Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas divpadsmitā sēde
2011.gada 1.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas 1.decembra sēdi.

Pirms mēs izskatām apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad deputāti Elksniņš, Jakimovs, Nikonovs, Rubiks, Meļņikovs, Klementjevs un citi deputāti ir iesnieguši lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu”. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šāds lēmuma projekts tiek iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Agešina, Jakovļeva, Zariņa, Orlova, Ribakova un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Ivana Ribakova atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Agešina, Jakovļeva, Elksniņa, Zariņa, Orlova un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Ivana Ribakova ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs tāpat ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Zariņa, Elksniņa, Ādamsona, Meļņikova, Nikonova, Tutina, Rubika, Potapkina, Rodionova un Ribakova iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” dotā uzdevuma neizpildi”. Vai deputātiem ir iebildumi, ka darba kārtība tiek grozīta? Ir deputātiem iebildumi pret to. Deputātei Āboltiņai ir iebildumi pret to, ka darba kārtība tiek grozīta, un es lūdzu balsojumu par to, ka šis jautājums tiek iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Deputāts Ivars Zariņš ir pieteicies runāt „par”. Lūdzu!

I.Zariņš (SC).

Labrīt, kolēģi!

Es gan neredzēju, ka kāds būtu iebildis, bet nu par mūsu priekšlikumu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir sagatavots deputātu pieprasījums, kuru lūdzam iekļaut šīs sēdes darba kārtībā. Pieprasījuma būtība ir noskaidrot, kādēļ ir radusies tāda situācija, ka izpildvara, balstoties uz pašas izdotiem normatīvajiem...

Sēdes vadītāja. ...Bet jums ir jārunā par to, kāpēc tas ir iekļaujams šīsdienas sēdes darba kārtībā, jo tas nav pieprasīts kā steidzams, un tātad nav... Līdz ar to mums ir jālemj par izmaiņām. Un tātad tas jums šobrīd ir jāargumentē.

I.Zariņš. Jā... Tieši tāpēc es jums mēģinu paskaidrot, kāpēc to vajag, jo šā pieprasījuma būtība ir noskaidrot, kādēļ ir radusies tāda situācija, ka izpildvara, balstoties uz pašas izdotiem normatīvajiem aktiem, ir radījusi mehānismu, kā interpretēt likumdevēja gribu, lai nepildītu likumā noteikto un atliktu tā īstenošanu uz sev vien izdomātu laiku, nevis dara tā, kā to ir noteicis likumdevējs.

Kāpēc tas ir svarīgi - iekļaut to tieši šodien? Tāpēc, ka šodien mēs izskatīsim Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu, un šajā likumā ir iespējama tieši tāda pati situācija: lai gan mēs likumu pieņemsim, izpildvara pēc tam pašas izvēlētā laika termiņā vai arī pārkāpjot to, ko mēs būsim šodien nolēmuši, termiņus vienkārši pagarinās gadiem un varēs nepildīt šo... nepieņemt piemērošanas kārtību, lai šo likumu varētu pildīt. Jo - kāda ir šī situācija, kas ir aprakstīta šinī pieprasījumā? Tātad, lai dotu deputātiem iespēju uzskatāmi iepazīties ar to, kā tiek realizēts šis prettiesiskais mehānisms, pieprasījums ir sagatavots, iztirzājot konkrētu piemēru no Ministru kabineta darbības vēstures, kura joprojām turpinās. Izpildvara jau vairākus gadus nepilda likumdevēja gribu, un tas ir rupjš tiesiskuma pārkāpums. Piekrītat, kolēģi?

Tāpēc, pat ja šodien mēs pieņemsim šo deklarēšanas likumu, lai demonstrētu savu, likumdevēja, gribu, ka beidzot tam ir jāsāk strādāt, tas būs tikai tukšs politisks šovs, jo šo likumu reāli nevarēs piemērot, kamēr izpildvara nebūs izstrādājusi savus noteikumus šā likuma piemērošanai. Un tas, kā mēs jau esam noskaidrojuši, var ieilgt uz vairākiem gadiem. Un, lai gan šo lūgumu ir parakstījuši opozīcijas deputāti, mēs esam pārliecināti, ka mūsu kolēģi no tiesiskuma koalīcijas atbalstīs šo mūsu lūgumu, ja tik tiešām viņu patiesais nolūks šodien ir pieņemt tādu Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu, kuru varēs īstenot noteiktajā, solītajā termiņā, nevis pēc tā pieņemšanas bezgalīgi atlikt tā īstenošanu līdz sev izdevīgam laikam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” dotā uzdevuma neizpildi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 52, atturas - 1. Lēmums nav pieņemts. Darba kārtība grozīta netiek.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu „Atjaunojamās enerģijas likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.panta kārtībā izskatāmais jautājums).

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Zaķa, Reira, Čigānes, Kalniņa un Ašeradena - iesniegumu ar lūgumu veikt izmaiņas Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 31.jautājumu - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” - un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 5.decembra pulksten 16.00.

Runāt „par” pieteicies deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu!

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka Latvija vēl nav pabeigusi starptautiskā aizdevuma programmu un mūsu starptautiskos partnerus ir nedaudz samulsinājusi šā likumprojekta straujā virzība, viņi ir lūguši laiku, lai detalizēti iepazītos ar šo likumprojektu. Tādēļ arī Labklājības ministrijas vārdā lūdzu izslēgt no Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” un skatīt to nākamajā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret piecu deputātu iesniegumu izslēgt (No zāles: „Nav! Ir!”) šo likumprojektu no šīsdienas sēdes darba kārtības? Ir divi priekšlikumi. Pirmais ir izslēgt no šīs sēdes darba kārtības, un otrais - pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Vai mēs varam balsot par abiem šiem priekšlikumiem vienlaikus vai balsosim par katru no tiem atsevišķi? (No zāles: „Vienlaikus!”)

Labi, lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtībā un izslēgtu no darba kārtības 31.jautājumu - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” - un pagarinātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 5.decembra pulksten 16.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 7, atturas - 5. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Grigules, Kazākas, Ozoliņa, Rībenas, Jurševskas, Kuduma, Siliņas, Dzintara un Dombravas iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Kazākas, Grigules, Rībenas, Jurševskas, Ozoliņa, Kuduma, Siliņas, Dzintara un Dombravas iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šo grozījumu Saeimas kārtības ruļļa 85.pantā sagatavojuši Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti.

Mēs zinām, ka šobrīd, sagatavojot katru likumprojektu, anotācijā ir paredzēts norādīt atbildes uz dažādiem jautājumiem, un tie ir: kādēļ likums ir vajadzīgs; kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību; kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem; kāda var būt ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un citi.

Mēs visi zinām, kāda... cik katastrofāla ir šābrīža demogrāfiskā situācija Latvijā. Dzimstības līmenis ir 1,2 bērni uz vienu sievieti; tas ir zemākais pašreiz iespējamais Eiropā un arī Latvijā vēl nebijis zems. Mēs zinām, ka cilvēki joprojām turpina aizplūst uz ārvalstīm, un, pēc profesora Mihaila Hazana aprēķiniem, pēdējos desmit gados no Latvijas ir aizplūduši apmēram 200 000 cilvēku, un tuvākajos gados, situācijai paliekot nemainīgai, pēc viņa aprēķiniem, vēl 40 000 cilvēku varētu aizbraukt no Latvijas.

Latvijas zaudējumi ir vairāki simti miljardu latu līdz ar šo cilvēku aizbraukšanu. Mums ir jāpanāk, lai šī situācija strauji mainītos, jo, pēc vairāku demogrāfu un statistiķu aprēķiniem, mums ir doti tikai tuvākie 5 gadi, lai mēs šo situāciju strauji mainītu. Un to var veikt tā paaudze, kas dzima 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā, kad šis dzimstības koeficients sasniedza rādītāju 2,2 bērni uz vienu sievieti.

Mums ir jāpanāk, ka katrs, kas veido, raksta likumu, - ierēdņi, komisijas, jebkurš, kuram ir tiesības šo likumu iesniegt, - skata šo likumu arī caur šo demogrāfijas lietu prizmu. Un, ja šie likumi tiek skatīti, kāda var būt to ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, tad īpaši mums ir jāizceļ šī demogrāfiskā situācija. Tas ir ne tikai mūsu valsts ilgtspējas jautājums, bet tas ir arī ekonomiskais pamats. Ne velti tieši šajā Saeimā Demogrāfijas lietu apakškomisija ir nodibināta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas paspārnē, jo, kā jau es iepriekš minēju, tas, ka mums cilvēki aizbrauc, tas, ka mūsu paliek mazāk, vistiešākajā veidā ietekmē mūsu budžetu.

Un, lūk, tādēļ ir tapis šis priekšlikums, ka turpmāk likumprojektu anotācijās ir jānorāda to ietekme uz demogrāfisko situāciju valstī, lai mēs varētu kontrolēt un zināt, vai šī ietekme uz dzimstību, uz cilvēku aizbraukšanu, uz emigrāciju vai reemigrāciju, uz vecuma... uz dzīves līmeņa paaugstināšanos ir pozitīva, neitrāla vai negatīva. Nu, nekādā veidā nedrīkst pieļaut šādu negatīvu likumprojektu tālāku virzību, vai arī tad ir jābūt likumprojektiem, kas šo negatīvo tendenci kompensētu.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijai un pieņemt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Es neapšaubu komisijas labos nodomus šā likumprojekta sakarā. Taču Parādnieka kungs jau minēja, ka Kārtības rullis paredz: ja likumprojektu iesniedz Valsts prezidents, Saeimas komisija, ne mazāk kā 5 deputāti, atbildīgā komisija, tad Prezidija noteiktajā kārtībā ir jāaizpilda likumprojekta anotācija, ietverot tajā atbildes uz šādiem jautājumiem. Un Parādnieka kungs jau minēja, ka viens no šiem galvenajiem jautājumiem ir 2.punkts: „Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību.”

Manuprāt, šā likuma ietekme, par ko runāja Parādnieka kungs, kas varētu paredzēt novērtējumu, kā likumprojekts ietekmē demogrāfiju, ietilpst šajā punktā, un demogrāfija tad būtu apakšpunkts, jo pretējā gadījumā es varētu aicināt deputātus iesniegt priekšlikumu, kā viens vai otrs likumprojekts ietekmē vides aizsardzību, kas ir ārkārtīgi aktuāls jautājums gan mūsu valstī, gan pasaulē, gan arī reģionos. Es varētu iesniegt priekšlikumu, kā konkrētais likumprojekts ietekmē veselības aizsardzību, kā konkrētais likumprojekts ietekmē valodas aizsardzību.

Manuprāt, šis ir apakšjautājums un likumā... proti, šajā 2.punktā tas varētu tikt ietverts. Un, ja mēs tagad, kolēģi, paskatīsimies uz šo savu darba kārtību, kādā veidā mēs argumentētu vai dotu atbildi uz šo jautājumu? Nu, viens no iesniegtajiem likumprojektiem ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, kas ir šīsdienas sēdes darba kārtības 7.punkts. Kādu mēs dotu atzinumu? Iespējams, ka, ja tagad būs vairāk svētku dienu, tad varbūt tiešām būs... uz vienu sievieti dzims nevis 1,2 bērni, bet varbūt 1,21 bērns... Mēs aprēķināsim. (No zāles: „Pozitīva lieta!”) Tā ir pozitīva ietekme, jā.

Tagad paskatīsimies darba kārtības 14.punktu - likumprojektu „Parāda atgūšanas likums”! Tas ir tik stingrs, tik ļoti stingri regulējošs, ka, manuprāt, šeit būtu negatīva ietekme, jo šiem parādniekiem katrā ziņā, es domāju, šeit varētu būt ļoti liela stresa situācija, kas varētu atstāt ietekmi uz šo demogrāfisko situāciju. Kā mēs to aizpildītu?

Tagad paskatīsimies vēl vienu likumprojektu - likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”! Šis likumprojekts veselus trīs... apmēram trīs četrus mēnešus turēs, nenoliedzami, visu sabiedrību noteiktā stresā. (No zāles dep. I.Parādnieka starpsaucieni.) Kā mēs dosim šeit kādu atzinumu - vai tas ietekmē demogrāfiju vai neietekmē demogrāfiju?

Tas - par šo saturu.

Es domāju, ka Parādnieka kungs, mācīdamies Juridiskajā fakultātē... viņam ir zināms, ka katram likumprojektam jābūt mērķim un jēgai. Es šeit nesaredzu ne īpašu mērķi, ne jēgu. Šeit vienkārši mēs vairojam birokrātiju, jo, manuprāt, lai varētu kaut ko tādu noteikt, ir jābūt Ministru kabineta noteikumiem, kādā veidā mēs to aprēķinām.

Tālāk. Nākamais - par procesu. Godātie kolēģi! Jūs iesniedzat jaunu likumprojektu, neskatoties uz to, ka Saeimas kārtības rullis ir jau atvērts. Termiņš, līdz kuram var iesniegt par Saeimas kārtības rulli priekšlikumus, ir 3.decembris. Līdz tam laikam vēl var iesniegt, es domāju, šādus priekšlikumus kā iepriekšējo, ko arī... par kuru Saeima nobalsoja. Un arī šo, kas nav tieši konceptuāla rakstura, varētu no ekonomijas viedokļa iesniegt noteikti arī parastajā kārtībā, lai netiktu tērēts tik daudz laika un netiktu tērēts tik daudz... kaut vai arī papīra.

Un pēdējais, ko es gribu dažiem kolēģiem atgādināt. Šeit, šīs grāmatiņas pašās beigās, ir Saeimas deputātu ētikas kodekss. Un Saeimas deputātu ētikas kodeksa 19.punktā ir teikts, ka deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē.

Paldies. Es neatbalstu šo likumprojektu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums ir jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Parādnieka, Kazākas, Grigules, Rībenas un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 32, atturas - 30. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu sociālās drošības jomā” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Nikonova, Dolgopolova, Ribakova un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ziemassvētki ir vieni no galvenajiem svētkiem visās konfesijās. Saskaņā ar spēkā esošo likumu Ziemassvētki tiek svinēti 24., 25. un 26.decembrī, bet 7.janvāris nav svētku diena.

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Jūsu sirsnīgie apsveikumi 6.janvārī šajā gadā: „Šis ir laiks, kas ienes labestību un prieku ikvienā ģimenē, liek uz brīdi aizmirst ikdienas steigu un rūpes, lai būtu kopā ar saviem tuvākajiem.”

Kopumā Latvijā ir aptuveni 400 000 citu konfesiju locekļu, un Ziemassvētki arī viņiem ir vieni no nozīmīgākajiem reliģiskajiem svētkiem, kurus viņi svin 7.janvārī. Un mūsu pienākums ir dot viņiem iespēju pienācīgi tos sagaidīt. Uzskatām, ka, ja tik lielam svinētāju skaitam tiek liegta iespēja oficiāli svinēt Ziemassvētkus 7.janvārī... Pēc mūsu domām, sabiedrībai ir jāciena ikviena reliģija, un, ja jau mūsu valstī vēsturiski ir tik daudz citu konfesiju locekļu, tad arī viņiem ir tiesības atzīmēt Ziemassvētkus savā tradicionālajā svētku dienā.

Lūdzu atbalstīt politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” iesniegto likumprojektu un novērst pašlaik esošo diskrimināciju attiecībā uz citu konfesiju pārstāvjiem.

Atbalstot šo likumprojektu, citu konfesiju locekļi būs jums pateicīgi.

Paldies. Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteikusies runāt deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi!

Šis ir mans devītais gads Saeimā un devītā reize, kad es runāju pret šo likumprojektu. Un es nepateikšu neko jaunu.

Atgādināšu Latvijas svētku, atceres un atzīmējamo dienu ideju. Tie ir visai valstij kopīgi svētki, kuros mēs stiprinām mūsu sabiedrības vienotību, atceramies vēsturi un godinām mūsu kritušos karavīrus.

Šeit nav runa ne par reliģijas brīvību, ne par ticības brīvību, ne par tiesībām atzīmēt jebkura veida svētkus, kad to vēlas gan privātpersonas, gan personu grupas. Šeit ir runa par valsts svētkiem, nevis par konfesionāliem svētkiem. Paskatīsimies savos kalendāros! Tur ir rakstīts „Ziemassvētki”, nevis luterāņu, katoļu, metodistu... un atcerēsimies šo garo uzskaitījumu, kuru vēl pagājušajā Saeimā mums piedāvāja Kārlis Šadurskis. Šeit nav runa par konfesiju! Un, ja mēs ņemtu vērā jūsu piedāvājumu, tad tādā gadījumā mums būtu jāizdara arī grozījums ierakstā, kas ir 24.decembris, un jāprecizē, kuru konfesiju pārstāvji tad šos svētkus svinētu.

Tālāk. Kā zināms, mūsu valstī baznīca ir šķirta no valsts un visas reliģijas mūsu valstī ir vienlīdz cienījamas. Tādā gadījumā kalendārs varētu tikt papildināts arī ar citu konfesiju svētkiem, bet līdz ar to pilnībā mainītos arī princips, pēc kura tad svētki tiek atzīmēti gan mūsu kalendārā, gan arī mūsu dzīvē.

Un visbeidzot. Nevienu norisi, nevienu priekšlikumu mēs nedrīkstam vērtēt atrauti no konteksta. Un pašreiz vairāk par visu mums ir svarīgi stiprināt mūsu sabiedrības vienotību - gan etnisko, gan lingvistisko, gan arī starpkonfesionālo. Un tieši tādēļ, ja mēs Latvijas sabiedrību sadalīsim arī pēc svētku svinēšanas principa, tad kurš teiks, ka tas nāks par labu mūsu sabiedrības integrācijai, ka tas stiprinās mūsu vienotību, ka tas neradīs papildu šķelšanos starp Latvijas cilvēkiem?

Tāpēc, ņemot vērā šos un vēl daudzus citus argumentus, izrādot cieņu visām reliģijām, visām konfesijām, es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo pašreizējā situācijā pozitīvu seku šādu svētku iekļaušanai kalendārā nebūs. (No zāles: „Tas ir cienījami!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Ivana Klementjeva, Nikonova, Dolgopolova, Ribakova, Andreja Klementjeva un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 45, atturas - 4. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībiņas-Egneres, Dombrovska, Kalniņas-Lukaševicas, Zaķa, Cilinska, Dzintara un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībiņas-Egneres, Dombrovska, Kalniņas-Lukaševicas, Zaķa, Cilinska, Olšteina un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Auguļa, Brigmaņa, Seržanta, Vējoņa, Grigules un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt „par” pieteicies deputāts Uldis Augulis.

Kolēģi! Lūdzu, ievērojiet klusumu zālē, jūs esat ļoti skaļi!

U.Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir sagatavojusi grozījumus Noguldījumu garantiju likumā, jo saskaņā ar Noguldījumu garantiju likuma 1.panta 2.punktu garantētā atlīdzība ir naudas summa, ko noguldījumu nepieejamības gadījumā izmaksā šajā likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

Minētā likuma 17.panta 3.punktā ir noteikts, ka garantētā atlīdzība netiek izmaksāta to institūciju noguldījumiem, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, to skaitā no tranzītfondiem.

Akciju sabiedrības „Latvijas Krājbanka” krahs ir pierādījis, ka minētās Noguldījumu garantiju likuma normas nepamatoti diskriminē institūcijas, kuras tiek finansētas no valsts un pašvaldību budžetiem.

Pašvaldības kā atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas iedzīvotāju interesēs pilda valsts pārvaldes funkcijas. Daļu savu finanšu līdzekļu pašvaldības iegūst no valsts.

Šāda likumā noteiktā ierobežojuma dēļ pašvaldību finanšu līdzekļu atgūšana bankas maksātnespējas gadījumā ir neiespējama.

Praksē tas savukārt rada situāciju, ka pašvaldības nespēj pildīt tām noteiktās valsts pārvaldes funkcijas, bet valsts neatgriezeniski zaudē pašvaldībām piešķirtos finanšu līdzekļus.

Pašvaldības ir spiestas ņemt aizņēmumus finanšu institūcijās, par ko tām jāmaksā procentu maksājumi.

Analogā situācijā, protams, atrodas arī citas valsts institūcijas. Lai šo diskrimināciju novērstu ne tikai šobrīd, bet arī turpmāk, lūdzu atbalstīt šo sagatavoto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „pret” pieteicies deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Skaidrs, ka problēma ir ļoti liela, problēma ir samilzusi. Krājbankas kraha dēļ Krājbankā ir iesaldēti gandrīz vai 15 miljoni pašvaldību līdzekļu.

Es domāju, šodien mēs izveidosim Parlamentārās izmeklēšanas komisiju sakarā ar Krājbankas situāciju, un frakcija VIENOTĪBA nolēma atbalstīt šo lēmumu un veikt arī izmaiņas šīs izmeklēšanas komisijas nosaukumā. Mēs ļoti lielu uzmanību pievērsīsim arī pašvaldību situācijai, jo no šiem 15 miljoniem liela daļa... lielākā daļa - 10 miljonu latu apjomā - ir Rīgas noguldījumi. Bet šo situāciju risināt piedāvātā likumprojekta izpratnē mēs nevaram.

Pirmkārt, mēs nevaram pieņemt normas ar atpakaļejošu datumu.

Otrkārt, šis likumprojekts ir saskaņā ar Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas direktīvām, divām direktīvām, - ar 2009.gada direktīvu, kas ir pēdējā, un ar 1994.gada direktīvu, kas attiecas uz noguldījumu garantiju sistēmu. Un šī direktīva paredz izmaksāt atlīdzības tikai tiem subjektiem, kuri maksā šajā Garantiju fondā, bet šī direktīva aizliedz maksāt Garantiju fondā par centrālo banku noguldījumiem, par finanšu iestāžu noguldījumiem, kā arī par tām iestādēm un institūcijām, kas tiek finansētas no valsts un pašvaldību budžetiem.

Līdz ar to mums, apzinoties šo problēmu, ir jāmeklē citi varianti, kā to darīt. Bet piedāvātais likumprojekts neatbilst, pirmkārt, kā jau teicu, tas ir ar atpakaļejošu datumu... šī pieņemtā norma, un, otrkārt, tas būs pretrunā ar Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta pieņemtajām direktīvām. (No zāles: „Nav pretrunā!”)

Lūdzu šo likumprojektu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Auguļa, Brigmaņa, Seržanta, Vējoņa, Grigules, Līdakas un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 53, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vēl divi iesniegumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad deputāti Zaķis, Reirs, Ašeradens un Ojārs Kalniņš lūdz veikt izmaiņas Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Prezidija ziņojumi” likumprojektu „Grozījums Iesniegumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi?

„Par” izmaiņām pieteikusies runāt deputāte Lolita Čigāne. Lūdzu!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt šīs izmaiņas darba kārtībā, jo, kā mums kolēģe Ilma Čepāne teica, ir ļoti svarīgi ievērot procedūru. Šobrīd ir iesniegti priekšlikumi grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kas paredz to, ka 5000 Latvijas pilsoņiem būs iespēja iesniegt viņus interesējošos jautājumus Saeimā un pacelt šos jautājumus Saeimas darba kārtībā.

Lai likumi būtu saskaņoti, ir vajadzīgs grozījums Iesniegumu likumā, kas nosaka, ka šādā veidā iesniegti iesniegumi vai priekšlikumi no sabiedrības puses netiek skatīti Iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā.

Paldies.

Es lūdzu šo atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka darba kārtība tiek grozīta? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem nav iebildumu. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei!

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Lūdzu noteikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju par līdzatbildīgo.

Sēdes vadītāja. Vai runa ir par iepriekšējo likumprojektu - „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”?

I.Mūrniece. Jā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Parāda atgūšanas likums” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Klāvs Olšteins. Lūdzu!

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šis jautājums, manuprāt, sabiedrības uzmanības lokā ir būtisks kopš tā mirkļa, kad mums ikvienam bija pieejami dažāda veida aizdevumi, dažāda veida kredīti, patēriņa kredīti, līzingi un tamlīdzīgas lietas. Nevienam nav noslēpums, ka parādu piedziņas joma saistībā ar šo kreditēšanas viļņa pieaugumu ir plaukusi un zēlusi. Nevienam nav noslēpums arī tas, ka šī joma līdz šim ir bijusi nesakārtota un ka mēs esam saskārušies ar agresīvu parāda ārpustiesas piedziņu. Dzīvē tas nozīmē to, ka... Ne viens vien cilvēks noteikti ir dzirdējis par gadījumiem, ka kādu mājās ir uzmeklējis kāds parāda piedzinējs ar visai interesantu uzstādījumu parāda atdošanai. Protams, es nevēlos aizstāvēt tos cilvēkus, kuri uzskata, ka parādi nav jāatdod. Es esmu, protams, par to, ka parādi ir jāatdod un ka tie ir jāatdod laikus. Tomēr tā pieredze, kas ir bijusi Latvijā, rāda, ka parādu atgūšanas bizness... ka šī „industrija” ir darbojusies pāri mēram, tāpēc noteikti vajadzētu runāt par to, ka ir nepieciešams šāda veida likums. Šā likuma projektā, kā mēs redzam, ir ietvertas arī tādas lietas kā komunikācijas kultūra saziņai starp aizņēmēju un parāda piedzinēju. Šī ir būtiska lieta, kas ir izpalikusi, manuprāt, un, vērojot Skandināvijas valstu un citu valstu pieredzi, mēs redzam, ka šos jautājumus ir iespējams noregulēt.

Tikpat būtisks jautājums ir kredītvēstures datubāzes izveidošana, lai kreditoriem jeb aizdevējiem būtu skaidri redzams tas, ko katrs cilvēks ir aizņēmies, un arī šādā veidā varētu izvērtēt tās iespējas, cik daudz var aizdot, lai nākotnē nerastos šādi apstākļi.

Tikpat būtiska lieta noteikti ir jautājums, kas saistīts ar patērētāju sūdzībām un ar pārkāpumiem tajā ziņā, ka bieži vien, kā mēs redzam, par 30 latu parādu tiek uzrēķināts 300 latu liels līgumsods jeb parādpakalpojumu summa. Manuprāt, tas nav pieļaujams pat tajos gadījumos, kad tiešām cilvēki nav norēķinājušies laikus.

Tādēļ es noteikti lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. Protams, redzam, ka tajā ir nepieciešami uzlabojumi, bet redzam arī to, ka šo likumprojektu atbalsta visa šī nozare - parādu atgūšanas nozare - un uzskata to par vajadzīgu, lai sakārtotu šo biznesa vidi.

Paldies. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Parādniekus - cietumā!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Parāda atgūšanas likums” tiek nodots Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Smiltēna, Čigānes, Čaklā, Reira un Latkovska iesniegto likumprojektu „Grozījums Iesniegumu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Staņislava Linkeviča apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2011.gada 22.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Staņislava Linkeviča apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļu lielākā daļa, aizklāti balsojot, atbalstījusi lēmuma projektu „Par Staņislava Linkeviča apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Staņislava Linkeviča apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Guntara Ploriņa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2011.gada 22.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Guntara Ploriņa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi, aizklāti balsojot, atbalstījuši lēmuma projektu „Par Guntara Ploriņa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Guntara Ploriņa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 4, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Agijas Kudrēvičas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2011.gada 22.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Agijas Kudrēvičas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” uz laiku līdz diviem gadiem.

Iepazinusies ar administratīvās rajona tiesas un administratīvās apgabaltiesas atsauksmēm par tiesnesi Agiju Kudrēviču, Juridiskā komisija konstatēja, ka tiesneses taisītajos nolēmumos bieži tiek konstatētas būtiskas kļūdas, kurām ir tendence atkārtoties. Komisijas sēdes laikā tiesnesei tika uzdoti vairāki jautājumi, tostarp jautājums par normatīvo aktu iztulkošanas metožu pielietojumu, uz kuru tiesnese nevarēja atbildēt.

Ņemot vērā minētos apstākļus, komisijas locekļi, aizklāti balsojot, neatbalstīja lēmuma projektu „Par Agijas Kudrēvičas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Vienlaikus vēlos informēt Saeimu par to, ka 24.novembrī Juridiskā komisija tika sagatavojusi vēstuli Tieslietu padomes priekšsēdētājam Bičkoviča kungam ar lūgumu apsvērt, vai nav nepieciešamas izmaiņas tiesneša piemērotības tiesneša amatam un profesionālās sagatavotības novērtēšanas kārtībā.

Vienlaikus Juridiskā komisija vērš uzmanību uz to, ka nepastāv vienota atsauksmju sniegšanas kārtība, jo tiek sniegtas gan ļoti izvērstas, gan īsas un lakoniskas atsauksmes par tiesneša darbu.

Komisija aicina Tieslietu padomi rast iespēju nodrošināt vienotu atsauksmju sniegšanas kārtību.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par lēmuma projektu „Par Agijas Kudrēvičas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Kārtējā Juridiskās komisijas sēdē turpinājām vērtēt tiesnešu kandidatūras un kārtējo reizi saskārāmies ar to, ka izvirzītais tiesnesis nav profesionāli sagatavots īstenot tiesu varu.

Kā jau tika minēts, iesniegtajās atsauksmēs tika norādīts uz vairākām kļūdām tiesneses Kudrēvičas darbā - uz nepareizu normatīvo aktu tulkošanu, tiesību normu piemērošanu, turklāt tiesneses trīs darbības gadu laikā var konstatēt šo kļūdu atkārtošanās tendenci.

Latvijas tiesu sistēma divdesmit gadu laikā tika pakļauta būtiskām reformām. Vecās tiesnešu paaudzes vietā ir atnākuši jauni speciālisti, kas tika iecelti par tiesnešiem pēc sarežģītas atlases sistēmas. Tajā pašā laikā sabiedrība joprojām nav apmierināta ar tiesu varu, laiku pa laikam rodas diskusijas par tiesu taisnīgumu, par procesu neattaisnojamu ilgumu un tamlīdzīgi.

Taču kāds ir cēlonis šādiem rādītājiem konkrētās tiesneses darbā un arī citu tiesnešu darbā? Cēlonis ir tiesu varas nekompetence. Iespējams, tā ir galvenā šodienas valsts pārvaldes sistēmas problēma, jo ar nekompetenci ir deformēti visi valsts varas atzari.

Atļaušos apgalvot, ka par iemeslu tam kalpo apstāklis, ka gan izpildu, gan tiesu vara mūsu valstī pārsvarā veidojas nevis pēc augstas profesionalitātes principa, bet pēc principa - „savējais”. Tā rezultātā (No zāles dep. R.Kārkliņas un dep. J.Reira starpsaucieni.), piemēram, izpildvarā čum un mudž tā sauktie „speciālisti”, nevis tā piepildās ar augsti kvalificētiem profesionāļiem visos līmeņos. Nonākot pie varas, nekompetentas personas ieceļ nekompetentus darbiniekus, bet tie savukārt rīkojas gluži tāpat. (No zāles dep. Dz.Zaķa starpsaucieni.) Franču zinātnieks, vēsturnieks Emīls Fagē vēl 20.gadsimta sākumā atzīmējis, ka nekompetentu cilvēku nonākšana pie varas ir nopietna bīstamība demokrātijai. Bez šaubām, demokrātiskās valstis ar laiku ieguva imunitāti pret šo bīstamību, bet tā sauktās pārejas sabiedrības, tādas kā mūsējā, ir nopietni bojātas ar šo ļaunumu.

Nekompetence ir ne tikai nenovēršams ļaunums, ar kuru mūsu sabiedrība jau ir gatava samierināties, jo nevar no tā atsvabināties; šis ļaunums ir kļuvis par atļauto, sistemātiski veidojamo un pat kultivējamo. Taču nav jāaizmirst, ka, veidojot tiesu varu un ieceļot tiesnešus, mēs atstājam vēstījumu mūsu pēcnācējiem. Tiesnesis, ko šodien apstiprinām, vairākus gadu desmitus būs mūsu tautas likteņa lēmējs. Vienbalsīgs Juridiskās komisijas lēmums attiecībā uz tiesneses Kudrēvičas apstiprināšanu ir spilgts piemērs tam, ka mēs tomēr varam atteikties no politiskās nevienprātības, kad runa ir par sabiedrības interesēm, tiesu varas veidošanos un mūsu tautas nākotni. Un katram no mums ir svarīgi apzināties un atcerēties, ka gan izpildu varas, gan tiesu varas atzariem jābūt kompetentiem un tiem jāveidojas pēc augstas kvalifikācijas un profesionālisma principiem. Pretējā gadījumā mēs nonāksim līdz nekompetences kulta izveidošanas situācijai visos varas atzaros, to skaitā arī tiesu varas atzarā.

Esmu pret šā kulta izveidošanos un uzskatu, ka tiesnese Kudrēviča nav atkārtoti ieceļama par tiesnesi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.

K.Eņģelis (ZRP).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, godātie kolēģi! Es gribu sākt ar nelielu precizējumu, lai, teiksim, šo lēmumu nepadarītu par kaut ko tādu, kas nav...

Kolēģe Cvetkovas kundze minēja par mantojumu, kas tiek atstāts uz gadu desmitiem.

Godātie kolēģi! Mēs balsojam par lēmuma projektu, ar kuru tiesnesis tiktu atstāts amatā uz vēl diviem gadiem. Šādu lēmumu pieņēma Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, izskatot visu tiesneša kvalifikācijas procesu. Es, strādājot Juridiskajā komisijā, jau trešo reizi saskaros ar diskutablu gadījumu tiesnešu iecelšanā. Un diskutabls tas ir tāpēc, ka Juridiskā komisija lēma citādi, nekā bija lēmusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, - un lēma, balstoties tieši uz kvalifikācijas izvērtējumu. Tātad iznāk, ka Juridiskā komisija šinī gadījumā ir dublējusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju. Ja mēs paskatāmies abu šo institūciju sastāvu, tad, redzam, ka, protams, abas pilnībā ir nokomplektējuši juristi, bet Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā lielākā daļa locekļu ir apelācijas un kasācijas instances tiesneši, tātad tie ir augsti kvalificēti tiesneši, un, manuprāt, Juridiskajā komisijā nevajadzētu būt šaubām par viņu kvalifikāciju.

Ieceļot tiesnešus amatā, parlaments realizē parlamentārās uzraudzības funkciju pār tiesu varu, un ir svarīgi, lai tiesu varas neatkarība un parlamentārā uzraudzība pār tiesu varu būtu pietiekamā līdzsvarā. Diemžēl, vērtējot atkārtoti tiesnešu kvalifikāciju, manuprāt, šis līdzsvars tiek izjaukts, jo tiesnešu kvalifikācijas procesā notiek daudz plašāka informācijas apmaiņa un daudz plašāka analīze nekā tā, kas tiek veikta Juridiskajā komisijā, un Juridiskajā komisijā kandidāts nonāk ar pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumu.

Lai risinātu šo situāciju, es aicinu kolēģus apsvērt iespēju... un, iespējams, uzsākt diskusiju par to, ka rajona (pilsētas) tiesas tiesnešus un zemesgrāmatu tiesas tiesnešus galīgi amatā ieceļ Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, bet apgabaltiesas tiesnešus un Augstākās tiesas tiesnešus turpina amatā iecelt Juridiskā komisija.

Es uzskatu, ka atbildība par tiesnešu korpusa zemākā līmeņa veidošanu ir jāuztic pašiem tiesnešiem, jo, kā jau es teicu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā lielākā daļa locekļu ir augstāko līmeņu tiesu tiesneši, un arī viņiem darbā būs jāuzņemas atbildība par zemākā līmeņa tiesas tiesnešu pieņemtajiem lēmumiem, izskatot apelācijas un kasācijas sūdzības.

Līdz ar to es uzskatu, ka mums ir jābalso „par”, lai parādītu, ka mēs esam uz priekšu domājoši, un lai nākotnē pamatotu, ka šo rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu iecelšanai ir jānotiek Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā.

Es aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Patiesībā visiem ir jāatgādina Juridiskās komisijas balsojums: neviens no Juridiskās komisijas locekļiem, tajā skaitā arī Eņģeļa kungs, kurš tagad visus aicināja balsot „par”, nav balsojis „par” minētās tiesneses apstiprināšanu.

Par ko ir runa? Tagad tiek grozīti viedokļi! Viens viedoklis cilvēkam acīmredzot ir bijis Juridiskajā komisijā. Vēl vairāk! Nekādas debates no minētā kunga puses attiecībā uz Juridiskās komisijas sēdē izteiktajiem apsvērumiem netika izteiktas. Bet tagad viņa pozīcija ir grozīta par 180 grādiem. Pirmais jautājums.

Otrais. Ja mēs runājam par šīs sistēmas kā tādas nepilnību attiecībā uz tiesnešu kvalifikāciju un attiecībā uz tiesnešu apstiprināšanu, tad patiesībā mēs jau no paša sākuma uzstājām, ka tad likumdevējam būtu jāatsakās apstiprināt visus. Priekš kam tagad dalīt tos tiesnešus, kurus apstiprinās Juridiskā komisija, piemēram, un tos, kurus apstiprinās Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija?

Jūs redzējāt paši, cienījamie komisijas locekļi, kuri pārstāvat virkni no šeit esošajām frakcijām, ka Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums kā tāds ir patiesībā divi vārdi: „Rekomendējam apstiprināt.” Bet tiem dokumentiem, kuri papildus tika pievienoti attiecīgā minētā tiesneša kvalifikācijas izvērtējumam, vispār nav nekādas loģiskas saistības ar to, ka minētā persona varētu šo amatu ieņemt.

Es vēlreiz atgādinu, ka no Juridiskās komisijas 10 locekļiem neviens par minēto kandidatūru nebalsoja pozitīvi. Līdz ar to es uzskatu, ka šajā gadījumā mums ir jābūt lielā mērā konsekventiem. Ir sagatavota vēstule Tieslietu padomei, kurā mēs atklājam Juridiskās komisijas sēdes gaitā konstatētās nepilnības, kuras izriet no tiesnešu kvalifikācijas novērtēšanas. Un šajā gadījumā te ir jābūt tādai situācijai, ka mums ir būtiski jāvērš tiesu varas uzmanība uz šo situāciju, uz šo novērtējumu, kas attiecīgi ir saistīts ar tiesnešiem.

Tāpēc, godājamie kolēģi, es aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Agijas Kudrēvičas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 84, atturas - 4. Lēmums nav pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts 10 deputātu - Agešina, Andreja Klementjeva, Rubika, Tutina, Sakovska un citu deputātu - iesniegums ar lūgumu pārbalsot lēmumu par likumprojekta izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības. Tātad runa ir par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””.

Vārds iesnieguma pamatojumam deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Mana frakcija lūdz pārbalsot šo lēmumu, tāpēc ka tas nebija pieejams katram deputātam uz galda. Kā es saprotu, pēc reģistrācijas pulksten 9.02, tas parādījās mums šodien pēc reģistrēšanās. Tas nozīmē, ka deputātiem nebija iespējas uzzināt to pārstāvju motivāciju, kuri parakstīja šo likumprojektu. Mums frakcijas sēdes ir trešdienās, un pulksten 14.00 mēs pieņēmām lēmumu, ka mēs atbalstīsim šo likumprojektu. Mēs gaidām to tāpēc, ka tas ir steidzamā kārtā pieņemams. Un ļoti daudzi ministrijas darbinieki arī gaida, lai attiecībā uz šo likumprojektu būtu skaidrība. Atliekot to, mēs atkal riskējam ar to, ka cilvēki nedabūs tos pasākumus (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Pagūsim! Pagūsim!”), kurus mēs plānojam, - priekšlaicīgu pensionēšanos un atvieglojumus cilvēkiem, kuri strādā smagos apstākļos. Tas nav... Tas ir necienīgi pret deputātiem: iznāk, ka viena frakcija - pieci deputāti - pieņem lēmumu, ka viņi izslēdz likumprojektu, kas nav viņu kompetencē. Sociālo un darba lietu komisija strādāja ar šo likumprojektu pusgadu un sabalansēja visas intereses. Mēs saskaņojām ar visām instancēm, un deputāti, kuri specializējas sociālajos jautājumos, pieņēma lēmumu izskatīt šo likumprojektu šodien. Pieci deputāti savukārt... Tikai viens no viņiem pārstāv Sociālo un darba lietu komisiju, un viņš nepaskaidroja mums līdz galam, kāds ir tas iemesls, kāpēc komisijai vajag atteikties no sava plāna šo likumprojektu izskatīt šodien. Nav paskaidrots viss sabiedrībai! Kas notiek ar šo likumprojektu, kāpēc tas atlikts atkal? Es pateikšu, ka mēnesis - tas ir optimālais laiks, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sagatavotos šīm izmaiņām, šiem grozījumiem. Ja valdībai ir problēmas ar konsolidāciju, ja ir kaut kādi jauni apstākļi... airBaltic pilnīgi pieder valstij... vai, ja vajag vēl kaut kādas naudas investīcijas budžetā, tad paziņojiet mums, lai pensionāri un mēs - tie cilvēki, kas specializējas sociālajos jautājumos, - zinātu, kas būs ar šo likumu nākotnē.

Ļoti daudz atkal tumsas šajā lietā. Nenoņemt likumprojektu, kuru virza komisija vienbalsīgi! Sociālo un darba lietu komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu. Mēs lūdzām izskatīt to steidzamības kārtībā - divos lasījumos. Uz balsošanas tablo bija visu laiku pārliecinošs vairākums, un šodien pēkšņi pieci deputāti, kuri pilnīgi nav saistīti ar šo komisiju, atsauc šo likumprojektu. Jābūt korektiem pret deputātiem! Lūdzu, atnāciet uz komisiju, un mēs pārskatīsim visus tos argumentus, kurus gatavojaties mums piedāvāt, un mēs paši, pati komisija, varbūt noņemsim to! Tas ir komisijas izstrādāts likumprojekts, un sakarā ar to frakcija „Saskaņas Centrs” lūdz pārbalsot šo balsojumu, lai šo lēmumu pieņemtu cilvēki, kuri specializējas šajā jautājumā, jeb komisija, - lai nenotiktu tā, ka valdošais vairākums izvirza piecus parakstītājus, lai noņemtu tādu svarīgu likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Klementjeva kungs, es jums gribu atgādināt, ka, pirmkārt, bija pamatojums. Ašeradena kungs runāja par šo pamatojumu. Ja jūs nebijāt zālē, tad varbūt nevispāriniet, ka deputātiem netika sniegts paskaidrojums.

Un, otrkārt, tas ir saskaņā ar Kārtības rulli. Kārtības rullī nav norādīts, ka tieši konkrētie komisijas deputāti var iesniegt šādu ierosinājumu. Jebkuri pieci deputāti var iesniegt šādu ierosinājumu. Tā ka Kārtības ruļļa prasības ir bijušas ievērotas.

Bet, tā kā jums ir šāds lūgums, tad... Lūdzu zvanu! Balsosim par to... par pārbalsošanu. Tātad pirmais balsojums ir par to, vai mēs pārbalsojam, tātad par to, lai piekristu 10 deputātu iesniegumam pārbalsot lēmumu par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” izslēgšanu no šīsdienas sēdes darba kārtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 48, atturas - 2. Tātad vairākums deputātu neatbalsta pārbalsošanu. Paldies.

Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 11.Saeimas deputāta Ivana Ribakova atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Ivana Ribakova atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 49, atturas - 1. Lēmums nav pieņemts. (Zālē troksnis. Starpsaucieni: „Pa visiem 20 gadiem pirmo reizi!”) Tātad nākamais darba kārtības jautājums mums nav izskatāms, jo saskaņā ar Kārtības rulli deputāts nevar darboties vienlaikus trijās komisijās. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Deputātu pieprasījumi”.

Desmit deputāti - Vējonis, Augulis, Seržants, Eigims, Vucāns, Bērziņš un citi - ir iesnieguši deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par nacionālās bankas „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārdošanu” un ir lūguši dot iespēju izteikties, lai pamatotu pieprasījuma motivāciju.

Vārds deputātam Raimondam Vējonim.

Es lūdzu tomēr zālē klusumu, lai mēs varam dzirdēt pamatojumu deputātu pieprasījumam.

R.Vējonis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi!

Pieprasījuma būtība ir ļoti vienkārša. Šā gada 1.novembrī Ministru kabinetā tika skatīts informatīvais ziņojums par Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārveides procesu par Attīstības banku un komercdaļas pārdošanas stratēģiju. Un valdība atbalstīja minēto stratēģiju, kas paredz Hipotēku un zemes bankas sadalīšanu un pārdošanu.

Zaļo un Zemnieku savienība vienmēr ir atbalstījusi Attīstības bankas veidošanu, taču nav pieņemama lēmumu sasteigtība. Cepuri nost VIENOTĪBAS priekšā, kas „apspēlēja” vēl nepieredzējušos kolēģus valdībā, jau pirmajā valdības sēdē uzliekot tik būtisku jautājumu izlemšanai un panākot šo lēmumu, jo jaunajiem ministriem nebija iespējas reāli iepazīties ar šo stratēģiju, lai pieņemtu izsvērtu lēmumu. Rezultātā mums ir aizdomas, ka šis lēmums ir pieņemts kāda labā. Pirmām kārtām droši vien... acīmredzami Zviedrijas banku lobiji kārtējo reizi ir nolobējuši valdībā... (Starpsaucieni. No zāles dep. I.Čaklais: „Lembergs! Lembergs - tīri!”)... jo konsultants ir saistīts ar zviedru bankām... SEB Enskilda konsultanti ir piedāvājuši tādu stratēģiju, kas paredz pārdot banku ar zaudējumiem, lai gan pašlaik banka pelna.

Otrām kārtām... Protams, Latvijai ir bijusi iespēja runāt ar Eiropas Komisiju par to nosacījumu izmaiņu, ko kādreiz valdība bija apsolījusi. Tomēr šo divu gadu laikā diemžēl nekādas īstas sarunas nav notikušas, jo rezultāts nav mainījies. Un, cik mēs zinām, arī Latvijas Banka ir bijusi pret šādu bankas sadalīšanu vairākās daļās un pārdošanu ar zaudējumiem.

Līdz ar to ZZS deputāti ir iesnieguši pieprasījumu, lai Ministru prezidents sniegtu atbildes uz to, kāds uzdevums tika dots konsultantiem un kāpēc tika atbalstīts tas variants, kas rada valstij zaudējumus.

Treškārt. Protams, tas ir naudas jautājums - no kā tiks segti šie zaudējumi, ja banka tiks pārdota ar zaudējumiem, un, protams, no kurienes tiks ņemta nauda, lai attīstītu Attīstības banku?

Un, protams, ir vēl vesela virkne jautājumu, kas saistīti ar to, cik aktīvi Finanšu ministrija ir aizstāvējusi Latvijas intereses un vai šajās sarunās ir piedalījusies arī Latvijas Banka, jo tai bija citādāks viedoklis nekā valdībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā deputāti nav lūguši pieprasījumu atzīt par steidzamu, tad šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Ministru kabinets ir lūdzis turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta. Vai ir ziņotājs par šo ierosinājumu? Ziņotāja nav. Debatēs arī neviens nav pieteicies.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu” tiks turpināts izskatīt arī 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Ārlietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 11.Saeimā šo likumprojektu turpinās skatīt Ārlietu komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu... es tagad neredzu... deputātam Sergejam Mirskim, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Mirskis (SC).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta ierosinājums turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta. Tātad nav ne ziņotāja, ne debatētāju...

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” tiks turpināts izskatīt arī 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 11.Saeimā atbildīgā būs Juridiskā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam!

S.Dolgopolovs (SC).

Runājot par Biedrību un nodibinājumu likumu un grozījumiem tanī, jāteic, ka...

Sēdes vadītāja. Mēs vēl neesam pie tā nonākuši. Tas ir nākamais. Tas ir nākamais. Mēs vēl skatām iepriekšējo jautājumu - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””.

S.Dolgopolovs. Lūdzu, atvainojiet!

Sēdes vadītāja. Tātad atbildīgā būs Juridiskā komisija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ilmai Čepānei, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu minētajam likumprojektam.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Vēl divas nedēļas.

Sēdes vadītāja. Divas nedēļas. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš  - 15.decembris. Jā, tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”. Ministru kabinets ierosina turpināt to izskatīt 11.Saeimā, jo tā pabeigšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Vai Dolgopolova kungs būs ziņotājs par šo likumprojektu? Lūdzu! Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam... Jūs debatēs piesakāties? Tātad ziņotāja nav.

Tātad sākam debates. Vārds deputātam Sergejam Dogopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Augstā Saeima! Mēs jau 17.novembrī esam pieņēmuši lēmumu turpināt šā likumprojekta izskatīšanu. Šodien mūsu darba kārtības 39.punkts ir likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, kur iestrādāti jau pēc pirmā lasījuma visi tie priekšlikumi, ko ietver no Ministru kabineta puses iesniegtais likumprojekts.

Es uzskatu, ka tas nebūtu prāta darbs - sākt no jauna likumprojekta izskatīšanu, ja šīs normas jau ir apritē un mēs to visu skatām jau, kā saka, pieņemtajā ritmā.

Es aicinu noraidīt šā likumprojekta turpmāku izskatīšanu.

Paldies. (No zāles: „Ļoti loģiski! Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Tātad mums lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 82, atturas - 2. Tātad likumprojekts netiek turpināts izskatīt 11.Saeimā.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta ierosinājums turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Tātad ziņotāja par šo likumprojektu nav. Debatēt arī neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” tiks turpināts izskatīt arī 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Reiram, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

15.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru kabineta ierosinājums turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Būvniecības likums”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Ziņotāja par šo priekšlikumu nav. Vai debatēt neviens nav pieteicies?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Būvniecības likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Būvniecības likums” tiks turpināts izskatīt 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā arī 11.Saeimā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Vjačeslavam Dombrovskim, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

V.Dombrovskis (ZRP).

1.februāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.februāris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Ministru kabinets ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Nodokļu atbalsta pasākuma likums”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Ziņotāja par šo likumprojektu nav, debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Nodokļu atbalsta pasākuma likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Nodokļu atbalsta pasākuma likums” tiks turpināts izskatīt 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā paliek Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Reiram, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

16.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Ministru kabinets ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Augstā Saeima! Ar šo likumprojektu situācija ir daudz interesantāka.

Likumprojektā domāts regulēt gadījumus, kad pašvaldību vēlēšanas notiek vienlaikus ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām vai tautas nobalsojumiem. 2010.gadā Valsts kontrole, pārbaudot to gadījumu, kā jūs atceraties, kāds mums ir bijis, konstatēja, ka ir zināmas nepilnības šajā likumā, kas regulē vēlēšanu komisiju darbību.

2011.gadā, pēc 2010.gada, Ministru kabinets 29.jūlijā... šā gada 29.jūlijā iesniedza šo likumprojektu, kas ir uz jūsu galdiem. Saeima bija pieņēmusi to izskatīšanai, un, kad sāka darbu 11.Saeima, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli komisija izskatīja šo likumprojektu, bet, atšķirībā no Ministru kabineta, palūdza atzinumus no Valsts kontroles, no Centrālās vēlēšanu komisijas un no Latvijas Pašvaldību savienības, jo tās ir šā likuma darbības subjekti. Visos trijos gadījumos tika saņemtas negatīvas atbildes, un, izskatot otro reizi komisijā minēto likumprojektu ar visiem šiem atzinumiem, saņemot arī Finanšu ministrijas kā tā izstrādātājas jaunus priekšlikumus, komisija vienbalsīgi nolēma neturpināt šā likumprojekta izskatīšanu un griezties pie Ministru kabineta ar lūgumu līdz nākamā gada 30.martam izstrādāt principiāli jaunu likumprojektu, kurā būtu sniegtas atbildes uz tiem jautājumiem, kuri izskanēja apspriešanas gaitā.

Līdz ar to es uzskatu, ka nav lietderīgi izskatīt piedāvātās normas, jo tās tik un tā tiks principiāli pārstrādātas.

Bet viena piezīme.

Viss, kas notiek Saeimā, tiek kontrolēts... tam visam būtu jābūt kontrolētam arī no Ministru kabineta puses, jo tas viss, kas notiek komisijās, Saeimas sēdēs un tā tālāk, tiek atspoguļots arī Saeimas mājaslapā. Es sekoju līdzi tam, kas notiek Ministru kabineta sēdēs, kad tiek ierosināti jauni likumprojekti, un es zinu, kā mēs apmēram varam plānot arī komisijas darbību. Šeit bija jau zināms, ka šis jautājums ir izskatīšanā, bet tika pieņemts Ministru kabineta lēmums par to, vai turpināt šā likumprojekta - brāķa! - izskatīšanu

15.novembrī.

Man šķiet, ka šodien tā būtu ļoti interesanta ilustrācija tai konferencei, kura notiek netālu no mums tieši šinīs stundās un kura saucas „Labāks regulējums efektīvai pārvaldībai”, un kuru organizē Valsts kanceleja. Tā ir laba ilustrācija tam, ka sadarbība diemžēl mums nav tādā līmenī, kādā tai būtu jābūt. Un es aicinu neatbalstīt šā likumprojekta izskatīšanas turpināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 81, atturas - 1. Tātad lēmums nav pieņemts, likumprojekts netiks turpināts izskatīt 11.Saeimā. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

Ja referenta nav, likumprojekts mums pārvietojas uz darba kārtības beigām un tiks izskatīts kā pēdējais.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”.

Šis likumprojekts tika iesniegts iepriekšējā Saeimā. Arī iepriekšējā Saeima to izskatīja otrajā lasījumā, un šī Saeima nolēma pārņemt šo likumprojektu un piešķīra tam steidzamību, un nu izskatām šo likumprojektu. Bija daudzi jautājumi par to: vai Saeima pieņems vai nepieņems šo likumu, vai tas tiks torpedēts? Gribu pateikt, ka komisija strādāja ļoti saliedēti. Komisija nešķiroja - pozīcija vai opozīcija. Nevienu brīdi neradās iespaids, ka kāds no deputātiem grib torpedēt šo likumprojektu. Arī visi iesniegtie priekšlikumi un debates bija atbilstoši tam, lai šo likumprojektu pieņemtu. Gribu pateikties visiem komisijas locekļiem, kā arī tiem deputātiem, kuri iesniedza priekšlikumus un kuri nav komisijas locekļi, - tas ir Ādamsona kungs iepriekšējā Saeimā, un tā ir Siliņas kundze šajā Saeimā. Vēlreiz atgādinu, ka visi šie priekšlikumi bija vērsti uz likumprojekta uzlabošanu.

Kā jūs zināt, šo likumprojektu valsts izstrādā jau vairāk nekā 15 gadus. Tika ieguldīts liels darbs arī no Finanšu ministrijas puses, no Tieslietu ministrijas puses, no kontrolējošo dienestu - KNAB, Valsts ieņēmumu dienesta, prokuratūras, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta - puses. Gribu visiem pateikties pirms šā likumprojekta apspriešanas uzsākšanas un priekšlikumu izskatīšanas.

1. - finanšu ministra Vilka priekšlikums par likumprojekta nosaukuma maiņu. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz 1.pantu „Likuma mērķis un darbības joma” un precizē dažas normas. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 6. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas pilnībā precizē pirmā lasījuma redakciju un iesniegtos priekšlikumus. Komisija ir izveidojusi savu redakciju un atbalsta šo redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 8.priekšlikums... Par 2.pantu ir visi šie priekšlikumi: 8.-11.priekšlikums, 21., 22.priekšlikums.

Tātad 11. būs atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš apkopos visu - tātad 8., 9., 10., 21. un 22.priekšlikumā izteiktos priekšlikumus par likuma subjektiem.

8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. - finanšu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Komisijas 11.priekšlikums par 2.pantu, ka mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzēji... Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 12.priekšlikums... Par 3.pantu ir priekšlikumi no 12. līdz 26.priekšlikumam. Tātad šis pants ir „Mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas kritēriji”. Taču komisija 12. - finanšu ministra priekšlikumu - nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 13. - finanšu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Tātad 14. - finanšu ministra priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi, bet pārstrādājot ir iekļāvusi 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi komisijas 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Finanšu ministra Vilka priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt...

Nē, nē... Mums vienkārši ir kļūda uz ekrāna... Mums bija kļūdains ziņojums... Kļūda tiek labota, un viss ir kārtībā ar likumprojektu un ar ziņotāju... (Zālē smiekli.)

Turpiniet, Reira kungs!

J.Reirs. Paldies.

Tātad es nojuku, pie kura priekšlikuma es...

Sēdes vadītāja. Pie 16.priekšlikuma.

J.Reirs. Tātad 16. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 26. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Tāpat arī 17. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Arī 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 19. - finanšu ministra priekšlikums. Ir iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā un daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 20. - finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 24. - Vilka kunga priekšlikums... Tātad finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 25. - finanšu ministra Vilka kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un sadalot iekļauts 11. un 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Tātad 26. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums - apkopo visus iepriekšējos priekšlikumus un 3.pantā pilnībā regulē mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas kritērijus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Uz 4.pantu attiecas priekšlikumi no 27. līdz 36.priekšlikumam, un šis pants regulē mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas kārtību.

27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 29. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 31. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 33. - finanšu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, tātad 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 34.priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 64. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 64.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 36. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas sevī ir apkopojis visus tos daļēji atbalstītos priekšlikumus par mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas kārtību un nosaka šo kārtību, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 37.priekšlikums attiecas uz 5.pantu, kurš nosaka mantiskā stāvokļa deklarācijā iekļaujamās ziņas. Uz šo pantu attiecas visi šie priekšlikumi - no 37.priekšlikuma līdz 49.priekšlikumam. Tātad 37. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 38. - deputātes Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pēdējo nedēļu laikā ir sanākusi kopā neskaitāmas reizes un šim likumprojektam veltījusi ļoti garas stundas, kuru laikā, es teiktu, tiešām konstruktīvā kopdarbā deputātiem, Valsts ieņēmumu dienestam, Tieslietu ministrijai, KNAB, Finanšu ministrijai un arī Saeimas Juridiskajam birojam ir izdevies atrast juridiski korektākās likuma pantu redakcijas, un komisija tās ir atbalstījusi, un tās šobrīd atbalstu arī es, tādēļ es atsaucu piecus savus priekšlikumus - 38., 39., 40., 55. un 57.priekšlikumu.

Es vēlreiz gribu uzsvērt to, cik ļoti svarīgi ir neatlikt sākumdeklarēšanos, tādēļ es aicinu visus kolēģus vēlāk arī balsot par likumprojektu kopumā un atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, Reira kungs, turpiniet!

J.Reirs. Tātad 38.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītāja. 38., 39. un 40.priekšlikums ir atsaukts. Jums ir jāturpina ar 41.priekšlikumu.

J.Reirs. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 42. - deputātes Siliņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 43. - deputātes Siliņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 44. - deputātes Siliņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 45. - deputātes Siliņas priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 47. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Un 49.priekšlikumā komisija ir apkopojusi visus priekšlikumus, kas ir attiecināmi uz 5.pantu „Mantiskā stāvokļa deklarācijā iekļaujamās ziņas”. Tas viss ir atbalstīts komisijas redakcijā - 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 50. - finanšu ministra priekšlikums. Tas attiecas uz 6.pantu „Iepriekš nedeklarēto ienākumu deklarēšanas nosacījumi”. 50.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 51.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Tātad 51. - komisijas priekšlikums - precizē visus 6.panta nosacījumus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 52.priekšlikums attiecas uz 7.pantu un arī līdz 56.priekšlikumam... Tātad 7.pants saucas „Mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzēju pienākumi un tiesības”. Un šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 56. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 53. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 54. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 56. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir apkopojis visus priekšlikumus un pirmā lasījuma redakciju 7.pantā. Komisija ir izveidojusi savu redakciju, kuru ir arī atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Bet mums ir jāturpina likumprojekta izskatīšana pēc pārtraukuma, jo ir pienācis laiks pārtraukumam.

Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim deputātu paziņojumus.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Lūdzu, pulcēsimies pēc dažām minūtēm uz sēdi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Deputātu grupas sadarbībai ar Vācijas parlamentu dibināšana notiks Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas locekļi! Lūdzu Sarkanajā zālē uz 5 minūšu īsu komisijas sēdi!

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Irina Cvetkova... ir, Sergejs Dolgopolovs... ir, Raivis Dzintars (No zāles: „Bija!”)... tikko bija, Valdis Liepiņš... nav, Ingmārs Līdaka... nav Līdakas kunga, Vineta Poriņa... nav un Romualds Ražuks... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mums ir jāturpina sēde, bet mums nav ziņotāja...

Tātad, lūdzu, ieņemiet vietas! Mēs turpinām Saeimas 1.decembra sēdi. Turpinām izskatīt likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Pirms pārtraukuma mēs izskatījām 56.priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi komisija un atbalstījuši deputāti.

57.priekšlikumu deputāte Siliņa ir atsaukusi.

Tātad mēs turpinām ar 58.priekšlikumu.

J.Reirs. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 61. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 61. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 60. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 61. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 61. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir apkopojums par 8.pantu „Īpašie noteikumi attiecībā uz skaidras naudas uzkrājumiem” un ir atbalstīts. Šis pants paredz... Panta trešā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros detalizēti tiks noteikta kārtība un termiņš, kādā persona deklarēto skaidrās naudas uzkrājuma daļu, kas pārsniedz 10 tūkstošus latu, iemaksās kontā kredītiestādē. Šajā sakarā vēlos uzsvērt, ka Satversmes 90.pants prasa, lai šī kārtība, kā arī termiņš naudas iemaksāšanai kredītiestādē indivīdam būtu savlaicīgi zināms un lai šie noteikumi būtu arī skaidri formulēti un saprotami, lai persona varētu regulēt savu uzvedību, tostarp rīcību ar finanšu līdzekļiem.

Savukārt Satversmes 105.pants prasa, lai ar šo procedūru saistītie īpašuma tiesību ierobežojumi personai būtu pēc iespējas saudzējošāki. Minētais uzliek pienākumu Ministru kabinetam, izstrādājot un izdodot attiecīgos noteikumus, nodrošināt to atbilstību Satversmē noteiktajām personas tiesībām. Komisija nolēma, ka pirms šo noteikumu izsludināšanas komisijai būs iespējas iepazīties ar šiem noteikumiem.

Tātad 61.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 64.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 63. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 64. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 64. - komisijas priekšlikums, kas noteic, ka atbildība par deklarācijas neiesniegšanu vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu ir praktiski vērtējama pēc pastāvošās likumdošanas. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 65. - finanšu ministra priekšlikums izslēgt 11.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 66. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka pārejas noteikumu un dod deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2012.gada 1.februārim izdot šā likuma 8.panta trešajā daļā minētos noteikumus, tātad noteikumus par skaidrās naudas iemaksas kārtību un termiņu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 67. - jauns priekšlikums, ko veidojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un kas nosaka likuma spēkā stāšanās kārtību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Pārējie priekšlikumi ir saistīti ar mantiskā stāvokļa deklarācijas anketu.

68. - deputātes Siliņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 72.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 69. - deputātes Siliņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 72. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 70. - deputātes Siliņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 72. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 71. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 72. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Komisijas iesniegtais 72.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (SC).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija saistībā ar šo likumprojektu ir saņēmusi Juridiskā biroja precizējoša rakstura divus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir redakcionāls likumprojekta 1.panta precizējums. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 2.priekšlikums ir likumprojekta 2.panta precizējums. Juridiskā komisija arī šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

I.Cvetkova. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šodien mums ir zīmīga diena, jo mēs lemsim par nāves soda izslēgšanu no mūsu Krimināllikuma.

Likumprojekts par Krimināllikuma grozījumiem ir pārņemts no iepriekšējās Saeimas un šodien trešajā lasījumā tiks izskatīts.

Likums paredz pilnīgi izslēgt nāves sodu no Latvijas krimināltiesību sistēmas. Jā, mēs nepiemērojam šo sodu jau sen, bet joprojām Krimināllikumā tāda iespēja pastāv. Kara laikā mēs varam saskaņā ar mūsu spēkā esošo likumu šo sodu piemērot. Tomēr tas nav civilizēti. Jūs droši vien dzirdējāt, ka mūsu kaimiņzemē Baltkrievijā vakar tika piespriests nāves sods diviem cilvēkiem, bet civilizētā valstī šis sods nedrīkst būt piemērots, jo nedrīkst slepkavot cilvēkus valsts vārdā. (No zāles: „Tiešām?! Ko mēs varam vispār?”)

Juridiskā komisija tātad izskatīja likumprojektu, un ir saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Juridiskais birojs aicina papildināt pārejas noteikumus ar 15.punktu šādā redakcijā: „Personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, piemērojamas tās šā likuma normas, kas attiecas uz personām, kurām piespriests mūža ieslodzījums.” Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Savukārt 2.priekšlikums ir no Juridiskās komisijas - papildināt likumprojektu ar normu par spēkā stāšanos šādā redakcijā: „Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.”

Tātad Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu un es lūdzu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 2.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 5, atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apžēlošanas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Tātad trešajam lasījumam tiek virzīts likumprojekts, kas paredz izdarīt grozījumus arī Apžēlošanas likumā. Grozījumi ir saistīti ar tikko pieņemto likumu, kas paredz nāves soda izslēgšanu no Krimināllikuma.

Ir saņemts viens priekšlikums no Juridiskās komisijas - papildināt likumprojektu ar normu par spēkā stāšanos šādā redakcijā: „Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.”

Juridiskā komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt grozījumu projektu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta vienīgo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apžēlošanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 5, atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Tātad trešajam lasījumam tiek virzīts likumprojekts, kas paredz grozījumus, kuri saistīti ar nāves soda izslēgšanu no Krimināllikuma.

Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums izteikt 2.pielikuma trešās nodaļas 12.1 punktu šādā redakcijā:

„12.1 Narkotiskā viela, kuras nelegāla aprite un ļaunprātīga lietošana apdraud veselību: tapentadols 0,1 g 10 g”.

Šiem grozījumiem ir tehnisks raksturs, jo iepriekš likumā bija pieļauta kļūda un likums redakcionāli ir jāsakārto.

Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

A.Judins. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt likumprojektu ar normu par spēkā stāšanos šādā redakcijā: „Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.”

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt grozījumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 5, atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Satversmes tiesas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šim likumprojektam uz trešo lasījumu neviena priekšlikuma nav, līdz ar to es lūdzu atbalstīt to trešajā lasījumā. Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējā Saeimā pieņemto Teritorijas attīstības plānošanas likumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Satversmes tiesas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Šis likumprojekts ir izstrādāts saskaņā ar kriminālsodu politikas koncepciju. Šī koncepcija paredz, ka par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu var tikt noteikta īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku no 15 dienām līdz 3 mēnešiem, tādējādi pilnībā atsakoties no tāda kriminālsoda kā arests. Līdz ar to likumprojekts paredz izslēgt no Latvijas Sodu izpildes kodeksa tiesisko regulējumu, kas attiecas uz šo soda veidu - arestu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 2012.gada 1.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu ierosinājumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2012.gada 1.februāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Likumprojekts sakārto situāciju un atvieglo procedūru uzturlīdzekļu piešķiršanai, un tajā vienkāršotas normas attiecībā arī uz uzturlīdzekļu piedziņu. Piemēram, paredzēts uzturlīdzekļus izmaksāt, pamatojoties ne tikai uz tiesas spriedumiem, bet arī uz nolēmumiem.

Likumprojekts ir papildināts arī ar jauniem pamatojumiem uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanai (piemēram, ja aizbildnis beidzis pildīt aizbildņa pienākumus un ja iesniedzējs saņem no ārvalstīm pabalstu vai materiālu palīdzību, kuras mērķis pēc būtības ir līdzīgs izmaksām no Uzturlīdzekļu garantiju fonda).

Kopumā ir saņemti 10 priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums un paredz, ka gadījumā, kad no iesniedzēja tiek piedzītas nepamatoti izmaksātās uzturlīdzekļu summas, tiek piedzīti arī likumiskie procenti par šīm summām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 2. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 3. - arī tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts un iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Respektīvi, tiek pagarināts termiņš, lai iesniedzēji varētu iesniegt fonda administrācijā nepieciešamos dokumentus uzturlīdzekļu saņemšanai no fonda.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. Tātad par 4.priekšlikumu mēs jau runājām.

5. - tieslietu ministra priekšlikums, redakcionāls, lai saskaņotu likumā lietoto terminoloģiju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 6. - tieslietu ministra redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 7. - tieslietu ministra redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 8. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts. Priekšlikums saistīts ar projektu „Valsts informāciju sistēmas Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra pilnveidošana, izpildes termiņa pagarināšana”.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 10. - tieslietu ministra priekšlikums sakarā ar Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanu, kā arī nepieciešamību informēt sabiedrību par izmaiņām normatīvajos aktos pēc likuma pieņemšanas. Tiek arī pagarināts likuma spēkā stāšanās termiņš līdz 2012.gada 1.aprīlim. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Mūrniece. Šā gada 8.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums (likumprojekta reģistrācijas Nr.31/Lp11).

Kopumā ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums, kur, nosakot konkrētas motorstundas, tiek definēts, ko uzskata par jaunu traktortehniku. Tas diemžēl nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Nedaudz koriģējot motorstundu skaitu, ir atbalstīts komisijas priekšlikums, kurš ir 2.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. - komisijas priekšlikums, ar ko izslēdz norādi par likuma spēkā stāšanos. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Komisijā mēs priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 6.decembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (dokumenta reģistrācijas Nr.15/Lp11).

Es gribu tikai atgādināt, ka šie grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā ir saistīti ar to, lai atvieglotu pilsoniskās sabiedrības darbu, respektīvi, organizācijām, kam apgrozījums ir mazāks nekā 25 000, ir iespējams veikt grāmatvedību atvieglotā kārtībā.

Komisija saņēma četrus priekšlikumus.

1. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Netika atbalstīts, jo tika uzskatīts, ka tas rada pārāk lielus administratīvus šķēršļus biedrībām, kad tās dibinās un reģistrē savu juridisko adresi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Ja tā ir viena nopietna biedrība, tad, dibinoties un reģistrējot arī savu juridisko adresi, tai nekādu īpašu birokrātisku šķēršļu nav nokārtot šīs formalitātes, kuras ierosina tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Kāpēc tas ir vajadzīgs? Tas ir vajadzīgs divu apsvērumu dēļ.

Pirmkārt, sabiedrībai ir tiesības zināt, ko šīs biedrības dara. Nereti mēs televīzijā redzam tādus sižetus, ka žurnālists ierodas uz kādas komercfirmas vai biedrības juridisko adresi un vēlas uzzināt konkrētās juridiskās personas pārstāvja viedokli, taču izrādās, ka tajā adresē dzīvo pilnīgi sveši, nezināmi cilvēki, kuriem nav ne mazākās nojausmas, ka tur kāds vispār ir reģistrējies.

Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Nav jau izslēgts, ka kādam no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvjiem dzīvesvietas adresē kāda biedrība tiek reģistrēta, viņam pašam nezinot.

Es gribu tomēr komisijas argumentus dzirdēt pilnībā, jo te tiešām nav redzami kādi īpaši birokrātiski šķēršļi.

Un vēl. Nākamais aspekts ir valsts drošības aspekts. Ja šāda biedrība reģistrējas kādā vietā, tad tai ir jābūt pieejamai ne tikai no plašsaziņas līdzekļu pārstāvju puses, bet arī valsts drošības iestādēm tomēr ir jābūt informētām par to, kur šāda biedrība atrodas. Jo bieži vien Latvijā zem dažādu biedrību nosaukumiem reģistrējas Latvijas valstij nebūt ne draudzīgas organizācijas. Tādu nav daudz, bet diemžēl tādas ir.

Tā ka es tomēr ierosinu atbalstīt tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Šī diskusija bija sākusies ļoti sen, kad mēs apspriedām jautājumu par dzīvesvietas deklarēšanu. Arī toreiz parādījās tāda prasība, ka, lūk, tas būtu labi: ja kāds grib deklarēties, būtu labi, ja viņš iesniegtu arī tāda veida izziņu. Šeit atšķirība īpaši... ļoti neliela, jo biedrību veido trīs vai vairāk cilvēku un līdz ar to atšķirība ir minimāla. Birokrātiskais slogs ir pietiekami liels.

Jāsaka arī tas, ka principā cilvēki var apvienoties biedrībās, arī nereģistrējot šīs biedrības, - neformālos pulciņos, klubos, biedrībās un tā tālāk. Ko darīt ar tiem?

Ja mēs runājam no drošības viedokļa jeb aspekta, man šķiet, ka šī prasība esošajā situācijā ir stipri pārmērīga, vairo administratīvo slogu, vairo, dabīgi, ierēdņu noslogotību un rada vienīgi rūpes un raizes tām nelielajām biedrībām, kurām vārds ir „leģions”, jo to ir bezgalīgi daudz. Tās vairojas kā... es neteikšu „kā sēnes pēc lietus”. Man šķiet, ka tā ir pārlieka prasība un ka šodien to visu birokratizē.

Ir cita lieta, ka likumā ir paredzēta norma, ka Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz visu valdes locekļu iesniegums ar piekrišanu būt par valdes locekļiem. Šo normu varētu uz trešo lasījumu papildināt ar papildu prasību, lai iesniegumam par to, ka cilvēks ir gatavs kļūt par biedrības valdes locekli, pievienotu arī... lai būtu pievienota arī norāde uz saziņas vietu, deklarēšanas vietu. Un ar to būtu pilnīgi pietiekami, lai visi visu zinātu... un zinātu, pie kā vērsties... bez liekām birokrātiskām prasībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Tieslietu ministrijas pārstāvis, kas pamatoja komisijas sēdē šo priekšlikumu, pamatoja to ar konkrētiem gadījumiem, ka tā arī notiek, ka cilvēki konstatē, ka viņu dzīvoklī ir reģistrēta kāda biedrība, un tad viņiem rodas no tā problēmas. Un nu par kaut kādu slogu... Nu, saprotiet, tas tiešām nav nekāds nesamērīgs slogs. Turklāt neviens jau arī nav licis priekšā pārreģistrēt visas biedrības vai pieprasīt to no esošajām biedrībām. Šī norma stātos spēkā tikai jaunu biedrību reģistrācijas gadījumā.

Protams, es saprotu, ka, piemēram, Čigānes kundzei varbūt patiktu, ka viņai dzīvoklī piereģistrētos, teiksim, kāda biedrība, kas cīnās par krievu valodu kā otro valsts valodu, vai, teiksim, Dolgopolova kungam patiktu, ka viņa dzīvoklī piereģistrētos kāda ultranacionālistu biedrība... Bet katrā gadījumā man personīgi nepatiktu, ka manā dzīvoklī piereģistrētos vienalga kāda sveša biedrība, un, ņemot vērā šos apsvērumus, šo izsvērto Tieslietu ministrijas priekšlikumu es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Dārgie kolēģi! Arī es esmu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekle, un mēs šo jautājumu izskatījām. Mums radās jautājums Uzņēmumu reģistra pārstāvim, kas pārstāvēja tieslietu ministra iesniegumu: cik bieži ir bijušas problēmas ar šo jautājumu? Viņš teica, ka tikai trīs reizes pēdējā pusgada laikā. Latvijā ir 13 tūkstoši nevalstisko biedrību, par ko mēs varam tikai priecāties, un tikai trīs reizes ir bijušas kādas problēmas, kuras tad, zināms, var izpētīt. Jā? Bet tāpēc radīt jaunu noteikumu, kas tomēr ir birokrātiski apgrūtinošs... Jo ir maldīgi arī teikt, ka biedrības it kā nav reģistrējušas savas adreses. Tās ir reģistrējušas! Šeit ir runa par to, ka no dzīvokļa vai īpašuma pārstāvja vajag saņemt sertifikātu, ka viņš ir piekritis, ka reģistrē. Tā ka tur rodas visādas problēmas saistībā ar visādiem zīmogiem, ar sertifikātiem un tā tālāk.

Tādējādi es rosinu tomēr piekrist tam, ka mēs šoreiz gribam atvieglot visu šo pierādījumu nastu.

Es arī atbalstītu to, ko vēlreiz minēja kolēģis Dolgopolova kungs. Tās jau nav arī valdes locekļu adreses, kas ir reģistrā ieviestas vienmēr... Tā ka tur jau ir pietiekami daudz mehānismu, kā Uzņēmumu reģistrs vai jebkurš cits var zināt, kas tā īsti ir par biedrību.

Tā ka es aicinu neatbalstīt šo tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Es arī no savas puses aicinu atbalstīt tieslietu ministra priekšlikumu, un es to pamatošu ar faktu, ka biedrības tiek reģistrētas ne tikai dzīvokļos, bet tās tiek reģistrētas šad tad arī studentu kopmītnēs. Man kā augstskolas vadītājam ir nācies sastapties ar šādu situāciju, tajā skaitā ar situāciju, kad biedrības ir pārtraukušas savu darbību, bet korespondence joprojām nāk uz atbilstošo augstskolu. Un es pieļauju, ka tas skar arī citas izglītības iestādes, kurām ir kopmītnes.

Tā ka, no šā viedokļa raugoties, manuprāt, šis jautājums ir... tieslietu ministrs ir pamatoti to izvirzījis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Čigānes kundze vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 49, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Čigāne. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir pamatā tehniskas dabas priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Līdzīga veida tehniska rakstura priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 4. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts, un tas ir pēc būtības līdzīgs priekšlikums jau neatbalstītajam priekšlikumam un šoreiz ir saistīts ar nodibinājumiem, kam ir jāsniedz apliecinājums, ka īpašnieks piekrīt tam, ka nodibinājums reģistrē savu juridisko adresi kādā konkrētā adresē. Komisija minēja tos pašus argumentus, ko tā izteica jau diskusiju laikā par 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 50, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Čigāne. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L.Čigāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 6.decembris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.decembris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu”.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie deputāti! Līdzīgi kā daudzās tiesiskās valstīs, arī Latvijas Republikas Satversmes 26.pants paredz iespēju atsevišķos gadījumos izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Šādas komisijas izveidošana šodien ir vairāk nekā nepieciešama. Iedzīvotāju, pašvaldību, privāto uzņēmēju, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību intereses aizskar Latvijas Krājbankas situācija.

Daudz ir argumentu par to, ka tā nav sistēmiskā banka, tomēr es vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktiem. Aptuveni 83 procenti no depozītiem ir Latvijas rezidentiem. Korespondējošajos kontos līdzekļi 109 miljonu latu apmērā tika ieķīlāti, un tas atklājās no tām ziņām, ko mēs saņēmām presē. Jautājums ir tāds: vai šī minēto līdzekļu ieķīlāšana kaut kādā veidā ietekmē bankas darbību tagad vai ietekmēja vakar? Ir ziņas par to, ka minēto līdzekļu ieķīlājums bija jau ilgu laiku iepriekš. Vai tas traucēja bankai veiksmīgi strādāt?

Mūs interesē, kāds bija Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ceturkšņa ziņojuma saturs, tātad arī to ziņojumu saturs, kuri par šo banku tika sniegti Finanšu ministrijai un Latvijas Bankai, kad nekāda veida problēmas un kļūdas sakarā ar Latvijas Krājbanku netika konstatētas. Mūs interesē un sabiedrībai ir jāzina, vai tika un kad tika iesniegti Finanšu ministrijai un Latvijas Bankai ziņojumi par Latvijas Krājbankas problēmām ar likviditāti.

Vērojot dokumentus attiecībā uz Latvijas Krājbanku, jāteic, ka bankas likviditāte svārstījās no 60 līdz 70 procentiem, un pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzsāka pārbaudi un paziņoja par iztrūkumu, likviditāte saglabājās līdz 33 procentiem. Tas nozīmē, ka banka faktiski pēc formālām prasībām varēja darboties.

Ja mēs runājam par Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, tad jāteic, ka tā ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas regulē un pārrauga Latvijas banku, krājaizdevu sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas starpnieku, kā arī privāto pensiju fondu darbību. Komisijas pienākums ir veicināt finanšu un kapitāla tirgus stabilitāti, konkurētspēju un attīstību, kā arī nodrošināt noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību.

Kāda tad, godājamie deputāti, šajā gadījumā bija un kādā veidā tika realizēta tā uzraudzība? Kādu mācību mūsu valsts ir guvusi pēc „Parex bankas”, ja šāda situācija attiecībā uz Latvijas Krājbanku atkārtojas? Mēs redzam, ka šajā situācijā ir pieļauta sistēmiska kļūda no valsts varas puses attiecībā uz uzraudzības mehānisma pilnveidošanu Latvijas Krājbankas sakarā.

Mani mulsina, ka no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas puses Krājbanka tika pārbaudīta jau divus mēnešus pirms notikumiem. Mani mulsina, ka banka „Snoras” tika nacionalizēta, bet mūsu valsts izveidoja... izvēlējās to ceļu, lai administrētu banku priekš lietuviešiem. Kāpēc netika iedarbināts tas mehānisms, kurš ir paredzēts banku pārņemšanas likumā, un kāpēc netika veikta bankas nacionalizācija?

Uz visiem minētajiem jautājumiem sabiedrībai ir tiesības zināt atbildes.

Mums ir jautājumi: kas būs ar to kredītportfeli, un kas būs iecelts par bankas administratoru, un kad tas viss tiks realizēts un par kādu vērtību? Vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmums par dienišķo 50 latu izmaksu cilvēkiem nav bijis tas lēmums, kurš faktiski nogremdēja šo banku? (No zāles dep. J.Reira starpsaucieni.) Un kāda ir attieksme pret iedzīvotājiem šajā situācijā?

Mani mulsina šie apstākļi, un sabiedrībai ir tiesības zināt, ka valstij nav konsekventas un skaidras pozīcijas minētā bankas jautājuma atrisināšanas sakarā. Visu informāciju, ko sabiedrība iegūst, tā iegūst ar preses starpniecību, to skaitā arī deputāti. Nekāda veida lēmums attiecībā uz skaidru un detalizētu izskaidrojumu, ko arī pieprasīja opozīcija šajā lietā, no valdības puses nav sniegts. Mani mulsina tas, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pēc tās vārdiem, iesaistās sarunās ar noziedzniekiem un lūdz naudu atgriezt, bet vēlāk tā cenšas pierādīt un strīdas par to, kurš tad pirmais ir aizgājis uz policiju un uzrakstījis ziņojumu par problēmām bankā.

Mani mulsina tā situācija, ka Latvijas Krājbankas vadība nestrādā un nedarbojas atbilstoši darba dienām, jo iesniegums tik tiešām tiek iesniegts tikai pirmdien.

Visu šo laiku mums ir informācijas trūkums, un mums šī pozīcija būtu jāizvērtē. Es uzsveru nepieciešamību izvērtēt un atklāt sistēmiskas kļūdas. Mums kā politiķiem risinājums šai situācijai ir jāpiedāvā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labdien, dāmas un kungi! Neapšaubāmi, veidot izmeklēšanas komisiju - 34 deputātiem ir tādas tiesības, tās ir noteiktas Satversmē, un neviens neiebilst pret šo Satversmē noteikto kārtību. Jautājumu ir ļoti daudz, ko tagad opozīcijas kolēģi uzdeva. Ne visus jautājumus viņi uzdeva šeit, no tribīnes.

Es aicinu, šādu komisiju veidojot, ļoti nopietni pievērsties sadaļai, par kuru nez kāpēc „Saskaņas Centra” kolēģi nerunāja; respektīvi, sadaļai par to, kā Rīgas dome un arī citas pašvaldības realizē nebūt ne tā labākā saimnieka praksi, izvietojot ārkārtīgi lielus depozītus uz ārkārtīgi maziem procentiem.

Es aicinu šo komisiju nodibināt un skatīties jautājumus visplašākajā spektrā. Bet sakarā ar to, ka šis lēmuma projekts paredz divas sadaļas, un sakarā ar to, ka mums Kārtības rullī ir 133.pants, kurš pieļauj balsot par sadaļām atsevišķi atsevišķos lēmumos, es aicinu sadalīt šo jautājumu divās daļās: vispirms nobalsosim par to, ka šāda komisija tiek izveidota, un tad balsosim par otro sadaļu, kurā ir teikts, ka šai komisijai ir jātiek dibinātai uz 9 mēnešiem. Tā ka es aicinu atbalstīt komisijas dibināšanu, bet neatbalstīt uzreiz tik gara tās darbības termiņa noteikšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Varbūt, atbildot Zaķa kungam, jārunā būtu par 7 mēnešiem, un tas ir tāds labs periods (pārnestā nozīmē).

Bet, ja mēs runājam par visiem notikumiem, kas ir saistīti ar Krājbanku, un visu to situāciju, ka mēs varam izmantot tikai to informāciju, kas ir parādījusies publiskajā telpā, tad varētu izdalīt tādus četrus blokus. Un tie ir: izteikti varonīga Latvijas Krājbankas darbības apturēšana un vainīgo amatpersonu aresti; finanšu ministra un premjera uzsvērtie mājieni uz Lietuvas puses pienākumu glābt Latvijas Krājbanku; situācija Latvijas Krājbankas klientu apkalpošanas nodrošināšanā; bankas likvidācijas ietekme uz tautsaimniecību un iekšzemes kopprodukta attīstību.

Tie ir tie četri bloki, uz kuriem mums... Arī man ir ļoti daudz jautājumu, bet saistībā ar Krājbanku es gribētu runāt mazliet citādā kontekstā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un valdības pārstāvji ir ieņēmuši visai savdabīgu pozīciju - aizstāvēties: „Viss mums te banku lietās ripo labi, bet daži zaglīši, kurus mēs te veiksmīgi salikām būros, patraucē. Bet tagad atkal viss ir kārtībā!” Par to kārtību man ir dziļas pārdomas.

Un atcerēsimies, ka līdzīgi pastāsti bija arī pēc tam, kad mums bija problēmas ar „Parex banku”. Varam vēl atcerēties arī 1995.gadu, kad mums bija problēmas ar bankām, bet tas ir jau mazliet cits stāsts.

Latvijas Radio 23.novembra raidījumā studijas viesis Nātriņa kungs, bijušais Latvijas Krājbankas prezidents, izteica ļoti vienkāršu secinājumu, ka naudas aizplūšana no bankas, visticamāk, notika caur bankas korespondējošajiem kontiem, kuru pastāvēšanu un naudas apriti, visticamāk, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekontrolē. Tā teica Nātriņa kungs. Rupji un vienkārši.

Tāpat ļoti atraktīvs 23.novembra intervijā bija bankas pagaidu pārvaldnieks, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis, stāstot, ka pazaudētā nauda izmantota diviem mērķiem - Latvijas Krājbankas pamatkapitāla palielināšanai, kā arī bankas līdzīpašnieka - Krievijas uzņēmēja Vladimira Antonova - privātajiem projektiem, piemēram, iecerētajai autokoncerna „SAAB” pārņemšanai. Taču interesantākais ir šā stāsta papildinājums, ka pagaidām saņemtas esot ziņas no vienas bankas. Decembra vidū iestājas ķīlas termiņš, bet darījuma dokumenti parakstīti šā gada 11.augustā. Secinājums šādam atklājumam ir tikai viens: Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nav sistēmas bankas darījumu dokumentu kontrolei vispār, ja vairāki ķīlas līgumi netiek ne reģistrēti, ne arī pārbaudīti no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas puses. Tātad bankas darbība pusgadu vai varbūt arī ilgāk notiek bez legāliem dokumentiem un bez finanšu plūsmas analīzes. Par to daļēji runāja arī Elksniņa kungs.

Interesants ir arī Krūmanes kundzes vēstījums, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc naudas iztrūkuma atklāšanas Latvijas Krājbankā ir kontaktējusies ar bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu. Ierēdne uzsvēra, ka nevarot stāstīt visas sarunas detaļas, piebilstot, ka pati nav piedalījusies videokonferencē starp Antonovu un FKTK pārstāvjiem. Krūmane atteicās atbildēt, vai Antonovs sarunas laikā ir solījis pazudušos 100 miljonus latu atdot atpakaļ. Tāpat ierēdne atzina, ka garantēto noguldījumu izmaksai Latvijas Krājbankas gadījumā nepieciešami apmēram 350 miljoni latu, bet Noguldījumu garantiju fondā ir līdzekļi tikai nepilnu 150 miljonu latu apmērā. Trūkstošos 200 miljonus latu nākšoties aizņemties no Valsts kases. Taču neatbildēja, kā tad būs ar šo 200 miljonu latu atdošanu valstij atpakaļ. Te ir otrs secinājums: šī ierēdne nedomā par naudas atgūšanu no bankas izlaupītājiem... nedomājot par naudas atgūšanu no bankas izlaupītājiem, jau runā par valsts naudas izvietošanu savu izdarību slēpšanai. Man vismaz tāds viedoklis ir radies.

Paliek neatbildēts būtiskākais jautājums: kādā apmērā atgūs naudu uzņēmēji, pašvaldības - tie, kuri ir ārpus likumā paredzētās garantētās atlīdzības? Un šodien mani izbrīnīja, kāpēc netika atbalstīts Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu priekšlikums, lai šo netaisnību kaut kādā veidā noregulētu.

Un šeit parādās trešais secinājums...

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

J.Ādamsons. Man vajadzētu trīs minūtes. (No zāles: ”Lai runā!”, „Nē!”, „Jābalso!”, „Par demokrātiju!”, „Demokrātija briesmās!”)

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs lūdz trīs minūtes. Deputātiem ir iebildumi. Tātad mums ir jābalso par šo lēmumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai pagarinātu Ādamsona kunga uzstāšanās laiku par trijām minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 11, atturas - 4. Tātad, lūdzu, runājiet! Jums ir vēl trīs minūtes.

J.Ādamsons. Un šeit parādās trešais secinājums. FKTK steidzas iedarbināt garantiju mehānismu, lai netiktu uzdoti jautājumi, cik tad īsti ir naudas Latvijas Krājbankas kontos. Tātad, iespējams, pat uz šo dienu FKTK nav īstas skaidrības par bankas faktisko stāvokli... vai arī tam visam ir dziļš politisks zemteksts par skandināvu banku lobiju, un tas, iespējams, izskaidro politiķu tik nekritisko skatu uz attiecīgās organizācijas darbību.

Runājot par ārzemju lobijiem, it sevišķi banku sfērā, es gribu atzīmēt arī to, ka par bankas „Baltija” likvidāciju vēl līdz šim nav īstas skaidrības, kā interesēs tā tika likvidēta un kādas ārvalstu intereses toreiz tika lobētas, un vai tikai tas nebija galvenais iemesls, kāpēc visa tā jezga sākās... ka jautājums bija par augstu ierēdņu iespējamo korupciju gan Vašingtonā, gan Maskavā, un iespējams, ka banka „Baltija” bija kā starpnieks, kurš piedalījās naudas līdzekļu atmazgāšanā un to legalizēšanā.

Diemžēl arī uz šiem jautājumiem nav atbildes.

Tāpat nav atbildes arī uz to, kāda tad ir atbildība no uzraugošo institūciju puses. Kāpēc vispār tā situācija varēja notikt? Man nav absolūti skaidrs, kāpēc Zviedrijā vai Lielbritānijā attiecīgās valsts amatpersonas ieklausās tajos ziņojumos, ko sniedz viņu attiecīgie specdienesti, neļauj dibināt attiecīgi tur banku filiāles, neļauj pirkt uzņēmumus un tamlīdzīgi. Vai tiešām no mūsu visiem trīspadsmit operatīvās darbības subjektiem nevienam nebija informācijas par to, ka šo attiecīgo Latvijas Krājbanku grib iegādāties persona ar ļoti apšaubāmu reputāciju? Ja Krievijā attiecīgi tiek noņemtas licences viņa pārstāvētām bankām, tad kāpēc mēs skrienam un atļaujam šīs licences izsniegt? Kur ir attiecīgo arī specdienestu atbildība šajā kontekstā? Kāpēc nebija operatīvās informācijas un ar ko tad viņi nodarbojas? Tas ir tas jautājumu bloks, uz kuriem tik tiešām vajadzētu atbildēt.

Un kas mani interesē vēl - kādi kopējie zaudējumi būs valsts un pašvaldību budžetiem? Kas un kādā termiņā veiks dienesta pārbaudi par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veikto darbu Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanā? Kas un kādos termiņos veiks FKTK procedūru un kontroles sistēmu auditu, lai noskaidrotu tās darbības kvalitāti un efektivitāti, lai nepieļautu turpmākos brāķus tās darbā?

Atcerēsimies 1995.gada finanšu, budžeta un banku krīzi. Viss bija tieši atkarīgs no... (No zāles: „Nu ir gan laiks!”)

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

J.Ādamsons. ...banku uzraudzības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Es saprotu, godājamie deputāti... Pacitēšu divas lietas, kuras ir aizgājušas presē.

Pirmā. 17.novembris. Latvijas Republikas finanšu ministrs Vilka kungs: „Snoras problēmas Latvijas finanšu sistēmu neskar. Un nepieciešamības gadījumā Latvija būtu arī gatava sniegt kaimiņiem savu pieredzi līdzīgu problēmu situāciju risināšanā.” LETA, 17.novembris.

Vakar „Apollo”: „Kuldīgas iedzīvotājus ved ar pašvaldības autobusu uz citu pilsētu pēc naudas, pirms tam lūdzot paziņot, cik tad viņi izņems un vai ar to pašu autobusu brauks atpakaļ.”

Lūdzu, godājamie deputāti! Tādā valstī mēs dzīvojam! Šeit nu mēs esam! Mēs esam skaļi, drosmīgi, visur kliedzoši par to, ka mēs esam ļoti vareni un ka mēs varam pamācīt arī citus, bet rezultāts ir tāds, ka mūsu iedzīvotāji no vienas pašvaldības ar autobusiem tiek vadāti nezin kur, un tas autobuss ved viņus arī atpakaļ.

Šajā gadījumā tas piedāvājums, kurš bija par to termiņu, ir lielā mērā nekonsekvents un nav piemērojams. Mums ir jāizvērtē virkne jautājumu, tostarp attiecībā uz minētā pasākuma ietekmi uz valsts budžetu, uz iespējamiem izdevumiem. Mani mulsina, ka tagad no „kabatas”, labās un kreisās, - vai no Valsts kases vai no kaut kādiem Satiksmes ministrijas brīviem līdzekļiem, par kuriem mēs līdz šim brīdim pat nebijām zinājuši, - tiek finansēts airBaltic, tiek finansēts Uzturlīdzekļu garantiju fonds. Mani mulsina šī situācija, un es nevaru iedomāties, ka tā varētu tikt atrisināta agrāk par deviņiem mēnešiem.

Es uzstāju uz to, ka šajā jautājumā mums būtu kompleksi jāizvērtē mūsu finanšu sistēma, tajā skaitā atrisinot jautājumu par kontiem, korespondējošajiem kontiem, kuri mums pēc būtības netiek uzrādīti ieķīlājumā...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

 

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es nerunāšu par specdienestiem, par lomu, par uzraudzību, bet divas lietas gan es atzīmēšu.

Viena lieta ir par šo līdzekļu paņemšanu Garantiju fondam no valsts, it kā piesedzot savas lietas... Ādamsona kungs, ir likums, un likums ir jāpilda! Likums nosaka, ka piecu dienu laikā no līdzekļu nepieejamības brīža valstij ir jālemj par Garantiju fonda iedarbināšanu. Un tad no piektās līdz divdesmit piektajai dienai ir jāizmaksā visi garantētie līdzekļi, un, ja ir objektīvi iemesli, tad šo līdzekļu izmaksas var pagarināt vēl uz desmit dienām. Līdz ar to te nav jautājuma par fiksu valsts naudas paņemšanu, lai segtu savus soļus. Te ir jautājums par to, ka ir nepieciešams pildīt likumu, kurš nosaka manis minēto kārtību, un, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvju viedokļa, šie līdzekļi tiks atgūti un iemaksāti atpakaļ gan Noguldījumu garantiju fondā, gan Valsts kasē.

Un Valsts kase, piedaloties Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas visiem locekļiem, nolēma šādu darbību veikt.

Un otrs, ko es gribu pateikt. Skaidrs, Ādamsona kungs, ka neviens... varam pārmest, ka neviens nezināja, kas ir Antonovs, ne FKTK nezināja, kas ir Antonovs, ne specdienesti nezināja, bet Ušakova kungs gan zināja, kas ir Antonova kungs... Viņš gozējās fotokameru priekšā... teiksim, fotokameru priekšā Jūrmalas pasākumā... (No zāles starpsaucieni.)

Vakar FKTK pārstāvis... līdzīgas organizācijas Lietuvā pārstāvis, kurš bija, izrādās, bankas vadītāja kāzās, ir atkāpies, jā. Šinī gadījumā arī - gozēšanās ar labi zināmu cilvēku kameru priekšā... Un skaidrs, ka ļoti labs ieguldījums - 10 miljonu apmērā - finanšu institūcijā... Un, kā jau te teikts, pārmet vienmēr par to līdzekļu... pārmet... Iepirkumu likumā paredzēts, ka vienmēr ir nepieciešams lētākais piedāvājums. Nu, šeit Ušakova kungs arī ir izvēlējies lētāko piedāvājumu, tikai - attiecībā uz procentu likmi, kur vajadzētu izvēlēties lielāko piedāvājumu... ja vispār šī izvēle ir bijusi.

Tātad es lūdzu atbalstīt Zaķa kunga priekšlikumu veidot šo komisiju, bet pastiprināti arī skatīties... un kā pirmo uzaicināt vislielāko līdzekļu iesaldētāju uz šo komisiju... un saprast, kāpēc tas tā ir radies.

Un otrs - sadalīt šo balsojumu un atbalstīt sākotnēji tikai trīs mēnešu komisijas izveidi. Un, ja būs rezultāti, ja tiešām būs atrastas sistēmiskas kļūdas, tad komisijas darbu mēs varam pagarināt. Tās ir mūsu tiesības, un tas ir mūsu pienākums, ja šādi rezultāti būs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

 

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Priecē fakts, ka mēs esam vienisprātis par nepieciešamību izveidot šāda veida komisiju. Es ceru.

Tad, kad sākās runas par to, kurš ir vairāk atbildīgs un kurš ir vainīgs - Ušakovs, Antonovs, Zaķis vai Vilks... Man liekas, ka tas gan nebūtu galvenais uzdevums.

Šodien, teiksim, Vilka kungs, publiski uzstājoties, saka, ka klientiem, ne tikai Krājbankas klientiem, bet arī pārējiem, vajadzētu rūpīgāk izvēlēties bankas un analizēt, kādi bankām ir procenti - un tā tālāk, un tā joprojām. Šāda veida aicinājumi nāk arī no citām pusēm. Visi ir gudri pēc tam, kad ir kaut kas noticis.

Man šķiet, ka tas ir ļoti svarīgi: šai izmeklēšanas komisijai vajadzētu tomēr papētīt tos cēloņus un pamēģināt atrast arī tos mehānismus, kā varētu novērst šīs lietas, kas izraisīja vairākas problēmas.

Viens piemērs no šodienas. Es, pirms braukt uz darbu, paskatījos reklāmu - Hipotēku banka ļoti aktīvi aicina klientus atvērt kontus, sola neredzētus procentus. Un, godīgi sakot, tad, kad ir runa par to, ka, lūk, Hipotēku banka tiks sadalīta, pārdota, nez kas ar to tālāk notiks, tāda veida reklāma, nu, godīgi sakot, maigi izsakoties, ir neētiska. (No zāles dep. J.Reirs: „Kāpēc jūs „Privātbanku” nenosaucāt?”)

Es varu piesaukt arī „Privātbanku”, bet es - saskaņā ar Kārtības rulli - netaisos šajā zālē ielaisties debatēs ar Reira kungu kā deputātu.

Es aicinu tomēr šodien nelikt laika rāmjus, jo, kā liecina arī iepriekšējās Saeimas prakse, pārtraukt komisijas darbību var jebkurā brīdī. Jau nākamajā nedēļā to var izdarīt, pārliecinot vairākumu, ka, lūk, šīs komisijas darbs ir neefektīvs.

Man šķiet, ka šeit galvenais jautājums ir tas, ka ir jāizveido šī komisija, komisijai ir jāizstrādā tie uzdevumi, kas tai būtu jāveic, jāskata un jāpēta, un tikai tad var runāt arī par to nepieciešamo laika posmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Nu, diemžēl atkal jāvēro tas, ka šāda it kā lieta ar normālu mērķi pārvēršas par kaut kādiem pozīcijas un opozīcijas savstarpējiem apvainojumiem.

Redziet, tad, kad es pirms gadiem desmit kopā ar daudziem citiem žurnālistiem 10 dienas no vietas stāvējām kājās bankas „Baltija” sprieduma laikā, mēs, protams, cerējām, ka nekas tāds vairs jāpiedzīvo nebūs. Bet diemžēl arī šī bankas „Baltija” lieta vēl nav beigusies, jo šobrīd ir spēkā apgabaltiesas spriedums par to, ka Latvijas Bankai, kura „nogulēja” banku „Baltija”, jāatmaksā būs 60 miljoni noguldītājiem. Un es domāju, ka Senāts, kurš pēdējā laikā ir pieņēmis diezgan daudz visnotaļ progresīvu lēmumu, šo summu pēdējā instancē vēl var pat palielināt. Un kam tad mēs to atbildību prasīsim?

Tā ka šai komisijai, man liekas, ir jārunā vairāk par sistēmiskām lietām un jāskatās uz banku sistēmu šodien Latvijā vispār, nevis jāieciklējas tikai uz vienu Krājbanku. Vai mēs neesam pamanījuši, ka tajos pašos masu plašsaziņas līdzekļos, tikko kā ārzemēs ir kāds liels naudas atmazgāšanas skandāls, tā figurē arī Latvijas banku vārdi? Piemēram, „Baltic International Bank”, kuru diemžēl nevar aiztikt, jo tā vēl joprojām uztur pie dzīvības „Jaunā laika” „tēvu” Einaru Repši, kuram tur ir kaut kāds mistisks fonds. To jau mēs nevaram aiztikt.

Tāpēc varbūt padomāsim par to, lai paskatītos uz šo sistēmu kopumā, nevis tagad noteiksim trīs mēnešus, te dalīsim balsojumu... Varbūt pastrādāsim tā sistēmiski! Un arī, protams, būtu labi, ja šī komisija varētu papētīt, kā jau Dolgopolova kungs teica, arī nākamo jautājumu - Hipotēku un zemes bankas likvidēšanu, izpārdošanu, pret ko strikti iebilda Latvijas Banka, un arī tā pati FKTK šo projektu nevienā brīdī nav atbalstījusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums precīzi nosaka, ka komisija izveidojama uz laiku, kas ir norādīts priekšlikumā. Līdz ar to mēs nevaram balsot „par” Dzintara Zaķa priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Agešina kungs, mēs varam balsot par priekšlikumu sadali - balsot par konkrēto priekšlikumu pa daļām... 133.priekšlikums...

Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt: tā kā katru dienu tie darbinieki, kuri pašlaik neko nedara Krājbankā, 900 cilvēki, saņem algu... Ja, pieņemsim, mēs parēķināsim, ka 900 cilvēki vidēji saņem kaut vai 500 latu algu, tad katru mēnesi viņi mums izmaksā 18 000... un par 20 dienām, ko mums vajag samaksāt viņiem naudā, tas būs apmēram pusmiljons latu. Tā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda, kuru arī vajag paņemt no Valsts kases un samaksāt viņiem.

„Kāpēc tad mēs neizmaksājam naudu Krājbankas izmaksām no „Citadeles” bankas?” rodas jautājums. Labs jautājums!

Šeit bija runa arī par drošības dienestiem, par to, ka neviens nezina, kas tas ir - Antonovs, bet mēs runājam par valsts drošību... Piemēram, viens cilvēks var investēt naudu gan „Latvijas Dzelzceļā”, gan mūsu airBaltic kompānijā, gan arī vienā no vadošajām bankām, bet mēs par to neko nezinām. Tad priekš kam mums vajag šos sešus dažādos valsts drošības dienestus, ja neviens neko? Ir tāda programma Google, tad vajag uzklikšķināt vienkārši Google un pajautāt, kas tad viņš ir. Un mēs saņemsim tur daudz vairāk jautājumu. Tā ir svarīga tēma, par ko mums vajag runāt.

Un vienā reizē vajag pielikt arī galīgo punktu, kādām instrukcijām jābūt attiecībā uz baņķieri, nevis atvest šeit kādu avantūristu no citām valstīm... Tad vajag pārbaudīt viņu, iekams mēs dodam viņam licenci, kā to dara zviedri, vai nedodam viņam vispār iespēju strādāt mūsu Latvijas telpā.

Tā ir tā doma.

Vajag cienīt sevi! Mēs esam visi patriotiski noskaņoti cilvēki. Tad nodibināsim vismaz savu vienīgo Latvijas banku, izņemot „Citadeli”, protams, un pašvaldība lai tur tajā naudu! Šeit bija piemērs, ka Rīgas dome tur turēja 10 miljonus. Bet Rīgas dome ir gudra. Rīgas dome naudu tur dažādās bankās, tāpēc ka tai ir daudz naudas. A ko darīsim tad ar citām pašvaldībām, kas turēja tikai vienā vienīgā bankā? Kur ir problēma? Tad vajag arī paredzēt tās instrukcijas, tāpēc vajag to komisiju, lai nosauktu, kas ir tie vainīgie, lai viņi atbild vienu reizi par to, kas ir sastrādāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien vēlreiz! Ņemot vērā bēdīgo parlamentārās izmeklēšanas pieredzi saistībā ar „Parex banku”, jāteic, ka toreiz mēs vieglprātīgi... kad iesniedzām priekšlikumu dibināt komisiju, paredzējām minimālo termiņu - trīs mēnešus - ar domu, ka tā darba rezultātā mēs varēsim veikt starpziņojumu parlamentā un attiecīgi pēc tam komisijas darbu pagarināt, ja tam būs pamatojums. Šāds pamatojums pilnīgi noteikti bija, bet tanī brīdī, kad šie neērtie jautājumi tika izgaismoti, viena no parlamenta daļām, ja tā var teikt, kura pirms tam atbalstīja šīs komisijas izveidošanu, bet uz kuru tieši attiecas šie jautājumi, kas varētu novest pie nelabvēlīgām sekām tiem politiķiem, kuri bija ar to saistīti, nolēma nepagarināt šo darbu, un līdz ar to darbs netika nemaz pabeigts.

Tāpēc priekšlikums, kas šobrīd ir iesniegts, - šai komisijai darbu noteikt uz deviņiem mēnešiem - ir pamatots. Komisija var darbu pabeigt arī ātrāk. Nav obligāti jāstrādā deviņus mēnešus. Tikko komisija būs pabeigusi darbu, tā mēs sagaidīsim galaziņojumu.

Līdz ar to es principiāli atbalstu to, ka konceptuāli lemtu šo jautājumu tā, ka pēc būtības... kāds tas ir iesniegts. Protams, var pastāvēt arī versija, ka mēs sadalām šo jautājumu un pēc tam koalīcijas partneri, opozīcija, argumentē, kāpēc ir tieši tāds vai citāds termiņš. Bet es jebkurā gadījumā balsošu par deviņu mēnešu termiņu.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Notikušajā, kā mēs to redzam, ir daudz pretrunu un neskaidrību. No sākuma mēs dzirdējām atbildīgu amatpersonu ziņojumus, paziņojumus, ka tas, kas notiek Lietuvā, mūs nekādi neskaršot, ar Latvijas Krājbanku viss esot kārtībā. Taču burtiski pēc pāris dienām bankas darbība tika apstādināta, atbildīgās amatpersonas jau sāka runāt par to, ka jāgatavojas uz bankas likvidāciju. Ziniet, no malas tas viss atgādina tādu situāciju, ka, jā, ir sargs nolikts pie objekta, lai sargātu to, bet viņš ir aizsnaudies. Un tanī brīdī, kad viņš dzird, ka kaut kas sāk čabināties, viņš pamostas un vienkārši šauj, aizmirstot par visām procedūrām. Un pēc tam noskaidrojas, ka trāpīts ir varbūt ne pārkāpējam, bet tai gotiņai, ko viņš ir sargājis. Bet nu... Ir tiešām jautājums - kāpēc mēs nepārņēmām banku? (No zāles dep. J.Reira un dep. Dz.Zaķa starpsaucieni.) Tā vietā mēs paziņojām, ka mums tas nav... ka Latvijai tas nav svarīgi, nozīmīgi. Ka tā nav nozīmīga banka. Mēs uzreiz sākām taisīt ažiotāžu ap banku un runāt par bankas likvidāciju. Bet kas tad iegūst no šīs bankas likvidācijas? Mēs redzam to, kas jau tagad notiek, - acīm redzami iegūst citas bankas. Bet vai iegūst mūsu sabiedrība? Vai iegūst tie cilvēki, kas ir tajā atstājuši, uzticējuši tai savu naudu? Acīm redzami, ka tas tā nav.

Tālāk. Paskatāmies, kāds tad bija tas iemesls, kura dēļ vajadzēja pieņemt tādus drastiskus mērus. Mums tiek teikts, ka tas ir saistīts ar tiem līdzekļiem, kuri, kā tika atklāts, ir apķīlāti korespondējošajos kontos. Bet šie līdzekļi jau sen bija apķīlāti, tie sen jau tur stāvēja! Mums tiek pateikts, ka tas ir šis iemesls. Tanī pašā laikā paralēli atklājas fakti, ka valdība ir noslēgusi ar Krājbanku līdzīgu līgumu par to, ka, ja Antonovs neizpildīs savas saistības, tad Krājbanka zaudēs apmēram 100 miljonus. Varbūt tomēr šis ir tas īstais iemesls, kāpēc tik steidzami vajadzēja sākt amatpersonām runāt par likvidāciju? Jo šinī gadījumā sanāk tā, ka Krājbanka nebūs spējīga izpildīt savas saistības un kļūs maksātnespējīga, ja izpildās šis valdības parakstītais līgums. Un tāpēc tas viss ir jāpiesedz.

Tas ir viens.

Otrs. Ar bankas maksātnespējas procesu jau nekas nebeidzas. Sākas nākamā epopeja: kas notiksies ar bankas aktīviem? Tas, ko mēs jau esam dzirdējuši... Skan paziņojumi, ka šie aktīvi, kuri pašlaik kārtīgi uzraudzīti un novērtēti, ir aptuveni 700 miljoni latu un ka no tiem labākajā gadījumā iegūs 300 miljonus latu. Atkal liels kumosiņš priekš citām bankām, priekš tiem, kuri iegādāsies šos aktīvus.

Tā ka šeit noteikti vēl vajadzētu izmeklēšanas komisiju un sekot līdzi visam, kas notiek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Konsultējusies ar Juridisko biroju, es atvainojos Agešina kungam, jo mēs pārbaudījām likumā... Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā ir noteikts, ka komisija tiek izveidota uz konkrētu laiku, ja tas ir norādīts lēmuma projektā. Protams, deputātiem ir tiesības saskaņā ar Kārtības rulli ierosināt šādu ierosinājumu, mēs to varam arī balsot, bet es šajā situācijā uzskatu, ka tā būtu slikta prakse - balsot pret normām, kuras ir konkrēti... precīzi noteiktas Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā.

Līdz ar to mums ir jābalso par visu lēmuma projektu kopumā - tātad par 34 deputātu iesniegumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. (Starpsaucieni un aplausi.)

Paldies jums par aplausiem un emocionālo rīcību, bet to nosaka likums, ka komisija ir jāizveido. Un tātad tie, kuri balsotu „pret”, pēc savas būtības balsotu pret Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu. Paldies.

Turpināsim izskatīt Saeimas 1.decembra sēdes darba kārtību.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina saukšanai pie administratīvās atbildības”. (Troksnis zālē.)

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina saukšanai pie administratīvās atbildības.

Komisija nolēma atbalstīt 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu. (No zāles: „Ko viņš izdarīja? Ko tu izdarīji? Lasiet!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

 

V.Orlovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanai pie administratīvās atbildības.

Komisija nolēma atbalstīt 11.Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Par ko?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja, kas ir tīri tehnisks un precizē direktīvas nosaukumu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - nosaka grozījumu spēkā stāšanās datumu, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Un 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

 

J.Tutins. Lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Līdz ar to visi mūsu darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju sanākt uz nelielu sēdi piecas minūtes pēc Saeimas sēdes beigām.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 12.30 106.telpā - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.30.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ojāram Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Parlamentārā grupa sadarbībai ar Īriju tiek dibināta Dzeltenajā zālē. Aicinu visus, lūdzu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Un paziņojums ir arī man. Tā kā ir izveidota Parlamentārās izmeklēšanas komisija, Frakciju padomei ir jālemj par to, līdz kuram datumam tiek iesniegtas kandidatūras un cik kandidātu no katras frakcijas tiek uzaicināts šajā komisijā. Līdz ar to Frakciju padomes sēde tūlīt, pēc Saeimas sēdes beigām.

Un tagad, lūdzu, vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav klāt, Valdis Liepiņš... nav, Ingmārs Līdaka... nav, Igors Pimenovs... ir klāt, Vineta Poriņa... nav un Romualds Ražuks... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 1.decembra sēdi pasludinu par slēgtu.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 12. sēde
2011. gada 1. decembrī

Par darba kārtību
   
Priekšlikums - dep. I.Zariņš (par)
  - dep. A.Ašeradens (par)
   
Par likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” (Nr. 75/Lp11)
(Dok. Nr. 201, 201A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” (Nr. 76/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 202, 202A)
   
Priekšlikumi - dep. I.Parādnieks (par)
  - dep. I.Čepāne (pret)
   
Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu sociālās drošības jomā” (Nr. 77/Lp11)
(Dok. Nr. 204, 204A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 86/Lp11)
(Dok. Nr. 215, 215A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem”” (Nr. 87/Lp11)
(Dok. Nr. 216, 216A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 88/Lp11)
(Dok. Nr. 217, 217A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 89/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 226, 226A)
   
Priekšlikumi - dep. I.Klementjevs (par)
  - dep. I.Druviete (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr. 90/Lp11)
(Dok. Nr. 228, 228A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 91/Lp11)
(Dok. Nr. 231, 231A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku”” (Nr. 92/Lp11)
(Dok. Nr. 232, 232A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” (Nr. 93/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 239, 239A, 239B)
   
Priekšlikumi - dep. U.Augulis (par)
  - dep. J.Reirs (pret)
   
Par darba kārtību
   
Priekšlikums - dep. L.Čigāne (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” (Nr. 94/Lp11)
(Dok. Nr. 240, 240A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 95/Lp11)
(Dok. Nr. 241, 241A)
   
Par likumprojektu „Parāda atgūšanas likums” (Nr. 96/Lp11)
(Dok. Nr. 242, 242A)
   
Priekšlikums - dep. K.Olšteins (par)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 97/Lp11)
(Dok. Nr. 243, 243A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Iesniegumu likumā” (Nr. 101/Lp11)
(Dok. Nr. 242, 242A)
   
Lēmuma projekts „Par Staņislava Linkeviča apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 77/Lm11)
(Dok. Nr. 218)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Guntara Ploriņa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 78/Lm11)
(Dok. Nr. 219)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Agijas Kudrēvičas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 79/Lm11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 220)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Debates - dep. I.Cvetkova
  - dep. K.Eņģelis
  - dep. A.Elksniņš
   
Par atkārtotu balsošanu par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 70/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 182B) izslēgšanu no darba kārtības (Noraidīts)
   
Motivācija - dep. A.Klementjevs
   
Lēmuma projekts „Par 11.Saeimas deputāta Ivana Ribakova atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas” (Nr. 86/Lm11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 251)
   
Par pieprasījumu „Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par nacionālās bankas „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārdošanu” (Nr. 2/P11)
(Dok. Nr. 229)
   
Motivācija - dep. R.Vējonis
   
Likumprojekts „Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 78/Lp11)
(Dok. Nr. 207)
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 79/Lp11)
(Dok. Nr. 208)
   
Likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 80/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 209)
   
Debates - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 82/Lp11)
(Dok. Nr. 211)
   
Likumprojekts „Būvniecības likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 83/Lp11)
(Dok. Nr. 212)
   
Likumprojekts „Nodokļu atbalsta pasākuma likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 84/Lp11)
(Dok. Nr. 213)
   
Likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 85/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 214)
   
Debates - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” (Nr. 46/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 87)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. E.Siliņa
   
Paziņojumi
  - dep. I.Čepāne
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. E.Siliņa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži) - Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai” (Nr. 69/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 180A)
   
Ziņo - dep. I.Cvetkova
   
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 35/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 234)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts „Grozījumi Apžēlošanas likumā” (Nr. 37/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 235)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 36/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 236)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts „Grozījums Satversmes tiesas likumā” (Nr. 38/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 237)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 12/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 46, 221)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 20/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 227)
   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 31/Lp11) (2  lasījums)
(Dok. Nr. 230)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 15/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 238)
   
Ziņo - L.Čigāne
   
Debates - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. R.Kārkliņa
  - dep. J.Vucāns
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu” (Nr. 85/Lm11)
(Dok. Nr. 250)
   
Debates - dep. A.Elksniņš
  - dep. Dz.Zaķis
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. J.Reirs
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. K.Seržants
  - dep. V.Agešins
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. I.Zariņš
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 88/Lm11)
(Dok. Nr. 253)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 11. Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 89/Lm11)
(Dok. Nr. 254)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 17/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 51)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Paziņojumi
  - dep. I.Mūrniece
  - dep. J.Reirs
  - dep. I.Bišofa
  - dep. O.Ē.Kalniņš
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 01.12.2011 09:06:51 bal001
Par - 40, pret - 52, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma Par likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” dotā uzdevuma neizpildi (3/P11) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 01.12.2011 09:09:13 bal002
Par - 76, pret - 7, atturas - 5. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (70/Lp11), 2.lasījums, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 01.12.2011 09:18:56 bal003
Par - 29, pret - 32, atturas - 30. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas Kārtības rullī (76/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 01.12.2011 09:25:21 bal004
Par - 43, pret - 45, atturas - 4. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (89/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 01.12.2011 09:31:09 bal005
Par - 40, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā (93/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 01.12.2011 09:38:57 bal006
Slēgtais balsojums
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Staņislava Linkeviča apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (77/Lm11)

Datums: 01.12.2011 09:39:56 bal007
Slēgtais balsojums
Par - 77, pret - 4, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Guntara Ploriņa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (78/Lm11)

Datums: 01.12.2011 09:53:05 bal008
Slēgtais balsojums
Par - 3, pret - 84, atturas - 4. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Agijas Kudrēvičas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (79/Lm11)

Datums: 01.12.2011 09:57:21 bal009
Par - 41, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu

Datums: 01.12.2011 09:58:06 bal010
Slēgtais balsojums
Par - 42, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par 11.Saeimas deputāta Ivana Ribakova atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas (86/Lm11)

Datums: 01.12.2011 10:02:52 bal011
Par - 85, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (78/Lp11), 1.lasījums

Datums: 01.12.2011 10:04:05 bal012
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (79/Lp11), 1.lasījums

Datums: 01.12.2011 10:06:46 bal013
Par - 5, pret - 82, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (80/Lp11), 1.lasījums

Datums: 01.12.2011 10:07:27 bal014
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (82/Lp11), 1.lasījums

Datums: 01.12.2011 10:08:38 bal015
Par - 85, pret - 2, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Būvniecības likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (83/Lp11), 1.lasījums

Datums: 01.12.2011 10:09:53 bal016
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Nodokļu atbalsta pasākuma likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (84/Lp11), 1.lasījums

Datums: 01.12.2011 10:14:42 bal017
Par - 6, pret - 81, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (85/Lp11), 1.lasījums

Datums: 01.12.2011 11:07:04 bal018
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums (46/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2011 11:08:32 bal019
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži) – Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai (69/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 01.12.2011 11:11:12 bal020
Par - 79, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (35/Lp11), 3.lasījums

Datums: 01.12.2011 11:12:14 bal021
Par - 79, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apžēlošanas likumā (37/Lp11), 3.lasījums

Datums: 01.12.2011 11:13:48 bal022
Par - 81, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (36/Lp11), 3.lasījums

Datums: 01.12.2011 11:14:34 bal023
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Satversmes tiesas likumā (38/Lp11), 3.lasījums

Datums: 01.12.2011 11:15:38 bal024
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (12/Lp11), 1.lasījums

Datums: 01.12.2011 11:19:16 bal025
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (20/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.12.2011 11:20:43 bal026
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ceļu satiksmes likumā (31/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.12.2011 11:30:39 bal027
Par - 36, pret - 49, atturas - 4. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (15/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.12.2011 11:31:48 bal028
Par - 33, pret - 50, atturas - 5. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (15/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.12.2011 11:32:13 bal029
Par - 88, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (15/Lp11), 2.lasījums

Datums: 01.12.2011 11:45:22 bal030
Par - 76, pret - 11, atturas - 4. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Datums: 01.12.2011 12:07:45 bal031
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu (85/Lm11)

Datums: 01.12.2011 12:09:15 bal032
Par - 77, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina saukšanai pie administratīvās atbildības (88/Lm11)

Datums: 01.12.2011 12:10:08 bal033
Par - 85, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 11. Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanai pie administratīvās atbildības (89/Lm11)

Datums: 01.12.2011 12:11:27 bal034
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (17/Lp11), 2.lasījums, steidzams




 

Frakciju viedokļi
2011.gada 1.decembrī

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un „Frakciju viedokļu” minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un arī citām aktualitātēm.

Pirmais šodien runās partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Kā pašu galveno es gribu minēt to, ka nu ir beidzot pieņemts, pēc vairāk nekā 15 gadu izstrādes, Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums jeb tā sauktais nulles likums.

Šā likuma mērķis ir fizisko personu mantiskā stāvokļa – ienākumu un izdevumu atbilstības, attiecīgi nodokļu samaksas un ienākumu leģitimitātes – kontroles iespējas.

Šim likumam otrajā lasījumā tika pievienota Finanšu ministrijas izstrādātā sistēma, kas ļauj privātpersonām legalizēt savus ienākumus, kuri ir attiecināmi uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tātad šis likums, es gribu atgādināt, neļauj legalizēt tos ienākumus, kas ir iegūti noziedzīgā ceļā.

Šā likuma subjekti ir visi Latvijas rezidenti, un, lai neapgrūtinātu visu sabiedrību, šis likums paredz, ka visi tie īpašumi, par ko valstij ir informācija, tātad zemesgrāmatā ierakstītie īpašumi un CSDD reģistrētie transportlīdzekļi... ja jums tādi pieder, tad jums nav jāpilda šī deklarācija. Bet, ja jums papildus ir uzkrājumi skaidrā naudā, ja jums ir aizdevumi vai aizņēmumi virs 10 000 latiem, ja jums ir akcijas, ja jums ir īpašumi ārzemēs, tad šie īpašumi ir jādeklarē.

Tāpat arī ir noteikta atbildība par deklarācijas neiesniegšanu, un mēs esam deleģējuši Ministru kabinetam pienākumu izstrādāt noteikumus par skaidrās naudas iemaksu un datumu, kad šī skaidrās naudas iemaksa būs jāveic.

Tātad likums paredz, ka mums 1.janvārī, 2012.gada 1.janvārī, ir jāfiksē savs mantiskais stāvoklis, mēs to varam izdarīt prātā, mēs to varam izdarīt arī uz papīra vai elektroniski. Līdz 1.februārim Ministru kabinetam ir jāizstrādā kārtība un termiņš, kādā jāiemaksā skaidrās naudas līdzekļi virs 10 000 latiem privātpersonām, un valsts pārvaldē strādājošajiem vai amatpersonām līdz 4000 latiem ir iespējams atstāt, tātad jāiemaksā tikai tā daļa, kas ir virs šīm summām.

No 1.marta līdz 1.jūnijam ir iespēja iesniegt deklarācijas attiecīgi tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešams šīs deklarācijas iesniegt, un nav jāuztraucas, ja ir kāds aizmirsis vai nepareizi ierakstījis šos datus, likums paredz arī, ka trīs mēnešu laikā būs iespēja deklarācijas saturu labot.

Likums uzliek par pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam sniegt konsultācijas – jebkurā nodaļā sniegt konsultācijas! – par anketas aizpildīšanu, un arī Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests mums solīja, ka būs kampaņa, kas izskaidros visu – kam jāsniedz šīs deklarācijas, kā jāsniedz, kurās vietās jāsniedz.

Tas būtu īsumā par šo deklarēšanos.

Vēl. Gribu atzīmēt, ka jau trešo dienu tiek izmaksāti Noguldījumu garantiju fonda līdzekļi Krājbankas noguldītājiem, un uz vakardienu jau šos līdzekļus ir saņēmuši 14 tūkstoši cilvēku, un kopējais šo saņemto līdzekļu apjoms ir 70 tūkstoši... 70 miljoni latu. Tā ir apmēram piektā daļa no paredzētajiem līdzekļiem. Līdz ar to šis process rit normāli, un es domāju, ka „Citadele” šos maksājumus pat varētu izpildīt ātrāk nekā likumā noteiktajās 20 dienās. Liela daļa ir pieteikušies elektroniski; apmēram 80 procentus no šiem 70 miljoniem latu ir saņēmuši elektroniski, skaidrā naudā – tikai 20 procentus.

Tā ka aicinu varbūt nedrūzmēties un šo rindas kārtību kārtot elektroniski. Gribu apgalvot, ka naudas – gan 150 miljonu, kas ir Noguldījumu garantiju fondā, gan 200 miljonu, kas ir piešķirti no Valsts kases kā aizņēmums, – visiem pietiks (līdz 70 tūkstošiem latu ir garantētā summa) un tā tiks izmaksāta noteiktajā laikā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Reira kungam no partijas VIENOTĪBA frakcijas.

Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Raivis Dzintars. Lūdzu!

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Vairāki šodienas balsojumi ir pieminēšanas vērti. Piemēram, samērā līdzīgā balsojumā deputāti tomēr noraidīja Nacionālās apvienības rosināto priekšlikumu, ka katrs likumprojekts pirms iesniegšanas turpmāk būtu jānovērtē arī pēc ietekmes uz demogrāfiju.

Deputāti noraidīja arī „Saskaņas Centra” priekšlikumu pareizticīgo Ziemassvētkus noteikt kā brīvdienu.

Bez debatēm deputāti nodeva komisijām Satversmes grozījumus, kas paredz turpināt atklāto balsojumu stiprināšanu.

Kā jau Reira kungs teica, otrajā lasījumā Saeima atbalstīja Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu.

Tomēr būtiskāks notikums par Saeimas šodienas balsojumiem ir vakardienas šokējošā ziņa, ka, pēc provizoriskiem aprēķiniem, ir savākti paraksti referenduma ierosināšanai par to, lai krievu valodai Latvijā piešķirtu valsts valodas statusu.

Nevienam nav noslēpums, ka, šādai idejai īstenojoties, Latvijā nebūtu divas valsts valodas. Latvijā de facto būtu viena valsts valoda, un tā būtu krievu. Zustu jebkāda motivācija mācīties latviešu valodu, un latviešu valoda faktiski atgrieztos tādā stāvoklī, kāds tas bija Padomju Savienības laikā, – uz pakāpeniskas iznīcināšanas ceļa.

Tā nav vēršanās tikai pret latviešu valodu, tā ir vēršanās pret Latvijas valsti un tās pamatiem. Tas ir nepieļaujami. Vai tiešām par normālu un demokrātisku prasību mēs uzskatītu arī to, ja kāds vēlētos no Latvijas atdalīt Latgali vai, piemēram, aicinātu uz karoga likt sirpi un āmuru? Neatkarīgi no referenduma rezultāta cilvēku musināšana ar šādām idejām ir nepieļaujama pēc būtības. Tā ir pretvalstiska darbība, kas aizskar par Latviju kritušo cilvēku piemiņu un ikviena Latvijas patriota pašcieņu.

Nacionālā apvienība darīs visu iespējamo, lai šādas izdarības Latvijā vairs nekad nebūtu iespējamas. Šobrīd Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību ekspertu grupai nodoti Nacionālās apvienības sagatavotie Satversmes grozījumi, kas noteiktu, ka panti, kas nosaka Latvijas neatkarību, demokrātisko iekārtu un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, ir negrozāmi panti. Tas nozīmētu, ka turpmāk referendumus par šādiem jautājumiem rosināt nevarētu.

Pretēji Saeimas deputātu dotajam zvērestam atsevišķi Saeimas deputāti jau paziņojuši, ka līdzīgi kā Rīgas mērs Nils Ušakovs parakstījušies par divām valsts valodām. Tāds ir Nikolajs Kabanovs, kurš krievu presē ar savu lēmumu lielās un mudināja parakstīties arī citus.

Nacionālā apvienība ir rosinājusi Saeimas Mandātu un ētikas komisiju Kārtības rullī paredzētajā kārtībā saukt Kabanova kungu pie atbildības par pārkāpto deputāta zvērestu.

Lai varētu saukt pie atbildības arī tos deputātus, kas ir parakstījušies par referendumu, bet nav to darījuši publiski, likumā paredzētā kārtībā mēs vērsīsimies Centrālajā vēlēšanu komisijā, lai noskaidrotu šo deputātu vārdus. Tāpat aicināsim atsaukt šos deputātus no visiem Saeimas amatiem, kurus tie šobrīd ieņem.

Pretvalstisko spēku aktivitātes ir tiešas sekas neefektīvai nacionālajai politikai divdesmit gadu garumā, tāpēc uzskatām, ka latviskas Latvijas politika ir vienīgais veids, kā vienot sabiedrību un ilgtermiņā nodrošināt Latvijas neatkarību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Raivim Dzintaram.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Iveta Grigule. Lūdzu!

I.Grigule (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nu šeit man gribētos šodien parunāt par vairākām lietām.

Pirmām kārtām par pašu svarīgāko. Mūsu frakcija viennozīmīgi atbalsta Nacionālās apvienības nostāju jautājumā par Satversmes pantu – par pirmo četru pantu – negrozāmību, jo savāktais balsu skaits, kas ir pietiekams referenduma ierosināšanai par otru valsts valodu, ir tikai pirmais solis. Ja mēs jau pašos pamatos nesakārtosim Satversmi, neparedzēsim Satversmē šo mūsu valstij, mūsu tautai tik svarīgo pantu negrozāmību, tad mēs nevarēsim būt pārliecināti, ka pēc gada netiks vākti paraksti par valsts suverenitāti, vēl pēc gada – par kādas teritorijas atdalīšanu un tā tālāk. Tā ir veltīga naudas šķiešana un veltīga mūsu valstī dzīvojošo tautu un tautību, teiksim, pretnostatīšana.

Tāpēc mēs ļoti stingri atbalstām Nacionālās apvienības pozīciju šajā jautājumā, jo mēs esam maza valsts, tā ir mūsu nacionālās valsts drošība, tas ir drošības jautājums. Pat tāda liela valsts kā Vācija ir noteikusi negrozāmus pantus savā konstitūcijā. Tāpēc, lai izbeigtu šo eskalāciju vienreiz par visām reizēm, šie grozījumi Satversmē ir jāizdara. Un mēs īsti nesaprotam, kāpēc ir tāda vilcināšanās un atruna ar konstitucionālo ekspertu konsultācijām un padomiem, jo tas ir politisks jautājums – tas ir mūsu valsts, mūsu tautas, mūsu nācijas izdzīvošanas jautājums.

Tas par šo.

Nedaudz par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem.

Viens no jautājumiem bija Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas ierosinātais likumprojekts – grozījumi par to, ka turpmāk, ja krīze, bankrots vai maksātnespēja piemeklē kādu no finanšu organizācijām vai bankām, tad arī pašvaldībām... pašvaldību sabiedrībām, uzņēmumiem un valsts akciju sabiedrībām ir nosakāmas tieši tādas pašas tiesības saņemt šo minimālo atlīdzību par līdzekļiem, kas tajā brīdī ir atradušies bankas kontos. Jo šodien mēs redzam, ka valsts, pašvaldības savus līdzekļus acīmredzot no Krājbankas neatgūs, jo likums to neparedz. Bet tā ir visu mūsu nauda! Tā nav, teiksim, kāda privāta biznesmeņa nauda, kas paliek šajos kontos. Tā ir sabiedrības nauda! Un tāda diskriminācija starp privātu un sabiedrisku naudu, nu, nebūtu pieļaujama nākotnē. Diemžēl pozīcijas partijas šo priekšlikumu neatbalstīja. Nu, skatīsimies! Mēs, protams, strādāsim pie tā tālāk un mēģināsim vēlreiz šo jautājumu aktualizēt, jo šāda situācija, kāda ir izveidojusies šobrīd, nav korekta.

Un vēl. Šīs pašas Krājbankas sakarā šodien tika nobalsots par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, kas izanalizēs visus „par” un „pret”, kāpēc Krājbanku neglāba, kāpēc tai ļāva bankrotēt, kāpēc to noveda līdz maksātnespējai. Kā arī skatīsimies, kā šis process atrisināsies un risināsies turpmāk: kā notiks šo aktīvu pārdošana, vai tas būs pirmā brīža piedāvājums, par kuru pārdos šos aktīvus, vai tomēr valdība ļoti rūpīgi un, teiksim, saimnieciski izvērtēs situāciju, kurā aktīvus pārdot vai nepārdot.

Un, protams, mēs prasīsim Dombrovska kunga un Vilka kunga atbildību Krājbankas šajā procesā, kas nu ir noticis, jo veselu nedēļu pēc notikušā – tikai vakardien – Dombrovska kungs publiski paziņoja, ka ir sākuši vērtēt Krājbankas ietekmi uz valsts tautsaimniecību – to, kāda tā būs – vai būs pozitīva vai būs negatīva un cik lielā mērā negatīva. Tam bija jābūt zināmam jau 17.novembrī no rīta – pēc smagām nakts diskusijām valdībā, pēc smagām nakts diskusijām Finanšu un kapitāla tirgus komisijā. Šim vērtējumam bija jābūt skaidram, pirms pieņemt lēmumu par Krājbankas likvidēšanu.

Paldies. Visu labu!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ivetai Grigulei.

Nākamais runās Zatlera Reformu partijas deputāts Jānis Ozoliņš. Lūdzu!

J.Ozoliņš (ZRP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēdē, manuprāt, galvenie jautājumi bija... viens no tiem bija likumprojekts par mantiskā stāvokļa deklarāciju, un tas sekmīgi arī tika pieņemts. Man ir patiess prieks, ka ir izdevies vienoties gan tiesībsargājošajām institūcijām, gan ministrijām, gan deputātiem par šā likuma stāšanos spēkā. Īpaši man kā jaunam politiķim, kas nostrādājis pie šā likumprojekta 10 dienas, redzot, ka mēs 10 dienu laikā faktiski to uzrakstījām gandrīz no jauna... Tas tikai pierāda, ka Saeima var strādāt efektīvi, ja tā grib. Un tāpēc es, izmantojot iespēju, vēršos pie jums, lai jūs iepazītos ar šo mantiskā stāvokļa deklarāciju, jo tā ir tiešām jēgpilna un Latvijai nesīs daudz labu lietu nākotnē.

Kā galveno es gribu uzsvērt to, ka tur ir ietverts mehānisms, kādā veidā mēs varam samazināt ēnu ekonomiku valstī. Un šī ēnu ekonomikas samazināšana mums dos to, ka mūsu uzņēmumi varēs kļūt lieli. Tie varēs sekmīgi izaugt un konkurēt starptautiskajā tirgū, un līdz ar to arī visi Latvijas iedzīvotāji pakāpeniski iegūs lielākus ienākumus un paaugstinās savu labklājības līmeni.

Kā nākamo šodien es gribu atzīmēt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas nodibināšanu Krājbankas jautājumos. Tur gan, man jāatzīst, termiņš, kuru mēs izvēlējāmies, ir deviņi mēneši. Tad notika diskusija par to, vai 9 mēneši ir ilgi vai nav ilgi. Mans skatījums ir tāds, ka, ja grib kaut ko, teiksim, tā ļoti ilgi skatīt, tad pēc tam jau neviens vairs neatceras, kāds bija sākums un ko pa ceļam darījām. Deviņu mēnešu termiņš ir ļoti ilgs laiks, un, no efektivitātes viedokļa skatoties, varēja izvēlēties krietni īsāku laiku, lai tiktu līdz skaidrībai. Tas ir iespējams.

Kā pēdējo es gribu atzīmēt demogrāfijas jautājumu. Šodien mēs nespējām vienoties par šā jautājuma skatīšanu, bet tā lieta ir tāda, ka ar demogrāfiju mēs saprotam ne tikai, teiksim, vienu mazu posmu, kas saucas bērna piedzimšana vai dzimstības rādītāji, bet demogrāfijas jēdziens mums jāskatās ir krietni plašāk. Tie ir gan mūsu migrācijas jautājumi, gan lauku depopulācijas jautājumi, gan cilvēku, teiksim tā, dzīves paražas, un tas ir krietni, krietni plašāks jautājums nekā vienas apakškomisijas jautājums. Šeit es domāju Demogrāfijas lietu apakškomisiju Saeimā. Un tāpēc man ir žēl, ka šodien neizdevās šo jautājumu pietiekami spēcīgi izvirzīt darba kārtībā, lai pilnīgi pie visiem likumiem tiktu skatīts arī tieši Latvijas iedzīvotāju demogrāfijas jautājums. Manā skatījumā, tas ir viens no lielākajiem mūsu izaicinājumiem tuvākajos gados.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Ozoliņam no Zatlera Reformu partijas frakcijas.

Un „Frakciju viedokļos” šodien pēdējais runās politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos informēt par to, ka Saeimā tika pieņemts lēmums par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, izvirzot tai uzdevumu – izmeklēt, kā tika īstenota Latvijas Krājbankas uzraudzība, kādi bija šīs finanšu iestādes darbības pārtraukšanas apstākļi un kāda būs Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa ietekme uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu.

Iesniegumu ar lūgumu izveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju bija parakstījuši „Saskaņas Centra” frakcijas un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti. Es uzskatu, ka jautājums par Krājbanku – tas ir jautājums par attieksmi pret simtiem tūkstošu cilvēku, kuri cieta Latvijas Krājbankas krahā. Nevaru izslēgt to, ka parlamentārās izmeklēšanas gaitā atklāsies fakti, kas varētu liecināt par problēmām likumdošanā, neprasmi mācīties no savām kļūdām pēc notikumiem ar „Parex banku” un vairāku attiecīgu par Latvijas Krājbanku pieņemtu lēmumu lietderību. Jebkurā gadījumā Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbība liks aizdomāties par Latvijas Krājbankas kredītportfeļa un aktīvu realizāciju par augstāku cenu, kā arī pievērsīs uzmanību jautājumam par nacionālās aviokompānijas airBaltic nākotni.

Otrām kārtām vēlos informēt par to, ka Saeimas vairākums šodien diemžēl kārtējo reizi noraidīja „Saskaņas Centra” deputātu piedāvātos grozījumus likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredzēja 7.janvārī svinēt pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus. „Par” grozījumu nodošanu komisijām balsoja 43 deputāti – no „Saskaņas Centra”, vairākums no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, kā arī atsevišķi VIENOTĪBAS pārstāvji. „Pret” bija 45 deputāti – no VIENOTĪBAS, Zatlera Reformu partijas, „Visu Latvijai!”–„TB/LNNK” un pie frakcijām nepiederošie deputāti. Lieta ir tāda, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu Ziemassvētki tiek svinēti 24., 25. un 26.decembrī, bet 7.janvāris nav svētku diena, lai gan kopumā Latvijā ir vairāk nekā 300 000 pareizticīgās un vecticībnieku konfesijas pārstāvju un Ziemassvētki arī šiem cilvēkiem ir vieni no nozīmīgākajiem reliģiskajiem svētkiem, kurus viņi svin 7.janvārī. Līdz ar to mēs piedāvājām noteikt svētku dienu sarakstā Ziemassvētkus arī 7.janvārī. Mēs uzskatām, ka mūsu likumprojekts labvēlīgi ietekmētu pareizticīgo un vecticībnieku attieksmi pret valsts varu, bet diemžēl mūsu likumprojekts bez jebkāda nopietna pamatojuma tika noraidīts.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

No Saeimas nama Sēžu zāles tos vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Piektdien, 24.novembrī
14:30  Frakcijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētājas Ingunas Sudrabas tikšanās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V. E. Hayri Hayret Yalav