Frakciju viedokļi 2014.gada 13.novembrī

(19.11.2014.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un pēc tās jūsu uzmanībai nākamajās minūtēs skanēs 12.Saeimas sasaukuma pirmais “Frakciju viedokļu” raidījums.

Par Saeimas šīsdienas sēdes un citām aktualitātēm tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles pirmais runās partijas SASKAŅA frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms par darāmo darbu sarakstu 12.Saeimas pirmajās sēdēs.

Pirmais jautājums – Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošana.

Otrkārt, – parlamentārās izmeklēšanas komisija bankas “Citadele” pārdošanas darījuma izvērtēšanai.

Treškārt, – Satversmes grozījumi, un tas ir jautājums par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Domāju, ka Saeimai ir iespējams nodrošināt nepieciešamo divu trešdaļu vairākumu attiecīgajiem grozījumiem Satversmē, jo pirms vēlēšanām vismaz pieci no sešiem jaunajā sasaukumā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem pauda atbalstu idejai, ka Valsts prezidentu ievēlētu tauta.

Ceturtkārt, frakcija SASKAŅA attīstīs arī ideju par pašvaldību daļas palielināšanu no iekasētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas.

Un, piektkārt, obligāti virzīsim ideju par pazeminātu pievienotās vērtības nodokli veselīgai pārtikai.

Šodien Saeima veidos Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju, uz kuras izveidi uzstāja 36 opozīcijā esoši frakcijas SASKAŅA, Latvijas Reģionu apvienības frakcijas un frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti. Par komisijas izveidi otrdien ārkārtas sēdē vienbalsīgi nolēma visi Saeimas deputāti. Jaunveidojamās komisijas veidotāji apņēmušies vērtēt Latvijas valsts rīcību, pārbaudot un izvērtējot cēloņus teju pirms gada notikušajai Zolitūdes traģēdijai, kurā, iegrūstot veikala jumtam, gāja bojā 54 cilvēki un cieta vēl vairāki desmiti cilvēku. Iecerēts, ka komisija spriedīs arī par to, kas līdz šim ir padarīts, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, un arī pati iniciēs likumprojektus.

Partijas SASKAŅA ierosinājums izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju bankas “Citadele” pārdošanas darījuma pārbaudei arī ir guvis šodien Saeimas deputātu atbalstu. Šādas komisijas izveidi SASKAŅA pamato ar steigā noslēgtu darījumu un to, ka Latvijas valsts nespēj ietekmēt bankas pārdošanas cenu. Proti, valsts var nesaņemt pat to summu – jau iepriekš izskanējušos 74 miljonus eiro. Lēmuma projekts par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi paredz, ka tai būtu jāizmeklē 75 procentu “Citadeles” akciju pārdošanas procesa atklātība un virzība, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritēriji, pārdošanas līguma noteikumi.

Un nobeigumā par vienu Saeimas šīsdienas kārtējā sēdē izskatīto jautājumu – par grozījumu Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Lai mazinātu sankciju ietekmi uz Latvijas starptautisko autopārvadājumu nozari, Saeima šodien nulles lasījumā ir atbalstījusi attiecīgu grozījumu, paredzot atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 12 tonnām.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no partijas SASKAŅA.

Nākamajai vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos frakcijas “No sirds Latvijai” deputātu vārdā paust tos nozīmīgos lēmumus, kurus mēs uzskatām par nozīmīgiem un kuri ir pieņemti šajās divās pirmajās, jau produktīvajās, parlamenta sēdēs. Tās ir mūsu atbalstītās iniciatīvas par divu parlamentārās izmeklēšanas komisiju izveidošanu. Vienu no tām paredzēts izveidot, lai izmeklētu darījumu ar banku “Citadele”, jo, mūsuprāt, ir svarīgi sabiedrībai atklāt šī darījuma patiesās aizkulises, informēt sabiedrību par to, cik ekonomiski pamatots ir bijis šis darījums un ko tas dos vai nedos valstij. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai jau tagad ekonomikas ministre nāktu klajā ar iniciatīvu un panāktu, ka šā darījuma dokumenti tiek atslepenoti, jo faktiski viss darījums ir noticis zem grifa “Ierobežotas pieejamības informācija”. Tas, ka darījums ir slepens, nekādā veidā neļaus arī turpmāk atklāt sabiedrībai to, kas patiesi ir šī darījuma aizkulisēs.

Un otra izmeklēšanas komisija – par to, kādas mācības ir gūtas pēc Zolitūdes traģēdijas. Ir svarīgi saprast, kāpēc līdz šim bija iespējams pieņemt likumdošanas iniciatīvas, kas ir likumīgas, bet kas tajā pašā laikā ir sabiedrības drošību apdraudošas, kas beidzas ar traģiskām sekām (tāds ir arī gadījums ar “Citadeli”): pieņem grozījumus Būvniecības likumā, ar kuriem būvniecības drošība tiek ļoti samazināta, faktiski vairs nav būvkontroles pār objektiem. Tas ir sabiedrībai bīstami, bet parlaments šādas likumdošanas iniciatīvas atbalsta un virza!

Mēs uzskatām, ka viens no būtiskiem šīs izmeklēšanas komisijas uzdevumiem ir parlamenta darbu padarīt tādu, lai likumdošanas iniciatīvas šauru grupu interesēs nebūtu iespējamas.

Un viena no iniciatīvām, kuras mēs, partija “No sirds Latvijai”, uzskatām par būtiskām un tālāk virzāmām, ir tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcija. Tas ir svarīgi, lai iegūtu sabiedrības līdzdalību politiskajos procesos, panāktu amatpersonu tiešu atbildību.

Un viena no nelielām iniciatīvām, kas šodien tika skatīta parlamentā, – par zemes īpašumu privatizāciju lauku apvidos, par zemes pirkšanas tiesībām. Mēs uzskatām, ka, protams, ir svarīgi novērst katru tehnisko problēmu, kas ir attiecīgajā likumā, bet mēs redzam, ka jau šobrīd likuma darbībā nav tikai dažas tehniskas problēmas. Juristi redz ļoti daudz problēmu, lai šos darījumus kārtotu, formētu, redz nepamatotus ierobežojumus iesaistīties darījumu veikšanā.

Mēs uzskatām, ka ir svarīgi ne tikai steigā veikt dažus grozījumus; ir svarīgi izvērtēt un darīt to ātri, lai likums patiešām spētu darboties un lai tas neradītu pretrunas ar Satversmi, par ko jau šodien runā daudzi no juristiem un šī likuma lietotājiem.

Pateicos.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai – partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!

A.Krauze (ZZS).

Godātie radioklausītāji! Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā es vēlos runāt par diviem ļoti būtiskiem lēmumiem, kas šodien tika pieņemti.

Pirmais ir attiecībā uz piena nozari. Saeima šodien apstiprināja aicinājumu Eiropas Komisijai sniegt atbalstu Latvijas piena ražotājiem. Kopš Krievijas embargo Latvijas lauksaimnieki, jo īpaši piena nozare, ir nonākuši grūtā stāvoklī: iepirkuma cenas ir kritušās, daudzas saimniecības apsver ganāmpulka samazināšanu, kas negatīvi varētu ietekmēt nozari ilgtermiņā, ietekmēt pārstrādi, ietekmēt tūkstošiem darba vietu gan laukos, zemnieku saimniecībās, gan pārstrādes uzņēmumos.

Latvija līdz šim ir izmantojusi daudzas savas iespējas – gan attiecīgi grozījusi likumdošanu, nākot pretī ar nodokļu atvieglojumiem, ar iespēju atlikt nodokļu maksājumus, ar iespēju atlikt projektus, gan arī... Piešķirti vairāk nekā 13 miljoni eiro atbalstam, taču Eiropas Komisija šajā laikā nav reaģējusi un nav pieņēmusi konkrētus lēmumus par tiešu atbalstu piena nozarei tajās valstīs, kur tā ir cietusi no Krievijas embargo.

Latvijas Republikas Saeima šodien pievienojās daudziem aicinājumiem, ko jau ir izteikuši gan Eiropas Parlamenta deputāti, gan Baltijas un Somijas lauksaimniecības ministri, un mēs aicinām Eiropas Komisiju steidzami sniegt konkrētu atbalstu, tiešu atbalstu, Latvijas piena ražotājiem. Tas palīdzēs pārvarēt grūtības, palīdzēs saglabāt ganāmpulkus, un, stabilizējoties situācijai, atrodot jaunus tirgus, mēs būsim nodrošinājuši to, ka laukos joprojām būs zemnieku saimniecības, kuras ražos labus un vērtīgus produktus.

Otrs, kam jāpievērš uzmanība, – grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Sākot ar 1.novembri, ir stājusies spēkā jauna kārtība – Latvijā zemi nevar pirkt lauksaimniecības mērķiem jebkurš, vairs nevar spekulēt tā, kā tas bija senāk, un spekulanti gan no ārzemēm, gan mūsu vietējie, lai iegādātos zemi, vairs tik vienkārši nevar izdarīt to, un ir jāatbilst noteiktiem, konkrētiem kritērijiem. Taču diemžēl likumā tika konstatētas atsevišķas nepilnības, un zemes tirgus faktiski novembra sākumā ir apstājies. Šodien Saeima ļoti produktīvi strādāja un pieņēma attiecīgos grozījumus, lai pašvaldības varētu izveidot komisijas un sākt apstiprināt un vērtēt darījumus ar lauksaimniecības zemi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Armandam Krauzem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam. Lūdzu!

D.Liepiņš (LRA).

Labdien visiem! Šodien mums pirmo reizi ir iespēja vērsties pie jums, un tāpēc centīsimies izmantot to pēc iespējas produktīvi.

Par galveno šodienas sēdē izskatīto jautājumu mēs atzīstam komisiju izveidi, it sevišķi – Zolitūdes traģēdijas seku izmeklēšanas komisijas izveidi. Mēs ceram, ka tajā tiešām politiķi nenodarbosies ar populismu vai kaut kādiem savstarpējiem ķīviņiem, bet mēģinās noskaidrot, kas visā šajā sistēmā ir bijis nepareizi, kas ir novedis pie šāda veida traģēdijas.

Mēs pievienojāmies un atbalstījām arī bankas “Citadele” pārdošanas darījuma izvērtēšanas komisijas izveidi. Mēs, frakcija, nebijām tās iniciatori viena iemesla pēc: mums liekas, ka tas vilciens nedaudz ir novēlots... jau ir aizbraucis. Bet, protams, noskaidrot iemeslus, kāpēc kāds ir darbojies tieši tā, kā viņš ir darbojies, – to mēs atbalstām un ceram uz rezultātiem.

Par pārējiem Saeimas šodienas sēdē izskatītajiem jautājumiem varu teikt sekojošo. Steidzamības kārtā šodien mēs atbalstījām likuma grozījumus, kas bija zemes privatizācijas... lauku zemes privatizācijas jautājumā. Taču mēs redzam, ka šis likums nebūt vēl nav pilnīgs, arī mums nākotnē būs savi ieteikumi attiecībā uz zemēm – ne tikai lauksaimniecības, bet arī meža zemēm. Mums būs savi priekšlikumi, un mēs noteikti vēl vērsīsimies pie parlamenta ar saviem viedokļiem.

Šodien atbalstījām likumprojekta “Valsts dienesta likums” nodošanu izskatīšanai komisijās. Un šeit uzreiz varam teikt, ka mēs noteikti būsim tie, kas nepiekritīs tam, ka Valsts kanceleja varētu kļūt atbildīga par visu centralizēto personāla politiku valsts iestādēs, jo, mūsuprāt, tas ir nedemokrātiski, bīstami, tas var radīt precedentus atkal politiskām intrigām un kaut kāda veida ietekmēšanai no malas.

Kopumā ņemot, mēs esam jauns politiskais spēks, bet tajā pašā laikā – ar pieredzējušiem politiķiem, jo no Latvijas Reģionu apvienības ievēlētie politiķi visi ir ar lielu dzīves pieredzi un bagāžu. Uzskatām, ka mūsu galvenais... galvenā lieta, uz ko mums šobrīd koncentrēties, ir jautājums par vienmērīgu reģionālo attīstību un tie projekti, kas to skars. Mēs noteikti par tiem iestāsimies un tos atbalstīsim. Un mums vēl ļoti būtiski liekas, ka birokrātijas un normatīvu strauja samazināšana ir viens no pamatmērķiem, kam būtu jābūt šā parlamenta dienaskārtībā, jo ik dienu redzam gan komisiju sēdēs, gan parlamenta sēdēs, ka šīs birokrātiskās atrunas un birokrātija pārņēmusi šobrīd valsts pārvaldi.

Protams, arī mēs iestāsimies par tautas vēlētu Valsts prezidentu – neatkarīgi no tā, kādas ir bailes par to, ka varētu tikt ne tas cilvēks ievēlēts... Mēs uzskatām, ka tautas izvēle ir patiesa izvēle.

Paldies jums! Līdz nākošajai reizei!

Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirmām kārtām es vēlos Nacionālās apvienības vārdā sveikt visus Latvijas iedzīvotājus Latvijas valsts svētku nedēļā, patriotisma mēnesī.

Šī pirmā praktiskā Saeimas sēde šodien aizritēja konstruktīvā gaisotnē, kā arī iezīmēja pēctecību, pārņemot vairākus likumprojektus, likumu grozījumus no iepriekšējās – 11.Saeimas. Tas nozīmē, ka arī šī saikne tiek nodrošināta: likumprojektus, kas tika aizsākti iepriekšējā Saeimā, turpinās izskatīt 12.Saeimā.

Vēlos arī bilst, ka šodien vienbalsīgu... gandrīz vienbalsīgu atbalstu guva gan lēmuma projekts par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izmeklēšanu saistībā ar bankas “Citadele” pārdošanu, gan arī lēmuma projekts par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanai. Tas ir būtisks apstāklis, lai ne tikai vairotu sabiedrības uzticēšanos valsts varai, bet arī noskaidrotu dažādus miglā tītus apstākļus abos šajos gadījumos.

Otra lieta, ko vēlamies uzsvērt, – ka šodien Saeimas sēdē ir sniegts būtisks atbalsts piena ražotājiem. Tātad ir lūgums Eiropas Komisijai sniegt atbalstu – tiešos maksājumus – piena ražotājiem, jo esošajā situācijā nacionālā līmenī atbalsta mehānismi ir pietuvojušies maksimumam un šie griesti, kā saka, ir ierobežoti. Jebkurā gadījumā arī nākamnedēļ turpinās to jautājumu izskatīšanu, kuri skatīti iepriekšējā Saeimā, un Nacionālā apvienība turpinās uzstāt uz to, ka ir jāturpina izskatīt likums par Brīvības pieminekli un Brāļu kapiem, kā arī Imigrācijas likuma grozījumi.

Tāpat vēlētos uzsvērt, ka tagad, tā kā komisijas ir izveidotas, aktuāls ir jautājums par apakškomisiju darbību, un Nacionālā apvienība iestājas par to, ka ir jāturpina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas darbība, it īpaši ņemot vērā 40.vidusskolā konstatētos... neteiksim pārkāpumus, bet situācijas, kad skolotāji pauž klaji nelojālu attieksmi pret valsti.

Jebkurā gadījumā es aicinu ikvienu 18.novembrī piebiedroties Nacionālās apvienības organizētajam lāpu gājienam, kas sāksies pulksten 17.00 pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa, tātad uz Krišjāņa Valdemāra ielas, dalīties patriotiskajās jūtās un izbaudīt šos svētkus!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāte Lolita Čigāne. Lūdzu!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es visus vispirms sirsnīgi gribētu apsveikt šajā valsts svētku nedēļā, novēlēt prieku un patriotisku noskaņojumu jūsu mājās, iespēju pavadīt laiku kopā ar saviem mīļajiem, savu ģimeni un skaisti nosvinēt šos mūsu valstij tik ļoti nozīmīgos svētkus!

Attiecībā uz Saeimas šodienas sēdi es no VIENOTĪBAS frakcijas puses gribētu pastāstīt par kādu būtisku lēmumu, ko šodien mūsu Saeima ir pieņēmusi. Un tas ir saistībā ar to, kā no Krievijas Federācijas noteiktā embargo ir cietusi mūsu piena ražošanas nozare.

Saistībā ar Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām pret Krieviju sakarā ar tās iebrukumu Ukrainā Krievija augustā lēma par pārtikas preču embargo noteikšanu. Šis pārtikas preču embargo ļoti smagā veidā ir skāris tieši mūsu piena ražošanas nozari. Šobrīd Latvijas piena ražotāji, salīdzinot ar citu Eiropas Savienības valstu ražotājiem, ir ievērojami sliktākā situācijā tieši vidējās piena iepirkuma cenas ziņā. Šobrīd mūsu piena iepirkuma cena ir par 20–26 procentiem zemāka nekā vidēji Eiropā.

Mūsu piena ražotāji ir jau uzrādījuši ievērojamu konkurētspēju un arī salīdzinoši ļoti lielus līdzekļus ieguldījuši investīcijās, lai modernizētu savu ražošanu, tomēr Krievijas embargo noteikto sankciju ietekmē mūsu piena ražotājiem šobrīd būtu nepieciešams piecus sešus mēnešus ilgs tieši finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības, lai varētu pārorientēties un atrast citus noieta tirgus savai produkcijai. Šeit pamatā mēs runājam par pienu, par siera izstrādājumiem un citiem būtiskiem un svarīgiem Latvijas produktiem.

Vakar Eiropas lietu komisijā tās deputāti ar gandarījumu atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto pozīciju, kas bija paredzēta Eiropas Ekonomikas un finanšu ministru padomei, kur vēl papildus Latvijas valsts norādīja, ka prognozētos papildu ienākumus 2015.gadā lauksaimniecības sektorā būtu jānovirza tieši piena ražotājiem Baltijas valstīs un arī Somijā, kas ir cietuši no Krievijas embargo.

Šobrīd Eiropas Savienībā jau ir panākta vienošanās par apmēram 300 miljonu liela pabalsta novirzīšanu dārzeņu un augļu ražotājiem. Mūsu augļu un dārzeņu audzētāji arī saņems atbalstu no šīs summas, tomēr šobrīd vienošanās par atbalstu piena ražotājiem vēl nav panākta.

Lai panāktu šo vienošanos, ļoti ievērojamu ieguldījumu ir snieguši Latvijas eiroparlamentārieši. Tieši pēc Sandras Kalnietes iniciatīvas Eiropas parlaments vērsās pie Eiropas Komisijas prezidenta Junkera kunga, aicinot nekādā ziņā nepiešķirt 2015.gadā prognozētos papildu ienākumus lauksaimniecības sektorā citiem mērķiem, bet novirzīt tos tieši piena ražotājiem, kuri ir cietuši no šī Krievijas embargo.

Līdzīgā veidā septembrī Latvijā viesojās iepriekšējais lauksaimniecības komisārs Čološa kungs, kam iepriekšējās darba gaitās ar mūsu premjeri Laimdotu Straujumu, kad viņa bija zemkopības ministre, bija izveidojies ļoti ciešs kontakts, tāpēc viņš pēc savas iniciatīvas ieradās vizītē Latvijā, lai kopā ar Straujumas kundzi noskaidrotu tieši Latvijas piena ražotāju situāciju un embargo ietekmi uz viņu ikdienas darbu. Šādā veidā, strādājot kopā – apvienojoties gan mūsu pašu Saeimas deputātiem, gan Eiropas parlamentāriešiem, gan mūsu izpildvarai, gan arī izmantojot mūsu balsi Eiropas Ekonomikas un finanšu ministru padomē, mums ir jāpanāk, lai tiktu nodrošināts finansējums mūsu piena ražotājiem, lai būtu nodrošināts tas, ka viņiem tiek dots finansējums pārejas periodam jaunu tirgu atrašanai, lai cilvēki nezaudētu darbavietas un varētu turpināties ražošana.

Paldies par uzmanību, un es vēlu jums jaukus svētkus!

Vadītāja. Paldies Lolitai Čigānei no partijas VIENOTĪBA frakcijas!

Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties! Un visu labu!

Otrdien, 20.oktobrī
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
08:30  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēde
09:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:10  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēde
12:15  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Šveices Konfederācijas Nacionālās padomes prezidenti V.E. Isabelle Moret
13:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:15  Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa par godu Šveices Konfederācijas Nacionālās padomes prezidentes V.E. Isabelle Moret oficiālajai vizītei Latvijas Republikā
13:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
15:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēde
15:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
18:30  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces rīkotās vakariņas par godu Šveices Konfederācijas Nacionālās padomes prezidentes V.E. Isabelle Moret oficiālajai vizītei Latvijas Republikā