Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas astotā sēde
2014.gada 12.jūnijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 12.jūnija sēdi. Pirms sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti trīs priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Valsts aizsardzības finansēšanas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt izmaiņas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Komercdarbības atbalsta kontroles likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Statistikas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Valsts aizsardzības finansēšanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Esam pietuvojušies tam brīdim, kad jābūt mūsu reakcijai uz izmaiņām starptautiskajā situācijā un arī ģeopolitiskajā situācijā. Izmaiņas reaģē ne tikai ar paziņojumiem, nosodot Krievijas agresiju pret Ukrainu un Krimas aneksiju, notiekošo Austrumukrainā, bet arī atbilstoši finansiāli reaģējot, lai stiprinātu mūsu aizsardzības un drošības spējas.

Šis nav pirmais mēģinājums. Jau 2001.gadā 7.Saeima deklarēja savu apņemšanos, virzoties uz iestāšanos NATO, sasniegt 2 procentus no nacionālā kopprodukta finansējumam valsts aizsardzībai. Mēs bijām samērā tuvu tam pietuvojošies, šeit, jāsaka, iekļaujot daudzas jomas, kas varbūt tiešā veidā neattiecas uz valsts aizsardzību. Taču vēlākie gadi, it īpaši krīze, izdarīja savu darbu, un pagājušā gada finansējums faktiski ir zem 1 procenta.

Otrkārt, mēs faktiski esam nonākuši situācijā, kad acīmredzami ir jāstiprina mūsu aizsardzības spējas un jāattīsta tās spējas, kurām nepietika līdzekļu un laika iepriekšējā posmā.

Tas attiecas uz gaisa novērošanu zemu lidojošiem objektiem un citām aizsardzības jomām, kas nekavējoties būtu jānodrošina uz mūsu austrumu robežas.

Treškārt, par šo situāciju runā ne tikai šeit, Latvijā vai Baltijā; tas ir arī NATO sabiedroto, Amerikas Savienoto Valstu, mūsu sabiedroto uzmanības jomā, jo, neskatoties uz diezgan sarežģīto un laikietilpīgo aizsardzības plānošanas procesu, no NATO puses un ASV puses uzreiz tika sperti soļi, lai pastiprinātu savu klātbūtni Baltijas un Centrāleiropas reģionā ar papildu iznīcinātājlidmašīnām, ar mācībām, un samitā, kurš būs rudenī, noteikti tiks lemts par kaut kādu aizsardzības struktūru pārvietošanu no Rietumeiropas uz Austrumeiropu, jo viss vēl pagaidām ir tajās vietās, kur tas bija nodibināts un izveidots aukstā kara laikā, proti, laikā, kad norisinājās pretstāvēšana PSRS. Mūsu sabiedrotie - Amerikas Savienotās Valstis - deklarējuši, ka viens miljards ASV dolāru tiks izdalīts, lai stiprinātu Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu aizsardzības spējas, veicinātu apmācības un augsto tehnoloģiju ieviešanu aizsardzības jomā.

Neapšaubāmi, tas viss prasīs arī mūsu, Latvijas Republikas, finansiālos līdzekļus, kas būtu jāliek klāt šīm ārvalstu investīcijām. Tas viss kopumā prasa nekavējoties savest kārtībā mūsu aizsardzības finansējumu, padarīt to adekvātu pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai un nepieciešamībai nekavējoties stiprināt mūsu valsts bruņoto spēku aizsardzības spējas.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu nodot šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „pret” neviens nav pieteicies.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Komercdarbības atbalsta kontroles likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ivetas Stuberovskas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 3.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ivetas Stuberovskas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Klātesošo komisijas locekļu lielākā daļa ir atbalstījusi minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ivetu Stuberovsku par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ivetas Stuberovskas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 7. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Agneses Veitas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 3.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Agneses Veitas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Agnesi Veitu par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Agneses Veitas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 3.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā”. Tas ir saistīts ar Tieslietu padomes šā gada 28.aprīļa lēmumu Nr.30 „Par tiesnešu skaitu Augstākajā tiesā”.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu noteikt, ka ar 2015.gada 1.janvāri Latvijas Republikas Augstākajā tiesā ir 48 tiesneši - 35 departamentu tiesneši (tajā skaitā Augstākās tiesas priekšsēdētājs) un 13 palātas tiesneši. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt mūsu sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vēl divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu „Valsts aizsardzības finansēšanas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumi nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu „Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumi nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.1140/Lp11 - „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Komisija saņēma otrajam lasījumam 19 priekšlikumus. Visi ir redakcionāla rakstura.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 3. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

(No zāles dep. V.Agešins: „Par ko šis ir?”)

 

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 14. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (No zāles dep. J.Reirs: „Par ko tas ir?”)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. Un 19., noslēdzošais, - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”. Otrais lasījums, kas ir arī galīgais lasījums.

Pateicoties komisijas rūpīgam darbam, priekšlikumi nav saņemti. Un līdz ar to es aicinu atbalstīt tātad otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par 2012.gada Pasaules Pasta konvenciju”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3970. Likumprojektu „Par 2012.gada Pasaules Pasta konvenciju” izskatīja Ārlietu komisija. Otrajam lasījumam nevienu priekšlikumu nesaņēmām.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par 2012.gada Pasaules Pasta konvenciju” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.3971. Likumprojekts „Par Pasaules Pasta Vispārīgo reglamentu”.

Arī šā likumprojekta otrajam lasījumam nesaņēmām nevienu priekšlikumu.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par 2012.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.3972. Šis likumprojekts ir trešais šajā tā sauktajā pasta paketē... Likumprojekts ir par pasta maksājumu pakalpojumiem. Arī šim likumprojektam komisija nesaņēma nevienu priekšlikumu.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par 2012.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.3973. Likumprojektam „Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību” neviens priekšlikums netika saņemts.

Ārlietu komisija likumprojektu atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Muitas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Likumprojekts „Grozījums Muitas likumā” (Nr.1120/Lp11). Komisija priekšlikumus trešajam lasījumam nav saņēmusi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Muitas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komercķīlas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Komercķīlas likumā”. Uz trešo lasījumu komisija ir izskatījusi septiņus priekšlikumus.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Tāpat 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Savukārt 6. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un 7. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka likuma spēkā stāšanās laiku, proti, 2015.gada 1.janvāri. Par šo spēkā stāšanās termiņu komisijā bija diskusijas. Pamats šādam spēkā stāšanās termiņam ir tas, ka Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmās jeb datubāzēs būs nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kam ir nepieciešams attiecīgais laika posms. Komisija šo priekšlikumu tātad ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Komercķīlas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komercķīlas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (VL-TB/LNNK).

Augsti godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” trešajā lasījumā. Komisija izskatīja septiņus priekšlikumus.

1. ir deputāta Agešina kunga priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Mani priekšlikumi trešajam lasījumam tika sagatavoti, konsultējoties ar nevalstisko organizāciju sektora pārstāvjiem, jo pašlaik... vismaz pagaidām dzīvnieku aizstāvjiem mūsu valstī ir atvēlēta neliela loma. Un šis priekšlikums par konsultatīvo padomi ir ļoti būtisks, jo tā ir vienīgā iespēja nevalstiskajām organizācijām ietekmēt lēmumu pieņemšanu mūsu valstī un nodrošināt dzīvnieku tiesību aizstāvjiem iespēju paust savu viedokli. Un, lai nostiprinātu paritāti un dzīvnieku aizsardzības organizāciju tiesības piedalīties šajās institūcijās, būtu nepieciešams to paredzēt likumā noteiktajā līmenī. Līdz ar to mans priekšlikums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tik tiešām ļoti lielā mērā tika ņemts vērā. Komisijā atbalstītā redakcija būtiski uzlabo situāciju dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā. Līdz ar to par 1.priekšlikumu balsojums nav nepieciešams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Tātad deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 1.priekšlikumu.

Dz.Kudums. 2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 3. ir Zemkopības ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 4. ir deputāta Agešina kunga priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Dep. V.Agešins no zāles: „Pilnībā atbalstīts, nevis daļēji.”)

Dz.Kudums. Atbalstīts. Jā! Es ļoti atvainojos!

5. ir deputāta Līdakas kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 6. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 7. ir deputāta Agešina kunga priekšlikums, kurš nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija noteikti ir būtiski labāka nekā sākotnējā. To pašu es varu pateikt arī par redakciju, kuru akceptēja trešajam lasījumam komisijas sēdē, tomēr man gribētos, lai būtu pavisam skaidri pateikts, ka kurmju iznīcināšana ir atļauta tikai tad, ja patiešām ir nodarīti postījumi dārzkopjiem un lauksaimniekiem. Tāpēc ierosinu izteikt 44.panta 9.punktu šādā redakcijā: dzīvnieku aizliegts nogalināt, un aizliegums neattiecas uz kurmju ķeršanu ar mehāniskām lamatām vienīgi gadījumos, ja ir nodarīti postījumi lauksaimniecības un dārzkopības platībās. Tas ir ļoti svarīgi, jo atsevišķu cilvēku jaunrade kurmju nīdēšanā ir vienkārši apbrīnojama! Un, starp citu, ir ļoti labi zināms, ka dažs labs izgudrotājs par savām kļūdām samaksājis ir dārgi. Piemēram, pirms vairākiem gadiem Vācijā kāds 63 gadu vecs kurmju nīdējs zemē ieracis metāla stieņus un pieslēdzis tiem 380 voltu strāvu, cerot izcepināt nīstos dzīvnieciņus. Kurmji šo uzbrukumu pārcieta, bet pats izgudrotājs gan ne. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Nevajadzēja 380 voltus!”)

Līdz ar to es aicinu balsot „par”. Lai dzīvo kurmis - mazais vājredzīgais džentlmenis melnos samta svārkos!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Kudums. Īss komentārs.

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu!

Dz.Kudums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja viena iemesla dēļ: formulējums ir zināmā veidā izplūdis. Piemēram, nevar noteikt, kas īsti ir, nu, lauksaimniecības un dārzkopības platības. Un ir jau arī vēl citas platības... Un kas ir postījumi? Nu, arī... nu, lieli postījumi, mazi postījumi... viens rakums, pieci rakumi... Tā ka zināmā veidā tikai tāpēc netika šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 35, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! 1. ir tieslietu ministres Brokas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 2. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 5. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Un 6. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 7. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 8. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 9. - deputāta Judina priekšlikums. Nav balsojams, jo autors ir to atsaucis.

10. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 11. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Aicinu balsot un likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.3802.

2009.gadā tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras līgums par sadarbību kosmosa jomā miermīlīgiem mērķiem. Šis sadarbības līgums starp Eiropas Kosmosa aģentūru un Latviju ir kā otrais etaps, lai nodrošinātu Latvijas zinātnes un rūpniecības sektora iesaisti Eiropas Kosmosa aģentūras programmu iepirkumos un nozares veidošanā kopumā.

Sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru Latvijas uzņēmēji varēs iesaistīties vairākos projektos un radīt jaunas darba vietas Latvijā. Vienlaicīgi arī Latvijas studenti un mācībspēki varēs iesaistīties projektos un iegūt vērtīgus pētniecības materiālus un pieredzi. Ārlietu komisijā bija plaša diskusija par šā līguma nozīmi, un, kaut gan bija domstarpības par to, cik daudz jaunu darba vietu tas varētu radīt, visi piekrita, ka sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru ir pozitīvi vērtējama un ar milzīgu perspektīvu.

Parakstot šo līgumu, Latvijai būs jāpiešķir 1,3 miljoni eiro 2015.gadā, un komisijā radās jautājums par to, ka šādi līdzekļi vēl nav paredzēti valsts budžetā. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji mūs informēja, ka Eiropas Kosmosa aģentūras padome ir akceptējusi hartas parakstīšanas termiņa pagarināšanu līdz 2015.gada 31.janvārim. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams paredzēt šos līdzekļus 2015.gada budžetā. Ja šie līdzekļi netiks piešķirti, tad līgums zaudēs spēku 2015.gada 1.februārī.

Tieslietu ministrija mums norādīja uz iespējamo risku, kas saistīts ar Eiropas Kosmosa aģentūras tiesībām vērsties tiesā par norādītiem zaudējumiem, kas ir saistīti ar aģentūras jau ieguldītiem līdzekļiem. Bet uzsveru, ka šāds risks pastāv arī tad, ja līgumu neratificē Saeimā. Un Izglītības un zinātnes ministrija uzsvēra, ka, arī nezinot to, vai līdzekļi tiks piešķirti vai ne, līguma ratificēšana šogad Saeimā ir nepieciešama. Vienkārši sakot, mēs neko neriskējam, apstiprinot šo līgumu, pat ja nākamā gada budžetā līdzekļi netiek piešķirti. Bet, ja mēs tagad neratificēsim šo līgumu, tad mēs garantējam, ka Latvija tiks izslēgta no šīs programmas.

Līdz ar to, apsverot visus argumentus, Ārlietu komisija atbalstīja šo līgumu pirmajā lasījumā. Aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Jā, labdien! Es gribu atbalstīt - tiešām atbalstīt! - un likt jums padomāt par to, kas faktiski tiek likts uz spēles. Es esmu tagad kādu laiku arī strādājis Inovāciju un zinātnes apakškomisijā un varu jums pateikt tieši ar konkrētiem piemēriem, kāpēc mums šāds līgums ir vajadzīgs. Un tur nav vajadzīga nemaz liela nauda! Piemēram, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts jau deviņus gadus sadarbojas ar Vācijas korporāciju Astrium, izstrādājot krioizolāciju Eiropas Savienības raķetei Ariane 5. Iedomājieties - mums ir uzņēmums, kas ražo... palīdz ražot Eiropai Ariane!

Tad jau var uzreiz prasīt: no kurienes mums tādas zināšanas? Nu, agrāk acīmredzot mēs esam palīdzējuši būvēt padomju raķetes, kas bija vērstas pret NATO dalībvalstīm, bet tagad mēs miermīlīgā nolūkā šīs zināšanas vedam tālāk uz Eiropas Savienību.

Bet tā ir tikai viena problēma. Mums te ir vēl viena problēma. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts te var piedalīties tikai kā apakšuzņēmums, jo Latvija nav pilntiesīga Eiropas Savienības Eiropas Kosmosa aģentūras dalībniece, bet, ja tā būtu, tad tos 1,3 miljonus, kas ir vajadzīgi... to naudu dabūtu atpakaļ ar uzviju. Un, ja ne gluži ar uzviju, tad mums tomēr jāatceras, ka ir arī citi uzņēmumi Latvijā, piemēram, A/S „Sidrabe”, SIA Baltic Scientific Instruments, LU Elektronikas un datorzinātņu institūts un tā tālāk. Tā ka mums tās spējas brīnumainā kārtā ir.

Tas ir neticami, ka par spīti tam, cik slikti mūsu zinātnes jomai Latvijā tagad klājas, mums ir ļoti veiksmīgi uzņēmēji, kas var ne tikai celt Latvijas prestižu un cieņu pret Latviju Eiropas Savienībā, bet to pašu naudu, ko mēs te nolemsim maksāt Eiropas Kosmosa aģentūrai, dabūt vēl atpakaļ ar uzviju.

Un es gribētu vēl pieminēt... Jūs dzirdējāt mani sakām - „krioizolācija”. Tā ir jauna tehnoloģija, ko izmanto ne tikai raķetēm; nākotnē to izmantos arī automašīnām - jaunām bākām, kompresoriem, ventilācijas sistēmām, caurulēm -, jo tas viss ir saistīts ar jaunu zinātni - tā saukto ūdeņraža tehnoloģiju. Ūdeņraža tehnoloģija - tā ir viena no nākotnes zinātnes un mūsu attīstības, arī rūpniecības attīstības, ļoti svarīgām sastāvdaļām.

Un man tiešām... Ja mēs kaut ko labu vēl tagad varam izdarīt pirms Jāņiem, tad tiešām mums ir jāatbalsta un jāpiespiež Finanšu ministrija atbalstīt šo priekšlikumu finansiāli.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav.

O.Ē.Kalniņš. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Šā gada 25.jūnijs. (Starpsaucieni: „Ātrāk!”; dep. A.Bērziņš: „Sen jau vajadzēja!”)

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.jūnijs. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi! Arī šis likumprojekts ir saistīts ar Latvijas starptautisko sadarbību.

2011.gadā Valsts robežsardze un Rēzeknes Augstskola uzsāka sadarbību ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām jeb tā saukto FRONTEX, lai kopā ar vēl piecām universitātēm četrās Eiropas Savienības dalībvalstīs - Spānijā, Igaunijā, Lietuvā un Nīderlandē - izveidotu maģistra studiju programmu augsta līmeņa robežsardzes vadītāju sagatavošanai.

Kolēģi! Kopīgu studiju programmu īstenošanu Latvijā nosaka Augstskolu likuma 55.1 pants, kur ir noteikts, ka kopīgās studiju programmas apguves rezultātā piešķiramais grāds vai profesionālā kvalifikācija atbilst Latvijas normatīvajos aktos noteiktajai studijās iegūstamo grādu vai profesionālās kvalifikācijas sistēmai. Un vienlaikus šādai programmai ir jāpilda vienotas prasības attiecībā uz kopīgās studiju programmas īstenošanu, noslēguma pārbaudījumiem, studijās iegūstamo grādu un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu. Respektīvi, no vienas puses, - Latvijas likumdošanas normas, bet no otras puses, - starptautiskās sadarbības normas.

Kolēģi! Studijās iegūstamo grādu vai profesionālās kvalifikācijas sistēmas pasaules valstīs ir ļoti dažādas. Eiropas augstākās izglītības telpā ir rekomendācija sekot Boloņas procesam un tajā izveidotajai Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai. Tomēr joprojām dažādās Eiropas Savienības valstīs eksistē daudzas atšķirības, to skaitā arī atšķirības attiecībā uz maģistra studiju programmu ilgumu. Augstskolu likuma 57.panta pirmā daļa nosaka, ka bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir 3 līdz 4 gadi, bet maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir 1 vai 2 gadi - ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par 5 gadiem.

Kādēļ es tik daudz stāstu par šādiem formāliem kritērijiem?

Šīs izstrādātās kopīgās studiju programmas apjoms ir 60 kredītpunkti jeb 90 ECTS kredītpunkti ar studiju ilgumu 1,5 gadi. Programmas izstrādes gaitā tika konstatēta atšķirīga prakse Boloņas pamatprincipu realizācijā dalībvalstīs. Jau šajās dažās dalībvalstīs ir atšķirības semestru un studiju ilgumā. Un, lai nodrošinātu visām Eiropas Savienības dalībvalstīm iespēju apmācīt robežsardzes speciālistus šajā programmā, tajā paredzēts uzņemt reflektantus, kas apguvuši bakalaura programmu 180 ECTS (studiju ilgums 3 gadi) un 240 ECTS (studiju ilgums 4 gadi) apjomā.

Tādējādi, kolēģi, izveidojas situācija, ka gadījumā, ja programmā iestājas reflektants no Eiropas Savienības dalībvalsts, kurš pabeidzis trīsgadīgu bakalaura programmu robežsardzē ar 180 ECTS kredītpunktiem, viņa kopējais studiju ilgums, pabeidzot minēto maģistra studiju programmu, būtu tikai 4,5 gadi, kas ir pretrunā ar Latvijas Augstskolu likumā noteiktajiem 5 gadiem. Minētais apstāklis faktiski liedz Latvijai piedalīties kopīgas studiju programmas realizēšanā, un tādēļ ir sagatavots šis atsevišķais likumprojekts, lai noteiktu šo specifisko izņēmumu tieši šīs maģistra programmas īstenošanai.

Kolēģi! Ir daudzas diskusijas jau bijušas - un, kā es saprotu, nu jau vesela gada garumā - par to, vai un kā šo programmu var īstenot. Iekšlietu ministrija un Valsts robežsardze, kas ir galvenās atbalstītājas šīs maģistra studiju programmas izveidošanai, ir diskutējušas gan ar Augstākās izglītības padomi, gan ar Latvijas Rektoru padomi, gan arī ar Izglītības un zinātnes ministriju, meklējot risinājumus, kā varētu šo programmu īstenot. Protams, sākotnēji šķiet, ka pats vienkāršākais veids būtu paredzēt attiecīgus grozījumus Augstskolu likumā, taču pēc garām diskusijām gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Latvijas Rektoru padome, gan Augstākās izglītības padome sniedza viedokli, ka Augstskolu likumu šajā kontekstā nevajadzētu grozīt. Un, ja mēs vispār vēlamies, lai šādu studiju programmu realizētu, tad būtu jāveido atsevišķs likumprojekts, norādot, ka šis ir ļoti specifisks izņēmuma gadījums, kurš neattiecas uz kopējo augstākās izglītības sistēmu Latvijā. Un tiešām - jo vairāk šādu atsevišķu izņēmumu mēs radām, īpaši iekļaujot tos Augstskolu likumā, jo vairāk mēs ļaujam apšaubīt Latvijas augstākās izglītības sistēmu.

Līdz ar to mēs komisijā nobalsojām par šī likumprojekta virzīšanu pirmajam lasījumam, bet vienlaikus ir noteikti precīzi uzdevumi Iekšlietu ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī likumprojekta autoriem sagatavot priekšlikumus uz otro lasījumu par vairākām lietām.

Kā pirmais šajā likumprojektā būtu jānorāda, ka programmas realizētāja ir Rēzeknes Augstskola, pretēji tam, kā šobrīd likumprojektā ir paredzēts, - ka uz šīs programmas realizēšanu varētu pretendēt vairākas Latvijas augstskolas. Ir jāpasaka, ka šis ir viens konkrēts gadījums, kuru realizē Rēzeknes Augstskola, un ka tas neattiecas arīdzan uz kādām citām augstskolām.

Ir jāparedz - un tas ir kvalitātes nodrošināšanas nolūkos -, ka šī programma atbilstoši Augstskolu likuma 55.1 panta otrās daļas 7.punkta nosacījumiem tiek licencēta un ka studiju virziens Rēzeknes Augstskolā atbilstoši Augstskolu likuma 55.1 panta otrās daļas 3.punktam noteiktajā kārtībā tiek akreditēts.

Likumprojektā ir jāparedz arī precīzi uzņemšanas nosacījumi, paredzot, ka šajā maģistra studiju programmā tiek uzņemti tikai tie studenti, kuri jau ir ieguvuši bakalaura grādu vai atbilstošu profesionālo augstākās izglītības kvalifikāciju.

Un vēl būtiski ir norādīt arī to, kāds ir šīs studiju programmas rezultāts, - ka tā ir septītā līmeņa augstākā izglītība, maģistra studiju programma.

Vienlaikus likumprojektā būtu jāparāda arī precīzs, specifisks šīs programmas mērķis - tas, ka šādu programmu mēs radām nevis tādēļ, lai veidotu starptautisku sadarbību un iegūtu arī papildu finansējumu, jo šo programmu pilnībā finansētu FRONTEX, bet ka šādas programmas izveidošana Latvijā ir būtisks drošības jautājums, jo šī programma ir unikāla Eiropā - vienīgā maģistra studiju programma robežsardzē, kas sagatavotu augsta līmeņa drošības speciālistus Eiropas Savienībai un Latvijai.

Un kādēļ es runāju īpaši par šādu mērķi? Mums turpmāk būs ļoti daudzas augstskolas, kuras vēlēsies veidot sadarbības programmas ar citām augstskolām, jo tad būs iespēja piesaistīt arī ārvalstu finansējumu. Taču šie divi kritēriji nevar būt pamatojums atsevišķa likumprojekta izstrādei. Lai neradītu precedentu, jau likumprojektā ir jābūt ietvertam ļoti būtiskam pamatojumam.

Kolēģi, likumprojekts ir riskants, raugoties no vienas puses, bet, no otras puses, es domāju, ka ar rūpīgu darbu mēs varam to sagatavot tādu, lai neradītu precedentus citiem, mazāk svarīgiem, bet formas ziņā līdzīgiem gadījumiem un norobežotu šo konkrēto gadījumu no kopējās augstākās izglītības sistēmas, to kopumā negraujot.

Tāpēc lūdzu to atbalstīt pirmajā lasījumā. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Nu brīnišķīgi! Brīnišķīgi! Pārliecinoši!”)

Sēdes vadītāja. Paldies. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei!

Pagājušonedēļ mums bija darba kārtībā viens likumprojekts, ko kāds no Saeimas kolēģiem publiski atzina par brāķi. Tagad es gribētu teikt, ka arī šonedēļ mums darba kārtībā ir likumprojekts, ko es arī varu nosaukt par brāķi, un centīšos pamatot - kāpēc.

Virkni argumentu jau izklāstīja komisijas vadītāja, un komisijā tiešām bija garas diskusijas, vai maģistra programma būtu jāvirza kā likumprojekts. Un, pirms es izklāstu argumentus, kuru dēļ es esmu pret šādu likumprojektu, es teikšu: es esmu par šo programmu - viennozīmīgi par! -, bet esmu pret to, ka šī programma tiek iesniegta kā likumprojekts. Un es esmu pārliecināta, ka šo jautājumu varētu atrisināt tomēr Augstskolu likuma ietvaros, un, kā mēs diskutējām ar kolēģi Kārli Eņģeli komisijas sēdes laikā, tas būtu risināms Augstskolu likuma pārejas noteikumos. To risinājumu varētu rast. Es uzskatu, ka mūsu valstī ir pietiekami daudz profesionālu juristu, kas varētu šo jautājumu atrisināt, lai mēs tiešām neradītu lieku... šādu precedentu turpmākai praksei, kad arī citi vēlēsies iesniegt līdzīga rakstura likumprojektus. Šeit gan ir jāpiekrīt - jā, tas skar šo drošības jomu, kas uz šodienu, protams, ir ļoti, ļoti aktuāla.

Un arī Saeimas Juridiskais birojs atzina virkni... minēja virkni trūkumu, kuri ir šajā likumprojektā un pie kuru novēršanas tad būtu jāstrādā, ja mēs tomēr ejam šo ceļu. Bet es arī aicinu kopīgi domāt tomēr Augstskolu likuma ietvaros un paralēli strādāt, lai Rēzeknes Augstskolai palīdzētu īstenot šo studiju programmu. Un es arī uzskatu, ka komisija... Nu, jā, nākas secināt, ka ir kaut kāda tāda fobija - atvērt Augstskolu likumu vaļā: „Traks neesi! Te ir pārāk daudz aktīvistu, kam interesē augstākās izglītības joma, un nu sasniegs tik daudz priekšlikumu! Kā tad nu tagad tiksim galā?!” Un arī Saeimas Juridiskais birojs atzina, ka arvien vairāk un vairāk krājas šo jautājumu, kas būtu jārisina Augstskolu likuma ietvaros, un tas nozīmē, ka ir jāsaņemas un tas likums jāatver vaļā, bet varbūt uz rudeni.

Bet šajā gadījumā es uzskatu, ka komisijā mēs esam ļoti atbildīgi, un, ja nu tiek rasts risinājums... ja Augstskolu likuma ietvaros mēs šo jautājumu varam atrisināt un palīdzēt augstskolai, tad neviens no kolēģiem neizmantos ļaunprātīgi situāciju un mēs spēsim produktīvi strādāt un operatīvi atrisināt šo jautājumu.

Un komisijas sēdes laikā, kad mēs izskatījām šo likumprojektu, tika uzdota virkne jautājumu, uz kuriem atbildes mēs tā arī neradām, piemēram, kaut vai par iespējamiem tiesvedības riskiem... Jo, ja, piemēram, kaut vai cilvēks pēc tam domātu startēt doktorantūrā, tad Latvijā, protams, viņš to nevarētu darīt. Un es pieļauju domu, ka arī virknē ārvalstu augstskolu nebūtu iespējas doktorantūrā startēt ar šādu diplomu. Darba tirgū - gan jā, gan nē. Varētu problēmas gan būt, gan arī... nu, droši vien nebūtu šo problēmu.

Bet es gribētu arī citēt to, uz ko norāda Latvijas Rektoru padome. Latvijas Rektoru padome norāda, ka „izņēmumu noteikšanai nepieciešams ļoti būtisks pamatojums, tā izvērtēšana ir likumdevēja ziņā. Ja, izvērtējot iespējamos riskus, likumdevējs uzskata izņēmumu noteikšanu par pietiekami pamatotu, uzskatām, ka to ir lietderīgāk noteikt ar atsevišķu likumu, nevis grozījumiem esošajā Augstskolu likumā.”

Un, kā jau es teicu, es uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz profesionālu juristu, lai atrastu risinājumu.

Šī institūcija arī norāda, ka pieņemšanas gadījumā būtu citu līdzīgu izņēmumu ieviešana, balstoties uz precedentu, kā arī norāda uz to, ka likumdevējam būs ierobežotas iespējas novērst līdzīgu precedentu atkārtošanos, nosakot no vispārējām normām atšķirīgu studiju ilgumu arī citās studiju jomās. Un tātad arī... nu, norāda... jā, par šo studiju ilgumu... arī norāda, ka tas neatbilst Augstskolu likumam, bet tajā pašā laikā arī norāda, ka mums ir jābūt elastīgiem un ir jāatbalsta šādas iniciatīvas un šādu starptautisku programmu īstenošana.

Augstākās izglītības padome arī norāda, ka viņa neatbalsta minēto likumprojektu un ka, Augstākās izglītības padomes ieskatā, ir ļoti nopietni izvērtējama minētā likumprojekta lietderība. Šī institūcija arī norāda, ka, neapšaubot likumdevēja tiesības izlemt jebkuru jautājumu, ir vērtējama šādas prakses iedibināšanas lietderība. Arī Augstākās izglītības padome uzskata, ka likumprojekts... ka likums tā pieņemšanas gadījumā, iespējams, atstās negatīvu ietekmi uz Latvijas augstākās izglītības sistēmu kopumā, jo radīs precedentu, ka viena no Latvijas augstskolām, izmantojot speciālā likuma radītas iespējas, varēs īstenot studiju programmu, kas neatbilst spēkā esošai likumdošanai.

Un nu arī nedaudz par šo brāķi. Kā es jau teicu, Juridiskais birojs arī virkni šo argumentu izteica, bet tad, ja tiek turpināts darbs pie šī likumprojekta pilnveides, ņemot vērā to, ko arī komisijas vadītāja izklāstīja... es uzskatu, ka ir, jā, ļoti svarīgi, lai mums tiktu norādīts šīs programmas mērķis, uzdevumi. Un tad es arī aicinu: ja mums ir norādīts kredītpunktu apjoms šai studiju programmai un uzņemšanas noteikumi, tad, manuprāt, ja mums ir jāpieņem lēmums par šādu likumprojektu, ir ļoti būtiski, protams, arī redzēt pārējos elementus, kas ir jāizstrādā augstskolā, un tad, kad tās vēlas licencēt un arī akreditēt noteiktas studiju programmas, kāds tad ir šo programmu saturs, kāda ir struktūra, kādi ir šīs imatrikulācijas noteikumi, kāda ir tātad, nu, šīs programmas studiju organizēšana, kāda ir šī kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kāds ir programmas attīstības plāns un tā tālāk, un tā joprojām, jo tie nav mazsvarīgi aspekti.

Un es domāju, ka nepietiekami arī tika izdiskutēta tāda opcija: jā, labi, lai saņem starptautiskās programmas īstenošanas ietvaros diplomu, kas ir par četrarpus gadiem. Tas būtu šis diploms, kuru būtu parakstījušas visas iesaistītās puses, bet tikpat labi mēs arī varam no savas puses piedāvāt, lai iegūst otru diplomu, ja ir šī divu diplomu iegūšanas iespēja, kur mēs šo profesionālo pieredzi pielīdzinām praksei. Un tad būtu divi diplomi. Manuprāt, tas būtu labāks risinājums nekā šādā veidā... nu, šādu maģistra programmu virzīt kā likumprojektu.

Un man ir arī bažas, lai mēs nenonākam vienā brīdī... nu, lai mēs nedabonam varbūt arī šeit kādu jaunu studiju virzienu akreditēt, ja jau mēs arī programmas šeit stiprināsim, un tādēļ es tomēr aicinu... Es pati balsošu „pret”, jo tiešām nostājos pret šādu risinājumu un uzskatu, ka Augstskolu likuma ietvaros jau mēs to varam... mēs to varam izdarīt. Un es, jā, protams, aicinu tiešām arī Izglītības un zinātnes ministriju būt elastīgākai šādu jautājumu risināšanā un risināt šo „slimību”, kas kā fobija jau izpaužas, lai tik nevienu likumu neaiztiktu, nevērtu vaļā, un, traks neesi, ja vēl kādu priekšlikumu tur saņem...

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Vispirms arī es gribu teikt, ka atbalstāma ir jebkuras Latvijas augstskolas iniciatīva veidot kopīgas studiju programmas ar citām pietiekami prestižām Eiropas Savienības valstu augstskolām, jo tas ļauj risināt daudzus jautājumus - gan tos, kas ir saistīti ar augstākās izglītības konkurētspēju, gan atbilstību darba tirgus vajadzībām, gan kvalitātes nodrošināšanu. Un, no šī viedokļa, iniciatīva Rēzeknes Augstskolai kopā ar vēl piecām Eiropas Savienības valstu augstskolām veidot šo te FRONTEX maģistra studiju programmu robežsardzē... robežsardzes ekselencei, es gribētu teikt, viņa ir atbalstāma.

No otras puses, šajā gadījumā es pilnīgi pievienojos tam, ko teica Inga Vanaga. Arī es uzskatu, ka šis risinājums, no sistēmas viedokļa, ir kropls. Es nebaidos teikt šo vārdu, un es varu viņu pierādīt.

Kāpēc? Pirmkārt, tāpēc, ka tā augstākās izglītības sistēma, par ko jums visiem stāstīja komisijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola... šis risinājums krīt ārā no šīs sistēmas. Un tas, ka krīt ārā, vēl nebūtu... nebūtu nekas, bet viņš apdraud, teiksim, Latvijas augstākās izglītības diplomu starptautisko atzīšanu maģistra līmenī, jo, teiksim, tiesību zinātnē mums var parādīties divi maģistra diplomi: piecgadīgie un četrarpusgadīgie. Piecgadīgie, kā tika teikts iepriekš, dod tiesības turpināt doktorantūrā studijas, četrarpusgadīgie šādas tiesības liedz. Bet tā ir tikai viena no iezīmēm.

Šeit tika pieminēts Boloņas process augstākajā izglītībā. Kvalifikāciju ietvaru struktūra... tas, ka mums ir 3 līdz 4 gadus ilgas bakalaura studiju programmas, ka, lai iegūtu maģistra grādu, ir prasība, ka studijām kopumā jābūt vismaz 5 gadus ilgām jeb... tos gadus var pārvērst arī nepieciešamā zināšanu apjomā... Un attiecībā uz doktora studijām tiešām likumā šobrīd ir noteikts, ka tās ir uzsākamas tikai pēc tam, kad ir 5 pilni studiju gadi jeb tātad šie atbilstošie 200 kredītpunkti. Pie šīs sistēmas...

Un kā vispār varēja to Rēzeknes Augstskolas problēmu risināt?

Ir jāpiemin viena lieta, ko mēs esam, manuprāt, ļoti labi izdarījuši 11.Saeimas laikā. Mēs veicām grozījumus Augstskolu likumā un iestrādājām tajā normas par iepriekšējā pieredzē un neformālajā izglītībā apgūto zināšanu un prasmju atzīšanu. Un tie labojumi Augstskolu likumā, kurus mēs visi kopā esam veikuši, atļauj gan kāda grāda iegūšanas laikā, gan arī starpposmā starp grādiem (teiksim, pēc bakalaura grāda iegūšanas) jebkuram Latvijas iedzīvotājam papildināt savas zināšanas ar formāli atzītu izglītību, kas ir iegūta pieredzē. Un šajā gadījumā, robežsardzes programmas gadījumā, mēs runājam par pieredzē iegūtas izglītības atzīšanu pirms iestāšanās studiju programmā. Tātad mūsu likumdošana atļauj šādu pieredzi pārnest... pārvērst kredītpunktos, formālos studiju laikos un to problēmu atrisināt esošā Augstskolu likuma ietvaros.

Kāpēc šīs programmas virzītāji no šī risinājuma spītīgi atteicās, man nav skaidrs. Es ar viņiem personiski par šo lietu esmu runājis, esmu mēģinājis šādu risinājumu piedāvāt vēl gadu atpakaļ. Bija acīmredzot vesela virkne apstākļu, kas... Mēģināja to jautājumu risināt savādāk. Es varu iedomāties... Man nav pierādījumu, bet es varu iedomāties daļu no šiem risinājumiem, jo šinī gadījumā mums ir runa par to, ka maģistra programmā - tā, kā tas ir rakstīts, teiksim, starptautiskajā šīs programmas anotācijā, - mācīsies vidējā un augstākā posma robežsardzes vadītāji. Tātad parasti tie ir cilvēki, kuriem ir kapteiņa pakāpe vai, teiksim, pulkvežleitnanta pakāpe, tātad cilvēki ar pietiekami lielu pieredzi. Lai iestātos šajā programmā, viņiem tiks prasīta pusgadu ilga profesionālā pieredze. Tas, ko vajadzētu pielikt klāt, lai nevajadzētu taisīt nekādus grozījumus, - ka viņi šo vismaz pusgadu ilgo pieredzi pārvērstu analītiskā formā - vai nu kaut kādās savās atziņās par to, ko viņi ir guvuši, strādājot profesionāli savā amatā, un kādus no tā ir izdarījuši secinājumus, vai... To varētu arī, teiksim, pārrunās ar atbilstošu, pietiekami profesionālu komisiju tātad pārvērst šajā atzītajā izglītībā. Risinājumi ir daudzi un dažādi, taču nav mēģināts to darīt.

Šeit tika pieminēts, ka šī programma, šī robežsardzes maģistra programma, ir starptautiska. Es mēģināju papētīt, kā to jautājumu risina mūsu kolēģi Lietuvā un Igaunijā, jo Lietuva un Igaunija arī ir iesaistītas šajā programmā.

Lietuvā programmas īstenošanā piedalīsies Mīkola Romera Universitāte (Mykolo Romerio Universitetas; angļu val. - Mykolas Romeris University), kas ir pietiekami prestiža Lietuvas... viena no Lietuvas universitātēm. Un šeit pēc būtības mēs nonākam pie nākošās problēmas, kuru garāmejot es gribētu ieskicēt. Šajā Lietuvas universitātē visas juristu programmas, kā minimums, ir trīsarpusgadīgas, un tas nozīmē, ka viņiem nav problēmu pēc 3,5 gadiem, pieliekot klāt pusotru gadu maģistra studiju, iegūt šo kopīgo kvalifikāciju 5 gadu ilgumā un tādā veidā pilnīgi legāli piešķirt savu maģistra... piešķirt šo maģistra grādu.

Kāpēc es saku, ka tā ir blakusproblēma? Tāpēc, ka Latvijā vispār augstākās izglītības sistēmā, manuprāt, mēs esam - varbūt finansiālu apsvērumu dēļ vai varbūt citu apsvērumu dēļ - gājuši to ceļu, ka esam centušies samazināt - nepārdomāti samazināt! - augstākās izglītības iegūšanas ilgumu bakalaura studiju programmās. Nav noslēpums, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas puses ir bijis spiediens uz valsts augstskolām - veidot trīsgadīgas programmas. Trīsgadīgā programmā - un tā ir mana pārliecība kā profesionālim - mēs varam iedot tikai kaut kādu absolūto minimumu un radīt pusfabrikātu - pusfabrikātu, kurš kaut ko ir dzirdējis no atbilstošās nozares, bet strādāt šajā nozarē nevar. Un jūs varat runāt ar jebkuru profesionāli no augstākās izglītības jomas, ar tiem, kas ir saistīti kaut kādā veidā ar darba tirgu, un viņi jums to apliecinās. Un šeit ir sekas šai problēmai - ka pēc trīsgadīga bakalaura, arī pēc Eiropas normām, pēc Boloņas procesa normām, ieiešana maģistra studiju līmenī pusotrgadīgā programmā nav paredzēta.

Runājot par Igauniju. Igaunijā šo programmu ir paredzēts... ka to realizēs Igaunijas Drošības zinātņu akadēmija. Un kā bāze tur ir atbilstoša koledža, kas ir pie šīs akadēmijas, kur ir trīsgadīgas bakalaura programmas.

Kā tad igauņi to problēmu risina? Igaunija ir tā valsts Eiropas Savienībā, kurā šī te pieredze iegūtā diploma atzīšanā un kvalifikācijas pielīdzināšanā ir ļoti augsti attīstīta. Igaunijā ir kopēja sistēma, kas darbojas starp visām universitātēm. Pie katras universitātes jūs varat apgūt kaut kādus studiju priekšmetus, un tie parādās kopējā reģistrā, un tos ņem vērā jebkura cita augstskola pie savu, teiksim, diplomu izsniegšanas un tā tālāk. Tas nozīmē, ka Igaunijā, ņemot šo trīsgadīgo bakalauru un šo mūžizglītības atzīšanas sistēmu, viņiem arī nav problēmu ieiet šajā konstrukcijā, kur ir trīs gadi... tātad kur ir maģistra programma pusotra gada ilgumā. Un Latvija ar šiem trīsgadīgajiem bakalauriem no tās sistēmas krīt ārā, un tā ir mūsu sistēmas realizēšanas problēma. Mēs paši to sistēmu tādu esam radījuši, esam šādu pieļāvuši, esam līdz šim godprātīgi apzinājušies, ka, lai maģistra programmu iegūtu, katrai augstskolai ir jākontrolē tas, cik ilgi tad iepriekš atbilstošie studenti ir mācījušies, kāds ir bijis zināšanu apjoms. Var teikt tā, ka no tā rodas virkne metodisku problēmu, jo viena lieta ir mācīt cilvēkus, kuri kaut ko vairāk zina, un cita lieta - kuriem ir mazāks šis priekšzināšanu apjoms. Bet tās visas ir risināmas problēmas!

Tā... ko vēl es gribētu minēt? Es gribētu minēt, ka šeit izskanēja praktiski doma, ka ar šo likumprojektu varētu izlīdzēties, neatverot Augstskolu likumu. Es gribu teikt, ka tie ir maldi. Jo paņemiet un atveriet Augstskolu likumu! Un Augstskolu likuma 2.panta pirmajā daļā ir teikts, ka Augstskolu likums un tā normas vienādi attiecas uz visām Latvijas augstākās izglītības iestādēm un visām koledžām neatkarīgi no to dibinātāja un finansēšanas avota. Tas nozīmē, ka pat tad, ja mēs šādu likumprojektu kā izņēmumu attiecībā uz Rēzeknes Augstskolu pieņemsim, vienalga mums būs jāatver Augstskolu likums un tajā jāiestrādā izņēmums, jāmin, ka tādā un tādā aspektā attiecībā uz Rēzeknes Augstskolu ir veicams izņēmums. Augstskolu likumā šādi izņēmumi jau ir attiecībā, teiksim, uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju un tā tālāk. Tā nav pirmā reize, kad tas tiek darīts. Bet katrā gadījumā tas, ka problēmu var atrisināt caur likumdošanu, tātad neveicot izmaiņas Augstskolu likumā, ja vispār to caur likumu risina, - tas ir mīts. Un to tā izdarīt nevar!

Mans viedoklis ir tāds, ka vispār šāds likumprojekts nebija vajadzīgs, ka visu to problēmu varēja atrisināt esošā Augstskolu likuma ietvaros un ka vienkārši šeit ir nevēlēšanās to problēmu risināt. Un, no otras puses, tie, kuri ir gatavojuši šo likumprojektu, manā skatījumā, viņi absolūti nepārzina Latvijas augstākās izglītības sistēmas piedāvātās iespējas un iespējamos risinājumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Sajūta tāda, ka dažs labs kolēģis aiz kokiem nespēj ieraudzīt mežu. Nav runa par augstskolu speciālistu uzbūvēto kaut kādu namiņu, kurā nedrīkst neko pilnīgi izjaukt. Tad, kad pusotru gadu atpakaļ robežsardzes vadība ar šo ideju atnāca arī uz Saeimu, tad no augstākās izglītības speciālistiem varēja tikai dzirdēt: kāpēc to nedrīkst darīt? Bet nav jau runa par jūsu uzbūvēto namiņu! Ir runa par mūsu valsts drošību, par Eiropas Savienības drošību. Tā nav kaut kur no pirksta izzīsta ideja par šīm vidējā un augstākā līmeņa muitas vadītāju speciālām mācībām un maģistra grādu, kur Latvijai ir vienreizēja iespēja piedalīties, kur nauda nāks no Eiropas Savienības. Kur tā aizies? Kur? Uz Rēzekni! Uz Latgali! Uz to reģionu, kur tas ir nepieciešams! (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Pareizi!”) Beidziet visu laiku to savu uzbūvēto namiņu tur sargāt un neļaut nevienam pieskarties un saskatīt tikai kokus, nevis kopējo mežu. Tā ka es gribētu tiešām no visas sirds pateikties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājai.

Nav šis likumprojekts perfekts, bet viņa arī skaidri norādīja, kas ir darāms... zina, ko dara. Tie, kuri iesaistīti, to noteikti izdarīs. Mums tas ir jāapstiprina un jāļauj robežsargiem mācīties, jāļauj viņiem kopā ar saviem ārvalstu partneriem mācīties, pārņemt labāko, iegūt labākas zināšanas un tādā veidā nodrošināt mūsu valsts robežas drošību, kas šajā ģeopolitiskajā situācijā mums ir ļoti svarīga.

Gan jau jūs savu augstākās izglītības namiņu nosargāsiet citādos veidos!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Līvijai Plavinskai.

L.Plavinska (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es patiešām arī ļoti pateicos Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājai, jo viņa ļoti labi izstāstīja šo problēmu.

Un patiesībā es domāju, ka šeit šobrīd nav runa par Rēzeknes Augstskolu. Arī likumprojektā, kuru mēs šobrīd gribam pirmajā lasījumā pieņemt, Rēzeknes Augstskolas vārds neparādās. Šeit ir runa par maģistra studiju programmu Latvijā, un nekādā mērā tas nav vērsts uz kaut ko... Protams, varbūt arī Vanagas kundzei ir kaut kāda taisnība tajā lietā, ka Augstākās izglītības likums būtu jāsakārto. Bet uzņemsimies arī savu vainu un atbildību! Varbūt tā vaina zināmā mērā ir saistāma ar Izglītības un zinātnes ministriju, jo par šo jautājumu runāts tika ne vakar un ne šodien; par šo jautājumu runa bija jau no pagājušā gada, bet problēma netika risināta. Šobrīd nav varianta, lai gaidītu, kamēr mēs atvērsim Augstākās izglītības likumu un radīsim tur kaut kādas izmaiņas, jo starptautiskā programma nosaka savus termiņus. Un šie termiņi mums tūlīt beigsies! Lietuvā un Igaunijā šī programma tiks atbalstīta, turpretim mēs gribam izdarīt visu, lai Latvijā tā netiktu atbalstīta.

Rēzeknē ir ļoti liela tradīcija sakarā ar robežsargu apmācībām. Pirmkārt, tur ir Valsts robežsardzes koledža, otrkārt, mēs Rēzeknē atrodamies pierobežā. Un tur arī, protams, tās praktiskās lietas... tas, ko runāja Vucāna kungs... vai tā prakse tur varētu būt... Protams, tā prakse arī tiks tur izieta, un tās iespējas ir pilnā mērā.

Un vēlreiz es pateicos arī savam kolēģim Latkovska kungam par to, ka... Tiešām kārtējo reizi mēs negribam atbalstīt Latgali. Ir ļoti svarīgi, ka mēs atbalstām reģionus, un es ar ļoti lielu interesi noklausos visas partijas, kuras aktīvi iestājas par to, ka viņas sadarbosies un atbalstīs reģionus. Lūk, tā ir reāla iespēja parādīt, kā jūs atbalstīsiet reģionus, kā jūs atbalstīsiet šajā gadījumā Latgali! Tas ir ļoti svarīgi, jo šobrīd mēs visi ļoti labi zinām, ka Latvijas „platais gals” ir tas problemātiskākais punkts, un, ja mēs ar savu rīcību... ja mēs absolūti neko nedarīsim, nu tad mēs parādām klaji savu nostāju. Un šajā gadījumā es vienkārši izsaku to, ka... protams, var būt citi risinājumi, un varbūt tas risinājums nav pats labākais, bet mums nav vairs iespējas nekādā veidā kaut ko grozīt... darīt citādā veidā.

Un vēlreiz atgādinu par to, ka mēs iestājamies par starptautisko programmu, par Eiropas Savienības naudu, kura atnāks pie mums, un arī Eiropas cilvēki nāks mācīties uz Latviju, un tas arī ir ļoti svarīgi gan mūsu attīstībai, gan arī mūsu drošībai.

Tāpēc es jūs visus lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. (No zāles dep. A.Lejiņš: „Atbalstām!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.

K.Eņģelis (RP).

Labdien, godātie kolēģi!

Komisijas priekšsēdētāja un Latkovska kungs ļoti precīzi izcēla to, kas ir tiešām svarīgākais saistībā ar šo likumprojektu, bet es gribu atbildēt attiecībā uz dažām lietām, par kurām runāja Vanagas kundze un Vucāna kungs.

Pirmkārt, Vucāna kungs izteica pārmetumu, ka šī likumprojekta virzītāji nav gribējuši izmantot iespējas, kuras piedāvā Augstskolu likums, un nav varbūt bijuši pietiekoši kompetenti jautājumā par mūsu augstākās izglītības sistēmu. Nu, šis pārmetums, godīgi sakot, tādā gadījumā ir adresēts ļoti plašam institūciju lokam, sākot ar Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas Rektoru padomi, Augstākās izglītības padomi, Akadēmiskās informācijas centru, - visas šīs institūcijas bija iesaistītas šinī procesā, un ar tām darbs notika ļoti intensīvi. Es pats laikā, kad strādāju Izglītības un zinātnes ministrijā, biju arī daļa no šī procesa, un intensīvs darbs notika arī ar pašu FRONTEX, lai tiešām izsmeltu visas iespējas un visus variantus, kurus teorētiski un praktiski varētu realizēt, lai to programmu radītu tādu, kas atbilstu pašreizējām Augstskolu likuma prasībām. Taču, izsmeļot visas šīs iespējas, bija skaidrs, ka to nav iespējams izdarīt. Tāpēc arī nonācām līdz risinājumam, kas nav ideāls, bet tas ir risinājums, kas ir, cerams, tāds, par kuru mēs visi varam vienoties.

Vucāna kungs diezgan daudz minēja šo prakses pielīdzināšanas momentu, ko it kā varēja izmantot. Tas tika izsvērts, bet mēs atdūrāmies pret problēmu tanī pašā Augstskolu likumā, kurš pieļauj praktisko pieredzi un praktiskās zināšanas pielīdzināt tikai prakses sadaļai mācību programmas ietvaros. Tātad, piemēra pēc, iedomāsimies kādu ļoti kompetentu cilvēku, piemēram, Bilu Geitsu, kuram ir ļoti, nu, labas zināšanas par uzņēmumu vadību un dažādām citām jomām, un, ja Bils Geitss gribētu iegūt grādu, piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē, tad faktiski viņš ar savu pieredzi un savām zināšanām nevarētu saņemt pielīdzināšanu nevienam priekšmetam. Viņam būtu jāmācās pilnīgi visi priekšmeti, jo visas savas zināšanas, savu pieredzi viņš var pielīdzināt tikai prakses sadaļai. Tātad, ja programmā ir prakse, tad šai sadaļai viņš varēs savas zināšanas pielīdzināt. Attiecībā uz teorētiskajiem priekšmetiem šāda iespēja Latvijā nepastāv. Un tā ir ļoti konceptuāla atšķirība, kas atšķir Latviju no Igaunijas. Ja es pareizi saklausīju, tad Igaunijas piemērs tika minēts kā ļoti labs un progresīvs, un es tiešām ceru, ka arī mēs drīzumā nonāksim līdz tādai sistēmai.

Vēl viens moments, kas tika īpaši akcentēts arī komisijas sēdē, par to, ka būs maģistra diploms, kas varētu liegt iespēju turpināt doktorantūras studijas, jo tas ir iegūts mazākā studiju laikā - tātad nevis 5 gados, bet 4,5 gados. Nu, redziet, Eiropā ir diezgan dažādi ilgumi viena un tā paša grāda iegūšanai, tāpēc dažādas valstis un augstskolas izmanto citu kritēriju, nevis grāda līmeni - bakalaurs, maģistrs vai kāds cits -, bet kredītpunktu apjomu, un tas ir visvienkāršākais rādītājs, kā salīdzināt dažādus mācību procesus, kuriem studenti ir gājuši cauri. Un tad students attiecīgi zina un var prognozēt, ka ar konkrētā programmā iegūto kredītpunktu apjomu viņam būs atvērtas durvis uz zināmu loku programmu tālākām studijām. Tā ka mazāks kredītpunktu apjoms nozīmē arī mazāku laiku, kas ir pavadīts studijās. Tā ka nav vis tā, ka kāds tiek apdalīts! Paņemot kādus papildu priekšmetus atsevišķi, var arī šo vajadzīgo kredītpunktu skaitu dabūt klāt un startēt tanī programmā, kurā varbūt tās prasības ir pēc vairāk kredītpunktiem, nevis tik, cik tika saņemti, iegūstot pēdējo diplomu. Tā ka, es domāju, Latvijas augstākās izglītības sistēma ir tiešām progresīva un ir ilgi gaidītu pārmaiņu priekšā. Un es domāju, ka tas nākamajai Saeimai noteikti būs viens no prioritāriem uzdevumiem.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

(RP frakcijas aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! No sākuma gribu pateikt, ka neviens no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem neuzskata, ka šis likumprojekts ir ideāls. Vēl vairāk! Mēs uzskatām, ka tas ir tālu no ideāla.

Mēs to atbalstījām tikai tādēļ, lai nenoraidītu ideju pašos pamatos, un devām likumprojekta izstrādātājiem un visām pārējām iesaistītajām pusēm laiku, lai vai nu savestu kārtībā šo likumprojektu, vai piedāvātu alternatīvus variantus.

Līdz ar to es aicinu konceptuāli paļauties uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas viedokli, atbalstīt šo likumprojektu un iet uz priekšu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Vanagai, otro reizi.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es gribētu pateikt to, ka nevajag, kolēģi, tagad, lūdzu, apelēt pie tā, ka šeit virkne kolēģu ir pret augstskolas attīstības iespējām, pret starptautisku sadarbību, ka te kāds ir pret programmu, kāds ir pret reģioniem un vēl kāds - traks neesi! - pret mūsu valsts drošības jautājumiem. Pilnīgi un galīgi - nē, nē un vēlreiz nē!

Bet es tikai aicinu būt saprātīgiem un šādu izņēmumu tad atrunāt Augstskolu likumā. Un, kā te kādreiz ir kolēģi teikuši, lai mēs nepaliekam smieklīgi, tādi un šitādi... Nu tad tagad mēs arī paliekam smieklīgi! Un tad es gribu pajautāt... Ja, piemēram, tagad es kopā ar kādiem kolēģiem atradīšu optimālāku risinājumu, kā to iekļaut Augstskolu likumā, lai nebūtu šāds precedents, ka maģistra programma iet kā likumprojekts... Es pat teikšu: jā, es varu iztērēt to laiku, uzrakstīt šos papīrus, bet es jau tagad zinu, ka tā fobija ņems virsroku: traks neesi, aiztikt Augstskolu likumu priekšvēlēšanu gaisotnē!

Un te es tāpēc vēlreiz aicinu: tad nu būsim koleģiāli un... mums dažādas prakses te ir bijušas redzētas... steidzamības kārtā divos lasījumos... un nākamās nedēļas ietvaros... un atrisināsim to problēmu!

Un, ja šeit pasaka to, ka mēs tagad skādējam Rēzeknes Augstskolai, tad es teikšu to, ka lāča pakalpojumu - un lielu lāča pakalpojumu! - ir izdarījuši tie, kas... nu, jā, ministrija un droši vien arī daļa no Saeimas kolēģiem, ka mēs neesam varējuši tomēr pie tā viena galda vienoties. Tad atvērsim likumu tikai tālab, lai palīdzētu šajā gadījumā šīs programmas uzsākšanai un realizācijai, un būsim koleģiāli un tad neiesniegsim tos priekšlikumus, kurus mums, ļoti daudziem, noteikti gribētos iesniegt! Un tas būtu bijis daudz, daudz labāk.

Bet tikai tāpēc ieciklēties, ka... To es esmu dzirdējusi no vairākām pusēm, ka Izglītības un zinātnes ministrijas vadība neparko negrib to Augstskolu likumu vērt vaļā... Nu, tas nav normāli, ka tikai tāpēc mēs taisīsim šādu likumprojektu - par godu vienai maģistra programmai! Lūk, tas ir lāča pakalpojums no ministrijas puses - iecirsties, iekrampēties... tikai ne likumu... taisiet kaut vai šādu likumprojektu...

Un tad tiešām man arī gribētos dzirdēt, ko juristi - te to ir gana daudz -saka par šādu precedentu, ka maģistra programma iet kā likumprojekts, izņēmums. Mēs arī komisijā diskutējām par to, ka atsevišķām privātām augstskolām ir likumi izstrādāti un ka tas arī nav pareizi kopējās sistēmas ietvaros.

Mēs ļoti analizējam citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksi. Tad ko - vai tagad tas vairs nedarbojas? Mēs neskatāmies, vai to praktizē vai nepraktizē? Tad labāk lai šāds izņēmums ir Augstskolu likuma kaut vai šajos pašos pārejas noteikumos, un atrisinām tur, bet neķēmosimies!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es parasti nepiedalos debatēs, kas skar izglītības jautājumus, tāpēc ka neuzskatu sevi par pietiekoši kompetentu.

Kāpēc nolēmu šodien padebatēt par šo lietu?

Pirmkārt, es gribu atzīt, ka visiem, kas uzstājās no šīs Saeimas tribīnes, visiem ir zināmā mērā taisnība par visām tām problēmām, par kurām tika diskutēts. Tikai tas velns jau parasti slēpjas tajos sīkumos. Un kādi tie sīkumi ir?

Robežapsardzes vadība jau ilgāk nekā divus gadus mēģina atrisināt šo problēmu, virzot risinājumus, grozījumus Augstskolu likumā, dažādus citus risinājumus - caur Iekšlietu ministriju, caur valdību, caur Izglītības un zinātnes ministriju. Vanagas kundze, jums absolūti ir taisnība visos šajos jautājumos, par ko jūs runājāt! Noteikti jūs visi esat daudz kompetentāki par mani. Bet jūs bijāt parlamentārā sekretāre savulaik! (No SC frakcijas: „Pareizi!”) Bet kāpēc šie jautājumi netika risināti savlaicīgi, lai tagad nebūtu steigas kārtā mums jādiskutē par kaut kādu brāķi?

Likumprojekts ir neveiksmīgs, neapšaubāmi. Bet, ja mēs tagad sāktu diskusijas par grozījumiem Augstskolu likumā… mēs jau tagad vairāk nekā stundu debatējam par šo te problēmu. Tad acīmredzot mums visa diena tiktu veltīta tikai šiem te grozījumiem. Kāpēc ir tā steiga? Tā bija vienīgā iespēja tad, kad nomainījās komisijas vadītāja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Tikai tad varēja caur parlamentu šo jautājumu pavirzīt uz priekšu, tāpēc ka visiem pārējiem bija bail sākt risināt šo te jautājumu.

Mēs varam daudz runāt par Izglītības likumu, par Augstskolu likumu, bet nesenā pagātnē mēs saskārāmies arī ar mazliet citu problēmu, kad pēkšņi no Latvijas izlases treneru sastāva tika atskaitīts Arturs Irbe sakarā ar to, ka viņam nav pedagoģiskās izglītības. Cilvēks var trenēt Nacionālajā hokeja līgā, bet par treneri strādāt viņš nevar. Vai mums vispār to absurdu nav pietiekoši daudz? Pēteris Skudra strādā, trenē Kontinentālās hokeja līgas komandu, arī viņam noteikti nav pedagoģiskās izglītības, un, lai arī cik veiksmīgi viņš tur strādātu un trenētu, Latvijā viņš nevar darboties. Varbūt paskatīsimies uz šīm te problēmām kopumā!

Es tomēr aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Man bija saruna arī ar robežsardzes vadību. Viņi solīja iesniegt attiecīgus priekšlikumus, bet šis likumprojekts pirmajā lasījumā ir nepieciešams, lai varētu pieteikties šai programmai. Un jautājums ir sekojošs.

Mēs visi runājam par drošību, bet, tiklīdz pienāk pie kaut kāda konkrēta risinājuma, tā plinte krūmos. Mēs diskutējam, kas mums būtu jādara, bet neko negribam darīt. Šajā gadījumā ir runa par to, ka tiek sagatavoti vecākie virsnieki dienesta pakāpē, kuri varēs ieņemt amatus no majora līdz pulkvedim ieskaitot. Tiem ir jābūt maģistriem! Ir unikāla iespēja iegūt šo izglītību, apgūstot attiecīgo programmu. No kā mēs baidāmies?

Ja ir vajadzīgi grozījumi Augstskolu likumā, tad paralēli risināsim arī šos jautājumus, bet beidzot tie jautājumi ir jāatrisina, ja mēs gribam iet uz priekšu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Poriņas kundzei pietiek ar deviņām minūtēm? Jums pietiks deviņu minūšu? Tad turpinām debates.

Vārds deputātei Vinetai Poriņai.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Mēs paātrinātā režīmā šajos pēdējos mēnešos pieņemam ļoti daudzus likumus saistībā ar Zemessardzi, saistībā ar citiem valsts aizsardzības un drošības jautājumiem. Un ir skaidrs, ka šis likumprojekts savā veidā pārnestā nozīmē ir vienotā paketē ar šiem visiem drošības likumiem. Tā ir reakcija uz to, ka mēs arī ar izglītības palīdzību vēlamies stiprināt Latvijas drošību un aizsardzību. Skaidrs, ka Latvijā ir vajadzīgi kvalificēti speciālisti, un maģistra grāds ir viens no viņu zināšanu kvalitātes rādītājiem. Mēs reizēm redzam Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, ka Latvijas likumdošana augstākajā izglītībā nav pietiekami fleksibla, lai reaģētu uz ļoti aktuālām lietām, kas notiek saistībā ar notikumiem Latvijā un Eiropas Savienībā. Un tieši tāpēc šis jautājums tiek virzīts kā likumprojekts. Tiem, kas iebilst, es gribu jautāt: cik vispār mums Latvijā ir starptautisku programmu un kāds ir iemesls, kāpēc šīs programmas nav pietiekamā daudzumā?

Katrā ziņā es ļoti aicinu apzināties pašreizējo drošības apdraudētību gan Latvijā, gan visā reģionā, kas robežojas ar Krieviju, un kopumā arī jaunus drošības izaicinājumus visām Eiropas Savienības valstīm. Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reiznieces-Ozolas kundze vēl vēlas ko piebilst?

D.Reizniece-Ozola. Maza replika komisijas vārdā.

Es pateicos arī kolēģiem, kas šodien debatēja no tribīnes. Bez visām emocijām, kuru bija ļoti daudz saistībā ar šo likumprojektu, bija arī daži racionāli domugraudi, kas noderēs, skatot likumprojektu otrajā lasījumā. Un vēl vēlos komentēt, kādēļ komisija tiešām atbalstīja atsevišķa likumprojekta izveidi, nevis grozījumus Augstskolu likumā. Tieši tā iemesla dēļ, ka Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Rektoru padome, Augstākās izglītības padome šo faktu minēja kā argumentu, ka, ja mēs iekļaujam šādu izņēmumu Augstskolu likumā, tad mēs pastiprinām iespēju apšaubīt kopējo augstākās izglītības sistēmu Latvijā. Un ka viņi ir pret šādu risinājumu... viņi nav politiķi, izņemot Izglītības un zinātnes ministriju... Protams, Latvijas Rektoru padome un AIP - viņi nav politiķi, viņiem nav svarīgs priekšvēlēšanu laiks vai pēcvēlēšanu laiks, tas viņiem nav arguments. Un arī mēs ieklausījāmies viņos kā profesionāļi, nevis kā politiķi.

Un, manuprāt, šis viens konkrētais piemērs ļoti labi parāda situāciju, ka patiesībā tiešām ir problēmas Augstskolu likumā, ka starptautisku sadarbību mūsu augstākās izglītības sistēma neveicina. Ar to mēs aizvien biežāk saskarsimies, jo viens no Latvijas augstākās izglītības mērķiem ir šis tukšvārds - „internacionalizācija”. Bet praktiski mēs nonākam pie viena konkrēta piemēra - mēs redzam, ka ir ļoti daudz šķēršļu, kas augstskolām ir jāpārvar, bet es aicinu risināt vienu konkrētu gadījumu. Un, ja mēs domājam par kopējās sistēmas sakārtošanu, tas nav ne vienas dienas, ne viena mēneša jautājums. Tas ir pamatīgs darbs, kurš tiešām būs jāveic, atverot arī Augstskolu likumu.

Bet piedāvāju to darīt arī neitrālākā gaisotnē - rudens periodā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. (Aplausi.)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D.Reizniece-Ozola. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.jūnijs. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti septiņi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Pieci deputāti - Zanda Kalniņa-Lukaševica, Lolita Čigāne, Ojārs Ēriks Kalniņš, Arvils Ašeradens... lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 27, atturas - 2. Tātad darba kārtība grozīta. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Savukārt desmit deputāti - Dzintars Zaķis, Arvils Ašeradens, Ilze Viņķele un citi - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti - Zaķis, Ašeradens, Viņķele, Ābiķis un citi - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti - Ilze Vergina, Aleksejs Loskutovs, Dzintars Zaķis, Arvils Ašeradens un citi - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Ilzes Verginas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti - Ilze Vergina, Dzintars Zaķis, Arvils Ašeradens, Ilze Viņķele un citi - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Ilzes Verginas ievēlēšanu Sabiedrības saliedētības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti - Liene Liepiņa, Dzintars Ābiķis, Ilze Vergina, Aleksejs Loskutovs un citi - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti - Liene Liepiņa, Dzintars Ābiķis, Lolita Čigāne, Ilze Vergina, Aleksejs Loskutovs un citi - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad acīmredzot grozīto darba kārtību turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma, bet, pirms mēs reģistrējamies, vēl atgādināšu, ka, protams, kā parasti ceturtdienās ir paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Bija uzdoti 10 jautājumi, uz kuru lielāko daļu ministri... neapmierina ministru sniegtās rakstveida atbildes. Ministre Ingrīda Circene joprojām ir slima, bet ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atrodas ārzemēs. Tātad, tātad...

Savukārt atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentei saistībā ar rakstveida atbildes sniegšanu pēc būtības apmierina iesniedzējus, un tātad jautājums uzskatāms par atbildētu.

Tāpat arī apmierina atbilde uz deputātu jautājumu kultūras ministrei Dacei Melbārdei „Par bērnu tiesībām apgūt kultūras mantojumu”. Tātad arī šis jautājums uzskatāms par atbildētu.

Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde tiek pārcelta uz nākamo nedēļu, bet deputāti ir sagatavojuši jaunus jautājumus.

Deputāti Pimenovs, Sakovskis, Ribakovs, Tutins un Lazareva ir sagatavojuši deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par dabas resursu nodokļa un subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanu atjaunojamo energoresursu nozarē”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentei.

Tāpat pieci deputāti - Elksniņš, Cvetkova, Klementjevs, Meļņikovs un Zemļinskis - ir sagatavojuši deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par iespējamu valsts nozagšanu, pārdodot Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļu”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentei.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Raimondam Rubikam.

R.Rubiks (SC).

Cienījamie kolēģi, visi, kas piedalās sadarbības grupā ar Itāliju! Tūlīt pat aicinu uz nelielu sanāksmi - trim minūtēm - Dzeltenajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.30 106.kabinetā.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Cienījamās kolēģes deputātes! Aicinu jūs piecas minūtes pēc sēdes tikties Sarkanajā zālē, lai dibinātu un atjaunotu sieviešu deputātu sadarbības grupu. (No zāles dep. V.Agešins: „Diskriminācija! Vīriešu diskriminācija!”) Atbalstam vīrieši arī var piedalīties. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas sēde pulksten 10.30 vai drusciņ jau pāri Juridiskās komisijas sēžu telpā.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Kolēģi, aicinu Ārlietu komisijas locekļus sanākt kopā pēc piecām minūtēm uz īsu sanāksmi Dzeltenajā zālē tūlīt pēc sadarbības grupas ar Itāliju sēdes.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Einārs Cilinskis... nav, Andrejs Klementjevs... nav, Ingmārs Līdaka... ir, Kārlis Seržants... nav, Juris Viļums... nav, Ivars Zariņš... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi. Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukuma laiks, pusstunda, noslēdzies, ir pulksten 11.00, un mēs atsākam Saeimas 12.jūnija sēdi - turpinām skatīt Saeimas sēdes darba kārtības sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Un nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījums Reklāmas likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Lūdzu!

Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, Mūrnieces kundze!

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godātie deputāti! Jūsu uzmanībai ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādātais grozījums Reklāmas likumā. Faktiski šobrīd komisija to ir atbalstījusi izskatīšanai otrajā lasījumā. Priekšlikumi nav saņemti, un var saprast, ka likumprojekts ir pietiekami kvalitatīvs. Komisija par likumprojektu ir rūpīgi debatējusi un atbalstījusi... visi deputāti šo grozījumu ir atbalstījuši, un komisijā tas ir pieņemts vienbalsīgi.

Līdz ar to aicinu jūs to atbalstīt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Reklāmas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Mūrniece. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas - šā gada 17.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad trešajam lasījumam priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17.jūnijam. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (likumprojekts Nr.1154/Lp11).

Likumprojekts ir izstrādāts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un paredz grozīt 201.5 pantu „Masu informācijas līdzekļu darbības noteikumu pārkāpšana”.

Likumprojekts izskatīts, pieaicinot ekspertus, un ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 14.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 14.jūlijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - „Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Sprūds. Lūdzu!

G.Sprūds (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Tātad izskatām likumprojektu „Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”. Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti.

Līdz ar to varu lūgt šo likumprojekta pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.

G.Sprūds. 26.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Jūnijs?

G.Sprūds. Jūnijs.

Sēdes vadītāja. Jā. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 26.jūnijs. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu!

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatīsim vienu diezgan svarīgu likumu - likumu „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”. Atšķirībā no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kurā likumdošanas priekšlikumi netika iesniegti vai tos iesniedza Juridiskā komisija, šeit ir iesniegti veseli 24 priekšlikumi. Komisija ir strādājusi ilgstoši, daudz debatējusi un nonākusi pie virknes labu priekšlikumu, kas būtu izskatāmi Saeimas šodienas sēdē.

1. - deputāta Romualda Ražuka priekšlikums, kas smēķēšanas definīcijā iekļauj arī elektroniskās cigaretes. Ir daļēji komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 2. - deputāta Ražuka priekšlikums, kas papildina tabakas izstrādājumu definīciju. Arī ir komisijā daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas uzlabo tabakas izstrādājumu reklāmas definīciju. Arī ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. Un tad visi šie iepriekšējie priekšlikumi ir iekļauti 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kas ir apkopojošs priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ir diezgan svarīgs, jo maina likuma mērķi un šī likuma 2.panta trešajā daļā nosaka jaunu normu, kas skan sekojoši: „Smēķētājam ir jārespektē citu cilvēku tiesības uz tīru, ar tabakas un augu smēķēšanas produktu dūmiem nepiesārņotu vidi. Smēķēšana citas personas klātbūtnē ir aizliegta, ja cita persona pret to iebilst.” Tā ir fundamentāla likuma normas izmaiņa, kas nosaka, ka, neraugoties uz to, vai tā ir privāta vai publiska vide, turpmāk smēķētāju tiesības prevalēs... neprevalēs pār nesmēķētāju tiesībām. Tātad nesmēķētājam būs tiesības iebilst un turpmāk tādā gadījumā smēķēšana būs aizliegta.

Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti arīdzan atbalsta.

A.Ašeradens. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Tas papildina uzrakstus uz tabakas izstrādājumu iepakojuma.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 7. - deputāta Ražuka priekšlikums - ir daļēji atbalstīts. Un turpmākie visi priekšlikumi, kas iekļauti ar šo priekšlikumu, paredzēs tabakas tirdzniecības dažādus ierobežojumus. Tātad komisija ir daļēji atbalstījusi 7. - deputāta Ražuka priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. Tad komisija ir daļēji atbalstījusi 8. - deputāta Parādnieka priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. Tad ir daļēji atbalstīts 9. - deputāta Loskutova priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. Daļēji atbalstīts 10. - deputāta Ražuka priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. Daļēji atbalstīts 11. - deputāta Parādnieka priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. Atsevišķi es gribētu pakavēties pie deputāta Upenieka 12.priekšlikuma. Un šis priekšlikums paredz to, ka turpmāk… līdz šim jauniešiem bija atļauts iegādāties cigaretes no 18 gadu vecuma, turpmāk tas būs atļauts no 21 gada vecuma.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Kā pirmajai debatēs vārds deputātei Ingai Vanagai. Lūdzu!

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu, ko komisija ir atbalstījusi, pirms es izklāstu savus argumentus, kādēļ es neatbalstīšu šo priekšlikumu un aicinu arī pārējos kolēģus neatbalstīt… Es pati nesmēķēju un arī citiem neiesaku to darīt (No zāles dep. A.Latkovskis: „Paldies Dievam!”), bet es gribētu uzsvērt kādas lietas. Proti, no 18 gadu vecuma tātad persona mūsu valstī var laulāties bez vecāku atļaujas. Persona no 18 gadu vecuma var piedalīties vēlēšanās, balsot. No 18 gadu vecuma persona var doties uz ārzemēm. No 18 gadu vecuma persona var iet dienēt. No 18 gadu vecuma var arī ņemt kredītus, var lietot arī alkoholu. Un šeit sanāk tā, ka iegādāties šīs cigaretes nevarēs, bet smēķēt no 18 gadu vecuma varēs. Nu tā sanāk pēc tā, kā šis likumprojekts tiek virzīts, - pirkt nevar, bet smēķēt var, ja kāds pacienā un ja ir 18 gadi. Tāpēc es domāju, ka šeit vairāk tomēr ir jādomā par preventīviem pasākumiem, par izglītojoša rakstura pasākumiem, to skaitā pasākumiem skolā, jā, stiprinot šos tematus, stāstot par šīm negatīvajām sekām.

Es domāju, ka šeit ir jādomā droši vien... jā, frakcijas viedokli es zinu, kolēģiem viedoklis dalās... Ja to celtu vēl... paaugstinātu, tad tas tikai atkal šo nelegālo produkciju veicinās. Bet arī šeit, es domāju, ļoti stipri jāizvērtē, vai atbildīgās institūcijas strādā pietiekami, ņemot vērā... Es domāju, ka mums daudziem... Mēs esam dzirdējuši piemērus, cik viegli ir nopērkama šī nelegālā produkcija, un tādēļ es domāju, vai ir pietiekami darīts, lai to mazinātu - arī uz šodienu.

Un es arī uzskatu, ka... Jā, es zinu, ka jauniešu vidū tā ir problēma - šī smēķēšana, bet te es domāju par šo izglītošanu gan formālā, gan neformālā veidā, tas būtu ļoti svarīgi, un daudzas aktivitātes tiek veiktas gan no izglītības un zinātnes sektora, gan arī no Veselības ministrijas puses, gan arī no nevalstisko organizāciju puses. Bet, es domāju, jums katram ir radu vai draugu, paziņu lokā jaunieši... Un tomēr tā situācija mainās - arvien vairāk ir jauniešu, kuru vidū smēķēšana nu vairs nav populāra. Smēķēt - tas nav populāri. Un, manuprāt, būtu vairāk jāstrādā pie tā, lai jaunietis uzrunā jaunieti un lai ir šie līderi, kas... ar kuriem tad... Es domāju, ka šis resurss arī nav pietiekami izmantots... un šīs jauniešu organizācijas... un ka tādā veidā drīzāk mums vajadzētu strādāt pie... ar citiem instrumentiem, nevis šādi nosakot šo vecuma paaugstināšanas robežu, jo, ja mēs uzskatām, ka cilvēks ir pietiekami gudrs, lai viņš pieņemtu lēmumus par visu pārējo - par laulāšanos, par vēlēšanām, par došanos uz ārzemēm -, tad... Vai tiešām mēs uzskatām, ka 18 gadu vecumā viņš nespēj pietiekami izvērtēt šos riskus, to ietekmi uz savu veselību, to kaitīgumu un to, kādas sekas tas viss var atstāt, lai nolemtu - smēķēt vai nesmēķēt?

Un tādēļ es uzskatu, ka šī norma nav atbalstāma, un aicinu kolēģus to neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Jānis Upenieks. Lūdzu!

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godājamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Smēķēšanas vecuma sliekšņa celšanai ir vairāki iemesli.

Pirmkārt. Pētījumi pierāda - atkarība veidojas tieši jaunībā. Un, jo vēlāk pamēģina, jo vēlāk ir viegli pieejamas cigaretes, jo mazāka ir iespēja kļūt par smēķētāju. Un, ierobežojot smēķēšanu līdz 21 gada vecumam, iespēja, ka šie cilvēki kļūs par atkarīgiem smēķētājiem, tuvojas nullei.

Otrkārt. Jauniešiem un skolēniem nav daudz veidu, kā tikt pie cigaretēm, un viņi noteikti nav arī nelegālās infrastruktūras izmantotāji. Un viens no populārākajiem veidiem ir tieši vecāko klašu skolēnu bezatbildīgi iegādātās cigaretes un to nodošana jaunākiem skolēniem. Un līdz ar šo priekšlikumu mēs izslēdzam arī šo iespēju.

Un treškārt. Vēl nesen mēs visi kaislīgi cīnījāmies par... pret legālajām narkotikām. Droši varu jums teikt, ka smēķēšana ir pirmais solis ceļā uz atkarību - arī ceļā uz atkarību no legālajām narkotikām.

Godātie kolēģi, smēķēšana agri vai vēlu nogalina - un ne tikai tā smēķa lietotāju, bet arī līdzcilvēkus!

Tādēļ man ir liels prieks, ka komisija ir atbalstījusi, atbalstoši lēmusi par šo priekšlikumu, ierobežojot cigarešu apriti jauniešu un skolēnu vidū. Un ceru, ka ar šo būsim uzsākuši ceļu uz tādu Latviju, kas būs brīva no dūmiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

(No zāles dep. J.Ādamsons: „Ingmār, aizstāvi mūs!”)

 

I.Līdaka (ZZS). (No zāles dep. I.Čepāne: „Rūdītais!”)

Jā, cienījamie kolēģi, var manīt, ka tiešām vēlēšanas ir tuvu! Jā, tās runas tagad tādas ļoti kvēlas, bet, raugiet, es tomēr kaut ko nesaprotu.

Raugiet, iznāk tā, ka šie nenobriedušie nejēgas, deviņpadsmitgadīgie, nu, šie jaunuļi, kas vēl bērna prātā un nespēj atšķirt labu no slikta... Tad iznāk, ka viņi tomēr ir ievēlējuši tādu augsti godājamo Upenieka kungu Saeimā, jo viņiem vēlēšanu tiesības ir?! (Zālē smiekli, daži deputāti aplaudē.)

Bez tam šie nenobriedušie jaunuļi, kas absolūti nespēj atšķirt labu no slikta, var doties uz Afganistānu aizstāvēt mūsu ģeopolitiskās intereses, un acīmredzot turpmāk viņiem būs jāprasa komandierim, lai tas nopērk viņiem kādu paciņu cigarešu. Šie paši nenobriedušie nejēgas, deviņpadsmitgadīgie, viņi var kļūt pat par Rīgas mēru galu galā, nerunājot par to, ka var kļūt par pašvaldību deputātiem. Tad kas šajā valstī notiek?

Es teiktu tā: patiesībā, ja nevar nopirkt veikalā legāli cigaretes, tad šie nejēgas vairs nebūs nejēgas. Viņi atradīs citu veidu, kā atrast šo te spirķik, vodka, sigareti un nopirkt tās cigaretes. Nu, atvainojiet, nebūsim naivi un skatīsimies uz šo visu kompleksi! Ja jau mēs gribam un atzīstam, ka 19 vai 20 gadu vecs puisis vai meitene ir tādi nejēgas, ka nespēj atšķirt labu no ļauna, tad uzskatīsim, ka tikai no 21 gada var sākt vēlēt Saeimu, dot viņiem balsstiesības. Un beigu beigās tad aizmirsīsim to, ko kādreiz mēs te runājām, - ka varbūt balsstiesības dot jau no 16 gadiem.

Nē, cienījamie kolēģi! Tad dosim balsstiesības no 21 gada un uzskatīsim, ka cilvēks ir pilnīgi pieaudzis un spēj par sevi atbildēt tikai no 21 gada. Šobrīd mēs tomēr... mūsu valstī uzskata, ka cilvēks no 18 gadiem ir pilnīgi pieaudzis, spējīgs par savu rīcību atbildēt likuma priekšā, un tad tomēr, nu, paliksim pie šī, beigsim nodarboties ar populismu.

Paldies.

(Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā sēdes vadītāja!

Nu, jāsaka, ka paldies Dievam, jo diemžēl šis likums mani neskars. (No zāles: „Tik tiešām - brauksi projām?!”) Diemžēl, jo vairs nav 21. Paldies Dievam, jo es nepīpēju, bet tas neskartu mani arī vecumā, kad es tajā būtu iekļauts, jo es sāku pīpēt 14 gados un 21 jau atmetu, tā ka... Bet kāpēc es atmetu tajā 21 gadā? Jo, kamēr tas bija aizliegtais auglis, tikmēr bija interesanti aiz stūra kaut kur pīpēt „pa kluso” ar klasesbiedriem vai... un tā tālāk. Savukārt vēlāk, kad tas bija atļauts, nu, tad jau vairs... tad jau tam vairs nebija jēgas.

Savukārt, kā jau arī pareizi Līdakas kungs minēja, kāda jēga, jo cilvēks 18 gados jau var precēties un darīt... karot un aizstāvēt valsti, bet pīpēt... iegādāties cigaretes tu nevarēsi. Nu tad mums faktiski pilnīgi visam ir jāceļ šī latiņa līdz 21 gadam - gan precībām, gan balsstiesībām un tā tālāk. (No zāles dep. J.Tutins: „Pensijas vecumu!”)

Savukārt vēl viens aspekts... Cigaretes ir tāda ļoti interesanta lieta: var diezgan precīzi pateikt, cik liels ir nelegālais tirgus, jo katrai paciņai, ko mēs izpīpējam un izmetam miskastē, ir akcīzes uzlīme, kur precīzi var noteikt, cik tad liels ir šis nelegālais tirgus. Apmēram viena trešā daļa no visām Latvijā izpīpētām cigaretēm ir nelegālās. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Ir saskaitīts?”) Nu, kolēģi, dod Dievs mums panākt, ka līdz 18 gadiem nevar šīs te cigaretes iegādāties, bet, ja mēs pacelsim šo latiņu, tad mēs radīsim jauniešiem sajūtu, ka īstenībā pārkāpt likumu ir tik vienkārši. Un, ja jau var pīpēt no 18 līdz 21, kāpēc tad nevarētu kaut ko citu darīt?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Rusiņam.

G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! Nu, es arī iepriekš biju iesniedzis savus priekšlikumus saistībā ar Alkoholisko dzērienu aprites likumu, kur es biju šo latiņu pacēlis alkohola iegādei uz 21 gadu, bet kaut kā visi tā uzreiz to noraidīja. Un man liekas, ka šeit bišķi arī kaut kas ir tā, ka laikam tomēr tās cigaretes ir vairāk svarīgas nekā alkohols.

Es tomēr gribētu šo te visu kontekstā vērtēt. Es pilnībā atbalstu Upenieka kungu. Ja jau skolēns skolā var brīvi smēķēt un arī vecāko klašu skolēni iegādāties cigaretes un dot jaunākiem, nu tad tomēr nav kaut kas normāli. Tad jau mums ir arī jāpārskata, lai vidusskolu beigtu 18 gados, un tad viņam iestājas pilntiesīga dzīve ar visām izrietošām sekām - gan ar alkoholu, gan ar cigaretēm. Vakardien man gadījās tieši tā, ka, ejot iekšā veikalā, viens puisis man lūdzās: „Nopērciet man cigaretes!” Nu, es uz viņu tā paskatījos, es... (No zāles dep. A.Bērziņš: „Nopirki?”) Nē, es viņam nenopirku! (No zāles dep. A.Bērziņš: „Malacis!”) Es paskatījos uz viņu, un es viņam pateicu: kad tā ūsiņa viņam paaugsies garāka, tad laikam pienāks arī tas laiks, kad varēs iegādāties cigaretes.

Es domāju, ka tomēr mums vajadzētu domāt vairāk par veselību, nevis par to, kur viņš iet un ko viņam ir atļauts darīt tieši šinī laika periodā - jau no 18 gadiem. Es pats arī esmu izgājis Afganistānu, pusotru gadu es tur esmu karojis. Bet diemžēl - diemžēl! - tikai tajā laikā es sāku pīpēt cigaretes, līdz tam es vispār nebiju pīpējis. Nepilnu pusotru gadu es nopīpēju tikai tāpēc, lai - piedodiet! - neaizrautos ar zālīti, jā. Jo toreiz bija tiešām tāda situācija - tā bija tiešām karadarbība, jā, un kaut kā to stresiņu vajadzēja noņemt.

Bet pašreiz mēs dzīvojam citos laikos. Es domāju, ka tomēr vajadzētu atbalstīt Upenieka priekšlikumu un sākt vismaz no cigaretēm, bet tūliņ arī jāņem mums kontekstā ir alkohols un jānosaka 21 gada vecums arī alkohola lietošanai. Jo Amerikā arī uz doto momentu... Vai tad amerikāņi nav kontingentā iekšā? Tad sanāk tā, ka Amerikā mēs varam no 21 gada... alkoholu iegādāties tikai no 21 gada vecuma, a Latvijā mums ir problēmas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Vispirms par populismu.

Šis likums tika atvērts 2013.gada janvārī, un arī priekšlikumi, to skaitā arī šie, tika iesniegti 2013.gada sākumā. Un šī cīņa ir reizē ar alkohola ierobežojumiem. Mēs esam tiešām centušies un esam šo diskusiju izvērsuši. Un man liels prieks - un tiešām negaidīti -, jo divreiz Sociālo un darba lietu komisijā mēs balsojām par šo priekšlikumu, un abos balsojumos visi klātesošie kolēģi atbalstīja ierobežojumu ieviešanu attiecībā uz 21 gada vecumu.

Runa ir par skolām. Un, ticiet man, skolēni nav tie, kas pērk nelegālās cigaretes! Mums šobrīd skolā 12.klasē mācās deviņpadsmitgadīgi cilvēki. Ne tikai astoņpadsmitgadīgi, bet arī deviņpadsmitgadīgi! Un šie deviņpadsmitgadīgie un astoņpadsmitgadīgie 11.klasē - viņi pērk šīs cigaretes jaunākajiem kolēģiem. Tā tas ir! Var to noliegt vai savādāk...

Un cita lieta. Mums būs tagad tie ierobežojumi - ja stāsies likums spēkā - , ka nedrīkst pīpēt kompānijā, kur kāds iebilst. Tad pamēģiniet šādā astoņpadsmitgadīgu jauniešu kompānijā panākt to respektu, lai tavi kompānijas biedri tiešām tavā klātbūtnē nesmēķētu! To ir ļoti grūti panākt jauniešos.

Būtu maksimāli jāstrādā pie tā, lai šādi ierobežojumi būtu. Aizliegsim šo legālo! Nu, lai tie, kas ir kaut kur... Nelegālās cigaretes - kā tās tiek lietotas, tā tās arī lietos! Bet attiecībā uz mūsu skolēniem es tiešām uzskatu... Par ko mēs runājam?! Kādas viņu tiesības mēs aizstāvam? Jūs runājat par to, ko var darīt astoņpadsmitgadīgs cilvēks. Jā, mēs runājam par to, ka viņš var vēlēt, viņš var precēties. Tās ir visas pozitīvas rīcības. Bet šeit ir runa par to, vai ļaut viņam darīt... veikt negatīvu rīcību, jo smēķēšana nav pozitīva rīcība.

Un, kamēr šis cilvēks nav kļuvis par nopietnu nodokļu maksātāju, es uzskatu, ka viņam nav jādod tiesības bendēt savu veselību, par kuru maksās visi nodokļu maksātāji.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Upeniekam, otro reizi.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Kā jau kolēģe Elīna minēja, likumprojekts tika atvērts 2013.gada janvārī, kad līdz vēlēšanām gandrīz divi gadi vēl bija, un arī februāra sākumā es iesniedzu priekšlikumus. Tādēļ es domāju, ka uz šo nekādi nevar attiecināt populismu. Tas, ka komisijā nebija vēlēšanās risināt šo jautājumu savlaicīgi un ātri atbrīvoties no atkarībām, - tas ir cits jautājums.

Otrkārt. Par vecuma cenziem. Amerikā autovadītāja tiesības var iegūt no 16 gadiem, alkoholu lietot - no 21 gada vecuma. Latvijā Saeimas vēlēšanās var kandidēt no 21 gada vecuma.

Gan mēs paši, gan arī ārvalstīs... Mēs pielietojam dažādas metodes, nosakām dažādus vecumus, lai ierobežotu vai norādītu, kas ir labs, kas ir slikts, ko drīkst, ko nedrīkst.

Tādēļ šeit nav argumentu par vai pret vecumu, šeit ir vienkārši jautājums par to, vai mēs vēlamies risināt atkarības problēmas vai vienkārši atkal sagaidīt, ka jaunieši mirst, ka jaunieši pārpīpējas, ka jauniešiem rodas veselības problēmas, un tad nu jau populisma gaisotnē risināt šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ivan, pasaki, kā ir!”)

I.Klementjevs (SC).

Labdien, cienījamie kolēģi! Man bija tas gods strādāt... kādus divus gadus atpakaļ mēs nodibinājām darba grupu alkohola atkarības ierobežošanai, un, kā Gunārs jau teica, tur bija tāds pats priekšlikums. Diemžēl parlamentā jūs neatbalstījāt to. Bet mums vajag rūpēties par nākotni, par to, kādi jaunieši mums būs. Izejiet tikai ārā un paskatieties apkārt! Pie visiem veikaliem stāv sievietes un smēķē neatkarīgi no tā, vai viņām ir 19 gadi, 18 vai 21 gads. Bet smēķēšana - tā ir kaitīga. Tas ir uzrakstīts uz visām paciņām, tikai diemžēl mūsu Veselības ministrija nebrīdina daudz, nav tādas akcijas. Jā, nesen bija tā diena bez smēķēšanas. Nu, un ko? Pasmējās visi, un visi aizgāja prom. A vajag varbūt mēnesi bez smēķēšanas?... Vai, piemēram, kāpēc mēs ierīkojam šeit, Saeimā, katrā ēkā speciālas telpas? A ko izdarīja Saeima priekš tā cilvēka, kas nesmēķē? Neko! Kāpēc tā? Arī nav līdzvērtīgi.

Tā ka vajag gan vienam, gan otram! Un skolā arī. Skolā tā tagad ir daudz aktuālāka problēma, kur nav ierobežotas tās elektroniskās cigaretes. Varat iedomāties: elektroniskās cigaretes var smēķēt visi, un tie vecākie skolēni, kas mācās skolā, viņi dod pasmēķēt jauniešiem, un viņiem jau ir atkarība no tā.

Kā to novērst? Labāk es aicinu noziedot naudu un, gatavojoties nākamā gada budžetam, piešķirt līdzekļus sportošanai. Vakar notika Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes sēde, kurā secināja, ka pietrūka naudas sporta skolām, kur bērni var nodarboties ar sportu. Tam vajag pievērst uzmanību! Un, ja bērns būs aizņemts, viņam nebūs prātā smēķēt ne 18 gados, ne 21 gadā. Un, ja ilgāk mēs paturēsim to laiku, tad pēc tam vairs negribēsies smēķēt.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Gribu aizstāvēt mūsu komisiju un paskaidrot deputātam Upeniekam to, ka komisija tik ilgi skata likumprojektu, kas nav saistīts tieši ar šo vecumu. Vairāk tie bija jautājumi, lai pieņemtu jaunus ierobežojumus. Mums vajadzēja noklausīties policijas... pašvaldības policijas viedokli, lai izstrādātu priekšlikumus, kuri nebūtu deklaratīvi, bet tomēr varētu vēl palielināt ierobežojumus, kur nedrīkst smēķēt. Tāpēc 21 gads vai 25 gadi - tas nebija tāds iemesls, kāpēc komisija nopietni skatīja citus jautājumus.

Līdz ar to es lūdzu atbalstīt komisijas pieņemtos grozījumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Rusiņam, otro reizi.

G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu pavisam īsi. Ja mēs šodien neatbalstīsim Upenieka kunga priekšlikumus, tad mēs nākošā gada budžetā varbūt paredzēsim naudu skolām, lai ierīkotu smēķētavas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es absolūti atbalstu to, kas tiek paredzēts lielā daļā šo likuma grozījumu, - tātad pasargāt nesmēķētājus no smēķētāju izraisītiem... nu, dūmiem. Tā ir svēta lieta! Gan šis aizliegums, varbūt ierobežojums smēķēt uz balkoniem un tamlīdzīgi - tas viss ir absolūti pareizi.

Bet, runājot par šo vecumu, es teikšu tā: ar aizliegumiem vien mēs problēmu neatrisināsim. Mēs nevienu problēmu nevaram, nespējam un nekad neatrisināsim tikai ar aizliegumiem! Tas būs tikai šķitums, ka mēs kaut ko risinām.

Nu tad, Siliņas kundze, jūs nepazīstat jauniešus! Man viņi tādi ir divi apmēram tajā vecumā. Nu abi jau drīkstēs tik un tā pirkt tās cigaretes. Ja viņi gribēs, viņi taču dabūs. Nu viņi dabūs! Un lieliski dabūs. Un tas būs atkal kādiem fiksajiem puikām pašā skolā iekšpusē viņu biznesiņš, un viņi nodarbosies ar vietējo uzņēmējdarbību. Vismaz tajā skolā, kur mani bērni mācījās, tas bija tāds normāls biznesiņš vecāko klašu skolēniem, kuri nopirka tirgū no spirķik, vodka, sigareti tās cigaretes un tad nesa uz skolu, un pārdeva tālāk saviem cienījamiem kolēģiem.

Ar aizliegumiem vien mēs problēmu neatrisināsim, un Klementjeva kungs teica svētus vārdus: „Jā, tik tiešām, jāpalielina ir iespējas jauniešiem ārpus skolas nodarboties ar sportu - un nevis par naudu, bet gan par velti.” Visi šie sporta laukumi jāpadara pieejami visu diennakti, lai vakarā var sportot un spēlēt basīti, jo, kad tu esi basketbolu nospēlējies, pīpēt točno vairs negribas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Aizstrautai.

I.Aizstrauta (ZZS). (No zāles dep. J.Ādamsons: „Aizstāvi pīpētājus!”)

Cienījamie kolēģi! Šī tēma ir izraisījusi dziļas diskusijas.

Es varu pateikt piemēru no savas dzīves. Skolā viens skolotājs teica tā: „Pīpēšana - tā ir tāpat kā jebkura cita bērnu slimība, kas ir jāizpīpē... kas ir jāizslimo bērnībā; jo agrāk sāksi, jo ātrāk beigsi!”

Un man gribas teikt par attiecīgo balsojumu: kurš ir bez grēka, lai pirmais met akmeni! Kurš tad nav pamēģinājis skolā uzvilkt kādu cigareti?! (No zāles dep. E.Siliņa ceļ roku: „Es!”; dep. A.Elksniņš: „Es!”) Es domāju, ka bērnībā jebkurš skolēns grib būt palaidnieks un izdara šādu te gājienu. (Zālē troksnis.) Varbūt kāds ir, bet tā ir tēma par šo bērnu slimību: ļausim izslimot bērnībā! Jo ātrāk sāks, jo ātrāk beigs!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

(Zālē troksnis.)

 

I.Bišofa (RP).

Godātie kolēģi! Šī ir Saeimas tribīne, un es domāju, ka Saeima ir tā, kas pieņem valstī tādus likumus, lai valsts pēc iespējas visu labāk darītu un sasniegtu labākus rezultātus.

Es nestāstīšu nevienu vārdu par savu piemēru, bet es arī gribu teikt tā: precēties - tas, kā es jau teicu, ļaunu nevienam nedara, un cilvēki to var darīt 18 gadu vecumā; vēlēt - arī tas nevienam nekādu ļaunumu nedara. Un es aicinu katru atbalstīt šo likuma grozījumu, tāpēc ka mums katrs bērns ir svarīgs. Tieši tā! Jaunas meitenes, kas smēķē, mēs redzam visapkārt. Viņas ir tās, kas būs mātes, un ko mēs tad darīsim? Mums ir vajadzīgi veseli bērni Latvijā!

Es aicinu katru atbalstīt šo likuma grozījumu, jo tieši jūsu „par” būs par to, lai katru dienu mēs saglabātu labāku jauniešu veselību un dotu iespēju Latvijā piedzimt veseliem bērniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Es ar lielu interesi noklausījos šo diskusiju, un jums katram ir kaut kādā ziņā taisnība. Bet jūs personīgi nenodarbojaties ar šo cilvēku ārstēšanu, ar viņu glābšanu no šīs smagās atkarības, jūs neredzat ikdienā tās sekas, kas ir šiem cilvēkiem, - šīs priekšlaicīgās slimības, šie infarkti, šīs asinsvadu slimības, šīs ļaundabīgās slimības... Jūs nezināt to, cik daudz smēķētāju katru gadu mūsu valstī aiziet bojā priekšlaicīgā nāvē, - to ir vairāk nekā 50 tūkstoši, tā ka tas ir ļoti, ļoti nopietns skaitlis... nē, piedodiet, es kļūdījos, 5 tūkstoši... no plaušu slimībām, galvenokārt ļaundabīgām.

Tā ka jums jāskatās uz šo problēmu daudz globālāk un daudz nopietnāk.

Un es pilnīgi nevaru piekrist savai kolēģei Aizstrautas kundzei, lai gan viņu ļoti cienu, ka tā ir bērnu slimība, kas ātrāk jāizslimo. Tieši otrādi! Ja cilvēks jau bērnībā sāk smēķēt, tad viņam parasti izveidojas šī ļaundabīgā atkarības forma, viņam ir ļoti grūti atbrīvoties. Ja viņš sāk smēķēt vēlākā vecumā, tad šī atkarība nav tik smaga un cilvēki jau ir prātīgāki, viņi vairāk domā par savas veselības saglabāšanu.

Un vēl. Kāpēc šī ierobežojumu latiņa būtu jāceļ augstāk, it sevišķi attiecībā uz vīriešiem? Tāpēc, ka vīrieši savā attīstībā... attīstās lēnāk (Zāli pāršalc: „Āāā!”); vīrietis faktiski no jaunekļa par īstu vīru kļūst 25 gadu vecumā, tad viņš sāk domāt.

Un vēl. Tautā ir teiciens, ka cilvēks savas dzīves pirmos 30 gadus izmanto, lai savu veselību sabeigtu, un pēc tam domā, kā to glābt.

Un katrs šāds pasākums, kaut vai šī diskusija... neatkarīgi no tā, vai mēs šodien vienosimies vai nevienosimies, bet tā ir svarīga, jo mēs tam pievēršam sabiedrības uzmanību. Tas ir tiešām milzīgs ļaunums, un, ticiet man, ir pētījumi, kas pierāda, ka nikotīns atkarību rada daudz ātrāk nekā pat heroīns. Tā ir ļoti aktīva narkotiskā viela, kas cilvēku ļoti dziļi saista. Un es gribu novēlēt tiem, kas arī mūsu vidū smēķē, lai viņi sāk domāt par to, kā ātrāk atbrīvoties no šīs atkarības. Šī atkarība, piedodiet, nevienu nerotā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi, es esmu ļoti pārsteigta, kādā veidā mēs šo jautājumu diskutējam. Šeit vienīgais un galvenais jautājums ir šīs tiesībnormas efektivitāte, un Saeimas deputātiem par to būtu jādomā, jo šeit... Nu tie, kas vismaz jurisprudenci ir mācījušies, to noteikti zina, ka ir tāda Kelzena skola. Un šie pārstāvji, kas tagad piedāvā šādu normu, acīmredzami pilnīgi pārstāv šo viņa skolu. Viņš ir teicis, ka tiesības pašas par sevi nav jāsaista ar reālo sabiedrības dzīvi, noliedzot jebkuru empīrisko analīzi.

Es domāju, ka tas ir komplekss pasākums. Es pilnīgi piekrītu iepriekšējam runātājam Strazdiņa kungam, kurš teica, ka mēs ar to varēsim pievērst sabiedrības uzmanību, taču vērst visu to par labu (kā jūs, manuprāt, ļoti idealizējāt šo situāciju) pēc likuma spēkā stāšanās... kā tikko daži kolēģi teica, nebūs iespējams.

Tas ir komplekss jautājums. Lai bērni nesmēķētu, ir jāpanāk, lai bērniem būtu citas intereses, lai bērni nodarbotos ar sportu. Valstij ir jāseko, lai tiešām šīs aktivitātes tiktu attīstītas, valstij ir jāseko, lai attīstītas tiktu arī vēl citas aktivitātes, jo es saprotu no šā likuma... es nezinu, ko komisijā runāja... Tātad smēķēt nav aizliegts, kā tas ir ar alkohola lietošanu, bet ir aizliegts pirkt un pārdot... pirkt laikam arī ne, bet pārdot šīs te cigaretes, kas, nenoliedzami, nodara ārkārtīgi lielu kaitējumu. Un es sagaidu, protams, ka uz otro lasījumu vai uz trešo lasījumu jūs iesniegsiet... Es nezinu, vai šeit administratīvā atbildība ir noteikta vai nav (No zāles dep. A.Elksniņš: „Būs!”), bet, ja reiz ir šāds aizliegums, tad jau ir jābūt administratīvajai atbildībai acīmredzot tiem veikalniekiem, kuri to dara. Jo vienkārši ar tādu pateikšanu sabiedrībai, ka tas ir fui, jau nekas neiznāks.

Un es jums arī varu pateikt, ko nozīmē tiesību normas efektivitāte. Tiesību normas efektivitāte nozīmē tātad vēlamā mērķa sasniegšanu. Ir jāskatās iedarbīgums, rezultativitāte un faktiskā realizējamība. Šeit mēs varētu... es nezinu, vai kādus pētījumus komisija ir veikusi, izņemot morāles lasīšanu... vai šeit šī faktiskā realizējamība būs ievērota. Katrā ziņā tas priekšlikums... Man ir grūti teikt, vai tie ir 18 gadi vai 21 gads, bet to gan es varu teikt, ka, manuprāt, izglītības sistēmā kaut kas ir jāmaina, lai šādi pieauguši cilvēki, deviņpadsmitgadīgi, kas jau var dibināt ģimeni... lai viņi nemācītos vidusskolā pēdējā klasē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Nākamais debatēs deputāts Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Es atbalstīšu šo priekšlikumu un teikšu godīgi: ja pat būtu priekšlikums atbalstīt, ka līdz 41 gada vecumam nevar pārdot tabakas izstrādājumus, es arī to atbalstītu. Kāpēc? Tāpēc, ka... Protams, šis priekšlikums neko neatrisina, tāpat kā pilnībā neatrisina ikviens cits mūsu... nu, ikviena cita mūsu pieņemtā norma... Tas nav nekāds... tā nav nekāda brīnumnūjiņa. Jautājums ir tikai par to, vai mēs vairāk vai mazāk speram soļus tajā virzienā, ko mēs vēlamies sasniegt.

Kad mana sieva ar mazu bērniņu, manu dēlu ratos, piebrauca... piestūma ratiņus pie krustojuma, tur bija smēķētājs, kas pūta virsū dūmus. Šajā brīdī viņa varētu nest un rādīt likumu, ka, lūk, tagad viņam nav tiesību to darīt, ka ir jāpaiet malā. Vai viņai tas likums būs līdzi? Vai smēķētājs tajā gadījumā to likumu zinās?

Tātad neviena norma neko neatrisina automātiski, taču, ja ir kāds solis, ko mēs šodien varam spert, lai šādu situāciju būtu mazāk, kaut vai par vienu, kaut par diviem, kaut vai par trim gadījumiem, tad šāds solis ir gluži vienkārši jāsper.

Un nav taisnība, ka tad, ja nebūs iespējas kaut ko iegūt legāli, visi nu skries un meklēs nelegālos ceļus. Piedodiet par cinismu, bet nevajag vērtēt pēc sevis. Nav tā, ka visi ir likumpārkāpēji! Nav tā! Ir situācijas, ka, ja kaut kas ir aizliegts, tad tomēr es gribētu ticēt, ka lielākā sabiedrības daļa, arī lielākā jaunatnes daļa, lai cik slikti mēs varbūt viens par otru kādreiz domātu, vēlas dzīvot pareizi. Un, ja mēs valstī parādām, kas ir labi un kas ir slikti - vismaz mūsu izpratnē -, tad mēs rēķināmies ar to, ka tas ir arī ļoti skaidrs vēstījums, ko mēs sabiedrībai gribam nodot.

Tā ka paldies priekšlikuma autoram. Es ceru, ka tomēr vairākums šodien nobalsos „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Nē, nu, cienījamie kolēģi, īstenībā jautājums ir ne tikai par 21 gada vecumu; varētu arī ierakstīt 31 vai 41 gada vecumu un varētu arī ierakstīt vispārējo aizliegumu attiecībā uz tabakas apriti; tam īstenībā es arī pievienotos kā cilvēks, kurš vienkārši nekad nav smēķējis. Bet jautājums nav par to.

Čepānes kundze aizskāra ļoti jauku jautājumu attiecībā uz efektivitāti un piemērotību. Protams, tagad ir likumprojekts uz otro lasījumu, parlamentam būs visas iespējas izdiskutēt arī atbildību, administratīvo atbildību, par šāda veida aizliegumu pārkāpšanu. Nu problēmu ar to nav nekādu: likumdevējs to var paredzēt, un viss.

Bet par efektivitāti man tiešām ir cits jautājums: cik daudz finanšu līdzekļu Veselības ministrija tērē, lai, piemēram, nodarbotos ar to bērnu rehabilitāciju, kuri smēķē jau pirms 18 gadiem? Pašreiz smēķē jau pirms 18 gadiem. Man ir jautājums tagad: vai atbildīgā komisija ir pieprasījusi papildu finanšu līdzekļu iedalījumu attiecībā uz darbu ar cilvēkiem līdz 21 gadam, jo to cilvēku loks, kuri ir vecumā no 18 līdz 21 gadam... tas skars daudz plašāku loku?

Tas tiešām ir ļoti labs jautājums, ļoti, manuprāt, veiksmīga likumdevēja pozīcija attiecībā uz šāda veida latiņas paaugstināšanu. Tas ir vērsts uz to, lai bērnu tiesību aizsardzība būtu daudz augstākā līmenī. Bet tas nav noteicošais faktors! Ir jāstrādā ar ģimenēm, ģimenēs ir jāstrādā ar bērniem. Ir jāstrādā ar cilvēkiem, ir jāstrādā ar reklāmas ierobežojumiem attiecībā uz šāda veida vielu apriti. Ir jāparedz situācijas, jāparedz, kādā veidā... Piemēram, tabakas ražotāji finansē vienu vai otru sporta pasākumu, kura laikā tiek reklamēti tabakas izstrādājumi.

Un, protams, ir jautājums par to, ko piedāvāt tiem bērniem kā alternatīvu, ar ko viņiem nodarboties. Kad es bērnībā spēlēju hokeju, mums bija komandā viens nosacījums, kuru uzstādīja gan komandas kapteinis, gan arī treneris; viņi vadījās pēc principa, ka, ja viņi pieķer kādu bērnu smēķējot, tad viņš zaudē vietu komandā. Un mums bija viens gadījums, ka viens no mūsu komandas bērniem tika pieķerts. Un tad - es atvainojos par šo stāstu! - visas komandas priekšā tam cilvēkam vajadzēja apēst to cigarešu paciņu, ja viņš gribēja palikt komandā un turpināt sportot. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ārprāts!”) Un tā ietekme bija tāda, ka tas cilvēks pēc tam nekad nav smēķējis. (No zāles: „Bet ir ēduši!”) Un šāda veida audzināšanas metodes... (Replika no zāles: „Ka jāēd?!”)... Piedāvājot risinājumus, ir iespējams ar cilvēkiem strādāt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Jā, es saprotu, ka Juridiskās komisijas deputātus šis jautājums vairs neatstāj vienaldzīgus, jo runāja gan Čepānes kundze, gan Elksniņa kungs... Un man gribētos pievērst kolēģu uzmanību tam, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ir paredzēta atbildība par smēķēšanu. Ja smēķē nepilngadīgais, viņu var saukt pie atbildības. Bet, ja mēs gribam risināt problēmu, nu tad ir jādomā par atbilstību starp normām. Ja mēs paredzam, ka pārdot nedrīkst līdz 21 gadam, bet deviņpadsmitgadīgais drīkst smēķēt, un ja atbildība paredzēta tikai gadījumā, ja smēķē cilvēks līdz 18 gadu vecumam, tad, manuprāt, šeit atbilstības nav.

Es domāju, ka mēs, protams, varam atbalstīt šo priekšlikumu, bet ir jādomā arī par papildu soļiem, lai būtu atbildība arī par to, ka cilvēks smēķē līdz 21 gadam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Vai komisijas vārdā vēl ko vēlaties piebilst?

A.Ašeradens. Jā, es tikai... Es varu komisijas vārdā...?

Sēdes vadītāja. Jā.

A.Ašeradens. Cienījamie kolēģi! Es komisijas vārdā gribu teikt, ka tas ir diezgan svarīgs balsojums. Mēs īpaši šo jautājumu izdiskutējām divas reizes, un komisijas balsojums abās reizēs viennozīmīgi bija - atbalstīt šo priekšlikumu. Bet es aicinu tiešām jūs katru pārdomāt rūpīgi pirms šī balsojuma, jo šeit ir jāņem vērā divas lietas. Ja mēs runājam par smēķēšanu, tad es ļoti aicinu netrivializēt jautājumu. Ja mēs skatāmies uz veselības aprūpes izdevumiem, pēc dažādiem aprēķiniem, tā ir vismaz ceturtā daļa no veselības aprūpes izdevumiem, kas tiek tērēti smēķēšanas seku likvidācijai.

No otras puses, mēs runājam par indivīda privātajām tiesībām. Tas ir 18 gadu vecums, no kura mēs nosakām dažādas lietas, tās ir viņa tiesības, un mēs šeit ierobežojam... valsts zināmā mērā veic intervenci viņa tiesībās, piemēram, sakot: „Tu vari pīpēt, bet iegādāties nedrīksti!” Un tā tālāk.

Tā ka es aicinu katru pašu rūpīgi izsvērt, vai mēs ar šodienas balsojumu paceļam šo latiņu no 18 līdz 21 gadam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 11, atturas - 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Ašeradens. Nākamais - 13. - deputāta Ražuka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 14. - deputāta Parādnieka priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. Nākamais ir 15. - deputāta Loskutova priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un tāpat kā pārējie iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. Un tad ir 16. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ir apkopojis iepriekšējos un paredzējis jaunus regulējumus, kas aizliedz turpmāk tirgot tabakas izstrādājumus... bez jau iepriekš paredzētajiem ierobežojumiem paredz aizliegumu tirgot turpmāk tabakas izstrādājumus sociālās aprūpes, ārstniecības un izglītības iestāžu telpās, izglītības iestāžu dienesta viesnīcās, valsts un pašvaldību iestāžu telpās un to teritorijā, kā arī tirdzniecības vietās, kur tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecība nav organizēta, individuāli apkalpojot katru pircēju.

Jāteic, ka komisija neatbalstīja deputātu priekšlikumu par tabakas tirdzniecības aizliegumu militāro formējumu vai armijas organizāciju telpās, jo Aizsardzības ministrija uzskatīja, ka šāds ierobežojums varētu mazināt, teiksim, kaujas spējas. Un komisija atbalstīja šo priekšlikumu un šādu sankciju neizvirzīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 17. - deputāta Upenieka priekšlikums, kas paredz aizliegumu smēķēt tuvāk par 10 metriem no ēkām vai būvēm. Ņemot vērā to, ka praktiski šo normu nav iespējams realizēt, komisijā tā netika atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. 18. - deputāta Upenieka priekšlikums, kas aizliedz turpmāk smēķēt bērnu un grūtnieču klātbūtnē. Komisijā ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Upeniekam.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Paldies par stingro nostāju atkarību ierobežošanā! Bet ir vēl viens jautājums, par kuru vēlos runāt. Neviens nav neaizsargātāks par vēl nedzimušu bērnu. Viņš nevar palūgt, lai līdzās stāvošais onkulis vai tēvs nepūstu viņa mammai dūmus virsū, tādējādi pakļaujot viņu veselības problēmām visas dzīves garumā.

Vēl trakāk! Viņš nevar palūgt pat savai mammai, kuras vēderā viņš attīstās, lai viņa nesmēķē. Un, runājot par smēķējošām grūtniecēm, varu teikt tikai vienu: šīs sievietes pašas neapzinās, kādu ļaunumu viņas nodara saviem mazuļiem. Tādēļ šādās situācijās valstī ir jābūt daudz stingrākai nostājai un jāaizsargā bērns no cigarešu dūmiem jau no pirmās viņa ieņemšanas dienas.

Es neiebilstu pret komisijas daļēju atbalstu, taču aicinu uz trešo lasījumu komisijai pieņemt grozījumus, kas pasargā no tabakas dūmiem arī vēl nedzimušus bērnus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tā kā deputāts Jānis Upenieks nelūdz balsojumu par savu priekšlikumu, tad deputāti neiebilst pret komisijas sniegto daļējo atbalstu.

Lūdzu, Ašeradena kungs!

A.Ašeradens. Tātad komisija, kā jau es teicu, šo priekšlikumu ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 20.priekšlikumā. Komisijā bija ļoti nopietnas debates par to, vai ir iespējams noteikt aizliegumu smēķēt grūtnieču klātbūtnē. Bet, ņemot vērā to, ka praktiski nav iespējams vizuāli to noteikt, tad deputāta Upenieka šis priekšlikums tika atbalstīts sadaļā par aizliegumu smēķēt bērnu klātbūtnē.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 20.priekšlikums...

19. - deputāta Ražuka priekšlikums, kas paredz aizliegt turpmāk smēķēt kazino un spēļu zālēs. Netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. Un 20. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas nosaka jaunus aizliegumus, tādus kā aizliegumu smēķēt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās, kā arī tuvāk par 10 metriem no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ieejām, ārējām kāpnēm vai lieveņiem, kā arī uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem, lodžijām, ja kāds no mājas iedzīvotājiem pret to pamatoti iebilst. Komisija atbalstīja arī aizliegumu publiskās vietās smēķēt citas personas klātbūtnē, ja cita persona pret to iebilst, kā arī aizliegumu smēķēt jebkurā vietā, kur atrodas bērni.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. Komisija izskatīja deputāta Ražuka iesniegto 21.priekšlikumu un neatbalstīja to.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. Komisija izskatīja un atbalstīja komisijas iesniegto 22.priekšlikumu, kas paredz izslēgt likumprojekta 5.pantu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. Komisija neatbalstīja 23. - deputāta Ražuka priekšlikumu par Latvijas Ārstu biedrības iekļaušanu Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisijā. Zinot, ka tā jau tur aktīvi darbojas, neuzskatīja par vajadzīgu atsevišķi to paredzēt likumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Ašeradens. Un 24.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisija ierosināja izslēgt likumprojekta 6.pantu. Šāds priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts vienprātīgi.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Ašeradens. Paldies.

Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 22.augustam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 21.augusts.

A.Ašeradens. 22.augusts!

Sēdes vadītāja. 22.augusts. Es atvainojos! Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījums Tiesībsarga likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Buiķis. Lūdzu!

A.Buiķis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Mēs nesen likumprojektu skatījām pirmajā lasījumā, un šīs izmaiņas bija saistītas ar to, ka tiesībsargam ir savs zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu.

Pēc pirmā lasījuma tika saņemts divu deputāšu - Čigānes un Viņķeles - priekšlikums par to, kā izvirzīt un kā amatā apstiprināt tiesībsargu. Komisija vairākās sēdēs izskatīja šo jautājumu, uzaicinot tiesībsarga pārstāvjus, un mēs esam atraduši kompromisu, kas ir 8 priekšlikumu veidā.

1.priekšlikums ir Čigānes un Viņķeles priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos - 2. un 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Buiķis. Tātad 2. ir komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Buiķis. 3. ir komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Buiķis. 4.priekšlikums ir deputātes Čigānes priekšlikums. Nav atbalstīts. Tas ir par neatbilstību ieņemamajam amatam. Atsaukts! Tas ir atsaukts.

Tad paliek Čigānes un Viņķeles priekšlikums - 5.priekšlikums. (No zāles dep. I.Viņķele: „Atsaukts taču!”)

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Pirms priekšlikums tika atsaukts, bija pieteikusies runāt debatēs deputāte Ināra Mūrniece.

A.Buiķis. Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Jā. Tātad mums ir jāuzsāk debates par 4.priekšlikumu, jo es sapratu, ka priekšlikums tika atsaukts no zāles sēdes laikā.

Vai Mūrnieces kundze par atsaukto priekšlikumu vēlas debatēt?

Jo balsot par atsauktu priekšlikumu mums nebūs iespējams, bet, ja debatēm deputāts ir pieteicies pirms atsaukšanas, tad šādām debatēm ir jānotiek.

Lūdzu!

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Jā. Godātie kolēģi! Šis jautājums ir pārāk nopietns, lai to neizdebatētu. Un vēlos jums pastāstīt par tiem apsvērumiem un diskusijām, kādas saistībā ar iespējamu tiesībsarga atsaukšanas procedūru mums radās komisijā.

Tātad 4.priekšlikums, kuru jau Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē atsauca deputāte Viņķele un, kā es saprotu, šobrīd to ir atsaukusi arī deputāte Čigāne. Tas paredz tiesībsarga atsaukšanu par neatbilstību ieņemamajam amatam. Faktiski, tā kā diskusijas vēl turpināsies arī uz trešo lasījumu, es gribētu izbeigt visas spekulācijas saistībā ar šo ļoti neskaidro un dažādi interpretējamo normu.

To, ka šis priekšlikums ir juridiski nekorekts jau pašā saknē, atzina gan Tieslietu ministrija, gan Saeimas Juridiskais birojs, gan, piebildīšu, arī pats tiesībsargs, kurš ļoti aktīvi virzīja priekšlikumu saistībā ar tiesībsarga iespējamo atcelšanu no amata. Faktiski visas šīs redakcijas, kas ir ienākušas un tiek virzītas kā komisijas priekšlikumi, lielā mērā ir paša tiesībsarga virzīti priekšlikumi ar paša iespējamo atcelšanu no amata.

Faktiski tiesībsarga galvenais uzdevums ir atklāt neatbilstības cilvēktiesību jomā un tātad pēc būtības kritizēt gan valdošo koalīciju, gan arī, iespējams, opozīciju. Tā ka šis konflikts jau faktiski ir pašā Tiesībsarga likumā iedibināts un nostiprināts. Un gribētos, lai tiktu izslēgtas visas spekulācijas saistībā ar iespējamu politiskas izrēķināšanās iespēju ar tiesībsargu, ja tiesībsargs gadījumā ir paudis kādam politiķim, kādai politiskajai partijai, kādam politiskajam spārnam nepatīkamus atzinumus, nepatīkamas patiesības un tamlīdzīgi.

Sēdes vadītāja. Mūrnieces kundze, par priekšlikumu, lūdzu!

I.Mūrniece. Tas ir par 4.priekšlikumu, kas paredz tiesībsarga atcelšanu par neatbilstību ieņemamajam amatam.

Sēdes vadītāja. Tieši tā!

I.Mūrniece. Tieši tā! Tātad, kā norādīja arī Tiesībsarga biroja pārstāvji komisijā, diskutējot par šo priekšlikumu, tas rada ļoti nopietnus riskus tiesībsarga kā institūcijas neatkarībai. Un te ir būtisks arī starptautiskais aspekts, kā to, ko mēs mājas kārtībā runājam Latvijā un spriežam kādā komisijā, pēc tam starptautiski atspoguļo un kādas tam varētu teorētiski būt starptautiskās sekas. Starptautiskās sekas var būt Tiesībsarga biroja apgrūtinājums akreditācijai ANO sistēmā. Un piebildīšu, ka nākamgad ir plānots šādu akreditāciju veikt.

Vēl ir konstatēts, ka tiesībsarga amata kandidāta atbilstību ieņemamajam amatam izvērtē pēc noteiktiem kritērijiem Saeima. Tās ir zināšanas, pieredze, reputācija un tamlīdzīgi. Tātad faktiski Saeima jau sākotnēji ir izvērtējusi, apstiprinot viņu amatā. Tālāk tiesībsargs darbojas saskaņā ar noteikto zvērestu, bet, ja pilnvaru laikā atklājas fakti, kas attiecināmi uz periodu pirms pilnvaru laika un iepriekš publiski nav bijuši zināmi, kas varētu būt par iemeslu viņa atsaukšanai, tad likums jau patlaban ļauj vērtēt tiesībsarga atbilstību amatam, un tās ir 10.pantā nostiprinātās normas. Bet, ja tiesībsargs savu pilnvaru laikā ir pieļāvis kādu rīcību, kas, nu, teorētiski nav savienojama ar tiesībsarga amatu, tad ir pamats vērtēt tiesībsarga amatu, tiesībsarga atbilstību ieņemamajam amatam arī jau pēc likuma 10.panta. Tā ka faktiski šie principi jau likumā ir nostiprināti. Līdz ar to šim priekšlikumam nav nekādas pievienotās vērtības, bet tas līdzi nes patiešām būtiskus riskus.

Tā ka aicinu šo priekšlikumu... Es saprotu, ka tas ir atsaukts un ka mums par to nav...

Sēdes vadītāja. Mūrnieces kundze, priekšlikums ir atsaukts! Būtiski riski nepastāv, un debates, ja tās rada būtiskus riskus, tad tas jau ir jūsu debašu saturs. Priekšlikums ir atsaukts.

I.Mūrniece. Labi, mums debates komisijā turpināsies. Līdz ar to es vēlējos noņemt visus iespējamos iebildumus tālākajā procesā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikums ir atsaukts un nav balsojams.

Lūdzu, Buiķa kungs, turpiniet!

A.Buiķis. Tātad 5. - deputāšu Čigānes un Viņķeles priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. un 7. - komisijas priekšlikumā.

Tātad 6. - komisijas priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Buiķis. ...ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Buiķis. 7. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Buiķis. Un 8.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, kas ir būtisks. Tas paredz, ka grozījumi 10.pantā ir spēkā tikai tad, kad... stāsies spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā. Tas ir pēdējais priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

A.Buiķis. Paldies.

Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Tiesībsarga likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.

A.Buiķis. Komisijas priekšlikums - 3.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 3.jūlijs. Paldies.

A.Buiķis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. Bet, pirms mēs izskatām šo likumprojektu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis virkni priekšlikumu par darba kārtības izmaiņām.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2014.gada 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Komercdarbības atbalsta kontroles likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2014.gada 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2014.gada 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta - papildināta ar šo likumprojektu.

Turpinām izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Nākamais ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu!

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs pievērst uzmanību otram Sociālo un darba lietu komisijas izskatītajam likumprojektam... priekšlikumiem, kas tika saņemti pirms otrā lasījuma un izskatīti komisijā. Šis likumprojekts par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgo aprites kārtību, līdzīgi kā iepriekš skatītais likumprojekts par tabakas apriti, ne tikai ierobežo, bet paredz pilnīgu... paredz šo jauno psihoaktīvo vielu apriti un lietošanu.

Jāsaka, ka komisija ļoti ilgi un rūpīgi pie šī likumprojekta strādāja. Ir saņemti dažādi - gan ministriju, gan deputātu - priekšlikumi. Tika strādāts darba grupās, un tātad šodien mēs liekam priekšā jūsu vērtējumam komisijas darba rezultātu.

Kopumā saņemts 31 priekšlikums.

1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt likuma nosaukumu pēc vārda „vielu” ar vārdiem „jaunu psihoaktīvo vielu”. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 2.priekšlikums, tāpat kā vesela rinda nākamo priekšlikumu, ir daļēji komisijas atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā. Šie priekšlikumi paredz... Pamatā tie ir saistīti ar definīciju, ar nosaukumu... Tie paredz papildināt likumu ar jaunu psihoaktīvo vielu... ar termina „jauna psihoaktīvā viela” definīciju.

2. ir deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisijas daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. Līdzīgs ir 3. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. Arī 4. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums, kas iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. Arī 5. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums, kas iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 6. - Elksniņa kunga priekšlikums, kas iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā... Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. Un 7. - Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Putniņa kunga priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. Arī 8. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir apkopojošs, un šajā priekšlikumā ir paredzētas jaunas definīcijas apritei, izgatavošanai, kā arī jaunai psihoaktīvai vielai.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Pirmais debatēs ir pieteicies deputāts Andrejs Elksniņš. Lūdzu!

A.Elksniņš (SC).

Jā, cienījamie kolēģi, es varbūt daudz plašāk paskaidrošu minētā priekšlikuma būtību un jēgu. Lieta tāda, ka mēs strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. Pie apstākļiem, ka mēs mainījām likuma nosaukumu - iekļāvām likuma nosaukumā arī jaunas psihoaktīvās vielas -, tas turpmāk paredzēs, ka šāda veida satura vielas būs regulēšanas priekšmets saskaņā ar minēto normatīvo aktu. Minētajā 9.priekšlikumā papildus ir arī paredzēts, ka visas definīcijas, kuras saistītas ar tādiem jēdzieniem kā aprite, eksports, imports, izplatīšana, kravas saņēmējs, narkotiskās un psihotropās... zāles, narkotiskās vielas, psihotropās vielas, tranzīts, izgatavošana, būs regulētas papildus un būs attiecināmas arī uz jaunām psihoaktīvām vielām. Respektīvi, šāda veida satura priekšlikums ir absolūti juridiska rakstura, un tas paredzēs, ka jaunās psihoaktīvās vielas tiks pielīdzinātas un apritēs tāpat kā narkotiskās vielas un būs regulētas no valsts puses.

Tāpat jauninājums ir 13.punktā minētā definīcija, kurā ir paredzēts, kas tad ir jaunā psihoaktīvā viela. Par pamatu šāda veida definīcijai ir kalpojis Eiropas regulas projekts, kurš tiek apspriests Eiropas Parlamentā, attiecībā uz vispārējo aizliegumu un vienotas sistēmas, vienota mehānisma ieviešanu jaunu psihoaktīvo vielu apritei.

Respektīvi, viss tas, kas līdz šim ir uzskaitīts, piemēram, 1961.gada konvencijā... vienā tajā konvencijā par narkotiskajām vielām un 1971.gada konvencijā par psihotropajām vielām, bet kas būs atbilstoši... saturēs tādas pašas iedarbības mehānismu un pazīmes kā šajā konvencijā neaprakstītas vielas, nu, piemēram, kuras spēs izraisīt centrālās nervu sistēmas stimulāciju, depresiju, kā rezultātā radīsies halucinācijas, izmaiņas motorikā, domāšanā, uzvedībā, uztverē, apziņā vai garastāvoklī, tad neatkarīgi no tā, vai šīs vielas ir paredzētas lietošanai cilvēkiem vai nav paredzētas lietošanai cilvēkiem, ja šīs vielas tiek izmantotas, lai radītu šāda veida efektu, tad tās tiks pieskaitītas jaunām psihoaktīvām vielām, attiecībā uz kurām mēs paredzam... gandrīz vai izvērtējam procesa uzsākšanu Slimību profilakses un kontroles centrā, gan arī paredzam kārtību attiecībā uz vispārējā aizlieguma ietveršanu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Elksniņa kungs, vai jūs prasāt balsojumu par šo priekšlikumu? Tātad deputāti atbalsta, jo komisija arī ir atbalstījusi.

A.Ašeradens. Paldies.

Nākamais. 10. - deputāta Elksniņa un iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums - izslēgt likumprojekta 1.pantu un likuma 1.pantu papildināt ar 14.punktu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. Nākamais - deputāta Elksniņa priekšlikums - un arī turpmākie priekšlikumi (līdz 14.priekšlikumam) ir apkopojoša rakstura, un komisija tos ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti atbalsta... Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu par 11., 12. un 13.priekšlikumu.

A.Ašeradens. ...12. un 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jā.

A.Ašeradens. Un... Jā... Jā, tad seko 14. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 15. - Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Renāra Putniņa priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, iekļāvusi savā priekšlikumā - 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 16. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 17.priekšlikumu, ko iesniedza vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš, komisija ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. Arī 18.priekšlikumu, ko iesniedza Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Putniņš, komisija ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 19. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Situācija ar šo priekšlikumu man atgādina situāciju, kāda izveidojās Saeimā 2003.gadā, kad deputāti, strādājot ar Krimināllikumu, nolēma, ka nevajag sodīt cilvēkus par zādzību nelielā apmērā: „Labāk sauksim pie administratīvās atbildības!” No viena likuma izslēdza, bet otrā likumā aizmirsa ielikt, un līdz ar to... Kļūdu laboja, bet vairāki simti cilvēku tika atbrīvoti no soda izciešanas, procesi tika izbeigti, tāpēc ka Saeima strādāja nekvalitatīvi.

Ko ierosina šajā gadījumā ministrs? Viņš ierosina izslēgt no likuma pantus, kas paredz pagaidu aizliegumu. Kas ir pagaidu aizliegums? Tā ir sistēma, ko mēs nodibinājām un kas paredz, ka tad, ja parādās jauna psihoaktīva viela un ir pamats domāt, ka tā viela ir bīstama, nosaka pagaidu aizliegumu. Un Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par darbībām ar jaunām psihoaktīvām vielām, kurām noteikts aizliegums.

Ja mēs tagad izslēgsim pagaidu aizliegumu, kas notiks ar tiem kriminālprocesiem, kas ir uzsākti? Principā pastāv risks, ka tie cilvēki, kurus mēs gribam saukt pie atbildības, būs jāatbrīvo no atbildības, tāpēc ka mēs grozām vienu likumu, bet nesaprotam, ka šis likums ir saistīts arī ar Krimināllikumu. Un jautājums ir šāds: protams, mēs varam veidot vienu skaistu likumu, bet, ja mēs aizmirstam par šo saikni, mēs radām lielu risku.

Es vakar runāju ar Iekšlietu ministrijas cilvēkiem, un viņi apgalvo, ka problēmas nebūs, jo aizliegums taču vienalga saglabāsies, bet būs cits nosaukums. Jā, būs cits nosaukums, un advokāti vienā balsī stāstīs: „Ir cits nosaukums, ir cita būtība, un līdz ar to nevajag... nedrīkst sodīt manu klientu!” Vai mēs to gribam?

Priekšlikuma būtība ir vienkārša - izslēgt vairākus pantus.

Kolēģi, man ir priekšlikums. Varbūt nedarīsim tā, ka otrajā lasījumā izslēdzam, bet trešajā lasījumā domājam, ko ierakstīt tā vietā? Varbūt sākumā izdomāsim, ko rakstīt, un pēc tam svītrosim ārā?

Līdz ar to es aicinu jūs, kolēģi, priekšlikumu neatbalstīt, veidot jaunu, skaidru sistēmu un pēc tam domāt, ko svītrot ārā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Nu, pirmām kārtām mani tiešām izbrīna Judina kunga pašreizējā retorika pie apstākļiem, ka viņš nepiedalījās nevienā Sociālo un darba lietu komisijas sēdē (No zāles dep. A.Judins: „Es citās komisijās arī nepiedalījos!”), nevienā komisijas darba grupas sēdē, kurā mēs strādājām. Un drīzāk tā jau izskatās pēc jaunā VIENOTĪBAS biedra Riharda Kozlovska... nu, tā teikt, tādiem uzbrukumiem, varbūt personīgiem, saistītiem ar viņu atrašanos vienā politiskajā partijā.

Bet es atgādināšu jums vienu lietu. Priekšlikumu ir iesniedzis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Šāda veida priekšlikums tika apspriests gan darba grupā, gan arī pašā komisijā. Priekšlikumu bija izvērtējusi Iekšlietu ministrija, par priekšlikumu ir devusi atzinumu Tieslietu ministrija. Tieslietu ministrija ir devusi atzinumu Juridiskajā komisijā... Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Par priekšlikumu ir devusi atzinumu Veselības ministrija, Ekonomikas ministrija, Latvijas Ārstu biedrība, un mēs ļoti daudz un cītīgi strādājām pie iespējamā kompromisa attiecībā uz vispārējā aizlieguma ietveršanu pie apstākļiem, kad pagaidu aizliegums šajā kontekstā zaudē nozīmi. Protams, šajā situācijā pastāv daudz jautājumu, kuri būtu jāatrisina uz trešo lasījumu minētajā likumprojektā, bet tie būtu jāatrisina saistībā ar to, lai pagaidu atbildība, kura pašreiz ir paredzēta Krimināllikumā par pagaidu aizlieguma pārkāpšanu, netiktu dekriminalizēta. Un, ja jūs, Judina kungs, atsaucaties uz Krimināllikumā izdarītajiem Saeimas grozījumiem par maza apmēra zādzībām, ko Saeima kādreiz bija pieņēmusi, tad šoreiz mēs nestrādājam ar Krimināllikumu. Šoreiz Krimināllikumu mēs negrozām, un mūsu pamatuzstādījums ir tāds, lai kriminālatbildība, kura ir paredzēta par pagaidu aizlieguma pārkāpšanu... un, kā jūs zināt, tādas lietas jau ir daudz pašreiz ierosinātas, lai cilvēki saskaņā ar šo materiālo normu pie kriminālatbildības arī tiktu saukti un nekādā veidā... šeit es runāšu tagad ministra vārdā, jo runa par iespējamo pārkāpuma dekriminalizāciju šeit nav bijusi. Es saprotu bažas, bet pie šī jaunā regulējuma, kuru uz otro lasījumu mēs atbalstījām Sociālo un darba lietu komisijā, mums Krimināltiesību politikas apakškomisijā būtu jāapsēžas, kvalitatīvi jāpastrādā un jānonāk pie secinājuma... Pie kāda? Pirmkārt, lai kriminālatbildība būtu paredzēta par vispārējā aizlieguma pārkāpšanu un, otrkārt, lai netiktu dekriminalizētas visas tās darbības, kuras skar pagaidu aizliegumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Kolēģi, es gribu pievērst uzmanību tam, ka es atbalstu vispārējo aizliegumu. Tas ir pareizi, un tas jādara! Man jautājums bija cits: vai mēs uzsāksim demontāžu tad, kad mums ir skaidrs, kad būs un kas būs rakstīts tajā vietā, vai mēs sākumā demontēsim un pēc tam domāsim, ko darīt?

Tātad mans ierosinājums šoreiz ir neatbalstīt priekšlikumu un domāt par to, kas notiks un, teiksim, kā var formulēt attiecīgo jautājumu, nevis sākumā izdarīt darbību un pēc tam domāt, kāpēc tas ir izdarīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds Aijai Barčai. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie Prezidija locekļi, cienījamās deputātes un godātie deputāti! Lai cik arī man tas šodien būtu nepatīkami, bet man ir jāpasaka dažas lietas. Es vēršos pie cienīta, godāta kolēģa deputāta profesora Judina kunga. VIENOTĪBA jūs bija deleģējusi darba grupā, bet jūs kā saulīte darba grupā uzspīdējāt tikai vienu dienu un vienu reizi - tad, kad mēs tā ļoti laipni, gandrīz vai pazemīgi jūs uzrunājām: nu, Judina kungs, esiet tik laipns un Krimināllikumā izņemiet šos pantus... (No zāles dep. A.Bērziņš: „Jā!”) Tad viņš to izdarīja - protams, ļoti strauji un ļoti ātri.

Un tagad man gribētos teikt: Judina kungs, jūs tagad tikpat ātri un tikpat strauji apakškomisijā sadarbībā ar Elksniņa kungu un pārējiem varētu izdarīt arī to nākošo darbu. Jo, ja jau arī jūs sakāt, ka pilnībā atbalstāt vispārējo aizliegumu, nu tad es nesaprotu, vai tas ir teorētiski vai praktiski iespējams, ka personas, kuras sauc pie atbildības par pagaidu aizlieguma pārkāpšanu, tad, kad valstī iestājas šai konkrētajā likumā pilnīgs aizliegums, viņus tagad laidīs visus vaļā - nevienu vairs tālāk ne pratinās, ne sodīs, ne virzīs uz tiesu. Es nesaprotu! Varbūt tad man jāpiesakās pie jums uz kādu nopietnu semināra nodarbību?

Bet šajā konkrētajā gadījumā atgādināšu to, ko teica Elksniņa kungs, - ka gan Iekšlietu ministrija, gan Tieslietu ministrija, gan Ekonomikas ministrija, gan arīdzan visas šīs daudzās nevalstiskās organizācijas, kuras piedalījās gan darba grupā, gan arī aktīvi tad, kad par to diskutēja Sociālo un darba lietu komisija... ka tā mēs panācām šādu kompromisu. Mēs tiešām nolēmām, ka mēs atbalstām iekšlietu ministru. Esiet tik laipns, Judina kungs, nāciet mums palīgā, strādājiet ar grozījumiem Krimināllikumā! Ļoti daudzi likumi taču ir atvērti, gluži tāpat kā par tabaku... Šodien mēs pirmajā lasījumā arī nobalsojām par likumprojektu... Nu, strādāsim kopā un izdarīsim to labo lietu, lai mūsu jaunieši, bērni netiek indēti ar šīm negantajām vielām!

Es ļoti aicinu jūs, Judina kungs, atbalstīt arī šo Kozlovska kunga priekšlikumu un likumprojektu kopumā. Un strādāsim kopā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Nu, es varbūt piebildīšu Judina kungam.

No tiem priekšlikumiem, kurus es biju iesniedzis šim likumprojektam un kuri ir daļēji atbalstīti, mana ideja ir bijusi - pie vispārēja aizlieguma ieviešanas saglabāt arī pagaidu aizliegumu. Mums bija debates tiešām ļoti ilgas - cik nu produktīvas vai cik neproduktīvas, bet tomēr to rezultātā ir tapuši priekšlikumi, kas ir darba grupas izstrādāti uz otro lasījumu.

Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija... attiecībā uz pagaidu aizlieguma izslēgšanu tas bija viņu kopīgs risinājums, lai šāda sistēma varētu darboties. Līdz ar to visas pretenzijas attiecībā uz darba grupas risinājumu, kuram mēs īstenībā pievienojāmies un par kuru vairākums deputātu ir nobalsojuši, jūs varat izvirzīt un adresēt īstenībā diviem cilvēkiem - iekšlietu un tieslietu ministriem, kuri par šiem priekšlikumiem ir snieguši savu atzinumu un teikuši, ka tie strādā.

Pats personīgi es saprotu tiešām jūsu bažas un piekrītu, ka īstenībā varētu arī strādāt tas dubultsiets. Mums ir pagaidu aizliegums, pagaidu aizliegumu mēs pieņēmām pagājušā gada beigās, tas varētu turpināt strādāt, tas pagaidu aizliegums, bet pa virsu mēs varam uzlikt arī to vispārējo aizliegumu, paredzot, tā teikt, nu arī sistēmas sava veida pēctecību. Bet risinājums ir tāds, kādu komisija ir piedāvājusi.

Un, vadoties pēc šī risinājuma, kurš tagad - es ceru! - tiks atbalstīts, mēs pastrādāsim ar jums tiešām Krimināltiesību politikas apakškomisijā (No zāles dep. A.Judins: „Trešajā lasījumā!”), uzklausīsiet jūs tad... tagad Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas argumentus, pateicoties kuriem šāda veida priekšlikums ir atbalstīts, un tad mēs varēsim izdomāt tādu sistēmu, lai nekāda dekriminalizācija tiešām nenotiktu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Ašeradena kungs, vēlaties ko piebilst?

A.Ašeradens. Paldies, jā.

Es arī komisijas vārdā gribu apliecināt to, ka ir noticis ļoti rūpīgs darbs pie šiem priekšlikumiem. Un es gribu teikt, ka šīs debates izraisīja tas, ka līdz šim mums strādāja divpakāpju sistēma. Tātad šī vecā, tradicionālā... tā sākotnējā sistēma paredzēja, ka ar Veselības ministrijas... Ministru kabineta lēmumu narkotiskās vielas tika iekļautas aizlieguma I, II un III sarakstā. Un, lai cīnītos ar tā sauktajiem spaisiem, ar spaisu tirdzniecību, mēs pieņēmām tā saukto pagaidu aizliegumu un pagaidu aizlieguma pārkāpuma kriminalizāciju.

Šajā brīdī ieviešot vispārējo aizliegumu, pilnīgi citā gaismā izskatās šī pagaidu aizlieguma pārkāpuma kriminalizācija. Un es gribu teikt, ka darba grupa pie šī jautājuma ir rūpīgi strādājusi un, Judina kungs, jums tiešām bija iespēja piedalīties šajā darba grupā.

Gan Iekšlietu ministrija, gan Tieslietu ministrija, gan Veselības ministrija ir rūpīgi izsvērusi šos priekšlikumus. Un komisijas vārdā es aicinu atbalstīt komisijas balsojumu. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Balsosim! Balsosim!”)

Sēdes vadītāja. Judina kungs prasīja balsojumu. Jūs runājāt „pret”. Līdz ar to ir jāizšķir balsojot.

Lūdzu zvanu! Tātad balsosim par 19. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 5, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Ašeradens. Paldies.

Nākamais ir 20. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. Nākamais ir 21. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 22. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 23. - Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Putniņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 24. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 25. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 26. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. Un tagad ir 27. - Sociālo un darba lietu komisijas apkopojošais priekšlikums, kurā ir ietverts pilns aizliegums audzēt, ražot, izgatavot, importēt, eksportēt, iegādāties un lietot psihoaktīvās vielas, kā arī ir noteikti visi citi regulējumi, kas attiecas uz jaunām psihoaktīvām vielām.

Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt minēto priekšlikumu minētajā normā, un tas, protams, ir jānolasa. Beidzot ir ietverts vispārīgs aizliegums attiecībā uz jebkāda veida rīcību arī ar jaunām psihoaktīvām vielām. Tātad turpmāk Latvijas Republikā ir aizliegts audzēt, ražot, izgatavot, importēt, eksportēt, izplatīt, reklamēt, pārvadāt, glabāt, nodot par atlīdzību vai bez tās, iegādāties un lietot, kā arī sūtīt cauri Latvijas teritorijai jaunas psihoaktīvās vielas.

Paldies Barčas vadītajai komisijai par darbu!

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Elksniņa kungs neprasīja balsojumu. Tātad nekas piebilstams nav. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 28. - Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Putniņa priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 29. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. 30. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. Un 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā vienprātīgi atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Ašeradens. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 15.augusts.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Šā gada 15.augusts ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt jau apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Čigānes, Zaķa, Kalniņa, Reira un Smiltēna lūgumu turpināt Saeimas šodienas, 12.jūnija, sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. (Starpsaucieni no zāles: „Pareizi! Pareizi!”) Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti atbalsta.

Līdz ar to mēs turpinām šodien izskatīt visu apstiprināto sēdes darba kārtību bez pārtraukuma pulksten 12.30.

Nākamais likumprojekts ir „Valsts aizsardzības finansēšanas likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks. Lūdzu!

R.Ražuks (RP).

Godājamais Prezidij! Kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izstrādāja un sagatavoja pirmajam lasījumam likumprojektu „Valsts aizsardzības finansēšanas likums”. Likumprojekta būtība ir noteikums, ka līdz 2020.gadam valsts varētu atvēlēt finansējumu aizsardzībai ne mazāku par 2 procentiem no prognozējamā iekšzemes kopprodukta, bet līdz tam gadam, līdz 2020.gadam, ņemot vērā budžeta iespējas, veidot pakāpenisku virzību uz šo mērķi, paredzot līdzekļus investīcijām ilgtermiņa attīstības projektiem.

Šis likumprojekts nepieciešams jaunajai ģeopolitiskajai situācijai, lai stiprinātu mūsu drošības struktūras, aizsardzības struktūras, bruņotos spēkus, ļautu izveidot atbilstošas nepieciešamās, bet trūkstošās spējas, kā arī līdzdarbotos ar attiecīgo finansējumu aizsardzības struktūru un bruņoto spēku apmācības finansēšanā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu. Mums vispirms ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Valsts aizsardzības finansēšanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un dienu izskatīšanai Saeimas sēdē.

R.Ražuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 17.jūnijs pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš, ja citu priekšlikumu nav, ir šā gada 17.jūnijs pulksten 12.00.

Un likumprojekta izskatīšana?

R.Ražuks. Otrais lasījums varētu būt 19.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas šā gada 19.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Lūdzu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā sēdes vadītāja!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā apstiprināšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā”.

Šis likumprojekts ir nepieciešams, jo regula, kas ir ierakstīta likumā, beidza savu darbību pagājušā gada 31.decembrī. Iespēja izmantot subsīdijas saskaņā ar šo regulu ir līdz šī gada pirmā pusgada beigām - 30.jūnijam -, un no otrā pusgada, proti, no šī gada 1.jūlija, stājas spēkā jauna regula. Līdz ar to likumprojekts paredz vienas regulas numuru nomainīt ar otras regulas numuru.

Izskatot šo likumprojektu, mēs esam identificējuši vēl dažas problēmas, kuras varētu samazināt tarifus. Šīs problēmas attiecas uz tiem enerģijas ražotājiem, kas daļu izmanto pašpatēriņam, vai uz tiem enerģijas ražotājiem, kas piegādā siltumu pašvaldībām apkurei. Līdz ar to, veicot izmaiņas, nākotnē mēs varētu arī samazināt tarifus, bet šis likums skar tikai šo subsīdiju... nodokļu nomaksu un subsīdiju saņemšanas iespējas.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojekta steidzamību un likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad mums vispirms ir jābalso par steidzamību, kā to lūdz komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts vienprātīgi atzīts par steidzamu.

Un tagad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un dienu, kurā likumprojekts Saeimas sēdē izskatāms otrajā lasījumā.

J.Reirs. Kolēģi! Kā jau minēju, iepriekšējā regula zaudē savu darbības spēju šī gada pirmajā pusgadā, un mums ir nepieciešams likumā ierakstīt jauno regulu, un likumprojektam... likumam spēkā jāstājas no 1.jūlija. Un, tā kā likumprojekts sevī ietver tikai šo regulu numuru nomaiņu, lūdzu apstiprināt likumprojektu tūlīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Lolitas Čigānes, Gaida Bērziņa, Jāņa Vucāna, Jāņa Upenieka un citu iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav... Jā, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam!

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs runājam par Saeimas vēlēšanu likuma grozījumiem, tad, man liekas, tomēr būtu jāizdiskutē, vai tas ir labākais variants, kas ir piedāvāts.

Sēdes vadītāja. Dolgopolova kungs, neviens nav pieteicies runāt ne „par”, ne „pret”.

S.Dolgopolovs. Es nedzirdēju...

Sēdes vadītāja. Šobrīd, ja deputāti neiebilst, mēs runājam tikai par atbildīgo komisiju. Prezidijs ierosina par atbildīgo noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Lūdzu!

Jums ir priekšlikums par citu komisiju? Vai jūs vēlējāties runāt „par” vai „pret”? Tad ir jāpiesakās debatēs.

Jūs vēlaties runāt „pret”? Vai „par”? Jā, lūdzu! Tad nāciet! Tātad „pret”...

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Šī problēma, kas ir iezīmēta iesniegtajā likumprojektā, tiešām pastāv, bet šīs problēmas rašanās cēloņi ir divi.

Pirmais, neapšaubāmi, ir likumdevēju brāķis, ka tika pieņemts identifikācijas dokumentu likums, kas paredzēja, ka ir vienādas tiesības un vienādas pilnvaras pasēm un eID kartēm. Tātad šinī gadījumā šī kļūda bija daļēji labota, bet iespaids palika, un daudzi cilvēki sāka izņemt tikai un vienīgi identifikācijas kartes.

Otrais cēlonis ir tāds, ka diemžēl cilvēku dzīves līmenis spiež izvēlēties lētāko variantu. Pases izņemšana maksā daudz dārgāk nekā identifikācijas kartes saņemšana. Tagad mēs gribam risināt šo problēmu, grozot Saeimas vēlēšanu likumu, kaut, godīgi sakot, daudz vieglāk, vienkāršāk un taisnīgāk būtu pieņemt administratīvo lēmumu, grozot Ministru kabineta noteikumus un paredzot, ka šie cilvēki, kuriem uz rokas ir tikai un vienīgi identifikācijas karte, ir tiesīgi saņemt līdz 3.oktobrim Latvijas pilsoņa pases, nemaksājot valsts nodevu par to.

Tas nozīmē, ka mēs uzreiz iesakām vienkāršotu procedūru, vispārpieņemtu procedūru. Jums nav vajadzīgs nekāds papildu dokuments, kas būtu apgrūtinājums arī tiem cilvēkiem, kam ir jāizņem šis dokuments. Tas ir zināms apgrūtinājums un rada neskaidrības vēlēšanu komisijām. Un, galvenais, tas zaudēs jēgu pēc 4.oktobra.

Tāpēc es domāju, ka taisnīgi un pareizi būtu nevis grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, bet iet šo ceļu, jo tas būs daudz lētāks, efektīvāks un pieņemamāks cilvēkiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi, cienījamais Dolgopolova kungs! Diemžēl tas nebūs ne efektīvāk, ne lētāk - visām tām personām, kam šobrīd ir tikai personas apliecība, izsniegt pases, par to neiekasējot nodevas. (No zāles dep. S.Dolgopolovs: „Demokrātija!”)

Mēs tā aptuveni aprēķinājām šīs izmaksas. Tas varētu izmaksāt līdz pat 300 līdz 400 tūkstošiem eiro. Tā ka tās izmaksas ir ļoti augstas, un to šobrīd nav iespējams izdarīt.

Kā mēs zinām, mums šobrīd ir 28 tūkstoši vēlētāju, kuriem ir tikai personas apliecības jeb šīs tā sauktās eID kartes. Situācija, ka šie cilvēki ar eID karti Saeimas vēlēšanās nevarēs nobalsot, radās tajā brīdī, kad Saeima nolēma, ka mēs vēlamies Saeimas vēlēšanās saglabāt esošo kārtību un neieviest vēlētāju reģistru - tātad paredzēt to, ka cilvēks, Latvijas Republikas pilsonis, ar derīgu pilsoņa pasi var ierasties vēlēšanu iecirknī jebkur pasaulē un nobalsot Saeimas vēlēšanās.

Tanī brīdī, kad mēs izšķīrāmies par šo risinājumu, mēs jau zinājām, ka mums būs problēmas ar personām, kurām ir tikai personas apliecība jeb eID karte, viena maza iemesla dēļ: šajā eID kartē iespiest zīmogu, kas apliecinātu, ka persona ir nobalsojusi, vienkārši nav iespējams.

Cienījamie kolēģi! Lai labotu Dolgopolova kunga pieminēto likumdošanas brāķi un kompensētu to, šobrīd jau ir piešķirts budžeta finansējums, kas tiem cilvēkiem, kuri izņēma eID kartes laikā, kad likumā bija norma, ka ar tām varēs nobalsot arī Saeimas vēlēšanās... šie cilvēki šobrīd pases var saņemt par brīvu. Tādu cilvēku loks ir apmēram 1000, un šobrīd apmēram 150 cilvēki ir izmantojuši šo iespēju.

Tātad šie ir pārejas noteikumi. Tā nav nekāda ilglaicīga norma, kas būtu šajā likumā, tie ir tehniski pārejas noteikumi, kas paredz to, ka cilvēkiem, kuriem ir eID kartes, būs iespējams saņemt šo vienreizējo personalizēto vēlētāja apliecību, vēršoties tuvākajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā.

Mums ir... Mēs zinām, ka ļoti daudzi no tiem 28 tūkstošiem cilvēku, kuriem ir tikai eID karte, ir gados jauni cilvēki, kas pārsvarā dzīvo reģionos, it īpaši Vidzemē. Es nupat paskatījos, kurās vietās atrodas PMLP nodaļas: tās ir Smiltenē, Valmierā, Valkā, Bauskā arī, kur ir daudz cilvēku (No zāles dep. J.Ādamsons: „Bauska nav Vidzemē!”)... Es zinu, ka Bauska nav Vidzemē; paldies, Ādamsona kungs! Zemgalē arī ir šīs nodaļas, un šīs personalizētās vēlētāju kartes tur izņemt būs iespējams, un budžetam tas maksās tikai 4,8 tūkstošus.

Tātad dosim šiem cilvēkiem iespēju nobalsot Saeimas vēlēšanās ar šiem vēlētāju taloniem un tad domāsim, ko mēs darīsim tālāk ar šo situāciju!

Paldies.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens deputāts ir runājis „pret”. Mums ir jāpieņem lēmums balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteiktu, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 26. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Iesniedzēji ir 10 deputāti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir deputātu Zaķa, Ašeradena, Viņķeles, Ābiķa, Plavinskas un citu deputātu iesniegtais lēmuma projekts „Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts, kas ir deputātu Verginas, Latkovska, Zaķa, Ašeradena un citu deputātu iesniegts, - „Par deputātes Ilzes Verginas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Ilzes Verginas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts, ko ir iesnieguši deputāti Vergina, Latkovskis, Zaķis, Ašeradens un citi, - „Par deputātes Ilzes Verginas ievēlēšanu Sabiedrības saliedētības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Ilzes Verginas ievēlēšanu Sabiedrības saliedētības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts, ko iesnieguši deputāti Liepiņa, Ābiķis, Vergina, Latkovskis un citi, - „Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts, ko iesnieguši deputāti Liepiņa, Ābiķis, Čigāne, Vergina un citi, - „Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Izskatām likumprojektu „Komercdarbības atbalsta kontroles likums” pirmajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (RP).

Kolēģi! Skatām likumprojektu „Komercdarbības atbalsta kontroles likums” ar ļoti apaļu numuru - šis ir jau 4000.dokuments, ko izskata 11.Saeima. (No zāles starpsaucieni: „Atbalstām! Atbalstām!”) Šis ir pilnīgi jauns likums, kurš aizvieto jau spēkā esošu likumu ar šādu pašu nosaukumu. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Balsojam!”; dep. A.Bērziņš: „Mēs - par!”. Pieaug troksnis.) Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu komercdarbības atbalsta kontroli un novērstu negatīvu ietekmi uz konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu klusumu! Saeimas Kārtības rullis noteic, ka komisijas vārdā tiek ziņots par likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu, noklausieties ziņojumu! Paldies.

V.Ķirsis. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „No sākuma!”) Tātad likumprojekts ir nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu komercdarbības atbalsta kontroli un novērstu negatīvu ietekmi uz konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū, kas var rasties, piešķirot nelikumīgu atbalstu komercsabiedrībām.

Likumprojekts ir tapis pilnīgi jauns, jo ir izstrādāta vesela virkne Eiropas Savienības normatīvo aktu, tātad direktīvas, ir arī dažādi Eiropas Savienības tiesu lēmumi, kas tātad maina izpratni par vairākām lietām. Un, tā kā grozījumu apjoms ir diezgan būtisks, vienkāršāk no juridiskās tehnikas viedokļa bija izstrādāt jaunu likumprojektu.

Galvenās lietas, kas ir mainītas attiecībā pret iepriekšējo likumu, ir šādas: tiek ietverts nacionālais kompetenču sadalījums starp Finanšu ministriju un Zemkopības ministriju tieši šajos zemkopības jautājumos; tiek ietvertas procesuālās normas attiecībā uz valsts atbalsta izvērtēšanu un paziņošanu; tāpat tiek noteiktas nelikumīgā valsts atbalsta atgūšanas procedūras, kā arī tiek noteikti finanšu uzskaites nosacījumi valsts un pašvaldību institūcijām, piešķirot finansiālo atbalstu komercsabiedrībām.

Komisija izskatīja un atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam. Un, tā kā virkne šo Eiropas normatīvo aktu stājas spēkā no šā gada 1.jūlija, komisija lūdz piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Komercdarbības atbalsta kontroles likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Komercdarbības atbalsta kontroles likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

V.Ķirsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.jūnijs, un izskatīšana - pirmajā ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.jūnijs, un izskatīšana - pirmajā ārkārtas sēdē starpsesiju laikā. Paldies.

Nākamais likumprojekts - „Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks. Lūdzu!

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Likumprojekts ir saistīts ar autoceļu nodevas jeb lietošanas maksas ieviešanu un paredz noteikt atbildīgās iestādes - valsts akciju sabiedrību „Latvijas Valsts ceļi” un valsts akciju sabiedrību „Ceļu satiksmes drošības direkcija” -, kurām jānodrošina nodevas iekasēšana, tās pārraudzīšana visā valsts teritorijā tā, lai iespējami mazāk traucētu satiksmes plūsmu.

Komisija izskatīja šo likumprojektu, aicina to atbalstīt pirmajā lasījumā un piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un dienu likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.jūnijs, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - tuvākajā ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 16.jūnijs, un izskatīšana - pirmajā ārkārtas sēdē starpsesiju pārtraukumā. Paldies.

Nākamais likumprojekts - „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks. Lūdzu!

R.Ražuks (RP).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un sagatavoja pirmajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””.

Grozījumu būtība. Ir pieņemta jauna Eiropas Savienības direktīva, kas stājas spēkā 1.jūlijā, un, pamatojoties uz to, tiek veikti šie grozījumi. Pārsvarā tie vērsti uz šo zonu kapitālsabiedrību vai licencētu kapitālsabiedrību veiktiem ieguldījumiem un to regulēšanu, tiesībām sniegt nodokļu atvieglojumus šajās zonās un paziņošanu par šo atvieglojumu sniegšanu.

Komisija lūdz apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikt arī steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un dienu likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

R.Ražuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu izskatīšanas termiņš ir šā gada 16.jūnijs. Un izskatīšana?

R.Ražuks. Izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas šā gada 19.jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - Saeimas šā gada 19.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija pirms pirmā lasījuma izskatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Likumprojekts paredz papildināt narkotisko un psihotropo vielu sarakstu ar jaunām vielām, kurām patlaban ir noteikts pagaidu aizliegums, bet kurām ar šo likumu būs piešķirts cits statuss.

Juridiskā komisija uzskata, ka likumprojekts jāizskata steidzamības kārtībā un ka tas ir atbalstāms.

Tātad lūdzu atbalstīt steidzamību, kā arī atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim ar likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts vienprātīgi pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.jūnijs, un izskatīšana otrajā lasījumā - 19.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 16.jūnijs, un izskatīšana - Saeimas šā gada 19.jūnija sēdē. Paldies.

Līdz ar to visa mūsu šodienas darba kārtība ir izskatīta, bet, pirms mēs reģistrējamies, es vēlos jūs informēt un vienlaikus arī aicināt: rītdien, 13.jūnijā, pulksten 11.00 Saeimas namā notiks diskusija „Latvijai - 100”, kas tiek rīkota Saeimā sadarbībā ar Kultūras ministriju.

Un galvenie diskusijas temati ir šādi: kādi ir Latvijas simtgades svinību organizēšanas principi, mērķi, uzdevumi, organizācijas struktūra, nepieciešamā infrastruktūra un arī finansējums. Diskusijas sākumā piedalīsies gan kultūras ministre, gan eksperti, būs iespēja iepazīties arī ar Igaunijas pieredzi. Deputāti jau ir pieteikušies dalībai šajā pasākumā, bet es aicinu vēl kuplākā skaitā to atbalstīt.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti un pirms Saeimas sekretāra biedrs Vucāna kungs tos nolasīs, lūdzu, vārds paziņojumam deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 13.15.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Cienījamās kolēģes, aicinu pēc piecām minūtēm tikties Sarkanajā zālē, lai dibinātu deputāšu sadarbības grupu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Uzaicinu tos deputātus, kuri ir ieinteresēti nodibināt sadraudzības grupu ar Beļģijas parlamentu, pulcēties Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Un vēl vārds paziņojumam deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Cienījamie deputāti! Aicinu Sporta apakškomisijas locekļus uz komisijas sēdi. Tūlīt pat!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Einārs Cilinskis... nav, Andrejs Klementjevs... nav, Kārlis Seržants... nav, Juris Viļums... nav, Ivars Zariņš... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad Saeimas 12.jūnija sēde tiek slēgta. Jauku jums dienu!

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 8. sēde
2014. gada 12. jūnijā

 

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu “Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā” (Nr. 1171/Lp11)
(Dok. Nr. 3992, 3992A)
   
Par likumprojektu “Statistikas likums” (Nr. 1172/Lp11)
(Dok. Nr. 3993, 3993A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 1173/Lp11)
(Dok. Nr. 3994, 3994A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1174/Lp11)
(Dok. Nr. 3995, 3995A)
   
Par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1175/Lp11)
(Dok. Nr. 3996, 3996A)
   
Par likumprojektu “Valsts aizsardzības finansēšanas likums” (Nr. 1178/Lp11)
(Dok. Nr. 4003)
   
Priekšlikums - dep. R.Ražuks (par)
   
Par likumprojektu “Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā” (Nr. 1179/Lp11)
(Dok. Nr. 4004)
   
Par likumprojektu “Komercdarbības atbalsta kontroles likums” (Nr. 1176/Lp11)
(Dok. Nr. 4000, 3997A)
   
Lēmuma projekts “Par Ivetas Stuberovskas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi” (Nr. 667/Lm11)
(Dok. Nr. 3983)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts “Par Agneses Veitas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi” (Nr. 668/Lm11)
(Dok. Nr. 3984)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā” (Nr. 669/Lm11)
(Dok. Nr. 3985)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1140/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3980)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr. 1147/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3846B)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts “Par 2012. gada Pasaules Pasta konvenciju” (Nr. 1130/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3970)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu” (Nr. 1124/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3971)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts “Par 2012. gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” (Nr. 1123/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3972)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību” (Nr. 1138/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3973)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts “Grozījums Muitas likumā” (Nr. 1120/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3979)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts “Grozījumi Komercķīlas likumā” (Nr. 699/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3982)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr. 1052/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3987)
   
Ziņo - dep. Dz.Kudums
   
Debates - dep. V.Agešins
  - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 1091/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3988)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumu” (Nr. 1141/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3802, 3960)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Debates - dep. A.Lejiņš
   
Likumprojekts “Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā” (Nr. 1155/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 3861, 3966)
   
Ziņo - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Debates - dep. I.Vanaga
  - dep. J.Vucāns
  - dep. A.Latkovskis
  - dep. L.Plavinska
  - dep. K.Eņģelis
  - dep. V.Reskājs
  - dep. I.Vanaga
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. V.Poriņa
   
Par darba kārtību
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu I.Pimenova, A.Sakovska, I.Ribakova, J.Tutina un J.Lazarevas jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par dabas resursu nodokļa un subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanu atjaunojamo energoresursu nozarē” (Nr. 173/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Cvetkovas, I.Klementjeva, I.Meļņikova un M.Zemļinska jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par iespējamu valsts nozagšanu, pārdodot Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļu” (Nr. 174/J11)
   
Paziņojumi
  - dep. R.Rubiks
  - dep. J.Reirs
  - dep. D.Kazāka
  - dep. I.Čepāne
  - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts “Grozījums Reklāmas likumā” (Nr. 1119/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3969)
   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1154/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3860, 3981)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” (Nr. 1129/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3986)
   
Ziņo - dep. G.Sprūds
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” (Nr. 534/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3989)
   
Ziņo - dep. A.Ašeradens
   
Debates - dep. I.Vanaga
  - dep. J.Upenieks
  - dep. I.Līdaka
  - dep. V.Ķirsis
  - dep. G.Rusiņš
  - dep. E.Siliņa
  - dep. J.Upenieks
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. V.Orlovs
  - dep. G.Rusiņš
  - dep. I.Līdaka
  - dep. I.Aizstrauta
  - dep. I.Bišofa
  - dep. J.Strazdiņš
  - dep. I.Čepāne
  - dep. R.Dzintars
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Judins
  - dep. J.Upenieks
   
Likumprojekts “Grozījums Tiesībsarga likumā” (Nr. 1122/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3990, 3990A)
   
Ziņo - dep. A.Buiķis
   
Debates - dep. I.Mūrniece
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” (Nr. 1092/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3991)
   
Ziņo - dep. A.Ašeradens
   
Debates - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Judins
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Judins
  - dep. A.Barča
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Elksniņš
   
Likumprojekts “Valsts aizsardzības finansēšanas likums” (Nr. 1178/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4003)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts “Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā” (Nr. 1179/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4004)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts “Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā” (Nr. 1179/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4004)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Par likumprojektu “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 1180/Lp11)
(Dok. Nr. 4008)
   
Priekšlikumi - dep. S.Dolgopolovs (pret)
  - dep. L.Čigāne (par)
   
Lēmuma projekts “Par deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas” (Nr. 670/Lm11)
(Dok. Nr. 4009)
   
Lēmuma projekts “Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 671/Lm11)
(Dok. Nr. 4010)
   
Lēmuma projekts “Par deputātes Ilzes Verginas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 672/Lm11)
(Dok. Nr. 4011)
   
Lēmuma projekts “Par deputātes Ilzes Verginas ievēlēšanu Sabiedrības saliedētības komisijā” (Nr. 673/Lm11)
(Dok. Nr. 4012)
   
Lēmuma projekts “Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā” (Nr. 674/Lm11)
(Dok. Nr. 4013)
   
Lēmuma projekts “Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 675/Lm11)
(Dok. Nr. 4014)
   
Likumprojekts “Komercdarbības atbalsta kontroles likums” (Nr. 1176/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4000, 4015)
   
Ziņo - dep. V.Ķirsis
   
Likumprojekts “Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā” (Nr. 1171/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3992, 4016)
   
Ziņo - dep. J.Upenieks
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 1173/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3994, 4017)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1174/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3995, 4018)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Paziņojumi
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. D.Kazāka
  - dep. A.Ašeradens
  - dep. I.Klementjevs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 12.06.2014 09:09:30 bal001
Par - 67, pret - 1, atturas - 7. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Ivetas Stuberovskas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi (667/Lm11)

Datums: 12.06.2014 09:10:26 bal002
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Agneses Veitas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi (668/Lm11)

Datums: 12.06.2014 09:11:44 bal003
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas Augstākajā tiesā (669/Lm11)

Datums: 12.06.2014 09:14:53 bal004
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1140/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.06.2014 09:15:48 bal005
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (1147/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.06.2014 09:16:32 bal006
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par 2012. gada Pasaules Pasta konvenciju (1130/Lp11), 2.lasījums

Datums: 12.06.2014 09:17:13 bal007
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu (1124/Lp11), 2.lasījums

Datums: 12.06.2014 09:17:58 bal008
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par 2012. gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem (1123/Lp11), 2.lasījums

Datums: 12.06.2014 09:18:47 bal009
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību (1138/Lp11), 2.lasījums

Datums: 12.06.2014 09:19:30 bal010
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Muitas likumā (1120/Lp11), 3.lasījums

Datums: 12.06.2014 09:21:27 bal011
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komercķīlas likumā (699/Lp11), 3.lasījums

Datums: 12.06.2014 09:27:08 bal012
Par - 27, pret - 35, atturas - 14. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1052/Lp11), 3.lasījums

Datums: 12.06.2014 09:27:34 bal013
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1052/Lp11), 3.lasījums

Datums: 12.06.2014 09:29:11 bal014
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (1091/Lp11), 3.lasījums

Datums: 12.06.2014 09:35:49 bal015
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumu (1141/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.06.2014 10:25:59 bal016
Par - 88, pret - 1, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā (1155/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.06.2014 10:27:07 bal017
Par - 63, pret - 27, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā (1180/Lp11), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.06.2014 11:02:06 bal018
Par - 64, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Reklāmas likumā (1119/Lp11), 2.lasījums

Datums: 12.06.2014 11:03:31 bal019
Par - 55, pret - 1, atturas - 18. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1154/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.06.2014 11:04:37 bal020
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā (1129/Lp11), 2.lasījums

Datums: 12.06.2014 11:45:14 bal021
Par - 65, pret - 11, atturas - 9. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” (534/Lp11), 2.lasījums

Datums: 12.06.2014 11:51:43 bal022
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” (534/Lp11), 2.lasījums

Datums: 12.06.2014 12:00:07 bal023
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Tiesībsarga likumā (1122/Lp11), 2.lasījums

Datums: 12.06.2014 12:22:45 bal024
Par - 82, pret - 5, atturas - 4. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” (1092/Lp11), 2.lasījums

Datums: 12.06.2014 12:26:04 bal025
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” (1092/Lp11), 2.lasījums

Datums: 12.06.2014 12:29:22 bal026
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Valsts aizsardzības finansēšanas likums (1178/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.06.2014 12:29:41 bal027
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Valsts aizsardzības finansēšanas likums (1178/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.06.2014 12:32:18 bal028
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā (1179/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.06.2014 12:32:41 bal029
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā (1179/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.06.2014 12:33:35 bal030
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā (1179/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.06.2014 12:41:21 bal031
Par - 62, pret - 2, atturas - 26. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā (1180/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 12.06.2014 12:41:57 bal032
Par - 83, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas (670/Lm11)

Datums: 12.06.2014 12:42:29 bal033
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (671/Lm11)

Datums: 12.06.2014 12:42:59 bal034
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ilzes Verginas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (672/Lm11)

Datums: 12.06.2014 12:43:29 bal035
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ilzes Verginas ievēlēšanu Sabiedrības saliedētības komisijā (673/Lm11)

Datums: 12.06.2014 12:43:57 bal036
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (674/Lm11)

Datums: 12.06.2014 12:44:24 bal037
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (675/Lm11)

Datums: 12.06.2014 12:47:31 bal038
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Komercdarbības atbalsta kontroles likums (1176/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.06.2014 12:47:49 bal039
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Komercdarbības atbalsta kontroles likums (1176/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.06.2014 12:49:16 bal040
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1171/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.06.2014 12:49:35 bal041
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1171/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.06.2014 12:51:40 bal042
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (1173/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.06.2014 12:52:01 bal043
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (1173/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.06.2014 12:53:39 bal044
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1174/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.06.2014 12:53:59 bal045
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1174/Lp11), 1.lasījums




 

Frakciju viedokļi
2014.gada 12.jūnijā

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un tiešraidē „Frakciju viedokļi”, kas skan no Saeimas nama Sēžu zāles, deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmā šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

 

Labdien, godātie klausītāji! Šodien vispirms vēlos teikt lielu paldies vairākām ministrijām – Iekšlietu ministrijai, Veselības ministrijai, Tieslietu ministrijai – un Valsts policijai un Rīgas pašvaldības policijai, Latvijas Ārstu biedrībai un daudzām citām nevalstiskajām organizācijām, kā arī Saeimas Juridiskajam birojam un Sociālo un darba lietu komisijas vecākajai konsultantei Anželikai Bružei un konsultantei Verai Bankovskai, ar kuru ļoti nopietnu atbalstu mums šodien izdevās Saeimas sēdē uz otro lasījumu iesniegt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” un arī otru likumprojektu, ar kuru arī ļoti nopietni strādājām, tas ir, likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””.

Cienītie radioklausītāji! Šodien Saeima ar ļoti lielu balsu pārsvaru pieņēma šos abus likumprojektus otrajā lasījumā, un jāsaka, ka šodien atbalstītie priekšlikumi paredz ieviest visaptverošu definīciju jaunām psihoaktīvām vielām, tādām, kas vēl nav iekļautas narkotiku sarakstos. Līdz ar to arī uz jebkuru tā saukto spaisa maisījumu attiektos tirdzniecības un lietošanas aizliegums. Jau patlaban Latvijā mēs redzam, ka pagaidu aizliegumā esošo vielu tirdzniecības kriminalizēšana ir devusi rezultātus un šīs bodītes no legālā tirgus ir pazudušas. Ar šo likumu mēs panāksim, ka jebkuras psihoaktīvās vielas nesankcionēta aprite būs aizliegta un bargi sodāma.

Arīdzan priekšlikumi, kuri ir atbalstīti jautājumā par to, lai nesmēķētāju tiesības Latvijā uz svaigu, nepiesārņotu gaisu un tiesības nepaaugstināt saslimšanas risku... Saslimšanas risks ir prioritārs pār smēķētāju interesēm, un šodien deputāti ir atbalstījuši Latvijas Ārstu biedrības ierosinājumu – likumā skaidri un gaiši ierakstīt, ka nesmēķētāju tiesības dzīvot nepiedūmotā vidē stāv augstāk par smēķētāju interesēm.

Smēķēt būs aizliegts publiskās vietās citas personas klātbūtnē, ja viņa pret to iebilst, kā arī jebkurā vietā, kur atrodas bērni. Ja kādas mājas iedzīvotājiem būs pamatoti iebildumi, smēķēt nedrīkstēs arī uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem un lodžijām.

Godātie radioklausītāji un arīdzan atbildīgās amatpersonas gan ministrijās, gan nevalstiskajās organizācijās! Saeima šodien noteica iespējami ilgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam – 15. un 22.augustu. Un kādēļ? Tādēļ, ka vasaras periodā mēs jūs visus aicinām izteikt savus priekšlikumus, sadarboties ar Sociālo un darba lietu komisiju, lai septembra pirmajā nedēļā mēs varētu gatavot likumprojektus trešajam lasījumam un paspēt izskatīt pašā septembra sākumā jau trešajā lasījumā. Šos abus ļoti nopietnos likumprojektus, kuri attiecas uz cilvēku veselību, uz mūsu bērniem un jauniešiem, mēs varētu pabeigt skatīt un, iespējams, aicināt likumus izsludināt tā, lai likumi varētu stāties spēkā nākošajā dienā pēc to izsludināšanas. Tas nozīmē – negaidīt nākošā gada janvāri, bet to izdarīt jau septembrī.

Paldies, ka uzklausījāt, un jaukas brīvdienas šīs nedēļas nogalē!

Vadītāja. Paldies Aijai Barčas kundzei.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mēs pēdējā laikā ārkārtīgi daudz runājam par drošību dažādos aspektos, gan par mūsu ekonomisko drošību, gan arī par tīri fizisko drošību. Un šodien mēs pieņēmām vairākus lēmumus, kas ir saistīti arī ar mūsu bērnu drošību. Proti, jautājums, kā Barčas kundze jau detalizēti komentēja, ir par tā saukto spaisu jeb legālajām, tagad jau nelegālajām, narkotikām, psihotropajām vielām, par virkni ierobežojumu, kas, manuprāt, reāli pasargās mūsu jauniešus un bērnus no šo vielu izplatības.

Šodien daudz diskusiju bija par smēķēšanas ierobežojumiem. Ierobežojumi skars ne tikai vietas, kur smēķēt; ir arī dažādi citi noteikumi, arī noteikums, ka cigaretes varēs iegādāties tikai no 21 gada vecuma, tātad mēs ceļam šo vecumu par trīs gadiem.

Es balsoju „par”, bet es tomēr saprotu, ka problēma jau pastāv arī šobrīd, arī ar tiem, kas ir zem 18 gadiem. Jautājums par cigarešu pieejamību, manuprāt, jārisina ne tikai likumā, bet arī ar daudziem citiem instrumentiem, jo ar vienkāršu aizliegumu mēs pēc būtības efektu, nu, tādu strauju efektu, panākt nespēsim.

Par mūsu aizsardzības spējām un mūsu valsts teritoriālo drošību un cilvēkdrošību domājot, mēs šodien apstiprinājām arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzīto likumprojektu, kas paredz, ka mēs ejam uz to, ka finansējums aizsardzības budžetam būs 2 procenti no IKP. Tas paredz pakāpenisku pieaugumu un iezīmē pilnīgi skaidru ceļa karti, lai mēs varētu izpildīt tās starptautiskās saistības, kuras mēs esam uzņēmušies, pievienodamies NATO kā dalībvalsts, tādā veidā arī garantējot to, ka, pilnvērtīgi izpildot šos savus nosacījumus, mēs pilnībā varam paļauties arī uz mūsu sabiedrotajiem.

Un visbeidzot, manuprāt, pats aktuālākais šobrīd, par ko joprojām notiek diskusijas. Mēs strādājam pie ierobežojumiem lauksaimniecības zemes tirgum. Nav noslēpums, ka ārkārtīgi liela daļa no mūsu nacionālajiem valsts ražošanas resursiem – lauksaimniecības zemēm... par mežiem, protams, stāsts ir līdzīgs... ārkārtīgi liela daļa no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm nonāk spekulatīvo darījumu lokā; dažādi fondi un investori iegādājas šīs zemes nevis tādēļ, lai ražotu uz tām, bet tādēļ, lai, tā teikt, transportētu naudu laikā un iegūtu lielāku peļņu no šīs naudas investēšanas.

Un šobrīd mēs esam finiša taisnē, fināla taisnē ar šiem grozījumiem likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Mēs ar Straujumas kundzi pirms vairākiem gadiem jau Zemkopības ministrijā šo jautājumu aizsākām risināt un virzījām daudz dažādu instrumentu, to skaitā arī šo likumu, kas ir pēc Francijas un Dānijas parauga izstrādāts. Un jāteic, ka šīs diskusijas ir bijušas ārkārtīgi sarežģītas, un otrajā lasījumā es pats aicināju kolēģus rūpīgi izvērtēt to, ko viņi iesniedz kā priekšlikumus. Diemžēl tika iesniegti 137 priekšlikumi, un līdz ar to mēs ne tikai neesam iekļāvušies termiņā (1.maijā ir beigušies jebkādi ierobežojumi ārvalstniekiem iegādāties zemi Latvijā!), bet šobrīd jau runājam par to, ka mums jāmēģina paspēt uz Saeimas 19.jūnija sēdi, pēdējo Saeimas sēdi šajā sesijā, lai pirms lielā vasaras pārtraukuma varētu darbu pie šā likuma pabeigt. Šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs turpināsim iet cauri šim likumam. Darba grupā visi jautājumi aptuveni ir... par tiem ir panāktas vienošanās; ir pāris strīdīgu jautājumu, par kuriem ir diskusija. Es iesniedzu priekšlikumu noteikt to, ka viena persona nevar iegādāties vairāk kā divus tūkstošus hektāru, proti, noteikt maksimālo apmēru, lai faktiski izbeigtu to stāvokli, ka šodien hipotētiski divus miljonus hektāru kāds var iegādāties bez ierobežojumiem.

Līdz ar to šī diskusija raisīsies tālāk, un ir daudz dažādu scenāriju, un ir „apaudzēts” šis mans priekšlikums ar citiem – ka, piemēram, vajadzētu noteikt 500 hektārus... vai ka vajadzētu noteikt, ka pieaugumam būtu jābūt 10 procentu gadā, tātad pakāpeniski ierobežot... Mums ir bijušas arī būtiskas sarunas ar Finanšu ministriju un tiem, kas šobrīd veic šīs apvienotās finanšu institūcijas jeb AFI izveidi. Proti, es biju iesniedzis arī priekšlikumu, ko mēs no Zemkopības ministrijas puses virzījām arī ar Valsts prezidenta atbalstu un sakarā ar rīkojumu Nr.5, ko viņš izdeva, – par to, ka Latvijā ir jāveido pēc Francijas parauga Latvijas Zemes fonds. Es pats personīgi uzskatu, ka tā ir puse no problēmas risinājuma; šis fonds būtu galvenais spēlētājs lauksaimniecības zemes tirgū un to sakārtotu. Un mēs esam panākuši vienošanos par to, ka Latvijas Zemes fonds reāli sāks strādāt nākamā gada 1.jūlijā. To mēs arī likumā esam ielikuši un esam sakārtojuši visas redakcijas tā, lai tās regulētu šī fonda darbību un lai tas varētu uzsākt darbu jau nākamajā gadā.

Šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs turpināsim diskutēt un mēģināsim pabeigt šī likumprojekta izskatīšanu, un es ceru, ka 19.jūnijā vai, vēlākais, 3.jūlijā, Saeimas ārkārtas sēdē, šis likums beidzot tiks pieņemts un pēc tam stāsies spēkā.

Paldies, un veiksmīgu dienu!

Sēdes vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Edvardam Smiltēnam.

„Frakciju viedokļos” nākamais runās Reformu partijas frakcijas deputāts Romualds Ražuks. Lūdzu!

R.Ražuks (RP).

 

Esiet sveicināti, radioklausītāji, kas seko norisēm Saeimā! Šodien faktiski ļoti zīmīga diena, jo Latvijas parlaments no deklaratīviem paziņojumiem, kuri attiecās uz Krievijas agresiju Ukrainā, Krimas aneksijas nosodīšanu, pārgājis pie reāliem soļiem – kā stiprināt mūsu drošību, mūsu bruņotos spēkus un visu aizsardzības sistēmu. Saeima šodien ir pieņēmusi pirmajā lasījumā likumprojektu par to, ka līdz 2020.gadam mūsu aizsardzības un drošības finansējumam jāsasniedz vismaz 2 procenti no valsts kopprodukta. Protams, tas nav sasniedzams vienā rāvienā un vienā gadā, tas būtu jāsasniedz līdz 2020.gadam, un paredzēts, ka katra gada budžetā un arī vidējā termiņa budžetā trīs gadiem ir jāparedz šāds finansējuma pieaugums.

Varētu izraisīties jautājums: uz kā rēķina tad mēs palielināsim finansējumu aizsardzībai? Vai tas nebūs uz kādu citu nozaru rēķina? Līdz šim tieši aizsardzības budžets... tā nauda, kas nebija tam iedalīta, ļāva finansēt citas nozares – izglītību, transportu, veselību –, jo aizsardzības budžets tika... it īpaši 2009.gada krīzes laikā tika dramatiski samazināts, un šogad tas nesasniedz pat 1 procentu no valsts kopprodukta.

Tāpēc pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kad visā Rietumu pasaulē, sākot ar Amerikas Savienotajām Valstīm un ar tām organizācijām, kurās mēs piedalāmies – Eiropas Savienībā, NATO –, par to runā, ka faktiski aizsardzības struktūras no Rietumeiropas, kuras tur bija nodibinātas aukstā kara laikā, lai pretstāvētu Padomju Savienībai, ir domāts pārvietot tuvāk NATO austrumu robežai (un par to lems šoruden NATO samitā), mēs ar šo finansējumu faktiski varēsim līdzdarboties šajos aizsardzības un drošības pasākumos kā ar līdzfinansējumu, kā ar līdzekļiem, kas ir nepieciešami mūsu Rietumu sabiedroto izvietošanai mācībām šeit, kā arī mūsu bruņoto spēku sagatavošanai.

Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir paziņojis par 1 miljarda ASV dolāru piešķiršanu Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu drošības stiprināšanai. Skaidrs, ka mums būs arī ar savas valsts līdzekļiem jāpiedalās no šiem līdzekļiem finansētos aizsardzības projektos. Tāpēc tā ir ļoti laba ziņa. Tā ir ziņa par to, ka būtiski mainīsies mūsu bruņotie spēki, parādīsies jaunas spējas (es varu šeit pieminēt kaut vai zemu lidojošo lidaparātu ieraudzīšanu un fiksēšanu uz mūsu austrumu robežas, kas līdz šim nebija iespējama). Protams, liela uzmanība tiks veltīta arī mūsu bruņoto spēku karavīru apmācībai un sadarbībai ar citiem mūsu NATO sabiedrotajiem.

Vēl no svarīgiem likumprojektiem es vēlos pieminēt grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, jo pašreiz ir radusies situācija, ka, mums atsakoties no vēlētāju reģistra izveidošanas Saeimas vēlēšanām, daļa cilvēku ir saņēmuši personas apliecības un viņiem nav derīgas Latvijas pilsoņa pases. Visi šie cilvēki, lai varētu piedalīties Saeimas vēlēšanās, jo tur tiks ņemta pretī tikai pilsoņa pase, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās, kuru ir vairāk nekā 30 un kuras ir visās lielākajās Latvijas pilsētās, varēs saņemt vēlētāja apliecību, ar kuru tad arī varēs nobalsot Saeimas vēlēšanās. Tā ir pagaidu norma, tāda iespēja, lai neizslēgtu nevienu Latvijas balsstiesīgo pilsoni, lai viņš vai viņa varētu piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Nākamā, notikumiem un likumprojektiem vēl bagātākā sēde, kas būs pēdējā pirms vasaras starpbrīža, notiks 19.jūnijā, bet par to jau nākamnedēļ.

Un tagad novēlu jums visu to labāko un pēc iespējas mazāk lietainu nedēļas nogali.

Vadītāja. Paldies Romualdam Ražuka kungam.

Nākamais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”. Viena no jaunām likumā ietvertām normām ir 40.1 pants – pants par jaunajām psihoaktīvajām vielām. Proti, tas paredz, ka aizliegts audzēt, ražot, izgatavot, importēt, eksportēt, izplatīt, reklamēt, pārvadāt, glabāt, nodot par atlīdzību vai bez tās, iegādāties un lietot, kā arī sūtīt cauri Latvijas teritorijai jaunas psihoaktīvās vielas. Pie šī panta aktīvi strādājuši arī „Saskaņas Centra” deputāti, piemēram, Andrejs Elksniņš, un šo Saeimas pozitīvo balsojumu mēs arī vērtējam pozitīvi.

Šodien trešajā, galīgajā, lasījumā tika pieņemti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā. „Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikumi trešajam lasījumam tika sagatavoti, konsultējoties ar nevalstisko organizāciju sektora pārstāvjiem, jo pašlaik dzīvnieku aizstāvjiem mūsu valstī diemžēl ir atvēlēta (vismaz pagaidām) neliela loma. Un ļoti būtisks ir priekšlikums par Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi, jo tā ir vienīgā iespēja nevalstiskajām organizācijām ietekmēt lēmumu pieņemšanu ministriju līmenī, nodrošinot dzīvnieku tiesību aizstāvjiem iespēju paust savu viedokli. Un, lai nostiprinātu paritāti un dzīvnieku aizsardzības organizāciju tiesības piedalīties šajās institūcijās, būtu nepieciešams to paredzēt likuma līmenī. Un mans priekšlikums Saeimas sēdē ļoti lielā mērā tika ņemts vērā, un Saeimas atbalstītā redakcija būtiski uzlabo situāciju dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā. Turklāt šodien galīgajā lasījumā pieņemtā redakcija noteikti ir būtiski labāka nekā sākotnējā.

Taču, par konkrētiem dzīvniekiem runājot, man tomēr gribētos, lai būtu pavisam skaidri pateikts, ka, piemēram, kurmju iznīcināšana ir atļauta tikai tad, ja patiešām ir nodarīti postījumi dārzkopjiem un lauksaimniekiem. Tas ir ļoti svarīgi, jo atsevišķu cilvēku jaunrade kurmju nīdēšanā ir vienkārši apbrīnojama. Bet principā šajā likumā, kurš drīzumā stāsies spēkā, tik un tā jau daudz kas panākts. Tā, piemēram, Latvijā vairs nedrīkst spridzināt kurmjus, mēģināt viņus iznīcināt ar elektrisko strāvu, indēt ar gāzi. Likuma grozījumi sākotnēji paredzēja kurmju pielīdzināšanu kaitīgajiem grauzējiem, tas nozīmētu, ka tos varētu slaktēt bez ierobežojumiem. Taču šī iecere izraisīja milzu sašutumu dzīvnieku aizstāvjos, nevalstiskajā sektorā un izraisīja arī debates parlamentā. Ir izdevies panākt, ka likumprojekta galīgajā versijā kurmju nogalināšanai paredzēti būtiski ierobežojumi. Tagad vienīgā iespēja, ko pieļauj likums, – kurmju ķeršana ar mehāniskām lamatām.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Ināra Mūrniece. Lūdzu!

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Drošība – tas patiešām ir tāds ļoti plašs jēdziens, un Saeimas šodienas sēdē vārds „drošība” un domas par drošību izskanēja faktiski vairākas reizes, un mēs runājām par ļoti būtiskiem likumprojektiem, kas ir saistīti ar drošību. Jo drošība ir ne tikai militārā drošība (un te es varētu pieminēt vienošanos par to, ka 2 procenti no iekšzemes kopprodukta piešķirami aizsardzības jomai, un tas ir ļoti būtisks solis), bet ir runa arī par mūsu bērnu drošību, par mūsu informatīvās vides drošību un arī par citiem drošības aspektiem.

Ir ļoti pozitīvi, ka Saeima strādā un iet uz priekšu jomā, kas saistīta ar dažādu psihoaktīvo vielu pieejamības tālāku ierobežošanu. Otrajā lasījumā ir atbalstīts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””, kas paredz šo kārtību padarīt arvien stingrāku. Mēs redzam, kādu ļaunumu dažādas psihoaktīvās vielas nodara mūsu bērniem, un bērni ir sabiedrības īpaši aizsargājama grupa, tādēļ es esmu ļoti gandarīta par to, ka šī kārtība tiek noteikta arvien stingrāka, jo bērni ir viena no tām sabiedrības grupām, par kuru aizsardzību ir jādomā arī saistībā ar smēķētāju un nesmēķētāju tiesībām.

Ir pieņemts otrajā lasījumā arī likumprojekts saistībā ar tabakas apriti.

Un gribu teikt, ka šis nebūt nav pats pirmais solis, jo arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā... Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību... mēs tiešām strādājām roku rokā, plecu pie pleca un pieņēmām virkni grozījumu, kas pasargā bērnus no tabakas kaitīgo dūmu ietekmes. Šie likuma grozījumi jau ir stājušies spēkā. Protams, ir nepieciešams arī strādāt tālāk un arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikt atbildību par šādiem pārkāpumiem.

Vēl ko gribu teikt. Jā, ir atrasts arī labs, bet... tiešām labs, bet pagaidu risinājums saistībā ar Saeimas vēlēšanām, kas tuvojas. Jo mums rakstīja un zvanīja ļoti daudzi cilvēki, kuri satraucās, ka viņiem ir elektroniskā ID karte, bet ar to nav iespējams balsot. Sakarā ar to tiks izsniegtas vienreiz izmantojamas vēlētāju apliecības, un tās varēs iegūt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Likumprojekts, par kuru es īpaši vēlētos runāt, ir pirmajā lasījumā pieņemtie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie faktiski skar sodus medijiem par mediju darbības, es teikšu, ļoti būtiskiem, tādiem nopietniem pārkāpumiem.

Atgādināšu jau plašāk izskanējušo atgadījumu ar Pirmo Baltijas kanālu, kas pārraidīja aizvadītā gada nogalē raidījumu par notikumiem saistībā ar Lietuvas valsts neatkarības atgūšanas un nostiprināšanas procesiem, un tur tika pausti tādi viedokļi, kas faktiski bija pilnīgā pretrunā ar patiesumu, – tādi melīgi, apmelojoši viedokļi, tādi vienpusēji...

Par šādiem ļoti būtiskiem pārkāpumiem agrāk sods bija 1500 latu, un tādiem medijiem ar pietiekami lielu apgrozījumu un peļņu ļoti ērti bija šos sodus nomaksāt, taču pārkāpumu nevis novērst, bet turpināt.

Gribu teikt, ka mēs par šādiem smagiem pārkāpumiem esam paredzējuši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pašu bargāko sodu, tas ir, 14 tūkstoši eiro, un, ja līdzīgi būtiski pārkāpumi tiek izdarīti vairākkārt viena gada laikā, tad attiecīgo mediju var arī slēgt.

Un gribu uzsvērt: jā, komisija ļoti strādā un pievērš uzmanību tam, kas notiek nacionālajā informatīvajā telpā, jo drošības eksperti mūs brīdina. Šie scenāriji, kādi ir bijuši Gruzijā un kādi ir notikuši Krimā, Ukrainā, ir faktiski ļoti līdzīgi. Vispirms seko, varētu teikt, invāzija mediju un informatīvajā telpā, notiek ļoti smaga cīņa par cilvēku sirdīm un prātiem, un ir ļoti grūti just, kā šī cīņa notiek, jo tad ir viens raidījums, otra programma, trešā, bet, laikam ritot, tas process tomēr sasniedz kritisko masu. Un tikai pēc šī pirmā soļa, kā mums stāsta drošības eksperti, seko nākamie soļi, kas jau ir tādi praktiski soļi un skar jau tādas militāras akcijas. Tā ka gribu teikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ļoti strādā ar mediju vides jautājumiem.

Un noslēgumā es šovakar vēlos jūs visus uzaicināt pulksten 18 uz Kara muzeju, kurā notiek pasākums, kas veltīts Eduarda Berklava simtgadei. Tur varēs tikties ar Eduarda Berklava laikabiedriem un domubiedriem un ieklausīties viņu atmiņās, būs pieejamas arī tādas videoliecības, kā arī Eduarda Berklava tuvinieku dāvātās fotogrāfijas varēs aplūkot izstādē. Tā ka vēlreiz atkārtošu – šovakar pulksten sešos Kara muzejā, Pulvertornī. Nu, ja ir iespēja, tad, manuprāt, tas būtu tāds vērtīgs dienas noslēgums.

Paldies visiem par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Inārai Mūrniecei no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Ceturdien, 23.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēdes turpinājums
12:30  Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēde
15:15  Saeimas kārtējā sēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem