Frakciju viedokļi 2015.gada 26.februārī

(27.02.2015.)

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un frakciju viedokļu laikā Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi parlamentā šodien tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Bondaram. Lūdzu!

M.Bondars (LRA).

Labrīt visā Latvijā! Labrīt, godātie radioklausītāji un radioklausītājas! Šodien gan es vairāk gribētu akcentu uzlikt uz tiem jautājumiem, kuri ir tikuši Saeimā pieņemti vēl nesen, tikai pirms divarpus mēnešiem. Un tas ir valsts budžets. Budžets, kuru mēs nodēvējām par nacionālās drošības, nevienlīdzības mazināšanas un ekonomiskās attīstības budžetu. Bet jau šajā nedēļā mēs redzam, ka neviena no šīm trim ļoti skaļi pieteiktajām prioritātēm un tēmām nerealizējas. Nacionālās drošības jautājumos valdība ir paziņojusi, ka situācija Ukrainā spiež izdarīt citus lēmumus attiecībā uz investīcijām mūsu bruņotajos spēkos un mūsu nacionālajā drošībā.

Savukārt vakar Krīgera kungs televīzijas raidījumā ļoti skaidri norādīja uz to, ka nevienlīdzības mazināšana, palielinot minimālo algu, nav vis nevienlīdzības mazināšana, bet gan uzņēmēji ir izdomājuši veidu, kā, protams, minimālo algu nepalielināt, bet piemērot citas likmes. Un savukārt ekonomikas ministre šajā nedēļā ir nākusi klajā ar ļoti skaidru ziņu, ka Latvijai ekonomiskais pieaugums jeb izrāviens šogad nebūs tāds, kā bija paredzēts valsts budžetā, bet būs mazāks.

Un, protams, nevienam nav ne mazāko šaubu par to, ka pēc būtības nacionālajā drošībā līdzekļi ir jāinvestē. Un tas jau bija skaidrs pagājušā gada novembrī jeb tad, kad skatīja valsts budžetu. Savukārt valdošā koalīcija izvēlējās risinājumu, ka par to var nerunāt, ka par to var nedomāt. Tāpēc tomēr, esot Saeimas amatos un esot Saeimas deputātiem, vajadzētu domāt mazliet tālredzīgāk, ne tikai tā mirkļa izdevīgumam. Un, protams, nacionālā drošība ir viens no tiem jautājumiem, kurš prasa ilgtermiņa pieeju un ilgtermiņa skatījumu.

Tieši tāpat par nevienlīdzības mazināšanu. Jau tajā laikā, kad tika skatīti jautājumi par minimālās algas palielināšanu, Latvijas Reģionu apvienība nepārprotami norādīja uz to, ka nevienlīdzību mazina visupirms ar izglītības iespējām cilvēkiem, jo pārsvarā nevienlīdzība rodas no dažādām iespējām un dažādām zināšanām. Un tāpēc tie akcenti, kuri bija jāliek jau tajā laikā, bija izglītības sektorā. Un šodien mēs redzam, ka atkal mēs esam atgriezušies pie tēmām, kas skar tieši izglītību, kas skar gan pedagogu atalgojumu, gan spēju pildīt savus pienākumus, un faktiski pirms diviem mēnešiem pieņemtais budžets neatspoguļo tās nepieciešamības, kādas ir Latvijai.

Un par ekonomisko attīstību. Kā jau es minēju, ekonomiskās attīstības temps samazinās, un, samazinoties šim tempam, ir jāpieņem tādi risinājumi, kas tomēr uzlabo to vidi, kurā darbojas uzņēmēji, to vidi, kurā gan Latvijas, gan ārvalstu kapitāls vēlētos darboties Latvijā, paplašinot ekonomisko telpu, bet pēdējie divi mēneši ir parādījuši, ka tas tā nenotiek. Tāpēc šodien es vēlējos akcentēt jeb likt akcentus uz tām sfērām, kuras pēdējos mēnešos ir bijušas it kā medijos pirmajās lapās, bet tajā pašā laikā no pie varas esošo puses uzmanība ir pievērsta neadekvāti, jo tie risinājumi, kuri ir izvēlēti, nerisina pašu būtību.

Paldies par uzmanību. Vēlu jums labu nedēļas nogali un, protams, atlikušo ceturtdienu un piektdienu. Visu to labāko!

Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Bondaram.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēdē tika skatīti vairāki būtiski jautājumi, no kuriem vēlos izcelt tieši divus.

Pirmkārt, grozījumus likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, kas paredz, ka Rīgas sabiedriskā transporta tarifus turpmāk varētu noteikt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, nevis Rīgas dome kā līdz šim. Apzinoties pašreizējās Rīgas domes vadības saimniekošanas stilu, tieši ar šādu priekšlikumu Nacionālā apvienība nāca klajā jau 2013.gadā, taču toreiz tas tika noraidīts. Ja priekšlikums būtu pieņemts pirms diviem gadiem, šodien mēs varētu izvairīties no diskusijām par ekonomiski nepamatotiem tarifiem un, visticamāk, biļešu cenas Rīgas sabiedriskajā transportā būtu krietni zemākas.

Otrkārt, vēlos izcelt grozījumus Latvijas Nacionālās operas likumā, kas paredz, ka turpmāk Latvijas Nacionālā opera juridiski mainīs nosaukumu uz Latvijas Nacionālā opera un balets. Lai arī viedokļi par šo jautājumu Saeimā bija atšķirīgi, vēlos uzsvērt, ka nosaukuma maiņu iniciēja pati opera un baleta trupa to novērtēja ļoti atzinīgi. Protams, jebkura nosaukuma maiņa neizbēgami rada pretrunīgas diskusijas, taču šis jautājums starp iesaistītajām pusēm tika rūpīgi izvērtēts un secināts, ka ieguvumi būs lielāki nekā iespējamie riski. Tādēļ tika lemts par labu nosaukuma maiņai.

Tālāk par citām aktualitātēm Saeimā. Joprojām nav rimušās diskusijas par VIENOTĪBAS deputātu Ineša Boķa un Viļņa Ķirša iesniegtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā. Viss liecina, ka šie grozījumi varētu tikt pieņemti, jo citas partijas jau iepriekš ir izrādījušas gatavību atbalstīt zemāku īpašuma cenu slieksni. Kā redzams, šie divi deputāti ir ignorējuši drošības riskus, kurus skaidri paudusi gan Drošības policija, gan mūsu valsts aizsardzības ministrs, jo līdz pat šim brīdim viņi savus pretvalstiskos priekšlikumus nav atsaukuši. Viņu piedāvājums paredz, ka dažādās Latvijas vietās, piemēram, Valmierā, no kuras nāk abi minētie deputāti, varēs iegādāties līdz pat trim īpašumiem kopsummā par 50 tūkstošiem eiro ar kadastrālo vērtību vismaz 8 tūkstoši eiro un pieprasīt uzturēšanās atļauju. Tātad runa vairs nav par ekskluzīviem īpašumiem, bet vistiešākā mērā tiks skarts tieši tas sektors, kurā šobrīd ir visvairāk darījumu pašiem Latvijas iedzīvotājiem. Īpašuma cenas atkal neadekvāti augs, un, visticamāk, atkārtosies jauns nekustamo īpašumu burbulis. Pāris gadu laikā Latvija būs pilnībā izpārdota. Visur būs nerezidenti, un, sekojot Krimas scenārijam, Krievija varēs nākt aizstāvēt savu tautiešu tiesības. Likumsakarīgi, ka tieši šonedēļ Valsts kontrole paziņoja, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pretlikumīgi pagarinājusi uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem. Lai gan atļauju pieprasītāji nav iemaksājuši likumā noteikto nodokļu summu valsts budžetā, uzturēšanās atļaujas viņiem ir pagarinātas vēl uz pieciem gadiem, un tas ir vēl viens kliedzošs iemesls, lai šo biznesu pēc iespējas ātrāk pārtrauktu.

Visbeidzot Nacionālā apvienība vēlas norādīt, ka šobrīd likums neaizliedz vienam trešās valsts pilsonim ar iegūtu uzturēšanās atļauju pārdot savu īpašumu nākamajam trešās valsts pilsonim, kurš arīdzan var pretendēt uz uzturēšanās atļauju sev un savai ģimenei. Tā rezultātā, īpašumu apmainot nez cik reizes, peļņa nonāk nevis valsts budžetā vai pie Latvijas iedzīvotājiem, bet gan uz rokas pirkstiem saskaitāmiem nekustamo īpašumu spekulantiem, ko arī nesen apstiprināja raidījums “Nekā personīga”.

Tieši tāpēc Nacionālā apvienība plāno vēl vairāk ierobežot uzturēšanās atļauju tirgošanu, paredzot, ka atļaujas nevarēs iegūt, ja īpašumu iegādājas no cilvēka, kurš pats šādā ceļā ir ieguvis uzturēšanās atļauju.

Tas arī būtu būtiskākais. Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

“Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Tik tiešām šī samērā īsā Saeimas sēde ietvēra sevī vairākus diezgan būtiskus jautājumus. Viens no tādiem jautājumiem, kuru varbūt daudzi gaidīja ar neviltotām cerībām, bija jautājums par grozījumiem likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, kurš paredz, ka transporta pakalpojumu, sabiedriskā transporta pakalpojumu, tarifi Rīgā tiks noteikti tieši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas aprēķinu rezultātā.

Vakar Zaļo un Zemnieku savienībā viesojās sabiedrisko pakalpojumu regulatora pārstāvji, un mūsu saruna bija samērā gara un ļoti produktīva, un nācās secināt tikai vienu, ka, protams, vēlme samazināt “Rīgas satiksmes” pakalpojumu cenas ir ļoti jauka, bet tā ir vienkārši nerealizējama šādā veidā, jo tie 70 procenti “Rīgas satiksmes” budžeta ir atkarīgi no politiska lēmuma, tātad no Rīgas pilsētas dotācijas. Tad tur nu regulators būs pilnīgi bezspēcīgs, jo tieši Rīgas dome var brīvi manipulēt ar pāris politiskiem lēmumiem. Viens politiskais lēmums, cik no budžeta... Rīgas domes budžeta atvēlēt tātad “Rīgas satiksmei” naudiņu. Otrs, kādām personu grupām piemērot biļešu cenu atlaides. Nu, un ar šiem diviem politiskajiem lēmumiem var iedzīt regulatoru visai lielā bezizejā, jo, raugiet, 30 procenti no budžeta tiek iekasēti tātad par biļetēm. “Rīgas satiksme” var paģērēt: lūdzu, aprēķiniet tātad biļešu cenu, izejot no mūsu ienākumiem, tātad kaut vai bez peļņas, bet atbilstoši izdevumus –ienākumiem. Nu, un tad šis transporta biļešu cenas koridors būs ļoti, ļoti augsts. Un līdz ar to varēs panākt tikai vienu, tātad biļešu cenas pieaugumu vismaz par kādiem 50–60 procentiem. Un tas nu galīgi nav tas, ko mēs vēlamies. Un pēc šīs sarunas ar sabiedrisko pakalpojumu regulatora vadību Zaļo un Zemnieku savienība šodien pieņēma lēmumu šajā balsojumā nepiedalīties, jo mēs jau arī, protams, vēlamies, lai biļešu cenas Rīgā būtu pieņemamā līmenī, bet šis pilnīgi noteikti nav tas ceļš, pa kādu varētu nonākt pie šī rezultāta.

Tātad jebkurā gadījumā regulatorā ir profesionāli cilvēki, kuri savu lietu zina, un, ja viņi skaidri un gaiši pasaka, ka šis ceļš ir bezceļš, tad nu atliek tomēr mums ticēt, un es aicinu arī jūs ticēt, ka šādā veidā neko jēdzīgu mēs nepanāksim. Tās atkal kārtējās manipulācijas ar skaitļiem, kuru rezultāts atkal ir pilnīgi neprognozējams.

Otrs jautājums, kurš bija Zaļo un Zemnieku savienības deputātu rosināts. Tas bija likumprojekts “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums”. Šī likuma grozījumi tika nodoti atbildīgajai komisijai tālākam darbam. Nu, tātad, lai uzsāktu un varbūt arī rezultatīvi pabeigtu diskusiju par pedagogu iespēju doties izdienas pensijā pirms pensijas vecuma sagaidīšanas, jo šis pedagogu darbs ir ārkārtīgi psiholoģiski smags. Un, protams, cilvēkam lielos gados ir arī kādreiz diezgan grūti strādāt ar pirmo klašu skolēniem, varbūt arī pusaudžiem, kuru domāšanas veids ir citāds. Un līdz ar to ir jāciena pedagogi un viņu darbs, un ZZS deputāti ļoti, ļoti centīsies panākt to, lai arī pedagogi varētu doties izdienas pensijā pirms pensijas vecuma iestāšanās.

Tad trešais jautājums bija par grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. It kā svēta lieta – ļaut administratīvo teritoriju, tātad novadu robežas grozīt ar Ministru kabineta lēmumu, nevis ar Saeimas lēmumu kā līdz šim. Nu, Zaļās partijas deputāti tur saskatīja tādu aktuālu centienu lobēt Valmieras pilsētas intereses, iegūt savā īpašumā 118 hektāru zaļojoša, “Latvijas valsts mežiem” piederoša meža, lai šo mežu nocirstu un izbūvētu tur industriālo parku. Zaļās partijas viedoklis: arī iepazīstoties ar situāciju smalki uz vietas, ir redzams, ka turpat blakus Valmieras pierobežā un arī pašā Valmieras teritorijā ir milzīgas platības, kas ir neapbūvētas, kārkliem, krūmiem aizaugušas, ar pussabrukušiem kaut kādiem industriāliem objektiem, kas kādreiz astoņdesmitajos gados ir tur kalpojuši. Un šī teritorija industriālā parka izveidei ir bezgala liela. Šīs iespējas ir bezgala lielas, un nav jālien iekšā Beverīnas novada teritorijā, jāgāž no kājas 118 hektāri zaļojoša meža, kuru lielā mērā arī ir atjaunojuši bērni, pavasara talkās stādot eglītes, priedītes. Šis ir mūsu viedoklis, tāpēc mēs balsojām “par” un arī turpmāk cīnīsimies par saprātīgu risinājumu Valmieras pilsētas attīstībā.

Paldies, lai jums veiksmīga nedēļas nogale!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam.

Un raidījumu “Frakciju viedokļi” turpina frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā ir notikušas diskusijas par likumprojektu “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums”. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un partiju priekšvēlēšanu laikā noslēgtās vienošanās paredz risināt jautājumu par speciālu pensiju shēmas ieviešanu pedagogiem, un šādas vienošanās tika noslēgtas starp arodbiedrību un vairākiem politiskiem spēkiem. Un tāpēc ir tikai loģiski, ka pēc arodbiedrības ierosinājuma šodien Saeimā tika iesniegts likumprojekts, kas paredz pirmsskolas, speciālās izglītības un sporta skolotājiem noteikt tiesības uz izdienas pensiju.

Likumprojektā paredzēts, ka no 2016.gada izdienas pensiju varēs saņemt minēto jomu pedagogi, kuri būs sasnieguši 60 gadu vecumu, kuru izdienas stāžs nebūs mazāks par 30 gadiem un kuri no izdienas pensijas piešķiršanas brīža nestrādās attiecīgajā amatā. Uz izdienas pensiju nebūs tiesību personai, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu. Plānots, ka no 2016.gada līdz 2019.gadam izdienas pensijas vidējās izmaksas būs pusmiljons eiro gadā.

Un pēc debatēm ar balsu vairākumu likumprojekts tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijām. Tomēr es uzskatu, ka šis regulējums ir jāattiecina uz visiem pedagogiem, jo skolotāja darbs prasa neiedomājami lielu emocionālo spriedzi, darbs skolā notiek tiešā kontaktā ar lielām bērnu grupām, ar vairākiem bērniem, un tas pēc noteikta laika rada izdegšanas sindromu un psihoemocionālo slodzi. Tāpēc, manā skatījumā, jāparedz tiesības uz izdienas pensiju visiem skolotājiem. Un gribētos cerēt, ka šis likumprojekts virzīsies uz priekšu, nevis marinēsies atsevišķu Saeimas komisiju plauktos.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam no partijas SASKAŅA frakcijas.

Nākamajam vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputātam Arvīdam Platperam. Lūdzu!

A.Platpers (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē bija vairāki nozīmīgi jautājumi, par kuriem jau runāja frakciju pārstāvji. Un ļoti iepriecinoši, ka daudzos jautājumos bija apskaužama vienprātība balsojumos, atbalstot likumu izskatīšanu komisijās.

Tāpēc vēlos informēt klausītājus par frakcijas “No sirds Latvijai” balsojumu jautājumos par pedagogu izdienas pensijām un grozījumiem Profesionālās izglītības likumā.

Mēs atbalstījām grozījumus Profesionālās izglītības likumā, jo šīs jomas sakārtošana ir ļoti nepieciešama. Un nozaru ekspertu padomju izveidošana ir solis, kas beidzot sperts nodokļu maksātāju naudas lietderīgas tērēšanas virzienā. Plānojot nozares attīstībai nepieciešamo darbaspēku, varam savlaicīgi un mērķtiecīgi ieguldīt tajā valsts līdzekļus, kas pēc tam dos atdevi ekonomikā.

Tomēr balsojām pret priekšlikumu ieviest konventus profesionālās izglītības iestādēs, jo uzskatām, ka tā ir jaunas birokrātiskas institūcijas veidošana. Daļu konventam paredzēto funkciju jau pilda nozaru ekspertu padomes. Latvijā nākotnē ir plānots tikai aptuveni 30 profesionālās izglītības iestāžu, kas ir pietiekami mazs skaitlis, lai būtu pārraugāms. Profesionālās izglītības iestāžu dibinātājam, kas lielākajā daļā gadījumos ir Izglītības un zinātnes ministrija, būtu regulāri jāvērtē šo iestāžu direktoru darbība, nevis sava neizdarība jāglābj ar konventa veidošanu. Turklāt netiek sniegti nekādi aprēķini, cik tad galu galā izmaksās šādu konventu darbība. Iznāk, ka valsts maksās algu profesionālās izglītības iestādes direktoram, tai pašā laikā neuzticoties viņa profesionālajām spējām un maksājot vēl papildus konventa locekļiem. Cik darba stundas potenciāli konventa locekļiem būs jāpatērē darbam konventā? Vai plānots pieņemt jaunus darbiniekus ministrijās, kuri strādās konventos? Un galu galā – kurš līdz šim bija atbildīgs par direktora darba regulāru vērtēšanu?

Otrs balsojums, par kuru vēlējos informēt, ir par likumprojekta “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums” nodošanu komisijām. Frakcija “No sirds Latvijai” balsoja “par”, tomēr uzsverot, ka šī likumprojekta normas ir jāattiecina pilnīgi uz visiem pedagogiem. Jo visi pedagogi strādā tiešā kontaktā ar bērniem un ir pakļauti izdegšanas sindroma riskam, kā dēļ vairs nespēj kvalitatīvi strādāt. Ikviens skolotājs ir atbildīgs par izglītojamā dzīvību, veselību un labsajūtu. Ikviena skolotāja darbs prasa neiedomājami lielu emocionālo spriedzi, spēju nepārtraukti noturēt pozitīvu emocionālo gaisotni, rēķinoties ar izglītojamo rīcības neprognozējamību kā pirmskolā, tā sākumskolā, pusaudžu un arī jauniešu vecumā. No ikviena pedagoga sagaida pozitīvu attieksmi, līdzjūtības un cieņas pilnu izturēšanos pret izglītojamo. Šis likumprojekts ir solis, kas sperts pedagogu prestiža celšanas virzienā. Bet, lai izdienas pensiju piešķiršanai būtu redzama ietekme uz pedagogu drošību un līdz ar to arī darba kvalitāti, uz otro lasījumu būtu nepieciešams papildināt šo likumprojektu, paredzot pilnīgi visiem skolotājiem iespēju iegūt izdienas pensiju.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Platpera kungam no partijas “No sirds Latvijai” frakcijas.

Un frakciju viedokļus šodien noslēdz partijas “VIENOTĪBA” frakcijas deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms es gan gribētu atbildēt savam kolēģim no Nacionālās apvienības, kurš, teiksim tā, maldina klausītājus par uzturēšanās atļaujām. Tātad šobrīd nav Saeimā mana priekšlikuma par termiņuzturēšanās atļauju sliekšņa samazināšanu. Es esmu paudis viedokli, ka šeit ir viela pārdomām. Esmu iesniedzis arī priekšlikumu par to, ka Ministru kabinetam risku gadījumā ir tiesības apturēt šo programmu. Bet tātad attiecībā uz šiem sliekšņiem es priekšlikumu atsaucu pirms mēneša un skaidri un gaiši norādīju, ka es uzskatu – ir jāpievērš uzmanība šim jautājumam un tā tālāk. Piedošu savam vēl mazāk pieredzējušajam kolēģim, bet nu tomēr, par to, ko runā, ir jāpārliecinās.

Tomēr šodien bija kāds cits ļoti svarīgs jautājums, kas ir arī manis virzīts, – par Rīgas sabiedriskā transporta tarifu noteikšanas nodošanu regulatoram. Paskaidrošu sīkāk šīs idejas būtību: tātad, lai saprastu, kur rodas izdevīgums šai idejai, ir jāsaprot problēma, ar kuru mēs esam saskārušies.

Tātad Rīgā ir gan mikroautobusu satiksme, gan regulārā, kas ir trolejbusi, tramvaji un autobusi. Mikroautobusu satiksmē iepriekš šī cena bija 70 centi, un šobrīd tā ir paaugstināta uz 1,15 eiro. Pirms pusotra gada privātais uzņēmums, kurš sniedza šos mikroautobusu pakalpojumus, uzvarēja konkursā un garantēja, ka piecus gadus cena nemainīsies, tātad cilvēki tiks pārvadāti par 70 centiem. Cena varēja mainīties tikai un vienīgi tad, ja ir degvielas cenu kāpums, ja ir inflācija un ja tiek paaugstināti nodokļi. Kā mēs redzam, gada laikā ir noticis tieši pretējais – degvielas cenas ir samazinājušās, inflācija ir bijusi stabila, pat piena produktiem cenas ir kritušās, un nodokļi arī ir samazināti, ir samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis par 2 procentiem, tāpat ir arī celts neapliekamais minimums. Tad faktiski ir drīzāk iemesls šo cenu samazināt, nevis celt par 40 procentiem – no 70 centiem uz 1,15 eiro. Ja mēs paskatāmies, cik tas ir skaitļos, ko tad šis privātais uzņēmums iegūs, tad bez papildu izmaksām, bez papildu investīcijām tas iegūst papildu 15 miljonus eiro. Tātad faktiski ar šo lēmumu rīdzinieki ir apzagti... tuvāko gadu laikā tiks apzagti par 15 miljoniem eiro. Un, manuprāt, tas ir absolūti nepieļaujams. Tāpat arī, ja mēs runājam par tramvajiem, trolejbusiem, autobusiem, šeit ir vesela virkne nelietderīgu izdevumu, kas šobrīd ir iekļauti pakalpojuma cenā. Tātad visi šie ziedojumi arodbiedrībai LABA 1,2 miljonu apmērā, visas šīs reklāmas, visi šie nanotehnoloģiskie ūdeņi – tie visi šobrīd ietilpst tarifā. Tāpat šobrīd ietilpst tarifā zaudējumi, kas rodas, pārvadājot, teiksim, “zaķus” jeb bezbiļetniekus, kas, pēc aptuvenām aplēsēm, šobrīd ir no 15 līdz 25 procentiem Rīgā. Tātad tā ir tā rezerve, uz kuras rēķina regulators varēs noteikt zemāku tarifu, proti, izmetot vienkārši ārā šos nelietderīgos izdevumus. Un ko minēja arī mans kolēģis par šīm te dotācijām, ka “Rīgas satiksmi” dotē 70 procentu apmērā, un, ja regulators regulēs, tad dotācija vairs nebūs iespējama. Tā nav taisnība. Dotācija būs pilnībā iespējama, regulators tikai noteiks viena brauciena pašizmaksu un tālāk jau, kad būs skaidrs, cik ir šī pašizmaksa, tad attiecīgi Rīgas dome varēs pieņemt pēc fakta lēmumu, cik un kurām grupām viņa ir gatava atbalstīt, un joprojām varēs subsidēt... Tā, kā šobrīd, piemēram, notiek invalīdu pārvadāšana, tieši šādā veidā, ka tātad valsts to apmaksā, bet rēķins tiek piestādīts pēc fakta, pēc konkrētā mēnesī pārvadāto invalīdu skaita tiek apmaksāts. Tieši tāpat to var darīt... varēs darīt arī dome šīs idejas ietvaros, un attiecīgi tiem, kuri neietilpst šinī grupā, tiem būs jāmaksā pašiem. Tā ka šis ir pirmais solis tikai šīs idejas realizācijā. Vēl, protams, būs jāgroza arī citi likumi. Vēl ir vesela virkne detaļu, par kurām jāpadomā, bet svarīgi bija šodien pieņemt šo politisko lēmumu, ka mēs nododam šo Rīgas sabiedrisko transportu regulācijai, kas dos tātad... tarifi būs ekonomiski pamatoti, regulators nemitīgi spiedīs domāt, kur vēl var ietaupīt šīs izmaksas, un tā rezultātā cena iedzīvotājiem samazināsies. Manas aplēses rāda, ka tā būs par vienu... tā būs apmēram viena trešdaļa, un mikroautobusu gadījumā tā pat varētu būt 40 procenti. Atgriešanās pie iepriekšējiem 70 centiem.

Paldies radioklausītājiem un jaukas brīvdienas! Paldies.

Vadītāja. Paldies Vilnim Ķirsim no partijas VIENOTĪBA frakcijas. Līdz ar to “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Sestdien, 14.decembrī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196