Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācija

Par Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju

Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EP PA) ir Eiropas Padomes parlamentārā dimensija. Tā apvieno dalībvalstu nacionālo parlamentu pārstāvjus un darbojas, lai stiprinātu cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu Eiropā. EP PA seko Eiropas valstīs notiekošajiem politiskajiem procesiem, apspriež aktuālus starptautiskus un sabiedriski nozīmīgus jautājumus, kā arī veido parlamentāru viedokli par to, kā tiek ievērotas Eiropas Padomes pamatvērtības.

Saeimas deputātu iesaiste EP PA darbā dod Latvijai iespēju piedalīties Eiropas mēroga parlamentārajās debatēs par cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu, kā arī stiprināt Eiropas Padomes vērtības un standartus.

Kā darbojas EP PA

EP PA darbs risinās plenārsesijās, komitejās un asamblejas vadības struktūrās. EP PA sesija ir sadalīta četrās daļās gada ietvarā un parasti notiek Strasbūrā. Sesijās parlamentārieši debatē par aktuāliem Eiropas mēroga jautājumiem, izskata ziņojumus, kā arī pieņem rezolūcijas un rekomendācijas.

Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā darbojas deviņas pastāvīgās komitejas:

• Politisko lietu un demokrātijas attīstīšanas komiteja;
• Sociālo lietu, veselības un ilgtspējīgas attīstības komiteja;
• Juridisko lietu un cilvēktiesību komiteja;
• Kultūras, zinātnes un izglītības jautājumu komiteja;
• Migrācijas, bēgļu un pārvietoto personu jautājumu komiteja;
• Pārraudzības komiteja;
• Līdztiesības un diskriminācijas apkarošanas komiteja;
• Kārtības ruļļa un deputātu imunitātes komiteja;
• Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu ievēlēšanas komiteja.

Plenārsesiju starplaikā EP PA  darba nepārtrauktību nodrošina tās Birojs un Pastāvīgā komiteja. Birojs organizē EP PA darbu un sagatavo tās darba kārtību, savukārt Pastāvīgā komiteja darbojas EP PA vārdā, izskata komiteju sagatavotos jautājumus, rīko debates un pieņem EP PA dokumentus.

EP PA loma Eiropas Padomes darbā

Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai ir būtiska loma Eiropas cilvēktiesību un demokrātisko institūciju stiprināšanā. Tā ievēlē Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešus, Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru, Eiropas Padomes ģenerālsekretāru un ģenerālsekretāra vietnieku, kā arī pašas EP PA ģenerālsekretāru.

EP PA uzrauga, kā dalībvalstis pilda saistības, ko tās uzņēmušās, pievienojoties Eiropas Padomei. Monitoringa procedūras ietver regulāru dialogu ar valstu institūcijām, ziņojumus un debates asamblejā, vērtējot demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma standartu ievērošanu.

Pieņemot rekomendācijas, EP PA aicina Eiropas Padomes Ministru komiteju un dalībvalstu valdības rīkoties konkrētos jautājumos. Ministru komitejai ir jāsniedz atbildes uz asamblejas rekomendācijām, un tādējādi EP PA var rosināt praktisku rīcību Eiropas līmenī.

Vēlēšanu novērošana

Viena no redzamākajām EP PA darbības jomām ir vēlēšanu novērošana. Asambleja organizē vēlēšanu novērošanas misijas valstīs, kurās notiekošie vēlēšanu procesi ir īpaši nozīmīgi demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanai.

Vērts zināt

Vēsturiskie fakti

EP PA izveidota 1949. gadā. Latvija Eiropas Padomei pievienojās 1995. gada 10. februārī.

Dalībnieki

EP PA apvieno 46 Eiropas Padomes dalībvalstu nacionālo parlamentu pārstāvjus, trīs valstis ar novērotāja statusu un četras ar „Partneris demokrātijai” statusu.

Saeimas pārstāvība

14. Saeimā EP PA Latvijas delegācijas sastāvā ir seši Saeimas deputāti – trīs pastāvīgie pārstāvji un trīs viņu aizstājēji.

Delegācijas veidošanas princips

Nacionālās delegācijas tiek veidotas tā, lai tajās, ciktāl iespējams, būtu proporcionāli pārstāvētas parlamentā esošās politiskās partijas vai grupas. Delegāciju sastāvam jāatbilst arī EP PA noteiktajām dzimumu pārstāvības prasībām. Lai veicinātu caurskatāmību un novērstu iespējamos interešu konfliktus, EP PA aicina katru delegācijas locekli reizi gadā iesniegt interešu deklarāciju, norādot profesionālo darbību, finansiālās un citas intereses, kas varētu ietekmēt parlamentārā mandāta neatkarīgu un objektīvu īstenošanu.

Vadība

Delegācijas vadītāja ir Zanda Kalniņa-Lukaševica, delegācijas vadītājas vietnieks – Edmunds Cepurītis.