10.Saeimas stenogramma - 17.02.2011

Latvijas Republikas 10.Saeimas
ziemas sesijas astotā sēde
2011.gada 17.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00. Mēs varam sākt Saeimas 17.februāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 17.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 16.februāra sēdē izskatīto likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, kurš ir pieņemts un atbalstīts pirmajam lasījumam. Tātad lūdz iekļaut to šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu ar lūgumu ziņot par deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” un saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu izdarīt izmaiņas Saeimas 2011.gada 17.februāra sēdes darba kārtībā, iekļaujot to sadaļā „Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara Zaķa, Ilmas Čepānes, Kārļa Šadurska, Rasmas Kārkliņas, Anša Saliņa, Alekseja Loskutova un Ata Lejiņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

„Par” ir pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, godātie kolēģi! Analizējot Saeimas kārtības rulli un speciālos likumus, ir redzams, ka ļoti daudzas amatpersonas tiek ievēlētas, apstiprinātas vai atbrīvotas Saeimā, balsojot aizklāti.

Kā mēs zinām, Valsts prezidenta ievēlēšana un Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšana notiek aizklātā balsošanā saskaņā ar Satversmi, taču pārējās amatpersonas, par kurām es runāšu un par kurām tiek balsots aizklāti, nosacīti var iedalīt šādās grupās.

Pirmā grupa - tiesībaizsardzības institūciju amatpersonas: ģenerālprokurors, tiesneši, KNAB priekšnieks, tiesībsargs.

Otrā grupa - varētu teikt, ir izpildvaras amatpersonas: valsts kontrolieris un seši Valsts kontroles padomes locekļi, Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks, Latvijas Bankas prezidents un septiņi bankas padomes locekļi, nosacīti arī SAB priekšnieks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekšnieks un četri tā locekļi.

Tad mēs varētu teikt, ka ir vēl trešā grupa - citas amatpersonas: pieci Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi, astoņi Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi, vienpadsmit Augstākās izglītības padomes locekļi.

Ceturtā grupa - tās varētu būt Saeimas amatpersonas: visi Prezidija locekļi un pieci patstāvīgo delegāciju, piemēram, EDSO, locekļi.

Arī šodienas sēdes darba kārtība liecina par to, ka Saeimai būs jābalso par diviem tiesnešiem un diviem Latvijas Bankas padomes locekļiem parasti - tātad aizklāti, un parasti tas notiek bez jebkādām debatēm. Taču cik daudz jums, godātie kolēģi, ir zināms par šiem cilvēkiem, lai jūs aizklāti nospiestu podziņu „par” vai „pret”? Un man ir vairāki jautājumi: kāpēc valsts kontrolieris ir jāievēlē aizklāti, ja viņš vispār nekontrolē Saeimu? Kāpēc par uzticības vai neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidentam un ministriem balsošana notiek atklāti? Turklāt daļu no amatpersonām ievēlē ar vēlēšanu zīmēm, daļu - ar elektroniskās balsošanas aparatūras palīdzību. Kāpēc Kārtības rullī ir paredzēts, ka par Prezidija locekļiem, valsts kontrolieri un Satversmes aizsardzības biroja priekšnieku noteikti jābalso ar vēlēšanu zīmēm, bet, balsojot par citām kandidatūrām, tā dara tikai tad, ja to pieprasa desmit deputāti, vai arī tad, ja uz vienu vietu ir vairāki kandidāti? Kāpēc par ģenerālprokuroru vai Satversmes tiesas tiesnesi, kuram tāpat kā Valsts prezidentam ir nepieciešams 51 procents... 51 deputāta balss, nav jābalso ar vēlēšanu zīmēm? Turklāt, godātie kolēģi, elektronisko balsošanu tikai nosacīti varam uzskatīt par aizklātu. Atkarībā no deputāta vietas ir iespējams redzēt, ko dara kaimiņš pa labi, ko dara kaimiņš pa kreisi, kā arī priekšā sēdošie. Un dažkārt to var redzēt arī žurnālisti, kas stāv jums aiz muguras. Un diemžēl nav izslēgts, ka kāds deputāts nobalso klātneesoša deputāta vietā. Pagājušajā Saeimā tāda prakse, kā mēs zinām, bija diezgan izplatīta.

Un kāpēc mēs piedāvājam atklātu balsošanu? Jūs teiksiet, ka aizklāta balsošana ir vairāk nekā 1000 gadu veca. Jūs teiksiet, ka Eiropā un pasaulē ir gadījumi, kad par amatpersonām balso aizklāti. Runājot par pašreizējo praksi, es jums iesaku iepazīties ar Eiropas Parlamenta Konstitucionālo lietu komitejas 2005.gadā publicēto pētījumu par aizklāto balsošanu dalībvalstu parlamentos. Tajā izteiktās tēzes par aizklātās balsošanas plusiem un mīnusiem liecina, ka Latvijas apstākļos, kad sabiedrības uzticēšanās parlamentam ir tik zema, vairāk būtu jātiecas izmantot atklātu balsošanu.

Ievērojamais tiesībzinātnieks Kārlis Dišlers 1927.gadā ir teicis, ka aizklāta balsošana nekādā gadījumā nav uzskatāma par deputāta privātu lietu. Es citēju: „Deputāta darbība parlamentā ir vispārības lieta. Tā ir publiska kalpība. Aizklāta balsošana Saeimā vēlētājam un visai sabiedrībai atņem katru kontroles iespēju. Aizklāta balsošana gluži labi var noderēt par apsegu slepenām norunām un kompromisiem. Tā var veicināt politisko andeli un korupciju. Aizklātas balsošanas apstākļos neviens par balsojumu nav politiski atbildīgs. Slepenības apstākļos mēs nevaram runāt, ka deputāts spēj pieņemt valstiski svarīgus lēmumus sabiedrības interesēs.” Citāta beigas.

No „Saskaņas Centra” puses publiskā paziņojumā „Vienotībai” tiek pārmests, ka mēs ar šo likumprojektu sekojot Staļina antidemokrātiskiem principiem. (Starpsauciens no zāles.)

 

Lūdzu jūs man atļaut runāt vēl vienu minūti, godātie kolēģi!

Es gan aicinu Agešina kungu, kas ir parakstījis šo ziņojumu, palasīt krievu vēsturnieka Jurija Žukova grāmatu, kuras nosaukumu es teikšu krievu valodā, proti, tātad „Иной Сталин. Политические реформы в СССР. 1933–1937 год”.   (No zāles: „Tulkot!”) „Cits Staļins. Politiskās reformas PSRS. 1933.-1937.gads”. Grāmatas 15.nodaļā (to mēs varam izlasīt internetā), atsaucoties uz Krievijas Valsts arhīva materiāliem, Žukovs norāda, ka aizklātu balsošanu PSRS ieviesa tieši Staļins. Proti, 1937.gada 20.martā Staļins deva norādījumu partorgus un delegātus Komunistiskās partijas konferencēm izvirzīt aizklātā balsošanā. Man nepietiek zināšanu, lai vērtētu, kāpēc tas tika darīts. Tas būtu jājautā vēsturniekiem vai arī pieredzējušiem kompartijas un komjauniešu... nomenklatūrai, kuru... kurus mēs arī šeit, Saeimā, varētu atrast.

Tālāk. Par sirdsapziņu. Atklātības pretinieki uzsver, ka aizklāta balsošana esot sirdsapziņas balsošana. Es īpaši vēršos pēc atbalsta šim likumprojektam pie jaunievēlētajiem deputātiem. Uz jums vēlētāji lika tik lielas cerības! Un, piedodiet, man nav ilūziju par kolēģiem, kas drīzāk šeit ir pārdevuši savu sirdsapziņu un gadu gadiem attiecībā uz valsts amatpersonām shēmo, spēlē tumšo zolīti un dala amatpersonu kvotas.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „pret” pieteicies deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Cienījamā Čepānes kundze! Es tiešām teikšu, ka šī norma ir 1000 gadu veca, un man šķiet, ka, ja nebūtu radušies šie jautājumi sakarā ar, man liekas, diviem tiesnešiem, tad acīmredzot arī šis jautājums neizvirzītos. Bet nu tas kārtējo reizi ir parādījies darba kārtībā, un, protams, mēs jautājam: kāpēc?

Bet nu par argumentiem. Protams, pirmais arguments ir tas, ka atsevišķu gadījumu dēļ mums nebūtu nepieciešamības izslēgt vai sagrozīt normu, kas bieži vien ir ārkārtīgi vajadzīga un nepieciešama.

Pirmais. Lai kāds noliedz, ka tad, ja mēs zinām, kā mūsu kolēģi vai kāds par kādu personiski ir balsojis... ka tas neiespaido! Tajā gadījumā, ja es zinu, ka jūs mani esat atbalstījuši, es tomēr uz jums skatos daudz laipnāk, bet gadījumos, kad es zinu, ka jūs neesat mani atbalstījuši, tas, protams, ne jau nu daudz, bet tomēr var iespaidot. Un šajā gadījumā iedomāsimies... Ne jau velti šī norma ir spēkā arī pilsētu mēru vēlēšanās, lai mērs tomēr nezinātu, jo tas var apgrūtināt darbu četros turpmākajos gados. Nerunājot nemaz par tiesnešiem, kuri bieži vien izšķir veselus cilvēku dzīves likteņus.

Otrā lieta, kas atkal liek padomāt par jautājumu - kāpēc. Es vienkārši esmu acīmredzot mazlietiņ... nu, neesmu tik čakls, lai tagad pārskatītu pēdējo astoņu gadu stenogrammas... Tajos gadījumos, kad tika nobalsots nevis tā, kā, teiksim, tolaik gribēja labā opozīcija, bet tika nobalsots atbilstoši koalīcijas lēmumiem, tad tika runāts par to, ka deputāti tiek piespiesti, par to, ka ir frakcijas disciplīna, par to, ka galvenie šie „lielie cilvēki” kontrolē, novēro un ka deputātam nav tiesību... nav iespēju paust savu viedokli.

Kas attiecas uz Eiropu, tad, protams, Čepānes kundzei ir taisnība, ka blakussēdošo mēs varam redzēt... mēs varam kaut kādā ziņā paskatīties, kā balso blakus. Bet, kā zināms, Eiropā pat iekārta ir nedaudz izveidota tā, lai blakussēdošais nevarētu redzēt, kuru no šīm trim pogām nospiež deputāts. Tāpēc nevajadzētu aiztikt tās normas, kuras tajā vai citā brīdī var izraisīt pilnīgi pretēju efektu, kas var novest pie kaut kā...

Vēl atgriezīšos pie jautājumiem - kāpēc. Kāpēc tas tieši šodien parādījās? Vai tas ir tāpēc, ka par tiesībsargu būs jābalso pēc nedēļas - šoreiz varbūt nevēlamu - vai kā? Vai tas parādījies atkal tāpēc, ka kaut kādas diskusijas ir priekšā? Vai varbūt tas parādījās tāpēc, ka vienkārši „Latvenergo” tarifus paceļ? Tagad diskutēsim par tiesnešiem, diskutēsim par... es nezinu, par Kārtības ruļļa izmaiņām, lai tikai nebūtu jāskatās ekonomikas jautājumiem tieši acīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 51, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Edgara Zalāna, Ritas Strodes, Imanta Jāņa Bekeša, Aināra Šlesera un Jāņa Urbanoviča iesniegtais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””. Tātad šo likumprojektu Saeimas Prezidijs ierosina nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Edgars Zalāns.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Vakar publiskajā telpā arī mūsu Saeimas frakcijām bija iespējas dzirdēt ļoti daudzus viedokļus par to, kādi ir pamatojumi elektroenerģijas tarifu pieaugumam. Mēs dzirdējām gan Sabiedrisko pakalpojumu regulatora, gan Ekonomikas ministrijas, gan arī paša „Latvenergo” viedokļus.

Gan tā diskusija, ko bija mūsu frakcija organizējusi, gan arī tā, ko Latvijas iedzīvotāji redzēja vakar televīzijā, pilnīgi skaidri parādīja pozīciju, ka daudzu un dažādu iemeslu dēļ elektroenerģijas tarifu pieaugums mājsaimniecībām ir neizbēgams. Tātad paaugstinājumam ir jābūt, un katrs to skaidroja īsāk vai garāk, līdz beigās īsti nevarēja saprast... Atkal kaut kā mēģināja novest diskusiju pie tā, ka regulators ir vainīgs, taču mēs, protams, tā neuzskatām. Mēs gribam uzsvērt to, ka pēc būtības ar šo elektroenerģijas tarifa palielinājumu šajā gadā tiek iekasēti divi jauni nodokļi, kuri nāk klāt katram iedzīvotājam, kurš maksā par elektrību. Viens nodoklis ir pilnīgi tiešs, tā ir tā norma, ko atcēla... to rada tā norma par samazinātā PVN atcelšanu. Tātad sākotnēji no 10 uz 12 procentiem pacēla samazināto normu. Pēc tam to vispār atcēla attiecībā uz elektroenerģiju. Un pat tad, ja tarifs nepieaugtu, katram iedzīvotājam būtu jāmaksā par 12 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Ja mēs skatāmies uz to virtuālo sadaļu, tad pilnīgi skaidrs, ka tie izvērstie skaidrojumi, kas vakar bija par to, kāpēc 40 miljoni ir no „Latvenergo” peļņas jāieskaita valsts budžetā, tomēr nedeva pārliecību, ka tas ir pareizi. Mūsu diskusijā arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs teica, ka saprātīga norma, tā peļņa, kas būtu jāieskaita valsts budžetā, būtu 50, 60 procenti. Ja mēs skatāmies to ilgtermiņā.

Tad, kad mēs diskutējām par to, ka tomēr divu nedēļu laikā dažādām frakcijām Saeimā ir nodoti vairāk nekā 19 tūkstoši divu reģionu iedzīvotāju parakstu pret šādu tarifa celšanas politiku, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs aicināja vērsties pie labklājības ministres, kurai būtu jārisina jautājums par visu to, kuri nevar samaksāt, kaut kāda veida atbalstu. Protams, mēs esam gatavi runāt arī ar labklājības ministri, bet jāsaprot, ka labklājības ministre darbojas tikai ar tiem līdzekļiem, kuri tiek iekasēti nodokļu veidā valsts budžetā.

Un tāpēc mēs šodien esam nākuši klajā ar mūsu priekšlikumu - atgriezties pie samazinātās likmes un neiekasēt... neiekasēt divus nodokļus papildus, kā es to skaidroju. Mēs redzam, ka peļņa jau ir ierēķināta budžetā, to mēs nevaram šobrīd mainīt. Taču mēs aicinām atgriezties pie samazinātās likmes. Jā, tas nedotu 12 procentu ietaupījumu, jo tā likme jau ir paaugstināta no sākotnējiem 10 uz 12... ja mēs ejam atpakaļ - no 22 uz 12 procentiem... Un, ja jūs atbalstāt šo mūsu piedāvājumu, tad Latvijas iedzīvotāji... katrs Latvijas iedzīvotājs par elektrību tomēr maksās mazāk par 10 procentiem pēc šā jaunā tarifa.

Manuprāt, tā norma ir saprātīga. Labi, tā var nebūt ilgtermiņā, tā var būt uz vienu gadu. Mēs zinām, kāda ir sociālā situācija pilsētās, laukos un citās vietās. Tā ka es aicinu par šo normu sākt diskutēt un atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu sagatavoto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 49, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas zemesgrāmatu nodaļās”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Labrīt, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze un godātie kolēģi! Tātad strādāsim ar lēmuma projektu Nr.83/Lm10.

Es ļoti īsi, tā kā arī divi nākamie lēmumu projekti ir saistīti ar šo, izstāstīšu šo lēmumu projektu būtību. Ar šiem lēmumu projektiem tiek pārdalītas sešas šobrīd vakantās zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vietas - attiecīgi tātad apgabaltiesām un rajonu, pilsētu tiesām. Līdz ar to mēs uzskatām, ka šobrīd, ņemot vērā, ka zemesgrāmatu nodaļās darba apjoms ir nedaudz mazinājies, būtu lietderīgi šīs amata vakances izmantot vispārējās jurisdikcijas tiesās, lai kaut nedaudz mazinātu tiesu noslogotību.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu tātad atbalstīt gan šo pirmo lēmuma projektu, gan arī turpmākos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas zemesgrāmatu nodaļās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās”.

Tātad Juridiskās komisijas vārdā deputāts Gaidis Bērziņš lūdza atbalstīt šo lēmuma projektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas apgabaltiesās”.

Arī par šo lēmuma projektu ziņoja Gaidis Bērziņš. Lūdzu Juridiskās komisijas vārdā to atbalstīt. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas apgabaltiesās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Vitas Pilsumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi Latvijas Bankas iesniegumu ar lūgumu apstiprināt par Latvijas Bankas padomes locekli Vitu Pilsumu.

Komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu. Komisija rūpīgi izvērtēja visus iesniegtos dokumentus, uzklausīja Pilsumas kundzi un vienbalsīgi atbalstīja šo lēmuma projektu. Es lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu „Par Vitas Pilsumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis jautājums tika izdebatēts, ir uzklausītas abas kandidātes, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopīgais lēmums, protams, bija atbalstīt šīs profesionālās kandidatūras.

Līdz ar to es varu apstiprināt, ka es balsošu „par”. Bet es gribu arī atgādināt un aicināt tomēr apdomāt, kāpēc šajos krīzes laikos netiek ievērota zināma konsekvence visā valsts pārvaldē. Jau iepriekšējās Saeimas laikā, pagājušā gada maija mēnesī, kad tika stiprināti kārtējie Latvijas Bankas padomes locekļi, toreiz trīs opozīcijas partiju Saeimas frakciju vadītāji bija lūguši nevirzīt papildu locekļus uz vakancēm, aicinot grozīt likumu un samazināt padomes locekļu skaitu. Jo Latvija ir maza valsts, Latvijas Banka pēc tam, kad ir pievienojusies... ir piesaistījusi latu eiro, faktiski nav uzskatāma par emisijas banku, bet darbojas vairs tikai kā tāda valūtas valde. Katrā ziņā funkciju daudzums, kas tai ir jādara, salīdzinot ar klasisku Eiropas Savienības emisijas banku, ir krietni mazāks. Un, ja mēs paskatāmies statistiku - es gan nezinu, kādi ir tagad apkopotie dati par 2010.gadu, jo 2010.gads ir tikko beidzies -, tad redzam, ka 2009.gadā Latvijas Banka bija pati dārgākā banka Baltijas telpā. Dārgāka nekā Lietuvas un Igaunijas banka.

Es visādā ziņā cienu Latvijas Bankas prezidenta izvēlētos kandidātus kā profesionāļus un visnotaļ esmu pārliecināts, ka viņi būs atbildīgi padomes locekļi, bet, ja mēs visās jomās ejam uz samazinājumu, ja Latvijas valdība izmisīgi meklē visa veida līdzekļus, kā samazināt valsts budžeta tēriņus (No zāles dep. I.Čepāne: „Tas nav budžets!”) un kā ierādīt pārējiem - gan valsts uzņēmumiem, gan citām iestādēm -, ka arī tiem ir jāseko šim piemēram, ka arī tiem ir jādomā, kā kļūt ekonomiskākiem, tad būtu bijis tikai pareizi, ja mēs būtu šobrīd pauzējuši - būtu sakārtojuši likumu atbilstoši ekonomikas un labas pārvaldības principiem šādā krīzes situācijā un varbūt palikuši pie tāda locekļu skaita, ar kādu šobrīd strādā Latvijas Banka.

Es dzirdēju starpsaucienu par to, ka tā nav valdība un ka tas nav budžets... Protams, Čepānes kundze, par to nav nekādu šaubu! Bet, redziet, Latvijas Bankas katrs iztērētais lats tik un tā parādās tiešā vai netiešā veidā Latvijas kredītlikmēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Vitas Pilsumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Zojas Razmusas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sagatavoja lēmuma projektu „Par Zojas Razmusas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”, izvērtēja šo lēmuma projektu, uzklausīja Razmusas kundzi un arī atbalstīja šo kandidatūru. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo kandidatūru.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Zojas Razmusas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Unas Melamedas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Unu Melamedu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Komisija ir iepazinusies ar attiecīgajiem dokumentiem, uzklausījusi Unu Melamedu un aizklātā balsojumā nolēmusi virzīt minēto lēmuma projektu apstiprināšanai Saeimā, atbalstot Unas Melamedas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Unas Melamedas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Antras Tiltiņas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Antru Tiltiņu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Antru Tiltiņu, iepazinusies ar visiem dokumentiem, aizklātā balsojumā nolēmusi atbalstīt minēto lēmuma projektu un virzīt lēmuma projektu „Par Antras Tiltiņas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” apstiprināšanai Saeimā.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Dombravam!

J.Dombrava (VL-TB/LNNK frakcija).

Šodien sēdes sākumā Ilma Čepāne izteicās, ka nevajadzētu balsot citu vietā. Vienā no... Vairākos balsojumos Dzintara Zaķa vietā balsoja blakussēdētāja, tikko Jāņa Reira vietā balsoja cita persona. Nu, tad varbūt kaut kādu konsekvenci ievērojiet. (Aplausi. No zāles: „Kauns! Kauns!”)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Antras Tiltiņas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Zālē troksnis.)

 

Varbūt tomēr varētu ievērot klusumu? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Mēs esam sašutuši!”) Vai ir nepieciešams pārtraukums, lai savu sašutumu varētu izpaust? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Varētu!”; „Lūdzu, Solvita, taisīsim pusstundu pārtraukumu!”) Ja ir nepieciešams pārtraukums, tad attiecīgi var vērsties Prezidijā ar iesniegumu un parlaments lems par to. Tā kā šāda iesnieguma nav, tad es tomēr aicinu ievērot kārtību un pāriet pie darba kārtības nākamās sadaļas „Likumprojektu izskatīšana”.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā”. Saņemti pieci priekšlikumi trešajam lasījumam.

Tātad 1. - redakcionāls ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 2. - ekonomikas ministra Arta Kampara redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 3. - ekonomikas ministra Arta Kampara priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, arī redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 5.priekšlikums nosaka, ka drošības rezervju pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar šā likuma minētajām normām atklātā konkursa rezultātiem komersanti sāk nodrošināt līdz 2011.gada 1.jūlijam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. Paldies.

Lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gundars Daudze.

G.Daudze (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.469 - likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”.

Uz otro lasījumu Juridiskā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Daudze. Juridiskā komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz 22.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22. februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tagad strādāsim ar dokumentu Nr.207/Lp10 - likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, pirmais lasījums.

Šos likumprojekta grozījumus ir iesniegusi Zemkopības ministrija, kas attiecīgi ir motivēti ar Satversmes tiesas un Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem. Šis likumprojekts precizē deleģējumu Ministru kabinetam noteikt lauksaimniecības valsts atbalsta pasākumus, to apmēru un piešķiršanas kritērijus, kā arī tas paredz Ministru kabinetam tiesības noteikt kārtību, kā publicējama informācija par valsts atbalsta saņēmējiem.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi iesniegto likumprojektu un nolēmusi atbalstīt šā likumprojekta nepieciešamību.

Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Ašeradens. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.40/Lp10 - likumprojektu „Grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojekta otrajam lasījumam ir saņēmusi 13 priekšlikumus. Tie visi ir no Saeimas Juridiskā biroja.

Šie grozījumi ir saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 6.maija direktīvu, ar kuru tika grozītas divas iepriekš pieņemtās direktīvas. Un atbilstošajām normām Latvijā ir jāstājas spēkā ar 2011.gada 1.jūliju.

Un tagad es pāreju pie priekšlikumiem.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Un 13. - Juridiskā biroja priekšlikums par likuma spēkā stāšanos ar 2011.gada 1.jūliju. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Vucāns. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam - 2011.gada 15.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Reklāmas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Reklāmas likumā”.

Kopumā ir iesniegti pieci priekšlikumi, un visi pieci komisijā ir atbalstīti.

1. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums, kur ir tehnisks labojums. Tas ir atbalstīts.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 2. - ministra Vējoņa priekšlikums, kur ietverts deleģējums Ministru kabinetam. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 3. - ministra Vējoņa priekšlikums, kurš ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 4. - ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Un 5. - komisijas priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Reklāmas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz šā gada 3.martam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Likumprojekts „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”. Nav iesniegts neviens priekšlikums. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kas tie par pakalpojumiem? Kurš zina, kas tie ir par pakalpojumiem?”)

 

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2011.gada 24.februāris. Pirmajā lasījumā tika izskaidrots arī šā likumprojekta mērķis un būtība.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Urbanoviča kungs, es jums aizrādu par to, ka jūs šobrīd uzdodat jautājumus no vietas un traucējat sēdes norisi. Turklāt starp lasījumiem tiek runāts tikai par iesniegtajiem priekšlikumiem, nevis par likumprojekta būtību.

Turpināsim sēdi ar nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu Nr.477 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, kura reģistrācijas numurs ir 16/Lp10.

Tātad šis likumprojekts ir sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā. Šis ir viens no tiem likumprojektiem, par kuriem mēs lēmām, ka tie ir turpināmi izskatīt šajā Saeimā, jo iepriekšējā Saeimā šā likumprojekta izskatīšana netika pabeigta.

Un, lai arī šis ir otrais lasījums, es gribu atgādināt kolēģiem, ka šis ir ļoti būtisks likumprojekts, it sevišķi apstākļos, kad arī šobrīd atkal publiski izskan jautājumi par tiesnešu un tiesu sistēmas amatpersonu algām, attiecībā uz kurām mēs pagājušajā gadā, izpildot Satversmes tiesas lēmumu, grozījām šos nosacījumus.

Savukārt otra likumprojekta puse attiecas uz to, lai par šo ļoti augsto atalgojumu sabiedrība būtu pārliecināta arī par tiesnešu kvalifikāciju un par to, ka tiesnešu kvalifikācija tiek pārbaudīta visā viņu karjeras garumā un ka vienīgais kritērijs nav tikai nostrādātie gadi, bet arī atbilstoša zināšanu pārbaude. Tātad pie tā ir strādājusi jau iepriekšējā Saeima, un arī šis likumprojekts paredzēs šo kārtību, kādā veidā tiesnešiem regulāri tiks kontrolēta viņu kvalifikācija.

Turklāt šajā likumprojektā ir veiktas arī vairākas citas precizējošas lietas, par kurām es jūs informēšu, skatot katru atsevišķo priekšlikumu.

Tātad uz otro lasījumu ir saņemti 20 priekšlikumi.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tīri redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 2. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums, kurš nosaka, ka apgabaltiesās var būt arī atbrīvotie vietnieki, ja šajās apgabaltiesās ir vairāk par 50 tiesnešiem. Tātad nevis mazajās tiesās nosacīti tiek vairoti priekšnieki, bet tas tā ir tiesās, kurās tiešām ir liels darba apjoms; piemēram, Rīgas apgabaltiesā var būt vietnieki.

Tātad komisija, izskatot šo priekšlikumu, to atbalstīja un iekļāva savā 3.priekšlikumā, kuru pati atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš savukārt precizē izglītības prasības tiesneša amata kandidātiem rajonu, pilsētu tiesu tiesneša amata kandidātiem, nosakot, ka šī augstākā izglītība, kura ir bijusi iegūta... ka ir bijusi iegūta profesionāla jurista kvalifikācija... Savukārt praksē ir bijuši gadījumi, ka ir pazudis tieši šis termins par jurista kvalifikāciju. Tātad šis priekšlikums komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts un arī precizē šīs izglītības prasības.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš līdzīgā veidā, tāpat kā iepriekšējie priekšlikumi, precizē izglītības un kvalifikācijas prasības apgabaltiesas tiesneša amata kandidātiem un nosaka arī to, ka apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlase notiek atklātā pretendentu konkursā un ka šo nolikumu apstiprina nevis izpildvara, nevis likumdevējs, bet to apstiprina pašu tiesnešu augstākā institūcija - Tieslietu padome. Tātad komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš savukārt tādā pašā veidā izvērtē Augstākās tiesas tiesnešu amata kandidātus. Jāsaka gan, ka Augstākā tiesa iebilda pret to, ka arī Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāti tiks izraudzīti atklātā konkursā, līdzīgi kā tas ir iepriekšējā pantā attiecībā uz apgabaltiesas tiesneša amata kandidātiem, bet katrā ziņā uz otro lasījumu precizētā redakcija ir saskaņota ar tiesnešiem, un droši vien pirms trešā lasījuma šīs debates par Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu izraudzīšanu vēl turpināsies. Tātad 7.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz, ka tāpat kā Saeimas deputātiem arī tiesnešiem ir iespēja izvēlēties, vai nu dot svinīgo zvērestu vai dot svinīgo solījumu. Tātad tīri redakcionāli precizē un dod arī tiesnešiem šādas izvēles iespējas. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 9. - Juridiskā biroja priekšlikums - attiecas uz zvērestu un solījumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Analoģisks. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 11. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir par šo pašu tēmu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 12. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir par zvēresta un solījuma došanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Arī 13. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir par zvērestu un solījumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka šo kārtību un dokumentu paraugus, lai veiktu tiesnešu kvalifikācijas pārbaudi. To nosaka Tieslietu padome. Priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē to, ka Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā netiks saglabāta tā sauktā kvotu sistēma. Tātad tiesnešiem, kurus Tienešu kvalifikācijas kolēģija ievēlē savā kopsapulcē tiesnešu ikgadējā konferencē... Tātad ir iespēja tiešām izvirzīt no visām tiesām šos kandidātus un pašiem iekšēji raudzīties, lai tie būtu tiesneši ar visaugstāko kvalifikāciju, kuri gūst vislielāko atbalstu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu... ka tiesnešus vērtē ne tikai pēc kaut kādiem eksāmeniem vai kaut kādiem pārbaudes darbiem... Tātad, vērtējot tiesneša kvalifikāciju, atzinīgi tiek vērtēts arī tas, ja tiesnesim ir doktora... laikā, kamēr viņš ir tiesnesis, viņš iegūst doktora grādu vai nodarbojas ar pedagoģisko un zinātnisko darbību. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš arī ir vienkārši precizējošs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt iepriekšējā lasījumā atbalstīto pantu. Tātad ir runa par atteikšanos no tiesnešu kvalifikācijas klasēm, bet tas nenozīmē, ka ir mainīta sākotnējā likumprojekta būtība... ka tiesnešu kvalifikācijas klases tiks saglabātas. Tiesnešu kvalifikācijas klases tiek saglabātas tikai pagaidām, pārejas periodā, jo, kā jau es minēju, galvenais ir nevis šīs klases, bet tas, lai cilvēkam būtu pārliecība, ka viņš kvalitatīvu tiesneša pakalpojumu var saņemt neatkarīgi no tā, kāda tiesnesim ir kvalifikācijas klase.

Tātad pagaidām pants tiek izslēgts, bet katrā ziņā atteikšanās no tiesnešu kvalifikācijas klasēm... šis lēmums ir galīgs. Tātad komisija šobrīd priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka tiek izslēgta no likumprojekta iespēja saņemt apmaksātu papildu atvaļinājumu, jo, grozot tiesnešu atalgojuma sistēmu, iekļaujot viņus vienotajā atalgojuma sistēmā, šis jautājums tiek regulēts citā likumā. Juridiskā komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Un 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem, kuri precizē laikus, kad minētās likuma normas varētu stāties spēkā. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Strādāsim likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.

Īsi par šā likumprojekta mērķi un būtību. Likumprojektā ir precizētas definīcijas atsevišķiem transportlīdzekļu veidiem, un likumprojekts ir papildināts ar jaunām transportlīdzekļu kategorijām, tādām kā, piemēram, AM, kas ir mopēdi, un A2, kas ir jauna motociklu klasifikācija.

Tāpat likumprojektā ir iestrādāts arī pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus par prasībām transportlīdzekļa vadītāja eksaminācijas inspektoriem. Likumprojektā tiek precizēts arī vecums, no kāda persona var iegūt vadītāja tiesības.

Tāpat likumprojekta 4.pantā ir iestrādāts princips, kas paredz aizliegumu Eiropas Savienības dalībvalstij izsniegt vadītāja apliecību, ja ir pieejama informācija, ka citā Eiropas Savienības dalībvalstī personai ir atņemtas vadīšanas tiesības un ir piemērots vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. Līdz ar to ir novērsta situācija, ka, piemēram, Latvijā tiek atņemtas autovadītāja tiesības, bet tās ir iespējams nokārtot kur citur un braukt ar tām šeit.

Un pēdējais. Likumprojekta 5.pantā ir atruna par direktīvā noteiktā pieļaujamā vecuma ierobežojumiem transportlīdzekļu vadīšanai. Minētā norma nosaka, ka Latvijā tiek atzītas vadīšanas tiesības tikai tad, ja persona, kas vada transportlīdzekli, ir sasniegusi Ceļu satiksmes likuma 24.pantā noteikto vecumu.

Tātad kopumā likumprojekts ir izstrādāts, lai pārņemtu tiesību normas no direktīvas 2006/126/EK.

Komisija turklāt lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Vai Cilinska kungs vēlas debatēt par steidzamību? (No zāles dep. E.Cilinskis: „Jā!”) Tātad ir iespējams debatēt arī par steidzamību.

Lūdzu! Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojekts liekas ļoti tehnisks un ir iesniegts, lai pamatā pārņemtu direktīvu. Tātad kas tā ir par direktīvu?

Šeit ir norādīts, ka tā ir 2006.gada direktīva, kura, kā rakstīts anotācijā, jāpārņem Latvijas normatīvajos aktos līdz 2011.gada 19.janvārim. Tātad šeit pirmām kārtām ir jautājums: ja reiz šī direktīva jau 2006.gadā ir bijusi publicēta, tad kāpēc tā tikai tagad ir nonākusi līdz Saeimai? Faktiski tas ir tehnisks dokuments, tur nekā tāda šausmīga nav, kas būtu bijis ilgstoši jāpēta. Kurš faktiski ir par to atbildīgs, ka direktīva šobrīd... ka tā nav pārņemta savlaicīgi un dokuments tagad ir jāpieņem Saeimai ļoti sasteigti un ātrā tempā?

Protams, varētu jau dokumentu pārņemt arī ātrā tempā, ja pa šiem sešiem gadiem būtu izstrādāts kaut kas ļoti kvalitatīvs. Bet tagad, ja mēs paskatāmies... Es pieminēšu tikai vienu normu, kas šeit ir lasāma, proti, ka transportlīdzekļa vadīšanas tiesības var iegūt persona, kura, kā rakstīts jaunajā likumā, pastāvīgi, tas ir, vismaz 185 dienas katrā kalendārajā gadā personīgu vai darba saistību dēļ, vai, ja personai nav darba saistību, tad personisko saistību dēļ dzīvo Latvijā. Es nerunāšu par to, ka šis kalambūrs jau... Tur divreiz atkārtojas vārdi, ka var... „Personīgās saistības”, šķiet, ir termins, kas Civillikumā nosaka kaut ko citu.

Bet tagad paskatīsimies, kādā veidā un kas reģistrēs tās 185 dienas, kuras kāds kaut kur ir nodzīvojis. Vai šāds mehānisms eksistē un vai vispār var eksistēt?

Vēl viens teikums. Tur tālāk ir vēl viens kalambūrs: „Šis pēdējais nosacījums nav jāievēro, ja persona dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, lai veiktu uzdevumu kādu konkrētu laiku.” Tātad padomāsim: persona... Kas tās būs par personām, kas veiks citā Eiropas Savienības valstī uzdevumu kādu konkrētu laiku?

Tātad - kas šeit ir? Šeit ir vienkārši elementāri paņemts slikts direktīvas tulkojums, uz ko arī anotācija norāda. Latviešu tulkojums ir slikts, šis tulkojums ir pārlikts kā likuma norma bez kaut kādas iedziļināšanās, bez pārdomāšanas, bez terminu saskaņošanas.

Es domāju, ka likumu pieņemt vajag, un gan jau tad Saeima to sakārtos, bet es gribu aicināt nevirzīt to kā steidzamu. Nekas ļauns nenotiks, ja tas tiks izskatīts trijos lasījumos un pieņemts divas nedēļas vēlāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tā kā bija komisijas aicinājums tomēr atzīt likumprojektu par steidzamu, lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 13, atturas - 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

E.Smiltēns. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim... Nē, vairs nevēlas debatēt. Cilinska kungs tomēr atsakās debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

E.Smiltēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam būs 2011.gada 22.februāris. Un Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojekts tiks skatīts šā gada 3.martā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.februāris, izskatīšana - 3.marta sēdē.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 17.00 notiks jautājumu un atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. No iepriekšējās reizes mums ir palicis jautājums „Par 2005.gada 12.maijā Saeimā pieņemto deklarāciju „Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu””. Jautājums bija adresēts Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Ministru prezidents atbilžu sniegšanu ir uzdevis finanšu ministram Vilkam, kurš šodien pulksten 17.00 sniegs papildu atbildes.

Pagājušajā nedēļā bija arī deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” akciju iegādi”. Uz jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus apmierina.

Ir saņemti divi jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Cilinskis, Parādnieks, Rasnačs, Dombrava, Laizāne un Bērziņš ir uzdevuši jautājumu ekonomikas ministram Artim Kamparam par akciju sabiedrības „Latvenergo” jaunajiem tarifu plāniem. Jautājums tiks nodots ministram.

Ir arī saņemts deputātu Urbanoviča, Dolgopolova, Orlova, Zemļinska, Klementjeva un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim par likumprojektu sagatavošanu. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Un vēl. Vairāki deputāti ir lūguši vārdu, lai sniegtu paziņojumus.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisija pulksten 10.20 pulcējas 106.auditorijā, bet pulksten 11.00 Sociālo un darba lietu komisija - Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (PLL frakcija).

Cienījamie deputāti! Attīstības plānošanas apakškomisija pulcējas pēc piecām minūtēm. Precizēsim tekstu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas! Tūlīt sēde, īsa sēde. Un Baltijas lietu apakškomisija pulcējas pulksten 10.20 Ārlietu komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Es atgādinu, ka pulksten 10.30 mums ir komisijas sēde. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies desmit deputāti: Ingrīda Circene, Raivis Dzintars, Aleksejs Holostovs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Andrejs Klementjevs, Māris Kučinskis... Māris Kučinskis ir... Visvaldis Lācis, Sergejs Mirskis, Jānis Vucāns... Ir... Un Didzis Zemmers... Nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to 17.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
10.Saeimas ziemas sesijas 8.sēde
2011. gada 17.februārī

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 231/Lp10) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 476, 476A)
   
Priekšlikumi - dep. I.Čepāne (par)
  - dep. M.Kučinskis (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr. 237/Lp10) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 500)
   
Priekšlikums - dep. E.Zalāns (par)
   
Lēmuma projekts „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas zemesgrāmatu nodaļās” (Nr. 83/Lm10)
(Dok. Nr. 458)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Lēmuma projekts „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās” (Nr. 84/Lm10)
(Dok. Nr. 459)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Lēmuma projekts „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas apgabaltiesās” (Nr. 85/Lm10)
(Dok. Nr. 460)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Lēmuma projekts „Par Vitas Pilsumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli” (Nr. 86/Lm10)
(Dok. Nr. 461)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. A.Šķēle
   
Lēmuma projekts „Par Zojas Razmusas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli” (Nr. 87/Lm10)
(Dok. Nr. 462)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Lēmuma projekts „Par Unas Melamedas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr. 88/Lm10)
(Dok. Nr. 467)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Lēmuma projekts „Par Antras Tiltiņas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr. 89/Lm10)
(Dok. Nr. 468)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Par procedūru - dep. J.Dombrava
   
Likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 21/Lp10) (3. lasījums)
(Dok. Nr. 478)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 178/Lp10) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 469)
   
Ziņo - dep. G.Daudze
   
Likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 207/Lp10) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 412, 470)
   
Ziņo - dep. A.Ašeradens
   
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā” (Nr. 40/Lp10) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 471)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījums Reklāmas likumā” (Nr. 193/Lp10) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 472)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” (Nr. 195/Lp10) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 473)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr. 16/Lp10) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 477)
   
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
   
Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 210/Lp10) (1. lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 421, 494)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Debates - dep. E.Cilinskis
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu E.Cilinska, I.Parādnieka, Dz.Rasnača, J.Dombravas, I.Laizānes un G.Bērziņa jautājumu ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par A/S „Latvenergo” jaunajiem tarifu plāniem” (Nr.  4/J10)
   
   
Informācija par deputātu J.Urbanoviča, S.Dolgopolova, V.Orlova, M.Zemļinska, I.Klementjeva, I.Zujeva, R.Rubika, V.Grigorjeva, J.Tutina un V.Nikonova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumprojektu sagatavošanu” (Nr.  5/J10)
   
Paziņojumi
  - dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
  - dep. M.Kučinskis
  - dep. J.Reirs
  - dep. I.Čepāne
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs

 




Atbildes sniegšana uz deputātu jautājumu
2011.gada 17.februārī
pulksten 17.00

Satura rādītājs

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labvakar! Tātad sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir viens deputātu jautājums.

Deputātu Dombravas, Dzintara, Rasnača, Laizānes, Parādnieka un Cilinska jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par 2005.gada 12.maijā Saeimā pieņemto deklarāciju „Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu””.

Tātad atbildes sniegšanu uz šo jautājumu Ministru prezidents ir pāradresējis ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un finanšu ministram Andrim Vilkam.

Ir saņemta rakstiska atbilde, kuru ir parakstījis Ministru prezidents Dombrovskis. Viņš ir arī informēts par to, ka jautājuma iesniedzējus neapmierina rakstiskā atbilde. Dombrovskis savukārt ir pilnvarojis finanšu ministru Andri Vilku sniegt papildus šīs mutiskās atbildes.

Tātad, ministra kungs, vai jūs vēlaties sniegt kādu papildu informāciju rakstiski jau sniegtajai atbildei?

Lūdzu, jums ir divas minūtes!

A.Vilks (finanšu ministrs).

Jā, paldies.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti!

Šodien esmu ieradies Saeimā, lai klātienē jums izskaidrotu situāciju saistībā ar 2005.gada 12.maijā Saeimā pieņemtās deklarācijas „Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu” izpildi.

Uzreiz vēlos atgādināt, ka Ministru kabinets ir izpildījis deklarācijā pausto pirmo uzdevumu un triju mēnešu laikā izveidojis speciālistu komisiju, kas noteiktu PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaitu un masu kapu vietas, apkopotu visu informāciju par represijām un masveida deportācijām, kā arī aprēķinātu zaudējumus, kurus šis režīms ir nodarījis Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Ar Ministru kabineta 2005.gada rīkojumu tika izveidota minētā komisija, un tajā pašā gadā komisija uzsāka darbu. Komisijas vadība tika uzticēta Valsts kancelejai. 2006.gadā no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” tai tika piešķirts nepieciešamais finansējums. Tāpat ir jāatgādina, ka turpmākajos gados – līdz 2009.gada budžeta grozījumiem – Ministru kabinets speciāli šim mērķim budžetā izveidoja programmu, paredzot finansējumu šīs komisijas darbībai.

Sākoties finanšu krīzei visā pasaulē, valdībai bija jādomā par dažādu nozaru prioritātēm, veicamajiem īstermiņa pasākumiem, kā arī turpmākās rīcības virzieniem vidējam termiņam.

Ministru kabinets strauji uzsāka darbu pie budžeta konsolidācijas pasākumiem un vienojās par 2009.gada valsts budžeta deficīta samazināšanu 500 miljonu latu apmērā. Diemžēl... Tostarp viens no izdevumu samazinājuma pasākumiem bija rīkojums par 2005.gadā izveidotās komisijas PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapavietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto materiālo zaudējumu aprēķināšanai darbības apturēšanu.

Lēmums par komisijas darbības apturēšanu tika pieņemts Ministru kabineta sēdē 2009.gadā, izdarot attiecīgus grozījumus likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”. Tāpēc komisijas darbs tika apturēts no 2009.gada 1.augusta.

Cienījamie deputāti! Jūs pilnībā esat informēti, ka ekonomiskās krīzes dēļ Latvija līdz šim ir veikusi 16 procentu lielu konsolidāciju no tās kopprodukta, samazinot izdevumus un pārskatot nodokļu politiku.

Vēlos jums joprojām atgādināt, ka Latvijai ir pietiekami liels deficīts, kam ikdienā tiek tērēts apmēram par 1,5 miljoniem vairāk, nekā valsts var nopelnīt, un arī šim gadam budžeta deficīts ir paredzēts 570 miljonu latu apmērā.

Ņemot vērā to, ka pašreizējā ekonomiskā situācija prasa papildus veikt valsts budžeta konsolidāciju par apmēram 50 miljoniem latu, kā arī valdības stingro apņemšanos ievērot fiskālo disciplīnu, lēmums par komisijas darbības apturēšanu pagaidām nav pārskatīts un finansējums tās darbības nodrošināšanai 2011.gadā nav paredzēts.

Vienlaikus jāatzīmē, ka komisija nav likvidēta, bet tās darbība uz laiku ir apturēta. Līdz ar to jautājums var tikt aktualizēts pēc ekonomiskās un fiskālās situācijas uzlabošanās valstī, izvērtējot valsts budžeta iespējas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs!

Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājumu iesniedzējiem ir iespēja uzdot papildjautājumus, un saskaņā ar Kārtības rulli pirmajam ir tiesības uzdot jautājumu pirmajam parakstītājam, ja nav bijusi citāda vienošanās. Es saprotu, ka Dombravas kungs vēlas uzdot papildjautājumu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dombravam!

Jā, lūdzu, jums ir viena minūte papildjautājuma uzdošanai.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies.

Mums bija trīs jautājumi. Starp tiem otrais bija jautājums saistībā ar 2012.gada valsts budžeta projektu: vai šajā budžeta projektā ir paredzēti līdzekļi komisijas darbības atjaunošanai, īstenojot valsts sistēmas reformu vai kā citādi rodot iespēju atjaunot šos budžeta līdzekļus?

Vēl es vēlētos uzzināt, vai 2012.gada valsts budžeta projektā ir paredzēti šie līdzekļi vai nav, jo Valda Dombrovska sagatavotajā atbildē par 2012.gada budžeta projektu šie izdevumi neparādās tieši saistībā ar komisijas darbu.

Sēdes vadītāja. Paldies par jautājumu.

Ministram tiek dots vārds atbildei. Jums ir divas minūtes laika. Lūdzu!

A.Vilks. Jā, iezīmējot 2012.gada budžetu, vēl tomēr nav pilnīgas, teiksim, skaidrības par Latvijas ekonomisko un fiskālo stāvokli attiecībā uz dažādiem izdevumiem, kas pēdējos gados ir tikuši vai nu apturēti, vai arī būtiski samazināti. Es tomēr rosinātu šajā gadījumā skatīties kontekstā ar situācijas attīstību attiecībā uz budžeta deficīta līmeni Latvijā, attiecībā arī uz mūsu, teiksim, ekonomikas atgūšanās tempu... Tātad kopumā skatīties, kāda ir Latvijas... kā Latvijas budžets izskatās, teiksim, attiecībā uz 2011.gadu, kāda ir tā izpilde gada vidū, kāda tā varētu būt, kā iezīmējas šis konsolidācijas apjoms, kāds Latvijai būtu jāveic nākamajā gadā saistībā arī ar mūsu budžeta vidēja termiņa plānošanu.

Es pieļauju, ka deputātiem būtu jāseko līdzi šai attīstībai arī saistībā uz Latvijas kredītreitinga potenciālajām izmaiņām. Un, kā jau es minēju, budžeta izskatīšana varētu sākties... priekšlikumus budžetam varētu sākt izskatīt, sākot ar gada otro pusi, tas ir, jau augustā, septembrī. Tad mums iezīmētos Latvijas pozīcija attiecībā uz budžeta deficīta līmeņiem, uz pieļaujamiem deficītiem un uz dažādiem citiem izdevumiem, kas nav bijuši līdz šim saistībā ar 2012.gadu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu.

Lūdzu, ieslēdziet vēlreiz mikrofonu deputātam Jānim Dombravam!

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

Starp uzdotajiem 2005.gada Saeimas deklarācijas uzdevumiem Ministru kabinetam ir saistošs arī 2.punkts, kurš paredz palīdzības sniegšanu pārceļotājiem, tāpat arī viņu ģimenes locekļiem, kas pārceļas uz savu vēsturisko vai etnisko dzimteni.

Vēlējos uzzināt: kāds šo pēdējo piecu gadu laikā ir bijis pārceļotāju skaits uz viņu etnisko dzimteni un kādi ir turpmākie plānotie darbi no Ministru kabineta puses, lai pildītu deklarācijas 2.punktu?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vārds ministram atbildei! Jums ir divas minūtes.

A.Vilks. Paldies par jautājumu.

Es uz šo jautājumu jums tiešām nevarēšu atbildēt. Tas ir jāuzdod, visticamāk, Ārlietu ministrijai vai Iekšlietu ministrijai, kurām ir dati par cilvēku izceļošanu, ieceļošanu valstī, un tādā veidā risināt... Un ir arī otrs ceļš – acīmredzot šo jautājumu varētu uzdot arī starpvaldību komisijai, kuras rīcībā arī būtu jābūt datiem par cilvēku pārvietošanos starp abām valstīm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas kārtības rullis noteic, ka pēc tam, kad ir saņemtas atbildes uz jautājumu iesniedzēju papildjautājumiem, ar iesniegto jautājumu saistītus papildjautājumus, bet ne vairāk kā trijus, var uzdot pārējie klātesošie deputāti.

Tā kā ir klāt arī deputāts Gaidis Bērziņš, man ir jautājums: vai jūs, Bērziņa kungs, vēlaties uzdot jautājumus, saistītus ar to...?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Ministru prezidents nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātiem ir darījis zināmu, ka „jautājumi, kas saistīti ar no Latvijas izvesto kultūrvēsturisko vērtību, tai skaitā arhīvu materiālu un Latvijas Republikas ārlietu resora dokumentu, atgūšanu, tiek izskatīti Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas Humanitāro jautājumu darba grupā, kā arī citos formātos. Minētais jautājums tika uzrunāts Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas 4.sēdē 2010.gada 4.jūnijā.” Kādi ir šo sarunu rezultāti?

Sēdes vadītāja. Vārds atbildei ministram Andrim Vilkam.

A.Vilks. Jā... Uz šo jautājumu es nevaru jums atbildēt, jo neesmu iesaistīts šajā starpvalstu komisijā. Manā rīcībā nav informācijas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputāts Gaidis Bērziņš vēlas uzdot vēl kādu papildjautājumu? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam otra papildjautājuma uzdošanai.

Bērziņa kungs, jums ir viena minūte otra papildjautājuma uzdošanai.

G.Bērziņš. ...subjektīvo viedokli. Kad ir tas brīdis...? Kādi būs tie priekšnoteikumi, kas varētu liecināt par to, ka šī situācija ir uzlabojusies un šāds priekšlikums attiecībā kaut vai uz šiem 50 tūkstošiem būtu izskatāms un apmierināms?

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Vārds ministram atbildes sniegšanai.

A.Vilks. Jā... Es domāju, ka tas ir jautājums attiecībā uz fiskālo situāciju valstī, budžeta deficīta konsolidācijas apjomiem, Latvijas ekonomikas pieauguma tempiem un arī kredītreitingu... Šie jautājumi... Visticamāk, ka būs redzama attīstība tuvāko trīs līdz sešu mēnešu laikā... Acīmredzot jautājums ir par to, ka var pavērties šie logi, runājot par nākamā gada budžetu, un tad jau arī varētu būt redzamas tādas diezgan precīzas aprises attiecībā uz to, vai Latvijas budžetam fiskālā konsolidācija ir nepieciešama līdzīgā apmērā, kā tas varbūt bija pirms gada, ņemot vērā šīs iepriekšējās makroekonomiskās prognozes un arī to, kādas ir Latvijas... kā pildās Latvijas budžets, kādi ir nodokļu ieņēmumi... Tātad – kāds ir mums deficīta līmenis, vai mēs šajā programmā varam iekļauties, vai mums ir problēmas. Un tad attiecīgi varēsim saprast, sākot ar nākamo gadu, kāda ir situācija... Es domāju, ka tuvākie mēneši dos pārliecinošu atbildi arī par nākamo gadu... par šo gadu un arī par nākamo gadu... Tad redzēsim, kas ir gaidāms saistībā ar budžetu un ekonomiku. Tā ka īss brīdis ir atlicis, lai izprastu situācijas attīstību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputāts Gaidis Bērziņš vēlas uzdot trešo papildjautājumu?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš. Vai jūsu atbilde nozīmē to, ka nepieciešamos līdzekļus mēs varam prasīt 2012.gadā, paredzot, ka šī būs prioritāte?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ministram atbildes sniegšanai.

A.Vilks. Es domāju, ka attiecībā uz 2012.gadu šis jautājums ir tāds, kas... ko deputātiem, protams, ir tiesības iesniegt, ņemot vērā arī to, ka šāda programma bija un komisija ir izveidota. Un, ja ir konkrētā fiskālā situācija tāda, kas ļauj šādas izdevumu pozīcijas īstenot, tad, manuprāt, tas ir izskatāms jautājums. Un, kā jau es minēju, tas ir kontekstā ar ekonomisko attīstību... Kā jau es minēju, šīs komisijas darbība ir līdz šim tikusi apturēta... finansējums apturēts dēļ dziļās krīzes, kāda mums bija. Bet attiecībā uz 2012.gadu jāteic, ka mums jāvērtē tiešām turpmāko mēnešu attīstība, un tas, kā izskatīsies tad Latvija kopskatā jau attiecībā uz 2012., 2013.gadu, būs atkarīgs no tīri fiskāliem rādītājiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to iespēja uzdot papildjautājumus ir izslēgta. Tātad ir uzskatāms, ka jautājums ir izskatīts.

Jautājumu un atbilžu sniegšanas sēdi pasludinu par slēgtu.

Paldies.

J.Vilks. Paldies.


SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2011.gada 18.februārī

Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par 2005.gada 12.maijā Saeimā pieņemto deklarāciju „Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu”” (Nr. 2/J10)
(Atbildes dok. Nr. 474)
   
Atbilde finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums dep. J.Dombrava
   
Atbilde finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums dep. J.Dombrava
   
Atbilde finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums dep. G.Bērziņš
   
Atbilde finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums dep. G.Bērziņš
   
Atbilde finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums dep. G.Bērziņš
   
Atbilde finanšu ministrs A.Vilks
   
Ministru prezidenta Valda Dombrovska atbilde uz deputātu jautājumu (Nr. 3/J10) „Par valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” akciju iegādi”
(Atbildes dok. Nr. 499). (Rakstiska atbilde)

Balsojumi

Datums: 17.02.2011 09:12:53 bal001
Par - 37, pret - 51, atturas - 3. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (231/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 17.02.2011 09:17:44 bal002
Par - 39, pret - 49, atturas - 3. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (237/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 17.02.2011 09:19:28 bal003
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas zemesgrāmatu nodaļās (83/Lm10)

Datums: 17.02.2011 09:19:57 bal004
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās (84/Lm10)

Datums: 17.02.2011 09:20:27 bal005
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas apgabaltiesās (85/Lm10)

Datums: 17.02.2011 09:25:04 bal006
Slēgtais balsojums
Par - 85, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Vitas Pilsumas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli (86/Lm10)

Datums: 17.02.2011 09:25:51 bal007
Slēgtais balsojums
Par - 85, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Zojas Razmusas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli (87/Lm10)

Datums: 17.02.2011 09:27:08 bal008
Slēgtais balsojums
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Unas Melamedas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (88/Lm10)

Datums: 17.02.2011 09:28:52 bal009
Slēgtais balsojums
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Antras Tiltiņas apstiprināšanu par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (89/Lm10)

Datums: 17.02.2011 09:31:26 bal010
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (21/Lp10), 3.lasījums

Datums: 17.02.2011 09:32:11 bal011
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā (178/Lp10), 2.lasījums

Datums: 17.02.2011 09:33:53 bal012
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (207/Lp10), 1.lasījums

Datums: 17.02.2011 09:36:35 bal013
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu nodrošinājuma likumā (40/Lp10), 2.lasījums

Datums: 17.02.2011 09:38:23 bal014
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Reklāmas likumā (193/Lp10), 2.lasījums

Datums: 17.02.2011 09:39:16 bal015
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā (195/Lp10), 2.lasījums

Datums: 17.02.2011 09:48:24 bal016
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (16/Lp10), 2.lasījums

Datums: 17.02.2011 09:54:20 bal017
Par - 55, pret - 13, atturas - 7. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (210/Lp10), 1.lasījums

Datums: 17.02.2011 09:54:58 bal018
Par - 79, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (210/Lp10), 1.lasījums




Frakciju viedokļi
2011.gada 17.februārī


Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde. Skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmais šodien runās partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!


E.Zalāns (PLL frakcija).

Labrīt, godātie klausītāji! Vakar publiskajā telpā bija pietiekami daudz diskusiju par tēmu, kāds būs elektroenerģijas tarifs. Vakar tarifu arī apstiprināja regulators. Mēs dzirdējām no „Latvenergo” puses diezgan ilgu argumentāciju, kādēļ šis tarifa pieaugums esot neizbēgams, dzirdējām arī nedaudz līdzīgu ekonomikas ministra pozīciju un, protams, regulatora pozīciju, kurš teica apmēram tā: nu, ja jau tāds ir aprēķināts, tad tāds ir arī jāpiemēro.

Bet mēs tomēr šodien Saeimā vēlējāmies vērst uzmanību uz divām lietām. Viena ir tāda: ja arī tarifs tāds ir, tad ir ļoti svarīgi, kur paliek uzņēmuma „Latvenergo” peļņa. Uzņēmuma peļņa 40 miljonu latu apmērā tika iekasēta valsts budžetā. Tas nozīmē, ka principā, mūsuprāt, ir atverama diskusija par to, ka, ja šāda peļņa netiktu plānota valsts budžetā, tad iespējams, ka tarifs varētu būt mazāks. Stingras un pārliecinošas atbildes, ka tā nav, mēs vakar nedzirdējām... nedzirdējām, ka tā tas nevarētu būt. Un arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs vakar apliecināja, ka ne vairāk par 50–60 procentiem... ka nevis visus 40 miljonus, bet ne vairāk kā 20 miljonus ieskaitīt valsts budžetā būtu daudz korektāk.

Un tāpēc mēs uzskatām, ka pēc būtības šī 40 miljonu peļņas novirzīšana... tas, ko mēs, katrs Latvijas iedzīvotājs, samaksājam par elektrību... šī peļņas novirzīšana caur „Latvenergo” uz valsts budžetu principā ir uzskatāma par virtuālu nodokli. Tā kā ne Ekonomikas ministrija, ne valdība netaisās no šādas pozīcijas atkāpties, mēs šodien Saeimai piedāvājām priekšlikumu, ka to nodokli, kas tiešām ir tiešs nodoklis, kas uzlikts uz elektrību, sākot ar šā gada 1.janvāri... Piedāvājām valdībai no šā nodokļa atteikties un atgriezties pie samazinātās likmes elektroenerģijai iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka tarifs pieaugtu... pat tad, ja „Latvenergo” un regulators to palielina, tarifs tomēr pieaugtu nevis par 30 procentiem, kā šobrīd, bet par 20 procentiem. Tas nav „tikai”. Tas arī ir ļoti daudz, bet tomēr 20 procenti ir mazāk nekā 30 procenti.

Mūsu priekšlikumu atbalstīja Saeimas opozīcijas frakcijas – „Saskaņas Centrs” un „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. Daži pozīcijas deputāti atturējās. Diemžēl Saeimas vairākums šo priekšlikumu neatbalstīja. Manuprāt, tas ir nepareizi un tam būs lielas sociālās sekas Latvijas reģionos.

Paldies.


Vadītāja. Paldies Zalāna kungam – apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam.

Nākamā šodien runās apvienības „Vienotība” frakcijas deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!


I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labdien, godātie radioklausītāji! Apvienības „Vienotība” frakcijas deputāti šodien iesniedza priekšlikumu grozīt Saeimas kārtības rulli, lai turpmāk Saeimā deputāti par valsts amatpersonām lielākoties balsotu atklāti, nevis aizklāti.

Pašlaik paredzēta aizklāta balsošana gan par tiesnešiem, gan par ģenerālprokuroru, gan par SAB priekšnieku, gan par KNAB priekšnieku, kā arī vēl par apmēram... vismaz par kādām 50 amatpersonām valsts pārvaldē (es tā saskaitīju). Bez tam arī paši par sevi mēs te visi vienmēr balsojam aizklāti. Un, salīdzinot, piemēram, ar Igauniju, Lielbritāniju, Īriju, Poliju un citām valstīm un izvērtējot atklātas un aizklātas balsošanas plusus un mīnusus, mēs tomēr uzskatām, ka balsošana par amatpersonām Latvijā pašreizējā situācijā būtu veicama atklāti, jo šo amatpersonu apstiprināšana nav privāta lieta, kā šeit mēģināja daži deputāti uzsvērt.

Atklāta balsošana saskan ar parlamentārās demokrātijas principu. Proti, tā kā deputāti ir tautas pārstāvji, vēlētājiem jābūt informētiem par viņu viedokļiem un rīcību. Un kontrolei pār deputātu rīcību ir jābūt maksimālai; slepenība nav attaisnojama, jo tādā gadījumā šādai pārstāvniecībai ir ļoti maza vērtība. Mēs secinām, ka aizklāti balsojumi ir pretrunā ar pašu ideju par demokrātiskām vēlēšanām.

Daudzos gadījumos deputāta patieso attieksmi parāda tikai viņa balsojumi, jo vārdi var neatbilst darbiem. Atklāta balsošana ļauj sabiedrībai kontrolēt, kā kurš deputāts ir balsojis. Ja balsojums par amatpersonu ir aizklāts, tad tas nozīmē, ka neviens par šo balsojumu nav politiski atbildīgs. Un slepenības apstākļos arī nav neviena, kam lūgt skaidrojumu.

Atklāti balsojumi parādītu deputātus kā cilvēkus, kas patiešām rīkojas, pārliecības un godīguma vadīti. Proti, tā sauktie sirdsapziņas balsojumi ir attaisnojami tikai tad, ja tie ir publiski.

Es īpaši vērsos pie jaunievēlētajiem deputātiem, uz kuriem sabiedrība ir likusi lielas cerības. Kā zināms, Saeimā to ir apmēram sešdesmit. Man, protams, nav ilūziju par tiem kolēģiem, kas šeit gadu gadiem sēž, kas šeit spēlē tumšo zolīti, dala kvotas amatpersonu sakarā un dažādi citādi shēmo. Diemžēl mans aicinājums neguva atbalstu, jo 51 deputāts neatbalstīja mūsu priekšlikumu, uzskatot, ka tā ir privāta lieta.

Tā nav privāta lieta, kā mēs redzam. Ņemsim vērā kaut vai šo aktuālo jautājumu par tiesībsarga meklēšanu! Mēs redzam, cik grūti ir atrast šeit piemērotu kandidatūru, ja deputāti šim iespējamam kandidātam, ko izvirza, acīs saka vienu, bet aizmuguriski izdara kaut ko pilnīgi citu.

Diemžēl šeit tas ir līdzīgi, aptuveni tā kā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Mēs zinām, ar ko tas viss beidzās. Arī toreiz Saeimas deputāti tika brīdināti, ka aizklātā balsošana pie laba gala nenovedīs.

Nu, katrā ziņā mēs neesam metuši, tā teikt, plinti krūmos un centīsimies savus kolēģus tomēr pārliecināt, lai sabiedrībai būtu pēc iespējas vairāk zināms, kā kurš deputāts konkrētā gadījumā ir balsojis un rīkojies.

Paldies jums par uzmanību. Lai jums jauka diena!


Vadītāja. Paldies Ilmai Čepānei, apvienības „Vienotība” frakcijas deputātei.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Aivars Dronka. Lūdzu!


A.Dronka (ZZS frakcija).

Labrīt, klausītāji! Gribu izteikt Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas viedokli par šīsdienas sēdi, kaut gan šie balsojumi, kas bija atklāti, gan par balsošanas turpmāko kārtību, gan arī par PVN likmi elektroenerģijai, visi bija redzami. Šos priekšlikumus mēs noraidījām, jo uzskatām, ka balsošanas kārtību mainīt tikai mainīšanas pēc nav vajadzības, jo neviens nezina, kāda ietekme šādam lēmumam varētu turpmāk būt.

Par PVN. Nevaram mēs svaidīties arī ar PVN likmēm elektrībai un, ja iepriekšējos budžeta grozījumos nobalsojām par paaugstināto nodokļa likmi, tagad to samazināt. Šinī gadījumā, protams, visiem patērētājiem tas ir smags jautājums, bet jāmeklē kaut kādas citas iespējas, nevis jāmaina katru mēnesi PVN likmes.

Vēl par budžeta konsolidācijas jautājumiem, kuru risināšana mums stāv priekšā. Gribu pateikt ZZS frakcijas viedokli, ka šī budžeta konsolidācija ir jāveic. Mēs visi kopīgi risinām šos jautājumus, vienīgi gribu vēlreiz uzsvērt to, ka noteikti mēs neļausim aiztikt sociālo budžetu, samazināt pensijas, tāpat arī stingri stāvēsim par izglītības nozari un lauksaimniecības nozari.

Paldies jums, klausītāji, un veiksmīgu dienu!


Vadītāja. Paldies ZZS frakcijas deputātam Aivaram Dronkas kungam.

Nākamais runās nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Gaidis Bērziņš. Lūdzu!


G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godājamie radioklausītāji! Nacionālās apvienības vārdā vēlos pievērsties diviem, mūsuprāt, šodien svarīgiem jautājumiem.

Pirmais jautājums ir par elektroenerģijas tarifu, tātad par izmaksu pieaugumu. Es kā Saeimas deputāts esmu saņēmis virkni vēlētāju vēstuļu, kas pauž neapmierinātību. Mēs esam uz šo jautājumu reaģējuši un nosūtījuši jautājumus ekonomikas ministram Artim Kamparam un ļoti ceram, ka Kampara kungs spēs izskaidrot gan mums, gan sabiedrībai kopumā šā tarifa pieauguma nepieciešamību.

Es vēlos arī atgādināt to, ka nacionālā apvienība jautājumā par šā gada budžeta apstiprināšanu aicināja nepalielināt pievienotās vērtības nodokļa likmi elektroenerģijai, bet aicināja šos plānotos ieņēmumus, tas ir, ieņēmumus, kas tiktu gūti tieši no šīs PVN likmes palielināšanas, kompensēt ar tā saukto banku nodokli vai nekreditēšanas nodokli, diemžēl šis priekšlikums tika noraidīts no pozīcijas puses.

Otrs jautājums attiecas uz amatpersonu vēlēšanām. Mēs, nacionālā apvienība, atbalstījām partiju apvienības „Vienotība” virzītos Saeimas kārtības ruļļa grozījumus attiecībā uz balsošanas atklātības nepieciešamību (tiesa gan, šis likumprojekts būtu, protams, Juridiskajā komisijā dziļāk izdiskutējams un pilnveidojams), tomēr Saeima kopumā šo likumprojektu diemžēl neatbalstīja. Neapšaubāmi, mūsuprāt, šis jautājums daļēji ir saistīts arī ar tiesībsarga amata kandidātu virzīšanu, kura, mūsuprāt, šobrīd ir pārvērtusies par tādu politisko tirgu. Nacionālā apvienība šobrīd nav paudusi savu viedokli viena vienīga iemesla dēļ – tāpēc, ka nav bijis skaidrs, kas tad būs šis kandidāts, jo oficiāli tikai viens kandidāts ir izvirzīts vakar. Nacionālās apvienības vārdā varu jūs informēt, ka mēs, neapšaubāmi, tiksimies ar vienu vai vairākiem kandidātiem, ja tādi vēl tiks izvirzīti šodien, un definēsim tos principus, kas, mūsuprāt, ir svarīgi tiesībsarga darbā, un tad arī pieņemsim galīgo lēmumu par to, vai mēs atbalstīsim vai neatbalstīsim konkrētu kandidātu.

Vēlos, protams, atgādināt, ka nacionālā apvienība strādā opozīcijā, bet, neraugoties uz to, mēs esam iesnieguši virkni likumprojektu un lēmumu projektu, no kuriem daļa šobrīd ir atbalstīti tālākvirzīšanai, izskatīšanai komisijā.

Vēlos arī informēt, ka šodien nacionālās apvienības deputāti Kara muzejā pulksten 18.00 tiksies ar vēlētajiem, lai pārspriestu arī vēlētāju aktualitātes un informētu vēlētājus par veiktajiem darbiem – darbiem, ko ir veikuši nacionālās apvienības deputāti. Tāpēc nacionālās apvienības vārdā aicinu visus interesentus ierasties Kara muzejā šodien pulksten 18.00.

Paldies.


Vadītāja. Paldies Bērziņa kungam no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Un šodien frakciju viedokļu izklāstu noslēdz politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!


V.Agešins (SC frakcija).

Paldies.

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” viedokli par diviem jautājumiem: par finansējumu izglītībai un zinātnei un par tiesībsargu.

Vispirmām kārtām mēs uzskatām, ka mērķdotāciju samazināšanu skolotāju piemaksām nedrīkst pieļaut. Taču katru reizi, kad ir runa par valsts budžeta konsolidāciju, valsts, partijas bāž roku skolotāju kabatā, samazinot viņu algu. Tādējādi pēdējo divu gadu laikā finansējums izglītībai un zinātnei kopumā samazināts par vairāk nekā 50 procentiem. Turpmāki samazinājumi šai nozarei nav pieļaujami. Es labi zinu, kādu reakciju pedagogu vidū izraisīja finanšu ministra Andra Vilka paziņojums par plāniem samazināt dotācijas pedagogu piemaksām. Šie cilvēki ir novesti izmisumā, viņi ir gatavi streikot un protestēt. Mēs aicinām koalīciju neprovocēt skolotājus ar šādām darbībām, bet atcerēties, ka tieši kvalitatīvs pedagogu darbs nodrošina valstij veiksmīgu nākotni. „Saskaņas Centrs” aicina koalīciju ieklausīties arī arodbiedrību viedoklī, atteikties no šā sava nodoma un atcerēties par citiem ekonomijas avotiem, pirmām kārtām par nepieciešamību samazināt izdevumus valsts pārvaldes uzturēšanai.

Otrām kārtām – par tiesībsargu. Ir zināms, ka tiesībsarga Romāna Apsīša pilnvaru laiks beigsies šā gada 28.februārī, un Apsīša kungs ir paziņojis, ka atkārtoti nekandidēs uz tiesībsarga amatu. Līdz ar to „Saskaņas Centrs” oficiāli virza tiesībsarga amatam Rīgas slimokases bijušo vadītāju un tagadējo likvidatoru Juri Jansonu. Jansons piekritis virzīšanai šim amatam, un frakcija vakar nolēmusi to darīt.

Uz mums labu iespaidu ir atstājis tas, ka Jansona kungs savulaik izturēja konkursu un kļuva par Juridiskās palīdzības administrācijas direktoru. Un arī turpmākajā karjerā viņš visu esot panācis pats. Jansonam ir administratora pieredze valsts pārvaldē, un tas ir pozitīvi vērtējams fakts. Jansons pats norādīja, ka viņa galvenais uzdevums ievēlēšanas gadījumā būs institūcijas kapacitātes stiprināšana un tas, lai Tiesībsarga birojs būtu atpazīstamāks sabiedrībā.

Viņa dzīvesgājumā ir ļoti daudz labas pieredzes un arī izglītība. Jansons līdz šim nav bijis pazīstams kā cilvēktiesību speciālists, taču viņš esot pietiekami jauns. Un, ja viņam esot motivācija un sapratne par tiesībsarga darbu, tad viņam ir iespēja iegūt autoritāti sabiedrībā.

Paldies jums par uzmanību.


Vadītāja. Paldies Agešina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Svētdien, 27.maijā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196