Atbildes uz deputātu jautājumiem
2015.gada 26.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Godātais ministra kungs! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodienas sēdes darba kārtībā ir atbilžu sniegšana uz trim jautājumiem, uz kuriem atbildēs finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš uz visiem viņam uzstādītajiem jautājumiem ir sniedzis rakstiskas atbildes, bet šie trīs ir tādi, par kuriem jautājumu iesniedzēji un arī citi kolēģi vēlas uzdot papildjautājumus.

Tātad pirmais ir deputātu Kūtra, Meijas, Platpera, Šimfas un Baloža jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam””. Reira kungs, vai jūs vēlaties vēl kaut ko papildus teikt vai jūs gribat tikai atbildēt uz jautājumiem?

J.Reirs (finanšu ministrs).

Nē, paldies. Es nevēlos papildus runāt.

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā jautājumu iesniedzējiem ir iespēja uzdot divus papildjautājumus. Un pēc tam vēl trīs jautājumus var uzdot kāds no kolēģiem, kurš nav jautājuma iesniedzējs.

Tātad pirmo papildjautājumu uzdod... Kurš no jums? Deputāts Meija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Meijam!

Lūdzu!

A.Meija (NSL).

Labvakar, ministra kungs! Savā atbildē jūs lepojaties, ka Finanšu ministrijas kadru mainība ir samazinājusies līdz 8 procentiem un ir aizpildītas visas štata vietas. Izvērtējot 2016.gada budžetu, mēs esam konstatējuši, ka ir liela daļa institūciju, kurās kadru mainība ir vairāk nekā 20 procentu.

Sakiet, lūdzu, pēc kādiem kritērijiem jūs vērtējat atalgojuma pieaugumu un kā jūs pieļāvāt situāciju, ka, piemēram, Valsts probācijas dienestam pat netiek nodrošināts vienmērīgs atalgojuma pieaugums, salīdzinot ar līdzīgiem amatiem Ieslodzījumu vietu pārvaldē, tādējādi samazinot un pat apdraudot probācijas funkciju īstenošanu valstī?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungs, jums laiks atbildei.

J.Reirs. Vai jūs, lūdzu, nevarētu precizēt, uz kuru jautājumu šī atbilde man jāsniedz? Kurš jautājums? Kurš jautājums?

Tātad Kārtības rullis konkrēti nosaka, kā ir jāiesniedz jautājumi un kā – papildjautājumi par kādu lietu.

Kurā vietā ir jautājums, kuru es neesmu atbildējis, un kur ir jautājums par Valsts probācijas dienestu? Jūs varētu precizēt man? (Kāds deputāts runā bez mikrofona.) Tur ir minētas šīs visas lietas vēstulē par probācijas... (Kāda deputāte runā bez mikrofona.) Tā. Vai Valsts probācijas dienesta problēmas tur ir minētas? Es uzskatu, ka Finanšu ministrijas sagatavotajā atbildē ir iekļauts jūsu uzdotais jautājums. Bet Valsts probācijas dienests neattiecas uz uzdoto jautājumu.

Sēdes vadītājs. Jā, es tūlīt.

Gribēju papildināt, ka faktiski... Tātad papildjautājumi tiešām ir uzdodami par to tēmu, par kuru ir rakstiskais jautājums. Un, protams, jautājuma nosaukums šajā gadījumā ir “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam””. Bet, ja jautājuma tekstā šis Meijas kunga jautājums nav bijis minēts, tad jāatzīst, kā Ministra kungam acīmredzot ilgstošās parlamentārās pieredzes dēļ tiešām ir atzīstamas zināšanas par Saeimas kārtības rulli.

Bet jums, protams, ir iespēja uzdot vēl vienu jautājumu. Šajā gadījumā acīmredzot arī... Deputāts Meija vai deputāte Šimfa? Es nesaprotu, kurš tagad uzdod nākamo jautājumu. Deputāte Šimfa.

S.Šimfa (NSL).

Jā, es vēlos uzdot jautājumu par šo pašu dokumentu. Tātad deputātu jautājums “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam””, kas ir reģistrēts Saeimas Kancelejā kā deputātu jautājums Nr.98. Līdz ar to arī Finanšu ministrijas atbilde ir reģistrēta Nr.98. Šajā vēstulē ir...

Mans jautājums ir par atbildi uz pirmo un otro jautājumu. Atbildē uz pirmo un otro jautājumu es patiešām ar prieku izlasīju to, ka tiek ieviesti motivācijas instrumenti atlīdzības sistēmā, lai motivētu darbiniekus strādāt labāk, kvalitatīvāk un profesionālāk. Kā es sapratu no jūsu atbildes, Finanšu ministrijā tas ir realizēts. Tāpēc man ir jautājums. Jūs esat finanšu ministrs un tātad esat atbildīgs ne tikai par valsts budžetu, bet arī par vienotu atlīdzības sistēmu. Tātad visā valsts pārvaldes struktūrā. Kā jūs vērtējat situāciju, ka lielai daļai valsts pārvaldes iestāžu tomēr kadru mainība ir ļoti liela problēma? Jo ļoti liela ir šī kadru mainība. Ko jūs plānojat darīt, lai parūpētos ne tikai par Finanšu ministrijas darbinieku motivāciju, ienākumiem un arī labklājību, bet atbilstoši jūsu kompetencei risinātu jautājumus par vienotās atlīdzības sistēmas patiesi efektīvu darbību arī citās valsts pārvaldes institūcijās?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Es vēlos atgādināt, ka jautājumu uzdošanai laiks ir viena minūte. Lūdzu sekot līdzi displeja laikam.

Reira kungs, jums vārds!

J.Reirs. Tātad Finanšu ministrija, pildot tos darbus, ko mēs esam veikuši materiālās stimulēšanas jomā, ir ievērojusi visus likumdošanas aktus un visus lēmumus, ko ir pieņēmis Ministru kabinets, veidojot 2016.gada un visu pārējo gadu budžetus. Tādas tiesības dod attiecīgie Ministru kabineta lēmumi. Un šīs tiesības, izvērtējot savus izdevumus, izmantoja visas man zināmās ministrijas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tagad vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Jā, ministra kungs, jūs zināt, ka mēs vairākkārt lūdzām informāciju, līdz beidzot to ieguvām par aktualizētajām tāmēm uz pirmo janvāri, pirmo jūliju un pirmo oktobri.

Mūs pārsteidza tā arogance, ar kādu Finanšu ministrija ir sagatavojusi atbildi. Es pieņemu, ka jūs pat nepaskatījāties, kāda īsti informācija Finanšu ministrijas mājaslapā faktiski ir pieejama, jo ierēdņi nekautrējās mums tā aroganti aizrādīt, ka, lūk, mēs, deputāti, varam taču sekot līdzi Finanšu ministrijas mājaslapai, kurā desmit dienu laikā parādās aktualizētā tāme. Tas nozīmē, ka mums vajadzētu regulāri izdrukāt šīs tāmes un krāt, jo Finanšu ministrijā ir tikai pēdējā tāme. Nav iespējams izsekot līdzi visām izmaiņām pretēji, piemēram, Labklājības ministrijas mājaslapā atrodamai informācijai. Kā jūs vērtējat šādu Finanšu ministrijas atbildi? Jūs arī bijāt deputāts. Kā jūs vērtētu, ja saņemtu tādu atbildi, proti, “ko jūs mums piesienaties – meklējiet paši mājaslapā.”

J.Reirs. Paldies par jūsu norādījumu. Es izskatīšu, izvērtēšu. Un, ja fakti atbilst patiesībai, tad pārrunāšu ar ierēdņiem un varbūt pat kādu arī sodīšu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai vēl kāds no deputātiem, kas nav parakstījis šo jautājumu, vēlas uzdot papildjautājumus?

Jā, lūdzu, deputāte Sudraba!

I.Sudraba (NSL).

Tātad es izpētīju šīs tāmes, un, protams, tas prasīja kaut kādas pūles, jo, redziet, es tās līmēju kopā, lai varētu salīdzināt, kā informācija ir mainījusies. Tāpēc man jautājums būs par šīm tāmēm.

Es šajās tāmēs redzu, ka izdevumi jau šajā gadā Finanšu ministrijai ir pieauguši. No 365 tūkstošiem jūs esat iemanījušies vairāk nekā par 600 tūkstošiem palielināt atlīdzību. Un mans jautājums ir par to, kā jūs skaidrojat to un cik pamatots ir tas, ka Finanšu ministrija vēl šajā gadā spēja, pārdalot izdevumus šādā apmērā, palielināt atlīdzību, ņemot vērā to kopējo situāciju, kāda ar atlīdzību ir valsts pārvaldē?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ministra kungs, jums vārds!

J.Reirs. Tātad par pārdalēm un pārējām lietām. Veidojot budžetus un salīdzinot budžetus, Finanšu ministrija neaprobežojās tikai... Nav iespējams izsekot visam, ja mēs salīdzinām vienu gadu ar otru gadu. Viena gada budžets tiek pieņemts vismaz trīs reizes.

Tātad 2015.gada budžets tika pieņemts 2013.gadā, apstiprinot 2014.gada budžetu, kā vidējā termiņa budžets (2015. un 2016.gada vidējā termiņa budžets). Tāpat arī 2013.gadā. Šeit tad ir jāanalizē visi šie dati un, pamatojoties uz šiem datiem, tad var arī pateikt par tām summām. Bet salīdzināt tikai 2015. pret 2014. vai 2015. pret 2016. nav korekti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sudrabas kundze, jums iespēja uzdot vēl vienu jautājumu.

I.Sudraba. Tieši ņemot vērā jūsu atbildi, – to, ko jūs tagad teicāt, es runāju par 2015.gadu. 2015.gada budžets, kāds bija apstiprināts oriģinālā, šajā brīdī Finanšu ministrijai jau ir pieaudzis par 360 tūkstošiem un tajā skaitā, kā es teicu, vairāk nekā par 600 tūkstošiem – atlīdzībai. Gandrīz pusmiljonu no tā jūs paredzat novirzīt prēmijām un naudas balvām papildus tam, ko sākotnēji domājāt 1.janvārī.

Es vēlreiz jums jautāju: tieši šajā gadā jūs paši Finanšu ministrijā papildus novirziet šādus te resursus. Nu, vērtējot atkal kopējo situāciju valsts pārvaldē, cik tas ir korekti un ētiski šādi pašiem rīkoties kā budžeta veidotājiem?

J.Reirs. Tātad mēs, Finanšu ministrijas ierēdņi, veidojot šo sistēmu, esam rīkojušies atbilstoši esošajai likumdošanai un atbilstoši tiem normatīvajiem aktiem, kas tika apstiprināti gan Saeimā budžetā, gan atbilstoši Ministru kabineta nolemtajam, ko pielietoja arī visas pārējās ministrijas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

J.Reirs. Saraksts ar pārdalēm ir ļoti liels, un ir procedūra, kā šīs pārdales tiek apstiprinātas. Par visām šīm pārdalēm tiek lemts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Saeimas sēdē atkarībā no likuma, un ir normas par mazām summām, kuras ir tiesīgs parakstīt finanšu ministrs. Un finanšu ministrs katru mēnesi vai reizi ceturksnī informē Saeimas deputātus par visām šīm parakstītajām lietām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to jautājumu un papildjautājumu limits ir izsmelts.

Pārejam pie nākamā jautājuma, kuru iesnieguši deputāti Kūtris, Meija, Balodis, Mežeckis un Šimfa. Jautājuma nosaukums ir tieši tāds pats kā iepriekšējam jautājumam – “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam””.

Vai Reira kungs vēlas kaut ko piebilst jau rakstiski sniegtajai atbildei?

J.Reirs (finanšu ministrs).

Nu, es gribu pateikt to, ka daži jautājumi, kas bija uzdoti it kā pie pirmā jautājuma, atbilda tieši otrajam jautājumam.

Sēdes vadītājs. Jā...

J.Reirs. Tā ka es uzskatu, ka tie kopā tiek skatīti.

(Kāda deputāte runā bez mikrofona.) 

Sēdes vadītājs. Jā, bet... Es saprotu, ka tie jautājumi ir ļoti līdzīgi ne tikai pēc nosaukuma, kas faktiski ir identisks, bet arī pēc satura. Bet, nu, es tomēr aicinu pieturēties pie iesniegtā teksta.

Tātad papildjautājumu uzdod deputāts Aivars Meija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

A.Meija (NSL).

Ministra kungs, diemžēl divu mēnešu garumā jūs un Finanšu ministrijas ierēdņi, nenoliedzot faktu, ka 2016.gadā par 350 tūkstošiem eiro ir samazināti izdevumi precēm un pakalpojumiem centrālajā aparātā, nespējat sniegt skaidrojumu, kādi izdevumi un kādā apjomā tiks samazināti, un konsekventi mums uz šiem jautājumiem joprojām neatbildat. Tas liek izdarīt secinājumu, ka iepriekš Finanšu ministrijas budžetā ir bijuši lieki izdevumi – administratīvie, komandējumiem, ar mācību izdevumiem saistīti izdevumi, biroju preču un inventāra iegādei.

Sakiet, lūdzu, vai jūs šobrīd varat nosaukt trīs lielākās izdevumu grupas, kuras tiks samazinātas, un aptuveno izdevumu samazinājuma apjomu, ja ne absolūtos skaitļos, tad vismaz procentuāli.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies.

Reira kungs!

J.Reirs. Tātad varu tikai atgādināt to, ka konkrētas summas tiks noteiktas atbilstoši reālajai situācijai. Piemēram, tās jomas, kurās plānots samazinājums, ir administratīvie izdevumi, komandējumu apmaksa, izdevumi remontdarbu veikšanai, ar mācību organizēšanu saistītie izdevumi, biroja preču un inventāra iegādei nepieciešamie izdevumi. Mēs varam uzskatīt, ka tās ir tās trīs lielākās grupas, un, kura ieņems līdera pozīcijas, tas būs redzams pēc faktiskās situācijas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Meijas kungs, es saprotu, jūs vēlaties uzdot vēl vienu jautājumu.

S.Šimfa. Es par šo pašu...

Sēdes vadītājs. Pagaidi, tad Meijas kungs vai Šimfas kundze?

A.Meija. Šimfas kundze.

Sēdes vadītājs. Meijas kungs bija nospiedis pogu un līdz ar to parādījās, ka viņš vēlas uzdot vēl vienu jautājumu.

Jā, lūdzu, Šimfas kundze! Viss kārtībā. Elektronika, protams, reizēm ir arī maldinoša.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātei Šimfai!

S.Šimfa (NSL).

Tātad mans jautājums ir par šo pašu dokumentu Nr.101. Es ļoti īsi. Tikai vēlos vēlreiz precizēt, ministra kungs. Vai jūs varat mums šodien apliecināt, ka nākamajā gadā netiks veiktas apropriācijas pārdales, lai attiecīgi kārtējo reizi palielinātu tos izdevumus, par kuriem jūs mums teicāt, ka tie tiks samazināti?

Sēdes vadītājs. Reira kungs?

J.Reirs. Tas ir noteikums, ar kuru Ministru kabinets ļauj šīs apropriācijas veikt. Tātad ir jāizpilda noteikumi. Un viens no noteikumiem ir tāds, ka nevar prasīt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem par tām pozīcijām, kurās veic apropriācijas. Tālāk aizliegts veikt apropriācijas, veidojot parādu par komunālajiem pakalpojumiem vai par kādiem citiem pakalpojumiem, vai preču piegādi. Tie ir galvenie nosacījumi. Līdz ar to es jums varu pateikt – nē.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingunai Sudrabai!

I.Sudraba (NSL).

Tātad turpinot par šīm pašām tāmēm un pārdalēm. Uz 1.janvāri jūs plānojāt, ka ministrija tekošajos remontos iztērēs vairāk nekā pusotru miljonu eiro. Tagad, redzot tāmi, kāda tā ir spēkā oktobrī vai novembrī, šie izdevumi ir samazināti jau par 800 tūkstošiem. Vai jūs varat paskaidrot, kas tik dramatisks ir noticis Finanšu ministrijā? Ko jūs bijāt plānojuši darīt, kādu remontu veikt, vai... Būtībā te ir runa par tekošiem remontiem, nevis par kapitālām iegādēm, ja? Un kas tagad tāds ir mainījies, ka jūs par 800 tūkstošiem šo pozīciju samazināt?

Sēdes vadītājs. Ministra kungs!

J.Reirs. Tātad šie remonta darbi par konkrētu...

Es neatrodu jautājumu, kur man būtu tieši...

(I.Sudraba runā bez mikrofona).

J.Reirs. Tātad mēs jums tāmes esam piegādājuši, bet konkrētu jautājumu par remontdarbiem es tā arī nesaskatu. Līdz ar to es uz šo jautājumu jums atbildēt nevarēšu. Neesmu piedalījies Finanšu ministrijas 2015.gada budžeta veidošanā.

Sēdes vadītājs. Es sapratu, ka vienīgais jautājums bija tas, ka neesat saņēmuši detalizētu atšifrējumu par tām preču un pakalpojuma grupām, kurās izdevumi Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā “Nozaru vadība un politikas plānošana” tika samazināti par vairāk nekā 350 tūkstošiem. Jūs par 800 runājāt. Es saprotu, ka mēs runājam par divām dažādām lietām.

Lūdzu, ieslēdziet Sudrabas kundzei vēlreiz mikrofonu!

I.Sudraba. Mēs runājam par vienu un to pašu lietu, jo, kad mēs uzstādījām savus jautājumus, mums nebija pilnas informācijas. Prasījām, kādā veidā jūs panācāt atlīdzības paaugstinājumu un no kurienes ņēmāt naudu. Mēs katrreiz velkam kā ar stangām atbildes, un tad mēs sapratām, ka jāpajautā tāme, lai redzētu, kas Finanšu ministrijā gada laikā notiek, kādā veidā izdevumi tiek pārdalīti. Saņemot tāmi, mēs tagad redzam, ka šie kapitālie remonti, ne tikai preces un pakalpojumi, bet arī kapitālie remonti samazināti par 800 tūkstošiem. Man ļoti žēl, ka jūs kā finanšu ministrs vispār neesat lietas kursā, cik milzīgas izdevumu pārmaiņas notiek jūsu vadītajā ministrijā, jo tā ir milzīga nauda, kuru var tā, tik viegli...

Sēdes vadītājs. Man gan būtu lūgums pieturēties pie Saeimas kārtības ruļļa. Patiešām papildjautājumi var būt tikai par uzdoto jautājumu tekstu. Un, kaut arī Reira kungs ir finanšu ministrs, es domāju, ka jūs kā bijusī Finanšu ministrijas darbiniece saprotat, ka nu nevar pilnīgi visu ministrijas budžetu paturēt prātā un atcerēties, jo galva nav dators. Es negribu šobrīd nostāties neviena pusē, bet es tomēr aicinu pieturēties pie Saeimas kārtības ruļļa.

I.Sudraba. Es arī pieturos pie Saeimas kārtības ruļļa, jo es runāju par ļoti būtiskām pozīcijām.

Sēdes vadītājs. Jā, un saskaņā ar Saeimas kārtības rulli diskusija ar sēdes vadītāju nav pieļaujama.

Reira kungs, jums ir vēl kaut kas piebilstams?

J.Reirs. Jā, es lūgtu sēdes vadītāju izteikt aizrādījumu deputātei Sudrabai par to, ka viņa ir izteikusi personisko viedokli, nevis uzdevusi jautājumu, un tādējādi pārkāpusi Saeimas kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Jā, pieņemam zināšanai. Es jau aicināju visus kolēģus ievērot Saeimas kārtības rulli.

Es saprotu, ka Sudrabas kundze vēlas uzdot vēl vienu jautājumu.

J.Reirs. Nē, es vēl pie šī paša varētu papildināt un tad beidzot atbildēt uz šo jautājumu. Gatavojoties atbilžu un jautājumu sēdei, es esmu ieplānojis atbildēt vairāk nekā uz 20 jautājumiem. Un esošajā formātā tas ir samērā grūts uzdevums – atbildēt divu minūšu laikā. Līdz ar to es ieteiktu, lai saruna būtu detalizētāka, nākošreiz uzrakstīt tos jautājumus konkrēti. Tāpēc jau jautājumu un atbilžu sēdē ir noteikts, ka jāatbild tikai uz konkrēto jautājumu. Ja jūs man rakstāt par 350 un tagad parādās par 890 tūkstošiem, tad labākais veids, kā to noskaidrot, ir uzrakstīt nākamo jautājumu, un es sagatavošu atbildi tieši par šīm summām un detalizēti jums visu izstāstīšu: kāpēc, kā ir pārklājies. Citādi fiziski tas nav iespējams, jo es gatavojos atbildēt uz vairāk nekā 20 jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Jā.

Sudrabas kundze, jums ir iespēja uzdot vēl vienu jautājumu.

I.Sudraba. Jā, 4.novembra vēstulē jūs atbildējāt, ka 2016.gada budžets ir gatavots, pamatojoties uz vidējā termiņa budžetu. Līdz ar to neskaidrojāt tās izmaiņas, kādas ir Finanšu ministrijas 2016.gada budžetā, salīdzinot ar 2015.gadu. Bet kā tad jūs izskaidrosiet šādu būtisku normatīvā akta piemērošanas atšķirību tieši attiecībā uz Finanšu ministriju, ja visas citas ministrijas savus budžeta paskaidrojumus ir veidojušas, salīdzinot 2016.gada budžetu pret 2015.gada budžetu. Jūsu ministrija apgalvo, ka tai tas nav jāskaidro, jo budžets ir veidots, pamatojoties uz vidējā termiņa budžetu.

Sēdes vadītājs. Reira kungs!

J.Reirs. Paldies, mēs ņemsim vērā un ieteiksim pārējām ministrijām pieturēties pie spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies.

Līdz ar to ir uzdoti trīs papildjautājumi.

Un nākamais jautājums, trešais jautājums, šodienas sēdes darba kārtībā ir deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Mežecka jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par konkursu uz Eiropas Revīzijas palātas locekļa amatu”, kas pāradresēts finanšu ministram Jānim Reiram,. Ir iespēja uzdot papildjautājumus.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Sudrabas kundzei!

I.Sudraba (NSL).

Es sākšu ar mūsu pirmo jautājumu. Varbūt tāpēc, ka Seiles kundze parakstīja šo atbildi, uz mūsu jautājumu nav atbildēts pēc būtības. Mēs jautājam, kāpēc tik būtiski ir mainījies tās komisijas sastāvs, kura izvēlās Eiropas Revīzijas palātas locekli. Tātad, ja iepriekš tur bija pārstāvēti divi ministri, divi Saeimas komisiju priekšsēdētāji, tad tagad faktiski tā ir gandrīz tāda Finanšu ministrijas ierēdņu komisija.

Tātad vēlreiz: kādi bija iemesli tik būtiski mainīt komisijas sastāvu?

Sēdes vadītājs. Reira kungs!

J.Reirs (finanšu ministrs).

Mēs izanalizējām ne tikai iepriekšējās, bet arī pirmās komisijas veidošanu. Un arī tā bija atšķirīga. Līdz ar to nekādu vadmotīvu nav par komisijas veidošanu. Lai izslēgtu runas par politiķu pārāk lielu iesaisti komisijā, tika deleģēta attiecīgo iestāžu ierēdniecība. Šeit es domāju Finanšu ministrijas valsts sekretāru un arī Tieslietu ministrijas valsts sekretāru. Ņemot vērā to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav ierēdņu, nācās deleģēt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju. Gribu vērst uzmanību uz to, ka nav nekādas vadlīnijas vai norādes, kā un kādā sastāvā veidot šo komisiju. Un līdz ar to Ministru kabinets apstiprināja šo komisiju esošajā sastāvā. Pirms katra pretendenta uzklausīšanas tika uzdots jautājums – vai ir iebildumi pret komisijas sastāvu kopumā vai pret kādu atsevišķu personu. Visi pretendenti apliecināja, ka iebildumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākošais jautājumu vēlas uzdot deputāts Arvīds Platpers. Lūdzu, ieslēdziet viņam mikrofonu.

A.Platpers (NSL).

Diemžēl jūs mums tā arī neatbildējāt uz 1.3.punktu. Kāds bija iemesls – nekompetence vai kāds cits iemesls –, ka komisijas sastāvā netika iekļauts Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs, kura vadītā komisija nodrošina sadarbību ar Eiropas Revīzijas palātu un Valsts kontroli?

Sēdes vadītājs. Jā, Reira kungs!

J.Reirs. Tātad, kā jau es teicu, viens no jautājumiem bija pēc iespējas izslēgt politiķus. Un, ņemot vērā to, ka Šadurska kungs ir arī ļoti aktīvs Publisko izdevumu un revīzijas komisijas loceklis, tad mēs piedāvājām iekļaut šajā komisijā vienu politiķi un Ministru kabinets to apstiprināja.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Silvijai Šimfai!

S.Šimfa (NSL).

Man ir ļoti īss jautājums par šo dokumentu Nr.105. Un tas ir šāds. Vai šīs atlases komisijas sastāvs, jūsuprāt, tomēr neliecina par viena politiskā spēka tādu sevišķi lielu ieinteresētību konkrēta kandidāta uzvarā?

J.Reirs. Nē, neliecina.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai ir vēlēšanās uzdot vēl kādu papildjautājumu, deputāte Šimfa?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

S.Šimfa. Mans nākošais jautājums. Kā jūs kā finanšu ministrs redzat un skaidrojat to, kādi ir Eiropas Savienības Revīzijas palātas locekļa pienākumi un uzdevumi?

Sēdes vadītājs. Reira kungs!

J.Reirs. Tātad finanšu ministra pienākumos nav zināt, kādi ir uzdevumi. Finanšu ministrs valdībā kopā ar pārējiem valdības locekļiem apstiprina komisiju. Un komisija tad lemj par tiem nosacījumiem un par visu pārējo, kas ir vajadzīgs. Par laimi, esošajam finanšu ministram, kurš četrus gadus ir strādājis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un vēl pirms tam četrus gadus Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, tā ka viņam ir ļoti labi zināmi visi pienākumi. Mēs šo jautājumu pēc sūdzībām skatījām gan valdībā, gan vēl citās vietās, un pienākumu sarakstu, lai būtu ļoti precīza atbilde, es jums rakstiski aizsūtīšu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai Šimfas kundze vēl vēlas uzdot jautājumu?

S.Šimfa. Jūsu atbildē mūs, arī mani personīgi, tomēr pārsteidza tas, ka izrādās, Finanšu ministrija nav atbildīga par Eiropas Savienības fondu izlietojumu. Kā jūs uzskatāt, vai tas nav iemesls tam, ka tagad, gada beigās, Ministru kabinets lūdza palielināt valsts budžeta deficītu par vairāk nekā 50 miljoniem, lai no nodokļu maksātāju naudas segtu uzņemtās virssaistības? Un kāds ir jūsu viedoklis, kāda tad ir faktiskā Finanšu ministrijas atbildība jautājumos par Eiropas Savienības fondu izlietojumu?

Sēdes vadītājs. Reira kungs!

J.Reirs. Es tagad atkal nevaru saskatīt tādu jautājumu. Jūs nevarētu precizēt jautājuma numuru?

Sēdes vadītājs. Pie pirmā jautājuma ir. Es jūsu atbildi citēju, ka nav pamatota norāde uz to, ka Finanšu ministrija ir tieši atbildīga par fonda izlietojumu, jo saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu... un tā tālāk, un tā tālāk... Tā ir 2.lappuse.

J.Reirs. Jā, jā. Tas jautājums bija saistīts ar Revīzijas palātas locekļa ievēlēšanu. Tas nav saistīts nekādā gadījumā ar virssaistībām, un par pārējo es jums varētu atbildēt uz šo jautājumu nākošreiz, ja jūs to uzdosiet. Bet uzreiz ātra atbilde man ir tāda. Šie 50 miljoni, virssaistības, ja jūs runājat par iepriekšējo periodu, tad tās ir krātas septiņu gadu laikā. Virssaistību uzņemšanās notiek visu valdību laikā, un tā ir pieņemta prakse Eiropā, kur šī virssaistību finansēšana no valsts budžeta liecina tieši par to, ka projekti ir kvalitatīvi un nauda ir izlietota. Jo virssaistības ir buferis, kas valstij ļauj nezaudēt visu aploksnes naudu gadījumā, ja kādā projektā tā nav izlietota. Līdz ar to valsts uzņemas noteiktu procentu apmērā risku pār fondiem un finansēm no saviem līdzekļiem, proti, ja kāds projekts, kas ir apstiprināts, “izkrīt” ārā no šīm virssaistībām, tiek aizvietots ar to finansējumu, ko valsts devusi virssaistībās.

Līdz ar to no valsts investīciju viedokļa tas, ka virssaistības ir... Budžetā tajā gadā tā ir nepatīkama lieta, bet no investīciju viedokļa tas ir labi. Tas arī nozīmē, ka kvalitāte mūsu projektiem ir laba.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to jautājumu un papildjautājumu limits ir izsmelts. Arī visi trīs šodienas sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi uzskatāmi par atbildētiem.

Paldies. Jautājumu un atbilžu sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2015. gada 26. novembrī

Finanšu ministra Jāņa Reira atbilde uz deputātu jautājumu “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016. gadam”” (iesniegts 22.10.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 98/J12)
(Atbildes dok. Nr. 1397)
   
Papildjautājums - dep. A.Meija
   
Atbilde - finanšu ministrs J.Reirs
   
Papildjautājums - dep. S.Šimfa
   
Atbilde - finanšu ministrs J.Reirs
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - finanšu ministrs J.Reirs
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - finanšu ministrs J.Reirs
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - finanšu ministrs J.Reirs
   
Finanšu ministra Jāņa Reira atbilde uz deputātu jautājumu “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016. gadam”” (iesniegts 29.10.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 101/J12)
(Atbildes dok. Nr. 1446)
   
Papildjautājums - dep. A.Meija
   
Atbilde - finanšu ministrs J.Reirs
   
Papildjautājums - dep. S.Šimfa
   
Atbilde - finanšu ministrs J.Reirs
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - finanšu ministrs J.Reirs
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - finanšu ministrs J.Reirs
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - finanšu ministrs J.Reirs
   
Finanšu ministra Jāņa Reira atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par konkursu uz Eiropas Revīzijas palātas locekļa amatu” (iesniegts 05.11.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 105/J12)
(Atbildes dok. Nr. 1473). (Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: finanšu ministram J.Reiram)
   
Papildjautājums - dep. I.Sudraba
   
Atbilde - finanšu ministrs J.Reirs
   
Papildjautājums - dep. A.Platpers
   
Atbilde - finanšu ministrs J.Reirs
   
Papildjautājums - dep. S.Šimfa
   
Atbilde - finanšu ministrs J.Reirs
   
Papildjautājums - dep. S.Šimfa
   
Atbilde - finanšu ministrs J.Reirs
   
Papildjautājums - dep. S.Šimfa
   
Atbilde - finanšu ministrs J.Reirs
Piektdien, 15.decembrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājas Lolitas Čigānes un komisijas deputātu tikšanās ar Armēnijas Republikas Nacionālās Asamblejas prezidenta vietnieku Eduard Sharmazanov
10:45  Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Armēnijas parlamentu vadītāja Sergeja Potapkina un grupas locekļu tikšanās ar Armēnijas Republikas Nacionālās Asamblejas prezidenta vietnieku Eduard Sharmazanov
13:15  Saeimas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņas-Egneres tikšanās ar Armēnijas Republikas Nacionālās Asamblejas prezidenta vietnieku Eduard Sharmazanov