Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas piektā sēde
2014.gada 2.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Ir jau pulksten 9.02. Es atvainojos, ka nokavējos! Sākam Saeimas 2.oktobra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti deviņi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” līdz turpmākam komisijas lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no sēdes darba kārtības līdz turpmākam komisijas lēmumam likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Elksniņš, Urbanovičs, Agešins, Jakovļevs, Ribakovs, Orlovs, Zariņš, Sakovskis, Mirskis un Ādamsons lūdz iekļaut 2.oktobra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties pārtraukt bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas “Citadele” akciju pārdošanu”. Lēmuma projekts uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu, tas saskaņā ar Kārtības rulli nav bijis pieejams deputātiem pietiekami ilgu laiku, tātad mums šodien ir jālemj par tā iekļaušanu vai neiekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā.

“Par” iekļaušanu... par lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā pieteicies runāt deputāts Andrejs Elksniņš. (No zāles dep. A.Lejiņš: “Nevajag iekļaut!”)

A.Elksniņš (SC).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā minēto jautājumu, jo tie publiskie apsvērumi, kuri izskanējuši gan no valdības vadītājas, gan arī no atsevišķiem ministriem un koalīcijas pārstāvjiem, viennozīmīgi liek izdarīt secinājumu par to, ka nekādas vienošanās starp iespējamajiem investoriem un Latvijas valdību attiecībā uz “Citadeles” akciju pārdošanu nav. Un kāpēc nav?

Pirmām kārtām visi jautājumi un apsvērumi par to, ka tas ir ģeopolitisks risinājums, par to, ka investors attīstīs Latvijas tautsaimniecību un ekonomiku un ka tas ir izdevīgs darījums, īstenībā nav nekas vairāk kā pupu mizas. Kāpēc?

Tāpēc, ka viens no investora nosacījumiem ir tāds, ka viņš lūdz ļaut viņam rīkoties ar iegādātajām bankas “Citadele” akcijām kā vienkāršam spekulantam. Un to pierāda tas, ka viņš ir izvirzījis nosacījumu par viena gada termiņu, kura laikā viņš vēlētos... pēc kura iztecēšanas viņš vēlētos brīvi rīkoties ar iegādātajām akcijām un tās pārdot.

Otrām kārtām - darījuma cena. Valdības vadītāja ir apstiprinājusi, ka summa, ko Latvijas valsts saņems par 75 procentiem “Citadeles” akciju, sastāda 74 miljonus eiro. Godājamie kolēģi! Ņemiet par pamatu Komerclikumu, pašu kapitālu! Uz doto brīdi valstij piederošo akciju minimālā vērtība sastāda 119 miljonus. Tāpēc, ņemot vērā ekspertu aplēses un iespējamos koeficientus attiecībā uz minētās vērtības samazinājumu, nu nekādi, tur reizinot un dalot, 74 miljoni sanākt nevar.

Trešām kārtām, godājamie kolēģi, daudzi no jums, it īpaši VIENOTĪBAS pārstāvji, ir uzturējuši ilūziju par to, ka sabiedriskās iniciatīvas laikā savāktie 10 tūkstoši parakstu lielā mērā veicinās sabiedrības līdzdalību aktuālu lēmumu pieņemšanā. Pašreiz Saeimā ir iesniegti pāri par 10 tūkstošiem iedzīvotāju, Latvijas pilsoņu, parakstu par to, ka “Citadeles” bankas pārdošana būtu apturama.

Godājamie kolēģi, es aicinātu jūs ieklausīties minētajā sabiedriskajā viedoklī par šo jautājumu un tomēr šādu lēmumu nepieņemt.

Ceturtkārt. Es aicinātu vērsties tomēr Eiropas Komisijā oficiāli, nevis tā, kā jūs to darāt, pa kabinetiem un kuluāriem, attiecībā uz cita termiņa noteikšanu un “Citadeles” pašreizējo saglabāšanu valsts īpašumā.

Piektkārt. Mēs tomēr uzskatām, ka “Citadelei” ir jāpaliek valsts īpašumā un uz tās pamata ir jāveido attīstības banka. Mūsu ārējā resora spēks ir nevis VIENOTĪBAS spējā nobildēties ar Merkeli uz vienas bildes un parādīt, ka nu mēs esam tik spēcīgi un vareni, bet tieši, piemēram, konkrētā lēmuma pieņemšanā. Ja jūs nespējat šādu lēmumu pieņemt, tad to spēsim attiecīgi izdarīt mēs paši.

Sestkārt. Cienījamie kolēģi, izbeigsim visas tās muļķības... stāstus par to, ka mēs vēlamies banku kaut kam pārdot un tā un citādāk...! Un es aicinātu varbūt “Zaļos un Zemniekus” izskaidrot situāciju, kāpēc piecus mēnešus iepriekš viņi ir saņēmuši ziedojumu - lielu ziedojumu, kurš ir mērāms tūkstošos! - no Karginiem un kāds tad ir šajā situācijā viņu balsojums - deputātu balsojums un ministru balsojums valdības sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es gan nedzirdēju, kāpēc tas būtu jāiekļauj šodien, bet runāt “pret” neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 2.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties pārtraukt bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas “Citadele” akciju pārdošanu”!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 39, atturas - 1. Tātad lūgums noraidīts un patstāvīgais priekšlikums darba kārtībā iekļauts netiek. Paldies.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

Tāpat Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kurš ir paketes likumprojekts iepriekšējam likumprojektam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un trešais šīs paketes likumprojekts, kuru Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā, ir likumprojekts “Grozījums Zemesgrāmatu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Pieci deputāti - Valainis, Barča, Brigmanis, Ozoliņš un Bērziņš - lūdz izdarīt izmaiņas 2.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Tukuma novada un Engures novada robežu grozīšanu” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Slīteres nacionālā parka likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara, Mūrnieces, Rasnača, Dombravas un Laizānes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Pirms sešiem gadiem ar sajūsmu sagaidījām pazīstamā britu žurnālista un Kremļa pazinēja Edvarda Lūkasa grāmatu “Jaunais aukstais karš: Kremļa radītie draudi Krievijai un Rietumiem”. Šodien daudzi burtiski katru dienu kā mantru piesauc Lūkasa brīdinājumus, kas ir baisā veidā piepildījušies. Viens no viņa brīdinājumiem: “Nelaidiet iekšā Kremļa netīro naudu savās valstīs!” Ir laiks retoriku pārvērst darbos. Apstādināsim šo naudas plūsmu savā valstī, ko liekulīgi mēģina saukt par investīcijām. Lūkass skaidri un gaiši toreiz brīdināja un dara to atkal: “Šī nauda jūs saindēs, tā jūs nosmacēs! Tā jūs pazudinās!” Lūkasa pirms gadiem paustie brīdinājumi piepildījās, un nav nekāda pamata domāt, ka nepiepildīsies arī šie brīdinājumi.

Tāpat mēs labi zinām, ka Krievijā nauda šādiem pirkumiem nebūt nav tikai vienkāršiem krieviem vai disidentiem. Tieši pretēji! Krievijā liela nauda visbiežāk ir aizdomīga un nereti ar pamatīgu korupcijas un kriminālās pasaules smaku. Vai tiešām tās Latvijai pietrūkst?

“Saskaņas” biedri, kuri nereti viesojas Krievijā, lieliski zina, kam šodien tur pieder nauda. Saskaņiešiem nav jāskatās Krievijas TV bandītu seriāli, jo ir skaidrs - jo tuvāk Kremlim, jo lielāka nauda. Tā Latvija, par kuru cīnījās mūsu senči 1918.gadā, nebija iecerēta kā krievu miljonāru sādža. Jāatceras, ka ar netīru naudu uz Latviju atnāk arī netīri tikumi un ieradumi.

Un visbeidzot. Krievijai ir jāsaprot un ir jāpasaka skaidri: “Kamēr jūsu valsts ir agresors, tikmēr durvis uz Eiropu jums būs slēgtas! Ne ar tankiem, ne ar naudu jūs šeit iekšā netiksiet!” Termiņuzturēšanās atļauju neapstādināšanu Krievija uztvers tikai un vienīgi kā vājuma pazīmi! Un, lai saprastu, ko Kremlis ir paradis darīt ar vājajiem, tur pat Lūkasa grāmatas nav vajadzīgas.

Es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Paldies Dzintara kungam par ļoti labo priekšvēlēšanu runu. Bet parunāsim konkrēti par termiņuzturēšanās atļaujām un par to radītajām problēmām. Pētījumi, kuri bija pieejami Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, rāda, ka vidēji pie mums īpašumus iegādājas pārstāvji no Krievijas - tie ir inteliģences pārstāvji, pārsvarā ar augstāko izglītību, kuriem ir viens vai divi bērni. Un aprēķini rāda, ka kopumā Latvijas ekonomikā ir ieguldīts apmēram miljards eiro. Kopumā šis skaitlis... ar visiem remontiem un tamlīdzīgi tas sastāda pie trim miljardiem eiro.

Mēs jau varam teikt, ka mums šī nauda nav vajadzīga. Tieši es kā opozīcijas pārstāvis, runājot par to, kas uztrauc Dzintara kungu, aicināju un komisijā arī atbalstīju priekšlikumu - palielināt mūsu specdienestu pilnvaras un arī Burkāna kunga vadītās iestādes pilnvaras, lai varētu cīnīties pret netīrās naudas atmazgāšanu.

Bet kāda mums ir realitāte šobrīd? Diemžēl, Dzintara kungs, es gribu jums atgādināt, ka termiņuzturēšanās atļaujas bieži vien tiek izmantotas pavisam citiem mērķiem - tās tiek piešķirtas organizētās noziedzības līderiem, un bieži vien tas notiek ar mūsu politiķu līdzdalību. Atsevišķi organizētās noziedzības līderi termiņuzturēšanās atļauju iegūs... ieguva par 250 tūkstošiem latu, un tieši opozīcijai nez kāpēc bija pienākums, lai mēs no šādiem cilvēkiem varētu atbrīvoties. Mēs ļoti bieži apšaubāmā veidā piešķiram pilsonību, Dzintara kungs, organizētās noziedzības līderiem... Turklāt tiem līderiem, kuri ar kāju ver vaļā... vēra vaļā Satiksmes ministrijas un Ārlietu ministrijas durvis... tieši tiem līderiem, kuri mēģināja piekļūt NATO tranzīta kravām. Un nez kāpēc atkal ne jūsu valdības pārstāvji, ne jūsu deputāti nemēģināja ar šīm negācijām cīnīties, bet to vajadzēja darīt opozīcijas pārstāvjiem. Turklāt šajā ķēdītē bija ļoti veiksmīgi sasieti gan Krievijas, gan Uzbekistānas, gan Kazahstānas organizētās noziedzības pārstāvji. Mēs varam runāt arī par to, ka personas, kurām tiek piešķirtas termiņuzturēšanās atļaujas ar mūsu atsevišķu specdienestu pārstāvju palīdzību un politiķu svētību, ir notiesātas Krievijā... Mums nez kāpēc neko nemāca situācija ar Latvijas Krājbanku un tas, ka Antonovs mums bija labs, kaut gan viņš kaut kur citur bija tiesāts.

Nez kāpēc jūs un jūsu pārstāvēto politisko spēku neuztrauc tas, ka bijušie Ukrainas apgabala prokurori Latvijā iegādājas īpašumus pusmiljona eiro vērtībā, bet tā ir asiņaina nauda! Mēs nez kāpēc skatāmies uz pavisam citām pusēm un meklējam tās utis tur, kur to praktiski nav.

Mēs runājam par patriotismu, un atsevišķi politiskie spēki mēģina privatizēt šo jēdzienu. Nez kāpēc... kur bija jūsu patriotisms un jūsu uztraukums par nacionālo drošību, kad Kristovska kungs, Pabrika kungs vai attiecīgi Mūrnieces kundze vadīja attiecīgās iestādes un kaujas spējas Zemessardzei tika pazeminātas uz pusi, - tika iznīcināta specvienība “Vanags”, tika likvidēta Policijas akadēmija. (No zāles dep. R.Dzintars: “Kāds tam sakars ar uzturēšanās atļaujām?”) Kā viņus nosaukt? Citādāk kā par kangariem viņus tiešām nevar nosaukt! Tajā laikā, kad bandīti vēra durvis vaļā ar kāju Satiksmes ministrijā un Ārlietu ministrijā, Rinkēviča kungs uzskatīja, ka vajag estrādes māksliniekus iekļaut melnajā sarakstā. Tūlīt pēc Skotijas neatkarības referenduma lielākā avīze Times nopublicēja separātistu reģionus, un, man par lielu izbrīnu, izrādās, ka no Latvijas sastāva grib izstāties (es gan nesaprotu, uz kurieni) ne tikai Latgale, bet arī Vidzeme un Zemgale... Un kur tad bija tas jūsu patriots Rinkēvičs, kurš nez kāpēc neprotestēja pret šādām te nejēdzībām?

Mēs varam runāt par to, kādi mēs esam pakalpiņi... Kad stiprināja Emša valdību, tad viens no VIENOTĪBAS pārstāvjiem uzkāpa tribīnē un sacīja: “Mēs nevaram apstiprināt Emša valdību tāpēc, ka viņš nav saskaņojis valdības sastāvu ar ASV vēstniecību.” (No zāles dep. I.Viņķele, A.Ašeradens un citi VIENOTĪBAS deputāti: “Nebija VIENOTĪBAS toreiz!”) Es varu saukt arī konkrētus uzvārdus, ja jūs vēlaties. Un nevajag privatizēt patriotismu! Šajās vēlēšanās mums startē padsmitiem virsnieku...

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (No zāles: “Lai runā! Lai runā!”)

J.Ādamsons. Man vēl pusminūti.

Sēdes vadītāja. Bet tad, lūdzu, runājiet par tēmu - par grozījumiem Imigrācijas likumā, nevis par Emša valdības apstiprināšanu, lūdzu!

J.Ādamsons. Nē, Imigrācijas likums ir cieši saistīts arī ar nacionālo drošību. Un, ja mēs runājam par patriotismu, tad ir jautājums, kad ir patrioti: vai tad, kad bijušais Saeimas drošības dienests apsargāja jūs vai Valsts prezidenta apsardzes dienests apsargāja jūs, vai tad, kad robežsardzes komandieris cīnījās ar bandītiem vai policists cīnījās ar bandītiem? Kad ir šis patriotisms? Vai tā ir viltus patriotisma izpausme? Es tomēr aicinu draudzēties ar galvu un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (SC frakcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodotu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 28, atturas - 4. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto un iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Īsumā pastāstīšu par šo likumprojektu.

Principā, lai garantētu drošus pārvadājumus pa dzelzceļu, lai garantētu drošu ekspluatāciju dzelzceļa nozarē, ir virkne profesiju, kur šiem speciālistiem ir izvirzāmas ļoti augstas veselības prasības, un tad, kad šie cilvēki tuvojas pensionēšanās vecumam, ļoti bieži ir tādi gadījumi, kad šīs prasības šiem cilvēkiem ir grūti izpildāmas, tāpēc dzelzceļa nozarē, kur viņiem visu mūžu ir bijusi šī specialitāte, principā ir neiespējami atgriezties.

Lai kaut kādā veidā šiem cilvēkiem nodrošinātu šīs sociālās garantijas, Satiksmes ministrija kopā ar Labklājības ministriju izstrādāja šo likumprojektu un aicina to nodot komisijām... atbalstīt tā nodošanu komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens deputāts neiebilst. Tātad likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Tātad Saeimas Prezidijs bija saņēmis deputātes Jeļenas Lazarevas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 25.septembrī. Atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Tieši tāpat ir saņemts deputātes Irinas Cvetkovas iesniegums ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 2.oktobrī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka mums ir vēl četri priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2.oktobra sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija arī lūdz izdarīt izmaiņas 2.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā izskatīšanai pirmajā lasījumā tās sagatavoto likumprojektu “Grozījums Zemesgrāmatu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Diānas Makarovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 24.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Diānas Makarovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Diānu Makarovu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Diānas Makarovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Andra Vasiļevska apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 24.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Andra Vasiļevska apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Andri Vasiļevski par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Andra Vasiļevska apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Labrīt! 1.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 6. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 8. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 12. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 14. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 15. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 18. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 19. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 22. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 24. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 25. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 26. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 27. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Un visbeidzot 28. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Jā. Tātad 1.priekšlikums ir atsaukts.

2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4.priekšlikums ir atsaukts.

5.priekšlikums ir atsaukts.

6.priekšlikums ir atsaukts.

7.priekšlikums ir atsaukts.

8.priekšlikums ir atsaukts.

9. ir tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Un 10. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 12. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Loģiski, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 14. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 15.priekšlikums ir atsaukts.

16.priekšlikums ir atsaukts.

17. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā. Pateicos komisijas deputātiem par darbu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Labdien! Godātais Prezidij! Kolēģi!

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrajam lasījumam skatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Vēlos atgādināt, ka likumprojekts jau sākotnēji tika atzīts par steidzamu ar vienu mērķi - lai uz Latvijas simtgadi par godu Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem to noslēguma diena tiktu pasludināta par brīvdienu.

Komisija uz otro lasījumu saņēma astoņus priekšlikumus, bet, tā kā likumprojekta mērķis patiešām bija šie Dziesmusvētki un ar tiem saistītā brīvdiena, tad komisija pēc būtības nolēma neskatīt citus priekšlikumus, lai nepaplašinātu likumprojektu un neizraisītu garas debates, jo katrs priekšlikums būtu ļoti rūpīgi jāpārskata. Līdz ar to komisija nolēma citus iesniegtos priekšlikumus neatbalstīt.

1. - deputātes Kazākas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Laizāne. 2. - deputāta Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Manu priekšlikumu būtība skar pareizticīgo Ziemassvētkus. (No zāles dep. Dz.Ābiķa starpsaucieni.) No šīs tribīnes ir teikts daudz skaistu un cēlu vārdu, skanējuši solījumi un apņemšanās, it sevišķi priekšvēlēšanu laikā. Jo īpaši daudz tiek runāts par sabiedrības saliedētību, kas ir pamats mūsu valsts drošībai un labklājībai.

Saliedēta sabiedrība nevar pastāvēt, ja tā netiek veidota uz pareiziem un taisnīgiem pamatiem. Tiesiskā, demokrātiskā valstī taisnīgums balstās uz visu cilvēku vienlīdzību likuma un Dieva priekšā. Gribētu jums nolasīt vienu, visiem labi zināmu, es ceru, teikumu: “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.” Šis ir teikums no nesen pieņemtās Satversmes preambulas.

Jūsu zināšanai: kopējais pareizticīgo un vecticībnieku skaits Latvijā pārsniedz vairāk nekā 370 tūkstošus cilvēku. Šobrīd šiem cilvēkiem ir liegta iespēja svinēt savus Ziemassvētkus valsts noteiktā svinamā dienā, atšķirībā no citiem kristiešiem, kuriem valsts ir piešķīrusi oficiālas brīvdienas, pat vairākas.

Šī situācija noteikti neatbilst tiem apliecinājumiem, tām vērtībām, kuras ir iekļautas mūsu Satversmes preambulā. Tādēļ es aicinu novērst šo neatbilstību un ar savu balsojumu visiem mums apliecināt, ka tās vērtības, kuras ir nostiprinātas Satversmes preambulā, nav tikai tukši vārdi vien.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Mana un manu kolēģu izpratne par taisnīgumu balstās uz pārliecību par visu cilvēku vienlīdzību likuma priekšā, un, nav šaubu, Latvijas valstij ir jānodrošina cilvēku pamattiesības un brīvības atbilstoši Svēto rakstu pamatpatiesībām, kas ir iestrādātas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un arī Satversmē.

Pareizticīgo Baznīca Latvijā tiek uzskatīta par tradicionālu konfesiju, un vēsturiski mūsu valstī dzīvo arī liels skaits vecticībnieku, kuri svin savus Ziemassvētkus 7.janvārī. Neskatoties uz to, ka kopējais pareizticīgo un vecticībnieku skaits Latvijā pārsniedz 370 tūkstošus cilvēku, šobrīd šim Latvijas iedzīvotāju slānim ir liegta iespēja svinēt Ziemassvētkus valsts noteiktā svinamā dienā, atšķirībā no citiem kristiešiem, kuriem valsts piešķir oficiālas brīvdienas.

Līdz ar to es aicinu grozīt likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1.pantu un piešķirt Kristus dzimšanas svētkiem svētku dienas statusu arī 7.janvārī. Šis priekšlikums nāk no sabiedrības, un tas pilnībā atbilst “Saskaņas” un vairāku citu Saeimas deputātu nostājai.

Mums ir notikušas konsultācijas ar dažādu konfesiju pārstāvjiem, un viņi ir pārliecināti, ka Saeimas deputāta augstākais mērķis ir katra cilvēka garīgā labklājība, kas izriet no savstarpējas cilvēciskās cieņas. Tāpēc mēs vēlamies panākt, lai Latvijas valstī ikvienam cilvēkam būtu nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības, iespējas un brīvības, to skaitā tiesības un iespējas pareizticīgajiem un vecticībniekiem svinēt savus Ziemassvētkus valsts noteiktā svinamā dienā. Mums beidzot jāatzīst tiesības un brīvības, ko cilvēks iegūst jau piedzimstot un saglabā visas dzīves laikā. Es aicinu kolēģus, Saeimas deputātus, neierobežot citu cilvēku izvēles brīvību un atbalstīt 2.priekšlikumu! Tas būtu novēlota dialoga sākums un būtisks solis sabiedrības saliedētības virzienā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Laizāne. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, un lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 31, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Laizāne. 3. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Tā kā daudziem šajā zālē Satversmes preambulā rakstītās vērtības, kuras viņi centās nostiprināt, izrādījušās tikai tukši vārdi, šo priekšlikumu es atsaucu. (No zāles dep. J.Reirs: “Paldies!”; dep. Dz.Ābiķis: “Kā var būt divi saulgrieži?! Tu pagriezīsi Sauli atpakaļ?!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

I.Laizāne. 4. - deputātes Kazākas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Laizāne. 5. - deputātu Vanagas, Bites, Bišofas un Viļuma priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (RP).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Tiešām neizpratni radīja tas, ka komisijā priekšlikumi vispār netika skatīti. Mans priekšlikums faktiski arī saistīts ar Latvijas valsts simtgadei veltīto pasākumu ciklu, kura pavisam drīz būs, tādēļ es jums izstāstīšu vismaz priekšlikuma būtību, un tad jūs attiecīgi varēsiet labāk lemt par to.

Reģionālā identitāte ir neatņemama nacionālās identitātes sastāvdaļa, un valoda ir tās pamatu pamats. Latgalieši daudzu gadu simteņu garumā ir spējuši saglabāt savu identitāti, valodu un neapšaubāmu piederību Latvijai, neskatoties uz milzīgo spiedienu un aizliegumiem, kādi šim Latvijas un visas Eiropas robežreģionam bija jāpiedzīvo, atrodoties dažādu impēriju sastāvā. Šodien Latgale joprojām ir uz robežas, turklāt ar valsti, kuras valdošais režīms savu mērķu sasniegšanai nekautrējas viltot vēsturi un vāji slēptā veidā Latgales iedzīvotājiem piedēvē dažādas viltus identitātes, savā ekstrēmākajā izpausmē mēģina Latgali un latgaliešus attēlot piederīgus pilnīgi svešai - Austrumu kultūrtelpai.

Uz šādu notikumu fona gadsimtos pārbaudītā Latgales latviešu reģionālā identitāte un kultūras savdabība būtu jāstiprina visos iespējamos veidos. Viens no tiem - iekļaujot svinamo dienu sarakstā Latgaliešu valodas dienu, kā atzīmējamu nosakot 27.aprīli. Šis datums netika izraudzīts nejauši, un tas tiešā veidā sasaucas ar visu iepriekš minēto. Tieši šajā datumā nu jau pirms teju 100 gadiem kopā sanāca Latgales kongress, kurā tika pieņemts vēsturiskais lēmums par Latvijas valsts izveidi kopā ar pārējo novadu latviešiem.

Tāpat aprīlis ir tas mēnesis, kurā savu pastāvēšanu beidza 40 gadus ilgušais latgaliešu drukas aizliegums, Latgalei esot Krievijas impērijas sastāvā.

Tomēr, ņemot vērā, ka šis priekšlikums nav izskatīts komisijā, saprotu, ka grūti to atbalstīt uzreiz Saeimas sēdē, pie tam likumprojektā, kas steidzamības kārtā tiek dzīts uz priekšu.

Balsojumu par savu priekšlikumu nepieprasu, tomēr ceru, ka šī doma par latgaliešu valodai veltīto dienu tiks iestrādāta likumdošanā vismaz līdz 2017.gadam, kad uzsāksim mūsu valsts izveidošanas 100.gadadienai veltīto pasākumu ciklu.

Paldies. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Jūs lūdzat balsojumu vai jūs atsaucat priekšlikumu? Jūs teicāt, ka jūs neprasāt balsojumu, bet citi deputāti lūdz balsojumu. Tātad debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Laizāne. Jā. Es vēlos piebilst, ka komisija šos priekšlikumus nevis noraidīja pēc būtības, bet neskatīja tādēļ, lai šo likumprojektu, kas ir saistīts ar Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem, izskatītu steidzamības kārtā. Un jebkuram no deputātiem ir iespēja šos priekšlikumus iesniegt, atvērt likumu, skatīt un debatēt par tiem.

Es aicinu neatbalstīt. (No zāles dep. J.Reirs: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātu Vanagas, Bites, Bišofas un Viļuma iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 3, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Laizāne. 6. - deputātu Vanagas, Bites, Bišofas un Viļuma priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP). (No zāles dep. V.Agešins un citi SC deputāti: “Piekrītam! Mēs piekrītam!”)

Labdien, augsti godātie deputāti! Latviešu valodas institūts gatavo jaunu mūsdienu latviešu valodas vārdnīcu, kurā būs arī seniora vārds ar tā skaidrojumu. Un, ja mēs runājam, ka šis likumprojekts tika atvērts, lai domātu par Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem, tad sen jau ir zināms, ka ir arī senioru deju kolektīvi, senioru kori, kas ir nepieciešami, lai vispār tādi dziesmu un deju svētki notiktu.

Pagājušā gada oktobrī mani uzrunāja Liepājas reģionālā laikraksta “Kursas Laiks” žurnāliste Ilze Vainovska, kura teica, ka pēc Veco ļaužu dienas, kas ir... kas bija vakar, 1.oktobrī, daudzi seniori ir nepamierināti, jo neuzskata sevi par veciem ļaudīm. Tad es uzrunāju Latvijas Pensionāru federāciju, kuras priekšsēdētājs Andris Siliņš atbildēja, ka Starptautiskā senioru diena precīzāk atbilstu svētku dienas saturam un būtībai. Savukārt Rīgas Aktīvo senioru alianse atgādināja, ka viņi vairākkārt savās sanāksmēs ir aicinājuši, lai nomainītu šo nosaukumu un turpmāk būtu Starptautiskā senioru diena, atzīmējot, ka cilvēki tieši pēc 50 gadiem vēl nav veci ļaudis, bet ka viņi aicina visus kopā, lai kopīgi svinētu šos svētkus, un ka tieši Starptautiskā senioru diena vislabāk atbilstu kā tās nosaukums.

Un, lai Laizānes kundzei nebūtu vēlreiz jāsaka, kādēļ komisija neatbalstīja, bet kādēļ es tomēr lūgšu balsojumu par šo, es gribu pateikt dažas lietas.

Pirmām kārtām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ir nodoti trīs likumprojekti par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, divi no tiem, 2012.gada 2.februārī Ministru kabineta iesniegtie, ar aicinājumu iekļaut šajā sarakstā arī Starptautisko jaunatnes dienu un Starptautisko brīvprātīgo dienu. 2013.gadā, kad visiem vēl nebija tik aktuāla runa par iekšējo un ārējo drošību, Iekšlietu ministrija kopā ar Ministru kabinetu mūs aicināja iekļaut arī Robežsargu dienu un Policijas darbinieku dienu. Divus gadus šie likumprojekti atrodas komisijas darba kārtībā, bet ne reizi tomēr nav skatīti.

Komisijas priekšsēdētāja visiem paziņoja, ka deputāti tika aicināti neiesniegt priekšlikumus, taču 25.septembrī pati Laizānes kundze mūs aicināja iesniegt priekšlikumus līdz 27.septembrim.

Vēl vairāk! Mums teica, ka deputātiem ir iespēja iesniegt citu likumprojektu, un tad 2012.gadā deputāti arī iesniedza priekšlikumus par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas vēl joprojām netiek skatīts. Un līdz ar to, redzot, ka tomēr nav tā, kā tas izskatās, un godinot mūsu seniorus, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu visus, kuri uzskata, ka tomēr “Senioru diena”... “Starptautiskā senioru diena” ir labāks nosaukums šai atzīmējamai dienai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es strādāju par viceprezidentu Latvijas Sporta veterānu - senioru savienībā. Mūsu savienībā piedalās cilvēki no 35 gadu vecuma līdz pat 91 gada vecumam. Un tad, kad mēs nosaucam viņus par veterāniem, viņi apbižojas: “Kādi mēs veterāni?! Mēs 80 gados esam jauni, spēcīgi cilvēki!” Un tāpēc mēs pieņēmām lēmumu, ka tomēr sauksim viņus, godājamus un cienījamus cilvēkus, par senioriem, tāpēc ka tie ir cilvēki, kas var izdarīt daudz vairāk nekā, piemēram, mēs, visi šeit sēdošie, 50 gadu vecumā, 30 gadu vecumā.

Viens piemērs. Tad, kad Saeimas Sporta apakškomisija kopā ar 4.maija Deklarācijas klubu rīkoja franču spēli - petanku - 6.septembrī un bija uzaicināti visi no visām frakcijām, no 100 cilvēkiem atnāca tikai 2 deputāti, jauni, - Ainars Latkovskis un Ivans Klementjevs. Citi neieradās. Tas nozīmē, ka novecojam mēs visi.

Tā. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, un sauksim godājamos cilvēkus par senioriem! Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Laizānes kundze ko vēlas piebilst?

I.Laizāne. Es tomēr vēlos piebilst, ka Starptautiskā veco ļaužu diena jeb, ja vēlamies, Starptautiskā senioru diena bija vakar, 1.oktobrī, tā ka mēs jau esam nokavējuši, un tādēļ Saeimas deputātiem ir vesels gads, lai uz nākamo šo dienu iesniegtu priekšlikumus un izdebatētu, un pieņemtu kompetentu lēmumu, bet komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Saeimas deputātu Vanagas, Bites, Bišofas un Viļuma iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!... Pat tehnika atsakās!... Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 4, atturas - 29. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Laizāne. 7. ir Saeimas deputātu Vanagas, Bites, Bišofas un Viļuma priekšlikums, kas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Augsti godātie deputāti! Latvijā darbojas Latvijas Lauku sieviešu apvienība, kura mūs uzrunāja un atgādināja par to, ka jau 1995.gadā Pekinā tika sasaukta starptautiska konference, kurā tika runāts par lauku sieviešu jautājumiem un kurā tika nolemts, ka 15.oktobris visā pasaulē ir Pasaules lauku sieviešu diena. Un tieši Latvijas Lauku sieviešu apvienība, kura apvieno Latvijā esošās lauku sievietes, kura apvieno klubiņus un kurā kopā ir vairāk nekā 6 tūkstoši dalībnieču, aicina Saeimu noteikt par atzīmējamu dienu un iekļaut kalendārā Pasaules lauku sieviešu dienu un to atzīmēt 15.oktobrī.

Un šeit es gribu uzrunāt katru no frakcijām, jo, piemēram, 15.oktobrī katru gadu notiek lauku sieviešu konference, uz kuru tiek aicināts zemkopības ministrs. Un šajā gadījumā Zaļo un Zemnieku savienība var padomāt par to, ko 15.oktobrī Dūklava kungs varēs teikt. (Dep. D.Reizniece-Ozola aplaudē.)

Tieši tāpat es varu aicināt arī Nacionālo apvienību, kura mums tomēr ļoti iestājas par nacionālām, etniskām vērtībām, par Latvijas tautas tradīcijām... Un tieši Latvijas lauki un Latvijas lauku sievietes ir tās, kas vislielākajā mērā palīdz saglabāt visas tās tradīcijas, visas tās vērtības, par kurām stāsta mūsu, latviešu, tautasdziesmas, pasakas... Un tas ir tas Latvijas stiprums!

Savukārt partijai VIENOTĪBA es noteikti varu teikt, ka Latvijas lauku sievietes aicina šo dienu atzīmēt un savā aicinājumā norāda, ka tā ir iespēja veicināt līdztiesību un toleranci, celt lauku sieviešu pašapziņu. Tāpēc katram no jums šodien ir iespēja atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Un kad būs Vīriešu diena?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tiešām, kad šo jautājumu skatīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, tad, manuprāt... varbūt šobrīd es to atceros ar tādu paškritisku skatu, bet tiešām netika uzklausītas šīs organizācijas, kas bija uzaicinātas uz šo pasākumu. Protams, mēs saprotam, ka šis likumprojekts ir atvērts ar pamatmērķi - un tas ir cēls mērķis! - dot šo brīvdienu tātad tiem cilvēkiem, kuri ir piedalījušies Dziesmusvētkos.

Pēc šīs sēdes tātad... Nu, pareizi Čepānes kundze mani palaboja (No zāles dep. I.Čepāne: “Es neko neteicu!”), ka tātad dalībniekiem paši Dziesmusvētki... Jā, bet es skatījos... Labi! Bet tas, ko es arī pēc šīs sēdes saņēmu... Un šeit šī vēstule... Jā, es neslēpšu, ka tā ir vēstule no Latvijas Lauku sieviešu apvienības, un arī pie manis griezās daudzi cilvēki, daudzas šīs organizācijas... Nu, tās tomēr vēlētos, lai šī diena tiktu atzīmēta. Un ir pamats to darīt, jo pasaulē šī lieta ir atzīmējama 15.oktobrī!

Protams, var būt diskusija par to, nu, kāpēc tikai lauku sievietēm, kāpēc ne pilsētas sievietēm. Mums ir 8.marts, un es domāju, ka mums, vīriešiem, sievietes sveikt - jo vairāk, jo labāk! Tātad apsveiksim viņas... (ZZS frakcijas aplausi.) un šo dienu, kā saka, pasludināsim par atzīmējamu dienu. Tātad - vīrieši, atcerieties par sievietēm! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Dzersim katru dienu!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir ko piebilst?

Atcerieties, ka mēs līdz vēlēšanām vēl paspēsim to uzdāvināt sievietēm. Varbūt kādam tas tā ļoti... Jā, tas...

I.Laizāne. Jā. Es tikai...

Sēdes vadītāja. ...tas par likuma atvēršanu steidzamības kārtībā. Un tad visu savu vēlmju... Es ļoti nožēloju... es atvainojos visiem, jo piena vai maizes dienas... Šobrīd par piena visām šīm intervencēm... Nav.

Lūdzu, komisijas vārdā - Laizānes kundze!

I.Laizāne. Jā! Iedomājieties, ja komisijā padziļināti izpētītu katru no šiem astoņiem priekšlikumiem, tad man diemžēl ir jāatzīst, ka mēs droši vien nevarētu pieņemt likumu, kura mērķis bija pēc Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem piešķirt brīvdienu. Tāpēc komisijā tas netika atbalstīts. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Lauku sievietes, kas dejo un dzied!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Saeimas deputātu Vanagas, Bites, Bišofas un Viļuma iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 20, atturas - 25. Nu, piedodiet, lauku sievietes, nebūs jums dāvanas uz vēlēšanām!

I.Laizāne. 8. - deputātu Vanagas, Bites, Bišofas un Viļuma priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Un visi, kuri seko līdzi sēdei! Es domāju, ka Inita Bišofa ļoti korekti izklāstīja... Es vēlreiz akcentēju, ka kolēģe Inita Bišofa ļoti argumentēti un korekti izklāstīja, kādēļ pozitīvā ziņā tika izmantota situācija. Likums ir vaļā! Un, lūk, ir pierādījumi, par kuriem katrs var pārliecināties. Likumprojekti divās versijās ir vaļā, taču tie diemžēl nav tikuši izskatīti. Un mēs tiešām pozitīvā ziņā izmantojām šo situāciju, lai pievērstu tam uzmanību un savas idejas iesniegtu kā priekšlikumus.

Tātad es vēlos pievērst jūsu uzmanību priekšlikumam par Starptautisko vīriešu dienu. Un šeit nav runa par 23.novembri, kā mēs runājam... (Aplausi. No zāles: “Ooo!”) Šeit nav runa... Es vēlreiz uzsveru: šeit nav runa, es atvainojos, par 23.februāri, kas ir Armijas diena. Šeit ir runa... (No zāles dep. I.Viņķele: “Kurā valstī...?!”) Es... es saku, šeit nav runa par to, jo daudzi pārprot! Šeit (Zālē aug troksnis.) ir runa par 19.novembri, kas tiek atzīmēts starptautiski jau kopš 1999.gada... Tātad kopš 1999.gada Starptautiskā vīriešu diena tiek atzīmēta 19.novembrī, bet virknē pasaules valstu - novembra pirmajā sestdienā. Proti, šajā dienā tātad tiek akcentēti jautājumi, kas skar vīrieša veselību, tiek īpaša uzmanība pievērsta dzimumu līdztiesības jautājumiem, kā arī tiek vairāk runāts par pozitīviem piemēriem, par vīrieša lomu sabiedrībā, par viņu ieguldījumu, ko viņi ir devuši gan ģimenei, gan sabiedrībai kopumā.

Un jāteic, ka mums arī ir... ja paskatāmies mūsu kalendāros, tad redzam, ka ir Sieviešu diena, ir Mātes diena, un, jā, savu popularitāti un atzinību ir jau ieguvusi arī Tēva diena. Bet ne visi vīrieši ir tēvi, tādēļ lūgums būtu sabalansēt arī šādā ziņā, lai mums būtu gan Sieviešu diena un Mātes diena, gan Tēva diena un Vīriešu diena.

Un jāteic, ka šo dienu, Starptautisko vīriešu dienu, atzīmē vairāk nekā 60 pasaules valstīs, un, kā jau es minēju, lielākoties tas ir 19.novembris. To atzīmē arī tādās valstīs kā, piemēram, Norvēģijā, Īslandē, Dānijā... arī Francijā, arī Austrijā un arī Austrālijā, un arī ASV. Un tādēļ... jā, arī Saeimā vīrieši ir vairākumā, un ir lūgums tātad atbalstīt šo priekšlikumu, lai mums būtu 19.novembrī Starptautiskā vīriešu diena kā atzīmējamā diena arī mūsu valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Labrīt, godātie kolēģi un visi, kas seko līdzi sēdei! (Zālē smiekli, aplausi.)

Es tiešām šodien, kad strādājam pie šī steidzamā likumprojekta otrajā, galīgajā, lasījumā, vēlētos norādīt, ka komisijā ir virkne neizskatītu priekšlikumu un arī šis priekšlikums nav izskatīts. Bet šodien ir 2.oktobris, pēdējā Saeimas sēde pirms vēlēšanām, un šī ir arī mana pēdējā iespēja būt šeit, šajā tribīnē, jo neesmu sagatavojusi nevienu priekšlikumu. Es runātu kādā citā likumprojektā, bet es šo priekšlikumu neatbalstīšu, godātie vīrieši, jo (No zāles deputāti vīrieši: “Āāā...!” Zālē smiekli.) es tiešām uzskatu: mums šobrīd ir Tēva diena; ja mums ir vajadzīga Vīriešu diena, mēs par to varam debatēt - un par to varam debatēt trijos lasījumos! -, bet šis ir Dziesmusvētku likums.

Paldies. Es aicinu neatbalstīt. (No zāle dep. J.Ādamsons: “Dziedāsim vīriešu dziesmas!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai Laizānes kundze ko vēlas piebilst?

I.Laizāne. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātu Vanagas, Bites, Bišofas un Viļuma iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 31, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts. Paldies vismaz, ka mums ir kvorums un nav jāslēdz sēde. (Zālē smiekli, starpsaucieni.)

I.Laizāne. Līdz ar to visi astoņi priekšlikumi ir izskatīti un es aicinu balsot par šiem likuma grozījumiem, kas pēc pieciem gadiem Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienu pasludinās par svētku dienu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! (No zāles dep. A.Bērziņš: “Par lauku sievietēm un pilsētas vīriešiem!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Žēl, ka iepriekšējā likumā mēs nebalsojām par Sirmgalvju dienu, es to būtu atbalstījis.

Strādājam ar dokumentu Nr.4304 - likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumu”.

Saņēmām vienu priekšlikumu no Juridiskā biroja, un Ārlietu komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4303. Saņēmām divus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no ārlietu ministra Rinkēviča. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. Un 2.priekšlikums - komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to aicinu likumprojektu atbalstīt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Trešajam lasījumam saņemts 21 priekšlikums.

1. - deputāta Jāņa Vucāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 3. - deputāta Jāņa Vucāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 5. - deputāta Vucāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 6. - deputāta Vucāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 7. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 8. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 9. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Čigānes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 10. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Čigānes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 13. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Čigānes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 14. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Čigānes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Kaut arī es pēc būtības atbalstu 14.priekšlikumā minēto domu - tātad mēģināt apkarot šos piedāvājumus, kuros ir varbūt pārāk zema darba apmaksas likme, - es tomēr vēlētos vērst uz dažiem apstākļiem jūsu uzmanību.

Sāksim ar to, ka šī priekšlikuma apspriešanas gaitā pret to ļoti iebilda Latvijas Pašvaldību savienības eksperti. Tas ir viens.

Otrs. Patiesībā šī redakcija neapmierināja arī Saeimas Juridisko biroju. Un varbūt paskaidrošu sīkāk - kāpēc.

Raugiet, kāpēc Latvijas Pašvaldību savienībai šāds likuma grozījums varētu būt visai apgrūtinošs. Tāpēc, ka ievērojami palielinātos darba apjoms, kas būtu jāvelta, izvērtējot attiecīgi pretendentu iesniegtos dokumentus. Jo, raugiet, pasūtītājam tātad ir pienākums izvērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts. Tātad pasūtītājam tas ir pienākums! Ja viņš konstatē... Tātad, lai konstatētu, ir vai nav šis piedāvājums... tātad ir vai nav pārāk zemas darba apmaksas likmes, obligāti ir jāizanalizē visu pretendentu izmaksāto algu vēsture. Tātad, ja kaut vienā... Tātad, lai konstatētu, ir vai nav kaut vienā no profesiju grupām pirmajos trīs gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai šīs likmes bijušas mazākas par 80 procentiem no vidējās nozarē.

Tad, raugiet, lai arī VID apņemas līdz 2015.gada vidum sagatavot valsts un pašvaldību institūcijām pieejamu datubāzi, pirmām kārtām mēs tur neatradīsim ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu datus. Tātad sāksim ar to, kā pašvaldības izvērtēs, jo tām obligāti tas ir jādara... Kā tās izvērtēs - ir vai nav pārāk zemas šīs darba apmaksas likmes, ja pretendents ir ārvalstu kompānija? (No zāles dep. J.Reirs: “Jāatbalsta Latvijas uzņēmumi!”)

Protams, mums ir jāatbalsta Latvijas uzņēmumi, bet es pieļauju, ka tas tomēr nonāks pretrunā ar brīvas preču un pakalpojumu aprites principu, kas Eiropā valda. Un, raugiet, arī pašās beigās tātad, ja nu rodas šīs aizdomas, ka šis piedāvājums ir pārāk lēts, tad pieprasītājs... tātad pasūtītājam obligāti ir jāpieprasa, lai pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz izdrukas no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Raugiet, ja jau pasūtītājam ir pienākums pieprasīt kādu dokumentu un ja viņš pieprasa šo dokumentu, tad pretendentam tātad ir arī pienākums šādu izdruku uzrādīt. Un kur šī ārzemēs reģistrētā kompānija raus, es atvainojos, VID izdruku par algām, iepriekšējos gados izmaksātajām algām? Šīs nav tikai manas kā nespeciālista aizdomas par šī panta... nu, par šo grozījumu zināmā mērā zemo kvalitāti. Būtībā šīs ir arī Latvijas Pašvaldību savienības aizdomas par to, ka šis kaut arī ar labu domu veidotais grozījums nav kvalitatīvi izstrādāts. Un šīs ir arī patiesībā Juridiskā biroja aizdomas, ka šeit viss nav kārtībā ar izstrādes kvalitāti.

Katrā gadījumā es personīgi nevarēšu atbalstīt šo priekšlikumu, kaut šo domu, ar kādu ir veidots šis priekšlikums, es neapšaubāmi atbalstu. Tā ka es noteikti neatbalstīšu. Visticamāk, es atturēšos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es patiešām nezinu, kāpēc Līdakas kungs ir tik sliktās domās par mūsu pašvaldībām. Jau tad, kad mēs diskutējām jautājumu par zaļo iepirkumu, respektīvi, ka pašvaldībām vajadzētu dot priekšroku sezonālam, svaigam un vietēji audzētam produktam, mēs konstatējām, ka līdz šim nebija nekādu šķēršļu, kas pašvaldībām liegtu veikt šo zaļo iepirkumu, tomēr daudzas pašvaldības neuzdrošinājās. Tomēr bija arī ļoti daudzi labi piemēri: piemēram, Tukums, Ikšķile, Cēsis jau pirka no vietējiem ražotājiem. Tas nozīmē, ka pašvaldības nav vājas, nelaimīgas, maziņas, tādas, kas nespēj atšķirt graudus no pelavām, kas nespēj atsijāt nepamatoti lētus piedāvājumus. Šinī gadījumā šādi instrumenti pasūtītājam tiek doti.

Cienījamie kolēģi! Ja mēs pēc būtības gribam cīnīties ar ēnu ekonomiku, mums Valsts ieņēmumu dienestam ir jādod instrumenti, ar kuriem to darīt. Ar ēnu ekonomiku nevar cīnīties tikai deklaratīvā veidā.

Nākošajā struktūrplānošanas periodā mūsu ekonomikā ienāks 4,4 miljardi eiro, kas būs paredzēti mūsu attīstībai. Ļoti daudz kas no šīs naudas ir paredzēts tieši infrastruktūras attīstībai un būvniecībai. Kā mēs zinām, būvniecībā, īpaši tad, kad darbojas apakšuzņēmēji, ir ļoti liels ēnu ekonomikas pārsvars, ļoti liela ir ēnu ekonomikas daļa. Šis ir ļoti konkrēts veids, kā Valsts ieņēmumu dienestam strādāt ar tiem, kas maksā algas aploksnēs.

Tādēļ šis priekšlikums ir atbalstāms, un VID ģenerāldirektore Pētersones kundze ir vairākkārt lūgusi Saeimu nekavēties ar šī priekšlikuma pieņemšanu.

Saeimā 19.septembrī bija Latvijas Darba devēju konfederācijas diskusija par nodokļu jautājumiem. Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka ievērojami kropļo konkurenci tas, ka daži uzņēmumi... lielākā daļa, absolūti lielākā daļa, uzņēmumu strādā bez aplokšņu algu maksāšanas, bet ir daļa, kas dzīvo pilnīgi citā režīmā. Mums šādi uzņēmumi no publiskajiem iepirkumiem ir jāizslēdz. Ar iepriekšējo, 13.priekšlikumu, un arī ar šo priekšlikumu mēs to darām.

Vēl es gribētu piebilst tiem, kas bažījās par Satversmes tiesas lēmumu, kas ir bijis šajā jautājumā par to, ka Satversmes tiesa ir lēmusi, ka algas kritērijs nedrīkst būt izslēdzošs kritērijs. Šobrīd piedāvājums ir daudz precīzāks. Šis algas, vidējās algas, atbilstības kritērijs ir vērtējošs kritērijs, un šeit Līdakas kungam ir taisnība, ka pasūtītājam būs jāvērtē. Tomēr šobrīd VID jau ir paudis apņēmību savā mājaslapā sagatavot informāciju, viegli lietojamu informāciju, kur būs pieejamas šīs vidējās algas katrā profesiju grupā. VID uzsāks informācijas kampaņu jau no 2015.gada sākuma, un ikvienam uzņēmumam, kas pieteiksies publiskajos iepirkumos, būs iespēja šo informāciju ļoti ērti izdrukāt un iesniegt pasūtītājam. Šis ir svarīgs - vēlreiz uzsveru! - grozījums, tāpēc ka tas attiecas uz apakšuzņēmējiem, kuriem ļoti bieži ir problēmas ar aplokšņu algu maksāšanu.

Kas attiecas uz ārzemniekiem. Ja ārzemnieks, kuram Latvijā nav reģistrēta saimnieciskā darbība, iesniegs nepamatoti lētu piedāvājumu, pasūtītājam būs iespēja šo pretendentu izslēgt no publiskā iepirkuma. Šeit nebūs situācijas, ka tiks dota priekšroka ārzemniekam, kas maksā aplokšņu algas. Nepamatoti lēta piedāvājuma gadījumā šis pretendents tiks izslēgts.

Cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo sen gaidīto priekšlikumu, lai mēs patiešām varētu uzlabot nodokļu iekasējamību.

Paldies. (No zāles dep. A.Lejiņš: “Atbalstām!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tiešām šeit jautājums ir par konkurētspēju. Kā jūs iedomājaties: vai uzņēmums, kurš maksā nodokļus, var būt konkurētspējīgs ar to uzņēmumu, kurš to nedara?

Manā ieskatā, šiem grozījumiem jau bija jābūt pieņemtiem stipri sen, tikai atcerēsimies, kāpēc Satversmes tiesā konkrēti uzņēmēji vērsās pret šo normu, kas iepriekš bija izgrozīta Publisko iepirkumu likumā, un kādi bija tie motīvi tajā mirklī, salīdzinot ar šodienu. Mēs redzam, ka šodien atsevišķi valsts uzņēmumi jau izmanto šo normu, lai varētu disciplinēt tos uzņēmumus, kuri pretendē uz valsts īpašumiem, uz valsts resursiem, uz valsts pasūtījumiem. Un tie strādā ļoti veiksmīgi. Ir atsevišķi piemēri, ko varu nosaukt. Ja uzņēmējs grib pretendēt uz konkursu vai uz kādu valsts pasūtījumu, tad viņam ir jānāk un jāparāda tas, cik liela ir viņa vidējā alga.

Šis priekšlikums, manā ieskatā, ir pat kompromisa priekšlikums, tāpēc ka šeit ir runa par stundas likmi. Kā mēs zinām, ar stundas likmēm uzņēmējiem vēl ir iespējams savā ziņā arī manipulēt, parādīt to, ka šis konkrētais darbinieks, kas šodien strādā, ir tikai no pēcpusdienas strādājis atlikušās trīs stundas, nevis jau no paša rīta, tātad visu dienu, un tamlīdzīgi. Tāpēc šim priekšlikumam vajadzētu būt pat nevis par stundas likmēm, bet vispār par vidējo algu mēnesī. Un tāpēc es domāju, ka būtisks progress un būtiska virzīšanās uz priekšu būtu tad, ja mēs šo normu atbalstītu, vēl jo vairāk atgādinot, kāpēc šie konkrētie Publisko iepirkumu likuma grozījumi notika, jo mēs šo konkrēto likumprojektu atvērām tā mērķa dēļ, lai uz valsts pasūtījumu varētu pretendēt tie uzņēmumi, kuri maksā nodokļus. Tas bija šī likumprojekta galvenais mērķis!

Tāpēc arī šeit ir būtiski atbalstīt šo normu, jo mēs tādā veidā virzāmies uz to, lai mūsu uzņēmēji būtu konkurētspējīgāki ne tikai mūsu tirgos, bet arī ārpus tiem.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka (ZZS).

Runāšu īsi, bet vēl otro reizi.

Pirmām kārtām, manuprāt, šis nav ēnu ekonomikas apkarošanas likums. Iepirkuma likuma mērķis... vispār tā eksistences, tā radīšanas mērķis patiesībā ir dot iespēju valstij un pašvaldībām iegūt pēc iespējas izdevīgāku piedāvājumu precei vai pakalpojumam. VID lai strādā, tam ir jāstrādā! Lai Valsts darba inspekcija strādā! Okey! Šis likums ir par izdevīgu preces vai pakalpojuma iepirkumu. Tas ir viens. Un līdz ar to es arī saku, ka pašvaldībai ir jādod ierocis cīņā par kvalitatīvu preci vai pakalpojumu, nevis šis ierocis tai jāuzspiež. Ja būtu tikai pieļāvuma forma, ka šis pasūtītājs var pielietot, var izvērtēt, tad viss būtu, manuprāt, okey... Tas ir otrs.

Un trešais. Es vēlreiz atgādinu, ka VID nesagatavos informāciju par ārzemniekiem. Un līdz ar to... nedod Dievs, ja šo ārzemnieku izslēgs tikai tāpēc vien, ka viņš nevarēs dabūt VID izziņu. Tā būs pretruna! Te būs tiesa, kurā mēs zaudēsim.

Un līdz ar to vienīgais, ko es šeit varu līdzēt, es varu pateikt vienu - ko likumdevējs ir domājis, šo pantu rakstot, - to, ka ārzemēs reģistrētām kompānijām šāda VID izziņa nav jāiesniedz.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs ļoti rūpīgi vērtējām šo priekšlikumu, ko ļoti pamatoti, profesionāli un rūpīgi bija izstrādājusi Finanšu ministrija un iesniegusi Čigānes kundze.

Mēs guvām pārliecību, ka šis priekšlikums palīdzēs apkarot ēnu ekonomiku Latvijā. Šis priekšlikums nodrošinās godīgāku konkurenci starp uzņēmējiem publiskos iepirkumos; šis priekšlikums nodrošinās, ka aizvien vairāk cilvēkiem algas legāli tiek godīgi maksātas pilnā apjomā un ka tiek samaksāti nodokļi. Šis priekšlikums ļaus valsts iestādēm un pašvaldību iestādēm pēc būtības izvērtēt pretendentus publiskajā iepirkumā un godīgi izvēlēties labāko priekšlikumu, nevis to pretendentu, kas negodīgi konkurē, nemaksājot algas, un negodīgi konkurē uz tā rēķina, ka valstij netiek maksāti nodokļi; dēļ tā savukārt nevar tikt īstenota virkne lietu, lai iedzīvotājiem būtu vairāk pieejami labi pakalpojumi.

Kolēģi! Lielākajai daļai deputātu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nebija ne mazāko šaubu par šo priekšlikumu. Mēs bijām pateicīgi arī uzņēmēju organizācijām, kas pauda skaidru atbalstu, un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore ļoti skaidri un pārliecinoši argumentēja šī priekšlikuma nepieciešamību.

Es esmu pati piedalījusies publiskā diskusijā, kur arī ZZS pārstāvji teica, ka šāds likumprojekts un šāds priekšlikums ir vajadzīgs. Diemžēl mēs šeit redzam, ka kolēģi argumentē un aicina to noraidīt. Es domāju, ka šis priekšlikums ir arī ļoti labs katalizators tam, vai mēs patiesi vēlamies veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, vai mēs patiesi vēlamies apkarot ēnu ekonomiku, vai mēs patiesi vēlamies vairāk nodokļu iekasēt godīgā veidā.

Tādēļ es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir ļoti svarīgs gan tiešā veidā dēļ tās ietekmes, ko tas atstās uz labākas uzņēmējdarbības vides veidošanu, gan arī ļoti, ļoti zīmīgs tajā ziņā, ka ir runa par deputātu spēju atbalstīt šādu svarīgu priekšlikumu, nevis par slēpšanos aiz falšiem statistikas datiem un argumentiem.

Mēs esam vērtējuši to, kāda ietekme būs uz dažādiem reģioniem; mēs esam konstatējuši to, ka būtiski atšķiras vidējās algas kopumā novadu un reģionu līmenī, bet daudz mazāk atšķiras tieši nozaru griezumā. Likumprojekts paredz iespējas arī sniegt argumentētu atzinumu Valsts ieņēmumu dienestam, ja ir kāds pamatots iemesls, kādēļ vienā uzņēmumā kāda alga ir bijusi zemāka. Tas nav automātiski, bet dziļi, pārdomāti izvērtēts un sniegs iespēju veidot labāku uzņēmējdarbības vidi, labāku konkurētspēju mūsu uzņēmumiem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Olšteins. Paldies.

15. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 16. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 17. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 18. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 19. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Trešajam lasījumam saņemti 12 priekšlikumi.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 10. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 11. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Panteļējeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC).

Labdien! Strādājam ar dokumentu Nr.972 - likumprojekts “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, pirmais lasījums.

Likumprojekta izstrādāšanas mērķis ir paredzēt Kredītinformācijas birojam tiesības kā datu operatoram pēc Kredītinformācijas biroja dalībnieku pieprasījuma pieprasīt un saņemt ziņas no likumā minētajām valsts informācijas sistēmām par Kredītinformācijas biroja dalībnieka klientu vai iespējamo klientu. Minēto informāciju, nemainot tās saturu, Kredītinformācijas birojs nodod tā dalībniekam, lai viņš varētu efektīvi un operatīvi nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību izpildi, veikt klienta vai iespējamā klienta identifikāciju vai izpēti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 7.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tātad strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu””. Likumprojekts paredz atjaunot vēsturisko taisnīgumu, un tā būtība ir tāda, ka nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu līdz šim varēja saņemt tikai Latvijas pilsoņi, kas dzīvo Latvijas teritorijā.

Taču ir apzināti arī Latvijas pilsoņi, kuri ir piedalījušies nacionālās pretošanās kustībā un dzīvo ārpus Latvijas. Līdz ar to šis likumprojekts paredz, ka arī viņi varētu saņemt šo statusu. Viens no šādiem cilvēkiem, piemēram, ir Bruno Javoišs, kurš 1963.gadā Rīgas radio tornī uzvilka sarkanbaltsarkano karogu, atgādinot par Latvijas PSR tobrīd formālajām tiesībām izstāties no PSRS. Pēc tam sekoja čekas pagrabi un gadi Mordovijas soda nometnēs.

Līdz ar to arī šie cilvēki, kas šobrīd dzīvo ārpus Latvijas teritorijas un kas piedalījušies nacionālās pretošanās kustībā, varētu saņemt šo statusu, godu un atzinību no Latvijas valsts.

Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 24, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Mūrniece. Paldies.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Mūrniece. Priekšlikumus gaidīsim līdz 7.oktobrim, un izskatīšana Saeimas sēdē - 23.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.oktobris, izskatīšana - Saeimas 23.oktobra sēdē. Paldies.

Darba kārtību turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos jūs informēt, ka bija sagatavoti 11 deputātu jautājumi ministriem un premjerei, uz kuriem ir saņemtas rakstiskas atbildes. Uz deviņiem no tiem atbildes neapmierina, bet ministri nevar ierasties, tātad jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Savukārt deputātu jautājums izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei “Par Erasmus stipendiju problēmām” ir uzskatāms par atbildētu.

Par atbildētu ir uzskatāms arī jautājums finanšu ministram Vilkam “Par “Citadele” bankas pārdošanas termiņu”.

Tātad uz šiem jautājumiem sniegtās rakstiskās atbildes apmierina iesniedzējus. Paldies.

Tagad vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Irina Cvetkova... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva...nav, Aleksandrs Jakimovs... nav, Daina Kazāka... nav, Jānis Klaužs... nav, Andrejs Klementjevs... ir, Ināra Mūrniece... ir, Vineta Poriņa... nav, Romualds Ražuks... nav, Jānis Upenieks... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Dzintars Zaķis... nav, Valdis Zatlers... nav, Mihails Zemļinskis... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Tā. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 2.oktobra sēdi.

Tātad pirms pārtraukuma mēs palikām darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inga Vanaga.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Likumprojekta mērķis ir aizstāt centralizētos eksāmenus svešvalodās ar starptautiski atzītu testēšanas institūciju izsniegtiem sertifikātiem.

Tātad īsai informācijai: ir iesniegts likumprojekts, lai definētu, kas ir starptautiski atzīta testēšanas institūcija, un ir papildināta arī Ministru kabineta kompetence. Tā doma būtu tāda, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Izglītības un zinātnes ministrija izvērtē iespēju centralizēto eksāmenu vispārējās vidējās izglītības programmā aizstāt ar starptautiski atzītu testēšanas institūciju pārbaudījumu.

Un likumprojektā vēl ir arī noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē būtu apstiprināt starptautiski atzītu testēšanas institūciju sarakstu. Un komisijā, diskutējot par šo likumprojektu, arī Izglītības un zinātnes ministrija atzina, ka būtu jāveic šādi grozījumi, bet tos varētu attiecināt tikai un vienīgi uz svešvalodām, jo komisijas sēžu ietvaros tika runāts arī par to, vai tas būtu iespējams arī, piemēram, informātikā, bet... Tātad diskusiju rezultātā tika nolemts, ka tas būtu attiecināms tikai uz svešvalodām, jo tie pārbaudījumi ir vispārējās valodas prasmēs un tie ir salāgoti ar Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei. Un tādēļ tas ir atbalstāms, kā es jau teicu, tieši šajā - svešvalodu jomā. Un jāuzsver arī tas, ka izmaksas, kas skar šo starptautiski atzīto testēšanas institūciju pārbaudījumu kārtošanu, būtu jāsedz pašam šim izglītojamam cilvēkam, kurš kārto šo pārbaudījumu... ka valsts to nekompensētu. Un ir arī būtiski, ka līdz ar to mēs veicinātu to, ka, īpaši jauniešiem, nevajadzētu kārtot divus pārbaudījumus praktiski par vienu un to pašu lietu. Un arī kaimiņvalstu pieredze pierāda, ka Lietuvā tāda prakse ir jau no 2010.gada, bet Igaunijā - no 2014.gada.

Komisijā deputāti atbalstīja šo likumprojektu, un ir lūgums arī Saeimā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Vanaga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 16.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.oktobris. Paldies.

I.Vanaga. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Administratīvo pārkāpumu procesa likums”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu “Administratīvo pārkāpumu procesa likums”. Gribu jums atgādināt, ka 1984.gadā tika pieņemts Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodekss, un šis likums joprojām ir spēkā. Ir pieņemti aptuveni 150 grozījumi, bet mēs joprojām šo likumu piemērojam praksē.

Iesniegtais likumprojekts paredz aizstāt PSRS laikā pieņemto likumu un radīt jaunu regulējumu. Jaunajā likumā ir paredzēts definēt administratīvos sodus, to sistēmu, noteikt to piemērošanas kārtību, definēt procedūru. Attiecībā uz pārkāpumu uzskaitījumu ir paredzēts, ka tas būs... tiks speciāli regulēts vai nu atsevišķos likumos, vai, iespējams, mēs veidosim atsevišķu kodeksu.

Par likumprojektu tika diskutēts gan Krimināltiesību politikas apakškomisijā, gan Juridiskajā komisijā, un mēs nevaram apgalvot, ka likumprojekts ir ideāls, jo ir iesniegti vairāki priekšlikumi. Es domāju, ka vēl gadu vai pusotru būs jāstrādā, līdz mēs radīsim variantu, kas iegūs tieši vairākuma atbalstu, bet šajā brīdī ir svarīgi atbalstīt šo likumprojektu, dot iespēju iesniegt priekšlikumus un uzsākt darbību.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Administratīvo pārkāpumu procesa likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 1.decembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Tiesu izpildītāju likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Gan likumprojekts “Grozījums Tiesu izpildītāju likumā”, gan nākamais sēdes darba kārtībā iekļautais likumprojekts “Grozījums Notariāta likumā” ir saistīts ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas likvidāciju 2016.gada beigās, tā saukto pāreju uz tīrajām tiesu instancēm. Tātad minētās reformas īstenošanai notiek kompetenču pārdale no Augstākās tiesas Civillietu palātas uz apgabaltiesām un rajona (pilsētas) tiesām.

Tātad konkrētais likumprojekts “Grozījums Tiesu izpildītāju likumā” tieši to arī paredz.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Tiesu izpildītāju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Notariāta likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kā jau norādīju iepriekš, arī likumprojekts “Grozījums Notariāta likumā” ir saistīts ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas likvidāciju.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Notariāta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš -2014.gada 7.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (ZZS).

Labdien, cienījamā priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Otrajam lasījumam ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, bet, lai kā man gribētos daudz diskutēt un runāt, un uzrunāt pat radioklausītājus, diemžēl ir saņemti tikai divi Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir juridiski precizējumi tam, kā nosaka apjomu, kādā nepilngadīgo personu ar ierobežotu rīcībspēju... apjomu, kādā par viņu var... viņas dzīvesvietu var deklarēt cita persona. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Pamatīgāk nevarētu?” Zālē smiekli.)

1.priekšlikums... Es pacentīšos, jā.

1.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Kučinskis. Un 2.priekšlikums - ļoti līdzīga rakstura - arī ir precizējums. Un komisija arī šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Kučinskis. Paldies. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Bet jūs varat aicināt atbalstīt otrajā lasījumā. (Zālē smiekli.)

M.Kučinskis. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Kučinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim ļoti svarīgajam likumprojektam - 7.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies, Kučinska kungs. (Dep. A.Bērziņš, J.Vectirāns un V.Jakovļevs aplaudē.)

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pirms otrā lasījuma.

Pavisam komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. - deputātes Cvetkovas priekšlikums, kas paredz maternitātes pabalstu piešķirt 100 procentu apmērā. Tas būtiski atšķiras no līdzšinējās prakses - 80 procentiem. Šis priekšlikums netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Saeimas deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 40, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. Šinī gadījumā arī 2. - deputātes Cvetkovas priekšlikums - zaudē jēgu, un komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. Paldies.

Savukārt 3. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums - ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 5. - deputātes Cvetkovas priekšlikums, kas saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. Un 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. Līdz ar to komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Ašeradens. Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija piedāvā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 8.oktobri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Komisija konstatēja, ka valdības iesniegtais likumprojekts ir uzrakstīts tik labi, ka nav iesniegts neviens grozījums.

Līdz ar to aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Ašeradens. Paldies, cienījamie kolēģi! Komisija lūdz noteikt šā gada 8.oktobri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem”, pirmais lasījums. (No zāles dep. J.Ādamsons: “Atbalstīt!”)

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.4146.

Ar šo likumprojektu tiek radīts juridisks pamats Latvijas sadarbībai ar Tadžikistānu noziedzības apkarošanai. Līgums dod iespēju praktiski attīstīt sadarbību un palīdzības sniegšanu starp mūsu attiecīgajām iestādēm. Ārlietu komisija izskatīja un atbalstīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par sadarbību civilo ārkārtējo situāciju novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.4145.

Mums šādi līgumi pastāv ar visām Eiropas Savienības valstīm un tagad, paplašinot šo sadarbību, tiek slēgti arī ar citām valstīm. Līguma projekts paredz, ka palīdzība civilo ārkārtējo situāciju gadījumos var tikt sniegta, nosūtot palīdzības vienības, aprīkojumu un uzturēšanas materiālus. Starp citu, jau pastāv šādi līgumi ne tikai ar Eiropas Savienības valstīm, bet arī ar Baltkrieviju, Ukrainu, Uzbekistānu, Azerbaidžānu un Krieviju.

Komisija likumprojektu atbalstīja pirmajam lasījumam. Aicinu visus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par sadarbību civilo ārkārtējo situāciju novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. (No zāles dep. J.Ādamsons: “Uz Gruziju!”

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 10.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.oktobris. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Arī šis likumprojekts ir saistīts ar piekritības maiņu Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas likvidācijas kontekstā, bez tam šajā likumprojektā ir plānots arī atjaunot Senāta nosaukumu, attiecīgi lietojot vārdus “Augstākās tiesas Senāts”. Par to ir bijušas arī dažādas domas un diskusijas, to skaitā arī diskusijas Tieslietu padomē.

Kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Zemesgrāmatu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Arī šis likumprojekts ir saistīts ar piekritības maiņu, likvidējot Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātu. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”.

Otrajam lasījumam ir saņemti 11 priekšlikumi. Būtiskākie priekšlikumi ir saistīti ar apbūves tiesību institūta ieviešanu. Ir notikušas daudzas diskusijas par šī tiesību institūta nepieciešamību. Ir mērķis turpmāk izvairīties no tālākas dalītā īpašuma veidošanas.

Tātad Juridiskā komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus, kas gan visi nav saistīti ar apbūves tiesībām. Ir arī daži priekšlikumi, kas regulē citus jautājumus.

1.priekšlikums ir deputātes Ilmas Čepānes priekšlikums, kas ir atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Arī 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Arī 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Arī 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Arī 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Un arī 8. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 9. ir tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas gan, patiesību sakot, ir tapis sadarbībā ar Juridisko biroju, aptverot arī Juridiskā biroja iepriekš iesniegtos priekšlikumus. Tātad šeit Civillikuma trešā daļa tiek papildināta ar jaunu nodaļu - trešo prim nodaļu, kas regulētu apbūves tiesības uz sveša zemes gabala tieši nedzīvojamai ēkai vai inženierbūvei, paredzot apbūves tiesību minimālo termiņu - vismaz 10 gadus. Apbūves tiesība obligāti ir ierakstāma zemesgrāmatā, un līdz ar to tā kļūst saistoša arī trešajām personām.

Kā jau minēju, šī institūta ieviešanas mērķis ir izvairīties no tālākas dalītā īpašuma veidošanās. Juridiskajā komisijā bija pieaicināti arī eksperti, notika diskusijas, un komisija ir atbalstījusi 9. - tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies.

Kolēģi, nākamais priekšlikums, 10.priekšlikums, ir deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 34, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Kolēģi, arī 11. ir deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Es gan spiedu pogu debatēm, lai izstāstītu, bet kaut kādu iemeslu dēļ sistēma nenostrādāja, tomēr es labprāt 11.priekšlikuma kontekstā izteiktu savu viedokli.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Jā, paldies!

Kolēģi, šis priekšlikums tika iesniegts apmēram gadu atpakaļ, diemžēl Juridiskajā komisijā mums neizdevās izskatīt nedz iepriekšējo, nedz arī šo priekšlikumu. Šī priekšlikuma mērķis ir vērsts uz privāttiesisko līgumu noslēgšanas saistību pastiprinājumu, līgumu stabilitātes un tiesiskās aizsardzības līdzekļu regulējuma pilnveidošanu Civillikumā.

Jautājumi saistībā ar šīm tēmām pēdējos 10-20 gadus ir diskutēti vairākās starptautiskās konferencēs. Tie ir bijuši ietverti arī Eiropas līgumtiesību principos un virknē citu starptautiski nesaistošu dokumentu. Un šie priekšlikumi pēc būtības paredzēja pirmām kārtām tiesības prasīt līgumslēdzējām pusēm pārrunas gadījumā, ja līguma izpilde ir kļuvusi apgrūtinoša, bet, ja šādas pārrunas nesasniegtu pozitīvu rezultātu, tad šis likumprojekts paredzētu arī tiesības atkāpties attiecīgi vienai vai otrai pusei no līguma, paredzētu arī šos restitūcijas jautājumus, kas būtu jārisina šajā kontekstā, un arī iespējamo zaudējumu atlīdzības kārtību.

Kolēģi, par šo priekšlikumu, neapšaubāmi, būtu nepieciešama plašāka diskusija. Es personīgi, iesniedzot šo priekšlikumu, konsultējos ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras kolēģiem. Es domāju, ka šis jautājums būs nākamās Saeimas darba kārtībā, vismaz es no savas puses noteikti darīšu visu iespējamo, lai šis jautājums tiešām arī nokļūtu darba kārtībā, jo, mūsuprāt - ne tikai manis kā deputāta, bet arī Tieslietu ministrijas ekspertuprāt -, būtu risināms kontekstā ar Latvijas līgumtiesību normu modernizāciju un harmonizāciju.

Taču šobrīd, ņemot vērā, ka šīs diskusijas nav notikušas, es faktiski šo priekšlikumu no tribīnes atsaucu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.

G.Bērziņš. Jā, visi priekšlikumi ir izskatīti. Līdz ar to es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā”, atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Jā, paldies.

Kolēģi, šis likumprojekts ir saistīts ar apbūves tiesību institūta ieviešanu, paredz pārejas noteikumus šī institūta ieviešanai.

Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kas paredz izslēgt pašreizējo kārtību, kura pieļauj būvēt nedzīvojamās ēkas uz svešas zemes. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 3. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz apbūves tiesību spēkā stāšanās laiku un kārtību. Komisijā ir atbalstīts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies. Līdz ar to esam izskatījuši visus komisijā saņemtos priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.oktobris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Ar prieku atļaujos ziņot, ka likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” ir sagatavots brīnišķīgi, nav neviena priekšlikuma, un līdz ar to aicinu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 9.oktobrim. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Zemes pārvaldības likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā”.

Kopumā komisijā ir saņemti 56 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir tehniska rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - darba grupas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 5. ir bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - atbildīgās komisijas darba grupas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un 6. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 16. - deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 19. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un 19.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Nākamais - 21.priekšlikums - ir deputāta Tutina priekšlikums, kurš arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 22. - deputāta Tutina priekšlikums, kurš ir atbalstīts daļēji un iekļauts 25. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Nākamais - 24.priekšlikums - ir deputāta Tutina priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 25.priekšlikums, kurā ir iekļauti daudzi citi priekšlikumi, ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Un tas komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 26. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 31. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 33. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 35. - bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Cilinska priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 37. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 38. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 39. - deputāta Tutina priekšlikums, kurš diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 40. - bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Cilinska priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 41. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 41. - komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 42. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 43. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 45. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 47. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 48. - deputāta Tutina priekšlikums, kurš ir atbalstīts un iekļauts 49. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Nākamais ir 49. - komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 50. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 53. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 54. - bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 56. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un tas arī bija pēdējais priekšlikums. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Zemes pārvaldības likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Priekšlikumus komisijā gaidīsim pēc Saeimas vēlēšanām - 9.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pēc Saeimas vēlēšanām - 9.oktobrī. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likums”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja pirmajam lasījumam likumprojektu. Pieprasījām un saņēmām pozitīvus atzinumus no Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Finanšu ministrijas.

Jautājums ir par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Gribu uzsvērt, ka uzdotā valsts funkcija šim dienestam saistās ar dažādiem uzdevumiem, kuru veikšanai ir nepieciešama atbilstoša darbinieku kompetence. Tas ietver gan zināšanas un pieredzi, gan arī cilvēka garīgās un fiziskās spējas.

Aicinu, kolēģi, skatot šo likumprojektu, ņemt vērā, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki veic operatīvo darbību un, lūk, šis ir viens no operatīvajiem dienestiem, kuram līdz šim brīdim vēl nebija izstrādāta iespēja saņemt izdienas pensijas. Tātad nebija līdz šim brīdim vēl izstrādāts un iesniegts tāds likumprojekts.

Šodien komisijas vārdā esmu tiesīga teikt paldies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktoram Armandam Ploriņam, arodbiedrībai un, protams, Veselības ministrijai un Labklājības ministrijai. Un aicinu šodien, kolēģi, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Uzsveru, ka Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē vienprātīgi atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Neapšaubāmi, šie cilvēki, kas dežurē 24 stundu režīmā un daudz biežāk nekā ugunsdzēsēji pārcieš tādus darba apstākļus un tādas stresa un drošības apdraudējuma situācijas, kādas ir ugunsdzēsējiem vai citiem operatīvajiem darbiniekiem, ir pelnījuši daudz pamatīgāku sociālās drošības paketi, ieskaitot arī lielākas algas un arī izdienas pensijas.

Bet tas, kas man nepatīk visā šajā sakarā: mēs uzreiz sastādām tāmi, cik tas prasīs papildus no valsts budžeta, un te ir runa par miljonu - aptuveni miljonu - eiro (Zālē dep. A.Barča noraidoši groza galvu.) vai pat vairāk tad, kad šie cilvēki arvien vairāk ies pensijā un tamlīdzīgi. Taču es gribu norādīt uz to, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pašam būtu šīs rezerves, lai šādas naudas summas atrastu un neprasītu no valsts budžeta, un maksātu, piemēram, solīdas algas un piemaksas par bīstamajiem apstākļiem. Un šīs rezerves Rīgas reģionā ir acīm redzamas tajā funkcijā, ko Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir deleģējis ārpakalpojumu sniedzējam. Visi aprēķini rāda, ka gan esošais līgums, kas ir bijis uz pieciem gadiem (ir bijusi pārmaksāta šīs funkcijas izpilde par gandrīz diviem miljoniem eiro katru gadu!), gan arī nākošais iepirkums, kurš šobrīd top un kuru Veselības ministrija plāno ļaut Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam slēgt uz septiņiem gadiem, ir acīm redzama valsts izlaupīšana. (No zāles dep. J.Ādamsons: “Laupītājus - cietumā!”) Un tur ir tās rezerves, lai adekvāti rūpētos par saviem darbiniekiem, tiem cilvēkiem, kas tur strādā un uzņemas atbildību!

Mēģina stāstīt, ka viņi nu rūpējas par saviem darbiniekiem tā, kā tas būtu jādara. Es, protams, atbalstu to, jo šie darbinieki nav pelnījuši, ka uz viņu rēķina kaut ko ekonomētu, bet šīs rezerves ir paša Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta budžetā gan bijušas, gan arī būs nākotnē. Un vēl ir iespējas mums ieekonomēt, prātīgi rīkojoties ar šiem līdzekļiem arī turpmāk.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Siliņas kundze, tomēr, trīs gadus strādājot parlamentā, vajadzētu zināt, ka uz pirmo lasījumu likumprojektu var iesniegt tikai tad, ja tam ir Finanšu ministrijas atzinums par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem. To arī komisija, attiecīgi izpildot Kārtības rulli, ir izdarījusi, tāpēc jūsu aizrādījums, kāpēc šeit ir pievienota tāme, nav īsti korekts.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Barča. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 22.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22. oktobris. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

Juridiskās komisijas vārdā - Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad izskatām Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

2013.gada 1.septembrī stājās spēkā grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas paredz pakāpenisku Augstākās tiesas reformu, likvidējot tiesu palātas. Un pārejas noteikumu 57.punkts paredz, ka Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta darbojas līdz 2014.gada 31.decembrim, savukārt Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta - līdz 2016.gada 31.decembrim. Rezultātā tas, ko nav parlaments šobrīd vēl atrisinājis likumdošanā, ir jautājums par Augstākās tiesas tiesu palātu tiesnešu turpmāko karjeru. Un tieši tāpēc ir sagatavoti šie likuma grozījumi, kas paredz, ka Saeima pēc motivēta Tieslietu padomes priekšlikuma lemj par Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesneša un Augstākās tiesas Civillietu tiesas palātas tiesneša pārcelšanu darbā citā tiesā. Un tātad šāda kārtība ir jāsagatavo Tieslietu padomei līdz 2014.gada 1.decembrim.

Šis jautājums ir ļoti būtisks, jo Augstākās tiesas reforma un tās noteiktās tiesnešu skaita izmaiņas Augstākajā tiesā pats par sevi nav pamats tiesnešu atbrīvošanai no amata. Un tieši tāpēc ļoti rūpīgi ir jāizvērtē, kādā veidā mēs varam risināt tiesnešu turpmāko darbību, jo Satversme un Latvijas likumdošana ļoti precīzi nosaka tās garantijas tiesnesim, kuras ir viņam, ieceltam uz mūžu, un gadījumus, kad tiesnesi var atbrīvot no amata vai tiesnesi var pārcelt.

Tiesneša neatceļamība ir ne tikai konstitucionāli nostiprināts princips nacionāli, bet tas ir arī starptautiski atzīts princips. Piemēram, Tiesu neatkarības pamatprincipu 12.pants noteic, ka tiesnešiem, vai nu ieceltiem, vai ievēlētiem, tiks garantēta atrašanās vieta amatā līdz pensijas vecuma sasniegšanai vai beidzoties amatā atrašanās termiņam. Tomēr vienlaikus ir arī paredzēti noteikti gadījumi, kad ir pieļaujamas atkāpes un tiesnesis var tikt pārcelts vai norīkots, neskatoties uz to, ka nav paudis savu piekrišanu. Un tātad arī Eiropas harta par tiesneša statusu nosaka, ka viens šāds izņēmuma gadījums ir tad, ja tiesa tiek likumīgi reorganizēta.

Arī citā dokumentā - Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijās - ir līdzīga norma, kas nosaka, ka tiesnesi var pārcelt citā amatā bez viņa piekrišanas, ja notiek tiesu sistēmas organizācijas reforma.

Tātad no manis minētajiem argumentiem nepārprotami izriet strikti ierobežojami tiesneša, kas apstiprināts amatā uz mūžu, atcelšanai un atbrīvošanai no tiesneša amata. Un tiesas reforma nav konstitucionāli leģitīms pamats atbrīvošanai no amata, bet tā var būt pamats tiesneša pārcelšanai citā tiesā arī tad, ja tiesnesis tam nav piekritis.

Visi Augstākās tiesas tiesneši konkrētās tiesas tiesneša amatā ir apstiprināti uz mūžu ar Saeimas lēmumu, un struktūrvienības likvidācija pati par sevi neatņem tiesneša statusu. Ievērojot minēto, apsverama tādu papildu instrumentu izstrāde, kuri būtu pieļaujami, ņemot vērā tiesneša amata īpašo statusu, bet kuru izmantošana nebūtu atkarīga tikai no tiesneša piekrišanas vai iniciatīvas. Ievērojot starptautiskajās rekomendācijās nostiprinātos pieļaujamās rīcības ietvarus, par atbilstošu papildrisinājumu varētu tikt atzīta arī tiesneša pārcelšana vai norīkošana citā tiesā arī bez viņa piekrišanas, ja tam piekritusi Tieslietu padome. Tātad es uzsveru, ka tas nav izpildvaras lēmums, tas nav likumdevēja lēmums. Likumdevējam, protams, būs jālemj pēc tam, bet tas ir tiesnešu pašpārvaldes institūcijas, Tieslietu padomes, tātad saskaņots, lēmums.

Tātad, ņemot vērā, ka būtisks normas tiesiskais priekšnosacījums ir skaidrs un taisnīgs tās piemērošanas process, likumā vienlaikus ir ietverts arī uzdevums Tieslietu padomei noteikt kārtību, kādā attiecīgais jautājums tiek izskatīts Tieslietu padomes sēdē, un sagatavots konkrētais priekšlikums Saeimai, lai šo uzdevumu veiktu.

Tātad Tieslietu padomei būtu jānosaka kārtība, kādā tiek piedāvātas amatu vakances, kādā tiek izraudzīts kandidāts, ja pretendenti uz vienu vakanci ir vairāki.

Vēlos jūs informēt, ka Juridiskajā komisijā un Tiesu politikas apakškomisijā par šo jautājumu tika sasauktas vairākas sēdes, jo bija arī priekšlikums rast izņēmuma risinājumus konkrēti diviem vai trijiem tiesnešiem, kuri varētu nevēlēties pāriet uz citām tiesām, un piedāvājums, viens no piedāvājumiem, bija arī grozīt Tiesnešu izdienas pensiju likumu, tātad paredzot īpašus izņēmumus.

Ļoti rūpīgi Tiesu politikas apakškomisija šos jautājumus vērtēja, pieaicinot Labklājības ministrijas speciālistus; paldies arī Barčas kundzei, kura nāca ar savu padomu, kā šādi grozījumi varētu ietekmēt mūsu pensiju sistēmu kopumā. Un rezultātā Juridiskā komisija ir izšķīrusies par jums piedāvāto risinājumu.

Otrs ļoti būtisks grozījums, kas ir šajā sagatavotajā likumprojektā, ir jautājums par divu tiesu reorganizāciju. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi plānošanas dokumentu “Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015. gadam”, un šajās pamatnostādnēs ir arī paredzēts tas, kādā veidā tiesu sistēma attīstīsies, un galvenie kritēriji, lai risinātu tādus ar tiesu efektivitātes paaugstināšanu saistītus problēmjautājumus kā nevienmērīga tiesu noslodze, atšķirīgi tiesvedības ilgumi viena veida lietās, tai skaitā pārāk gari tiesvedības termiņi. Mazā tiesnešu skaita dēļ tiesās ir apgrūtināta vai neiespējama specializācija un lietu sadales nejaušības noteikšana. Tātad ir izstrādāts modelis, kurā ir paredzēts, ka konkrētā laika posmā tiesas tiks apvienotas lielākā... vienā apgabalā.

Un arī šie konkrētie normatīvie dokumenti, kas ir apstiprināti Ministru kabinetā, plānošanas dokumenti paredz, ka apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu apvienošana paredzama pakāpeniski, sākotnēji reformu ieviešot Rīgas tiesu apgabalā. Tātad pirmās tiesas, kas tiks tādā veidā reorganizētas, ir Siguldas tiesa un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa, kuras abas ir pieskaitāmas pie mazām tiesām, jo Siguldas tiesā šobrīd ir 5 tiesnešu vietas, reāli strādā tikai 3 tiesneši, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā ir 10 tiesnešu vietas, reāli šobrīd strādā 9 tiesneši.

Un, izvērtējot un diskutējot gan ar ekspertiem, gar ar pašiem tiesnešiem, tātad ir pieņemts lēmums, ka nelielā tiesnešu skaita dēļ ir apgrūtināta lietu uzkrājumu likvidēšana, jo nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību tiesā.

Tāpat tiesās ar nelielu tiesnešu skaitu nevar nodrošināt vienlaicīgi tiesnešu specializāciju, par ko mēs arī esam daudz runājuši. Un šīs reorganizācijas rezultātā, piemēram, tādas ļoti skaļu sabiedrības uzmanību izpelnījušās lietas, kas saistās ar bērnu pārrobežu aizvešanu uz citām valstīm... Tātad būtu iespēja arī tiesnešiem specializēties konkrēti šādās lietās. Tātad, lai nodrošinātu minēto principu vienlaicīgu ievērošanu, ir nepieciešams, lai attiecīgajā tiesību nozarē vai tiesību jautājumā specializētos ne mazāk kā 4 tiesneši. Kā mēs redzam, ja Siguldā strādā tikai 5, tad par specializāciju ir diezgan grūti runāt.

Tātad šis jautājums ir skatīts arī Tieslietu padomē, un Tieslietu padome ir atbalstījusi šādu normu - ka tas būtu pirmais solis, lai īstenotu šādu apvienošanu, tātad šādu reorganizāciju. Un rezultātā atbilstoši plānotajam paredzēts, ka Siguldas tiesu reorganizē, to pievienojot Rīgas rajona tiesai, savukārt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesu reorganizē, pārceļot Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnešus darbā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un citās noslogotajās Rīgas pilsētas tiesās, izvērtējot šo tiesu kapacitāti.

Tātad tas, kas attiecas uz cilvēkiem, kuri vēlēsies griezties tiesā: fiziski tiesu ēka tātad saglabāsies Siguldā, un gan Centra rajona tiesa, gan Vidzemes priekšpilsētas tiesas atrodas vienā ēkā, tātad tas neradīs cilvēkiem neērtības, bet es ceru, ka tas tomēr panāks kādu tiesu darbības efektivitāti.

Tas, par ko lēma Juridiskā komisija un apakškomisija, bija arī regulējums par to, ka tiesneši arī šajā gadījumā ir jāpārceļ, un vai tātad arī šajā gadījumā tas ir iespējams tikai ar tiesnešu brīvprātīgu piekrišanu vai ir tomēr arī gadījumi, kad Tieslietu padome to lemtu šādā situācijā, lai nodrošinātu tiesu efektīvu darbu. Tātad līdzīgas normas ir arī šeit.

Iesniegtajā Tieslietu ministrijas priekšlikumā bija paredzēts, ka tiesu priekšsēdētāji... šo tiesu priekšsēdētāji, kuras tiek pievienotas citām tiesām, saglabā savu piemaksu pie amata. Tiesu politikas apakškomisija to noraidīja kā nesamērīgu, un rezultātā jums jau tiek piedāvāts atbalstīt likumprojektu, kurā šādas nesamērīgas normas nav. Un tātad es ceru, ka tiešām šīs normas...

Par to, kas vēl ir šajā likumprojektā. Ir noteikts, ka tās lietas, kuras ir uzsāktas izskatīt pēc būtības, tātad seko tiesnesim, bet tās lietas, kuras nav uzsāktas izskatīt pēc būtības... visdrīzāk par to pārdalīšanu lemj atsevišķi, ievērojot šo lietu sadales nejaušības principu. Tas īpaši būtiski ir attiecībā uz Centra rajona tiesu, pār kuru diemžēl gulstas arī nepatīkama aizdomu ēna.

Tātad jums ir piedāvāts... sagatavots šis likumprojekts, kurš ir izdiskutēts gan Tiesu politikas apakškomisijā, gan Juridiskajā komisijā, un, tā kā pirmā sadaļa šajā likumprojektā, kas attiecas uz Augstākās tiesas reorganizāciju... šī reorganizācija vienā no palātām stājas spēkā jau no nākamā gada 1.janvāra, tad ir nepieciešams šo likumu sagatavot iespējami steidzami. Un arī otrajā sadaļā nebūtu korekti, ja mēs šo jautājumu atstātu nākamās Saeimas risināšanai, jo Tieslietu ministrijai vēl ir jāsagatavo konkrēti normatīvie regulējumi, kas ir Ministru kabineta regulējums, un tieši tāpēc Juridiskā komisija lūdz piešķirt šim likumprojektam steidzamību. (No zāles: “Ooo!” Dep. I.Zariņš, M.Kučinskis un vēl daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Veiksmīgs skaitlis!”)

Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, kāds būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā?

S.Āboltiņa. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 14.oktobris, lai vēl paspētu šo likumprojektu vērtēt arī Tieslietu padome. Izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - Saeimas 30.oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Ja citu priekšlikumu nav, tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.oktobris, un izskatīšana - Saeimas 30.oktobra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Arī grozījumi Civilprocesa likumā ir sagatavoti Tiesu politikas apakškomisijas sēdē un Juridiskajā komisijā, un tie ir cieši saistīti ar grozījumiem likumā “Par tiesu varu”. Pamatā tie ir tehniska rakstura grozījumi, un Civilprocesa likumā tātad tiek noteikti konkrēti panti par šo manis jau minēto tiesu specializāciju - tātad par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu Latvijā, ja bērna dzīvesvieta ir citā valstī. Tātad tas tiek noteikts šajos grozījumos.

Un, kā jūs redzējāt, šodien šis nav pirmais grozījums un atvērums Civilprocesa likumā, bet, tā kā šie ir paketes likumi, tad Juridiskā komisija tomēr izšķīrās par risinājumu - veidot atsevišķu redakciju un atsevišķu likumprojektu, lai konkrētais grozījums tiktu... varētu stāties spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par tiesu varu”.

Tātad arī šim likumprojektam Juridiskā komisija lūdz noteikt steidzamību un atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimas sēdē.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš arī šim likumprojektam - 14.oktobris, un izskatīšana - Saeimas 30.oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.oktobris, izskatīšana - Saeimas 30.oktobra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Zemesgrāmatu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Arī likumprojekts “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” Juridiskajā komisijā ir izstrādāts saistībā ar grozījumiem likumā “Par tiesu varu”, tātad ņemot vērā to, ka tiks reorganizēta Centra rajona un Siguldas tiesa. Likumprojektā “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” šo tiesu nosaukumi tiek svītroti, tātad tas ir tīri tehnisks grozījums, un arī tam būtu nepieciešams piešķirt steidzamību un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Balsosim par likumprojekta “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un dienu izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā.

S.Āboltiņa. Arī šim paketes likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.oktobris, izskatīšana - Saeimas 30.oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.oktobris, izskatīšana - Saeimas 30.oktobra sēdē.

Paldies par izsmeļošo referentes ziņojumu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi un visi, kas seko līdzi Saeimas sēdei! Mēs šobrīd strādāsim ar grozījumiem Augstskolu likumā.

Kolēģi! Augstākās izglītības iestāžu darbību regulē Augstskolu likums, taču ir atsevišķas iestādes, kurām savukārt ir īpašs statuss, un viena no tādām ir Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija. Jau šobrīd Augstskolu likuma pārejas noteikumu 11.punktā noteikts, ka attiecībā uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt citu kārtību šīs augstskolas autonomijas, augstskolas pārstāvības un studējošo pašpārvaldes, rektoru apstiprināšanas, studējošo komplektēšanas un studiju programmu apstiprināšanas jautājumos, ja to prasa šīs izglītības iestādes militārā vai profesionālā specifika. Un specifika ir kaut vai tādēļ vien, ka katrs no šiem studentiem ir arī militāra persona. Ministru kabinetam jānosaka šī kompetence, un ir nepieciešams šobrīd likumu precizēt, lai pateiktu, ka Ministru kabinetam ir jānodala jautājumi, kuros tam ir jānosaka cita kārtība, no tiem jautājumiem, kuros tas ir tiesīgs noteikt citu kārtību.

Kādēļ? Šobrīd Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmija strādā saskaņā ar Satversmi, kura neatbilst reālajai situācijai, un katru reizi, kad tā vēršas Ministru kabinetā, lai apstiprinātu savu jauno Satversmi, Ministru kabinets tai savukārt jautā: “Kā mēs varam apstiprināt jūsu Satversmi, ja mēs īsti nezinām, kādi ir paredzēti izņēmumi jūsu darbībai?” Mazliet tāds paradokss sanāk, jo likums deleģē pašam Ministru kabinetam uzdevumu šos noteikumus izstrādāt, bet tie izstrādāti nav. Nu, lūk! Un piedāvātais risinājums šobrīd ir pašā likumā skaidri noteikt, ka Ministru kabinetam līdz šī gada 1.decembrim ir jāizdod noteikumi, kuros būtu noteikta Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas un tās pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju kompetence; kuros būtu noteikta arī akadēmiskās šķīrējtiesas izveides kārtība un kārtība, kādā tiks izskatīti strīdi par studējošo un akadēmiskā personāla tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem; kuros būtu noteikti nosacījumi rektora iecelšanai, apstiprināšanai un atbrīvošanas kārtība; akadēmiskā personāla, kas nav profesionālā dienesta karavīri, atalgojuma noteikšanas kārtība; administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas kārtība, kā arī šīs augstskolas finansēšanas kārtība.

Tā kā Satversmes apstiprināšana akadēmijai ir ļoti svarīga, tad arī šim likumprojektam komisija lūdz noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Un komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

D.Reizniece-Ozola. Jā, priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu šī gada 7.oktobris, un likumprojektu otrajā lasījumā piedāvāts izskatīts šā gada 16.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.oktobris, izskatīšana - Saeimas 16.oktobra sēdē. Paldies.

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Sēdes vadītāja. Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā priekšsēdētāja, kolēģi! Valdība ir lēmusi, ka turpmāk ar ārējo ekonomisko sakaru uzturēšanu un ārējās tirdzniecības jautājumiem nodarbosies Ārlietu ministrija, nevis Ekonomikas ministrija. Līdz ar to ir jāpārdala arī šis finansējums no Ekonomikas ministrijas uz Ārlietu ministriju. Tātad faktiski summa nemainās, mainās tikai saņēmējs.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu!

Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Tas bija mūsu šīsdienas sēdes pēdējais darba kārtības jautājums, pirms mēs... Ir žēl! Jo nav vairs par ko parunāt...

Pirms mēs reģistrējamies, informēju, ka ir saņemts arī deputātu jautājums.

Deputāti Elksniņš, Dolgopolovs, Jakovļevs, Orlovs un Hļebņikovs uzdod deputātu jautājumu ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim “Par “Citadeles” bankas pārdošanas termiņu”. Jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav, Boriss Cilevičs... nav, Irina Cvetkova... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Aleksandrs Jakimovs... nav, Daina Kazāka... nav, Jānis Klaužs... nav, Valdis Liepiņš... nav, Vineta Poriņa... nav, Romualds Ražuks... nav, Jānis Upenieks... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Dzintars Zaķis... nav, Valdis Zatlers... nav, Mihails Zemļinskis... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2.oktobra sēdi, pēdējo sēdi līdz 12.Saeimas vēlēšanām, pasludinu par slēgtu. Tiekamies nākamnedēļ - 9.oktobrī - jau pēc vēlēšanām, bet joprojām 11.Saeimas sastāvā.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 5. sēde
2014. gada 2. oktobrī

Par darba kārtību
   
Priekšlikums - dep. A.Elksniņš (par)
   
Par likumprojektu “Par Tukuma novada un Engures novada robežu grozīšanu” (Nr. 1250/Lp11)
(Dok. Nr. 4277, 4277A)
   
Par likumprojektu “Slīteres nacionālā parka likums” (Nr. 1251/Lp11)
(Dok. Nr. 4278, 4278A)
   
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju”” (Nr. 1252/Lp11)
(Dok. Nr. 4281, 4281A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1253/Lp11)
(Dok. Nr. 4292, 4292A)
   
Priekšlikumi - dep. R.Dzintars (par)
  - dep. J.Ādamsons (pret)
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 1255/Lp11)
(Dok. Nr. 4317)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1256/Lp11)
(Dok. Nr. 4318)
   
Par likumprojektu “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 1257/Lp11)
(Dok. Nr. 4319)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1259/Lp11)
(Dok. Nr. 4326)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 1258/Lp11)
(Dok. Nr. 4324)
   
Priekšlikums - dep. V.Valainis (par)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Jeļenai Lazarevai šā gada 25. septembrī
(Dok. Nr. 4308)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Irinai Cvetkovai šā gada 2. oktobrī
(Dok. Nr. 4309)
   
Par darba kārtību
   
Lēmuma projekts “Par Diānas Makarovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 709/Lm11)
(Dok. Nr. 4300)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Andra Vasiļevska apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 710/Lm11)
(Dok. Nr. 4301)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 1200/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4115B)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 1203/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4118B)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 1214/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4148B)
   
Ziņo - dep. I.Laizāne
   
Debates - dep. I.Zariņš
  - dep. V.Agešins
  - dep. I.Zariņš
  - dep. J.Viļums
  - dep. I.Bišofa
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. I.Bišofa
  - dep. A.Brigmanis
  - dep. I.Vanaga
  - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumu” (Nr. 1141/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4304)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi”” (Nr. 1103/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4303)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 1099/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4306)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Debates - dep. I.Līdaka
  - dep. L.Čigāne
  - dep. K.Olšteins
  - dep. I.Līdaka
  - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr. 1149/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4307)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 972/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3026, 4279)
   
Ziņo - dep. I.Klementjevs
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” (Nr. 1128/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3766, 4282)
   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 1025/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3268, 4287)
   
Ziņo - dep. I.Vanaga
   
Likumprojekts “Administratīvo pārkāpumu procesa likums” (Nr. 1160/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3894, 4288)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts “Grozījums Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 1225/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4185, 4289)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts “Grozījums Notariāta likumā” (Nr. 1229/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4189, 4290)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr. 1199/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4291)
   
Ziņo - dep. M.Kučinskis
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 1191/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4293)
   
Ziņo - dep. A.Ašeradens
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (Nr. 1190/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4294)
   
Ziņo - dep. A.Ašeradens
   
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem noziedzīgiem nodarījumiem” (Nr. 1212/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4146, 4295)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par sadarbību civilo ārkārtējo situāciju novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā” (Nr. 1211/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4145, 4295)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1230/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4190, 4296)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 1224/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4184, 4297)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” (Nr. 665/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4298)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Debates - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr. 422/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4299)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” (Nr. 1184/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4302)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts “Zemes pārvaldības likums” (Nr. 978/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4305)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likums” (Nr. 1210/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4141, 4313)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Debates - dep. E.Siliņa
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 1255/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4317)
   
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
   
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1256/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4318)
   
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
   
Likumprojekts “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 1257/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4319)
   
Ziņo - dep. S.Āboltiņa
   
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1259/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4326)
   
Ziņo - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 711/Lm11)
(Dok. Nr. 4312)

 

 

   
Ziņo - dep. V.Ķirsis
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, S.Dolgopolova, V.Jakovļeva, V.Orlova un O.Hļebņikova jautājumu ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim “Par Citadele bankas pārdošanas termiņu” (Nr. 196/J11)
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 02.10.2014 09:08:52 bal001
Par - 25, pret - 39, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties pārtraukt bankas “Citadele" akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas "Citadele” akciju pārdošanu (712/Lm11) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.10.2014 09:20:20 bal002
Par - 48, pret - 28, atturas - 4. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1253/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 02.10.2014 09:25:23 bal003
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Diānas Makarovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (709/Lm11)

Datums: 02.10.2014 09:26:16 bal004
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Andra Vasiļevska apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (710/Lm11)

Datums: 02.10.2014 09:29:09 bal005
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (1200/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.2014 09:30:51 bal006
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (1203/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.2014 09:37:23 bal007
Par - 30, pret - 31, atturas - 12. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1214/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.2014 09:42:09 bal008
Par - 29, pret - 3, atturas - 31. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1214/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.2014 09:48:43 bal009
Par - 41, pret - 4, atturas - 29. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1214/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.2014 09:54:19 bal010
Par - 19, pret - 20, atturas - 25. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1214/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.2014 09:59:12 bal011
Par - 5, pret - 31, atturas - 14. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1214/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.2014 09:59:59 bal012
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1214/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.2014 10:01:04 bal013
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumu (1141/Lp11), 2.lasījums

Datums: 02.10.2014 10:01:53 bal014
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi” (1103/Lp11), 3.lasījums

Datums: 02.10.2014 10:19:06 bal015
Par - 73, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1099/Lp11), 3.lasījums

Datums: 02.10.2014 10:20:07 bal016
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1099/Lp11), 3.lasījums

Datums: 02.10.2014 10:22:07 bal017
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (1149/Lp11), 3.lasījums

Datums: 02.10.2014 10:23:43 bal018
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (972/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.10.2014 10:26:09 bal019
Par - 55, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” (1128/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.10.2014 10:26:38 bal020
Par - 60, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” (1128/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:03:13 bal021
Par - 62, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1025/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:05:28 bal022
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Administratīvo pārkāpumu procesa likums (1160/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:06:56 bal023
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Tiesu izpildītāju likumā (1225/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:07:47 bal024
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Notariāta likumā (1229/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:09:53 bal025
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (1199/Lp11), 2.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:11:05 bal026
Par - 24, pret - 40, atturas - 7. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1191/Lp11), 2.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:11:30 bal027
Par - 22, pret - 48, atturas - 3. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1191/Lp11), 2.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:12:29 bal028
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1191/Lp11), 2.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:13:32 bal029
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (1190/Lp11), 2.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:14:55 bal030
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Tadžikistānas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un citiem ... (1212/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:16:20 bal031
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par sadarbību civilo ārkārtējo situāciju novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā (1211/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:17:38 bal032
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1230/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:18:25 bal033
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Zemesgrāmatu likumā (1224/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:22:09 bal034
Par - 33, pret - 34, atturas - 5. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Civillikumā (665/Lp11), 2.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:25:23 bal035
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (665/Lp11), 2.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:27:13 bal036
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” (422/Lp11), 2.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:28:16 bal037
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (1184/Lp11), 2.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:32:39 bal038
Par - 19, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.39. Zemes pārvaldības likums (978/Lp11), 2.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:34:39 bal039
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Zemes pārvaldības likums (978/Lp11), 2.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:40:32 bal040
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likums (1210/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:52:16 bal041
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1255/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:52:37 bal042
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (1255/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:54:39 bal043
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Civilprocesa likumā (1256/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:54:59 bal044
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1256/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:56:21 bal045
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Zemesgrāmatu likumā (1257/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.10.2014 11:56:43 bal046
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Zemesgrāmatu likumā (1257/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.10.2014 12:00:21 bal047
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Augstskolu likumā (1259/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.10.2014 12:00:44 bal048
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1259/Lp11), 1.lasījums

Datums: 02.10.2014 12:02:07 bal049
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (711/Lm11)




 

Frakciju viedokļi
2014.gada 2.oktobrī

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi” tiešraidē no Saeimas nama Rīgā. Tūlīt deputāti pastāstīs par šodien svarīgāko.

Pirmajai vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Guntai Liepiņai. Lūdzu!

G.Liepiņa (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien, savā pēdējā darba dienā pirms 12.Saeimas vēlēšanām, 11.Saeima ir izskatījusi vairāk nekā 30 likumprojektu un lēmumu projektu.

Saeima šodien ir pieņēmusi grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Grozījumi paredz noteikt par brīvdienu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku pēdējo dienu, un tas nozīmē, ka Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena ir svētki visā Latvijā. Praktiski tas izpaudīsies šādi: ja noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamā darba diena ir brīvdiena.

Es vēlētos mūsu klausītājiem atgādināt, ka Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku kopienu sastāda vairāk nekā 200 tūkstoši visu paaudžu dalībnieku Latvijā un ārzemēs. Un 2013.gadā Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos bija acīm redzama tautas kolektīvu atsaucība gan no latviešu ārzemju kolektīvu puses, gan no mazākumtautību puses un gan svētku apmeklētāju, gan sekotāju medijos bija vairāk nekā pusmiljons cilvēku.

Un jāsaka, ka šie svētki, kurus svinam vienu reizi piecos gados, šie latviešu tautas pašapziņas visaugstākās virsotnes svētki, beidzot mums nesaistīsies varbūt ar tādu nepilnīgu pirmdienas darba dienu nākamajā dienā pēc svētdienas. Tieši 2018.gadā, kad mēs svinēsim mūsu valsts 100.gadadienu, mēs varēsim pilnasinīgi noskatīties jaukajā vasaras svētdienā šos svētkus gan Mežaparka estrādē, gan pie televizoriem un gavilēt kopā līdz ar visu tautu, kas rāda mūsu tautas kultūras augstākās virsotnes. Šis likumprojekts ir vērsts uz nākotni: kad tieši pēc četriem gadiem būs atkal šie svētki, pēc skaistā koncerta Mežaparka estrādē mēs pirmdien varēsim atpūsties.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Guntai Liepiņai.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima šodien strādāja šādā režīmā: jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk izskatāmo jautājumu. Un patiešām, tas bija arī diezgan lietderīgi šodien, jo šodien visai svarīga izšķiršanās notika Imigrācijas likumā. Tika nolemts nodot komisijai izskatīšanai jautājumu par uzturēšanās atļauju izsniegšanas pārtraukšanu Krievijas pilsoņiem (šīs atļaujas viņiem tika izsniegtas apmaiņā pret nekustamo īpašumu pirkšanu Latvijā). Jāatzīmē, ka tas tomēr pilnībā neapturēs iespēju iekļūt Latvijā cilvēkiem, kuri bēgs no Putina režīma, jo viņiem būs iespēja lūgt arī politisko patvērumu, kurš gan... Izskatīšanas laiks ir garāks, bet tas nozīmē, ka, teiksim, drošības dienesti varēs šos cilvēkus arī pilnībā pārbaudīt. Un tāpēc arī jācer, ka vienlaicīgi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izvērtēs to, kā stingrāk ierobežot arī citu valstu iebraucēju iespējas, jo ir ziņas par to, ka arī no citām bijušajām postpadomju telpas valstīm iebrauc ne tie labākie tautu pārstāvji, kas saistīti ar organizēto noziedzību, un arī pat cilvēki, kuri Ukrainā ir cīnījušies pret revolūciju.

Otra ļoti svarīga lieta – es pat teiktu, diezgan revolucionāra lieta! – ir tā, ka, mainot Latvijas Sodu izpildes kodeksu, ir ieviests likums, ka ieslodzītie, kuri vēlas pirms termiņa atbrīvoties, to var izdarīt, parakstoties un piekrītot nēsāt elektronisko aproci, kas Valsts probācijas dienestam ļaus jebkurā brīdī noteikt, kur ieslodzītais... bijušais ieslodzītais atrodas un vai viņš nepārkāpj šos pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumus. Nu, jāatzīmē arī tomēr, ka cilvēkiem, kas ir notiesāti par ļoti smagiem noziegumiem vai seksuāliem noziegumiem pret nepilngadīgajiem, šāda pirmstermiņa atbrīvošana nepienākas, un uz viņiem šis likums, par laimi, neattiecas.

Nu, vēl varētu pieminēt, ko jau kolēģe teica par Dziesmusvētkiem. Šajā likumprojektā bija arī priekšlikumi par pareizticīgo Ziemassvētkiem, bija par... par Vīriešu dienu Latvijā, bet tie tomēr netika atbalstīti. Un ar lielu nožēlu jāsaka, ka netika atbalstīts arī priekšlikums par Lauku sieviešu dienu, kas bija paredzēta 15.oktobrī. Bet nu nekas! Mēs, ZZS, par šīs dienas ieviešanu tomēr vēl pacīnīsimies.

Un noslēgumā gribu tomēr atgādināt, ka tūlīt, tūlīt ir vēlēšanas, un tomēr gribu aicināt visus doties uz šīm vēlēšanām, kas varbūt ir pat svarīgākās vēlēšanas pēc neatkarības atgūšanas. Lai nebūtu tā, ka 5.oktobrī pamostoties mums nav jāsāk no Rietumiem skatīties uz Austrumiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Seržantam.

Tagad pie mikrofona Reformu partijas frakcijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien tiešām Saeimas sēdē tika izskatīta virkne ļoti nozīmīgu likumprojektu, un es vēlētos jūsu uzmanību vērst uz likumprojektiem, kuri ir svarīgi tieši tiesu reformas tādai efektīvai tālākai virzībai. Proti, mēs šodien ar steidzamību atbalstījām likumprojektus, ka turpmāk vairs nedz Siguldas tiesa, nedz Rīgas Centra rajona tiesa, kas ir līdz šim diemžēl arī publiski saņēmušas negatīvu vērtējumu... un arī mazais tiesnešu skaits nav nodrošinājis to, lai mēs varam vienmēr bez tādas aizdomu ēnas raudzīties uz lietu nejaušu sadali un šo dažu tiesnešu iesaisti konkrētu lietu un strīdu izskatīšanā. Uzskatām, ka šīs divas tiesas, mazās tiesas, būtu pievienojamas lielākajiem tiesu apgabaliem. Proti, Siguldas tiesa tiks pievienota Rīgas rajona tiesai, savukārt Rīgas Centra rajona tiesa tiks pievienota citām Rīgas priekšpilsētas tiesām. Tas ir tikai sākums lielākai tiesu reformai. Mēs uzskatām, ka ir jāvadās pēc principa, ka efektīva, neatkarīga tiesa ir iespējama tad, ja tā ir pietiekami liela, tajā ir tiesneši, kuri ir specializējušies lietu izskatīšanā, lai tad, kad lieta nonāk tiesā un nejauši ir jāiedala kādam no tiesnešiem, nebūtu iepriekš paredzams, pie kura tiesneša šī lieta nonāks. Līdz ar to ir jāvirzās uz lielākiem tiesu apgabaliem, uz specializētiem tiesnešiem, protams, arī neaizmirstot, ka tiesām ir jābūt pieejamām. Un arī šajā gadījumā gan Siguldas iedzīvotāji, gan Siguldai piegulošo teritoriju iedzīvotāji varēs arī turpmāk doties uz Siguldas tiesas namu. Kā ēka un kā vieta, kur tiek spriesta tiesa, protams, tas paliks, taču tiesa nodrošinās to, ka uz atsevišķu lietu izskatīšanu atbrauks tiesneši no Rīgas, un nodrošinās, ka tie tiesneši, kuri ir specializējušies konkrēto lietu izskatīšanā, šīs lietas izspriež.

Tāpat ļoti svarīgs jautājums šajos likumprojektos ir specializēta tiesa lietās par bērnu prettiesisku nolaupīšanu. Tā ir ļoti liela problēma šobrīd, kad ir lielāka cilvēku mobilitāte, cilvēki izvēlas veidot ģimenes ārpus Latvijas un kad, ģimenēm izirstot, rodas strīds par bērnu – gan par saskarsmes tiesībām, gan par to, pie kura no vecākiem bērns paliek. Tā ir tiešām ļoti, ļoti liela problēma Latvijai kā iesaistītajai valstij. Šādas tiesvedības ir gan ar vairākām citām Eiropas Savienības valstu jurisdikcijām. Šobrīd to izskata visās Latvijas tiesās, taču ne visi tiesneši ir specializējušies, jo šeit ir jāzina ne tikai Latvijas likumi, bet jāzina arī Eiropas Savienības regulējums attiecībā uz šādu bērna pārvietošanu pāri robežai... tātad starptautiskais regulējums vēl plašākā kontekstā. Un līdz ar to ir izvēlēts tāds risinājums, ka Rīgas Ziemeļu rajona tiesa būs tā tiesa, kur būs specializējušies tiesneši, lai pēc būtības tiešām izlemtu, kur bērniņam palikt, ja viņa vecāki dažādu iemeslu dēļ to nevar atrisināt un ar varu vai ar viltu, vai kā citādi ir bērniņu aizveduši prom no tās vietas, kur viņš iepriekš ir dzīvojis. Un es uzskatu, ka tas ir ne mazāk svarīgs... tas ir liels solis visu mūsu tiesiskajai drošībai, ka šādas lietas turpmāk izskatīs specializējies, zinošs tiesnesis.

Un pārējie jautājumi, kurus mēs šodien izskatījām šajā Saeimas sēdē, kas, kā jau kolēģi minēja, ir pēdējā Saeimas sēde pirms nākamās Saeimas vēlēšanām, tiešām bija virzīti uz to, ka Saeima vēlējās apdarīt savus iesāktos darbus, jo Saeimas kārtības rullis noteic, ka tie likumi, kuri ir sākti izskatīt šajā Saeimā, bet nav pabeigti, uz nākamo Saeimu automātiski nepāriet. Saeima, jaunā Saeima, lemj no jauna, vai tos pārņemt vai nepārņemt. Un, ja viņa tos arī pārņem, tad pārņem tikai pašā pirmajā lasījumā. Līdz ar to ir ļoti būtiski, ka Saeima turpina darbu, pabeidz izskatīt savus iesāktos likumprojektus un gan ar savām zināšanām, gan arī ar iestrādēm padara darbu līdz galam.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei. Atgādināšu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Un tālāk vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija, nu, varētu teikt, vēsturiska Saeimas darba diena, jo tā ir pēdējā Saeimas sēde pirms vēlēšanām, un Saeimas darbs, 11.Saeimas darbs, ieiet noslēguma fāzē, kur, kā jau kolēģi minēja, ir svarīgi sagatavot likumprojektus nodošanai nākamajai Saeimai.

No šodien izskatāmajiem likumiem es gribētu parunāt par vairākiem.

Pirmais tāds noteikti ir Imigrācijas likums. Šobrīd šis likums ir sakārtots pienācīgā juridiskā kvalitātē, lai tas būtu skatāms, un tādēļ arī tika atbalstīts skatīšanai komisijā, bet es joprojām gribu atgādināt, ka šobrīd pēc jaunās ieviestās kārtības Latvijā ir saņemts tikai viens pieteikums par uzturēšanās atļauju, tā ka ir jāraugās uz šā likuma tālāko virzību tiešām kontekstā ar līdz šim jau pieņemtajiem lēmumiem.

Attiecībā uz svētku dienām bija ļoti interesantas debates. Mēs dzirdējām to, ko parasti varbūt neiznāk Saeimā dzirdēt. Ļoti daudzas un dažādas dienas gribēja ieviest Saeimas deputāti, un, protams, es gribu izteikt arī savu prieku par to, ka mums ir jauna brīvdiena – brīvdiena pēc Dziesmusvētkiem. Tas tiešām ir ļoti svarīgi visiem tiem svētku dalībniekiem, kuri tajos piedalās. Taču gribu teikt, ka līdz ar šīs brīvdienas ieviešanu mēs esam nonākuši... nokļuvuši to valstu skaitā, kurām ir visvairāk brīvdienu un, ņemot vērā to, ka viena brīva diena ir 250.daļa no kopprodukta, tad es gribu teikt, ka mums nāksies domāt par to, kā nākotnē šo brīvdienu skaitu sabalansēt ar mūsu ekonomiskās izaugsmes mērķiem.

Es gribu minēt vēl divus likumus, kuri arī ir ļoti svarīgi Latvijas iedzīvotājiem.

Šodien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītā personāla izdienas pensiju likums”. Jāteic, ka ar šo mēs novēršam lielu sociālo netaisnību, jo tieši tie cilvēki, kuri sniedz ātro palīdzību, bieži vien riskē ar savu dzīvību, strādājot visdramatiskākajos apstākļos – velkot ārā cilvēkus no mašīnām, strādājot uz kuģiem vai darot Dievs vien zina vēl ko, kad jāsniedz neatliekamā palīdzība. Viņi tiks nodrošināti ar izdienas pensijām, kas tiešām viņus varbūt vairāk stimulēs iesaistīties šajā darbā un pasargās no izdegšanas sindroma, ko mēs bieži vien varam novērot.

Un vēl pēdējais, ko es gribu teikt. Ir ļoti svarīgi, ka Saeima šodien atbalstīja grozījumus likumā “Par tiesu varu”. Kā jau šeit kolēģi minēja, šie grozījumi iesāk masīvas pārmaiņas tiesu sistēmas reorganizācijā. Un jāteic, ka šobrīd, tiekoties vēlēšanu kampaņas sakarā ar ļoti daudziem investoru pārstāvjiem un tautsaimniecības pārstāvjiem, ir jāatzīst, ka šeit nu tiešām pārmaiņas ir nepieciešamas, jo ārkārtīgi strauji šobrīd Latvijai sāk zust starptautiskā uzticība, sāk zust arī vietējo investoru uzticība tieši viena iemesla dēļ – ka nevar paļauties uz komercstrīdu vai citu strīdu godīgu izskatīšanu tiesā. Tā ka, es ceru, tas aizsāks ļoti būtiskus procesus visā tiesu sistēmas darbā, un tiesu sistēma pati sapratīs, kādā veidā tai ir jāmainās.

Bet es gribu arī teikt, ka deputātu sirdis šobrīd ir ārā pie vēlētājiem, jo šodien ir pēdējā diena, kad vēl var aģitēt, un es domāju, ka deputāti izdarīs visu iespējamo, lai pārliecinātu savus vēlētājus balsot... lai viņi vispār piedalītos vēlēšanās. Un arī es aicinu visus, kam sestdien ir tiešām iespēja, doties pie vēlēšanu urnām, jo šis būs ļoti izšķirīgs balsojums Latvijai.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Arvilam Ašeradenam!

Raidījumu šodien noslēdz Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien “Saskaņas Centra” frakcijas deputāti aicināja izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties pārtraukt bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas “Citadele” akciju pārdošanu”. Mēs uzskatām, ka Ministru kabinetam nekavējoties jāuzdod pārtraukt bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu un jāiesniedz Saeimā izvērsts ziņojums par šādiem jautājumiem: kādi ir reālie bankas akciju pārdošanas nosacījumi? Par kādu summu un kādiem pircējiem iecerēts pārdot valstij piederošās bankas “Citadele” akcijas? Kādos termiņos paredzēts saņemt naudu par bankas akciju iegādi? Kad tiks atgūti nodokļu maksātāju finanšu līdzekļi, kas valsts atbalsta veidā tika ieguldīti bankā?

Runājot par problēmas būtību, vēlos atgādināt, ka valdība ir pieņēmusi lēmumu pārdot valstij piederošo banku “Citadele” par, mūsuprāt, neadekvātu cenu un ar slepeniem nosacījumiem. “Saskaņas Centra” frakcija pieprasa to apturēt. Tomēr ļoti svarīgs ir arī sabiedrības viedoklis, jo tas var iespaidot esošo koalīciju.

Turklāt vēlos informēt arī par to, ka partija “Saskaņa” otrdien iesniedza Saeimā vairāk nekā 10 tūkstošus 300 parakstu, kas savākti portālā ManaBalss.lv, lai pārtrauktu bankas “Citadele” pārdošanu.

Tieši tāpēc “Saskaņas Centra” deputāti šodien vēlreiz piedāvāja Saeimai balsot par lēmuma projektu, kas paredz uzdot valdībai apturēt “Citadeles” pārdošanu. Saeima jau vairākas reizes iepriekš noraidīja šādu “Saskaņas Centra” ierosinājumu.

Vēlos uzsvērt, ka šī iniciatīva ir izteikts sabiedrības spiediens šajā jautājumā, jo pārdošanas procesa slepenība, formāts un arī pārāk zemā cena nav pieņemama. Un neaizmirsīsim to, ka šajā bankā ieguldīti simtiem tūkstošu eiro nodokļu maksātāju līdzekļu!

Diemžēl Saeimas vairākums neieklausījās sabiedrības viedoklī un noraidīja “Saskaņas” priekšlikumu, tomēr, neskatoties uz to, mēs domājam labas domas un darām labus darbus.

Paldies par uzmanību un paldies par uzticību!

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Ceturdien, 23.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēdes turpinājums
12:30  Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
 Saeimas kārtējā sēde