Atbildes uz deputātu jautājumiem
2018.gada 8.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Godātie klātesošie! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir trīs deputātu jautājumi.

Pirmais ir deputātu Pimenova, Potapkina, Mirska, Cileviča un Ribakova jautājums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem izglītības jomā”. Ir saņemta rakstveida atbilde no ministra, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildjautājumus.

Ministra kungs! Vai jūs vēlaties izmantot iespēju tagad divu minūšu laikā vēl kaut ko papildus izklāstīt?

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Nē, paldies!

Sēdes vadītāja. Ja ne, tad kārtība tāda: deputāti, kuri ir uzdevuši šo rakstveida jautājumu, var uzdot papildjautājumus, un, ja ir vēl kāds deputāts klāt, tas pēc tam arī var uzdot papildjautājumus.

Kurš no deputātiem? Pimenova kungs?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Pimenovam! Lūdzu!

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Man jautājums...

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Pimenovam!

I.Pimenovs. Uz kuru jautājumu no diviem, kuru dēļ es atnācu, mēs tagad saņemsim atbildes?

Sēdes vadītāja. Mums ir jautājums “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem izglītības jomā”.

I.Pimenovs. Aha. Labi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Laiks iet! Pimenova kungs, uzdodiet jautājumu!

I.Pimenovs. Paldies.

Nekomentēšu jautājumu un atbildes. Papildus uzdodu jautājumus.

Kādi bija šķēršļi tam, ka... Virknei valstu bija piedāvātas iespējas noslēgt līgumu ar Latvijas Republiku par sadarbību izglītības jomā; burtiski visām valstīm, kur dzīvo Latvijas mazākumtautībām piederošo personu tautieši, taču no šā uzskaitījuma izkrita Krievijas Federācija, un 26 gadu laikā ar to nav noslēgta nekāda vienošanās par sadarbību izglītības jomā. Tātad – kādi bija šķēršļi tam? Mans pirmais jautājums.

K.Šadurskis. Jā, paldies!

Kā jūs redzat no mūsu atbildēm uz Saeimas deputātu jautājumiem, šajā pirmajā punktā ir uzskaitītas astoņas valstis. Un jāteic, ka šie kritēriji nebūtu īsti tie, kurus jūs minējāt jautājumā par Latvijā dzīvojošām mazākumtautībām. Šie līgumi izglītības jomā ir saistīti ar sadarbību izglītībā un zinātnē – tur ir runa par savstarpējiem projektiem, par sadarbību starp mūsu augstskolām.

Un sarunas ar Krievijas Federāciju... Es nevaru komentēt to laika posmu, kurā es neesmu bijis ministrijā, bet šajā pēdējo divu gadu periodā mums nekādu sarunu ar Krievijas Federāciju nav bijis un līdz ar to arī nekādas virzības par kaut kādu līgumu vai vienošanos slēgšanu.

I.Pimenovs. Jūs neatbildējāt... Es drīkstu turpināt?

Sēdes vadītāja. Ministra kungs? Jūs esat pabeidzis atbildi?

K.Šadurskis. Jā!

Sēdes vadītāja. Jā! Tad jūs varat uzdot otru papildjautājumu.

I.Pimenovs. Tad es secinu, ka... Es tad secinu, ka...

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pimenovam!

I.Pimenovs. Uz jautājumu es atbildi nesaņēmu. Kādi bija šķēršļi, ka divu gadu laikā nekas nebija izdarīts?

Bet mans otrs jautājums... Otrs jautājums. Decembrī, ciktāl es neoficiāli zinu, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija no Krievijas Federācijas vēstniecības saņēma notu ar līguma projektu par sadarbību ar Latviju izglītības jomā.

Kāda tomēr ir jūsu kā ministra personīgā nostāja par šādas vienošanās jeb līguma noslēgšanu jebkurā formā, jebkādā formātā, jebkurā tuvākajā laikā?

Paldies.

K.Šadurskis. Paldies.

Manā rīcībā nav nekādu ziņu no Ārlietu ministrijas šajā jautājumā, līdz ar to es nevaru komentēt Ārlietu ministrijas darbību. To jūs varat jautāt Ārlietu ministrijas kolēģiem.

Bet mana personīgā nostāja ir tāda: mēs ļoti labprāt sadarbojamies ar tām valstīm, kuras mēs uzskatām par uzticamiem partneriem un kuras pilda noslēgtās vienošanās un uzņemtās saistības. Diemžēl par Krievijas Federāciju es personīgi to nevaru teikt.

Un šodien mēs Saeimas sēdē par to runājām vairākkārt. Nu kaut vai viens piemērs – Krievija nepilda Minskas vienošanās, un tas jau ir kritērijs, ka šai valstij ar tās pašreizējo režīmu diemžēl uzticēties nevar.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Iesniedzējs ir izmantojis iespēju uzdot divus papildjautājumus.

Citi deputāti nav pieteikušies jautājumu uzdošanai. Līdz ar to šo darba kārtības jautājumu slēdzu.

Nākamais ir deputātu Pimenova, Ribakova, Lazarevas, Morozova un Urbanoviča jautājums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par sabiedrības līdzdalību projekta izstrādē”.

Ministra kungs! Arī šeit jums ir iespēja divu minūšu laikā vēl kaut ko papildus izklāstīt. Vai jūs vēlaties to izmantot?

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Paldies, nē!

Sēdes vadītāja. Tad sāksim ar papildjautājumiem.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Pimenovam!

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Ieslēgts? Jā, paldies! Ieslēgts.

Deputātu jautājums bija galvenokārt par ministrijas Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos sēdi, kurā esot bijis izteikts atbalsts pārmaiņām izglītības nozarē, un, lai gan komisijas locekle Elizabete Krivcova liecināja un turpina liecināt, ka, neskatoties uz to, ka viņa iebilda pret šāda atbalsta izteikšanu padomes vārdā, tomēr viņas viedoklis nebija ņemts vērā un līdz ar to arī protokolā tas tika vai netika atspoguļots – nebija skaidrs.

Ministrija atbildēja, ka nebija neviena, kas būtu “pret”, ka bijusi vienprātība, tāpēc balsojums nav noticis.

Jautājums: vai protokols tomēr bija saskaņots ar konsultatīvās padomes locekļiem, kuri piedalījās tajā sēdē, atbilstoši konsultatīvās padomes nolikuma prasībām?

K.Šadurskis. Jā, paldies!

Konsultatīvo padomi vada Alijeva kungs. Viņš arī vadīja šo sēdi. Krivcovas kundzei bija no visiem pārējiem padomes locekļiem atšķirīgs viedoklis, taču sēdes vadītājs, redzot, ka visi padomes locekļi, izņemot vienu personu, ir izteikuši atbalstu, nelika šo jautājumu uz balsošanu, jo tas bija praktiski vienprātīgs vai vismaz nospiedoša vairākuma atbalsts Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajām reformām.

Bija daudz diskusiju par detaļām, kuras ir atspoguļotas mūsu piedāvājumā attiecībā uz latviešu valodas un metodikas kursiem pedagogiem, ar ko bija iespēja iepazīties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļiem.

Savukārt ar pašu protokolu arī ir iespējams iepazīties, proti, palūgt no saviem kolēģiem, kas strādā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, jo šīs sēdes protokols komisijai ir nodots.

I.Pimenovs. Bet jūs parasti...

Sēdes vadītāja. Atvainojos! Vai jūs vēlaties uzdot otru papildjautājumu?

I.Pimenovs. Labi.

Sēdes vadītāja. Jā? Tad, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Pimenovam.

I.Pimenovs. Var? Paldies.

Jūs parakstījāt atbildi, kas apliecina, ka tomēr bijusi vienprātīga attieksme pret apspriežamo priekšmetu, proti, grozījumiem izglītības likumos, un līdz ar to balsojums nebija nepieciešams. Es citēju jūsu atbildi, kuru jūs parakstījāt. Tad tomēr bija vienprātība vai nebija vienprātības? Un kāpēc tomēr balsojums...

Kāpēc jūs parakstījāt faktu, par kuru jūs pats tikko nebijāt drošs savā secinājumā?

K.Šadurskis. Paldies par jautājumu, Pimenova kungs! Es esmu pilnīgi drošs par to, ko es saku no Saeimas tribīnes, un es varu nolasīt visu šo trešo atbildes punktu vēlreiz. “Saskaņā ar Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos nolikuma 19.punktu padome, ievērojot vienprātības principu, pauda konceptuālu atbalstu pakāpeniskai pārejai uz mācībām valsts valodā vidusskolās [..]. Ievērojot minēto, padomes locekļu balsojums nebija nepieciešams.”

Par to, kāpēc sēdes vadītājs neprasīja balsojumu, diemžēl es atbildēt nevaru, jo es šo sēdi nevadīju. Es tajā tikai piedalījos, varētu teikt, kā referents.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Iesniedzējs abus papildjautājumus ir uzdevis. Neviens no klātesošajiem jautājumus uzdot nevēlas. Līdz ar to šo jautājumu uzskatām par izskatītu.

K.Šadurskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Un visbeidzot...

Paldies, ministra kungs, par jūsu atbildēm! Paldies, Pimenova kungs, par jautājumiem! Uz redzēšanos!

Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Stepaņenko, Sudrabas, Meijas, Morozova, Mežecka, Viļuma, Kleinbergas, Krūmiņa, Ruka, Šica un citu deputātu jautājums finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par situāciju saistībā ar “ABLV Bank” pašlikvidāciju”.

Ministres kundze, arī jums ir iespēja divu minūšu laikā izklāstīt vēl kaut ko papildus jūsu atbildei, jo rakstveida atbilde ir saņemta, tā deputātus neapmierina. Viņi vēlas uzdot papildjautājumus.

D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).

Paldies, kolēģi! Man no savas puses nav šobrīd, ko piebilst. Es būtu gatava atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Labi.

Tad iesniedzējiem ir iespēja uzdot divus papildjautājumus.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Sudrabai!

I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Finanšu ministrija ir vadošā iestāde finanšu tirgus politikas izstrādes jomā, tātad izstrādā šo politiku, veic tās vadību. Un tāpēc vērtēt “ABLV Bank” pašlikvidāciju, ciktāl tā ir sabiedrības interesēs, arī ir ministrijas pienākums. Un, tā kā jūs neesat atbildējusi uz šo jautājumu, jautāšu vēlreiz – ko jūs esat darījusi, pildot šo pienākumu?

D.Reizniece-Ozola. Ko es esmu darījusi? (I.Sudrabas replika.)

Finanšu ministrija veido finanšu nozares attīstības politiku, bet Finanšu ministrija neuzrauga bankas. Un īpaši “ABLV Bank” kontekstā ir jāsaprot, ka “ABLV Bank” uzrauga Eiropas Centrālā banka, jo “ABLV Bank” ir viena no lielajām bankām, tāpēc tai ir paredzēta centralizētā uzraudzība.

Par bankas darbības apturēšanu, proti, lēmumu par to, ka banka nav spējīga norēķināties ar saviem klientiem, pieņem ECB, balstoties uz faktiem, kas bija tās rīcībā un kas, pēc ECB domām, tai skaitā ir konfidenciāli un neizpaužami no abām pusēm.

Līdz ar to Finanšu ministrija nevērtē, tai pat nav tiesību detalizēti vērtēt bankas pašlikvidācijas plānu. No sistēmas viedokļa mēs jau esam iepriekš devuši vērtējumu, ka “ABLV Bank” nav sistēmiski nozīmīga banka un tādēļ nav arī jāiegulda valsts līdzekļi bankas glābšanā. Tas ir ļoti skaidrs secinājums. Tas nenozīmē, ka tai nav ekonomiskas nozīmes. Banka arī līdz šim ir bijusi viena no lielajām nodokļu maksātājām, galvenokārt gan darbaspēka nodokļu maksātājām, un ir pieņēmums, ka darbinieki atradīs darbu Latvijas tirgū, kur joprojām trūkst kvalificētu darbinieku, un arī nodokļi turpmāk tiks maksāti.

Par pašlikvidācijas procesu. Manuprāt, lai tas būtu iespējams, galvenie principi ir jāvērtē regulatoram: visu kreditoru prasību apmierināšanas spēja un otrs – AML jeb naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu ievērošana, kur arī, manuprāt, jābūt neatkarīgai uzraudzībai, lai varētu nošķirt labos aktīvus no sliktajiem, nosacīti sliktajiem, un labos kreditorus no nosacīti sliktajiem kreditoriem AML kontekstā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Stepaņenko jautājuma uzdošanai!

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Jā. Paldies, ministres kundze!

Bet arī uz trešo jautājumu jūs faktiski neesat atbildējusi, jo mēs jums jautājām par to, kādas darbības jūs veicāt kā amatpersona, lai noskaidrotu FinCEN ziņojumā minētās amatpersonas, kas būtu vainojamas kukuļdošanā?

Un, spriežot pēc jūsu atbildes, jūs nedarījāt neko. Tātad precizēju: jūs norādījāt, ka 13.februārī jūs saņēmāt šo ziņojumu un 16.februārī griezāties KNAB. Jautājums bija par to, kādas darbības jūs kā finanšu ministre veicāt savu pilnvaru ietvaros, lai noskaidrotu minētās amatpersonas, kā arī kādā termiņā tas būs zināms plašākai sabiedrībai.

No publiski pieejamās informācijas var secināt, ka jums kā ministrei ir vairāk pilnvaru un iespēju, nekā vienkārši nosūtīt informāciju KNAB. Publiskotā informācija liecina, ka jūs šīs nedēļas sākumā gatavojāties sanāksmei ar FinCEN pārstāvjiem, kas bija plānota 7.martā, lai tostarp noskaidrotu jautājumus, kas skar ASV puses ziņojumu par Latvijas finanšu sektoru un “ABLV Bank”. Tātad tā ir informācija no medijiem.

Bet arī publiskajā telpā joprojām nav skaidrības, vai jūs šos uzvārdus esat ieguvusi un kādas darbības jūs tomēr veicāt, un vai tās ir bijušas veiksmīgas.

D.Reizniece-Ozola. Finanšu ministrs nav izmeklētājs, un mēs neķeram korumpētas amatpersonas. Bet es esmu ļoti ieinteresēta, lai situācija noskaidrotos iespējami drīz un lai sabiedrība to uzzinātu. Tieši tādēļ tūlīt pēc šī ziņojuma publicēšanas es lūdzu KNAB iespējami drīz veikt darbības, lai situāciju noskaidrotu. Un jau nākamajā dienā pēc ziņojuma publiskošanas sazinājos ar ASV Finanšu ministriju, lai vienotos, ka ASV Finanšu ministrija no savas puses mūsu tiesībsargājošajām iestādēm nodod visu informāciju, kas ir saistīta arī ar iespējamo korupcijas lietu. Šāds solījums no ASV partneru puses tika dots. Un arī šodien, tiekoties ar Maršalu Bilingslija kungu, es par to runāju. Bet, tā kā vēl nav pagājušas 60 dienas kopš ziņojuma publicēšanas un arī bankai ir tiesības sniegt savus argumentus un informāciju ASV Finanšu ministrijai, tad nekāda konkrēta informācija man nav iedota.

Es esmu pārliecināta: ja būs kāda konkrēta informācija, tad to pēc piederības nodos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, nevis finanšu ministram.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to iesniedzēji savu iespēju abus papildjautājumus uzdot ir izmantojuši.

Klāt ir deputāts Kaimiņš, kurš nav iesniedzis jautājumu, un viņam ir tiesības saistībā ar šo jautājumu uzdot trīs papildjautājumus.

Lūdzu! Lūdzu, Kaimiņa kungs!

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tātad, finanšu ministre, vēlreiz labdien! Jūs esat lietas kursā, ka “ABLV Bank” strādāja 971 cilvēks, kurš tagad zaudēs darbu, jo banka pašlikvidējas. Šobrīd jūs esat sniegusi informāciju, ka Latvijā ir 12 tūkstoši vakanču, bet jūs neesat pateikusi, kas tās ir par vakancēm. Šobrīd joprojām Banku augstskola turpina ražot, ja tā var teikt, banku darbiniekus. Un paralēli notiek DNB bankas un “Nordea Bank AB” saplūšana.

Vai, jūsuprāt, šiem darbiniekiem būs vieta Latvijā? Viņi bija augsti apmaksāti darbinieki. Vai viņi neaizplūdīs projām no mūsu valsts, nepametīs mūsu valsti? Kā jūs to visu redzat, kā jūs to varētu... Kā jūs redzat šo 971 cilvēku? Kur viņi paliks?

D.Reizniece-Ozola. Katram cilvēkam, kurš zaudē darbu, tā noteikti ir tā brīža personiska un varbūt arī ģimenes traģēdija. Bet, no otras puses, tas, ko mēs šobrīd redzam un ko vairākkārt uzsvēris arī ekonomikas ministrs... ka viens no “pudeles kakliem” ekonomikas tālākai attīstībai šobrīd ir kvalificēta darbaspēka trūkums. Un es ļoti ceru (es nevaru apgalvot, bet es ļoti ceru), ka šie cilvēki, kas, iespējams, zaudēs darbu, ja “ABLV Bank” pašlikvidēsies vai notiks kāds cits likvidācijas process, atradīs darbu šeit, Latvijā, jo kvalificēti finanšu nozares speciālisti Latvijā joprojām ir vajadzīgi.

Sēdes vadītāja. Nākamais papildjautājums.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu! Piesakieties jautājumam! Jā, paldies. Ieslēdziet mikrofonu! Lūdzu!

A.Kaimiņš. Jūs, finanšu ministre, esat minējusi tādu lietu, ka “ABLV Bank” gadā nomaksāja 21 miljonu nodokļos Latvijas valstij, savukārt 18 miljonus mēs esam saņēmuši par diviem mēnešiem. Respektīvi, kaut kas ir pārsniegts – pēkšņi valstij ir par 18 miljoniem eiro vairāk naudas divu mēnešu laikā. Kaut kāda vispār neiedomājama lieta! Un jūsu vārdi bija tādi, ka “ABLV Bank” pašlikvidācijas process nav nekas briesmīgs, jo bez šī 21 miljona, kas ienāk, “ABLV Bank”, nomaksājot nodokļus Latvijā... Bet tas neesot nekas briesmīgs, jo ir 18 miljoni divos mēnešos. Tātad jums ir garantija, ka nākamajos divos mēnešos atkal būs 18 miljoni. Kas tā par naudu, ka jūs tā... kāpēc tikai jūs to zināt? Un kāda ir garantija par nākotni, ka būs atkal 18 vai, teiksim, 16, vai, teiksim, 37? Vienalga. Jūs zināt, par kuriem mēnešiem es tagad runāju. Es negaidu pat atbildi.

D.Reizniece-Ozola. Emocijām šajā ziņā nav vietas. “ABLV Bank” ir bijusi liela nodokļu maksātāja. Līdz šim ir maksājusi (vismaz pagājušā gada dati rāda) 18,65 miljonus eiro, kas, protams, ir būtisks nodokļu ieņēmumu īpatsvars. Kopumā gan 0,21 procenta apmērā no nodokļiem. Bet, kā es teicu, galvenokārt tie ir darbaspēka nodokļi, sociālās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis... Faktiski pārējie nodokļi un valsts pamatbudžeta nenodokļu maksājumi ir 1,3 miljonu apmērā.

Mūsu ekonomika šobrīd, ņemot vērā izaugsmes tempu, kāds ir šobrīd, spēs absorbēt šo ekonomikas zaudējumu. Tas nav nekas labs, nav nekas priecīgs, ja būs par vienu nodokļu maksātāju mazāk, bet, no otras puses, ir jārēķinās ar to, ka par banku vai bankām, kas rada nopietnus riskus finanšu sistēmai, mēs arī maksājam. Tas atspoguļojas valsts kredītreitingos. Jautājums par nerezidentu banku biznesu vienmēr ir likts galdā un ļoti detalizēti iztirzāts tad, kad mēs tiekamies ar valsts investoriem, pārkreditējot valsts aizņēmumu. Tā ka otrā svaru kausā ir jāliek šīs izmaksas, kas saistās ar augsta riska biznesa uzturēšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti, kuri nav jautājumu uzdevēji, var uzdot trīs papildjautājumus, bet trešajam jautājumam ir pieteikusies deputāte Silvija Šimfa.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Šimfai!

S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Man ir jautājums saistībā ar jūsu atbildi uz iesniedzēju ceturto jautājumu.

Vai jūs kā finanšu ministre esat gatava uzņemties politisko atbildību par situāciju un pieļautajiem apstākļiem?

Paldies, jūs ļoti plaši un detalizēti stāstāt par to, kas ir veikts pa gadiem un pa datumiem, kādi pasākumi ir veikti, lai to visu ierobežotu. Bet man ir jautājums par rezultātiem. Tas tomēr ir sācies vismaz no 2016.gada vidus. Tātad pusotrs gads, pat drusku vairāk, un būtu jābūt jau kaut kādiem rezultātiem. Vai visiem šiem pasākumiem jau ir kāds taustāms rezultāts?

D.Reizniece-Ozola. Jā, rezultāts ir. Daudzu gadu garumā bankām ir bijusi ļoti liela riska apetīte. Īpaši līdz 2015.gadam, kad varēja novērot strauju ārvalstu klientu depozītu pieaugumu. Jūs redzēsiet statistiku: no 2016.gada sākuma ir straujš ārvalstu klientu apkalpošanas apjomu samazinājums. Ja iepriekš ārvalstu klientu jeb nerezidentu depozītu apjoms pārsniedza 50 procentus, 2015.gada beigās 52 procentus, tad šobrīd tas jau ir samazinājies līdz 40 procentiem. Un arī ārvalstu klientu ASV dolāru pārskaitījumu apjoms pērn jau bija mazāks par 32 procentiem, mazāks nekā 2016.gadā. Tā politika, kas ir īstenota... jāsaka tiešām, tā pēdējo divu gadu laikā ir bijusi efektīva. Cita lieta, ka tā situācija acīmredzami daudzu gadu garumā jau ir ielaista tik dziļi, ka lēmumi un darbības, ko šobrīd prasa no mums starptautiskie partneri, ir daudz ātrākas nekā būtu konsekvents riskanto klientu un riskantā biznesa apjoma samazinājums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to visi papildjautājumi ir uzdoti. Šis darba kārtības jautājums ir izskatīts.

Paldies ministrei par atbildēm. Paldies deputātiem par jautājumiem.

Atbilžu sniegšanu uz jautājumiem pasludinu par slēgtu.

Uz redzēšanos!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtiem jautājumiem
2018. gada 8. martā

Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska atbilde uz deputātu jautājumu “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem izglītības jomā” (iesniegts 14.02.2018.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 404/J12)
(Atbildes dok. Nr. 4587)
   
Papildjautājums - dep. I.Pimenovs
   
Atbilde izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
   
Papildjautājums - dep. I.Pimenovs
   
Atbilde izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
   
Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska atbilde uz deputātu jautājumu “Par sabiedrības līdzdalību projekta izstrādē” (iesniegts 22.02.2018.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 408/J12)
(Atbildes dok. Nr. 4606)
   
Papildjautājums - dep. I.Pimenovs
   
Atbilde izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
   
Papildjautājums - dep. I.Pimenovs
   
Atbilde izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis
   
Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas atbilde uz deputātu jautājumu “Par situāciju saistībā ar “ABLV Bank” pašlikvidāciju” (iesniegts 01.03.2018.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 412/J12)

(Atbildes dok. Nr. 4653)

   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde finanšu ministre D.Reizniece-Ozola
   
Papildjautājums - dep. J.Stepaņenko
   
Atbilde finanšu ministre D.Reizniece-Ozola
   
Papildjautājums - dep. A.Kaimiņš
   
Atbilde finanšu ministre D.Reizniece-Ozola
   
Papildjautājums - dep. A.Kaimiņš
   
Atbilde finanšu ministre D.Reizniece-Ozola
   
Papildjautājums - dep. S.Šimfa
   
Atbilde finanšu ministre D.Reizniece-Ozola
Trešdien, 17.jūlijā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://www.saeima.lv/dati.pdf