Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas devītā sēde
2014.gada 30.oktobrī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt 11.Saeimas pēdējo sēdi!

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka ir iesniegti 13 priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 30.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījums Maksātnespējas likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Publisko izdevumu un revīzijas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 30.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas 2013.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 30.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ievas Andžānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 30.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ingunas Casno iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 30.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Lanas Lejas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 30.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ievas Lūciņas-Linkas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 30.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ingas Pujates iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā arī lēmuma projektu “Par Mārtiņa Tupureina iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut 30.oktobra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Ludmilas Vazdiķes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 30.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ilonas Zelmenes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 30.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Cilinskis, Kudums, Parādnieks, Rusiņš un Mūrniece lūdz izdarīt izmaiņas 30.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un pēdējais priekšlikums par izmaiņām. Desmit deputāti - Agešins, Orlovs, Ribakovs un citi - lūdz izdarīt izmaiņas 30.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 17.punktu - likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” izskatīšanai trešajā lasījumā. Vai deputātiem...? (No zāles: “Iebilstam!”) Deputātiem ir iebildumi.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 30.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.130/Lp11) izskatīšanai trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 29, atturas - 2. Tātad likumprojekts no darba kārtības ir izslēgts. Paldies.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vanagas, Bites, Igauņa, Bilsēna un Bišofas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Vanaga.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt! Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei! Šis likumprojekts ir kārtējais mēģinājums pārliecināt, ka profesionālās izglītības iestādēs nevajag izveidot konventus. Un šis likumprojekts piedāvā papildināt izglītības iestādēs jau esošos... izglītības iestādes padomes sastāvu papildināt ar darba devēju pārstāvjiem un arī ar plānošanas reģiona pārstāvjiem. Proti, pašlaik spēkā esošais Izglītības likums nosaka to, ka katrā izglītības iestādē ir izglītības iestādes padome, kuras sastāvā ir izglītojamie, vecāki, pedagogi, citi darbinieki, direktors, un ka izglītības iestādes padomes sastāvā var būt arī dibinātājs (respektīvi, tā ir vai nu ministrija, vai pašvaldība). Spēkā esošais likums pieļauj, ka izglītības iestādes padomē var aicināt darboties... neparedz to, ka tajā būtu darba devēju pārstāvji un attiecīgā plānošanas reģiona pārstāvji.

Un tādēļ mēs piedāvājam iespēju paplašināt izglītības iestādes padomes sastāvu, lai profesionālās izglītības iestāžu padomēs varētu iekļaut darba devēju pārstāvjus un arī plānošanas reģionu pārstāvjus.

Komisijā tātad pašlaik tiek strādāts ar Profesionālās izglītības likumu. Ir iesniegta iniciatīva veidot šos konventus, un tur tiek noteikts, ka konventu sastāvā būtu izglītības iestādes vadītājs jeb direktors, ministrijas pārstāvji, pašvaldību pārstāvji, darba devēju pārstāvji un plānošanas reģionu pārstāvji. Tad sanāk tā, ka vieni un tie paši cilvēki būs gan konventā, gan arī izglītības iestādes padomē. Un turklāt ir jāuzsver tas, ka funkcijas arī dublēsies, jo pašlaik izglītības iestādes padome var strādāt ar jautājumiem, kas skar izglītības iestādes attīstību. Izglītības iestādes padome piedalās izglītības procesa rezultātu apspriešanā, kā arī sniedz priekšlikumus par šiem jautājumiem. Izglītības iestādes padome sniedz arī priekšlikumus par darbinieku tiesībām un pienākumiem, kā arī var iesniegt priekšlikumus par izglītības iestādes darba organizāciju, par budžetu, par programmu īstenošanu. Izglītības iestādes padome ir arī tiesīga lemt par mācību piederumu nodrošināšanu, kā arī risina organizatoriskos jautājumus izglītības iestādē un veicina sadarbību ar sabiedrību. Un tas, kas Profesionālās izglītības likumā tiek virzīts saistībā ar šiem konventiem, - ka tiem arī būs tādas pašas funkcijas, tikai tās ir, nu, nedaudz savādāk... kā saka, citādākiem vārdiem izteiktas, nozīmē, ka būs divas institūcijas, kas pārstāvības ziņā ir vienādas, jo vieni un tie paši cilvēki būs gan vienā, gan otrā, un sanāk, ka arī funkciju ziņā tās pārklāsies. Un, mūsuprāt, tas tikai sarežģīs izglītības iestādes vadītāja darbu, jo būs divas reizes par vieniem un tiem pašiem jautājumiem jālemj. Mūsuprāt, būtu loģiskāk, ja visi... ja iesaistītās puses, kuras interesē izglītības iestādes darbs, sēstos pie viena galda, lai, kā jau es minēju, būtu vienā šajā koleģiālajā lēmējinstitūcijā... lai būtu izglītojamie, vecāki, pedagogi, pārējie darbinieki, direktors, dibinātājs un darba devēju un plānošanas reģionu pārstāvji profesionālās izglītības iestāžu padomēs.

Un es gribētu uzsvērt arī to, ka, jā, dažas institūcijas ir mainījušas savu viedokli par šiem konventiem, proti, jo tiek apelēts... tiek runāts par to, ka, ja kavēs Profesionālās izglītības likuma izskatīšanu, tad nozares ekspertu padomju... šis statuss un funkcijas tiks, kā saka, apdraudētas.

Tādēļ vēlreiz aicinu paskatīties racionāli uz darbiem, kas notiek izglītības iestādēs, un atbalstīt šo likumprojektu, lai būtu viena koleģiāla institūcija šajās iestādēs un netiktu veidoti šie konventi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Vanagas, Bites, Igauņa, Bilsēna un Bišofas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodotu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 28, atturas - 24. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Elksniņa, Zemļinska, Tutina, Zariņa, Ribakova un citu iesniegto lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam panākt līgumā par bankas “Citadele” akciju pārdošanu noteiktu nosacījumu iekļaušanu”. Tātad - vai deputātiem ir iebildumi, ka šis jautājums tiktu skatīts šīsdienas sēdē? Vai deputātiem... Vai deputāti piekrīt, ka šis jautājums tiek skatīts nākamajā kārtējā sēdē? Nē, deputāti nepiekrīt. Vai jūs lūdzat balsojumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam panākt līgumā par bankas “Citadele” akciju pārdošanu noteiktu nosacījumu iekļaušanu” - iekļautu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 41, atturas - 4. Priekšlikums netiek iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Vai ir priekšlikums par šī lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām? Tāda priekšlikuma nav. Tātad patstāvīgais priekšlikums ir uzskatāms par noraidītu. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neatmaksātu atvaļinājumu šā gada 23.oktobrī. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Tāpat ir saņemts deputāta Klāva Olšteina iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 23.oktobrī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Andra Buiķa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 30.oktobrī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ievas Andžānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 28.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ievas Andžānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Ievu Andžāni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ievas Andžānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ingunas Casno iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 28.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ingunas Casno iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Ingunu Casno par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ingunas Casno iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Lanas Lejas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 29.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Lanas Lejas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Lanu Leju par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Lanas Lejas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Ja jums nav redzams balsošanas rezultāts, tad katrā ziņā tas ir... Ir interneta problēma šobrīd zālē. Bet, ja jums ir nepieciešama informācija... Mēs nobalsojām normāli - elektroniski -, bet, ja jums ir nepieciešams redzēt rezultātus, jūs varat saņemt pie darbinieka zālē šos rezultātus. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ievas Lūciņas-Linkas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 29.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ievas Lūciņas-Linkas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Ievu Lūciņu-Linku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ievas Lūciņas-Linkas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ingas Pujates iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 28.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ingas Pujates iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Ingu Pujati par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ingas Pujates iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Mārtiņa Tupureina iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 29.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Mārtiņa Tupureina iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Mārtiņu Tupureinu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mārtiņa Tupureina iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ludmilas Vazdiķes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 29.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ludmilas Vazdiķes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Ludmilu Vazdiķi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ludmilas Vazdiķes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ilonas Zelmenes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 29.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ilonas Zelmenes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Ilonu Zelmeni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilonas Zelmenes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Pirmais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa. Lūdzu!

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr.1255/Lp11), izskatīsim to otrajā, galīgajā, lasījumā, jo likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uz otro lasījumu ir saņemti 11 priekšlikumi. Vēlos jūs informēt, ka deputāts Gaidis Bērziņš ir atsaucis savus priekšlikumus... tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš likumprojektā “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” ir atsaucis divus savus priekšlikumus - 10. un 11.priekšlikumu.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 6. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 8. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 10.priekšlikumu tieslietu ministrs Bērziņš ir atsaucis.

Tāpat arī 11.priekšlikumu.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es lūdzu parlamentu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šis ir paketes likumprojekts iepriekš jau atbalstītajam likumam “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Uz otro lasījumu ir saņemts viens priekšlikums, kurš ir iesniegts no... Juridiskā komisija ir pati izstrādājusi šo priekšlikumu, tātad pārejas noteikumus, lai nebūtu pretrunas un lai būtu skaidrs, kā šie veiktie grozījumi stājas spēkā.

Tātad Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es lūdzu parlamentu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas bija atzīts par steidzamu, otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts, un likums pieņemts. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums Zemesgrāmatu likumā”. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa. Lūdzu!

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi, arī šis ir paketes likumprojekts, un tas precizē šos grozījumus likumā “Par tiesu varu” arī attiecībā uz zemesgrāmatām.

Šajā likumprojektā ir iesniegti septiņi, galvenokārt redakcionāli, priekšlikumi. Jāsaka gan, ka Juridiskais birojs iesniedza priekšlikumus ne tikai saistībā ar grozījumiem likumā “Par tiesu varu”, bet arī saistībā ar citu paketes likumprojektu - ar grozījumiem Zemesgrāmatu likumā.

Tātad 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, kurš atzīts par steidzamu, otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Otrajā, galīgajā, lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr.1273/Lp11).

Es vēlos jums atgādināt, ka likumprojekts ir iesniegts un mēs strādājam ar to, ņemot vērā faktu, ka šī gada septembrī mēs pieņēmām grozījumus Maksātnespējas likumā, paredzot, ka maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām.

Ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls un precizē likumprojekta nosaukumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz noteikt, ka maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām - pareizāk būtu teikt, ka viņi ir valsts amatpersonas -, bet paredz to ierakstīt nevis 21.punktā, bet 26.punktā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt 2.priekšlikumu un neatbalstīt arī visu likumprojektu un tagad paskaidrošu - kāpēc.

Protams, mūsu valstī pastāv problēmas ar maksātnespējas administratoru darbību. Mums ir izveidota ļoti sarežģīta, nopietna sistēma un speciāls likums - Maksātnespējas likums -, kurš regulē maksātnespējas administratoru darbību. Ik pa laikam parādās informācija par problēmām, par negodprātīgiem maksātnespējas administratoriem, par milzīgām atlīdzībām, par neapmierinātiem kreditoriem. Un būtībā Judina kunga priekšlikums - grozījums Maksātnespējas likumā -, kas bija iesniegts trešajam lasījumam, diemžēl nebija atbalstīts komisijas sēdē, un, kad skatījām šo priekšlikumu Saeimas sēdē, tad diemžēl mums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs un arī referents tā arī nepaskaidroja, kamdēļ vispār nebija atbalstīts šis priekšlikums, lai maksātnespējas administratori kļūtu par valsts amatpersonām.

Šodien izskatāmais likumprojekts un arī priekšlikums paredz speciālajā likumā - likumā par interešu konfliktu novēršanu - iekļaut papildu punktu par to, ka maksātnespējas administratori ir valsts amatpersonas. Taču, manuprāt, nevienu no esošajām problēmām ar maksātnespējas administratoriem mēs neatrisinām, ja administratorus vienkārši formāli pārveidojam par valsts amatpersonām.

Kādas ir problēmas maksātnespējas administratoru darbībā? Nu ir zināms visiem par maksātnespējas administratoru ļaunprātīgu rīcību jeb darbību.

Maksātnespējas administratori patlaban atrodas Maksātnespējas administrācijas uzraudzībā. Tas ir noteikts Maksātnespējas likuma 14.panta sestajā daļā. Maksātnespējas administrācija, kas ir valsts iestāde, var lemt pat jautājumu par kāda administratora atcelšanu, to pašu autonomi var izdarīt arī tiesa, ja kāds neapmierināts kreditors vai kāda ieinteresēta persona uzskata, ka kāds administrators attiecīgajā procesā rīkojies nepamatoti. Ko dos valsts amatpersonas statuss, lai lemtu to pašu jautājumu par administratoru ļaunprātīgu kādu rīcību? Nu neko!

Otrs. Lietu izskatīšana, kā mēs zinām, notiek noteiktajā tiesā... pēc juridiskās adreses. Ir ļoti nopietna problēma, ka firmas pārreģistrē savu juridisko adresi, lai dabūtu vai nu kādu lēmumu no tiesas, vai kādu iespējamu vienošanos, lai maksātnespējas process notiktu tieši kādā no tiesām vai kādā no apgabaliem Latvijā.

Ko mēs atrisināsim, ja maksātnespējas administrators būs valsts amatpersona? Šinī gadījumā - neko! Šo problēmu mēs arī neatrisināsim.

Trešais - TAP procesi, tiesiskās aizsardzības procesi. Šajos procesos ir iespējams izvēlēties tā saukto savu administratoru un caur tiesu... ar tiesas palīdzību apstiprināt savu administratoru. Mēs zinām... mums ir ļoti pazīstama lieta - “Liepājas metalurgs”, kurš no tiesiskās aizsardzības procesa ir pārgājis uz maksātnespēju, un viens un tas pats administrators turpina tā saukto kārtējo veiksmes stāstu. Kā mēs zinām, nekas nenotiek - mēs pārdodam, bet nav atjaunota šī uzņēmuma darbība.

Ko mēs atrisinām ar valsts amatpersonas statusu administratoram? Arī neko! Maksātnespējas procesos galvenā persona, kas risina visus jautājumus, ir banka. Nu pārsvarā bankas ir tās personas, kuras uzskata, ka saistības nav izpildītas, un griežas ar attiecīgām prasībām. Tātad TAP procesos nodrošinātais kreditors lems, vai apstiprināt to plānu... vai apstiprināt administratoru vai ne. Tas nozīmē, ka ļaunuma sakne ir nevis administratoros vispār, bet gan kreditoros un varbūt noteiktās komercbanku darbībās, kas ir ieinteresētas attiecīgā procesa virzībā, lai tām izmaksā atlīdzību un tā tālāk. Man būs nepieciešama vēl minūtīte!

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt, ka Cvetkovas kundze runā vēl minūti.

I.Cvetkova. Paldies.

Sēdes vadītāja. Minūti! Jā, vienu minūti!

I.Cvetkova. Vēl viena problēma būs advokātiem, kas atbilstoši likuma prasībām nevarēs būt valsts amatpersonas. Advokātiem būs turpmāk jāizvēlas, vai viņi turpinās strādāt par administratoriem vai būs tikai zvērināti advokāti. No 350 administratoriem mums ir 163 zvērināti advokāti. Tad būtībā risināt problēmas administratoru darbības jomā tiek aicināti zvērināti advokāti, kuriem no iekšienes tad būs jānodrošina tā sauktais pašattīrīšanās process.

Un vēl beigās. Šis regulējums - vienkārši administratoram nosakot šo valsts amatpersonas statusu - neatbilst ne Maksātnespējas likumam, ne Ministru kabineta noteikumiem. Mums Juridiskais birojs, izskatot šo likumprojektu, ir norādījis uz to, ka (es citēšu) “tas skars administratoru disciplināratbildības noteikšanu un piemērošanu, iecelšanu amatā un atbrīvošanu, uzraudzību, atstādināšanu, nemaz jau nerunājot par eksāmena kārtošanas jautājumiem”.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu... pašu likumprojektu, bet jaunajai Saeimai lemt arī par Maksātnespējas likumā ietvertā regulējuma izslēgšanu attiecībā uz administratoru noteikšanu par valsts amatpersonām, sākot ar 2015.gadu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Cvetkovas kundzei, protams, ir daļēja taisnība, jo ar šo priekšlikumu... konkrēti ar šiem likuma grozījumiem mēs pilnīgu efektu šodien šajā “draiskajā” jomā nesasniegsim, bet vismaz viens solis uz priekšu būs sperts - maksātnespējas administratoriem beidzot būs vismaz jādeklarē savi ienākumi, būs jādeklarē savi īpašumi, un viņi nevarēs kā viens otrs no kaut kurienes izvilkt trīs miljonus. Tātad šādi darījumi, vismaz pelēkās zonas darījumi, būs apgrūtināti.

Un otra lieta. Protams, ir arī zināma taisnība, ka maksātnespējas administratoriem ir gan sava profesionālā apvienība, gan arī uzraugošā institūcija. Taču šodien diemžēl notiek drusku citādāk - nevis šī institūcija uzrauga maksātnespējas administratorus, bet grupa maksātnespējas administratoru uzrauga šo institūciju, un ar šiem likuma grozījumiem tomēr varbūt kaut kas... kaut ko būs iespējams pamainīt, bet tas arī nozīmē, ka nākamajā Saeimā šis darbs būs jāturpina. Un tās ne tuvu nav beigas, bet tikai varbūt kaut kā jauna un gaiša sākums. Tā ka lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. (Dep. A.Lejiņš aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Judina kungs vēlas ko piebilst? Jā, lūdzu!

Judina kungs - komisijas vārdā.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Jā. Kolēģi, komisijas vārdā man gribētos atgādināt par priekšlikuma būtību.

Likuma 4.panta pirmajā daļā ir 25 punkti, kuros uzskaitītas personas, kurām ir valsts amatpersonas statuss. Pirmajā lasījumā mēs nolēmām, ka maksātnespējas administratori var būt iekļauti 21.punktā. Un tagad priekšlikuma būtība ir šāda: rakstīt to nevis ar numuru “21.1”, bet ar numuru “26”. Un mēs noteikti varam diskutēt par to, kā labāk - “26” vai “211” -, bet priekšlikuma būtība no tā, protams, nemainās.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Judins. 3. - deputāta Vucāna priekšlikums, kas noteic, ka likumā paredzētā kārtība būs spēkā no 2016.gada 1.janvāra. Komisija izvērtēja šo priekšlikumu un, es varētu pat teikt, daļēji to atbalstīja, paredzot citu laiku, bet tomēr formāli, juridiski šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 4.priekšlikums ir līdzīgs. Tas ir deputāta Olšteina priekšlikums faktiski atlikt... likuma attiecīgās normas spēkā stāšanos atlikt uz vienu gadu. Kā es jau tikko teicu, arī šis priekšlikums faktiski ir daļēji atbalstīts, veidojot Juridiskās komisijas priekšlikumu. Bet formāli, juridiski priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (No zāles dep. I.Cvetkova: “Balsot!”)

Deputāti lūdz balsojumu par 4.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Klāva Olšteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 68, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. Un pēdējais ir 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums noteikt, ka norma, par kuru mēs daudz diskutējām, būs spēkā no nākamā gada 1.jūlija. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, vēlos jūs informēt, ka ir vēl divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 30.oktobra sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 30.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Attīstības finanšu institūcijas likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija ir gan saņēmusi, gan pati izstrādājusi priekšlikumus - kopumā 59 priekšlikumus.

Ir veikts nopietns darbs, un ir jāpasakās Finanšu ministrijas un Juridiskā biroja pārstāvjiem.

Ir atrisinātas visas problēmas, kas sākotnēji ir bijušas likumprojektā, izņemot divas lietas. Proti, ir problēma ar informēšanu par piešķirtajiem kredītiem virs 15 tūkstošiem eiro, bet šo problēmu mēs risināsim divos citos likumos - likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tie būs budžeta paketē 2015.gadam.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 4. ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Arī 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Arī 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 22. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 30. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 31. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts priekšlikumā... es atvainojos, daļēji atbalstīts un iekļauts 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 42. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 43. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 47. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 48. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 50. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 53. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 54. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 56. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 58. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Un 59. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti! Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Attīstības finanšu institūcijas likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”.

Ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Ņemot vērā to, ka likumprojekts ir steidzams, es komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības Vienošanos par grozījumiem 1995.gada 1.februāra Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumā par automobiļu starptautisko satiksmi”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.4434.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirms otrā lasījuma. Nesaņēmām nevienu priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības Vienošanos par grozījumiem 1995.gada 1.februāra Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumā par automobiļu starptautisko satiksmi” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4435.

Ārlietu komisija arī šo likumprojektu izskatīja pirms otrā lasījuma. Nesaņēmām nevienu priekšlikumu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Atgādināšu, ka šis ir, šķiet, pēdējais likumprojekts no tā sauktās valsts kapitāla daļu pārvaldības reformu likumprojektu paketes. Tas paredz atcelt pienākumu turpmāk ministrijām sniegt divreiz gadā pārskatu par uzņēmumiem, jo šādi pārskati turpmāk būs daudz skrupulozākā veidā jāiesniedz tā sauktajam koordinācijas birojam.

Un ir saņemts uz trešo lasījumu viens priekšlikums no atbildīgās komisijas, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. Tātad visi priekšlikumi izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins. Viņš beidz sarunāties ar Ilzi Viņķeli un nāk ziņot par likumprojektu. (Zālē smiekli.)

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1154/Lp11). Ir saņemti 11 priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas savā būtībā ir redakcionāls. Tiek piedāvāts iepriekšējā, otrajā, lasījumā atbalstīto otro daļu veidot kā ceturto daļu. Un šis priekšlikums Juridiskajā komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums, kas izstrādāts, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 15.janvārī pieņemto Regulu Nr.98/2013 “Par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu”, kas piemērojama no 2014.gada 2.septembra. Šis priekšlikums atbalstīts daļēji, iekļaujot 3. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums paredz veidot jaunu pantu, 165.10 pantu, kas paredz atbildību par neziņošanu par aizdomīgiem darījumiem ar sprāgstvielu prekursoriem, to zādzību vai pazušanu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 4. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot to 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums paredz veidot jaunu pantu, 167.3 pantu, kas paredz atbildību par ierobežotu sprāgstvielu prekursoru neatļautu pārdošanu, nodošanu, iegādāšanos un glabāšanu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums grozīt 214.pantu. Tajā ir noteikta Valsts policijas kompetence. Un, ņemot vērā, ka mēs tikko atbalstījām divus jaunus pantus, ir svarīgi izlemt arī jautājumu, kas piemēros sodus, ja tādi pārkāpumi tiks izdarīti. Līdz ar to priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 7. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Savā būtībā tas ir redakcionāls un paredz aizstāt vārdu “eksperta” ar vārdu “ekspertīzes”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums grozīt 270.panta trešo daļu. Priekšlikums ir atbalstīts, bet es savā vārdā gribu pievērst uzmanību atsevišķām niansēm.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Tātad 270.panta trešajā daļā ir paredzēts, ka lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē... Patlaban ir paredzēts, ka par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu lēmumu pieņem ceļu policisti, ja soda apmērs nepārsniedz 140 eiro. Iekšlietu ministrija ierosina noteikt, ka turpmāk policija visos gadījumos sodu varēs piemērot uz vietas.

Daži kolēģi gan pauda viedokli, vai tas nepalielinās korupcijas risku, jo tie sodi ir pietiekami lieli, un tagad sanāk tā, ka policists uz vietas varēs izlemt - sodīt vai nesodīt. Man gribētos izskaidrot... pievērst uzmanību tam, ka arī tagad mūsu Ceļu policija pieņem vienu ļoti svarīgu lēmumu - sodīt vai nesodīt - un ka mūsu pārkāpēji ļoti bieži uzrunā ceļu policistu un mēģina viņu pārliecināt, ka viss ir kārtībā. Pat vairāk! Šie pārkāpēji dažreiz mēģina arī kaut ko policistam dot, lai viņš pieņemtu “pareizo” lēmumu.

Tātad - ja mēs grozīsim šo kārtību, kas tad mainīsies? Arī tāpat kā iepriekš policists rakstīs protokolu, vienīgi šajā protokolā nebūs vairs jautājuma zīmes. Tur uzreiz būs pateikts, kāds sods ir piemērojams. Un pārkāpējs, ja viņš uzskatīs, ka nav vainīgs, turpmāk varēs to, protams, pārsūdzēt.

Tātad, ja mēs negrozīsim attiecīgo normu, tad faktiski mums būs iespējamas divas sarunas: sākumā pārkāpējs varēs runāt: “Lūdzu, nesodiet! Varbūt meklēsim kādu citu risinājumu!” Un tad, ja, teiksim... Un tālāk ir otrais jautājums, ka var būt diskusija tieši par soda apmēru.

Es domāju, ka šis priekšlikums ir sakarīgs, loģisks, un tāpēc, manuprāt, šis priekšlikums būtu jāatbalsta. Un arī komisija to atbalstīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par priekšlikumu.

A.Judins. Nākamais, 9., ir iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls un paredz 270.panta ceturtās daļas otrajā teikumā aizstāt vārdu “materiālu” ar vārdiem “ekspertīzes atzinuma”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 10. - iekšlietu ministra priekšlikums paredz izslēgt 270.panta piekto daļu. Tas ir izstrādāts, ņemot vērā tikko izskatīto priekšlikumu, kas groza 270.panta trešo daļu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Un pēdējais ir 11. - iekšlietu ministra priekšlikums, kas paredz, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.3 panta daļa būs spēkā no 2016.gada 3.marta. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Visi priekšlikumi izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tātad strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””.

Juridiskā komisija ir saņēmusi 10 priekšlikumus.

1. - Juridiskās komisijas izstrādāts un atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 2. ir Juridiskās komisijas izstrādāts tehniska rakstura priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 3. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 4. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir tehnisks un kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 5. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. ir Juridiskās komisijas iesniegts tehniska rakstura priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Un 10. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Juridiskā komisija saņēma 21 priekšlikumu.

1. ir deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā. Šī priekšlikuma būtība ir saistīta ar to, ka jebkurš nekustamais īpašums obligāti būtu ierakstāms zemesgrāmatā. Juridiskajā komisijā bija diskusija par šo jautājumu, un Juridiskās komisijas vārdā es vēlos arī atgādināt, ka jau šobrīd Civillikuma 994.pants paredz, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.

Tāpat arī lietu tiesības ir ierakstāmas zemesgrāmatā, un mēs faktiski Juridiskās komisijas darba rezultātā izstrādājām 2.priekšlikumu, kurš ir atbalstīts un kurā ir iekļauts 1. - Čigānes kundzes priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 3. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 4. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 6. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir vairāk redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. ir deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums, kas nav guvis atbalstu. Šī priekšlikuma mērķis bija sekmēt nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā, paredzot arī šeit konkrētu termiņu, kādā šī īpašumtiesība būtu nostiprināma zemesgrāmatā.

Komisijā bija diskusija par šo jautājumu. Un šeit tātad šobrīd jānorāda, ka tikai no šī gada 1.jūlija ir spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Konkrēti 16.1 punkts paredz, ka valsts nodevai par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā piemēro koeficientu 1,5, ja no dienas, kad parakstīts dokuments, kas apliecina nostiprinātās tiesības vai tādas atzīmes dzēšanas, kas kavē labprātīgu tiesību nostiprinājumu, ir pagājuši vairāk nekā seši mēneši. Tātad faktiski mēs redzam, ka šī norma ir stājusies spēkā salīdzinoši nesen, un Juridiskajā komisijā mēs vienojāmies par to, ka būtu vajadzīgs tomēr laiks, lai mēs saprastu, kā šī norma darbojas un kāds ir šīs normas ieviešanas efekts. Un tad mēs varbūt varētu atgriezties pie šī jautājuma apmēram pēc gada, lai spriestu, vai šajos Ministru kabineta noteikumos nav jāveic kādi citi grozījumi.

Līdz ar to Čigānes kundzes priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 9. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 10. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 12. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 14. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 15. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 16. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Pārsvarā redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 17. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Juridiskās komisijas priekšlikums ir arī 18., kas pārsvarā ir redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 19. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 20. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 21. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts un paredz likuma spēkā stāšanās kārtību.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Paldies. Kolēģi, šajā likumprojektā ir 15 priekšlikumi, bet šeit mums ir jāskata divas tabulas - gan sākotnējā tabula, gan papildu tabula, kur ir atsevišķi precizēti saņemtie priekšlikumi.

Tātad 1. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 3. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 10. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11.priekšlikums mums ir jāskata papildus izsniegtajā tabulā. Tas ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 12. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie deputāti! Es īpaši vēršos... un arī pie zemniekiem, kas, iespējams, klausās, un pie pašvaldībām... proti, saistībā ar 12.priekšlikumu. Vakar no rīta, runājot ar kolēģiem, radās zināmi pārpratumi. Un Juridiskā komisija, uzklausīdama šos viedokļus... Iespējams, šī norma, iepriekšējā, nebija pietiekami precīza, bet es gribētu, lai paliek stenogrammā manis teiktais, jo likums ir ļoti sarežģīts. Proti, pārejas noteikumu 32.punkts, kā mēs vienojāmies ar Brigmaņa kungu un ar Seržanta kungu, ir papildināts ar noslēguma teikumu, kuru jūs šeit redzat: “2015.gadā spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze piemērojama arī 2016.gada kadastrālo vērtību aprēķinam...” Un tagad ir tas svarīgākais: “...izņemot Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumos Nr.305 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” 3.pielikumā noteikto lauku nekustamo īpašumu grupu, kuras kadastrālo vērtību bāze ir jāapstiprina līdz 2015.gada 15.jūnijam.”

Izstrādājot attiecīgo kadastrālo vērtību bāzi lauku nekustamo īpašumu grupai 2016.gadam, ņem vērā kadastrālo vērtību aprēķinu, kas balstīts uz 2012. un 2013.gada tirgus cenām. Tātad izņēmums attiecībā uz lauku nekustamo īpašumu grupu ir nepieciešams, lai radītu nepārprotamu izpratni par to, ka kadastrālo vērtību bāze lauku īpašumu grupai 2016.gadā būs tieši tāda, kādu atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma prasībām bija plānots apstiprināt Ministru kabinetā 2014.gadā uz 2015.gadu, proti, par pamatu ņemot 2012. un 2013.gada tirgus cenas.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Mediņas kundze komisijas sēdē minēja, ka karstu debašu rezultātā Ministru kabinets šā gada 1.jūlijā izšķīrās konceptuāli atbalstīt lauku zemju kadastrālo vērtību pieaugumu ar 2016.gadu, taču 2015.gadā kadastrālo vērtību bāzi saglabājot 2014.gada līmenī, kas ir balstīta uz 2011. un 2012.gada tirgus cenām.

Ministru kabinets, reaģējot uz tirgus cenu pieaugumu, kā kompensējošo mehānismu ir uzdevis Finanšu ministrijai līdz šā gada beigām izstrādāt grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kurā tiktu iestrādāts pakāpenisks nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums lauku īpašumiem. Par šādu nostāju tika panākta vienošanās jūnijā sanāksmē pie zemkopības ministra, kurā piedalījās Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.

Un papildus jānorāda, ka visām citām īpašumu grupām jau no 2015.gada 1.janvāra tiks noteiktas kadastrālās vērtības, kas ir izstrādātas uz 2012. un 2013.gada tirgus cenu pamata, bet lauku īpašumu grupai 2015.gadā - es atkārtoju! - paliek kadastrālās vērtības, kuru pamatā ir 2011. un 2012.gada tirgus cenas.

Godātie kolēģi, es domāju, ka es pietiekami skaidri izstāstīju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvjiem un arī visiem šeit klātesošajiem, ka nākošajā gadā nekas nemainās.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 12.priekšlikumu.

G.Bērziņš. Jā. Paldies Čepānes kundzei par izsmeļošo skaidrojumu.

13. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 14. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un 15. ir deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums, kas nav guvis atbalstu. Es minēšu divus galvenos argumentus.

Pirmais arguments ir sekojošs.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumu 53.punktā, uz ko atsaucās Čigānes kundze, ir noteikts termiņš, līdz kuram Ministru kabinetam ir jāiesniedz Saeimā likumprojekts par dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu, bet tajā nav noteikts termiņš, kad šīs attiecības tiks izbeigtas. Līdz ar to šeit ir juridiski nekorekti atsaukties uz to, kad šīs attiecības tiks izbeigtas, tāpēc ka šis likums, konkrēti šie pārejas noteikumi, to nenosaka. Tādējādi deputātes Čigānes priekšlikumā ietvertā atsauce uz šo konkrēto pārejas noteikumu punktu ir neskaidra un nekonkrēta.

Un otrkārt. Atbilstoši juridiskās tehnikas noteikumiem, kā mēs zinām, likumprojektā, ja tas ir nepieciešams, raksta pārejas noteikumus, taču pārejas noteikumos nosaka pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu. Tātad pārejas noteikumos neietver normas, kas darbojas pastāvīgi... tātad faktiski atbilstoši juridiskajai tehnikai. Likuma pārejas noteikumos nebūtu pieļaujams pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt dalīto īpašumu kā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Bērziņa kungs! Paldies, ka jūs izstāstījāt tehniskās detaļas, kādēļ šis priekšlikums nav atbalstīts. No savas puses es varu teikt, ka Juridiskajā komisijā šo priekšlikumu mums diemžēl tehnisku iemeslu dēļ nesanāca izdiskutēt, jo man nebija iespējas deputātiem izstāstīt šī priekšlikuma būtību, tāpēc mēs Juridiskajā komisijā vienojāmies, ka šeit, tribīnē, es īsi izskaidrošu šī priekšlikuma būtību, un tad, iespējams, kaut kādā brīdī nākošā Saeima, skatot šo likumprojektu, varēs par šādu priekšlikumu lemt.

Šobrīd situācija ir tāda: mēs ļoti labi zinām, ka mums ļoti daudzi cilvēki, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, atrodas piespiedu nomas attiecībās, respektīvi, viņiem nav citas izvēles, kā vien maksāt nomas maksu par zemi, uz kuras atrodas viņu daudzdzīvokļu māja. Bieži vien šie zemes gabali ir neloģiski - viena māja atrodas uz vairākiem dažādu formu zemes gabaliem, bieži vien šie zemes gabali ir nesamērīgi lieli, tāpēc iedzīvotājiem ir ļoti lieli rēķini, ko viņi maksā par šo zemes nomu. Šobrīd situācija ir tāda, ka nomas maksa, ko daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji spiesti maksāt par šo zemes nomu, ir līdz sešiem procentiem no kadastrālās vērtības, kas maziem, 45 kvadrātmetru lieliem, dzīvokļiem gadā nereti sastāda līdz pat 200 eiro. Tās ir ļoti lielas nomas maksas, ko cilvēki ir spiesti maksāt! Diemžēl šobrīd veida, kā īsti to izbeigt un kā iezīmēt scenāriju, lai šo nenormālo situāciju ar dalītajiem īpašumiem mēs varētu atrisināt, principā mums nav.

Mums ir ļoti grūti atrast risinājumus. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir darījusi dažas lietas, nosakot to, ka iedzīvotājiem ir tiesības ierosināt pārskatīt šos zemes gabalus - pārmērīt un paredzēt tikai tos zemes gabalus, kas patiešām ēkai, konkrētajai ēkai, ir funkcionāli nepieciešami. Tomēr, runājot ar daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kļūst skaidrs, ka, sevišķi Rīgā, īpaši ļoti lielajās daudzdzīvokļu mājās, saorganizēties un uzsākt šo procesu, lai noteiktu funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu un galu galā panāktu šī zemes gabala pārmērīšanu, būs ļoti grūti. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji turpinās maksāt ļoti augstu nomas maksu šajās piespiedu nomas situācijās. No 2015.gada mēs esam panākuši nelielu uzlabojumu, jo iedzīvotājiem nebūs jākompensē nekustamā īpašuma nodokļa maksājums zemes īpašniekam. Vismaz to mēs Saeimā esam izdarījuši.

Mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka dalītajos īpašumos tiek noteikta daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atrašanās uz zemes gabala kā apgrūtinājums. Tas nozīmē, ka kadastrālā vērtība šim zemes gabalam būs mazāka, un tas nozīmē, ka tā daļa, kura zemes īpašniekam būs jāmaksā no iedzīvotāju puses, būs mazāka. Tāds konkrēti ir šis mans priekšlikums, un es piekrītu, ka šobrīd nav paredzams, kad šī dalītā īpašumu situācija Latvijas Republikā beigsies. Tomēr mans priekšlikums ir vērsts uz to, lai šī nomas maksa nebūtu tik ļoti augsta un neieņemtu tik ļoti lielu daļu cilvēku komunālo maksājumu rēķinos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Jā, paldies! Es, protams, daļēji varu piekrist arī Čigānes kundzes teiktajam attiecībā uz šo problēmu. Taču jānorāda, ka apgrūtinājumi nav vienīgais arguments kadastrālo vērtību izmaiņai, un, protams, šī problēma pastāv. Mēs zinām, ka mēs šo problēmu visi kopīgi risinām. Un šeit arī jāatceras, ka Satversmes tiesā ir bijušas vairākas lietas par šīm tā sauktajām piespiedu nomas attiecībām, tāpēc šim regulējumam jābūt juridiski korektam.

Līdz ar to, ņemot vērā tos argumentus, ko es minēju, Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātes Lolitas Čigānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 12, atturas - 10. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

Tātad esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, Juridiskajā komisijā esam saņēmuši 39 priekšlikumus.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 6. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. arī ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9.priekšlikums un arī virkne turpmāko priekšlikumu ir saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 12.decembra regulas (par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās) ieviešanu. Tātad šis priekšlikums ir tieši saistāms ar šo.

9. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 10. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas saistīts ar šīs regulas ieviešanu. Ir atbalstīts daļēji... es atvainojos, atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. ir tieslietu ministra priekšlikums. Arī tas saistīts ar regulas ieviešanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 12. ir tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. arī ir tieslietu ministra priekšlikums, kas guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 14. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 15. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 17. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 18. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 19. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Tātad tas iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā, kas ir nākamais. Komisija ir atbalstījusi 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 21. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 22. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 23. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 24. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 25. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 26. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 27. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 28. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 30. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 31. - tieslietu ministra priekšlikums, kas saistīts ar pāreju uz tā sauktajām tīrajām tiesu instancēm. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 32. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 33. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 34. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 35. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts un arī ir saistīts ar Augstākās tiesas palātu reorganizāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 36. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 37. arī ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 38. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas saistīts ar Civillietu tiesu palātas reorganizāciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 39. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, atgādināšu, ka šis likumprojekts un arī divi nākamie ir saistīti ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas reorganizāciju. Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Tiesu izpildītāju likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, arī šajā likumprojektā nav iesniegts neviens priekšlikums. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījums Tiesu izpildītāju likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Tiesu izpildītāju likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Notariāta likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, arī šajā likumprojektā nav saņemts neviens priekšlikums. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Notariāta likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar grozījumiem likumā “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums”. Ir saņemti četri priekšlikumi.

1. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas vairāk aizsargā bērna intereses, izslēdzot vārdus “būtiski ietekmē”. Tas nozīmē, ka nav kvalitātes kritērija, cik stipri ietekmē, vienkārši - ja ietekmē bērna intereses. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 2. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas arī ir vērsts uz to, lai stiprinātu bērna interešu aizsardzību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. 3. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. Un arī 4. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi, strādājam ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā! Kopumā saņemti deviņi priekšlikumi.

1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. arī ir komisijas priekšlikums, kuš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 4. ir deputāta Andreja Judina priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 5. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. ir deputāta Andreja Judina priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Savukārt 7.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 8. ir deputāta Andreja Judina priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts pēdējā - 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka mēs tieši šodien varēsim pabeigt darbu ar attiecīgo likumprojektu. Un es vēlos jums atgādināt, ka mēs sākām darbu, ņemot vērā divas problēmas.

Viena problēma bija saistīta ar faktu, ka cilvēki, kuri, būdami reibumā, izdarījuši noziegumus ceļu satiksmes jomā, var ļoti vienkārši atgūt tiesības. Viņi var nākt uz CSDD un faktiski pieprasīt un saņemt tiesības. Un mēs gribējām šo kārtību izbeigt.

Un otra lieta, ka vairāki jaunieši mēģina lietot jaunas vielas, eksperimentē un ir ļoti svarīgi domāt, kā viņus atturēt.

Izskatot likumprojektu trijos lasījumos, mēs meklējām labāku risinājumu. Bija daudz kritikas, un galu galā mums izdevās atrast tādu risinājumu, kas ir pieņemams visām iesaistītajām pusēm. Jā, vairs nav tā, kā bija iecerēts sākumā, - ka mēs pilnīgi aizliegsim... ka cilvēkiem, kas izdarījuši attiecīgos noziegumus, mēs pilnīgi liegsim iespēju atgūt tiesības. Viņi tagad varēs pēc noteikta laika mēģināt pierādīt, ka viņi ir labojušies un ka viņiem drīkst uzticēt automašīnu vadīšanu.

Tagad mēs dibinām šādu kārtību: ja cilvēks ir sodīts, viņš nevarēs dabūt tiesības, bet, ja viņš izpildīs noteiktas prasības, viņam būs dota iespēja atjaunot tiesības. Es ļoti ceru, ka tas nebūs formāli kā tagad, bet ka tiešām cilvēkam būs jāpierāda, ka viņš vairs neapdraudēs citu cilvēku dzīvību un veselību. Un paldies visiem kolēģiem, kas palīdzēja radīt tādu likuma redakciju, kas tiešām var atrisināt problēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 8.priekšlikumu.

E.Smiltēns. Un pēdējais - 9.priekšlikums - ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu jūs, kolēģi, balsot par šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”.

Kopumā ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - deputāta Sprūda priekšlikums. Diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Un 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu jūs balsot par likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Darba kārtību izskatīt turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms mēs reģistrējamies, mums ir jāapsveic jubilāre, kam bija pusapaļa, ļoti skaista jubileja 26.oktobrī. Sveicam Aiju Barču! (Aplausi.)

Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Cienījamie Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti tiek pēc divām minūtēm aicināti uz Dzelteno zāli. Viena minūte jau pagājusi...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (11.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inga Bite... nav, Andris Buiķis... nav, Boriss Cilevičs... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Jānis Junkurs... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Daina Kazāka... nav, Jānis Klaužs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Jānis Vucāns... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, ir pulksten 11.00! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 30.oktobra sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Zemes pārvaldības likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns, kurš šobrīd laikam nav zālē. Tas nozīmē, ka likumprojekts pārvirzās uz darba kārtības beigām, jo tam nav ziņotāja.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi, ļaujiet jums stādīt priekšā Saeimas Sociālo un darba lietas komisijas trešajam lasījumam izskatīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””.

Trešajam lasījumam kopumā ir iesniegti 26 priekšlikumi.

1. - deputāta Māra Kučinska priekšlikums - nav atbalstīts. Jāteic, ka tas nav atbalstīts sekojošu iemeslu dēļ. Šis priekšlikums attiecas uz elektroniskajām cigaretēm un elektronisko cigarešu smēķēšanas procesu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, ņemot vērā to, ka tā ir jauna parādība sabiedrībā, un ņemot vērā to, ka Eiropas Komisija strādā pie jaunas direktīvas šajā jautājumā, nolēma praktiski šos risinājumus elektroniskās smēķēšanas ierobežošanai atlikt un uzdot Veselības ministrijai pēc iespējas ātrāk iesniegt regulējumu šī procesa juridiskajai bāzei.

1. - deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 3. - deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. Komisija daļēji atbalstīja 4. - Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Renāra Putniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. Un šis priekšlikums ir iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 7. - deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 8. - Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Renāra Putniņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 9. - deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 10. - deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 12. - aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 16. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 17. - deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 18. - deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 19. - deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. Šeit ļoti svarīgi ir piebilst, ka Juridiskais birojs lūdz izslēgt vārdu “pamatoti”. Ja iedzīvotāji... Vienu mirkli! Tas ir ļoti...

Sēdes vadītāja. Tas ir 22.priekšlikums?

A.Ašeradens. Tas attiecas uz 5.priekšlikumu... Ir runa par aizliegumu pīpēt uz daudzdzīvokļu māju “balkoniem un lodžijām, ja kāds no mājas iedzīvotājiem pret to pamatoti iebilst”. Juridiskais birojs ir aicinājis svītrot vārdu “pamatoti”.

Pēc ilgām diskusijām ar pašvaldības policiju un policijas pārstāvjiem komisija nonāca pie secinājuma, ka Juridiskā biroja priekšlikums nav atbalstāms, jo svarīgi, ka atslēga ir tieši vārdā “pamatoti”. Jo bieži vien var gadīties situācija, ka iedzīvotājs no mājas B iebilst pret to, ka kāds iedzīvotājs smēķē mājā A, un, ņemot vērā, ka tā ir privātā telpa un tiešu apdraudējumu mājas B iedzīvotājiem šī smēķēšana nerada, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 21. - Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Renāra Putniņa priekšlikums. Komisija atbalstīja un iekļāva 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 22. - deputāta Kučinska priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 23. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja un iekļāva 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 24. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 25. - deputāta Kučinska priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. Un komisija atbalstīja 26. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. Līdz ar to visi 26 priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā ”Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā ”Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Jakovļevs.

V.Jakovļevs (SC).

Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Skatām likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā. Uz trešo lasījumu tika iesniegti 16 priekšlikumi.

Un sāksim ar 1. - deputātes Lolitas Čigānes priekšlikumu. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Jakovļevs. 2. - deputāta Klāva Olšteina priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Jakovļevs. 3. - deputātes Čigānes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Šis 3.priekšlikums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā ir saistīts ar to, kā mēs šobrīd atalgojam mūsu Ministru kabineta locekļus, proti, Ministru prezidentu un ministrus. Mans priekšlikums - 3.priekšlikums - piedāvā nelielu palielinājumu tiem koeficientiem, ar kuru palīdzību mums tiek aprēķināta šo augsto amatpersonu alga. Šobrīd Ministru prezidenta atalgojums tiek aprēķināts, reizinot aizpagājušā gada vidējo algu mēnesī ar koeficientu 4,05. Es piedāvāju šo koeficientu palielināt par 1,45 procentpunktiem, kas nozīmē, ka pašreizējā Ministru prezidenta alga, kas ir 1900 eiro mēnesī, palielinātos par 800 eiro mēnesī. Līdzīgā veidā es piedāvāju nedaudz palielināt arī ministru algas, kas arī nozīmē to, ka ministru algas uz rokas pieaugtu par 800 eiro mēnesī.

Kādēļ es esmu piedāvājusi šādus, manuprāt, ļoti nepieciešamus grozījumus?

Pirmām kārtām, kā mēs zinām, no 2015.gada 1.janvāra Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Mūsu ministriem ievērojami pieaugs slodze, jo mūsu ministri būs katras attiecīgās rīcībpolitikas jomas koordinatori visā Eiropā. Brīdī, kad Lietuva gatavojās savai prezidentūrai, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ļoti konkrēti nāca pie Lietuvas Seima ar uzstādījumu, ka šī būtiskā perioda laikā Lietuvai ir vajadzīgi ministri, kas labi spēj vadīt šo darbu prezidentūras laikā, kas ļoti labi pārvalda angļu valodu, un nāca arī ar atzinumu, ka toreizējais atalgojums Lietuvas Ministru prezidentam un ministriem nav adekvāts. Tad Lietuvas Seims lēma palielināt šo atalgojumu.

Mans piedāvājums palielināt atalgojumu Ministru prezidentam un ministriem tikai pietuvinātu mūsu, Latvijas, Ministru prezidenta un ministru atalgojumu līmeni Lietuvai, bet to nepārsniegtu. Igaunija joprojām paliktu mums tālu priekšā.

Cienījamie kolēģi! Ja mēs paskatāmies amatpersonu deklarācijas, mēs varam skaidri un gaiši redzēt, ka šobrīd ir daudzi pilsētu mēri, pilsētu domju priekšsēdētāji, kuru atalgojums ir lielāks nekā mūsu Ministru prezidentes atalgojums. Piemēram, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šobrīd pelna tieši divas reizes vairāk nekā mūsu Ministru prezidente, kas, kā jau es sacīju, no 2015.gada sākuma uzņemsies ļoti būtiskus papildu pienākumus, virzot un veidojot Eiropas rīcībpolitiku ļoti daudzos jautājumos.

Cienījamie kolēģi! Diskusijā, kas ir bijusi gana asa, par šo manu priekšlikumu, kas paredz palielināt koeficientus, ir izskanējuši daudzi un dažādi argumenti, to skaitā cilvēki ir teikuši: šī, aizejošā, Saeima nav tiesīga lemt par šādu koeficienta paaugstinājumu!

Cienījamie kolēģi! Es paskatījos, kādi ir bijuši vēlēšanu rezultāti Laimdotas Straujumas Ministru kabineta locekļiem. Desmit ministri no esošā Ministru kabineta ir pārvēlēti, tātad sabiedrības uzticība ir bijusi un sabiedrība Laimdotas Straujumas vadītās valdības ministru darbu ir novērtējusi pozitīvi. Pārvēlēdama šos cilvēkus, sabiedrība acīmredzot grib, lai viņi turpina darbu ministra amatā.

Cienījamie kolēģi! Mēs esam situācijā, ka ministru algas nav celtas kopš 2002.gada. Mēs esam gan iekrituši ļoti dziļā ekonomikas krīzē, gan arī esam no šīs krīzes izrāpušies, bet ministri saņems atalgojumu... saņems papildus piemaksu ar esošo koeficientu tikai 100 eiro apmērā, ja mēs atstāsim esošo koeficientu nemainīgu.

Cienījamie kolēģi! Daudzi no jums saka: “Vai mēs esam tiesīgi lemt par Ministru kabineta locekļu atalgojumu laikā, kad pie mums ir zema minimālā alga un kad pie mums vispār kopējā sabiedrības nevienlīdzība ir augsta?” Tomēr es gribētu atgādināt, ka jau 2013. un 2014.gadā...

Vai es varētu lūgt vēl papildus minūti? (No zāles: “Jā!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Vēl minūti varat runāt.

L.Čigāne. Es gribētu atgādināt, ka jau 2013. un 2014.gadā policistu, robežsargu un citu iekšlietu struktūru darbinieku atalgojumam papildus ir piešķirti 34 miljoni latu, pedagogiem - 24,8 miljoni latu, kultūras darbinieku atalgojumam 2014.gadā papildus ir piešķirti gandrīz 2 miljoni eiro.

Cienījamie kolēģi! Šobrīd ir pienācis laiks izvērtēt, cik mums ir svarīgi šie konkrēto jomu politiku veidotāji, ministri, un godīgi pateikt - viņi ir pelnījuši nedaudz lielāku atalgojumu, īpaši tāpēc, ka šobrīd arī Saeimas amatpersonas saņem atalgojumu, kas ir ievērojami lielāks nekā ministru atalgojums. Gan Saeimas priekšsēdētājas biedrs, gan Saeimas sekretārs, gan Saeimas sekretāra biedrs šobrīd saņem atalgojumu, kas ir lielāks nekā ministra atalgojums - ministra, kas atbild par konkrētu jomu.

Visbeidzot. Man sanāk sava darba ietvaros ceļot uz valstīm, kas ir mazāk kvalitatīvas demokrātijas nekā Latvija. Tur ministru algas ir zemas un parasti ar smaidu tiek teikts: “Nu, oficiāli viņi pelna maz, bet... nu, jūs jau zināt, kāda ir realitāte!”

Lūdzu, atbrīvosimies no politiskā populisma un atbalstīsim šo priekšlikumu!

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam! (No zāles dep. A.Lejiņš: “Nevajag! Nevajag!”)

A.Elksniņš (SC).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Protams, priekšlikums ir ļoti īpatnējs, ļoti interesants, it īpaši ņemot vērā argumentu, ka pēkšņi mēs apjēdzām to, ka no 1.janvāra būs mūsu valsts prezidentūra Eiropas Savienībā... ka pēkšņi arī šī iemesla dēļ algas valdībā esošajiem ministriem būtu jāpalielina. Bet es atgādināšu tos likuma mērķus, kādi minētā likuma anotācijā bija izvirzīti attiecībā uz koeficientu kā tādu ieviešanu.

Likuma mērķis toreiz bija tāds, ka alga valdībā strādājošiem ministriem, Saeimas deputātiem un citiem valsts pārvaldes iekārtā jeb sistēmā esošiem cilvēkiem nosakāma, vadoties pēc šāda kritērija: jo lielāki aizpagājušā gada vidējie... Centrālās statistikas pārvaldes rādītāji attiecībā uz vidējās algas lielumu valstī, jo lielāka ir alga tiem cilvēkiem, kuri strādā valsts pārvaldē.

Ja tagad mēs pēkšņi izraujam no kopējā konteksta atsevišķām cilvēku kategorijām piesaistītos koeficientus, tad, manuprāt, tas lielā mērā nebūs godīgi. Nebūs godīgi attiecībā pret daudziem citiem - gan pret šajā sistēmā esošajiem cilvēkiem, gan arī pret valstī strādājošajiem... strādājošām amatpersonām, nu, piemēram, policistiem.

Es aicināšu... atgādināšu, ka, neskatoties uz to, ka gan pašiem ministriem, gan arī visai valstij kopumā tuvojas prezidentūra Eiropas Savienībā, stundu skaits diennaktī tomēr nemainās. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Ir, ir palielinājies!”) Tas, kāds bija, tāds arī paliek, - 24 stundas -, un ministri strādā tā, kā nu viņiem ir nepieciešams. Vēl jo vairāk, ja tagad es dzirdu argumentu, ka no desmit ministriem ir pārvēlēti tie paši desmit un ka šī pozitīvā sabiedrības novērtējuma dēļ viņiem būtu jāpalielina algas, nu tad... godājamie kolēģi, priekšvēlēšanu debatēs neviens no viņiem, neviens arī no jums nerunāja par iespējamību šādas algas celt. Un lielā mērā tagad notiek vienkārša mānīšanās, jo pirms vēlēšanām jūs solāt vienu, bet, tiklīdz vēlēšanas, tā teikt, ir garām, tā aizejošā Saeima tagad automātiski izdarīs to netīro darbu.

Godājamie kolēģi, es tiešām aicinu pievērsties šī jautājuma risināšanai nevis tagad, šīs Saeimas pēdējā sēdē, bet skatīt šo jautājumu jau jaunajā sasaukumā - izskatīt šos koeficientus un vispār atalgojumu valsts pārvaldē strādājošajiem kopsakarībā, nevis izraut atsevišķi konkrētus cilvēkus, kuri ir, piemēram, Ministru prezidents, ministrs vai parlamentārais sekretārs. Nu kāda vispār ir saistība šim parlamentārajam sekretāram ar to un... Pirms vēlēšanām vispār par to pat nebija runas.

Godājamie kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt un īstenībā izmest to miskastē! (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es noteikti atkārtošos savā debatē.

Nu kādēļ ir jāpalielina ministru algas? Tādēļ, ka šobrīd tās atbilst vidēja līmeņa menedžera algai privātajā sektorā. Tādēļ, ka sabiedrība vēlas, lai uz šo amatu tiektos ne tikai ar politiskām ambīcijām apkrāvušies indivīdi, bet arī atbilstoši izglītoti un pietiekamu pieredzi uzkrājuši cilvēki ar spēcīgu viedokli, ar vērā ņemamu karjeru aiz muguras un attiecīgi ar prasībām pēc adekvāta dzīves standarta. Tādēļ, lai ministrijas ierēdņu, konsultantu vai pārraugāmo kapitālsabiedrību vadītāju vidū, kuri atlīdzības likuma ietvaros jau tā saņem garantēto... kuri arī neizsekojamo piemaksu sistēmā saņem tik daudzas piemaksas un amatu savienošanas kārtībā tādu atlīdzību... lai šo cilvēku vidū ministrs, kas patiesībā kontrolē šos cilvēkus un vada šos cilvēkus, justos komfortabli.

Kam ir jāpalielina ministru algas? Vai pašiem ministriem? Taču nē! Bet kādēļ mediji brūk virsū tieši ministriem un prasa: “Ko jūs sakāt par ministru algu palielinājumu?” Vai tas ir jādara sabiedrībai referendumā? Nu taču nē! Tas nav tik lielas nozīmes jautājums. Tas ir jādara parlamentam. Šis pienākums - izvērtēt nepieciešamo kompetenci starp politiskajiem amatiem - ir tieši parlamentam, un tieši parlamentam ir atbildība vērtēt, kādiem amatiem ir nepieciešams kāds atlīdzības līmenis.

Es gribu teikt, ka deputātam šodien atlīdzība ir ar koeficientu 3,2 un tā ir piesaistīta pie vidējās algas. Un tagad salīdzināsim, cik daudz piemaksu mēs, deputāti, parlamentā saņemam. Mēs saņemam piemaksu par Prezidija locekļa pienākumu pildīšanu, par komisiju vadītāju pienākumu pildīšanu... vadītāju biedriem, komisiju sekretāriem, apakškomisiju vadītājiem, vadītāju sekretāriem... (No zāles dep. Dz.Zaķa starpsaucieni.)

Kolēģi! 93 no 100 deputātiem ir iespēja saņemt piemaksu pie savas deputāta standartalgas. 93 procentiem! Un šīs piemaksas aizsniedzas šajā brīdī līdz ministra algai.

Un tagad, kolēģi, nevērtēsim citas personas, bet salīdzināsim savu darbu ar ministra darbu... ar savu noslodzi... Labi, kompetence! Nestrīdēšos, bet tas pienākumu apjoms, atbildības apjoms, lēmumu pieņemšanas apjoms, kas nav tikai koleģiāls, bet bieži vien arī individuāls... Tikai izvērtēsim vien!

Es aicinu atbalstīt Čigānes kundzes priekšlikumu. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izmantošu šo iespēju laikam pēdējo reizi vismaz 11.Saeimā kāpt tribīnē.

Runājot par šo priekšlikumu, varētu uz šo jautājumu paskatīties no divām pusēm: no vienas puses - pēc būtības, bet no otras puses - no procesa viedokļa.

Ja mēs runājam pēc būtības, tad, manuprāt, naivi ir cerēt, ka šībrīža atalgojums tik tiešām spēs ilgtermiņā piesaistīt Ministru kabinetam vislabākos, kā saka, prātus, savas lietas profesionāļus, jo skaidrs, ka spējīgi cilvēki... ka vismaz ilgtermiņā viņi daudz labprātāk izvēlēsies visdrīzāk strādāt privātā jomā, kur atalgojums ir nesalīdzināmi lielāks un darba apstākļi ir pavisam citi, brīžiem pat komfortablāki un ērtāki nekā Ministru kabinetā. Līdz ar to pēc būtības, protams, atalgojumu vajadzētu palielināt.

Ja turpinām runāt, kādai jābūt tai sistēmai, tad uzsveru, ka man personīgi simpatizē sistēma, kura pastāv vairākās valstīs, - ka atalgojums piesaistīts pie darba rezultātiem -, jo, no vienas puses, darba algas ir zemas, bet, no otras puses, vadoties pēc vairākiem kritērijiem, toties gribētos, lai gan parlaments, gan Ministru kabinets strādātu daudz labāk.

Bet, ja paskatāmies atkal no otras puses, tad redzam: lai tiešām cilvēki Ministru kabinetā strādātu ar pilnu atdevi, lai tiešām būtu motivācija, tad arī atalgojumam jābūt lielākam.

Ja mēs runājam par procesu, tad es pievienošos tiem kolēģiem, kuri saka, ka par šo jautājumu vajadzētu runāt pirms vēlēšanām, jo šobrīd sanāk tāda vēlētāju mānīšana, jo pirms vēlēšanām neviens... gandrīz neviens par to nav runājis. Un skaidrs, ka, ja mēs tagad, pēdējā Saeimas sēdē, virzām tik nepopulāru - sabiedrībā tik nepopulāru! - priekšlikumu kā atalgojuma palielināšana, tad tas nav pareizi.

Bet, manā skatījumā, no valsts attīstības viedokļa, ja mēs rīkojamies atbildīgi, tad tiešām vajadzētu iet tajā virzienā - ministru algas palielināšanas virzienā - jo, es domāju, bez tā ilgtermiņā būs ļoti grūti sasniegt tos rezultātus, kurus gaida sabiedrība. Un acīmredzot nav cita veida, kā to izdarīt, - laist cauri pēdējā sēdē, tad, kad jau notikušas vēlēšanas. Neviens nav spējīgs to izdarīt citādāk, un droši vien vajadzētu iet tādu ceļu šodien, un arī es personīgi balsošu “par”. Bet aicinu arī tos kolēģus, kuri strādās, turpinās strādāt 12.Saeimā, tiešām parūpēties par to, lai atalgojums būtu piesaistīts galvenokārt pie darba rezultātiem, pie tā, ko gaida sabiedrība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC). (No zāles: “Pasaki godīgi - gribi algu vai negribi?”)

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pēc būtības visi šie priekšlikumi, kurus ir iesnieguši vesela virkne deputātu un kuri skar algu palielinājumu vieniem vai otriem, šodien nebūtu skatāmi viena iemesla dēļ - tāpēc, ka tagad ir trešais lasījums un konceptuālus priekšlikumus uz trešo lasījumu nevarētu iesniegt.

Ja es pareizi saprotu Saeimas kārtības rulli, kārtība ir tāda, ka jebkurā jautājumā, kas ir saistīts ar izdevumu palielināšanu, ir jābūt saskaņojumam ar Finanšu ministriju un ka šādiem likumprojektiem jātiek izskatītiem trijos lasījumos Saeimā, tos pirms tam izskatot attiecīgajās komisijās. Citādāka pieeja nevar būt!

Nākošais aspekts. Ko nu mēs šeit atkal mānāmies un jaucam cēloņus ar sekām?! Jautājuma būtība jau ir ļoti vienkārša: šie grozījumi attiecīgajā likumā tika sagatavoti, lai novērstu netaisnību - to, kas skar robežsargus. Bet pēkšņi, lai novērstu šo netaisnību, mēs sākam runāt par ministru un citu ierēdņu atalgojumiem. Vai ir nepieciešams celt ministriem un veselai virknei citu cilvēku atalgojumu? Neapšaubāmi! Bet tas jautājums ir jārisina kompleksi, mēs nedrīkstam izraut vienu vai otru sfēru no kopējā konteksta. Tas ir absolūti nepareizi! Čigānes kundze pēdējā laikā ļoti daudz runā par to, ka, redziet, mēs esam palielinājuši atalgojumu robežsargiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, policistiem un tā tālāk. Tie ir klaji meli, Čigānes kundze! Meli tajā nozīmē, ka atalgojums nav palielināts, bet uzturdeva ir iekļauta... uzturdevas apjoms... naudas apjoms ir ietverts atalgojumā. Tās ir divas dažādas lietas!

Runājot par to, ko jūs teicāt, - ministru novērtējums, vēlēšanas... Ziniet, man ir mazliet citi kritēriji! Ja Ministru kabinets nav līdz šim pieņēmis vairāk nekā 140 Ministru kabineta noteikumus, kas bija jāpieņem saskaņā ar likumiem, tad tas ir rādītājs, cik labi vai slikti tas strādā. Ja desmit gadu laikā mēs te visi... visu laiku runājam par drošību un par to, kā mums tā ir jāstiprina, bet desmit gadu laikā Ekonomikas ministrija nav spējīga izstrādāt un apstiprināt tautsaimniecības mobilizācijas plānu, ja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija tikai šī sasaukuma laikā vien reizes desmit šo problemātiku ir skatījusi, bet jautājums vēl līdz šim nav atrisināts, tad par kādu efektivitāti mēs runājam?

Es aicinu neizskatīt šos jautājumus, jo tie nav skatāmi arī pēc būtības, bet attiecīgi visus noraidīt - gan šo, gan arī visus pārējos priekšlikumus, bet jaunajā Saeimā, ja kādam ir tāda vēlme, lūdzu, sniedziet priekšlikumus! Iesim cauri visiem trijiem lasījumiem un tad sāksim diskusiju par visu sistēmu.

Ja mēs runājam par algas palielinājumu, tad mums ir jārunā gan par skolotājiem, gan par mediķiem, gan par tiesnešiem, prokuroriem, policistiem un tā tālāk. Tad, kad samazināja atalgojumu, mēs visi pārgājām uz vienotu atalgojuma sistēmu, bet tagad mēs no šīs sistēmas kaut ko mēģinām raut ārā. Tā nedrīkst, kolēģi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie kolēģi! Man nāk prātā analoģija jautājumā par ministru algām. Mēs uzvedamies kā ģimene, kurā ir alkoholiķis vai kāds cilvēks ar atkarībām, kur visi... iespējams, kāds no manis pa kreisi sēdošajiem un ne tik sen runājušajiem...

Bet stāsts ir par to, kas notiek alkoholiķa ģimenē. To stigmu slēpj! Nevis meklē palīdzību, bet slēpj to faktu, lai gan zina, ka viss nav kārtībā. (No zāles dep. A.Elksniņa starpsaucieni.) Tas pats ir ar ministru algām. Es ar pilnu atbildību gribu teikt, ka nav daudzi tādi ministru kabineti, kuros ministri dzīvo patiešām no algām. Un nevis tāpēc, ka viņiem ir sekmīgi uzņēmumi, kuru pārvaldību likumos atbilstošajā kārtībā viņi uz savu ministrēšanas laiku ir nodevuši citiem un gūst no tiem augļus, kas ir deklarējami, bet gan tādēļ, ka viņiem ir nedeklarēti ienākumi, tādēļ, ka ir dažādu stipendiju sistēma! (No zāles dep. A.Elksniņš: “Jūs to atzīstat, ka ministri...?!”) Un tātad, uzturot mītu par to, ka ministram tā alga, kāda nu ir... ka tad jau pēc tam redzēsim, ka gan jau kaut kā tur pa kaktiem sanes un pēc tam dabū savas dividendes no tiem darbiem, kas ir ministra laikā darīti... Atvainojiet, tas diemžēl ir tā! Un mēs, to noliedzot, vienkārši šo sistēmu turpinām.

Otrs arguments, ko es gribētu pateikt, ir tāds. Tā ir šī šķietamā vistas un olas dilemma: kam vispirms mēs palielināsim algu - medmāsām vai ministriem? Tas ir nekorekts salīdzinājums, un šeit atkal no pieredzes es varu teikt: jo ministri būs kvalitatīvāki, rīcībspējīgāki, spējīgi pieņemt nozarei un sabiedrībai vajadzīgus lēmumus, jo ātrāk mēs tiksim pie šīm sakarīgajām medmāsu algām.

Un vēl trešais, ko es gribu pateikt. Arī šis, kolēģi, ir jautājums par konkurenci! Un es gribu teikt, ka daļai partiju ir izdevīga šāda sistēma, jo tā izslēdz ārējo konkurenci. Jūs nevarat dabūt godprātīgu cilvēku ārpus politisko partiju sistēmas, kurš varētu nākt uz... vai arī tā ir ļoti neliela iespējamība, ka varētu nākt uz šo nepateicīgo, smago darbu ar tādu atalgojumu. Jo principā, pieņemsim, pavaicājot cilvēkiem, kuru viņi uzskatītu par atbilstošu ekonomikas ministra kandidātu... šeit nav nekāda veida mājiena attiecībā uz Reiznieces-Ozolas kundzi, jo viņa ir visnotaļ cienījama kandidāte, bet tika minēti, piemēram, šādi vārdi: Uldis Pīlēns, Gatis Kokins, Baiba Rubesa.

Šiem cilvēkiem nav pienākuma aizpildīt amatpersonu deklarācijas, bet mēs varam lēst, cik lieli ir viņu ienākumi no viņu godīgā darba. Un pasakiet, lūdzu, vienu motivāciju, kādēļ lai cilvēki ar uzņemtām saistībām, kuras viņi ir spējuši segt no sava godprātīgā profesionālā darba, misijas dēļ tik ļoti būtiski mainītu savu dzīvesveidu?!

Līdz ar to es gribētu teikt, ka šī ir liekulības tiražēšana, ja mēs vienkārši atstājam lietas, kā ir. Un šis ir labs brīdis, lai to mainītu, jo tāda pavisam pareiza brīža nebūs nekad.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei, otro reizi.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man ir jāatbild deputātam Ādamsona kungam par to, kāda ir Finanšu ministrijas nostāja šajā jautājumā. Finanšu ministrija, kā jūs zināt, analizē atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē, redz to kopsakarībās un mēģina saprast, kas ar mūsu pārvaldi notiks rīt, parīt un aizparīt.

Un tas secinājums ir viens: šobrīd mums augstākie valsts pārvaldes... valsts pārvaldes augstākās amatpersonas un ministri saņem 40 procentus no tā, kas ir līdzīgu kvalitāšu un kompetenču cilvēkiem privātajā sektorā. 40 procentus! Prezidentūras laikā mēs ieguldīsim vairākus miljonus mūsu valsts pārvaldes amatpersonu apmācībā, viņu dažādu kompetenču celšanā. Pēc prezidentūras beigām, visticamāk, viņi būs ļoti pievilcīgs resurss privātajam sektoram un pametīs darbu valsts pārvaldē.

Mums šobrīd valsts augstāko amatpersonu, ierēdņu atalgojums ir piesaistīts Ministru prezidenta atalgojumam. Ja mēs Ministru prezidenta atalgojumu turam tik zemā līmenī, kāds tas ir šobrīd, tad tas atstāj iespaidu uz to, kādi cilvēkresursi mums ir valsts pārvaldē. (No zāles dep. J.Ādamsons: “Kur ir Finanšu ministrijas atzinums?”)

Mums ir jāpieņem šie grozījumi, šie tehniskie grozījumi, kas tikai nedaudz paaugstinās koeficientu, padarot to līdzīgu Saeimas amatpersonu algu koeficientiem. Mums ir pienākums to izdarīt, lai mēs varētu sagaidīt kvalitatīvu darbu no valsts pārvaldes.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Nu, pirmām kārtām jāsāk runāt par to, ko te ir sarunājusi Viņķeles kundze. Tagad ir jāteic, ka VIENOTĪBAS vadītajam Ministru kabinetam visus šos piecus gadus ir bijusi melnā kase un valdības ministri ir saņēmuši stipendijas papildus savām darba algām.

Otrām kārtām. Liekulības tiražēšana ir notikusi pirms Saeimas vēlēšanām, kad visi no jums bija kā dunduki paslēpuši savas galvas kaut kur sniegā un neviens nav atzinis to, ka pēc vēlēšanām notiks automātiska algu palielināšana. Nu, tas nav lielā mērā godīgi!

Trešām kārtām. Ministri paši, vieni paši par sevi, nestrādā. Nu, nestrādā! Ir Ministru kabineta ministriem, Ministru kabinetam birojs, darbinieki... Es tagad paņēmu līdzi tos pieprasījumus un tos uz deputātu jautājumiem iesniegtos papīrus attiecībā uz to, cik daudz Ministru kabinets un ministri tērē padomdevējiem un dažādām juridiskām konsultācijām. Prudentia un visi pārējie... Aprēķiniet, cik tur naudas gadā sanāk! Nu, vidēji vismaz divus trīs miljonus eiro jūs, Ministru kabineta locekļi, tērējat padomdevējiem, lai saņemtu viedokļus par to, kā būtu vienā vai otrā situācijā jārīkojas.

Piekrītu, atalgojums ministriem nav liels. Tā ir taisnība. Bet atalgojums nav liels arī visiem citiem, kuri valsts pārvaldē strādā. Un šajā gadījumā, ja tu neesi situēts cilvēks, nodrošināts, bez milzīgām kredītsaistībām, tad... piedodiet, bet tad tev politikā, valsts pārvaldē nav ko darīt! Un tāds princips, piemēram, Lielbritānijā ir ievērots gadiem ilgi attiecībā uz cilvēkiem, kuri piedalās valsts pārvaldē.

Godājamie kolēģi! Ja mēs gribam ministriem noteikt tādas algas, tad nu lai nāk tagad un te debatē nākamā Ministru kabineta provizoriskais sastāvs, tie ministri, un pasaka, vai tā aldziņa viņiem ir par lielu vai par mazu! Nu, citādi nevajag izspēlēt šo divkosību - rauties pie varas, rauties pie lēmumu pieņemšanas, bet tajā pašā laikā...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Elksniņš. ...sēdēt un klusībā teikt, ka alga ir par mazu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie deputāti! Neatkarīgi no tā, vai jūs atbalstīsiet vai neatbalstīsiet Viņķeles kundzes priekšlikumu, es domāju, ka pie tā jūs būsiet spiesti vēl atgriezties, tāpēc nevajadzētu to izmest miskastē. Un nevajadzētu arī bāzt galvu sniegā, jo sniega pašlaik nav, kā jūs zināt, Elksniņa kungs!

Nenoliedzami, tas ir ļoti jutīgs jautājums, un es domāju, ka tas liekulības tirgus... šeit es skatos, jā, tas turpināsies. Patiešām! Un kāpēc es saku, ka tas ir liekulības tirgus? Jo tad, kad mēs runājām par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem... es zinu... man aizkulisēs tik ļoti grūti nācās panākt, lai šeit tiktu noteiktas vismaz kaut kādas robežas, jo gan jūs bijāt ieinteresēti, lai nebūtu nekādas robežas, gan arī... jūs bijāt ieinteresēti, lai šīs robežas nebūtu. Un mēs paši varam tikai apmēram domāt, kāpēc tas notiek. Es to nevaru teikt, jo es to publiski nevaru pierādīt.

Jūs ļoti labi zināt, mans mīļais kolēģi Elksniņa kungs, ka politikā ceļš ir kaisīts ar banānu mizām, un bieži vien šīs banānu mizas guļ uz ledus. Un, ja pirms vēlēšanām kāds sāktu par to runāt, tad tam... Katrā ziņā, es domāju, sabiedrībā par šo jutīgo jautājumu reti kāds tiktu... kāds būtu tik drosmīgs, ka viņš par to sāktu runāt un viņš tiktu ievēlēts.

Bet es jums gribētu teikt - viss ir salīdzināšanā! Un es vienmēr esmu teikusi, ka visam ir jābūt samērīgam. Mums ir jāatgriežas... Jums, kolēģi, būs jāatgriežas pie šīs atlīdzības sistēmas valstī un tā jāsakārto. Ja mēs ņemam par atskaites punktu, piemēram, ministra Vilka atalgojumu, tad viņam, manuprāt, bija aptuveni 21 tūkstotis latos pagājušā gada deklarācijā. Ja mēs paskatāmies pašvaldību vadītājus, tad apmēram vienā līmenī ir Jelgavas pašvaldības vadītāja, Valkas, Jūrmalas, Valmieras... Liepājas pašvaldības vadītājam ir divas reizes lielāka alga, nemaz nerunājot par “Saskaņas Centra” ļoti redzamu figūru, kurš Jūrmalā saņem, man liekas, divas reizes vairāk. Ja mēs paskatāmies Rīgas ostas pašu vadību, tad es vēl atgādināšu skaitli, ka viņš saņem vairāk nekā 155 tūkstošus. “Rīgas satiksmē” jums ir ļoti izdevīga vieta, kuru ieņem viens kungs, kurš ļoti labi prot sadarboties ar pašvaldību, un viņam ir 34 tūkstošus liels atalgojums. Un es, kolēģi, gribu teikt, ka, ja reiz mums kapitālsabiedrību valdēm un padomēm ir noteikts koeficients 10, tad šodien par to tomēr būtu jārunā.

Un, lai jūs neteiktu, ka es runāju tikai par jūsējiem, tad es kaut ko parunāšu arī par mūsējiem. Nu, piemēram, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājam, kā jūs domājat... ir 65 tūkstoši! Tātad parēķiniet, par cik tad viņiem ir lielāka alga par ministru vai Ministru prezidenta algu!

Vēl es gribētu teikt, ka šeit ir arī tiesu sistēmas augstākās amatpersonas, jo tām ir gandrīz divas reizes lielāka alga nekā ministriem. Un līdz ar to es domāju, ka šodien, baidoties pakrist uz šīs banāna mizas... Šeit, Saeimā, to gan nav, jo es... Būs... Jūs neatbalstīsiet, bet jūs būsiet spiesti atgriezties pie šī jautājuma, jo es atceros, ka Repšes kungs, nākot pie varas... Ko viņš, valdības vadītājs, darīja - viņš palielināja algas. Vēl šodien to viņam nav aizmirsuši! Acīmredzot jūs domājāt, ka ministriem vajadzētu strādāt... ministriem tajā laikā, man liekas, bija 600 vai cik nu tie lati, es neatceros. Katrā ziņā tas bija apmēram biroja sekretāra algas līmenī.

Beigsim šo liekulības tirgu! Un vismaz es jums patiešām novēlu, lai jūs šoreiz neatbalstītu, bet lai patiešām bez populisma piedevas novērtētu savas valsts, Latvijas valsts, valdību. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi, tā tiešām ir smaga saruna, jo es nezinu nevienu gadījumu, kad kāds cilvēks teiktu, ka viņam pietiek tās naudas, ko viņš nopelna. Nekur un nekad! (No zāles dep. A.Lejiņš: “Man pietiek!”) Un varbūt tiešām jautājums par ministru algām ir svarīgs jautājums, kas ir jārisina. Jārisina arī jautājums par sistēmu, kaut šodien pamatā ir likta diezgan taisnīga ideja, ka valsts aparāta atalgojums ir saistīts ar vidējo darba samaksu valstī. Tas ir ļoti svarīgs indekss, lai parādītu, kā strādā valsts pārvalde.

Tāpēc jācenšas runāt nevis par koeficientiem, bet par sistēmas pilnveidošanu kopumā un rūpēties arī par to, lai valstī augtu vidējā darba samaksa (No frakcijas VIENOTĪBA: “Aug jau!”), kas ir galvenais rādītājs ekonomikas attīstībai un visam pārējam. Tas ir tas koeficients, tas rādītājs, kas raksturo arī Ministru kabineta darbības efektivitāti.

Otra lieta, kas neapšaubāmi ir ļoti svarīga, ir izvēlētais moments.

Pavisam nesen mēs ļoti ātrā tempā pieņēmām lēmumu par atalgojuma sistēmas maiņu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbiniekiem jeb sastāvam. Kāpēc tur neparādījās visi šie priekšlikumi, ierosinājumi? Tur būtu tiešām īstā vieta. Nē! Mēs sākam muļļāties ar to likumprojektu, kuru bija, es atgādinu, izstrādājuši... es par to runāju jau pagājušajā reizē, bet tagad atgādinu vēlreiz... bija izstrādājuši visu piecu frakciju pārstāvji un kurš bija veltīts tikai vienam jautājumam: atjaunot sociālo taisnīgumu nelielai robežsargu grupai. Vai tas ir ētiski un morāli, ka mēs šo konkrēto likumprojektu sākam papildināt ar visādiem ļoti pareiziem vai nepareiziem... dažādiem papildinājumiem?

Man šķiet, ka te nav tā īstā vieta. Kāpēc tā runāšana nav sākusies tad... vai nevarētu sākties tad, kad mēs lemsim par nākamā gada valsts budžetu? Man liekas, ka būtu ļoti korekti, ja veidotā, vēl neizveidotā valdība, būdama apstiprināta, ienestu Saeimā likumprojektu paketi, kura risinātu arī jautājumu par atlīdzības lietām. Tas būtu godīgi.

Un trešais. Šodien tā kā nebūtu manāms (izņemot vienu gadījumu) kadru deficīts rindā pēc ministru krēsliem. Šodien - tieši otrādi!- notiek sīva cīņa par to, lai ieņemtu attiecīgu ministra posteni jeb ministra krēslu. Atšķirībā, teiksim, no veselības aprūpes lietām, kur tas varbūt ne atalgojuma dēļ, bet vienkārši problēmu nastas dēļ nav īpaši pievilcīgs... Bet līdz šim visas mūsu neatkarības laikā... visas mūsu iekārtas pastāvēšanas laikā nebija tādas situācijas, ka mums būtu vajadzējis izsludināt konkursu par ministru amatu ieņemšanu. Nebija tādas! Un tāpēc šodien akceptēt šo priekšlikumu, man liekas, pirmām kārtām ir amorāli, jo pirms vēlēšanām - es atgādināšu! - Ministru prezidente, uzstādamās publiskajās debatēs, teica, ka tas jautājums, tieši ministru atalgojuma sistēma, nav valdības prioritāte.

Tāpēc es uzskatu, ka tas ir neētiski un nepareizi - atbalstīt šodien šo priekšlikumu. Bet tas noteikti ir jāskata kopējās atlīdzības sistēmas pilnveidošanas kontekstā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei, otro reizi.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Jā, īpaši lieliem burtiem vēlreiz Elksniņa kungam! Tās, ko es minēju, - Dombrovska kunga valdība un arī Straujumas kundzes valdība - ir tās valdības, kurās ministri dzīvo no algām... iepretim tām, kas ir bijušas iepriekš.

Un otra lieta. Es daļēji piekrītu tam, ka cienījams atalgojums pats par sevi automātiski vēl negarantē ne profesionalitāti, ne godaprātu, ne arī drošu atturību no korupcijas gadījumiem. Jo, piemēram, palūkojieties uz godātā Andra Amerika 2013.gada deklarāciju, kam algās ir - ne vairāk un ne mazāk! - 79 tūkstoši 300 eiro. Un tas nekādā ziņā nemazina to, ka Rīgā viņa otrais vārds ir “misters 20 procenti”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, kolēģi! Principiāli runājot par šo jautājumu, uzskatu, ka ministriem algas un Ministru prezidentam alga būtu jāpalielina atbilstoši sasniegtajiem rezultātiem, šī algas palielināšana būtu jāvērtē tā. Un tas, kas būtu izdarāms: tad, kad tiks sastādīta Valdības deklarācija un arī valdības rīcības plāns, ir jāskatās, vai tas tiek veiksmīgi realizēts, un tanī brīdī mēs varam pieņemt lēmumu - nākošā gada vidū palielināt algu. Un tas būtu, manuprāt, gan godīgi, gan - vēl jo vairāk - racionāli, ņemot vērā nākošā gada budžeta pieņemšanas prognozējami diezgan smago procesu.

Bet tagad par liekulības tirgu. Pieņemot pagājušā gada budžetu 6.novembrī, bija balsojums par Elīnas Siliņas priekšlikumu. Tur bija vairāki priekšlikumi, nebija kā šeit, kad vienā priekšlikumā ir ielikti vairāki palielinājuma koeficienti. Tātad konkrēti Ministru prezidentam tika piedāvāts palielināt koeficientu no 4,05 uz 4,5, tas ir, vismaz par 10 procentiem spert pirmo soli. Tātad “par” šo priekšlikumu nobalsoja septiņi deputāti - Dzintars Ābiķis (VIENOTĪBA), Dzintars Kudums (Nacionālā apvienība), Ilmārs Latkovskis, Imants Parādnieks, Inguna Rībena, Elīna Siliņa un Viktors Valainis. Pārējie visi balsoja vai nu “pret”, vai “atturas”. Es atvainojos, man pazuda datorā informācija... Tātad “pret” nobalsoja 59, starp kuriem, protams, ir arī Lolita Čigāne. Tanī brīdī budžeta pieņemšanas procesā ne tuvu nebija iezīmētas tās problēmas, kuras mēs zinām un kuras parādījās nākošā gada sākumā. Tātad iespēja palielināt ministriem algu vismaz par 10 procentiem, tajā skaitā Ministru prezidentam, bija, bet toreiz laikam bija, iespējams, cits viedoklis. Bet tikai “iespējams”! Toreiz vēlēšanas vēl bija tikai paredzētas, nevis jau beigušās.

Godīgi būtu arī atzīt, ka atsevišķi deputāti “atturējās”, tādējādi parasti cenšoties paust savu principiālo it kā atbalstu, bet tajā pašā laikā sakot, ka tas varbūt nav īstais brīdis, lai atbalstītu šo Elīnas Siliņas priekšlikumu. Tādi bija 12 deputāti. Taču bija arī 18 deputāti, kuri nolēma nebalsot vispār, laikam domājot, ka tas būtu pareizs lēmums, bet varētu būt, ka tas ne pārāk labi izskatīsies. Tā ir liekulības stunda! Tas ir liekulības tirgus! Ja būtu atbalstījuši tanī brīdī, tad mēs noteikti šeit runātu pavisam citādāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi. Es pagājušajā piektdienā un sestdienā biju darba uzdevumā vizītē Igaunijā, kur bija Baltijas un Polijas Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju tikšanās. Mums sanāca pastarpināti pieskarties jautājumam par darba algām, bet ne gluži saistībā ar ministriem. Mēs detalizēti analizējām situāciju attiecībā uz enerģētikas neatkarību, enerģētikas piegāžu drošību, un īpaši tika prezentēta Igaunijas pieredze jautājumā par to, kā tiek pārvaldīts Igaunijas lielākais enerģētikas uzņēmums, kādā veidā tiek ražota elektrība.

Pirmais secinājums bija - arī man ļoti gribētos, ka mēs ar tādu vērienu vadītu savu valsti un savus lielos uzņēmumus, jo, piemēram, šī uzņēmuma vadītājs ir bijušais finanšu ministrs. Igaunijas, tā teikt, lielākais enerģētikas uzņēmums ir izveidojis savas rūpnīcas, tajā skaitā Jordānā un ASV, lai tur, dedzinot degakmeni (tā viņiem ir pazīstama tehnoloģija), pelnītu naudu savam uzņēmumam Igaunijas valstī un tādējādi elektrība Igaunijā būtu lētāka. Un to dara izcili vadītāji, kuri saņem saprātīgu algu! To nevar ar tādu vērienu... ar pasaules biznesa redzējumu darīt cilvēks ar, teiksim, Briselē pielīdzināmu tehniskās sekretāres algu.

Vēl vairāk! Šie cilvēki, kas saņem šādu algu un spēj strādāt tik vērienīgi, lai pelnītu naudu saviem Igaunijas iedzīvotājiem, ir nodrošinājuši to, ka, piemēram, Narvā degakmens raktuvēs vidējais atalgojums cilvēkiem, kas strādā uz labi aprīkotiem, moderniem ekskavatoriem, ir vismaz 1400 eiro.

Godātie kolēģi! Igaunijā degakmens racēji saņem tikpat, cik mūsu ministri. (Starpsaucieni.)

Vai mums nevajadzētu padomāt, ka arī mēs esam pelnījuši gudrus, labi atalgotus vadītājus, kas spēs... mācēs sarūpēt mūsu valsts iedzīvotājiem, mūsu valsts medmāsām, policistiem, skolotājiem šīs lielākās algas?

Otrs piemērs. Jau šobrīd Latvijā ir iespēja studentiem, piemēram, doktorantūras studentiem, pieteikties dažādām stipendijām. Studējot doktorantūrā Latvijas Universitātē, tiek piedāvāta stipendija aptuveni 1150 eiro apmērā - tikai mazliet mazāk nekā ministram. Vai tas ir normāli? Lēnā garā studējot, sēžot pie sava datora un bibliotēkās un komunicējot ar darba vadītāju, un vēl saņemot īpašu finansējumu studiju braucieniem uz citām augstskolām, students saņem tikpat, cik ir mūsu valsts ministram!

Vai mūsu ministriem, vadot nākamajā gadā Eiropas Savienību (piemēram, mūsu ekonomikas ministram, vadot Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomi), saņemt atalgojumu, kas ir līdzvērtīgs tur blakus sēdošās tehniskās sekretāres algai vai pat mazāks par to, mazāks par to atalgojumu, kāds ir, teiksim, meitenei vai puisim, kura vienīgais darbs ir kopēt dokumentus pat ne tik daudz stundu, cik mūsu ministri strādā ar ļoti atbildīgu lēmumu pieņemšanu?!

Es domāju, ka mums ir jāiet uz saprātīgiem lēmumiem, lai mēs varētu piesaistīt arvien labākus, gudrākus, kvalificētākus ministrus, kas pratīs nopelnīt naudu mūsu valstij, kas pratīs vēl gudrāk pārvaldīt Latviju, lai mūsu iedzīvotāju labklājība pieaugtu. Jo šobrīd, kad mēs diskutējam, piemēram, par izglītības un zinātnes ministra amata kandidātu... Var būt, ka vēl labāk būtu, ja šo amatu uzņemtos kādas universitātes rektors? Kā jūs domājat - vai kāds no viņiem būtu gatavs to pat apsvērt? Viņiem ir garantēts piecu gadu darba līgums ar vismaz piecreiz lielāku algu nekā ministriem. Kādēļ gan vispār pat apsvērt tādu iespēju?

Mēs bieži sakām, ka Ekonomikas ministrija ir jāvada cilvēkam ar pieredzi lielā uzņēmumā. Kā jūs domājat - kādēļ kādam liela uzņēmuma vadītājam vajadzētu kaut vai pusminūti apsvērt iespēju iet strādāt amatā, kurā katru dienu ir jāuzņemas milzīga atbildība, bet jāsaņem piecas vai pat desmit reizes mazāks atalgojums?

Tādēļ, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs tādējādi vismaz nedaudz pietuvotos Lietuvas ministru atalgojumam. Mēs joprojām būtu diezgan daudzu gaismas gadu attālumā no Igaunijas ministru atalgojuma, bet vismaz mūsu ministri saņemtu nedaudz vairāk nekā Igaunijas degakmens racēji.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien vēlreiz! Man, protams, patiess prieks par Zandas kundzi, kura tik ļoti labi orientējas Igaunijas degakmens racēju algās, bet varbūt tepat Latvijā aprunājieties kādreiz ar kādu dīķa racēju, kas vada ekskavatoru! Ticiet man, viņš saņem tieši tikpat, jo, atšķirībā no mūsu darba šeit, viņa darba rezultāts ir redzams uzreiz. Mūsu un ministru - ne vienmēr.

Nav jau runa par to, ka ministriem algas nevajag palielināt vispār. Gatavojoties televīzijas diskusijai, kur man bija tas gods ar Čigānes kundzi tikties, es apskatījos, protams, cik saņem Eiropas valstīs šīs pašas ierēdņu kategorijas. Tur valsts vidējās algas attiecība pret ministru algām... koeficients ir robežās no pieci līdz seši. Un, ņemot šo koeficientu par pamatu Latvijai, pieņemsim, mūsu vidējai algai, sanāktu, ka ministram būtu jāsaņem apmēram 3800 eiro, un tas būtu normāli, tas būtu salīdzināms it kā ar Eiropu.

Bet, no otras puses, pasakiet man vēl kādu Eiropas valsti (izņemot varbūt Bulgāriju), kurā medmāsa saņem tik, cik saņem pie mums! Nu, nav tādu algu tur! Tāpēc varbūt nu tā gluži līdzināties Eiropas valstīm it visā varbūt nebūtu ētiski.

Otra lieta ir mīts par to, ka nevar piesaistīt, ka iet prom. Ziniet, es diezgan ilgi esmu vērojis politiskos procesus valstī, un pēdējo 20 gadu laikā es varu atcerēties tikai vienu augstu ierēdni, kurš ir aizgājis no darba, skaļi paziņojot, ka viņam tur alga ir par mazu. Tas ir Nacionālā attīstības plāna rakstītājs Krieviņš, kurš saņēma kaut kādu līgumu un nu raksta kādai citai valstij šo plānu.

Es varētu atgādināt, kā pirms dažiem gadiem Latvijas Bankas - joprojām! - šefs Rimšēvičs kliedza par to, ka viņam krīzes laikā no 12 tūkstošiem latu algu samazināja... nu, nezinu, šobrīd laikam kādi 6 tūkstoši viņam ir. Viņš kliedza, ka tas ir uzbrukums Latvijas Bankas neatkarībai, ka Eiropa mūs nesapratīs. Nu un tad? Vai tad viņš kaut kur aizgāja? Viņš joprojām tur sēž, un viņu šī alga, kā izrādās, joprojām apmierina. Tā ka varbūt padomāsim arī par to, ka nevis ministriem mēs maksājam par maz, bet varbūt tiem citiem mēs maksājam par daudz. Varbūt Gausa kungam nevajag gadā 800 tūkstošus latu? Plus vēl Prudentia, kas šai pašai AirBaltic meklē investoru jau kuro gadu, vēl apmēram tikpat gadā saņem. Varbūt padomāsim sākumā par to! Tā ka...

Nav jau runa par to - es atkārtošos! -, ka ministriem un Ministru prezidentam algu nevajag, bet varbūt vispirms izveidosim valdību, izdarīsim kaut ko vai vismaz apsolīsim kaut ko izdarīt un tad atgriezīsimies pie šīm algām vēlreiz, jo neba esošā Saeima savā pēdējā sēdē tagad to izdarīs, lai nākošā Saeima uz tās rēķina nezaudētu savu popularitāti. Un kāpēc tikai ministriem? Kāpēc ne deputātiem?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi, es mēģināšu minēt dažus varbūt pragmatiskus aspektus šajā diskusijā. Vispirms šeit tika cilāts jautājums, vai ir īstais moments. Es domāju, ka ir īstais moments! Ja tad apskatāmies tautsaimniecību, tad redzam, ka privātajā sektorā darba algas pagājušajā gadā ir augušas gandrīz par 9 procentiem. Jā, mēs to skaidri zinām - tās aug!

Otrs. Ja mēs paskatāmies kopējo valsts sektoru un privāto sektoru, tad redzam, ka valdība jau ir pildījusi savu nodomu, jo minimālā alga ir palielināta par 8 procentiem, un arī nākamajos četros gados to ir paredzēts celt ne mazāk kā par 10 procentiem. Mums jāteic, ka tas visā kopējā - gan publiskajā, gan privātajā - sektorā novedīs pie fundamentālām izmaiņām.

Jā, ir skaidrs, ka darba algas augs un ka darba veikšana efektivizēsies. Ir skaidrs, ka tas notiks! Un pamats šīm izmaiņām jau ir ielikts, un tas notiek.

Par vienu citu aspektu, ko Elksniņa kungs teica: “Dunduki ir ministri, ka nenāk šeit, ka nestāsta, ka viņiem ir par mazu algas.” Nu, principā tā nav! Viņi to saka, viņi skaidri signalizē. Viena liela daļa to dara publiski, citi to saka privātās sarunās, bet katrā ziņā tas tiek minēts, un visdažādākajās diskusijās tas tiek skatīts. Tomēr es gribētu pateikt vienu lietu: darba ņēmējam nav īsti ētiski ierasties šeit un teikt: “Ziniet ko, mana aldziņa ir par mazu!” Un tā tālāk. Tas ir darba devēja jautājums, un darba devējam ir jāpieņem lēmums, vai darba samaksa ir pietiekama darba ņēmējam. Un šinī gadījumā Saeima ir darba devējs, un Saeimai par to ir jādiskutē.

Un, ja mēs runājam par šo darba samaksu, tad jāsaka: strādājot Labklājības ministrijā un pētot nodarbinātības jautājumus, man bija iespēja pieskarties arī šim jautājumam. Respektīvi, ja mēs skatāmies uz privāto tirgu, tad eksistē ļoti vienkāršs modelis, kādā veidā tiek novērtēta darba samaksa, proti, tiek noskaidrots, kādas tad ir nepieciešamās kompetences, lai veiktu šo darbu, un tad tiek noskaidrots, cik par šādām kompetencēm maksā darba tirgū. Noskaidro to, ja tu gribi, lai tev ir labs darba veicējs. Noskaidro, cik tad ir nepieciešams maksāt lielu algu, lai tu maksātu konkurētspējīgu atalgojumu un lai tu dabūtu labāko darbinieku.

Es gribu teikt, ka divus gadus atpakaļ es lūdzu izdarīt šo novērtējumu profesionālai darba samaksas novērtēšanas aģentūrai, un, lai atrastu šādu cilvēku privātā darba tirgū, šai darba algai ir nepieciešams būt vismaz trīsreiz lielākai. Vismaz trīsreiz lielākai! Un tā bija zemākā robeža! Es nerunāju par mediānu, kas ir parasts arguments, lai atrastu sev cienījamu darbinieku.

Nu, lūk! Un, ja es skatos, ka Saeima, kas ir darba devējs... darba devējam, apzinoties to, ka viņš maksā tādu darba algu, kas ir zem vidējās darba tirgū, ir stipri jādomā par to, vai šī konkurence ir pietiekama. Un mēs daudzos gadījumos redzam attiecībā uz darba samaksu, ka šī konkurence nav pietiekama un ir arvien lielākas grūtības nokomplektēt ministru sastāvu. Šeit jau daudzi argumenti tika izteikti. Un šeit ir elementāra ekonomiska loģika: jo vairāk mēs maksājam, jo vairāk cilvēku vēlas šo darbu darīt.

Es minēšu vienu piemēru. Ja mēs pēkšņi piedāvātu šo Saeimas zāli uzkopt par pieciem tūkstošiem eiro, tad, visticamāk, liela daļa no jums arī apsvērtu iespēju mainīt savu profesiju, lai saņemtu šo algu. Varbūt šis ir ļoti brutāls piemērs, bet tas parāda, cik tas ir ļoti svarīgi... (No zāles dep. A.Bērziņš un J.Ādamsons: “Tas ir mēnesī? Vai dienā?”) Jā, es teicu mēnesī, jā! Es atvainojos, jā!

Es gribu teikt: ja mēs vēlam labu savai valstij, tad mums ir ļoti nopietni jādomā par ministru darba samaksu. Un tas, ko mēs darām šodien, ir skaidrs signāls apkārtējai videi, ka mēs Latvijas valsts ministriem vēlamies maksāt mazāk, nekā šis darbs maksā brīvajā tirgū. Un tas nozīmē, ka pamatā būs tikai politiska motivācija, kurā eksperti nevēlēsies piedalīties.

Mēs redzam sabiedrības gaidas pēc tā, lai augstas klases eksperti būtu valdības locekļi. Tā ka es šodien aicinu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu un domāt par Latvijas nākotni.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! No visas šīs diskusijas izriet divi secinājumi. Pirmais secinājums ir tas, ka līdz šim visi Latvijas Republikas ministri bijuši vai nu galīgi altruisti, vai galīgi nekompetenti cilvēki, kas nevar konkurēt nekādā tirgū.

Otrs secinājums ir sekojošs: Ašeradena kungs teica par darba devējiem un darba ņēmējiem. Mēs runājam nevis par esošo valdību, bet par topošo valdību, kurai šī Saeima nav darba devējs. Un, godīgi sakot, darba devējs i mums, deputātiem, i valdībai ir tauta. Un tautas viedoklis, ko rāda arī publiskās aptaujas, neliecina par to, ka šis priekšlikums ir atbalstāms. (No zāles dep. A.Loskutovs: “Demagoģija!”) Un, ja vajadzētu varbūt rīkot tautas nobalsošanu, tad es gribētu redzēt tos rezultātus!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam, otro reizi.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka lēmumu katrs jau ir pieņēmis, tikai es gribētu, lai šis lēmums būtu izsvērts.

Ja mēs runājam par algu palielinājumu policistiem, tad ņemsim vērā: iekļaujot uzturnaudu algā, mēs viņiem arī algu esam līdz ar to samazinājuši. Tas pats skar ugunsdzēsējus, robežsargus un tamlīdzīgi.

Ašeradena kungs ļoti labi minēja to, ka, ja mēs gribam palielināt algu... ja mēs gribam labu mūsu valstij, tad ministriem jāpalielina alga. Bet ir jāprasa arī atbildība! Es saprotu, ka labu algu var saņemt tikai par labu darbu.

Pagājušogad pēc Zolitūdes traģēdijas mēs tomēr ļoti ātri atrisinājām vienu elementāru lietu: beidzot tika pieņemts lēmums par sociālo garantiju un veselības polišu piešķiršanu policistiem, ugunsdzēsējiem. Ļoti labs darbs no Saeimas puses! Bet līdz šim... Tas likums, Ašeradena kungs, nedarbojas, tāpēc ka divi Ministru kabineta noteikumi līdz šim nav pieņemti!

Ja mēs runājam par to, kāds ir atalgojums ministriem, tad salīdzināsim atalgojumu, kāds ir policistiem Latvijā un Igaunijā! Igaunijā, sākot darbu policijā, ir 700 eiro, bet pie mums, nostrādājot 20 gadus, 400-500 eiro.

Mēs visu laiku... pēdējā laikā runājam par drošību, par mīksto... par maigo varu, kura mūs te pārņem. Lielākais drauds mūsu drošībai ir meli sabiedrībai - tas, ko mēs runājam un kas atskan arī no šīs tribīnes. Un šeit rodas tā plaisa, ka pirms vēlēšanām, Čepānes kundze, mēs runājam vienu, bet pēc vēlēšanām - pavisam citu! Man personīgi nav problēmas runāt par aktuāliem jautājumiem un par tiem diskutēt jebkurā laikā! (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC). (No zāles dep. I.Čepāne: “Anekdoti!”)

Daudz karstasinīgu vārdu ir teikts, diskutējot par šo priekšlikumu. Arī par liekulības tirgu. Kolēģi, es kaut kā neatceros, ka pirms vēlēšanām jūs kaut ko tādu būtu runājuši! Pirms vēlēšanām jūs karstasinīgi stāstījāt par to, kā jūs parūpēsieties par veselības nozarē strādājošajiem, par izglītības nozarē strādājošajiem, par policistiem, bet ne vārda neminējāt, ka rūpēsieties arī par ministriem.

Tagad ko mēs dzirdam? Vēlēšanas ir beigušās, un Finanšu ministrijā jau vējo viedoklis, ka fiskālā telpa priekš jaunajām iniciatīvām, priekš tā visa, ko jūs solījāt, būs nulle. Par to jūs vairs vispār nerunājat, bet tagad runājat par ministru algām. Tas tiešām ir īstais brīdis, vai ne? Pareizs laika moments ir izvēlēts.

Ļoti savdabīga ir arī jūsu argumentācija par to, ka, ja nebūs šo atalgojuma izmaiņu, tad kārtīgi cilvēki par ministriem strādāt neies. Es atvainojos! Bet ko tad jūs tagad virzāt uz ministru amatiem? Tātad šie... Ja būtu cits atalgojuma līmenis, vai tad jūs virzītu citus ministrus tagad? Vai tad būtu citi ministru kandidāti? Sekojot šai loģikai, tas ir tas, ko jūs sakāt. Ziniet, tad varbūt, ja jums ir tādas problēmas un jūs nevarat atrast cienījamus ministrus, tad paejiet maliņā! Mēs izveidosim valdību ar cienījamiem ministriem (No zāles dep. A.Loskutovs: “Demagoģija!”), kuri kompetenti strādās. Ja jums ir tādas problēmas, tad mēs vienkārši atrisināsim to visu. (No zāles dep. A.Klementjevs: “Bez maksas strādāsim!”)

Tālāk. Nebija īsti korekts salīdzinājums arī ar šiem Igaunijas ekskavatoristiem un mūsu ministriem, jo, atšķirībā no mūsu ministriem, tur ir ļoti skaidrs, kādu pievienoto vērtību rada šie cilvēki, kuri strādā šajos degslānekļa karjeros. Savukārt, ja mēs paskatītos un jūs sabiedrībai pajautātu, kāds tad pienesums ir mūsu ministriem, kad tā redz, kā tiek lemts par “Citadeli”, kā tika lemts par “Liepājas metalurgu”, kā tika lemts par visu Latvijas Krājbankas likvidācijas procesu... Tad ir jautājums: kuram tad būtu jāmaksā par to visu?

Tā ka es jums piedāvāju: no sākuma izdariet tā, lai jūsu ministri kārtīgi pastrādā, lai pierāda to, ka viņi ir pelnījuši, lai tiktu pārskatīts šis atalgojums, un tad atgriezīsimies pie šī jautājuma. (No zāles dep. A.Loskutovs: “Demagogs!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA). (No zāles dep. A.Bērziņa starpsaucieni. Zālē troksnis.)

Kolēģi! Bērziņa kungs - arī jūs! Es vēlējos ilustrēt šo visu ar vienu piemēru, cik tālu mēs esam nonākuši, - man šajos četros gados ir izdevies uz Saeimu savu skolu programmu ietvaros atvest 2200 skolēnu. Un es viņiem parasti uzdodu vienu jautājumu: kurš no klātesošajiem... Zariņa kungs, lūdzu, paklausieties!... Kurš no klātesošajiem... Es nelasu lekciju par politisko kultūru, bet es vienmēr jautāju: kurš no klātesošajiem ir gatavs... kurš grib kļūt par Saeimas deputātu? Kurš no jums grib kļūt par ministru? Jūs domājat, ka ir milzīga atsaucība? Tie jaunieši... No 30 jauniešiem tikai viens vai divi paceļ roku.

Ko tas nozīmē? Protams, mēs esam izveidojuši tādu reputāciju, kādu esam, bet arī kopējais iespaids un vēlme nākt politikā cilvēkiem ir ļoti maza. Tas pats attiecas uz ekspertiem un ļoti labi atalgotiem cilvēkiem. Šeit nav runa par algām. Patiesībā šeit ir runa par konkurenci, un daudziem šajā zālē sēdošajiem, man šķiet, no konkurences ir bail.

Un otrkārt. Man šķiet, daudziem ir izdevīgi, ka daudzi cilvēki ir kontrolējami un ietekmējami. Manuprāt, mums ir jāstiprina ministri, tajā skaitā ierēdniecība, kur ir milzīga rotācija, jo tieši no viņu darba ir atkarīgs, kāda būs alga pārējiem iedzīvotājiem Latvijā. No viņu kļūdām būs atkarīgs arī tas, vai, teiksim, būs kaut kas...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Jakovļeva kungs vēlas ko piebilst?

V.Jakovļevs. Komisijas vārdā tikai gribu vēlreiz atgādināt, ka 3.priekšlikums - deputātes Čigānes priekšlikums - netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Lolitas Čigānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 42, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Jakovļevs. 4. - deputāta Klāva Olšteina priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Laikam pēc diskusijas par ministru algām šis jautājums varbūt liksies tāds stipri mazsvarīgāks, bet, skatoties pa kreisi uz Zariņa kungu, kurš kādreiz ir strādājis šajā iestādē, par kuru es iesniedzu priekšlikumu, es ceru, ka viņa viedoklis atšķirsies, vismaz par šo priekšlikumu runājot.

Mana priekšlikuma būtība ir palielināt atalgojumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbiniekiem un ekspertiem. Es šo priekšlikumu gribētu pamatot ar to, ka būtībā jau no bērnudārza, kur mēs mācāmies skaitīt, lasīt, mēs konkurējam cits ar citu, tad - skolā, augstskolā, darba tirgū... Un arī tad, kad esam nonākuši līdz tam ekspertu līmenim, kāds, kā es uzskatu, ir sabiedrisko pakalpojumu regulatorā, - arī tad, protams, notiek konkurence. Un tur tā konkurence notiek jau starp... ar daudz lielākām likmēm.

Mēs redzam, ka šodien mūs ir piemeklējis ļoti būtisks jautājums, kuru tieši sabiedrisko pakalpojumu regulators šodien izskata un izvērtē. Tas ir saistīts ar “Latvijas Gāzes” sadalīšanu, un saistībā ar tik nozīmīgu jautājumu, protams, šiem cilvēkiem nākas atbildēt par to, ko viņi nolemj, par to, kādā veidā viņu viedoklis varētu ietekmēt mūsu, pārējo, viedokli, kādā veidā tas varētu ietekmēt mūsu valsts ekonomiku - un ne tikai.

Arī enerģētikas tirgus, pieņemsim, “Latvenergo”, aktīvi izmanto iespēju - es viņiem par to noteikti nepārmetu -, lai labākos speciālistus no sabiedrisko pakalpojumu regulatora pārvilinātu darbā pie sevis. Protams, tas ir darba tirgus.

Mana priekšlikuma būtība tomēr ir tendēta uz to, lai sabiedrisko pakalpojumu regulatorā darbinieki un eksperti saņemtu tirgum atbilstošu atlīdzību, lai viņi varētu lemt tik būtiskus jautājumus kā enerģētikas tirgus, kā gāzes tirgus, kā telekomunikāciju tirgus un citus. Mēs redzam, ka tur ik dienu ir ļoti daudz sarežģītu, ne vienkāršu, bet mums un sabiedrībai ļoti būtisku jautājumu.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu līdzīgi, kā jau tika atbalstīts priekšlikums par NEPLP atalgojumu. Tas tika palielināts!

Arī šī joma, manuprāt, ir ļoti būtiska, lai palielinātu atalgojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, jo tas izkrīt no kopējās atlīdzības sistēmas pamatprincipa, jo tā balstīta uz vidējo darba samaksu valstī - vidējo darba samaksu valstī! -, neņemot vērā atsevišķu nozaru īpatnību. Tātad, pieņemot jeb atbalstot šo priekšlikumu, mēs salauztu šo sistēmu pēc būtības. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Gribētu atgādināt, ka sabiedrisko pakalpojumu regulators tiek finansēts nevis no valsts budžeta, bet no revidējamo vai pārbaudāmo uzņēmumu maksājumiem, līdz ar to šis priekšlikums nebūtu īsti korekts.

Tāpēc komisija ar lielu balsu vairākumu neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Jakovļeva kungs vēlas kaut ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Klāva Olšteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 67, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Jakovļevs. 5. - deputātes Čigānes priekšlikums. Komisijas sēdes laikā netika atbalstīts. Balsojam...

Sēdes vadītāja. Man ir rakstīts, ka ir atbalstīts. 5. ir atbalstīts.

V.Jakovļevs. Ui! Atvainojos - atbalstīts. (No zāles dep. V.Agešins: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Lolitas Čigānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 31, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Jakovļevs. 6. - deputātes Čigānes priekšlikums. Tika atbalstīts. (No zāles: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātes Lolitas Čigānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 33, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Jakovļevs. 7. - deputātes Čigānes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es gribu vēl vienreiz uzsvērt, ka 7.priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi, nav saistīts ar ministru atalgojumu. Tas ir priekšlikums, kas ir saistīts ar Valsts kontroles atalgojumu.

Es saprotu, ka gan Nacionālās apvienības, gan Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā ir viesojusies Valsts kontrole un Krūmiņas kundze ir izstāstījusi šī priekšlikuma būtību. Un es arī saprotu, ka kolēģi ir atzinuši, ka, lai stiprinātu viņu darbu, šis priekšlikums būtu atbalstāms. Es lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Čigānes kundze...

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Es vēlētos atgādināt, cerams, visiem zināmas lietas. Pirmām kārtām Valsts kontroles revīzijai ir pakļauta ikviena persona, kuras rīcībā ir publiskas personas finanšu līdzekļi vai manta, kā arī persona, kura pilda valsts vai pašvaldības iepirkumu. Līdz ar to Valsts kontrole veic revīzijas arī Ministru kabinetā, ministrijās un citās centrālajās valsts iestādēs, kas nozīmē, ka Valsts kontroles darbiniekiem ir nepieciešama augstāka kvalifikācija nekā revidējamo vienību darbiniekiem.

Mēs arī visi zinām, ka Valsts kontroles padomes locekļi nevar saņemt ne piemaksu par personiskā darba ieguldījumu un darba kvalitāti, ne arī piemaksu par virsstundu darbu. Un nav šaubu, ka valsts kontrolieri veic arī virsstundu darbu. Viņi nevar saņemt prēmijas, nedz arī pildīt amata pienākumus citās valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī komercsabiedrībās. Tātad viņiem ir visi šie ierobežojumi.

Lai izpildītu Valsts kontrolei likumdevēja noteiktos uzdevumus, Valsts kontroles vadībā ir nepieciešami augsti kvalificēti darbinieki, kuri spēj pārraudzīt revīzijas ikvienā tautsaimniecības nozarē, identificēt nozaru problēmas, sniegt ieteikumus, kas veicinātu valsts pārvaldes funkciju efektīvu veikšanu, kā arī ekonomisku un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem.

Ir būtiski arī atcerēties, ka ieguldījumi Valsts kontroles cilvēkresursos nodrošina nozīmīgu atdevi. Viens no nākotnes izaicinājumiem Valsts kontroles

darbības stratēģijā laika periodā no 2014. līdz 2016.gadam ir nodrošināt, ka uz katru Valsts kontroles darbībā ieguldīto eiro valsts budžetā tiek ietaupīti pieci eiro.

Arī man bija tikšanās ar valsts kontrolieri, un valsts kontroliere informēja par situāciju, kāda šobrīd ir Valsts kontrolē. Tiešām šobrīd ir lūgums atbalstīt šo minēto priekšlikumu. Papildus valsts kontroliere vēl norādīja arī uz to, ka nākamajam gadam Valsts kontrolei nebūs vajadzīgs papildu finansējums, lai šo normu attiecīgi piemērotu.

Līdz ar to šajā reizē arī man sakrīt viedoklis ar Čigānes kundzi, un es aicinu atbalstīt minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Lolitas Čigānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Jakovļevs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas sēdes laikā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. Un 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 11. - deputātes Čigānes priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Jakovļevs. Un 13. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijas sēdes laikā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 14. - deputātes Čigānes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 15. - deputātes Čigānes priekšlikums. Komisijas sēdes laikā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātes Lolitas Čigānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 29, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Jakovļevs. 16., pēdējais, priekšlikums ir no deputāta Klāva Olšteina. Komisijas laikā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Jakovļevs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 19, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr.729/Lp11).

Šajā likumprojektā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija integrēja trīs dažādus likumprojektus, kas bija saistīti gan ar kapitālsabiedrību valžu locekļiem atļauto ieņemamo amatu skaitu, gan ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu interešu konflikta novēršanai paredzētajiem ierobežojumiem, gan arī ar virkni Juridiskā biroja priekšlikumu, kas bija tehniska rakstura.

Kopumā komisija saņēma 38 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis tomēr ir ļoti būtisks priekšlikums, bet diemžēl komisijā nebija Ekonomikas ministrijas pārstāvju, kuri būtu kompetenti izskaidrot priekšlikuma būtību un to, kāpēc uz trešo lasījumu tiek iesniegts priekšlikums, kas ir pretrunā ar otrajā lasījumā nobalsoto.

Tā lieta, no kuras būtu jāuzmanās un kuras dēļ aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, ir galvenokārt šāda. Es iedziļinoties noskaidroju tieši no Ekonomikas ministrijas: ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu, tad saistībā ar jauno likumu - kapitālsabiedrību reformas likumu, kas ir pieņemts, - šajās padomēs mēs nekādā gadījumā neredzēsim nevienu valsts pārvaldes darbinieku, jo mums nebūs iespējas... Tieši tāpēc tas ir, lai varētu valsts pārvaldē strādājošie... ministrijas vadošie darbinieki ieņemt arī vietas šajās padomēs un saņemt par to atalgojumu. Ja šādas lietas nebūs, tad šie ierēdņi... neviens neies strādāt šajās padomēs. Un tas bija galvenais iemesls, kāpēc Ekonomikas ministrija lūdza šādu normu iekļaut.

Ļoti žēl, ka Ekonomikas ministrija nebija komisijas sēdei pietiekoši sagatavota, lai to izskaidrotu. Tādu informāciju saņēmu es... Un tiešām - uz trešo lasījumu šī norma tomēr ir pretrunā ar otrajā lasījumā iebalsoto un kapitālsabiedrību reformas likumā pausto. Un arī anotācijās... un arī kapitālsabiedrību reformas likuma izstrādes gaitā šis aspekts tika ņemts vērā.

Tā ka es uzskatu to par nelielu kļūdu. Un es aicinātu jau nākamo Saeimu runāt tālāk par šīm amatu apvienošanām kapitālsabiedrībās un vērtēt to jau citā rakursā. Bet pagaidām aicinu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Čigānes kundze ko vēlas piebilst?

L.Čigāne. Jā, tā situācija ir tāda, ka komisija tomēr ļoti detalizēti diskutēja par šo priekšlikumu. Un, lai gan taisnība Valaiņa kungam, ka Ekonomikas ministrija nevarēja nopamatot savu sākotnējo pozīciju, tomēr tā situācija ir tāda, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kas ir daudz strādājusi ar interešu konflikta novēršanas likumu un ir pazīstama ar šiem konceptiem, tomēr uzskatīja, ka šis priekšlikums ir lietderīgs un nepieciešams un ka nevajag mainīt šo esošo sistēmu, - ka tā ir darbojusies pietiekami labi un ka tieši tā situācija, ko aprakstīja Valaiņa kungs, varētu radīt potenciālus interešu konfliktus, tāpēc komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu!... Prasīja gan, Valaiņa kungs!... Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 34, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Čigāne. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 10. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai jums, Siliņas kundze, trīs minūšu pietiks? Jums ir tiesības runāt piecas minūtes, bet līdz pārtraukumam ir atlikušas tikai trīs. (No zāles dep. V.Agešins: “Divarpus minūtes!”) Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šajā likumprojektā kopumā iesniedzu 11 priekšlikumus, un tie visi bija attiecībā uz 10.pantu, kas ir par komercdarbības ierobežojumu. Šis priekšlikums, 10.priekšlikums, ir par to, par ko runāja arī KNAB, - proti, ka pašām augstākajām valsts amatpersonām - Ministru prezidentam, ministriem, deputātiem un Valsts prezidentam - ir liegts saņemt jebkādus valsts pasūtījumus tad, kad viņi ir kapitālsabiedrību dalībnieki. Un šāds aizliegums ir simtprocentīgs. Manuprāt, mans priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā. Varbūt vienkārši bija nedaudz cits formulējums.

Attiecībā uz saviem tālākajiem priekšlikumiem es droši vien vēlāk kāpšu tribīnē un stāstīšu tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs balsojumu neprasāt. Deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 10.priekšlikumu, bet izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka bija iesniegti 12 deputātu jautājumi dažādiem ministriem un Ministru prezidentei, uz kuriem saņemtās rakstveida atbildes neapmierina iesniedzējus, bet ir informācija, ka ministri nevar ierasties. Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (11.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inga Bite, Andris Buiķis, Boriss Cilevičs, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Jānis Junkurs, Nikolajs Kabanovs, Daina Kazāka, Jānis Klaužs, Janīna Kursīte-Pakule, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, ir pulksten 13.30! Mēs varam turpināt 11.Saeimas pēdējo sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs uzsākām skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Tātad komisijas vārdā ziņo Lolita Čigāne. Un mēs turpinām ar 11.priekšlikumu.

Lūdzu, Čigānes kundze!

L.Čigāne. 11. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 13. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par deputātes Elīnas Siliņas priekšlikumu? Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 15. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums par amatpersonu radiniekiem. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Kā jau teicu, visi šie priekšlikumi ir par komercdarbības ierobežojumu gan amatpersonām, gan viņu radiniekiem. Es teiktu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, šoreiz strādādama tādā sasteigtā veidā, līdz galam neizdiskutēja mana priekšlikuma būtību.

Kāda ir galvenā atšķirība starp to, kas ir manos priekšlikumos, un to, kas ir galīgajā redakcijā, kura nāk no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas?

Galvenā atšķirība ir tāda. Es uzskatu, ka neviena amatpersona nedrīkstētu saņemt valsts pasūtījumu tad, ja viņa ir dalībniece kapitālsabiedrībā, no savas iestādes, kurā viņa strādā. Šobrīd likums to atļauj gan valsts pārvaldes amatpersonām - valsts sekretāriem, vietniekiem -, gan arī publisko personu kapitālsabiedrību amatpersonām: viņas drīkst ar saviem uzņēmumiem startēt šo iestāžu vai kapitālsabiedrību rīkotajos konkursos, atklātā konkursa kārtībā vinnēt un saņemt pasūtījumus. Vai tas jums liekas pieņemami?

Likums runā par atklāto konkursa kārtību kā vienīgo izņēmumu. Ko Publisko iepirkumu likums saka par atklāto konkursu kārtību? Tā ir tikai viena no procedūrām - atklāts konkurss, kas ir jārīko lielu iepirkumu gadījumā. Mazu iepirkumu gadījumā mums ir 8.2 pants, kas vispār nerunā par šādām procedūrām, un tur nekur nav atrodama definīcija jēdzienam “atklāts konkurss”.

Tātad mēs visām amatpersonām... liedzam viņu kapitālsabiedrībām saņemt pasūtījumus mazos konkursos, bet lielos konkursos - tur gan drīkst startēt!

Es pat nedalīšu, kurš no priekšlikumiem ir tieši par kuru amatpersonu grupu, jo visu šo priekšlikumu būtība ir par šo. Un es saprotu, ka manis piedāvātā redakcija... varbūt tā kādos citos punktos Juridiskajam birojam nebija pieņemama, tādēļ apzinos, ka šodien arī visi pārējie mani priekšlikumi nav atbalstāmi, jo tie neies juridiski... tehniski kopā ar likumu, bet šis ir atvērts jautājums, un, manuprāt, nākošajam sasaukumam ir par šo tēmu ļoti nopietni jādiskutē, jo atļaut, piemēram, pašvaldības domes priekšsēdētājam saņemt pasūtījumu pašvaldības organizētā konkursā... atklāta konkursa kārtībā viņa uzņēmumam saņemt kādu no pasūtījumiem - tas ir ne tikai interešu konflikts, tas ir neētiski.

Mana redakcija piedāvāja arī vērtēt, vai bez atklātas dalības kapitālsabiedrībā... vai nebūtu jāpapildina arī liegums būt patiesā labuma guvējam šādos iepirkumos, jo mums ir virkne citu likumu, kas runā par labuma gūšanu ne tikai atklāti, esot dalībniekam kādā kapitālsabiedrībā.

Tāpat arī esam šajā likumā aprobežojušies ar vienkāršu definīciju: dalībnieks komercsabiedrībā un individuālais komersants, taču mums ir vēl arī citas uzņēmējdarbības formas, par kurām runā gan Komerclikums, gan citi likumi, un es domāju, ka būtu vērts izvērtēt, vai arī šeit šo definīciju nevajadzētu paplašināt.

Šoreiz es aicinu par maniem priekšlikumiem nebalsot, jo tas ir komplekss izvērtējums 10.pantam par komercdarbības ierobežojumiem, bet šobrīd esošajā redakcijā ir milzīga, liela bāze interešu konfliktam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad es debates slēdzu. Nav arī lūguma balsot. Deputāti neiebilst pret komisijas vērtējumu par 15.priekšlikumu.

Bet mums ir saņemts piecu deputātu - Ojāra Ērika Kalniņa, Lolitas Čigānes, Viļņa Ķirša, Alekseja Loskutova un Ilzes Verginas - lūgums pārbalsot balsojumu par 8.priekšlikumu šajā likumprojektā. Saskaņā ar Kārtības rulli to var darīt stundas laikā, bet, tā kā bija pārtraukums, tad šis iesniegums ir akceptējams.

Vai deputāti iebilst pret to, ka mēs veicam pārbalsošanu? Deputāti iebilst. Tātad ir jābalso par to, vai mēs pārbalsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu pārbalsošanu par 8.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 38, atturas - 1. Tātad nav atbalstīts priekšlikums un pārbalsošana netiks veikta. Paldies.

Turpināsim izskatīšanu ar 16.priekšlikumu.

L.Čigāne. 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas tieši atrunā iespēju radiniekiem, valsts amatpersonu radiniekiem, piedalīties valsts iepirkumos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 17. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 18. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 19. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 20. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 21. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 22. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 23. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 24. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 25. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 26. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 27. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 28. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 29. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. Tātad 30. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 31. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 32. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 35. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 36. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 37. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 37. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Čigāne. 38. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Man ir jāatvainojas, kolēģi, - sakarā ar to, ka 8.priekšlikums netika atbalstīts, zaudē jēgu 9.priekšlikums, kurš skar šo 8.priekšlikumu, ko Saeima ir tikko atbalstījusi, tāpēc es gribu labot šo brāķi un aicinu 9.priekšlikumu neatbalstīt pēc būtības, jo tas ir saistīts “pa tiešo” ar 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Ir jāpārbalso, jo Kārtības rullis neparedz, ka to var darīt mutiski... Tad ir jāņem šis likumprojekts no izskatīšanas nost un jāatgriež atpakaļ komisijai. (No zāles dep. J.Ādamsons un vēl daži deputāti: “Atgriežam! Lai jaunie skata!”) Tāda iespēja nepastāv, jo neviens nav prasījis pārbalsot 9.priekšlikumu. Dolgopolova kungs tikai norāda uz problēmām. Tas, ko ir nepieciešams darīt šobrīd, ir atgriezt šo likumprojektu komisijai, ja tajā ir pretrunas.

Juridiskais birojs saka, ka tā ir vienīgā juridiski korektā iespēja - atgriezt atpakaļ šo likumprojektu komisijai. (Starpsaucieni no zāles.)

Jūs varat atgriezt komisijai, prasīt pārtraukumu un tad skatīt vēlreiz komisijā.

Vai deputāti piekrīt, ka likumprojekts tiek atgriezts komisijai? Tad likumprojekts tiek atgriezts...

Likumprojekts tiek atgriezts komisijai, ja deputāti neiebilst. Un, ja jūs vēlaties lūgt pārtraukumu, lai to izskatītu un lūgtu iekļaut vēl vienu reizi, tad jums... Bet kā būs ar tabulu un piecām dienām? Tehnisks pārtraukums var būt uz desmit minūtēm, lai apspriestos, bet ko darīt ar likumprojektu? Tātad līdz pulksten 13.50. Jā, lūdzu, konsultējieties ar Juridisko biroju, pirms mēs skatām tālāk!

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums mums ir vēl trīs minūtes. Tad kāds risinājums ir rasts? Tātad mēs turpinām sēdi pēc konsultēšanās ar Juridisko biroju.

Tā kā ir pretruna starp 8. un 9.priekšlikumu, tad ir saņemts piecu deputātu - Dolgopolova, Čigānes, Zaķa, Kalniņa un Loskutova... Ašeradena - iesniegums ar lūgumu pārbalsot likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” 9.priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts, un, lai nebūtu pretrunas, mums būtu jābalso pret šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 72, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts. (Sēdes vadītāja smejas.)

Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti, un mēs varam balsot par likumprojektu.

Attiecībā uz 38.priekšlikumu, kurš komisijā ir atbalstīts: deputāti atbalsta. Un mēs varam balsot par likumprojektu kopumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Gunārs Rusiņš.

G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija strādā ar likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai no 2016.gada ieviestu valsts līdzfinansējumu resocializācijas centriem, kurus dibina sabiedriskās organizācijas. Šādi centri ir pierādījuši savu lietderību, palīdzot personām, kuras ir atbrīvotas no brīvības atņemšanas vietām, integrēties sabiedrībā un neatgriezties uz noziedzības ceļa.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Rusiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 4.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr.1268/Lp11), kuru šobrīd izskatām pirmajā lasījumā.

Grozījumi saistīti ar karavīru apmācībām, sociālajām garantijām un dienesta ilgumu. Tāpat grozījumi būtiski skars jaunsargu apmācību. Turpmāk Rekrutēšanas un jaunsardzes centram mācību gada sākumā būs jāslēdz ar bērna likumisko pārstāvi vai ar jaunieti, kuram ir 18 gadu, līgums par dalību brīvprātīgajā kustībā “Jaunsardze”. Jaunsargam varēs izsniegt inventāru un formas tērpu. Grozījumi paredz arī to, ka jaunsargi turpmāk varēs saņemt apmaksātu veselības aprūpi.

Komisija uzskata, ka valstij ir jāuzņemas rūpes par jaunsargu veselību, jo praktiskās nodarbības notiek galvenokārt ārpus telpām dažādos laika apstākļos, turklāt aktīvākais periods ir tieši pavasaris un vasara, kas Latvijā ir ērču aktivitātes laiks. Jaunsargu inventāra, formas tērpu, kā arī apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtība būs jānosaka valdībai. Kārtība, kādā jaunsargi saņems apmaksāto veselības aprūpi, valdībai būs jānosaka līdz šī gada beigām.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 4.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij, kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” tika ierosināts no Nacionālās apvienības puses un paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu 29.punktu šādā redakcijā: “Valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana Krievijas Federācijas pilsoņiem, pamatojoties uz likuma 23.panta pirmās daļas 29.punktu, tiek apturēta uz laiku, kamēr Saeima neatceļ šo apturējumu.” Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir skatījusi šo priekšlikumu vairākas reizes dažādos griezumos, uzklausot gan drošības iestādes, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, gan citas ieinteresētās institūcijas, un konceptuāli uzskata, ka šis priekšlikums ir akceptējams, vienlaikus pievēršot uzmanību tam, ka nebūtu pareizi Saeimai noteikt sev pilnvaras... noteikt konkrētā situācijā to valstu vai to personu loku, kam var ierobežot iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļaujas. Mūsuprāt, komisijas... deputātu vairākumaprāt, šādas tiesības būtu jādeleģē Ministru kabinetam, jo tas ļautu daudz mobilāk gan pieņemt lēmumu par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas apturēšanu, gan atcelt tādu apturējumu. Es uzskatu, ka ar tādu attieksmi, kura tika izskanējusi komisijas sēdēs, šis likumprojekts var tikt pilnveidots, un tāpēc es aicinu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 24, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 4.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Brīvprātīgā darba likums”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inita Bišofa.

I.Bišofa (RP).

Labdien, augsti godājamie deputāti! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Brīvprātīgā darba likums” (Nr.1111/Lp11). Pavisam komisijai bija iesniegti 23 priekšlikumi, bet, pirms mēs izskatām šos priekšlikumus, sakarā ar to, ka arī komisijas sēdē izskanēja viena būtiska lieta, es tomēr gribu kā referente visiem jums pateikt vienu lietu.

Kādā brīdī tika pārmests tas, ka likumprojekts “Brīvprātīgā darba likums” ir izstrādāts, pamatojoties uz kādu biedrību, kurai tika sodīta grāmatvede par brīvprātīgā darba veikšanu, un ka Valsts ieņēmumu dienests visās tiesās ir vinnējis. Es gribu, ja kādam ir nepieciešamība, iedot visus šos materiālus un no Saeimas tribīnes tomēr nolasīt tikai divas lietas: Administratīvā rajona tiesa nosprieda atcelt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu un izbeigt lietu. Savukārt apgabaltiesa nosprieda Administratīvās rajona tiesas spriedumu atstāt negrozītu, bet Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Jezdakovas apelācijas sūdzību noraidīja. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Un tagad konkrēti par priekšlikumiem.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas 2.panta otrajā daļā nosaka, ka brīvprātīgajam darbam nav peļņas gūšanas nolūka. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bišofa. 2. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Jurševskas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Bišofa. 3. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Jurševskas priekšlikums, kas paredz, ka valsts un pašvaldību iestādes, organizējot pasākumus, brīvprātīgo darbu var īstenot tikai īsā laika periodā noteiktu mērķu sasniegšanai. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Bišofa. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas paredz to, ka brīvprātīgā darba organizētāji... Tātad no šī saraksta tiek izslēgtas reliģiskās organizācijas, jo pēc sarunām ar reliģisko organizāciju pārstāvjiem komisija nolēma izslēgt reliģiskās organizācijas no šī saraksta. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bišofa. 5. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Jurševskas priekšlikums, kas aicināja izslēgt no brīvprātīgā darba organizētājiem politiskās partijas. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Bišofa. Vēl piebilde pie visiem šiem grozījumiem. Gribu vēlreiz akcentēt, ka brīvprātīgā darba organizētājas var būt biedrības, nodibinājumi, arī arodbiedrības, valsts un pašvaldību iestādes un politiskās partijas.

Tālāk seko 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums izslēgt 4.panta ceturto daļu, jo Bērnu tiesību aizsardzības likumā jau ir noteikts, kas ir tiesīgs veikt brīvprātīgo darbu un kas ir jāievēro, ja tas ir saistīts ar nepilngadīgām personām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bišofa. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Bišofa. 8. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas noteic, ka ar brīvprātīgā darba veicēju neaizstāj nodarbināto. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bišofa. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir precizējums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bišofa. 10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas paredz, ka brīvprātīgā darba veicēji šīs darba tiesiskās attiecības var izbeigt nekavējoties, ja tam ir īpaši svarīgs iemesls, kas ir balstīts gan uz tikumības, gan taisnprātības apsvērumiem un neļauj turpināt brīvprātīgo darbu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bišofa. 11. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Jurševskas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Tas nosaka, kādos gadījumos ir jāslēdz rakstveida līgums par brīvprātīgo darbu, paredzot, ka tas ir jāslēdz tad, ja brīvprātīgajā darbā ir iesaistītas nepilngadīgas personas.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bišofa. 12. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bišofa. 13. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Jurševskas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bišofa. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts un iekļauts 15. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Bišofa. 15. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bišofa. 16. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas precizē visas lietas, par ko runāja Finanšu ministrija un kas būs jāiesniedz gada pārskatos. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bišofa. 17. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Jurševskas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Bišofa. 18. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Jurševskas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Bišofa. 19. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Jurševskas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Bišofa. 20. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Jurševskas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Bišofa. 21. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Jurševskas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Bišofa. 22. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Jurševskas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Bišofa. Un 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bišofa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Es gribu pateikt lielu paldies visiem, kuri iesaistījās šī likumprojekta tapšanā, tas ir, gan deputātei Ingai Vanagai, gan deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei, gan arī Tieslietu ministrijai, Kultūras ministrijai, Labklājības ministrijai, Finanšu ministrijai, Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjiem, it īpaši Sociālo un darba lietu komisijas konsultantei Verai Bankovskas kundzei. Paldies par to!

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Brīvprātīgā darba likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Bišofa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.novembris.

Sēdes vadītāja. 4.novembris! Piecas dienas ir 4.novembrī. Tas attiecas laikam uz visiem Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas likumprojektiem. Tātad - 4.novembris!

I.Bišofa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inga Vanaga.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šā gada 22.oktobra sēdē izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

Atgādināšu, ka likumprojekts skar galvenokārt jautājumus, kas attiecas uz starptautiski atzītu testēšanas institūciju pārbaudījumu atzīšanu Latvijā. Kopumā tika izskatīti četri priekšlikumi.

1. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas definē, kas ir starptautiska testēšanas institūcija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Vanaga. 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas papildina Ministru kabineta kompetenci, lai tiktu noteikta kārtība, kādā tiek atzīti šie pārbaudījumi un arī kā tiek noteikts šis starptautiski atzīto testēšanas institūciju saraksts. Un tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Vanaga. 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Vanaga. Un 4. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Verginai.

I.Vergina (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie deputāti! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz šiem būtiskajiem grozījumiem, lai gan man jāteic, ka tad, kad ir runa par izglītības jautājumiem, zālē ļoti, ļoti daudzi deputāti īpaši neieklausās. Ar šo esam spēruši šo īpašo soli tuvāk starptautiski novērtētai un atzītai izglītībai, lai neviens nešaubītos par to, ka Latvijā iegūtā izglītība ir laba un ka tā var būt starptautiski novērtēta. Es vēlos piebilst un šajā gadījumā teikt paldies arī Ingai Vanagai par to lielo iniciatīvu, ko viņa izrādīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Ja deputāti izglītības likumdošanai būtu pievērsuši lielāku uzmanību, tad mums nebūtu tik ilgi šobrīd jāmeklē izglītības un zinātnes ministre. Izglītība ir pamats valsts attīstībai, un es vēlējos to pateikt. Un tiešām ir prieks, ka šo likumprojektu mēs varēsim atbalstīt vienbalsīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Es saprotu, ka deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 4.priekšlikumu.

I.Vanaga. Komisija kopumā atbalstīja šo likumprojektu, un es komisijas vārdā lūdzu likumprojektu apstiprināt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Vanaga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas, tātad 4.novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.novembris. Paldies.

I.Vanaga. Paldies kolēģiem par darbu!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Rūpnieciskā īpašuma likums”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Rūpnieciskā īpašuma likums”. Otrajam lasījumam ir saņemts 131 priekšlikums.

1. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 13. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 19. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 69. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 70. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 72. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 75. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 77. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 78. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 79. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 80. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 81. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 82. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 83. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 91. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 84. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 91. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 85. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 91. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 86. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 91. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 88. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 91. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 89. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 91. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 90. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 91. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 92. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 93. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 94. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 95. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 96. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 97. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 98. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 99. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 100. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 101. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 102. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 103. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 104. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 105. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 106. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 107. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 108. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 109. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 110. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 111. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 112. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 113. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 114. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 115. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 116. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 117. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 118. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 119. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 120. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 121. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 122. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 123. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 124. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 125. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 126. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 127. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 128. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 129. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 130. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. Un pēdējais ir 131. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. Mēs izskatījām visus priekšlikumus. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rūpnieciskā īpašuma likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 16. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 30.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad 30.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija minēto likumprojektu ir sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

Kopumā izskatīti un izvērtēti 7 priekšlikumi.

Atļaujiet jums atgādināt, ka minētais likumprojekts ir skatāms kontekstā ar 16.oktobrī apstiprināto Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu un paredz salāgot šo abu likumu normas, lai tās nebūtu pretrunīgas.

Līdz ar to, komisijā izvērtējot, 1. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas izslēdz virkni priekšlikumu, - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums par likumprojekta 6.panta redakciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums par likumprojekta 11.panta redakciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums par likumprojekta 19.panta redakciju. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Un 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums par to, ka likums stājas spēkā ar 2015.gada 1.janvāri. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus septiņus priekšlikumus, vairums no kuriem precizē Latvijas Privatizācijas aģentūras uzdevumus un funkcijas kontekstā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 4.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.novembris. Paldies.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Komisijā pēc vairākām darba grupas sēdēm tika izstrādāts alternatīvais priekšlikums, kas atspoguļojas četros komisijas izstrādātajos priekšlikumos. Būtībā mēs runājam par to, pēc kādiem principiem valsts un pašvaldību iestādes drīkst veidot savas kapitālsabiedrības.

Komisijā 1.priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. Arī 2.priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Aicinu jūs rūpīgi izlasīt piedāvāto 88.panta jauno redakciju, it īpaši ceturto daļu. Pašvaldības dome patstāvīgi izvērtē un nosaka pašvaldības administratīvajai teritorijai stratēģiski svarīgus aktīvus, un, balstoties uz šiem stratēģiskajiem plāniem un vērtējumiem, tā drīkstēs dibināt savas kapitālsabiedrības. Vai mēs apzināmies, kādus vārtus mēs šobrīd atveram? Protams, arī šobrīd likums... šībrīža redakcija runā par to, ka stratēģiski svarīgā nozarē mēs drīkstam dibināt kapitālsabiedrības, un tas, ka šobrīd ar atvērto likumu mēs mēģinām precizēt, kādā veidā Ministru kabinetam būtu jāizvērtē un jānosaka valstij stratēģiski svarīgie aktīvi un kādā veidā Ministru kabinetam būtu jāizstrādā kārtība, kad valsts drīkstēs dibināt kapitālsabiedrības, ir ļoti labi... tas, ka mēs precizējam šo kārtību. Turpretī attiecībā uz pašvaldībām mēs likumā šobrīd vairs neko neprecizējam. Mēs atveram vārtus 119 novadu... tātad 110 novadu un deviņu pilsētu pašvaldībām lemt pašām, kad un kuros brīžos tās drīkstēs to darīt, un nevienam īsti no valsts puses, no Ministru kabineta puses, nebūs iespēja iebilst.

Konkurences padome, godīgi sakot, bija šokā par to, ka šis likums aiziet tālāk un ka šis priekšlikums ir atbalstīts. Viņi uzskata, ka šobrīd tas ir aktualizējies tieši tāpēc, ka iesākas jaunais Eiropas fonda plānošanas periods un ka atsevišķas programmas ir tieši saistītas ar uzņēmējdarbības atbalstu. Pašvaldības savā ziņā ir pārpratušas, kādā veidā tām būs iespēja šos fonda līdzekļus piesaistīt. Nevis piesaistīt tos novadiem, stimulējot privāto uzņēmēju darbību, bet gan darīt to pašām. Un tad ir jautājums: kāda gan var būt konkurētspēja šiem privātajiem uzņēmumiem šajos novados?

Es, godīgi sakot, noteikti neatbalstu šo priekšlikumu, un, manuprāt, ņemot vērā, ka šajā likumā šis ir galvenais un patiesībā vienīgais nopietnais labojums, es uzskatu, ka šāds likums nav jāatbalsta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Divas lietas.

Pirmā. Es ļoti mīļi un sirsnīgi ieteiktu Siliņas kundzei lasīt visu priekšlikumu, nevis tikai vienu daļu, jo pirmā daļa nosaka kritērijus, kas ir obligāti kā Ministru kabinetam, tā arī pašvaldībām. Līdz ar to vienota kārtība paredzēta arī likumprojektā.

Otra lieta, ko es gribētu pateikt. Es gribētu atgādināt, ka eksistē Eiropas vietējo pašvaldību harta, kas paredz lielu patstāvības pakāpi pašvaldībām, un šī tendence Eiropas Savienībā tiek ne tikai saglabāta, bet tiek arī attīstīta.

Un pēdējā lieta, ko es gribētu pateikt. Varbūt šī redakcija nav tā veiksmīgākā no visām, bet tā parādījās plašu diskusiju rezultātā, un tikai Konkurences padomes viedoklis... tas varbūt nebija vienīgais, kas bija daļēji uzklausīts, daļēji nebija uzklausīts, jo argumenti bija ļoti dažādi.

Es aicinātu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu, ņemot vērā, ka darbs pie šā likumprojekta turpināsies arī jaunā sasaukuma Saeimā. (No zāles dep. J.Ādamsons: “Pareizi! Aplausi Sergejam!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 5, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Valainis. Jā, paldies.

3.priekšlikums arī tika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. Un arī 4.priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. Ņemot vērā, ka tas bija tāds zināms darba grupas kompromiss, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 4.novembris.

Sēdes vadītāja. Jā. Paldies.

Lūdzu zvanu!

V.Valainis. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Valaiņa kungs, priekšlikumu iesniegšanas termiņu! (No zāles: “4.novembris!”)

4.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SC).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Enerģētikas likumā.

Situācija vienlaikus ir ļoti vienkārša un ļoti sarežģīta. Ļoti vienkārša tā ir tāpēc, ka šie grozījumi saistīti ar to, ka ir virkne Eiropas normatīvu... normatīvo aktu normu, kas mums ir jāievieš savā likumdošanā, un lielākoties tās visas ir saistītas ar energoefektivitātes jautājumiem. Sarežģīti ir tāpēc, ka mums ir jāizdomā mehānisms, kā to izdarīt, lai tas notiktu pēc iespējas saudzīgāk mūsu patērētājiem, mūsu tautsaimniecībai.

Mēs komisijā diezgan daudz diskutējām par to, vai vispār skatīt tālāk... sākt izskatīt šo likumprojektu, bet, ņemot vērā to, ka tiešām šis jautājums ir ļoti, ļoti plaši jāizdiskutē, mūsu komisija nolēma aicināt Saeimu atbalstīt šo likumprojektu šodien pirmajā lasījumā, lai nākošā Saeima jau varētu uzreiz ķerties klāt pie šī jautājuma un strādāt ar to, sākot jau no pirmās dienas.

Tā ka komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Vectirāns.

J.Vectirāns (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” un lūdz to izskatīt pirmajā lasījumā.

Kopš likuma stāšanās spēkā 2011.gada 1.maijā tajā iestrādāto prasību ieviešana ir sniegusi lielu ieguldījumu, lai kopumā situācija kiberdrošības jomā valsts un pašvaldību iestādēs uzlabotos. Tomēr stāvoklis kiberdrošības jomā valsts pārvaldē vēl joprojām ir samērā zemā līmenī, tāpēc likumprojekts paredz iestrādāt Informācijas tehnoloģiju drošības likumā labojumus, kas noteiktu Ministru kabinetam pienākumu izstrādāt vienotus minimālos noteikumus kiberdrošības prasībām valsts un pašvaldību iestādēs, iekļaujot tajos gan vispārējās drošības, gan tehniskās prasības. Nepieciešamība pēc šādiem Informācijas tehnoloģiju drošības likuma labojumiem...

(Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja pieklauvē ar āmuru.)

 

Sēdes vadītāja. Tiem, kuri runā pa telefonu vai savstarpēji, es atgādinu, ka šī tomēr ir pēdējā Saeimas sēde, tāpēc varbūt izrādiet kaut kādu cieņu pret kolēģi, kurš ziņo par likumprojektu. Taču, ja tik ļoti gribas parunāties, tad var iziet arī ārā. Lūdzu!

J.Vectirāns. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. (Dep. J.Ādamsons, A.Bērziņš un I.Līdaka aplaudē. Dep. A.Bērziņš: “Bravo!”; dep. J.Ādamsons: “Ģenerālis ziņo!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Vectirāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 3.novembris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Diemžēl atkal sanāks 4.novembris, jo 3.novembris ir mazāk par piecām dienām. Tātad - 4.novembris. Paldies.

J.Vectirāns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Likumprojekts ir ļoti svarīgs, un ļoti svarīga ir arī šī norma... Tā saistīta ar likumu par dzīvojamo māju privatizāciju, kurā mēs noteicām to, ka tajos gadījumos, kad ir dalītie īpašumi, šis nomas maksājums ir jāmaksā nevis nomniekam, bet gan pašam zemes īpašniekam, tāpēc šī pati atsauce ir vajadzīga arī šajā likumā. Būtībā šis ir tehnisks, bet ļoti svarīgs priekšlikums. Un es aicinu noteikt arī šiem grozījumiem steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

V.Valainis. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

V.Valainis. Tā kā priekšlikums tiešām ir ļoti svarīgs un būtībā ir tehniska rakstura, tad komisijas vārdā aicinu atbalstīt to uzreiz arī otrajā, galīgajā, lasījumā. (No zāles dep. J.Ādamsons: “Malacis!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā... Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 2013.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāte Elīna Siliņa.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte). (No zāles dep. J.Ādamsons: “Atbalstām!”)

Cienījamie kolēģi! Labs tas darbiņš, kas padarīts. Tas ir mūsu sasaukuma pienākums - pieņemt vai nepieņemt Latvijas Republikas 2013.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem. Mums būtu jāpieņem šis gada pārskats.

Publisko izdevumu un revīzijas komisija divās savās sēdēs uzklausīja Valsts kontroli par gada pārskata revīzijā konstatēto. Iepazīstināšu ar pamatatziņām gada pārskatā, kas tiek balstīts arī uz institūciju iekšējās kontroles dienestu sniegto informāciju. Iekšējās kontroles sistēmas esamība (diemžēl bieži vien nākas konstatēt tās neesamību) iestādēs ir garants - papildu garants! - tam, ka sniegtie dati gada pārskatā konsolidējamām institūcijām ir korekti.

Jāteic, ka mums joprojām ir diezgan daudz institūciju, kuras uzskata, ka iekšējās kontroles sistēmas nav jāizveido. Un tādu mums ir daudz pašvaldībās un arī Saeimā.

Par ieņēmumu sadaļu. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2013.gadā bija 8,36 miljardi eiro, to skaitā 1,44 miljardi eiro - pašvaldību ieņēmumi. Nodokļu ieņēmumi, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, tiek uzskaitīti pēc naudas plūsmas principa, tādējādi Valsts kontrole nevar izteikt atzinumu par nodokļu un nodevu ieņēmumu pilnīgumu, jo mums nav gada pārskatā informācijas par kopējo aprēķināto nodokļu apjomu.

Finanšu ministrija ir apņēmusies līdz nākošā gada 1.janvārim ieviest nodokļu ieņēmumu uzskaiti pēc uzkrājuma principa. Tomēr šobrīd vēl nav skaidra plāna, kā tas tiks izdarīts.

Par nodevu ieņēmumiem. Nodevas mums šobrīd nosaka septiņi likumi un vairāk nekā 100 Ministru kabineta noteikumu. Valsts nodevu administrēšanas procesā ir iesaistītas 32 institūcijas, 116 zvērināti tiesu izpildītāji un apmēram 100 zvērināti notāri. Tas šo nodevu iekasēšanu sarežģī, un Valsts kanceleja ir apņēmusies strādāt pie reformas attiecībā uz nodevu iekasēšanas vienkāršošanu.

Nodokļu politika. Valsts kontrole savā revīzijā uzskata, ka nodokļu politika nav pamatota ar skaidru un visaptverošu redzējumu par tās stratēģiskajiem mērķiem un attīstības tendencēm. Tā tiek veidota konkrētam budžeta gadam ar mērķi nodrošināt finanšu resursus tekošo īstermiņa vajadzību apmierināšanu. Haotiski pieaug papildu administratīvais slogs gan valsts administrācijai, gan arī uzņēmējiem, jo diezgan neregulāri un daudz tiek veiktas izmaiņas svarīgos likumos. Piemēram, 2013.gadā likums “Par pievienotās vērtības nodokli” un likums “Par nodokļiem un nodevām” ir grozīts kopumā 10 reižu.

Nodokļu parāda administrēšana. 2013.gada 31.decembrī nodokļu parāds bija 1,46 miljardi eiro; 53 procenti no šā nodokļu parāda ir atzīstami par nepiedzenamiem, un nu tas ir pieaudzis par 30 procentiem! Šis ir nopietns signāls, ka Valsts ieņēmumu dienests, lai arī ir veicinājis un uzlabojis savu darbu, tomēr joprojām pieļauj augstu risku attiecībā uz nodokļu nenomaksu.

Šobrīd Valsts ieņēmumu dienests ir nodrošinājis riska personu atlasi, nosakot tām atbilstoša veida pasākumus nodokļu nomaksas kontrolei, taču nav izvirzījis savā darbā sasniedzamos rādītājus, cik no atlasītajām riska personām, kas varētu nemaksāt nodokļus, būtu jāpārbauda, cik un kādas pakāpes riski ir jānovērš, cik resursu tam būtu veltāms, līdz ar to - kāda tad ir vēlamā kontroles efektivitāte.

Valsts kontrole secina, ka Valsts ieņēmumu dienests pārbauda aptuveni 15 procentus no identificētajām riska juridiskajām personām, bet tikai vienu procentu - no identificētajām riska fiziskajām personām, un tieši fizisko personu vidū nodokļu nenomaksas riski strauji pieaug. Fizisko personu ieņēmumu un izdevumu neatbilstības risku analīzes sistēma, kas Valsts ieņēmumu dienestā ir asa sistēma, 2013.gadā un arī iepriekšējos gadus augstus riska punktus piešķir gandrīz 40 tūkstošiem fizisko personu - nodokļu maksātājām. Tikai aptuveni 40 procentiem no tām ir veiktas kādas formālas pārbaudes un, kā minēju, vienam procentam - nopietnas Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudes. Ieteikums ir koncentrēt Valsts ieņēmumu dienesta darbību un tā kontroles darbības uz fiziskajām personām.

Ieņēmumu un izdevumu neatbilstību var konstatēt dažnedažādos veidos, piemēram, nodrošinot Valsts ieņēmumu dienestam sistemātisku, nepastarpinātu un nekavējošu pieejamību fizisko personu bankas kontu informācijai - kā minimums, kontu atlikumiem gada beigās un debeta un kredīta apgrozījumiem... kopsummai gada ietvaros. Šobrīd šāda informācija Valsts ieņēmumu dienestam nav pieejama, un patiesībā efektīva fizisko personu nodokļu kontrole, kā arī ieņēmumu un izdevumu neatbilstības kontrole nav īstenojama. Tas ir nākošās Saeimas uzdevums.

Par izpildi - tātad par budžeta tēriņu. Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2013.gadā ir 8,5 miljardi eiro, tajā skaitā 2,2 miljardi eiro pašvaldībās.

Par budžetā plānotajiem līdzekļiem. Valsts parāda vadība. 2013.gadā ir notikušas ļoti nozīmīgas pārdales starp budžeta programmām, un lielākās pārdales, aptuveni 50 miljoni eiro, ir veiktas no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Valsts parāda vadība”. Es atgādinu, ka par šo zelta āderi es minēju jau arī iepriekš... kādas sēdes atpakaļ, kad mēs 2014.gada budžetā tieši šajā pašā valsts parāda vadības apakšprogrammā atradām liekos līdzekļus, lai pārdalītu tos citiem pasākumiem par labu. Rodas jautājums: cik un kā, un cik precīzi mēs šajā budžeta apakšprogrammā ik gadus plānojam šos līdzekļus un vai mums ir vēl citas pozīcijas, zem kurām mēs regulāri tālredzīgi ieplānojam šādas rezerves? Vēlos atgādināt, ka no ietaupījumiem tieši šajā apakšprogrammā “Valsts parāda vadība” mēs likumā esam ieplānojuši prēmijas Valsts kases darbiniekiem.

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Katru gadu gan Valsts kontrole, gan arī Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir norādījusi, ka ir jāpārtrauc prakse, ka no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” tiek piešķirts finansējums iepriekš paredzamu pasākumu vai saistību finansēšanai. 2013.gadā tikai 21 procents no minētās programmas līdzekļiem tika piešķirts atbilstoši mērķiem, proti, neparedzētiem gadījumiem. Vēlos aicināt Ministru kabinetu un Finanšu ministriju būt daudz striktākiem un nepamatotus pieprasījumus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, gadījumiem, kas ir paredzami un budžetā savlaicīgi plānojami, tomēr neapmierināt.

Par Ceļu fonda līdzekļu plānošanu. Pašvaldībām mērķdotācija pašvaldību autoceļiem ir jāizlieto atbilstoši pašvaldību apstiprinātām vidēja termiņa programmām - tātad trīs gadu programmām, un pašvaldību pienākums... bet pašvaldību pienākums nav šīs programmas iesniegt Satiksmes ministrijai. Valsts kontrole ir konstatējusi, ka Ceļu fonda pārvaldīšanas kārtība nav noteikta gandrīz 50 procentos pašvaldību, bet ceļu un ielu fonda vidējā termiņa programma nav sagatavota 77 procentos pašvaldību. Ir diezgan loģisks pašvaldību pamatojums šādu dokumentu neesamībai. Pašvaldības saka: tā ir liela birokrātija, jo Satiksmes ministriju tik un tā šie papīri neinteresē! Bet jāuzsver, ka arī līdzekļu piešķiršana bez pamatojuma nevar tikt uzskatīta par lietderīgu.

Satiksmes ministrijai ir jābūt principiālākai pašvaldību stratēģisko dokumentu pieprasīšanā, kā arī jālīdzdarbojas izvērtēšanā un jānes dalīta atbildība par stratēģijās izvirzīto mērķu pamatotību, proti, kurus autoceļus pašvaldībās tiešām ir vērts atjaunot un tajos ieguldīt šos milzīgos līdzekļus.

Par prettiesiskiem un nepamatotiem avansiem. Jau atkal Valsts kontrole ir konstatējusi, ka vairākās iestādēs (pretēji likumos un līgumos noteiktajiem nosacījumiem) gada beigās ir tikuši veikti avansa maksājumi. 2013.gadā tie jau bija 2,5 miljonu eiro apmērā. Šī prakse pieaug. Par to liecina fakts, ka 2012.gadā to apmērs bija aptuveni tikai 500 tūkstoši. Finanšu ministrijai būtu jārod risinājums šādas prakses izskaušanai, piemēram, meklējot finansējuma samazināšanas iespējas šādām iestādēm, kas pārkāpj likumu un maksā nelikumīgus avansus, nākamā gada budžeta sagatavošanas posmā.

Par nevienlīdzīgo valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu. Jāsecina, ka ideja par vienotas atlīdzības sistēmas ieviešanu valsts pārvaldē ir izgāzusies. Un līdz ar šodien apstiprinātajiem piemaksu griestu palielinājumiem tā, piedodiet, tiek degradēta vēl vairāk.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma mērķis ir panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, tomēr faktiski līdzvērtīgie nosacījumi ir atkarīgi no katras iestādes budžeta iespējām jeb, precīzāk sakot, no iestādes vadības un vadības spējām “izsist” pietiekamu finansējumu savai iestādei. Piemēram, 2013.gadā Finanšu ministrijā uz vienu darbinieku veiktās materiālās stimulēšanas apmērs bija trīsreiz lielāks nekā Labklājības ministrijā. Turklāt Finanšu ministrijā tika materiāli stimulēti gandrīz visi darbinieki, proti, 92 procenti. Tajā pašā laikā Labklājības ministrijā mazāk nekā puse, proti, 44 procenti darbinieku, saņēma dažādas piemaksas. Ja likumdevējam patiešām ir vēlme sakārtot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu, tad noteikti būtu jāsamazina atlīdzības mainīgās daļas opcijas, jāizlīdzina mēneša līmeņi vienādu līmeņu iestādēs un jāpārskata atlīdzības koeficienti.

Par prēmijām, ēnu ekonomikas apkarotājiem un par Valsts kasē valsts parāda vadības rezultātā ietaupītajiem līdzekļiem. Pēdējos gados valsts budžeta likumā tiek iestrādāta iespēja prēmēt tos Valsts kases darbiniekus, ko jau minēju, par pasākumiem, kas ir nodrošinājuši ietaupījumu valsts budžeta apakšprogrammā “Valsts parāda vadība”. Šāda prēmēšanas iespēja jau pašos pamatos ir nepareiza, jo valsts parāda vadībā iesaistīto darbinieku pamatuzdevums ir tieši tas - radīt šo ietaupījumu. Ietaupījums minētajā apakšprogrammā veidojas no vairākiem faktoriem - valdības lēmumiem, budžeta izpildes rādītājiem un valsts kredītreitingiem -, līdz ar to noteikt, cik lielu ietaupījumu radījusi Valsts kases darbinieku rīcība un cik lielu - pārējie apstākļi, ir neiespējami. Turklāt to darbinieku skaits, kuri 2013.gadā tika prēmēti par valsts parāda vadības līdzekļu ietaupījumu, ir vairāk nekā puse Valsts kases darbinieku; tas liecina, ka prēmiju ir saņēmuši ne tikai tie darbinieki, kas bija iesaistīti valsts parāda vadībā.

Tāpat pēdējos gados ar Valsts budžeta likumu esam paredzējuši, ka ēnu ekonomikas apkarošanā iesaistīto institūciju darbiniekiem ir iespēja saņemt prēmiju par pozitīviem darbības rezultātiem. Lai arī Valsts ieņēmumu dienesta struktūrās strādājošo atlīdzība ir tālu no ministrijas ierēdņu nodrošinājuma un viņi būtu pelnījuši daudz lielāku atlīdzību, šādas prēmijas piešķiršana nav uzskatāma par pareizu, jo faktiski nav iespējams noteikt, kāda daļa no nodokļu ieņēmumu pieauguma ir attiecināma uz nodokļu administrēšanā un ēnu ekonomikas apkarošanā iesaistīto institūciju darbību rezultātiem un kāda ir panākta uz ekonomikas stabilizācijas rēķina. Valsts budžeta ieņēmumi tiek plānoti, vienmēr ievērojot piesardzības principu, un pēdējos gados faktiskie ieņēmumi vienmēr ir pārsnieguši plānotos. Šādu prēmiju paredzēšana noteikti ir jāizskauž, citādi veidojas situācija kā sakāmvārdā: visi ir vienlīdzīgi, bet daži tomēr ir vienlīdzīgāki! (No zāles dep. J.Ādamsons: “Uzvārdus!”; dep. A.Elksniņš: “Kur ir Saeimā “sadales tīkls”?”)

Par Valsts kases sniegtajiem galvojumiem. Galvojumu izsniegšana nav bijusi saskaņota ar valsts stratēģiskajiem plāniem. Padsmit slimnīcām, paļaujoties uz valsts galvojumu, ir bijusi dota iespēja paņemt milzīga apmēra kredītus savai attīstībai, jo Veselības ministrija savulaik vieglprātīgi ir apgalvojusi, ka tieši tik sadrumstalots, ar aparatūrām un plašām telpām nodrošināts slimnīcu tīkls ir vajadzīgs. Rezultātā pat vesela slimnīca, kā, piemēram, Ludzas slimnīca, ir izrādījusies lieka un investīcijas 5,6 miljonu eiro apmērā uzskatāmas par nelietderīgām. Šeit nemaz nerunāsim par nelietderīgām nenoslogotu aparatūru iegādēm.

Galvojumu piešķiršanas kārtība un uz to pamata paņemto aizņēmumu kontrole ir bijusi ļoti virspusīga. Stradiņa slimnīca jau 2006.gadā aizņēmās 66 miljonus eiro, un viens no šiem plāniem bija jauna korpusa būvniecība, kas, piedodiet, ir uzsākta tikai 2013.gadā. Visus šos gadus Stradiņa slimnīcas kontā bija pilns kredīta apmērs, un šī nauda vienkārši izkusa. Un tagad, kad nauda ir nepieciešama šī korpusa būvniecībai, tās vairs nav: daļa - 10 miljoni - ir pazaudēti Latvijas Krājbankā, un tagad, kad ir pienākuši termiņi aizņēmumus atdot, protams, rodas ietekme uz budžetu, jo mums ir jāsniedz budžeta līdzekļi veselības nozarei, jāsniedz papildu dotācijas šīm slimnīcām, lai tās varētu savus aizņēmumus atdot. (No zāles dep. J.Ādamsons: “Kas bija ministrs?”) Un patiesībā jebkurš papildu finansējums veselības nozarei nākošgad aizies, piedodiet, šo lielo aizņēmumu atdošanai.

Valsts kase apgalvo, ka galvojumu izsniegšanas sistēmas nepilnības ir novērstas, taču 2015.gada budžeta veidošanas process liecina, ka kontroles pār aizņēmumu mērķtiecīgu izlietojumu nav. Un tiek pieņemts, ka par to atbild nozares ministrija, bet ministrija īsti nevar atbildēt, ja tajā vairāk nekā pusgadu nav ministra.

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanas izdevumi. Jau otro gadu Valsts kontroles saimnieciskā gada pārskata revīzijā ir konstatējusi, ka līdzekļi, kas ir piešķirti prezidentūras pasākumu nodrošināšanai, ne vienmēr tiek izlietoti tiem mērķiem, kam jābūt. Un, ja 2013.gadā tie bija nepilni 500 tūkstoši eiro, kuru lietderību varētu apšaubīt un kuru sasaisti ar Eiropas Savienības prezidentūras pasākumiem varētu apšaubīt (es vēršu uzmanību, ka 2013.gadā prezidentūrai bija atvēlēti tikai nedaudz virs 7 miljoniem eiro), 2014.gadā tie būs gandrīz 45 miljoni eiro, un tikpat liela summa ir paredzēta arī 2015.gadā. Pat tad, ja šis procents - 3 līdz 5 procenti - nelietderīga, īsti neatbilstoša izlietojuma saglabāsies, tie būs jau miljoni pret kopējo budžetu.

Par veselības aprūpei paredzēto finansējumu un nevēlēšanos sniegt datus Valsts kontrolei. (No zāles dep. J.Ādamsons: “Balsot!”)

Šobrīd notiek aktuālas diskusijas par to, kā sakārtot veselības nozari un kur nozarei papildus ņemt nepieciešamo finansējumu. Es vēlos vērst uzmanību, ka nozarei šobrīd tiek piešķirti ievērojami līdzekļi, un 2013.gadā tie bija aptuveni 666 miljoni eiro. Tomēr nav pārliecības, ka šie līdzekļi tiek izlietoti lietderīgi, par caurskatāmību nemaz nerunājot.

Es aicinu nākamo veselības ministru noteikti pievērst pastiprinātu uzmanību veselības nozarei piešķirto līdzekļu izlietojuma pārbaudēm. Piemēram, Publisko izdevumu un revīzijas komisija vērtēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģiona operatīvā medicīniskā transporta nodrošināšanas sistēmu un nonāca pie secinājuma, ka valsts vismaz pēdējos piecus gadus ir ļāvusi uz ārpakalpojumu rēķina nopelnīt uzņēmējiem 40 procentus no apgrozījuma jeb 3 miljonus eiro katru gadu. Piedodiet, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošo vidējā alga ir zem vidējās algas valstī! Mēs spiežam šos cilvēkus strādāt 60 stundas nedēļā, bet neatrodam līdzekļus, lai pienācīgi viņus atalgotu.

Šobrīd tiek forsēts nākošais ārpakalpojumu iepirkums nu jau septiņiem gadiem. Un arī šeit, ja mēs pieietu tam atbildīgi, mēs redzētu šo ietaupījumu, ko varētu novirzīt tieši personālam, kas ir pelnījis lielāku atlīdzību.

Es vēlos norādīt, ka Valsts kontrole jau ilgstoši nevar no Veselības ministrijas saņemt pārbaužu veikšanai nepieciešamos datus. Šeit pat nav runa par personu sensitīvajiem datiem, diagnozēm, kas piesaistītas personu kodiem, bet gan par visparastākajiem fizisko personu datiem, ar ko Valsts kontrole strādā ik dienu un spēj nodrošināt to aizsardzību. Veselības ministrijas ierēdniecība gadiem atsakās nodot šos datus Valsts kontrolei pārbaudēm! Vai sistēmā, kura ir tik necaurskatāma un kurai piešķirto līdzekļu izlietojumu ministrijas ierēdnieciskā vadība liedz pārbaudīt pat valsts augstākajai revīzijas iestādei, - vai te būtu šobrīd jāiegulda vēl papildus budžeta finansējums? Jā, bet tikai paralēli ar nopietnu reformu un caurskatāmības jeb caurspīdīguma ieviešanu!

Par pašvaldībām. Pēdējos gados Valsts kontrole, veikdama saimnieciskā gada pārskata revīziju, padziļināti izvērtē arī pašvaldību finanšu uzskaites un darbības likumības jautājumus. Iepazīstoties ar ziņojumiem, nākas secināt, ka pašvaldībām joprojām ir jāveic būtiski uzskaites uzlabojumi. Piemēram, joprojām pastāv nopietnas uzskaites problēmas, nemaz nerunājot par lietderības aspektu.

Diemžēl Revīzijas komisijas sēdē, vērtējot Valsts kontroles ziņojumā konstatētos faktus, nācās saskarties ar atsevišķu pašvaldību un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvju reakciju: nevis apņēmās sakārtot to visu un novērst konstatētās nepilnības, bet centās vainot Valsts kontroli politiskajā ieinteresētībā, nekompetencē un pārlieku lielā sīkumainībā.

Kolēģi! Šī ir ļoti bīstama tendence. Ir respektējama pašvaldību autonomija, tomēr tā neatbrīvo no atbildības piemērot likumdevēja noteiktās prasības. Mēs esam aicinājuši pašvaldības daudz nopietnāk uztvert Valsts kontroles ziņojumos norādītās lietas un nepieciešamības gadījumā veikt - sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju veikt! - pašvaldībās metodoloģiskas konsultācijas un atturēties no nekompetentas un nihilistiskas kritizēšanas, runājot par Valsts kontroles konstatējumiem.

Līdzīgi Valsts kontrole ir norādījusi, ka arī esošās reformas atlīdzības sistēmā izglītības jomā ir vēlamas un nepieciešamas, taču vispirms ir jāatbild uz stratēģiski svarīgāko jautājumu: vai esošais skolu tīkls ir tāds, kāds valstij ir nepieciešams un vajadzīgs, vai mēs varam atļauties esošo skolu tīklu? Un tikai tad, izrietoši no tā, mums izkristalizējas jautājums par skolotāju skaitu, un tad mēs varam runāt par budžeta sadalījumu un pareizo atlīdzības sadalījumu starp visiem šiem pedagogiem.

Kolēģi, aicinu Saeimu pieņemt lēmuma projektu un saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 66.pantu apstiprināt Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 2013.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem, kā arī likt aiz auss tās lietas, ko ir konstatējusi Valsts kontrole un ar ko bija iespēja iepazīties arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijas locekļiem. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas 2013.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Mums jau ir laiks pārtraukumam, bet ir saņemts deputātu - Smiltēna, Čigānes, Latkovska un citu - iesniegums ar lūgumu turpināt 30.oktobra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Cik palika?”) Ir vēl palicis tikai viens jautājums. Tātad deputāti neiebilst. Līdz ar to izskatām pēdējo 11.Saeimas pēdējās sēdes darba kārtības jautājumu.

Likumprojekts “Zemes pārvaldības likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, paldies par šo ekskluzīvo iespēju - ziņot par pēdējo 11.Saeimas likumprojektu. Tas ir ļoti svarīgs likumprojekts, kuru ir sagatavojusi un izstrādājusi VARAM. Tālāk tas ir skatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Šobrīd mēs strādājam ar Zemes pārvaldības likumu - jaunu likumu - trešajā lasījumā. Komisijā ir saņemti 78 priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. ir nozīmīgs priekšlikums, kas runā par likuma mērķi. Proti, likuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu zemes izmantošanu un aizsardzību. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim. (No zāles dep. J.Ādamsons un vēl daži deputāti: “Einār, nevajag!”) Nē, tā esot kļūda. Ne par šo...

Deputāti 6.priekšlikumu atbalsta.

E.Smiltēns. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 22. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 26. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 28. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 29. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 36. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 39. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 45. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 44. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 45. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 45. - komisijas priekšlikums, kurā iekļauti iepriekšējie divi priekšlikumi. Ir guvis komisijā atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 50. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Arī 49., kurš ir Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 50.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un 50.priekšlikums, kurā iekļauti iepriekšējie divi priekšlikumi, ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 54. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 54. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurā iekļauts iepriekšējais priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 56. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 58. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes priekšlikums. Diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 61. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 61. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 63. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 66. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 64. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 66. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 65. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes priekšlikums. Diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 66. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā ir iekļauti iepriekš minētie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikumi. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 69. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 70. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 70. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 72. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 73. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 76. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Arī 75.priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja. Ir atbalstīts un iekļauts 76. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 76. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 77. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa priekšlikums. Diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Un pēdējais ir 78. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK). (No zāles dep. J.Ādamsons: “Einār!”; dep. A.Bērziņš: “Viņš gribēja būt pēdējais!”; dep. V.Agešins: “Izrādīšanās no Saeimas tribīnes!”)

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Tā nu ir sanācis, ka šis likums ir pēdējais, ko 11.Saeima atbalstīs, es ceru, trešajā lasījumā, un es ceru, ka tā atbalstīs arī šo priekšlikumu. Īstenībā šis ir ļoti nozīmīgs likums, kas faktiski ļoti nopietni ietekmēs politiku nākotnē, un nākamajai Saeimai būs nepieciešams pieņemt vēl virkni citu likumprojektu, kuri šobrīd ir pieņemti dažādos lasījumos un ir saistīti arī ar šo.

Es gribu pateikt lielu paldies komisijai, bet jo īpaši komisijas priekšsēdētājam Ozoliņa kungam, kas tomēr paguva šo ļoti sarežģīto likumprojektu pieņemt... sagatavot un pieņemt galalasījumā! Paldies arī visu ministriju darbiniekiem, kuri strādāja pie šī likuma, un arī Saeimas Juridiskajam birojam.

Tātad aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Un nobeigumā es arī gribētu vēl pateikt paldies par darbu Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, ņemot vērā, ka ar to mēs šodien arī beidzam savu darbu. (Zālē aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Taču pēdējais runātājs no šīs tribīnes tik un tā būs Jānis Vucāns, tā ka jums neizdosies...

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Smiltēna kungs vēl ko vēlas piebilst? Vai arī aicināt?

E.Smiltēns. Paldies par iespēju būt pilnīgi pēdējam runātājam.

Sēdes vadītāja. Tev nav iespējas būt pēdējam! Jānis Vucāns nolasīs reģistrācijas rezultātus kā pēdējais. Konkurentu nav!

E.Smiltēns. Bet, kolēģi, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un es aicinu šo pēdējo 11.Saeimas likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Zemes pārvaldības likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Tas arī bija 11.Saeimas pēdējās sēdes pēdējais darba kārtības jautājums.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr gatavo reģistrācijas rezultātu paziņojumu, es atgādinu, ka tūlīt pēc sēdes mēs šeit pat zālē visi kopā fotografēsimies.

Un otrs atgādinājums. Lūdzu, paskatieties savos galdos un neatstājiet tur savas personīgās lietas.

Paldies visiem par darbu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Vispirms gribu pateikt jums paldies par disciplīnu 11.Saeimas darbības laikā, bet šodien attaisnojošu iemeslu dēļ nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav. Ir ieradies! Inga Bite... nav, Andris Buiķis... nav, Boriss Cilevičs... nav, Andrejs Elksniņš... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Jānis Junkurs... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Daina Kazāka... nav, Jānis Klaužs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Jānis Reirs... ir klāt, Jānis Urbanovičs... nav, Juris Viļums... nav.

Paldies. Tas arī viss.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to 11.Saeimas pēdējo sēdi pasludinu par slēgtu.

(Zālē aplausi.)

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 9. sēde
2014. gada 30. oktobrī

 

 

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” (Nr. 1276/Lp11)
(Dok. Nr. 4427, 4427A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1278/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 4432, 4432A)
   
Priekšlikums - dep. I.Bite (par)
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Nr. 1279/Lp11)
(Dok. Nr. 4433, 4433A)
   
Par darba kārtību
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai šā gada 23. oktobrī
(Dok. Nr. 4456)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Klāvam Olšteinam šā gada 23. oktobrī
(Dok. Nr. 4457)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Andrim Buiķim šā gada 30. oktobrī
(Dok. Nr. 4458)
   
Lēmuma projekts “Par Ievas Andžānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 720/Lm11)
(Dok. Nr. 4463)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Ingunas Casno iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 721/Lm11)
(Dok. Nr. 4464)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Lanas Lejas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 722/Lm11)
(Dok. Nr. 4465)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Ievas Lūciņas-Linkas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas” (Nr. 723/Lm11)
(Dok. Nr. 4466)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Ingas Pujates iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 724/Lm11)
(Dok. Nr. 4467)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Mārtiņa Tupureina iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 725/Lm11)
(Dok. Nr. 4468)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Ludmilas Vazdiķes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 726/Lm11)
(Dok. Nr. 4469)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Ilonas Zelmenes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 727/Lm11)
(Dok. Nr. 4470)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 1255/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4317B)
   
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
   
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1256/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4318B)
   
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
   
Likumprojekts “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 1257/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4319B)
   
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
   
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 1273/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4363B)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Debates - dep. I.Cvetkova
  - dep. K.Seržants
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts “Attīstības finanšu institūcijas likums” (Nr. 1266/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4348B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” (Nr. 1264/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4346B)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības Vienošanos par grozījumiem 1995. gada 1. februāra Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumā par automobiļu starptautisko satiksmi” (Nr. 1244/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4434)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts “Par Nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu” (Nr. 1245/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4435)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 727/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4431)
   
Ziņo - dep. V.Ķirsis
   
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1154/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4439)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 674/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4440)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 672/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4441)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 673/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4442, 4442A)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Debates - dep. I.Čepāne
  - dep. L.Čigāne
   
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1230/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4443)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 1224/Lp11) (3.lasījums) (Nav priekšlikumu)
(Dok. Nr. 4444)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts “Grozījums Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 1225/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4445)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts “Grozījums Notariāta likumā” (Nr. 1229/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4446)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 1186/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4447)
   
Ziņo - dep. I.Laizāne
   
Likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1143/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4448)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Debates - dep. A.Judins
   
Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 981/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4450)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Paziņojums
  - dep. I.Latkovskis
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” (Nr. 534/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4452)
   
Ziņo - dep. A.Ašeradens
   
Likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1204/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4453)
   
Ziņo - dep. V.Jakovļevs
   
Debates - dep. L.Čigāne
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. E.Siliņa
  - dep. V.Reskājs
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. I.Viņķele
  - dep. L.Čigāne
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Čepāne
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. I.Viņķele
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
  - dep. K.Seržants
  - dep. A.Ašeradens
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. I.Zariņš
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. K.Olšteins
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. L.Čigāne
  - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 729/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4455)
   
Ziņo - dep. L.Čigāne
   
Debates - dep. V.Valainis
  - dep. E.Siliņa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. E.Siliņa
  - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 1263/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4339, 4424)
   
Ziņo - dep. G.Rusiņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 1268/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4351, 4425)
   
Ziņo - dep. I.Klementjevs
   
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1253/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4292, 4426)
   
Ziņo - dep. A.Loskutovs
   
Likumprojekts “Brīvprātīgā darba likums” (Nr. 1111/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4436)
   
Ziņo - dep. I.Bišofa
   
Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 1025/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4437)
   
Ziņo - dep. I.Vanaga
   
Debates - dep. I.Vergina
   
Likumprojekts “Rūpnieciskā īpašuma likums” (Nr. 655/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4438)
   
Ziņo - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr. 728/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4449)
   
Ziņo - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
   
Likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 730/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4454)
   
Ziņo - dep. V.Valainis
   
Debates - dep. E.Siliņa
  - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1270/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4357, 4471)
   
Ziņo - dep. I.Zariņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” (Nr. 1276/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4427, 4427A)
   
Ziņo - dep. J.Vectirāns
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Nr. 1279/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4433, 4433A)
   
Ziņo - dep. V.Valainis
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Nr. 1279/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4433, 4433A)
   
Ziņo - dep. V.Valainis
   
Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 2013. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu” (Nr. 719/Lm11)
(Dok. Nr. 4462)

 

 

   
Ziņo - dep. E.Siliņa
   
Likumprojekts “Zemes pārvaldības likums” (Nr. 978/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4451)

 

 

   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Debates - dep. E.Cilinskis
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 30.10.2014 09:04:06 bal001
Par - 46, pret - 29, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Autopārvadājumu likumā (130/Lp11), 3.lasījums, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 30.10.2014 09:09:38 bal002
Par - 30, pret - 28, atturas - 24. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1278/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 30.10.2014 09:11:06 bal003
Par - 23, pret - 41, atturas - 4. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā. Par uzdevumu Ministru kabinetam panākt līgumā par bankas “Citadele” akciju pārdošanu noteiktu nosacījumu iekļaušanu (718/Lm11)

Datums: 30.10.2014 09:13:07 bal004
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Ievas Andžānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (720/Lm11)

Datums: 30.10.2014 09:14:01 bal005
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Ingunas Casno iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (721/Lm11)

Datums: 30.10.2014 09:14:50 bal006
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Lanas Lejas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (722/Lm11)

Datums: 30.10.2014 09:16:03 bal007
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Ievas Lūciņas-Linkas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas (723/Lm11)

Datums: 30.10.2014 09:16:51 bal008
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Ingas Pujates iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (724/Lm11)

Datums: 30.10.2014 09:17:43 bal009
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Mārtiņa Tupureina iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (725/Lm11)

Datums: 30.10.2014 09:18:31 bal010
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Ludmilas Vazdiķes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (726/Lm11)

Datums: 30.10.2014 09:19:20 bal011
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Ilonas Zelmenes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (727/Lm11)

Datums: 30.10.2014 09:21:41 bal012
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1255/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 30.10.2014 09:22:56 bal013
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1256/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 30.10.2014 09:24:31 bal014
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Zemesgrāmatu likumā (1257/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 30.10.2014 09:35:39 bal015
Par - 74, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1273/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 30.10.2014 09:37:04 bal016
Par - 3, pret - 68, atturas - 4. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1273/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 30.10.2014 09:37:41 bal017
Par - 75, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1273/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 30.10.2014 09:44:24 bal018
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Attīstības finanšu institūcijas likums (1266/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 30.10.2014 09:45:42 bal019
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā (1264/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 30.10.2014 09:46:44 bal020
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības Vienošanos par grozījumiem 1995. gada 1. februāra Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumā par automobiļu starptautisko ... (1244/Lp11), 2.lasījums

Datums: 30.10.2014 09:47:27 bal021
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu (1245/Lp11), 2.lasījums

Datums: 30.10.2014 09:48:45 bal022
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (727/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 09:55:05 bal023
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1154/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 09:57:01 bal024
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (674/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 10:01:56 bal025
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (672/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 10:14:39 bal026
Par - 46, pret - 12, atturas - 10. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (673/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 10:15:09 bal027
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (673/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 10:19:53 bal028
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1230/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 10:20:35 bal029
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (1224/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 10:21:12 bal030
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Tiesu izpildītāju likumā (1225/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 10:21:49 bal031
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Notariāta likumā (1229/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 10:23:17 bal032
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1186/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 10:27:11 bal033
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ceļu satiksmes likumā (1143/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 10:28:00 bal034
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (981/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 11:07:38 bal035
Par - 53, pret - 0, atturas - 4. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” (534/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 12:11:19 bal036
Par - 35, pret - 42, atturas - 4. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1204/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 12:15:25 bal037
Par - 7, pret - 67, atturas - 3. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1204/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 12:15:57 bal038
Par - 44, pret - 31, atturas - 3. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1204/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 12:16:18 bal039
Par - 41, pret - 33, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1204/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 12:20:16 bal040
Par - 75, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1204/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 12:21:24 bal041
Par - 35, pret - 29, atturas - 10. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1204/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 12:22:04 bal042
Par - 60, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1204/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 12:26:47 bal043
Par - 34, pret - 34, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (729/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 13:37:41 bal044
Par - 24, pret - 38, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu. Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (729/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 13:51:14 bal045
Par - 1, pret - 72, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (729/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 13:51:52 bal046
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (729/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.10.2014 13:53:10 bal047
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (1263/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.10.2014 13:55:12 bal048
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (1268/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.10.2014 13:57:51 bal049
Par - 50, pret - 24, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1253/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.10.2014 14:05:53 bal050
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Brīvprātīgā darba likums (1111/Lp11), 2.lasījums

Datums: 30.10.2014 14:09:41 bal051
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1025/Lp11), 2.lasījums

Datums: 30.10.2014 14:22:34 bal052
Par - 49, pret - 0, atturas - 16. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Rūpnieciskā īpašuma likums (655/Lp11), 2.lasījums

Datums: 30.10.2014 14:25:48 bal053
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (728/Lp11), 2.lasījums

Datums: 30.10.2014 14:32:15 bal054
Par - 66, pret - 5, atturas - 4. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (730/Lp11), 2.lasījums

Datums: 30.10.2014 14:33:01 bal055
Par - 73, pret - 1, atturas - 3. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (730/Lp11), 2.lasījums

Datums: 30.10.2014 14:34:45 bal056
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1270/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.10.2014 14:36:56 bal057
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā (1276/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.10.2014 14:38:24 bal058
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (1279/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.10.2014 14:38:47 bal059
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (1279/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.10.2014 14:39:21 bal060
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (1279/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 30.10.2014 15:05:21 bal061
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 2013.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu (719/Lm11)

Datums: 30.10.2014 15:16:39 bal062
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Zemes pārvaldības likums (978/Lp11), 3.lasījums




 

Frakciju viedokļi
2014.gada 30.oktobrī

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies 11.Saeimas pēdējā sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Esam tiešraidē no Saeimas nama Rīgā, un tūlīt deputāti pastāstīs par šodien svarīgāko.

Pirmajam vārds Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! 11.Saeimai atvēlētos trīs gadus esam godprātīgi pildījuši vēlētājiem dotos solījumus. Frakcijas “Saskaņas Centrs” darba kārtībā bijuši daudzi jautājumi, kas saistīti ar cilvēku elementāru izdzīvošanu. Kaut arī esam opozīcijā valdībai, mēs neesam opozīcijā Latvijas tautai, un mums ir izdevies panākt konkrētus pozitīvus rezultātus. Piemēram, nodrošināt, lai invalīdiem, kas dodas vecuma pensijā, tiktu saglabātas piemaksas par darba stāža gadiem. Tieši pēc mūsu iniciatīvas valsts pievērsa uzmanību jēdzienam “bezmaksas izglītība”, un vecākiem tagad ir vairāk skaidrības jautājumā par mācību līdzekļu iegādi, salīdzinājumā ar to, kā tas bija iepriekšējos gados.

Pozitīvs risinājums ir panākts jautājumā par daudziem Latvijas iedzīvotājiem sasāpējušu problēmu – par tā sauktajām piespiedu nomas attiecībām. Pēc mūsu frakcijas iniciatīvas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sagatavoja un Saeima atbalstīja pirmo soli šīs problēmas risināšanā. No 2015.gada daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki vairs nemaksās nekustamā īpašuma nodokli zemes īpašnieka vietā un varēs risināt jautājumu par mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību, kas daudzos gadījumos ir nesamērīgi liela.

Domāju, ka tieši sociālais taisnīgums un iedzīvotāju labklājība ir galvenais mērķis lielākajai sabiedrības daļai.

Tagad īsi un kodolīgi par darāmo dabu sarakstu, kuru varētu sākt virzīt izskatīšanai 12.Saeimas pirmajās sēdēs.

Vispirmām kārtām tie ir Satversmes grozījumi, tas ir jautājums par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Domāju, ka Saeimā ir iespējams nodrošināt nepieciešamo divu trešdaļu vairākumu, lai lemtu par attiecīgajiem grozījumiem Satversmē, jo pirms vēlēšanām pieci no sešiem jaunajā sasaukumā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem pauda atbalstu idejai par to, ka Valsts prezidentu ievēlē tauta.

Otrām kārtām – Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošana. Mēs to pilnīgi noteikti darīsim.

Trešām kārtām. Uzskatām, ka jāizveido arī bankas “Citadele” pārdošanas darījuma izvērtēšanas komisija.

Ceturtkārt. Frakcija “Saskaņa” attīstīs arī ideju par pašvaldības daļas palielināšanu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas summas.

Un visbeidzot – obligāti virzīsim ideju par pazeminātu pievienotās vērtības nodokli veselīgai pārtikai.

Uzskatu, ka Latvijā dzīvo gudri cilvēki, kuri spēs novērtēt mūsu reālos darbus arī 12.Saeimā. Paldies par sadarbību un uzticību!

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Juris Vectirāns. Lūdzu!

J.Vectirāns (ZZS).

 

Labdien! Ir beigusies 11.Saeimas beidzamā sēde. Kaut arī zālē valdīja zināms emocionāls noskaņojums, deputāti tomēr ļoti aktīvi darbojās, strādāja, lai pabeigtu tos darbus, kurus ir iespējams pabeigt, un lai pēc iespējas labāk pabeigtu un nodotu nākošajai Saeimai tos likumprojektus, kurus varētu virzīt tālāk un kuri ir ļoti nepieciešami mums visiem, mūsu valsts attīstībai.

Jāteic, ka 11.Saeimā Zaļo un Zemnieku savienības frakcija darbojās ļoti veiksmīgi, risinot sociālos jautājumus, un tas ir redzams arī vēlēšanu rezultātos. Paldies jums par uzticību, ko jūs esat snieguši mums, jau ievēlot 12.Saeimu!

Jāteic, ka arī šodien mēs izskatījām ļoti daudzus svarīgus jautājumus, un viens no tiem, kas man kā karavīram ir ļoti svarīgs, ir grozījumi Militārā dienesta likumā. Tur ir runāts par karavīru mācībām, par karavīru tālāko apmācību, sociālajām garantijām un dienesta ilgumu. Tas ir ļoti svarīgi. Ir risināti, sakārtoti arī ļoti nopietni jautājumi, kas saistīti ar jaunsargu apmācību.

Par dienesta ilgumu varētu teikt, ka leitnanta izdienas laiks ir palielināts – no 35 gadiem, dzīves, mūža gadiem, palielināts līdz 45 gadiem, un viņam ir iespēja sasniegt pilnu izdienas pensiju.

Ļoti svarīgs ir arī jautājums par karavīru apmācību. Turpmāk pieaugušo apmācības programmas varēs īstenot ne tikai mācību iestādēs, bet arī Nacionālo bruņoto spēku vienībās, un tas ir ļoti svarīgi.

Mēs esam risinājuši arī jautājumu par to, lai tuvākajā laikā pieņemtu likumu, lai ar jaunsargu noslēgtu līgumu par sociālajām garantijām. Jaunsargs ņem dalību apmācībās dažādos laika apstākļos, un gan ērču izraisītās, gan visādas citas saslimšanas brīvā dabā ir iespējamas, tāpēc mēs esam izvērtējuši un likumā esam ielikuši tādas normas, kas paredz obligātu apmaksātu veselības aprūpi jaunietim, jaunsargam, un tas ir ļoti svarīgi. Ir paredzēta arī iespēja noslēgt līgumu par inventāra izmantošanu, formas tērpa izmantošanu. Un tas viss ir tāpēc, ka mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, uzskatām – un paldies arī mūsu kolēģiem, arī visi pārējie uzskata! –, ka ir ļoti svarīgi jauniešus iesaistīt militārajā apmācībā, jo caur to mēs mācām valsts aizsardzību, valsts aizsardzības mācību, un tas ir ļoti svarīgi visiem mūsu jauniešiem, un pēc iespējas plašāk mēs to lietu gribam aptvert.

Jāteic, ka ir veikti arī būtiski grozījumi Izglītības likumā: turpmāk paplašināsim izglītības iestādes padomes sastāvu tieši profesionālās izglītības iestādēs. Lai jaunieši pēc profesionālās izglītības iestādes beigšanas būtu pietiekoši labi sagatavoti savai darbībai tieši šajā jomā, tiks iesaistīti cilvēki no tām nozarēm, kurām profesionālās izglītības iestāde sagatavo savus audzēkņus.

Paldies jums par uzticību! Un turpmāk aktīvi darbosimies arī 12.Saeimas ietvaros.

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Vectirānam.

Un tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne. Lūdzu!

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien 11.Saeima pieņēma veselu virkni būtisku likumu grozījumu, un kā vienu no tiem es varu nosaukt trešajā lasījumā pieņemtos grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kuri paredz, ka turpmāk sabiedrība zinās, kuras personas... kuru personu vietā tā uztur bērnus. Likums paredz publicēt “Latvijas Vēstnesī” vārdu un uzvārdu tām personām, kuras nemaksā, neuztur savus bērnus un kuru vietā to dara valsts. Tādu personu mums ir vairāk nekā 28 tūkstoši, un kopumā valstij katru gadu šo bērnu uzturēšana izmaksā apmēram 110 miljonus.

Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti būtisks likums, kam ir preventīva loma. Mēs ceram, ka ļoti daudzi vecāki aizdomāsies par to, ka ir pienākums uzturēt savus bērnus.

Šodien tika pieņemti arī Ceļu satiksmes likuma grozījumi, kas būtiski palielina ierobežojumus tām personām, kas ir braukušas alkohola reibumā, attiecībā uz viņu turpmāko darbību. Lai turpmāk šādi cilvēki nevarētu apdraudēt citu cilvēku veselību un dzīvību, grozījumi paredz kārtību, kādā viņi varēs atgūt braukšanas tiesības, un būs ļoti svarīgi, ka to viņi varēs tikai pēc kāda laika un ievērojot daudzus nosacījumus. Tāpat, lai jauniešus atturētu no apreibinošu vielu lietošanas, būtiski ierobežotas būs iespējas saņemt braukšanas atļauju cilvēkiem, kuri jau ir sodīti par apreibinošu vielu lietošanu.

Šodien tika pieņemti arī grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”, kuri turpmāk cilvēkiem, kas smēķē, liks ievērot jebkuras personas prasību nesmēķēt viņas klātbūtnē un kuri paredz aizliegumu smēķēt uz māju lieveņiem un balkoniem.

Garas debates bija par pēdējā laika ļoti aktuālo jautājumu par ministru algu palielināšanu. Nacionālā apvienība uzskata, ka Ministru prezidenta un ministru algas ir jāpalielina, bet šis brīdis nav piemērots, lai uzreiz pēc vēlēšanām Saeima – turklāt Saeima, kura beidz savu darbu! – nāktu klajā ar šādiem priekšlikumiem. Mēs uzskatām, ka ministru algas būtu jāsamēro ar reāli izdarāmajiem darbiem, ar rezultatīviem rādītājiem, un tad gan sabiedrība, gan Saeima varētu lemt par ministru algu palielinājumu.

Nacionālā apvienība ir gandarīta, ka šodien pirmajā lasījumā tika pieņemti Imigrācijas likuma grozījumi, kuri paredz uzturēšanās atļauju izsniegšanas apturēšanu Krievijas Federācijas pilsoņiem. Mēs ļoti ceram, ka jaunajā Saeimā šis likumprojekts tiks pieņemts otrajā un trešajā lasījumā, jo šis ir mūsu visu jautājums – valsts iekšējās drošības, integrācijas un kultūrvides jautājums.

Lai jums jauka nedēļas nogale! Un sekojiet līdzi 12.Saeimas darbiem!

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Laizānei.

Atgādināšu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Un tagad vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

 

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Šodien, kā jau mana kolēģe minēja, bija īpašs noskaņojums Saeimā, jo Latvijas Saeimai ir atkal izlaidums –11.izlaidums. Tas vienmēr rada tādu īpašu noskaņojumu un drusku tādas... tādas kopsavilkuma sajūtas.

Bet par parlamenta darbu jāteic, ka tas šodien bija ļoti lietišķs. Tika izskatīts milzīgs daudzums likumprojektu. Un es gribētu minēt virkni likumprojektu, kuri būs ļoti svarīgi Latvijas valsts tālākai izaugsmei.

Vispirms es noteikti gribētu minēt to, ka Saeima bez lielām debatēm izskatīja galīgajā, otrajā, lasījumā likumprojektu “Attīstības finanšu institūcijas likums”. Es esmu pārliecināts, ka šai institūcijai būs milzīga nozīme tautsaimniecības attīstībā turpmāk, jo, samazinoties ārējo investīciju daudzumam, tas būs ļoti svarīgs finanšu instruments, lai veidotu gan valsts investīciju portfeli, gan arī atbalstītu vietējos uzņēmējus ar Latvijā tik ļoti nepieciešamajiem finanšu resursiem.

Ja mēs runājam par sociālo aspektu, iedzīvotāju sociālo aspektu, es gribētu minēt divus ārkārtīgi svarīgus likumus.

Šodien karstās debatēs par Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu tomēr Saeima atbalstīja deputātes Lolitas Čigānes priekšlikumu, kas ir saistīts ar optimālāku kadastra vērtības aprēķinu dalītā īpašuma mājokļiem jeb... Tādā vienkāršā tautas valodā es gribu teikt, ka... gribētu teikt, ka turpmāk būs daudz optimālāks jeb cilvēkiem, iedzīvotājiem daudz draudzīgāks veids, kādā tiks aprēķināta šī papildu īres maksa par zemes gabaliem, uz kuriem atrodas dzīvojamās mājas, kas pieder citiem īpašniekiem.

Vēl viens ļoti svarīgs likums. Šodien ir pieņemts Sociālo un darba lietu komisijas virzītais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””. Es domāju, ka likumdevējs ir spēris milzīgu soli uz priekšu to cilvēku aizsardzībai no tabakas dūmiem, kuri nav smēķētāji. Pirmoreiz šajā likumā noformulēta ļoti skaidra tiesība, ļoti skaidra tiesību norma, kas nosaka, ka nesmēķētāja tiesības ir prioritāras pār smēķētāja tiesībām. Un, protams, ir virkne aizliegumu, kas attiecas arī uz privāto sfēru. Viens no svarīgākajiem aizliegumiem – turpmāk smēķēšana bērnu klātbūtnē būs aizliegta. Tām ģimenēm, kurās ir smēķētāji un kurās ir bērniņi, ir jārēķinās ar to, ka turpmāk nebūs iespējams smēķēt bērnu klātbūtnē. Šiem smēķētājiem ir ļoti nopietni jādomā, kā viņi rīkosies tālāk.

Protams, šis likums pieliek punktu jautājumam par aizliegumiem smēķēšanai publiskā telpā. Tātad smēķēt sabiedriskās vietās turpmāk būs iespējams tikai un vienīgi tad, ja klātesošie tam piekritīs.

Tie būtu galvenie likumprojekti, kurus es gribētu pieminēt Saeimas šodienas sēdes sarakstā.

Un katrā ziņā es gribētu frakcijas VIENOTĪBA vārdā pateikties tiem vēlētājiem, kas atbalstīja partiju VIENOTĪBA šajās vēlēšanās, un aicinu sekot līdzi notikumiem jau 12.Saeimā. Un paldies arī visiem pārējiem kolēģiem parlamentā par ražīgu darbu. Gan pozīcijā, gan opozīcijā. Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Arvilam Ašeradenam.

Raidījumu šodien noslēdz Reformu partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Eņģelis. Lūdzu!

K.Eņģelis (RP).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pēdējā 11.Saeimas sēde bija arī pēdējā Saeimas sēde, kurā piedalījās Reformu partijas frakcija, jo Reformu partija, kā jūs zināt, 12.Saeimas vēlēšanās nepiedalījās. Taču vairāki Reformu partijas biedri vēlēšanās startēja no VIENOTĪBAS saraksta un arī ieguva deputāta mandātu 12.Saeimā, tā ka ir cerība, ka Reformu partijas ideāli turpinās dzīvot Latvijas parlamentārajā dzīvē.

Jāatzīst, ka Reformu partijas ceļš ir bijis ļoti dinamisks un sarežģīts daudzo iekšējo un ārējo izaicinājumu dēļ. Un Latvijas politikas vēsturē Reformu partija paliks saistīta ar ne mazumu pretrunu. Taču, neskatoties uz to, ir vairākas tālejošas izmaiņas Latvijas sabiedriskajā dzīvē, kuras radās, lielā mērā pateicoties Reformu partijas ministru un deputātu iniciatīvai un aktīvajai darbībai. Un es atļaušos atgādināt par dažām no tām.

Pirmā – atklātie Saeimas balsojumi. Atklātie Saeimas balsojumi liek katram deputātam skaidrot savus apsvērumus, nodrošina parlamentārās debates par nozīmīgiem sabiedriskiem jautājumiem un tādējādi arī veicina sabiedrībā diskusiju par konkrētu lēmumu vai amata kandidātu. Te gan jāatzīmē, ka 11.Saeimai neizdevās izdarīt vēl pēdējās izmaiņas un nodrošināt, ka Latvijas parlaments balsotu arī par Valsts prezidenta amata kandidātiem atklāti. Taču izšķiršanās par šīs izmaiņas ieviešanu ir 12.Saeimas rokās.

Nākamā izmaiņa, kuru es gribētu atzīmēt, ir darbaspēka nodokļu atvieglojumi un izmaiņas darbaspēka nodokļu politikā. Tas bija viens no Reformu partijas galvenajiem uzstādījumiem – darbaspēka nodokļu samazināšana atbilstoši Reformu partijas programmai. Un, lai arī neizdevās panākt koalīcijas atbalstu tādam iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumam, kādu bija iecerējusi Reformu partija, tas tomēr atvēra diskusiju un kompromisa meklējumus. Un faktiski šī diskusija noveda pie dažādām izmaiņām darbaspēka nodokļu politikā, ieviešot arī, sākot no nākamā gada, turpmākajiem gadiem diferencētus atvieglojumus nodokļiem no darba algas. Tas principā noteikti atbilst šim sākotnējam Reformu partijas mērķim –samazināt nodarbinātajiem nodokļu slogu.

Vēl es vēlos atzīmēt likumprojektu, kurš ir saistīts ar valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformu un kuru 11.Saeima pieņēma jau gandrīz vai pašā savas darbības izskaņā. Šis ir ļoti būtisks likumprojekts, jo tas ievieš jaunus spēles noteikumus: tajā ir runa gan par to, kā valsts kapitāls tiks pārvaldīts caur valsts kapitālsabiedrībām, gan par to, kā tiks atlasītas atbildīgās amatpersonas, kas vadīs valsts uzņēmumus, gan arī par to, kādi būs, teiksim, nosacījumi, kuri būs valsts uzņēmumiem jāievēro savā darbībā, to skaitā caurspīdības kritēriji un kapitāla daļu pārvaldības kārtība. Un likumprojekts paredz arī sasniedzamos mērķus un darbības rezultātus.

Arī šis likumprojekts ir būtisks, lai pavērtu ceļu Latvijas dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā; tas ir bijis viens no galvenajiem Latvijas ārpolitikas mērķiem tieši 11.Saeimas laikā.

Nu, kā pēdējo es vēlos minēt iniciatīvu, kas ir saistīta ar iekšlietu sektoru un par ko sabiedrība visvairāk bija informēta un arī nobažījusies, tas ir, par tā saukto legālo narkotiku ierobežošanu. Latvija ieviesa ļoti efektīvu un visaptverošu sistēmu, kas ir devusi jau skaidri redzamu rezultātu: šo vielu aprite ir jūtami samazinājusies un faktiski ir salīdzināma ar līdz šim zināmo nelegālo vielu apriti gan pēc būtības, gan arī pēc savām tendencēm. Tā ka tas ir tiešām panākums, ko Latvijas iekšlietu ministrs un Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Saeimas deputātiem ir realizējuši.

Šie ir galvenie atskaites punkti, kurus gribēju atgādināt šodien, kad noslēdzās 11.Saeimas pēdējā sēde.

Es novēlu jums arī turpmāk saglabāt interesi par Saeimas darbu un Latvijas politiskajiem notikumiem.

Paldies. Un uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Eņģelim.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauks vakars, un uz sadzirdēšanos jau 12.Saeimā!

Piektdien, 24.novembrī
14:30  Frakcijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētājas Ingunas Sudrabas tikšanās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V. E. Hayri Hayret Yalav