Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas četrpadsmitā sēde
2011.gada 8.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00.

Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas 8.decembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis veselu virkni piedāvātu izmaiņu šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis Nacionālās apvienības deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Krēsliņa atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Nacionālās apvienības deputātu iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Krēsliņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dombravas, Blumfelda, Dzintara, Cilinska, Naudiņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dombravas, Blumfelda, Dzintara, Cilinska, Naudiņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu grozīt 8.decembra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Cilinska, Dombravas, Blumfelda, Dzintara, Naudiņa, Laizānes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Eināra Cilinska atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Cilinska, Dombravas, Blumfelda, Dzintara, Naudiņa, Laizānes, Latkovska, Krēsliņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Eināra Cilinska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Psihologu profesionālās darbības likums” (Nr.28/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 30.decembrim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Irēnas Krūmanes atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Lolitas Čigānes iesniegumu „Par piešķirtā neapmaksātā atvaļinājuma deputātei Lolitai Čigānei šā gada 8.decembrī atsaukšanu”. Tātad iesniegums tiek atsaukts un atvaļinājums nav piešķirts.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ineses Lībiņas-Egneres iesniegumu „Par piešķirtā neapmaksātā atvaļinājuma deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei no šā gada 8.decembra līdz 9.decembrim atsaukšanu”. Tātad arī šis iesniegums tiek atsaukts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Lolitas Čigānes iesniegumu par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atsaukšanu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad paraksts ir atsaukts un šis likumprojekts no darba kārtības tiek izslēgts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Urbanoviča, Ribakova, Elksniņa, Orlova, Zemļinska, Klementjeva un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad jautājums mums ir jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtību un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! (No zāles dep. A.Bērziņš: „Tur viņa īstā vieta!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 50, atturas - 3. Darba kārtība nav grozīta. Tātad lēmuma projekts tiks izskatīts nākamajā sēdē. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Malači! Turpiniet tādā garā!”)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 8.decembra darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu grozīt Saeimas 8.decembra darba kārtību... nē, lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.130/Lp11) izslēgšanu no 2012.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.130/Lp11) atbildīgās komisijas maiņu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Zaķa, Latkovska, Čigānes, Kalniņa un Rībenas - iesniegumu ar lūgumu veikt izmaiņas Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 12.jautājumu - likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai veiktu izmaiņas Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās 12.jautājumu - likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 30, atturas - nav. Tātad darba kārtība grozīta un likumprojekts no sēdes darba kārtības izslēgts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ingas Bites, Ineses Lībiņas-Egneres, Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Edmunda Demitera un Vjačeslava Dombrovska iesniegumu ar lūgumu pārcelt 8.decembra sēdes darba kārtības punkta Nr.4 - lēmuma projekta „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem” - izskatīšanu pēc darba kārtības 24.punkta izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto un grozīto darba kārtību.

Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.130/Lp11) izslēgšanu no 2012.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai no 2012.gada valsts budžeta likumprojektu paketes izslēgtu likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 96, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojekts no budžeta paketes izslēgts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina grozīt atbildīgo komisiju likumprojektam „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, nosakot, ka atbildīgā komisija ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atbildīgās komisijas maiņu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad atbildīgā komisija likumprojektam „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Tā... Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 2011.gada 8.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā 2012.gada valsts budžeta likumprojektu paketi... paketes likumprojektus izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 7.decembra sēdē ir skatījusi šādus Ministru kabineta iesniegtos 2012.gada valsts budžeta paketes likumprojektus, kurus tūlīt nolasīšu un kurus tā lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu bloku.

Tātad tie ir šādi likumprojekti „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””, „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””, „Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā”, „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, „Grozījums Pacientu tiesību likumā”, „Grozījums Patentu likumā”, „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, „Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu”, „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””, „Grozījums likumā „Par pašvaldībām””, „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, „Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””, „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, „Grozījums likumā „Par autoceļiem””, „Grozījums Izglītības likumā”, „Grozījums Augstskolu likumā”, „Grozījums Profesionālās izglītības likumā”, „Par valsts budžetu 2012.gadam”.

Tātad vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tiek grozīta Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtība un tajā tiek iekļauta 2012.gada valsts budžeta likumprojektu pakete? Deputātiem iebildumu nav. Tātad... (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtību un iekļautu tajā 2012.gada valsts budžeta likumprojektu paketi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 31, atturas - nav. Tātad darba kārtība ir grozīta un 2012.gada valsts budžeta likumprojektu pakete darba kārtībā iekļauta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Vārds ziņotājam par budžeta likumprojektu paketi. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs. Reira kungs jums izstāstīs vēlreiz procedūru, bet saskaņā ar Kārtības rulli budžeta likumprojektu pakete tiek izskatīta kopumā. Pēc atbildīgās komisijas ziņojuma ir Ministru kabineta ziņojumi, bet pēc tam ir debates par visu likumprojektu paketi kopumā - tātad par jebkuru no šiem likumprojektiem. Un tikai pēc tam, kad tiks noslēgtas debates, notiks balsojumi par katru no likumprojektiem atsevišķi.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 2012.gada budžeta likumprojektu paketi, kura sastāvēja no 31 likumprojekta un no pamatlikuma „Par valsts budžetu 2012.gadam”. Komisija izskatīja šos likumprojektus pirmajam lasījumam. Komisija vērtēja likumprojektus pa blokiem.

Tātad pirmais bija Finanšu ministrijas iesniegtais bloks, kas sastāvēja no šādiem likumprojektiem: „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””, „Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā”, „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””, „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Nākamais bloks bija saistīts ar Iekšlietu ministrijas darbu, un mēs izskatījām likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”.

Izglītības un zinātnes ministrijas likumprojektu blokā bija iekļauti šādi likumprojekti: „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, „Grozījumi Izglītības likumā”, „Grozījumi Augstskolu likumā”, „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

Labklājības ministrijas blokā izskatījām likumprojektus „Grozījumi Invaliditātes likumā”, „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Satiksmes ministrijas blokā izskatījām likumprojektus „Grozījums likumā „Par autoceļiem”” un „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.

Tieslietu ministrijas blokā izskatījām likumprojektus „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””, „Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu”, „Grozījumi Patentu likumā”, „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas blokā izskatījām likumprojektus „Grozījums likumā „Par pašvaldībām””, „Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””, „Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”.

Veselības ministrijas blokā izskatījām likumprojektu „Grozījums Pacientu tiesību likumā”.

Es tagad nekavēšos pie budžeta cipariem - par tiem pastāstīs Ministru prezidents un finanšu ministrs -, bet nosaukšu galvenās pozīcijas, no kurām veidosies ieņēmumu daļa.

Reversā PVN lietojuma paplašinājums uz metāllūžņu iepirkumu un būvniecību sastādīs 5,9 miljonus latu papildus budžeta ieņēmumos.

Azartspēļu un izložu uzraudzības pilnveidošana - 0,7 miljoni latu.

No nodokļiem atbrīvoto akcīzes preču ievešanas no trešajām valstīm ierobežošana - 1,5 miljoni latu.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas kārtības maiņa attiecībā uz metāllūžņiem - 3,7 miljoni latu.

Finanšu stabilitātes nodevas dubultošana - 2,2 miljoni latu.

Mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu administrēšanas stiprināšana - 2,7 miljoni latu.

Nodokļu atbalsta pasākumi - 15 miljoni latu, kā arī papildu ieņēmumi no Valsts ieņēmumu dienesta administrācijas spējas uzlabošanas - 1,2 miljoni latu, azartspēļu nodokļa spēļu automātiem un spēļu galdiem palielināšana par 2,2 miljoniem latu un pārējie mazākās summās iekasējamie ieņēmumi.

No izdevumiem, kas skars ministrijas un valsts pārvaldes institūcijas, varētu minēt lielākos.

Ir Aizsardzības ministrijas konsolidācija par 6,6 miljoniem latu, kas samazinās ilgtermiņa projektus NBS ilgtermiņa līgumiem, un izdevumu samazinājums ilgtermiņa projektiem - Jūras spēku pretmīnu kuģa iegāde.

Labklājības ministrijai valsts sociālās apdrošināšanas budžetā ir plānots 3 miljonus latu liels izdevumu samazinājums darbnespējas lapu izsniegšanas procesa pārskatīšanas rezultātā.

Iekšlietu ministrijas budžeta samazinājumi ir paredzēti par 0,6 miljoniem latu. Samazinājums Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ilgtermiņa saistībām - 0,2 miljoni latu. Samazinājums Valsts policijas autotransporta līdzekļu iegādei - 0,4 miljoni latu. Samazinājums ir arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ilgtermiņa saistībām pasu un elektronisko identifikācijas karšu iegādei.

Satiksmes ministrijas samazinājumi ir 10 miljoni latu valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas nodrošināšanai un 5 miljoni latu - zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.

Kultūras ministrijas samazinājums ir 2,5 miljoni latu Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai, ņemot vērā projekta īstenošanas tempus.

Izglītības un zinātnes ministrijas samazinājums ir 1,2 miljoni latu - dotācijas samazinājums Latvijas Olimpiskajai komitejai, kas saistīts ar valsts galvoto aizdevumu atmaksu... ar neuzsāktiem projektiem.

Zemkopības ministrijai samazinājums ir 7 miljoni latu - nacionālā budžeta līdzfinansējuma daļas samazinājums papildus valsts tiešmaksājumu maksājumos.

Tātad neatkarīgajās institūcijās budžeta samazinājumu ir piedzīvojusi tikai Saeima.

Apkopojot šos visus izdevumu un ieņēmumu samazinājumus, plānotais budžeta deficīts varētu nepārsniegt 2,5 procentus no IKP. Izskatot budžeta likumprojektus, kas ietilpst budžeta paketē, un pašu budžetu, mēs komisijas vakardienas sēdē nolēmām arī vienu likumprojektu neatbalstīt - likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” - un izslēgt šo likumprojektu no budžeta paketes. To arī Saeima šodien atbalstīja.

Kolēģiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija iespēja iepazīties ar likumprojektiem jau iepriekš, nesaņemot vēl budžeta paketi, - tātad jau melnraksta variantā. Tādējādi komisija strādāja ar dokumentiem, vēl pirms Saeima bija oficiāli saņēmusi šos dokumentus.

Mēs divās sēdēs izskatījām visus iesniegtos likumprojektus - tātad vienu likumprojektu nolēmām noraidīt un nolēmām arī atbalstīt steidzamību šiem likumprojektiem.

Līdz ar to aicinu arī Saeimu atbalstīt to steidzamību un atbalstīt šos likumprojektus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tātad vispirms mums ir jānobalso par to, vai mēs atzīstam visus iesniegtos likumprojektus par steidzamiem. Un tad būs Ministru kabineta ziņojums un debates par visu paketi kopumā.

Par steidzamību debatētājam ir iespēja runāt par katru likumprojektu „par” vai „pret” piecas minūtes.

Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi atzīt visu likumprojektu paketi par steidzamu, bet jābalso mums ir par katru likumprojektu atsevišķi.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 31, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums Pacientu tiesību likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums Patentu likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums likumā „Par autoceļiem”” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 30, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums Izglītības likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Tātad par nākamo likumprojektu, pret tā steidzamību ir pieteikusies runāt deputāte Iveta Grigule... Tātad par likumprojektu „Par valsts budžetu 2012.gadam” - pret steidzamību.

I.Grigule (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt steidzamību šim likumprojektam. Mēs jau draudzīgi esam atbalstījuši 28 likumprojektu steidzamību. Acīmredzot priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs rītdienas pirmā puse, un darba ir gana.

Es saprotu, ka Finanšu ministrija un Ministru prezidents vislabprātāk, nesot budžetu uz Saeimu, tās Kancelejā saņemtu spiedodziņu nevis „Saņemts”, bet „Saskaņots”. Un tad, teiksim, nebūtu nekādu problēmu ar šā budžeta „izdzīšanu” cauri Saeimai.

Kādi argumenti ir dzirdēti „par” steidzamību Saeimas gaiteņos?

„Tās ir valstiskas intereses - steidzināt šā likumprojekta izskatīšanu Saeimā.” Vai valsts cietīs no tā, ka mēs to neizskatīsim galīgajā lasījumā nākamajā ceturtdienā, bet gan aiznākamajā ceturtdienā? Nu, man ir stipras šaubas...

Ka vajadzētu steidzināt likumu pieņemšanu, tāpēc ka pašvaldību budžeti līdz ar to kavējas un tos pieņemt nevar. Nu, tās ir tādas jaunuļu draiskulības, jo šeit ir palikuši pāris pašvaldību pārstāvji, kas ir bijuši vadītāju vietnieki, un viņi zina, ka pašvaldības savus budžetus jau sen ir sagatavojušas, jo proporcija 80:20, kas ir galvenais pašvaldību ieņēmumu avots, nu, nemainīsies! Mēs taču to saprotam! Un tas svinīgais, skaistais akts pašvaldību budžetu apstiprināšanā tik un tā notiks janvārī.

Vēl ir izskanējuši tādi argumenti par steidzamību, ka tā taču parasti notiek, ka budžetu mēs Saeimā pieņemam steidzamības kārtā. Pagājušajā gadā tas tā notika, tas bija mans pirmais budžets. Un īstenībā es domāju, ka šinī pusē šīs kārtības maiņas atbalstītāju varbūt pat ir vairāk nekā tanī pusē. Jo arguments - „tas notiek tāpēc, ka tā parasti ir un tā arī jādara” - nu, piedodiet, neiztur nekādu kritiku!

Līdz rītdienas dienas pirmajai pusei izskatīt budžetu, iedziļināties ciparos, saprast par tiem cilvēkiem, kas stāv aiz tiem cipariem, - šāds laiks ir absolūti nepietiekams. Lai Dievs dod lielākajam vairumam no mums nedēļas laikā iegaumēt tos ciparus, pamatciparus, kas ir budžetā! Pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi, konsolidētā budžeta ieņēmumi un izdevumi, kopbudžeta ieņēmumi un izdevumi... Cik paredzēts Eiropas Savienības fondu līdzekļu atbalstam no valsts puses, un tā tālāk... Ticiet man, uz žurnālistu un citu uzdotajiem jautājumiem pagājušajā gadā lielākā daļa krita kaunā, tikai dažiem izdevās „saglabāt seju”, runājot par cipariem... nemaz nerunājot par būtību.

Tad nu varbūt cienīsim sevi un cienīsim tos deputātus, kuri grib ne tikai iegaumēt pamatciparus, bet arī saprast, kas aiz kuriem slēpjas!

Vakar Ministru prezidents bija mūsu frakcijā, un uz jautājumu par to, vai tiešām referendums... balsojums par referendumu tiks steidzināts vēl šogad Saeimā, apstiprinājums bija - jā... ka tā tas būs, jo kolēģi no VIENOTĪBAS negrib šo jautājumu, kas ir tik nepatīkams diskusijās, publiskajā telpā ilgi vilkt garumā.

Sēdes vadītāja. Vai tas ir jautājums par budžeta steidzamu virzīšanu?

I.Grigule. Bet diemžēl tāda pati pieeja kolēģiem no VIENOTĪBAS ir par visiem jautājumiem, par kuriem viņi negrib diskutēt. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par tēmu!”) Tā ka arī budžets acīmredzot ir tēma, par kuru kolēģi negrib diskutēt. (No zāles: „Provokatore!”)

Es aicinu balsot pret steidzamību, jo nepietiek ar 24 vai 48 stundām, lai ar to visu iepazītos, lai saprastu, lai izdiskutētu ar sociālajiem partneriem. Arodbiedrības, ar kurām es tikos, arī aicina mūs balsot pret steidzamību. Nu nebūsim balsojamās mašīnas! Jo pēc tam pašiem būs nepatīkami skatīties cits citam acīs. Mums pagājušajā gadā tā bija, lai gan bijām pozīcijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „par” pieteicies deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja jautājumu par balsojumu par steidzamību, un tam ir daudzi argumenti.

Pirmkārt, Kārtības rullis nosaka veidu, kā tiek izskatīts budžets, un jautājums par šo ceturtdienu vai nākamo, vai aiznākamo ceturtdienu - tas ir jautājums par izskatīšanu otrajā lasījumā. Bet Kārtības rullis nosaka, ka budžets tiek izskatīts divos lasījumos. Līdz ar to, kolēģi, ja mēs nepieņemam steidzamību, tad šis likumprojekts tiks izskatīts trijos lasījumos un tas nevarēs tikt pieņemts ātrāk par nākamo gadu, un stāšanās spēkā varētu ievilkties līdz janvāra vidum vai pat līdz februārim. Līdz ar to valsts iestādes tērēs vienu divpadsmito daļu no jau esošajiem budžetiem... no esošā. Līdz ar to valsts... Ņemot vērā, ka budžets ir konsolidējošs budžets, var sanākt tā, ka būs nepieciešams papildus meklēt konsolidācijas pasākumus, lai kompensētu to vienu divpadsmito daļu, ko mēs un valsts pārvaldes pārstāvji būsim tiesīgi tērēt janvārī.

Tas ir viens arguments.

Otrs arguments ir tas, ka mums 22.decembrī ir jānoslēdz sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem un mums šis budžets ir jāpieņem. Skaidrs, ka ir sarežģīti strādāt šādos apstākļos. Šis otrais gads ir priekšvēlēšanu gads. Skaidrs, ka likums nosaka, ka vēlēšanu gada laikā budžetu var sagatavot un iesniegt četrus mēnešus pēc vēlēšanām, bet mēs... Es te gribu pateikties valdības pārstāvjiem, kā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas visiem pārstāvjiem, jo mēs strādājam ļoti intensīvi, lai sagatavotu šo budžetu ātrāk un nepieļautu tādu situāciju, ka mēs ieietu nākamajā gadā bez jauna budžeta, bez pēdējā konsolidācijas budžeta.

Līdz ar to, kolēģi, es lūdzu atbalstīt šā likumprojekta steidzamību un balsot par steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens deputāts ir runājis „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Par valsts budžetu 2012.gadam” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Un tagad sāksim debates, pirms balsojam par pirmo lasījumu... Sākam debates par visu budžeta likumprojektu paketi kopumā.

Ministru kabineta vārdā - vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Dāmas un kungi!

Valdība ir izstrādājusi un iesniegusi Saeimas izskatīšanai 2012.gada valsts budžeta projektu. Izstrādātais budžets nodrošina budžeta deficīta samazināšanu līdz Māstrihtas kritēriju pieļautajām robežām un ļauj sekmīgi pabeigt Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu. Ar šo budžetu tiek pielikts punkts arī vairākus gadus ilgušajai fiskālajai konsolidācijai. 2012.gada valsts budžets ieliek pamatu tālākai valsts stabilai attīstībai.

Par galvenajiem skaitļiem.

2012.gadā plānotie valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi ir 4,52 miljardi latu, izdevumi - 4,64 miljardi latu, bet deficīts - 125 miljoni latu.

Ņemot vērā prognozēto pašvaldību budžetu deficītu un budžeta deficīta korekciju atbilstoši EKS 95 metodikai, budžets nodrošina starptautiskā aizdevuma programmā noteiktā mērķa - budžeta deficīts zem 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta - izpildi.

Par makroekonomiskajiem rādītājiem. Latvijas ekonomikā turpinās izaugsme, un sagaidāms, ka šā gada IKP pieaugums varētu sasniegt 5 procentus. Jau pagājušajā gadā iezīmējās ievērojams ražošanas un eksporta pieaugums, un šīs pozitīvās tendences turpinās arī šogad.

Ražošanas apjoms šā gada pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis par 10 procentiem, bet eksports - par 31 procentu. Eksporta apjomi jau pagājušā gada trešajā ceturksnī pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Ar pilnu atbildību var teikt, ka tieši ražošana un eksports ir galvenie faktori, kas nodrošina ekonomikas izaugsmi. Tomēr Latvijas eksporta izaugsme ir tieši saistīta ar globālo ekonomisko situāciju un pasaules tirdzniecības apjomu izmaiņām. Un šeit ir iemesls bažām, par ko runāšu nedaudz vēlāk.

No ekonomiskās attīstības iekšējās dinamikas viedokļa jāatzīmē, ka pamazām minētie izaugsmes rādītāji sāk pārtapt arī Latvijas mājsaimniecību ienākumu reālā pieaugumā. To skaidri parāda atalgojuma tendences gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā. Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā palielinājās par 3,7 procentiem (no 475 līdz 493 latiem), bet privātajā sektorā pieaugums bija 5 procenti (no 430 līdz 452 latiem). Tomēr pirmie pozitīvie rezultāti nedrīkst kalpot par pamatu eiforijai. Darbs pie valsts stabilas attīstības ir smags ikdienas darbs, un atslābināties te nedrīkst.

Šobrīd es redzu šādus galvenos valdības uzdevumus: īstermiņā tie ir starptautiskā aizdevuma programmas sekmīga pabeigšana un pilnas pārliecības par valsts finansiālo stabilitāti nodrošināšana; vidējā termiņā - stabila valsts attīstība, veicinot valsts konkurētspēju, radot jaunas darba vietas un aktīvi piesaistot investīcijas Latvijas ekonomikai.

2012.gada valsts budžets veidots, balstoties uz sekojošām makroekonomiskajām prognozēm: IKP pieaugums - 2,5 procenti, inflācija - 2,4 procenti.

Jāatzīmē, ka jau vasarā nākamā gada IKP pieaugums tika prognozēts 4 procentu apmērā. Neraugoties uz samērā straujo Latvijas ekonomikas attīstību šogad, ārējās ekonomiskās vides ietekme kļūst aizvien nelabvēlīgāka. Šobrīd ekonomisko situāciju pasaulē ietekmē tādi faktori kā parādu krīzes saasināšanās eirozonā, ASV kredītreitinga samazināšana un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, konfidences indikatoru pasliktināšanās vairākumā lielo ekonomiku, pasaules tirdzniecības tempu palēnināšanās, kā arī nenoteiktība attiecībā uz nepieciešamo fiskālo konsolidāciju vairākumā ekonomiski attīstīto valstu. Tie ir satraucoši signāli, kuri tika ņemti vērā, strādājot pie nākamā gada budžeta un attiecīgi koriģējot Latvijas IKP pieauguma prognozi uz 2,5 procentiem.

Par starptautiskā aizdevuma programmu un fiskālo konsolidāciju. Kopā ar 2009.gada budžeta grozījumiem šis ir ceturtais budžets, kuru manis vadītās valdības ir izstrādājušas, bet pirmais, par kuru balsos jaunā - 11.Saeima. Visi šie budžeti ir tikuši izstrādāti starptautiskā aizdevuma programmas zīmē, un visos ir veikta fiskālā konsolidācija. Konsolidācija nepatīk nevienam, it īpaši, ja tā jāveic trīs gadus pēc kārtas.

Šobrīd mēs esam dažu nedēļu attālumā no starptautiskā aizdevuma programmas slēgšanas. Šī programma ir bijusi smags pārbaudījums gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ekonomikai, gan Latvijas valstij kopumā. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka, pateicoties šai programmai un neskatoties uz tās stingrajiem nosacījumiem, Latvijai bija iespēja aizņemties valsts izdzīvošanai tik vitāli svarīgos līdzekļus. Arī procentu likmes bija krietni izdevīgākas, nekā būtu iespējams saņemt tirgū. Salīdzinājumā, piemēram, ar Lietuvu mūsu procentu likme bija ap 3 procentiem gadā, turpretī Lietuva krīzes smagākajos brīžos aizņēmās ar likmēm 6-9 procenti gadā, tātad 2 līdz 3 reizes dārgāk. Tas šobrīd nosaka arī to, ka parādu apkalpošanas slogs kaimiņiem ir proporcionāli lielāks, tātad arī lielāka slodze uz ekonomiku.

Nedrīkstam arī aizmirst īstenotās strukturālās reformas, kas Latvijai bija nepieciešamas jau sen, bet diemžēl reāli tām ķērāmies klāt tikai tad, kad ūdens sāka smelties mutē.

Paredzot iespējamo diskusiju par reformām, kas rit nu jau ceturto gadu, gribu pieminēt kādu teicienu, kuru mēdzu atgādināt brīdī, kad mūsu valstij bija jāpievēršas radikālām reformām, proti, - „reformas sākas tur, kur beidzas nauda”. Tagad šim teicienam varam pievienot turpinājumu, proti, - „izaugsme sākas tur, kur reformu rezultātā ir cēlies darba ražīgums un valsts konkurētspēja”.

Pēdējo trīs gadu laikā valdības galvenais mērķis ir bijis nostabilizēt valsts finanses un ekonomiku un ielikt stabilu pamatu ilgtspējīgai attīstībai.

Runājot par starptautiskā aizdevuma programmu, nereti ir nācies dzirdēt viedokļus, ka nav pareizi krīzes laikā paaugstināt nodokļus vai samazināt budžeta izdevumus, jo tas tikai pasliktina situāciju. Vajagot pagaidīt, kamēr ekonomika stabilizēsies, un tad risināt budžeta deficīta un valsts parāda problēmas. Vilinoša loģika, - it īpaši tiem politiķiem, kuri nevēlas veikt nepopulārus pasākumus un reformas. Diemžēl šī loģika nedarbojas. Jāatceras, ka finansiālā stabilitāte ir priekšnoteikums ekonomikas izaugsmei. Nenodrošinot valsts finansiālo stabilitāti, valsts nespēj finansēt budžeta deficītu, banku sektors neizsniedz aizdevumus uzņēmējiem un iedzīvotājiem, no valsts aizplūst investīcijas un kapitāls. Rezultāts ir ekonomikas lejupslīde. To mēs paši piedzīvojām 2008.gada beigās un 2009.gada sākumā. To tagad piedzīvo Grieķija, kura mēģina atlikt fiskālo konsolidāciju, bet rezultātā nespēj atjaunot finanšu tirgus uzticību un slīgst aizvien dziļākā recesijā.

Vakar valdība panāca misijas līmeņa vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu, un šodien plānojam nosūtīt Nodomu vēstuli Starptautiskajam Valūtas fondam. Minēto vienošanos tuvāko nedēļu laikā izskatīs Starptautiskā Valūtas fonda valde un pieņems galalēmumu.

2012.gada valsts budžeta pieņemšana valdības piedāvātajā redakcijā ļaus sekmīgi pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu.

Daži vārdi par to, kāpēc ir svarīgi sekmīgi pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu. Šeit pamācošs ir Ungārijas piemērs. Pirms diviem gadiem Ungārija pārtrauca SVF programmu, kritizējot tās nosacījumus. Tomēr, nenovadot reformas līdz galam un īstenojot vairākus populistiskus, pret banku sektoru un ārvalstu investoriem vērstus pasākumus, Ungārija nespēja atjaunot finanšu tirgu un investoru uzticību un nespēja nostabilizēt savas finanses. Rezultāts - pagājušajā mēnesī Ungārija bija spiesta atkārtoti vērsties pie Starptautiskā Valūtas fonda ar lūgumu piešķirt kārtējo aizdevumu. Rezultāts izrādījās neveiksmīgs no ekonomikas viedokļa un ļoti pazemojošs politiski.

Tāpēc Latvijai ir svarīgi sekmīgi pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu. Tas būs pozitīvs signāls un apliecinājums finanšu tirgiem un investoriem, ka mūsu valstī var droši investēt un radīt jaunas darba vietas. Tas ļaus uzlabot valsts kredītreitingu, ievērojami samazinot valsts parāda apkalpošanas izdevumus un atvieglojot kredītu pieejamību mūsu uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Par Fiskālās disciplīnas likumu. Kāds reiz teicis, ka disciplīna ir tilts starp mērķiem un to piepildījumu. Lai nostiprinātu tik grūti panākto finansiālo stabilitāti un neatkārtotu trekno gadu kļūdas un mēģinājumus dzīvot pāri saviem līdzekļiem, fiskālās disciplīnas principus ir nepieciešams nostiprināt likumdošanas līmenī. Valdība ir sagatavojusi un iesniegusi Saeimā Satversmes grozījumu projektu un Fiskālās disciplīnas likuma projektu, kas nosaka ekonomiskā cikla ietvaros sabalansētu valsts kopbudžetu. Fiskālās disciplīnas likums pēc būtības pasaka vienkāršu lietu: mēs taupām un veidojam uzkrājumus labajos gados, bet tērējam tos ekonomiskās stagnācijas vai lejupslīdes laikā, tādējādi nodrošinot stabilas valsts finanses ilgtermiņā.

Par sociālo budžetu.

Atsevišķi apskatot valsts pamatbudžetu un sociālo budžetu, jāatzīmē, ka pirmo reizi pēc ilgiem gadiem valsts pamatbudžetā tiek plānots kaut arī neliels, bet tomēr pārpalikums 8,9 miljonu latu apmērā, savukārt sociālajā budžetā saglabājas ievērojams deficīts 134 miljonu latu apmērā. Šīs tendences norāda uz būtisku problēmu, kurai tuvākajos gados būs jāpievērš pastiprināta uzmanība, proti, valsts sociālās sistēmas ilgtspējai. Šeit arī slēpjas skaidrojums tam fenomenam, kuru Latvijā daudzi nesaprot, proti, kādēļ starptautiskie aizdevēji sarunās vēl aizvien neatlaidīgi prasīja samazināt tieši sociālā budžeta un pensiju izdevumus. Lai arī cik smaga būtu vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, pensijas mums tomēr izdevās nosargāt.

Arī iepriekšējos gados fiskālā konsolidācija tika veikta galvenokārt uz valsts pamatbudžeta rēķina, maksimāli pasargājot sociālo budžetu. Rezultātā sociālā budžeta īpatsvars kopējos izdevumos strauji pieauga, un arī nākamajā gadā sociālajai jomai tiks novirzīta trešdaļa no valsts konsolidētā budžeta izdevumiem.

Sociālās sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai kritiski svarīgs būs darbs gan pie demogrāfiskās situācijas uzlabošanas, gan iedzīvotāju izceļošanas apturēšanas. Domāju, tas ir nopietns pamatojums tam, kādēļ viena no valdības prioritātēm ir Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļu un ekonomiskās labklājības nekavējoša uzlabošana. Tas ir pirmais priekšnoteikums cilvēku vēlmei palikt savā valstī, nevis kravāt ceļasomas aizbraukšanai.

Runājot par sociālo jomu, gribēju pārrunāt arī jautājumu par sociālās drošības tīklu. 2009.gada rudenī ieviestajam sociālās drošības tīklam krīzes laikā bija nozīmīga loma sociālā līdzsvara un stabilitātes nodrošināšanā. Arī nākamgad turpināsim īstenot sociālās drošības tīkla pasākumus, tomēr, valstij izejot no krīzes, notiek arī pakāpeniska pasākumu skaita un apjoma samazināšana.

Par nodokļiem un ēnu ekonomikas apkarošanu.

2012.gada valsts un pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumu plāns par 215 miljoniem pārsniedz šāgada prognozētos ieņēmumus. Papildus ieņēmumi budžetā nonāks gan ekonomiskās izaugsmes rezultātā, gan arī turpinot apkarot ēnu ekonomiku. Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna īstenošana arī nākamgad būs valdības prioritāte. Ieņēmumi no ēnu ekonomikas apkarošanas šogad ir krietni lielāki nekā ar aizdevējiem saskaņotā 15 miljonu latu prognoze. Tāpēc nākamajā gadā mēs esam ieplānojuši divreiz lielāku summu - 30 miljonu latu papildieņēmumu uz ēnu ekonomikas apkarošanas rēķina.

Protams, šāds rezultāts nebūtu iespējams bez Valsts ieņēmumu dienesta un citu iesaistīto institūciju veiktajiem pasākumiem iekasēšanas uzlabošanai, tāpēc nākamajā gadā īpašu uzmanību pievērsīsim VID kapacitātes stiprināšanai.

Budžeta konsolidācija pārsvarā ir veikta izdevumu daļā, maksimāli izvairoties no nodokļu celšanas. Nākamajā gadā ir skartas tikai atsevišķas nodokļu pozīcijas - izložu un azartspēļu nodoklis, finanšu sektora stabilitātes nodeva un - nelielā apmērā - nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšana. No minētajiem pasākumiem plānojam papildus iekasēt 8,5 miljonus latu, kas ir niecīga daļa no kopējās 156 miljonu latu fiskālās konsolidācijas.

Tālākais nodokļu ieņēmumu pieaugums ir cieši saistīts ar ekonomikas izaugsmi, valsts konkurētspējas stiprināšanu un investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai. Šie jautājumi bija arī iepriekšējās valdības prioritāte, pie šiem jautājumiem turpinām strādāt arī tagad.

Attiecībā uz konkurētspēju tuvojas noslēgumam pirmā Latvijas konkurētspējas ziņojuma izstrāde. Ziņojuma uzdevums ir izvērtēt visus valsts konkurētspēju veidojošos faktorus un Latvijas konkurētspējas pozīciju gan attiecībā pret mūsu tuvākajiem konkurentiem, gan globāli, kā arī sagatavot rekomendācijas konkurētspējas paaugstināšanai.

Šeit svarīgi atzīmēt, ka īstenotās reformas konkurētspējas paaugstināšanai un administratīvā sloga samazināšanai jau ir devušas pirmos jūtamos rezultātus. Pasaules Bankas „Doing Business” reitingā Latvija gada laikā ir pakāpusies par desmit vietām un pirmo reizi, ieņemot 21.vietu pasaules rangā, ir apsteigusi Lietuvu un Igauniju.

Attiecībā uz investīciju piesaisti valdība turpina strādāt, gan aktīvi piesaistot investīcijas, gan konsekventi uzlabojot uzņēmējdarbības un investīciju vidi. Investīciju piesaistei svarīgs ir arī valsts tēls gan no kredītreitingu viedokļa, gan arī no cīņas ar korupciju un ēnu ekonomiku viedokļa. Novērtējot investīciju piesaistes lielo nozīmi Latvijas tautsaimniecībai, esmu aktivizējis Latvijas Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju uzraudzības padomes darbu. Uzdevums šajā gadījumā ir gan atbalstīt jau Latvijā ienākušās lielās investīcijas, gan arī aktīvi strādāt pie jaunu investīciju piesaistes.

Tomēr būtiskākais valsts konkurētspējas nodrošināšanā ir nepieciešamība celt darba ražīgumu ekonomikā. Pēdējo divu gadu laikā algu samazināšanas rezultātā darbaspēka vienības izmaksas ir samazinājušās, kas automātiski ir cēlis konkurētspēju no izmaksu viedokļa. Tomēr tas nav un nevar būt mūsu mērķis. Mūsu mērķis ir panākt algu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Tomēr ilgtspējīgu algu pieaugumu mēs nodrošināsim tikai tad, ja algas tiks celtas līdz ar darba ražīguma kāpināšanu. Jāseko līdzi arī tam, lai algu pieaugums valsts sektorā nepārsniedz algu pieaugumu privātajā sektorā, kā tas Latvijā notika pirms krīzes. Tas rada tā saukto izstumšanas efektu, kas negatīvi ietekmē kvalificēta darbaspēka pieejamību privātajā sektorā. Tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai ekonomikas atbalsta pasākumi būtu vērsti uz uzņēmumu tehnoloģisko modernizāciju, kas kāpinās gan darba ražīgumu, gan valsts konkurētspēju kopumā. Šim mērķim ir jākoncentrē arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums.

Ņemot vērā ES fondu finansējuma nozīmīgo lomu ekonomikas izaugsmes veicināšanā, arī nākamgad esam paredzējuši ievērojamu finansējuma apjomu ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības apguvei - gandrīz 1 miljarda latu apjomā.

Runas sākumā jau pieminēju eirozonas parādu krīzi. No Saeimas šodienas sēdes es uzreiz došos uz Briseli, lai šodien piedalītos Eiropadomes sanāksmē. Galvenais darba kārtības jautājums būs eirozonas parādu krīzes pārvarēšana, eirozonas un visas Eiropas Savienības nākotne. Pašreiz Briselē notiekošās sarunas prasa nopietnu un izvērstu diskusiju arī nacionālajā līmenī. Ja mēs vēlamies pievienoties eirozonai un Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmā tam ir noteikts arī konkrēts datums - 2014.gada 1.janvāris, tad mums ir svarīgi, lai eiro būtu stabils un eirozonas finanses sakārtotas. Tāpēc diskusijās Briselē mēs esam konsekventi iestājušies par fiskālās disciplīnas stiprināšanu gan eirozonā, gan visā Eiropas Savienībā. Par kontroles un sankciju mehānismu atjaunošanu, lai nodrošinātu to, ka eirozonas valstis ievēro pašu pieņemtos noteikumus, nepārkāpj Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumus. Diemžēl gan Latvija, gan arī virkne citu ES dalībvalstu, to skaitā vairākas eirozonas valstis, no savas bēdīgās pieredzes ir pārliecinājušās, pie kā noved Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumu neizpilde, vēloties dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Valstis, kuras neievēro fiskālo disciplīnu, rada problēmas sev un kļūst par apgrūtinājumu citiem. Tāpēc, stājoties eirozonā, mums jābūt pārliecinātiem par to, ka citas valstis ievēro „spēles noteikumus”, un tikai likumsakarīgi, ka citas valstis to sagaida arī no Latvijas.

Ir teiciens, ka politika ir balansēšana starp steidzamo un svarīgo. Krīzes risks pieaug tad, kad pārsvaru gūst kāda no šīm divām lietām. Fiskālās disciplīnas nostiprināšana ir svarīga Eiropas nākotnei, tomēr tā neatrisina steidzamās problēmas. Eirozonas parādu krīzes skartajām valstīm ir nepieciešams nekavējošs risinājums un nekavējoša finansiālā palīdzība. Tomēr svarīgi, lai palīdzības sniegšana šīm valstīm nenotiktu, vienkārši iedarbinot naudas drukājamo mašīnu un apdraudot eiro kā valūtas stabilitāti. Palīdzība ir saistāma ar stingriem nosacījumiem attiecībā uz budžeta deficīta samazināšanu un šo valstu finanšu ilgtspējas atjaunošanu, tāpēc vēlama SVF iesaiste šajā procesā.

Situācija ir kritiska, tāpēc jārīkojas ātri un enerģiski. Ar vairāku gadu smagu darbu Latvija ir atjaunojusi savu finanšu stabilitāti. Domāju, ka to spēs arī eirozonas valstis.

Atgriežoties pie budžeta tēmas un rezumējot, - 2012.gada budžeta pieņemšana un starptautiskā aizdevuma programmas noslēgšana vienlaikus ar pāreju no dziļas lejupslīdes 2009.gadā uz 5 procentu IKP pieaugumu šogad - tas ir nenoliedzams pierādījums Latvijas spējai mobilizēties grūtā situācijā. Tas ir pozitīvs signāls un apliecinājums finanšu tirgiem un investoriem, ka mūsu valstī var droši investēt un radīt jaunas darba vietas. Tas ļaus uzlabot valsts kredītreitingu, ievērojami samazināt valsts parāda apkalpošanas izdevumus un atvieglot kredītu pieejamību mūsu uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Tas ļaus sekmīgi pabeigt Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu un nodrošināt valsts stabilu attīstību.

Cienījamie deputāti! Aicinu atbalstīt 2012.gada valsts budžeta projektu!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.

Vārds finanšu ministram Andrim Vilkam.

A.Vilks (finanšu ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Ministru prezident! Ministri! Visi klātesošie!

Finanšu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām ir sagatavojusi un Ministru kabinets apstiprinājis 2012.gada valsts budžeta likumprojektu, kas ir iesniegts deputātu vērtējumam. Šis Budžeta likumprojekts nodrošina atbildīgas valsts fiskālās politikas īstenošanu, kā arī valsts budžeta izdevumus atbilstoši reālajai sociāli ekonomiskajai situācijai valstī un pasaulē.

2012.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 4,52 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti 4,64 miljardu latu apmērā jeb aptuveni par 120 miljoniem latu lielāki. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai nākamgad ir paredzēts 0,9 procentu apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta.

Savukārt konsolidētā kopbudžeta, tas ir, budžeta kopā ar pašvaldībām, ieņēmumi 2012.gadam ir plānoti 5,45 miljardu latu apmērā, bet izdevumi - 5,57 miljardu latu. Līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts prognozēts tiek zem 2,5 procentiem no IKP.

2012.gada valsts budžeta likumprojekts pēdējo reizi tika un tiek sagatavots stingrā starptautisko aizdevēju uzraudzībā. Ar šo likumprojektu mēs plānojam šā gada 22.decembrī veiksmīgi noslēgt starptautiskā aizdevuma programmu. Tādējādi Latvija faktiski atgūs neatkarību savos ekonomiskajos un finanšu lēmumos. Bet šī neatkarība nozīmē divtik lielu atbildību politiskajos lēmumos turpmāk. It sevišķi šobrīd, bet arī turpmāk Latvijai ļoti svarīga ir stabilas fiskālās politikas īstenošana, samazinot nelietderīgus tēriņus, tādējādi nodrošinot valsts ilgtermiņa attīstību un finanšu stabilitāti. Tieši šāda valdības rīcība skaidri demonstrēs Latvijas apņemšanos turpināt ieviest piesardzīgu fiskālo politiku, kā arī kalpos par apliecinājumu tam, ka Latvija spēj ilgtspējīgi pildīt Māstrihtas kritērijus, kas ir augstākās kvalitātes zīmes kritēriji. Esmu pārliecināts, ka aizdevumu programmas laikā gūtā pieredze un izpratne ļaus politiķiem arī turpmāk pieņemt tālredzīgus un atbildīgus lēmumus.

Gribu atzīmēt, ka mūsu tautsaimniecības attīstību 2012.gadā var ietekmēt vairāki riski. Lielākie riski joprojām ir saistīti ar notikumiem ārējā vidē, it īpaši eirozonā, kurā jau šobrīd vērojams izaugsmes tempu samazinājums.

Lai nodrošinātu atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, valdība ir sagatavojusi konservatīvu makroekonomiskās attīstības scenāriju, kurā jau ir ievērtēti arī ārējās vides riski. Latvijas izaugsmes scenārijs, kurš ir izmantots budžeta sagatavošanā, ir pats konservatīvākais starp Baltijas valstīm.

Godātie kolēģi! Atskatoties uz jau paveikto, gribu norādīt, ka visas programmas darbības laikā Latvijā ir uzlabojusies ekonomiskā situācija. Ņemot vērā nozīmīgās pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un pakāpenisko globālās ekonomikas atlabšanu no straujās lejupslīdes, Latvijas ekonomikā, jau sākot ar 2010.gada vidu, ir atsākusies izaugsme. Iekšzemes kopprodukta struktūra ir kļuvusi sabalansētāka un ilgtspējīgāka. Būtiski ir pieaudzis rūpniecības nozaru īpatsvars ekonomikā, bet būtiski tomēr ir samazinājies īpatsvars importam pār eksportu. Ekonomika varētu būt šogad augusi pat par 5 procentiem.

Lai ievērotu izvirzītos budžeta deficīta mērķus, kopš 2008.gada valdība veica budžeta konsolidāciju. Kopumā laika periodā no 2008. līdz 2012.gadam ir veikti konsolidācijas pasākumi ar kopējo fiskālo ietekmi gandrīz 18 procentu apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta. Tie ir 2,3 miljardi latu. Salīdzinājumam - tie ir pusgada ieņēmumi budžetā. Aptuveni 930 miljonus latu jeb 7 procentus no kopprodukta veido pasākumi, kuri ir veikti budžeta ieņēmumu pusē, savukārt budžeta izdevumu pusē ir veikti pasākumi kopumā apmēram par gandrīz 10,6 procentiem no kopprodukta jeb veseliem 1,4 miljardiem latu.

Valdības akceptētie fiskālās konsolidācijas pasākumi 2012.gadam kopumā ir 156 miljoni latu, kas ietver gan konsolidētā kopbudžeta izdevumu samazināšanu par gandrīz 90 miljoniem latu, gan ieņēmumu palielināšanu par apmēram 66 miljoniem latu.

Veicot budžeta konsolidāciju, Latvija ne tikai ir tiekusies uz starptautiskajā aizņēmuma programmā nosprausto budžeta deficīta mērķu sasniegšanu, bet arī centusies īstenot tādu fiskālo politiku, lai ātrāk un veiksmīgāk tiktu galā ar pārmērīgu budžeta deficītu un tiektos uz sabalansētu budžetu.

Tādējādi pirmo reizi kopš 2004.gada nākamajā gadā tiks nodrošināta valsts pamatbudžeta plānošana jau ar pārpalikumu, vienlaikus paredzot līdzekļus sociālajām vajadzībām, tajā skaitā nodrošinot līdzekļus pensiju un pabalstu izmaksai.

Kolēģi! Nākamā gada valsts budžeta likumprojekts tika veidots intensīvu diskusiju rezultātā. Valdība veica konsultācijas ar Latvijas Pašvaldību savienību par tās svarīgākajiem jautājumiem, kas skar katru pašvaldību, skar katru tās iedzīvotāju. Lemjot par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumu, mēs esam vienojušies par to, ka pašvaldību ieņēmumi 2012.gada budžetā tiek plānoti 650 miljonu latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2011.gada budžetu ir par 59 miljoniem latu vairāk. Līdz ar to vairākumam pašvaldību ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nākamgad pieaugs.

Tāpat valdība ir apņēmusies atbalstīt pašvaldības, paredzot, ka garantētā minimālā ienākuma pabalsts nākamajā gadā būs visu gadu, savukārt dzīvokļa pabalsts tiks piešķirts līdz 1.maijam no valsts budžeta.

Būtisks arī būs valsts budžeta finansējums 5,7 miljonu latu apmērā pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas.

Strādājot pie pašvaldību budžetiem, Finanšu ministrija par būtiskāko uzdevumu uzskatīja nodrošināt sociāli atbildīgu finansējuma sadalījumu, maksimāli atbalstot tās pašvaldības, kuru ieņēmumi ir visierobežotākie, lai pašvaldības pilnībā spētu nodrošināt sociālo palīdzību saviem iedzīvotājiem nākamajā gadā.

Fiskālā disciplīna nav mūsu galamērķis, bet gan instruments, kas palīdz sasniegt tādus mērķus kā stabila tautsaimniecības attīstība un iedzīvotāju labklājības pieaugums. Investīciju pieejamība ir viens no ekonomikas izaugsmes priekšnosacījumiem, tāpēc valdība, neraugoties uz ierobežotajiem finanšu resursiem, gandrīz vienu miljardu latu jeb vairāk nekā 30 procentus no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem nākamgad ir paredzējusi Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu un to projektu īstenošanai.

Eiropas Savienības fondu apguve pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, tajā skaitā eksporta apjoma pieaugumu, sekmēs Latvijas ekonomikas konkurētspējas tālāku paaugstināšanu. Pieejamais finansējums veicinās tautsaimniecības attīstību, uzņēmējdarbības vides uzlabošanos, kā arī sekmēs uzņēmumu konkurētspējas celšanos starptautiskā mērogā.

Valdība turpmāk koncentrēs Eiropas Savienības finansējumu, kas piešķirts mums 2007.-2013.gada periodam, lai palielinātu atbalstu eksportspējīgām nozarēm un infrastruktūras projektiem, kas uzņēmējiem ļaus optimizēt izmaksas, veiks nepieciešamos pasākumus, lai vienkāršotu Eiropas Savienības fondu administrēšanas procedūras, veicinot efektīvāku resursu izmantošanu un ātrāku finanšu līdzekļu apriti.

Godātie kolēģi! Lai sasniegtu 2012.gadā nosprausto budžeta deficīta mērķi - zem 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta -, budžeta konsolidācijas struktūra tika balstīta pamatā uz izdevumu samazināšanu, nevis uz ieņēmumu palielināšanu, tādējādi neradot papildu spiedienu uz inflācijas pieaugumu nākamgad un turpmākajos gados.

Nākamā gada budžets ietver vien atsevišķu nodokļu un nodevu palielinājumu, kas nav salīdzināmi ar sāpīgajiem iepriekšējo gadu lēmumiem. Valdībai bija ļoti svarīgi pieturēties pie iepriekšējiem solījumiem. Mēs neesam ieplānojuši izmaiņas sabiedrībai tik svarīgajos patēriņa un darbaspēka nodokļos. Uzskatu, ka nodokļu politikas stabilitāte ir viens no sakārtotas investīciju vides pamatelementiem un līdz ar to arī viens no ekonomiskās attīstības stūrakmeņiem. Tāpēc mērķtiecīgi turpināsim darbu pie ēnu ekonomikas ierobežošanas un nodokļu iekasēšanas uzlabošanas, lai iegūtos papildu līdzekļus pēc iespējas ātrāk varētu novirzīt darbaspēka nodokļu pazemināšanai.

Sagatavoto 2012.gada budžetu gribētu nosaukt par ļoti līdzsvarotu budžetu, jo, saglabājot stabilitāti nodokļu politikā, valdībai ir izdevies izvairīties no pensiju un sociālo pabalstu samazināšanas.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Iepriekšējos gados, ekonomikai krītot par vairāk nekā 20 procentiem un trīskāršojoties bezdarbam, bija jāpieņem steidzami un izšķirīgi lēmumi situācijas stabilizācijai. Turpmāk krietni apņēmīgāk ir jāturpina darbs pie strukturālo reformu īstenošanas, kas nodrošinātu nepieciešamos risinājumus nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai. Ļoti svarīgi, lai turpmāk Latvijā tiktu īstenota pretcikliska fiskālā politika, kas nozīmē, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiks īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē - ekonomikas attīstību stimulējoša fiskālā politika.

Kopumā, veidojot nākamā gada budžetu, valdības lēmumi ir vērsti uz ekonomikas mērenu un sabalansētu izaugsmi, lai nodrošinātu būtiskākos priekšnosacījumus mūsu valsts tautsaimniecības atveseļošanai, kā arī konkurētspējas atjaunošanai un vienlaikus maksimāli aizsargātu sociāli jutīgākās sabiedrības grupas.

Latvija ir izturējusi trīs grūtus gadus, izejot no krīzes ar krietni sakārtotāku ekonomiku, valsts pārvaldi un valsts finansēm. Esam vienīgā valsts, kura pozitīvi noslēdz sadarbības programmu ar starptautiskajiem aizdevējiem laikā, kad arvien vairāk valstu savā bezspēcībā gatavojas lūgt šādu palīdzību.

Paldies ikvienam Latvijas iedzīvotājam par izturību un izpratni šajos gados! Paldies ikvienam! Latvija ir kļuvusi stiprāka. Ticu, ka šī pieredze un rūdījums arī ļaus mums izturēt gaidāmos saltos dienvidu vai rietumu vējus.

Cienījamie deputāti! Aicinu atbalstīt 2012.gada valsts budžeta likumprojektu, vērtēt to atbildīgi un profesionāli.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai tiešām neviens nav pieteicies debatēs un es varu slēgt debates? Neviens nedebatēs par budžeta likumprojektu paketi? (No zāles: „Balsosim!”)... Nē, jūs to taktiku - pieteikties kaut kādā pēdējā brīdī... Pēc būtības man bija laiks divreiz piesist āmuru un pateikt, ka debates ir slēgtas. Es vienkārši, saprotot to, kas notika pagājušajā gadā aiz šīs pašas tās... aicinu jūs pieteikties debatēs.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Paspēju piespiest podziņu... (No zāles dep. A.Latkovskis un dep. Dz.Zaķis: „Nepaspēji gan!”) Paldies priekšsēdētājas kundzei, ka atļāva pēc tam piespiest podziņu un runāt par...

Es gribu runāt par vienu no pavadošajiem likumprojektiem šajā budžeta paketē, bet praktiski tas saistīsies arī, iespējams, ar citiem piedāvātajiem likumprojektiem. Un gribu apstāties pie likumprojekta „Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”.

Grozījuma tekstā mēs redzam, ka tur ir rakstīts: „aizstāt pārejas noteikumu 24.punkta pirmajā apakšpunktā vārdus un skaitļus „līdz 2011.gada 31.decembrim” ar vārdiem un skaitļiem „līdz 2013.gada 31.decembrim”” .

Kas tas ir? Tas ir apmēram tā pēc...

No vēstures parunāsim. Administratīvo teritoriju reforma praktiski ir gandrīz pabeigta un realizēta. 2009.gada 1.jūlijā pēc ilgstošām - gandrīz desmit gadu! - diskusijām tika pieņemts likums par novadu domju izveidošanu. Praktiski drīz jau beigsies pirmo novadu (pilsētu) domju pilnvaras, domju, kuras tika ievēlētas, pamatojoties uz šo likumu, bet Ministru kabinets tā arī nav īstenojis pēdējo šīs reformas posmu, tas ir, nav izstrādāts likumprojekts par apriņķu izveidošanu. Izpildes termiņš šim uzdevumam bija noteikts šā gada 31.decembris. Pa šiem divarpus gadiem uzdevums no Ministru kabineta puses nav izpildīts. Rezultātā nav izstrādāta apriņķu koncepcija, un Latvijā ir izveidojusies tāda interesanta situācija kaut vai tiesu sistēmā, tiesu struktūrā: turpina strādāt pirmās instances tiesas, tas ir, rajona tiesas; tas praktiski kopš 2009.gada 1.jūlija ir nepastāvošas teritoriālās sadales nosaukums. Tāpat pēc šā principa darbojas arī prokuratūras.

Vai tas ir pareizi, ka tiesiskuma valdība ignorē likumdevēja uzdevumus?

Tāda paša veida neizpildes ir redzamas arī citos piedāvātajos likumprojektos - kompensācijas, dotācijas, atbalsti, ceļu remontu izpildes tiek pārnestas uz kaut kādu tālāku, nenoteiktu laiku.

Cienījamā valdība! Varbūt šodien vajadzēja arī pateikt to, ka, atvainojiet, iedzīvotāji, šodien nē, varbūt rīt, bet varbūt arī parīt, bet varbūt arī nekad... nekad jūs nedabūsiet ne tās kompensācijas par izmantojamām zemēm, ne dabūsiet jūs papildu piemaksas. Nekad!

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šos likumprojektus, kas saistīti ar termiņa pārnešanām, kaut kādām izmaksām uz kaut kādu nenoteiktu laiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam. Vai jums pietiks ar 14 minūtēm?

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tas ir pirmais budžets, ko pieņems 11.Saeima, un, strādājot komisijā, es pamanīju to, ka mums ir jauni deputāti... un tie, kuri vēl nav iedziļinājušies likumprojektu būtībā, un laikam viņu dēļ tad, kad bija iesniegts budžets, komisijas priekšsēdētāja Aija Barča piedāvāja vispār neskatīt likumprojektus, kuri ir saistīti ar veselības aprūpi un labklājību, un nodot uzreiz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai... ar vienu mērķi - tāpēc, ka mēs nevarēsim to visu izskatīt tā, kā tas jāizdara likumdevējam.

Reira kungs! Jūs stāstījāt to, cik bieži bija sasaukta komisija, kura izskatīja visus likumprojektus, bet, pēc manas pieredzes, tad, kad nebija uzklausīts mūsu komisijas viedoklis, parasti pēc tam bija Satversmes tiesas spriedums, un tieši no mūsu komisijas bija nepieciešams iet komisijas pārstāvim, lai aizstāvētu Saeimas viedokli, pret kuru mēs jau bijām „pret” tad, kad likumprojekts bija iesniegts Saeimā.

Kolēģi! Šodien mēs balsosim par 2012.gada budžetu. Ja mēs runāsim par veselības aprūpi, par tiem cipariem, ar kuriem bija iespējams tikai vakar vakarā iepazīties komisijas deputātiem, es varu teikt to, ka, ja šodien mēs no desmitiem līdz vienpadsmitiem ieraudzīsim te cilvēkus, kuri... mediķus, kuri protestēs pret to budžetu... Viņiem ir pamats to darīt. Pamats ir tāpēc, ka bija apsolīts daudz lielāks finansējums. 3,1 procents no IKP - tas ir daudz mazāk nekā mūsu kaimiņiem igauņiem un leišiem, tiem, kuriem tas ir ap 6 procentiem. Palielinājums kompensējamiem medikamentiem ir tik niecīgs, lai vienkārši to ikgadējo cenas kāpumu, kurš ir medikamentiem no kompensējamo zāļu saraksta... Viņi vienkārši varēs turpmāk nepieprasīt apropriācijas un no valdības vēl naudiņu kompensējamām zālēm.

Rindas uz operācijām. Tas ir ļoti sāpīgs jautājums, par kuru komisija un apakškomisija runāja jau iepriekšējā gadā. Laikam katram no jums zvanīja radi un pazīstami cilvēki ar vienu lūgumu: „Ko darīt? Man ir paredzēta operācija, bet mani neņem uz operāciju, tāpēc ka vairs nav kvotas.” Šie jautājumi ir sāpīgi un nav risināti no gada gadā. Un nākamajā gadā atkal mēs paliksim tajā pašā situācijā - tajā, ka pietrūks naudas. 2013.gada 1.oktobrī veselības aprūpē Eiropas Savienības ietvaros sāksies staigāšana. Tas nozīmē, ka cilvēks, kuram nav pieejama veselības kaut kāda manipulācija savā valstī, varēs aizbraukt uz kaimiņiem, Igauniju vai Lietuvu, saņemt tur šo nepieciešamo pakalpojumu, bet pēc tam iesniegt rēķinu Latvijas valstij.

Un, ja mēs nepacelsim finansējumu veselības aprūpei, tad mēs pēc gada būsim piespiesti nevis pakāpeniski to palielināt, bet divkāršot veselības aprūpes finansējumu.

Līdz ar to es lūdzu balsot „pret”. Ja jums, cienījamie kolēģi mediķi vai valdošās koalīcijas pārstāvji... ja jums ir kaut kas, ko pateikt pret, tad es gribu... mēs visi gribam dzirdēt jūsu viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam. Vai jums pietiks ar desmit minūtēm?

I.Klementjevs (SC).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamo Ministru prezidenta kungs! Cienījamie ministri! Godātie deputāti! Uzaicinātie!

Pa tām 40 stundām, kas bija atļautas, lai iepazītos ar budžetu, protams, nevar visu faktiski izlasīt un pārdomāt arī to, kas tur ir sarakstīts.

Šodien Ministru prezidenta kunga uzrunā arī ir tāds īss apskats, bet es varbūt kā jauns cilvēks, kas arī izmanto jaunākās tehnoloģijas, gribu aicināt varbūt visus ministrus un Ministru prezidenta kungu arī izmantot jaunās tehnoloģijas un daudz plašāk - ar grafikiem varbūt - pastāstīt un parādīt, kurp mēs ejam un kur mēs esam, tāpēc ka mēs jau pusotra gada laikā dzirdam, ka mums ar ekonomisko izaugsmi it kā viss ir kārtībā, ka mēs jau ejam uz augšu, bet faktiski tā nav. Mēs turpinām vēl konsolidēt budžetu.

Un, kā liecina budžeta projekts, galvenā Latvijas prioritāte ir atzinības iegūšana starptautiskajās organizācijās. Tas ir vissvarīgākais priekš mums, nevis domāt par tautu, kā izdzīvot, bet lai saņemtu atzinību starptautiskajās organizācijās. Taču 2012.gada valsts budžetam ir jābūt vērstam uz ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju labklājības celšanu. Kā Ministru prezidenta kungs teica, ka mēs palielinām nodokļus un ceļam nodokļus, kas arī nu nedaudz it kā ietekmē, un ka tas ir ļoti svarīgi priekš ekonomiskās izaugsmes.

Bet es arī ļoti labi atceros, ka no šīs tribīnes tika pateikts par to... mūsu Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pateica, ka mēs necelsim vairs nodokļus, bet mēs ceļam tos nodokļus.

Un pats galvenais - ceļam nodokļus par nekustamo īpašumu. Palielinām šo objektu loku - šķūņi, garāžas... varbūt par suņu būdām būs nākamie... nav pagarināts tas nodokļu summu ierobežojums. Un tagad nodokļu summas pieauguma ierobežojumu var noteikt tikai pati pašvaldība. Jā, pašvaldība var lemt, kam piešķirt lielāku nodokli un kam - mazāku, bet Latvijas Pašvaldību savienība teica, ka tās var savākt nekustamā īpašuma nodokli tikai 104 miljonu apmērā. Dombrovska kungs, jūs dzirdējāt? Dombrovska kungs, vai jūs dzirdējāt, ko Latvijas Pašvaldību savienība pateica, - ka tās var savākt tikai 104,3 miljonus latu? Bet finanšu ministrs novērtēja šo summu lielāku, minēdams 116 miljonus. Uz kā rēķina? Uz tautas rēķina? It kā, no vienas puses, mēs rūpējamies par tautu, bet, no otras puses, - ne.

Es gribu nolasīt, ko man raksta arī Mežaparka attīstības biedrība, ko tā raksta deputātiem: „Būtu taisnīgi un ir nepieciešams ar likumu noteikt vismaz 50 procentu atlaidi nodokļiem par ēkām un zemi, kas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās. Aicinām nepieļaut iesakņojušos ģimeņu izstumšanu no savām mājvietām. Ceram uz jūsu ieinteresētību kultūras mantojuma saglabāšanā.” Viņi tātad aicina papildināt likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli” ar citiem punktiem, ka piešķirama 50 procentu atlaide, tāpēc ka Mežaparkā tas nodokļu slogs būs ļoti liels - gandrīz pusotru reizi vai pat vēl vairāk būs palielināti nodokļi. (No zāles dep. A.Loskutova starpsaucieni.)

Jā, es dzīvoju Mežaparkā, labi, bet tur dzīvo arī... ļoti daudzi cienījami cilvēki tur dzīvo... ne tikai bagātie, miljonāri, bet arī nabadzīgie tur dzīvo, jā.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu un sākt domāt par tautu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates acīmredzot turpināsim pēc pārtraukuma, jo ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, aicinām jūs uz Sociālo un darba lietu komisijas sēdi tagad, pēc piecām minūtēm, komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Lūdzu, pulcēsimies uz Juridiskās komisijas sēdi tūlīt, pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Dārgie kolēģi! Mēs tagad dibināsim deputātu grupu sadarbībai ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Tūlīt! Blakustelpā - Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Jā... Cienījamie kolēģi! Pie Saeimas notiek šobrīd pikets, kurā Medicīnas darbinieku arodbiedrība vēlas dzirdēt deputātu viedokli gan par budžetu, gan konkrēti par veselības aizsardzības budžetu. Ja jums ir interese, lūdzu, izejiet ārā parunāties ar pārstāvjiem. Es pati arī pēc mirkļa došos uzrunāt cilvēkus, kas ir sanākuši ar jautājumiem parlamentam.

Un nu vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Valdis Liepiņš... ir klāt un Raimonds Vējonis... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Inga Bite.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas sēdi.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivanam Ribakovam.

I.Ribakovs (SC).

Labdien, godātie deputāti un ministri! Es paklausījos to, ko mums stāstīja Ministru prezidents un finanšu ministrs, un man, deputātam no Latgales, rodas jautājums: vai tiešām mēs dzīvojam vienā valstī?

To, ko stāstīja ministri... Pavisam citādi dzīvē notiek Latgalē. Un, pirmkārt, tas, ko pateica ministri, - ka tuvākajā laikā, kad mēs pieņemsim budžetu, budžeta paketi, visus likumprojektus, šos grozījumus, mūsu dzīve būs labāka. Bet kā piemēru es varu minēt likumprojektu par akcīzes nodokli. Mēs saprotam: tas, ko dara cilvēki tieši Latgalē pie robežas, tā nav laba prakse, bet tā ir... citas izejas viņiem nav, lai nopelnītu vismaz kaut kādu naudu, lai samaksātu par dzīvokli, lai izdzīvotu.

Un, ja mēs ņemsim jebkuru likumprojektu, būs tāda pati situācija - visi šie likumprojekti tomēr pasliktinās dzīvi, un pirmām kārtām tiem cilvēkiem, kuri dzīvo Latgalē, sakarā ar to, ka daudzi likumprojekti skar tieši sociālo jomu.

Es tiešām nevaru atbalstīt ne budžetu kopumā, ne arī visus likumprojektus, kuri ir šajā paketē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Labrīt, kolēģi! Labrīt, Ministru prezident! Es negribu teikt, cik šis budžets ir slikts vai labs, - mani neviens neaicināja pie tā izstrādāšanas. Protams, mēs visi ļoti labi saprotam, ka varēja būt daudz lielāks finansējums gan izglītībai, gan sociālajai jomai, gan jaunatnes lietām. Bet, nu, budžets ir tāds, kāds ir.

Un šobrīd es gribu pievērst jūsu uzmanību grozījumiem likumā „Par akcīzes nodokli”, tam, ko teica mans kolēģis Ivans Ribakovs.

Šobrīd, kā mēs zinām, viena fiziskā persona drīkst ievest no trešajām valstīm reizi dienā konkrētas akcīzes preces, bet šie grozījumi paredz, ka to varēs darīt tikai reizi septiņās dienās. Es, protams, esmu par to, lai mazinātos ēnu ekonomika, bet konkrēti šajā gadījumā mēs visi ļoti labi saprotam, ka ir runa par cilvēkiem, kuriem nav principā alternatīvas. Ir runa par cilvēkiem, kuri dzīvo reģionā, kur bezdarbs ir... man liekas, bija 25 procenti, pēc oficiālajiem datiem.

Tāpēc es aicinu: tikmēr, kamēr šiem cilvēkiem nav nekādas alternatīvas, mēs tomēr varbūt varam vai nu pārskatīt šo normu, vai arī izslēgt vispār. Tas pats attiecas arī uz visām pārējām normām, kur sākumā mēs domājam par represīvām metodēm, bet pēc tam - par alternatīvām. Jo mēs visi ļoti labi zinām, ka tad, kad cilvēku iedzen stūrī, viņš ir spējīgs uz dažādām neadekvātām rīcībām. Un es baidos, ka kāds cilvēks, kam tiešām tas ir, teiksim, iztikas avots, kas ar to baro savu ģimeni un bērnus... ka viņš būs iedzīts stūrī un varbūt būs tiešām spējīgs uz neadekvātu rīcību. Nedod, Dievs!

Tā ka es aicinu kaut ko vai nu grozīt, vai neatbalstīt šos grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Reskāja kungam.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Augstā Saeima! Noklausoties cienījamo premjera un finanšu ministra runas, vēlreiz nāk prātā vārdi, ka ar labiem nodomiem un skaistiem vārdiem tiek bruģēts ceļš - nu, es negribu teikt, ka uz paradīzi.

Runājot par procedūrām. Es pilnībā atbalstu to, ko teica Grigules kundze, - ka šī procedūra, izskatīšanas procedūra, liedz deputātiem drusku dziļāk ieskatīties likumprojektu paketē, lai izpētītu ne tikai tos ciparus un skaitļus, bet arī pavadošo likumprojektu būtību un lomu.

Viens piemērs. Ir iesniegti divi likumprojekti par pašvaldībām - jau šodien minētais likumprojekts „Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kur, godīgi sakot, nav nekāda sakara ar 2012.gada budžetu, bet vienīgais centiens ir attaisnot ministriju ierēdņu neizdarību. Jo šeit ir runa par pārejas noteikumiem, par termiņu pārbīdīšanu. Tur bija rakstīts, ka attiecīgajām ministrijām ir jāsagatavo un Ministru kabinetam ir jāiesniedz parlamentā divi likumprojekti - par pašvaldību referendumiem un par apriņķu izveidošanu. Tas nebūt nenozīmē, ka šie likumprojekti, būdami iesniegti Saeimā, būtu guvuši atbalstu burtiski jau pirmajā lasījumā, tā, kā tas ir ar budžetu, un ka nebūtu plašas diskusijas gan šeit, gan arī sabiedrībā, jo abi divi jautājumi ir ļoti svarīgi, ja mēs runājam par demokrātijas attīstību valstī.

Bet šinī gadījumā ir runa tikai un vienīgi par to, ka tā likuma normu prasība netika ievērota, un līdz ar to kaut kādā veidā vajag rast attaisnojumu tam.

Es domāju, ka šie abi divi likumprojekti būtu vispār ne tikai noraidāmi, bet jāizņem būtu no attiecīgās pielikumu paketes.

Runājot par būtību, jāteic, ka man šķiet, ka dažos likumprojektos... Un es arī atbalstu to, ko teica Grigules kundze, - ka nebija iespējas iedziļināties, papētīt visus likumprojektus. Bet vienu gan izdevās. Tie ir nekustamā īpašuma nodokļa grozījumi. Tur ļoti laba doma ir ielikta, ka, lūk, neizmantotās telpas ir apliekamas ar palielinātu nodokļa likmi. Super! Man liekas, ka atbalstīt to atbalstītu visi, bet likumprojekta anotācijā, paskaidrojumos nekur nav teikts, kā šī norma tiks administrēta. Vai mums ir šodien neiznomāto telpu reģistrs? Vai šie dati ir atspoguļoti zemesgrāmatā? Vai ir kaut kāda cita procedūra? Kas un kā darīs, lai kaut kā organizētu to uzskaiti, lai apliktu ar to palielināto likmi minētos īpašumus?

Un tādu piemēru ir diezgan daudz.

Vēlreiz saku to, ko es jau sākumā esmu teicis, - labs nodoms, bet slikta realizācija. Tāpēc tā paātrinātā procedūra vienā otrā gadījumā liedz iedziļināties lietas būtībā.

Vēl viens piemērs. Pēc Ministru prezidenta apstiprinātā grafika, decembrī viņam pašam būtu jāparaksta rīkojums par to, ka ir jānosauc vidējā termiņa attīstības... valsts attīstības plāna prioritāšu saraksts, kas, man liekas, būtu pamatdokuments tam, lai vērtētu budžeta programmas pēc saturiskā aspekta. Es nedomāju, ka tam procesam ir jābūt atrautam no budžeta veidošanas procesa.

Un tālāk. Mēs runājam, ka šinī... tieši šeit vajadzētu runāt arī par struktūras reformām. Šeit arī, godīgi sakot, mēs vēl neesam definējuši, kas tas ir pēc būtības - strukturālās reformas. Teiksim, viens otrs uzskata, ka strukturālās reformas piemērs un paraugs ir tas, ka mēs apvienojam visus arhīvus zem viena jumta. Jūs man piedodiet, tā lieta nav nekādā mērā saistīta ar strukturālām reformām.

Un visbeidzot. Es ļoti labi saprotu, ka tagad, gatavojot budžetu, valdība ir izpelnījusies lielu pateicību no mūsu galvenajiem noteicējiem - starptautiskajiem aizdevējiem - par to, ka tika realizētas visas vēlmes, ne tikai rakstītās, bet arī tās, kas bija nolasītas no acu skatiena. Es domāju, ka ļoti labi, ka finanšu ministrs ir izteicis pateicību cilvēkiem par izturību, pacietību un visu pārējo, bet... Man šķiet, ka šīsdienas pikets pie Saeimas durvīm liecina, ka ar to pateicību vien ir par maz. Ka cilvēki gaida konstruktīvus, normālus, pārdomātus soļus, lai tomēr risinātu galveno problēmu - cilvēku palikšanu valstī un labklājības celšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Dolgopolova kungam.

Vārds deputātam Andrim Buiķim.

A.Buiķis (VIENOTĪBA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Godātie kolēģi! Es gribu pateikt par šodienas... jo Dolgopolova kungs arī to pieminēja... šodienas mītiņu pie Saeimas.

Redziet, vakar mums bija divas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes. Viena bija normālā laikā, un mēs iepazināmies ar visu, kas ir saistīts ar Labklājības ministriju. Un, zinot to, ka pulksten 15.00 ārkārtas sēdē būs šie dokumenti, mēs vienojāmies, ka mums vajadzētu precīzi zināt arī par veselības aizsardzību. Un vienojāmies, ka pulksten 16.00 mēs sasauksim vēl vienu komisijas sēdi. Jāsaka, ka viss notika ļoti operatīvi, un arī ministres kundze ieradās uz šo sēdi. Ieradās arī Kera kungs, kurš te ļoti cēli runāja lielajā mītiņā. Es arī tur mēģināju ko pateikt, bet, redziet, kāda tā problēma bija. Sanāca speciālisti, bija arī ministrijas departamentu direktori, bija vesela virkne speciālistu, un pēc tam, kad speciālisti pateica galvenos datus, Kera kungs ļoti asi uzstājās, un tā saruna bija tāda, ka medicīna runā tikai par medicīnas problēmām, ka to vispār nekas cits neinteresē.

Un man radās virkne jautājumu, jo galu galā Latvijā zāles ir vienas no dārgākajām, mums ir ļoti daudz problēmu ar slimnīcām, un arodbiedrību uzdevums ir ne tikai tādus plašus mītiņus šeit rīkot, bet tām būtu arī savā vidē kaut kas jāmēģina darīt. Un es gribēju Kera kungam šos jautājumus uzdot. Un, ziniet, īsi pirms tam, kad es tiku pie vārda, es redzēju, ka Kera kungs pazūd aiz durvīm. Viņu vispār dialogs neinteresēja! Viņš vienkārši aizgāja! Viņš neuzklausīja ne argumentus, ne konkrētus viedokļus. Un tas bija tas, ko es te ārā mēģināju... izgāju ārā un cilvēkiem teicu... Piedodiet, jo tur taisni teica: „Nāciet kāds no deputātiem!” Es teicu: „Kera kungs, kur tad jūs vakar palikāt?” Viņš saka: „Nu, tagad... runājiet tagad.” Bet mums atkal bija ieplānots... Šajā brīdī mums bija Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kur mēs skatījām nākamo likumprojektu, par kuru mūsu komisija atbild.

Vienvārdsakot, ir ļoti daudz lietu. Un arī no opozīcijas es dzirdēju ļoti skaistas, deklaratīvas frāzes, bet aiz tām būtībā nekas nestāv, jo tas, ko Kera kungs vakar teica, teiksim, ka mediķi aizbrauks uz ārzemēm, jo viņi ir konkurētspējīgi... Nu, es iedomājos, ka līdzīga situācija ir mums zinātnē. Mums sen ir pieņemts likums, ka zinātnei katru gadu par 0,15 procentiem ir jāpalielina finansējums. Tas netiek darīts, jo Latvija par 2,3 miljardiem ir samazinājusi savus izdevumus. Zinātnieki i nemēģina organizēt mītiņus un tā kā mediķi nenāk pie Saeimas, kaut gan arī mēs esam ne mazāk konkurētspējīgi. Ir mūsu aprēķini, ka uz vienu latu, ko iegulda zinātnē, 3 lati valstij atnāk atpakaļ, pat laikam 3 lati un 60 santīmi. Tas būtu valstij ļoti izdevīgi, bet tāda nu ir situācija.

Ja to, ko Latvija tagad šajos gados ir izdarījusi... ja kaut pusi no tā darītu Grieķija, Itālija, Spānija, Īrija, Portugāle, tad nebūtu tās problēmas, kas šobrīd ir, - ka pasaules mērogā eiro kļūst nespēcīgs.

Ja jūs paskatītos valūtas maiņas birojos, kuri visaktīvāk reaģē, tad jūs šobrīd ieraudzītu, ka jau vairākas dienas kurss, par kuru var nopirkt eiro, ir krietni zem oficiālā kursa... Tūkstoš eiro, kas maksātu 702,8 latus... jūs varat šobrīd tos par 698 latiem nopirkt. Tas parāda, ka eiro sistēma ir kļuvusi ļoti nespēcīga, un tādēļ es saprotu, ka premjers šodien brauks uz Briseli un par šīm lietām runās, jo tas ir jārisina starptautiskā mērogā.

Un Latvija tieši ar to... Un te ir jāsaka pateicība Latvijas tautai, ka Latvijas tauta saprot, ka tik smagā situācijā mēs kā maza valsts nevaram darīt tā, kā to dara ASV. Kad ASV ir liela problēma, tās sadrukā liekus dolārus, un tajā skaitā arī mēs kļūstam nabagāki, jo mums dolārs stāv Latvijas Bankā, bet pretī jau nav preces.

Nu, tās ir tās lielās globālās problēmas, un tās ir problēmas, kas Saeimai ir jārisina kopā. Mēs nevaram iziet ārā pie mediķiem un teikt: „Mēs jums tur desmit vai divdesmit miljonus....” Jo tas momentā nonāktu pretrunā ar to, ka mēs gribam šāgada 22.decembrī kļūt finansiāli un saimnieciski patstāvīgi. Tas ir pats galvenais, kas mums šeit kopumā jādara.

Piedodiet, ka es tā emocionāli runāju, bet man bija sakrājies... jo galu galā, kā Kera kungs teica, tagad lielajā pūlī runāt... Vajadzēja runāt speciālistu vidū, kur klāt ministri, kur klāt departamentu direktori, tur viņš nebija gatavs runāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Buiķa kungam.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es uzreiz saku, ka es atbalstu un balsošu „par”, bet es gribu atzīmēt tādas tīri konceptuālas lietas, kā es uzskatu, vai trūkumus. Subjektīvi. Mans viedoklis.

Pirmkārt. Es uzskatu, ka jābūt formulētiem valsts attīstības mērķiem. Tas nav tikai mans viedoklis, to ir teikusi arī valsts kontroliere, ir arī zinātnieki atzīmējuši. Tagad tiek strādāts pie Nacionālā attīstības plāna, principā tiem mērķiem būtu jābūt skaidriem.

Nākamais dokuments, kas ir vajadzīgs, ir vidējā termiņa attīstības plāns (tas varētu saukties arī „Ministru kabineta rīcības plāns”), un tad, loģiski, būtu uz tā pamata veidots budžets, kad visi šie plāni savstarpēji sasaistīti. Tā ka vienkāršoti var teikt, ka ir plānošanas, programmēšanas, budžetēšanas sistēmai jābūt, jo, kad ir budžets atsevišķi „izrauts” un nav bijis to plānu iepriekš, tad nav īsti saprotams, vai tas ir pareizs vai nepareizs.

Otra lieta, kas ir ļoti būtiska. Vajadzētu loģiski pamatot sadali... procentuāli, procentos no iekšzemes kopprodukta... pa nozarēm. Tagad šeit, pie Saeimas nama, atrodas mediķi... jā, bet tikpat labi šeit varētu atrasties policisti, zinātnieki... nu, karavīriem ir aizliegts... Un viņi visi grib - un visi arī pamatos -, ka viņiem vajag palielināt budžetu.

Iesniegtajos dokumentos ir dots sadalījums procentos no iekšzemes kopprodukta... pa funkcijām... Ir atsevišķas funkcijas nosauktas, un ir pateikts, cik procentu no iekšzemes kopprodukta ir katrai paredzēts (piemēram, izglītībai - 3,2 procenti no iekšzemes kopprodukta, veselībai - 3,1 procents, aizsardzībai - 0,9 procenti). Bet nav tās analīzes, kā tas tiek darīts citās valstīs, kādēļ ir šitāds sadalījums, bet ne citādāks.

Es minēšu vienu piemēru.

Zinātnieku kongresā, kas notika tā sauktajā Zinātnes mājā, tika runāts par to, ka, piemēram, Somijā septiņas reizes vairāk līdzekļu no iekšzemes kopprodukta iedala zinātnei, Igaunijā - divarpus reižu vairāk, Lietuvā - pusotras reizes vairāk. Rodas jautājums: kādēļ tas nav absolūtos skaitļos? Tas ir procentuāli. Kādēļ aizsardzībai Latvija atvēl apmēram 0,9 procentus, bet igauņi var atvēlēt 2 procentus? Grieķija, kur ir bankrots un tamlīdzīgi, arī atvēl 2 procentus aizsardzībai.

Tātad šī analīze, es uzskatu, ir ļoti būtiska, lai pierādītu, kādēļ ir tāds vai citādāks sadalījums. Tas būtu ļoti cītīgi jāizdiskutē, un jāparāda arī mūsu vēlētājiem, kādēļ mēs veidojam tādu budžeta sadali.

Runājot par budžetu, mēs vakar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tikāmies ar vairākiem ministriem, to skaitā arī ar aizsardzības ministru. Dažreiz jau ir arī tā, ka mēs runājam par aizsardzības budžetu, bet... Dažreiz mēs dažādi saprotam to vārdu - „aizsardzība”. Es esmu vairākas reizes iniciējis, ka vajadzētu runāt vienā valodā, vienādi saprast vienu vai otru jēdzienu. Piemēram, vārds „aizsardzība”. Angļu valodā ir vārdi defence un protection, krievu valodā - ??????, ???????... Tur visādi var to tulkot. Latviešiem ir vārds „aizsardzība”. Tad nu vajag norunāt, ko mēs ar to saprotam. Man liekas, būtu tīri loģiski, ja ar vārdu „aizsardzība” Aizsardzības ministrijas un NATO kontekstā mēs saprastu NATO... NATO stratēģijas konceptā tā noteikti ir cīņa ar noteiktiem draudiem, riskiem un izaicinājumiem. Un tie ir: globālais terorisms, kiberuzbrukumi, energoresursu drošība un klimatiskās izmaiņas.

Nu, tad vajag paskatīties, jo tad zem tā vārda „aizsardzība” varbūt tie tēriņi būtu... pavisam atšķirtos, nekā mēs tagad tos izmantojam.

Nākamais punkts, kas tā kā Finanšu ministrijai adresēts nedaudz būtu. Dažreiz ir kļūdas tīri skaitļos, kas tiek publicēti plašsaziņas līdzekļos. Es arī pieļauju, ka tur, kā dzird vai raksta, pieļauj kaut kādas kļūdas, bet vēlētājiem rodas jautājums. Mēs runājam: konsolidācija - 156 miljoni. O.K! Budžeta deficīts - 2,5 procenti, un tas sastāda apmēram 260 miljonus. Jā, ja salīdzina ienākumus un izdevumus, tā starpība ir 125 miljoni. Dažreiz cilvēkiem, ja ir nosaukti šie daudzie skaitļi, vajadzētu tā kā koncentrēties, lai tā sistēma vai koordinātas, kā mēs mērām, būtu vienādas. Tad labāk varētu saprast, jo dažreiz rodas jautājumi.

Kopumā, ja runā par budžeta pieņemšanu, arī man, skaidrs, ir pretenzijas, un tas, par ko Grigules kundze runāja, ka tās procedūras... ka tik īsā laikā nopietni izvērtēt budžetu ir ļoti sarežģīti, bet, neskatoties uz to, var jau pasēdēt un pastrādāt.

Es aicinu balsot „par”.

Paldies.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Augsti godātā Saeima! Ministri! Kolēģi! Gribu pateikt, ka man ļoti iepatikās, kā runāja deputāts Buiķis. Starp citu, tiešām mani tas iepriecināja, un principā tā tas viss arī ir, kā viņš teica, jo daļēji tajā, ko runāja deputāts Buiķis... tur ietilpst arī budžeta kritika daļēji, kas, protams, saskan ar mūsu frakcijas pozīciju.

„Saskaņas Centra” Saeimas frakcija nevar atbalstīt 2012.gada budžetu, kā arī virkni to pavadošo likumprojektu. Latvijas finanšu ministra Andra Vilka paziņojums, kurā izklāstīts, ka 2012.gada valsts budžets būs Latvijas labklājības pamats, diemžēl neatbilst patiesībai. Jā, valsts pamatbudžetā ir proficīts - gandrīz 9 miljoni latu. Bet sociālais budžets joprojām ir ar 134 miljonu deficītu! Budžets nepiedāvā uzņēmējdarbībai nekādas perspektīvas, neskatoties uz to, ka netiks paaugstināti nodokļi. Nav paredzēti arī atvieglojumi un nodokļu likmju samazinājums. Budžetā nav plānota arī darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, par ko tika plaši runāts pirms tam. Neapliekamais minimums paliek tie paši 45 lati, bet nodokļu atvieglojums par katru apgādājamo - 70 lati. Tas nozīmē, ka strādājošo reālie ienākumi samazināsies, jo arī 2012.gadā mūs gaida inflācija.

Pēc 2011.gada cenu pieauguma 4,4 procentu apmērā valdība prognozēja, ka 2012.gadā tie būs tikai 2,4 procenti, tāpēc pensiju indeksācija nav nepieciešama. Tajā pašā laikā valdība nolēma apkrāpt arī nākamos pensionārus. 2012.gadā tiek plānots sociālā budžeta ienākumu pieaugums uz sociālo maksājumu rēķina - plus 6,2 procenti jeb 77 miljoni latu, bet otrā līmeņa pensiju maksājumus ir plānots samazināt par 85 tūkstošiem latu jeb mīnus 1,3 procentiem, salīdzinot ar 2011.gada līmeni. Tas ir klajš Dombrovska valdības deklarācijas pārkāpums, kurā ir norādīts, ka līdz 2014.gadam fondēto pensiju maksājumu līmenis ir jāpaaugstina līdz 6 procentiem, kaut gan kopējā naudas summa, kas tiks novirzīta pašreizējo pensiju izmaksai, ir nedaudz palielināta.

Lai izpildītu valsts budžeta plānu, budžeta paketē ir iekļauti arī grozījumi 31 likumam. Trešā daļa no šīm izmaiņām ir vērsta tikai uz vienu mērķi - pārcelt uz nākamo gadu vairākus valsts izdevumus - kompensācijas zemes īpašniekiem, invalīdiem un tā tālāk -, kā arī atlikt uz gadu vai diviem valsts neizpildītos mājasdarbus.

Politisko partiju apvienība „Saskaņas Centrs” vairākas reizes ir vērsusi sabiedrības un likumdevēju uzmanību uz to, ka valdība negrib izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, lai likuma normas varētu pielietot praksē.

Viena no negatīvām izmaiņām saistībā ar 2012.gada budžetu ir grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”. Grozījumi paredz, ka tiks paaugstināta nodokļa summa lielo pilsētu iedzīvotājiem.

Negatīvi jāvērtē arī grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”. Naudas trūkuma dēļ ir paredzēts, ka turpmāk bankrotējuša uzņēmuma darbinieks saņems neizmaksāto algu tikai minimālās algas apmērā.

Īpaša uzmanība jāpievērš grozījumiem likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Te es gribu īpaši pievērst uzmanību „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijai, kas mums tagad atbild par demogrāfijas problēmām.

2009.gadā, ekonomiskās krīzes plaukumā, Dombrovska valdība izstrādāja speciālu likumu, ko 9.Saeima apstiprināja un kas ierobežoja sociālo izmaksu apmēru: 80 procentu no aprēķinātās summas. Šo ierobežojumu termiņš beidzas 2012.gadā, tātad brīdī, kad Latvija, pēc valdības apgalvojuma, jau izgājusi no krīzes. Valdošā koalīcija piedāvā 2012.gada budžeta ietvaros pagarināt krīzes ierobežojumus līdz 2013., 2014.gadam, gan arī tālāk. Pēc ierēdņu apgalvojuma, turpmākie gadi nesīs sociālajam budžetam papildu ieņēmumus 5,5 miljonu latu apmērā, un tas palīdzēs stabilizēt 2012.gada valsts budžetu. Jautājums - kā?

Turpmāk mūs gaida vēl viens jaunatnes izbraukšanas vilnis uz ārvalstīm, jo maternitātes pabalsts šodien ir vienīgais veids, kā veicināt dzimstību. Nezinu, kā balsos Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija par tādu likumprojektu. Nezinu.

Lūk, tāpēc politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija nevar balsot par 2012.gada valsts budžeta projektu. Un arī tāpēc, ka budžeta dokumentos mēs neieraudzījām atbildi uz vairākiem jautājumiem. Uz kā rēķina 2012.gadā atdos starptautiskajiem kreditoriem parāda pamatdaļu - aptuveni 250 miljonus latu? Kā valdība risinās airBaltic finanšu problēmas? Tas ir aptuveni 100 miljoni latu. Un kā izmaksas Krājbankas noguldītājiem, tas ir, ap 200 miljoniem latu, ietekmēs kopējo budžeta deficītu? Tie ir tie jautājumi, tās ir tās problēmas, kas tagad stāv priekšā valdībai, un, tā kā atbildes mēs nevaram saņemt, nezinām, kā rīkoties ar tādu budžetu.

Noteikti frakcijas viedoklis ir tāds: lai gan šis budžets ir varbūt pat labāks nekā 2011.gada budžets, tomēr tas neatbilst mūsdienu prasībām. Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija aicina balsot „pret”! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (ZRP).

Labdien, cienījamie kolēģi! Balsojumu par budžetu uzskatu par Saeimas uzticības balsojumu Ministru kabinetam, un tieši tāpēc mums budžets ir īpaši jāskata, un es mūsu frakcijas vārdā arī esmu pievērsis uzmanību šā budžeta sagatavošanas procesam, esmu veltījis tam pietiekoši laiku, cik vien tas bija iespējams, lai izvērtētu, vai tas atbilst esošajai Latvijas situācijai. Kopumā es vērtēju to kā samērīgu. Protams, mums vienmēr var gribēties kaut ko vairāk. Protams, mums vienmēr no kaut kā ir jāatsakās. Un tāpēc es domāju, ka šādu budžetu mēs varam atbalstīt.

Protams, skatoties uz nākotni, lai frakcija varētu atbalstīt budžetu, mums ir jāņem vērā arī tādas lietas, kuras parasti budžeta izstrādē, nu, teiksim tā, neizdodas tik labi, kā gribētos.

Manuprāt, par maz uzmanības tiek veltīts demogrāfijas jautājumiem, un tieši tāpēc nevar sastādīt nacionālās attīstības plānu, bet, ja nav nacionālās attīstības plāna, tad mēs arī nekur tālāk uz priekšu tikt nevaram.

Ministru kabinetam un finanšu ministram ar to ir jārēķinās, ka, lai nodrošinātu veiksmīgu budžeta apstiprināšanu nākotnē un lai izvairītos no tiem sasteigtajiem lēmumiem citreiz, kādi rodas šodien, nākamā gada laikā būtu vēlams pieņemt - un mēs uz to pastāvēsim! - gan Fiskālās disciplīnas likumu, gan daudzgadu budžetu.

Tādā veidā mēs nonāksim pie situācijas, ka deputāti varēs ļoti laicīgi... citiem vārdiem sakot, viņiem būs vesels gads laika, lai saprastu, uz kuru pusi tad valdības izdevumi un ieņēmumi tiek virzīti.

Kā nākamo punktu es gribu uzsvērt to, ka mums sociālajā budžetā ir pietiekami, nu, teiksim tā, liels iztrūkums un ka tas būs no kaut kurienes jākompensē. Viena no efektīvākajām darbībām parasti ir ieņēmumu palielināšana vai valsts pārvaldes izdevumu samazināšana tām lietām, kur mēs tērējam. Nepieciešams ir nākamā gada laikā, lai sekmīgi apstiprinātu 2013.gada budžetu, pieņemt arī valsts uzņēmumu pārvaldes modeļa maiņu.

Ja šīs lietas tiks izdarītas, tad es domāju, ka nākamā un aiznākamā gada budžets būs krietni saturīgāks.

Šo mēs atbalstām un balsosim „par”.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Te nu simtprocentīgi varētu piekrist iepriekšējam runātājam par to, ka tad vismaz ir cerība, ka nākamā gada budžetu mēs sāksim skatīt Saeimā laicīgi, ka deputātiem būs iespēja ar to iepazīties laicīgi, vismaz ar prognozi... (No zāles dep. J.Reirs: „To jau likums nosaka!”) Jā, to nosaka likums, bet diemžēl mūsu centieni no jūlija mēneša, rakstiskā veidā pat sniedzot vēstules finanšu ministram, lai saņemtu kaut kādus aptuvenus aprēķinus par 2012.gada budžetā plānotajiem ieņēmumiem, izdevumiem, nodokļiem un prognozēm, diemžēl ne ar ko nerezultējās. (No zāles: „Nav laika!”) Tā ka, lai jums veicas!

Es paskatījos 2007.gada budžetu. Un jāsaka, ka biju patīkami pārsteigta, ka 2012.gada budžets jau ir starp 2007.gada budžetu un 2008.gada budžetu. Tas ir lielāks par 2007.gada budžetu gan ieņēmumos, gan izdevumos.

Un tad es savukārt pašķīru, cik, teiksim, tā laika ir bijis... ceru, ka vēl paspēšu kaut ko padarīt... es pašķīru un paskatījos, kā ir pa ministrijām. Tātad, ja budžets ir, teiksim, viens pret vienu, nerēķinot tos pārdesmit miljonus, kur nākamā gada budžets ir lielāks, tad Veselības ministrija nākamgad saņems par 90 miljoniem mazāk nekā 2007.gadā, Aizsardzības ministrija - par 100 miljoniem, Ārlietu ministrija - par 25 miljoniem mazāk, Izglītības un zinātnes ministrija - par 70 miljoniem mazāk. Nu, man laikam ar loģiku nav īsti kaut kas kārtībā, jo es tā īsti nesaprotu, kur tad tā nauda paliek, ja ieņēmumi un izdevumi ir vienādi.

Paskatījos nākamā gada budžeta prognozi. 13 procentus jeb 600 miljonus mēs tērēsim Vispārējiem valdības dienestiem. Pieaugums, salīdzinot ar šo gadu, ir viena tāda kārtīga ministrija. Nu, vai tas ir racionāli, - tas acīmredzot ir cits jautājums.

Gribu teikt, ka šis budžets nav sagatavots kvalitatīvi (No zāles dep. J.Reirs: „Ir! Ir!”), un šī ātrā, pasteidzinātā skatīšana tā kvalitāti neuzlabos. Mēs šeit nerunājam par to, ka balsosim „pret” budžetu vai „par” šo budžetu. Man žēl, ka mēs nobalsojām „par” steidzamību, jo tas neapdraud valdības stabilitāti, krišanu vai nekrišanu. Piemēram, paņemot visplānāko pielikumu, lai ātrāk varētu izšķirstīt cauri, lapaspusē numur 66, kur ir parādīti kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, redzu: visos nodokļos ir pieaugums, pilnīgi visos. Šķiru tālāk. Kas ir rakstīts paskaidrojumos? Lapaspuse numur 71 - iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognoze nākamajam gadam par 4,3 procentiem mazāka nekā 2011.gadā... Nē, šķiram atpakaļ - lielāka. Pāršķiram nākamo lapaspusi - 2012.gadam noteiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa prognoze par 12,9 procentiem mazāka nekā 2011.gadā. Tad nu jājautā - par kādu kvalitāti mēs šeit varam runāt?

Nu, un steidzamība to neuzlabos. Dombrovska kungs pieminēja, ka Latvija ir vienīgā valsts pasaulē... Mēs, protams, lepojamies ar Latviju, bet es domāju, ka mēs varētu šim vienīgo sarakstam pievienot arī tādu ierakstu, ka Latvija ir pasaulē vienīgā valsts, kur valsts otrā persona, kas valstī atbild par finansēm un budžetu un kas ir ar deviņu gadu parlamentārā darba pieredzi, nezina, ka budžetu pieņem divos, nevis trijos lasījumos. (Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Tiešām - jautājums, kas bieži tiek uzdots, ir par budžeta ieņēmumu un izdevumu salīdzinājumu ar iepriekšējo gadu budžetiem un par analīzi par to, kuras izdevumu pozīcijas ir palielinājušās un kuras izdevumu pozīcijas ir samazinājušās.

Un, protams, šeit šos skaitļus dažādi var staipīt, tāpēc es gribētu te viest tomēr skaidrību par trim būtiskām budžeta pozīcijām, kurās izdevumi ir palielinājušies.

Pirmā un visbūtiskākā pozīcija, kur ir palielinājušies izdevumi, ir tieši šī - sociālais budžets. Tāpēc arī pamatbudžetā tieši šie izdevumi ir mazāki, jo konsolidāciju mēs pamatā esam veikuši tieši uz valsts pamatbudžeta rēķina, bet sociālais budžets krīzes laikā ir tikai turpinājis pieaugt, un rezultāts ir tas, ka apmēram trešdaļa no visa valsts kopbudžeta... no valsts konsolidētā budžeta, atvainojos, ir tieši sociālais budžets. Un laikā, kad algas sabiedriskajā sektorā mēs esam samazinājuši vidēji par 25 procentiem, vidējās pensijas ir tikai turpinājušas pieaugt. Tātad tā ir pirmā būtiskā pozīcija, kur ir izdevumu palielinājums.

Otrā būtiskā pozīcija, kur ir izdevumu palielinājums, ir līdzekļi, kas tiek novirzīti Eiropas Savienības fondu apguvei. Jā, tiešām, - tā sauktajos treknajos gados bija tā, ka tad, kad it kā notika kaut kādi mēģinājumi mazināt budžeta deficītu, pirmā pozīcija, kas budžetā tika mazināta, vienmēr bija šī: tika bloķēts Eiropas Savienības fondu finansējums, jo to it kā ir viegli nogriezt. Tad it kā nevienam nekas netiek izdarīts, bet diemžēl arī attīstība tādā veidā netiek nodrošināta.

Tāpēc šeit mēs esam gājuši tieši pretējo ceļu - arī krīzes laikā, neraugoties uz visu fiskālo konsolidāciju, Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu mēs esam tikai turpinājuši palielināt, un arī nākamajā gadā ES fondu un citiem ārvalstu finanšu palīdzības projektiem mums ir paredzēts finansējums gandrīz 1 miljarda latu apjomā. Tā ir otrā būtiskā izdevumu pozīcija. ES fondu apguvei ir ļoti svarīga nozīme ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, un līdz ar to ir svarīgi, ka šī pozīcija ir palielinājusies.

Un vispārējie valdības dienesti. Arī tur viena pozīcija ir ļoti būtiski palielinājusies, un šī pozīcija ir valsts parāda apkalpošanas izdevumi, un tieši tāpēc mēs šeit tik daudz runājam par fiskālo konsolidāciju, par nepieciešamību sabalansēt budžeta deficītu, par nepieciešamību dzīvot atbilstoši saviem līdzekļiem, nevis mēģināt dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Tieši tāpēc, lai šie valsts parāda apkalpošanas izdevumi, ko mēs maksājam procentus par valsts parādu, neturpinātu palielināties. Un arī nākamgad, kad mēs esam samazinājuši budžeta deficītu līdz 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta... Protams, tas ir daudz mazāks nekā iepriekšējos gados, protams, tas atbilst Māstrihtas kritērijiem, bet tas vēl aizvien ir budžeta deficīts, kas nozīmē, ka valsts parāds turpinās palielināties.

Un tieši tāpēc es aicinu atbalstīt šos pasākumus, kas ir vērsti uz budžeta deficīta samazināšanu, atbalstīt arī valdības sagatavotos Satversmes grozījumus un Fiskālās disciplīnas likuma projektu, lai nodrošinātu to, ka turpmāk mēs nenonākam tādā situācijā, ka mums atkal ir milzīgs budžeta deficīts, ka mēs dzīvojam pāri saviem līdzekļiem un pozīcijā „Vispārējie valdības dienesti” strauji palielinās valsts parāda apkalpošanas izdevumi.

Tieši tāpēc ir svarīga šī konsolidācija, kuru mēs esam iepriekšējos gadus veikuši, un fiskālā disciplīna, kuru mēs beidzot šā gada budžetā ar tik lielām pūlēm esam nodrošinājuši.

Paldies par uzmanību. (Aplausi. No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Ļoti pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Labdien! Galvenais paziņojums, kuru mēs dzirdam no valdības šodien, ir - budžeta deficīta tālāka samazināšana. Galvenais arguments - bez deficīta samazināšanas nebūs izaugsmes. Galveno pretargumentu mēs visi redzējām pārtraukumā, kad izgājām laukā no ēkas, - Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības mītiņu.

Es nepiekrītu cienījamam Buiķa kungam, ka arodbiedrības darbinieki īsti aizstāv savas tiesības un tikai savas egoistiskās tiesības. Varbūt viņš šo vārdu nepieminēja, bet jēga viņa teiktajam bija tieši tāda. Es tam nepiekrītu! Viņi aizstāv mūsu valsts intereses. Viņi aizstāv mūsu valsts intereses! Nekāda pārprofilēšanās programma bezdarbnieku atslēdznieku nepārprofilēs par ārstu! Ārsts aizbrauks projām no Latvijas, ja šeit viņam nebūs cēla, godīga alga. Tas ir skaidrs! Un ir skaidrs arī tas, ka viņš droši vien atpakaļ uz Latviju neatgriezīsies.

Līdz ar to es domāju, ka katram no mums tagad ir jautājums: ko mēs aizstāvam - valdības politiku vai tos, kuri stāv ārpusē, uz ielas? Varbūt man pārmetīs, ka es šeit populistiski uzstājos no tribīnes, bet katram ir šis jautājums uzdots.

Es gribu uzsvērt, ka „Saskaņas Centra” deputāti, tāpat kā arī mūsu partijas, aizstāv tieši tos cilvēkus, kuri tagad bauda valdības veikto trīs gadu ilgo griešanas politiku. „Taupības politika” ir ļoti pieklājīgs termins, bet tas nozīmē tikai vienu - griezt, griezt un griezt. Un ļoti vienkārši un tā komforti var pārmest grieķiem, itāļiem vai portugāļiem, ka viņi it kā tur negriež, tāpēc mēs visu šo... šos ratus vienīgi te, Latvijā, kāds velkam uz priekšu. Tas tā nav! Gan grieķi, gan itālieši... Viņi saglabāja savas darba vietas, mums darba vietu skaits samazinājās par vienu ceturto daļu: bija 900 tūkstoši, kļuva ap 700 tūkstošiem darba vietu.

Ir tāds ļoti skaļš angļu vārds „job”, kas nozīmē „darba vieta”. Šis lozungs ir galvenais visās sociālajās kustībās Eiropā. Es tikai šīsnedēļas sākumā biju vācu sociāldemokrātu kongresā. Pat viņu valstī - viņu valstī! -, kurai krīzes apstākļos izdevās saglabāt gan sociālās tiesības, gan darba vietas, arī tur šis vārds ir galvenais. Tad ko mēs varam runāt par mūsu valsti?

Un šeit es gribu pateikt, ka diez vai mēs kaut ko sasniegsim, nekādas makroekonomiskās... nekādi apstākļi mūs nepārliecinās, ja tiešām mums nebūs sakārtots vienīgais un, mūsuprāt, galvenais makroekonomiskais rādītājs - tas ir bezdarbs. Būs mums darbs, būs arī citi apstākļi apmierinoši mūsu valstī. Un neviens to nevar citādāk atrisināt.

Kāpēc valdība samazina budžeta deficītu? Tam ir trīs apstākļi, trīs iemesli.

Pirmais - un mēs to labi saprotam - ir nepieciešamība atdot parādus, un to prasa kreditori. Līdz ar to viņi saprot, ka tikai no proficītiem mēs varam atdot savus parādus.

Otrais iemesls - mums ir stratēģiskais mērķis. Mēs taisāmies ienākt eirozonā pēc diviem gadiem, un skaidrs, ka ar tik augstu budžeta deficītu mēs to nevaram atļauties.

Un trešais iemesls - valdība cer uz to, ka palielināsies kredītreitingi un līdz ar to Latvijai būs iespēja aizņemties tirgū par zemākiem procentiem.

Šeit es gribu piebilst par to cenu, kuru mēs maksājam par šo politiku, - bezdarbs, emigrācija, kā arī tas, ka mūsu apstākļos uzņēmējdarbības priekšnoteikumi nav vis tie labākie. Mums sola, ka, lūk, tad, kad situācija stabilizēsies, un pēc tam, kad būs bankas sakārtojušas savas bilances, būs kreditēšanas atsākšanās. Diemžēl komercbankas kreditēšanu neatsāka. Tās uzsvēra, ka vienkārši nevar atļauties to darīt, jo ir ļoti augsti riski un jābūt citai nozarei, kas nodrošinātu tieši riska biznesa finansēšanu mūsu valstī. Tas nozīmē, ka atkal finanšu uzplaukuma perspektīva tiek atcelta, atvirzīta uz nākotni.

Es saprotu, ka noteikti kredītreitings ir ļoti svarīgs mūsu valstij šobrīd. Bet, kā droši vien mēs visi labi saprotam, kredītreitingu nosaka ne tikai budžeta deficīts, bet arī citi apstākļi. Un viens no tiem apstākļiem ir ekonomikas dinamika. Ja mums izdotos nodrošināt augstāku IKP pieaugumu, tad arī kredītreitingi būtu lielāki. Bet, lai to nodrošinātu, ir nepieciešama ekonomikas izaugsme. Līdz ar to ekonomikas attīstība mums ir svarīgāka par visiem pārējiem makroekonomiskajiem apstākļiem, šī izaugsme nodrošinās arī bezdarba likvidēšanu vai vismaz samazināšanu. Tādēļ mēs varam darīt visu ko, bet tikai tā, lai „nenogalinātu” ekonomiku. Bet budžeta deficīta samazināšana nozīmē tikai to, ka joprojām uzņēmējiem nebūs izdevīgi maksāt nodokļus, ka viņi paliks ēnā. Es domāju, ka var rīkoties arī citādi. Var saglabāt budžeta deficītu tik ilgi, kamēr parāds nebūs pārsniedzis Māstrihtas līgumā noteikto slieksni, kas ir 60 procenti no iekšzemes kopprodukta, un ieguldīt naudu ekonomikas attīstībā, cenšoties panākt iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Tas ir tikpat svarīgi augsta reitinga iegūšanai. Un vēl svarīgāk tas ir saistībā ar avotu izveidi kredīta atdošanai nākotnē.

Es domāju, ka nopietni vajadzētu mums visiem, gan Saeimas deputātiem, gan valdībai, atkal izsvērt, cik pamatota ir mūsu vēlme iestāties Eiropas monetārajā savienībā, tātad iestāties eirozonā, tik ātri, kā mēs to vēlējāmies pavisam nesen. Vai mēs varam atļauties to darīt? Jo mēs to darām patiesībā uz mūsu mazdēlu rēķina. Agri vai vēlu būs atkal mums jādomā par to, ar kādiem līdzekļiem mēs veicināsim mūsu ekonomikas turpmāku attīstību. Mēs varam tagad panākt kaut nelielu procentu uz augšu, bet tomēr strauja izaugsme ir nepieciešama. Es jau vienu reizi no šīs tribīnes teicu, ka patiesībā esošajai valdībai maz ko var pārmest. Ja kāds cits šo pašu filozofiju varēja un taisījās attīstīt mūsu ekonomikas politikā, droši vien vajadzēja darīt, ko citi... to pašu. Un varbūt Valdim Dombrovskim šeit ir tā lielākā pieredze. Un trīs gadu pieredze arī pierāda, ka šajā ceļā panākts vislielākais rezultāts.

Par cenu es jau runāju, bet... es runāju par ko citu. Mēs esam attīstības valsts. Mēs neesam attīstīta valsts. Un līdz ar to mēs nevaram rīkoties tā, kā rīkojas Austrija... Nīderlande, Austrija vai Vācija. Mums ir ejams pavisam cits ceļš. Mēs varam attīstīt mūsu ekonomiku tikai tā - ieguldot valsts līdzekļus infrastruktūras attīstībā, ekonomikas attīstībā, nosakot jaunas nozares vai attīstot tās nozares, kuras pierādījušas savu dzīvotspēju mūsu apstākļos, - telekomunikāciju tīklus, attīstot ceļus, darot visu to, ko dara valstis, kur bija ekonomiskās krīzes iepriekšējos gados citās pasaules zemēs. Mēs to nedarām. Mēs baudām neoliberālas receptes, līdz ar to veidojam finanšu ietvaru ar nolūku sagaidīt tādus laikus, kad šis ietvars ievilks svešu naudu no ārpuses Latvijā. Tas var novest pie jauniem burbuļiem. Galvenais avots mūsu attīstībai mums ir tepat - Latvijā.

Mums pārmetīs, bet mēs esam maza valsts, mums ir sekls tirgus, un mēs nekad nebūsim tādi kā Dānija. Es gribu atgādināt, ka pirms kādiem desmit gadiem, dažiem desmit gadiem, Singapūra bija slavena Dienvidāzijā kā bandītisma un prostitūcijas galvaspilsēta. Neko negribu pārmest tai valstij, kas tagad mums ir. Mēs visi labi zinām, ka Singapūra ir visattīstītākā valsts Āzijas kontinentā. Un viņi darīja... panāca to tikai tāpēc, ka viņi ir atteikušies no neoliberālām receptēm, viņi visu akcentu lika uz savu ekonomisko attīstību, izmantoja savus iekšējos avotus. Tas ir ļoti svarīgs ceļš, kurš arī Latvijai ejams.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

 

J.Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Sākšu ar to, ka es pilnībā un no visas sirds atbalstu tos uzstādījumus, kurus attiecībā uz valsts konkurētspēju šodien minēja Ministru prezidents un arī finanšu ministrs.

Citēšu. Valdis Dombrovskis teica, ka „budžetam ir jābūt virzītam uz valsts konkurētspējas nodrošināšanu, radot jaunas darba vietas un nodrošinot stabilu ekonomisko attīstību”.

Vēlāk viņš piebilda, ka izaugsme sākas tur, kur ir nodrošināta konkurētspēja.

Finanšu ministrs šodien bija nedaudz piesardzīgāks savos izteikumos, un viņš teica, ka 2012.gada budžets ir veidots uz mērenu sabalansētu izaugsmi.

Un šeit es gribu no savas puses iebilst, ka pat mērena sabalansēta izaugsme šajos apstākļos, kādos šobrīd ir Latvija, vairs nevar notikt pati no sevis, ja tā īpaši netiek stimulēta.

Un to es saku, balstoties uz savu iepriekšējo profesionālo pieredzi, jo es uzskatu, ka es daudzu gadu garumā esmu bijis iesaistīts Latvijas konkurētspējas, tajā skaitā inovatīvas, zinātnē balstītas, ražošanas attīstīšanā.

Šeit es gribu minēt šodien vēl vienu problēmu, ar ko nākas saskarties, skatot 2012.gada budžetu.

Es ceru, ka tas nav apzināti, bet tā nu ir sanācis, ka atsevišķas šā budžeta likumprojekta normas ir pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem. Par to jau sāka runāt profesors Andris Buiķis, minot šo zinātniskās darbības finansējumu. Zinātniskās darbības likuma 33.panta otrā daļa nosaka, ka katru gadu, veidojot budžetu, Ministru kabinetam ir jāiestrādā budžeta projektā pieaugums (attiecībā pret iepriekšējo gadu) zinātniskās darbības nodrošināšanai 0,15 procentu apjomā no iekšzemes kopprodukta. Nākamajā gadā plānotais iekšzemes kopprodukts ir 14,44 miljardi latu, tātad šie 0,15 procenti sastāda nedaudz mazāk par 22 miljoniem latu. Ja mēs paskatāmies budžetā, tad redzams, ka viss zinātnei paredzētais finansējums ir mazāks par šo likumā paredzēto pieaugumu. Kopējais zinātnes finansējums ir tikai 16 miljoni latu. Komentāri lieki!

Detalizētāk salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm jau profesors Krēsliņš minēja savā runā. Šeit es gribu vēl vienīgi piebilst, ka ir viena varbūt tiešām tāda joma, kas ļauj zinātniekiem sasaistīties ar ražošanu, - tie ir tā sauktie uz tirgu orientētie pētījumi. 2012.gada budžeta projektā šī summa ir gandrīz... šiem pētījumiem paredzētā summa ir gandrīz pusotru reizi mazāka nekā 2011.gada budžetā.

Un šeit man neviļus rodas jautājums: vai tiešām Ministru prezidents, citi ministri, kuri nedaudz vairāk kā pirms mēneša no šīs pašas tribīnes zvērēja vai svinīgi solīja pildīt Latvijas likumus, ir šo solījumu aizmirsuši? Vai tiešām pārcelšanās no Saeimas ēkām uz Ministru kabineta ēkām ļauj nepildīt iepriekš doto solījumu?

Kā jau es teicu, es ceru, ka tā ir nejauša kļūme, kuru budžeta veidošanas gaitā vajadzēja spēt novērst, bet tas nav izdarīts.

Skatot šo budžetu, man nevilšus nāk prātā viens salīdzinājums. Šobrīd samērā modīgi ir, braucot ar automašīnu, izmantot ģeogrāfiskās pozicionēšanās sistēmu - tā saukto navigatoru jeb GPS. Taču tad, kad automašīnas vadītājs brauc pa ceļu, viņš skatās arī, kādi ir ārējie apstākļi, vai kaut kur nav uzsākti ceļa remontdarbi, respektīvi, viņš novērtē apkārtējo situāciju. Man liekas, ka vismaz atsevišķos ceļa posmos (ar vārdu „posmi” jāsaprot atsevišķas nozares un tas, kā tās var iespaidot valsts konkurētspēju) šis budžets mums liek braukt ar automašīnu, skatoties tikai šajā GPS sistēmā, bet ar pilnībā netīriem priekšējiem stikliem, caur kuriem mēs neko neredzam. Un - vēl ļaunāk! - tas liek mums braukt, neapzinoties arī galamērķi, un par to, manuprāt, ļoti skaidri runāja deputāts, kurš ir, manuprāt, viens no Latvijas stratēģiskās plānošanas atzītākajām autoritātēm, brigādes ģenerālis, - profesors Kārlis Krēsliņš. Viņš uzsvēra, ka būtiska nepilnība ne tikai šā budžeta veidošanā, bet vispār tajā, kā mēs redzam mūsu valsts attīstību, ir šā stratēģiskā skatījuma trūkums.

Arī šodien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kad mēs skatījām budžetu pavadošos likumprojektus, mēs saskārāmies ar to, ka, steigā veidojot budžeta likumprojektu, varbūt nav īsti izvērtēta likumu hierarhija, un, mūsu skatījumā, vismaz viens no sagatavotajiem likumprojektiem - „Grozījums Profesionālās izglītības likumā”... izskatījās, ka tas ir lieks. Droši vien tad, kad mēs nonāksim pie konkrēto likumprojektu detalizētākas skatīšanas turpmākajos lasījumos, mēs pie šīs problēmas atgriezīsimies.

Viss tas, par ko es runāju, liecina, ka, steigā gatavojot, parasti rodas brāķis, un arī, manā skatījumā, 2012.gada budžeta projekts joprojām ir pilns ar dažāda veida brāķiem. Ceru, ka lielākā daļa no tiem ir radušies tiešām steigā un nav pieļauti apzināti un ka tās kļūdas, kuras tur ir, izdosies novērst, bet jebkurā gadījumā šodien es balsošu „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Godātie kolēģi! Nu, pirms īsumā pieskarties budžetam, gribu jums izstāstīt tādu gadījumu no dzīves, kurš ilustrē to, kā tas, nu, manā uzskatā, notiek šobrīd.

Vienai manai paziņai, pensionētai skolotājai, bija vajadzība nomainīt tualetes podu mājās. Viņa šo podu iegādājās un tad atcerējās, ka kaimiņos dzīvo tāds vīriņš vārdā Pēterītis, kurš it kā visus darbus prot, bet visu laiku ir tādā vieglā skurbulī, taču viņa darbs ir lēts, un tāpēc pasauca viņa šo Pēterīti.

Pēterītis atnāca un sāka to podu skrūvēt. Skrūvē, skrūvē, velk, velk, nu tā kundze sāk uztraukties lēnām un saka: „Pēterīt, vai nebūs par stingru?” - „Nē, nē, saimniec, neuztraucies.” Un velk un velk, un, protams, notiek tas, kam jānotiek. Tas spēks ir par lielu, un pods sašķīst, un Pēterītis notīra rokas un saka sakramentālu frāzi: „Nu, piedod, saimniec! Darīju, ko varēju.”

Nu apmēram tas pats: tas pods, manā uztverē, ir tas budžets. Nu, kurš ir Pēterītis, nezinu (Zālē smiekli.), to var katrs pats iedomāties, bet diemžēl... diemžēl šis budžets joprojām ir tikai izdzīvošanas budžets un tur nav pilnīgi nekā no attīstības. Un, ja mums apgalvo, ka nodokļi netiek celti, tad tomēr 100 miljoni nekustamā īpašuma nodoklis ir diezgan ievērojams slogs iedzīvotājiem, tikai šoreiz tas ir atdots iekasēšanai pašvaldībām, kurām, protams, izdzīvošanas vārdā tas būs jādara.

Mēs noņemam 5 miljonu dotācijas sabiedriskajam transportam. Ko darīs sabiedriskais transports? Protams, paaugstinās biļešu cenas. Un kas maksās? Maksās iedzīvotāji!

Nerunāšu te vēl par tādiem sīkumiem kā par neremontētiem ceļiem un par salauztām automašīnām, par kurām arī, protams, maksās iedzīvotāji. Bet neko mēs neredzam diemžēl saistībā ar strukturālajām reformām. Lai arī cik aktīvi mēs kādreiz runājām par ministriju skaita samazināšanu un vēl citām tamlīdzīgām lietām, diemžēl no tā nekas nenotiek.

Valdības optimistiskajā prognozē ir paredzēts, ka budžeta pieaugums būs 2,5 procenti... IKP pieaugums. Nu, nezinu, vai ministriju speciālisti neredz, ka, pieņemsim, šobrīd presē, pasaules presē, eksperti jau viennozīmīgi paredz, ka Vācija šogad būs recesijā un nākamgad, labākajā gadījumā, būs uz nulles. Un nav nekāda pamata gaidīt, manā uztverē, ka mums būs kaut kas labāks. Un arī Latvijas Bankas prezidents, kurš bija pie mums pagājušajā nedēļā, teica, ka pusprocenta pieaugums - tas ir visvisoptimistiskākais, ko viņš paredz. Un šie 2 procenti, ar ko mūsu tās prognozes atšķiras, ir apmēram 280 miljoni latu. Pieskaitot vēl šādas tādas pozīcijas, kurās arī, es domāju, neizdosies iekasēt plānoto, tas ir, gan ēnu ekonomikā, gan radaros, gan vēl šur tur, mēs varam domāt, ka šis iztrūkums būs apmēram 300 miljoni. Un es domāju, ka kādā martā vai aprīlī tas jau būs skaidri redzams, un par šiem 300 miljoniem būs jāsāk domāt. Un kur tad... no kurienes tad tos ņems? Es nezinu, vai valdībai ir kāds „X plāns” tam paredzēts vai nav. Bet varbūt tas „X plāns” ir sociālais budžets, kurš tagad varbūt ar nolūku netiek aiztikts? Un tad jau nekas! Tad valdība atkal nāks un atvainosies, un pateiks paldies visiem iedzīvotājiem par izturību, un dzīvosim tik tālāk.

Protams, balsot „par” mēs par šādu budžetu nevaram, bet mēs vismaz ceram, ka pozīcija atļaus opozīcijai tomēr iesniegt un arī atbalstīs kādu mūsu normālu un sakarīgu priekšlikumu, kas mums šīs nakts laikā būs jāizstrādā.

Nu, paldies arī par to pašu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram Andrim Vilkam.

A.Vilks (finanšu ministrs).

Paldies. Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es pasakas te nestāstīšu, jo ir nopietnākas lietas, ko runāt.

Ja runājam par norisēm Latvijā, teiksim, ekonomikā šogad vai nākamgad un par prognozēm, tad es iesākšu varbūt ar to, ka, arī par šogadu runājot, sākotnēji bija ļoti dažādas prognozes. Teiksim, Latvijas Banka uzskatīja, ka būs tikai 1 procents, tad vēlāk kaut kā tas tika paaugstināts līdz 2 procentiem. Finanšu ministrijai no paša sākuma bija prognoze - 4 procentu liela izaugsme šogad. Rezultātā vidējā Latvijas prognoze bija 3,3 procenti - jau zināmā mērā samazināta, jo tendences jau bija vērojamas tādas, ka rezultāts būs labāks. Savukārt šogad, visticamāk, mēs būsim pie 5 procentiem, varētu būt arī mazlietiņ vairāk.

Ekonomika ir augusi virs 5 procentiem 3.ceturksnī. Jūs redzat arī to, ka visās nozarēs ir pieaugums. Tā, man liekas, ir labākā atbilde. Tātad vairākus ceturkšņus Latvijā ekonomika kopumā vispār ir augusi, turklāt pēdējos divos ceturkšņos praktiski visās nozarēs ir bijis pieaugums. Manuprāt, tas ir ļoti spēcīgs signāls. Te nav runa par kaut kādas nozares nīkuļošanu.

Ja runājam par 4.ceturksni, kurš drīz noslēgsies, tad arī te nebūs nekāda negatīva signāla, uz kuru arī tika iepriekš norādīts jau vasaras beigās, rudenī, ka būs ļoti, ļoti vājš izaugsmes rezultāts 4.ceturksnī. Nebūs! Pēc inerces Latvijas ekonomika vēl attīstās, un tas izaugsmes dzinējs ir pietiekami spēcīgs.

Runājot par nākamo gadu, 2,5 procentu scenārijs ir pietiekami konservatīvs. Tomēr jāsaprot: ja Latvijas ekonomika, Baltijas ekonomika aug par 2,5 procentiem, tas tomēr ir zem potenciāla un ir salīdzinoši mazs pieaugums priekš tādām valstīm. Ja tā būtu Zviedrija vai Vācija... par pusotru, diviem procentiem runājot, tas būtu pavisam cits līmenis. Latvijai tas ir pietiekoši mazs un sabalansēts līmenis.

Ja runājam par dažādām nodokļu prognozēm, tad jāatceras, ka mēs bijām un joprojām esam aizdevēju uzraudzībā. Aizdevēji mums būtiski mazināja arī prognozes nākamā gada budžeta ieņēmumos, tā ka šeit arī saglabājas rezerve. Mūsuprāt, ņemot vērā to mūsu pieredzi, trīs gadus runājot ar starptautiskajiem aizdevējiem... Tās mūsu prognozes, mūsu scenāriji ir bijuši krietni tuvāk īstenībai nekā aizdevēju prognozes visus šos gadus, it sevišķi pēdējo divu gadu laikā. Tā ka mums ir pamats uzskatīt, ka mūsu pieredze un ekspertīze ir labāka nekā aizdevējiem.

Ja skatāmies, kas notiek eirozonā, un runājam par dažādām valstīm, kas tika šeit minētas, tad ir jāsaprot, ka tās valstis, kuras ir tagad problēmās, - Grieķija, Spānija, Portugāle, Itālija - ir tajā līmenī, tajā situācijā, kur Latvija bija 2008.gadā. Nav ko sevišķi šeit uzslavēt, ka tās ir saglabājušas savu darba tirgu, ka tām ir ļoti labi risinājumi. Tās ir tikai pirmajā gadā, tās ieiet šajā gadā ar salīdzinoši mazām ambīcijām, savas nesakārtotības, nesabalansētības koriģētas. Skatīsimies, kas notiks pēc gada, pēc diviem, un paskatīsimies, vai tiešām viņi ir spējīgi kaut pusi no tām savām ambīcijām realizēt. Par to ir ļoti liela skepse gan Starptautiskā Valūtas fonda ekspertiem, gan Eiropas Komisijas ekspertiem. Un paskatīsimies, kādi būs reālie skaitļi un situācija ar nodarbinātību, darbaspēka samaksu un pārējām lietām, it sevišķi Grieķijā un Itālijā. Man ļoti lielas šaubas. Viņiem ir pirmais gads, un viņi jau patlaban... jau „lūst nost”. Viņi nav spējīgi virzīties. Tā ka tas ir tikai pats sākums. Vienīgā valsts, ko ir vērts papētīt, ir Īrija. Īrija tiešām iet pēc programmas, un tur jau pietiekami daudz sāpīgu jautājumu ir risināts.

Par bezdarbu. Arī šim jautājumam es gribu vēlreiz pieskarties. Latvijā bezdarbs joprojām - arī novembra pēdējās nedēļās, un nu jau decembris ir sācies - ir krities. Pat tā sauktajos ilūziju gados tīri dēļ sezonālā efekta jau oktobra beigās sākās bezdarba pieaugums. Patlaban... Pēdējās nedēļas parāda, ka bezdarbs joprojām lēnām mazinās un ka bezdarbs tomēr ir krities: no 17,3 procentiem (tāds tas bija pašā augstākajā līmenī) tas tagad nokrities uz 11,5 procentiem. Tas, manuprāt, arī norāda, ka tomēr ir būtiskas izmaiņas bijušas.

Runājot par reitingiem, tas ir ļoti svarīgi. Es arī šā gada laikā esmu ticies, ja nemaldos, ar 240 investoriem, investīciju bankām, tieši skaidrojot Latvijas nostāju, valdības nostāju un pārliecinot viņus par to, ka Latvija dara pareizu darbu. Lai mums noticētu. Tie signāli ir pilnīgi saprotami gan kredītreitingu aģentūrām, gan investīciju bankām, tiem, kas mums aizdos turpmāk naudu. Kas ir jāizdara? Šeit ir pilnīga izpratne par to, ko mēs esam izdarījuši, un... Novērtējums ir augsts. Man nav bažu par to, ka Latvijai... par to, ka, nākamajā gadā vēršoties starptautiskajos tirgos, Latvijai tiks piešķirta nauda, un par šiem procentiem. Mūs ietekmēt negatīvi var tikai un vienīgi norises eirozonā, kuras kopējo fonu mazina, nevis Latvijas paveiktais. Tādu valstu, kuras tagad var atkal vērsties ārējos tirgos pēc naudas un kurām tiek... varētu tikt paaugstināts reitings, pasaulē praktiski gandrīz nav vai ir ļoti maz. Es pat nevaru iedomāties, kurām no Eiropas valstīm vēl varētu būt paaugstināti reitingi, lai naudas cena būtu nākamgad iespējami mazāka.

Ja runājam par eiro, tad ir skaidrs, ka Latviju interesē tiešām sakārtota eirozona. Un, manuprāt, ir pilnīgi saprotams... Ja eirozona piedāvā labus risinājumus un ja tā ir tāda, kādu mēs to vēlētos redzēt, kādu mēs esam pieraduši to redzēt iepriekšējos gados, tad skaidrs ir tas, ka Latvija uz to virzīsies. Savukārt tad, ja eirozonā risinājumi izpaliks un tā būs neizprotamā formācijā, tad... Latvijai, protams, pamatu pamats būs nodrošināt visus Māstrihtas kritērijus, bet uz eirozonu šādā gadījumā mēs, iespējams, arī nesteigsimies. Bet mūs pamatu pamatā interesē šis te kodols - Vācija, Nīderlande, Austrija, Skandināvijas valstis. Tas ir tas valstu bloks, pie kura mums jāpieder, un es esmu pārliecināts, ka šīs valstis jau nu spēs savu valūtu sakārtot. Tā ka šajā sakarā, es domāju, ir tomēr jāsaka, ka Latvijā ir daudz izdarīts, rādītāji mums ir pietiekami labi, tie ir uzlabojušies. Šeit kaut kāda veida stimulāciju, kad mēs joprojām tomēr veicam konsolidāciju, mēs papildus nevaram nodrošināt, lai kaut kādā veidā varbūt vēl papildus stimulētu ekonomiku. Ja 5 procentu liels pieaugums ir mazs, tad ir jautājums - uz ko tad mēs tagad gribētu raudzīties? Vai gribam 10 procentus iegūt ar pamatīgu budžeta stimulācijas paketi? Es domāju, ka tas ceļš nav mums ejams.

Mūs vērtēs pēc tā, kāds Latvijai būs valsts ārējais parāds un kāda būs budžeta disciplīna. Tas ir primārais ikvienam - gan kredītreitinga aģentūrai, gan investoram, kurš šeit nāks un veiks investīcijas, lai šeit būtu jaunas ražotnes un uzņēmumi, lai būtu darba vietas. Tā ka tāds ir tas ceļš ejams! Nekas labāks pasaulē patlaban nav izdomāts, un naudas drukāšana Latvijai nav pieņemama. Populisms naudas tērēšanā arī nav pieņemts. Mēs to visu esam jau iepriekš izbaudījuši. Naudas drukāšana, paldies Dievam, šeit nav iespējama. Tas ir ļoti svarīgi, citādi mēs tā varētu kā viena otra valsts izvairīties no jebkādām problēmām, tikai piedrukājot naudu un visu atliekot uz vēlāku laiku.

Labi... Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas Prezidija locekļi! Godātie kolēģi!

Es absolūti bez jebkādām anekdotēm un pasakām, bet tomēr vēlos runāt par vienu jautājumu, par ko man bija ļoti sāpīgi klausīties iepriekšējās dienās, publiski uzstājoties mūsu Ministru kabineta locekļiem un arī Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, - tas ir jautājums par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām vai, citiem vārdiem sakot, valsts speciālo sociālās apdrošināšanas budžetu.

Godātie kolēģi! Šī jau ir trešā Saeima un trešais Ministru kabinets, kuru vada Valdis Dombrovska kungs. Es dziļi viņu cienu, bet nekādā gadījumā nevaru pieņemt to, ko viņš šodien runāja par deficītu valsts sociālās apdrošināšanas budžetā.

Godātie kolēģi! Lietas būtība jau ir tāda, ka tad, kad sāka, - un tā bija 8.Saeima, kura uzsāka atbalstu pensionāriem ar piemaksām pie valsts pensijas -, 9., 10. un tagad 11.Saeima... Un es esmu pārliecināta un droši vien Latvijā visi ir pārliecināti, ka tiem pensionāriem, kuru darba mūžs savulaik netika pietiekami novērtēts - un tas ir laika periods... darbs līdz 1995.gada 31.decembrim -, ka tā tomēr ir valsts atbildība. Un jau trešo sasaukumu mums tas ir pilnīgi skaidrs... tādas diskusijas nepārtraukti ir notikušas arī Sociālo un darba lietu komisijā, un šā priekšlikuma, ka tomēr ir jāsaspringst un ir nepieciešams šīs piemaksas maksāt no valsts pamatbudžeta, autors bija Māris Grīnblats, kurš 9.Saeimā bija Sociālo un darba lietu komisijas loceklis. Dzirdējām šos solījumus: „Domāsim, izdomāsim, kurā brīdī mēs to varam sākt darīt!”

Situācija ir šāda: 2010.gads, precīzs cipars - 143 miljoni piemaksas pie valsts pensijām. 2011.gada ciparu, protams, es precīzi nevaru pateikt, bet noteikti par 140 miljoniem mazāk tur nav. Un, ja mēs šodien dzirdam, ka 130 un vēl nezin cik miljonu nākamajā gadā būs deficīts sociālās apdrošināšanas iemaksās, nu tad, godātie, laikam mums šodien ir jārunā par kaut ko citu - par to, kādēļ tad valsts pamatbudžets nevar saspringt un tikt galā ar saviem izdevumiem, kādēļ valsts nevar panākt tādu situāciju, ka Latvijā nodokļi tiek maksāti par visu summu, ko saņem darba samaksā. Tagad 13.decembrī pulksten 13.00 Satversmes tiesa nolasīs spriedumu jautājumā par valsts sociālās apdrošināšanas budžetu. Un uz šodienu, no 2011.gada 1.janvāra, personām apdrošinājums pensijām tiek ieskaitīts tikai tad, ja nodoklis patiešām ir samaksāts, bet pārējiem, kuri saņem bezdarbnieka pabalstu, maternitātes pabalstu, vecāku pabalstu un tā tālāk, mēs no sociālās apdrošināšanas iemaksām vai speciālā budžeta maksājam pēc uzskaitītās darba samaksas. Tie, kolēģi, ir miljoni. Un, ja iepriekšējā periodā bija iespēja Valsts ieņēmumu dienesta kapacitāti palielināt par 1,6 miljoniem, tad es ļoti gribētu šodien dzirdēt no valdības pārstāvjiem, kāds ir efekts. Laikam to papildus iekasēto miljonu nemaz tik daudz nav.

Otrkārt. Kas mani vēl tā kā saskumdina un liek domāt šodien par to, kuru likumprojektu atbalstīt, par kuru atdot savu balsi „par” un kuram tik tiešām teikt „nē”? Tas, ka spēkā mums ir jeb tiek saglabāts arī turpmākajā laika periodā ierobežojums saņemt valsts sociālās apdrošināšanas... sociālo risku gadījumā pienākošos naudiņu. Tas ir, gan slimības pabalstus, gan maternitātes, gan vecāku pabalstus, gan bezdarbnieku pabalstus tomēr vēl turpina saņemt ar šo ierobežojumu. Tas ir, saņem 350 latus plus 50 procentus virs tās summas... Bet ir daudz tādu gadījumu, ka nodoklis ir nomaksāts no lielas summas, jo 9.Saeimā tika pieņemti likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” grozījumi, ka nevis no ierobežotas maksimālās summas, bet no visas pilnās darba samaksas persona maksā sociālās apdrošināšanas iemaksu.

Ir vēl daudz vairāk mums brīnumu. Nu, kaut vai, piemēram, tas, ka strādājošie pensionāri - un es arī pašreiz pilnīgi atbalstu šo situāciju - maksā arī vecāku apdrošināšanu. Tas ir, ja strādājošie pensionāri līdz 2011.gadam no savas darba samaksas maksāja 6 procentus, 2011.gadā - 9,2 procentus un, iespējams, nākamajā gadā - 9,5 procentus... Bet, kolēģi, te ir vēl viena lieta. Šīs vecmāmiņas un šie vectētiņi varētu pieprasīt arī vecāku pabalstu un kopt mājās bērniņu līdz gada vecumam, un juridiski viņiem būtu pilnīga taisnība.

Man tādēļ ļoti gribētos šodien zināt un dzirdēt, kad valsts varēs uzņemties atbildību un maksāt no valsts pamatbudžeta... to naudu, kas ir piekritīga valsts pamatbudžetam, un tie ir tie 140 miljoni. (No zāles dep. J.Reirs: „Bet kurš...?”) Es katrā gadījumā... Es dzirdēju Reira kunga izsaucienu... Nebiju 8.Saeimas deputāte un nekādā gadījumā jums nevarēšu atbildēt, kurš bija šīs idejas autors. Un acīmredzot ielika to kā atbildību sociālās apdrošināšanas budžetam tikai tādēļ, ka 2009.gada janvārī uzkrājums sociālās apdrošināšanas iemaksās bija 951 miljons, gandrīz vai miljards.

Bet tas ir politiskas izšķiršanās jautājums, un acīmredzot izmantošu to iespēju un tādu priekšlikumu arī iesniegšu, bet, ja tas arī nav ar 2012.gadu, tad esiet tik laipni un izdomājiet, ar kuru gadu tas būs.

Tāpat arī par nodokļu iekasēšanu. Esiet tik laipni... Manuprāt, tā summa, kas ir paredzēta no pelēkās vai ēnu ekonomikas, ir, nu, ļoti piesardzīgi rēķināta... Nu ļoti piesardzīgi rēķināta.

Vēl viena lieta, ko es gribu pateikt jums, kolēģi, tūlīt, uzreiz. Mūsu kārtējās sēdes laikā būs runa arī par likumu „Par valsts pensijām”, arī šis jautājums vistiešākajā veidā ir saistīts ar budžetu, un es jūs aicinu jau tagad padomāt un pieņemt konstruktīvu lēmumu. Bet es tomēr būtu ļoti gandarīta, ja no Ministru kabineta vai no paša Dombrovska kunga saņemtu atbildi uz jautājumu, kā tad pēc taisnības ir, ja mēs skatāmies uz valsts pamatbudžetu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Un tad varbūt runāsim jau konkrēti par lielajām pensijām... tikai par jaunpiešķirtajām pensijām, kuras nākamajā gadā tiek piešķirtas un kurām piemaksas vairs netiek noteiktas, bet paturēsim prātā to, ka Latvijā tomēr mums dzīvo 430 tūkstoši pensiju saņēmēju, kuru pensija ir mazāka par 165 latiem mēnesī. Un šeit nav tikai valsts vecuma pensiju saņēmēji, šeit ir arī izdienas pensiju un - ko man vissāpīgāk teikt! - arī apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmēji, arī mūsu cilvēkbērni, kuri mācās skolās vai arī augstskolās un kuriem vai viens vai abi vecāki jau ir taisaulē.

Es ļoti jūs aicinu, kolēģi, par šīm lietām padomāt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Viņķeles kundzei atbildei pietiks ar 8 minūtēm?

Tātad vārds labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (labklājības ministre).

Godātie kolēģi! Barčas kundze uzrunāja ārkārtīgi svarīgu jautājumu, ko varētu pārfrāzēt kā sociālā budžeta ilgtspēja. Tika uzdots, manuprāt, samērā retorisks jautājums: kad valsts varēs uzņemties pildīt pilnā apmērā savas saistības, ko dažādi likumi attiecībā uz sociālo budžetu paredz? Atbilde vairs nav retoriska, bet ļoti konkrēta: tiklīdz valsts nokops to politisko lēmumu sekas, kad jūs varbūt nebijāt 8.Saeimā, arī es nebiju ne 8., ne 9. ... tiklīdz tiks nokoptas to politisko lēmumu sekas, kas ir sakropļojuši sociālo budžetu. Tad mēs varēsim runāt par to, ka valsts pilnā apmērā spēj pildīt tās likumu prasības, kas ir noteiktas.

Runājot par sociālo budžetu un par vairākiem sociālo apdrošināšanas maksājumu ierobežojumiem, jāteic, ka nekas no tā, kas šobrīd ir paredzēts, budžetā nav no jauna, Barčas kundze, un jūs to ļoti labi zināt. Neviens no ierobežojumiem nav nācis klāt šogad! Jā, ir viens izņēmums, proti, maternitātes pabalsta ierobežojums 80 procentu apmērā. Šeit gan jāsaka, ka šis ierobežojums jebkurā gadījumā personai nodrošina ekvivalentus ieņēmumus, salīdzinot ar darba algu. Ja ierobežojums tiktu atcelts, tad faktiski maternitātes pabalsts pārsniegtu darba algas lielumu, kas ir, protams, brīnišķīgi. Bet jautājums ir tāds: vai valsts to var atļauties? (No zāles dep. J.Reirs: Pareizi!”)

Runājot par sociālo iemaksu griestu atcelšanu, jā, tas ir bijis krīzes pasākums, un ir pilnīgi noteikti skaidrs, ka pie iemaksu griestu noteikšanas mums būs jāatgriežas. Tāpat, ja mēs turam rūpi par sociālo budžetu, Saeimai būs jāpieņem ārkārtīgi nopietni lēmumi, kas skars gan pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, gan arī vairāku citu normu izvērtēšanu. Tātad, ja mēs patiešām rūpēsimies par to, ka cilvēkiem no sociālās apdrošināšanas būs jāvar saņemt visus tos labumus, par ko tiek veiktas iemaksas, tad es ceru, ka šī gatavība nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju sniegsies tālu pāri budžeta debatēm, kas arī ir viens noteikts žanrs, un materializēsies ļoti konkrētos, kaut arī ne pārāk populāros lēmumos, kas šo budžeta ilgtspēju faktiski varēs nodrošināt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.

 

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Kad būs slēgta šī sēde (ja tas notiks šodien), pēc 30 minūtēm būs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde saistībā ar budžeta likumprojektiem. Pēc 30 minūtēm pēc Saeimas sēdes slēgšanas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Latvijas un Izraēlas sadarbības grupas biedriem atgādinu, ka tūlīt pat notiks tikšanās ar Izraēlas vēstnieku Viesu zālē. Visi tiek aicināti. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (ZRP).

Es vēlos atgādināt, ka tūlīt, pēc dažām minūtēm, mēs dibināsim Deputātu grupu sadarbībai ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamentu. Lūdzu, nāciet uz Dzelteno zāli jau tūlīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es savukārt frakciju pārstāvjiem atgādinu, ka tūlīt pēc reģistrācijas ir Frakciju padomes sēde.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējies tikai Raimonds Vējonis, kurš arī nav klāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Inga Bite.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas sēdi.

Debatēs vārds deputātam Imantam Parādniekam, bet es viņu šobrīd zālē neredzu. (No zāles dep. R.Naudiņš: „Ņemam ārā!”) Parādnieka kungs acīmredzot pieteiksies debatēs vēlreiz, vēlāk.

Vārds deputātam Andrim Buiķim, otro reizi.

A.Buiķis (VIENOTĪBA).

Es gribu komentēt manu pirmo uzstāšanos, jo tā vairākkārt tika pieminēta. Un tikai divos punktos.

Tātad ir runa par Medicīnas darbinieku arodbiedrības vadītāja Kera kunga vakardienas aiziešanu no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas. Redzat, ja mēs gribam nopietnu diskusiju, tad tāda diskusija ir nepieciešama, kad klāt ir deputāti, kad klāt ir ministre un departamentu direktori, un tamlīdzīgi. Tāda situācija vakar bija. Kera kungs aizgāja, viņam nevajadzēja sarunu ar deputātiem. Jo, saprotiet, viņam... Es tā jūtu, ka viņam patīk šis amats un viņš elementāri... Viņam bija nepieciešams pateikt savas demagoģiskās frāzes, viņam nebija nepieciešams ar deputātiem runāt. Jo... Šodien ir ļoti skaisti, kad es šajā te pūlī runāju... Viņš saka: „Buiķa kungs, nu tagad runājiet jūs te, uz ielas!” Vārdu sakot, lielā pūlī ņemsim un sarīkosim nopietnu diskusiju! Ministres klāt nav, departamentu direktoru klāt nav.

Vārdu sakot, tāda ir tā situācija. Un es paredzu, kā būs. Paies nepilns gads, jaunievēlētā 11.Saeima būs gadu strādājusi, un tad varēs ļoti skaisti celt augšā to jautājumu, ka šie te nedzirdīgie deputāti, ar kuriem nekāds dialogs nav iespējams, ir jāatlaiž. Nu vēl vienus pāris miljonus tad notērēsim, ievēlēdami jaunu Saeimu, un tamlīdzīgi. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

Un otrs jautājums. Tieši par to tika pārmests, ka valdība nestrādā pietiekami pie tā, lai attīstītu ekonomiku. Bet mēs jau redzējām šo pāris gadu laikā, cik ārkārtīgi smagas ir sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu, ka tās sarunas principā pie nekā jēdzīga nenoved. Un tad ir divas iespējas: pirmā iespēja ir tāda, ka mēs vēlreiz no Starptautiskā Valūtas fonda aizņemamies un atkal mēs uz pāris gadiem esam tā pakļautībā, vai arī mēs 22.decembrī... Vilka kungs jau ir parakstījis no savas puses vēstuli, tuvākajās nedēļās būs pārstāvji no Starptautiskā Valūtas fonda, un tad mēs būsim to lietu beiguši. Mēs tad turpmāk aizņemsimies starptautiskajos finanšu tirgos, un tad mums ir brīvas rokas. Un tad mēs, Pimenova kungs, varam domāt par straujāku ekonomikas attīstību un tamlīdzīgām lietām.

Un pēdējā piezīme, kas man ir saistībā ar naudas tēriņiem, kaut vai par to, ka medicīnai nepietiek. Es jau runāju par to, ka šogad aizgāja... un, ja arī nākamgad būs vēlreiz mēģinājums atlaist Saeimu, tad atkal pāris miljonu aizies, un tagad arī februārī patiesībā 1,7 miljoni tiks nosviesti zemē, kurus kaut vai medicīnai varēja atdot.

Es jau pieminēju šo medicīnas darbinieci Olgu, kura strādā Stradiņa slimnīcā, un es domāju, ka arodbiedrības pienākums ir rūpēties par to, lai sanitāre, kura ir spiesta nākt tādēļ, ka viņas kolēģes slimo, un slimošana, kā es saprotu, ir diezgan bieži, jo ar to mazo algu cilvēki nevar iztikt... Bet šī Olga, viņa ir no Abrenes apgabala, viņa un viņas meitas brīnišķīgi runā latviešu valodā, un es zinu, ka viņa neparakstījās par krievu valodu kā otru valsts valodu. (No zāles: „Par budžetu runā!”) Un tie 1,7 miljoni būs lieki iztērēti. Tas ir - mēs tā mētājamies ar lielu naudu, nedomājot par lietderību, jo, protams, katram politiskajam spēkam ir ļoti izdevīgi savas akcijas kaut kādā veidā celt...

Bet problēma jau ir tā, ka mums ir jādomā par valsti kopumā, un tas ir tas, ko es teicu arī savā pirmajā uzstāšanās reizē. Mēs atbildam par budžetu kopumā! Nevis par medicīnas budžetu, nevis par zinātnes un izglītības budžetu, bet par valsts budžetu kopumā! Un mēs nevaram atļauties miljonus latu tā vienkārši tērēt.

Lūk, tas ir tas, par ko es runāju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Buiķa kungam.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Budžets ne tuvu nav ideāls, un tas tā kā ir skaidrs. Bet vai šajā situācijā varēja pieņemt kādu labāku? Nu, diezin vai! Bet gribu cerēt, ka tiešām šis ir pēdējais gads, kad budžets tiek stādīts, tā teikt, konservatīvi jeb, precīzāk sakot, iesīkstējuši, jo acīmredzami trūkst brīvas radošas pieejas ar plašāku un dziļāku skatījumu. To jau iezīmēja pirms tam arī daudzi citi iepriekšējie runātāji, un es ceru, ka to apzinās arī pats jaunais Ministru kabineta sastāvs, konkrēti, paši ministri.

Pilnīgi noteikti kādus būtiskus uzlabojumus varam paredzēt tikai tad, ja palielināsim ieņēmumus, kas savukārt visciešāk ir atkarīgi no mūsu iedzīvotāju uzticības valsts varai, no pārliecības, ka ar nomaksātajiem līdzekļiem kases turētāji rīkojas atbildīgi un valsts vispārējās interesēs.

Kas liecina, ka mēs ejam šajā virzienā? Kādas tad ir tās labās lietas, kas ir budžetā? Nav vairs paredzēts buferis ministriju vieglprātīgai rīcībai ar valsts līdzekļiem, kas bija noteikti kā līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Un 2011.gada budžetā sākotnēji tie bija 0,4 procenti no IKP, vēlāk grozījumos - 0,2 procenti jeb samazinātā versijā tie bija 26 miljoni latu. Līdz ar to ir pamatotas cerības, ka budžeta pārdale notiks arī starpresoru līmenī, atrodot iekšējās rezerves nelietderīgiem tēriņiem, ka tiks veiktas reformas pēc būtības, izanalizētas funkcijas, noteikti sasniedzamie mērķi un deleģēti uzdevumi privātajam sektoram.

Nu, viens tāds salīdzinoši neliels ieguvums, ko noteikti varētu visai drīz arī izdarīt. Tas būtu vienotas un efektīvas valsts autobāzes izveidošana, kas, pēc virspusējiem aprēķiniem, varētu budžetā ietaupīt līdz 1 miljonam latu.

Otra lieta, kas ir laba šajā budžetā, ir doma palielināt finanšu stabilitātes nodevu, ko mēs, Nacionālā apvienība, ierosinājām darīt jau 2011.gada budžetā, kad šī nodeva tika ieviesta. Tā nodeva bija 0,036 procenti, tagad tā ir palielināta dubulti. Nu, pa šo laiku mēs jau būtu pāris miljonu „ar astīti” jau ieņēmuši, ja būtu to izdarījuši uzreiz, nevis kavējušies ar šādu lēmumu. Ir arī ieņēmumi palielināti no azartspēļu jomas, un arī tas, manuprāt, ir pozitīvs moments.

Kādas ir šīs problemātiskās lietas budžetā?

Izmaiņas likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”, kuras paredz atcelt griestus 25 procentu apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. No vienas puses, ir labi, ka pašvaldībām ir dotas iespējas noteikt pat šā nodokļa likmi iepriekšējā gada līmenī, bet bažīgu un uzmanīgu dara tas fakts, ka varētu pašvaldības kādu iemeslu dēļ to nepiemērot. Tāpēc, pirms mēs pieņemam šādus grozījumus, mums ir jābūt absolūtām, ja tā var teikt, garantijām par to, ka tādas pašvaldības kā Rīga, Jūrmala... ka tās savos saistošajos noteikumos pieņems šādu ierobežojumu... nu, vismaz attiecībā uz tām ģimenēm, kurām nekustamais īpašums, konkrētais nekustamais īpašums, ir vienīgā šīs ģimenes mājvieta.

Otra problemātiskā lieta ir saistīta ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un ar to cieši saistīto Mikrouzņēmumu nodokļa likumu. Protams, šī joma ir jāsakārto, bet viens no mērķiem vai, es gribētu teikt, apakšmērķiem mikrouzņēmumu nodokļa ieviešanai bija tas, lai pēc iespējas vairāk cilvēku vai visi cilvēki maksātu nodokļus - mazākus vai lielākus, atbilstoši likumam.

Tas, kas šobrīd ir likumā iestrādāts, ir gana labs, bet tur ir jāveic daži precizējumi, lai mēs nenogrūstu tos cilvēkus, kas jau ir legalizējušies, atpakaļ ēnu ekonomikā.

Noteikti ir jāpalielina izdevumu sadaļa, jo tur ir daudzas lietas, kuras... ir vajadzības... nu, pat absolūtas nepieciešamības. Tas ir tā kā skaidrs, bet, kā jau es teicu, tas ir atkarīgs no mūsu ieņēmumiem. Bet viena lieta, ko nu gan vajadzētu paredzēt, ir sabiedriskais pasūtījums nacionālajām televīzijām, jo ir šis informatīvais karš, kurā mēs diemžēl zaudējam prokremliskajām raidstacijām. Mums ir jāpanāk vismaz kādi uzlabojumi šajā jomā.

Un ir arī kāda katastrofāla lieta. Kā jau arī iepriekšējie runātāji teica, mums nemaz nav atvēlēti līdzekļi demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Mēs iesniegsim savus priekšlikumus, lai kaut minimālā apjomā veicinātu atbalstu par labu ģimenēm un tiem, kas vēlas laist pasaulē jaunu dzīvību. Bet konceptuāli, manuprāt, mums būtu jāvienojas par tādu lietu, ka vismaz 50 procenti no visiem ieņēmumiem virs nākamajam gadam plānotā vai no tiem ieņēmumiem, pareizāk sakot, ietaupījumiem, kas ir ieplānoti... Bet varbūt šie līdzekļi netiks iztērēti, tātad vismaz 50 procenti tiks novirzīti demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, tas ir, dzimstības veicināšanai, ģimeņu ar bērniem atbalstam un reemigrācijai. Jo - kāda nozīme mums ir ieguldīt naudu ceļos, tiltos un pat bibliotēkā, ja nebūs mūsējo, kas to visu lieto?

Piekrītu arī iepriekš runātajam, ka termiņš budžeta iesniegšanai un izskatīšanai nav normāls. Tiešām ceru, ka šāda tipa pieņemšana norit pēdējo reizi.

Vēlos vēl tikai piebilst, ka ir kāds resurss, kas nav ieliekams šāgada budžetā, bet nākamā gada laikā noteikti ir sakārtojams, un tas resurss ir banku un lielo finanšu struktūru līdzatbildība par esošo situāciju. Mēs varam panākt, ka daļa aizdevumu - gan valsts, gan privāto - tiek dzēsta. Mūsu pilsoņi to ir nopelnījuši ar godprātīgu rīcību, pretēji tam, ko darīja Grieķijā. Ja Grieķijai var norakstīt 50 miljardus par bezatbildību, tad, es ceru, pāris miljardus par atbildību var... var tā izdarīt arī attiecībā uz Latviju.

Aicinu balsot „par” budžeta paketi.

Paldies.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam, otro reizi.

I.Klementjevs (SC).

Cienījamie kolēģi! Papildināšu to, ko jau teicu savā pirmajā uzrunā.

Izpētot to budžetu pa visiem sadalījumiem - ir runa par darba vietām, par finansējumu pagājušajā gadā un šajā gadā -, parādījās tādi... nu, dīvaini cipari. Piemēram, tiem ministriem, kas strādā ar Eiropas naudām, alga ir ja ne divas reizes, tad gandrīz divarpus reižu lielāka nekā normāli, bet tie, kas strādā vienkārši ar mūsu, Latvijas, līdzekļiem... Kāpēc mēs atalgojam cilvēkus, kas strādā ar Eiropas Savienības līdzekļiem, dubultīgi - labāk nekā savus pilsoņus?

Turklāt mums pašlaik ir arī naudas trūkums, piemēram, bet tajā pašā brīdī tiek izveidota jauna struktūra - Pārresoru koordinācijas centrs. Ar ko šis koordinācijas centrs nodarbojas, ko tas koordinē? Nav nekādu paskaidrojumu! Un tam ir atvēlēti 92 tūkstoši nākamā gada budžetā ar 8 darba vietām un atlīdzību 941 lats. Tā tomēr ir naudiņa!

Žēl, ka nav šeit klāt Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju, jo tai ir krietns samazinājums - mīnus 66 miljoni latu, un no tā... Tā kā šeit, Saeimā, no 100 deputātiem laikam ir 20, varbūt pat 25 cilvēki, kas ir mazāk nekā 30 gadu vecumā, tad tieši jums, deputāti, vajag rūpēties par to, lai mūsu jaunatne nebrauc prom uz ārzemēm, lai tā saredzētu savu nākotni šeit, Latvijā. Bet jaunatnes politikai valsts programmā ir paredzēts, kā jūs domājat, cik miljonu? 106 tūkstoši! Tad tāpēc jaunieši brauc prom, jo viņi redz: ar viņiem šeit negrib runāt.

Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu un jauniešiem parūpēties arī par savu nākotni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nu, pirmām kārtām šīm ārkārtas vēlēšanām laikam tomēr bija liela nozīme un ļoti liels pluss, tāpēc ka, redzot šo budžetu un mūsu attieksmi, es esmu nonācis pie secinājuma, ka vismaz mūsu parlamentā ir 56 ģēniji, kuri ir spējīgi... un viņi visi pārstāv pozīciju... kuri ir spējīgi 24 stundu laikā perfekti izanalizēt gan budžeta projektu nākamajam gadam, gan pieaicināt ekspertus un uzklausīt viņu viedokli, gan arī izskatīt budžetu pavadošos 30 likumprojektus un arī tos izanalizēt un tad vēl 12 stundu laikā sagatavot priekšlikumus grozījumiem nākamā gada budžetā. Man tik tiešām ir patiess prieks, ka mums ir tāda ģeniāla pozīcija.

Runājot par to, kas šodien šeit ir izskanējis, un arī par nākamā gada valsts budžetu. Kolēģi, tad vismaz no šīs tribīnes cits citu nemānīsim! Reira kungs, ja mēs runājam par Aizsardzības ministrijas budžetu nākamajam gadam, tad tas nav ne konsolidēts, ne samazināts! Reāli, ja paskatāmies uz cipariem, kas ir minēti Aizsardzības ministrijas budžetā, tad tie cipari ir lielāki! Vienīgi to, ko bija plānots maksāt nākamgad, mēs maksājam šogad. Tā ir kuģu iegāde! Un samazinājuma tur arī nav. (No zāles dep. J.Reirs: „Es priecājos, ka drošība mums ir labā līmenī!”)

Formāli mēs varētu skatīties uz to, ka visām tā sauktajām spēka struktūrām budžets ir palicis iepriekšējā gada līmenī, bet ir arī zināms pieaugums. Ir gandarījums, ka beidzot mūsu policistiem ir parādījusies degviela un ka viņi varēs izbraukt uz notikuma vietām, nevis sūdzēties par to, ka nav benzīna, lai attiecīgi tur nokļūtu. Tajā pašā laikā, vakar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā skatot dažādus jautājumus saistībā ar budžetiem, kā jūs zināt, atklājās paradoksāla situācija: Valsts probācijas dienestam, kas katru dienu strādā ar ļoti interesantu kontingentu - ar cilvēkiem, kuri ir izcietuši cietumsodu... šim dienestam nākamā gada budžetā nav paredzēta veselības apdrošināšanas polise.

Tas pats diemžēl attiecas arī uz Valsts policiju - uz tiem, kuri ikdienā sastopas... ikdienā riskē...

Vispār ir interesanta situācija. Es jau biju domājis, ka vismaz kaut kāds palielinājums atalgojuma ziņā Valsts policijai būs arī nākamgad, ne tikai piemaksu veidā. Labi, ka vismaz Iekšlietu ministrija atrod iespējas rast šīs piemaksas! Pirms vēlēšanām visi šeit klātesošie ļoti aktīvi runāja par to, kādas būs reformas un ko mēs darīsim tūliņ pēc ievēlēšanas, kādas strukturālās reformas mēs veiksim jau no pirmās dienas. Diemžēl šā budžeta ietvaros es neredzu nevienu paredzēto strukturālo reformu attiecībā uz nākamo gadu; nemaz netiek runāts par to, ka varētu samazināt kādas ministrijas, pārskatīt valsts pārvaldes dažādas funkcijas. Ja mums par drošību uz ūdens atbild četras ministrijas, jautājums - cik tad ir to bezatbildīgo, kas it kā atbild par kaut ko? Mums ir 13 operatīvās darbības subjekti, bet, kad ir informācija par to, ka viens aizdomīgs tips saņem licenci, lai vadītu un iegūtu savā kontrolē kādu mūsu banku, tad... Tas netiek īstenots. Vai tiešām šeit tās reformas nebūtu nepieciešamas? Vai tiešām nevajadzētu daudzas lietas pārskatīt, lai tik tiešām to naudu, kas tiek ekonomēta, varētu prātīgāk izlietot? Beidzot mums būtu arī jāpieņem lēmums par to, ka Policijas akadēmijas likvidācija bija absurds solis un ilgtermiņā mums tas atspēlēsies ļoti sāpīgi. Un es gribētu arī šā budžeta ietvaros redzēt, ka kaut kas tiek darīts, lai mēs vai nu veidotu Nacionālo drošības akadēmiju uz Aizsardzības akadēmijas bāzes, vai arī atjaunotu kaut kādus kursus, policijas kursus, kur vidējā un vecākā ranga virsnieki varētu iegūt attiecīgas iemaņas un kur viņus varētu apmācīt.

Vilka kungs šeit daudz runāja arī par tiem ieguvumiem, ko mēs varam iegūt, apkarojot ēnu ekonomiku. Ļoti labi, ministra kungs, ka jums ir tāda vēlme. Taču, lai kaut ko apkarotu un pret kaut ko cīnītos, no sākuma ir jāzina faktiskais stāvoklis. Tos ciparus, cik mums ir procentuāli liela tā ēnu ekonomika, es esmu dzirdējis ļoti dažādus. No Finanšu ministrijas izskan, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ir 18 procenti, bet citi eksperti, kas ir tuvāk valdībai, saka, ka tie ir 28 procenti, un vēl kādi citi eksperti runā par 38-40 procentiem. Tie, kas analizē nelegālo alkohola un cigarešu apriti, runā par 60 procentiem. Vai tiešām beidzot mēs nevaram nonākt pie kaut kāda secinājuma, lai nofiksētu, cik tad liels tas ēnu ekonomikas īpatsvars ir mūsu valstī?

Runājam par to, ka mums ir bezdarbnieku samazinājums, par ko mēs visi varētu it kā priecāties. Bet ko nu mēs atkal sevi mānīsim! Bezdarbnieku īpatsvars mums samazinās tāpēc, ka ļoti daudzi izbrauc, dodas prom no mūsu valsts. Un šajā sakarā arī ir jautājums valdībai - cik tad ir aizbraukušo? Cik mūsu valstspiederīgo atrodas ārpus mūsu valsts? Ko viņi tur dara? Kāpēc mums nav tādas statistikas?

Atgriežos vēl pie jautājuma par reformām. Vienīgās reformas, par kurām es esmu dzirdējis kā Saeimas deputāts, ir tās reformas, kuras ir paredzētas Izglītības un zinātnes ministrijā, - pagarināt mācību gadu. Otra lieta ir tā, ka nu šodien mēs skatīsim vēl vienu milzīgu reformu - runāsim par to, kādām piemaksām jābūt deputātiem pēc pilnvaru beigšanās. Es ļoti gribētu redzēt šīs reformas.

Un nu atgriežos pie valsts budžeta, pie jautājuma, ko mēs apspriežam. Kolēģi, būsim godīgi! Šobrīd notiek tvaika nolaišana. Mēs šeit visi gudri izrunājamies, bet lielākā daļa visu to piezīmju un to rekomendāciju, kuras šeit izskan, netiks ņemta vērā. Opozīcija var rakstīt priekšlikumus par grozījumiem budžetā, bet ir formāls vai neformāls lēmums, ka visi tie priekšlikumi, ko iesniegs opozīcija, - ka tik un tā tie automātiski... netiks izskatīti. (No zāles dep. J.Reirs: „Jūs par Rīgas domi runājat?”) Es runāju par šo Saeimu, Reira kungs! Tā ka varbūt, ja... Kas mani izbrīna? Ka šīs tradīcijas savulaik ieviesa tā sauktie oligarhi. Tās ieviesa konkrēti Šķēles kungs, pirmo reizi kļūstot par premjerministru 1996.gadā, un šodienas tā sauktie oligarhu apkarotāji ir veiksmīgi pārņēmuši visas šīs tendences savā mantojumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Potapkinam.

S.Potapkins (SC).

Cienījamie deputāti! Likumprojektam pievienotajā paskaidrojumā rakstīts, ka Latvijas mērķis ir samazināt nelietderīgus tēriņus un nodrošināt valsts ilgtermiņa attīstību un finanšu stabilitāti, bet ekonomikas attīstības pamatā šobrīd ir eksportējošā rūpniecība.

Bet kas ir likumprojektā? Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta samazinājums ir 20 procentu mazāk attiecībā pret 2011.gadu. Kā mēs attīstīsim eksportējošo rūpniecību bez izglītotiem speciālistiem?

Tālāk par Zemkopības ministrijas budžetu. Mēs redzam tur samazinājumu par 17,5 procentiem. Vai tas atbilst ilgtermiņa attīstības mērķim?

Satiksmes ministrijas budžets konsolidēts par 15 miljoniem, 10 miljoni no tiem ir valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšana. Vai tas ir minēts kā nelietderīgi tēriņi?

Es aicinu balsot „pret”, jo šā likumprojekta mērķim nav atbilstoša satura.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Protams, tagad mēs esam opozīcijā, un man ir tas gods bijis kādu laiku strādāt arī pozīcijā, un arī jūs esat bijuši... tie, kas šodien esat pozīcijā, esat bijuši arī opozīcijā. Nu, tās formulas apmēram kaut kur ir vienādas.

Un, ja tā godīgi runā, tad nekad jau nav bijis tā, ka tas viss, ko piedāvā, ir slikts. Visā piedāvājumā ir arī labas lietas, bet starp tām ir mazāk labas un ir arī ļoti sliktas lietas.

Tā kā katrs, kas šeit zālē, ir bijis gan vienā, gan otrā politiskajā stāvoklī, tad, es domāju, jūs labi atceraties, kā tas tiek, teiksim, realizēts un kā ir teikts.

Man gribētos pateikt par vienu lietu, jo, ja jau mēs te esam uzsākuši, tad būtu vēlams to arī pabeigt reāli ar rezultātu.

Neapšaubāmi, fiskālā disciplīna ir ļoti svarīga lieta, bet, ja mēs paskatāmies to ilgtermiņa budžetu, man ļoti prieks... Kāpēc es nolēmu uzstāties? Te divreiz skanēja no pozīcijas, ka ilgtermiņa budžetam tomēr ir jābūt kaut kādīgi plānotam. Un trīs gadus atpakaļ, tad, kad es biju vēl pozīcijā, tika izstrādāts ļoti pamatīgs dokuments, tika izstrādāts arī likumprojekts, tika izstrādāts tas, kādas izmaiņas varētu būt arī pavadošajā likumā par ilgtermiņa budžetu, bet diemžēl tas tika nolikts malā. Ja tagad no pozīcijas puses jūs sakāt, ka tas ir vajadzīgs, tad es ļoti ieteiktu paņemt šo dokumentu, lai neizdomātu divriteni no jauna.

Neapšaubāmi, ir vajadzīgs, lai arī budžetā tas būtu iekšā, un ne jau tikai priekš mums. Es domāju, ka šis ilgtermiņa budžets ir svarīgs tiem cilvēkiem, kuri plāno savu darbu, - gan biznesmeņiem, gan arī ikdienas cilvēkiem, kas strādā. Lai viņi redzētu šo ilgtermiņa budžetu, kas varētu notikt tuvākajos gados. Neapšaubāmi, šajā budžetā var būt arī izmaiņas. Tajā var būt kādu 10 vai 20 procentu apmērā arī kaut kādīgas svārstības uz vienu vai uz otru pusi, bet ģenerālajām līnijām tomēr ir jābūt iezīmētām.

Protams, var teikt, ka ir objektīvi iemesli, kāpēc tas nevarēja notikt, - tāpēc, ka ir krīze un ka mēs nevarējām prognozēt, ko teiks starptautiskie aizdevēji, un tā tālāk. Nu, tagad mēs it kā ejam ārā no krīzes, bet kas to zina, vai ejam ārā... ka tik atkal neiekāpjam iekšā... Bet, nu, cerēsim, ka iziesim ārā. Un tad nu es domāju, ka šā ilgtermiņa budžeta plānošana būtu ļoti, ļoti būtiska.

Tā ka, es domāju, būtu nepieciešams šīs izmaiņas arī pavadošajos likumos izstrādāt, ne tikai apņemties, ka mēs tā darīsim. Tas ir viens.

Otrām kārtām būtu nepieciešams arī nākamajā budžetā tomēr skatīties, kas ir izdarīts ar tiem naudas līdzekļiem, kurus mēs esam plānojuši, un kāds efekts no tā visa bijis. Ne tikai efekts! Bet arī varbūt pamatīgāk parunāt par to defektu. Ne tikai priekš varbūt tukšām dažreiz debatēm šeit, uz vietas, bet varbūt ar tādu nolūku, lai mēs varētu tomēr kaut kā redzēt reālu rezultātu.

Tāpēc, tā kā esam opozīcijā un ir daudzas lietas, kas mums nepatīk, mēs balsosim „pret”, bet ļoti ceram, ka nākamā gada budžets tomēr būs daudz labāks nekā šajā gadā, un es ļoti ceru, ka šie divi novēlējumi, ko paši pozīcijā esošie deputāti teica par ilgtermiņa budžetu, tiks realizēti. Protams, tas prasīs lielas izmaiņas Finanšu ministrijā. Tā ka ceram, ka tādu rezultātu mēs varēsim sagaidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Es... (Starpsauciens no zāles.) Jā, ja koalīcija uzaicina diskutēt par šo budžeta projektu, tad es nevarēju atteikties no iespējas izteikties par to.

Pirmais... (Starpsauciens no zāles.) Noregulējiet skaļāk mikrofonus, lūdzu, citādi nākas te četrrāpus runāt.

Kas ir pirmais, ko var teikt par šo budžetu, paņemot šo budžetu rokā? Ka tas ir 3,6 kilogramus smags. Jāatzīst, ka priekš pirmdzimtā nav slikti, vai ne? Ironiski, ka par budžetu jārunā šādās kategorijās. Bet - kā savādāk nosaukt to attieksmi, ar kuru mums piedāvā izskatīt šo budžetu? Tas ir, noliek to mums priekšā un pasaka: „Lūdzu, diennakts laikā tieciet skaidrībā ar to un pasakiet, ko jūs par to domājat.” Vai tiešām šāda būs tagad konstanti Saeimas attieksme pret to, kā mēs veiksim savu darbu? Es visai labi zinu deputāta zvērestu (Zālē smiekli.), zinu, kas tur ir rakstīts. Tur ir rakstīts, ka deputātam savi pienākumi ir jāveic godprātīgi un pēc labākās apziņas. Jūs man pasakiet, vai ir iespējams deputātam tagad nepārkāpt savu zvērestu un izpildīt šajā zvērestā solīto, ja viņam liek izskatīt budžetu diennakts laikā un pateikt, ka, jā, tur viss ir kārtībā, un ja mēs šo likumprojektu, pašu atbildīgāko, valstij nozīmīgāko likumprojektu, tagad izskatām šādā veidā?!

Tas, uz ko es gribu aicināt... Labi, šis nav tikai šā budžeta jautājums, bet... Turpmāk vai nu izstrādājam tiešām normatīvos aktus, lai tādas situācijas nepieļautu... Nu, tas nav nopietni! Tā ir necieņa pret tautu, ko mēs tagad izrādām ar to, ka mēs gribam vienas dienas laikā pieņemt lēmumu, kas tālāk skars visu valsti veselu gadu.

Protams, ja mēs paskatāmies uz cipariņiem tīri objektīvi, - tiešām ir ļoti labi pastrādāts ar cipariem, tur nu var redzēt, ka ar cipariem darboties mēs protam.

Kas ir tas, kas mani visvairāk satrauc šajā budžetā, cik jau nu es pa nakti varēju paspēt ar to iepazīties? Uztrauc tas ietvars, kādā tas tiek veidots.

Pirmais, protams, ir tas, kas jau tika pieminēts, - trūkst šo strukturālo reformu. Mēs tās vispār neredzam. Jā, ļoti labi mēs esam te sasvaidījuši cipariņus, lai tie daudzmaz ietu kopā, bet tā sajūta ir tāda, ka aiz šiem cipariem mēs esam pazaudējuši būtību. Ja mēs skatāmies uz tautsaimniecību kā uz dzīvu organismu, tad mēs pret to izturamies nevis tādā veidā, lai kaut kā saglabātu tā dzīvotspēju, lai tas mums kļūtu spējīgāks, mundrāk kustētos, bet kā pret kautķermeni. Tāda sajūta, ka mēs gatavojam no savas valsts kautķermeni. Vienkārši apgriežam, lai viņa atbilstu kaut kādiem parametriem. Svars, masa, izmēriņi, viss būtu kārtībā, un mēs varētu pateikt: „Lūk, mēs visu esam izdarījuši.”

Es nekādi nevaru piekrist, ka tas ir pareizais piegājiens. Protams, mēs slavinot paralēli sitam sev pie krūts: „Cik labi, ka mums viss attīstās, viss notiek, tautsaimniecība kļuvusi konkurētspējīgāka!” Jā, tiešām tas notiek, bet kur šeit ir valsts nopelns? To ir izdarījuši uzņēmēji, to uz saviem pleciem ir iznesusi tauta. Bet ko ir izdarījusi valdība? (No zāles dep. J.Reirs: „Samazinājām budžeta deficītu!”) Vai ir veikta kaut viena reforma? Nosauciet kaut vienu strukturālo reformu, kas ir veikta, lai tas notiktu! (No zāles dep. J.Reirs: „Ar zāli nevar sarunāties!”) Jā, par budžeta deficītu... Tas ir no sērijas par kautķermeni. Tūlīt mēs par to arī varēsim parunāt.

Tālāk. Tagad mēs sākam bažīgi runāt par to, ka... Ziniet, no sākuma bija šī paradigma: eksports mūs izvilks. Man tas ļoti atgādināja to, ko savulaik Ostaps Benders teica „Divpadsmit krēslos”, kad viņš gribēja pārliecināt par savu taisnību. Latviski šī frāze skanēja: Rietumi mums palīdzēs... Tagad mēs sākam tā bažīgi mīņāties un dīdīties, un teikt: „Nē, nu varbūt tomēr tik labi īsti viss nebūs.” Es atceros, ka pusgadu atpakaļ, kad mums vēl bija priekšvēlēšanu debates, es laikam biju vienīgais, kas par to runāja. Es teicu, ka nebūs tā, kā mēs tagad te visi uzskatām, - ka IKP mums ies tikai ļoti strauji uz augšu, eksports augs -, un mēģināju to arī pamatot. Un šoreiz mēģināšu vēlreiz pamatot, kāpēc tas tā nav. Jo, redziet, mani vārdi sāk piepildīties.

Kāpēc tomēr nu ir liels pamats bažīties par to, ka šī skaistā vīzija nesanāks? Ja mēs analizēsim eksporta struktūru, tad mēs redzēsim, ka pamatā tas, kas sastāda mūsu eksportu, - tās ir preces ar zemu pievienoto vērtību vai pat vispār Latvijai tās tur nav. Tas ir vienkārši reeksports - minerālprodukti, metālizstrādājumi, naftas produkti. Tātad - ko tas nozīmē? Vismazākās svārstības globālajos tirgos nozīmē to, ka mēs būsim pirmie, kuri no šā eksportētāju saraksta kritīs laukā, un to mēs arī sākam pieredzēt.

Ziniet, savulaik es izstāstīju kādu labu līdzību, un vienam žurnālistam tā ļoti iepatikās, viņš pat par to uzrakstīja rakstu. Šeit to ļoti iederētos vēlreiz atkārtot. Tā sajūta, kā mēs skatāmies uz savu tautsaimniecību, kā mēs to vadām, ir līdzīga kā moru zemē. Mori vāc kokosriekstus. Ziniet, kokospalmas ir augstas, kokosrieksti ir augstu... Viņi tur dzīvojas, un viņiem prasa: „No kā jūs pārtiekat?” Viņi saka: „Mēs pārtiekam no kokosriekstiem.” - „A kā jūs tos vācat?” Viņi tā dīvaini paskatās un saka: „Ziniet, a mēs tos nevācam, mums vējš tos nopūš!” - „Ā! Un sakiet, ko jūs darāt, ja vējš nepūš?” Pakasa aiz auss un saka: „Nu, ziniet, tad ir neražas gads.”

Un tas ir tas, par ko mēs pašlaik runājam.

Tātad visa mūsu stratēģija, visa mūsu valsts izaugsme balstās uz to, vai vējš pūtīs vai nepūtīs, tā vietā, lai beidzot sāktu domāt, a kā tad mēs paši varam ievākt šos kokosriekstus.

Ja mēs par to domātu, tad paralēli šim budžetam būtu vīzija - vīzija valstij, uz kurieni tad mēs gribam iet, kā mēs to padarīsim konkurētspējīgāku. Mums ļoti patīk runāt, ka mums ir maza ekonomika - maza, atvērta ekonomika. Bet ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, jā, tik tiešām mēs esam pakļauti šiem globālās konkurences principiem. Bet tad, lūdzu, man pasakiet: kā jūs domājat kļūt konkurētspējīgāki? Kur ir... Ja mēs paskatāmies, kur tad ir valsts politika attiecībā uz investīcijām? Jo principā, ja mēs gribam runāt par to, par ko mēs skaisti esam runājuši, - par ilgtermiņa attīstību, par ražošanu ar augstu pievienoto vērtību -, tās ir nozīmīgas investīcijas. Tās ir plānveida investīcijas, un tur ir nepieciešama ilgtermiņa plānošana, ilgtermiņa skatījums, pretējā gadījumā uzņēmējs nekad ar to nesāks nodarboties. Un, kamēr mēs viņam to neiedosim, mēs sastapsimies ar tādu situāciju, kāda pašlaik mums ir: liela ēnu ekonomika, jo vienīgais, ko var darīt uzņēmējs šādā situācijā, lai izdzīvotu, - viņš skatās, kā kaut ko noslēpt, kā kaut ko nesamaksāt. Viņš baidās investēt, viņš baidās atklāt savas iespējas, jo viņš nesaprot, kas būs nākamajā brīdī, un viņš arī nevar plānot savu biznesu uz priekšu.

Ja mēs paskatāmies, tad ļoti svarīgs aspekts, kas arī absolūti tiek ignorēts (un to jau atzina arī paši koalīcijas deputāti), - tā ir mūsu izglītība, mūsu zinātne. Kā jūs domājat, kā mēs kļūsim konkurētspējīgi, ja mēs neattīstīsim... ja mums šeit nebūs cilvēku, kuri ir spējīgi radīt šos produktus? Nu nebūs mums viņu!

Mēs varam te runāt, par ko gribam, konsolidēt, griezt budžetus un teikt, ka mums te nebūs budžeta deficīta... Tas neko nedos! Un tas ir tas ceļš, pa kuru mēs ejam.

Kur es redzu principiālu kļūdu mūsu izaugsmes stratēģijā? Protams, var būt divas izaugsmes stratēģijas. Kad namiņš brūk, ir divi varianti, ko var darīt: var sarauties klusu čokuriņā un teikt: „Nu, redziet, mēs tagad saraujamies tik maziņi, un tas viss, kas kritīs mums pār galvu, - tās degošās pagales, mūs neskars. Bet gadījumā, ja tomēr būs vēl sliktāk, tad mēs esam gatavi sarauties vēl mazāki.” Tā ir tā stratēģija, kuru mēs esam izvēlējušies.

Otra stratēģija šādā situācijā ir aktīvi sākt rīkoties un domāt, saprotot, ka, jā, tas namiņš var brukt, bet ko mēs varam darīt, lai nebūtu šīs situācijas ķīlnieki. (No zāles dep. J.Reirs: „Referendumu taisīt!”)

Referendumu... Es domāju, ka tauta pati līdz tam nonāks.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

I.Zariņš. Jā. Redziet, šeit tā fundamentālā kļūda, ko mēs atkal pieļaujam valsts attīstībā, ir tā, ka mēs uz Latviju skatāmies kā uz noslēgtu, atrautu sistēmu šinī gadījumā. Mēs paskatāmies: „Jā, šodien mēs dzīvojam šādi, pēc gada mēs dzīvosim labāk. Mēs būsim pavirzījušies uz priekšu.” Pareizāk sakot, parāpojuši uz priekšu, jo tas viss, ko mēs darām, tas ir tā, lai valsts varētu vienkārši parāpot, nevis iet uz priekšu. Un mēs to pasniedzam kā savu panākumu: pagājušajā gadā mēs bijām šeit, nākamajā gadā mēs būsim citur, un tas ir labi.

Jā, ja mēs skatāmies atrauti no kopējiem procesiem, tad, jā, mēs esam kaut ko sasnieguši, bet mēs nesaprotam to, ka paralēli citi iet vēl straujāk uz priekšu, un tad... Nu, tas ir absurds! Kādā veidā mēs rāpojot varēsim apsteigt tos, kas iet plašiem soļiem uz priekšu? Tas tā ir, runājot no šā aspekta par mūsu konkurētspēju, par to, ka eksports mūs izvilks. Neko tas neizvilks, ja mēs tā turpināsim!

Un paralēli kas notiek ar visu šo budžeta konsolidāciju, ko mēs pasniedzam kā milzīgu panākumu? Protams, disciplīna ir vajadzīga, bet, ja mēs atkal skatāmies kā uz šauru sistēmu, ja mēs paņemam tikai vienu aspektu, par ko mēs tagad runājam, - cik mēs tur miljardus esam iekonsolidējuši, cik mēs ietaupīsim, kad vajadzēs aizņemties -, tad tur sanāks, ja es nemaldos, kaut kur tuvu pie miljarda... tie brašākie apgalvojumi ir, ka valsts būs ieekonomējusi tādā veidā tuvu pie miljarda.

Bet vai jūs esat izrēķinājuši, ko mēs zaudējam tādā veidā? Cik maksā tie cilvēki, kas aizbrauc projām, tāpēc ka šeit valsts nav iedevusi viņiem vīziju, nav pateikusi, kāda jēga viņiem šeit atrasties un ko viņi šeit darīs.

Paņemsim šos 300 tūkstošus un pareizināsim... Cik izmaksā vienu cilvēku sagatavot tā, lai viņš būtu gatavs darba tirgum? Te aplēses ir bijušas, ka tie ir apmēram 200 tūkstoši. Ja mēs to visu sareizinām kopā, sanāk 60 miljardi, kas ir zaudēti. Tagad parēķināsim, ko mēs iegūstam ar šo konsolidāciju vai, pareizāk sakot, zaudējam, ja šie 200 tūkstoši no šiem 300 tūkstošiem... Pieņemsim, ka divas trešdaļas ir tie, kas prot strādāt, kas kaut ko dara. Paskatīsimies tagad, kāds zaudējums radīsies tautsaimniecībai. To var vienkārši izrēķināt. Ja paņemam iekšzemes kopproduktu, kas, kā mums prognozē, ir apmēram 14 miljardi, izdalām ar strādājošo skaitu, kas ir apmēram 800 tūkstoši, un pēc tam pareizinām šo pievienoto vērtību ar tiem apmēram 200 tūkstošiem, mēs iegūstam to, ka mēs katru gadu zaudējam 3,6 miljardus. Tad nu pasakiet, vai tā ir prasmīga valsts vadīšana, ja tikai viens šis aspekts jau vairākkārt zaudējumos pārsniedz to, ko mēs, kā lepni paziņojam, it kā iegūsim?!

Es uzskatu, ka šis budžets ir budžets bez nākotnes. Un ļoti jācer, ka šāds budžets ir pēdējo reizi un ka nākamais būs pavisam citādāks, un ka droši vien tie būs jau citi cilvēki, kuriem vajadzēs to sastādīt. Un jācer, ka mēs beidzot sapratīsim to, ka, ja valsts tiešām grib izaugsmi, ja mēs tiešām beidzot gribam dzīvot labāk, ja mēs vēlamies parūpēties par savu tautu, tad mums beidzot jāiedod tautai, cilvēkiem šī vīzija, kādēļ viņiem šeit būt, kādēļ strādāt, kādēļ maksāt nodokļus. Kamēr mēs to nepateiksim, tā būs vienkārši cīņa ar plūstošām smiltīm - mēs domāsim, kur kārtējo reizi nogriezt, lai mūsu kautķermenis kaut kam būtu sagatavots labāk, lai to varētu pasniegt... Tāpēc mans aicinājums ir šādu budžetu neatbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es varbūt nerunāšu par to, par pozīciju un par opozīciju, jo man nav tādas pieredzes - darboties vienā vai otrā no šīm situācijām. Bet būtība ir sekojoša... Protams, es esmu sarūgtināts par to, ka ar uzvārdu, kuram galotne „iņš”, ir beidzies uzstāties pieteikušos deputātu saraksts un neviens, visticamāk, vairs nerunās par to visu. Bet būtība ir sekojoša. Protams, mēs varam runāt par strukturālām reformām, kuru nav un kuras šis budžets neietver. Protams, mēs varam runāt par virkni politisku dokumentu un virkni politisku koncepciju, kuras ir apstiprinātas ministrijās - ne tikai Tieslietu ministrijā, Iekšlietu ministrijā, bet arī vairākās citās. Bet būtība ir tāda, ka... Protams, es budžetu esmu redzējis tikai vienu, divas dienas. Bet būtība ir tāda, ka, manuprāt, neviena no minētajām attīstības koncepcijām, kuras ir pieņemtas, piemēram, Tieslietu ministrijas ietvaros, realizēta netiks. Līdz ar to patiesībā gadu no gada visas attīstības koncepcijas un visi politiskās plānošanas dokumenti, kurus mēs ražojam cītīgi, kuru izstrādē mēs aicinām piedalīties zinātniekus, augstskolu, universitāšu mācībspēkus, - tas viss paliek bez jebkāda veida tvēruma, bez jebkāda nodrošinājuma. Protams, šajā gadījumā mēs varētu pie tā apstāties, bet būtībā jautājums ir tāds - kādēļ tad mums tās koncepcijas ražot? Tāpat es varētu atbildēt arī uz to jautājumu, ko izvirzīja iepriekšējie kolēģi, kuri runāja par to, ka mums būtu ilgtspējīgas attīstības budžets jāpieņem un valstij būtu jābūt ilgtspējīgam skatījumam. Bet priekš kam? Nav vajadzīgs mums tas ilgtspējīgais, mēs nevaram to pieņemt, jo mēs to vienkārši nerealizēsim. Tam šajā gadījumā nav nekādas nozīmes. Un visas tās reformas, koncepcijas, ministriju samazināšanas, darbinieku skaita samazināšanas, - tie visi ir vienkārši formāli apgalvojumi, kurus vienā vai otrā situācijā ir izdevīgi vai neizdevīgi izmantot, lai saasinātu vai kaut kā aktualizētu politisko retoriku attiecībā uz noteiktiem jautājumiem.

Bet būtība šajā gadījumā, godājamie deputāti, ir mazliet savādāka. Pirms par Saeimas deputātu es kļuvu, es biju pašnodarbinātas personas statusā. Iepazīstoties tagad ar to, ar ko nodarbojamies mēs kā valsts amatpersonas, es varu pateikt, ka tā patiesībā ir ļoti liela laika šķērdēšana un patiesībā neviens no mums šajā gadījumā pat nevarētu arī - loģiski! - balsot par šāda veida projektu, attiecīgi par šo budžetu. Kāpēc? Tāpēc, ka neviens no mums nav pilnā apjomā iepazinies ar minētajiem dokumentiem, neviens no mums nevar pilnībā spriest par tiem aprēķiniem, faktiem un skaitļiem, kas tajā lēmuma projektā ir ietverti. Protams, mēs varam sevi mānīt un melot, ka viss ir kārtībā un ka mums nav nekādu problēmu. Bet, godājamie deputāti, vai jūs kādreiz esat aizbraukuši ārpus Rīgas un pavērojuši, kas notiek reģionos? Diemžēl tā dzīvošana daudziem no šeit klātesošajiem aprobežojas vai nu Mežaparkā... (Zālē smiekli.), vai arī, piemēram, kādā jaunajā mājā Mārupē... Bet jautājums šajā gadījumā ir tāds, ka patiesībā tie, kuri tik tiešām ir bijuši ārpus Rīgas... bet Rīgu es uzskatu par sava veida akvāriju, kurā mēs visi kā tās zivtiņas peldamies... viņi ir redzējuši, ka cilvēki patiesībā ir neapmierināti ar to, kas notiek. Un man pat ir bijusi tāda situācija pirmsvēlēšanu laikā, ka cilvēki vienkārši skrēja ar dūrēm virsū, pieprasot uzņemties atbildību par to, kas mūsu valstī tiek darīts.

Protams, šajā gadījumā mēs varam runāt, ka viss ir kārtībā, ka reformu nekādu nebūs ne tieslietās, ne iekšlietās, ka nebūs ministriju samazināšanas... Bet neviens no mums pat nespēj novērtēt un izvērtēt, ka sabiedrība nav apmierināta. Mēs manipulējam un bradājam tikai pa Rīgas centra ielām un spējam novērtēt, vai notiek remonts kaut kāds vai kā citādāk...

Bet to attieksmi, kuru mums pauž valsts šajā situācijā, mēs varētu, piemēram, raksturot ar Vilka kunga vārdiem... Pieņemot budžetu, ārā protestē cilvēki, bet ministrs pasaka: „Pateicos, sabiedrība, par sapratni!” Mēs patiesībā visi pateicamies par sapratni.

Mulsina arī Dombrovska kunga izteikumi, ka tie ir tie pirmie pozitīvie rezultāti ekonomikā un ka tie nedrīkst kalpot par pamatu eiforijai. Taču patiesībā tā ir sava veida muļļāšanās un mānīšanās, ko mēs te cits citam cenšamies apgalvot un iestāstīt.

Es, protams, negribu salīdzināt šo budžetu ar to podu, par kuru mums stāstīja... Es runāšu par to, ka tas ir sava veida zirga pajūgs. Un šā zirga pajūga virzību nosaka valdošā koalīcija, un nevis deputātu personā diemžēl, bet konkrētu ministru personā. Deputātu lēmumam šajā gadījumā pēc būtības nav nekādas ne saistības, ne arī vērtības. Nevienam! Ne to lēmumam, kuri balsos „par”, ne arī to lēmumam, kuri balsos „pret”.

Bet mani mulsina principā skaitļi... Es varbūt papildināšu to, ko Ādamsona kungs teica attiecībā uz to tiesiskuma koalīciju. Man patiesībā tā ļoti ieķērās sirdī šis vārds. Es, visdrīzāk, laikam visu sasaukumu ar šo vārdu uz lūpām staigāšu apkārt šeit... Bet būtība ir tāda, ka Iekšlietu ministrijai, piemēram, ir samazināts darbinieku skaits. Protams, kā paldies par degvielu un par visu pārējo! Bet tiesiskuma koalīcija, nodrošinot personas tiesību likumīgo interešu aizsardzību, ir nodrošinājusi to, ka tagad vidējās algas pieaugums Iekšlietu ministrijas darbiniekiem būs 2 lati. Nu, tā mēs cīnīsimies ar tiem noziegumiem!

Tieslietu ministrijā, piemēram, ir samazināts amatu skaits. Samazināti izdevumi. Tā mēs skatīsim tās lietas tiesās! Tā mēs vērtēsim tos likumprojektus, kuri tagad nesaprotamā veidā nokļūst arī Juridiskajā komisijā!

Korupcija. Visi minēja cīņu ar oligarhiem. Godājamie kolēģi! Jūs varat taču atbildēt vienkārši, jo visi jau zina, kāda iestāde valstī nodarbojas ar korupcijas apkarošanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs! Minētajā situācijā tiem darbiniekiem, kuri darbojas minētajā birojā, ir samazinātas piemaksas, bet nu, lūk, tagad ar korupcijas novēršanu... ar cīņu pret korupciju nodarbosies par 3 cilvēkiem vairāk mūsu valstī. Es domāju, ka tas patiesībā ir nenovērtējams pielikums mūsu cīņai pret korupciju. Mums ar to ir jārēķinās, varbūt arī lietu būs vairāk, un tās būs krietni kvalitatīvāk izmeklētas.

Tiesu vara šajā situācijā, ņemot vērā budžeta projektu, patiesībā vispār ir nostādīta ļoti interesantā situācijā - valsts plāno nodevas, darbību veikšanu tiesu iestādēs ienākumus 18 miljonu latu apmērā. Nu, patiesībā visa tā likumdošanas sistēma un visa tā prakse, kura tagad tiek aktualizēta, tiek vērtēta, lai pelnītu. Pelnītu uz cilvēku rēķina. Pelnītu uz tiesvedības rēķina. Tas pats ir arī ar Iekšlietu ministriju. Nu, piemēram, ir ieplānoti apmēram 5 miljoni... Mēs ekonomējam uz zinātni, un man ir tik tiešām kauns par to, ka zinātnei kā tādai un valsts attīstībai ilgtermiņā līdzekļi netiek piešķirti. Visi par to runā, visi runā par kaut kāda veida atbalstu, bet līdzekļu nav. Mēs runājam un aktivizējam sodu politiku, mēs palielinām sodus un nodevas tikai ar mērķi piepildīt Saeimas budžetu, jo citu neko jau mēs nemākam darīt. Mums jau nav arī citādāku iespēju.

Godājamie deputāti! Es neaģitēšu balsot „par” vai „pret” šo budžetu. Visas tās cerības, kuras es loloju pirms tam, šis budžets ir iznīcinājis. Protams, mēs varam runāt par to, ka, ievērojot fiskālo disciplīnu un tās prasības, ko mums ir izvirzījusi Eiropas Savienība, lai mēs iestātos eirozonā, mēs varam ielēkt šajā braucošajā vilcienā, bet neviens no mums pašlaik neredz vai arī nevēlas redzēt, ka tas vilciens drīz apstāsies.

Līdz ar to, godājamie deputāti, es aicinu jūs visus pieņemt izsvērtu lēmumu un balsot par minēto budžetu tā, kā katrs uzskata par pareizu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Reirs vēlas ko piebilst?

J.Reirs. Jā, dažus vārdus.

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Dažas atsauksmes uz runām, kas bija saistībā ar to, ko mēs esam runājuši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Jautājumā par izdevumu samērīgumu un par „pīrāgiem” mēs varam zīmēt izdevumu struktūras jebkurai ministrijai, bet mūsu izdevumi sociālajam budžetam ir 33 procenti, kas „apēd” visu pārējo attīstību, un tā ir diemžēl taisnība, ka šie mūsu 33 procenti ir vislielākie sociālā budžeta izdevumu īpatsvarā visā Eiropā, jā. Līdz ar to ir arī saprotams, kāpēc varbūt ir mazāk citās nozarēs līdzekļu nekā citās valstīs. (No zāles: „Nav pareizi!”)

Nākamais jautājums ir varbūt visinteresantākais no tiem jautājumiem. Pats lielākais pārmetums šim budžetam bija par to, ka vispārējie valdības dienesti 2007.gadā patērēja 528 miljonus, šogad - 605 miljonus. Bet, kolēģi, zem šīs pozīcijas ir divas interesantas apakšsadaļas.

Pirmā sadaļa - iemaksa Eiropas Savienības budžetā, un otrā - valsts parāda vadība. Iemaksa Eiropas Savienības budžetā nav mainījusies, tā ir palikusi apmēram tāda pati, tātad apmēram 140 miljoni latu, bet valsts parāda vadība ir no aptuveni 50 miljoniem pieaugusi uz 230 miljoniem. Tātad mēs par procentiem maksājam veselu Aizsardzības ministrijas vai Iekšlietu ministrijas budžetu papildus, jā. Veselu vienas ministrijas, viena resora budžetu papildus maksājam! Un līdz ar to, ņemot vērā to faktisko parādu vai... vai vispārējo valdības dienestu izmaksu, tad ir nozīmīgs samazinājums - pat par vairāk nekā 30 procentiem. Bet skaidrs, ka mums jau nav laika objektīvi izskatīt šo budžetu. Varbūt Grigules kundze domāja par tādu sadaļu kā politikas veidošana... Nu, visai nievājoša attieksme tur tiek parādīta pret tiem ierēdņiem sliktajiem, kas nu tur nez ko sadara, bet tas ir centrālais aparāts. Centrālajam aparātam, piemēram, 2007.gadā izmaksas bija 70 miljoni latu, bet 2012.gadā ir plānoti 42 miljoni lati. Tātad samazinājums... nu, uz pusi nav, bet vismaz par 40 procentiem ir samazinājums. Un no 4000 strādājošajiem centrālajā aparātā ir samazinājums uz 2900 cilvēkiem.

Tātad vienkārši šie paziņojumi ir nedaudz pavirši.

Man gribētos arī Potapkina kungam atbildēt jautājumā par Izglītības un zinātnes ministrijas līdzekļu samazinājumu. Skaidrs, ka, ja programma beidzas, tad šie līdzekļi samazinās, jā. Un Izglītības un zinātnes ministrijai ir ir beigusies programma „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projekta īstenošana profesionāli tehniskajās skolās”, ar vienu vārdu sakot, siltināšanas programma. Ja vienreiz siena ir nosiltināta, tad, es domāju, būtu neloģiski siltināt vēlreiz šo sienu. Bet faktiski izmaiņu budžetā nav nekādu.

Tātad dažu deputātu atsaukšanās bija uz to, ka viņu arodbiedrības nepiekrīt šim budžetam, tāpēc viņi aicina neatbalstīt. Kolēģi, šis budžets ir saskaņots trīspusējā Sadarbības padomē, kur piedalās gan darba devēji, gan darba ņēmēji. Šis saskaņojums nav bijis viegls, ir iets kompromisu ceļš, un tomēr ir panākta šī... valdība ir panākusi šā budžeta saskaņošanu. Un arī ar Latvijas Pašvaldību savienību mums ir saskaņojums - arī ļoti ilgās debatēs un ar nopietnu retoriku.

Tad vēl es gribu pateikt par kaut ko, nu, nedaudz nesaprotamu... Mēs komisijā ļoti skrupulozi analizējām, un tas... tāpēc pateikt, ka deputātiem vispār nav ietekmes... tiek ļoti saudzīgā formā pateikts, ka te tomēr vairāk ir balsotāji, bet lemšana notiek kaut kur citur... Nē, kolēģi! Mēs esam divus likumus noraidījuši! Vienu likumu izskatot... tas pat līdz mums nav atnācis, jā.

Un vēl, nobeidzot šīs piezīmes, gribu pateikt par tādu nelielu duālismu: tātad ir pārmetumi, ka kaut kur ir nogriezts, tad vēl ir, ka kaut kam nav piešķirts... bet nekur nav avota, jā. Es domāju, ka tipiskākais šo runu pārstāvis bija Seržanta kungs, kurš teica: „Vai, vai, vai! Nogrieza 10 tūkstošus satiksmei! Ai, ai, ai! Jāgriež vēl 280 miljoni! Nu, nu, nu! Dodiet mums arī kaut kādu priekšlikumu!”

Seržanta kungs, ja jūs dosiet priekšlikumus (No zāles dep. K.Seržants: „Dosim, dosim!”) par 280 miljonu samazināšanu, tad es jums komisijas vārdā saku, ka mēs šādus priekšlikumus atbalstīt nevarēsim. Tiešām, jā! Jo šis budžets ir izsvērts, un papildu samazinājumi vēl par 288 miljoniem, kā jūs teicāt, ka ir prognozes kaut kur... tas diemžēl komisijā cauri nevarētu iziet.

Līdz ar to, kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt visus šos likumprojektus un arī pamatbudžetu!

Sēdes vadītāja. Tā. Tātad mums ir jābalso par katru no budžeta paketes likumprojektiem atsevišķi... par to atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - Saeimas 15.decembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšana - šā gada 9.decembris pulksten 11.00 (No zāles: „Rītā vai vakarā?”), izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 37, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 8, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Pacientu tiesību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Patentu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 37, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 28. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 27. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 28. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 30. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 9, atturas - 27. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 28. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 8, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 7, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 26. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par autoceļiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 40, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 39, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par valsts budžetu 2012.gadam” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 40, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Iesniegšana - 9.decembris pulksten 11.00, izskatīšana - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Termiņš atbalstīts. Paldies.

J.Reirs. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Tā... Pirms mēs tupinām mūsu sēdi, ir saņemti vēl divi priekšlikumi par iespējamajām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Publisko izdevumu un revīzijas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 2010.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Publisko izdevumu un revīzijas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās lēmuma projektu „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad turpinām izskatīt mūsu šīsdienas sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda vadības likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Tātad deputāts Ingmārs Līdaka lūdz Prezidijam piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 1.decembrī, kas arī tika viņam piešķirts, par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Solvitas Sērdienes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2011.gada 29.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Solvitas Sērdienes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļu lielākā daļa, aizklāti balsojot, ir atbalstījusi lēmuma projektu „Par Solvitas Sērdienes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot „par” minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Solvitas Sērdienes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Lailas Gulbes apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2011.gada 29.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Lailas Gulbes apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Komisijas locekļi, aizklāti balsojot, vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot „par” lēmuma projektu „Par Lailas Gulbes apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Lailas Gulbes apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu locekļu ievēlēšanu”.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu locekļu ievēlēšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Kārļa Krēsliņa atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Krēsliņa atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 24, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Kārļa Krēsliņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Krēsliņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 31, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 26, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Eināra Cilinska atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Eināra Cilinska atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 27, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Eināra Cilinska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Eināra Cilinska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Irēnas Krūmanes atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas amata”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Irēnas Krūmanes atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas amata”.

Komisija uzklausīja Krūmanes kundzi, izanalizēja iesniegumu. Komisijas mērķis bija uzzināt, vai nav bijis politiskais spiediens šāda iesnieguma uzrakstīšanai. Komisija neanalizēja situāciju, kas ir saistīta ar Krājbanku, un nelūdza ieteikumus par turpmākā darba uzlabošanu, jo ir izveidota Parlamentārās izmeklēšanas komisija, un, es domāju, daudziem deputātiem būs iespēja tikties ar Krūmanes kundzi.

Līdz ar to komisija, izskatījusi viņas iesniegumu un pārliecinājusies, ka politiskās ietekmes šā iesnieguma rakstīšanā nebija, atzina par apmierināmu šo iesniegumu un nobalsoja par Krūmanes kundzes atbrīvošanu no ieņemamā amata. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! (No zāles dep. I.Zariņš: „Es pieteicos uzreiz pēc ziņotāja!”) Par vēlu. Tad, kad ir jau izsludināta balsošana, vairs nepiesakās debatēs. Es jau debatēs par budžetu aicināju pieteikties laikus. Katram uz galda atrodas arī zaļās lapiņas, ar kurām var pieteikties debatēs.

Balsosim par lēmuma projektu „Par Irēnas Krūmanes atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Zariņa, Elksniņa, Ādamsona, Meļņikova, Nikonova, Tutina, Rubika, Potapkina, Rodionova un Ribakova pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” dotā uzdevuma neizpildi”. Vai pieteicēju vārdā kāds vēlas pamatot?

Lūdzu, Zariņa kungs! Trīs minūtes.

I.Zariņš (SC).

Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli iesniedzam Ministru prezidentam Dombrovska kungam adresētu pieprasījumu. Pieprasījuma būtība ir noskaidrot, kā radusies situācija, ka izpildvara, balstoties uz pašas izdotiem normatīvajiem aktiem, ir radījusi mehānismu, kā interpretēt likumdevēja gribu, lai nepildītu likumā noteikto jeb, citiem vārdiem sakot, atliktu tā īstenošanu uz sev vien zināmu, pašas izdomātu laiku, nevis rīkotos tā, kā to ir noteicis likumdevējs.

Lai dotu iespēju deputātiem uzskatāmi iepazīties ar to, kā tiek realizēts šis, es teiktu, prettiesiskais mehānisms, pieprasījums tika sagatavots, iztirzājot konkrētu piemēru no Ministru kabineta darbības, kurš joprojām ir aktuāls, jo, izmantojot šo mehānismu, izpildvara nepilda likuma prasības jau vairākus gadus un ir rakstiski apliecinājusi, ka turpinās to darīt. To visu apstiprina Valsts kancelejas iesniegtie dokumenti. Konkrētais gadījums attiecas uz likumu „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kad izpildvara, kā jau es teicu, izmantojot likumam pakārtotu aktu, Ministru kabineta kārtības rulli, paplašināti un prettiesiski interpretējot tanī iekļautās normas, ignorē likumdevēja gribu. Un dotajā gadījumā Saeimas pieņemtos likumus nepilda jau četrus gadus un vēl saka, ka vēl pāris gadu nepildīs.

Pieprasījums ir aicinājums Dombrovskim konkrēti sniegt paskaidrojumus par sekojošo.

Kāpēc viņš kā valdības vadītājs periodā no 2009.gada 12.marta, kad viņš pirmo reizi ieņēma Ministru prezidenta amatu, līdz pat šodienai nenodrošināja likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.panta ceturtajā daļā paredzēto uzdevumu izpildi?

Otrais. Kāpēc viņš pieļāva Ministru kabinetam dotā uzdevuma izpildes atlikšanu uz tik ilgu laika periodu un negatavoja iespējamos grozījumus likumā, lai Saeima kā likumdevējs varētu izvērtēt Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas termiņa pamatotību, ja pastāvēja objektīvi apstākļi, kuri neļāva īstenot Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu likumā noteiktajā termiņā?

Trešais jautājums. Kāpēc jautājums par uzdevuma izpildes termiņa pagarinājumu tika skatīts Ministru kabineta komitejas sēdē, nevis Ministru kabineta kārtības rullī paredzētajā kārtībā?

Ceturtais jautājums. Kā viņš kā amatpersona, kura pirmā parakstījusi Ministru kabineta kārtības rulli, skaidro šā ruļļa 236.punktā paredzēto normu par to, ka Ministru prezidents pēc attiecīga Ministru kabineta locekļu pamatota lūguma izvērtēšanas var pagarināt uzdevumu izpildes termiņu? Vai Ministru kabineta kārtības rullis dod tiesības Ministru prezidentam neievērot likumā noteikto?

Mūsuprāt, tas ir izteikti rupjš tiesiskuma pārkāpums, uz ko vajadzētu reaģēt, un es esmu bezmaz vai pārliecināts, ka, ja mani kolēģi no koalīcijas, kuru sauc par tiesiskuma koalīciju, atbalstīs šo mūsu pieprasījumu, tad viņu tiesiskums tiešām ir ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pieprasījums ir nododams Saeimas Pieprasījumu komisijai.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar likumprojektu Nr.56/Lp11 - „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, kas paredz ieviest jaunu PVN maksāšanas kārtību būvniecības pakalpojumiem, tātad reverso jeb apgriezto maksāšanas kārtību, ka par pakalpojumiem PVN maksā saņēmējs, nevis to sniedzējs.

Tātad otrajam lasījumam mēs esam saņēmuši... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 19 priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Vilka priekšlikums, kurā tiek precizētas normas, kas nosaka ar PVN apliekamās personas un to reģistrāciju attiecībā uz būvniecības pakalpojumu saņemšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - finanšu ministra Vilka priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta pantus tāpēc, ka tie jau iepriekš ir pieņemti 10.Saeimā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Arī paredz izslēgt pantu, kas jau iepriekšējā Saeimā ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Komisija atbalsta, un deputāti arī atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - finanšu ministra Vilka priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts. Tas saskaņo iepriekš pieņemtos grozījumus par reverso PVN metāllūžņiem, mainās pantu numerācija.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 5. - finanšu ministra Vilka priekšlikums, kas precizē nodokļa taksācijas kārtību, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 6. - finanšu ministra Vilka priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 6.pantu, jo iepriekš ir jau pieņemts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 7. - arī finanšu ministra Vilka priekšlikums. Tāpat iepriekš jau pieņemts saistībā ar numerācijas maiņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 8. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts. Arī tas paredz izslēgt likumprojekta pantus, kas iepriekš pieņemti.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Tāpat arī 9. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta pantus. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 10. - deputātes Siliņas priekšlikums, kas paredz izslēgt 13.5.pantu par nodokļu piemērošanu būvniecības pakalpojumiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 11. - būtiski grozījumi, kas nāk no Finanšu ministrijas... finanšu ministra Vilka priekšlikums, kas tika izstrādāts sadarbībā arī ar profesionālajām organizācijām, un tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. Un 12.priekšlikumā par pamatu ņemti Finanšu ministrijas izstrādātie priekšlikumi, kas tiešām paredzēja izdarīt būtiskus... veica būtiskus uzlabojumus, kas... Jau iepriekš tika noteikts, ka tādi ir nepieciešami, lai saskaņotu ar būvnieku asociācijām un profesionālajām organizācijām, kurām ir noteikts, kādi būvniecības pakalpojumi attiecināmi uz reversā PVN maksāšanas kārtību, iekļaujot tajā visas nozares, kā arī darbus, uz kuriem tas varētu būt attiecināms, tajā skaitā arī ceļu būvniecību un remontu.

Komisijā atbalstīts. Tas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas, protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 13. - deputātes Siliņas priekšlikums saistībā ar pārejas noteikumiem. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 14. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. Un 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas nosaka pārejas noteikumus attiecībā uz iepriekš noslēgtajiem līgumiem par būvniecības pakalpojumiem, lai tie līgumi, kas noslēgti līdz likuma spēkā stāšanās laikam, tātad līdz 2012.gada 1.janvārim... uz tiem šī kārtība tiek attiecināta tikai pēc gada, tātad ar 2013.gada 1.janvāri. Tāpat tas nosaka arī kārtību, kādā valsts un pašvaldību iestādes varēs šo reversā PVN maksāšanas kārtību piemērot tikai ar 2013.gada 1.janvāri, tāpēc ka jāsaņem Eiropas Komisijas atbalsts šai normai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 16. - deputāta Ozoliņa priekšlikums. Tas arī saistīts ar pārejas noteikumiem attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem, kas iegādāti līdz 2011.gada 27.jūlijam, lai šie grozījumi tāpat stātos spēkā ar 2013.gada 1.janvāri. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. Tātad 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par šiem pārejas noteikumiem. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 18. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Tas paredz izslēgt kādu likumprojekta pantu, kas ir iepriekš pieņemts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 19. - finanšu ministra Vilka priekšlikums, kas nosaka likuma spēkā stāšanās laiku. Iepriekš bija paredzēts 1.jūlijs. Likumprojekts gana ilgi tika gatavots, un, jāsaka, ļoti intensīvi pie tā tika strādāts, un tagad spēkā stāšanās laiks ir 1.janvāris. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Vienīgais, kas vēl palicis ir... Komisijā tika runāts, ka, ieviešot šo kārtību, ir nepieciešams noteikt īsāku izmaksas laiku PVN pārmaksai, tāpēc ka uzņēmēji ar šo naudu rēķinās un tā ir iekļauta viņu izdevumos, viņu naudas plūsmā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt visu likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Mums jau atkal pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāram paziņojumam.

Dz.Rasnačs (11.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi, kas ir ievēlēti Parlamentārās izmeklēšanas komisijā, laipni aicināti Sarkanajā zālē. Pēc piecām minūtēm sākam pirmo komisijas sēdi, jāievēlē priekšsēdētājs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Ina Druviete... bet ir klāt, Rihards Eigims... nav, Raimonds Vējonis... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Tā, cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 8.decembra sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs skatījām sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Šobrīd nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”. Vispirmām kārtām es vēlos teikt paldies Saeimas redaktoriem, jo jūs redzat: jums priekšā esošajā tabulā ir izdarīti vairāki redakcionāli labojumi, kuri atbilstoši Kārtības rullim mums nav speciāli jābalso.

Sociālo un darba lietu komisija likumprojektā saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 2. - tiesībsarga Jansona kunga priekšlikums. Diemžēl komisijas sēdē nav atbalstīts. Sociālo un darba lietu komisija ir izteikusi tiesībsargam aicinājumu šādus priekšlikumus neiesniegt likumprojektā, kuram ir noteikta steidzamība, bet, zinot, ka Labklājības ministrija izstrādās 2012.gadā grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, to izdiskutēt ar sabiedrību, jo 2. - tiesībsarga priekšlikums - fiskāli nav neitrāls. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - tiesībsarga Jansona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 36, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Barča. Tādā gadījumā, ja priekšlikums ir atbalstīts, tad Labklājības ministrijai acīmredzot būs nepieciešami... (No zāles: „Jāpārbalso!”) Ko, lūdzu? Ātri!

Nākamais ir priekšlikums, kuru izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija. Priekšlikuma būtība ir šāda: izveidot pārejas noteikumos jaunu -58.punktu, kas skan: „Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.maijam iesniedz Saeimai likumprojektu pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai, izvērtējot arī iespējas paaugstināt vecumu, pēc kura sasniegšanas personām ir tiesības uz vecuma pensiju, pagarināt vecuma pensijas saņemšanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, kā arī noteikt tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.” (Zālē pieaug troksnis. Starpsaucieni: „Mēs zinām!” „Par būtību runā!”)

Šāds Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums mūsu komisijā kopā ar Labklājības ministriju tika izstrādāts tikai tādēļ, ka... (No zāles: „Mēs zinām!” „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, neaizrādiet ziņotājam tajā brīdī, kad ziņotājs ziņo!

A.Barča. ...likumprojekta izskatīšanas laikā Sociālo un darba lietu komisija saņēma vairākus priekšlikumus, kuri pēc tam, līdz komisijas sēdei, tika atsaukti. Viens no priekšlikuma autoriem bija „Saskaņas Centra” deputāts Andrejs Klementjevs, bet otra priekšlikuma iesniedzēja bija labklājības ministre Ilze Viņķele. Pirms komisijas sēdes, gatavojot šo jautājumu, abi iesniedzēji savstarpēji vienojās, un abi priekšlikumi tika atsaukti. Līdz ar to... (Starpsaucieni no zāles.) Līdz ar to Sociālo un darba lietu komisija izstrādāja šo priekšlikumu, kuru es jums tikko nolasīju, vēršot Labklājības ministrijas uzmanību uz to, ka, ja mēs Latvijā vēlamies runāt par pensionēšanās vecuma palielināšanu, tad tādā gadījumā obligāti jāveic nopietnas diskusijas ar sabiedrību. Un šajā gadījumā vispirms jārunā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, arīdzan ar Latvijas Pensionāru federāciju, arīdzan ar invalīdus pārstāvošajām organizācijām, jo pašreiz spēkā esošajā koncepcijā, kuru pieņēma Valda Dombrovska iepriekšējā valdība, skaidri un gaiši ir rakstīts, ka pensionēšanās vecumu nepieciešams palielināt, paaugstināt ar 2016.gadu. Bet, ja mums ir kādas izmaiņas vai ja labklājības ministre sāk domāt nedaudz citādi, nekā rakstīts Ministru kabineta apstiprinātajā koncepcijā, tādā gadījumā ir nepieciešams pārdomāt un runāt ar sabiedrību. Tas ir par daudz nopietns jautājums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā jau debašu laikā bija aicinājums balsot par šo priekšlikumu, tad... Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

Bet, pirms mēs balsojam par likumprojektu kopumā, ir saņemts desmit deputātu - Smiltēna, Čigānes, Kalniņa, Zaķa, Zatlera un citu - iesniegums. Sakarā ar to, ka visi deputāti nebija zālē (No zāles: „Kauns! Kauns!” „Nav argumentu!”), tiek lūgts veikt atkārtotu balsojumu par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” 2.priekšlikumu - tiesībsarga Jansona iesniegto priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs veicam pārbalsošanu? Tātad vispirms mums ir jābalso par to, ka mēs veicam pārbalsošanu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai veiktu atkārtotu balsošanu par 2. - tiesībsarga Jansona iesniegto priekšlikumu likumprojektā „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 32, atturas - 1. Tātad pārbalsošana ir veicama.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par 2. - tiesībsarga Jura Jansona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 52, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts. Paldies.

A.Barča. Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā pateicos par sapratni iepriekšējā jautājuma izlemšanā un aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.39/Lp11).

Kopumā saņemti septiņi, pārsvarā precizējoši, priekšlikumi.

1. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. Aicinu balsot par minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilona Jurševska... Nē, deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Jūsu izskatīšanai šodien ir apjomīgi grozījumi Civillikumā par rīcībspējas institūtu. Proti, Satversmes tiesa gandrīz pirms gada, pagājušā gada 27.decembrī, ir nospriedusi, ka pastāvošā Civillikuma 359.pants un 364.pants nav atbilstoši Satversmei un tie zaudē spēku no 2012.gada 1.janvāra.

Runa ir par Latvijas tiesībnormu samērošanu arī ar Latvijas starptautiskajām saistībām, proti, ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Šobrīd Civillikums paredz atņemt personām pilnu rīcībspēju, un tās ir personas, kurām tātad ir konstatēta gara slimība vai plānprātība, bet nav iespējams samērot šādus iespējamos līdzekļus, ja pilnu rīcībspēju atņemt nevajadzētu, bet kādā jomā persona pati varētu sevi pārstāvēt.

Tāpat arī spēkā esošā kārtība paredz, ka rīcībspēju var atjaunot tikai un vienīgi pilnībā un tikai un vienīgi tad, ja persona ir pilnīgi atveseļojusies, kas medicīniski ne vienmēr ir iespējams.

Es jums to stāstu ļoti gari, jo situācija ir arī sarežģīta. Proti, no 1.janvāra šīs normas zaudēs spēku, šodien mēs esam šeit 8.decembrī, un, lai pieņemtu jaunu, tiešām labu un efektīvu regulējumu, laika ir ļoti maz. Ministru kabinets ir lūdzis šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Taču tad, kad Juridiskajā komisijā šie jautājumi tika izskatīti, mēs konstatējām, ka darba grupā nav panākta vienprātība attiecībā uz virkni ļoti svarīgu jautājumu; proti, nav iesaistīti arī medicīnas eksperti, un šie jautājumi vēl nav izdiskutēti. Un pat tad, ja mēs atzītu šo likumprojektu par steidzamu, visticamāk, mums nebūtu iespējams ievērot šo Satversmes tiesas noteikto termiņu, lai jaunais regulējums stātos spēkā jau 1.janvārī.

Un tādēļ Juridiskā komisija vienprātīgi uzskatīja, ka šim likumprojektam steidzamība nebūtu piešķirama, bet mums būtu jāpievērš tam tiešām pietiekama uzmanība un pilnvērtīgi jāizvērtē šis likumprojekts, piesaistot arī ekspertus un visus lietpratējus.

Protams, ir nepatīkami, ka mēs, no vienas puses, tādējādi pat neievērotu Satversmes tiesas spriedumu, taču Satversmes tiesas likums nosaka, ka visiem ir saistošs ne tikai Satversmes tiesas sprieduma nospriedums, proti, ka likums zaudēs spēku, bet arī pati argumentācija, kāpēc Satversmes tiesa ir uzskatījusi, ka likums zaudē spēku. Un Satversmes tiesa ir tiešām apjomīgi pamatojusi, ka ir nepieciešams laiks jauna regulējuma izstrādāšanai, jo jaunajam regulējumam ir jābūt labākam un efektīvākam. Un šobrīd no tā likumprojekta, kāds ir atnests uz Saeimu, mēs to Juridiskajā komisijā vienprātīgi konstatēt nevarējām.

Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu iesaku noteikt 22.decembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar manis jau iepriekš minētajiem grozījumiem Civillikumā. Proti, šis likumprojekts paredz grozīt procesuālo kārtību, lai tiesa varētu piemērot šo jauno rīcībnespējas institūtu, un komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu ierosinu noteikt 22.decembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Arī likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” ir saistīts ar šo rīcībnespējas institūta maiņu - paredz grozīt bāriņtiesu kompetenci, lai tik tiešām arī bāriņtiesa varētu veikt nepieciešamo uzraudzību pār aizgādnību.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Arī šim likumprojektam lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 22.decembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Tā būtība un jēga ir tāda, ka, atbalstot šo priekšlikumu, mūsu pārtikas pārstrādes uzņēmumiem tiks paātrinātas ārējo robežu šķērsošanas procedūras, ja tiem pāri robežai jānogādā ātri bojājošamies preces.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2.priekšlikums ir iekšlietu... (Starpsauciens no zāles.) Par šo jautājumu?

Sēdes vadītāja. Nu, vispirms ir jānoziņo par priekšlikumu.

A.Latkovskis. Labi. Tātad 2. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Priekšlikuma jēga ir šāda: šķērsojot ārējo sauszemes robežu, tātad Krievijas vai Baltkrievijas robežu, iepriekšēja reģistrēšanās rindā tiks paredzēta un būs iespējama - varēs reģistrēties gan tieši pirms robežas šķērsošanas, gan arī iepriekš, norādot personas izvēlētu laiku robežas šķērsošanai. Līdzīga sistēma jau kādu laiku darbojas uz Igaunijas un Krievijas robežas, un ir paredzēts, ka līdzīga sistēma tiks ieviesta arī Latvijā.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti un deputātes! Gribu runāt par to, kāda situācija šobrīd ir uz Latvijas austrumu robežas. Ar pastāvīgu regularitāti mēs dzirdam, ka Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas vietās veidojas autopārvadātāju rindas. Tāpat nevienam nav noslēpums, ka caur mūsu austrumu robežu šķērsošanas punktiem plūst kontrabandas kravas, kā arī visiem zināms tirgošanās objekts ir rindu vietas.

Ar nesakārtotām robežām mēs tranzīta nozarē zaudējam miljoniem nepārvestu tonnu un valsts budžetā zaudējam vairākus desmitus miljonu latu ieņēmumu.

Lai risinātu kravas auto rindu problēmas uz Latvijas un Krievijas robežas, jau tuvākajā laikā Latvijā būs jāievieš elektroniskā robežšķērsošanas sistēma. Latvijas Autopārvadātāju asociācija „Latvijas Auto” jau ilgāku laiku ir strādājusi pie elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas izveides, un asociācijas rīcībā jau šobrīd ir visa nepieciešamā kompetence un aprīkojums, lai šādu sistēmu ieviestu.

Asociācija ir arī norādījusi uz to, ka šādu sistēmu varētu ieviest mēneša laikā, vajadzīga vien zaļā gaisma no atbildīgajām institūcijām un sakārtota likumdošana.

Igaunijā jau kopš augusta veiksmīgi šāda sistēma ieviesta un lielā mērā atrisinājusi rindu problēmu uz Igaunijas un Krievijas robežas. Igaunijas piemērs rāda, ka šāda sistēma efektīvi risina rindu problēmu pie robežas. No valsts puses tas neprasa nekādus papildu finanšu ieguldījumus. Gluži otrādi, šāda sistēma dotu iespēju valstij nodokļu veidā nopelnīt. Savukārt ilgtermiņā tas ļautu krietni paaugstināt Latvijas tranzītkoridora konkurētspēju un piesaistīt jaunas tranzītkravas caur Latviju.

Šis jautājums ir jārisina iespējami ātri, jo nerīkojoties pastāv liels risks, ka daļa šo kravu varētu aizplūst uz Igauniju un Baltkrieviju. Īsti nav saprotams, kāpēc rindu jautājums pie robežas tiek neveiksmīgi risināts jau tik daudzus gadus. Satiksmes ministrijai ir jāuzņemas iniciatīva un beidzot jāatrisina šī „cīņa ar vējdzirnavām”.

„Latvijas Auto” prezidents Valdis Trēziņš ir norādījis, ka robežas šķērsošanas un rindu problēmu uz Latvijas un Krievijas robežas pēdējo desmit gadu laikā neveiksmīgi mēģinājušas risināt jau daudzas valdības un daudzi ministri. Viņš norāda, ka šobrīd ir atrasta reāla iespēja, kā šo jautājumu atrisināt, tomēr vajadzīga politiskā griba un lēmums, lai jautājums beidzot sāktu kustēties.

Latvijas Autopārvadātāju asociācijas piedāvātais risinājums nozīmētu, ka attālināti - elektroniski - būtu iespējams saņemt kārtas numuru, un kravas automašīnai nebūtu fiziski jāstāv rindā uz ceļa. Ar īsziņas palīdzību tiktu nosūtīta informācija, kad kravas automašīnai jāierodas robežšķērsošanas punktā.

Tāpat šī sistēma dotu iespēju attālināti rezervēt laiku un vietu robežšķērsošanai, kas jau būtu maksas pakalpojums. No valsts nekāds finansējums tātad netiek prasīts. Autopārvadātāju asociācija pat ir gatava uz jebkāda veida sadarbību ar valsti. Galvenais - lai beidzot tiek atrisināts šis jautājums un kravas automašīnām nav jāstāv rindā uz ceļa.

Atrisinot šo jautājumu, pavērtos arī jaunas iespējas tranzītkravu piesaistei, jo kravu piegādātājiem maršruts caur Latviju būtu krietni pievilcīgāks - viņiem nebūtu jārēķinās ar ilgām dīkstāvēm uz robežas. Tādējādi Latvijā varētu palielināt prāmju līniju skaitu uz Latvijas ostām un nodrošināt kravu pārvadātājiem iespēju veiksmīgi konkurēt ar Somiju, Igauniju un citām valstīm.

Nodokļu veidā tas Latvijai potenciāli dotu vairākus desmitus miljonu latu. Grēks būtu to neizmantot!

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un virzīt to pēc iespējas ātrāk, lai jau no jaunā gada, kad potenciāli gaidāmas šīs problēmas uz austrumu robežas, mēs varētu darbināt elektronisko robežšķērsošanas sistēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam. Bet, lūdzu, tomēr ievērojiet klusumu! Es saprotu, ka mums bija ļoti garš un nogurdinošs darba periods, bet jūs esat tādās relaksējošās sarunās, dažādās grupiņās... Varbūt tomēr mazlietiņ vēl pastrādāsim!

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Ļoti labs likums, tas noteikti ir jāatbalsta, it sevišķi, ja tas ir saistīts ar elektronikas ieviešanu un šo reģistrāciju.

Tikai viens lūgums: šajā pašā likumā ir nepieciešams noregulēt vēl vienu momentu - mums ir uzstādītas novērošanas kameras, bet šīs kameras darbojas uz šodienu tikai 50 procentu apmērā. Un šīs kameras novēro tās kravas, kas iet pāri robežai. Lai salabotu šīs kameras, ir nepieciešami 175 tūkstoši. Varbūt, kolēģi, pie viena atradīsim arī šos 175 tūkstošus, lai elektroniskā reģistrācija tā veiksmīgi izietu cauri. Citādi mums sanāks tāpat kā ar šiem radariem. Mēs publicējam, kurā vietā tie stāv, bet mēs varētu uz robežas arī publicēt, kuri koridori ir brīvi, kur nestrādā šīs kameras un kur brīvi var izvest cauri kravas.

Tā ka, ja mēs vēl šo ieliksim iekšā un savedīsim to kārtībā, - būs brīnišķīgi! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Vai deputāti lūdz balsojumu par šo priekšlikumu?

A.Latkovskis. Nē, bet te... Es pateicos Andrim Bērziņam par rūpi.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti atbalsta komisijas viedokli par 2.priekšlikumu.

A.Latkovskis. Un visbeidzot 3.priekšlikums, kas ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumus. Tas attiecas uz likuma spēkā stāšanās procedūru.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Latkovskis. 13.decembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (ZRP).

Godātie kolēģi! Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš precizē likumprojekta 2.panta trešo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 2. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kura būtība ir izslēgt normu par likuma spēkā stāšanos, ievērojot prasību - lūgumu no Juridiskā biroja. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Tas būtu viss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir...

Sēdes vadītāja. Vispirms ir jānobalso...

V.Dombrovskis. Tie ir visi priekšlikumi. Komisija lūdz atbalstīt likumprojekta virzīšanu uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Dāvis Stalts.

D.Stalts (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Komisija saņēmusi vienu priekšlikumu no Juridiskā biroja. Tā būtība ir tāda: ja disciplinārlietu pret iestādes vadītāju ierosina finanšu ministrs, tad disciplinārlietu izskata Ministru kabineta apstiprināta disciplinārlietas izmeklēšanas komisija. Komisijas sastāvā iekļauj arī tā ministra norīkotu personu, kura padotībā atrodas iestāde, pret kuras vadītāju ierosināta disciplinārlieta.

Sēdes vadītāja. Komisija priekšlikumu atbalsta. Deputāti arī priekšlikumu atbalsta. Paldies.

Komisija lūdz arī atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas -nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

D.Stalts. 13.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Personu apliecinošu dokumentu likums”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

 

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu Nr.22/Lp11 - „Personu apliecinošu dokumentu likums”.

Personu apliecinošu dokumentu likuma vēsture ilgst jau labu laiku. Es varu jums nodemonstrēt... Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde jau gatava izsniegt personu apliecinošus dokumentus - tās ir identifikācijas kartes Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, uzturēšanās atļaujas, kas ir terminētas vai pastāvīgas. Savukārt mūsu uzdevums ir tagad nodrošināt šo dokumentu izsniegšanai tiesisko bāzi, un šodien mēs izskatām likumprojektu „Personu apliecinošu dokumentu likums” otrajā lasījumā.

Kopumā saņemts 41 priekšlikums.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Loskutovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums papildināt pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 3. - komisijas priekšlikums izteikt 1.panta pirmo daļu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums papildināt 2.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums papildināt 2.pantu ar ceturto daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt likumprojekta 3.pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums papildināt 4.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz papildināt 5.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāt 5.panta otrajā un trešajā daļā skaitļus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 10. - iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Papildināt likumprojekta 5.pantu ar piekto daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 6.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgt 6.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu iekavās - Eiropas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aizstāt 6.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus „Ārlietu ministrijā” ar vārdu „Latvijā”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 6.panta trešo daļu ar jaunu teikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 6.pantu ar jaunu piekto daļu biroja piedāvātajā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Piedāvā papildināt 7.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Aicina aizstāt 7.panta sestajā daļā vārdus „izsniegšanas kārtību, nosacījumus un derīguma termiņus” ar vārdiem „izsniegšanas kārtību un nosacījumus, kā arī derīguma termiņus”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tā paša 7.panta septītajā daļā aizstāt vārdus „iemeslus un derīguma termiņus” ar vārdiem „un nosacījumus, kā arī derīguma termiņus”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 8.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 9.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 10.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 11.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izteikt 11.panta trešo daļu kā panta pirmo daļu un 11.panta pirmo un otro daļu attiecīgi kā panta otro un trešo daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izteikt 11.panta ceturto daļu komisijas redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 25. - komisijas priekšlikums. Izteikt 11.panta sesto daļu komisijas redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 26. - komisijas priekšlikums. Izteikt 11.panta devītās daļas ievaddaļu komisijas redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgt 12.pantu un vienlaikus mainīt turpmāko pantu numerāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 13.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 14.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 15.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 31. - komisijas priekšlikums. Izteikt 15.panta otro daļu komisijas redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 32. - komisijas priekšlikums. Izteikt 15.panta ceturto daļu komisijas redakcijā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 33. - komisijas priekšlikums. Izteikt 15.panta sesto daļu komisijas redakcijā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 16.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 35. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāt 16.panta pirmajā daļā skaitli „18” ar skaitli „16” un aizstāt skaitli „15” ar skaitli „13”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums papildināt 17.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt 17.panta 2.punktā skaitli „16” ar skaitli „14”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums papildināt 18.pantu ar nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 39. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt 18.panta pirmās daļas 9.punktā skaitli „15” ar skaitli „13”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 40. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt pārejas noteikumu 3.punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. Un 41. - komisijas priekšlikums izslēgt likuma spēkā stāšanās noteikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā, otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Personu apliecinošu dokumentu likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam. Loskutova kungs, mums ir nepieciešams priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Loskutovam.

A.Loskutovs. Komisijas priekšlikums - 13.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisija izskatīja otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā”, kas ir par izmaiņām datus sniedzošo institūciju uzskaitījumā. Priekšlikumi netika saņemti, līdz ar to lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 12.decembris.

Sēdes vadītāja. Nē, piecas dienas nepieciešamas. Tātad mazākais termiņš ir 13.decembris. Jā? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (ZRP).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā”. Likumprojekta būtība ir šāda: no kuģu īpašniekiem tiks prasīta obligāta apdrošināšana pret Eiropas prasībām, un runa ir par Eiropas Komisijas direktīvas pārņemšanu. Direktīva jāpārņem līdz 2012.gada 1.janvārim. Līdz ar to komisija lūdz piešķirt likumprojektam steidzamības statusu.

Sēdes vadītāja. Tā kā komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu, par to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

V.Dombrovskis. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūras kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembris. Otrais lasījums - 15.decembrī... 13.decembrī...

Sēdes vadītāja. Nē, tur var būt arī mazāk par piecām dienām, ja likumprojekts tiek atzīts par steidzamu. Tātad - izskatīšana otrajā lasījumā 12. vai 13.decembrī?

V.Dombrovskis. 12.decembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un otrais lasījums - 15.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembris, izskatīšana galīgajā lasījumā - 15.decembrī. Paldies.

V.Dombrovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmuma projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Psihologu profesionālās darbības likums” (Nr.28/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 30.decembrim”.

Vai Sociālo un darba lietu komisijas vārdā kāds runās? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Psihologu profesionālās darbības likums” (Nr.28/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 30.decembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts.

Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir „Par 11.Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 30.novembra sēdē pēc „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētāja Eināra Cilinska lūguma ierosināja un savā 2011.gada 7.decembra sēdē izskatīja 11.Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu. Lietas izskatīšanas gaitā komisija izvērtēja 11.Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova rīcību, parakstoties par Satversmes grozījumu ierosināšanu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, un uzklausīja arī Nikolaja Kabanova viedokli.

Komisija konstatēja, ka 11.Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs, parakstoties par Satversmes grozījumu ierosināšanu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, ir pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksa 4.pantu. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179.pantu, komisija izteica 11.Saeimas deputātam Nikolajam Kabanovam rakstveida brīdinājumu.

Komisijas lēmums tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā. Tātad par šo jautājumu nav paredzētas ne debates, ne arī balsojums. Līdz ar to šis jautājums uzskatāms par izskatītu.

Tātad visi Saeimas 8.decembra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim paziņojumus.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Precizējot jau teikto, gribu aicināt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļus pulksten 16.30 sanākt uz komisijas sēdi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (ZRP).

Es ceru, ka mums vēl ir spēks nodibināt deputātu grupu sadarbībai ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamentu. Mēs tiekamies Dzeltenajā zālē. Tūlīt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību saistībā ar budžetu! Ir neliels lūgums vai pat... nu, praktiski lūgums: visus iesniegumus dublēt arī elektroniski un nosūtīt uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas attiecīgajiem e-pastiem. Lūdzu, kolēģi, iesniegumus budžetam sūtīt arī elektroniski uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas e-pastiem! Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vēl es gribu tūlīt pēc sēdes lūgt visu frakciju vadītājus un Prezidiju, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju Jāni Reiru uz īsu sanāksmi 314.telpā - blakus priekšsēdētājas kabinetam.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... ā, Ābiķa kungs ir klāt, Rihards Eigims... nav un Raimonds Vējonis... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 8.decembra sēdi pasludinu par slēgtu.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 14.  sēde
2011. gada 8. decembrī

Par darba kārtību
   
Lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.130/Lp11) izslēgšanu no 2012.gada valsts budžeta likumprojektu paketes” (Nr. 110/Lm11)
(Dok. Nr. 345)
   
Lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”” (Nr.130/Lp11) atbildīgās komisijas maiņu (Nr. 111/Lm11)
(Dok. Nr. 346)
   
Par darba kārtību
   
Par 2012. gada budžeta likumprojektu paketi
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Par steidzamības piešķiršanu 2012.gada budžeta likumprojektu paketei
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” (Nr. 103/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 265, 347)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 104/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 266, 347)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” (Nr. 105/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 267, 347)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā” (Nr. 106/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 268, 347)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 107/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 269, 347)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Pacientu tiesību likumā” (Nr. 108/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 270, 347)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Patentu likumā” (Nr. 109/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 271, 347)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 110/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 272, 347)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 111/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 280, 347)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu” (Nr. 112/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 281, 347)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 113/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 282, 347)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr.114/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 283, 347)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 115/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 284, 347)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 116/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 285, 347)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 117/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 286, 347)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 118/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 287, 347)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” (Nr. 119/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 288)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” (Nr. 120/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 289)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 121/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 290)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 122/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 291)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 123/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 292)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” (Nr. 124/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 293)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 125/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 294)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 126/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 295, 347)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 128/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 297, 347)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par autoceļiem”” (Nr. 129/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 298, 347)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Izglītības likumā” (131/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 300, 347)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Augstskolu likumā” (Nr. 132/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 301, 347)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 133/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 302, 347)
   
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Par valsts budžetu 2012.gadam” (Nr. 134/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 315, 347)
   
Priekšlikumi - dep. I.Grigule (pret)
  - dep. J.Reirs (par)
   
Likumprojekts „Par valsts budžetu 2012.gadam” (Nr. 134/Lp11) (Ar šajā paketē ietvertajiem likumprojektiem) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 315, 347)
   
Debates Ministru prezidents V.Dombrovskis
  finanšu ministrs A.Vilks
  - dep. J.Tutins
  - dep. V.Orlovs
  - dep. I.Klementjevs
   
Paziņojumi
  - dep. I.Bišofa
  - dep. I.Čepāne
  - dep. O.Ē.Kalniņš
  - dep. I.Druviete
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. I.Ribakovs
  - dep. V.Reskājs
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. A.Buiķis
  - dep. K.Krēsliņš
  - dep. A.Sakovskis
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. I.Grigule
  Ministru prezidents V.Dombrovskis
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. J.Vucāns
  - dep. K.Seržants
  finanšu ministrs A.Vilks
  - dep. A.Barča
  labklājības ministre I.Viņķele
   
Paziņojumi
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. V.Liepiņš
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. A.Buiķis
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. S.Potapkins
  - dep. A.Bērziņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. A.Elksniņš
   
2012. gada budžeta likumprojektu paketes pieņemšana 1.lasījumā
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” (Nr. 103/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 265, 347)
   
Likumprojekts „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 104/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 266, 347)
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” (Nr. 105/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 267, 347)
   
Likumprojekts „Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā” (Nr. 106/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 268, 347)
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 107/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 269, 347)
   
Likumprojekts „Grozījums Pacientu tiesību likumā” (Nr. 108/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 270, 347)
   
Likumprojekts „Grozījums Patentu likumā” (Nr. 109/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 271, 347)
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 110/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 272, 347)
   
Likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 111/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 280, 347)
   
Likumprojekts „Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu” (Nr. 112/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 281, 347)
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 113/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 282, 347)
   
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr.114/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 283, 347)
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 115/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 284, 347)
   
Likumprojekts „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 116/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 285, 347)
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 117/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 286, 347)
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 118/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 287, 347)
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” (Nr. 119/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 288)
   
Likumprojekts „Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” (Nr. 120/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 289)
   
Likumprojekts „Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 121/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 290)
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 122/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 291)
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 123/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 292)
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” (Nr. 124/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 293)
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 125/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 294)
   
Likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 126/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 295, 347)
   
Likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 128/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 297, 347)
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par autoceļiem”” (Nr. 129/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 298, 347)
   
Likumprojekts „Grozījums Izglītības likumā” (131/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 300, 347)
   
Likumprojekts „Grozījums Augstskolu likumā” (Nr. 132/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 301, 347)
   
Likumprojekts „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 133/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 302, 347)
   
Likumprojekts „Par valsts budžetu 2012.gadam” (Nr. 134/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 315, 347)
   
Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda vadības likums” (Nr. 98/Lp11)
(Dok. Nr. 246, 246A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” (Nr. 99/Lp11)
(Dok. Nr. 248, 248A)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ingmāram Līdakam šā gada 1.decembrī
(Dok. Nr. 305)
   
Lēmuma projekts „Par Solvitas Sērdienes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 90/Lm11)
(Dok. Nr. 255)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Lailas Gulbes apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr. 91/Lm11)
(Dok. Nr. 256)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu locekļu ievēlēšanu” (Nr. 94/Lm11)
(Dok. Nr. 307)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Kārļa Krēsliņa atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas” (Nr. 95/Lm11)
(Dok. Nr. 309)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Kārļa Krēsliņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 96/Lm11)
(Dok. Nr. 310)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” (Nr. 97/Lm11)
(Dok. Nr. 311)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā” (Nr. 98/Lm11)
(Dok. Nr. 312)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Eināra Cilinska atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas” (Nr. 99/Lm11)
(Dok. Nr. 313)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Eināra Cilinska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 100/Lm11)
(Dok. Nr. 314)
   
Lēmuma projekts „Par Irēnas Krūmanes atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas amata” (Nr. 102/Lm11)
(Dok. Nr. 319)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Par pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” dotā uzdevuma neizpildi” (Nr. 3/P11)
(Dok. Nr. 262)
   
Motivācija - dep. I.Zariņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr. 56/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 140A)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Paziņojums
  - Saeimas sekretārs Dz.Rasnačs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 70/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 182C)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 39/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 276)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 65/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 173, 249)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 66/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 174, 249)
 
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 67/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 175, 249)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 26/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 257)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Debates - dep. K.Olšteins
  - dep. A.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 7/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 258)
   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” (Nr. 1/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 263)
   
Ziņo - dep. D.Stalts
   
Likumprojekts „Personu apliecinošu dokumentu likums” (Nr. 22/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 264)
   
Ziņo - dep. A.Loskutovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” (Nr. 2/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 277)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr. 90/Lp11) (1.lasījums) (Komisija ierosina atzīt par steidzamu)
(Dok. Nr. 228, 343)
   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Psihologu profesionālās darbības likums” (Nr.28/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 30.decembrim” (Nr. 101/Lm11)
(Dok. Nr. 318)
   
Par 11. Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu
(Dok. Nr. 344)
   
Ziņo - dep. K.Seržants
   
Paziņojumi
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. J.Reirs
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 08.12.2011 09:05:53 bal001
Par - 41, pret - 50, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par 11. Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (108/Lm11) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 08.12.2011 09:08:06 bal002
Par - 65, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Civilprocesa likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (100/Lp11) izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 08.12.2011 09:09:25 bal003
Par - 96, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.130/Lp11) izslēgšanu no 2012.gada valsts budžeta likumprojektu paketes (110/Lm11)

Datums: 08.12.2011 09:10:00 bal004
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.130/Lp11) atbildīgās komisijas maiņu (111/Lm11)

Datums: 08.12.2011 09:12:58 bal005
Par - 65, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā. Par likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.130/Lp11) izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 08.12.2011 09:23:11 bal006
Par - 65, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (103/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:23:34 bal007
Par - 63, pret - 31, atturas - 1. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā (104/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:23:59 bal008
Par - 65, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (105/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:24:17 bal009
Par - 65, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā (106/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:24:36 bal010
Par - 64, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (107/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:25:03 bal011
Par - 64, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Pacientu tiesību likumā (108/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:25:23 bal012
Par - 64, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Patentu likumā (109/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:25:43 bal013
Par - 63, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (110/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:26:01 bal014
Par - 64, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Ceļu satiksmes likumā (111/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:26:19 bal015
Par - 65, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu (112/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:26:38 bal016
Par - 65, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (113/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:26:58 bal017
Par - 65, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (114/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:27:18 bal018
Par - 65, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (115/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:27:37 bal019
Par - 65, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (116/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:27:55 bal020
Par - 64, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (117/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:28:14 bal021
Par - 63, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (118/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:28:33 bal022
Par - 59, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (119/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:28:52 bal023
Par - 62, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā (120/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:29:11 bal024
Par - 64, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (121/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:29:30 bal025
Par - 61, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (122/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:29:49 bal026
Par - 65, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (123/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:30:08 bal027
Par - 65, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (124/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:30:27 bal028
Par - 63, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (125/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:30:45 bal029
Par - 64, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (126/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:31:07 bal030
Par - 65, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (128/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:31:25 bal031
Par - 60, pret - 30, atturas - 2. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par autoceļiem” (129/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:31:45 bal032
Par - 65, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Izglītības likumā (131/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:32:02 bal033
Par - 64, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Augstskolu likumā (132/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:32:21 bal034
Par - 64, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Profesionālās izglītības likumā (133/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 09:40:19 bal035
Par - 64, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par valsts budžetu 2012.gadam (134/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:26:10 bal036
Par - 63, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (103/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:26:45 bal037
Par - 56, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā (104/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:27:24 bal038
Par - 56, pret - 37, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (105/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:27:55 bal039
Par - 84, pret - 8, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā (106/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:28:27 bal040
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (107/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:28:56 bal041
Par - 56, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pacientu tiesību likumā (108/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:29:27 bal042
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Patentu likumā (109/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:29:58 bal043
Par - 57, pret - 37, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (110/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:30:28 bal044
Par - 88, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ceļu satiksmes likumā (111/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:30:59 bal045
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu (112/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:31:29 bal046
Par - 65, pret - 0, atturas - 28. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (113/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:32:00 bal047
Par - 90, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (114/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:32:32 bal048
Par - 65, pret - 0, atturas - 27. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (115/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:33:01 bal049
Par - 65, pret - 0, atturas - 28. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (116/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:33:33 bal050
Par - 63, pret - 0, atturas - 30. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (117/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:34:04 bal051
Par - 57, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (118/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:34:35 bal052
Par - 56, pret - 9, atturas - 27. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (119/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:35:08 bal053
Par - 65, pret - 1, atturas - 28. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā (120/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:35:40 bal054
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (121/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:36:10 bal055
Par - 82, pret - 8, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (122/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:36:41 bal056
Par - 81, pret - 7, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (123/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:37:11 bal057
Par - 66, pret - 1, atturas - 26. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (124/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:37:43 bal058
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (125/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:38:14 bal059
Par - 89, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (126/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:38:45 bal060
Par - 63, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (128/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:39:16 bal061
Par - 56, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par autoceļiem” (129/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:39:46 bal062
Par - 56, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Izglītības likumā (131/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:40:19 bal063
Par - 56, pret - 40, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Augstskolu likumā (132/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:40:52 bal064
Par - 56, pret - 39, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Profesionālās izglītības likumā (133/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:41:26 bal065
Par - 56, pret - 40, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2012.gadam (134/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 14:44:38 bal066
Slēgtais balsojums
Par - 84, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Solvitas Sērdienes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (90/Lm11)

Datums: 08.12.2011 14:45:38 bal067
Slēgtais balsojums
Par - 83, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Lailas Gulbes apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (91/Lm11)

Datums: 08.12.2011 14:46:16 bal068
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu locekļu ievēlēšanu (94/Lm11)

Datums: 08.12.2011 14:46:43 bal069
Slēgtais balsojums
Par - 59, pret - 24, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Kārļa Krēsliņa atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas (95/Lm11)

Datums: 08.12.2011 14:47:09 bal070
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Kārļa Krēsliņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (96/Lm11)

Datums: 08.12.2011 14:47:34 bal071
Slēgtais balsojums
Par - 58, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas (97/Lm11)

Datums: 08.12.2011 14:47:58 bal072
Par - 62, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā (98/Lm11)

Datums: 08.12.2011 14:48:25 bal073
Slēgtais balsojums
Par - 61, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Eināra Cilinska atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas (99/Lm11)

Datums: 08.12.2011 14:48:51 bal074
Par - 87, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Eināra Cilinska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (100/Lm11)

Datums: 08.12.2011 14:50:51 bal075
Slēgtais balsojums
Par - 85, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Irēnas Krūmanes atbrīvošanu no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas amata (102/Lm11)

Datums: 08.12.2011 15:00:39 bal076
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (56/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.2011 15:33:45 bal077
(atkartots balsojums).
Par - 40, pret - 36, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (70/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.2011 15:37:59 bal078
Par - 94, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (70/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.2011 15:38:55 bal079
Par - 61, pret - 32, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu

Datums: 08.12.2011 15:39:19 bal080
Par - 30, pret - 52, atturas - 10. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (70/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.2011 15:39:55 bal081
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (70/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.2011 15:41:41 bal082
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (39/Lp11), 3.lasījums

Datums: 08.12.2011 15:45:41 bal083
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (65/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 15:46:38 bal084
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (66/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 15:47:33 bal085
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (67/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 15:55:28 bal086
Par - 87, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (26/Lp11), 2.lasījums

Datums: 08.12.2011 15:56:58 bal087
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (7/Lp11), 2.lasījums

Datums: 08.12.2011 15:58:25 bal088
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā (1/Lp11), 2.lasījums

Datums: 08.12.2011 16:07:22 bal089
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Personu apliecinošu dokumentu likums (22/Lp11), 2.lasījums

Datums: 08.12.2011 16:08:30 bal090
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā (2/Lp11), 2.lasījums

Datums: 08.12.2011 16:09:50 bal091
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Jūras kodeksā (90/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 16:10:13 bal092
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras kodeksā (90/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.12.2011 16:11:25 bal093
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Psihologu profesionālās darbības likums” (Nr.28/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 30.decembrim (101/Lm11)




 

Frakciju viedokļi
2011.gada 8.decembrī

 

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un Saeimas deputāti turpmākajās „Frakciju viedokļu” minūtēs jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un citām aktualitātēm.

Pirmais šodien runās partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāts Jānis Lāčplēsis. Lūdzu!

J.Lāčplēsis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šajā sēdē galvenais notikums ir 2012.gada budžeta projekta pieņemšana pirmajā lasījumā.

Ko gribas akcentēt šajā budžetā? Galvenais ir tas, ka šis ir pēdējais budžeta likumprojekts, kas tiek sagatavots starptautisko aizdevēju uzraudzībā, jo ir plānots 22.decembrī noslēgt starptautisko aizdevumu Latvijas programmu un jau ir parakstītas – vismaz no Latvijas puses – attiecīgās vienošanās. Tas ir ļoti svarīgi, jo pavērs iespējas valdībai turpmāk pieņemt finansiāli patstāvīgākus lēmumus, precīzāk akcentēt problēmas, kā arī ļaus varbūt koncentrēt uzmanību uz tādu jautājumu risināšanu, ko šodien starptautiskie aizdevēji īsti neatbalsta.

Šajā budžetā paredzētais. Īpaši gribas akcentēt, ka pamatbudžetā ir 8,9 miljonu latu pārpalikums, kas ir jauna – salīdzinājumā ar senajiem laikiem – parādība mūsu budžeta veidošanā. Nu, diemžēl sociālajā budžetā ir palicis deficīts, bet kopumā ir pēc ilgiem laikiem izpildīti Māstrihtas kritēriji, budžeta deficīts ir zems – 2,5 procenti, un budžets ir veidots pietiekami piesardzīgi, lai pat šajā starptautisko notikumu iespējamās attīstības scenāriju dēļ bažīgajā laikā budžeta izpilde būtu nodrošināta.

Pieaugums ir garantēts arī pašvaldību budžetiem, turklāt pašvaldībām ir dotas papildu iespējas pie aizņemšanās, un Eiropas struktūrfondu finansēto projektu realizēšanai ir sniegtas nepieciešamās garantijas un nodrošinātas iespējas.

Otrs moments ir Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošana Krājbankas sakarā. Gribu akcentēt, vērst uzmanību uz to, ka visā šīs krīzes attīstības periodā virkne politiķu balansēja uz tās robežas, ka varēja pārkāpt likumu par Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Tā tika veidota kā neatkarīga iestāde tieši tādēļ, lai politiķi – nedz Saeima, nedz valdība – nevarētu iejaukties tās darbībā un banku uzraudzībā, un bija dīvaini dzirdēt daudzu politiķu aicinājumus to darīt.

Ceru, ka komisija spēs strādāt un veikt tai izvirzītos uzdevumus. Pirmām kārtām, protams, gribas pievērst uzmanību publisko personu līdzekļu iesaldēšanai bankā, it sevišķi, ja mēs runājam par mazajām pašvaldībām, kurām nebija citas izvēles, jo tām vienkārši nav citas... to teritorijā nedarbojas citas bankas, kur līdzekļus glabāt. Un jārunā arī par to, vai gadījumos, kad iesaldēti lieli līdzekļi, tur nav vērojama šo amatpersonu atbildība par tādiem rezultātiem, vai ir ievēroti visi likumdošanas akti, noguldot tur tādus līdzekļus, un ko darīt ar sasniegtajiem vai nesasniegtajiem rezultātiem.

Vadītāja. Paldies Lāčplēša kungam no partijas VIENOTĪBA frakcijas.

Nākamais runās politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Man ir liels prieks par to, ka šodien Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””.

Kādēļ šis likumprojekts ir vajadzīgs?

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu tikai līdz 2011.gada 31.decembrim visiem cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi – divus gadus agrāk. Līdzīgi tas ir arī ar personām, kuras līdz 1995.gada 31.decembrim noteiktu laiku ir strādājušas darbos ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem vai kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem. Visām šīm personām tikai līdz 31.decembrim tika nodrošināta iespēja aiziet pensijā agrāk, nekā tas ir noteikts vispārējā gadījumā, proti, 57 gadu vecumā.

Savukārt likumprojekts, par kuru Saeima nobalsoja šodien galīgajā lasījumā, paredz līdz 2013.gada 31.decembrim saglabāt tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos un pagarināt iespēju pieprasīt vecuma pensiju divus gadus pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.

Man ir liels prieks, ka metalurgiem, ķīmiķiem un citiem cilvēkiem, kuri savulaik strādājuši sevišķi smagos darba apstākļos, tagad būs nodrošināta atkal, pagarināta uz diviem gadiem, iespēja priekšlaicīgi pensionēties.

Šīs likuma normas pilnībā atbilst politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” programmai un nostājai, un likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamais runās Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāts Jānis Ozoliņš. Lūdzu!

J.Ozoliņš (ZRP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Galvenais šīsdienas notikums, neapšaubāmi, ir likumprojekta „Par valsts budžetu 2012.gadam” pieņemšana pirmajā lasījumā.

Mūsu skatījumā, šis budžets ir sastādīts, teiksim tā, samērīgi Latvijas esošajai situācijai. Protams, vienmēr mēs varam diskutēt par to, kuras jomas mums vajadzētu atbalstīt vairāk, kuras mazāk, kāda veida struktūrfondus izlietot vienam vai otram mērķim, bet reālā situācija ir tāda, ka mēs esam apņēmušies iegūt finansiālu neatkarību no starptautiskajiem aizdevējiem. Man ir liels prieks par to, ka tas šogad izdosies.

Zatlera Reformu partijas frakcija šo budžetu atbalstīja ar sava veida komentāriem, jo mēs uzskatām, ka šajā budžetā vēl nav pietiekami daudz atrunāts demogrāfiskās situācijas jautājumu risināšanai un noteikti ir jāskatās, kādā veidā to var izdarīt jau tuvākajā laikā, domājot par aiznākamā gada budžetu.

Tāpat mēs pastāvēsim uz tā sauktās fiskālās disciplīnas likuma ieviešanu, lai neatkārtotos tādas kļūdas, kādas bija iepriekšējos gados, – ka mēs milzīgi lielu līdzekļu daudzumu tērējām... tērējām vairāk, nekā spējām nopelnīt. Lai tādas kļūdas neatkārtotos! Lai nebūtu tādas iespējas!

Tāpat ir nepieciešams beidzot ieviest daudzgadu budžetu, lai nav tā, ka faktiski visa valsts zīlē, pēc kādiem tad noteikumiem nākamajā gadā valsts iestādes dzīvos, kāds būs budžets, jo nav ne mazākās iespējas to precīzi zināt, noprecizēt. Daudzgadu budžets nozīmē to, ka budžetēšanas periods ir vismaz trīs gadi un tādā veidā faktiski visi – gan visi valsts iedzīvotāji, gan visi deputāti, gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, – jau ļoti laicīgi var pieteikties un piedalīties budžeta veidošanā faktiski visa gada laikā.

Un kā pēdējo es minēšu to, ka, neskatoties uz to, ka valsts budžetā, pamatbudžetā, ir pārpalikums, valsts speciālajā budžetā, kas skar pensijas, ir iztrūkums – 133 miljoni latu; tur mums... nu, faktiski līdzekļu nepietiek, mēs tos esam atraduši. Man ir prieks par to, ka nav kardināli lēmumi jāpieņem attiecībā uz sociālo... nav bijis jāpieņem attiecībā uz sociālo budžetu, uz pensijām. Noteikti sociālā budžeta ilgtspējas jautājums būs prioritāte. Jo ātrāk mēs atdalīsim pensiju budžetu no pārējā, no kopējā budžeta un neaiztiksim pensiju budžetu, jo ātrāk tā sistēma kļūs ilgtspējīga.

Paldies jums liels par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Jānim Ozoliņam no Zatlera Reformu partijas frakcijas.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien, cienījamās radioklausītājas un godātie radioklausītāji! Iepriekš runājušais mans kolēģis Valērijs Agešins, arīdzan liepājnieks, centās jums ļoti plaši izstāstīt jau par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”, un man atliek piebilst tikai tās lietas, par kurām viņš nerunāja.

Tātad likums pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā ar absolūtu balsu vairākumu, kur spēkā vēl uz diviem gadiem tiek pagarināta norma par sākumkapitāla aprēķināšanas atvieglojumiem tām personām, kurām sociālās apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.

Un vēl viens ļoti būtisks jautājums, kas šodien likumprojektā tika ierakstīts, – tas ir uzdevums Ministru kabinetam. Un uzdevuma būtība ir šāda: Ministru kabinetam līdz 2012.gada 1.maijam ir jāiesniedz Saeimā likumprojekts. Savukārt likumprojekta būtībai ir jābūt tādai, ka tajā jāizstrādā priekšlikumi, kā pensiju sistēmu Latvijā saglabāt ilgtermiņā. Līdz ar to Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šajā uzdevumā ir izteikusi savu viedokli arī par to, ka tiesības pieprasīt priekšlaicīgu vecuma pensiju būtu jānosaka bez termiņa ierobežojuma.

Otra lieta, ko es vēlējos teikt, ir tāda, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, atrodoties opozīcijā, šodien skaidri un gaiši parādīja, ka mēs esam konstruktīva opozīcija, jo budžetu pavadošajā paketē ZZS deputāti atbalstīja tos likumprojektus, par kuriem tik tiešām mēs varam teikt, ka tie nepasliktina situāciju, bet ievieš kārtību Latvijā daudzos un dažādos jautājumos. Bet par tiem likumprojektiem, par kuriem mums bija šaubas un kuriem mēs nevaram noteikti piekrist – par tādām lietām, kuras pasliktina kādas sociālās grupas dzīvi un turpmāko darbību –, par tiem, protams, ZZS balsoja „pret”.

Pašreiz mūs, visus deputātus – ne tik vien opozīcijā esošus, bet arī pozīcijā esošus – šodien pēc nopietnām diskusijām par valsts budžetu nākamajam gadam un to pavadošajiem likumprojektiem šovakar un rītdien līdz pulksten 11.00 gaida ļoti nopietns darbs, lai izstrādātu savus priekšlikumus visu šo likumprojektu otrajam lasījumam.

Vēlot jums mierīgu un saticīgu nedēļas nogali, pateicos, ka uzklausījāt.

Vadītāja. Paldies deputātei Aijai Barčai no Zaļo un Zemnieku savienības.

Un šīsdienas „Frakciju viedokļos” pēdējais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Kārlis Krēsliņš. Lūdzu!

K.Krēsliņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie klausītāji! Nacionālā apvienība atbalstīja budžetu pirmajā lasījumā, jo patiešām mums ir jāizpilda aizdevējiem solītais un jāiegūst – vēlams, vēl šogad – sev nosacīta finansiāla neatkarība.

Tomēr mums, un arī man personīgi, bija pretenzijas vai ierosinājumi pret budžeta pieņemšanas un izskatīšanas procedūrām. Ir skaidrs, ka tik īsā laikā nopietni izvērtēt budžetu ir ļoti sarežģīti. Bet ir arī konceptuālas lietas. Piemēram, ja veido valsts budžetu, tad vajadzētu to balstīt uz valsts attīstības ilgtermiņa plānu, jo ir jāzina valsts attīstības mērķi, uz kurieni mēs ejam.

Tad vēl ir vajadzīgs arī valsts vidējā termiņa attīstības plāns un mūsu gadījumā tas varētu būt arī Ministru kabineta rīcības plāns. Un tad, loģiski, seko jau pats budžets, kas balstās uz šiem plāniem vai, kā to dažreiz sauc, uz plānošanas, programmēšanas un budžetēšanas sistēmu, kurai ir jābūt valstī. Tad nebūtu kā pārsteigums tas vai cits budžeta likuma pants.

Nākamais. Vajadzētu loģiski un pamatoti sadalīt procentuāli līdzekļus no iekšzemes kopprodukta pa nozarēm. Iesniegtajā budžeta projektā principā bija sadalīti valsts konsolidācijas budžeta izdevumi funkcionālajā sadalījumā. Nu, piemēram, izglītībai – 3,2 procenti no iekšzemes kopprodukta, sociālajai aizsardzībai – 11 procenti, veselībai – 3,1, aizsardzībai – 0,9, un tā tālāk. Pie Saeimas stāvēja mediķi šodien. Tas norāda uz to, ka tādu procentuālo sadalījumu no iekšzemes kopprodukta vajadzētu ļoti detalizēti izdiskutēt un pamatot salīdzinot ar to, kā citās Eiropas Savienības valstīs to dara, kā to dara citās Baltijas valstīs, jo tas tad samazinātu spriedzi un sabiedrībai, vēlētājiem arī būtu skaidrāks, kādēļ ir tāds budžeta sadalījums vai citādāks.

Es minēšu vienu piemēru. Kad Zinātņu akadēmijā bija diskusija, bija kongress un zinātnieki diskutēja par savām problēmām, tad tika nosaukti tādi skaitļi, ka zinātnei Somijā ir septiņas reizes lielāks finansējums iedalīts no iekšzemes kopprodukta, Igaunijā – divarpus reizes, Lietuvā – pusotru reizi lielāks no iekšzemes kopprodukta nekā Latvijā.

Jautājums ir tāds – kādēļ? Kādēļ aizsardzībai, piemēram, Igaunija iedala 2 procentus, bet Latvija – 0,9 procentus? Vai Grieķijā arī ir 2 procenti, kā to pieprasa NATO ģenerālsekretārs? Tātad šos jautājumus, kā līdzekļi tiek sadalīti konceptuāli, vajadzētu izdiskutēt Saeimā, jo budžets, pēc mana vērtējuma, ir galvenais dokuments, ko izskata un pieņem Saeima. Tas ir Saeimas galvenais uzdevums!

Varētu jau diskutēt arī sīkāk par katru nozari, piemēram, par aizsardzību, kuru es labāk pārzinu. Dažreiz par šo vārdu „aizsardzība” ir ne visai vienota izpratne par to, ko mēs ar šo vārdu saprotam. Kaut vai viens tāds piemērs – teiksim, policists. Policijas virsnieki tiek gatavoti Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē, Stradiņa Universitātē. Bet viņus varbūt varētu gatavot tikai vienā mācību iestādē – Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Un tad tā nauda, kas nepieciešama, lai gatavotu virsniekus, policistus un arī karavīrus, varētu nākt no aizsardzības budžeta. Tā vienkārši būtu naudas pārdale pareizajā virzienā.

Beidzamais, ko es gribu atzīmēt. Dažreiz vēlētājiem rodas jautājumi, un viņi man ir zvanījuši vai rakstījuši, ka būtu jāsniedz pareiza informācija par budžetu. Tagad parastam cilvēkam, klausoties par konsolidāciju 156 miljonu apmērā vai par budžeta deficītu 2,5 procentu apmērā, ja iekšzemes kopprodukts ir 14,4 miljardi, ir grūti sarēķināt, ka tie ir 260 miljoni. Ja paņem un sarēķina, kāda ir izdevumu daļa un ieņēmumu daļa, tad mēs redzam, ka tā starpība ir 125 miljoni, tāpēc tomēr vajadzētu tiem skaitļiem konkrētību. Speciālistiem varbūt tas ir saprotams, bet parastam cilvēkam, vēlētājam, kurš galu galā visu to naudu... Tā ir viņa nauda, un viņam ir jābūt precīzi saprotamam, cik te īsti liels... kāds tad būs tas deficīts. Un es tā vienkāršāk teikšu: ir jābūt vienotai arī atskaites sistēmai. Jo dažreiz vēl atsaucas uz iekšzemes kopproduktu. Labi, tā ir pieņemta, ar ko salīdzina un cik daudz procentuāli tas ir, bet dažreiz tiek pēc Eiropas Savienības kaut kādiem standartiem mērīts, kādi ir tie deficīti, un tad arī vēl pēc Latvijas standartiem, un tamlīdzīgi.

Tātad šeit ir tāds jautājums, ka, sniedzot informāciju Latvijas nodokļu maksātājiem, tajā ir jābūt vienai atskaites sistēmai un arī saprotamai valodai.

Un nobeigumā es vēlreiz saku: mēs atbalstījām šo budžetu, un patiešām mēs gribētu, lai Latvija ātrāk iegūtu nosacītu finansiālo neatkarību, lai mēs paši varētu lemt, un tādēļ mēs to atbalstām. Bet nākotnē mēs ierosinām šo budžetu apspriest daudz detalizētāk un nopietnāk Saeimā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Kārlim Krēsliņam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles ir izskanējuši.

Tos vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Trešdien, 22.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
 Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde