Frakciju viedokļi 2014.gada 20.novembrī

(21.11.2014.)

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un turpmākajās minūtēs tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs par Saeimas šīsdienas sēdes un arī citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Bondaram. Lūdzu!

M.Bondars (LRA).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Labrīt visiem visā Latvijā! Šobrīd 12.Saeima uzsāk savu darbību, nododot dažādus likumprojektus komisijām izskatīšanai, kā arī priekšlikumu iesniegšanai. Bet tajā pašā laikā, protams, būtisks ir jautājums, kurš vienmēr ir bijis spēkā pirms vēlēšanām un ir spēkā vēl joprojām, arī šodien, – jautājums, kas ir saistīts ar uzticēšanos Saeimai, uzticēšanos valsts varai, un dienās, kad mēs pieminam Zolitūdes traģēdiju, ir svarīgi, ka mēs atceramies dotos solījumus Maxima traģēdijas upuriem, viņu radiniekiem un arī cilvēkiem, kuri cieta šajā traģēdijā, kā arī visus citus pirmsvēlēšanu laikā dotos solījumus. Un man ir jāteic, ka pēcvēlēšanu laikā un 12.Saeimas darbības uzsākšanas laikā ir iezīmējusies tāda ļoti skaidra tendence, ka politiskie spēki mēģina izvairīties no tiem jautājumiem, kurus risināt tie ir solījuši saviem vēlētājiem (kā piemēru varu minēt jautājumu par skolotāju algām un skolotāju algu pielikumu, jautājumu par mikrouzņēmumu nodokli un citus), un tas neveicina, protams, uzticēšanos ne Saeimai, ne politiskajai varai.

Otrs jautājums, kurš arī ir ļoti cieši saistīts ar uzticēšanos, ir jautājums par atbildību – atbildību visvienkāršākajā līmenī. Izskatās, ka iepriekšējās varas zināmā mērā ir palaidušas garām šādu būtisku jautājumu, bet mums tomēr ir jāatgriežas pie tām tradīcijām, ka katram darbam pretī ir vārds un uzvārds, katram vārdam, uzvārdam ir pretī ieņemamais amats, katram ieņemamajam amatam ir pretī institūcija, nevis vienkārši tikai ziņotājs – Finanšu ministrija... Tad pēc būtības beigās nevar Finanšu ministrijā vai citā ministrijā atrast nevienu atbildīgo par konkrēto jautājumu vai jautājumu kopumu.

Principā ir jāsāk ar vienkāršām lietām, lai mēs spētu risināt daudz sarežģītākus jautājumus. Latvijas Reģionu apvienība vienmēr ir iestājusies par atbildību visos līmeņos, un mēs turpināsim – gan kā deputāti, gan kā deputātu grupa – uzstāt uz atbildības piemērošanu visu līmeņu ierēdniecībai un politikai.

Paldies jums par uzmanību. Visu to labāko!

Vadītāja. Paldies Mārtiņam Bondaram no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Nākamajai vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē Saeimas deputāti lēma par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Grozījumi paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kas noteic, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana Krievijas pilsoņiem tiek apturēta uz laiku, kamēr turpinās starptautisko tiesību normu pārkāpšana no Krievijas puses, veicot agresiju pret Ukrainu. Un, tā kā frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti principā ir pret termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu ārzemniekiem pret nekustamā īpašuma iegādi, mēs arī neatbalstām šāda veida manipulācijas. Jo tā vietā, lai šobrīd pie varas esošās partijas jautājumus risinātu pēc būtības un atbildētu, kādas investīcijas Latvijai ir svarīgas, lai mēs nodrošinātu tautsaimniecības attīstību, radītu investīcijām pievilcīgu vidi ar stabiliem, skaidriem, prognozējamiem uzņēmējdarbības apstākļiem un stiprinātu iekšējo un ārējo drošību, valdošās partijas novērš sabiedrības uzmanību no problēmas būtības un kārtējo reizi veic sevis spodrināšanas akcijas. Mēs uzskatām, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas politika ir jāsaskaņo ar tautsaimniecības attīstības mērķiem, panākot, ka investīcijas par uzturēšanās atļaujām reāli atbilst Latvijas interesēm, tautsaimniecības attīstībai, nevis tiek ieguldītas nekustamajā īpašumā. Latvijas drošībai nepieciešamas tādas ārējās investīcijas, kas veicina Latvijas ekonomisko attīstību un ļauj palielināt tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaitu, gan veidojot jaunus uzņēmumus, gan attīstot esošos.

Droša valsts ir valsts, kurā ģimenēs ir labklājība, ir darbs un stabilitāte. Tieši tāpēc mēs virzīsim likumdošanas iniciatīvu par nacionālas inovāciju sistēmas izveidi un tāda neatkarīga valsts pētniecības centra izveidi, kas noteiktu ekonomiskās attīstības politiku, kā arī analizētu politikas ieviešanas rezultātus.

Latvijai ir nepieciešama strauja ekonomikas izaugsme, kas panākama, ieguldot būtiskus līdzekļus izglītībā, nevis taupot uz pedagogu atalgojuma rēķina. Taču kārtējo reizi mēs redzam, ka interesē nevis Latvijas izaugsme... un ka neredz to, cik svarīga ir mūsu bērnu izglītība, ka kvalitatīva izglītība būs iespējama tikai tad, ja būs motivēts pedagogs. Un tieši tāpēc ir jāstiprina pedagogu prestižs, gan paaugstinot skolotāju kvalifikāciju un motivējot par pedagogiem strādāt talantīgākos, gan arī atbilstoši atalgojot pedagogus. Tas ir nepieņemami – nepildīt pedagogiem dotos solījumus, norobežoties no atbildības! Ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu jauna, izglītības kvalitāti veicinoša pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai, jo šobrīd valsts pedagogiem joprojām neapmaksā vidēji 18 stundas nedēļā.

Pateicos par jūsu uzmanību.

Vadītāja. Paldies Ingunai Sudrabai – partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai.

Nākamajam vārds partijas SASKAŅA frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Parlaments šodien skatīja piecus 11.Saeimā nepabeigtus likumprojektus, kuri paredz grozīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, un deputāti nolēma virzīt tos izskatīšanai arī šajā Saeimas sasaukumā, vienlaikus plānojot tos apvienot.

Piedāvātās izmaiņas paredz sīkāk diferencēt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Par nelielu ātruma pārsniegšanu sankcijas paredzēts samazināt, bet bargāki sodi plānoti par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Grozījumi paredz arī ieviest jaunu pieeju naudas soda samaksai. Tas, kurš atzīst savu vainu un sodu samaksā ātrāk, maksā mazāk. Grozījumi paredz arī iespēju slēgt vienošanos starp soda uzlicēju un pārkāpēju. Apņemoties naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 10 darba dienu laikā, tas tiks samazināts par 50 procentiem.

Tāpat likuma izmaiņas paredz administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā aizskartajam mantas īpašniekam nodrošināt tiesības pārsūdzēt amatpersonu rīcību un lēmumus attiecībā uz mantu. Patlaban tiesības pārsūdzēt lēmumus ir tikai personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušajam. Uz šādas kārtības neatbilstību valsts pamatlikumam norādījusi Satversmes tiesa.

Kodeksā arī plānots noteikt, ka maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpumus izskatīs un lēmumus par soda uzlikšanu turpmāk pieņems Maksātnespējas administrācija. Patlaban tas ir Valsts policijas kompetencē.

Vienlaikus Saeimas Juridiskā komisija aicina nozaru ministrijas savstarpēji koordinēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu izstrādi. Gadījumi, ka valdība vienlaikus iesniedz parlamentā vairākus vienāda nosaukuma likumprojektus, kā tas ir ar LAPK, būtu jāizskauž, tādējādi mazinot dokumentu daudzumu, kas ceļo no valdības uz parlamentu. Ierēdņi sagādā sev darbu, izstrādājot aizvien jaunus likuma grozījumus un rakstot anotācijas. Taču vairākus likumprojektus ir iespējams apvienot vienā, kā to vairākkārt jau darījis parlaments. Šāda pieeja nepieciešama arī valdībā. Dažādu nozaru priekšlikumi kodeksa grozīšanai būtu jāapvieno vienā dokumentā.

Iepriekšējā Saeimas sasaukumā izmaiņas LAPK rosinātas gandrīz 40 reižu, bet kodekss trīs gadu laikā grozīts 12 reižu. Tādējādi šis likums ir pastāvīgi atvērts un Saeimas dienaskārtībā vienlaikus ir vairāki vienāda nosaukuma likumprojekti. Šāda pieeja apgrūtina iespēju cilvēkiem izsekot līdzi likuma izmaiņām un turklāt prasa vairāk valsts resursu grozījumu izstrādei.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no partijas SASKAŅA frakcijas.

Nākamajam vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A.Judins (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima diezgan ātri pabeidza savu darbu, un iemesls ir saistīts ar faktu, ka jaunā Saeima – 12.Saeima – vēl nav izstrādājusi savus likumprojektus, bet šodien mēs lēmām par 11.Saeimā uzsāktās darbības turpināšanu. Proti, mēs nolēmām pārņemt vairākus likumprojektus saskaņā ar Saeimas kārtības rulli. Mēs turpināsim strādāt ar šiem likumprojektiem kā pieņemtiem pirmajā lasījumā, un tas nozīmē, ka priekšā vēl ir divi lasījumi. Šodien mēs nolēmām turpināt strādāt pie grozījumiem Imigrācijas likumā un Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kā arī pie Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma projekta. Un pārņēmām arī piecus likumprojektus ar vienu nosaukumu – “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Kā pareizi norādīja kolēģis Agešina kungs, mums diemžēl ir vairāki likumprojekti ar vienu nosaukumu, jo vairākas institūcijas, ministrijas regulāri iesniedz priekšlikumus attiecīgā likuma labošanai. Mēs gribam mainīt, grozīt šo kārtību un turpmāk grozījumus pēc iespējas konsolidēt.

Šodien mēs nolēmām atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu, kas paredz jaunu tiesību institūtu – vienošanos par soda izpildi administratīvā pārkāpuma lietā. Ja attiecīgais likumprojekts tiks pieņemts – un es ceru, ka tas notiks! –, mums būs jauna kārtība attiecībā uz naudas sodu: ja persona atzīs savu vainu un piekritīs attiecīgajai procedūrai, tai būs jāmaksā mazāks naudas sods. Mēs noteikti vēl diskutēsim par to, kāds varētu būt samazinājums, bet šāda kārtība konceptuāli jau ir sagatavota, un noteikti diskutēsim par to arī Juridiskajā komisijā.

Mēs diskutējām un nolēmām pārņemt arī likumprojektu, kas paredz nodot Maksātnespējas administrācijai tiesības sodīt pārkāpējus – tos, kuri ir izdarījuši pārkāpumus maksātnespējas jomā. Maksātnespējas administrācija ir valsts institūcija. Diemžēl mēs redzam, ka tā ne visai efektīvi strādā attiecībā uz tiem pārkāpumiem, kuri notiek attiecīgajā sfērā. Ir svarīgi stiprināt valsts uzraudzību, valsts kontroli, un attiecīgais priekšlikums līdz ar to tika atbalstīts.

Diskutējām arī par likumprojektu, kas paredz jaunu pieeju sodiem par pārkāpumiem ceļu satiksmes jomā. Jaunajā 149.8 pantā ir 27 daļas, kas paredz diferencētu pieeju pārkāpumiem ceļu satiksmes jomā, kuri saistīti ar ātruma pārsniegšanu. Gadījumos, ja persona pārsniedz ātrumu par 50–60 kilometriem, ir paredzēts būtiski palielināt sodus. Maksimālais sods – 1400 eiro. Protams, šodien mēs tikai nolēmām atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, un Juridiskajai komisijai būs vēl darbs pirms otrā un trešā lasījuma.

Tātad noteikti strādāsim un turpināsim darbu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Andrejam Judinam.

“Frakciju viedokļos” nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Kā jau kolēģi šeit iepriekš runāja, darbs jaunajā, 12., Saeimā ir tikko kā sācies. Patlaban ir tikai tāds ieskriešanās periods. Tomēr ir jau aktualitātes, kas gaida konkrētu rīcību. Un viena no tādām šobrīd ir kompensācija piena lopkopjiem. Ir izskanējusi informācija, ka vakar Eiropas Komisija ir piešķīrusi 7,7 miljonus eiro, kas faktiski sedz divu mēnešu... kompensē divu mēnešu zaudējumus, kuri šobrīd veidojas no starpības starp pašizmaksu un iepirkuma cenu. Pirmām kārtām jāprasa Eiropas Komisijas skaidrojums, par kādu laika periodu šī kompensācija tiek izmaksāta, jo faktiski ir tā, ka lauksaimniekiem kritisks būs tieši pavasaris, kad būs jāsāk lopbarības gatavošana nākošajam gadam un augkopības kultūru kopšanas darbi un kad naudas “lieko tauku” vairs faktiski nebūs. Līdz ar to ir jāvēršas ar atkārtotu lūgumu Eiropas Komisijā un kompensācijas nepieciešamība jāpamato ar reāliem skaitļiem, kas skaidri parāda, ka starpība starp iepirkuma cenu un pašizmaksu ir... nav nekur statistiski “izzīsta”, bet ir reāli pamatota ar skaitļiem. Tikai reāli skaitļi var pārliecināt Eiropas Savienības vecās dalībvalstis par lielākas kompensācijas nepieciešamību, jo vecajās valstīs Krievijas embargo sekas faktiski nav jūtamas. Tā, piemēram, Vācijā cena pienam ir 33–35 eirocenti un pašizmaksa ir stipri līdzīga kā Latvijā – 27–28 eirocenti. Papildu kompensācijas avots, visticamāk, ir uzkrājumi krīzes situācijām lauksaimniecībā... tas, kas iepriekš ir iekasēts, bet tomēr reāli līdz šim nav pielietots. Arī tas no Latvijas puses tika prasīts, kad graudkopjiem pavasarī kailsals nodarīja neatgriezeniskas sekas... Faktiski bija saimniecības, kam ziemāji izsala simt procentu apmērā, tomēr no Eiropas Komisijas nekāda rīcība nesekoja.

Tāpēc, uzskatu, ir jāvēršas vēlreiz Eiropas Komisijā ar reāliem pamatojumiem, un, es domāju, tās viedoklis sekos.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edgaram Putram – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!

E.Šnore (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima pieņēma, mūsuprāt, ļoti svarīgu lēmumu, proti, atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz, ka uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi Latvijā nebūtu piešķiramas Krievijas pilsoņiem. Šo likumprojektu virzījām tieši mēs – Nacionālā apvienība.

Un tātad īsumā par to, kādēļ, mūsuprāt, šāda norma bija nepieciešama.

Pirmkārt, ir ļoti svarīgi apzināties, ka Krievija pēdējā laikā ir sākusi faktiski jaunu ārpolitikas kursu, oficiālā līmenī izvirzot tā saukto russkij mir jeb krievu pasaules koncepciju, un uz tās bāzes ir faktiski sākusi iekarot Eiropas valstis, kā mēs to redzam pašreiz Ukrainā. Un mērķis, kas tiek izvirzīts, ir aizstāvēt tur krievu pasaulei piederīgos.

Latvijā, kā mēs zinām, tādu ir ļoti daudz: mums te ir krievi, krievvalodīgie, Krievijas pilsoņi, nepilsoņi. Visbeidzot, mums te ir 20 tūkstoši bijušo Krievijas armijas virsnieku. Līdz ar to nekur citur pasaulē procentuāli nav tik daudz krievu pasaulei piederīgo, cik to ir Latvijā. Un tādēļ nav jābrīnās, ka starptautiskie mediji un drošības eksperti diezgan vienprātīgi norāda uz Latviju kā uz pilnīgi reālu Krievijas agresijas mērķi nākotnē.

Tā kā Latvija ir NATO, Krievija ar tankiem, visdrīzāk, šeit iekšā nebruks. Notiekošais Donbasā rāda, ka agresijas attaisnošanai tiek izmantoti vietējie krievvalodīgie. Tas nozīmē, ka formāli nepastāv karš starp divām valstīm un ir apgrūtināta Rietumu militārās palīdzības sniegšana. Tā tas ir Ukrainā, bet nav grūti iedomāties, ka arī jebkādi agresīvi plāni attiecībā uz Latviju tiek izstrādāti ne mazāk ciniski un viltīgi. Putina līdzšinējā darbība neliek šaubīties par to, kas varētu spēlēt centrālo lomu šādas agresijas attaisnošanai Latvijā: mūžam diskriminētā un paverdzinātā krievu minoritāte, visdrīzāk!

Līdz ar to Nacionālā apvienība to uzskatīja par ļoti būtisku jautājumu esošajā ģeopolitiskajā situācijā un rosināja to atbalstīt. Nu varu ar gandarījumu atzīmēt, ka Saeima to arī atbalstīja, gan tikai ar 50 balsīm. Tātad tomēr šis likumprojekts tika atbalstīts un tiek virzīts tālāk izskatīšanai nākamajos lasījumos.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Edvīnam Šnorem.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties! Un visu labu!

Ceturtdien, 18.augustā
11:30  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Gülsun Erkul
12:30  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršana komisijas pārstāvju tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga deputātu, Aizsardzības komisijas locekli Kevin Leiser
12:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
13:20  Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas tikšanās ar Islandes Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Harald Aspelund