10.Saeimas stenogramma - 17.03.2011

Latvijas Republikas 10.Saeimas
ziemas sesijas divpadsmitā sēde
2011.gada 17.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas 17.marta sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus ar lūgumu mainīt šīsdienas sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu mainīt 17.marta sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr.223/Lp10) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 31.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs tāpat ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu mainīt 17.marta sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” (Nr.224/Lp10) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 31.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 17.marta sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr.225/Lp10) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 31.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Pieprasījumu komisijas lūgumu grozīt 17.marta sēdes darba kārtību un iekļaut tajā deputātu Šķēles, Šlesera, Zalāna, Kučinska, Ulmaņa, Bekeša, Cilinska, Ņikiforova, Silova un Agešina pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par nepietiekamiem drošības pasākumiem iedzīvotāju personas datu aizsardzībai”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis pieprasījums tiktu iekļauts sadaļā aiz amatpersonu ievēlēšanas? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto un grozīto sēdes darba kārtību.

Pirmais šīsdienas jautājums ir Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Dāmas un kungi!

Ministru prezidenta ikgadējais ziņojums Saeimai ir viens no atskaites punktiem ne tikai man kā valdības vadītājam, bet arī visai valdībai un valsts pārvaldei kopumā par gada laikā paveikto, aizsākto un arī iecerēto.

Kas tad ir mainījies Latvijā kopš laika, kad atskaitījos iepriekšējam Saeimas sasaukumam?

Kopš iepriekšējā ikgadējā ziņojuma 2010.gada martā situācija valstī ir būtiski uzlabojusies. Kaut arī apstākļi vēl joprojām ir smagi, salīdzinot ar situāciju pirms gada, esam daudz paveikuši, un tas atspoguļojas arī objektīvos rādītājos.

Ja pirms gada finansiālā un ekonomiskā situācija bija tik tikko stabilizējusies, tad šobrīd varam runāt par vispārēju izaugsmes atjaunošanos. Iepriekš vērojamā trauslā atlabšana ir nostiprinājusies, un varam pievērsties vidēja termiņa jautājumu risināšanai.

Valsts finanšu sistēma ir stabilizēta, un ekonomika pakāpeniski atjaunojas. Teikto apstiprina arī starptautisko kredītreitingu aģentūru pēdējie lēmumi par Latvijas kredītreitinga un tā nākotnes vērtējuma paaugstināšanu. Nu jau divas no trijām lielākajām kredītreitingu aģentūrām vērtē Latvijas kredītreitingu investīciju līmenī. Un tas notiek laikā, kad citu Eiropas valstu kredītreitingi tiek samazināti. Tas ir nenoliedzami pozitīvs signāls arī finanšu tirgiem, kas uzlabos kredītu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tas arī atvieglos Latvijas valsts atgriešanos starptautiskajos finanšu tirgos, pārfinansējot starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros ņemtos kredītus.

Pirms gada runājot Saeimā un atskatoties uz 2009.gada rādītājiem, mums pavērās dramatiska aina – iekšzemes kopprodukta kritums par 18 procentiem, straujš bezdarba pieaugums, kritums gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs. Bijām pārdzīvojuši uzbrukumu nacionālajai valūtai un neuzticību Latvijas finanšu sistēmai. Tas visskaidrāk izpaudās augstajās procentu likmēs, faktiski paralizējot finanšu plūsmas. Tomēr kopš 2009.gada vidus, kad tika veikta fiskālā konsolidācija 500 miljonu latu apjomā, finansiālā situācija tika nostabilizēta, liekot pamatus ekonomikas atjaunošanai un izejai no krīzes.

Atskatoties uz 2010.gadu, varam teikt, ka tas ir bijis nepārprotami labāks par 2009.gadu. Ekonomikas stabilizācijas programmas konsekventa īstenošana un mūsu iespējām atbilstoša 2010.gada budžeta savlaicīga pieņemšana ir atjaunojusi uzticību finanšu tirgos. Esam novērsuši valsts maksātnespējas risku, pārvarējuši ekonomiskās krīzes smagāko punktu un panākuši valsts finanšu un ekonomikas stabilizēšanos. Esam atgriezušies pie ekonomikas izaugsmes un būtiski mainījuši ekonomikas struktūru – ekonomikas dzinējspēks tagad ir ražošana un eksports. Ir ielikts nepieciešamais pamats darbam pie valsts konkurētspējas kāpināšanas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes. Šo grūto uzdevumu ir izdevies paveikt bez ļoti smagiem sociāliem satricinājumiem, lai arī ne bez smagiem lēmumiem sociālajā jomā.

Savā iepriekšējā ziņojumā es iezīmēju trīs galvenos krīzes pārvarēšanas virzienus, kuros strādā valdība, – finanšu stabilizācija, ekonomikas sildīšanas pasākumi un sociālās drošības tīkls sociālās spriedzes mazināšanai. Tagad pievērsīšos katram no pieminētajiem virzieniem.

Par finanšu stabilizāciju.

Valsts finanšu stabilizācija iepriekšējos gados neapšaubāmi bija centrālais valdības darba kārtības jautājums. Šajā laikā tika sagatavoti grozījumi 2009.gada budžetā, kā arī valsts budžets 2010. un 2011.gadam, paredzot būtisku budžeta deficīta samazināšanu. Pašreiz valdība strādā pie 2011.gada budžeta grozījumiem, paredzot budžeta deficīta samazināšanu par vēl 50 miljoniem latu. Tādējādi kopbudžeta deficīts, pēc EKS95 metodikas, šogad būs ap 5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, kas ir ievērojami zem starptautiskā aizdevuma programmas nospraustajiem griestiem – 6 procenti no iekšzemes kopprodukta. Jau šomēnes minētie budžeta grozījumi tiks iesniegti Saeimā. Kopējā konsolidācija valsts budžetā ir veikta 2,1 miljarda latu apmērā, no kuriem 1,3 miljardi latu ir izdevumu pusē, bet 0,8 miljardi latu – ieņēmumu pusē. Tādējādi no kopējās konsolidācijas gandrīz divas trešdaļas ir veiktas izdevumu pusē un viena trešdaļa ieņēmumu pusē. Minētais darbs jāturpina arī šogad un 2012.gada budžetā jāsasniedz Māstrihtas kritērijs – budžeta deficīts zem 3 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Attiecīgi 2012.gada budžets būs pēdējais, kurā nāksies nodarboties ar fiskālo konsolidāciju. Laikā, kad daudzās Eiropas Savienības valstīs finanšu krīze vēršas plašumā, Latvija aizvien biežāk tiek pieminēta kā pozitīvs piemērs krīzes pārvarēšanā. Finanšu tirgū ir nodrošināta stabilitāte – starpbanku procentu likmes ir zemākas nekā pirms krīzes, valsts vērtspapīru izsolēs pieprasījums ievērojami pārsniedz piedāvājumu, uzlabojas Latvijas kredītreitings un tā nākotnes redzējums.

Skaidrs redzējums par finanšu stabilizāciju un aizdevuma līdzekļu nodrošinātā likviditāte ir palīdzējusi atjaunot resursu apriti gan valsts, gan privātajam sektoram. 2010.gada laikā starpbanku procentu likmes ir strauji samazinājušās un šobrīd ir pat zemākas par pirmskrīzes līmeni. Finanšu tirgus vērtējums par Latvijas kredītrisku, izteikts kā mijmaiņas darījumu likmju starpība, kopš 2009.gada pirmās puses ir sarucis četrkārt. Valsts kase ir atsākusi izlaist ilgtermiņa valsts parādzīmes, to procentu likmes ir pieņemamas un zemākas nekā dažām eirozonas valstīm. Pamazām atsākas arī jaunu projektu kreditēšana – tikai 2010.gada otrajā pusē komercbankas jaunos kredītos rezidentiem izsniegušas 640 miljonus latu.

Turpinot darbu pie valsts finanšu stabilitātes un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanas, būtu tuvredzīgi neveikt preventīvus pasākumus ar mērķi nākotnē izskaust iespēju politiskam diletantismam un bezatbildībai no jauna novest valsti bankrota priekšvakarā. Tādēļ valdība strādā pie Fiskālās disciplīnas likuma, kura mērķis ir noteikt fiskālās politikas veidošanas pamatprincipus un maksimāli pieļaujamo budžeta deficītu atkarībā no makroekonomiskajiem rādītājiem. Šādi likumi sekmīgi darbojas vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, nodrošinot lielāku finansiālo stabilitāti. Esmu aicinājis arī Saeimas deputātus aktīvi iesaistīties šajā darbā, piedāvājot izveidot darba grupu ar valdības un visu Saeimas frakciju pārstāvjiem.

Ekonomikas atlabšana pēc strauja kritiena, valsts finanšu stabilizācija un sociālās stabilitātes saglabāšana Latvijai ir piesaistījusi arī pasaules uzmanību. Situācijā, kad daudzas Eiropas Savienības valstis saskaras ar pārmērīgu budžeta deficītu un finanšu tirgus neuzticību, Latvijas pieredze tiek uztverta kā pozitīvs piemērs krīzes pārvarēšanā.

Līdz ar valsts finanšu stabilizāciju un uzticības atjaunošanos ir atsākusies ekonomiskā aktivitāte. Ekonomikas pieaugums ceturkšņa griezumā vērojams kopš 2010.gada sākuma, savukārt ekonomikas izaugsme gada griezumā ir atjaunojusies pagājušā gada trešajā ceturksnī. Gadu kopumā esam noslēguši ar 0,3 procentu recesiju, kas ir ievērojami labāk, nekā tika prognozēts, veidojot 2010.gada budžetu. Ekonomikas pieaugums pagājušā gada 4.ceturksnī bija 3,6 procenti salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, un šogad plānojam 3,3 procentu lielu ekonomikas pieaugumu. Turklāt mēs ne tikai esam atgriezušies pie ekonomiskās izaugsmes, bet būtiski mainījuši ekonomikas struktūru. Daudzu apšaubītā iekšējā devalvācija ir atjaunojusi valsts konkurētspēju. Kā ekonomikas dzinējspēku sevi ir parādījusi ražošana un eksports – rūpniecības produkcijas izlaide 2010.gadā ir pieaugusi par 14 procentiem, bet eksports – par 29,5 procentiem.

Kamēr iekšzemes patēriņš vēl ir salīdzinoši zems, par galveno izaugsmes avotu ir nostiprinājies eksports. Eksporta pieaugums ir bijis pietiekami nozīmīgs, lai kompensētu zaudējumus citās jomās un ekonomiku kopumā „izvilktu” no recesijas.

Atjaunotā izaugsme balstās uz atgūtu ekonomikas konkurētspēju un izmainītu, ilgtspējīgāku ekonomikas struktūru, kurā straujāk par citām jomām aug uz eksportu orientētā ražošana. Tas bija iespējams ne tikai saistībā ar ārējā pieprasījuma pieaugumu, bet arī dēļ Latvijas ražotāju konkurētspējas palielināšanās, kas panākta gan uz izmaksu samazināšanas, gan uz produktivitātes palielināšanas rēķina. Kā jau minēju, eksports 2010.gadā pieaudzis par 29,5 procentiem, sasniedzot vairāk nekā 4,6 miljardus latu un par vairāk nekā 1 miljardu latu pārsniedzot iepriekšējā gada rādītāju. Turklāt eksporta apjomi faktiskajās cenās par 5,4 procentiem pārsniedz pirms krīzes sasniegto iepriekšējo augstāko līmeni.

Būtiska loma ekonomiskās izaugsmes atjaunošanā ir arī valdības veiktajiem ekonomikas sildīšanas pasākumiem.

Esam pārdalījuši Eiropas Savienības fondu līdzekļus par labu uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam. Esam vienkāršojusi Eiropas Savienības fondu apguves procedūras un būtiski paātrinājuši līdzekļu apguvi. To skaidri parāda ES fondu apguves dinamika. 2008.gadā finansējuma saņēmējiem tika izmaksāti 90 miljoni latu, 2009.gadā – jau 388 miljoni latu un pagājušajā gadā – 453 miljoni latu. Finansējuma izmantošana ir kļuvusi mērķtiecīgāka, novirzot papildu līdzekļus augstākas pievienotās vērtības ražotnēm un jaunu produktu izstrādei, inovācijām un ražošanas pilnveidošanai, kas būtu par pamatu jaunu darba vietu radīšanai. Arī 2011.gadā plānojam maksimāli izmantot Eiropas Savienības fondu dotās iespējas, paredzot rekordlielu piešķīrumu ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu īstenošanai.

ES fondi nav vienīgais ekonomikas stimulēšanas instruments. Ir paplašināta eksportkredītu garantiju sistēmas darbība, turpinās administratīvā sloga samazināšana, ir ieviesta mikrouzņēmumu atbalsta pakete. Mazā biznesa uzsākšanai ir izveidotas trīs jaunas uzņēmējdarbības formas – patentmaksas maksātāji, mikrouzņēmēji un mazkapitāla SIA. Gada laikā ir izveidojušies 6000 mikro un mazo uzņēmumu un ir reģistrējušies 1200 amatnieki un dažādu pakalpojumu sniedzēji. Laika periodā kopš mikrouzņēmumu programmas ieviešanas ir radītas vairāk nekā 3000 jaunu darba vietu.

Nedaudz vēlos pakavēties pie tā, ko tad konkrēti nozīmē administratīvā sloga samazināšana. Pamatā tās ir prasības uzņēmējiem un privātpersonām, kuru pārskatīšana ir ļāvusi ietaupīt laiku un līdzekļus. Aizvadīto divu gadu laikā ir samazināts uzņēmējdarbībai nepieciešamo atļauju skaits, atlikušajām atļaujām samazināti izsniegšanas termiņi, vienkāršots saskaņošanas process un samazināts iesaistīto institūciju skaits. Tāpat ir atceltas vairākas paziņojumu vai informācijas izvietošanas prasības, samazinot atļauju saņemšanai iesniedzamo dokumentu skaitu. Lai minimizētu to, cik bieži uzņēmējiem nepieciešams vērsties valsts iestādēs, atlikušajām atļaujām pagarināts to derīguma termiņš, dažos gadījumos nosakot beztermiņa atļaujas.

Paralēli turpinās elektroniski iesniedzamo pieteikumu, atskaišu un citu dokumentu izmantošanas paplašināšana, tiek vienkāršota kārtība, kādā personas vēršas valsts institūcijās. Plašāk ieviests princips, ka valsts iestādes neprasa no uzņēmējiem un iedzīvotājiem tās ziņas, kas jau ir citu valsts iestāžu rīcībā. Pērn vienkāršota un paātrināta uzņēmēju un fizisko personu maksātnespējas procedūra, būtiski vienkāršota pievienotās vērtības nodokļa deklarēšana, samazinot apliekamo personu skaitu un nosakot retāku deklarāciju iesniegšanu. Izvērsts pārskats par visiem uzlabojumiem ikvienam ir pieejams elektroniski Ministru kabineta mājaslapā. Tomēr jāatzīst, ka šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Es ceru arī uz aktīvu pašvaldību iesaistīšanos, jo nav noslēpums, ka dažādi birokrātiski šķēršļi joprojām ir sastopami arī pašvaldību līmenī.

Tomēr ekonomikas atveseļošanai nepietiks vien ar represijām pret pelēko sektoru, ir nepieciešami jauni projekti un jaunas finanšu plūsmas no ārpuses. Tādēļ jaunā kvalitātē ir uzsākts darbs pie investīciju piesaistes, izveidojot Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomi un ieviešot investīciju piesaistes stratēģiju „Polaris”. Šo darbību mērķis ir efektīvi koordinēt valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī nevalstisko organizāciju aktivitātes, lai potenciālajam investoram vienkāršotu visu interesējošo jautājumu noskaidrošanu, sekmētu projektu virzību, savlaicīgi novērstu radušās problēmas un noskaidrotu investoru apmierinātību projektu realizācijas gaitā un pēc to ieviešanas. Lai skaidrāk definētu mērķus un uzdevumus valsts konkurētspējas palielināšanā, tiks veikts valsts konkurētspējas novērtējums, kā arī izstrādāta ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģija, tās ietvaros definējot investīciju piesaistes stimulus. Šogad ir arī atjaunota uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide lielajiem investīciju projektiem.

Viena no valdības prioritātēm ir ēnu ekonomikas apkarošana. Jautājums par ēnu ekonomiku bieži tiek minēts arī saistībā ar budžeta konsolidācijas pasākumiem. Tas regulāri ir bijis arī sarunu ar starptautiskajiem aizdevējiem dienas kārtībā. Lai kā mēs vēlētos ieņēmumu daļā palielināt no ēnu ekonomikas iegūstamās naudas prognozes, ir skaidrs, ka ieskaitīts tiks tikai tas, ko reāli būsim iekasējuši. Šāds nosacījums ir vēl viens nopietns stimuls un priekšnoteikums mērķtiecīgam valdības darbam pie ēnu ekonomikas apkarošanas.

Atbildīgajām institūcijām ir uzdots pastiprināti realizēt pasākumus, kas samazinātu nelegālās ekonomikas īpatsvaru, bet godprātīgiem uzņēmējiem mazinātu administratīvo slogu. Pagājušajā gadā valdība apstiprināja ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas konkurences veicināšanas plānu, kas ietver 61 pasākumu nodokļu politikas un administrēšanas, administratīvā sloga samazināšanas, kontrolējošo iestāžu kapacitātes celšanas un citās jomās. Atbildīgās institūcijas pārskata uzņēmējdarbībai noteiktās prasības, palielinot iespējas atklāt negodīgos uzņēmumus, vienlaikus paredzot administratīvo procedūru ziņā labvēlīgāku darbības režīmu uzņēmumiem, kuri darbojas godīgi. Šādā veidā tiek uzlabota kontroles pārskatāmība, vienkāršota nodokļu nomaksa un palielināta motivācija godīgi pildīt noteiktos pienākumus. Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna ieviešanā veidojas laba sadarbība ar vairāku nozaru asociācijām, kopīgiem spēkiem izskaužot konkurenci kropļojošo negodīgo praksi. Uz ēnu ekonomikas apkarošanas rēķina šogad plānojam nodrošināt 60 miljonus latu virsplāna nodokļu ieņēmumu.

Sociālā līdzsvara un stabilitātes nodrošināšanai pēdējo gadu laikā nozīmīga loma ir 2009.gada rudenī ieviestajam sociālās drošības tīklam. Tas ietver virkni sociālā nodrošinājuma pasākumu, ieskaitot garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielināšanu un izmaksas termiņu ierobežojumu atcelšanu, līdzfinansējumu pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu izmaksai, bezdarbnieku iesaistīšanu pagaidu darbos ar stipendiju, veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamības uzlabošanu trūcīgajiem iedzīvotājiem un atbalstu pašvaldībām izglītības sistēmas reformai.

Garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta līdzfinansējumam pašvaldībām 2010.gada budžetā tika atvēlēts vairāk nekā 13 miljoni latu.

Plašu atpazīstamību ir ieguvusi darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās, kas pazīstama kā simtlatnieku programma. Šīs programmas finansēšanai piesaistīti Eiropas Sociālā fonda projekta līdzekļi. Tas deva iespēju šai programmai 2010.gadā kopumā atvēlēt vairāk nekā 27 miljonus latu. Iesaistīto personu skaits pārsniedza 65 tūkstošus. Gan katram stipendijas saņēmējam, gan Latvijas tautsaimniecībai kopumā šīs programmas īstenošana sniedz būtisku atspaidu sarežģītajā situācijā.

Vēl viens sociālās drošības tīkla kontekstā pieminams valdības paveiktais darbs ir trūcīgas personas statusa iegūšanas nosacījumu pārskatīšana. No 2010.gada aprīļa stājās spēkā grozījumi normatīvajos aktos, lai vienkāršotu šāda statusa saņemšanu, noteiktu garāku statusa piešķiršanas periodu un ļautu to attiecināt arī uz personām ar parādsaistībām. Trūcīgās personas statusa piešķiršana dod tiesības saņemt garantētā minimālā ienākuma pabalstu, kā arī plašāku cita veida sociālo palīdzību un atvieglojumus. 2010.gadā sociālās drošības tīkla pasākumi sasniedza maksimālo apmēru. Šogad un turpmākajos gados šo pasākumu apmērs pakāpeniski samazināsies.

Viena no būtiskākajām sociālajām problēmām ir vēl aizvien augstais bezdarbs. Kaut arī bezdarba līmenis kopš pagājušā gada martā sasniegtā augstākā līmeņa – 17,3 procenti – pakāpeniski samazinās, tomēr tas aizvien saglabājas augstā līmenī – virs 14 procentiem. 2010.gada laikā pastāvīgā darbā ir iekārtojušies 97 tūkstoši cilvēku, kas ir par 37 tūkstošiem vairāk nekā 2009.gadā. Turpmākai bezdarba samazināšanai ir nepieciešama jauna stratēģija pārejai no īstermiņa krīzes sekas mazinošiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem uz vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus politikas pasākumiem, tai skaitā pārdalot aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem nepieciešamo finansējumu. Jau veiktās politikas izmaiņas paredz bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību prioritāros virzienos atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un bezdarbnieku apmācību pēc kuponu metodes.

Plānojam arī uzlabot sasaisti starp dažādu jomu priekšlikumu ieviešanu – ēnu ekonomikas apkarošanas plāns ir cieši saistīts ar kritērijiem bezdarbnieku pabalstu saņemšanai un motivāciju atgriezties legāli nodarbinātas personas statusā. Līdzīgi raugāmies arī uz pagaidu nodarbinātības pasākumiem – tie ir labi un noderīgi, tomēr tiem nevajadzētu radīt deformācijas darba tirgū.

Tomēr tikai ar sociālajiem pasākumiem bezdarba problēmu atrisināt nevarēs – risinājuma pamatā ir ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme un jaunu darba vietu radīšana.

Godātie klātesošie!

Tagad pieskaršos sociālā budžeta ilgtspējas jautājumam. Vispirms vēlos noraidīt jebkādas publiski izskanējušās spekulācijas par pensiju griešanām 20–50 procentu apmērā vai pensionēšanās vecuma palielināšanu līdz 70 gadiem. Šādiem apgalvojumiem nav pamata, un, visticamāk, tie ir saistīti ar vēlmi priekšlaikus radīt sabiedrībā pretestību jebkādam piedāvājumam, kas būtu vērsts uz sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanu.

Tomēr ir skaidrs, ka bez reformām neiztikt. Ja politiķi vai juristi mēģina ignorēt finanšu jautājumus, tie diemžēl paši par sevi atgādina. Aprēķini liecina, ka sociālā budžeta izveidotais uzkrājums izsīks 2012.gadā.

Saglabājoties nelabvēlīgām demogrāfiskajām tendencēm, aizvien mazākam skaitam nodarbināto jāuztur pieaugošs pensionāru skaits. Tas liek izšķirties vai nu par pieaugošu nodokļu slogu un konkurētspējas zudumu, vai arī par mazāku ienākumu aizvietojuma līmeni. Lai meklētu risinājumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, veidosim Demogrāfisko jautājumu padomi, tomēr ar līdzīgu situāciju un izvēlēm saskaras vairākums Eiropas Savienības valstu. Nelabvēlīgu iespaidu uz sociālo budžetu atstāj arī pašreizējā ekonomiskā krīze; pieaugot bezdarbam un samazinoties algām, sociālā budžeta ieņēmumi ir strauji kritušies. Tas viss liek domāt gan par sociālā budžeta ilgtspēju, gan par īstermiņa problēmu pārvarēšanu.

2010.gada vasarā valdībā tika apstiprināta Labklājības ministrijas koncepcija par sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanu. Tajā ir skaidri pateikts, ka radikālas izmaiņas sociālās apdrošināšanas jomā nav nepieciešamas un tās pamatprincipi nav jāmaina. Tomēr ir nepieciešams veikt nopietnas korekcijas gan sistēmas pašreizējā stāvokļa uzlabošanai, gan finanšu ilgtspējas nodrošināšanai, kuru nepieciešamību nosaka ekonomiskā krīze un iepriekšējo gadu relatīvi dāsnie lēmumi, kā arī demogrāfiskās tendences. Valdības atbalstītie risinājumi paredz sociālās apdrošināšanas sistēmas izdevumu pārstrukturēšanu. Tie paredz pakāpenisku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, sākot no 2016.gada, ik gadu to paaugstinot par pusgadu un 2021.gadā sasniedzot 65 gadus. Līdzās tam tika pieņemta arī virkne citu lēmumu saistībā ar izdienas pensiju vecuma paaugstināšanu, piemaksu pie jaunpiešķirtajām pensijām atcelšanu, apdrošināšanas stāža paaugstināšanu, pensiju indeksācijas iesaldēšanu uz laiku un citi.

Esam veikuši pasākumus arī sociālā budžeta ieņēmumu daļas paaugstināšanai – ir samazināts iemaksu apjoms fondēto pensiju shēmā, lielākus līdzekļus novirzot paaudžu solidaritātes sistēmai, kā arī paaugstināta sociālās apdrošināšanas iemaksu likme. Vēlreiz jāpiemin arī cīņa ar ēnu ekonomiku, tajā skaitā ar aplokšņu algām un nelegālo nodarbinātību, kas vistiešāk ietekmē sociālo budžetu.

Līdz ar to šobrīd, kad jāsāk apzināt nākamo gadu budžeta aprises, viens no valdības uzdevumiem ir dialogā ar nozares speciālistiem un Latvijas Pensionāru federāciju pārrunāt visas iespējas un risinājumus sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai.

Tas ir viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem, kas mums jāatrisina ne tikai esošās pensionāru saimes labā, bet arī domājot par nākotnes pensionāriem, kas šobrīd vēl ir darba tirgū un maksā nodokļus.

Par ārpolitiku.

Ar galveno mērķi – sekmēt eksportu un piesaistīt investīcijas – strādājam arī pie ārējās ekonomiskās sadarbības. Piemēram, 2010.gadā ir noslēgts divpusējās ekonomiskās sadarbības līgums ar Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalu, kā arī parakstīta Latvijas un Ukrainas ekonomiskās sadarbības programma 2010.–2011.gadam. Nozīmīgi ir 2010.gadā sagatavotie un decembrī ar Krieviju parakstītie līgumi par izvairīšanos no dubultās nodokļu uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par sadarbību tūrisma jomā.

2010.gadā notika arī četru iepriekš noslēgto divpusējo ekonomiskās sadarbības līgumu ietvaros izveidoto Starpvaldību komisiju sēdes par ekonomiskās sadarbības jautājumiem ar Kazahstānu, Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju.

Ir uzsākts darbs pie Latvijas pozīcijas skaidrošanas saistībā ar Eiropas Savienības finanšu ietvara 2014.–2020.gadam sagatavošanu. Latvijas prioritātes ir atbalsts kohēzijas politikai un kopējās lauksaimniecības politikas reformai. Latvija sarunās ar starptautiskajiem partneriem uzsver nepieciešamību saglabāt kohēzijas politikas sākotnējo mērķi – stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju, samazinot attīstības līmeņa atšķirības starp Eiropas reģioniem. Attiecībā uz lauksaimniecības politikas reformu Latvija iestājas par tiešo maksājumu sistēmas izmaiņām, padarot tos taisnīgākus visiem Eiropas Savienības lauksaimniekiem.

Vēl viens būtisks valdības uzdevums ir uzsākt gatavošanos Eiropas Savienības prezidentūrai 2015.gada pirmajā pusgadā. Šogad pie Ārlietu ministrijas tiks izveidots Prezidentūras sekretariāts, kura darba nodrošināšanai jau uzsākta sagatavošanās.

Darbā pie valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanas 2010.gadā esam pietuvojušies noteiktajam mērķim, ka valsts pārvaldē nodarbināto skaits nedrīkst pārsniegt 8 procentus no nodarbinātajiem. Turpinājusies arī iepriekšējos gados uzsāktā izmaksu samazināšana. 2010.gadā vidēji valsts budžeta iestādēs strādāja 63 tūkstoši darbinieku, kas ir par 25 procentiem mazāk nekā 2008.gadā un par 11 procentiem mazāk nekā 2009.gadā. Valsts budžeta iestādēs strādājošo vidējais atalgojums ir samazināts no 585 latiem 2008.gadā uz 458 latiem 2010.gadā jeb vidēji par 28 procentiem.

Vienlaikus ar efektivitātes uzlabošanu vairākās jomās darbs bija vērsts arī uz skaidrāku rezultātu sasniegšanu un kvalitātes uzlabošanu. 2010.gadā turpinājās vairāku pasākumu īstenošana, lai paaugstinātu izglītības sistēmas izmaksu efektivitāti, optimizētu esošo resursu izlietošanu un paaugstinātu visu līmeņu izglītības kvalitāti. Pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs 2009.gadā tika uzsākts un 2010.gadā ieviests finansēšanas princips „nauda seko skolēnam”.

Profesionālajā izglītībā 2010.gadā ir uzsākta profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas un diferenciācijas īstenošana. Attiecībā uz 59 Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošām profesionālās izglītības iestādēm plānots optimizēt to skaitu (līdz 29) un izvietojumu reģionos, nododot profesionālās izglītības iestādes ar nelielu audzēkņu skaitu pašvaldībām integrētu izglītības iestāžu izveidei. Mērķis ir nodrošināt profesionālās izglītības materiāli tehniskās bāzes modernizāciju, izglītības kvalitātes paaugstināšanu, resursu efektīvu izmantošanu, labāku kvalificēta darbaspēka iekļaušanos darba tirgū, tā konkurētspēju un iespēju ātri reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu.

2010.gada laikā turpināta iestāžu reģionālo tīklu optimizācija. Kā uzskatāmu piemēru var minēt arhīvu sistēmas iestāžu reorganizāciju: apvienojot 17 centrālās un zonālās arhīvu iestādes, izveidots vienots Latvijas Nacionālais arhīvs, kas savu darbu sāka ar 2011.gada 1.janvāri. Savukārt veselības aprūpes jomā 2010.gada 1.jūlijā tika pabeigta vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide, nodrošinot, ka izsaukumā tiek nosūtīta tuvākā brīvā atbilstoša profila brigāde.

Ikdienas steigā, sastopoties ar aizvien jauniem izaicinājumiem, bieži vien nepamanām, cik daudz jau esam paveikuši. No pirmskrīzes nesabalansētās ekonomikas struktūras un nesaprātīgās burbuļu pūšanas esam atbrīvojušies diezgan sāpīgā veidā. Ne viss ir bijis gludi un vienkārši, tomēr šobrīd esam nostājušies uz noturīgas izaugsmes ceļa. Atskatoties uz šo periodu ar laika perspektīvu, varēsim teikt, ka tas ir paliekošs ieguvums. Līdzīgi kā kokam, skatoties gadskārtu gredzenu rakstus, – labos apstākļos tie plešas resnumā straujāk, tomēr koks ir mīksts un neizturīgs. Turpretī augot cauri grūtībām, gredzeni ir ciešāk viens pie otra un veidojas blīvs un izturīgs koks. Kārtīgs meistars zina, ka tieši blīvais ir īstais lietaskoks.

Dāmas un kungi!

Savas atskaites otrajā daļā iezīmēšu būtiskākos nākotnes plānus un uzdevumus.

Lai uzturētu valsts konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi, ir jāturpina reformu īstenošana, tādēļ esmu aicinājis savus valdības kolēģus neapstāties pie sasniegtā, bet turpināt darbu pie problēmu apzināšanas un risinājumu meklēšanas. Reformu vadības grupā esam panākuši vienošanos par tālāko strukturālo reformu principiem un virzieniem, atbilstoši kuriem ministrijas sniedza savus priekšlikumus. Šonedēļ notikušajā Reformu vadības grupas sēdē tos izvērtējām kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, pārrunājot arī kārtību un atskaites mehānismu konkrēto reformu pasākumu ieviešanai. Izskatot ministriju apkopotos priekšlikumus, iezīmējas vairāki reāli tālāko reformu virzieni un konkrēti uzdevumi. Vairākās jomās esam uzdevuši konkretizēt priekšlikumus, izmērāmākus rezultātus un termiņus reformu pabeigšanai.

Darbs pie strukturālām reformām līdz šim bijis vairāk vērsts uz taupības pasākumu ieviešanu. Tagad uzsākts strukturālo reformu otrais posms, realizējot reformas, kas veicinās valsts konkurētspēju, ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un valsts pārvaldes efektivitāti.

Strukturālās reformas ir īstenojamas, ievērojot vairākus principus – vispārīguma, mērķtiecīguma, prioritāšu, neatgriezeniskuma, ekonomijas, koordinācijas un izvērtēšanas principu. Šie principi paredz veicamo reformu attiecināšanu uz visām jomām un nozarēm, panākot reformu savstarpējo savietojamību un papildinātību, koncentrēšanos uz būtiskām reformām, ievērojot secību un pēctecību, skaidru uzraudzību pār sasniegto progresu un rezultātu izvērtēšanu, panākot lielāku izmantoto resursu efektivitāti. Galvenais strukturālo reformu rezultāts ir mērāms ar ieguvumiem sabiedrībai – nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus valsts sniegtos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Atkārtošu jau iepriekš Reformu vadības grupā teikto – reformas var nest rezultātus tikai tad, kad par tām atbild katrs ministrs ne tikai politiski, bet arī personiski, rosinot aptverošas diskusijas ar nozares ekspertiem, sociālajiem partneriem un nevalstisko sektoru, tādējādi nodrošinot izsvērtu un profesionālu lēmumu pieņemšanu.

Plānoto reformu kopumu var iedalīt trīs virzienos – valsts konkurētspējas veicināšana, valsts pārvaldības sistēmas attīstība un sabalansētas sociālās sistēmas izveide.

Turpmākajā darbā pie konkurētspējas palielināšanas plānots veikt visaptverošu novērtējumu tiem rādītājiem un darbības aspektiem, kas svarīgi investoriem un biznesa videi kopumā. Kopā ar konsultantiem ir uzsākta konkurētspējas ziņojuma izstrāde, kas pēc starptautiski atzītas metodikas novērtēs biznesa vides jomas, kurās atpaliekam no citām valstīm un kur iespējami vislielākie uzlabojumi, sniedzot konkrētus priekšlikumus valsts pārvaldes, infrastruktūras un komercprakses uzlabošanai. Ceru, ka konkurētspējas novērtējums kalpos kā precīzs diagnostikas rīks, kas uzrādīs mums gan labi zināmas, gan varbūt apslēptas problēmas. Turklāt starptautiskas novērtējuma pieejas izmantošana dos iespēju vienkārši salīdzināt situāciju ar citām valstīm, kā arī parādīs labāko praksi konkrētu jautājumu risināšanā citviet.

Konkurētspējas veicināšanai plānots arī turpināt darbu pie birokrātisko šķēršļu un administratīvā sloga samazināšanas. Šajā jomā vēl ir lielas iespējas uzlabojumiem. Piemēram, 2011.gada laikā plānojam pārskatīt būvniecības procesa tiesisko regulējumu, samazinot atļaujās nepieciešamo saskaņojumu skaitu, uzlabojot procesu caurskatāmību un palielinot sabiedrības iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanā.

Godātie deputāti!

Viens no iecerētajiem konkurētspējas uzlabošanas pasākumiem ir izglītības sistēmas reforma. Valdības neatliekams uzdevums ir izveidot uz rezultatīviem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli, veicinot pieejamo resursu efektīvu izmantošanu un optimizējot nozares pārvaldības procesus. Latvijas augstākās izglītības internacionalizācijas un eksportspējas veicināšanas pasākumi ir ietverti Pasākumu plānā nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam. Reformas mērķis ir paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgus pieprasījumam, kā arī novērst valsts budžeta apmaksāto programmu dublēšanos.

Attiecībā uz izglītības, zinātnes un praktiskās komercdarbības sasaisti ir uzsākta kompetences centru programmas īstenošana. Atbalstītie kompetences centri ir nozīmīgs solis, lai veidotu efektīvu zinātnieku un privātā sektora sadarbības platformu – ar ES fondu palīdzību plānots nodrošināt akadēmiskā personāla ikdienas iesaistīšanu komercdarbībai nepieciešamo pētījumu veikšanā, jaunu produktu un metožu izstrādē.

Attiecībā uz valsts pārvaldības sistēmas attīstību plānojam paplašināt e-pārvaldes un e-pakalpojumu izmantošanu. Tikko bijām liecinieki aktīvai tautas skaitīšanas anketu aizpildīšanai internetā, kas parādīja, ka cilvēki ir atsaucīgi un gatavi jauno tehnoloģiju izmantošanai. Problēmas drīzāk bija ar valsts iestāžu darbiniekiem, kas nebija gatavi tik lielai atsaucībai, nedz arī pilnībā bija izvērtējuši datu drošības jautājumus. Esam guvuši skaidras norādes, kādiem apstākļiem turpmāk pievēršama lielāka vērība.

Jau tagad valdībā esam vienojušies, ka turpināsies valsts pārvaldes atbalsta funkciju centralizēšana ar mērķi sakārtot valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu jomas un uzlabot pieejamo pakalpojumu kvalitāti. Atbalsta funkciju nodrošināšanas novērtēšanā svarīga ir iespēja paskatīties ārpus tradicionālajiem ministriju un nozaru rāmjiem, atvērti izvērtējot līdzīgo un atrodot iespējas uzlabojumiem. Kā pozitīvu piemēru vēlos minēt Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas sadarbību, uzsākot apvienot resursus ekspertīžu veikšanai. Tas ļaus koncentrēt vienā institūcijā attiecīgās jomas speciālistus, nodrošinās labāku noslodzi izmantojamām iekārtām, ļaus kāpināt apkalpošanas laiku un sniegto pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus panākot arī finanšu līdzekļu ekonomiju. Pozitīvi vērtējama arī Labklājības ministrijas iecere uzlabot sadarbību ar pašvaldībām, lai palielinātu sociālās palīdzības pasākumu mērķtiecību.

Pagājušajā gadā ir uzsākts darbs pie valsts aktīvu – valsts uzņēmumu un īpašumu – pārvaldības uzlabošanas. Šogad to turpināsim, definējot valsts uzņēmumu pārvaldīšanas turpmāko modeli, kas ietver uzņēmumu darbības mērķu noteikšanu un atskaitīšanos par to sasniegšanu, profesionāla menedžmenta piesaistīšanu, nosakot caurskatāmu vadošā personāla atlasi un ierobežojot politisko ietekmi.

Potenciālu uzlabot valsts pārvaldības sistēmu redzam arī pašvaldību līmenī. Aizvadītie divi gadi pagājuši, iedzīvinot pārmaiņas, ko noteikusi administratīvi teritoriālā reforma. Šobrīd sagaidām aktīvāku pašvaldību sadarbību kopīgā pakalpojumu nodrošināšanā, reģionālo centru izaugsmē un izteiktā virzībā uz policentrisku attīstību. Līdz nākamajam Eiropas Savienības finanšu ietvaram pēc 2013.gada ceram ieraudzīt izstrādātus konkrētus projektus reģionu attīstībai, valsts un pašvaldību nodrošināto pakalpojumu klāsta uzlabošanai, kā arī lielākai pašvaldību motivācijai investīciju piesaistes aktivizēšanā.

Godātie Saeimas deputāti!

Pragmatiska diskusija un reformu politika ir vienīgais ceļš uz valsts efektivitāti, starptautisku konkurētspēju un ilgtspēju, uz iespēju līdzvērtīgi darboties Eiropas un pasaules valstu konkurencē. Tas ir politiskās atbildības jautājums – spert tālākos reformu soļus. Veidojot valdību, esam apņēmušies strādāt līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, turpinot uzsākto un izpildot to, kas sabiedrībai solīts un ko tā visvairāk gaida no valdības, – stabilitāti, drošību par savu nākotni, darbu un labklājības pieaugumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates. (No zāles: „Ko tur debatēt?!”)

 

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti!

Ministru prezidenta kungs!

Paldies jums par šo iedvesmojošo runu.

Šis dokuments, uz kura pamata jūs sniedzāt savu redzējumu, ir 500 lapaspušu liels. Es pieņemu, ka lielākā daļa kolēģu nav to lasījuši (No zāles dep. K.Šadurskis: „Ūja! Ūja!”)... vai nav izlasījuši visu.

Mēs iepazināmies ar to, bet diemžēl laika ierobežojums neļauj mums nolasīt savu slēdzienu un savu viedokli.

Neapšaubāmi, valdības vadītāja darbs ir gana smags, gana atbildīgs, un tieši no valdības vadītāja un valdības kopumā, no viņu vieduma ir atkarīgs tas, kas valstī notiks nākamajos gados, un tas, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi mēs esam spējuši tikt galā ar tiem izaicinājumiem, kas bija iepriekš.

Precizēšanai. Pagājušais gads ir bijis atkal ekonomikas krituma gads. Latvijas valsts pagājušogad atkal palika nabadzīgāka. Jā, nedaudz, par nepilnu procentu, bet tomēr nabadzīgāka.

Viens no rādītājiem, kuru izmanto, izvērtējot valdību padarīto, ir globālās konkurētspējas indekss. Mēs paskatījāmies, kā mūs vērtē profesionāli eksperti.

2007.gadā Latvija, Lietuva, Igaunija bija tuvās, vienādās pozīcijās.

2007.gadā šā indeksa ziņā Latvijas valsts bija 47.vietā.

2010.gadā, par kuru mēs dzirdējām šo it kā pārliecinošo valdības vadītāja atskaiti, Latvija ir bijusi 70.vietā.

Varbūt kāds teiks: 45.vieta vai 70.vieta – kāda tur starpība? Bet, ziniet, kuras valstis mums ir priekšā? Panama, Kostarika, Vjetnama, Šrilanka, Kolumbija... Es varētu skaitīt vēl un vēl. (Starpsaucieni.)

 

Līdz ar to es domāju, ka tas iemesls ir pilnīgi skaidrs – šie lēmumi, kas tika pieņemti, vai nu tika pieņemti ar kavēšanos jeb netika pieņemti īstajā brīdī, vai arī tika, teiksim tā, nomuļļāti.

Kas liecina par to, ka varēja būt labāki rezultāti? Ir, uz ko paskatīties. Tā valsts, kura, šķiet, cieta varbūt visvairāk vai kurai vajadzēja ciest visvairāk ekonomiskajā krīzē, bija Īslande – valsts, kura bija pirmajā vietā pasaulē labklājības ziņā, ļoti augstā vietā globālās konkurētspējas indeksa skalā un kura izvēlējās citu ceļu. Viņa nokrita tikai par sešām vietām, pastāvot pilnīgi brīvam savas valūtas kritumam, tāpēc ka lēmums, ko pieņēma Īslandes valdība (un galu galā arī tauta), kura neuzņēmās segt finanšu oligarhijas izraisītās sekas ar savas mazās nācijas iedzīvotāju labklājību... Viņu lēmums, viņu viedoklis bija šāds: „Neļausim mūsu iedzīvotāju labklājībai krist tik zemu!” (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

 

Es vēlos pieminēt vienu jautājumu, kurš, man šķiet, bija mums jāizdzird, bet kuru mēs neizdzirdējām. Šajā atskaitē, 500 lappušu atskaitē, faktiski nav nekā par demogrāfiju. Pareizāk sakot, mēs redzam tikai to, ka demogrāfijas sakarā... ir saprotams, ka turpināsies maternitātes pabalstu samazināšana. Un nekā vairāk! Vienīgā labā ziņa ir tā, ka Ministru prezidents ir uzņēmies vadīt Demogrāfijas lietu padomi.

Es gribu vēlreiz atkārtot to, ko es esmu teicis tajās komisijās, kur man ir iespēja piedalīties, un tajās debatēs, kas notiek visās komisijās – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā vai apvienotajās komisijās ar Sociālo un darba lietu komisiju... Jautājums par demogrāfiju ir jautājums numur viens! Jautājums par demogrāfiju ir jautājums par Latviju. Šobrīd jau ir situācija, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju skaits ir mazāks par to personu skaitu, kuru ienākumi ir saistīti ar tiešām ikmēneša izmaksām no budžeta. Tātad iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā mazāks personu skaits nekā to personu skaits, kuras tiek uzturētas no valsts budžeta. Ja jautājums par būtisku demogrāfijas politikas maiņu netiks atrisināts nākamo triju, piecu gadu laikā, Latvija būs zaudējusi vārda „Latvija” būtību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamie deputāti! Iepriekšējais ziņotājs jau runāja par Īslandi, par mūsu valūtu, par to, kādas sekas varētu būt un kādas mums tomēr ir tieši tāpēc, ka mūsu lats ir cieši fiksēts pie eiro.

Gari, ilgi gan presē, gan arī šajā zālē mēs runājām par to, vai tas būtu izdevīgi vai nebūtu izdevīgi – devalvēt latu... 2009.gadā, iepriekšējā gadā, varbūt arī šogad... Bet nu patiesībā devalvācija jau ir notikusi, un tā ir iekšējā devalvācija, un tās rezultāts ir bezdarbs, atalgojuma kritums, dzīves līmeņa pazeminājums. Atkal... Patiesībā tas nozīmē, ka, pastāvot šādam fiksētam lata kursam, mēs nevaram arī veikt to politiku, kuru arī mūsu valdība sauc par pretciklisku politiku. Tas viss esot priekšā... Nezinu, kā tad būs priekšā, bet domāju, ka tas ir izaicinājums, kurš vēl gaidīs ne šo, bet nākamo valdību. Patiesībā tā nākamā valdība atrisinās... tai būs jāmēģina atrisināt problēmas, kuras bija vienkārši mūsu iekšējā politikā divu pēdējo gadu laikā.

Un vēl. Iepriekšējais runātājs teica, ka ziņojumā, vismaz tā rakstiskajā variantā, kuru mēs saņēmām, nav neviena vārda par demogrāfiju. Es gribu pateikt, tur nav neviena vārda par emigrāciju. Ja jūs palaidīsiet meklēšanas programmu, lai failā sameklētu šo vārdu, jūs to neatradīsiet.

Labas makroekonomiskās pazīmes, labi makroekonomiskie rādītāji nenozīmē, ka ar mūsu ekonomiku viss ir labi. Tautas skaitīšana parādīs, kāda būs tā cena par makroekonomisko rādītāju uzlabošanu. Es domāju, ka mums ir viss priekšā, bet katrā ziņā galvenais ir tas, ka tomēr jānodrošina ilgtermiņā ir nevis rādītāji, bet dzīves kvalitāte mūsu valstī un pat valsts saglabāšana nākotnē. Tas ir galvenais! Es nedomāju, ka, vienkārši sekojot neoliberālu ekonomistu receptēm, mums izdosies izvilkt šo valsti, šo ekonomiku no bedres. Jā, tomēr jāpiedalās valstij nopietnāk tieši ekonomikā, ir jāiegulda savi līdzekļi no budžeta, ir jārūpējas vairāk par nacionālām interesēm, nevis par to, ko no mums prasa neoliberālie eksperti no Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamais premjera kungs! Deputāti! Dāmas un kungi! Šķēles kungs šeit minēja tādu pareizu piemēru par Īslandi – kā Īslande caur devalvāciju diezgan ātri atkopās ekonomiski. Bet tā problēma īstenībā... tā analoģija nav gluži tā pati, jo, redziet, Īslandei ir daudz attīstītāka ražošana un eksporta sektors. Tas ir tas iemesls, kāpēc viņi varēja caur devalvāciju attīstīt... eksportēt savas zivis... un arī tūrisms tur ļoti labi attīstījās... un tamlīdzīgi... un arī cita ražošana... Taču šeit diemžēl tā problēma ir kompleksa, un tā faktiski ir lielāka, jo tā politika, kuras rezultātā mēs esam nonākuši pie šādiem dzimstības rādītājiem, kuras rezultātā mēs esam nonākuši pie tādiem ekonomikas rādītājiem, – tā, protams, nav saistāma tieši ar pēdējo divu gadu valdības darbu.

Droši vien daudz kas ir izdarīts nepareizi, bet īstenībā šī problēma ir bijusi ļoti ilgstoši. Šī problēma ietver gan to, ka mēs neesam attīstījuši ražošanas sektoru, ka mēs esam diezgan daudzus reālās ekonomikas sektorus palaiduši pašplūsmā, un šeit var piekrist Pimenova kungam attiecībā uz pārāk lielu uzticēšanos šiem tirgus spēkiem, kas visu sakārtos. Kā redzam, tirgus spēki, ja tos nevirza ar nodokļu sistēmu, visu nesakārto. Tad šie tirgus procesi ieiet nekustamā īpašuma burbulī, kas netiek regulēts no valsts, un faktiski mēs nonākam tur, kur mēs nonākam.

Bet tomēr tas, kā pietrūkst šajā dokumentā, ir tieši skaidrs redzējums un konkrēti soļi, ko mēs darīsim tālāk. Jo šie konkrētie soļi, kas ir minēti dokumentā, ka tiks izstrādāts plāns, izstrādāta koncepcija, bieži vien ir atkal... Šādas koncepcijas ir neskaitāmā daudzumā līdz šim bijušas. Problēma ir tā, ka šīm koncepcijām un dokumentiem nav nekāda sakara ar budžeta prioritātēm, un, skatot budžetu, viss tiek skatīts no paša sākuma, nevis kāds skatās uz kaut kādām koncepcijām.

Valdība jau konsekventi... un tā nav atkal tikai šī valdība, bet jau daudzas valdības nav spējušas īstenot vienotu enerģētikas politiku. Notiek mētāšanās no viena brīnumprojekta uz otru, un rezultātā tie visi netiek īstenoti. Ir, protams, labi, ka ir ēnu ekonomikas plāns. Varbūt slikti ir tas, ka šis plāns netiek īstenots. Un arī tas, kas tur ir rakstīts, daudzas lietas aizkavē. Bet es minēšu arī vienu piemēru nobeigumā, ko teicis kāds uzņēmējs no Balviem. Un, proti, ka reāli darbiniekus nevar dabūt, un, ja tos dabū, tad viņi grib strādāt tā, kā strādāja bijušajā padomijā, proti, reāli ne vairāk kā četras piecas stundas. Pilsētā valda totāls bezdarbs, bet reāli puse pilsētas dzīvo no kontrabandas, respektīvi, brauc uz Krieviju, iepērk cigaretes, alkoholu, degvielu, jo uz robežas visi ir „savējie”. Tie, kam gadās iekrist, iekrīt... vienkārši ir gadījušās inspekcijas pārbaudes, un tā. Tas ir tāds viens konkrēts piemērs, ko esmu saņēmis. Es domāju, tas nav vienīgais piemērs. Un tas, kas notiek Latgalē... Šeit mēs redzam visas tās problēmas daudz saasinātākā veidā, un arī tas, ka būtu nepieciešams konkrēts rīcības plāns... Nu jā, plāns jau... Bet arī konkrēta rīcība tieši Latgalē ir viena no tām lietām, kuras šeit pietrūkst.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Neapšaubāmi, tajā, ko teica kolēģis Cilinskis, ir daudz taisnības. Te nav runa par to, ka kaut kas rodas vienā dienā, bet problēmas mēs esam ieraudzījuši šodien. Protams, divus gadus par šiem problēmu risinājumiem atbild Valda Dombrovska vadītās valdības.

Bet kas mani satrauc? Un te jautājums ir tāds... Pareizāk sakot, mana replika kolēģim Cilinskim ir tāda, ka, paanalizējot eksporta struktūru, kuram vajadzētu būt – un to pareizi atzīmēja arī Ministru prezidents Dombrovskis... ir jābūt galvenajam mūsu ekonomikas motoram. Tam ir ļoti zema pievienotās vērtības struktūra. Un pagājušajā gadā – un to valdības vadītājs zina – diemžēl imports ir pieaudzis straujāk nekā eksports. Jūs saprotat... imports... Tātad vairāk ir ievestas preces un vairāk latviešu un Latvijas ģimeņu naudas ir aizvests projām. Tas ir tas, kas satrauc. Tas, ka valdībai nav reāla risinājuma, kādā veidā mainīt šo attiecību, kādā veidā panākt to, lai imports nepieaugtu straujāk par eksportu.

Vēl viens maziņš aspekts, kurā es arī pilnībā piekrītu kolēģim Cilinskim, ir tas, ka tirgus spēki tomēr nav visvareni.

Tirgus spēku varenības mērogs iepretim mazām valstīm ir nospiedošs. Finanšu megakorporācijas ir kļuvušas lielākas par daudzām valstīm, un līdz ar to daudzām valstīm, ja tā var teikt, tiek nodiktēti tie dzīves modeļi, pēc kādiem būs dzīvot. Un šobrīd Latvija, es tomēr domāju, apmaksā šo dārgo rēķinu caur krīzi, maksā ne tik daudz varbūt par savām kļūdām, bet par tām receptēm, kuras ieteica šie neoliberāļi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Ir jāatgādina divi teicieni. Viens ir šāds: „Labie darbi nepaliek nesodīti.” To mēs šodien dzirdam no opozīcijas komentāriem par Dombrovska kunga spēju ļoti sarežģītā brīdī uzņemties valdības vadību un pierādīt pasaulei, ka mēs varam izvest valsti no bezcerīgas krīzes. Un otrs teiciens: „Ja tu kādu pievilsi...” (šajā gadījumā es domāju valsti un Šķēles kunga retoriku), „tad tu to nekad viņam nepiedosi.”

Ja mēs saistām Dombrovska valdību ar Latvijas reitinga kritumu globālās konkurētspējas indeksā, kā arī ar demogrāfisko bedri, tad tikpat sekmīgi mēs varam šo saistīt ar... piemēram, ar Japānas zemestrīces izraisīšanu. Tikpat sekmīgi var teikt, ka Dombrovskis arī pie tā ir vainīgs.

Es gribu teikt, ka tikmēr, kamēr tie, kas treknajos gados bija pie varas un arī opozīcijā, solidāri neuzņemsies atbildību par krīzi, kā arī par tām neveiksmēm vai nepilnībām, kas ir pieļautas šobrīd, tikmēr valsts atkopšanās būs lēna, bet iepriekš pieļauto kļūdu atkārtošanās iespēja būs ļoti augsta.

Es gribu pateikt lielu paldies Dombrovska kungam par uzņēmību, par drosmi un vēlēt viņam izturību un drosmi arī turpināt uzsākto.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (SC frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi deputāti!

Es, protams, labprāt pievienotos Viņķeles kundzei un teiktu daudzus paldies Dombrovskim par varonību, bet... Vai tas ir šīsdienas uzdevums – slavināt par uzņēmību, par drosmi, par to mieru, par to, ka viņš ar savu stāju, ar runas manieri, ar pārliecību, ar kādu viņš nolasa īsus un garus, kvalitatīvus un mazāk kvalitatīvus dokumentus, nomierina Saeimu (un pirmām kārtām valdošo koalīciju) un arī visu sabiedrību? Tam, bez šaubām, ir liela nozīme brīdī, kad sākas patiesībā neziņa, provocētas jukas un katrs grib valstī domāt par individuālo plānu. Un, protams, ļoti daudzi šīs neziņas dēļ arī realizēja savu individuālo ģimenes plānu un aizbrauca prom.

Tagad, runājot par demogrāfiju un visām citām pareizajām lietām, manuprāt, vispirms vajadzētu runāt par šīm detaļām, par skaudrajām sāpēm, par to, kā tās remdēt, dziedināt... par to, kā risināt... Vajadzētu tomēr izdomāt, kā mēs, Saeima, kopā ar valdību – neatkarīgi no tā, vai esam no pozīcijas vai opozīcijas, – varētu rosināt cerību un optimismu Latvijas ļaudīm, lai viņi mēģinātu paši strādāt un domāt par savu nākotni šeit, Latvijā.

Tātad – vai valdības un Saeimas kopīga vai sacensīga rīcība uz to mudina un provocē? Nu, nedara to! Joprojām mēs gaidām visi – arī Dombrovska kungs gaida –, ka viss kaut kā nokārtosies pats no sevis. Tā, iespējams, ir attaisnojama taktika iepriekšējā periodā, Dombrovska pirmās valdības laikā, jo nāca vēlēšanas, vajadzēja noturēt varu un faktiski vajadzēja noturēt sabiedrību šajā te cerību līmenī. Un tas ir attaisnojies! Latvijas tauta ir uzticējusies šim te nomierinošajam virzienam, vīzijai. (No zāles: „Viss būs labi!”) Jā, un tas mesidžs, ko citas partijas verbāli teica, to Dombrovska kungs ar savu stāju arī teica: „Nomierinieties! Es visu zinu, viss būs labi!” Par to arī es, līdzīgi kā Viņķeles kundze, saku viņam paldies. Tas bija pareizi, jo arī mēs līdzīgi uzskatījām savā vēlēšanu kampaņā, ka cilvēki ir jānomierina.

Bet tā mierināšana laikam iet uz beigām, un tagad tā neziņa un trauksme cilvēkiem acīs parādās, viņi sāk saprast: „Paga, paga! Vai tik mēs netiekam nerroti?” Un cilvēki sāk mēģināt analizēt un aizvien vairāk atmet ar roku, ka tur augšā, valdībā, kāds domā un vai vispār tai ir plāns. Un šodien ir pierādījums, ka tāda nav. Līdz ar to laikam vajadzētu sākt ar šā optimisma rosināšanas darbu uzskaiti un to pierādīšanu, un pēc tam to likt tālāk detalizēt uz 500, 600 vai 1000 lapām – katru no sadaļām.

Tātad mums ir svarīgi zināt – atbalstīt vai neatbalstīt. Un, piedodiet, cienītā koalīcija, bet jūs vairs nevarat piesegties ar labo Dombrovski! Jūs neko nedarāt! Jūs tikai slavināt Dombrovski, labi saprotot, ka viņš ir šīs jūsu atbalstīšanas ķīlnieks. Viņš uzskata tā, ka ir jāturpina šis kurss, ka neko nevajag darīt, ka vajag nogaidīt, ka pasaulē situācija mainīsies un ka mūsu draugi Eiropas Savienībā un aiz okeāna mums neļaus iet bojā un palīdzēs... Un tā tālāk.

Ziniet, pēdējos 2000 gados cilvēce nav kļuvusi labsirdīgāka. Katrs iestājas pats par sevi, un jau iepriekš šī krīze parādīja: tikai Dievs ir par visiem. Tāpēc mums vajadzētu padomāt, kā mēs varam šajā situācijā sev palīdzēt. Un šeit, opozīcijā, nav ienaidnieku un nav arī draugu, Dombrovska kungs, jūsu koalīcijā! Ir jābūt darba plānam, un tad mēs varētu sacensties ar idejām, kā to darbu darīt.

Bet vispirms parunāt par to darba plānu! Un mērķis ir viens – cerības un optimisma radīšana Latvijas ļaudīs. Nav tādas valdības Latvijā un arī nebūs, kura pati no augšas varēs visu atrisināt bez pilsoņu līdzdarbības, bez Latvijas sabiedrības līdzdarbības... visus jautājumus.

Tas ir, manuprāt, visiem skaidrs, bet, lai mēs to varētu panākt, ir jābūt tomēr... ir jāuzņemas atbildība un jāpasaka skaudrās lietas. Dombrovska kungs, jūs gribat izprovocēt, lai tauta iziet ārā un pasaka: „Beidziet griezt tam sunim asti pa gabaliņam! Lūdzu, konsolidējiet beidzot mūs tā pa īstam, lai mēs vienreiz varētu sākt dzīvot ar cerību!” Tā nav laba... tā ir... Tā nav laba darīšana! Sabiedrības pozitīvās enerģijas izniekošana ir grēks, Dombrovska kungs!

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais Ministru prezidenta kungs! Optimisms – tā es raksturotu šodienas sēdes garu! Mēs esam kļuvuši daudz optimistiskāki. Paldies premjeram, paldies valdošajai koalīcijai!

Bet man kaut kā nāk prātā tie notikumi, kas risinājās laikā, kad bruka Padomju Savienība. Tajā laikā, lai tautai radītu optimismu, parādījās tautas dziednieki, un viens no viņiem bija Kašpirovskis. Viņš nostājās tautas priekšā, visi ieslēdza televizoru... tie, kas bija zālē kaut kur... Viņš teica: „Būs labi!” (Zālē smiekli. Starpsaucieni.) Un diemžēl šis optimisms lielā mērā pārvērtās par tautas iemidzināšanu. Tauta aizmirsa savas problēmas un sāka iemigt.

Un šodien, klausoties Ministru prezidentu, es domāju, ka tā ir tiešām tāda laba iemidzināšanas stratēģija: „Viss labi!” Ierēdņi saraksta runu, Ministru prezidents to nolasa šeit... Bet problēma jau ir tāda: mēs jau varam meklēt vainīgos... Varam meklēt, kas ir bijis vainīgs vienā vai otrā bēdā, bet jautājums – kāda tad ir rīcība? Un diemžēl šodien esošā situācija šo „Kašpirovska politiku” diemžēl nekādā gadījumā nevirza tajā virzienā, lai mēs atrisinātu savas problēmas. Mēs varam vēl uz kādu brīdi iemidzināt sabiedrību.

Ja es nemaldos, vakar vai aizvakar, skatoties televīziju, visa sabiedrība varēja redzēt datus par to, kas notiek ar budžeta deficītu. Pirmajos divos mēnešos vairāk nekā deviņdesmit miljonus latu mēs jau esam noēduši. Vairāk nekā deviņdesmit miljonus latu! Mēs dzīvojam uz parāda. Šāda iemidzināšanas politika bija arī tajā laikā, kad cilvēki dzīvoja uz kredīta. Problēma ir tāda. Šodien nemeklēsim vainīgos, meklēsim tos, kuri spēj piedāvāt risinājumu attiecībā uz to, kas valstij būtu jādara.

Mani personīgi šodien uztrauc tie dati, kas ir saistīti ar iedzīvotāju skaitu valstī. Noteikti daudzi, kuri jau ir piereģistrējušies, ir piereģistrējušies arī, dzīvodami Īrijā, Lielbritānijā vai kādā citā valstī... Vācija atvērs savu tirgu vācu valodā runājošajiem, kur tie varēs braukt uz Vāciju un strādāt. Pirms kāda laika statistikas dokumentos mēs redzējām, ka Latvijā ir viens miljons trīsdesmit tūkstoši strādājošo. Šodien parādās septiņi simti piecdesmit tūkstoši, no kuriem viena trešdaļa ir tie, kas strādā valsts un pašvaldību sektorā. (No zāles dep. J.Reirs: „Agrāk tā nebija?”) Šķiet, ka tas nu nav varbūt tik traki, 500 tūkstoši ir tie, kas strādā... Bet, ja mēs skatām statistikas datus vēl vairāk, tad redzam, ka 142 tūkstoši no šiem 500 tūkstošiem saņem atalgojumu, kas ir līdz 200 latiem.

Godājamie kolēģi! Man šķiet, mēs labi redzam, ka cīņa ar ēnu ekonomiku viennozīmīgi atspoguļojas šajos datos. Mums ir problēmas, un, man šķiet, ir ārkārtīgi svarīgi šodien runāt par to, ko mēs darīsim. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai katrā valdības sēdē vismaz būtu viena korekta ziņa par to, kāds ekonomisks projekts tiks risināts, nevis tas, ka viss būs labi un ka viss attīstās. Šodien mēs lielā mērā parazitējam tieši uz tā rēķina, ka attīstās citas valstis. Jā, attīstās eksports. Bet jautājums – kāds sakars ar to valdībai? Protams, tas, ka tiek tērēti starptautiskie aizdevumi, stabilizē situāciju, bet uzņēmēji, kuri eksportē... Nu nemānīsim sevi, viņi paši cīnās par izdzīvošanu! Tur nav nekāda valdības atbalsta, viņi meklē noietu jaunos tirgos. Tie uzņēmumi, kas ir nobankrotējuši, – tie ir ciet. Tiem, kas atrod noietu, – tiem ir paveicies. Un es ceru, ka... Šodien, laikā, kad tiešām šo problēmu ir ārkārtīgi daudz, tomēr ir jāatzīst, ka ir pagājuši jau divi gadi, kopš Valdis Dombrovskis strādā par Ministru prezidentu. Un viena no problēmām, ko es šodien sadzirdēju no šīs tribīnes, ir tā, ka tiek runāts, ka ir izveidota reformu darba grupa.

Godājamais premjera kungs! Divi gadi ir pagājuši, jums ir izveidota tagad reformu darba grupa. Kāpēc valdība nelemj par šīm reformām katrā valdības sēdē, kāpēc jūs nevienojaties par prioritātēm attiecībā uz to, kas ir jādara? Man šķiet, ka bez šīs iemidzināšanas tomēr vajadzētu konkrētas lietas, ko var izdarīt valdība, nevis uzņēmēji. Uzņēmēji izdzīvos. Cilvēki ir izgājuši cauri grūtībām, cauri padomju laikiem, kaut kā viņi izdzīvos: vieni aizbrauks, citi paliks. Bet šodien valdībai būtu mums jāsaka, kur mēs investējam. Es ceru, ka tā politika, kura zināmā mērā uz papīra ir... Piemēram, attīstīt tos sektorus, kas arī tagad veiksmīgi attīstās... Ostas (No zāles dep. S.Bendrāte: „Jā, jā! Ostas!”) – Rīga, Ventspils, Liepāja... Ražošana, kas ir saistīta ar eksportu... Tas ir jāatbalsta. Bet, godājamie kolēģi, ir svarīgi, lai šie konkrētie projekti izskan arī no valdības puses... ne tikai tas, ka uzņēmēji paši to dara... Es novēlu šajā gadījumā apvienot spēkus, un es domāju, ka ir jāpadomā (No zāles dep. K.Šadurskis: „Es domāju, ka jāpadomā!”), kādā veidā mums jāvirza valsts, lai nebūtu tā, ka aizbraukušo skaits būtu krietni lielāks un ka pēc kāda laika mēs saprastu, ka ir tā, kā jūs teicāt: „2012.gadā sociālajā budžetā ir bedre.” Mēģināsim darīt tā, lai tā bedre kļūtu vismaz mazāka un pēc tam sāktu piepildīties! (No zāles dep. I.Circene: „Maksāsim nodokļus!”)

 

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

 

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Ministri! Saeimas deputāti un deputātes! Šlesera kungs jau pareizi iepriekš savā runā norādīja, ka jādomā ir uz priekšu, un arī es aicināšu šobrīd ne tikai pozīcijas deputātus, bet arī opozīcijas deputātus domāt uz priekšu un neskatīties tajos nopelnos, ko katrs ir solījis ar vairāku desmitu tūkstošu darba vietu radīšanu, kuras saskaitot, diez vai tā ir sanācis beigās... Iepretim tam, ja skatāmies uz bezdarba problēmu risināšanu, pagājušā gada nogalē mēs varam redzēt apmēram 40 tūkstošu jaunu darba vietu rašanos, kas ir reāli skaitļi par to, kādā veidā mēs lēnām, pamazītēm rāpjamies ārā no tās krīzes, kurā bijām nonākuši.

Neviens neapšaubīs to, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts pieaug un vidējais temps ir apmēram plus 4 procenti. Tas ir tieši tāds pats temps, kāds ir tepat blakus kaimiņos un varbūt arī citās Eiropas Savienības valstīs. Eksporta pieaugums ir acīm redzams.

Tātad te var diskutēt gan Šķēles kungs, gan visi citi skeptiķi, bet ir skaidrs, ka eksports pieaug, un to apstrīdēt nevar neviens. Tas rada Latvijā papildu darba vietas, tas ieved Latvijā naudu, ko var tērēt šeit pat, ko ikviens no mums sajūt. Ikviena ģimene, kura strādā, kura strādā ražotnē vai kādā citā pakalpojumu sfērā, šos rādītājus izjūt.

Runājot par darba vietām, tiešām arī pēdējā laikā ir vērojama tendence tām sarukt, un skaidrs ir tas, ka to nav pietiekami. Un skaidrs ir arī tas, ka mums visiem kopā ir jādomā par to, kādā veidā uzlabot šo situāciju. Neskatoties uz to, ka veiksmīgi darbojas mikrouzņēmumu nodokļu pakete... mikrouzņēmumu nodokļi, kas ir radījuši jau vairāk nekā 10 tūkstošus jaunu darba vietu, neskatoties uz to, ka mums ir Eiropas Savienības struktūrfonda atbalsts katrā no augstas pievienotās vērtības programmām, mēs esam spējuši radīt vairākus desmitus jaunu darba vietu. Tie ir 70 miljoni, kas ieplūduši Latvijas ekonomikā! Neuzskaitīšu citas Eiropas Savienības struktūrfonda atbalstītās programmas, kas ir devušas viennozīmīgi pozitīvu tendenci mūsu valsts ekonomikai. Ar to ir par maz. Skaidrs, ka mums ir jādomā vairāk, jādomā, kādā veidā vēl papildus tam visam iegūt kāda veida rezultātu. Un šeit, manuprāt, ar lielisku ideju klajā ir nācis ekonomikas ministrs Artis Kampars, piedāvājot pārdot „Lattelekom” uzņēmumu, Latvijas Mobilo telefonu, varbūt vēl kādu uzņēmumu, kur, izvērtējot valsts funkcijas, redzam, ka mums ir iespēja iegūt finanšu līdzekļus, lai mazinātu bezdarbu, lai radītu jaunas papildu ražotnes, lai radītu to, ka latviešiem ir kur strādāt, lai radītu to, ka latviešiem ir kur atgriezties no Īrijas, Londonas un citām pasaules valstīm. Tas ir svarīgi, jo mēs redzam, ka arī šajās valstīs šodien ekonomika neattīstās vairs tik strauji, kā tas bija iepriekš, un cilvēki meklēs iespēju atgriezties Latvijā. Šis mirklis mums ir jāaizpilda nevis ar skaļiem saukļiem par kašpirovskiem vai kādām citām lietām, bet jāpiepilda ar skaidru, mērķtiecīgu politiku, izmantojot šos finanšu resursus un šo naudu, kur katrs lats Latvijas ekonomikai var dot kaut ko ar plus zīmi.

Tā ka es aicinu tiešām arī opozīcijas deputātus būt konstruktīviem un nākt talkā, lai mēs varētu kopīgi strādāt, uzlabot Latvijas ekonomiku un mazināt bezdarbu, jo tas ir nākamais mūsu darba etaps pēc krīzes novēršanas.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ekonomikas ministram Artim Kamparam.

A.Kampars (ekonomikas ministrs).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie Saeimas deputāti! Ministru prezidenta kungs! Es tiešām runāšu ļoti īsi. Varbūt par dažām neprecizitātēm, kas tika no šīs tribīnes skaļi publiski izteiktas, jo man nav pārliecības, ka, jo sliktāk Latvijai, jo labāk. Tā reizēm izskatās, ka atsevišķiem cilvēkiem šāds princips politiski varētu būt tāds kā vadmotīvs.

Pirmkārt, tie ir skaitļi. Es nezinu, kādi ir tie griezumi un kā Šķēles kungs skatās uz eksporta un importa attiecībām, bet kopējās eksporta un importa attiecības 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu kopumā, ir plus 29 procentu pieaugums eksportā un tikai 8 procenti importā. Man ir grūti pateikt, jo šādi dati parasti no jūsu puses tiek sagrozīti, tāpēc es būtu ļoti priecīgs, ja jūs varētu parādīt, no kurienes jūs šos datus ņemat.

Vēl viens skaitlis. Ļoti precīzs skaitlis. Janvāris. 2011.gads pret 2010.gadu – 51,3 procentu pieaugums kopumā eksportā. Tātad mēs esam eksportējuši par 51,3 procentiem naudas izteiksmē produktus vairāk nekā gadu iepriekš. Tie ir tie skaitļi, kurus katrs no jums var ieraudzīt Centrālās statistiskas pārvaldes datubāzē. Lūdzu, pārliecinieties un, lūdzu, nemaldiniet sabiedrību! Tas ir ļoti būtiski.

Nākamais – par atbalsta programmām, kuras it kā netiek virzītas. Gribas atgādināt, ka augstas pievienotās vērtības programma pie 80 miljonu latu atbalsta tikai pagājušajā gadā (tikai!) tika noslēgta; šobrīd projekts virzās un daudzas ražotnes gan Ventspilī, gan citur Latvijā tiek būvētas un, manuprāt, attīstās.

Šobrīd noslēgusies ir projektu pieņemšana jaunu produktu izstrādes programmā, kurā ir aptuveni 40 miljoni latu tikai inovatīviem ražojošiem uzņēmumiem.

Koģenerācijas atbalsts, dažādi cita veida atbalsti arī, ne tikai no Ekonomikas ministrijas... Šī nauda, par ko runāja premjers, tiek dota intensīvi un šobrīd tieši investēta ekonomikā.

Tātad tie ir tie fakti, par kuriem mēs runājam.

Un nobeidzot. Kolēģi! Tiešām šobrīd uzskatu, ka mums ir daudz vairāk jākoncentrējas uz attīstības jautājumiem, vairāk jāpiedāvā tieši šie strukturālie vai horizontālie reformu plāni, tajā skaitā izglītībā, tajā skaitā darbaspēka kvalitātes uzlabošanā; tur ir pilnīga taisnība. Joprojām mēs dzīvojam kā tajos gados, kad mūsu izglītības sistēma bija pakļauta pašpietiekamībai un prasībai tikai pēc kvantitātes. Šobrīd uzņēmējiem vairs kvantitāte nav galvenais. Ir vajadzīga kvalitāte un spēja konkurēt darba tirgū.

Un tieši šobrīd mēs kopā ar Ministru prezidentu šādas lietas jau risinām Ministru kabinetā kopā ar ministriem, un šīs programmas tūliņ, tūliņ būs visiem redzamas jau detaļās, un esmu pārliecināts, ka 2011.gads tiešām pēc šā grūtā budžeta ieņēmumu un izdevumu samazināšanas perioda... tam ir jābūt par attīstības un straujas izaugsmes iezīmēšanas gadu. Tas ir neapšaubāmi. Par to diskusiju nav, un vienkārši lūgums būtu nedzīvot pēc principa „jo sliktāk Latvijai, jo labāk man politiski”. Tas nebūtu pareizi. Šoreiz mums visiem kopā būtu tomēr jādomā par kopēju attīstību, nevis šauri politiski jāmēģina atrast kādu uti kaut kur kažokā, kas vienmēr ir atrodama.

Paldies. Un vēlu veiksmi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Buiķim.

A.Buiķis (frakcija „Vienotība”).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Godātie kolēģi!

Nu jā... Te jau skan daudzi pareizi teikumi. Divu mēnešu laikā budžetā 90 miljonu latu pārtēriņš. Bet kas bija tad, kad bija tie treknie gadi, kad vajadzēja darīt tā, kā darīja Igaunija, – kad vajadzēja taupīt naudu? Tad arī tika ar pārtēriņu strādāts.

Te ir ļoti konkrētas lietas, ko šobrīd pārmet. Nu, teiksim, viena, ko nepieminēja, ir Džini indekss. Tas no paša sākuma jau tāds ir... Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka starpība starp to, ko saņem bagātākie, un to, ko saņem nabadzīgākie, ir milzīga. Vai tas ir tikai pēdējos divos gados tā noticis?

Sevišķi jārunā par demogrāfiju. Es atceros, Zinātņu akadēmijā pirms apmēram 20 gadiem Latvija noorganizēja vienu Apvienoto Nāciju Organizācijas konferenci, un toreiz tika runāts, ka demogrāfiskās situācijas ziņā Latvija pasaulē bija kādā piektajā vietā no beigām. Lūk, tad visus tos gadus, kad tie, kas tagad sēž opozīcijā, bija pie varas, – tad bija tas laiks! Tad šīs lietas vajadzēja darīt, nevis tagad runāt, ka ir krīzes situācija un ka krīzes situācijā ir vienalga, ko darīt: „Bet, ja mums trūkst naudas, mums ir kaut kādi negatīvi soļi jāsper.” Kur tad šie kungi bija agrāk?

Un mani uzjautrināja tas izteikums par Kašpirovski... Nu, tas ir ļoti skaisti. Es vienkārši domāju – nu kāpēc bija tie Kašpirovska cienīgie gājieni, tās runas par to, ka 500 latu liela caurmēra alga mēnesī un 500 latu pensijas būšot dažu gadu laikā? Kur tad visas tās lietas ir palikušas?

Un es gribu teikt arī to, ka, jā, tā premjera atskaite uz 500 lapaspusēm... Es paskatījos diezgan nopietni, un tās jomas, ko es labāk zinu... Tur, protams, ir ļoti daudz vāju punktu, un tā ir tā lieta, par ko premjers runāja, – ka ir ļoti nopietni jātransformē mūsu pārvaldošā situācija, jo tur tiek sarakstītas iekšā visas lietas, kas tā vai citādi notiek, un tas aizņem milzīgu vietu, un līdz ar to tur milzīga efekta nav.

Un sevišķi, runājot, teiksim, par grēka lietu... Nu, to vajadzēja pirms dažiem gadiem teikt. Īpaši toreiz, kad mums bija daudz naudas un vajadzēja domāt, kā mēs ar šo naudu tiksim galā. Nevis tagad, kad mēs esam ļoti smagā krīzes situācijā.

Un kas man liekas interesanti? Ka tagad parādās tāda netieša tendence... neviens to skaidri nesaka, bet principā parādās tāda tendence, ka vispār jāsagatavo augsne, lai īstā brīdī varētu pārķert lietas, jo acīmredzot tagad tie, kas ir pie varas, to smagāko darbu, tos nepatīkamākos lēmumus būs pieņēmuši, un pēc tam jau cilvēki aizies pie varas un teiks: „Lūk, mūsu pozitīvā darba rezultātā ir tādas grandiozas lietas notikušas!”

Tāpēc es gribu atgādināt to, ko esmu agrāk jau teicis. Jāatceras: ja valsts ir smagā situācijā, tad visiem kopā ir jāstrādā. Un tiešām nevajag tā skatīties: mēs patlaban neesam pie varas. Nu tad noliksim – taisnīgi, netaisnīgi... bet nevis vienkārši tā, lai mēs gūtu kaut kādu personīgo labumu pēc tam... Mēs taču atbildam kopā par valsti! Un tas ir tas vissmagākais.

Un kura ir viena no milzīgām problēmām un kuru mēs ilgi neatrisināsim? Tā ir ražošana! Ražošana tika iznīcināta 90.gadu sākumā, tad 90.gadu vidū. Tagad pie šīs konkurences pasaulē, kad pasaulē ir globāla ekonomika, ir daudz grūtāk to izdarīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

Sveicināti, godātie kolēģi, ministri un Ministru prezident! Klausoties ekonomikas ministra uzrunu, man šķita dīvaini, ka viņš nav paskatījies Valda Dombrovska ziņojuma 1.5.daļu, kur parādās ārējā tirdzniecība, kura apliecina to tendenci, ka imports pieaug straujāk par eksportu. (No zāles: „Viņš taču nelasa!”) Jebkurš var atvērt šo ziņojumu vaļā un 1.5.daļā to var redzēt. Arī Centrālā statistikas pārvalde apstiprina šos datus. Un ne tikai tas! Arī mums, komisijās strādājot, Ekonomikas ministrijas pārstāvji, nākot klajā ar dažādām pozīcijām... tur tiek saturēta norma, ka nākamajos gados eksports pieaugs lēnāk par importu jeb imports pieaugs straujāk par eksportu.

Šodien mēs no valdības puses dzirdējām pozitīvos rādītājus, bet diemžēl tika ignorēti tie negatīvie radītāji, ar kuriem ikdienā mēs saskaramies. Piemēram, varbūt nedaudz pozitīvs ir rādītājs, ko Labklājības ministrija prognozē nākamo 50 gadu laikā, – ka dzīves ilgums palielināsies līdz 80 un vairāk gadiem. Tajā pašā laikā ap 2060.gadu tiek prognozēts, ka Latvijā būs tikai 1,7 miljoni iedzīvotāju, no kuriem darbspējīgie būs puse.

Līdzīgas dažādas negatīvās tendences parādās arī citu ministriju sagatavotajos materiālos, kuras diemžēl šodien nepieminēja. Piemēram, ka augstais bezdarbs – virs 10 procentiem – saglabāsies valstī vēl nākamos gadus, ka šogad tas netiks atrisināts, nedz arī nākamgad. Es ceru, ka vismaz ekonomikas ministrs... Kad viņš atnāks atpakaļ, es varēšu viņam parādīt šo ziņojumu, lai viņš iepazīstas kārtīgi. Un cerams, ka nākotnē ministri runās ne tikai par pozitīviem statistikas datiem, bet arī par negatīvajām problēmām, kas būtu visiem kopā jārisina.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Valdības pārstāvji! Saeima ir tāda īpaša institūcija – vienīgā, kurā es esmu strādājis savā mūžā, kur ar izbļāvieniem komentēt runātāju uz tribīnes skaitās labs stils. Un man nav pilnīgi nekādas problēmas... (No zāles: „Kārtības rullis to ļauj!” Smiekli zālē. Aplausi.) Es jau saku: tas ir labs stils, jo tā apstiprina Kārtības rullis...

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli, lūdzu!

E.Zalāns. Tātad tas ir apstiprināts... Tātad tas ir apstiprināts: tas ir labs stils. Kāda ir šā stila problēma? Šā stila problēma ir tāda, ka tā varbūt mūsu valsti ir novedusi tur, kur mēs esam nonākuši. Jo tad nedzirdēja vienus, tagad nedzird otrus... Jā, tieši to es arī saku: pie tā mēs esam nonākuši! Es domāju, Dombrovska kungs ļoti pareizi teica: „Diskutēsim pragmatiski!” Izbļāvienos pragmatisma pārsvarā nav. Ļoti labi, man patīk... man patīk, ka ļoti daudzas labās ziņas, kas ir ziņojumā... es domāju, tās ir labas un par tām nevajag kaut kā... nevajag īpaši uztraukties, ja tās ir pārāk labas vai pārāk sliktas, bet, manuprāt, valdībai un valdības vadītājam ļoti svarīgi ir saprast, vai tā labā ziņa tiešām ir laba un kāpēc tā ir laba, jo tad var radīt arī nākamo labo ziņu.

Ciparu ir ļoti daudz, pieaug eksports... Ļoti labi Dombrovska kungs komentēja, man tas vairs nav jādara.

Par eksportu. Protams, eksports pieaug. Tā ir ļoti laba ziņa. Problēma ir tā, ka mēs, priecājoties par šo ziņu, nevaram īsti pateikt, kāpēc tas pieaug. Nu, es teiktu no opozīcijas puses, ka tas pieaug tāpēc, ka iekšējais tirgus ir „saspiests” ar valdības politiku, tiem uzņēmējiem nav kur likties, skaidrs, ka viņi eksportē, jo, godātā pozīcija, pareizs eksporta pieaugums ir tāds, ka rodas jaunas darba vietas. Saskaitiet! Es gribu dzirdēt no valdības, cik darba vietu ir radījis eksports? Procenti ir skaisti, bet es gribu dzirdēt par darba vietām.

Mums prasīja: „Kāds ir jūsu piedāvājums?” Nu ko tad piedāvā opozīcija? Mēs piedāvājām... un tas bija Budžeta likuma projektā, kur mēs piedāvājām... 65 tūkstoši, kā teica premjers... tie, kas ir saņēmuši 100 latus kā stipendijas... šādā apjomā subsidēt jaunu darba vietu radīšanu. Tas ir tas, ko dara citas valstis. Jūs to priekšlikumu nepieņēmāt, labi, jums varbūt ir citi priekšlikumi.

Vakar bija tāda interesanta diskusija. Šodien tika pieminēta sociālā budžeta ilgtspēja. Es domāju, ka daudzus vārdus vajag atšifrēt. Kas ir ilgtspēja? Otrā līmeņa pensiju iemaksas samazināšana ir ilgtspēja? Tas turpināsies?

Tas, ka par divdesmit līdz piecdesmit procentiem pensijas samazināšot, esot meli. Labi! Pasakiet, cik procentu liela samazināšana nav meli! Pensionēšanās vecums – 65 gadi. Paldies par šo ziņu! Visi ar to var rēķināties, arī es kā strādājošais.

Par demogrāfiju. Slikti! Es to saku nevis tādēļ, lai kritizētu konkrēti jūs, Dombrovska kungs, bet tādēļ, lai nākamajā ziņojumā, tajā, ko dzirdēsim nākamajā gadā ap šo pašu laiku, jūs ieliktu tomēr savu darbu, savas iniciatīvas attiecībā uz demogrāfiju, emigrāciju un tā tālāk.

Tie vārdi, ko jūs teicāt no tribīnes par to, bija šādi: „Arī citās Eiropas valstīs ir līdzīga situācija.” Nu, un tad? Nu, un tad?! Es dzīvoju Latvijā, un man neinteresē citu valstu situācija šajā griezumā. Es domāju, ka cilvēku aizbraukšana ir zināms protests, to mēs varam neizvērst, bet ir ļoti svarīgi saprast, ka valdība tomēr kaut ko vismaz pasaka šajā jautājumā.

Par konkurētspēju un tiem datiem, par kuriem bija visvairāk izsaucienu tajā Šķēles kunga uzrunā. Nu palasiet paši tos datus! Nevajag to uztvert emocionāli! Tur ir pilnīgi skaidri redzamas četras lietas, kuras ir jāizdara, lai mēs būtu augstāk. Nu, valdība taču to var darīt, es par to, būdams ministrs, pirms diviem gadiem teicu. Mums pat bija ar Kampara kungu līdzīga pozīcija. Nu, es nezinu, kādi tagad tie sasniegumi tur ir.

Es domāju, ka tas, kas šobrīd izskan par uzņēmumu pārdošanu... Protams, tā ir ātra nauda, bet kaut kādā veidā, Olšteina kungs, tā ir zināma bezspēcības atzīšana. Tā ir bezspēcības atzīšana. Tad, kad nevar... (Starpsauciens no zāles.) Mūs cena neapmierināja, mums likās, ka tas pusmiljards tomēr ir par maz. Es nezinu, cik šobrīd piedāvāja, kāds ir piedāvājums. (No zāles dep. J.Reirs: „Jūs jau esat pārdevuši!”)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

E.Zalāns. Un vēl viena lieta. Manuprāt, ļoti svarīgi ir tos vārdus kaut kādā veidā savietot ar darbiem. Bija ļoti laba... man patīk tā ideja par augsta... par Stratēģisko investīciju padomi, ļoti patīk, bet es atceros, ka Dombrovska kungs 2009.gada maijā izveidoja augsta līmeņa padomdevēju grupu. Cik reizes viņi sanāca, lai pasaka Dombrovska kungs. Es atceros – labi, ja divas. Ja šī jaunā padome, tas ir, Stratēģisko investīciju padome, darbosies tāpat, tad tie ir un būs tikai vārdi. Es atbalstu vārdus tad, kad tie ir pozitīvi. Var iemidzināt sabiedrību, bet valdība nedrīkst iemidzināt sevi, un, manuprāt, tas nav labi. Lūdzu, tā nedariet!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Čaklā kungs, vai jums pietiks ar trijām minūtēm? Vārds Ingmāram Čaklajam. (No zāles dep. I.Čaklais: „Vai es drīkstu dzejoli?” Dep. K.Šadurskis: „Tikai savu!”)

 

I.Čaklais (frakcija „Vienotība”).

Labdien, kolēģi! Pirmkārt, paldies Ministru prezidentam par ziņojumu, paldies Ministru kabinetam par darbu. Es novēlu, lai viss labais, ieplānotais izdodas.

Man ir sajūta... Es gribu uzrunāt jūs, kolēģi, un man ir sajūta, ka runās, kas skan no šīs tribīnes, mazliet pietrūkst latviešu literatūras. Tāpēc viens pavisam konkrēts dzejolītis.

„Durvis. Durvis.

Un aiz katrām durvīm – burvis.

Ko viņš tur bur?

Viens bur māju, kurā rīt dzīvosim,

Otrs uzbur zābaku, kuru kājās stīvēsim,

Trešais slaiku gurķi bur,

Ceturtais bur to, ar ko gurķim dur.

Piektais kolbā uzbur tādas slimības,

Ka ir jābur sestajam, kā ar tām cīnīties.

Septītais augšā bur elektriskās paslēpes.

Astotais durvis bur, kas bez atslēgām.

Devītais – durvis.

Durvis, un aiz katrām durvīm – burvis.

Kurš tev ir? Piektais? Sestais? Septītais gads?

Durvis, durvis, un aiz katrām durvīm – burvis.

Viens no viņiem, viens no viņiem, burvjiem,

Esi tu pats.”

Saprotiet to, un lai izdodas! (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā ka ir pienācis laiks pārtraukumam, tad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Bet, pirms mēs reģistrējamies klātbūtnei, vārds paziņojumiem.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas! Lūdzu sapulcēties uzreiz pēc sēdes Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm 106.auditorijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies četri deputāti: Silva Bendrāte... Nav, neredzu. Visvaldis Lācis... Ir. Kārlis Seržants... Nav. Un Inese Šlesere... Nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Tātad turpināsim sēdi un turpināsim debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Labdien, godātie kolēģi! Diezgan nepateicīgs darbs – runāt tūlīt pēc pārtraukuma, bet ar tiem čaklajiem deputātiem, kas ir laikus atgriezušies, labprāt dalīšos savās pārdomās.

Godātie kolēģi! Bija ļoti interesantas debates, un daudz kas no opozīcijas teiktā bija taisnība. Tikai adresāts varbūt ne vienmēr bija īstais, jo, kā mēs saprotam, ir ļoti daudz objektīvu ekonomisku procesu, kuros valdības ietekme ir neliela vai pat neiespējama atsevišķos gadījumos. Tāpēc es vērtēju valdības darbu no tā skatpunkta, ka, atkopjoties no krīzes, valdībai jācenšas savas kompetences ietvaros sabalansēt tādus procesus un veikt tādas darbības, lai šī mūsu atkopšanās no krīzes būtu maksimāli gluda un saskaņota.

Ja mēs runājam, piemēram, par eksporta un importa attiecību, tad ir diezgan loģiski, ka krīzes laikā daudzi mūsu ražotāji, samazinoties ekonomikai, pārtrauca vai samazināja savu ražošanu, un, parādoties maksātspējīgākam pieprasījumam Latvijā, izejot no šīs krīzes, dabīgi, tas ir papildu spiediens uz importu. Tā ka ir jautājumi, ko valdība gan var regulēt, gan nevar. Taču šeit neizskanēja galvenais pārmetums Dombrovskim, kuru, protams, arī es tiešām ļoti vainoju... viņa darbu par to, ka Latvijā bija barga ziema, daudz sniega, sniega izvešana dārga... un visas šīs lietas, ko, protams, valdībai arī vajadzēja atrisināt.

Bet tas galvenais imperatīvs, ko es dzirdēju no opozīcijas puses, pirmkārt, ir tas, ka viss ir slikti. Un otrs – ka nemeklēsim vainīgos. Nu, protams, nemeklēsim vainīgos, jo mēs atceramies: kad kāds no Latvijas premjeriem pirms kāda laika, pirms vairākiem gadiem, teica, ka mēs izmirstam, tad viņu toreiz izsmēja, jo toreiz augstākais imperatīvs bija izsmiet, diskreditēt premjeru, padarīt smieklīgu sabiedrības acīs, tāpēc jāsmejas arī par tādām lietām, par kurām patiesībā būtu jāraud un kurām jāmeklē risinājumi. Tā ka laiki mainās, retorika mainās, mainoties spēlētājiem uz politiskās skatuves. Bet viena lieta gan... Šlesera kungs, man jums ir jāsaka sirsnīgs paldies par jūsu runu, un vienus vārdus, ko jūs teicāt, es izrakstīju sev kā citātu. (No zāles: „Ar zāli nedrīkst sarunāties!”) Šlesera kungs sacīja: „Es domāju, ka ir jāsāk domāt.” Šlesera kungs, no sirds jums to novēlu. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uģim Rotbergam.

U.Rotbergs (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Ministri! Kolēģi! Es gribu paturpināt kolēģa Šadurska domas par šo debašu adresātu. Man liekas, ka valdība ir ļoti apskaužamā situācijā... neapskaužamā situācijā, kad ir vēl arvien jārisina tie īstermiņa uzdevumi, kad ir jārisina krīzes seku likvidācijas problēmas un arī jāieliek valsts ilgtermiņa attīstības pamati. Šeit bija daudz dažādu piemēru. Skanēja runas par to, kas būtu labs citās valstīs un ko mēs varētu mācīties, un vai kādas iespējas mēs esam palaiduši garām.

Un vienkārši man neliela replika. Es gribu atgādināt to, ko šeit minēja par Īslandi, – to, ar kādu cieņu viņi izgāja no krīzes, un to, no kā viņi atteicās. Es gribu atgādināt, ka Īslandē tiesā tos politiķus, kas noveda valsti krīzē.

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamie ministri! Cienījamie deputāti! Vismazāk es gribētu kritizēt personīgi Valdi Dombrovski un viņa ministrus, jo uzskatu, ka profesionalitātes līmenis ir visai augsts. Un ne par velti Dombrovska kungu tiešām augstu vērtē Eiropas ekonomisti un Eiropas ekonomikas eksperti, jo tieši šī valdība ļoti precīzi un zinātniski pamatoti pilda doktrīnu – ekonomisko doktrīnu, kurai tagad priekšroka Eiropas Komisijas ekonomikas politikā. Viņi dara visu, ko tikai spēj. Un es nedomāju, ka mums šeit vajag tieši uz uzvārdiem atsaukties. Nekā personīga, Dombrovska kungs!

Es gribu teikt, ka te ir par ko pavisam citu jārunā. Runa ir par ekonomiskās doktrīnas maiņas nepieciešamību – tās doktrīnas, kura bija mums galvenā 20 gadu laikā. Tagad esošā valdība vienkārši maksā par svešiem rēķiniem. Es nedomāju par to, ka patiešām rūgts tas liktenis, ko viņi ir nopelnījuši. Es domāju par to, ka nākamajai valdībai varbūt arī ar Dombrovska kunga dalību būs jārisina pavisam cits uzdevums, proti, pavirzīties uz Latvijas iekšieni un veicināt nevis Eiropas un starptautisko finanšu aprindu, kā raksta avīzes, intereses, bet tomēr vairāk rūpēties par mūsu ikdienas „kapilāru” dzīvi. Tātad runa ir par to, kā visas šīs labās teorijas, kas patiešām labi īstenojas lielās valstīs un lielos tirgos, reducējas šeit – mūsu, Latvijas, tirgū. Tikai to es gribēju teikt.

Es domāju, ka par tām cenām, kādas mēs maksājam un maksāsim vēl, arī ir jārunā ļoti aktīvi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram, otro reizi.

 

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamais Šadurska kungs! Ja jūs domājat, ka vajag izveidot vēl vienu darba grupu, kas neko nedarīs, tad jūs tā varat domāt, bet man šķiet, ka ir nepieciešams sākt rīkoties.

Šodien neatkarīgi no tā, vai mēs sēžam pozīcijā vai opozīcijā, mēs esam it kā uz viena „Titānika”. Es tikai gribu atgādināt tiem klaigātājiem, kuri te mēģina visu laiku runāt par pagātni. Kuri bija tie politiķi, kas bezatbildīgi aicināja sabiedrību uz referendumu, lai pensijas tiktu palielinātas, kuri bija tie, kas aicināja arodbiedrības un daudzus citus, lai ietu piketēt Kalvīša valdības un citu priekšā? Un tā tālāk. Problēma ir tā, ka Kalvītis nebija gana stiprs savā izlēmībā, lai pateiktu nē. Diemžēl arodbiedrību un citu protestētāju viedoklis guva virsroku.

Bet šodien par pagātni labāk nerunāt. Tā problēma ir viena – vēlreiz demogrāfija un migrācija. Mums ir vairāk nekā mīnus 300 000 cilvēku šodien, kuru pietrūks mūsu ekonomikai. Ja kāds runā par to, kas bija Kalvīša laikā, tad es vienu lietu varu pateikt. Valdībā mēs nediskutējām par bezdarbu, tādas problēmas nebija. Bija tēma – no kurienes ievest strādājošos, no kuras valsts. Un problēma bija tāda, ka visās valstīs pietrūka strādājošo. Un es domāju, ka Vācija tagad mērķtiecīgi sāk iepumpēt savā ekonomikā cilvēkus. Tas ir tas, kas būs nepieciešams arī Latvijā. Mums būs bezdarbnieku armija, kas dzīvos no 100 latiem, bet to, kuri strādā kvalificētu darbu, nepietiks. Un man šķiet, ka šodien ir ārkārtīgi svarīgi domāt par to, kā virzīties uz nodokļu samazināšanu, kādā veidā ievest starptautisko biznesu valstī, kā piesaistīt turīgus cilvēkus, kā piesaistīt to nopelnīto naudu, kas tiek nopelnīta citās valstīs, lai nodokļi tiktu maksāti Latvijā. Cita alternatīva ir daudzkrāsains karaspēks ar strādājošajiem, kas ienāks Latvijā un strādās. Es domāju, ka šodien opozīcijai un pozīcijai ir jāapvienojas un jāpadomā tiešām par to, kā mēs varam šodien cīnīties ar šo problēmu, jo šie 90 miljoni...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Šlesers. ... nav pozīcijas problēma, tā ir Latvijas problēma, kas saistīta ar to, ka mēs dzīvojam no kredītiem šodien, nevis no pašu nopelnītā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Labdien, dāmas un kungi! Vēlos atbildēt uz dažām lietām, kas ir no šīs augstās tribīnes izskanējušas, un arīdzan izteikt dažus novēlējumus valdībai.

Šķēles kungs un Pimenova kungs savās runās pieskārās tam, ka viens no vēlamajiem scenārijiem varētu būt bijusi lata devalvācija. Kolēģi ar pilnu atbildību apgalvoja, ka lata devalvācija nekādā veidā nemazinātu nelietderīgos izdevumus valsts pārvaldē, ka lata devalvācija nekādā veidā neieviestu tās reformas, kas šobrīd jau tiek ieviestas un tiks ieviestas, ka lata devalvācija visvairāk iesistu, lai arī cik tas būtu dīvaini, tieši pensionāriem, ka lata devalvācija būtu viens kapitāls iemesls inflācijai un ka inflācijas rezultātā ciestu visvairāk tieši pensionāri. Šobrīd mēs darām tieši pretējo. Šobrīd mēs esam noturējuši pensijas, pat nedaudz paaugstinājuši, un, lai arī cik tas būtu dīvaini, ir samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis par 1 procentu, un tieši pensionāriem tas ir devis plusu. Nedaudz, bet plusu!

Tieši tas ir panākts, un viņi nav cietuši. Tāpēc es uzskatu, ka lata devalvācija ir nepareizs scenārijs Latvijas ekonomikas attīstībai un tas, ko šobrīd valdība ir izdarījusi, ir pareizi.

Tālāk. Šlesera kungs vairakkārt pieskārās reformu neesamībai un darba grupai, kura tā kā esot, bet neko nedarot. Un tā tālāk un tā joprojām. Bet, jūsu zināšanai, veselā virknē nozaru ir notikušas ļoti nopietnas reformas, kurām neviens nezin kāpēc negrib pievērst uzmanību. Ir beidzot ieviesta sistēma, ka tik tiešām nauda seko bērnam izglītības sistēmā. Ir beidzot ieviests māsterplāns. Par to var diskutēt – labāks vai sliktāks, bet tas beidzot ir ieviests. Cik gadu muļļājās un nevarēja to izdarīt. Puse valsts aģentūru, pat vairāk nekā puse, ir likvidētas. Valsts pārvaldē bijušas nopietnas reformas.

Nacionālie bruņotie spēki... Kolēģi! Nacionālie bruņotie spēki vienu brīdi mums bija izveidojušies tādējādi, ka lielākā daļa bija štābā sēdošie vadītāji, bet mazākā daļa bija zaldāti. Tagad ir tieši otrādāk. Bruņotajos spēkos ir notikusi visnopietnākā reforma.

Arī iekšlietu struktūrās ir notikusi reforma. Tas, ka šobrīd ir likvidēta Policijas akadēmija – ar šo darbu, ar šo studentu izglītošanu, nodarbojas citas augstskolas –, tā ir strukturāla reforma.

Visvairāk, starp citu, tieši strukturāli reformēts ir pats budžets, un to jūs ļoti labi visi saprotat. Tieši budžets ir visvairāk strukturāli reformēts!

Šlesera kungs uzsvēra arī to, ka uzņēmējiem nekādi netiek palīdzēts. 2009.gadā struktūrfondi nonāca pie mūsu uzņēmējiem plus vai mīnus mazāk par 100 miljoniem latu – septiņdesmit (ar „kapeikām”) miljoni latu.

2010.gadā tie jau bija drusku mazāk par 300 miljoniem latu, šogad ir plānots gandrīz miljardu latu struktūrfondos apgūt praksē. Kā var teikt, ka netiek palīdzēts uzņēmējiem?! Gandrīz miljards latu – tā ir ļoti liela nauda, un uzņēmēji būs tie, kas tos struktūrfondus praksē realizēs! Tā ka apgalvojums, ka netiek palīdzēts, ir pagalam aplams.

Kolēģi! Man šķiet, ka mums visiem ir jāsaprot, ka šobrīd Latvijā tiek rakstīta vēsture. Tas, kas ir noticis pēdējos gados, pilnīgi noteikti būs vēstures grāmatās; būs tur iekšā gan trekno gadu režisori, gan arī „Gāzi grīdā!” spiedēji, gan arī tie, kas visas šīs... nu, pārlieku trakās attīstības dēļ problēmās nonākušo valsti glāba no tās situācijas. Man šķiet, ka pret tiem pirmajiem būs vērsts daudz vairāk nopēluma nekā pret tiem otrajiem; tiem otrajiem tiks vairāk teikts paldies.

Es gribu pievienoties gan Ilzes Viņķeles, gan Jāņa Urbanoviča sacītajam un teikt tik tiešām paldies Valdim Dombrovskim par to, ka grūtā brīdī viņš uzņēmās un izdarīja to, kas tajā laikā bija valdībai nepieciešams. Bet kā ceļamaizi priekšdienām vēlos novēlēt to, lai visnopietnākās strukturālās reformas ir tuvākā laika jautājums gan veselībā, gan izglītībā, gan daudzās citās nozarēs, to skaitā arī iekšlietu nozarē. Ir jāturpina un ir jārealizē nopietnas reformas! To tad es vēlos nodot kā ceļamaizi. Un vēlreiz saku paldies, ka ir ļoti daudz kas jau sasniegts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Cienītie kolēģi! Ministri! Es nenācu šoreiz tribīnē, lai runātu par saturu; es atnācu runāt par formu, tieši par šo ziņojumu, kā arī par nākamajiem ziņojumiem, kas parādīsies un kas Saeimā tiks debatēti, un kas ir īstenībā jādebatē.

Es ar bažām gaidu to brīdi, kad Dombrovska kungs nāks ar nākamo uzdevumu, kas ir ielikts likumdošanā. Proti, ir runa par to, kā Latvijas valsts īsteno ilgtermiņa stratēģiju, un es pieņemu, ka ministrijas būs gana čaklas un šī atskaite varētu sasniegt arī 1000 lappuses.

Es vakar vakarā mājās mēģināju vēlreiz pārlasīt 500 lappušu garo tekstu un secināju, ka jābūt ļoti stipram internetam (tāda man tajā brīdī nebija), lai šī atskaite vispār mana datora ekrānā parādītos. Un tad es domāju, ka... Starp citu, piekrītu tam viedoklim, ka Latviju labāku varam pataisīt tikai visi kopā, nevis darbodamies atsevišķi un pārsvarā tērēdami savu enerģiju cīniņā vienam pret otru.

Atceros arī iepriekšējo atskaiti. Kad šeit naktī to lasīja Godmanis, tajā brīdī skanēja dziesma. Šodien pēc tam, kad noklausījāmies Dombrovska kunga atskaiti, atskanēja dzejolis. Tas ir ļoti labi, bet es domāju, ka Saeima varētu piestrādāt... un ne tikai mēs, deputāti, bet arī visa sabiedrība būtu ļoti ieinteresēta saņemt kaut ko ļoti konkrētu, ko varētu analizēt, nevis tikai politiski meklēt, kas ir tur slikts, kas ir šeit slikts. Vai kāds arī no koalīcijas šobrīd var pateikt, kas īsti ir tajā Valdības deklarācijā ierakstīts konkrēts? Tā ir tāda pati kā deviņdesmito gadu vidū, tāda pati kā 2000.gadā... Mainoties valdībām, tā paliek ļoti vispārīga. Atskaite arī ir vispārīga. Man šķiet, ka likumdevējs, tas ir, mēs, parlaments, varētu koncentrēties uz to un paveikt šo uzdevumu, ja reiz Ministru kabinets nevar, vadoties no šā deleģējuma, uztaisīt konkrētus Ministru kabineta noteikumus, ielikt iekšā kādus pieturas punktus vai vismaz blokus, ko tad mēs gribam dzirdēt, lai tā būtu objektīva analīze, kurā valdītu nevis emocijas, bet skaitļi.

Un otrs. Par skaitļiem. Šie mūsu mērījumi... Protams, ir mēģināts gan Nacionālās attīstības plānā, gan ilgtermiņa stratēģijā salikt kaut kādus ciparus, bet šobrīd ir tā situācija... šodien ārkārtīgi labi tas parādījās... Mums ir tie cipari, kādi mums ir, un katrs tos izmanto, kā viņš to māk un grib.

Protams, valdība savā atskaitē paņem tikai labākos ciparus, opozīcija parāda citus ciparus, un tad atkal tiek runāts, vai tomēr nav kaut kā citādāk interpretējams. Es domāju, ka mēs varam aiziet līdz tam, un tas... ir arī ciparu vācēji mums... Tas ir valdības pārziņā, tā ir valsts pārvaldes atbildība – pateikt, ko tad mēs īsti gribam; kādi ir šie mērījumi, pēc kuriem varētu pateikt, uz kurieni valsts iet; kas ir šajā gadā noticis: vai mēs ejam uz priekšu vai mēs ejam atpakaļ. Un tad šīs emocijas noteikti būtu mazākas.

Tāpēc, Dombrovska kungs, es aicinu šajā jautājumā arī izteikt savas domas, un es aicinu arī parlamentu tam veltīt tuvāko laiku, domājot par to, lai visas atskaites, ko šeit klausāmies, būtu ļoti saprotamas un lai Latkovska kungam nebūtu nākamreiz jāsaka, ka valdības mainās, bet atskaites paliek. Tas attiecas arī uz visām citām koncepcijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Guntaram Galvanovskim.

G.Galvanovskis (frakcija „Vienotība”).

Labdien, Ministru prezident! Labdien, ministri! Labdien, godājamā priekšsēdētājas kundze!

Šodien izskanēja vairāki – gan pozitīvi, gan negatīvi – viedokļi par to, kāds tad ir bijis valdības darbs. Un viens no būtiskākajiem momentiem ir tas, ka bija arī šāda replika, ka Valdis Dombrovskis un valdība, un koalīcija ir vienīgie cilvēki, kas skatās uz šo konkrēto darbu, kas ir izdarīts, pozitīvi. Vairākkārt izskanēja, ka pozitīvi domājoši ir tikai daži cilvēki vai maza cilvēku grupa. Bet tā nav patiesība!

Ja mēs apskatām 14.marta laikrakstu „Diena” (es izkopēju to), tad tur lielāko Latvijas valsts uzņēmumu vadītāji vērtēja Valda Dombrovska darbu. Iesaku izlasīt, un jūs noteikti secināsiet, ka tie tomēr nav tikai daži cilvēki, kas vērtē ar labu atzīmi Valda Dombrovska un valdības darbu. Kā mēs redzam, ļoti daudzi ir ielikuši atzīmi 9, 8, 7. Šeit ir izteikušies tādi cilvēki kā „Valmieras stikla šķiedras” finanšu direktors, „Hansa Electronic” valdes priekšsēdētājs, „Tilde” valdes priekšsēdētājs. Un tā es jums varētu turpināt ilgi un ilgi.

Protams, ir arī negatīvi vērtējumi, un, protams, opozīcijas šīs konkrētās replikas ir vietā. Protams, ir nepieciešamas strukturālās reformas, – arī, teiksim, šie uzņēmēji, kas ielika šīs negatīvās atzīmes, ir norādījuši, ka ir nepieciešamas strukturālās reformas. Bet visiem pozitīvajiem vērtējumiem bija viena kopīga iezīme. Es citēšu „Valmieras stikla šķiedras” finanšu direktora sacīto: „Kopumā padarīto darbu vērtējam pozitīvi. Ir redzama pareizā virzība. Sevišķi būtiski ir tas, ka ir izdevies nodrošināt stabilitāti. Valsts kredītreitinga paaugstināšana ir starptautisks novērtējums valdības darbam.”

Un, ja mēs runājam pilnīgi konkrēti, ko tad tas dod uzņēmējam... Runājot ar „Valmieras stikla šķiedras” prezidentu, uzzinājām, ka pirms gada viņiem nebija iespējas izejvielas iegādāties uz pēcapmaksu. Šis kredītreitings nodrošina to, ka ir ticība mūsu valstij, mūsu uzņēmējiem. Šobrīd ir iespējams iegādāties izejvielas uz pēcapmaksu, kas, loģiski, palielina uzņēmēju konkurētspēju – konkurētspēju eksporta tirgos. Un tāpēc paldies Valdim Dombrovskim un viņa valdībai!

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tāpat kā ikvienu Latvijas iedzīvotāju mani – sevišķi mani, kuram ir daudz bērnu un mazbērnu, – ir nodarbinājusi visu laiku šī problēma: kā mēs varētu izglābties no šīs bedres? Es vienmēr esmu izrādījis cieņu Valdim Dombrovskim, un šī mana runa nebūs veltīta tam, lai kritizētu jūs, Dombrovska kungs. Jo jūs uzņēmāties kāpt tajā dziļajā bedrē tad, kad neviens cits negribēja uzņemties kāpt tur iekšā. Tādēļ vien jau mana cieņa.

Tālāk. Pirms trim mēnešiem es vērsos pie Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājas Jaunzemes, pēc tam pie Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieces Žīgures un uzdevu tām vienu tādu jautājumu: „Vai jūs nevarētu dot man ziņas par to, cik – vienalga, vai gabalos, tilpumā vai svarā, – mēs Latvijā ražojam un cik patērējam, cik eksportējam, un cik importējam?” Ir runa par gluži vienkāršiem priekšmetiem. Par tādiem priekšmetiem, ražojumiem, ko mēs esam ražojuši Latvijā cara laikā, pirmās brīvvalsts laikā, Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā un arī padomju laikā un varētu ražot arī tagad. Un es skaitu: visdažādākie apavi, zeķes, apakšveļa, uzvalki, kleitas, jakas, adījumi, kažoki, mēteļi, šalles, cepures, cimdi; viss, kas cilvēkam nepieciešams gulēšanai, – palagi, spilveni, segas, ziepītes (jānomazgā taču rokas, elementāri!) – ziepītes, nevis Plaudes „Kolonnas” miljonāru dārgos, teiksim, Parīzes kosmētiskos līdzekļus, bet nu vienkārši ziepes, un tā tālāk. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Ziepes ražo Saeima!”) Un kur nu vēl lauksaimniecības produkti! Mēs visi zinām, ka mūsu zeme, izņemot trīs apriņķus, agrākos, Zemgalē, kuri ir ideāli piemēroti graudkopībai, ir ideāli piemērota lopkopībai. Es viņām abām to sacīju un arī jums saku. Un mēs zinām, ka šodien 50 procentus cūkgaļas mēs ievedam un varam saražot tikai 50 procentu no liellopu gaļas. Un kur rodas šīs manas šaubas? Diemžēl Centrālā statistikas pārvalde varēja iedot tikai šos datus, bet nevar iedot datus par to, cik mēs paši patērējam no ražotā. Ar to uzreiz beidzās mans mēģinājums meklēt saknes nodarbinātības problēmas atrisināšanai, bezdarba problēmas atrisināšanai. Jo vajag visus šos četrus rādītājus, lai samazinātu...

Es esmu bijis un esmu antiglobālists un antieiropeists un vienmēr esmu teicis, ka tur nevajag iestāties. Kādēļ? Nu tādēļ, ka globālisms un Eiropas Savienība ar vienu roku mums dod, bet ar otru roku mūs žņaudz. To ir pateicis arī Godmaņa valdības padomnieks, ekonomisko zinātņu doktors, bijušā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktors Andris Miglavs, un es viņam piekrītu, ka tas tā ir. To ir pateicis arī pirmais Nobela prēmijas laureāts Pols Samuelsons, kurš pēc Otrā pasaules kara sarakstīja pirmo slaveno mācību grāmatu visu fakultāšu studentiem (man ir krievu un angļu valodā šī grāmata mājās). Proti, viņš saka, ka globālisms... Man beidzās jau laiks? Nē. Ka globālisms var kādai valstij dot, bet citu valsti var ievest izmisumā un satriekt. Tas viss atkarīgs no vēsturiskiem un tautsaimnieciskiem apstākļiem katrā konkrētā zemē. Nevar pateikt, ka tas visur nesīs labumu. Lūk! Un arī Amerikas Savienotajās Valstīs... Piemēram, pasaulslavenā Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta prorektors un Ekonomikas fakultātes vadītājs saka, ka globālisms, ja nav protekcionisma valstī un nav ražošanas, – tā ir nāve. Un arī es esmu tādos uzskatos, nevienu nekritizējot. Tie ir individuāli uzskati. Tie nav manas bijušās frakcijas uzskati. Mēs nevarēsim pastāvēt šajā zemē, ja mēs neražosim to, ko paši varam ražot, un ja nekādu mēģinājumu bezdarbu likvidēt nebūs.

Protams, eksports ir vajadzīgs. Bet, kolēģi, ievērojiet taču to, ka eksporta un importa summa, kopējā summa visā pasaulē, līdzinās nullei. Ja vienam ir pluss, tad otram ir mīnuss. Nekāda cita ceļa nav. Un eksporta nozare nekad nebūs tā nozare, kur var atrast daudz darba vietu. Par to jau pareizi te daži kolēģi runāja. Jo, lai to pievienoto vērtību, zinātnisko, ražotu, tai pašai eksporta ražojošajai nozarei būs maz darba vietu, nevis daudz darba vietu. Un galvenais pašreiz ir nodarbinātība.

Un pašā noslēgumā. Es piegāju pie Jāņa Urbanoviča. Mums būs un būs turpmāk... nebūs nekad samierināmi uzskati nacionālpolitikā. Mēs būsim skarbi pretinieki līdz galam, bet jūs ļoti pareizi pateicāt: nevar visu laiku runāt miermīlīgi un ar tādu... nu, palīdziet man ar to teicienu... miermīlīgu mierināšanas politiku. Ja mēs divarpus miljonus katru dienu... katru dienu dzīvojam uz parāda, tad kā var runāt par ekonomikas stabilizāciju! Nu, nevajag izlikties! Nav nekādas stabilizācijas!

Es domāju, ka mums vajadzīga pilnīgi jauna pieeja domāšanā un vajag skatīties, kas notiek pasaulē un ko mēģina atrisināt.

Amerikas Savienotās Valstīs... tās ziņas es uzzinu tepat mūsu lieliskajā Saeimas bibliotēkā, piecu gadu laikā lasot... Nekur nav jāiet, palasiet!

Sēdes vadītāja. Lāča kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

V.Lācis. ... Ir tikai trīs cilvēki bijuši... Viens publicists, Tomass Frīdmans, un divi profesori...

Sēdes vadītāja. Lāča kungs, jūsu laiks ir beidzies!

V.Lācis. ... Tūlīt beigšu. Drusku... Piedodiet!

Divi profesori un viens publicists, kas 2002.gadā spēja pateikt, ka pasaule iet uz ekonomisko elli.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamais Ministru prezidenta kungs! Godājamie kolēģi! Es runāšu īsi. Zemnieki runā īsi. Tā ka es savas minūtes dāvinu, Lāča kungs, jums!

Un tātad īsi un kodolīgi. Es tiešām esmu dziļi gandarīts, un es šodien pievienojos mūsu opozīcijas kolēģa Zalāna viedoklim. Tad, kad mēs nākamajā gadā klausīsimies Dombrovska ziņojumu, es domāju, būs labāki rezultāti. Un es domāju, ka vēl mēs pēc tam... Arī aiznākamajā gadā, kad klausīsimies Valda Dombrovska ziņojumu, tie būs vēl labāki.

Tātad strādāsim tā, lai mēs šos ziņojumus klausītos visus šos gadus, visu šo Saeimu, un Zaļo un Zemnieku savienība to apstiprina.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vēlas vēl ko piebilst?

Tātad, ja nekādu piebilžu nav, jautājums ir izskatīts.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Biodegvielas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – valsts autoceļa A12 (maršruts E22) Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza–Terehova (Ludza–Nirza) 129,300.–147,100.km rekonstrukcijai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Pimenova, Rasnača, Bērziņa, Dzintara, Laizānes, Dombravas un Cilinska iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Pret” ir pieteicies runāt deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Šis deputātu ierosinājums, protams, varētu raisīt lielu sabiedrības atzinumu, un, protams, arī es šeit nenācu, lai aizstāvētu azartspēles un teiktu, ka tās ir kādam cilvēkam vai mūsu valstij kopumā ļoti pozitīva zīme.

Es vairāk gribu runāt par to, ka, protams, šis jautājums arī pozīcijā, koalīcijā, ir spriests un kopā ar budžeta paketi jau... Tagad pie budžeta grozījumiem arī šis jautājums jau ir ticis skatīts komisijās, tieši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un līdz ar valdības budžeta grozījumu paketi šis jautājums nonāks balsojumā arī Saeimā.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šobrīd šo likuma grozījumu, jo mēs nevaram šos jautājumus skatīt atrauti no kopējā valsts budžeta. Protams, tie deputāti, kuri ir iesnieguši šo likumprojektu, arī noteikti rūpējas par valsts budžeta ieņēmumiem, bet mans aicinājums tomēr būtu tiem deputātiem, kuri atrodas valdošajā koalīcijā, skatīties uz šo likumprojektu vairāk kā uz pārmērīgu nodokļu celšanu, jo šajā gadījumā tie ir simts procenti, un, mūsuprāt, arī ekonomiski, protams, ir jāvērtē tas – ikviena uzņēmēja, ikviena ieguldītāja tiesiskā paļāvība, skatoties uz to, kādā veidā tiek rēķinātas naudas plūsmas uzņēmumos, kā arī viss pārējais, lai šo nodokļu pieaugums būtu pakāpenisks, prognozējams un lai tas neapdraudētu arī citu nozaru eksistenci, ja mēs radīsim šāda veida precedentus, ka varam tik būtiski paaugstināt nodokļus vienai konkrētai nozarei.

Vēlreiz atgādinu, ka noteikti neiestājos par to, ka azartspēles ir kas labs priekš mums vai priekš mūsu valsts, bet tomēr skatīsimies pragmatiski un prognozējami no mūsu valsts politikas viedokļa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Imants Parādnieks pieteicies runāt „par”.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Sākumā par piedāvātā likumprojekta fonu. Jau februāra pirmajos datumos, pirms valdība nāca klajā ar priekšlikumiem budžeta papildu konsolidācijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tika likts priekšā nākt ar iniciatīvu par divkāršu nodokļu palielinājumu spēļu automātiem. Iesniegumā tika arī norādīts, ka nepieciešama dinamiska rīcība, lai azartspēļu lobiji nepaspētu iedarbināt savas ietekmes sviras.

Pēc pāris nedēļām finanšu ministrs deva savu atzinumu par šo iniciatīvu: nodokļu palielināšana tieši divkāršā apmērā var negatīvi ietekmēt budžeta ieņēmumus būtiska spēļu automātu skaita samazinājuma dēļ. Un visai drīz arī publiski paziņoja par pasākumu plānu budžeta papildu konsolidācijai, iekļaujot tajā arī azartspēļu nodokļa palielinājumu spēļu automātiem par 50 procentiem.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā gan vēl tika piedāvāts pieņemt šādas izmaiņas nekavējoties, nevis atlikt uz 1.jūliju, tādējādi vismaz trīs mēnešus iegūstot papildu ieņēmumus, tomēr komisijā nosprieda, ka nodokļa palielinājums par 50 procentiem ar 1.jūliju ir labs sākums.

Savukārt vēl pēc neilga laika Finanšu ministrija, vairākām Saeimas komisijām prezentējot konsolidācijas plānu, jau bija nosliekusies par labu tikai 10 procentu lielam nodokļa palielinājumam spēļu automātiem – ar argumentu, ka tas došot vislielāko fiskālo ietekmi divu gadu garumā.

Acīm redzami, ka azartspēļu biznesā ieinteresētie bija pamanījušies izmantot savu ietekmi. Šāda nostādnes maiņa liecina par nekaunību. Atšķirībā no azartspēļu lobijiem vienkāršam cilvēkam laikam jau nav iespēju draudzīgi ietekmēt valdības lēmumus.

Finanšu ministrijas aprēķinus pārbaudīju, tie ir kļūdaini un balstīti uz nepamatotu pesimistisku prognozi. Iespējams, ka likumprojektā iekļautais aprēķins par pozitīvu fiskālo ietekmi (vairāk nekā 10 miljoni) ir pārlieku optimistisks, tomēr... Arguments par to, ka būtisks nodokļa palielinājums sagraušot nozari, jau dzirdēts no Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas kopš 2003.gada, kad tās ilggadējā vadītāja prognozēja pēc nodokļa palielinājuma strauju automātu skaita samazinājumu un attiecīgi ieņēmumu kritumu, taču notika citādi. Kopš nodokļa palielinājuma ieņēmumi ir tikai būtiski auguši par desmitiem miljonu latu gadā. Precedents, ka nodoklis spēļu automātiem palielināts par 100 procentiem, jau bijis. Tāds lēmums tika pieņemts 2005.gadā, kad likme pakāpeniski tika palielināta no 840 latiem uz pašreizējo – 1680 latiem gadā; tas budžetā piecos gados kopumā deva aptuveni 45 miljonus latu lielus papildu ieņēmumus. Un tas tā notiek, neskatoties uz vispārējo krīzi un apgrozījuma kritumu kopš 2008.gada!

Ieņēmumi no spēļu automātiem sastāda aptuveni 75 procentus no visiem kopējiem azartspēļu jomas ieņēmumiem. Nodoklis spēļu automātiem nav mainīts gandrīz sešus gadus. Pa šo laiku būtiski cēlušies visi nodokļi, tikai azartspēļu joma kā tāda svētā govs palikusi neskarta. Par to, ka treknums no šīs gotiņas piena ir nosmeļams, liecina fakti.

Pirmais. Austrijā nodoklis par spēļu automātiem pārsniedz 500 latu mēnesī; tagad kaimiņos, Igaunijā, kur visi citi nodokļi ir zemāki nekā Latvijā, nez kāpēc tas ir divas reizes augstāks – 315 lati mūsu pašreizējo 140 latu vietā.

Otrais. Atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajiem datiem ekonomiskā situācija uzrāda stabilu izaugsmi. Tāpat tas bijis iepriekšējos laikos, kad nodokli palielināja: azartspēļu jomā palielinās apgrozījums un aug spēļu automātu skaits.

Trešais. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas vadītājs presē ir izteicies: kaut arī likums noteic, ka no katra lata, kas iemests automātā, vismaz 80 santīmi ir jāatdod atpakaļ klientam, Latvijā spēļu zāļu saimnieki ir dāsnāki, un veiksmes meklētāju makos nokļūstot līdz pat 90 procentiem no automātos atstātās naudas.

Protams, šis būtu tikai pirmais solis valstij tik nepieciešamo finanšu resursu izcelšanā no azartspēļu jomas un ceļā uz šīs jomas sakārtošanu veselīgas sabiedrības vispārējās interesēs.

Ceru, ka, lai arī kādi būtu valdības pārstāvju pseidoargumenti, deputāti, izšķiroties par prioritātēm, nostāsies nevis kopā ar „vienroču bandītu” raustītājiem un to „nokāsējiem”, bet gan bērnu, māmiņu, pensionāru un nacionālo uzņēmēju pusē.

Kolēģi! Es šodien aicinu nevis pieņemt sagatavoto likumprojektu, bet nodot to atbildīgajai komisijai – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai – un tad argumentēti atrast vislabāko veidu, kā no azartspēļu nozares valstij gūt vislielāko sabiedrisko labumu gan tās ierobežošanas, gan finansiālo ieņēmumu ziņā.

Lūdzu, atbalstiet to!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens – „pret”. Tātad jautājums jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Parādnieka, Pimenova, Rasnača un citu iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - nav, atturas - 65. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zalāna, Šlesera, Strodes, Šķēles, Ulmaņa un Bekeša iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Rita Strode.

R.Strode (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! 1.aprīlī stāsies spēkā jaunais elektroenerģijas tarifs, kas kopā ar pievienotās vērtības nodokli sadārdzināsies apmēram par 30 procentiem. Plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka šā tarifa palielināšana skars aptuveni 96 procentus mājsaimniecību. Un ir skaidrs, ka visvairāk šī problēma, šie tarifi, skars daudzbērnu ģimenes un ģimenes ar bērniem.

Vairāk nekā 30 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir parakstījušies pret elektroenerģijas tarifu celšanu, bet diemžēl Ekonomikas ministrija, kas ir „Latvenergo” kapitāldaļu turētāja, neieklausījās iedzīvotāju viedoklī un negrasās atteikties no savas ieceres. Tamdēļ, cienījamie kolēģi, aicinu jūs labot kļūdas, kuras tika pieļautas pagājušā gada nogalē, un atgriezties pie samazinātās PVN likmes elektroenerģijai. Samazinātā PVN likme ir daudzās Eiropas Savienības valstīs. Piemēram, Grieķijā - 13,5 procenti, Lielbritānijā - 5 procenti, Itālijā - 10, Īrijā - 13,5, un šo sarakstu varētu turpināt.

Kolēģi! Šobrīd iedzīvotājiem tiešām klājas ļoti smagi: inflācija žņaudz visus un it sevišķi ģimenes ar bērniem. Tamdēļ aicinu jūs atbalstīt „Par Labu Latviju” frakcijas deputātu priekšlikumu - atjaunot samazināto PVN likmi elektroenerģijas piegādei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret”. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zalāna, Šlesera, Strodes, Šķēles, Ulmaņa un Bekeša iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - nav, atturas - 53. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andra Bērziņa, ievēlēta no Vidzemes, iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam atvaļinājumu šā gada 10.martā. Tas arī tika izdarīts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Tiesībsarga Jura Jansona zvērests (svinīgais solījums)”.

Es aicinu Juri Jansonu dot zvērestu vai svinīgo solījumu. Lūdzu!

J.Jansons (tiesībsargs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti!

Es, Juris Jansons, uzņemoties tiesībsarga pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un zvēru būt godīgs un taisnīgs, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un starptautiskajiem līgumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es vēlu jums veiksmi, šo ļoti atbildīgo amatu veicot. (Aplausi.)

 

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Daces Jansones apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja lūgumu par Daces Jansones apstiprināšanu Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija ir uzklausījusi pretendenti un Augstākās tiesas priekšsēdētāju un, aizklāti balsojot, nolēmusi atbalstīt minēto lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt Daces Jansones apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Daces Jansones apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Aivai Zariņai”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu padomes priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča ierosinājumu piešķirt Goda tiesneša nosaukumu bijušajai Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnesei Aivai Zariņai. Tātad Juridiskā komisija ir izvērtējusi Aivas Zariņas veikumu. Jāatzīst, ka Aiva Zariņa ir tikusi apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni un tieslietu sistēmas 1.pakāpes godazīmi. Juridiskā komisija ir, aizklāti balsojot, atbalstījusi Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Aivai Zariņai. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Aivai Zariņai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Aivai Zariņai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojums ir atklāts. Lūdzu_rezultātu! Saprotu, ka sistēma nav nostrādājusi.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Tomēr balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Deputātu pieprasījumi”.

Deputātu Šķēles, Šlesera, Zalāna, Kučinska un citu pieprasījums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par nepietiekamiem drošības pasākumiem iedzīvotāju personas datu aizsardzībai”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Pieprasījums tika izskatīts un ar balsojumu 6 „par” un 10 „pret” tika noraidīts. Šajā sēdē Kampara kunga sniegtās atbildes bija pārliecinošas. Mēs tātad guvām priekšstatu par šo sistēmu, kā tā darbojas, un arī nebija tādu ziņu, ka būtu notikusi šo personu datu ļaunprātīga iegūšana un izmantošana.

Līdz ar to es aicinu komisijas vārdā šo pieprasījumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi!

Kā jau Brigmaņa kungs teica, Pieprasījumu komisija tiešām noraidīja šo pieprasījumu, lai gan 6 no klātesošajiem opozīcijas deputātiem balsoja „par” pieprasījumu.

Un es gribu no savas puses nedaudz arī motivēt, kāpēc bija šāds viedoklis... Varbūt daļa arī no pozīcijas, ne tikai no opozīcijas deputātiem varētu ieklausīties?

Es domāju, ka Čepānes kundze kā viena no aktīvākajām Pieprasījumu komisijas dalībniecēm, kurai vienmēr ir viedoklis, noteikti varēs izteikties šodien un pateikt savas domas, kāpēc viņa nepiekrīt opozīcijas viedoklim.

Redziet, ja mēs runājam par šo tautas skaitīšanu, tad mēs zinām to, ka tauta tiek skaitīta reizi desmit gados. Šī ir pirmā reize, kopš Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā, kad notiks tautas skaitīšana. Diemžēl tīri tehniski, vismaz pirmajās dienās, bija radušās problēmas. Tās nebija tādas kā Neo laikā, bet problēmas ir bijušas, un noteikti nekāda liela traģēdija nav notikusi. Tomēr visā šajā skaitīšanas procesā ir radušies jautājumi, uz kuriem es personīgi neesmu saņēmis arī vēl joprojām atbildi.

Par tehniskām lietām noteikti var runāt tehniķi un pateikt, ko mēs varam uzlabot, un šis tā sauktais IT sektors, e-paraksti un viss pārējais - tas attīstās, un vienmēr būs kādi progresi. Bet ja mēs runājam par būtību, tad būtība ir sekojoša, ka tautas skaitīšanai ir atvēlēts budžets veselu 6 miljonu latu apjomā. Tā ir sanācis, ka viens no uzņēmumiem, kuram ir ļoti draudzīgas attiecības ar „Vienotību” vēl kopš priekšvēlēšanu laika - GfK kompānija -, ir saņēmusi apmēram 3 miljonus latu maksājumu par tautas skaitīšanu. Lai gan man tika precizēts, ka tie nav 3 miljoni, bet tie ir „nieka” 2,7 miljoni latu, es gan domāju, ka arī 2,7 miljoni ir gana liela nauda.

Noteikti ir bijis konkurss, noteikti viss ir pareizi, bet bažas rodas jautājumā, vai šī samaksa ir tiešām pamatota. Jo tā nu ir sanācis, ka jau pirmās nedēļas laikā, skaitot Latvijas sabiedrību, tie, kuri ir piereģistrējušies... jau ir konstatēts, ka caur internetu ir piereģistrējušies 650 000 iedzīvotāju. Kā teica Žīgures kundze, varētu būt tehniska kļūda no 1 līdz 3 procentiem, kur kāds kaut ko ir sajaucis reģistrējoties, bet to visu var konstatēt. Nav tik daudz to cilvēku, kuri ir kļūdījušies, bet kļūda ir iespējama. Taču publiski ir izskanējusi informācija... Tad, kad GfK kompānijas pārstāvjiem uzdeva jautājumu, vai viņi plāno samazināt savas izmaksas no šiem saņemtajiem 2,7 miljoniem, jo viņiem būs jāskaita mazāk Latvijas iedzīvotāju, tad argumentācija bija tāda: „Nē, nē, nekādā gadījumā! Šī nauda ir nepieciešama visa, lai mēs varētu skaitīt!” Un, ja viena ceturtā daļa cilvēku jau ir reģistrējusies bez GfK kompānijas, tad man šķiet, ka būtu ārkārtīgi svarīgi zināt, vai šos 25 procentus no kopīgi saņemtās naudas, ko saņēma šī kompānija, valsts saņems atpakaļ vai varēs ieturēt, neapmaksājot šo rēķinu.

Godājamie kolēģi, 2,7 miljoni... Ja 25 procentus mēs atskaitām, tad runa ir par ļoti, ļoti lielu naudu - apmēram 700 tūkstošiem latu jeb vienu miljonu eiro. Ja mēs varētu ietaupīt, tas būtu tiešām labs darbs. Un es gribētu, lai šodien arī Kampara kungs nāktu šajā tribīnē un skaidri pateiktu (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Kam? Stendzeniekam jāpasaka?”), ka viņš nodrošinās, ka GfK netiks samaksāts 1 miljons eiro jeb apmēram 700 tūkstoši latu. Runa ir par darbiem, kurus veic „Jaunā laika” sabiedrotie, „Vienotības” sabiedrotie. Tā ka es aicinu šajā gadījumā darīt visu iespējamo, lai tiešām netiktu pārmaksāts par šo tautas skaitīšanu un lai nodokļu maksātāju nauda neaizietu pie cilvēkiem, kuri tiešām ir ļoti draudzīgās attiecībās ar pašreiz pie varas esošajiem politiķiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Ja mana runa būs mazliet ne par tēmu, es aicinu to man piedot, jo pēc būtības tas, ko tagad teikšu, vairāk gan vēlējums ekonomikas ministram, kā sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi pēc tam, kad tiks apkopoti tautskaites rezultāti un tiks lemts, kāda ir to ticamība, ar tiem strādāt.

Godātie kolēģi, es domāju, ka Eiropas Savienības regula par tautas skaitīšanu ir dziļi savos pamatos nepareiza. Ja mēs rīkotu tautas skaitīšanu Somālijā, Angolā vai līdzīgā attīstības pakāpē esošās zemēs (No zāles dep. V.Agešins: „Zimbabvē!”), tas būtu ļoti lietderīgi. Ja mēs tautas skaitīšanu rīkojam Eiropā, tad mums ir jāsaprot, vai mēs veidojam izlasi vai pārbaudām pašu ģenerālkoku (es runāju, lietojot statistikas terminoloģiju). Lai piereģistrētos tautskaitē elektroniski, personai bija jābūt iekļautai Iedzīvotāju reģistrā, jo pretējā gadījumā viņa nevarēja to izdarīt. Ne pie vienas personas, kura nav iekļauta Iedzīvotāju reģistrā, tautas skaitītājs neatnāks, jo viņš vienkārši nezina, ka turp ir jāiet. Līdz ar to tautas skaitīšanas rezultāti, nenoliedzami, būs mazāk precīzi nekā Iedzīvotāju reģistra pašreizējie dati. Un, ja mēs to interpretēsim kā ļoti liela mēroga statistisku aptauju, tad tas ir labi un pareizi, bet, ja mēs uzskatīsim, ka tie ir kopējie, pilnīgie dati par Latvijas Republikas iedzīvotājiem, tad tā būs liela kļūda. Tāpēc man ir aicinājums ekonomikas ministram, lai, kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājot pie šo rezultātu apkopošanas un interpretācijas, būtu... nu, tāda veiksmīga uzraudzība pār šo procesu. Protams, šajā tautskaitē ir arī ļoti labas lietas, kaut vai jautājumi par mājokļa kvalitāti; tajā ziņā tiešām varēs iegūt saturīgus datus. Bet patiesībā Latvijas Republikas iedzīvotāji šeit netiks saskaitīti, šie būs gauži neprecīzi dati.

Protams, mēs varam runāt arī par daudzām kļūdām, kas šajā procesā ir bijušas, gan par atklātību un personas datu aizsardzības jautājumiem, gan arī par to, kas, man šķiet, ir ļoti sāpīgi, - ka 2011.gadā Latvijā Centrālā statistikas pārvalde ir faktiski, manā izpratnē, pārkāpusi Valsts valodas likumu, strādājot bilingvāli. Šīs lietas... Nedomāju, ka tā ir ekonomikas ministra vaina, bet domāju, ka Ekonomikas ministrijai, uzraugot šo valsts pārvaldes iestādi, vajadzētu pievērsties arī šiem jautājumiem.

Tas, ka šodien mēs izskatām šo pieprasījumu, ir loģiski un pareizi. Tas ir opozīcijas darbs: tikko kā gadās kaut kas, tā tūlīt prasīt ministra politisku atbildību vai nomaiņu. Protams, piekrītu Brigmaņa kungam un komisijas vairākuma viedoklim, ka šis pieprasījums ir noraidāms; vairāk gribēju dalīties savās pārdomās par to, ka Latvijai, vienai no Eiropas Savienības dalībvalstīm, vajadzētu meklēt sabiedrotos, lai šīs statistiskās muļķības Eiropas mērogā turpmāk mazinātos vai nenotiktu vispār.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Pagājušajā reizē, kad motivēju iesniegto pieprasījumu, debašu laiks bija tikai 3 minūtes, un, protams, vajadzēja ļoti kompakti pamatot, kāpēc opozīcijas deputāti par to ir noraizējušies. Un, kā jau arī pilnīgi pareizi atzīmēja kolēģis Šadurskis, opozīcijai tajos brīžos, kad tiek pieļautas rupjas kļūdas no attiecīgi valdošās koalīcijas kāda ministra puses, tās ir jāaicina novērst.

Vai mēs sasniedzām vismaz kādu mērķi? Es domāju, ka jā, visnotaļ jā! Sabiedrība uzzināja daudz ko jaunu, un šeit ir jāizsaka atzinība: paldies ekonomikas ministram, jo tika palabota elektroniskās reģistrēšanās kārtība attiecībā uz termiņiem. Tika saprasts, ka tā ir kļūda, ka tā ir izgāšanās ar šo datu vieglo pieejamību, un, es domāju, tas bija pareizs risinājums, ka tika dotas papildu dienas - papildu dienas, kuru laikā cilvēki arī varēja veikt šo reģistrāciju.

Bet man šoreiz būtu jautājums vairāk pirmajam runātājam šajā sakarā - Brigmaņa kungam. Es saprotu, ka Brigmaņa kungam kā kārtīgam koalīcijas partnerim ir stingri jāievēro koalīcijas līgums, norunas un tā tālāk, bet, tā kā es neesmu attiecīgās komisijas loceklis, tad man tomēr gribas zināt, vai tika izvērtēti arī šie blakusapstākļi, jo par tiem es nedzirdēju nevienu teikumu jūsu uzstāšanās laikā. Jo tie blakusapstākļi, par kuriem runāja arī kolēģis Šlesers, tomēr ir būtiski, un varbūt ministra kungs šā pieprasījuma sakarā sniegs kaut kādu pārliecinošu atbildi. Un, ja tā būtu noticis, kā tas ir noticis tajā laikā, tajos astoņos gados, kad es biju ārpus politikas, tad droši vien valdošajiem tas būtu „pierakstīts” noteikti, ja vien abi vienlaikus nebūtu pozīcijā - „Jaunais laiks” un Tautas partija. Tad būtu pierakstīts viss, ko vien var.

Nu tātad - kādi ir tie fakti?

Tātad kompānija GfK veica priekš „Vienotības” reklāmas kampaņas socioloģijas. Tas notiek vēlēšanu laikā. Skaidrs: ir jāzina, ko tautai pastāstīt. Kampaņa un socioloģija ir ļoti skaidra: vai labāks ir Valdis Dombrovskis vai sliktāks ir Jānis Urbanovičs? Šī aptauja kļūst par vēlēšanu kampaņas centrālo elementu. Līgums ir slēgts starp GfK un „Jauno laiku”.

Pēc tam... nu tā gadās... Vēlēšanas ir beigušās, mandāts un uzticība Valdim Dombrovskim ir pietiekama, un acīmredzot var aizmirst par kaut kādām ētikas un morāles lietām. Un ar šo kompāniju pēc tam tiek noslēgts līgums - jau tieši „Jaunā laika” ekonomikas ministra pakļautībā esoša valsts iestāde noslēdz līgumu, kurš veiks šo tautas skaitīšanas apkalpošanu. Labi! Es pagājušajā reizē tā arī teicu: pieņemsim, ka tā bija sagadīšanās. Bet, ja es te paskatos tālāk, kas tiek darīts, tad, izrādās, arī tagad GfK veic priekš „Vienotības” socioloģiju, tikai šoreiz ir noslēpusies zem Ščipčinska kompānijas, kurai ir līgums ar „Vienotību”.

Tātad šeit, dabiski, rodas jautājumi: vai šīs reklāmas un tās socioloģijas, kas notiek šobrīd, vai tās ir par tirgus cenu? Vai gadījumā tirgus cena ir jau iekalkulēta tajā dārgajā socioloģijā, par kuru tie 25 vai vairāk procenti, par ko runāja kolēģis Šlesers, droši vien netiks atgriezti atpakaļ valstij? Šis nav... Tā nav nejaušība! Tā nav sakritība! Es pagājušajā reizē atļāvos teikt - tas ir veikals.

Ja tas... būtu atkal vienīgie. Nē, ir vēl! Ir vēl nākamās lietas. Ščipčinska kungam daļēji piederošā sabiedrisko attiecību kompānija „Refute” turpina savus labos darbus. Un atkal tieši jūsu reklāmas kampaņas galvenais cilvēks dabū pasūtījumu „Latvenergo” sakarā. Pie tam, ja tas „Latvenergo” pasūtījums būtu bijis tādā veidā, ka „Latvenergo” veiktu milzīgas cenu aptaujas par lētāko, labāko pārraidīšanas vai iepirkuma procedūru... Nekā tamlīdzīga! Tajā brīdi, kad ir jānotur ministra reitings, jo tas „Latvenergo” tarifu jautājums, par to runāja arī kolēģe Strode šodien, - tas, es domāju, ilgi vēl paliks cilvēku atmiņā. Tajā brīdī, protams, nav svarīgi, cik tu samaksā... Galvenais, lai ātrāk ir šī PR kampaņa: cik ļoti laba ir šī tarifu celšanās un cik tas būs labi, ka maksās... vairāk maksās tie turīgākie, bet mazāk turīgie - noteikti ne; visi tiek aicināti iekļauties 100 kilovatos un tā tālāk, un tā tālāk. Un atkal tas ir tas pats cilvēks, kas ir taisījis jūsu reklāmas kampaņu. Un tad man ir jautājums: Brigmaņa kungs, vai jūs speciāli, apzināti, neskatījāties uz tām lietām, vai varbūt izdevās tomēr drusku par šīm lietām parunāt? Tās ir svarīgas lietas. Tās ir ļoti svarīgas lietas, un es aicinātu arī ministru nākt un sniegt šeit pārliecinošu skaidrojumu.

Un visbeidzot, tā kā es esmu pārliecināts, ka ministrs noteikti nāks un sniegs šo skaidrojumu, vēršos pie ministra. Ministra kungs, jūs pirms tam, kad bija jautājums par Valda Dombrovska ziņojumu, kvēli runājāt par iespējamu manu nezināšanu par skaitļiem. Vai jūs nevēlētos vēlreiz ieskatīties importa un eksporta bilancēs un skaitļos?

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Protams, ir tā, ka pieprasījums ir opozīcijas metode, kā strādāt. Taču jāteic, ka šķiet, ka šajā sistēmā tomēr kaut kas arī nav līdz galam pārdomāts, jo ikviena koalīcija nolemj noraidīt visus pieprasījumus, lai kādi tie būtu. Un laikam pieprasījumu atzīt par pieprasījumu var tikai kādā brīdī, kad valdība jau ir tuvu sabrukuma stadijai, kā to pierāda jau līdzšinējā prakse.

Var uzdot jautājumu ministram, taču to var izdarīt tikai pulksten 17.00, un faktiski... teiksim, šinī gadījumā sabiedrības uzmanības šiem jautājumiem trūkst.

Līdz ar to, izmantojot šo iespēju, es aicinu Saeimas Prezidiju un Juridisko biroju pārdomāt, vai nav nepieciešamas kādas izmaiņas šajā sistēmā, jo ministru atbildes uz deputātu jautājumiem ir īstenībā ļoti svarīga demokrātijas sastāvdaļa.

Bet, runājot par konkrēto pieprasījumu un ņemot vērā, ka Kampara kungs apsolīja atbildēt uz Šķēles kunga jautājumiem, mēs aicinām Kampara kungu izmantot šo iespēju un tomēr pastāstīt arī par to, kādēļ šajā skaitīšanas procesā tika ieviesta divvalodība un kā tas sakrīt ar Latvijas normatīvajiem aktiem, un kāda ir varbūt ministra vai darbinieku atbildība par šo lietu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Cilinska kungs! Es saprotu, ka pulksten pieci vakarā - tas ir par vēlu, lai atnāktu uz Sēžu zāli un normāli turpinātu savu darba dienu. Protams, tas ir ļoti grūti - ierasties un strādāt ar ministru atbildēm.

Nepiekritīšu arī apgalvojumam, ka nekad praksē nav realizējies pieprasījumu process ar sekmīgu rezultātu. Man atmiņā stāv Jēkabsona kungs, man atmiņā stāv Jaundžeikara kungs... Tur patiešām par likumu pārkāpumiem... Un neaizmirstiet, ka pieprasījuma procedūra ir procedūra, kura tiek piemērota tad, kad tiek konstatēts, ka ministrs ir pārkāpis kādu no likumiem; tad ar šo procedūru ir iespējams paātrināt ministra demisiju. Gadījumos, kad jūs paši tā sakāt: „Nu kāpēc ir sanācis tā, ka ir leģitīmi atļauta tur bilingvāla aptauja?” - vai gadījumos, kad ir bijusi vēlme pievērst uzmanību kādiem procesiem, kā rezultātā uzmanība ir pievērsta un situācija uzlabojusies... Tas nav domāts šādiem gadījumiem. Pieprasījuma procedūra tik tiešām nav domāta šādiem gadījumiem. Tā ka izmantosim katru no procesiem tam mērķim, kam tas ir domāts!

Savukārt, atbildot uz Šķēles kunga apgalvojumu, jāteic: jā, protams, neviens nekad nav šaubījies par to, ka Šķēles kungam ir ļoti laba izpratne un iemaņas atrast, konstatēt un dažādi apspriest korporatīvas saites, kā kurš uzņēmums ar ko kaut kad pagātnē un kā ir vai nav strādājis. Tik vien gribu apgalvot, ka nešķiet, ka jel kaut vienā no pieminētajiem gadījumiem ir pārkāpts likums. Un tas, kas ir noticis, ir noticis pietiekami korekti un loģiski. Nav Latvija nezin kāda Amerika, kura nezina, cik daudz ir dažnedažādu uzņēmēju. Tā ka tas, ka uzņēmējs var tik kontaktēts un dara savu darbu pēc vislabākās gribas un ar vislabāko kvalitāti, nav nekāds pārkāpums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, Pieprasījumu komisijas sēdes ir atklātas un tajās var piedalīties ikviens, bet bieži vien mums tajā laikā ir jāstrādā savās komisijās, un nereti mēs tās atsevišķās nianses par tiem jautājumiem, kas izskatīti Pieprasījumu komisijā, uzzinām tikai šeit no Saeimas tribīnes.

Mani patiešām pārsteidza Šķēles kunga sniegtā informācija par GfK, un, ja tā tiešām atbilst patiesībai, tad jāsaka, man ir skumji, ka baltā, jaunā, nevainīgā „Vienotība” ir sākusi iekļauties šādās shēmošanas procedūrās, un šie taisnīguma simboli deputātu Loskutova, Čigānes, Čepānes veidolā... Kāpēc viņi klusē? Es domāju, ka šeit būtu jātiek skaidrībā... nu ja ne vismaz uz āru, tad jums pašiem savā jaunajā apvienībā.

Es saprotu, ka ministrs ir saņēmis daudz kritikas par „savējo” likšanu valdēs un citos amatos. Un droši vien saņems vēl. Bet man šķiet, ka jums ir jātiek skaidrībā. Jo tas ir ļoti, ļoti nopietns pārmetums. Ļoti nopietns pārmetums! Ir skaidrs, ka opozīcija nobalsos „par” šo pieprasījumu, un ir skaidrs, ka vairākuma nebūs, bet es iesaku šā jautājuma ierosinātājiem... Šķēles kungam tomēr vērsties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar šo jautājumu, jebkurā gadījumā cīnīties līdz galam, jo man šķiet, ka to tā nedrīkst atstāt. Ja tas tā tiešām ir... Citādi KNAB darbiniekiem šobrīd ir svarīgākas rūpes, par ko daži deputāti jau uztraucas, ka nāks mērīt kvadrātmetrus viņu mājās... Man šķiet, ka šis jautājums ir daudz svarīgāks. Tāds man būtu lūgums.

Komentējot Zaķa kunga izteikumus par pulksten pieciem... Nacionālā apvienība regulāri pulksten piecos piedalās atbildēs uz deputātu jautājumiem un arī uzdod jautājumus. Tā ka aicinu kādreiz arī atnākt un apskatīties...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ekonomikas ministram Artim Kamparam.

A.Kampars (ekonomikas ministrs).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Pirmām kārtām vēlos izteikt gandarījumu par to, ka acīmredzot argumenti no Ekonomikas ministrijas puses, no Satiksmes pārvaldes puses, kas tiešā veidā attiecas uz pieprasījuma tematiku, ir guvuši dzirdīgas ausis un šodien par šiem jautājumiem neviens vairs nerunā. Proti, visi pieci jautājumi, kas tika ietverti pieprasījumā, šobrīd netiek apspriesti. Ir tieši pretēji! Mēs redzam, ka jūsu bažas par to, ka iedzīvotāju aktivitāte varētu būt mazāka, ir būtiski lielākas. Mēs esam daudz vairāk sasnieguši nekā mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi. Mēs esam vieni no pirmajiem tieši elektroniskās skaitīšanas jomā Eiropas Savienībā. Tā ka, jāsaka, šis drīzāk ir tās veiksmes stāsts, kur Latvijas iedzīvotāji ir apliecinājuši, ka viņi ir moderni, ka viņi spēj strādāt ar tehnoloģijām un ka viņi ir gatavi būt un strādāt ar lietām, kas ir nākotnes lietas.

Tāpēc varbūt es atļaušos atbildēt uz tiem jautājumiem, kas šeit no tribīnes ir izskanējuši, bet kas tiešā veidā neattiecas uz pieprasījumu, tomēr, visticamāk, jūs interesē, un es esmu, protams, gatavs atbildēt.

Pirmkārt, ja runājam par to, vai esam sasnieguši mērķi ar skaitīšanu, tad atļaušos, Šķēles kungs, norādīt, ka mana rīcība bija vismaz dienu pirms jūsu pieprasījuma, proti, apturot šo procesu, proti, ierosinot izmeklēšanu par šo tēmu. Un uz šo brīdi tā realitāte ir tāda, ka nav konstatēts neviens - uzsveru, neviens! - fakts, ka kādi dati kādam iedzīvotājam Latvijā būtu nedrošībā. Dati ir drošībā, šobrīd sistēma darbojas labi, un šāda operatīva reakcija pirms jūsu pieprasījuma, kas, visticamāk, tiešām ir politiskās loģikas virzīts dokuments, tomēr nekādā veidā neietekmē šo procesu.

Otrs jautājums. Tas arī vakar Pieprasījumu komisijā skanēja no Šlesera kunga puses saistībā ar šo konkursa organizēšanas kārtību, kura pagājušajā gadā tika noteikta Centrālajā statistikas pārvaldē. Ja godīgi jāteic, tad tiešām es... šodien man būtu grūti atbildēt, ja vakar komisijā Žīgures kundze nebūtu to detalizēti izstāstījusi. Es vienkārši pārstāstīšu. Žēl, ka viņas šobrīd šeit nav.

Proti, šis konkurss tika izsludināts jau pagājušā gada pavasarī. Tajā piedalījās, ja nemaldos, divas vai trīs kompānijas. Uzvarēja lētākā - tā, kuras piedāvājums bija par 200 tūkstošiem latu lētāks nekā otras. Konkursa komisija izvēlējās lētāko, nevis, kā bieži vien varbūt līdz šim, dārgāko.

Es tiešām nezinu, ar ko nodarbojas kompānija GfK, bet es zinu to, ka pilnīgi bez jebkādas Ekonomikas ministrijas līdzdalības un klātesamības šis konkurss ir norisis - atklāti, saprotami, caur Iepirkumu uzraudzības biroju - tā, kā tam būtu jānotiek. Un uzvarējis ir lētākais piedāvājums.

Otrs jautājums, kas izskanēja. Vai, ņemot vērā iedzīvotāju lielo aktivitāti, samazināsies izmaksas? Šīs pārrunas tika aktīvi veiktas, vakar Žīgures kundze apliecināja, ka izmaksas tiks samazinātas. Tā bija pilnīgi skaidra atbilde uz deputātu jautājumu; arī Brigmaņa kungs apliecina to, ka tās tiks samazinātas. Vienkārši šobrīd pateikt, cik lielā mērā samazināsies, ir ļoti grūti, jo tiešām šis process ir pietiekami komplicēts. Šeit sarunas notiek, un es esmu pārliecināts, ka ietaupījumam jābūt pietiekami nozīmīgam.

Ja runājam par to, kas kur ir iekalkulēts, nu tad tiešām man jāteic, ka nu katrs laikam domā un spriež savas samaitātības līmenī. Man pat grūti iztēloties tādu filozofiju, ka kāds kaut ko kaut kur varētu iekalkulēt. Tāpēc es vienkārši aicinu no šīs tribīnes nu nelietot šāda veida retoriku, jo, manuprāt, Latvijā tomēr ir sistēma, kurā mēs varam iegūt godīgus un lētākus rezultātus priekš valsts pārvaldes, un, manuprāt, šis ir viens no piemēriem, kuru esam ieguvuši.

Kas to apliecina?

Ļoti skaidri skaitļi. Latvijā skaitīšanas izmaksas uz vienu iedzīvotāju ir zemākas nekā trīs lati. Lietuvā tie ir 3 lati un desmit santīmi, bet Igaunijā tie ir apmēram 10 lati. Tātad mums skaitīšanas izmaksas uz vienu iedzīvotāju ir trīs reizes zemākas nekā Igaunijā. Jā, brīžiem mēs salīdzinām sevi ar Igauniju.

Un vēl viena lieta. Budžets skaitīšanai kopš sākotnējā plāna tika samazināts precīzi divas reizes, proti, samazināts uz pusi. Tā ka es tiešām negribētu, ka nopietni uztver pārmetumus, ka šeit esot kas pārmaksāts. Tieši otrādi! Ļoti taupīgi rīkojoties, šobrīd mēs esam panākuši tādu rezultātu, ka mūsu tautas skaitīšana, kas ir nepieciešama Latvijas nākotnei, tiks izdarīta par iespējami lētāku cenu.

Nākamais jautājums nāca no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas puses. Cilinska kungs, es ceru, ka esat saņēmuši rakstisku atbildi, kā tas ir pieņemts, atbildot uz jautājumiem. Tāpat katru reizi, kad jūs šādus jautājumus uzdodat, es esmu klāt šeit tribīnē un atbildu uz jūsu papildu jautājumiem - tā, kā šī procedūra to prasa. Es ceru, ka to jūs apliecināsiet. Arī šodien pulksten 17.00 vakarā būšu. Tiešām vēl neesmu formāli visu atbildējis pēc būtības.

Proti, Eiropas pieredze un šādas skaitīšanas filozofija nosaka, ka mūsu mērķis ir saskaitīt iespējamos informācijas avotus un datus par visiem Latvijas iedzīvotājiem. Un tā prakse Eiropā ir tāda, ka līdz ar to informācija tiek izplatīta tādā veidā, lai tā būtu saprotama šiem iedzīvotājiem. Un tā nav Latvijas pieredze. Jūs labi zināt, ka Īrijā ir 27 valodas, kurās tiek tulkots, un Anglijā ir 56 valodas... Latvijā, taupot līdzekļus, diemžēl mēs netulkojam poļu, azerbaidžāņu vai ukraiņu valodā. Mēs tulkojām - uzsveru vārdu „tulkojām”! - informāciju, un šajā bukletā bija uzsvērts, ka tā tikusi tulkota. Šī tiešām ir demokrātisku valstu prakse, un šeit nav ne mazākās... nu, negatīvas korelācijas attiecībā uz Valsts valodas likumu. Tieši otrādi! Pie tam mēs tiešām ar interesi gaidām, kāds varētu būt Valsts valodas inspekcijas spriedums par šo jautājumu. Protams, ja šis spriedums būs kaut kādā veidā citādāks nekā līdzšinējā juridiskā analīze, mēs to respektēsim pilnībā un ņemsim vērā. Tā ka, es domāju, arī šeit šīs ir tikai tādas diskusiju sastāvdaļas sabiedrībā, kā mums virzīties uz priekšu un kas ir tie labumi vai sliktumi un konkrētie procesi. Un mēs esam atvērti, mēs esam gatavi uz visiem jautājumiem atbildēt. Bet es tomēr nepieņemu, ka šeit būtu kādi divvalodības elementi. Tieši otrādi! Mēs vēlamies zināt visus Latvijas iedzīvotājus, pilsoņus, kur viņi dzīvo, kā viņi dzīvo, kā viņi jūtas un tā tālāk.

Un pabeidzot vēl par elektroniskās skaitīšanas rezultātiem.

Redziet, jā, tiešām, dienesta pārbaudē ir atrasti pārkāpumi procedūrā, kurā, mūsuprāt, atsevišķas atbildīgās amatpersonas Statistikas pārvaldē atsevišķus riskus nebija izvērtējušas līdz galam, bet tas mērķis tajā brīdī - un tas bija rakstiski vairākkārt definēts - bija iespēja lielākai iedzīvotāju daļai piedalīties tieši elektroniskā veidā šajā skaitīšanā, ko šobrīd jau ļauj joprojām vismaz četras datubāzes Latvijā. Šāda prakse šajā skaitīšanas periodā bija arī Lietuvā, proti, ar pases datiem un personas kodiem ielogoties, taču viņiem kaut kādu iemeslu dēļ tas ne vismazākajā veidā neizraisīja tādu publisku retoriku, kā tas ir Latvijā.

Šeit ir vairāki secinājumi, ko es vairākkārt jau teicu iepriekšējā runā. Vai tiešām atsevišķiem politiskiem spēkiem šķiet, ka, jo sliktāk Latvijai, jo labāk viņiem? Nu, es negribētu ticēt, ka Saeimā sēž cilvēki, kuriem, jo sliktāk Latvijai, jo labāk - viņiem. Es tomēr ceru, ka mēs esam vienoti jautājumā par to, lai Latvijai būtu labāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram, otro reizi.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pirms brīža kolēģis Dzintars Rasnačs izvirzīja šo jautājumu, man šķiet, diezgan korektā veidā. Viņš pateica, ka viņš nezināja atsevišķas lietas, kas parādījās, pētot konkrēto pieprasījumu. Un, ja šodien kāds saka, ka šie dati ir nepareizi un ka tos nevajadzētu izskatīt šajā sēdē, jo pieprasījums ir it kā tikai par vienu jautājumu... Bet, redziet, pētot pieprasījumu, mēs nonācām līdz šādai informācijai. Mani principā tiešām pārsteidza tas, ka iepriekšējo gadu laikā, it sevišķi priekšvēlēšanu laikā, no „Vienotības”, „Jaunā laika”, no atsevišķiem kolēģiem gan no šīs tribīnes, gan publiski ir bijusi retorika par to, cik pārējie slikti, negodīgi, kādā veidā viņi rīkojas, un - ārprāts, ārprāts! - tā ir nodokļu maksātāju nauda un daudz kas cits. Tika pārmests par to, ka amatos tiek likti kādai partijai pietuvināti cilvēki. Tad nu es varu pateikt, ka vakar, ejot pa Vecrīgu, Doma laukumā es satiku...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, pieprasījums ir „Par nepietiekamiem drošības pasākumiem iedzīvotāju personas datu aizsardzībai”!

A.Šlesers. Es domāju, ka šis jautājums būs jāizskata arī plašāk... par šiem ētikas momentiem. Bet man ļoti gribētos, lai tādi cilvēki kā Čepānes kundze, kā Čigānes kundze, kā Loskutova kungs šodien atnāktu uz šo tribīni un skaidri pateiktu, vai viņi ir sapratuši opozīcijas bažas. Vai jūs sekosiet līdzi tam, lai šis viens miljons eiro jeb apmēram 700 tūkstoši latu tomēr netiktu samaksāti konkrētai kompānijai par to, ka tā attiecīgi veiks mazākā apjomā sabiedrības skaitīšanu, iedzīvotāju skaitīšanu? Jo vienmēr no šīs tribīnes ir skanējuši pārmetumi par to, ka kāds kaut ko slikti dara. Šodien tas būtu ārkārtīgi svarīgi tiem cilvēkiem, kas vienmēr ir teikuši: „Es pārstāvu „Delnu”!” Tā ir organizācija, kas uzpasēs visu. „Mēs pārstāvam „Providus” un citas Sorosa organizācijas.” Es aicinu: nāciet un pasakiet, kā jūs to visu vērtējat! Kāpēc jūs klusējat? Vai jums tiešām nav ko teikt? Vai piesegt šajā gadījumā kaut kādas lietas, kas saistītas ar savu politisko organizāciju, ir tā ētika, ar kuru jūs esat gājuši priekšvēlēšanu laikā un uzrunājuši sabiedrību? Man šķiet, ka tieši tas ir jūsu pienākums šodien - konkrēti Čepānes kundzei - atnākt (No zāles dep. I.Čepāne: „Atkal!” Zālē smiekli, starpsaucieni.)... un Čigānes kundzei, un Loskutovam... Vot, visai trijotnei, kas visaktīvāk ir runājusi par visām šīm tēmām... Nāciet un pasakiet, ko jūs domājat! Jo citādi tā skaļā runāšana par to, ko citi slikti dara, izskatās pēc tā, ka, tā teikt, to skabargu cita acī jūs vienmēr ieraugāt, bet to baļķi savējā kaut kā nesajūtat. Un šodien, man liekas, ir tā iespēja jūsu trijotnei pateikt: mēs garantējam, ka miljons eiro netiks samaksāts kompānijai GfK par to, ka viņu darba apjoms ir mazāks. Un tad es jutīšos drošāks. Citādi Kampara kungs atkal nāks un teiks: „Viss ir godīgi, viss ir labi. Es nepazīstu... Kas tās par kompānijām?” Un tā tālāk.

Es domāju, ja jums rodas jautājums un problēmas ar atmiņu, jums ir politiskajā organizācijā tāds cilvēks kā Edgars Jaunups. Viņš jums visu izstāstīs, kādas attiecības jūsu politiskajai organizācijai ir ar konkrēto kompāniju, ar Ščipčinska kungu un pārējiem. Jaunupa kungs visus ļoti labi pazīst, jo viņam tā ļoti labi pēdējā laikā ir sanācis piesaistīt naudu VEF basketbola klubam. Tā ka es domāju, ka tā ir tēma citai reizei. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es ļoti labi saprotu opozīcijas bažas, kā teica Šlesera kungs, un viņš zina, ko runā.

Un es tiešām saprotu opozīcijas bažas, ka „Vienotības” valdības laikā ies tāpat, kā gāja PLL valdības laikā, un tāpat, kā gāja Tautas partijas laikā. (No zāles dep. E.Zalāns: „PLL nav bijusi!”) Vai, atvainojiet, patiesi, - kā gāja Godmaņa valdības laikā, kā gāja Tautas partijas valdības laikā. Saprotu šīs bažas, jo viņi zina, ko runā. Bet, kolēģi, neuztraucieties! Latvijā nekad vairs tik traki neies.

Ja mēs runājam par šīsdienas pieprasījumu, tad man jāteic, ka ir trīs lietas, kas man ļoti nepatīk šajā tautas skaitīšanā. Pirmā lieta ir pati tautas skaitīšana kā tāda. Bet... tā ir. Otra lieta ir tā, ka šis informācijas sistēmas nodrošinājums nebija tik labs kā gribējās. Bija stipri vājš, teiksim, kā ir! Un trešā lieta ir Valsts valodas likuma pārkāpums. Bet ir viena nelaime, godātie kolēģi, - nevienā no šīm trim lietām nav vainojams ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Čepānes kundze, vai jums pietiks ar septiņām minūtēm? Jā. Lūdzu! Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Godātais Šlesera kungs, Šķēles kungs un Rasnača kungs! Es patiešām esmu ļoti apmulsusi, ka jūs gandrīz katrā Saeimas sēdē pieminat mani kā tādu lielu klasiķi. Tas faktiski pats par sevi varētu būt ārkārtīgi liels gods. Īpaši es kādreiz lepojos ar to, ja mani piemin Satversmes tiesas spriedumos vai kādā citā publikācijā, es patiešām varu būt lepna.

Šajā gadījumā es arī, protams, nevaru sūdzēties par pašpārliecinātības trūkumu, kā jūs visi paši zināt. Es protu novērtēt savas spējas un arī, iespējams, šo spēju ierobežojumus. Bet es nekad, Šlesera kungs, man liekas, šajā dzīvē... ar jums aktivitātēs, runājot par Saeimas darbu, nebūšu spējīga sacensties. Un es domāju, ka reti kāds no klātesošajiem vispār to var izdarīt. (Zālē smiekli.) Katrā ziņā uz šo komplimentu, ko jūs veltījāt man, es jums varētu daudz lielāku komplimentu izteikt. Un katrā ziņā, ņemot vērā to, ir vien vērts klausīties šīs jūsu runas no šīs tribīnes, jo, nenoliedzami, jūs esat ārkārtīgi liels orators un jūs varat runāt, piemēram, jebkurā lietā, kaut vai ar māmiņu pabalstiem sākt un beigt ar lidostām un ar ostām.

Bet nu atgriežos pie jautājuma par šo komisijas sēdi. Jā, es šajā komisijas sēdē piedalījos. Un, protams, mums visos gadījumos ir mazas valsts nelaime: cik nu ir to PR firmu, tik to ir. Es nepazīstu personīgi ne šo Ščipčinska kungu, kas tiek minēts, ne šo firmu, un es varu apliecināt, ka arī priekšvēlēšanu kampaņā es ārkārtīgi maz tiku kaut kur popularizēta. Protams, nepatīkami to ir klausīties partijai vai partiju apvienībai, kas ir mēģinājusi iepriekšējos gados norādīt uz savu politisko konkurentu kļūdām un šīm ekonomiskajām saitēm, tātad politiķu saitēm ar ekonomistiem. Tas ir ļoti nepatīkami. Taču, kā šodien šajā sēdē teica Kampara kungs... Jā, viņš teica, tāda firma ir, bet šī firma ir piedāvājusi patiešām 200 tūkstošus latu mazāk. Iespējams, ka jums ir kāda greizsirdība, ka, piemēram, Stendzenieka firma... Es nezinu, vai tā ir piedalījusies, es neesmu noskaidrojusi sīkāk. Tāpat arī Čigāne... Viņa nebija šajā komisijas sēdē un arī Loskutovs. Mēs speciāli nevaktējam šīs komisijas sēdes, mēs nezinām, kāds bija šis konkursa nolikums, lai mēs varētu šeit kritizēt. Tad man ir jāzina, kāds ir konkursa nolikums, man jāredz, kādā veidā... kas šo konkursa nolikumu apstiprināja, vai tas bija ministrijas droši vien iekšējs konkursa nolikums... kas bija šajā konkursa komisijā un pārējās lietas.

Kādēļ es balsoju pret šo pieprasījumu? Es pret šo pieprasījumu balsoju tādēļ, ka es nesaskatīju pašlaik... proti, ka līdz ar šīm ekonomikas ministra darbībām varēja tikt nodarīts un arī ar Statistikas pārvaldes darbībām tika nodarīts kaitējums kādai personai vai personu grupai, vai visai valstij līdz ar šo datu tā saukto noplūdināšanu. Iespējams, ka mazāk cilvēku vērsās... mazāk cilvēku izmantoja šo iespēju saskaitīties elektroniski, baidoties no tā, bet, ja jūs paši, deputāti, atvērāt vaļā tagad to datoru un mēģinājāt... Nu, liekas, ka mēs, lielākā daļa, to esam izdarījuši, jūs redzējāt... Par mums viss „izlec” ārā, ko mēs paši zinām un ko mēs nezinām. Un šeit nevajadzētu katrā reizē tiešām piesaukt šos mūsu uzvārdus, jo es atceros savas parlamenta gaitas... Pagājušās Saeimas laikā bija tikai viens gadījums, kad opozīcijas pieprasījums tika apmierināts. Un šis pieprasījums - jūs to ļoti labi atceraties - tika apmierināts saistībā ar kapitālsabiedrību valdēm un padomēm, kad divi deputāti no opozīcijas arī vairs nevarēja izturēt tās ārprātības, tās perversās atalgojuma sistēmas un visu šo politisko ielikteņu saites ar...

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, mēs runājam par pieprasījumu Kamparam par nepietiekamiem drošības pasākumiem...

I.Čepāne. ...Jā, es sapratu! Es tūlīt beigšu... Un šajā gadījumā patiešām, ja šis faktu apjoms patiesi būtu tāds, kā bija toreiz, kad šis pieprasījums tika apmierināts šajā komisijā... Ja mēs to redzētu, mēs arī balsotu „pret”.

Katrā ziņā es saviem kolēģiem frakcijas sēdē uzdošu šos jautājumus par attiecīgo firmu, kuru jūs minējāt, un varat būt droši, ka mēs arī par to runāsim.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, Šķēles kungam ir piecas minūtes... bet palikušas ir tikai divas... Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumiem.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.50 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Juridiskās komisijas locekļiem... Uzmanību! Mēs tiekamies pulksten 13.00 komisijas sēdē. Es pievēršu uzmanību, kā iepriekš runājām, ka tas varētu būt pēc Saeimas sēdes, bet mēs tātad mainām šo kārtību un tiekamies pulksten 13.00 komisijas sēžu telpā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

 

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde notiks pēc 5 minūtēm 106.kabinetā.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Silva Bendrāte... Ir. Andris Bērziņš (Vidzeme)... Ir. Augusts Brigmanis... Ir. Ojārs Ēriks Kalniņš... Ir. Andrejs Klementjevs.... Ir. Un Inese Šlesere.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Turpinām Saeimas 2011.gada 17.marta sēdi.

Es atgādinu, ka mēs turpinām izskatīt deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam.

Pirms pārtraukuma tika uzsāktas debates, un tagad debatēs vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es varu piekrist daudz kam no tā, ko teica kolēģis Šadurskis par dažām dīvainībām, kas lien ārā no šīs skaitīšanas, tieši Eiropas Savienības kontekstā. Tiešām Kārlim Šadurskim, kā jau lietpratējam matemātikā un statistikas zinībās, noteikti daudz kur ir taisnība. Bet ir viena lieta, kurā es nekādi nevaru piekrist Kārlim Šadurskim, un tas ir tomēr jautājums par ministra atbildību.

Un, tā kā ministrs mūs ir pagodinājis ar savu klātbūtni un vēl arvien ir klāt, tad tomēr... Tāds pasākums kā tautas skaitīšana notiek desmit gados vienu reizi. Neapšaubāmi, es domāju, ka tas ir, ja tā var teikt, ar sarkanu karodziņu apzīmēts pasākums ministra darba plānā, tātad tas noteikti ir visaugstākās prioritātes, visaugstākās politiskās atbildības jautājums, ar ko ministram droši vien katru mēnesi un tad droši vien secīgi katru nedēļu un katru dienu vajadzēja nodarboties. Vai ministrs tātad ir vai nav atbildīgs?

Manā uztverē, ministrs par jebkurām kļūdām - lielākām vai mazākām - šajā sakarā ir politiski atbildīgs. Vai ministrs varēja kaut ko veicināt un izdarīt, lai būtu mazāk šādu pārpratumu? Protams, runājot par šo pašu elektronisko reģistrēšanās sistēmu, jāteic, ka šī sistēma tā arī netika izmainīta tādā veidā, lai varētu visu Latvijas banku, kaut vai lielāko banku, lietotāji reģistrēties elektroniski. Diemžēl, kā jūs zināt, tur bija ierobežojumi un tikai dažām tika dota šī iespēja izmantot kopīgo datu sistēmu. Kas tad bija jādara, lai pārliecinātos par to, ka dati tiks aizsargāti? Bija elementāri jāpieaicina sistēmu analītiķi, kas uztaisa slēdzienu un skaidri un gaiši konstatē, ka sistēma ir salāgota, tā Latvijas elektroniskajā vidē ir jau aprobēta. Ja šo sistēmu piedāvāja viens vai otrs izstrādātājs, kas, es nezinu, ir vai nav saistīts ar „Vienotības” kampaņu... Ja to piedāvāja šie izstrādātāji, tad acīmredzot viegli būtu bijis ieviest varbūt klāt papildus kādu tā saukto paroli (angliski - password) jeb tā saukto īpašo vārdu, īpašo pazīmi un tādējādi visas šīs lietas izslēgt. Nekā tāda diemžēl, ministra kungs, mēs neredzējām.

Un vēlreiz par tām ar to saistītajām lietām, kuras izriet sakarā ar šiem kampaņas veidotājiem un cilvēkiem, kas iesaistīti jūsu pakļautībā esošo iestāžu valsts pasūtījumu apkalpošanā. Redziet, ministra kungs, ja kara laikā šāviņš nokrita divreiz vienā vietā, tad tas bija izņēmuma gadījums. Ja četras reizes no vietas pasūtījums trāpa vieniem un tiem pašiem ļaužiem kabatā, tad tas ir brīnums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Dacei Reinikai.

D.Reinika (ZZS frakcija).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Runāšu pēc būtības par jautājumu, kas tika izskatīts Pieprasījumu komisijā, nevis par... nu, šajā gadījumā „veļas mazgāšanu” sakarā ar Centrālajā statistikas pārvaldē rīkotajā konkursā uzvarējušo firmu.

Varu teikt, ka Kampara kungs un Žīgures kundze detalizēti jeb smalki informēja klātesošos deputātus par padarīto, par problēmām, par riskiem tautas skaitīšanas procesā, kā arī par atklāto problēmu novēršanu. Tika arī sniegta pieprasītā informācija par uzvarējušo firmu. Bet, man liekas, mums ir jāsaprot galvenais - ka tautas skaitīšanas process ir vēl tikai sākumposmā. Ir konstatētas pirmās problēmas, un tās ir atrisinātas. Ir iespējams, ka vēl būs kādas ķibeles. Tas ir pilnīgi iespējams! Un jāsaprot arī tas, ka šie elektroniski iegūtie dati par 650 tūkstošiem iedzīvotāju ir jāpārbauda, jo var izrādīties, ka iedzīvotāji ir reģistrējušies pat divas reizes. Parādās, kā Žīgures kundze teica, dīvaini amati, dīvainas dzīvesvietas, kurās, kā šie cilvēki uzrādījuši, viņi mitinās.

Jāapstaigā vēl ir aptuveni 870 tūkstoši mājsaimniecību.

Tautas skaitīšanas process kopumā ilgs vēl vismaz astoņus mēnešus. Un lai izdodas!

Es domāju, mums visiem ir kopīgi pozitīvi jāskatās uz šo lietu, lai šis process beidzas ar pozitīvu rezultātu un nepiepildās minējumi, ka Latvijas iedzīvotāju skaits - apmēram 2 miljoni - ir tikai mīts.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mans mazais komentārs būs veltīts tam, lai mēs visi šajā zālē atcerētos, ka Latvija tomēr ir ļoti maza un ka cilvēku ceļi šur tur mēdz krustoties. Un otra lieta, ko vajadzētu atcerēties, ir tas, ka nevar mest otram ar akmeni, ja tu pats sēdi tā kā stikla mājā.

Un te nu es citēšu aģentūras LETA ziņu 2008.gada maijā, kur „Jaunais laiks” aicina Slakteri nosaukt VID kampaņas „Stulbi - alga aploksnē” patiesās izmaksas. Neiedziļināšos sīkumos, bet tur bija 170 tūkstoši latu iztērēti, un tika konstatēts, ka līgums noslēgts ar tādu firmu „Ze Guru”, bet tā savukārt pieder gandrīz 50 procentu apmērā Šlesera kunga minētajam Aināram Ščipčinskim. Tā ka arī viņam jūs esat savulaik diezgan labi maksājuši! (Zālē smiekli, starpsaucieni: „Āā!”)

 

Bet otra lieta ir adresēta tā kā arī mūsu pozīcijas kolēģiem. Redziet, atkal aģentūras LETA ziņa, kas ir šā gada 16.janvārī. Sabiedriskās domas pētniecības kompānija GfK, kura ieguvusi valsts pasūtījumu par 3 miljoniem un veiks pavasarī gaidāmo tautas skaitīšanu, nelegāli nodarbinājusi aptauju veicējus jeb intervētājus. Valsts darba inspekcijas pārstāve skaidro, ka šīs personas, kuru ir vairāki simti pat, iespējams, bez līguma ir strādājušas vairākus mēnešus, un tas uzskatāms par būtisku darba attiecību pārkāpumu, par ko uzņēmums saņēmis 2000 latu naudas sodu. Tas nozīmē, ka šīs personas nemaksāja arī nodokļus. Un tā ir tā pati ēnu ekonomika, pret ko mēs visi kopā taisāmies cīnīties. Tā ka ne vienmēr lētākais ir tas labākais.

Bet atcerēsimies to pirmo, ko es teicu, - ka nemetīsim viens otram ar akmeņiem, sēžot stikla mājā!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds ekonomikas ministram Artim Kamparam, otro reizi.

A.Kampars (ekonomikas ministrs).

Godātie Saeimas deputāti! Es tiešām no visas sirds vēlētos kliedēt visas izskanējušās bažas, tajā skaitā arī Šķēles kunga atkārtoti uzdoto jautājumu. Proti, jautājums ir par to, vai ir bijis kāds drošības audits un vai šis jautājums ir skatīts. Pieprasījumu komisijā mēs tiešām detalizēti to pārstāstījām, bet es tiešām, Šķēles kungs, jums personīgi, cienot jūsu darbību politikā, vēlētos vēl atgādināt, kas ir noticis.

Proti, tātad ir bijuši vismaz trīs dažāda veida drošības auditi - nu, nepārstāstīšu, kuros datumos un kas tos ir veikuši -, bet pēdējais no tiem ir noticis 2011.gada februārī, kurā atbilstošas kompetences kompānija, kura nekādā veidā nav saistīta ar jūsu šeit vairākkārtīgi minētajām komercsabiedrībām, ir veikusi šādus testus... ir pārbaudījusi pieslēguma autorizācijas veidus, un šis auditors ir devis akceptu šādai... šādas piekļuves metodes lietošanai. Arguments ir tāds, ka šāda piekļuve, pirmkārt, krietni paplašina to cilvēku loku, kuri var iesaistīties šādā kampaņā. Tas ir pirmais.

Otrs. Šāda metode jau diezgan plaši ir pielietota gan Latvijā līdz šim, gan arī citās Eiropas valstīs. Tūlīt paturpināšu... Tomēr šajā gadījumā mēs dienesta pārbaudē esam saskatījuši zināmus pārkāpumus tieši no to cilvēku puses, kas bija atbildīgi par šo auditu. Tāpēc pret viņiem šobrīd ir ierosināta disciplinārlieta, jo pēc šā atzinuma, ka šis jautājums tomēr būtu skatāms... Drošības līmenis šajā izpratnē, kāds būtu nepieciešams datu aizsardzībai, tika palielināts par 1 punktu.

Mūsuprāt, šajā situācijā tomēr bija jārīkojas krietni aktīvāk, griežoties Datu valsts inspekcijā, prasot atkārtotu Datu valsts inspekcijas akceptu šādai situācijai, un, mūsuprāt, šī lieta tiešām nav bijusi izdarīta līdz galam. Es piekrītu, ka ne viss šajā procesā ir bijis pilnībā izdarīts. Tomēr jūs, es domāju, ļoti labi pārzināt valsts pārvaldes procedūras. Ministram iejaukties īpaši tādas institūcijas darbā, kura ir neatkarīga pēc savas būtības, kurai ir skaidri deleģēti uzdevumi, būtu nepieļaujami. Nevienā no jautājumiem! Ne jautājumā par kādiem iepirkuma konkursiem, ne jautājumā par šādu datu drošības analīzi. Tātad to ir veikušas atbilstošas kompānijas, tas ir veikts... Neliels pārkāpums ir. Par laimi, šobrīd tiešām šīs sekas ir nekādas, proti, dati ir drošībā. Neviens datu noplūdes gadījums šobrīd nav konstatēts. Tie ir fakti. Izmeklēšana to ir pārbaudījusi. Ir bijuši 10 iedzīvotāji, konkrēts skaits, kas lūguši pārbaudīt savu datu drošību šajā sistēmā, un rezultāts ir tas, ka ir secināts, ka šie dati nekādā veidā nav kaut kur noplūduši vai nokļuvuši kādās rokās, kurās tiem nevajadzētu šādi nonākt.

Par Šadurska kunga minēto tēmu, kā cilvēki skaitīšanā tiks reģistrēti. Ka tiks ņemts par pamatu personas kods, kas, lūk, atrodas jau datu bāzē, - tā nav taisnība. Arī komisijā Žīgures kundze stāstīja, ka būs vairākas metodes, kā skaitītāji raudzīsies. Un galvenais, ko ņems par pamatu, būs mājoklis jeb mājvieta. Latvijā tiks apstaigāti visi mājokļi un tiks reģistrēti cilvēki, kas tajos dzīvo. Tā ka tā metodika nebūt nav tāda, kā Šadurska kungs mēģināja to stāstīt no tāda Eiropas Savienības... manuprāt, nedaudz pārprasta viedokļa. Un šeit, protams, arī Šadurska kungam to izstāstīsim detaļās, īpaši jau Žīgures kundze, jo arī es detaļās neesmu tik ļoti informēts.

Jāteic, ka šī profesionālā pieeja tautas skaitīšanai, manuprāt, tiešām ir pietiekami augstā līmenī un šī institūcija, kas nodarbojas ar šo lietu, un Žīgures kundze kā vadītāja ir pieredzējusi, starptautiski atzīta. Es domāju, ka mēģināt meklēt kaut kur vēl kaut kādus mazus „āķus” vienmēr mēs varam, tomēr šis ir tas gadījums, kurā, es domāju, tiešām nav pamata to darīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis. Jā, kolēģi! Es gribu atbildēt uz deputāta Andra Šķēles lūgumu, ko viņš ir izteicis.

Jā, šajā komisijas sēdē bija papildu informācija, ko sniedza Ainārs Šlesers. Deputāti iepazinās ar šo informāciju, un šajā komisijas sēdē nebija uzdevums iztirzāt ne basketbolu, ne Jaunupu, ne GfK. Mūsu uzdevums bija iztirzāt pēc būtības pieprasījumu „Par nepietiekamiem drošības pasākumiem iedzīvotāju personas datu aizsardzībai”. Komisijas deputāti iepazinās ar viņu rīcībā esošo informāciju un balsoja pēc būtības. Ja Šķēles kungam kaut kādi papildu jautājumi ir par šo tēmu, es jums varu rekomendēt jūsu kolēģi Aināru Šleseru. Viņš jums visu izstāstīs par komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Šķēles, Šlesera, Zalāna, Kučinska, Ulmaņa, Bekeša, Cilinska, Ņikiforova, Silova un Agešina pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par nepietiekamiem drošības pasākumiem iedzīvotāju personas datu aizsardzībai”! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. I.Čepāne: „Es atvainojos, es nepareizi nobalsoju!” Zālē smiekli.) Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 51, atturas - 1. Pieprasījums noraidīts.

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Darba kārtībā ir likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (ar reģistrācijas numuru 267/Lp10). Likumprojektam ir piešķirta steidzamība.

Ir saņemti seši redakcionāla rakstura priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Agešins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

V.Agešins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Reklāmas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā” trešajā lasījumā.

Vispirms atgādināšu, ka šie grozījumi dod deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā saskaņojama reklāma un tās izvietošana publiskās vietās. Tāpat arī tiek dots deleģējums pašvaldībām noteikt ierobežojumus.

Kopumā ir saņemti trīs priekšlikumi no Juridiskā biroja, kuri visi galvenokārt ir tehniska rakstura un precizējoši.

Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 3. - pēdējais - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Līdz ar to komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Tātad, kolēģi, strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”. Atgādinu, ka šie grozījumi nepieciešami, pamatojoties uz Saeimā pagājušā gadā vasarā pieņemto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, un šie ir tehniska rakstura grozījumi, kuri precizē likumā noteikto uzraudzības iestāžu uzskaitījumu.

Un, ņemot vērā to, ka trešajam lasījumam priekšlikumu nav, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntars Galvanovskis.

G.Galvanovskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā”, dokuments Nr.51/Lp10. Izskatīšana trešajā lasījumā.

Kopumā trešajam lasījumam tika iesniegti 33 priekšlikumi. Priekšlikumi pārsvarā ir juridiskās tehnoloģijas precizējumi un redakcionāli labojumi.

1. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 57, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Galvanovskis. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Galvanovskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts... Redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 4. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Galvanovskis. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 9. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Galvanovskis. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

29. lappuse...

G.Galvanovskis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 22. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 56, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Galvanovskis. 23. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Galvanovskis. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 28. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Galvanovskis. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 31. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Frakcijas „Saskaņas Centrs” ierosinātais 31.priekšlikums attiecas uz pasākumiem, kurus Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga īstenot, ja konstatē, ka maksājumu iestāde neievēro šā likuma prasības vai komisijas izdoto tiesību aktu, vai Eiropas Savienības institūciju izdotos tieši piemērojamos tiesību aktus.

Starp šiem pasākumiem ir naudas soda uzlikšana. Likumā esošajā redakcijā šā naudas soda apmērs ir noteikts līdz vienam tūkstotim latu.

Otrajā lasījumā šis apmērs bija palielināts un tagad ir līdz vienam simtam tūkstošu latu. Uzskatām, ka tik liels sods ir pārmērīgi bargs. Soda mērķis ir tomēr brīdināt maksājumu iestādi, nevis to iznīcināt. Ekonomiskās krīzes apstākļos sargāsim tomēr katru uzņēmumu, lai tas spētu izdzīvot un turpināt strādāt! Pārmērīgs naudas sods, mūsuprāt, apgrūtina to iekasēšanu un aizbaida investorus.

Mūsu priekšlikums ir noteikt naudas soda apmēru līdz desmit tūkstošiem latu. Tas būtu pietiekami liels sods par pārkāpumu, bet tomēr nesagraujošs.

Lūdzu atbalstīt 31.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Ja mēs palasām rūpīgi visu šo pantu, tad redzam, ka tajā ir uzskaitīti visi iespējamie soda veidi, ko var uzlikt iestādei par pārkāpumiem. Un, ja mēs sekotu Pimenova kunga ierosinājumam noteikt šo augšējo naudas sodu salīdzinoši nelielu, tad beigu beigās lēmuma pieņēmēji, ja šis pārkāpums būtu absolūti nesamērīgs ar šo naudas sodu - 10 tūkstošiem, būtu spiesti pieņemt bargāko lēmumu, proti, apturēt iestādes darbību. Līdz ar to šo griestu pacelšana, patiesību sakot, ne tuvu nav īpaši barga soda piemērošana, bet adekvāta soda iespēja atkarībā no pārkāpuma smaguma.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Kolēģi! Turpinot tematu. Prakse tomēr ir tāda, ka, ja ir nepieciešams uzlikt naudas sodu un ir noteikti tātad augstākie griesti līdz kādai konkrētai summai, tad bieži vien komisija tomēr uzliek šo lielāko summu. Un līdz ar to ir nopietnas bažas, ka tad, ja mēs rakstīsim vienu simtu... tūkstošiem latu, tad tie arī tiks uzlikti konkrētai maksājumu iestādei. Mūsuprāt, tas nav pareizi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Man šķiet, ka es izteicos... nu, Pimenova kungs neuztvēra, manuprāt, manis teikto domu. Ja pārkāpums, ko ir izdarījusi iestāde, rada zaudējumus vairākos simtos tūkstošu vai varbūt miljonos latu, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nebūs nekādu iespēju piemērot citu sodu kā vien iestādes darbības apturēšanu, jo 10 tūkstoši, maksimālie griesti, būs absolūti nesamērīgi ar radītajiem zaudējumiem.

Līdz ar to es domāju, ka šo griestu palielināšana līdz 100 000, patiesību sakot, ir drīzāk saudzējoša norma un ļaus Finanšu un kapitāla tirgus komisijai adekvātāk piemērot sodus par pārkāpumiem, ja tādi būs. Bet es ļoti ceru, ka tādu nebūs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 60, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Galvanovskis. Tātad 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Galvanovskis. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 3, atturas - 21. Likums pieņemts.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Prezidij! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (dokuments Nr. 399).

Komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””.

Lai nodrošinātu objektīvu, vispusīgu un analītisku informāciju, kā absolūts priekšnosacījums ir žurnālistu un redakcijas neatkarība. Jau vairāku gadu garumā ir diskusijas par to, kā labāk iestrādāt likumdošanā priekšnosacījumus preses brīvībai un neatkarībai. Viens no svarīgiem punktiem, neapšaubāmi, ir zināt preses izdevumu īpašniekus un patiesā labuma guvējus, un to izsaka arī šie priekšlikumi, jo jau zināmā informācija rada iespaidu, ka informācija, ko saņem sabiedrība, reizēm ir deformēta preses īpašnieku ietekmē un interesēs. Taču īpašnieku un patiesā labuma guvēju zināšana vien neatrisinās visas problēmas.

Komisijas sēdē notika diskusija par to, ka ļoti svarīgi būtu iestrādāt likumā arī nosacījumus, ka, mainoties īpašniekiem, tiek saglabāta redakcionālā neatkarība un to vajadzētu nostiprināt ar līgumu.

Būtu nepieciešams stiprināt arī žurnālistu atbildību. Te noteicošā loma būtu profesionālajām asociācijām.

Daudz darāmā vēl ir saistībā ar interneta vidi.

Runājot par īpašnieku ietekmi, jāatzīmē vēl arī vairākas būtiskas ietekmes iespēju jomas, piemēram, reklāmas devēju ietekme, kreditoru ietekme, deleģētā atbildība trešajām personām un citas.

Iestrādājot visus šos nosacījumus, jānosaka arī termiņi, cik bieži informācija atjaunojama, kā arī jānosaka konkrēta atbildība par likuma neievērošanu.

Komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! „Saskaņas Centrs” atbalstīs šo priekšlikumu, bet mums jāapzinās pilnīgi skaidri, ka tas ir šobrīd tikai labu nodomu līmenī. Jo, lai patiešām šos deklarētos mērķus sasniegtu, ir jāveic ļoti liels darbs. Būs ļoti nopietni jādomā par grozījumiem uz otro lasījumu.

Es atzīmētu trīs galvenos problēmu lokus.

Pirmkārt, acīmredzot būs vajadzīgi arī grozījumi citos likumos, jo mediju īpašnieks var būt atklāta akciju sabiedrība, kuras akcijas kotējas biržā. Tātad visu laiku notiek to akciju pārdošana un pirkšana. Kurā brīdī būs jāziņo un par cik lielām paketēm? Tas viss acīmredzot būtu jāatrunā ne tikai šajā likumā, bet arī attiecīgos citos likumos.

Vēl sarežģītāka ir situācija, kad mediju īpašnieks ir ārvalstu kompānija. Tā, piemēram, ja Latvijas medijs pieder kompānijai „A”, kurai savukārt īpašnieks ir ārvalsts kompānija „B”, tad kompānijai „B”, kam nav īpašumā nekādu Latvijas mediju, šīs normas nebūs saistošas. Savukārt kompānijai „A” var arī nebūt informācijas par fiziskajām personām, kas ir kompānijas „B” īpašnieki. Godīgi sakot, man nav skaidrs, kā šādas lietas varētu regulēt.

Otrs problēmu loks ir saistīts ar to, ka īpašnieki vēl nav dievi. Kā pareizi Circenes kundze jau atzīmēja, ir vēl arī kreditori, reklāmdevēji, kā arī citas personas, kas var ietekmēt medija saturu. Tā ka tikai ar īpašniekiem mēs pilnībā šo jautājumu neatrisināsim.

Un trešais nopietnais jautājums ir mūsu jurisdikcijas robežas. Latvijā ir vesela virkne mediju, kuri vispār ir ārpus Latvijas jurisdikcijas. Mēs ar šo problēmu sastopamies, runājot par televīziju. Visspilgtākais piemērs ir televīzija „3+”, kas vispār nedzīvo pēc Latvijas likumiem. Mēs neko nevaram tur darīt. Vai, stiprinot šo regulāciju, mēs neveicināsim to, ka mediji vienkārši aizies no Latvijas un tiks reģistrēti ārpus Latvijas? Un, protams, šis ļoti būtiskais jautājums, visbūtiskākais šajā kontekstā, ir par interneta attīstību. Šobrīd tās interneta vietnes, kam ir arī papīra forma vai televīzijas kanāls... tās faktiski tiek regulētas lielā mērā, jo saturs pārklājas arī ar citu mediju formu, bet parādās arvien vairāk tādu vietņu, kuru saturu faktiski veido lietotāji. Tā ir mūsdienu tendence. Šīs vietnes vispār nav reģistrētas kā mediji, un šo kvazimediju (es tos tā sauktu) ietekme un loma arvien pieaug un pieaugs acīmredzot arī turpmāk. Šis ir jautājums par to, kā mēs varam regulēt de facto medijus, kuri darbojas internetā bez jebkādas reģistrācijas. Te skaidras receptes nav. Šī problēma tiek risināta visā Eiropā.

Tā ka es vēlreiz aicinu visus padomāt ļoti rūpīgi, kā mēs varētu šo labo ideju pilnveidot. Uz otro lasījumu acīmredzot būs jāgatavo ļoti būtiski grozījumi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Var piekrist gan atbildīgās komisijas vadītājai, gan Cileviča kungam, ka nebūs viegli noregulēt šo jautājumu, tāpēc ka jautājums par atklātām akciju sabiedrībām, jautājums par mediju reģistrāciju ārpus Latvijas un vēl dažas šajā sakarā esošas citas nianses, protams, nepakļaujas regulēšanai - un ne tikai vienkārši nepakļaujas, bet varbūt pat vispār nav iespēju to noregulēt likumā.

Vai šie jautājumi ir bijuši aktuāli Eiropas Kopienas ietvaros? Jā. Ir tikuši uzdoti jautājumi arī Eiropas Komisijai par to, vai ir kādi ierobežojumi un vai ir kādi regulējumi iespējami attiecībā uz mediju īpašniekiem. Viens no jautājumiem, pirmais tajā četru jautājumu paketē, ko uzdeva Eiropas Komisijai, bija - vai dalībvalstīs eksistē vai drīkstēs eksistēt jebkādi ierobežojumi attiecībā uz medija piederību, uz īpašumtiesībām gan televīzijā, gan radio, gan avīzēs, gan žurnālos un tā tālāk.

Eiropas Komisija atbildē deva savu izskaidrojumu, kas parāda, ka valstīm ir tiesības... ir tiesības regulēt daudz ko attiecībā uz... uzlikt dažādus ierobežojumus saistībā ar šiem masu medijiem. Spānijā, Itālijā, Portugālē un Zviedrijā ir kvantitatīvi ierobežojumi attiecībā uz elektronisko kanālu piederības skaitu. Tādi ir četrās Eiropas valstīs.

Trijās valstīs - Vācijā, Francijā un Anglijā - ir regulējums attiecībā uz auditorijas daļu. Nedrīkst pieļaut, ka kāds medijs savā auditorijas plašumā nonāk... nu, neteiksim, dominējošā stāvoklī, bet pietiekami nopietnā ietekmējošā stāvoklī.

Tad vēl ir citi jautājumi: piemēram, Zviedrijā ir uzlikti ierobežojumi balsošanā akcionāriem savu mediju kopsapulcēs... savu uzņēmumu kopsapulcēs. Tas nozīmē, ka šādi daļēji ar īpašumtiesībām saistīti regulējumi ir iespējami. Tāpēc es domāju, ka mēs varam mēģināt šeit sameklēt kaut ko racionālu un saprātīgu.

Protams, jautājums ir tāds: vai varbūt var darīt tā un tādu ceļu iet, kā ir gājušas Amerikas Savienotās Valstis? Mums te sēž viens žurnālists, kolēģis, kurš ir bijis Amerikas Savienotajās Valstīs vai Kanādā, kur nacionālās drošības jautājumu sakarā ir aizliegts ārzemniekiem iegūt vairāk par noteiktu procentdaļu attiecīgo uzņēmumu kapitāla.

Tā, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, bāzējoties vēl uz 1934.gada Komunikāciju aktu, ir aizliegts tiešā veidā ārzemniekiem kontrolēt apraidošajās organizācijās vairāk par 20 procentiem kapitāla, lai nebūtu tā, ka amerikāņu tautas domas pasniedz tādi ļaudis, kas sēž ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Vēl vairāk! Ir arī uzlikti ierobežojumi, kas aizliedz izsniegt dažādas licences, ja šādi regulējumi netiek ņemti vērā.

Ir jautājums: vai mēs kaut ko varam darīt šeit, Latvijā? Es domāju, ka mēs to varam. Tas skanēs droši vien ļoti izaicinoši, bet es domāju, ka mēs varam to darīt tāpēc, ka visam, kas nav Eiropas Savienības, tātad tam, kas attiecas uz valstīm, kuras nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, mēs varam ierobežot kapitāla līdzdalību mūsu kompānijās. Un tas ir nopietns jautājums, pie kā vajadzētu piestrādāt.

Es uzskatu, ka šis skatāmais jautājums pārsniedz Circenes kundzes vadītās komisijas varbūt arī... tādu tradicionālo darbības laiku, un es būtu priecīgs, ja arī Ārlietu komisija varbūt šeit tomēr piekļautos, jo te ir jautājums arī par Pasaules tirdzniecības organizāciju, par mūsu atbilstību tiem regulējumiem, un es domāju, ka mēs varētu tomēr uzlikt virkni ierobežojumu kapitālam, kapitāla pārvaldei Latvijā, saistībā ar ne Eiropas Savienības valstīm un, iespējams, pat arī ar Eiropas Savienības.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Godājamie kolēģi! Šis jautājums ir jāvirza uz priekšu, ir jāatbalsta priekšlikums, ka Latvijas sabiedrībai būtu jāzina, kas ir mediju īpašnieki. Vienlaicīgi es gribu arī piekrist tam viedoklim, ka mums lielā mērā šodien ir jāizvērtē mediju loma sabiedrībā un tas, cik liela tiešām ietekme no ārvalstīm var būt mūsu medijos. Ja rūpnīca pieder kādam zviedru uzņēmumam vai amerikāņu uzņēmumam, vai krievu uzņēmumam, tad tur nav nekādu politisku bažu, cilvēki strādā, ražo kaut ko, pārdod, eksportē. Bet, ja mēs runājam par medijiem, tad jāteic, ka pēdējā laikā ir izveidojusies tendence, ka mediji tā pavisam klusi ir bijuši... nonākuši ārvalstu kontrolē. Tad, kad ir jāatspoguļo ikdienas problēmas, viss, kas notiek valstī, tad viss tiek godprātīgi atspoguļots, bet tajā brīdī, kad ir kāds jautājums, kurā pēkšņi Latvijas intereses krustojas ar tās valsts interesēm, kurai pieder konkrētais medijs, sabiedriskais viedoklis tiek veidots citā virzienā.

Mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts; mēs nevaram, protams, pieņemt lēmumus, kuri būtu pretrunā ar Eiropas Savienības vispārīgajām normām, bet, ja reiz Amerikas Savienotās Valstis šo konkrēto biznesa jomu (es pasvītroju - biznesa jomu!) mēģina kontrolēt tādā veidā, ka ārzemniekiem nevar būt vairākums šajā biznesā, tad varbūt mums vajag ļoti atklāti šeit, Saeimā, runāt par šo tēmu - ko nozīmē brīvi mediji. Man personīgi rada bažas tieši tas, ka, runājot par brīviem medijiem, mēs ļoti bieži sakām, kā jākontrolē politiskās partijas pirms vēlēšanām, ka politiskajām partijām nevar būt ziedotāji no ārvalstīm, bet sabiedriskās organizācijas, kuras reāli ir darbojušās kā politiskās partijas un kuras ir veidojušas sabiedrisko viedokli, brīvi saņem naudu no ārzemēm. Un, protams, šī nauda... Vai tā ir apšaubāma vai nav - to droši vien katrs var vērtēt, bet... Mēs zinām to, kāds statuss Džordžam Sorosam ir Lielbritānijā, kā viņš, veiksmīgi uzpērkot 10 miljardu apjomā britu mārciņu, sagrāva šo mārciņu un principā atņēma katram iedzīvotājam ievērojamus uzkrājumus, jo notika devalvācija vienas nakts laikā. Par to šodien grāmatas raksta. Tiem, kas vēl nav lasījuši, tas viss ir pieejams, un katrs ar to var iepazīties. Man personīgi rada bažas tas, ka, ja mēs virzīsimies tikai un vienīgi uz to, lai pateiktu, kas ir īpašnieks... Ja mēs sakām „a” (un es atbalstu šo priekšlikumu!), es gribētu, lai mēs pateiktu arī „b”. Un tas „b” ir tas, ka tie, kas strādā žurnālistikā... Ja mēs gribam, lai viņi ir objektīvi, tad jautājums ir - kādu finansējumu viņi saņem? Jo viņš var būt žurnālists kādā medijā, bet paralēli tam viņš saņem stipendijas un citus, tā teikt, atbalsta līdzekļus kaut kādiem pasākumiem no viena vai otra ārvalstu fonda. Man šķiet, ja mēs vēlamies sakārtot šo jomu, mums vajadzīgas atklātas debates. Ja kāds uzskata, ka mēs kaut kā gribam tagad... ka Šlesers vēlas nedaudz ierobežot brīvo presi... Pasarg’, Dievs! Es vienkārši vēlos Saeimā atklātas debates par to, kas ir brīva prese, jo es līdz galam to nesaprotu. Jo mēs zinām, ka daudzu gadu garumā - daudzu gadu garumā! - atsevišķi masu mediji ir savu viedokli uzurpējuši tādā veidā, ka pasaka: „Tas ir tautas viedoklis!”, lai gan, kā mēs zinām, ļoti bieži tauta domā citādāk. Man šķiet, ka šīs debates, kas ir sākušās šodien, būs ļoti svarīgas, attīstot šo tēmu. Jo ir jāizdara viss iespējamais, lai tajos brīžos... Jo, redziet, ja cilvēks iet pa ielu, nokrīt un salauž kāju vai roku, tad šis fakts ir atspoguļojams tiešā veidā. Neviens nevar pateikt tad, ja viņš salauzis kāju, ka viņš... Jo, ja kāds saka: „Nē, nē, tā ir roka!”, visi tomēr saprot, ka tā ir kāja. Bet tajā brīdī, kad sākas cīņa par kādām ekonomiskām interesēm...

Un, ja mēs runājam vēl arī par mūsu kaimiņvalstīm Skandināvijā, tad šajā gadījumā runāsim pavisam atklāti: skandināvu biznesa ietekme šeit ir ārkārtīgi liela, it sevišķi finanšu jomā! Principā mums Latvijā savu banku nav.

Un tieši tāpēc mums vajadzētu šo tēmu attīstīt, lai saprastu, kurā brīdī uz mums var tikt izdarīts spiediens, lai mēs atsakāmies no mūsu nacionālajām interesēm. Un tas jāskata kompleksi. Varbūt kādam šķiet, ka tas viss neapdraud mūs, ka viss ir kārtībā? Protams, televīzijas kanāls var rādīt filmas un vēl kaut ko, bet, kad sākās ziņu, tā teikt, sniegšana sabiedrībai, tad... Man šķiet, būtu ļoti svarīgi debatēt par to, kādā veidā mēs tomēr varam aizsargāt mūsu nacionālās intereses, jo ziņu pasniegšana ar kaut kādu ārvalstu ekspertu viedokli un uzspiešana Latvijas sabiedrībai ir ļoti, ļoti bīstama.

Tā ka, godājamie kolēģi, atbalstīsim brīvu presi! Noskaidrosim, kas... kurš medijs kam pieder, bet vienlaikus arī runāsim par kopīgo finansējumu, kas ieplūst mediju biznesā. It sevišķi šodien, kad, kā mēs zinām, mediju biznesā ieņēmumi no reklāmas maksām ir samazinājušies, un tad, protams, ļoti bieži sanāk tā, ka kaut kādi ārvalstu fondi dotē šo „brīvo” (pēdiņās) žurnālistiku un tā tālāk.

Tā ka, es domāju, laba tēma, un šīs diskusijas noteikti Saeimā vēl būs garas un plašas. Es ceru, ka mēs šodien šo priekšlikumu atbalstīsim, bet par preses brīvību es domāju: kur gan citur, ja ne Saeimas zālē, mēs varētu atklāti padebatēt.

Paldies. (Dep. K.Šadurskis aplaudē: „Laba runa. Man patika.”)

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Ingrīda Circene vēlas ko piebilst? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Circene. Paldies kolēģiem par vienbalsīgo atbalstu!

18.aprīlis - priekšlikumu iesniegšana.

Sēdes vadītājs. 18.aprīlis. Deputāti neiebilst... Es atvainojos! Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Šķēlem!

A.Šķēle (PLL frakcija).

Varētu varbūt 1.maiju noteikt. Tomēr ir pietiekami daudz kas izrunājams un izspriežams, pirms rodas varbūt pietiekami nopietni un ilgtermiņā vērsti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Man jāatzīmē, ka 1.maijs ir oficiāli svinama brīvdiena, acīmredzot tad vajadzētu...

A.Šķēle. Lieciet, sēdes vadītāj, 2., 3. vai 4., kas jums tur labāk patīk.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka pirmā darbadiena pēc 1.maija ir 2.maijs. Acīmredzot tad Šķēles kunga priekšlikums ir 2.maijs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret 2.maiju?

I.Circene. 18., 18. ...

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš šā likumprojekta otrajam lasījumam ir 2.maijs.

I.Circene. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (dokuments Nr.508). Šis likumprojekts precizē to veidu, kā biedrības un nodibinājumi tiek likvidēti, kā arī nosaka precīzāku kārtību, kā šīm organizācijām ir jāglabā savi dokumenti, tātad tie ir tehniski grozījumi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Čigāne. Komisija ir vienojusies, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 22.marts.

Sēdes vadītājs. 22.marts. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts...

L.Čigāne. Bija iebildumi pret termiņu.

Sēdes vadītājs. Jā... Ja jūs gribat pieteikties, tad jānospiež poga. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Rasmai Kārkliņai!

R.Kārkliņa (frakcija „Vienotība”).

Aicinu pagarināt ierosinājumu pieteikumu termiņu līdz 29.martam, jo par biedrībām un nodibinājumiem varētu būt daudz priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu tiek noteikts 29.marts? Deputāti neiebilst. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.marts.

Nākamais darba kārtības punkts - arī likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (reģistrācijas Nr.251/Lp10), pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

 

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Jā, grozījumi šajā pašā likumā. Šie grozījumi paredz saskaņot Biedrību un nodibinājumu likumu ar Eiropas Savienības direktīvu, kas nosaka sankcijas un dažādus pasākumus, kas vērsti pret tiem darba devējiem, kuri dod darbu trešo valstu valstspiederīgajiem. Šis likumprojekts paredz noteikt to, ka biedrības un nodibinājumi, kas aizstāv šādu cilvēku intereses, var to darīt, tomēr tādā veidā tas neapstādina šo cilvēku... tas nedod šiem cilvēkiem tiesības strādāt un saņemt darbu no attiecīgā darba devēja.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr.251/Lp10) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Čigāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā un Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijas Republikā izvietošanas nosacījumiem”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā un Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijas Republikā izvietošanas nosacījumiem”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina jūs, godātie kolēģi, atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā un Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijas Republikā izvietošanas nosacījumiem” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.marts.

Sēdes vadītājs. 22.marts. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (SC frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā” (Nr.244/Lp10).

Ņemot vērā, ka 2011.gada 1.janvārī spēkā stājās Arhīvu likums, Kultūras ministrija uzskata, ka nepieciešams veikt grozījumus Bibliotēku likuma 19.panta trešajā daļā. Šeit ir tīri tehniski labojumi, kas saistīti ar terminoloģijas maiņu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija likumprojektu ir izskatījusi, un komisijas vārdā aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Bibliotēku likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Fjodorovs. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam komisija nolēmusi noteikt 22.martu.

Sēdes vadītājs. 22.marts. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Grozījumu būtība ir ārkārtīgi vienkārša. Iedziļinoties vēsturē, divi novadi ir attiecībā uz saviem pagastiem konstatējuši, ka agrāk ir bijuši citi nosaukumi. Proti, Kubuļu pagasts saukts par Kubulu pagastu un Sidrabenes pagasts - par Salgales pagastu.

Komisija likumprojektu ir izskatījusi un vienbalsīgi nolēmusi to atbalstīt pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sākam debates.

Vārds deputātam Guntim Rozītim.

G.Rozītis (ZZS frakcija).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Jelgavas bijušajā rajonā izveidojās tādas zināmas domstarpības... problēmas ar to, ka vienai... dažādām vietām ir vienāds nosaukums. Proti, vārds „Sidrabene” Jelgavas rajonā ir bijis gan kādreizējam Sidrabenes pilskalnam, gan arī ir analogs Tērvetes pilskalnam; tās ir mūsu, zemgaļu, vēsturiskās vietas. Pagasti beidza eksistēt 1949.gadā, un faktiski sāka darboties ciemu padomes 1950.gadā. Un tā, apvienojot šos pagastus, veidojot ciemu padomes, pazuda vēsturiskais pagasta nosaukums „Salgale”. Līdz ar to Ozolnieku novada dome, šo jautājumu izskatot, nolēma, arī atsaucoties uz iedzīvotāju priekšlikumiem, atjaunot šo vēsturisko nosaukumu latviskas vides saglabāšanas labad, lai visiem būtu skaidrs, kur šis novads un šis pagasts atrodas.

Tādā sakarībā tika pieņemts šis lēmums, un es domāju, ka tas varētu būt zināms ierosinājums arī citām pašvaldībām atgriezties pie šiem vēsturiskajiem nosaukumiem, līdz ar to mūsu teritorijās, Latvijas valsts teritorijās, nebūtu nekādu citu domstarpību.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Staņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 14.aprīlis. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Grozījumos ir skarta tāda sāpīga lieta kā nāve starptautisko operāciju rajonos, un nu šī lieta šeit, grozījumos, ir sakārtota, lai būtu vienādi visiem, kas tur piedalās, pirmkārt, amatpersonām un, otrkārt, arī gada laikā, ja tur tas ir saistīts ar ķīmiskiem ievainojumiem.

Un komisijas domas, kas tika vienbalsīgi paustas, ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Staņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.marts.

Sēdes vadītājs. 24.marts. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” otrajam lasījumam.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja... būtībā tāds tehnisks grozījums, kas komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums par Ministru kabineta noteikumu izdošanas termiņiem. Arī tas komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 22.marts.

Sēdes vadītājs. 22.marts. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārda - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””.

Grozījumu būtība pašā sākumā noteica to, ka likums tiek papildināts ar jaunām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, bet komisija pievērsa uzmanību tam, ka radās tāda problēma... Piemēram, Irbes šaurumā nosakot aizsargājamo teritoriju, rodas problēmas... Tur brīvi varētu iet kuģi pa jūras ceļiem un... tiktu aizliegta iespējama tālāka jūras kuģu ceļu attīstība un iespējama padziļināšana... Bet komisija ir uzklausījusi priekšlikumus un atradusi risinājumu.

Komisijā ir iesniegti deviņi priekšlikumi.

Komisija 1.priekšlikumu, kas ir deputāta Māra Kučinska priekšlikums, ir daļēji atbalstījusi, un tas tika iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. 2.priekšlikums ir no Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Reiznieces kundzes. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 3. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 4. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 5. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 6. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 7. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 8. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 9. - deputāta Šlesera priekšlikums. Diemžēl netika atbalstīts. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Kāpēc diemžēl?”)

 

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. Paldies.

Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav . Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 7.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Termiņš - 7.aprīlis. Deputāti neiebilst.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātais sēdes vadītāja kungs! Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.212/Lp10).

Otrajam lasījumam mēs esam komisijā saņēmuši sešus priekšlikumus.

1. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums, kurš 11.panta otrajā daļā precizē 70.punktu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. - deputāta Šāvēja priekšlikums. Tas nebūtu balsojams, jo šis pārejas noteikumu punkts... priekšlikums attiecas uz punktu, kuru deputāts Šāvējs ir atsaucis, līdz ar to 2.priekšlikums nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Reirs. 3. - deputāta Šāvēja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Šāvēja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 33, atturas - 21. Deputāta Šāvēja viedoklis, kas ietverts šajā priekšlikumā, nav atbalstīts.

J.Reirs. 4. - deputāta Šāvēja priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts. Šis priekšlikums paredz fiziskajām personām pagarināt iesniegšanu rakstveidā līdz 2014.gada 1.janvārim. Komisijā bija debates par šo jautājumu, un komisijas vairākums uzskatīja, ka pārejas noteikumi... ka trīs gadi - tas bija pietiekams laiks, lai apgūtu šīs jaunās prasmes un veidotu vienotu iesniegšanas sistēmu, un komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Laimim Šāvējam.

L.Šāvējs (ZZS frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šī lieta skar tādu visnotaļ jutīgu lietu kā elektroniskās deklarēšanas sistēma. Protams, apzināmies, ka tā lieta pati par sevi ir progresīva un ieviešama. Tomēr savā laikā, 2008.gadā, un ar grozījumiem 2009.gadā, pieņemot šo likumu, mēs, tā sacīt, aizskrējām nedaudz laikam priekšā un acīmredzot pieņēmām, ka jau 2011.-2012.gadā visās mājās būs internets un visi cilvēki būs apmācīti interneta lietošanā, kā arī apguvuši elektronisko deklarēšanas sistēmu.

Diemžēl dzīves realitāte nav tāda: lauku infrastruktūra un lauku iedzīvotāji, jo īpaši fiziskās personas - saimnieciskās darbības veicēji, kas ir pamatā gados veci cilvēki, bet joprojām aktīvi nodarbojas ar saimniecisko darbību, šajā brīdī ir nostādīti... izjūt nesamērīgu likumdošanas slogu, jo viņi ir spiesti iegādāties datorus, spiesti iegādāties internetu vai rast kādu citu variantu elektroniskās deklarēšanas principa īstenošanai. Tajā pašā laikā ir jautājums arī par to, ka tiek apdraudēta datu drošība, jo... jūs saprotiet, ja gados vecs cilvēks, kas nekad nav lietojis datoru un nekad to neiemācīsies lietot, ir spiests meklēt kādas citas fiziskās personas palīdzību, tad līdz ar to nav aizsargāts arī šis elektroniskais paraksts. Tā ka... Tāpēc šā priekšlikuma jēga ir vismaz uz diviem gadiem pagarināt pārejas noteikumus ar šo 99.1 punktu un ļaut fiziskajām personām - saimnieciskās darbības veicējiem - izvēlēties, vai iesniegt nodokļus un informatīvās deklarācijas elektroniskā vai rakstiskā formā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Vispirms par priekšlikumu pēc būtības. Šāvēja kunga priekšlikums ir pagarināt termiņu par vienu gadu, kad deklarācijas var iesniegt pēc izvēles - rakstiskā vai elektroniskā formā. Savukārt argumentācija, ko Šāvēja kungs lietoja no tribīnes, bija cita. Runa bija par veciem cilvēkiem, kas veic uzņēmējdarbību un nekad neiemācīsies strādāt ar datoru.

Godātie kolēģi! Rakstīts ir „pagarināt par gadu”, mutiski teikts - „nekad”. Ko mēs darīsim pēc gada? Vai mēs atkal pagarināsim termiņu? Nu, dīvaini tas izskatās! Es taču ceru, ka Šāvēja kungs nedomā, ka visas šīs personas gada laikā to vai citu iemeslu dēļ izbeigs savu uzņēmējdarbību...

Līdz ar to mums vajadzētu tad atzīt, ka mums būs uzņēmēju kategorija, kam mēs nekad neprasīsim iesniegt elektroniski. Tad tas būtu godīgi, atklāti un patiesi! Bet šādā veidā spēlēties un katru reizi par gadu pagarināt... Mēs, patiesību sakot, maldinām tos cilvēkus, kuri domā, ka likumdevējs rīkojas apzināti un saprātīgi, jo viena daļa cilvēku mācās apgūt datoru, investē kaut kādus līdzekļus tam, un pēc tam atkal par gadu tiek pagarināts... Un tā mūžīgi mūžam.

Kolēģi! Tas vienkārši nav korekti attiecībā uz tiem mūsu iedzīvotājiem, uzņēmējiem, kas lasa likumus un uzticas likumdevējam, un uzskata, ka likumdevējs rīkojas racionāli. Tad vai nu mums ir jāpasaka - „nekad”... bet šāda pagarināšana no gada uz gadu, manuprāt, vienkārši nav korekta pret likumpaklausīgiem pilsoņiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es nerunāšu par termiņiem un par pagarinājumiem, bet reālā situācija šodien, kā es vienmēr esmu uzsvēris, īstam lauciniekam - un tā ir visos apkārtējos pagastos, kur es dzīvoju, ap Gaiziņkalnu, - ir tāda, ka šo likumu pašreiz ieviest nav iespējams. Tur ir gan veci ļaudis, gan trūkums, bezdarbs un tā tālāk. To nav iespējams reāli pašreiz ieviest.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Šāvēja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 5, atturas - 28. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Reirs. 5. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Tas ir atbalstīts, un attiecīgi tiek mainīta pārejas noteikumu tālākā numerācija. Šie pārejas noteikumi... Šis punkts attiecas uz mūsu jau apstiprināto 1. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikumu. Tātad komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 6. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs. 28.marts.

Sēdes vadītājs. 28.marts. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.233/Lp10.

Likumprojekta mērķis ir harmonizēt likuma „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” normas ar Saeimā 2010.gada 14.oktobrī pieņemtajiem grozījumiem likumos par Ventspils brīvostu un Rīgas brīvostu un tur noteikto regulējumu attiecībā uz tiešo nodokļu atvieglojumu piemērošanu Rīgas un Ventspils brīvostās, kā arī precizēt pievienotās vērtības nodokļa likmi atbilstoši 2010.gada 20.decembrī pieņemtajam likumam „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””.

Komisija izskatīja likumprojektu un atbalstīja to izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 25. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Reirs. Paldies par atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 22.marts.

Sēdes vadītājs. 22.marts. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Pievērsiet uzmanību likumprojektam Nr.245/Lp10!

Juridiskajā komisijā par šo likumprojektu bija ārkārtīgi plašas diskusijas. Uz Juridiskās komisijas sēdi tika uzaicināti namu apsaimniekotāji, pašvaldību pārstāvji, „Latvijas Gāzes” pārstāvji un banku pārstāvji, kā arī Tieslietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvji.

Kā mēs zinām, pret šo tiesisko regulējumu, ko paredz likumprojekts, iebilst Tieslietu ministrija un iebilst Juridiskais birojs, bet ar nelielu balsu pārsvaru Juridiskā komisija nolēma likumprojektu atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Juridiskā komisija to nolēma galvenokārt tādēļ, lai visi Saeimas deputāti padziļināti pievērstos šim jautājumam, jo tas skar gandrīz ikvienu no mums, skar gandrīz visus mūsu vēlētājus, kuri dzīvo daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās un kuriem ir kredīti, tātad tos, kuri ir ieķīlājuši savu īpašumu.

Paldies par uzmanību. Es redzu, ka deputāti ir pieteikušies debatēs. Paldies. Juridiskā komisija cer sagaidīt argumentētus viedokļus par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vēlos paust savu viedokli par grozījumiem Civilprocesa likumā, jo šie grozījumi patiešām ir ļoti, ļoti aktuāli.

Saeimas Juridiskā komisija pēc plašām diskusijām ar balsu vairākumu, minimālu balsu vairākumu, nolēma pirmajā lasījumā šos grozījumus atbalstīt. Šie grozījumi paredz iespēju piedzīt komunālos parādus piespiedu kārtā, pārdodot ieķīlātu nekustamo īpašumu un šos parādus atgūstot pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas, bet ne vairāk kā 10 procentus no izsolē iegūtajiem līdzekļiem par nekustamo īpašumu.

Plānots ir arī tas, ka šī norma darbotos pārejas periodā līdz 2014.gada beigām.

Lielākie iebildumi diskusiju laikā par likuma virzību bija kredītiestādēm, kurām pēc likuma izmaiņām būtu jāsedz hipotekāro kredītu ņēmēju nesamaksātie rēķini.

Šobrīd spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu izmanto tie dzīvokļu īpašnieki, kuru ienākumi ir būtiski samazinājušies un kuru dzīvoklis ir apgrūtināts ar ķīlu, nenorēķinoties par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī par mājas uzturēšanu.

Situācijā, kad kopējais parādsaistību apjoms palielinās, pastāv risks, ka, piemēram, siltumenerģijas nepiegādāšana dzīvojamām mājām var izraisīt ļoti sliktas sekas, piemēram, veselības problēmas šo māju iemītniekiem, tajā skaitā maziem bērniem, materiālie zaudējumi, dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa neatgriezeniska pasliktināšanās un tā tālāk. Patiešām komunālie parādi nav nekāds sīkums, un mūsu komisijā pieaicinātās personas brīdina, ka rudenī apkures sezona varētu arī nesākties, ja mēs šo problēmu nerisināsim pēc būtības.

Parādnieku skaits patlaban būtiski nepieaug, taču kāpj tieši parādu apjoms, kas valstī sasniedzis jau apmēram 60 miljonus latu. Un šī problēma noteikti jārisina, meklējot veidu, kā apmierināt sabiedrības intereses salīdzinājumā ar kreditoru un kredītiestāžu interesēm.

Problēmas ar siltuma, gāzes, ūdens apgādes un citu pakalpojumu parādiem radušās tieši daudzdzīvokļu mājās, kur atsevišķu nemaksātāju dēļ cieš pārējo dzīvokļu iemītnieki, kas ir spiesti un būs spiesti segt kaimiņu parādus, vai arī pakalpojums tiks atslēgts visai mājai.

Šie grozījumi, manuprāt, ir svarīgi, lai ieviestu kompleksu problēmas risinājumu. Pašlaik piedziņa nav iespējama, jo pārsvarā gadījumu vienkārši vairs nav no kā piedzīt. Namu īpašnieki un kaimiņi nav gatavi segt parādus, un pašreizējā situācija apdraud tos dzīvokļu īpašniekus, kas veic maksājumus regulāri. Un es esmu pārliecināts, ka mēs nevaram atļauties sodīt godīgos cilvēkus - parādus pārlikt uz godīgiem maksātājiem, palielinot tarifu, lai ar to nosegtu nenomaksāto summu.

Situācijā, kad dzīvokļu īpašnieku skaits, kuri nenorēķinās par saņemto siltuma enerģiju, pieaug, būtiska ir ne vien ātra tiesvedība, ko piedāvā Tieslietu ministrija un kam arī es piekrītu, bet arī iespēja, ka no parādnieka tiks piedzīti līdzekļi par piegādāto siltumenerģiju, tāpat arī pakalpojumi par mājas uzturēšanu, ūdens apgādes un kanalizācijas, kā arī atkritumu izvešanas un citu pakalpojumu parādu dzēšanai.

Pretējā gadījumā šo parādu nāksies dzēst pārējiem dzīvokļu īpašniekiem, neskatoties uz to, ka viņi būs izpildījuši savu saistību daļu. Piedāvātie grozījumi, manuprāt, pagaidām ir vienīgais veids, kā dzīvokļu īpašumos sadalītas dzīvojamās mājas pārvaldniekam, bet pēc būtības pārējiem dzīvokļu īpašniekiem atgūt parādu no dzīvokļa īpašnieka, kura dzīvoklis ir ieķīlāts un kura rīcībā nav citu līdzekļu, jo ieķīlātais dzīvokļa īpašums ir vienīgā manta, pret kuru iespējams vērst piedziņu.

Bez šaubām, mums jāvērtē kreditora interešu ierobežojumi. Vērtējot kreditora interešu ierobežojumus salīdzinājumā ar pārējās sabiedrības interesēm, var secināt - nu, vismaz tā secina Ekonomikas ministrija, un tagad es vēlos atsaukties uz anotāciju -, ka kreditoru interešu ierobežojums ir attaisnojams, jo, pirmkārt, ķīlas vērtība var samazināties vai pieaugt ne vien normatīvo aktu, bet arī ekonomiskās situācijas dēļ, kā arī pašas ķīlas īpašību dēļ. Un, otrkārt, savlaicīgas nenorēķināšanās par komunālajiem pakalpojumiem gadījumā apkure netiek nodrošināta visai dzīvojamai mājai, tātad atsevišķa dzīvokļa īpašnieka neatļauta darbība vai bezdarbība rada kaitējumu, veselības apdraudējumu, materiālu zaudējumu pārējiem šīs dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem.

Es varu pieļaut, ka hipotekārajiem kreditoriem nodarītais zaudējums būs samērīgs salīdzinājumā ar kopējo sabiedrības ieguvumu. Likumprojekta pieņemšanas rezultātā ieguvējas būs dzīvokļu īpašumos sadalītu dzīvojamo māju pārvaldīšanā un apsaimniekošanā iesaistītās personas, to skaitā dzīvokļu īpašnieki, pārvaldnieki, pakalpojumu sniedzēji.

Es ļoti labi apzinos, ka šis risinājums nav ideāls, bet tas tomēr sākotnēji ir atbalstāms, un parlamentam jāturpina pie tā strādāt. Citi samērīgi risinājumi pagaidām nav rasti. Alternatīva varētu būt tarifu palielināšana uz parādu rēķina; tas noteikti nerastu atbalstu sabiedrībā.

Es vēlos paust savu atbalstu likuma grozījumiem un norādīt, ka šajā gadījumā sabiedrības intereses ir svarīgākas un Saeimai nevajadzētu pieļaut situāciju, ka atsevišķi negodprātīgi cilvēki dzīvo uz citu līdzcilvēku rēķina.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Šī nu ir tā reize, kad mēs varam izvēlēties jeb izlemt, kuru interešu pusē nostāties. Vienā pusē ir sabiedrības intereses, otrā pusē - banku un to lobiju intereses.

Viens pavisam skaidrs piemērs. Māja, kuras platība 1000 kvadrātmetru, tajā apmēram divdesmit dzīvokļu. Mājas apsaimniekošanu veic biedrība ar 2000 latu pamatkapitālu, kurai nav milzu uzkrājumu vairāku desmitu vai simtu tūkstošu latu apmērā. Par katru kvadrātmetru jāmaksā 50 santīmi - par apsaimniekošanu. Vidējais dzīvoklis ir 50 kvadrātmetru liels dzīvoklis, kurš ieķīlāts ar hipotēku 40 tūkstoši latu un kura reālā šodienas vērtība ir apmēram 30 tūkstoši latu. Apsaimniekošanas maksa mēnesī... kopējā maksa mēnesī tam ir vairāk nekā 300 latu. Ja mēs saskaitām šos parādus, kas var iekrāties apmēram piecu mēnešu garumā, ieskaitot maksu gan par siltumu, gan par apsaimniekošanu, gan par citiem pakalpojumiem, tad summa, kas izveidojas, ir pusotrs tūkstotis. Ja mēs pieņemam, ka no šīs mājas šos rēķinus nenokārto kaut vai trīs, četri, pieci dzīvokļi, mēs katrs varam sarēķināt, ka tie ir pieci, seši, septiņi, astoņi... līdz 10 tūkstošiem latu. Kur šā nama apsaimniekošanas biedrība ar 2000 latu pamatkapitālu ņems naudu, lai nākamajā apkures sezonā norēķinātos ar siltuma piegādātājiem un citu pakalpojumu piegādātājiem, lai uzsāktu apkures sezonu, lai pieslēgtu siltumu godīgajiem maksātājiem? Visbiežāk tie ir gados veci cilvēki, visbiežāk tie ir cilvēki, kas ievēro maksājumu disciplīnu, iepretim tiem cilvēkiem, kuri, neskatoties uz to, ka viņi varbūt ir vienojušies ar banku, lai banka neatņemtu šo dzīvokli, nemaksā par komunālajiem maksājumiem.

No situācijas var izrietēt, ka, piemēram, atsevišķos dzīvokļos ir iespēja atvienot siltumenerģiju un elektroenerģiju (tas visbiežāk ir pirmskara mājās, bet tas nav iespējams tādās mājās, kas ir būvētas padomju laikos, jo tur to vienkārši fiziski nav iespējams izdarīt), tomēr tik un tā pastāv liels risks, ka, aizsalstot siltumapgādes trubām, ūdens trubām, pārējie dzīvokļu īpašnieki cietīs no tā, ka šī enerģija netiks piegādāta un siltumu viņi apkures sezonā neiegūs.

Likumprojekta būtība ir 10 procentus no realizētās ķīlas vērtības atgriezt komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Šis likumprojekts attiecas tikai uz dzīvojamām mājām, un, kā jau iepriekš kolēģis pieminēja, tā mērķis ir darboties pārejas periodā, kamēr tiks atrisināti šie daudzie jautājumi gan ar paātrinātā civilprocesa likumu, gan citiem instrumentiem, lai varētu veiksmīgi piedzīt parādus par komunālajiem maksājumiem samērīgā termiņā.

Es uzskatu, ka 10 procenti ir samērīgi liela summa, skatoties gan no tā, ka ekonomisko apstākļu pēc īpašuma vērtība var kristies un tādējādi arī ķīlas vērtība var kristies, gan no tā, ka šī īpašuma vērtība var kristies tāpēc, ka tas netiek apkurināts, teiksim, var nolobīties tapetes, neesot citiem pakalpojumiem. Arī tad šī summa un šī vērtība ķīlai zudīs.

Kolēģi! Nu, šeit ir tā iespēja tiešām izlemt, kuru no pusēm mēs atbalstām. Es uzskatu, ka tiešām šis likumprojekts vismaz daļēji ļaus risināt tās problēmas, ar kurām mēs tepat, Saeimas sēdē, saskarsimies, jau uzsākot nākamo apkures sezonu, kad daudzas mājas netiks pieslēgtas pie siltumenerģijas, jo nebūs samaksāti parādi.

Es lūdzu atbalstīt šo Civilprocesa likuma normu un virzīties uz priekšu, lai mēs to pēc iespējas ātrāk varētu pieņemt.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pēc 4 minūtēm būtu pienācis laiks pārtraukumam, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Viņķeles, Bendrātes, Circenes, Zaķa un Brigmaņa  - iesniegumu ar lūgumu turpināt 17.marta sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi. (No zāles: „Pareizi!”) Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpināsim debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mēs esam šodien jau daudz dzirdējuši par šo likumprojektu, tomēr es dažas lietas gribu piebilst.

Pievērsīsim uzmanību tam, ka šo likumprojektu virza Ekonomikas ministrija, konkrēti, ekonomikas ministrs. Pievērsīsim arī uzmanību tam, ka šis likumprojekts nav saskaņots ar Tieslietu ministriju, un, raugoties Ministru kabineta sēdes protokolā, mēs varam atrast arī tieslietu ministra Aigara Štokenberga atšķirīgo viedokli par šo likumprojektu. Proti, viņš norāda uz to, ka šāda likumprojekta pieņemšana varētu radīt riskus iespējamai tiesvedībai Satversmes tiesā un iespēju acīmredzot šo konkrēto lietu arī zaudēt līdz ar visu no tā izrietošo.

Vai piedāvātie grozījumi atrisina visu problēmu? Es domāju, ka ne. Vispirmām kārtām mēs te dzirdējām dažus piemērus... Es domāju, ka mums daudziem pat nav nojausmas par statistiku. Juridiskajā komisijā mēs uzklausījām dažus piemērus, arī no konkrētām namu pārvaldēm, un no šiem piemēriem mēs secinājām to, ka runa ir par problēmas iespējamo risinājumu aptuveni 30 procentu apmērā. Tātad atlikušie 70 procenti netiek risināti ar šiem piedāvātajiem grozījumiem.

Jā, šie 30 procenti arī varbūt ir apšaubāmi, varbūt tie ir nedaudz lielāki, bet, iespējams, varbūt arī mazāki.

Kādi būtu risinājumi? Es domāju, ka vispirmām kārtām būtu jāmeklē risinājumi visām problēmām, ne tikai attiecībā uz šo par nodrošinājumu kalpojošo mantu un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesībām vērst prasījumus pret šo mantu. Es aicinu izvērtēt (un es domāju, ka Juridiskā komisija to darīs) sekojošus priekšlikumus. Proti, atteikties... vai daļēji samazināt valsts nodevu; pārskatīt tarifu veidošanas metodiku (protams, nekādā ziņā nepieļaujot tarifu celšanos, jo, es domāju, atsevišķos gadījumos pastāv arī zināma rezerve). Iespējams ir arī risinājums, kas paredzētu iespēju nodrošinātam kreditoram vai bankai zināmu laiku segt šos komunālos pakalpojumus, jo arī viņiem taču ir savā ziņā labums, proti, šis ķīlas objekts tiek uzturēts, ķīlas objekta vērtība saglabājas. Ir taču atšķirība starp apsildītu un neapsildītu dzīvojamo platību.

Tā ka priekšlikumi ir, un mēs Juridiskajā komisijā par tiem diskutēsim, lai rastu risinājumu visām situācijām, ne tikai situācijai, kas skar vien 30 procentus parādnieku. Un es aicinu Ekonomikas ministriju turpmāk tomēr nevirzīt nekvalitatīvus un nesaskaņotus likumprojektus uz Saeimu izskatīšanai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šī problēma nebūt nav tik vienkārša, kā te runāja Olšteina kungs. Acīmredzot viņš runāja kā parlamentārais sekretārs. Varbūt viņam kā deputātam būs cits viedoklis. (No zāles dep. K.Olšteins: „Nē! Nē!”)

 

Tā situācija, Olšteina kungs, nav tik vienkārša! Te nav tā, ka ir tikai baltā krāsa un melnā krāsa!

Man nav kredītu, man nav parādu. Daudziem šeit ir tāda situācija. Bet ļoti daudzi tūkstoši cilvēku... tūkstošiem, Olšteina kungs, tūkstošiem ir tādu cilvēku, kuri diemžēl ir šajā kredītu jūgā dziļi, dziļi, dziļi. Viņi sen vairs nebrauc ar mašīnu. Labākajā gadījumā viņi brauc ar divriteni vai sabiedrisko transportu. Viņi pēdējos santīmus atdod savu bērnu skološanai. Viņi ir šo banku vergi, un viņi maksā, jo viņi zina, ka pretējā gadījumā būs nežēlīgas sankcijas. Nežēlīgas! Un ļoti daudzi tūkstoši cilvēku ir tiešām kļuvuši par upuriem. Par upuriem darba vietu samazināšanai, par upuriem algu samazināšanai, par upuriem tam, ka paļāvās, ticēja un aizņēmās saprātīgi - paņēma šos kredītus.

Es balsošu par šiem grozījumiem Civillikumā, jo šis ir pirmais lasījums. Bet, Olšteina kungs, es jūs aicinu nenostādīt te deputātus šādās divās nometnēs: vieni ir banku lobiji, un otri ir tie īstie un pareizie. Tā nav pareiza attieksme! Es aicinu biežāk tikties ar vēlētājiem un paklausīties, ko viņi runā. Es aicinu izvērtēt iespēju veikt paātrinātā kārtā tiesvedību pret tiem, kuri ļaunprātīgi nemaksā. Bet pielīdzināt ļaunprātīgajiem tos daudzos tūkstošus, kuri šobrīd ir krituši par upuriem, - tas ir ļoti netaisnīgi. Un, manuprāt, tā ir vienkārši jūsu nezināšana.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

 

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Mans pienākums ir runāt par šā likumprojekta plusiem un mīnusiem.

Vispirms par plusiem. Patiešām - piedāvātais risinājums pirmajā acu uzmetienā ir ļoti vilinošs un sabiedrībā tiek atbalstīts, īpaši ja tiek uzkurinātas tādas kaislības kā, piemēram, no Olšteina kunga puses, kurš teica: nu mums tagad ir jāizvēlas, kuru pusi mēs atbalstām. Ja viņš nebūtu jurists, tad es būtu ļoti... nebūtu pārsteigta, bet, es domāju, jums kā juristam jāsaprot, ka šeit nav jāatbalsta viena vai otra puse, bet ir jārunā par samērīgumu.

Proti, par šīm labajām lietām. Patiešām, mēs visi esam dzirdējuši ļoti daudz gadījumu; arī mēs, piemēram, ar Ingūnu Rībenu... kad bijām Mājokļa jautājumu apakškomisijā, nāca namu apsaimniekotāji un stāstīja par gadījumiem, kad kādā no bankām tiek ieķīlāti labi dzīvokļi, ķīlas devējs būvē māju, maksā apzinīgi kredītu un procentus, līzingā ir nopircis automašīnu, iepērkas dārgos veikalos, bet nemaksā komunālos maksājumus un apsaimniekošanas izdevumus. Pēdējā laikā, kā teica Rasnača kungs, šie parādnieki, tomēr gribēdami saglabāt savu dzīves līmeni, vairs nevar samaksāt bankām, taču ar bankām mēģina vienoties, turpretī apsaimniekotājiem un komunālo maksājumu sniedzējiem parādi joprojām krājas.

Mēs zinām, ka apsaimniekotāji, lai nebankrotētu, nelikumīgi no uzkrājumiem remontam un labiekārtošanai mēģina segt šo nemaksātāju parādus, tādējādi aizskarot citu īrnieku intereses.

Mēs zinām, ka, balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem, kas ir ļoti apšaubāmi no konstitucionālo tiesību viedokļa, jo šeit nepastāv solidārā atbildība, siltumenerģijas piegādātāji nepieslēdz siltumu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām tāpēc, ka šie ļaunprātīgie nemaksātāji nav samaksājuši savu daļu.

Mēs zinām, ka parādu piedziņa par pakalpojumiem ir ļoti apgrūtināta, tiesvedība ir ilgstoša un sarežģīta, un, ja arī pēc četriem vai pieciem gadiem beigās tiek līdz tiesas spriedumam, tad, kā kolēģi teica, nav jau nekā vairs, ko piedzīt, jo bankas dzīvokļa īpašumam ir uzlikušas savu ķepu virsū.

Kreditori, tostarp arī mājas pārvaldītāji, siltumpiegādātāji, ūdensapgādes uzņēmumi un atkritumu apsaimniekotāji nav ieinteresēti tiesā sniegt prasības par parādu piedziņu, jo tiesvedības uzsākšanai viņiem trūkst nepieciešamo līdzekļu. Viņi jau tāpat knapi turas virs ūdens. Un tā rezultātā veidojas prakse, ka sākotnēji nelielais parāds pieaug līdz tādam apmēram, ka tas rada smagas sekas arī šiem līdzējiem.

Beigās par šiem labajiem piedāvājuma plusiem... Mēs zinām, protams, šos populāros stāstus par sliktajām skandināvu bankām, ko te vienmēr Šlesera kungs atgādina, kas, dodot kredītus, nav pietiekami izvērtējušas risku saistībā ar citām kredītņēmēju saistībām. Acīmredzot šeit ir domāts tas, ka tās nav pieprasījušas varbūt izziņu par komunālo maksājumu segšanu vai tamlīdzīgi.

Šorīt viens no kolēģiem Latvijas televīzijas 1.programmā teica: „Nu tad tagad pēc šā balsojuma mēs redzēsim šos banku lobijus, kas ies pret sabiedrības interesēm!” (No zāles: „Kurš tas bija?”) Un žurnālists gāja vēl tālāk. Viņš teica... daudznozīmīgi piebilda: „Skatīsimies, vai šiem „pret” balsotājiem ir kredīti bankā.”

Nu, ņemot vērā to, lai norādītu uz visu iepriekš teikto, lai norādītu uz likumprojekta mīnusiem, ir jābūt diezgan lielai drosmei, lai, piemēram, mani neatzītu par banku lobiju „n” pakāpē. Bet tomēr mans kā Juridiskās komisijas vadītājas pienākums ir vērst uzmanību arī uz šīm sekām, kas varētu iestāties pēc piedāvāto Civilprocesa likuma grozījumu stāšanās spēkā un šāda tiesiskā regulējuma piemērošanas.

Pirmais jautājums: kādi tad ir šie parādnieki? Tos es nosacīti varētu grupēt vairākās grupās. Vispopulārākais sadalījums ir šāds: tie, kas nevar maksāt, un tie, kas ļaunprātīgi nemaksā. Taču tas ir visai nosacīti, jo mēs nevaram atrast robežu, kuri tad ir tie, kas ļaunprātīgi nemaksā, un kuri patiešām nevar maksāt. Robežu ir grūti novilkt.

Nākamais iedalījums: vieniem ir kredīti. Šeit tiek runāts... 30 procenti, 20 procenti... 10... Neviens īsti nezina, cik daudziem no visiem šiem parādniekiem tie kredīti ir. Varbūt Olšteina kungs nāks un pateiks, cik tad īsti viņu ir... cik Ekonomikas ministrija ir secinājusi... cik tad šo parādnieku ir? Otriem šo kredītu nav. Kā vieni, tā otri ir maksātāji un nemaksātāji tajā pašā daudzdzīvokļu mājā.

Nākamais iedalījums parādniekiem... Ir vēl privāto māju īpašnieki, kopīpašumā esošu māju īpašnieki, tādu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieki, kuras nav sadalītas dzīvokļu īpašumos. Tātad statistikas, cik procentiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem ir šie hipotekārie kredīti, mūsu rīcībā nav. Pagaidām mēs zinām tikai aptuvenus kopējos parādus par komunālajiem maksājumiem un dzīvojamo māju apsaimniekošanu. Par tiem tad dažādās auditorijās tiek minēts Latvijas Pašvaldību savienības, man liekas, nosauktais skaitlis, kas bija 60 miljoni. Taču, cik no šiem 60 miljoniem - varbūt Olšteina kungs to var pateikt - ir parādi apsaimniekotājiem? Būtu labi, ja jūs nerunātos ar Rībenas kundzi... Cik no šiem parādiem ir „Latvijas Gāzei”, cik procentu no šiem 60 miljoniem ir atkritumu apsaimniekotājiem, cik „Rīgas Siltumam” un visiem tiem pakalpojumu sniedzējiem, ko jūs tur pieminat? Mums tādas informācijas nav.

Tālāk. Ko paredz grozījumi? Grozījumi paredz parādu piedziņas nosacījumus un kreditoru prasījumu apmierināšanas secību ar ķīlu apgrūtināta nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumos jeb, vienkāršiem vārdiem izsakoties, secību, kādā tiek sadalīta ieķīlāta dzīvokļa īpašuma pārdošanas rezultātā saņemtā nauda.

Kā jau es minēju, tajos gadījumos, kad dzīvokļa īpašnieks, kam ir parāds par pakalpojumu, vienlaikus ir parādā arī hipotekārajam kreditoram (turklāt pievērsiet uzmanību tam, ka šis kreditors ne vienmēr ir banka, tas var būt jebkurš no mums), dzīvokļa īpašuma pārdošanas rezultātā saņemtā nauda tiek sadalīta tā, ka prasījums par pakalpojumu samaksas parāda piedziņu tiek apmierināts pirms hipotekārā kreditora prasījuma. Šāda ķīlas institūta kārtība (civiltiesību eksperti un Tieslietu ministrija, lai to raksturotu, lieto vārdus „degradējoša kārtība”) ir noteikta, kā norādīts anotācijā, ar mērķi nodrošināt iespēju, ka (citēju): „pārējiem mājas dzīvokļu īpašniekiem nenāktos maksāt parādnieka parādu un dzīvokļa īpašniekiem tiktu nodrošināts pakalpojums”. Faktiski... būtībā, kolēģi, ir maldinoša informācija kā no Agešina kunga puses, tā arī no Olšteina kunga puses, jo, godātie kungi, nav tāda tiesiskā regulējuma, kas noteiktu, ka vienam dzīvokļa īpašniekam ir jāsedz cita dzīvokļa īpašnieka parāds. Pašvaldību dzīvojamā fonda pārvaldītāji gribēja šādu nelikumīgu rīcību nostiprināt likumā, bet viņiem tas neizdevās.

Otrkārt. Arī neieķīlātu dzīvokļu īpašnieki ir parādā par pakalpojumiem, un tāpēc pakalpojumu konkrētā dzīvojamā mājā var nepiegādāt arī neieķīlāta dzīvokļa īpašnieka nenomaksāta parādu dēļ. Proti, dzīvokļiem var turpmāk nepieslēgt siltumu. Un līdz ar to šis izvēlētais regulējums mērķi nesasniegs. Šādu kārtību piemērojot, ieguvēji, nenoliedzami, būs pakalpojumu sniedzēji un arī konkrēts pakalpojumu sniedzēju uzņēmums, un protams, arī apsaimniekotāji.

Tālāk. Trešais aspekts, par ko es gribu runāt. Par šiem mīnusiem attiecībā uz tādu pakalpojumu sniegšanu kā siltumapgāde, gāzes piegāde, ūdensapgāde, kanalizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana. Joprojām nav tiesiskā regulējuma, lai šīs civiltiesiskās attiecības starp pakalpojumu sniedzēju, piemēram, siltumapgādes uzņēmumu, un tiešo pakalpojumu saņēmēju - dzīvokļa īpašnieku - noregulētu divpusējs līgums, kurā katrai pusei ir savas noteiktas saistības un atbildība.

Man, piemēram, nav zināms, vai „Latvijas Gāze”, piemēram, var tehniski rīkoties līdzīgi kā „Latvenergo”, kad pastāv šie divpusējie līgumi. Katrā ziņā ar šiem Civilprocesa likuma grozījumiem tiek stimulēta tāda kārtība, lai šī galvenā problēma ar divpusējiem līgumiem netiktu atrisināta.

Ceturtkārt. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, grozījumi attieksies uz tiem gadījumiem, kad parādnieka rīcībā nav citu līdzekļu un dzīvokļa īpašums ir viņa vienīgā manta, pret kuru vērst piedziņu. Lai apmierinātu pakalpojumu sniedzēja prasījumu, tiks vērsta piedziņa uz dzīvokļa īpašnieka vienīgo mantu -viņa mājokli. Un tas nozīmē - vai es pareizi saprotu, Olšteina kungs? -, ka, par 200, 300, 400 vai 500 latu lielu komunālo maksājumu parādu, vēršot piedziņu uz mājokli, no dzīvokļiem var tikt izlikti cilvēki. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Ar visiem bērniem!”)

 

Un kādas tam būs sekas? Pašlaik bankas, ja arī kredītsaistības netiek pildītas, ļauj šajos dzīvokļos dzīvot tiem kredītņēmējiem, kas nebija paspējuši savas kredītsaistības nokārtot. Iespējams, ka tā tas būs līdz tam brīdim, kad attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus, un tad viņi, iespējams, metīs arī šos cilvēkus ārā. Ja es pareizi saprotu, tad šā likuma piemērošanas gadījumā dzīvoklis tiks izsolīts un īpašnieks izlikts. Un tad te ir jānoskaidro, vai piedziņas vēršana uz dzīvokļa īpašumu (piemēram, par manis minētajiem dzīvokļa īpašnieka nesamaksātajiem 300, 400 vai 500 latiem) ir adekvāta rīcība.

Un tad vēl jājautā: patiešām, kur ir loģika, ja izliek no vienīgā dzīvokļa personu, ja saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem tā vienlaikus iegūst tiesības prasīt no attiecīgās pašvaldības sociālo palīdzību, kā arī nodrošināt ģimeni ar dzīvojamo platību?

Nu ko darīs izliktais vai izliktie? Ģimene, piemēram, ar bērniem, ar veciem cilvēkiem neies dzīvot zem tilta, bet viņa ies uz pašvaldību un prasīs pašvaldībai dzīvokli, prasīs pašvaldībai sociālos pabalstus. Un no nodokļu maksātāju naudas tas acīmredzot būs jānodrošina.

Tās bija tās galvenās iebildes. Protams, es varētu uzslavēt Ekonomikas ministriju, jo, atšķirībā no Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrija visus šos gadus absolūti nekādu risinājumu nav piedāvājusi. Mums ir jāvaino arī pašiem sevi, jo mēs, strādādami kaut vai šajā Mājokļa jautājumu apakškomisijā, neesam varējuši atrast kādu konkrētu risinājumu.

Pašlaik Juridiskajā komisijā mēs paralēli izskatām arī grozījumus Civilprocesa likumā, kur tiek paredzētas maza apmēra prasību, līdz 1500 latiem, piedziņas īpatnības, ka tur nevajadzētu iziet cauri visiem... pašreiz spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, kas prasītu apmēram 3, 4 vai 5 gadus. Šeit tiks saīsināts šis process, šis process varētu būt rakstveidā. Iespējams, ka tas ir viens no risinājumiem.

Turpretī šajā gadījumā, kur šie dzīvokļi ir ieķīlāti, tas patiešām... mēs ar šo risinājumu - ar maza apmēra prasībām - šeit netiekam klāt visām šīm lietām.

Un vēl vispēdējais, ko es gribu, ir kliedināt šo mītu... Jūs runājāt ar piemēriem, arī es gribu runāt ar piemēriem.

Ņemsim, piemēram, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kurā dzīvo... kurā atrodas 100 dzīvokļi. Pieņemsim, ja šajā mājā 30 dzīvokļu iemītniekiem ir hipotekārie kredīti un 10 dzīvokļi ir nemaksātāji, tad ar šiem 10 mēs tiksim galā, bet, ja tie pārējie, piemēram, 50, ir joprojām tie, kam nav to hipotekāro kredītu, tad tik un tā... tātad šajā gadījumā arī no viņiem neko nevar paņemt. No viņiem namu pārvaldes... Man šeit nav tik daudz piemēru, lai es par visu to runātu, bet mums ir pietiekama statistika, ka mums namu pārvaldes jeb tās sabiedrības ar ierobežotu atbildību, manuprāt, pietiekami aktīvi nestrādā, kad atsevišķiem dzīvokļiem, piemēram, Sarkandaugavā... Jūs ļoti labi zināt, ka tur ir uzkrājušies parādi vienam dzīvoklim vairāku desmitu tūkstošu apmērā. Namu pārvaldes sāk domāt tikai tad, ja parāds ir apmēram jau vairāk par 1000 latiem, bet iepriekš namu pārvaldes to nedara. Procentuāli, manuprāt, šī vēršanās tiesā ir salīdzinoši maza. Mums ir tātad jādomā... Mēs ar šo piedāvājumu jau neatrisinām visas šīs problēmas.

Ir tāds teiciens: ar labiem nolūkiem bruģēt ceļu uz elli. Es pārfrāzēšu, es teikšu tā: „Man ir bailes, vai mēs ar labiem nolūkiem nebruģējam ceļu uz Satversmes tiesu.” Mans kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājas pienākums bija jums pastāstīt par plusiem un mīnusiem, jo mēs esam politiski atbildīgi, pieņemot vienu vai otru lēmumu.

Es katrā ziņā noraidu jebkādas aizdomas, ka es būtu kāds banku lobijs.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

 

S.Dolgopolovs (SC frakcija).

Augstā Saeima! Kā vienmēr un visur eksistē zināmas patiesības un eksistē zināmi mīti. Patiesība, pret kuru neviens neiebildīs, ir tāda, ka eksistē problēma, kura saucas „nemaksāšanas un nemaksātāju problēma”. Tā ir patiesība numur 1.

Patiesība Nr.2 - šī problēma ir jārisina. Tas ir neapšaubāmi, un, man liekas, neviens pret to neiebilst.

Es domāju, es izteikšu varbūt tādu šaubīgu, bet tomēr patiesību, manā skatījumā, ka, ja piedāvātais grozījums būtu iesniegts tad, kad tikko bija sācies hipotekārais bums, es domāju, neviena banka nebūtu iebildusi pret to, ka uz no jauna slēgtajiem hipotekārajiem līgumiem ir attiecināmas šīs te prasības. Es domāju, ka arī tā ir patiesība.

Bet, pieejot pie šīs problēmas risinājuma, Ekonomikas ministrija diemžēl kārtējo reizi ir stipri nokavējusi ar to un piedāvājusi alternatīvā divus risinājumus: pirmais ir tas, kas šodien tiek skatīts, bet otro, es domāju, visi atceras, - sākt regulēt tarifus, lai iekļautu tarifos starpību, kura segtu šos izveidojušos parādus. Starp citu, tāda prakse jau eksistē šodien. Es domāju, ka visi iedzīvotāji, kas par auksto ūdeni un silto ūdeni maksā, balstoties uz savu skaitītāju rādījumiem, maksā vienlaikus arī to starpību, kas rodas starp individuālo skaitītāju rādījumu summu un mājas kopējā skaitītāja rādījumu.

Tāda bija tā svētība no Ministru kabineta puses, kas tika dota ar Ekonomikas ministrijas rokām!

Bet ir arī pozitīvas puses, šodien apspriežot šo lietu.

Pirmā. Jāteic, ka tikai tagad mēs sākam apzināties, ka šī problēma ir daudzpusīga un nevar būt risināma ar vienu paņēmienu, sēžot pie brokastu galda.

Punkts numur divi. Ierosinot šos grozījumus, atsākās dialogs starp bankām un apsaimniekotājiem un pārvaldītājiem. Tas ir ļoti pozitīvs moments.

Treškārt. Parādās arī citas receptes, kā risināt šo problēmu. Daži no tiem risinājumiem šodien jau izskanējuši, par dažiem runā ļoti daudz, tagad apspriežot vienu no likumiem, kas ir dzīvokļu likumu paketē, - Īres likumu. Un arī tas ir visnotaļ atbalstāms process.

Man šķiet, ka šodien, lai stimulētu šo procesu, piedāvāto likumprojektu vajadzētu pieņemt pirmajā lasījumā, bet pie tā ir ļoti nopietni jāstrādā, domājot par pārejas noteikumiem, par to, uz kādiem noslēgtajiem hipotekārajiem un citiem līgumiem tas attiecināms, par to, vai tas tiešām atrisinās visas problēmas, kas saistītas ar pārdodamiem dzīvokļiem. Jo, balstoties uz gadījumiem no dzīves, varu pateikt, ka šodien liela daļa banku ir izveidojušas meitaskompānijas, kas apsaimnieko šāda veida īpašumus, un ka notiek izsoles. Tad, dabīgi, par zemo cenu šīs kompānijas nopirks šos piedāvātos dzīvokļus, samaksās līdz 10 procentiem, un pēc tam tas dzīvoklis tiks pārpārdots par drusku lielāku summu, kas segs arī to maksājumu. Tas ir variants. Tā ir hipotētiskā iespēja, kuru normāls biznesmenis obligāti pielietos. Jo ar to nodarbojas ne tikai bankas, un tas arī ir jātur prātā.

Tāpēc mans piedāvājums būtu šodien atbalstīt pirmajā lasījumā šos piedāvātos grozījumus, dot diezgan normālu laiku, lai varētu izstrādāt priekšlikumus, kas būtu attiecināmi ne tikai uz šo likumu, bet arī uz likumiem, kas ar to saistāmi, un tikai tad, likumprojektu skatot otrajā lasījumā, atgriezties pie šīs problēmas un skaidri apzināties, vai sniegtā atbilde risina šo problēmu kopumā vai rada jaunas problēmas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Problēma, ko mēs risinām, protams, ir reāla un komplicēta. Mēs sarežģītā sistēmā gribam mainīt vienu parametru.

Uzreiz, lai novērstu aizdomas, ka es vēlos lobēt kredītiestādes, es teikšu savu viedokli, ka šī komunālo parādu prioritārā segšana noteiktā fiksētā procentuālā apmērā... es to uzskatu par samērīgu un pareizu. Tomēr, ja mēs gribam mainīt vienu parametru sarežģītā sistēmā, mums ir jāsaprot, kā sistēma kopumā mainīsies, kādas citas maiņas tas ietekmēs. Es ļoti priecāšos, ja mums būs šīs prognozes - precīzas vai mazāk precīzas, bet tomēr prognozes -, kā kopumā tas mainīs nekustamā īpašuma situāciju šajā apgrūtinātajā sektorā.

Proti, es gribu runāt tikai par vienu vienīgu aspektu. Regulējums, kas šobrīd tiek piedāvāts, attieksies tikai uz tiem nekustamajiem īpašumiem, kuri kā ķīla tiek realizēti izsolē. Faktiski parādnieks ir izlikts no dzīvokļa (No zāles: „Vēl ne!”), un tālāk notiek šī izsole. Vai arī šīs izsoles rezultātā mainās situācija. Šobrīd šo ķīlu realizēt ir ieinteresēta tikai kredītiestāde - vienīgā ieinteresētā puse. Savukārt kredītiestādes, sekojot līdzi situācijai nekustamo īpašumu tirgū, arī skatās, vai tām ir jēga šo ķīlu šobrīd realizēt vai ne.

Tajā brīdī, kad mēs radām vēl plašu ieinteresēto personu loku, man šķiet, ka šobrīd ir ļoti grūti prognozēt, cik un kā mums palielināsies šo izsoļu skaits un šo izlikšanu skaits. Līdz ar to mums ir diezgan grūti prognozēt, kādas papildu saistības tas uzliks pašvaldībām, kam saskaņā ar Pašvaldību likumu ir jānodrošina ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, ar apgādājamiem veciem cilvēkiem, un tā joprojām. Mēs nezinām, kādā veidā mainīsies šī tirgus dinamika šeit. Un man šķiet, ka tas ir viens ļoti būtisks apsvērums, kas ir jāņem vērā, skatot likumprojektu tālākajā gaitā. Es nemēģināšu konkurēt ar mūsu juristiem, spriežot par to, kādas sekas varētu būt tam, ka šai normai ir atpakaļejošs spēks uz jau esošiem hipotekārā kredīta līgumiem, un kādas varētu būt juridiskās konsekvences tam.

Bet viena lieta gan man ir skaidra... Šķiet, ka, ja šī norma ir taisnīga un pareiza, tad, skatoties nākotnē, mēs noteikti to varam noteikt obligātā kārtā kā neatņemamu normu attiecībā uz visiem līgumiem, kas tiks slēgti turpmāk. Tajā skaitā tā varētu attiekties uz visiem tiem līgumiem, kuri tiek pārstrukturēti, kur mainās līguma nosacījumi vai tiek izdarīti grozījumi hipotekārā kredīta līgumā. Tad šai normai jau vajadzētu obligāti skart tos. Var būt, ka šeit ir daļēja regulēšana nepieciešama, var būt, ka ar vienu griezienu šo Gordija mezglu nemaz nav iespējams atrisināt. Es domāju, ka šeit ir vajadzīga ļoti plaša analīze, bet, lai mēs pie tās varētu ķerties klāt, šodien ir jāizdara viens darbs - šodienas balsojumam vajadzētu būt pozitīvam, lai mēs varam sekmīgi strādāt pie tā turpmāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu nesaskatīt... protams, jūs saskatīsiet pareizi manā runā, kas tagad būs, zināmas personiskās intereses. Bet jūs, runājot par ķīlām un hipotekārajiem kredītiem, neaizmirstiet to, ka sevišķi galvaspilsētā un Rīgas apkārtnē, tas ir, arī Jūrmalas pilsētā, Baložos, Ķekavā, Mārupē, pašā Rīgā un tā tālāk, pastāv viena problēma, un tā vēršas plašumā. Bez kādām ķīlām un bez kaut kā cita. Un šī problēma rodas tādēļ, ka mēs nemākam atrisināt šo bezdarba jautājumu.

Ko lai dara tie cilvēki, kam pieder Rīgā un, kā jau es minēju, tās apkārtnē un vispār visā Latvijā nekustamais īpašums? Un šie nekustamie īpašumi, kā mēs zinām, sevišķi Jūrmalā, kur tās cenas ir vēl augstākas nekā Rīgā, pieder cilvēkiem 50-70 gadus... Ļoti ilgi... dzimtai, ģimenei. Un šis īpašnieks ir vai nu bezdarbnieks, vai pensionārs ar pensiju līdz 138 latiem, un, kā mēs zinām, 80 procenti pensionāru tādi ir. Un, ja viņš nemaksā, nemaz nevajag ķīlu... ja viņš nemaksā ikmēneša šos komunālos pakalpojumus... uzskaitīsim tagad tos: gāze, elektrība, auksts ūdens, silts ūdens, kanalizācija (No zāles dep. A.Klementjevs: „Cepure, cimdi...”)... tagad nāk vēl klāt kadastrālā vērtība, zemes vērtība un atkritumu izvešana... Tad dažu mēnešu laikā viņš var zaudēt savu senču īpašumu. Nemaz nevajag ilgi!

Arī šie pakalpojumu sniedzēji negaidīs... ilgi negaidīs... Tie varēs iesūdzēt viņu tiesā un pret viņu vērsties, un viņu varēs izdzīt no viņa dzīvojamās mājas tik un tā. Lūk, mums ir jādomā tālāk!

Un te - cienījamā priekšsēdētāja, lūdzu neapturēt mani! - maza atkāpšanās no pirmās runas, kad mēs runājām par Ministru prezidenta ziņojumu. Šo problēmu var novērst lielā mērā tūlīt, bet tad mums jāatsakās no globalizācijas, no tiem žņaugiem, ko mums uzliek. Tas jautājums nav ekonomisks vien, bet arī politiski ekonomisks.

Kas tad ir globalizācija? Globalizācija nozīmē to: ja kādā zemē kāds ražo lētāk nekā Latvijā, vienalga, kādu ražojumu un ja viņš ir ar mieru dzīvot sliktāk, tad mums darba šajā ražošanas jomā nav. Nu jāsaprot, nav! Viņi ieved te, un darba nav.

Valsts, kāda cita, subsidē savu ražotāju tā, ka viņš var atdot Latvijā savu produktu lētāk nekā Latvijas pilsonis, un mums darba nav. Lūk, kur ir sakne šai lietai! Radīsim darbu cilvēkiem, un tad uzreiz jau daļēji šī problēma gan ar šiem dzīvokļiem, gan ar nekustamajiem īpašumiem tiks atrisināta!

Es vēlreiz uzsveru: tas nav tikai ekonomisks jautājums, tas ir politiski ekonomisks jautājums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu pilnībā piekrist Juridiskās komisijas vadītājai un izteikt atzinību par ļoti izsmeļošo, precīzi strukturēto problēmas izklāstu. Es domāju, ka tas bija aptverošs un skaidrs. No tā ir arī skaidrs, ka ekonomikas ministra iesniegtais likumprojekts, lai kā smaida kolēģis Klāvs Olšteins, ir jāvērtē kā vājš.

Es negribētu vairs atkārtot tos argumentus „par” un „pret”, ko izteica šeit kolēģi, gribu minēt tikai vienu argumentu, par kuru neviens šeit nav runājis, kuru neviens šeit nav minējis. Varbūt kāds var nākt un paskaidrot, kāpēc tiem cilvēkiem, kam nav parādu, kam nav bankā kredītu, - kāpēc tiem cilvēkiem šā likuma pieņemšanas sakarā būtu par savas kredītkartes lietošanu jāsāk maksāt dārgāk? Bankas - tie nav pūkaini eņģelīši! Ir pilnīgi skaidrs, ka, ar likumu uzliekot papildus šo, ja tā var teikt, iespējamo zaudējumu uz to pleciem, tas tiks izlīdzināts uz bankas klientu kopējās masas rēķina. Ir pilnīgi skaidrs, ka desmitdaļa, tūkstošdaļa vai kāda cita daļa procenta tiks uzlikta uz visu bankas pakalpojumu lietotāju pleciem, tāpēc ka bankas savu darbību rēķina pēc kapitāla atdeves. Ir investori, kas ieguldījuši bankā naudu, ir investori, kas ir ieguldījuši bankas kapitālā. Viņi grib saņemt noteiktu naudas summu atpakaļ, un, ja likumdevējs kaut ko noregulē - un varbūt, iespējams, taisnīgi mēģina noregulēt, atrisināt tur 30 procentu vai citu procentu parādnieku problēmas -, tad bankas neatteiksies no sava, bankas neatteiksies no šīs ieplānotās atdeves no kapitāla. Un visiem tiem - to skaitā arī kolēģim Rasnačam -, kuri runāja par šo jautājumu un aicināja aizdomāties, būs jāmaksā dārgāk, kaut arī viņiem nav kredītu, nav ķīlu un nav parādu.

Šis jautājums nav ne mazākajā mērā pārdomāts.

Es domāju, ir jēga - tad, ja šis likumprojekts tiks pieņemts pirmajā lasījumā un tiks virzīts vēlāk uz otro, - dot pietiekami ilgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai un domāt daudz, daudz rūpīgāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam, otro reizi.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Uzklausījis šeit klātesošo deputātu viedokli, es gribu vispirmām kārtām pateikt paldies Čepānes kundzei par ļoti izsmeļošo redzējumu, par pozitīvo un negatīvo aspektu izklāstu.

Viena lieta, man liekas, vēl netika pieminēta šajā jautājumā. Proti, man šķiet, ka, pieņemot šāda veida grozījumus, mēs radīsim vēl vienu papildu instrumentu bankām, ar ko vērsties daudz asāk pret kredītņēmējiem. Kāpēc?

Ja komunālo pakalpojumu sniedzējs saņems savu apmierinājumu 10 procentu apmērā, no tā jau nemazināsies bankas prasījums pret godprātīgu, iespējams, kredītņēmēju. Tajā gadījumā, kad šī ķīla tiks pārdota, attiecīgā prasījuma summa tāpat tiks piedzīta no šā cilvēka, kurš, iespējams, objektīvu iemeslu dēļ nevarējis samaksāt gan komunālos pakalpojumus, gan arī veikt kārtējos maksājumus bankai.

Tāpēc es pirms balsojuma atkārtoti lūdzu izsvērt visus „par” un „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Jā, paldies visiem debatētājiem! Pēc pēdējām runām gan ir daži vārdi, kurus arī es vēl gribu Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram teikt, lai būtu, par ko padomāt līdz otrajam lasījumam.

Tas ir zināmā mērā retorisks jautājums. Iedomājieties, ka jūs esat vienlaikus gan kredītņēmējs, gan arī objektīvu apstākļu dēļ jums ir izveidojusies parādu nasta attiecībā pret komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Un šī nasta, protams, aug, jūs cenšaties maksāt šo kredītu, bet arī kredītu jūs vairs nespējat pilnībā nomaksāt un mēģināt to pārstrukturēt. Un jūs nonākat tādā situācijā, kādā šobrīd ir, kā jau es teicu, ļoti, ļoti daudzi Latvijas cilvēki, ka viņi ir parādā gan vienam, gan otram.

Šajā situācijā, Olšteina kungs... (Zālē smiekli, aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Rasnača kungs, lūdzu, turpiniet!

Dz.Rasnačs. Jā, es saprotu... jūs ieraudzījāt: debatēs ir pieteicies deputāts Valērijs Kravcovs... Esmu gatavs dot viņam vietu tūlīt...

Bet, Olšteina kungs, runāsim nopietni! Padomājiet līdz otrajam lasījumam par to, vai ar šiem grozījumiem jūs neizraisīsiet sacensību - sāncensību starp šiem parādu piedzinējiem - un vai šo grozījumu rezultātā nebūs tā, ka šīs sacensības jeb sāncensības rezultātā būs ļoti daudz no dzīvokļiem izliktu ģimeņu. (No zāles dep. A.Šķēle: „Būs!”)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam... Debates slēdzu. (Smiekli, aplausi.)

 

Debates slēdzu. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čepāne. Godātie kolēģi! Es aicinu jūs iesniegt priekšlikumus, bet termiņu noteikt līdz 14.aprīlim, un, manuprāt, patiešām ļoti aktīvi piedalīties šā likumprojekta pilnveidošanā arī paralēli Juridiskajai komisijai. Un es saprotu, ka to darīs arī otrā komisija, Staņas kunga vadītā komisija, kas ir atbalstījusi. Es ceru arī uz jūsu palīdzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.aprīlis. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Sergeja Dolgopolova saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist 10.Saeimas deputāta Sergeja Dolgopolova saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija nolēma atbalstīt deputāta Sergeja Dolgopolova saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Sergeja Dolgopolova saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā locekļu ievēlēšanu”.

Tātad šajā lēmuma projektā ir iespējams balsot par katru no komisijas locekļiem atsevišķi. Vai jūs piekrītat, ka mēs balsojam par visu komisijas sastāvu kopumā? Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā locekļu ievēlēšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr.223/Lp10) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 31.martam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr.223/Lp10) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 31.martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” (Nr.224/Lp10) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 31.martam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” (Nr.224./Lp10) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 31.martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums, kas ir arī pēdējais, - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr.225/Lp10) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 31.martam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr.225/Lp10) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 31.martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies, vārds Saeimas sekretāram Kārlim Šadurskim - paziņojumam.

 

K.Šadurskis (10.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Godātie parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi! Sasaucu pirmo parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi pulksten 15.50 Sarkanajā zālē. Lūdzu visus uz sēdi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vēl. Es vēlos jūs informēt, ka pulksten 17.00 ir paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Bija iesniegti pieci jautājumi. Deputātu Rasnača, Cilinska, Parādnieka, Laizānes un Lāča jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Ministrs pulksten 17.00 ieradīsies sniegt mutiskas atbildes.

Deputātu Laizānes, Parādnieka, Cilinska, Rasnača un Lāča jautājums aizsardzības ministram Artim Pabrikam „Par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas sabiedrībai”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus īsti neapmierina, bet, tā kā Pabrika kungs atrodas komandējumā Polijā, deputāti neuzskata par nepieciešamu uzklausīt ministra atbildi.

Trešais ir deputātu Strodes, Zalāna, Kučinska, Šlesera un Bekeša jautājums labklājības ministrei Jurševskai „Par sociālās apdrošināšanas pabalstu ilgtermiņa iesaldēšanu”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina.

Deputātu Holostova, Urbanoviča, Klementjeva, Dolgopolova, Agešina, Zujeva un citu deputātu jautājums labklājības ministrei Ilonai Jurševskai „Par fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaitu”. Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus apmierina.

Piektais ir deputātu Dzintara, Rasnača, Bērziņa, Cilinska un Laizānes jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Saeimas deklarācijas „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā” izpildi”. Ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidents ir informējis, ka viņš šodien nevar ierasties, tātad atbildes sniegšana uz šo jautājumu tiek pārnesta uz nākamo nedēļu.

Tātad šodien pulksten 17.00 būs ekonomikas ministra Kampara atbilde uz vienu no iesniegtajiem jautājumiem.

Vai Parādnieka kungs vēlas sniegt paziņojumu? Lūdzu! Vārds deputātam Imantam Parādniekam paziņojumam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Sveicam Visvaldi Lāci 87. dzimšanas dienā, kas bija sestdien.

(Aplausi. No zāles dep. A.Šlesers: „Kāpēc nav ziedu?” Starpsaucieni: „Krīze! Krīze!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu_rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos jūs informēt, ka ir saņemts arī deputātu Parādnieka, Laizānes, Cilinska, Dzintara un Dombravas jautājums ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim „Par nepatiesas informācijas izplatīšanu par 16.martu”. Jautājums tiks nodots ministram.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Neskrieniet prom... Divi nav reģistrējušies... Inese Šlesere un Jānis Vucāns... Jānis Vucāns ir uz vietas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 17.marta sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
10.Saeimas ziemas sesijas 12. sēde
2011. gada 17. martā

Par darba kārtību
   
Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību

(Dok. Nr. 571)

   
Ziņo - Ministru prezidents V.Dombrovskis
   
Debates - dep. A.Šķēle
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. A.Šķēle
  - dep. I.Viņķele
  - dep. J.Urbanovičs
  - dep. A.Šlesers
  - dep. K.Olšteins
  ekonomikas ministrs A.Kampars
  - dep. A.Buiķis
  - dep. J.Dombrava
  - dep. E.Zalāns
  - dep. I.Čaklais
   
Paziņojumi
  - dep. V.Orlovs
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs
   
Debašu turpinājums - dep. K.Šadurskis
  - dep. U.Rotbergs
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. A.Šlesers
  - dep. Dz.Zaķis
  - dep. M.Kučinskis
  - dep. G.Galvanovskis
  - dep. V.Lācis
  - dep. A.Brigmanis
   
Par likumprojektu „Grozījumi Biodegvielas likumā” (Nr. 265/Lp10)
(Dok. Nr. 597, 597A)
   
Par likumprojektu „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām - valsts autoceļa A12 (maršruts E22) Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza-Terehova (Ludza-Nirza) 129,300.-147,100.km rekonstrukcijai” (Nr. 266/Lp10)
(Dok. Nr. 598, 598A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 268/Lp10) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 615, 615A)
   
Priekšlikumi - dep. K.Olšteins (pret)
  - dep. I.Parādnieks (par)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr. 269/Lp10) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 617, 617A)
   
Priekšlikums - dep. R.Strode (par)
   
Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās” (Nr. 270/Lp10)
(Dok. Nr. 626, 626A)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Andrim Bērziņam (Vidzeme) šā gada 10. martā
(Dok. Nr. 629)
   
Tiesībsarga Jura Jansona zvērests (svinīgais solījums)
   
Lēmuma projekts „Par Daces Jansones apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi” (Nr. 119/Lm10)
(Dok. Nr. 600)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Lēmuma projekts „Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Aivai Zariņai” (Nr. 120/Lm10)
(Dok. Nr. 601)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Deputātu Andra Šķēles, Aināra Šlesera, Edgara Zalāna, Māra Kučinska, Gunta Ulmaņa, Imanta Jāņa Bekeša, Eināra Cilinska, Ņikitas Ņikiforova, Jura Silova, Valērija Agešina pieprasījums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par nepietiekamiem drošības pasākumiem iedzīvotāju personas datu aizsardzībai” (Nr. 2/P10) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 584, 584A, 630A)
   
Ziņo - dep. A.Brigmanis
   
Debates - dep. A.Šlesers
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. A.Šķēle
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. Dz.Zaķis
  - dep. Dz.Rasnačs
  ekonomikas ministrs A.Kampars
  - dep. A.Šlesers
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. I.Čepāne
   
Paziņojumi
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
  - dep. I.Čepāne
  - dep. J.Reirs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs
   
Debašu turpinājums - dep. A.Šķēle
  - dep. D.Reinika
  - dep. K.Seržants
  ekonomikas ministrs A.Kampars
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 267/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 611B)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts „Grozījumi Reklāmas likumā” (Nr. 193/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 619)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” (Nr. 195/Lp10) (3. lasījums)
(Dok. Nr. 620, 620A)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” (Nr. 51/Lp10) (3. lasījums)
(Dok. Nr. 625)
   
Ziņo - dep. G.Galvanovskis
   
Debates - dep. I.Pimenovs
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. K.Šadurskis
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr. 204/Lp10) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 399, 602)
   
Ziņo - dep. I.Circene
   
Debates - dep. B.Cilevičs
  - dep. A.Šķēle
  - dep. A.Šlesers
   
Likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 240/Lp10) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 508, 605)
   
Ziņo - dep. L.Čigāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 251/Lp10) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 555, 606)
   
Ziņo - dep. L.Čigāne
   
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā un Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijas Republikā izvietošanas nosacījumiem” (Nr. 227/Lp10) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 451, 607)
   
Ziņo - dep. S.Mirskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā” (Nr. 244/Lp10) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 512, 608)
   
Ziņo - dep. S.Fjodorovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 241/Lp10) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 509, 612)
   
Ziņo - dep. V.Staņa
   
Debates - dep. G.Rozītis
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 250/Lp10) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 552, 613)
   
Ziņo - dep. V.Staņa
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” (Nr. 211/Lp10) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 618)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr. 72/Lp10) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 621)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 212/Lp10) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 622)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. L.Šāvējs
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. V.Lācis
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 233/Lp10) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 481, 623)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 245/Lp10) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 513, 624)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Debates - dep. V.Agešins
  - dep. K.Olšteins
  - dep. G.Bērziņš
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. I.Čepāne
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. V.Lācis
  - dep. A.Šķēle
  - dep. G.Bērziņš
  - dep. Dz.Rasnačs
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 10. Saeimas deputāta Sergeja Dolgopolova saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 122/Lm10)
(Dok. Nr. 627)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Lēmuma projekts „Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā locekļu ievēlēšanu” (Nr. 123/Lm10)
(Dok. Nr. 628)
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr. 223/Lp10) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 31. martam” (Nr. 124/Lm10)
(Dok. Nr. 635)
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” (Nr. 224/Lp10) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 31. martam (Nr. 125/Lm10)
(Dok. Nr. 636)
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 225/Lp10) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 31. martam” (Nr. 126/Lm10)
(Dok. Nr. 637)
   
Paziņojums
  - dep. K.Šadurskis
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
   
Paziņojums
  - dep. I.Parādnieks
   
Informācija par deputātu I.Parādnieka, I.Laizānes, E.Cilinska, R.Dzintara un J.Dombravas jautājumu ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim „Par nepatiesas informācijas izplatīšanu par 16. martu” (Nr.  15/J10)
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs




 

 

Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
2011.gada 17.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

 

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Mums šodien ir viens jautājums, kuru mēs izskatīsim. Tas ir deputātu Rasnača, Cilinska, Parādnieka, Laizānes un Lāča jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu”.

Cik es saprotu, rakstiskā atbilde nav apmierinājusi un varam sākt sēdi.

Es ļoti atvainojos, bet ministra nav šodien... Arta Kampara nav zālē...

Sakarā ar to mēs šo jautājumu pārceļam uz nākamo sēdi.

Vai deputātam Rasnačam ir cits priekšlikums?

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Jā... Ņemot vērā to, ka ministrs Kampars nav ieradies un mūsdienu modernās komunikācijas laikmetā nekādā veidā nav mūs informējis par savas neierašanās iemesliem, es uzskatu, ka tā ir ministra klaja necieņas izrādīšana gan Saeimas priekšsēdētājas biedram, kurš vada šo sēdi, gan arī visiem šiem deputātiem, kas ir ieradušies zālē.

Līdz ar to mēs savā frakcijā izskatīsim jautājumu par attiecīgas atbildības pieprasīšanu ministram un... nevis vienkārši atbilžu un jautājumu sēdi... Bet mēs piekrītam, ka to varētu pārcelt uz nākamo nedēļu.

Sēdes vadītājs. Paldies jums!

Es gribu atgādināt, ka bija saņemts vēl deputātu Laizānes, Parādnieka, Cilinska, Rasnača un Lāča jautājums aizsardzības ministram Artim Pabrikam „Par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas sabiedrībai”... Tas bija apmierināts, kā es saprotu... Jā?

Bija saņemts arī deputātu Strodes, Zalāna, Kučinska, Šlesera un Bekeša jautājums labklājības ministrei Ilonai Jurševskai „Par sociālās apdrošināšanas pabalstu ilgtermiņa iesaldēšanu”. Tas arī bija apmierināts.

Paldies.

Deputātu Holostova, Urbanoviča, Klementjeva, Dolgopolova, Agešina, Zujeva, Ribakova, Mirska, Kabanova un Fjodorova jautājums labklājības ministrei Ilonai Jurševskai „Par fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaitu” arī tika apmierināts.

Paldies par uzmanību!

Līdz ar to sēde ir beigusies.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2011. gada 17. martā

 

Ekonomikas ministra Arta Kampara atbilde uz deputātu jautājumu „Par Valsts valodas likuma 21.panta pārkāpumu” (Nr. 10/J10)
(Atbildes dok. Nr. 610) Atbilde pārcelta uz nākamo sēdi
   
Priekšlikums - dep. Dz.Rasnačs
   
Aizsardzības ministra Arta Pabrika atbilde uz deputātu jautājumu „Par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas sabiedrībai” (Nr. 11/J10)
(Atbildes dok. Nr. 592)
   
Labklājības ministres Ilonas Jurševskas atbilde uz deputātu jautājumu „Par sociālās apdrošināšanas pabalstu ilgtermiņa iesaldēšanu” (Nr. 12/J10)
(Atbildes dok. Nr. 639)
   
Labklājības ministres Ilonas Jurševskas atbilde uz deputātu jautājumu „Par fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaitu” (Nr. 13/J10)
(Atbildes dok. Nr. 632)

 

 

Balsojumi

Datums: 17.03.2011 11:38:04 bal001
Par - 18, pret - 0, atturas - 65. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodokli” (268/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 17.03.2011 11:41:07 bal002
Par - 40, pret - 0, atturas - 53. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (269/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 17.03.2011 11:44:14 bal003
Slēgtais balsojums
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par Daces Jansones apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi (119/Lm10)

Datums: 17.03.2011 11:46:17 bal004
Slēgtais balsojums
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Aivai Zariņai (120/Lm10)

Datums: 17.03.2011 13:43:37 bal005
Par - 41, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par nepietiekamiem drošības pasākumiem iedzīvotāju personas datu aizsardzībai (2/P10)

Datums: 17.03.2011 13:45:19 bal006
Par - 89, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (267/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.03.2011 13:46:52 bal007
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījums Reklāmas likumā (193/Lp10), 3.lasījums

Datums: 17.03.2011 13:47:56 bal008
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā (195/Lp10), 3.lasījums

Datums: 17.03.2011 13:49:13 bal009
Par - 25, pret - 57, atturas - 5. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā (51/Lp10), 3.lasījums

Datums: 17.03.2011 13:51:47 bal010
Par - 25, pret - 56, atturas - 9. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā (51/Lp10), 3.lasījums

Datums: 17.03.2011 13:57:09 bal011
Par - 25, pret - 60, atturas - 6. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā (51/Lp10), 3.lasījums

Datums: 17.03.2011 13:57:55 bal012
Par - 67, pret - 3, atturas - 21. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā (51/Lp10), 3.lasījums

Datums: 17.03.2011 14:16:00 bal013
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (204/Lp10), 1.lasījums

Datums: 17.03.2011 14:18:20 bal014
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (240/Lp10), 1.lasījums

Datums: 17.03.2011 14:20:30 bal015
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (251/Lp10), 1.lasījums

Datums: 17.03.2011 14:21:46 bal016
Par - 85, pret - 1, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā un Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijas Republikā izvietošanas nosacījumiem (227/Lp10), 1.lasījums

Datums: 17.03.2011 14:23:17 bal017
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bibliotēku likumā (244/Lp10), 1.lasījums

Datums: 17.03.2011 14:26:22 bal018
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (241/Lp10), 1.lasījums

Datums: 17.03.2011 14:27:35 bal019
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (250/Lp10), 1.lasījums

Datums: 17.03.2011 14:28:48 bal020
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” (211/Lp10), 2.lasījums

Datums: 17.03.2011 14:31:29 bal021
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (72/Lp10), 2.lasījums

Datums: 17.03.2011 14:33:04 bal022
Par - 38, pret - 33, atturas - 21. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (212/Lp10), 2.lasījums

Datums: 17.03.2011 14:39:32 bal023
Par - 57, pret - 5, atturas - 28. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (212/Lp10), 2.lasījums

Datums: 17.03.2011 14:40:28 bal024
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (212/Lp10), 2.lasījums

Datums: 17.03.2011 14:41:58 bal025
Par - 67, pret - 1, atturas - 25. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (233/Lp10), 1.lasījums

Datums: 17.03.2011 15:35:56 bal026
Par - 75, pret - 1, atturas - 8. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (245/Lp10), 1.lasījums

Datums: 17.03.2011 15:37:36 bal027
Par - 83, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 10.Saeimas deputāta Sergeja Dolgopolova saukšanai pie administratīvās atbildības (122/Lm10)

Datums: 17.03.2011 15:38:25 bal028
Par - 90, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S “Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā locekļu ievēlēšanu (123/Lm10)

Datums: 17.03.2011 15:39:01 bal029
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"” (Nr.223/Lp10) otrajam lasījumam (124/Lm10)

Datums: 17.03.2011 15:39:35 bal030
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās"” (Nr.224/Lp10) otrajam lasījumam (125/Lm10)

Datums: 17.03.2011 09:00:00 bal031
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm
Par - 0, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 0)
Balsošanas motīvs: ) par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi ... (126/Lm10)




Frakciju viedokļi
2011.gada 17.martā

 

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcijas deputātam Klāvam Olšteinam. Lūdzu!

 

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti ļoti daudzi būtiski jautājumi.

Kā vienu no būtiskākajiem jautājumiem es gribu uzsvērt Civilprocesa likuma grozījumus, kas paredz, ka summa 10 procentu apmērā no realizētās ķīlas vērtības novirzāma tieši komunālo pakalpojumu segšanai. Šis jautājums izraisīja ļoti lielas debates, jo šajā gadījumā bija daudz viedokļu. Bija runa par to, ka šāda veida norma apdraud juridiskās normas. Taču, ja mēs runājam pēc būtības, tad jāteic, ka šī norma paredz to, ka tiem cilvēkiem, kuri maksā par komunālajiem pakalpojumiem, nebūtu nākotnē jāsedz parādi to vietā, kuri nemaksā par šiem pakalpojumiem. Kā piemēru var minēt tādas biedrības, kuru pamatkapitāls jeb pašu kapitāls ir 2000 latu un kurām tiešām naudas plūsmas nav pārāk lielas, un kurām ir sarežģīti maksājumus veikt un norēķināties par tiem iedzīvotājiem, kuri nesamaksā.

Šīs ir tās apdraudētās vietas, mūsuprāt, un tās jānovērš, lai nākamajā apkures sezonā varētu runāt par to, ka esam spējuši veiksmīgi iekasēt parādus par siltumu.

Protams, bija arī diskusijas par to, kura no pusēm vairāk aizstāv sabiedrības intereses un kura no pusēm aizstāv banku viedokli. Es gribu uzsvērt, ka šī norma tiešām ir būtiska tiem cilvēkiem, kuri maksā par komunālajiem pakalpojumiem, kuri regulāri to dara – iepretim tiem cilvēkiem, kas brauc dārgās mašīnās, tērē naudu citiem izdevumiem, bet nemaksā ne par siltumenerģiju, ne par mājas apkopšanu, ne par kāpņu telpu apsildīšanu un citām lietām, kas ir kopējā patēriņa grozā.

Šis likumprojekts tika atbalstīts pirmajā lasījumā, un es ceru, ka tas iegūs deputātu atbalstu arī nākamajos lasījumos un ka likums varēs tikt pieņemts jau uz nākamo apkures sezonu, un ka mēs aizvien mazāk mūsu valstī saskarsimies ar tām problēmām, kuras rodas, iestājoties apkures sezonai, un pastāv saistībā ar mājām, kuras netiek pieslēgtas pie siltumenerģijas un nesaņem citus pakalpojumus.

Paldies par uzmanību. Tas bija būtiskākais.

 

Vadītāja. Paldies apvienības „Vienotība” frakcijas deputātam Klāvam Olšteinam.

Nākamais runās nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu!

 

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Sveicināti, cienījamie tautieši! Diemžēl šodien Saeimas sēde radīja vien mieles. Azartspēļu biznesa intereses tiek sargātas ar cēliem argumentiem par tiesisko paļāvību, ilgtspēju un uzņēmēju plānošanu. Šie paši argumenti nez kāpēc neskanēja no valdošās koalīcijas puses, paaugstinot PVN, ceļot elektroenerģijai tarifus, palielinot autonodokli un citas ražojošiem uzņēmējiem un vienkāršiem cilvēkiem izdzīvošanai tik svarīgas izmaksas.

Ekonomikas ministrs no Saeimas tribīnes apliecina savu nezināšanu par eksporta apjoma pieaugumu attiecībā pret importu, lai gan tas, starp citu, norādīts šodien apspriestajā apjomīgajā, bet gana tukšajā premjera ziņojumā par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību – ziņojumā, kurā īsti nemaz neatradās vieta, lai risinātu tādu nacionālai valstij vitāli svarīgu lietu kā demogrāfijas problēma.

Valdībai tas raksturīgi – iesniegt milzīgus dokumentu masīvus, kur starp daudziem sīkumiem pazūd būtība. Ierēdņi ir pamanījušies salikt šo informāciju dažādā veidā katram iespējamam gadījumam, un brīžiem šķiet, ka galvenais mērķis ir panākt, lai to neviens nevarētu izlasīt.

Bieži vien arī tālākie paredzētie darbi atkal ir izstrādāt pamatnostādni, nostādnes un priekšlikumus... Turklāt šie plānošanas dokumenti tiek „ražoti” bez savstarpēja saskaņojuma, un, pats galvenais, tie nav nekādā sakarā ar budžeta prioritātēm, bieži vien tie ir tikai darbinieku laika lieka tērēšana.

Var, protams, priecāties par makroekonomisko rādītāju uzlabošanos, taču šis ziņojums neparāda, kā mēs īsti spēsim atjaunot Latvijas valsti un kas ir valsts galvenās prioritātes.

Ja valsts politikas prioritāte nav mainīt tendences demogrāfiskajā politikā, tad maz ko dod diskusijas par lielāku sabiedrības līdzdalību un daudzas citas lietas.

Valdībai diemžēl nav skatījuma uz to, kā valsts veidos savu attīstību, kā attīstīsies rūpniecība un citas tautsaimniecības nozares. Šobrīd būtu jādomā par daudz lielāku valsts līdzdalību šo procesu virzībā.

Valdības nespēja izstrādāt un īstenot konsekventu enerģētikas politiku jau ir kļuvusi hroniska. Mētāšanās no vienas idejas uz citu, nerealizējot nevienu, dārgas piemaksas atsevišķiem izredzētajiem atjaunojamo energoresursu ražotājiem, nebeidzami plāni, kuru vienīgais mērķis ir, lai Brisele uz kādu brīdi liktu mieru!

Šādos apstākļos īpaši problemātiski šķiet padomnieku algu palielinājumi un dāsnās kompensācijas politiski atlaistajiem uzņēmumu valžu locekļiem. Šķebina arī deputātu satraukums par it kā iejaukšanos privātajā dzīvē, jo KNAB norādījis uz nesamērīgām īres maksām par deputātu izīrētajām platībām. Ar tādu attieksmi ne šī Saeima, ne valdība nevar būt ilgmūžīga.

Tomēr nacionālās apvienības frakcijas vārdā izsaku pateicību visiem tiesībsargājošo struktūru vadītājiem, darbiniekiem un īpaši iekšlietu ministrei par lieliski nodrošināto drošību un kārtību vakardien leģionāru piemiņas gājiena laikā.

Ceram, ka nākotnē kopā ar tiesībsargājošajām institūcijām, to skaitā ar šodien zvērestu devušo jauno tiesībsargu, mums izdosies likumīgi novērst tās naida izpausmes un likumpārkāpumus, kas izpaudās no piemiņas gājiena pretinieku puses.

Lai mums visiem kopā labie nodomi izdodas!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Parādnieka kungam no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!– Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Laimis Šāvējs. Lūdzu!

 

L.Šāvējs (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien paralēli citiem jautājumiem izskatījām arī vienu priekšlikumu, kas varbūt nav tik būtisks un kam nav tik skaļas nozīmes, bet kas tomēr svarīgs daudziem tūkstošiem lauku iedzīvotāju, it sevišķi tiem, kas veic saimniecisko darbību, īpaši gados veciem cilvēkiem, kas joprojām nodarbojas ar zemes kopšanu, lopu audzēšanu, amatniecību un citiem pasākumiem.

Kā zināms, ar šo gadu ir obligāta elektroniskā deklarēšanās Valsts ieņēmumu dienestā, bet lauku teritorijām joprojām nav kvalitatīva interneta pārklājuma. Bez tam šis likums ir uzlicis, teiksim tā, nesamērīgu apgrūtinājumu – nesamērīgu salīdzinājumā ar to, kādas ziņas valsts saskaņā ar šo likumu saņemtu –, jo cilvēkiem, kuriem līdz šim nav bijis datorzināšanu, speciāli jāiet tagad kursos, jāiegādājas datortehnika, jāslēdz līgums par interneta pakalpojumiem, kas ne visur lauku teritorijā ir kvalitatīvi pieejami.

Uzskatu, ka elektroniskā deklarēšanās sistēma ir gana sarežģīta priekš iesācējiem lietotājiem, taču izmantot citu personu pakalpojumus – tas ir apdraudējums fiziskās personas datu drošības sistēmai, jo, nododot elektronisko parakstu kāda palīga rokās, mēs, teiksim, riskējam ar savu datu drošību.

Šodien tika pieņemts priekšlikums pagarināt vismaz uz diviem gadiem termiņu, pēc kura datu nodošana jeb deklarēšanās elektroniskā formā būs obligāta. Tātad līdz 2013.gada 31.decembrim var deklarēties gan elektroniski, gan papīra formātā fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību.

Paldies kolēģiem deputātiem, kas atbalstīja šo manu priekšlikumu. Un lai jums visiem jauka nedēļas nogale!

 

Vadītāja. Paldies Laimim Šāvējam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos informēt jūs par to, ka šodien Saeima pēc plašām diskusijām nolēma pirmajā lasījumā atbalstīt Civilprocesa likuma grozījumus, kas paredz iespēju piedzīt komunālo maksājumu parādus: ieķīlāto nekustamo īpašumu pārdotu piespiedu kārtā un šos parādus atgūtu pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas.

Plānots, ka šī norma darbotos pārejas periodā līdz 2014.gada beigām. Šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto regulējumu izmanto tie dzīvokļu īpašnieki, kuru ienākumi ir būtiski samazinājušies un kuru dzīvoklis ir apgrūtināts ar ķīlu. Nenorēķinoties par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī par mājas uzturēšanu situācijā, kad kopējais parādsaistību apjoms par dzīvojamām mājām piegādāto siltumenerģiju pieaug, pastāv risks, ka siltumenerģijas nepiegādāšana dzīvojamām mājām un ar to saistītās sekas, piemēram, veselības problēmas šo māju iemītniekiem, materiālie zaudējumi, dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa neatgriezeniska pasliktināšanās, var kļūt par izplatītu problēmu. Parādnieku skaits patlaban būtiski nepieaug, taču kāpj tieši parādu apjoms, kas valstī sasniedzis jau apmēram 60 miljonus latu. Problēma noteikti ir jārisina, meklējot veidu, kā apmierināt sabiedrības intereses.

Problēmas ar siltumapgādes, gāzes piegādes, ūdensapgādes un citu pakalpojumu apmaksas parādiem radušās tieši daudzdzīvokļu mājās, kur atsevišķu nemaksātāju dēļ cieš pārējo dzīvokļu iemītnieki. Šie grozījumi ir svarīgi, lai ieviestu kompleksu problēmas risinājumu, jo pašlaik piedziņa nav iespējama, jo pārsvarā gadījumu vienkārši nav no kā piedzīt. Nama īpašnieki un kaimiņi nav gatavi segt parādus, un pašreizējā situācija apdraud tos dzīvokļu īpašniekus, kas veic maksājumus regulāri.

Mēs nevaram atļauties sodīt godīgus cilvēkus un parādus pārlikt uz godīgiem maksātājiem, palielinot tarifu, lai ar to nosegtu nenomaksāto summu. Lai arī piedāvātais risinājums nav ideāls, tas tomēr sākotnēji ir atbalstāms, un parlamentam jāturpina pie tā strādāt. Citi samērīgi risinājumi pagaidām nav rasti. Kā alternatīva varētu būt tikai tarifu palielināšana uz parādu rēķina, kas noteikti nerastu atbalstu sabiedrībā.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Un frakciju viedokļus šodien noslēgs partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!

 

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labdien, godātie klausītāji! Jā, šodien Saeimas sēdē darba kārtībā pirmais jautājums bija valdības vadītāja ziņojums Saeimai par savas valdības padarīto un iecerēto.

Jāsaka tā, ka pretēji šim sausajam un ierēdnieciski sagatavotajam 500 lappušu garajam ziņojumam diskusijas parlamentā bija pietiekami karstas, un radās dažas pārdomas. Viena no tām ir tāda: ir parādījusies bīstama tendence – un to mēs ļoti labi varējām redzēt šajās debatēs –, ka valdība un koalīcija dzīvo zināmā pašapmierinātībā, un ir tiešām eiforijas pazīmes par it kā ļoti daudz padarīto. Manuprāt, šī tendence ir bīstama tāpēc, ka tā savā laikā arī citas valdības ir faktiski novedusi līdz opozīcijai un faktiski ir darījusi ļoti lielu kaitējumu Latvijai, jo situācijas nenovērtēšana un pārāk liela pašapmierinātība pēc būtības neļauj saskatīt tās problēmas, kuras valstī ir, un droši vien nebūtu jābrīnās par to, ka tieši tās dēļ arī neparādās adekvāts problēmu novērtējums.

Viena no šādām lietām ir tāda, ka tiešām ziņojumā, kā teica kolēģis no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–TB/LNNK”, neparādās pilnīgi neviens piedāvājums par demogrāfijas jautājuma risināšanu. Problēma „emigrācija un tās apturēšana” vispār ziņojumā nav pieminēta. Bija pārsteidzoši arī tas, ka ekonomikas ministrs, izrādās, pats nemaz nav iepazinies ar to ziņojuma sadaļu, kas attiecas uz eksporta un importa bilanci, un, tā teikt, dzīvo pārliecībā... ar tādiem datiem, kādi patiesībā neeksistē, un neredz to, ka problēmas patiesībā pastāv pietiekami lielas.

Nākotnes plāna sadaļā vairākkārt tika piesauktas šeit debatēs no premjera puses un arī ziņojumā aprakstītās strukturālās reformas. Te nu gan jāsaka tā, ka var jau vārdos runāt daudz, bet pēc būtības neviena būtiska strukturālā reforma kopš 2009.gada tā arī nav iesākusies, kopš valdību vada Valdis Dombrovskis. Un mani tas satrauc arī kā ministru, kas šajā valdībā ir strādājis un nācis klajā ar pietiekami lielu reformu piedāvājumiem. Es varu tikai teikt pilnīgi precīzi, ka tās strukturālās reformas... Tātad divu gadu laikā ir sagatavots beidzot premjera ziņojums Reformu vadības grupai, kurā noteikti pieci principi. Un tas ir paņēmis divus gadus! Tikai šobrīd, pēc diviem gadiem, parādās vārgi mēģinājumi vispār pieteikt kaut kādas strukturālās reformas būtiskos sektoros. Un jāatzīmē, ka šos sektorus, kuros ir daudz kas jāreformē, vada Zaļo un Zemnieku savienības ministri, tāpēc ir diezgan lielas šaubas, ka vispār šīs reformas varētu notikt, jo, ja divi gadi bija vajadzīgi, lai vispār sāktu sagatavot sakarīgus priekšlikumus šīm reformām, tad ir jautājums: cik gadu mums vajadzēs, lai šīs reformas realizētu? Jo gada beigās tomēr būs jāsamazina budžets saskaņā ar valdības plānu vismaz par 200 miljoniem latu.

Līdz ar to es gribu teikt, ka, ja reiz šādi ziņojumi tiek gatavoti, tad tos tomēr nevajadzētu gatavot ierēdņiem. Politiķiem, kuri pārstāv valdību, pašiem vajadzētu šos ziņojumus pārbaudīt, vajadzētu tajos iedziļināties, jo tomēr Latvijas valstij un Latvijas sabiedrībai ļoti svarīga ir tieši pašu politiķu apņemšanās un pašapmierinātība un ieslīgšana skaitļos un ciparos, kas pašiem ļoti patīk, bet diemžēl neraksturo to situāciju, kāda šobrīd ir Latvijā, un neļauj to arī atbilstoši risināt. To mēs arī valdībai novēlējām – strādāt, redzēt situāciju, nevis priecāties par Statistikas pārvaldes sagatavotajiem cipariem.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Edgaram Zalānam, partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam!

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Tos vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Svētdien, 21.oktobrī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196