10.Saeimas stenogramma - 3.03.2011

Latvijas Republikas 10.Saeimas
ziemas sesijas desmitā sēde
2011.gada 3.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00, un mēs varam sākt Saeimas 3.marta sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izslēgt no šā gada 3.marta Saeimas sēdes 35. darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu „Par likumprojekta „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu” (Nr.65/Lp10) nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai, saglabājot Ārlietu komisiju kā atbildīgo komisiju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai par procedūru Olšteina kungam... „Par”?

„Par” pieteicies runāt deputāts Klāvs Olšteins. Lūdzu!

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi!

Šie Civilprocesa likuma grozījumi paredz to, ka prasījums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksu, kā arī par maksu par komunālajiem pakalpojumiem... komunālo pakalpojumu piedziņu, nepārsniedzot 10 procentus no izsolē iegūtās summas, tātad apmierināmi nākamie uzreiz pēc to darbinieku prasījuma par darba algu izmaksu un citiem prasījumiem.

Pēc būtības šie prasījumi, protams, nostājas lielā mērā priekšā banku hipotēkām, un šī sagatavotā Civilprocesa likuma norma aizsargā tos cilvēkus, kuri ir regulāri maksātāji par saviem komunālajiem pakalpojumiem.

Norma par 10 procentiem, mūsuprāt, ir... manuprāt, ir samērīga norma un šinī gadījumā nekādā veidā neapdraud banku prasījumus un banku tiesības, un šeit visdrīzāk vajadzētu runāt par to, ka mēs rūpējamies par...

(Zālē troksnis. Sēdes vadītāja paklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

K.Olšteins. ...šeit visdrīzāk vajadzētu runāt par rūpēm par tiem sirmgalvjiem, vecajiem cilvēkiem, tiem cilvēkiem, kuri regulāri maksā maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, iepretī tiem cilvēkiem, kuri brauc ar lepnām mašīnām, atrod līdzekļus, kādā veidā samaksāt banku kredītus, bet neatrod naudu, kā samaksāt komunālo pakalpojumu sniedzējiem, jo komunālo pakalpojumu sniedzējiem nav nekādu instrumentu, kādā veidā piespiest šos cilvēkus maksāt.

Dzīve ir pierādījusi to, ka ir dažāda veida mēģinājumi bijuši. Kā viens no tiem, piemēram, ir bijis nemaksātāju saraksta likšana pie sienas kāpņu telpās, bet ir izrādījies, ka arī šī metode nestrādā, jo Datu valsts inspekcija ir aizrādījusi šiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem, ka šādā veidā tiek apdraudēta fizisko personu datu aizsardzība, un tāpēc šāda veida prakse arī tikusi izskausta.

Protams, šobrīd nav runa par šo apkures sezonu, bet ir runa par to, lai nākamo apkures sezonu varētu veiksmīgi uzsākt, jo, kā jau masu saziņas līdzekļos ir izskanējis, tad vairāki desmiti miljonu latu ir izveidojušies parādi par komunālajiem pakalpojumiem.

Lai nākamo apkures sezonu varētu uzsākt bez traucējumiem, ir arī jādara, protams, vēl virkne citu lietu, lai gan paātrināti Civilprocesa likuma normas stātos spēkā, gan arī uzlabotos sadarbība starp pašvaldībām, bankām un komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

Diskutējot par šo normu, protams, būs izjūtams liels banku lobijs, jo bankas negribēs noteikti šādas normas pieņemšanu. Tas pierādījies arī ceļā līdz Saeimai, Ministru kabineta gaiteņos un visur citur, ka, neapšaubāmi, bankas ir pret šādu normu pieņemšanu, un arī mūs noteikti uzmeklēs ne viens vien banku lobijs, lai teiktu, ka šāda norma nav vajadzīga.

Es uzskatu, ka šāda norma ir ļoti būtiska un ir viena no tām normām, lai mēs varētu tiešām runāt par cilvēku aizsardzību, par to cilvēku aizsardzību, kuri maksā... kuri maksā regulāri par saviem komunālajiem pakalpojumiem un rūpējas par to, lai neveidotos parādi.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es saprotu, ka deputāts Vitauts Staņa vēlas runāt par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Staņam!

V.Staņa (ZZS frakcija).

Tā kā tas jautājums ir saistīts ar mājokļiem un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir Mājokļu jautājumu apakškomisija, aicinājums būtu par līdzatbildīgo noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt „pret”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka...? Deputāti lūdz balsojumu par to, lai... jā, par to, lai nodotu abām komisijām... tātad pirmām kārtām par to, lai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija būtu līdzatbildīgā. Vai pret to ir iebildumi? Pret to nav iebildumu, bet... tātad mums ir jābalso par to, vai nodot likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā līdzatbildīgajai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 8. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto un iesniegto likumprojektu „Atjaunojamās enerģijas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Einārs Cilinskis pieteicies runāt „pret”.

Lūdzu!

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Mēs šodien skatām ļoti svarīgu likumprojektu (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Mēs neskatām!”), kurš saucas „Atjaunojamās enerģijas likums”. Šis likumprojekts paredz to, ka atbilstoši arī Eiropas normām mums būtu jāpanāk 40 procenti atjaunojamo energoresursu galapatēriņā līdz 2020.gadam, nosakot arī trajektoriju, kādā tas būtu jāsasniedz.

Galapatēriņš ietver trīs komponentus - siltumu, transporta degvielu, kā arī elektrību.

Varbūt nespeciālistiem nav zināms tas, ka elektrība galapatēriņā sastāda apmēram 13 procentus, tātad mazāko daļu. Un šeit ir šā likumprojekta galvenā problēma, kuras dēļ es uzskatu, ka šis likumprojekts būtu principiāli jāpārstrādā un jāveido, vadoties pēc pavisam citiem principiem, - proti, tā, ka šis likumprojekts veido tikai atbalsta mehānismu elektrībai. Un atbalsta mehānisms, kā jau mums pierasts, ir piemaksas pie tarifa, ko sedz visi galapatērētāji, un šīs piemaksas radītu, pēc Ekonomikas ministrijas izvērtējuma, kur gan aprēķini nav īsti skaidri, apmēram divus santīmus pie kilovatstundas tarifa (protams, to, cik šo santīmu būtu, droši vien var tikai minēt). Tas tad arī būtu tik daudz, cik šo atjaunojamo energoresursu tātad tiktu izveidots...

Tātad - kāpēc tā nav pareiza pieeja? Tāpēc, ka mēs neesam izvērtējuši pasākumus, kādi būtu veicami siltuma sektorā un transporta sektorā, un salīdzinājuši ar tiem, kādi ir veicami elektrības sektorā. Proti, ir diezgan liela pārliecība, ka šos mērķus ar... bez subsīdijām, bet varbūt ar projektu atbalstīšanu, ar projektu plānveidīgu ieviešanu būtu daudz lētāk iespējams sasniegt, akcentējot tieši šos divus sektorus. Tā, piemēram, transporta sektorā mums ir biodīzeļa rūpnīcas, un šīs jaudas netiek pietiekami izmantotas. Mēs varētu līdz ar to faktiski veicināt arī mūsu ražošanu.

Siltuma sektorā pāreja no gāzes uz atjaunojamiem energoresursiem (pirmām kārtām - biomasu) veicinātu arī nodarbinātību un ekonomikas attīstību lauku apvidos.

Bez tam mums ir iespējams šo enerģiju vienkārši patērēt mazāk, atbalstot energoefektivitātes projektus gan ēku jomā, gan arī, protams, ražošanas jomā un pārvades jomā.

Tātad faktiski šis likums ir ārkārtīgi nozīmīgs, un šeit būtu jāsabalansē visas šīs jomas, nevis vienkārši jāveido atbalsta mehānisms, kas atkal pacels tarifus. Un īstenībā, paceļot šos tarifus, tas nedod risinājumu, jo tad mums ir jāsasniedz apmēram 10 procenti galapatēriņā, elektrība no tiem ir 13 procenti, no tā gandrīz puse jau tagad ir atjaunojamie energoresursi. Šī vienkārši nav tā vieta, kur sasniegt šo rezultātu.

Tagad ir jautājums - vai... Es nekādā gadījumā necenšos runāt pret atjaunojamiem energoresursiem, tā ir joma, ko es visnotaļ atbalstu un atbalstīšu arī turpmāk, un tā ir arī mūsu apvienības prioritāte. Bet vai vienmēr atjaunojamie energoresursi, elektrības koģenerācija ir laba? Vai ir labi, ka mēs izveidojam biogāzes koģenerācijas staciju, kurā galvenais substrāts ir kukurūza, tādējādi aizņemot lauksaimniecības zemes, bet siltums tiek izpūsts gaisā? Vai ir labi atbalstīt biomasas koģenerācijas staciju - nelielu, kas pašvaldībā paņem stabilās jaudas - gan siltumu, gan silto ūdeni -, vienlaikus pārējās jaudas, mazāk rentablo daļu, atstājot pašai pašvaldībai?

Šie modeļi, kas šobrīd ir plaši izplatīti, nav atbalstāmi no valsts un sabiedrības viedokļa. Un, neskatoties uz to, ka mēs, kā parasti, kavējam Eiropas termiņus, es domāju, ka Saeimai nāksies izveidot darba grupu un izstrādāt alternatīvu - daudz izsvērtāku atjaunojamo energoresursu likumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteicies runāt deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Atjaunojamo energoresursu likumprojekts paredz vispirmām kārtām to, ka mēs, pieņemot šo likumu, atsakāmies no tā sauktajām kvotām. Proti, tā bija kārtība, kura vēl aizvien darbojas, līdz mēs pieņemsim jaunu likumu, kurā... Ir bijis daudz diskusiju par to, vai tā ir taisnīga vai tā ir ar politisku piegaršu, vai kāda cita veida... Tie ražotāji, kas ražo gan vēja elektrostacijās, gan jau bēdīgi slavenajās hidroelektrostacijās, gan citās... Vai ar šo kārtību ir bijusi vienāda pieeja visiem atjaunojamo resursu ražotājiem, vienlīdzīga iespēja ražot enerģiju?

Mēs ar jauno likumu piedāvājam šīs kvotas svītrot. Mēs piedāvājam to, ka ir jābūt iespējai visiem vienlīdzīgi pieteikties ražot, radīt atjaunojamos energoresursus.

Ja mēs paskatāmies to, cik daudz enerģijas mēs katru gadu iepērkam no ārējiem enerģijas avotiem jeb enerģijas eksportētājiem šeit, Latvijā, tad redzam, ka apmēram 1,7 miljardus kubikmetru dabasgāzes Latvija importē no Krievijas. Šī gāze galapatēriņā apmēram maksā tuvu pie pusmiljarda latu. Tā ir nauda, ko mēs katru gadu samaksājam prom. Maksājam nevis tiem cilvēkiem, kuri ražo enerģiju šeit, Latvijā, bet maksājam prom no Latvijas, tādā veidā šeit nepaturot ne daļu no šīs naudas.

Latvijā ir gandrīz 360 tūkstoši hektāru neapstrādājamas zemes. Tā ir zeme, ko mēs varam izmantot, ražojot enerģiju šeit, Latvijā. Tā ir iespēja, ar kuru mēs varam paturēt naudu šeit, paši Latvijā radot gan pakalpojumu sfēras, kuras apkalpos šos enerģijas ražotājus, gan radot darba vietas pašās ražotnēs.

Protams, jūs teiksiet, ka šai enerģijai jābūt konkurētspējīgai ar to enerģiju, ko mēs varam importēt. Protams! Tāpēc arī esošajā likumprojektā ir piedāvāts šo atbalsta mehānismu samazināt vēl par trešdaļu, nekā tas ir šodien... nekā tas ir šodien noteikts ar šo kvotu principu. Tāpēc mēs aizvien virzāmies uz to, lai šī enerģija maksātu mazāk, lai galapatērētājiem par to nebūtu jāpiemaksā tik daudz, kā tas ir šobrīd.

Protams, šai enerģijai jābūt konkurētspējīgai, jo patērētājs izvēlēsies un teiks: kāpēc man maksāt... pārmaksāt divkārt, trīskārt par to, ko es varu nopirkt par puscenu? Tas pats saistās arī ar jau izskanējušajām debatēm sakarā ar Kaļiņingradas atomelektroenerģijas staciju.

Ja mēs runājam par šiem principiem, tad jāteic, ka atsevišķi principi ir vērsti uz to, lai atbalstītu tieši vietējos lauksaimniekus, tieši tos lauksaimniekus, kuri audzē lopus; tur ir kūtsmēsli, kurus var izmantot enerģijas ražošanai. Šim veidam ir paredzēts speciāls atbalsta mehānisms jeb lopkopības komponenti. Tie ir tie mehānismi, kurus iedzīvinot mums būtu iespēja runāt par to, lai izmešus un CO2 emisijas mēs samazinātu... un tādā veidā arī iegūtu vairāk, šeit ražojot enerģiju iekšienē... Protams, vislielākais uzsvars ar šo likumprojektu ir domāts tieši uz biomasas ražotnēm un biomasas koģenerācijas stacijām. Būs daudzi, kas teiks, ka mēs nevaram, ka mums nepietiek resursu, lai ražotu no biomasas šeit enerģiju. Es saku, ka mums resursu ir pārpārēm. Taču to visu mēs šodien eksportējam uz citām valstīm, neskatot kopējo enerģijas bilanci.

Nedaudz par pārmetumiem, ko izteica iepriekšējais runātājs. Es nevaru piekrist teiktajam, ka šeit neesot runāts par siltuma izmantošanu. Šeit ir runāts par siltuma izmantošanu - un vistiešākajā veidā! Vistiešākajā veidā ar šo likumprojektu ir piedāvāts atbalstīt tikai tās ražotnes, kuras izmanto siltumu. Tāpēc, Cilinska kungs, nevaru teikt, ka šis likumprojekts nerunā par siltuma ražošanu. Viennozīmīgi tas par to runā!

Par transporta sektoru. Transporta sektoram jūs...

Sēdes vadītāja. Olšteina kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

K.Olšteins. Es atvainojos, jā.

Transporta sektoram ir paredzēts atbalsts Biodegvielas likumā, citi atbalsta mehānismi ir paredzēti citos likumos. Šeit, protams, ir būtiski jāsāk darbs pie šā likumprojekta, un tad mēs varēsim runāt par to, lai to „apaudzētu” jau ar būtiskām normām.

Lūgums atbalstīt to un virzīt kā vienu no prioritātēm.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Atjaunojamās enerģijas likums” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 7, atturas - 7. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par grozījumiem Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Īslandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošajos Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Ingrīda Circene pieteikusies runāt „par”.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Latvijas Politiski represēto apvienība jau vairākkārt kopš 2009.gada ir vērsusies ar iesniegumiem gan Tieslietu ministrijā, gan arī pie Ministru prezidenta, pauzdama savu satraukumu par to, ka joprojām atsevišķos gadījumos... ka represētās personas statuss tiek piešķirts un apliecības tiek izsniegtas gadījumos, kad tas neatbilst likuma normām. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atkārtoti diskutējusi par šo jautājumu, un līdz ar to tā arī ir mūsu komisijas iniciatīva, ka jautājums ir būtisks un risināms un ka vairāki būtiski jautājumi, kuru dēļ tas ir aktuāli šodien, ir saistībā arī ar to, ka ir notikusi teritoriālā reforma, ir izveidoti 110 novadi. Līdz šim šīs personas statuss tika noteikts pašvaldībās vai, ja persona dzīvoja pastāvīgi ārzemēs, tika noteikts Tieslietu ministrijā, taču pašreiz, kad ir šie 110 novadi, ir problēmas ar to, kā nodrošināt komisiju veidošanu un Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvju piedalīšanos. Un sakarā ar to mūsu komisijas priekšlikums ir saistīts ar to, ka šis uzdevums tiek nodots vienai institūcijai, tas ir, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, un tad līdz ar to tiek novērsta šī dažādā - sašķeltā - statusa piešķiršanas kārtība. Ir vienota personu uzskaite, ar to nodarbojas viena institūcija, un tiek piesaistīti arī Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvji. Un, protams, mums notika arī ļoti plašas diskusijas ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, un mēs esam arī vienojušies par kārtību, kādā veidā notiks šis statusa noteikšanas process. Mēs saglabājam arī iespēju to darīt pēc iespējas tuvu dzīvesvietai, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir arī teritoriālās nodaļas, kur iedzīvotāji var griezties ar saviem iesniegumiem, saņemt arī konsultācijas, un līdz ar to visa šī informācija ir pieejama arī tieši Iedzīvotāju reģistrā.

Līdz ar to mēs esam izstrādājuši savu piedāvājumu un kā no komisijas to iesnieguši. Lūdzam atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” neviens nav pieteicies runāt.

Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zalāna, Šķēles, Šlesera, Strodes un Bekeša iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers. Lūdzu, Šlesera kungs!

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi!

Šis ir tas jautājums, par kuru šodien ļoti daudz runā Latvijas iedzīvotāji. No šīs tribīnes ļoti bieži tiek piesaukta sabiedrība, tauta, tautas intereses. Tad man šķiet, ka tas signāls, kas nāk no sabiedrības, kur vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku ir parakstījušies par to, ka cenas, kuras sagaida Latvijas iedzīvotājus, nav pieņemamas, ka tās šodien var iznīcināt daudzas mājsaimniecības... ka tas ir ļoti nopietns signāls, kuram Saeimai būtu jāpievēršas. Un izskatās, ka laikā, kad valdošā koalīcija mēģina konsolidēt budžetu...

Ko mēs tur redzam? Kur tad notiek šī konsolidācija? Diemžēl šī konsolidācija nenotiek, veicot izmaiņas valsts pārvaldē, nenotiek tās darba efektivizēšana, ministriju skaita samazināšana nenotiek. Netiek apvienotas iestādes, kuras rada valstij izdevumus, piemēram, Latvijas Privatizācijas aģentūra, par kuru tā „Jaunais laiks” daudzus gadus ir cīnījies, nākot politikā. Kāpēc tā nav likvidēta vēl joprojām, kaut vai pievienojot to Nekustamo īpašumu aģentūrai?

Bet diemžēl mēs redzam to, ka ir daudz vienkāršāk paņemt naudu tur, kur vienkārši ir jāpaceļ nodoklis, šajā gadījumā elektroenerģijas cenas, kuras šodien ir pieejamas Latvijas iedzīvotājiem un kuras būs pieejamas vēl pēc cenu palielināšanas. Tās iznīcinās daudzas mājsaimniecības.

Godājamie kolēģi! Jūs esat pieņēmuši lēmumu, ka visas dividendes... tātad nopelnītā nauda tiek izņemta ārā no „Latvenergo”. Tagad jūs uzliekat vēl papildu nodokļus, kuri palielinās šo cenu. Tad sakiet atklāti, ka jums vienkārši vajag vairāk naudas, lai nevis mazinātu izdevumus budžetā, bet gan palielinātu ieņēmumus caur papildu nodokļiem.

Labi, jūs ķeraties klāt alkoholam, cigaretēm. Skaidrs, saprotams. Ideja ir atbalstāma, lai gan, vai jūs ieņemsiet vairāk kopumā naudas, vai jūs veicināsiet tādā veidā ēnu ekonomiku - to laiks rādīs. Bet elektroenerģija ir tā nozare, tā joma, kurā Latvijas sabiedrība ir ķīlnieki. Tai nav citas izejas. Labi, atsevišķas pašvaldības, uzņēmumi mēģinās kaut kādā veidā, piemēram, no Igaunijas iepirkt elektroenerģiju, bet katra individuālā mājsaimniecība to diemžēl izdarīt nevar.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka sabiedrība maksās vairāk. Vai tā ir tā politika, kuru jūs gribat realizēt? Vai jūs tiešām gribat, lai to mājsaimniecību skaits palielinās aizvien vairāk... Nu nevar tās samaksāt! Jūs varat likt vēl vairāk klāt tos nodokļus. Nevar cilvēki samaksāt vairāk! Un kāpēc šajā gadījumā izmantot šo monopolstāvokli, lai cilvēkiem izgrieztu rokas? Man šķiet, ka šodien tomēr vajadzētu valdošajai koalīcijai pārdomāt savu rīcību, vai ir vērts tādā veidā mēģināt iznīcināt tos Latvijas cilvēkus, kuri joprojām cīnās par savu izdzīvošanu un nav aizbraukuši no šīs valsts. Jo, ticiet man, visvieglākais veids, kādā šos cilvēkus nodrošināt ar gaišāku nākotni, ir nopirkt vienu aviobiļeti, lai viņi brauc tagad uz Vāciju; Vācijas tirgus atvērsies, un tur viņi varēs vairāk pelnīt. Taču mums jādomā tomēr par to, lai cilvēki paliktu šeit.

Man nebija iespējas debatēt par likumprojektu „Atjaunojamās enerģijas likums”, es vienkārši varu kontekstā ar šo sadārdzinājumu pateikt, ka, protams, mēs varam jau tagad atkal skriet uz priekšu un teikt: „Četrdesmit procenti - atjaunojamā enerģija! Mūsu lauciniekiem būs darbs! Viss ir ļoti labi!” Kas par to maksās? Godājamie kolēģi, es neesmu pret atjaunojamo enerģiju, es esmu par to, ka mēs nedrīkstam pieņemt lēmumu, kas finālā padarīs Latviju vēl nespējīgāku konkurēt. Mēs varam runāt par atbalstu zemniekiem. Jā! Bet jautājums ir tāds: vai mūsu rūpniecība būs konkurētspējīga? Kādas būs cenas? Man šķiet, ka šodien valdībai vajadzētu pēc iespējas ātrāk... Ja jau jūs nevarējāt uz 2011.gadu, tad vismaz mēģiniet uz 2012.gadu...! Nāciet ar reālu reformu valsts pārvaldē, sāciet reāli efektivizēt valsts pārvaldi! Šodien visi eksperti, nevis vairs tikai opozīcija runā par to, ka reformām ir jānotiek. Ir pēdējais brīdis pienācis, un tieši tāpēc šodien es aicinu tomēr atbalstīt mūsu iniciatīvu... un ka mēs varētu atgriezties tomēr pie šiem pazeminātajiem tarifiem, ja jau jūs esat pieņēmuši lēmumu izņemt visas dividendes, atsaucoties uz to, ka pēc tam „Latvenergo” ir grūti attīstīties un risināt savas problēmas, kad notiek kataklizmas, kā tas jau bija šajā gadā, tad vismaz šajā gadījumā samazināsim to nodokli, kaut vai nedaudz mīkstinot Latvijas iedzīvotājiem iespējamās izmaksas no viņu maciņiem!

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „pret” pieteicies deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es gribu pateikt, ka šī samazinātā likme... šīs samazinātās PVN likmes ir nepareizas pēc būtības. Un, Šlesera kungs, tas, ka jūs mācējāt novest valsti līdz krīzei (No zāles: „Nu, nu!” - „Oho!”), nenozīmē, ka jūs mācēsiet izvest valsti no krīzes.

Līdz ar to šīs pazeminātās likmes nav atbalstāmas. Maznodrošinātajiem praktiski ir jāsniedz palīdzība nevis caur pazeminātām likmēm, bet citādā veidā. Šīs pazeminātās likmes lielāku palīdzību sniedz tiem cilvēkiem, kuri par elektroenerģiju mēnesī maksā 400 latus vai vēl vairāk, jo viņi, piemēram, apsilda baseinus vai vēl kādas citas lietas... Maznodrošinātajiem ir jāpalīdz citādāk! Tā, piemēram, „Latvenergo” ir izstrādājis programmu... tur pusmiljons vēl guļ no iepriekšējā gada naudas, kura nav izņemta un ieguldīta palīdzības sniegšanā, un šī palīdzība turpinās šogad: katrs maznodrošinātais var pieteikties un saņemt par velti 500 kilovatus.

Tāpat arī pie jaunajiem tarifiem ir iespēja pielikt daudzbērnu ģimenēm 2400 kilovatus vēl papildus klāt, un tās var maksāt pēc vecajiem tarifiem.

Līdz ar to palīdzība ir jāsniedz caur šādiem mehānismiem, nevis jāsamazina PVN. Samazinot PVN, lauvastiesa no palīdzības nonāk pie tiem cilvēkiem, kuriem ir lieli ienākumi un kuri maksā ļoti daudz par elektrību.

Es lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Būs vairāk nekā 22!”)

 

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Jautājums izšķirams balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Zalāna, Šķēles, Šlesera, Strodes un Bekeša iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 32, atturas - 20. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Ārlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai Staņas kungs runās par procedūru? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Staņam!

V.Staņa (ZZS frakcija).

Būtu aicinājums šeit Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju apstiprināt kā līdzatbildīgu, jo tas zināmā mērā ir saistīts ar grozījumiem Reģionālās attīstības likumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījums Satversmes tiesas likumā” tiek nodots Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu „Par plānošanas reģionu nepieciešamību” un ir lūgusi to iekļaut nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Saskaņā ar Kārtības rulli, ja deputātiem nav iebildumu, to var iekļaut arī šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka iesniegtais patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem nav iebildumu. Tātad patstāvīgais priekšlikums darba kārtībā iekļauts kā pēdējais jautājums.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo sadaļu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izskatīt Saeimas 2011.gada 3.marta sēdē iekļauto likumprojektu „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” kā pirmo darba kārtības jautājumu sadaļā „Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Nākamā sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Tātad deputāts Raivis Dzintars ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 3.martā, ko Prezidijs arī ir izdarījis, par ko jūs tiekat informēti.

Nākamais darba kārtības jautājums ir darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par tiesībsarga apstiprināšanu”.

Sākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šodien Latvijas Saeimai ir jāvēlē tiesībsargs. Mēs atceramies, kurš bija tas cilvēks, kurš visvairāk iestājās par to, ka šādai institūcijai ir jābūt. Tā bija Vaira Vīķe-Freiberga. Un, protams, ir jāapzinās, ka Vairas Vīķes-Freibergas autoritāte sabiedrībā bija ļoti augsta tad, kad viņa nāca ar šo iniciatīvu. Vienlaicīgi ir jāapzinās, ka tādi, tik populāri, cilvēki kā, piemēram, Vaira Vīķe-Freiberga, kuri būtu gatavi ieņemt šo amatu, neatradās. Un tieši tāpēc koalīcijai bija grūtības atrast un vienoties par kandidātu. Galu galā ar iniciatīvu nāca opozīcija - „Saskaņas Centrs”, izvirzīja Juri Jansonu par kandidātu, kurš varētu būt piemērots šim amatam. Uzreiz sākās kritika, ka, redziet, šis cilvēks nāk no opozīcijas. Un tad, kad zaļie un zemnieki piekrita atbalstīt šo kandidatūru, sākās kņada koalīcijā, un koalīcija pašās beigās atrada arī savu kandidātu. Novēloti! Un tieši tāpēc šodien, kad ir jāpieņem galīgais lēmums, kurš no šiem kandidātiem būs, ir jāsaka, ka ne Juris Jansons, ne Anita Kovaļevska noteikti nav tādi kandidāti, kādus savulaik bija domājusi iecelt šajā amatā Vaira Vīķe-Freiberga. Bet, tā kā mums nav alternatīvas, mums jāpieņem lēmums par vienu no šiem kandidātiem.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka abi kandidāti principā būtu cienīgi ieņemt šo amatu, bet man personīgi un principā arī apvienībai „Par Labu Latviju”... Vakar, frakcijas sēdē tiekoties ar Juri Jansonu (ar Anitu Kovaļevsku mēs bijām tikušies arī iepriekš), mums bija viens būtisks jautājums - jautājums par ģimenes vērtībām: vai tad, ja būs nepieciešams iestāties un skaidri paust viedokli par to, ka Latvijā ir atbalstāmas tradicionālās vērtības, ka laulība ir savienība tikai un vienīgi starp vīrieti un sievieti, ka nekādas citas laulības Latvijā nebūs pieņemamas, tiesībsargs nekādā gadījumā neiestāsies par to, ko pēc kāda laika noteikti Latvijai rekomendēs darīt Eiropa, - legalizēt viendzimuma laulības? Jāteic, ka Anita Kovaļevska šajā jautājumā nespēja skaidri paust mums viedokli un nostāties skaidrās pozīcijās. Viņai bija arī savi argumenti, kāpēc to viņa nevar darīt, un mēs tos respektējām, bet tomēr tā pozīcija, ka viņai svarīgs būs Briseles viedoklis un likumdošana, radīja gan manī, gan manos kolēģos bažas. Un vakar arī Jansona kungam mēs uzdevām šo jautājumu: ja būs jāiestājas konkrēti vai nu par viendzimuma laulībām, vai par tradicionālajām vērtībām, tad kurā pusē viņš, būdams tiesībsargs, varētu nostāties, ja mēs par viņa kandidatūru nobalsotu? Un Jansona kungs skaidri pateica, ka viņš atbalsta ģimenes vērtības. Viņam pašam ir bērni, un viņš viennozīmīgi uzskata, ka Latvijas tautai ir nepieciešams atbalstīt tieši to, ko šodien nosaka Satversme, proti, to, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Un tieši tāpēc es esmu skaidri arī vakar paudis viedokli, ka, lai gan Jansona kungs varbūt nav pats labākais kandidāts, viņš šodien no šiem diviem kandidātiem mums ir visvairāk pieņemamais. Un tāpēc mēs esam pieņēmuši lēmumu šodien frakcijā - vienbalsīgi atbalstīt Jansona kunga kandidatūru no piedāvātajām divām kandidatūrām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (frakcija „Vienotība”).

Dārgie kolēģi! Kad pirms nedēļas iepriekšējais, bijušais, tiesībsargs šeit, Saeimā, sniedza savu ziņojumu, es jūs jau pirmo reizi uzrunāju, norādot uz to, cik ļoti nozīmīga ir šī institūcija. Un jo sevišķi nozīmīga tā ir katram mūsu iedzīvotājam.

Šoreiz gribu jūs uzrunāt no trīs skatpunktiem jeb viedokļiem. Pirmkārt, - kā kolēģe, deputāte. Otrkārt, - kā tiesībsarga amata kandidāte, kas es biju pirms četriem gadiem. Un, treškārt, - arī kā viena no Latvijas politoloģēm.

Kā deputāte gribu jūs, visus savus kolēģus, aicināt balsot ļoti apdomīgi un atbildīgi un jo sevišķi vēršos pie pārējiem jaunievēlētajiem Saeimas deputātiem. Kad mūs ievēlēja, mūsu vēlētāji to darīja ar lielu cerību, ka mēs savu darbu Saeimā veiksim jaunā kvalitātē, lai viņi varētu Saeimai vairāk uzticēties, ka mēs šeit strādājam tautas labā. Mūsu vēlētājiem ir ļoti svarīgi, kā mēs šodien balsosim un vai mēs balsosim par labāko tiesībsarga kandidātu. Tauta mums ir uzdevusi šo atbildību - balsot par tiesībsargu un vislabāko, kas mums ir šeit ierosināts.

Tiesībsargs ir ārkārtīgi nozīmīgs tieši vājām sabiedrības grupām, un tāpēc mums tieši jādomā par tām, vai tas, ko mēs ievēlēsim, būs spējīgs atbalstīt bērnu tiesības un invalīdu tiesības. Mēs solījām savu darbu veikt pēc labākās apziņas un sirdsapziņas. Es aicinu jūs visus to darīt un balsot pēc šīs mērauklas.

Kad es pirms četriem gadiem uzdrošinājos pieņemt aicinājumu kandidēt uz tiesībsarga amatu, es kandidēju aiz pārliecības, ka sabiedrībai un deputātiem plaši jāiepazīstas ar toreiz jaunās valstiskās institūcijas nozīmību. Un jādod iespēja līdz ar to, tā kā bija divi kandidāti, arī aktīvi diskutēt par kritērijiem, kādam jābūt labam tiesībsargam. Arī šoreiz mums ir izdevies šo plašo sabiedrisko diskusiju veidot. Kaut arī mani neievēlēja un neievēlēja toreiz arī Tautas partijas izvirzīto kandidātu Ringoldu Balodi, jo Saeima nobalsoja pret abiem kandidātiem, es uzskatu, ka šī mana kandidēšana bija panākums, jo tās rezultātā sabiedrība un Saeima patiešām pilnīgāk apzinājās tiesībsarga lomu un nozīmi.

Līdz ar manu kandidēšanu papildus arī skaidri parādījās, ka vadošā Tautas partija bija svarīgāka, ka kandidāts ir uzticams viņu partijai un ka ir savējais, kā to skaidri pateica toreizējais Ministru prezidents ar saviem nelāga slavenajiem vārdiem, kā viņš teica: „Neuztraucieties, būs Balodis! Par tādu Rasmu Kārkliņu es neko pat dzirdējis neesmu.”

Valstiski svarīgus amatus Latvijas Republikā nedrīkst dalīt pēc pazīšanās vai „savējo” kritērijiem. Saeimas pienākums ir ievēlēt cilvēku, kas savu amatu vislabāk var veikt. Un tas ir sevišķi nopietns pienākums attiecībā uz tiesībsargu.

Tiesībsargs nevar būt kādas partijas biedrs, un viņš nedrīkst strādāt atsevišķu sabiedrisko grupu labumā, viņam jāpārstāv visi mūsu iedzīvotāji, visu viņu tiesības.

Kā politoloģe vēlreiz arī gribu uzsvērt, ka tiesībsarga institūcija ir viens no būtiskākajiem demokrātijas stūrakmeņiem mūsu valstī un citās demokrātijās. Tiesībsargs aizsargā to, ka mūsu valsts īsteno politiskās, pilsoniskās un cilvēka tiesības. Reizē tiesībsargs aizstāv sabiedrības visvājākās grupas, kā es atkārtoti esmu minējusi.

Dažs labs no jums šeit no tribīnes ir runājis par vajadzību aizstāvēt bērnu tiesības. Šeit ir izdevība to darīt, izvēloties labāko kandidātu.

Kā ir atzinis vairākums ekspertu, Kovaļevskas kundze ir vislabāk profesionāli sagatavotā kandidāte, un es jūs visus aicinu atbalstīt viņu un balsot ļoti atbildīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Nu, jāsaka tā, cienījamie kolēģi, ka tas, ka pirms likumprojekta nolasīšanas kolēģi jau pieteicās debatēs, norāda, cik šis jautājums ir ļoti aktuāls. Un, tā kā ir sāktas debates, tad es acīmredzot runāšu nevis kā komisijas vadītāja, bet kā deputāte, jo tas, kādā veidā mums šis jautājums tik aktīvi tiek diskutēts visur... gan sabiedrībā, gan arī šeit, Saeimā, norāda uz to, ka tas jautājums nav vienaldzīgs.

Un, kā jau kolēģi ir teikuši un arī iepriekšējā runātāja Kārkliņas kundze, tiesībsargs - tas ir simbols labai valsts pārvaldei un cilvēktiesību aizsardzībai. Tas nav vienkāršs amata izpildītājs, tas ir tēls, tas ir simbols, pie kura jebkurš Latvijas iedzīvotājs var un kuram ir tiesības vērsties tad, ja ir apdraudētas viņa tiesības un labas valsts pārvaldes noteikumi. Šinī gadījumā mums ir jādomā par to, kā mēs izskatāmies gan Latvijas sabiedrībā, gan arī starptautiskajā telpā, jo tajos gadījumos, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa vai mūsu pašu Satversmes tiesa norāda uz nepietiekamībām, robiem vai kļūmēm likumu pieņemšanā, kas ir atstājušas iespaidu uz cilvēku tiesībām saņemt vai nu šo labo valsts pārvaldi, vai kādu citu savu tiesību nodrošinājumu, tiesībsargam būtu jāspēj nākt šeit tribīnē, mums norādīt un teikt: „Jūs esat likumdevēji.” Vai arī jāspēj iet pie valdības un teikt: „Jūs esat ministri! Jūs esat valdība, bet šajos jūsu pieņemtajos likumdošanas aktos vai Ministru kabineta noteikumos nav pietiekami skaidri norādīts, kā sabiedrības intereses un cilvēka tiesības tiek aizsargātas.”

Lai varētu šādus lēmumus pieņemt, neapšaubāmi, ir vajadzīga tieši šī profesionālā bāze, šo profesionālo zināšanu kopums, un šinī gadījumā, izvirzot no „Vienotības” Anitu Kovaļevsku, jāteic, ka pilnīgi noteikti viņas profesionālā kvalifikācija atbilst šīm prasībām par to, kā vērtēt likumdošanu, ar kādiem saviem priekšlikumiem nākt, kā pārstāvēt un aizstāvēt cilvēka tiesības. Ne velti tiesībsargam ir dota iespēja ieiet jebkurā iestādē visā Latvijas teritorijā neatkarīgi no tā, vai tas ir cietums vai tā ir psihiatriskā slimnīca, vai tā ir kāda cita institūcija. Šim cilvēkam ir dotas šīs tiesības, lai aizstāvētu jebkuras sociālās grupas cilvēka tiesības. Tas attiecas, protams, arī uz sociāli jutīgajām grupām, tas attiecas uz bērniem, un, protams, mēs nevaram pateikt, ka viena sociālā grupa vai sabiedrības daļa mums ir svarīgāka nekā cita un ka mēs, kā minēja Šlesera kungs, nu tagad aizstāvēsim vienus vai otrus savā izpratnē.

Man jāsaka, ka abi šie mūsu kandidāti ir pauduši vienādu viedokli: interpretācija šinī gadījumā var būt dažāda, jo pulcēšanās un vārda brīvība ir pilnīgi skaidri noteikta Satversmē, savukārt pārējie regulējumi tiek doti katrai valstij citādāki, un pēc iespējas katra valsts un sabiedrība šos noteikumus pieņem.

Un līdz ar to pilnīgi noteikti no „Vienotības” puses Anita Kovaļevska tiek vērtēta kā šāds eksperts, kā cilvēktiesību likumdošanas pārstāvis... kā zinātāja šajos jautājumos, un mēs pilnīgi noteikti aicinām atbalstīt viņas kandidatūru, lai mēs varētu radīt šo cilvēku tiesības un sabiedrības aizstāvības iespēju un atbalstīt viņas kandidatūru šajā amatā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu kolēģiem no „Vienotības”, kuri runāja par to, cik svarīgs ir tiesībsarga amats. Patiešām, tas ir tautas advokāts, tautas aizstāvis arī pret varas patvaļu, arī pret Saeimas patvaļu, ja mēs kļūdāmies. Es pilnībā piekrītu, ka tiesībsargam būtu jābūt absolūti neatkarīgam, un tieši tāpēc mani ļoti sarūgtina tas, ka lielākoties visās šajās diskusijās par tiesībsarga amata kandidātu mēs runājam nevis par to, kādam jābūt tiesībsargam... jābūt tam, ko mēs gribam redzēt šajā amatā, bet runājam par partiju savstarpējo rēķinu kārtošanu.

Tiesībsargs nav koalīcijas tiesībsargs, nav opozīcijas tiesībsargs. Tas ir visas Saeimas, Latvijas tautas pārstāvju, iecelts, ievēlēts, - ievēlēta amatpersona, kas aizstāv un pārstāv visus Latvijas cilvēkus. Tieši tāpēc „Saskaņas Centrs” jau no paša sākuma ļoti skaidri deklarēja: „Mēs netaisāmies spēlēt politiskas spēles, mēs esam gatavi atbalstīt jebkuras frakcijas izvirzīto kandidātu, ja šis kandidāts būs labs.” Diemžēl koalīcija kaut kādu problēmu dēļ (es negribētu to komentēt) tā arī nespēja izvirzīt kandidātu, un tieši tāpēc mums, opozīcijai, bija jāuzņemas atbildība. Mēs ļoti rūpīgi meklējām atbilstošu kandidātu un sameklējām tādu kandidātu! Jansona kungs pārliecināja mūs, ka viņš būs labs tiesībsargs. Viņš piedāvāja diezgan skaidru vīziju.

Es negribētu komentēt kaut kādas personiskas īpašības - labas vai sliktas - no divu kandidātu puses. Es ceru, ka šodien mums būs tiesībsargs, un ar šo tiesībsargu Saeimai būs jāstrādā. Tāpēc visāda sīkumaina piekasīšanās un tā tālāk - tā būtu nevietā šobrīd.

„Saskaņas Centrs” izvirzīja ļoti labu kandidātu - Jansona kungu, to novērtēja arī dažas citas Saeimas frakcijas. Es domāju, ka šodien mums ir jāpieņem pareizs lēmums. Es vēlreiz gribu uzsvērt: neko sliktu negribu pateikt ne par vienu no kandidātiem, bet „Saskaņas Centrs” ļoti rūpīgi izvērtēja Jansona kunga īpatnības, profesionālo līmeni, un mēs esam pārliecināti, ka viņš savā amatā strādās godam - nevis „Saskaņas Centra” interesēs, bet tieši Latvijas tautas interesēs. Protams, mēs esam atvērti sadarbībai, un viss, kas ir atkarīgs no mums... mēs, protams, palīdzēsim un atbalstīsim. Un es ļoti ceru, ka arī visas citas Saeimas frakcijas rīkosies tāpat.

Es esmu pārliecināts, ka Jansona kungs rīkosies pilnīgi neatkarīgi, ka viņš nekautrēsies kritizēt valdību, Saeimu, Valsts prezidentu gadījumā, ja varai radīsies kaut kādas problēmas ar cilvēktiesībām, ar labu pārvaldību. Tas ir viņa pienākums. Tieši tāpēc mēs viņu arī ievēlēsim.

Un aizmirsīsim par partiju interesēm! Domāsim par Latvijas tautas interesēm, par to cilvēku interesēm, kuru tiesības šobrīd ir ierobežotas. Mums ir vajadzīgs tiesībsargs, kas ir spējīgs palīdzēt šiem Latvijas cilvēkiem.

„Saskaņas Centrs” ir pārliecināts, ka Jansona kungs ir tāds cilvēks, un balsos „par” Jansona kunga kandidatūru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Vispirms par dažiem argumentiem.

Šlesera kungs minēja, un arī daži citi ir minējuši presē, proti, ka Jansona kungs tika atrasts kā pirmais (No zāles: „Bija pazaudēts?”) un tāpēc viņam arī šis amats pienākas. Nu, manuprāt, lai arī tas atbilst patiesībai, ka viņš tika atrasts pirmais, bet, ja pēc tam ir atrasta labāka un spēcīgāka kandidatūra, tad, es domāju, tas, ka šis bija pirmas atradums, nu nebūtu tas svarīgākais arguments mūsu šodienas izvēlē. Par to es aicinu padomāt.

Kārkliņas kundze minēja to, ka šeit ir nepieciešami kandidāti, kuri nav saistīti ar partijām vai grupu interesēm. Protams, būtu bijis labāk, ja „Vienotība” šādu pieeju būtu piemērojusi arī pagājušajā sēdē, kad mēs lēmām par regulatora kandidatūrām...

Bet tagad varbūt ir laiks runāt par būtību.

Es domāju, ka šinī gadījumā par to, ka Kovaļevskas kundze patiešām ir neatkarīga no tā, no politiķu vēlmēm - arī no to politiķu, kas viņu ir izvirzījuši, - liecina kaut vai tikšanās, kas mūsu frakcijai... un arī mēs esam piedalījušies viņas izvirzīšanā. Tātad vakar mēs tikāmies ar Kovaļevskas kundzi, un nebūt ne visos jautājumos mēs saņēmām tās atbildes, kādas varbūt mums būtu gribējies saņemt, bet viņas atbildes bija juridiski pamatotas un izrietēja no viņas kvalifikācijas un izpratnes par cilvēktiesībām. Tas liecina par to, ka, protams, varbūt arī mums ne viss patiks, ko viņa darīs tiesībsarga amatā (un droši vien nepatiks arī daudziem citiem), bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas tiks darīts pēc labākās sirdsapziņas un pēc likuma burta. Un tas Latvijai noteikti nāks par labu.

Es domāju, ka ir arī svarīgi tas, kā sabiedrība - gan profesionālā sabiedrība, gan arī varbūt sabiedrības viedoklis kopumā - ir šīs kandidatūras novērtējusi. Šis vērtējums ir diezgan viennozīmīgs, un es domāju, ka jūs to visi saprotat. Un pie šā viennozīmīgā vērtējuma nerēķināšanās ar šo vērtējumu - tas nozīmē, ka valsts pārvalde - un Saeima vispirmām kārtām! - un politiskā sistēma kopumā atkal jau zaudēs kādu gabaliņu no jau tā diemžēl ļoti mazā atbalsta līmeņa, kāds mums sabiedrībā ir. Un kaut kādā brīdī šis atbalsta zudums var kļūt pilnībā kritisks valsts attīstībai. Un arī par to es aicinu šodien padomāt, pirms jūs izdarāt savu galīgo izvēli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Āboltiņas kundze! Prezidija locekļi! Cienījamie kolēģi! Pirmais tiesībsargs jeb ombudsmens savu darbību sāka pirms 200 gadiem Zviedrijā - valstī, kuru mēs šodien pamatoti varam uzskatīt par paraugdemokrātiju. Toreiz tiesībsarga galvenais uzdevums bija taisnīguma veicināšana policijas un tiesu darbā, taču šodien viņa atbildība ir ievērojami paplašinājusies: nu tā ir atbildība par cilvēktiesību - vissarežģītākās un dinamiskākās tiesību jomas! - ievērošanu un izpratni.

Šobrīd katrā sevi cienošā demokrātiskā valstī ir tiesībsargs. Arī Latvijā. Taču Latvija bija pēdējā no Baltijas valstīm, kas izveidoja šo institūciju 2007.gadā, un, iespējams, tas notika tikai dēļ Eiropas Savienības skaidrām rekomendācijām un toreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas patiesās gribas šādu institūciju izveidot mūsu valstī.

Tiesībsargam ar savu darbību jāveicina ne tikai cilvēktiesību aizsardzība un vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana, bet arī labas pārvaldības principu ievērošana valsts pārvaldē. Īpaši svarīgi tas ir Latvijai, kurā sabiedrības uzticēšanās līmenis valsts varai ir katastrofāli zems un sabiedrībā valda vilšanās par spēju pašiem ar demokrātiskām metodēm veiksmīgi pārvaldīt savu valsti. Patiesībā tas, cik tiesībsargs savā valstī ir ietekmīgs vai arī - gluži otrādi - butaforisks, būtībā parāda valsts un tās iedzīvotāju patieso orientāciju uz Rietumu demokrātijas vērtībām.

Tiesībsarga lēmumi ir rekomendējoši, tie nav obligāti pildāmi, tāpēc nodrošināt to ietekmīgumu var tikai tāds cilvēks, kurš bauda vispārēju cieņu un ir atzīta autoritāte. Ne velti Tiesībsarga likumā ir iekļauta prasība pēc nevainojamas reputācijas, jo tikai šādam cilvēkam var piemist morāla autoritāte. Tiesībsargam ir jāspēj klausīties un sadzirdēt, izsvērt visus „par” un „pret”, skaidri izklāstīt faktus un izdarīt slēdzienus. Viņam jāspēj pārliecinoši argumentēt atrastos risinājumus, lai valsts vara un sabiedrība tos pieņemtu. Visbeidzot - viņam ir jābūt pietiekami drosmīgam, lai uzņemtos iniciatīvu un runātu ar sabiedrību par komplicētām un neviennozīmīgi uztveramām lietām. Mums šodien ir jāievēlē jaunais Latvijas tiesībsargs, un mūsu absolūts pienākums ir izvēlēties pašu labāko. Mūsu izvēli vajadzētu noteikt nevis politiskajai piederībai, bet gan tikai un vienīgi kandidāta kompetencei un spējai veikt pienākumus. Lai cik pārspīlēti tas liktos, vislabākā kandidāta ievēlēšana ombudsmena amatā šodien var kļūt par pagrieziena punktu, lai atgrieztos sabiedrības uzticība valstij.

Laba un sabiedrības atbalstīta Saeimas izvēle šodien var likt mainīt savu lēmumu tiem, kas neskaidrās nākotnes dēļ atliek sava investīciju plāna realizāciju, tiem, kas gatavojas braukt strādāt vai mācīties kādā citā valstī, tiem, kas atliek savu lēmumu veidot ģimeni, tiem, kas vairs netic. Ja mums nav pārliecības par savu lēmumu kvalitāti, tad labāk šo lēmumu šodien nepieņemt un risināt jautājumu par labākām procedūrām.

Cienījamie kolēģi! Es šodien balsošu par Anitu Kovaļevsku. Viņa ir Latvijas Administratīvās tiesas tiesnese un Latvijas Universitātē cienīts mācībspēks. Viņa ir strādājusi Tiesībsarga birojā un lieliski orientējas cilvēktiesību jomā. Viņa ir pārliecinoši paudusi savu viedokli par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Viņai ir gan nepieciešamās zināšanas, gan drosme. Un pats galvenais - viņai ir nevainojama reputācija. Viņai piemīt visas tās īpašības, kas ir nepieciešamas, lai ar laiku kļūtu par izcilu Latvijas tiesībsargu.

Un vēl - viņai ir atbalsts tautā. Vakardienas debašu raidījums to skaidri parādīja. Viņas reitings ir viens pret pieci.

Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu atbalstīt tiesneses Kovaļevskas kandidatūru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uģim Rotbergam.

U.Rotbergs (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es nevaru nepiekrist kolēģa Cileviča teiktajam, ka balsojumā mums jāizvēlas ne pēc partijas piederības, ne pēc sacensības - pirmais vai pēdējais. Es savā balsojumā izvēlos to, kas man liekas vislabākais kā tiesībsargs. Es varu izmantot metaforu, ko es bieži izmantoju savās runās, mani kolēģi jau zina... Mēs šodien vēlējam viena liela, neatkarīga orķestra diriģentu. Šis orķestris līdz šim nav spēlējis visai skaļu mūziku, sabiedrība nav īsti sadzirdējusi šo mūziku. Šis diriģents, kuram ir jābūt neatkarīgam, nevar vadīties, tā teikt, pēc tā, kas viņu ir iecēluši, viņš nedrīkst būt fans, kā te daži runātāji grib, atsevišķai instrumentu grupai, viņam ir jāpārstāv visa šī mūzika - cilvēktiesības. Un šajā gadījumā es, protams, abus kandidātus vērtēju visnotaļ augsti tajā ziņā, ka viņi ir spējīgi strādāt, bet vienā ziņā gan... Anita Kovaļevska kā diriģents daudz labāk izprot šo mūziku, viņa daudz tālāk zina, kas ir cilvēktiesības, un mēs šo orķestri varam palaist daudz ātrāk, šo mūziku mēs sabiedrībā varam sākt klausīties tūlīt un tagad, ja mēs ievēlam cilvēktiesību speciālistu šajā amatā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Mēs kopā ar cienījamo kolēģi Borisu Cileviču strādājam Eiropas Padomē, un man tiešām jāuzsaka tas, ka Cileviča kungs ir ļoti aktīvs deputāts, aktīvs Saeimas pārstāvis, tur bieži pauž savu viedokli, bieži izsakās un ļoti spēcīgi argumentē par cilvēktiesību pārkāpumiem dažādās citās valstīs.

Tāpēc man ir jāatzīst, ka es biju mazliet pārsteigta, klausoties kolēģa Cileviča teikto, ka Jansons kungs ir atzīstams par ļoti labu kandidātu, bet vispār nepieminot zināšanu dziļumu cilvēktiesībās, jo galu galā tas jau ir vissvarīgākais, kādā veidā mums šie divi kandidāti ir jāvērtē, - zināšanu dziļums cilvēktiesībās.

Un šinī gadījumā es domāju, ka šie kandidāti tomēr nav salīdzināmi. Ja mēs runājam par Jansona kungu, mēs runājam par administratīvo pieredzi, vadītāja pieredzi, bet, protams, arī par šo mēs varam uzdot jautājumus. Bet Kovaļevskas kundzei, neapšaubāmi, šis zināšanu dziļums cilvēktiesībās ir acīm redzami nodemonstrēts.

Un vēl es gribu pieminēt, kolēģi, ka pirms divām nedēļām mēs visi lēmām par to, ka mēs neesam gatavi atteikties no aizklātajiem balsojumiem tāpēc, ka deputātiem ir jāklausās savā sirdsapziņā un ir jābalso nevis pēc frakcijas lēmuma, bet pēc savas sirdsapziņas.

Es tiešām visus sirsnīgi aicinu to darīt, un es gribu atgādināt arī pirms nedēļas bijušā tiesībsarga Apsīša teikto, ka viņa institūciju, viņa darbu tiesībsarga amatā vāju padarīja tieši tas, ka viņš bija labs tiesnesis, labs jurists, bet viņam nebija zināšanu dziļuma cilvēktiesībās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es gribu runāt šodien par trijiem principiem. Un visupirms teikt: tas jau ir ļoti liels sasniegums, ka mēs šodien vispār apspriežam kandidatūras, jo līdz šim, manuprāt, mēs to darījām pa kaktiem (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kāpēc mēs to darījām?”) - viens vairāk, viens mazāk, bet sabiedrība nevarēja saprast, kādēļ mēs esam ievēlējuši vienu vai otru šo kandidātu.

Tātad par vērtēšanas principiem.

Šeit ir trīs galvenie principi. Visupirms tā ir kompetence, otrkārt, tā ir neatkarība un, treškārt, - tā ir laba reputācija. Tas izriet no likuma.

Un tomēr gribu teikt, ka šo kritēriju izpratne ir atkarīga no pašu vērtētāju, tātad no mūsu, izpratnes par cilvēktiesībām, no mūsu neatkarības un no mūsu pašu labas reputācijas, kā arī no tā, ko mēs saprotam ar labu reputāciju.

Salīdzinot abus pretendentus, es gribu runāt par kompetenci. Vadoties pēc ekspertu izteiktajiem viedokļiem... Un nezin kāpēc šodien neviens nepieminēja vairāk nekā divdesmit nevalstisko organizāciju pārstāvju viedokļus, kuri tika atsūtīti, manuprāt, visām partijām, tostarp arī „Saskaņas Centram”, kur šīs nevalstiskās organizācijas (No zāles: „Nosauciet tās!”), organizējot diskusijas ar Jansona kungu, ir atzinušas (aptuveni 80 procenti), ka atbilstošākā kandidatūra būtu Kovaļevskas kundze. Bez tam arī eksperti tā ir izteikušies. Es domāju, ka jūs visi vakar dzirdējāt Mita kunga viedokli; arī šodien mēs varējām dzirdēt Mita kunga viedokli, viņš patiešām ir viens no ekspertiem cilvēktiesību jomā, kas, manuprāt, vērtēja Kovaļevskas kundzi daudz augstāk - vismaz šajā kompetences jomā - nekā Jansona kungu.

Taču, ja jūs paskatīsieties šos dzīvesgājuma aprakstus jeb CV, kā mēs sakām, tad jūs redzēsiet, ka Jansona kunga uzrakstītais dzīvesgājums ir daudz plašāks salīdzinājumā ar Kovaļevskas kundzes šo te... pieticību.

Jansona kungs ir norādījis, ka viņš vērtē, ka viņa zinātniskie darbi ir gan diplomdarbs, gan maģistra darbs, kas ir rakstīts pavisam citā jomā - tautsaimniecības jomā - un kam nav nekāda sakara ar cilvēktiesībām.

Kovaļevskas kundze ļoti pieticīgi norādījusi, ka viņai ir vairākas publikācijas. Es varu jums teikt, ka... jūs, jebkurš no jums, varat paskatīties, ka, piemēram, nedēļrakstā „Jurista Vārds” viņai ir vismaz vienpadsmit publikācijas (No zāles dep. A.Klementjevs: „Šāvējs arī kaut ko bija publicējis „Jurista Vārdā”!”), viņai ir arī žurnālā „Likums un Tiesības” publikācijas; viņa sniedz atzinumus Satversmes tiesai, ļoti pamatotus; viņa augstskolā vada maģistrantus; viņa, augstskolā būdama docētāja, strādā ārkārtīgi apzinīgi un ļoti taisnīgi izturas arī pret studentiem.

Vislielākās bažas, runājot par kompetenci, man par Jansona kungu ir tādas. Proti, sākotnēji, protams, viņam vispār bija ļoti grūti spriest par cilvēktiesību jautājumiem, bet viņš ir ļoti apķērīgs cilvēks un divu nedēļu laikā, manuprāt, apguva tos pamatprincipus, kuri būtu jāzina arī pirmā kursa studentam. Bet kas mani dara bažīgu? Mani bažīgu dara tas, ka viņš atkarībā no tās auditorijas, kurā viņš viesojas... viņš piemērojas auditorijā uzdotajiem jautājumiem, viņš zina, ko katra auditorija grib sagaidīt. Un, ja mēs runājam par Šlesera kunga teikto, tad... Protams, jūs ļoti labi apzināties, ka politiķi var gūt ievērojamus panākumus (īpaši, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī atsevišķās Eiropas valstīs), ja runā pret divām lietām: pirmkārt, - pret vides aizsardzību un, otrkārt, - pret homoseksuālistiem.

Nākamais. Par šo izvērtēšanu un virzīšanu. Sākotnēji, manuprāt, kā tas notika? Brigmaņa kungs runāja par kvotām, jo koalīcijas partneri to esot izsvēruši. Es domāju, ka mēs varam šeit, Brigmaņa kungs, runāt par piena kvotām, par nozvejas kvotām, par CO2 kvotām; mēs varam runāt arī par darbarūķi, bet, es domāju, šajā gadījumā tas nav pats svarīgākais.

Un pēdējais, kam es gribu pievērst jūsu uzmanību. Par labu reputāciju. Tas būs atkarīgs no jūsu sirdsapziņas balsojuma, kā jūs sakāt, taču es aicinu, protams, atbalstīt Kovaļevskas kundzi. Bet ņemiet vērā, ka jums stāv priekšā vēl viens sirdsapziņas balsojums, jo Kovaļevskas kundze nav apstiprināta par tiesnesi Administratīvajā tiesā uz mūžu! Kovaļevskas kundze drīz nāks pie mums un prasīs, lai viņu apstiprina tiesneša amatā uz mūžu, un, ja jūs šodien balsosiet tā, ka mēs viņu neievēlēsim, tad, es ceru, jūs atcerēsieties un balsosiet tiešām pēc sirdsapziņas, jo viņa ir ļoti laba tiesnese, kas ir pelnījusi arī kāpt pa karjeras kāpnēm.

Paldies par uzmanību! Es jūs aicinu tiešām balsot saskaņā ar sirdsapziņu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mana runa, protams, būs veltīta tiesībsargam un viņa izraudzīšanai, bet ievads būs maza atkāpe no tā.

Proti, vakar mūsu frakcija tikās ar tiesībsarga amata kandidāti Kovaļevsku. Jau mūsu frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis savā runā uzsvēra, ka mēs esam par to, ka šajā amatā viņa jāievēlē un ka vienbalsīgi mēs esam par to, bet tomēr arī norādīja, ka ideāla (mūsu skatījumā!) tiesībsarga nav. Un es gribu runāt par tieši šiem jautājumiem. Proti, kā jūs zināt, katru gadu 16.martā mēs, latviešu leģionāri, kas vēl esam dzīvi palikušies, un arī mūsu atbalstītāji, ejam no Doma baznīcas miermīlīgā gājienā līdz Brīvības piemineklim, lai noliktu tur ziedus. Un mēs Vecrīgā dziedam, jā, bet tās ir karalaika dziesmas... tiem 50 000 mūsu kritušajiem biedriem, kas, mūsu skatījumā toreiz un latviešu tautas vairākuma skatījumā toreiz, kaut arī tā bija politiska kļūda, nolika savas galvas par Latviju, kā mēs to domājam. Un to zina arī šīs partijas pārstāvji! (No zāles: „Zinām! Zinām!”) Viņi zina, un tā ir viņu bēda, nelaime un netaisnības sajūta, un arī, var teikt, nelietība, jo viņiem ir labi zināms... arī manā grāmatā - krievu, angļu, latviešu valodā -, ko Maskava, Kremlis, Latvijas kompartijas vadība, Sarkanās armijas politiskā pārvalde, Komunistiskās partijas centrālkomiteja zināja par leģionu... un tur ir skaidri pateikts, krievu valodā profesors Strods no ārzemju arhīviem to izvilka, ka leģionāri savās domās cīnījās par neatkarīgu Latvijas valsti un ka viņi gaidīja Rietumu sabiedroto atbalstu, un ka viņi ir gatavi karot gan ar vāciešiem, gan ar krieviem... (Zālē troksnis. Starpsaucieni: „Kāds tam sakars ar tiesībsargu?!”)

 

Sēdes vadītāja. Lāča kungs, mēs apspriežam tiesībsarga kandidātus!

V.Lācis. Lūk! Un vakardienas savā runā ar Kovaļevsku es viņai jautāju: „Kā jūs kā tiesībsargs skatāties uz to, ka mēs atkal iesim 16.martā?” Es šoreiz neiešu, jo man ir komisijas sēde tieši tajā laikā gandrīz. (Zālē smiekli.) Jā, jā, neiešu! Neiešu, lai nebūtu jauna skandāla no jūsu puses! Iesim miermīlīgā gājienā. Pirms manas runas jau mūsu kolēģis jurists Rasnačs tiesībsardzei citu pantu citā sakarā pateica, ka mūsu likumu kodeksā ir 103.pants - nu, kurā vietā, to zina bijušais tieslietu ministrs Rasnačs un jurists Rasnačs ar lielu pieredzi -, kurš paredz, ka jānodrošina miermīlīgs gājiens. Un tātad es Kovaļevskas kundzei prasu: „Vai jūs varat nodrošināt mums miermīlīgu gājienu un šos bļaukas, kliedzējus, kas sauc sāpīgi mūs par fašistiem, kaut gan Maskava zina, ka mēs nekad neesam bijuši fašisti, lai viņi tur neālējas?” Tiesībsardze, kandidāte, atbildēja man: „Nē, mēs to nevaram, jo ir cilvēktiesības, kas atļauj viņiem... (viņa, protams, neteica „bļaustīties”)... kas atļauj tādu akciju.”

Tātad ideāla tiesībsarga nav! Bet, visu pārējo dzirdot, nopietnā, ilgstošā sarunā mūsu frakcijā es un citi kolēģi varam teikt, ka viņa ir ne tikai galvas tiesu, bet divas galvas tiesas pārāka profesionāli, zināšanās, nekā jūsu izvirzītais kandidāts. Un tādēļ tāds ir mūsu frakcijas lēmums, un es lūdzu divas latviešu partijas, kurās vēl nav izšķīrušies visi, jo šis balsojums būs slēgts... tātad ārpus „Vienotības” un no nacionālās apvienības frakcijas jūs, divas latviešu partijas, balsot „par” šo kandidātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (frakcija „Vienotība”).

Labdien! Man bija iespēja gan televīzijas pārraidēs salīdzināt abus kandidātus, gan frakcijas sēdē. Un, ilgi domājot un klausoties debates, es padomāju, ka man jāaicina jūs visus balsot „par” Jansona kungu. Jums jābalso par Jansona kungu, ja jūs gribat, lai tiesībsargs būtu tas cilvēks, kas veiksmīgi aizšļūc no jebkādas konkrētas atbildes, kas nekad nespēs paust konkrētu viedokli - pat tad, kad viņam prasīs: jā vai nē? (No zāles dep. I.Circene: „Tieši tā!”) Jums ir jāatbalsta Jansona kunga kandidatūra, ja jūs gribat redzēt šajā amatā cilvēku, kas, skatoties mutē, mēģina uzminēt, ko no viņa grib dzirdēt. Jums jāatbalsta Jansona kunga kandidatūra arī tajā gadījumā, ja jūs uzskatāt, ka mēs runājam par kantora vadītāju, nevis par cilvēku, kurš pats strādās ar šo lepno amata nosaukumu - tiesībsargs.

Tiesībsargs nav kantoris! Mēs bieži dzirdam vārdus „Tiesībsarga birojs”, bet amats ir tiesībsargs; tas ir viens konkrēts cilvēks - tiesībsargs, kuram viņa padotie palīdz sagatavot lēmumus.

Tāpēc, es domāju, viss ir skaidrs, visi kritēriji noteikti, kvalifikācijai nav nozīmes. Cileviča kungs, kas, manuprāt, ir speciālists cilvēktiesībās, saka, ka visi argumenti der, tikai kvalifikāciju nepieminēsim, un mums būs īsts cilvēks īstajā vietā. Izdariet brīvi savu izvēli! Jūs taču panācāt, ka mums ir aizklāts balsojums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Neapšaubāmi, šis ir jautājums, par ko šodien notiek aktīvas debates, un varu piekrist tiem, kas teica... Čepānes kundzei varu piekrist, ka ir labi, ka ir aktīvas debates. Tas tiešām, tiešām ir labi.

Nedaudz atgriezīšos pie vēstures. Iepriekšējās Saeimas laikā apstiprinot iepriekšējo tiesībsargu, es domāju, neviens nešaubījās, ka Romānam Apsītim ir visaugstākā, vislabākā reputācija, gandrīz tuva iespējami labākajai. Diemžēl tagad jūs redzējāt, ko ar viņu izdarīja! Droši vien arī viens otrs no tiem, kas šobrīd aģitē par vienu vai otru kandidātu un sēž šajā zālē, faktiski Romānu Apsīti samala kā tiesībsargu, un reputācija un augstais juridiskais profesionālisms šeit nelīdzēja.

Iepriekšējā Saeimā bija šim amatam izvirzīta arī kolēģe Rasma Kārkliņa (viņa jau nupat pieminēja savu izvirzīšanu), un bija izvirzīts arī profesors Ringolds Balodis. Es domāju, ka nevienam nav šaubu, ka profesors Ringolds Balodis ir augsts profesionālis cilvēktiesību jomā. Bet tieši politiskā izvirzīšana vai saikne ar toreizējo Ministru prezidentu, Tautas partijas Aigaru Kalvīti, bija arguments „Vienotībai” - neatbalstīt. Precīzāk sakot, tas bija arguments „Jaunajam laikam”; toreiz „Vienotības” vēl nebija.

Par labu pārvaldību. Šodien tiek piesaukti argumenti par labu pārvaldību, arī kolēģis Loskutovs. Nu, ziniet, tomēr gribētos pajautāt - kā tad ir ar labu pārvaldību, godātie kolēģi no „Vienotības”? Iekšlietu ministre demisionē sešus mēnešus iepriekš un demisionējusi strādā sešus mēnešus. Tā ir kaut kāda laba pārvaldība? Četrus mēnešus uz priekšu ieceļ regulatora cilvēkus, kuriem ar jautājumiem, ar kādiem nodarbosies regulators... lielākai daļai vispār nav bijis nekāda sakara. Neviena argumenta par profesionalitāti vai labu pārvaldību!

Un nu par tiesībsargu un par to, kā es balsošu šodien. Tiesībsarga institūcija ir viena no tām institūcijām... un tiesībsargs ir tas cilvēks, kurš vada šo institūciju, ar kuru - tiesībsarga personā - bieži tiekas ārzemju kolēģi. Tiekas, kontaktējas saistībā ar iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem... iespējams, attīstības jautājumu ziņā. Un tāpēc ir ļoti svarīgi, kādas intereses šis cilvēks pārstāv, kādu viedokli pārstāv. Vai šis cilvēks ir spējīgs ietekmēt un veidot arī - es nebaidīšos teikt - Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību jomā? Man jāsaka, ka mana pārliecība... pēc abu divu kandidātu noklausīšanās (pie tam Jansona kungu mēs klausījāmies divas reizes savā frakcijā, tā ka šeit nevar runāt par kaut kādu paviršu izklaušināšanu vai kaut kādu mūsu viedokļa uzspiešanu) man ir pārliecība, ka Kovaļevskas kundze nespēs aizstāvēt mazas nācijas intereses Eiropas Savienības kontekstā. (No zāles dep. I.Circene: „Muļķības!”) Viņa nevarēs par tām iestāties tādos būtiskos jautājumos, kas attieksies uz valodu, kas attieksies uz šīm ģimenes vērtībām un daudzām citām lietām, kas mazām nācijām ir būtiskas. Mums ir nepieciešams tiesībsargs, kurš spētu ietekmēt no sava augstā amata arī Eiropas Savienības cilvēktiesību politiku. Vai tas būs Jansona kungs? Es nezinu. Es nevaru uz to atbildēt, ka tas tā noteikti būs. Bet pilnīgi noteikti zinu, ka Kovaļevskas kundzes atbildes, kuras viņa sniedza mūsu frakcijā, vienmēr tika argumentētas, piesaucot tikai un vienīgi Strasbūru vai, kā mēs tagad vienkāršoti sakām, Briseli. Mums neder tiesībsargs, kura lielums nav tik liels, lai spētu formulēt neatkarīgu Latvijas nācijai svarīgu viedokli tiesību jomā.

Un tādēļ nekādā veidā neesot milzīgi pārliecināts par Jansona kungu, es tomēr šodien izšķiršos un balsošu „par” viņu cerībā, ka jaunais tiesībsargs spēs formulēt Latvijas nacionālās intereses arī Eiropas Savienības kontekstā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Godātais kolēģi Šķēles kungs! Jūs esat ļoti labs orators, un veiksmīgi izvēlēts piemērs var ļoti labi ilustrēt domu. Veiksmīgi ilustrēts piemērs, veiksmīgi izvēlēts piemērs emocionāli uzrunā auditoriju un var noskaņot to runātājam vēlamajā virzienā. Veiksmīgi izvēlēts piemērs diez vai var kalpot par argumentu. (No zāles: „Kāpēc ne? Var!”) Jo es taču ceru, ka ilustrācija ar bijušā tiesībsarga Apsīša kunga profesionalitāti un nevainojamo reputāciju nebija izvēlēta ar mērķi, lai pateiktu, ka tiesībsarga amatā profesionalitātei un nevainojamai reputācijai nav nozīmes.

Līdz ar to, kolēģi, protams, reputācija un profesionalitāte, kas ir absolūti nepieciešamas šim amatam, vēl neizsmeļ visu pilnu nepieciešamo kritēriju kopumu, bet šīs divas ir absolūti nepieciešamas. Papildus vēl ir svarīga tā autoritāte, ko tiesībsargs var iegūt, tā veiktspēja, ko tiesībsargs spēj demonstrēt savā amatā. Un, ja pēc šiem kritērijiem es izvērtēju abus kandidātus, tad man šķiet ļoti būtiski tas... manu izvēli izšķir tas, kurš tiesībsarga amata kandidāts var precīzi savās atbildēs uz uzdotajiem jautājumiem palikt likuma ietvaros, palikt savas pārliecības ietvaros, nevis, kā es teiktu, nedaudz niansēt savu atbildi, lai sagādātu prieku auditorijai. Jo mums nav vajadzīgs tiesībsargs, kurš sagādās prieku Latvijas Republikas Saeimai pat tad, ja mēs kļūdīsimies.

Godātie kolēģi! No šā aspekta, es dodu priekšroku Anitai Kovaļevskai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Jā, frakcijā vakar pie mums bija Anita Kovaļevska, un mums bija diezgan interesanta jautājumu un atbilžu sesija. Un jāsaka, ka tā bija viena no tām retajām reizēm, kad man bija iespēja pārliecināties tiešām par kandidāta ļoti augsto zināšanu un kompetences līmeni ļoti plašā spektrā.

Un tāpēc man nav ne mazāko šaubu, ka es balsošu tieši par viņu. Un es minēšu vairākus argumentus.

Viens no argumentiem ir tāds, ka, protams, tiesībsargs vada, cik man zināms, apmēram 40 cilvēku lielu kolektīvu. Ja es kļūdos - precizējiet! Un, protams, lielākā daļa no šiem cilvēkiem arī ir augsta līmeņa profesionāļi. Diemžēl tajā situācijā, kad šis komandas kapteinis nepārzina šo lauciņu pietiekami labi, agri vai vēlu neizbēgami veidojas konflikts konkrētajā iestādē. Konflikts starp iestādes vadītāju un iestādes darbinieku, un, sagatavojot gan atzinumus, gan pieteikumus, gan arī likumdošanas iniciatīvas, protams, šajā iestādē ir jābūt samērā saskanīgai un harmoniskai rīcībai.

Es domāju, ka, ievēlot otru kandidātu, mēs varam prognozēt diezgan nopietnas problēmas šajā iestādē. Varbūt kāds no pirmā kandidāta izvirzītājiem dzīvo ilūzijās, ka tas būs paklausīgs tiesībsargs. Es domāju, ka paklausīgs nebūs ne viens, ne otrs un ērts parlamentam nebūs ne viens, ne otrs, jo viņi būs neatkarīgi savā statusā, viņi strādās līdz 2016.gadam, un es domāju, ka daudziem no šeit sēdošajiem viņi sagādās galvassāpes tieši tajos jautājumos, par kuriem varbūt šodien, izvirzot kandidātus, daudzi domā, ka tie tādi nebūs.

Protams, Šlesera kungam es gribu teikt, ka nevajag te biedēt, ka kāds grozīs 110.pantu. 110.pantam ir vajadzīgas divas trešdaļas no divām trešdaļām, un neviens tiesībsargs to nepanāks, neatkarīgi no tā, vai viņš ir jūsējais vai mūsējais, vai viņējais.

Un visbeidzot par Eiropu. Te visi lamā Eiropu, Strasbūru, Briseli, arī Šķēles kungs, taču es atgādināšu, ka tieši Strasbūras tiesa ir vienīgā starptautiskā tiesa, kura publiski ir atzinusi, ka Latvija bija okupēta un ka to okupēja PSRS karaspēks. Tieši Strasbūras tiesa Ždanokas lietā to panāca - un panāca tāpēc, ka bija Latvijas pusei ļoti spēcīgi pārstāvji.

Paldies. Aicinu balsot „par” Anitu Kovaļevsku.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs atbalstījām vienu no tiesībsarga amata kandidātiem, un man diemžēl ir skumji šodien dzirdēt dažas lietas, kas šeit izskan no Saeimas tribīnes, nopulgojot otru šo mūsu kandidātu. Pati vienmēr esmu pieturējusies pie principa - un mani vienmēr priecē, ja kolēģi pieturas pie šā principa -, ka, citu „noliekot” jeb, teiksim, cita izvirzīto kandidātu „noliekot”, savējo nekad nepacelsi. Tiesībsarga institūcija ir tā institūcija, kurai šī reputācija ir vissvarīgākā, taču šeit mēs jau apriori paši graujam ar savām replikām šīs institūcijas reputāciju. Runāsim par tām labajām lietām, kas ir katram kandidātam! Mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, nekad neesam teikuši, ka Kovaļevskas kundze nav atbilstoša. Bet Jansona kungs arī ir atbilstošs! Viņi abi ir atbilstoši. Vienam ir viena stiprāka puse, otram - otra stiprāka puse. Neviens nav perfekts. Neviens nav Dievs. Un, zinot, ka Tiesībsarga birojā strādā 40 cilvēki - mēs zinām, ka tur strādā ļoti labi profesionāļi! -, es neredzu nekāda pamata bažām, ka tiesībsarga institūcija varētu slikti strādāt. Gribu pievienoties Šlesera kungam... nē, bet Šķēles kungam attiecībā uz Apsīša kunga reputāciju. Tieši tā! Perfekts! Trīs simti publikāciju, zinātniskie darbi, enciklopēdijas... Un 11 publikācijas - Kovaļevskas kundzei. (No zāles: „Viņai ir daudz vairāk!”) Lieliski! Viņa ir jauna, viņai ir jāaug. Ļoti labi.

Es gribu vēlreiz apliecināt, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir frakcija, kas tur savu doto vārdu, un man gribas cerēt, ka šodien mēs tiksim pie tiesībsarga. Protams, Čepānes kundze ļoti labi pateica, ka jaunais... Jansona kungs ir apķērīgs, divu nedēļu laikā viņš ir apguvis pirmā kursa vielu. Tad pusgada laikā viņš tiks līdz doktorantūrai, un šo pusgadu viņš var izmantot Tiesībsarga likuma 16.pantu, stiprinot savu teorētisko kapacitāti. Viņš ir zinošs, nevajag šeit noniecināt, nevajag būt pārgudriem! Un es vēlreiz gribu apliecināt: mēs turam savu vārdu un atbalstīsim šo kandidatūru arī šodien.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Zīdam. Vai jums pietiks ar trijām minūtēm? Līdz pārtraukumam ir tieši trīs minūtes.

O.Zīds (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es arī vēlos pastāstīt par savu personīgo balsošanas motivāciju. Es gribu atgriezties apmēram nedēļu atpakaļ, kad abas šīs kandidatūras tika apspriestas. Vispirmām kārtām parādījās Jura Jansona kandidatūra. Mūsu frakcija ar viņu tikās. Es kolēģi Jansonu pazīstu pirms tā laika, kad tiku ievēlēts Saeimā. Tajā laikā, kad viņš izveidoja Juridiskās palīdzības aģentūru un strādāja ar vairāk nekā 40 cilvēku kolektīvu, veidojot gan centrālo biroju Rīgā, gan izveidojot tīklu visā Latvijā. Tā ir viena no būtiskām kompetencēm. Viņš ir pierādījis, ka viņš ir kolektīva vadītājs, pie tam kolektīvs ir saliedēts un savstarpēji saskaņots darbībā. Bez tam viņa profesionalitāti, juridisko kapacitāti, apliecina studijas doktorantūrā, kuras ir pabeigtas, promocijas darbs nav izstrādāts.

Un vēl - tātad par tiesībām. Tiesībsargs jau nav tikai cilvēktiesību sargs, bez cilvēktiesībām arī vesela virkne citu tiesību ir, kuras viņam ir jāaizstāv. Un manu personīgo motivāciju balsot „par” Jansona kandidatūru pastiprināja viena kolēģa izteikumi. Tātad divi viedokļi: personīgais - personīgi pazīstu, jo esmu ar viņu kopā strādājis, viedoklis par viņu gan kā juristu, gan menedžeri ir pozitīvs. Taču visus lēmumus pieņemam, kolektīvi apspriežoties, tādēļ nevaru prognozēt, kāds būs frakcijas viedoklis.

Cilvēkam jābūt ļoti drosmīgam, lai to darītu, - lai uzņemtos šo amatu. Jansons to izdarīja, un tādēļ es esmu „par” šo kandidatūru, kurš ir uzdrīkstējies to darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Es atvainojos Circenes kundzei, kurai es nedevu iespēju izteikties komisijas vārdā pirms šā balsojuma, bet acīmredzot, tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad balsojums notiks pēc pārtraukuma.

Taču, pirms mēs reģistrējamies, es gribu mūsu visu vārdā sveikt apaļā jubilejā Uģi Rotbergu, kuram apaļā jubileja bija 26.februārī. (Aplausi.) Un pusapaļā jubilejā sveicam mūsu kolēģi Silvu Bendrāti, kurai dzimšanas diena ir vienreiz četros gados - 29.februārī, bet sveicam viņu pusapaļā jubilejā. (Aplausi. No zāles dep. K.Šadurskis: „Rotbergam apaļa - 100, Silvai pusapaļa - 50!”)

 

Jā, un, pirms mēs reģistrējamies, vēl es dodu vārdu paziņojumiem.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pēc 5 minūtēm 100.telpā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm 106.auditorijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Paldies.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies četri deputāti: Raivis Dzintars, Valērijs Kravcovs, Rita Strode un Inese Šlesere... Kravcovs ir. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Turpināsim 3.marta sēdi.

Tātad pirms pārtraukuma mēs izskatījām lēmuma projektu „Par tiesībsarga apstiprināšanu”.

Es dodu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā vārdu deputātei Ingrīdai Circenei. Bet vēl ir tehniska informācija no balsošanas iekārtas operatoriem. Lūdzu, no savām balsošanas sistēmām izņemiet un vēlreiz ievietojiet atpakaļ kartes, jo sistēma šobrīd nestrādā, lai gan, protams, balsojums par tiesībsargu būs ar vēlēšanu zīmēm, bet lai jūs būtu reģistrēti...

Jā, lūdzu, Circenes kundze!

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja Saeimas deputātu iesniegumus un uzklausīja izvirzītos tiesībsarga amata kandidātus Juri Jansonu un Anitu Kovaļevsku. Uzklausījusi kandidātus, komisija konstatēja, ka abi kandidāti atbilst Tiesībsarga likuma 5.panta otrās daļas prasībām un līdz ar to arī ir pieejami balsošanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā ir divi kandidāti, balsojums ir aizklāts un ar vēlēšanu zīmēm.

Es dodu vārdu deputātam Ingmāram Līdakam, kurš runās balsu skaitītāju vārdā.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es vēršu jūsu uzmanību uz to (atkal, kārtējo reizi, saku!), ka atzīmei jābūt pretī katra kandidāta vārdam un uzvārdam. Tātad viedoklis jāizsaka par katru no kandidātiem. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Man nākas tomēr brīdināt, ka šis balsojums ir diezgan, diezgan nu, teiksim tā - svarīgs. Balsis var ļoti precīzi dalīties. Līdz ar to balsu skaitīšanas komisija nepieļaus biļetenu aizpildīšanu ārpus kabīnēm. Es vēlreiz atkārtoju - tiešām nepieļausim biļetenu aizpildīšanu ārpus kabīnēm.

Un ļoti lūdzu arī atvainot, ka balsu skaitītāji šodien strādās ne tik raiti kā parasti, jo mums ir, teiksim tā, dzīvā spēka zaudējumi: mēs būsim tikai četru cilvēku sastāvā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad sākam balsošanu. Jūs tiksiet ar zvanu aicināti atpakaļ, kad balsu skaitītāji būs saskaitījuši rezultātus. Paldies.

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Balsu skaitītāju vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.11 - par balsošanas rezultātiem, ievēlot tiesībsargu.

2011.gada 3.martā, Rīgā, Saeimas namā, vēlēšanu zīme Nr.9.

Kopumā izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 97 vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu vēlēšanu zīmju nav. Dzēstas atlikušās 23 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 97 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 93. Par nederīgām atzītas - 4.

Pret visiem kandidātiem balsots vienā vēlēšanu zīmē.

Par kandidātiem nodotās balsis:

Juris Jansons: par - 53, pret - 40,

Anita Kovaļevska: par - 39, pret - 54.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu par tiesībsargu ievēlēts Juris Jansons. Apsveicam un vēlam veiksmi darbā! (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad apsveicam ievēlēto tiesībsargu.

Turpināsim izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu lūgumu par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izskatīt bez atkārtotas izskatīšanas komisijā pirmajā lasījumā komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad pārejam pie sadaļas „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā... Čepānes kundze, kurš ziņos par likumprojektu „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”?

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Uz otro lasījumu ir iesniegti seši priekšlikumi.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Arī 2.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Tieši tāpat ir ar 3.priekšlikumu. Arī tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 4. - tieslietu ministra Štokenberga kunga priekšlikums. Tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. Un arī 5.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Un 6.priekšlikums ir attiecināms uz pārejas noteikumiem. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Čepāne. Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.marts. Paldies.

I.Čepāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

 

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Labdien, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Kopumā ir iesniegti 18 priekšlikumi.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums, kurš ir atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, kurš ir atbalstīts. Un tāpat tas ir arī Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 5. - Danas Reiznieces priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Vai deputāti Zalāns un Latkovskis varētu ieņemt savas vietas... un arī Klementjeva kungs... un pārstāt sarunāties...

Paldies.

E.Smiltēns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 10. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret 10.priekšlikumu.

E.Smiltēns. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Zalāna kungs, vai jums tiešām ir grūti ieņemt savu vietu? (No zāles dep. E.Zalāns: „Kārtības rullis ļauj stāvēt!”) Bet Kārtības rullis nosaka izrādīt cieņu pret runātāju (No zāles: „Izraidīt no zāles!”)... Jā... Un nav pieļaujama diskusija ar sēdes vadītāju. Ja jums ir risināmi kādi jautājumi, tad varbūt tomēr ne tajā laikā, kamēr tiek ziņots par likumprojektu. Paldies.

Lūdzu, turpiniet!

E.Smiltēns. Jā, paldies!

12. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 15. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 16. - Danas Reiznieces priekšlikums, kurš ir atbalstīts un iekļauts nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Es atvainojos, iekļauts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Un 17. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un pēdējais arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” (reģistrācijas Nr.166/Lp10) trešajā lasījumā.

Komisija saņēma četrus priekšlikumus.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. Un 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

I.Circene. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas pēc juristu ierosinājuma precizē tekstu atbilstoši turpmākajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 2. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums, kas precizē otrajā lasījumā pieņemto tekstu. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un ņemts vērā atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Cilinskis. Un 4. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa priekšlikums, kas nosaka pārejas nosacījumus šiem jaunpieņemtajiem punktiem, kas ņemti vērā pēc būtības un atbalstīti atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Cilinskis. Paldies.

Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gundars Daudze.

G.Daudze (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”.

Uz trešo lasījumu ir saņemts viens priekšlikums, kuru ir izstrādājusi atbildīgā komisija. Šis priekšlikums ir drīzāk tehniskas dabas, jo tas paredz iepriekšējā lasījumā atbalstīto likuma redakciju izteikt kā atsevišķu 6.panta ceturto daļu, nevis kā trešās daļas papildinājumu. Un, protams, atbildīgā komisija pašas izstrādāto priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Daudze. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un lūdz atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Arī pie šā likumprojekta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un Juridiskais birojs ir labi pastrādājuši otrajā lasījumā. Uz trešo lasījumu nav neviena priekšlikuma, un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt arī šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”)

Kolēģi! Atgādināšu, ka šā likumprojekta mērķis ir normatīvi noregulēt ugunsgrēku un veikto glābšanas darbu uzskaiti. Otrajam lasījumam netika iesniegts neviens priekšlikums. Komisija likumprojektu izskatīja, un aicinu jūs atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Latkovskis. 11.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Filmu likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka nav iesniegts neviens priekšlikums, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Filmu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Dālderis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Dace Reinika.

D.Reinika (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (izskatāmā dokumenta Nr.540).

Šobrīd Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.panta trešajā daļā ir noteikts, ka, lai aizsargātu bērnu tiesības, ierobežojumus radio un televīzijas programmās nosaka Radio un televīzijas likums. Grozījums paredz aizstāt vārdus „Radio un televīzijas likums” ar vārdiem „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums”.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D.Reinika. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.marts. Vai Ābiķa kungam ir kāds cits priekšlikums? Nē.

Paldies.

D.Reinika. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par 2006.gada 23.februāra Konvenciju par darbu jūrniecībā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.442 - likumprojektu „Par 2006.gada 23.februāra Konvenciju par darbu jūrniecībā”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par 2006.gada 23.februāra Konvenciju par darbu jūrniecībā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses” un aicina deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm” un aicina deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Nolīgumu, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000.gada 23.jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005.gada 25.jūnijā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Nolīgumu, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000.gada 23.jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005.gada 25.jūnijā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu, un ir saņemti trīs Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi.

1.priekšlikums - tehnisks priekšlikums, kurā piedāvāts terminu „armija” aizstāt ar terminu „bruņotie spēki”.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Mirskis. 2.priekšlikums. Arī tas ir redakcionāla rakstura priekšlikums. Būtība ir tāda: ja militārajās mācībās piedalās vairāk par 500 karavīriem, lēmumu pieņem Ministru kabinetā, bet, ja mazāk par 500 karavīriem, tad - aizsardzības ministrs.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Mirskis. Un arī 3.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja iesniegts redakcionāls priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Mirskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Kopš 2009.gada Latvijas Politiski represēto apvienība ir lūgusi, aicinājusi, prasījusi Ministru kabinetam un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai risināt šo sasāpējušo jautājumu. Šā sasāpējušā jautājuma būtība ir tāda, ka pašvaldībās ļoti dažādi tiek interpretētas normas, kā tiek noteikts politiski represētās personas statuss, un tā rezultātā ir ļoti daudzi tiesvedības procesi, un principā tās ir neērtības gan Latvijas Politiski represēto apvienībai, kā arī ir lieki izdevumi mūsu valstij kopumā, nevajadzīgas tiesāšanās. Tātad ir ļoti daudz dažādas nevajadzīgas birokrātijas, un tā tas ir pārsvarā tikai tāpēc, ka nereti - un pēdējā laikā arvien biežāk! - parādās gadījumi, ka šis statuss tiek piešķirts nepamatoti.

Tādējādi, meklējot pareizo risinājumu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir uzklausījusi gan Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvjus, gan ekspertus, gan Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāri, gan Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru, un mums ir izdevies panākt trīspusēju kompromisu. Jāsaka paldies gan Tieslietu ministrijas parlamentārajai sekretārei, gan Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram, jo šis projekts ir tapis sadarbībā tieši ar viņiem, un šis projekts paredz izeju no tā strupceļa, kurā mēs esam nonākuši.

Ņemot vērā to, ka mēs jau esam vairāk nekā pusotru gadu gaidījuši šīs problēmas risinājumu, mēs tādējādi redzam šā projekta virzību, ka mēs lūdzam atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Dz.Rasnačs. Godātie kolēģi! Komisijas vārdā es lūdzu jūs atzīt šo likumprojektu... akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

Dz.Rasnačs. Komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 16.martu un izskatīt Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā šā gada 7.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.marts, izskatīšana - 7.aprīlī. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Dz.Rasnačs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums ir sadaļā „Lēmumu projektu izskatīšana” - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu” (Nr.65/Lp10) otrajam lasījumam”.

Vai Ārlietu komisijas vārdā kāds ziņos? Nē.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu” (Nr.65/Lp10) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais - un tas ir arī pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Tātad lēmuma projekts „Par plānošanas reģionu nepieciešamību”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Godājamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un cienījamie deputāti!

Jautājums tika skatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un tur valdīja vienprātība, un tāpēc es ļoti ceru, ka arī šeit šodien valdīs vienprātība, jo jautājums ir gana svarīgs. Tā kā es pats pārstāvu reģionu, tad pilnīgi noteikti jūtu un domāju, ka arī daudzi citi šeit pārstāv reģionus... Un arī rīdzinieki, es domāju, ir lietas kursā. Es ļoti raizējos, ka reģionos tā attīstība mums, sākot no brīvības atgūšanas, nav gājusi pārāk veiksmīgi, tāpēc domāju, ka šie plānošanas reģioni ir tie, kas to attīstību šobrīd vēl veicina.

Protams, ar laiku ir jādomā par to, lai pārietu uz kādu otrā līmeņa pašvaldības racionālāku formu, bet šobrīd tas ir ārkārtīgi svarīgi. Ir lūgums visiem padomāt par valsts kopējo nākotni, par valsts līdzsvarotu nākotni.

Aicinājums ir atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par plānošanas reģionu nepieciešamību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet, pirms mēs reģistrējamies, gribu jūs informēt, ka šodien pulksten 17.00 ir paredzēta jautājumu un atbilžu sēde, jo ir bijuši iesniegti divi jautājumi.

Deputātu Ņikiforova, Tutina, Agešina, Zujeva, Jakimova un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumos Ministru kabinetam doto uzdevumu nesavlaicīgu izpildi”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kas apmierina iesniedzējus.

Savukārt uz otru jautājumu - deputātu Pimenova, Cileviča, Ribakova, Kravcova un citu deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam „Par mācību priekšmetu olimpiāžu uzdevumu valodu” - ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Ministrs tātad ieradīsies uz mutisko atbilžu sniegšanu. Tātad pulksten 17.00 ir šī jautājumu un atbilžu sēde.

Ir saņemti arī divi jauni jautājumi.

Deputātu Urbanoviča, Ādamsona, Zemļinska, Orlova un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības sociālajiem partneriem”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Ir saņemts arī deputātu Urbanoviča, Rubika, Ribakova, Burunova, Ņikiforova un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumprojektu iesniegšanu”. Arī šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Pirms mēs reģistrējamies, vārdu paziņojuma sniegšanai ir lūdzis deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pulksten 12.30 pulcējas komisijas telpās uz sēdi.

Sēdes vadītāja. Paziņojuma sniegšanai vārds arī deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Sociālo un darba lietu komisija pulksten 12.45 pulcējas Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies septiņi deputāti: Arvils Ašeradens (nav zālē Arvila Ašeradena), Gaidis Bērziņš, Raivis Dzintars, Visvaldis Lācis (Visvaldis Lācis ir zālē), Rita Strode, Kārlis Šadurskis un Inese Šlesere.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 3.marta sēdi pasludinu par slēgtu.

Paldies.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
10.Saeimas ziemas sesijas 10. sēde
2011. gada 3. martā

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 245/Lp10)
(Dok. Nr. 513, 513A)
   
Priekšlikums - dep. K.Olšteins (par)
   
Par procedūru - dep. V.Staņa
   
Par likumprojektu „Atjaunojamās enerģijas likums” (Nr. 246/Lp10)
(Dok. Nr. 519, 519A)
   
Priekšlikumi - dep. E.Cilinskis (pret)
  - dep. K.Olšteins (par)
   
Par likumprojektu „Par grozījumiem Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Īslandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku pielikumā esošajos Ziemeļu Investīciju bankas Statūtos” (Nr. 247/Lp10)
(Dok. Nr. 525, 525A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” (Nr. 248/Lp10)
(Dok. Nr. 531, 531A)
   
Priekšlikums - dep. I.Circene (par)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr. 249/Lp10) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 538, 538A)
   
Priekšlikumi - dep. A.Šlesers (par)
  - dep. J.Reirs (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 250/Lp10)
(Dok. Nr. 552, 552A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 251/Lp10)
(Dok. Nr. 555, 555A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 252/Lp10)
(Dok. Nr. 556, 556A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 253/Lp10)
(Dok. Nr. 557, 557A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 254/Lp10)
(Dok. Nr. 558, 558A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 255/Lp10)
(Dok. Nr. 559, 559A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 256/Lp10)
(Dok. Nr. 560, 560A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 257/Lp10)
(Dok. Nr. 561, 561A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” (Nr. 258/Lp10)
(Dok. Nr. 562, 562A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Satversmes tiesas likumā” (Nr. 259/Lp10)
(Dok. Nr. 563, 563A)
   
Par procedūru - dep. V.Staņa
   
Par darba kārtību
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Raivim Dzintaram šā gada 3. martā
(Dok. Nr. 564)
   
Lēmuma projekts „Par tiesībsarga apstiprināšanu” (Nr. 111/Lm10)
(Dok. Nr. 537)
   
Debates - dep. A.Šlesers
  - dep. R.Kārkliņa
  - dep. I.Circene
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. A.Ašeradens
  - dep. U.Rotbergs
  - dep. L.Čigāne
  - dep. I.Čepāne
  - dep. V.Lācis
  - dep. A.Loskutovs
  - dep. A.Šķēle
  - dep. K.Šadurskis
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. I.Grigule
  - dep. O.Zīds
   
Paziņojumi
  - dep. I.Circene
  - dep. J.Reirs
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs
   
Lēmuma projekta „Par tiesībsarga apstiprināšanu” (Nr. 111/Lm10) izskatīšanas turpināšana
(Dok. Nr. 537)
   
Tiesībsarga vēlēšanas
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Balsu skaitītāju komisijas ziņojums (protokols Nr. 11)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 14/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 544)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 210/Lp10) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 421)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” (Nr. 166/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 541)
   
Ziņo - dep. I.Circene
   
Likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (Nr. 5/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 542)
   
Ziņo - dep. E.Cilinskis
   
Likumprojekts „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 178/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 543)
   
Ziņo - dep. G.Daudze
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” (Nr. 53/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 545)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” (Nr. 29/Lp10) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 546)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (Nr. 200/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 524)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījums Filmu likumā” (Nr. 194/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 520)
   
Ziņo - dep. I.Dālderis
   
Likumprojekts „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 196/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 370, 540)
   
Ziņo - dep. D.Reinika
   
Likumprojekts „Par 2006. gada 23. februāra Konvenciju par darbu jūrniecībā” (Nr. 221/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 442, 547)
   
Ziņo - dep. S.Mirskis
   
Likumprojekts „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses” (Nr. 230/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 454, 548)
   
Ziņo - dep. S.Mirskis
   
Likumprojekts „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm” (Nr. 229/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 453, 549)
   
Ziņo - dep. S.Mirskis
   
Likumprojekts „Par Nolīgumu, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā” (Nr. 186/Lp10) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 333, 550)
   
Ziņo - dep. S.Mirskis
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” (Nr. 37/Lp10) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 551)
   
Ziņo - dep. S.Mirskis
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” (Nr. 248/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 531, 531A)
   
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu” (Nr. 65/Lp10) otrajam lasījumam” (Nr. 113/Lm10)
(Dok. Nr. 553)
   
Lēmuma projekts „Par plānošanas reģionu nepieciešamību” (Nr. 102/Lm10)
(Dok. Nr. 523)
   
Ziņo - dep. V.Staņa
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu J.Urbanoviča, J.Ādamsona, S.Dolgopolova, M.Zemļinska, V.Orlova, I.Klementjeva, I.Zujeva, A.Rubika, I.Pimenova un J.Silova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības sociālajiem partneriem” (Nr. 8/J10)
   
Informācija par deputātu J.Urbanoviča, A.Rubika, I.Ribakova, A.Burunova, Ņ.Ņikiforova, V.Kravcova, V.Nikonova, D.Rodionova, S.Fjodorova un A.Sakovska jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumprojektu iesniegšanu” (Nr. 9/J10)
   
Paziņojumi
  - dep. A.Latkovskis
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs

 

 

 

 




Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
2011.gada 3.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.


Satura rādītājs

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Bija izsludināti divi jautājumi.

Pirmais bija deputātu Ņikiforova, Agešina, Tutina, Zujeva, Jakimova, Urbanoviča, Ribakova, Fjodorova, Pimenova un Orlova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumos Ministru kabinetam doto uzdevumu nesavlaicīgu izpildi”.

Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, un iesniedzēji ir apmierināti ar atbildi.

Otrais jautājums - deputātu Pimenova, Cileviča, Ribakova, Kravcova, Holostova, Klementjeva, Rubika, Burunova, Zemļinska un Orlova jautājums izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam „Par mācību priekšmetu olimpiāžu uzdevumu valodu”.

Uz šo jautājumu ir saņemta izglītības un zinātnes ministra Broka rakstveida atbilde, bet jautājuma iesniedzēji nav apmierināti ar sniegto atbildi.

Sakarā ar to mēs sākam sēdi. Broka kungs ir ieradies... Labvakar!

Saskaņā ar Kārtības rulli jums ir divas minūtes, lai papildus rakstveida atbildei sniegtu mutisku atbildi. Lūdzu!

R.Broks (izglītības un zinātnes ministrs).

Labdien, augsti godātais sēdes vadītāja kungs! Godātie deputāti! Papildus Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajai rakstveida atbildei es gribu teikt sekojošo.

Pirmkārt. Mācību olimpiādes ir brīvprātīgs pasākums, un nav neviena normatīvā akta, kas noteiktu, ka šis pasākums būtu obligāts.

Otrkārt. Minētā panta redakcija, tātad kārtība, kādā tiek organizētas mācību olimpiādes, 14.panta redakcija, nemainīgi ir spēkā jau vairāk nekā divus gadus. Pirms pagājušā gada 30.decembra šī kārtība tika nodota publiskai apspriešanai, un Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centrs nav saņēmis nevienu priekšlikumu.

Papildus es tomēr vēlos norādīt, ka tad, kad tiek piesauktas vai tulkotas tiesību normas, būtu korekti šīm tiesību normām norādīt pilnu tekstu, jo papildus tam... tai teksta sadaļai, kas ir minēta pašā deputātu jautājumā, tiesību norma satur vēl divus pilnus paplašinātus teikumus, kurus es vēlos citēt, proti: „Risinājuma pierakstus, uzdevuma izpildi izglītojamais pēc savas vēlēšanās veic latviešu vai krievu valodā. Izglītības pārvaldes, izvērtējot reālo situāciju novadā, pilsētā vai novadu apvienībā, nosaka, kāda palīdzība, tai skaitā iespēja izmantot vārdnīcas, terminu tulkojumus, pilnīgus vai daļējus uzdevumu tulkojumus, ir sniedzama otrā posma olimpiādē to izglītības iestāžu izglītojamiem, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas.”

Līdz ar to nav nekāda tiesiska pamata uzskatīt, ka šīs kārtības 14.pants jeb šī tiesību norma kaut kādā veidā diskriminē mazākumtautību izglītojamos.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, deputāta kungs! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pimenovam. Runas laiks papildjautājumam ir viena minūte.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Paldies.

Mēs pateicamies Broka kungam par to, ka viņš ir atnācis, lai atbildētu uz mūsu mutiskajiem jautājumiem, jo mūs neapmierināja tā rakstiskā atbilde, kuru mēs saņēmām uz savu jautājumu pirms nedēļas.

Runa ir par vienu frāzi, kas ir Valsts izglītības satura centra noteiktajā kārtībā, un, proti, „otrā posma olimpiādes uzdevumus sagatavo latviešu valodā”. Tiesa, tas attiecas arī uz trešā posma olimpiāžu uzdevumiem. Līdz šim runa ir tikai par uzdevumiem, nevis par risinājumu valodu. Līdz šim skolām bija iespēja sagatavoties olimpiādēm un skolēniem olimpiādēs saņemt uzdevumus arī tajā valodā, kurā viņi mācās konkrēto priekšmetu. Proti, mazākumtautību skolēnu vairākumam tas bija krievu valodā. Kāpēc kārtība tika mainīta?

R.Broks. Es vēlreiz saku: kārtība mainīta netika. Un minētā panta tālākais teksts, ko es nocitēju, nosaka to, ka skolas, izglītības pārvaldes pedagogi var sniegt skolēniem jebkāda veida palīdzību, tātad arī tulkot šos uzdevumus, lai skolēni varētu izpildīt olimpiāžu uzdevumus.

Šāda kārtība pastāv jau vismaz divus gadus, nekas tur mainīts netika.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs!

Vai iesniedzēji uzdos vēl vienu papildjautājumu? Jā. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Borisam Cilevičam. Runas laiks papildjautājumam ir viena minūte.

Paldies.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Paldies, ministra kungs! Tātad sanāk, ka skolēni drīkst atbildēt arī savā dzimtajā valodā un arī skolotāji var sniegt viņiem palīdzību, tulkojot jautājumu. Bet kāpēc tik sarežģīti? Kāpēc vienkārši nepārtulkot uzdevumus, lai šis tulkojums būtu vienveidīgs? Jo tomēr olimpiādes piedāvā diezgan sarežģītus uzdevumus, un tas laikam nebūtu pareizi, ja tulkojumi atšķirtos dažādās skolās. Jebkurā gadījumā pie mazākumtautībām piederošie skolēni neatrodas vienlīdzīgā situācijā - pretēji tam, ko jūs apgalvojāt! -, jo tomēr viņi saņem uzdevumus savā otrajā valodā, nevis dzimtajā valodā; viņiem papildus jāpieliek visādas pūles, lai tos saprastu un, iespējams, arī pārtulkotu. Tā ka, manā skatījumā, tomēr ir grūti apgalvot, ka patiešām šī vienlīdzīgā attieksme ir nodrošināta šajā situācijā.

Paldies.

R.Broks. Es jau teicu, ka minētā tiesību norma rada visus priekšnoteikumus, lai būtu šī vienlīdzīgā attieksme.

Runājot par jūsu uzdoto jautājumu par iespēju tulkot centralizēti, diemžēl jānorāda, ka 2008.gadā budžets, kas tika paredzēts olimpiādēm, sastādīja 64 051 latu, savukārt 2011.gadā mācību priekšmetu olimpiādēm paredzēto finanšu līdzekļu apmērs ir 17 628 lati, no kuriem 12 000 latu tiek izmantoti naudas balvām skolēniem. Līdz ar to šīs ir vistiešākajā veidā Valsts izglītības satura centra budžeta iespējas - nodrošināt centralizētu tulkojumu. Bet pati tiesību norma nav mainīta vairāk nekā divus gadus, un es uzskatu, ka tā nodrošina pilnīgi vienlīdzīgu attieksmi gan pret tiem bērniem, kuri šos uzdevumus aizpilda dzimtajā valodā, gan arī pret tiem, kuriem ar skolotāja palīdzību tiek tulkots viņu dzimtajā valodā.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Rasnačam.

Gribu atgādināt, ka uzdot jautājumu var vienas minūtes laikā.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Paldies, ministra kungs, ka ieradāties. Mums arī ir tas gods uzdot jums jautājumus, taču pilnīgi pretējus nekā tos, ko šie iesniedzēji iesnieguši. Proti, šie mūsu jautājumi skar mazākumtautību skolu skolotāju valsts valodas prasmi.

Valsts valodas likums un Ministru kabineta noteikumi nosaka to prasmes līmeni, kas ir otrs augstākais prasmes līmenis, bet, protams, situācija Rīgas skolās un arī Latgales skolās neatbilst likumdošanas normās noteiktajam.

Man ir jautājums ministram: ko ministrija ir veikusi un paredzējusi veikt, lai mazākumtautību skolu skolotāju prasmes, valsts valodas prasmes, līmenis atbilstu tam, kāds ir nepieciešams, jo tas ir tieši saistīts ar šīm olimpiādēm?

R.Broks. Man jāteic, ka...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, ministra kungs! Sakarā ar to, ka šis jautājums nav saistīts ar iesniegto jautājumu, ministra kungam ir tiesības neatbildēt uz šo jautājumu.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Rasnačam! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Rasnačam!

Dz.Rasnačs.

Šis jautājums ir tieši saistīts ar skolēnu sagatavošanu olimpiādēm un ar viņu dalību olimpiādēs. Vistiešākajā veidā!

Sēdes vadītājs. Jā. Ja ministra kungs uzskata, ka uz šo jautājumu viņš var atbildēt, tad - lūdzu, ministra kungs!

R.Broks. Jā, paldies.

Es gribu teikt, ka es nebūtu tik kategorisks, vērtējot, ka neatbilst, jo tomēr ir pietiekami daudz normatīvo aktu, kuri nosaka: gadījumā, ja personas valodas zināšanas neatbilst, viņa šo amatu pildīt nevar. Un, no Izglītības un zinātnes ministrijas viedokļa, pastāv... ir divi Eiropas Savienības fondu finansēti projekti, kuri tiek realizēti arī pašreiz un kuru ietvaros mazākumtautību skolotājiem tiek veiktas apmācības, to skaitā arī vasaras nometnes, kā arī meistarklase. Tā ka pie šiem jautājumiem, lai uzlabotu valodas zināšanas, kvalitāti, tiek strādāts, un es domāju, ka tas norit tā, kā ir ieplānots.

Sēdes vadītājs. Paldies jums, ministra kungs, par atbildi!

Gribu atgādināt, ka tas, vai jautājums ir vai nav saistīts ar sākotnēji iesniegto jautājumu, ir vadītāja kompetencē. To es aizrādu attiecībā uz nākotni.

Turpinām uzdot jautājumus.

Nākamais jautājums ir no deputāta Agešina. Lūdzu, ieslēdziet viņam mikrofonu!

V.Agešins (SC frakcija).

Jā, paldies.

Man ir jautājums saistībā ar jūsu iespējamo turpmāko rīcību. Vai jūs plānojat ierosināt izmaiņas mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšanas un norises kārtībā ar mērķi nodrošināt tulkojumu valsts līmeņa olimpiādēs arī skolēnu dzimtajā valodā? Nu, tiem, kam tas ir nepieciešams.

R.Broks. Es jau faktiski atbildēju, ka tulkojuma neesamība ir vistiešākajā veidā saistīta ar valsts budžeta līdzekļu pieejamību Izglītības un zinātnes ministrijai un tās padotībā esošajām iestādēm. Līdz ar to atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no tā, kādi ir finanšu līdzekļi... kāda ir finanšu līdzekļu pieejamība.

Sēdes vadītājs. Paldies

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Dombravam. Runas laiks papildjautājumam ir viena minūte. Lūdzu!

J.Dombrava (VL-TB/LNNK frakcija).

Labdien, ministra kungs! Nenoliedzami, viena no valsts ilgtspējīgas attīstības problēmām ir patriotisma trūkums jaunatnē. Daudzi jaunieši aizbrauc prom no Latvijas, jo nav izveidojusies šī saikne ar Latvijas zemi un tautu. Vai olimpiādēs nevajadzētu iekļaut jautājumus, kuri būtu tieši saistīti ar mūsu zemes un tautas vērtībām, ar šo zināšanu pārbaudi? Piemērus es varētu minēt vairākus, bet nu... tieši šādā aspektā skatot šo jautājumu...

R.Broks. 5.-8.klašu grupā olimpiādes tiek organizētas tikai tādā priekšmetā kā matemātika, līdz ar to šis priekšmets nav tādā veidā saistīts ar to... Savukārt 9.-12.klašu grupās olimpiādes ir 11 priekšmetos, un es domāju, ka tas ir olimpiāžu materiālu sagatavotāju kompetences jautājums. Bet, protams, es domāju, ka tas ir atbalstāmi.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs!

Paldies deputātiem par darbu. Uz redzēšanos!

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2011. gada 3. martā

 

Ministru prezidenta Valda Dombrovska atbilde uz deputātu jautājumu „Par likumos Ministru kabinetam doto uzdevumu nesavlaicīgu izpildi” (Nr. 6/J10)

(Atbildes dok. Nr. 580) (Rakstiska atbilde)

   
Izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka atbilde uz deputātu jautājumu „Par mācību priekšmetu olimpiāžu uzdevumu valodu” (Nr. 7/J10)

(Atbildes dok. Nr. 574)

   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministrs R.Broks
   
Papildjautājums - dep. I.Pimenovs
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministrs R.Broks
   
Papildjautājums - dep. B.Cilevičs
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministrs R.Broks
   
Papildjautājums - dep. Dz.Rasnačs
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministrs R.Broks
   
Papildjautājums - dep. V.Agešins
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministrs R.Broks
   
Papildjautājums - dep. J.Dombrava
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministrs R.Broks

 

Balsojumi

Datums: 03.03.2011 09:05:45 bal001
Par - 86, pret - 0, atturas - 8. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (245/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 03.03.2011 09:17:21 bal002
Par - 80, pret - 7, atturas - 7. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Atjaunojamās enerģijas likums (246/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 03.03.2011 09:28:49 bal003
Par - 40, pret - 32, atturas - 20. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (249/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 03.03.2011 11:49:20 bal004
Balsošana ar vēlēšanu zīmēm
Balsošanas motīvs: Par tiesībsarga apstiprināšanu (111/Lm10)

Datums: 03.03.2011 11:52:42 bal005
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (14/Lp10), 2.lasījums

Datums: 03.03.2011 11:56:42 bal006
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (210/Lp10), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.03.2011 11:57:42 bal007
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā (166/Lp10), 3.lasījums

Datums: 03.03.2011 11:59:19 bal008
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (5/Lp10), 3.lasījums

Datums: 03.03.2011 12:00:19 bal009
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā (178/Lp10), 3.lasījums

Datums: 03.03.2011 12:01:00 bal010
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (53/Lp10), 3.lasījums

Datums: 03.03.2011 12:01:45 bal011
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” (29/Lp10), 3.lasījums

Datums: 03.03.2011 12:02:27 bal012
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (200/Lp10), 2.lasījums

Datums: 03.03.2011 12:03:13 bal013
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Filmu likumā (194/Lp10), 2.lasījums

Datums: 03.03.2011 12:04:28 bal014
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā (196/Lp10), 1.lasījums

Datums: 03.03.2011 12:05:35 bal015
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par 2006.gada 23.februāra Konvenciju par darbu jūrniecībā (221/Lp10), 1.lasījums

Datums: 03.03.2011 12:06:37 bal016
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses (230/Lp10), 1.lasījums

Datums: 03.03.2011 12:07:27 bal017
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Gaisa transporta nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm (229/Lp10), 1.lasījums

Datums: 03.03.2011 12:08:43 bal018
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Nolīgumu, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas ... (186/Lp10), 1.lasījums

Datums: 03.03.2011 12:10:18 bal019
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” (37/Lp10), 2.lasījums

Datums: 03.03.2011 12:13:04 bal020
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” (248/Lp10), 1.lasījums

Datums: 03.03.2011 12:13:34 bal021
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” (248/Lp10), 1.lasījums

Datums: 03.03.2011 12:14:35 bal022
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu” (Nr.65/Lp10) otrajam lasījumam (113/Lm10)

Datums: 03.03.2011 12:16:23 bal023
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par plānošanas reģionu nepieciešamību (102/Lm10)




Frakciju viedokļi
2011.gada 3.martā

 

 

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un „Frakciju viedokļu” minūtēs deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajai šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Dacei Reinikai. Lūdzu!

 

D.Reinika (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Viens no svarīgākajiem šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem, protams, bija tiesībsarga iecelšana. Ņemot vērā tiesībsarga jautājuma politizāciju saistībā ar viedokļu dažādību valdošajā koalīcijā, pēdējās nedēļas laikā medijos plaši izskanēja jautājums par tiesībsarga amata kandidātiem. ZZS nepieļāva iespēju, ka koalīcijas partneru atšķirīgais balsojums par tiesībsarga amata kandidātiem varētu sašūpot valdību.

Šodien Saeima aizklātā balsojumā iecēla jaunu tiesībsargu – Juri Jansonu. No tiesībsarga tiek gaidīts, ka viņš spēs izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principu ievērošanu valsts pārvaldē, atklāt trūkumus savas jomas tiesību aktos un to piemērošanā un veicināt to novēršanu, sekmēt sabiedrības izpratni par cilvēktiesībām. Tiesībsargam jābūt vidutājam starp cilvēku, sabiedrību un valsti.

Mēs ticam, ka ievēlētais tiesībsargs attaisnos uz viņu liktās cerības, spēs pacelt šīs institūcijas prestižu, atpazīstamību un autoritāti sabiedrības acīs.

Otrs jautājums, par ko gribu informēt klausītājus, ir iesniegtie grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”. Šos priekšlikumus par likuma grozījumiem sagatavoja un iesniedza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Nedaudz par grozījumu būtību.

Šobrīd politiski represētās personas statusu piešķir vietējā pašvaldība. Sakarā ar veikto teritoriālo reformu, izveidojot 26 rajonu vietā 110 novadus, Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvjiem praktiski nav iespējams piedalīties 110 pašvaldību komisiju lēmumu pieņemšanā. Pēdējo trīs gadu laikā statusu no jauna ir ieguvušas vidēji jeb aptuveni 150 personas gadā, starp tām arī nepamatoti. Likumprojekta mērķis ir nodot politiski represētās personas statusa noteikšanas kompetenci Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, lai novērstu politiski represētās personas statusa nepamatotas piešķiršanas gadījumus. Šie grozījumi nekādā mērā neierobežos to cilvēku intereses, kuri grib iegūt politiski represēto personu tiesības, jo tagad šā statusa piešķiršana būs koncentrēta vienas profesionālas iestādes pārziņā, maksimāli izslēdzot neobjektivitāti politiski represētās personas statusa iegūšanā.

Saeima šos grozījumus atbalstīja pirmajā lasījumā.

Cienījamie radioklausītāji! Nobeigumā gribu pastāstīt par kādu radošu, patriotisku projektu, kurā piedalos arī es, un tie ir Andreja Eglīša dzejas svētki. Darbojos žūrijā, vērtējot vidusskolēnu sniegumu, kuri šogad runā Eglīša, Elksnes un savu vai skolasbiedru sacerētu dzeju. Mēs visi saprotam, cik svarīga nozīme ir jauniešu patriotiskajai audzināšanai. Andreja Eglīša dzīve ir bijusi kā veltījums Latvijas tautai, viņa dzeja ir veltīta tikai Tēvzemei. Dzejnieks savā dzīvē ir aicinājis veicināt Tēvzemes mīlestību, kā arī godā turēt savu valodu. Šāds pasākums, kurā jaunieši var radoši sevi parādīt, lasot Eglīša dzeju, ir brīnišķīga patriotisma stunda visiem.

Sagaidot dzejnieka Andreja Eglīša simto gadadienu, projekts tiek īstenots vairākās Latvijas pilsētās – Talsos, Preiļos, Līvānos, Bauskā, Balvos un Daugavpilī. Tieši jauniešu patriotiskā izglītošana ir galvenais mērķis, kā dēļ projekta norisi atbalsta arī Zaļo un Zemnieku savienība.

Noslēguma pasākums šim projektam notiks 4.aprīlī Daugavpils teātrī, kur tiks parādīts uzvedums „Dievs, Tava zeme deg!”. Tā ka aicināti visi interesenti. Un projekta idejas autors un īstenotājs ir Māris Druva.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Reinikas kundzei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!

 

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labdien visiem, kas klausās! Jā... Kā jau kolēģe minēja, šodien noslēdzās tāds pietiekami garš šā gada sākuma posms, kurā Saeima centās izraudzīt jeb meklēja tiesībsarga amata kandidātu un šodien to beidzot apstiprināja.

Šodien mēs dzirdējām no tribīnes ļoti daudzus apvienības „Vienotība” frakcijas deputātus, kuri stāstīja, ka beidzot ir ļoti labi, ka kandidāts netiek meklēts pa kaktiem, ka beidzot sākušās atklātas debates par katra kandidāta iespējām ieņemt šo amatu. Ļoti daudz dzirdējām par to, cik šis amats ir svarīgs un cik personība ir svarīga – un tā tālāk.

Tomēr man, deputātam, kura nebija iepriekšējā Saeimā, kad amatā apstiprināja iepriekšējo tiesībsargu, šodien šīs runas izklausījās tādas nedaudz liekulīgas un divkosīgas. Es tomēr būtu gribējis, lai, ja reiz šis amats ir tik svarīgs un šis cilvēks ir tik svarīgs, koalīcija šo kandidatūru būtu piedāvājusi tomēr atbilstošā termiņā, normāli pārrunājusi to ar opozīcijas partijām un konkrētais cilvēks būtu apstiprināts tādā... nu, pietiekami lielā vienprātībā. Manuprāt, tas bija izdarāms. Diemžēl pretēji tam tika... kā teica Čepānes kundze, tika meklēts agrāk pa kaktiem. Diemžēl no malas tas izskatījās pēc diezgan neorganizēta procesa. Mēs redzam, ka koalīcijas darbība noveda pie tā, ka opozīcijai bija jāiesniedz savs kandidāts. Koalīcija, konkrēti „Vienotība”, savu kandidatūru iesniedza pēdējā brīdī, un kaut kādā veidā tas, manuprāt, tomēr diskreditēja arī kandidatūru, kas tika iesniegta, jo viss tas process veda pie tā, lai mēs izvēlētos cilvēku, vadoties nevis pēc viņa personības īpašībām un potenciāla, bet vairāk pēc tā, ko katra partija saka par šo kandidātu. Tomēr tas politiskais teātris ņēma virsroku! Tas, manuprāt, nebija īsti pareizi. Tomēr es ceru, ka ievēlētais tiesībsargs Juris Jansons, kura kandidatūru atbalstīja arī mūsu frakcija, potenciāli ir pietiekami spēcīgs un ka viņš, būdams tiesībsarga amatā, tomēr attaisnos uz viņu liktās cerības. Es tā ceru, un es viņam to novēlu.

Otra lieta, kas ir pietiekami būtiska, ir tā, ka pēdējais Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā bija lēmuma projekts „Par plānošanas reģionu nepieciešamību”. Ir jāatzīmē, ka gan mūsu komisija, gan Attīstības plānošanas apakškomisija, ko vada deputāts Māris Kučinskis, ierosināja šo jautājumu un tiešām atbalstīja to arī koalīcijas cilvēki, neskatoties uz to, ka Valdības deklarācijā bija ierakstīta plānošanas reģionu likvidēšana. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka Saeima, kura tomēr varbūt daudzas lietas saredz garākā termiņā, nekā brīžiem redz valdība, ir pateikusi pilnīgi skaidri savu viedokli, ka reģionālajām lietām ir nozīme, ka nākotnes fondu plānošanā reģioniem ir jābūt un ka bez reģioniem patiesībā šī valsts nevar normāli sasniegt kopējos mērķus. Šis ir no Saeimas puses pietiekami skaidrs norādījums valdībai nerīkoties pārsteidzīgi, nerīkoties tā, kā tas ir paredzēts Valdības deklarācijā. Pēc būtības deklarācija, kas ir nepārdomāta attiecībā uz plānošanas reģioniem, ar šo lēmumu ir piebremzēta. Tiešām paldies kolēģiem no visām frakcijām par veselo saprātu!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Edgaram Zalānam – apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos jūs informēt par to, ka šodien ar 53 balsīm „par” un 40 balsīm „pret” par tiesībsargu tika apstiprināts jurists Juris Jansons.

Frakcijas „Saskaņas Centrs” vārdā apsveicu Jansona kungu un gribu novēlēt panākumus un veiksmi darbā!

Otrām kārtām frakcija „Saskaņas Centrs” pozitīvi vērtē to, ka šodien Saeima nodeva izskatīšanai komisijām Civilprocesa likuma grozījumus, kas paredz atvieglotu piedziņas procesu komunālo maksājumu parādiem, lai tos varētu piedzīt pirms hipotekārā kredīta maksājumiem.

Šie likuma grozījumi iepriekš izraisīja asas diskusijas valdībā, un paši lielākie iebildumi pret šā likumprojekta virzību bija kredītiestādēm, kurām pēc likuma izmaiņu pieņemšanas būtu jāsedz hipotekārā kredīta ņēmēju nesamaksātie rēķini.

Izstrādātie grozījumi paredz, ka no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtināto nekustamo īpašumu, pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas būs jāveic maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un komunālajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas sniegto informāciju problemātisku parādu par pārvaldīšanas maksu un komunālajiem pakalpojumiem vidējais apmērs uz vienu dzīvokli ir no 500 līdz 1000 latiem, kas nereti ir izšķiroša summa, kuru nesamaksājot komunālo pakalpojumu sniedzējam, dzīvojamai mājai attiecīgo pakalpojumu sniegšana var tikt pārtraukta.

Mēs uzskatām, ka godīgajiem maksātājiem nav jācieš parādnieku dēļ, un tāpēc atbalstām šos grozījumus. Mēs esam par to, lai beidzot sāktu risināt šo problēmu.

Visbeidzot vēlos informēt par to, ka frakcija „Saskaņas Centrs” pēc mūsu deputāta Andreja Klementjeva ierosinājuma sagatavojusi grozījumus Azartspēļu un izložu likumā.

Lieta ir tā, ka šis likums, kas ir pieņemts 2006.gadā, paredz, ka azartspēlēs var piedalīties pilngadīga persona, tātad persona, kura sasniegusi 18 gadu vecumu. Tieši šajā vecumā visbiežāk veidojas atkarība no azartspēlēm; tā ir emocionāla slimība, smags psihisks traucējums. Masu informācijas līdzekļos publicētā informācija liecina, ka no azartspēlēm atkarīgie jaunieši uz konsultācijām pie psihologa atnāk kopā ar vecākiem, jo izrādās, ka, lai iegūtu naudu azartspēlēm, ir pārdotas vairākas ģimenei piederošas lietas un tomēr ir izveidojies liels parāds.

Minētais liecina, ka nepieciešams ierobežot to personu vecumu, kuras piedalās azartspēlēs. Arī mūsu kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – pieredze liecina par to: tur azartspēlēs atļauts piedalīties tikai 21 gada vecumu sasniegušām personām. Līdz ar to „Saskaņas Centra” sagatavotais likumprojekts paredz, ka azartspēlēs atļauts piedalīties tikai tām personām, kuras sasniegušas 21 gada vecumu, un minēto ierobežojumu mēs plānojam attiecināt arī uz zāles administratoru. Mēs uzskatām, ka, ja Saeima piekritīs mūsu piedāvājumam, tad personas līdz 21 gada vecumam un viņu radinieki tiks pasargāti no azartspēļu negatīvās ietekmes.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Frakciju viedokļu izklāstu turpina nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Lūdzu!

 

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK frakcija).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Šodien, apstiprinādama tiesībsarga kandidatūru, Saeima tomēr neņēma vērā ekspertu viedokli un arī sabiedrības vairākuma viedokli un neapstiprināja, mūsuprāt, daudz kompetentāku kandidatūru – tiesnesi Kovaļevsku. Nu, redzēsim, kā veiksies jaunievēlētajam tiesībsargam Jansona kungam. Protams, vēlam viņam sekmes un ceram, ka viņa karjera neveidosies līdzīgi tam, kā tā savulaik veidojās arī interesantos procesos ievēlētajam pašreizējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam.

Citi jautājumi, kas ir svarīgi, mūsuprāt, ir saistīti ar elektroenerģiju.

Saeima kārtējo reizi nenodeva komisijām priekšlikumu, kurš savulaik bija arī mūsu virzīts, bet šoreiz no PLL frakcijas puses, – par PVN likmes samazināšanu elektroenerģijai.

Uzsāka savu virzību nozīmīgs likumprojekts „Atjaunojamo energoresursu likums”. Šī ir viena no prioritārajām jomām nacionālajai apvienībai. Taču diemžēl mēs konkrēto likumprojekta redakciju nevarējām atbalstīt, jo šis likumprojekts bija nepietiekami komplekss un visi pasākumi, kas šajā likumprojektā ir paredzēti, attiecas uz piemaksām tai pašai elektroenerģijai no atjaunojamiem energoresursiem, līdz ar to paredzot arī cenas pieaugumu līdz pat 2 santīmiem. Šis pieaugums gan nav ļoti precīzi izrēķināts, droši vien tas varētu būt arī lielāks.

Mūsuprāt, no ekonomiskā viedokļa ir kompleksi jāvērtē potenciālie atjaunojamo energoresursu projekti un jāatbalsta pasākumi siltuma, transporta, degvielas un elektroenerģijas jomā, vispirms izvērtējot, kuri no šiem pasākumiem ir ekonomiski izdevīgi, proti, tādi, kuru ieviešana ļauj samazināt, nevis palielināt attiecīgās izmaksas, un pēc tam izvērtējot arī netiešo ietekmi – ietekmi uz darba vietu radīšanu, valsts maksājumu bilanci un tamlīdzīgi. Tā, piemēram, Dānija ļoti atbalsta vēja enerģiju, bet vienlaikus tur ražo šīs iekārtas, un tas ir nozīmīgs valsts eksporta produkts. Latvijā savukārt šobrīd ir ievērojamas jaudas biodegvielas ražošanai, un mums būtu jāpalielina šī ražošana... šīs biodegvielas izmantošana.

Tas ir tas ceļš, kā mēs gribētu šo likumu vai nu veidot kā alternatīvu, vai ļoti būtiski pilnveidot un uzlabot tā, lai tas reāli nestu labumu Latvijas ekonomikai.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Cilinska kungam – nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam.

Un šodienas tiešraidi „Frakciju viedokļi” noslēdz apvienības „Vienotība” frakcijas deputāte Ingrīda Circene. Lūdzu!

 

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien, neapšaubāmi, visskaļāko uzmanību guva tiesībsarga ievēlēšana. Tiesībsargs ir simbols labai valsts pārvaldei, un jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir jāgarantē tiesības aizstāvēt savas cilvēktiesības un prasīt no valsts šo labo valsts pārvaldību. Līdz ar to kandidatūra, kura tiek virzīta šim amatam, protams, ir ārkārtīgi svarīga, un tai ir jāatbilst likumā noteiktajām prasībām, ka tas ir Latvijas pilsonis, 30 gadu vecumu sasniedzis, ar pieredzi cilvēktiesību jomā. Ir vēl viens jautājums – par to, ka tiek prasīta nevainojama reputācija. Un šinī gadījumā, protams, mēs savās diskusijās vērsām uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas šo nevainojamo reputāciju tomēr dara diskutablu.

Bez tam arī pats Jansona kungs atzina, ka viņš nav eksperts cilvēktiesību jautājumos. Un tādēļ no mūsu puses virzītā Anita Kovaļevska neapšaubāmi pārliecinoša gan ekspertu vērtējumā, gan arī mūsu diskusiju rezultātā; vērtējot atbildes, bija redzams, ka viņai noteikti profesionālā kvalifikācija augstāka. Diemžēl mūsu koalīcijas partneri jau pasteidzās izteikt savu viedokli, savu atbalstu pirmajam kandidātam, nesagaidījuši noteikto kandidatūru iesniegšanas termiņu, un līdz ar to es domāju, ka arī tas neatbilst labai pārvaldībai un izpratnei par to, kādā veidā tiek virzīti procesi un skatīti kandidāti, un pieņemti lēmumi.

Mēs varam novēlēt arī no savas puses Jansona kungam, tiesībsargam, kas tikko ievēlēts, lai viņš kļūtu par reprezentablu cilvēku, kura lēmumi tiek ņemti vērā. Taču būtu jārēķinās ar to, ka šim tiesībsargam ir jāspēj nākt gan uz Saeimu, gan uz valdību un norādīt iespējamās nepietiekamības un kļūdas jau esošajos likumos, lai radītu sabiedrībai pēc iespējas lielāku aizsardzību.

„Vienotība” uzstāj uz to, ka ir nepieciešama atklāta balsošana, jo tādā gadījumā mēs skaidri parādām katrs savu nostāju. Un balsošanas atklātība ir viens no svarīgiem faktoriem, lai kandidāts zinātu un piekristu šā ievēlēšanas procesa secībai un kārtībai, jo daudzos gadījumos vienošanās rezultāts nav tas, kas ir bijis pirms tam solīts un runāts.

Ir jādiskutē arī par to, ka tiek mainīta kandidātu nosaukšanas kārtība, jo acīmredzot šīs politiskās diskusijas, dažādie viedokļi, dažādie uzstādījumi nerada labu kandidātu izvirzīšanas praksi. Un iespējams, ka ir tomēr jāmaina Tiesībsarga likums, paredzot to, ka kandidātu nosauc Valsts prezidents.

Bez tam bija vēl arī vairāki citi ļoti svarīgi jautājumi. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija kopīgi ar Latvijas Politiski represēto apvienību strādāja pie jautājuma par to, kādā veidā veicama politiski represētās personas statusa noteikšana, jo jau kopš 2009.gada bijušas ļoti daudzas reizes, kad ticis diskutēts par to, ka atsevišķos gadījumos šis statuss netiek piešķirts likumā noteiktajā kārtībā. Līdz šim šo statusu piešķīra pašvaldības, taču arī 110 novadu izveidošana apgrūtināja kvalitatīvu šo komisiju darbu un atsevišķos gadījumos piešķirtais statuss neatbilda likumā noteiktajām prasībām.

Komisija izstrādāja grozījumus, kuri noteica, ka tagad šo statusu piešķirs viena institūcija, tas ir, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Šinī gadījumā mēs varam saglabāt vislabāko pieejamību reģionos, jo ir teritoriālās nodaļas, mēs varam piesaistīt arī Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvjus, jo šī ir viena institūcija. Mēs varam nodrošināt vienotu uzskaiti, kura bija apgrūtināta sakarā ar daudzajām pašvaldībām, kurās tika piešķirts šis statuss. Bez tam mēs saīsinām procesu un novēršam nepamatotu statusa piešķiršanu.

Komisija pieprasīja arī steidzamību, par kuru deputāti nobalsoja. Un sakarā ar to mēs varam paredzēt, ka šī jaunā kārtība stātos spēkā jau ar 1.jūliju. Līdz ar to šī lieta būtu pēc iespējas ātri sakārtota atbilstoši Latvijas Politiski represēto apvienības vēlmēm.

Un pēdējā lieta, ko vēlos pieminēt, ir pieņemtie grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā. Šodien galīgajā lasījumā Saeima apstiprināja grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā, nosakot, ka fonds atradīsies Ministru prezidenta pārraudzībā un nebūs pakļauts nevienai no ministrijām. Izmaiņas precizē arī fonda darbību un mērķus, nosakot, ka Sabiedrības integrācijas fonda mērķis ir arī finansiāli atbalstīt un veicināt publiskā un nevalstiskā sektora attīstību.

Līdz ar to mēs esam ievērojuši arī šo neatkarīgā statusa nodrošinājumu, par ko ir runājuši arī mūsu ārvalstu sadarbības partneri.

Un, protams, mums ir svarīgi, ka Sabiedrības integrācijas fonds atbalsta iniciatīvas, kuras veicina Latvijas sabiedrības etnisko un sociālo integrāciju, un ka mēs tiešām šajā darbā vadāmies pēc augstākajiem profesionālajiem standartiem, atbalstām pamatvērtības un objektīvi izvērtējam iesniegtos projektus.

Un līdz ar to šis likums stāsies spēkā ar šā gada 1.aprīli un nodrošinās sabiedrības integrācijas jomā turpmāku labāku darbu.

Paldies par uzmanību. Novēlu jums visiem jauku nedēļas nogali!

 

Vadītāja. Paldies Ingrīdai Circenei no apvienības „Vienotība” frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Trešdien, 21.februārī
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde (turpinājums)
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Albānijas Republikas Eiropas un ārlietu ministru V.E. Ditmir Bushati
11:25  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes tikšanās ar Albānijas Republikas Eiropas un ārlietu ministru V.E. Ditmir Bushati
12:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēde
12:00  Sociālo un darba lietu komisijas, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas kopsēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, Sociālo un darba lietu komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas kopsēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde