10.Saeimas stenogramma - 5.05.2011

Latvijas Republikas 10.Saeimas
pavasara sesijas trešā sēde
2011.gada 5.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam 5.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, es vispirms gribu mūsu visu vārdā sveikt Saeimas priekšsēdētājas biedru, 9.Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, kuram vakardien tika piešķirts - un viņš to arī saņēma - otrās šķiras Trīszvaigžņu ordeni. Tātad tika piešķirts goda tituls „Trīszvaigžņu ordeņa lielvirsnieks”. Es uzskatu, ka tas ir novērtējums Daudzes kungam ne tikai kā ārstam un politiķim, bet tas tomēr ir arī novērtējums visam mūsu darbam kopumā, un jebkurš ordenis un šāda veida apbalvojums pirmām kārtām... tie ir pienākumi, nevis tiesības, un tātad, tā kā mums tagad ir arī cilvēks ar lielākiem pienākumiem, tad es novēlu ne tikai Gundaram, bet arī mums visiem atcerēties, ka vissvarīgākais, jebkuru savu darbu darot, ir darīt to Latvijas vārdā. Paldies Gundaram!

(Aplausi. No zāles dep. K.Šadurskis: „Un atbildes runa?”)

Pirms mēs sākam izskatīt tālāk apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad desmit deputāti - Ādamsons, Cilevičs, Ņikiforovs, Orlovs, Tutins un citi - ir lūguši grozīt Saeimas 5.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Jāņa Ādamsona atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat desmit deputāti - Dolgopolovs, Pimenovs, Burunovs, Urbanovičs, Ņikiforovs un citi - ir lūguši grozīt Saeimas 5.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 2011.gada 5.maija Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 5.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” (Nr.287/Lp10) otrajam lasījumam līdz š. g. 13.maijam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 5.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Zemkopības ministrijas pārstāves Valentīnas Mičurovas atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas šā gada 5.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Zemkopības ministrijas pārstāves Kristīnes Pļaskotas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Pirmā sadaļa - „Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Oficiālo publikāciju likums” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara, Cilinska, Bērziņa, Parādnieka un Dombravas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Raivis Dzintars pieteicies runāt „par”.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Latvijas politikā bieži vien ir bijis tā, ka forma un saturs - tās ir divas atšķirīgas lietas. Nu, piemēram, no vienas puses, visas partijas sevi sauc par nacionālām, bet, no otras puses, viens no galvenajiem latviskuma sargiem - Valsts valodas centrs - dzīvo tādos pusizdzīvošanas apstākļos, tādos apstākļos, ka iestāde nevar atļauties pat algot juristu.

Vēl kāds piemērs. No vienas puses, mēs demokrātijas jēdzienu dievišķojam, bet, no otras puses, par naudas šķērdētājiem saucam tos, kas vēlas izmantot vienu no galvenajām demokrātiskajām tradīcijām - tautas nobalsošanu. Faktiski tiek pateikts: „Nē, nē! Skandināvu bankas vai azartspēļu biznesu mēs neaiztiksim, bet taupīsim uz cilvēku iespējām demokrātiski piedalīties valsts pārvaldē, demokrātiski paust savu viedokli!”

Protams, ne jau aizliedzat, bet allaž atgādināt, cik ļoti nesamērīga uzdrīkstēšanās mūsdienās ir referendums.

Nacionālā apvienība lietas redz mazlietiņ citādāk. Mūsu skatījumā, plaša pilsoņu loka iesaiste lēmumu pieņemšanā ir katras valsts bagātība, par ko ir nevis jākaunina, bet jāpateicas un tā jāveicina.

Ar šo priekšlikumu mēs piedāvājam tādu kārtību, ka referendumiem būs paredzēti konkrēti laiki - divas reizes gadā. Tad visa šā pusgada laikā ierosinātos referendumus varēs rīkot vienlaikus. No vienas puses, tādā veidā ietaupītu valsts līdzekļus, bet, no otras puses, dotu skaidru signālu sabiedrībai, ka cilvēku, pilsoņu iesaistīšanās valsts pārvaldē, lēmumu pieņemšanā ir vēlama lieta, ko mēs no cilvēkiem sagaidām. Un līdz ar to, protams, būtu atņemtas iespējas politiķiem manipulēt jautājumā par referendumu dārgajām izmaksām.

Protams, ņemot vērā tās, nu, teiksim, stagnācijas tradīcijas, kas Latvijas politikā ir pastāvējušas, iespējams, ka šis likumprojekts tiks uzreiz noraidīts. Bet, godātie kolēģi, varbūt tieši tāpēc aicinu šīs tradīcijas lauzt! Es aicinu vismaz nodot šo likumprojektu komisijām, lai varētu detalizētāk un izvērstāk apspriest visus argumentus „par” un „pret”.

Protams, attiecībā uz referendumiem šis ir tikai viens no nepieciešamajiem soļiem. Nacionālā apvienība gatavojas arī iesniegt priekšlikumus, lai novērstu vai vismaz mazinātu ārvalstīm iespējas referendumus finansēt, kā arī iespējas referenduma ierosināšanas procesā izmantot e-parakstus. Bet šobrīd, godātie kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret”.

Bet, tā kā deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu, mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Dzintara, Cilinska, Bērziņa, Parādnieka un Dombravas iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 67, atturas - 9. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ilzes Viņķeles iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 28. aprīlī. To Prezidijs arī ir izdarījis, un par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs tāpat ir saņēmis deputātes Ilmas Čepānes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no 28. aprīļa līdz 3.maijam. Arī šis atvaļinājums no Prezidija puses tika piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs tika saņēmis arī deputāta Sergeja Dolgopolova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 28.aprīlī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, par ko jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs saņēma deputāta Nikolaja Kabanova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 28.aprīlī, kurš arī ir ticis piešķirts, par ko jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātes Rasmas Kārkliņas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu laika posmā no šā gada 3.maija līdz 5.maijam. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, par ko jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Klauža iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 5.maijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, par ko jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Deputātu pieprasījumi”.

Tātad deputātu Cilinska, Šķēles, Agešina, Zalāna, Dzintara un citu pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Šis pieprasījums mūsu komisijā tika izskatīts, Ekonomikas ministrijas pārstāvji sniedza pamatotu izskaidrojumu par šā pieprasījuma būtību. Argumenti bija pārliecinoši, un rezultātā pieprasījums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! 2010.gada 2.decembrī Saeima ar savu balsojumu, 83 deputātiem balsojot „par”, „pret” un „atturas” - nav, pieņēma lēmumu „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem”. Toreiz, debatējot... ziņojot par šo projektu, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā deputāts Andris Bērziņš, kas ievēlēts no Zemgales vēlēšanu apgabala, teica (daži citāti no šīs runas): „Šis ir ceturtais piegājiens, un cerēsim, ka tas būs pozitīvs salīdzinājumā ar iepriekšējo Saeimu. Saskaņā ar Satversmi un saskaņā ar likumiem Publisko izdevumu un revīzijas komisija izskatīja Valsts kontroles pabeigtu finanšu revīziju par Latvijas Republikas 2009.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldības budžetiem. Tā rezultātā tā ir sniegusi atzinumu ar iebildēm. Viens punkts bija saistīts ar to, ka mēs, uzņēmēji un sabiedriskās organizācijas ļoti plaši diskutējām presē un sabiedrībā, un tas bija saistīts ar budžeta un finanšu vadību, tajā nosakot, ka budžeta pieprasījumā ir norādāms, kādi rezultāti tika sasniegti, izlietojot valsts budžeta līdzekļus, kā arī paredzot sasniegto valsts budžeta mērķu izvērtēšanas mehānismus un kritērijus. Cerēsim, ka tas arī taps pieņemts un jau 2012.gada budžets tiks veidots, pieņemot likumdošanā izmaiņas, kuras varētu skaidrāk saprast gan deputāti, gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji.

Otrs jautājums ir saistīts ar valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām: definēt valsts kapitāla ieguldījumu mērķus, sagaidāmos valsts kapitālsabiedrību darbības rezultātus un metodes, ar kurām tos sasniegt, vienotus kritērijus valsts kapitāla atdeves noteikšanai un mērīšanai, pilnveidojot gada pārskatā iekļauto valdības ziņojumu, papildinot to ar informāciju par valsts kapitāla atdevi.”

Domājams, ka Saeimas deputāti arī piekrita teiktajam, jo debatēs neviens neuzstājās, un, kā jau minēju, balsojums bija vienbalsīgs.

Diemžēl arī ceturtais piegājiens izrādījās nesekmīgs, un, neskatoties uz to, ka termiņš jau ir pagājis, protams, nekādi likuma grozījumi nav iesniegti, tāpēc arī ir iesniegts šis pieprasījums.

Premjers Valdis Dombrovskis valdības atbildes rakstā norāda, ka šis jautājums ir saistāms ar valdības rīcības plānā noteiktu līdzīgu uzdevumu, kura izpildes termiņš ir šā gada 31.decembris. Citēju: „Valsts pārvaldei jādarbojas vienotā sistēmā, un darbību veikšana atrauti no kopējā darbības plāna, šajā gadījumā valdības rīcības plāna, būtu nelietderīga un neloģiska. Ministru kabinets apņemas nodrošināt Saeimas paziņojuma 2.punkta izpildi līdz 2011.gada 31.decembrim.”

Šai situācijai ir divi aspekti.

Vispirms jau tas nozīmē, ka valdība nevarēs veikt nekādas izmaiņas 2012.gada budžetā, tātad labākajā gadījumā tas varēs ietekmēt 2013.gada budžetu. Līdz ar to mēs nevarēsim cerēt uz to, ka valsts kapitālsabiedrībās ieguldītie līdzekļi nestu atdevi un peļņu. Acīmredzot valdībai vienkāršāk ir celt nodokļus vai, ja to tiešām starptautiskie aizdevēji vairs neatļaus, tad turpināt „griezt” sociālo sfēru.

Otrs aspekts, kas nav mazāk svarīgs, ir juridiskais aspekts. Proti, ja valdība būtu nākusi ar priekšlikumu apstiprināt citu termiņu vai mainīt termiņu, pamatojoties uz šiem argumentiem, pirms Saeimas noteiktais termiņš ir beidzies, par to, protams, varētu diskutēt. Taču šeit ļoti skaidri parādās ačgārna varas hierarhija: primārs ir Ministru kabinets, nevis Saeima, bet virs Ministru kabineta stāv nekonstitucionāls veidojums - Koalīcijas padome, kura arī visu nosaka. Saeimas lēmumu var nepildīt, norādot, ka tā izpilde būtu nelietderīga un neloģiska. Un tas, protams, nav nekāds izņēmums. Es domāju, ka ļoti līdzīga attieksme parādījās, skatot budžeta grozījumus. Kad Saeimā izskatījām tos pirmajā lasījumā, vispār neviens Ministru kabineta pārstāvis neuzskatīja par nepieciešamu ierasties Saeimas sēdē. Nu, un acīmredzot deputātiem tā situācija, kura, protams, nav pilnībā jauna (līdzīga ir bijusi arī iepriekšējās Saeimās), ir pierasta un pieņemama, taču, ja deputāti ir gatavi ar to samierināties, tad nebūtu arī jābrīnās, ka Saeimas prestižs ir tāds, kāds tas ir.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.

A.Bērziņš (PLL frakcija).

Godājamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu sākt tur, kur nupat mans kolēģis Cilinska kungs beidza, runājot par Saeimas prestižu.

Godājamie kolēģi! Saeima pagājušā gada decembrī, dodot valdībai trīs mēnešus laika darbam, uzdeva Ministru kabinetam ļoti konkrētu uzdevumu - sagatavot konkrētus priekšlikumus grozījumiem ļoti konkrētā likumā un iesniegt Saeimai tālākai skatīšanai. Manuprāt, nepārprotami skaidrs, saprotams uzdevums, turklāt ar ļoti konkrētu mērķi - rast budžetā papildu resursus uz tā rēķina, ka mēs... paskatīsimies, kāda tad ir kapitāla atdeve valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrībās, lai valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrības varētu vērtēt ar vienotu „lineālu”, ar vienotu mērauklu.

Godājamie kolēģi! Ko mēs esam saņēmuši no valdības pretī? No valdības pretī mēs esam saņēmuši kliedzoša nihilisma paraugu, tiesiskā nihilisma paraugu! Ministru prezidents savā vēstulē faktiski pasaka sekojošo: „Mīļā Saeima, jūsu 2.decembra uzdevumu es esmu šā gada 15.martā iekļāvis rīkojumā, un šajā rīkojumā es esmu uzdevis līdz 2011.gada 31.decembrim Ministru kabinetā sagatavot kādu dokumentu, kas, iespējams, atbildēs uz tiem jautājumiem, kurus jūs mums esat uzdevuši, dodot šo konkrēto uzdevumu.” Tādējādi Ministru prezidents pēc savas būtības uzspļauj Latvijas Republikas Satversmei. Viņš faktiski pasaka: „Es esmu daudz augstāks nekā tā Saeima, kura mani ir iecēlusi. Un tā Saeima var man teikt, ko viņa grib, bet es darīšu tā, kā es uzskatu par pareizu. Es pat nemēģināšu atnākt uz Saeimu un, iespējams, pārcelt to termiņu, ja man ir argumenti, kāpēc šis termiņš ir jāpārceļ.”

Godājamie kolēģi! Tas, manuprāt, ir tik klaji kliedzošs Latvijas Republikas Satversmes pārkāpums un varu dalījuma pārkāpums, un tiesiskais nihilisms, un... es droši vien varētu atrast vēl kādus ļoti tēlainus salīdzinājumus... Bet, manuprāt, šeit vairāk ir jautājums pēc būtības.

Otra lieta, kolēģi. Man, esot otro nedēļu Saeimā, Saeimas frakcijas uzdevumā bija jāaiziet uz Pieprasījumu komisiju. Taču tad, kad es gribēju atrunāties un neiet uz Pieprasījumu komisiju, sakot, ka tā būs tikai formāla saruna, tad mani kolēģi mani iedrošināja, teikdami: esot noticis brīnums. Viņi man teica tā: pēc augsti godājamās deputātes Druvietes ierosinājuma Pieprasījumu komisija Augusta Brigmaņa vadībā faktiski esot tieši ķērusies pie formālisma likvidēšanas... pie kaut kādas tur... pie kaut kāda frakcionārisma dzēšanas un ka turpmāk jautājumus skatīšot pēc būtības. Es jautāju: „Kā man tas būtu jāsaprot?” Viņi teica, ka iepriekšējā komisijas sēdē esot bijis tāds gadījums: uz sēdi ir tikusi uzaicināta konkrēta amatpersona, bet ir atnācis viņas vietnieks, un tad Augusts Brigmanis pēc Inas Druvietes priekšlikuma ir licis šo jautājumu uz balsojumu. Komisija nobalsojusi: astoņi „par”, divi - „pret”, pieci - „atturas”. Līdz ar to ir nolemts, ka turpmāk tieši tas cilvēks, kam adresēts šis pieprasījums, tikšot saukts uz Pieprasījumu komisijas sēdi.

Šādu spārnotu ideju pārpilns es atnācu uz Pieprasījumu komisiju, taču Pieprasījumu komisijā, kolēģi, mani sagaidīja ļoti liela vilšanās. Es ļauju jums minēt: vai Ministru prezidents Dombrovska kungs bija atnācis uz Pieprasījumu komisiju? (No zāles: „Protams!”) Nebija, kolēģi! Maldāties! Dombrovska kungs bija nozīmējis atnākt uz komisijas sēdi Latvijas ekonomikas galveno stūrmani - ekonomikas ministru Arti Kamparu. Vēlreiz ļauju jums minēt: vai Artis Kampars bija atnācis? Nebija atnācis, kolēģi! (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nevar būt!”) Uz komisijas sēdi tika atsūtīti četri ierēdņi - divi no Ekonomikas ministrijas, divi - no Finanšu ministrijas, kuri ir ļoti augsti kvalificēti cilvēki, bet kuri, protams, ar politiku nenodarbojas un par politiskajām lietām neatbild, un arī rezolūcijas uz dokumentiem neliek. Viņi mēģināja visdažādākajā veidā izlocīties. Un tad, kad es Augustam... manis ļoti cienītajam Augustam Brigmanim iebildu pret to, kāpēc tad netiek pildīts tas lēmums, ko Pieprasījumu komisija iepriekš ir nobalsojusi savā komisijas sēdē par konsekvenci, tad es saņēmu atbildi, ka man to esot vajadzējis teikt nevis pirms balsojuma sēdes beigās, bet pirms balsojuma, iekams sāka skatīt šo jautājumu. (No zāles dep. S.Bendrāte: „Pareizi!”)

 

Godājamie kolēģi! Tā mēs varam maldīties dažādu birokrātisku regulējumu gūzmā, mēģinot saskatīt lietas tur, kur tās nav jāsaskata, bet tajā pašā laikā neredzam milzu baļķus savās acīs.

Godājamie kolēģi! Iepriekšējā sēdē, kā jau šeit minēja, par šo lēmumu... par šo uzdevumu, kuru Saeima deva valdībai, 83 deputāti nobalsoja „par”, 9 deputāti atturējās balsot, bet „pret” nebija neviens.

Godājamie kolēģi! Es aicinu tomēr uzturēt spēkā šo pieprasījumu un ļoti konkrēti nobalsot par to. Es aicinu katru no jums pārdomāt, kas tad ir mainījies, salīdzinot ar balsojumu pirms trim mēnešiem, kad jūs visi balsojāt „par” to, ka valsts kapitāls ir jāizmanto lietderīgi. Bet kā ir tagad? (No zāles dep. E.Zalāns: „Pareizi!”)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šis pieprasījums tapa un tika veidots kā brīdinājums un atgādinājums Latvijas Saeimai rūpēties un gādāt par sabiedrības uzticēšanos, par sabiedrības uzticību. Šie vārdi ir skanējuši no daudzu mūsu parlamenta amatpersonu mutes, un sabiedrība tos ir dzirdējusi. Tas tad arī ir tas, ko mēs vēlamies, - celt sabiedrības uzticēšanos parlamentam.

Jautājums ir tikai tāds: vai sabiedrība uzticas tādam parlamentam, kurš uzskata, ka Ministru kabineta rīcības plāna punktiem ir augstāks spēks nekā Saeimas pieņemtajiem lēmumiem. Es domāju, ka sabiedrība neuzticēsies šādam parlamentam, un tāpēc vienkārši aicinu koalīciju, īpaši „Vienotību”, padomāt par tiem vārdiem, ko jūs runājāt pirms vēlēšanām - par valdēm un par padomēm kapitālsabiedrībās. Un padomāt arī par to, kāpēc līdz 31.decembrim ir jālemj šie jautājumi. Arī, protams, par finansēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

(No zāles dep. J.Urbanovičs: „Atzīsties, kā tad tur īsti ir!”)

Jā. Kolēģi, es gribu sadalīt šo jautājumu divās daļās.

Par tiem „baļķiem”. Būtu jau ļoti labi, ja šeit klātesošie ekspremjeri savulaik būtu bijuši tik čakli jeb tik darbīgi un nākuši uz pieprasījumiem... Klātesošie ļoti labi zina, ko nozīmē, teiksim, pieprasījumā aicināt uz šejieni. Nu, tā tas sanāk, ka šodien, kad mēs esam pozīcijā, mēs dziedam vienu dziesmu, bet, kad mēs esam opozīcijā, tad mēs dziedam otru dziesmu. Tas ir, mēs runājam par to, kādā veidā tam ir jānotiek un kā tam ir jābūt. Es tiešām būtu ļoti priecīgs un... Es neesmu tik īsu laiku šeit, bet es neesmu kaut vai reizi redzējis kādu premjeru, kurš būtu atnācis šeit, teiksim, uz pieprasījumu un kurš būtu bijis šeit klāt un varbūt arī tā dziļāk izstāstījis.

Tas ir par tiem „baļķiem”.

Par lietas būtību. Es piekrītu. Šīs attiecības, kādām ir jābūt starp Ministru kabinetu un Saeimu, nu, paldies Dievam, drusku mainās uz pozitīvo pusi. Drusku! Nu, jūs labi atceraties, kā tas viss notiek... Tad, kad ievēlē Ministru kabinetu, Ministru kabinets kļūst svarīgāks nekā Saeima un ir ļoti grūti, teiksim, kādu dabūt šeit, lai kaut ko mainītu.

Šis lēmums, kas bija šeit pieņemts par kapitālsabiedrībām... Man gribētos, neskatoties uz to, ka es esmu pozīcijā... un tas būtu godīgi... un mēs esam skatījuši arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā... Tie atsūtītie dokumenti un atbildes par šo lēmumu pildīšanu - tas viss bija tik pavirši uzrakstīts un bija tik... es nezinu, kurš to bija lasījis, pirms šis dokuments vispār bija nonācis komisijā, lai to, teiksim, skatītu, kad ir nopietnas rezerves... Un nopietni, man liekas, būtu nepieciešams paskatīties uz to, kas notiek Ministru kabinetā, pirms šie dokumenti tiek sagatavoti un nosūtīti uz Saeimu.

Un pēc būtības tomēr tie ir jāanalizē un jāskatās, jo mēs visi esam runājuši... mēs esam atgriežamies pie kapitālsabiedrībām... Un kapitālsabiedrību tā dziļākā būtība ir... nenosaukšu, kura... Ne jau tagad tā ir radusies; kapitālsabiedrību problēma ir radusies stipri, stipri agrāk. Ir runa par to, kādas tās ir izveidotas un kādas tās ir, un kas tur strādā, un kāda ir atdeve, un tā tālāk un tālāk. Un mēs tomēr visi nolēmām kopīgi uztaisīt revīziju un sakārtot to, kas attiecas uz kapitālsabiedrībām. Tāpēc tā ir otra puse. Mums būs jādarbojas kopīgiem spēkiem. Bet to, ka opozīcija izmanto savas iespējas, kas tai ir dotas, savas tiesības... (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Pienākumu!”) Bērziņa kungs, pienākumi un tiesības ir. (No zāles: „Nesarunājieties ar zāli!”) Es... paldies, paldies, paldies, ka jūs man atgādinājāt... Es nevaru sarunāties ar zāli, es pienākšu pēc tam pie jums un paskaidrošu to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis jautājums... Kā tikko teica Andris Bērziņš no Zemgales, citējot Andri Bērziņu no Rīgas, situācija nav tik viennozīmīga. Es kā Pieprasījumu komisijas loceklis varu skaidri pateikt, ka tiešām mums ir bijusi sēde, kur ar „Vienotības” konkrētu iniciatīvu tika pieņemts lēmums: ja tiek aicināta atbildīgā amatpersona, tad šī amatpersona ierodas neatkarīgi no tā, vai tas ir premjers, ministrs vai kāds cits, jo tajā brīdī... Kleckina kungs, kuram bija attaisnojoši iemesli... (No zāles: „Nebija! Nebija!”) nebija iemeslu... Jebkurā gadījumā... Tad, kad viņš neieradās, tika pieņemts, ka obligāti tai amatpersonai, kura tiek aicināta, ir jāierodas. Vienkārši, ja šajā gadījumā tas nav spēkā, tad pieņemsim vēl vienu lēmumu, ka nav jēgas tad aicināt ne premjeru, ne kādu ministru, jo jebkurā gadījumā tas nav saistoši. Vienmēr atnāks kāds ierēdnis. Tā ka vienkārši ir priekšlikums Pieprasījumu komisijai nākotnē pieturēties pie tā lēmuma, kas ir bijis, un man šķiet, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi. Lai cik aizņemts ir kāds ministrs, man šķiet, ka šis jautājums viennozīmīgi ir gana svarīgs, lai par to arī deputāti no opozīcijas varētu aprunāties ar pašu premjeru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šodien jautājums pēc būtības, kas tika skatīts arī Pieprasījumu komisijā, gan nebija par to, kā, ko, kāpēc un kad kura amatpersona ierodas uz Pieprasījumu komisijas sēdi, bet gan par to, kādā veidā uzlabot mūsu valstij piederošo uzņēmumu pārvaldību, lai kapitāla atdeve no tiem būtu daudz lielāka. Proti, lai katrs no mums, Latvijas iedzīvotājiem, iegūtu maksimāli lielāku labumu no tiem uzņēmumiem, to uzņēmumu daļām, kuri pieder valstij. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Jānodibina padomes, vai ne?”)

 

Diemžēl šeit, Saeimā, mēs nonākam nevis pie priekšlikumiem no jums, cienījamie kolēģi, par to, kā to labāk izdarīt, bet gan pie „blusu meklēšanas” tajā procesā, kuru tad kā, ko un kāpēc mēs minam šeit un runājam par to... Daudz labāk, protams, būtu, ja mēs šeit varētu runāt par to, kādā veidā uzlabot šo (No zāles dep. E.Zalāna starpsaucieni.) uzņēmumu pārvaldību.

Ja mēs runājam par uzņēmumu pārvaldību, tad cienījamais Bērziņa kungs (No zāles: „Kurš Bērziņš? Precizējiet!”), kurš ievēlēts no Rīgas, pats labi atceras savu valdību, kurā, kad tika ieviests Jaunzēlandes modelis Latvijā aģentūru un valsts uzņēmumu pārvaldībā, Jaunzēlandē šis modelis jau bija bankrotējis. Saprotiet! Te jāsaprot šā jautājuma nozīmība, un arī jums, Bērziņa kungs, ir jāpaskatās tajā procesā... tiešām reāli jāpaskatās no tā aspekta, kas ir izdarīts šajā valstī tieši saistībā ar šo jautājumu.

Ja mēs runājam par tām lietām, kas būtu jāizdara, tad ir skaidri saprotams tas, ka vispirmām kārtām būtu jāizvērtē to uzņēmumu gan lietderība, gan arī funkcijas, gan arī viss pārējais, kuru uzņēmējdarbība noris mūsu valstī, lai saprastu, vai slimnīcas vai teātri, vai kāda cita kapitālsabiedrība mūsu valstī ir paredzēta peļņas nešanai vai sociālu vai kādu citu labumu gūšanai.

Tāpēc šie jautājumi noteikti vispirmām kārtām ir jāsadala, jāsaprot, kas notiek mūsu saimniecībā, kurus uzņēmumus mēs varam atsavināt un pārdot, savukārt no kuriem uzņēmumiem mēs varam iegūt daudz lielāku kapitāla atdevi, lai nākotnē varētu runāt par tādiem modeļiem, kādi ir izveidoti Somijā, Centrāleiropā vai Skandināvijas valstīs, kur nepārprotami ir redzams, ka valsts uzņēmumu pārvaldība ir centralizēta. Proti, tas nozīmē to, ka valsts uzņēmumi mums jānodod vienās rokās, lai tie nebūtu sadrumstaloti pa daudzām ministrijām, lai mēs tos varētu skaidri, saprotami pārvaldīt un lai pārvaldītāji būtu eksperti ar atbilstošu izglītību un darba pieredzi.

Tas ir diezgan vienkārši saprotams, bet grūti izdarāms.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas, otro reizi. (No zāles dep. U.Rotbergs: „Par Jaunzēlandi!”)

 

A.Bērziņš (PLL frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Mani nedaudz aizskāra mana kolēģa deputāta Olšteina salīdzinājums par blusu meklēšanu. Ja Saeimas uzdevums valdībai un šā uzdevuma nepildīšana - klaja nepildīšana! -, pagarinājuma termiņa nelūgšana un vispār formāla atrakstīšanās, runājot par Saeimas uzdevumu, ir blusu meklēšana, tad man, Olšteina kungs, jums būtu jautājums: kur tad tie ziloņi ir palikuši? Kādi tad tie ziloņi izskatīsies? Kādi viņi izskatīsies? (No zāles dep. E.Zalāns: „Pareizi!”)

 

Es, protams, saprotu, ka Olšteina kungs kā Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs varbūt jutās nedaudz aizskarts tad, kad es pieminēju, ka arī mūsu ekonomikas galvenais stūrmanis, ekonomikas ministrs Artis Kampars, nevīžoja atnākt uz Pieprasījumu komisijas sēdi. Taču es gribu piekrist tam, ko teica Olšteina kungs, - tam, ka Saeima ar šo savu uzdevumu valdībai tiešām ir gribējusi panākt, lai valdība beidzot, jau šajā gadā, izstrādā „lineālu”, kā izmērīt valsts un pašvaldību uzņēmumus, kuros valstij un pašvaldībām ir noteicošā loma, un kā panākt, lai to kapitāls strādātu efektīvāk, un ko izdarīt, lai no šā kapitāla budžetā nonāktu vairāk resursu un lai mazāk būtu „jāgriež” pensijas, lai mazāk būtu „jāgriež” māmiņu algas, lai mazāk būtu „jāgriež” pabalsti un lai mazāk būtu jārunā par tādām lietām, kuras sabiedrībai nav pieņemamas.

Godājamie kolēģi! Es palieku pie tā, ka... Atcerieties, lūdzu, savu balsojumu pirms trim mēnešiem, tad, kad jūs devāt uzdevumu valdībai, un izdariet katrs savu personīgo vērtējumu! Es godīgi saku, ka paņemšu arī šā balsojuma rezultātu izdruku, salikšu tās abas divas blakus un paanalizēšu, un, iespējams, kādā citā reizē jums atkal pastāstīšu, ko es par to domāju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim, otro reizi.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamais Olšteina kungs!

Jūs ļoti pareizi minējāt, kādēļ šos priekšlikumus, kuri acīm redzami ir diezgan loģiski... Jūs šeit teicāt, ka to ir viegli pateikt, bet grūti izdarīt. Un, neapšaubāmi, ka, ja jūs arī tos izstrādāsiet savā ministrijā, tad pieņemt jau to neizdosies. Un kāpēc? Tāpēc, ka ministrijas ir sadalītas pēc Koalīcijas padomes principiem, pēc lēņu principa... Tas viss ir sadalīts, ietekmes sfēras ir sadalītas. Un nekādu optimālāku pārvaldību nevar izveidot, kamēr šī sistēma nav mainīta fundamentāli. Tā ir tā problēma! Un sekas, protams, būs tās, ka no jomas, kur nākamajā gadā patiešām varētu dabūt papildu resursus, mēs nedabūsim neko, un sekos tas, kas seko parasti (to jau es teicu iepriekšējā reizē), - budžeta izdevumu samazinājums un droši vien drīz atkal nodokļu palielinājums.

Cienījamie kolēģi! Vēlreiz atkārtoju, ka šis ir ļoti nopietns konstitucionāla rakstura jautājums. Faktiski tā ir konstitucionāla krīze, ja valdība pasaka, ka Saeimas pieņemtā lēmuma izpilde ir nelietderīga un ka līdz ar to var to nedarīt. Tas faktiski... īstenībā ir konstitucionāls jautājums. Tas nav kaut kāds tehnisks jautājums par vienkāršu termiņa neievērošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es atvainojos par balsi. Pavasara vēlā iestāšanās iespaido manas balss saites, bet, tā kā esmu Pieprasījumu komisijā, gribu tomēr pateikt dažus vārdus.

Arī sadalot divās daļās, kā Bērziņa kungs no Zemgales piedāvāja... Pirmā daļa - par nākšanu, nenākšanu... Es neatceros, ka es būtu balsojis par tādu lēmumu, ka, ja amatpersonu sauc uz Saeimas Pieprasījumu komisiju, tad Kleckina kungam ir jāierodas... Tātad, ja jūs uztvērāt, ko es pateicu... Balsojums bija par to, ka vienas institūcijas vadītājs, kurš, aizbildinoties ar to, ka... Nav lekcijās, bet neatnāk uz Saeimas Pieprasījumu komisiju... Mēs uzskatījām, ka viņam ir jānāk, ka Saeimas Pieprasījumu komisija ir svarīgāka. Es domāju, ka nevar salīdzināt premjera kunga aizņemtību ar vienas iestādes vadītāja aizņemtību (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ar ko tad salīdzināt?!”), kurš tajā laikā lasa lekciju... (No zāles: „Nelasīja! Nelasīja!”) Neattaisnoti... Izrādās, viņš pat nelasīja lekciju... Tātad tie cilvēki, kas bija komandēti, nepareizi ir pateikuši.

Tālāk. Par tādu kaismīgu viena bijušā premjera uzstāšanos. Par lietas būtību. Es pilnībā ticētu tam, ja jūs teiktu: „Es, Andris Bērziņš, tagad ievēlēts no Rīgas, biju premjers no 1999.gada līdz 2002.gadam. Neko neesmu darījis kapitālsabiedrību daļu pārvaldības uzlabošanai. Visa peļņa tika turēta depozītos vai nezin kā izmantota, bet tagad ir jābūt citādāk.” Bet, Bērziņa kungs, jūs neko tādu nepateicāt! Jūs savā darbībā tikai... Nodarbojāties savulaik... vienu pusgadu meklējāt Lucavsalā vietu, kur ielikt sporta halli hokeja čempionātam... un vēl dažas citas lietas... Līdz ar to vajadzētu ievērot konsekvenci. Vajadzētu nav par tēmu!”)

Par uzņēmumu pārvaldību runājot, jāteic, ka mums ir arī viena ministrija, kura ir čempione meitasuzņēmumu dibināšanā valsts pārvaldībā. Es jums vienkārši gribu pateikt savu nostāju šajā jautājumā. Meitasuzņēmumi... Ir situācija, ka valsts pārvalde spiež ārā privāto biznesu un nelaiž klāt pamatfunkcijām, ko varētu uzņemties parastais bizness... Vienkārši nelaiž klāt nezināmu iemeslu dēļ vai zināmu iemeslu dēļ. Līdz ar to šeit arī ir viens, runājot Klāva Olšteina vārdiem, jautājums par to, kā uzlabot. Un viens no šiem veidiem būtu vienkārši aizliegt valsts uzņēmumiem, kapitālsabiedrībām veidot meitasuzņēmumus, kas faktiski novestu pie tā, ka privātais bizness tiktu pie lielāka pasūtījumu klāsta.

Tas īsumā būtu varbūt viss, ko es gribēju piebilst pie šā...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. (Troksnis zālē.)

 

Es iesaku visiem izlasīt Kārtības rulli un debatēs pieteikties laikus, bet, ja Saeimas vairākums tik ļoti vēlas debatēt - un šodien ir tik aktīvas debates par tik aktuālu tēmu -, tad es Šlesera kungam, protams, došu vārdu.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Man ir pasakāma tikai neliela piebilde.

Es tiešām aicinu Reira kungu atcerēties to, ko mēs lemjam komisijās. Un, lai nebūtu tā, ka opozīcija melo, es aicinu Augustu Brigmani kā Pieprasījumu komisijas vadītāju atnākt un atbildēt tikai uz vienu jautājumu: vai lēmums nebija tāds, ka, ja tiek aicināta kāda amatpersona, tad nedrīkst sūtīt viņas vietā kādu citu? Ka ir jānāk pašai amatpersonai. Tāds lēmums ir bijis. Lūdzu, atnāciet un pasakiet, kurš melo un kuram ir taisnība!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Es Augusta vietā atbildēšu kā komisijas... (Troksnis zālē.) kā komisijas priekšsēdētāja biedrs.

Nē, tā nebija! Tā nebija, Šlesera kungs! Mēs ļoti konkrēti komisijā izskatām dotos jautājumus. Jautājumu paralēli drīkst uzdot jebkuram atnākušajam, protams, arī kolēģiem, ja tiešām ir tik daudz laika. Un kolēģe Druviete ļoti konkrēti, ienākot telpā un ieraugot, ka Pieprasījumu komisijā nav ieradies uzaicinātais cilvēks, skaidri un gaiši pateica: viņai tas liekoties nepieņemami, jo konkrētais jautājums ir pārspriežams ar konkrēto amatpersonu. Un tas bija viņas ierosinājums, par ko notika balsojums, un tieši tāpēc mēs sēdi momentā arī pārtraucām un aizgājām.

Pilnīgi pretēji notika pēdējā komisijas sēdē, kurā Bērziņa kungs tad, kad bija parunājis par visu pārējo un neko citu vairs nevarēja atrast, atcerējās arī šo balsojumu un aicināja: „Nu, varbūt tagad tomēr aicināsim?” Bet, piedodiet, komisijas sēde jau bija beigusies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šodienu es salīdzinu ar tādu stāvokli, kad es sēdēju tur ZZS sastāvā kā toreizējās frakcijas biedrs un pirmo reizi runāju nevis no tribīnes, bet no vietas - izmantoju gadījumu, kad varēja runāt par procedūru.

Viss tas pats šodien atkārtojas, kas toreiz bija. Nu, ko tad es pateicu? Es teicu, ka amerikāņiem (Smiekli zālē.) ir viens tāds jauks, brīnišķīgs sakāmvārds: ja jūs esat pazaudējis naudu, pat lielu naudu, tad jūs to varat atpelnīt, bet, ja jūs esat pazaudējis laiku, tad tas nekad vairs nenāks atpakaļ.

Tas nenāks atpakaļ arī šodien, kad visi grib parādīt... kad abas puses diemžēl grib parādīt, ka viņām ir tā taisnība.

Netērēsim laiku! Es tā gribētu teikt... (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Labi, labi! Ļoti pareizi!” Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Brigmaņa kungs vēlas ko piebilst?

A.Brigmanis. Tātad, godājamie kolēģi, ieviesīsim skaidrību! Tātad mūsu Saeimas jaunajam deputātam Andrim Bērziņam, kas ievēlēts no Rīgas... (Visi zālē smejas un aplaudē.)... es gribētu izskaidrot kārtību visas šīs Saeimas priekšā, kā tad tās lietas notiek.

Pēc tam, kad es redzēju jūsu dziļo ieinteresētību šīs komisijas sēdē, kad jūs tik jauki tērzējāt ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, man bija visdziļākā pārliecība, ka jūs gūstat vislabāko, visprecīzāko informāciju par šo konkrēto jautājumu. Bet tad, kad jūs, kā tautas valodā saka, bijāt pasūtīto picu apēdis, jūs sapratāt, ka tas nesējs jums nepatīk... Bērziņa kungs, tas tā alegoriski... Jūs gribat, lai jums vēlreiz to picu atnes, tikai šoreiz cits, teiksim tā... Tā ka, es domāju, tas nu nav korekti! (Aplausi.) Tas, godājamais kolēģi, nav korekti! Mēs esam demokrātiska komisija, un katru reizi pirms komisijas sēdes mēs spriežam par to, vai konkrētais referents ir, nu, adekvāts mūsu uzdotajam jautājumam, vai viņš ir zinošs, kompetents, un ir bijuši gadījumi, ka mēs šīs sēdes esam atkārtojuši, jo mūs nav apmierinājis konkrētais cilvēks vai varbūt tās informācijas apjoms, kuru viņš ir devis. Un konkrētajā brīdī neviena pretenzija, nekas neliecināja par to, ka šie cilvēki, kas ir atnākuši uz sēdi, ir, kā saka, nekompetenti. Un arī jūs konkrēti par šo lietu nerunājāt. Tā ka, ja ir pretenzijas pret to... Un tas konkrētais gadījums bija, un tās pretenzijas bija tajā gadījumā... Bet, ka Kleckina kungs nav... Mēs tiešām nobalsojām, šis jautājums tika atcelts, un Kleckina kungs atnāca.

Tā ka, ja turpmāk ir šādi jautājumi... ja ir dažādi viedokļi par to, vai konkrētais mūsu uzaicinātais cilvēks ir, nu, varbūt nepietiekami kompetents konkrētajā jautājumā, mēs esam gatavi šo jautājumu skatīt pēc būtības un arī ar citu cilvēku.

Tā ka tas ir par šo konkrēto gadījumu.

Jā, un vēlreiz atkārtoju, ka Pieprasījumu komisijas viedoklis ir noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Cilinska, Šķēles, Agešina, Zalāna un citu deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 49, atturas - nav. Pieprasījums nav atbalstīts.

Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu Nr.228/Lp10 - „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Komisija ir izveidojusi vienu priekšlikumu - ierosinājusi mainīt pārejas noteikumu 132.punkta numerāciju, skaitli „132” aizstājot ar skaitli „137”. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un lūdz Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 24. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (SC frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Jūsu uzmanībai piedāvāts likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā” (dokuments Nr.843).

Uz trešo lasījumu komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Bibliotēku likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bibliotēku likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

S.Fjodorovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam tika saņemts viens priekšlikums, un tas ir par grozījumu spēkā stāšanās termiņu. Proti, ir ierosināts noteikt, ka likumam jāstājas spēkā pēc 2011.gada 1.jūnija. Šis ir vienīgais priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī šim likumprojektam ir saņemts viens priekšlikums par grozījumu stāšanos spēkā 2011.gada 1.jūnijā.

Tas ir 1.priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šim likumprojektam uz trešo lasījumu ir saņemti 10 priekšlikumi.

1. - deputāta Aināra Šlesera priekšlikums, kurš diemžēl komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 2. - deputāta Šlesera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Es iesniedzu vairākus priekšlikumus šajā likumprojektā. Diemžēl man nebija iespējas piedalīties tajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kurā notika debate (No zāles dep. S.Bendrāte: „Debates!”), tā ka principā līdz ar to man nebija iespējas argumentēt šos priekšlikumus. Taču man bija iespēja tos izrunāt ar komisijas vadītāju Andri Bērziņu, un mēs vienojāmies par to, ka, tā kā pašreiz paralēli šiem priekšlikumiem līdzīgi priekšlikumi ir ienākuši arī no Finanšu ministrijas un tātad tiek skatīti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, tad principā es šodien atsaucu 2., 3. 4., 5. un 9.priekšlikumu. Es ceru, ka tad, kad trešajā lasījumā šis manis nosauktais likumprojekts tiks izskatīts un pieņemts, mēs Tautsaimniecības komisijā varētu atgriezties pie tā un precizēt, jo ir svarīgi, lai dažādos likumos nebūtu pretrunīgas normas.

Tā ka es atsaucu tos priekšlikumus, kurus es minēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad 2., 3., 4., 5. un 9.priekšlikums ir atsaukts. Tad ir jāturpina ar 6.priekšlikumu 46.lapaspusē.

J.Tutins. Paldies.

6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. 7. - deputāta Šlesera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.

A.Bērziņš (PLL frakcija).

Godājamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Patiesībā 7. un 8.priekšlikuma būtība ir tāda, ka viņš vienkārši lūdz pagarināt šā likuma darbības spēku no pagājušā gada 31.decembra uz 2011.gada 30.decembri, pēc sava satura un būtības nemainot neko šā likuma loģikā... likuma nodrošinājumā.

Godājamie kolēģi! Šis pagarinājums ir nepieciešams tāpēc, ka, kā es zinu, Rīgas pašvaldībā un, es esmu pārliecināts, arī daudzās citās pašvaldībās ir sakrājušies... ir palikuši neatrisināti tā sauktie sarežģītie privatizācijas jautājumi, kuros saduras gan valsts, gan pašvaldību intereses, kur saduras cilvēku vajadzības un pašvaldību intereses ar situāciju, kas ir izveidojusies pagājušajos 50-60 gados, kur uz privātās vai valsts, vai pašvaldību zemes ir sabūvēti dažādi sabiedriskajām vajadzībām nepieciešami objekti, kur faktiski šā īpašuma atgriešana atpakaļ likumiskajiem īpašniekiem ir pietiekami sarežģīts process. Uz šā gada 1.martu, piemēram, Rīgas pašvaldībā vēl nebija izskatīti 1156 dažādi priekšlikumi par šādas zemes privatizāciju.

Godājamie kolēģi! Droši vien būtu tikai godīgi, ja mēs ļautu šiem cilvēkiem to izdarīt. Jo pretējā gadījumā, es domāju, tā reakcija būs šāda: dažādas pašvaldības dažādos laikos un dažādās vietās būs spiestas tiesāties ar privātīpašniekiem, kuri uzskatīs, ka viņu tiesības tīri objektīvu iemeslu dēļ - ne viņu negribēšanas vai nevēlēšanās, vai neizdarības dēļ! - ir tikušas apdraudētas un viņi nav varējuši izdarīt to, ko ir izdarījuši vesela virkne citu Latvijā dzīvojošu cilvēku.

Es aicinu tomēr atbalstīt 7. un 8.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Aināra Šlesera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 49, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Tutins. 8. - deputāta Šlesera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai Bērziņa kungs lūdz balsojumu arī par šo? Nē. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. 9.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Atsaukts.

J.Tutins. Ir atsaukts.

10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par iepriekšējiem diviem likumprojektiem jau nobalsots, un cerams, ka arī par šo likumprojektu tiks nobalsots.

Nedaudz no vēstures.

Viens konkrēts cilvēks, Latvijas iedzīvotājs, vērsās pie viena konkrēta deputāta, pie viena konkrēta opozīcijas deputāta, ar savu sāpi, ka janvārī viņš nokavējis kaut kādu termiņu, lai veiktu savas darbības, novestu līdz galam to... lai iegādātos, izpirktu iepriekš lietošanā esošu zemi.

Ko es gribu ar to teikt? Pa šo laiku ir izdevies uzklausīt viena iedzīvotāja sāpi, ir izdevies izanalizēt situāciju, ir izdevies sagatavot priekšlikumus un līdz ar to palīdzēt ne tikai vienam konkrētam cilvēkam, bet vairākiem tūkstošiem.

Ar to es gribu teikt visiem deputātiem, it sevišķi jaunievēlētajiem... un rosināt uz tādu izaicinājumu - uzklausīt ikvienu, kaut vienu, cilvēku. Gatavojiet grozījumus, priekšlikumus, argumentējiet, un līdz ar to jūs, uzklausot viena cilvēka sāpi, palīdzēsiet tūkstošiem! Un, ja katrs no mums veiks vienu maziņu darbu, tad mēs tiešām Latvijā... Latvijas iedzīvotāji dzīvos labi.

Es atvainojos, ka es nerunāju par priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai deputātiem ir iebildumi pret 10.priekšlikumu? (No zāles: „Nav!”) Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 10.priekšlikumu.

J.Tutins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

J.Tutins. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijās vārdā - deputāts Andis Caunītis.

A.Caunītis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.302/Lp10 - „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā”.

Šo grozījumu mērķis ir panākt, lai gadījumos, ja privātām personām tiek izmaksātas zaudējumu atlīdzības, kas saistītas ar nesaņemto darba samaksu, mēs tur iekļautu iekšā arī nodokļu aprēķinu. Tas nozīmē, ka par attiecīgo periodu, par kuru tiek maksāta kompensācija, tiktu samaksāts gan sociālais nodoklis, gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Šo jautājumu izskatījām Juridiskajā komisijā. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Caunītis. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.maijs.

Paldies.

A.Caunītis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iepakojuma likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nav saņēmusi priekšlikumus otrajam lasījumam, tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iepakojuma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Cilinskis. Ierosinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikt 10.maiju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.maijs.

Paldies.

E.Cilinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs, kurš neatrodas zālē... (Izsaucieni no zāles. Dep. V.Orlovs, dodoties uz tribīni: „Ilze Vergina!” Zālē smiekli.)

 

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, otrais lasījums. Lūdzu!

V.Orlovs (SC frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Atvainojiet, es runāju ar citas komisijas vadītāju - ar Latkovski...

Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” otrajam lasījumam un vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Orlovs. 13.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ilze Vergina.

I.Vergina (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.254/Lp10.

Sociālo un darba lietu komisija, uzklausot atbildīgo amatpersonu pamatojumu, izskatīja un konceptuāli atbalstīja Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus Ārstniecības likumā.

Grozījumi saistīti ar nepieciešamību precizēt, piemēram, tiesību normas, kuras satur atsauci uz profesiju standartiem un specialitāšu nolikumiem. Likumā dots deleģējums veidot bērnu slimību reģistru. Tā kā šobrīd jau ir izveidots jaundzimušo reģistrs, tad uz šā reģistra bāzes, lai būtu ekonomiski izdevīgāk, tiks veidota vienota elektroniskā datubāze.

Ir arī nepieciešamība svītrot tās tiesību normas, kas paredz ārstniecības personu sertifikātu izsniegšanu, un precizēt tiesību normas, kas nosaka to personu loku, kuras var pretendēt uz ārstniecības personu sertifikātiem.

Un ir arī, piemēram, tiesību deleģējums Ministru kabinetam izslēgt šo apstiprināto maksas pakalpojumu cenrādi, vienlaikus dodot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt apmēru un kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par ārstniecības personu sertificēšanu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ārstniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Vergina. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 20.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.maijs.

Paldies.

I.Vergina. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (SC frakcija).

Labrīt, kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.853.

Atbildīgā komisija saņēma septiņus priekšlikumus.

1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 2. un 3.priekšlikumu.

A.Rubiks. 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Rubiks. 6. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. Un 7. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2011.gada 10.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.maijs.

Paldies.

A.Rubiks Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Izskatīsim otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”.

Tā kā šī ir nozare, kas dinamiski attīstās, komisija ir saņēmusi 56 priekšlikumus, no kuriem pieci netika atbalstīti.

1.priekšlikumu iesniedza Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Dana Reizniece, un priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. Arī 2.priekšlikumu ir iesniegusi Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Dana Reizniece, un tas ir precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 3.priekšlikumu arī ir iesniegusi Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Dana Reizniece, un tas ir atbalstīts...

Sēdes vadītāja. Daļēji atbalstīts. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. Arī 5.priekšlikumu ir iesniegusi Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Dana Reizniece, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pirms tam bija 4.priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts. Deputātiem nav iebildumu ne pret 4., ne pret 5.priekšlikumu.

A.Ašeradens. 6.priekšlikumu ir iesniegusi Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Dana Reizniece, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 7.priekšlikumu ir iesniegusi Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Dana Reizniece, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 8.priekšlikumu ir iesniegusi Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Dana Reizniece, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 9.priekšlikumu ir iesniegusi Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Dana Reizniece, un tas ir atbalstīts. (No zāles: „Par ko priekšlikums?” No zāles dep. K.Olšteins: „Labs priekšlikums! Labs!”)

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Turpiniet, lūdzu! Turpiniet, Ašeradena kungs, ar 10.priekšlikumu!

A.Ašeradens. 10.priekšlikums ir no Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina un Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces, un tas ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 11.priekšlikums ir no Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina un Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces, un tas ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 12.priekšlikums ir no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 13.priekšlikums ir no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A.Ašeradens. 14.priekšlikums ir no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens.15.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens.16.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 16. un 17.priekšlikumu.

A.Ašeradens. 18.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A.Ašeradens. 20.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A.Ašeradens. 22. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 23. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 24. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

A.Ašeradens. 25. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 26. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 27. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 28. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 29. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 30. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 31. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 32. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 33. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 34. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 35. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Speciāli priekš Andra Bērziņa no Rīgas... Ir izstrādāta un tika piedāvāta likumprojekta norma, ka līgums tiek slēgts starp elektronisko sakaru komersantu un abonentu.

Mans priekšlikums šajā kontekstā ir tāds, ka līgumu tiešām slēdz elektronisko sakaru komersants un abonents, bet ir aicinājums iestrādāt vēl papildinājumu, ka tas notiek saskaņā ar Civillikuma prasībām.

Kāpēc? Manā skatījumā, katrs darījums starp civiltiesisko pušu dalībniekiem tiek slēgts saskaņā ar Civillikumu pēc pušu brīvas vēlēšanās, nevis pēc vienas puses iepriekš sagatavota kaut kāda standartlīguma parauga.

Tāpēc es savā priekšlikumā piedāvāju papildināt tekstu ar to, ka tas notiek saskaņā ar Civillikuma prasībām. Tas tiešām atbilstu tam, ka līgumi tiek slēgti, pamatojoties uz Civillikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei.

D.Reizniece (ZZS frakcija).

Labdien, kolēģi! Par šo deputāta Tutina priekšlikumu diskusijas bija arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Mēs no savas puses arī paskaidrojām, ka priekšlikums ir saistīts ar speciālas Eiropas Savienības normu ieviešanu (šī direktīva ir 2009.gada 25.novembra direktīva 2009/136/EK), kas faktiski pastiprina patērētāju tiesības, nosakot skaidru informāciju, kas elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem ir jāiekļauj līgumā, kurš tiek slēgts ar pakalpojumu saņēmēju.

Respektīvi, tā doma ir tāda: ja mēs noslēgtu līgumus tikai civiltiesiskā kārtībā, tad patērētājiem, ņemot vērā lielos, parasti lielos juridiskos un administratīvos resursus, kādi ir pieejami elektronisko sakaru un pakalpojumu sniedzējiem, būtu daudz grūtāk aizstāvēt savas tiesības. Šī norma ir tieši pretēja - palīdzēt aizstāvēt patērētāja tiesības, nosakot precīzu informāciju, kādai ir jābūt līgumā. Par to, protams, puses var diskutēt. Turklāt patērētāju tiesības papildus, protams, aizstāv arī Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības birojs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 47, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, turpiniet ar 36.priekšlikumu!

A.Ašeradens. 36. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pēc būtības šis mans priekšlikums saistīts ar to, ka, manā skatījumā, nevar būt nekāds minimālais vai maksimālais līguma darbības termiņš noteikts jau līgumā, kuru laužot kādai no pusēm būtu jāmaksā kaut kāds līgumsods. Jo reālajā dzīvē praktiski var būt neparedzēti apstākļi vai neparedzēti gadījumi - tā dēvētie force majeure apstākļi, kurus nav iespējams iepriekš paredzēt. Es domāju, ka nevar būt tā, ka pakalpojuma sniedzējs, slēdzot līgumu, no tā gūst kaut kādu vienpusēju labumu, kā tas diemžēl jau notiek daudzās nozarēs un daudzos līgumos, it sevišķi tādās jomās kā banku pakalpojumi vai līzings. Tur tas tā jau pašreiz ir. Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu - 36.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 54, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. 37. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Turies, Jāni!”)

 

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojektā paredzēts, ka terminēto līgumu ar patērētāju slēdz uz laika posmu, kas nav ilgāks par 24 mēnešiem. Man rodas jautājums - kāpēc 24 mēneši? Kāpēc ne uz 25 vai 26, vai varbūt 12 mēnešiem slēgt? Manā skatījumā, terminētā līguma slēdzējiem vajadzētu izlemt pašiem - gan no vienas puses, gan arī no otras puses -, cik tad ilgs varētu būt tas terminētais līgums.

Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, kurš paredz brīvu izvēli, uz kādu termiņu slēgt līgumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 54, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. Tutina kungs ir iesniedzis arī 38.priekšlikumu. Arī šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC frakcija).

Pavisam īsi - vienā teikumā.

Manuprāt, līgumsods, kurš ir paredzēts likumprojektā, nevar būt tikai vienai pusei. Manā skatījumā, tam būtu jāattiecas gan uz vienu, gan uz otru pusi. Tāpēc lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 48, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. 39. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina priekšlikums. Redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 40. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina priekšlikums. Redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 41. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī šis priekšlikums saistīts ar iespējamiem līgumsodiem.

Manā skatījumā, kā jau teicu, nevar līgumsods attiekties tikai uz pakalpojuma ņēmēju; tam vajadzētu attiekties arī uz pakalpojuma sniedzēju, lai izvairītos, piemēram, no tādām situācijām, kādas patlaban jau radušās šādu līgumu izpildes gaitā gan banku pakalpojumu sektorā, gan citu pakalpojumu sektorā. Un, manā skatījumā, vispār šos jautājumus regulē Civillikums (No zāles dep. I.Čepāne: „Kurā vietā Civillikums?”), nevis kaut kāds specifisks likums.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 52, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. 42.priekšlikums, ko ir iesniegusi Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Dana Reizniece, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 43. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 44. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina un Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces kopdarbs. Redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 45. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 46. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 47. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 48. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Redakcionāli precizēts un atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 49. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 50. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 51. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 52. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 53. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 54. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 55. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 56. - komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. Komisija likumprojektu kopumā ir atbalstījusi un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 20. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Ašeradens. Komisija ir noteikusi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam šā gada 10.maiju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.maijs.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr.305/Lp10) atdošanu Ministru kabinetam pārstrādāšanai”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Komisija tātad izskatīja likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, un, kaut gan komisija uzskatīja, ka likumprojekts ir virzīts uz godīgu un taisnīgu mērķi, tā tomēr, ņemot vērā to, ka mūsu likumiem ir jābūt tiešiem un nepārprotamiem... mēs tomēr nolēmām likumprojektu atdot atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādei līdz šā gada 1.septembrim.

Precīzāk paskatoties uz lietām, ir tā, ka jau šobrīd likums noteic, ka biedru nauda un iestāšanās nauda tiek maksāta no saviem ienākumiem, kuri gūti tajā pašā kalendārajā gadā vai divos iepriekšējos gados un kuru veidi noteikti likumā.

Un bez tam, izvērtējot šīs normas tekstu un sniegtos paskaidrojumus, jāsecina, ka no normas teksta un no likumprojekta teksta kopumā skaidri un nepārprotami neizriet tas, ka attiecīgā norma būtu piemērojama tikai gadījumos, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir pamatotas aizdomas par veikto maksājumu likumību. Tādējādi tas pieprasa papildu informāciju, vai šī informācija ir jāsniedz vienlaikus ar maksājumu veikšanu vai kā citādi.

Jūs jau saprotat, ka tas atbaidīs cilvēkus no darbības partijās, tomēr uzskatu, ka liels mūsu valsts demokrātijas trūkums tieši ir ļoti mazā cilvēku līdzdalība partijās. Kaut arī es pārstāvu vienu no lielākajām partijām, tomēr varu teikt, ka arī mēs, lai gan katru dienu mazliet augam, varētu augt vēl straujāk. Neatbaidiet cilvēkus no darbības partijās!

Un vēl. Protams, likumprojekta trūkums ir tas, ka pienākuma uzlikšana personai pierādīt noteiktu ienākumu izcelsmi pēc būtības var nonākt pretrunā ar vispārējiem un administratīvā procesa principiem, tādiem kā objektīvas izmeklēšanas princips vai princips, kas noteic, ka personas vainu pierāda publiskās varas realizētājs, nevis pati persona pierāda, ka nav vainīga.

Protams, tur arī vēl sīkākus trūkumus var atrast - vēl un vēl. Tāpēc komisijas lēmums ir šāds - nodot pārstrādei.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Cienījamās kolēģes un cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu jūs neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lēmumu nodot šo grozījumu projektu atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai. Es minēšu vairākus argumentus, kāpēc es aicinu tomēr neatbalstīt šo lēmumu.

Kā pareizi Staņas kungs jau minēja, šos grozījumus ir sagatavojis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, un zināmā mērā viņi tiešām ir skatījušies no tādas kontrolējošās iestādes perspektīvas un gribējuši varbūt ar tādu stingru roku pieiet šai ziedojumu kontrolei. Un, protams, mums, Saeimā pārstāvētām partijām, skatoties plašāk, ir jādomā par to, kā veicināt cilvēku līdzdalību partijās, lai, kā Staņas kungs jau minēja, cilvēki gribētu ziedot partijām un gribētu līdzdarboties partijās.

Tomēr es gribu teikt, ka šinī gadījumā, izvēloties tādu risinājumu, ka mēs šo likumprojektu atdodam Ministru kabinetam pārstrādāt, mēs, visticamāk, šo samērīguma principu nu nekādā veidā tur neieviesīsim, jo tas tomēr ir pašu politisko partiju uzdevums - mēģināt nodrošināt šo samērīgumu, proti, nodrošināt, lai politisko partiju finanses varētu labi, jēgpilni kontrolēt, bet lai tā finansēšanas sistēma tomēr veicinātu vēlmi ziedot un līdzdarboties politiskajās partijās. Un tas ir arī tiešs Saeimas uzdevums, tāpēc ar šo likumprojektu ir tieši jāstrādā atbildīgajai komisijai.

Otrkārt, es gribu arī aicināt kolēģus skatīties uz šo jautājumu tādā plašākā nozīmē. Ar nākamo gadu ir piešķirts valsts finansējums politiskajām partijām, tātad visas politiskās partijas, kas vēlēšanās ir pārvarējušas divu procentu slieksni, varēs saņemt 50 santīmus par katru par tām nodoto balsi. Un šis ir ļoti svarīgs veids, kā stiprināt politiskās partijas un stiprināt politisko partiju politiku veidošanas potenciālu, kas mums šobrīd tiešām, jāatzīst, ir vājš. Tāpēc mēs nekādā ziņā nedrīkstam atteikties no valsts finansējuma, tas ir nepieciešams un vajadzīgs, bet mums šobrīd ļoti svarīgi ir domāt, ko mēs dosim pretī par šo ļoti... samērā dāsno lēmumu, kas sabiedrībai, protams, izraisīs jautājumus, kādas tad ir tās apņemšanās, ko politiskās partijas ir gatavas dot sev, saņemot šo valsts finansējumu. Daudzi no jums jau neatbalstīja „Vienotības” virzītos grozījumus, kas noteiktu kriminālatbildību par politisko partiju nelikumīgu finansēšanu.

Tātad jautājums par to, ko tad mēs dosim pretī, kā mēs apņemsimies uzlabot politisko partiju finansēšanas sistēmu, ieviešot valsts finansējumu, joprojām paliek ļoti, ļoti aktuāls. Tāpēc komisijai vajadzētu strādāt ar šiem grozījumiem un domāt, un meklēt atbildes tieši uz šiem jautājumiem. Mums ir jādomā, piemēram, par to, ka ir jāsamazina limits ziedojumiem, ko viena persona gadā var dot politiskajai partijai. Mums ir jādomā arī par to, kā pārskatīt kopējo izdevumu griestus un vēl daudzas citas lietas.

Kolēģi! Es gribu atgādināt, ka mūsu kaimiņi, igauņi, 2004.gadā ieviesdami valsts finansējumu politiskajām partijām, domāja šādā veidā: ko sabiedrība par to varētu gribēt sagaidīt? Un igauņi vienojās par to, ka viņi atteiksies no apmaksātas vides reklāmas. Igaunijā politiskajām partijām nav šo lielo apmaksāto plakātu, jo sabiedrībai tie nepatika. Mums vajadzētu domāt ļoti līdzīgā virzienā.

Šobrīd vajadzētu sākt strādāt ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma grozījumu projektu, nevis nodot to vēl vienai pārstrādāšanai Ministru kabinetā. Diezgan droši zinām, ka tā kvalitāte, kādā šis likumprojekts atnāks atpakaļ... ka kvalitāte tiešām neuzlabosies. Tāpēc nevajag tērēt laiku un resursus! Ar šo likumprojektu ir jāstrādā deputātiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms es dodu vārdu

nākamajam debatētājam, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Bendrātes, Circenes, Smiltēna, Zaķa un Brigmaņa - iesniegumu ar lūgumu izskatīt šodienas Saeimas sēdes darba kārtību bez pārtraukuma, līdz visi jautājumi būs izskatīti. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.)

 

Tā kā deputātiem ir iebildumi, lūdzu zvanu! Balsosim par piecu deputātu iesniegumu turpināt šīsdienas Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - 3. Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šā likumprojekta mērķis ir skaidri noteikts - lai maksimāli mazinātu nelegāli iegūto līdzekļu pretlikumīgu izmantošanu partiju finansēšanā. Tātad šā likumprojekta būtība ir tāda: partijām iemaksātos finanšu līdzekļus, kuru izcelsmi ziedotājs nevar pierādīt, tām jāieskaita nevis atpakaļ ziedotājam, bet gan valsts budžetā.

It kā viss būtu skaidrs, bet es saprotu, ka daudziem kolēģiem ir bijuši svētki vai arī daudzi citi pienākumi, un viņi varbūt nav pamanījuši, ka KNAB ir atsūtījis vēstuli... vai arī ir pamanījuši, bet nav pievērsuši tam īpašu uzmanību... Tātad KNAB Saeimai lūdz izskatīt un pieņemt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā, bet, ja nepieciešams, sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju precizēt un pilnveidot tā redakciju, lai sasniegtu šīs tiesību normas mērķi.

Es citēju: „KNAB vērš deputātu uzmanību, ka šim likumprojektam ir būtiska nozīme ēnu ekonomikas apkarošanā un prettiesiski iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas novēršanā, kā arī tas nodrošina Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikto mērķi - nodrošināt politisko organizāciju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai, un tā nosūtīšana Ministru kabinetam pārstrādāšanai tikai pagarinās periodu, kādā esošās problēmas netiks risinātas. KNAB vērš uzmanību, ka no 2004.gada 12.marta līdz 2008.gada 13.augustam spēkā bija šāda likuma norma.”

Kas tagad ir noticis? Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti ir secinājuši, ka likumprojekts vērsts uz vēlamo mērķi, tomēr tajā izraudzītie risinājumi ir būtiski pilnveidojami, kaut kādas normas nav saprotamas. Bet tad, draugi mīļie, varbūt es kaut ko nesaprotu? Kurš tad īsti ir likumdevējs - Ministru kabinets vai Saeimas deputāti? Tad varbūt ir nepieciešams sasaukt... Vajag Juridisko biroju pieaicināt, ja ir vajadzīgs, tāpēc ir Juridiskā komisija, ir daudz cienījamu deputātu, kuri ļoti labi māk izstrādāt likumus, zina, kā tos pilnveidot. Dariet to! Citādi dīvaini šķiet, ka šīs komisijas sēde notika 12.aprīlī, gandrīz pirms mēneša, bet mēs tikai tagad šo skatām.

Nākamais. Ir uzdots līdz 1.septembrim izdarīt labojumus. Mēnesi jau varēja strādāt! Taču tikai tagad tiks pieņemts lēmums, un, kā jau cienījamā kolēģe Čigānes kundze aicināja, - neatbalstīt. Arī es aicinu neatbalstīt, jo pretējā gadījumā tas liecinātu par zināmu Saeimas impotenci jeb nespēju darīt to darbu, kas tai ir uzticēts. Un komplektā - it īpaši komplektā! - ar šodien jau parādīto nespēju, pieņemot lēmumu par deputātu pieprasījumu par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem, es aicinu tiešām neatbalstīt šo priekšlikumu un pašiem strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labdien, godātie kolēģi! Staņas kungs! Es esmu ļoti pārsteigta par šo anotāciju šim noraidījumam. Runāšu tikai par dažām - par divām lietām.

Pirmkārt, jūs rakstāt, ka, pieņemot normu piedāvātajā redakcijā, fiziskajai personai turpmāk pašai būs jāpierāda, ka tās dāvinājums, ziedojums, iemaksātā biedra nauda un iestāšanās nauda ir maksāta no saviem ienākumiem. Es domāju, ka šādai normai jau sen vajadzēja būt, šai legālajai prezumpcijai, jo šodien mēs ļoti bieži redzam, ka... Es, teiksim, atceros vienu piemēru, ka tā sauktajos treknajos gados vienā ministrijā vienai partijai ziedoja ne tikai biroja vadītājs, bet visa viņa ģimene, ieskaitot sievasmāti, kurai bija pavisam niecīga pensija acīmredzot. Bieži gadās - patiešām, tur nav ko slēpt! -, ka ir kāds ziedotājs, kas grib palikt - varbūt tādēļ, lai viņu nezinātu, - tāds slepens atbalstītājs, kuram pēc tam, protams, tiek sniegti attiecīgi pakalpojumi. Viņa ziedojums tiek sadalīts uz galviņām. Mēs to varam skaidri redzēt. Un kas tad „Nevajag citus pēc sevis vērtēt!”) Viņam būtu jāpierāda tas noteikti. Es neteiktu... Tas, man liekas, notiek visās partijās. Nevajag šeit kliegt un teikt, ka kāds ir svētais.

Otrkārt. Šeit otrajā lapaspusē ir interesanta lieta, ka jāņem vērā, ka atsevišķos gadījumos šāds pierādīšanas pienākums faktiski būtu neizpildāms. Tā tas būtu, piemēram, tad, ja ienākums gūts no likumīgas, bet slepenas sadarbības ar operatīvās darbības subjektiem. Es tagad domāju - interesanti gan, cik tad to ziņotāju ir? Tie, kas ir tie lielie partiju atbalstītāji... Es nezinu, vai patiešām tas tā ir.

Es varētu šeit atrast arī no juridiskā viedokļa ļoti daudzas citas tādas neprecizitātes.

Manuprāt, šis lēmums nav atbalstāms. Un, ja nu tiešām mēs to atbalstītu, tad joprojām lecam pa vecam. Gatavošanās pašvaldību vēlēšanām... Citu iemeslu es nevaru šeit atrast.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Iepriekšējie trīs runātāji... Visu cieņu jums, bet jūs neviens nebijāt tajās komisijas sēdēs, kurās tas jautājums tika pietiekami gari un plaši diskutēts. Jo jūs esat citās komisijās... Un diemžēl Čigānes kundze toreiz nebija vienkārši Latvijā. Bet mēs esam komisijā pieņēmuši, manuprāt, ļoti pragmatisku lēmumu. Mēs nenoraidām pēc būtības to ideju, ar kuru ir atnākusi attiecīgā institūcija, tātad Ministru kabinets (protams, sagatavotājs ir KNAB), bet mēs noraidām to izpildījumu; mēs uzskatām, ka valdībai pašai ir jāatnes pietiekami cienīgā redakcijā šis likumprojekts uz Saeimu. Tas arī viss. Un, ja mēs skatāmies, kā Parādnieka kungs... Un, ja jūs skatāties, ko ir rakstījis KNAB vadītājs Vilnīša kungs un kas tur sagatavojis to vēstuli, tad... Es jau komisijā teicu, ja šis jautājums ir tik supersvarīgs, ka tas ir jāizskata uzreiz tagad Saeimā. Vilnīša kungam ir tiesības - šoreiz varbūt pat pienākums! - ierasties Saeimas komisijā un paskaidrot, kāpēc tās redakcijas, kuras tur ir nesaprotami uzrakstītas, nevar uzrakstīt citā veidā un kas tad īsti tur ir domāts. (Vai katram, kas ir noziedojis 5 latus, būs vai nebūs uzreiz jāskrien atskaitīties par to, no kurienes viņam ir ieņēmumi un kāpēc ir šādi izdevumi?) KNAB vadītājs drīkst to darīt, un viņam tas ir jādara. Un, ja viņš to neizdarīja, tad viņš... Ziniet, es teikšu, ka valdības sēdes viņš apmeklē regulāri. Regulāri! Un tātad nav nekādu problēmu atnākt uz atbildīgo komisiju, ko vada Staņas kungs, izstāstīt visu to un normāli atnākt pēc tam uz Saeimas sēdi ar attiecīgu likumprojektu.

Es domāju, ka komisija ir pieņēmusi pilnīgi pareizu lēmumu. Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu. Un tad, kad tas likumprojekts atgriezīsies normālā veidā atpakaļ Saeimā, mēs bez emocijām un populisma to izskatīsim tā, kā tam jābūt.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam, otro reizi.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Vislabāk, protams, ir neko nedarīt, pagaidīt, līdz visi tavā vietā izdara, un pēc tam nospiest podziņu „Atbalstu” vai nospiest podziņu „Neatbalstu”, vai, ja tu nevari saprast, nospiest podziņu „Atturos” (ja kas, izdomāsi argumentus). Visādi, protams, var darīt, bet vai tas ir pareizi?

Es domāju, ka komisija tāpat ir spējīga un tiesīga uzaicināt - un, iespējams, tai pat pienākums būtu, ja nepieciešams, uzaicināt! - KNAB vadītāju uz sēdi un izrunāt šo jautājumu, izdiskutēt, sastādīt tādu redakciju, kāda apmierinātu visus deputātus vai kādu tie uzskatītu par pieņemamu, un pieņemt lēmumu virzīt to kā komisijas priekšlikumu. Pa šo mēnesi jūs to sen būtu izdarījuši. (No zāles dep. E.Zalāns: „Nevajag stāstīt pasaciņas!”) Jums nav vēlēšanās vienkārši tāpēc, ka naudu noteikti ir plānots saņemt. Ir plānots to vai nu pēc tam, ja īsti nesanāk, atskaitīt atpakaļ tiem, kuri to ir izdarījuši, vai varbūt ... varbūt vēl joprojām šī nauda ir jāatskaita....

Starp citu, arī mums, partijai „Visu Latvijai!”, 2000 lati ir jāatskaita atpakaļ ziedotājam, kurš nebija tiesīgs ziedot. Un, ja būs tāds likums, mēs šo naudu pārskaitīsim valsts budžetā. Un esiet, kolēģi, tik labi, dariet to pašu!

Paldies. (No zāles dep. E.Zalāns: „Populisms!”)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei, otro reizi.

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Cienījamais Zalāna kungs! Tikai pavisam īsa replika.

Es uzskatu, ka tādi jautājumi kā politisko partiju iekšējā demokrātija, to organizatoriskais spēks, to daudzskaitlīgums - tie ir jautājumi, kas ir jārisina pašām politiskajām partijām, tāpēc nevajag šo jautājumu nogrūst uz KNAB, jo tam ir ļoti konkrēta - kontrolējoša - loma šajā jautājumā. (No zāles dep. E.Zalāns: „Bet kas tad ar to nodarbojas?!”)

 

Tā ka mums pašiem vien šos jautājumus vajadzētu risināt un šo politiku veidot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vitautam Staņam.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Pirmkārt. Mazs paskaidrojums Čepānes kundzei, jo es uzskatu, ka viņa ārkārtīgi zemu vērtē Saeimas Juridiskā biroja darbu. Es pats neesmu jurists pēc izglītības, tāpēc šo paskaidrojumu palīdzēja sagatavot Saeimas Juridiskais birojs, kuru es pietiekami augsti vērtēju. Kas no deputātiem arī piedalījās sēdē, tas dzirdēja visus KNAB paskaidrojumus un arī komisijas locekļu domas. Un tātad būtībā tas ir viņu sagatavots.

Otrkārt. Man šausmīgi sāp sirds par populismu mūsu Saeimā, jo... Vārdā nevienu nesaukšu, jo cienījamais deputāts var aizvainoties, bet es domāju, ka mēs visi sapratām, kas ir populisms, jo mēs, protams, zinām, kāda mūsu valstī ir preses nostādne un kā prese var novērtēt šodienas balsojumu, neieskatoties dziļāk, kā tas ir patiesībā, kāda ir patiesība saistībā ar šo likumprojektu, cik tas vāji ir sagatavots.

Es joprojām aicinu visus balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es ļoti augstu vērtēju Juridiskā biroja darbu. Saeima bez Juridiskā biroja būtu pazudusi, un es nezinu, kādus šeit likumprojektus varētu pieņemt. Taču Juridiskais birojs ļoti bieži vien pilda to, ko tam saka politiķi. Un tas ir spiests atsevišķos gadījumos rakstīt arī šādus lēmumus. (No zāles dep. Dz.Rasnačs un dep. K.Šadurskis: „Gunār, piesakies debatēs!”)

 

Bez tam... (Troksnis zālē.) Jā, ir atsevišķi gadījumi, kad Juridiskais birojs patiešām raksta... ka kāda likuma norma vai kāds likums ir pilnīgā pretrunā ar Satversmi.

Taču, ko mēs dažkārt darām? Nesen, piemēram, mēs izdarījām grozījumus Civilprocesa likuma pārejas noteikumos. Juridiskais birojs... un es arī teicu, ka tas ir ļoti riskanti, jo tas ir pretrunā ar Satversmi, taču jūs visi nobalsojāt „par” šo.

Tā kā šajā gadījumā nav runāts, ka tas būtu pretrunā ar Satversmi, es varu piekrist Parādnieka kungam. Savulaik, ja jūs būtu strādājis, piemēram, Augstākās padomes laikā kā deputāts, tad tāda greznība, ka ministrija varētu sagatavot tik perfektus likumprojektus, kādi ir tagad, un ka šeit atliktu tikai piespiest pogu „par”, „pret” vai „atturas”, atsevišķos gadījumos pat nepārzinot likumprojekta jēgu un būtību... tas vispār nebija iespējams.

Es aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu... neatbalstīt un pašiem pastrādāt. Juridiskais birojs ir pietiekami sagatavots un kvalificēts, it īpaši Pastara kungs, kas strādā ar jūsu komisiju, varētu to sagatavot, jo no valdības mums ir nākuši ne tādi vien likumprojekti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC frakcija).

Augstā Saeima! Šeit nav runa par lietas būtību. Šeit ir runa par to, ka ir izveidojusies diezgan nepatīkama prakse, ka Ministru kabinets, kuram attiecīgās institūcijas iesniedz dažādus likumu grozījumus, ne visai kritiski izvērtē šos priekšlikumus un sūta uz Saeimu pusfabrikātus. (No zāles dep. E.Zalāns: „Pareizi! Tā ir!”)

 

Un šis nav vienīgais tāds gadījums. Tā ka nav runa, vēlreiz atkārtoju, par lietas būtību, jo ierosinātās idejas ir visnotaļ atbalstāmas, bet tās... jā, šīs idejas ir jāprecizē tik tālu, lai šis likums varētu darboties un atvieglotu nevis KNAB dzīvi, bet uzlabotu esošo juridisko un tiesisko praksi.

Tāpēc es atbalstu... aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr.305/Lp10) atdošanu Ministru kabinetam pārstrādāšanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 33, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Jāņa Ādamsona atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jāņa Ādamsona atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” (Nr.287/Lp10) otrajam lasījumam līdz š. g. 13.maijam”.

Vai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā kāds vēlas referēt? Ja ne, tad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” (Nr.287/Lp10) otrajam lasījumam līdz š.g. 13.maijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Zemkopības ministrijas pārstāves Valentīnas Mičurovas atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Zemkopības ministrijas pārstāves Valentīnas Mičurovas atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”! Lūdzu balsošanas režīmu! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Zemkopības ministrijas pārstāves Kristīnes Pļaskotas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Zemkopības ministrijas pārstāves Kristīnes Pļaskotas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 2, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Gribu jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Zalāna, Šlesera, Bekeša, Strodes, Šķēles un Kučinska jautājums izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam „Par nekvalitatīvu mācību literatūru”. Jautājums tiks nodots izglītības un zinātnes ministram.

Pirms mēs reģistrējamies, vārds deputātiem, kuri pieteikušies sniegt paziņojumus.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Uz īsu sanāksmi Publisko izdevumu un revīzijas komisija pēc desmit minūtēm pulcējas 106.auditorijā, bet Sociālo un darba lietu komisija - pulksten 11.15 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas! Tūlīt trešajā stāvā Ārlietu komisijas sēde - zālē.

Un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 11.15 - 106.kabinetā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Atgādinu, ka komisijas sēde šodien pulksten 12.00 - komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

 

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Septiņi deputāti nav reģistrējušies: Ojārs Ēriks Kalniņš, Rasma Kārkliņa, Jānis Klaužs, Visvaldis Lācis... Visvaldis Lācis ir uz vietas. Aleksejs Loskutovs, Andris Šķēle un Ilze Viņķele.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 5.maija sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
10.Saeimas pavasara sesijas 3. sēde
2011. gada 5. maijā

Saeimas priekšsēdētājas S.Āboltiņas uzruna sakarā ar Saeimas priekšsēdētāja vietnieka G.Daudzes apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni
   
Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Oficiālo publikāciju likums” (Nr. 336/Lp10)
(Dok. Nr. 839, 839A)
   
Par likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” (Nr. 337/Lp10)
(Dok. Nr. 840, 840A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (Nr. 338/Lp10) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 849, 849A)
   
Priekšlikums - dep. R.Dzintars (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 344/Lp10)
(Dok. Nr. 874)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Ilzei Viņķelei šā gada 28. aprīlī
(Dok. Nr. 857)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Ilmai Čepānei no šā gada 28. aprīļa līdz 3. maijam
(Dok. Nr. 858)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Sergejam Dolgopolovam šā gada 28. aprīlī
(Dok. Nr. 859)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 28. aprīlī
(Dok. Nr. 860)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Rasmai Kārkliņai no šā gada 3. maija līdz 5. maijam
(Dok. Nr. 861)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Klaužam šā gada 5. maijā
(Dok. Nr. 862)
   
Deputātu Eināra Cilinska, Andra Šķēles, Valērija Agešina, Edgara Zalāna, Raivja Dzintara, Gaida Bērziņa, Jāņa Dombravas, Ineses Laizānes, Imanta Parādnieka, Visvalža Lāča, Dzintara Rasnača pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem” (Nr. 3/P10) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 815, 815A)
   
Ziņo - dep. A.Brigmanis
   
Debates - dep. E.Cilinskis
  - dep. A.Bērziņš (PLL)
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
  - dep. A.Šlesers
  - dep. K.Olšteins
  - dep. A.Bērziņš (PLL)
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. J.Reirs
  - dep. A.Šlesers
  - dep. I.Čaklais
  - dep. V.Lācis
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 228/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 841)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 233/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 842)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā” (Nr. 244/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 843)
   
Ziņo - dep. S.Fjodorovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr. 223/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 847)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” (Nr. 224/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 848)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 225/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 854)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Debates - dep. A.Šlesers
  - dep. A.Bērziņš (PLL)
  - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” (Nr. 302/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 741, 837)
   
Ziņo - dep. A.Caunītis
   
Likumprojekts „Grozījumi Iepakojuma likumā” (Nr. 286/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 846)
   
Ziņo - dep. E.Cilinskis
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 255/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 850)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 254/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 558, 851)
   
Ziņo - dep. I.Vergina
   
Likumprojekts „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” (Nr. 289/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 853)
   
Ziņo - dep. A.Rubiks
   
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 288/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 855)
   
Ziņo - dep. A.Ašeradens
   
Debates - dep. J.Tutins
  - dep. D.Reizniece
  - dep. J.Tutins
  - dep. J.Tutins
  - dep. J.Tutins
  - dep. J.Tutins
   
Lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 305/Lp10) atdošanu Ministru kabinetam pārstrādāšanai” (Nr. 153/Lm10)
(Dok. Nr. 852)
   
Ziņo - dep. V.Staņa
   
Debates - dep. L.Čigāne
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. I.Čepāne
  - dep. E.Zalāns
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. L.Čigāne
  - dep. V.Staņa
  - dep. I.Čepāne
  - dep. S.Dolgopolovs
   
Lēmuma projekts „Par Jāņa Ādamsona atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā” (Nr. 154/Lm10)
(Dok. Nr. 871)
   
Lēmuma projekts „Par Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā” (Nr. 155/Lm10)
(Dok. Nr. 872)
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 287/Lp10) otrajam lasījumam līdz š.g. 13. maijam” (Nr. 156/Lm10)
(Dok. Nr. 881)
   
Lēmuma projekts „Par Zemkopības ministrijas pārstāves Valentīnas Mičurovas atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva” (Nr. 157/Lm10)
(Dok. Nr. 882)
   
Lēmuma projekts „Par Zemkopības ministrijas pārstāves Kristīnes Pļaskotas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā” (Nr. 158/Lm10)
(Dok. Nr. 883)
   
Infarmācija par deputātu A.Šlesera, E.Zalāna, I.J.Bekeša, R.Strodes, A.Šķēles un M.Kučinska jautājumu izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam „Par nekvalitatīvu mācību literatūru” (Nr. 20/J10)
   
   
   
   
   
Paziņojumi
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
  - dep. J.Reirs
  - dep. I.Druviete
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs

 

Balsojumi

Datums: 05.05.2011 09:08:38 bal001
Par - 9, pret - 67, atturas - 9. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (338/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 05.05.2011 09:44:52 bal002
Par - 43, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem (3/P10)

Datums: 05.05.2011 09:45:50 bal003
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (228/Lp10), 3.lasījums

Datums: 05.05.2011 09:46:27 bal004
Par - 64, pret - 0, atturas - 24. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (233/Lp10), 3.lasījums

Datums: 05.05.2011 09:47:21 bal005
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bibliotēku likumā (244/Lp10), 3.lasījums

Datums: 05.05.2011 09:48:14 bal006
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (223/Lp10), 3.lasījums

Datums: 05.05.2011 09:49:03 bal007
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” (224/Lp10), 3.lasījums

Datums: 05.05.2011 09:54:10 bal008
Par - 6, pret - 49, atturas - 25. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (225/Lp10), 3.lasījums

Datums: 05.05.2011 09:56:35 bal009
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (225/Lp10), 3.lasījums

Datums: 05.05.2011 09:58:03 bal010
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (302/Lp10), 1.lasījums

Datums: 05.05.2011 09:59:03 bal011
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iepakojuma likumā (286/Lp10), 2.lasījums

Datums: 05.05.2011 10:00:45 bal012
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (255/Lp10), 2.lasījums

Datums: 05.05.2011 10:02:38 bal013
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (254/Lp10), 1.lasījums

Datums: 05.05.2011 10:04:25 bal014
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā (289/Lp10), 2.lasījums

Datums: 05.05.2011 10:12:35 bal015
Par - 31, pret - 47, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (288/Lp10), 2.lasījums

Datums: 05.05.2011 10:14:09 bal016
Par - 29, pret - 54, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (288/Lp10), 2.lasījums

Datums: 05.05.2011 10:15:34 bal017
Par - 30, pret - 54, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.37. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (288/Lp10), 2.lasījums

Datums: 05.05.2011 10:16:39 bal018
Par - 28, pret - 48, atturas - 9. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (288/Lp10), 2.lasījums

Datums: 05.05.2011 10:18:07 bal019
Par - 30, pret - 52, atturas - 5. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (288/Lp10), 2.lasījums

Datums: 05.05.2011 10:20:30 bal020
Par - 64, pret - 1, atturas - 20. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (288/Lp10), 2.lasījums

Datums: 05.05.2011 10:28:18 bal021
Par - 84, pret - 1, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz visu jautājumu izskatīšanai

Datums: 05.05.2011 10:42:29 bal022
Par - 55, pret - 33, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 305/Lp10) atdošanu Ministru kabinetam pārstrādāšanai (153/Lm10)

Datums: 05.05.2011 10:43:16 bal023
Slēgtais balsojums
Par - 83, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Ādamsona atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S “Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā (154/Lm10)

Datums: 05.05.2011 10:43:51 bal024
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S “Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā (155/Lm10)

Datums: 05.05.2011 10:44:26 bal025
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” (Nr.287/Lp10) otrajam lasījumam līdz š.g. 13.maijam (156/Lm10)

Datums: 05.05.2011 10:44:55 bal026
Slēgtais balsojums
Par - 87, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Zemkopības ministrijas pārstāves Valentīnas Mičurovas atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva (157/Lm10)

Datums: 05.05.2011 10:45:26 bal027
Slēgtais balsojums
Par - 84, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Zemkopības ministrijas pārstāves Kristīnes Pļaskotas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā (158/Lm10)




Frakciju viedokļi
2011.gada 5.maijā

 

 

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un nākamajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika izskatīti Saeimas sēdē un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam šodien vārds nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dzintaram Rasnačam.

Lūdzu!

 

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nacionālā apvienība paralēli darbam parlamentā, protams, ir uzsākusi ļoti aktīvu darbu tiešā sasaistē ar Latvijas pilsoņiem, jo mēs uzskatām, ka politiskā elite pilnībā ir zaudējusi Latvijas pilsoņu uzticību un līdz ar to lēmumu – svarīgāko lēmumu! – pieņemšana būtu jāveic tautas nobalsošanā. Mūsu ierosinātais referendums par Satversmes 112.panta grozījumiem ir izraisījis ļoti plašu rezonansi, un interesanti ir tas, ka pārsvarā komentēt šos grozījumus ir uzņēmušies cilvēki, kuri ir neinformēti, un līdz ar to, protams, viņi ir izdarījuši kļūdainus secinājumus. Tāpēc uzskatu par nepieciešamu pirms 11.maija, kad sāksies parakstu vākšana, vēlreiz minēt pašu būtiskāko.

Mūsu piedāvātā reforma paredz, ka 2012.gada 1.septembrī, sākot ar 1.klasi, notiks pakāpeniska pāreja uz mācībām latviešu valodā visās valsts skolās. Šīs reformas ietvaros, protams, 2012.gadā apmēram 6000 pirmklasnieku to programmu, kāda viņiem ir šobrīd... Tātad šī programma tiks pārstrukturēta, un, protams, latviešu valodā tiks pasniegti praktiski visi mācību priekšmeti, izņemot mazākumtautības valodu un literatūru, un vecākajās klasēs arī atsevišķi priekšmeti, kas saistīti ar attiecīgās tautas kultūru un vēsturi, tiks mācīti šīs attiecīgās tautas valodā.

Interesanti, ka kļūdainie secinājumi tiek izdarīti pārsvarā tāpēc, ka cilvēki nedz zina par šo grozījumu pārejas noteikumiem, nedz arī zina, ka Satversmē ir 4.pants, kas nosaka, ka valsts valoda ir latviešu valoda, nedz zina arī to, kādas tiesības mazākumtautībām ir noteiktas Satversmes 114.pantā. Un diemžēl šie kļūdaino secinājumu izdarītāji nezina arī to, ka Satversme ir jāuztver, šos visus pantus lasot kontekstā, nevis gramatiski tulkojot, kā to darīja padomju okupācijas laikā.

Interesanti arī tas, ka mūsu piedāvātos grozījumus uzņemas komentēt pārsvarā cilvēki, kuri nav juristi un kuri nesaprot šo grozījumu būtību.

Mēs uzskatām, ka šī kļūda ir jānovērš, un no 11.maija līdz 9.jūnijam, kad būs parakstu vākšana, mēs ļoti aktīvi skaidrosim to sabiedrībai.

Ja runā par šīsdienas sēdi, tad es domāju, ka mani kolēģi gana labi komentēs opozīcijas viedokli, jo mūsu balsojumi bija ļoti līdzīgi gan jautājumā par deputātu pieprasījumu, gan arī vairākos citos.

Paldies par uzmanību. Tiksimies 11.maijā parakstu vākšanas iecirkņos!

 

Vadītāja. Paldies nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dzintaram Rasnačam.

Nākamais runās politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputāts Klāvs Olšteins. Lūdzu!

 

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Apvienības „Vienotība” frakcijā šī nedēļa pagāja, diskutējot par reformām, kuras nepieciešamas mūsu valstī un valsts pārvaldē, tātad arī valstij piederošajos uzņēmumos.

Šī diskusija ievirzījās arī Saeimas šīsdienas sēdē. Ilgstoši, vairāku minūšu garumā, tika debatēts par valsts uzņēmumu pārvaldību un nepieciešamajām reformām šajā jautājumā. Mums ir diezgan skaidrs viedoklis, kā šo jautājumu virzīt nākotnē, paredzot to, ka valsts uzņēmumiem ir jābūt daudz lielākai kapitāla atdevei, proti, lai katrs no mums, Latvijas iedzīvotājiem, gūtu maksimālu labumu no valstij piederošajiem uzņēmumiem, tādiem kā „Latvenergo”, „Latvijas valsts meži” un citiem; lai šo uzņēmumu darbība būtu prognozējama, saimnieciska un ikvienam no mums saprotama.

Apvienības „Vienotība” frakcijā tika debatēts arī par citiem tikpat būtiskiem reformu jautājumiem, ieskaitot izglītību. Apvienības „Vienotība” frakcijas deputātiem ir ļoti kategoriska nostāja, ka profesionālajā izglītībā mums ir jāveic būtiskas reformas, lai darba tirgū ienāktu tādi speciālisti, kādi ir vajadzīgi šodien uzņēmējiem, un tādi speciālisti, kurus mēs varam izmantot darba tirgū. Jo, kā liecina šodienas tendences, ir tiešām jau grūtības atrast atbilstošus speciālistus dažādās jomās.

Noteikti tikpat svarīgs ir jautājums, kas ir tieši saistīts ar izglītību un kas secības ziņā jau ir nākamais, – jautājums par bezdarba novēršanu jeb darba tirgus atjaunošanu. Uzskatām, ka tā ir šīsdienas galvenā prioritāte, lai mēs varētu runāt par bezdarba līmeņa samazināšanos un darba tirgus atjaunošanos. Vispirmām kārtām, protams, ir runa par Latvijas iedzīvotājiem, bet jāsaprot arī tas, ka mūs, protams, ietekmē kopējā Eiropas Savienības darba tirgus politika un iespējamā aizceļošana no Latvijas.

Ļoti liela vērība tika pievērsta arī jautājumiem par konkurētspēju un eksportu, un šajā sakarā ir runa par tiem mūsu valsts uzņēmumiem, kas varbūt nav vistiešākajā veidā saistīti ar valsts pārvaldi, bet ir saistīti ar privāto sektoru. Lai šiem uzņēmumiem būtu iespēja radīt jaunas darba vietas, mums ir arī no valsts puses maksimāli jāpalīdz šo uzņēmumu attīstībai, un šajā sakarā jārunā par attīstības bankas izveidi; tur šiem uzņēmumiem būtu iespēja piekļūt finansējumam, iespēja piekļūt valsts dotām papildu garantijām vai atbalstam, lai tie varētu veiksmīgi attīstīties, veiksmīgi radīt jaunas darba vietas gan Latvijas lielajās pilsētās, gan arī mazajās reģionu pilsētās un pagastos, kur šobrīd ir vērojamas vislielākās bezdarba problēmas.

Protams, tikpat būtisks jautājums ir enerģētika. Pēdējā laikā tieši politiskajā vidē šis jautājums ir guvis ļoti lielu vērību, un, strādājot pie reformu plāna un tālākās attīstības plāna, noteikti mums liela vērība būs jāpievērš enerģētikas jautājumam. Es ceru, ka par enerģētikas jautājumu tiks diskutēts kādā atsevišķā Saeimas sēdē, kur noteikti katrs no Saeimas deputātiem varēs paust savu viedokli, savu redzējumu par enerģētikas nākotni šeit, Latvijā. Kā zināms, šodien enerģētika ir ne tikai neatkarības jautājums, bet to jau izmanto kā ārpolitikas ieroci, un tāpēc mums noteikti ir svarīgs savs pašnodrošinājums enerģētikā. Turklāt mums vajag arī skatīties uz pasaules tendencēm, lai par to enerģiju, kas tiek saražota šeit, Latvijā, vai iepirkta no ārzemēm, mums nebūtu daudz dārgāk jāmaksā jeb jāpārmaksā.

Paldies, tas īsumā būtu viss.

 

Vadītāja. Paldies Klāvam Olšteinam no politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas.

Nākamais runās partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!

 

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Vispirms sveicu jūs visus ar tiem svētkiem, ko svinējām vakar. Un jāteic, ka maijā ir vairāki svētki, vairākas svētku dienas, kuras atzīmējam. Un labi, ka maijs sākas ar mūsu neatkarības svētkiem. Katram ir iespējas padomāt, kā mēs šobrīd dzīvojam, – vai dzīvojam vai nedzīvojam atbilstoši tam, ko esam lēmuši pirms vairāk nekā 20 gadiem.

Saeima strādā pietiekami aktīvi. Jāsaka, šodien bija diezgan plašas diskusijas, un šajās diskusijās, tā teikt, bija iespējas nodalīt graudus no sēnalām. Un tiešām ir tā, ka bija jāpievērš uzmanība tam, ka tad, kad tiek runāts par likumprojekta būtību, bieži vien pozīcija cenšas novērst šīs sarunas par būtību, cenšas no sarunas par būtību pāriet uz sarunām par detaļām un formu. Tas, manuprāt, nav īpaši pareizi tādā laikā, kad no valsts vadības tiek prasīta konstruktīva rīcība, nevis vienkārši runāšana.

Un es konkretizēšu.

Runa bija par likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Tas bija viens no tiem skatāmajiem jautājumiem, par kuriem šādi diskutēja. Lai gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, protams, pēc būtības atbalsta visas tās idejas, kas ir šajā likumprojektā, šī pati komisija tomēr bija sagatavojusi lēmuma projektu, kuru šodien Saeima atbalstīja (paldies tiem deputātiem, kas atbalstīja!) un kurš noteic, ka šis likumprojekts tieši tādā versijā, kādā tas ir atsūtīts uz Saeimu, ir jāatdod atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai. Ministru kabinets neprot organizēt likumprojektu rakstīšanu tā, lai teksts ir pietiekami skaidri un nepārprotami izlasāms, lai nerodas dažāda rakstura interpretācijas. Mūsuprāt, Ministru kabinets nestrādā pietiekami adekvāti, pietiekami kvalitatīvi: daudzi, ja tā var teikt, pusjēli jeb īsti nesagatavoti likumprojekti vienkārši tiek atnesti uz Saeimu, lai tad nu deputāti pēc tam labo to, izdara to, ko Ministru kabinets nav spējis izdarīt. Es esmu pret šādu pozīciju.

Un ir arī otra lieta, par kuru šodien bija diezgan daudz diskusiju. Tur Ministru kabinets strādā vēl sliktāk... Ir tā, ka pēc būtības Ministru kabinets – šoreiz jau konkrēti premjera personā! – nespēj veikt tos darbus jeb izpildīt tos uzdevumus, ko tam ir uzdevusi Saeima jeb, var teikt, Saeimas vairākums. Vienkārši mierīgi kavē dažādus termiņus, kurus Saeima ir noteikusi, un vispār pat neuztraucas! Jāsaka, šādu rīcību atbalsta arī koalīcija – koalīcija konkrēti „Vienotības” personā.

Par ko es runāju? Es runāju par to pieprasījumu, kuru mēs, opozīcijas partijas, bijām parakstījušas saistībā ar dotā uzdevuma nepildīšanu attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību labākas pārvaldes izveidi. Te Olšteina kungs runāja par idejām, kuras Ministru prezidentam vai ekonomikas ministram ir galvā, bet kuras mēs, Saeima, nekādi nevaram sagaidīt izskatīšanai šeit, Saeimā. Gaidām jau kopš pagājušā gada novembra, kad Saeima pieņēma lēmumu, ka šā gada 15.martā premjeram ir jāiesniedz mums priekšlikums, kādā veidā uzlabot kapitālsabiedrību pārvaldi. Tā vietā premjers pats ir vienkārši voluntāri pagarinājis šā uzdevuma izpildi līdz šā gada beigām, un viņš uzskata, ka Saeimai tas termiņa pagarinājums ir bezierunu kārtībā jāatbalsta.

Mēs esam pret šādu rīcību. Mēs uzskatām, ka, ja reiz ir priekšlikumi, kādā veidā kapitālsabiedrību pārvaldi uzlabot, tad ir jānāk uz Saeimu ar pietiekami kvalitatīvi sagatavotu ziņojumu un jāturpina debates Saeimā. Tas, ko mēs šodien Saeimā dzirdējām no pozīcijas, bija nevis savas darbības izvērtējums (faktiski šā jautājuma izvērtējums, šā jautājuma skatīšana turpinās jau divus gadus), bet gan atsauces uz to, ka ir bijis kaut kas... ka kāds kaut ko nav darījis pirms 10 gadiem. Manuprāt, šāda retorika vairs nav īsti moderna un mūsdienīga. Manuprāt, šobrīd ir jārunā par jautājuma būtību. Tāpēc opozīcija aicina un aicinās Ministru kabinetu strādāt kvalitatīvi, nevis meklēt dažādus attaisnojumus savai... faktiski nespējai normāli rīkoties.

Un pēdējā lieta. Jāteic, ka mēs esam arī vērsuši uzmanību uz to, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir akceptējusi un šobrīd izplata mācību materiālus, kuros, mūsuprāt, ir saredzama homoseksuālisma propaganda. Mūsuprāt, tas nav pieņemami. Šajā sakarā mēs esam arī uzrakstījuši deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministram, taču viņš gan pašlaik ir komentējis, ka tas esot normāli. Es iesaku tiem, kam ir iespēja, palasīt šos mācību materiālus pamatskolai, un tad jūs redzēsiet, vai tas ir normāli vai nav normāli, – tas, kas tur ir rakstīts. Tāpēc ir ļoti labi, ka mums tomēr ir tādas tradīcijas, kas balstās uz tradicionālām ģimenes vērtībām.

Es sveicu visus ar Mātes dienu, kas būs jau šīs nedēļas nogalē! Tiešām ir iespēja šajā laikā ģimenēs būt kopā ar bērniem un runāt par tām lietām, kas katrā ģimenē ir svarīgas, vienam otru apsveikt un justies pietiekami labi.

 

Vadītāja. Paldies apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam deputātam Edgaram Zalānam.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

 

K.Seržants (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir, protams, jauki dzirdēt no šobrīd opozīcijā esošajām partijām, teiksim, tādus apzīmējumus kā „varas elite” un tamlīdzīgus – it sevišķi, ja ņem vērā, ka partiju apvienībā „Par Labu Latviju” ir, vismaz pēc maniem aprēķiniem, septiņi bijušie premjeri. Un tas pats attiecas arī uz „tēvzemiešiem”, no kuru vidus ir bijis viens premjers, kura laikā – tieši tajā laikā! – šīs valsts kapitālsabiedrības samilza gan apjomos, gan algu apjomos. Un ir naivi gaidīt, ka to visu var likvidēt un reformēt īsā laikā.

Taču šodien strīds bija vairāk par to, vai ir jānāk pašam premjeram atbildēt uz šādiem pieprasījumiem vai arī ir normāli, ja premjers atsūta no attiecīgajām ministrijām, teiksim, četrus kompetentus cilvēkus, kuri šo paskaidrojumu dod. Un tas arī tika izdarīts. Tā ka šajā jautājumā īpaši pārmest nevajadzētu.

Otra lieta, ko šodien pozīcija noraidīja, bija tāds diezgan nesaprotams, dīvains „Visu Latvijai!” priekšlikums, ka referendumus Latvijā varētu rīkot tikai divreiz gadā un stingri noteiktos laikos. Mēs uzskatījām, ka tā būtu demokrātiju klaji ierobežojoša norma, jo referendums tomēr ir tautas brīvas gribas izpausme un, ja rodas vajadzība pēc tā, tad tautai jādod iespēja savu gribu šādi realizēt jebkurā brīdī. Kaut vai lai ir divreiz mēnesī referendumi!

Un ir arī tāda bīstamība, ka tad, ja tiktu pieņemts šāds priekšlikums, referendumu termiņi varētu tikt pietuvināti vai nu pašvaldību vēlēšanām, vai pat Saeimas vēlēšanām, un tad referendumus varētu izmantot arī drusku negodīgos nolūkos, reklamējot sevi vai savas partijas idejas.

Vēl. Mēs gribam pateikt, ka šodien mums, Zaļo un Zemnieku savienībai, un apvienībai „Vienotībai” ir paredzēta kopīga tikšanās ar Valsts prezidentu. Un, ņemot vērā to, cik aktuāls ir šis jautājums, un apsteidzot varbūt jau preses dienestus, jo šī būs slēgta tikšanās, esmu pilnvarots informēt, ka mūsu partiju apvienība šodien tomēr vēl nekādu lēmumu nepieņems, jo sabiedrībā šobrīd ir diezgan vienlīdzīgs atbalsts trijiem vai pat četriem kandidātiem, turklāt termiņš, kurā Valsts prezidenta amata kandidāts jāvirza, ilgst no 19.maija līdz 25.maijam. Tā ka mēs vēl partijas iekšienē diskutēsim. Šodien neteiksim ne „jā”, ne „nē”.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Seržanta kungam no Zaļo un Zemnieku Savienības frakcijas.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos informēt par „Saskaņas Centra” izstrādātajām likumdošanas iniciatīvām un idejām, kuru mērķis ir atvieglot Latvijas iedzīvotāju dzīvi krīzes laikā.

Saeima turpina strādāt pie mūsu priekšlikuma, ka procentiem no otrā pensiju līmeņa ir jābūt mantojamiem, jo tā nav valsts nauda – tā ir cilvēku nopelnīta nauda.

Tāpat, mūsuprāt, nav pieļaujams, ka darba ņēmēji zaudē sociālās garantijas darba devēju dēļ. Uzņēmēji ne vienmēr maksā sociālo nodokli! Īsi pirms pensijas vecuma sasniegšanas darbinieki konstatē, ka sociālās iemaksas par viņiem nav veiktas, un tāpēc pensija ir mazāka. Tāpēc mūsu frakcija ir iesniegusi prasību Satversmes tiesā, lai šo netaisnību labotu, un Satversmes tiesa šo lietu izskata.

Arī mēs joprojām pastāvam uz progresīvā nodokļa ieviešanu, kas, mūsuprāt, palīdzētu vienkāršiem cilvēkiem un valstij izdzīvot un attīstīties.

Vēl viens mūsu piedāvāts risinājums – birokrātiskā aparāta mazināšana. Apvienības „Saskaņas Centrs” ekonomisti un konsultanti pierāda, ka šajā jomā ir vēl ko griezt. Mēs uzskatām, ka mums ir jāatbalsta ražotājs, proti, tas, kas reāli ražo pievienoto vērtību. Piemēram, pirms pāris gadiem valsts atbalstīja ar valsts garantiju piešķiršanu uzņēmumu „Liepājas Metalurgs”, un tagad uzņēmums nodrošina darba vietas 2,5 tūkstošiem cilvēku.

Es uzskatu, ka gan Latvijai kopumā, gan arī katram no novadiem atsevišķi ir jāturpina meklēt savas nišas. Piemēram, viena no Rīgas pilsētas nišām ir tūrisms. Tagad tas dod pilsētai peļņu, un līdz ar to sociālo pabalstu apjoms krīzes laikā Rīgas pilsētā tikai pieaug, pensionāri turpina braukt sabiedriskajā transportā bez maksas. Ar to es vēlos tikai pateikt, ka skaistiem vārdiem nav nozīmes, visu izšķir rīcība.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to tiešraide „Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties! Visu labu!

Ceturdien, 24.maijā
09:00  Saeimas kārtējā sēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
 Deputātu grupas sadarbībai ar Slovākijas parlamentu sanāksme

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196