Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas otrā sēde
2014.gada 11.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 9.00. Sākam Saeimas 11.septembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti deviņi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 11.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: "Nav!") Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 11.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Ligitas Sprigules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 11.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Ingas Lipskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un desmit deputāti - Dana Reizniece-Ozola, Augusts Brigmanis, Aija Barča, Kārlis Seržants, Rihards Eigims, Andris Bērziņš un citi - lūdz izdarīt izmaiņas 11.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā divus likumprojektus: tātad Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" izskatīšanai pirmajā lasījumā un paketē komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojektu pakete darba kārtībā iekļauta.

Pieci deputāti - Reirs, Latkovskis, Zaķis, Ašeradens un Čigāne - lūdz izdarīt izmaiņas 11.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektus "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" un "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" darba kārtības sadaļā par likumprojektu nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt pieci deputāti - Smiltēns, Zaķis, Eņģelis, Reirs un Ābiķis - lūdz izdarīt izmaiņas 11.septembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut 11.septembra sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par valsts atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Acīmredzot kopā ar likumprojektiem par Elektroenerģijas tirgus likumu - tātad kaut kur blakus... kā blakus skatāmu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - "Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Bērziņa, Dzintara, Latkovska, Cilinska, Rusiņa un Liepiņas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Valsts drošības apdraudējuma novēršanas nolūkā Nacionālā apvienība aicina šo likumprojektu nodot komisijām, kā arī vienlaikus Nacionālā apvienība aicina šo likumprojektu nodot augstākajai Latvijas valsts drošības institūcijai - Nacionālajai drošības padomei un iespējami ātri panākt šā likuma spēkā stāšanos.

Agresorvalsts Krievija starptautiski tiek ierobežota ar dažādiem līdzekļiem. Eiropas Savienība ir pilnībā apturējusi sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju jebkad tālākā nākotnē. Ziemeļatlantijas alianse ir pārtraukusi jebkādu partnerattiecību sadarbību ar šo agresorvalsti Krieviju. Tiek veikta vesela virkne citu pasākumu, lai ierobežotu agresora darbību Ukrainā. Mēs ierosinām izdarīt Imigrācijas likumā tādus grozījumus, ar kuriem tiktu iesaldēta termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri vēlas šeit iegādāties nekustamos īpašumus, kuri vēlas šeit ieguldīt komercbankās finanšu līdzekļus un kuri vēlas šeit attīstīt komercdarbību. Mēs tos ierosinām valsts drošības apdraudējuma novēršanas nolūkā.

Vienlaikus informējam, ka šie ierobežojumi jeb šī iesaldēšana neattiecas uz zinātni, neattiecas uz izglītību, neattiecas uz sportu un neattiecas uz kultūru, kā arī neattiecas uz tūrismu un neattiecas uz vīzu režīmu. Mēs ierosinām iesaldēt šeit agresorvalsts pilsoņu pieaugumu.

Paldies par uzmanību! Un noslēgumā vēlos atgādināt vienu visai populāru citātu sociālajos tīklos: "Krievija vissāpīgāk sper tiem, kuri tai viszemāk klanās."

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Rasnača kungs, bet es vēlos visus informēt, ka pēc Nacionālās apvienības lūguma jautājums par Imigrācijas likuma grozījumiem, konkrētajiem iesniegtajiem, vakardien tika skatīts Nacionālās drošības padomē. Tā ka tas jau ir izdarīts.

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Nacionālā apvienība mums visiem piedāvā piedalīties tās priekšvēlēšanu kampaņā, kas ir populistiska savā ziņā. Šis likumprojekts, manuprāt, ir murgaina un pat bīstama ideja.

Statistika rāda, ka ārvalstu rezidentu investīciju apjoms apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām jau sasniedzis 600 miljonus eiro. Katrs jauns iedzīvotājs programmas darbības laikā katru mēnesi ir sniedzis Latvijas ekonomikai 2400 eiro. Šajos aprēķinos ir tikai nauda, kura tika ieguldīta ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju. Tiem nav pieskaitīti nodokļi, kurus maksā investori, izdevumi pārtikai, sadzīviskie tēriņi un tā tālāk. Un tie ir spīdoši rādītāji, salīdzinot ar vietējo iedzīvotāju vidējiem ienākumiem un viņu ieguldījumu ekonomikā.

Taču kvotas jau ir ieviestas. Un - pēc nesen veiktajiem grozījumiem - apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk kā 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi, un to skaits 2015. un 2016.gadā samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350. Laikā, kad panākta pamiera vienošanās un Ukrainā īstenojas miera plāns, kad Eiropas papildsankciju ieviešana ir apstādināta, Nacionālā apvienība - pretēji likumprojektā norādītajam - faktiski vēlas pakļaut Latviju papildu apdraudējumam. Visi likumprojekta pamatojumi ir ar pretēju nozīmi, jo tieši ar šo likumprojektu tiks apdraudēta Latvijas nacionālā drošība, tiks panākta negatīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Tas, protams, neveicinās valsts budžeta ienākumus.

Autori norāda arī uz to, ka Krievijas pilsoņi, iegūstot ekonomisku ietekmi, var ietekmēt politiskos un sociālos procesus un publiskās informācijas procesus.

Nu, vai jūs tiešām uzskatāt, ka, apturot uzturēšanās atļauju piešķiršanu, 21.gadsimtā ir iespējams ierobežot informācijas procesus? Ministru prezidente Laimdota Straujuma pēc embargo ieviešanas pret Latviju jau ir apstiprinājusi, ka sankcijas nozīmēs simtiem miljonu eiro zaudējumus. Vai likumprojekta ierosinātāji apzinās, ka Krievija var papildināt savas pretsankcijas? Kurš par to maksās? Un ko Latvija iegūs no šī sankciju kara? Eiropa mums zaudējumus neatlīdzinās.

Sena ķīniešu gudrība vēsta: "Pirms raustāt kādu aiz astes, paskatieties, kas atrodas otrā galā!" Tā vietā, lai uzklausītu senu gudrību, jūs mērķtiecīgi kaitināt, esot nesaprotamā pārliecībā, ka Latvija... es atvainojos!... ka Krievija ir kāds plīša lācītis.

Es aicinu neeskalēt konfliktu un balsot "pret". Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis "par", viens - "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" nodotu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 34, atturas - 25. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Zemesgrāmatu likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Tiesu izpildītāju likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Patentu likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Notariāta likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Dizainparaugu likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto un iesniegto likumprojektu "Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ojāra Ērika Kalniņa, Alekseja Loskutova, Līvijas Plavinskas, Ata Lejiņa un Dzintara Ābiķa iesniegumu ar lūgumu izsludināt Saeimas 11.septembra sēdē pārtraukumu uz 50 minūtēm pēc sadaļas "Par iesniegtajiem likumprojektiem" izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad - lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, tradicionāli mums ir jāsveic jubilārs. Apaļa jubileja 5.septembrī bija mūsu kolēģei Initai Bišofai. Sirsnīgi sveicam! (Zālē aplausi.)

Ziedi lēnām tuvojas...

Tālāk vārds paziņojumam deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Jā, tagad es aicinu visus Ārlietu komisijas locekļus uz ārkārtas sēdi Ārlietu komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pulksten 9.20 pulcējas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Jānis Dombrava... ir, Raivis Dzintars... ir, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Nikolajs Kabanovs... ir, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Vitālijs Orlovs... nav, Elīna Siliņa... nav, Ilze Viņķele... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 10.05.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Tā, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 10.05, tātad turpinām Saeimas 11.septembra sēdi.

Ir saņemti trīs priekšlikumi par iespējamām izmaiņām... man datorā uzrādās četri... Labi, tātad...

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 11.septembra sēdē un izskatīt bez atkārtotas izskatīšanas komisijā komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā" pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 11.septembra sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 11.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ārlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 11.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un pieci deputāti - Ābiķis, Kalniņš, Ašeradens, Smiltēns un Vergina - lūdz izdarīt izmaiņas 11.septembra sēdes darba kārtībā un kā 16. un 17.jautājumu sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" skatīt likumprojektu "Psihologu likums" un likumprojektu "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"". Tātad lūdz skatīt tieši šādā secībā, jo pirmais ir likumprojekts "Psihologu likums" un pavadošais ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Saeimas Prezidijs bija saņēmis deputātes Ineses Lībiņas-Egneres iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 8.septembrī. Atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Inetas Ziemeles apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 21.augusta sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Inetas Ziemeles apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Inetu Ziemeli par Satversmes tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Ziemeles kundzes profesionalitāte nav apšaubāma, taču, vērtējot viņas atbilstību Satversmes tiesas tiesneša amatam, kurā skata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, manuprāt, ir jānodrošina Satversmes virsvaldība, un tieši tāpēc es nevaru atbalstīt Ziemeles kundzes kandidatūru sekojošu apsvērumu dēļ.

2009.gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa skatīja lietu "Andrejeva pret Latviju". Lietas būtība bija sekojoša: Ņina Andrejeva - Latvijas Republikas nepilsone no 1973. līdz 1990.gadam - strādāja Olaines uzņēmumā, kurš bija Maskavas un Kijevas iestāžu pakļautībā. Aizejot pensijā, šie nostrādātie 17 gadi netika ieskaitīti viņas apdrošināšanas stāžā. Latvijas tiesas nosprieda, ka tas ir pareizi, taču Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums ar 16 balsīm "pret" un 1 - Latvijas pārstāves Inetas Ziemeles - balsi "par" secināja, ka ticis pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14.pants (pie tam tas paredz diskriminācijas aizliegumu) un arī pārkāptas Andrejevas tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ir nostiprinātas šīs konvencijas 6.pantā.

Ziemeles kundze uzskatīja šo lietu kā problēmu attiecībā uz atbildību par PSRS laikā iegūtajām pensijām pēc tās sabrukuma, un viņai bija atšķirīgs, nepiekrītošs viedoklis, kurš, manuprāt, pēc būtības ir politizēts manifests, kas pārpildīts ar sāpēm par padomju okupācijas laiku, ar nedivdomīgiem mājieniem uz to, ka Andrejeva ir pārcēlusies uz Latviju kā (citēju): "padomju ēras ceļotājs, īstenojot daļu no padomju Komunistiskās partijas sovjetizācijas un rusifikācijas politikas". Citāta beigas. (Dep. J.Reira starpsauciens no zāles: "Pareizi!") Tātad, pēc Ziemeles kundzes loģikas, Andrejevai bija jāatbild par visu padomju varu, Komunistisko partiju un pat par Molotova-Ribentropa paktu.

Ziemeles kundze tolaik norādīja arī uz to, ka Latvija ir sastapusies ar prettiesiskas aneksijas sekām, kad daļa no iedzīvotājiem pēc okupācijas izbeigšanās nonāca neskaidrā situācijā. Es atvainojos, bet kurš tad nostāda šos Latvijas iedzīvotājus šajā neskaidrajā situācijā? Kurš izveidoja nepilsoņu institūtu? (No zāles frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni.) Latvijas Temīda faktiski atriebjas Andrejevas kundzei par visu padomju varu un tās noziedzīgo vienošanos dokumentiem. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu viņai tika izmaksāta kompensācija 6500 eiro apmērā, bet pensijas stāžs nebija pārrēķināts. 2009.gadā viņa griezās administratīvajā tiesā, taču ilgstošu moku rezultātā viņa pēkšņi nomira, nesagaidot taisnīguma uzvaru.

Satversmes tiesas bijušais priekšsēdētājs Gunārs Kūtris 2013.gada 20.septembra Venēcijas komisijas starptautiskajā konferencē jautājumā par to, kā konstitucionālās jurisdikcijas iestādes aizsargā cilvēka un pilsoņa tiesības mūsdienu apstākļos, savā uzrunā norādījis: lai gan nedz Satversmes, nedz arī Satversmes tiesas likuma regulējumā expresis verbis nav paredzēts pienākums nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību, tā kā Satversmes 85.pants nostiprina Satversmes tiesu kā daļu no Latvijas konstitucionālās iekārtas, tad tieši Satversmes tiesa ir cilvēka kā svarīgākā konstitucionālisma... es atvainojos, konstitucionālo tiesību subjekta pamattiesību garants, kas novērš cilvēka pamattiesību pārkāpumus. Visādā ziņā Satversmes tiesai ir unikāla loma ne tikai Satversmes vērtību nodrošināšanā un tiesiskuma sargāšanā, bet arī ikviena cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzībā, kas ietekmē ne tikai valsts prestižu un tēlu, bet arī sabiedrības demokrātiskās kultūras attīstību. Satversmes tiesai un tās tiesnešiem jābūt atbildīgiem par tiesiskuma nostiprināšanu bez politiskas ietekmēšanas un nepakļaujoties konjunktūrai. Un, tā kā Ziemeles kundze ir izmantojusi savas tiesības un vienīgā nav atzinusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. un 14.panta pārkāpumus un nobalsojusi "pret" Andrejevas lietā, tad arī es izmantošu savas tiesības un balsošu "pret" Ziemeles kundzes apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneses amatā.

Paldies. (No zāles: "Ooo!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es pilnīgi pretēji tikko iepriekšējās runātājas Cvetkovas kundzes teiktajam aicināšu atbalstīt šo kandidatūru. Un kādu iemeslu dēļ? Es domāju, ka Latvijā, ievērojot Ziemeles kundzes kvalifikāciju un dzīves gājumu, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi juristi, kuri ir apveltīti ar šādu kvalifikāciju.

Es domāju, ka jūs esat iepazinušies ar... ka lielākā daļa no jums ir iepazinusies ar viņas dzīves gājumu, bet tomēr es nedaudz gribētu pie tā pakavēties.

Proti, Ziemeles kundze 1999.gadā Kembridžas universitātē aizstāvēja disertāciju jeb, kā mēs šodien sakām, promocijas darbu par tēmu "Valstu turpināšanās un pilsonība Baltijas valstīs: starptautisko un konstitucionālo tiesību jautājumi". Tie bija ārkārtīgi aktuāli jautājumi vēl arī vairākus gadus, protams, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, runājot par valsts nepārtrauktību un pārējiem Latvijas valsts suverenitātei svarīgiem jautājumiem.

Bez tam kopš 2012.gada Ziemeles kundze ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas palātas prezidente, Eiropas Cilvēktiesību tiesas Tiesnešu statusa komisijas vadītāja. Runājot par viņas profesionālo darbību, vēl jāpiemin, ka kopš 2012.gada Ziemeles kundze ir Eiropas Universitātes institūta (Florence, Itālija) Zinātnes padomes locekle.

Es šeit saskaitīju šīs publikācijas, monogrāfijas, grāmatas un citus rakstus, un man iznāca, ka to ir vairāk par 50. Turklāt lielākā daļa no tiem ir angļu valodā. Tas tiešām ir ārkārtīgi liels pienesums, runājot arī par Latvijas popularizēšanu.

Runājot par konkrēto... Es nerunāšu par konkrēto Andrejevas lietu.

Tiesneši ir neatkarīgi, tāpat arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneši ir neatkarīgi un tāpat kā pie mums ir pakļauti tikai likumam. Un politiķi nav tiesīgi iejaukties konkrētas lietas risināšanā.

Es - pilnīgi pretēji Cvetkovas kundzei! - gribētu teikt, ka Ziemeles kundze ir ļoti liela Latvijas patriote. Latvijā ir ļoti maz tādu gadījumu... Ar tādu dzīves gājumu un ar tādu kvalifikāciju viņa varētu iegūt jebkuru prestižu un ļoti labi apmaksātu amatu arī Eiropas Savienības līmenī.

Turklāt pievērsiet uzmanību tam, ka viņa ārkārtīgi labi pazīst Latvijas apstākļus, jo jau no 1990.gada viņa ir sākusi savu karjeru kā viena deputāta palīdze, pēc tam, no 1992.gada, viņa ir bijusi Saeimas Ārlietu komisijas konsultante, un tālāk viņa ir sākusi savu karjeru arī akadēmiskajā vidē. Viņa nekad nav atteikusies dalīties savā pieredzē, kad Latvijas juristi organizē dažādas konferences.

Es aicinu atbalstīt viņas kandidatūru, un domāju, ka Satversmes tiesai tas būs ārkārtīgi liels ieguvums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Es gribētu norādīt Cvetkovas kundzei: ir neētiski izvērtēt kādas lietas spriedumu, konkrēta tiesneša atšķirīgās domas kontekstā ar jūsu politisko pārliecību. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Manuprāt, Ziemeles kundzes apstiprināšana Satversmes tiesas tiesneša amatā būs ieguvums visai Latvijas sabiedrībai kopumā.

Es šeit neuzskaitīšu viņas ieguldījumu arī zinātnē, viņas publikāciju apjomu, viņas dalību dažādās starptautiskās konferencēs. Šī informācija visiem ir pieejama šobrīd.

Es augstu vērtēju Ziemeles kundzes kvalifikāciju un vēlmi atgriezties un strādāt Latvijā, kā arī augstu vērtēju Ziemeles kundzes sadarbību ar Tieslietu ministriju, kas līdz šim ir bijusi tiešām ļoti pozitīva, un es domāju, ka tieši viņas zināšanas ir tās, ar ko... mēs spēsim droši vien sadarboties arī nākotnē.

Tā ka aicinu atbalstīt. (No zāles: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Inetas Ziemeles apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicam Inetu Ziemeli ar ievēlēšanu par Satversmes tiesas tiesnesi! (Zālē aplausi.)

Paldies. Turpinām Saeimas 11.septembra sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Ligitas Sprigules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 9.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Ligitas Sprigules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Ligitu Spriguli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ligitas Sprigules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Ingas Lipskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 9.septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Ingas Lipskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Ingu Lipsku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ingas Lipskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Likumprojektu izskatīšana".

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Šķīrējtiesu likums", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Šķīrējtiesu likums".

Juridiskās komisijas vārdā vēlos informēt par likumprojekta būtību. Sākotnēji ir jānorāda, ka sadarbībā ar nozares ekspertiem, tiesu varas pārstāvjiem un augstskolu akadēmiskajiem mācībspēkiem likumprojekta redakcija diezgan būtiski tika pilnveidota no lasījuma uz lasījumu, par ko, protams, visiem paldies.

Jāatzīst, ka sākotnējais regulējums izpelnījās arī plašu kritiku gan no deputātu puses, gan no nozares profesionāļu puses. Norādāms, ka likumprojektā sākotnēji paredzētie kvantitatīvie kritēriji pamatā kalpoja kā juridiska barjera, kas jāpārvar pirms šķīrējtiesas dibināšanas, un tie pamatā bija vērsti uz pastāvīgo šķīrējtiesu skaita samazināšanu. Tajā pašā laikā tie neliedza veidot ad hoc šķīrējtiesas, uz kurām likumā noteiktie dibināšanas kritēriji netika attiecināti.

Tāpat būtu uzsverams, ka kvantitatīvo kritēriju noteikšanai nav tiešas cēloņsakarības ar šķīrējtiesas procesu kvalitātes celšanu. Ne no šķīrējtiesas dibinātājbiedrības biedru skaita, ne no tās kopējā apgrozījuma naudas izteiksmē nav atkarīga attiecīgās šķīrējtiesas procesu un spriedumu kvalitāte. Par to, manuprāt, šaubu nav. Dibinātāju pamatuzdevums ir nodrošināt šķīrējtiesas darbībai piemērotus apstākļus un sagatavot šķīrējtiesu reģistrēšanai, tajā skaitā arī iesniegt šķīrējtiesu sarakstu... šķīrējtiesnešu sarakstu. Un to var izdarīt arī biedrība ar mazāku biedru skaitu un mazāku apgrozījumu.

Procesu kvalitāte ir atkarīga pirmām kārtām no šķīrējtiesnešu kvalifikācijas un procesa tiesiskā regulējuma, turklāt nevar noliegt, ka šādu kvantitatīvo kritēriju izvērtēšana diskusiju gaitā radīja arī aizdomas par noteiktu šķīrējtiesu lobēšanu. Izvērtējot minēto, gan eksperti, gan deputāti atzina, ka primāri ir veikt pasākumus, lai celtu un nodrošinātu šķīrējtiesas procesu kvalitāti un atjaunotu sabiedrības uzticēšanos šķīrējtiesas institūtam.

Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, tagad par būtiskākajām lietām, kuras ir iekļautas šībrīža likumprojektā, ko mēs skatām trešajā lasījumā.

Tātad tiek noteiktas stingrākas prasības pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājiem, paredzot, ka pastāvīgo šķīrējtiesu var dibināt biedrība, kuras statūtos ir minēts mērķis - šķīrējtiesas darbība, tādējādi izvairoties no situācijām, ka šķīrējtiesa tiek dibināta peļņas gūšanas nolūkos. Pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam jānodrošina likumprojektā noteiktie minimālie apstākļi šķīrējtiesas darbībai - telpas, personāls, mājaslapa -, un tas faktiski izslēgs iespēju dibināt tā sauktās vienas lietas šķīrējtiesas.

Lai celtu šķīrējtiesas procesa un šķīrējtiesas nolēmumu kvalitāti, ir izvirzītas stingrākas prasības personām, kuras vēlas kļūt par šķīrējtiesnešiem, to skaitā arī prasība, ka jābūt jurista kvalifikācijai. Šeit jānorāda arī tas, ka Saeima jau pieņemtajos Civilprocesa likuma grozījumos paredzēja noteikt šos kvalifikācijas kritērijus, kā arī noteikt pārreģistrāciju Uzņēmumu reģistrā. Šis pārreģistrācijas process virzās uz noslēgumu, un šobrīd izskatās, ka no vairāk nekā 200 šķīrējtiesu saraksta varētu tikt izslēgtas, iespējams, apmēram 80 šķīrējtiesas.

Lai nodrošinātu šķīrējtiesas darba atklātumu, tiek paredzēts pienākums mājaslapā internetā ievietot pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstu ar ne mazāk kā 10 šķīrējtiesnešiem tajā. Un šeit jānorāda, ka viena persona var tikt iekļauta ne vairāk kā trijos pastāvīgo šķīrējtiesu tiesnešu sarakstos. Tāpat, lai novērstu interešu konflikta rašanos, nodrošinātu lietas neatkarīgu un objektīvu izskatīšanu tiesā (ņemot vērā apstākli, ka par šķīrējtiesnešiem bieži vien darbojas zvērināti advokāti vai citi juristi, pastāv liela iespējamība, ka minētās personas varētu pārstāvēt lietas dalībnieku attiecīgajā šķīrējtiesā), tiek noteikts ierobežojums, ka par pilnvaroto pārstāvi šķīrējtiesas procesā nevar būt persona, kas ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi attiecīgās pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā.

Tāpat ir paredzēts šķīrējtiesas dibinātāja pienākums regulāri - reizi gadā - sniegt apliecinājumus par šķīrējtiesas darbības atbilstību likumā noteiktajām prasībām. Un arī Uzņēmumu reģistram ir pienākums nodrošināt pastāvīgo šķīrējtiesu reglamenta pieejamību mājaslapā internetā.

Šie ir būtiskākie jauninājumi, kas ir ietverti likumprojektā.

Par likumprojektu ir iesniegti 14.priekšlikumi.

1. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas paredz pastāvīgās šķīrējtiesas mājaslapā ievietojamās informācijas papildināšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. arī ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 3. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas nosaka, ka Uzņēmumu reģistrs nodrošina, ka tā mājaslapā internetā bez maksas ir pieejami pastāvīgo šķīrējtiesu reglamenti. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. ir tehniska rakstura priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. ir redakcionāla rakstura - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 8. ir Juridiskā biroja iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Gluži tāpat arī 9. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Tieši tāpat arī 10. ir Juridiskā biroja iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 11. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 12. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 13. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Savukārt 14. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas papildina pārejas noteikumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Šķīrējtiesu likums" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Šķīrējtiesu likums" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Jā, mums ir mainīta darba kārtība, Bērziņa kungs, un tur ir Psihologu likums starp šiem likumiem. Saskaņā ar darba kārtību mums ir jāizsludina pārtraukums, bet mēs esams strādājuši tikai 25 minūtes. Vai jūs piekrītat, ka pārtraukumu mēs izsludināsim pēc tam, kad būsim strādājuši pusotru stundu? (Starpsaucieni: "Jā!") Labi, tad turpinām skatīt darba kārtību!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Psihologu likums", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Jautājumam par psihologu darbību reglamentējošo likumu izstrādi ir gana gara priekšvēsture. Pirmo likumprojektu, kas regulētu psihologu darbu Latvijā, 2009.gadā mēģināja izstrādāt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija tās vadītājas Lailas Riekstiņas kundzes vadībā. Toreiz inspekcija kā pamatojumu šāda likumprojekta nepieciešamībai minēja fundamentālas problēmas saistībā ar psihologu atzinumu kvalitāti, kas bieži vien bija izšķirīga bērnu tiesību aizsardzības iestāžu lēmumos par bērna tālāko nākotni.

10.Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2010.gadā kopā ar psihologu asociācijām panāca vienošanos par jauna likumprojekta izstrādāšanu. Likumprojekta sagatavošanā iesaistījās Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, kā arī Latvijas Psihologu apvienība un Latvijas Profesionālo psihologu asociācija. Likumprojektu 10.Saeima paguva izskatīt pirmajā lasījumā.

11.Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma darbu pie likumprojekta "Psihologu profesionālās darbības likums" turpināt. Neatrisinātie jautājumi psihologu izglītības jomā, neskaidri definētie nozares standarti un psihologu profesionālo organizāciju fundamentāla sašķeltība noveda pie tā, ka Saeima nolēma pārtraukt darbu pie likumprojekta virzības un uzdot Ministru kabinetam sagatavot jaunu, kvalitatīvu likumprojektu.

Uz šodienu Ministru kabinets ar laipnu Pārresoru koordinācijas centra atbalstu, iesniedzot jaunu, kvalitatīvu likumprojektu "Psihologu likums", savu uzdevumu ir izpildījis. Valdības iesniegtais likumprojekts strukturēts sešās nodaļās, kurās noteikti likuma mērķi, likumā lietotie termini, psihologiem izvirzītās izglītības un darba pieredzes prasības, kā arī definētas piecas psihologu darbības jomas, kurās tiek organizēta praktizējošo psihologu zināšanu, prasmju un kompetenču pārbaude, kā rezultātā tiek izsniegts attiecīgs sertifikāts.

Likumprojektā precīzi definēta psihologu profesionālā darbība un noteikts, ka to var veikt tikai sertificēts psihologs. Īpaši nosacījumi tiek attiecināti uz atzinumiem pēc publiskas personas pieprasījuma saistībā ar bērna tiesību aizsardzības jautājumiem. Psihologiem, kuri sniedz atzinumu bāriņtiesai, policijai vai prokuratūrai lietās, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, likumprojekts paredz noteikt augstākās izglītības un profesionālās darbības pieredzes prasības. Papildus tiks izvirzīta prasība par vismaz piecu gadu pieredzi bērna un ģimenes izpētē.

Tāpat likumprojektā paredzēts izglītības ministra pārraudzībā izveidot Psihologu sertifikācijas padomi, kura apstiprinās Psihologu sertifikācijas komisiju, komisijas sastāvu un pārraudzīs to darbību, izsniegs, apturēs vai anulēs psihologa sertifikātu.

Tāpat likumprojektā tiek noteikti psihologa pienākumi, tiesības un atbildība par informācijas neizpaušanu un konfidencialitātes prasību ievērošanu, klienta un pasūtītāja tiesības un pienākumi, klienta iespējas aizstāvēt savas intereses, ja psihologa pakalpojums nav kvalitatīvs vai ir aizskartas klienta būtiskās intereses, sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtība, kā arī tas, ka psihologs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par savu profesionālo darbību ir civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgs.

Minētajā likumprojektā noteikti arī uzdevumi un darbības, kas paredz psihologa pakalpojuma pieejamības nodrošināšanu noteiktām sabiedrības grupām, tai skaitā bērniem ar uzvedības vai attīstības problēmām, ģimenēm vardarbības vai krīzes gadījumos un tamlīdzīgi.

Likumprojekta pārejas noteikumi nosaka ierobežotu laika periodu, kura ietvaros personas bez psihologa sertifikāta var turpināt veikt psihologa profesionālo darbību.

Kolēģi, lūdzu izskatāmo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Kā pamatoti un pareizi norādīja Ašeradena kungs, šis likumprojekts šajā Saeimā jau ir skatīts. 2012.gada maijā Saeima nolēma, ka likumprojekts nav pietiekami kvalitatīvi un pietiekami labi izstrādāts, lai to varētu pieņemt un virzīt tālākai izskatīšanai.

Likumprojekts tika nodots pārstrādāšanai. Taču tas, kas ir mainījies šobrīd, galvenokārt ir tikai tā nosaukums. Saturs un tās problēmas, kas iepriekš bija par pamatu likumprojekta noraidīšanai, nav mainījušās un pēc būtības ir palikušas tās pašas.

Ja mēs iedziļināmies likumprojekta būtībā... Protams, svarīgi, lai jebkuras profesijas pārstāvji strādātu kvalitatīvi; svarīgi, lai šo kvalitāti kāds uzraudzītu. Taču - kādas ir likumprojektā paredzētās sertifikācijas prasības? Sertifikācijas prasības ir tādas, ka psihologam, kurš ir ieguvis maģistra grādu, ir jāstrādā vēl vismaz gads supervizora uzraudzībā. Pats par sevi tas, protams, nebūtu nekas slikts, taču supervizori... Tas, kā mēs kādu cilvēku nominēsim par šo supervizoru, kā būs iespējams kļūt par šo supervizoru, likumprojektā nav atrunāts.

Ja cilvēks ir mācījies sešus gadus un vēlas šobrīd, pamatojoties uz likumu, atrast sev supervizoru, viņam tas nav iespējams. Un likumā nav arī noteikta kārtība, kādā tiks izraudzīti pirmie supervizori. Jo likumprojektā ietvertajā definīcijā attiecībā uz supervizoru ir teikts, ka tas ir sertificēts psihologs. Taču, neeksistējot sertificētiem psihologiem, nevar eksistēt arī supervizors. Tā ir ļoti vienkārša pretruna, kas ir likumprojekta tekstā.

Nākamais. Mēs it kā paredzam, ka visi psihologi sertificēsies un visi psihologi ar sertifikātiem kvalitatīvi strādās, taču faktiski mēs radām situāciju, kurā sertificēties tiks spiesti tie psihologi, kuri strādā valsts iestādēs, tie psihologi, kuri sniedz atzinumus tiesām un bāriņtiesām. Savukārt tie, kuri jau šobrīd strādā privāti un kuriem jau šobrīd ir savi privātie klienti, varēs turpināt darbu tāpat kā līdz šim (jā, varbūt nesaucot sevi par psihologu, bet saucot sevi par smilšu terapeitu, spēļu terapeitu, drāmas terapeitu vai kādu citu terapeitu), jo viņiem ir savi klienti, viņiem ir savs apmaksāts darbs, un viņiem faktiski šīs sertifikācijas prasības nebūs saistošas un nebūs arī interesantas. Turklāt valsts tiesa tad, kad tai būs nepieciešams kāds specifisks atzinums no šiem profesionāļiem, nevarēs to saņemt, jo viņiem nebūs sertifikāta.

Nākamais. Likumprojekts nosaka psihologu darbības jomas. Šobrīd psihologs, saņemot diplomu par savu izglītību, nesaņem izglītību kādā konkrētā darbības jomā. Vēl vairāk! Pat meklējot dažnedažādos avotos, to skaitā Starptautiskās psihologu asociācijas avotos, tādas jomas, kādas ir paredzētas likumprojektā, nav atrodamas nekur. Katrā jomā ir paredzēta atsevišķa sertifikācija, un tas nozīmē, ka katrā jomā būs nepieciešams nodrošināt pietiekamu skaitu supervizoru. Piemēram, militārā psiholoģija ir viena no jomām; tajā, pēc Starptautiskās psihologu asociācijas ziņām, šobrīd varētu strādāt (protams, šobrīd tādas jomas nav sadalītas, bet varētu strādāt) seši cilvēki. Ja katras jomas sertifikācijai ir nepieciešami vismaz divi supervizori, tad rodas jautājums: vai tiešām sešu cilvēku dēļ ir jāveido šāda atsevišķa joma?

Nākamais. Tiek veidotas veselas trīs dažādas institūcijas - Psihologu sertifikācijas komisija, Psihologu ētikas komisija, kuras vērtēs un spriedīs, un Psihologu sertifikācijas padome, kura būs tā, kas pieņems lēmumus. Interesanti, ka Psihologu sertifikācijas padomē ir pieci valsts institūciju pārstāvji (turklāt nav zināms, kādas institūcijas šeit būs pārstāvētas) un četri profesionālo asociāciju pārstāvji. Cik man zināms, valsts institūcijās, kas droši vien šajā situācijā būs ministrijas, nestrādā izglītoti psihologi, sertificēti psihologi. Iespējams, kādam ir psihologa izglītība, to es nenoliedzu un neesmu pētījusi, taču šeit nav prasības, ka Psihologu sertifikācijas padomē būtu jāietilpst psihologam. Tas būs valsts institūcijas pārstāvis - ļoti iespējams, no Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas vai varbūt Veselības ministrijas -, taču nav skaidrs, ko viņš varēs vērtēt šī psihologa darba kvalitātē.

Lai psihologs varētu uzturēt savu kvalifikāciju, viņam būs jākārto eksāmens ik pēc septiņiem gadiem. Resertifikācija ir ļoti labs, normāls un diezgan tradicionāls process šāda veida profesijās. Taču konkrētais likumprojekts vienkārši paredz atkārtotu tā paša eksāmena kārtošanu ik pēc septiņiem gadiem. Protams, mēs varam pārbaudīt, vai psihologs nav aizmirsis to, ko viņš zināja pirms septiņiem gadiem, taču tradicionāli tomēr tiek ņemti vērā cilvēka darba rezultāti un tiek ņemts vērā tas, vai un kā viņš ir cēlis savu kvalifikāciju šajā laikā. Konkrētais likumprojekts šo lietu ņemšanu vērā neparedz. Ir zināms, ka psihologus šobrīd pārstāv 11 organizācijas. Likumprojekts sertifikāciju uztic tikai atsevišķām no tām, nepastāvot skaidrībai, kā un kāpēc ir izvēlētas tieši konkrētās organizācijas.

Šajā gadījumā, kolēģi, es tomēr rosinu ņemt vērā visu jomā strādājošo personu intereses. Līdzīgi kā tas ir juridiskajās profesijās, visi psihologi, sanākot kopā, varētu izvēlēt savu sertifikācijas komisiju un savu sertifikācijas padomi, nevis uzticēt to kādai organizācijai, kas pārstāv tikai daļu no strādājošajiem psihologiem.

Likumprojekts regulē psihologu atzinumu. Skaidrs, ka ir svarīgi noteikt psihologu atzinumu kvalitātes prasības. Taču likumprojekts nosaka nevis to, kādam atzinumam ir jābūt pēc satura, bet to, kā šim atzinumam ir jāizskatās pēc formas. Tas nekādā veidā negarantē to, ka atzinums būs kvalitatīvs pēc būtības, un tas nekādā veidā negarantē to, ka psihologs, veicot šo savu izvērtējumu, būs to veicis atbilstoši visām profesijas prasībām un standartiem.

Nākamais. Likumprojekts faktiski nenosaka arī kvalitātes prasības psihologa darbam. Un te es gribu teikt, ka tas ir viens ļoti būtisks jautājums, ka psihologam arī pašam ir jārūpējas par savu garīgo veselību, par savu neizdegšanu. Un... (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Nu skaidrs! Sapratām!") Nu, jā, tās tiek sauktas par supervīzijām arī tajā periodā, kad sertifikāts jau ir iegūts un kad tiek veikts psihologa darbs.

Vēl es gribu teikt, kā es jau pašā sākumā minēju... Šī sertifikācija attieksies galvenokārt uz valsts institūcijās strādājošiem psihologiem. Un te man ir jānorāda, ka skolas psihologa atalgojums, lai gan viņa pārraudzībā ir pat vairāki simti skolēnu, ir minimālā alga no valsts puses. Jā, pašvaldības, kuras to var atļauties, piemaksā šiem psihologiem, bet arī tā nav ļoti liela summa. Taču psihologam no šīs savas minimālās algas būs jāatļaujas apmaksāt supervizoru pakalpojumus, jāatļaujas apmaksāt sertifikācijas procesa pakalpojumus. Un tad ir jautājums: vai viņš to var izdarīt?

Faktiski ar šo likumprojektu mēs psihologa darbību iedzenam pagrīdē, jo mēs pasakām: jūs, lūdzu, strādājiet, tikai zem cita nosaukuma!

Turklāt, ja mēs runājam par nepieciešamību sertificēties un skatāmies uz citu valstu pieredzi, tad redzam, ka lielākoties sertifikāts tiek iegūts, jau pabeidzot izglītības iestādi.

Likumprojekts paredz, ka bakalaura grādu ieguvušais vispār ir bez jebkādām tiesībām. Cilvēks, kurš ir mācījies četrus gadus, atbilstoši šim Psihologu likumam nav ieguvis nekādu izglītību. Par sertificētu psihologu var kļūt tikai psihologs ar maģistra grādu, kurš tātad ir izgājis šo supervīziju un nokārtojis eksāmenu.

Godātie kolēģi, ja ir problēmas ar izglītību... ar psihologu izglītošanu, tad šīs problēmas ir jārisina tur! Ja ir nepieciešama supervīzija, lai psihologs varētu strādāt, tā ir jāiekļauj augstskolas izglītības programmā, nevis cilvēkam, kurš ir pabeidzis augstskolu, ieguvis valsts atzītu diplomu, jāuzliek pienākums vēl turpināt... veikt kaut kādas darbības un maksāt par to naudu.

No juridiskā viedokļa, likumprojekts vispār nerunā par pārsūdzēšanas procedūru. Saskaņā ar šo likumprojektu neviens atteikums izsniegt sertifikātu, neviens atteikums izsniegt atkārtoti sertifikātu nav nekur un nekādā veidā pārsūdzams. Taču, kā jau es norādīju, par komisijas un padomes objektivitāti un spēju izvērtēt varētu pastāvēt zināmas šaubas, turklāt pārsūdzības procedūras esamība ir tomēr viens no tiesiskas valsts elementiem un viena no tiesiskas valsts prasībām.

Godātie kolēģi! Es piekrītu, ka ir svarīgi reglamentēt dažādas jomas, tātad reglamentēt arī psihologu darbību. Taču šis konkrētais likumprojekts, manā ieskatā, ir tik būtiski jāpārstrādā un turklāt ir tik maz mainījies, salīdzinot ar to likumprojektu, ko mēs noraidījām pirms diviem gadiem, ka es tomēr aicinu to šajā brīdī neatbalstīt.

Vēl mani darīja ļoti uzmanīgu tas, ka šī likumprojekta virzītājs Ministru kabinetā ir bijis Pārresoru koordinācijas centrs, ļoti labi apzinoties, ka tā nav Pārresoru koordinācijas centra funkcija un uzdevums - virzīt šāda veida likumprojektus. Protams, Pārresoru koordinācijas centram ir pienākums pildīt tos uzdevumus, ko uzdod Ministru prezidents, taču šeit diemžēl izskatās, ka, nedabūjot cauri likumprojektu vienā veidā, tiek vienkārši mēģināts to dabūt cauri citā veidā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei! Es pievienojos visiem argumentiem, kurus jau izklāstīja kolēģe Inga Bite, bet no savas puses arī vēlos akcentēt vēl vairākas lietas. Un, proti, tādā redakcijā... Jā, nedaudz ieskicējumam: kamēr es biju Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre, mums kopā ar Ašeradena kungu bija, kā lai saka, jātiek galā ar to likumprojektu, kas bija toreiz darba kārtībā, un jācenšas psihologu organizācijas apsēdināt pie viena galda un tad nolemt, vai ir tas likumprojekts vajadzīgs vai ne un vai ir iespējams izveidot vienu nacionāla līmeņa organizāciju, psihologu organizāciju, vai ne. Bet, kā izskatās, ne viens, ne otrs darbs lāgā pa diviem gadiem nav atrisinājies.

Un šeit, jā, es atceros, arī 2012.gada maijā Bērziņa kungs kāpa tribīnē un teica: "Jau desmit gadus mēs nevaram atrisināt šo jautājumu!" Un teica, ka tur ir jāpārcērt tas mezgls un ka tam likumprojektam ir beidzot jābūt... Un te nu es gribu teikt, ka divi gadi ir pagājuši un likumprojektu mēs esam saņēmuši, bet... Protams, jāsaka, ka tas ir saturiski jāvērtē kā kvalitatīvāks nekā tas iepriekšējais, kas bija mūsu rīcībā. Bet, redziet, divu gadu laikā tāpat... Likumprojektā ir tik daudz problēmjautājumu, par ko jau Inga Bite runāja un par ko mēs droši vien te arī šodien vēl debatēsim. Bet tajā pašā laikā par zaļā iepirkuma likumprojektu... tur, es domāju, dažas dienas pagāja, un viss tika atrisināts - un pozitīvi.

Bet, iedziļinoties saturā, es redzu šeit divas problēmas, ka mēs varam iztikt bez šī likumprojekta... Te ir ļoti lielas problēmas... Es uzskatu, ka šeit ir jārisina problēma saknē - tas ir, augstākās izglītības iestāžu līmenī -, jo ir sešas augstākās izglītības iestādes, kas īsteno studiju programmas - gan bakalaura līmeņa, gan maģistra līmeņa programmas... Es jau arī iepriekš akcentēju to: sakārtosim vispirms šo līmeni, lai pēc tam nebūtu tā, ka mums jāklausās dažādu psihologu organizāciju viedoklis, ka tur sagatavots nekvalitatīvs speciālists un ka viena augstskola gatavo labākus un otra - daudz sliktākus, un tā tālāk, un tā joprojām!

Tāpēc šeit es gribētu vērst uzmanību uz to, ka augstākās izglītības iestādēs tad, kad ir šīs valsts eksaminācijas komisijas, kad tiek aizstāvēti bakalauru un maģistru darbi komisijās... Profesionālās izglītības programmās komisijas vada profesionāļi, darba devēju pārstāvji, un arī komisijā vairākumā ir jābūt šiem profesionāļiem. Tad man ir jautājums: kur skatās viņi tad, kad lemj, vai dot to bakalaura vai maģistra grādu tam topošajam speciālistam vai nedot? Tad tas siets ir jātaisa smalkāks, un tad ir jāpasaka: "Paldies, ka jūs studējāt, bet mēs jums nevaram to diplomu iedot!" Bet nē! Mēs laižam... Nu, joprojām jāsecina, pēc psihologu organizāciju viedokļa, ka diplomus mēs tomēr izsniedzam arī ne tik labi sagatavotiem speciālistiem.

Un šeit es redzu, ka visas šīs sertifikācijas - tā būs kārtējā naudas kāstuve no cilvēkiem. Jo iedomājieties: viņš ir sešus gadus studējis, un ja - traks neesi! - viņš nebija budžeta vietā, bet viņš maksāja par šīm studijām sešus gadus, lai iegūtu maģistra grādu un profesionālo kvalifikāciju, un pēc tam mēs viņam pateiksim: zini, draugs mīļais, nē, tagad tu esi dabūjis diplomu, bet tu vēl tagad maksāsi tam supervizoram, kuru mēs nezinām, kur dabūsim! Pēc pašreizējā likumprojekta tu maksāsi viņam no savas kabatas, lai tu varētu strādāt viņa paspārnē, un tad tu nokārtosi vēl vienu eksāmenu, un tikai tad tu varēsi praktizēt!

Par sertificēšanu es piekrītu, ka psihologs ir jāsertificē, bet te ir priekšlikums - darīt līdzīgi. Es nesaku, ka tieši tāpat, bet līdzīgi kā ārstiem, kā mediķiem. (No zāles dep. I.Viņķele: "Ārsti paši maksā!") Viņi sertifikātu... Ārsti tad, kad iet rezidentūrā, viņi par pirmo sertifikātu nemaksā. Par pirmo sertifikātu ārsts nemaksā, ja viņš ir studējis valsts budžeta programmā... par to, ko viņam izdod kopā ar diplomu. Un pie diploma izsniegšanas kopā sēž akadēmiskais personāls un šie nozaru profesionāļi. Pēc tam, kad resertificējas, jā, viņi maksā šeit, un tas arī būtu loģiski. Bet pirmais sertifikāts viņiem būtu jāsaņem kopā ar augstskolas diplomu, tas būtu loģiski. Nu, iedomājieties! Tagad mēs iedodam diplomu, teiksim, automehāniķim profesionālās izglītības līmenī vai konditoram, vai grāmatvedim, vai juristam, vai skolotājam un pasakām: tagad tu iesi, gadu pastrādāsi kāda cita paspārnē, kuram tu maksāsi par to, ka viņš tevi pie sevis tur, pēc tam lai viņš tev uzraksta atzinumu, cik tu esi labs vai slikts speciālists, un tad komisija vēl noteiks... vēl tevi vērtēs, un tad tu vēl pie viņiem kārtosi eksāmenu, un tikai tad tu sapratīsi, vai tu vari strādāt pats vai nevari. Turpretī šeit, es uzskatu, ir problēma augstākās izglītības studiju programmu kvalitātē un galapārbaudījumos. Atjaunosim tad tur galaeksāmenu, iekļausim tur eksāmenu kā galapārbaudījumu! Daudzi no tā ir atteikušies. Jā, es saprotu arī studentus! Viņiem tas nepatīk. Bet tad, lūdzu, būs vēl viens siets! Ja būs valsts eksāmens, kā, piemēram, juristiem, nu tad arī atsijāsies tie, kuri... Tad varēsim redzēt, kā viņi ir apguvuši mācību vielu savu studiju ietvaros.

Tad es arī gribu teikt, ka viss vēl nav līdz galam tomēr pārdomāts. Pašlaik, bakalaura programmu beidzot, psihologa asistents var iegūt šo kvalifikāciju un strādāt psihologa uzraudzībā, savukārt psihologs var strādāt šī supervizora uzraudzībā. Tad nav šīs sasaistes starp šo trepīti. Tad kur... Tagad mēs pasakām... sanāk tā, ka tas psihologs vai psihologa asistents... ka, nu trīs līmeņi mums psihologiem būs. Bet nav arī skaidrs, kā viņi savā starpā varēs strādāt. Un kolēģi jau arī norādīja, ka likumprojekts neatrunā, kā mēs tad tiksim līdz tam augstākajam līmenim - līdz šiem supervizoriem. Kā un kura tad institūcija tagad noteiks, kurš būs tas galvenākais psihologs no visiem psihologiem, kas tagad varēs koordinēt un kontrolēt psihologu un psihologu asistentu darbu.

Un šeit, arī runājot un paskatoties... jā, arī es iepriekš, kad skatījos tās psihologu darbības jomas... nu šeit tās ir atrunātas likumprojektā. Šeit ir sešas atrunātas. Bet ko tad mēs darīsim, kad parādīsies kognitīvā psiholoģija, sociālā psiholoģija, attīstības psiholoģija, reliģijas psiholoģija? Tādas ir! Bet šeit tās nav atrunātas. Nu tad mēs atkal, kad kāds nāks un klauvēs pie durvīm, grozīsim šo likumu, Psihologu likumu, un papildināsim to ar šīm darbības jomām. Tādēļ es uzskatu, ka arī šis nav līdz galam pārdomāts.

Un arī tad, kad tika iepriekš izskatīts likumprojekts par šo psihologu darbības reglamentēšanu, arī toreiz bija runa par to, kura nu... to mētāja kā karstu kartupeli, kura ministrija tad būs atbildīgā. Un arī komisijā tika runāts, ka Labklājības ministrijai ir jābūt atbildīgajai par šo reģistru, nevis Izglītības un zinātnes ministrijai, kura atbild par reglamentētajām profesijām. Jo toreiz tika ļoti smalki analizēts, kur tad strādās šie psihologi, kādi būs šie pakalpojumi, kur viņu pakalpojumi ir visnepieciešamākie, un toreiz tātad tika nolemts, ka tā būs Labklājības ministrija, un arī tika nolemts, ka Labklājības ministrija būs atbildīga par šā likumprojekta izstrādi. Bet nu pēkšņi mums parādās Izglītības un zinātnes ministrija! Tātad arī te... Protams, ja likumprojekts ies savu gaitu tālāk, visticamāk, uz priekšu, tad priekšlikumu te, es domāju, būs ļoti daudz, un es domāju, ka šis likumprojekts varētu atkal kārtējo reizi iestrēgt atvilktnē, ņemot vērā virkni šo nepilnību, kas šeit ir konstatētas arī pēc divu gadu cītīga darba.

Un es vēl gribēju arī teikt: jā, šī sertifikācija izskatās nu... kā jau es teicu, tāda kā maza shēma, kā mēs iekasēsim naudu: iekasēsim naudu no tiem, kas jau būs ieguvuši izglītību par valsts budžeta līdzekļiem, lai viņi vispār varētu uzsākt savas darba gaitas pēc attiecīgā izglītības dokumenta iegūšanas.

Jāteic, ka es arī neatbalstīšu šo likumprojektu, bet, ja Saeimas vairākums nolems, ka tas ir jāizskata un jāpilnveido, tad, protams, priekšlikumu būs ļoti daudz. Un žēl, ka tiešām netika izveidota šī, ja tā var teikt, jumta organizācija valstiskā līmenī, jo tas daudz ko atrisinātu, un es domāju, ka bez šāda likumprojekta mēs tad varētu iztikt. Ja psihologi būtu izveidojuši šo nacionāla līmeņa nevalstisko organizāciju, tad droši vien mēs šodien nerunātu par šādu likumprojektu.

Un tiešām žēl, ka ar likumprojektu mēs risinām tās problēmas, kas jau ir izglītības procesa ietvaros.

Paldies par uzmanību! Un aicinu šo likumprojektu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Jā, kolēģi! Desmit gadus atpakaļ es teicu - "desmit", tagad es saku - "12"... Priekš manis tie šodien ir svētki, jo es domāju, ka, ziniet, tas ir tā kā, teiksim, vieglatlētikas Eiropas čempionātā: kad kvalifikācija notiek, visu laiku augstumu nevar paņemt, nevar paņemt, nevar paņemt... Beidzot pēc 12 gadiem vismaz ir paņemts... kvalificējušies mēs esam tam, ka mums atļauj piedalīties sacensībās. Jo tāda piemēra, godīgi sakot, mums nav Saeimā, kur 12 gadus ļoti liberāli, ļoti demokrātiski tika atdots organizācijām, kas nodarbojas ar psiholoģiju, sabiedriskām organizācijām... Viņas pašas nevarēja atrast 12 gadu laikā konsensu un kaut kādu risinājumu. Pasakiet, cik ilgi var būt šī liberālā, demokrātiskā pieeja šī jautājuma risināšanā? Nu, vienreiz ir jānonāk pie kaut kāda risinājuma. Mēs šodien esam nonākuši pie pirmā: deva iespēju piedalīties. Ja kāds varētu pateikt: "Ziniet, jūs ir..." Varbūt vienu otru reizi tādu likumu, kuru uzspiež, sakot: "Jums tas ir jādara!"... Ir 12 gadus bijusi iespēja izteikties, ir bijusi 12 gadus iespēja risinājumus rast. Nav 12 gadu laikā rasti šie risinājumi. Es domāju, ka nu cerēsim, ka nākošais sasaukums... Es nezinu, vai tas izies, teiksim, cauri šinī sasaukumā, bet nākošais sasaukums varbūt atkal... Jo ātri jāatrod risinājums, lai šo likumu pieņemtu. Šī ir ļoti svarīga profesija. Ir mums ļoti daudz brīnišķīgu psihologu. Bet, ja divi grupējumi nevar atrast vienu tādu kaut kādu, nu, vienošanos savā starpā, tāpēc jau nav jācieš šai profesijai. Vienlaicīgi, teiksim, mums rodas arī tādi, nu, nelegālie psihologi, kas sevi dēvē par psihologiem, un cilvēki, kas meklē šo pakalpojumu, aiziet pie viņiem un domā, ka viņi ir psihologi, viņi jau neprasa viņiem sertifikātus.

Tā ka es domāju, ka pirmais solis ir izdarīts. Veiksim, teiksim, otro soli! Lūdzu, lai organizācijas piedalās un izsaka savus viedokļus! Bet, man liekas, 12 gadi ir pietiekams laiks, lai demokrātiski, liberāli katrs varētu izteikties, sniegt savus priekšlikumus... Beidzot ir pienācis tas moments, un es ceru, ka šodien mēs pirmajā lasījumā šo likumprojektu tomēr pieņemsim. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: "Pieņemsim!")

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Augsti godātie kolēģi! Man bija ļoti sarežģīti klausīties Bites kundzes uzstāšanos, un tādēļ nolēmu arī teikt dažus vārdus.

Es nekādā gadījumā nevaru pieņemt, ka jūs kritizējat, ka Sociālo un darba lietu komisija nepietiekami kvalitatīvi strādājusi. Es nekādā gadījumā nevaru pieņemt jūsu viedokli, ka Ministru kabinetam, kuram uzdevumu deva mūsu Saeima, atklāti un vienbalsīgi par to balsojot, nebūtu tiesību dot uzdevumu - likumprojektu izstrādāt Pārresoru koordinācijas centram. Es to vienkārši nespēju akceptēt!

Jo, redziet, ne jau Pārresoru koordinācijas centrs virzīja un atsūtīja Saeimai šo likumprojektu, bet Ministru kabinets atbilstoši tai kārtībai, kāda ir noteikta mūsu valstī! Un vēl es nevaru kaut kā "starp puķēm" pieņemt to, ko jūs runājāt, kas pēc taisnības pārstāv tikai vienu no psihologu organizācijām - viņu taisnību un viņu redzējumu. Jo, godātie kolēģi, Arvils Ašeradens ieguldīja ļoti nopietnu darbu, strādājot ar psihologu organizācijām. Sociālo un darba lietu komisijā mums bija diskusijas, darba grupas nepārtraukti, un mums pie galda sēdēja psihologi: viens - vienā pusē, otrs - otrā, un mēs nevarējām saprast, kāda palīdzība beigās pēc pāris stundu garām diskusijām katram no mums būtu nepieciešama. Šis darbs bija ļoti, ļoti nopietns, un ne velti Sociālo un darba lietu komisija stāstīja Saeimā un lūdza Saeimai šo uzdevumu dot Ministru kabinetam.

Tagad, kad ir saņemts likumprojekts pirmajam lasījumam, tagad mēs runājam par kaut kādu traģēdiju, kas tagad te notiks, un vai mēs varēsim to sakārtot. Protams, daudz likumprojektu netiek sakārtoti šeit, Saeimā, strādājot komisijā un deputātiem iesniedzot savus priekšlikumus.

Vienlaikus es nezinu... grūti man prognozēt, kā būs 12.Saeimā, bet šajā un iepriekšējos sasaukumos, kad man ir bijis tas pienākums komisiju vadīt, mēs vienmēr esam uzklausījuši arī sadarbības partnerus. Un šajā gadījumā sadarbības partneri ir daudzās nevalstiskās organizācijās, kuras ir izveidojuši psihologi.

Es nekādā gadījumā nevaru pieņemt Vanagas kundzes aicinājumu šodien likumprojektu neatbalstīt. Es gribu teikt kolēģēm: atbalstīsim šodien likumprojektu pirmajā lasījumā, priekšlikumu iesniegšanas laikā strādāsim čakli, pēc tam diskutēsim! Jo atbilstoši Saeimas kārtības rullim, ja likumprojekts ir izskatīts Saeimas sēdē, par to ir lemts un lēmums ir bijis pozitīvs, tad tas nozīmē, ka nākošajai Saeimai ir tiesības šo likumprojektu pārņemt. Vai tad tiešām, Vanagas kundze, šodien aicinot neatbalstīt šo likumprojektu, mēs to atkal atstāsim uz nez cik gadiem? Jo pēc taisnības jūs savulaik bijāt parlamentārā sekretāre Izglītības un zinātnes ministrijā, jūs skaidri un gaiši zināt un saprotat, ka psihologi ir reglamentēta profesija.

Un tālāk. Ja ir grozījumi likumā par reglamentētajām profesijām, tad beidzot, kolēģi, tas ir jāizdara, jo psihologu atzinumiem tad, kad viņi raksta atzinumus bāriņtiesai, ir jābūt kvalitatīviem, un likums, manuprāt, ir nepieciešams.

Es aicinu, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka nav vienota regulējuma psihologu nozarē; tas ir viens no pamatiem, kāpēc ir nepieciešams šis likums. Bet vai tad katrai profesijai mums ir jāizveido savs regulējums? Varbūt tad pieņemsim juristu likumu, žurnālistu likumu, pat apkopēju vai sētnieku likumu? Viņi arī taču dara atbildīgu darbu un ir atbildīgi par sava darba rezultātiem!

Anotācijā ir norādīts, ka nav pietiekami formulētas prasības psihologu izglītībai, bet tas vienkārši neatbilst patiesībai! Izglītības likums, Augstskolu likums, Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa noteikumi Nr.202 - tajos ir ietvertas izglītības prasības un nepieciešamie kredītpunkti, kas attiecināmi arī uz psiholoģijas nozari. Papildus ir vēl arī Profesiju klasifikators, ir Psihologa profesijas standarts, kurā detalizēti ir atspoguļota psihologa kompetence un nepieciešamās prasības.

Anotācijā norādīts, ka nav noteikti ierobežojumi, ja psihologs ir pieļāvis kādas kļūdas. Bet kādi ierobežojumi ir ārstiem, no kuru darba ir atkarīga cilvēku dzīve vai izveseļošanās iespējas? Manā praksē ir bijis gadījums, kad par ķirurga kļūdu (pacients rezultātā kļuva par invalīdu) bija iesniegta prasība tiesā, taču šis ķirurgs patlaban praktizē vienā no Rīgas medicīnas centriem.

Es uzskatu: ja pakalpojuma saņēmējs ir neapmierināts, tad viņš var vērsties ar sūdzību, un profesionālā asociācija var izslēgt attiecīgo psihologu un izbeigt viņa sertifikāta darbību.

Es uzskatu, ka šis likumprojekts vienkārši atkārto jau citos normatīvajos aktos regulētus jautājumus. Būtiskākais jauninājums ir piespiedu sertifikācija, kas turklāt ir realizējama pa atsevišķām jomām un - tas ir svarīgi! - par saviem, psihologa, līdzekļiem, apmaksājot supervizora darbību un arī paaugstinot savu kvalifikāciju. Ir saprotams, ka daudzi no psihologiem nespēs izpildīt likumprojekta prasības finansiālu apsvērumu dēļ un būs spiesti pārkvalificēties vai vienkārši aizbraukt no valsts varbūt. Bet tie, kuri izpildīs... Jā, viņi tad noteikti paaugstinās maksu par saviem pakalpojumiem, un tas daudziem cilvēkiem liegs psihologu pakalpojumu pieejamību.

Bērziņa kungs ir minējis par diviem grupējumiem vai, kā Barčas kundze ir minējusi, par sadarbības partneriem. Anotācijā ir norādīts, ka divas asociācijas - Latvijas Klīnisko psihologu asociācija un Latvijas Organizāciju psihologu biedrība - atbalsta šo likumprojektu. Taču Latvijas Profesionālo psihologu asociācija stingri iebildusi pret šo likumprojektu un norādījusi, ka tas nesasniedz izvirzīto mērķi - psihologu profesionālo pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu - un neatbilst Eiropas Psihologu asociāciju federācijas sertifikācijas standartam.

Es tā arī nesapratu, vai Sociālo un darba lietu komisija ir secinājusi, vai šis likumprojekts atbilst Eiropas Psihologu asociāciju federācijas sertifikācijas standartam. Un kāpēc tad manis minētās asociācijas iebildumi nebija ņemti vērā? Es uzskatu, ka psihologu pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanai būtu risināmas esošās problēmas - izglītības sistēma, studiju programmas pilnveidošana, kvalifikācijas paaugstināšana un paaugstināšanas nodrošināšana -, nevis jāizveido katrai profesijai, arī psihologiem, savs atsevišķs likums.

Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu un vispār neskatīt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts man atgādina vēl diezgan nesenu situāciju, kad par zvērinātiem advokātiem varēja strādāt tikai tie juristi, kas pabeiguši Latvijas Universitāti, nevis kādas citas augstskolas. Kaut gan diplomi it kā visiem bija atzīti, vienai augstskolai bija radītas priekšrocības. (No zāles dep. I.Čepāne: "Nav taisnība!") Tur zināmas paralēles var vilkt. Jo patiešām - ja likums nenosaka ļoti detalizēti, kā notiek sertifikācija, nu tad es varu iedomāties, kas veiks šo sertifikāciju un kas iegūs naudu par šo sertifikāciju. Es baidos, ka tad, ja patiešām likumā viss nav ļoti precīzi noteikts, tas var radīt negodīgu konkurenci šajā tirgū - runāsim atklāti! Un, manā skatījumā, šeit tad tas ir ļoti skaidras, nu, ne visai godīgas lobēšanas piemērs.

Es neatkārtošu visas kritiskās piezīmes. Es domāju, ka mēs visi saņēmām ļoti daudz gan vēstuļu, gan argumentu un pretargumentu gan no šī likumprojekta aizstāvjiem, gan oponentiem. Manā skatījumā, tomēr tās kritiskās piezīmes, kas arī šodien izskanēja šeit, ir pietiekoši nopietnas, lai neatbalstītu šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu, Ašeradena kungs!

A.Ašeradens. Cienījamie kolēģi! Viss, ko mēs dzirdējām, precīzi reflektē to, kas ir noticis 12 gados. Un patiesībā tas ir tikai konflikts starp divām skolām - Rietumos balstītām un Austrumos balstītām skolām. Un lielais izaicinājums sabiedrībai ir tas, ka vajag beidzot šīm skolām vienoties un mums skaidri pieņemt šo likumu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Psihologu likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 4, atturas - 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Ašeradens. Paldies.

Tā kā komisijai ir ambīcijas izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā vēl šajā Saeimā, tad par priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs lūdzam Saeimai noteikt 26.septembri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Abi šie likumprojekti ir saistīti un skatāmi vienā paketē. Šobrīd izskatāmais likumprojekts ir tieši saistīts ar iepriekšējo likumprojektu - ar Psihologu likumu. Šis likumprojekts nosaka, ka psihologa profesija tiek noteikta par reglamentētu profesiju, kā arī to, ka prasības psihologa un sertificēta psihologa izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai nosaka psihologa profesionālo darbību reglamentējošs likums, bet personas tiesības pastāvīgi sniegt psihologa pakalpojumu apliecina normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izdots psihologa sertifikāts.

Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka likumprojektā "Psihologu likums" ir paredzēts, ka psihologs pēc triju gadu profesionālās darbības pieredzes var pretendēt uz tiesībām cita psihologa pārraudzībā veikt supervīziju. Taču šīs tiesības nav saistāmas ar specifisku psihologa darbības jomu, tāpēc psihologs pārraugs jeb supervizors nav atsevišķa profesija vai psihologa specialitāte, un līdz ar to nav nepieciešams to noteikt par reglamentētu profesiju, jo psihologa darbības veicējiem reglamentētas prasības jau ir izvirzītas.

Aicinu minēto likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Ašeradens. Līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā, arī šoreiz Sociālo un darba lietu komisija lūdz noteikt 26.septembri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā". Komisijā ir iesniegti 14 priekšlikumi. Šie priekšlikumi ir sadalāmi trijās daļās, balstoties uz to, kādi jautājumi šajos priekšlikumos tiek risināti.

Sākumā īsi par pirmajiem trim priekšlikumiem.

Saeimas Juridiskā komisija ir reaģējusi uz sabiedrībai aktuālu jautājumu, proti, kontu apķīlāšanu, ko tiesa saistībā ar strīdu civillietā var piemērot pēc prasītāja lūguma kā prasības nodrošinājuma līdzekli. Šādi atsevišķi gadījumi ir izskanējuši masu saziņas līdzekļos, un nevar nepiekrist jautājuma būtiskumam, jo kontu apķīlāšana ir bīstams prasības nodrošinājuma līdzeklis, kura piemērošana ir pareizi un izsvērti jāvērtē, pretējā gadījumā tā var novest pie juridiskās personas komercdarbības apturēšanas vai pat maksātnespējas.

Juridiskā komisija, iesaistot gan sabiedrību, gan civilprocesa jautājumu ekspertus, vairākās komisijas sēdēs ir vērtējusi šobrīd spēkā esošo regulējumu. Komisija ir secinājusi, ka lielā mērā problēmjautājumu cēlonis nav tik daudz likuma regulējums, cik tiesu prakse. Identificētās problēmas norāda uz to, ka tiesām lielāka uzmanība ir jāvelta izvērtējumam, vai ir pamatoti konkrētajā lietā piemērot tieši kontu apķīlāšanu, vai ir samērīgums starp pušu interesēm, kāds ir prasības pirmšķietamais... kā arī prasības pirmšķietamais formālais pamatojums. Šie jautājumi ir jāvērtē, gan lemjot par prasības nodrošinājumu, gan arī tad, kad pretējā puse prasa prasības nodrošināšanas atcelšanu.

Šos jautājumus varētu atrisināt arī pašas tiesas, interpretējot tiesību normas atbilstoši tiesību pamatprincipiem un aktuālajai judikatūrai. Tomēr, lai izslēgtu tiesību normu nepareizu piemērošanu un nodrošinātu vienveidīgas judikatūras veidošanu, pēc Juridiskās komisijas ieskata, likumdevējam ir jārīkojas, ko likumdevējs arī ir darījis. Tāpēc Juridiskā komisija piedāvā konkrētus likumus... likuma grozījumus, kas ir iekļauti pirmajos trijos priekšlikumos.

Tātad šie priekšlikumi pirmām kārtām paredz, ka kontu apķīlāšana kā prasības nodrošinājuma līdzeklis nav... šis prasības nodrošinājuma līdzeklis nav piemērojams prasībās, kurās atlīdzība nosakāma pēc tiesas ieskata. Šādas ir pamatā lietas, kur tiek prasīta morālā kaitējuma atlīdzība. Šajās lietās tiesa, izskatot lietu pēc būtības, var noteikt atlīdzināmā morālā kaitējuma apmēru, kas nereti ir atšķirīgs no tā, ko prasītājs sākotnēji pēc sava subjektīvā ieskata ir prasījis.

Tāpēc šādās lietās, balstoties uz prasītāja norādīto summu, prasības nodrošināšanā ar kontu apķīlāšanu var pastāvēt īpaši riski. Tomēr šāds ierobežojums piemērot kontu apķīlāšanu, protams, neliedz citu prasības nodrošināšanas līdzekļu izmantošanu.

Konkrēti šeit ir runa par 1. - Juridiskās komisijas priekšlikumu -, kas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Kā jau Bērziņa kungs pilnīgi pamatoti norādīja, šie pirmie trīs grozījumi, salīdzinot ar nākošajiem, tiešā veidā nav saistīti ar jauno Šķīrējtiesu likumu, kuru mēs tikko pieņēmām. Tie ir saistīti ar Civilprocesa likumā noteiktā prasības nodrošinājuma piemērošanu, un komisijas sēdē patiešām lielākā daļa pieaicināto ekspertu un tiesu varas pārstāvju, tostarp arī Tieslietu ministrijas eksperti, izteica šaubas par grozījumu nepieciešamību. Viņi uzskatīja, ka lielākā problēma ir tomēr normu piemērošanā.

Taču Juridiskā komisija vienbalsīgi izšķīrās nodot tos jūsu vērtējumam. Kāpēc?

Papildinot Bērziņa kunga teikto, es gribētu teikt, ka noteikti arī jūs zināt, ka labu laiku ne tikai Juridiskā komisija, bet arī valsts augstākās amatpersonas ir saņēmušas uzņēmēju, viņus pārstāvošo organizāciju sūdzības, kurās tiek izteiktas aizdomas, ka šis Civilprocesa likumā paredzētais instruments tiek piemērots pretēji tā patiesajam saturam un mērķim. Šajās sūdzībās fiziskās personas, komersanti, viņu intereses pārstāvošie advokāti, Latvijas Darba devēju konfederācija, Ārvalstu investoru padome, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Komercbanku asociācija un citi - es visus nevaru nosaukt - apgalvo, ka atsevišķas tiesas, piemērojot šīs un citas Civilprocesa likuma normas, pat pārkāpjot Satversmē noteiktās pamattiesības, proti, tiesības uz vārda brīvību un tiesības uz īpašuma neaizskaramību.

Tātad par 1.priekšlikumu. 1.priekšlikums paredz, ka gadījumos, kad prasītājam ir tiesības vērsties tiesā ar prasību strīdos, kuros ir paredzēts piedzīt naudas summas kā atlīdzību, kas nosakāma pēc tiesas ieskata (atkārtoju - pēc tiesas ieskata!), nav pieļaujams izmantot atbildētāja bankas kontos esošo naudas līdzekļu apķīlāšanu. Prasības, kurās atlīdzību nosaka pēc tiesas ieskata, pārsvarā izriet no Civillikuma Saistību tiesību daļā paredzētiem prasījumiem par morālā kaitējuma piedziņu, kurās prasības summu nosaka pats prasītājs, subjektīvi vadoties tikai no sava personiskā ieskata, cik lielā apmērā viņš vēlas saņemt kaitējuma atlīdzības summu. Kā piemērus varu minēt Civillikuma 1635.pantā norādītos gadījumus, kad persona var prasīt morālā kaitējuma atlīdzību par neatļautu darbību, kuras rezultātā nodarīts šis kaitējums. Te varētu minēt darbības, kuras vērstas pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu un cieņu vai pret ģimeni vai nepilngadīgo. Un tiesu prakse liecina, ka atsevišķos gadījumos prasītājs, vēršot šādu atlīdzības prasību pret atbildētāju, it īpaši, ja tas ir komersants, izmanto prasības nodrošināšanas līdzekli - atbildētāja kontu apķīlāšanu, lai sodītu iespējamo aizskārēju, radot viņam nelabvēlīgas sekas un, kā jau teica Bērziņa kungs, piemēram, pat komercdarbības pārtraukšanu.

Un īpaši satraucoši ir tad, kad šis līdzeklis tiek piemērots gadījumos, kad plašsaziņas līdzekļi īsteno savas Satversmes 100.pantā noteiktās funkcijas un raksta vai runā par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo likumprojektu... piedodiet, šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Vienkārši papildināšu Čepānes kundzes teikto.

Es uzskatu, ka problēma ir tajā, ka tiešām tiesas ne vienmēr pareizi interpretē un piemēro šo 140.pantu par prasības nodrošināšanas pamatotību.

Ja mēs runājam par 2.priekšlikumu, kur ir noteikts... kurā būs noteikts un papildināts, ka tiesai būs jāvērtē arī samērīgums starp pušu tiesiskajām interesēm, tad man gribētos pievērst uzmanību tam, ka tiesām, vērtējot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tomēr ir jāņem vērā, kas ir norādīts jau pirmajā daļā, - prasības pirmšķietamais formālais juridiskais pamatojums, kas, manuprāt, dažreiz tiek nepareizi interpretēts no tiesas puses, jo tiesa tad izvērtē, neizskatot lietu pēc būtības, to, vai pirmšķietami prasība ir pamatota. Manuprāt, galvenie vārdi šeit ir - juridiski formāls pamatojums. Ja juridiski formāli ir pamatots, ja ir pierādījumi, tad tiesai tie ir jāņem vērā. Tiesa nevar šajā stadijā, kamēr lieta nav izskatīta, vērtēt, vai pirmšķietami prasība ir pamatota vai nav. To var secināt, tikai izskatot lietu pēc būtības un ievērojot pušu procesuālās tiesības. Un es nevaru pateikt, ka man... ka ir pareizi iekļaut 3.priekšlikumā tā saukto instrukciju... tiesnesim vērtēt pierādījumus un pamatojumu, atkārtoti pārskatot jautājumu par prasības nodrošināšanu. Ir iespējams, ka es papildus iesniegšu kādus priekšlikumus šajā ziņā, bet šodien lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Paldies. Nē, nav.

Sēdes vadītāja. Komisija vienbalsīgi atbalstīja šo priekšlikumu. Vai deputāti lūdz balsojumu? Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Labi. Paldies.

Tātad 2.priekšlikums nosaka to, ka tiesas pienākums, gan nodrošinot prasību, gan arī lemjot par prasības nodrošināšanas atcelšanu, ir vērtēt gan prasības pirmšķietamo juridisko pamatojumu, proti, prasības izredzes tikt apmierinātai, gan arī samērīgumu starp pušu interesēm. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi, man liekas, ka pie šī jautājuma, kas virspusēji izskatās it kā ļoti nenozīmīgs, ir jāpakavējas mazlietiņ vairāk, un tāpēc es arī atļaujos lūgt jūsu uzmanību. Proti, 2.priekšlikums paredz, ka tiesai jāvērtē ne tikai prasības pirmšķietamais formālais juridiskais pamatojums, bet arī jāizvērtē lūgtā prasības nodrošinājuma apmēra un pieprasītā nodrošinājuma līdzekļa samērīgums.

Samērīguma jeb proporcionalitātes princips ir viens no svarīgākajiem vispārējiem tiesību principiem. Kolēģi, par tā nozīmi un piemērošanu tiesību zinātņu studentiem māca jau 1.kursā, un tāpēc ir neticami, ka vēl joprojām ir tiesību normu piemērotāji, kuriem šis princips ir svešs. Un ir neticami, ka tiesību normu piemērotāji neapzinās, ka šādos gadījumos būtu jāņem vērā kaut vai Civillikuma 5.pantā noteiktais; proti, kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem. Taču situācija ir tāda, kāda tā ir.

Un es gribu arī pieminēt, ka nesen ir publicēts vispasaules konkurētspējas ziņojums 2014.-2015.gadam, kuru ir publicējis Pasaules ekonomikas forums vispasaules konkurētspējas un salīdzinošās novērtēšanas tīkla ietvaros. Šur un tur plašsaziņas līdzekļos jūs varat redzēt, kur arī šis pētījums tiek komentēts.

Un šeit ir divas lietas, kurām es gribētu pievērst uzmanību, īpaši tiem kolēģiem, kuri būs nākošajā Saeimā.

Vispirms, ja mēs runājam par pakāpi, kādā Latvijas likumi aizsargā aizņēmējus un kreditorus, tad mēs starp 144 valstīm esam ierindoti 5.vietā, runājot par šo tiesisko regulējumu. Taču, runājot par pašu attiecīgo normu konfliktu risināšanas, apstrīdēšanas un piemērošanas pusi, mēs joprojām vairākus gadus atrodamies 116.vietā - aiz tādām valstīm kā, piemēram, Kambodža un citas.

Taču, kā jau es teicu, situācija ir tāda, kāda tā ir, un Saeimai ir jāmēģina novērst gadījumus, kad praksē nepamatoti tiek piemēroti tādi prasības nodrošināšanas līdzekļi, kuriem, kā es jau teicu, pēc būtības ir atbildētāju sodošs raksturs. Arī šis grozījums ir vērsts uz tiesām, lai novērstu praksē konstatētās problēmas prasības nodrošinājuma piemērošanā, apmierinot prasītāja lūgumu tādā apmērā, kādā nodrošinājums ir lūgts, bet nevērtējot to, kādas sekas šis nodrošinājums radīs atbildētājam līdz sprieduma izpildei.

Es vairāk par šiem priekšlikumiem nerunāšu. Es tikai gribētu jūsu uzmanību pievērst tam, ka dažkārt Saeimā mēs nepārtraukti grozām likumus un pieņemam jaunus likumus. Bet ticiet man, manai ilggadējai praksei gan šeit, gan Satversmes tiesā: likumi jau nav galvenais! Mēs varam pieņemt nezin cik ideālus likumus, taču, kamēr klibos šo likumu piemērošana, tikmēr šis amoka skrējiens turpināsies.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Arī šis priekšlikums ir simtprocentīgi komisijas atbalstīts. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies.

Nākošais ir 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekšējiem diviem. Ir guvis komisijā atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies.

4. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, un tas ir saistīts ar nupat pieņemto Šķīrējtiesu likumu. Tas nosaka pienākumu vispārējās jurisdikcijas tiesai lēmumu par atteikumu izsniegt izpildrakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei nosūtīt ne tikai pusēm, bet arī pastāvīgajai šķīrējtiesai elektroniski uz tās mājaslapā norādīto e-pasta adresi, lai veicinātu vienotu praksi un informētu šķīrējtiesu par vispārējās jurisdikcijas tiesas konstatētajiem trūkumiem tās izskatītajā procesā, kuri liedz izsniegt izpildrakstu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Savukārt visi nākamie priekšlikumi, sākot no 5.priekšlikuma, ir saistīti ar tiesu reformas turpināšanu, proti, tiesu instanču kompetenču pārdali jeb tā saukto tīro tiesu instanču ieviešanu civillietās.

5. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. arī ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 7. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegts priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 8. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegts tehniska rakstura priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. arī ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 10. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka likumprojekta attiecīgās daļas spēkā stāšanās kārtību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas papildina pārejas noteikumus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 12. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 13. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - papildina pārejas noteikumus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un visbeidzot ir 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka likuma spēkā stāšanās laiku, proti, šī gada 1.novembri. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Reklāmas likumā", trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījums Reklāmas likumā" trešajā lasījumā. Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. ir deputātes Bites priekšlikums, kas paredz aizliegt tieši bērniem paredzētajā reklāmā mudinājumus uz seksuālām darbībām un arī liegt diskreditēt ģimenes autoritāti. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Arī 2.priekšlikums ir deputātes Bites priekšlikums. Jāteic, ka komisijā tas deputātu atbalstu neguva, jo jau sākotnēji komisija ar šo likumprojektu sāka strādāt, lai noteiktas normas, kas tika izņemtas no Reklāmas likuma un pēc tam tika pārceltas uz Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu, tiem, kuri strādā ar šiem likumiem, nepazustu. Līdz ar to komisija iekļāva Reklāmas likumā atsauci uz Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu.

Ja mēs pieņemtu deputātes ierosmi, kas pēc būtības nav varbūt arī nemaz tik peļama, tad faktiski būtu jāliek arī atsauce uz virkni citu likumu: uz Bērnu tiesību aizsardzības likumu, uz Izglītības likumu, uz Satversmi, un tad mēs nonāktu pie ārkārtīgi garas likumu rindas.

Līdz ar to mums likās nelietderīgi atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Mūrniece. Paldies par atbalstu. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Reklāmas likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Ir nostrādāta pusotra stunda. Jā, bet deputāti grib strādāt vēl un lūdz skatīt darba kārtību bez pārtraukuma. Es jums lūgtu mazliet precizēt šo lūgumu, jo šodien parlamenta darba kārtībā ir arī Šveices prezidenta apmeklējums, kurš ir pulksten 12.40. Ja deputāti izmantos savas Satversmē noteiktās tiesības brīvi debatēt un gribēs debatēt vēl, tad es lūgtu jums atļauju izsludināt pārtraukumu pulksten 12.30, bet šobrīd es lūdzu atļauju strādāt līdz pulksten 12.30. (Starpsaucieni: "Pareizi!") Paldies.

Ja mēs vēl tad turpināsim strādāt, tad lemsim par pārtraukuma nepieciešamību pēc stundas vai pusstundas, bet šobrīd turpināsim darbu bez pārtraukuma. Paldies.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā", trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 2. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas pagarina 17. pārejas noteikuma darbību par diviem gadiem - līdz 2016.gada 31.decembrim - un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Un 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Līvija Plavinska.

L.Plavinska (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā". Sabiedrības mērķgrupa šajā likumā ir šāda: tiesiskais regulējums ietekmēs visas publiskas personas, atvasinātas publiskas personas un biedrības un nodibinājumus, kas ieguvuši sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā tiek noteikts, ka valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Atbilstoši projektam tiesiskais regulējums paredz paplašināt Ministru kabinetam noteikto deleģējumu attiecībā uz gadījumiem, kad publiskas personas kustamās mantas atsavināšanu var ierosināt, arī nenoskaidrojot publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai vai tās iestādēm nevajadzīgās kustamās mantas. Jo tiek identificēti aizvien jauni gadījumi, kad valsts kustamo mantu būtu nepieciešams atsavināt privātpersonām, nenoskaidrojot citu iestāžu vajadzības pēc kustamās mantas, to realizējot ne vien maiņas ceļā vai nododot piegādātājam, izdarot ieskaitu, bet arī pārdodot izsolē vai par brīvu cenu, piemēram, valsts materiālās rezerves, kuras tiek realizētas to atjaunināšanas nolūkā, lai esošos, bet nolietotos resursus, kas drīzumā būs nederīgi, varētu atjaunināt vai aizstāt ar jauniem resursiem (piemēram, lai resursus, kuriem tuvojas derīguma termiņa beigas, aizstātu ar jauniem un tādējādi nodrošinātu materiālo rezervju gatavību katastrofu seku likvidēšanas pasākumu veikšanai).

Atsavināšanas likuma regulējums noteic publiskas personas rīcību ar tās mantu - atsavināšanu, kas balstās uz īpašnieka iniciatīvu. Tomēr atsavināšanas likuma normas paredz arī gadījumus, kuros publiskas personas īpašuma atsavināšanu, tas ir, nodošanu privātīpašumā, var pieprasīt privātpersona. Tie ir atsevišķi likumā noteikti gadījumi un balstās uz noteiktiem apstākļiem. Savukārt Ministru kabineta noteikumi noteic, ka atsavināšanas ierosināšanu atsaka izskatīt, ja Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija ir pieņēmusi lēmumu, ka apbūvēts zemes gabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu vienveidīgu rīcību un normu interpretāciju gadījumos, kad apbūvēts zemes gabals, par kuru iesniegts atsavināšanas vai privatizācijas ierosinājums, nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, projekta tiesiskais regulējums paredz skaidri noteikt, ka tikai Ministru kabineta kompetencē ir pieņemt pamatotu atteikumu par valsts īpašuma nodošanu apbūvēta zemes gabala atsavināšanas ierosināšanas gadījumā. Šādiem atteikumiem jābalstās uz publiskas personas objektīvu nepieciešamību minēto apbūvēto zemes gabalu saglabāt savā īpašumā, nevis brīvu izvēli.

Papildus projekta tiesiskais regulējums paredz, ka publiska persona apbūvētu zemes gabalu, ja pieņemts pamatots atteikums par tā atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu vai ja atsavināšanas likumā minētās personas neizmanto savas pirmpirkuma tiesības uz to, var nodot bez atlīdzības citai publiskai personai valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Projekta tiesiskais regulējums, salīdzinot ar atsavināšanas likumā esošo regulējumu, principā neietekmē Civillikuma 968.pantā nostiprināto zemes un ēku vienotības principu.

Šobrīd atsavināšanas likuma regulējums noteic publiskas personas rīcību ar tās mantu - atsavināšanu, kas balstās uz īpašnieka iniciatīvu -, tomēr atsavināšanas likuma normas paredz arī gadījumus, kuros publiskas personas īpašuma atsavināšanu, tas ir, nodošanu privātīpašumā, var pieprasīt privātpersona. Savukārt Ministru kabineta noteikumos ir noteikts, ka atsavināšanas ierosinājumu atsaka izskatīt, ja Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija ir pieņēmusi lēmumu, ka apbūvēts zemes gabals nepieciešams valsts funkciju veikšanai.

Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu vienveidīgu rīcību un normu interpretāciju gadījumos, kad apbūvēts zemes gabals, par kuru iesniegts atsavināšanas vai privatizācijas ierosinājums, ir nepieciešams valsts funkciju veikšanai, projekta tiesiskais regulējums paredz skaidri noteikt, ka tikai Ministru kabineta kompetencē ir pieņemt pamatotu atteikumu par valsts īpašumā esoša apbūvēta zemes gabala atsavināšanas ierosināšanu. Šādam atteikumam jābalstās uz publiskas personas objektīvu nepieciešamību minēto apbūvēto zemes gabalu saglabāt savā īpašumā, nevis brīvu izvēli.

Papildus projekta tiesiskais regulējums paredz, ka publiska persona apbūvētu zemes gabalu, par kura atsavināšanas ierosināšanu pieņemts pamatots atteikums, neizmanto savas pirmpirkuma tiesības uz to... var nodot bez atlīdzības citai publiskai personai valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Atbilstoši atsavināšanas likumam publiskas personas kustamo mantu var nodot bez atlīdzības valsts, atvasinātu publisku personu, kā arī citu publisko tiesību subjektu īpašumā. Atsavināšanas likumā ir noteikts, ka atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, kas atrodas ministrijas, tās pakļautībā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā, dod attiecīgais ministrs. Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos, ņemot vērā mantas veidu un vērtību, dod attiecīgā ministrija. Ja valsts iestāde neatrodas ministrijas pakļautībā, atļauju kustamās mantas atsavināšanai dod iestādes vadītājs. Atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansēto projektu realizācijas gaitā vai rezultātā iegūto kustamo mantu projekta galasaņēmējam, kas nav publiskas personas vai tās iestādes pakļautībā esoša institūcija, dod attiecīgais ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši projektam tiesiskais regulējums paredz valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā, procedūras kārtību pielīdzinot kārtībai, kādā publiskas personas kustamā manta tiek nodota bez atlīdzības valsts, atvasinātu publisku personu, kā arī citu publisko tiesību subjektu īpašumā, šādi samazinot lēmumu administratīvo slogu.

Esošajā atsavināšanas likumā ir noteikts: ja būves īpašnieks nomaksas pirkuma līguma darbības laikā atsavina ēku, ar tās jauno īpašnieku tiek slēgts minētā nomaksas pirkuma līguma pārjaunojuma līgums. Ja minētā nomaksas pirkuma līguma pārjaunojums netiek noslēgts, līguma izbeigšanas gadījumā iestājas sekas, kādas līgumā noteiktas gadījumam, kad pārdevējs izmanto tiesības vienpusēji atkāpties no līguma. Ja līgumā nav noteikts līgumsods, tad pircējs maksā līgumsodu iemaksātā avansa apmērā.

Vienveidīgi nosacījumi būtu piemērojami visu apbūvēto zemes vienību nomaksas pirkuma līgumu izbeigšanas gadījumos - gan gadījumos, kad līgums tiek izbeigts sakarā ar apbūves īpašnieka īpašuma tiesību izbeigšanos uz apbūvi, ja jaunais apbūves īpašnieks nomaksas pirkuma līguma pārjaunojuma līgumu nenoslēdz, gan arī citos nomaksas pirkuma līgumā paredzētajos gadījumos.

Atsavināšanas likums noteic, ka valsts dzīvojamo māju, kā arī dzīvokļa īpašumu vispirms piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā dzīvojamā māja. Tāpēc projekta tiesiskajā regulējumā tiek atrunāts, lai turpmāk pašvaldībām piedāvātu vienīgi tādus dzīvokļus, dzīvokļa īpašumus, kuru sastāvā esošais atsevišķais īpašums ir būvnieciski norobežota un funkcionāli nošķirta telpa vai telpu grupa, kura kā dzīvojumā telpa ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. (No zāles: "Pietiek!"; pieaug troksnis.)

Kopumā likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" tiesiskais regulējums paredz samazināt administratīvo slogu saistībā ar valsts kustamās mantas nodošanu sabiedriskā labuma organizācijām. Ministru atļaujas vietā turpmāk valsts kustamās mantas nodošana sabiedriskā labuma organizācijām būs iespējama ar attiecīgās ministrijas vai ministra atļauju. Izklausās diezgan sarežģīti, bet nu...

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. (Zālē aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Plavinska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.1148/Lp11 - "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Priekšlikumi saistīti ar civilās aviācijas jomu, un projekts ir izstrādāts pēc valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" iniciatīvas, lai novērstu Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas veiktā drošības uzraudzības audita laikā konstatēto neatbilstību.

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu un atbalstīja pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 23.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Jā, arī šo likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" mēs skatām pirmajā lasījumā. Un ir jāatzīst, ka tas bija iesniegts jau 2012.gadā. Taču šie grozījumi ir saistīti ar citiem normatīvajiem aktiem, un viens no likumiem, kas ar tiem saistīts, ir Reklāmas likums. Tā grozījumi tika pieņemti 2014.gada februārī, un tādēļ nebija iespējas izskatīt agrāk...

Grozījumi paredz, ka turpmāk tiks piemērota cita procedūra attiecībā uz pārkāpumiem šajā jomā. Proti, tas notiks, izmantojot Administratīvā procesa likumu.

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu pirms pirmā lasījuma un to atbalstīja. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 16.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Statistikas likums", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts jauna likuma - Statistikas likuma - projekts, kurš faktiski apvieno divus likumus - to Statistikas likumu, kas tika pieņemts 1997.gadā, un Tautas skaitīšanas likumu. Un līdz ar to šeit parādās pirmais mēģinājums sistematizēt šo diezgan smagnējo un diezgan sarežģīto procesu, kas ir īpaši svarīgs, lai pieņemtu pamatotus, uz oficiālās statistikas materiāliem balstītus lēmumus visos līmeņos.

Izskatījusi šo likumprojektu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija aicina Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā un noteikt pietiekami garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Kā Latvijas Statistiķu asociācijas valdes loceklis arī es atbalstu šo likumprojektu.

Varu jums ziņot, ka šis likumprojekts ir izskatīts Latvijas Statistiķu asociācijas valdes paplašinātā sēdē un tātad detalizēti izanalizēts. Šis likums dos iespēju... pavērs arī pētnieciskām institūcijām turpmāk ceļu, kā tikt pie tās informācijas, kas ir saistīta ar netieši identificējamām personām, regulēs arī tos jautājumus... regulēs arī to, kāda ir statistiskās informācijas aizsardzība, lai atbilstoši Datu aizsardzības likumam tā informācija par atbilstošām personām, kurai nevajadzētu tikt izplatītai, tiktu aizsargāta. Ir paredzēts, ka ar šo likumu tiks izveidota Statistikas padome kā koordinējošā institūcija statistiskās informācijas ražošanā un apsaimniekošanā saskaņā ar tautsaimniecības interesēm.

Un, ņemot visu šo vērā, es aicinu likumprojektu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Statistikas likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Dolgopolovs. Komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 9.oktobri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis... ja kāds viņam noņems austiņas... (Dep. A.Bērziņš: "Kučinski!") Kučinska kungs, lūdzu, ziņojiet par likumprojektu! (No SC frakcijas: "Netraucējiet viņu! Balsot!" Zālē smiekli, starpsaucieni.)

M.Kučinskis (ZZS).

Godātie deputāti! Atvainojos ļoti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir nodevusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". Aicinu to pieņemt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Kučinskis. Jā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam! (Dep. S.Dolgopolovs: "Komisija nolēmusi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 18.septembri.") Paldies. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" un sagatavoja tos izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

1. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 3. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir guvis deputātu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Visi priekšlikumi, kas bija iesniegti uz otro lasījumu, ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Ražuks. 2014.gada 15.septembris.

Sēdes vadītāja. Nav piecas dienas. Var būt 16.septembris... Īsākais termiņš ir 16.septembris.

R.Ražuks. 16.septembris. Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas - tātad šā gada 16.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā". Tur būtībā tiek paredzēts tikai viens grozījums - pārcelt šā likuma spēkā stāšanos no 2014.gada uz 2015.gadu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā", otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu izskatīt grozījumus Epidemioloģiskās drošības likumā. Iesniegti divi priekšlikumi.

1. - Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Renāra Putniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Barča. Komisijas vārdā lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 19.septembri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"". Kopumā saņemti 9 priekšlikumi. (Runā bez mikrofona: "Jā, bet kas viņu iesniedza? Tikai nevar saprast. Ko, lūdzu? Nē, nē, bet te nekas nav norādīts vienkārši... Elektroniski…")

Sēdes vadītāja. 1.priekšlikums ir cits likumprojekts, kurš ir iekļauts kā priekšlikums. (No zāles dep. J.Tutins un J.Urbanovičs: "Atbalstām!"; dep. V.Agešins: "Neprot ar tabulām strādāt!")

K.Olšteins. Es atvainojos! Jā. Tātad ir iekļauts cits likumprojekts.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Redakcionāli precizējot, arī 2.priekšlikums ir no cita likumprojekta "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" (Nr.1208/Lp11, dokuments Nr.4131). Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 3.priekšlikums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" (Nr.1208/Lp11, dokuments Nr.4131). Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Arī 4.priekšlikums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" (Nr.1208/Lp11, dokuments Nr.4131). Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 5. - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" (Nr.1208/Lp11). Arī šis priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 6. - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" (Nr.1208/Lp11). Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 9. - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" (Nr.1208/Lp11). Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!

K.Olšteins. Jā, jā. Es vienkārši skatos elektroniski...

Sēdes vadītāja. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.septembris. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" (pirmais lasījums), kuru ir iesnieguši deputāti un lūguši atzīt arī par steidzamu, un alternatīvais likumprojekts "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā", kuru ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Ir ticis lūgts atzīt par steidzamiem abus šos likumprojektus, bet deputāte Dana Reizniece-Ozola ir atsaukusi savu parakstu par steidzamību, tātad otru likumprojektu netiek lūgts atzīt par steidzamu.

Tagad izskaidrošu jums kārtību: komisijas vārdā deputāts Jānis Ozoliņš ziņos par abiem likumprojektiem, un tad par abiem diviem būs debates. Un pēc tam attiecīgi būs balsojums: vispirms par likumprojektu, kuru, visticamāk, komisija lūgs noraidīt, tad - par steidzamību alternatīvajam un tad - par pirmo lasījumu alternatīvajam. Bet debates par visu paketi lūdzu kopumā pēc komisijas priekšsēdētāja ziņojuma.

Tagad vārds deputātam Jānim Ozoliņam, kurš ziņos Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šie grozījumi ir paredzēti... Komisija ir izstrādājusi Elektroenerģijas tirgus likumā grozījumus ar vienu mērķi, proti, sniegt valsts atbalstu tām personām - mazturīgajiem, trūcīgajiem, arī daudzbērnu ģimenēm - elektroenerģijas, teiksim, iegādei arī nākamgad un turpmākajos gados. Faktiski, tautas valodā runājot, šo grozījumu būtība ir nofiksēt elektroenerģijas tarifu noteiktām lietotāju grupām 11,64 eiro centu apmērā par kilovatstundu. Mēs, protams, varam strīdēties par juridiskām detaļām, par tehniku, kādā veidā noformulēt to vai citu priekšlikumu, bet šo grozījumu kopējā būtība, kas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātais likumprojekts, ir faktiski nodrošināt dažām iedzīvotāju grupām, kā jau minēju... tātad trūcīgajiem, mazturīgajiem un daudzbērnu ģimenēm fiksētu tarifu, lai viņiem "Latvenergo" starta tarifs saglabājas arī nākamgad pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas.

Daudzi man ir uzdevuši jautājumu: "Vai to tirgus atvēršanu nevar vēl atlikt? Kāpēc tas ir vajadzīgs?" Un ne tikai to. Mēs komisijā par to jau runājām. Faktiski tirgus savienošana ar Baltijas valstīm, ar Skandināvijas valstīm, ar Poliju, it īpaši ar Norvēģiju - tā ir enerģētiskās neatkarības iegūšana. Šādu vienošanos mēs esam parakstījuši jau 2009.gadā un pakāpeniski soli pa solim uz šo enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu gājuši.

Tirgus atvēršana ir viena no enerģētiskās neatkarības iegūšanas sastāvdaļām. Tomēr, ņemot vērā to, ka atsevišķos gadījumos ir cenu apgabali, kuros elektroenerģijas tarifi var būt dārgāki par šeit subsidēto tarifu, mums ir jāparedz mehānisms, kādā veidā mēs to kompensēsim sabiedrībai. Mēs jau šodien precīzi pasakām: "Tie, kas nevarēs samaksāt... Mēs negribam, lai pieaug tarifs, un mēs to kompensēsim." Šo tarifu kompensāciju pirmajā posmā ir plānots organizēt caur mūsu valstij piederošo energokompāniju "Latvenergo", savukārt nākošā gada laikā izsludināt konkursu, kur arī citi elektroenerģijas piegādātāji varēs pieteikties un konkursa rezultātā iegūt tiesības apkalpot šo aizsargāto lietotāju kopumu.

Tad vēl ir bijuši arī citi jautājumi, piemēram: "Vai budžetā tam ir paredzēta nauda?" Jā, tā nauda tika paredzēta arī šogad, bet šogad mēs elektroenerģijas tirgu atlikām tieši kompensācijas mehānisma neesamības dēļ, arī sociālo drošības jautājumu dēļ, lai nebūtu šo, nu, teiksim tā... Nebija izstrādāts mehānisms, un mēs atlikām tirgus atvēršanu. Tālāk komisija izvērtēja, kā to labāk darīt, un tā ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu.

Mums ir lūgums komisijas vārdā - noraidīt pirmo likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā", kas faktiski paredzēja līdzīgu konceptu. Mēs to iestrādājām komisijas izstrādātajā likumprojektā. Un mūsu lūgums ir atbalstīt komisijas likumprojektu, piešķirt tam steidzamību un atbalstīt to arī pirmajā lasījumā.

Par pirmo, kas ir... Mēs komisijas sēdē runājām par to, kā to tehniski nodrošināt, un nonācām pie secinājuma, ka šī komisijas piedāvātā redakcija ir saskaņota gan ar pašvaldībām, gan ar Ekonomikas ministriju, gan arī ar pārējiem, arī ar "Latvenergo". Faktiski visas iesaistītās puses mums apliecināja, ka tās to var nodrošināt, tāpēc mēs šādu likumprojektu arī virzām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, kolēģi! Tam, ka elektroenerģijas cenas iedzīvotājiem būtiski pieaugs pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas, ZZS uzmanību pievērsa jau pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā, februārī, sagatavoja šo likumprojektu, lai paredzētu, ka maznodrošinātajiem un trūcīgajiem Latvijas iedzīvotājiem tiktu saglabāts regulēts tarifs esošā elektroenerģijas tarifa līmenī.

Ir pagājis jau vairāk nekā pusgads, un mēs esam atgriezušies pie šī jautājuma. Piekrītam savu likumprojektu šodien izņemt no darba kārtības un līdz ar to lūdzam balsot "pret" šo likumprojektu, atbalstot komisijas likumprojektu, jo būtība ir līdzīga, taču tehniskais risinājums atšķiras.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

Vispirms par būtību. Deputāts Ivars Zariņš ir lūdzis arī otrreiz vārdu par steidzamību, bet šobrīd - par likumprojekta būtību.

I.Zariņš (SC). (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Nesteidzies!")

Paldies.

Ir nepārprotami skaidrs, ka šādam kompensācijas mehānismam ir jābūt. Tas ir nepieciešams, jo, kā tas beidzot ir saprasts, šīs liberalizācijas dēļ elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām pieaugs.

Burtiski kā pasakā par Antiņu, kurš trīs reizes kāpis stikla kalnā, arī pašreiz koalīcija cenšas uzkāpt šinī stikla kalnā un radīt šo kompensācijas mehānismu. Kā mēs labi atceramies, iepriekšējie divi mēģinājumi bija neveiksmīgi, mēs pamatoti uz to norādījām - jūs neklausījāties. Diemžēl arī šis, trešais, mēģinājums var beigties neveiksmīgi. Tāpēc mans aicinājums būtu tiešām nesasteigt to visu. Par steidzamību es runāšu atsevišķi, bet šobrīd pēc būtības jums mēģināšu paskaidrot, kāpēc atkal jūsu piedāvātais kompensācijas mehānisms nesasniegs tos mērķus, par kuriem jūs runājat.

Pirmkārt, šis likumprojekts - tāds, kāds tas ir... Ir daudz pretrunu pašā likumprojektā. Vispirms jau šinī likumprojektā vispār nav... šis likumprojekts nespēj skaidri definēt, kas tad ir aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums. Sākotnēji, pirmajā grozījumā, tas runā par to, ka tā ir elektroenerģijas tirdzniecība. Tātad tā ir elektroenerģija, kas tiek piegādāta aizsargātajam lietotājam. Savukārt, ja mēs tālāk paskatāmies, tad redzam, ka jau šinī pašā likumā tiek runāts, ka lietotāja, šī aizsargātā lietotāja, tirdzniecības pakalpojums ir ne tikai elektrības, elektroenerģijas tirdzniecība - ne tikai! -, bet arī sistēmas pakalpojumu tarifs, arī obligātā iepirkuma komponente. Un atbildība par visu to tiek uzlikta elektroenerģijas tirgotājam. Tā jau ir juridiski absolūti nekorekta un absurda kombinācija, ka jūs vienam komersantam uzliekat atbildību par pakalpojumiem, ko viņš vispār nesniedz. Turklāt, ja mēs runājam par cenu, tad jāteic, ka viņš nekādi nevar atbildēt par to pakalpojumu cenu, par kādu tiks sniegti citi pakalpojumi, kā, piemēram, sistēmas tīkla tarifs, ko sniedz pavisam cits komersants. Arī tas, kāda būs obligātā iepirkuma komponente, vispār nav atkarīgs no tirgotāja. Bet tas ir tas, ko jūs piedāvājat tālāk kā pakalpojumu.

Vēl vairāk! Šeit tika pieminēts, ka nākošajā gadā tiks turpināts sniegt aizsargātajam lietotājam elektrību par starta tarifu. Likumprojektā tas nav rakstīts. Likumprojektā vispār ir rakstīts ļoti dīvaini - ka elektrība tiks sniegta... ka elektroenerģija tiks piegādāta par saistīto lietotāju tarifiem, kādi bija spēkā 2014.gada 31.martā. Atvainojiet! Tad spēkā bija divi tarifi. Un tas pamattarifs ir pavisam kas cits. Un tas ir tas, kas sanāk... Tātad šeit atkal ir kārtējā pretruna.

Tālāk. Ja mēs paskatāmies uz šiem noteikumiem, tiešām izbrīna, kā tādus noteikumus vispār var "bīdīt" tālāk... Šajos noteikumos vispār nav skaidrības par to, kas tad pēc būtības būs šis pakalpojums, kas tiks sniegts aizsargātajam lietotājam, - vai tas ir kaut kāds laika periods, kurā viņam tiek nodrošināta elektroenerģija par noteiktu tarifu, vai tas ir kaut kāds elektroenerģijas apjoms, kas viņam tiks nodrošināts. Likumprojekta sākumā ļoti skaidri no teksta izriet, ka tas ir laika periods, kurā tas tiks darīts. Te pat tiek nosaukti konkrēti laika periodi, uz kuriem tiek slēgti līgumi, un tālāk tiek pateikts, ka tas ir attiecīgi... arī lēmumā par šī pakalpojuma sniedzēju tiks noteikts, ka tas ir laika periods. Savukārt, ja mēs tālāk paskatāmies, par ko tiek runāts, tad parādās, ka tas ir konkrēts kilovatstundu skaits, tātad apjoms. Šeit uzreiz rodas pamatots jautājums: tātad, ja tās ir domātas tomēr... Arī no konteksta izriet tas, ka tiks turpināts šis princips, ka ir kaut kāds noteikts stundu, kilovatstundu, skaits, kas tiek subsidēts katram aizsargātajam lietotājam. Tad ir jautājums: kas notiek pēc tam?

Un šeit ir vēl nākošā problēma, ka jūs radāt un radīsiet ļoti lielu jezgu, ja šāds konkurss tiks izsludināts. Jo, ja konkursa priekšmets ir šis atbalstāmais apjoms, tad, lai uzvarētu šinī atbalstāmajā apjomā, komersantam pietiek piesolīt nosacījumus, cenu, ar kuru viņš uzvar. Savukārt pēc tam viņš to visu kompensē ar enerģijas apjomu, ko viņš pēc tam piegādās par krietni augstāku cenu. Un tas ir tas, ko jūs paredzat savos noteikumos. Jūs ierakstāt, ka tālāk būs jāmaksā par šo cenu, kādu ir piedāvājis šis komersants, un tā netiek regulēta konkursā.

Tālāk. Ļoti svarīga nianse, kam es aicināšu pievērst uzmanību, ir tā, ka šis likumprojekts nemaz nedos iespēju iegādāties šo lētāko elektroenerģiju visiem aizsargātajiem lietotājiem, tas ir, trūcīgajiem, mazturīgajiem, daudzbērnu ģimenēm, bet tikai tiem, kā tas izriet no likumprojekta, kuriem būs līgumattiecības ar pakalpojuma sniedzēju. Mums ir ļoti daudz šādu mazturīgu, trūcīgu ģimeņu, kam nemaz nav tiešu līgumattiecību ar pakalpojuma sniedzēju. Viņi saņem šo pakalpojumu pastarpināti, jo īrē dzīvokli, kur patiesībā šis pieslēgums, šis līgums ir pavisam uz citas personas vārda, kura nav tiesīga saņemt šo statusu. Uz šo pretrunu ir norādījis arī Juridiskais birojs. Ja jūs negribat klausīties, ko koalīcija saka, tad ieklausieties, ko saka Juridiskais birojs. Uz šīm pretrunām, uz ko es jums norādīju, un uz tarifu neskaidrībām norādīja arī regulators.

Vēl vairāk! Šis likumprojekts vispār nav izdiskutēts ar nozari. Vai jūs esat painteresējušies, vai vispār šo jezgu kāds tirgotājs ir gatavs uzņemties, izņemot "Latvenergo"? Jo, ja mēs paskatāmies, tad rodas tāda sajūta, ka šo likumprojektu, kuru tagad kāds cenšas piedāvāt kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītu likumprojektu, patiesībā ir rakstījis "Latvenergo" pats priekš sevis. Jo principā visu šo procedūru, kas tālāk ir paredzēta, kā to domā īstenot... šī datu apmaiņa ar pašvaldībām, kur tiek paredzēts, ka mums ir vairāk nekā 100 pašvaldību un tām būs regulāri katru mēnesi jāapmainās ar datiem par šiem aizsargātajiem lietotājiem, bet ir absolūti skaidrs, ka šī apmaiņa nenotiks regulāri, nenotiks savlaicīgi un nebūs korekta, ka tur būs kļūdas, un tad to visu uzņemties kādam komersantam ir absolūti neloģiski. Un to diez vai kāds komersants būs gatavs darīt. Tas nozīmē, ka vienīgais, kurš no šī pasākuma iegūs un kurš to varēs īstenot, būs "Latvenergo". Un tad vispār ir jautājums: priekš kam tad mēs atveram šo tirgu? Kā tad mēs domājam nodrošināt šo iespēju saņemt kādam elektroenerģiju par lētāku cenu?

Tāpēc es aicinu šādu likumprojektu... Nupat es sapratu, ka tas tiks virzīts tālāk, lai gan tas ir pretrunīgs, un to, kā es teicu, vajadzētu nopietni pārstrādāt. Bet to nebūs iespējams izdarīt ar tādu procedūru, kādu jūs piedāvājat. Tāpēc šādā redakcijā mēs šo likumprojektu nevaram atbalstīt.

Kolēģi, es jums ieteiktu iepazīties ar to, kas šeit vispār ir rakstīts, un, ja jūs esat izvēlējušies šo shēmu, kur jūs paredzat nākošgad tieši vienam komersantam dot ekskluzīvu iespēju nodarboties ar to visu un šis komersants ir gatavs izveidot visu šo shēmas sistēmu, pēc kuras tālāk šim kompensācijas mehānismam ir jāstrādā, tad es jums piedāvātu apsvērt krietni efektīvāku risinājumu: ja jūs vēlaties, lai šinī mājsaimniecību tirgū iesaistītos citi tirgotāji, kas gribētu konkurēt par iespēju piegādāt lētāku enerģiju, tad konkursa priekšmetam būtu jābūt ļoti vienkāršam - ir jādefinē apjoms, kas ir šis lietotāja apjoms - aptuvenais enerģijas patēriņš, ko mēs vēlamies, ko mēs esam gatavi subsidēt un veikt iepirkumu par šo apjomu no kāda, kurš būs gatavs piedāvāt lētāku elektroenerģiju, un visā šajā kompensācijas mehānismu shēmā, visā šinī norēķinu shēmā un datu apmaiņas shēmā tirgotājus vispār neiesaistīt. Jūs vienkārši iegūstat no tirgotājiem lētāku elektroenerģiju, bet šo visu norēķinu veicat pēc šīs jau izveidotās shēmas, kura būs izveidota tagad... ko "Latvenergo" izveidos. Līdz ar to mēs panākam iespēju, ka kādam vispār būs interese piegādāt lētāk šo elektroenerģiju šīm mājsaimniecībām. Pretējā gadījumā šī shēma, kā es jau minēju, vispār nesasniegs savu mērķi, un diez vai tā vispār būs veiksmīgi realizējama šādā veidā.

Uz ko es vēlētos vērst uzmanību? Es aicinu tomēr ieklausīties tajā, ko ir teicis Juridiskais birojs, - ka visefektīvāk šo kompensācijas mehānismu būtu tomēr īstenot, nevis uzliekot to komersantiem, kas vispār ir tīri absurdi no tirgus ekonomikas loģikas, ka kādam komersantam tirgus apstākļos tiek piedāvāts nodarboties ar sociālo jautājumu risināšanu, bet gan šos sociālos jautājumus risināt tām struktūrām, kam tas ir paredzēts. Un valstī jau šādi konkrēti mehānismi ir izveidoti.

Kas attiecas uz pašvaldībām, tad pašvaldības nodrošina visus šos pabalstus, kas saistīti ar mitekļa izdevumiem. Problēma ir tā, ka jūs esat zaudējuši pašvaldību uzticību, jo vienreiz pašvaldības jau uzņēmās to darīt, uzņēmās šo garantētā minimālā ienākuma sadali, administrēšanu. Un rezultāts? Kas notika? Jūs no sākuma apsolījāt, ka šāds kompensāciju mehānisms... ka valsts to nodrošinās, bet pēc tam tas tika uzvelts uz pašvaldību pleciem. Un tagad pašvaldības jums vairs netic, jūs esat sapinušies paši savos melos, un jums ir jāveido ļoti sarežģīta shēma. Jūs steidzami cenšaties to darīt, nespēdami saprast vispār, kā tā pareizi būtu jāizveido.

Mans aicinājums būtu ļoti nopietni pārdomāt šo likumprojektu un tādā veidā to vispār varbūt tālāk nevirzīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tā. Paldies, kolēģi!

Diemžēl debates mums būs jāturpina pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, man vēl jums ir jāpaziņo informācija par deputātu jautājumiem. Jā, es tos pazaudējusi biju...

Bija uzdoti astoņi deputātu jautājumi, uz kuriem ir saņemtas rakstveida atbildes, kas visas neapmierina iesniedzējus, bet atbilžu sniedzēji šodien nevar ierasties, un līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks.

Ir saņemti arī trīs jauni deputātu jautājumi.

Ir deputātu Elksniņa, Tutina, Rubika, Agešina un Zemļinska jautājums veselības ministres pienākumu izpildītājai Laimdotai Straujumai "Par kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca"". Jautājums tiks nodots Laimdotai Straujumai.

Ir piecu deputātu - Zariņa, Tutina, Rubika, Agešina un Urbanoviča -jautājums ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim "Par Energoefektivitātes plāna pamatotību un tā īstenošanas sekām". Jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.

Un ir arī piecu deputātu - Zariņa, Tutina, Rubika, Agešina un Urbanoviča - jautājums Ministru prezidentei Straujumai "Par "Liepājas metalurga" pārdošanu". Jautājums tiks nodots Ministru prezidentei.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens... nav, Jānis Ādamsons... nav, Guntars Bilsēns... ir, Nikolajs Kabanovs... ir, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Vitālijs Orlovs... nav, Igors Pimenovs... nav, Dzintars Rasnačs... ir, Elīna Siliņa... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 13.15.

Un Prezidija sēde tūlīt Sarkanajā zālē.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Tā, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 13.15, tātad turpinām Saeimas 11.septembra sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs uzsākām debates par likumprojektu paketi "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā", kurā ir divi likumprojekti, no kuriem viens ir noraidīts, bet otrs - alternatīvais. Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu runāt i par steidzamību, i par būtību.

Par steidzamību. Jau pagājušajā gadā bija zināms, ka elektroenerģijas cenas Eiropas Savienībā, maigi izsakoties, drusku atšķiras no tām, ko maksā Latvijas patērētājs, - ne uz labo pusi. Tāpēc arī pēc garām diskusijām parādījās valsts budžetā šim gadam papildu finansējums, lai nodrošinātu attiecīgā sadārdzinājuma kompensēšanu, kas izmaksātu apmēram 5 eiro mēnesī vienai ģimenei, kura saņemtu šāda veida kompensāciju. Un pēc tam sākās garas un ilgas un, godīgi sakot, ne visai auglīgas diskusijas par to, ar kādām metodēm risināt šo palīdzības sniegšanu. Parādījās vairāki ierosinājumi, to skaitā arī atsevišķs likums, ko izstrādāja Ekonomikas ministrija un ko skatīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Pusgads pagāja ar visām šīm procedūrām, un 16.jūnijā... šā gada 18.jūnijā cienījamais Jānis Ozoliņš, komisijas priekšsēdētājs - visu cieņu! -, uzrakstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai vēstuli.

Es to nocitēšu - ne visu, bet atsevišķas tās daļas.

"Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu par valsts atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai. Komisija uzklausīja..." un tā tālāk, un tā joprojām. "Diskusijā deputāti un vairums klātesošo atbalstīja viedokli par minētā likumprojekta normu iestrādāšanu likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", nosakot šo atbalstu kā atsevišķu palīdzības veidu, kā arī kārtību atbalsta sniegšanai. Komisija nolēma nevirzīt izskatīšanai Saeimas sēdē minēto likumprojektu, un, par cik likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kompetencē, lūgt attiecīgo komisiju iniciēt attiecīgus grozījumus likumā." Un tā tālāk.

Ņemot vērā šo aicinājumu, komisijas vārdā es parakstīju vēstuli Straujumas kundzei ar lūgumu iesniegt Saeimā attiecīgus priekšlikumus, lai varētu virzīt arī šo te... šīs jaunās normas kā vienu no palīdzības veidiem. Tagad pēkšņi ir parādījies pavisam jauns likumprojekts, kuru vajag steidzamā kārtā pieņemt, jo viss deg, un, ja mēs šodien to nepieņemsim, tad būs beigas visiem un visam.

Runājot par būtību. Par steidzamību es domāju tā: ja gada laikā, kas ir pagājis kopš diskusijas sākuma, viss mūsu kopējais potenciāls nevarēja atrisināt šo jautājumu, tad divu vai trīs dienu laikā mēs, dabīgi, atradīsim optimālo lēmumu.

Tagad par būtību. Pēc būtības piedāvātais likumprojekts paredz atbalstu nevis trūcīgām un maznodrošinātām personām, bet tirgotājiem, kas sniegs attiecīgu pakalpojumu. Punkts viens.

Punkts divi, jo šeit pakalpojuma saņēmējs saņem lētāku pakalpojumu ar visām no tā izrietošajām sekām... Punkts divi. Likumprojektā parādās jēdziens "aizsargātais patērētājs", "aizsargātais lietotājs" vai "aizsargātais klients", kuru pēc definīcijas, kas ir paredzēta likumdošanā, var attiecināt uz visiem palīdzības veidiem, jo maznodrošinātais lietotājs saņem... izmanto komunālos pakalpojumus, atkritumu izvešanu, siltumu, karsto un auksto ūdeni un tā tālāk, un tā joprojām. Līdz ar to šis jēdziens ir integrēts jēdziens, kuram vieta būtu palīdzības sniegšanas likumā.

Punkts trīs. Neskatoties uz to, ka ziņotājs tika teicis, ka tā procedūra... palīdzības saņemšanas procedūra ir vienkāršota, šeit tomēr rodas daudz jautājumu, jo viens no pamatnosacījumiem ir tāds, ka lietotājam ir tiešais līgums ar pakalpojuma sniedzēju - šinī gadījumā ar elektroenerģijas tirgotāju. Tāpēc jau tas vien paredz zināmas problēmas, jo, kā jau šodien bija minēts, ne jau absolūti visi, teiksim, šie denacionalizēto māju īrnieki... viņiem ir šie tiešie līgumi un diez vai viņi kādreiz tos arī varēs noslēgt.

Ir arī citas problēmas, ko es šodien neminēšu, jo es vēlreiz saku, ka šīs diskusijas nav sākušās šodien, un es domāju, ka tās nebeigsies arī tad, ja gadījumā šis likumprojekts ātrā gaitā tiks pieņemts un mēs mēģināsim to realizēt. Šādā redakcijā šo likumprojektu atbalstīt nekādā gadījumā nevar, jo tas nesniedz atbildes uz pamatjautājumiem un nerisina galveno problēmu - kā padarīt cilvēkiem dzīvi vieglāku.

Un, otrkārt, dabīgi, runājot par steidzamību, steidzamība šajā gadījumā absolūti nav pieņemama, lai neiznāktu tā, kā Austrumos saka, - ka lielais kalns ir dzemdējis peli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Labdien! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Īstenībā viss jautājums un atbildes uz to slēpjas lielā mērā niansēs. Un īstenībā šīs nianses atspoguļojas "Latvenergo" gada pārskatā un peļņā. Īstenībā mēs šodien runājam nevis par šo likumprojektu, bet par naudu - par naudu, ko valsts turpmāk, atverot elektroenerģijas tirgu, iekasēs no Latvijas iedzīvotājiem.

Un tagad konkrēti runāšu par skaitļiem. "Latvenergo" 2013.gada pārskats - revidētais gada pārskats - mums parāda, ka "Latvenergo" peļņa gadā sastāda 46 miljonus eiro. Respektīvi, valsts uzņēmums, kurš nodrošina elektrības padevi Latvijas iedzīvotājiem un Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem, strādā ar peļņu. Jautājums: vai uzņēmējs jau tagad, pie šiem apstākļiem, varētu nodrošināt lētāku elektroenerģijas piegādi iedzīvotājiem? Atbilde ir vienkārša: jā! Un to valsts varētu darīt uz šo 46 miljonu eiro rēķina.

Otrs jautājums: cik ilgi valdība nodarbojas ar jautājumu par elektroenerģijas tirgus atvēršanu? Ministru kabineta sēdēs un Saeimā šis jautājums tiek skatīts kopš 2011.gada. Valdība ar šo likumprojektu, it īpaši tagad, to pieņemot, tā teikt, pēdējā dienā pirms vēlēšanām, vienkārši parāda, ka skaidras koncepcijas attiecībā uz elektroenerģijas tirgus atvēršanu vēl līdz šim brīdim nav.

Trešais jautājums: cik daudz valsts iegūs no elektroenerģijas tirgus atvēršanas? Ir konkrēti aprēķini, un Ozoliņa kungam tie ir zināmi. No pievienotās vērtības nodokļa valsts iegūs papildu iekasējumus - vidēji 10-12 miljonus eiro. Dividendes papildus "Latvenergo" budžetā ienesīs tāpat vidēji 10-12 miljonus eiro. Tātad 46 plus 12, plus 12 - lūdzu, kārtīgs budžets!

Un tad ir jautājums, kas īstenībā ir centrālais jautājums: cik daudz valsts pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas plāno tērēt kompensējošajam mehānismam? Un kādas iedzīvotāju grupas šajā kompensējošajā mehānismā tiks iekļautas? Un tad rezultāts: mēs īstenībā ieraugām skaitļus, ka valsts no iedzīvotājiem turpinās iekasēt 12-14 reizes vairāk, nekā tā vēlēsies minētā kompensējošā mehānisma ietvaros iedzīvotājiem atdot atpakaļ. Un tad ir jautājums: vai mēs dzīvojam lielā mērā godīgā valstī vai lielā mērā "Latvenergo" darbība un elektroenerģijas tirgus atvēršana no politiķu puses pašreiz... virkne jautājumu netiek noklusēti?

Kāpēc ir runa tikai par trūcīgajiem? Ir ļoti daudzas cilvēku kategorijas, kuras būtu iespējams papildus iekļaut. Nu, bet tad pasakiet godīgi - atverot elektroenerģijas tirgu ar nākamā gada 1.janvāri, Latvijas valsts papildus pelnīs uz iedzīvotāju rēķina, bet atvieglojumiem atvēlēs vienu piekto vai vienu sesto daļu no papildu ieņēmumiem, kurus valsts iegūs!

Manuprāt, lielā mērā šī pozīcija ir negodīga no valsts puses un šis likumprojekts būtu tiešām jāpārstrādā, valstij dodot skaidru ievirzi, skaidru pozīciju. Jārunā nevis par to, kādi termini, kādi jēdzieni tiks iekļauti likumā, bet - cik naudas valsts plāno tērēt kompensācijām tiem cilvēkiem, ņemot vērā šo nepieciešamo pasākumu - elektroenerģijas tirgus atvēršanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es sapratu, ka Zariņa kungs vēlas debatēt arī par steidzamību. Vārds deputātam Zariņam, lai debatētu par steidzamību.

I.Zariņš (SC).

Jā, paldies.

Kolēģi, es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka nav ne mazākās nepieciešamības virzīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā, jo, raugiet, viss tas, par ko mēs runājam, viss šis mehānisms, kas būs nepieciešams, būs nepieciešams tikai aiznākošajā gadā. Līdz ar to steidzamībai šajā situācijā, kad šis likumprojekts ir neveiksmīgi izstrādāts, tas ir nepilnīgs, ir pretrunīgs, tas vispār nenodrošina to mērķi, kurš tiek deklarēts, un uz to ir norādījusi ne tikai... jums ir norādījusi ne tikai opozīcija, bet arī Juridiskais birojs, un arī regulators ir izteicis savus iebildumus. Šis likumprojekts vispār nav saskaņots, un par to nav komunicēts ar nozari. Steidzamību šeit likt iekšā būtu pilnīgi nepamatoti un bezjēdzīgi. Sajūta ir tāda, ka tie, kuri virzīja šī likumprojekta steidzamību, vispār nav sapratuši, kas šajā likumprojektā ir rakstīts.

Jūs, protams, varat neticēt tai kritikai, kas jums tiek adresēta, tāpat kā iepriekšējās divās reizēs, bet tā tomēr izrādījās pamatota. Taču jūs tik un tā vēlreiz steidzaties uzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem, uz kuriem jūs esat kāpuši. Es tiešām aicinu tos, kuri uzstāj uz steidzamību, nākt un pamatot, kādēļ tā ir vajadzīga: vai tas ir kāds izmisums, kas dzen kāpt atkal uz tiem pašiem grābekļiem, vai varbūt tas jau ir tāds uztūkums vienā vietā, kas ir izveidojies, visu laiku kāpjot uz šī grābekļa, kas jau traucē sakarīgi domāt un vispār saprast, kas tiek darīts un kādas tam būs sekas. Es redzu, ka vienīgais iemesls šādai steigai, ja jūs to nespējat pamatot, ir tāds, ka šādā veidā jūs cenšaties slēpt savu nekompetenci, savu nespēju izstrādāt adekvātu šo kompensācijas mehānismu, lai nodrošinātu to, kas tiek solīts, un tāpēc jums vajag steidzamības kārtībā pieņemt šādu likumprojektu, kurš dod iespēju vēl uz gadu atlikt visu šo pasākumu un noslēpt patiesos kompensācijas apmērus un mehānismus.

Es aicinu steidzamību neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā...?

J.Ozoliņš. Jā, īsi! Tātad - kā tas ir plānots? Likumprojekts paredz aizsargātā lietotāja statusa mehānismu ieviest divos posmos, kur pirmajā posmā  - pārejas periodā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim  - šos aizsargātā lietotāja elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumus nodrošina akciju sabiedrība "Latvenergo". Savukārt no 2016.gada 1.janvāra šos... sākot no šī datuma, šo pakalpojumu nodrošinās tirgotājs, kurš tiks izvēlēts konkursa kārtībā.

Attiecībā uz denacionalizēto māju īrniekiem vai uz īrniekiem, kuriem nav tiešo līgumu, šī izstrādātā sistēma paredz to, ka arī viņiem pienāksies šī kompensācija. Mēs par to komisijas sēdē runājām... (Dep. I.Zariņa starpsauciens no zāles: "Izlasiet, kas likumprojektā rakstīts! Likumprojekts paredz kaut ko citu!") un faktiski priekšlikums... Tas neatbilst patiesībai! Mēs guvām apstiprinājumu gan no ministrijām, gan no energokompānijas, ka tas ir iespējams, tā ka tur problēmām nevajadzētu būt.

Lūgums komisijas vārdā šo pirmo likumprojektu... šos grozījumus noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā", kuru bija sagatavojuši deputāti, atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Komisija šo likumprojektu ir noraidījusi.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 54, atturas - 27. Likumprojekts nav atbalstīts.

Taču komisija piedāvā alternatīvu likumprojektu, kuram ir lūgusi noteikt steidzamību. Un saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par šī likumprojekta steidzamību.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 25, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Ozoliņš. 12.septembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un 18.septembrī izskatīšana Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam!

I.Zariņš (SC).

Šādā termiņā absolūti nav iespējams izlabot šo likumprojektu. Mēs aicinām noteikt vismaz 17.septembri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.septembris.

J.Zariņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?

J.Zariņš. Izskatīsim nākamajā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. 25.septembrī, jā?

Tātad attiecībā uz termiņu ir divi priekšlikumi - 12. un 18.septembris un 17. un 25.septembris. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms jābalso par tālāko termiņu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku likumprojektam "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" noteiktu 17.septembri un izskatīšanu veiktu 25.septembrī!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 53, atturas - 1. Tātad šis priekšlikums nav guvis vairākuma atbalstu.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 12.septembris, izskatīšana - Saeimas 18.septembra sēdē. Paldies.

J.Zariņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par valsts atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šos likumprojektus par iespējamiem kompensācijas modeļiem, par to, kādā veidā mēs visefektīvāk varam sasniegt šo mērķi, neatbalstīja šo likumprojektu un izstrādāja tos grozījumus, kurus mēs ar iepriekšējo likumprojektu faktiski apstiprinājām.

Tātad komisijas vārdā lūgums noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par valsts atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 49, atturas - 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies.

J.Ozoliņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija aicina jūs izskatīt likumprojektu "Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā".

Lietas būtība pavisam īsi ir šāda. Valsts sociālo pabalstu likuma 7.panta otrās daļas jaunā redakcija stāsies spēkā 2014.gada 1.oktobrī. Un acīmredzot ir bijusi mums kāda kļūda, jo nav izdarīts grozījums šī likuma 2.pantā. Ministru kabinetā ir likumprojekts "Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā", bet, ņemot vērā, ka pārējie priekšlikumi, kādi ir likumprojektā, ir saistīti jau ar budžetu - un ļoti nopietni! -, Ministru kabinets ir nolicis likumprojektu tālākā atvilktnē, un acīmredzot nedaudz ir piemirsies, ka būtisks ir arī šis grozījums 2.pantā. Tādēļ sadarbībā ar Labklājības ministriju Sociālo un darba lietu komisija šo likumprojektu iesniedza. Paldies Čigānes kundzei par operatīvu rīcību! Likumprojektam un anotācijai pievienots arī pozitīvs Finanšu ministrijas atzinums.

Un līdz ar to komisijas vārdā aicinu likumprojektam piešķirt steidzamību un likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tā. Paldies.

Tātad vispirms mums ir steidzamība.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu "Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā" atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku!

A.Barča. Godātie kolēģi! Likumprojektu saskaņojot arī ar Saeimas Juridisko biroju un redzot, kā kolēģi nobalsojuši par pirmo lasījumu, es uzdrošinos komisijas vārdā aicināt šodien nobalsot arī otrajā, galīgajā, lasījumā, ja kolēģi neiebilst.

Sēdes vadītāja. Kolēģi neiebilst.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Šis likumprojekts jāskata vienotā paketē ar nākošo likumprojektu, kas ir "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Un tad šo abu likumprojektu, šo abu grozījumu, jēga ir sekojoša.

Šā gada 7.augustā Krievijas Federācija ieviesa embargo virknei preču, pārtikas preču... importam no Eiropas Savienības, kas tātad ir gaļa, augļi, dārzeņi, to skaitā piens un piena produkti, kā arī vēl veselai virknei citu pārtikas produktu.

Neapšaubāmi, šis embargo ietekmē arī Latvijas ekonomiku un Latvijas uzņēmējus un ražotājus - visvairāk tieši piena nozari. Tātad piena ražotāji un piena pārstrādātāji izjūt šī lēmuma... šī embargo sekas. Tieši tādēļ valdība ir izstrādājusi virkni instrumentu, kā šo situāciju padarīt maigāku un kā palīdzēt mūsu uzņēmējiem.

Tātad šajā arsenālā ir tādi instrumenti kā palīdzība atrast citus eksporta tirgus vai citus preču noieta tirgus, to skaitā tā sauktās kredītgarantijas vai kredītbrīvdienas. Tāpat ir arī vēl citi instrumenti. Un jūsu uzmanībai abos šajos likumprojektos tiek piedāvāts viens no tādiem svarīgākajiem instrumentiem, ko varētu dēvēt par nodokļu brīvdienām.

Tātad jau šobrīd uzņēmēji, kuri nonākuši zināmās grūtībās, var prasīt Valsts ieņēmumu dienestam četras reizes gadā kāda nodokļa atlikšanu uz vēlāku laiku un pastiept šo nomaksas termiņu līdz pat pusotram gadam. Diemžēl šis instruments šobrīd no embargo cietušajiem uzņēmumiem varētu būt nepietiekams, tieši tādēļ valdība piedāvā šo termiņu pagarināt līdz pieciem gadiem, kā arī to, ka šim atvieglojumam var pieteikties 12 reižu gadā - tātad faktiski katru mēnesi var lūgt šos nodokļus pārcelt.

Bet šim atvieglotajam režīmam nevarēs pieteikties, protams, pilnīgi visi uzņēmumi. To varēs darīt tieši šī embargo dēļ cietušie uzņēmumi, kuriem ir vairāk nekā 10 procentu liela ekspozīcija vai realizācija Krievijas tirgū un tā sauktā netiešā ietekme, un arī tie uzņēmumi, kuri varbūt nevis "pa tiešo" piegādā Krievijai preci, bet dara to pastarpināti caur kādu citu uzņēmumu. Tātad, pēc aptuvenām Ministru kabineta aplēsēm, šajā tiešajā ietekmē varētu būt 65 uzņēmumi un plus vēl šīs netiešās ietekmes uzņēmumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu, atbalstīja to pirmajā lasījumā, bet, tā kā mēs visi esam ieinteresēti, lai šis instruments pēc iespējas ātrāk sāktu darboties, tad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina atbalstīt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Vai Lolita Čigāne grib debatēt par steidzamību?

Par steidzamību. Tad vārds debatēm par steidzamību deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu patiešām vajadzētu pieņemt steidzamības kārtībā, jo šis ir ļoti reāls, taustāms solis, kādā veidā mēs atbalstām savus, pamatā pārtikas, ražotājus, kuri ir cietuši no Krievijas Federācijas sankcijām.

Ķirša kungs jau diezgan precīzi noraksturoja, kādā veidā mēs nāksim pretim šiem uzņēmumiem, kuri varēs apliecināt to, ka tie ir cietuši, jo tiem ir bijis attiecīgs apgrozījums vai kādi līgumi ar uzņēmumiem, kas ir Krievijas Federācijā, un šo nodokļu nomaksu varēs sadalīt daļās vai atlikt līdz pat pieciem gadiem.

Kā jau tika minēts, tas ir tāds ļoti liels pretimnākšanas solis, jo šobrīd tā iespēja, atlikšanas iespēja, ir uz gadu. Šeit mēs paredzam piecus gadus... Un arī šo prasību varēs izteikt 12 reižu gadā, tātad katru mēnesi par katru nodokļu grupu atsevišķi.

Mēs ļoti ceram, ka tas patiešām palīdzēs uzņēmumiem atkopties, pārorientēt savu darbību no Krievijas tirgus uz citiem tirgiem. Un šinī gadījumā arī grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā dos nepieciešamos instrumentus Valsts ieņēmumu dienestam, lai sāktu strādāt ar tiem uzņēmumiem, kas ir cietuši no sankcijām.

Ļoti svarīgi ir pieminēt to, ka patiešām mums šis likumprojekts ir jāpieņem steidzamības kārtībā, lai papildinātu jau pagājušajā nedēļā uzsākto darbu: Publisko iepirkumu likumā mēs noteicām zaļo iepirkumu kā obligātu, iepērkot pārtiku gan mūsu skolām, gan sociālās aprūpes namiem.

Tā ka lūdzu atbalstīt gan likumprojekta steidzamību, gan arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā kā ļoti konkrētu atbalstu Krievijas sankciju skartajiem mūsu uzņēmumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

V.Ķirsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.septembris pulksten 17.00, un izskatīšanas laiks - 18.septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.septembris, izskatīšana - Saeimas 18.septembra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Kolēģi! Kā jau iepriekš minēju, abi šie likumprojekti ir saistīti. Pirmajā likumprojektā tika noteikts tātad šis instruments, savukārt šajā likumprojektā par Valsts ieņēmumu dienestu vienkārši ir dotas Valsts ieņēmumu dienestam tiesības šādus pagarinājumus piešķirt.

Tātad aicinu piešķirt steidzamību un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

V.Ķirsis. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 12.septembris pulksten 17.00, un izskatīšanas laiks - Saeimas 18.septembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.septembris, izskatīšana - Saeimas 18.septembra sēdē. Paldies.

V.Ķirsis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

Strādājam ar dokumentu Nr.4160. Likumprojekts "Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos".

2002.gadā Latvija ratificēja Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtus, savukārt Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtu Pārskata konferencē Kampalā 2010.gadā tika pieņemtas vairākas rezolūcijas, kas papildināja šos statūtus ar jauniem kara noziegumu veidiem, kuri attiecas uz iekšējiem konfliktiem. Un vienlaicīgi izmaiņas nosaka jurisdikcijas īstenošanas nosacījumus attiecībā uz agresijas noziegumu. Starp jauniem kara noziegumu veidiem, kas tiek minēti, ir indes vai saindētu ieroču izmantošana, smacējoša, indīga vai cita gāze un visi tām līdzīgie šķidrumi, materiāli un ierīču izmantošana. Šie aizliegumi neattiecas uz starptautiskiem bruņotiem konfliktiem.

Tādējādi ar minēto rezolūciju tiek nodrošināts tas, ka Romas Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcijā būs jāskata gadījumi, kad tikušas lietotas šādas vielas, ieroči vai lodes neatkarīgi no konflikta rakstura.

Statūti tika papildināti arī ar jaunu pantu, kurā ir ietverta agresijas nozieguma definīcija, ar agresijas noziegumu saprot tādu agresijas aktu plānošanu, gatavošanu, uzsākšanu vai izpildi, kuri pēc sava rakstura, smaguma vai mēroga ir nepārprotams Apvieno Nāciju Organizācijas statūtu pārkāpums, ko veic persona, kuras stāvoklis tai rada iespēju efektīvi kontrolēt vai vadīt valsts politisko vai militāro darbību. Un šis 1.punktā lietotais termins "agresijas akts" nozīmē to, ka valsts lieto bruņotu spēku, vēršoties pret citas valsts suverenitāti, teritoriālo integritāti, politisko neatkarību, vai izmanto jebkādu citu veidu, kas ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtiem.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un, ņemot vērā to, ka šis likumprojekts ir saistīts ar Apvienotajām Nācijām... ar to, ka Valsts prezidents pēc nedēļas apciemos Apvienotās Nācijas, Ārlietu komisija lūdz, lai šo likumprojektu skatītu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

O.Ē.Kalniņš. Aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam. (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Var arī 2.lasījumā, bet ja viņš nerunās!")

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi, jūs atnācāt šeit strādāt, un tāpēc jums būs jāklausās!

Un tad... Man ir prieks, ka šodien mēs pieņemsim attiecīgo likumprojektu, jo tas tiešām ir ļoti svarīgs. Man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka, grozot Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtus, šajā dokumentā mēs norādīsim... izskaidrosim, kas ir agresija. Un tas ir ļoti svarīgi.

Taču ir viena būtiska problēma, kas nav saistīta varbūt tieši ar šo aktu, bet ir saistīta ar vienu likumprojektu, ko mēs šodien noraidījām. Proti, šis dokuments stāsies spēkā 2017.gadā, mēs to pieņemsim steidzamības kārtā, un tas ir ļoti labi. Bet, ja jūs pajautāsiet, kas ir agresija saskaņā ar Latvijas likumiem, tad jums nebūs atbildes, tāpēc ka mūsu likumos šis jēdziens nav izskaidrots.

Pirms dažiem mēnešiem es lūdzu Tieslietu ministrijai veikt grozījumus likumā un skaidri pateikt, kas ir agresija. Un nu mums ir definīcija, mēs to varam ierakstīt mūsu likumā, lai būtu pilnīgi skaidrs.

Un ko atbildēja Tieslietu ministrija? Tieslietu ministrija atbildēja, ka ir jāpadomā, un tas ir ļoti, ļoti slikti. Īpaši tādā situācijā, kādā mēs atrodamies pēdējā laikā, ir svarīgi, lai būtu pilnīgi precīzi pateikts, kas ir agresija un kādā gadījumā ir pamats par to runāt.

Mūsu pirmais jautājums, ko mēs skatījām... Tieši par Imigrācijas likumu runājot, bija paredzēts nedot uzturēšanās atļaujas, kamēr nebeigsies agresija.

Kas ir agresija - tas nav skaidrs, un es atceros atbildīgas Tieslietu ministrijas darbinieces skaidrojumu: "Agresija - tā ir okupācija." Ar tādu domāšanu mēs nevarēsim šādas normas piemērot. Mans ierosinājums ir šo likumprojektu noteikti atbalstīt - tas ir svarīgi! -, bet Tieslietu ministrijai strādāt un izdarīt attiecīgos grozījumus.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Kalniņa kungs ko vēlas piebilst? (No SC frakcijas: "Nevajag!")

O.Ē.Kalniņš. Jā. Es vēlreiz aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

O.Ē.Kalniņš. Komisija lūdz izskatīt otrajā lasījumā tūlīt bez priekšlikumu noteikšanas termiņa vai atkārtotas izskatīšanas komisijā. (No zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies par operatīvo darbu.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to visi 11.septembra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet, piesakot deputātu Zariņa, Tutina, Rubika, Agešina un Urbanoviča jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par "Liepājas metalurga" pārdošanu", iesniedzēji ir lūguši dot vārdu deputātam Zariņam, lai izteiktos un motivētu deputātu jautājumu.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC). (No zāles: "Ooo!"; dep. A.Bērziņš: "Translācija iet pa radio? Iet!")

Tuvojas nobeigumam veiksmes stāsta viena no spožākajām epopejām, kas saistīta ar "Liepājas metalurgu". Pašlaik ir zināms, ka ir izvēlēts bankrotējušā "Liepājas metalurga" pircējs, kurš ir izsolījis zemāko cenu. No sabiedrības tiek slēpts, kādēļ tāda izvēle. Ne maksātnespējas procesa virzītāji, ne valdība nevēlas par to runāt. Arī "Liepājas metalurga" pircējs slēpjas, izvairās no masu medijiem. Tāpēc mēs uzskatām, ka būtu svarīgi noskaidrot, kādi tad ir nosacījumi šādai izvēlei. Un kā valdība nodrošinās akcionāru solījuma izpildi, lai neatkārtotos tas pats stāsts, kāds jau bija ar iepriekšējiem akcionāriem? Un galu galā - cik tad īsti no šīs solītās summas atgūs valsts kā kreditors? Un kādā apjomā un kad tiks atjaunota "Liepājas metalurga" darbība? Cik daudz darba vietu taps radīts, atjaunots? Tas viss ir svarīgi, lai pārliecinātos, ka pēc vēlēšanām, pēc šiem skaistajiem solījumiem neatkārtosies... ka nebūs "Liepājas metalurga" sāga numur divi.

Paldies, kolēģi!

Sēdi vada 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Andrejs Klementjevs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies! Lūdzu, ieslēdziet reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr gaidām rezultātus, vārdu paziņojumam lūdza deputāts Jānis Ozoliņš. Lūdzu, Jāni!

J.Ozoliņš (RP).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten divos, tas ir, pēc sešām minūtēm.

Sēdes vadītājs. Paldies Jānim.

Nākošais paziņojums. Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

Romuald Ražuk, lūdzu!

R.Ražuks (RP).

Cienījamie kolēģi! Deputātu grupas sadarbībai ar Lietuvas parlamentu izbraukuma sēde sestdien, Baltu vienības dienā, Rucavā. Izbraukšana pulksten sešos ar autobusu no Saeimas.

Sēdes vadītājs. Paldies Romualdam.

Rezultāti gatavi. Lūdzu, Jāni Vucān, paziņojiet reģistrācijas rezultātus!

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens... nav, Jānis Ādamsons... nav, Gaidis Bērziņš... nav, Kārlis Eņģelis... nav, Andrejs Klementjevs... ir, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Vitālijs Orlovs... nav, Igors Pimenovs... nav, Jānis Reirs... nav, Elīna Siliņa... nav.

Sēdes vadītājs. Paldies jums!

Slēdzam sēdi.

Paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 2. sēde
2014. gada 11. septembrī

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu "Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos" (Nr. 1217/Lp11)
(Dok. Nr. 4160, 4160A)
   
Par likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" (Nr. 1221/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 4181, 4181A)
   
Priekšlikumi - dep. Dz.Rasnačs (par)
  - dep. I.Cvetkova (pret)
   
Par likumprojektu "Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā" (Nr. 1222/Lp11)
(Dok. Nr. 4182, 4182A)
   
Par likumprojektu "Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020. gada plānošanas perioda vadības likums" (Nr. 1223/Lp11)
(Dok. Nr. 4183, 4183A)
   
Par likumprojektu "Grozījums Zemesgrāmatu likumā" (Nr. 1224/Lp11)
(Dok. Nr. 4184, 4184A)
   
Par likumprojektu "Grozījums Tiesu izpildītāju likumā" (Nr. 1225/Lp11)
(Dok. Nr. 4185, 4185A)
   
Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"" (Nr. 1226/Lp11)
(Dok. Nr. 4186, 4186A)
   
Par likumprojektu "Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā" (Nr. 1227/Lp11)
(Dok. Nr. 4187, 4187A)
   
Par likumprojektu "Grozījums Patentu likumā" (Nr. 1228/Lp11)
(Dok. Nr. 4188, 4188A)
   
Par likumprojektu "Grozījums Notariāta likumā" (Nr. 1229/Lp11)
(Dok. Nr. 4189, 4189A)
   
Par likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 1230/Lp11)
(Dok. Nr. 4190, 4190A)
   
Par likumprojektu "Grozījums Dizainparaugu likumā" (Nr. 1231/Lp11)
(Dok. Nr. 4191, 4191A)
   
Par likumprojektu "Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā" (Nr. 1235/Lp11)
(Dok. Nr. 4210)
   
Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 1232/Lp11)
(Dok. Nr. 4205, 4205A, 4201B)
   
Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" (Nr. 1233/Lp11)
(Dok. Nr. 4206, 4206A, 4201B)
   
Paziņojumi
  - dep. O.Ē.Kalniņš
  - dep. J.Reirs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Par darba kārtību
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei šā gada 8. septembrī
(Dok. Nr. 4200)

 

 

   
Lēmuma projekts "Par Inetas Ziemeles apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi" (Nr. 695/Lm11)
(Dok. Nr. 4144)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Debates - dep. I.Cvetkova
  - dep. I.Čepāne
  - dep. G.Bērziņš
   
Lēmuma projekts "Par Ligitas Sprigules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi" (Nr. 702/Lm11)
(Dok. Nr. 4211)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts "Par Ingas Lipskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi" (Nr. 703/Lm11)
(Dok. Nr. 4212)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts "Šķīrējtiesu likums" (Nr. 1039/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4198)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts "Psihologu likums" (Nr. 1207/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4126, 4163)
   
Ziņo - dep. A.Ašeradens
   
Debates - dep. I.Bite
  - dep. I.Vanaga
  - dep. A.Bērziņš
  - dep. A.Barča
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. B.Cilevičs
   
Likumprojekts "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr. 1205/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4124, 4162)
   
Ziņo - dep. A.Ašeradens
   
Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 1038/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4199)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Debates - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts "Grozījums Reklāmas likumā" (Nr. 1119/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4192)
   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā" (Nr. 1137/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 4197)
   
Ziņo - dep. E.Cilinskis
   
Likumprojekts "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" (Nr. 1189/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4082, 4157)
   
Ziņo - dep. L.Plavinska
   
Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (Nr. 1148/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3848, 4170)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (Nr. 324/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1122, 4171)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts "Statistikas likums" (Nr. 1172/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3993, 4172)
   
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
   
Debates - dep. J.Vucāns
   
Likumprojekts "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā" (Nr. 1199/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4104, 4173)
   
Ziņo - dep. M.Kučinskis
   
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 668/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4180)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā" (Nr. 1184/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 4036, 4193)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts "Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā" (Nr. 1165/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4194)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" (Nr. 1149/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 4195)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" (Nr. 1086/Lp11) (1.lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 3572, 4215) un
alternatīvais likumprojekts "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" (Nr. 1236/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4215)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Debates - dep. D.Reizniece-Ozola
  - dep. I.Zariņš
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Tutina, A.Rubika, V.Agešina un M.Zemļinska jautājumu veselības ministra pienākumu izpildītājai Laimdotai Straujumai "Par kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca"" (Nr. 189/J11)
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Tutina, A.Rubika, V.Agešina un J.Urbanoviča jautājumu ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim "Par Energoefektivitātes plāna pamatotību un tā īstenošanas sekām" (Nr. 190/J11)
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Tutina, A.Rubika, V.Agešina un J.Urbanoviča jautājumu ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par "Liepājas metalurga" pārdošanu" (Nr. 191/J11)
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā turpinājums  

- dep. S.Dolgopolovs

  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Zariņš
   
Priekšlikums par termiņiem - dep. I.Zariņš
   
Likumprojekts "Par valsts atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai" (Nr. 1164/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3921, 4203, 4201C)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts "Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā" (Nr. 1235/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4210)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts "Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā" (Nr. 1235/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4210)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 1232/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4205, 4223)
   
Ziņo - dep. V.Ķirsis
   
Debates - dep. L.Čigāne
   
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" (Nr. 1233/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4206, 4224)
   
Ziņo - dep. V.Ķirsis
   
Likumprojekts "Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos" (Nr. 1217/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4160, 4225)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Debates - dep. A.Judins
   
Likumprojekts "Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos" (Nr. 1217/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4160, 4225)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Motivācija par iesniegto deputātu I.Zariņa, J.Tutina, A.Rubika, V.Agešina un J.Urbanoviča jautājumu ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par "Liepājas metalurga" pārdošanu" (Nr. 191/J11)
   
Nolasa - dep. I.Zariņš
   
Paziņojumi
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. R.Ražuks
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 11.09.2014 09:10:14 bal001
Par - 20, pret - 34, atturas - 25. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1221/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 11.09.2014 10:18:31 bal002
Par - 87, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Inetas Ziemeles apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi (695/Lm11)

Datums: 11.09.2014 10:19:47 bal003
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Ligitas Sprigules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (702/Lm11)

Datums: 11.09.2014 10:20:38 bal004
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Ingas Lipskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (703/Lm11)

Datums: 11.09.2014 10:28:20 bal005
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Šķīrējtiesu likums (1039/Lp11), 3.lasījums

Datums: 11.09.2014 11:07:49 bal006
Par - 58, pret - 4, atturas - 20. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Psihologu likums (1207/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.09.2014 11:09:43 bal007
Par - 82, pret - 1, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" (1205/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.09.2014 11:27:22 bal008
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1038/Lp11), 3.lasījums

Datums: 11.09.2014 11:29:48 bal009
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Reklāmas likumā (1119/Lp11), 3.lasījums

Datums: 11.09.2014 11:31:52 bal010
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (1137/Lp11), 3.lasījums

Datums: 11.09.2014 11:41:09 bal011
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (1189/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.09.2014 11:42:19 bal012
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1148/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.09.2014 11:43:42 bal013
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (324/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.09.2014 11:46:39 bal014
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Statistikas likums (1172/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.09.2014 11:47:56 bal015
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (1199/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.09.2014 11:49:51 bal016
Par - 85, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (668/Lp11), 2.lasījums

Datums: 11.09.2014 11:51:03 bal017
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (1184/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.09.2014 11:52:06 bal018
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1165/Lp11), 2.lasījums

Datums: 11.09.2014 11:54:52 bal019
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā "Par aviāciju" (1149/Lp11), 2.lasījums

Datums: 11.09.2014 13:30:16 bal020
Par - 2, pret - 54, atturas - 27. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (1086/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.09.2014 13:30:51 bal021
Par - 57, pret - 25, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (1236/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.09.2014 13:31:13 bal022
Par - 61, pret - 0, atturas - 21. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (1236/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.09.2014 13:32:28 bal023
Par - 22, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu / 17.09.2014. /. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (1236/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 11.09.2014 13:33:42 bal024
Par - 3, pret - 49, atturas - 21. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par valsts atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai (1164/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.09.2014 13:35:56 bal025
Par - 83, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (1235/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.09.2014 13:36:16 bal026
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (1235/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.09.2014 13:37:04 bal027
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (1235/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.09.2014 13:43:24 bal028
Par - 71, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (1232/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.09.2014 13:43:44 bal029
Par - 83, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (1232/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.09.2014 13:44:55 bal030
Par - 81, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (1233/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.09.2014 13:45:13 bal031
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (1233/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.09.2014 13:48:43 bal032
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos (1217/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.09.2014 13:51:28 bal033
Par - 86, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos (1217/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.09.2014 13:52:03 bal034
Par - 84, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos (1217/Lp11), 2.lasījums, steidzams




 

Frakciju viedokļi
2014.gada 11.septembrī

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai raidījums “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles. Un, tāpat kā katru reizi pēc Saeimas sēdes, deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātei Lolitai Čigānei. Lūdzu!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribētu pastāstīt par ļoti būtisku likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, ko šodien Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā. Šie likuma grozījumi ir saistīti ar Krievijas Federācijas noteiktā embargo skartajiem uzņēmumiem, kas pamatā ir mūsu pārtikas ražotāji, kuri tātad ir cietuši no šī embargo. Šis pieņemtais likumprojekts paredz reālu atbalstu šiem uzņēmumiem. Un šo reālo atbalstu uzņēmēji saņems gan tiešā veidā... respektīvi, saņems, ja to darījumu īpatsvars uz Krieviju ir lielāks par 10 procentiem no kopējā realizācijas apjoma, un saņems arī tie uzņēmumi, kas ir netieši cietuši no Krievijas Federācijas noteiktā embargo. Tādā veidā mēs šobrīd savā domāšanā, savā likumdošanas sistēmā par nodokļiem un nodevām ieviešam tādu reālu jēdzienu – kas tad būtu tie uzņēmumi, kas ir cietuši no Krievijas Federācijas sankcijām.

Šobrīd ir iespēja uzņēmumiem, kas nonākuši grūtībās, lūgt atlikt vai pagarināt, vai arī sadalīt daļās nodokļu nomaksu. Pašreizējais, spēkā esošais, termiņš ir – uz vienu gadu. Tagad šajā gadījumā šis termiņš tiks būtiski pagarināts – būs iespēja līdz pieciem gadiem atlikt vai sadalīt nodokļu nomaksu. Tā tas būs esošās, pašreizējās kārtības vietā. Vienlaicīgi būs arī iespēja prasīt šo sadalīšanu vai atlikšanu 12 reizes gadā, tātad principā katru mēnesi. Ja uzņēmējs jūt, ka viņa apgrozījums ir cietis no šī noteiktā embargo, tad 12 reizes gadā būs iespējams vērsties Valsts ieņēmumu dienestā un par katru nodokļu kategoriju prasīt vai nu sadalīšanu, vai pagarinājumu. Šis īpašais režīms būs pieejams tiem uzņēmumiem, kam ir bijusi laba nodokļu nomaksas disciplīna, un arī tiem, kas iesniegs Valsts ieņēmumu dienestā informāciju par to, ka tiem ir šis darījumu apjoms tiešā veidā... vai arī, ka tie netiešā veidā skarti no Krievijas Federācijas noteiktajām sankcijām.

Tā kā šobrīd ir plānots, ka šie grozījumi tiks pieņemti otrajā, galīgajā, lasījumā nākamajā nedēļā, uzņēmumi, kuri ir cietuši, tiek aicināti pieteikties Valsts ieņēmumu dienestā, jau domāt par šiem pieteikumiem, lai varētu šādā veidā šo tiešām būtiski atviegloto labvēlīgo režīmu izmantot.

Visbeidzot es gribu teikt, ka šis ir tāds ļoti reāls solis, veids, kādā mēs mēģinām atbalstīt savus uzņēmumus, kas ir cietuši no attiecīgajām sankcijām, un tas papildina jau iepriekšējā nedēļā Saeimas pieņemtos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredzēs obligātu tā saukto zaļo iepirkumu pārtikas iegādei, kur tiks dota priekšroka svaigiem, sezonāliem dārzeņiem, bioloģiski audzētiem produktiem, un tas būs saistoši tanī brīdī, kad stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi, tas būs saistoši visiem pārtikas iepircējiem gan skolās, gan sociālās aprūpes namos, gan arī citās institūcijās.

Tā ka šis solis papildina to soļu kopumu, ko mēs esam veikuši, lai pēc iespējas mazinātu negatīvās Krievijas sankciju sekas uz mūsu uzņēmēju darbību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Čigānes kundzei no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dzintaram Rasnačam. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nacionālā apvienība šodien Saeimā iesniedza grozījumus Imigrācijas likumā. Ar šiem grozījumiem Nacionālā apvienība ierosināja apturēt jeb iesaldēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri vēlas šeit iegādāties nekustamos īpašumus vai kuri vēlas šeit ieguldīt komercbankās finanšu līdzekļus, vai arī tiem, kuri vēlas šeit attīstīt komercdarbību. Šos ierobežojumus Nacionālā apvienība ierosināja, lai novērstu valsts drošības apdraudējumu, taču diemžēl absolūtais gan koalīcijas, gan arī opozīcijas vairākums neatbalstīja mūsu priekšlikumu. Mums tas šķiet ļoti pārsteidzoši, jo agresorvalsts Krievija starptautiski jau tiek ierobežota ar dažādiem līdzekļiem: Eiropas Savienība ir pilnībā apturējusi sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju jebkad tālākā nākotnē, Ziemeļatlantijas alianse ir pārtraukusi jebkādas partnerattiecības un partnerattiecību sadarbību ar agresorvalsti Krieviju, un tiek veikta vesela virkne starptautisku pasākumu, lai ierobežotu Krievijas kā agresora darbību Ukrainā.

Šis mūsu priekšlikums ierobežot Krievijas pilsoņu īpatsvara ietekmes palielināšanos Latvijā bija ļoti būtisks no nacionālās drošības viedokļa, jo Krievijas ārpolitikas viens no pamatbaušļiem ir tautiešu aizsardzība tuvējās ārzemēs. Mēs, protams, jūtamies dziļi vīlušies, sevišķi VIENOTĪBAS balsojumā, un ļoti ceram, ka šīs partijas savu kļūdu labos nākamajā sēdē, uz kuru mēs atkārtoti esam iesnieguši līdzīgu priekšlikumu, precizējot to: tas attieksies tikai uz tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri vēlas šeit iegūt nekustamo īpašumu.

Otrs, mūsuprāt, ļoti nozīmīgs jautājums šīsdienas sēdes darba kārtībā bija likumprojekta “Šķīrējtiesu likums” pieņemšana trešajā lasījumā. Tas ir ļoti, ļoti nozīmīgs darbs, kas tika veikts vairāku gadu garumā un ko veica Nacionālās apvienības ministri. Nu tas veiksmīgi ir pabeigts Saeimā, un jau šobrīd notiek šķīrējtiesu sistēmas reformēšana, un līdz 1.janvārim tā varētu tikt pabeigta. Tā vienkāršos sistēmu un vienlaikus paaugstinās šķīrējtiesu tiesnešu kvalifikāciju.

Īsumā tas būtu viss. Paldies par uzmanību! Līdz nākamajai reizei!

Vadītāja. Paldies Rasnača kungam no Nacionālās apvienības frakcijas.

“Frakciju viedokļos” nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie klausītāji! Es vēlos pastāstīt jums par dažiem svarīgiem likumprojektiem, kas šodien tika skatīti un pieņemti Saeimā.

Kā mums visiem zināms, ar nākamā gada sākumu tiks atvērts elektroenerģijas tirgus arī mājsaimniecībām, un ZZS jau pagājušā gada nogalē norādīja, ka tā rezultātā tirgus cena būtiski pieaugs arī maznodrošinātajām un trūcīgajām ģimenēm. Nu, ja, piemēram, šobrīd tādas ģimenes maksā par kilovatstundu 11 eirocentus, tad pēc plānotā izmaksu pieauguma cena būtu apmēram 16 eirocenti par kilovatstundu. Tas ir būtisks pieaugums! Mēs uzskatām, ka šādā veidā tiktu sabiedrībā radīta liela sociālā spriedze. Zinot, cik kopumā ieņēmumu līmenis ģimenēm ir zems un izdevumi lieli, tas nav pieļaujams. Tādēļ gada sākumā mēs no savas puses sagatavojām Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus, paredzot, ka visām mājsaimniecībām tiktu atvērts elektroenerģijas tirgus, bet maznodrošinātajām un trūcīgajām ģimenēm tas tiktu saglabāts regulēts un tarifs tiktu saglabāts esošajā līmenī. Tas nozīmē, ka elektroenerģijas cenas nepieaugtu.

Ar ZZS priekšlikumu tika ilgi strādāts; es pat teiktu, ka ar to tika nevis strādāts, bet ka tas tika ilgi turēts atvilktnē, mēģinot rast kādus apkārtceļus. Taču mēs priecājamies, ka, lai gan nu jau vairāk nekā pusgads ir pagājis, Saeima ir atgriezusies pie šī likumprojekta, un šobrīd Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi alternatīvu likumprojektu, un Saeima par to nobalsoja pirmajā lasījumā, turklāt atzina likumprojektu par steidzamu. Tas vieš cerības, ka vēl šogad Saeima pieņems nepieciešamo lēmumu, lai jaunajā gadā, kad elektroenerģijas tirgus tiks atvērts, maznodrošinātie un trūcīgie varētu būt droši par to, ka elektrības cenas nepieaugs.

Vēl viena būtiska lieta, ar kuru ir strādājusi Sociālo un darba lietu komisija Aijas Barčas vadībā, ir psihologu profesionālās darbības regulējums. Šodien pirmajā lasījumā Saeima atbalstīja Psihologu likumu, kas mūsu valstī regulēs psihologu profesionālo darbību.

Likums definēs psihologu profesionālo darbību, paredzot, ka to var veikt tikai sertificēts psihologs vai psihologs uzrauga pārraudzībā. Tāpat likums noteiks to personu loku, kurām psihologa profesionālo darbību nav atļauts veikt, un likumā tiks nostiprināti psihologa profesionālās darbības pamatprincipi un psihologa atzinumā iekļaujamās informācijas apjoms.

Savukārt trešajā lasījumā Saeima šodien pieņēma Ārstniecības likuma grozījumus, ar kuriem valstī tiks ieviests vienots regulējums piespiedu līdzekļu lietošanai un personu privātās dzīves ierobežošanai psihoneiroloģiskajās ārstniecības iestādēs. Kā atzīst komisijas vadītāja Aija Barča, deputāti ir ļoti gandarīti, ka Veselības ministrija pēc tiesībsarga pamudinājuma ir nākusi klajā ar šo iniciatīvu, jo tik nopietna lieta kā pacienta tiesību ierobežošana nebija regulēta normatīvajos aktos valsts līmenī. To noteica katra slimnīca pati.

Deputāti šo likumprojektu vērtēja ļoti rūpīgi, lai gūtu pārliecību, ka jaunais regulējums ļaus ierobežot personas tiesības tiktāl, cik tas nepieciešams, lai rūpētos par pašu pacientu un apkārtējo drošību, un vienlaikus gādās par to, lai slimnīcas personāls ierobežošanas līdzekļus nevarētu izmantot savtīgos vai pārmērīgos veidos.

Vēl es vēlos pastāstīt par ļoti būtisku lietu. Vakardien Zaļo un Zemnieku savienība savā frakcijā tikās ar premjerministri Laimdotu Straujumu, lai aicinātu skaidrot, kā tiks pildīti iepriekš lauksaimniekiem dotie solījumi par finansējumu pārejas posmā valsts atbalstam Eiropas Savienības dalībvalstu finansējuma saņemšanai.

Tiekoties ar Ministru prezidenti, ZZS frakcijas deputāti un lauksaimnieku organizāciju pārstāvji pauda neizpratni par otrdienas, 9.septembra, valdības lēmumu neskatīt Zemkopības ministrijas sagatavotos priekšlikumus par šo pārejas posmu valsts atbalsta nākamajiem trim gadiem, kaut gan iepriekš bija bijusi tāda vienošanās. Šāds finansējums ir nepieciešams, jo iepriekšējā, Dombrovska vadītā, valdība sarunās ar Eiropas Savienības... par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu piekrita, ka 2015., 2016. un 2017.gadā lauksaimnieki saņems mazāku atbalstu no Eiropas Savienības nekā iepriekšējos gados. Un nu šo sarunu rezultātā vakardien premjere solīja, ka jautājums par pārejas posma atbalstu lauksaimniekiem tiks izskatīts tuvākajās valdības sēdēs līdz ar jautājumu par papildu 5,6 miljonu eiro piešķiršanu akcīzes nodokļa kompensēšanai lauksaimniecībā izmantojamai degvielai; to arī lauksaimnieki vērtēja kā ļoti nozīmīgu pasākumu. Es vien piebildīšu, ka, lai atbalstītu nozari un nemazinātu Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju, Zemkopības ministrija piedāvāja nākamgad kā pārejas posma valsts atbalstu paredzēt 50,96 miljonus eiro. 2016.gadā šī summa būtu 26 miljoni eiro vai nedaudz vairāk un 2017.gadā 1,5 miljoni eiro. Un tas nodrošinātu, ka valsts atbalsts lauksaimniekiem saglabātos vismaz 2013.gada līmenī un mūsu lauksaimnieki varētu konkurēt ar kaimiņvalstu lauksaimniekiem, jo Igaunijā un Lietuvā, kā zināms, šo maksājumu un atbalsta līmenis ir stipri augstāks nekā pie mums. Un tas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad ir Krievijas sankcijas pret Latvijas lauksaimniecības produkciju un tirgus apjomi krītas, un lauksaimnieki saskaras ar būtiskām finansiālām grūtībām. Ceram, ka solījumi tiks pildīti.

Nākamajā otrdienā tad arī Ministru kabinetā sekosim līdzi, lai lauksaimnieki saņemtu šo papildus solīto finansējumu.

Paldies. Tas šodien viss. Uz sadzirdēšanos nākamajā reizē!

Vadītāja. Paldies deputātei Danai Reizniecei-Ozolai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

“Frakciju viedokļus” turpina Reformu partijas frakcijas deputāte Inita Bišofa.

I.Bišofa (RP).

Labdien, radioklausītāji! Saeima šodien skatīja vairākus likumprojektus, kas ir savstarpēji saistīti un vērsti uz to, lai sniegtu atbalstu sociāli mazaizsargātām ģimenēm.

Viens no likumprojektiem bija likumprojekts “Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likums”, kas tika nodots Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Tas ir tas, ko īstenībā daudzi mazaizsargātie cilvēki jautāja šogad, to mēs visi zinām – tas ir jautājums par atbalsta pakām vistrūcīgākajām personām. Šobrīd šis likumprojekts tiek skatīts Saeimā, jo šajā periodā no Eiropas Savienības ir paredzēts 41 miljons eiro, lai sniegtu atbalstu. Likumprojekts nosaka, ka šajā periodā atbildīgās personas būs Labklājības ministrija un Sabiedrības integrācijas fonds, kā arī nosaka to, ka partnerorganizācijas varēs pieteikties un piedalīties šī fonda darbībā. Līdz ar to var aicināt gan nevalstiskās organizācijas, gan arī pašvaldības, kurām šajā reizē būs dota iespēja šajā fonda darbībā piedalīties, izlasīt, pārdomāt un jau gatavoties tam, lai nākošajā gadā varētu veiksmīgi darboties šīs fonda programmas īstenošanā.

Kā jau iepriekš kolēģi minēja, būtisks ir arī likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, kas paredz, ka trūcīgām un mazaizsargātām ģimenēm piemēros šo iepriekšējo starta tarifa cenu – 11,64 eirocentus par kilovatstundu, un paredz, ka 1200 kilovatstundām gadā tiks piemērota šī cena.

Būtiski ir arī tas, ka mums izdevās sakārtot likumprojektu, kas attiecas uz Valsts sociālo pabalstu likumu, jo, kā mēs zinām, ar 2014.gada 1.oktobri stāsies spēkā jaukta un tajā pašā laikā jauna kārtība, kādā varēs saņemt vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu. Un līdz ar to... Bija iespēja, ka būs nelielas problēmas no 1.oktobra... Saeima šodien nobalsoja steidzamības kārtībā par šo likumprojektu, un ar 1.oktobri jaunā kārtība varēs stāties spēkā. Un mēs ceram, ka būs daudz jaunu ģimeņu, kurās būs jaunas atvasītes, un mēs visi kopīgi varēsim priecāties par katru jauno bērniņu.

Likumprojekts “Psihologu likums” arī tika skatīts šodien Saeimas sēdē un izraisīja debates. Un šeit es gribu aicināt psihologu organizācijas tomēr vienoties un sniegt savus priekšlikumus. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vienmēr ir uzklausījusi partneru organizācijas.

Un līdz ar to es aicinu visas organizācijas līdz 26.septembrim iesniegt savus priekšlikumus, lai mēs tomēr šo likumprojektu varētu vēl varbūt arī šajā Saeimā sakārtot un pabeigt.

Un visiem kopā es gribu pateikt, ka šā gada 13.septembrī Rucavā notiks Baltu vienības dienas pasākums, kurā piedalīsies Latvijas Saeimas un Lietuvas Seima pārstāvji, deputāti. Novēlu visiem kopā priecīgi pavadīt šo dienu! Visus, kuri jūt sevī aicinājumu, aicinu doties uz Rucavu.

Lai visiem priecīgas brīvdienas un viss izdodas!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Initai Bišofai no Reformu partijas frakcijas.

Un raidījuma “Frakciju viedokļi” noslēgumā šodien runās Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Aleksandrs Sakovskis. Lūdzu!

 

A.Sakovskis (SC).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti iestājās pret Nacionālās apvienības iniciatīvu izdarīt grozījumus Imigrācijas likumā, lai atņemtu tiesības Krievijas pilsoņiem, kuri investē nozīmīgas summas Latvijas ekonomikā, saņemt termiņuzturēšanās atļaujas mūsu valstī.

Kopš pastāv šī programma, tā ir pierādījusi savu efektivitāti. Kopējais investīciju apjoms Latvijas ekonomikā veido ap 600 miljoniem eiro. Tie ir gan līdzekļi, kurus Latvija ieguvusi, pateicoties darījumiem ar nekustamo īpašumu, gan arī tiešās investīcijas biznesā.

Apmēram 80 procenti no visiem ieguldījumiem tika veikti no Krievijas Federācijas pilsoņu puses. Prakse ir pierādījusi iespēju – apmaiņā pret investīcijām saņemt termiņuzturēšanās atļauju Eiropas Savienības valstī. Tas ir stimuls Krievijas iedzīvotājiem investēt arī visā Eiropā.

Atņemot viņiem, kas ir galvenā mērķauditorija, tās tiesības jeb šādu iespēju, Latvija būtībā pārvelk svītru visai investīciju programmai. Bet, pēc ekspertu prognozēm, pateicoties šai programmai, tuvāko piecu gadu laikā valsts ekonomikā varētu tikt ieguldīti apmēram 2,5 miljardi eiro. Vai tiešām pašreizējos sociālekonomiskajos apstākļos Latvija var mētāties ar šādām summām? Diez vai.

Mēs pat vēl līdz galam neesam izpratuši, cik lieli būs mūsu ekonomikas zaudējumi pēc aizlieguma eksportēt uz Krieviju pārtikas produktus. Ir skaidrs, ka embargo atstās negatīvas sekas uz valsts 2015.gada budžeta ieņēmumu daļu, un principā tas nozīmē, ka mēs esam nākamās krīzes priekšvakarā.

Šādā situācijā skriet pa priekšu vilcienam, vienpusēji ieviešot sankcijas pret Krieviju, – tas ir tikpat kā šaut sev kājā. Šāda rīcība var novest tikai pie ekonomikas krituma un atbilstoši tam samazināt visu valsts iedzīvotāju labklājības līmeni. Un tāpēc ir tikai loģiski, ka Saeimas vairākums šodien noraidīja Nacionālās apvienības sagatavoto likumprojektu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Aleksandram Sakovskim.

Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Trešdien, 22.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
12:30  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
 Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde