10.Saeimas stenogramma - 16.06.2011

Latvijas Republikas 10.Saeimas
pavasara sesijas devītās sēdes
2011.gada 9.jūnijā
turpinājums
 2011.gada 16.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Saskaņā ar darba kārtību mums ir jāturpina 9.jūnijā pārtrauktā Saeimas sēde.

 

Nākamais darba kārtības jautājums – „Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā galaziņojums”.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Labdien, cienījamās dāmas un godātie kungi!

Es tagad runāšu komisijas vārdā, bet ar savu personīgo viedokli uzstāšos pēc tam debatēs.

Šobrīd netaisos lasīt galaziņojumu no tribīnes, jo deputātiem ir iespēja ar to iepazīties tāpat kā ikvienam valstī, jo ziņojums ir ievietots Saeimas mājaslapā.

Galaziņojumu parakstīja visi desmit komisijas locekļi. Daži komisijas locekļi saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 13.panta trešo daļu pievienoja savas atsevišķās domas, par kurām sacīšu vēlāk.

Mūsu komisijai atvēlētajā laikā bija jāsagatavo secinājumi, kā arī jautājumi valsts amatpersonām, kurus varēs uzdot tie, kas pēc mums turpinās parlamentāro izmeklēšanu. Uzsveru, ka piecu nedēļu laikā tas bija viss, kas bija iespējams, lai uzsāktu nopietnu izmeklēšanu, saistītu ar iespējamo finanšu noziegumu analīzi. Eksperti, kuri bija uzaicināti darbam komisijā, apliecina, ka tāda veida izmeklēšana prasot vismaz sešus mēnešus. Mēs nolēmām uzsākt darbu no dokumentu saņemšanas brīža un ķērāmies pie secinājumiem, kurus izdarīja liela informācijas apjoma analīzes rezultātā Valsts kontrole savos revīzijas ziņojumos.

Mūsu otrs uzdevums bija prokuratūras lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu analīze, tātad kriminālprocesa par valsts amatpersonu rīcības likumību un atbilstību valsts interesēm, gatavojot bankas pārņemšanu. Kriminālprocess bija uzsākts tieši uz Valsts kontroles revīzijas ziņojuma pamata, ilga 10 mēnešus un tika izbeigts, jo prokuratūra tika konstatējusi, ka valdība rīkojusies savas kompetences ietvaros savlaicīgi un maksimāli iespējami ātri, ievērojot Latvijas valsts intereses un novēršot iespējamās smagākās sekas Latvijas valstij, finanšu sistēmai un tautsaimniecībai. Un tas bija viss, ko sabiedrība uzzināja no prokuratūras par paveikto darbu, taču no prokuratūras saņemtais lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu rada jaunus jautājumus, nevis sniedz atbildes uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumiem.

Es nosaukšu piecus secinājumus par prokuratūras paveikto, kuros izpaužas komisiju locekļu vairākuma neapmierinātība ar prokuratūras paveikto.

Pirmkārt. Prokuratūra atstāja bez ievērības to, ka, kaut gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2008.gada 7.novembrī lūdza sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi iespējami īsā laikā, lai noteiktu saistību ierobežojumus „Parex bankai”, ierobežojumi tika uzlikti tikai pēc 24 dienām, kad no 2008.gada 7.novembra līdz 2008.gada 1.decembrim no „Parex bankas” kontiem bija aizplūdusi ievērojama naudas summa. Kāpēc tam netiek dots vērtējums prokuratūrā?

Otrkārt. Nav analizēts un noskaidrots, kurām valsts amatpersonām būtu jāuzņemas atbildība par bezdarbību, pieļaujot, ka šajā laika periodā valsts un pašvaldību uzņēmumi, iestādes un organizācijas nekontrolēti izņēma lielā apmērā naudas līdzekļus no kontiem „Parex bankā”.

Treškārt. Nav noskaidrots, vai ilgstoša ierobežojumu nepiemērošana nav tieši vai pastarpināti saistīta ar nepieciešamību nodrošināt iepriekš minēto iespēju ne tikai attiecīgajām iestādēm, organizācijām, bet arī kādām citām Latvijas un ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām.

Ceturtkārt. Komisija secināja, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora Adlera lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pamatā balstīts uz Finanšu ministrijas, FKTK un Latvijas Bankas atzinumiem, slēdzieniem un viedokļiem, kā arī šo iestāžu amatpersonu liecībām, bet tieši Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas amatpersonas bija tās, kas organizēja un veica „Parex bankas” pārņemšanas procesu.

Un piektais secinājums. Nav skaidrs, vai prokuratūra, veicot resorisko pārbaudi un turpmāko izmeklēšanu, izmantoja iespēju analizēt, atlasīt faktus un noskaidrot aizplūdušo naudas līdzekļu patiesos labuma guvējus un viņu iespējamo saistību ar tām personām, kuras bija iesaistītas „Parex bankas” pārņemšanā.

Ir sagatavoti jautājumi valsts amatpersonām, tie nav publicējami izmeklēšanas interesēs, kura, ceru, turpināsies 11.Saeimā.

Galaziņojumu parakstīja, kā jau teicu, visi desmit komisijas locekļi, no tiem viens ziņojumam nepiekrita, četri komisijas locekļi nepiekrīt galaziņojumā ietvertajam secinājumam, ka, sākot rudens sesiju, darbs jāturpina, izveidojot jaunu Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisiju, bet pieļauj turpinājumu pēc „Parex” un „Citadeles” pārdošanas.

Tomēr atdalīsim ķīseli no kompota, kolēģi! Viena lieta – pārdot tirgū biznesus ar apliecinātiem objektīviem finanšu rādītājiem, cita lieta – saprast, kā valsts tika līdz lielākās komercbankas nacionalizācijai un turpmākai sadalīšanai divās pārdodamās iestādēs.

Es, tāpat kā komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks un komisijas locekļi Viktors Jakovļevs un Dzintars Rasnačs, atbalstu jaunas Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, bet nu jau pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas.

Mūsu komisija, uzskatu, ielika kāju durvīs, bet jaunās komisijas uzdevums būs atvērt šīs durvis vaļā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā neviens nav pieteicies debatēs, jautājums uzskatāms par izskatītu... Ā, jā... Lūdzu, Pimenova kungs!

Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja!

Kolēģi! Ar galaziņojumu noslēdzas parlamenta mēģinājums savu vēlētāju vārdā tikt līdz skaidrībai par „Parex bankas” pārņemšanu valsts īpašumā nepieredzētas finanšu krīzes apstākļos ar ļoti smagām sekām valsts budžetam un ar no tā izrietošo nepieciešamību aizņemties starptautiskajās finanšu organizācijās. Un tie mūsu kolēģi, kuri ierosināja komisijas izveidošanu, labi saprata, ka informācijas apjoms, kurš bija jāanalizē, ir milzīgs un ka turklāt tam būs atvēlēts ļoti īss laiks, un ka šis jautājums sastaps ļoti lielu nelabvēļu skaitu kaut vai tāpēc, ka pie lietas komisijā ķērās klāt opozīcijas deputāti. Un arī par to, ka komisijas darbību nepagarināšot, mēs dzirdējām jau uzreiz pēc tās izveidošanas.

Esmu pārliecināts, ka „Parex bankas” pārņemšanas parlamentārā izmeklēšana bija pārbaudījums Saeimas briedumam un pārbaudījums tam, vai Latvijas parlamentam ir patstāvīga vara, vai tam ir sava griba, pašcieņa un lepnums vai tā uzdevums ir vienkārši reducēts uz politiķu katapultēšanu izpildvarā un tālāko valdības pasūtījumu apkalpošanu.

Es uzskatu, ka parlaments šo pārbaudījumu neizturēja. Un vai ne tāpēc tādu lielu pretestību sastapa Saeimā parlamentārā izmeklēšana, ka tā varētu izvilkt dažus skeletus no Latvijas elites skapjiem?

Es gribu atgādināt, kā pilda savus pienākumus deputāti citos Eiropas parlamentos, kad valsts saduras ar tādiem izaicinājumiem, kas līdzīgi tiem, ko piedzīvoja Latvija.

Īslandē neilgi pēc finanšu krīzes sākšanās bija izveidota parlamentārā izmeklēšanas komisija, kura secināja, ka trīs Īslandes banku sabrukumā, kas izraisīja valstī vēl nepieredzētu finanšu krīzi, ir vainojama tieši valdības īstenotā politika. Īslandes premjeram bijis pa spēkam novērst šo finanšu krīzi, bet viņš to neesot izdarījis – tā secināja izmeklēšanas komisija. Tā bija izveidota 2008.gada beigās, strādāja līdz 2010.gada aprīlim un iesniedza parlamentā ziņojumu, kura apjoms bija ap 2000 lappusēm. Iepriekšējā nedēļā Augstākajā tiesā Īslandē tika iesniegta prasība pret bijušo valsts premjerministru, kuru apsūdz nolaidīgā valsts naudas tērēšanā, kā arī pret viņa vadītās valdības finanšu ministru, banku ministru un ārlietu ministri. Tiesas sēdēs tikšot uzklausīti vairāk nekā 40 liecinieku, to skaitā bijušie ministri, ministriju darbinieki, Centrālajā bankā strādājošie un triju bankrotējušo banku direktori.

Es lūdzu jūs nesaskatīt manis teiktajā draudus mūsu bijušajam premjeram. Es pieminēju Īslandes piemēru tādēļ, lai nodemonstrētu Īslandes parlamenta deputātu apņēmību patstāvīgi un pēc vēlētāju norādījuma risināt savai dzimtenei liktenīgus jautājumus. Un kā šajā sakarā uzrakstīja interneta portālā kāds „Latvijas Avīzes” lasītājs: „Latvija, mācies!”

Es gribu pateikt to, ka mēs savukārt darījām tā, rīkojamies tā, labi saprotot, ka atvēlētajā laikā mums nebūs iespējas patiešām kaut ko uzzināt no konkrētām amatpersonām. Galvenais bija sagatavot fundamentu, balstoties uz kura, jūs, kolēģi, (tad mēs vēl nezinājām, ka mums būs pārvēlēšanas valstī) vai citi deputāti tomēr tiks pie skaidrības un paskaidros gan sev, gan saviem vēlētājiem, kas tad tieši notika ar „Parex banku”, kā varēja notikt tā, ka liela summa no valsts pārvaldītās bankas, kuru mēs jebkurš varējām uzskatīt par drošu, jo valstij piederēja kontrolpakete, tomēr aizgāja, bija izņemta, jo pašvaldības vai valsts iestādes tai nezināmu iemeslu dēļ jau neuzticas.

Es domāju, jautājums ir uzdodams un pētāms jau jaunajā Saeimā. Un es gribu aicināt jūs visus būt ievēlētiem jaunajā Saeimā un turpināt šo darbu tādā veidā, kā jūs to saprotat un ko uzskatāt par taisnīgāko.

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un godātie kolēģi!

Manuprāt, viena daļa kolēģu īsti neapzinās, ka Saeimas pašiznīcināšanās process aizsākās daudz ātrāk. Daudzi lēmumi tika pieņemti visai dīvaini. Un viens no pirmajiem soļiem, kam sekoja Saeimas 26.maija sēdes lēmums par neizdošanu kratīšanai, bija Saeimas 19.maija sēdes lēmums par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības laika nepagarināšanu. Kāpēc es velku šādas paralēles? Arī šinī komisijā darbojās tiesībsargājošo struktūru pārstāvji (Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurora vietniece Elga Jonikāne un Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova), un viņiem, tāpat kā pārējiem Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem, nebija iespējas... šāda iespēja netika dota – veikt tālāku izmeklēšanu, lai atbildētu uz tiem jautājumiem, kuri interesē sabiedrībai. Šos jautājumus daļēji jau es uzdevu iepriekšējā reizē, kad šis lēmums tika pieņemts, bet šodien es uzdošu vēl pāris jautājumu, uz kuriem, es ceru, atbildes tiks meklētas jaunajā Saeimā. Ceru, ka jaunā Saeima citādāk skatīsies uz lietām un pieņems lēmumu par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības atjaunošanu jaunā sastāvā.

Šeit jau pieminētais Īslandes piemērs bija zīmīgs ar to, ka tās īpašā izmeklēšanas komisija darbojās pusotru gadu un tās darbs noslēdzās ar to, ka... tās darba rezultāts bija tas, ka atbildīgo personu sarakstā nonāca divi bijušie premjerministri, Centrālās bankas vadītājs, finanšu ministrs, banku lietu ministrs un vairākas uzraugošo institūciju amatpersonas. Ir uzsākts tiesas process, kas liecina par Īslandes valsts varas spēju godprātīgi izvērtēt iesaistīto personu un atbildīgo amatpersonu atbildību.

Vai Latvijā nevēlas noskaidrot atbildīgos par vienu miljardu vērto, no visiem aspektiem visnotaļ apšaubāmo darījumu? Vēlas! Bet šīs Saeimas vairākums diemžēl ne.

Jautājums, kas, manuprāt, ir viens no būtiskajiem un kas arī šodien joprojām ir darba kārtībā, jo notiek Latvijas Hipotēku un zemes bankas restrukturizācijas process (ja to tā var nosaukt), ir tāds: kāda bija vienošanās ar zviedru konsultantiem vai kādas bija šīs grupas prasības, kas tika pieņemtas pirms starptautiskās palīdzības nodrošinājuma kā tāds buferis, līdz šī nauda ieplūda valsts kasē? Varbūt šīs prasības un šī cena bija iznīcināta valsts banka, kas bija kā konkurents lielajām zviedru bankām?

Arī daudzus citus jautājumus mēs esam noformulējuši un iekļāvuši savā ziņojumā, un es ceru, ka nākamā Saeima komisijas darbu atjaunos, atbildi atradīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Godātie Saeimas deputāti! Runājot par šīs komisijas darbu, protams, ir jāskatās arī uz pagātni, uz tām komisijām, kas ir bijušas līdz šim, un jāsecina, ka parlamentāro komisiju darbs var būt veiksmīgs tikai tad, ja šo komisiju darbā tiek pieaicināti tiešām augstākā līmeņa eksperti. Kolēģis Imants Parādnieks jau minēja Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvi un prokuratūras pārstāvi.

Taču vēlos jums minēt dažus vārdus par Īslandi. Ir tāds forums, ko sauc Ziemeļu un Baltijas valstu astotnieka parlamentu spīkeru sanāksme. Pagājušajā gadā šī sanāksme mums kopā ar toreizējo Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzes kungu bija Reikjavīkā, un viens no ziņojumiem bija tieši Īslandes Augstākās tiesas tiesneša ziņojums par izmeklēšanas gaitu saistībā ar finanšu krīzi. Šis ziņojums bija ļoti interesants un parādīja to, ka Īslandē šī parlamentārās izmeklēšanas sistēma ir nedaudz citādi strukturēta.

Tātad pirmais solis, ko Īslandē dara, – tā apstiprina pavisam nelielu komisiju, trīs cilvēku komisiju, Īslandes Augstākās tiesas tiesneša vadībā. Šī komisija saņem finansējumu, šī komisija pieaicina... Tā bija pieaicinājusi 50 finanšu ekspertus, un šie 50 finanšu eksperti kopā ar komisiju strādāja vairāk nekā pusgadu. Kā atceros, tie bija kādi 8 vai 9 mēneši. Komisija sagatavoja milzīga apjoma ziņojumu. Šis ziņojums nonāca parlamentā, Īslandes parlamentā, un jau tikai pēc tam šim darbam pieslēdzās parlamentāriešu izveidota komisija, kura šim ziņojumam deva likumdevēja slēdzienu, kas būtu jādara, lai Īslandes vēsturē turpmāk nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtotos. Šodien ir sākusies tiesvedība, un tā acīmredzot turpināsies.

Skaidrs, ka bez vainas nav arī finanšu uzraugi, taču Latvija nav mācījusies nedz no „Bankas Baltija”, nedz no „Rīgas Komercbankas”, nedz no „Parex bankas”, un komisijas darba neturpināšana ir vienkārši zaļā gaisma tādiem precedentiem arī turpmāk

Es aicinu tomēr padomāt par to, vai, startējot nākamajās vēlēšanās, vienam no solījumiem vēlētājiem nebūtu jābūt šīs bankas lietas izmeklēšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tā kā balsojums par šo jautājumu nav paredzēts, tad jautājums uzskatāms par izskatītu.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi!

Pirmām kārtām komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

V.Staņa. Tālāk. Tātad es ļoti ceru, ka visi deputāti pirmajam lasījumam ar likumprojektu ir iepazinušies, jo tas ir gana aktuāls, tāpēc ka vēlēšanas ir ļoti, ļoti iespējamas. Vai man to vajag pārstāstīt? Es domāju, ka tas nav nepieciešams, jo lietas būtība diezgan vienkārša - runa ir par periodu, kas ir šis priekšvēlēšanu periods, un par to, ka priekšvēlēšanu tēriņi partijām tiek ierobežoti uz pusi.

Tāds ir komisijas atzinums, gatavojot likumprojektu pirmajam lasījumam.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

V.Staņa. Komisijas vārdā aicinu visus tūlīt izskatīt likumprojektu arī otrajā lasījumā un to pieņemt.

Sēdes vadītāja. Vai debates... Par procedūru? Tātad jūs esat „pret”, jā? Tātad nav vienprātības attiecībā uz šo lēmumu. Līdz ar to ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

V.Staņa. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šodiena, pulksten 11.00.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?

V.Staņa. Un izskatīšana šodien. Aicinājums iekļaut...

Sēdes vadītāja. ...nākamajā Saeimas sēdē, jā?

V.Staņa. Nē, šajā... nu, nākamajā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šodiena, 16.jūnijs, pulksten 11.00, un izskatīšana Saeimas šīsdienas kārtējā sēdē. Vai ir iebildumi? Vai Rasnača kungam ir cits priekšlikums? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija)

Godātie kolēģi! Ievērojot to, ka likums tiešām ir ļoti nozīmīgs un svarīgs, mēs ierosinām priekšlikumu iesniegšanai 15 minūšu ilgu termiņu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kas mazāk?”) Mums pilnīgi pietiek ar to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad ir divi priekšlikumi: ir priekšlikums, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pulksten 10.00, un ir arī priekšlikums, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pulksten 11.00. Tātad tas mums ir jāizšķir balsojot. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms jāveic balsojums par tālāko termiņu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” ir pulksten 11.00! Lūdzu balošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 24. Tātad atbalstīts ir priekšlikums, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pulksten 11.00.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.

Likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” tika sagatavots sakarā ar to, ka šobrīd tiesību aktos nav noteikta konkrēta institūcija, kurai ar likumu būtu noteikts pienākums nodrošināt vienotu diplomātiskā protokola praksi Latvijas Republikā.

2010.gada novembrī pēc Valsts prezidenta rīkojuma Nr.3 tika izveidota darba grupa, kuru vadīja Rets Plēsums - Ārlietu ministrijas Valsts protokola vadītājs. Apkopojusi visas iniciatīvas, Saeimas Ārlietu komisija piedāvā likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” un aicina jūs, godātie kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Kurš jūnijs, es atvainojos?

S.Mirskis. 20.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 20.jūnijs. Deputāti neiebilst... Es atvainojos, 20.jūnijs - šāds termiņš ir par īsu. Termiņam jābūt vismaz 21.jūnijam, jo piecas dienas ir vajadzīgas.

S.Mirskis. Tad 21.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 21.jūnijs. Deputāti piekrīt.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izstrādājusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””.

Jau pirms divām Saeimas sēdēm mēs skatījām lielu un apjomīgu grozījumu likumā „Par tiesu varu”, un, skatot šo likumprojektu, mēs, protams, kārtējo reizi diskutējām par to, ka viena no lielākajām problēmām attiecībā uz tiesu varu ir ilgie tiesvedības procesi. Un tiesu vara pati savā starpā ir vienojusies un sagatavojusi šos priekšlikumus, kuri tiek šodien piedāvāti arī jums, - ka zemesgrāmatu tiesneši no nākamā gada 1.janvāra varētu skatīt arī veselu virkni lietu, kas saistītas ar saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kā arī pieteikumus par izsoles aktu apstiprināšanu, un tādējādi darbs tiktu atvieglots un paātrināts, jo pirmās instances tiesā vesela virkne lietu tomēr tiktu izskatītas ātrāk. Tas ir saistīts ar to, ka ekonomiskā krīze, protams, ir ietekmējusi arī zemesgrāmatu tiesnešu darbu, ir samazinājies darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem. Un tātad šie ir tiesneši, kuri jau pieder tiesu varai un kuri pēc attiecīga eksāmena nokārtošanas varētu papildināt vispārējās jurisdikcijas tiesnešu saimi.

Tātad šis likumprojekts, kā jau es teicu, ir tapis pēc pašu tiesnešu iniciatīvas, un tas ir skaņots arī visās darba grupās, bet starplaikā, kā to prasa likums, tas tiks saskaņots arī ar Tieslietu padomi. Tātad šis ir viens no tiem likumprojektiem, kuru mums vajadzētu pieņemt vēl šīs Saeimas sastāvā, lai, kā es jau minēju, zemesgrāmatu tiesneši jau no 1.janvāra varētu sākt savas jaunās darbības un šajā laikā paspētu arī nokārtot šos kvalifikācijas eksāmenus.

Tātad Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to. Lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 21.jūnijs. Deputāti neiebilst.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Anda Caunīša saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 10.Saeimas deputāta Anda Caunīša saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija savā sēdē iepazinās ar lietas materiāliem un nolēma atbalstīt 10.Saeimas deputāta Anda Caunīša saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Anda Caunīša saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC frakcija).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 10.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija savā sēdē iepazinās ar lietas materiāliem un nolēma atbalstīt 10.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es jau dzirdu, kā šovakar, kad aiziešu mājās, zvanīs mana māmiņa un teiks: „Kārli, Kārli! 50 gadus tu esi nodzīvojis, bet tādus podus neesi gāzis... Bet pietika tev aiziet uz Saeimu uz pusgadu - un gatavs! Administratīvais sods, un netīri papīri!” (No zāles dep. U.Rotbergs: „„Degpunktā” izstāsti!”) „Degpunktā” nu... Par laimi, man šodien tas nav jāvada, tā ka es atvainoties tautai nevarēšu.

Bet, ņemot vērā to, ka mums šodien ir tāda revolucionāra sēde, tad arī es gribētu dot zināmu devumu varbūt šajā revolūcijā.

Tad, kad mēs balsojām par šiem sarakstiem, mums teica: „Tas ir formāli! Tas ir formāli, viss tur ir, viss tur ir!” Izrādās, ka tomēr nav formāli, jo prese pēc tam atrada tās lietas, ko mēs nepamanījām, - gan to, ka, teiksim, tie pabalsti ir piešķirti... transporta izdevumi ir piešķirti tiem, kuri brauc uz darbu ar riteņiem, tātad Saeima apmaksā gaisu riepās... vai kādam citam, kuram pat mašīnas nav un tiesību nav. Viņš tagad varbūt palīdz maksāt līzingu kādam draugam, kas viņu ved, kur vajag.

Un tad es nolēmu vēl paskatīties, ko tad mēs tajā Saimnieciskajā komisijā esam izdarījuši septiņu mēnešu laikā. Un, atceroties mūsu prezidenta Zatlera vārdus par to, ka galvenais nav strādāt, bet galvenais ir produktīvi strādāt, man jāsecina, ka ne velna jau mēs tur neesam izdarījuši, jo mēs esam skatījušies izprintēto papīru sarakstu... skaitu, mēs esam pāris sēdes runājuši kaut ko par Saeimas autobāzi... Tā ka es it kā neredzu tur nevienu jautājumu, ko nevarētu lemt vai nu Prezidijs, vai kāda no jau esošajām komisijām, pieņemsim, Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Un tāpēc mans tas priekšlikums ir tāds, ka varbūt šādu Saimniecisko komisiju vispār vairs nevajag, jo tas jautājums par tiem pabalstiem tagad ir atkarīgs tikai un vienīgi no tā, cik tālu deputāts dzīvo, un nekāda lēmuma tur vairāk nav... Mēs neesam skatījuši ne īres līgumus konkrētus sev uz galda priekšā, vai tur viss ir kārtībā... Tā ka... nu, es vienkārši neredzu vajadzības tērēt 15 deputātu enerģiju šādā komisijā. Tas ir mans viedoklis, un es mēģināšu arī savākt piecus parakstus. Jo viens, manējais vismaz, tur jau ir. Tā ka saudzējiet sevi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais un arī pēdējais šīs sēdes darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Sergeja Mirska saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC frakcija).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 10.Saeimas deputāta Sergeja Mirska saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija savā sēdē iepazinās ar lietas materiāliem un nolēma atbalstīt 10.Saeimas deputāta Sergeja Mirska saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Sergeja Mirska saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Līdz ar to visi Saeimas 9.jūnija sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai par Saeimas 9.jūnija sēdes noslēgumu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos informēt, ka ir, protams, sasaukta Saeimas kārtējā, 16.jūnija, sēde, kura sāksies nekavējoties - pēc tam, kad Saeimas sekretāra biedrs paziņos reģistrācijas rezultātus. Un pārtraukumā mēs dosimies pulksten 10.30. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Jāveido arodbiedrība! Tas vairs nav paciešams!”)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Rīgā ievēlētais Andris Bērziņš... Ir uz vietas. Jānis Klaužs... Nav. Māris Kučinskis... Nav. Klāvs Olšteins... Nav. Vitālijs Orlovs... Ir uz vietas. Jānis Reirs... Nav.

Atgādinu, ka Klāvam Olšteinam vēl joprojām saglabājas mandāts, kamēr nav stājies cits deputāts viņa vietā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 9.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
10. Saeimas pavasara sesijas 9. sēdes
2011. gada 9. jūnijā
turpinājums 2011. gada 16. jūnijā

 

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā galaziņojums
(Dok. Nr. 970)
   
Ziņo - dep. I.Pimenovs
   
Debates - dep. I.Pimenovs
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. Dz.Rasnačs
   
Likumprojekts „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 382/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1036, 1036A)
   
Ziņo - dep. V.Staņa
   
Likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (Nr. 384/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1048, 1048A)
   
Ziņo - dep. S.Mirskis
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr. 402/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1089)
   
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 10. Saeimas deputāta Anda Caunīša saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 183/Lm10)
(Dok. Nr. 1061)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 10. Saeimas deputāta Kārļa Seržanta saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 184/Lm10)
(Dok. Nr. 1062)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Debates - dep. K.Seržants
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 10. Saeimas deputāta Sergeja Mirska saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 185/Lm10)
(Dok. Nr. 1063)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs

 

 

Balsojumi

Datums: 16.06.2011 09:42:35 bal001
Par - 81, pret - 0, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (382/Lp10), 1.lasījums

Datums: 16.06.2011 09:43:31 bal002
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (382/Lp10), 1.lasījums

Datums: 16.06.2011 09:45:28 bal003
Par - 64, pret - 1, atturas - 24. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz pulksten 11.00. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (382/Lp10), 1.lasījums, steidzams

Datums: 16.06.2011 09:47:02 bal004
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (384/Lp10), 1.lasījums

Datums: 16.06.2011 09:50:01 bal005
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (402/Lp10), 1.lasījums

Datums: 16.06.2011 09:51:11 bal006
Par - 81, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 10. Saeimas deputāta Anda Caunīša saukšanai pie administratīvās atbildības (183/Lm10)

Datums: 16.06.2011 09:55:03 bal007
Par - 75, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 10. Saeimas deputāta Kārļa Seržanta saukšanai pie administratīvās atbildības (184/Lm10)

Datums: 16.06.2011 09:56:01 bal008
Par - 69, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 10. Saeimas deputāta Sergeja Mirska saukšanai pie administratīvās atbildības (185/Lm10)

Svētdien, 18.februārī