Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas desmitā sēde
2011.gada 24.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inga Bite.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas zālē! Sāksim Saeimas sēdi.

Tātad sākam Saeimas 24.novembra sēdi.

Un, pirms sākam izskatīt darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Uz šo brīdi Prezidijs ir saņēmis piecus grozījumus.

Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2011.gada 24.novembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no ceturtās sadaļas „Likumprojektu izskatīšana” tās 1.punktu – likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” izskatīšanai otrajā lasījumā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2011.gada 24.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai ir iebildumi (No zāles: „Nav iebildumu!”) pirmām kārtām tātad pret likumprojekta izslēgšanu un šobrīd arī pret lēmuma iekļaušanu? Nav.

Paldies.

Trešais. Tātad Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 24.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”. Iebildumu nav.

Saeimas deputāti Vjačeslavs Dombrovskis, Gunārs Igaunis, Jānis Ozoliņš, Juris Viļums, Valdis Zatlers, Guntars Bilsēns un citi deputāti lūdz iekļaut Saeimas 24.novembra sēdes darba kārtībā jautājumu „Par deputātes Dainas Kazākas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Iebildumu nav.

Un pēdējais. Saeimas deputāti Vjačeslavs Dombrovskis, Gunārs Igaunis, Jānis Ozoliņš, Juris Viļums, Valdis Zatlers, Guntars Bilsēns un citi lūdz iekļaut Saeimas 24.novembra sēdes darba kārtībā jautājumu „Par deputātes Dainas Kazākas ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, tad darba kārtība ir grozīta un minētais jautājums ir iekļauts darba kārtībā.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Latkovska, Cilinska, Čaklā, Kursītes-Pakules, Līdakas, Laizānes un Parādnieka iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Es saprotu, ka šajā gadījumā viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret”.

Aicinu deputātu Ilmāru Latkovski.

I.Latkovskis (VL–TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi deputāti! Jautājums par šiem grozījumiem Darba likumā ir arī valsts valodas jautājums. Būtībā tas ir viens apliecinājuma balsojums latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai, kas ir aktuāls jautājums patlaban.

Jautājums ir par to, ka pat situācijās, kurās darba specifika to neprasa... pat gadījumos, kuros nav nekādu īpašu prasību attiecībā uz valsts valodas zināšanu līmeni, tiek izvirzītas vai var tikt izvirzītas prasības noteiktā līmenī pārvaldīt kādu citu valodu. Praksē visbiežāk tā ir krievu valoda, taču teorētiski – un jo īpaši nākotnē – var būt runa arī par angļu valodu vai – vēl tālākā nākotnē – par ķīniešu vai kādu citu valodu.

Šeit nav runa par darbu ar ārzemju tūristiem vai sadarbības partneriem vai par kādiem citiem specifiskiem gadījumiem, kad darba pienākumu izpilde to prasa. Šeit ir runa varbūt par tādiem gadījumiem, kad šādas prasības tiek izvirzītas šoferiem, pavāriem, frizieriem, kantoru darbiniekiem, autoservisa darbiniekiem, saldējuma pārdevējiem. Un viens aspekts ir diskriminācijas novēršanas jeb pretdiskriminācijas aspekts, jo daudziem jauniešiem, kuri ir beiguši latviešu skolas, tas apstāklis var sašaurināt darba tirgu Latvijā, un kā sekundāra parādība no tā izriet, ka Anglijā vai Vācijā ir vieglāk atrast darbu valodas dēļ – tieši valodas dēļ! – nekā dzimtajā Latvijā.

Un otrs aspekts. Šeit ir runa par tiem gadījumiem, kad krievu valoda vai arī kāda cita valoda teorētiski tiek prasīta, lai apkalpotu vietējo darba tirgu, lai tiktu varbūt izdabāts tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri kā apgrūtinājumu vai pat nepatiku izjūt valsts valodas zināšanas un tās lietošanu.

Nav šaubu, ka jebkuru valodu labāk ir zināt nekā nezināt – krievu, angļu, vācu. Un tajā pašā laikā nav arī šaubu, ka nav pieļaujama tāda situācija Latvijā, ka tu, Latvijas pilsonis vai Latvijas iedzīvotājs, mierīgi vari iztikt bez latviešu valodas, bez valsts valodas, bet tajā pašā laikā tu nevari iztikt bez kādas citas valodas.

Latviešu valodas kā valsts valodas pozīciju nostiprināšana veicinās sabiedrībā arī brīvāku un cieņpilnāku attieksmi pret citām valodām – pret krievu valodu, pret angļu valodu –, kuras, bez šaubām, zināt ir labi. Un ar šo balsojumu es aicinu iestāties gan pret diskriminācijas nosacījumiem, gan arī stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Latkovska kungam.

Vārds Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Līdzīgus grozījumus likumā mēs skatījām jau iepriekšējā sasaukumā, un – kā parasti to dara komisija – mēs pieprasījām viedokli no sabiedriskajām organizācijām, no ministrijām. (No zāles dep. I.Parādnieks: „Jūs tagad pieprasījāt?”) Un gribu ziņot jaunievēlētajiem deputātiem to, ka gan Tieslietu ministrijas, kuru vadīja Štokenberga kungs, gan Labklājības ministrijas, kuru vadīja Jurševskas kundze, viedoklis bija tāds, ka jau esošā likumdošana pilnībā ļauj nediskriminēt cilvēku un pilnībā atbilst mūsdienu prasībām.

Vienīgā institūcija, kura bija uztraukta, bija Valsts valodas centrs. Līdz ar to... Turklāt es gribu atgādināt, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija gan pārņēma šo likumprojektu, taču pieņēma lēmumu neturpināt tā izskatīšanu 11.Saeimas darbības laikā.

Aicinu balsot „pret”, tāpēc ka jautājums ir izdiskutēts. Nekāda diskriminācija nav iespējama, tāpēc ka neviens darba devējs speciāli negrib taisīt kaut kādus ierobežojumus cilvēkiem. Viņš pieprasa no darbinieka tikai to, kas ir nepieciešams, lai pildītu darba pienākumus. (No zāles dep. J.Dombrava: „Pamosties!”)

Sēdes vadītāja. Paldies Orlova kungam.

Pa šo laiku ir saņemts iesniegums no deputāta Dzintara Ābiķa ar lūgumu kā līdzatbildīgo par šo likumprojektu noteikt arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Tātad uz šo brīdi piedāvājums ir nodot likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt Sociālo un darba lietu komisiju kā atbildīgo, bet kā līdzatbildīgo – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.

Tā kā esam debatējuši par šo jautājumu, tad ir jābalso par likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Jā, zvanu! Un tagad balsosim par likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības vienošanos par personu atpakaļuzņemšanu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Deputātu pieprasījumi”.

Deputātu Jāņa Ādamsona, Jāņa Urbanoviča, Viktora Jakovļeva, Sergeja Dolgopolova, Marjanas Ivanovas-Jevsejevas, Ivana Klementjeva, Mihaila Zemļinska, Nikolaja Kabanova, Sergeja Potapkina, Raimonda Rubika pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par bezatbildību palīdzības sniegšanā Mālpils novada Upmalās katastrofā cietušajiem”.

Šajā gadījumā neredzu nevienu, kas būtu pieteicies ziņot komisijas vārdā. Kas ziņos Pieprasījumu komisijas vārdā? Vai ir ziņotājs?

Pieprasījumu komisijas vārdā - komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! 16.novembrī Pieprasījumu komisija izskatīja pieprasījumu „Par bezatbildību palīdzības sniegšanā Mālpils novada Upmalās katastrofā cietušajiem”. Mēs uzklausījām vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Sprūdžu. Bija plašāka diskusija, bet galu galā komisija nobalsoja šādi: 8 - „pret” pieprasījuma virzīšanu tālāk, 5 - „par” un 1 nebalsoja. Tomēr gribu paziņot, ka mēs solījām sazināties ar Mālpils pārstāvjiem, lai noskaidrotu turpmāk, kas ir noticis, kā arī gatavojam vēstuli Ministru prezidentam, lai noskaidrotu, kāpēc atbilstoši Ministru kabineta noteikumi par palīdzības sniegšanu vēl nav izstrādāti vai kādā stadijā tie patlaban ir. Līdz ar to nav pamatojuma pieņemt šo pieprasījumu kā Saeimas pieprasījumu, un es aicinu kolēģus balsot „pret”! (Starpsaucieni. No zāles dep. A.Elksniņš: „Kauns!”)

Sēdes vadītāja. Paldies Kalniņa kungam.

Ministru prezidenta vārdā - Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Prezidij! Augsti godātie deputāti! Ļoti cienījamās deputātes! Dāmas un kungi! Ekonomikas ministrs Pavļuta kungs ļoti vēlējās šodien uzrunāt jūs, taču pašlaik viņš atrodas Briselē un aizstāv Latvijas valsts intereses Eiropas Savienības Enerģētikas Ministru padomes sēdē. (No zāles: „Paldies viņam!”)

Vispirms vēlos izteikt līdzjūtību Mālpils traģēdijā cietušajiem, kā arī bojā gājušo tuviniekiem. Ministru kabineta noteikumu izstrāde par kārtību un apmēru, kādā sniedzama palīdzība šādos un līdzīgos gadījumos, primāri ir valsts budžeta jautājums. Ekonomikas ministrija vairākkārt ir virzījusi šā jautājuma izskatīšanu, tomēr... Mēs visi labi zinām, cik saspringtā situācijā pēdējos gados ir bijušas valsts finanses. Uz valsts maksātnespējas fona, sabiedrībai jau tā piedzīvojot skaudrus konsolidācijas pasākumus, nebija iespējams papildus atrast vēl vairāk nekā 20 miljonus latu, kas būtu nepieciešami, lai ieviestu šādu regulējumu. (No zāles: „Bet 5 miljoni mīnu kuģa iegādei ir!”) Apzinoties, ka budžeta līdzekļi šādu noteikumu iedzīvināšanai būs rodami ne ātrāk kā 2013.gadā, to izstrāde tika atlikta. Tas gan nenozīmē, ka valsts nav sniegusi palīdzību avāriju, stihisku nelaimju vai citu katastrofu seku novēršanai. Valsts iespēju robežās vienmēr ir centusies rast risinājumu un sniegt palīdzību. Tas no valdības puses tika darīts arī šoreiz, piešķirot 10 tūkstošus latu katastrofā cietušajiem. Tomēr konkrētais gadījums liek meklēt arī citus risinājumus - ārpusbudžeta risinājumus.

Citu valstu pieredze rāda, ka efektīvākais veids, kā pasargāt savu īpašumu, ir to apdrošināt. Tāpēc Ekonomikas ministrija iecerējusi sākt kampaņu, aicinot cilvēkus domāt par savu mājokļu drošību un apdrošināt tos pret iespējamiem negadījumiem.

Paldies.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ķirša kungam.

Vārds Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārajam sekretāram Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VARAM parlamentārais sekretārs).

Godātais Prezidij! Godājamie deputāti! Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs lūdz atvainot viņu par to, ka viņš nevar piedalīties šajā sēdē, jo arī viņš patlaban aizstāv Latvijas intereses neformālajā Vides padomē par kohēzijas politikas jautājumiem. (Zālē troksnis un starpsaucieni.)

Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcību konkrētajā gadījumā.

Ministrija tikai 11.novembrī saņēma Mālpils pašvaldības vēstuli ar lūgumu palīdzēt iedzīvotājiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un, zinot šo jautājumu, jau sākot no 2.novembra, notika neformāla komunikācija gan ar Mālpils pašvaldību, gan ar Finanšu ministriju, gan ar Ekonomikas ministriju par iespējamo valsts atbalstu.

Tas arī ļāva ministrijai savlaicīgi sagatavot rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, kuru valdība jau izskatīja un pieņēma 15.novembrī. Un šis rīkojums paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai finansējumu 10 tūkstošu latu apmērā pārskaitīšanai Mālpils novada pašvaldībai, lai segtu 50 procentus no pabalstiem, ko pašvaldība izmaksāja katastrofā cietušajiem iedzīvotājiem saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta otro daļu un likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 13.panta 27.2 panta piekto daļu.

Līdz ar to uzskatu, ka valdība šajā konkrētajā gadījumā ir rīkojusies savlaicīgi un operatīvi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies Cilinska kungam.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! No sākuma neliela replika. Ja mēs septiņu dienu laikā nevaram sagatavot vienu vēstuli Ministru prezidentam vai sazināties ar Mālpils domi, tad gribu atgādināt, ka septiņu dienu laikā Izraēla uzvarēja karu. Mums nekādi laika nepietiek.

Runājot par šo pieprasījumu, diemžēl man nebija iespēju piedalīties šīs komisijas sēdē, bet man kolēģi pastāstīja, kas tur notika. Taču es aicinu jūs rūpīgi iepazīties arī ar to tekstu, kas mums ir priekšā. Secinājumos ir pateikts, ka pieprasījumā norādītajos jautājumos attiecīgajā likumā paredzētās normas nav pārkāptas un ka līdz ar to nav pamatojuma pieņemt šo pieprasījumu kā Saeimas pieprasījumu.

Ļoti labi! Varētu jau teikt, ka tas tik tiešām ir ļoti labi, bet es gribu tomēr atgādināt to situāciju, kāda tur bija izveidojusies un kāda tā ir mūsu valstī kopumā. Valstī atbilstoši Civilās aizsardzības likumam ir izveidots dažādu pasākumu kopums, kuru īsteno, lai nodrošinātu reaģēšanu katastrofu gadījumos.

Gadījums Mālpils novadā atbilstoši likumam klasificējams kā cilvēku izraisīta katastrofa, kuras seku likvidēšanai būtu jānotiek atbilstoši likumā paredzētajam. Minētais likums paredz civilās aizsardzības sistēmas darbību, un tieši par tās darbību un izpildi ir atbildīgs Ministru prezidents. Par rīcību no viņa puses masu informācijas līdzekļi klusē, un tas izraisa jautājumus, vai Ministru prezidentam rūp atsevišķas pašvaldības iedzīvotāju traģēdija un kā viņš īsteno Civilās aizsardzības likumā doto uzdevumu.

Runājot par to, ir vai nav pārkāpts likums. Atbilstoši likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.2 panta pirmajai daļai valsts sniedz palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekiem dzīvojamās mājas renovācijai, ja tās tehniskais stāvoklis atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai, kā arī tādas mājas renovācijai, kurā jālikvidē nelaimes gadījuma vai citas katastrofas sekas.

Kāda ir bijusi reakcija? Vai jums neliekas smieklīgi: 16.oktobrī notika traģēdija, cilvēki gāja bojā... 16.oktobrī šī traģēdija notika, 2.novembrī beidzot iesākās kaut kādas pārrunas. Nepagāja ne divarpus mēneši līdz brīdim, kad, pateicoties tikai tam, ka ir šis pieprasījums, beidzot valdība piešķīra šo naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Jautājuma būtība ir vienkārša. Kāpēc Ministru kabinets un arī konkrētie ierēdņi nepilda likuma prasības? Ja ar likumu ir noteikts, ka jau 2007.gadā bija jāpieņem Ministru kabineta noteikumi, tad, es atvainojos, rodas jautājums: kāpēc vēl līdz šim šie noteikumi nav pieņemti, kāpēc pašvaldības vadītāji un arī iedzīvotāji nezina šos spēles noteikumus, kādos gadījumos, kad un kādā veidā valsts sniegs šo palīdzību cilvēkiem?

Aizbrauciet uz to māju un paskatieties! Tur cilvēki ir sākuši atgriezties, dzīvot tajā graustā. Jautājums — kā viņi pārziemos? Mālpils novada dome dara visu iespējamo savu iespēju robežās, lai palīdzētu šiem cilvēkiem, un bieži vien dara to, balansējot uz likuma robežas. Bet kur ir valsts loma? Kāpēc cilvēkiem jāmaksā nodokļi, ja viņi zina, ka kritiskā gadījumā valsts viņiem nekā nepalīdzēs?

Man jau visvairāk „patika” ierēdņu atbilde komisijas sēdē un arī tas, ko mēs šodien dzirdējām no Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra: redziet, mums līdzekļu nav, tāpēc Ministru kabineta noteikumi nav jāizstrādā.

Jautājums - vai likums šajā valstī kādam ir jāpilda vai nav? Ja nav jāpilda likums, nu tad ko mēs visi šeit darām?! Ejam mājās! Ierēdņi mūsu vietā pieņems visus lēmumus.

Nākamais. Mūsu pieprasījums bija adresēts Ministru prezidentam, nevis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Sprūdža kungam. Iemesls ir ļoti vienkāršs: mēs, parakstīdami šo pieprasījumu, sapratām, ka cilvēks, kurš tikko stājies amatā, nevar atbildēt par to, kas ir noticis līdz šim. Valdis Dombrovskis jau trešo reizi ir Ministru prezidents. Vai tiešām nevar sakārtot elementāras lietas un piespiest ierēdņus sagatavot un izstrādāt attiecīgus Ministru kabineta noteikumus? Kolēģi, tas man ir absolūti nesaprotams, un es uzturu spēkā šo pieprasījumu un uzskatu, ka Ministru prezidentam beidzot ir jānāk šeit priekšā un jāpasaka... Ja viņš nav spējīgs vadīt ierēdņu armiju, nu lai tad viņš iet mājās!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ādamsona kungam.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, godājamie deputāti! Manā skatījumā, jautājums ir ļoti vienkāršs.

Pašreiz ir izveidota tiesiskuma koalīcija. Tika solītas reformas, bet jautājums patiesībā ir ļoti... tiek nostādīts tādā ļoti sekundārā plāksnē. Kāpēc?

Liela daļa Saeimas deputātu pēc profesijas ir juristi. Katrā frakcijā ir juristi - gan Zatlera Reformu partijas frakcijā, gan VIENOTĪBAS frakcijā, gan Nacionālās apvienības frakcijā, gan arī „Saskaņas Centra” frakcijā. Tagad parunāsim, godājamie deputāti, par juridiskām lietām!

Ir likums. Ikviens no mums zina, kas tas tāds ir - likums. Es nedomāju, ka būtu detalizēti jāskaidro, cik tas ir svarīgs, kas to ir pieņēmis. (No zāles starpsaucieni.)

Pareizi! Šajā gadījumā, godājamie deputāti, ir runa par likumu „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Minētajā likumā 2007.gada 15.novembrī tika pieņemti grozījumi, kuri noteica, ka... paralēli tika papildināts viens pants un tika paredzēts, ka šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā paredzēto palīdzību valsts sniedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

Mēs varam runāt par to, ka Saeima ir deleģējusi Ministru kabinetam uzdevumu izstrādāt noteiktu kārtību, kādā likumdevēja pieņemtais normatīvais akts darbosies. Ļoti zīmīgi, ka šo likumu ir izsludinājis Valsts prezidents, kas tajā laikā bija Zatlera kungs. Man patiesībā ir tāds ļoti interesants jautājums: vai 2007.gada 22.novembrī, izsludinot minēto normatīvo aktu, tajā laikā prezidents bija paredzējis, ka viņš izsludinās tādu normu, kura netiks pildīta četrus gadus?

Tas tad arī ir šajā gadījumā, godājamie deputāti, tas absurds saistībā ar šo situāciju un ar to valsti, kurā mēs dzīvojam. Man patiesībā ir ļoti liels kauns - tik tiešām kauns! - par to cilvēku viedokli, kuri pārstāvēja valsts iestādes, šajā gadījumā - ministrijas... par viņu pozīciju, ka mums valstī nav jāpieņem Ministru kabineta noteikumi, jo mums nav līdzekļu. Piedodiet, par ko tad mēs runājam?! Par tiesisku valsti? Par tiesisku koalīciju? Par to, ka mēs sekosim līdzi normatīvo aktu prasībām? Vai primāri mēs norādām uz to, ka mums nav līdzekļu un ka tikai tādēļ, ka mums nav līdzekļu, mēs neapmierināsim iedzīvotāju prasības? Jūs iedomājieties! Būtībā mums līdzekļu valstī kā tādā vispār nav daudz, bet mēs sevi pozicionējam kā cilvēkus, kuri ievēros likumību un kuri darbosies attiecīgo tiesību normu robežās un ietvaros. Kāds tas ir absurds!

Man patiesībā būs ļoti interesanti paskatīties šajā gadījumā, godājamie deputāti, kā katrs no jums balsos minētajā jautājumā. Un es ar prieku paņemšu arī izdruku pēc minētā balsojuma, lai izvērtētu, cik lielā mērā mēs varam degradēt to, ko likumdevējs ir noteicis.

Kāda nozīme šajā gadījumā ir mūsu tik cītīgajai un čaklajai tautai un čaklajiem deputātiem arī, kuri ir juridiski tik tiešām čakli nekompetenti? Un ne tikai šajā jautājumā, bet arī virknē citu jautājumu! Diemžēl par to mums būtu jārunā. Kāpēc mums no tā būtu jāslēpjas?

Godājamie deputāti! Šajā gadījumā bija runa par deputātu pieprasījumu. Uz Pieprasījumu komisiju, kurā notika attiecīgā sēde par minēto jautājumu, Ministru prezidents bija deleģējis savu pārstāvi Sprūdža kungu. Nu, Sprūdža kungs komisijā atklāti pateica, ka viņš nav kompetents atbildēt uz minētajiem jautājumiem. Par ko mēs varam runāt? Par kādu tiesisko kārtību? Tās ir pilnīgas muļķības!

Un es domāju, ka šajā gadījumā mums tik tiešām ir jāparāda mugurkauls un sava griba un jāvirza minētais pieprasījums Ministru prezidentam, lai viņš sniedz skaidrojumu likumdevējam - ne man, ne jums, bet likumdevējam! - par to, kādēļ minētie Ministru kabineta noteikumi nav izstrādāti.

Es ceru, ka balsojumā šajā jautājumā jūs vadīsieties pēc tiesiskuma principiem, nevis pēc kaut kādām politiskā avantūrisma idejām.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Elksniņa kungam.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Augsti godājamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie deputāti! Es esmu jau trešo reizi ievēlēts no Vidzemes saraksta un gribu pateikt paldies visiem vidzemiešiem, kas mani atbalstīja. Šeit, zālē, ir 29 deputāti, kas ir ievēlēti tieši no Vidzemes. Mūsu pienākums ir atbalstīt visus Vidzemes iedzīvotājus, tāpēc ka viņi uzticas mums.

Šajā gadījumā sešas ģimenes palika bez savām mājām, un, tā kā tuvojas ziema, tad tas ir sarežģīti, ka vēl neko nevar izdomāt. Maija mēnesī prezidenta kungs Zatlers atlaida Saeimu tikai par to, ka mēs it kā slikti strādājot. Tagad jau drusciņ vairāk nekā mēneša laikā, kad mēs visi esam devuši zvērestu, mēs gribam sākt strādāt un domāt kaut ko pa jaunam.

Sāksim tad ar sevi! Domāsim, kā palīdzēt cilvēkiem! Cilvēki mūs ievēlēja šeit, lai mēs sāktu domāt pa jaunam un domātu arī par viņiem - nepalielinātu nodokļus un nesamazinātu pensijas, lai viņiem dzīve būtu labāka.

Tā ka lūdzu to atbalstīt visiem tiem, kuri gribēja šeit taisīt reformas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Klementjeva kungam.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Cienījamais Elksniņa kungs! Jūs esat jurists, un es gribu jums atgādināt, ka laba īpašuma pārvaldība paredz arī īpašuma apdrošināšanu. Un šī traģēdija ir kārtējais apliecinājums tam... šīs traģēdijas sekas ir apliecinājums tam, ka īpašumi ir jāapdrošina.

Valdība, ievērojot to, ka tiešām laukos sociālā situācija ir smaga, neskatoties uz manis iepriekš teikto, ir sniegusi palīdzību. Tad kāds gan var būt šeit pieprasījums par neuzticības izteikšanu valdībai?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Ābiķa kungam.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums nav tik vienkāršs, kā tas izskatās. Un man šķiet, ka... Ja jau mēs runājam par tiesisku valsti, par tiesiskumu, par visu pārējo, tad es gribu atgādināt tikai vienu no diviem jautājumiem, kas bija pieprasījumā.

Proti, - kādēļ Ministru prezidents Dombrovskis, kurš ieņem šo amatu jau trešo reizi, nav nodrošinājis atbilstošu Ministru kabineta noteikumu izstrādi, kas ir paredzēta likumā?

Atbilde: noraidīt šo pieprasījumu, jo pieprasījumā norādītajos jautājumos attiecīgā likuma normas nav pārkāptas!

Piedodiet, laikam es nemāku lasīt likumus un nesaprotu, par ko ir runa, bet man šķiet, ka tomēr šeit, melns uz balta, ir rakstīts, ka likuma norma ne tikai pārkāpta, bet vienkārši ir ignorēta, nav ievērota. Vai tas nav pieprasījuma jautājums? Kur ir tā tiesiskuma prasība no to deputātu puses, kuri ir noraidījuši šo pieprasījumu? Es neredzu to loģiku. Man šķiet, ka tomēr šeit jautājums ir ne tikai par to, ka jāapdrošina savs īpašums - tas ir pareizi! -, bet arī par to, ka katastrofas un nelaimes gadījumi tomēr prasa īpašu pieeju. Un mēs katru dienu sastopamies ar šāda veida precedentiem, kuros valsts ir bezspēcīga. Tā tas ir arī ar to pašu „Latvijas Krājbanku”. Kas tagad notiek? Mēs esam aicinājuši Ministru prezidentu ierasties šodien Saeimā un pastāstīt, izstāstīt šo situāciju. Kas tur tiek darīts, un kāda tā situācija ir?

Es saprotu, ka Kārtības rullis neparedz šo lietu, bet godīgums un arī atsaucība pret cilvēku rūpēm, man liekas, mudinātu premjeru vadīties pēc ētikas viedokļa un tomēr ierasties šeit un pateikt i deputātiem, i visai tautai par to, kas notiek.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu. Tas nav mēģinājums atstādināt Ministru prezidentu no amata. Tas ir mēģinājums ieviest taisnīgumu un tiesiskumu mūsu valstī.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Dolgopolova kungam.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Ābiķa kungs, paldies, ka jūs novērtējāt to, ka esmu jurists. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Vājš jurists!”) Liels prieks ir par minēto. Bet man ir tāds jautājums, tāds retorisks lielā mērā: vai jūs bijāt viens no deputātiem, kuri atteicās no rakstveida dokumentiem attiecībā uz Saeimas sēdēm? Un, ja jūs atteicāties, vai elektroniski jūs vispār esat iepazinies ar tā dokumenta saturu, par kuru mēs tagad runājam? Par kādu Ministru kabineta demisiju, par kādu Ministru prezidenta demisiju... Par ko jūs runājat? Jūs jocīgs esat, vai? (Zālē smiekli. No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Kā viņš runā?! Tā jau nedrīkst runāt!” Dep. A.Klementjevs: „Drīkst! Drīkst!”)

Šajā gadījumā es domāju tā: kāpēc balsojums Šlesera lietā būs labāks par balsojumu šajā lietā? Es patiesībā aicinātu Valsts prezidentu... Ja šajā gadījumā šāda veida pieprasījums Ministru prezidentam tiks noraidīts un ja deputāti ar attiecīgu savu balsojumu paudīs, ka viss ir mūsu valstī kārtībā un viss ir likumīgi, tad es patiesībā iniciētu atlaist Saeimu. (No zāles: „Pareizi!”) Es neuzskatu, ka šajā gadījumā Šlesers un viņa gadījums ir kaut kādā mērā labāks par to cilvēku dzīvēm un dzīvībām. Ir runa par valsts attieksmi pret visiem iedzīvotājiem valstī kopumā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Elksniņa kungam.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Es piedalījos šinī Pieprasījumu komisijas sēdē. Notikušais mani samulsināja. Arī tagad tas, ko es klausos, mani mulsina. Es esmu jaunpienācējs Saeimā. Varbūt jūs, godājamie kolēģi, kuri esat pieredzējušāki, palīdzēsiet man tikt skaidrībā, kā tad man šinī situācijā tagad būtu jārīkojas.

Manuprāt, situācija ir ļoti vienkārša. Es varbūt atgādināšu, ka pieprasījumā bija divas daļas. Viena bija konkrēti par Mālpili, bet otra bija par konkrētu faktu - par to, ka ir likums un ka likums nav izpildīts. Un, manuprāt, tas ir... Ja mēs tiešām runājam par tiesisku valsti, tad, manuprāt, tas ir pamatots pieprasījums, pamatots fakts, par kuru tad vajadzētu atskaitīties. Neskatoties uz to, ka šāds fakts tiešām eksistē un ka Saeima lūdz par šo faktu skaidrojumu, cilvēks, kuram tas ir adresēts, neierodas. Labi, viņš var neierasties, viņš var atsūtīt kādu citu, bet es pieņemu, ka šis cits varētu nākt tikai tad, ja viņš ir kompetentāks par to, kuram ir adresēts šis pieprasījums. Un tad viņš varētu pastāstīt, kas tad īsti notiek un kāpēc tas nav noticis.

Tas, kas notika Pieprasījumu komisijas sēdē, izskatījās apmēram tā, ka vecākais brālis izņirgājas par jaunāko brāli (dotajā gadījumā mēs runājam par koalīciju). Dombrovskis atsūta savā vietā Sprūdža kungu, kurš, protams... Ko tad nabaga Sprūdžs var pateikt par to? Viņš tur nekad nav bijis! Nav piedalījies visā šinī procesā... Viņš godīgi un vaļsirdīgi atzīstas un pasaka: jā, es nezinu, kāpēc tas nav izpildīts! Un ko tālāk dara Saeima? Saeima pasaka: „Labi, viss ir skaidrs, jūs esat atbildējuši! Mums viss ir skaidrs, pieprasījumam nav pamata.”

Nu, atvainojiet, ja mēs runājam par tiesiskumu tagad, tad kur tas šeit ir? Paskaidrojiet man, jaunajam deputātam, kurā brīdī mums ir jāievēro tiesiskums un kurā brīdī mēs no tā atsakāmies. (No zāles: „Kauns!”) Es to īsti neesmu sapratis.

Paldies.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Zariņa kungam.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Ziniet, var nepatikt iesniedzēji, var nepatikt forma, kādā viņi to dara. Tas viss var radīt kādu nepatiku, un tas tā kā būtu tīri cilvēcīgi saprotams. Bet mani tiešām patiesi uztrauc attieksme pret to. Pēc būtības tas, kas tiek prasīts, ir tikai normāli un atbilstoši tam, kā mēs katrs saprotam lietu kārtību. Nevar būt tāda situācija, ka četrus gadus netiek izpildīts Ministru kabinetam uzdotais uzdevums. Nevar būt tādas situācijas! (No zāles: „Var! Tā ir!”) Un tie, kuri... Ja mēs būtu mainītās lomās ar kādu no šiem... bet mēs nebūsim nekad mainītās lomās... (Troksnis zālē.) ar kādu no citām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, tad iedomājieties, kā mēs pret to attiektos tanī brīdī. Tad mēs uzskatītu: jā, šīs prasības ir pamatotas! (No zāles dep. A.Klementjevs: „Tas ir par dubultmorāli! Vienu runā, citu dara!”)

Līdz ar to es uzskatu, ka Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra atbilde nebija pēc būtības, jo šeit tiešām bija divas daļas. Un es runāju tikai par vienu daļu. Es patiesi ceru, ka tas atbalsts, kas ir nepieciešams un kas ir jāsniedz, tiks arī sniegts Mālpils traģēdijā cietušajiem, bet par likuma izpildi es aicinu koalīciju un arī mūs uzņemties atbildību par to, ka vistuvākajā laikā šī likuma norma... šis uzstādījums ir jāizpilda, un tieši tāpēc es konkrēti šajā balsojumā atturēšos... balsojumā atturēšos, jo pieprasījumu pēc formas atbalstīt nevaru. Bet būtība šajā jautājumā ir skaidri saprotama un atbalstāma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Parādnieka kungam.

Vairāk debatēs neviens nav pieteicies. Tātad debates ir pabeigtas.

Pieprasījumu komisijas vārdā - komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš. Es aicinu veikt balsojumu.

Sēdes vadītāja. Tātad Kalniņa kungs aicina veikt balsojumu. Un attiecīgi lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu - Jāņa Ādamsona, Jāņa Urbanoviča, Viktora Jakovļeva, Sergeja Dolgopolova, Marjanas Ivanovas-Jevsejevas, Ivana Klementjeva, Mihaila Zemļinska, Nikolaja Kabanova, Sergeja Potapkina un Raimonda Rubika pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par bezatbildību palīdzības sniegšanā Mālpils novada Upmalās katastrofā cietušajiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 42, atturas - 14. Pieprasījums ir noraidīts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Nākamais darba kārtības punkts. Juridiskā komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Oficiālo publikāciju likums”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Ministru kabinets 10.Saeimā bija iesniedzis izskatīšanai nozīmīgu likumprojektu - Oficiālo publikāciju likuma projektu. Šis likumprojekts bija tapis ilgstoša Tieslietu ministrijas darba rezultātā, ar dažādām valsts pārvaldes institūcijām un sociālajiem partneriem saskaņojot likumprojektā ietverto regulējumu.

Likumprojekts paredz valsts oficiālā laikraksta „Latvijas Vēstnesis”, kas šobrīd iznāk papīra formātā, pārveidošanu par oficiālo elektronisko izdevumu, un tas atspoguļo mūsdienu Eiropai raksturīgo tendenci atteikties no papīra par labu elektroniskajam formātam.

Es vēlos pievērst uzmanību vairākām svarīgām lietām, kuras ir piedāvājuši likumprojekta sagatavotāji un kuras ir atbalstījusi Juridiskā komisija.

Pirmkārt. Normatīvo tiesību aktu un citas oficiālas valsts informācijas izsludināšana un publicēšana ir valsts funkcija. To nevar deleģēt privātiem uzņēmējiem, nodot koncesijā vai privatizēt. Valstij pašai ir jākontrolē un jānodrošina normatīvo tiesību aktu izsludināšanas un publicēšanas process.

Otrkārt. Valstij, godātie kolēģi, bez maksas un ērti lietojamā veidā ir jānodrošina ne tikai normatīvo tiesību aktu teksti, bet arī konsolidētās normatīvo tiesību aktu versijas. Mums jau ierastais portāls likumi.lv ir nevis lieka greznība vai iejaukšanās privātuzņēmēju komercdarbībā, kā daži privātuzņēmēji uzskata, bet... tas ir valsts konstitucionāls pienākums.

Un treškārt. Likumprojektā precīzi iezīmēta oficiālās publikācijas nodrošināšanas nākotne un oficiālā izdevēja „Latvijas Vēstnesis” statuss. Arī tam šajā likumā ir jābūt skaidri noteiktam.

Pēc likumprojekta iesniegšanas 10.Saeimā Juridiskā komisija gan pirms pirmā, gan pirms otrā lasījuma bija saņēmusi ļoti daudz priekšlikumu un viedokļu. Tie visi tika izvērtēti, un šo iemeslu dēļ, sanākot 11.Saeimai, Juridiskā komisija pirms lemšanas par iespējamo likumprojekta pārņemšanu aicināja likumprojekta sagatavotājus - Tieslietu ministriju - apspriest ar Valsts prezidenta kancelejas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjiem šo institūciju izteiktos iebildumus. Tika izveidota īpaša darba grupa, un šī darba grupa, ilgstoši strādājot - samērā ilgstoši strādājot -, nonāca, manuprāt, pie pareizā rezultāta. Un, atkārtoti skatot šo jautājumu Juridiskās komisijas sēdē, institūciju pārstāvji mūs informēja, ka panākta ir vienprātība par likumprojekta turpmāku pilnveidošanu. Un tāpat pēc diskusijām Juridiskajā komisijā mums ir skaidrs, ka tieši uz Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta bāzes mēs varētu ieviest šo oficiālo elektronisko publikāciju Latvijā.

Un tādēļ Juridiskās komisijas vārdā es aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies Čepānes kundzei.

Debatēs nav neviens pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Oficiālo publikāciju likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Līdz ar to likumprojekta „Oficiālo publikāciju likums” izskatīšana tiks turpināta 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai ir citi ierosinājumi? Ja deputātiem citu ierosinājumu nav, tad atbildīgā komisija šim likumprojektam arī 11.Saeimā būs Juridiskā komisija.

Vai ir ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Ieslēdziet mikrofonu, lūdzu, deputātei Čepānei.

I.Čepāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 8.decembris.

Sēdes vadītāja. 8.decembris. Vai ir citi ierosinājumi? Ja citu ierosinājumu nav, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 8.decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums. Juridiskā komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (SC).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija šā gada 15.novembra sēdē izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu, kuru izstrādāja Satiksmes ministrija. Tas paredz atsavināt nekustamo īpašumu „Krustceles”, kas atrodas Ogres novadā, 2,4 hektāru platībā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai likumā „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām” noteiktajā kārtībā.

Minētais nekustamais īpašums ir nepieciešams īpašu publisku mērķu sasniegšanai - satiksmes kustības drošības uzlabošanai, kā arī transporta plūsmas nodrošināšanai valsts galveno autoceļu tīklā un Rietumu-Austrumu koridorā. Rekonstruējot minēto autoceļu, būtu iespējams atslogot valsts autoceļu A6 visvairāk noslogotajā posmā starp Rīgu un Koknesi.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā es aicinu atbalstīt minēto likumprojektu Saeimas kārtības ruļļa 39.panta kārtībā un atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekta izskatīšana 11.Saeimā tiks turpināta.

Iepriekšējā Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Ja deputātiem nav citu ierosinājumu, tad atbildīgā komisija šim likumprojektam arī 11.Saeimā būs Juridiskā komisija.

Komisija ir lūgusi atzīt likumprojektu par steidzamu. Nevienam nav... Ir! Tātad jābalso par šo projektu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un datumu izskatīšanai otrajā lasījumā.

I.Cvetkova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta izskatīšanai ir 5 dienas, proti, 2011.gada 29.novembris.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana otrajā lasījumā? Jā, lūdzu, miniet arī termiņu likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

I.Cvetkova. Piecas dienas... Vai aiznākamajā ceturtdienā... Piecas dienas, es pateicu taču! Aiznākamajā... Es pateicu taču, nu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Loskutovam!

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Kā es saprotu, mēs sākumā nobalsojām par likumprojektu pēc būtības un pēc tam balsojām par steidzamību. Tas dod iespēju apstrīdēt mūsu pieņemto lēmumu. Es aicinu pārbalsot pēc būtības, bet normālā kārtība ir tāda...

Sēdes vadītāja. Diemžēl Saeimas kārtības rullis neparedz šādu iespēju. Balsojums ir bijis un beidzies.

I.Cvetkova. 1.decembris... 1.decembris!

Sēdes vadītāja. Tātad komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 29.novembri un likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā 1.decembrī. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 29.novembris, bet likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā 1.decembrī.

I.Cvetkova. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums. Ārlietu komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Par Starptautiskā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centra statūtiem”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Par Starptautiskā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centra statūtiem”.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un Saeimas kārtības ruļļa 39.panta kārtībā lūdz Saeimu atbalstīt likumprojekta izskatīšanu 11.Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ja neviens nav pieteicies debatēs, lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Par Starptautiskā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centra statūtiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Līdz ar to likumprojekta „Par Starptautiskā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centra statūtiem” izskatīšana tiks turpināta 11.Saeimā.

Iepriekšējā Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Ārlietu komisija. Ja deputātiem nav citu priekšlikumu, tad atbildīgā komisija šim likumprojektam arī 11.Saeimā būs Ārlietu komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.novembris.

Sēdes vadītāja. Ja citu ierosinājumu nav, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.novembris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Ārlietu komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”.

Diemžēl tas likumprojekts bija arī pagājušajā - 10.Saeimā, taču tas netika virzīts un skatīts, bet tas ir ļoti būtisks un svarīgs likumprojekts, tāpēc Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina Saeimu atbalstīt tā izskatīšanu 11.Saeimā.

Aicinām jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātais Prezidij! Godājamie deputāti! Neapšaubāmi, šis ir svarīgs likumprojekts, un es arī aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā. Taču vienlaikus es aicinu uz otro lasījumu tomēr ļoti rūpīgi izvērtēt, vai šo izņēmumu, kādus paredz šis likums, ratificējot Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu, tomēr nav pārāk daudz un vai šādā veidā mēs tomēr pārāk neierobežojam gan invalīdu tiesības, gan arī citu neaizsargātu sociālo grupu tiesības. Es saprotu, ka dažos gadījumos šie izņēmumi būs nepieciešami, taču tiešām es aicinu gan Labklājības ministriju, gan atbildīgo komisiju ļoti rūpīgi izanalizēt, vai varētu tomēr vēl virkni citu pantu... citiem pantiem mēs pievienoties, nekā paredzēts šābrīža projektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens debatēs vairs nav pieteicies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Līdz ar to likumprojekta izskatīšana tiks turpināta 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Ārlietu komisija. Ja deputātiem nav citu priekšlikumu, tad atbildīgā komisija šim likumprojektam arī 11.Saeimā būs Ārlietu komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2012.gada 20.janvāris.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav citu ierosinājumu. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2012.gada 20.janvāris. Paldies.

Pirms nākamās darba kārtības sadaļas izskatīšanas gribu nolasīt Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu lūdz likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Tātad komisija lūdz papildināt šodienas sēdes darba kārtību. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ļoti labs priekšlikums!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad mēs papildinām darba kārtību ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Pirmais jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, kurš ir atzīts par steidzamu un šobrīd tiek izskatīts otrajā lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Gunārs Igaunis.

G.Igaunis (ZRP).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi 29 priekšlikumus likumprojekta „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” otrajam, galīgajam, lasījumam.

Nedaudz par likumprojektu. Saskaņā ar valdības apstiprināto sociālās drošības tīkla stratēģiju 2011.gada beigās simtlatnieku programmu ir paredzēts slēgt, taču joprojām augstā bezdarba līmeņa apstākļos ir attīstījusies jauna tendence - valstī sāk pieaugt ilgstošo bezdarbnieku skaits. Un šī grozījumos ietvertā programma ļaus ilgstošajiem bezdarbniekiem gūt ienākumus un saglabāt viņu iemaņas un iespējas nodarbinātībai nākotnē, palikt sociāli aktīviem un tuvināt viņus reālajam darba tirgum.

1.priekšlikums ir nācis no Saeimas Juridiskā biroja, un tas ir redakcionāls precizējums. Sociālo un darba lietu komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Lūdzu deputātus šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Igaunis. 2.priekšlikums nāk no Sociālo un darba lietu komisijas. Tas arī ir redakcionāls papildinājums par pasākumiem konkurētspējas paaugstināšanai. Ir lūgums atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Igaunis. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir redakcionāls papildinājums preventīviem darba samazināšanas pasākumiem. Ir lūgums atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Igaunis. 4.priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja, un tas ir saistīts ar likumprojekta struktūras sakārtošanu. Lūgums deputātiem to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Igaunis. 5.priekšlikums ir Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena precizējums par pašvaldību kompetenci. Un tas ir no Sociālo un darba lietu komisijas puses daļēji atbalstīts un iekļauts kā 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt 5. un 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Igaunis. Lūdzu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas 6.priekšlikumu... Sociālo un darba lietu komisijas atbalstīto 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Igaunis. 7.priekšlikums ir nācis no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena, un tas ir redakcionāls papildinājums par bezdarbnieka statusa iegūšanu. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts kā 8. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu deputātus atbalstīt 7. un 8.priekšlikumu. (Pauze. No zāles: „Deputāti atbalsta!”)

9.priekšlikums nāk no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... Vai deputātiem ir iebildumi pret 7.priekšlikuma iekļaušanu 8.? Nav. Deputāti atbalsta.

Pārejam pie 9.priekšlikuma. Paldies... Jā, 8.priekšlikumu arī atbalsta.

G.Igaunis. 9. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts no Sociālo un darba lietu komisijas puses. Aicinu deputātus piekrist.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Igaunis. 10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas ir sakarā ar 9.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Igaunis. 11. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums pantā „Bezdarbnieka statusa zaudēšana un tā iegūšana no jauna”, un tas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Igaunis. 12. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Igaunis. 13. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena redakcionāls priekšlikums, un komisija aicina atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. 13.priekšlikums ir iekļauts 14.priekšlikumā, jā? Vai deputāti piekrīt iekļaušanai? (No zāles: „Jā! Piekrītam!”) Piekrīt.

G.Igaunis. Un 14. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Igaunis. 15. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, un Sociālo un darba lietu komisija daļēji atbalsta šo priekšlikumu, un šis priekšlikums ir iekļauts 16. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt iekļaušanai un atbalsta 16.priekšlikumu.

G.Igaunis. Jā.

17. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums, kas ir papildinājums pantam „Darba meklētāja statuss”. Sociālo un darba lietu komisija daļēji atbalsta šo priekšlikumu, un šis priekšlikums ir iekļauts 18. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu deputātus atbalstīt 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt iekļaušanai un atbalsta 18.priekšlikumu.

G.Igaunis. 19.priekšlikums - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena iesniegts papildinājums attiecībā uz darba meklētāja statusa zaudēšanas pamatu. Šis priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 20. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. 20.priekšlikumu deputāti atbalsta.

G.Igaunis. 21. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 21.priekšlikums iekļauts 22.priekšlikumā. Deputāti neiebilst.

G.Igaunis. Jā, paldies.

23.priekšlikums iekļauts...

Sēdes vadītāja. 22.priekšlikums...

G.Igaunis. ...Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

22. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Igaunis. 23. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 24. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Igaunis. 24. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Igaunis. 25. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts kā 26. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Igaunis. Deputāts, jā...

26. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Igaunis. 27. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums. Lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Igaunis. 28. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Igaunis. Un 29. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš ir par...

Sēdes vadītāja. Deputāti...

G.Igaunis. Tas ir komisijas sēdē atbalstīts. Lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Paldies ziņotājam. (Aplausi.)

G.Igaunis. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Operatīvās darbības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šis likumprojekts ir izstrādāts, balstoties uz Satversmes tiesas šā gada 11.maija spriedumu, un tas ir vērsts uz personas cilvēktiesību ievērošanas labāku aizsardzību. Es mazliet parunāšu par būtību, lai būtu skaidrāks.

Ko pašlaik likums nosaka? Tas nosaka, ka par sevišķā veidā veicamajām operatīvajām darbībām, ja tās ir uzsāktas, 24 stundu laikā ir jāpaziņo prokuroram un 72 stundu laikā jādabū tiesneša akcepts. Pēc šā Satversmes tiesas sprieduma tās izmaiņas, kas ir paredzētas, nosaka, ka, uzsākot šīs darbības, ir jāsaņem prokurora piekrišana un nākamās darba dienas laikā obligāti ir jāsaņem arī tiesneša akcepts. Līdz ar to tas ir uzlabojums cilvēktiesību jomā.

Vēl viena lieta, kas līdz šim nebija precīzi regulēta, ir saistīta ar operatīvās novērošanas veikšanu, izmantojot speciālos tehniskos līdzekļus. Tātad mēs runājam par videonovērošanu, kura līdz šim īstenībā bez tiesneša akcepta tika veikta, tiesībsargājošajām iestādēm skaidrojot šā likuma pantu sev par labu. Tagad šajos grozījumos parādās tāds jēdziens kā „videonovērošana”, kuru ir iespējams veikt publiski nepieejamās vietās, un arī tā tiek regulēta.

Juridiskā komisija un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija kā otrā komisija šo jautājumu ir skatījušas. Juridiskajā komisijā izvērsās debates. Mēs esam vienojušies ar Juridiskās komisijas vadītāju, ka dosim ilgāku laiku priekšlikumu iesniegšanai - nevis nedēļu, bet divas nedēļas. Tātad, ja ir jautājumi, kuri vēl būtu jānoregulē, uz otro lasījumu būs laiks iesniegt priekšlikumus.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 8.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 8.decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā...

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

...Kārlis Krēsliņš.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Krēsliņš. Es atvainojos!

K.Krēsliņš. Godājamie deputāti! Likumprojekts „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”. Likumprojekta mērķis ir optimizēt Valsts policijas un Nodrošinājuma valsts aģentūras funkcijas, paredzot, ka ieroču iznīcināšanu veic Nodrošinājuma valsts aģentūra.

Šīs likuma izmaiņas nav sarežģītas. Komisija izskatīja šo likumprojektu, šīs likuma izmaiņas, 15.novembrī un konceptuāli atbalstīja, un lūdz parlamentu, Saeimu, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Krēsliņš. 29.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ja citu ierosinājumu nav, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.novembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pieņemšana otrajā lasījumā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mihails Zemļinskis.

M.Zemļinskis (SC).

Labdien! Cienījamie kolēģi, strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (likumprojekts Nr.27/Lp11).

Priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam nav iesniegti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Zemļinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 29.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai ir citi ierosinājumi? Ja citu ierosinājumu nav, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.novembris.

Paldies.

M.Zemļinskis. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

 

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.177.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 15.novembra sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” pirms otrā lasījuma. Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniskas dabas. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Arī 2.priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja. Tas attiecas uz iepriekšējo priekšlikumu. Tehniskas dabas. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Un arī 3.priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 29.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ja citu ierosinājumu nav, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 29.novembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, pieņemšana otrajā lasījumā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Demiters.

E.Demiters (ZRP).

Labdien, godājamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 15.novembra sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”. Ir saņemti divi priekšlikumi. Abi priekšlikumi ir no Saeimas Juridiskā biroja. Komisija šos priekšlikumus ir atbalstījusi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Runa ir par apcietinātā un tā sevišķo pazīmju fotoattēliem, kā arī par apcietinātā krimināltiesisko raksturojumu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 2.priekšlikums arī ir no Saeimas Juridiskā biroja. Un priekšlikuma būtība ir saistīta ar pakļaušanos šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai apcietinātā un tā sevišķo pazīmju fotoattēlu iegūšanas kārtībai. Komisija ir priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. Komisijai ir lūgums likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

E.Demiters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 29.novembris.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 29.novembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (ZRP).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi grozījumus Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā. Runa ir par pakalpojumu direktīvas ieviešanu Latvijā, jo Eiropas Komisija ir konstatējusi nepilnības šīs direktīvas ieviešanā Latvijā, kuras tā lūdz novērst līdz šā gada 1.septembrim.

Tātad grozījumi ir diezgan apjomīgi un to galvenais mērķis un būtība ir pilnveidot Brīvas pakalpojumu tirdzniecības direktīvu Latvijā, kas veicinās pakalpojumu brīvu tirdzniecību Eiropas Savienības mērogā.

Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 1.decembris.

Sēdes vadītāja. Ja deputātiem nav citu priekšlikumu, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 1.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.23 - likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.

Otrajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalstīja.

2.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. Arī 2.priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, un komisija to atbalstīja.

Vairāk priekšlikumu nav iesniegti.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Balsosim par likumprojektu kopumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Klementjevs. Priekšlikumus trešajam lasījumam gaidīsim līdz 29.novembrim.

Sēdes vadītāja. Ja citu priekšlikumu nav, tad par priekšlikumu iesniegšanas termiņu tiek noteikts 29.novembris.

I.Klementjevs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir sākusi skatīt likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”. Ļoti apjomīgs dokuments. Būtībā tam ir vairāk nekā 80 lapaspuses, un mēs uzskatām, ka būtībā runa ir par jaunu Krimināllikuma redakciju. Mūsu Krimināllikums ir grozīts vairāk nekā 40 reizes. Šoreiz mēs gribam tiešām reformēt šo likumu - sakārtot, pilnveidot un atrisināt problēmas, kas ir konstatētas vienpadsmit gadu laikā... faktiski divpadsmit gadu laikā, kopš Krimināllikums ir pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” paredz atteikties no tādiem institūtiem kā noziedzīgu nodarījumu atkārtotība, ir paredzēta noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas reforma, bet nav pamata uzskatīt, ka likumprojekts ir domāts, izstrādāts, lai atbrīvotu cilvēkus, kas izcieš sodu, no atbildības, no soda.

Šis likumprojekts ir komplekss dokuments, kas paredz ne tikai atbildības mīkstinājumu, bet arī tieši atbilstošas reakcijas noteikšanu par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Grozījumi attiecas gan uz Krimināllikuma Vispārīgo daļu, gan uz Sevišķo daļu. Komisija konceptuāli atbalsta. Lūdzu deputātus balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Judins. 1.februāris.

Sēdes vadītāja. Ja nav citu ierosinājumu, priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Grozījumi ir saistīti ar tikko minēto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”, jo, mainot noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju, ir nepieciešams izdarīt arī attiecīgus grozījumus Kriminālprocesa likumā. Apjoma ziņā šis likumprojekts ir daudz, daudz mazāks. Kā es jau teicu, tas saistīts ar Krimināllikuma grozījumiem.

Lūdzu atbalstīt.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Judins. 1.februāris. Februāris!

Sēdes vadītāja. Ja nav citu ierosinājumu, priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2012. gada 1. februāris.

A.Judins. Tieši tā.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ir saistīts ar jau minēto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”. Izslēdzot no Krimināllikuma atkārtotību, ir jārisina problēma, kas saistīta ar cilvēku sodīšanu par attiecīgajām darbībām, kas ir izdarītas atkārtoti. Daļa pārkāpumu tiks kriminalizēta, bet par citiem būs paredzēta tikai administratīvā atbildība. Lai šo problēmu atrisinātu, ir paredzēti šie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Judins. 2012.gada 1.februāris.

Sēdes vadītāja. Ja nav citu ierosinājumu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu tiek noteikts 2012.gada 1.februāris.

Godātie deputāti, ir saņemts piecu deputātu - Lolitas Čigānes, Edvarda Smiltēna, Dzintara Zaķa, Valda Zatlera un Jāņa Ozoliņa - lūgums turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz visu jautājumu izskatīšanai. (No zāles: „Ļoti labs priekšlikums! Atbalstām!”)

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti atbalsta. Tātad sēdi turpināsim bez pārtraukuma.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.39/Lp11), otrais lasījums.

Ir saņemti 18 priekšlikumi.

1. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 2. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 3. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 4. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 5. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 6. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 7. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

V.Agešins. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 9. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 10. - deputātes Ilmas Čepānes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 13. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 14. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 15. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 16. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. 17. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

V.Agešins. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Agešins. Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot „par” grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Agešins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 29.novembris.

Sēdes vadītāja. Ja deputātiem nav citu priekšlikumu, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 29.novembris.

V.Agešins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpināsim darba kārtības izskatīšanu ar papildinātajiem jautājumiem.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā... Ziņotāja nav. (Starpsaucieni: „Kāpēc nav ziņotāja? Kas notiek?”)

Tātad atklājam debates.

Vārds debatēs deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Vēlreiz... Cienījamie deputāti! Nu, arī tā laikam ir kurioza mūsu Saeimas darbība, ka nav ziņotāja... It īpaši tāpēc, ka tikai šodien mēs ieraudzījām šo likumprojektu, un uzreiz vajag grozīt...

Uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību? Uz to, ka mēs turpinām dzīvot tā, kā esam dzīvojuši agrāk, - nedomājam par rītdienu. Mums priekšā stāv valsts budžeta veidošana nākamajam gadam, un, ja mēs nezinām, cik mums vajadzēs konsolidēt - 26 miljonus, 46 vai varbūt 58 miljonus... Un tas ir laikā, kā valsts kontroliere Inguna Sudraba nesen norādīja, ka šajā gadā valsts iztērējusi bezcerīgi aptuveni 380, man liekas, miljonus. Tā katru miljonu... vienu miljonu katru dienu mēs vienkārši iztērējam no tā, ko mēs nevaram tērēt.

Un tur tieši tika norādīts arī tas, ka, piemēram, Aizsardzības ministrija samaksāja tādu savu rēķinu, ko tā varēja maksāt tikai pēc diviem gadiem. Ja mums valstī ir saimnieciskās darbības plānošana, tad mums vajadzēja arī paredzēt, piemēram, to, ka mēs... Ir parakstīts līgums par to mīnu kuģa iegādi, tad vajadzēja jau budžetā paredzēt tos miljonus. Un tā summa nav 500 tūkstoši, ir runa par 5,6 miljoniem. Tā ir liela nauda. Es saprotu, ka varbūt Iekšlietu ministrijai pēkšņi varbūt vajag līdzekļus kaut kādām algām vai vēl kāda aprīkojuma iegādei, vai varbūt vajag, piemēram, ugunsdzēšanai nopirkt mašīnas... Saprotu. Bet par Aizsardzības ministriju... Tas, ka viss ir plānots, ir saskaņā ar plānu... Tad vajag sākt domāt vairāk valstiski un saimnieciski!

Es, piemēram, nevaru atbalstīt šos grozījumus, kuri tiek izdarīti tik vienkārši, tik spontāni. Tikai 7.novembrī tie parādījās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Klementjeva kungam.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Es esmu šīs komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, loceklis, bet neesmu ziņotājs. Droši vien ziņotājs drusciņ vēlāk komentēs šo lēmumu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pilnā sastāvā atbalstīja šo lēmumu. Arī es balsoju „par”, bet es gribu tagad jums pateikt, ka diemžēl lēmuma projektu komisija saņēma pavisam neilgi pirms komisijas sēdes sākuma un man tiešām nebija iespējas iepazīties ar šā projekta būtību detalizēti. Un tagad, pēc kāda laika, tomēr noskaidrojās, ka nav tik vienkārši pieņemt šo lēmumu. Es gribu savu motivāciju paskaidrot. Patiesībā es mainīju viedokli - salīdzinājumā ar to, kas man bija komisijas sēdes laikā.

Labi, ka mūsu valdība ietaupīja naudu uz valsts parāda vadības rēķina, pārkreditējoties starptautiskajos finanšu tirgos, un līdz ar to atmaksāja valsts kredītu ar mazākiem procentiem, ar mazākiem zaudējumiem. Slikti ir tas, ka mēs šo ietaupījumu tērējam tādēļ, lai vienkārši samazinātu budžeta deficītu nākamajam gadam. Es domāju, ka šis ietaupījums varētu tikt izmantots citiem mērķiem, jo tik un tā šā līguma par mīnu meklētājkuģa iegādi izpildei līdzekļi ir jau nodrošināti un kuģis droši vien tiks nopirkts, jo to nosaka līgums ar Nīderlandi, cik es saprotu.

Es nedomāju, ka mēs varētu tagad, sagatavojoties nākamā gada budžeta pieņemšanai, jau uzreiz tagad sākt lāpīt mūsu budžetu un mazināt budžeta deficītu tā, kā mēs tagad darām. Līdz ar to es rosinu neatbalstīt šo lēmumu, un tāpat arī „Saskaņas Centra” frakcija neatbalstīs šo lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Pimenova kungam.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

 

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Visi šie līdzekļi ir nākamā gada projekta līdzekļi, un šie līdzekļi mums palīdzēja ieekonomēt nākamā gada budžeta konsolidācijā 7 miljonus latu. Šie izdevumi visi ir ieplānoti ilgtermiņā, un praktiski šie līdzekļi būtu jāparedz nākamā gada budžetā, pretī rodot papildus citus konsolidācijas avotus. Mēs jau saprotam un redzam, cik grūti ir trešo gadu konsolidēt. Mēs esam konsolidējuši vairāk nekā 2,2 miljardus latu pa trīs gadiem. Liela daļa šīs konsolidācijas - vairāk nekā puse, apmēram 60 procenti, - bija no izdevumu samazināšanas. Liela daļa balstījās nodokļu palielināšanā. Un mēs domājam, ka katra lata pārcelšana no nākamā gada budžeta uz šo gadu, kad mums ļoti labi pildās budžets, pateicoties uzņēmējdarbības uzlabošanai, pateicoties Valsts kases labam darbam parādu apkalpošanā... Es domāju, ka tas ir tikai pareizi, ko valdība darīja, un ļoti pareizi, ka šādus izdevumus bija iespējams ieplānot šāgada budžetā, runājot par nākamo gadu, un nākamā gada budžetu konsolidēt par mazākiem līdzekļiem.

Kolēģi, es atvainojos, ka es nokavēju šā lēmuma projekta prezentēšanu. Komisijas vārdā un arī un arī savā vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies Reira kungam.

Debates slēdzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 27, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”.

Balsojums būs aizklāts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”! Pēc spēkā esošā Saeimas kārtības ruļļa balsojums ir aizklāts. (No zāles: „Atklātu! Prasām atklātu!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 2, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Nebija nosaukts uzvārds, par ko mēs balsojam!”)

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Dainas Kazākas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Balsojums ir aizklāts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Dainas Kazākas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 5, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Dainas Kazākas ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Šis balsojums ir atklāts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Dainas Kazākas ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts ir pieņemts.

Nākamais papildinātās darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” pirmajā lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Mans pienākums šodien ir jums stāstīt par Sociālo un darba lietu komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””.

Informēju, ka ar grozījumiem likumā „Par valsts pensijām” 10.Saeimas laikā arīdzan nodarbojās Sociālo un darba lietu komisija, bet mūsu iepriekš sagatavotais likumprojekts tā arī palika Valsts prezidenta Andra Bērziņa kabinetā... uz galda vai atvilktnē droši vien.

Es, protams, esmu gandarīta, ka uz šodienu sagatavotais likumprojekts Sociālo un darba lietu komisijā ir atbalstīts absolūti no visiem mūsu komisijā strādājošajiem deputātiem - gan pozīcijā, gan opozīcijā strādājošajiem. Es, protams, šodien varu paust gandarījumu, ka sadarbībā ar Labklājības ministriju un Finanšu ministriju atbilstoši Saeimas kārtības rullim mēs esam saņēmuši atzinumus gan no Labklājības ministrijas, gan no Finanšu ministrijas. Labklājības ministrija likumprojektu atbalsta pilnībā, turklāt jaunā labklājības ministre Ilze Viņķeles kundze arī ir piedalījusies mūsu komisijas sēdē. Komisijas sēdē, gatavojot likumprojektu, piedalījās arī atbildīgie ierēdņi no Labklājības ministrijas un no Finanšu ministrijas.

Finanšu ministrijas atzinumā mēs varam lasīt, ka Finanšu ministrija norāda uz vairākām neprecizitātēm, kuras Sociālo un darba lietu komisija ļoti rūpīgi izskatīs, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam.

Godātie kolēģi! Grozījumos likumā „Par valsts pensijām” ir ietvertas normas, par kurām šāgada sākumā arodbiedrību akcijas laikā 25 727 iesniegumi tika adresēti Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņas kundzei, un šos iesniegumus izskatīja un apkopoja Sociālo un darba lietu komisija.

Kolēģi! Šajos iesniegumos paustie divi viedokļi par likumu „Par valsts pensijām” šodien ir atspoguļoti mūsu likumprojektā. Ir iespēja priekšlaicīgi pensionēties pagarināta līdz 2013.gada 31.decembrim personām, kuru sociālās apdrošināšanas stāžs jeb, citiem vārdiem sakot, darba stāžs nav mazāks par 30 gadiem.

Iespēja saņemt un pieprasīt pensiju ir personām, kuras laikā līdz 1995.gada 31.decembrim strādāja kaitīgos vai sevišķi kaitīgos, vai arī smagos darbos Latvijā. Ir runa par cilvēkiem, kuri būtu tiesīgi saņemt pensiju pēc pirmā un otrā saraksta. Arī šo likuma normu gaida cilvēki gan Daugavpilī, gan Brocēnos, gan Liepājā, gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās un apdzīvotajās vietās.

Jāpiebilst, ka par katru no šīm personām, kuras strādāja ļoti kaitīgos, sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos, savulaik darba devējs maksāja sociālo nodokli - 75 procentus no darba algas. Un par katru no otrā saraksta - par katru kaitīgos darbos strādājošo - 50 procentus no darba samaksas.

Godātie deputāti! Jums atbilstoši Saeimas kārtības rullim bija iespēja iepazīties ar likumprojektu savlaicīgi, jo komisija to iesniedza Saeimai 16.novembrī, kā arī ar mūsu komisijas sagatavoto anotāciju, kur aprēķini ir ļoti korekti norādīti. Un, izskatījuši grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, Sociālo un darba lietu komisijas deputāti vienprātīgi nolēma aicināt parlamentu izskatīt likumprojektu steidzamības kārtā, jo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir jāpaspēj sagatavoties līdz 1.janvārim, lai likumprojektā minētās normas varētu ieviest dzīvē un mūsu cilvēki Latvijā varētu sev šo pakalpojumu pieprasīt atbilstoši jaunajam likumam. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pašreiz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir ļoti stipri aizņemta darbā ar pensiju un pabalstu saņēmējiem, kuri steidzamības kārtā risina jautājumu, kur nākamajā mēnesī viņiem saņemt pensiju un pabalstu, ja viņi bija līdz šim „Latvijas Krājbankas” klienti.

Aicinu, kolēģi, piešķirt likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A.Barča. Komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jā, lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

 

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 25.novembrim, tas ir, rītdienai, līdz pulksten 17.00 un noteikt izskatīšanu nākamajā Saeimas sēdē - 1.decembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ja deputātiem nav iebildumu, tad priekšlikumu...

A.Barča. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. ...iesniegšanas termiņš ir 25.novembris. Likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā 1.decembrī.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus šodienas sēdes darba kārtības jautājumus.

Mums ir viens patīkams notikums - sveiksim šodien dzimšanas dienā deputātu Jāni Dūklavu! (Aplausi.) Paldies.

Mums vēl ir paziņojumi.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Pusstundu pēc Saeimas sēdes beigām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tiks dibinātas divas apakškomisijas: pirmā - Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisija, otrā - Mājokļa jautājumu apakškomisija. Dibināšana notiks Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Intai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde šodien pulksten 11.15. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Pēc 5 minūtēm Dzeltenajā zālē notiks divu sadarbības grupu dibināšana - ar Nīderlandi un ar Norvēģiju. Lūdzu piedalīties!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrāciju! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa... nav klāt, Boriss Cilevičs... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... arī nav, Andrejs Judins... ir klāt, Ilona Jurševska... ir klāt, Ināra Mūrniece... nav, Vineta Poriņa... arī nav, Romualds Ražuks... nav un Kārlis Seržants... ir, ir, jā.

Paldies! Tas arī viss.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
11.Saeimas rudens sesijas 10.sēde
2011.gada 24.novembrī

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (Nr. 64/Lp11)
(Dok. Nr. 166, 166A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” (Nr.65/Lp11)
(Dok. Nr. 173, 173A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.66/Lp11)
(Dok. Nr. 174, 174A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr.67/Lp11)
(Dok. Nr. 175, 175A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (Nr.70/Lp11)
(Dok. Nr. 182, 182A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” (Nr.73/Lp11)
(Dok. Nr. 198, 198A)
   
Priekšlikumi - dep. I.Latkovskis (par)
  - dep. V.Orlovs (pret)
   
Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības vienošanos par personu atpakaļuzņemšanu” (Nr.74/Lp11)
(Dok. Nr. 200, 200A)
   
Deputātu Jāņa Ādamsona, Jāņa Urbanoviča, Viktora Jakovļeva, Sergeja Dolgopolova, Marjanas Ivanovas-Jevsejevas, Ivana Klementjeva, Mihaila Zemļinska, Nikolaja Kabanova, Sergeja Potapkina, Raimonda Rubika pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par bezatbildību palīdzības sniegšanā Mālpils novada Upmalās katastrofā cietušajiem” (Nr.1/P11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 117, 117B)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Debates Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs V.Ķīsis
  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs E.Cilinskis
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. Dz.Ābiķis
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Oficiālo publikāciju likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr.68/Lp11)
(Dok. Nr. 179)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži) - Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr.69/Lp11) (Steidzams)
(Dok. Nr. 180)
   
Ziņo - dep. I.Cvetkova
   
Likumprojekts „Par Starptautiskā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centra statūtiem” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr.71/Lp11)
(Dok. Nr. 196)
   
Ziņo - dep. S.Mirskis
   
Likumprojekts „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr.72/Lp11)
(Dok. Nr. 197)
   
Ziņo - dep. S.Mirskis
   
Debates - dep. E.Cilinskis
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr.18/Lp11) (2.llasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 52)
   
Ziņo - dep. G.Igaunis
   
Likumprojekts „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” (Nr.4/Lp11) (1.llasījums)
(Dok. Nr. 36, 170)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” (Nr.5/Lp11) (1.llasījums)
(Dok. Nr. 37, 171)
   
Ziņo - dep. K.Krēsliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.27/Lp11) (2.llasījums)
(Dok. Nr. 172)
   
Ziņo - dep. M.Zemļinskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” (Nr.24/Lp11) (2.llasījums)
(Dok. Nr. 177)
   
Ziņo - dep. K.Seržants
   
Likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr.25/Lp11) (2.llasījums)
(Dok. Nr. 178)
   
Ziņo - dep. E.Demiters
   
Likumprojekts „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” (Nr.6/Lp11) (1.llasījums)
(Dok. Nr. 38, 181)
   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.23/Lp11) (2.llasījums)
(Dok. Nr. 183)
   
Ziņo - dep. I.Klementjevs
   
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.9/Lp11) (1.llasījums)
(Dok. Nr. 43, 185)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.10/Lp11) (1.llasījums)
(Dok. Nr. 44, 186)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.11/Lp11) (1.llasījums)
(Dok. Nr. 45, 187)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.39/Lp11) (2.llasījums)
(Dok. Nr. 199)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.80/Lm11)
(Dok. Nr. 222)
   
Debates - dep. I.Klementjevs
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. J.Reirs
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē” (Nr.81/Lm11)
(Dok. Nr. 223)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Dainas Kazākas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas” (Nr.82/Lm11)
(Dok. Nr. 224)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Dainas Kazākas ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā” (Nr.83/Lm11)
(Dok. Nr. 225)
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (Nr.70/Lp11) (1.llasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 182, 182A)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Paziņojumi
  - dep. L.Čigāne
  - dep. I.Bišofa
  - dep. A.Loskutovs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 24.11.2011 09:14:34 bal001
Par - 62, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (73/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 24.11.2011 09:43:51 bal002
Par - 35, pret - 42, atturas - 14. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par bezatbildību palīdzības sniegšanā Mālpils novada Upmalās katastrofā cietušajiem (1/P11)

Datums: 24.11.2011 09:48:15 bal003
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Oficiālo publikāciju likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (68/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.11.2011 09:51:14 bal004
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži) – Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (69/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.11.2011 09:52:12 bal005
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži) – Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. ... (69/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.11.2011 09:55:09 bal006
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Starptautiskā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centra statūtiem (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (71/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.11.2011 09:58:13 bal007
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (72/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.11.2011 10:10:39 bal008
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (18/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 24.11.2011 10:13:01 bal009
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Operatīvās darbības likumā (4/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.11.2011 10:14:33 bal010
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā (5/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.11.2011 10:15:35 bal011
Par - 86, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (27/Lp11), 2.lasījums

Datums: 24.11.2011 10:17:20 bal012
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā (24/Lp11), 2.lasījums

Datums: 24.11.2011 10:19:28 bal013
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (25/Lp11), 2.lasījums

Datums: 24.11.2011 10:21:02 bal014
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā (6/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.11.2011 10:22:24 bal015
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (23/Lp11), 2.lasījums

Datums: 24.11.2011 10:24:48 bal016
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (9/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.11.2011 10:25:51 bal017
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (10/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.11.2011 10:27:09 bal018
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (11/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.11.2011 10:31:18 bal019
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (39/Lp11), 2.lasījums

Datums: 24.11.2011 10:38:47 bal020
Par - 60, pret - 27, atturas - 5. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (80/Lm11)

Datums: 24.11.2011 10:39:41 bal021
Slēgtais balsojums
Par - 75, pret - 2, atturas - 5. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē (81/Lm11)

Datums: 24.11.2011 10:40:11 bal022
Slēgtais balsojums
Par - 80, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Dainas Kazākas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas (82/Lm11)

Datums: 24.11.2011 10:40:42 bal023
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Dainas Kazākas ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (83/Lm11)

Datums: 24.11.2011 10:47:17 bal024
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (70/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.11.2011 10:47:47 bal025
Par - 88, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (70/Lp11), 1.lasījums




 

Frakciju viedokļi
2011.gada 24.novembrī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un nākamajās „Frakciju viedokļu” minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika izskatīti Saeimā, kādi lēmumi tika pieņemti, un informēs arī par citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Jānim Reiram. Lūdzu!

 

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā galveno Saeimas šīsdienas sēdē skatīto jautājumu gribu atzīmēt likumprojektu, kas paredz pagarināt priekšlaicīgās pensionēšanās vecumu, un tātad šis ir sociālās palīdzības turpinājums, jo ar 2012.gadu šāda iespēja tika liegta. Saeimā mēs izskatīsim, kā šo lietu varētu pagarināt vēl uz diviem gadiem, jo tieši priekšpensionēšanās vecuma cilvēku vidū ir samērā liels īpatsvars bezdarbnieku. Bet, es domāju, sīkāk par to pastāstīs kolēģe Barčas kundze.

Kā aktualitāti Saeimas darbā es gribu atzīmēt debates un viedokļu uzklausīšanu par situāciju „Latvijas Krājbankā”. Ar šo jautājumu nodarbojas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un praktiski mēs esam nonākuši pie viedokļa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ir darbojusies savas kompetences ietvaros, bankā ir aktīvi, un visi Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir noguldījumi, garantētie noguldījumi līdz 70 tūkstošiem latu, saņems savus līdzekļus jebkurā gadījumā, tātad vai nu gadījumā, ja Lietuvas valdība nolems glābt „Snoras” banku un palīdzēt „Latvijas Krājbankai”, vai arī tad, ja banka būs jālikvidē.

Vēl. Aktuāls bija jautājums par nulles deklarāciju, kurš ir ļoti saistīts ar „Latvijas Krājbanku”, jo viens no jautājumiem, kas ir saistīts ar šo deklarāciju, vai viens no risinājuma veidiem ir skaidrās naudas iemaksa... vienlaicīga skaidrās naudas iemaksa komercbankās. Deputātiem izraisīja šaubas šis veids, kādā mēs varētu pārliecināties par deklarētās skaidrās naudas esamību, jo – vai būs iespējams iedzīvotājus pārliecināt par iespējām šo naudu bankā iemaksāt? Līdz ar to komisija šo jautājumu svītroja no darba kārtības, un mēs nākamās nedēļas laikā, pirms nav vēl budžeta projekts nonācis Saeimā, visus spēkus veltīsim, lai tā sauktās sākotnējās deklarēšanās likuma projektu pieslīpētu un iesniegtu Saeimā pieņemšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Vēl. Gribu atzīmēt, ka pārsvarā tiek runāts „Latvijas Krājbankas” jautājumā... ka pārsvarā tiek runāts par likvidācijas izmaksām, bet valdība, parlaments, parlamentārieši, dienesti ļoti nozīmīgu darbu iegulda, lai tiktos, lai runātu, lai sazvanītos ar Lietuvas kolēģiem un pārliecinātu Lietuvas kolēģus par to, ka ir nepieciešams glābt „Snoras” banku un arī „Latvijas Krājbanku”. Tātad prioritāte valdībai un Saeimai tomēr būtu šīs bankas glābšana, nevis likvidēšana. Līdz ar to tiekas visos līmeņos vadītāji – tiekas gan premjeri, gan Saeimas spīkere šodien tiksies ar kolēģi... Baltijas Asamblejas sēde šodien būs Tallinā, kur kolēģi arī uzrunās kolēģus... Attiecīgo nozaru ministri savstarpēji runā... Visi mēs mēģinām pārliecināt Lietuvu, lai Lietuva izrādītu tādu pašu solidaritāti, kādu mēs izrādījām pirms trīs gadiem, glābjot „Parex banku” un praktiski glābjot Baltijas valstis no neizbēgamas devalvācijas, kas varētu iestāties pirms trīs gadiem.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Reira kungam no partijas VIENOTĪBA frakcijas.

Nākamajai vārds Zatlera Reformu partijas frakcijas deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei. Lūdzu!

 

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Labdien, godātie radioklausītāji! Zatlera Reformu partijas frakcija šodien ir atbalstījusi visus Saeimā izskatāmos likumprojektus, to skaitā arī iepriekš minēto likumprojektu par priekšlaicīgās pensionēšanās jautājumu, kas ir ļoti būtisks šajā sociāli saspringtajā laikā šeit, Latvijā, ko tiešām izjūt jebkurš Latvijas iedzīvotājs.

Mēs uzskatām, ka, neskatoties uz to, ka šī Saeima ir sanākusi pirms samērā neilga laika, tās darbam – likumprojektu pieņemšanai – ir jānorit ļoti raiti, un mūsu partija tik tiešām gan darbā komisijās, gan darbā Saeimas sēdēs, konstruktīvi strādājot, atbalsta visus komisijās atbalstītos likumprojektus.

Tas, par ko es šodien vēlos jums nedaudz pastāstīt, ir par atklātajiem balsojumiem, kas pirms kāda laika tika iniciēti šajā Saeimā, proti, par tām amatpersonām, kas ir minētas Saeimas kārtības rullī, – tiesneši, dažādu iestāžu vadītāji būtu turpmāk jāievēlē atklāti, taču atlikts tika jautājums par tām amatpersonām, kas ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmē. Proti, tie ir Satversmes tiesas tiesneši, valsts kontrolieris un Valsts prezidents. Esam strādājuši un panākuši, ka mūsu koalīcijas partneri atbalstīs arī šo iniciatīvu, ka arī Satversme šajā jautājumā būtu jāgroza. Šodien iesniegsim kopīgu likumdošanas iniciatīvu no visiem koalīcijas partneriem, tātad no Zatlera Reformu partijas, no VIENOTĪBAS, no Nacionālās apvienības un arī no tā dēvētajiem neatkarīgajiem deputātiem, un ļoti ceram arī uz citu Saeimā pārstāvēto politisko spēku atbalstu šajā ļoti nozīmīgajā jautājumā, lai Saeima atgūtu uzticību un prestižu jūsu, vēlētāju, acīs, jo uzskatām, ka tik tiešām katrs Saeimas balsojums ir tāda zināma atskaite vēlētājiem par to, kā mēs balsojam. Mēs varam paskaidrot, pamatot, argumentēt, kādēļ mūsu lēmums ir tieši tāds un ne citāds, un tieši šī atklātība, argumentācija, atklātas parlamentāras debates, iespēja sekot līdzi katram mūsu lēmumam un pārliecināties par vārdu un darbu sakritību – tas, manuprāt, ir tas galvenais uzdevums, kāpēc jūs vispār esat šeit mūs ievēlējuši.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Zatlera Reformu partijas frakcijas deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

Nākamais runās partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien vēlos paust mūsu frakcijas nostāju par diviem jautājumiem.

Vispirmām kārtām – par „Latvijas Krājbankas” krīzi.

Apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija vakarvakarā ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, aicinot valdības vadītāju parlamenta sēdē sniegt izvērstu ziņojumu par situāciju ar „Latvijas Krājbanku” un par ieplānotajiem neatliekamajiem pasākumiem.

Apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti uzskata, ka pašreizējā situācijā, kad „Latvijas Krājbankas” krahs skāris daudzu valsts iedzīvotāju intereses, tajā skaitā sešdesmit tūkstošu pensionāru intereses, paralizējis vai apgrūtinājis vairāku pašvaldību darbu un radījis problēmas, ar kurām tagad saskaras uzņēmēji, Ministru kabineta vadītājam ir jāsniedz parlamentam un sabiedrībai patiesa informācija par notiekošo, un pieļauju, ka nākamotrdien būs Saeimas ārkārtas sēde, kuru sasauks opozīcijā esošās partijas un kuras mērķis būs uzklausīt Valdi Dombrovski jautājumā par to, ir vai nav valdībai plāns, kā rīkoties šajā krīzes situācijā.

Otrām kārtām vēlos paust mūsu frakcijas nostāju par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Man ir patiešām liels prieks par to, ka šodien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja šo likumprojektu un bez tam šim likumprojektam tika piešķirta steidzamība.

Kādēļ šis likumprojekts ir vajadzīgs?

Lieta ir tā, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu „Par valsts pensijām” tikai līdz 2011.gada 31.decembrim visiem cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi – divus gadus agrāk par priekšlaicīgās pensijas pieprasīšanas brīdī valstī noteikto pensijas vecumu, kā arī personām, kuras līdz 1995.gada 31.decembrim noteiktu laiku ir strādājušas darbos ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem vai kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem. Visām šīm personām tikai līdz 31.decembrim ir dota iespēja aiziet pensijā agrāk, nekā tas ir noteikts vispārējā gadījumā, proti, 57 gadu vecumā.

Savukārt likumprojekts, par kuru Saeima šodien nobalsoja pirmajā lasījumā, paredz līdz 2013.gada 31.decembrim saglabāt tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos un pagarināt iespēju pieprasīt vecuma pensiju divus gadus pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.

Šīs likuma normas pilnībā atbilst „Saskaņas Centra” programmai, arī priekšvēlēšanu programmai un nostājai. Un es ceru, ka jau pēc nedēļas mēs pieņemsim šādus grozījumus galīgajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Agešina kungam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

„Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

 

A.Barča (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji! Arīdzan man, strādājot Sociālo un darba lietu komisijā, šodien ir patiess gandarījums par kolēģiem deputātiem, ka komisijas izstrādātais likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” ir pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā. Un kādēļ? Gandarījums ir dubults tādēļ, ka Saeima šajā konkrētajā gadījumā ir atbalstījusi komisijas aicinājumu, lai Latvija izvairītos no nepatīkamas situācijas, jo pretējā gadījumā, neizdarot grozījumus šajā manis iepriekš minētajā likumā, Latvijai nāktos maksāt Eiropai soda naudu. Un tādēļ Sociālo un darba lietu komisija pagājušajā nedēļā... mēs rakstījām vēstuli un sūtījām to uz Valsts kanceleju, lai turpmāk Latvijā nenotiktu tādas lietas, ka regulējošie dokumenti, kuri ir saistoši visām Eiropas Savienības valstīm... ka šie likumprojekti, precīzāk sakot, likumu grozījumi, atnāk uz Saeimu ar novēlošanos, kad mums jāsāk strādāt jau ugunsdzēsēju režīmā.

Kas ir galvenais? Galvenais šajā jautājumā ir tas, ka tiek salāgotas iespējas tiem mūsu cilvēkiem, kuri pieprasa bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu... tātad šīs regulējošās normas ir mainītas atbilstoši Eiropas likumdošanai. Ar nākamā gada 1.janvāri Latvijā cilvēki sāks strādāt – viņiem būs iespēja strādāt algotos sabiedriskos darbos, kur pašvaldības noteiks, kuriem cilvēkiem būtu nepieciešams strādāt, lai uzlabotu savu situāciju... piedalīties šajos darbos. Un cilvēki... Kāda ir atšķirība no iepriekšējā darba – ar stipendiju vai, kā mēs Latvijā to dēvējam, no „simtlatnieku” programmas? Šie cilvēki, kuri strādās algotos sabiedriskos darbos, būs sociāli apdrošināti, līdz ar to viņiem šo laiku ieskaitīs darba stāžā, kā tas nebija iepriekš – pagājušajā gadā.

Grozījumi šajā konkrētajā likumprojektā ir apjomīgi, bet es ļoti ceru, ka mēs tos savlaicīgi nodosim Valsts prezidentam, ņemot vērā to, ka „par” likumprojekta steidzamību nobalsoja vairāk nekā 60 procenti deputātu. Tas nozīmē, ka likumprojekts stāsies spēkā savlaicīgi – līdz 5.decembrim.

Otrais likumprojekts, kuru sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija un ar kuru mēs šeit, Saeimā, cīnījāmies jau iepriekšējā, 10., sasaukumā, – tātad „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””. Mani kolēģi jau daudz jums šodien paspēja izstāstīt, tāpēc es pateikšu par tām normām, par kurām nerunāja ne VIENOTĪBA, ne arī „Saskaņas Centrs”. Un tas ir: tiek pieņemta un Latvijas likumdošanā iestrādāta Eiropas Parlamenta un Padomes regula ar attiecīgu numuru, kura ir stājusies spēkā šā gada 1.maijā. Un nopietni ir tas, ka regulā un tagad arī Latvijas likumdošanā, kas saistīta ar pensijām, ir iestrādāts jautājums par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri pārvietojas Kopienas teritorijā. Tātad runa ir arī par mūsējiem, kuri pašreiz strādā ārpus Latvijas Republikas robežām, lai viņiem, atgriežoties šeit, mājās, mēs atbilstoši Eiropas prasībām varētu rēķināt gan dažāda veida pensijas, gan kārtot pārējās sociālās lietas.

Vēl es vēlos pateikt, ka tad, ja šis likumprojekts tiks Saeimā pieņemts, nebūs vairs arī nekādas atšķirības cilvēkiem, kuri saņem izdienas pensiju. Šeit gan ir runa par tādu skumjāku gadījumu. Ja valsts pensijas saņēmējs ir miris, tad viņa nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam bija iespējas saņemt pabalstu divu pensiju apmērā – tātad dubultā apmērā. Bet šāds regulējums iepriekš nebija vēl visiem izdienas pensijas saņēmējiem. Šodien šajā likumprojektā tas ir ietverts.

Un vēl man gribētos teikt, ka noregulēta būs arī norma par invaliditātes pensijas saņēmējiem, kuriem pašreiz, ja viņi ir kredītņēmēji un viņiem neizdodas savlaicīgi bankai samaksāt visu naudiņu, ir bijis ļoti daudz tādu gadījumu, kad invalīdi paliek praktiski bez nekādiem iztikas līdzekļiem. Tagad likums „Par valsts pensijām” turpmāk noteiks – un tas būs 36.panta otrajā daļā –, ka invaliditātes pensijas saņēmējiem pēc ieturējuma veikšanas nedrīkst palikt uz rokas mazāk kā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts.

Par visām pārējām normām, es domāju, mēs arīdzan centīsimies informēt. Un es esmu gandarīta, ka šodien notiek ieklausīšanās, jo es jaunajiem kolēģiem, kuri sāka strādāt 11.Saeimā, centos pastāstīt arī par to arodbiedrību nopietno akciju, kāda bija šā gada sākumā, kad Saeima saņēma 25 727 iesniegumus, kuros bija runa par priekšlaicīgo pensionēšanos, par pensionēšanos pēc pirmā un otrā saraksta.

Nu, lūk, tagad šis darbs būs izdarīts, jo šodien vairāk nekā 80 deputāti no visa deputātu skaita atbalstīja gan likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” steidzamību, gan arīdzan pirmo lasījumu. Un Saeima ir lēmusi, ka nākamajā ceturtdienā – 1.decembrī – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” tiks skatīts otrajā, galīgajā, lasījumā, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra var paspēt savlaicīgi pārkārtot savu darbu un lai nākamā gada 1.janvārī likums var stāties spēkā.

Paldies, un jauku jums nedēļas nogali!

 

Vadītāja. Paldies Barčas kundzei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

 

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

Sveicināti, latvieši! Reaģējot uz publiskoto informāciju, ka Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs ir parakstījies par grozījumiem Satversmē, Nacionālā apvienība vakar iesniedza iesniegumu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, lai tiktu izvērtēta Kabanova darbība un viņš saņemtu sodu, jo, parakstoties pretvalstiskajā parakstu vākšanā par divvalodību, viņš ir pārkāpis Saeimas deputāta zvērestu – stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Mēs ar Datu valsts inspekcijas palīdzību noskaidrosim visus pretvalstiski noskaņotos Saeimas deputātus, un tas nepaliks nepamanīts.

Šodien Saeimas sēdē pozitīvs notikums bija Saeimā pārstāvēto partiju atbalsts „Visu Latvijai!” sagatavotajiem grozījumiem Darba likumā, kuri izbeigs latviešu lingvistisko diskrimināciju darba tirgū. „Pret” balsoja tikai „Saskaņas Centrs”.

Saistībā ar „Latvijas Krājbanku”. Nacionālās apvienības Saeimas frakcija vakar savā sēdē vienbalsīgi nolēma aicināt atkāpties no amata Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju un padomes locekli Irēnu Krūmani. Nacionālā apvienība uzskata, ka pašreizējie notikumi ar „Latvijas Krājbanku” ir jāsaista arī ar nepietiekami efektīvu FKTK banku uzraudzības līdzšinējo politiku, kas kopš „Parex bankas” krīzes tā arī nav tikusi uzlabota. Vakardien Nacionālā apvienība iesniedza arī grozījumus, lai valsts un pašvaldību finanšu līdzekļi tiktu glabāti Valsts kasē. Tas ir paredzēts grozījumā likumā „Par Valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”. Nacionālā apvienība grozījumos paredz noteikt, ka valsts un pašvaldību iestādes savus finanšu līdzekļus glabā Latvijas Republikas Valsts kasē, nevis kredītiestādēs, kā tas ir šobrīd. Grozījumi likumā ir sagatavoti, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos, kā tas bija ar „Latvijas Krājbanku” un „Parex banku”. Brīdī, kad šīs bankas nonāca finansiālās grūtībās un to darbība tika apturēta, abos gadījumos vairāku pašvaldību, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu līdzekļi tika iesaldēti, tādējādi apdraudot valsts un pašvaldību funkciju izpildi. Pieņemot Nacionālās apvienības grozījumus, tiktu nodrošināts, ka valsts un pašvaldību līdzekļi tiek glabāti Latvijas Republikas Valsts kasē, un tas ievērojami mazinātu risku nākotnē, ka atsevišķu banku finansiālās problēmas var apdraudēt kādu pašvaldību vai valsts institūciju darbību.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Līdz ar to „Frakciju viedokļi”, ko tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa, ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Ceturdien, 23.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēdes turpinājums
12:30  Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēde
15:15  Saeimas kārtējā sēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem