Pirmdien, 10.martā, Viļņā notiek Ziemeļu Padomes organizētais seminārs „Politiķu loma mainīgās sabiedrībās”, kurā piedalās Baltijas Asamblejas, Baltkrievijas pozīcijas un opozīcijas pārstāvji.
Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekle Baiba Rivža piedalījās šajā konferencē un ziņoja par izglītības un zinātnes lomu enerģētikas un klimata izmaiņu jautājumu aktualizēšanā. B.Rivža uzsvēra, ka būtiska nozīme Latvijas zinātnes attīstībā ir zinātņu prioritāšu izvēlē un enerģētikas un vides zinātņu ietveršanā šo prioritāšu skaitā, kā arī zinātnisko pētījumu un alternatīvo attīstības scenāriju nozīmei politisko lēmumu pieņemšanā. B.Rivža atzina, ka pozitīvi vērtējamas ir parlamentāriešu regulāras tikšanās ar zinātniekiem, piemēram, kā Latvijas gadījumā uzraugot Nacionālās attīstības plāna īstenošanas gaitu.
Iepazīstinot ar Somijas politiku kodolenerģijas un apkārtējās vides aizsardzības jomā, Somijas parlamenta deputāte Anne-Mari Virolainena uzsvēra, ka Somijā ir ļoti augsts enerģijas patēriņš, kas ilgtermiņa perspektīvā vēl palielināsies. Tādēļ būtiski ir palielināt sabiedrības informētību par enerģētikas politiku, par klimata izmaiņām, par enerģijas efektivitāti un taupīšanu. Šajā sakarā kā īpaši nozīmīga ir Somijas pieredze sabiedrības informēšanas kampaņās un stratēģijā.
25 procenti no Somijas enerģijas avotiem ir kodolenerģija. A.Virolainena uzsvēra, ka mūsdienās kodolenerģija ir salīdzinoši drošs enerģijas avots, jo to darbības un drošības nodrošināšanai tiek izmantotas modernākās tehnoloģijas. Somijas parlamentāriete akcentēja, ka kodolenerģijas iegūšana nav tā bīstamākā, jo kopumā mums jādomā arī par jaunāko tehnoloģiju, piemēram, mobilo telefonu vai bezvada interneta starojuma ietekmi uz apkārtējo vidi un indivīdiem. Somijas pārstāve nenoliedza, ka saistībā ar kodolenerģiju visbīstamākais jautājums ir kodolatkritumu uzglabāšana.
Bijušais Somijas apkārtējās vides aizsardzības ministrs Jans Ēriks Enestams uzsvēra, ka 2004.gadā, kad Somijas valdība pieņēma lēmumu par piektā atomelektrostacijas celšanu, lielāka Somijas sabiedrības daļa bija pret šādu soli. Saskaņā ar pēdējiem aptaujas rezultātiem Somijas sabiedrība ir kļuvusi daudz pozitīvāka attiecībā uz atomelektrostacijas būvēšanu. Kā viens no iemesliem varētu būt sabiedrības informēšanas kampaņas, kuru laikā sabiedrība ir izpratusi kodolenerģijas draudus un iespējas.
Baltkrievijas parlamenta Lauksaimniecības komisijas priekšsēdētājs Mihails Rusijs ziņoja par Baltkrievijas politiku enerģētikas jomā. Energodrošības palielināšana, energoefektivitātes palielināšana un energoavotu dažādošana ir Baltkrievijas enerģētikas politikas pamatmērķi. Šī gada aprīlī Baltkrievijas parlaments uzsāks diskusijas par likumdošanu jaunās atomelektrostacijas būvniecības sakarā. M.Rusijs uzsvēra, ka diskusijas un sabiedrības informēšana par šiem jautājumiem būs īpaša, jo Baltkrievija joprojām jūt Černobiļas avārijas sekas un šo seku likvidēšanai tiek atvēlēti 20 procenti no ikgadējā valsts budžeta. Saskaņā ar līdzšinējo grafiku jauno atomelektrostaciju sāks būvēt 2012.gadā un pabeigs 2018.gadā. Baltkrievijas opozīcijas pārstāvji pauda pretējo viedokli, uzsverot, ka politiskās diskusijas par jaunas atomelektrostacijas būvēšanu ir necaurskatāmas, pie tam praksē nenotiek nekāda veida sabiedriskā apspriešana. Baltkrievijas kristīgo demokrātu partijas līdzpriekšsēdētājs Pāvels Sevjarinets uzsvēra, ka sabiedrībai nav pieejama informāciju par šī kodolenerģijas avota tehniskajiem un finanšu aspektiem.
Bijusī Īslandes apkārtējās vides aizsardzības ministre un pašreizējā Īslandes parlamenta deputāte Sīva Frīdotira uzsvēra, ka jebkurā valstī kodolenerģijas jautājumi ir īpaši jūtīgi. Tieši tādēļ ir jādomā par alternatīvajiem enerģijas avotiem, par sabiedrības viedokļa apzināšanu kodolenerģijas jautājumā, par enerģijas taupīšanu un enerģijas efektivitāti.
Papildu informācija:
Šīs konferences iniciatīva ir radusies 2007.gadā, kad Ziemeļvalstu parlamentu pārstāvji ierosināja organizēt seminārus ar Baltkrievijas pārstāvju līdzdalību. Semināra ietvaros Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentārieši, Baltkrievijas pozīcijas un opozīcijas pārstāvji diskutēja par enerģētikas politiku, par klimata izmaiņām, par izglītības un zinātnes lomu enerģētikas un klimata jautājumu apzināšanā. Enerģētika un klimata izmaiņas ir jautājumi, kas ir prioritāri un aktuāli starptautiskās politikas darba kārtībā. Enerģijas patēriņš pasaulē kopumā strauji palielinās, jo tas ir saistīts ar valstu attīstību un labklājību. Nepieciešamība pēc jauniem ogļskābās gāzes neitrāliem enerģētikas avotiem un energoefektivitātes noteiks valstu spēju attīstīt savas ekonomikas.
Preses dienests