Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas sestā sēde
2011.gada 3.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas 3.novembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 3.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” sadaļā „Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi lūgumu grozīt darba kārtību, lai apstiprinātu veselu virkni mandātu deputātiem, kas stājas to deputātu vietā, kuri ir nolikuši savus mandātus uz ministru pienākumu pildīšanas laiku.

Mandātu un ētikas komisija ir lūgusi izdarīt šīs izmaiņas, kuras es tūlīt nolasīšu, un iekļaut šos lēmuma projektus darba kārtībā pirms pirmā darba kārtības jautājuma.

Tātad tas ir lūgums izdarīt izmaiņas un iekļaut 3.novembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par Rasmas Kārkliņas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības “Vienotība” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat iekļaut lēmuma projektu „Par Ingmāra Čaklā 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības “Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat iekļaut lēmuma projektu „Par Lolitas Čigānes 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības “Vienotība” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat iekļaut lēmuma projektu „Par Arvila Ašeradena 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības “Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu „Par Raivja Blumfelda 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat papildus iekļaut lēmuma projektu „Par Dainas Kazākas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zatlera Reformu partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 3.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par to, ka lieta par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Satversmes tiesas tiesnesi Vinetu Muižnieci pēc būtības nav apspriežama Saeimā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto un grozīto sēdes darba kārtību.

Tātad šīsdienas darba kārtības pirmais jautājums – lēmuma projekts „Par Rasmas Kārkliņas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputātes Ilzes Viņķeles iesniegumu par to, ka viņa noliek deputāta mandātu uz ministres amata pienākumu pildīšanas laiku.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamā deputāta amata kandidāte no Politisko partiju apvienības „Vienotība” Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ir Rasma Kārkliņa, kura ir piekritusi uzņemties 11.Saeimas deputātes pilnvaras uz laiku.

Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par Rasmas Kārkliņas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Rasmu Kārkliņu dot svinīgo solījumu.

 

R.Kārkliņa.

Es, Rasma Kārkliņa, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Rasmas Kārkliņas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu Rasmu Kārkliņu ieņemt vietu zālē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ingmāra Čaklā 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputāta Valda Dombrovska iesniegumu par to, ka viņš noliek deputāta mandātu uz Ministru prezidenta amata pienākumu pildīšanas laiku.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputāta amata kandidāts no Politisko partiju apvienības „Vienotība” Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Ingmārs Čaklais, kurš ir piekritis uzņemties 11.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku.

Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par Ingmāra Čaklā 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Ingmāru Čaklo dot svinīgo solījumu.

I.Čaklais.

Labrīt, godātie deputāti!

Es, Ingmārs Čaklais, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ingmāra Čaklā 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu Ingmāru Čaklo ieņemt vietu Sēžu zālē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Lolitas Čigānes 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputāta Andra Vilka iesniegumu par to, ka viņš noliek deputāta mandātu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamā deputāta amata kandidāte no Politisko partiju apvienības „Vienotība” Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ir Lolita Čigāne, kura ir piekritusi uzņemties 11.Saeimas deputātes pilnvaras uz laiku. Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par Lolitas Čigānes 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es aicinu Lolitu Čigāni dot svinīgo solījumu.

L.Čigāne.

Es, Lolita Čigāne, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Lolitas Čigānes 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu Lolitu Čigāni ieņemt vietu Sēžu zālē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Arvila Ašeradena 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēmusi Politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputāta Arta Pabrika iesniegumu par to, ka viņš noliek deputāta mandātu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputāta amata kandidāts no Politisko partiju apvienības „Vienotība” Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Arvils Ašeradens, kurš piekritis uzņemties 11.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku. Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par Arvila Ašeradena 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Arvilu Ašeradenu dot svinīgo solījumu.

A.Ašeradens.

Es, Arvils Ašeradens, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, parakstiet svinīgā solījuma tekstu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Arvila Ašeradena 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies. Es aicinu Arvilu Ašeradenu ieņemt vietu Sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Raivja Blumfelda 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

 

V.Orlovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāta Gaida Bērziņa iesniegumu par to, ka viņš noliek deputāta mandātu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputāta amata kandidāts no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Raivis Blumfelds, kurš piekritis uzņemties 11.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku.

Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par Raivja Blumfelda 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Raivi Blumfeldu dot svinīgo solījumu.

R.Blumfelds.

Es, Raivis Blumfelds, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Raivja Blumfelda 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Aicinu Raivi Blumfeldu ieņemt vietu Sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Dainas Kazākas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zatlera Reformu partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāta Edmunda Sprūdža iesniegumu par to, ka viņš noliek deputāta mandātu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamā deputāta amata kandidāte no Zatlera Reformu partijas Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ir Daina Kazāka, kura ir piekritusi uzņemties 11.Saeimas deputātes pilnvaras uz laiku.

Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par Dainas Kazākas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zatlera Reformu partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Dainu Kazāku dot svinīgo solījumu.

D.Kazāka.

Labdien, godājamā Saeima!

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Dainas Kazākas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zatlera Reformu partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Es aicinu Dainu Kazāku ieņemt vietu Sēžu zālē.

Turpinām 3.novembra sēdi.

Izskatīsim apstiprināto un grozīto darba kārtību. Sadaļa „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Elksniņam! Lūdzu!

A.Elksniņš (SC).

Lūdzu nodot arī Juridiskajai komisijai minēto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Jā.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei!

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums likumprojektu „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” nodot arī Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajām. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijām nodots, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Eiropadomes lēmumu, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136.pantu groza attiecībā uz stabilizācijas mehānismu valstīm, kuru naudas vienība ir euro nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei!

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Ierosinājums nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei!

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Lūgums nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei!

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Lūgums nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei!

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Lūgums nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai? Nav. Tātad likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Paziņošanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par grāmatvedību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei!

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Lūgums nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ivetas Stuberovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija savā 2011.gada 26.oktobra sēdē skatīja lēmuma projektu „Par Ivetas Stuberovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” un, aizklāti balsojot, nolēma atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu deputātus paust savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ivetas Stuberovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Gunāra Strucinska apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskā komisija savā 2011.gada 26.oktobra sēdē izskatīja lēmuma projektu „Par Gunāra Strucinska apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” un, aizklāti balsojot, nolēma atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu paust savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Gunāra Strucinska apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Alda Vīksnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskā komisija savā 2011.gada 26.oktobra sēdē skatīja lēmuma projektu „Par Alda Vīksnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” un, aizklāti balsojot, nolēma neatbalstīt minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu deputātus paust savu viedokli debatējot un balsojot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi!

Saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” tiesnesis Vīksne tāpat kā pārējie trīs tiesneši, par kuru apstiprināšanu vai iecelšanu tiesneša amatā mēs lemjam šodienas sēdē, pirms tam ir izgājis pietiekami stingru kvalifikācijas pārbaudi.

Kā jūs varat redzēt, Saeimas lēmuma projektam „Par Alda Vīksnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”, ir pievienota virkne dokumentu, kas liecina, ka viņa kandidatūru ir vērtējušas ļoti daudzas un dažādas institūcijas; proti, visupirms tās vietas administratīvās tiesas priekšsēdētāja, kur viņš strādā. Un, ja jūs paskatāties arī šo atsauksmi, tad jūs redzat, ka šī atsauksme ir ļoti pozitīva: tur ir norādīts, ka tiesnesis ir apzinīgs, ka spēj un vēlas analizēt savu darbu, spēj uzklausīt konstruktīvu kritiku, mēdz vērsties pie kolēģiem pēc padoma, ir pacietīgs, laipns, prot noorganizēt sava sastāva darbu, un raksturīgi ir tas, ka tiesnešu sastāvā vienmēr valda laba saskaņa.

Un ir arī daži trūkumi norādīti: ka viņam varbūt klibo loģisku un saprotamu spriedumu konstrukcija... struktūra, ir atkārtošanās, ka arī rezultatīvajai daļai būtu vēlams pievērst uzmanību. Un, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kā tiesnese norāda, viņam kļūdas daudz mazāk ir bijušas nekā agrāk.

Turklāt tiesneša iepriekšējo darbu ir vērtējusi arī Administratīvā apgabaltiesa. Un šeit, kā jūs redzat, ir atsauksme. Tā ir ārkārtīgi detalizēta. Es gribu uzteikt Administratīvo apgabaltiesu par to, ka Administratīvās apgabaltiesas (atšķirībā varbūt no vispārējās jurisdikcijas tiesas) šādas atsauksmes ir ārkārtīgi izvērstas. Un, proti, te ir norādīti gan plusi, gan arī mīnusi. Šeit jūs varat redzēt, ka ir iztirzātas visas tās svarīgākās lietas, kur ir, iespējams, bijušas domstarpības ar apgabaltiesu, kur apgabaltiesa nav piekritusi tiesneša nolēmumiem.

Tāpat ir norādīts, ka tiesnesim ir arī neapmierinošs nolēmumu rakstības stils, ir ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas, spriedums atsevišķos gadījumos rada sadrumstalotības iespaidu un dažkārt ir jāpieliek zināmas pūles, lai varētu izsekot tiesneša domu gaitai. Taču galarezultātā, neskatoties uz minētajiem trūkumiem, apgabaltiesas tiesnese Amerikas kundze uzskata, ka viņš ir apstiprināms tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Tālāk. Viņa kandidatūra tika vērtēta Tiesnešu kvalifikācijas komisijā. Jūs varat redzēt Tiesnešu kvalifikācijas komisijas sastāvu. Patiešām tie ir tie tiesneši, kuriem viss tiesnešu korpuss ir uzticējies, ka viņi varētu veikt šo darbu, jo šī viņu komisija tiek ievēlēta tiesnešu konferencē. Arī šeit ir dots pozitīvs slēdziens.

Turklāt viņa kandidatūru ir vērtējusi arī Tiesu administrācija. Un arī šeit ir norādīts visnotaļ, ka viņš ir piedalījies dažādos kvalifikācijas paaugstināšanas kursos un tos arī pabeidzis.

Pēc tam arī tieslietu ministrs ir rakstījis Saeimai, ka šī kandidatūra būtu atbalstāma.

Nonākot šai lietai Juridiskās komisijas sēdē, mēs tajā patiešām visiem tiesnešiem uzdevām diezgan daudz jautājumu, un arī par iepriekšējiem diviem tiesnešiem tika izteikti viedokļi no deputātu puses, ka šie tiesneši ir atbalstāmi.

Tiekot līdz tiesneša Vīksnes kandidatūrai, tika uzdoti divi jautājumi.

Pirmais jautājums bija sakarā ar šiem viņa trūkumiem pareizrakstībā. Viņš teica, ka viņa stils dažkārt atšķiras varbūt no citiem kolēģiem, ka viņš turpina pie tā strādāt un ka viņš cer sevi pilnveidot šajā jomā.

Otrs jautājums tika uzdots par to, ka viņam nav maģistra grāda. Viņš atbildēja - es vēlreiz noklausījos stenogrammu -, ka noteikti to iegūs, bet, ņemot vērā to, ka viņa ģimenē arī dzīvesbiedre studē un ka viņi abi to nevar darīt vienlaikus, viņš teica, ka viņš noteikti to darīs.

Un, starp citu, es gribu jums teikt, ka pašreiz likums neprasa, lai tie, kuri pašlaik strādā par tiesnešiem... lai viņiem noteikti būtu maģistra grāds Tas tiek paredzēts nākotnē.

Komisijā bez jebkādām debatēm notika aizklāta balsošana. Neviens nepateica kādu iemeslu, kāpēc nevarētu šo tiesnesi...

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

I.Čepāne. ...atbalstīt. Es tūlīt beidzu! Taču, divreiz balsojot, rezultāts bija tāds, ka Juridiskā komisija neatbalstīja.

Es domāju, ka... Es aicinu kolēģus izvērtēt visus šos dokumentus un no savas puses atbalstīt šo kandidatūru... apstiprināšanu tiesneša amatā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (ZRP).

Labrīt, godātie kolēģi deputāti!

Līdzīgi kā Čepānes kundze es gribu aicināt balsot „par” tiesneša Alda Vīksnes apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Mans arguments, pirmkārt, balstās uz Latvijas Republikas Satversmi un tiesneša neatkarību; otrkārt, balstās uz likuma „Par tiesu varu” 60.pantu.

Likuma „Par tiesu varu” 60.pantā ir rakstīts, ka tiesnesi apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, pamatojoties uz tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto atzinumu. Šeit likums nav atstājis vietu deputātiem vērtēt ne tiesneša gramatikas zināšanas, ne kādas citas tiesneša zināšanas, jo tiesneša zināšanas, profesionālā kvalifikācija un spējas jau ir izvērtētas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā.

Kā Čepānes kundze pareizi norādīja, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums ir dot pozitīvu atzinumu Administratīvās rajona tiesas tiesneša Alda Vīksnes apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Tātad Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, lasot un vērtējot šā tiesneša sastādītos nolēmumus, ir lēmusi, ka viņš ir cienīgs un atbilst tiesneša pienākumu pildīšanai.

Gribētu arī pievērsties Administratīvās apgabaltiesas atzinumam, no kura mēs redzam, ka divās trešdaļās gadījumu tiesneša Alda Vīksnes taisītajiem spriedumiem Administratīvā apgabaltiesa ir pievienojusies bez papildu motivācijas. Ko tas nozīmē? Atbilstoši Administratīvā procesa likumam tas nozīmē, ka augstākas instances tiesa, izskatot lietu, ir atzinusi, ka zemākas instances spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Tātad augstākas instances tiesai nav bijis ne ko pielikt, ne atņemt tiesneša Alda Vīksnes spriedumiem divās trešdaļās gadījumu.

Administratīvā apgabaltiesa arī norādījusi, ka tiesnesis pamatā pareizi piemēro tiesību normas, novērtē faktiskos apstākļus, kā arī izvērtē pierādījumus lietā un tiesnesim ir pietiekamas teorētiskās un praktiskās zināšanas tiesneša amata pienākumu pildīšanai. Tas ir vērtējums, kuru ir devusi augstākas instances tiesa.

Godātie kolēģi deputāti! Aldis Vīksne jau 2007.gada janvārī ir zvērējis būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, vienmēr censties noskaidrot patiesību, nekad nenodot patiesību, tiesu spriest stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem. Jau 2006.gada beigās Saeima ir apstiprinājusi šo tiesnesi amatā, parlaments jau ir izteicis savu viedokli.

Godātie deputāti! Ļausim tiesnesim turpināt pildīt savu zvērestu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti!

Cienījamā Čepānes kundze pilnīgi pamatoti norādīja uz to, ka par šo tiesnesi jau bija sniegta atsauksme, proti, jūsu lietas materiālos ir Amerikas kundzes atsauksme. Un man gribētos vienkārši citēt to, ko Amerikas kundze uzrakstīja savā atsauksmē: „Tiesnesis nav pieļāvis tādas kļūdas, uz kurām norādīts atsauksmē par iepriekšējo 3 gadu periodu [..]. Tajā pašā laikā (No zāles dep. I.Čaklais: „Dodiet cilvēku, pantu atradīsim!”) neapmierinošs ir nolēmumu rakstības stils, daudzas acīmredzamas ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas, nolēmumu tekstā nekonsekventi tiek lietoti burtu lielumi, starp rindkopām nav atstarpes, atkāpes bieži vien ir dažādos attālumos, nepamatoti tiek lietoti dažādi teksta izcēlumi [..], kas par spriedumu rada nenopietnu, paviršu un teksta sadrumstalotības iespaidu. Neadekvāti bieži tiek lietoti attiecīgie vārdi, kas uzkrītoši rada iespaidu, ka tiesa nav pārliecināta par saviem secinājumiem. Gandrīz visos analizētajos spriedumos motīvu daļā tiek atkārtoti apstākļi, kas jau norādīti sprieduma aprakstošajā daļā, turklāt kuriem nav nozīmes tiesas izspriešanā. Motīvu daļā tiek citētas dažādas procesuālas tiesību normas, kuras nav vērstas uz strīda būtības atrisināšanu. Vērojama arī sarežģīta teikumu uzbūve, kas apgrūtina to uztveri un liecina par to, ka tiesnesis nespēj savu domu pasniegt īsi, skaidri un saprotami.”

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, cienījamie deputāti, Saeimas priekšsēdētāja!

Juridiskā komisija aicināja Saeimas sēdē iekļaut lēmuma projektu „Par Alda Vīksnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijā ir zināms, ka Vīksnes kunga kandidatūra neguva atbalstu attiecīgi Juridiskajā komisijā. Juridiskajā komisijā, kurā ir 11 locekļi, šajā gadījumā opozīcijas partijas pārstāvoši ir tikai četri. Tātad problēma šajā gadījumā ir koalīcijā, kura Juridiskajā komisijā nespēja vienoties par vienu no tiesneša kandidatūrām. Tas ir pirmais jautājums.

Otrais. Es, protams, neatkāpšos no šā jautājuma un nepievērsīšos koalīcijas peripetijām, bet šajā gadījumā lēmums publiski tika analizēts. Saeimas Juridiskās komisijas slēdziens, kas tapa aizklātā balsojuma ietvaros, balstās uz to, ka daļa Saeimas Juridiskās komisijas locekļu, kuri, starp citu, lēkā arī attiecībā uz to pieteikšanos pašlaik, sāka skriet un vaimanāt, ka ir balsojuši „par” Vīksnes kungu, faktiski vienīgi ar saviem vārdiem, bet ne ar darbiem atklājot acīmredzot ne vien šim tiesnesim, bet pat visai tiesnešu saimei, ka viņi ir tie labie, un, ja nu kas, tad lai acīmredzot nākotnē netiesātu bargi. Diemžēl situācija aizgāja tik tālu, ka kārtējo reizi un tieši valdošās koalīcijas paziņojuma rezultātā... saistībā ar visu deklarēto balsošanu „par” man patiesībā tā arī neizdevās saprast, kā tādā gadījumā, ja visi no tiem 11 kandidātiem ir balsojuši „par”, viņš netika apstiprināts Saeimas Juridiskajā komisijā?

Uz doto brīdi visiem ir zināmas problēmas, kuras valda tieslietu sistēmā: tā ir lietu ilglaicīga izskatīšana, tiesnešu atlases un kompetences novērtēšanas slepenība, tiesnešu kandidātu pilnīga atkarība no viņus virzošās izpildvaras iegribām un sabiedrības interešu ignorēšana minētajos procesos. Tiesneši par saviem nolēmumiem nekādā veidā nav atbildīgi, un viņi faktiski tiek nodrošināti ar šo amatu līdz pensijai. Visas pēdējās tendences normatīvajos aktos ir virzītas ar mērķi - samazināt tiesnešu noslogotību, palielināt valsts nodevas, liedzot personām lietu izskatīšanu apelācijas instancēs mutvārdu procesā un faktiski pasliktinot iedzīvotāju tiesisko stāvokli attiecībā uz procedūru.

Pretspars šīm valsts varas darbībām var būt vienīgi augsti kvalificēts pirmās instances tiesas tiesnesis, kurš ir tas fundaments strīdu risināšanā un personu interešu aizsardzībā. Tieši kvalitatīvs pirmās instances tiesas nolēmums samazinās tiesu noslogotību, bet kā vienmēr tiek izvēlēts tas greizais ceļš ar nodevu paaugstināšanu un ar citiem ierobežojumiem personām.

Tad, lūk, man patiesībā kā Saeimas deputātam īsti nav saprotams tas, ka visu laiku ir jāpamato, ja tu balso „pret”, bet kāpēc neviens nepamato, ka ir jābalso „par”? Vai vienmēr tas ir taisnīgs, godīgs un atbilstošs priekšlikums, kas nonāk mums uz galda? Kāpēc man būtu akli jātic tam, ka izpildvara tiesnešiem piešķir kvalifikācijas klases, tā kā izpildvara bīda tiesnešus apstiprināšanai augstākos amatos?

Ja mēs runājam par likuma burtu un ja mēs runājam par likumu „Par tiesu varu”, tad es ļoti atvainojos, bet vismaz 8 no 10 tiesnešiem, kuri attiecīgi darbojas kādā tiesas apgabalā vai rajona tiesā, ir pelnījuši paaugstinājumu un iespēju darboties augstākās instances tiesā.

Mana kolēģe iepriekš analizēja dokumentus par Vīksnes kungu, un šajā gadījumā es varu pateikt to, ka pamatā ikvienam minētā tiesneša lēmumam ir reāli cilvēki ar reālām prasībām, ar reālām problēmām, kuras tiesnesim būtu lietā jārisina. Es, protams, negribētu iejaukties tiesneša spriešanā attiecībā uz lēmuma pieņemšanu, bet es teikšu mazu piebildi attiecībā uz visām tām gramatiskajām kļūdām, burtu lielumiem un visu pārējo. Tehniski tas izveidojas vienkārši copy-paste... kopējot un ieliekot no citām vietām tās atziņas attiecīgi jaunā lēmumā.

Un, ja godājamā tauta šajā gadījumā dod tiesības katram no mums uzstāties Latvijas tautas vārdā, tad kāpēc man par savu balsojumu būtu jāatskaitās kādam no jums? Vai šajā gadījumā tas balsojums, pie kura mēs nonācām, ir tas patiesais secinājums? Ja uz šiem jautājumiem mums būtu norādīts Juridiskās komisijas sēdē, vai Juridiskās komisijas locekļi vēl vairāk balsotu tad pret minētā tiesneša kandidatūras apstiprināšanu? Es nedomāju, ka šajā gadījumā (Zālē smiekli. Starpsaucieni.)... es nedomāju, ka šajā gadījumā būtu jāvērtē tik tiešām lēmuma saturs. Mums ir jāvērtē minētā tiesneša kandidatūra un jāvērtē, cik lielā mērā viņš, tā teikt, ir izgājis izpildvaras procesu...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

A.Elksniņš. ... un cik lielā mērā viņš ir atbilstošs.

Jā... Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Mūsu rokās ir liela vara. Mums tas ir jāapzinās. It īpaši jaunajiem deputātiem, jo mēs šodien balsojot faktiski izlemjam cilvēka likteni. Tāpēc es aicinu izturēties pret apspriežamo jautājumu ļoti nopietni.

Manuprāt, līdzšinējo Saeimu darbības laikā viena no Saeimas melnākajām dienām bija tiesneša Vīganta neapstiprināšana. Toreiz visiem bija skaidrs, ka tiesnesis Vīgants diemžēl netika apstiprināts tāpēc, ka atsevišķiem bagātiem cilvēkiem bija nepārprotami ļoti liela ietekme uz vairākumu Saeimas deputātu. (No zāles dep. J.Ādamsons: „No šīs vietas sīkāk!”) Tas bija nožēlojami.

Šodien šī diskusija un tas, ko es zinu par tiesnesi Vīksnu, neapstiprina to, ka šīs lietas... ka starp šīm lietām varētu vilkt paralēles, jo nav manā rīcībā tādas informācijas, ka tiesnesis Vīksne būtu kādreiz uzminis uz varžacīm kādam no politiski ļoti ietekmīgiem cilvēkiem.

Cienījamie kolēģi! Es ļoti gribētu dzirdēt argumentus, kāpēc mēs tiesnesi esam gatavi neapstiprināt. Es gribētu dzirdēt pamatotus argumentus no tiem kolēģiem, kuri komisijā aizklātā balsojumā balsoja „pret”, jo acīmredzot viņu rīcībā ir informācija, kāpēc tiesnesis neatbilst tālākai apstiprināšanai.

Tas, ko teica Elksniņa kungs, absolūti nekādā mērā neattiecas uz konkrēto personu, bet gan uz mūsu tiesu sistēmu kopumā. Un Elksniņa kungs ne vārda nerunāja par konkrētā tiesneša kaut kādiem pārkāpumiem. Manuprāt, arī mūsu kolēģes Cvetkovas arguments, ka šā tiesneša rakstības stils ir slikts... nu, tas, manuprāt, nav pietiekami nopietns arguments, lai mēs tiesnesi neapstiprinātu amatā.

Cienījamie kolēģi! Mēs nedrīkstam vieglprātīgi izturēties pret cilvēku likteņiem! Tāpēc es ļoti, ļoti aicinu nākt tribīnē kādu no tiem, kuri komisijā balsoja „pret”, un pārliecināt mani, kāpēc šāds balsojums „pret” tika īstenots.

Es pieļauju iespēju, ka varbūt kolēģiem ir informācija par kādām šā tiesneša darbībām, kas ir nepieņemamas. Bet šobrīd es par tādām neesmu dzirdējis. Tad informējiet mani!

Nespēlēsimies, kolēģi, ar cilvēku likteņiem! Nepieiesim jautājumiem vieglprātīgi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šis jautājums nav tikai jautājums par konkrētu tiesnesi. Šis jautājums ir par Saeimu - par to, kā mēs strādājam un kā mēs pieņemam lēmumus. (No zāles: „Runā par tēmu!”) Es tieši to arī gribu darīt, un es gribu uzsvērt, ka Saeima nedrīkst rīkoties patvaļīgi.

Skatot jebkādu jautājumu, mums jāpieņem pareizs lēmums. Ikviens deputāts var balsot „par” un var balsot „pret”. Mēs varam analizēt, un mums ir jāanalizē visi tie jautājumi, ko mēs izskatām.

Vīksnes gadījumā Juridiskajā komisijā bija uzdoti divi jautājumi. Mums nenotika debates, un būtībā jautājums netika izskatīts detalizēti. Es saprotu, ka kādiem... ka deputātiem var būt savi viedokļi, bet nedrīkst savus viedokļus slēpt. Man ir tiešām prieks, ka šodien daži cilvēki, kas acīmredzot balsoja „pret” vai atturējās, skaidro savu pozīciju. Tā ir taisnošanās! Bet ļoti svarīgi ir argumentēt savus viedokļus, pamatot viedokļus tad, pirms mēs balsojam.

Mēs saņēmām informāciju par konkrētu kandidātu, un informācija, raksturojumi, atsauksmes bija pozitīvas. Ja kādam cilvēkam ir zināms, ka viņš nevar strādāt par tiesnesi, tad par to ir jārunā.

Mani ļoti pārsteidz dzirdētais, ka te ir jautājums, kas saistīts ar partijām, ar frakcijām. Nē! Šeit ir jautājums par to, vai cilvēks drīkst vai nedrīkst strādāt par tiesnesi. Un, ja kādam deputātam - vienalga, lai arī kādu partiju viņš pārstāv - ir zināms, ka konkrētais cilvēks neder attiecīgajam amatam, tad par to ir jārunā. Ir jārunā, lai kolēģi pieņemtu pareizu lēmumu. Mums notiek citādāk. Mūsu politiskā kultūra ir cita. Mēs varam kaut ko zināt, varbūt mums ir kaut kādi apsvērumi, mēs „pa kluso” balsojam, kā mums patīk, un uzskatām, ka tās ir mūsu tiesības. Mums ir ne tikai tiesības, mums ir arī pienākumi! Un pamatpienākums ir rīkoties atbildīgi. Mūsu atbildīgums izpaužas, tieši balsojot par tiesnesi, un tas ir saistīts ar pienākumu analizēt katru konkrēto gadījumu. Mēs saņemam informāciju, kas raksturo konkrētu cilvēku, un tur nav rakstīts nekas tāds, kas viņu raksturotu negatīvi. Kāpēc daži deputāti uzskata, ka viņi var rīkoties patvaļīgi, - man tas nav saprotams.

Arī es iepazinos ar attiecīgo informāciju, un man tieši gribētos uzsvērt, ka atsauksmes, rekomendācijas bija ļoti detalizētas. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka te tieši... ka tie, kas rakstīja attiecīgos dokumentus, salika gan plusus, gan mīnusus. Nu nedrīkst tagad vienkārši izraut no konteksta kritiku - es pieļauju, pamatotu kritiku - un uzskatīt, ka viņš neder, ka viņš nav kvalificējams!

Neviens no klātesošajiem nepazīst mūsu 500 vai 600 tiesnešus, bet mēs strādāsim, un tieši mums būs jālemj par to, vai konkrētie cilvēki drīkst turpināt savu... nu, vairāki no viņiem... turpināt savu karjeru vai ne. Tieši tāpēc mēs saņemam informāciju no institūcijām.

Es lūdzu šo informāciju lasīt! Ja kādam ir jautājumi, lūdzu, pirms balsojam, jautājiet un balsojiet saskaņā ar savu sirdsapziņu, balsojiet atbildīgi!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Ābiķa kungam, ka tā ir mūsu atbildība - tiesnešu iecelšana. Bet kur es nevaru piekrist Ābiķa kungam un kur viņš dziļi maldās... Es vienkārši gribu atgādināt, ka runa ir ne tikai par viena tiesneša amata kandidāta likteni, bet par to cilvēku likteņiem, par kuriem viņš taisīs savus spriedumus. Šeit nav kriminālprocess, un šeit bažas netiek obligāti tulkotas par labu apsūdzētajam. Jā, patiešām deputātiem ir pamatotas šaubas, ir pamatotas bažas par to, ka šis tiesnesis strādās vienmēr godprātīgi un profesionāli.

Tad kā mums būtu jārīkojas? Vai mums jāriskē ar to, ka cilvēku likteņi tiks lauzti vienkārši tiesneša nevīžības dēļ? Man šķiet, ka tas nav nejauši, ka tie, kas šobrīd runāja no šīs tribīnes, pamatā ir profesionāli juristi. Es saprotu, ka korporatīvā solidaritāte ir ļoti apsveicama lieta, bet ne jau šajos jautājumos.

Es pilnībā piekrītu Judina kungam, ka būtu labi, ja cilvēki, deputāti pamatotu savu balsojumu. Bet, piedodiet, kāpēc jūs adresējat šādus pārmetumus mums? Mēs, „Saskaņas Centrs”, pamatojām... mūsu deputāti pamatoja, kāpēc viņi balsoja „pret”. Bet „pret” balsoja ne tikai „Saskaņas Centra” deputāti, bet acīmredzot arī koalīcijas deputāti, un viņi tagad sēž un klusē. Tā ka, lūdzu, tieciet skaidrībā jūsu frakcijas iekšienē, un nevajag, kā saka, uzvelt vainu citām frakcijām!

Un pats pēdējais. Klausoties Čepānes kundzes uzstāšanos, man radās tāds priekšlikums. Čepānes kundze, varbūt jūs varētu ierosināt vispār atcelt procedūru, saskaņā ar kuru tiesnešus apstiprina Saeima? (No zāles: „Tieši tā!”) Varbūt varētu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija būt tā, kura pieņem galīgo lēmumu? Jūs gribat, lai mēs vienkārši akli sekotu kolēģijas ieteikumiem un apzīmogotu izpildvaras lēmumus. Piedodiet, es gribētu jums atgādināt, ka tomēr vara pieder Saeimai. Mēs esam parlamentāra republika. Un, ja Satversme un likumdošana paredz mums tādas tiesības, tad tās nav vienkārši tiesības piekrist visam, ko izpildvara piedāvā. Un varbūt godīgāk būtu patiešām ierosināt atcelt šo procedūru, ja jūs neatstājat deputātiem nekādas izvēles. Protams, mēs saņemam informāciju no izpildvaras. Protams, mēs nerīkosim patstāvīgu izmeklēšanu, bet izvērtēt tos plusus un mīnusus - tā ir mūsu kompetence. Un man patiešām nav īsti saprotama Ābiķa kunga pozīcija, ka viņš neredz argumentus. Informācija ir gan jums, gan visiem pārējiem viena un tā pati. Bet mēs interpretējam to dažādi. Mēs negribam riskēt ar cilvēku likteņiem. Ja ir bažas par to, vai tiesnesis strādās vienmēr profesionāli, tad labāk pameklēt citu kandidātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Gribētu sākt ar to, ka nekad nebūtu domājis, ka no šīs tribīnes citēšu Borisu Cileviču, bet nākas. „Ir pamatotas bažas”, teica viņš. Es varētu piekrist, ja viņš turpinātu un pastāstītu, kas ir tās bažas. Līdzīgi kā Elksniņa kungs viņš tikai runāja vispārējas lietas par to, ka sistēmā ir problēmas. Es piekrītu - sistēmā ir problēmas. Bet lai sistēmu sakārtotu... Es vairs neesmu tajā vecumā, kad es ticētu, ka to var izdarīt uzreiz, ar vienu piegājienu, - rīt atnākt un nolikt priekšā citu sistēmu. Ir jāveic lēnām un pamatīgi šīs izmaiņas. Un, manuprāt, tieslietu sistēmā šīs izmaiņas, pateicoties arī Saeimai, notiek, un to es redzēju 10.Saeimā, strādājot Juridiskajā komisijā. Es tiešām redzēju, kā notiek šo tiesnešu izvērtēšana.

Cienījamie kolēģi! Es absolūti nepazīstu šo konkrēto cilvēku. Mēs šobrīd runājam par Alda Vīksnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Kolēģi! Es nepazīstu viņu personīgi, bet es esmu iepazinies ar to informāciju, kas ir pieejama mums, deputātiem. Es nevaru... man nebija iespēja piedalīties Juridiskajā komisijā, bet no kolēģiem es dzirdēju visus tos argumentus, kuri gan izskanēja, gan neizskanēja konkrētajā komisijā, runājot par šo cilvēku. Un, manuprāt, no pārējiem materiāliem ir pilnīgi skaidrs, ka, ja šo tiesnesi piedāvā virzīt tālāk un nevar likt galdā konkrētus argumentus, kāpēc nē, konkrētus - tāpēc un tāpēc, nevis uzsvērt gramatiskas problēmas... Kā Staļina laikā - gan atradīsies pants, dodiet tik cilvēku! Absolūti nepieņemami ir, ka šobrīd mēs traucējam tiesām strādāt labāk, neakceptēdami viena tiesneša nonākšanu citā pakāpē. Tāpēc es aicinu šajā gadījumā skatīties ne tikai uz to, kā kolēģi pamatoja ar konkrētiem pantiem, bet... Es gribu aicināt jūs, kā Ābiķa kungs, paskatīties uz šo cilvēku. Tas ir konkrēts cilvēks, kam ir sava konkrēta dzīve, viņam ir sava karjera, viņam ir sava ģimene - viss, kas ar vienu personību saistīts. Un es gribētu, lai katrs šajā zālē šobrīd nevis pēc kaut kādiem vispārējiem... citiem principiem, ja nevarat nosaukt argumentus, kāpēc šim cilvēkam nevar iedot iespēju doties tālāk savā karjerā... ja nevarat nosaukt, kāpēc nevar to ļaut... ja no šīs tribīnes nevarat to nosaukt, tad, lūdzu, dodiet viņam šo iespēju, un lai viņš iet tālāk.

Gribu pateikt, ka mums tālāk darba kārtībā ir jautājums, kurā arī droši vien mēs izpaudīsimies, bet es gribu absolūti konkrēti uzburt vienu šādu nākotnes ainu: ir atklātais balsojums, kas Saeimā normāli būs par jebkuru jautājumu, arī par tiesnešiem. Atklātais balsojums, kurā noteikts cilvēku skaits nobalsos „pret”. Tad katrs no viņiem uzkāps tribīnē un pamatos, kāpēc viņš to dara. Ja ir argumenti, tad tie ir jāliek galdā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! „Saskaņas Centrs” dara visu, lai arī šo Saeimu diskreditētu un tās darbu... (Troksnis zālē.) ... un tās darbu sabiedrībai parādītu kā absurdu. Īpaši centīgi ir viņu deputāti. Un tas, ka viņi norāda uz gramatikas kļūdām, uz interpunkcijas kļūdām un uz ortogrāfijas kļūdām, ir par iemeslu tam, ka es citēšu, kas ir rakstīts vienas viņu deputātu kandidātes mājaslapā.

Šī deputātu kandidāte kļuva par deputāti un savas valodas prasmes novērtēja kā izcilas. Tikai viens teikums: „Katrs jūsu balss bija nozīmīgs, ka „Saskaņas Centra” uzvaras panākšanai (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Vai tu neesi nelietis?”) tā un manai ievēlēšanai jūsu interešu pārstāvēšanai Saeimā.” Izcilas valodas zināšanas. Irina Cvetkova. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Uzraksti ziņojumu!”) (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Man ļoti sāpīgi ir vērot, ka šo jautājumu, kam ir profesionāls saturs... ka tiek mēģināts šo jautājumu politizēt. Tas nav politikas jautājums! (No zāles: „Taisnojies!”)

Ļoti labi, ka šodien daži deputāti taisnojās. Taču pēc būtības ir nevis jātaisnojas, bet ir svarīgi argumentēt savus viedokļus. Un pamatproblēma bija konstatēta Juridiskās komisijas sēdē, kad visi tie, kas šodien taisnojās, - vēlreiz uzsveru! - klusēja! Te ir problēma! Ja jums ir, ko teikt, lūdzu, runājiet, pirms notiek balsojums, nevis pēc tam skaidrojiet, ka izglītība nav pareiza vai ka, teiksim, runā nepareizi... Nokavēts laiks! Ir jārīkojas īstajā laikā!

Ir kandidāts, ir trīs atsauksmes, raksturojumi. Un tie raksturojumi un atsauksmes ir balsis „par” viņu, tāpēc nevajadzētu prasīt, lai katrs no cilvēkiem, tieši tas, kas uzskata... kas uzticas... lai viņš nāktu un skaidrotu, kāpēc ir jābalso „par”. Ja ir cilvēki, kas uzskata, ka Tiesu administrācija mums melo, ka mēs nevaram tai ticēt, tad, lūdzu, miniet argumentus!

Es vēlreiz aicinu atbalstīt šo kandidātu, apstiprināt viņu amatā un neskatīties uz situāciju no frakciju viedokļa. Ir jārīkojas godīgi! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Klausiet „Vienotību”!”) (Aplausi.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Inga Bite.

Sēdes vadītāja. Paldies Judina kungam.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Tāda interesanta saruna. Tādas ļoti interesantas debates. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka ir ļoti svarīgi, lai deputāti kāptu tribīnē un savu viedokli pamatotu.

Tas, ko mēs darām šobrīd, ir debates katram no sava viedokļa, no savas izpratnes. Bet kopumā es tomēr aicinu atcerēties, ka mēs šeit esam likumdevējs, un tas, par ko mēs šobrīd runājam, bet ko mēs, manuprāt, šobrīd esam aizmirsuši... Latvijā ir neatkarīgas varas: ir neatkarīga likumdevēja vara, neatkarīga izpildvara un neatkarīga tiesu vara. Tiesu varas neatkarība ir noteikta Satversmē - tieši tāpat kā likumdevēja, tieši tāpat kā izpildvaras.

Tas, ko mēs šobrīd atkal mēģinām darīt... Es tomēr gribu salīdzināt ar kādu citu balsojumu - tas bija balsojums par Aināra Šlesera izdošanu... par to, vai atļaut viņu izdot kratīšanai. Šeit skanēja no tribīnes tieši tādi paši argumenti: „Kāpēc man kaut kas ir jāsaka?”, „Izmeklēšanas iestādes ir veikušas savu darbu neprofesionāli”, „Tas tur nav tā” un „Kāpēc tas vispār ir vajadzīgs?”

Es gribu vēlreiz atgādināt, ka mūsu kompetencē... ka, lai arī šajā Saeimā ir vislielākais skaits juristu, kāds jebkad droši vien ir Saeimā bijis, arī jebkuram šeit ievēlētajam juristam nav tādas kompetences - izdarīt secinājumus par to profesionālo darbību, kādu ir... par to, kā savu darbu ir veikusi tiesu vara. Šajā situācijā tiesu vara ir neatkarīga vara, kurai ir pašai savas institūcijas - Tiesnešu disciplinārlietu kolēģija, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un visas pārējās, kuras tiesu vara ievēlē, lai nodrošinātu savu neatkarību. Tās viņi ievēlē savās pilnsapulcēs, viņi savu darbu ir izdarījuši, un mūsu pienākums ir, protams, izvērtēt, vai visas šīs procedūras, ko mēs kā likumdevējs esam noteikuši, viņiem uzdevuši, ir ievērotas.

Šīs procedūras ir ievērotas. Ir arī, protams, izteikumi... Un ir, protams, mums... saskaņā ar Satversmi tās ir mūsu tiesības - šo lēmumu pieņemt. Bet neviens nav devis mums šīs tiesības, kuras savukārt konstitūcijā - mūsu Satversmē - ir noteiktas tiesu varai. Tas, ko mēs darām šobrīd, ir kaut kas pilnīgi cits: mēs atkal uzņemamies atbildību par to, par ko mēs nevaram uzņemties atbildību.

Un vēl kāda piebilde - varbūt jaunajiem kolēģiem. Tad, kad mēs nākam šeit debatēt, mēs pirmām kārtām pārliecinām nevis viens otru, bet vēlētājus. Jebkurš no šiem mūsu argumentiem ir pirmām kārtām domāts sabiedrībai un vēlētājiem. Mūsu vēlētājiem! To, ko mēs sakām šeit, dzird Latvijas Radio, tas tiek ierakstīts stenogrammā, un jebkurš mūsu vēlētājs var paskatīties, kāpēc mums ir viens vai otrs viedoklis. Tas nav tādēļ, lai mēs šeit vienkārši emocionāli viens otru apvainotu vai mēģinātu pierādīt, ka mēs esam gudrāki jeb ka koalīcija vai opozīcija ir labāka.

Jautājumi par varu neatkarību nav pozīcijas un opozīcijas jautājumi. Tas tiešām nav dalāms tā - pozīcija un opozīcija. Es uzskatu, ka ikvienam mūsu valstī ir jābūt ieinteresētam tajā, lai tiesu vara būtu neatkarīga un stipra, jo stipra un neatkarīga tiesu vara ir demokrātiskas valsts stūrakmens. Taču tas, ko mēs šobrīd darām, - mēs graujam varu dalīšanas principu, graujam gan neatkarīgas tiesu varas, gan arī savu prestižu.

Tā ka es aicinu tiešām izlasīt vēlreiz Satversmi, padomāt par to, kādu lēmumu mēs pieņemam un kāpēc mēs to pieņemam. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Āboltiņas kundzei.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Es izmantošu visas savas iespējas nākt šajā tribīnē, lai kaut kā atbildētu uz visiem jautājumiem.

Pirmkārt. Es domāju, ka tie, kuri šeit nāk un sit dūri sev pie krūtīm, un saka, ka viņi ir balsojuši „par” komisijas sēdē, - ka tie arī ir tie lielākie balsotāji, kuri tiesneša Vīksnes kandidatūru nav atbalstījuši Juridiskās komisijas sēdē, un tie ir arī tie lielākie taisnotāji, kuri cenšas argumentēt savu pozīciju un parādīt tagad visiem, ka viņi ir bijuši „par”.

Otrais jautājums. Ja mēs runājam tagad par to problēmu, kura attīstījās minētajā Juridiskās komisijas sēdē, tad automātiski mums ir jāatrisina viens jautājums: kāda nozīme ir Juridiskās komisijas balsojumam, ja tiesneša kandidatūra tik un tā tiek virzīta uz apstiprināšanu Saeimas sēdē? Ir koalīcija, ir tieslietu ministrs. Lūdzu, virziet Saeimas kārtības ruļļa grozījumus, ka tiesneši Saeimā nav jāvērtē! (No zāles dep. I.Čaklā starpsauciens.)

Trešais jautājums. Ļoti jauka bija runa attiecībā uz tiesnešu neatkarību. Bet, godājamie kolēģi, par ko jūs runājat? Nav politiskajai varai jāiejaucas tiesnešu apstiprināšanā. Nu nav jāapstiprina tad viņi! Iniciēsim izmaiņas, atteiksimies no tā! Lūdzu!

Ceturtais jautājums. Ja mēs atgriežamies pie personālijām, tad patiesībā ļoti nekaunīgs ir Dzintara Rasnača izteikums attiecībā uz mūsu kolēģi. Es gribētu patiesībā pabrīdināt arī Āboltiņas kundzi attiecībā uz to, ka tas ir (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Runā par tēmu!”)... protokols... protokolēts Saeimas Prezidijā... Un patiesībā, Rasnača kungs, jūsu nesodāmība Muižnieces lietā - tas nav jūsu nopelns. Tā ir tiesībsargājošo iestāžu bezdarbība attiecīgi. Un tas jautājums vēl tiks risināts.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, lūdzu, runājiet par tēmu!

A.Elksniņš. Ļoti jauki! Bet jums par to vajadzēja runāt, kad Rasnača kungs sāka runāt ne par tēmu! Kāpēc tad ne? Būsim tad godīgi nevis pa vidu, bet tā, kā ir patiesībā! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.

K.Eņģelis (ZRP).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija, izskatot lēmuma projektu „Par Alda Vīksnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”, izskatīja ne tikai atbildīgo institūciju sagatavotos dokumentus. Mums bija iespēja arī iztaujāt viņu pašu, ar viņu iepazīties. Kā jau Čepānes kundze, uzsākot debates par šo jautājumu, minēja, tika uzdoti divi jautājumi. Šie divi jautājumi neradīja iespaidu, ka kādam varētu būt bažas par tiesneša kvalifikāciju un par viņa spēju turpināt pildīt šos pienākumus. Līdz ar to, ja komisijas locekļu aizklātais balsojums komisijā bija balstīts uz to informāciju, ko viņi ieguva komisijas sēdē, arī iztaujājot kandidātu, tad tam vajadzēja būt viennozīmīgi tādam, kas rekomendē lēmuma projektu pieņemt arī Saeimas sēdē.

Un vēl, runājot par šiem raksturojumiem, ir jāsaprot, ka persona, kas šo raksturojumu gatavo, ja viņa grib būt godīga gan pret sevi, gan pret to personu, kuru viņa raksturo, tad viņai jābūt objektīvai. Un šie raksturojumi ir domāti ne tikai priekš Saeimas deputātiem, bet, manuprāt, galvenokārt arī priekš paša raksturojamā, jo raksturotājs, sniedzot pozitīvu vērtējumu, apzinās, ka šis speciālists turpinās darbu arī tālāk, un objektīvi norāda uz viņa kļūdām, lai viņš var turpināt pilnveidoties. Bet viennozīmīgi tas ir ar domu, ka viņš turpinās darbu savā profesijā un ka viņam būs iespēja to arī izdarīt. Tāpēc lūdzu atbalstīsim šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Patiešām šajās debatēs tika skarts principiāls jautājums: vai tiesu varas neatkarības princips nozīmē to, ka Saeimai nav tiesību kā likumdevējam noraidīt piedāvāto tiesneša kandidatūru? Es no Āboltiņas kundzes runas... es domāju, ka citu secinājumu izdarīt nevar. Tomēr, cik man zināms, tā ir demokrātisku valstu prakse, vispārpieņemta prakse, ka tiesnešus apstiprina likumdevējs. Tātad likumdevējam ir jāuzņemas atbildība. Vai mēs varam droši apgalvot, ka mums nav problēmu tiesu sistēmā? Vai mums pašiem nevajadzētu uzņemties daļu atbildības par šīm problēmām? Jo tieši mēs esam tie, kas ieceļ tiesnešus, kuri pēc tam pieņem nepareizus spriedumus. Es negribu emocionāli stāstīt par to, kādas var būt sekas šiem spriedumiem. Jūs aicināt mūs akli uzticēties izpildvaras priekšlikumiem, un jūs apgalvojat, ka, ja gadījumā mēs nepiekrītam šiem priekšlikumiem, tad tas ir pretvalstiski un vēl nezin kā. Nu, piedodiet, vai tā ir godīga, atklāta diskusija?

Un pats pēdējais. Kā es redzu, Rasnača kungs ir ļoti labi iejuties „stukača” lomā, jo, runājot no šīs tribīnes, viņš vienmēr runā nevis pēc būtības, bet stāsta kaut kādas neglītas lietas par politiskajiem oponentiem. Ja cienījamā priekšsēdētāja uzskata, ka tas atbilst Kārtības rullim, tad acīmredzot mēs neko nevaram darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jums ir iespēja vērsties Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Man gadījās nelielu laiku atpakaļ strādāt Juridiskajā komisijā un lemt par tiesnešiem. Es jums nedaudz pastāstīšu, kā tas notiek: atnāk kāds jauns vai jau gados cilvēks, deputāti uz viņu skatās, un sākas tāda vizuāla novērtēšana. Pēc tam - apģērbs, pēc tam - runas maniere. Pa to starpu tiek ātri izšķirstīti priekšraksti, ko ir sagatavojuši izpildvaras ļaudis. Parasti tur ir kāda kritika, bet vienmēr ir slēdziens, ka tomēr, neskatoties uz kritiku... taču bieži vien, piedodiet, ir gandrīz krimināla kritika, ka cilvēks ir gandrīz vienmēr pieņēmis lēmumus, kuri ir apstrīdēti un augstākās instancēs mainīti, laboti. Tā ir bijis. Un beigās, vienalga, notiek kaut kāda subjektīva balsošana. Tāpēc es piekristu kolēģim Elksniņam - un par to jau sen Saeimā tiek runāts -, ka, ja ir šis „konveijers”, tādā gadījumā nu nevajadzētu Saeimas Juridiskajai komisijai un varbūt arī Saeimai šeit būt par soģiem tiesnešiem. Varbūt tad tā tiesu varas vertikāle būtu daudz neatkarīgāka. Vajadzētu pie tā strādāt.

Pretējā gadījumā „par” un „pret” katru reizi... jo Juridiskajā komisijā strādā gudri juridiskie mācībspēki, bijušie tiesneši un tur interešu konflikts ir iespējams... Iespējams, ka kāds kādam ir vadījis kādu bakalaura darbu vai doktorantūrā palīdzējis, vai arī ir bijis priekšnieks tiesu sistēmā. Tas vienmēr var izskatīties ne pārāk labi, pat ja visi - pieņemsim, ka visi! - ir ļoti godīgi.

Uz to cerot, es tomēr domāju, ka būtu šī sistēma jāmaina un katrā ziņā vajadzētu deleģēt šo tiesnešu iecelšanu pašai tiesu sistēmai, skatoties varbūt tur uz kādu sabiedrisko kontroli, kā tas bija kādreiz, kad mēs runājām par tiesu reformu iepriekšējā Saeimā. Pie tā būtu jāatgriežas, un tas būtu jānoregulē.

Bet, redziet, situācija... tie ir labi vēlējumi, kas būs pēc tam. Bet, ja šoreiz ir tāda situācija, kāda nu tā ir, tad sanāk tā, ka, ja vairākumam ir... ja valdošajai koalīcijai ir gadījies pieņemt kopā ar opozīciju vai varbūt arī - taisni otrādi - bez opozīcijas! - pašiem „uzmest” kādu kandidātu, pēc tam sākas šī „roku izgriešana” un taisnošanās, un labāk taisnoties, Judina kungs, brūkot visiem virsū un pašam atstāstot publiski, kas ir noticis slēgtā sēdē... Tas - par ētiku, kuru jūs... Jūs te nākat un pamācāt visus. Kauns, Judina kungs! Ja jūs esat mācījis citus - studentus -, tad vajadzētu arī pašam atcerēties to, ko jūs esat stāstījuši viņiem par tiesnešu un juristu ētiku.

Tagad pats pēdējais. Šodien mums Saeimas priekšsēdētāja - arī viņa ir juristu aprindās ļoti cienījams cilvēks - saka, ka mums, Juridiskajai komisijai un tātad arī Saeimai, vajadzētu skatīties tikai un vienīgi uz to, vai ir ievērota procedūra. Bet, pagaidiet, kāpēc tad vispār mēs te esam? Ja tā ir procedūra, tad varbūt tomēr lai to dara Kusiņa kunga birojs, un viss! Ja jau procedūra ir tas, kas tiek vērtēts. Kāpēc tad viņi tur balso kaut ko Juridiskajā komisijā un mēs šeit ņemamies pusi dienas?

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Labdien! Šodien diskusijai ir vismaz viena ļoti spilgta pozitīva iezīme: diskusija pastāv. Mēs redzējām vairākus balsojumus par amatpersonām, kad neviens vārds „par”, neviens vārds „pret” nebija pateikts. Šoreiz diskusija ir.

Bet man šķiet, ka, jo vairāk argumentē „Saskaņas Centra” pārstāvji, jo dīvaināks un dīvaināks paliek argumentācijas pamatu pamats, argumentācijas kodols. Viņi visi mēģina pārmest koalīcijai, ka koalīcija saka, ka nedrīkst tiesnesi izbalsot, ka neviens nedrīkst balsot pret tiesneša kandidatūru. Tā ir demagoģija! Tā ir klaja, vienkārša, bērnišķīga un stulba demagoģija! Protams, var balsot „pret”. Un, protams, var izbalsot! Tikai argumentējiet, kāpēc!

Kāpēc argumentācija skan nedēļu pēc Juridiskās komisijas sēdes, bet neviens vārds neizskanēja sēdes laikā? Kāpēc par to, par ko bija izbalsots Judina kungs, mēs uzzinājām no cienījamā Cileviča kunga desmit mēnešus pēc izbalsošanas? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kā jūs izgāzāt Zatleru? Pastāstiet!”) Kāpēc vajadzēja desmit mēnešus, lai sabiedrība uzzinātu jūsu argumentāciju pagājušā gada decembrī? Kāpēc? Ļoti interesanta jūsu pieeja! Var pieņemt jebkādu lēmumu un pēc tam „aiz ausīm pievilkt” jebkādu argumentu, lai izskatītos, ka jūsu lēmums bija pamatots. Manuprāt, tā ir necieņa gan pret sevi, gan pret jūsu vēlētājiem!

Es aicinu atbalstīt tiesneša kandidatūru.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

 

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es gribu pateikt divas lietas.

Pirmā lieta. Jau vairāk nekā gadu Urbanoviča kunga nav Juridiskās komisijas sastāvā, un es varu ar pilnu atbildības izjūtu apgalvot, ka Juridiskajā komisijā nav nekāda konveijera. Pagājušajā Saeimā, 10.Saeimā, Urbanoviča kungs pāris reižu pasēdēja Juridiskajā komisijā un pēc tam aizgāja man nezināmu iemeslu dēļ no šīs komisijas projām. Pašlaik Juridiskajā komisijā visas kandidatūras - arī tiesneši un visi pārējie - tiek apspriesti, tiek izanalizēti, viņiem tiek uzdoti jautājumi. Nav tā, kā jūs apgalvojat!

Otra lieta. Ņemot vērā to, ka gan iepriekšējā Saeimā, gan tagad atsevišķiem „Saskaņas Centra” kolēģiem ir, varētu teikt, diezgan liela nepatika pret profesoriem, es konsultējos ar psihologu un jautāju: „Kādu iemeslu dēļ tas varētu būt?” Un viņš man atbildēja, ka, iespējams, tā esot jaunības trauma, ko, piemēram, Cileviča kungs vai arī Urbanoviča kungs ir ieguvis studiju laikā.

Es aicinu kolēģus patiešām ārstēties no šīs jaunības traumas un šeit nepārmest profesoriem par viņu parasti argumentētiem viedokļiem. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, arī jūs, lūdzu, runājiet par tēmu!

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim, otro reizi.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Savā iepriekšējā uzrunā es aicināju visus tos deputātus, kuri ir gatavi balsot „pret” un kuriem ir kāda informācija, nākt un no tribīnes godīgi to pateikt. Visu cieņu Cvetkovas kundzei, kura īstenībā bija vienīgā, kura argumentēja, kāpēc viņa ir gatava balsot „pret”. Šie argumenti mani nepārliecināja, man tie likās nepietiekami, bet tie tomēr bija argumenti. Tāpēc visu cieņu viņai!

Vairāk neviens kolēģis - absolūti neviens kolēģis! - nesniedza nevienu citu argumentu, kāpēc mums nebūtu jāatbalsta šis kandidāts.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es neredzu iemeslu, kāpēc lai mēs balsotu „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Alda Vīksnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 26, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par Lienes Harčenko iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskā komisija savā 26.oktobra sēdē skatīja lēmuma projektu „Par Lienes Harčenko iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” un, aizklāti balsojot, ar balsu vairākumu nolēma atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu paust savu viedokli, debatējot un balsojot.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Godātie deputāti, kolēģi! Mēs esam dažādi, mums pat ir dažādi politiskie uzskati, bet mūs visus apvieno tas, ka ikkatram no mums ir svarīgi justies droši. Drošība ir primārā mūsu interešu realizācija. Mūsu pilnvērtīgai funkcionēšanai sociumā ir jābūt pārliecībai, ka tiesa aizsargās mūs no patvarības, no tiesību un pamatbrīvību aizskārumiem. Tieši tiesa, no vienas puses, optimizē attiecības starp cilvēku, sabiedrību un valsti, bet, no otras puses, aizsargā indivīdu no valsts, pie tam neierobežojot valsts suverenitāti. Taču galvenais tiesas uzdevums ir ikviena indivīda pretlikumīgi aizskarto interešu tiesiska aizsardzība, atrodot maksimāli efektīvu un tiesisku situācijas noregulējumu.

Esmu ilgus gadus praktizējusi jurisprudenci tiesu iestādēs un piedalījos neskaitāmos (No zāles dep. J.Reirs: „Par tēmu!”)... nepārtrauciet mani! - neskaitāmos administratīvajos un civilprocesos...

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli!

I.Cvetkova. Un es pazīstu šo sistēmu no iekšpuses.

Tagad es esmu šeit, un es vēlos dzirdēt kolēģu viedokli, kādi tad mums ir tie atlases principi, izvēloties mūsu drošības garantus, un ko mēs darām. Būtībā mēs piešķiram visiem tiesneša amata kandidātiem kredītus, cerēdami, ka gan jau tas mums atmaksāsies ar milzīgiem procentiem. Mūsu valsts jaunākajā vēsturē ir atrodami piemēri, kuri liecina par to, kas notiek ar tiem kredītiem, un jūs arī zināt šo vārdu - bankrots. Ar šādu attieksmi pretēji ANO rezolūcijai par tiesu varas uzvedības pamatprincipu stiprināšanu... (No zāles: „Runā par Harčenko! Par izskatāmo jautājumu!”)

Sēdes vadītāja. Es aicinu jūs tomēr runāt par lēmuma projektu „Par Lienes Harčenko iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

I.Cvetkova. ...mums veidojas tiesnešu dinastijas, tādas kā Vīgantu ģimene, Sviķu ģimene, kad atlaisti tiesneši veiksmīgi darbojas advokāta profesijā. Un tas notiek, neskatoties uz to, ka mēs jau sen nesaņemam procentus no iepriekšējiem kredītiem, kuri pēc būtības ir izšķērdēti. Tomēr mums jābūt piesardzīgiem un jāizvērtē mūsu riski ar esošajiem līdzekļiem, likuma prasībām pret kandidātiem un Tiesnešu ētikas kodeksu. Kādi augsti un cēlsirdīgi motīvi virza cilvēku šajā vissarežģītākajā un visatbildīgākajā profesijā - tiesneša profesijā -, kas prasa visas savas dzīves pakļaušanu vienam mērķim - būt par nevainojamas morāles un izcila taisnīguma etalonu, lai sabiedrība uzticētu tam savu drošību un pat likteni? Par saviem motīviem kļūt par tiesnesi Harčenko kundze savā pieteikuma vēstulē atklāti paziņoja - ka tiesneša amats nodrošinās viņai neierobežotas un nepārtrauktas personīgas un profesionālas izaugsmes iespējas un dinamisku darba ritmu. Vai būtu atļaujams tiesu varas pārstāvjiem izmantot šo statusu savās personīgās interesēs? Bez tam kandidāts savā CV norāda, ka kopš 2009.gada strādā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā par tiesneša palīgu. Bet patiesībā šis kandidāts jau sen tajā tiesā nestrādā. Kādēļ, sagatavojot dokumentus, kandidāts uz tiesneša amatu ir noslēpis, ka jau sen nestrādā tajā tiesā? Kādēļ Tieslietu ministrija, sagatavojot dokumentus un virzot tos, nav pārliecinājusies un pārbaudījusi tajos iekļautās ziņas? Bez tam kandidāts... kandidāte Harčenko nolūkā saņemt atsauksmes šajā gadā stažējās dažādās tiesu iestādēs: divās - pa piecām dienām, vienā - divas nedēļas un vienā - kopumā trīs mēnešus. Vai tas neizskatās pēc formalitāšu nokārtošanas nolūkā savākt papīrus? Cicerons teica: „Tiesnesis ir runājošs likums, bet likums - mēmais tiesnesis.”

Juridiskās komisijas sēdē cienījamā kolēģe, kuru es bezgalīgi cienu, uzdeva diezgan parastus juridiskus jautājumus šim kandidātam, bet ne uz vienu jautājumu kandidāts pēc būtības nav atbildējis, attaisnojoties ar to, ka tam nav pieredzes attiecīgajās nozarēs. Igaunijā tiesnešu eksaminācijas komisijā vērtē arī to, vai kandidātam ir pietiekamas personīgas īpašības, tas ir, morāle, lai kļūtu par tiesnesi. Diemžēl mūsu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija šādu vērtējumu neveiks. Mums nav šādu kritēriju, atlasot tiesneša amata kandidātus. Bet tas nenozīmē, ka mums tie nav jāņem vērā.

Juridiskās komisijas lēmumam faktiski ir ieteikuma raksturs, un tajā kandidātu vērtēšana kļuvusi par formalitāti, kas faktiski jau novedusi pie tā, ka dažādi kandidāti pat neuzskata par nepieciešamu ierasties uz sēdi.

Sēdes vadītāja. Cvetkovas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! Jūsu debašu laiks ir beidzies. Paldies.

Vai Loskutova kungam pietiks ar trijām minūtēm?

Lūdzu! Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Man liekas simpātiska Cvetkovas kundzes degsme, ar kuru viņa uzstājas šodien, bet ir tāds naivs jautājums - kāpēc tad Cvetkovas kundze klusēja Juridiskās komisijas sēdē? Kāpēc visi tie argumenti atkal tiek meklēti pēc tam, kad ir nobalsots Juridiskās komisijas sēdē?

Un vēl, runājot par personisko izaugsmi. Jāsaka, ka pēc Cvetkovas kundzes šodienas uzstāšanās man ir pamats nosodīt viņas ienākšanu Saeimas deputātu saimē (No zāles dep. J.Urbanovičs: „A kādas tev tiesības to darīt? Kas tu tāds esi?”) - un nosodīt ļoti vienkārša iemesla dēļ, jo tā ir Cvetkovas kundzes personiskā izaugsme, kura mums šodien bija spilgti nosodīta. Neviens no mums nedrīkst izvirzīt sev augstus mērķus, to skaitā mērķi kļūt par Saeimas deputātu, jo tas apkauno katru no mums. Vai ne, Cvetkovas kundze? (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Bites kundzei pietiks ar divām minūtēm?

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (ZRP).

Godātie kolēģi! Cvetkovas kundze pareizi norādīja, ka svarīga ir tiesneša profesionālā kvalifikācija, tomēr nevienā brīdī nepateica, kāpēc Lienes Harčenko kvalifikācija neatbilst šiem kritērijiem. Likums nosaka kritērijus, kādiem ir jāatbilst tiesneša amata kandidātam, lai vispār varētu kandidēt uz šo amatu, - tā ir pieredze, tā ir izglītība, tā ir profesionalitāte. Ja kandidāts atbilst šiem formālajiem kritērijiem, viņu vērtē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija eksāmenā. Viņam tiek veikts psiholoģiskais tests, lai saprastu, vai viņa personība ir atbilstoša tiesneša amata pienākumu pildīšanai. Un, treškārt, viņš iziet stažēšanās posmu, kas ir pilnīgi normāla prakse, un to iziet jebkurš tiesnesis, tiesneša amata kandidāts. Tāda ir Ministru kabineta noteiktā kārtība.

Šajā gadījumā šī kārtība ir ievērota. Tieši tā, kā Cvetkovas kundze norādīja, - atsevišķas nedēļas vai mēnešus atbilstoši stažēšanās plānam dažādās tiesu instancēs un Tieslietu ministrijā. Tas ir tas veids, kādā tas parasti notiek, lai sagatavotu tiesneša amata kandidātu tiesneša darba pienākumu pildīšanai.

Un, protams, ka tiesneša amats ir saistīts ar karjeru. Protams, ka tiesneša amatam ir jābūt sabiedrībā cienītam un respektētam, tam ir jābūt amatam, uz kuru cilvēki vēlas tiekties un kuru cilvēki vēlas ieņemt. Tāpēc ir pilnīgi normāli, ka Harčenko kundze savā motivācijas vēstulē norāda, ka tā ir viņas izaugsmes iespēja.

Godātie kolēģi! Es nesaskatu šeit dokumentos, kas ir mums, deputātiem, pieejami, nekādu norādi uz to, ka te būtu runa par kādām tiesnešu dinastijām. Tomēr pat tad, ja tas tā ir, visu cieņu šai ģimenei, kura ir vairākās paaudzēs spējusi izaudzināt tiesnešus, kuri lemj taisnu tiesu.

Godātie kolēģi! Es lūdzu ņemt vērā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu un runāt par argumentiem, kas ir saistīti tieši ar konkrētā cilvēka profesionālajām zināšanām, nevis vispārīgi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma, Cvetkovas kundze!

Tātad, pirms mēs reģistrējamies un ejam pārtraukumā, es visu mūsu vārdā šodien vēlētos sveikt pusapaļā jubilejā deputātu Jāni Ādamsonu! (Aplausi.)

Un vēl es vēlos jūs informēt, ka starpbrīdī Lielajā foajē tiks atklāta fotoizstāde, kuru mums piedāvā Nacionālā ziņu aģentūra LETA. Tātad tā ir fotoizstāde „Mirkļi”, kuras atklāšanā jūs esat laipni aicināti piedalīties.

Un vēl. Vārds paziņojumam deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tos, kas piedalās Publisko izdevumu un revīzijas komisijas darbā, aicinu pēc piecām minūtēm - pulksten 10.37 - uz Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi, kas notiks Publisko izdevumu un revīzijas komisijas telpās Jēkaba ielā 10/12 106.telpā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Raivis Blumfelds... ir klāt, Einārs Cilinskis... Cilinska kunga nav, Vjačeslavs Dombrovskis... nav, Raivis Dzintars... Raivis Dzintars ir, jā? Aleksandrs Jakimovs... neredzu Jakimova kungu... un Igors Pimenovs. Nav Igora Pimenova.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam turpināt 3.novembra sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs skatījām lēmuma projektu „Par Lienes Harčenko iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”, un šajā jautājumā tika uzsāktas debates.

Tātad mēs turpinām debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai, otro reizi.

Es lūdzu deputātus ieņemt vietas! Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Reira kungs ar Grigules kundzi... „Saskaņas Centra” draudzīgais pulciņš... Paldies.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Mēs te saskaramies ar to, ka izpildvara mēģina ietekmēt lēmējvaru. Bet vai mēs varam paļauties tikai uz subjektīvām atsauksmēm, kad vissvarīgākais mūsu uzdevums tautas priekšā ir pārliecināties, vai kandidātam tiešām ir neapšaubāma reputācija, profesionalitāte, izcilas morālās īpašības, augsta un stabila iekšējo vērtību sistēma? Jo mazāk tam ir šādu īpašību, jo vairāk kandidāts ir atkarīgs un pakļauts ik dienas dažādiem kārdinājumiem un ietekmēm. Mēs te neesam nedz šā kandidāta, nedz citu kandidātu likteņa lēmēji, bet mēs izsakām viedokli un lemsim par personu, kas turpmāk katru dienu un visu savu mūžu lems par mūsu tautas likteņiem. Un mums, pirms pieņemam šo mūsu lēmumu, ir nopietni jāapdomā, kam tad mēs uzticam savu drošību.

Pieņemot šādu lēmumu, mums ir rūpīgi jāizvērtē, vai katrs no mums personīgi ir gatavs nodot savu likteni tāda tiesneša rokās, kura patiesā vēlme un mērķis kļūt par tiesnesi ir pamatots ar pieredzes iegūšanu, personīgo attīstību un dinamiskāka darba ritma uzsākšanu. Vai tādam mēs varam uzticēt savu drošību? Un, neskatoties uz godāto tiesnešu atsauksmēm un atzinumiem, katram no mums ir jāuzņemas atbildība par to, kāda tiesu vara ar uz mūžu apstiprinātiem tiesnešiem izveidosies mūsu valstī. Un tai jābūt profesionālai, objektīvai, taisnīgai un neuzpērkamai.

Esmu pārliecināta, ka šis kandidāts diemžēl pagaidām nav gatavs īstenot tiesu varu un nav atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Jūs prasījāt argumentus - jūs dzirdējāt argumentus. Mani ļoti sarūgtina, ka mēs diemžēl mūsu debatēs nesekojam vispārpieņemtajam principam - uzbrukt pozīcijai, nevis cilvēkiem. Mani ļoti sarūgtina, ka ļoti cienījamie deputāti tā vietā, lai apspriestu lietas būtību, sāk personiskus uzbrukumus un vērš personiskus aizvainojumus pret dažiem deputātiem. Čepānes kundze, mani īpaši sarūgtina, ka jūs tā rīkojāties. Nu, ticiet man, ar savām psiholoģiskajām problēmām mēs tiksim galā paši, ja tādas ir! Bet es domāju, ka tas diez vai ietilpst jūsu pienākumos.

Tātad jūs dzirdējāt argumentus, kāpēc „Saskaņas Centra” deputāti negrib atbalstīt piedāvāto kandidatūru. Vai jums ir argumenti, kāpēc tomēr būtu jāatbalsta? Loskutova kungs, Judina kungs, vai jūs vienkārši kārtējo reizi kaunināsiet savus kolēģus, un tie, kuri komisijā nobalsoja „pret”, tagad balsos „par” jūsu spiediena rezultātā, neizsakot nekādus argumentus? Varbūt patiešām jūs kritizējat... jūsu kritika ir pamatota, bet es vēlreiz uzsveru, ka šī kritika vēršama pret jūsu pašu frakcijas deputātiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Cileviča kungs, arī jūs es aicinu runāt par konkrēto lēmuma projektu. (No zāles dep. B.Cilevičs: „Es runāju!”)

Turpinām debates.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Prieks atkal strādāt Juridiskajā komisijā. Un man uzreiz ir jautājums „Saskaņas Centra” deputātiem: kāda bite jums ir iekodusi? Ja komisijas sēdē visi balsoja „par”, kas tad Kravčenko kandidātei tāds... kas Harčenko kandidātei ir tāds nepieņemams? Vēl jo vairāk tāpēc, ka pret viņu neviens komisijā neizteicās? Kāpēc tad jūs to akmeni azotē visu laiku staipāt līdzi? Kāpēc?

Nu tomēr īsa informācija Cvetkovas kundzei. Nu nevajag no šīs tribīnes, es atvainojos, blamēties! Tiesnesi ieceļ amatā uz vairākiem gadiem un pēc tam apstiprina. Šoreiz mēs runājam par iecelšanu, nevis par apstiprināšanu, un nevienu tiesnesi nekad, Cvetkovas kundze... nevienu tiesnesi neapstiprina uz mūžu. Kur jūs esat tādu definējumu kā juriste ņēmusi? Kuru tiesnesi apstiprina uz mūžu? Tiesnešiem ir noteikts vecums, kurā viņiem jāatstāj savs amats. (No zāles I.Cvetkovas starpsauciens.) Lūdzu lietot juridiski precīzus terminus, ja reiz jūs te runājat, ka pazīstat tiesu varu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Lienes Harčenko iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 10, atturas - 18. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa „Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.

Nākamais darba kārtības punkts. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta. Vai ir ziņotājs par šo likumprojektu?

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija rosina turpināt izskatīt likumprojektu „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” un atbalstīt to pirmajā lasījumā. Likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” sakārto situāciju un atvieglo procedūru uzturlīdzekļu piešķiršanai, un būtiski ir tas, ka likumprojekts Uzturlīdzekļu garantiju fondam uzliek par pienākumu piedzīt nepamatoti izmaksātos līdzekļus.

Likumprojektam nav ietekmes uz valsts vai pašvaldību budžetiem.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs aicināt atbalstīt. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” tiks turpināts izskatīt arī 11.Saeimā. Mums ir jālemj arī par atbildīgo komisiju. Iepriekšējā Saeimā atbildīgā komisija par šo likumprojektu bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Tātad atbildīgā arī 11.Saeimā par šo likumprojektu ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Tad, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim likumprojektam.

I.Mūrniece. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 15.novembri.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Labdien! Likumprojekts paredz, ka dzimtsarakstu nodaļās un Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs amatpersonai, reģistrējot bērna dzimšanas faktu, ziņas par bērna dzimšanu Iedzīvotāju reģistram jānosūta elektroniski, ne vairs papīra formā. Tas arī viss.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” tiks turpināts izskatīt arī 11.Saeimā.

10.Saeimā par šo likumprojektu atbildīgā bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir kādi iebildumi pret to, ka arī 11.Saeimā? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā komisija ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim likumprojektam.

A.Latkovskis. 12.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Personu apliecinošu dokumentu likums”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Šis likumprojekts savukārt paredz personu un to tiesisko statusu apliecinošo dokumentu klāstu papildināt ar elektroniskajām identifikācijas kartēm.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Personu apliecinošu dokumentu likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Personu apliecinošu dokumentu likums” tiks turpināts izskatīt 11.Saeimā.

Iepriekšējā Saeimā par šo likumprojektu atbildīgā bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Lūdzu komisijas priekšsēdētāju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim likumprojektam.

A.Latkovskis. 21.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.novembris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas ierosinājums turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā -deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Likumprojekts paredz ar brīvības atņemšanu notiesāto personu fotoattēlu un krimināltiesiskā raksturojuma, apraksta iegūšanu, kā arī paredz Ministru kabinetam deleģējumu izdot noteikumus, paredzot sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas un dzēšanas kārtību, ziņu glabāšanas termiņus un institūcijas, kurām ir piešķirama piekļuve informācijas sistēmā iekļautajām ziņām, kā arī obligātās tehniskās prasības ar brīvības atņemšanu notiesātās personas un tās sevišķo pazīmju fotoattēliem.

Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” tiks turpināts izskatīt 11.Saeimā.

Vai deputātiem ir iebildumi, ja atbildīgā par šo likumprojektu joprojām ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā komisija netiek mainīta.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Latkovskis. 8.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.novembris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas ierosinātais lēmuma projekts - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā -deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Šis likumprojekts paredz ar brīvības atņemšanu notiesāto personu fotoattēlu un krimināltiesiskā raksturojuma, apraksta iegūšanu, kā arī paredz Ministru kabinetam deleģējumu izdot attiecīgus noteikumus. Šis ir vienkāršs paketes likumprojekts saistībā ar iepriekš skatītajiem.

Es aicinu atbalstīt arī šo.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” tiks turpināts izskatīt 11.Saeimā.

10.Saeimā par šo likumprojektu atbildīgā bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā komisija paliek Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu minētajam likumprojektam.

A.Latkovskis. 8.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.novembris.

Nākamais darba kārtības jautājums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Arī šis ir paketes likumprojekts. Aicinu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” tiks turpināts izskatīt arī 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 11.Saeimā atbildīgā ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu minētajam likumprojektam.

A.Latkovskis. 8.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Šis likumprojekts paredz izslēgt prasību par pierobežas un pierobežas režīma noteikšanu gar iekšējām sauszemes robežām, kur ir atcelta robežkontrole, kā arī precizē valsts robežas šķērsošanas tiesības vietās, kur nav paredzēts izvietot muitas iestādes muitas kontroles veikšanai.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” tiks turpināts izskatīt arī 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu minētajam likumprojektam.

A.Latkovskis. 21.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas ierosinājums turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Šis likumprojekts paredz izslēgt no Latvijas Sodu izpildes kodeksa 29.nodaļu „Nāves soda izpilde”, kurā noteikta kārtība, kādā tiek izpildīts nāves sods, jo soda veidu „nāves sods” turpmāk nevarēs piespriest, tādēļ nav nepieciešams noteikt tā izpildes kārtību.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” tiks turpināts izskatīt arī 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā komisija par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā komisija ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu minētajam likumprojektam.

A.Latkovskis. 8.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.novembris.

Nākamais darba kārtības jautājums. Sociālo un darba lietu komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Psihologu profesionālās darbības likums”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts par psihologu profesionālās darbības reglamentēšanu paredz sešas nodaļas, ļoti svarīgas, kas reglamentē Psihologu sertifikācijas padomi, sertifikācijas un ētikas komisijas izveidi, psihologu profesionālo darbību un kompetenci, psihologu pienākumus, tiesības, atbildību, klientu tiesības un atbildību, sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtību.

Sēdes vadītāja. Jūs aicināt atbalstīt, jā? Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Psihologu profesionālās darbības likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Psihologu profesionālās darbības likums” tiks turpināts izskatīt 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 11.Saeimā par šo likumprojektu atbild Sociālo un darba lietu komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu minētajam likumprojektam.

I.Laizāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.novembris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Sociālo un darba lietu komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījums Pacientu tiesību likumā”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē vienbalsīgi pieņēma lēmumu - turpināt skatīt likumprojektu „Grozījumi Pacientu tiesību likumā”. Grozījumi paredz, ka turpmāk Tieslietu ministrijai arī būs iespējas pieprasīt no ārstniecības iestādes datus. Lūdzu atbalstīt pieņemto lēmumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījums Pacientu tiesību likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Grozījums Pacientu tiesību likumā” tiks turpināts izskatīt 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Sociālo un darba lietu komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu minētajam likumprojektam.

V.Orlovs. 11.datums, 11.mēnesis, 2011.gads.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Sociālo un darba lietu komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Sociālo un darba lietu komisija, izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā”, vienbalsīgi pieņēma lēmumu - turpināt to skatīt. Ja būs pieņemti šie grozījumi likumā, tad būs precizēti likumā lietotie termini, būs tiesību normas, kas nosaka to personu loku, kuras vismaz var pretendēt uz ārstniecības personas sertifikātu, papildinātas... būs likums papildināts ar šādām normām.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā” tiks turpināts izskatīt 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā par šo likumprojektu arī 11.Saeimā ir Sociālo un darba lietu komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu minētajam likumprojektam.

V.Orlovs. 30.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Tātad, kolēģi, strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (dokuments Nr.31/Lp11).

Šis likumprojekts paredz noteikt pienākumu mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam uzrādīt Ceļa satiksmes likuma 25.panta pirmajā daļā paredzētos dokumentus pēc robežsarga pieprasījuma ne tikai pierobežā, kā tas ir bijis līdz šim, bet arī citā valsts teritorijā, lai nodrošinātu vienlīdz efektīvu nelikumīgās imigrācijas apkarošanu valstī kopumā.

Es komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” tiks turpināts izskatīt 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad atbildīgā komisija arī 11.Saeimā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim likumprojektam.

E.Smiltēns. Komisijā gaidīsim priekšlikumus līdz šā gada 17.novembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.novembris.

Nākamais darba kārtības jautājums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”.

Likumprojekta izdošanas mērķis ir papildināt Publisko iepirkumu likumu ar jaunu izņēmumu iepirkumu procedūru piemērošanai atbilstoši Ministru kabinetā atbalstītajai ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodarbinātības koncepcijai, kas nosaka jaunu nodarbinātības organizācijas modeli, tādējādi nosakot atbalsta veidu un apjomu komersantiem, kas iesaistījušies notiesāto nodarbināšanā resocializācijas ietvaros.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” tiks turpināts izskatīt 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu minētajam likumprojektam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam -2012.gada 3.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.janvāris.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums vēl ir jālemj par 20 iespējamām izmaiņām mūsu šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija lūdz izdarīt izmaiņas 3.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Eināra Cilinska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Nav. Darba kārtība ir mainīta.

Tāpat Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija lūdz izdarīt izmaiņas 3.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Krēsliņa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija lūdz izdarīt izmaiņas 3.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Eināra Cilinska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija lūdz izdarīt izmaiņas 3.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Krēsliņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas deputāti, 10 deputāti no Nacionālās apvienības, lūdz grozīt Saeimas 3.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Raivja Blumfelda ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

10 Nacionālās apvienības deputāti lūdz grozīt 3.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Raivja Blumfelda ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt 10 VIENOTĪBAS deputāti lūdz grozīt 3.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Rasmas Kārkliņas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

10 VIENOTĪBAS deputāti lūdz grozīt 3.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

10 VIENOTĪBAS deputāti lūdz grozīt 3.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Ingmāra Čaklā ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

10 frakcijas VIENOTĪBA deputāti lūdz grozīt 3.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Ingmāra Čaklā ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

10 VIENOTĪBAS deputāti lūdz grozīt 3.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

10 frakcijas VIENOTĪBA deputāti lūdz grozīt 3.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

10 frakcijas VIENOTĪBA deputāti lūdz grozīt 3.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Rasmas Kārkliņas ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

10 VIENOTĪBAS deputāti lūdz grozīt 3.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

10 VIENOTĪBAS deputāti lūdz grozīt 3.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

10 VIENOTĪBAS deputāti lūdz grozīt 3.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Reira atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

10 VIENOTĪBAS deputāti lūdz grozīt 3.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

10 Saeimas deputāti lūdz grozīt 3.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

10 Zatlera Reformu partijas deputāti lūdz grozīt 3.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Dainas Kazākas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat 10 Zatlera Reformu partijas deputāti lūdz grozīt 3.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā jautājumu „Par deputātes Dainas Kazākas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad turpinām izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Nākamais jautājums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Iesniegumu likumā”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja iepriekšējā Saeimā skatīto likumprojektu „Grozījumi Iesniegumu likumā”, kas sagatavots pirmajam lasījumam, un nolēma virzīt to skatīšanai 11.Saeimā. Ar izmaiņām Iesniegumu likumā paredzēts mazināt administratīvo slogu iestādēs un atvieglot tiesas, kā arī noteikt elektroniskā pasta izmantošanas kārtību saziņā ar valsts institūcijām. Turklāt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata, ka iesniegtajiem grozījumiem ir nepieciešams precizējums. Līdz ar to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā aicinu atļaut, lai turpinātu darbu ar šo likumprojektu un atbalstītu to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Iesniegumu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 16. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Grozījumi Iesniegumu likumā” tiks turpināts izskatīt 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Ivanova-Jevsejeva. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu iesakām noteikt šā gada 17.novembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Juridiskā komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Likumprojekts paredz pāreju uz atklātu amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu amatā, iecelšanu, atbrīvošanu no amata un atlaišanu no amata.

Otrkārt, Juridiskajā komisijā notika plašas debates par šo likumprojektu, tomēr rezultātā Juridiskās komisijas visi locekļi vienprātīgi atbalstīja šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Kaut arī atsevišķi Saeimas deputāti ar vēlmi izpatikt vienai sabiedrības daļai uzskata, ka amatpersonu ievēlēšanai parlamentā jānotiek atklāti, man joprojām ir šaubas par šāda lēmuma pamatotību, jo tādējādi deputāts nevar brīvi paust savu gribu, būt neatkarīgs lēmuma pieņemšanā un būt pārliecināts, ka viņš nebūs atkarīgs no ievēlamās amatpersonas nākotnē; piemēram, no tiesnešiem, no KNAB vadītāja vai no citiem. Andrejs Judins satraucās, ka aizklātie balsojumi traucē viņam strādāt. Nu, manuprāt, tā ir politiskā infantilisma kulminācija un demokrātijas kapusvētki, jo tiks liegta iespēja balsot pēc sirdsapziņas. Protams, slēgtie balsojumi kādam traucē. Traucē panākt prognozējamu, Koalīcijas padomes sēdē iepriekš izlemtu Saeimas balsojumu, un stāsti par neprognozējamiem balsojumiem atklāj vēlmi manipulēt ar deputātu pilnvarām, lai gan tikai konkrētam deputātam un nevienam citam ir deleģēta šāda uzticība.

Diskusija, kas ir uzsākta par aizklātajiem balsojumiem, ekspluatē vienkāršu priekšstatu - aizklāts ir kaut kas slepens un tāpēc slikts. Tas traucējot strādāt, traucējot demokrātijai. Aizklātais balsojums tik tiešām traucē - tas traucē izdarīt spiedienu uz deputātu. Neatkarīgi no tā, vai tas ir koalīcijas spiediens, vai sabiedriskās domas spiediens, (No zāles dep. I.Čepāne: „Opozīcijas!”) pamatojums šādai vēlmei ir skaidrs - turēt kontrolpaketi. Tā gan nav Satversmē noteikta kārtība. Prognozējamie balsojumi nav un nevar būt demokrātijas augstākais labums. Ne velti Satversmes tēvi Latvijas pamatlikumā ir paredzējuši aizklātu balsojumu. Aizklātajam balsojumam ir dziļa jēga - pasargāt deputāta izvēli no ārējā spiediena. Deputātam nav jābūt marionetei, kas balso saskaņā ar to, ko saka citu partiju aktīvisti un citu partiju vēlētāji, vai iespaidojoties no tā, ko raksta avīzes. Protams, deputātam ir jāņem vērā partijas, no kuras saraksta viņš ir ievēlēts, viedoklis, un viņam ir jārēķinās ar sabiedrisko domu. Bet lēmums deputātam ir jāpieņem pašam, jo tieši viņš pats ir suverēnas varas nesējs.

Vienlaicīgi jāpiebilst, ka arī vairāki juristi ir pārliecināti, ka vai nu jāsaglabā aizklātais balsojums, vai nu amatpersonu apstiprināšanas sistēma jāmaina pašos pamatos.

Pēc manām domām, tas ir nerakstīts princips, ka par personālijām jābalso aizklāti. Personālijas amatos jāapstiprina tāpat, kā tiek ievēlēti deputāti, - aizklāti. Vēlme balsot atklāti ir populistiska un, manuprāt, velk uz totalitārisma pusi. Atklāts balsojums ir vistiešākā kontrole pār deputātu un spiediens uz viņu, lai viņš darbotos kā balsošanas „mašīna”.

Vienlaicīgi jāatzīst, ka „Saskaņas Centra” priekšvēlēšanu solījumos tika deklarēts, ka tiek atbalstīts iespējami daudz atklātu balsojumu, un 10.Saeimā frakcija atbalstīja šo projektu. Atbalstīsim arī 11.Saeimā ar mērķi solidarizēties ar tām frakcijām, kuras neuzticas saviem deputātiem, kurās klibo disciplīna, kuras vēlas kontrolēt savus deputātus un kuras pat nevar ievēlēt Zatlera kungu par Saeimas priekšsēdētāju un pēc tam atklāti melo sabiedrībai... Atklāti melo sabiedrībai!

Sabiedrība pašlaik tiek mākslīgi „uzkurināta”, un es prognozēju, ka parlamentā sāksies „zombētie” balsojumi. Acīmredzot nākamais solis - atklātas Saeimas vēlēšanas, lai „nepareizo” balsotāju saraksti ir visiem pieejami.

Līdz ar to es aicinu balsot par Ziemeļkorejas pieredzi, tur tiešām ir atklātie balsojumi.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! 10.Saeimā gan Juridiskajā komisijā, gan šeit, Sēžu zālē, ļoti daudzi argumenti tika minēti gan „par”, gan „pret” atklātajiem balsojumiem.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, jo uzskatu, ka atklāts balsojums nozīmē, ka tu vari ne tikai precīzi pateikt, ko tu esi darījis, bet arī pamatot un, ja tu to nedari šeit, tad to no tevis var paprasīt citur. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Kur tev citur prasīs?”) Aizklātie balsojumi ir manipulācijas iespējas.

Visus argumentus, kādi ir iespējami „par” un „pret”, es tiešām cienu, jo uzskatu, ka šis nav varbūt viennozīmīgs jautājums, bet ir tiešām ļoti precīzi jāsaprot, kas kurai situācijai būtu piemērojams. Un tomēr. Es uzskatu - un to es teicu arī pagājušās Saeimas laikā -, ka atklātie balsojumi Latvijai, Latvijas Saeimai ir absolūti nepieciešami.

VIENOTĪBAS cilvēki, mani kolēģi, mēs veicām ne tikai ārvalstu prakses izpēti, mēs runājām arī Latvijas reģionos ar cilvēkiem. Un lielākā problēma šobrīd ir šī uzticības krīze. Tieši uzticības krīze, kad netiek paskaidrots, kāpēc notiek kāds no balsojumiem. Kāpēc ir tieši tāds rezultāts.

Ir ļoti daudzi piemēri, ka tad, kad aizklātais balsojums ir noticis... mēs, Saeima, graujam savu reputāciju, kad mēs nevaram paskaidrot šo lēmumu pieņemšanu. Pretēji ir tad, kad ir bijis atklāts balsojums. Un nu ir radusies vai vērsusies plašumā šī neuzticības situācija.

Es aicināju 10.Saeimā un aicinu arī tagad sakārtot šobrīd Kārtības rulli un izņemt aizklātos balsojumus un pēc tam to pašu izdarīt arī Satversmē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Labdien, kolēģi! Ziniet, manā skatījumā, mēs šodien mēģinām atkal kārtējo reizi cīnīties ar sekām, nevis ar kaut kādiem... ar cēloņiem. Protams, mēs varam atbalstīt gan atteikšanos no aizklātā balsojuma, gan varam atteikties vēl no kaut kā, bet, manā skatījumā, tas neatrisinās tās problēmas, kuras mums ir. Un tās problēmas jums visiem ir zināmas.

Pirmkārt, tā ir politiskā kultūra, kura ir ar savām īpatnībām. Man liekas, pats drausmīgākais ir tas, ka neviens nemēģina kaut kā koriģēt šīs politiskās kultūras veidošanu, jo šobrīd tas notiek haotiski.

Un otra liela problēma ir vājā partiju sistēma vai vājo partiju sistēma. Un man liekas, ka te lielākā problēma ir tāda, ka atsevišķi partiju biedri mēģina... nevis mēģina, bet jauc savas personīgās intereses ar partijas interesēm. Man šī rīcība atgādina situāciju, kad ārsts, teiksim, cilvēkam, kam ir psiholoģiskas problēmas, iesaka dzert C vitamīnu. Un te ir tā pati situācija - mēs necīnāmies ar sekām, bet mēs cīnāmies... nevis ar cēloņiem, bet ar sekām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Es neidealizēju atklātus vai aizklātus balsojumus - katrai formai ir savi plusi un mīnusi -, bet tā ir tikai forma. Mūsu problēma ir cita. Jūs dzirdējāt tieši no kolēģa uzstāšanās, ka mums ir bailīgi deputāti, kuri baidās tieši iet un stāstīt par savām bažām, kuri nevēlas aizstāvēt savu viedokli un kuriem iespēju rīkoties tieši saskaņā ar savu pārliecību nodrošina aizklāts balsojums.

Es domāju, ka mēs nevaram orientēties uz tādiem deputātiem. Katram cilvēkam ir iespēja aizstāvēt savu viedokli un, vienalga, balsojot atklāti vai aizklāti, runāt par savām bažām. Man tiešām ir vienalga, vai es balsošu atklāti vai aizklāti, jo es vienmēr varu pamatot savu izvēli, un es atklāti stāstu, kā es balsoju.

Mēs redzam, ka... Mēs zinām tieši, ka mums ir bijuši gadījumi, kad cilvēki stāstīja vienu, bet darīja citu. Ņemot vērā mūsu politisko kultūru, mums ir jāizdara izvēle starp atklātu un aizklātu balsojumu. Ņemot vērā reālo situāciju, es domāju, tieši atklātie balsojumi nodrošinās mūsu darbības caurspīdīgumu, un tāpēc es tieši uzskatu, ka mums ir jāturpina uzsāktais darbs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es parunāšu par aizklāto balsojumu plusiem un mīnusiem un, otrkārt, arī par to, kas šodien šeit tika izteikts.

Pirmkārt, par plusiem un mīnusiem. Tos ir pētījušas divas ievērojamas Eiropas Savienības institūcijas, proti, visupirms Eiropas Parlamenta Konstitucionālo lietu komiteja un arī Eiropas Padomes Venēcijas komisija „Demokrātija caur tiesībām”. Viņi savos pētījumos, kuri arī ir aprakstīti arī politologu literatūrā, juristiem domātā speciālā literatūrā, ir nonākuši pie secinājuma, ka šeit vienotu standartu nav.

Valstīs ir dažāda prakse, un es gribu pakavēties, ko es dažkārt arī esmu teikusi, visupirms pie šiem galvenajiem raksturīgākajiem mīnusiem. Un, proti, kā šeit jau tika minēts, tiek liegti tā sauktie sirdsapziņas balsojumi, kas ļauj deputātam rīkoties pretēji tam, ko vēlas, piemēram, partiju bosi vai partiju frakcijas, kā Agešina kungs teica... ko vēlas, piemēram, nevalstiskās organizācijas atsevišķos gadījumos, gribot panākt savu viedokli, lai tas tiktu fiksēts kā likumdošanas akts. Attiecīgi vēl varētu minēt, ka arī plašsaziņas līdzekļi dažkārt izdara ārkārtīgi lielu spiedienu uz deputātiem, kā viņiem būtu jābalso vienā vai otrā gadījumā.

Otra lieta, kā šeit jau minēja, ir bažas par atriebību no ievēlēto amatpersonu puses. Nu, dažiem cilvēkiem, acīmredzot tādiem bailīgākiem deputātiem, iespējams, šādas bažas arī pastāv.

Trešais. Es šeit pakavēšos arī pie Satversmes tēviem vēlāk, bet patiešām

man grūti izskaidrot, ar ko ir raksturīgi Latvijai šie aizklātie balsojumi. Ja mēs paskatāmies vēsturē, tad... Es jau esmu teikusi, ka jau 2.Saeimā, jau pirms vairāk nekā 80 gadiem, bija aizklāti balsojumi ne tikai par amatpersonām, bet arī par atsevišķiem lēmumu projektiem un likumprojektiem. Piemēram, par Žūpības apkarošanas likuma mīkstināšanu. Pret to ļoti asi uzstājās deputāts Dišlers, zinātnieks Dišlers. Varat palasīt, kā tad gājis ir 2.Saeimā, žurnāla „Tautas Tiesības” 1927.gada numurā... Bez tam, manuprāt, šie aizklātie balsojumi veicina korupciju tieši politiskajās aprindās. Šeit deputāti var tikt nopirkti... viņu sirdsapziņa, cik nu kuram tā ir vērta.

Tālāk. Par plusiem. Parlamentārā demokrātijā deputātiem, protams, ir jābalso pēc sirdsapziņas. Bet, manuprāt, arī šajos atzinumos un pētījumos ir pateikts, ka vēlētājiem ir jābūt informētiem par šiem balsojumiem, jo tad vēlētāji var pārliecināties par deputātu rīcības un solījumu patiesīgumu. Tas ir viens no galvenajiem argumentiem.

Šeit tika izteiktas, manuprāt, vairākas neprecīzas lietas.

Pirmkārt, nav tiesa, ka Satversmes tēvi ir paredzējuši visos gadījumos aizklātu balsošanu. Satversmes tēvi ir paredzējuši aizklātu balsošanu tikai vienā gadījumā, proti, par Valsts prezidentu. Tikai vienā gadījumā, nevis kā pie mums - desmitiem un desmitiem amatpersonu tiek ievēlētas, apstiprinātas, ieceltas aizklātos balsojumos. Un, laikam ritot, šī tendence aizvien pastiprinās.

Otra lieta. Es neesmu pētījusi, Agešina kungs, kas notiek Ziemeļkorejā. Bet es esmu pārliecināta - un jūs to varat izlasīt arī šajos manis iepriekš minēto institūciju pētījumos -, ka atklāta amatpersonu ievēlēšana ir lielākoties jeb prevalē Īrijā, Maltā, Polijā, Lielbritānijā. Arī Igaunijā un Rumānijā atsevišķos gadījumos ir paredzēti tikai atklāti balsojumi.

Un vēl pēdējā kļūda, uz ko jums norādīs ikviens konstitucionālo tiesību eksperts. Un es to gribētu īpaši uzsvērt, jo plašsaziņas līdzekļos gan atsevišķi politologi, gan atsevišķas personas, kas izliekas par politologiem, manuprāt, šeit velk paralēles ar vēlēšanām, ar Saeimas un pašvaldību vēlēšanām. Un arī iepriekšējā Saeimā mēs redzējām, ka, lai šo ideju padarītu par absurdu, tika iesniegti priekšlikumi, ka Saeimas vēlēšanas un pašvaldību vēlēšanas varētu notikt atklāti. Tā ir ārkārtīgi liela kļūda. Un kāpēc?

Pirmkārt, aizklātas vēlēšanas... šādas tiesības ir nostiprinātas Satversmē.

Otrkārt, Eiropas Savienībā, kur mēs esam iestājušies, pastāv vienoti standarti šajā jomā, ka šajā ziņā ir jābūt aizklātām vēlēšanām. Un, ja mēs runājam par to, ka nav vienotu standartu par amatpersonu ievēlēšanu, tad šeit mums nav atkāpšanās. Pretējā gadījumā, ja kaut ko tādu absurdu mēs ierosinātu, mēs pārkāptu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kur šādas tiesības ir nostiprinātas.

Un pēdējais. Saeimas un pašvaldību vēlēšanās vēlētājs pārstāv pats sevi, taču mēs, godātie deputāti, pārstāvam vēlētājus un pārstāvam sabiedrību. Un, manuprāt, iepriekš notikušais - tas, kas notika iepriekš, tātad pirms starpbrīža, - bija apliecinājums tam, ka mums ir jāvirzās uz šīm atklātajām vēlēšanām. Mēs nevaram viens uz otru tā skatīties, viens otru aizvainot, viens otru saukt par blēžiem, par krāpniekiem. Nu tad liksim kārtis galdā un balsosim atklāti! Un es varu tikai pievienoties Oksfordas universitātes profesoram Tomsonam... manuprāt, tas bija viņš, kurš teica, ka tikai ētiski gļēvuļi neatklāj savu viedokli arī šādos balsojumos.

Kolēģi, es aicinu jūs nebūt ētiskiem gļēvuļiem! Un, ja jums sirdsapziņa liek nostāties pret partiju, pret partijas vadību, tad argumentēti dariet to!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gribu pateikt divas lietas.

Pirmkārt. Kā jau izteicās Čaklā kungs, šis tiešām ir jautājums, kurā ir gan argumenti „par”, gan argumenti „pret”, un īstenībā šie argumenti noteikti ir vērā ņemami. Līdz ar to tīri teorētiski mēs varētu saprast gan vienu pozīciju, gan otru pozīciju, taču tas, ko ļoti gribētos sagaidīt no deputātiem, - tā ir konsekvence.

Tāpēc, Agešina kungs, ja jūs reizēm runājat par to, ka atbalstīt atklātos balsojumus ir populisms, tad tādā gadījumā ir savādi, kāpēc jūs šo populismu atbalstāt ar savas frakcijas viedokli. Tādā gadījumā būtu loģiski, ja jūs balsotu „pret”.

Un vēl otra lieta. Ja jūs apgalvojat, ka atklātais balsojums nozīmē totalitārismu un deputātu kontrolēšanu, tad būtu tikai ļoti loģiski, ja jūs pats to pierādītu darbībā un atteiktos no īkšķu... pacelto un nolaisto īkšķu izmantošanas balsošanā. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Mēs jums rādām!”) Tas tā, ja mēs gribam būt konsekventi... (Troksnis zālē.)

Trešā lieta. Atklātie balsojumi, kā jau es teicu, paši par sevi, mūsu skatījumā, nav ne labi, ne slikti. Tas ir atkarīgs no apstākļiem. Un tie apstākļi, ar kuriem mums ir jārēķinās šodienas politiskajā realitātē, ir tādi, ka deputāti melo. Un to redz Latvijas sabiedrība. Visi šos melus noliedz. Neviens tātad nevar to pierādīt, bet visi redz, ka tas notiek. Un tieši šis apstāklis liek arī Nacionālajai apvienībai tieši šobrīd nosvērties par labu atklātiem balsojumiem, jo, kā mēs zinām, ja sabiedrība redz, ka politiķi melo, tad mūsu virsuzdevums - celt Saeimas prestižu, mazināt plaisu starp sabiedrību un Saeimu - kļūst vienkārši neiespējams.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Reāli jau mans kolēģis pateica to pamatdomu, ko arī es gribēju teikt, bet es gribu akcentēt vēl tādu momentu, ka principā atklāts vai slēgts balsojums raksturo sabiedrību kopumā, to, kādā līmenī atrodas sabiedrība.

Ja sabiedrībā ir bažas, ka, ja pateiksi „pret” plašsaziņas līdzekļos izteiktajai domai, ja cilvēks baidās, ka viņu aplies ar netīrumiem, tad tā ir viena situācija, bet, ja ir sabiedrība, kur cilvēkam ir atļauts izteikt savu viedokli, tad tā ir cita situācija.

Es vienkāršu piemēru minēšu. Paskatieties plašsaziņas līdzekļos komentatorus! Vai ir daudz cilvēku, kas raksta komentārus ar savu vārdu? Jo, ja esi noslēpies, tad var visādus komentārus rakstīt. Es, piemēram, kad piedalos, es vienmēr rakstu... Es, būdams politiski represētais, personīgi nebaidos un balsošu par to, lai te būtu atklāta balsošana.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Vai nav tā, ka Ziemeļvalstu modelis ir arī mūsu valsts modelis? Gandrīz visi piekritīs tam, vai ne? Nepiekritīs? Ko? Bet kā dzīvo cilvēki Ziemeļvalstīs? Starp citu, nupat biju Zviedrijā. Tur mudž no latviešiem. Es nevarēju iedomāties, ka tik daudz uz turieni ir aizbraukuši. Statistikā tas šeit, Latvijā, neparādās. Nu, Somijā ir 60 tūkstoši igauņu...

Es prasīju saviem zviedru kolēģiem: kā jums ir riksdagā? Jums ir aizklāti balsojumi vai nav? Un kāda bija atbilde? Ir viens! Ir tikai viens aizklāts... Ir tikai viens aizklāts balsojums! Un tas ir balsojums par spīkeru. Tas ir vienīgais! (No zāles: „Atcelt!”)

Jā, ja mēs tiecamies pēc Ziemeļvalstu modeļa, tad mums faktiski izvēles vairs nav, jo uz turieni arvien vairāk un vairāk mūsu cilvēki brauc, viņiem tur patīk. Tad arī tā jādara! Būsim drosmīgi! No kā mums ir bailes? Man nav bailes pateikt manam vēlētājam, ka es balsoju tā un šitā. Un to es esmu līdz šim arī darījis.

Tā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Augsti godātā profesore Čepāne (Zālē smiekli.) minēja divus dokumentus, ko viņa nez kāpēc sauca par pētījumiem.

Es ieteiktu visiem šos dokumentus vienkārši izlasīt. Pirmais ir Eiropas Parlamenta Konstitucionālo lietu komitejas ziņojums 2005.gadā, un otrais ir patiešām Venēcijas komisijas apkopojums. Visas Eiropas Padomes dalībvalstis atbildēja uz jautājumu, kā notiek šīs procedūras parlamentā. Es domāju, jebkuram, kas izlasījis šos dokumentus, absolūti nevar būt skaidrs, kā šos dokumentus var izmantot kā pamatojumu aizklāto balsojumu atcelšanai, jo no šiem dokumentiem pilnīgi skaidri izriet, ka absolūtā vairākumā demokrātisko valstu lielākoties balsojumi par personālijām, kā šajos dokumentos rakstīts, vēlēšanas un iecelšanas notiek aizklāti. Tāda ir mūsdienu Eiropas demokrātisko valstu prakse.

Nu, protams, VIENOTĪBAI taču demokrātisko valstu pieredze nav nekāda vadlīnija, viņi ir visgudrākie. Viņiem ir sava patiesība, mēs jau kārtējo reizi par to pārliecinājāmies.

Tātad nevajag atsaukties uz demokrātisko valstu pieredzi! Jūsu piedāvātie varianti izkropļo demokrātiju, kāda tā izveidojusies Eiropā.

Otrais. Pilnīgi skaidrs, ka atklātie balsojumi dod daudz lielākas iespējas izdarīt spiedienu uz deputātiem. Kā var runāt par to, ka aizklātie balsojumi veicina korupciju?! Es to nevaru saprast. Tieši otrādi! Nevienu nekorumpē, ja nevar pārbaudīt. Bet, ja var pārbaudīt, ja vienmēr var pārliecināties, kā konkrēts deputāts balsoja, tad tas patiešām paver ļoti plašas iespējas izdarīt spiedienu uz tiem deputātiem, kam ir savs bizness, kam ir biznesa intereses, uz tiem deputātiem, kam ir lielie parādi, lielie kredīti. Mēs par to nerunājam nemaz.

Tā ka būsim godīgi, būsim atklāti! Nu par ko mēs vispār runājam?!

Trešais. Augsti godātais Judina kungs, jūs visu laiku gribat padarīt Saeimu par kaut kādu diskusiju klubu, kur katrs savs balsojums jāpamato un tā tālāk. Ja es esmu pret kaut kādu kandidātu, tas nenozīmē, ka es viņu uzskatu par sliktu cilvēku, par neprofesionālu un tā tālāk. Var būt ļoti labs, godīgs cilvēks, kas vienkārši nav piemērots noteiktam amatam. Es negribu viņu publiski aizvainot un aizskart. Labāk es nobalsošu „pret”. Bet, ja no šīs tribīnes sīki stāstīšu, kāpēc es negribu par to balsot, kādus trūkumus es saskatu šajā konkrētajā kandidatūrā, tad... Es nedomāju, ka šim cilvēkam tas būs patīkami. Jo, ja kandidatūra ir noraidīta, to var izskaidrot vai nu ar nelabvēļu rīcību, vai vēl kaut kā... Tas daudz mazāk aizskar kandidāta reputāciju un turpmāko profesionālo un personisko dzīvi nekā gadījumā, ja katrs, kas ir „pret”, pamatos, kāpēc viņš ir tik slikts un tā tālāk. Nevajag publiski mazgāt netīro veļu! Ziniet, tomēr parlamenta atbildība ir pieņemt lēmumu, nevis diskutēt, skaidrot un pamācīt vienam otru.

Es domāju, ka dažiem jauniem un arī dažiem veciem deputātiem to vajadzētu iegaumēt. Piedodiet par to, ka es pats šādas pamācības šeit stāstu! Acīmredzot es „inficējos” no dažiem citiem kolēģiem...

Un pats pēdējais. Es gribu skaidri atbildēt uz Dzintara kunga uzdoto jautājumu, kāpēc mēs tomēr šo priekšlikumu atbalstām. Ļoti vienkāršu apsvērumu dēļ - aiz solidaritātes ar jums, jo mēs redzam, ka vairākas koalīcijas frakcijas nevar sakārtot savas iekšējās lietas, nevar nodrošināt frakcijas disciplīnu, nevar tikt galā ar deputātiem, kas pastāvīgi melo par saviem balsojumiem.

Mēs esam ieinteresēti, lai parlaments strādātu kvalitatīvi un prognozējami. Mēs redzam, ka, lai jūs to varētu nodrošināt savās frakcijās, vienīgais veids ir kārtējo reizi pielāgot likumdošanu savām vajadzībām, izkropļojot demokrātijas jēdzienu. Mēs jūtam līdzi jums, mēs uzskatām, ka jūs esat kolēģi, ar kuriem mums kopā jāstrādā, un mēs gribam pat izdarīt visu, lai jums būtu iespēja kvalitatīvi strādāt. Un tikai šā vienkāršā iemesla dēļ mēs esam gatavi atbalstīt jūsu ļoti apšaubāmos priekšlikumus.

Paldies. (Aplausi.) (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kad Prezidiju pārvēlēsim atklāti?” Starpsauciens: „Šodien!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (ZRP).

Godātie kolēģi! Es brīnos, kā „Saskaņas Centra” deputāti lokās ap šo jautājumu un lieto tādus pavisam ekstrēmus emocionālus argumentus kā, piemēram, Ziemeļkoreja, un vēl absurdāk ir tas, ka viņi gribētu redzēt, kā vēlētāji balso, - vai balso par viņiem vai nebalso. Es domāju, ka tas jau ir liels absurds un faktiski demokrātijas sistēmas neizpratne. Un es sāku domāt, kāpēc tas tā ir. Un tikai viens... viena atbilde man nāca prātā - tas, ka jums ir bailes no saviem vēlētājiem. Ja jums nebūtu baiļu no saviem vēlētājiem, tad kāpēc gan jūs nevarētu balsot atklāti?

Man ir tā priekšrocība... man ir tā priekšrocība, ka es esmu audzis jau no kādu deviņu gadu vecuma Rietumu demokrātijās. Anglijā nav aizklātas balsošanas, Kanādā nav aizklātas balsošanas, bet Korejā ir... tā nav nekāda demokrātija. Mēs dzīvojam demokrātijā. Un nav jau brīnums, ka daži despotiskie režīmi izmanto demokrātiskas iemaņas, lai sevi kaut kādā veidā aizsargātu vai parādītu kaut kur starptautiskos forumos, ka viņi ir demokrātiski. Vienkārši maldina cilvēkus!

Es zinu, ka ir vairāki argumenti „par” un „pret”. Man izšķirošais arguments ir tas, ka man ir jāatbild saviem vēlētājiem par saviem lēmumiem. Ja es to nevaru izdarīt, tad man ir jānoliek mandāts. Un es domāju, ka „Saskaņas Centra” deputātiem būtu jārīkojas tieši tāpat. Un ziniet, kā to izmanto? To mēs jau redzam, kā to izmanto. To izmanto, lai maldinātu vēlētājus. To jau mēs redzējām, kad Prezidiju vēlēja, - ka 49 teica, ka atbalstīs Zatlera kungu, bet to darīja tikai 45 vai 46. Un tagad notiek tāda meklēšana. Un prese tagad meklē, kuri ir tie, kas darīja tā, un kuri ir tie, kas darīja tā. Nupat arī bija tāds labs piemērs, ka daži opozīcijas deputāti nebalsoja „par”, bet kādi pieci balsoja „par”. Un tagad met ēnu uz to, ka mūsu koalīcija neturas kopā. Es domāju, ka mūsu koalīcija ļoti labi turas kopā. Un, ja būtu atklāti balsojumi, tad jūs redzētu, ka tas tā tiešām arī ir.

Ko jūs tagad panākat, tie cilvēki, kuri grib aizklāti balsot un balso aizklāti? Jūs degradējat Saeimu un jūs degradējat Saeimas deputātus. Jūs metat ēnu uz visiem tiem cilvēkiem, kuri balso pēc savas sirdsapziņas. Ja balsošana ir aizklāta, neviens jau nevar pateikt, vai tā bija, kad es saku, ka es balsoju tā, bet vienmēr var mest ēnu uz mani un teikt, bet varbūt es tā nedarīju. Un es jau nevaru to nekādā veidā atspēkot. Es domāju, ka mums ir tiešām pienākums visiem balsot tieši tā, kā sirdsapziņa to liek. Un tai sirdsapziņai jābūt ir tādai, ka mēs varam aizstāvēt savu balsojumu, vienalga, kādos apstākļos, un būt atbildīgi, kā es gribu uzsvērt, saviem vēlētājiem.

Es nāku klajā ar vienu tādu ierosinājumu, ka mums varbūt vajadzētu vairāk domāt par brīvajiem balsojumiem, jo man liekas, ka daudzas tās lietas mēs vienkārši politizējam un ka frakcijas pieņem kādu lēmumu balsot par jautājumiem, kas faktiski nemaz nav tik politiski. Un es domāju, ka tad Saeima arī iegūtu lielāku respektu vēlētāju priekšā un mūsu balsojumi arī būtu... daudz vieglāk mums būtu balsot atklāti. Ja daži cilvēki nevar pakļauties vai nevar pretoties savas frakcijas lēmumam, kas tiešām ir būtisks jautājums, tad man jāizsaka... tad es jūs vienkārši nožēloju.

Un es esmu... diemžēl es runāju savai frakcijai pretī, un es esmu tādā veidā rīkojies, bet mūsu frakcija turas kopā kā vienota frakcija. (No zāles dep. B.Cilevičs: „Cik jums palika frakcijā, kas turas kopā?”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Zatleram.

V.Zatlers (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Atklātie balsojumi - tā ir mūsu vēlētāju prasība. Katrā tikšanās reizē ar vēlētājiem gan pirms, gan pēc vēlēšanām šī prasība ir viena no prioritārām. Un kāpēc? Vēlētāji ir mūsu darba devēji. Viņiem ir tiesības, un viņi grib zināt, kā katrs deputāts balso un kāda ir argumentācija, kāpēc balso tieši tā un ne savādāk... tajā skaitā it īpaši par valsts amatpersonām.

Un ir jautājums, kas šeit izskanēja jau vairākkārt: vai tiek apdraudēta deputāta brīva griba paust savu brīvo viedokli? Es neesmu dzirdējis nevienu argumentu „pret”. Aizklāts vai atklāts balsojums - deputātam ir tiesības paust savu brīvo gribu, un viņš to arī dara. Starpība ir tikai tā, ka varētu būt arī kāds deputāts, kam gribas nav. Tajā gadījumā viņam bīstams ir atklāts balsojums, jo viņš baidīsies paust un argumentēt savu viedokli.

Vēl bija runa par spiedienu. Ka uz deputātiem tiek izdarīts spiediens. Bez šaubām! Tad es paskatīšos, kāds spiediens un no kurienes tiek izdarīts aizklātā balsojumā (No zāles dep. J.Urbanovičs: „No oligarhiem!” Zālē smiekli.)... Kā jūs domājat? Es nezinu, jo to neviens nezina, jo tas ir aizklāts balsojums. Bet šis spiediens rada šaubas. Ja mēs salīdzinām ar atklāto balsojumu - vai šeit ir spiediens? Viennozīmīgi - ir! Viennozīmīgi - atklātajā balsojumā ir spiediens. Spiediens no jūsu vēlētājiem aizstāvēt viņu intereses. Un tas ir visefektīvākais spiediens.

Un es domāju, ka, ja ir kādam šaubas par to, ka kādu varētu ietekmēt vai varētu atriebties... Ziniet, mūsu Saeimā būtu jāievēlē tādi cilvēki, kuriem par to nav šaubu un nav bail. Nav bail paust savu viedokli un nav bail arī par savu reputāciju.

Es aicinu turpmāk visus balsojumus Saeimā veikt atklāti. Mūsu vēlētāju labā.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie deputāti! Es tā nomocīšu jūs pamazām... Bet lietas būtība ir sekojoša. (Zālē smiekli.)

Vēsture. Vēsturē mums ir ļoti krass piemērs ar „Jauno laiku” un Jūrmalas domes deputāti Aizstrautas kundzi. Balsojums pēc savas sirdsapziņas, prom no partijas. (No zāles dep. J.Reirs: „Kas tur saistīts ar aizklātu balsojumu?”)

Vēsture... vēsture... vēsture... Deputātu staigāšana no viena politiskā spēka uz otru. (No zāles dep. J.Reirs un dep. Dz.Rasnačs: „Piecīši! Piecīši!”)

Čepānes kundze, es ļoti labi esmu papētījis dažus jautājumus... šo to esmu izvērtējis. Jūsu viedoklis patiesībā ne visos jautājumos atbilst VIENOTĪBAS viedoklim. Bet tie balsojuma rezultāti ir tādi, kādi tie ir.

Fons, kāds visiem šiem priekšlikumiem ir. Zatlera Reformu partija jūk, partijas biedri atšķeļas viedokļu dēļ. Paralēli tam ir arī redzams, ka politiskais spēks iniciē izmaiņas, lai minētie šķeltnieki nākotnē arī no visiem citiem politiskajiem spēkiem lidotu ārā no Saeimas. Nu tad jāpasaka arī godīgi - likumā vēl ir jāieraksta, ka viņi vēl desmit gadus nekur nevarētu kandidēt. Ne Saeimas vēlēšanās, ne pašvaldību, nekur.

Nākamais jautājums. Fons attiecībā uz Saeimas Prezidija vēlēšanām... ievēlēšanu. Nu, bet, godājamie deputāti, jāsāk taču ir ar sevi! Nu... godīgi! No koalīcijas izejot... cik tur tie 56... ja atņem 46... tie desmit cilvēki... Nu pasakiet beidzot, ka jūs esat balsojuši pret Zatlera kungu. (No zāles dep. I.Čepāne: „Kā tad to var zināt?” Zālē smiekli.) Nu, bet pēc kā... Bet tur jau tā lieta! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli.

A.Elksniņš. Katrs rīkojas pēc savas sirdsapziņas... Bet esiet tad godīgi šoreiz un nestāstiet... Sāciet paši ar sevi... Nav... Ir ļoti vienkārši runāt par nākotni, pieņemt kaut kādu likumu un pēc tam skatīties, kā tas darbojas. Bet kāpēc mēs to neredzam? Kāpēc tad tie... tās divkosīgās sejas, kuras ir parakstījušas vienlaicīgi to Valdības deklarāciju un koalīcijas līgumu, kāpēc mēs saskaramies ar tādiem secinājumiem? Kas būs... Jā, viņi varbūt ir veci cilvēki, bet kas būs nākotnē? Nākotnē ikviens, kurš attiecīgi kaut kādā jautājumā būs „pret”, viņš tiks... attiecīgi zaudēs Saeimas deputāta mandātu, un pēc tam mēs vēl izdomāsim, ka mums ir nepieciešami grozījumi, lai viņš nevarētu arī nekur kandidēt. Jā... zinātniski.

Ko par minēto jautājumu saka citas valstis? Patiesībā tie pētījumi, ar kuriem manipulēja Čepānes kundze, ir 2005.gada, veci. Tas mani ļoti, protams, mulsina. Lūk! Bet tas ir viens. Protams, mani arī mulsina tas, ka šie jautājumi nez kāpēc no to pašu cilvēku mutes nāk ārā tikai šodien. Kāpēc viņi tik cītīgi par šo jautājumu necīnījās iepriekš? Acīmredzot tas viņiem bija tāds ļoti izdevīgs un atraktīvs. Un kāpēc šis jautājums tiek aktualizēts atkal, kad Saeimas Prezidijs ir ievēlēts?

Tik tiešām mēs šeit dzirdējām diskusiju par to, ka to Saeimas Prezidiju tagad būtu lietderīgi pārvēlēt. Kāpēc ne? Ļoti labs priekšlikums! Mēs varētu izdomāt likumdošanā noteiktu iniciatīvu un mehānismu, kā to visu mēs varam īstenot, un mēs būsim ļoti godīgi. Mums taču ir jāsāk ar sevi visbeidzot!

Pieredze citās valstīs. 2005.gads. Patiesībā tur tie secinājumi ir ar maziem burtiem pašā apakšā no tiem pētījumiem, ar kuriem manipulēja Čepānes kundze. Tur ir rakstīts, ka aizklātie balsojumi ir normāla parādība un ka katrai valstij ir iespēja izvērtēt, vai tos atbalstīt vai neatbalstīt. (No zāles dep. J.Reirs: „Izvērtēt! Tieši tā - izvērtēt!”)

Līdz ar to, godājamie deputāti, nevajag šajā gadījumā, ja mēs runājam par tiesiskiem... par atklātiem balsojumiem, jaukt tos ar tiesiskuma kategoriju. Tā ir politiska izšķiršanās un politisks lēmums. Ar tiesiskumu tam nav nekāda sakara! Un nevajag jaukt ar to, ko jūs patiesībā nezināt. Citās valstīs, kurās ir ārvalstu pieredze... Mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai mēs esam pievienojušies... Bet jautājums ir sekojošs: aizklātie balsojumi netiek praktizēti Albānijā, Maltā, Lielbritānijā un Īrijā (No zāles dep. J.Reira starpsaucieni.)... Bet jūs nejauciet anglosakšu tiesību sistēmu ar romāņu un ģermāņu, tas (No zāles dep. J.Reirs: „Zviedrijā!”)...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

A.Elksniņš. ...apliecina tikai jūsu kompetences trūkumu. Es ļoti atvainojos, bet nu...

Sēdes vadītāja. Jā.

A.Elksniņš. Atslēdziet viņam labāk kaut ko...

Un Polijā. Tāda ir ārvalstu pieredze.

Ko saka augstākās mūsu valsts amatpersonas par aizklātiem un atklātiem balsojumiem? Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pirms viņa ievēlēšanas ģenerālprokurora amatā ir izteicies, ka aizklātie balsojumi ir normāla parādība demokrātiskajās valstīs, lai cilvēks, kurš tiktu ievēlēts šajā amatā, nejustos pateicīgs. Pavisam nesen, kad Ministru kabineta izveidotā komisija atbalstīja jauno KNAB kandidātu... KNAB priekšnieka kandidātu, Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks Kažociņa kungs ir izteicies: „Lūk, šim cilvēkam var uzticēties! Viņam ir mugurkauls.” Kāpēc? Tāpēc, ka KNAB iekšējā Ētikas komisija viņu aizklāti ir atbalstījusi divas reizes. Aizklāti ir pauduši atbalstu kandidātam!

Problēmas, par kurām mēs runāsim. Man ir ļoti liels jautājums. Zatlera Reformu partija minēto ir solījusi saviem vēlētājiem, bet kur tad viņi ir bijuši, kad viņu pašu... kad Zatlera kungu ievēlēja par prezidentu aizklāti? (No zāles dep. A.Lejiņš: „Tagad mēs mainām to!”) Jā, mēs maināmies... Tik tiešām mēs maināmies tad, kad mēs nevaram kaut ko izkontrolēt, kad mums ir nepieciešams kaut ko solīt jaunu, kad mums ir nepieciešams aizpildīt kaut kādu formu ar saturu, bet mēs bieži jaucam... Bet jāsāk ir ar sevi! (No zāles: „Tieši tā!”)

Kādas mums ir problēmas? Es kā Saeimas deputāts, apstiprinot kādu amatpersonu atklātā vēlēšanā... atklātās vēlēšanās, atklātā balsojumā, vienlaicīgi arī paudīšu savu nostāju noteiktajā jautājumā. Man ir interesanti, kas būs ar visiem tiem tiesnešiem, kurus atklātā balsojuma ietvaros es būšu apstiprinājis un kuri nākotnē nevarēs pieņemt attiecībā pret mani nekādu lēmumu. Patiesībā ļoti nozīmīgs bija Rasnača kunga teiktais Juridiskajā komisijā, ka viņš tik daudz pa šiem gadiem ir apstiprinājis, ka nu... acīmredzot nav Latvijā vispār pat tiesneša, kurš varētu izskatīt kādu lietu.

Kas būs attiecībā uz tām amatpersonām, kuras izjutīs spiedienu, kuras izjutīs arī vēlmi pateikties deputātiem par to, kas attiecīgi šajā gadījumā... par ko mēs runājam? Mani mulsina tas, ka sabiedrība tiek mānīta šajos jautājumos un patiesībā mēs nonākam pa drusciņai līdz autoritārismam. Šeit minēja Lielbritāniju, cēla rokas, kliedza. Lielbritānijā ir arī iespējams noskaidrot to vēlētāju, kā viņš ir balsojis par to deputātu parlamentā. Tagad nevar. Pavisam nesen... Nu tur numuriņu sistēma savādāka, bet identificēt ir iespējams. Tad nu atklāti ir jāpasaka, ka nākotnē mēs arī padiskutēsim par to, ka mūsu vēlēšanas arī būs atklātas. Skaidri tas ir jāpasaka, lai visi cilvēki zina, uz kurieni tas virzās. Es šajā gadījumā visnotaļ atbalstu atklātas vēlēšanas, jo tik tiešām man ir apriebies skatīties, kā koalīcija nespēj vienoties par jautājumiem - ne attiecībā uz Saeimas Prezidija vēlēšanām (un tas ir secinājums, mēs redzam sekas), ne attiecībā uz (Troksnis. Starpsaucieni. No zāles dep. I.Čaklā starpsauciens.)... Jūs tikko... vispār šodien pirmo dienu atnācāt. Ko jūs te runājat? (Aplausi.) Ne arī attiecībā uz citiem jautājumiem.

Līdz ar to, godājamie deputāti, šis likumprojekts tik tiešām ir atbalstāms. Bet īstenībā ir jāizstāsta tas, saistībā ar ko tas tiek pieņemts, nevis kaut kādā veidā deklaratīvi kaut kas ir jājauc. Tas, kā patiesībā nav.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei. Vai jums pietiks ar deviņām minūtēm?

I.Grigule (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, mēs šodien lemjam šeit par to - nodot komisijai vai nenodot. Droši vien mēs to nodosim komisijai. Bet tā diskusija, protams, nav viennozīmīga, jo tomēr tā demokrātiskā pasaules prakse rāda, ka aizklātiem balsojumiem ir sava zināma jēga, kāpēc tie tādi ir. Un, jo tālāk uz Austrumiem, jo, teiksim, šī atklātība tiek paģērēta vairāk.

Mēs šeit runājam par mūsu vēlētājiem, kuriem mums ir jāatskaitās. Pagājušajā Saeimā esošie kolēģi zina, ka man nekad nav bijusi problēma atskaitīties ne vēlētājiem, ne žurnālistiem par savu balsojumu aizklātā balsojumā. Jā, pēc tam ir bijušas problēmas šinī sakarā, bet tas neko nemaina. Par vēlētājiem, kuri, teiksim, gaida no mums... Man arī gribētos zināt, kurš tad ir tas mans vēlētājs. Kāpēc man ir jāatskaitās VIENOTĪBAS vēlētājam vai Zatlera Reformu partijas vēlētājam, vai „Saskaņas” vēlētājam? Es esmu gatava atskaitīties un uzklausīt savu vēlētāju, bet es nezinu, kurš tas ir. Var atnākt jebkurš un paģērēt no manis balsojumu, tādu vai šādu, sakot, ka viņš ir mans vēlētājs.

Un par vēsturi. Jā, vēsturē bijuši dažādi gadījumi. Un viens no, teiksim, visspilgtākajiem šajā lietā, ko man gribētos piesaukt, par ko vajadzētu varbūt arī mums aizdomāties, ir tas, ka 30.gadu sākumā Rietumu pasaulē bija viena ļoti spilgta personība, kura, pateicoties atklātam balsojumam, kļuva par partijas vadoni un kuras vārds bija Ādolfs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Ābiķa kungam pietiks ar sešām minūtēm? Jā.

Lūdzu! Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Neapšaubāmi, katrai balsošanas sistēmai ir savi plusi un savi mīnusi. Es gan domāju, ka Latvijas apstākļiem šobrīd šie atklātie balsojumi būtu drīzāk priekšrocība nekā trūkums.

Bet, cienījamais Elksniņa kungs, divas reizes jūs šeit no tribīnes aicinājāt, norādot citu frakciju virzienā, ka vajag sākt ar sevi. Tiešām, Elksniņa kungs, vajag sākt ar sevi. Jo es ļoti labi atceros, ka tad, kad balsoja par ģenerālprokurora Maizīša apstiprināšanu, tad pēc balsojuma jūsu kolēģis un viens no vadītājiem, frakcijas vadītājiem, Urbanoviča kungs dievojās, ka viņš ir balsojis tikai „par” Maizīti un vienīgi „par” Maizīti. Pagāja apmēram gads, un es nezinu, kādu vielu ietekmē vai kā cita ietekmē Urbanoviča kungs atzinās, ka tomēr viņš toreiz ir balsojis „pret”. (No zāles: „Viņš arī mainījās!”) Tā ka sāciet, lūdzu, paši ar sevi un tad norādiet citiem! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Paldies.

Lūdzu zvanu!.. Vai komisijas vārdā vēl ko gribējāt piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. (Aplausi.) Līdz ar to likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” tiks turpināts izskatīt 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Juridiskā komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim likumprojektam.

I.Čepāne. Juridiskā komisija nolēma, ņemot vērā šeit šo sarežģīto izšķiršanos, noteikt mēnesi, proti, līdz 3.novembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav...

I.Čepāne. Piedodiet... Jā, līdz 3.novembrim... (Starpsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja. 3.decembris ir pēc mēneša.

I.Čepāne. Vai, piedodiet! 3.decembrim. Jā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.decembris.

Nākamais darba kārtības jautājums. Juridiskā komisija ierosina turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Grozījumi Krimināllikumā paredz izņemt no Krimināllikuma tādu sodu kā nāves sods. Faktiski jau 15 gadu laikā nāves sods Latvijā netiek piemērots un patlaban saskaņā ar likumu nāves sodu var piemērot tikai kara laikā, tikai gadījumā, ja izdarīts viens noziedzīgs nodarījums - slepkavība un ja tās izdarītājs ir pilngadīgs vīrietis.

Tātad, izpildot starptautiskās saistības un ņemot vērā tieši attiecīgā soda būtību, ir paredzēts to izņemt no Krimināllikuma.

Lūdzu atbalstīt attiecīgā likumprojekta pārņemšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 6, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” tiks turpināts izskatīt 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Juridiskā komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim likumprojektam.

A.Judins. 8.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.novembris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Juridiskās komisijas ierosinājums turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, kura izskatīšana 10.Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Priekšlikums saistīts ar nāves soda izslēgšanu no Krimināllikuma, un būtībā argumenti ir tie paši.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta turpmāko izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 6, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to likumprojekts „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” tiks turpināts izskatīt arī 11.Saeimā.

10.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Juridiskā komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu minētajam likumprojektam.

A.Judins. 8.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.novembris.

Paldies.

Mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Tātad darba kārtību turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienītie kolēģi! Divi paziņojumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde pulksten 12.35 komisijas telpās.

Un jaunizveidotās Sporta apakškomisijas sēde pulksten 12.45 Jēkaba ielā 16, 407.telpā. Lūdzu ierasties visus, kas vēlas darboties šajā apakškomisijā vai arī šādu vēlmi jau ir apliecinājuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis... nav klāt, Aleksandrs Jakimovs... nav, Jānis Lāčplēsis... ir klāt, Igors Pimenovs... nav... un Juris Viļums... ir klāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Inga Bite.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām sēdi. Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē!

Turpināsim izskatīt apstiprināto Saeimas 3.novembra sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības punkts. Juridiskā komisija lūdz turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu „Grozījumi Apžēlošanas likumā”.

Lūdzu Juridiskās komisijas vārdā ziņotāju Andreju Judinu nākt tribīnē. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Balsojam! Mums nav iebildumu! Atklāti balsojam, un viss!”)

A.Judins (VIENOTĪBA).

Priekšlikums grozīt attiecīgo likumu ir saistīts ar iepriekš izklāstīto ieceri - izņemt no kriminālsodu sistēmas nāves sodu, un tieši tādēļ es lūdzu turpināt attiecīgā likumprojekta izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies Judina kungam!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Apžēlošanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 5, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Iepriekšējā Saeimā atbildīgā komisija bija Juridiskā komisija. Vai ir citi priekšlikumi? Ja citu priekšlikumu nav, tad arī 11.Saeimā atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija.

Kāds ir ierosinājums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu?

A.Judins. 8.novembris.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Tātad par priekšlikumu iesniegšanas termiņu tiek noteikts 8.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Juridiskā komisija lūdz turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījums Satversmes tiesas likumā”.

Komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Pievērsiet uzmanību tam, ka likumā vārds „detālplānojums” tiek aizstāts ar vārdu „lokālplānojums”. Proti, tas ir saistīts ar iepriekšējā Saeimā - 10.Saeimā - pieņemto likumu - tātad ar „Teritorijas attīstības plānošanas likumu”. Un Teritorijas attīstības plānošanas likumā nāk klāt jauns plānojums - pašvaldības teritorijas plānojums, kas tiek apstiprināts saistošo noteikumu veidā, proti, lokālplānojums. Savukārt detālplānojums turpmāk tiks uzskatīts par administratīvo aktu ar visām no tā izrietošajām sekām.

Es lūdzu atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies Čepānes kundzei.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījums Satversmes tiesas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka atbildīgā komisija arī turpmāk būs Juridiskā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 11.Saeimā par atbildīgo tiek noteikta Juridiskā komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Čepāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 8.novembris.

Nākamais darba kārtības jautājums. Juridiskā komisija lūdz turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Sākotnēji šis likumprojekts paredzēja tikai to pantu precizēšanu, kuri attiecas uz patvaļīgu darbību mežā, ja tās dēļ platība tiek atmežota. Tādējādi, saskaņojot normas ar likumprojektu „Grozījumi Meža likumā”, atbilstoši saņemtajiem priekšlikumiem no Tieslietu ministrijas likumprojekts tika papildināts ar regulējumu attiecībā uz administratīvā aresta izslēgšanu par atkārtotu alkoholisko dzērienu lietošanu sabiedriskās vietās un atrašanos sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī, kā arī attiecībā uz institūciju kompetenci un naudas sodu samaksu, un lēmumu nodošanu piespiedu izpildei.

Juridiskās komisijas vārdā, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, aicinu 11.Saeimu turpināt izskatīt 10.Saeimā neizskatīto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies Agešina kungam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Vai deputātiem ir iebildumi, ja atbildīgā komisija arī turpmāk būs Juridiskā komisija? Iebildumu nav. Tātad atbildīgā komisija arī 11.Saeimā ir Juridiskā komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Agešins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2011.gada 14.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu vai citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 14.novembris.

Nākamais darba kārtības jautājums - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi 10.Saeimā skatīto likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”. Šis likumprojekts paredz ieviest fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu un apraksta procedūru, kā šī deklarēšanās jāveic. Šis likumprojekts otrajā lasījumā tika papildināts no Finanšu ministrijas puses ar jaunu sadaļu par iepriekš nedeklarēto ienākumu deklarēšanu jeb tā saukto nodokļu amnestiju, un komisija nolēma turpināt izskatīt šo likumprojektu arī 11.Saeimā un lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies Reira kungam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu - turpināt izskatīt 11.Saeimā 10.Saeimas nepabeigto likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Vai deputātiem ir iebildumi, ja atbildīgā komisija arī turpmāk būs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija? (Starpsauciens no zāles: „Nē!”) Iebildumu un citu priekšlikumu nav. Tātad arī 11.Saeimā atbildīgā komisija ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Reirs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu... lūdz šim likumprojektam piešķirt steidzamību, un pamatojums būtu tas, ka mēs šo fiziskās personas mantiskā stāvokļa deklarēšanos plānojam ieviest no 2012.gada 1.janvāra. Ārkārtas vēlēšanu dēļ šis likumprojekts ir divus mēnešus stāvējis bez virzības. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija bija plānojusi pieņemt trešajā lasījumā šo likumprojektu oktobra sākumā, bet diemžēl tas nav izdevies. Līdz ar to komisija lūdz piešķirt steidzamību. Ir neprecizitātes šajā likumprojektā saglabājušās, bet mēs mēģināsim tās novērst. Neprecizitātes ir saistītas ar skaidras naudas deklarēšanas izmaksu samazināšanu, skaidras naudas deklarēšanas pieļaujamiem naudas līdzekļu apjomiem, attaisnojošu iemeslu deklarācijas vēlākai iesniegšanai un citiem jautājumiem.

Komisija nolēma, ka mēs varētu lūgt šim likumprojektam piešķirt steidzamību, noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 11.novembrim, un izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu 24.novembrī, ja mums izdosies novērst visas neprecizitātes, kuras ir šajā likumprojektā, kas iepriekšējā Saeimā skatīts divos lasījumos.

Tātad lūdzu piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies Reira kungam.

Tātad šobrīd mēs balsojam par to, lai noteiktu likumprojektam „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”... balsojam par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu, nevis par termiņa noteikšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” ir atzīts par steidzamu.

Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 11.novembri un likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā 24.novembrī? Ja iebildumu un priekšlikumu nav, tad par priekšlikumu iesniegšanas termiņu tiek noteikts šā gada 11.novembris, un likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā šā gada 24.novembrī. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmuma projekta izskatīšana”.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts „Par to, ka lieta par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Satversmes tiesas tiesnesi Vinetu Muižnieci pēc būtības nav apspriežama Saeimā”.

Vārds Juridiskās komisijas pārstāvei - ziņotājai Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Jūsu izlemšanai šodien ir nodots Juridiskās komisijas sagatavots un atbalstīts lēmuma projekts „Par to, ka lieta par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Satversmes tiesas tiesnesi Vinetu Muižnieci pēc būtības nav apspriežama Saeimā”. Un jūsu rīcībā ir arī divi dokumenti, proti, Latvijas Republikas ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera kunga vēstule Saeimai, kurā ietverts lūgums Saeimai lemt par šo jautājumu, kā arī Satversmes tiesas 2011.gada 10.oktobra lēmums par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Satversmes tiesas tiesnesi Vinetu Muižnieci.

Šodien izskatāmo lēmuma projektu Juridiskā komisija ir sagatavojusi pēc Satversmes tiesas lēmuma un Kriminālprocesa likuma tiesību normu rūpīgas analīzes. Jautājums tika izskatīts slēgtā Juridiskās komisijas sēdē 26.oktobrī un 2.novembrī. Sēdē mēs aicinājām piedalīties arī augsti atzītus tiesību lietpratējus kriminālprocesuālo un konstitucionālo tiesību jomā - profesori Kristīni Stradu-Rozenbergu un profesoru Aivaru Endziņu, piedalījās arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Juridiskā komisija izskatīja šo Satversmes tiesas 2011.gada 10.oktobra lēmumu un, uzklausot pieaicinātos lietpratējus, analizēja gan Satversmes tiesas likuma normas par to, kādos gadījumos Satversmes tiesa dod atļauju uzsākt kriminālprocesuālās darbības pret Satversmes tiesas tiesnesi, gan arī analizēja Kriminālprocesa likuma regulējumu par tiesnešu imunitāti un šā regulējuma vēsturisko izcelsmi, jēgu un mērķi.

Vēlos jums arī nedaudz izklāstīt, ka kopā ar lietpratējiem Juridiskajā komisijā tika atzīts, ka Satversmes tiesas likums un tā tiesību normas par imunitātes noņemšanu ir atzīstamas par speciālajām, un tātad šis Kriminālprocesa likuma regulējums ir skatāms kopsakarā ar Satversmes tiesas likumu.

Es jums to visu stāstu ļoti detalizēti, jo tam tiešām ir nozīme šā lēmuma pieņemšanā, un tādēļ arī lūdzu jums nedaudz uzmanības.

Vēlos arī teikt to, ka Satversmes tiesa, pieņemot lēmumu, ir izpildījusi visas Satversmes tiesas likuma 35.pantā noteiktās prasības, proti, ir dota visa Satversmes tiesas tiesnešu sastāva absolūtā vairākuma piekrišana. Un līdz ar to Juridiskā komisija uzskata, ka Saeimai vairs šāds jautājums nav lemjams.

Lietpratēji arī norādīja, ka nākotnē, lai šādas sarežģītas diskusijas vairs nerastos, iespējams, būtu jāpilnveido tieši vārdiskais regulējums Kriminālprocesa likumā, bet šobrīd mēs atzīstam, ka, neskatoties uz varbūt sākotnēji šķietamo pretrunu, šādas pretrunas nav. Viennozīmīgi mums tiesību normas dod atbildi, ka šī piekrišana ir dodama vienu reizi - proti, ka šādu piekrišanu uzsākt kriminālvajāšanu pret Satversmes tiesas tiesnesi dod Satversmes tiesa.

Līdz ar to Juridiskā komisija ir lēmusi, ka uz Saeimas sēdi ir virzāms šāds lēmuma projekts, proti, ka Saeima atzīst, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā. Tieši tāpēc mums šodien Saeimas sēdē par to ir jālemj un jādod atbilde uz ģenerālprokurora lūgumu. Un šādu atbildi uz lūgumu mēs varam dot tikai lēmuma formā un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 135.pantu. Proti, lemsim, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav izskatāma Saeimā.

Godātie kolēģi, es jūs aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies Lībiņas-Egneres kundzei.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par to, ka lieta par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Satversmes tiesas tiesnesi Vinetu Muižnieci pēc būtības nav apspriežama Saeimā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Eināra Cilinska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Eināra Cilinska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu_rezultātu! Es atvainojos, tas ir aizklāts balsojums. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kas tas par recidīvu?”) Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Kārļa Krēsliņa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Aizklāts balsojums. Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Krēsliņa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 1, atturas - nav. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kurš balsoja „pret”?”) Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Eināra Cilinska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Eināra Cilinska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Šis ir aizklāts balsojums. Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojos, šis ir atklāts balsojums. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Kārļa Krēsliņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Krēsliņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Raivja Blumfelda ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Raivja Blumfelda ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Raivja Blumfelda ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Raivja Blumfelda ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - „Par deputātes Rasmas Kārkliņas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Rasmas Kārkliņas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Ingmāra Čaklā ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Ingmāra Čaklā ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Ingmāra Čaklā ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Ingmāra Čaklā ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputātes Rasmas Kārkliņas ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Rasmas Kārkliņas ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. (No zāles: „Lai strādā!”)

Balsojuma veids šajā gadījumā ir aizklāts. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Reira atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”.

Balsojuma veids arī šajā gadījumā ir aizklāts. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Reira atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputātes Dainas Kazākas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Dainas Kazākas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts „Par deputātes Dainas Kazākas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Dainas Kazākas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Šis arī ir pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Reģistrējušies ir 95 deputāti.

Ir lūguši vārdu vairāki deputāti, lai sniegtu paziņojumus.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labdien, augsti godājamie kolēģi! Daru jums zināmu, ka tūlīt pēc Saeimas sēdes beigām Dzeltenajā zālē tiks dibināta Latvijas un Gruzijas parlamentu sadarbības grupa. Tāpēc visus tos, kuriem ir interese šādā grupā piedalīties, aicinu! Latvijas un Gruzijas parlamentu sadarbības grupa.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pulcējas pulksten 14.40. Tiekamies komisijas telpās pulksten 14.40.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija vakardien nolēma, ka Ārlietu komisijas Baltijas valstu apakškomisijas pirmā sēde tiek sasaukta pulksten 14.15 Sarkanajā zālē. Un pēc Baltijas lietu apakškomisijas pirmās sēdes būs Baltijas Asambleja, kā es saprotu...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Visi, kas grib darboties Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupā, tiek aicināti uz Dzelteno zāli. Saskaņā ar saņemto dokumentu Latvijas un Gruzijas parlamentu sadarbības grupas dibināšana notiks 10 minūtes pēc tam. Tā ka... nu, to mēs nokārtosim. Bet vēlreiz atkārtoju: visus, kas grib piedalīties Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupā, lūdzu uz grupas dibināšanas sanāksmi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi, Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekļu kandidāti! Pulksten 14.15 ar Baltijas lietu apakškomisiju kopēja sēde Sarkanajā zālē. Lūdzu ierasties!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Sēde notiks pulksten 14.15 Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Un pēdējais paziņojums. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (ZRP).

Labdien, kolēģi! Lūdzu uzmanību! Vēršos pie tiem, kas ir Pieprasījumu komisijā... Bija domāts sasaukt sēdi pēc iespējas ātrāk, bet, tā kā šobrīd ir ļoti daudz paziņojumu... Vai mēs varam sanākt kopā pēc pusstundas, pulksten 14.30, Pieprasījumu komisijas telpās, lai ievēlētu priekšsēdētāju? Tātad lūdzu visus Pieprasījumu komisijas locekļus sanākt kopā pulksten 14.30 Jēkaba ielā 16, 33.kabinetā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Uldis Augulis... nav, Solvita Āboltiņa... nav, Aleksandrs Jakimovs... nav, Jānis Klaužs... arī nav... un Igors Pimenovs... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 6. sēde
2011. gada 3. novembrī

Par darba kārtību
   
Lēmuma projekts „Par Rasmas Kārkliņas 11. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 30/Lm11)
(Dok. Nr. 88)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Svinīgais solījums
  - R.Kārkliņa
   
Lēmuma projekts „Par Ingmāra Čaklā 11. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 31/Lm11)
(Dok. Nr. 89)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Svinīgais solījums
  - I.Čaklais
   
Lēmuma projekts „Par Lolitas Čigānes 11. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 32/Lm11)
(Dok. Nr. 90)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Svinīgais solījums
  - L.Čigāne
   
Lēmuma projekts „Par Arvila Ašeradena 11. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 33/Lm11)
(Dok. Nr. 91)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Svinīgais solījums
  - A.Ašeradens
   
Lēmuma projekts „Par Raivja Blumfelda 11. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 34/Lm11)
(Dok. Nr. 92)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Svinīgais solījums
  - R.Blumfelds
   
Lēmuma projekts „Par Dainas Kazākas 11. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zatlera Reformu partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 35/Lm11)
(Dok. Nr. 93)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Svinīgais solījums
  - D.Kazāka
   
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” (Nr. 1/Lp11)
(Dok. Nr. 14, 14A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” (Nr. 2/Lp11)
(Dok. Nr. 15, 15A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 3/Lp11)
(Dok. Nr. 35, 35A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” (Nr. 4/Lp11)
(Dok. Nr. 36, 36A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” (Nr. 5/Lp11)
(Dok. Nr. 37, 37A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” (Nr. 6/Lp11)
(Dok. Nr. 38, 38A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 7/Lp11)
(Dok. Nr. 39, 39A)
   
Par likumprojektu „Par Eiropadomes lēmumu, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantu groza attiecībā uz stabilizācijas mehānismu valstīm, kuru naudas vienība ir euro (Nr. 8/Lp11)
(Dok. Nr. 40, 40A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 9/Lp11)
(Dok. Nr. 43, 43A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 10/Lp11)
(Dok. Nr. 44, 44A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 11/Lp11)
(Dok. Nr. 45, 45A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 12/Lp11)
(Dok. Nr. 46, 46A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 13/Lp11)
(Dok. Nr. 47, 47A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Paziņošanas likumā” (Nr. 14/Lp11)
(Dok. Nr. 48, 48A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 15/Lp11)
(Dok. Nr. 49, 49A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par grāmatvedību”” (Nr. 16/Lp11)
(Dok. Nr. 50, 50A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 17/Lp11)
(Dok. Nr. 51, 51A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr. 18/Lp11)
(Dok. Nr. 52, 52A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 19/Lp11)
(Dok. Nr. 54, 54A)
   
Lēmuma projekts „Par Ivetas Stuberovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 26/Lm11)
(Dok. Nr. 69)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Gunāra Strucinska apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 27/Lm11)
(Dok. Nr. 70)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Alda Vīksnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 28/Lm11)
(Dok. Nr. 71)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Debates - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Bite
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. Dz.Ābiķis
  - dep. A.Judins
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. I.Čaklais
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. A.Judins
  - dep. S.Āboltiņa
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. K.Eņģelis
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. J.Urbanovičs
  - dep. A.Loskutovs
  - dep. I.Čepāne
  - dep. Dz.Ābiķis
   
Lēmuma projekts „Par Lienes Harčenko iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 29/Lm11)
(Dok. Nr. 72)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Debates - dep. I.Cvetkova
  - dep. A.Loskutovs
  - dep. I.Bite
   
Paziņojums
  - dep. E.Siliņa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. I.Cvetkova
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. Dz.Rasnačs
   
Likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā)” (Nr. 20/Lp11)
(Dok. Nr. 55)
   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā)” (Nr. 21/Lp11)
(Dok. Nr. 56)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Personu apliecinošu dokumentu likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā)” (Nr. 22/Lp11)
(Dok. Nr. 57)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā)” (Nr. 23/Lp11)
(Dok. Nr. 58)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā)” (Nr. 24/Lp11)
(Dok. Nr. 59)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā)” (Nr. 25/Lp11)
(Dok. Nr. 60)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā)” (Nr. 26/Lp11)
(Dok. Nr. 61)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā)” (Nr. 27/Lp11)
(Dok. Nr. 62)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Psihologu profesionālās darbības likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā)” (Nr. 28/Lp11)
(Dok. Nr. 63)
   
Ziņo - dep. I.Laizāne
   
Likumprojekts „Grozījums Pacientu tiesību likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā)” (Nr. 29/Lp11)
(Dok. Nr. 64)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā)” (Nr. 30/Lp11)
(Dok. Nr. 65)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā)” (Nr. 31/Lp11)
(Dok. Nr. 66)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā)” (Nr. 32/Lp11)
(Dok. Nr. 67)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi Iesniegumu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā)” (Nr. 33/Lp11)
(Dok. Nr. 68)
   
Ziņo - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā)” (Nr. 34/Lp11)
(Dok. Nr. 73)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Debates - dep. V.Agešins
  - dep. I.Čaklais
  - dep. V.Reskājs
  - dep. A.Judins
  - dep. I.Čepāne
  - dep. R.Dzintars
  - dep. K.Krēsliņš
  - dep. A.Lejiņš
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. V.Zatlers
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Grigule
  - dep. Dz.Ābiķis
   
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā)” (Nr. 35/Lp11)
(Dok. Nr. 74)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā)” (Nr. 36/Lp11)
(Dok. Nr. 75)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Paziņojums
  - dep. I.Druviete
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi Apžēlošanas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā)” (Nr. 37/Lp11)
(Dok. Nr. 76)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts „Grozījums Satversmes tiesas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā)” (Nr. 38/Lp11)
(Dok. Nr. 77)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā)” (Nr. 39/Lp11)
(Dok. Nr. 78)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā)” (Nr. 46/Lp11) (Steidzams)
(Dok. Nr. 87)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Lēmuma projekts „Par to, ka lieta par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Satversmes tiesas tiesnesi Vinetu Muižnieci pēc būtības nav apspriežama Saeimā” (Nr. 36/Lm11)
(Dok. Nr. 94)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Eināra Cilinska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas” (Nr. 37/Lm11)
(Dok. Nr. 97)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Kārļa Krēsliņa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” (Nr. 38/Lm11)
(Dok. Nr. 98)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Eināra Cilinska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” (Nr. 39/Lm11)
(Dok. Nr. 99)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Kārļa Krēsliņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā” (Nr. 40/Lm11)
(Dok. Nr. 100)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Raivja Blumfelda ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā” (Nr. 41/Lm11)
(Dok. Nr. 101)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Raivja Blumfelda ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 42/Lm11)
(Dok. Nr. 102)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Rasmas Kārkliņas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” (Nr. 43/Lm11)
(Dok. Nr. 103)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” (Nr. 44/Lm11)
(Dok. Nr. 104)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Ingmāra Čaklā ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā” (Nr. 45/Lm11)
(Dok. Nr. 105)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Ingmāra Čaklā ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 46/Lm11)
(Dok. Nr. 106)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā” (Nr. 47/Lm11)
(Dok. Nr. 107)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 48/Lm11)
(Dok. Nr. 108)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Rasmas Kārkliņas ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā” (Nr. 49/Lm11)
(Dok. Nr. 109)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 50/Lm11)
(Dok. Nr. 110)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” (Nr. 51/Lm11)
(Dok. Nr. 111)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Reira atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas” (Nr. 52/Lm11)
(Dok. Nr. 112)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 53/Lm11)
(Dok. Nr. 113)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 54/Lm11)
(Dok. Nr. 114)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Dainas Kazākas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā” (Nr. 55/Lm11)
(Dok. Nr. 115)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Dainas Kazākas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 56/Lm11)
(Dok. Nr. 116)
   
Paziņojumi
  - dep. Dz.Zaķis
  - dep. A.Latkovskis
  - dep. I.Grigule
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. J.Reirs
  - dep. I.Bišofa
  - dep. J.Viļums
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 03.11.2011 09:07:04 bal001
Par - 86, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Rasmas Kārkliņas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības “Vienotība” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (30/Lm11)

Datums: 03.11.2011 09:09:36 bal002
Par - 85, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Ingmāra Čaklā 11. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības “Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (31/Lm11)

Datums: 03.11.2011 09:11:55 bal003
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Lolitas Čigānes 11. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības “Vienotība” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (32/Lm11)

Datums: 03.11.2011 09:14:20 bal004
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Arvila Ašeradena 11. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības “Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (33/Lm11)

Datums: 03.11.2011 09:16:48 bal005
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Raivja Blumfelda 11. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru ... (34/Lm11)

Datums: 03.11.2011 09:19:03 bal006
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Dainas Kazākas 11. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zatlera Reformu partijas kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (35/Lm11)

Datums: 03.11.2011 09:27:41 bal007
Slēgtais balsojums
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Ivetas Stuberovskas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (26/Lm11)

Datums: 03.11.2011 09:28:36 bal008
Slēgtais balsojums
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Gunāra Strucinska apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (27/Lm11)

Datums: 03.11.2011 10:21:22 bal009
Slēgtais balsojums
Par - 63, pret - 26, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Alda Vīksnes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (28/Lm11)

Datums: 03.11.2011 11:08:22 bal010
Slēgtais balsojums
Par - 61, pret - 10, atturas - 18. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Lienes Harčenko iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (29/Lm11)

Datums: 03.11.2011 11:09:58 bal011
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (20/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.11.2011 11:11:45 bal012
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (21/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.11.2011 11:13:09 bal013
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Personu apliecinošu dokumentu likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (22/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.11.2011 11:14:49 bal014
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (23/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.11.2011 11:16:12 bal015
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (24/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.11.2011 11:17:24 bal016
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (25/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.11.2011 11:18:48 bal017
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (26/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.11.2011 11:20:13 bal018
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (27/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.11.2011 11:21:55 bal019
Par - 87, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Psihologu profesionālās darbības likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (28/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.11.2011 11:23:21 bal020
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pacientu tiesību likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (29/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.11.2011 11:24:57 bal021
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (30/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.11.2011 11:26:40 bal022
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ceļu satiksmes likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (31/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.11.2011 11:28:30 bal023
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (32/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.11.2011 11:36:09 bal024
Par - 68, pret - 1, atturas - 16. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iesniegumu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (33/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.11.2011 12:25:45 bal025
Par - 92, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (34/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.11.2011 12:27:58 bal026
Par - 85, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (35/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.11.2011 12:29:09 bal027
Par - 89, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (36/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.11.2011 13:34:38 bal028
Par - 78, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apžēlošanas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (37/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.11.2011 13:36:25 bal029
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Satversmes tiesas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (38/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.11.2011 13:38:42 bal030
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (39/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.11.2011 13:40:43 bal031
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (46/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.11.2011 13:43:10 bal032
Par - 85, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (46/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.11.2011 13:48:51 bal033
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par to, ka lieta par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Satversmes tiesas tiesnesi Vinetu Muižnieci pēc būtības nav apspriežama Saeimā (36/Lm11)

Datums: 03.11.2011 13:49:33 bal034
Slēgtais balsojums
Par - 89, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Eināra Cilinska atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (37/Lm11)

Datums: 03.11.2011 13:50:15 bal035
Slēgtais balsojums
Par - 90, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Kārļa Krēsliņa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas (38/Lm11)

Datums: 03.11.2011 13:50:52 bal036
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Eināra Cilinska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (39/Lm11)

Datums: 03.11.2011 13:51:20 bal037
Par - 86, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Kārļa Krēsliņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā (40/Lm11)

Datums: 03.11.2011 13:51:52 bal038
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Raivja Blumfelda ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (41/Lm11)

Datums: 03.11.2011 13:52:21 bal039
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Raivja Blumfelda ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (42/Lm11)

Datums: 03.11.2011 13:52:50 bal040
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Rasmas Kārkliņas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (43/Lm11)

Datums: 03.11.2011 13:53:20 bal041
Par - 86, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (44/Lm11)

Datums: 03.11.2011 13:53:49 bal042
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ingmāra Čaklā ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (45/Lm11)

Datums: 03.11.2011 13:54:17 bal043
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ingmāra Čaklā ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (46/Lm11)

Datums: 03.11.2011 13:54:45 bal044
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā (47/Lm11)

Datums: 03.11.2011 13:55:15 bal045
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (48/Lm11)

Datums: 03.11.2011 13:55:43 bal046
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Rasmas Kārkliņas ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā (49/Lm11)

Datums: 03.11.2011 13:56:12 bal047
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (50/Lm11)

Datums: 03.11.2011 13:56:45 bal048
Slēgtais balsojums
Par - 77, pret - 1, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas (51/Lm11)

Datums: 03.11.2011 13:57:16 bal049
Slēgtais balsojums
Par - 75, pret - 1, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Reira atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas (52/Lm11)

Datums: 03.11.2011 13:57:44 bal050
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ojāra Ērika Kalniņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (53/Lm11)

Datums: 03.11.2011 13:58:12 bal051
Par - 89, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (54/Lm11)

Datums: 03.11.2011 13:58:40 bal052
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Dainas Kazākas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (55/Lm11)

Datums: 03.11.2011 13:59:09 bal053
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Dainas Kazākas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (56/Lm11)




 

Frakciju viedokļi
2011.gada 3.novembrī

 

 

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai skan 11.Saeimas pirmie „Frakciju viedokļi”, un nākamajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem, kā arī par citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds šodien Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmaņa kungam. Lūdzu!

 

A.Brigmanis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešām šodien ir sācies jauns cēliens Saeimas darbā, un pirmās aktualitātes šodien nešaubīgi bija likumdošanas akti, kas pārnāca mums no iepriekšējās Saeimas.

Zaļo un Zemnieku savienība atbalstīja visas šīs likumdošanas iniciatīvas, ko iepriekšējā Saeima bija pārtraukusi skatīt sakarā ar ārkārtas vēlēšanām, tajā skaitā arī to, ka Saeimā tiek atcelti aizklātie balsojumi. Mūsu frakcijas deputāti nobalsoja par šo normu atcelšanu.

Dziļas diskusijas tika veltītas tiesnešu ievēlēšanas kārtībai. Principā jautājumi bija interesanti. Mēs arī uzskatām, ka tad, ja reiz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija atsevišķus tiesnešus tomēr ir izvirzījusi, vai faktiski viņus vairs ir vajadzība pēc tam skatīt Saeimā. Nu, tas ir diskutējams jautājums. Tas izslēgtu daudz un dažādu peripetiju saistībā ar šiem jautājumiem.

Runājot par aktualitātēm, kas ir ārpus Saeimas, tas nešaubīgi ir nākamā gada budžets. Un te Zaļo un Zemnieku savienības uzmanības laukā ir tās sfēras, ko līdz šim tā ir augstu vērtējusi, – sociālā sfēra, lauksaimniecība, vide, izglītība, veselība un, protams, pašvaldības. Mūs dara bažīgus fakts, ka varētu notikt konsolidācija uz pašvaldību rēķina, tāpēc mēs esam nosūtījuši vēstuli gan Valsts prezidentam, gan valdības vadītājam, kurā stingri norādām uz to, ka šajā krīzes situācijā, kad pašvaldības ir vistuvāk sabiedrībai un kad to budžets vistuvāk ietekmē iedzīvotāju ienākumu nodokļus, mēs nevaram šo konsolidāciju pamatā veikt tikai uz pašvaldību rēķina. Šeit ir vajadzīga ļoti izsvērta pozīcija, un par to mēs runājām vakar arī ar Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētāju Jaunsleiņa kungu.

Zaļo un Zemnieku savienība rūpīgi seko šai situācijai līdzi un asi reaģēs uz jebkurām vēlmēm šīs pašvaldības zināmā mērā, tautas valodā runājot, „pabāzt zem ūdens”.

Lai jums visiem veicas!

 

Vadītāja. Paldies Brigmaņa kungam – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam.

Nākamais runās Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāts Kārlis Eņģelis. Lūdzu!

 

K.Eņģelis (ZRP).

Labdien visiem, kas klausās šo pārraidi! Tik tiešām šodien Saeimas sēdē tika izskatīti gan 10.Saeimā izskatīt uzsāktie likumprojekti, gan arī jauni likumprojekti, kas kopš 11.Saeimas sanākšanas bija atsūtīti uz izskatīšanu un ir skatāmi arī tālāk.

Būtiskākās debates risinājās par jautājumiem, kas skar aizklāto balsojumu atcelšanu. Pagaidām gan likumprojekts paredz atcelt tos balsojumus, kas noteikti Saeimas kārtības rullī, taču Zatlera Reformu partijas frakcija ir jau iesniegusi likumprojektus, kuru virzība Saeimā jau ir sākusies, par aizklāto balsojumu atcelšanu arī Satversmē un likumā „Par Latvijas Banku”... Principā, kad visi šie likumprojekti būs pieņemti, tad Latvijas politiskajā sistēmā un amatpersonu ievēlēšanas sistēmā vairs nebūs neviena balsojuma, kas notiks aizklāti.

Daudzas diskusijas bija saistītas ar jauno tiesnešu apstiprināšanu amatā un viņu ievēlēšanu. Rezultāts visiem tiesnešiem bija labvēlīgs, un es domāju, ka kopējais secinājums bija tāds: ja tiesnešu kvalifikācijas izvērtēšanas problēmas vispār eksistē, tad Saeima nav tā instance, kurai būtu jāvērtē pēc būtības tiesneša amata kandidātu kvalifikācija, un, iespējams, uzlabojumi ir meklējami pašā tiesnešu kvalifikācijas sistēmā un tiesu sistēmā, ja kaut ko tādu ir vērts darīt un ja, teiksim, būs kaut kāds vai nu politiķu, vai sabiedrības pieprasījums pēc tādām lietām.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Zatlera Reformu partijas frakcijas deputātam Kārlim Eņģelim.

Nākamajam vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

 

A.Judins (VIENOTĪBA).

Labdien! Šodien tika izskatīti vairāk nekā septiņdesmit jautājumi un pieņemti lēmumi.

Pirmām kārtām šodien Saeimu ir papildinājuši jauni deputāti, kas sākuši savu darbu pildīt, aizvietojot tos deputātus, kuri tika ievēlēti par ministriem.

Šodien mums bija ļoti nopietnas diskusijas par balsojumiem Saeimā. Mēs diskutējām par to saistībā ar tiesneša Vīksnes apstiprināšanu amatā. Mēs diskutējām par šo jautājumu saistībā ar Kārtības ruļļa grozījumiem. Tiešām lielākā deputātu daļa uzskata, ka Saeimā jābūt atklātiem balsojumiem. Protams, šis jautājums ir diskutējams un šeit nevar viennozīmīgi teikt, ka, teiksim, viens variants – atklātie balsojumi – vai otrs variants – aizklātie balsojumi – ir absolūti labi, bet mūsu politiskajā situācijā, ņemot vērā mūsu politisko kultūru, tieši atklātie balsojumi nodrošinās to mērķu sasniegšanu, ko mēs definējām, proti, tauta varēs redzēt, kā strādā Saeima. Un ir pamats domāt, ka tie balsojumi būs atbildīgi.

Runājot par tiesneša Vīksnes apstiprināšanu. Kā jūs zināt, pirms nedēļas Juridiskā komisija uzskatīja... nobalsojot uzskatīja, ka šis tiesnesis nav jāapstiprina amatā. Bet šodien mēs tieši ļoti daudz diskutējām, un Saeima apstiprināja šo tiesnesi amatā.

Papildus tam tika skatīti arī citi jautājumi. Šodien Saeima saņēma no valdības lielu grozījumu projektu, kas attiecas uz Krimināllikumu, proti, Krimināllikuma reformu. Dokumenta apjoms ir vairāk nekā 80 lapaspuses, un tuvākajā laikā Saeima sāks skatīt šo projektu. Ir pārņemti vairāki likumprojekti no 10.Saeimas, un ir nolemts turpināt attiecīgo likumprojektu izskatīšanu, un to skaitā ir likumprojekts, kas paredz nāves soda atcelšanu Latvijā.

Vēl viens svarīgs lēmums ir pieņemts. Proti, Saeima atzina, atbildot uz Ģenerālprokuratūras... atbildot uz Ģenerālprokuratūras vēstuli, Saeima konstatēja, ka tai nav jādod... nav jāsniedz atļauja tieši kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Satversmes tiesas tiesnesi. Proti, Ģenerālprokuratūra, prokuratūra var strādāt.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Judina kungam no partijas VIENOTĪBA frakcijas.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Raivim Dzintaram. Lūdzu!

 

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien ir pirmā 11.Saeimas darba sēde, kurā skatījām virkni likumu grozījumu projektu, kurus jau pieminēja mani kolēģi. Lielākoties lēmām par projektu nodošanu izskatīšanai komisijām vai skatīšanu pirmajā lasījumā.

Šo pirmo iespēju šīs Saeimas laikā izteikties „Frakciju viedokļu” rubrikā vēlos izmantot, lai teiktu paldies visiem, kas uzticējās Nacionālajai apvienībai un deva mums iespēju arī 11.Saeimas ietvaros pārstāvēt jūs, mūsu kopīgo programmu un vērtības.

Es domāju, ka Nacionālajai apvienībai ir pamats būt apmierinātai ar savu atbalstītāju uzticību. Esam vienīgā Saeimā pārstāvētā organizācija, kas kopš 10.Saeimas ir būtiski vairojusi – faktiski dubultojusi – savu vēlētāju skaitu. Īpašu gandarījumu dod apstāklis, ka šis rezultāts ir sasniegts, ieguldot vismazākos finanšu līdzekļus salīdzinājumā ar visām pārējām partijām un to apvienībām, kas iekļuvušas 11.Saeimā.

Uzskatu, ka tas ir kompliments par to, ka, par spīti ļoti daudziem šķēršļiem, Nacionālā apvienība ir saglabājusi uzticību saviem principiem un latviskas, taisnīgas Latvijas mērķim. Uzticību šim galvenajam vadmotīvam saglabājam un saglabāsim arī 11.Saeimā, un tagad var teikt – arī valdībā. To apliecināja Nacionālās apvienības ministri Gaidis Bērziņš un Žaneta Jaunzeme-Grende, kuri vienīgie no ministriem atteicās atbalstīt valsts naudas piešķiršanu parakstu vākšanai par divām valsts valodām kā pretlatviskai un dziļākajā būtībā antikonstitucionālai akcijai.

Priekšā ir smagas cīņas par to, lai turpmāk Latvijai nebūtu jāpiedzīvo šāds kauns un lai pants par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu būtu negrozāms un mūžīgs. Priekšā smagas cīņas par iespējami taisnīgāku budžeta sadali, par to, lai viss budžeta griešanas slogs netiktu uzkrauts tiem, kam jau tāpat klājas visgrūtāk. Priekšā cīņas par bērnudārziem, par kultūru, par Latvijas informatīvās telpas aizsardzību, un vieglas šīs cīņas nebūs.

Ir sācies novembris – mēnesis, kas latviešu tautas vēsturē ir nudien ierakstīts ar zelta burtiem. Lai šis mēnesis kalpo kā atgādinājums, ka spējam saņemties un veikt brīnumus pat ļoti drūmos un šķietami bezcerīgos brīžos! To arī mums visiem kopā novēlu.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Dzintara kungam.

Un frakciju viedokļus šodien noslēdz Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Valstī šodien ir ļoti nepieciešama uzticama un darboties spējīga koalīcija. Valdības veidošanas sarunu gaitā „Saskaņas Centrs” mēģināja vienoties ar citām partijām par Latvijas laimes formulu, piedāvāja dialogu un kopdarbu, it īpaši ņemot vērā to, ka vairāki VIENOTĪBAS un Zatlera Reformu partijas līderi gan pirms, gan pēc vēlēšanām stāstīja, cik ļoti viņi grib sadarboties ar „Saskaņas Centru”. Arī Valsts prezidents uzsvēra, ka valdības stabilitātes vārdā būtu vēlama iespējami plaša koalīcija, bet, neraugoties uz to, ka nekādu racionālu argumentu „Saskaņas Centra” neiekļaušanai valdībā nav, atsevišķas partijas izvēlējās veidot Ministru kabinetu bez „Saskaņas”, pat neraugoties uz to, ka bez mūsu balsīm nav iespējams veikt nekādas nozīmīgas reformas valstī. Rodas iespaids, ka atsevišķi cilvēki, kuri veido valdību, dzīvo savā iedomu pasaulē un labi saprot to, ka Latvijas tauta ir ļoti pacietīga. Pat ļoti pacietīga. Es domāju, ka visu loģiski domājošo cilvēku mērķis ir labklājība sabiedrībā, kurā nav daudz trūcīgo. Uzskatu, ka Latvijas sabiedrību vienojošais faktors varētu būt ideja par Latviju kā skandināvisku, sociāldemokrātisku, ekonomiski attīstītu labklājības valsti.

Pirms vēlēšanām daudz dzirdējām par tiesiskumu, bet „Saskaņas Centrs” vēlas aizstāvēt jēdzienu „taisnīgums”. Piemēram, taisnīga sabiedrība visiem tās piederīgajiem būtu vienlīdz labi pieejama izglītība, nevis tās pieejamība atkarībā no vecāku naudas maka biezuma. Un tad var izrādīties, ka sabiedrība sociālo taisnīgumu vērtē augstāk par abstraktu tiesiskumu, kas pats par sevi nenodrošina vispārēju labklājību, kas tomēr ir un paliek lielākās sabiedrības daļas galvenais mērķis. Protams, pie nosacījuma, ka cilvēku prātus nav aptumšojuši saukļi par etniskumu un oligarhiem.

Situācija, kad lielai daļai Latvijas pilsoņu gadu desmitiem ir liegta politiskā pārstāvniecība, nav pieņemama. Tā nevar turpināties mūžīgi, jo apdraud demokrātiju Latvijā, iedibinot stabilu otrās šķiras pilsoņu institūtu, kura gribas izpausmēm nav nekādas nozīmes. Vienlaikus šāda situācija padara valsti atvērtu ekstrēmisma un nestabilitātes riskiem. „Saskaņas Centrs” saņēma vislielāko balsu skaitu valstī, vislielāko mandātu skaitu parlamentā. Līdz ar to es uzskatu, ka šī koalīcija nevarēs nostrādāt turpmākos trīs gadus, jo tiek veidota, ignorējot 28 procentu vēlētāju intereses.

No visa minētā var izdarīt tikai vienu secinājumu – koalīcijai bez „Saskaņas” nav nākotnes.

Paldies par uzmanību. Un paldies jums par uzticību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas, kurš arī noslēdza šīsdienas „Frakciju viedokļus”.

Pārraidi no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties! Visu labu!

Pirmdien, 20.novembrī
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”