10.Saeimas stenogramma - 31.03.2011

Latvijas Republikas 10.Saeimas
ziemas sesijas četrpadsmitā sēde
2011.gada 31.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2011.gada 31.marta sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Reiznieces, Reinikas, Dronkas, Grigules un Šķestera – iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 31.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, kuru ir izstrādājis Ministru kabinets. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tāpat tie paši deputāti - Reizniece, Reinika, Dronka, Grigule un Šķesters - lūdz iekļaut 31.marta sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu - Zaķa, Čaklā, Reira, Rotberga un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 31.marta sēdes darba kārtībā un no sadaļas „Likumprojektu izskatīšana” svītrot likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”” nodot Ārlietu komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Loskutova, Lejiņa, Čigānes, Latkovska un Čepānes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Aleksejs Loskutovs. Lūdzu!

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi!

Savā un savu kolēģu vārdā es aicinu atbalstīt grozījumus Krimināllikumā, kuri pagājušajā Saeimā, neskatoties uz to, ka bija atbalstīti Juridiskās komisijas sēdē, tomēr netika izskatīti Saeimas sēdē, un līdz ar to izskatīšana šajā Saeimā... turpināt darbu, kas bija iesākts pagājušajā Saeimā, nebija iespējams.

Grozījumi Krimināllikumā ir saistīti ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasību izpildes nodrošināšanu.

Es atgādināšu, ka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma mērķis ir nodrošināt politisko organizāciju (partiju) finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai. Es domāju, diez vai kāds var apšaubīt, ka parlamentārā demokrātija nozīmē vienādas prasības un vienādas tiesības visām politiskajām partijām. Savukārt pārkāpumi partiju finansēšanas jomā veido nelīdzvērtīgu konkurenci, negodīgu konkurenci starp partijām gan ikdienā, gan priekšvēlēšanu laikā.

Es gribu atgādināt, ka grozījumi Krimināllikumā dzīvojuši, var teikt, smagu dzīvi. Tie bija izstrādāti jau diezgan sen, taču valdība, toreiz vēl Kalvīša valdība, nevirzīja tos tālāk... Godmaņa valdība bija nolēmusi rīkoties ļoti īpatnēji: kad KNAB iesniedza izskatīšanai grozījumu paketi, grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un attiecīgos grozījumus Krimināllikumā, Godmaņa valdība bija nolēmusi no paketes izņemt ārā grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nodot izskatīšanai Saeimā un pozitīvā gadījumā, ja grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā tiktu akceptēti Saeimā un stātos spēkā, tad virzīt izskatīšanai arī grozījumus Krimināllikumā.

Diemžēl, neskatoties uz to, ka 2008.gadā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir stājušies spēkā, nosakot atbildību par ļoti daudziem un dažādiem pārkāpumiem partiju finansēšanas jomā, grozījumi Krimināllikumā palika bez kustības, un tikai Valda Dombrovska valdība bija nosūtījusi šos grozījumus izskatīšanai 9.Saeimā. Kā jau es teicu, šie grozījumi diemžēl, kaut arī bija atbalstīti Juridiskajā komisijā, tālāk netika virzīti.

Es domāju, ka būtu loģiski, ja atbildība, kas jau noteikta par pārkāpumiem partiju finansēšanas jomā, nosakot administratīvos sodus uz šo brīdi par visiem pārkāpumiem, būtu diferencēta, lai atbildība par nopietniem pārkāpumiem - par pārkāpumiem lielā apmērā, proti, pārsniedzot 50 minimālās mēnešalgas, tas ir, uz šo brīdi 10 000 latu - būtu kriminalizēta un būtu paredzēts sods, tajā pašā laikā dodot iespēju atbrīvot no atbildības tos cilvēkus, kas labprātīgi paziņojuši par to, ka viņi iesaistīti prettiesiskā partiju finansēšanā.

Pēc manas pārliecības, šādi grozījumi atbilst gan lietderīguma prasībām, gan arī nepieciešamībai stiprināt demokrātiju un „atsist” uz visiem laikiem vēlmi riskēt ar nopietniem pārkāpumiem partiju finansēšanā, uzskatot, ka tie dod politiskās dividendes, un neskatoties uz sodu - visai pieticīgo sodu! -, kuru paredz šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.

Tāpēc, godātie kolēģi, ja jūsu partiju programmās minēta pretdarbība korupcijai vai vismaz runāts par nepieciešamību stiprināt demokrātiju mūsu valstī, lūdzu atbalstīt šo Krimināllikuma grozījumu nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt „pret”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek... (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nav!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Loskutova, Lejiņa, Čigānes, Latkovska un Čepānes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 1, atturas - 51. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kučinska, Zalāna, Šķēles, Strodes un Bekeša iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt „par” pieteicies deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Rīt ir 1.aprīlis, rīt stājas spēkā jaunie tarifi, jaunais PVN tuvojas. Es domāju, rīt acīmredzot jau būs par vēlu runāt.

Šis ir mūsu kārtējais mēģinājums vērst parlamenta, īpaši koalīcijas, uzmanību uz, manuprāt, vienu no lielākajām kļūdām, ko koalīcija un valdība ir izdarījusi šajā sasaukumā.

Mēs - cilvēki, kuru atmiņa sniedzas tālāk par 20 pēdējiem gadiem, - atceramies sociālismu, atceramies „vienīgo un pareizo” partiju - Komunistisko partiju. Taču pat šī partija, kurai nebija jābaidās ne no piketiem, ne no demonstrācijām, jo tos cilvēkus, kam kaut kas nepatika, varēja vienkārši izolēt, kaut kur aizsūtīt, - pat šī partija neatļāvās šādus pieaugumus pakalpojumu izmaksās, kas uzreiz gulstas uz cilvēkiem. 30 procentu pieaugums elektrības izmaksām ir tas, ko ir atļāvusies valdība 10.Saeimas laikā. Acīmredzot šī pašpārliecinātība par to, ka mūs mīl, ka mums tic un ka mums uzticas un ciena, ir pārsniegusi pat tos apmērus, kādus savulaik analogas partijas varēja atļauties. Šis ir pirmais arguments un pārmetums.

Otrais, par ko es šodien gribu runāt, ir nākotne. Mēs lasām, ka jaunā elektrības cena jau pārsniedz tās cenu Lielbritānijā, pārsniedz cenu Francijā. Visas tendences rāda, ka mēs skatāmies tikai Skandināvijas virzienā, jo patiešām, piemēram, Zviedrijā un Dānijā, šī elektrības cena vēl ir ievērojami augstāka.

Mēs dzirdam par akcīzes pieaugumu gāzei, kas notiks acīmredzot vasarā, varbūt rudenī. Un mēs dzirdam, ka tas acīmredzot būs 15 procenti. Mēs lasām par Latvijas apņemšanos (līdzīgi kā Zviedrijā) ieviest 40 procentus zaļo enerģiju, kas, protams, ir skaisti un labi, bet tikai cilvēki, kas nav iedziļinājušies ekonomikā, var sacīt, ka zaļā enerģija mums nepalielinās cenas. Cenas palielināsies! Saplusējot šos abus argumentus kopā, mēs diezgan droši varam prognozēt nākotni. Mēs vakardien lasījām finanšu ministra paziņojumu, kas ir diezgan iemidzinošs, jo tiek runāts par to, ka, cilvēki, esiet droši, jo trīs gadu laikā nodokļi vairs necelsies! Iespējams, ka nodokļus varētu arī necelt, bet nodokļi nav vienīgais, kas sadārdzina cilvēku dzīvi.

Atceroties šos divus argumentus par gāzi un par zaļo enerģiju, mēs varam diezgan droši teikt, ka izmaksas visā rūpniecībā celsies, un, man šķiet, paies apmēram nepilns gads, kad mēs atkal šeit droši vien stāvēsim un runāsim par jaunajiem elektrības tarifiem. Šis ir pēdējais brīdis padomāt un samazināt vismaz 30 procentu pieaugumu uz mazāku - uz 20 procentiem, kā arī atklāt diskusijas par enerģētiku, atklāt to, kā tas ir sabalansējams ar cilvēku ienākumiem, jo tas, ka mēs ejam Zviedrijas virzienā, skan populāri, bet mēs virzāmies uz Zviedrijas elektrības cenām, nevis uz Zviedrijas iedzīvotāju ienākumiem.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kučinska, Zalāna, Šķēles, Strodes un Bekeša iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 21, atturas - 28. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara, Laizānes, Parādnieka, Bērziņa un Cilinska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteikusies runāt deputāte Ingrīda Circene. Lūdzu!

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamie Prezidija locekļi! Labrīt, cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums, kuru ir iesniegusi nacionālā apvienība, pēc būtības būtu diskutējams ļoti nopietni, taču ir vairākas lietas, kuras šinī gadījumā nenestu ne skaidrību, ne uzlabojumu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbā vairāku iemeslu dēļ.

Tā kā mūsu komisija tiešām ir strādājusi pie šā likuma izstrādes vairāku gadu garumā, mēs esam ļoti plaši un sīki izdiskutējuši problēmas, kādas ir arī pašreizējā situācijā saistībā ar šīs padomes veidošanu un tās darbu. Protams, mums ir maksimāli jānovērš politiskās ietekmes iespējas, taču šis priekšlikums ir tāds, kas vairākus jautājumus vēl vairāk sarežģī un rada vēl vairāk neskaidrību padomes veidošanas gaitā.

Un es gribu minēt to, kas ir saistībā ar prasībām, kas pašreiz ir iestrādātas likumā, kas skaidri pasaka kritērijus, ka šim iespējamam padomes loceklim ir jābūt Latvijas pilsonim ar augstāko izglītību, ar vismaz piecu gadu pieredzi profesionālajā vai akadēmiskajā darbā, kas saistīts ar plašsaziņas līdzekļu darbu, ar izglītību, kultūru, zinātni vai cilvēktiesību jautājumiem. Šinī gadījumā mēs esam skaidri definējuši jomas.

Kad ir šie kandidāti izvirzīti, tad notiek konsultācijas ar biedrībām un nodibinājumiem, kuriem ir pieredze tieši tajā darbības sfērā jeb darbības jomā, kas saistīta ar šiem plašsaziņas līdzekļiem, - izglītībā, kultūrā, zinātnē, cilvēktiesībās. Un šinī gadījumā ir šo sabiedrības viedokļu iespējamā analīze un ietekme arī pašreizējā brīdī.

Un šīs kandidatūras tālāk izskata un virza Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Un līdz ar to šinī gadījumā, ja mēs pasakām, ka tās ir konkrēti piecas nevalstiskās organizācijas, tad jāņem vērā, ka mums šādu organizāciju ir apmēram 3000. Pirmkārt, nav kritēriju, kādēļ konkrēti tieši šīs piecas būs tās, kuras virzīs savus pārstāvjus. Tā, piemēram, ja mēs salīdzinām piedāvāto arodbiedrību, kas principā ir ļoti demokrātiska un labi pārstāvoša organizācija, tad rodas jautājums: kādēļ ne, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienība, kura pārstāv visus Latvijas iedzīvotājus? Jo jebkurš... mēs ikviens dzīvojam savā pašvaldībā. Tas ir tikai viens no piemēriem.

Bez tam šis piedāvājums, kas ir pašreiz, nenoņem pilnīgi nekādā veidā politisko spriedzi, jo tieši tāpat... par šiem kandidātiem beigās balsos Saeima, kuras frakcijās ir politiski pārstāvētas šīs politiskās partijas, un tieši tādā pašā veidā lems jautājumu.

Otrkārt, arī šo kandidātu izvirzīšanā jebkurai politiskajai partijai ir iespējas caur šo organizāciju virzīt sev patīkamus pārstāvjus. Netiek arī piedāvāts mehānisms, kā izvērtēt, vai izvirzītie kandidāti ir atbilstoši tām prasībām, kas ir profesionāli vajadzīgas; netiek prasīta ne profesionāla, ne akadēmiska pieredze, kas saistās ar šo jautājumu.

Es varu piedāvāt citu veidu, kādā mēs varētu paplašināt sabiedrības ietekmi, jo mums izdevās iestrādāt jau esošajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā punktu, kas nosaka, ka sabiedrība tiek iesaistīta gan sabiedriskā pasūtījuma izstrādē, gan arī darba vērtējumā. Ir sabiedriskā konsultatīvā padome. Mēs varētu veidot darba grupu vai apakškomisiju, kura tiešām analizētu visu šo darbības sfēru un piedāvātu risinājumus, kā palielināt šīs padomes lomu, kura varētu ne tikai veidot sabiedrisko pasūtījumu, bet arī vērtēt darbu, kā šis pasūtījums tiek veikts, un kurai varētu dot arī iespēju nākt ar saviem priekšlikumiem, ja viņa uzskata, ka padomes darbs vai attiecīgās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu sfēras izpildītais darbs neatbilst likumam, neatbilst kritērijiem, ētikai vai nacionālajām interesēm. Bet šādā veidā, konkrēti nosakot piecas no vairākiem tūkstošiem nevalstisko organizāciju, mēs nepanākam ne labumu profesionālā ziņā, ne arī mazinām politisko ietekmi.

Līdz ar to mūsu frakcija atturēsies no šāda jautājuma tālākas virzības, taču mēs paliekam pie uzskata, ka mums ir ļoti nopietni jāstrādā pie tā, kā uzlabot sabiedrības iesaisti likuma izstrādē, padomes darbā un arī vērtēšanā, jo, ņemot vērā, ka mums tiešām... ja mēs iestājamies par vārda brīvību, preses brīvību un pārējiem visiem šiem mediju neatkarības un caurskatāmības principiem, tad mums jāliek akcents uz sabiedrības lomu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „par” pieteicies deputāts Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Priekšlikums patiesībā skar vienu no visbūtiskākajām tēmām - sabiedrības domu un vērtību saturu. Bez iemesla nošauts cilvēks kinoteātrī. Pamests bērns. Naidīgums pašiem pret savu valsti. Nemaksāti nodokļi. Visas šīs un bezgala daudzas citas parādības izriet no tā, kādas ir cilvēku vērtības un ko cilvēki domā. Televīzijas un arī radio vara, ietekmējot cilvēku vērtības un rīcību, ir milzīga, tāpēc par valsts iespējām nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu mediju darbību ir jārunā ar vislielāko uzmanību un atbildību.

Nacionālās apvienības deputātu priekšlikums piedāvā pārskatīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu izvirzīšanas kārtību. Pašlaik padomes locekļu kandidātus izvirza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, tātad Saeimas deputāti. Savukārt mūsu priekšlikums paredz, ka kandidāti ir jāizvirza nevis Saeimas deputātiem, bet nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, turklāt ar plašsaziņas līdzekļu darbību lielā mērā saistītām organizācijām. Uzskatām, ka šāda parādība krietni mazinātu padomes politizācijas iespējas, lai gan, protams, pilnībā novērst šādus riskus nav iespējams, bet mazināt noteikti varētu.

Protams, var jau lepni apgalvot, ka tieši ievēlētie deputāti ir vispilntiesīgākie sabiedrības interešu pārstāvji un ka tāpēc šādā padomē kandidāti ir jāizvirza pašiem deputātiem. Domāju gan, ka šādai lepnībai, maigi izsakoties, nav pamata.

Pirmkārt, lai gan SKDS pētījums iedzīvotāju uzticību nevalstiskajām organizācijām šajā gadā novērtējis ar skaitli mīnus 2, cipars, kas raksturo neuzticību Saeimai, ir 73, bet politiskajām partijām - 77. Lieki piebilst, ka abi šie cipari ir mīnusā.

Otrkārt, tieši līdzšinējā kārtība ir novedusi, mūsuprāt, pie neapmierinoša rezultāta: padomes priekšsēdētājs Kleckina kungs neredz nekā īpaša tajā faktā, ka padome izsniedz nacionālā kanāla statusu faktiski Krievijas kanālam - visiem zināmais gadījums ar „Prosto TV” -, bet tajā pašā laikā vienkārši nereaģē uz vēstulēm, kurās norādīti divu citu Krievijas kanālu pārkāpumi. Tie savu kanālu saturu daļēji veido Latvijā.

Godātie kolēģi! Nav mans uzdevums šodien smalkāk iztirzāt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbību, bet gan ieviest citus - demokrātiskākus - principus padomes veidošanā. Nevalstiskās organizācijas, skaitā piecas, kuras esam nosaukuši, mūsu skatījumā, varētu labi pārstāvēt mediju vidi un sabiedrības intereses.

Tajā pašā laikā varu atbildēt arī Circenes kundzei, ka mēs esam gatavi komisijās diskutēt par minēto organizāciju sastāva koriģēšanu. Būtiskākais uzdevums šobrīd ir mazināt politisko grupējumu ietekmi tajā sfērā, kam ir tik izšķirīga nozīme sabiedrības vērtību un domas veidošanā.

Es aicinu atbalstīt, kolēģi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Dzintara, Laizānes, Parādnieka, Bērziņa un Cilinska iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 28, atturas - 57. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Iepakojuma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ineses Laizānes lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.martā. To Prezidijs arī ir izdarījis, par ko jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ritas Strodes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.martā. To Prezidijs ir izdarījis, par ko jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Jāņa Dombravas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.martā. To Prezidijs ir izdarījis, par ko jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Likumprojekts ir sagatavots otrajam lasījumam (dokuments Nr.671).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi visus 16 iesniegtos priekšlikumus, un komisijas vērtējums ir šāds: deputāta Borisa Cileviča priekšlikums - 1.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu minēt vismaz trīs pamatojumus savam ierosinājumam.

Pirmais. Šī problēma - kompensācijas politiski represētajām personām - ir nevis juridiskas, bet humānas dabas problēma. Protams, Latvijas valstij nav pienākuma kompensēt tos zaudējumus un to kaitējumu, ko nodarīja savā laikā totalitāro režīmu represīvās institūcijas, bet, vadoties no humāniem apsvērumiem, Latvijas valsts nolēma to darīt. Tāpēc šis izņēmums, ka nepilsoņi tiek atzīti par politiski represētiem tikai tad, ja represijas notika Latvijas teritorijā, nav pamatots. Jo iznāk tā, ka Latvijas valsts uzņemas atbildību par represijām, ko veica LPSR represīvās institūcijas. Bet tās taču nebija neatkarīgas! Šīm LPSR, VDK un citām represīvām institūcijām nav nekāda sakara ar Latvijas valsti. Bet spēkā esošā norma tieši rada šādu pārliecību, ka it kā mēs to atzīstam un uzņemamies par to atbildību.

Otrais. Vairākums deputātu, īpaši gados jaunie, acīmredzot neatceras, ka šā ierobežojuma nebija likumā no paša sākuma. Vēl 1992.gadā, kad tika pieņemts pirmais likums par politiski represētajiem, šis statuss tika piešķirts visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no pilsonības. Un tikai trīs gadus vēlāk - 1995.gadā, kad tika pieņemts jauns likums, - šīm personām politiski represētās personas statuss tika atņemts. Tīri fiziski cilvēkiem gandrīz ar spēku atņēma politiski represētās personas apliecības. Vai tas ir godīgi? Es domāju, ka tomēr taisnīgums būtu jāatjauno. Labāk vēlu nekā nekad.

Un trešais. Es domāju, ka tas ir pirmām kārtām morālas dabas jautājums. Es uzskatu, ka neviens nopietns cilvēks nevar apgalvot, ka Latvija atjaunoja savu neatkarību un demokrātisko iekārtu, tikai pateicoties mums pašiem. Nē, protams, tas bija demokrātiski domājošo cilvēku cīņas rezultāts visā bijušajā PSRS. Un tie cilvēki, kas cietuši no komunistiskajām represijām, tie cilvēki, kas cīnījās pret totalitāro režīmu, viņi, neapšaubāmi, deva savu ieguldījumu arī Latvijas neatkarības atjaunošanā. Un tas bija ārkārtīgi svarīgi. Tie disidenti, cilvēktiesību aizstāvji Krievijā un citās bijušajās PSRS valstīs, patiešām izšķirošā veidā mums palīdzēja atjaunot neatkarību. Šobrīd mēs to noliedzam. Mēs neatzīstam represijas pret viņiem. Es domāju, ka tas nav taisnīgi, tas nav humāni. Šo cilvēku palicis ļoti maz. Būsim godīgi! Ja runa ir par finansēm, tad jāteic, ka katru gadu ļoti kritiski samazinās politiski represēto personu skaits, jo viņi vienkārši mirst. Masveida represijas beidzās 1953.gadā. Tie cilvēki, kas tika represēti pēc 1953.gada, bija patiešām tie, kas cīnījās pret komunistisko režīmu. Un es domāju, ka tas ir mūsu morāls pienākums - tomēr atzīt viņu ciešanas un pielīdzināt arī viņus tiem cilvēkiem, kam šobrīd ir tiesības uz politiski represētās personas statusu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Rasnača kungs vēlas ko piebilst?

Dz.Rasnačs. Komisija neatbalstīja absolūtā savā vairākumā šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Borisa Cileviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 56, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Arī 2.priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Igors Pimenovs, komisija ar absolūtu balsu vairākumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu par savu 2.priekšlikumu un arī par 6.priekšlikumu, jo tie ir saistīti ar motivāciju un kopēju argumentāciju.

Starp personām, kuras likums atzīst par politiski represētām personām, ir tās, kuras bija nomitinātas vai pārvietotas no pastāvīgas dzīvesvietas, bet ne visas personas, kas bija pārvietotas, tiek atzītas par politiski represētām personām. Tās personas, kas tika evakuētas vai pārvietotas no frontes joslām vai karadarbības apdraudētajām teritorijām, netiek atzītas par politiski represētajām personām. Bet, cienījamie kolēģi, neviens kara laikā, kā mēs to labi saprotam, neizdeva izziņas par to, ka tā vai cita teritorija ir frontes joslā, par to, ka to vai citu teritoriju apdraudējusi karadarbība. Tās teritorijas kara laikā nebija atzīmētas ne ar karodziņiem, ne arī ar kādām citām līnijām uz zemes. Un līdz ar to šo personu pārvietošanas iemesls tagad var būt viegli pakļaujams interpretācijām un spekulācijām. Tomēr tāda pieeja ir klajā pretrunā ar principu, kas jau šajā likumā ir izklāstīts, proti, ka politiski represētajām personām tiek izsniegta politiski represētās personas apliecība, ja viņu atbilstība šim statusam apliecināta ar dokumentiem.

Rīgas pilsētas pašvaldības komisiju darbības prakse to labi apliecina. Komisijas lēmuma pēc daudz cilvēku nevarēja saņemt šo statusu, jo vienkārši viņiem nebija pierādījumu, ka tās teritorijas, no kurienes viņi bija pārvietoti, nemaz nebija frontes josla.

Šis jocīgais gadījums tikai apliecina, ka ir nepieciešams šo prasību no likuma svītrot ārā.

Šādu rīcību, kuru tagad pašvaldībās vienkārši pieļauj dažas komisijas, protams, var apstrīdēt tiesā, bet tas neattaisnoti un nepieļaujami birokratizē un apgrūtina politiski represētās personas statusa saņemšanu.

Es jau nemaz nerunāju par to, ka tas vienkārši nav taisnīgi. Un tāpēc es ierosinu izņemt no likuma atrunu par to, ka politiski represētās personas statuss ir piešķirams personām, kas bija nometinātas vai pārvietotas no pastāvīgās dzīvesvietas... tātad bez tās atrunas, kas tagad likumā atrodama.

Lūdzu manu šo 2.priekšlikumu un 6.priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Jau komisijā notika diskusija saistībā ar šiem priekšlikumiem, kas nav saistīti ar šā likuma jēgu un būtību.

Nosaukums ir „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”. Šie priekšlikumi no deputāta Igora Pimenova puses abi ir saistīti ar karadarbību. Līdz ar to tie neatbilst likuma būtībai, jo totalitārie režīmi nav saistīti ar karadarbību, un tādējādi komisija tos neatbalstīja tieši tāpēc, ka tie nebija saistīti ar likuma būtību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Kolēģi! Man šī argumentācija liekas visai dīvaina. Mēs runājam par grozījumiem konkrētā likumprojektā, kas bija iesniegts Saeimā un pieņemts skatīšanai. Konkrētajā likumā, kur tieši šīs atrunas ir ievietotas. Un šo likumu un šīs normas komisija ir tieši izmantojusi savā darbībā par pamatu lēmuma pieņemšanai.

Es vēlreiz atkārtoju, ka politiskā prakse un šo komisiju ikdienas prakse ir tāda, ka šīs personas vienkārši nesaņem savu politiski represētās personas statusu tikai tāpēc, ka ir atrunas un iespējas manipulēt ar esošā likuma normām.

Manipulācijas ar likumu nozīmē vienkārši to... izraisa nihilistisku attieksmi vispār pret likumdošanu Latvijā, un līdz ar to es domāju, ka šis ir tāds gadījums, kur šī nejēdzība var tikt pārvarēta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Rasnačs. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu. (No zāles: „Žēl!”)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 51, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Saeimas Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu, ar kuru tiek precizēti mūsu arhīvu sistēmas nosaukumi. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Arī Juridiskais birojs 4.priekšlikumā darījis to pašu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Deputāts Boriss Cilevičs ir iesniedzis 5.priekšlikumu, viņš ierosina paplašināt politiski represēto personu loku. Komisija neatbalsta, jo līdz ar to likuma mērķis, kāds bija sākotnēji mums, - vienoti, centralizēti veikt šo reģistrāciju... Šis likuma mērķis tiek paplašināts steidzamā likumprojektā, kas konceptuāli nav atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu savus argumentus, jo lielas jēgas acīmredzot nav, jo neviens negribēja iebilst „pret”; jūs vienkārši nobalsojāt „pret”. Mani tas sarūgtina.

Es, protams, nepretendēju uz to, ka es zinu absolūto patiesību, bet, manuprāt, es minēju diezgan nopietnus argumentus. Ļoti žēl, ka diskusija nenotika.

Tāpēc es neatkārtošu savus argumentus. Atgādināšu tikai vēlreiz, ka runa ir par personām, kurām reiz jau bija tiesības uz atzīšanu par politiski represētām, par personām, kurām vēl ir... bija savulaik politiski represētās personas statuss un apliecība, kura tika atņemta. Pēc dažiem avotiem, dzīvi palikuši faktiski ļoti nedaudzi no šiem cilvēkiem. Piemēram, vēl toreiz, 1998.gadā, mēs saņēmām vēstules no Latvijas Ukraiņu savienības. Sākotnēji, 90.gadu vidū, kad šis lēmums tika pieņemts, runa bija par aptuveni tūkstoš cilvēkiem, kam tika atņemts šis statuss, turpretim pēdējās vēstulēs runa ir par 100 vai 120 cilvēkiem. Tā ka faktiski viņu vairs nav tik daudz.

1945.gads bija jau ļoti sen, piedodiet! Tad turpinājās nacistiskās represijas... 65 gadi pagājuši kopš tā laika. Jaunākie cilvēki no tiem, par ko ir runa, ir jau vairāk nekā 80 gadus veci. Protams, var jau teikt, kā vienmēr saka: „Nu, lai naturalizējas!” Daudzi to arī dara - tie, kas spēj. Bet neaizmirsīsim, ka ir veselas grupas iedzīvotāju, kam spēkā esošais likums liedz naturalizāciju! Es nenodarbošos ar tā likuma skaidrošanu, to var jebkurš izlasīt. Bet galvenais, ka šie cilvēki ir ļoti, ļoti gados, - tie, kas izgāja nacistu koncentrācijas nometnes, cietumus, un tā tālāk. Veselība viņiem, nu, maigi izsakoties, nav spīdoša. Ļoti daudziem no viņiem vienkārši nav spēka iziet to naturalizāciju.

Atkal gribu uzsvērt: tas ir tīri humānas dabas jautājums. Ja mēs patiešām gribam īstenot dzīvē humānisma principus un vienot Latvijas iedzīvotājus, Latvijas tautu, es aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Kā jau minēja Cileviča kungs, jautājums ir par būtību, jo 20 gadu laikā jebkuram, kam bija tiesības iegūt pilsonību Latvijā, šīs iespējas vajadzēja realizēt, ja viņš jutās lojāls un piederīgs Latvijas valstij. Latvijas valsts ir nākusi pretī arī tiem, kuriem ir bijušas grūtības viena vai otra, vai trešā iemesla dēļ. Tādēļ ir atvieglojumi valsts nodevai par naturalizācijas procesu, kā arī ir iespējas kārtot mutisku, ne vien rakstisku valodas pārbaudes eksāmenu. Un līdz ar to, ja kādam ir bijusi vēlēšanās justies piederīgam šai valstij, ko noteiktu arī šīs politiski represētās personas statuss, tad 20 gadu laikā bija visas iespējas parādīt šo savu lojalitāti un kļūt par pilsoni.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šī ir tā retā reize, kad kolēģim Cilevičam tiešām ir taisnība (No zāles: „Tieši tā!”), jo tās personas, kuras Cileviča kungs ierosina iekļaut šajā likumā un kuras nav tās personas, kas uzskaitītas 4.panta pirmās daļas sākumā, tiešām - skaidri un saprotami - ir no komunistiskā režīma cietušie, jo tās ir personas, kuras komunistiskā režīma dēļ nonāca Latvijā, visu savu dzīvi nav spējušas šeit iedzīvoties un līdz ar to visu savu dzīvi ir cietušas (No zāles: „Tieši tā!”). Tiktāl, Cileviča kungs, jums ir absolūta taisnība! Vienīgais, kur es jums nevaru piekrist, ir doma, ka tas nav šā likuma jautājums. Un Latvijas valstij droši vien nevajadzētu uzņemties rūpes par šo personu ciešanām, kamēr valsts, kas tās ir represējusi, šādā veidā ieplūdinot citā zemē, nav atzinusi šo kļūdu un pati uzņēmusies rūpes par viņām.

Līdz ar to šis priekšlikums, protams, nav atbalstāms, bet idejiski, Cileviča kungs, jums ir liela taisnība, ka šīs personas tiešām ir cietušas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Acīmredzot Šadurska kungs neuzmanīgi izlasīja šo likumu. Runa ir par cilvēkiem, kas ir cietuši no nacistiskā režīma. Un definīcija tur ir pilnīgi skaidra. Un man ir ļoti žēl, ka jūs, Šadurska kungs, gribat noliegt nacistiskā režīma noziegumus. Es domāju, ka tad, ja šo diskusiju klausīsies, piemēram, Krievijas mediji, viņi to tieši tā arī interpretēs. Un pēc tam jūs atkal būsiet... jutīsieties aizvainots, ka, redziet, tur runā par fašisma atdzimšanu Latvijā un tā tālāk. Nedodiet tam ieganstu! Runa ir par tiem cilvēkiem, kas patiešām cietuši no nacistiskā režīma. Un tas, ko jūs teicāt... manā skatījumā, tā, piedodiet, ir zaimošana! Tomēr vajadzētu drusciņ domāt par kaut kādiem principiem. Es saprotu, ka jums ļoti gribas kaut ko tādu sliktu pateikt par tiem cilvēkiem, kuri dzīvoja Latvijā un kuri netika atzīti par tās pilsoņiem. Nu bet visam ir jābūt zināmām robežām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Cileviča kungs! Es tiešām gribu teikt kaut ko sliktu par vienu cilvēku. Par jums! Un es lūdzu: turpmāk nekad nenāciet un nemelojiet no šīs tribīnes! Es ne ar vienu vārdu neesmu centies noliegt nacistiskā režīma noziegumus. Ir jābūt pilnīgi trakam, lai tos mēģinātu noliegt. Daži, protams, mēģina noliegt komunistiskā režīma noziegumus. Par viņu mentālās veselības stāvokli es neizteikšos. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC frakcija).

Jā, mēs atkal runājam par režīmiem, mēs atkal runājam par to, kas ir vainīgs pie nacisma, pie komunisma, bet reāli mēs nerunājam par cilvēkiem. Es saprotu, ka jaunam cilvēkam ir varbūt viegli iziet naturalizāciju un ir varbūt vieglāk nokārtot rakstisko eksāmenu, un tā tālāk. Bet mēs runājam par veciem cilvēkiem, kuriem šodien ap 80 gadiem. Mēs nevaram tā - humānu žestu... (No zāles dep. I.Čepāne: „20 gadi pagājuši!”)... un nav svarīgi, vai 20 gadus viņi te nodzīvoja. Nu labi, bet, ja cilvēkam... Saprotiet, ka mēs nevaram šodien represēt cilvēku tikai tāpēc, ka viņam pase ir citā krāsā. Jūs kā komisija piedāvājat šim cilvēkam visu mūžu atbildēt par to, ka viņš nav izgājis naturalizāciju. Nu kāpēc? Tās ir tās pašas represijas! Jums nav kauna par to, ka... (Pie runātāja tribīnes pieiet dep. Dz.Rasnačs.) Paldies, Dzintar, ka jūs man traucējat runāt...

Redziet, te notiek represijas ne tikai parlamentā. Ir atnācis cits deputāts no citas partijas, radikāls, un traucē runāt. Tas viss ir jūsu stils, kas nemainās. 20 gadus mēs stāvam uz vietas. Mēs runājam par integrāciju. Mums ir ministrijas, ir viss, bet reāli mēs nevaram cilvēkiem piedot. Viņi vienu reizi mūžā jau ir bijuši upuri, bet mēs vēl otro reizi viņus par krāsu mēģinām represēt. Cilvēki, godīgi šodien sagaidiet Lieldienas! Vienu humānu žestu! Cik tad tādu cilvēku ir - simts? Simts piecdesmit Latvijā? Vai mēs kļūsim nabagāki no tā? Lūdzu, cilvēki, domāsim arī par citiem, kas ir blakus mums! Viņi jau varbūt tīri tehniski nevar iziet šo naturalizāciju. (No zāles dep. I.Circene: „Var! Var!”) Viņi no mājas nevar iziet, a jūs runājat par to, ka viņiem atkal vajag iziet visu šo procedūru. Tā nav tik viegla!

Ceru, ka nākamie deputāti netraucēs citiem runāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Paldies, Klementjeva kungs, par emocionālo runu! Taču tad, kad Raivis Dzintars ziņoja par šo likumprojektu, jūs bijāt pagriezis muguru un runājāt ar saviem kolēģiem. Ja man būtu bijusi sēdes vadītāja vara, es jums noteikti būtu aizrādījis. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kas vada sēdi?!”)

 

Bet nu par šo priekšlikumu. Klementjeva kungs runāja par to, ka tāpēc, ja cilvēkam ir citāda pase, uz viņu nevajadzētu attiecināt šos nosacījumus. Tad jāsaka, Klementjeva kungs, ka jūsu frakcijā visiem ir vienādas krāsas pases. Kāpēc tad jūs nebļaujat par diskrimināciju?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Rasnača kungs vēlas ko piebilst?

Dz.Rasnačs. Komisija neatbalsta deputāta Cileviča iesniegto 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Borisa Cileviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 53, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

Dz.Rasnačs. 6. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Galvenajos vilcienos savu argumentāciju es jums izteicu jau savā iepriekšējā uzrunā no šīs tribīnes.

Šā priekšlikuma saturs ir tieši saistīts ar nacistiskajā režīmā politiski represētajām personām, ar tām personām, kas bija tieši nacistiskā režīma dēļ nometinātas vai pārvietotas no pastāvīgās dzīvesvietas. Bet, ja šī pārvietošana notika no vietām, kas bija tuvu frontes joslām, šādas personas netiek atzītas par politiski represētām tikai tādēļ vien, ka tās bija tuvāk pie šāvieniem nekā citas, kas bija mazliet tālāk.

Un atkal šis apstāklis dod „barību” tiem komisijas locekļiem, kas strādā pašvaldībās, kas vienkārši šā iegansta dēļ atsakās atzīt šīm personām politiski represētā statusu.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam apstāklim, ka tieši šī atruna paver iespēju manipulācijām un pēc tam iesaista cilvēkus garās debatēs, garā staigāšanā pa iestādēm, un galu galā noved pie tiesāšanās... atkal noved pie mēģinājuma aizstāvēt savu taisnību tiesā.

Manuprāt, tas ļoti apgrūtina procesu un vēl otrreiz padara par cietušajiem tos, kas cieta nacistiskā režīma laikos.

Es lūdzu atbalstīt 6.priekšlikumu.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Rasnača kungs vēlas ko piebilst?

Dz.Rasnačs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 48, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 7.priekšlikumu iesniedzis deputāts Boriss Cilevičs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

 

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no maniem iepriekšējiem priekšlikumiem šis ir citas dabas priekšlikums. Šeit ir runa par to, lai neuzliktu laika ierobežojumus. Lai atzītu par politiski represētām tās personas, kas tika izsūtītas piespiedu darbos uz Vāciju nacistiskā režīma laikā.

Vēsturnieki, pētot šo jautājumu, secināja, ka šīs akcijas notika 1942. un 1943.gadā, bet praksē, reālajā dzīvē ir vesela virkne cilvēku, kas tika izsūtīti pirms tam vai pēc tam. Un faktiski, pamatojoties uz tīri formālu ierobežojumu, absolūti nepamatotu ierobežojumu, šīm personām tiek atteikta politiski represētās personas statusa piešķiršana.

Šobrīd mums ir citas saistības salīdzinājumā ar to laiku, kad šis likums tika pieņemts. Mums saistošas ir Eiropas Savienības direktīvas, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi. Tas attiecas ne tikai uz darba tiesībām; tas ir vispārējs juridiskais princips, kas mums jāievēro vispār.

Kāds ir pamatojums tam, ka cilvēki, kas atrodas absolūti identiskā situācijā, kas tika izsūtīti un iesaistīti piespiedu darbos Vācijā pret viņu gribu, necilvēciskos apstākļos... Viņi bija absolūti līdzīgās situācijās, vienīgā atšķirība ir tā, ka vienus izsūtīja 1943.gadā, bet citi tur nonāca tikai 1944.gadā... Taču viņu statuss ir absolūti atšķirīgs.

Es šeit neredzu absolūti nekādu pamatojumu. Šādu personu noteikti nebūs daudz. Es domāju, ka pat desmit nebūs... Bet katrs cilvēks ir būtisks. Un mums patiešām ir jāizvairās no tā, ka mums likumos, mūsu likumdošanā saglabājas nepamatoti atšķirīga attieksme.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Rasnača kungs...

Dz.Rasnačs. Komisijas sēdēs regulāri piedalās arī Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvji, un ne tikai šīs apvienības vadība, bet arī viņu juristi, kuri regulāri piedalās arī tiesu sēdēs un pārstāv apvienību dažādās tiesu varas institūcijās... Un tieši Latvijas Politiski represēto apvienība komisijas sēdē pamatoja, kāpēc ir jāpaliek pie šiem gadskaitļiem, un pārliecināja komisiju, ka nav atbalstāms Borisa Cileviča priekšlikums.

Paldies. (No zāles: „Kāpēc?! Kāpēc? Paskaidro - kāpēc?!”)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Borisa Cileviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 29, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kauns!”)

 

Dz.Rasnačs. 8.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Arī tas attiecas uz redakcionālu precizējumu saistībā ar Valsts arhīva nosaukumu.

Sēdes vadītāja. Komisija...?

Dz.Rasnačs. ...atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 9. ... Un tas ir iekļauts 9.priekšlikumā.

Tātad arī 9. ir jau kā komisijas priekšlikums un skar arhīva nosaukumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. 10.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas skar šo pašu jautājumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece ir iesniegusi priekšlikumu, kurā paredzēts pagarināt to termiņu, kas ir noteikts administratīvajā procesā, taču komisija, izvērtējot un uzklausot arī Saeimas Juridiskā biroja viedokli, secināja un, man pat šķiet, pārliecināja pašu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadību, tas ir, Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru, ka trīs mēneši - tas ir par daudz, jo termiņa tecējums sākas no tā brīža, kad ir saņemts pilns nepieciešamo dokumentu apjoms jeb, kā tagad saka, pakete. Līdz ar to mēs, protams, paliekam pie mēneša termiņa no pilna dokumentu apjoma saņemšanas brīža un neatbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Vai...? Nē, deputāti neiebilst. 12.priekšlikums.

Dz.Rasnačs. Arī 12.priekšlikumu ir iesniegusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Šis priekšlikums arī nav guvis komisijas atbalstu, jo...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret 12.priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. Arī 13.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi. Arī tas ir iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 14.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas skar administratīvo procesu precizēšanu un ir iekļauts 15.priekšlikumā, ko ir formulējusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 14. un 15.priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. 16.priekšlikums skar spēkā stāšanās datumu. Te jāsaka ļoti liels paldies vispirms jau iekšlietu ministrei un Tieslietu ministrijai par Latvijas Politiski represēto apvienības iniciatīvas atbalstu. Mēs vienojāmies, ka likuma spēkā stāšanās ir jānosaka iespējami ātrā laikā, jo tas, kas notiek pašvaldībās... Tur tomēr bieži vien notiek šā likuma pārprastā interpretācija. Tā rezultātā ir ļoti daudz tiesvedības procesu, kas valstij nes diezgan lielus zaudējumus. Līdz ar to, protams, šī centralizētā reģistrācijas kārtība varētu sākties jau šā gada 1.jūlijā, ko komisija pilnībā atbalsta.

Aicinu atbalstīt 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to aicinu balsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 24, atturas - 5. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Autortiesību likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (SC frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts „Grozījums Autortiesību likumā” (dokuments Nr.676), trešais lasījums.

Komisija savā sēdē ir izskatījusi šo likumprojektu. Priekšlikumi nav iesniegti. Sakarā ar to komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Autortiesību likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

S.Fjodorovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

 

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Labrīt, cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.680. Likumprojekts „Grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā”, trešais lasījums.

Likumprojekts ir izskatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Ir saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par izmaiņām likuma 6.panta nosaukumā. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 2.priekšlikums ir par jaunas astotās daļas iekļaušanu likuma 6.pantā. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Ugundrošības un ugunsdzēsības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.681.

Šā likumprojekta mērķis ir normatīvi noregulēt ugunsgrēku un veikto glābšanas darbu uzskaiti un noteikt deleģējumu... Ir runa par to, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic ugunsgrēku un to seku uzskaiti, kā arī uzskaiti par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta veiktajiem glābšanas darbiem.

Trešajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka nav iesniegts neviens priekšlikums, lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS frakcija).

Strādāsim ar dokumentu Nr.687.

Likumprojekta trešajam lasījumam iesniegti septiņi priekšlikumi, kas izskatīti Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 23.marta sēdē.

1.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija. Priekšlikums ir redakcionāls. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 2.priekšlikums. Arī to ir iesniegusi atbildīgā komisija. Priekšlikums ir precizējošs - nosaka, kāda informācija, veicot klienta izpēti, jānoskaidro par patieso labuma guvēju. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 3.priekšlikums. Arī to ir iesniegusi atbildīgā komisija - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Mērķis ir noteikt veicamās darbības, realizējot klienta vienkāršoto izpēti.

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 4. - arī to iesniegusi šī pati komisija. Priekšlikums ir redakcionāls. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 5.priekšlikums - iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikums ir redakcionāls, un tā mērķis - saskaņot likumprojektu ar Maksājumu pakalpojumu likumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 6.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Māris Kučinskis. Komisija priekšlikumu neatbalsta, jo tas būtiski sašaurina spēkā esošo tiesību normu. Līdz ar to šā priekšlikuma pieņemšanas gadījumā tiktu pārkāptas Latvijas Republikas starptautiskās saistības, kas noteiktas vairākās Eiropas Savienības un Padomes direktīvās.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Par tām tiesībām... Man gan šķiet, ka jūs tās pārspīlējat.

Saeimas Juridiskais birojs atbalstīja šo priekšlikumu, un es aicinu jūs tomēr apstāties un nedaudz ieskatīties, par ko šeit ir runa, jo priekšlikuma būtība ir precīzāks formulējums informācijas pieprasīšanai no Banku kontroles dienesta puses un tās iesniegšanai. Šeit nav runa par to informāciju, ko pieprasa... ko iesniedz pēc ģenerālprokurora vai tā īpaši pilnvarota prokurora pieprasījuma. Šis jautājums jau ir noregulēts likumdošanā, un par to nav šaubu.

Priekšlikums ir precizēt kārtību, kādā informāciju pieprasa pēc kādas līdzīgas ārvalstu organizācijas pieprasījuma. Ja šeit būtu runa par NATO vai par Eiropas Savienības valstīm - un tikai! -, tad mēs vēl varētu pieņemt, ka tur likumdošana ir noregulēta, ka tur neviens šādu normu neizmantos, tāpēc ka vienkārši tāda norma jau pastāv, bet te ir runa par visām pasaules valstīm, kur vien atrastos kāds pietiekami turīgs cilvēks, kurš veiktu darījumu kādā no Latvijas bankām.

Starp citu, arī konta atvēršana ir darījums.

Pēc esošās normas un tās, kas acīmredzot paliek, ja jūs neatbalstāt manu priekšlikumu... jebkuram ārvalstu dienestam ir tiesības griezties pie mūsu kontroles dienesta un saņemt atbildi par jebkura cilvēka visiem darījumiem Latvijā. Ja vien viņš ir kādam licies aizdomīgs, tad bankas, protams, šo apskatu par viņa kontu kustību arī izsniedz.

Iespējams, ka... Protams, es neapšaubu, ka blēži tiek arī noķerti, bet man šķiet, ka paliek neatbildēti divi diezgan būtiski jautājumi.

Un pirmais ir tāds: vai mēs netieši, pastāvot esošajai normai, nepakļaujam šādai izpētei cilvēkus, kuri kādā no attiecīgajām valstīm ir vienkārši valdības nemīlēti... kuri kaut kādā ziņā ir konfliktējoši ar pastāvošo varu vai vienkārši kādam varbūt ir vajadzīga šā aizdomīgā cilvēka kontu izdruka, nevis tikai kāds darījums.

Otrais jautājums, kas pastāv pie esošās sistēmas: vai mūsu banku sistēma kļūst stiprāka un pievilcīgāka, ja Latvijai pastāvēs un būs šī reputācija, ka šeit, pie mums, par katru cilvēku, kurš ir kaut vai - vēlreiz saku! - atvēris kontu, kāds no ārvalstu dienestiem var dabūt izsmeļošu, pilnu informāciju par visiem naudas apgrozījumiem, ko viņš Latvijā dara?

Vēlreiz uzsveru, ka šeit nav runa par ģenerālprokurora sankcijām! Ja kādam ir nepieciešams pakļaut izpētei patiešām nozieguma izdarītāju, tad viņš to var arī izdarīt.

Tātad priekšlikuma būtība ir vienkārši nomainīt akcentus... novirzīt akcentus no domas: iedodiet cilvēku, un mēs tik un tā kaut ko atradīsim saistībā ar darījumu! Ir apšaubāms darījums... kaut vai konta atvēršana, un, lūdzu, visa informācija saskaņā ar likumu arī tiek dabūta.

Ja jūs gribat ko vairāk, tad, lūdzu, prokurora sankciju! Tāpēc es tomēr aicinu šo savu priekšlikumu likt uz balsošanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”).

Diezgan spilgta uzstāšanās, Kučinska kungs! Es gribu pateikt, ka šī diskusija man liktos loģiska un pamatota, ja mēs šodien diskutētu par jaunu likumprojektu... par jaunu likumu.

Šis likums ir spēkā vairākus gadus, un, neskatoties uz daudziem pārmetumiem - gan mūsmājās, gan no ārzemēm -, Latvijas bankām nekad nebija izteikts neviens pārmetums naudas atmazgāšanas kontroles sistēmas sakarā. Es domāju, ka tas jau... tā jau ir laba zīme, ka šī sistēma darbojas labi un efektīvi.

Savukārt jūsu priekšlikums ir vērsts uz to, lai būtiski iegrožotu iespējas kontrolēt naudas atmazgāšanu, naudas plūsmas. Vēl vairāk! Faktiski tas liegtu mums, mūsu valstij sniegt informāciju ārvalstīm tajos gadījumos, kad runa nav par darījumu, bet par aizdomīgām personām. Mani tas dara bažīgu, jo nav noslēpums, ka Latvija tiek izmantota naudas atmazgāšanai. Agrāk runa bija par miljoniem, bet tagad, pēdējās dienās, jau runa ir par miljardiem. Es domāju, ka nevajag iegrožot kontroles dienesta iespējas sniegt informāciju mūsu ārvalstu partneriem.

Es aicinu neatbalstīt Kučinska kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Seržanta kungs vēlas ko piebilst? Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Māra Kučinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 45, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Seržants. Un pēdējais - 7.priekšlikums. Arī to ir iesniedzis deputāts Māris Kučinskis. Komisija priekšlikumu neatbalsta, jo uzskata piedāvāto tiesību normu par juridiski līdz galam neizstrādātu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Seržants. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Ārstniecības likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ilze Vergina.

I.Vergina (frakcija „Vienotība”).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts „Grozījums Ārstniecības likumā” (Nr.175/Lp10), trešais lasījums.

Ir iesniegti divi Juridiskā biroja priekšlikumi, kas komisijā ir atbalstīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas lēmumu par 1. un 2.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ārstniecības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Vergina. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ilze Vergina.

I.Vergina (frakcija „Vienotība”).

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr.174/Lp10).

Ir viens - Juridiskā biroja - priekšlikums, kas komisijā atbalstīts, un redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Vergina. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Darba likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ilze Vergina.

I.Vergina (frakcija „Vienotība”).

Likumprojekts „Grozījums Darba likumā” (Nr.173/Lp10). Trešajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Darba likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Vergina. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labdien, godātie kolēģi! Gan šis likumprojekts, gan arī nākamais likumprojekts, kas paredz grozījumus Krimināllikumā, abi ir skatāmi kopā. Es jums pastāstīšu nelielu vēsturi, kādēļ Juridiskā komisija nav atbalstījusi valdības iesniegtos grozījumus nedz pirmajā, nedz arī otrajā likumā. Un, proti, 2011.gada 18.janvārī Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika skatīti šie divi priekšlikumi likumprojektos. Un sēdē deputāti iebilda. Tika norādīts, ka Ministru kabinets ar saviem likumprojektiem mēģina ietiekties Saeimas kompetencē. Līdz ar to diskusiju rezultātā komisija atlika likumprojekta izskatīšanu un uzdeva par likumprojektu atbildīgajai ministrijai, Iekšlietu ministrijai, kas faktiski virzīja abus šos likumprojektus, vienoties par šiem likumprojektiem ar Tieslietu ministriju, Veselības ministriju un Augstāko tiesu. Tā rezultātā 18.februārī Iekšlietu ministrija bija noorganizējusi starpinstitūciju sanāksmi, taču šajā sanāksmē Tieslietu ministrija un Augstākās tiesas pārstāvji neatbalstīja minētos likumprojektus un piedāvāja alternatīvu risinājumu, kas paredzēja Ministru kabinetam dotā deleģējuma par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtības 3.panta otrās daļas svītrošanu no likuma, tā vietā paredzot atsauci uz likuma „Par tādējādi vienlaikus gan uzskaitīs, kādas narkotiskās un psihotropās vielas Latvijā ir aizliegtas, gan arī noteiks šo vielu lielos un nelielos apmērus.

Vienīgā ministrija, kas to atbalstīja, bija Veselības ministrija. Taču Juridiskā komisija tika uzaicinājusi arī ekspertus - Juridiskās fakultātes profesoru Uldi Skrastiņa kungu, kas arī izteica viedokli, ka šie abi likumprojekti nebūtu atbalstāmi, jo faktiski šo apmēru noteikšana būtu nododama Saeimas kompetencē, nevis Ministru kabineta kompetencē.

Un līdz ar to es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli, gan runājot par šo likumprojektu, gan arī par nākamo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Atgādinu, ka komisija likumprojektu neatbalstīja. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 48, atturas - 13. Likumprojekts nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāte Ilma Čepāne jau informēja, ka komisija likumprojektu nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 75, atturas - 13. Likumprojekts nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Skatīsim likumprojektu Nr.220/Lp10. Likumprojekta otrajam lasījumam iesniegti un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīti daži priekšlikumi. Pieci no tiem ir jūsu priekšā.

1.priekšlikums, kuru iesniedzis finanšu ministrs Vilks, rosina deleģēt Ministru kabinetam kompetenci noteikt akcīzes preču integrētos Kopienas tarifu nacionālos kodus un to piemērošanas kārtību. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir precizēts formulējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. 5. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Pimenovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Muitas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikuma iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Pimenovs. Šā gada 11.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.aprīlis.

Paldies.

I.Pimenovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais - un arī pēdējais - šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Pilsonības likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Mēs esam nonākuši pie ārkārtīgi svarīga jautājuma, un šo svarīgumu arī novērtēja Juridiskā komisija, kas šajā jautājumā izvērtēja divus likumprojektus, kā arī Valsts prezidenta Zatlera kunga vēstuli ar konkrētām redakcijām Pilsonības likuma grozījumu sakarā.

Juridiskā komisija hronoloģiskā secībā izvērtēja iesniegtos likumprojektus. Kā mēs zinām, pirmā likumprojektu šajā jomā iesniedza nacionālā apvienība „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. Šo likumprojektu komisija neatbalstīja. Pēc tam izvērtēja politisko partiju apvienības „Vienotība” iesniegto likumprojektu, un ar lielu balsu pārsvaru tika atbalstīts apvienības „Vienotība” likumprojekts.

Katrā ziņā Juridiskā komisija būtu pateicīga arī deputātiem, kas šodien runātu par šo ārkārtīgi svarīgo jautājumu. Bez tam es gribu jums darīt zināmu, ka Juridiskā komisija ir akceptējusi īpašas apakškomisijas šā jautājuma izskatīšanai izveidošanu. Man ir iesniegušas gandrīz visas... visas frakcijas ir sniegušas atbildi uz Juridiskās komisijas vēlmi noskaidrot, kuri varētu būt tie deputāti, kas varētu darboties šajā Pilsonības likuma grozījumu izstrādes apakškomisijā. Es redzu, ka pieteicies runāt ir Māris Kučinskis. Droši vien viņš arī par šo lietu runās... Jo es saņēmu vēstuli no Zalāna kunga, kurš uzskata, ka šāda apakškomisija nebūtu veidojama. (No zāles dep. E.Zalāns: „Es aicināju izvērtēt!”)

 

Tātad, protams, es gaidu... arī Juridiskā komisija gaida argumentētus iebildumus „par” vai „pret” šādas komisijas izveidošanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Gari nerunāšu! Es gribu vērsties arī pie Lāča kunga... Uzdodu šādu jautājumu: priekš kam Saeimā ir Pilsonības likuma izpildes komisija, kura it kā reizi nedēļā vienmēr strādā un, kā es esmu dzirdējis, šausmīgi ir noslogota, spriežot pēc Lāča kunga teiktā? (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Paldies tev, Māri!”) Tagad nevis Pilsonības likuma izpildes komisija šo likumprojektu virzīs, bet apakškomisija, kuru veidos pie Juridiskās komisijas. Protams, mēs deleģēsim cilvēkus, protams, mēs piedalīsimies, bet jautājums: vai mums nebūtu vērts - īpaši tagad, kad to naudiņu vairs par tām komisijām nemaksā, - drusciņ pavērtēt, kurām komisijām ir jābūt un kurām nav? Nu tad likvidējam šo komisiju un taisām normālu apakškomisiju! (No zāles: „Pareizi! Pareizi!... Jāmaina priekšsēdētājs!”)

 

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kučinska kungs! Deputāts Lācis nekad nav teicis... manas komisijas locekļi, domāju, to apstiprinās... vairākums, varbūt pat visi apstiprinās... nekad nav teicis, ka mēs esam šausmīgi aizņemti. Gluži otrādi! Tad, kad bija intervija ar ļoti cienījamo mūsu deputātu Dzelzskalnu, kurš ir ļoti aktīvs arī mūsu komisijas darbā, viņš bija pateicis žurnālistiem vienu frāzi - to, ka viņš neredz gandrīz nekādu jēgu šai komisijai. Tad es tūlīt komisijas sēdē uzstājos un teicu, ka, iespējams, tiešām šai komisijai nav nekādas jēgas. Bet tad ir viens jāsaprot: šai komisijai diemžēl nepārtraukti pienāk vēstules, uzaicinājumi, un tad ar šīs komisijas darbu būs jānodarbojas kādai citai komisijai. Tur būs vajadzīgs kāds cilvēks - varbūt ne pilna komisija, bet, teiksim, divi cilvēki, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem.

Lūdzu, neapvainojiet tā nepareizi latviešu tautas priekšā un nesakiet, ka es esmu par to, ka šausmīgi šī komisija ir vajadzīga! Es domāju, ka ar sacīto esmu pierādījis, ka tas ir Saeimas jautājums, ka šī komisija var būt un var arī nebūt, bet šai komisijai, neapšaubāmi, ir pievērsta cilvēku uzmanība. Tur nāk gan sabiedrisko organizāciju, gan arī visādi citi iesniegumi, tostarp individuāli iesniegumi, kuros prasa pilsonību. Mēs jau nepiešķiram pilsonību... Sākumā jau „Saskaņas Centra” cilvēki ļoti nobijās, ka ievēl tādu Lāci par komisijas priekšsēdētāju... Ir zināms, piemēram, ka pie mana kolēģa Loskutova kunga vērsās krievu tautības cilvēki, un mūsu garais, jaunais, staltais pārstāvis Dombrava, kuru toreiz nepazina, stāvēja blakus Loskutova kungam. Un Loskutova kungs bija teicis: „Nu, lai tas Lācis tur kādu laiku pair, tad jau mēs viņu noņemsim!”

Nu, ņemiet nost, kolēģi! Ņemiet nost! Taisnība: šī komisija pēc sēžu skaita ir... arī to es pateicu komisijā, Kučinska kungs, visiem dzirdot, ka, pēc Saeimas Prezidija datiem, tā ir otrā vismazāk noslogotā komisija sēžu skaita ziņā. (No zāles: „Likvidēt!”) Tiešām, varbūt bez tās var iztikt? Bet pēc sēžu skaita šo komisiju tikai nedaudz pārsniedz Ārlietu komisija. Tad varbūt arī to likvidēsim?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies, Lāča kungs! Es tomēr aicinu diskutēt par likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā”, jo, ja ir runa par komisiju skaitu un to lietderību, tad to regulē Saeimas kārtības rullis, un arī par to ir iespējams iesniegt attiecīgus... (No zāles dep. V.Lācis: „Bet es neatļaušu sevi apvainot bez iemesla!”)

 

Paldies.

Turpinām debates!

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Man šķiet, ka mēs no tā debašu virziena, kādam vajadzētu būt, esam nedaudz nomaldījušies pēc Kučinska kunga teiktā debatēs, tāpēc centīšos jūs vērst uz to mērķi, kālab vispār ir debates par šo grozījumu Pilsonības likuma pirmajā lasījumā.

Jāsaka, ka nacionālās apvienības projekts konceptuāli ir ļoti, ļoti līdzīgs. Mēs neuzskatām, ka te būtu jāskalda mati un jāuzstāj uz balsojumu par mūsu projektu. Mēs konceptuāli atbalstām „Vienotības” sagatavoto projektu, jo pēc būtības tas ir tas pats, ko mēs esam solījuši saviem vēlētājiem pirms vēlēšanām, un šis solījums ir jāpilda.

Savādi šķiet, dzirdot Juridiskās komisijas argumentus par to, ka priekšlikumus varētu iesniegt līdz 1.septembrim un ka tad gan jau mēs kaut kā līdz Ziemassvētkiem pabeigsim šo lielo un smago darbu. Man šķiet, ka te, kā vakar raidījumā teica, vienā grozā ir samesti gan bumbieri, gan āboli, un, protams, tos, kam tā vēlākā raža, mēs varētu atlikt tiešām uz rudeni, bet ir arī lietas, kuras mēs varam risināt ātri un nekavējoties. Un tie ir tieši tie jautājumi, attiecībā uz kuriem mēs solījām saviem tautiešiem ātru rīcību. Tie ir jautājumi par okupācijas laika trimdinieku un viņu pēcnācēju dubultās pilsonības jautājuma atrisināšanu, par okupācijas laika trimdinieku un viņu pēcnācēju dubultās pilsonības atjaunošanu. Kā zināt, 1995.gada 1.jūlijā tika pielikts punkts šai procedūrai. Tā būtu atkal jāatsāk.

Un otrs jautājums ir par ārvalstīs dzimušo Latvijas pilsoņu bērnu statusu. Es domāju, ka to mēs varam līdz Jāņiem pieņemt un ka 1.jūlijā tas jau varētu stāties spēkā, lai Latvijas gan Ārlietu ministrija, gan Iekšlietu ministrija varētu nopietni sagatavoties šim darbam un to jau uzsākt.

Ja runā par visiem pārējiem jautājumiem, kā arī par tā saukto nepilsoņu bērnu reģistrāciju... Jā, tur mums būs smaga politiska diskusija, un mēs nepiekrītam šajā punktā Valsts prezidentam. Un interesanti, ka Valsts prezidentam šajā punktā piekrīt un Valsts prezidentu uzslavē Eiropas Parlamenta deputāte no PCTVL - Tatjana Ždanoka. Tas nav brīnums. Šis punkts tiešām ir pretrunā ar tiesiskās turpinātības principiem.

Līdz ar to mēs ierosinām noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 1.maiju. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 1.maijs. Juridiskā komisija izveido apakškomisiju un strādā konceptuāli ar visiem ar to saistītiem jautājumiem, kuri ir jāskata paralēli un par kuriem acīmredzot vajadzēs lēmumu pieņemt rudenī. Bet šie jautājumi, pirmie jautājumi, ir jārisina nekavējoties. Tāds bija mūsu solījums vēlētājiem, un tas ir jāpilda.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ir atlikušas piecas minūtes līdz pārtraukumam, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Bendrātes, Circenes, Reira, Čepānes un Verginas - iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas 31.marta sēdi, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad pārtraukumā neejam. Turpinām debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas pilsonības politika tapa pirms gandrīz 20 gadiem. Un vairāki pilsonības nosacījuma aspekti jau gadiem ilgi tiek minēti kā vitāli svarīgi, ņemot vērā gan vēsturiskos notikumus, gan migrācijas procesu, gan demogrāfisko situāciju Latvijas valstī. Līdz ar to grozījumi Pilsonības likumā ir aktuāli un nepieciešami. Nepieciešama diskusija par dubultpilsonības jautājumu. Es uzskatu, ka mums nepieciešams atbalstīt apvienības „Vienotība” iesniegto likumprojektu; mērķis ir pēc tam apvienot šo likumprojektu ar Valsts prezidenta iesniegtajiem priekšlikumiem. Tikai tā mēs varam pavirzīties uz priekšu.

Runājot par likumprojekta koncepciju un idejām, es vēlos minēt trīs idejas, kuras ir, mūsuprāt, atbalstāmas.

Vispirmām kārtām mēs atbalstām nepieciešamību nodrošināt iespēju saglabāt Latvijas pilsonību - dubultpilsonības gadījumā - visiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem neatkarīgi no viņu pastāvīgās dzīvesvietas.

Otrām kārtām mēs atbalstām ārpus Latvijas dzimušo Latvijas pilsoņu bērnu pilsonības skaidru noteikšanu arī ārvalstīs.

Un trešām kārtām atbalstāma Latvijā dzimušo pilsoņu bērnu reģistrācija par Latvijas pilsoņiem, aizstājot pienākumu iesniegt iesniegumu par pilsonības iegūšanu ar tiesībām atteikties no pilsonības.

Es un frakcija „Saskaņas Centrs” - mēs ierosinām minētās idejas iestrādāt Pilsonības likumā un šodien balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Vispirms par šā likumprojekta būtību un pēc tam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

Par likumprojekta būtību. Kādēļ „Vienotība” ir to izstrādājusi šādā redakcijā, kas salīdzinājumā ar nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Valsts prezidenta Zatlera kunga iesniegtajiem priekšlikumiem ir apmēram kaut kas pa vidu nedaudz?... Es skatos, ka pēc manis vairs debatētāji nav pieteikušies... Šis jautājums, manuprāt, ir ļoti svarīgs. Attiecībā uz deleģējumu Saeimai un šīs problēmas tiesiskajiem un politiskajiem aspektus es iesaku jums visiem izlasīt Satversmes tiesas 2010.gada 13.maija spriedumu lietā, kurā tika analizēts Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta pieteikums, kuru iesniedza, uzskatot, ka Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1.punkts neatbilst Satversmes 1.pantam. Un šajā izvērstajā un ārkārtīgi labi pamatotajā spriedumā, kur ir parādīta visas pasaules tendence šajā dubultpilsonības jomā, īpaši runājot par attīstību... jo, kā mēs zinām, vēl pirms 20 gadiem gan Eiropā, gan pasaulē šis dubultpilsonības jautājums tika skatīts... uz to skatījās daudz citādāk, nekā mēs šodien skatāmies uz šo jautājumu. Tagad daudzās Eiropas Savienības valstīs, tāpat arī tiesību doktrīnā tiek runāts par to, ka sakarā ar šo cilvēku, kuri atstāj savu valsti un dodas strādāt citur... Tāpat īpatnēja kārtība ir arī attiecībā uz Baltijas valstīm, kuru iedzīvotāji savulaik bija spiesti pamest valsti sakarā ar padomju okupāciju, sakarā ar deportācijām; viņi nav paspējuši atgriezties, un vēl joprojām ir šis dubultpilsonības jautājums. To atzīst arvien vairāk valstu.

Ko es gribu uzsvērt no šā Satversmes tiesas sprieduma tieši kontekstā ar to, par ko runāja Rasnača kungs? Rasnača kungs, es gan nezinu, ko jūs domājāt tur ar tiem āboliem un bumbieriem... bet, ja jūs paskatītos mūsu piedāvāto priekšlikumu, tad jūs redzētu, ka šie pārejas noteikumi, kas ir pašreiz spēkā esošajā likumā, ir tapuši... ielikti likuma 8.1 pantā, proti, „Latvijas trimdinieku pilsonība”... Es gan nezinu, varbūt jūs paskaidrosiet, vai tie ir tie bumbieri vai tie ir āboli... Un tālāk 9.pantā pirmā prim daļa ir par dubulto pilsonību, kas var izveidoties citos gadījumos.

Es nezinu, vai mēs varam šīs lietas atraut. Ja mēs skatāmies Satversmes tiesas spriedumu, piemēram, tā 15.2.1.punktu, tad Satversmes tiesa ko saka? Tiesa saka, ka, interpretējot apstrīdētās normas, ir jāņem vērā tas, ka Latvijas pilsoņi ilgstoši un piespiedu kārtā bija uzturējušies citās valstīs, vienlaikus saglabājot piederību pie Latvijas valstiskuma. Tāpat apstrīdētās normas jāattiecina ne tikai uz tiem Latvijas pilsoņiem, kuri kā bēgļi bija nonākuši citās valstīs, arī deportēti, bet arī uz tiem, kuri vēlāk, okupācijas periodā, citu iemeslu dēļ aizceļoja no Latvijas.

Arī no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtā viedokļa secināms, ka Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1.punkta nosacījums un šajā laikā ārvalstīs naturalizējušies cilvēki jāinterpretē paplašināti, dodot iespēju atjaunot Latvijas pilsoņa tiesības arī to pilsoņu pēcnācējiem, kuri ieguvuši citas valsts pilsonību nenaturalizējoties. Un līdz ar to tiesa saka, ka, piemērojot gramatisko interpretāciju, nav pieļaujama formāla pieeja. Proti, pilsonības iegūšana indivīdam parasti ir ļoti nozīmīgs dzīves jautājums, un tāpēc nedrīkst rasties tādas situācijas, ka Latvijas pilsonība tiek liegta formālu apsvērumu un pilnībā nenoskaidrotu apstākļu dēļ.

Vēl viens jautājums. Vakar arī šeit kāda jūsu daļa atsaucāties noteikti uz Latvijas televīzijas 1.programmā Dombura raidījumā redzēto diskusiju. Kā mēs zinām, minētā pārvalde teica, ka gadā tā spiesta, atklājot dubultpilsonību, atņemt to pavisam... tādas ir apmēram simts lietas, kad tiek atņemta pilsonība.

Un tagad es gribu pajautāt Rasnača kungam: ja mēs risinām tikai to vienu mūsu piedāvājumu, kas ir 8.1 pantā, saistībā ar šo trimdinieku pilsonību, kas tad notiek ar tiem cilvēkiem, kuriem ir atņemta šī pilsonība? Kas notiek ar tiem, kuri, iespējams, ir emigrējuši, piemēram, pagājušā gadsimta sākumā uz ārzemēm un kuri arī ir ārkārtīgi ieinteresēti iegūt šo Latvijas pilsonību? Cik tālu vispār sniedzas latvietība? Cik paaudzēs? Es domāju, ka šis jautājums ir jārisina kompleksi. Un mēs nevaram izraut tikai kaut ko vienu ārā, paredzot īpašu kārtību tikai šai trimdinieku pilsonībai.

Juridiskā komisija... Tagad es runāšu par termiņiem. Es principā atbalstu Juridiskās komisijas vairākuma viedokli, kuri uzskata, ka...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, varbūt jūs tomēr ieņemtu savu vietu, apsēstos un klausītos par Pilsonības likuma grozījumu nepieciešamību? Šķestera kungs, varbūt arī jūs, lūdzu, ieņemtu savu vietu... Paldies.

I.Čepāne. ... Tātad atgriežoties pie šiem termiņiem... Es domāju, ka mēs, deputāti, nevaram uzņemties visu atbildību tikai uz sevi. Mums ir jārunā arī ar sabiedrību par šiem jautājumiem. Ja vakar televīzijas raidījumā „Kas notiek Latvijā?” skatījāties to balsojumu - nu, tā ir cita lieta, cik tas ir objektīvs vai neobjektīvs -, tad redzējāt, ka daļa Latvijas sabiedrības ļoti piesardzīgi izturas pret Pilsonības likuma grozījumiem un pilsonības loka paplašināšanu... pilsoņu kopuma paplašināšanu. Tāpēc mēs esam arī ieplānojuši pēc diviem mēnešiem vai pusotra mēneša organizēt ļoti plašu konferenci, kurā tiktu aicināti piedalīties deputāti, valdības pārstāvji, konstitucionālo tiesību eksperti, nevalstisko organizāciju pārstāvji, tostarp noteikti arī trimdas latvieši. Mēs uzaicināsim arī Austrumu latviešus, kuri jau raksta mums vēstules. Mēs uzaicināsim arī Venecuēlas pārstāvjus, kuri arī rakstījuši mums vēstules. Viņiem ir ārkārtīgi liela interese par šiem jautājumiem.

Šis jautājums ir ārkārtīgi būtisks Latvijas valstiskuma nepārtrauktībai. Mēs šeit nevaram patiešām tik ļoti ātrā tempā šos jautājumus risināt.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Un, kā jau Juridiskajā komisijā mēs vienojāmies, aicinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu tomēr paredzēt līdz 1.septembrim, jo ātrāk, es domāju, mēs nepaspēsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Mārim Dzelzskalnam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dzelzskalnam! Nedarbojas mikrofons... Lūdzu nodrošināt, lai deputāts Dzelzskalns varētu uzstāties debatēs! Lūdzu!

M.Dzelzskalns (ZZS frakcija).

Es gribu precizēt Lāča kunga teikto, ka... Nekad presē neesmu teicis, ka Pilsonības likuma izpildes komisija ir bezjēdzīga vai nav vajadzīga. Es esmu teicis, ka komisijas sēdes ir jāsasauc lietderīgi, tātad tad, kad ir darba kārtībā jautājumi, kas ir būtiski un kas ir jāskata.

Un ko es gribu atzīmēt? Gribu norādīt, ka diemžēl likumprojekta „Grozījumi Pilsonības likumā” pirmā lasījuma redakciju mēs neesam skatījuši šajā komisijā. Tā ir Pilsonības likuma izpildes komisija, nevis Pilsonības likuma komisija, tātad, kā es saprotu, tā pārrauga šā likuma izpildi. Un tā ir tikai līdzatbildīgā komisija diemžēl, ja mēs runājam par apakškomisijas izveidošanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Čepānes kundze uzdeva tik daudz jautājumu, ka laikam tas nebūs tik vienkārši - divās minūtēs, piecās minūtēs izvērsti atbildēt viņai.

Tāpēc teikšu ļoti vienkārši un īsi, Čepānes kundze: acis darba izbijās, rokas darba nebijās. (No zāles dep. I.Čepāne: „Ak tu čaklais deputāts!” Smiekli, aplausi.) To visu, par ko jūs uzdevāt... šos jautājumus par tiem, kam ir atņemta šī pilsonība, - to visu var ļoti vienkārši iestrādāt pārejas noteikumos. Tā nav problēma.

Strādāsim!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Jā, kolēģi Dzelzskaln, jums taisnība! Nu, es drusku pārspīlēju, bezjēdzīgi. Bet jūs devāt neuzmanīgu, varētu tā teikt, interviju avīzē, un tie ielika, ka deputāts Dzelzskalns saka: „Nu, tā komisija nav vajadzīga!” Tā ir īstenība.

Bet arī... Tūlīt aizstāvēšos, jo es neļaušu sevi apvainot no šīs tribīnes! Jūs, priekšsēdētāj, sakāt, ka ir jārunā par lietu. Tas ir par lietu! Mani apvaino deputāts Kučinskis. Tūlīt es aizgāju uz Saeimas Prezidiju un... Dzelzskalna kungs, jūs atzīsiet, un arī visi pārējie kolēģi... un atnesu dokumentu, ka mūsu komisijai notiek gandrīz vismazāk sēžu. Un aicināju kolēģus balsot, vai mēs esam vajadzīgi vai ne.

Tā ka es nekad neesmu turējies šausmīgi pie šā krēsla un šausmīgās vajadzības. Un kolēģi jau bija iepazinušies ar šīs komisijas darbu un nobalsoja, ka, viņu uzskatījumā, šī komisija ir vajadzīga.

Tāda ir patiesība. Neapvainojiet, deputāt Kučinski! Man ir jāaizstāvas, un es neļaušu dubļus sev acīs sviest!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim, otro reizi.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

(No zāles dep. A.Klementjevs: „Neapvaino! Uzvedies godīgi!”)

Cienītie deputāti! Lāča kungs! Ja jūs mani dzirdat... Es esmu ārkārtīgi uzmanīgs attiecībās ar cilvēkiem, un es patiešām nevienu nekad neesmu gribējis apvainot. Ja jums ir tāda sajūta, ka es jūs esmu apvainojis, tad es lūdzu atvainot mani. (No zāles dep. V.Lācis: „Piedodu!”)

 

Paldies. (No zāles: „Bravo!... Sen jau vajadzēja, Māri!” Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Man, kolēģi, ir ļoti nepatīkami, ka mēs šeit, apspriežot grozījumus Pilsonības likumā, kašķējamies savā starpā un nerunājam par lietas būtību. Un tostarp arī es gribu teikt, ka Juridiskajai komisijai patiešām ir ārkārtīgi liela slodze. Protams, mēs varam strādāt arī vēl vairāk, bet tas jau... Es arī Rasnača kungam te kādu pantiņu varētu noskaitīt... vai tautasdziesmu, bet es tomēr uzskatu, ka, arī runājot pēc būtības, Rasnača kungs man neatbildēja, kādēļ šis likumprojekts būtu jāsadala divās daļās un attiecībā uz trimdiniekiem tas būtu ātri un fiksi jārisina, bet attiecībā uz tiem, kas pašlaik atrodas ārzemēs un strādā... kādēļ viņiem dzimušie bērni būtu jāatstāj novārtā. Un es joprojām aicinu pamatoti izteikties par vienu vai otru priekšlikumu attiecībā uz priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Mēģināšu Čepānes kundzei vēlreiz izstāstīt, jo Rasnača kungam varbūt tas neizdevās. Tātad mūsu priekšlikums ir atrisināt pietiekami ātri... protams, ne sasteigti, bet pietiekami ātri atrisināt visus ar dubultpilsonību saistītos jautājumus, tostarp trimdinieku, tostarp arī visus pārējos jautājumus, par kuriem šeit runāja iepriekšējie debatētāji. Mūsu priekšlikums ir atlikt uz tālāku laiku citus jautājumus, kas ir saistīti, teiksim, ar pilsonības piešķiršanas kārtību bērniem, dažādus tehniskus jautājumus, par kuriem ir stāstījusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Tie ir jārisina, droši vien tie ir jārisina. Noteikti arī nacionālajai apvienībai būs savi priekšlikumi, kuri būs visnotaļ pretī tiem priekšlikumiem, kurus iesniegs „Saskaņas Centrs”. Un šo priekšlikumu būs tik daudz (No zāles: „Nu, nekas, balsosim!”), ka, šādā veidā strādājot, mēs droši vien strādāsim gadu, un tad vēl nezinu, vai pie kādiem labiem rezultātiem nonāksim. Un tas ir tas, ko es gribu novērst un ko nacionālā apvienība grib novērst. Proti, atrisināsim šo dubultpilsonības jautājumu, kurā, protams, mums ir arī zināmas domstarpības, bet lielos vilcienos, teiksim, visi esam puslīdz vienoti. Un to mēs varam atrisināt nevis sasteigti, bet pietiekami ātri, nerisinot šinī brīdī tos jautājumus, kuros šīs domstarpības ir daudz lielākas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man šeit ir, tā sacīt, pirmais gads. Es sāku iepazīt to, kā mēs šeit strādājam. Reizēm man ir ļoti liels prieks, bet reizēm man ir ļoti liels kauns. Tagad, kad runa aizgājusi vairāk uz to otro pusi, es tiešām atvainojos, ka es tērēju to cilvēku laiku, kuri saprot tāpat, bet es centīšos uzrunāt tos, kuri nesaprot. Es ļoti gribētu, lai arī jums būtu līdzīga situācija, kāda man ir regulāri, ļoti bieži, kad es ļoti lepojos ar Juridiskās komisijas darbu. Kad es redzu, ka nāk konkrēti cilvēki no dažādām partijām ar dažādiem uzskatiem visdažādākajos jautājumos un iesniedz savus priekšlikumus, mēs, kaut arī izstrīdamies, tomēr tiekam līdz kaut kādam lēmumam, un tas lēmums ir gudrs. Man ir ļoti kauns tajos gadījumos, kad tas lēmums nav gudrs, un te es runāju ne tikai par savu komisiju. Man ir ļoti žēl, ka ir lēmums, ko komisija ir atbalstījusi vai noraidījusi, bet Saeimas vairākums to noignorē. Tas nozīmē, ka kaut kur nav bijis pareizi definēts, pareizi paskaidrots vai pareizi izskaidrots. Tas, ko mēs darām šeit, no tribīnes, kaut kādas lietas skaidrojot, reizēm pārsniedz robežu ne tikai tādā ziņā, ka neatbilst darba kārtībai... ne tikai neatbilst izskatāmajam jautājumam, bet ir galīgi prom no tēmas.

Atgriežos pie tā, par ko mēs šobrīd runājam. Tātad šis likumprojekts... Lūdzu, paskatieties no sabiedrības viedokļa! Sabiedrībai... Es pilnīgi piekrītu... Kāds deputāts tikko teica, ka šis varbūt nav pirmā desmitnieka jautājums... šādas aktualitātes jautājums... Manuprāt, tā tas nav. Tas ir pirmā desmitnieka jautājums! Bet neatkarīgi no tā, vai būtu viens vai otrs viedoklis, sabiedrībai absolūti nav saprotams, kā var likumprojektu tā atvērt, atkal aizvērt, pēc tam papildināt un tad atkal dalīt daļās un raustīt. Ja ir kaut kas, kas izšķiras tiešām tūlīt pēc termiņa, tad vēl var paskaidrot, bet... Mīļie, tad mums ir jāskaidro, kāpēc! Šim likumprojektam... Es esmu ļoti pateicīgs nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijai, ka viņi piekrīt, ka mūsu piedāvātais variants ir labāks. Es esmu ļoti pateicīgs Valsts prezidentam par piedāvāto iniciatīvu, ko viņš ir savā priekšlikumā licis mums priekšā, un es priecājos, ka visas frakcijas, kas bija klāt Juridiskās komisijas sēdē, akceptēja mūsu priekšlikumu virzīšanu tālāk. Atliek kārtīgi izdarīt šo darbu līdz galam, un mēs varēsim lepoties ar vienu likumu.

Es aicinu nesasteigt. Es aicinu tiešām saprast, ka šis ir likums, kas sabiedrībai ir jāizdiskutē, cik vien plaši iespējams. Jau Juridiskajā komisijā un arī plašāk esmu teicis, ka Rīgas Latviešu biedrība ir tam gatava un ver vaļā savas telpas: nāciet iekšā! Taisām konferences un runājam par to, aicinām sabiedrību, stāstām, skaidrojam, prasām viedokli, runājam visplašākajā mērogā! Runājam visos formātos, kādus vien varam atrast, lai tiekam līdz kvalitatīvam likumam!

Un viena neliela piebilde. Ja Saeimas deputāti no savām frakcijām deleģē darbam komisijā cilvēkus, tad tie ir attiecīgās frakcijas pārstāvji. Vismaz man tā likās, pirms es nonācu šeit, un, godīgi sakot, tas man liktos normāli arī tagad. Ja kādas frakcijas deputāti uz komisiju nenāk - un nav svarīgi, kādu iemeslu dēļ -, drīkst deleģēt citu vai darīt citādāk, tad loģiski, ka viņi nav lietas kursā par to, kas notiek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Tikai daži vārdi argumentācijai par iespējamo šā likuma sadalīšanu nosacīti vieglajos un grūtajos jautājumos un par dažādiem termiņiem.

Šobrīd tiešām nevienam nav iebildumu pret šā likumprojekta 1.punktu. Proti, atsauc izslēgumu no likuma 2.panta 1.punkta. Tomēr, ja mēs šo normu pieņemam uzreiz... Jā, un to var pieņemt kaut vai vienā dienā. Tomēr bez pārejas noteikumiem šī norma nebūs pilnvērtīga, jo - ko mēs darīsim ar tiem Latvijas pilsoņiem, kas ir bijuši pašreizējās likuma redakcijas spiesti vai nu atteikties no Latvijas pilsonības, saņemot savas mītnes zemes pilsonību, vai kam tā ir atņemta ar tiesas spriedumu? Ja mēs gribam šo normu ieviest, tad ieviešam to uzreiz pilnvērtīgu un normāli strādājošu, atrisinot visas pārējās konsekvences!

Un, godātie kolēģi, paldies Dievam, ka mums Saeimā beidzot ir bijusi politiskā griba atjaunot vēsturisko taisnīgumu. Strādāsim aktīvi, ātri, kamēr šī griba nav izsīkusi nebeidzamās debatēs par sīkumiem, un šogad pabeigsim Pilsonības likumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Čepānes kundze vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pilsonības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čepāne. Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas vairākuma atbalstīto termiņu, proti, 1.septembri.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Nacionālā apvienība ierosina 2.maiju.

Sēdes vadītāja. Tā... Ir divi priekšlikumi. Tātad saskaņā ar Kārtības rulli vispirms jābalso par tālāko termiņu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektam „Grozījumi Pilsonības likumā” priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam būtu 1.septembris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 8, atturas - 2. Tātad ir atbalstīts priekšlikums, ka iesniegšanas termiņš ir 1.septembris.

Tas bija pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums.

Bet, pirms mēs reģistrējamies, es vēl vēlos visu mūsu vārdā sveikt dzimšanas dienā deputāti Dzintru Hiršu, kurai dzimšanas diena ir tieši šodien! (Aplausi.)

 

Tāpat aicinu visus sveikt pusapaļā jubilejā deputātu Borisu Cileviču, kuram pusapaļa jubileja bija 26.martā! (Aplausi.)

 

Un vēl uzklausīsim vairākas informācijas.

Tātad ir saņemti deputātu jautājumi.

Ir saņemts deputātu Agešina, Ribakova, Mirska, Kabanova un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumā ietvertā uzdevuma nepildīšanu”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Vēl ir saņemts deputātu Laizānes, Dombravas, Parādnieka, Cilinska un Dzintara jautājums veselības ministram Jurim Bārzdiņam „Par neauglības problēmu risināšanu”. Jautājums tiks nodots ministram.

Tāpat šodien pulksten 17.00 ir paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Darba kārtībā ir divi jautājumi.

Viens no tiem ir deputātu Rasnača, Cilinska, Parādnieka, Laizānes un Lāča jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu”. Tātad uz to bija sniegta rakstiska atbilde, taču ministrs līdz šim nevarēja ierasties, bet nu ir informējis, ka šodien viņš var ierasties. Tātad, ja jūs esat gatavi viņu uzklausīt, tad pulksten 17.00 notiks jautājumu un atbilžu sēde.

Savukārt otrs ir deputātu Tutina, Sakovska, Kravcova, Meļņikova, Ņikiforova un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par bezdarbnieku apmācību”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus apmierina. Tātad nav nepieciešama papildu atbildes sniegšana.

Un vēl es dodu vārdu paziņojumiem.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pulksten 12.00.

Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.30.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim kā Saeimas sekretāram.

K.Šadurskis (10.Saeimas sekretārs).

Godātie parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi! Tūlīt pēc sēdes notiks Saeimas Prezidija sēde, kas nebūs gara, bet dažas minūtes pēc Saeimas sēdes beigām Sarkanajā zālē aicinu visus uz turpinājumu pirmajai parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdei, kuru mēs pārtraucām... Nu, tad ņemam 15 minūtes no šā brīža.

Sēdes vadītāja. Paldies. (No zāles dep. A.Bērziņš, Zemgales v/a: „Vai kļūdu izlabot drīkst?”)

 

Jā, lūdzu, vārds Andrim Bērziņam!

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Manam pulkstenim kaut kas nepareizs bija noticis. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Vasaras laiks!”) Vasaras laiks, pavasaris... Piedodiet, tā gadās! Pulksten 11.00 ir Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde, bet pulksten 11.30 - Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

 

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 11 deputāti: Gaidis Bērziņš, Vidzemē ievēlētais Andris Bērziņš, Andris Buiķis... Ir. Kas ir ar Vidzemē ievēlēto Bērziņu? Nav. Ingrīda Circene... Ir. Sergejs Dolgopolovs... Nav. Ojārs Ēriks Kalniņš, Jānis Klaužs... Viņš ir. Ivans Klementjevs... Nav. Ainars Latkovskis... Nav. Imants Viesturs Lieģis... Nav. Inese Šlesere... Nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 31.marta sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
10.Saeimas ziemas sesijas 14. sēde
2011. gada 31. martā

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju” (Nr. 277/Lp10)
(Dok. Nr. 662, 662A)
   
Par likumprojektu „Par Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses” (Nr. 280/Lp10)
(Dok. Nr. 667, 667A)
   
Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” (Nr. 281/Lp10)
(Dok. Nr. 668, 668A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 282/Lp10) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 683, 683A)
   
Priekšlikums - dep. A.Loskutovs (par)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr. 283/Lp10) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 684, 684A)
   
Priekšlikums - dep. M.Kučinskis (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 284/Lp10)
(Dok. Nr. 685, 685A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 285/Lp10) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 686, 686A)
   
Priekšlikumi - dep. I.Circene (pret)
  - dep. R.Dzintars (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Iepakojuma likumā” (Nr. 286/Lp10)
(Dok. Nr. 693, 693A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 288/Lp10)
(Dok. Nr. 702, 702A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” (Nr. 289/Lp10)
(Dok. Nr. 703, 703A)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Inesei Laizānei šā gada 24. martā
(Dok. Nr. 695)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Ritai Strodei šā gada 24. martā
(Dok. Nr. 696)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Dombravam šā gada 24. martā
(Dok. Nr. 697)
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” (Nr. 248/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 671)
   
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
   
Debates - dep. B.Cilevičs
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. I.Circene
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. I.Circene
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. A.Klementjevs
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. B.Cilevičs
   
Likumprojekts „Grozījums Autortiesību likumā” (Nr. 2/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 676)
   
Ziņo - dep. S.Fjodorovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā” (Nr. 40/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 680)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (Nr. 200/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 681)
   
Ziņo - dep. K.Seržants
   
Likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 207/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 682)
   
Ziņo - dep. A.Ašeradens
   
Likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 52/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 687)
   
Ziņo - dep. K.Seržants
   
Debates - dep. M.Kučinskis
  - dep. A.Loskutovs
   
Likumprojekts „Grozījums Ārstniecības likumā” (Nr. 175/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 690)
   
Ziņo - dep. I.Vergina
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 174/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 691)
   
Ziņo - dep. I.Vergina
   
Likumprojekts „Grozījums Darba likumā” (Nr. 173/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 692)
   
Ziņo - dep. I.Vergina
   
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 183/Lp10) (1.lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 330, 672)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 184/Lp10) (1.lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 331, 673)
   
Likumprojekts „Grozījumi Muitas likumā” (Nr. 220/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 678)
   
Ziņo - dep. I.Pimenovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Pilsonības likumā” (Nr. 238/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 502, 688)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Debates - dep. M.Kučinskis
  - dep. V.Lācis
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. V.Agešins
  - dep. I.Čepāne
  - dep. M.Dzelzskalns
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. V.Lācis
  - dep. M.Kučinskis
  - dep. I.Čepāne
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. I.Čaklais
  - dep. K.Šadurskis
   
Informācija par deputātu V.Agešina, I.Ribakova, S.Mirska, N.Kabanova, S.Fjodorova, A.Rubika, A.Burunova, D.Rodionova un A.Jakimova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumā ietvertā uzdevuma nepildīšanu” (Nr.  17/J10)
   
Informācija par deputātu I.Laizānes, J.Dombravas, I.Parādnieka, E.Cilinska un R.Dzintara jautājumu veselības ministram Jurim Bārzdiņam „Par neauglības problēmu risināšanu” (Nr.  18/J10)
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Paziņojumi
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
  - Saeimas sekretārs K.Šadurskis
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs

 

 




 

Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
2011.gada 31.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

 

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir divi deputātu jautājumi.

Pirmais ir deputātu Rasnača, Cilinska, Parādnieka, Laizānes un Lāča jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu”.

Sakarā ar to, ka rakstiskā atbilde neapmierina iesniedzējus, lūdzu ministra kungu atbildēt uz jautājumiem, kuri tiks uzdoti sēdes laikā.

Lūdzu, ministra kungs!

Runas laiks ir 2 minūtes jums atbildei.

Pirmais jautājums.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Rasnačam.

Gribu atgādināt jums, ka jautājuma uzdošanas laiks - 1 minūte.

Lūdzu!

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Jā, paldies.

Ministra kungs, jūs savā atbildē neesat sniedzis atbildi uz vienu jautājumu. Līdz ar to mēs praktiski veselu mēnesi šo problēmu risinām... Un tas jautājums ir tāds: kura konkrēta amatpersona ir atbildīga par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu? Jo, cik mums zināms, ir ierosināta arī administratīvā lieta šajā sakarā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ministra kungs!

A.Kampars (ekonomikas ministrs).

Jā. Pirmām kārtām es vēlos atvainoties par kavējumu pirms divām nedēļām, jo spraigā grafika dēļ nokavēju šīs 3 minūtes, kuru dēļ man neizdevās paspēt uz jautājumu atbildēšanu. Tas diemžēl bija atkarīgs no spraigā grafika.

Par atbildi uz jautājumu. Es domāju, ka par to, vai likuma 21.pants ir pārkāpts vai nav, varētu spriest kompetentas institūcijas, proti, šajā gadījumā Valsts valodas centrs, un, ja tas lēmums tiek pārsūdzēts, tad arī tiesu institūcijas.

Manā izpratnē, 21.pants nav pārkāpts.

Es uzskatu, ka mērķis, kura dēļ šajā veidlapā bija tulkojums (uzsveru vārdu „tulkojums”!) no latviešu valodas uz krievu valodu, bija leģitīms, proti, lai nodrošinātu tieši skaitīšanas procesā visas Latvijas iedzīvotāju iespējamo līdzdalību un piedalīšanos. Tas, mūsuprāt, atbilstoši arī pārējiem normatīvajiem aktiem, kas ir minēti vēstulē precīzi, pierāda un parāda, ka, mūsuprāt, Valsts valodas likuma 21.pants nav pārkāpts.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs.

Iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu. Lūdzu!

Dz.Rasnačs. Ievērojot, ka man ir minūte, es informēšu, ka šādi pārkāpumi pēdējos desmit gados ir bijuši „Latvijas Pasta” darbībā, Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas darbībā un šīs institūcijas likumpaklausīgi ir novērsušas šos pārkāpumus. Līdz ar to es aicinu jūs kā ministru to darīt un vismaz izanalizēt šos divus pārkāpumus, kuri bija.

Mans otrs jautājums ir saistīts ar sabiedrisko domu šajā sakarā. Plašsaziņas līdzekļos, kur sabiedrība var paust savu viedokli, - gan avīzēs, piemēram, laikrakstā „Latvijas Avīze”, gan internetā - daudzi Latvijas pilsoņi ir pateikuši skaidri, ka viņi nepiedalīsies tautas skaitīšanā, jo viņi uzskata, ka ir aizskarta viņu pašcieņa.

Mans jautājums ir tāds: vai jūs tomēr neuzskatāt par vajadzīgu un par nepieciešamu publiski atvainoties šiem Latvijas pilsoņiem par to, ka šajā situācijā jūs esat pārkāpis Valsts valodas likumu?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungs, jums ir 2 minūtes atbildei.

A.Kampars. Jā. Es tomēr gribu vēlreiz uzsvērt, ka gan Ekonomikas ministrijas, gan arī to juristu analīze, kas ir snieguši informāciju un analīzi par konkrētā likuma traktējumu, tomēr nekādi neliecina par Valsts valodas likuma pārkāpumu, ņemot vērā, ka Ministru kabinets nosaka gadījumus, kādos institūcijas un personas var sniegt informāciju svešvalodās. Šādi gadījumi ir noteikti, un līdz ar to, mūsuprāt, šis gadījums iekļaujas šajos konkrētajos un leģitīmajos mērķos jeb virzienos.

Otrs. Es pieņemu, ka ir daudzas situācijas, kurās kāds no Latvijas iedzīvotājiem ir aizskarts par vienu vai otru rīcību. Tomēr, ja mēs raugāmies uz tautas skaitīšanas mērķi, kādēļ informācija tika tulkota krievu valodā, un to, kādā veidā - līdzīgi - rīkojas arī citas Eiropas Savienības valstis savā likumdošanā, tad es domāju, ka Valsts valodas likuma pārkāpuma neesamība... šobrīd nav pamata, lai no manas puses izskanētu kāda atvainošanās iedzīvotājiem, kuri varētu būt aizskarti. Tos es respektēju un saprotu, tomēr, manuprāt, šādu... vismaz manā rīcībā nav informācijas, ka šādu iedzīvotāju daudzums jeb skaits ir tik nozīmīgs, lai tas varētu būt redzami būtisks vēlētāju pārstāvniecības apjoms.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs.

Nākamais jautājums būs no deputāta Raivja Dzintara. Lūdzu, ieslēdziet deputātam mikrofonu!

 

R.Dzintars (VL-TB/LNNK frakcija).

Labvakar, ministra kungs! Atbilstoši skaidrojumam sapratu, ka mērķis tulkot krievu valodā šo informāciju bija tieši ar nolūku iegūt ticamāku informāciju šīs aptaujas rezultātā.

Tādā gadījumā man ir vienīgi jautājums: vai nebūtu bijis pareizi informāciju tomēr nesniegt tā - viens pret vienu, vienādos apmēros, ar vienāda lieluma burtiem abās pusēs? Būtu vajadzējis to darīt tā, lai ir skaidrs, ka valsts valoda ir valsts valoda. Un otrā pusē tad būtu mazākā drukā tulkojums, piemēram, angļu un krievu valodā. Līdz ar to būtu sniegta vismaz kaut kāda izpratne par šo valodu statusu un samērību.

Paldies.

A.Kampars. Es piekrītu, ka, iespējams, nākotnē līdzīgos gadījumos šis valodu lietojums varētu būt nedaudz plašāks. Es savā vēstulē esmu atzīmējis, ka vispareizāk būtu, protams, tulkot visu to tautu valodās, kuras dzīvo Latvijā un kuras savās ģimenēs lieto tieši konkrētās mazākumtautības valodu. Tomēr realitāte šobrīd ir tāda, ka lielākoties mazākumtautības tiešām spēj saprast informāciju vai nu latviešu, vai tieši krievu valodā.

Taču es piekrītu un noteikti ņemšu vērā līdzīga rakstura situācijās nākotnē, ka, piemēram, šajā otrajā lapā varētu būt ar mazāka izmēra burtiem tulkojums angļu valodā, kas varētu būt tomēr Eiropas Savienības galvenā lietojamā valoda kopumā, un krievu valodā, kura Latvijā objektīvi, vēsturiski tomēr tiek arī plaši pielietota.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka Raivis Dzintars grib papildināt savu jautājumu, jā? Nē? Labi, paldies.

Nākamais - Jānis Dombrava. Lūdzu, ieslēdziet deputātam mikrofonu!

J.Dombrava (VL-TB/LNNK frakcija).

Sveicināti! Latvijā dzīvo 2702 armēņi, 1173 azerbaidžāņi, 764 čuvaši, 320 grieķi... Un tā var uzskaitīt daudzas tautības. Un jo sevišķi es gribu minēt to, ka Latvijā dzīvo 1144 gruzīni (atgādināšu, ka 2008.gadā Gruzijas teritoriju okupēja Krievija). Latvijā dzīvo arī tāda neliela somugru tauta kā vepsi, kas kopskaitā... Latvijā ir 9, bet kopskaitā to ir atlicis visā pasaulē aptuveni 8000. Tā ir somugru tauta, kuru pēc PSRS okupācijas ļoti strauji iznīcināja: viņi zaudēja 80 procentus no sava kopskaita.

Un tātad jautājums: ar ko šo tautu valodas ir sliktākas par krievu?

A.Kampars. Tā kā krīzes apstākļos valsts budžets ir būtiski ierobežots, valdība, uz pusi samazinādama tautas skaitīšanas kopējo budžetu, garās diskusijās bija spiesta izvēlēties iespējamos risinājumus, kuri ir lētākie, proti, efektīvākie budžeta tēriņu ziņā... no tēriņu viedokļa.

Jāpiekrīt, ka ideāla situācija būtu tad, ja mēs rīkotos līdzīgi, kā to dara, ja nemaldos Īrija, kur tulkojums ir 21 valodā, vai Lielbritānija, kur ir 56 valodās. Tomēr šāds informācijas apjoms būtiski palielinātu tieši tautskaites budžetu, un, zinot Latvijas īpatnību, ka jūsu minētās tautības, kuras mēs tiešām ļoti cienām un kuru nacionālās īpatnības un kultūru augstu vērtējam, lielākoties runā un saprot vai nu latviešu, vai krievu valodā, bija tomēr šis lēmums šo informāciju tulkot tātad tieši krievu valodā. Kā jau es teicu, manuprāt, iespējams, ka līdzīgos gadījumos nākotnē vajadzētu lietot arī tulkojumu angļu valodā.

Sēdes vadītājs. Paldies ministram.

Nākamais - Raivis Dzintars. Lūdzu!

R.Dzintars (VL-TB/LNNK frakcija).

Manā skatījumā, daudzu pilsoņu neapmierinātība ar šo tulkojumu, kas bija izplatītajā informācijā, ir lielā mērā tāpēc, ka simboliski tiek it kā legalizēta divvalodība. Bet, pat ja pieņem, ka šobrīd šajā projektā tam ir zināms attaisnojums, vai jums kā ministram un vispār arī pārējām valsts amatpersonām nevajadzētu ņemt piemēru no Valsts prezidenta Valda Zatlera un, piemēram, ar medijiem runāt tikai valsts valodā, tādā veidā apliecinot, ka divvalodība nav leģitimējama no politiķu puses?

Paldies.

A.Kampars. Manuprāt, viena no Latvijas šābrīža problēmām ir sabiedrības ļoti zemā uzticēšanās politiskajai varai, tātad arī Saeimai, tātad arī jums, godātie Saeimas deputāti. Un, protams, arī valdībai, arī mums, ministriem. Un, lai pēc iespējas biežāk un saprotamāk skaidrotu iedzīvotājiem notiekošo... situācijas iemeslus jeb cēloņus, piemēram, šobrīd ļoti grūto un aktuālo jautājumu par elektroenerģijas tarifiem, manuprāt, ir tikai saprotami, ka atsevišķos gadījumos mēs samērā plašajai krieviski runājošajai auditorijai sniedzam informāciju tai saprotamā valodā. Ja tas tā nenotiktu, tad... objektīvā realitāte ir tāda, ka tad šo informācijas telpu aizņemtu krietni nedraudzīgākie, Latvijai krietni naidīgākie tieši Krievijas plašsaziņas līdzekļi. Realitāte, manuprāt, ir tāda, ka tieši tajā gadījumā, ja Latvijas politiķi, to skaitā arī Latvijas Saeimas pārstāvji, atteiktos runāt ar Latvijas iedzīvotājiem, to skaitā lielu daļu no pilsoņiem, valodā, kura viņiem ir saprotama, tas radītu pretēju efektu: mēs iegūtu informācijas loku, kurš būtu būtiski sadalīts divās daļās, proti, latviski runājošā auditorija, kura spēj orientēties Latvijas notikumos un problēmās, un otra daļa, kura, visticamāk, lielāko daļu informācijas saņemtu no tiem saziņas līdzekļiem, kas ir bāzēti Krievijā un kas, kā jūs zināt, lielākoties ir tiešā veidā pakļauti Krievijas valdībai un Kremļa atsevišķiem politiskiem uzdevumiem.

Tāpēc es domāju, ka šāda sabiedrības informēšana arī krievu valodā ir pieļaujama.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildēm.

Ļoti atvainojos, bet, vadoties pēc Kārtības ruļļa, es nevaru dot iespēju uzdot vēl vienu jautājumu...

Par procedūru? Jā, labi.

Ieslēdziet mikrofonu Imantam Parādniekam!

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Jā... Tā kā es esmu jauns jūsu kolēģis, varbūt kaut ko nesaprotu, bet... Vai ir tiesības šinī gadījumā ministra kungam neatbildēt uz jautājumu pēc būtības...?

Sēdes vadītājs. Es jums atbildēšu. Jā, ir tādas tiesības. Ministrs atbild tā, kā viņš uzskata par vajadzīgu, un, ja viņa atbilde jūs neapmierina, tad jūs varat iesniegt vēl vienu iesniegumu rakstiski ar pieciem parakstiem, un tad mēs turpināsim nākamreiz.

Kārtības rullis paredz divus jautājumus - divus jautājumus no iesniedzējiem un papildjautājumus no personām, kas neparakstīja šo vēstuli.

Paldies ministram. Paldies deputātiem par ļoti aktīvo sēdi.

Es to slēdzu. Paldies, un uz redzēšanos!

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2011. gada 31. martā

 

Ekonomikas ministra Arta Kampara atbilde uz deputātu jautājumu„Par Valsts valodas likuma 21. panta pārkāpumu”  (Nr. 10/J10)
(Atbildes dok. Nr. 610)
   
Papildjautājums - dep. Dz.Rasnačs
   
Atbilde - ekonomikas ministrs A.Kampars
   
Papildjautājums - dep. Dz.Rasnačs
   
Atbilde - ekonomikas ministrs A.Kampars
   
Papildjautājums - dep. R.Dzintars
   
Atbilde - ekonomikas ministrs A.Kampars
   
Papildjautājums - dep.J.Dombrava
   
Atbilde - ekonomikas ministrs A.Kampars
   
Papildjautājums - dep. R.Dzintars
   
Atbilde - ekonomikas ministrs A.Kampars
   
Par procedūru - dep. I.Parādnieks
   
* Uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par bezdarbnieku apmācību” (Nr. 16/J10) sniegta rakstiska atbilde, kas deputātus apmierina
(Atbildes dok. Nr. 716)

 

Balsojumi

Datums: 31.03.2011 09:08:28 bal001
Par - 37, pret - 1, atturas - 51. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (282/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 31.03.2011 09:13:33 bal002
Par - 39, pret - 21, atturas - 28. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (283/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 31.03.2011 09:22:49 bal003
Par - 7, pret - 28, atturas - 57. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (285/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 31.03.2011 09:29:07 bal004
Par - 25, pret - 56, atturas - 6. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” (248/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.03.2011 09:34:33 bal005
Par - 24, pret - 51, atturas - 13. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” (248/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.03.2011 09:45:07 bal006
Par - 28, pret - 53, atturas - 9. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” (248/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.03.2011 09:47:17 bal007
Par - 30, pret - 48, atturas - 13. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” (248/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.03.2011 09:50:31 bal008
Par - 36, pret - 29, atturas - 25. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” (248/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.03.2011 09:54:21 bal009
Par - 60, pret - 24, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” (248/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.03.2011 09:55:22 bal010
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Autortiesību likumā (2/Lp10), 3.lasījums

Datums: 31.03.2011 09:56:38 bal011
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā (40/Lp10), 3.lasījums

Datums: 31.03.2011 09:57:44 bal012
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (200/Lp10), 3.lasījums

Datums: 31.03.2011 09:58:26 bal013
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (207/Lp10), 3.lasījums

Datums: 31.03.2011 10:06:26 bal014
Par - 33, pret - 45, atturas - 10. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (52/Lp10), 3.lasījums

Datums: 31.03.2011 10:07:10 bal015
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (52/Lp10), 3.lasījums

Datums: 31.03.2011 10:08:05 bal016
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ārstniecības likumā (175/Lp10), 3.lasījums

Datums: 31.03.2011 10:08:54 bal017
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (174/Lp10), 3.lasījums

Datums: 31.03.2011 10:09:32 bal018
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Darba likumā (173/Lp10), 3.lasījums

Datums: 31.03.2011 10:12:46 bal019
Par - 26, pret - 48, atturas - 13. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (183/Lp10), 1.lasījums

Datums: 31.03.2011 10:13:27 bal020
Par - 2, pret - 75, atturas - 13. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (184/Lp10), 1.lasījums

Datums: 31.03.2011 10:15:07 bal021
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muitas likumā (220/Lp10), 2.lasījums

Datums: 31.03.2011 10:48:04 bal022
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pilsonības likumā (238/Lp10), 1.lasījums

Datums: 31.03.2011 10:48:54 bal023
Par - 82, pret - 8, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu (01.09.2011.). Grozījumi Pilsonības likumā (238/Lp10), 1.lasījums




Frakciju viedokļi
2011.gada 31.martā

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža noslēdzās Saeimas sēde, un turpmākajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem, kā arī par citām aktualitātēm.

„Frakciju viedokļos” pirmais šodien runās apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” nostāju jeb viedokli par likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā”, kuru Saeima šodien pieņēma pirmajā lasījumā.

Latvijas pilsonības politika tapa pirms gandrīz 20 gadiem, un vairāki pilsonības nosacījumu aspekti jau gadiem tiek minēti kā vitāli svarīgi, ņemot vērā gan vēsturiskos notikumus, gan migrācijas procesus, gan demogrāfisko situāciju valstī.

Līdz ar to grozījumi Pilsonības likumā ir aktuāli, tātad jāveic arī diskusija par dubultpilsonības jautājumu.

Runājot par likumprojekta filozofiju un koncepciju, es vēlos minēt tikai trīs idejas, kuras „Saskaņas Centrs” ierosina atbalstīt un iestrādāt dokumentā.

Vispirmām kārtām mēs atbalstām nepieciešamību nodrošināt iespēju dubultpilsonības gadījumā saglabāt Latvijas pilsonību visiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem neatkarīgi no pastāvīgās dzīvesvietas.

Otrām kārtām mēs atbalstām ārpus Latvijas dzimušo Latvijas pilsoņu bērnu pilsonības skaidru noteikšanu.

Un trešām kārtām, mūsuprāt, atbalstāma Latvijā dzimušo nepilsoņu bērnu reģistrācija par Latvijas pilsoņiem, aizstājot pienākumu iesniegt iesniegumu par pilsonības iegūšanu ar tiesībām atteikties no pilsonības.

Mūsu frakcija ierosina augstāk minētās idejas iestrādāt Pilsonības likumā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamais runās apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas deputāts Māris Kučinskis. Lūdzu!

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā pozitīvs Saeimas lēmums šodien noteikti ir jānovērtē Pilsonības likuma grozījumu nodošana komisijai un darba uzsākšana pie šā jautājuma. Arī mūsu frakcijai, protams, šis jautājums ir aktuāls sakarā ar to, ka pēdējos gados aizvien vairāk ir cilvēku, kas ir atstājuši Latviju. Mēs, protams, gribētu, lai saikne ar Latviju viņiem paliktu, lai viņi atgrieztos, un tāpēc šā jautājuma risināšana ir nepieciešama.

Mēs uzskatām, ka šobrīd, pirms priekšlikumu iesniegšanas, vēl nav jādiskutē par teksta variantu, kāds šobrīd tiek piedāvāts. Ir visas iespējas pie tā strādāt, un mēs to arī darīsim.

Protams, mazliet dīvaini mums šķiet, ka ar šo likumprojektu nestrādās speciāli darbam ar Pilsonības likumu izveidota Saeimas komisija – Pilsonības likuma izpildes komisija –, bet tiek veidota jauna apakškomisija. Bet, neskatoties uz to, mēs, protams, strādāsim.

Kārtējo reizi Saeima šodien noraidīja mūsu frakcijas iesniegto likumprojektu par samazinātās PVN likmes saglabāšanu elektrībai. Mēs uzskatām, ka pieaugums, ko jau no rītdienas katrs elektrības patērētājs maksās par elektrību, ir neadekvāti liels, nevajadzīgs un pat nepiedodams šajā situācijā. Kopumā elektrības cena, ieskaitot PVN palielināšanu, pieaugs par 30 procentiem, un mēs paliekam pie uzskata, ka šis ir pats sāpīgākais un pats sliktākais valdības darbs, kas 10.Saeimā ir izdarīts.

Pie tam mēs atļaujamies vērst uzmanību uz nākotni, lai diskusijas būtu jau laicīgi, jo izskan ziņas par to, ka tiks palielināts akcīzes nodoklis gāzei un attiecīgi tiks arī pazaudēta šobrīd esošā atlaide. Tas varētu sekmēt jaunu cenu pieaugumu, kas varētu novest pie tā, ka par elektrības cenām atkal jau pēc gada runās. Man šķiet, ka ir laicīgi jāsāk par to runāt, lai tas tiktu novērsts.

Vadītāja. Paldies Kučinska kungam no apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas.

Nākamajam vārds nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Raivim Dzintaram. Lūdzu!

R.Dzintars (VL–TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodienas sēdē skatījām vairākus jautājumus, kam ir gan simboliska, gan arī nozīmīga praktiska loma.

Droši vien kā pats būtiskākais jautājums jāmin Pilsonības likuma grozījumu skatīšana pirmajā lasījumā, paredzot dubultpilsonības iespējas tiem latviešiem, kuriem dažādu apstākļu dēļ mītnes zeme šobrīd nav Latvija. Ar šādu priekšlikumu nacionālā apvienība nāca klajā jau jaunās Saeimas darba iesākumā, cenšoties stiprināt ārzemēs dzīvojošo latviešu saites ar tēvzemi.

Pašlaik ir lemts par īpašas apakškomisijas veidošanu pilsonības jautājuma izskatīšanai. Ļoti būtiski, lai dubultpilsonības jautājums tiktu atrisināts pēc iespējas drīzāk, un tad jau komisija varētu pēc vajadzības diskutēt par dažādiem citiem, ne tik būtiskiem jautājumiem Pilsonības likuma sakarā. Nevajadzētu pieļaut, ka dubultpilsonības jautājums tiek, tautas valodā runājot, „iemarinēts” uz nenoteiktu laiku.

Diemžēl deputāti nospiedošā vairākumā noraidīja nacionālās apvienības priekšlikumu dubultpilsonības jautājumu atrisināt ātrāk.

Šodien Saeima noraidīja arī citu nacionālās apvienības priekšlikumu – nodot komisijām grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Priekšlikums paredzēja, ka turpmāk Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kandidātus izvirzītu nevis deputāti, kā līdz šim, bet ar medijiem saistīto nevalstisko organizāciju pārstāvji. Vairāki skandalozi un, mūsu skatījumā, arī pretlatviski gadījumi, kas pēdējā laikā izskanējuši attiecībā uz Kleckina kunga vadītās padomes darbu, mūsuprāt, bija pietiekams signāls, lai domātu, kā kārtību padarīt demokrātiskāku un sabiedrības interesēm atbilstošāku.

Televīzijas un radio uzraudzība tomēr ir ārkārtīgi būtiska, ņemot vērā šo mediju milzīgo ietekmi uz cilvēku vērtībām un rīcību, lai iespējami mazinātu šā procesa pārliekas politizācijas risku. Diemžēl vismaz pagaidām risks saglabāsies līdzšinējā apjomā, jo vienīgā frakcija, kas šo priekšlikumu atbalstīja, bija nacionālās apvienības frakcija.

Tiesa, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Circenes kundze diskusiju par šo jautājumu solīja turpināt. Tātad mērķa minimums – šā jautājuma aktualizēšana – ir sasniegts.

Šī sēde nebija pārsteigums arī attiecībā uz nacionālās apvienības priekšlikumu 16.martam atjaunot agrāko nosaukumu – „Latviešu karavīru atceres diena”. Atšķirībā no citām reizēm, kad priekšlikums būt, mūsu skatījumā, taisnīgiem pret Latvijas vēsturi un karavīriem tika noraidīts ar „pret” un „atturas” balsīm, šoreiz jautājums tika izņemts no darba kārtības.

Šī nedēļa „Visu Latvijai!” bija nozīmīga arī ar to, ka iesniedzām Centrālajā vēlēšanu komisijā 10 111 parakstus, lai rosinātu referendumu par valsts skolu pakāpenisku pāriešanu uz mācībām valsts valodā. Pretargumenti šim ierosinājumam pagaidām tiešām nav bijuši pamatoti, līdz ar ko jādomā, ka pašsaprotamais un latviskas Latvijas nākotnei tik nepieciešamais priekšlikums no vairāku it kā latvisku partiju puses netiek atbalstīts politisku iemeslu dēļ. „Visu Latvijai!” cer un tic, ka pilsoņi pietiekamā skaitā piedalīsies nākamajās parakstu vākšanas kārtās, lai spertu šo ārkārtīgi nozīmīgo soli latviskākas un vienotākas Latvijas izveidei.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Raivim Dzintaram no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina apvienības „Vienotība” deputāts Ingmārs Čaklais. Lūdzu!

I.Čaklais (frakcija „Vienotība”).

Labdien visiem, kas klausās un dzird! Šodienas sēdes darba kārtībā, kā jau kolēģi minēja, pats aktuālākais bija, protams, jautājums par Pilsonības likuma atvēršanu.

Es gribu tomēr akcentēt vēl vienu likumprojektu, kuru mēs tomēr noraidījām (bija 37 balsis „par”, 51 – „atturas” un 1 – „pret”), – tas ir likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”. Šo grozījumu mērķis jeb šā likumprojekta mērķis bija diferencēt un pilnveidot atbildību par politisko partiju finansēšanas pārkāpumiem, nosakot kriminālatbildību par politisko organizāciju vai to apvienību nelikumīgu finansēšanu, kas izpaudusies atļautā finansējuma apmēra pārsniegšanā. Visi var paskatīties, kas un kā ir balsojis, un izdarīt secinājumus.

Par minēto aktualitāti attiecībā uz Pilsonības likumu. Jau no tribīnes teicu un gribu vēlreiz teikt paldies Valsts prezidentam par viņa ierosmēm, kas šajā gadījumā nebija likumprojekta veidā, bet bija vēstules formātā ar ierosinājumiem. Gribu teikt paldies nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijai par viņu ieguldījumu ar savu likumprojektu, kuru, loģiski, mēs komisijā pārrunājām. Šajā gadījumā likumprojekts, kas ir apvienības „Vienotība” ierosinājums, ir aizgājis tālāk. Un, manuprāt, mūsu šīsdienas diskusija par termiņu, kādā to izskatīt, un par visiem ierosinājumiem, kas ir iekļauti... Būtu ļoti svarīgi, lai šī aktualitāte tiktu pārnesta no Saeimas nama arī uz visu sabiedrību – gan uz mediju lauku, gan arī uz sabiedrības kopējo informācijas telpu. Kāpēc?

Valsti raksturo, var teikt, četri lielumi. Viens no tiem ir pilsoņu kopums. Pilsoņu kopums ir ļoti precīzi likumā atrunāts, un šis likums diemžēl ir kaut kad nodarījis pāri vienai daļai cilvēku, kam pienāktos pilsonība, un vienai daļai tas dara pāri arī šobrīd. Mūsu vēlme labot šo ir tieši ar to saistīta. Tāpēc es ļoti priecājos, ka Juridiskajā komisijā viedokļi ir izskanējuši ļoti korekti. Viedokļi ir apkopoti arī kaut vai, tā teikt, sarunas formātā, un šobrīd tas ir vienkārši korekti jāsakārto. Kāpēc to nevar tagad pieņemt tik ātri, kā to ierosināja viena no frakcijām? Ļoti vienkārši: tādēļ, lai sabiedrība tiešām saprot, ko mēs pieņemam. Saeimai ir jārāda, ka mēs pieņemam kvalitatīvus likumus. Līdz ar to pieņemt tagad ātri vienu un pēc mirkļa pieņemt otru – tas mums likās nepieņemami. Tas ir par termiņu.

Jāteic, ka kopumā mums ļoti trūkst tā, ka Saeima skaidro savus lēmumus, ka Saeima skaidro savus viedokļus. Mums trūkst tā, ka sabiedrība iesaistās. Es, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, esmu aicinājis par šo jautājumu rīkot atsevišķu diskusiju biedrībā un attiecīgi iesaistīt visu sabiedrību, lai šoreiz, kad pieņemsim šo likumu, tas tiešām būtu sabiedrības labā. Līdzīgi kā Juridiskajā komisijā... faktiski pretrunu, globālu pretrunu, nav. Ir, protams, tā, ka katrs vairāk vai mazāk mēģina savas intereses, teiksim, paredzēt ar kādu no punktiem. Šajā gadījumā ļoti priecājos, ka ir izveidota apakškomisija. Nepiekrītu tiem, kas saka, ka Pilsonības likuma izpildes komisija varētu dublēt šo darbu. Galīgi tam nepiekrītu, jo Juridiskā komisija vienkārši uzskatīja par iespējamu veidot šo apakškomisiju tāpēc, ka kapacitāte ir nedaudz nepietiekama. Un Pilsonības likumu mēs uzskatām par pārāk nozīmīgu.

Par pašu likumprojektu. Šobrīd, no vienas puses, ir jāskatās, kuriem cilvēkiem pilsonība savulaik nav iedota ar atsevišķām atrunām un kāpēc. Jārunā par kļūdām, tās ir jāanalizē un jācenšas no tām izvairīties nākotnē. Un, no otras puses, ir jāsaprot, ka ļoti sarežģīti būs atrunāt visus pārejas noteikumus jeb, pareizāk sakot, to, ko mēs darām ar tiem cilvēkiem. Tā, piemēram, ko mēs darām ar tiem cilvēkiem, kam šī pilsonība, dubultpilsonība ir atņemta tāpēc, ka viņi ir izvēlējušies kādu citu? Latvija ir bagāta valsts, bet – bagāta tikai ar savu vēsturi, tikai ar saviem cilvēkiem, tikai ar to, ko mēs varam izdarīt. Un pilsoņi ir tie, kas šo vēsturi veido, kas šos cilvēkus var veidot nākotnē. Tāpēc mēs šo jautājumu uzskatām par ļoti nopietnu, un es ceru uz ļoti nopietnu darbu šajā jautājumā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ingmāram Čaklajam no apvienības „Vienotība” frakcijas.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece. Lūdzu!

D.Reizniece (ZZS frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Mēs šodien lēmām par vairākiem svarīgiem likumprojektiem, bet es vēlos runāt par citu tēmu. Par tēmu, kuru mēs apspriedām pagājušajā nedēļā Saeimas sēdē, un šī tēma ir Autopārvadājumu likums.

Šodien mēs noraidījām opozīcijas priekšlikumu par samazinātās PVN likmes piemērošanu elektroenerģijai, un tā argumentācija ir tāda, ka mums šobrīd budžeta situācija ir ļoti smaga un katrs ieņēmumu avots ir svarīgs, tajā skaitā nodokļu ieņēmumi.

Šinī kontekstā es vēlos minēt citu piemēru – Autopārvadājumu likumu. Mēs pagājušajā nedēļā bijām izskatīšanai Saeimas sēdē sagatavojuši priekšlikumu, kas bija iesniegts no Satiksmes ministrijas puses, – priekšlikumu par nelegālo jeb negodprātīgo autopārvadātāju darbības ierobežošanu. Tas saistīts ar to, ka šobrīd ir ļoti liela problēma, ka galvenajos maršrutos, ienesīgajos maršrutos Liepāja–Rīga, Daugavpils–Rīga, Jelgava–Rīga, Bauska–Rīga un citos, strādā tā sauktie, tautā sauktie, dušmeņi jeb vieglās peļņas guvēji, nelegālie pārvadātāji, kas ar saviem autobusiem veic paralēlus pasažieru pārvadājumus – paralēlus Satiksmes ministrijas organizētajiem autopārvadājumiem.

Kādēļ tas jautājums ir svarīgs? Valstī ir izveidota stabila sabiedriskā transporta organizācijas sistēma, kas nodrošina transporta pakalpojumus ne tikai izdevīgajos maršrutos, bet arī neizdevīgajos maršrutos, lai bērni laukos varētu nokļūt skolās, lai cilvēki laukos varētu nokļūt uz darbu un lai arī gados vecāki cilvēki aizkļūt uz pilsētu un tur iegādāties tirgū sev kādu labumu vai apmeklēt kādu kultūras pasākumu. Protams, šie faktiski finansiāli neveiksmīgie maršruti nav interesanti tādiem komersantiem, kas veic šos pārvadājumus veiksmīgajos maršrutos, un šādi maršruti ir jādotē no valsts. Ko tas nozīmē? Ja paralēli mūsu izveidotajai sistēmai darbojas tādi negodprātīgi pārvadātāji, kas nereti pat nepārdod biļetes par saviem pakalpojumiem un līdz ar to nemaksā nodokļus valsts kasē, tad mums no mūsu nodokļu maksātāju naudas ir jātērē lielāks finansējums, lai kompensētu šo oficiālo pārvadātāju izdevumus. Brīdī, kad mēs runājam par ēnu ekonomikas apkarošanu, es tomēr aicinu ne tikai runāt deklaratīvā formā par ēnu ekonomikas apkarošanu, bet arī reāli veikt darbu, veikt konkrētus pasākumus, un piemērs tam ir Autopārvadājumu likums. Un, kaut arī pagājušajā Saeimas sēdē vairākums deputātu neatbalstīja šos priekšlikumus, mēs turpināsim darbu pie šā jautājuma virzīšanas, un es aicinu to atbalstīt, lai tauta un sabiedrība redz, ka mēs ne tikai runājam, bet arī veicam konkrētus pasākumus, lai ietaupītu mūsu naudu un papildus gūtu arī legālus ieņēmumus.

Paldies jums.

Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Ceturdien, 24.maijā
09:00  Saeimas kārtējā sēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
 Deputātu grupas sadarbībai ar Slovākijas parlamentu sanāksme

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196