Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas piecpadsmitā sēde
2011.gada 15.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00, lai mēs varam sākt Saeimas 15.decembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Prezidijs ir saņēmis veselu virkni priekšlikumu par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 15.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.115/Lm11). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 15.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Stellas Blūmas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 15.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ineses Belickas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 15.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Pētera Eglona atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 15.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas palielināšanai” (Nr.119/Lm11). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Steina kungs, varbūt jūs varētu runāties kaut kur citur... Un arī Parādnieka kungs un visi pārējie... Jūs taisāt tādu troksni, ka... Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu ar lūgumu Saeimas kārtības ruļļa 39.panta kārtībā izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

„Pret” ir pieteikusies runāt deputāte Irina Cvetkova. Lūdzu!

I.Cvetkova (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Jau 29.novembrī Juridiskā komisija izskatīja un ar balsu vairākumu pieņēma lēmumu virzīt likumprojektu par Civilprocesa likuma grozījumiem turpmākai izskatīšanai.

Man nav saprotams, kādēļ jau otro reizi pieci deputāti lūdz izslēgt šo jautājumu no darba kārtības. Šie grozījumi skar jautājumu par parādiem attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem, ko nedzēš hipotekārie kreditori, kuri iegūst īpašuma tiesības uz iegūstamo īpašumu, un tādējādi pašvaldības, tajā skaitā Rīgas pašvaldība, cieš ievērojamus... ne pati, bet tās padotībā esošās iestādes cieš ļoti ievērojamus zaudējumus.

Pret šiem grozījumiem izteicās un rakstiski griezās Juridiskajā komisijā gan Tiesu izpildītāju padome, gan Latvijas Komercbanku asociācija. Man ir pamatotas šaubas, ka minētie deputāti ar savu rīcību lobē minēto iestāžu intereses un bez jebkāda pamatojuma raksta vienkārši formālu lūgumu izslēgt šo jautājumu no darba kārtības.

Es uzskatu, ka tas nav pieņemami un ka likumprojekts ir virzāms izskatīšanai un pieņemšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” neviens deputāts pieteicies runāt nav. Tātad lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Smiltēna, Druvietes, Kursītes-Pakules un Kārkliņas priekšlikumu izdarīt izmaiņas 15.decembra sēdes darba kārtībā – izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.panta kārtībā)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 37, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 15.decembra sēdes darba kārtībā - pārcelt budžeta likumprojektu paketi izskatīšanai otrajā lasījumā pirms darba kārtības 22.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 15.decembra sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 15.decembra sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Mihaila Zemļinska saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Dombrovska, Lībiņas-Egneres, Ražuka, Kalniņas-Lukaševicas, Zatlera un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 15.decembra sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Romualda Ražuka atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Dombrovska, Lībiņas-Egneres, Kalniņas-Lukaševicas, Ražuka, Zatlera un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 15.decembra sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Paldies.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto, grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Invaliditātes likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt „pret” pieteicies deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Gribu paskaidrot, kāpēc mēs, es un politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija, balsosim pret likumprojektu „Grozījumi Invaliditātes likumā”.

Ja jūs izlasīsiet likumu, jūs redzēsiet to, ka likums bija pieņemts 2010.gadā. Labklājības ministrija sāka tā izstrādāšanu 8.Saeimas laikā, un tas tika iesniegts 9.Saeimas laikā, taču bija tik nekvalitatīvs, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija faktiski pilnīgi to pārstrādāja. Un tad sākās krīze... Ļoti labs likums! Pieņemot to galīgajā lasījumā, mēs jau tad pārejas noteikumos ierakstījām attiecībā uz atsevišķu tādu pantu stāšanos spēkā, kuri neprasīja lielu finansējumu... Tas tika darīts ar domu, lai tas stājas spēkā... Un tagad šis likums tiek atkal... Ministru kabinets lūdz pārnest atsevišķu pantu spēkā stāšanos no 2013.gada uz 2015.gadu, un tas mums nav pieņemams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „par” pieteicies deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Mēs šo likumprojektu esam noraidījuši jau pirms nedēļas, bet ir nepieciešama procesuāla darbība, lai šo likumprojektu izslēgtu no budžeta paketes, un vienīgā iespēja izslēgt to no budžeta paketes ir nodot to komisijai. Mēs komisijā esam vienojušies, ka pārtraukumā sanāksim un lūgsim... visi komisijas deputāti piekrita, ka mēs lūgsim Saeimu šo likumprojektu izslēgt no budžeta paketes un tad runāsim ar Ministru kabinetu, lai šo likumprojektu arī atsauktu.

Tā ka lūdzu atbalstīt tikai tādēļ, lai mēs varētu veikt šo procesuālo darbību - šo likumprojektu izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Invaliditātes likumā” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, un Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC).

Labrīt, cienījamās dāmas un godātie kungi! Likumprojekts skatāms, dabiski, kopsakarā ar likumprojektu, kurš seko tālāk darba kārtībā, proti, ar Fiskālās disciplīnas likumu. Un tā ir tāda smalka viltība, ka galvenais likums, kura dēļ grozījums Satversmē ir arī izstrādāts, seko pēc tam. Jo es saprotu tā, ka ne visi deputāti lasa anotācijas, tāpēc varbūt nesaprot šo nopietno saiti, kas ir starp šiem diviem likumprojektiem.

Esošā grozījuma mērķis ir panākt ar ierastiem vārdiem konkrētu mērķi - aizsegt ekonomisko doktrīnu, kura var izrādīties nebūt ne nevainīga, bet visai strīdīga, un padarīt to par mūsu ekonomikas, mūsu valsts mugurkaulu attiecībā uz bezdeficīta budžeta ekonomikas pārvaldīšanu.

Es biju tās darba grupas loceklis, kura Finanšu ministrijas ietvaros septiņu sēžu laikā nodarbojās ar Satversmes grozījumu izstrādi. Kaut anotācijā rakstīts, ka darba grupa apstiprināja galīgo variantu, likumprojekta grozījumus, tomēr nav pieminēts, ka es šo likumprojektu... šo redakciju neatbalstīju. Un es neatbalstīju ne tikai redakciju, bet arī grozījuma ideju principā, jo nesaņēmu atbildi uz saviem jautājumiem. Īsti jautājumi ir šādi: ko nozīmē grozījumā Latvijas Republikas Satversmē ietvertais jēdziens „taupīgs budžets” un ko nozīmē „kārtot valsts finanšu lietas sabalansēti”? Abas frāzes var tikt interpretētas ļoti plaši un tāpēc izmantotas arī tādas finanšu politikas atjaunošanai, kura būs kaitīga Latvijas ekonomikas izaugsmei.

Nav arī skaidrs, ko nozīmē frāze „Saeima ir atbildīga par taupīgu budžetu un par uzkrājumu izveidošanu”. Kādas būs juridiskās sekas šai frāzei? Kas būs atbildīgs, ja Saeimas deputāti pieņems tādu budžetu, kuru pēc tam Satversmes tiesa uzskatīs par netaupīgu? Vai tas nozīmēs, ka tautas deputātiem atskaitīs... atvilks no algām to piešķirto budžetu, kas tika uztverts par netaupīgi... atzīts par prettaupīgu un līdz ar to par Satversmei pretrunā esošu?

Jautājums ir arī tāds, ka darba grupas darbības laikā mēs nonācām pie secinājuma, ka visas institūcijas, valsts institūcijas, ir atbildīgas par budžeta taupīgu un saprātīgu izmantošanu, bet tekstā Saeima ir izdalīta kā galvenā un varbūt arī vienīgā atbildīgā. Kā to saprast?

Vēl. Arī teksts ir pamatots ar to, ka, lūk, galvenais iemesls, kāpēc mēs esam sapulcējušies skatīt šo konkrēto likumprojektu, ir notikumi, kuriem mēs visi bijām liecinieki, proti, tas bija cenu „burbulis”. Anotācijā ir rakstīts, ka straujas ekonomiskās izaugsmes gados, īstenojot ekspansīvu fiskālo politiku, Latvijā ir tikusi papildus veicināta ekonomikas pārkaršana.

Valdība nerīkojās izšķērdīgi! „Pirmsburbuļa” laikos mums parāds samazinājās no 2003. līdz 2007.gadam no 13 procentiem uz 8 procentiem. 8 procenti ir ļoti mazs valsts parāds. Ir ļoti mazs valsts parāds! Un visos šajos gados pirms treknajiem gadiem mums budžeta deficīts bija ļoti tuvu 2 procentiem. Nekādas izšķērdēšanas nebija!

Bet kas bija? Bija visai primitīva finanšu politika, kas noveda pie tā, ka Latvijas ekonomikā visai viegli ieplūda liels privātais kapitāls, kas netika izmantots ražošanai, bet tika izmantots patēriņam, spekulatīviem darījumiem un pēc tam tika viegli izņemts, kad „burbulis” bija pārplīsis.

Līdz ar to es uzskatu, ka šis konkrētais likums nav sagatavots labi, ir juridiski paviršs, teorētiski nepamatots un politiski angažēts. Un es līdz ar to rosinu neatbalstīt šo likumprojektu un nenodot komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „par” neviens deputāts pieteicies nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodotu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 42, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Fiskālās disciplīnas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt „pret” pieteicies deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Turpinot iepriekšējo uzrunu, es vēlreiz atgādinu, ka visu iepriekšējo notikumu loģika diktē, ka vajag izveidot stingru Fiskālās disciplīnas likumu, jo tas ir galvenais instruments, galvenais rīks, ar ko var nākotnē izvairīties no visādiem „burbuļiem”. Bet, kā es jau teicu, valdības fiskālās nedisciplinētības nebija, tas vismaz nebija galvenais cēlonis. Mēs šo nedisciplinētību arī citās valstīs vērojām.

Es gribu pateikt, ka mēs arī, vadīdamies drīzāk varbūt no mūsu pieredzes, no mūsu ikdienas, gribētu redzēt Latvijas ekonomiku kā mājsaimniecības uzturēšanas ekonomiku. Bet ir liela atšķirība starp mājsaimniecību un valsts ekonomiku: mājsaimniecība neemitē naudu, mājsaimniecība neveic monetāro politiku.

Latvijas ekonomikā monetārajai politikai ir ļoti, ļoti nenozīmīga nozīme, vārdu sakot, jo patiesībā mēs esam atteikušies no monetārās politikas. Pēc tam, kad Latvijas Banka uztur - kopš 2004.gada - lata fiksēto kursu attiecībā pret eiro, patiesībā arī šis rīks ir izņemts no mūsu rīkiem, no mūsu arsenāla, un līdz ar to patiesībā vienīgais līdzeklis, kas palicis valsts rīcībā, ir fiskālā politika. Bet vai tas nozīmē, ka mēs varam atļauties uzturēt bezdeficīta budžetu?

Latvijas valsts atjaunotās neatkarības laikā tuvredzīgi realizētā fiksētā valūtas kursa dēļ faktiski zaudēja monetārās politikas autonomiju. Ja noteiksim ierobežojumus valsts fiskālās politikas realizācijā, tas nozīmēs, ka Latvijas valsts būtiski ierobežos iespēju realizēt valsts diriģētu industriālās attīstības politiku, ignorēs neskaitāmus vēsturiskus precedentus, ka ekonomikas fiskālo stimulēšanu izmantoja kā vienu no attīstības politikas stūrakmeņiem, vadoties pēc stingras izpratnes, ka valsts patēriņš un investīcijas ir kritiski svarīga kopējā pieprasījuma sastāvdaļa.

Svarīgi arī saprast, ka šajā gadījumā Latvija ignorējusi acīm redzamās ekonomiskās likumsakarības, kuras pamato faktu, ka 23 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm šobrīd tiek piemērota procedūra, kas vērsta uz to, lai īstenotu patiesi kontraciklisku un ekonomiskās svārstības stabilizējošu fiskālo politiku. Neviena saprātīga valsts nepieturas pie abstraktiem, realitātei neatbilstošiem fiskālajiem ierobežojumiem.

Latvijas valsts ar šo likumu nostiprinās fiskālās politikas reaktivitāti - to, ka fiskālā politika tiek realizēta nevis aktīvi kā viens no ekonomikas apzinātas attīstības dzinējspēkiem, bet pasīvi, reaģējot uz brīvā tirgus dinamikas noteikto konjunktūru.

Un galvenais. Ar šo likumu, nevajadzīgi lēni un mokoši uzkrājot līdzekļus, lai nedefinētā nākotnes punktā, iespējams, varētu atļauties dot ekonomikai fiskālo izaugsmes grūdienu, Latvija turpinās īstenot politiku, kuras ietvaros turpinās kultivēt milzīgu bezdarbu un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju piespiedu emigrāciju, turpinās saasināt jau šobrīd dramatisko demogrāfisko situāciju.

Depresijas pārvarēšanai ir vitāli svarīgi radīt strauju izaugsmi un vairāk darba vietu, lai vairāk cilvēku varētu iesaistīties ekonomiskajā darbībā un uzlabot savu dzīves kvalitāti. Budžeta deficīts arī rosina pieprasījumu pēc izaugsmes veicināšanas. Tāpēc attīstības valstī - un Latvija, pēc saviem ekonomiskajiem rādītājiem, ir attīstības valsts... bet vēl jo vairāk tās ekonomiskās depresijas laikā vidējā termiņā, tajā skaitā arī gada griezumā, ir nepārtraukti jāplāno budžets ar deficītu, ciktāl parāds ir uzturams.

Fiskālās disciplīnas likums nedos Latvijai iespēju piekopt attīstības politiku, kura tai tagad ļoti, ļoti nepieciešama, un šī ir ļoti aktuāla problēma tagad. Tāpēc es domāju, ka mēs, pieņemot šo likumu, tikai ierobežosim un arī plānosim nākamajām valdībām nopietnas problēmas attīstības politikas veikšanai, bet varbūt...

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

I.Pimenovs. ...bet varbūt tas tiešām ir mūsu likumprojekta autoru mērķis? Bet tas nav likumīgs mērķis!

Līdz ar to es lūdzu šo likumprojektu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Fiskālās disciplīnas likums” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Agešina, Ribakova, Mirska, Rubika, Rodionova, Nikonova, Jakimova, Ādamsona un Cileviča iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts valodas likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Mēs labi zinām, ka jautājumi, kas ir saistīti ar valodas lietošanu, tiek ļoti emocionāli uztverti. Tomēr aicinu jūs nomierināties un vismaz pamēģināt paskatīties uz šo problēmu tā, kā to pienāktos darīt atbildīgiem politiķiem, kuri domā par visu valsts iedzīvotāju interesēm un mēģina tās saskaņot.

Minēšu trīs galvenos argumentus par labu mūsu priekšlikumam.

Pirmais ir kompromiss. Gan notikumi sabiedrībā, gan socioloģiskās aptaujas rāda, ka lielākā daļa mazākumtautībām piederošo personu nav apmierināta ar esošo likumdošanu un praksi valodas lietošanas jomā. Vairāku gadu garumā šīs bažas netiek ņemtas vērā. Pat mēģinājumi to atklāti pateikt, aicinājumi beidzot uzsākt dialogu par to tiek nosodīti kā it kā pretvalstiska darbība. Tas izraisa spriedzi sabiedrībā un iedragā sabiedrības integrāciju, provocējot uzskatu radikalizāciju.

Saskaņā ar vispārējiem demokrātijas principiem, pieņemot lēmumus, kas skar konkrētu sabiedrības daļu, jāņem vērā šo personu viedoklis. Šis princips diemžēl tiek konsekventi pārkāpts. Nozīmīgi ir tas, ka tieši tie krievi, kas Tautas frontes laikā stāvēja plecu pie pleca ar latviešiem, šodien asi kritizē valdības īstenoto politiku. Cienījamie kolēģi no VIENOTĪBAS, ko Marina Kosteņecka jums pateica? Diemžēl dialogs tiek konsekventi aizvietots ar neveikliem propagandas vai smadzeņu skalošanas mēģinājumiem. Protams, esošo spriedzi lielā mērā izprovocēja arī „Visu Latvijai!” ierosinātā parakstu vākšanas kampaņa, kas parādīja labu piemēru, ka formāli demokrātiskas procedūras var tikt izmantotas, maigi izsakoties, ne visai demokrātisku mērķu sasniegšanai.

Raivim Dzintaram vairs nav nekādas vajadzības tikties ar Jevgeniju Osipovu, viņi jau tāpat labi saspēlējas, palīdzot viens otram.

Mūsu piedāvātie grozījumi varētu kļūt par novēlota dialoga sākumu un palīdzēt pārtraukt kārtējo etniskās mobilizācijas apburto loku.

Otrais. Mūsu piedāvātie grozījumi balstās uz Eiropas standartiem un to Eiropas valstu pieredzi, kuras sastopas ar līdzīgām problēmām. Mēs neprasām neko tādu, kas nebūtu paredzēts mazākumtautībām saskaņā ar mūsdienu starptautiskajiem standartiem. Piedāvātie grozījumi pilnībā balstās uz Vispārējās konvencijas normām, kā arī to veiksmīgas īstenošanas praksi citās valstīs, ieskaitot Igauniju un Lietuvu.

Eiropas Padomes Ministru komitejas rezolūcijā par konvencijas īstenošanu Latvijā ir norādīts, ka Latvijas mazākumtautības nevar pilnā mērā izmantot konvencijā garantētas tiesības attiecībā uz mazākumtautību valodu lietošanu valsts pārvaldes iestādēs. Eiropas Padome norāda, ka situācijas uzlabošanai ir nepieciešama rīcība likumdošanas jomā. Demokrātiskā valstī valsts pārvaldei ir jāņem vērā sabiedrības kultūru, valodu un reliģiju daudzveidība. Vispārējās konvencijas norma piedāvā šādu modeli: mazākumtautības valoda tiek lietota līdzās valsts valodai saziņā starp mazākumtautībām piederošām personām un valsts un pašvaldības iestādēm tajās vietās, kur mazākumtautības dzīvo vēsturiski vai nozīmīgā skaitā. Tieši to mēs arī piedāvājam, turklāt ļoti minimālā apjomā.

Trešais. Likumdošanas sakārtošana. Šobrīd spēkā esošā likumdošana ietver dažas nopietnas iekšējas pretrunas. Gan Satversme, gan citi likumi nosaka mazākumtautībām piederošu personu tiesības, ieskaitot arī to valodu lietošanas jomā, bet Valsts valodas likums vispār neparedz, ka mazākumtautību valodas pastāv. Tātad mazākumtautības ir, bet to valodu nav.

Cienījamie kolēģi! Runāsim atklāti! Latviešu valoda izdzīvoja daudz smagākās situācijās. Tagad tai ir valsts valodas statuss, tā pieder Eiropas valstu valodu skaitam un ir aizsargāta ar likumu. Vai tagad latviešu valoda tiks apdraudēta, ja pensionāriem Daugavpilī atļaus iesniegt viņu dzimtajā valodā sūdzību par namu pārvaldes darbību? Uzskatu, ka šādi apgalvojumi ir klaja necieņa pret latviešu valodu.

Aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Runāt „pret” pieteikusies deputāte Vineta Poriņa.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Šodien ar Valsts valodas likuma grozījumu akceptēšanu vai noraidīšanu Saeima galu galā pateiks, vai mēs vēlamies turpmāk būt kā maza Krievija vai būt tomēr suverēna nacionāla valsts - Latvija - ar vienvalodību valsts un sabiedrības līmenī, ar daudzvalodības politiku indivīdu līmenī un latviešu valodu kā dominējošo valodu publiskajā telpā.

Es aicinu kolēģus balsot „pret” šiem grozījumiem. Un kāpēc? Pirmkārt, tāpēc, ka tie ir neprofesionāli izstrādāti. Valodas situācijas raksturojumam anotācijā ir nepatiess un tendenciozs raksturs, un to es varu teikt kā zinātniece valodas politikā kopš 1994.gada.

Otrkārt. Es aicinu balsot „pret” arī tāpēc, ka mēs vēlamies, lai Latvija būtu nacionāla valsts, nevis kļūtu par mazu Krieviju, radot diskomfortu valsts nācijai un daudzajām minoritātēm un tādējādi arī apturot mazākumtautību atgriešanos pie savas identitātes.

„Saskaņas Centra” ieteikto grozījumu anotācijas ievadā ir apgalvojums (citāta sākums): „Gan notikumi sabiedrībā, gan socioloģiskās aptaujas rāda, ka lielākā daļa mazākumtautībām piederošo personu nav apmierinātas ar esošo likumdošanu un praksi valodu lietošanas jomā.” Citāta beigas. Varētu gaidīt, ka šim tekstam turpinājumā „Saskaņas Centrs” norādīs, ka mazākumtautību neapmierinātības cēlonis ir tajā faktā, ka tām piederošie cilvēki bieži ir spiesti uzturēties krievvalodīgā telpā un lietot krievu valodu, piemēram, darba vietās, arī skolās, kuras realizē it kā mazākumtautību programmas. Bet šāda turpinājuma nav.

Pēc reprezentatīvās valodas situācijas aptaujas „Valoda” pēdējiem datiem, ir redzams, ka virs 70 procentiem mazākumtautību cilvēku Latvijā ielās un veikalos pilnīgi var iztikt, lietojot tikai vienu valodu - krievu valodu. Tātad par kādu diskomfortu valodas lietošanas situācijā, ja runā tieši par krievu tautības cilvēkiem, var būt runa?

Apstrīdams ir anotācijā minētais, ka likumprojektam nav tiešas ietekmes uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību. Tieši otrādi! „Saskaņas Centra” piedāvātajam likumprojektam ir pavisam tieša ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību. Jau sociolingvistikas klasiķis Džošua Fišmens un citi savos pētījumos ir salīdzinājuši un atraduši korelāciju starp valstu ekonomisko attīstību un vienvalodīgām un daudzvalodīgām valstīm. Fišmens, piemēram, konstatē, ka ekonomiskais progress ir daudz izteiktāk vērojams valstīs, kur dominē viena valoda. (No zāles: „Šveicē!”) Vienas valodas lietojums padara vieglāku komunikācijas procesu, kas ir tik svarīgs ekonomiskajos sakaros.

Latvijas sabiedrība, kā mēs redzam, ir tikai ceļā no divvalodības uz vienvalodību sabiedrības līmenī, kad latviešu valoda pavisam lēni un sarežģīti kļūst par dominējošo valodu valstī arī faktiski, ne tikai juridiski.

Ja šādi grozījumi tiks akceptēti, tad gan jaunieši, gan emigrācijas latvieši, kas atgriežas uz dzīvi šeit, Latvijā, neprotot krievu valodu, nespēs iegūt darbu. Un tātad ar šiem grozījumiem tiesības, par kurām ir runāts „Saskaņas Centra” likumprojekta anotācijā, vēl lielākā mērā baudīs tieši krievu valodā runājošā tā sauktā minoritāte, nevis ļaus valsts pamatnācijai beidzot justies komfortabli savā valstī, kā tas ir, ja mēs pieņemam to, ka mēs vēlamies reintegrēties Rietumeiropas telpā.

„Saskaņas Centrs” ir teicis: „Piedāvātie grozījumi ir uzskatāmi par kompromisu, kas varētu kļūt par novēlota dialoga sākumu.” Kompromiss būtu, ja „Saskaņas Centrs” izslēgtu no savas partijas visus tos biedrus - neatkarīgi no viņu ieņemamā amata -, kuri ir parakstījušies par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā.

Es aicinu balsot „pret” „Saskaņas Centra” iesniegtajiem grozījumiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Urbanoviča, Agešina, Ribakova, Mirska, Rubika un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts valodas likumā” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 63, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nav nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Agešina, Ribakova, Mirska, Rubika, Rodionova, Nikonova, Jakimova, Ādamsona un Cileviča iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Saskaņā ar vispārējiem demokrātijas principiem, pieņemot lēmumus, kas skar konkrētu sabiedrības daļu, jāņem vērā šo personu viedoklis. Piedāvātie grozījumi, mūsuprāt, ir uzskatāmi par kompromisu, kas varētu kļūt par novēlota dialoga sākumu.

Mūsu priekšlikumu pamatā likta Eiropas pieredze un Eiropas principi attiecībā uz mazākumtautībām. Eiropas Padomes Ministru komitejas 2011.gada 30.marta rezolūcijā „Par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ieviešanu Latvijā” ir norādīts, ka Latvijas nacionālās minoritātes nevar pilnā mērā izmantot konvencijā garantētās tiesības attiecībā uz mazākumtautību valodu lietošanu valsts pārvaldes iestādēs.

Tā ir Eiropas pieredze.

Par Latvijas pieredzi. Ministru kabineta apstiprinātajās „Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2005.-2014.gadam” ir norādīts, ka nozīmīgas sociolingvistiskas funkcijas Latvijā pašreiz pilda latviešu, krievu un angļu valoda, kas ir reāli konkurējoši spēki ar atšķirīgu globālu un reģionālu ekonomisko vērtību. Un kā viena no valsts valodas politikas problēmām ir minēta tā, ka pastāv nesakritība starp valsts valodas un minoritātes - krievu - valodas nominālajām un faktiskajām sociolingvistiskajām funkcijām.

Pēdējie notikumi mūsu sabiedrībā rāda, ka lielākā daļa mazākumtautībām piederošu personu nav apmierināta ar esošo likumdošanu valodu lietošanas jomā. Kā mēs redzam, šīs bažas netiek ņemtas vērā un nenotiek nopietns dialogs par šiem ļoti jutīgajiem jautājumiem. Un tas, bez šaubām, izraisa spriedzi sabiedrībā.

Mūsu piedāvājums. Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību deklarē, ka „nacionālo minoritāšu aizsardzība ir nozīmīgs faktors stabilitātes, demokrātiskas drošības un miera radīšanā”; ka „patiesi demokrātiskai sabiedrībai ir ne tikai jāciena katras nacionālās minoritātes personas etniskā, kultūras, lingvistiskā un reliģiskā identitāte, bet arī jārada atbilstoši apstākļi, kas ļautu izpaust, saglabāt un attīstīt šo identitāti”.

Konvencijas 10.panta otrajā daļā paredzēts: „Puses apņemas, savu iespēju robežās, nodrošināt minoritāšu valodu izmantošanu attiecībās starp nacionālo minoritāšu personām un varas iestādēm tajās teritorijās, kuras tradicionāli vai lielā skaitā apdzīvo personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, pēc šādu personu lūguma [..].”

Savukārt konvencijas 11.panta trešajā daļā paredzēts: „Puses apņemas savu tiesību sistēmu ietvaros un, ja nepieciešams, starpvalstu līgumu ietvaros [..] izvietot sabiedrības informācijai tradicionālos vietvārdus, ielu nosaukumu un citus topogrāfiskus apzīmējumus arī minoritātes valodā tajā teritorijā, kuru lielā skaitā apdzīvo personas, kuras pieder pie nacionālās minoritātes, ja ir pietiekams pieprasījums izvietot šādas norādes.”

Likuma „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” 3.pantā un 4.pantā ietvertas atrunas, ka Latvijas Republika konvencijas 10.panta otro daļu un 11.panta trešo daļu uzskata par saistošu, ciktāl tas nav pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Minētais regulējums ierobežo mazākumtautību tiesības, tāpēc mūsu likumprojektā paredzēts izslēgt likumā „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” ietvertās atrunas. Atbalstot mērķi stiprināt valsts valodu, mēs uzskatām, ka situācijas uzlabošanai ir nepieciešama aktīva rīcība likumdošanas jomā. Ir nepieciešams nodrošināt mazākumtautībām iespējas brīvi lietot savas valodas pašvaldību līmenī. Līdz ar to mēs aicinām izdarīt divus grozījumus - izslēgt 3.pantu un izslēgt 4.pantu.

Aicinu balsot „par”!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „pret” pieteikusies deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienītie kolēģi! Miera, stabilitātes un demokrātiskas drošības interesēs dažkārt ir jāizdara grozījumi likumos, bet tas ir jādara visas sabiedrības, nevis kādas sabiedrības daļas interesēs. Un Latvijas īstenotā valodas politika jau vairāk nekā 20 gadus ir centusies sabalansēt visu sabiedrības grupu intereses, paturot prātā, ka latviešu valoda Latvijā ir vienīgā valsts valoda un Latvijas teritorija ir vienīgā, kur šī valoda un nācija var attīstīties netraucēti.

Piedāvātie grozījumi likumā „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” nesasniegs sabiedrības vienotājas un sabiedrības dialoga veicinātājas formu. Kāpēc? Palasīsim, kas mums tiek piedāvāts! Mums tātad tiek piedāvāts no likuma par minoritāšu aizsardzības konvenciju izslēgt pantus, kas nosaka, ka Latvija, ratificējot šo starptautiski nozīmīgo dokumentu, ir izdarījusi atrunas attiecībā uz minoritāšu valodu lietošanu pašvaldībās un attiecībā uz minoritāšu valodu lietošanu publiskajā informācijā. Tiesa gan, jāteic, ka grozījums šajā likumā par konvenciju, iespējams, būs jāizdara, bet gan pavisam cita iemesla dēļ. Ir konstatēta neprecizitāte latviskajā tulkojumā. Apzināti vai neapzināti no tulkojuma ir izlaisti vārdi „tradicionāli lielā skaitā apdzīvo teritoriju”. Un šim vārdam „tradicionāli”, kuru mēs varam atrast konvencijas angļu teksta 11.panta trešajā daļā, bet kura trūkst latviskajā tulkojumā, ir ļoti liela nozīme. (Starpsaucieni no SC frakcijas.) Jo, kaut arī mēs neatradīsim normatīvo aktu, kurā ir precizēts jēdziena „tradicionāli” traktējums, parasti tiek runāts vismaz par trim paaudzēm vai arī par simt gadiem. Un es šaubos, vai Latvijas pašvaldībās, kas tiktu izvēlētas pēc šā kvantitatīvā kritērija, 20 procentu kritērija, varētu tikt izmantots šis vārds.

Iesnieguma autori pamatojas uz apgalvojumu: tas, ka pastāv nesakritība starp valsts valodas un minoritātes valodas, respektīvi, krievu valodas, nominālajām un faktiskajām funkcijām, norāda uz nepieciešamību paplašināt tieši krievu valodas funkcijas. Bet patiesībā ir otrādi! Šī nesakritība liecina par to, ka tik tiešām pat 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas valsts valodas pozīcijas nozīmīgās jomās, tostarp saziņā ar pašvaldībām, vēl nav pietiekami stipras.

Un tādēļ ir pilnīgi pamatoti, ka 2005.gadā, pievienojot šim konvencijas ratifikācijas instrumentam deklarāciju, Latvija ir izmantojusi savas tiesības ņemt vērā savus specifiskos apstākļus, un tādēļ, saskaņojot to arī ar starptautiskajām institūcijām, tiek atzīts, ka tās deklarācija atbilst konvencijas mērķim un garam un ka Latvija pašreiz neuzskata par iespējamu pārskatīt valodas likumdošanu šajā jomā.

Bet kā tad ir ar valodas lietojumu pašvaldībās? Noteikumi par valodu lietošanu informācijā ietver precīzus nosacījumus, kad var sniegt publisku informāciju svešvalodā, un šī folklorizētā Daugavpils iedzīvotāja, ierodoties pašvaldībā, pēc sava lūguma var saņemt šo informāciju gan krievu, gan poļu, gan arī citās valodās. Bet ir cita lieta: šo krieviski runājošo indivīdu tiesību aizsegā faktiski tiek aizstāvētas krievu... un interesanti ir tas, ka runa jau, protams, ir galvenokārt par krievu valodas runātāju tiesībām palikt vienvalodīgiem valstī, kurā valsts valoda ir cita valoda.

Nav aizliegts arī sagatavot rakstisku informāciju, bet tā ir izsniedzama tikai pēc personas lūguma. Turklāt vairākās pašvaldībās tiek organizēta arī bezmaksas tulkošana (No zāles: „Nav! Nav!”), kas lieliski palīdz sabalansēt šo latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu ar minoritāšu valodu tiesībām.

Tātad var secināt, ka šis priekšlikums nebūt nav vērsts uz sabiedrības harmonijas veidošanu. Šis priekšlikums nebūt nav vērsts uz minoritātes valodas tiesību stiprināšanu, bet tas ir vērsts uz latviešu valodas kā valsts valodas tiesību apdraudējumu, un tādēļ, protams, es aicinu šo likumprojekta grozījumu noraidīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens ir runājis „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Urbanoviča, Agešina, Ribakova, Mirska un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 66, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Meža likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „2012.gada valsts budžeta likumprojekta un pavadošo likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Godātie ministri!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektam „Par valsts budžetu 2012.gadam” ir saņēmusi 91 priekšlikumu, pavadošajos likumprojektos - 210 priekšlikumus.

No likumprojektam „Par valsts budžetu 2012.gadam” iesniegtā 91 priekšlikuma atbalstīti ir 65 priekšlikumi, noraidīti - 26 priekšlikumi.

Ministru kabinets iesniedzis 60 priekšlikumus, Saeimas frakcijas iesniegušas 14 priekšlikumus, deputāti iesniedza 13 priekšlikumus, Saeimas komisijas - 4 priekšlikumus.

Komisija šos likumprojektus izskatīja četrās komisijas sēdēs. Komisijas sēdēs piedalījās eksperti, piedalījās nevalstisko organizāciju pārstāvji, un likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” apspriešanā tika pieaicināti arī neatkarīgo iestāžu pārstāvji; arī viņi šajās sēdēs piedalījās.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi otrajam lasījumam šādus priekšlikumus, kuriem nav ietekmes uz valsts budžeta fiskālo bilanci: 5000 latu apmērā - dotāciju Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai; 5000 latu apmērā - dotāciju Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai; Tieslietu ministrijai Valsts zemes dienesta kadastrālo datu precizēšanai - 236 tūkstošus latu; Dziesmusvētkiem - 80 tūkstošus latu; Kultūras ministrijas projektam „Rīga - 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsēta” - 282 tūkstošus latu. Un arī citus priekšlikumus.

Tagad, kolēģi, sākam izskatīt pavadošos dokumentus, un pirmo lūdzu izskatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””.

Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Un 3. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 26, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Pirms izskatām šo likumprojektu, es aizmirsu atgādināt, ka šīs tabulas nedaudz atšķiras no ierastajām tabulām, un šeit mēs varam novērtēt arī Ministru kabineta atzinumu par konkrētajiem priekšlikumiem.

Tātad izskatīsim likumprojektu „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”.

Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu, un šis ir deputāta Līdakas priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad runāšu gan par grozījumu Sugu un biotopu aizsardzības likumā, gan arī par nākamo likumprojektu, kas ir grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”.

Lieta ir ļoti vienkārša. Noraidot manu priekšlikumu, kurš paredzēja, ka šīs kompensācijas par aizsargājamo nemedījamo sugu, migrējošo sugu dzīvnieku nodarītiem būtiskiem postījumiem neaprēķina... tātad piedāvātajā variantā bija, ka gan 2012., gan arī 2013.gadā. Es tomēr piedāvāju apmierināties tikai ar 2012.gadu un tādā veidā atzīt, ka Latvija tomēr ir uz tāda... ka Latvijas ekonomika tomēr ir uz tāda augšupejoša viļņa un ka jau 2013.gadā mums tomēr budžetā būs atrodama ne visai liela nauda, jo nav jau daudz to postījumu, kurus nodara, teiksim, tie paši daži lāči Latgales vai Vidzemes pusē vai tie daži bari migrējošo zosu vai dzērvju... Nu nav tie postījumi tik grandiozi, lai nevarētu atrast varbūt pārdesmit tūkstošus latu budžetā un šiem cilvēkiem, kuriem nelaime ir piezagusies pilnīgi negaidīti un no gaisa nokritusi, tomēr to kompensētu!

Līdz šim vairākus gadus šie zaudējumi tika kompensēti no Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļiem. Diemžēl šis fonds... šā fonda ideja kā tāda savlaik tika izkropļota, un šis fonds ir zaudējis ļoti lielu daļu sava budžeta. Un es pieļauju, ka tad, ja realizēsies varbūt tāds nodoms (cik es zinu, arī Sprūdža kungam tāds nodoms ir) - atjaunot Latvijas Vides aizsardzības fonda darbību pilnā mērā -, tur tiešām mērķtiecīgi novirzot līdzekļus, kurus valsts iekasē no dabas resursu nodokļa, tajā gadījumā arī šo finansējumu varētu atrast.

Mazliet citāda situācija ir ar nākamo likumprojektu, kas ir „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””. Atkal jāsaka, ka es manu Sprūdža kunga prātā tādu ļoti pozitīvu tendenci: viņš domā pilnīgi tāpat kā es, ka vienreizējas izmaksas, kādas bija līdz šim, ka tās ir nemērķtiecīgas, ka izmaksas būtu jāveic ikgadēji un samērā nelielā apjomā, kompensējot cilvēkam katru gadu, teiksim, šos te zaudējumus... nu, sagādātās problēmas un zaudējumus. Tas tad arī neprasītu nekādu astronomisku summu. Un līdz ar to es nesaprotu, kāpēc nevarētu, teiksim, atcelt šīs izmaksas tikai attiecībā uz 2012.gadu, būt pārliecinātiem un mērķtiecīgi strādāt, lai 2013.gadā mēs jau varētu šo saprātīgo izmaksu modeli ieviest.

Bet, lūk, diemžēl Sprūdža kungs, kā jau tas varbūt šai valdībai pieņemts, ir pilns ar ļoti labām idejām, ļoti labām domām, tikai nezin kāpēc šīs labās idejas un domas nav gatavs realizēt tad, kad tās būtu mērķtiecīgi realizēt, un atliek to visu uz kaut kādu laiku - pēc un pēc, un pēc, un atkal vēl uz vairākiem gadiem.

Es domāju, ka nav ko valstīt kā tādu karstu kartupeli pa muti šo jautājumu. Ir jāķeras pie darba un 2013.gadā šīs kompensācijas jāsāk izmaksāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 43, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 33, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Atbildīgā komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - deputāta Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 2. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti tomēr lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 25, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

J.Reirs. Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 35, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un lūdz atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija ir saņēmusi 16 priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - deputāta Dūklava priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Jāņa Dūklava iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 3. - deputāta Dūklava priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Jāņa Dūklava iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 4. - finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - deputāta Dūklava priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdzu balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Jāņa Dūklava iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 8. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas... atvainojos, Ministru kabineta 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 10. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 12. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 16. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 36, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Pacientu tiesību likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Tātad, kolēģi, šim likumprojektam nav saņemts neviens priekšlikums. Līdz ar to debates nav iespējamas un lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Jā... Orlova kungs, otrajā lasījumā var debatēt tikai par konkrētiem priekšlikumiem! Tā kā priekšlikumu nav, tad mums ir jābalso par likumprojektu kopumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Pacientu tiesību likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 35, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Patentu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Arī šim likumprojektam nav iesniegti priekšlikumi. Komisija lūdz atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Patentu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - deputāta Ribakova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC).

Labrīt! Man prieks redzēt gandrīz pusi parlamenta, kuri nebalsoja par šo likumu, kas ierobežoja pabalstu saņemšanu. Es lūdzu visiem izlasīt konkrēti deputāta Ribakova priekšlikumu.

Runa ir par to, ka... (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Nē, nē, ir tāda lieta, ka mēs atbalstām šo priekšlikumu, tāpēc ka tas atjauno to situāciju, kāda bija trīs gadus atpakaļ, kad tie, kuriem ir noteikta maternitātes pabalsta saņemšana, to saņem simtprocentīgi.

Mēs varam apsveikt valdību, ka tā pavadīja tos sliktos ekspertus no Eiropas Komisijas un no Pasaules Bankas un šodien bez tam mēs varam mierīgi paskaidrot saviem cilvēkiem un savai tautai, savām ģimenēm un atbalstīt viņus tā, kā tas bija vecajos laikos, kad reāli demogrāfiskā situācija... Jā, tajos labajos laikos, kad ģimene reāli no valsts saņēma atbalstu.

Mēs nevaram vairs slēpties aiz smukiem lozungiem, ka mēs nevaram to atļauties. Mēs nevaram atļauties nemaksāt šīm ģimenēm šo pabalstu, tāpēc ka viss jau pierādīts ar visiem zinātnes kaut kādiem sludinājumiem, ar visiem tiem statistikas datiem, ka pēc astoņdesmit gadiem Latvijas teritorijā paliks vairs tikai 200 tūkstošu latviešu. Tas nozīmē, ka mums šodien vajag reāli piestrādāt pie tā, lai ģimenes nebaidītos realizēt savus mazos ģimenes plānus un atļautos vairāk par diviem vai trim bērniem. Bez valsts atbalsta tas nav iespējams, un taupības režīmā tas varbūt nebija korekti, bet mēs jau pārdzīvojām šo smago periodu, un mēs šodien jau varam atļauties maksāt pabalstu simtprocentīgi.

Es lūdzu deputātus atbalstīt, tāpēc ka visa runāšana ir par demogrāfiju. Ir ļoti daudz priekšlikumu par to, ka vajag izveidot jaunu - Demogrāfijas komisiju. Mums ir tikai apakškomisija, kurā runā par to, kā mums uzlabot demogrāfisko situāciju, bet reāli neviens negrib atbalstīt... sniegt finansiālu atbalstu ģimenēm. Šodien mums ir iespēja atbalstīt šo priekšlikumu, kuru izstrādāja deputāts Ribakovs, un ar to sākt soli pa solim virzīties uz to, lai katrā latviešu ģimenē būtu trīs vai četri bērni. Es saprotu, šodien nav Tautas partijas, kura visu laiku tikai solīja par trim bērniem, bet šodien ir Zatlera Reformu partija, ir jaunie deputāti no „Visu Latvijai!”, kuri visu laiku visās debatēs par sociālo tēmu, kurās es arī piedalījos, mūs pārliecināja, ka viņi stāvēs un kritīs par to, lai katrā ģimenē būtu vairāk par četriem bērniem. Šodien reāli mēs varam to izdarīt.

Atbalstīsim šo priekšlikumu, neskatoties uz to, ka mums šodien nav varbūt naudas, lai mēs varētu stimulēt, vēl vairāk naudas dot ģimenēm! Ja mēs reāli atgriezīsimies tajā periodā, kad mums reāli bija lūzums demogrāfijas „kartē”, kad jaunās ģimenes nebaidījās par savu bērnu nākotni, kad mēs maksājām simtprocentīgi no piešķirtā pabalsta, mēs uzlabosim situāciju. Ne vārdos, bet darbos.

Un tad iznāks, ka visi tie cilvēki, kuri šodien to neatbalstīs, būs piemānījuši tos vēlētājus, kuri atbalstīja viņus divus mēnešus atpakaļ. Tas nozīmēs, ka visas tās TV debates, kur kliedza: „Mēs par jaunām ģimenēm un par daudziem, daudziem maziem bērniem!”, - ka tie bija meli, un tad viņiem vajadzēs pēc kaut kāda laiciņa izskaidrot šo balsojumu.

Mēs mēģināsim šo balsojumu nosūtīt visām sabiedriskajām organizācijām, kuras stāv par to, - Māmiņu klubam un citām organizācijām -, lai tās zinātu tos konkrētos cilvēkus, kuri atbalsta simtprocentīgu pabalstu izmaksu. Ne 80, ne 70 procentu izmaksu, bet reāli simtprocentīgu! Sakarā ar to es lūdzu visus tos deputātus, kuri reāli uztraucas par Latvijas nākotni, visus tos... pusi no parlamenta, kurā ir jaunie deputāti: atbalstīsim! Lauzīsim šo tradīciju, ka neatbalstāt labus priekšlikumus no opozīcijas tikai tāpēc, ka jums piezvanīja no Ministru kabineta un lūdza neskatīt un nelasīt mūsu priekšlikumus! Šī tradīcija ir vecās koalīcijas netikums. Jūs esat jaunā... jaunā deputātu paaudze - tie, kuri solīja runāt par tiesiskumu un nākt ar reāliem darbiem, ne tikai vārdiem.

Lauzīsim šo tradīciju! Ieviesīsim jaunu tradīciju - izlasīsim no sākuma līdz beigām priekšlikumu, novērtēsim! Un paskatīsimies uz sevi! Varbūt, vot, jaunais deputāts Dzintars Zaķis... Klausies, davai, gādā vēl vienu bērnu (No zāles dep. Dz.Zaķa un dep. J.Reira starpsaucieni. Zālē troksnis.) savā ģimenē, un mēs tev samaksāsim simtprocentīgi no tava piešķirtā pabalsta! Vot, tad realizēsim to demogrāfisko lūzumu! Paskatieties, cik labi izskatās „Visu Latvijai”! Realizēsim to latviskumu reālajā dzīvē! Simtprocentīgi maksāsim pabalstus, kas ir piešķirti!

Paldies par atbalstu deputāta Ribakova priekšlikumam. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.

J.Lazareva (SC).

Godātie deputāti! Es vēlreiz gribu pievērst jūsu uzmanību pirmās redakcijas 10. un 10.3 panta grozījumiem. Tie absolūti nav saistīti ar 2012.gada budžetu, jo 2012.gadā minētie pabalsti jau tiks izmaksāti 80 procentu apmērā saskaņā ar krīzes likumu par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam. Anotācijā ir minēts, ka šie grozījumi ietekmēs 2013.gada budžetu (5 miljonu 300 tūkstošu latu ietaupījums) un 2014.gada budžetu (5 miljonu 500 tūkstošu latu ietaupījums).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs Saeimas Juridiskais birojs vairākkārt norādīja uz to, ka to budžeta paketes grozījumu izskatīšana, kas nav saistīti ar 2012.gada budžetu, ir nelikumīga. Par to ziņoja arī Saeimas Juridiskā komisija.

Man nav skaidra deputātu pozīcija par iepriekš risinātu jautājumu, kuram ir nepieciešama ļoti detalizēta pieeja un novērtējums.

Lūdzu, padomājiet! Tas skar bērnus, kuri dzimst tieši Latvijā un kuri ir vajadzīgi Latvijai. Mūsdienās lielākā daļa jauno ģimeņu nesteidzas plānot ģimenes pieaugumu, kā iemeslu minot finanšu līdzekļu nepietiekamību.

Godātie deputāti! Es lūdzu atbalstīt Ribakova kunga priekšlikumu un atstāt likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10. un 10.3 panta tekstu iepriekšējā redakcijā. Tas, manuprāt, ir pamatots, skaidrs un saprotams.

Es uzskatu, ka pieņemt tagad šādus likuma grozījumus nav likumīgi. Samazinot pabalsta apmēru, mēs darām pāri savai tautai un bērniem, kura jau tagad nevēlas dzemdēt Latvijā. Piedāvāju izskatīt šos grozījumus 2012.gada septembrī, ja tas būs nepieciešams, strādājot pie 2013.gada budžeta projekta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (labklājības ministre).

Labdien, kolēģi! Man neizdosies runāt tik emocionāli kā Klementjeva kungam. Runāšu par faktiem.

Minētais pabalsta apjoma ierobežojums, kā jau mēs runājām arī pagājušajā sēdē, ģimenes ienākumus, salīdzinot ar brīdi, kad ģimene ir strādājusi, nesamazina. Tātad arī šis pabalsta mērķis ir bijis nodrošināt ģimenei pēc bērniņa dzimšanas ienākumus tādā apmērā, kādi tie ir bijuši strādājot. Tātad nekādā gadījumā par ģimenes materiālā stāvokļa pasliktināšanos mēs nevaram runāt.

Savukārt, ja mēs runājam un pārmetam šīs normas autoriem - Labklājības ministrijai - nerūpēšanos par valsts demogrāfijas stāvokli, tad es gribētu oponēt, jo stabils valsts budžets, ilgtspējīgs valsts budžets, samērīgas sociālās garantijas, manuprāt, viennozīmīgi ir garantija stabilai un prognozējamai valsts attīstībai, kas savukārt pilnīgi noteikti, spriežot pēc pētījumiem, ir būtiskāks demogrāfiju ietekmējošs faktors nekā nesamērīgi noteiktas sociālās saistības.

Mēs varam jau šobrīd, analizējot esošo nodrošinājumu ģimenēm bērna dzimšanas gadījumā, konstatēt, ka Latvija Eiropā ir uzskatāma par pozitīvu piemēru, jo mums gan atvaļinājuma laiks ir ilgāks nekā citur, gan arī šis pabalstu līmenis ir augstāks nekā pat vecajās Eiropas demokrātiskajās valstīs.

Tātad atcerēsimies, ka arī stabilitāte valsts finansēs, valsts attīstības prognozējamība un krīžu mazināšana ir demogrāfiju ietekmējošs faktors, un šī norma ved ilgtspējīga budžeta virzienā.

Paldies.

Aicinu atbalstīt. (No zāles: „Ribakovu?” Dep. A.Klementjevs: „Nu ja! Viņa teica - atbalstīt!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie deputāti! Es runāšu varbūt ļoti īsi. Priekšvēlēšanu laikā mēs Kuldīgā debatējām par demogrāfisko situāciju Latvijā. Tajā ņēmu dalību es, ņēma dalību arī Āboltiņas kundze, „Visu Latvijai!” pārstāvji, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji. Mums visiem rādīja pēdējos datus attiecībā uz demogrāfisko situāciju Latvijā. Tajā laikā visi no mums - es, Āboltiņas kundze, „Visu Latvijai!” pārstāvji, Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji - pauda viennozīmīgu atbalstu tam, ka ir nepieciešams veicināt ekonomisko atbalstu jaunajām ģimenēm, māmiņām. Un šajā gadījumā, godājamie deputāti, es vēlētos, lai visi mūsu priekšvēlēšanu solījumi būtu atbilstoši tai rīcībai, ko es no jums sagaidu, atbalstot Ribakova kunga iesniegtos grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Reira kungs!

J.Reirs. Kolēģi! Labklājības ministre ļoti precīzi atainoja to diskusiju, kas bija komisijas sēdes laikā, un viņa arī lūdza atbalstīt komisijas viedokli. Vienkārši es gribu arī pateikt, ka šis 1.priekšlikums, ko... Klementjeva kungs nosauca dažus deputātus, kuri varētu atļauties vēl bērnus un saņemt šo pabalstu... Diemžēl šis ir maternitātes pabalsts, un Klementjeva kunga nosauktie deputāti nevarētu šādu pabalstu saņemt, jo tas ir maternitātes pabalsts. (Troksnis, starpsaucieni.)

Komisija izskatīja šo priekšlikumu un to neatbalstīja. Aicinu arī Saeimu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ivana Ribakova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 51, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 2. - deputāta Ivana Ribakova priekšlikums. Nav atbalstīts. Un šeit ir runa tieši par paternitātes pabalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC).

Paldies Jānim Reiram par to, ka viņš izstāstīja. (No zāles dep. J.Reirs: „Taisnojies! Taisnojies!”)... Nu skaidrs, ka mēs domājam gan par sievietēm, gan par vīriešiem... un ka mums nav nekas... Kad runājām ar Zaķa kungu par šo konkrēto priekšlikumu, es teicu, ka viņam vajag paskatīties arī 2.priekšlikumu. Ir skaidrs, ka varbūt viņš baidās par ģimenes... to maciņu reālo un balsos tad, kad runa būs par tēti, ne par mammu. Labi. Otra iespēja. Zaķa kungs un Reira kungs! Ja jūs rūpējaties tikai par tētiem, tad dosim šo iespēju saņemt simtprocentīgu pabalstu tikai tētiem! Tad atbalstīsim 2.priekšlikumu! Tā nauda tik un tā paliks ģimenē, un tas būs par labu bērnam. Atbalstīsim 2. - mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Reirs. Nē. Šoreiz komisijas vārdā nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ivana Ribakova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 52, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Kolēģi! Priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 37, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Un 3. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija ir saņēmusi 3 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Un 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Esam saņēmuši 52 priekšlikumus. Komisija ir ļoti rūpīgi izskatījusi šo likumprojektu. Skatīja divās sēdēs.

Mēs atgriežamies pie situācijas, kāda bija pirms šā likumprojekta iesniegšanas otrajā lasījumā, un uzskatām, ka šis likumprojekts, konceptuāli runājot par sodu veidiem, sodu mēriem un tiem, kas var sodīt, ir jāskata Juridiskajā komisijā, nevis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un mēs esam atbalstījuši tikai to priekšlikumu, kas skar finanšu līdzekļu sadali starp valsti un pašvaldību. Tātad tiem cilvēkiem, tiem deputātiem, kuri uzskata, ka te zvana no Ministru kabineta un kaut ko pasaka, varu iebilst: šis likumprojekts nu gan ir tāds, ka laikam neviens Ministru kabineta priekšlikums nav atbalstīts. Ir atbalstīti tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumi. Varbūt kāds ir atbalstīts, bet tādi no 52 varbūt ir viens vai divi... Līdz ar to lūdzu kliedēt šos mītus, ka šeit ir tikai balsošanas zāle, un viss. (No zāles: „Balsošanas mašīna!”) Mēs spriežam un lemjam... Un jūs paši jau labāk to zināt, kolēģi!

Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. ...Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī Juridiskās komisijas priekšlikums... Tie ir Juridiskās komisijas priekšlikumi - gan 1., gan 2. Un deputāti atbalsta arī 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

J.Reirs. Jā... Tātad es atvainojos, kolēģi!

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 26. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts, bet šeit es gribu atzīmēt, ka arī 15. un 27. nav atbalstīti, tāpēc ka tie bija attiecināti uz to konstrukciju, ko iesniedza Ministru kabinets, bet, ņemot vērā to, ka Ministru kabineta priekšlikumi ir noraidīti, arī mēs noraidījām šos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 29. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 31. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 32. - Juridiskās komisijas...

Sēdes vadītāja. Juridiskā biroja...

J.Reirs. Es atvainojos, Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 34. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 36. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 39. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 40. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 41. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 42. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 43. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 45. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 46. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 47. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 48. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 49. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 51. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. Kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 27. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Komisija šim likumprojektam ir saņēmusi 17 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Un 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Esam saņēmuši 13 priekšlikumus. Komisija izskatīja visus šos priekšlikumus.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - deputātes Āboltiņas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 7. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Aizdomīgi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - finanšu ministra Andra Vilka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens no SC frakcijas: „Neuzticība Vilkam!”)

J.Reirs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 9. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Un 10. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 11. - deputātes Āboltiņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 13. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 28. Likums pieņemts. Paldies.

Domāju, mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Bet, pirms mēs reģistrējamies, es vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Zariņa, Urbanoviča, Orlova, Zemļinska, Klementjeva un citu deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Saeimas doto uzdevumu nesavlaicīgu izpildi”. Tātad jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Pirms mēs reģistrējamies, uzklausīsim paziņojumus.

Vārdu ir lūgusi deputāte Inita Bišofa.

I.Bišofa (ZRP).

Cienījamos Sociālo un darba lietu komisijas deputātus aicinām uz sēdi pēc 5 minūtēm komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Mirskim.

S.Mirskis (SC).

Godātie kolēģi! Pēc dažām minūtēm Dzeltenajā zālē notiks Deputātu grupas sadarbībai ar Ķīnas parlamentu dibināšana. Lūdzu, ņemiet dalību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pēc 10 minūtēm 106.kabinetā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (ZRP).

Godātie kolēģi! Eiropas lietu komisijas sēde Sarkanajā zālē uzreiz pēc pārtraukuma sākšanās pulksten 10.30.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies deputāti Jānis Dūklavs un Ilona Jurševska. Abu nav klāt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Es atgādinu, ka pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt 2012.gada budžeta likumprojektu paketi.

Pēc mūsu darba kārtības nākamais jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Bet mums nav ziņotāja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā. Kas mums jādara - vai jāslēdz sēde? Mums nav ziņotāja par budžeta likumprojektu paketi. Nē, nav nekāds pārtraukums! Vai nu kāds nāk no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ziņot, vai arī mēs... Es piedāvāju tad varbūt sēdi slēgt vai rīkoties kaut kā citādāk... (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Stingrais rājiens! Partijas biļetē ierakstīt!”)

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 7. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. - labklājības ministres Viņķeles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 24. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija šim likumprojektam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 22. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija ir saņēmusi 32 priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es jau pagājušajā reizē teicu, ka tas slogs, kas ir uzlikts pašvaldībām, - ka vajag savākt 116 miljonus no nekustamā īpašuma nodokļa, - ka tas nevar būt izpildāms tāpēc, ka pašas pašvaldības zina, ka tās var savākt diemžēl tikai 105 miljonus.

Un ko mums piedāvā 3.priekšlikumā? Ka neapliek ar nodokli tikai 25 kvadrātmetrus vienai ģimenei. Ko tas nozīmē? Kā izskatās 25 kvadrātmetri? Jūs varat iedomāties garāžu, kur jūs iebraucat ar mašīnu: 3 un 6 metri. Tie ir 18 kvadrātmetri... nu, droši vien arī vairāk. A kur tualete, vēl palīgtelpas, virtuve, kas ir vajadzīga, un guļamistaba? Tas viss vienai ģimenei būs vienos 25 kvadrātmetros. Pēc statistikas datiem, vienam Eiropas Savienības iedzīvotājam pienākas apmēram 42 kvadrātmetri. Mums diemžēl... Latvijā ir tuvu pie 28 kvadrātmetriem. Bet šeit Finanšu ministrija mums piedāvā šādu ar nodokli neapliekamo platību - tikai 25 kvadrātmetrus uz ģimeni, nevis uz cilvēku! Tas, protams, ka mūs iedzen tādā... nu, suņu būrītī. Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Reirs. Kolēģi! Šis priekšlikums attiecas uz palīgtelpām, un budžetā no šā priekšlikuma fiskālais efekts ir ne vairāk kā 500 tūkstoši latu, nevis 116 miljoni, kā tika minēts. Un šinī gadījumā tā sabiedrības daļa, kurai garāžas jau ir mājā iebūvētas, maksā jau divus gadus šo nodokli, un šeit ir vienkārši izlīdzināšana... Tām telpām, kas ir laukos, - lielām klētīm, lielām saimniecības ēkām - parasti ir kadastrālā vērtība tuvu nullei, un šis nulles reizinājums ar 0,2 procentiem reāli dod nulli. Līdz ar to komisija atbalstīja Ministru kabineta priekšlikumu un lūdz Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 32, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

J.Reirs. 4. - deputātes Grigules priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Pirms vēlēšanām visas partijas - VIENOTĪBA, Zatlera Reformu partija, Nacionālā apvienība... Visi, visi runāja, arī mēs, protams, par to, ka mēs nepieļausim nodokļu celšanu nākamā gada budžetā. Šis nekustamā īpašuma nodoklis, lai cik arī tas būtu pārsteidzoši, visvairāk skars tieši lauku cilvēkus, jo palīgtelpas, palīgēkas, šķūņi, kas ir lielāki par 25 kvadrātmetriem, kūtis, kas ir lielākas par 25 kvadrātmetriem, velvēti pagrabi, kas ir Latvijas laikā celti... ir pat 30-40 kvadrātmetru lieli, jo īsti saimnieki cēla savām saimniecībām... Varbūt kaut kur fantastiskā kārtā vēl ir kāda rija vai klēts saglabājusies, kas arī būs lielākas par 25 kvadrātmetriem... Ar šo nodokli mēs uzliekam slogu tieši lauku cilvēkiem, jo rīdzinieki un pierīgas iedzīvotāji jau necels malkas šķūņus lielus, necels lielas kūtis un neturēs to vienu gotiņu, lai savai ģimenei nodrošinātu iztiku.

Tas viss atkal būs uz lauku cilvēku pleciem! Tāpēc mēs aicinām šo mūsu priekšlikumu atbalstīt un neiekļaut likumā 9.1.pantu par to, ka visas šīs palīgēkas apliksies ar nodokļiem.

Protams, mēs šeit varam runāt, ka tas būs pašvaldību kompetencē, ka pašvaldības varēs pieņemt saistošus noteikumus, iekasēt nodokļus vai neiekasēt, ņemot vērā to, ka lielākā daļa šo ēku jau ir pussabrukušas vai tikai pamati palikuši, bet inventarizācijās tās joprojām ir uzskaitītas kā esošas. Un vai šīs inventarizācijas mēs varam likt cilvēkiem pārtaisīt? Tie atkal ir 150-160-200 lati. Kur šie lauku cilvēki lai ņem šo naudu? Un kāpēc lai pašvaldības atlaistu visus šos ieņēmumus, ja tās pašas knapi dzīvo? Tas ir tāpat, kā pusbadā esošam cilvēkam nolikt priekšā cepeti un teikt: „Nē, tu to vari arī neēst! Tā ir tava labā griba.”

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Reirs. Tātad, kolēģi, argumentācija ir iepriekšējā... Un es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Ivetas Grigules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 47, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 5. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 7. - nevis Ministru... Atvainojos, tas ir Juridiskā biroja priekšlikums! Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 10. - deputāta Seržanta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es būšu pavisam īss.

Šis priekšlikums ir tapis, atsaucoties uz Mežaparka iedzīvotāju vēstuli, ko, es domāju, saņēma visi Saeimas deputāti, un runa jau nav par tiem, teiksim, ļoti bagātajiem cilvēkiem, bet tiem, kas tur, Mežaparkā, ir izbaudījuši gan padomju laika komunālos dzīvokļus, gan ar lielām pūlēm atguvuši savu īpašumu, bet diemžēl tas, ka šis rajons ir iekļauts pilsētas būvniecības pieminekļu skaitā, nedod viņiem tiesības brīvi rīkoties ne savā īpašumā, ne arī brīvi mēģināt... Nu, ja cilvēkam, teiksim, ir 2000 kvadrātmetri, viņš tūkstoti varētu pārdot un ļoti labi, komfortabli justies. Diemžēl viņš nedrīkst to īpašumu dalīt, un gribot negribot viņam nākas maksāt nodokli par visu šo teritoriju. Un es domāju, ka tas būtu tikai taisnīgi, ka... Ja jau to var pašvaldība izlemt, tad kāpēc neļaut cilvēkiem, kuri tiešām šādā situācijā atrodas, maksāt 50 procentus no šā nodokļa? Jo, pēc prognozēm, atsevišķiem īpašumiem nodoklis tur varēs sasniegt jau pāris tūkstošus latu, un mēs īstenībā nolemjam šos cilvēkus tam, ka viņiem nāksies atstāt savas no senčiem mantotās mājas un tās vienkārši pārdot, jo viņiem šis nodoklis nebūs vairs pa spēkam.

Aicinu atbalstīt 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Reirs. 10.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 48, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 11. - deputātes Grigules priekšlikums. Nav atbalstīts. Praktiski...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Man tabulā ir redzams, ka ir atbalstīts.

J.Reirs. Es atvainojos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 13. - deputāta Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18. - Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 18. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 40, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

J.Reirs. 21. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 22. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 24. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 25. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 27. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 28. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 30. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 31. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 32. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Kolēģi, visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 39, atturas - nav. Likums pieņemts.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka mēs esam saņēmuši iesniegumu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kura lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 15.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Invaliditātes likumā” (Nr.127/Lp11) izslēgšanu no 2012.gada valsts budžeta likumprojektu paketes” aiz 48.darba kārtības punkta - likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi Invaliditātes likumā” (Nr.127/Lp11) izslēgšanu no 2012.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Invaliditātes likumā” (Nr.127/Lp11) izslēgšanu no 2012.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts no budžeta paketes izslēgts.

Turpināsim izskatīt 2012.gada valsts budžeta likumprojektu pavadošo likumprojektu paketi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par pašvaldībām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Minētajā likumprojektā komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija šim likumprojektam ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Šajā likumprojektā ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.122/Lp11. Komisija ir saņēmusi septiņus priekšlikumus.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... 5. ir finanšu ministra priekšlikums.

J.Reirs. Atvainojos! 5. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šim likumprojektam komisija nav saņēmusi priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šim likumprojektam esam saņēmuši sešus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - deputātu Tutina, Rubika, Ivanovas-Jevsejevas, Ribakova, Nikonova, Rodionova, Lazarevas un Jakimova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Dmitrijam Rodionovam.

D.Rodionovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mūsu priekšlikums ir svītrot iecerēto normu, kura nosaka, ka, nemaksājot akcīzes nodokli, var ievest akcīzes preces no trešajām valstīm ne biežāk kā reizi nedēļā.

Finanšu ministrija ir aprēķinājusi, ka fiskālā ietekme būs šāda: plus 1,5 miljoni. Manuprāt, Latvija iegūs nevis 1,5 miljonus latu, bet bezdarbnieku un aizbraucēju skaita palielināšanos, kā arī lielāku noziedzības līmeni, kas izmaksās vairāk. Ar šo jauno normu valdība cenšas cīnīties pret ēnu ekonomiku, taču tas nav risinājums. Jārod cits pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai, jāmeklē nelegālo alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošanas vietas, nevis jāierobežo cilvēku izvēles brīvība. Lielais bizness no divām cigarešu paciņām dienā nav iespējams, tādējādi tas nevar tik krasi ietekmēt valsts budžetu. Akcīzes preču ievešana no trešajām valstīm ir raksturīga galvenokārt Latgalei, visaugstākais bezdarba līmenis patlaban ir Latgales novadā, un tieši nabadzīgākajam novadam mūsu valstī tagad būs vēl stingrāki ierobežojumi. Augsts bezdarba līmenis mudina cilvēkus iegādāties preces ārpus Latvijas. Ja cilvēks būtu nodarbināts Latvijā, viņam nebūtu laika nodarboties ar braukšanu turp un atpakaļ. Palieliniet darba vietu skaitu Latgalē, un problēma izzudīs uzreiz!

Es runāju to cilvēku vārdā, kuriem tiešām akcīzes preču ievešana no trešajām valstīm ir svarīgāka iztikai. Ja Latvijā katra iedzīvotāja vidējie ienākumi būtu proporcionāli mūsu tirgus preču cenām, cilvēki nebrauktu uz kaimiņvalstīm, bet labprāt pirktu preces Latvijā un maksātu par to PVN.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.

J.Lazareva (SC).

Godātie deputāti! Valsts ekonomikas pamatā jābūt rūpēm par Latvijas ģimeņu labklājību.

Nodokļa atvieglojums likuma „Par akcīzes nodokli” 21.pantā rada iespēju pierobežas pilsētu iedzīvotājiem optimizēt savas ģimenes izdevumus ar lētākas preces ievešanu no Krievijas un Baltkrievijas. (No zāles dep. I.Parādnieks: „Brauciet uz Krieviju!”) Likumprojekta pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi pilnīgi izmainīs šo situāciju saistībā ar akcīzes preču ievešanu pašu iedzīvotāju vajadzībām, piespiežot latgaliešus maksāt akcīzes nodokli pilnā apmērā, izņemot vienu reizi nedēļā.

Kā ir zināms, katrs jaunievedums prasa attiecīgas kontrolsistēmas izstrādāšanu un uzskaiti, laiku ieviešanai, kā arī apmācītu darbinieku resursus.

Cienījamie kolēģi! Uz šo brīdi visi šie trīs faktori ir nezināmā stāvoklī, tāpēc rezultātā mēs dabūsim, pirmkārt, rindu palielināšanos pie robežas, otrkārt, pārkāpumu palielināšanos un, treškārt, latgaliešu ģimeņu finansiālās situācijas pasliktināšanos.

Tauta ir nogurusi no likumdošanas izmaiņām steigā un kārtējiem eksperimentiem zem vārdiem „cīņa pret ēnu ekonomiku”. Steigā notiek gan paša budžeta pieņemšana, gan tā apropriācijas procedūras.

Kolēģi! Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu - atcelt 21.panta 4.3 grozījumu - un atstāt pantu iepriekšējā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raimondam Rubikam.

R.Rubiks (SC).

Labdien, godājamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību vēl tam, ka dotais likumprojekts ir vērsts arī pret tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri, šķērsojot robežu, ieved Latvijā pašu lietošanai lieku kafijas paciņu vai limonādes pudelīti. Bet tajā pašā laikā mēs nevaram atrast ap 170 tūkstošiem latu, lai savestu kārtībā videonovērošanas aprīkojumu robežposteņos. Tomēr apmēram viena trešdaļa no šā aprīkojuma nedarbojas, un tas dod labu iespēju ievest kontrabandu Latvijā lielos apjomos.

Es uzskatu, ka mūsu pilsoņiem ir jādod iespēja brīvi pārvietoties pāri robežai un nav nepieciešams likt viņiem liekus šķēršļus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Nu, protams, atbalstot komisijas piedāvāto variantu, mēs papildus iegūsim budžetā miljonu latu, kas, no šīs fiskālās ietekmes viedokļa, ir vērtējams ļoti pozitīvi.

Bet mēs aizmirstam, ka tiešām, kā kolēģi teica, Latgale ir visdepresīvākais rajons. Tur ir vislielākais bezdarba līmenis. Un es noteikti nepateikšu jums neko jaunu. Jūs visi zināt, ka tajās valstīs, kur ir krīze, kur ir ļoti grūti ekonomiskie apstākļi, valdība nereti tomēr privātpersonu līmenī tā diezgan liberāli skatās uz šīm iespējām cilvēkiem izdzīvot, jo šeit, Latgalē, tas ir jautājums par to, kā cilvēkiem izdzīvot.

Protams, no otras puses, Finanšu ministrijai ir vienkāršāk menedžēt ieņēmumus no šādiem maziem, no indivīdu... jo to ir viegli kontrolēt. Tas, ka lielie kontrabandas pārvadātāji - alkohola, degvielas un cigarešu kontrabandisti - joprojām pietiekami brīvi dzīvojas, arī nav nevienam no mums noslēpums, bet viņus ir grūtāk menedžēt. Vieglāk ir noņemt pensionāriem, skolotājiem, jo tas viss iet caur Valsts kasi, nekā papildināt līdzekļus no šīs nelegālās kontrabandas apkarošanas. Vieglāk ir desmit miljonus novirzīt Krājbankas administratora atalgojumam, nekā tomēr varbūt ļaut šiem Latgales cilvēkiem dzīvot, ņemot vērā, ka viņi to dara tikai tāpēc, ka mēs nevaram viņiem nodrošināt šo cienīgo dzīvi, nevaram nodrošināt šīs darba vietas.

Tā ka es pievienojos un lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC). (No zāles: „Rokas nost no Latgales!”)

Godātie deputāti! Cienījamās deputātes! Es gribu parunāt par to samērīgumu - par šo tiesisko samērīgumu vispār sabiedrībā.

Iedomāsimies tādu situāciju! Kāds vīrs vēlu vakarā iet pa Rīgas ielu, iet cauri parkam un, nolēmis sievai vakarā uzdāvināt vienu puķi, viņš noplēš puķu dobē vienu ziedu un nes uz mājām. Kāds cits tajā pašā laikā izbradā un izposta veselu parku. Vai tas ir samērojams? Man liekas, ka nē.

Kāds darbinieks, kāds strādnieks kādā savā darba vietā, kādā bankā vai kaut kur citur, ir paņēmis kādu lieku latu, iebāzis sev kabatā. Bet ir kāds darbinieks, kurš nozog veselu banku. Vai tas ir samērojams? Man liekas, ka nē.

Kāds autovadītājs novieto automašīnu neatļautā vietā, pārkāpj parkošanas noteikumus, bet kāds cits autovadītājs, varbūt pat reibumā, vedot cilvēkus, ar autobusu iebrauc grāvī. Vai tas ir samērojams? Man liekas - nē.

Kāds cilvēks, lai izdzīvotu, lai samaksātu nodokļus un komunālos maksājumus un lai samaksātu bērniem par skolām, sēžas mašīnā un brauc uz blakusvalsti, lai likumīgā veidā ievestu kaut kādu lieko preci, ko pēc tam realizēt, lai par to nopelnīto naudu veiktu šos maksājumus. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par tēmu!”) Kādi citi vīri organizē lielus spirta rūpalus, organizē lielas kontrabandas mahinācijas. Vai tas ir samērojami? Man liekas - arī nē.

Šajā nedēļā mūsu komisijā bija pārstāvji no Finanšu ministrijas, un es uzdevu jautājumu: „Sakiet, cik tad līdzekļu nākamajā gadā valsts plāno iegūt no kontrabandas apkarošanas pasākumiem?” Viņi man atbildēja: „Pusotra miljona latu.” Un šis pusotrs miljons latu ir ierakstīts tieši ieņēmumu daļā - ieņēmumi no tieši šā pasākuma. Tas nozīmē, ka robežu šķērsošana būs nevis reizi dienā, bet vienu reizi septiņās dienās. Kas beigās iznāk?

Iznāk, ka vienīgais, galvenais un pats lielākais pasākums ir tieši šis, kas attiecas tieši uz Latgali, uz Latgales iedzīvotājiem. Vai ne? Tā jau ir. Tā jau ir. (No VIENOTĪBAS frakcijas starpsaucieni: „Nē! Nav!”) Un beigu beigās izrādās un, pēc visa teiktā, sanāk, ka Latgales iedzīvotāji, tie cilvēki, kas mašīnās brauc pāri robežām, stāv rindās, lai pēc tam izdzīvotu, - ka Latvijā viņi ir paši galvenie, paši lielākie kontrabandisti, vai ne? (No zāles dep. A.Loskutovs: „Nost ar kontrabandu!” Dep. A.Judins: „Kontrabanda ir noziegums!”)

Man liekas, ka šī samērotības sajūta un tieši šis priekšlikums, ko ir iesniegusi valdība... šo priekšlikumu mēs neatbalstām un lūdzam atcelt šo priekšlikumu un atbalstīt mūsu priekšlikumu. Tas ir tieši tas, kas ir nepieciešams, lai tālāk dzīvotu, virzītos uz priekšu.

Viss šis teiktais... Es gribētu vērsties arī pie pārējiem... Šo priekšlikumu parakstījām mēs - tieši Latgales novadā ievēlētie „Saskaņas Centra” deputāti.

Man ir retorisks jautājums arī pārējiem deputātiem, kuri tika ievēlēti no Latgales puses. Juri! Juri! Jāni! Inese! Aleksej! Gunār! Rihard un Jāni! Es domāju, ka mēs atbalstīsim savus vēlētājus.

Es, protams, esmu pret kontrabandu. Ir noziegums, bet samērotības sajūta... Es domāju, šajā ziņā mēs nogriezīsim pat to pēdējo iespēju, ka vismaz vēl izdzīvo Latgales tauta.

Paldies, es gaidu jūsu atbalstu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

Lūdzu, piesakieties debatēs laicīgi. Laikus.

N.Kabanovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Paskatīsimies uz situāciju mazliet citā griezumā.

Daži no jums varbūt uz Rīgu lido no trešajām valstīm. Piemēram, lido cilvēks no Kubas, ved sev cigārus. Pie mums muitnieki kā maitu ērgļi sāk viņam uzbrukt. Piemēram, šopavasar mēs ar kolēģi lidojām no Belgradas. Viņai bija tikai 5 pudeles serbu vīna. Jā, bet tas ir drusciņ, drusciņ par daudz. Bet sakiet, lūdzu, kur Latvijā jūs varat dabūt vīnu no Dienvidslāvijas? Protams, ka tā nav.

Runa nav par spirtu, teiksim tā, no austrumu zemēm. Runa ir par eksotiskiem dzērieniem un cigāriem varbūt.

Man šķiet, ka mūsu muitas likumdošana, mūsu noteikumi, kas attiecas uz dzērienu ievešanu Latvijā, ir pārāk drakoniski. Cilvēki, nepieņemsim šo likumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu, Reira kungs!

J.Reirs. Kolēģi! Man ir prieks, ka šis punkts izraisīja vislielākās debates pagaidām budžeta kontekstā, visilgākās debates. Gribu pateikt, ka komisija izskatīja ļoti rūpīgi šo priekšlikumu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka viss bizness nobruks. Citas argumentācijas nebija. Un šeit Finanšu ministrijas pārstāvji parādīja, ka šis likums nav vērsts uz biznesa atbalstu vai neatbalstu: šis likums ir saistīts ar personisko patēriņu. Un neviens neaizliedz ievest vairāk. Ir jānomaksā akcīzes nodoklis, jānomaksā PVN nodoklis. Turklāt šī prece arī ir lētāka nekā Latvijā. Šie nodokļi ir jānomaksā, un tad var vest kaut vai bloku vai vēl vairāk cigarešu.

Līdz ar to šis priekšlikums tika, ļoti rūpīgi izvērtējot, noraidīts. Lūdzu arī Saeimu to noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Tutina, Rubika, Ivanovas-Jevsejevas, Ribakova, Nikonova, Rodionova, Lazarevas un Jakimova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 40, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Dokuments Nr.125/Lp11. Komisija šim likumprojektam ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Runa ir par nodokļa atlaidi, kuru nodokļa maksātājam jau ir tiesības piemērot par veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem. Spēkā esošā norma nosaka šādas tiesības tad, ja nodokļa maksātājs veicis sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus, kuru kopējā summa pārsniedz 5 miljonus latu, un ja tie ir ieguldīti trīs gadu laikā.

Likumprojekts padara šos nosacījumus investoram labvēlīgākus, samazinot slieksni līdz 3 miljoniem latu un palielinot ieguldīšanas laiku līdz 5 gadiem, līdz ar to attiecinot nodokļa atlaidi lielākam nodokļa maksātāju skaitam.

Uzskatu šos grozījumus par nepietiekamiem. Tika plānots, ka tiks pieteikti gadā vidēji 8 sākotnējie ilgtermiņa ieguldījumu projekti, bet 2011.gadā Ekonomikas ministrijā ir iesniegts tikai viens projekts, kas nākotnē dos iespēju piemērot minēto nodokļa atlaidi tikai par 2 miljoniem latu.

Secināms, ka šī norma nedarbojas. Lai šī norma tomēr darbotos, arī es aicinu un lūdzu, lai tiktu samazināts šis slieksnis, lai veicinātu lielākus ilgtermiņa ieguldījumus ekonomikas attīstībā.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 5. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 7. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 8, atturas - 29. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Strādāsim ar likumprojektu Nr.126/Lp11.

Komisija šim likumprojektam ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - izglītības un zinātnes ministra Ķīļa priekšlikums. Ir atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 31, atturas - 8. Priekšlikums atbalstīts.

J.Reirs. Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 26, atturas - 10. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi, likumprojekts Nr.128/Lp11.

Komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.

1. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 6. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 8. - labklājības ministres Viņķeles priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 27, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par autoceļiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi, likumprojekts Nr.129/Lp11.

Komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. - deputāta Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Uldim Augulim. (No zāles: „Turies, vecīt! Mēs ar tevi!”)

U.Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Bija vēlme ar šo manu priekšlikumu sakārtot šinī likumprojektā to, lai būtu garantēts ceļu finansējums, kas jau ir un kas no valsts budžeta tiek lietots ikdienas un periodiskai ceļu uzturēšanai, jo tikai un vienīgi šie līdzekļi, kas ienāk no akcīzes nodokļa un no transporta nodokļa, var tikt lietoti ikdienas un periodiskai ceļu uzturēšanai.

Ir dažādas runas par to, ka ir jau daudzi struktūrfondi, bet diemžēl ar struktūrfondiem mēs nevaram veikt ceļu periodisko uzturēšanu. Ko nozīmē „periodiskā uzturēšana”? Periodiskā uzturēšana nozīmē to, ka savlaicīgi, ne vēlāk kā 8-12 gadu periodā, ceļam tiek veikts, pieņemsim, virskārtas remonts, lai šo ceļu varētu lietot un lai šis ceļš kalpotu daudz ilgākā termiņā. Arī šogad budžetā tika samazināts autoceļu finansējums. Taču pierādījās, ka tas nav bijis pareizs lēmums, jo šāgada laikā nācās papildus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem vēl dot līdzekļus klāt autoceļiem, kas pierādīja to, ka šie līdzekļi ir nepieciešami, lai mēs normāli varētu ilgtermiņā gan plānot pasūtījumus, gan plānot visus ceļu remontus.

Ja kādi runā par to, ka Satiksmes ministrija nav spējusi iztērēt struktūrfondu līdzekļus... Jā, ir dažādi apstākļi. Viens no tiem ir zemju īpašumi, kur tiek patērēts ļoti liels laiks, lai šos īpašumus varētu sakārtot un veikt infrastruktūras remontus. Tāpat arī iepirkumi. Mēs zinām, kas notiek ar iepirkumiem, kādā veidā šie projekti pārceļas, un ceļi diemžēl ir tie, kurus var remontēt tanī periodā vai tādos laika apstākļos, kad tas ir iespējams. Nu, diemžēl ziemā neviens ceļus neasfaltē un neviens remontus netaisa. Tā ka ir objektīvi apstākļi.

Protams, ir arī tas, ka šis Eiropas finansējums, visdrīzāk, ir jāizlīdzina pa visu plānošanas periodu, nevis vienā vai divos gados ir jāsaliek ļoti liels apjoms, kas, protams, sadārdzina visu šo ceļu būvniecību, jo to spēku, cik nu ir Latvijā būvniekiem, tik ir.

Tā ka lūdzu atbalstīt šo manu priekšlikumu, kas sakārto un ilgtermiņā nodrošina to, lai cilvēkiem būtu darbs, lai būvniekiem būtu skaidri zināms, kādi būs pasūtījumi, kāda veida tehniku iegādāties, cik lielu darbaspēku turēt, lai tas, kas šos divdesmit gadus ir bijis, beidzot beigtos un būtu normāls turpinājums visai ceļu attīstībai turpmāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?

J.Reirs. Kolēģi! Visnotaļ atbalstot visu, ko Auguļa kungs teica, komisija arī atbalstīja šo lietu, bet jautājums ir tāds, ka šie priekšlikumi netver 2012.gada budžetu. Tātad Auguļa kungs ir ierakstījis procentuālo sadalījumu no 80 procentiem, kas atbilst šāgada budžetam, bet papildinājums tiek plānots 2013., 2014. un 2015.gadā. Tāpēc komisijas vairākums lēma, ka šim priekšlikumam būtu jābūt vidējā plānošanas dokumentā un vidējā termiņa budžetā, kas tiek veidots trim gadiem, un tad atbilstoši makroekonomiskajām prognozēm un atbilstoši maciņa biezumam mēs varēsim plānot šo pieaugumu, bet šajā likumā šo priekšlikumu aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ņikitam Ņikiforovam.

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Jā, labdien, cienījamie kolēģi! 1.priekšlikums, Auguļa kunga priekšlikums, bija tāds kompromisa priekšlikums, teiksim, bet 2.priekšlikums ir vērsts uz to, lai pilnīgi iznīcinātu šo Valsts autoceļu fondu, paredzot Autoceļu likumā atrunu, ka paredzētais finansējums tiek piešķirts tikai tad, ja gadskārtējā Valsts budžeta likumā nav noteikts citādi.

Pašlaik spēkā esošais regulējums pārejas noteikumos paredz, ka Valsts autoceļu fondam tiek piešķirti 80 procenti no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa naftas produktiem un no ikgadējās nodevas par transporta līdzekli. Un, proti, 2011.gadā budžeta finansējumam Valsts autoceļu fondam bija jābūt 277, 8 miljoniem latu, bet pēc faktiskā stāvokļa bija 80,7 miljoni latu. Mēs redzam, ka deficīts bija 197 miljoni. 2012.gada budžetā jābūt it kā 279,1 miljonam latu, bet faktiski būs 70,5 miljoni latu. Un, protams, tādā situācijā mūsu ceļus nekad nesavedīsim kārtībā - jauni ceļi neparādīsies, un pasliktināsies stāvoklis esošajiem.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt 2.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 42, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - deputāta Auguļa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par autoceļiem”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 39, atturas - 1. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.131/Lp11.

Komisija saņēmusi deviņus priekšlikumus.

1. - izglītības un zinātnes ministra Ķīļa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - izglītības un zinātnes ministra Ķīļa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - izglītības un zinātnes ministra Ķīļa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. Neatbalstīšanas iemesls ir tehnisks, jo šāda satura priekšlikums ir pārnests uz citu likumu, kurā, kā komisija un Juridiskais birojs uzskatīja, tam būtu jāatrodas. Līdz ar to formāli mums ir nepieciešams noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 5. - Ministru kabineta priekšlikums. Tieši tāds pats liktenis ir arī šim... Es atvainojos, 4. - Ministru kabineta priekšlikums. Tieši tāds pats liktenis tam ir - tas ir pārcelts uz citu likumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 5. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Ekonomējot laiku, es runāšu uzreiz gan par šo priekšlikumu, tas ir, 5.priekšlikumu, gan arī par 8.priekšlikumu šajā pašā likumprojektā un par 90.priekšlikumu, kas būs 2012.gada budžeta projektā.

Mazliet no vēstures. Pēc būtības runa ir par labas pārvaldības principiem, par valsts varas pēctecību, izdoto lēmumu pēctecību un par to, ka jebkurai deleģētai funkcijai līdzi ir jāseko atbilstošam finansējumam.

2010.gada augustā pirmā no Valda Dombrovska vadītajām valdībām pieņēma Ministru kabineta noteikumus, ar kuriem tika noteiktas pirmsskolas izglītības vadlīnijas mūsu valstī, un atbilstoši šīm vadlīnijām pēc tam Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi pirmsskolas izglītības programmas, kurās ir paredzēts pedagoģiskais darbs ar bērniem, sākot pat no vecuma, kas ir zem viena gada, un turpinot dažādās vecuma grupās līdz pat tam brīdim, kad bērns aiziet uz skolu.

Līdz šim mums tas sabiedrībā valdošais priekšstats ir tāds, ka tā pa īstam pedagogi pirmsskolas izglītības iestādēs bērnus sāk mācīt, kad bērni ir piecu gadu vecumā, - piecus gadus vecus un sešgadniekus. Taču atbilstoši šīm vadlīnijām - pirmsskolas izglītības vadlīnijām - šobrīd deleģētā funkcija pirmsskolas izglītības iestādēm ir tāda, ka šis pedagoģiskais darbs ir paredzēts jau daudz agrākā vecumā. Dažādās vecuma grupās tas nedēļā ir no 15 līdz 25 stundām.

Šobrīd Izglītības likuma 59. un 60.pants runā par finansējumu privātām izglītības iestādēm un par finansējumu pašvaldību izglītības iestādēm, paredzot valsts līdzdalību to pedagogu finansēšanā, kuri strādā ar bērniem no 5 gadu vecuma. Taču, kā es... šie minētie aspekti, par kuriem es runāju iepriekš, liecina, ka deleģētā funkcija attiecas arī uz jaunāka vecuma bērniem. Un, ja mēs paskatāmies tālāk, tad redzam, godātie kolēģi no koalīcijas partijām, ka jūs praktiski visi savās priekšvēlēšanu programmās esat apzinājušies šo izmaiņu pirmsskolas izglītības doktrīnā un esat paredzējuši atbalstu pirmsskolas izglītības iestāžu darbam no valsts puses dažādos apjomos. Zatlera Reformu partija runā par atbalstu no pusotra gada vecuma, VIENOTĪBA runā par atbalstu strādājošo vecāku bērniem no 2 gadu vecuma, arī nacionālā bloka deputāti runā par ekonomisko līdzekļu lietošanas iespējamību pirmsskolas izglītības stimulēšanai. (No zāles dep. J.Reirs: „Bet ZZS?!”)

Protams, arī Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta šādu pieeju. Vēl jo vairāk, ņemot vērā to, ka budžeta paketē šobrīd šis jautājums nav skarts, mūsu priekšlikums ir saistīts ar to, ka vajag paredzēt gan privātajām izglītības iestādēm, par ko ir runa šā likumprojekta 5.pantā, gan pašvaldību izglītības iestādēm, par ko ir runa 8.pantā, valsts līdzdalību pirmsskolas izglītības iestāžu finansēšanā bērniem no 1,5 līdz 5 gadu vecumam. Aprēķinātā kopējā summa, kas varētu izpausties kā mērķdotācija pašvaldībām, ir 46 miljoni latu. Valsts šo funkciju ir deleģējusi.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija uzskata, ka Valda Dombrovska vadīto valdību rīcībai ir jābūt pēctecīgai. Mēs esam gatavi šo rīcības pēctecību atbalstīt un tāpēc lūdzam atbalstīt gan šo, gan arī 8.priekšlikumu šajā likumprojektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim.

R.Ķīlis (izglītības un zinātnes ministrs).

Priekšsēdētājas kundze! Deputātu kungi! Vucāna kungs!

Pirmkārt, liels paldies par to, ka jūs atbalstāt pašu ideju. Tas ir ļoti patīkami, rosinoši un liecina par to, ka mums būs panākumi šīs idejas īstenošanā.

Otrkārt, paldies, ka jūs esat veikuši aprēķinus. Mūsu aprēķini gan atšķiras, diezgan būtiski atšķiras. Tas nozīmē, ka acīmredzot arī šā iemesla dēļ diez vai varēs iet tālāk uz priekšlikuma atbalstīšanu. Bet, man liekas, pats svarīgākais ir tas, ka mēs runājam tomēr par zināmu laika posmu, kura ietvaros vajadzētu īstenot šos uzstādījumus - nodrošināt gan mācību procesu, gan pieskatīšanu bērniem no pusotra gada vecuma. Un te mēs runājam nevis uzreiz par nākamo gadu, bet tomēr par šā procesa īstenošanu vairāku gadu garumā.

Mēs esam veikuši aprēķinus un saprotam, ka, lai visu to īstenotu, proti, nodrošinātu mācību procesu visiem bērniem uz visu viņu skaitu, kuri mums Latvijā dzīvo, mums gadā mācību procesam būtu nepieciešami 38 miljoni latu kopumā. Bet, tā kā to mēs sāksim darīt no 2013.gada 1.septembra, tad 2013.gadā tie būs 12 miljoni. Savukārt, lai nodrošinātu gan mācību procesu, gan bērnu aprūpi, tas viss kopā, pēc mūsu pašu pieņemtajām likmēm, jau ir 103 miljoni (pēc mūsu aprēķiniem), un tā patiešām ir diezgan apjomīga summa. Domāju, ka mums uz to vēl jāvirzās, bet tas diez vai ir nākamā gada jautājums.

Nākamajā gadā mēs tiešām finansiāli paliekam 5-6 gadu vecu bērnu līmenī, bet pēc tam ejam uz 4 gadus veciem bērniem, viņu aprūpi un mācību procesu, līdz beidzot mācību procesu nodrošinām visiem no pusotra gada vecuma. Un tad dzīvosim ar cerībām, ka 2014.gadā mēs sasniegsim šo mērķi.

Atgādināšu vēl vienu reizi: mūsu priekšvēlēšanu programma nav tikai par 2012.gadu, tā ir par visu periodu. Tādēļ ir skaidrs, ka tas ir atbalstāms kopumā, bet ne uz nākamo gadu. Taču pēc diviem gadiem es patiešām aicināšu un atgādināšu šo lietu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (ZRP).

Labdien, cienījamie kolēģi! Gribu nedaudz pastāstīt par šā likuma vēsturi.

Vecāku iniciatīvas „Nauda seko bērnam” līdzvadītāja esmu daļēji arī es. Jau no gada sākuma esam centušies veikt no vecāku puses strukturālas reformas, lai veicinātu pārmaiņas šajā sistēmā. Kā mēs zinām, mēs esam mantojuši bērnudārzu sistēmu no padomju laikiem: tajās rindās ir stāvējusi gan mana mamma, gan mana māsa, un arī es turpinu stāvēt ar saviem bērniem.

Līdz ar to priekšlikums bija sekojošs. Mūsu gadījumā ir tā, ka pašvaldībām ir monopols uz šo pakalpojumu. Nekur likumā nav rakstīts, ka pašvaldībām būtu jādibina pirmsskolas iestādes un tās jāvada. Pašvaldībām ir tikai jānodrošina šā pakalpojuma saņemšana visiem bērniem.

Kāda ir situācija? Šobrīd katram ceturtajam bērnam Latvijā nav vietas bērnudārzos, pašvaldības bērnudārzos. Tie ir vismaz 34,5 tūkstoši bērnu. Šie bērni, viņu vecāki stāv rindā un nesaņem šo pakalpojumu. Tātad īstenībā šīm ģimenēm ir būtiski zemāka dzīves kvalitāte, jo no ģimenes budžeta tiek maksāts par šā bērna pieskatīšanu un varbūt arī izglītošanu.

Cītīgi strādājot ar Saeimu, mēs vasarā panācām grozījumus Vispārējās izglītības likuma 21.pantā, ka pašvaldībām ir jānodrošina savā administratīvajā teritorijā vienlīdzīga pieeja pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma, ja vecāki šādu vēlmi ir izteikuši. Tātad, ja viņi ir iestājušies rindā, viņiem šāda palīdzība ir nepieciešama.

19.septembrī „Latvijas Vēstnesis” skaidroja, ko nozīmē šī likuma norma. Proti, pašvaldības finansēs pirmsskolas izglītības sadalījumu vienlīdzīgi visiem bērniem. Tas jāattiecina uz bērnudārzu neatkarīgi no tā, vai tā ir pašvaldības vai privāta iestāde. Jo šis ir kompromiss. Mēs vēlējāmies, lai maksimāli ātri šī norma tiktu ieviesta. Protams, debatējot un izprotot slodzi uz budžetu, mēs - gan vecāki, gan arī Saeimas politiķi - tajā brīdī nolēmām, ka svarīgāk būtu pārdalīt esošo finansējumu, jo šobrīd ir sociāla nevienlīdzība, ka vieniem bērniem, tātad trijām ceturtdaļām, tiek piešķirts šāds finansējums, bet vienai ceturtdaļai to nepiešķir. Turklāt šīm trim ceturtdaļām, kam piešķir šo finansējumu, tas ir, tā teikt, ļoti neviennozīmīgs. Tā, piemēram, Rīgas pašvaldībā viens bērns saņem 30 latus tad, ja viņš stāv rindā un vēlas saglabāt šo rindu, savukārt cits bērns saņem 93 latus, ja viņš atsakās no šīs rindas un iet uz privāto bērnudārzu. Savukārt tad, ja viņš iet vienā citā pakalpojumā, viņš saņem 125 latus. Tātad tas ir būtiski - ir jānosaka katras pašvaldības izmaksu grozs uz katru bērnu.

Kas ir atbalstāms? Ir ministra vēlme šo lietu sakārtot. Un īstenībā, runājot par ministriju, mani ļoti iepriecina šis uzsaukums... tas, ka ZZS rosina šo priekšlikumu, jo... Interesants ir fakts, ka iepriekšējais ministrs, kas bija no ZZS... izglītības un zinātnes ministrs bija Broka kungs, un viņš vēl augustā šīs Vispārējās izglītības likuma izmaiņas interpretēja pilnīgi nepatiesi, sakot, ka īstenībā vienlīdzīga bērnudārzu pieejamība ir tas pats... ka vecākiem ir iespēja iestāties šajā rindā. Un tādā veidā īstenībā pieļāva pašvaldību bezdarbību šajā jautājumā. Līdz ar to man ļoti ir prieks, ka ZZS ir sapratusi šā priekšlikuma būtību.

Tas, ko mēs vēlamies no Zatlera Reformu partijas, ir turpināt šo reformu, protams, ņemot vērā esošo finansiālo budžetu valstī. Mēs vēlamies, lai valstī tā būtu sabalansēta pāreja, un mēs rūpēsimies par to, lai visiem vecākiem būtu pieejami šie līdzekļi un lai būtu vienlīdzīga un atbilstoša pieeja katrai ģimenei, kurai ir nepieciešams pašvaldības pakalpojums attiecībā uz bērnudārzu.

Paldies jums! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

 

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Augsti godājamie kolēģi! Mēs uzskatām, ka Latvijā izglītība ir prioritāra un ka mums pēc iespējas jānodrošina bezmaksas pieeja izglītībai visās tās pakāpēs.

Pagājušajā sasaukumā jau 10.Saeima pieņēma minētos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kurā tika noteikts vienlīdzīgas pieejas princips. Diemžēl pagaidām šī vienlīdzīgā pieeja vēl nevar izpausties naudas formā, bet mēs pieņēmām ļoti nozīmīgu politisku lēmumu, kas var kalpot par pagrieziena punktu, un tas skaidri parādīja, ka valsts uzskata pirmsskolas izglītību par neatņemamu izglītības sistēmas sastāvdaļu un par mūsu prioritāti.

Līdzko uzlabosies valsts ekonomiskā situācija, es nešaubos, ka tieši pirmsskolas izglītības pedagogu finansējums tiks panākts no valsts budžeta un mēs varēsim teikt, ka šis politiskais princips, kas tika iedibināts jau pagājušajā Saeimā, izpaudīsies arī monetārā izteiksmē.

Protams, mēs varētu atbalstīt šo un arī nākamo priekšlikumu pēc būtības, bet diemžēl mūsu pašreizējais finansiālais stāvoklis to darīt neļauj, tā ka strādāsim pie tā, lai mūsu valsts budžets pildītos. Neaizmirsīsim, ka pirmsskolas izglītībai tik tiešām ir jābūt mūsu uzmanības centrā, bet šajā gadījumā šis priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Reira kungs!

J.Reirs. Tātad, kolēģi, šo priekšlikumu mēs ļoti rūpīgi izvērtējām un praktiski nonācām pie secinājuma, ka šis priekšlikums ietver sevī atbalstu finansējumam tādai programmai, kuras nemaz nav, jo šis pants runā par izglītības programmu bērniem no 5 gadu vecuma līdz pamatskolas izglītības ieguves uzsākšanai. Praktiski šo izglītības programmu neatkarīgi no īpašuma formas apmaksā valsts jau tagad - vai nu tas ir pašvaldību bērnudārzs, vai privātais. Tātad šī sagatavošanās programma ir divu gadu programma bērniem.

Tas, kas ir līdz tam, par to vēl debatē - vai tā ir bērnu pieskatīšana vai uzraudzīšana, vai rotaļāšanās, vai sporta pasākumi.

Līdz ar to vispirms konceptuāli ir jāvienojas par to, ka ir tāda programma no pusotra gada - bērnu pirmsskolas sagatavošanas programma -, un tikai tad mēs varēsim piešķirt finansējumu. Un komisija, izanalizējusi un konstatējusi, ka jau pašreizējā situācijā tiek maksāts no valsts budžeta par piecgadīgu un sešgadīgu bērnu sagatavošanu skolai, šo priekšlikumu noraidīja.

Līdz ar to, ka es jau uzstājos kā komisijas vadītājs un debates vairs nav iespējamas, es lūdzu šo priekšlikumu arī šādu iemeslu dēļ neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Jā, Vucāna kungs, debates jau ir slēgtas par šo priekšlikumu. Tās komisijas vārdā ir... Pēc tam, kad debates ir slēgtas, komisijas vārdā var runāt tikai komisijas vadītājs vai referents...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 50, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 6. - izglītības un zinātnes ministra Ķīļa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 8. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Es tiešām negribēju vairs runāt par šo punktu, jo tas ir saistīts ar 5. - iepriekš jau diskutēto, bet kolēģa Jāņa Reira teiktais, ka nav šādu programmu, neatbilst patiesībai, tāpēc ka Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā var apskatīt pat četras šādas paraugprogrammas. (No zāles dep. J.Reirs un dep. I.Čepāne: „Izglītības programmas! Tās ir izglītības programmas!”)

Tātad runa ir par pirmsskolas izglītības programmām bērniem vecumā no viena līdz pieciem gadiem, un šādas programmas ir veselas četras. Viena ir tām pirmsskolas izglītības iestādēm, kurās, tā teikt, saziņas valoda ir latviešu valoda, un otra ir speciāla programma mazākumtautību skolām, un vēl divas ir speciālas programmas bērniem ar īpašām vajadzībām. Tātad ir gan pirmsskolas izglītības iestādēm, kurās saziņas valoda ir latviešu valoda, gan arī mazākumtautību izglītības iestādēm. Tā ka nevajag, lūdzu, maldināt kolēģus deputātus un runāt par šādu programmu neesamību.

Aicinu balsot par 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?

J.Reirs. Komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šo priekšlikumu un nolēma neatbalstīt, un aicina Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Kāpēc?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 51, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 9. - izglītības un zinātnes ministra Ķīļa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 40, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augstskolu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 37, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Profesionālās izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Likumprojekts Nr.133/Lp11.

Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atceļojis no Izglītības... grozījums Izglītības likumā... no Ķīļa kunga un Ministru kabineta... Tātad 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 35, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs izskatām pēdējo budžeta paketes likumprojektu, ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Pieci deputāti - Stalts, Čigāne, Naudiņš, Bite un Kazāka - ir lūguši izdarīt izmaiņas 15.decembra sēdes darba kārtībā - pārcelt darba kārtības 69.punktu (likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”) pirms darba kārtības 22.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir lūgusi atsaukt... ir atsaukusi no šīsdienas sēdes darba kārtības lēmuma projektu „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem”. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Kāpēc? Ko viņi saka?”)

Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir lūgusi iekļaut 15.decembra sēdes darba kārtībā jau citu lēmuma projektu „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”)

Viens ir atsaukts, un tiek piedāvāts iekļaut jaunu vietā. Jā, tātad deputāti piekrīt. Tāds pats ir arī priekšlikums no pieciem deputātiem. Tātad - to iekļaut.

Tātad deputātiem iebildumu nav. Labi. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums mums ir likumprojekts „Par valsts budžetu 2012.gadam”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Par valsts budžetu 2012.gadam” (dokuments Nr.134/Lp11).

Komisija ir saņēmusi 91 priekšlikumu.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 7. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 8. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 11. - deputāta Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 52, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Un alternatīvais - 12. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 13. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 14. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14 - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 45, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Tātad nākamais - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Arī nav atbalstīts, bet ir izveidots alternatīvs Ministru kabineta priekšlikums gan par 14., gan par 15.priekšlikumu.

Tātad 15.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 16. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 17. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 18. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - frakcijas VIENOTĪBA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 19. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 20. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 21. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 22. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 23. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 24. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 25. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Arī 26. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 27. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 28. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 29. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 30. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 31. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 32. - deputāta Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Domā - par ko tu runāsi!”)

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Pirms nedēļas, stāvot šajā pašā vietā, es vērsu Ministru kabineta un valdošās koalīcijas uzmanību uz to, ka, sagatavojot valsts budžetu 2012.gadam, nav ņemta vērā viena norma, kura ir iestrādāta Zinātniskās darbības likuma 33.panta otrajā daļā, ka ik gadu Ministru kabinetam, iesniedzot parlamentā budžeta likumprojektu, finansējums zinātnei ir jāpalielina par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta... no plānotā iekšzemes kopprodukta. Atbilstošais skaitlis, par kuru vajadzētu palielināt finansējumu zinātnei, nākamajā gadā būtu 21,66 miljoni latu. Kopumā plānotais zinātniskās darbības finansējums šābrīža budžetā ir nedaudz mazāks par 17 miljoniem latu. Tātad plānotais ir mazāks par to summu, kādam vajadzēja būt pieaugumam.

Protams, mēs varam atsaukties uz to, kas šodien jau ne vienu reizi vien tika minēts, - ka ir grūti ekonomiskie apstākļi, ka mēs visu nevaram nofinansēt. Taču tādā gadījumā vismaz ir jābūt pietiekami godīgiem un attiecīgajā likumā ir jāiestrādā pārejas noteikumi vai kāda cita norma, kura skaidri un gaiši sabiedrībai pateiktu, ka 2012.gadā tas, kas ir paredzēts likumā, netiks pildīts. Šobrīd tas ir izdarīts. Ar to bija saistīts manis iesniegtais grozījums 2012.gada budžetā. Lūdzu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Reirs. Komisija izskatīja šo priekšlikumu, ņemot vērā avotu, kas ir budžeta izpilde un valsts parāda vadība. Tātad - 21 miljons no procentu maksājumiem. Tas varētu novest varbūt pat pie defolta, ja mēs nemaksājam procentus. Līdz ar to šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputāta Jāņa Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 33. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 34. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 35. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 36. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 37. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 38. - deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Izvērtējot valsts budžeta iespējas, es aicinu Saeimu atbalstīt vienu no Liepājas pašvaldības projektiem - Liepājas kompleksās sporta skolas peldbaseina ventilācijas sistēmas rekonstrukciju.

Pēc ēkas energoefektivitātes projekta realizācijas iekštelpās palielinājās mitrā gaisa daudzums; tam iepriekš bija iespējams no ēkas izkļūt. Lai veiktu efektīvu peldbaseina kompleksa ventilāciju, kas nepieciešama lielā gaisa mitruma izkliedēšanai, ir nepieciešams veikt esošās ventilācijas sistēmas nomaiņu. Esošā ventilācijas sistēma ir nolietojusies un nespēj veikt savas funkcijas. Nepietiekamas telpu ventilēšanas dēļ tiek bojātas ēkas konstrukcijas, un tas var atspoguļoties peldbaseina kompleksa darbībā ilgtermiņā.

Projekta izmaksas sastāda 186 655 latus.

Ja kopīgiem spēkiem netiks rasts risinājums, tad būs apdraudēta baseina turpmākā darbība un liegta iespēja Liepājas bērniem turpināt peldētapmācību un sporta nodarbības. Es aicinu visus Saeimas deputātus, it īpaši kolēģus, kuri ir ievēlēti no Kurzemes, atbalstīt deputāta Valērija Agešina priekšlikumu - 38.priekšlikumu. Balsojuma rezultāti tiks publiskoti.

Paldies. (No zāles: „Ūdeni - bērniem!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?

J.Reirs. Komisija ir izvērtējusi šo priekšlikumu un nolēmusi neatbalstīt. Lūdzu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 49, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 39. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 40. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 41. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 42. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 43. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 44. - Dūklava kunga... deputāta Dūklava priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vai Brigmaņa kungam pietiks ar 4 minūtēm? Jā?

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS).

Godājamie kolēģi! Šis priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Es domāju, ka mēs visi noteikti to atbalstīsim. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šim priekšlikumam Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas sēdē savu atbalstu ir sniedzis arī premjers Valdis Dombrovskis. Es domāju, ka ir notikusi vienkārši kaut kāda... ka nav komunikācija bijusi starp premjeru un starp Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, jo priekšlikuma būtība ir par visiem mums labi zināmu lietu, kas mums visiem rūp: ārzemnieki izpērk mūsu zemi Latvijā! Un šis priekšlikums ir par 30 miljonu kredīta līdzekļu izdalīšanu tieši lauksaimniecības zemes iegādei. Mēs esam šeit runājuši, ka šie ir līdzekļi, ko lauksaimniekiem mēs varētu kredīta veidā piešķirt ar zemiem procentiem. Tie, kolēģi, tik un tā atgriezīsies atpakaļ budžetā. Atgriezīsies ar procentu likmi. Mēs izdarīsim ļoti labu darbu un dosim labu signālu Latvijas lauksaimniekiem, ka mēs par viņiem rūpēsimies.

Tā ka atbalstiet Zaļo un Zemnieku savienības un premjera Valda Dombrovska šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - deputāta Jāņa Dūklava iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 45. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 46. - deputātu Rubika un Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma, jo laika ir atlicis mazāk par 5 minūtēm, kas nepieciešams vienam debatētājam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Tūlīt un tepat Dzeltenajā zālē notiks sadarbības ar Čehijas parlamentu sadraudzības grupas dibināšanas sanāksme.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies deputāti Jānis Dūklavs un Ilona Jurševska. Viņu abu nav arī klāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Turpināsim Saeimas 15.decembra sēdi.

Tātad pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Par valsts budžetu 2012.gadam” un tikām līdz 46. - deputātu Rubika un Tutina priekšlikumam, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sākam debates.

Vārds deputātam Artūram Rubikam.

A.Rubiks (SC).

Labdien, kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība ir šāda. Likuma „Par autoceļiem” 20.panta ceturtā daļa paredz, ka Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikdienas nodevas un mazāks par 80 procentiem no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kā arī mazāks par iepriekšējā budžeta gadā piešķirto.

Jau trīs gadus pēc kārtas valdība neievēro šā likuma normas un tādējādi rada zaudējumu gan tautsaimniecībai, gan Latvijas tautai kopumā, jo nesalaboti ceļi rada tiešus zaudējumus gan biznesam, gan iedzīvotājiem, kā arī atbaida potenciālos investorus. Tādēļ ierosinām 2012.gadam nemazināt tiešos izdevumus ceļu remontam un atgriezt Valsts autoceļu fondā 2 tūkstošus septiņdesmit... septiņsimt četrus... 7400 miljonus latu, kuri bija tam nogriezti budžeta konsolidācijas laikā. Tajā pašā laikā ceļu uzturēšanas līdzekļi paliek mazāki par 2011.gada līmeni, kas ir tikai 25 procenti no finansējuma apjoma, ko nosaka likums „Par autoceļiem”.

Gribu piebilst, ka mums gan nav ļoti labā stāvoklī autoceļi un mēs neuzturam tos tādā stāvoklī, kādā uztur tos mūsu kaimiņi - gan Lietuva, gan Igaunija. Tāpēc lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums - 46.priekšlikums -, ko mēs iesniedzām, dotu iespēju pašvaldībām piešķirt papildu līdzekļus - 5 miljonus latu - ceļu uzturēšanai, ceļu remontiem.

Visiem ir skaidrs - un neviens laikam neiebildīs man -, ka attīstībai, uzņēmumu attīstībai un novadu attīstībai, pats galvenais ir infrastruktūra, pats galvenais ir ceļi. Tāpat kā šajā likumā, arī pārējos pavadošajos likumos, kā mēs jau redzējām, valdība plāno atlikt, samazināt mērķdotāciju maksājumus, kā arī cita veida maksājumus, kuri obligāti būtu jāveic valdībai. No nepieciešamajiem līdzekļiem, kas pienāktos autoceļu uzturēšanai un remontiem, rekonstrukcijai, šā gada budžetā... nākamā gada budžetā valdība paredzējusi četras reizes mazāk to līdzekļu. Varbūt nākamajā gadā vēl izdzīvosim. Bet kas būs pēc diviem, trijiem, četriem gadiem, kad būs nepieciešams tiešām jau remontēt šos ceļus un vēl citus ceļus, kas jau būs sabrukuši? Man liekas, tad - pēc trijiem četriem gadiem -, lai salabotu tos ceļus, kas būs jālabo, nepietiks arī to likumā ierakstīto 80 procentu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kas ir ierakstīts likumā.

Tāpēc es aicinu priekš pašvaldībām atbalstīt šo mūsu priekšlikumu - 46.priekšlikumu - un balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?

J.Reirs. Kolēģi! Komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šo priekšlikumu, ņemot vērā likuma normu, ka priekšlikumam ir jābūt sabalansētam gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā. Šis priekšlikums praktiski palielina budžeta deficītu par pieciem miljoniem. Tas nebūtu pieļaujams, jo mēs redzam to situāciju, kas ir Eiropas tirgos, mēs redzam to situāciju, kas ir pasaules tirgos, un mēs atceramies pirmā lasījuma diskusijas, kur tika norādīts, ka vajadzētu domāt arī par rezerves variantu gadījumam, ja nāksies samazināt budžetu. Mēs par rezerves variantu gadījumam, ja nāksies samazināt budžetu, nedomājam, taču nepieļāvām situāciju, ka ar šiem priekšlikumiem tiek palielināts budžeta deficīts.

Kolēģi, lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - deputātu Rubika un Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 47. - deputātu Rubika un Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Artūram Rubikam.

A.Rubiks (SC).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums tāpat kā arī iepriekšējais priekšlikums atbalsta mūsu ceļus un to uzturēšanu. Un uz šo jautājumu, kad mums komisijas sēdē piedalījās ministrs un viņam tika uzdots jautājums par šo nozari, jo būs ziema tāpat kā bija aizpagājušajā gadā un pagājušajā gadā, tad tika saņemta tāda informācija, ka daļu no ceļiem vispār netīrīs. Un es tā sapratu, ka tie cilvēki, kuri dzīvo tālāk no centra, vispār nevarēs aizbraukt kaut vai uz veikalu vai kur citur. Bet, atbildot uz šo jautājumu, tika pateikts, ka it kā tad līdzekļus atradīšot un ka vispār ziema - tāda ziema, kāda bija iepriekšējā gadā, esot tikai reizi 80 gados, tāpēc nevarot paļauties uz to... Mums neviens nespiežot palielināt... turēt uz tāda paša līmeņa budžeta deficītu.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Pie iepriekšējā priekšlikuma ziņotājs teica, ka tas paaugstinās - iespējami daudz paaugstinās - budžeta deficīta procentu. Kritēriji budžeta deficītam, lai iestātos eirozonā, ir noteikti 3 procentu apmērā. Un statistiski pusprocentu liels budžeta deficīts sastāda aptuveni 70 miljonus latu, tas ir, pusi procenta!

Šajā priekšlikumā mēs piedāvājam valsts autoceļiem papildus 4,74 miljonus. Tikai! Tas budžeta deficītu paaugstinātu par 0,000... nezinu, cik procentiem, bet tas dotu iespēju labot, uzturēt un rekonstruēt vēl daudzus ceļus, kas ir valsts pārziņā.

Tāpēc lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. - deputātu Rubika un Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 48. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 49. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Mēs šeit vairākas reizes esam piesaukuši priekšvēlēšanu programmas, prioritātes, ko nu kura partija ir solījusi saviem vēlētājiem.

Demogrāfija vienmēr ir bijusi visu partiju redzeslokā. Arī Ministru kabineta deklarācija sadaļā „Labklājība un demogrāfija” sākas ar vārdiem: „Noteiksim demogrāfiskās situācijas uzlabošanu par prioritāti.” Un te nu mēs nonākam pie lietas būtības - tie ir mūsu bērni. Pēc dažādiem datiem, pēc dažādiem aprēķiniem mūsu sociologi un statistikas veicēji prognozē gana drūmu likteni Latvijai: pēc simts gadiem būšot cik tur tūkstošu latviešu, pēc astoņdesmit...

Mums šī dzimstības lieta ir šinī brīdī jālauž. Igaunija ir noteikusi demogrāfiju par savu pirmo un stratēģisko valsts mērķi. Nevis krīzes pārvarēšanu vai iestāšanos eirozonā, kā, teiksim, Latvijai tas ir, kam šī iestāšanās eirozonā ir stratēģiskais mērķis, Igaunijai tieši dzimstības palielināšana ir šis mērķis.

Un tiem, kas saka, ka naudai nav nekāda sakara ar dzimstību, es īsti piekrist nevarētu. Jo mēs atceramies, ka tajā laikā, kad tika izveidota Bērnu un ģimenes lietu ministrija, sekretariāts, ko vadīja Baštika kungs, tika ieviesta šī sistēma, ka māmiņu algas tika maksātas 100 procentu apmērā. Kad pabalsts ģimenēm tiešām reāli tika piešķirts, dzimstības līkne uzlabojās.

Igaunijā ģimenēs, kurās ir viens vai divi bērni, valsts ģimenes pabalsts, kas par katru bērnu tiek maksāts, ir 15 lati. Tām, kurās ir trīs vai vairāk bērnu, par katru bērnu maksā 40 latus. Un ko nu vēl runāt par māmiņu algām, kas tur ir 100 procentu apmērā (pretstatā mūsu 80 procentiem), dažādiem citiem pabalstiem un nodokļu atvieglojumiem!

Tad nu beidzot sāksim kaut ko darīt! Es domāju, ka 10 lati par pirmo un otro bērnu un 15 lati par nākošajiem - tas tiešām šīm daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm ar bērniem būs labs signāls. Tas neatrisinās visas problēmas, bet tas būs signāls par mūsu attieksmi - tas liecinās par to, ka mēs beidzot pildām to, ko rakstām valdības deklarācijās, ko rakstām savās partijas programmās, ko runājam Demogrāfijas lietu apakškomisijā un vēl kādās tur demogrāfijas komisijās. Spersim šo pirmo soli! Parādīsim sabiedrībai, ka mēs tiešām par to rūpējamies, ka mums tas ir svarīgi! Mums ir svarīgi, lai šeit būtu latvieši, mums ir svarīgi, lai šeit dzimtu bērni, un tāpēc spersim šo pirmo soli! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. It sevišķi tāpēc, ka šeit ir runa par to, ka šī reforma būtu sākama no 1.jūlija. Tā ka ir pusgads laika sagatavoties, izstrādāt vēl visādus uzlabojumus, papildinājumus un sākt atbalstīt ģimenes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (labklājības ministre).

Kolēģi! Labklājības ministrija jau trešo reizi ir apņēmusies veikt ģimenes valsts pabalsta reformu.

Kolēģi, īpaši no ZZS, vislabāk zinās, ka jau divas reizes ir bijis šāds mēģinājums. Vienu reizi tas saturēja četrus variantus, ar ceturto variantu - nemainīt neko. Otro reizi tas saturēja sešus variantus, ar sesto variantu - nemainīt esošo kārtību. Šoreiz Labklājības ministrija cer šo darbu novest līdz galam. Mēs esam apņēmušies un arī valdības deklarācijā fiksējuši šo savu apņemšanos - līdz 1.aprīlim valdībā un arī Saeimā (protams, atbildīgajā komisijā) prezentēt ģimenes valsts pabalsta reformu.

Uzskatu, ka vienkārši no pusgada... turklāt ar neskaidrām finansējuma iespējām apsolījums palielināt ģimenes valsts pabalstu būtu negodprātīgs, pirms mums nav skaidrības par to, kuru ceļu šā pabalsta reformēšanā mēs ejam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Runāšu kā deputāts, nevis komisijas pārstāvis, jo ir dažas lietas, ko es gribu pateikt un kas nebija komisijas sarunās.

Pirmkārt. Man ļoti patīk, ka šā priekšlikuma kontekstā deputāte Grigule piesauca programmas - to, ko katrs ir solījis. (No zāles dep. I.Grigule: „Paldies!”) Skaidrs, ka viegli piesaukt un analizēt, jo pašiem programmas nebija. Pašiem nav programmas... un nav, ko citiem analizēt. Tātad jūs uzskaitāt visas programmas - vienai partijai, otrai, trešai... Jūsu programma... 4000 zīmes tur ir... Tik tiešām, tur nav, ko analizēt. Tāpēc jūs laikam tik ļoti uzmanīgi esat izanalizējuši citu partiju programmas un atsaucaties uz to. Lūdzu tad arī pārstāvjus no otras opozīcijas partijas: ja nākotnē atsaucas uz mūsu programmām, pozīcijas programmām, tad pieminiet arī tās labās lietas, ko jūs sakāt savās programmās.

Tagad par šo pabalstu. Man ļoti patika arī Grigules kundzes teiktais, ka beidzot ir jāsāk kaut kas darīt. Es atgādināšu, Grigules kundze, ka Zaļo un Zemnieku savienība labklājības nozarē jau ir devīto gadu. Un pietika ar diviem mēnešiem... un jūs beidzot sapratāt, ka beidzot ir kaut kas jāsāk darīt. Ļoti labi, Grigules kundze! (Aplausi.) Tas ir tiešām brīnišķīgi. Un, ņemot vērā to, ka budžeta deficītu palielināt mēs nevaram, avots ir budžeta parāda vadība, tātad - atkal tuvāk bankrotam, nemaksāsim par procentiem.

Savā un arī komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei, otro reizi.

I.Grigule (ZZS).

Paldies Reira kungam!

Lai arī cik ironiski tas šķita varbūt tiem deputātiem, kas šeit ir pirmo reizi... Pagājušajā gadā, kad bija budžeta diskusijas, mēs tā kā bijām pozīcijā, bet tas mani netraucēja nostāties pret to, ko ierosināja Finanšu ministrija un VIENOTĪBA. Pagājušajā gadā VIENOTĪBA ierosināja šo ģimenes valsts pabalstu ar 1.jūliju šajā gadā vispār reformēt un maksāt tikai trūcīgajiem, respektīvi, plānoja sākt šķirot bērnus bagātajos un nabagajos (No zāles dep. I.Čepāne: „Pareizi! Pareizi!”). Man kā pozīcijas deputātei toreiz nebija viegli piecelties un nostāties pret VIENOTĪBAS kolēģiem. Bet tā tas notika.

Tā ka paldies Reira kungam, ka viņš to atgādināja, un es tomēr uzskatu, ka mums ir jāatbalsta šis priekšlikums un beidzot ģimenēm ar bērniem jādod pilnīgi konkrēti un noteikti signāli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Reiram, otro reizi.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es uzskatu, ka lielākā kļūda, ieviešot māmiņu algas un pabalstus, ir tā, ka netiek pārskatīti un reformēti pārējie pabalsti. Šis pabalsts, kā mēs atceramies, tika veidots Godmaņa laikā, lai kompensētu piena un maizes cenu pieaugumu, kad inflācija bija 100 un 150 procenti. Līdz ar to, ieviešot daudz lielākus un daudz nopietnākus... simtiem reižu pārsniedzot šos pabalstus, mēs nereformējām pārējos pabalstus. Un tā ir pati lielākā kļūda.

Tā ka es uzskatu, ka ir nepieciešams to, ko Viņķeles kundze teica, tiešām pārskatīt un reformēt visus pabalstus, lai būtu vienoti un saprotami pabalsti šajā jomā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, kā es saprotu, Reira kungs aicināja neatbalstīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 51, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 50. - deputātes Barčas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Te pirms manis visi runāja tikai par miljoniem un miljoniem, bet es runāšu tikai par 145 tūkstošiem 299 latiem.

Jautājums ir par Sociālās integrācijas valsts aģentūru. Komisijai adresētu vēstuli no šīs aģentūras mēs saņēmām 9.decembrī plkst. 9.15, un, tā kā man nebija vairs iespēju sasaukt komisijas sēdi, tādēļ priekšlikums tika noformulēts manā vārdā.

Situācija, kolēģi, ir tāda, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūra dara ļoti labu darbu, gan sociāli, gan arī profesionāli rehabilitējot mūsu jauniešus invalīdus. Ieklausieties dažos ciparos! Un tie ir arī darīti zināmi kopā ar visu šo vēstuli Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem.

2010.gads. Precīzi cipari: profesionāli rehabilitētas ir 400 personas ar invaliditāti, sociāli ir rehabilitētas 400 personas ar invaliditāti. Un tie visi ir mūsu jaunieši invalīdi. Pēc taisnības tā ir koledža, īpaša koledža, kura strādā Sociālās integrācijas valsts aģentūrā.

Un lietas būtība ir tāda, ka dienesta viesnīca, kurā dzīvo šie invalīdi, ir ļoti katastrofālā stāvoklī, un, ja jūs, kolēģi, esot Jūrmalā, Dubultu prospektā 59, palūkojaties uz šiem namiņiem, kuri ir celti padomju laikā... Uzsākot šo namiņu sakārtošanu atbilstoši programmai, kuru administrē VARAM, ir atklājies, ka tur ir vēl nepieciešama papildu naudiņa.

Un tādēļ manā priekšlikumā runa nav par budžeta deficīta palielināšanu, bet runa ir par finansējumu, kurš ir paredzēts neparedzētiem gadījumiem. Man bija tā iespēja piedalīties Reira kunga vadītajā komisijā un runāt par savu priekšlikumu, bet, protams, atbalstīts tas netika, jo to neatbalstīja arī Ministru kabinets, bet man bija tā iespēja noklausīties Labklājības ministrijas Finanšu un attīstības departamenta direktori un atbildīgo amatpersonu no Finanšu ministrijas, un Finanšu ministrijas atbildīgā amatpersona galu galā tik tiešām arīdzan pauda viedokli, ka gan jau galu galā mums nekas cits neatliks kā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem naudiņu piešķirt. Bet tas noteikti būs nākamajā gadā, ne šogad. Diemžēl. Nu, ko darīt? Esmu nokļuvusi opozīcijas deputātu skaitā, pie tās frakcijas (No zāles: „Par priekšlikumu!”), kurai laikam ir palicis tuvāk vai tālāk stāvošs pēdējais oligarhs, kaut gan pārstāvu Liepājas partiju parlamentā. Bet... acīmredzot mūsu pozīcijai ir tāds viedoklis. Nu, ko lai dara! Situācija ir tāda.

Šajās dienās vairākkārt esmu runājusi ar Labklājības ministrijas atbildīgajām amatpersonām, it sevišķi ar Indru Kārkliņas kundzi. Zinu, kādi uzdevumi ir doti no labklājības ministres puses, un zinu, kā ministrija varētu rīkoties.

Vienlaikus es uzticos Sprūdža kunga vadītajai ministrijai un esmu pārliecināta, ka VARAM ierēdņi arī zina... profesionāli pārzina šo sistēmu un kādā citā projektā tur naudu nemaz nav ko meklēt.

Godātie kolēģi! Es apņemos, ka Sociālo un darba lietu komisijā, kur šis jautājums arīdzan jau tikai nedaudz ir aplūkots, rosināšu nākamajā sesijā izbraukuma sēdi Sociālās integrācijas valsts aģentūrā, un mēs nopietni, atbilstoši Satversmes 25.pantam, uzmanīsim, lai Labklājības ministrijai izdodas šo projektu kopīgiem spēkiem realizēt.

Tādēļ, cienot jauno labklājības ministri, šodien savu priekšlikumu atsaucu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikums ir atsaukts, bet ja Viņķeles kundze vēlas... Jā, tātad vārds labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (labklājības ministre).

Bet es esmu pieteikusies debatēs.

Sēdes vadītāja. Debatēs var pieteikties.

Debatēt var līdz balsošanas sākumam, bet... pat ja priekšlikums ir atsaukts.

I.Viņķele. Kolēģi! Es domāju, jums būs ļoti interesanti dzirdēt šā priekšlikuma vēsturi, un šī būs pirmā reize, kad es, iespējams, izmantošu visu vienai personai debatēm atvēlēto laiku. (Zālē troksnis, starpsaucieni.)

Es gribu sākt ar retorisku jautājumu. Vai institūcijai, kas, kā Barčas kundze nupat raksturoja, nodarbojas ar svētu darbu, finanšu disciplīna ir saistoša vai nav saistoša? No konteksta es saprotu, ka nav. Un paskaidrošu, kādēļ.

Otrs retorisks jautājums ir šāds: vai ir pareiza tā sistēma, ka mēs cilvēkus ar invaliditāti segregējam, izveidojam vienu mācību iestādi, kurā visi cilvēki ar invaliditāti mācās, nevis integrējam tos vispārējās izglītības sistēmā? Bet tas acīmredzot nav šo debašu jautājums.

Tātad īss ieskats vēsturē.

Sociālās integrācijas valsts aģentūra, kas, kā Barčas kundze ļoti pareizi norādīja, ir bijusi ZZS frakcijas rūpju lokā, septiņu gadu laikā ir spējusi - ļoti sekmīgi, protams, - apgūt ne vairāk un ne mazāk kā sešus, komats... miljonus latu no Eiropas Savienības fondu finansējumiem. Brīnišķīgi, jauki, viss ir pareizi.

Runājot par projektu, kuram Barčas kundze ir lūgusi 145 tūkstošu latu finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jāteic, ka situācija ir šāda: Sociālās integrācijas valsts aģentūra ir pieteikusies uz Klimata pārmaiņu instrumentu, paredzot nosiltināt sešas kotedžu tipa mājas, kuras tiek izmantotas kā kopmītnes apmācāmajiem, studentiem. Ir veikts viss nepieciešamais sagatavošanas darbs projekta īstenošanai, tātad arī šo ēku energoaudits.

Ir uzrakstīts pieteikums projektam, ir apstiprinātas būvniecības tāmes, un tad - eku, šeku! - kā nu ne, izrādās, ka energoaudits nav bijis pietiekami kvalitatīvs un projekta sadārdzinājums vispirms veido 80,1 tūkstoti latu, ko aģentūra apņemas segt no saviem izdevumiem, bet tomēr nekvalitatīvais energoaudits ir, kā izrādās, palaidis garām kādas būvju konstrukcijas īpatnības, kas projektu sadārdzina vēl par 145 tūkstošiem latu.

Ko dara aģentūra? Kā kolēģi ministrijā teica, to, kas ir darīts vienmēr: dodas uz Saeimas komisiju pie Barčas kundzes un noorganizē pieprasījumu - tieši tā tas arī tika darīts! -, noorganizē pieprasījumu „pa taisno” uz budžetu. (No zāles dep. J.Reirs: „Kauns!”) Un ko saka valsts sekretārs? „Bet mums vienmēr tā tas ir darīts! Tas ir izdevies! Nu, kas notiek? Kas šoreiz ir mainījies?”

Un, ziniet, kas šoreiz ir mainījies? Man patiešām kā atbildīgajai ministrei ir vēlme noskaidrot, kā šis projekta sadārdzinājums ir radies, un tikai tad, kad būs pārliecība, ka patiešām šis izmaksu palielinājums nav bijis paredzams un ir pēkšņi atklājies, tad es būšu pirmais cilvēks, kas cīnīsies par šā projekta sadārdzinājuma segšanu un iekļaušanu neparedzētajās izmaksās.

Papildus vēl tam, Barčas kundze, ko jūs sakāties nezinām. Tātad iepirkums saistībā ar šo projektu ir ticis pārtraukts. Cienījamā Simsones kundze, kas ir šīs aģentūras ilggadīga direktore, ir iesniegusi dienesta ziņojumu, kurā ir teikts, ka izsludinātais iepirkums ir pārtraukts, jo (citēju) „ņemot vērā straujo tirgus cenu kāpumu būvmateriāliem un būvdarbu izmaksām, SIA „Gavars”, kas ne vienu reizi vien jau ir vinnējis iepirkumus šajā aģentūrā uz būvdarbiem, informēja, ka par līgumā paredzētajiem finanšu līdzekļiem nevar realizēt projektu un ka tiek parakstīts līguma pārtraukšanas akts”.

Palūkojos objektīvā informācijas krātuvē, kas saucas „Centrālā statistikas pārvalde”. Ko saka dati? Tātad tika minēts, ka bijis straujš tirgus cenu kāpums būvmateriāliem. Ko saka Centrālās statistikas pārvaldes dati? Ticiet vai ne, bet būvmateriālu cenas laikā starp 2010. un 2011.gadu, šajā salīdzināmajā laika periodā, ir samazinājušās par 1,7 procentiem. Ko saka Centrālās statistikas pārvaldes dati? Starp... (Zālē starpsaucieni, troksnis.) Kā, lūdzu?... Nedrīkst sarunāties ar zāli!... (Aplausi.)

Tātad - ko saka tā pati Centrālā statistikas pārvalde par būvniecības cenām? No tā brīža, kad ir slēgts līgums, līdz brīdim, kad līgums ir pārtraukts, sadārdzinājums būvniecības darbiem ir bijis 0,8 procenti. Sakiet, lūdzu, ko nozīmē „straujš tirgus cenu kāpums būvniecībā” 0,8 procenti?

Un tad man pamatoti rodas jautājums: vai patiešām, aizbildinoties ar to, ka šī Sociālās integrācijas valsts aģentūra veic patiešām ļoti vajadzīgu darbu, mēs varam vienkārši akceptēt neskaidrus projektu sadārdzinājumus? (No zāles dep. J.Reirs: „Nē!”) Vai tā ir tā labā pārvaldība? Rūpe par invalīdiem? Nē!

Un tādēļ es nevaru to atbalstīt. Ļoti labi, ka arī Barčas kundze to ir sapratusi un šo priekšlikumu atsaukusi.

Vēl gribu norādīt uz vairākām neprecizitātēm Barčas kundzes ziņojumā.

Sociālās integrācijas valsts aģentūra pirms vēršanās pie Barčas kundzes ar pieprasījumu pēc līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nebija izdarījusi savus mājasdarbus un kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju nebija līdz galam izgājusi šo ceļu, lai saprastu, ka gadījumā, ja šis sadārdzinājums ir radies objektīvi un ir attiecināms uz to... vai tad šis sadārdzinājums nebūtu attiecināms un nofinansējams no tā sauktās 80. budžeta programmas, kas, Barčas kundze, nenozīmē līdzekļus neparedzētiem gadījumiem?

Paldies. Viss. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Aijai Barčai, otro reizi.

A.Barča (ZZS).

Nu, lūk, kolēģi! Es jau nu arī gandrīz vai par cirka mākslinieci te kļūšu. Atsaucot savu priekšlikumu, noklausoties gan ļoti skarbus, gan reizēm arī taisnīgus vārdus, man gan gribētos pavaicāt... Jo, redziet, energoauditu veica Sociālās integrācijas valsts aģentūrā speciālisti, sertifikātus izsniedza nekur citur kā mūsu... iepriekš viena cienīta ministra Kampara kunga vadītajā ministrijā. (No zāles starpsaucieni: „He-hē!”) Tad ir jautājums gan par kvalitāti, gan par visu pārējo. Bet mani nesatrauc Viņķeles kundzes skarbie vārdi. Absolūti ne! Jo, lai mani nosauktu par kādas iestādes vai kā cita lobētāju... tā gan bija mūsu telefoniska saruna... Es gadiem ilgi šajā tribīnē - šeit, parlamentā, - esmu lobējusi sociālā bloka jautājumus, un to es turpināšu darīt, kamēr vien šeit būšu. Pēc tīras sirdsapziņas. Absolūti. Un, ja ir kāda informācija par kādu uzņēmēju, kurš par kaut ko ir vēstījis, vai kāds uzņēmējs, vai arī kādas iestādes vadītājs negodprātīgi strādājis tad nu... pavisam nesen runāju ar Loskutova kungu, tā ir viena ļoti nopietna iestāde... un tad tur ir jāuzraksta iesniegumi, lai tad izmeklē no sākuma līdz beigām.

Bet, ņemot vērā, kolēģi, ka savu priekšlikumu esmu atsaukusi, tātad... līdz ar to mūsu šodien pieņemamajam budžetam nu nekāds kaitējums nevar rasties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Pirms mēs skatām tālāk, es vēlos informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” iesniegumu, ka frakcija atsauc savu priekšlikumu Nr.55 par likumprojektu „Par valsts budžetu 2012.gadam”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Romualda Ražuka iesniegumu, ar kuru viņš informē, ka atsauc savus priekšlikumus - Nr.74 un Nr.75 - par likumprojektu „Par valsts budžetu 2012.gadam”. Tātad šie priekšlikumi nav ne debatējami, ne balsojami, jo atsaukti pirms tam.

Lūdzu, Reira kungs, turpiniet!

J.Reirs. 51. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 52. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 53. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 54. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. Taču ir izveidots alternatīvs Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 54.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

55.priekšlikums ir atsaukts.

J.Reirs. 56. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 57. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 58. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 59. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 60. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 61. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 62. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 63. - deputāta Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Katrā ziņā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2012.gada budžets ir vērtējams visumā pozitīvi, jo tas ir ar pieaugumu. Taču, paskatoties mazliet detalizētāk, nākas ar skumjām secināt, ka vairākām institūcijām budžets tomēr ir samazināts. Un viena no šīm institūcijām ir Valsts vides dienests, kuru es gribētu tomēr saukt par vides aizsardzības jomas mugurkaulu. Un līdz ar to es tomēr ierosinu Valsts vides dienesta budžetu palielināt par 140 tūkstošiem latu, jo man ir tādas, manuprāt, diezgan pamatotas aizdomas, ka kādā citā sadaļā, kas ir Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta administrācija, varētu būt gana daudz līdzekļu, lai varētu veikt gan šā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta administrēšanu, gan arī atvēlēt 140 tūkstošus tieši Valsts vides dienesta vajadzībām. Tieši šeit ir runa nevis par štatu palielināšanu vai par algu palielināšanu, kaut arī algas tiem pašiem vides inspektoriem atbilstoši viņu kvalifikācijai varbūt ir pārāk zemas, bet šeit drīzāk runa ir par materiāli tehnisko bāzi, kaut vai par degvielu. Jau šajā gadā šis budžets bija nepietiekams, un, manuprāt, ja atmiņa neviļ, teiksim, degviela šogad tika saņemta no valsts rezervēm, un tātad šajā Valsts vides dienesta budžetā tas neatspoguļojās. Tad kas būs nākamajā gadā? Nākamajā gadā, kā es jaušu, varbūt jau augustā vai septembrī Valsts vides dienests vērsīsies atkal pie mums, pretendējot uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un tas, manuprāt, būtu pilnīgi nepareizi.

Lai nu kā, bet, vērojot šo samazinājumu Valsts vides dienesta finansējumam, man rodas tādas aizdomas, ka Valsts vides dienests un šie vides inspektori varbūt Latvijā vispār ir kļuvuši diezgan lieki un ka kāds viņiem varbūt grasīsies vēl ieteikt, ka viņiem nav ko apkārt braukāt reidos un nav ko traucēt uzņēmējus viņu raženajā darbā... ka nav ko traucēt kaut vai malu zvejniekus viņu jaukajā darbā... Un, protams, tādi solījumi, ka kaut vai tiem pašiem zivju inspektoriem daudz palīdzēs sabiedriskie inspektori... Nu, ko, tad atgriezīsimies pie „družiņņiku” laikiem? Bet jāatzīst, ka „družiņņikiem” arī ir vajadzīgs gan ekipējums, gan transports, kas Valsts vides dienestam, cik es jaušu, ir stipri novecojis, līdz ar to nepārtraukti līdzekļi tiek tērēti tā remontam, bet tas budžetā, manuprāt, neatspoguļojas.

Līdz ar to man ir aicinājums tiešām, lai nebūtu vairs jāatgriežas pie šā jautājuma, tomēr nobalsot „par”. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta administrēšana no tā necietīs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Runāšu kā VARAM parlamentārais sekretārs šoreiz.

Vispirms, protams, paldies Līdakas kungam, kas rūpējas par ierēdniecības nostiprināšanu. Parasti mēs tā kā vairāk cenšamies ierēdņiem kaut ko atņemt, un liekas, ka tā būs labāk. Katrā ziņā arī Vides un reģionālās attīstības ministrija un ministrs rūpēsies par to, lai šīs institūcijas - gan Valsts vides dienests, gan Vides pārraudzības valsts birojs, par ko droši vien Līdakas kungs runās savā nākamajā priekšlikumā, - tiktu nostiprinātas un varbūt tiktu arī veiktas kādas reformas, kas ļautu šajās institūcijās ietaupīt līdzekļus.

Taču, runājot par šo konkrēto priekšlikumu un arī par nākamo, īstenībā šie priekšlikumi nemaz nebūtu balsojami, jo tie faktiski runā pretī Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, jo, proti, līdzekļi, kas ir iegūti no emisijas kvotu tirdzniecības, ir izmantojami tikai šim mērķim, bet tie nav izmantojami citiem mērķiem, kā to piedāvā Līdakas kungs. Un tādēļ, neskatoties uz Līdakas kunga noteikti labo gribu, iesniedzot šos priekšlikumus, es tomēr esmu spiests aicināt tos noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?

J.Reirs. Komisija, ņemot vērā Cilinska kunga izteiktos norādījumus, arī neatbalstīja šo priekšlikumu. Lūdzu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 64. - deputāta Līdakas priekšlikums. Šāda paša iemesla pēc, ka avoti ir emisijas kvotu izsolīšana un instrumenta administrēšana, tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Vispirms vēršos pie jums, Reira kungs. Man tā šķiet, ka Cilinska kungs par šo jautājumu, par šiem maniem priekšlikumiem, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs netika uzklausīts, un līdz ar to, teiksim, jūsu iepriekšējais pamatojums, kāpēc būtu jānoraida, pamatojoties uz Cilinska kunga izteikumiem, viņu uzklausot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs... nu, diez vai būtu korekts.

Bet nu par 64.priekšlikumu. Tātad runa ir par Vides pārraudzības valsts biroju. Es gribu vērst uzmanību uz to, ka Vides pārraudzības valsts biroja uzdevumi ir visai svarīgi un bieži vien ir saistīti ar tiesvedības procesiem un ka vienmēr Vides pārraudzības valsts birojam ir bijusi problēma ar kvalificētu juristu piesaisti, lai varētu tiešām kvalitatīvi nodrošināt, tā teikt, juridisko segumu tiesvedības procesos.

Ir paredzams, ka 2012.gadā šo tiesvedības procesu nebūs mazāk. To būs tikai vairāk, un šajā sakarā ir atkal tas jautājums - kā Vides pārraudzības valsts birojam rīkoties? Vai mēģināt vienmēr meklēt kaut kādus kompromisus pretēji savai, teiksim, profesionālajai sirdsapziņai, zinot to, ka tik un tā apstrīdēšanas gadījumā nevarēs nolīgt juristus, jo tam nolūkam naudas nebūs un tātad nevarēs normāli, tiešām sakarīgi piedalīties šajos tiesu procesos?

Es tomēr aicinu palielināt Vides pārraudzības valsts biroja budžetu par 40 tūkstošiem un galvoju, ka šie 40 tūkstoši tiks tur izmantoti visai lietderīgi un par labu Latvijas dabai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?

J.Reirs. Kolēģi! Paskaidrošu situāciju.

Tiešām Cilinska kungs nerunāja par šo lietu, bet runāja Finanšu ministrijas pārstāvji, kuri var arī skaidrot likumus. Bet Kārtības rullis paredz to, ka uzstāties no Saeimas tribīnes var tikai deputāti, Ministru kabineta locekļi un parlamentārie sekretāri. Līdz ar to tie Finanšu ministrijas pārstāvji, kuri skaidroja šo lietu, ka emisijas kvotu instrumentu nevar izmantot šādām vajadzībām, vienkārši nevarēja nākt tribīnē un par to stāstīt.

Līdz ar to lūdzu neatbalstīt arī 64. - deputāta Līdakas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 65. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 66. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 67. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es jau atkal par valdības deklarāciju. Mēs neesam greizsirdīgi un skaudīgi uz kolēģiem, un, ja ir kas labs, kāda laba lieta rakstīta vai nu valdības deklarācijā, vai jūsu programmās, mēs to pasakām, mēs paslavējam, jo, man liekas, tā mums visiem vajadzētu rīkoties.

Valdības deklarācijā teikts, ka stiprināsim Dziesmu un deju svētku tradīciju nepārtrauktību, atjaunojot mērķdotācijas pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai.

Mēs zinām, ka līdz Dziesmusvētkiem laika ir pavisam nedaudz - tikai pusotrs gads - un ka šie Dziesmusvētki Latvijas tautai būs īpaši. Tie būs 25.Dziesmusvētki un 15.Deju svētki, tā būs 140.gadadiena kopš pirmajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem. Tā būs 140.gadadiena, kad pirmo reizi tika izpildīta Latvijas himna. Šajā laikā, kad sabiedrībā ir vērojama zināma šķelšanās, kad tiek daudz runāts par nacionālām lietām, par nacionālismu, par patriotismu, es neredzu Latvijas kultūras dzīvē otru tādu pasākumu, kas vēl vairāk vieno tautas, kuras dzīvo mūsu valstī, un kas vēl vairāk ceļ nacionālo pašapziņu, vēl vairāk vairo ticību un lepnumu par savu valsti.

Šis ir pasākums, kas sasauc mājās un ne tikai mājās, bet sasauc arī viesos izkliedētos latviešus no visas pasaules. Un tie cilvēki, kas šeit ir, ir saistīti ar kultūru, un viņi ļoti labi zina, ka šādus lielus pasākumus ir jāsāk organizēt ļoti laicīgi.

Es zinu, ka 2009.gadā Dziesmu un deju svētku likumā bija iestrādāta atruna, ka uz laiku šīs mērķdotācijas tiek apturētas, un bija paredzēts, ka no 2013.gada 1.janvāra tās atjaunos. Bet pusgads šāda pasākuma sagatavošanai - nu, tas nav nopietni! Arī pagājušajā gadā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija skatīja šo jautājumu un pieņēma tādu rekomendējošu lēmumu - ieteikt Kultūras ministrijai izskatīt visas iespējas un atjaunot šo mērķdotāciju no 2012.gada 1.jūlija.

Mēs taču zinām, ka Pierīgas kolektīvi, lielo pilsētu kolektīvi vēl kaut kā izdzīvo, bet laukos - tur, kur kolektīva vadītājam ir jāapbraukā plašākas teritorijas gan pie saviem dziedātājiem, gan dancotājiem, gan spēlētājiem -, viņš to dara uz savas ģimenes budžeta rēķina. Un, ja mēs gribam kvalitatīvi noorganizēt šo pasākumu, ja mēs gribam tiešām cienīgi sagaidīt un nosvinēt 140.gadadienu, kopš vispār ir Dziesmusvētki Latvijā, tad šī nu būtu tā lieta, kas stāv ārpus visām politiskajām partijām, piederībām, frakcijām.

Es aicinu atbalstīt šīs mērķdotācijas paredzēšanu, šo līdzekļu paredzēšanu, jau ar nākamā gada 1.jūliju. Un grozījumi likumā par to, ka šīs mērķdotācijas atsāk ar 1.jūliju, ir viegli izdarāmi. Grūtāk ir rezervēt un atrast naudu.

Tā ka es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Laizānei.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Patiesībā ir ļoti svarīgi, ka mēs visi esam satraukušies par Dziesmusvētkiem, un tas patiešām ir mūsu katra pienākums.

Un arī mēs, Nacionālās apvienības deputāti, esam satraukti un varam šo satraukumu kliedēt ar to, ka budžetā jau ir paredzēti 80 tūkstoši Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centram, lai cilvēki varētu sākt strādāt pie Dziesmusvētku programmas izveides, stiprināt kapacitāti. Un tātad šis pirmais finansējums budžetā jau ir iestrādāts.

Vēlos informēt, ka „Latvijas Dzelzceļš” jau ir noslēdzis sadarbības līgumu un jau nākamgad Dziesmusvētkiem ir atradis 200 tūkstošus. Tātad mēs varam būt droši, ka Dziesmusvētki notiks, ka kolektīvu vadītāji tiks atalgoti un repertuārs tiks sastādīts.

Tāpat gribu uzsvērt, ka Kultūras ministrijas budžets šogad ir nevis samazinājies, bet pat palielinājies. Un ļoti svarīgi ir tas, ka Kultūrkapitāla fondam finansējums ir palielinājies par 800 tūkstošiem latu. Jebkurš radošs cilvēks varēs... viņam būs iespējas pilnveidot un īstenot savus projektus.

Veidojot budžetu, kultūras ministre tikās gan ar nevalstiskajām organizācijām, gan arī uzturēja šo dialogu ar radošiem cilvēkiem, tādēļ satraukuma par kultūras finansiālo jomu mums nav. Bet, protams, mums visiem ir jātur roka uz pulsa saistībā ar Dziesmusvētkiem un visu pārējo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei, otro reizi.

I.Grigule (ZZS).

Es arī vēl bišķiņ paprecizēšu tiem, kuri tā īsti nesaprot, kāda nauda un kādiem mērķiem aiziet.

80 tūkstoši, kas ir pieprasīti no Kultūras ministrijas Dziesmu un deju svētku procesa organizēšanai, - tie ir administratīvie izdevumi, kas principā būs nepieciešami vienas nedēļas pasākumiem Rīgā, reģionālajām skatēm un tā tālāk.

Šeit ir runa par mērķdotācijām kolektīvu vadītājiem - par viņu algām, par 150-160 latiem kolektīvu vadītājiem. 200 tūkstoši no „Latvijas Dzelzceļa” - to naudiņu algām izmantot nedrīkst, to mēs ļoti labi zinām. Tas aiziet mārketingam, kur lielākā daļa aizies atpakaļ dzelzceļa popularizēšanai; tas aiziet vēl citādiem izdevumiem.

Bet šeit ir runa tieši par mērķdotācijām algām kolektīvu vadītājiem.

Tā ka lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs ko piebilst vēlas?

Lūdzu, Reira kungs!

J.Reirs. Kolēģi! Es gribu atgādināt, ka visi iesniegtie priekšlikumi... budžetā ir vairāk nekā 170 miljoni... veido deficītu vai pārdali. Tas nav pieļaujami. Tātad, Grigules kundze, jums bija iespēja sabalansēt... veidot sabalansētu budžetu un paredzēt līdzekļus no kādiem citiem izdevumiem, pārdalīt to posteni. Bet jūs jau to nemaz nevarat izdarīt. Populistiskāk ir audzēt budžeta deficītu.

Līdz ar to, pastāvot šādiem apstākļiem, Dziesmusvētku organizēšana tika ļoti izvērtēta kopīgi ar Kultūras ministriju (Laizānes kundze jau ziņoja par to, kāda ir situācija), un vienā no nākamajiem priekšlikumiem ir piešķirti 80 tūkstoši latu minimālai nepieciešamās darbības uzsākšanai, lai organizētu šos svētkus - Dziesmusvētkus.

Tātad šo priekšlikumu lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 68. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Paldies Reira kungam par norādījumiem. Tad, kad es būšu finanšu ministre, es tiešām zināšu, no kuras pozīcijas labāk paņemt.

Es savā priekšlikumā biju norādījusi pozīciju - no līdzekļiem, kas tiks iegūti no ēnu ekonomikas apkarošanas.

Pēc iepriekšējā runātāja loģikas, varbūt mums tiešām labāk būtu atteikties gan no Dziesmusvētkiem, gan no Deju svētkiem, gan no citiem Latvijas valstij svarīgiem svētkiem, jo tie atstāj tik neizdzēšamu ietekmi uz Latvijas valsts budžetu un uz konsolidācijas procesu, ka varbūt to, tā pareizi komunicējot ar tautu, tauta sapratīs.

Par šo priekšlikumu. Manās rokās nonāca bijušās ministres Sarmītes Ēlertes sagatavots priekšlikums, izdiskutēts ar kordiriģentiem, ar pasākuma organizētājiem, ar virsvadītājiem, - cik nākamajam gadam ir nepieciešams naudas šīm tīri organizatoriskajām lietām - materiālu sagatavošanai, reklāmas kampaņu organizēšanai, mārketingam, skašu organizēšanai gan reģionos, gan pilsētās gan deju kolektīviem, gan Dziesmusvētku dalībniekiem, koru dalībniekiem. Un principā šī summa nav tāpat vien uzrakstīta. Ja mēs paskatāmies tālāk, tad redzam, ka valdība ir piešķīrusi 282 tūkstošus Rīgai - Eiropas kultūras galvaspilsētai. Tas ir ļoti labi, jo šie kultūras pasākumi ir tie, kas lielā mērā veido mūsu valsts tēlu. Taču Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014.gadā. Respektīvi, tam it kā būtu vēl laiks. Varbūt mēs tomēr varam sasparoties un nieka 400 tūkstošus piešķirt Dziesmusvētku organizēšanai, kas būs 2013.gadā?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai Reira kungs vēlas ko piebilst?

Lūdzu, Reira kungs!

J.Reirs. Kolēģi! uzmanīgi vērojot tabulā 68.priekšlikumu, gribu atgādināt, ka te ir samazinājums pozīcijai „Budžeta izpilde un valsts parāda vadība”. Tātad nav runa par ēnu ekonomiku. Kā var samazināt ēnu ekonomiku, samazinot budžetu? Tur ir kaut kāda pretruna. Šeit ir skaidri norādīts, ka šī pozīcija samazina budžeta ieņēmumu daļu. Līdz ar to es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu. Un, kā jau es teicu, ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts un kurā ir runa par citu līdzekļu piešķiršanu 80 tūkstošu latu apmērā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 69. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 70. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Iepriekšējais atbalstītais - un paldies par jūsu atbalstu - valdības priekšlikums, kas paredz palielināt izdevumus Dziesmusvētkiem par 80 tūkstošiem, nozīmē to, ka šis process varēs tikt uzsākts, un gan kultūras ministre, gan Nacionālā apvienība kopumā skatīsies, lai šis process turpinātos, un mēs varam apgalvot, ka, kamēr mēs būsim valdībā, šai lietai līdzekļu nepietrūks un Dziesmusvētki, protams, notiks.

Bet, ja mēs atgriežamies pie 70.priekšlikuma, tad man mazliet nav skaidrs, kādā veidā tiek veidotas šīs tabulas, jo pēc būtības 70.priekšlikumā ir tieši tas pats, kas jau ir atbalstīts 69.priekšlikumā. Varbūt tikai mazliet precīzāk noformulēts. Un līdz ar to 70.priekšlikums, protams, būtu dubults, un tamdēļ Nacionālā apvienība atsauc savu 70.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzam.

Tātad priekšlikums ir atsaukts.

Lūdzu, Reira kungs, turpiniet ar 71.priekšlikumu!

J.Reirs. 71. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Nu jau mēs visu Kultūras ministrijas budžetu tūlīt būsim izgājuši cauri, tā ka...

Par šo priekšlikumu. Redziet, kā mēs jau iepriekš pārliecinājāmies no Izglītības likuma, no debatēm par Izglītības likumu un citiem priekšlikumiem, Saeimai ir bijusi tāda tendence, ka mēs pieņemam likumus, bet nenodrošinām līdzi finansējumu. Šis ir kārtējais tāds gadījums. Ir pieņemts likums - Vispārējās izglītības likums -, kurā ir paredzēts, ka privātpersonas var atvērt mākslas un mūzikas skolas un valsts, teiksim, veicot šo akreditāciju, maksā mērķdotācijas šo skolu skolotājiem. Ļoti laba un apsveicama lieta! It sevišķi, ja mēs kā tauta lepojamies gan ar savām mūzikas un mākslas skolām, gan ar savām dziedāšanas, spēlēšanas un dejošanas tradīcijām.

Ir tikai viena maza nianse. Skolas pašlaik ir atvērtas, bērni skolās ir uzņemti. Paralēli ir arī šīs pašvaldību uzturētās mākslas un mūzikas skolas dažādās Latvijas pilsētās, reģionos. Bērni arī šajās skolās mācās. Ja parēķina visus tos pedagogus un tos bērnus, kas 2011.gada 1.septembrī sāka mācības šādās gan privātās, gan pašvaldību skolās, iztrūkums šīm atalgojuma mērķdotācijām ir tieši 1 600 000 latu.

Ko darīt? Vai jāņem nost pašvaldībām un jāslēdz pašvaldību skolas ciet? Vai kā? Šeit ir kārtējā nesakritība starp likumu un finansējumu, kas netiek dots līdzi likumam.

Jā, ir bijušas kļūdas! Es piekrītu Druvietes kundzei. Bet tad tās kļūdas ir jālabo - vai nu ir jālabo likums, vai ir jāatrod finansējums.

Es aicinu priekšlikumu atbalstīt, lai nākamajā gadā visiem tiem skolēniem, kuri uzņemti mākslas un mūzikas skolās, būtu pedagogi, kas viņiem māca dziedāt un māca spēlēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs?... Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 72. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 73. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

74. un 75. ir atsaukti.

J.Reirs. Jā.

76. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 77. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 78. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 79. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 80. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 81. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Tā kā man frakcijas vadītājs ir solījis bezmaksas pienu pēc sēdes, tad nu es esmu saņēmusies un nāku vēlreiz. Kā vienmēr, tēma ir mana mīļotā valdības deklarācija. (No zāles dep. J.Reirs: „Nolasi savējo!”)

Mēs neesam valdībā. Tad, kad būsim, es lasīšu tikai mūsu valdības deklarāciju, Reira kungs.

Ir paredzēts pakāpeniski palielināt veselības aprūpes kopējo finansējumu. Kas ir noticis šinī budžetā? Nākamajam gadam veselības aprūpes finansējums ir mazāks par šāgada veselības aprūpes finansējumu. Mēs, protams, varam spēlēties ar šiem vārdiem - „bāzes finansējums ir lielāks”. Kaut gan, teiksim, aiz šīm sienām, varbūt pat šajās sienās neviens lāgā nesaprot, ko nozīmē bāzes finansējums. Faktiski nākamgad Veselības ministrijas budžetā naudas būs mazāk, nepietiks ātrajām palīdzībām, nepietiks neatliekamās palīdzības slimnīcām, nepietiks medikamentiem. Šeit jau lieki būtu runāt par to, ka Latvijas medicīnas aprūpes budžets nākamajam gadam ir mazākais pēdējo astoņu, deviņu gadu laikā; nemaz nesalīdzināsim ar Lietuvas un Igaunijas veselības aprūpes budžetiem, kas ir divreiz lielāki, rēķinot pret IKP, nekā Latvijai.

Cik ironiski! Pagājušajā gadā es šeit stāvēju un teicu, ka ir jānotur finansējums neatliekamās palīdzības slimnīcām, un šogad mēs darām to pašu. Ir jāpalielina finansējums veselībai, lai varētu nodrošināt šīs neatliekamās palīdzības sniegšanu, plānveida operāciju veikšanu un varbūt pat domāt tomēr arī par algas pielikumu mediķiem!

Mēs vakar visi noteikti lasījām par traģisko gadījumu, kas notika ar sievieti, kuru veda uz Talsu slimnīcu un aizveda uz nepareizo slimnīcu. Kāpēc tā notika? Tāpēc, ka Talsos ir likvidēta šī neatliekamās palīdzības slimnīcas funkcija.

Ja mēs samazinām finansējumu, ja atkal pacelsies runas (No zāles dep. I.Čepāne: „Runas nevar pacelties!”) par to, ka lokālajām slimnīcām ir jāatņem šis neatliekamās palīdzības slimnīcu statuss, tad... kas notiks? Mēs vadāsim pa Latvijas lauku ceļiem, simtiem kilometru, slimniekus, kuru dzīvības glābšana ir minūšu jautājums!

Tā ka varbūt šis Talsu gadījums, pēdējais (No zāles dep. J.Reirs: „Pirmais, nevis pēdējais!”) un ļoti uzskatāmais, lai liek jums padomāt un tomēr rast sevī spēku atbalstīt šo mūsu priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds veselības ministrei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (veselības ministre).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Man ir jāsaka Grigules kundzei, ka būtu vērts tomēr skatīties ciparos un nemētāties ar vārdiem, jo cipari ir statistika, cipari ir budžets, cipari ir atskaites, un, ņemot vērā konkrētus ciparus, mēs redzam arī to, kas ir uzrakstīts, melns uz balta.

Mēs runājam par veselības aprūpi. Pamatfunkciju veikšanai pagājušā gada budžetā uz 1.janvāri bija 443,3 miljoni. Ir rakstīts, ka uz 2012.gada 1.janvāri budžets veselības aprūpes veikšanai, pamatfunkcijām, ir 446 miljoni. Tas nav daudz vairāk, bet tik un tā tas ir vairāk, un tā ir nepatiesība, ko Grigules kundze pauž no šīs tribīnes.

Es varu jūs informēt arī par to, kā šis budžets tiek lietots un kas ir plānots. Gan veselības aprūpei kopumā, gan konkrēti ārstniecības daļai ir pieaugums: bija 360, tagad ir 362,2 miljoni. Arī tas nav daudz, bet tik un tā tas ir vairāk.

Galvenās izdevumu pozīcijas. Stacionārajai aprūpei un sekundārajai ambulatorajai aprūpei nāk klāt pieci miljoni. Šī nauda nav liela, bet tās ir vairāk.

Tas pats ir ar kompensējamiem medikamentiem. Bija 67 miljoni, un būs pieaugums: uz 1.janvāri būs 75 miljoni. Tas nozīmē, ka mēs turpināsim kompensēt visus medikamentus, un tātad tas attieksies arī uz C hepatīta slimniekiem, kuri bija satraukušies, ka viņiem šī 75 procentu kompensācija varētu netikt turpināta.

Mums centralizētajiem medikamentiem ir pieaugums. Tas saistīts ar hemodialīzes pacientiem, kam ir smagi nieru funkciju traucējumi. Mums ir palielinājums arī specializētajā veselības aprūpes daļā par 1,4 miljoniem. Un tā ir neatliekamā medicīniskā palīdzība. Līdz ar to - nevis mazāk, bet vairāk ir naudas, lai nodrošinātu šo neatliekamās palīdzības funkciju.

Tā daļa, kas budžetā varbūt ciparos izskatās mazāka, tie ir 30,4 miljoni, kuri ir pārnesti uz Finanšu ministrijas pārraudzību, pārvaldību; tā ir Eiropas struktūrfondu izmantošana, kurai nav samazināts neviens santīms. Līdz ar to arī šajā sadaļā turpinās pilna programma.

Mums ir simtprocentīgi saglabāta palīdzība trūcīgajām personām. Tas nozīmē, ka mums tiek stiprināta arī primārā veselības aprūpe, kur ir iekļauta vēl otra māsa ģimenes ārsta praksē. Tas nozīmē, ka labāka būs gan patronāža, gan vakcinācija, profilakse, hronisku slimnieku aprūpe.

Mums ir iekļauts, ka būs lielāka apmaksa arī šīm mājas aprūpes epizodēm, jo, protams, ir jārunā arī par efektivitāti, ne tikai par apjomu. Viena ātrās palīdzības brigāde, kas izmaksā 136 tūkstošus gadā, dod 1400 gadījumos mājas aprūpi. Tad kas ir svarīgāks pacientam? Viņam ir svarīga šī aprūpe mājās, tuvāk savai dzīvesvietai.

Mums nākamā gada līgumos ir paredzēts ielikt prakses pieejamību pilnas 8 stundas. Tas nozīmē, ka mēs atsevišķās vietās divreiz palielinām šo laiku, ko pacients izmanto pie mediķa.

Mums ir plānots turpināt arī ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa darbību, un tas nozīmē, ka ir iespējama pieejamība arī pēc ģimenes ārstu prakses darba.

Mums ir saplānots dienas stacionāra pakalpojumu pieaugums, tā ir plānveida palīdzība. Līdz ar to mēs nevaram runāt par to, ka būtu notikusi pasliktināšanās šajā sektorā.

Protams, mums ir jādomā par sociāli jutīgām grupām, un šiem trūcīgajiem arī nākamgad ir pilnīgi kompensēti visi līdzmaksājumi kompensējamiem medikamentiem, visa dienas stacionāra palīdzība, kā arī palīdzība cilvēkiem ar garīgajām slimībām. Arī daļa no šīs naudas, kas paredzēta mājas aprūpei, ir kā sociālā atbalsta funkcija.

Taču, lai mēs dabūtu vairāk naudas, mums pilnīgi noteikti ir jāmaina finansēšanas sistēma, jāiziet no ēnu ekonomikas, kur 40 procenti joprojām ir ēnu ekonomika, tā palielinot kopējo budžeta ienākumu daļu. Un es lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu arī par to, lai mēs tāpat kā civilizētas Eiropas valstis izietu no ēnu ekonomikas un kļūtu par Eiropas sastāvdaļu arī šajā jomā.

Tikai tad, kad budžets būs lielāks, mēs varēsim arī šeit teikt: „Jā, mēs esam saplānojuši, ka mēs palielināsim algas un palielināsim apjomu un visu pārējo, kas saistās ar veselības aprūpi!” Bet pilnīgi noteikti nākamajā gadā pakalpojumu apjoms netiks samazināts.

Paldies.

Aicinu atbalstīt budžetu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (ZZS).

Cienījamā Saeimas spīkere! Kolēģi! Lai arī runājam par cipariem, par ko pārmeta cienījamā veselības ministre Circenes kundze, īstenībā arī viņas cipari ir nepareizi, jo tas cipars, kas parādās šāgada, tas ir, 2011.gada, budžetā, īstenībā ir pavisam cits cipars, salīdzinot ar to situāciju, kāda ir pašreizējā brīdī, jo valdība, kurā arī ZZS piedalījās, ne reizi vien no neparedzētiem līdzekļiem veselības jomai tika piešķīrusi naudu - vairāk nekā 14 miljonus latu.

Nu tad salīdzināsim, cik ir naudas iedots veselības nozarei šajā gadā un cik ir plānots nākamajā gadā! Un nākamajā gadā naudas ir mazāk nekā šajā gadā. Tad būsim... runāsim līdz galam atklāti par cipariem!

Tā ka aicinu atbalstīt ZZS priekšlikumu, jo īstenībā mēs to naudu, ko tā vai citādi pēc tam piešķir no neparedzētiem līdzekļiem, lūdzam ieplānot jau budžetā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu, Reira kungs!

J.Reirs. Godātie kolēģi! Es nedaudz biju izbrīnīts... Kad Grigules kundze pieteicās runāt, es domāju, ka veselība jau ir nodota kultūrai, jo viņa teica, ka viņa runās tikai par Kultūras ministrijas priekšlikumiem (No zāles dep. I.Grigule: „Es neteicu!”)... Bet, ieraugot Circenes kundzi, sapratu: viss ir kārtībā, viss ir pareizi.

Komisija šo priekšlikumu nevērtēja pēc būtības, jo avots ir tas pats: 50 miljonu apmērā mēs gribam apņemties nemaksāt procentu parādus. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Es aicinu arī Saeimu šo priekšlikumu... būt atbildīgiem pret sabalansētu budžetu un noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 81. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 82. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav atbalstīts... Es atvainojos! Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 83. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 84. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 85. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 86. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 87. - deputātes Čepānes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 88. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS).

Godājamie kolēģi! Es īpaši vēršos pie mūsu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļiem, jo šis ir jautājums, kas skar mūsu cilvēku informētību, mūsu cilvēku maciņus, jo runa ir par LNT un TV3 apraides nodrošināšanu. Un šis jautājums jau vairākkārt ir pacēlies. Tas ir kā tāds karsts kartupelis viļāts, un ik pa brīdim ir doti neskaidri solījumi - mēs šo problēmu risināsim, risināsim šā, risināsim tā.

Nu, un tagad - tikko, nesen, pirms kādām pāris nedēļām - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sanāca kopā ar milzīgu enerģiju, ar milzīgu degsmi: „Vērsīsimies pie premjera un visi nobalsosim par to! Lūgsim, lai šo naudu iedala šiem mērķiem!” Var teikt, ar absolūtu vairākumu (man liekas, tikai viens cilvēks atturējās) šajā komisijā šis lēmums tika pieņemts. Man liekas, ka līdzīga situācija un saruna bija arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, ja es nemaldos. Nu, un pēc tam sekoja arī šis Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” aicinājums. Ja es nemaldos, koalīcija par šo tēmu runāja. Es domāju, ka šeit nevarētu būt nekādu domstarpību. Šis jautājums, kolēģi, ir atbalstāms. Protams, pēc tam stāv priekšā vesela problēma, kā šo jautājumu risināt.

Tā kā visi koalīcijas partneri, kas ir komisijā bijuši, atbalstu šai tēmai ir snieguši, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija tikai īstenoja kopīgo vēlmi un šo priekšlikumu iesniedza.

Tā ka, lūdzu, atbalstiet!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Brigmaņa kungs aizskāra patiešām ļoti asu un sāpīgu problēmu - bezmaksas nacionālo apraidi un to, kas notiks ar komerctelevīzijām.

Šobrīd komerctelevīzijas, tas ir, TV3 un LNT, ir paziņojušas, ka, ja nejutīs no valsts pretimnākšanu, ja netiks mainīti šie diskriminējošie „spēles noteikumi”, kuru priekšā komerctelevīzijas šobrīd ir nostādītas, tās varētu iziet no bezmaksas nacionālās apraides.

Brigmaņa kungam ir taisnība. Patiešām, sabiedriskā pasūtījuma piešķiršana varētu būt tā iespēja, kas liktu nacionālajiem komerckanāliem izšķirties par palikšanu nacionālajā televīzijas apraidē. Tā tiešām ir lieta, par ko mums nākotnē jādomā. Piekrītu Brigmaņa kungam: patiešām, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir ļoti aktīvi strādājusi un par šo jautājumu diskutējusi. Arī Nacionālā apvienība arvien šo ideju ir uzturējusi un par to iestājusies, un turpinās iestāties arī turpmāk. Tomēr, lai varētu budžetu pieņemt, es aicinu par šo priekšlikumu, par Brigmaņa kunga priekšlikumu, šodien nebalsot, bet paredzēt sabiedriskā pasūtījuma piešķiršanu komerctelevīzijām ar budžeta grozījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Es runāšu pavisam īsi, kā, teiksim, cilvēks, kas varbūt kaut ko no televīzijas arī saprot.

Ir jau labi, ka šodien mēs nolemsim nebalsot, bet man liekas, ka jūs esat aizmirsuši, ka šīs komerctelevīzijas ir solījušas jau aiziet no nacionālās apraides ar janvāri, ja tas netiks nolemts.

Un otra lieta, par ko es aicinu padomāt. Tad, kad... nu, teiksim tā, valdība ļāva uzņemties šo virszemes apraidi Lattelecom, kas ir daļēji valstij piederoša kompānija, un uzspieda faktiski cilvēkiem šo dekoderu pirkšanu, tad tanī brīdī, kad cilvēki šo dekoderu iegādājās, tur bija, kā mēs zinām, pieci kanāli. Un tagad, es atvainojos, ir draudi, ka šī prece var tikt smagi sabojāta, jo tā vairs nepildīs tās funkcijas, par ko cilvēki maksāja šo naudu, jo tur var palikt tikai divi kanāli. Un ko tad vajadzētu darīt tiem cilvēkiem? Varbūt vērsties patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs un prasīt valstij atmaksāt kaut daļu naudas? Tā varbūt būtu laba ideja.

Tā ka tā nauda nav tik liela. Un jau tagad sabiedriskā televīzija attiecībā pret komerctelevīzijām ir priviliģētā stāvoklī. Tai valsts dod gan naudu, gan arī reklāma tai ir atļauta. Tad varbūt ņemam nost tai reklāmu, un tad šīs komerctelevīzijas varbūt tādā veidā varēs sev kompensēt šo nevienlīdzīgo, teiksim, cīņu.

Tā ka arī es aicinu šo priekšlikumu tomēr atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs neko nevēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 88. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 47, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. 89. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri!

Vispirms aicinu atbalstīt Ministru kabineta 89.priekšlikumu un valsts budžetu 2012.gadam kopumā.

Vispirms gribu pateikt paldies Saeimai par konstruktīvo darbu pie 2012.gada budžeta. Šis, neapšaubāmi, ir ļoti būtisks, nozīmīgs budžets no vairākiem aspektiem.

Pirmām kārtām ar šo budžetu beidzot mēs esam nodrošinājuši fiskālo disciplīnu starptautiski pieņemtajās robežās - esam samazinājuši budžeta deficītu līdz Māstrihtas kritēriju noteiktajām robežām un nākamā gada konsolidētā budžeta deficītu plānojam zem 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta.

Šis budžets ļaus sekmīgi pabeigt gan Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu, gan starptautiskā aizdevuma programmu, un no tā, cik sekmīgi mēs pabeigsim starptautiskā aizdevuma programmu, vistiešākajā mērā būs atkarīgs arī tas, cik daudz mēs maksāsim procentos, lai finansētu gan šā valsts budžeta deficītu, kas, kaut arī ir krietni samazināts, bet vēl aizvien ir deficīts, gan arī pārfinansētu valsts parādu. Tā ka no šā budžeta sekmīgas pieņemšanas un signāla nodemonstrēšanas par to, ka Latvija kā valsts spēj nodrošināt fiskālo disciplīnu, lielā mērā būs atkarīgas arī procentu likmes, ko mēs maksāsim par valsts parādu, un ar to saistītie izdevumi.

Šis budžets ieliek arī pamatu tālākai valsts stabilai attīstībai. Fiskālo stabilitāti ar šo budžetu mēs būsim nodrošinājuši, tālāk ir jāstrādā jau pie stabilas ekonomiskās attīstības, lai tās labās iestrādes, kas mums ir bijušas, nodrošinot ekonomikas pieaugumu šogad par 10 procentiem, ražošanas pieaugumu par... es atvainojos, ekonomikas pieaugumu par 5 procentiem, ražošanas pieaugumu par 10 procentiem, eksporta pieaugumu par 31 procentu... lai šīs stabilās izaugsmes tendences noturētu un attīstītu, jo no tā vistiešākajā mērā būs atkarīgs, kā pildīsies nodokļu ieņēmumi, cik daudz līdzekļu mēs varēsim atvēlēt valsts attīstības programmām, sociālajai jomai, izglītībai, veselībai. Lielā mērā tālākā valsts stabila attīstība ir atkarīga no šā budžeta pieņemšanas.

Tā ka vēlreiz aicinu atbalstīt 89. - Ministru kabineta priekšlikumu un valsts budžetu 2012.gadam kopumā!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ir nepieciešams balsojums par 89.priekšlikumu? Nav. Paldies.

J.Reirs. 90. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. Mēs jau neesam atbalstījuši arī normu par papildu līdzekļu piešķiršanu pedagogu darba samaksai pirmsskolas izglītības iestādēs. Līdz ar to šis priekšlikums arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 91. - deputātes Barčas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Manuprāt, šodien ir tā, kā vienmēr. Tā prakse vēl nav mainījusies: pozīcija ir perfekts balsošanas mehānisms. (No zāles dep. J.Reirs: „Arī jūs tāpat strādājāt!”) Reizēm tikai kaut kur paklīst daži deputāti, nav zālē, bet... Es saku - prakse nav mainījusies. (No zāles dep. I.Grigule: „Bet vajadzēja!”)

Mans priekšlikums. Kāpēc es šeit esmu nākusi?

Liepājas skartie deputāti, kādi mēs šeit, zālē, esam... Neesmu es vienīgā, bet tādi ir vairākās frakcijās... Un es atceros pagājušā gada - 2011.gada - budžeta paketi un budžeta izstrādi. Gluži tāds pats priekšlikums tika noraidīts. Bet pirms gada Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājam Uldim Seska kungam tālaika Ministru prezidents, kurš ir arī pašreizējais Ministru prezidents, tā kā deva stingru solījumu, ka tad jau nākamajā gadā... ka uz 2012.gadu jau nu gan mēs varēsim... jo nauda jau nav jāiedod tūlīt. Tas ir valsts galvojums galu galā. Un pilnīgi iespējams, ka liepājnieki paši tiks galā.

Diemžēl - nekā!

Un es, šodien sēžot un lūkojoties uz otrajam lasījumam sagatavoto valsts budžeta projektu, skaidri un gaiši redzu, ka pirmajā lasījumā mūsu iesniegtais budžeta projekts nepavisam tik solīdi izstrādāts nebija. Jo tā nu gan ir jauna prakse, ka budžeta likumprojektā ir ļoti, ļoti daudz Ministru kabineta priekšlikumu.

Es domāju, ka te nu gan godātajai koalīcijai dikti vajadzētu domāt par 2013.gada budžeta izstrādi. (No zāles dep. L.Čigāne: „Mēs domājam!”)

Tas tāds draudzīgs sveiciens no Liepājas puses.

Bet nu par 91.priekšlikumu. Pagājušajā gadā gandrīz vai šajā pašā laikā, izskatot jautājumu Saeimas sēdē, no valdības puses (tajā laikā bijām partneri koalīcijā) tapa teikts: „Nu nav vēl īsti Latvijas Olimpiskā komiteja līdz galam izskatījusi, nav vēl bijis atzinums no Izglītības un zinātnes ministrijas, tā ka pārlaižam vēl to vienu gadu, bet tad jau noteikti...” Tāda bija runa.

Tagad Latvijas Olimpiskā komiteja ir lēmusi, Izglītības un zinātnes ministrija savu atzinumu ir sniegusi, Ministru kabinetā jautājums ir izskatīts, bet - diemžēl nekā!

Tātad man šodien nekas cits neatliek kā aicināt: kolēģi, saspringstiet un nobalsojiet par 91.priekšlikumu! (No zāles dep. A.Bērziņš: „Nu, saņemamies!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 91. - deputātes Aijas Barčas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Reirs. Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti.

Pirms aicinu nobalsot par 2012.gada budžetu, gribu izteikt pateicību visiem, kas sadarbojās budžeta tapšanā: valsts pārvaldē strādājošajiem - par konstruktīvu un kompetentu sadarbību, nevalstiskajam sektoram un deputātiem - par pacietību.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Par valsts budžetu 2012.gadam” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par valsts budžetu 2012.gadam” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 42, atturas - nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)

J.Reirs. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Droši vien mūsu darba kārtību turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma.

Pirms mēs reģistrējamies, uzklausīsim paziņojumus.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es gribu izteikt pateicību visiem Saeimas deputātiem, kuri 10.decembrī - tad, kad pasaule svinēja Starptautisko futbola dienu, -pārspēja sporta žurnālistus ar rezultātu 3:1. Paldies jums, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Juridiskās komisijas kolēģus es aicinu uz sēdi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti! Uzreiz šā pārtraukuma laikā notiks komisijas sēde par Valsts robežas likumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Uzmanību, godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies deputāti Jānis Dūklavs, Ilona Jurševska. Abu nav klāt. Nav reģistrējies arī Imants Parādnieks, bet viņš ir klāt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 15.decembra sēdi.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto Saeimas 15.decembra sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Prezidijs ir saņēmis vēl lūgumus pēc iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Zaķis, Mūrniece, Dombrovskis, Latkovskis un Smiltēns ir lūguši izdarīt izmaiņas 15.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodošanai komisijām.

Es saprotu, ka deputāts Boriss Cilevičs ir pieteicies runāt „pret”. Lūdzu!

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Šajā priekšlikumā runa ir par ļoti nopietnu jautājumu, kas jau vairākus mēnešus tiek plaši diskutēts. Viedokļi ir ļoti atšķirīgi. Tas tika diskutēts arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Turklāt ir saņemts arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu atzinums, kas ir negatīvs, starp citu.

Tā ka, manā skatījumā, tā ir slikta prakse: budžeta ēnā pēdējā brīdī iekļaut tik nopietnu jautājumu jau tā pārslogotās sēdes darba kārtībā. Es domāju, ka šis jautājums patiešām ļoti nopietni būtu jāapspriež, bet šāda steiga un sabiedrības uzmanības novēršana, manā skatījumā, neatbilst labai likumdošanas praksei. Tāpēc es aicinu jūs iekļaut šo likumprojektu kārtējās sēdes darba kārtībā un bez steigas tomēr nopietni izdiskutēt šo visai būtisko jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteikusies runāt... Viens var runāt „par”. Runāt „par” pieteicies deputāts Dzintars Zaķis. Lūdzu!

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Es atvainojos. Mūrnieces kundzei būs noteikti kā komisijas vadītājai ļoti daudz iespēju par šo izteikties, bet...

Šī iniciatīva sākt skatīt šo jautājumu, kas pēc savas būtības skaitās tā sauktā must carry principa koriģēšana vai atcelšana... Un saistībā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu tā ir jau sena ideja. Cik sena? Jau vairāk nekā mēnesi tā tiek aplūkota Saeimas diskusijās, dažādās komisijās; ne tikai Nacionālās drošības komisija pievērsusi uzmanību šim jautājumam, bet arī citas komisijas, arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pievērsusi. Un, godīgi sakot, tālāk par sarunām mēs neesam tikuši. Tāpēc es uzskatu, ka ir pilnīgi pareizi šoreiz šo likumprojektu vērt vaļā, šo priekšlikumu, kas nopietni koriģē must carry principu, nodot atbildīgajai komisijai un kā otro komisiju noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, un uzsākt to diskusiju pēc būtības. Jo, kamēr likums nav atvērts, tā diskusija ir vairāk tāda runāšana „pa tukšo”. Kolīdz likums ir vaļā, tā mēs uzreiz varam runāt par konkrētiem priekšlikumiem, konkrētiem termiņiem un konkrētām lietām.

Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Šobrīd tā būs iekļaušana... Aicinu nodot pēc tam komisijai un beidzot ķerties pie darba pēc būtības, nevis tikai tādā sarunu līmenī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zaķa, Mūrnieces, Dombrovska, Latkovska un Smiltēna priekšlikumu izdarīt izmaiņas 15.decembra sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 26, atturas - nav. Tātad darba kārtība grozīta, un likumprojekts iekļauts sadaļā, kurā ir Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu - Zaķa, Smiltēna, Čigānes, Kalniņa, Ašeradena un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 15.decembra sēdes darba kārtībā - iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Ingunas Rībenas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu - Zaķa, Smiltēna, Čigānes, Kalniņa, Ašeradena un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu mainīt 15.decembra sēdes darba kārtību - iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Ingunas Rībenas ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Turpinām izskatīt grozīto - atkal, jau kārtējo reizi, grozīto! - darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, kas sagatavots izskatīšanai trešajā lasījumā.

Atbildīgā komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, saņēma vienu Juridiskā biroja priekšlikumu un to atbalstīja un redakcionāli precizēja.

Sēdes vadītāja. Komisija to atbalstīja, un arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

L.Čigāne. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Mūrnieces, Dombrovska, Latkovska un Smiltēna iesniegto likumprojektu „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt „pret” pieteicies deputāts Boriss Cilevičs. Lūdzu!

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es piekrītu Zaķa kungam, ka mēs šeit runājam par ļoti nopietnu problēmu un ka skaidru un vieglu risinājumu šeit nav. Bet tomēr es baidos, ka šis piedāvātais risinājums varētu radīt daudz vairāk problēmu, ja tas tiek iesniegts šādā veidā, nekā tās atrisināt.

Es ļoti īsi atgādināšu deputātiem, par ko ir runa. Kas ir tas must carry princips, par ko ieminējās Zaķa kungs? Šobrīd saskaņā ar pastāvošo likumdošanu faktiski visiem kabeļtelevīziju operatoriem ir pienākums bez maksas izplatīt gan sabiedriskās televīzijas programmas, gan arī visu to raidorganizāciju programmas, kurām ir nacionālās raidorganizācijas statuss. Tātad visi „kabeļnieki” bez maksas izplata ne tikai LTV un LTV7 programmas, bet arī LNT un TV3 programmas un iekļauj šajā programmā bezmaksas paketes.

Otrais izplatīšanas veids ir tā sauktā zemes apraide, kur arī nacionālās televīzijas ir ietvertas tā sauktajā bezmaksas pakā, ko izplata Lattelecom. Problēmas sakne ir tajā faktā, ka tarifi, ko nosaka vienīgais operators, kam ir ekskluzīvas monopoltiesības izplatīt programmas zemes apraidē, tātad no ētera, ir absolūti nesamērīgi augsti. LNT, TV3 un arī Latvijas Televīzijai par katru programmu jāmaksā 650 tūkstoši latu, kas ir divarpus vairāk... dārgāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Gan Valsts kontrole, gan arī citas institūcijas asi kritizē gan konkursu, gan konkursa rezultātus, kura iznākumā Lattelecom šādas monopoltiesības ieguva, bet nekas nemainās. Vēl līdz 2013.gadam Lattelecom šādas tiesības ir.

Problēma saasinājās līdz ar ekonomisko krīzi. Un tagad gan LNT, gan TV3 pilnīgi pamatoti apgalvo, ka tās vairs nevar maksāt tik lielus tarifus. Bet kas tiek piedāvāts? Tā vietā, lai tomēr mēģinātu kaut kā vienoties faktiski ar šo monopolistu, kas izplata programmas, tiek piedāvāts iekasēt šo atlikušo naudu no kabeļtelevīzijām - tātad faktiski uz vienas platformas rēķina apmierināt citas platformas apetīti.

Tātad sestā daļa šajā 19.pantā paliek spēkā. Līdz ar to iekļaušana programmā „Nacionālo programmu izplatīšana” paliek obligāta, bet par to būs jāmaksā. Cik daudz maksāt? Nu, vispārējais princips ir, pusēm vienojoties. Bet ja puses nevarēs vienoties? Mēs šeit iekļaujam diezgan bīstamu precedentu. Jo īsti... šī regulācija nav pietiekama.

Nākamais. Faktiski es skatos, ka konsultācijas notika tikai ar TV3 un LNT. Nu, pilnīgi skaidrs, jo šāds risinājums atbilst tikai šo divu tirgus dalībnieču interesēm. Bet kā būs ar pārējiem tirgus dalībniekiem? Kā būs ar kabeļoperatoriem? Es domāju, ka Lattelecom neiebildīs, jo Lattelecom ir svarīgi, lai tas saņemtu šos nesamērīgos maksājumus par izplatīšanu, un šajā risinājumā faktiski gan LNT, gan TV3 paliks tā sauktajā bezmaksas pakā, bet tiks piedāvāts segt šādus izdevumus kabeļoperatoriem.

Kāds būs rezultāts? Neaizmirsīsim, ka šobrīd ar zemes apraides palīdzību šīs nacionālo televīziju programmas saņem tikai aptuveni katrs piektais Latvijas televīzijas skatītājs. Absolūti lielākā daļa cilvēku skatās kabeļtelevīzijas un arī ar kabeļtelevīziju palīdzību skatās gan sabiedrisko televīziju, gan arī nacionālās televīzijas LNT un TV3

Kas notiks, ja šīs programmas vairs nebūs pieejamas par brīvu šiem kabeļoperatoriem, bet kabeļoperatoriem būs jāmaksā? Protams, paaugstināsies cenas! Es domāju, ka jebkurš nopietns kabeļoperators vienkārši piedāvās atsevišķas pakas. Šobrīd nacionālās televīzijas ir iekļautas absolūti visās pakās neatkarīgi no tā, par ko skatītājs maksā. Nacionālās programmas šis skatītājs saņem! Ja par tām būs jāmaksā, es domāju, ievērojama daļa skatītāju vienkārši izvēlēsies lētākās pakas bez nacionālajām televīzijām. Līdz ar to sanāks tā, ka skatītāju skaits, kam ir pieejamas nacionālās televīzijas, samazināsies. Tātad mēs sasniegsim pilnīgi pretēju mērķi ar šiem grozījumiem.

Tā ka tas nemaz nav tik vienkārši. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Es domāju, ka ir vajadzīgas atklātas konsultācijas. Ir pilnīgi skaidrs, ka koalīcijas partijas ļoti grib draudzēties...

Sēdes vadītāja. Cileviča kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

B.Cilevičs. ...ar nacionālajām televīzijām.

Jā, es lūdzu vēl 20 sekundes... Ja drīkstu...

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

B.Cilevičs. Pilnīgi skaidrs, ka koalīcijas partijas grib draudzēties ar nacionālajām televīzijām, bet, būsim godīgi, šeit mēs satapāmies ar absolūti atklātu lobismu, un es teiktu, ka šis lobisms nav tāds lobisms, ko valdība paredz savā likumprojektā. Tomēr jāiekļauj diskusijās visas ieinteresētās puses, visi tirgus dalībnieki, jo citādi mēs varam sagaidīt ļoti nopietnu televīzijas tirgus izkropļošanu un faktiski nacionālās televīzijas būs mazāk pieejamas Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „par” pieteikusies deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Man jāteic, ka Cileviča kunga uzstāšanās bija ļoti interesanta. Radās iespaids, ka viņš grib slīcināt kaķi - slīcināt tādu kaķi, ko viņš ne tikai nav noķēris, bet kas pat vēl nav piedzimis. Tā tiešām ir ļoti dīvaina nostādne, kādu mēs dzirdējām no Cileviča kunga.

Šie piedāvātie grozījumi ļautu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai uzsākt diskusiju pēc būtības par tā sauktā must carry principa atcelšanu. Kā jau to raksturoja iepriekšējie runātāji, tas patiešām nozīmē to, ka bezmaksas nacionālajā apraidē iekļautie televīzijas kanāli nemaksā kabeļtelevīzijām, kabeļoperatoriem par to retranslēšanu un savukārt kabeļnieki nemaksā par šo telekanālu apraidi. Diemžēl šie noteikumi attiecas tikai uz tiem televīzijas kanāliem, kas ir nacionālajā apraidē. Uz pārējiem televīzijas kanāliem, to skaitā uz 1.Baltijas kanālu, uz REN, uz citiem retranslētajiem Krievijas kanāliem, attiecas pilnīgi citi noteikumi. Un šie televīzijas kanāli, ko es tagad minu otrajā kārtā, piemēram, Pervij Baltijskij Kanal, var saņemt samaksu no kabeļoperatoriem par saturu, ko tie retranslē. Līdz ar to LNT, TV3 un arī LTV atrodas situācijā, kurā tiem ir daudz grūtāk strādāt, ekonomiski neizdevīgā situācijā.

Mums ir jāmeklē veidi, kā šo situāciju risināt, jo šī situācija šobrīd ir radījusi ļoti nopietnu apdraudējumu Latvijas informatīvajai telpai. Latvija soli pa solim zaudē informatīvajā sacensībā - brīžiem pat karā! - ar prokremlisko ideoloģiju, un šī prokremliskā ideoloģija spiežas soli pa solim, pilienu pa pilienam caur šiem retranslētajiem ārvalstu televīzijas kanāliem.

Izskanēja arī ļoti dīvains apgalvojums par koalīcijas partiju vēlmi draudzēties ar Latvijas Televīziju un ar Latvijas Televīzijas kanāliem. Man ir jautājums Cileviča kungam: vai tad mums būtu jānaidojas vai jādara viss, lai šiem telekanāliem apgrūtinātu dzīvi, lai tiem apgrūtinātu darbību? Tie jau tāpat atrodas ļoti grūtā situācijā.

Ir saprotami, ka dažām partijām varbūt šī nostādne liekas tīri pievilcīga. (No zāles dep. V.Orlovs: „Par ko jūs vispār runājat?” Zālē smiekli.) Tātad... (Starpsauciens no zāles.) Nevaru sarunāties ar zāli! Labi.

Tātad es tomēr aicinu atbalstīt šos likuma grozījumus, nodot tos Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, lai mēs varētu sākt diskusiju pēc būtības un jau atrast pieņemamus risinājumus, kā situāciju uzlabot un sakārtot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Zaķa, Mūrnieces, Dombrovska, Latkovska un Smiltēna iesniegto likumprojektu „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Tātad Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir iesniegusi lēmuma projektu „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā? Jums ir iebildumi? Jo, ja tas tiek iekļauts, tad mēs pēc būtības to debatējam darba kārtības beigās. Ja deputātiem nav iebildumu, tad tas vienkārši tiek iekļauts, bet debates par to būs beigās. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ilonas Jurševskas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15.decembrī. Atvaļinājums ir piešķirts, par ko jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Tātad lēmuma projekts „Par Leldes Dimantes atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2011.gada 6.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Leldes Dimantes atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Komisijas locekļi, aizklāti balsojot, vienbalsīgi atbalstījuši lēmuma projektu „Par Leldes Dimantes atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot „par” minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Leldes Dimantes atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Aivara Ērgļa atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2011.gada 6.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Aivara Ērgļa atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Komisijas locekļi, aizklāti balsojot, vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot „par” lēmuma projektu „Par Aivara Ērgļa atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aivara Ērgļa atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Anitas Moļņikas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2011.gada 6.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Anitas Moļņikas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi, aizklāti balsojot, vienbalsīgi atbalstījuši lēmuma projektu „Par Anitas Moļņikas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot „par” minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Anitas Moļņikas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Daces Kantsones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2011.gada 6.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Daces Kantsones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi, aizklāti balsojot, vienbalsīgi atbalstījuši lēmuma projektu „Par Daces Kantsones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot „par” minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Daces Kantsones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Rudītes Miglas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2011.gada 6.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Rudītes Miglas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi, aizklāti balsojot, vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par lēmuma projektu „Par Rudītes Miglas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Rudītes Miglas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 11.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.

Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Visi ir vienlīdzīgi, bet daži - vienlīdzīgāki. Tā var raksturot bezprecedenta gadījumu saistībā ar politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātu dalību Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija, kā jau lielākā Saeimas frakcija, ir deleģējusi katrā no parlamenta likumdošanas komisijām trīs vai četrus deputātus. Izņēmums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kurā darbojas tikai divi deputāti no „Saskaņas Centra”. Es vēlos atgādināt, ka tīri juridiski, no tiesiskā viedokļa, tas ir pretrunā ar mūsu pašu Saeimas lēmumu par pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem, kuru 11.Saeimas deputāti pieņēma 20.oktobra sēdē, vienojoties par deputātu skaitu attiecīgajās komisijās. Tas ir mūsu pašu lēmums.

Runājot par minēto komisiju, varu pateikt, ka šī komisija „Saskaņas Centram” ir ļoti nozīmīga, jo tajā tiek skatīti cilvēktiesību jautājumi, kuri īpaši svarīgi mūsu vēlētājiem un tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri mums uzticas.

Lai saskaņā ar Saeimas noteikto kārtību minētajā komisijā būtu nepieciešamais frakcijas pārstāvju skaits, politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija deleģēja darbam komisijā deputātu Ivanu Ribakovu. Pēc būtības tas bija formāls jautājums: deputāts pāriet no vienas komisijas uz citu, un tam nepieciešams tikai formāls Saeimas balsojums. Tomēr notika iepriekšējo Saeimu darbības laikā vēl nebijis gadījums: koalīcijas deputāti balsoja pret šādu lēmumu. Sakarā ar to „Saskaņas Centrs” izvirzīja citu kandidātu - frakcijas priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču -, un varas partijas nobalsoja arī pret viņa iekļaušanu minētās komisijas sastāvā. Skaidrojums ir ļoti vienkāršs - varas partijām traucē vēl viena opozīcijas deputāta balss, apspriežot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu kandidātus. Visi ļoti labi saprot, ka viens no visiedarbīgākajiem līdzekļiem, lai ietekmētu iespējamos vēlētājus, ir televīzija un radio, un tāpēc minētajā padomē nepieciešami tikai savējie.

Tieši šo notikumu griezumā var runāt par tiesiskumu un par demokrātiju. Var uzdot kārtējos jautājumus par to, vai Saeimā jautājumi tiek apspriesti iespējami atklāti, vispusīgi un vai valdošo partiju deputātu darbi saskan ar vārdiem.

„Saskaņas Centrs” izsaka savu sašutumu un protestu pret tādu parlamenta vairākuma politiku.

Un nobeigumā rodas jautājums: ja cilvēktiesības un demokrātijas principi netiek ievēroti pašā likumdošanas sirdī, parlamentā, tad par kādu tiesiskas valsts veidošanu mēs varam runāt vispār? (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir viena no svarīgākajām, tā ir likumdošanas komisija, un tās pārraudzībā ir cilvēktiesības, sabiedriskās lietas un integrācijas jautājumi.

Taču pēdējā laikā tieši integrācijas jautājumi mūsu sabiedrībā ir īpaši asi, jo lielā mērā visiem zināmu provokāciju dēļ notiek pēc būtības pretvalstiski pasākumi, lai Latvijā ieviestu divvalodību, un ir politiķi, kas tam izsaka atbalstu. (Troksnis zālē.)

Šajā sakarā es aicinu visus ļoti nopietni apdomāt, kādus pārstāvjus jūs virzāt uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. (Troksnis zālē.) Vai šo cilvēku izteikumi sekmē vai - tieši pretēji! - šķeļ sabiedrību. Un tātad šobrīd ir jautājums par Urbanoviča kunga ievēlēšanu komisijā. (Starpsaucieni, troksnis zālē.)

Es aicinu šo jautājumu svītrot no Saeimas sēdes darba kārtības. (No zāles: „Nevar izslēgt šo jautājumu!”) Un jautājums - kāpēc? Tāpēc, ka tieši Urbanoviča kungs ir bijis tas, kurš pēdējā laikā īpaši izcēlies, sējot sabiedrībā nemieru, neuzticēšanos latviešu un daļas cittautiešu starpā, kā arī devis savu ieguldījumu, lai noliegtu 1918.gada 18.novembra Latvijas Republikas kontinuitāti - tātad Latvijas valsts pamatu pamatus.

Mums vēl labā atmiņā ir Urbanoviča kunga piesauktie ielu nemieri (citēju): „Te būs Biškeka!”, ja netiks ņemtas vērā „Saskaņas Centra” intereses valdības sastādīšanā pērn. (Zālē troksnis, starpsaucieni.) Tātad šādu šauru vienas partijas interešu dēļ tiek draudēts ar Biškeku, ar asiņainiem nemieriem. Turklāt tas notika pēc 2009.gada 13.janvāra notikumiem Rīgā.

Tā ka iespēju paklusēt Urbanoviča kungs lieliski būtu varējis izmantot arī jautājumā par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu Latvijā. Valoda ir pamats, kas vieno mūsu sabiedrību, tā ir arī Latvijas valsts idejas un kultūras zīme. Tā nosaka to, ka Latvija ir nacionāla valsts, nevis, teiksim, federatīva vai imigrācijas valsts. (No zāles dep. I.Cvetkova: „Par ko jūs runājat?!”) Cienīsim šo Latvijas valsts izveidotāju mums atstāto mantojumu!

Taču noteiktiem cilvēkiem un Urbanoviča kungam nav miera, viņš publiski ir slavējis Osipovu un Lindermanu, saucot šos... (Troksnis un izsaucieni zālē.) provokatorus par mūsu pašcieņas bruņiniekiem. Tas bija citāts. Ir apgalvojis, ka parakstu vākšana par krievu valodu kā valsts valodu viņus attaisno, lai arī kādas muļķības viņi līdz šim darījuši un darīs. Tad ir jautājums Urbanoviča kungam: kādas tad provokācijas, ņemot vērā šo odiozo personu iepriekšējās darbības, jūs no viņiem vēl gaidāt, ka cenšaties jau iepriekš to attaisnot? Vai tas būtu jāuzskata par kādu „Nākotnes melnrakstu”? „Nākotnes melnraksts” - tas ir grāmatas nosaukums, kuras viens no autoriem ir Jānis Urbanovičs. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Izlasi to grāmatu, zoss!”) Tās virsuzdevums ir noliegt padomju okupāciju Latvijā, un tas nebūt ne pārsteidzoši iet roku rokā ar Kremļa vēstures interpretāciju. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Izlasi to grāmatu, dullā zoss!” Izsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja. Urbanoviča kungs!

I.Mūrniece. Lūdzu, fiksējiet šo repliku!

Sēdes vadītāja. Urbanoviča kungs! Lūdzu tomēr... es aicinu jūs...

I.Mūrniece. Līdz ar to es aicinu jautājumu par Urbanoviča iekļaušanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā svītrot no Saeimas šodienas sēdes darba kārtības.

Un vēlreiz visus aicinu pārdomāt, kādus kolēģus jūs virzāt darbam šajā komisijā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie deputāti! Tas patiesībā bija vis... tāda visreālākā demokrātijas izpausmes forma, ka cilvēks, kurš vada Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, tik tiešām izteicās (No zāles dep. I.Rībenas starpsauciens.), es domāju, lielā mērā kompetenti, protams, ar smaidu uz lūpām, par cilvēktiesībām un par sabiedriskajām lietām.

Manā skatījumā, godājamie deputāti, mums tad būtu arī jārunā par to, kādi cilvēki strādā Juridiskajā komisijā, - vai tie ir ar juridisku izglītību vai ar nejuridisku izglītību. Būtu jāšķiro attiecīgi pēc kaut kādas... nezinu, tā pat nav etniskā piederība... es nezinu... Jums varbūt patīk Urbanoviča kungs vai kā savādāk... Varbūt jūs kaut kādas simpātijas izrādāt, varbūt nevarējāt atrast citu iespēju un sazināšanās veidu, lai ar viņu varbūt izrunātos par savām varbūt simpātijām vai antipātijām vai kā savādāk... Bet, manā skatījumā, nav pieņemts vispār par to runāt no parlamenta tribīnes.

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Vai jūs apjēdzat vispār, ar ko jūsu komisija nodarbojas, un vai jūs tagad šajā komisijā sāksiet šķirot pēc piederības pie politiskajām partijām, pēc kaut kādām piederībām, pēc iekšējās pārliecības? Nu, varbūt pašķirojiet pēc izglītības, varbūt ar etnisko piederību jums nepietiek. Man ir jautājums par jūsu izglītību, par jūsu kvalifikāciju un kompetenci, lai jūs varētu atļauties šajā vietā tādā veidā izteikties. Man ir kauns par jums, un viss. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Gan stenogrammā, gan arī repliku pierakstos ir fiksēts tas, ko teica deputāts Jānis Urbanovičs. Es ļoti ceru, ka viņš atbildēs ne tikai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšā, bet arī likuma priekšā. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Muļķa mierinājums!”)

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, es aizrādu arī jums par izteikumiem, kādus jūs lietojat.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Augstā Saeima! Ziniet, kā cilvēkam ar zināmu dzīves pieredzi un zināmu vēsturisko stāžu, šī saruna, kas šodien izraisījusies Saeimā, man ļoti atgādina tos gadus, kad partijas un arodbiedrību sapulcēs apsprieda personīgas lietas. Nu gluži tā, viens pret vienu, jā! „Cik liels nelietis ir tas Urbanovičs! Ko viņš dara ģimenē, kāpēc viņam ir mīļākā? Kāpēc viņš paudis vienu vai otru viedokli ne tur, ne tā un ne ar tiem? Kāpēc viņš uzvedas sabiedriskās vietās varbūt ne tā, kā mēs no viņa gaidām, un tā, ka kolektīvs nosoda?”

Varbūt mainīsim Kārtības rulli un tiešām ierakstīsim tādas prasības, ka, atlasot deputātus darbam komisijā, mēs sākumā izveidosim deputātu komisiju, kas vērtēs (No zāles dep. I.Čaklais: „...visas iespējas!”) deputātu atbilstību attiecīgajam darbam?!

Man šķiet, ka šī pozīcija un šī saruna nedara godu augstajai Saeimai.

Es aicinu atbalstīt piedāvāto lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Urbanovičam. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Izstāsti, Jāni!”)

J.Urbanovičs (SC).

Godātā komisijas priekšsēdētāja! Tiešām man ir kauns, ka es nesavaldījos un nosaucu jūs, Mūrnieces kundze, par dullo zosi. Es tiešām vairāk tā jūs nekad nesaukšu - par dullo zosi. Es atvainojos, jo šoreiz pazemoju nevis jūs, bet sevi, ka nesavaldījos. Taču tik daudz melu no tik smukas un jaunas deputātes, kuras aprakstu, domrakstu objekts es esmu bijis daudzus gadus, es negaidīju. Es domāju, jūs mani tik tiešām, daudzreiz aprakstot manā mīļākajā laikrakstā „Latvijas Avīze”, labi esat iepazinusi, bet nevajadzēja jums šodien melot. Jūs tiešām melojāt!

Kas attiecas uz jums, Rasnača kungs, jūs jau tagad tviterī rakstāt visu, ko jūs par mani domājat (Zālē smiekli.), un, ja es tagad šeit rīkotos tā kā jūs... kā tāds zaķapastala... Ja jums ir kāda vīriešu saruna, tad nāciet! Paiesim nost un izrunāsimies vienreiz, jo tas, kā jūs mokāties ar savu pozicionēšanos iepretim „Saskaņas Centram” vai man personīgi... to vajadzētu kādreiz noskaidrot. Es jūs aicinu, tāpēc neliksim cilvēkiem... nezagsim laiku, lai pieņemtu svarīgus un ļoti svarīgus likumus un lēmumus!

Visbeidzot. Cienījamie kolēģi! Par nožēlošanu, situācija ir vēl sliktāka, jo... Es atgādināšu, kā tas viss bija. Nav vis tā, cienījamie jaunās afēras veidotāji! Sakarā ar Nacionālās radio un televīzijas padomes veidošanu, ar tālāko... jau Rīgā un Latvijā zināmo šo sabiedriskā radio un televīzijas kanālu „prihvatizēšanu” un pēc tam to pārvēršanu par saviem ruporiem, bet pēc tam - varbūt līdzīgi, kā tas bija ar kādu citu mediju un valsts akciju sabiedrību privatizēšanu un tālākpārdošanu, jo aktieri ir citi, bet režija ir tā pati... Jūs ļoti labi saprotat, par ko ir runa!

Es labprāt strādātu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vai visās citās komisijās - gandrīz visās es esmu strādājis pa šiem gadiem. Man liekas, ka mani... manas zināšanas varētu būt noderīgas tādai jaunienācējai Saeimā, it sevišķi ar kuru mēs esam neklātienē pazīstami jau daudzus gadus... Neviens par mani tik daudz nav rakstījis - arī patiesību.

Redziet, mēs jau negribējām traucēt. Es saprotu, ka Mūrnieces kundzei, labi mani pazīstot, būtu bijis grūti strādāt ar mani kopā. Varbūt viņa justos neērti aiz tā, ko viņa ir rakstījusi ne vienmēr patiesi par mani.

Es atgādināšu. Mēs gribējām atbrīvot vietu manis atgriešanai uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, kura man ir vismīļākā, kur es visvairāk esmu strādājis. Un, manuprāt, nodokļi un nodevas ir lietas, ko es labāk zinu budžeta veidošanā. Tāpēc es labprāt tur būtu. Bet jūsu bieži piesmietais pašu lēmums par proporcijām komisijās neļāva to darīt. Es to ievēroju - jūsu... to, ko jūs neievērojat. Mēs gribējām atbrīvot cienījamo Ribakova kungu un sūtīt attiecīgi pie Mūrnieces strādāt, jo atbrīvotos vieta. Es savukārt ietu uz Budžeta un nodokļu (finanšu) komisiju. Taču jūs to neļāvāt! Un tikai nesakiet, ka jūs to visu nezināt!

Tagad jūs patiesībā nodarbojaties ar afēras piesegšanu. Es to saku nevis tāpēc, ka man tagad būtu šaubas, ka tā izdosies. Man ne mazāko šaubu nav! Skaidrs, ka afēra izdosies, jo ir gudri režisori. Un jūs esat statisti. Bet jūs to darāt ļoti nesmukā veidā, jūs apkaunojat sevi, jūs balsojat... rīkosieties pretēji tam, par ko jūs kādreiz - pavisam nesen, nupat, nupat! - balsojāt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Es noklausījos šo ļoti kompetento debati par to, kāpēc Urbanoviča kungam vajadzētu vai nevajadzētu būt šajā komisijā. Un es tagad īsti nesaprotu: tad tas iemesls, kāpēc viņu nevar tur laist... vai tas ir tāpēc, ka Latvija tādējādi ieslīgs pedofilijas jūgā, vai tāpēc, ka viņam ir nepareiza mīļākā, vai kas cits tur ir? Kādu jūs tur esat, kolēģi, atraduši argumentu? Es īsti nesaprotu. Jā!

Tas, ko es piedāvātu... Man kaut kā pārāk bieži sanāk runāt no šīs tribīnes par tiesiskumu šajā valstī. Tas varbūt tāpēc, ka es esmu varbūt viens no tiem retajiem, kuri tagad zvērestu zina no galvas un zina, kas tur ir rakstīts, - ka tur ir rakstīts, ka mums ir jāievēro Satversme un Latvijas likumi. Un, ja mēs tagad paskatīsimies uz to, ko paši esam pieņēmuši, uz to, ko ir parakstījusi Āboltiņas kundze, tas ir... Saskaņā ar Kārtības rulli ir noteikumi, kas paredz, kā deputāti var strādāt, kādos sastāvos būt komisijās.

Un man ir ļoti vienkāršs priekšlikums šodien: atgriezīsimies varbūt pie tiem principiem, ko jūs paši esat deklarējuši, - pie šā tiesiskuma principa! Un tad, izejot no šā tiesiskuma principa, arī lemsim par šo jautājumu. Ļoti vienkārši! Vienkārši pārejam no vārdiem uz darbiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! (No zāles dep. A.Elksniņš: „Mūrniece, ej balsot!” Dep. I.Mūrniece runā ar tieslietu ministru G.Bērziņu.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 34, atturas - 5. Lēmums pieņemts. (Aplausi.) Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Centrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu”.

Vai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā kāds referēs?

Ja ne, tad atbilstoši likumam tiek piedāvāts...

Jā, lūdzu! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (ZRP).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas... apstiprināt par Centrālās zemes komisijas locekļiem šādus Saeimas deputātus: Uldi Auguli, Raivi Blumfeldu, Kārli Eņģeli, Jāni Lāčplēsi, Artūru Rubiku, Gunāru Rusiņu, Jāni Tutinu un Juri Viļumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Mums ir saskaņā ar Kārtības rulli par katru no Centrālās zemes komisijas locekļiem jābalso atsevišķi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai apstiprinātu Uldi Auguli par Centrālās zemes komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai apstiprinātu Raivi Blumfeldu par Centrālās zemes komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Raivis Blumfelds apstiprināts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai apstiprinātu Kārli Eņģeli par Centrālās zemes komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai apstiprinātu Jāni Lāčplēsi par Centrālās zemes komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 3, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai apstiprinātu Artūru Rubiku par Centrālās zemes komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 4, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai apstiprinātu Gunāru Rusiņu par Centrālās zemes komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 2, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai apstiprinātu Jāni Tutinu par Centrālās zemes komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 3, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai apstiprinātu Juri Viļumu par Centrālās zemes komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsošanas režīmu! Tehnika nespēj mūsu tempu turēt. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 5, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Tātad Centrālās zemes komisijas locekļi ir apstiprināti.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Ulda Auguļa ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (ZRP).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu ievēlēt deputātu Uldi Auguli par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Ulda Auguļa ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 8, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Stellas Blūmas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2011.gada 13.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Stellas Blūmas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi, aizklāti balsojot, vienbalsīgi ir atbalstījuši lēmuma projektu „Par Stellas Blūmas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot „par” minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Stellas Blūmas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ineses Belickas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2011.gada 13.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ineses Belickas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi, aizklāti balsojot, vienbalsīgi atbalstījuši lēmuma projektu „Par Ineses Belickas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot „par” minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ineses Belickas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Pētera Eglona atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2011.gada 13.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Pētera Eglona atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi, aizklāti balsojot, vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot „par” lēmuma projektu „Par Pētera Eglona atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Pētera Eglona atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Dombrovska, Lībiņas-Egneres, Ražuka, Kalniņas-Lukaševicas un citu deputātu iesniegtais lēmuma projekts „Par deputāta Romualda Ražuka atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Romualda Ražuka atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 6, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Dombrovska, Lībiņas-Egneres, Kalniņas-Lukaševicas, Ražuka, Zatlera un citu deputātu iesniegtais lēmuma projekts „Par deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 3, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Zaķa, Smiltēna, Čigānes, Kalniņa, Ašeradena un citu deputātu iesniegtais lēmuma projekts „Par deputātes Ingunas Rībenas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Ingunas Rībenas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 18, atturas - 6. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Zaķa, Smiltēna, Čigānes, Kalniņa, Ašeradena, Latkovska un citu deputātu iesniegtais lēmuma projekts „Par deputātes Ingunas Rībenas ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Ingunas Rībenas ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 24. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (ZRP).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniedza otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā”.

Ir saņemti pieci priekšlikumi.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 2.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 3.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 4.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 5.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūras kodeksā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, ir saņemts vēl viens iesniegums par iespējamām izmaiņām tajā.

Pieci deputāti - Elīna Siliņa, Jānis Upenieks, Klāvs Olšteins, Jānis Junkurs un Gunārs Rusiņš - ir lūguši izdarīt izmaiņas 15.decembra sēdes darba kārtībā - pārcelt lēmuma projektu „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem” aiz darba kārtības 74.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labdien trešo reizi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 6.decembrī izskatīja likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” un to sagatavoja trešajam lasījumam. Priekšlikums ir tikai viens, un tas ir saistīts ar likuma stāšanos spēkā. Tā ka lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta vienīgo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 3, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Labdien! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 6.decembra sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”. Trešais lasījums.

Bija viens priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti atbalsta vienīgo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” tiktu atbalstīts trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Igors Meļņikovs.

I.Meļņikovs (SC).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (dokuments Nr.326), izskatām trešajā lasījumā. Ir iesniegts viens priekšlikums no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Meļņikovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.

E.Demiters (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 6.decembra sēdē ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” trešajam lasījumam.

Ir saņemts viens priekšlikums no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas. Priekšlikuma būtība ir likuma stāšanās spēkā dienā pēc tā izsludināšanas.

Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta vienīgo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 4, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Mums ir divi priekšlikumi, no kuriem 1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš nosaka likuma spēkā stāšanās termiņu - 1.janvāri. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un otrs ir 1.a priekšlikums, arī atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš faktiski nosaka to, ka tiem zemniekiem, kuri būs lietojuši vai iegādājušies traktortehniku, kas nepārsniedz 250 motorstundas, tehniskā apskate būs jāiziet tikai pēc 24 mēnešiem.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC).

Priekšlikums ir gaužām vienkāršs un ļoti labs (No zāles: „Cīši lobs!”), bet ir izveidojusies tāda situācija, varētu teikt, pat smieklīga situācija, jo nav neviena likuma, kas regulētu normu, kas tad īsti ir šis jaunais transportlīdzeklis, - vai jaunais traktors vai jaunā mašīna.

Un šajā situācijā vienkārši ar repliku gribu atgādināt, lai mēs padomātu par to, ka jebkura mašīna, ko pērk Latvijas iedzīvotāji un ko pērkam mēs, pat tad, ja tā ir no autoservisa, ja tai ir puskilometra nobraukums... vai arī traktortehnika, kurai ir varbūt 20 vai 30 motorstundu nobraukums... ka juridiski tā ir un paliks kā lietots transportlīdzeklis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, nu, es saprotu! Tutina kungs atsaucās uz debatēm, kuras bija arī komisijā. Taču es vēlos atgādināt, ka šā likuma, kas ir Ceļu satiksmes likums, mērķis ir faktiski atvieglot zemniekiem dzīvi, nelienot dziļāk diskusijā un nedefinējot, kas ir jauns traktors.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Acīmredzot ne.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.a - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu vēl vienreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Gunārs Rusiņš.

G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šāgada 6.decembra sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”.

Otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Komisija lūdz iepriekš minēto likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā un nodot gatavošanai trešajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Rusiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 20.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” , pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šā likumprojekta mērķis ir izslēgt no likuma tiesību normas, kas nosaka pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt klaiņojošu suņu un kaķu ķērāju apmācības kārtību, un biedrībai „Latvijas Veterinārārstu biedrība” noteiktos valsts pārvaldes uzdevumus klaiņojošu suņu un kaķu ķērāju apmācības jomā. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Beidzot! Ļoti labs likumprojekts!”) Ļoti labs likumprojekts! Komisijas vārdā aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Par minēto apmācību priekšlikumus gaidīsim līdz 22.decembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai ieviestu „inteliģento transporta sistēmu” jēdzienu, tādējādi nodrošinot, ka nākotnē, Latvijā ieviešot šo inteliģento transporta sistēmu lietotnes vai pakalpojumus attiecībā uz dažādiem transporta veidiem un satiksmes vadību, lietotājiem tiks dota iespēja labāk piekļūt informācijai par to, kā drošāk, saskaņotāk un ērtāk izmantot transporta tīklus.

Komisijas vārdā aicinu pirmajā lasījumā šo likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Priekšlikumus gaidīsim līdz 20.decembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Tūrisma likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Tūrisma likumā”.

Kopumā saņemti 13 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 2. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 3. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 4. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 5. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 8. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 13. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam... Atvainojos, vispirmām kārtām lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tūrisma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 16.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.janvāris. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmuma projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 2010.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāte Elīna Siliņa.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamie deputāti! Valsts kontrole ir pabeigusi finanšu revīziju „Par Latvijas Republikas 2010.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu” un par to ir sniegusi atzinumu ar iebildēm.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija vairākās komisijas sēdēs uzklausīja Valsts kontroli, arī Finanšu ministrijas pārstāvjus un ir izvērtējusi Valsts kontroles 2010.gada pārskata revīzijā izdarītos secinājumus.

Īsam ieskatam.

2010.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi bija 3,78 miljardi latu, izdevumi - 4,69 miljardi latu, attiecīgi budžeta deficītam sasniedzot 912 miljonus.

Gribu vērst uzmanību uz to, ka budžeta deficīts pārsniedza plānoto deficītu divas reizes nevis tādēļ, ka nebūtu piepildījušās plānotās ieņēmumu prognozes, bet gan tādēļ, ka papildu apropriācijās tika palielināta izdevumu sadaļa par pusmiljardu latu, no kuriem tikai 76 miljoni bija klasificējami kā līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Ar to es gribu atgādināt gan Ministru kabinetam, gan arī mums, Saeimas deputātiem, ka Likums par budžetu un finanšu vadību paredz, ka papildu apropriācijas galvenokārt ir paredzētas ārkārtas fiskālās nestabilitātes vai neparedzētu gadījumu situācijām, nevis iepriekš labi prognozējamām vajadzībām un saistībām. Tādēļ turpmāk aicinu būt tālredzīgākiem un virs plāna iekasētos valsts budžeta ieņēmumus izmantot deficīta mazināšanai, nevis tūlītējiem papildu tēriņiem.

Jau trešo gadu pēc kārtas Valsts kontrole un arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir secinājusi divas pamatproblēmas budžeta izpildē.

Pirmā lieta ir tā, ka valsts pamatbudžeta tēriņu plānošanā trūkst sasaistes ar valsts politiskajiem mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem.

Otrā lieta. Nav izstrādāta valsts un pašvaldību uzņēmumu kapitāldaļu un kapitālsabiedrību efektīva pārvaldības politika. Mums trūkst principu, pēc kuriem izvērtēt, ir vai nav pamatoti tie vai citi valsts kapitālieguldījumi, nav definēti valsts kapitālieguldījumu mērķi, mums trūkst kritēriju valsts kapitālieguldījumu atdeves noteikšanai.

Bez stingra regulējuma valsts nenodrošina pietiekamu kontroli pār šādām valsts kapitālsabiedrībām. Līdz ar to tiek pieļauta situācija, ka laikā, kad valsts atrodas smagā finanšu situācijā, kādā tā tiešām bija 2010.gadā, virknē valsts kapitālsabiedrību bija bezskaidrās naudas uzkrājumi, kas nav nepieciešami ne saimnieciskajai darbībai, ne attīstības nodrošināšanai, bet kas būtu izmaksājami dividendēs, tomēr valstiski tie nepamatoti tiek kapitalizēti un paturēti šo uzņēmumu kontos.

Tāpat es teiktu, ka šī vienotā valsts kapitālpārvaldes koncepcija ir nepieciešama, lai spētu izvērtēt, cik lielā mērā kapitālsabiedrību veiktie ziedojumi, kas 2010.gadā bija 5,6 miljonu apmērā, atbilst šo kapitālsabiedrību mērķiem. Es aicinu vēlreiz pārskatīt iespēju varbūt pavisam liegt kapitālsabiedrībām veikt šādus ziedojumus, bet pilnībā iekasēt dividenžu naudas un to izlietojumu uzticēt Ministru kabinetam un Saeimai, kas daudz kompetentāk spētu novērtēt, kuram kultūras, sporta vai labdarības pasākumam būtu šī nauda visobjektīvāk vajadzīga, un iekļaut šos tēriņus pamatbudžetā, lai tādā jomā kā, piemēram, sports varētu paredzami, nevis kampaņveidīgi plānot savas aktivitātes.

Es atgādinu, ka Saeima, apstiprinot iepriekšējos - 2008. un 2009.gada - finanšu pārskatus, papildus pieņēma Saeimas paziņojumus, kuros tika atzīts, ka valsts budžeta līdzekļu tēriņi orientēti uz konkrētu rezultātu un valstisku mērķu sasniegšanu ilgtermiņā, un kuros jau tad tika uzdots Ministru kabinetam izstrādāt principus, pēc kuriem valsts budžeta veidošana tiktu sasaistīta ar valsts politikas mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem, un izstrādāt grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kas nodrošinātu efektīvu valsts un pašvaldību kapitāla ieguldījumu pārvaldību.

Tādēļ, izvērtējot Valsts kontroles revīzijas rezultātus, Publisko izdevumu un revīzijas komisija aicina Saeimu uzturēt iepriekšējos divos gados Ministru kabinetam izvirzītās prasības un šajā sakarā ir sagatavojusi divu lēmumu projektus. Viens ir lēmuma projekts par 2010.gada pārskata apstiprināšanu, un otrs ir patstāvīgais priekšlikums par papildu uzdevumiem valdībai ar konkrētiem izpildes termiņiem.

Es vēlos uzteikt jaunā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta izrādīto lielo ieinteresētību šā otrā uzdevuma risināšanā, kas liek cerēt, ka pēc trīs gadu atkārtota Saeimas uzstādījuma Ministru kabinetam risināt jautājumu... ka šoreiz tiešām mums ir izredzes redzēt reālus darbus reālos termiņos, kādi ir saskaņoti un jau iekļauti šajā Saeimas paziņojumā.

Lūdzu atbalstīt un pieņemt komisijas sagatavotos lēmumu projektus.

Sēdes vadītāja. Jā. Tātad vispirms mums ir jābalso par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 2010.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par Latvijas Republikas 2010.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem”, kurš uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā tātad deputāte Elīna Siliņa jau runāja.

Sākam debates.

Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Godātie kolēģi! Aicinu jūs uzmanīgi izlasīt Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sagatavoto lēmuma projektu, kuru mēs ceram šodien apstiprināt. Respektīvi, komisija apgalvo, ka Latvija ir zaudējusi galveno radniecisko saiti starp māti un meitu, proti, starp valsts politikas vidējā termiņa prioritātēm, mērķiem un budžetu.

Manuprāt, situācija liecina par valdības pilnīgu nespēju domāt stratēģiski. Tā īsteno tikai īslaicīgu budžeta politiku ar vienīgo mērķi - nodzīvot līdz pirmdienai. Citiem vārdiem sakot, tā domā par to, kā nofinansēt institūciju darbību vienam gadam uz priekšu, un pēc tam - kaut vai grēku plūdi! Man tiešām ir žēl, ka tas ir tā.

Līdzīga nostāja ir ne tikai man, bet arī Valsts kontrolei un minētās komisijas locekļiem, kuri ne vienu vien stundu pavadīja, apspriežot valdības pagājušā gada darbības tārpainos un sapuvušos augļus.

Jūs varētu man oponēt, ka 2010.gada kļūdas, piemēram, valsts aparāta uzturēšanas izmaksu kļūdas vai nodokļu iekasēšanas aprēķinu kļūdas... ka pie tām ir vainīga krīze un ka izvairīties no tām tuvākajos gados nav iespējams. Bet vai premjera kungs var apgalvot, zvērēt pie Bībeles, ka viņš, izstrādājot rīcības plānus, ņēma vērā krīzes apstākļus un ka matemātiskā uzdevuma noteikumi tika koriģēti, lai sasniegtu vēlamo rezultātu? Mana atbilde - nē! Un galvenais pierādījums tam ir tas, ko secināja Valsts kontrole un kas sāp arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Tas ir esošais Nacionālais attīstības plāns, kas nesniedz nekādas prognozes valsts ekonomikas attīstībai vidējam termiņam un nenosaka nekādu nozaru politiku.

Un arī otrais dokuments, mūsu priekšpostenis, kas ir valsts stratēģiskais ietvardokuments un kas veidots kohēzijas politikas realizēšanai, neizvirza nekādus konkrētus rezultātus, kuri būtu jāsasniedz ar fondu apguvi.

Un pēdējais moments, atgriežoties pie uzdevuma noteikumiem. Abi iepriekš minētie dokumenti ir izstrādāti laikā, kad tika prognozēta ekonomiskā izaugsme - iekšzemes pieprasījuma pieaugums un bezdarba samazināšanās, respektīvi, tad, kad mēs jutāmies kā Baltijas ekonomikas tīģeri. Diemžēl šie laiki jau sen aizgājuši, bet mēs vēl turpinām dzīvot pēc vecajiem standartiem.

Vai tad mēs panāksim vēlamo, ja vēlamais ir nevis veiksmīga budžeta fiskālā konsolidācija, bet iedzīvotāju labklājības pieaugums, proti, vidējās darba algas palielināšana, cilvēku dabiskais pieaugums un dzīves ilguma kāpums? Galu galā - arī mūsu izglītības kvalitātes paaugstināšana pasaules reitingā.

Visiem šiem kritērijiem ir jābūt atrunātiem Valsts budžeta likumā. Tikai tad tauta mūs sapratīs, un tikai tad mēs runāsim vienā valodā! Tā ir - veselā saprāta valoda.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu... lēmuma projektu, es atvainojos, jo es uzskatu, ka tas ir pirmais solis gan NAP veiksmīgai pilnveidošanai, gan ikgadējā budžeta piesaistīšanai tam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”.

Ministru kabineta vārdā - aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

A.Pabriks (aizsardzības ministrs).

Paldies, priekšsēdētājas kundze! Cienītās deputātes! Cienītie deputāti! Šodien jums ir jāizlemj tas, vai pagarināt mandātu mūsu karaspēka klātbūtnei Afganistānā. Un es gribu pāris punktos jums atgādināt faktus, kā mēs pašreiz sevi tur pārstāvam un kāpēc mēs tur esam.

Šodien NATO vadītajā operācijā Afganistānā Latvija piedalās ar 198 karavīriem. Mēs lēnām esam pārorientējušies uz palīdzības sniegšanu Afganistānas spēkiem, kuri pašreizējā situācijā jau ir uzņēmušies atbildību tuvu pie 50 procentiem Afganistānas teritorijā.

Pēdējā gada laikā mēs esam arī aktīvi piedalījušies tā sauktajā manevru rotā, kas dod arī ļoti veiksmīgu profesionālo izaugsmi mūsu karavīriem blakus tam, ka mēs kalpojam lielākam, stratēģiskākam mērķim NATO alianses iekšienē.

Runājot par šo lielāko stratēģisko mērķi NATO alianses iekšienē, es gribu pievērst uzmanību tam, ka, ņemot vērā to, ka Latvijas aizsardzības budžets pašreiz ir uz naža asmens, kad mēs gatavojamies, ja jūs pret to neiebildīsiet, noslīdēt zem 1 procenta no iekšzemes kopprodukta, mūsu karavīri ar savu esamību Afganistānā šajā NATO operācijā patiesībā garantē mums šo otru procentu, kuru mēs savlaik apsolījām saviem partneriem NATO iekšienē.

Tie, kas ir bijuši politikā ilgāku laiku, varbūt atceras, ka savlaik, iestājoties NATO, mēs apsolījām, ka līdz 2012.gadam ar likuma spēku 2 procenti no iekšzemes kopprodukta būs veltīti aizsardzībai. Diemžēl, kā tas bieži gadās politikā - un sevišķi bieži tas gadās arī mūsu, Latvijas, politikā! -, mēs neturam savus likumus pietiekami augstu, un šie 2 procenti mums nekad nav bijuši sasniegti.

Man ir jāsaka, ka mums nav izdevies sasniegt tā pa īstam pat pusotru procentu. Un pašreiz, kad notiek budžeta konsolidācija, mēs vienmēr atrodam iemeslus, kas ir svarīgāki nekā mūsu valsts drošība.

Un tāpēc es gribu atgādināt, ka valstij ir tikai pāris, manuprāt, neizkustināmu, fundamentālu akmeņu vai ķieģelīšu, uz kā nacionāla valsts balstās: tā ir valoda (jau iepriekš ir daudz diskutēts par valodas jautājumu), tā ir arī mūsu armija, mūsu Bruņotie spēki, un - vēl vairāk! - mūsu vēlme savu valsti aizstāvēt kaut vai hipotētiskā situācijā, ja tāda būs.

Šajā sakarā mani uztrauc visvairāk tas, ka 2.punkts... Mums armija eksistē, bet mēs ar budžetāru attieksmi... ar šādu attieksmi pret mūsu Bruņotajiem spēkiem mēs patiesībā pasaulei rādām to, ka mūsu motivācija kaut vai hipotētiski aizstāvēt savu valsti ir diezgan ievērojami pazeminājusies.

Tāpēc man ir jāatgādina par to, ka šī mandāta apstiprināšana ir ļoti būtiska arī no stratēģiskās drošības viedokļa, jo šie cilvēki, kas Afganistānā riskē ar savām dzīvībām un ar savu drošību, to dara, lai aizpildītu to robu, kas ir radies, mums nepildot savus uzdevumus attiecībā uz mūsu aizsardzības budžetu un vieglprātīgi izturoties pret valsts aizsardzību kopumā.

Man ir jānorāda arī tas, ka, piedalīdamies starptautiskajās operācijās, patiesībā mūsu karavīri ar savu dzīvību un ar savu veselību garantē to, ka, piemēram, pastāvīgi notiek Latvijas gaisa telpas patrulēšana. Jo, ja mēs nepiedalītos starptautiskajās operācijās, mums būtu daudz grūtāk pārliecināt mūsu sabiedrotos par to, ka Latvijas gaisa telpa ir jākontrolē.

Atkal atgādināšu - īpaši tiem, kuri nav tik ilgu laiku politikā -, ka līdz 2004.gadam Latvijas gaisa telpa tika pastāvīgi pārkāpta. Pēc iestāšanās NATO, pēc gaisa patrulēšanas uzsākšanas mūsu nacionālajā gaisa telpā šādi pārkāpumi vairs nav notikuši. Taču vienlaikus man ir jāatgādina tas, ko nesen jūs varējāt lasīt daudzos masu saziņas līdzekļos pēc manas tikšanās ar Dānijas aizsardzības ministru, jo tieši Dānija bija viena no pēdējām valstīm, kas nupat beidza patrulēšanu, - ka atsevišķu kaimiņvalstu aviācijas aktivitātes mūsu gaisa telpas tuvumā pēdējā laikā ir radikāli pieaugušas skaita ziņā.

Es gribu pateikt vēl arī to, ka mēs, protams, negatavojamies mūžīgi palikt Afganistānā un ka šī NATO klātbūtne Afganistānā nav salīdzināma ar senāko PSRS vai angļu karaspēka uzturēšanos Afganistānā. Mēs tur esam, lai no turienes aizietu.

Taču tas vēl jo vairāk saasina situāciju jautājumā par to, kāda būs nākotne Latvijas aizsardzībai un Latvijas drošības sistēmai, ja mums pat tuvākajos plānos joprojām nav īstas vēlmes domāt par mūsu aizsardzības budžetu. Mūsu sabiedrotie - gan ASV, gan arī citas NATO dalībvalstis, kuras ir no Eiropas, - arvien uzstājīgāk taujā mums: „Kāpēc mums ir jāatlicina nauda jūsu aizsardzībai NATO iekšienē, ja jūs paši nevīžojat par savu aizsardzību padomāt un jūs turpināt samazināt savu aizsardzības budžeta procentuālo izteiksmi salīdzinājumā ar iekšzemes kopproduktu?” Man šiem mūsu kolēģiem no NATO nav ko atbildēt, varu vien apelēt pie saviem kolēģiem valdībā un pie jums, pie parlamenta, cerot, ka jūs ne tikai apstiprināsiet šo mandātu 2012.gadam, bet arī padomāsiet par to, kā mēs varam izmantot arī vairāk līdzekļu mūsu aizsardzībai, par spīti tam, ka ekonomiskā situācija ne reģionā, ne pasaulē nav pati labākā. Mūsu karavīri nespēs mūžīgi starptautiskajās operācijās aizstāt šo te 1 procenta zudumu, kā to viņi dara pašreiz.

Es gribu izmantot iespēju un mūsu valsts vārdā pateikt viņiem paldies par viņu dienestu, un es aicinu arī jūs uz atbildīgu balsojumu šodien un arī vēlāk nākotnē, kad runāsim par aizsardzības budžetu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs sākam debates, informēju jūs, ka ir saņemts piecu deputātu - Čigānes, Kalniņa, Smiltēna, Zaķa un Ašeradena - iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpināsim darbu.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

5.decembrī Bonnā 85 valstu un 15 starptautisko organizāciju pārstāvji sanāca kopā, lai apstiprinātu savu apņēmību sniegt ilgtermiņa atbalstu Afganistānai ne tikai šogad, bet arī pēc 2014.gada, tad, kad ir paredzēts nodot pašiem afgāņiem atbildību par savu drošību. Angļu valodā šis plašais starptautiskais solījums ilglaicīgi iesaistīties Afganistānā tiek saukts par enduring engagement, kaut gan šai stratēģijai ir gan ģeopolitiski, gan ekonomiski apsvērumi. Galvenais mērķis ir tīri cilvēcisks - darīt visu, lai dotu afgāņu tautai iespēju dzīvot normālu dzīvi. Bet šis mērķis nav sasniedzams, ja Afganistānā nav miera, drošības un kārtības. Kā es nupat dzirdēju NATO Parlamentārās Asamblejas sanāksmē Londonā pirms divām nedēļām, bez attīstības drošībai nav jēgas. Bez drošības attīstība nav iespējama.

Lai šīs 85 pasaules valstis varētu palīdzēt veicināt Afganistānas attīstību nākotnē, 48 valstis patlaban aktīvi atbalsta un piedalās NATO ISAF operācijā Afganistānā. Un, kā ministrs jau teica, Latvija ir viena no tām valstīm.

Nav zināms, kāda būs situācija Afganistānā 2014.gadā, bet ir skaidrs, ka, ja ISAF neturpina savu darbību, tad nav nekādas cerības nonākt pie miera, drošības un attīstības. Ja pasaule pamet Afganistānu, tad mēs visi esam zaudētāji. Es zinu, ka daudziem ir skepse pret to, vai Afganistānā var kaut ko atrisināt. Skepse jau ir saprotama un diezgan modīga, bet tai nav pamata. Medijos mēs dzirdam tikai sliktās ziņas, bet realitāte ir daudz cerīgāka. Pēdējā laikā... pēdējā gadā plānveidīgi talibanu uzbrukumi ir mazinājušies, afgāņu kontrole pār savu teritoriju ir paplašinājusies un narkotiku loma afgāņu ekonomikā ir samazinājusies no 61 procenta 2004.gadā līdz 11 procentiem pagājušajā gadā. Tie ir konkrēti sasniegumi!

Mūsu Bruņotie spēki, Latvijas zēni un meitenes, var lepoties ar to, ka viņi ir daļēji atbildīgi par šiem sasniegumiem. Latvijas karaspēks ir spēlējis svarīgu lomu šajā ISAF operācijā kopš 2003.gada. Mūsu karavīri, konsultanti un eksperti ir nopelnījuši milzīgu respektu un slavu par savu profesionalitāti un efektivitāti.

Nevienam nav pamata apšaubīt, ka Latvijas karaspēka dalība ISAF operācijā ir bijis veiksmes stāsts. Mēs esam cienīgi pildījuši savus pienākumus NATO, snieguši palīdzību afgāņu tautai un ieguvuši augstu novērtējumu no mūsu sabiedrotajiem un sadarbības partneriem.

Vienlaicīgi mūsu Bruņotie spēki ir ieguvuši neatvietojamu pieredzi. Latvija vēl joprojām ir vadošā valsts, kas nodrošina nemilitāro kravu tranzītu uz Afganistānu. Šis ziemeļu transporta koridors no Rīgas līdz Afganistānai ir nepieciešams ne tikai ISAF operācijai šodien, bet tā ir stratēģiski svarīga sastāvdaļa Afganistānas ekonomiskajai izaugsmei nākotnē.

Latvijas vadošā loma šajā transporta koridorā arī rada ekonomiskus labumus Latvijai, un tajā brīdī, kad Rīgas Ziemeļu transporta koridoru savienos ar jauno Zīda ceļu, Latvijas uzņēmējiem, ostām un dzelzceļiem būs jaunas iespējas iesaistīties reģionālā ekonomiskā uzplaukumā. Taču tas ir iespējams tikai tad, ja mēs pabeidzam to, ko esam uzsākuši.

Mēs šodien balsojam par mūsu karaspēka mandāta pagarināšanu dalībai operācijā Afganistānā, par to, ka mēs turpinām strādāt plecu pie pleca ar 47 citām valstīm, lai panāktu kaut ko vērtīgu, labu un cilvēcisku. Un, ja kādam vēl ir šaubas par mūsu karaspēka lomu Afganistānā, es iesaku noskatīties dokumentālo filmu „Astoņi pilnmēneši”. Jūs redzēsiet paši, kāpēc mums ir pamats būt lepniem par mūsu Bruņotajiem spēkiem.

Tāpēc es uzskatu šo par uzticības balsojumu mūsu karaspēkiem.

Balsojot par mandāta pagarināšanu, mēs vēlreiz apstiprinām mūsu uzticību, cieņu un pateicību visiem Latvijas Bruņotajiem spēkiem. Es aicinu jūs atbalstīt mūsu Bruņotos spēkus un balsot par mandāta pagarināšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja Ministru kabineta pieprasījumu apropriācijas pārdalei un sagatavoja lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pārdalīt no valsts parāda vadības 2 miljonus 206 tūkstošus latu: uz Satiksmes ministriju novirzīt 1,5 miljonus latu programmai „Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana” un uz Labklājības ministriju - 706 tūkstošus latu budžeta apakšprogrammai „Tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšana”.

Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 2, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas palielināšanai”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja jautājumu par resursu ieguldīšanu akciju sabiedrības AirBaltic Corporation pamatkapitālā un piekrita, ka akciju sabiedrība ir tiesīga ieguldīt pamatkapitālā 57,6 miljonus no izsniegtā valsts aizdevuma, un lūdz Saeimu atbalstīt lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas palielināšanai”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas palielināšanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 29. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēmusi un izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.1 8.panta divdesmit piektās daļas un 149.1 24.panta pirmās daļas.

Komisija nolēma atbalstīt 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Mihaila Zemļinska saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Ar sāpēm sirdī turpinu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatīja Valsts ieņēmumu dienesta iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputāta Mihaila Zemļinska saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.1 207.panta.

Komisija nolēma atbalstīt 11.Saeimas deputāta Mihaila Zemļinska saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu. (No zāles: „Ko viņš izdarīja?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Mihaila Zemļinska saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. (Aplausi.) Bet man vēl ir divi paziņojumi, pirms mēs reģistrējamies.

Mēs šodien daudz runājām par budžetu, par iespējām, kur ņemt naudu, un tika piesaukta arī ēnu ekonomikas apkarošana. Tieši tāpēc kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju rītdien Saeimā tiek rīkots seminārs „Godīga uzņēmējdarbība pret ēnu ekonomiku. Cilvēkresursu pārvaldība un nodokļu politikas loma godīgas konkurences nodrošināšanā”, kurā Latvijas Darba devēju konfederācija arī prezentēs viņu pašu apmaksātu un veiktu pētījumu par tiem faktoriem, kas varētu ietekmēt to, lai ēnu ekonomika samazinātos. Visi jūs esat laipni aicināti rītdien pulksten 13.00 Sarkanajā zālē šajā pasākumā piedalīties. Īpaši atgādinu to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadībai un dalībniekiem.

Un otrs paziņojums. Tradicionāli pēc padarīta darba lemj arī par iespējamo atpūtu. Tātad pēc šīs sēdes tūlīt Sarkanajā zālē Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopsēde lems par Saeimas rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu.

Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies deputāti Jānis Dūklavs un Ilona Jurševska, viņu abu nav arī klāt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 15.decembra sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 15.  sēde
2011. gada 15. decembrī

Par darba kārtību
   
Priekšlikums - dep. I.Cvetkova (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Invaliditātes likumā” (Nr. 127/Lp11)
(Dok. Nr. 296, 296A)
   
Priekšlikumi - dep. V.Orlovs (pret)
  - dep. J.Reirs (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr. 135/Lp11)
(Dok. Nr. 320, 320A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 136/Lp11)
(Dok. Nr. 321, 321A)
   
Priekšlikums - dep. I.Pimenovs (pret)
   
Par likumprojektu „Fiskālās disciplīnas likums” (Nr. 137/Lp11)
(Dok. Nr. 322, 322A)
   
Priekšlikums - dep. I.Pimenovs (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr. 138/Lp11)
(Dok. Nr. 334, 334A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” (Nr. 139/Lp11)
(Dok. Nr. 335, 335A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 140/Lp11)
(Dok. Nr. 336, 336A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” (Nr. 141/Lp11)
(Dok. Nr. 337, 337A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 142/Lp11)
(Dok. Nr. 338, 338A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 143/Lp11)
(Dok. Nr. 339, 339A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts valodas likumā” (Nr. 144/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 340, 340A)
   
Priekšlikumi - dep. B.Cilevičs (par)
  - dep. V.Poriņa (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”” (Nr. 145/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 341, 341A)
   
Priekšlikumi - dep. V.Agešins (par)
  - dep. I.Druviete (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 146/Lp11)
(Dok. Nr. 353, 353A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 147/Lp11)
(Dok. Nr. 354, 354A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 148/Lp11)
(Dok. Nr. 355, 355A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 149/Lp11)
(Dok. Nr. 356, 356A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 150/Lp11)
(Dok. Nr. 357, 357A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Meža likumā” (Nr. 151/Lp11)
(Dok. Nr. 358, 358A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr. 152/Lp11)
(Dok. Nr. 359, 359A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr. 153/Lp11)
(Dok. Nr. 360, 360A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 154/Lp11)
(Dok. Nr. 361, 361A)
   
2012. gada valsts budžeta likumprojekta un pavadošo likumprojektu izskatīšana
 
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” (Nr. 103/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 265)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 104/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 266B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” (Nr. 105/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 267B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā” (Nr. 106/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 268B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 107/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 269)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījums Pacientu tiesību likumā” (Nr. 108/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 270)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījums Patentu likumā” (Nr. 109/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 271B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 110/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 272)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. A.Klementjevs
  - dep. J.Lazareva
  labklājības ministre I.Viņķele
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Klementjevs
   
Likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 111/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 280B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu” (Nr. 112/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 281B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 113/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 282)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 114/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 283B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 115/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 284)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Urbanoviča, M.Ivanovas-Jevsejevas, V.Orlova, M.Zemļinska, I.Klementjeva, I.Zujeva, R.Rubika, V.Jakovļeva un S.Potapkina jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Saeimas doto uzdevumu nesavlaicīgu izpildi” (Nr. 1/J11)
   
Paziņojumi
  - dep. I.Bišofa
  - dep. S.Mirskis
  - dep. J.Reirs
  - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 116/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 285B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 117/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 286B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 118/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 287)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. I.Klementjevs
  - dep. I.Grigule
  - dep. K.Seržants
   
Par darba kārtību
   
Lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi Invaliditātes likumā” (Nr.127/Lp11) izslēgšanu no 2012.gada valsts budžeta likumprojektu paketes” (Nr. 124/Lm11)
(Dok. Nr. 391)
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” (Nr. 119/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 288B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” (Nr. 120/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 289B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 121/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 290B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 122/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 291)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 123/Lp11) (2. lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 292B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” (Nr. 124/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 293B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. D.Rodionovs
  - dep. J.Lazareva
  - dep. R.Rubiks
  - dep. I.Grigule
  - dep. J.Tutins
  - dep. N.Kabanovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 125/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 294B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. I.Pimenovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 126/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 295B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 128/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 297)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par autoceļiem”” (Nr. 129/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 298B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. U.Augulis
  - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Likumprojekts „Grozījums Izglītības likumā” (Nr. 131/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 300B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. J.Vucāns
  izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis
  - dep. D.Kazāka
  - dep. I.Druviete
  - dep. J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā” (Nr. 132/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 301B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 133/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 302B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Par valsts budžetu 2012.gadam” (Nr. 134/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 315)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. J.Vucāns
  - dep. V.Agešins
  - dep. A.Brigmanis
   
Paziņojums
  - dep. S.Dolgopolovs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. A.Rubiks
  - dep. J.Tutins
  - dep. A.Rubiks
  - dep. J.Tutins
  - dep. I.Grigule
  labklājības ministre I.Viņķele
  - dep. J.Reirs
  - dep. I.Grigule
  - dep. J.Reirs
  - dep. A.Barča
  labklājības ministre I.Viņķele
  - dep. A.Barča
  - dep. I.Līdaka
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. I.Līdaka
  - dep. I.Grigule
  - dep. I.Laizāne
  - dep. I.Grigule
  - dep. I.Grigule
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. I.Grigule
  - dep. I.Grigule
  veselības ministre I.Circene
  - dep. R.Vējonis
  - dep. A.Brigmanis
  - dep. I.Mūrniece
  - dep. K.Seržants
  Ministru prezidents V.Dombrovskis
  - dep. A.Barča
   
Paziņojumi
  - dep. V.Orlovs
  - dep. I.Čepāne
  - dep. A.Latkovskis
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Par darba kārtību
   
Priekšlikumi - dep. B.Cilevičs (pret)
  - dep. Dz.Zaķis (par)
   
Likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 15/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 363)
   
Ziņo - dep. L.Čigāne
   
Par likumprojektu „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 165/Lp11)
(Dok. Nr. 390, 373E)
   
Priekšlikumi - dep. B.Cilevičs (pret)
  - dep. I.Mūrniece (par)
   
Par darba kārtību
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Ilonai Jurševskai šā gada 15. decembrī
(Dok. Nr. 365)
   
Lēmuma projekts „Par Leldes Dimantes atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli” (Nr. 103/Lm11)
(Dok. Nr. 329)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Aivara Ērgļa atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli” (Nr. 104/Lm11)
(Dok. Nr. 330)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Anitas Moļņikas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 105/Lm11)
(Dok. Nr. 331)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Daces Kantsones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 106/Lm11)
(Dok. Nr. 332)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Rudītes Miglas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 107/Lm11)
(Dok. Nr. 333)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par 11. Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā” (Nr. 108/Lm11)
(Dok. Nr. 342)
   
Debates - dep. V.Agešins
  - dep. I.Mūrniece
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. J.Urbanovičs
  - dep. I.Zariņš
   
Lēmuma projekts „Par Centrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu” (Nr. 112/Lm11)
(Dok. Nr. 350)
   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Ulda Auguļa ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju” (Nr. 113/Lm11)
(Dok. Nr. 351)
   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Lēmuma projekts „Par Stellas Blūmas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 116/Lm11)
(Dok. Nr. 380)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Ineses Belickas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi” (Nr. 117/Lm11)
(Dok. Nr. 381)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Pētera Eglona atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata” (Nr. 118/Lm11)
(Dok. Nr. 382)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Romualda Ražuka atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas” (Nr. 122/Lm11)
(Dok. Nr. 388)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 123/Lm11)
(Dok. Nr. 389)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Ingunas Rībenas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas” (Nr. 126/Lm11)
(Dok. Nr. 403)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Ingunas Rībenas ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā” (Nr. 127/Lm11)
(Dok. Nr. 404)
   
Likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr. 90/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 228)
   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 23/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 324)
   
Ziņo - dep. K.Seržants
   
Likumprojekts „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” (Nr. 24/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 325)
   
Ziņo - dep. K.Krēsliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr. 25/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 326)
   
Ziņo - dep. I.Meļņikovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 27/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 327)
   
Ziņo - dep. E.Demiters
   
Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 31/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 352)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Debates - dep. J.Tutins
  - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” (Nr. 5/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 323)
   
Ziņo - dep. G.Rusiņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 95/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 241, 348)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 86/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 215, 349)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Tūrisma likumā” (Nr. 63/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 362)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 2010.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu” (Nr. 92/Lm11)
(Dok. Nr. 278)
   
Ziņo - dep. E.Siliņa
   
Lēmuma projekts „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem” (Nr. 125/Lm11)
(Dok. Nr. 393, 373D)
   
Debates - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Lēmuma projekts „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā” (Nr. 114/Lm11)
(Dok. Nr. 367)
   
Ziņo aizsardzības ministrs A.Pabriks
   
Debates - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 115/Lm11)
(Dok. Nr. 375)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas palielināšanai” (Nr. 119/Lm11)
(Dok. Nr. 383)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 11. Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 120/Lm11)
(Dok. Nr. 385)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 11. Saeimas deputāta Mihaila Zemļinska saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 121/Lm11)
(Dok. Nr. 386)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Paziņojums
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 15.12.2011 09:05:34 bal001
Par - 49, pret - 37, atturas - 4. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Civilprocesa likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr.100/Lp11) izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 15.12.2011 09:10:08 bal002
Par - 63, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Invaliditātes likumā (127/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 15.12.2011 09:15:37 bal003
Par - 56, pret - 42, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (136/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 15.12.2011 09:21:30 bal004
Par - 64, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Fiskālās disciplīnas likums (137/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 15.12.2011 09:33:20 bal005
Par - 32, pret - 63, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts valodas likumā (144/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 15.12.2011 09:44:49 bal006
Par - 31, pret - 66, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” (145/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 15.12.2011 09:50:17 bal007
Par - 61, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (103/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 09:54:45 bal008
Par - 37, pret - 43, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā (104/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 09:55:11 bal009
Par - 48, pret - 33, atturas - 1. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā (104/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 09:55:57 bal010
Par - 34, pret - 54, atturas - 1. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (105/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 09:56:29 bal011
Par - 62, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (105/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 09:56:59 bal012
Par - 53, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (105/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 09:57:38 bal013
Par - 81, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā (106/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 09:58:21 bal014
Par - 37, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (107/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 09:58:45 bal015
Par - 35, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (107/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 09:59:12 bal016
Par - 36, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (107/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 10:00:37 bal017
Par - 54, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (107/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 10:01:24 bal018
Par - 55, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pacientu tiesību likumā (108/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 10:01:58 bal019
Par - 84, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums Patentu likumā (109/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 10:14:08 bal020
Par - 40, pret - 51, atturas - 4. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (110/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 10:15:30 bal021
Par - 40, pret - 52, atturas - 4. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (110/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 10:15:56 bal022
Par - 56, pret - 37, atturas - 1. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (110/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 10:16:51 bal023
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ceļu satiksmes likumā (111/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 10:17:47 bal024
Par - 91, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu (112/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 10:24:37 bal025
Par - 65, pret - 0, atturas - 27. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (113/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 10:26:45 bal026
Par - 95, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (114/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 10:27:58 bal027
Par - 42, pret - 49, atturas - 3. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (115/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 10:29:10 bal028
Par - 65, pret - 0, atturas - 28. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (115/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:02:48 bal029
Par - 55, pret - 0, atturas - 24. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (116/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:03:29 bal030
Par - 56, pret - 0, atturas - 22. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (117/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:06:53 bal031
Par - 52, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (118/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:10:13 bal032
Par - 33, pret - 47, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (118/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:12:51 bal033
Par - 10, pret - 48, atturas - 31. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (118/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:13:33 bal034
Par - 39, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (118/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:14:32 bal035
Par - 52, pret - 40, atturas - 1. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (118/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:16:28 bal036
Par - 55, pret - 39, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (118/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:17:31 bal037
Par - 89, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta „Grozījumi Invaliditātes likumā” (Nr.127/Lp11) izslēgšanu no 2012.gada valsts budžeta likumprojektu paketes (124/Lm11)

Datums: 15.12.2011 11:18:31 bal038
Par - 91, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (119/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:19:21 bal039
Par - 89, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā (120/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:20:09 bal040
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (121/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:21:45 bal041
Par - 88, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (122/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:22:23 bal042
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (123/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:38:12 bal043
Par - 41, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (124/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:38:49 bal044
Par - 56, pret - 40, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (124/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:41:34 bal045
Par - 38, pret - 54, atturas - 1. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (125/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:42:24 bal046
Par - 55, pret - 8, atturas - 29. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (125/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:43:12 bal047
Par - 56, pret - 31, atturas - 8. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (126/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:43:37 bal048
Par - 55, pret - 26, atturas - 10. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (126/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:45:09 bal049
Par - 64, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (128/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:49:36 bal050
Par - 43, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par autoceļiem” (129/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:51:53 bal051
Par - 55, pret - 42, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums likumā “Par autoceļiem” (129/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 11:52:31 bal052
Par - 56, pret - 39, atturas - 1. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par autoceļiem” (129/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 12:09:37 bal053
Par - 39, pret - 50, atturas - 4. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums Izglītības likumā (131/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 12:11:41 bal054
Par - 40, pret - 51, atturas - 5. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījums Izglītības likumā (131/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 12:12:12 bal055
Par - 54, pret - 40, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums Izglītības likumā (131/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 12:12:47 bal056
Par - 53, pret - 37, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums Augstskolu likumā (132/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 12:13:57 bal057
Par - 54, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums Profesionālās izglītības likumā (133/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 12:16:53 bal058
Par - 13, pret - 52, atturas - 24. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Par valsts budžetu 2012.gadam (134/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 12:17:36 bal059
Par - 37, pret - 45, atturas - 7. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Par valsts budžetu 2012.gadam (134/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 12:18:35 bal060
Par - 35, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Par valsts budžetu 2012.gadam (134/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 12:22:29 bal061
Par - 38, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Par valsts budžetu 2012.gadam (134/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 12:25:26 bal062
Par - 41, pret - 49, atturas - 4. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Par valsts budžetu 2012.gadam (134/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 12:27:25 bal063
Par - 41, pret - 52, atturas - 3. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.44. Par valsts budžetu 2012.gadam (134/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 13:36:52 bal064
Par - 37, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Par valsts budžetu 2012.gadam (134/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 13:39:53 bal065
Par - 37, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.47. Par valsts budžetu 2012.gadam (134/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 13:48:56 bal066
Par - 39, pret - 51, atturas - 4. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.49. Par valsts budžetu 2012.gadam (134/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 14:04:56 bal067
Par - 34, pret - 52, atturas - 2. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.54. Par valsts budžetu 2012.gadam (134/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 14:11:10 bal068
Par - 38, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.63. Par valsts budžetu 2012.gadam (134/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 14:14:21 bal069
Par - 34, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.64. Par valsts budžetu 2012.gadam (134/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 14:22:38 bal070
Par - 34, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.67. Par valsts budžetu 2012.gadam (134/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 14:26:11 bal071
Par - 38, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.68. Par valsts budžetu 2012.gadam (134/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 14:30:33 bal072
Par - 31, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.71. Par valsts budžetu 2012.gadam (134/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 14:41:28 bal073
Par - 35, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.81. Par valsts budžetu 2012.gadam (134/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 14:47:44 bal074
Par - 42, pret - 47, atturas - 7. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.88. Par valsts budžetu 2012.gadam (134/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 14:55:21 bal075
Par - 42, pret - 54, atturas - 1. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.91. Par valsts budžetu 2012.gadam (134/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 14:56:26 bal076
Par - 56, pret - 42, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2012.gadam (134/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 15:34:48 bal077
Par - 62, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (165/Lp11), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 15.12.2011 15:36:43 bal078
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (15/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.12.2011 15:47:24 bal079
Par - 65, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (165/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 15.12.2011 15:49:27 bal080
Slēgtais balsojums
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Leldes Dimantes atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli (103/Lm11)

Datums: 15.12.2011 15:50:29 bal081
Slēgtais balsojums
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Aivara Ērgļa atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli (104/Lm11)

Datums: 15.12.2011 15:51:28 bal082
Slēgtais balsojums
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Anitas Moļņikas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (105/Lm11)

Datums: 15.12.2011 15:52:25 bal083
Slēgtais balsojums
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Daces Kantsones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (106/Lm11)

Datums: 15.12.2011 15:53:25 bal084
Slēgtais balsojums
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Rudītes Miglas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (107/Lm11)

Datums: 15.12.2011 16:11:02 bal085
Par - 53, pret - 34, atturas - 5. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par 11. Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (108/Lm11)

Datums: 15.12.2011 16:12:43 bal086
Slēgtais balsojums
Par - 89, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Uldi Auguli. Par Centrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu (112/Lm11)

Datums: 15.12.2011 16:13:03 bal087
Slēgtais balsojums
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Raivi Blumfeldu. Par Centrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu (112/Lm11)

Datums: 15.12.2011 16:13:25 bal088
Slēgtais balsojums
Par - 89, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Kārli Eņģeli. Par Centrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu (112/Lm11)

Datums: 15.12.2011 16:13:51 bal089
Slēgtais balsojums
Par - 82, pret - 3, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Jāni Lāčplēsi. Par Centrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu (112/Lm11)

Datums: 15.12.2011 16:14:11 bal090
Slēgtais balsojums
Par - 85, pret - 4, atturas - 1. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Artūru Rubiku. Par Centrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu (112/Lm11)

Datums: 15.12.2011 16:14:33 bal091
Slēgtais balsojums
Par - 87, pret - 2, atturas - 2. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Gunāru Rusiņu. Par Centrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu (112/Lm11)

Datums: 15.12.2011 16:14:59 bal092
Slēgtais balsojums
Par - 86, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Jāni Tutinu. Par Centrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu (112/Lm11)

Datums: 15.12.2011 16:15:44 bal093
Slēgtais balsojums
Par - 81, pret - 5, atturas - 1. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Juri Viļumu. Par Centrālās zemes komisijas locekļu apstiprināšanu (112/Lm11)

Datums: 15.12.2011 16:16:30 bal094
Slēgtais balsojums
Par - 83, pret - 8, atturas - 3. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ulda Auguļa ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju (113/Lm11)

Datums: 15.12.2011 16:17:35 bal095
Slēgtais balsojums
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Stellas Blūmas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (116/Lm11)

Datums: 15.12.2011 16:18:31 bal096
Slēgtais balsojums
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Ineses Belickas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi (117/Lm11)

Datums: 15.12.2011 16:19:30 bal097
Slēgtais balsojums
Par - 90, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Pētera Eglona atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata (118/Lm11)

Datums: 15.12.2011 16:20:02 bal098
Slēgtais balsojums
Par - 83, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Romualda Ražuka atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas (122/Lm11)

Datums: 15.12.2011 16:20:33 bal099
Par - 88, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (123/Lm11)

Datums: 15.12.2011 16:21:05 bal100
Slēgtais balsojums
Par - 66, pret - 18, atturas - 6. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ingunas Rībenas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (126/Lm11)

Datums: 15.12.2011 16:21:36 bal101
Par - 68, pret - 1, atturas - 24. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ingunas Rībenas ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (127/Lm11)

Datums: 15.12.2011 16:23:16 bal102
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras kodeksā (90/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.12.2011 16:24:40 bal103
Par - 85, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (23/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.12.2011 16:25:43 bal104
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā (24/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.12.2011 16:26:42 bal105
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (25/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.12.2011 16:27:46 bal106
Par - 83, pret - 4, atturas - 1. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (27/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.12.2011 16:30:36 bal107
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1a. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (31/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.12.2011 16:30:55 bal108
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (31/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.12.2011 16:32:00 bal109
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā (5/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.12.2011 16:33:12 bal110
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (95/Lp11), 1.lasījums

Datums: 15.12.2011 16:34:24 bal111
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (86/Lp11), 1.lasījums

Datums: 15.12.2011 16:37:04 bal112
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tūrisma likumā (63/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.12.2011 16:44:09 bal113
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 2010.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu (92/Lm11)

Datums: 15.12.2011 16:48:43 bal114
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem (125/Lm11)

Datums: 15.12.2011 17:02:49 bal115
Par - 63, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā (114/Lm11)

Datums: 15.12.2011 17:04:15 bal116
Par - 80, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (115/Lm11)

Datums: 15.12.2011 17:05:24 bal117
Par - 63, pret - 1, atturas - 29. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas palielināšanai (119/Lm11)

Datums: 15.12.2011 17:06:42 bal118
Par - 75, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 11. Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanai pie administratīvās atbildības (120/Lm11)

Datums: 15.12.2011 17:07:48 bal119
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 11. Saeimas deputāta Mihaila Zemļinska saukšanai pie administratīvās atbildības (121/Lm11)




 

Frakciju viedokļi
2011.gada 15.decembrī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies šīsdienas Saeimas sēde, un „Frakciju viedokļos” Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Jau ziņots, ka Eiropas Savienības samitā pagājušajā nedēļā gandrīz visas Eiropas Savienības valstis, izņemot Lielbritāniju, piekrita strādāt pie vienošanās attiecībā uz starpvaldību fiskālo disciplīnu. Tā dalībvalstīm pieļautu strukturālā budžeta deficītu ne lielāku par pusprocentu no iekšzemes kopprodukta.

Premjers Valdis Dombrovskis paudis cerību, ka opozīcija atbalstīs fiskālās disciplīnas nostiprināšanu arī Satversmē, jo, viņaprāt, šā principa iekļaušana konstitūcijā ir svarīga neatkarīgi no tā, vai partija atrodas pozīcijā vai opozīcijā. Valdībā novembra beigās tika atbalstīts Fiskālās disciplīnas likuma projekts un ar to saistītie Satversmes grozījumi, kuru apstiprināšanai būs nepieciešams vismaz 67 Saeimas deputātu atbalsts. Taču pašlaik valdošajai koalīcijai ir tikai 56 deputātu balsis. Valdība iecerējusi Satversmē noteikt Saeimas atbildību par taupīgu budžetu un uzkrājumu veidošanu valsts attīstībai un finanšu stabilitātei. To paredz Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi Satversmē, kuriem jāgūst arī parlamentā atbalsts.

Tāpat valdība atbalstīja Fiskālās disciplīnas likumprojektu, kas ierobežos budžeta izdevumu pieaugumu. Satversmē plānots noteikt, ka (citēju) „Saeima ir atbildīga par taupīgu budžetu un uzkrājumu izveidošanu valsts attīstībai un finanšu stabilitātei”. Citāta beigas.

Grozījumi paredz, ka Saeima tāpat kā līdz šim katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, taču atšķirībā no pašreizējās Satversmes panta redakcijas parlaments to darītu vairāku gadu budžeta plāna ietvaros. Satversmē arī iecerēts noteikt, ka budžeta projektu Saeimai tāpat kā līdz šim iesniedz Ministru kabinets, taču jaunajā redakcijā būs uzsvērts, ka valdība kārto valsts finanšu lietas sabalansēti.

Tomēr politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas 11.Saeimas deputāti nolēmuši neatbalstīt Satversmes grozījumu, kas noteiktu fiskālās disciplīnas pastiprināšanu, kā arī balsot „pret” Fiskālās disciplīnas likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijām.

Mēs uzskatām, ka akla pakļaušanās tā sauktās fiskālās disciplīnas principiem pēc būtības nozīmē finansiālās neatkarības zaudēšanu. Mēs nenoliedzam, ka pašreizējos sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos ir nepieciešams ievērot taupības režīmu un dzīvot atbilstoši līdzekļiem.

Var diskutēt par to, kādam jābūt budžeta deficītam un vai ir nepieciešams arī ievērot fiskālo disciplīnu, taču šie lēmumi ir jāpieņem mums pašiem mūsu valstī, Latvijā, nevis jāatdod šīs tiesības Eiropas Savienības institūcijām, tādējādi mums vēl vairāk zaudējot neatkarību.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamais runās politisko partiju apvienības VIENOTĪBA frakcijas deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

 

Labvakar, radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika apstiprināts budžets – visi likumprojekti, pavadošie dokumenti un pamatlikums „Par valsts budžetu 2012.gadam”. Tātad koalīcija ir paspējusi šo budžetu apstiprināt ļoti īsā laika grafikā, lai šis budžets varētu tikt izsludināts jau šogad un lai no 1.janvāra visa sabiedrība varētu zināt par izdevumiem, kādi mums būs 2012.gadā.

Šis budžets, kā jau es esmu daudzreiz atzīmējis, ir samērā viegls gan fiziskā ziņā (ir tikai 30 likumprojekti, pavadošie dokumenti), gan arī emocionālā ziņā, jo praktiski šis ir pirmais budžets trijos gados, kur mēs „negriežam”, nekonsolidējam darba vietas, „negriežam” izdevumus atalgojumiem, „negriežam” pensijas, „negriežam” pabalstus.

Otrajam lasījumam komisija saņēma vairāk par 300 priekšlikumiem – pašā Budžeta likumā bija 91 priekšlikums, bet nedaudz vairāk par 200 priekšlikumiem bija to pavadošajos likumprojektos. Budžeta likumā ir atbalstīti 65 priekšlikumi, tātad pārējie ir noraidīti, un tādi ir 26 priekšlikumi.

Ministru kabinets papildus tika iesniedzis 60 priekšlikumus, Saeimas frakcijas iesniedza 14 priekšlikumus, bet deputāti iesniedza 13 priekšlikumus, savukārt Saeimas komisijas iesniedza 4 priekšlikumus.

Komisija, izskatot šo budžeta projektu un apstiprinot papildu finansējumu jau pirmajā lasījumā pieņemtajiem apjomīgajiem cipariem, ir atbalstījusi tādas pozīcijas, kas nepalielina budžeta deficītu, tās ir: Nacionālo partizānu apvienībai – 5000 latu dotācija, dotācija Nacionālo karavīru biedrībai – 5000 latu. Mēs esam piešķīruši līdzekļus arī Tieslietu ministrijas Valsts zemes dienesta kadastra precizēšanai 236 tūkstošus latu, kā arī atbalstījuši divas Kultūras ministrijas programmas, Dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšanai piešķirot minimāli nepieciešamo finansējumu – 80 tūkstošus latu, kā arī līdzekļus Kultūras ministrijas projekta „Rīga – 2014.gada kultūras galvaspilsēta” ietvaros īstenotajiem pasākumiem, jo jau nākamgad ir jāveic pirmie maksājumi, un šis maksājums būs par Pasaules koru olimpiādi Rīgā 2014.gadā. Šie maksājumi būs jāveic jau februārī un maijā.

Tālāk. Apstiprinot budžetu, mēs Saeimā esam saņēmuši arī likumprojektu „Par fiskālo disciplīnu”, kuru esam nolēmuši atbalstīt un virzīt tālāk, izskatot to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Es ceru, ka mēs nākotnē pieņemsim šo likumu un turpmāk krīžu gadījumā mēs varēsim veidot uzkrājumus un dzīvot atbilstoši nopelnītajiem līdzekļiem un tērēt tik daudz, cik mēs būsim nopelnījuši.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Reiram – politisko partiju apvienības VIENOTĪBA frakcijas deputātam.

Nākamajam vārds Zatlera Reformu partijas deputātam Jānim Ozoliņam.

Lūdzu.

J.Ozoliņš (ZRP).

 

Labdien, godājamie radioklausītāji! Man ir liels prieks, ka mums šodien ir izdevies pieņemt nākamā gada budžetu un ka mēs sekmīgi varēsim paziņot visiem Latvijas iedzīvotājiem, kāds tas būs un pēc kādiem noteikumiem dzīvosim nākamgad.

Īpaši gribu atzīmēt to, ka ir izdevies vienoties par tiem posteņiem, kuri Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi, proti, par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas investīciju projektiem, kas dos iespēju ar struktūrfondu palīdzību nosiltināt ēkas vismaz 350 pašvaldībām, 86 augstskolām, profesionālās izglītības iestādēm, kādas 60 ražošanas ēkas, kā arī uzstādīt vismaz 100 atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas gan komercsektorā pašvaldībās, gan arī pārvaldes iestādēs. Tas ir diezgan būtisks solis uz priekšu, lai mēs ne tikai runātu, bet arī tiešām darītu kaut ko siltuma efektivitātes jautājumos.

Tieši tāpat tas ir attiecībā uz Eiropas struktūrfondiem. Šis budžets mums sekmīgi ļaus modernizēt aptuveni 130 ūdens saimniecību uzņēmumus vai sistēmas, un tas skars aptuveni 62 procentus Latvijas iedzīvotāju, faktiski lielu iedzīvotāju daļu. Tas ļaus arī pabeigt Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas poligona izveidi, gandrīz 20 izgāztuvju rekultivācijas projektu īstenošanu, kas ir apstiprināti jau iepriekšējos gados. Tātad sekmīga un veiksmīga šā budžeta apstiprināšana šos projektus ļaus sekmīgi realizēt, kā arī pabeigt plūdu draudu novēršanas projekta realizāciju Pļaviņās, jo tie bargās ziemās vai pavasaros īpaši aktuāli.

Īpaši gribu atzīmēt to, ka tiks turpināta Eiropas Savienības līmeņa projekta īstenošana Inčukalnā vēsturiski piesārņotās teritorijas sanācijai (runa ir par tā saukto gudrona dīķi). Projekts tiks īstenots līdz 2014.gadam.

Kopumā runājot par nākamā gada budžetu, gribu teikt to, ka es ceru, ka šis ir viens no pēdējiem budžetiem ar finansiālo mīnusu jeb to iezīmi, ka mēs tērējam vairāk nekā pelnām, un ar cerībām skatos uz sadarbības partneriem, koalīcijas partneriem jautājumā par fiskālās disciplīnas un daudzgadu budžeta izstrādi. Zatlera Reformu partija kā vienu no galvenajiem mērķiem izvirza sistēmas ilgtspēju, un mēs noteikti atbalstīsim un visiem spēkiem centīsimies šādu budžetu izstrādāt. Tas ir nepieciešams, lai mēs ne tikai pēdējās gada dienās uzzinātu, pēc kādiem noteikumiem dzīvosim nākamgad, bet jau laicīgi – gada vidū, visa gada laikā – zinātu, uz kurieni tiek novirzīta nauda un kādi projekti nākotnē tiks īstenoti.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Ozoliņam no Zatlera Reformu partijas frakcijas.

„Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Uldis Augulis. Lūdzu!

U.Augulis (ZZS).

 

Labdien, cienītie radioklausītāji! Šodien pats svarīgākais, kas tika lemts Saeimā, droši vien bija budžeta jautājums. Zaļo un Zemnieku savienība, kas ir opozīcijas partija, bija iesniegusi vairākus priekšlikumus, lai valdībai palīdzētu šo budžetu veidot pareizāku un precīzāku. Tas, mūsuprāt, valdībai nebija līdz galam izdevies, tāpēc savos priekšlikumos, kurus mēs iesniedzām, mēģinājām šo budžetu uzlabot.

Viens no mūsu priekšlikumiem bija priekšlikums par atbalstu Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai un Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai, un, protams, valdība veidoja savu priekšlikumu – identisku –, jo valdošā koalīcija nav gatava atbalstīt kādu no opozīcijas labi izstrādātajiem priekšlikumiem. Bet mums ir prieks arī par to, ka šādā veidā tā mūsu iniciatīva ir atbalstīta.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija iesniedza arī priekšlikumu par to, kādā veidā kreditēt lauksaimniekus, lai Latvijas zemnieki varētu iegādāties zemes ar kredīta palīdzību. Bet diemžēl valdošā koalīcija šo priekšlikumu noraidīja.

Nākamais. Mēs mēģinājām atbalstīt arī tos pedagogus, kuri nodarbojas ar deju kolektīviem un dziesmu, koru kolektīviem, lai varētu nodrošināt mērķdotācijas tiem pedagogiem, kas šos kolektīvus sagatavo Dziesmusvētkiem. Arī šo mūsu priekšlikumu diemžēl neatbalstīja, bet ir pieņemts mazliet citādāks, ar mazāku finansējumu, tieši Dziesmusvētku atbalstam, bet ne atbalstam pedagogiem, kuri šo darbu veic.

Vēl. Protams, mums bija priekšlikums arī medicīnas atbalstam, taču valdošā koalīcija diemžēl neatbalstīja arī to.

Nākamais. Es kā bijušais satiksmes ministrs gribu pieminēt, ka mani personīgie priekšlikumi bija saistīti ar Valsts autoceļu fondu, autoceļu finansējuma atjaunošanu un stabilu finansējumu nākotnē. Tas, protams, dotu iespējas uzņēmējiem normāli plānot savus darbus, skatīties ilgtermiņā, domāt par to, kādā veidā pēc iespējas ātrāk sakārtot mūsu autoceļus. Protams, gan pašvaldībām, gan valstij kā pasūtītājam būtu tad normāls plānošanas process ilgtermiņā, jo ceļi ir valsts asinsrite – tie dod gan darba vietas, gan ekonomisko izaugsmi un tātad, protams, arī iespēju attīstīties uzņēmējdarbībai. Priekšlikumos būtībā bija runa par to, ka, rēķinoties, protams, ar finanšu situāciju valstī, pakāpeniski, pa gadiem, mēs ejam līdz tam, ka 80 procenti no akcīzes nodokļa par naftas produktiem un autotransporta nodoklis tiek novirzīts tikai un vienīgi ceļu remontiem, ceļu uzlabošanai, lai mēs pēc iespējas ātrāk sakārtotu savus ceļus un mums būtu Eiropas līmeņa ceļi, mums nebūtu jābrauc pa bedrainiem ceļiem. Šos priekšlikumus neatbalstīja, bet valdošā koalīcija solīja par šo jautājumu lemt vidēja budžeta termiņa ietvaros. Ceru, ka šie apsolījumi paliks spēkā. Bet jāatceras ir tas, ka mēs varam plānot, bet ceļi mums ir jāremontē un jāuztur šodien. Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Uldim Augulim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Vineta Poriņa. Lūdzu!

V.Poriņa (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau mani kolēģi, citi deputāti, minēja, šīsdienas centrālais notikums, protams, bija valsts budžeta pieņemšana Saeimā. Budžets ir pieņemts. Bet ko domā Nacionālā apvienība? Nacionālā apvienība jau savlaicīgi bija sagatavojusi un iesniegusi savus ieteikumus, piemēram, ēnu ekonomikas apkarošanai un citas idejas Finanšu ministrijā, un tās arī aktīvi tiks virzītas, lai veicinātu un uzlabotu pašreizējo valsts ekonomisko stāvokli.

Otrkārt. Runājot par budžetu, es nevēlētos atkārtot to, ko jau šodien nupat minēja mani kolēģi, bet es gribētu izcelt – un teikt lielu paldies Valdim Dombrovska kungam par to! – papildu finansējuma piešķiršanu 80 tūkstošu latu apmērā Dziesmusvētkiem. Arī tas tātad tika panākts, pateicoties Nacionālās apvienības iniciatīvai un premjera Valda Dombrovska atsaucībai.

Treškārt. Pavisam īsi. Tā kā mana interešu sfēra ir saistīta ar valodu un izglītību, es gribu minēt to, ka opozīcijas priekšlikumi šodien īpaši izcēlās ar lielu populismu, runājot par pedagogu algu palielinājumu, kas patiesībā nebūtu nekāds palielinājums, tāpēc ka faktiski tas neatbilda palielinājuma nozīmei. Un tāpēc mēs šos opozīcijas, konkrēti Zaļo un Zemnieku savienības, ieteikumus noraidījām.

Un man, lingvistei un valodas politikas zinātniecei, šodien lielākais notikums – lielākais pēc budžeta apstiprināšanas – bija kārtējie politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” ieteikumi Valsts valodas likuma sakarā un grozījumu likumā „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” virzīšana Saeimā. Es uzstājos pret „Saskaņas Centra” iesniegtajiem grozījumiem Valsts valodas likumā, jo „Saskaņas Centrs” ieteica ieviest Valsts valodas likumā tādu normu, ka, ja minoritāte sastāda 20 procentus no apdzīvotās teritorijas vai pilsētas iedzīvotājiem, tad šī minoritāte var pieprasīt savas valodas lietojumu. Kā mēs zinām, Latvijā šobrīd ir vērojama tieši krievvalodīgo cilvēku komforta situācija un latviski runājošo cilvēku diskomforts. Šādu „Saskaņas Centra” iesniegtu grozījumu akceptēšana novestu nevis pie sabiedrības integrācijas un harmonijas cilvēku attiecībās Latvijā, bet – tieši otrādi! – pie sašķeltības. Un šodien, uzstājoties debatēs, es teicu, ka ar Valsts valodas likuma grozījumu akceptēšanu vai noraidīšanu Saeima var paust, vai mēs vēlamies turpmāk būt kā maza Krievija vai tomēr vēlamies būt suverēna nacionāla valsts Latvija ar vienvalodību valsts un sabiedrības līmenī, ar daudzvalodības politiku indivīda līmenī un latviešu valodu kā dominējošo valodu publiskajā telpā. Es kolēģus aicināju balsot pret šiem „Saskaņas Centra” ierosinātajiem grozījumiem, un Saeima tos neakceptēja.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Vinetai Poriņai no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Tiešraidi no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Piektdien, 24.novembrī
14:30  Frakcijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētājas Ingunas Sudrabas tikšanās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V. E. Hayri Hayret Yalav