Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas piektā (ārkārtas) sēde
2011.gada 25.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi!

Sākam Saeimas 25.oktobra ārkārtas sēdi.

Šodien darba kārtībā ir viens jautājums – lēmuma projekts „Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam”.

Vārds Ministru prezidenta amata kandidātam Valdim Dombrovskim.

(No zāles dep. J.Urbanovičs: „Nu tad kārtībā?”)

 

V.Dombrovskis.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie Prezidija locekļi, deputāti, ekselences, dāmas un kungi!

Šodien jaunievēlētās 11.Saeimas vērtējumam tiek piedāvāts jaunās valdības sastāvs. Esam vienojušies izveidot valdību, kuras darbībā tiks īstenota tāda politika, kas balstīsies uz ekonomiskās izaugsmes, stingras fiskālās atbildības, ilgtspējas, sociālās solidaritātes un nozaru savstarpējas sadarbības principiem. Valdības prioritātes turpmākajiem trīs gadiem ir šādas:

stabila un ilgtspējīga Latvijas attīstība, veicinot ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājību, mazinot sociālo nevienlīdzību, kā arī stimulējot Latvijas ekonomikas starptautisko konkurētspēju;

saliedēta un iekļaujoša sabiedrība, spēcīga laikmetīga nacionālā identitāte, vienlaikus nodrošinot latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību;

tiesiskuma nostiprināšana un sabiedrības uzticēšanās valsts varai, sabiedrības līdzdalības un iniciatīvas veicināšana dalībai valsts pārvaldes procesos;

Latvijas tautas ataudzes veicināšana, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas valsts piederīgo imigrācijas veicināšanai un Latvijas lauku reģionu attīstībai.

Valdības rīcībpolitika būs vērsta uz Saeimā apstiprinātās „Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam” un Eiropas Savienības (ES) stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei “ES 2020” īstenošanu.

Šī būs ceturtā valdība, kurā man ir tas gods strādāt, un trešā, kuras veidošana būs uzticēta man personīgi. Kā partijas deleģētam sarunvedim ir nācies piedalīties arī citu valdību veidošanas sarunās. Jāatzīst, ka tik sarežģītu un pavērsieniem bagātu valdības veidošanas procesu piedzīvoju pirmoreiz. Un vainīgas pie tā, manuprāt, ir ne tikai visapkārt savilktās sarkanās un visādas citādas redzamas un neredzamas līnijas, bet arī partiju nereti neelastīgās pozīcijas dažādos jautājumos. Tomēr gribētu atgādināt, ka politika ir kompromisu māksla. Īpaši tas attiecas uz tādām parlamentārām demokrātijām, kāda ir Latvija.

Pozitīvi ir tas, ka pamazām, bet nepārprotami Latvijā notiek politiskās kultūras maiņa. Saglabājot ekonomiskās prioritātes, partiju dienas kārtībā arvien augstāk pakāpjas tādi demokrātiskai sabiedrībai svarīgi pamatprincipi kā tiesiskums un ilgtspējīga sociālā sistēma. Tiesiskuma nostiprināšana būs viena no valdības prioritātēm, un šajā jomā ir daudz darāmā kā Ministru kabinetam, tā Saeimai. Šo prioritāšu īstenošana savukārt nav iedomājama bez pārvaldības radikālas uzlabošanas gan sabiedriskajā sektorā, gan ekonomikā.

Tagad pievērsīšos dažiem jautājumiem, kuri jaunajai valdībai būs nekavējoties jārisina.

Pirmkārt, ir oktobra beigas un tuvojas šī budžeta gada noslēgums, tāpēc nekavējoties jāķeras klāt pie nākamā gada valsts budžeta. Budžeta pieņemšana nebūs viegla, ņemot vērā to, ka šis būs pēc kārtas jau trešais budžets, kurā tiek veikta fiskālā konsolidācija. Konsolidācijas apjoms būs atkarīgs gan no situācijas Eiropā un pasaulē, gan no mūsu sarunām ar aizdevējiem attiecībā uz konkrētām ieņēmumu un izdevumu pozīcijām. Diemžēl redzams, ka situācija eirozonā attīstās nelabvēlīgā virzienā. To parāda arī Eiropadomes ārkārtas sēžu biežums – svētdien ārkārtas Eiropadome, rīt ārkārtas Eiropadome. Darba kārtība – banku sektora kapitāla pietiekamības nodrošināšana, Eiropas finanšu stabilizācijas instrumenta apjoma palielināšana, Grieķijas defolts un tā seku mazināšana citās eirozonas problēmvalstīs. Saprotams, ka tāds ārējais ekonomiskais fons atstāj negatīvu ietekmi arī uz Latviju. Budžeta process solās būt sarežģīts, tāpēc nepieciešams ieplānot laiku kvalitatīvām debatēm.

Otrkārt, šogad mums ir sekmīgi jānoslēdz starptautiskā aizdevuma programma. Aizdevēju misija jau ir Rīgā. Domāju, ka šis fakts komentārus neprasa. Uzreiz atbildēšu tiem, kas ierosina pagarināt vai neslēgt programmu ar starptautiskajiem aizdevējiem. Jā, arī tāda iespēja pastāv, tikai tad jārēķinās, ka tas ir negatīvs signāls starptautiskajiem tirgiem. Tas Latvijai var sadārdzināt finansējuma pieejamību starptautiskajos finanšu tirgos, kas nozīmē dārgākus kredītus arī mūsu uzņēmumiem, zaudētas biznesa iespējas, neradītas darba vietas, neieņemtus nodokļus, potenciāli neindeksētas pensijas. Daudzas lietas, par kurām uz pašreizējās ekonomiskās izaugsmes fona varam pamazām sākt domāt.

Viens no Latvijas salīdzinošās veiksmes faktoriem šobrīd ir tieši starptautiskās sabiedrības uzticība mūsu spējām tikt galā ar savām problēmām. Svarīgi ir šo uzticību nosargāt un izmantot ekonomiskās izaugsmes un investīciju veicināšanai.

Visbeidzot, treškārt, līdzšinējais koalīcijas veidošanas process ir parādījis, ka šī sasaukuma Saeima diemžēl ir vēl sašķeltāka nekā iepriekšējā, savukārt ieilgušie partiju manevri grauj vēlētāju uzticību Latvijas politiskajai sistēmai. Politiskā nestabilitāte ir drauds arī mūsu valsts veiksmīgai izejai no krīzes un tālākai ekonomiskai attīstībai. Redzot izveidojušos situāciju, baidos, ka vēl vienas ārkārtas vēlēšanas Latvijā tuvākajā laikā diemžēl vairs nav no zinātniskās fantastikas jomas. Attiecīgi uz šo koalīciju gulstas nopietna atbildība par politiskās stabilitātes nodrošināšanu, par prognozējamu un konstruktīvu darbu.

Runājot par valdības sastāvu, gribu uzsvērt, ka tas ir zīmīgs ar lielāko bezpartejisko profesionāļu skaitu atjaunotās brīvvalsts laikā, kuru šajā komandā ir pieci. Tas ir apliecinājums tam, ka partijas pirmajā plānā izvirza ministru kandidātu profesionalitāti, stādot to augstāk par partejisko piederību.

Vēl attiecībā uz jauno valdības sastāvu gribētu minēt to, ka jau valdības deklarācijas projekta izstrādes gaitā kļuva redzams, ka ministru amata kandidāti ir gatavi jaunām, brīžiem pat radikālākām reformām nekā līdz šim. Šeit ir runa gan par ļoti konkrētām lietām, tādām kā Būvniecības likuma grozījumi, lai vienkāršotu būvatļauju izsniegšanas kārtību un ar to mazinātu birokrātiju un korupcijas riskus, gan tādām sistēmiskām reformām kā izglītības sistēmas reforma, precīzāk sakot – tās turpināšana. Tiesa, īstenojot reformas, ir svarīga arī sabiedrības iesaiste. Jau manas pirmās valdības laikā tika izveidota Reformu vadības grupa, piesaistot valdības sociālos un sadarbības partnerus – LDDK, arodbiedrības, LTRK un Latvijas Pašvaldību savienību, nepieciešamības gadījumā arī nozaru organizācijas. Vairāki ministru amata kandidāti ir aktīvi piedalījušies Reformu vadības grupas darbā, pārstāvot valdības partnerus. Domāju, ka viņi varēs apliecināt sabiedrības iesaistes nozīmi, virzot svarīgas reformas. Pie šī principa konsekventi pieturēsimies arī nākamās valdības darbā.

Tagad gribētu pāris vārdos pieskarties šīs valdības deklarācijai, atzīmējot tikai svarīgākos šīs deklarācijas punktus.

Cilvēkkapitāls mūsdienu pasaulē spēlē aizvien pieaugošu lomu un ir izšķirīgs faktors valsts konkurētspējas nodrošināšanā. Šīs valdības viena no galvenajām prioritātēm būs tieši cilvēkkapitāla attīstība. Līdztekus augstākās izglītības reformai tiks strādāts arī pie mūžizglītības un arodizglītības sistēmas pilnveides.

Uzsvars tiks likts gan uz darba tirgus pieprasīto zināšanu un prasmju attīstīšanu, gan skolotāju un pasniedzēju profesionālās kvalifikācijas, gan izglītības kvalitātes standartu pilnveidošanu.

Piesaistot Eiropas Savienības fondus, veiksim stratēģiskas investīcijas zinātnē saskaņā ar noteiktajām prioritātēm, kvalitāti un starptautisku zinātnisku potenciālu pierādījušos konkrētos pētnieciskos projektos, zinātnes un tehnoloģijietilpīgos projektos.

Tautsaimniecībā uzsvars tiks likts uz stabilu attīstību, valsts konkurētspējas kāpināšanu, inovatīvu un efektīvu ekonomiku, jaunu darba vietu radīšanu. Svarīgs priekšnoteikums ekonomikas atjaunotnei ir makroekonomiskā stabilitāte, tādēļ turpināsim kursu uz eiro ieviešanai nepieciešamo nosacījumu izpildi, kas cita starpā paredz 2012.gada budžeta deficītu zem 3% no IKP. Ar 2012.gada budžeta pieņemšanu arī beigsies valsts finanšu stabilizācijas un budžeta konsolidācijas posms. Turpmākajos gados varēsim pakāpeniski palielināt budžeta izdevumus prioritārajās jomās un pakāpeniski veikt darbaspēka nodokļu samazināšanu.

Lai nodrošinātu sistemātisku makroekonomisko stabilitāti, izstrādāsim fiskālās disciplīnas likumu un Satversmes grozījumus, lai īstenotu pretciklisku fiskālo politiku un valsts ieņēmumu un izdevumu sabalansētību ekonomiskā cikla ietvaros. Šajā kontekstā izveidosim arī neatkarīgu ekonomikas un publisko finanšu lietpratēju fiskālo padomi, kura sniegs atzinumus par budžeta veidošanas makroekonomiskajiem aspektiem.

Viens no valdības svarīgākajiem darbiem būs efektīva sarunu vešana par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam. Šeit valdība stingri iestāsies gan par taisnīgu lauksaimniecības tiešmaksājumu sadali starp veco un jauno dalībvalstu zemniekiem, gan par lielāku finansējuma apjomu Latvijai Eiropas Savienības kohēzijas politikas ietvaros, risinot jautājumu par Eiropas Komisijas piedāvāto 2,5% no dalībvalsts KNI griestu pārskatīšanu.

Kā atsevišķs bloks minams nodokļi un cīņa ar ēnu ekonomiku. Saglabāsim relatīvi zemu nodokļu slogu – ap 1/3 no IKP –, atbilstoši budžeta iespējām samazinot darbaspēka nodokļus. Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna īstenošana joprojām būs valdības prioritāte. Kā būtiska minama iedzīvotāju mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšana, ko ieviesīsim, sākot ar 2012.gadu. Ieviesīsim arī vispārējo ienākumu deklarēšanu un legālās prezumpcijas principu attiecībā uz fizisko personu mantas un finanšu līdzekļu izcelsmi.

Runājot par reformām, mēs nereti domājam tikai par valdību vai ministriju centrālajiem aparātiem. Tomēr reformas nevar būt veiksmīgas bez aktīvas pašvaldību iesaistīšanās šajā procesā. Protams, bez finansējuma reformas bieži vien nav iespējamas, tomēr ir daudzas reformas, kuras saistītas ar darbības optimizāciju un kurām īpašs finansējums nav nepieciešams. Tomēr, lai veicinātu pašvaldību iesaisti reformās un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, mēs radīsim stimulus pašvaldībām veidot pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi savā teritorijā un piesaistīt investīcijas. Arī valsts līmenī īstenosim proaktīvu ārvalstu investīciju piesaistes programmu.

Pēdējo gadu laikā ir izdevies mainīt ekonomikas struktūru, padarot to ilgtspējīgāku, lielāku uzsvaru liekot uz ražošanas un eksporta attīstību. Arī nākamā valdība turpinās strādāt šajā virzienā, izstrādājot modernu industriālo politiku un valsts mērķprogrammu ražošanas attīstībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras atbalstam.

Turpināsim darbu pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas. Šajā jomā pēdējo gadu laikā ir veikta virkne nozīmīgu pasākumu, gan pieņemot mikrouzņēmumu atbalsta paketi, gan vienkāršojot un paātrinot maksātnespējas procedūras, gan veicot daudzus pasākumus administratīvā sloga samazināšanai. Redzam, ka šis darbs dod rezultātus. Šī gada Pasaules Bankas Doing Business indeksā Latvija ir pakāpusies par 10 vietām, ierindojoties augstajā 21. vietā 183 valstu konkurencē, pirmo reizi šajā jomā apsteidzot Lietuvu un Igauniju. No šī viedokļa, var piekrist tam, ka krīze ir arī iespēju laiks. Spriežot pēc šī konkrētā rezultāta, Latvija savu krīzes doto iespēju ir izmantojusi. Tomēr darāmā vēl ir daudz: jāuzlabo valsts uzņēmumu pārvaldība, plašāk jāievieš e-pakalpojumi un „vienas pieturas” aģentūras, jāpieņem jaunais Būvniecības likums, un tā tālāk.

Vides un reģionālās attīstības jomā veicināsim reģionu attīstību ar diversificētu ekonomiku, daudzveidīgiem pakalpojumiem un labu sasniedzamību.

Turpināsim valsts administratīvi teritoriālās struktūras pilnveidošanu, lai pabeigtu administratīvi teritoriālo reformu. Izveidosim efektīvu sistēmu pašvaldību nostiprināšanai, kompetences un kapacitātes paaugstināšanai, atbalstot spēcīgu reģionu centru attīstību.

Izvērtēsim un nodosim pašvaldībām un plānošanas reģioniem valsts pārvaldes funkcijas, kuras tie spēj īstenot efektīvāk un finansiāli racionālāk, kā arī veicināsim pašvaldību sadarbību pārvaldes funkciju īstenošanā, šim nolūkam izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā atbalstīsim un paplašināsim valsts reģionālās attīstības atbalsta programmas.

Kā jauninājumu var minēt valdības atbalstu Latgales reģiona attīstības stratēģijai un programmai, kas vērstas uz ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti šim Latvijas reģionam.

Vides jautājumos turpināsim īstenot projektus energoefektivitātes un ūdenssaimniecības jomās, kā arī veicināsim efektīvas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi, aizsargāsim Latvijas bioloģisko daudzveidību, nodrošinot vienotu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu.

Pārvaldības un tiesiskuma joma ir tā, kurā nepieciešams arī turpmāk lielu uzmanību veltīt efektivitātes un caurskatāmības nodrošināšanai. Jāturpina darbs pie valsts pārvaldes centrālā aparāta un ministriju pakļautībā esošo aģentūru darbības optimizēšanas, vienlaikus domājot par tādas motivācijas sistēmas izveidi, kas noturētu valsts pārvaldē strādājošos un mazinātu vērtīgāko kadru aizplūdi no valsts pārvaldes.

Šeit es gribētu aicināt arī pašvaldības spēlēt aktīvu lomu reformu procesā, savas darbības un izdevumu optimizācijas nolūkos veikt rūpīgu funkcionālo auditu savās iestādēs un uzņēmumos, jo funkciju dublēšanās nav tikai valsts centrālās varas institūcijām raksturīga problēma. Tiesiskuma jomā turpināsim mazināt naudas lomu politikā, tai skaitā pakāpeniski valsts finansējumu padarot par galveno politisko partiju finansējuma avotu. Turpināsim korupcijas izskaušanu valstī, arī īstenojot preventīvus pasākumus korupcijas risku samazināšanai. Nodrošināsim tiesu varas, izmeklēšanas iestāžu un KNAB profesionālās darbības neietekmējamību. Pārkārtosim un optimizēsim vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu sistēmu, izlīdzinot tiesu noslodzi Latvijas reģionos, vienlaikus samazinot pārsūdzības instanču skaitu atsevišķu kategoriju lietām, kā arī veiksim virkni citu pasākumu.

Par sociālo jomu. Neraugoties uz arī nākošā gada budžetā plānotajiem budžeta deficīta samazināšanas pasākumiem, ir nepieciešams saglabāt sociālās garantijas sociāli mazāk aizsargātajiem sabiedrības slāņiem. Krīzes pārvarēšanā un sociālās spriedzes mazināšanā būtiska loma bija 2009.gada rudenī ieviestajam sociālās drošības tīklam, kas sniedza atbalstu krīzes visvairāk skartajām iedzīvotāju grupām. Arī nākošgad turpināsim īstenot sociālās drošības tīkla pasākumus – darba praktizēšanu ar stipendiju jeb tā saukto 100 latu programmu, garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu līdzfinansēšanu pašvaldībām, veselības aprūpes un medikamentu pieejamības uzlabošanu trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem un citus pasākumus, tomēr, turpinoties ekonomikas attīstībai, to apjoms pakāpeniski tiks samazināts.

Par sociālās jomas prioritāti noteiksim demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, veicot virkni pasākumu ģimeņu atbalstam, bērnudārzu pieejamības nodrošināšanai, reproduktīvās veselības uzlabošanai, un tā tālāk. Tieši demogrāfiskās tendences turpmākajās desmitgadēs vistiešāk noteiks valsts ekonomiskās un sociālās sistēmas attīstību, tāpēc jārīkojas jau tagad.

Būtisks jautājums valsts finanšu ilgtspējai ir sociālā budžeta stabilitāte, tāpēc jāievieš jau 10.Saeimā iesniegtie priekšlikumi sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai. Ieviešot šos priekšlikumus un turpinoties ekonomikas attīstībai, varēsim pakāpeniski atcelt sociālo pabalstu izmaksu ierobežojumus un atgriezties pie pensiju indeksācijas.

Šīs runas laikā nesākšu detalizēti iztirzāt visus Valdības deklarācijas punktus. Ir daudz veicamo darbu gan valsts pārvaldības jomā, gan kultūras un nacionālās identitātes jautājumos, veselības aprūpē, dažādās tautsaimniecības nozarēs, valsts drošības jomā, ārlietās un pozitīva Latvijas starptautiskā tēla veidošanā, un tā tālāk. Darāmā ir daudz, un jāstrādā būs ļoti intensīvi.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Balsojot par šo valdības sastāvu, jūs balsojat par stabilu valsts ekonomikas attīstību, par reformām un tiesiskumu, arī par politiskās situācijas stabilizēšanos. Situācijā, kad koalīcijai ir 50 + 6 balsis, īpaši svarīga ir katra deputāta personīgā atbildība par valdības darba stabilitātes nodrošināšanu, kas izpaužas atbildīgos balsojumos, prognozējamā deputātu rīcībā un nostājā dažādos sabiedrībai svarīgos jautājumos. Svarīga ir arī opozīcijas kritiska, bet konstruktīva darbība, savu programmatisko nostādņu ietvaros atbalstot nākamās valdības darbu.

Aicinu jūs balsot par nākamās valdības sastāvu un veicamajiem darbiem.

Paldies par uzmanību.

(Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidenta amata kandidātam.

Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Cienījamie kolēģi! Valstij šobrīd ir ļoti nepieciešama uzticama un darboties spējīga koalīcija. Tieši tāpēc valdības veidošanas sarunu gaitā „Saskaņas Centrs” mēģināja vienoties ar citām partijām par Latvijas laimes formulu, piedāvāja dialogu un kopdarbu, it īpaši ņemot vērā to, ka vairāki VIENOTĪBAS un Zatlera Reformu partijas līderi gan pirms, gan pēc vēlēšanām stāstīja, cik ļoti viņi grib sadarboties ar „Saskaņas Centru”. Arī Valsts prezidents uzsvēra, ka valdības stabilitātes vārdā būtu vēlama iespējami plašāka koalīcija. Bet, lai gan nekādu racionālu argumentu „Saskaņas Centra” neiekļaušanai valdībā nav, atsevišķas partijas tomēr izvēlējās veidot Ministru kabinetu bez „Saskaņas”, pat neraugoties uz to, ka bez mūsu balsīm nav iespējams veikt nekādas nozīmīgas reformas valstī. Rodas iespaids, ka atsevišķi politiķi, atsevišķi cilvēki, kuri pašlaik veido valdību, dzīvo savā iedomu pasaulē un labi saprot to, ka Latvijas tauta ir pacietīga. Pat ļoti pacietīga.

Es domāju, ka visu loģiski domājošo politiķu mērķis ir labklājība sabiedrībā, kurā nav daudz trūcīgo. Uzskatu, ka Latvijas sabiedrību vienojošais faktors varētu būt ideja par Latviju kā skandināvisku, sociāldemokrātisku un ekonomiski attīstītu labklājības valsti.

Pirms vēlēšanām mēs daudz dzirdējām par tiesiskumu, bet „Saskaņas Centrs” vēlas aizstāvēt arī jēdzienu „taisnīgums”. Piemēram, lai taisnīgā sabiedrībā visiem tās piederīgajiem būtu vienlīdz labi pieejama izglītība, nevis tās pieejamība būtu atkarīga no vecāku naudas maka biezuma. Un tad var izrādīties, ka sabiedrība sociālo taisnīgumu vērtē augstāk par abstraktu tiesiskumu, kas pats par sevi nenodrošina vispārēju labklājību, bet kas tomēr ir un paliek lielākās sabiedrības daļas galvenais mērķis. Protams, pie nosacījuma, ka cilvēku prātus nav aptumšojuši saukļi par etniskumu un oligarhiem.

„Saskaņas Centrs” vēlēšanās saņēma vislielāko balsu skaitu valstī, vislielāko mandātu skaitu parlamentā, un topošā koalīcija nevarēs nostrādāt turpmākos trīs gadus, jo tā tiek veidota, ignorējot 28 procentu vēlētāju intereses. Šāda situācija nav pieņemama, jo apdraud demokrātiju Latvijā, padara valsti atvērtu ekstrēmisma un nestabilitātes riskiem.

No visa minētā var izdarīt tikai vienu secinājumu – koalīcijai bez „Saskaņas” nav nākotnes. Aicinu balsot „pret”!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Mirskim.

S.Mirskis (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šodienas balsojums par jauno valdību liecinās vēsturei par vēl vienu pazaudētu iespēju Latvijas demokrātijai. Tā šobrīd ir daudz svarīgāka nekā topošais budžets, attiecības ar starptautiskajiem aizdevējiem vai vēl kas cits. Mēs vēlreiz pacentāmies izvairīties no iespējas apvienot mūsu sašķelto tautu un pierādīt paši sev, ka demokrātija stāv augstāk par šauru politisko grupējumu interesēm. Šis balsojums ir vēsts vienai trešdaļai Latvijas vēlētāju – latviešiem un nelatviešiem –, ka viņu cerības ir veltīgas – „Saskaņas Centra” valdībā nebūs. Kaut gan Satversmē ir rakstīts, ka valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, viena tās tautas trešdaļa tiek ignorēta un izsvītrota no demokrātiskā procesa. Viņas apziņā joprojām skan: „Jūs esat otrās šķiras vēlētāji! Jūs valdībā neesat vajadzīgi! Jūsu uzdevums – maksāt nodokļus un klusēt! Gan mēs zināsim, kā pareizi rīkoties ar jūsu samaksātajiem nodokļiem. Gan jau mēs pārstāvēsim jūsu intereses.”

Cienījamā Āboltiņas kundze nesen izteicās, ka mums ir atšķirīga ideoloģija. Un tā tas tiešām arī ir. Mēs uzskatām, ka tikai kopīgiem spēkiem, saskaņā un ar milzīgiem visas tautas pūliņiem mēs izvilksim valsti no bezdibeņa. Jums ir citi uzskati. „Iztiksim bez „Saskaņas”, iztiksim bez tiem krieviem, ebrejiem un cittautiešiem! Iztiksim bez tiem „nepareizajiem” latviešiem, kas balsoja par „Saskaņas Centru”! Iztiksim arī bez oligarhu pārpilnajiem Zaļajiem, kā arī Zemniekiem, tie taču arī nav vajadzīgi!”

Mūsu piedāvājums tautai bija iespējami plaša koalīcija, kas būtu spējīga rezultatīvi risināt valsts ekonomiskās problēmas un visaptveroši – sociālās problēmas, bet jūsu piedāvājums – pēc iespējas šaurāka koalīcija. Gandrīz varētu teikt – tuvāko draugu loks. Nu, to, cik šis draugu loks draudzīgs, mēs jau pavērojām Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanu gaitā.

Cienījamais Zatlera kungs pēdējā laikā demonstrē kristieša pacietību, pagriezdams otru vaigu VIENOTĪBAI un savas paša partijas šķeltniekiem. Ja jau tanki nevarēja atturēt Zatlera kungu no sadarbības ar „Saskaņas Centru”, kādiem tad jābūt ieročiem, lai apturētu viņa sadarbību ar VIENOTĪBU? Laikam jau kodolieročiem.

Godātie kolēģi! Bez „Saskaņas” nav nākotnes, un tā ir aksioma. Žēl, ka jūs to nesaprotat. Latvijas tauta jau sāk to saprast, un tā pārliecība stiprināsies arī turpmāk. Kā tas izpaudīsies, mēs pašreiz nezinām, bet skaidrs ir tas, ka agri vai vēlu tas notiks. Vēsture būs pierādījusi, kam ir taisnība, – tiem, kas šķeļ, vai tiem, kas vieno. Un šī taisnība būs „Saskaņas” pusē!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Mirska kungam, bet es gribu atgādināt, ka Saeimas deputātu ētikas kodeksa 8.pants nosaka, ka deputāts respektē cilvēktiesības un argumentācijai neizmanto atsaukšanos uz sava oponenta rasi, dzimumu, ādas krāsu, tautību, valodu, reliģisko pārliecību, sociālo izcelsmi vai veselības stāvokli. Es aicinu tomēr vēlreiz pārlasīt Saeimas deputātu ētikas kodeksu.

(No zāles dep. Dz.Zaķis: „Kauns!”, no SC frakcijas starpsaucieni: „Nav nekāda pamata!”)

 

Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Labdien! Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es izpētīju Valda Dombrovska deklarāciju gan pagājušajā gadā 10.Saeimā, gan arī šo. Ar ko tā atšķiras? Nu, burtiski par 50 procentiem tā ir tā pati deklarācija! Tā mēs kaut ko visu laiku „izveidosim”, „panāksim”, „izvērtēsim”... Bet mēs dzīvojam šajos grūtajos laikos, kad ir ļoti grūti izdzīvot vienkārši cilvēkam! Un mēs esam tautas kalpi, un katrs no mums pirms vēlēšanām kaut ko solīja cilvēkiem – vai nu pensiju palielināšanu, vai medicīnas uzlabošanu arī... Bet, izpētot tās sadaļas, kur ir aplūkota veselības nozare, es nepamanīju, vai arī tur mums kaut kas gaidāms – bezmaksas medicīna vai medicīnas uzlabošana. Mēs tikai visu kaut ko darīsim, bet cilvēki grib konkrēti redzēt, kas būs ar viņu polisēm, tāpēc ka 30 procentiem mūsu Latvijas iedzīvotāju tas ir ļoti svarīgs jautājums.

Vēl 66 tūkstošiem cilvēku ir svarīgs arī jautājums par pensiju palielināšanu. Kā izdzīvot šajos grūtajos laikos un kā samaksāt par savu dzīvokli? Un tikai pēc tam viņi sāk domāt par to saliedēto sabiedrību. Ko tas nozīmē – saliedēta sabiedrība?

Tad, kad „Saskaņas Centrs” piedāvājās arī būt valdībā un strādāt mūsu Latvijas tautas labā, diemžēl sanāca tā, ka mūs izmeta ārā no tā, mūs negrib redzēt. Laikam jums pašiem ir tik ļoti labi, ka jums nevajag nekādu palīgu.

Bet pašas lielākās grūtības, kurām cilvēki var... nevar iziet cauri, ir izturēšanās pret varu un pret naudu. Pagājušajā nedēļā mēs redzējām, kā daži jaunie deputāti nevar izturēt pārbaudi ar varu, bet priekšā jums stāv un jūs gaida vēl nauda... pārbaude ar naudu. Pārbaudi ar naudu izturēt ļoti grūti.

Tie 168 darbības virzieni dažādās jomās... Protams, var pateikt, ka tur ir dažas interesantas lietas, dažas ir tādas, ka vispār nevar saprast bez konsultantiem, ko tas nozīmē.

Bet ko es gribu pateikt par savu mīļāko nozari – par sporta nozari? Es te neatradu neviena vārda par sportu. Mēs visi mīlam sportu. Mēs gatavojamies vasaras olimpiskajām spēlēm Londonā nākamajā gadā, un laikam aptuveni vismaz 60 cilvēki no mūsu olimpiskās komandas brauc. Brauc arī gan Valsts prezidents, gan premjerministra kungs, gan izglītības un zinātnes ministrs. Un mēs gribam redzēt savus sportistus arī augstākā līmenī. Bet nekā nav! Vienīgi atradu veselības nozarē, ka mēs propagandēsim veselīgu dzīvesveidu. Kas tas ir? Tas ir nekas! Aiz tā vajag stāvēt konkrētam ciparam un naudai arī. Un, ja mēs redzam, ka veselības nozare diemžēl mums neiet uz priekšu, tāpēc ka slimnieku skaits mums katru gadu palielinās, palielinās, neskatoties uz visu moderno jauno medicīnu, tad varbūt stiprināsim to veselību no jaunības, ieguldīsim līdzekļus masu sporta veidos, tautas sportā, lai daudz mazāk cilvēku būtu mūsu poliklīnikās un slimnīcās.

Diemžēl politisko partiju apvienība „Saskaņas Centrs” nevar atbalstīt šo valdību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Gandrīz precīzi pirms gada šajā zālē mēs balsojām par iepriekšējo Valda Dombrovska valdību. Toreiz VIENOTĪBA uzvarēja 10.Saeimas vēlēšanās ar pretoligarhu lozungiem, bet nespēja pārkāpt pāri saviem aizspriedumiem un izveidoja koalīciju tieši ar tiem, ko sauca par oligarhu ielikteņiem un pret ko solīja nemitīgi cīnīties. Rezultāts ir zināms – koalīcija strādāja tik nožēlojami, ka jau pēc septiņiem mēnešiem Valsts prezidents bija spiests izsludināt tautas nobalsošanu par 10.Saeimas atlaišanu, un Latvijas pilsoņi lielā vienprātībā to atbalstīja.

Gadu vēlāk partija, kura tika izveidota, lai beidzot rastu izeju no šā strupceļa, diemžēl uzkāpj tiem pašiem grābekļiem un mēģina sasniegt izvirzītos mērķus koalīcijā ar partneriem, kas nemaz nevēlas un netaisās šos mērķus sasniegt. Jūs saucat piedāvāto koalīciju par reformu un tiesiskuma koalīciju. Kādas reformas, jūs, kolēģi no Zatlera Reformu partijas, plānojat īstenot kopā ar partijām, kuras jau otrajā dienā pēc principiālas vienošanās par koalīciju, pievienojot tikko parakstītajam paktam savus protokolus, skaidri pasaka, ka nemaz netaisās atbalstīt būtiskākās no jūsu ierosinātajām reformām? Kādas reformas jūs gribat īstenot kopā ar cilvēkiem, kas paspēja nodot jūs vēl pirms tam, kad gailis sāka dziedāt, ar tiem, kas var droši pretendēt uz iekļūšanu Ginesa rekordu grāmatā, mainot savu partijas piederību divas reizes piecu mēnešu laikā?

Vairākām no jūsu piedāvātajām reformām ir nepieciešams Saeimas deputātu kvalificēts vairākums. Šai koalīcijai, pat ja iedomātos neiespējamo, ka tā ir darboties spējīga, šāda vairākuma nav. Pie kā jūs plānojat vērsties pēc atbalsta? Pie Zaļo un Zemnieku savienības, ar ko jūs pat sēsties pie viena galda konsekventi atsakāties? Vai pie „Saskaņas Centra”, kura vēlētājus jūs – sauksim lietas īstajā vārdā! – esat pazemojuši? Vai jūs neesat pāragri kapitulējuši, cienījamie jaunie kolēģi no Zatlera Reformu partijas? Katram ir skaidrs, ka nekādas pārmaiņas, nekādas reformas šajā koalīcijā nebūs. Un jūs to atbalstāt.

Par tiesiskumu. Paliek iespaids, ka jūs, kolēģi no Zatlera Reformu partijas, sekojot VIENOTĪBAS piemēram, cenšaties „prihvatizēt” tiesiskumu un godīgumu un izveidot sava veida monopolu. Nu, piemēram, divas amatpersonas paraksta viltotu Saeimas sēdes protokolu. Pret vienu no šīm personām ir uzsākts kriminālprocess, bet otra amatpersona kļūst par vienu no tiesiskuma koalīcijas balstiem un sēž Saeimas Prezidijā. Viens likums – viena taisnība visiem! Vai tā jūs to saprotat?

Varētu vēl minēt gan Kampara deklarācijas, gan Grestes līzingus, gan valsts apmaksātas degvielas un dienesta automašīnu izmantošanu privātajiem braucieniem, gan arī virkni citu līdzīgu gadījumu, kad visnotaļ apšaubāma, vismaz no ētikas viedokļa, amatpersonu rīcība neizraisīja sašutumu, nepievērsa

attiecīgo iestāžu uzmanību vai arī tika atzīta par likumīgu un pieņemamu. Protams, tā ir vistīrākā sagadīšanās, ka šīs amatpersonas pārstāv „pareizās” partijas. Un cīņa pret viņu pārkāpumiem tā īsti neiekļautos iesāktās kampaņas kontekstā.

Tikko, vakar, mēs uzzinājām, ka attiecīgajiem drošības dienestiem ir noteiktas pretenzijas pret ministru amata kandidātiem. Dombrovska kungs tomēr pieņēma lēmumu neko nemainīt. Jā, jums ir tādas tiesības. Bet sabiedrībai arī ir tiesības zināt, kādas ir problēmas ar ministriem. Vai jūs to saucat par atklātību un tiesiskumu, ka tauta vienkārši nav informēta par iespējamiem melnajiem traipiem ministru biogrāfijās un rīcībā?

Jā, mēs ticam dažādām noplūdēm, un citu informācijas avotu mums nav. Un patiešām dažiem no ministru amata kandidātiem ir saikne ar Ventspils oligarhiem. Tad kur ir jūsu sarkanās līnijas, cienījamie kolēģi?

Mēs, „Saskaņas Centrs”, nebaidāmies no patiesas cīņas pret korupciju un oligarhu ietekmi un konsekventi šo cīņu atbalstām.

Jūs, „pareizie”, izmisīgi cenšaties mūs nomelnot, bet konkrētu piemēru, līdzīgu manis tikko minētajam, jums nav. Kad mūsu deputāts Juris Silovs bija apsūdzēts nopietnā pārkāpumā, viņš uzreiz nolika deputāta mandātu, neskatoties uz to, ka viņa vaina nemaz nebija pierādīta un, es domāju, arī nebūs pierādīta. Silovs rīkojās atbildīgi un vīrišķīgi. Cik daudzi no „pareizo” partiju politiķiem ir spējīgi rīkoties līdzīgi?

Jūs pārmetat mums „nepareizus” balsojumus par kandidātiem, ko valdība izvirzīja uz vairākiem atbildīgiem amatiem. Bet vai tad parlamentam ir pienākums akli apzīmogot izpildvaras priekšlikumus? Vai šāda prasība nav klajā pretrunā ar varas dalīšanas principu – vienu no demokrātijas stūrakmeņiem? Konkrēts piemērs. Mūsu balsojums pret tagadējā kolēģa Andreja Judina apstiprināšanu tiesneša amatā. Mēs skaidri noformulējām savu viedokli. Mēs nepārkāpām savus solījumus (atšķirībā no katra piektā no esošās koalīcijas deputātiem iepriekšējā balsojumā par Saeimas spīkeru). Mēs ļoti augstu vērtējām Judina kunga profesionālismu un pieredzi, bet mēs uzskatām, ka tiesnesim, īpaši augstākās instances tiesnesim, jābūt pilnīgi politiski neatkarīgam. Jau tad bija skaidri zināms, ka Judina kungs jau sen zaudēja savu politisko nevainību un bija cieši saistīts ar partiju VIENOTĪBA. Tagad mēs redzam tam apliecinājumu. Mēs apsveicam Judina kunga ievēlēšanu. Man nav šaubu, ka viņš būs spēcīgs deputāts, varbūt arī ministrs, bet ne tiesnesis. Es uzskatu, ka tieši mēs tajā balsojumā aizstāvējām tiesiskuma principu, tiesnešu neatkarību un politisko neitralitāti. Bet tie, kas izvirzīja tiesneša amatam politiski angažētu personu, tiesiskumu apdraudēja. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Meli!”)

Ļoti nozīmīgi, ka izšķiroša ietekme uz koalīcijas veidošanu bija caurkritušajiem politiķiem, kam pašu partiju vēlētāji skaidri pauda neuzticību. Vai tā bija atriebība par paša izgāšanos, pirmkārt, ārlietu ministra amatā? (No zāles dep. I.Čepāne: „Baumas nevajag izplatīt!”) Mūsu nu jau bijušā ārlietu ministra nemākulību uzskatāmi parāda svaigi Eiropas Komisijas priekšlikumi par tāda Eiropas Savienības budžeta veidošanu, kas ir ārkārtīgi neizdevīgs Latvijai. Šķiet, ka atvadoties šis bijušais izdarīja visu iespējamo, lai nepieļautu darboties spējīgas koalīcijas izveidošanu arī pēc ārkārtas vēlēšanām. Sak’, pats nespēju un arī citiem neļaušu!

Tātad piedāvātajai koalīcijai daudz vairāk piestāv zaudēto iespēju koalīcijas nosaukums. Jūs palaidāt garām iespēju izveidot koalīciju, kas būtu spējīga konsolidēt nevis budžetu, bet Latvijas tautu. Diemžēl jūs, kas tik bieži atkārtojat pareizos vārdos par demokrātijas principiem, kā izrādās, neesat spējīgi īstenot šos principus praksē, dodat priekšroku aritmētikai, nevis demokrātijas garam. Jūs faktiski esat atbalstījuši un īstenojuši jūsu formāli nosodīto domu, ka Latvijas pilsoņu vidū ir „pareizie” un „nepareizie”, ka vienas pilsoņu daļas balsis ir vērtīgākas par citu pilsoņu balsīm. Mani īpaši sarūgtina, bet diemžēl nepārsteidz jūs attieksme pret Latgales vēlētājiem, kuru absolūts vairākums nobalsoja par „Saskaņas Centru”. Jūs pilnībā ignorējat latgaliešu skaidri pausto gribu, un jūs cerat, ka Latgale jums uzticēsies?

Mēs, „Saskaņas Centrs”, atšķirībā no jums, stingri atbalstām visu Latvijas pilsoņu vienlīdzības principu. Visu partiju vēlētāju paustā griba ir jārespektē, bet politiķiem ir jāuzņemas atbildība par savu rīcību.

Es neticu, ka cilvēks, kas reiz staigāja ādas jakā ar skūtu galvu un sludināja ksenofobiskus lozungus, pavadot tos ar attiecīgiem žestiem, var principiāli mainīties.

Mana vairāk nekā 20 gadu garā pieredze cilvēktiesību jomā parāda, ka ksenofobija un neiecietība diemžēl ir neārstējamas slimības. Tas attiecas gan uz Jevgeņiju Osipovu, gan uz Raivi Dzintaru. Neņemiet ļaunā, Dzintara kungs! Tā vietā, lai cīnītos par neiecietības izskaušanu, jūs, kolēģi, tagad strādājat par neiecietības advokātiem.

Mēs, „Saskaņas Centrs”, jau pirms vairākiem gadiem izvēlējāmies dialoga kompromisu un saskaņas ceļu, un arī pēc vēlēšanām mēs rīkojāmies maksimāli korekti, bijām pilnībā atvērti dialogam. Piekritām atklāti runāt par visgrūtākajiem jautājumiem. (No zāles dep. J.Dombrava: „Par pārkāpumiem Daugavpilī!”) Žēl, ka cilvēki, kuri sauc sevi par demokrātijas piekritējiem, izšķiras par labu sadarbībai ar partiju, kura atklāti dala Latvijas pilsoņus pirmajā, otrajā un citās šķirās pēc viņu izcelsmes vai dzimtās valodas, kura turpina spekulēt ar pagātnes traģēdijām, kura noraida tādas mūsdienu Eiropas vērtības kā kultūru daudzveidība. Acīmredzot „Saskaņas Centra” pārliecinošā uzvara iebiedēja dažus politiķus, kuri ir jau pieraduši pie siltiem valdības krēsliem un nevēlas pārmaiņas, neskatoties uz sava darba bēdīgajiem rezultātiem.

Atstājot „Saskaņas Centru” opozīcijā, jūs cerat mūs diskreditēt mūsu vēlētāju acīs, līdz ar to apzināti atbalstot radikālus krievu nacionālistu spēkus. Protams, jums ir ērtāk diskutēt ar nacionālistiem, nevis ar tādiem konsekventiem mūsdienu eiropeisku principu atbalstītājiem kā „Saskaņas Centrs”, tāpēc arī darāt visu iespējamo, lai vājinātu „Saskaņas Centru” un stiprinātu visa veida radikālos spēkus. Bet jūs nesaprotat, ka mūsu vēlētāji – gan latvieši, gan mazākumtautībām piederošie pilsoņi – balso par „Saskaņu”, par taisnīgumu, par vienlīdzības un solidaritātes ideāliem. Nevis konjunktūras dēļ, bet aiz pārliecības! Arī opozīcija. Mēs esam pietiekami spēcīgi, lai attaisnotu viņu uzticību. Mēs darīsim visu iespējamo, lai beidzot Latvijā būtu tāda valdība, pie kuras mūsu cilvēkiem nebūs vajadzības masveidā meklēt laimi svešās valstīs.

Diemžēl piedāvātā valdība tāda nav, un mēs balsosim pret to. (No zāles dep. J.Reirs: „Paldies Dievam!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Labdien, cienījamie deputāti! Labdien, godātie... Labdien, cienījamās deputātes un godātie deputāti! Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja un Saeimas Prezidij!

17.septembrī notika Saeimas ārkārtas vēlēšanas, un mums bija lieliska iespēja izveidot tādu koalīciju, kura liktu pamatus tam, lai vienotu mūsu sabiedrību un uz visiem laikiem no darba kārtības izsvītrotu etnisko jautājumu. Bet tā nenotika, un man kā jaunās paaudzes pārstāvim, kuram dzimtā valoda ir krievu, bet kurš uzskata sevi par valsts patriotu, šoreiz nav skaidrs, kāpēc nebija izveidota mūs visus vienojoša koalīcija. Ir taču skaidrāks par skaidru, ka tikai tad, kad mēs esam vienoti, mēs esam stipri. Diemžēl skaidrāks par skaidru ir arī tas, ka ikviens sākums, kura pamatā stāv savstarpēja neuzticība un meli, – tas nav labs sākums.

Un diemžēl vārds „reformas” tā arī paliks tikai vārds, kurš ieies vēsturē kā simbols pazaudētām cerībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Protams, ka runāšu par to nozari, kuru es pārzinu labāk, – tā ir veselības aprūpe, taču, izlasot Valdības deklarāciju, es konstatēju, ka, protams, tādi vārdi kā „palielināsim”, „izstrādāsim” ir raksturīgi katrai deklarācijai, bet pirmsvēlēšanu gaisotnē, debatējot dažādās debatēs, mēs visi runājām par cipariem. Un es ļoti labi atceros, ka tad, kad „Saskaņas Centrs” plānoja palielināt līdz 11.Saeimas beigām finansējumu līdz četriem ar pusi procentiem, cienījamā Viņķeles kundze debatēs pateica, ka VIENOTĪBA apsola, ka tas būs 5 procenti. Un, skatoties uz Valdības deklarāciju, es neatradu šeit šos ciparus. Tas nozīmē to, ka tie slavenie vārdi „Kā var nesolīt?!” raksturīgi tikai priekšvēlēšanu gaisotnei. Tad, kad mēs sākam strādāt, tas viss ir aizmirsts. Aizmirst palielināt atalgojumu, palielināt finansējumu kompensējamām zālēm... Tas viss paliks zem vārdiem „nodrošināsim”, „izstrādāsim”, „izvērtēsim”.

Zatlera kungs teica, ka šī valdība ir viena no profesionālākajām. Bet, klausoties Valdi Dombrovski, ziniet, es biju šokā. Es... Laikam viņam šo daļu par veselības aprūpi rakstīja... nu, simtprocentīgi ne mediķis. Tāpēc, ka vārdi, ka mēs izdarīsim visu, lai uzlabotu fantastiski aprūpi maznodrošinātajiem un trūcīgajiem... Nu, ziniet, es esmu šokā. Jūs nepazīstat sistēmu! Mums kompensējamie medikamenti ir nevis pēc maznodrošināto statusa, bet pēc diagnozes, un stāstīt, teikt tos vārdus – tas nozīmē to, ka vai nu jūs nepārzināt sistēmu, vai jums to rakstīja tie cilvēki, kuri nav saistīti ar šo sistēmu.

Balsosim „pret”!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jāsaka tā – bērnībā, kad biju maziņš, tāds mazāks augumā, es spēlēju tādu spēli „Cirks”. Tur ir ļoti daudz dažādu gājienu jāiziet, lai tiktu līdz simtniekam. Un īstenībā man šis priekšvēlēšanu... pēcvēlēšanu laiks un Saeimā šīs debates, un arī valdības veidošanas process zināmā mērā atgādināja bērnību – šo spēlēšanu, šo „Cirka” spēli: te iet augšā, te iet lejā... Un īstenībā šajās diskusijās, manuprāt, Latvijā ir ieviesta jauna politiskā kultūra. Pirmām kārtām – dalīt Latvijas vēlētājus divās šķirās: „labie” vēlētāji un „sliktie” vēlētāji. Otrām kārtām – sašķelt sabiedrību. Sabiedrību, kas varbūt... Šī sabiedrība integrējas, bet šis process to sašķēla atkal tā, ka mums ir latviešu sabiedrība un krievu sabiedrība. Parādījās oligarhi kā noniecināma lieta – ka viņi ir tie sliktie un ka tāpēc ZZS nevar būt valdībā. Bet tajā pašā laikā arī oligarhi tiek dalīti „labajos” un „sliktajos”. Jo „labie” oligarhi atbalsta tās partijas, kuras pašlaik veido koalīciju.

Nākamā lieta, kas tika ieviesta, ir nestabilitāte uzskatos. No rīta ir viens viedoklis, bet pēc pāris stundām – savādāks viedoklis, tad ir zvans no oligarha un tiek pārtrauktas sarunas, lai ieviestu skaidrību amatos, un tā tālāk.

Pēdējā lieta. Protams, parādās izsmalcinātas metodes koalīcijas vairākuma nodrošināšanai. Mums ir skaidrs, ka tā mērvienība ir seši deputāti, lai saņemtu kontroli pār Satiksmes ministriju. Tātad īstenībā tā ir tā cena, lai varētu nodrošināt valdības ievēlēšanu.

Bet, paskatoties Valdības deklarācijā, ir daudz labu lietu, un, protams, to skaitā ir arī lietas, kas vērstas uz to, lai atbalstītu Latgales reģionu. Tas, manuprāt, ir ļoti būtiski. Bet tajā pašā laikā, protams, ir kaut kādas nesaprotamas lietas. Tā, piemēram, mēs, ZZS, strādājot valdībā, esam strīdējušies ar valdības vadītāju Dombrovska kungu par to, kādam jābūt ir budžeta deficītam šogad, nākamajā gadā un turpmākajos gados, un tad mums bija tas mērķis – iet uz 2,5 procentiem kā iespējamo mērķi. Skatoties šo deklarāciju, parādās, ka mēs 2012.gadā iesim tikai zem 3 procentiem... Tad nu jāsaka tā – kāpēc tad mēs tur tā mocījāmies un domājām, kādā veidā iet uz 2,5 procentiem, ja tajā pašā laikā šajā deklarācijā rakstām, ka arī mazliet zem 3 procentiem būs okey?

Bet atsevišķās vietās, protams, var redzēt, ka deklarācija tapusi pietiekami lielā steigā, jo tie punkti daudz kur atkārtojas un brīžiem ir pretrunā, jo vienā vietā sakām, ka „nodrošināsim vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu pakalpojumu sniegšanā”, bet kādā citā punktā atkal rakstām: „Tur, kur būs iespējams, ieviesīsim vienas pieturas aģentūras principu.” Nu, tad vai nu darīsim, vai nedarīsim! Tad skaidri un gaiši to pateiksim.

Ir lietas, kas, protams, arī norāda uz to, ka tās ir tapušas steigā, jo, piemēram, ir punkts, ka tiks izstrādāts nacionālās attīstības plāns, ka... un plāna izstrādi un ieviešanas koordināciju nodosim Ministru prezidenta padotībā. Bet tas ir jau sen pieņemts lēmums. Valdība ir jau pieņēmusi šo lēmumu, un no 1.janvāra Dombrovska padotībā... Ja mēs apstiprināsim šodien valdību, – un tas tā arī būs –, tad mēs ieliksim Valdības deklarācijā punktu, kas īstenībā jau ir izpildīts.

Bet, runājot par vides sadaļu, nu, tiešām, jāsaka: tā vides sadaļa nav bagāta ar tiem mērķiem, ko mēs plānojam sasniegt. Kopā tur ir pieci mērķi ielikti, un divi no tiem atkārtojas. Un es saprotu, ka atkritumu sektoram būs pamatīgi jāsaturas, jo veicināt efektīvas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi... mēs pat esam ielikuši to divos punktos vides sadaļā, tādējādi uztaisot piecus punktus. Tā ka tas liecina vien par to, ka šī deklarācija tiešām ir tapusi grūtībās un steigā.

Bet, runājot par šo sapņu komandu, kas tiek piedāvāta, es nekādi nevaru piekrist, ka tā ir sapņu komanda. Protams, šajā komandā ir kārtīgi veči kā Valdis Dombrovskis, Artis Pabriks, Gaidis Bērziņš, bet ir arī tādi gan veči, gan dāmas, kas varbūt nav sapņu komandas cienīgi. Tā ka es balsošu „pret” šo sapņu komandu un arī ZZS balsos „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Šī ir mana pirmā runa 11.Saeimā. Un savu viedokli paudīšu kā savu viedokli, jo frakcijas viedokli paudīs mūsu frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis.

Mans iespaids par darbu, sagatavojot Valdības deklarāciju, ir pozitīvs. Vienīgais, kas varēja būt labāk, protams, ir saikne ar sabiedrību un tās informēšana, jo sociālajos tīklos vēl bija sašutuma pilnas vēstules, ka deklarācijā neesot iekļautas tādas, tādas un tādas lietas. Un tad nācās diezgan daudz skaidrot, ka ir rīcības plāns, kurā tas viss būs.

Un tie uztraukumi – gan par jaunatnes lietām, gan par sportu, gan par daudz ko citu – ir pilnīgi nevietā. Es domāju, ka Ministru prezidents par šo rīcības plānu arī runās varbūt detalizētāk.

Atklāti runājot, mani nākt šeit, tribīnē, izprovocēja „Saskaņas Centra” deputāti, kuri visi kā viens apgalvo, ka viņi esot vēlēšanu uzvarētāji. Viens saka, ka ir 28 procenti, otrs saka – viena trešā daļa vēlētāju. Nu tad, draugi, parēķināsim! Ja Latvijā ir 1,5 miljoni vēlētāju un jūs esat ieguvuši 260 tūkstošus – tie ir 16 procenti... (Starpsaucieni no zāles.) Tie ir 16 procenti! 5.klasē māca tādus matemātikas uzdevumus...

Tātad par „Saskaņas Centru” ir balsojuši 16 procenti no Latvijas vēlētājiem, un vienreiz atspēkosim to mītu, ka viņiem esot viena trešā daļa.

Tālāk runāsim par to, ko saka Krievijas demokrāti par „Saskaņas Centru”. Diezgan populārs sociālajos tīklos šobrīd ir tandēms Novodvorska un Borovojs (Aplausi. Smiekli.), kuri ļoti interesanti ar humoru izsakās par notiekošo Latvijā. Viņi bija diezgan sašutuši par Latvijas vēlētāju mazaktivitāti un par šiem vēlēšanu rezultātiem. Taču interesanti ir tas, ko Novodvorska un Borovojs saka par „Saskaņas Centru”. Viņi priecājas par to, ka mūsu trīs partijas ir vienojušās, ka veidosim valdību un ka „Saskaņas Centrs” nav paņemts valdībā, un viņi skaidri pasaka – Krievijas FSB pārstāvji nav paņemti valdībā. Kas ir FSB? FSB ir Krievijas Federālais drošības dienests. Ja tā runā Krievijas demokrāti... Mēs jau esam bezgala politkorekti. Mēs jau esam bezgala politkorekti, bet, ja tā runā Krievijas demokrāti, tad kāpēc mums nerunāt skaļāk arī Latvijā par to, ko pārstāv konkrēti politiskie spēki?

Un man vēlreiz ir prieks, ka šiem trim centriski labējiem politiskajiem spēkiem ir izdevies vienoties, un es novēlu tiešām veiksmi un izturību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es pilnīgi varu piekrist savam kolēģim Agešina kungam, kurš teica, ka Latvijai šodienas apstākļos ir nepieciešama stabila un darboties spējīga koalīcija. Un galvenais iemesls, kas izskanēja lielākoties no šā flanga puses, no jūsu kolēģu puses, ir tas, ka valdība nebūšot stabila, jo „Saskaņas Centrs” neesot paņemts valdībā. Tātad neesot absolūti nekādu racionālu argumentu, lai „Saskaņas Centrs” nedarbotos valdībā. Pazaudēta demokrātija, un tā tālāk... Mēs jau to visu dzirdējām.

Taču, godātie kolēģi, es domāju, ka jūs drīzāk – varbūt daži, varbūt arī vairākums – paši dzīvojat iedomu pasaulē, nevis mēs. Jo, es domāju, demokrātiskajās valstīs valdība netiek veidota proporcionāli iegūto mandātu skaitam. Netiek veidota proporcionāli! Tādā gadījumā, ja būtu tā, kā jūs domājat, tad tas būtu nostiprināts normatīvajā regulējumā, proti, Satversmē. Tā tas nav nostiprināts.

Godātie kolēģi! Protams, Latvijai pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir nepieciešama patiešām iespējami plaša koalīcija, taču valdība demokrātiskās un tiesiskās valstīs tiek veidota, ņemot vērā attiecīgo partiju ideoloģiju un ekonomiskās programmas. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Jums ir?”) Kā zināms, ņemot vērā... ņemot vērā to, kas ir pēdējā laikā noticis, „Saskaņas Centrā” kā politisko partiju apvienībā joprojām ietilpst Latvijas Sociālistiskā partija. „Saskaņas Centra” vadība līdz šim nav norobežojusies no šā, varētu teikt, agresīvā un vēl kāda cita spēka ideoloģijas. (No SC frakcijas starpsaucieni: „Oi! Oi! Oi!”) Ja jūs paskatītos, godātie kolēģi... Ja varbūt jūs paši pat... daži pat nezināt, ar ko jūs esat kopā savā politiskajā apvienībā, tad es jums ieteiktu paskatīties un palasīt šīs partijas, Latvijas Sociālistiskās partijas, programmu, un šajā Latvijas Sociālistiskās partijas programmā mēs varam redzēt... Tā ir ļoti gara, un tā man atgādina piecdesmitos, sešdesmitos gadus, visdrūmāko padomju laiku... PSKP vēstures izklāstu.

Dažas lietas no šīs programmas. Proti, šī partija okupāciju uzskata par atbrīvošanu, šī partija deportācijas uzskata par likumīgām, šī partija neatkarības atjaunošanu uzskata par kontrrevolucionāru apvērsumu, kuru ir veikusi „izkurtējusī” inteliģence. Tātad šeit, zālē, sēdošie... Es varētu teikt, arī es piedalījos pirms 20 gadiem Latvijas neatkarības atjaunošanā. Es domāju, tas man... es jūtu to pat kā personisku aizvainojumu.

Ja runājam par šīs partijas ekonomisko programmu, tad jāteic, ka šī partija uzskata, ka ar laiku ražošanas pamatlīdzekļi, dabas resursi ir jānacionalizē un ka uz sociālismu varētu pāriet – nu, atkarībā no šīs te „buržuāziskās republikas” valdošo uzvedības – vai nu mierīgā ceļā, vai arī pat vardarbīgā ceļā. Šādi vārdi ir šajā partijas programmā.

Tad, kad no nacionālās apvienības puses atsevišķi jauni politiķi izteica dažas neapdomīgas frāzes... Atceramies visi, kāds skandāls tika sacelts. Faktiski tas... tie ir ziediņi, ko tur viens no nacionālās apvienības pateica, salīdzinājumā ar to, ko proponē jūsu apvienības sastāvā esošā politiskā partija. Cileviča kungs saka, ka lietas esot jāsauc īstajos vārdos. Es tam varētu piekrist, bet, Cileviča kungs, jūs labi pārzināt cilvēktiesības, un nevajadzētu šeit izplatīt neapstiprinātu informāciju vai varbūt pat, varētu teikt, baumas par atsevišķiem ministru amata kandidātiem. Publiski tas nekur nav teikts. Cileviča kungs, jūs ļoti labi zināt, ka lietas prokuratūrā neierosina pēc Saeimas kaut kāda konkrēta noteikta lēmuma. Runājot par Rasnača kungu... Ja prokuratūra nav uzskatījusi par nepieciešamu šajā gadījumā, iespējams, izdot kriminālvajāšanai Rasnača kungu, tad Saeima taču to nevar ietekmēt šajā veidā.

Jūs runājat, ka Vīganta... ka Judina kungs ir politiski angažēts. Tajā laikā, es domāju, 2010.gadā, kad viņš pretendēja uz Augstākās tiesas tiesneša amatu, būdams augsta līmeņa profesionālis šajā jomā... es domāju, ka Judina kungs patiešām nebija saistīts ne ar vienu partiju. Man tas nav zināms. Un Judina kungs, manuprāt, par šo soli – pievienoties šeit šai partijai – izlēma tikai tad, kad viņš redzēja, ka šeit kaut kas šajā jomā ir jādara. Es gribu „Saskaņas Centram” atgādināt: vai tad arī Vīganta kungs bija pietuvināts kādai no politiskajām partijām, ka jūs balsojāt par viņu „pret”? Lai gan mums ir ļoti grūti runāt par to, kurš ir bijis „par” un kurš ir bijis „pret”.

Cileviča kungs vienmēr runā par savu sirdsapziņu, bet es joprojām saku, ka jūsu sirdsapziņa balsojot nav redzama. Tostarp arī neviena cita sirdsapziņa nav redzama, un tāpēc es domāju, ka koalīcijai viens no pirmajiem jautājumiem, tostarp Juridiskajai komisijai, ir pieņemt Saeimas kārtības rullī grozījumus, ka amatpersonas tiek ievēlētas atklātā veidā, lai nebūtu jāskatās vienam uz otru ar aizdomām.

Cileviča kungs, jūs pārmetat, ka mēs rīkojamies nekorekti. Par kādu korektumu no jūsu puses var runāt? Es gribu teikt, ka sadarbība ar „Saskaņas Centru” varētu būt iespējama, ja šī politiskā apvienība saprastu un arī novērtētu šo savu liekulīgo... atsevišķu politiķu liekulīgo attieksmi pret latviešu valodā runājošiem vēlētājiem un krievu valodā runājošo elektorātu. Piemēram, latviešiem jūs sakāt, ka esat par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, taču krievu elektorātam jūs sakāt, ka tādi radikāļi kā Osipovs un Lindermans ir krievu tautas sirdsapziņas bruņinieki. (No SC frakcijas starpsaucieni: „Mēs tā neteicām!”) Vai tā nav liekulība augstākajā pakāpē? Un es domāju, ka jūs līdz ar šādu attieksmi ļoti šķeļat Latvijas sabiedrību. Ja mēs paskatāmies arī jūsu intervijas latviešu presē un krievu presē, tad redzam, ka tās ir dažkārt kā diena pret nakti. Un es domāju, ka mūsu sašķeltajā sabiedrībā mēs saskaņu panāksim tikai tad, ja jūs sabiedrībai teiksiet patiesību par Latvijas vēsturi un norobežosieties no jūsu sastāvā esošajiem radikālajiem spēkiem.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Cienījamie kolēģi, labdien! Es varbūt runāšu ne par tik vispārīgām lietām, ne par tik konceptuālām lietām, ideoloģiskām lietām. Es runāšu vairāk par Valdības deklarāciju. Kāds nu tas process koalīcijas veidošanā ir bijis, tāds nu tas ir bijis. Kas nu ir izveidots, tas nu ir izveidots. Vakardien mēs saņēmām Valdības deklarāciju, un mums bija iespēja ar to iepazīties.

Par finanšu sfēru. Valdības deklarācijā mēs redzam, ka tiks samazināts... nu, vismaz tā ir iecerējis finanšu ministrs... ka tiks samazināts darbaspēka nodoklis par 9 procentpunktiem, un ir pateikts, ka līdztekus netiks celts neviens cits nodoklis. Nu, manuprāt... mūsuprāt, tas īsti korekti nav, jo nodokļus... Sagaidīsim pēc mēneša budžetu, un mēs visi redzēsim, ka nodokļi celsies. Nodoklis celsies nekustamajam īpašumam, it sevišķi sāpīgi tas skars lauku cilvēkus, kur ar nekustamā īpašuma nodokli tiks aplikti gan šķūnīši, gan kūtis, gan, kā mēs smejamies, arī suņu būdiņas.

Par labklājību. Protams, deklarācija visa kopumā ir uzrakstīta gana raiti, bet aiz šīs raitās valodas, mēs skaidri zinām, slēpjas tas, ka pensionāriem pensijas indeksētas netiks, būs runa par to piemaksu samazināšanu, kuras tiek maksātas par stāžu. Noteikti! Māmiņām ģimenes valsts pabalsts, visticamāk, visām netiks maksāts. Bērni tiks sadalīti pēc vecāku ienākumu līmeņa. Attiecībā uz atbalstu jaunajām ģimenēm nekā īpaši konkrēta mēs šeit neredzam.

Par veselību. Protams, ir laba doma un pasaulē droši vien pieņemta prakse, ka veselības pakalpojumu apmaksa ir atkarīga no nodokļu iemaksas. Bet šajā situācijā, kad mums ir bezdarbs, kad mūsu cilvēku ienākumu līmeņi ir tik zemi, ka daudzi cilvēki – gandrīz vai pusmiljons – ir aizbraukuši uz ārzemēm meklēt darbu, veselības aprūpes maksu piemērot tiem, kas šos nodokļus nemaksā šeit, valstī, lai gan viņi sūta miljoniem latu šeit saviem radiniekiem, lai viņiem palīdzētu, lai viņus uzturētu, – šinī brīdī tas ir sasteigts un nepārdomāts lēmums.

Par izglītību. Nu, tur būtu daudz ko runāt īstenībā. Nauda seko bērnam uz skolu. Pašvaldības, kas ir tālāk no Rīgas, pašlaik cīnās par to, lai saglabātu šīs mazās skoliņas, lai mēs Latvijas novados, Latvijas ciemos neslēgtu šīs mazās skolas, jo nauda pašlaik atnāk uz pašvaldību un pašvaldība tad mēģina saviem spēkiem izbalansēt tā, lai būtu gan pārpildītajām, ar bērniem pilnajām skolām, gan tām, kurās varbūt ir tikai 50 bērni. Ja nauda sekos bērnam uz skolu, tad lielāko daļu lauku skolu nāksies slēgt, jo pašvaldības ar saviem budžeta līdzekļiem netiks galā ar šo problēmu.

Par augstāko izglītību un iecerēto tās reformu. Par to, ka pie mums tagad būs visiem studentiem jāņem valsts apmaksāts vai valsts garantēts vaučers, lai iegūtu augstāko izglītību. Es varu teikt, ka tās frāzes, kas deklarācijā ir par demogrāfijas veicināšanu, par aizbraucēju atgriešanos, ir tukšas frāzes, jo, ja mums valstī nebūs bezmaksas augstākās izglītības, mūsu labākie spēki, mūsu gudrākās galvas, mūsu jaunieši aizbrauks. Viņi aizbrauks mācīties uz Igauniju, uz Skandināvijas valstīm – tur, kur ir šī bezmaksas izglītība. Un, ja viņi aizbrauks mācīties uz turieni, reti kurš atgriezīsies.

Un vēl par šo iecerēto augstākās izglītības reformu. Pašlaik lielākā daļa sabiedrības slīgst parādos. Hipotekārie parādi ļoti daudzus, lielāko daļu no aizbraucējiem, ir izdzinuši no valsts. Pensionāri... nu, viņi saņem nožēlojamas pensijas... lielākā daļa no viņiem; viņiem laikam par kredītiem domāt ir grūti. Kas mums atliek? Mums atliek viena ļoti konkrēta un garantēta sabiedrības daļa – tie ir jaunieši. Nu tad iedzīsim arī jauniešus kredītos! Lai bankas pelna, lai valsts maksā bankām par šiem kredītiem, kurus, es domāju, daudzi nemaz neņems! Pašlaik lauku jaunietim, kuram varbūt tā ģimene nav tik nodrošināta, lai bez bažām ņemtu šo kredītu, bet kuram galva ir gudra un gaiša, nav iespējas, viņam ir jābrauc prom vai jāpaliek bez augstākās izglītības.

Vēl viena sfēra. Par to es īsti... Līdz vakardienai biju domājusi nerunāt par to, jo to vadīs mans novadnieks, ļoti jauns, ļoti talantīgs un sparīgs cilvēks. Es domāju: „Nu kā es savu novadnieku... Es paklusēšu.” Bet tad, kad es vakar izlasīju deklarāciju... Man arī, tāpat kā Vējoņa kungam, ļoti patika tas, ka vienu lietu viņš ir piefiksējis jau tagad, ņemot vērā to, ka par reģionālo attīstību, par pašvaldībām, par vidi kopumā acīmredzot tā sajēga un tās zināšanas vēl nav tik lielas... bet šie atkritumi... jā, tos mēs dubultā esam ielikuši un pie tā mēs strādāsim dubultā. Un mums tas visiem ir jāpamana, ka jaunais ministra amata kandidāts šos atkritumus jau ir identificējis.

Parasti labas lietas jūs, koalīcija, pateiksiet pati par sevi. Opozīcija vairāk norāda uz šīm riskantajām, varbūt kritiskajām lietām, bet es gribētu labus vārdus teikt par Kultūras ministriju. Man tiešām ir prieks, ka Kultūras ministrija ir piekritusi nacionālajai apvienībai, un ir zināma garantija, ka šīs latviskās kultūras vērtības, šī latviskā identitāte tiks stādīta kā prioritāte un ka VIENOTĪBAS iepriekšējās ministres, nu, teiksim, ģenētiskie mēģinājumi ar saukli: „Par latvieti nevajag piedzimt, par latvieti var arī tapt!”... šī mākslīgā latvietības tapināšana varbūt tomēr tiks pārskatīta.

Paldies. Mēs balsosim „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (ZRP).

Cīnejamuo Saeimas prīkšsādātuoja! Dāmas i kungi! Latvejis tautys prīkšstuovji! As grybu pīsavīnuot jau ari nu Zemnīku savīneibys izsaceitajam prīkam par tū punktu, kū ari atzeimēja Dombrovska kungs (citiešu): „Ilglaicīgo negatīvo ekonomisko, sociālo un demogrāfisko tendenču kopuma pārvarēšanai Latgales reģionā ieviesīsim īpašu vidēja termiņa attīstības instrumentu saskaņā ar apstiprināto Latgales reģiona attīstības stratēģiju un programmu, nodrošinot ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti.” Jemūt vārā tū, ka Latgolā pa eistam „Saskaņas Centram” ir leluoks atbolsts bejs, es aicynoju tūs deputatus, kas ībolsuoti nu Latgolys, bolsuot par itū deklaraceju, taidā veidā paruodūt, ka jim ir svareigas jūs vālātoju interesis, navys vīnys voi ūtrys partejis dūtais uzdevums.

Kotrā gadejumā, ja jius bolsuosit „pret”, tod as aicynoju jyusus sagatavuot sovu pamatuojumu sovam lāmumam.

Grybu ari atguodynot, ka pošvoļdeibu i puorvaļdis komiseju vadies Dolgopolova kungs, as ceru, ka mes varēsim konstruktivi struoduot un izstruoduot ari cytus lobus prīkšlykumus Latgolys atteisteibai deļ tam, ka vysi zynam – Latgola šūbreid ir vuojuokais pūsms Latvejis atteisteibā, un as uzskotu: kū mes stypruoku padareisim vuojuokū pūsmu, tū stypruoka byus ari vysa myusu vaļsts.

Nūbeigumā grybu pasaceit tikai prīku, ka jau ūtrajā vaļdeibys deklaracejā teik īlykts punkts, ka styprynuosim latgalīšu volūdu kai latvīšu volūdys paveidu, taitad pylnvierteigu vaļsts volūdys daļi. Un Latgolā mes dzeivojam saticeigi gon krīvvolūdeigī, gon latvīši, gon poļaki, gon cytu tauteibu puorstuovji, un as aicynoju itū pozitīvū principu puornest ari uz Latvejis Saeimu.

As grybu nūvēļēt veiksmi kotram atsevišķi ministram jaunajā vaļdeibā un, prūtams, ari vysam Ministru kabinetam.

Paļdis. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Nākot šurp un vēl būdams pie pilnas apziņas (Zālē smiekli.), es pārlasīju Dombrovska kunga un Zatlera kunga visus šos te priekšvēlēšanu laikā un koalīcijas veidošanas procesā nosaukto ministru izvēles kritērijus, un tie bija trīs: profesionalitāte, tautas dots mandāts un laba reputācija.

Ministru pavisam ir trīspadsmit. Un es tad parēķināju, cik tad ministru šiem trim kritērijiem atbilst. Atskaitot tos trīs cilvēkus, kuru vārdi tika nolikti uz prezidenta rakstāmgalda – un tie bija Rihards Kozlovskis, Gaidis Bērziņš un Edmunds Sprūdžs –, vēl pieskaitīsim klāt tos, kuri netika ievēlēti vai kuri vispār vēlēšanās nestartēja, tad jūsu kritērijiem no 13 ministriem šobrīd atbilst pieci. Nu, labi, labāk nekā nekas, protams.

Otra lieta. Nu es piebildīšu gan tā, ka taisnības labad jāsaka, ka gan Rihards Kozlovskis, gan Gaidis Bērziņš, lai arī kā viņiem tur varbūt ir drusku gājis kaut kur, tomēr ir profesionāļi savās jomās, taču – nekā personīga, Sprūdža kungs! –, bet jūsu reputācija, izglītība un darba pieredze, manā uztverē, ir katastrofa tai ministrijai, kuru jūs taisāties vadīt. Varbūt padomājiet, uztaisiet kādu, teiksim, e-lietu smilškastīti, kur jums varbūt sākumā paspēlēties, un tad varbūt ķerieties pie tās ļoti nopietnās ministrijas. Es atkārtoju – nekā personīga!

Dīvaina man liekas arī profesionālu diplomātu virzīšana uz Satiksmes ministriju, bet nu acīmredzot, ja šo ministriju uzmanīs divi politiskie spēki, tad tur tiešām jābūt diplomātam, lai mācētu „piespēlēt” abiem.

Arī profesora Ķīļa iecerētie satricinājumi... Es vienkārši gribu cerēt, ka šie satricinājumi izglītības jomā neizraisīs lielākos studentu nemierus Latvijas vēsturē. Sāk izskatīties, ka, ja tiešām tā reforma tā, viens pret vienu, aizies, tad tādi nemieri arī būs.

Dombrovska kungs savā runā teica, ka ir jāturpina... kā nu tur bija... izvairīties no naudas atkarības partijām. Ja jūs paskatītos priekšvēlēšanu izdevumus, tad jūs tur ieraudzītu, ka VIENOTĪBA ir iztērējusi 550 tūkstošus, un tas ir vairāk, nekā iztērējuši „oligarhi” – ZZS un „tumšie spēki” – „Saskaņas Centrs” –, kopā ņemot. (Aplausi.) Zatlera kunga tēriņi ir otrajā vietā, un tas nozīmē, ka mums Saeimā ir divas jaunas naudas partijas, un pie tā varbūt arī tagad turēsimies.

Nobeigumā es varētu pieminēt varbūt vienu iemeslu, kas man būtu licis balsot par šo koalīciju. Par šo koalīciju es varbūt būtu nobalsojis, ja dakteris Zatlers, kurš pirms četriem gadiem solīja likvidēt jebkādu aplokšņu problēmu veselības aprūpē, būtu uzņēmies veselības ministra amatu un tiešām šo solījumu izpildījis. Bet – nekā personīga, Zatlera kungs!

Protams, visu šo apstākļu dēļ es savu balsi par valdību nevarēšu dot, tomēr apstiprināšanas gadījumā no sirds novēlēšu tai panākumus un saticību, jo tas mums šobrīd ir vajadzīgs visvairāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Ar dažiem no jums mēs esam pazīstami jau desmit gadu, un man šķiet, ka nevienam no latviešu partiju deputātiem nav cita viedokļa par mani kā vien par ideoloģiski motivētu politiķi. Bet šoreiz es balsošu pret šo valdību ne jau ideoloģisku motīvu dēļ.

Es pastāstīšu, kāpēc man nepatīk kārtējais Dombrovska kunga kabinets.

Man šķiet, ka šā kabineta veidošana ir pilnīgs apliecinājums koalīcijas kadru tukšumam. Piedāvāju jums dažus piemērus. Vispirms pastāstīšu par ekonomikas ministra amata kandidātu Danielu Pavļutu. Viņš vadīja zēnu kora festivālu. Viņš bija zēnu kora festivāla direktors. Bet ko par viņu teica Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš? Citāts: „Viņš ir prātīgs puisis. Tiesa, viņa pieredzi un zināšanas ekonomikas jomā ir grūti komentēt.” O, redziet, cik labi ir Latvijā: tu esi prātīgs puisis, tu vari kļūt par ekonomikas ministru! Vai šeit ir maz prātīgu puišu un meiteņu? Iesim un strādāsim! Bet kur paliek mūsu cienījamais Zatlera Reformu partijas biedrs Rīgas Ekonomikas augstskolas docents Vjačeslavs Dombrovskis? Viņš joprojām ir parasts deputāts. Varbūt viņš nav prātīgs? Bet varbūt tomēr tiesiskuma un reformu koalīcijā spēlē kaut kādu lomu tautību problēma, nevis, kā mūsu prezidents teica, krievu tautības cilvēki ir laipni lūgti?

Pateikšu arī par kultūras ministra amata kandidāti cienīto Žanetu Jaunzemi-Grendi. Viņa pēc sākotnējās specialitātes iegūšanas strādāja apdrošināšanas jomā, pēc tam bija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja. Protams, katrs latviešu cilvēks prot dejot un dancot. Vai tas ir pamatojums kļūt par kultūras ministru? Diez vai.

Ārpolitikas speciālists, cienītais Artis Pabriks, būs aizsardzības ministrs. Ilggadējs Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs kļūst par ārlietu ministru. Varbūt tomēr mainīties vietām?

Cienījamie klātesošie! Man šķiet, ka tas viss izskatās pēc ļauna anekdota, un tāpēc es nebalsošu „par” šo valdību.

Paldies.

(Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam. Jums pietiks ar desmit minūtēm?

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie klātesošie! Ir latviešiem tāds teiciens: dots devējam atdodas, un tāpēc es šodien nevaru nekāpt šajā tribīnē.

Raugiet, tā kā pēdējā laikā daudziem varbūt vēsturiski pamatoti tuva ir šķitusi dabas un dzīvnieku tēma, tad arī es mēģināšu izklāstīt savu domu tādās alegorijās, kas balstītas dzīvnieku pasaulē, nevis Valdības deklarācijā, kurā galu galā par dabas jomu ir tikai kādas pāris rindiņas.

Lūk, mūsu priekšā apstiprināšanai ir jaunais Ministru kabinets. Veselīgs, gluds un salds, bez neviena tārpiņa un kraupja plankumiņa – tātad itin dāsni ar tiem fungicīdiem un pesticīdiem tas ir nolaistīts. Nu, kā Holandes vai Spānijas ābolītis. Tik nezin kāpēc saprātīgs cilvēks šeit, Latvijā, tirgū meklē tomēr to ekoloģiski tīrāko, vietējo, preci. Ar kraupja pleķīti, ar kāpura izgrauztu caurumiņu tam ābolam ir pavisam cita smeķe. Tāds patīkams skābumiņš un arī smarža – kā īstam ābolam pienākas. Un galvenais – vitamīni! Vitamīni sprēgāt sprēgā.

Rau, arī sēņotāji Latvijā diezgan bieži nepazīstamas sēnes derīgumu pusdienu galdam novērtē pēc tā, vai sēņodiņa kāpuri to atzinuši par derīgu lietošanai vai ne. Tā teikt – ja tārpaina, tātad garda un baudāma. Tad nu šī valdība tā kā vairāk tēmē uz tādu mušmiru vai velna beku pusi – tik pārpilna ar naidu un rūgtumu, ka tārpiņiem pat tuvumā neļauj piekļūt.

Rau, manā dārzā pret gliemjiem, kāpuriem un tārpiem galvenie cīnītāji ir jauki krupīši. Un tad es skatos, kā tie krupīši tur rosās pa zemeņu dobēm, un vienmēr atceros to pasaku par jauko daiļavu, kas nobučoja krupīti, un tas pārvērtās par staltu karaļdēlu. Un tad neviļus rodas tāda doma: vai arī mūsu valdības galvenajam tārpu apkarotājam nevajadzētu kādu labu cilvēku atrast, kas viņu atkal par cilvēcīgu, naida nenomāktu un tautas cienītu karaļdēlu pārvērstu?

Bet, ja pilnīgi nopietni, tad jaunajai valdībai es noteikti vēlu veiksmi.

Un Dombrovska kungam – dižu prātu! Jo no šīs valdības sekmīgas darbības atkarīga mūsu visu – krievu, latviešu, pilsētnieku, laucinieku... mūsu visu ģimeņu labklājība un sirsdsmiers.

Lai jums visiem veicas!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (ZRP).

Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi!

Man nebūs gara runa. Šī ir mana pirmā runa, un es vienkārši gribu arī tādā veidā sākt, ka mēs visi runājam pēc iespējas konspektīvi – bez kaut kādām lielām izplūsmēm un kaut kādas milzīgas retorikas.

Ir tāds teiciens, ka valdības ir tik labas, cik labas ir opozīcijas. Un tas manī vieš tādas pārdomas: cik laba būs šī valdība, jo šī opozīcija ir tik vāja? Viņi neko nav varējuši pateikt pēc būtības. Tur ir vispārīgi teicieni, personīgi uzbrukumi. Kāda jēga ir tādai opozīcijai?

Es aicinu arī opozīciju ieklausīties, it sevišķi „Saskaņas Centru”, Zatlera Reformu partijas desmit principos. Un, kā jūs zināt, man desmitais princips ir tas pats svarīgākais – tas, ka visi ir mūsējie, kas stāv un krīt par Latviju, tās cilvēkiem un godā latviešu valodu. Jūs, „Saskaņas Centrs”, varētu runāt par to, ka, ja jūs būtu valdībā, būtu stabilāka valdība, bet skaitļi jau nav tie, kas veidos stabilu valdību.

Es gribu dzirdēt no „Saskaņas Centra” viņu pozitīvos vērtējumus par šo aicinājumu, ko mūsu partija izteica. Padomājiet par to, kā jūs tiešām varētu saliedēties ar latviešu tautu, ar Latvijas tautu, kā jūs veicinātu to, ko jūs sakāt, – ka mums vajag stabilu, saliedētu sabiedrību, un tad mēs jūs noteikti uzklausīsim. (No zāles: „Paldies!”)

Es zinu arī to, ka jūsu aprindās ir cilvēki, kas tiešām tā domā, ka viņi ir mūsējie. Es aicinu tos cilvēkus ņemt pārsvaru tajā partijā, lai mēs tiešām būtu viena vienota, saliedēta sabiedrība.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli, Olšteina kungs, jums ir tiesības runāt piecpadsmit minūtes. Jums pietiks ar piecām?

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Ir bijis sarežģīts koalīcijas un valdības tapšanas process – sarežģītākais, kādu man un citiem jauniem politiķiem ir nācies pieredzēt. Man tas ir bijis politiski un arī personīgi ļoti smags, bet tas noteikti nebūs galvenais iemesls, kāpēc šoreiz izaicinājums pierādīt sabiedrībai, ka šī ir labākā koalīcija un valdība, būs lielāks nekā citkārt.

Galvenais izaicinājums nebūs arī pieredzējusī un koalīcijas veidošanas procesā aizvainotā opozīcija. Tie būs tikai sarežģītāki darba apstākļi.

Galvenais izaicinājums būs panākt sabiedrībai derīgāku valsts pārvaldi, jo politikas „derīguma termiņš” bija beidzies; tas bija iemesls, kāpēc notika Latvijas vēsturē pirmās parlamenta ārkārtas vēlēšanas.

Esmu pārliecināts, ka ir tikai viens reāls ceļš, kā pierādīt, ka šis sākums būs labāks, ka šī koalīcija un valdība būs Latvijas sabiedrībai derīga. Tas būs tad, ja politikas pamatu veidos patiesa problēmu risināšana, nevis patiesības ignorēšana sava komforta, nezināšanas, muļķības, egoisma vai alkatības vārdā.

Patiesība, lai cik skarba tā arī būtu, ir vienīgais ceļš, kā uzlabot situāciju Latvijā. Patiesība ir nepielūdzama, to parādīja visdziļākā ekonomiskā krīze Eiropā, kāda Latviju piemeklēja patiesību ignorējošas ekonomiskās politikas dēļ. To parāda tā dēvēto oligarhu shēmas, kas ir ciniska patiesības slēpšana, lai padarītu neredzamu politiķu konfliktu ar sabiedrības interesēm, radot bezcerības sajūtu un emocionālu katastrofu Latvijā.

Patiesības ignorēšana ir padarījusi Latvijas politiku par sabiedrības saimniecisko un emocionālo problēmu cēloni. Es un mani domubiedri stingri un nešaubīgi atbalstām un atbalstīsim jauno koalīciju un valdību. Es zinu, ka vairākas augstas amatpersonas ir izteikušas šaubas par to, un mans pienākums ir paskaidrot, kāpēc ar mūsu sešām balsīm koalīcija var rēķināties un kāpēc šīs šaubas nav pamatotas.

Pirmkārt. Tiesiskuma un reformu koalīcija ir vienīgais loģiskais ārkārtas vēlēšanu rezultāts. Šī ir loģika, kuru vēlēšanās atbalstīja sabiedrība.

Otrkārt. Mēs esam piedalījušies Valdības deklarācijas tapšanā un atbalstām katru vārdu, kas ierakstīts šajā dokumentā. Nekad neesam apšaubījuši tiesiskuma stiprināšanas un reformu nepieciešamību. Gluži pretēji! Tieši tāpēc esam nākuši politikā.

Treškārt. Valdis Dombrovskis ir pierādījis izcilas spējas veidot pozitīvu valsts virzību vissmagākajās situācijās un ir valstsvīrs, kura politiku atbalstīt, mūsuprāt, ir droši. Tas var izklausīties paradoksāli, bet mūsu izstāšanās no Zatlera Reformu partijas ir jaunas, labākas politikas vārdā, nevis pret to. Tādas politikas vārdā, kurā patiesība nekad netiek ignorēta, jo ignorēt patiesību var arī ar autoritārismu. Tas ir tad, kad mēs nedzirdam, ko saka citi, un kad mums ir tikai viena – mūsu patiesība.

Pat tad, ja pamatā ir laba doma, var viegli gadīties, ka tā ir akla patiesība. Izstāšanās no ZRP bija mūsu protests pret bīstamu parādību jauna sākuma pašā sākumā: šauras grupas patiesība, kas var izvērsties patiesības neredzēšanā un ir pretrunā ar demokrātisku valsts pārvaldi. Esmu pārliecināts, ka demokrātija ir vienīgais ceļš uz patiesības izzināšanu. Demokrātija nozīmē spēju redzēt patiesību no dažādiem skata punktiem. Tikai tad var nekļūdīties. Latvija vairs nedrīkst kļūdīties! Tikai tad var saskatīt svarīgākās problēmas un tās atrisināt. Bez demokrātijas, tiesiskuma un reformām koalīcija nevar būt veiksmīga, tāpēc šīs koalīcijas pamatā jābūt spējai saklausīt gan koalīcijas partneru, gan arī opozīcijas domas. Ir jābūt spējai pateikt patiesību, redzēt un stingri iestāties par to.

Mēs atbalstām un atbalstīsim šo koalīciju un no sirds ceram, ka mums kopā izdosies atrisināt daudzas patiesas problēmas un padarīt Latvijas politiku par derīgu sabiedrībai. Patiesi demokrātisku un patiesi derīgu sabiedrībai.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti deputātu reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

 

Dz.Rasnačs (11.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Vēl viena komisija, pēdējā, nav sanākusi uz pirmo sēdi, un tā ir Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Deputāti, lūdzu pēc piecām minūtēm pulcēties Sarkanajā zālē: Einārs Cilinskis, Dāvis Stalts, Romāns Naudiņš, Aija Barča, Andris Bērziņš (ZZS), Ņikita Ņikiforovs, Raimonds Rubiks, Aleksandrs Sakovskis, Jānis Tutins, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Jeļena Lazareva, Jānis Lāčplēsis, Aleksejs Loskutovs, Andris Vilks, Valdis Dombrovskis, Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Ozoliņš, Inga Vanaga un Elīna Siliņa. Lūdzu pulcēties zālē!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav klāt... un Mihails Zemļinskis... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums.)



 

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 25.oktobra ārkārtas sēdi.

Tātad mums darba kārtībā ir viens jautājums – lēmuma projekts „Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam”. Mēs turpinām debates šajā jautājumā.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

Lūdzu, ieņemiet vietas un izrādiet cieņu pret kolēģi, kas debatē... Lūdzu, Klementjeva kungs!

I.Bišofa (ZRP).

Cienījamie deputāti! Šī ir mana pirmā pieredze darbā Saeimā. Es piekritu startēt šajās vēlēšanās, jo ikdienā savā darbā es redzēju tik daudz bērnu, kuri cieš no trūkuma, no nabadzības! Es redzēju asaras viņu vecāku acīs, jo tie nevar – ne jau tāpēc, ka negrib, bet tieši nevar! – dot iespēju saviem bērniem augt laimīgiem un priecīgiem. Un jau tad es teicu, ka mēs esam tikai 100 – simts kolēģi. Un, ja mēs paši, katrs ar savu labu vārdu, arī ar savu padomu tiem, kuriem ir... ja mēs katrs pats palīdzēsim šiem cilvēkiem, kuri ir uzņēmušies būt un strādāt Ministru kabinetā, tad mēs jau paši palīdzēsim savai zemei, saviem cilvēkiem, savai Latvijai kļūt labākai. Un tāpēc es katru no jums šodien uzrunāju un aicinu: dodiet savu labo vārdu, savu gudro padomu šiem cilvēkiem! Un pats svarīgākais – dosim iespēju viņiem strādāt!

Lai jums šī diena veiksmīga un lai veiksmīgs darbs visam Ministru kabinetam!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

Apsveicu jūs ar vēsturisku notikumu – jaunās valdības apstiprināšanu. Taču vienlaikus atgādinu, ka tas ir tikai sākums, priekšā ir darbs, smags darbs, un aicinu sākt strādāt. Tieši pēc paveiktā sabiedrība vērtēs, vai tā ir bijusi zvaigžņu un profesionāļu komanda.

Nākamo trīs gadu laikā Saeimai un valdībai būs jāpierāda, ka mūsu darba devēji, tas ir, vēlētāji, ir izdarījuši pareizo izvēli. Es ceru, ka jūs, tāpat kā es, apzināties, ka to apliecināt ir iespējams tikai un vienīgi ar smagu un pašaizliedzīgu darbu.

Uzticības kredīts valsts varai šobrīd ir ļoti zems, un tikai ar aktīvu un atbildīgu rīcību to ir iespējams atjaunot. Ja reiz mēs esam ievēlēti kā pārmaiņu un jauna sākuma Saeima, tad valdībai, kuras programmu ir gatava atbalstīt arī neatkarīgo deputātu grupa, darbos ir jāpierāda, ka šī uzticība ir pelnīta.

Ir apsveicami, ka sarežģītos ekonomikas apstākļos Latvijas uzņēmēji ir spējuši veiksmīgi paplašināt eksporta tirgu, taču jāpadomā, kā vēl vairāk veicināt valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, lai tā spētu palielināt savu konkurētspēju un eksporta apjomus. Konkrēta atbalsta politika ir vajadzīga arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Neatkarīgo deputātu grupa stingri atbalsta apņemšanos nākamgad nepaaugstināt nodokļus un nepieciešamību samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Neatkarīgo deputātu grupa ir uzņēmusies arī politisko līdzatbildību par Satiksmes ministriju. Transporta un tranzīta nozare ir starp tām, kuras lielā mērā balstījušas Latvijas ekonomiku. Krīzes laikā šī nozare bija teju vienīgā, kas turpināja izaugsmi. Transporta nozarei ir jāsaskaras ar augošu konkurenci no kaimiņvalstu puses, tāpēc nevajag domāt, ka šie sasniegtie rezultāti ir pašsaprotami. Nav iemesla ieslīgt pašapmierinātībā un cerēt, ka tā tas turpināsies mūžīgi. Vienīgi ar smagu darbu un atbalstu nozarei ir iespējams esošo tendenci saglabāt vai pat palielināt tās apgriezienus.

Nozares sāpīgākais jautājums ir infrastruktūra. Beidzot ir jāatrisina jautājums par efektīvu un ilgtspējīgu infrastruktūras attīstību. Liela daļa Latvijas ceļu ir katastrofālā stāvoklī. Mēs esam bijuši liecinieki vairākiem Saeimas sasaukumiem... Cik valdību un satiksmes ministru ir cits pēc cita nomainījušies, tomēr jautājums arvien nav atrisināts! Mums ir jāizstrādā un jāīsteno stratēģija autoceļu kvalitātes nodrošināšanai, jāpilnveido ceļu būves standarts un ceļu būvniecības uzraudzības sistēma. Ir jāveido pārskatāmi dzelzceļa infrastruktūras maksājumi un finansiāla atbalsta sistēma. Jānodrošina brīva konkurence kravu pārvadājumos.

Ir jāattīsta arī lidosta „Rīga”, paaugstinot tās rentabilitāti, veicinot gan pasažieru, gan kravu plūsmas kapacitātes palielināšanu. Ir svarīgi, ka mēs esam atrisinājuši jautājumu par nacionālās aviosabiedrības „airBaltic” vadības maiņu. Taču vēl joprojām ir jāiegulda daudz darba, lai stabilizētu aviosabiedrības finansiālo situāciju.

Ar steigu ir arī jārisina virkne valstiski svarīgu enerģētikas jautājumu. Valdības deklarācijā esam apņēmušies, ka īstenosim tādu enerģētikas politiku, kas vērsta uz valsts konkurētspējas kāpināšanu. Es esmu pārliecināts un pastāvēšu uz to, ka mums ir jādebatē... jāstrādā ar pilnu atdevi, lai šī konkurētspēja tiktu veicināta.

Nav šaubu, ka ir jālikvidē kvotu sistēma, lai tādējādi izveidotu ekonomiski pamatotu un elastīgu sistēmu, vienlaikus veicinot vietējo energoresursu izmantošanu un iespējami mazāku ietekmi uz elektroenerģijas tarifiem. Nenoliedzami, ar struktūrfonda „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenti” un valsts budžeta līdzekļiem jāturpina atbalstīt mājokļu, valsts un pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanu. Tāpat arī jāveicina Latvijas enerģētikas neatkarība, dažādojot energoresursu piegāžu avotus; ir jāstrādā pie Eiropas vienotā enerģētikas tirgus izveides, attīstot starpsavienojumus ar citām Eiropas Savienības valstīm.

Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka ir jāizbeidz līdz šim dažādi iecienītā prakse pieņemt lēmumus šaurākā lokā. Tā vietā jāveicina sabiedrības līdzatbildība valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanā. Mūsu darbs Saeimā un valdībā ir tikai viena no mūsu kopējā darba sastāvdaļām, un, jo vairāk mēs veicināsim sadarbību ar sabiedrību, jo veiksmīgāk mums izdosies pilnveidot valsts pārvaldes sistēmu un pakāpeniski panākt valsts iedzīvotāju labklājības pieaugumu.

Šodien, stāvot jūsu priekšā, es aicinu jūs, kolēģi, apzināties, ka tautas pacietības mērs ir teju izsmelts, šis nav laiks ķildām un nesaskaņām. Šis ir smaga darba un rīcības laiks. Šai valdībai un Saeimai ir jāpierāda sevi vairāk nekā jebkurai citai valdībai vai Saeimai pēdējo desmit gadu laikā, jo tā tapusi politisko pārmaiņu gaisotnē.

Es kā neatkarīgo deputātu grupas pārstāvis no savas puses vēlreiz varu stingri apliecināt, ka mēs atbalstīsim Valda Dombrovska valdību un darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai stiprinātu esošo koalīciju. Šī ir iespēja ar darbu un rīcību pierādīt iedzīvotājiem, ka esam pelnījuši šo godu.

Valsts iedzīvotāju mīlestība pret savu dzimteni un sabiedrības labklājība ir attīstītas un nobriedušas nācijas stūrakmeņi. Mūsu, Saeimas deputātu un valdības, mērķis ir darīt visu, kas mūsu spēkos, lai šie stūrakmeņi būtu stabili.

Godātie kolēģi, vēlu jums veiksmi darbā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC).

Vasaly šudiņ! Vasaly! As grybu pasaceit par vīnu mozu pōsoceņu, kas ir īraksteita nōkušōs vaļdeibys deklaracejā, – tys ir pants 96: „Atteistiesim Latgolu, paļeidzēsim!” i tai tōlōk, i tai tōlōk, bet vysus šitūs godus, vysus šytūs godus mes radzom tikai tū, ka Latgolai nau ņikaida atbolsta i ņivīns jai napaļeidz. Kai vajag byuviet kaut kaidus ceļus, tai mes byuvēsim iz cytu pusi, kai vajag atbaļsteit kaidus uzņiemiejus, tod mes atbaļstēsim sovus tyvōkūs, kai vajag pīsvīst kaidu vaļsts finansiejumu voi Eiropys naudys sadaļeišonai, tod tikai sovejīm. A, vot, kod vajag sļāgt sociālōs apūpis centrus, davai, nūsļāgsim Latgolā. Kod vajag sļāgt skūlys, davai, sļāgsim vairōk Latgolā. Vot, ar taidu attīksmi pret Latgaļi mēs nikō napanōksim. As kai latgaļīts navaru tū pīļaut, ka as tagad bolsōtu par itū pōsoku.

Nōkušais. Citāts nu 141.panta: „Stiprināsim latgaliešu valodu kā vēsturisku latviešu valodas paveidu.”

Jur! Jōņs! Pyrms vieleišonom diskusejōs, kur mes bejom, jyus vysi atcerotīs, kod uzdeva myusim jautōjumus kuo Latgolys kandidatim nu Latgolys iz deputatim: „Voi jyus asat par Latgolys volūdu kai reģionālōs volūdys statusu?” As sacieju – da! Visi sacieja – da! Vīneigī, kas nasaciā, tys beja PCTVL, kuri saciā, ka tur ir... ka jī ir pret latgaļu volūdu kai reģionālū volūdu.

I šūreizi mes radzom, ka tī ir tī poši otkol maly. I šudiņ lelōkō daļa nu Latgolys deputatim bolsōs „pret” – pret pōsokom i pret malym.

Paļdis, ka klausiejatīs. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Es, protams, aicinātu deputātus, arī ļoti cienot latgaliešu valodu, tomēr runāt tādā valodā, lai šīs mūsu debates varētu saglabāt un ierakstīt Saeimas stenogrammā, un tie cilvēki, kas ir un... Tas ir otro reizi, Urbanoviča kungs! Es vienkārši tiešām aicinu. Es neaizliedzu, es aicinu, jo debates ir domātas visiem Latvijas iedzīvotājiem. Diemžēl ne visi Latvijas iedzīvotāji Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē pārvalda šo valodu.

Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es domāju, ka šī Valdības deklarācija ir īpaša ar to, ka tā pirmo reizi virzās uz deklarācijas integrāciju kopējā valsts politikas plānošanas dokumentu procesā. Un šī valdība, manuprāt, ir viena no profesionālākajām valdībām, kādas ir Latvijai bijušas. Un arī tajos gadījumos, ja varbūt atsevišķa ministra amata kandidāta izglītība ir mazliet citā virzienā, iespējams, tas pat nāks par labu nozarēm, jo arī uz nozari var paskatīties mazliet citā aspektā un ieraudzīt to, ko varbūt tieši šīs nozares konkrētie profesionāļi ir palaiduši garām.

Sociālie partneri, ar kuriem arī deklarācijas veidotāji tikās, arī ir atzinuši, ka šī ir viena no labākajām valdības deklarācijām. Un tas ir būtiski, ka šī Valdības deklarācija ir veidota nevis katras ministrijas griezumā, bet jomu un nozaru griezumā, un arī tas liecina par to, ka šī valdība varbūt varēs daudz labāku starpministriju sadarbību veidot, nekā tas ir bijis līdz šim.

Jāteic, ka dažādu jomu un nozaru pārstāvji varbūt ir neapmierināti ar to, ka viņi neierauga savu jomu pietiekami izvērstu pašā deklarācijā. Tas nekādi nenozīmē, ka ar punktu skaitu, kas skars, teiksim, būvniecības, sporta vai kādu citu jomu, teiksim, tiek noteikta šīs nozares prioritāte valdībā. Valdības rīcības plāns sekos šai deklarācijai, un arī visi šie jautājumi būs skaidri un detalizēti izvērsti.

Un visbeidzot par nacionālās apvienības lomu šajā valdībā. Nacionālā apvienība nebija tas grūtākais sarunu partneris, un droši vien šajā sarunu procesā mēs parādījām, ka mēs esam bijuši spējīgi būt elastīgi, un noteikti arī turpmāk mēs būsim gatavi dialogam. Taču nacionālā apvienība stingri un konsekventi šīs valdības darbības laikā savā darbībā Saeimā pastāvēs uz savām prioritātēm un saviem principiem, un es ceru, ka kopīgiem spēkiem mēs spēsim šīs prioritātes īstenot.

Un nobeigumā gribu novēlēt valdībai sekmīgu un ilgstošu darbu un arī Saeimai varbūt mazliet pāriet no šīs konfrontācijas uz sadarbības modeli.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam, otro reizi.

V.Orlovs (SC).

Kolēģi! Mēs šodien runājam ne tikai par Valdības deklarāciju, bet arī par kandidātiem, kuri tiek virzīti uz ministru amatiem.

Protams, es arī cerēju, ka veselības ministra amatu ieņems godājamais Zatlera kungs, bet tad, kad parādījās kandidāts no VIENOTĪBAS – Ingrīda Circene –, jautājumu bija daudz vairāk nekā atbilžu. Pirmkārt, es nevaru saprast, kāpēc godājamā Circenes kundze netika virzīta tad, kad bija otrā Valda Dombrovska valdība, tad, kad VIENOTĪBA bija pie varas. Toreiz uz šo amatu tika virzīts Gavara kungs.

Ingrīda Circene – cilvēks, kurš nav ievēlēts Saeimā, – ir no Kurzemes vēlēšanu apgabala, un atmiņā veselības nozares pārstāvjiem viņa palikusi kā cilvēks, kurš savai slimnīcai, Aizputes slimnīcai, savulaik nopirka dārgo aparatūru. Slimnīcas vairs nav. Kur pārvietota aparatūra? Nu, tas laikam zināms izvirzītajai veselības ministrei... Jautājumu daudz vairāk nekā atbilžu. Man liekas, ka tomēr viņa vairāk izskatās kā tāds Matrosovs, kurš taisīs kaut kādu revolūciju, nevis darīs to, ko gaida no veselības nozares speciālisti... Tā ka ir pēctecība, un katrs jauns ministrs turpina darīt to, ko darījis iepriekšējais... Un es ļoti labi atceros, ka tad, kad mēs debatējām... tas, ko es dzirdēju no Circenes kundzes, pavisam atšķiras no tā, ko stāstīja Viņķeles kundze, un tāpēc es, godīgi sakot, nevaru saprast, kā rīkosies veselības ministre un kā rīkosies valdošā koalīcija... kas būtu sagaidāms sabiedrībai no veselības nozares...

Un, protams, ir arī jautājums, kuram, es domāju, mēs pievērsīsim uzmanību, – tas, kā rīkosies tieslietu ministra amata kandidāts Gaidis Bērziņš ar tiem atklātajiem pārkāpumiem Ieslodzījuma vietu pārvaldē, kurus atklāja Štokenberga kungs. Cilvēki, kuri slimoja pirms vēlēšanām, tagad izārstējās, laikam saprotot to, ka nekas nav mainījies: nauda, kura bija izšķērdēta... miljoni... nu, tos valsts norakstīs, un viss paliks tā, kā bija iepriekš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās dāmas! Godātie kungi!

Šajā mēnesī, kad tika veidota valdības koalīcija, daudz kas bija runāts... Runājām mēs par to, kas bija un kas nebija 1940.gadā, kas ir tiesiski un kas nav tiesiski, bet galvenais mērķis tomēr tiem politiskā procesa vadītājiem, kas to vadīja, patiesībā bija pavisam kas cits – nodrošināt, lai mūsu valstī nebūtu uzsākta jauna, alternatīva ekonomikas politika, kas grozītu līdzšinējo. Jo tieši līdzšinējo valdību politika, ekonomiskā politika, noveda pie tā rezultāta, kurā mēs esam. Un es šeit gribu pateikt, ka šis mērķis ir panākts. Un es jūtos vienkārši tā, ka galvenie, kam ir jāgavilē šodien, ir tieši Valdis Dombrovskis, viņa piekritēji un lietpratēji, kas strādā kopā ar viņu viņa komandā, jo ideja par budžeta deficīta samazināšanu iegāja jaunajā deklarācijā kā nazis sviestā – bez jebkādas pretestības.

Valdošās... tās partijas, kas cīnījās par vietu valdībā, daudz izdarīja, lai aizstāvētu savas sarkanās līnijas, bet tomēr neviena no partijām nenosaka, ka viņu sarkanā līnija būtu nepieļaut Latvijas iedzīvotāju skaita turpmāku samazināšanos emigrācijas dēļ.

Es arī neatradu deklarācijā tādu vārdu kā „emigrācija” vispār. Un tas, manuprāt, nav nejauši, jo tas ir tieši tās politikas sekas, kuru veica līdzšinējās valdības un grasās turpināt jaunā valdība. Un, proti, lai ieviestu eiro un tādēļ izpildītu jau drīzāk, 2014.gadā, Māstrihtas kritēriju prasības un lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju apstākļos, kad lata kurss ir fiksēts, atlika tikai iekšējā devalvācija, kas bija panākta ar publisko izdevumu krasu samazināšanu, algu samazināšanu, cenu samazināšanu un budžeta deficīta samazināšanu, paceļot nodokļus saistībā ar darbu un patēriņu.

Budžeta deficīta samazināšanas un iekšējās devalvācijas rezultāts ir tas, ka bezdarbs Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā, emigrācija varbūt ir pat vislielākā. Projām brauc gados jauni cilvēki, biežāk vīrieši. Valsts it kā būtu pārcietusi karu un tagad maksā kontribūciju.

Deklarācijā daudz ir priekšlikumu par to, kā valdība uzlabos demogrāfisko situāciju Latvijā. Tie visi būs nolemti neveiksmei, ja nebūs nodrošināts viens, bet izšķirošs līdzeklis – darba vietas. Būs darbs, būs mums bērni! Ja nebūs darba vietu Latvijā – nebūs arī bērnu. Vot, tas ir lozungs, manuprāt, kam jābūt katrai partijai priekšgalā virs visiem virsrakstiem! Un jebkādi citi līdzekļi būs tikai tāds... kaut kāds izkarinājums, kurš nemaz neietekmēs notikumus.

Valdība centīsies samazināt deficītu arī tādēļ, lai paaugstinātu valsts kredītreitingu, aizņemtos naudu finanšu tirgos un atdotu parādus starptautiskajām organizācijām un arī tāpēc, lai, kā jau teicu, 2014.gadā ieviestu eiro. Ja budžeta deficīta samazināšana tiks turpināta, nerēķinoties ar nopietnu ekonomikas vājināšanos, tik un tā nebūs līdzekļu parādu atdošanai, jo valstij aptrūksies nodokļu ieņēmumu. Taču ir iespējams rīkoties citādi – saglabāt budžeta deficītu tik ilgi, kamēr parāds nebūs pārsniedzis Māstrihtas līgumā noteikto slieksni, kas ir 60 procentu no iekšzemes kopprodukta, kā mēs visi to labi zinām, un ieguldīt naudu ekonomikas attīstībā, cenšoties panākt iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Tas ir tikpat svarīgi augsta reitinga iegūšanai. Un vēl svarīgāk tas ir arī saistībā ar avotu izveidi kredītu atdošanai nākotnē. Tā politika, kuru grasās īstenot jaunā valdība, droši vien – un ar lielu varbūtību! – tomēr pasliktinās situāciju valstī tieši sociālajā jomā, un viss, kas ir aprakstīts citās jomās šajā garajā dokumentā, kā es jau teicu, būs nolemts neveiksmei. Līdz ar to es uzskatu, ka šim dokumentam nav paredzama gara dzīve.

Es rosinu šo dokumentu neatbalstīt, tāpat kā neatbalstīt Ministru kabinetu, kuru mums šodien ierosināja Dombrovska kungs.

Balsojiet „pret”, lūdzu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam, otro reizi.

K.Seržants (ZZS).

Labdien vēlreiz! Nebiju plānojis divreiz runāt, bet tomēr uzskatīju, ka man kā džentlmenim ir jānāk kliedēt dāmas bažas. Runa ir par Bišofas kundzes teikto un aicinājumu opozīcijai sadarboties.

Man uzreiz jāsaka – opozīcija nenozīmē automātisku balsošanu pret jebko. Protams, konstruktīvos un valstij vajadzīgos jautājumos jūs šo atbalstu no mums noteikti saņemsiet, bet es domāju... Lai veicinātu to savstarpējo saprašanos, es gribētu citēt dažus teikumus no viena dokumenta, kuru es atradu, un tas saucas... pirmajā rindiņā ir pateikta visa tā jēga: „Ētikas kodeksa ievērošana ir katra Zatlera Reformu partijas biedra pienākums, kuru tas brīvprātīgi uzņemas līdz ar iestāšanos partijā.” Un tur ir rakstīts tā: „Biedrs ar cieņu izturas pret savas partijas biedriem un citu politisko partiju pārstāvjiem. Biedrs ievēro sabiedrībā pieņemtās vispārējās uzvedības normas. Biedrs apzinās sevi kā Latvijas sabiedrības daļu un izturas pret sabiedrības locekļiem kā pret sabiedrotajiem, nevis pretiniekiem. Zatlera Reformu partijas biedrs kopj savu runu un valsts valodas prasmi, nelieto aizskarošus vārdus un žestus, un darbības, kas var aizvainot citas personas cieņu un godu.” Un, ja jūs to smuki sāksiet ievērot, tad varbūt jūs dabūsiet mīļu opozīciju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Tas ir labi, ka mums izvērtās tāda normāla diskusija, kaut gan ir daži kolēģi, kam acīmredzot nav ko teikt, izņemot kaut kādas atsauces uz Krievijas Federālo drošības dienestu un vēl nezin ko. Tiem es neatbildēšu.

Cienījamā Čepānes kundze! Man ne prātā nenāca apšaubīt prokuratūras kompetenci. Es runāju par kaut ko citu – par morāli, par ētiku, jo tiesiskums, manā skatījumā, ietver sevī arī morāles aspektus, un tāpēc es nevaru samierināties ar tiem pārmetumiem „Saskaņas Centram”. Jums var nepatikt, kā mēs balsojam, bet mēs sakām, kā mēs balsojam, un mēs pildām... turam savu vārdu. Atšķirībā no ļoti daudziem koalīcijas deputātiem, kā mēs zinām. (No zāles dep. A.Pabriks: „Balsojam!”)

Liekulību un divkosību patiešām es ienīstu tāpat, kā to ienīstat jūs. Un šajā ziņā es jums pilnīgi piekrītu, bet nevaru neatgādināt, ka mēs esam vienlīdzīgi. Es ļoti cienu jūs kā profesori, kā profesionāli, bet šeit jūs neesat profesore; šeit mēs visi esam deputāti, par ko nobalsoja Latvijas pilsoņi, kas ir vienlīdzīgi. Un mācīt vienam otru, iejaukties partijas iekšējās lietās – es domāju, tas īsti neiet kopā ar tiesiskuma principiem. Īpaši tas attiecas uz Liepiņa kunga teikto.

Liepiņa kungs, es būtu jums ļoti pateicīgs, ja jūs tomēr paskaidrotu, ko jūs domājat ar šo atbalstu. Tātad jūs dalāt visus Latvijas pilsoņus „mūsējos” un „jūsējos”, un, jūsuprāt, „jūsējiem” jādod zvērests par uzticību mūsējiem. Vai kā jūs to saprotat? Piedodiet, visu cieņu, bet man ir absolūti tādas pašas tiesības kā jums! Es šajā valstī esmu dzimis, visu mūžu nodzīvojis, nekad nepiedalījos kompartijā, un principā es nesaprotu, kādas jums ir tiesības kaut ko no manis prasīt, jo zināt... Jā, patiešām, jūs mums pārmetat to, ka mēs it kā dalām pilsoņus kaut kādās grupās. Taču jūs tos pirmie sadalāt „jūsējos” un „mūsējos”. Jūs atsaucāties uz kaut kādu jūsu principu Nr.10. Un pat tas, ka šis princips ir kaut kur jūsu pamatvērtību beigās, arī par kaut ko liecina. Bet mēs jau nerakstām šādus principus uz papīra. Mēs īstenojam tos dzīvē, jo mēs „Saskaņas Centrā” patiešām nedalāmies latviešos, nelatviešos, dzimtos pilsoņos vai naturalizētos pilsoņos. Mēs patiešām īstenojam šo ideju praksē. Tas jums nepatīk. Ko jūs mums pārmetat? Ziniet, tas ir patiešām diezgan bīstami!

Attiecībā uz Olšteina kunga teikto man ir grūti reaģēt. Man šķiet, ka visbriesmīgākais ir tas, ka šis cilvēks patiešām tic tam, ko viņš saka, un tur man komentāru nav. (Zālē smiekli.)

Čepānes kundze, jūs atsaucāties uz mūsu vārdiem! Es atsaucos uz jūsu darbiem. Un te tomēr ir zināmas problēmas. Attiecībā uz Sociālistiskās partijas programmu... Es to nelasīju un netaisos lasīt. Mums ir labi kolēģi, deputāti, kas ir Sociālistiskās partijas biedri, kas ir ievēlēti uz „Saskaņas Centra” priekšvēlēšanu programmas pamata. Vai jums ir kaut kāds apliecinājums, ka kāds no šiem deputātiem kādreiz ir balsojis pret šo programmu? Kādreiz nodevis vai kaut ko tādu izdarījis? Mums tādu pierādījumu nav!

Neatkarīgi no partijas piederības visi „Saskaņas Centra” deputāti stingri pilda partijas programmu, un tāpēc es nedomāju, ka... Bet, ja jums ir interesanti lasīt kaut kādas partiju programmas, nu tad varbūt jūs varētu palasīt „Visu Latvijai!” programmas. Arī priekšvēlēšanu programmu. Tur arī ir ļoti interesantas lietas, ko jūs varētu kritizēt.

„Saskaņas Centrs” – es gribu to uzsvērt – ir vienīgā Latvijas partija, kas tādos jautājumos kā sabiedrības integrācija, cilvēktiesības, valodas politika, konsekventi balstās uz mūsdienu Eiropas standartiem un principiem. Mūsu pozīcija pilnībā atbilst visu starptautisko organizāciju rekomendācijām, ko jūs kā koalīcija negribat pildīt. Es šobrīd negribētu iedziļināties šajā jautājumā (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Bet vajadzētu!”), bet es stingri noraidu visus šādus pārmetumus.

Un pats pēdējais. Nu, pacieties, Dzintar! Tātad es šobrīd domāju nevis par mums – par deputātiem. Es domāju par tiem tūkstošiem, desmitiem tūkstošu jaunu, izglītotu cilvēku, kas sēž un gaida, ko mēs šodien izlemsim. Viņi gaida pārmaiņas. Jūsu piedāvājums – nekādu pārmaiņu, turpināt to pašu! Es nešaubos, Dombrovska kungs, ka jūs kārtējo reizi atradīsiet kaut kādus makroekonomiskus rādītājus, ar ko jūs varēsiet plātīties kaut kur starptautiskajos forumos un saņemsiet kaut kādas balvas. Bet par galvenajiem rādītājiem, ko rāda tautas skaitīšana, jūs klusējat. Un es baidos, ka tad, ja šī valdība tiks apstiprināta, tad šie jaunie cilvēki izvēlēsies ceļu uz lidostu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei, otro reizi.

I.Grigule (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Klausoties visas šīs diskusijas, mana pārliecība nostiprinās ar katru minūti, ka šī valdība būs ciparu valdība. Šī valdība būs grāmatvežu kārtējā valdība, kas gribēs savilkt bilances galus kopā. Šī valdība būs iedomātu, pašmērķīgu reformu valdība, kurai jāattaisno savs nosaukums. Šī valdība nedomās par cilvēku. Un diemžēl, tā kā Zaļo un Zemnieku savienība nav pozīcijā, nav koalīcijā un nav valdībā... (Zālē pieaudzis troksnis.) Āmuriņu, lūdzu! Paldies... Tā kā mēs neesam koalīcijā, tad es varu apgalvot pilnīgi droši, ar vislielāko pārliecību, ka šajā valdībā neviens stingri nenostāsies pensionāru pusē, neviens stingri nenostāsies jauno ģimeņu pusē, māmiņu ar bērniem pusē, neviens stingri neaizstāvēs lauksaimnieku intereses. Neviens neaizstāvēs studentus un skolēnus.

Tā ka, Latvijas tauta, saņemsiet šodien to, ko esat ievēlējuši!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, cienījamā 11.Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamie deputāti, nu jau kolēģi!

Šodien mums ir jāvērtē lēmuma projekts par uzticības izteikšanu jaunajam Ministru kabinetam. Tā pamatā ir „Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību”.

Es ļoti ilgi sēdēju un vēroju, kā rindas kārtībā bija pieteikušies ļoti daudzi un kā tās „strīpas” lēkāja – vieni pieteicās, otri atteicās. Bet šajā gadījumā es nevēlētos, lai mana uzruna un viedoklis būtu jāpārspīlē un jāpielīdzina Andreja Pumpura attēlotajai Lāčplēša cīņai ar Tumšo bruņinieku. Attiecīgi eposu citēju:

“Sāka tie nu abi lauzties,

Tā ka zeme līgojās.”

Es domāju, ka no šīs tribīnes... no tribīnes es paudīšu viedokli, izmantojot, Meierovica vārdiem runājot, „iespēju sagādāt un izauklēt Latvijas laimi”.

Nepieskaršos politisko partiju programmām, koalīciju veidošanas procesam, intrigām un meliem, piedāvātajam ministru sastāvam, pašreizējā Ministru kabineta padarītajiem vai nepadarītajiem darbiem. Šodien darba kārtībā nav jautājums par pagātni. Šodien darba kārtībā ir jautājums par tagadni un par nākotni, kas visus mūs sagaida.

Es vēlos runāt par to daudzsološo nākotni, kas izriet no deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību. Pašreizējā situācijā ir redzams, ka Zatlera Reformu partija, VIENOTĪBA un nacionālā apvienība, kā arī seši atšķēlušies deputāti ir saskaņojuši jautājumus (domājams, arī intereses), kurus valdību veidojošās partijas un šie seši deputāti konceptuāli akceptēja, iekļaujot Valdības deklarācijā. Protams, mulsina, ka neviens no šiem sešiem neatkarīgajiem deputātiem šo deklarāciju nav parakstījis. Bet tas nu lai paliek zinātniskām diskusijām, jo likums jau neprasa šiem deputātiem šo deklarāciju parakstīt.

Veidojamās koalīcijas raksturošanai sabiedrībā un arī mūsu vidū tiek izmantoti visdažādākie epiteti, tikmēr paši koalīcijas dalībnieki to dēvē par reformu un tiesiskuma koalīciju. Tad nu, lūk, tieši tiesiskuma aspektiem, kuri šajā laikā tika daudzināti, manuprāt, ļoti daudz, es arī vēlētos pieskarties.

Mēs runāsim par tiesiskumu, un man ir liels prieks, ka minētajā Saeimā ir ievēlēti pārsvarā juristi, kuri par tiesiskumu varētu spriest, nevadoties pēc savas politiskās piederības un pārliecības.

Likumam ir spēks. Ministru kabineta iekārtas likums stingri reglamentē Valdības deklarācijas izstrādes procedūru. Zīmīgi, ka minēto likumu ir parakstījis un izsludinājis tālaika Valsts prezidents Valdis Zatlera kungs. Ministru kabineta iekārtas likuma 22.panta otrā daļa nosaka (citēju): „Lai nodrošinātu Ministru kabineta darbības nepārtrauktību un izstrādātu Deklarāciju, tūlīt pēc tam, kad Valsts prezidents aicinājis Ministru prezidenta amata kandidātu, Valsts kancelejai iesniedzama informācija par attiecīgā Ministru kabineta locekļa kompetencē esošajiem jautājumiem un iesākto lietu virzību. Valsts kanceleja to apkopo un nodod Ministru prezidenta amata kandidātam.”

Ministru kabineta iekārtas likuma 15.panta otrā daļa nosaka: „Ministru prezidenta amata kandidāts nodrošina to, ka Deklarācija tiek izstrādāta, iepazīstoties ar šā likuma 22.pantā noteiktajā kārtībā sagatavoto informāciju, lai nodrošinātu lietu nepārtrauktību.”

Konkrētajā situācijā ir jautājums: vai topošās koalīcijas partneriem un ministru amata kandidātiem likumā noteiktajā kārtībā tika nodota Valsts kancelejas apkopotā informācija par iesākto lietu virzību un vai likumā noteiktajā kārtībā tika nodrošināta topošās koalīcijas partneriem iespēja iepazīties ar šo informāciju?

Man ir jautājums: kurš ir autors šai deklarācijai? Varbūt tās autors ir Valsts kanceleja, nevis topošais Ministru kabinets? Kādā laikā šī deklarācija tapa? Kad tika dalīti amati? Vai ministru amata kandidāti apzinās minētās deklarācijas tiesiskās sekas? Vai ir informēti, ka šī deklarācija nav nekādā veidā grozāma un papildināma? Mani mulsina jebkādā veidā likumos un citos normatīvajos aktos nenoregulētie jautājumi attiecībā uz koalīcijas līgumiem. Šie koalīcijas līgumi, lai kas arī būtu tos parakstījis, būs pretrunā ar šīm... ar Valdības deklarāciju, un tie nestāvēs pāri pār to, par ko mēs šodien, tagad, lemsim.

Piedāvātā deklarācijas projekta parakstīšana un iesniegšana Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājai, manā skatījumā, nav tiesiska, jo pašreiz sagatavotais dokuments, kas publiski tiek dēvēts par deklarāciju, ir sagatavots, pārkāpjot šo likumā noteikto procedūru, kā arī bez attiecīgās iepazīšanās ar Valsts kancelejas apkopoto informāciju no ministru amata kandidātu puses. Ir jānorāda arī tas, ka Ministru kabineta iekārtas likuma 15.panta pirmā daļa nosaka, ka deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību ir politisko vadlīniju dokuments, kuru izstrādā visam Ministru kabineta pilnvaru laikam un kurš ietver Ministru kabineta darbības prioritātes, sasniedzamos mērķus un rezultātu. Pašreiz sagatavotais dokuments vairāk atgādina politisko partiju lozungu apkopojumu, nevis metodiski sagatavotu politisku dokumentu (No zāles dep. A.Pabrika starpsaucieni.), kas būtu par... Nu, bet, piedodiet, es jūs nepārtraucu!

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli!

A.Elksniņš. Viss kārtībā, jā!... Nevis metodiski sagatavotu politikas dokumentu, kas būtu par pamatu nopietnam un ilgtspējīgam valdības darbam. Praktiski nevienā no deklarācijas punktiem nav minēti sasniedzamie mērķi un rezultāti. Šī deklarācija, vadoties pēc likumā ietvertajiem aspektiem, pēc kuriem ikviens no jums vadās, ir prettiesiska, faktiski tā ir tā pati vecās koalīcijas – VIENOTĪBAS un Zaļo un Zemnieku savienības – deklarācija, kur atsevišķās sadaļās īsti pat nevar saskatīt atšķirības. (No zāles dep. J.Reirs: „Par valsts valodu!”) Piemēram, sadaļa, kas regulē valsts pārvaldes un pašvaldību jautājumus... Tā ir burtiski nokopēta! Kur tad pēkšņi ir pazuduši solījumi par sabiedrības, sabiedrisko organizāciju piesaisti līdzdalībai valsts pārvaldē, kas realizētos šāda dokumenta kopīgā izstrādē vai vismaz uzklausīšanā un viedokļu atspoguļošanā? Zudis ir atklātums šā dokumenta pieņemšanas procesā. Un pašreiz jebkādas sabiedriskās organizācijas, kuras aktīvi vakar un arī šodien izteicās par minētās deklarācijas saturu, šīs deklarācijas tekstā ietvertas netiks. Tā ka sabiedrību mānīt un mālēt acis ciet, ka rīcības plānā mēs ietversim daudz ko plašāk, nekā ir noteikts šajā deklarācijā, ir prettiesiski. Šādos apstākļos šajā Valdības deklarācijā ir ļoti izteikta valsts varas un sabiedrībā esošā šķirtne – mēs un viņi.

Ņemot vērā Valdības deklarācijas nozīmīgo lomu Ministru kabineta iecerēto darbību vadlīnijās, šodien mums būtu nopietni jāizvērtē tas, vai vēlamies pēc iespējas ātrāk sastādīt valdību ar nekvalitatīvu deklarāciju vai nopietni strādāt Latvijas Republikas iedzīvotāju labā. Skumji, ka tieši saturiskās lietas valdības darbā atkal aizstājusi amatu dalīšanas kāre. Kas tā par tiesiskuma valdību, kas pati neievēro likumus, izstrādājot savu deklarāciju? Vai šo deklarāciju tāpēc nevar uzskatīt par prettiesisku? Vai sabiedrībai ir bijušas dotas tiesības piedalīties tās izstrādē, kā tas tika solīts iepriekš? Vai ministru amata kandidāti, kuri tikai vakar pēc pusdienlaika ir tikuši nosaukti, var uzņemties atbildību par deklarācijas attiecīgajām sadaļām, kas attiecas tieši uz viņu vadītajām ministrijām, nevis par deklarāciju kopumā (No zāles dep. J.Reirs: „Var!”) tās vispārīgajos aspektos?

Pēc Valda Zatlera rīkojuma par Saeimas atlaišanu sabiedrība cerēja ieraudzīt izmaiņas politiskajā kultūrā, likumības ievērošanā un tiesiskuma stiprināšanā. Tomēr mēs redzam, ka šīs cerības nav piepildījušās. Jaunā koalīcija ir izveidota, balstoties uz meliem, un to nekādā gadījumā nevar apzīmēt kā tiesiskuma koalīciju. Vērojot Saeimas komisiju vadītāju ievēlēšanu, es biju patīkami pārsteigts, ka daudzās no tām šie deputāti, par kuriem notika balsojums, balsošanā nepiedalījās. (No zāles dep. I.Čepāne: „Kāds tam sakars?”) Tas skar konkrēti Pabrika kungu un Čepānes kundzi. Man bija patiess prieks, ka tie politiķi (No zāles dep. A.Pabriks: „Es atturējos!”)... Jā, jūs atturējāties. Es arī par to runāju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

A.Elksniņš. Man ir patiess prieks, ka minētie kolēģi deputāti balsojumā par sevi ir atturējušies. Man šodien būtu jums aicinājums, vērojot Saeimas komisiju vadītāju ievēlēšanas kārtību. Tad attiecīgi šī rīcība ir ētiska tiesiskuma ietvaros. Arīdzan pirms šodienas balsojuma es vēlos uzrunāt ministru amata kandidātus un lūgt: rīkojieties tiesiski, sevi ievēlot, un par sevi nebalsojiet! (No zāles dep. A.Pabriks: „Ronis nebalsos!”) Vai arī šajā gadījumā mēs varam, Junga vārdiem runājot, teikt, ka jūsu ētika un morāle beidzas tur, kur vairs nedarbojas Krimināllikums?

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

(Starpsaucieni no zāles: „Tikai vienreiz!”)

 

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Nu, tā kā es jau iepriekšējās sēdēs esmu runājis vairāk nekā pārējie, es šinī mēģināšu tā īsāk.

Viss šis koalīcijas un valdības veidošanas process atgādina tādu politiskās inkvizīcijas procesu, kādā savulaik, viduslaikos, valdošie dogmatiķi izrēķinājās ar tiem, kuri vēlējās reformas, kuri gribēja kaut ko mainīt.

Šodien, visticamāk, mēs pieredzēsim jaunu inkvizīcijas procesa posmu, kurā nu jau tiks ierauta visa valsts. Jācer, ka šis posms nebūs ilgs, kā mēs saprotam. Toties tas var būt ļoti sāpīgs. Un tāpēc, Dievs, dod spēku Latvijai izturēt to un piecelties no šā moku sola, un īstenot pēc tam to, kas tik daudz un skaisti ir bijis runāts! Un lai savukārt tiem, kuriem nebūs tā paveicies ar šo inkvizīcijas procesa izturēšanu, kā savulaik Galileo Galilejam pietiktu spēka pateikt: „Un tomēr viņa griežas!” Un tomēr mēs īstenosim šīs reformas!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Urbanovičam... Debates slēdzu.

Vai Dombrovska kungs vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam šādā sastāvā:

Ministru prezidents — Valdis Dombrovskis,

aizsardzības ministrs — Artis Pabriks,

ārlietu ministrs — Edgars Rinkēvičs,

ekonomikas ministrs — Daniels Pavļuts,

finanšu ministrs — Andris Vilks,

iekšlietu ministrs — Rihards Kozlovskis,

izglītības un zinātnes ministrs — Roberts Ķīlis,

kultūras ministre — Žaneta Jaunzeme-Grende,

labklājības ministre — Ilze Viņķele,

satiksmes ministrs — Aivis Ronis,

tieslietu ministrs — Gaidis Bērziņš,

veselības ministre — Ingrīda Circene,

vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrs — Edmunds Sprūdžs,

zemkopības ministre — Laimdota Straujuma.

Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Nevar balsot! Nepareizi nolasīja — tur citādi rakstīts!”) Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 38, atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Skaidrojums par balsojumu.)

Apsveicu Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un jaunievēlēto Ministru kabinetu! Vēlu izturību un veiksmi veikt tos svarīgos uzdevumus, kas ierakstīti un apstiprināti Valdības deklarācijā!

Pirms mēs reģistrējamies, paziņojumam vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uz sēdi sanāk 15 minūtes pēc Saeimas sēdes beigām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Paziņojumam vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pēc pusstundas – pulksten 13.15 – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai!

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav klāt, Ina Druviete... ir, Andrejs Klementjevs... ir, Mihails Zemļinskis... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 25.oktobra ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS

11. Saeimas rudens sesijas 5. (ārkārtas) sēde
2011. gada 25. oktobrī

 

 

Lēmuma projekts „Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam” (Nr. 25/Lm11)
(Dok. Nr. 41)
   
Ziņo - Ministru prezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis
   
Debates - dep. V.Agešins
  - dep. S.Mirskis
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. V.Reskājs
  - dep. V.Orlovs
  - dep. R.Vējonis
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Grigule
  - dep. J.Viļums
  - dep. K.Seržants
  - dep. N.Kabanovs
  - dep. I.Līdaka
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. K.Olšteins
   
Paziņojums
  - Saeimas sekretārs Dz.Rasnačs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. I.Bišofa
  - dep. V.Valainis
  - dep. J.Tutins
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. V.Orlovs
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. K.Seržants
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. I.Grigule
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Zariņš
   
Paziņojumi
  - dep. I.Mūrniece
  - dep. J.Reirs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 25.10.2011 12:44:56 bal001
Par - 57, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam (25/Lm11)

Ceturdien, 23.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēdes turpinājums
12:30  Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēde
15:15  Saeimas kārtējā sēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem