Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas piektā sēde
2014.gada 22.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 22.maija sēdi. Izmaiņas darba kārtībā šoreiz nav iesniegtas. Tātad sākam izskatīt darba kārtības pirmo sadaļu - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Jūsu uzmanībai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas izstrādātais likumprojekts. Likumprojekts izstrādāts ar mērķi stiprināt nacionālo informācijas telpu un sakārtot elektronisko plašsaziņas līdzekļu vidi, veicināt to konkurētspēju, sevišķi attiecībā uz tiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri ievēro normatīvo aktu prasības.

Likumprojekts paredz divas pamatlietas: tiek būtiski paaugstināts sods par ļoti nopietniem mediju darbības pārkāpumiem, un, otrkārt, tiek paredzēts sods par tādiem mediju darbības pārkāpumiem, par kuriem līdz šim APK nekāds sods paredzēts nebija. NEPLP praksē ir bijuši gadījumi, kad tiek konstatēts pārkāpums, kas klasificējams kā smags. Piemēram, laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 tiek demonstrētas filmas vai raidījumi, kas satur vardarbību. Vai, piemēram, cits gadījums - mediju programmās tiek sagrozīti vai vienpusīgi un tendenciozi atspoguļoti fakti, piemēram, attiecībā uz Latvijas valstiskumu. Līdz šim APK maksimālais paredzētais soda apmērs par vienpusīgu faktu atspoguļojumu bija 1500 lati. Attiecībā uz medijiem ar pietiekami augstu apgrozījumu šis sods ir izrādījies neefektīvs. Faktiski bija situācija, ka par būtiskiem pārkāpumiem soda augstākā robeža bija smieklīgi maza un attiecīgajam medijam bija ērtāk šo sodu samaksāt un pārkāpumu turpināt, nevis to pēc būtības novērst.

Ir ļoti būtiski, lai sodam būtu arī preventīva funkcija un tas liktu pārkāpumu novērst. Piebildīšu, ka 14 tūkstoši eiro - tā ir naudas soda augstākā robeža un ka mediju regulators izvērtēs katra pārkāpuma smagumu un tā sabiedrisko bīstamību. Analizējot citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, redzam, ka citās valstīs soda apmērs par būtiskiem mediju darbības pārkāpumiem ir nesalīdzināmi augstāks. Piemēram, Austrijā maksimālais naudas sods ir līdz 40 tūkstošiem eiro, Īrijā teorētiski var tikt piemērots naudas sods līdz pat 100 tūkstošiem eiro, bet Apvienotajā Karalistē - pat līdz 303 tūkstošiem eiro vai līdz 5 procentiem no elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ienākumiem.

Likumprojekts nosaka arī to, ka masu informācijas līdzekļu izveide vai izplatīšana bez reģistrācijas tiek nodalīta no līdzīgiem pārkāpumiem. Noteikts atsevišķs paaugstināts naudas soda apmērs par elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu apraidi un retranslāciju bez apraides un retranslācijas atļaujas, noteikta administratīvā atbildība fiziskajām personām par programmu veidošanas un uzskaites noteikumu pārkāpumiem, palielināts soda apmērs par normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, bet samazināts soda apmērs juridiskajām personām par elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu uzskaites noteikumu pārkāpšanu, kas ir relatīvi mazāk būtisks pārkāpums.

Likumprojekta sagatavošanas gaitā notikušas konsultācijas ar NEPLP, Tieslietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, kā arī SIA Lattelecom pārstāvjiem.

Komisija atbalstīja likumprojekta nodošanu Saeimas Juridiskajai komisijai, un es aicinu arī jūs atbalstīt likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. (Zālē ir pieaudzis troksnis.)

Kolēģi, ir sākusies sēde! Varbūt tomēr tās sarunas var pārtraukt?! Paldies.

Ir saņemts priekšlikums par iespējamām šīsdienas sēdes darba kārtības izmaiņām. Deputāti Inga Vanaga, Inita Bišofa, Guntars Bilsēns, Gunārs Igaunis un Dāvis Stalts lūdz izdarīt izmaiņas 22.maija sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 8. un 9.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zariņa, Lazarevas, Kabanova, Ribakova un Pimenova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Jeļena Lazareva.

J.Lazareva (SC).

Godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izstrādāts, lai no valsts puses tiek sniegts lielāks atbalsts iedzīvotājiem, kuri investē naudu savā un savu bērnu veselībā un intelektuālajā attīstībā.

Likumprojekts ir pastāvošās kārtības loģisks turpinājums. Pašreiz spēkā esošās likuma normas nosaka, ka attaisnotajos izdevumos iespējams iekļaut izdevumus par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem, tomēr izglītības izdevumos nav iekļauti tādi izdevumi, kas ir saistīti ar interešu izglītības apgūšanu un sporta nodarbībām.

Interešu izglītība - tā ir personas individuālās izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības. Tas ir noteikts Izglītības likuma 1.pantā.

Sporta nodarbības ir process prasmju, iemaņu un spēju iegūšanai, saglabāšanai un pilnveidošanai sportā. To nosaka Sporta likuma 1.pants. Investēt sporta nodarbībās ir izdevīgāk, nekā vēlāk apmaksāt ārstēšanās izdevumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai tālākai izskatīšanai.

Biju patīkami pārsteigta, kad ieraudzīju, ka nākamajā dienā pēc mūsu likumprojekta iesniegšanas koalīcijas deputāti iesniedza analoģisku likumprojektu. Tas liecina par tēmas aktualitāti un nepieciešamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? (No frakcijas VIENOTĪBA: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Zariņa, Lazarevas, Kabanova, Ribakova un Pimenova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 33, atturas - 20. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Gaida Bērziņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 16.maijā. Atvaļinājums tika piešķirts, par ko jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Augusta Brigmaņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 22.maijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, par ko jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Ņikitas Ņikiforova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 22.maijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, par ko jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Valdis Dombrovskis.

V.Dombrovskis (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.3671B - „Grozījumi Gada pārskatu likumā”.

Šajā likumprojektā uz otro lasījumu ir saņemti četri priekšlikumi.

1. - deputātes Vanagas priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi, jo deputāte Vanaga šajā priekšlikumā paredz atvieglot nosacījumus... Īstenībā tāpat kā visos pārējos priekšlikumos, kas ir iesniegti, viņa paredz atvieglot nosacījumus, pie kādiem uzņēmumi var iesniegt vienkāršotos pārskatus. Bet šeit ir jāatzīmē, ka jau tagad valdībā notiek darbs pie jaunās grāmatvedības direktīvas pārņemšanas, kura Latvijai ir jāpārņem līdz nākamā gada jūlijam. Attiecīgi ir izveidota darba grupa, kurā ietilpst Finanšu ministrijas, uzņēmēju organizāciju, tātad LTRK un LDDK, grāmatvedības profesionālo organizāciju, Latvijas Universitātes, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts kases un Ekonomikas ministrijas pārstāvji, kas tieši strādā pie šī jautājuma - kādā veidā pārņemt jauno grāmatvedības direktīvu un kādā veidā tad mainīt šos sliekšņus - gan bilances kopsummas, gan neto apgrozījuma, gan arī vidējā darbinieku skaita sliekšņus, pie kuriem uzņēmumi var iesniegt ziņojumus un pārskatus vienkāršotā formā. Līdz ar to pašreiz vēl ir pāragri grozīt šos sliekšņus, pirms darba grupa nav pabeigusi savu darbu un sagatavojusi priekšlikumus, kas būtu izdiskutēti arī kopā ar uzņēmēju organizācijām un nevalstisko sektoru.

Līdz ar to, kā jau minēju, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 1.priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais Saeimas Prezidij, kolēģi un visi, kuri seko līdzi sēdei! Es nelūgšu balsojumu par šiem priekšlikumiem, jo daļu no argumentiem jau izklāstīja Dombrovska kungs savā ziņojumā, bet es gribu paskaidrot, kādēļ tad tika iesniegti šādi priekšlikumi. Un, proti, jāsaka gan, ka žēl, ka jau ātrāk netika domāts par to, kā samazināt slogu īpaši mazajiem un mikrouzņēmumiem, kā arī tādiem, kuri ir šie ģimenes uzņēmumi, kuros bieži vien īpašnieki ir arī valdes locekļi un kuros, kā viņi saka, viens otram uzticas. Tas viņiem ir slogs - gan administratīvs slogs, gan arī finansiāls slogs, ka jāmaksā zvērināta revidenta... jāapmaksā šie pakalpojumi, kur minimālās summas tātad ir mazākas, tas ir, no 800 līdz 1000 eiro.

Jā, arī Finanšu ministrija minēja, ka ir izveidota šī darba grupa, bet ar savu runu es vēlos vēlreiz jūsu kā kolēģu uzmanību vērst uz to, ka ir svarīgi, lai šis slogs tiktu mazināts. Un es arī aicinu zvērinātus revidentus pievērst lielāku uzmanību nevis tātad... Jā, protams, ir svarīgi šīs revīzijas veikt arī privātos uzņēmumos, bet es domāju, ka vēl īpašāka uzmanība ir jāpievērš valsts institūcijām. Un kā piemēru mēs varam minēt kaut vai to, kas notika vakar Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, kurā tika sniegts ziņojums par Veselības ministrijas gada pārskatu nepilnībām un naudas izlietojumiem. Un kā piemēru šeit varam minēt arī Jelgavas poliklīniku, kur arī zvērināta revidenta pakalpojumi tika sniegti, bet diemžēl naudas izlietojums - nepamatots! - ir diezgan apjomīgs.

Un es gribētu minēt nedaudz statistiku. Pēc Statistikas pārvaldes datiem par pagājušo nedēļu, kurus tā ir sniegusi, Latvijā ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits ir 87 663, bet tādu ekonomiski aktīvu uzņēmumu, kuru bilances kopsumma un neto apgrozījums vienāds ar vai mazāks par 2 miljoniem eiro, skaits ir 68 602. Un, ja šis slieksnis tiktu paaugstināts tā, kā priekšlikumā ir teikts, tad... mēs varam redzēt, cik lielai daļai uzņēmumu... visticamāk, tie jau būtu... tātad kopumā mūsu valstī būtu nu jau pietiekami liels skaits tādu uzņēmumu, kuriem nebūtu vajadzīgi šie zvērinātu revidentu sniegtie revīzijas pakalpojumi un kuri nepildītu, visticamāk, divas no pašreiz spēkā esošajām likuma normām, jo zvērināts revidents ir nepieciešams, ja tiek izpildītas divas no normām: ja bilances kopsumma ir 400 tūkstoši un neto apgrozījums - 800 tūkstoši un ja vidējais darbinieku skaits pārskata gadā - 25.

Un es gribētu arī uzsvērt to, ka praksē zvērinātu revidentu veiktās pārbaudes nenovērš nodokļu uzrēķina riskus un zvērināti revidenti neuzņemas atbildību par tiem; nodokļu riski paliek uzņēmēju ziņā, kaut arī ir veikta šī pārbaude. Un to apstiprina šie piemēri, ko jau es minēju.

Un, es domāju, būtu ļoti interesanti arī darba grupā paklausīties statistikas datus par to, cik daudz ir tādu uzņēmumu, kur... piemēram, ir bijis zvērināts revidents, bet VID aiziet pēc tam pārbaudīt, un šie nodokļu uzrēķini ir veikti. Un gribētos, lai šajā darba grupā, kurā, es domāju, arī ir iesaistīti Saeimas kolēģi, tiktu runāts par to, cik lielā mērā Valsts ieņēmumu dienests paļaujas uz šo zvērināta revidenta sniegto pakalpojumu un vai tas tiešām ir, kā saka, garants, ka tajā uzņēmumā viss ir, kā lai saka, kārtībā, izvērtējot tos dokumentus, ko zvērināti revidenti vērtē. Tātad tas ir vairāk... jā, kā ierosinājums darba grupai. Un es ceru, ka ar nākamo likumu, kas būs... Kā tika teikts, 2015.gada jūlijā jau ir jābūt spēkā jaunam Gada pārskatu likumam, kur šie sliekšņi tiks paaugstināti un tiks atvieglota šī sistēma attiecībā uz zvērinātu revidentu nepieciešamību privātiem uzņēmumiem, it īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Es saprotu, ka balsojums netiek lūgts. Tātad deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 1.priekšlikumu.

V.Dombrovskis. Tā. 2. - deputātes Vanagas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Dombrovskis. 3. - deputātes Vanagas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Dombrovskis. 4. - deputātes Vanagas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Dombrovskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gada pārskatu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

V.Dombrovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Vienošanos par grozījumiem 1995.gada 22.februāra Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumā par automobiļu starptautisko satiksmi”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.3882.

Šim likumprojektam Ārlietu komisija nesaņēma nevienu priekšlikumu, to izskatīja un atbalstīja otrajam, galīgajam, lasījumam. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Vienošanos par grozījumiem 1995.gada 22.februāra Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumā par automobiļu starptautisko satiksmi” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Grozīto Latvijas Republikas valdības un Starptautiskā kriminālā tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai līgumu par liecinieku, kuri uzstājušies vai uzstāsies Starptautiskā tribunāla tiesvedības procedūrā, un nepieciešamības gadījumā arī viņu tuvāko radinieku pārvietošanu uz Latvijas Republikas teritoriju”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.3883, un arī šim likumprojektam mēs nesaņēmām nevienu priekšlikumu. Ārlietu komisija to izskatīja un atbalstīja otrajam, galīgajam, lasījumam. Aicinu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Grozīto Latvijas Republikas valdības un Starptautiskā kriminālā tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai līgumu par liecinieku, kuri uzstājušies vai uzstāsies Starptautiskā tribunāla tiesvedības procedūrā, un nepieciešamības gadījumā arī viņu tuvāko radinieku pārvietošanu uz Latvijas Republikas teritoriju” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Iesniegti ir 40 priekšlikumi.

1. - aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 5. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Un 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 7. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. un 9. - komisijas priekšlikumos.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 8. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 9. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 10. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 11. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 12. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 13. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 14. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 15. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 16. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 17. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 18. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 19. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 20. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 21. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 22. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 23. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 24. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 25. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 26. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 27. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 28. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 29. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 30. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 31. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 32. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 33. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 34. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 35. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 36. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 37. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 38. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 39. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Un visbeidzot 40. - aizsardzības ministra Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.1085/Lp11).

Juridiskā komisija ir saņēmusi 10 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gaida Bērziņa priekšlikums.

Par šo priekšlikumu. Līdz šim Civilprocesa likumā trūka to gadījumu, kuros... trūka konkrēti viena gadījuma, kurā tiesas sēde netiek ierakstīta, izmantojot tehniskos līdzekļus, proti, gadījuma, kad abas puses ir lūgušas skatīt lietu bez to klātbūtnes. Šis priekšlikums šo situāciju atrisina, un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Nākamais, 2., arī ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas paredz to, ka, ja pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments paredz šķīrējtiesnešu saraksta izveidi, tad tas ir iesniedzams Uzņēmumu reģistrā, attiecīgi arī norādot šķīrējtiesnešu kvalifikāciju. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. arī ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4.priekšlikums risina dažkārt praksē dzirdētas situācijas, kurās piedziņas vēršanas gadījumā nesamērīgi tiek vērsta piedziņa pret parādnieka nekustamo īpašumu. Šis priekšlikums paredz to, ka piedziņu attiecībā uz parādnieka nekustamo īpašumu var veikt tikai tad, ja piedzinēja prasījumu nav iespējams saprātīgā termiņā apmierināt. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Daļēji atbalstīts, es atvainojos! Un...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. ...iekļauts 6.priekšlikumā.

6. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz spēkā stāšanās kārtību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 8. ir deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 9. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka kārtību, kādā šķīrējtiesas tiek izslēgtas no šķīrējtiesu reģistra. Faktiski ir runa par situācijām, kurās netiek iesniegti attiecīgie priekšnoteikumi, kuri pierāda šķīrējtiesnešu kvalifikāciju, un šajos gadījumos ir jānodod visi procesuālie dokumenti glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un 10. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir saistīts ar likuma spēkā stāšanos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Mediācijas likums”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Gan likumprojekts „Mediācijas likums”, gan nākamais - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” - ir savstarpēji saistīti.

Juridiskās komisijas vārdā vēlos norādīt, ka darbs pie šī likumprojekta izstrādes tika uzsākts 2007.gadā un Juridiskajai komisijai ir liels gandarījums par to, ka šobrīd mēs šo darbu esam pabeiguši.

Tāpat Juridiskās komisijas vārdā es vēlos pateikties visām šī likumprojekta tapšanā iesaistītajām personām - tieslietu ministrei Baibai Brokai, Tieslietu ministrijas ekspertiem, biedrības „Mediācijas padome” pārstāvjiem, Augstākās tiesas tiesnesei Zanei Pētersonei, kolēģiem no Tiesu politikas apakškomisijas un Juridiskās komisijas. Paldies jums par šo darbu! Tātad par likumprojektu.

Komisija ir saņēmusi 26 priekšlikumus.

1. ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz Sertificētu mediatoru padomes līdzdarbību mediatora izvēlē, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Man bija tas gods pieslēgties šā Mediācijas likuma izstrādei tikai pašā beigu posmā. Un, protams, nenoliedzot, ka šis likums ir ļoti vajadzīgs, ļoti gaidīts, tomēr pilnīgi līdz pašam galam mani bija diezgan grūti pārliecināt par dažām lietām šajā likumā, un es biju diezgan piekasīgs šajā komisijā. Un arī tagad es dažās pozīcijās tomēr esmu drusku piesardzīgs. Tā situācija ir tāda, ka jau šobrīd mediatori darbojas, protams, dažādās citādās kategorijās. Un viņu starpā, protams, jau veidojas kaut kādas interešu grupas un ietekmes grupas. Protams, būs arī zināma cīņa par to, kurš tad vadīs šo pirmizveidoto padomi, jo mēs jau redzam, ka mūsu valstī ir dažas šādas neatkarīgo juristu profesijas, un to, kā tur tās lietas notiek, mēs arī ļoti labi redzam. Un man ir zināmas bažas... bija bažas, protams, ka arī šajā mediācijas padomē var kaut kas līdzīgs notikt. Nu ilgi un dikti mēs diskutējām par to, un zināmā mērā šīs bažas man izgaisa... vienīgi, nu, tās paliek drusciņ saistībā ar šī priekšlikuma... ar 10.panta otro daļu par to, ka Sertificētu mediatoru padome 10 dienu laikā izvēlas mediatoru, bet šajā likumā nav pateikts, kā šī izvēle notiek, - vai tā notiek, nezinu... pēc brīvas izvēles vai kaut kādā noteiktā kārtībā, jo viņš tiek izvēlēts tad, ja puses, kuras grib šo mediācijas procesu, pašas nav varējušas vienoties par mediatoru. Un, protams, šajā situācijā kāda no pusēm, attiecīgi piestrādājot, var dabūt to mediatoru, kas ir viņai nepieciešams. Bet, protams, visā visumā es šo likumu atbalstu.

Un mums arī Juridiskajā komisijā... Protams, es novēlu, lai mums pie šī likuma pantiem nav pārāk drīz jāatgriežas un lai viss tur notiek pēc labākās sirdsapziņas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Seržanta kunga jautājums ir loģisks un saprotams, bet man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka mediators nav tiesnesis, nav prokurors, nav tiesu izpildītājs. Kas ir mediators? Viņš ir starpnieks! Cilvēks, kas palīdz diviem citiem cilvēkiem runāt savā starpā. Un tāpēc uztraukties par to, ka būs izvēlēts tas, kas var strādāt kaut kā nepareizi... tam nav ne mazākā pamata. Likumā mēs norādījām, ka mediators ir cilvēks, kurš ievēro neitralitāti. Viņš nestrādā par labu ne vienai, ne otrai pusei, viņš tikai palīdz cilvēkiem runāt.

Un tā ir pilnīga taisnība, ka mēs ilgi un daudz diskutējām par attiecīgo likumu. Mēs daudz par to runājām gan apakškomisijā, gan komisijā. Un, manuprāt, risinājums, kas ir piedāvāts 10.pantā, saskan arī ar citām normām un ir loģisks. Lūdzu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai ir nepieciešams balsojums par šo priekšlikumu (No zāles: „Nē!”), Seržanta kungs? Nē! Tātad deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Jā, paldies! Es pateikšu tikai vienu mazu repliku komisijas vārdā par Seržanta kunga teikto. Proti, kurš vadīs padomi. Saskaņā ar šobrīd piedāvāto redakciju kopsapulce ir tā, kas ievēlē padomi. Attiecīgi padome... tieši no visu sertificēto mediatoru vidus padome tiks ievēlēta, un paši mediatori arī dos šai padomei deleģējumu tālākai rīcībai.

5.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Jā. Nākamais ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums -5.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8.priekšlikums ir saistīts ar tiesas ieteiktu mediāciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 10. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisijas funkcijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 12. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 14. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 15. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Tāpat arī 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 18. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 19. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas regulē sertifikāta darbības apturēšanu sertificētam mediatoram. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 20. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas nosaka sertificētu mediatoru kopsapulces funkcijas. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 22. ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 23. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka Sertificētu mediatoru padomes gan sastāvu, gan arī funkcijas.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Sākotnēji likuma redakcijā tika paredzēts, ka sertificētu mediatoru darbību nodrošinās biedrība, tas ir, brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu noteiktu mērķi (mūsu gadījumā - apvienot mediatorus). Šim nolūkam 2011.gada 25.jūlijā tika dibināta Mediācijas padome - attiecīga biedrība ar šādu nosaukumu. Taču pēkšņi trešajam lasījumam parādījās 26.panta otrās daļas redakcija, kuru piedāvāja Tieslietu ministrija un kurā tika definēts, ka Sertificētu mediatoru padome, kuru izveidos pēc likuma pieņemšanas, būs pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts.

Šāds specifisks valsts pārvaldes veidojums ir paredzēts, lai nodotu tam daļu no valsts pārvaldes uzdevumiem. Bet, Mediācijas likuma izpratnē, mediācija ir brīvprātīgs sadarbības process ar nolūku veicināt domstarpību alternatīvu risināšanu. Turklāt, ja veido šādu atvasinātu publisko tiesību personu, tai jābūt atbildīgas valsts pārvaldes iestādes pārraudzībā. Bet, izveidojot šo pašpārvaldes autonomo subjektu, likumā nepārprotami netika noteikts, ka šis subjekts būs Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Un vispār ir apšaubāms, vai, pastāvot šādiem apstākļiem, mediācijas funkcija ir vai nav valsts pārvaldes uzdevums.

Pastāvot šādiem apstākļiem, šo priekšlikumu mēs nevaram atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Bērziņa kungs...?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 25. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies, kolēģi!

24. - arī Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 25. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt Juridiskā komisija ir izstrādājusi 26.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Godātie kolēģi! Turpinot Seržanta kunga minēto par ietekmes grupām. Kā es jau teicu, biedrība „Mediācijas padome” tika dibināta 2011.gadā. Tieslietu ministrija savā vēstulē šī gada 6.maijā norādīja, ka izveidotajā biedrībā ietilpst četras lielākās mediatoru biedrības - tādas kā „Mediācija un ADR”, „Integrētā Mediācija Latvijā”, „Integrācija sabiedrībai” un Latvijas Komercstrīdu mediatoru asociācija, taču, pēc Uzņēmumu reģistra datiem, pastāv vēl sešas mediatoru biedrības. Un tādas ir „Konfliktu risināšanas un mediācijas biedrība”, „Sociālās mediācijas partnerība”, „Mediācija un Strīda vadība”, „Mediatoru biedrība „Medius””, Mediatoru un konfliktologu asociācija un Latvijas Zvērinātu mediatoru asociācija, kuras līdz pat šai dienai nav iestājušās izveidotajā biedrībā „Mediācijas padome”. Taču, ja šī biedrība nepārstāv visus mediatorus, tai pēc šī pārejas noteikumu 4.punkta piedāvājuma ir deleģēts organizēt pirmo eksāmenu un sasaukt mediatoru kopsapulci.

Tieslietu ministrija pašu padomes izveidošanas procesu neuzraudzīs, kaut gan komisijā šāds variants tika vērtēts, un Juridiskās komisijas nostāja... es atvainojos, Juridiskā biroja nostāja bija - noteikt Tieslietu ministrijai Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteiktajā kārtībā uzraudzīt mediatoru biedrību šajā procesā. Tāpēc mēs nevaram atbalstīt šādu piedāvājumu, ka visu šo deleģējumu mēs nododam šai biedrībai „Mediācijas padome” bez Tieslietu ministrijas uzraudzības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Bērziņa kungs!

G.Bērziņš. Jā. Cienījamie kolēģi, es Juridiskās komisijas vārdā vēlētos paskaidrot, kāpēc komisija atbalstīja šo priekšlikumu, konkrēti par kuru ir strīds - acīmredzot par šo pārejas noteikumu 4.punktu. Tātad pienākums nodrošināt pirmo mediatoru sertificēšanas procedūru - es gribētu to uzsvērt! - ir tikai pārejas periodā, un šis pienākums gan pēc Tieslietu ministrijas prāta, gan arī Juridiskās komisijas balsojuma rezultātā... komisija izšķīrās par to, ka tas būtu nosakāms biedrībai „Mediācijas padome”.

Lai nodrošinātu vienotus mediācijas ieviešanas, apmācības un ētikas standartus un popularizētu mediāciju Latvijā, kā jau kolēģe Cvetkovas kundze minēja, 2011.gada 25.jūlijā tika dibināta biedrība „Mediācijas padome”. Pirms biedrības dibināšanas oficiālajā laikrakstā tika publicēts uzaicinājums visām ieinteresētajām biedrībām, kas darbojas mediācijas jomā, piedalīties jaunās biedrības dibināšanā. Un virkne biedrību arī atsaucās.

Es gribētu arī norādīt, ka tikai atsauce uz to, ka Biedrību un nodibinājumu reģistrā ir reģistrētas biedrības, kuru nosaukumā ir ietverts vārds „mediācija” vai „mediators”, vēl nenozīmē, ka šīs biedrības nodarbojas ar mediācijas pakalpojumu sniegšanu. Savukārt biedrības „Mediācijas padome” mērķis ir apvienot mediācijas jomā darbojošās nevalstiskās organizācijas, veicināt to savstarpējo komunikāciju un sadarbību, izstrādāt mediatoru ētikas, kvalitātes un apmācības standartus, sertificēt mediatorus. Šajā gadījumā mēs runājam par šo sākuma posmu - uzturēt sertificētu mediatoru sarakstu un veicināt labvēlīgas mediācijas vides attīstību Latvijā.

Tāpat būtu norādāms, ka biedrība „Mediācijas padome” ir veikusi ievērojamu sagatavošanās darbu. Kā es jau minēju, biedrības „Mediācijas padome” pārstāvji ir piedalījušies faktiski visās darba grupas sēdēs, ļoti aktīvi līdzdarbojušies likumprojekta izstrādes procesā arī Tiesu politikas apakškomisijā un Juridiskajā komisijā, lai deleģējuma gadījumā sekmīgi un savlaicīgi veiktu tieši šai biedrībai likumprojektā sākotnēji paredzētās funkcijas, tajā skaitā organizētu mediatoru sertifikāciju. Tieši pie šādiem apstākļiem ir atzīstams, ka minētā biedrība ne tikai ir lielākā biedrība, kas šobrīd Latvijā piedāvā mediācijas pakalpojumus un apvieno biedrus, kuriem ir vislielākā pieredze, bet arī tās kapacitāte un veiktie priekšdarbi ļauj gūt pārliecību, ka biedrība spēs pietiekami īsā laikā kvalitatīvi organizēt pirmo (es uzsveru - pirmo!) mediatoru sertifikācijas eksāmenu. Turklāt, ņemot vērā, ka pienākums biedrībai tiek noteikts tikai līdz brīdim, kamēr tiek izveidota Sertificētu mediatoru padome, ir noteikts secinājums, ka šis pienākums ir pārejas perioda... šim pienākumam ir pārejas perioda normas raksturs un nav konstatējami visi iespējamie citi riski, kas rastos, deleģējot noteiktu funkciju kādai konkrētai privāto tiesību juridiskajai personai tiesību normā, kuras spēks laikā būtu neierobežots.

Kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā es aicinu 26.priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 24. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

Un nākamais ir likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”...

Sēdes vadītāja. Nē. Mums vispirms ir jānobalso par visu šo likumprojektu kopumā. Tātad...

G.Bērziņš. Jā. Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Mediācijas likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Jā. Paldies.

Tiešām gribējās, lai ātrāk tiktu pieņemts šis likums - „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.478/Lp11).

Juridiskā komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus. Kā jau teicu, minētais likumprojekts ir saistīts ar nupat pieņemto Mediācijas likumu.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 2.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Tāpat 3.priekšlikums, kas ir Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un arī 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā”.

Saņemti pieci priekšlikumi trešajam lasījumam.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūras kodeksā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Reklāmas likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Likumprojekts ir ļoti vienkāršs. Tam ir divi uzdevumi: pirmkārt, aizsargāt bērna intereses un tiesības un, otrkārt, attiecībā uz visiem, kas saistīti ar reklāmas veidošanu un izvietošanu, vienā likumā - nozares atbildīgajā likumā - iekļaut atsauces uz citiem normatīvajiem aktiem.

Tātad tas ir saskaņots gan ar Reklāmas nozares asociāciju, gan ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju un Tiesībsarga biroju.

Komisijā atbalstījām vienprātīgi, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Reklāmas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D.Kazāka. Priekšlikumus gaidīsim piecas dienas - tātad līdz 27.maijam.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Sprūds.

G.Sprūds (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šī gada 14.maijā komisijas sēdē izvērtēja un sagatavoja izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu „Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”. Grozījumu būtība ir pāreja no iepriekš lietotās Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēmas uz Eiropas vertikālās atskaites sistēmu. Šāda pāreja ir vajadzīga, jo līdz šim lietotā Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēma pilnvērtīgi nedarbojas, jo tajā par pamatu tiek ņemti 1977.gada dati, taču šajos gados ir notikušas zemes garozas svārstības, kā rezultātā radusies 35 mm neatbilstība, un faktiskās augstuma nesakritības ar nivilēšanas kataloga datiem jau pārsniedz 5 centimetrus, kā arī augstuma dati ir kļuvuši pretrunīgi. Tas rada būtiskas problēmas ģeotelpiskās informācijas ieguvē, īpaši būvniecības procesam. Turklāt vairāki Eiropas līmeņa dokumenti nosaka vienotas augstuma atskaites sistēmas lietošanu.

Bez tam šie grozījumi paredz arī valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla pārziņa maiņu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz šīs ministrijas pakļautībā esošo Valsts reģionālās attīstības aģentūru, kuras funkcijām šī atbildība ir vairāk piekritīga.

Tāpat arī šie grozījumi paredz pārejas grafiku, tehniskās detaļas un saistīto normatīvo regulējumu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Sprūds. 27.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.maijs. Paldies.

G.Sprūds. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Šeit ir paredzēts paplašināt valsts zinātniskā institūta „Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR”” funkcijas.

Šeit ir arī noteikts, ka īpašniekiem būs tiesības saņemt kompensācijas epizootiju gadījumos.

Un tāpat tiek veikti arī grozījumi šinī likumā, lai veiksmīgi ieviestu kārtējo regulu par lolojamo dzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu Eiropas Savienības teritorijā.

Atbildīgā komisija izskatīja šo likumprojektu, un es aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. Komisija gaidīs priekšlikumus līdz 29.maijam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 29.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Sprūds.

G.Sprūds (VL-TB/LNNK).

Godājamie kolēģi! Komisija tātad izskatīja šos grozījumus. Un šie grozījumi ir ļoti būtiski, jo to mērķis ir ietvert valsts informācijas sistēmu jomā esošajā tiesiskajā regulējumā normas, kas ļauj nodrošināt informācijas apriti, tajā skaitā ar valsts informācijas sistēmu savietotāju palīdzību, starp valsts informācijas sistēmām un citām informācijas sistēmām, kuras veido un uztur valsts vai pašvaldību institūcijas vai privātpersonas, kā arī svītrot normas, kas rada nesaskaņas ar tiesisko regulējumu pakalpojumu un sadarbības nodrošināšanas jomā publiskajā pārvaldē.

Komisijas vārdā lūdzu piešķirt likumprojekta virzībai steidzamību un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vispirms ir jābalso par likumprojekta steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

G.Sprūds. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 22.maijs, tātad - šodien. Un izskatīšana otrajā lasījumā - 5.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.maijs (līdz dienas beigām), un izskatīšana - Saeimas 5.jūnija sēdē. Paldies.

G.Sprūds. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

1.priekšlikums ir Saeimas deputātu Klementjeva un Zariņa priekšlikums, kurš paredz, ka policijas darbiniekiem savas kompetences ietvaros būs pienākums palīdzēt būvinspektoriem. Par to Ivars Zariņš sīkāk pastāstīs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Kā jūs zināt, šodien mēs izskatīsim arī grozījumus Būvniecības likumā, un tur ir paredzēta būvinspektoriem tāda iespēja - iekļūt būvobjektā, būvē, arī izmantojot fizisku spēku, lai pārbaudītu, kā notiek būvniecība vai būves ekspluatācija. Un tāpēc ļoti svarīgi ir šie likuma grozījumi, lai mēs tādu mehānismu reāli spētu nodrošināt. Tāpēc paldies par atbalstu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Arī 2.priekšlikums ir deputātu Klementjeva un Zariņa priekšlikums. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Priekšlikumā paredzēts, ka ikreiz, kad policijas darbinieki ir palīdzējuši būvinspektoriem iekļūt būvēs un zemes gabalu teritorijās pret tajās atrodošos personu gribu vai lietojot fizisku spēku, par to nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā policijas darbinieki rakstveidā ziņo prokuroram. Līdzīga prasība par ziņošanu prokuroram iekļauta likuma „Par policiju” 12.pantā, taču tikai attiecībā uz gadījumiem, kas paredzēti minētā likuma 12.pantā (piemēram, kad policijas darbinieki izmanto savas tiesības iekļūt dzīvoklī bez tajā dzīvojošo atļaujas, ja nepieciešams, lietojot fizisku spēku, gadījumos, kad persona aizturama nozieguma vietā vai kad apdraudēta citu personu dzīvība).

Ņemot vērā, ka iekļūšana būvēs un zemes gabalu teritorijās notiek arī pret tajos atrodošos personu gribu vai lietojot fizisku spēku, nepieciešams nodrošināt, ka katrs gadījums tiek atbilstoši izvērtēts, lai nepieļautu īpašumtiesību nepamatotu pārkāpumu un nepamatotu fiziska spēka pielietošanu. Tāpēc nepieciešams paredzēt, ka par katru šādu gadījumu tiek ziņots prokuroram.

Lūdzu atbalstīt 2.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis. Jā. Kā jau teicu, 1.priekšlikumu - abu deputātu priekšlikumu - mēs atbalstījām. Būtība ir skaidra: policijai būs papildpienākums palīdzēt būvinspektoriem iekļūt šajās būvēs. Bet 2.priekšlikums - tas, kā daži saka, ir torte uz tortes, jo policija jau tāpat to dara. Tātad komisija neatbalstīja 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Saeimas deputātu Ivana Klementjeva un Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 3. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4. - Saeimas deputātu Klementjeva un Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Saeimas deputātu Ivana Klementjeva un Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Latkovskis. Paldies par vienbalsīgu atbalstu. Tātad 28.maijs būtu šis datums.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izstrādāja otrajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, kurš ir saistīts ar munīcijas un ieroču apriti un ar personu, kam ir atļauts tos nēsāt, kvalifikācijas pārbaudēm.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Arī 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Ražuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 27.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””. Komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Un 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Vladimirs Reskājs.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Bibliotēku likumā”. Likums tiek papildināts ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā piešķir valsts budžeta līdzfinansējumu datoru, interneta un vispārpieejamo elektroniskās informācijas resursu publiskai pieejamībai pašvaldību bibliotēkās. Komisija to atbalstīja un ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bibliotēku likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bibliotēku likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

V.Reskājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 26.maijs, un izskatīšana Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā - 29.maijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs, izskatīšana - 29.maija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (VL-TB/LNNK).

Augsti godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”.

Atbildīgā komisija sagatavoja šo likumprojektu skatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Tika saņemti septiņi priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 4. ir deputāta Agešina kunga priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

(No zāles dep. V.Agešins: „Drīkst septiņas minūtes...?”)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka Agešina kungs runās septiņas minūtes? Deputāti neiebilst. Tātad, lūdzu, vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Paldies.

Godātie kolēģi! Izrādās, ka kurmis pret sevi spēj izraisīt tik spēcīgas jūtas, ka atsevišķi cilvēki mūsu valstī ir gatavi ķerties pie radikāliem līdzekļiem, lai tikai nebūtu ar mazo zvērēnu jāsadzīvo uz viena zemes pleķa. Un šo atsevišķo cilvēku jaunrade kurmju nīdēšanā ir vienkārši apbrīnojama. Diemžēl jāsecina, ka šādi jautājumi ne visiem Saeimas pārstāvjiem šķiet nozīmīgi un diskusiju vērti.

Atgādināšu, ka Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kurš risina vairākus svarīgus jautājumus, lai ar konsultatīvās padomes palīdzību, piemēram, veicinātu sabiedrības līdzdalību dzīvnieku aizsardzības un labturības jautājumu risināšanā. Tomēr nav skaidrs autoru piedāvātais šā likuma grozījums, kas paredz turpmāk atļaut nogalināt kurmjus. Proti, viens no grozījumiem paredz, ka aizliegums nogalināt dzīvniekus neattiecas uz kurmi. Par to liecina likumprojekta 44.panta 5.punkta redakcija, kuru Saeimas vairākums atbalstīja pirmajā lasījumā. Un pavisam dīvaini ir tas, ka šo priekšlikumu, kā izrādās, iesniegusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura ir vadošā iestāde vides aizsardzības jomā. Un anotācijā par minēto priekšlikumu bija tikai viens teikums: „Ņemot vērā to, ka kurmis nav grauzējs, uz to formāli attiecas likuma norma par nogalināšanas aizliegumu.” Dīvaini, ka vienīgais videi piemērotais risinājums ir nogalināt. Tāda acīmredzot ir mūsu vides aizsardzības politika! Šādu pieeju es neatbalstu, tāpēc esmu iesniedzis priekšlikumu, kas paredz noraidīt šo absurdu.

Jāsaka, ka līdzīgi rīkojās arī Zemkopības ministrija, iesniegdama savu priekšlikumu - 5.priekšlikumu - un meklējot kompromisus.

Tātad par kurmjiem. Kurmis tiešām nav grauzējs, bet kukaiņēdājs, un zinātnieki jau sen atzinuši, ka kurmju klātbūtne ir apliecinājums tam, ka dārzā ir veselīga un auglīga augsne. Turklāt kurmis apēd maijvaboļu kāpurus un zemesvēžus, irdina zemi. Ar kurmjiem nevajadzētu cīnīties, bet vajag mācīties ar tiem sadzīvot, lai tos tikai atbaidītu. Tas ir tradicionāls zinātnieku viedoklis. Un es vispār brīnos, ka kurmju pretiniekiem ir izdevies ielobēt šos grozījumus līdz pat balsojumiem Saeimā. Pieļauju, ka tas tika izdarīts atsevišķu uzņēmēju interesēs. Jāteic, ka Latvijas Dabas muzejā un arī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē apliecināja, ka pašlaik Latvijā nav neviena pētnieka, kurš nodarbotos tieši ar kurmju izpēti un varētu izskaidrot, kāds posts rodas no šī dzīvnieciņa rosības un vai tiešām kurmis ir iekļaujams kaitnieku rindās.

Tagad par juridiska rakstura iebildumiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pieeja paredz pieskaitīt kurmjus to dzīvnieku kategorijai, kuri pārnēsā slimības vai masveidā bojā cilvēku pārtikas krājumus, tāpēc tos vajagot nogalināt. Šajā gadījumā runa nav par kādu tēvoci no laukiem, kurš ir nolēmis cīnīties ar sava dārza kurmi. Minētais grozījums jāskata sistēmiski - kopā ar citiem likumiem. Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktie atsevišķie dzīvnieku nogalināšanas aizlieguma izņēmumi ir cieši saistīti ar citiem, speciālajiem, likumiem un ar Ministru kabineta noteikumiem. Eitanāzijai tie ir veterinārmedicīnas normatīvi, medībām - Medību likums, lauksaimniecības dzīvniekiem - kaušanas prasības.

Tātad ir normatīvie akti, kuri nosaka, kas un kādā veidā drīkst šādos izņēmuma gadījumos dzīvniekus nogalināt, un nevienu dzīvnieku nedrīkst nogalināt jebkurš un tāpat vien. Tāda ir Dzīvnieku aizsardzības likuma ideja un loģika! Tas nozīmē, ka kurmjus nedrīkst nogalināt ne ar lamatām, ne arī jebkādā citā veidā. Kur nu vēl spridzinot!

Likuma norma, kurā paredzēts ietvert kurmjus, ir saistīta ar Epidemioloģiskās drošības likumu un ar attiecīgajiem deratizācijas un dezinsekcijas noteikumiem, kuru mērķis ir pasargāt sabiedrību no bīstamām infekcijām, ko var izplatīt grauzēji, blusas, utis un tā tālāk. Tie paredz, ka šos sabiedrības veselībai kaitīgos un cilvēka dzīvībai bīstamos dzīvniekus un posmkājus ne tikai drīkst, bet ir arī obligāts pienākums iznīcināt, ja tādu klātbūtne kādā objektā vai teritorijā tiek konstatēta.

Taču jāatceras, ka šie speciālie likumi pašlaik runā tikai par grauzējiem un posmkājiem. Tātad iznāk, ka minētā punkta papildināšanai ar kurmjiem, negrozot speciālos likumus, nav jēgas, jo tik un tā nekur nebūs noteikts, kas un kā drīkst tos nogalināt. Savukārt, ja tiek grozīti speciālie likumi, tad iznāk, ka visi kurmji ir jāiznīcina. Lūk, tādu juridisku absurdu mums piedāvāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija! Es nedomāju, ka tas ir labākais veids, kā risināt attiecības ar kurmjiem. Ja, piemēram, strazdi noēd visu ražu, vai arī tos visus vajag uzreiz likvidēt - apindēt, apšaut?

Iespējams, ka pašlaik ir panākts zināms kompromiss, kas iestrādāts atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā, tomēr šodien vēl ir grūti pateikt, vai tiešām esam tikuši galā ar kurmju spridzināšanu. Uzskatu, ka uz trešo lasījumu 44.panta redakciju ir iespējams un arī būtu nepieciešams precizēt, konsultējoties ar nevalstisko organizāciju sektora pārstāvjiem, nodrošinot dzīvnieku tiesību aizstāvjiem iespēju paust savu viedokli.

Par 4.priekšlikumu nav jābalso. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies. Turpinām debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Paldies kolēģim, kuram es pilnībā pievienojos, un arī es, skatoties uz šo reakciju zālē, kā jūs uztvērāt viņa teikto, gribētu ļoti atgādināt jums noteikti zināmo domātāja Mahatmas Gandija teikto, ka par nācijas diženumu un morālo pilnveidošanos var spriest pēc tā, kā šī nācija izturas pret dzīvniekiem.

Šis likums - Dzīvnieku aizsardzības likums - tika pieņemts Augstākās padomes laikā. Un paskatieties, kāda ir šī likuma preambula! Ka cilvēkiem kā dabas sastāvdaļai ar cieņu ir jāizturas pret visām dzīvām būtnēm. Un es, līdzīgi kā mans kolēģis Agešins, patiešām esmu šokēta: kā varēja būt šāds priekšlikums no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kurai ir jādomā par šiem jautājumiem un kurai ir jāpārzina visas šīs likumsakarības?! Un šīs likumsakarības ir tādas: ja dabā kas ir savairojies pārāk daudz, tad vainīgas nav šīs dzīvās būtnes, bet vainīgs ir cilvēks. Un es gribētu jums atgādināt, ka daudzās civilizētās valstīs šodien ļoti spēcīgi attīstās arī viena tāda specifiska tiesību nozare, par kuru mēs Latvijā vispār neko nezinām vai arī dažkārt negribam zināt, - tās ir dzīvnieku tiesības.

Šodien mums dzīvnieks saskaņā ar Civillikumu un saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu ir tikai lieta - kustama lieta. Bet, kā jau es teicu, daudzās valstīs savvaļas dzīvniekus ir aizliegts, piemēram, izmantot cirkā. Mūsu valstī, salīdzinājumā ar citām valstīm, ir nežēlīga attieksme pret klaiņojošiem mājdzīvniekiem. Mums nav politiskās gribas, lai varētu ieviest arī šeit kārtību.

Un, protams, es piekrītu... Es runāju tikai tādēļ, lai pievērstu uzmanību šiem jautājumiem, jo pēdējos gados mēs esam pārņemti ar tādu ārkārtīgi racionālu attieksmi pret šiem jautājumiem. Un es aicinātu kolēģus arī turpmāk, lemjot par grozījumiem šajā likumā, saprast, ka arī mēs tomēr esam dabas sastāvdaļa - tāpat kā pārējās dzīvās radības.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu par dažādām sentimentālām lietām, drīzāk par to skarbo realitāti, kas šajā likumā ir.

Paldies Agešina kungam pirmām kārtām par to, ka viņš rosināja diskusiju, jo pirmajā lasījumā iebalsotā redakcija tiešām bija diezgan absurda un patiesībā arī nemūsdienīga, jo mūsdienās nav pieņemts kādu dzīvnieku sugu vai grupu uzskatīt par nepārprotami kaitīgu. Tātad būtībā paldies Agešina kungam par šīs diskusijas veicināšanu, lai mēs nonāktu pie kaut kāda saprātīga likuma redakcijas varianta!

Par līdzšinējo, nu jā, varbūt Augstākās padomes laikā pieņemto redakciju. Ja šo 5.punktu no likumprojekta svītrotu, kā Agešina kungs iesaka, bet tomēr nepaģērē, tad jāteic, ka arī katrs ods, kurš iekārojis, teiksim, kāda copmaņa asinis... ja nu pret viņu tāds kārtīgs naids būs, tad atbilstoši šī likuma prasībām tas nu būtu jānes pie vetārsta, lai iemidzinātu. Nu nedomāju, ka šī būtu tā pareizākā darbība, kas būtu likumā jāparedz!

Man vienmēr tā pārliecība bijusi tāda, ka likumam ir jābūt tādam, kuru cilvēki spēj izpildīt un arī pilda un kura izpildi uzraugošās institūcijas, kārtību uzraugošās institūcijas spēj arī izkontrolēt. Un, ja nu tie kurmji līdz šim tiešām ir medīti ar tām lamatiņām vai varbūt ar lāpstu, tad cilvēki pilnīgi noteikti - nebūsim naivi! - to darīs arī turpmāk. Taču medības ar mehāniskām lamatām, kā to paredz 7.priekšlikums - zemkopības ministra sagatavotais... nu, es domāju, ka šis kurmju ķeršanas veids nekādi nespēj ietekmēt kurmju populāciju kā tādu. Kurmju populācija Latvijā ir gana stabila, un tāda tā arī paliks, ja, protams, tiks izslēgts, kā tas šinī redakcijā ir, šis patiešām nehumānais un neselektīvais kurmju iznīcināšanas veids, kas varētu būt, teiksim, spridzināšana vai kāda indēšana ar gāzi.

Līdz ar to es aicinātu tomēr atbalstīt tātad 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - un 7. - ministra Dūklava priekšlikumu - un uzskatīt, ka šo priekšlikumu atbalstīšana lielā mērā veicinātu šī likuma kā tāda sakārtošanu. Nu, un līdz ar to, protams, likums zaudētu kaut kādas varbūt absurdas, neizpildāmas nianses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Kuduma kungs ko vēlas piebilst?

Dz.Kudums. 4.priekšlikums... netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Balsojums nav nepieciešams. Neviens uz to neuzstāj. Tātad deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 5.priekšlikums ir zemkopības ministra Dūklava kunga priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas... atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 6.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 7.priekšlikums ir zemkopības ministra Dūklava priekšlikums, kurš faktiski paredz šo kurmīšu ķeršanu ar mehāniskajām lamatām, nevis pilnīgu iznīcināšanu kā tādu. Gribētu mazu repliku pateikt: šis priekšlikums nenāca no VARAM. Tas bija no Zemkopības ministrijas. Līdz ar to faktiski jaunais zemkopības ministrs ir apžēlojis kurmīti. Lūdzu atbalstīt 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Paldies. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Kudums. 27.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.3782. Šis likumprojekts paredz konvencijas pieņemšanu un apstiprināšanu, kā arī nosaka institūcijas, kas būs atbildīgas par konvencijā paredzēto saistību izpildes koordinēšanu. Konvencijas mērķi vērsti uz bērnu seksuālas izmantošanas un vardarbības nepieļaušanu un apkarošanu, bērnu tiesību aizsargāšanu un starptautiskās sadarbības veicināšanu šajā jomā.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja. Un arī es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Mums ir jāuzsāk debates. Bišofas kundze, jums ir tiesības runāt 15 minūtes. Ir atlikušas deviņas. Vai jums pietiks ar deviņām? Tad uzsākam debates.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Labdien, augsti godātie kolēģi! Šī likumprojekta sakarā es gribu runāt par diviem jautājumiem, un pirmais būs tomēr ļoti nepatīkams jautājums, saistībā ar kuru es jums gribu citēt trīs piemērus.

Ir tā, ka jāsaka: vai kāds šajā valstī ir atbildīgs par to, ka septiņus gadus nevar pieņemt šādu likumprojektu, kurā, kā mēs redzam, ir tikai pieci panti. Un nu trīs piemēri no Latvijas dzīves.

Ģimenē ir trīs bērni pirmsskolas vecumā, kuri naktī tiek piecelti, viņi tiek aizvesti uz „točku” un nostādīti, lai māte saņemtu pudeli par 50 santīmiem. Viņa ļauj izmantot jebkuru no šiem trim pirmsskolas vecuma bērniem.

Otrais piemērs. It kā ģimene. Divi cilvēki, kuri savu dzīvi pavadījuši bērnunamā, ir sagājuši kopā. Es negribu viņus nosaukt par ģimeni, bet viņiem piedzimst trīs bērni. Šodien ir jautājums: vai kāds no šiem bērniem vispār kādreiz savā dzīvē spēs dzīvot bez pamperiem, jo no dažu mēnešu vecuma tie bērni, protams, guļ gultā kopā ar šiem vecākiem un tiek izmantoti tik tālu, ka viņi vairs nespēj nekādi saturēt savas dabiskās vajadzības šodien. Un jāsaka, ka šajā jautājumā tiesa nepiespriež neko, jo tiesa atzīst par nepieskaitāmiem šos varmākas.

Un trešais. Līdz 12 gadiem meitene regulāri tiek izmantota ģimenē. Viņa tiek vesta uz tiesu ekspertīzēm, un katru reizi šajās tiesu ekspertīzēs priekšā ir vīrietis. Un tā ir atkal viena trauma, un tā ir viena problēma, kas Latvijā nekādi nevar tikt atrisināta.

Un varmākām vēl ir labi advokāti! Un tajā pašā laikā cilvēki, kas strādā ar šiem bērniem, saprot, ka advokāti, ko nodrošina valsts šo bērnu aizstāvībai, nav tik stipri. Un šeit atkal ir jautājums, ko šīs konvencijas sakarā mēs tomēr varētu visi kopā risināt.

Un tāpēc es domāju: vai septiņi gadi ir vajadzīgi Tieslietu ministrijai, lai kaut ko pieņemtu, lai uzrakstītu piecus pantus, un kas ir atbildīgs par to?

Un otra lieta. Kad iepazīstas ar likumprojekta anotāciju, tad var redzēt, ka tur nav ne rindiņas par to, kas ir jādara Izglītības un zinātnes ministrijai. Tajā pašā laikā konvencijas 6.pants nosaka bērnu izglītošanu, un es gribētu citēt šo pantu: „Ikviena puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, apgūstot pamatskolas un vidusskolas izglītību, bērni saņem informāciju par seksuālās izmantošanas un seksuālās vardarbības risku, kā arī par sevis pasargāšanas veidiem, kas pielāgoti viņu attīstības posmam. Šāda informācija, ko attiecīgajā gadījumā sniedz sadarbībā ar vecākiem, ir jādod, vispārīgi informējot par seksualitāti un pievēršot īpašu uzmanību riska situācijām, sevišķi tām, kurās iesaistīta jauno informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošana.”

Un mani pārsteidz tas, ka ne vārda nav tomēr par Izglītības un zinātnes ministriju. Es gribētu redzēt, kā šie normatīvie akti tiks sakārtoti, jo diemžēl šodien skolās notiek visādi brīnumi, un, ja 5.klases bērns pārnāk mājās no skolas un stāsta, ka sociālajās zinībās māca par ģimenēm un kā ceturtais modelis tiek nosaukts „moderna ģimene” ar skaidrojumu, ka moderna ģimene šodien ir tur, kur dzīvo vīrietis ar vīrieti un sieviete ar sievieti, tad ir jautājums: kā šis konvencijas pants un attiecīgie vārdi „sniedz sadarbībā ar vecākiem” vispār tiek īstenoti un tiks īstenoti? Un es gaidu, kad Izglītības un zinātnes ministrija ļoti rūpīgi šīs konvencijas sakarā izstrādās noteikumus par to, kas bērniem ko māca, kā māca un kā tas vispār tiek noteikts attiecībā uz šiem vārdiem: „sadarbībā ar vecākiem”. (No zāles dep. J.Reira starpsauciens: „Trīs gadus jau...”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Bērziņa kungam pietiek ar četrām minūtēm? (No zāles dep. A.Bērziņš: „Divu minūšu pietiks!”) Tad vārds deputātam Andrim Bērziņam. (Starpsauciens: „Kamēr atnāks!”)

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Es esmu pārliecināts, ka mēs to šodien pieņemsim, bet tas, ko Bišofas kundze teica... Man liekas, drusku ir jāsakārto sistēma, jo ilgus gadus Tieslietu ministrija... tas neattiecas ne uz kādu vienu vai otru politisko spēku, bet tīri no tehniskās puses nevar sakārtot šīs konvencijas pieņemšanu.

Man jāsaka liels paldies Saeimas Prezidijam par to, ka Prezidijs ir pacenties un ar lielu spiedienu cilvēki, kas Prezidijā ir bijuši... ka tomēr pēc septiņiem gadiem šī konvencija tiek pieņemta. Tas praktiski neprasa nekādas finanses; tā ir drīzāk attieksme pret šo problēmu. Un it sevišķi tagad, kad notiek Eiroparlamenta vēlēšanas, mēs esam gatavi direktīvas, regulas un dažādus dokumentus ieviest ātrāk vai vēlāk, un tā tālāk, bet, man liekas, šī konvencija par bērnu seksuālu izmantošanu, kas Eiropā ir ļoti aktuāls jautājums, ko mēģina katra valsts risināt... Es domāju, ka tā ir vistīrākā attieksme pret šo problēmu. Ja mēs nevarējām apstiprināt šo konvenciju septiņu gadu laikā un tikai tagad esam to beidzot likuši Saeimā deputātiem priekšā, lai mēs to varētu apstiprināt, tad tā ir nolaidība. Man ļoti gribētos, lai tie cilvēki, kas ir atbildīgi par to, lai šī konvencija jau gada laikā (tas ir minimums!) atrastos šeit, Saeimā, un būtu akceptēta... Man liekas, ka ir vajadzīgs tomēr nest atbildību tiem cilvēkiem, kas tieši atbild šajā jomā, lai šie dokumenti nonāk līdz Saeimai. Jo mums sanāk tā - mēs parunājām, nu septiņi gadi ir pagājuši... nu, kaut ko tur varējām izdarīt, kaut ko nevarējām.

Man ir lūgums tad arī prasīt no Tieslietu ministrijas... prasīt, kādi ir bijuši iemesli, kāpēc pa septiņiem gadiem šī konvencija nav nonākusi līdz šejienei. Kādi ir bijuši tie iemesli? Kur ir bijusi tā aizķeršanās, kāpēc šo dokumentu mēs nevarējām pieņemt?

Pārējie jautājumi - tie mums ir jau jāsakārto likumdošanā, kas tika jau kārtota, bet šī attieksme, man liekas, ir nepieņemama, un turpmāk tā nedrīkst būt, jo pusgadu atpakaļ arī ar Prezidija un deputātu starpniecību tika pieņemta vēl viena konvencija par vardarbībā cietušu bērnu rehabilitāciju, un tieši tādā pašā veidā bija četrus gadus arī šis dokuments marinēts, kamēr tas nonāca līdz Saeimas sēdei. Tā ir sistēma, kas nav normāla!

Es, protams, šo konvenciju atbalstu, bet es ceru, ka turpmāk šādi dokumenti būs akceptēti savlaicīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Kalniņa kungs ko vēlas piebilst?

O.Ē.Kalniņš. Es tikai varu piekrist iepriekš teiktajam un aicinu Ārlietu komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.maijs. Paldies.

Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.35 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Frakciju padomes sēde notiks tūlīt pēc sēdes... Nē, tūlīt šajā pārtraukumā - tātad pulksten 10.30.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Augusts Brigmanis... nav, Edmunds Demiters... nav, Raivis Dzintars... nav, Iveta Grigule... nav, Daina Kazāka... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 22.maija sēdi.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Būvniecības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Būvniecības likumā (Nr.1020/Lp11). Tātad esam saņēmuši 91 priekšlikumu. Atgādināšu, ka šis Būvniecības likuma atvērums ir radies Saeimā pēc deputātu iniciatīvas. Faktiski Zolitūdes traģēdijas rezultātā mēs esam vēlējušies kontrolējot būtiski pastiprināt šo iestāžu darbību attiecībā uz būvniecības procesiem. Un tad arī esam strādājuši likumdošanas ietvaros, lai to veiktu.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - deputātes Čepānes priekšlikums. Nav atbalstīts ar pamatojumu, ka likumā netiek lietots termins „sabiedriski nozīmīga būve”. Ministru kabineta noteikumos, vispārīgajos būvnoteikumos, šādas būves pamatā ir iedalītas trešajā grupā, un no tā arī izriet papildu prasības gan šādu būvju projektēšanai, autoruzraudzībai, būvuzraudzībai, gan arī būves būvprojekta ekspertīzei, kā arī būvdarbu kontrolei. Šo mēs neesam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 3. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi, kā jūs zināt, šis likums paredz veselu rindu normatīvo aktu izstrādi, un, lai novērstu haosu, ka katrā normatīvajā aktā tiek lietots citādāk kāds termins vai viens un tas pats subjekts, ka tam tiek piešķirta dažāda kvalitāte vai saturs, mans priekšlikums bija likumā definēt šos terminus.

Tad, kad mēs iesniedzām šos priekšlikumus, vēl bija ziema. Pa šo laiku ir notikusi evolūcija, ir izstrādāti vispārējie būvnoteikumi, un tajos ir... tajos jau ir paredzēts, ka būs ietverti šie termini.

Līdz ar to manam priekšlikumam vairs nav tādas nozīmes, un es to atsaucu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

J.Ozoliņš. Paldies.

4. - deputātes Čepānes kundzes priekšlikums par sabiedrības līdzdalības principa pievienošanu... Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 7.priekšlikums...

J.Ozoliņš. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 9. - Čepānes kundzes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 10. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Zolitūdes traģēdija... Mēs jau no pirmās dienas redzējām, ka tās iemesls - tā nav tikai viena cilvēka rīcība vai kļūda; kļūdas ir bijušas viscaur, un tā ir arī sistēmas kļūda. Šo kļūdu... šo sistēmu veido Būvniecības likums. Un tāpēc savulaik es arī nācu ar šo iniciatīvu, ka ir jāveic grozījumi Būvniecības likumā.

Taču, lai šo sistēmisko kļūdu labotu, šeit nepietiek ar vienu labojumu, ir vajadzīgs komplekss risinājums, un šis priekšlikums ir viens no šī kompleksā risinājuma. Un tāpēc būtu ļoti svarīgi tomēr skatīties... ja mēs vēlamies tiešām pēc būtības atrisināt to, kas notika Zolitūdē, lai šādas lietas vairs nekad neatkārtotos, tad bez šāda kompleksa risinājuma to nav iespējams izdarīt. Un tātad šis konkrētais priekšlikums ir viena no šī kompleksā risinājuma daļām. Un runa ir par to, ka es piedāvāju noteikt kvalifikācijas prasības būvspeciālistiem atkarībā no vispārīgajos būvnoteikumos noteiktās attiecīgās būvju grupas.

Kā jūs zināt, būvju grupas būvnoteikumos sadalās pēc dažādas sarežģītības. Un tātad būtu tikai loģiski, ka darbam ar augstākas sarežģītības būvju grupām tiktu noteikti prasītas augstākas kvalifikācijas prasības būvspeciālistiem, lai nepieļautu to, ka tikko beidzis augstskolu būvspeciālists varētu, teiksim, nodarboties ar daudzstāvu mājas projektēšanu vai ar inženierdarbiem.

Tāpat loģiski būtu, ka mēs dotu iespēju jaunajiem speciālistiem strādāt ar vienkāršākām būvēm: teiksim, taisīt piemājas šķūnīti, projektēt piemājas šķūnīti; to viņam kvalifikācija pilnīgi atļautu, un tas būtu normāli.

Tāpēc mans priekšlikums ir tomēr atbalstīt - atbalstīt! - šo manis izstrādāto priekšlikumu, jo, ja, teiksim, šāda norma būtu bijusi, tad nebūtu bijis iespējams, ka lielveikalu uzprojektē speciālists, kurš nemāk pareizi sarēķināt slodzes, jo tad to darītu cilvēks ar atbilstošu kompetenci, ar atbilstošu pieredzi, un šinī posmā kļūda tad tiktu novērsta.

Būs vēl virkne citu priekšlikumu, kas būs par citām kļūdām - par materiāliem, par to, kā darbi tika darīti -, bet konkrēti šis ir viens no kompleksajiem risinājumiem, ko es... viena no sastāvdaļām, ko es aicinu atbalstīt tomēr.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es pievienojos kolēģa viedoklim, ka tā ir ārkārtīgi svarīga lieta. Un, proti, paskatieties - gan 10., gan 11.priekšlikums ir ļoti līdzīgi, 10.priekšlikums ir šaurāks un 11. - nedaudz plašāks.

11. ... 10.priekšlikums saka, ka būtu nepieciešama ne tikai sertifikācija, bet arī kaut kādas zināmas, vismaz Ministru kabineta noteikumos noteiktas, kvalifikācijas prasības katram no būvspeciālistiem arhitektūras un būvniecības jomā atkarībā no vispārējos būvnoteikumos noteiktās attiecīgās būvju grupas.

Kā mēs zinām, pašlaik projektā tiek paredzētas trīs grupas. Pirmā grupa un trešā... Otrā tātad ir tā, kura nav... kas neietilpst ne pirmajā, ne trešajā. Un, kā jūs pareizi teicāt, nevar, piemēram, šķūnīša būvniekam izvirzīt tādas pašas prasības kā 16 stāvu mājas būvniekam. Taču, cik es esmu sapratusi - man teica Ozoliņa kungs, un es gribētu, lai viņš no šīs vietas to apliecina -, ka ir problēmas saistībā ar izglītību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, jo šajā īsajā laikā, kad likumprojekts... Tam ir jāstājas spēkā rudenī, un es domāju, ka arī, iespējams, Izglītības un zinātnes ministrija nepaspēs izvirzīt šīs prasības, kādām tām būtu jābūt. Šādas prasības patiešām, līdzīgi kā Zariņa kungs piedāvā nākošajā priekšlikumā, Ministru kabinets varētu izdot noteikumos par būvdarbu veicēju minimālām kvalifikācijas prasībām - ne tikai tiem augstākajiem, bet arī tiem, kuri tur strādā: kas liek jumtus, kas rok zemi, kas liek pamatus un tamlīdzīgi. Nu ir taču jābūt noteikti kaut kādām prasībām! Bet šeit šodien, faktiski nepastāvot tādam tiesiskam regulējumam, jebkurš gadījuma cilvēks var nodarboties ar būvniecību. Un līdz ar to es... pašlaik es neesmu gatava to atbalstīt, ja tiešām ir tā, kā Zariņa kungs saka. Pretējā gadījumā tā norma nebūs efektīva, ja nebūs Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmā šī lieta sakārtota un nebūs noteiktas prasības ar vieniem Ministru kabineta noteikumiem. Bez tā vien laikam to nevarēs izdarīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Es piekrītu Čepānes kundzei, ka tāda problēma pastāv. Taču vai vienas institūcijas neizdarība var būt par pamatu tam, ka mēs tomēr neveicam šos svarīgos grozījumus likumā, lai šo vienu caurumu aiztaisītu ciet? Jo, saprotiet, ķēde ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Mēs tagad veidojam likumu, daudzas normas mēs šeit „nokopsim”, daudzus caurumus aiztaisīsim ciet, bet, ja paliek kaut vai šis viens caurums, tad caur to atkal mēs varam nonākt pie tās pašas situācijas, lai gan būsim „nokopuši” problēmas, kas ir citur, tāpēc mans aicinājums tomēr būtu šo... Mums vēl ir trešais lasījums. Ļoti labi! Uz trešo lasījumu pagrozīsim, kaut ko pielabosim. Tāpēc, ja šo normu mēs atbalstām tagad otrajā lasījumā, tad mēs līdz ar to dodam arī spēcīgu motivāciju Izglītības un zinātnes ministrijai savest kārtībā to bardaku. Pretējā gadījumā, pateicoties tam, ka bardaks ir vienā vietā, mēs ļaujam šādam pašam bardakam palikt arī kādā citā vietā. Manuprāt, tā tomēr nav pareiza pieeja no apzinīga likumdevēja puses.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es piemirsu pateikt vēl vienu lietu. Es domāju, ka Ozoliņa kungam arī vajadzēja to teikt. Droši vien arī Āboltiņas kundzei ir zināms, ka 11 nevalstiskās būvnieku organizācijas ir uzrakstījušas vēstuli, un šajā vēstulē tās norāda, ka Ministru kabinetam patiešām būtu jādod uzdevums izstrādāt vienotu tiešo būvniecības dalībnieku, sākot no palīgstrādnieka būvniecībā un beidzot ar būvekspertu, kvalifikācijas... akadēmiskās izglītības un būvprakses standartu sistēmu, kā tas patiešām ir civilizētās valstīs. Varbūt mēs varam izdarīt arī tā - apspriežoties komisijā, to priekšlikumu vēl vairāk aktualizēt, paredzot pārejas noteikumos, cik ilgā laikā Ministru kabinetam tas būtu jāizdara. Bet bez... Es arī nevarēju visās diskusijās piedalīties, bet, nezinot to, vai patiešām to var izdarīt, mēs varam nobremzēt visu šo situāciju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajai sekretārei Ilonai Platonovai.

I.Platonova (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Man ir patiess prieks, ka deputāti pievērsušies šai visai būtiskajai sistēmiskajai problēmai. Taču šāda problēma mums pastāv ne tikai būvniecībā. Arī daudzās citās jomās mums nav kvalifikācijas kategoriju. Un šodien deputāts Zariņš vēlas ar vienu rindkopu atrisināt problēmu, kura ir jārisina (Dep. I.Zariņš no zāles: „Tā nav!”) izglītības standartos. Un tas nozīmē, ka ir jāievieš kvalifikācijas prasības un apmācību programma, tas arī nozīmē, ka pēc tam būs vajadzīga sertifikācija vai vismaz normatīvs regulējums, kā mēs spējam pateikt, vai šim cilvēkam ir vajadzīgās prasmes un iemaņas vai nav. Un, ja mēs runājam par desmitiem tūkstošu cilvēku, kuriem būs šim sertifikācijas sietam jāiziet cauri, tad mēs nevaram gribēt, lai jau šobrīd, līdz 1.oktobrim, vai pat gada laikā to varētu izdarīt.

Valstij, kas ievieš šādu sertifikācijas sistēmu, tas prasītu piecus līdz septiņus gadus, bet tas, ko es noteikti gribētu redzēt, lai mēs šo saskatām kā vīziju vidējam termiņam un jau šobrīd sākam strādāt tieši pie izglītības sistēmas sakārtošanas. Jo jāsāk ir ar izglītības sistēmu, un tikai tad mēs varam prasīt no katra iesaistītā būt precīzi kvalificētam. Šobrīd Latvijas izglītības sistēma neveido šādas programmas un nav nodalīta atšķirība, ka viens būvnieks būtu paredzēts sarežģītām būvēm, bet cits - mazāk sarežģītām. Un to es aicinu jūs vienkārši ņemt vērā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Ozoliņa kungs ko piebildīs?

J.Ozoliņš. Jā. Paldies.

Paldies, kolēģi, par viedokļiem. Mums komisijā par to bija debates un pārdomas, ka faktiski, dalot kvalifikācijas un sertifikācijas prasības atkarībā no būves grupas... ka esošajā situācijā bez izglītības sistēmas atbalsta mēs radām risku, ka zemākas grupas būvniecībā var tikt iesaistīti tikai tie projektētāji vai būvdarbu vadītāji un būvuzraugi, kuri ir ar zemāku kvalifikāciju un kompetences līmeni, un attiecīgi tanī būvju grupā palielināsies risks. Un tas ir viens no tiem būtiskajiem argumentiem.

Attiecībā uz arhitektiem jāteic, ka šāds regulējums vērsts pret viņu starptautisko konkurētspēju. Nenokārtojot šīs starptautiskās lietas, lai šī mūsu, nu, teiksim tā, ierobežojošā lieta būtu viņiem derīga arī ārvalstīs, mēs ierobežojam viņu konkurētspēju.

Priekšlikums pēc būtības ir skatāms kopā ar nepieciešamajām izmaiņām Izglītības likumā un izglītības sistēmā. Ja šīs izmaiņas ir saprotami lielas un pārskatāmā laika posmā sagatavojamas, tad, protams, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs par to debates turpināsim, bet šajā brīdī uz otro lasījumu šos priekšlikumus - gan 10., gan 11.priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 37, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 11. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Priekšlikuma būtība ir sekojoša - ka izdod šādas pašas prasības, noteikumus par minimālajām kvalifikācijas prasībām arī būvdarbu veicējiem.

Kolēģi, šis ir vēl viens ielāps, ko mums ir nepieciešams uzlikt tam caurumam, pa kuru pie mums atkal var ielavīties Zolitūdes traģēdija. Jo, raugiet, kāda ir situācija? Nu, pieņemsim, ka jums ir pareizs projekts, kuru izstrādājuši atbilstošas kvalifikācijas būvspeciālisti un kurš, tā teikt, ir atbilstoši ekspertizēts, ir atbilstoši visi nepieciešamie materiāli, bet būvdarbu veicēji, teiksim, nemāk pareizi piegriezt skrūves vai nemāk pareizi ieliet betonu, un viss šis pasākums, viss šis pareizi veidotais projekts, es atvainojos, novedīs atkal pie traģēdijas.

Tāpēc es tomēr aicinātu atbalstīt šo grozījumu. Un mums, atcerieties, vēl ir trešais lasījums, kad mēs varam „piekopt” kaut kādas lietas, bet ir principiāli, ka mēs pasakām: „Jā, mēs šo problēmu šeit redzam. Šinī vietā mēs uzliekam ielāpu, aiztaisām ciet šo caurumu.”

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Varētu jau piekrist Zariņa kungam, bet es tomēr aicinātu skatīties uz šo jautājumu kaut kādā kontekstā ar nelegālo nodarbinātību būvniecības sektorā vispār.

Ja mēs šobrīd ar šiem grozījumiem Būvniecības likumā paaugstināsim prasības būvdarbu vadītājiem, pieprasot obligātu augstāko izglītību, tad tomēr mans aicinājums būtu neaiztikt šos reālos būvdarbu veicējus - kā te Zariņa kungs teica, betona lējējus un, es nezinu, tapešu līmētājus. Jo iedomājieties: ja tiks cilvēkiem, kuri šobrīd nodarbināti būvniecībā tieši kā strādnieki... ja viņiem sāks prasīt kaut kādus izglītības dokumentus, kvalifikācijas vai tamlīdzīgus papīrus, tad ir skaidrs, ka nelegālā nodarbinātība būvniecības sektorā tikai un vienīgi pieaugs. Jāskatās tomēr kopsakarībā, varbūt šobrīd Latvijas būvniecības sektors tam vēl nav gatavs.

Protams, prasības būvdarbu vadītājiem un prasības par pašu uzņēmumu kā tādu stabilitāti, kuri līdzdarbojas būvniecības procesā, - protams, šīs prasības jāpaaugstina, bet ne prasības pašiem, teiksim, darbu veicējiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Es tikai dažos teikumos... Es speciāli pirms šī jautājuma apspriešanas pakonsultējos ar būvniecības speciālistiem un noskaidroju, cik daudzus cilvēkus varētu skart šis priekšlikums, ar kuru, teiksim, būvdarbu vadītājiem, dažādu jomu, pēkšņi tiktu izvirzīta prasība pēc augstākās izglītības: tie ir 3 tūkstoši cilvēku. Tā ka 3 tūkstoši cilvēku paliktu vienā dienā bez darba. Tas ir tā dīvaini, ka par to lemj parlaments, kurš vēl pirms pāris gadiem pavisam nopietni iecēla par ministru cilvēku ar vidējo izglītību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi, šis priekšlikums nav par būvspeciālistiem, bet par būvdarbu veicējiem - tātad par šo darbu darītājiem, vienkāršo darbu darītājiem. Un šeit nav runa par to, ka viņiem pēkšņi būs jāskrien uz skolām un jādabū kaut kādi sertifikāti. Tas jau būs atkarīgs no tā, kā mēs veidosim šos Ministru kabineta noteikumus. Tikpat labi tie var būt arī kaut kādi šo būvfirmu apliecinājumi, kuras parakstās un pasaka: „Jā, mēs apliecinām, ka šis cilvēks ir pietiekoši daudz strādājis. Viņš saprot, ko viņš dara. Viņš prot ieliet šo betonu, viņš zina, ar kādu spēku pievilkt skrūvi.” Un viss! Tas elementāri atrisinās. Ar to mēs radām zināmu sistēmu, ka tiek paņemts nevis kaut kāds cilvēks pilnīgi no malas, kurš varbūt vispār nekad nav turējis rokā ne āmuru, ne atslēgu... Kad pēkšņi viņam saka: „Lūdzu! Tagad tu strādāsi, tāpēc ka tu esi lētāks un tāpēc ka mums ir izdevīgi tevi pieņemt darbā.”

Un patiesībā - tieši otrādi! - mēs ar to darba tirgu sakārtojam. Mēs dodam iespēju cilvēkiem šeit strādāt. Tiem, kuriem tiešām ir atbilstoša kvalifikācija. Nevis spiežam braukt projām, bet saņemt šeit normālu atalgojumu.

Tā ka es tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Komisija, izvērtējot šo jautājumu, faktiski dotajā situācijā, kad pēc būtības ir... Mēs vēl debatēsim arī uz trešo lasījumu, vai ir iespējama kāda redakcija, ko mēs varam līdz 1.oktobrim šeit papildināt attiecībā uz kvalifikācijas prasībām, bet šāds priekšlikums bez norādēm, kādā veidā kontrolējošās institūcijas to pēc tam var izkontrolēt... pie tam bez reālas sapratnes par to, cik ilgu laiku vajag Izglītības un zinātnes ministrijai un izglītības sistēmai, lai tās pārkārtotos, lai varētu to noteikt dokumentos vai diplomos... Šobrīd ir tā - vai nu diploms ir, vai tā nav, bet nekādi nav noteikts, vai tā ir augstākā kategorija vai vidējā, vai zemākā, vai vēl kāda cita kategorija. Tas jau netiek noteikts!

Līdz ar to esošajā brīdī, šādu priekšlikumu atbalstot, mēs faktiski neko nepanāksim, tāpēc arī neesam to atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 36, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. Tātad 12. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi, priekšlikuma būtība ir vienkārša: turpinot lāpīt šo caurumu, ir vajadzīgs vēl viens ielāps, ko būtu nepieciešams uzlikt, lai pa šo caurumu neienāktu traģēdija, tas ir, ir jānosaka, ka Ministru kabinetam tiek piedāvāts izdot noteikumus, kuros tas nosaka būvizstrādājumu kvalitātes prasības, jo tā ir ļoti principiāla un svarīga lieta. Es jums vēlreiz minu, ka visi darbi pareizi var notikt, var būt pareizs projekts, pilnīgi pareizi viss izdarīts, bet, ja nav atbilstoši būvmateriāli, tad notiek traģēdija. Piemēru? Piemērs ir tepat - mums jau zināmā nesenā traģēdija, kas notika Zolitūdē, kur, izrādās, skrūves nav bijušas atbilstošas kvalitātes. Tāpēc mani ļoti interesētu argumentācija, kāpēc šādu priekšlikumu nevajag atbalstīt, jo, manuprāt, tas ir svarīgs... svarīgs priekšlikums, kas tiešām būtu atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā...?

J.Ozoliņš. Jā, tātad komisijas vārdā gribu piebilst pamatojumu, kāpēc mēs neatbalstījām 12.priekšlikumu. Runa ir par to, ka būvē izmantojamiem būvizstrādājumiem būvdarbu kvalitātes prasības dažādu grupu būvēm nevar atšķirties. Tā kā būvizstrādājumiem ir jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.305/2011 nosacījumiem, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus, visām prasībām, kā arī būvēm visā to ekonomiski pamatotajā ekspluatācijas laikā un to elementiem ir jāatbilst būves būtiskajām prasībām, tad faktiski nevar būt tā, ka mazai būvei izlieto švaku cementu, bet lielai būvei - citādu. Faktiski pēc būtības tas nav iespējams.

Tas par vispārējiem būvnormatīviem, par noteikumiem, ko mēs Ministru kabineta ietvaros mainām. Tuvākajā laikā šīs izmaiņas būs, tā ka, es domāju, tur lielākā daļa no šiem jautājumiem būs atrisināta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 39, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 14. - deputātes Čepānes priekšlikums. Nav atbalstīts, jo tas jau ir faktiski pieņemts iepriekšējā atvērumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 15. - deputātes Čepānes kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā jeb 21.pantā par būves ekspluatāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 16. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Priekšlikuma būtība - turpināt aizlāpīt caurumu. Kontrolēt vajadzētu ne tikai būvniecības procesu, bet arī ekspluatācijas procesu.

Tāpēc aicinu atbalstīt 85.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad deputāts nelūdz balsojumu par 16.priekšlikumu, un deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 16.priekšlikumu.

J.Ozoliņš. Tā, paldies. Tātad 16. - daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.

17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 18. - deputātes Čepānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 64. un 70.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 19. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā. Tas ir pants par būves ekspluatāciju.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Priekšlikuma būtība ir tāda: ja ir atklāti pārkāpumi, paredzēt tiesības apturēt būvdarbus.

Diemžēl 85.priekšlikums runā tikai par ekspluatāciju, nevis par būvniecības procesu. Tā ka īsti korekti nebūtu teikt, ka šis priekšlikums ir atbalstīts 85.priekšlikumā. Droši vien vajadzētu minēt arī 69.priekšlikumu, kas par to runā.

Bet kas ir šī principiālā lieta, kas papildus ir manā priekšlikumā? Ka tiek aprakstīts, kādā veidā tad šos būvdarbus būtu iespējams apturēt, jo pretējā gadījumā nav jau īstas skaidrības. Ja mums nav tādas reālas atskaites, pēc kā mēs varam spriest, vai šie būvdarbi ir apturami vai nav apturami, tad šeit atkal parādās iespēja, kā var apiet šo normu. Lai gan tā ir pareizi domāta un ļoti korekti uzrakstīta, kā tas ir paredzēts šajos komisijas priekšlikumos, praksē tā tiks vienkārši apieta. Tāpēc tas, ko es esmu pielicis klāt savos priekšlikumos... un aicinu tomēr to iekļaut likuma galaredakcijā - ka būvdarbu aizliegšana objektā notiek, to aizzīmogojot, jo tad mēs reāli varam kontrolēt šo procesu, ka tik tiešām tas ir apstādināts. Diemžēl tanīs redakcijās, ko tagad, pašlaik, ir piedāvājusi komisija, šīs normas nav.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai jūs prasāt balsojumu par šo priekšlikumu?

Deputāti neiebilst pret komisijas vērtējumu par 19.priekšlikumu.

J.Ozoliņš. Tā, paldies.

19. ir daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.

20. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 69.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Par 20.priekšlikumu. (No zāles dep. I.Zariņš: „Es par 21.! Ļoti lēns aparāts.”) Tātad deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 20.priekšlikumu.

J.Ozoliņš. Tā, paldies. Tātad 20. - daļēji atbalstīts...

Sēdes vadītāja. Ir tādas zaļas lapiņas, ar kurām var pieteikties uz visiem jautājumiem iepriekš...

J.Ozoliņš. 21. - deputāta Zariņa...

Sēdes vadītāja. ...un tad ir prioritāra runāšanas kārtība.

J.Ozoliņš. Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Jā. 21.priekšlikums tātad nav komisijas atbalstīts un...

J.Ozoliņš. 21. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Tātad kāda ir 21.priekšlikuma būtība? Ar to mēs deleģējam iespēju Valsts darba inspekcijai veikt pārbaudes būvlaukumā attiecībā uz to, kādi darbinieki ar kādu kvalifikāciju faktiski veic darbus būvlaukumā. Tātad tā atkal ir viena no ielāpa sastāvdaļām, kas mums ir nepieciešama, ar ko aizsegt šo caurumu. Jo mēs jau atkal varam paredzēt, ka būs likumi... ka ir atbilstošas normas, kas nosaka, kādas kvalifikācijas darbiniekiem jābūt, kādi darbi ir jāveic, bet reāli, ja neviens to procesu nebūs tiesīgs kontrolēt, tad atkal šeit parādīsies objektīvs kārdinājums būvuzņēmējiem sākt vienkāršot sev dzīvi, padarīt šīs procedūras neatbilstošas tam, lai panāktu nepieciešamo drošību, vai pieņemt darbiniekus ar neatbilstošu kvalifikāciju.

Mums komisijā bija diskusija par šo priekšlikumu. Kā pretarguments, kāpēc šādu priekšlikumu... kāpēc šāds priekšlikums nav atbalstāms, bija tāds, ka ar to visu vajadzētu nodarboties būvuzraugam. Jā, tik tiešām būvuzraugam vajadzētu ar to nodarboties! Bet tagad padomājiet par reālo situāciju! Teorijā viss ir kārtībā - tātad ir būvuzraugs, kurš kontrolē, lai visi darbi notiktu tā, kā vajag. Bet kurš kontraktē būvuzraugu? Tas ir pats būvuzņēmējs! Un tagad jūs iedomājieties, kāda ir situācija... tomēr cik lielā mērā būvuzraugs bezkaislīgi sekos visam šim procesam un sitīs būvuzņēmējam pa pirkstiem, tātad tam, kurš viņam maksā?

Lūk! Un tāpēc tomēr būtu pareizi, ka mēs paredzētu arī Valsts darba inspekcijai šādu iespēju kontrolēt šos procesus. Tas būtu līdzīgi tam, kā mēs braucam pa ceļu. Tad mums ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi. Un, zinot to, ka kaut kur varētu atrasties arī policijas ekipāža, kas mūs var kontrolēt, vai mēs ievērojam šos noteikumus vai neievērojam, tas nozīmīgi ceļ mūsu likumpaklausību un motivē ievērot ceļu satiksmes noteikumus. Un tāpēc mans priekšlikums būtu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu un dot iespēju Valsts darba inspekcijai veikt tādas pārbaudes... ar tādām pārbaudēm nodarboties. Tas arī būvuzraugu motivētu pildīt viņa pienākumus, jo viņš zinātu, ka tik vienkārši, ja viņš par kaut ko ir vienojies ar būvuzņēmēju, viss tur nenotiks... ka tā viņš nevarēs... ka tā tas nebūs vienmēr... Ka viņš tomēr riskēs zaudēt savu darbu, riskēs zaudēt savu kvalifikāciju.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Attiecībā uz Latvijas Būvniecības padomi. Gan Ministru kabineta noteikumu projekts, gan Latvijas Būvniecības padomes izveidošanas un darbības kārtība ir saskaņota ar būvniecības nozares... šīs padomes sastāvs... (No zāles dep. I.Zariņš: „Mēs par 21. runājam!”) arī ar nevalstiskajām organizācijām un jau ir iesniegta Ministru kabineta sēdē. Faktiski šāda informatīva rakstura padomes sastāvs (No zāles dep. I.Zariņš: „Tas nav tas!”) ir mainīga vienība un arī tās locekļi... Mēs runājam par 25.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Mēs runājam par 21.priekšlikumu!

J.Ozoliņš. Es atvainojos!

Tātad 21.priekšlikums pēc būtības paredz, ka valsts vai pašvaldības iestāde vērtē, vai objektā ir piesaistīti katram konkrētam darba veidam izglītoti strādnieki. Pēc būtības tas nav atbalstāms priekšlikums, jo nevienā nozarē valsts iestādes nevar iejaukties un pārbaudīt, vai komersants ir pieņēmis darbā visus darbiniekus ar atbilstošu kompetenci. Gan Ministru kabineta noteikumos, gan likumā ir paredzēts atbildības sadalījums, pienākumi katram no būvniecības procesā iesaistītajiem. Kompetenta personāla atlase ir būvdarbu veicēju pienākums, savukārt uzraudzība par procesu noteikta būvuzraugam. Šo atbildību nedrīkst pārcelt uz iestādēm.

Tas bija faktiskais pamatojums šim noraidījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 44, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 25. - deputāta Zariņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir saistīts ar Būvniecības padomi. Likumā ir paredzēts izveidot Būvniecības padomi. Tātad Ekonomikas ministrijai tā būs tāds kā partneris, atbildīgais par būvniecības nozari, ar kuru tad varēs apspriest visus principiālos jautājumus un saņemt tā atzinumu. Diemžēl likumā ir vienkārši pateikts, ka ir Būvniecības padome, un viss. Ņemot vērā tomēr to nozīmi... to nozīmīgo lomu, kāda ir paredzēta Būvniecības padomei, būtu ļoti svarīgi arī paredzēt, kādi ir tās izveidošanas principi, no kā tā sastāvēs, jo ir svarīgi, lai šī padome būtu ne tikai kompetenta, bet arī... ne tikai šīs intereses būtu... bet arī, ka šīs intereses būtu sabalansētas, ka tur atrastos ne tikai, teiksim, būvnieki, bet arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji un pārstāvētas būtu visas interešu grupas. Tas dotu iespēju, ka šinī padomē šie jautājumi, šī problemātika tiktu izdiskutēta kompetenti un vispusīgi.

Savukārt, ja nekas tāds nav paredzēts, tad mēs radām to, ka šādu padomi var padarīt par šauru politisko lobiju kādu šauru politisku... šauru ekonomisku vai politisku interešu īstenošanai, un tas ir risks. Tātad šis angažētības risks pastāv.

Šis priekšlikums tika iesniegts ziemā, jo iesniegšanas termiņš bija ziemā. Ekonomikas ministrija apsolījusies, ka pa šo laiku viņa izstrādās pakārtotus normatīvos aktus, kur to visu atrunās. Un tad, kad tie būs izstrādāti un apstiprināti, tad mēs varētu spriest, vai tik tiešām šie akti to nodrošina, bet līdz šim laikam, kamēr tas tā nav, es tomēr aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt un atstāt spēkā. Ja to nevajadzēs, tad uz trešo lasījumu mēs varam, tā teikt, noņemt nost.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Arī es piekrītu Zariņa kunga viedoklim un aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Ja mēs paskatāmies likumprojekta 8.pantā, kāda ir šīs padomes kompetence... Padomes kompetence tieši būvniecības politikas jomā ir ārkārtīgi liela. Proti, tā izvērtē būvniecības politikas plānošanas dokumentus, tā izvērtē normatīvo aktu projektus būvniecības jomā, tā piedalās būvniecību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanā, tā izstrādā priekšlikumus būvniecības nozares attīstīšanai, tātad nosaka arī prioritārās jomas.

Iespējams, ka šis priekšlikums ir jāpilnveido. Es redzu, ka šeit ir valsts institūciju pārstāvji norādīti, bet nav norādīti pašvaldību institūciju pārstāvji. Šeit ir norādītas nevalstiskās organizācijas, bet šeit ir ļoti daudzas šīs nevalstiskās organizācijas... Te kādas 30 es saskaitīju, daudzas un dažādas... Bet nevar pastāvēt tāda situācija, kas apgrūtina likumdevēja darbu, - ka tikai Ministru kabinets pateiks, kas tad īsti būs šajā padomē.

Es velku paralēles ar likumu „Par tiesu varu”. Likumā „Par tiesu varu”, kā jūs zināt, ir runa par Tieslietu padomi. Tieslietu padomei ir ļoti plaša kompetence, un likumā ir noteikts, kas ietilpst Tieslietu padomes sastāvā. Un līdz ar to arī šeit ir jābūt, ka tomēr likumdevējam jānosaka galvenie virzieni, kādām personām būtu jāietilpst šīs padomes sastāvā.

Es aicinu atbalstīt Zariņa priekšlikumu, un nākošajā lasījumā to varētu pilnveidot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajai sekretārei Ilonai Platonovai.

I.Platonova (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Paldies Zariņa kungam par lielo interesi par Būvniecības padomi. Taču es gribētu atgādināt, ka Būvniecības padome Ekonomikas ministrijā pastāv un pastāvējusi jau vismaz... visus trīs gadus, kopš es tur strādāju, un arī pirms tam. Tās sniegums gan nav bijis tik izcils, kā mēs vēlētos, un tajā ir pārstāvētas visas puses, un šobrīd jau Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Ministru kabinetā... pieņēmusi noteikumu projektu par Būvniecības konsultatīvo padomi.

Līdz ar to es rosinātu deputātus vispirms iepazīties ar esošo piedāvājumu, vai tiešām tas neapmierina, un tad uz trešo lasījumu, ja tiešām neapmierina, piedāvāt kaut kādus grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Platonovas kundze, vai jums nav zināmi elementāri konstitucionālo tiesību pamatprincipi? Proti, likumā ir jānosaka galvenie... galvenais deleģējums Ministru kabinetam, nevis Ministru kabineta... nevis jāaicina deputāti paskatīties mūsu pašreizējo situāciju, kas, iespējams, neatbilst konstitucionālo tiesību principiem, Satversmes tiesas principiem, un pēc tam... ziniet, tad lemiet! Šajā gadījumā jābūt pietiekami skaidram deleģējumam. Palasiet Satversmes tiesas spriedumus, tad jūs sapratīsiet, kāda ir atšķirība starp likumdevēju un valdību! (No zāles: „Pareizi! Pareizi!” Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi, ja galu galā izrādīsies, ka ir vēl labāks risinājums nekā šis, tad es apsolos to atsaukt, bet, kamēr nekā labāka mums nav, iesim pa soļiem, atbalstīsim šo, ieliksim principus un tad skatīsimies. Ja neatrisināsim arī ar citiem normatīvajiem aktiem, arī tad būs ļoti labi, jo mums tomēr būs principi šeit likumā ielikti.

Atbalstu Čepānes kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Jā. Kolēģi! Komisijā bija debates, diskusija tieši par terminu un veidu, kādā veidā šī padome tiek sastādīta, un termins „nevalstisko organizāciju pārstāvji” precīzi to nepasaka. Mums te, Latvijā, ir daudzas nevalstiskās organizācijas... Cik? 12 tūkstoši? Ja tā... Ja mēs runājam par visām šīm lietām šādā formā, kur faktiski nav uzrakstīti nākošie soļi, tad tas bija iemesls, kāpēc mēs atstājām to Ministru kabineta kompetencē. Un, protams, ja deputāti tā vēlas, tad mēs to skatīsim uz trešo lasījumu vai arī, ja nepieciešams, likumā varam ierakstīt jau tagad uzreiz derīgu versiju, ko reālajā dzīvē var izpildīt. Šeit nav klāt arī pašvaldības būvvaldes. Ja mēs runājam par reāliem padomiem, tad kurš gan labāk zina, kurā vietā ir kādas problēmas. Tā ka, no tāda viedokļa, faktiski priekšlikums ir nepilnīgs un šajā brīdī nebūtu atbalstāms.

Tāds bija komisijas viedoklis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 9, atturas - 17. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Ozoliņš. Tā. Paldies.

26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 28. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Nē, tomēr! Vēl būs trešais lasījums, tāpēc mums ir svarīgi, lai deputātiem būtu izpratne, par ko viņi balso, lai pēc tam atkal nebūtu tā, ka kaut kādas normas tiek mainītas. Un šeit ir ļoti svarīga viena nianse. Priekšlikuma būtība ir sekojoša - ka būvuzraudzībai jānotiek nevis vienkārši no sākuma - iedeva papīriņus, pārbaudīja un pēc tam beigās atbrauca un pieņēma jau gatavu ēku. Bet šim procesam ar likumu ir jāparedz, ka tam ir jānotiek vairākos posmos. Mans priekšlikums tālāk ir iekļauts 29.priekšlikumā, kas šo formulējumu ir izteicis komisijas redakcijā.

Es aicinu atbalstīt šo 29.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Vai komisijas vārdā... ?

J.Ozoliņš. 28. - daļēji atbalstīts, iekļauts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti nelūdz balsojumu par 28.priekšlikumu. Deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 28.priekšlikumu.

J.Ozoliņš. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 30. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 34. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 35. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 36. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

(Zālē kādam zvana tālrunis.)

J.Ozoliņš. 37. - deputātes Čepānes priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Deputāti pa telefonu runā ārpus zāles!

J.Ozoliņš. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nebilst.

J.Ozoliņš. 38. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 40. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 42. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 43. - deputātes Čepānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 45.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi, tā ir maldinoša informācija, ka mans un kolēģa Zariņa priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Tas faktiski nav atbalstīts, jo spēkā paliek noteikumi, ka sertifikātu piešķir joprojām bez termiņa ierobežojuma. Un, ja jūs paskatītos 45.priekšlikumu, tad jūs redzētu, kāda tad ir tā sauktā uzraudzība. Proti, ka pastāvīgās prakses uzraudzības ietvaros kompetences pārbaudes iestādes nodrošina būvspeciālistu reģistrā iekļautās informācijas pārbaudi par ikvienu būvspeciālistu ne retāk kā reizi piecos gados.

Kā mēs šeit redzam, visi šie trīs priekšlikumi savā starpā ir saistīti. Šeit pašlaik mēs nesaprotam, kas tad ir šī kompetences pārbaudes iestāde, kas to darīs.

Tālāk - mēs nezinām arī, ko tur pārbauda, - vai tur pārbauda, vai ir miris vai vēl ir dzīvs kāds no tiem, kuri ir tajā reģistrā; kas notiek tālāk, kādas sekas... vai arī šeit tiek pārbaudīta kāda noteikta kvalifikācija. Un es gribētu teikt, ka, zināms, ir vairākas specialitātes, kurās strādājošajiem ir tomēr nepieciešams regulāri pierādīt savu kvalifikāciju: piemēram, ārstniecības personas, augstskolu mācībspēki. Piemēram, par ārstniecības darbiniekiem, tostarp ārstiem, ir Ministru kabineta noteikumi, kuri ir pieņemti 2012.gada 18.februārī un kuros ir noteikts, ka ārstam ir regulāri jāceļ sava kvalifikācija, un tad vai nu tiek akceptēts viņa darbs turpmāk, vai arī ne.

Iedomāsimies tādu situāciju, ka būvinženieris vai arhitekts - šeit uz šīm divām grupām tiek attiecināta šī lieta, kuru es piedāvāju, - uz noteiktu laiku nestrādā šajā jomā, viņš, piemēram, ir aizbraucis kaut kur projām, strādā izdevīgā darbā pilnīgi citā specialitātē. Un iedomāsimies, ka ārsts ķirurgs neoperē desmit gadus! Vai šajā gadījumā joprojām viņam šis sertifikāts ir spēkā? Jūs it kā mēģināt kaut ko piedāvāt... ka „mūsu priekšlikumi būtu atbalstīti”... Tie priekšlikumi nav atbalstīti! Joprojām turpinās strīds par tā saukto resertifikāciju, un to, ka tā tomēr būtu nepieciešama, atbalsta arī minētā vēstule, kas ir adresēta gan komisijas priekšsēdētāja kungam, gan Āboltiņas kundzei. Proti, ir runa par to, ka šajā gadījumā vismaz attiecībā uz šīm divām specialitātēm būtu jābūt šādai resertifikācijai.

Taču - esiet, kolēģi, ļoti uzmanīgi! - es neprasu pašlaik labojumus attiecībā uz šo priekšlikumu. Es iesniegšu priekšlikumu uz nākošo reizi.

Šeit ir mainījusies struktūra likumprojektam, un, ja šī struktūra tiktu sagrauta, tad likumprojekts būtu jāatdod atpakaļ komisijai. Tādā redakcijā, kādā tas ir piedāvāts, to nevar likt uz balsošanu. Bet uz trešo lasījumu es noteikti iesniegšu priekšlikumu, lai... kas nesagrautu nedaudz šo... nu, nebūtu pretrunā ar šo struktūru.

Līdz ar to es tiešām aicinu pievērst uzmanību šiem jautājumiem, kuru risinājumu prasa daudzas nevalstiskās organizācijas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Es pievienojos Čepānes kundzei, biju gatavs jau arī aicināt visus atbalstīt viņas priekšlikumu, lai vismaz... Es saprotu, ka tas šajā sistēmā tā kā „neiezīmējas” pašlaik, jo šī sistēma pa šo pusgadu, kamēr mēs iesniedzām mūsu priekšlikumus... kamēr tie tiks izskatīti... Tā jau ir izmainīta. Bet man bažas ir par to, ka, ja mēs šodien par to nenobalsojam un pēc tam uz trešo lasījumu „nenokopjam” tā, kā vajag, tad mēs to vispār nedabūsim iekšā. Tāpēc es jau biju gatavs aicināt: atbalstām visi šo priekšlikumu! -, un tad es par savu priekšlikumu vispār neietu diskutēt.

Bet, kolēģi, ja mēs varam vienoties, ka mēs šo problēmu tiešām atrisinām, tad es arī atsaucu savu priekšlikumu - 44.priekšlikumu - ar nosacījumu, ka tad komisija tiešām izstrādā to visu un to dara Čepānes kundzes virsuzraudzībā, lai tas būtu mums arī juridiski korekti; mēs to varētu iekļaut iekšā. Jo, raugiet, nu, jūs pat... ja jūs paskatīsieties savas autovadītāja tiesības, - pat tur... Lai jūs brauktu pa ceļu, jums ik pa laikam ir jākvalificējas. Un tas ir tikai normāli, ka mēs paredzam, ka attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri ceļ mums lielveikalus un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, jābūt kaut kādai kontrolei. Regulārai, kaut kādai cikliskai kontrolei būtu jābūt, lai šo procesu pārraudzītu.

Tā ka mans aicinājums ir: tiešām būsim atbildīgi par šo!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad Čepānes kundze neprasa balsojumu par savu 43.priekšlikumu. Deputāti piekrīt.

Un 44.priekšlikumu deputāts Zariņš atsauca.

Tātad turpiniet ar 45.priekšlikumu.

J.Ozoliņš. Paldies.

45. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 47. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 48. - deputātes Čepānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 50. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 53. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 54. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 56. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 64.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Tātad vispirms par priekšlikuma būtību. Priekšlikuma būtība ir sekojoša: tām būvēm, kuras ir sabiedriski nozīmīgas, tiek paredzēta tāda norma, ka būvuzraudzība tiek uzskatīta par veiktu, ja būvuzraugs ir nodrošinājis būvuzraudzību par katru posmu, kas ir noteikts ar pašvaldības būvvaldi saskaņotajā būvuzraudzības plānā, un šādas būvuzraudzības fakts ir apliecināts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ko dara šī norma? Šī norma rada pareizu motivāciju, kādā būtu jāveic... kādā būtu jāveic būvdarbu uzraudzīšana. Jo, raugiet, kāda pašlaik ir situācija? Būvuzraugu izvēlas būvuzņēmējs, un principā ļoti lielā mērā viss ir atkarīgs no viņa godaprāta un no tā, kā savā starpā viņi par šīm lietām ir vienojušies, - vai sistēma nav izveidota tā, ka ir diezgan liela motivācija darīt savu darbu pavirši vai formāli. Un to apliecina arī reālā prakse. Ja jūs paskatīsieties, tad redzēsiet, ka ir tādi būvdarbu vadītāji, kuriem vienlaicīgi ir pa 20 objektiem. Nu, kā fiziski... vai fiziski ir iespējams atbildīgi veikt kādu būvuzraudzību šajos objektos? Bet, tā kā sistēma ir tāda, kas ir visiem izdevīga, tad tā ir izdevīga arī būvuzraugam, jo viņš vairāk var nopelnīt, apkārt skraidot. Tā ir izdevīga arī būvuzņēmējam, jo viņu mazāk kontrolē, viņam galvenais ir tas, lai tikai formāli kaut kas būtu izdarīts.

Savukārt ko dara mans priekšlikums? Mans priekšlikums rada pareizu iniciatīvu būvuzņēmējam - tātad tam, kas veic šos darbus... tātad rada motivāciju tikt atbilstoši uzraudzītam, lai būvuzraugs tiešām rūpīgi izdarītu savu darbu.

Jo, raugi, kāda ir situācija? Ja viņš šo savu darbu nebūs izdarījis, tad šo būvi nevarēs nodot ekspluatācijā. Tas savukārt nozīmē, ka būvuzņēmējs nevarēs saņemt savu naudiņu par šo te. Un tas nozīmē, ka arī viņš pats sāks sekot līdzi būvuzraugam un teiks: „Klausies, kur tu esi? Man vajag, lai tu vari izdarīt savu darbu atbilstoši, jo pretējā gadījumā es riskēju - es gan savu darbu izdarīšu, kā vajag, bet man nebūs iespējas pierādīt, ka tas tiešām tā arī ir izdarīts.” Un tāpēc šis ir tāds klasisks mehānisms, ko regulēšanas zinātnē sauc par insentive regulation. Tātad tas ir tā, ka likumdošana ir vērsta uz to, ka mēs nevis kaut ko aizliedzam, kaut ko piespiežam cilvēkiem darīt, bet mēs veidojam tādu vidi, kad paši šī procesa dalībnieki kļūst motivēti darīt to, kas ir nepieciešams. Un tāpēc ir šis mans priekšlikums.

Diemžēl ir nekorekti teikt, ka viņš ir iekļauts 64.priekšlikumā, jo 64.priekšlikumā runāts par būvinspektoriem. Tas ir pavisam kas cits! Es runāju par būvuzraugiem tātad.

Un vēlreiz: mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka šis priekšlikums rada pareizu iniciatīvu gan būvuzraugam, gan, galvenais, arī pašam būvniekam, lai viņa darbs tiktu uzraudzīts un kontrolēts.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Jā, ir! Zariņa kungs, nav mums tādas ceturtās grupas! (No zāles dep. I.Zariņš: „Diemžēl pa pusgadu viss izmainījās!”) Tas ir tas, kas ir jūsu priekšlikumā ierakstīts! Tā ka faktiski tas nav atbalstīts. Tātad ir daļēji atbalstīts un iekļauts 64.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāts lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 13, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 57. - deputātes Čepānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 58.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Ozoliņa kungs, tā ir ļoti liela viltība: norādīt, ka priekšlikums ir daļēji atbalstīts, un cerēt, ka deputāts būs pārlaimīgs.

Mans priekšlikums šeit arī nav atbalstīts. Ko es piedāvāju? Es patiešām šodien piedāvāju šādu priekšlikumu - paredzēt, ka būvinspektora kvalifikācijas prasības tiek noteiktas likumā, nevis šīs tiesības deleģētas Ministru kabinetam, kā tas ir pašlaik.

Kā mēs zinām, ir divu veidu būvinspektori - ir valsts būvinspektori, kas būs birojā, un būs pašvaldību būvinspektori. Un šeit likumdevējs visu kompetenci atdod acīmredzot Ministru kabineta uzstājības dēļ. Vispār piedodiet, bet es gribu teikt, ka šajā ziņā Ekonomikas ministrija sirgst ar lielummāniju, runājot par kompetences sadalījumu starp Saeimu un valdību šajā gadījumā.

Es piedāvāju, ka būvinspektoram ir jābūt vismaz otrā līmeņa augstākajai izglītībai, jo es domāju, ka nav pieļaujama situācija, kāda tā ir pašlaik, - ka atsevišķas pašvaldības nosaka, kāda varētu būt kvalifikācija. Ministru kabineta noteikumos, piemēram, ir pateikts, ka tie, kas kontrolē... ka krīzes situācijā, kad ir jāpasaka galavārds, vai konkrētajā gadījumā ir taisnība būvniekam, pasūtītājam vai kādai trešajai personai, to noteiks persona ar zemāku izglītību nekā tam, kas ir darbu veicējs vai organizētājs. Tā nav pareiza kārtība!

Nu, visu cieņu skolotājiem, bet es nevaru iedomāties, ka skolotāja, lai cik laba viņa būtu, nāktu kontrolēt augstskolu profesorus un izlemtu strīdu, vai tu atbilsti vai neatbilsti šīm prasībām. Visu cieņu arī, piemēram, medicīnas māsām, bet es nevaru iedomāties, ka medicīnas māsas nāktu kontrolēt ārstus.

Taču šeit arī ir viena nelaime: mans priekšlikums nav balsojams, bet ir iesniedzams acīmredzot uz nākošo reizi, jo likumprojekta struktūra ir atkal mainīta līdz ar biroja izveidošanu; mēs pieņēmām likumu 24.aprīlī. Bet es jūs, kolēģi, patiešām aicinātu, tos, kas esat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā... Es redzu, ka Līdakas kungs patiešām seko līdzi tam, ko es saku, un tur ir arī Zariņa kungs... Nu, paskatieties! Tomēr būtu jāparedz vismaz kaut kāda kvalifikācija, nevis jāatstāj viss valdības ziņā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad balsojums par šo priekšlikumu netiek prasīts.

J.Ozoliņš. Paldies Čepānes kundzei. Priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 58.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 58. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 59. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 60. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 61. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 62. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 63. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 64. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 65. - deputātes Čepānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 69.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 66. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 67. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 68. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 69. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 70. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 71. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 72. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 73. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Šī nu ir vēl viena no lietām... vēl viens ielāps, kas ir vajadzīgs, ko mēs varētu uzlikt tam caurumam, pa kuru pie mums arī ienāca traģēdija.

Runa ir par būvekspertīzi. Tas, ko es piedāvāju: likuma līmenī vajadzētu izvērst, kas tad īsti ir būvekspertīze, no kā tā sastāv un kad tā ir obligāti veicama, jo pretējā gadījumā mēs ļoti bieži esam redzējuši, ka, teiksim, būves ekspertīze ir vienkārši uz vienas lapiņas uzrakstīts atzinums, kurā uzskatīts, ka viss ir kārtībā. Šeit ir piedāvāts runāt izvērsti - pa pozīcijām, kas būtu jāpārbauda, par ko būtu jāsniedz ekspertīze un kādos gadījumos tā obligāti būtu jāpieprasa, teiksim, šīm sabiedriski nozīmīgajām ēkām. Tāpēc mans priekšlikums bija šo iekļaut likumā un paredzēt to kā obligātu normu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts.

J.Ozoliņš. Tātad priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā - faktiski deleģējumā Ministru kabinetam, ko mēs esam jau apstiprinājuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 74. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 75. - deputātes Čepānes priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 76. - Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Jā, kolēģi, mums par šo bija diezgan karstas debates. Es sākumā izstāstīšu priekšlikuma būtību. Priekšlikuma būtība ir sekojoša: galvenais būvuzņēmējs un apakšuzņēmējs ir solidāri atbildīgi par apakšuzņēmēja veiktajiem darbiem un par šajā pantā noteikto prasību ievērošanu.

Tātad kāda ir priekšlikuma būtība? Mēs bieži zinām, ka ir kontraktēts uzņēmējs, kurš garantē darba kvalitāti. Tālāk viņš pats to nemaz nedara, bet atdod darīt citiem. Un beigās izveidojas tāda ķēdīte, ka īsti nav skaidrs, no kā prasīt atbildību, jo ļoti bieži iznāk tā, ka šis galvenais būvuzņēmējs, kurš ir pateicis, ka viņš te visu darīs, patiesībā neko nedara. Viņam vispār nekā nav! Un tāpēc ir piedāvāta šāda norma - par solidāru atbildību, ka tas cilvēks vai tā juridiskā persona, kurai radīsies prasījuma tiesības par šiem nekvalitatīvi veiktajiem darbiem vai to, kas varētu notikt saistībā ar šiem darbiem... viņš varēs vērst prasību pret jebkuru no šiem - vai nu pret galveno būvuzņēmēju, vai pret apakšuzņēmēju. Un tālāk lai jau viņi paši tur tiek savā starpā galā un skaidrojas, kurš par ko ir bijis atbildīgs, lai nevarētu to laist pa apli.

Paldies. (No zāles dep. E.Siliņas starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Zariņa kungs lūdz balsojumu?

J.Ozoliņš. Es piebildīšu tomēr, kāpēc mēs noraidījām.

Tātad saskaņā ar Civillikumu par nedalītu jeb solidāru prasību vai saistību atzīstama tāda, kad no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt visu priekšmetu. Šeit piedāvātajā priekšlikumā solidāru atbildību paredzēt nevar, jo apakšuzņēmēji neizvēlas pasūtītāju. Un attiecīgi pasūtītājam ar apakšuzņēmumu nav nekādu līgumisku attiecību, lai no tā varētu prasīt (No zāles dep. I.Zariņš: „Tieši tāpēc, lai to varētu!”) izpildīt to, ko uzņēmies galvenais būvuzņēmējs. Visbiežāk apakšuzņēmējs uzņemas veikt tikai kādu darba daļu, nevis visu. Šis priekšlikums arī samazina galvenā... tieši būvuzņēmēja atbildību par to, kādus... nu par visu projektu kopumā.

Tas noteikti nav atbalstāms. Vismaz šādā redakcijā noteikti ne.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 45, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 77. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 78. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 79. - deputātes Čepānes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi, šis priekšlikums ir balsojams, un tā ir politiska izšķiršanās. Par ko šeit ir stāsts? Proti, likumā ir paredzēts: ja būvdarbu veikšanai ir nepieciešama būvatļauja, tad starp būvniecības dalībniekiem ir jāslēdz līgumi - rakstveida darba vai uzņēmuma līgumi. Likums pieļauj dažus izņēmumus, proti, darba līgums nav jāslēdz starp ģimenes locekļiem, radiniekiem pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē. Tad iestājas visas šīs sankcijas, ja šāda līguma nav. Taču es atceros... manuprāt, tas bija „treknajos” gados, kad ļoti uzplauka būvniecības nozare, - šeit pielika klāt vēl vienu priekšnoteikumu... bez šiem ģimenes locekļiem, radiniekiem... Proti, ja attiecīgā persona ir pierādījusi, ka darbs ir izpildīts un pakalpojums ir sniegts bez atlīdzības personisko attiecību ietvaros...

Man liekas, īpaši privātmāju būvniecībā šīs personiskās attiecības ir ļoti izplatītas. Es nezinu Valsts ieņēmumu dienesta praksi, es nezinu Valsts darba inspekcijas praksi - vai tur tiek pārbaudīts vai ne -, bet lielākoties šīs mājas tiek būvētas personisko attiecību ietvaros, proti, neslēdzot līgumus, nemaksājot absolūti nekādus nodokļus. Un es piedāvāju faktiski izslēgt šo priekšnoteikumu.

Es gribētu dzirdēt komisijas vadības un Ekonomikas ministrijas viedokli, jo tās cīnās pret ēnu ekonomiku. 2010.gada 15.augustā LETA ziņās ir teikts tā (es lasu): „Aplokšņu algu maksāšana joprojām visvairāk ir izplatīta būvniecībā.”

Šodien ir 2014.gads, un atkal tiek ziņots no Valsts ieņēmumu dienesta, ka aplokšņu algas ir visvairāk izplatītas būvniecībā un palielinājušās gandrīz par pusi, salīdzinot ar kādu iepriekšējo periodu. Un līdz ar to, iespējams, šeit ir jāpaplašina to personu loks, kuras varētu savstarpējo attiecību ietvaros neslēgt šos līgumus. Tur varētu būt, piemēram, faktiskie laulātie, tur varētu būt līdz ceturtai pakāpei kādi radinieki. Bet šādā veidā... Vismaz es aicinātu atbalstīt manu priekšlikumu un paskatīties, kas notiks, ja šāda norma tiks atbalstīta. Es saprotu, ka sāksies ārkārtīgi liela brēka, iespējams, tieši šajā jomā. Tā ir ļoti svarīga lieta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajai sekretārei Ilonai Platonovai.

I.Platonova (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Es vēlētos paskaidrot to, ko man stāstīja arī Saeimas Juridiskais birojs, - no kurienes tad ir radusies šāda norma.

Galvenokārt bija jautājums par talkām. Ja kāds no jums būvēs privātmāju un uzaicinās kolēģus deputātus uz šādu talku - palīdzēt šo māju... piemēram, sakopt teritoriju vai vēl kaut ko - , tad kāds „labvēlis” var uzaicināt Valsts darba inspekciju pārbaudīt, ar kādām tiesībām jūs tur strādājat.

Un faktiski šī norma bija tā, kas regulēja to, ka tādās situācijās, ja atnāk mūsu pārbaudes institūcijas uz jaunbūvi, kurā ir šāda talka sarīkota... Un mēs zinām, ka vismaz lauku reģionos prakse uzaicināt tuvākos kaimiņus uz talkām kā palīdzības forma - arī būvniecības procesā! - ir ļoti normāla. Kartupeļu talka ir viens no piemēriem, kuru mēs daudzi droši vien atceramies. Un šī norma bija vērsta galvenokārt uz to.

Ja šobrīd deputāti uzskata, ka ir laiks un pamatojums tomēr šo normu grozīt, tādā gadījumā, protams, tas ir jūsu rokās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Es gribu redzēt to privātmāju, kas no pamatiem līdz jumtam ir uzcelta talkas veidā.

Bet es gribu teikt sekojošo: ja mēs tiešām kompleksi gribam pieiet šim jautājumam attiecībā uz privātmāju būvniecību, tad mums būtu jāsāk jau ar pašu sākumu. Mēs nevarētu pieļaut to, ka arī, izsniedzot būvatļaujas, tiek ierakstīts, ka būs saimnieciskā kārtā šīs mājas uzbūvētas. Un es arī neesmu, nu, varbūt tāda liela optimiste un neuzskatu arī, ka ar šo likumu mums būtu jārisina ēnu ekonomikas problēmas būvniecībā, jo sistēmiski ir daudz citādāk jārīkojas. Valsts ieņēmumu dienestam ir jākontrolē būvniecībā iesaistīto fizisko personu izdevumu atbilstība ieņēmumiem. Un tad, kad mums būs radīta šāda sistēma, mēs šīs te mazās brigādes arī varēsim izķert. Jo pretējā gadījumā... nu tas tā daudz kompleksāk jāpaskatās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Nu es vispār tad aicinātu Juridisko biroju iesniegt priekšlikumu, ka, izņemot talkas, jo mēs... Es domāju, tas ir fakta jautājums. Mēs katrs saprotam, kas notiek talkās. Tas tā nenotiek, ka tur talka nepārtraukti ir visu laiku, kamēr māja ir uzbūvēta. Es redzu pēc jūsu attieksmes, ka jūs saprotat, par ko es runāju. Un, ja mēs cīnāmies pret ēnu ekonomiku, nu tad pamēģināsim!

Protams, nevar izstāvēt klāt katram būvniekam, bet te jau arī tie, kuri ir šajā ēnu ekonomikā, viņi jau arī sev kaitē, jo nodokļi par viņiem netiek maksāti. Ja viņam notiek kāds nelaimes gadījums, viņam nav nekā... viņam nekā nav. Viņš to naudiņu saņem, bet tajā pašā laikā...

Es piekrītu kolēģei Siliņai, ka tas jau ir komplekss jautājums, bet mēģināsim! Varbūt uz trešo lasījumu var uzlabot. Bet, ja talkas ir vienīgais jautājums, tad to var ļoti viegli novērst.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Nē, nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 79. - deputātes Ilmas Čepānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 9, atturas - 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. Jā, paldies.

80. - deputāta Jakovļeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 81. - deputāta Jakovļeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Jakovļevam.

V.Jakovļevs (SC).

Godātie kolēģi! Galvenā doma manā priekšlikumā skan sekojoši - būvi līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā aizliegts izmantot. Šī doma komisijā tika atbalstīta un iekļauta komisijas 85.priekšlikumā. Ar šo manu priekšlikumu tika pacelta jau sen eksistējoša problēma, ka būves, galvenokārt dzīvojamās mājas, ekspluatē ilgus gadus bez jebkādas nodošanas ekspluatācijā. Mēs visi daudz zinām reālus piemērus, ka cilvēks uz sava zemes gabala pēc būvatļaujas saņemšanas uzbūvē sev māju un sāk tur dzīvot, nemaz nedomājot to nodot ekspluatācijā, tikai reizi divos gados pagarina būvatļauju... kādreiz arī nemaz nepagarina šo būvatļauju un dzīvo ēkā ilgus gadus. Uz jautājumu no vietējās būvvaldes puses, kāpēc viņš tur dzīvo, parasti skan atbilde, ka viņš tur, tajā celtnē, nemaz nedzīvo, tikai sargā savu būvi kopā ar visu savu ģimeni - ar bērniem, mazbērniem, sievu, tēti un tā tālāk, arī no trešajām personām un no zagļiem. Un tagad, pēc vispārējās loģikas, sanāk, ka cilvēks savu nepabeigto būvi neizmanto un neekspluatē atbilstoši projektētajam lietošanas veidam.

Šodien būvvaldei ir grūti pamatoti argumentēt, pierādīt un sastādīt protokolu par būves izmantošanu līdz nodošanai ekspluatācijā. Mēs tikko izdarījām pirmo soli ceļā uz šīs problēmas atrisināšanu. Kāpēc pirmo? Tāpēc, ka vajag varbūt vēl arī Ministru kabineta līmenī, varbūt vispārīgajos būvnoteikumos, varbūt kaut kādos citos noteikumos noteikt tos kritērijus, pēc kuriem būtu skaidri saprotams, ko nozīmē vārdi „izmantot līdz tās nodošanai ekspluatācijā”. Es ceru, ka uz trešo lasījumu par to būs padomāts un attiecīgie priekšlikumi būs iesniegti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Jūs lūdzat balsojumu par 81.? Jakovļeva kungs, vai balsojums ir nepieciešams? Paldies.

J.Ozoliņš. Paldies.

81. - daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 82. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Te nu ir tas gadījums, kad likumprojekts ir gājis garum garu un līkumotu ceļu. Tad nu jāsaka, ka es nevaru apliecināt, ka šis priekšlikums ir daļēji iekļauts 85.priekšlikumā. Te ir tā, kā redzams filmā „Pazudis tulkojumā”.

Tātad kāda ir priekšlikuma būtība? Priekšlikuma būtība ir tāda, ka pašvaldības būvvalde ir tiesīga noteikt kritērijus un kārtību, kādā būves īpašniekiem ir pienākums veikt būves tehnisko apsekošanu. Jo, manuprāt, tas ir loģiski, ka kādā bērnudārzā vai skolā, vai kādā citā sabiedriskas nozīmības objektā ir ļoti nozīmīgi tomēr sekot līdzi tam, kā tur ir, kāds ir būves tehniskais stāvoklis, - vai tur kādi balsti nešķobās, neplaisā, vai inženiertīkli ir kārtībā, lai tur ugunsgrēks neizceltos.

Ko savukārt paredz 85.priekšlikums? Tas paredz kaut ko pavisam citu - ka būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina būves un tās elementu uzturēšanu ekspluatācijas laikā atbilstoši tādām un tādām panta prasībām. Tātad pēc būtības tiek runāts par kaut ko pavisam citu - ka viņi paši to dara. Un pašvaldības būvvaldei netiek dota iespēja noteikt, kādā kārtībā šie atsevišķie, konkrētie objekti būtu jāapseko.

Manuprāt, tas nav loģiski. Pareizi būtu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu nevis daļēji, bet pilnībā. Kolēģi, es aicinātu to darīt, tātad piešķirt pašvaldības būvvaldei tādas tiesības - noteikt šos kritērijus un kārtību, kādā būves īpašniekiem ir pienākums veikt būves tehnisko apsekošanu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 11, atturas - 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 83. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 84. - deputāta Jakovļeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 85. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 86. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Likumā šis ir viens ļoti nozīmīgs jauninājums. Likums paredz tātad šo būvnieku klasifikāciju.

Ko es piedāvāju ar savu priekšlikumu?

Es ierosinu šo klasifikāciju definēt izvērstāk - ka būvkomersantus klasificē, izvērtējot (un tālāk seko uzskaitījums): 1) to finansiāli ekonomiskos rādītājus, atsevišķi nodalot apgrozījumu, kas ir veidojies no būvkomersanta un no tā apakšuzņēmēja veikto darbu apjoma; 2) tehniskos kritērijus un 3) darbinieku, būvspeciālistu un būvdarbu veicēju profesionālo pieredzi un kvalifikāciju. Tātad trīs lietas - cik viņš ir ekonomiski, finansiāli spēcīgs, cik viņš ir tehniski spēcīgs un kāda viņam ir kvalifikācija... viņa darbinieku kvalifikācija. Tātad - visas šīs trīs lietas izdalīt atsevišķi. Bet ir ļoti svarīgi tas, ko es piedāvāju savā priekšlikumā: ja mēs analizējam šo ekonomiski finansiālo viņa kapacitāti, tad vajadzētu atsevišķi izvērtēt, ko viņš spēj paveikt... ko viņš ir spējis paveikt pats un ko viņš ir spējis paveikt kopā ar apakšuzņēmējiem. Jo ļoti bieži sanāk tāda situācija, ka ir ģenerāluzņēmējs, kurš it kā skaitās ļoti kompetents, kuram ir cilvēki, tehnika un tamlīdzīgi, bet patiesībā tur nav nekā, ir tikai grāmatvedis, biroja vadītājs un galvenās atbildīgās personas būvniecības procesam, un viss. Un nekā tur nav, nekādas kapacitātes! Bet pēc šī kvalifikatora... pēc šī klasifikatora iznāks, ka viņš kvalificējies visaugstākajiem kritērijiem, un viņš būs tas, kurš saņems pasūtījumus. Savukārt tie reālie izpildītāji, kuriem nav šī apjoma, bet kuri reāli visu to darbu dara, nekvalificēsies un nevarēs piedalīties pasūtījumos, jo šis klasifikators... Kolēģi, principā tas ir viens no... Es saprotu, nevienam tas neinteresē! Bet principā tas ir ļoti nozīmīgs jauninājums likumā, jo ar to mēs pasakām, kādā veidā pārdalīsies valsts pasūtījumu naudas plūsmas. Mēs runājam par daudziem un daudziem miljoniem. Un šeit parādās lielisks... tādā veidā, kā pašlaik ir likums uzrakstīts, šeit parādās lielisks manipulāciju mehānisms; tādā veidā ar to varēs manipulēt.

Mans priekšlikums - šo situāciju mēģināt sakārtot, tātad padarīt daudz detalizētākus šos kritērijus, pēc kuriem tiek klasificēts. Un tas norāda uz to, ka ir jānodala, kas tad ir tas, ko tiešām reāli pats būvuzņēmējs spēj veikt, un tas, ko viņš ir veicis ar citu spēkiem.

Tāpēc mans priekšlikums tomēr būtu atbalstīt šo priekšlikumu. Jā, to var uzlabot trešajā lasījumā, jo te varbūt būtu jārunā, iespējams, ne tikai par apakšuzņēmējiem, bet arī... ja tiek veidotas būvuzņēmēju savienības, kad daudzi būvuzņēmēji nāk kopā un taisa šo... pilnsabiedrības, jā... Jo šeit atkal paveras lielisks manipulācijas mehānisms. Tātad kādi veiklie zēni ir sashēmojuši kādu valsts pasūtījumu un tagad, lai to izpildītu, nodibina pavisam jaunu būvniecības firmu, kantori, kam klāt paņem kādu ārzemju uzņēmēju, kurš kvalificējas pēc visiem kritērijiem. Pasaka: „Tu tikai nāc pie mums! Mēs tev dabūsim pasūtījumus. Viss, kas tev ir jādara, - tev ir jāstartē kopā ar mums.” Viss! Pasākums notiek. Un tas ir tas, ko pašlaik pieļauj šī esošā likuma redakcija.

Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt manus labojumus un tālāk strādāt pie to uzlabošanas. Nekādā ziņā nevar atstāt to, kas pašlaik ir likumā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es ļoti labi saprotu Zariņa kunga priekšlikumu, kurā varbūt iezīmējas tas, kā sabiedrība to redz... kā būtu pareizi (Dep. I.Zariņš pakrata ar pirkstu.) un kā būtu jāizvēlas būvnieki, - ka ir jāizvēlas būvnieks, kurā ir personāls un kurš var veikt no A līdz Z visus tos darbus un tamlīdzīgi. Bet mums ir arī jāsaprot, ka mēs esam Eiropas Savienībā un ka Eiropas Savienībā ir aizliegts veikt šādus obligātus nosacījumus - ģenerāluzņēmējam izpildīt darbus simtprocentīgā apmērā pašam. Un mēs arī zinām, ka Publisko iepirkumu likumā vēl nesen mums bija tātad šie obligātie uzstādījumi, noteikti procenti, kādā apjomā ģenerāluzņēmējam pašam ir jāveic darbi. Taču šobrīd šādu nosacījumu jau vairs nav, jo Eiropas Savienība to vairs nepieļauj un neatļauj. Un arī pilnsabiedrību stāsts ir diezgan līdzīgs, bet ir jāsaprot tas, ka, ieejot pilnsabiedrībā, divi būvnieki ar pilnu atbildību uzņemas solidāri šo te atbildību, ko viņi uzņemas ar līgumu. Un, ja viens tajā brīdī... Ja viens būvnieks tajā brīdī pakrīt un nav spējīgs veikt darbu, tad tas otrs, kas ir pilnsabiedrībā, uzņemas nevis 50 procentu apmērā, bet simt procentīgā apmērā bez kaut kādiem atbildības ierobežojumiem visu atbildību. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Nosauciet kaut vienu gadījumu!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Nu, es tomēr gribu oponēt šeit izteiktajiem apgalvojumiem. Es saprotu, ka Siliņas kundze savukārt vairāk skatās no būvnieku puses - kā būvnieki to redz, kā viņiem tas būtu izdevīgāk. Bet mēs šeit runājam par divām dažādām lietām - es nerunāju tagad par darbu veikšanu. Tātad tā ir pavisam cita lieta. Mēs runājam par to, kā tiek kvalificēti šie būvuzņēmēji. Un šeit es arī... Mēs nerunājam par to, ka jāveic kādam ģenerāluzņēmējam pašam viss simtprocentīgi. Mēs runājam par to, ka vienkārši objektīvi un godīgi tiek nodalīts, ka mēs varam reāli redzēt, kāda tad ir katra šī būvuzņēmēja patiesā kapacitāte. Patiesā, nevis manipulatīvā! Tas, ko pieļauj esošais likums, - viņš atļauj manipulēt. Jebkuru - jebkuru! - kantorīti var uztaisīt tā, ka tas kvalificēsies visdārgākajam valsts pasūtījumam un tādā veidā dabūs šo valsts pasūtījumu. Tas ir tas, ko atļauj šis likums.

Tas, ko es mēģinu darīt, - es mēģinu ar saviem priekšlikumiem to novērst. Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu otrajā lasījumā, bet trešajā lasījumā mēs varam to uzlabot, ja tas ir nepieciešams. (No zāles dep. E.Siliņas starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Tātad būvkomersanta veiktspēju raksturo daudzi un dažādi kritēriji, un paša spēkiem un apakšuzņēmēju spēkiem veiktais darbs nav nedz vienīgais, nedz arī būtiskākais kritērijs, kas ir jāvērtē klasifikācijas ietvaros, jo tas tiešā veidā neraksturo, vai komersants ir vai nav spējīgs veikt darbus.

Mēs neatbalstījām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 86. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 23, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 88. - deputātes Čepānes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 89. - deputātes Čepānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 90.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 90. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 91. - deputātes Čepānes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. Paldies, kolēģi! Visus priekšlikumus esam izskatījuši. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Būvniecības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš... komisijā tika nolemts, ka tas ir 25. ... 27., es atvainojos, 27.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.maijs. Paldies.

J.Ozoliņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam apstiprināšanu”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, kolēģi! Mēs šodien skatām lēmuma projektu „Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam apstiprināšanu”.

Izglītības attīstības pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka izglītības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus nākamajiem septiņiem gadiem. Un šis, kolēģi, ir vienīgais nozares plānošanas dokuments, kas tiek apstiprināts nevis Ministru kabinetā, bet Saeimā. Un kā gan citādi, ja Latvijas Nacionālais attīstības plāns kā savu virsmērķi ir izvirzījis ekonomisko izrāvienu! Bez gudriem, izglītotiem un prasmīgiem cilvēkiem tas, protams, nebūtu iespējams.

Kolēģi! Šajā dokumentā ir izvirzīti mērķi, kas būtu jāsasniedz izglītībai. Virsmērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Un Izglītības un zinātnes ministrija, kas ir šī dokumenta izstrādātāja, redz trīs virzienus, kuros būtu jāstrādā, lai to sasniegtu.

Viens ir izglītības vides kvalitātes uzlabošana, veicot izglītības satura pilnveidi un atbilstošas infrastruktūras izveidi.

Otrs ir indivīda prasmju attīstība, attīstot vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību - dzīvei un konkurētspējai darba vidē.

Un trešais ir ļoti praktisks apakšmērķis - uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību.

Visiem šiem mērķiem šajā dokumentā ir paredzēti konkrēti rīcības plāna pasākumi, kā arī finansējums, kas tiks veltīts nākamajos septiņos gados gan no Eiropas Savienības struktūrfondiem, gan arī no valsts un pašvaldību budžetiem.

Mazliet par procedūru, kolēģi.

Šis ir vienīgais nozares plānošanas dokuments, ko apstiprina Saeima. Bet tā bēdīgā lieta ir tā, ka Saeimas deputāti to var vai nu pilnībā pieņemt un apstiprināt Saeimā, veicot tikai redakcionālus precizējumus, vai arī noraidīt; nekādus labojumus pēc būtības deputātiem nav tiesību iesniegt. Šis, manuprāt, ir jautājums, kura risināšanai noteikti nākotnē būtu jāveic kādi precizējumi, jo mēs redzējām, ka deputātu interese ir ļoti liela, un devām iespēju arī izteikt savu viedokli par šo dokumentu. Tika saņemti vairāk nekā 120 priekšlikumi, par kuriem mēs komisijā ļoti nopietni diskutējām; vērtējām, uzklausījām Izglītības un zinātnes ministrijas viedokli, kā arī iestrādājām dokumentā redakcionālus precizējumus. Par pārējām lietām, piemēram, par to, kādām vērtībām būtu jātiek mācītām skolā, kā arī par konkrētiem deputātu priekšlikumiem attiecībā uz to, kas būtu jāveic vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības jomā, mēs saņēmām skaidrojumu no Izglītības un zinātnes ministrijas; ministrija skaidroja par pasākumiem, kurus tā jau veic vai kuri tiks paredzēti rīcības plānā, kas būs nākamais dokuments, kuru Izglītības un zinātnes ministrija izstrādās pēc šo pamatnostādņu apstiprināšanas Saeimā.

Pamatnostādnes ir viens no svarīgiem Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas dokumentiem. Tas ir kā viens no priekšnosacījumiem, lai mēs varētu laikus sākt struktūrfondu apguvi.

Un līdz ar to tagad komisijas vārdā es aicinu šīs pamatnostādnes atbalstīt, jo komisijā deputātu balsojums bija vienbalsīgs: visu frakciju pārstāvji nobalsoja „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ir saņemts piecu deputātu - Smiltēna, Zaķa, Čigānes, Kalniņa un Ašeradena - iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas 22.maija sēdi bez pārtraukuma līdz jautājuma izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”, „Piekrītam!”) Deputātiem iebildumu nav.

Tātad turpinām izskatīt lēmuma projektu par Izglītības attīstības pamatnostādnēm.

Vārds izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei.

I.Druviete (izglītības un zinātnes ministre).

Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšā ir apjomīgs dokuments, kas ir radies trīs ministru un divu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātu sastāvu kopīgas darbības ceļā.

Kā jau komisijas priekšsēdētāja norādīja, šīs ir vienīgās pamatnostādnes, kuras apstiprina Saeima. Šādu lēmumu mēs pieņēmām, izskatot Izglītības likumu, un gan tad, gan tagad es esmu pārliecināta, ka tas ir pareizais ceļš. Izglītība ir tik svarīga nozare, ka par tās turpmāko virzību ir jālemj parlamentam. Tieši tādēļ 2013.gada janvārī Ministru kabinetā apstiprinātās Izglītības attīstības pamatnostādnes nonāca Saeimas komisijā. Uzreiz teikšu, ka apspriešana bija plaša un vispusīga. Saņēmām gandrīz 100 deputātu priekšlikumus un precizējumus. Tie tika rūpīgi analizēti, iekļauti dokumenta tekstā, un Saeimas komisija tos akceptēja skatīšanai šīsdienas sēdē.

Gribu uzsvērt, ka šis dokuments ir tapis vairāku ministriju sadarbības ceļā. Ir risinājušās konstruktīvas diskusijas gan ar Finanšu ministriju, gan Kultūras ministriju, gan Ekonomikas ministriju, gan Labklājības ministriju, gan Veselības ministriju, gan VARAM, gan Iekšlietu ministriju, gan Zemkopības ministriju. Dokumentu tapšanā ir piedalījies Pārresoru koordinācijas centrs. Vērtīgu ieguldījumu ir devuši mūsu sociālie partneri, it īpaši Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Rektoru padome, Augstākās izglītības padome, Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Pašvaldību savienība. Šo sarakstu vēl varētu turpināt. Un es no šīs tribīnes gribu izteikt pateicību visiem, kam rūp mūsu izglītības, tātad mūsu valsts, nākotne un kas ar konkrētiem priekšlikumiem ir bagātinājuši Izglītības attīstības pamatnostādņu statusu. Īpaša pateicība arī nevalstiskajam sektoram, vecāku organizācijām un daudziem citiem, kas savu devumu saskatīs šajā pamatnostādņu tekstā.

Ikvienas valsts politikas pamatā jebkurā nozarē ir jābūt skaidrai filozofijai, skaidrai pārliecībai par to, ko mēs vēlamies sasniegt. Īsi sakot, mūsu uzdevums ir nodrošināt labu izglītību ikvienam - gan personības, gan arī visas valsts attīstībai. Izglītība 21.gadsimtā tiek gūta visa mūža garumā gan prasmīgu pedagogu vadībā, gan arī pašmācības ceļā. Tā ir mūsu ikdienas apzināta sastāvdaļa, mūsu izvēle un gandarījums - zināt vairāk, apgūt daudz plašāku zināšanu spektru, būt speciālistiem noteiktā nozarē, kurā visa mūža garumā savas zināšanas papildināt, precizēt un atjaunot.

Šīs Izglītības attīstības pamatnostādnes ir tā sauktais vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments. Tas aptver laikposmu līdz 2020.gadam. Lieki teikt, ka šis dokuments ir saistīts ar Nacionālo attīstības plānu, ar Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju un aptver visas izglītības jomas. Tātad tiek uzrunāts ikviens Latvijas iedzīvotājs visās vecuma grupās.

Mēs esam definējuši šo mērķi, kura atšifrējums ir atrodams Izglītības attīstības pamatnostādņu lappusēs. Mūsu mērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība, tātad izglītība visiem - izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Gan katram izglītības ieguvējam, gan arī visai sabiedrībai kopumā. Un šo mērķi mēs sasniegsim ar kompleksu pieeju un risinājumiem, domājot gan par izglītības saturu, gan par mācību metodiku, gan par skolas vidi, gan par katra cilvēka radošā potenciāla atraisīšanu.

Īpaši es gribētu uzsvērt beidzamo. Pagājušā nedēļa bija radošās darbības nedēļa, kura skaidri parādīja, ka radošums, atraisītība, pieeja dzīvei visā tās iespēju kopumā nav mākslinieku vai atsevišķu indivīdu privilēģija. Radošs var būt ikviens ikvienā profesijā, un skolas uzdevums ir bērnā šo radošo dzirksti nenoslāpēt. Tāpēc mums ir jārada moderna un atklāta, un pieejama mācību vide no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai. Mums liela uzmanība jāpievērš vērtībizglītībai (kāpēc mēs dzīvojam sabiedrībā, kādi ir mūsu pienākumi sabiedrības priekšā, kādas ir tās universālās vērtības, kas savu nozīmi nav zaudējušas arī 21.gadsimtā). Un, protams, ļoti svarīgi, kāda būs izglītības sistēmas pārvaldība.

Jūs jau esat iepazinušies ar 12 rīcības virzieniem. Šo mūsu virsmērķi mēs īstenosim vairākās secīgās aktivitātēs, lai mēs varētu nodrošināt gan izglītības pieejamību, gan izglītības kvalitāti. Svarīgi uzsvērt, ka šeit atslēgvārds ir sadarbība - sadarbība starp valsts pārvaldi, pašvaldībām, ikvienu skolu, ikvienu skolotāju, skolas vadītāju, ikvienu no vecākiem un pašiem skolēniem, lai mēs mācītu to, kas ir nepieciešams, tādā veidā, kāds vislabāk atbilst mūsu skolēnu īpatnībām un interesēm, un lai mēs veicinātu šo sadarbību gan valsts, gan arī pasaules mērogā.

Kā jau šāda tipa dokumentos pieņemts, ir ietverti arī rezultatīvi rādītāji. Tātad pēc sešiem gadiem mums būs iespējas pārliecināties, vai šie mūsu izvirzītie uzdevumi ir izpildīti. Mēs esam paredzējuši dubultot to skolēnu skaitu, kuri ir ar augstiem mācību sasniegumiem, jo pašreiz tik tiešām ēnā ir palikuši bērni ar īpašiem talantiem, mēs maz domājam par izcilības attīstību. Mēs dubultosim valsts budžeta finansējumu mācību līdzekļu iegādei, kas pašreiz, protams, ir nepietiekams, runāsim par iekļaujošo izglītību un, protams, augstākajā izglītībā arī veicināsim izcilību.

Protams, līdz ar mūsdienīga mācību satura ieviešanu atbalstu saņems pedagogi. Nodrošināsim arī tā saukto karjeras izglītību, īpašu vērību veltīsim profesionālajai izglītībai, turklāt ne tikai saistībā ar darba tirgu vien, bet arī ar spēju katrā cilvēkā saskatīt to īpašo talantu, kas nodrošinās ne tikai viņa labklājību, bet arī gandarījumu par viņa darba dzīvi. Un pievērsīsimies mūžizglītībai - 21.gadsimta aktualitātei, kas pavērs iespējas daudzveidīgai personas individuālo prasmju un spēju pilnveidei -, un esam paredzējuši dubultot pieaugušo izglītībā iesaistīto personu skaitu.

Jau minēju, ka ļoti svarīga ir efektīva pārvaldība attiecībā uz resursu izmantošanu, un tādēļ ir paredzēts ieviest izglītības kvalitātes uzraudzību, pilnveidot finansējuma modeļus visos izglītības līmeņos un sekmēt Latvijas izglītības starptautisko konkurētspēju.

Turpinot uzsāktos attīstības virzienus un atbalstot modernizācijas ieceres, mēs veidosim atvērtu, pētniecībā balstītu un pieejamu augstākās izglītības telpu, kā arī nodrošināsim augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju un sadarbību ar citu valstu augstskolām, nodrošinot mūsu programmu starptautisku akreditāciju.

Svarīgs jautājums ir izglītības pakalpojumu pieejamība. Beidzamajos mēnešos risinās aktīvas diskusijas gan par izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, gan arī par iespējamo izglītības iestāžu struktūru. Esam vienojušies, ka pirmsskolas izglītībai un sākumskolas izglītībai ir jābūt pēc iespējas tuvu bērnu dzīvesvietai. 7.-9.klases skolēnu izglītības iestādes atrašanās vietu jau mēs varētu pielāgot arī attiecīgā institucionālā tīkla specifikai, apsverot transporta pasākumu nodrošināšanu, bet vidējā izglītība... Atgādinu, ka šī valdība ir pirmā, kas konsekventi iet ceļu uz to, lai vidējo izglītību iegūtu vismaz 80 procenti pamatskolu beidzēju, pusi no tiem novirzot arī uz profesionālo vidējo izglītību. Mums līdz ar to ir jādomā par to, kādā līmenī būs šī vidējā izglītība - vai tā būs gan pieejama, gan laba.

Nobeigumā varētu uzsvērt, ka, protams, ļoti svarīgs būs finansējums. Latvijas izglītības sistēmas finansējums ir nepietiekams, tā ir universāla patiesība, kam, šķiet, mūsdienās neiebildīs neviens, bet mūsu uzdevums ir radīt pēc iespējas efektīvu shēmu šo līdzekļu izmantošanai, pārliecināt sabiedrību par izglītības lielo nozīmi, un tāpēc ļoti svarīgs ir arī Saeimas apstiprinājums šim dokumentam šodien un arī, protams, turpmākais atbalsts, kad mēs lemsim par mūsu valsts budžetu.

Aicinu jūs apstiprināt šīs pamatnostādnes. Atgādinu, ka sešu mēnešu laikā pēc šī Saeimas balsojuma Izglītības un zinātnes ministrija izstrādās konkrētu, detalizētu pasākumu plānu, kurā tiks atšifrētas pamattēzes, kas ir ietvertas šajā dokumentā. Un Ministru kabinets, sniedzot savu akceptu šim valdības rīcības plānam, arī apstiprinās to veikumu, ko mēs esam plānojuši, 2020.gadu gaidot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Paldies ministres kundzei par tādu plašu izklāstu saistībā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs paredzēto un ar tādu stratēģisku redzējumu, kas būtu vajadzīgs Latvijas izglītības attīstībai. Bet es vēlos izteikt dažas piezīmes no savas puses - kādi man ir secinājumi, strādājot ar šo konkrēto dokumentu, kas, manuprāt, ir ļoti, ļoti svarīgs, jo, manuprāt, daudz spēcīgāka par visiem citiem ieročiem ir izglītība, kas var mainīt pasauli. Ne tikai pasauli, bet arī Latviju mūsu nacionālajā līmenī.

Daži tīri praktiski secinājumi. Viens no trūkumiem šim dokumentam: kaut arī atbilstoši nacionālo plānošanas dokumentu izstrādes nosacījumiem tas ir veikts vienas ministrijas ietvarā, man tā sajūta bija tāda - un arī praktiski tas bija redzams -, ka tās ir nevis izglītības attīstības pamatnostādnes visā to plašajā laukā, bet Izglītības un zinātnes ministrijas attīstības pamatnostādnes. Piemēram, profesionālās ievirzes mākslas un mūzikas skolu paplašināta, detalizēta attīstība šajā dokumentā nav minēta tādēļ vien, ka tās ir Kultūras ministrijas pakļautībā.

Otrs aizrādījums ir šāds: dokuments lielā mērā tomēr, kaut arī tam ir laba stratēģiska ievirze, neatbild uz jautājumu, kādu mēs vēlamies redzēt izglītību 2020.gadā (piemēram, kādam ir jābūt skolēnam un skolotājam 2020.gadā). Tas tomēr ir vairāk gatavots kā ļoti labs Eiropas Savienības fondu apguves plāns jeb dokuments. Un es minēšu vienu mazu piemēru.

Piemēram, izglītības eksperts sers Kens Robinsons un citi ļoti skaidri uzsvēra, ka tā izglītība, kuru mēs šobrīd izmantojam arī Latvijā, ir veidota 18.gadsimta apgaismības kultūras un 19.gadsimta industriālās revolūcijas laikā. Tās centrā ir standartizācija, vidējā līmeņa noturēšana, faktu apguve, mācīšanās eksāmenam, stingra vērtēšana ar atzīmēm un priekšrakstu ievērošana.

Un mans uzskats ir tāds, ka nepieciešams ir pakāpeniski atteikties no tradicionālās reproduktīvās apmācības sistēmas un tās vietā būtu jāievieš 21.gadsimtam atbilstoša apmācību metodika, kāda tiek pakāpeniski ieviesta un aprobēta jau vairākās pasaules valstīs, piemēram, Somijā, tā sauktajās nākotnes skolās. Tajā jāparedz personificēta izglītība, talantu attīstība, skolēnu iesaistīšanās savu mācību plānu izveidē, pedagogu lielāka autonomija individuālā darbā ar katru skolēnu, vecāku iesaiste un jēgpilna tehnoloģiju izmantošana. Citstarp, var būt pat arī tāda praktiska lieta kā cita veida plānojums skolu ēku būvniecības laikā.

Pārejai no zināšanu vienkāršas apguves jeb iekalšanas uz prasmi zināšanas sintezēt jeb izmantot ir jābūt svarīgai. Ir beidzot jāatzīst, ka arī Latvijā cilvēks, bērns ir ne tikai fiziska un racionāla būtne, bet arī emocionāla un garīga būtne un ka prāts nav kuģis, kas jāpiepilda, bet uguns, kas jākurina.

Un, lai to izdarītu, viens no priekšnosacījumiem, protams, ir motivēts pedagogs, tāpēc jārunā ne tikai par darba atalgojumu, bet arī par motivācijas sistēmu, kas balstīta nevis uz skolēnu atzīmju novērtēšanu centralizētajos un cita veida eksāmenos, bet uz viņu ikdienas prasmju un iemaņu attīstības vērtējumu. Un atsevišķi, kā ministres kundze arī jau minēja, būtu jāizvērtē elites... jeb darba ar īpaši talantīgiem bērniem attīstība.

Par finansējumu. Ministres kundze arī jau minēja, ka finansējuma pieaugums ir ļoti būtisks. Un viens no zinātnes un augstākās izglītības pārstāvju aizrādījumiem šī dokumenta kontekstā ir tas, ka arī šeit viņi neredz plānotā finansējuma apjomā Zinātniskās darbības likumā paredzēto un Augstskolu likumā paredzēto finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai un zinātnei: zinātnei - 0,15 procentus no IKP ik gadu, un augstākajai izglītībai - 0,25 procentus no IKP ik gadu.

Protams, var teikt, ka izglītība ir dārga. Bet te es atsaukšos uz Dereku Boku, kas ir Hārvarda universitātes iepriekšējais vadītājs: „Ja jūs domājat, ka izglītība ir dārga, pamēģiniet, cik maksā zināšanu trūkums!” Es esmu pārliecināta, ka liela daļa mūsu valsts neveiksmju, kas saistītas ar uzņēmumu pārvaldi, cīņu par Latvijas lielajiem projektiem, piemēram, sašķidrinātās gāzes piegādes projektu, un ar citiem saimnieciskiem jautājumiem, piemēram, elektrības tirgus atvēršanas procesu, lielā mērā nav ļaunprātība, bet vienkārši mūsu - arī kā politiķu - nezināšanas un neprašanas rezultāts.

Ir daudzas labas lietas, kas ir pamatnostādnēs paredzētas. Piemēram, ļoti praktisks jautājums, kas visus interesē, ir pamatprincips skolu tīkla veidošanai. Pamatnostādnēs ir teikts, ka, jo mazāks bērns, jo tuvāk dzīvesvietai skola...

Sēdes vadītāja. Reiznieces-Ozolas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

D.Reizniece-Ozola. Es gribu lūgt vienu minūtīti. (No zāles dep. I.Zariņš: „Lai pabeidz!”)

Sēdes vadītāja. Jā, deputāti neiebilst. Jā, lūdzu!

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Attiecībā uz skolu tīklu, kā es jau sacīju, ir noteikts, ka, jo mazāks bērns, jo tuvāk viņa dzīvesvietai jābūt skolai. Izglītībai būtu jābūt pieejamai.

Ir paredzēta profesionālās izglītības reforma, ieviešot duālo izglītību, tas ir, uzņēmēju daudz lielāku iesaisti bērnu izglītībā, un panākot, ka vismaz puse jauniešu izvēlas profesionālo izglītību kā savu dzīves ceļu.

Mēs esam novērsuši arī tādas - es ceru, ka tehniskas, nevis apzinātas, - kļūmes... Ceru, ka pirmsskolas izglītības iestādēs netiks bērniem mācīts, kas ir prostitūcija, cilvēktirdzniecība un fiktīvas laulības.

Un, manuprāt, pamatnostādnes paredz arī vienu lielu soli iekļaujošās izglītības jomā: ir paredzēta pakāpeniska pāreja no bērnu ar īpašām vajadzībām institucionalizēšanas atsevišķās izglītības iestādēs uz viņu integrēšanu vispārējās izglītības iestādēs, palīdzot viņiem personiski (protams, finansējuma robežās).

Un kas vēl svarīgi - mēs esam paredzējuši vērtībizglītības definīcijā tādas vērtības kā ģimenes vērtības un nacionālā apziņa, jo bērnu un jauniešu sagatavošana un motivēšana ģimenes dzīvei ir ne mazāk svarīga kā veiksmīga profesionālā karjera. Bet bez piederības apziņas savai tautai un valstij, uzņemoties atbildību par tās pastāvēšanu, nav iespējama Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšana ilgtermiņā. Mēs veicam ļoti sarežģītas darbības, lai stiprinātu patriotismu un valsts apziņu - es varu minēt Satversmes preambulas izveidi kā vienu no tām -, bet daudz efektīvāk būtu to panākt, ja mēs pietiekamu uzmanību šiem jautājumiem pievērstu jau skolās.

Tā ka kopumā dokumentā ir ieguldīts ļoti daudz darba. Es minēju dažus mīnusus - to, ko gribētos, protams, uzlabot -, bet lūdzu atbalstīt pamatnostādnes un kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministriju strādāt pie konkrēta rīcības plāna izstrādes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Viens no nozīmīgākajiem plānošanas dokumentiem, uz kuriem minēta atsauce Izglītības attīstības pamatnostādnēs, ir Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.-2014.gadam. Un tajā dokumentā ir uzsvērts, ka valsts valodas politikas mērķis ir nodrošināt latviešu valodas arī kā Eiropas Savienības oficiālās valodas ilgtspēju, tās lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū. Mērķis ir svarīgs un būs aktuāls arī Izglītības attīstības pamatnostādņu jaunajā periodā - līdz 2020.gadam. Lai to sasniegtu, Laimdotas Straujumas valdības deklarācijā un Koalīcijas līgumā formulēti uzdevumi, kas aktuāli tieši konkrētajā periodā. Valdības deklarācijā tika ierakstīta šāda apņemšanās: „Pilnveidosim izglītības sistēmas un kultūras lomu valsts valodas politikas īstenošanā, latviskas kultūrtelpas un vienotas sabiedrības veidošanā, izstrādāsim jaunu mazākumtautību izglītības programmu latviešu valodas agrīnas apguves nodrošināšanai.” Savukārt Koalīcijas līgumā pausta apņemšanās (citēju): „Sagatavosim tiesisko regulējumu un izvērtēsim ekonomisko un sociālo pamatojumu, lai 2018.gada 1.septembrī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāk apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.” Nacionālā apvienība uzskata, ka šiem uzdevumiem bija jābūt skaidri ierakstītiem arī Izglītības attīstības pamatnostādņu dokumentā. Taču, ņemot vērā to, ka dokuments pamatā ir tapis vēl iepriekšējās valdības laikā, pašlaik konceptuālu grozījumu veikšana prasītu ilgāku laiku. Bet, kā jau tika minēts Eiropas finansējuma sadales sakarā, ir nepieciešams to pieņemt nekavējoties. Un, tā kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs tika saņemti ministrijas pārstāvju apliecinājumi šos uzdevumus iekļaut Izglītības attīstības pamatnostādņu rīcības plānā, mēs esam gatavi šo dokumentu atbalstīt balsojumā.

Tajā pašā laikā vēlreiz vēlamies uzsvērt, ka tik konceptuāla un svarīga uzdevuma formulējumam, mūsuprāt, bija jābūt iekļautam dokumenta pamattekstā. Tas, ka ministrija izvairījās pamatnostādnēs skaidri un gaiši pateikt, ka no 2018.gada 1.septembra Latvijas skolās mācības notiks valsts valodā, liks mums ar dubultu uzmanību sekot līdzi ministrijas darbam un tam, cik atbildīgi kopējā apņemšanās un parakstītās vienošanās tiks īstenotas dzīvē.

Nacionālās apvienības vārdā aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā ministre! Ministrijas darbinieki, kuri, kā saka, seko līdzi šim procesam - tam, kādas ir debates par Izglītības attīstības pamatnostādnēm!

Es jau esmu iepriekš teikusi un arī šoreiz vēlreiz atkārtošu, ka, manuprāt, Saeimā debatēm par izglītību noteikti ir jābūt - līdzīgi tam, kā mēs debatējam par ārpolitikas jautājumiem, līdzīgi tam, kā mēs uzklausām tiesībsarga ziņojumu -, bet es personīgi uzskatu, ka Izglītības attīstības pamatnostādnes nav jāapstiprina Saeimā, kā to darām mēs, jo, arī pēc Pārresoru koordinācijas centra informācijas, mūsu valstī ir 128 pamatnostādnes un no tām visām šīs ir vienīgās, kuras mēs apstiprinām Saeimā. Bet es vēlreiz uzsveru - debatēm par izglītību būtu jābūt Saeimā. Viennozīmīgi!

Teikšu, kā ir. Iepazīstoties ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm, īsti līdz galam es saturiski apmierināta neesmu, un paskaidrošu - kāpēc. Jo ir tātad... visi veidi nav pilnīgi vienlīdzīgi, kā saka, aptverti. Un vairāk tomēr, ja mēs izlasām, akcents tiek likts uz vispārējo izglītību.

Es gribu uzsvērt arī to, ka manā rīcībā bija pirmā šī dokumenta projekta versija, un tā ir nesalīdzināmi... tiešām saturiski šis dokuments ir daudz, daudz kvalitatīvāks. Un es gribētu pateikt, kā, pēc mana prāta, tomēr ir par maz. Par maz ir minēts profesionālās izglītības aspekts, augstākās izglītības aspekts un mūžizglītības aspekts, bet, kā jau arī ministres kundze teica, būs arī šis rīcības plāns, un tur tas būs vairāk atspoguļots. Jo arī šeit mēs varam redzēt saistību ar citiem nozīmīgiem attīstības plānošanas dokumentiem un varam redzēt, ka mums atsevišķi ir augstākās izglītības attīstības un augstskolu attīstības koncepcija 2013.-2020.gadam; tas ir arī loģiski, un skaidrs, ka sasaistei starp dokumentiem ir jābūt. Ir atsevišķi arī augstākās izglītības un zinātnes attīstības pasākumu plāns 2013.-2014.gadam, un mēs arī varam redzēt plānus par profesionālo izglītību - šīs profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes.

Jā, ir skaidrs, ka arī šie dokumenti ir svarīgi un vajadzīgi, bet tomēr lasot gribējās, lai arī šīs manis jau minētās jomas būtu vairāk arī šajā dokumentā iekļautas.

Un es gribētu vēl īpašu uzmanību pievērst mūžizglītības jautājumam. Proti, es ceru, ka šajā plānošanas periodā neatkārtosies tas, kas bija iepriekšējā plānošanas periodā. Izglītības un zinātnes ministrija sanāk kā tāda „jumta ministrija”, kas atbild par mūžizglītību, bet tad, kad bija lielā nauda jādala, - kam tika šī lauvas tiesa? Tā bija tomēr, kā mēs redzējām pēc šiem rādītājiem, Labklājības ministrija. Ne vienmēr, nu, kā lai saka, tika ņemts vērā Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis. Un tādēļ es uzskatu, ka vislielākajai teikšanai šajos jautājumos ir jābūt - nu, viennozīmīgi! - Izglītības un zinātnes ministrijai. Protams, arī Ekonomikas ministrija, Kultūras ministrija un citas nozaru ministrijas ir iesaistītas mūžizglītības procesos, bet tomēr Izglītības un zinātnes ministrijai ir jābūt vadošajai lomai, un pārējām ministrijām ar to būtu vairāk jārēķinās.

Profesionālās izglītības sakarā gribētos teikt tā: jā, mēs redzam - šeit daudzas lietas caurvijas un būs arī rīcības plānā, bet gribētos tomēr akcentēt, lai nepazūd šie mācību līdzekļi un finansējums mācību līdzekļiem profesionālās izglītības jomā, lai šie pedagogi atalgojuma un profesionālās pilnveides jautājumos ir vienlīdzīgi ar vispārējās izglītības pedagogiem. Un tiešām priecē, ka ir šī proporcija 50 pret 50... lai izglītojamie būtu... un ka ir darba vidē balstītā izglītība. Manuprāt, tas ir ļoti nozīmīgi.

Gribētos arī akadēmiskā personāla situāciju nedaudz iezīmēt. Būtu ļoti labi, ja arī atalgojums un... Jā, augstskolas ir autonomas, bet gribētos arī, lai tomēr ministrija, tā teikt, turētu rūpi par atalgojumu augstskolu personālam un lai uzmanība tiktu pastiprināti pievērsta iesaistei pētnieciskajā darbā.

Un es gribētu vēl akcentēt to, ka ir ļoti labi, ka ir mazās skolas. Jā, šī sadaļa, manuprāt, salīdzinājumā ar to, kādas bija pirmās versijas, ir ļoti labi izstrādāta.

Par jauniešu garantiju... Ir ļoti labi, ka uzmanība ir pievērsta tiem, kas nemācās un nestrādā.

Mūžizglītības sakarā vēlos tomēr akcentēt tādu sociālo grupu kā seniori, tātad - „50+”. Jā, mūžizglītība aptver plašu vecuma spektru, bet tomēr īpaši gribētos uzsvērt seniorus un atbalsta mehānismus viņiem.

Un par mūžizglītību gribētos teikt vēl arī to, ka bija iepriekš šī mūžizglītības... plānošanas dokuments 2007.-2013.gadam, un, kā es jau minēju, gribētos, lai arī šeit saturiski vairāk...

Sēdes vadītāja. Vanagas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

I.Vanaga. ...Jā. Un nobeigumā es gribu teikt: jā, es atbalstīšu šīs pamatnostādnes. Un es gribu tiešām pateikt īpašu paldies Evijai Papulei, Līgai Lejiņai un Sandai Liepiņai, jo es varu iedomāties, cik daudz laika un resursu tas prasīja, lai iesaistītās puses nonāktu līdz šādam dokumentam.

Paldies.

Sēdes vadītāja Paldies.

Vārds deputātei Vinetai Poriņai.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Cienījamā ministres kundze! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pāreja uz izglītību latviešu valodā mazākumtautību skolās, kas ir plānota uz Latvijas simtgadi 2018.gadā, 28 gadus pēc neatkarības atgūšanas, ir - gluži tāpat kā latviešu kā valstsnācijas minēšana Satversmes preambulā - pašdefinēšanās un attieksmes jautājums pret savu valsti un tās valstsnāciju.

Skaidrs, ka skolotāji pārejai sen ir sagatavoti, jo formāli taču visi pārvalda latviešu valodu augstākajā pakāpē un, pateicoties gan Latvijas valsts, gan arī donorvalstu atbalstam, mazākumtautību skolu skolotāju tālākizglītībā ieguldīti ļoti apjomīgi līdzekļi, salīdzinot ar latviešu skolu skolotāju tālākizglītību.

Strādājot pie Laimdotas Straujumas valdības deklarācijas sadaļas par izglītību un zinātni, kopīgi ar partneriem no pārējām koalīcijas partijām mēs vienojāmies par to, ka Koalīcijas līgumā ierakstāma mazākumtautību skolu pāreja uz izglītību latviešu valodā no 2018.gada. Kā jau minēja kolēģis Imants Parādnieks, līgumā paustā apņemšanās skan šādi (lieku reizi es atgādināšu): „Sagatavosim tiesisko regulējumu un izvērtēsim ekonomisko un sociālo pamatojumu, lai 2018.gada 1.septembrī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāk apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras ir nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.” Būtu, protams, labi, ja šāds apgalvojums tiktu ierakstīts arī Izglītības attīstības pamatnostādņu dokumentā. Ņemot vērā to, ka pamatnostādņu dokuments tapa iepriekšējās valdības laikā, pašlaik konceptuālu grozījumu veikšana prasītu ilgāku laiku, kā arī to, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes laikā no ministrijas pārstāvjiem dzirdējām apņemšanos šos uzdevumus iekļaut attīstības pamatnostādņu rīcības plānā, mēs šodien esam gatavi šo dokumentu atbalstīt balsojumā, taču tajā pašā laikā es vēlos uzsvērt, ka tik konceptuāla un svarīga uzdevuma formulējumam, manuprāt, bija jābūt iekļautam dokumenta pamattekstā. Tas, ka ministrija zināmu iemeslu dēļ izvairījās pamatnostādnēs skaidri un gaiši pateikt, ka no 2018.gada 1.septembra Latvijas skolās mācības notiks valsts valodā, liks mums, Nacionālajai apvienībai un sabiedrībai kopumā, uzmanīgi vērot ministrijas darbu.

Un mēs gaidīsim arī ministrijas rīcību, ne tikai atrunas par to, ka laiks ir pārāk īss, lai, piemēram, veiktu to, kas ir ierakstīts Straujumas valdības deklarācijā saistībā ar izglītību. Citēšu, kas valdības deklarācijā ir ierakstīts: „Pilnveidosim izglītības sistēmas un kultūras lomu valsts valodas politikas īstenošanā, latviskas kultūrtelpas un vienotas sabiedrības veidošanā. Izstrādāsim jaunu mazākumtautību izglītības programmu latviešu valodas agrīnas apguves nodrošināšanai.” Es varu novēlēt, lai ministrijai veicas. Un gaidīsim šo programmu jau šīs valdības laikā.

Otrs jautājums ir par vērtībizglītību, par kuru arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vairākās sēdēs tika runāts, - ka vērtībizglītība un tieši mācību priekšmets, kas saistīts ar dzīvesziņas jautājumiem, tiks iekļauts šo pamatnostādņu rīcības plānā. Arī tam mēs sekosim līdzi, vai šie solījumi tiek izpildīti, un raudzīsimies, kā valdība un Izglītības un zinātnes ministrija pilda savus solījumus šajos tautas ataudzei, drošībai, stabilitātei, Latvijas sabiedrībai tik būtiskajos jautājumos.

Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Attiecībā uz šīm pamatnostādnēm man gribētos minēt divas lietas.

Pirmā ir saistīta ar procesu, kā Saeimā tiek izskatīti un apstiprināti plānošanas dokumenti. Ir tikai daži plānošanas dokumenti, kurus izskata un apstiprina Saeima. Un šis ir viens no tiem. Man ir jāpiekrīt Druvietes kundzei, ka tas ir ļoti nozīmīgs dokuments, tāpēc debates Saeimā par izglītības nākotni Latvijā ir svarīgas un ir nepieciešamas. Taču jautājums ir par to, vai deputāti ir pastkastītes, caur kurām pamatnostādnes iegūst savu leģitīmo spēku, vai deputāti tomēr var arī kvalitatīvi iesaistīties šo pamatnostādņu uzlabošanā.

Te man ir jāsaka, ka arī es kopā ar kolēģiem biju iesniegusi vairākus priekšlikumus Izglītības attīstības pamatnostādnēm. Un biju ļoti sarūgtināta, ka Saeimas Juridiskais birojs, kam pievienojās arī Saeimas komisija, uzskatīja, ka pamatnostādnēs ir iespējams veikt tikai tehniskus un redakcionālus labojumus.

Un nu tāds varbūt mazliet ironisks, bet varbūt arī ne tik ironisks piemērs. Runājot par vērtībizglītību, Reiznieces-Ozolas kundze jau minēja, ka šis vērtībizglītības definējums ir papildināts ar ģimeni. Ģimene tika uzskatīta par pietiekami tehnisku un redakcionālu labojumu, turpretī laulībā balstīta ģimene vairs nelikās tik redakcionāls labojums, lai ar to varētu papildināt pamatnostādnes.

Tāpēc, godātie kolēģi, es gribu aicināt mūs visus tomēr padomāt par to, ka, ja ir plānošanas dokumenti, kuri tiek izskatīti un apstiprināti Saeimā, tad ir arī noteikta procedūra, kādā ir iespējams strādāt pie šiem dokumentiem. Un attiecībā uz šīm pamatnostādnēm mēs bieži dzirdam, ka tas dokuments bija jāvirza ātri, ka tas ir saistīts ar fondu līdzekļu sadali, ka ir nepieciešams pie tā strādāt.

Godātie kolēģi! Priekšlikumi tika iesniegti februāra sākumā. Šobrīd ir maija beigas. Es tomēr gribētu teikt, ka pa trīs mēnešiem ir iespējams veikt vairāk nekā tikai tehniskus un redakcionālus labojumus.

Un otra lieta, uz ko es tomēr gribētu vērst uzmanību arī šeit, no Saeimas tribīnes, ir saistīta ar reformu, kura paredz obligātu fizikas un ķīmijas eksāmenu ieviešanu. Es atbalstu šāda veida reformu un tiešām uzskatu, ka eksakto zinātņu mācīšana ir nepieciešama un svarīga. Taču ir kāds „bet”: ir atšķirība starp skolām... Ir skolas, kurās jau šobrīd tiek mācīta fizika un ķīmija, un jautājums ir tikai par to, vai skolēni šos priekšmetus izvēlas vai neizvēlas. Šajās skolās ir attiecīgi kabineti, ir attiecīgs aprīkojums un - tas vēl jo svarīgāk! - ir attiecīgi skolotāji. Taču mūsu valstī ir arī skolas, kurās šādas izvēles iespējas šobrīd nav. Un te es runāju konkrēti par mūzikas un mākslas skolām, kurās šie priekšmeti tiek mācīti, bet tiek mācīti specifiski. Piemēram, mūzikas skolā no fizikas tiek mācīta akustika, taču netiek mācīta tāda veida fizika, kādu māca vispārējās vidusskolās.

Jā, 2020.gads - tas droši vien ir tāds termiņš, tāds laika periods, kurā šāda veida reformu varētu īstenot, taču pamatnostādnēs par to ir runāts ļoti, ļoti maz un nav parādīts ceļš, pa kādu tās skolas, kurām šobrīd pat nav iespējas šos priekšmetus mācīt, nokļūs, pirmkārt, līdz iespējai to darīt un, otrkārt, līdz šim eksāmenam. Tā vietā pamatnostādņu projekts paredz eksperimentālu eksāmenu - turklāt jau nākamajā mācību gadā! Un te man ir tāds neatbildēts jautājums: kā to varēs kārtot nākamā gada divpadsmitklasnieki, kuri 10. un 11.klasē nebūs šo priekšmetu mācījušies, vai tie, kuriem šādu kabinetu un skolotāju, visticamāk, no nākamā gada septembra tomēr vēl nebūs?

Tas, manuprāt, ir viens tāds piemērs. Pamatnostādnēs runāts par šo jautājumu, taču man prasītos rūpīgāka šīs reformas izstrāde un ceļa parādīšana, kā mēs līdz tam nonāksim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā ministre! Deputāti! Pamatīgs darbs ir ieguldīts šajās pamatnostādnēs, un droši vien tas ir labs darbs kopumā, kaut gan šādu darbu problēma parasti ir to lielais apjoms, kas dažreiz apgrūtina domas skaidrību un arī rīcības skaidrību.

Šeit mēs jau runājām par pāreju uz izglītību latviešu valodā no 2018.gada mazākumtautību skolās. Es gan aicinātu runāt mazliet skaidrāku valodu šajā jautājumā, jo šobrīd strīdiem par to ir ārēji deklaratīvas pozas nozīme. Vieniem tā poza ir diezgan skaidra - „jā”, arī citiem ir diezgan skaidra: „nē, pret”. Un pa vidu ir tāda varbūt diezgan divdomīga poza - „ne jā, ne nē”. Ja mēs paskatāmies to pašu piesaukto Koalīcijas līgumu, tad skaidrs, ka tur ir ļoti dažādas interpretācijas iespējas un tur īsti nav pateikts, vai notiks tā pāreja vai ne. Un man ir jāsaka, ka vilciens šajā virzienā nav sakustējies. Nevajag lolot ilūzijas! Jo pretējā gadījumā mēs šodien runātu par priekšnoteikumiem, kas tam ir vajadzīgi, - ir vajadzīgi ļoti nopietni ieguldījumi -, mēs runātu par riskiem, mēs runātu arī par konsekvencēm, kas no tā izriet, un mēs droši vien tautai skaidrotu, kas un kur, un kā.

Bet es gribu pateikt tikai par vienu svarīgu lietu, kura ir priekšnoteikums labākai izglītībai mazākumtautību skolās un mazākumtautību bērnu vidū un kurai, manuprāt, vajadzēja būt vairāk uzsvērtai šajās pamatnostādnēs. 85.lappusē ir nedaudz... pavisam nedaudz, es domāju, ar frāzēm... bet tas ir jautājums par... tas ir jautājums, kas ir svarīgāks pat par mazākumtautību skolu pāreju uz izglītību latviešu valodā 2018.gadā, jo tas ir primārāks jautājums neatkarīgi no tā, kāda būs tā proporcija: vai pašreizējā - 40 pret 60 - vai 100 pret nulli. Un es šo jautājumu pēdējā laikā nemitīgi atkārtoju, es klauvēju (Pieklauvē pie tribīnes.) un klauvēšu vēl (Atkārtoti pieklauvē.) pie šīs tribīnes. Un es atkārtošu vienu piemēru. Jums ir labi zināma Valentīnas Freimanes grāmata „Ardievu, Atlantīda”. Tur viņa stāsta par savu latviešu valodas un literatūras skolotāju (mazākumtautību skolā viņa mācījās) un par to, cik liela nozīme bija tā skolotāja personībai, kas mācīja to literatūru, to valodu un to vēsturi. Ja ir respekts pret šo personību, tad ir respekts arī pret valsti, interese par kultūru un cieņa pret to. Un, lūk, skolotājs izšķir, kāda būs attieksme, kāda būs integrācija, kāda būs saliedētība, nevis izšķir tas, kas rakstīts grāmatās, un tas, kādas varbūt ir šīs proporcijas.

Un tālab es saskatu, ka šobrīd ir ļoti svarīgs uzdevums - sagatavot latviešu valodas, literatūras un arī vēstures skolotājus, kas māca mazākumtautību bērnus. Un tai ir jābūt aktīvai un mērķtiecīgai programmai un rīcībai, nevis politkorektām un pareizām frāzēm. Un nevis kaut kādos kursos var no jauna pārmācīt esošos skolotājus, bet ir jāsagatavo pilnīgi jauni skolotāji.

Ja gribat - tā ir izglītības un kultūras revolūcija! Ja ne, tad jebkurā gadījumā 2018.gadu mēs sagaidīsim ar diezgan katastrofāliem rezultātiem neatkarīgi no tā, kādas būs valodu proporcijas. Latvijā var iemācīt visus runāt latviski, bet var pazaudēt pilnībā latvisko garu, ja nebūs... ja mēs par šīm lietām nedomāsim pēc būtības. Tāpēc es klauvēju vēlreiz (Pieklauvē pie tribīnes.): atveriet savus prātus, runājiet un sludiniet to visur - komisijās, ministrijā, darba grupās -, un arī aiciniet sabiedrību uz to! Piemērs tam - „Iespējamā misija”.

Ja runā par šīm pamatnostādnēm... Nu, droši vien tur ir daudz labu lietu, kam es nepievērsu uzmanību, bet, galvenais, lai būtu tā Eiropas nauda.

Es esmu praktisks cilvēks...

Sēdes vadītāja. Latkovska kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

I.Latkovskis. ...un es saku: jā, atbalstu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Dokumentam, kuru mēs apspriežam, ir garīgā dimensija, bet ir arī ekonomiskā dimensija. Iepriekšējie kolēģi vairāk runāja par šo - garīgo. Es gribu atgriezties pie ekonomiskās dimensijas - pie tā, ka šis dokuments ir vienotā plānošanas dokumentu paketē ar Nacionālo attīstības plānu, ar Eiropas Savienības attīstības stratēģiju „Eiropa 2020” un ka Latvijai kā valstij, kas iet kapitālistiskās attīstības ceļu, ir jāskatās uz šo dokumentu kā uz kapitāla atjaunošanas dokumentu - cilvēkkapitāla atjaunošanas dokumentu, jo tajā pašā NAP ir teikts, ka viens no galvenajiem Latvijas resursiem ir cilvēkkapitāls.

Ministres kundze jau minēja, ka šajā aspektā ļoti nozīmīga loma ir mūžizglītībai jeb pieaugušo izglītībai, un, manā skatījumā, tieši tas ir tas resurss, kuru mūsu valstī mēs līdz šim esam izmantojuši nepietiekami un kurš 21.gadsimtā mums būs jāizmanto arvien vairāk un vairāk, jo nav noslēpums, ka tie studenti, kuri šobrīd beidz augstskolu, virkni specialitāšu pēc 10 gadiem būs spiesti mācīties no jauna, bet dažās specialitātēs to zināšanas būs novecojušas jau pēc pieciem gadiem. Un šajā ziņā tas cipars, kas ir iestrādāts pamatnostādnēs, - ka 2020.gadā 15 procentiem no mūsu valsts iedzīvotājiem būs jābūt iesaistītiem mūžizglītības sistēmā -, godīgi sakot, man šķiet, būs realitāte, ja mēs gribam tiešām kļūt par konkurētspējīgu valsti. Šobrīd Eiropā vidēji 9 procenti ir iesaistīti mūžizglītībā. Tas nozīmē, ka mums ir jāpaceļas virs Eiropas vidējā līmeņa. Bet kā to izdarīt? Tas ir tiešām neatbildēts jautājums, jo tas acīmredzot prasīs gan no uzņēmējiem, gan no valsts, gan arī no citām iesaistītajām pusēm, no pašiem cilvēkiem papildu resursu mobilizāciju. Atbildes uz to diemžēl šajās pamatnostādnēs nav, un es to redzu kā pietiekami nopietnu problēmu.

Runājot par pieaugušo izglītību, man šķiet, ka tur ir aizmirstas divas... teiksim tā, viena cilvēku kategorija. Tie cilvēki, kuri ir tikuši izstumti no darba tirgus vai arī paši izkrituši no darba tirgus un kuri šobrīd ir bezdarbnieki, un kuriem nav tās sviras, kas viņus, tā teikt, atgrieztu atpakaļ, jo šajās pamatnostādnēs ir runāts par atbalstu daudzām citām grupām, bet par atbalstu tieši šīm kategorijām, par ticības atjaunošanu viņiem... ka, tā teikt, ar sevis ieguldīšanu, sevis mazlietiņ piespiešanu pamācīties, viņi varētu uzlabot labklājību gan sev, gan savai ģimenei... tur atbildi es īsti neatradu, bet es ļoti skaidri apzinos, ka tā ir joma, kurā Izglītības un zinātnes ministrija viena pati neko nevar izdarīt. Mūsu valstī ir vesela virkne attiecīgu institūciju, kurām par to ir jādomā kopumā.

Tas ir tāds, teiksim, nepadarītais darbs, ko es redzu šajās pamatnostādnēs. Par daudzām citām lietām jau tika runāts, bet kopumā es aicinu atbalstīt šīs pamatnostādnes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi Saeimas 22.maija sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos jūs informēt, ka neatbildēti joprojām ir nu jau deviņi deputātu jautājumi dažādiem ministriem, bet jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks, jo ministrs Vilks atrodas ārzemēs, ministre Circene joprojām slimo, Latvijas Bankas prezidents nevar ierasties, un ministrs Dombrovskis arī nevar ierasties sakarā ar savu darba grafiku, kurš jau iepriekš saskaņots.

Un ir saņemts vēl viens deputātu jautājums - deputātu Agešina, Tutina, Kabanova, Ribakova un Orlova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par sabiedrības integrācijas jautājumu pētīšanu”.

Tagad vārds deputātam Ivanam Klementjevam - paziņojumam.

I.Klementjevs (SC).

Cienījamie Sporta apakškomisijas locekļi, lūdzu uz sēdi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ozoliņam - paziņojumam.

J.Ozoliņš (RP).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc pusstundas, tas ir, pulksten 13.45.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inese Aizstrauta... nav, Jānis Ādamsons... nav, Augusts Brigmanis... nav, Edmunds Demiters... nav, Jānis Dombrava... nav, Raivis Dzintars... nav, Iveta Grigule... nav, Daina Kazāka... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Artis Pabriks... nav, Jānis Reirs... nav, Edvards Smiltēns... nav, Ilze Viņķele... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 22.maija sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 5. sēde
2014. gada 22. maijā

Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” (Nr. 1149/Lp11)
(Dok. Nr. 3855, 3855A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1150/Lp11)
(Dok. Nr. 3856, 3856A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” (Nr. 1151/Lp11)
(Dok. Nr. 3857, 3857A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 1152/Lp11)
(Dok. Nr. 3858, 3858A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 1153/Lp11)
(Dok. Nr. 3859, 3859A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1154/Lp11)
(Dok. Nr. 3860, 3860A)
   
Priekšlikums - dep. I.Mūrniece (par)
   
Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1156/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 3867, 3867A)
   
Priekšlikums - dep. J.Lazareva (par)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Gaidim Bērziņam šā gada 16. maijā
(Dok. Nr. 3886)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Augustam Brigmanim šā gada 22. maijā
(Dok. Nr. 3887)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ņikitam Ņikiforovam šā gada 22. maijā
(Dok. Nr. 3888)
   
Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā” (Nr. 1105/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3671B)
   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Debates - dep. I.Vanaga
   
Likumprojekts „Par Vienošanos par grozījumiem 1995. gada 22. februāra Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumā par automobiļu starptautisko satiksmi” (Nr. 1080/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3882)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Par Grozīto Latvijas Republikas valdības un Starptautiskā kriminālā tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai līgumu par liecinieku, kuri uzstājušies vai uzstāsies Starptautiskā tribunāla tiesvedības procedūrā, un nepieciešamības gadījumā arī viņu tuvāko radinieku pārvietošanu uz Latvijas Republikas teritoriju” (Nr. 1044/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3883)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 1024/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3872)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1085/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3873)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Mediācijas likums” (Nr. 477/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3877)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Debates - dep. K.Seržants
  - dep. A.Judins
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. I.Cvetkova
   
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 478/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3878)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr. 994/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3880)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts „Grozījums Reklāmas likumā” (Nr. 1119/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3740, 3862)
   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Likumprojekts „Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” (Nr. 1129/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 3767, 3863)
   
Ziņo - dep. G.Sprūds
   
Likumprojekts „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 1144/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3820, 3864)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” (Nr. 1142/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3804, 3865)
   
Ziņo - dep. G.Sprūds
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju”” (Nr. 1091/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3869)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Debates - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Klementjevs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1121/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3870)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr. 1102/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3871)
   
Ziņo - dep. J.Upenieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā” (Nr. 1139/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3795, 3874)
   
Ziņo - dep. V.Reskājs
   
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr. 1052/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3879)
   
Ziņo - dep. Dz.Kudums
   
Debates - dep. V.Agešins
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību” (Nr. 1138/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3782, 3884)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Debates - dep. I.Bišofa
  - dep. A.Bērziņš
   
Paziņojums
  - dep. J.Reirs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījums Būvniecības likumā” (Nr. 1020/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3885)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Debates - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Čepāne
  Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre I.Platonova
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Līdaka
  - dep. K.Seržants
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Čepāne
  Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre I.Platonova
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Čepāne
  Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre I.Platonova
  - dep. E.Siliņa
  - dep. I.Čepāne
  - dep. V.Jakovļevs
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. E.Siliņa
  - dep. I.Zariņš
   
Lēmuma projekts „Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam apstiprināšanu” (Nr. 649/Lm11)
(Dok. Nr. 3881)
   
Ziņo - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Debates izglītības ministre I.Druviete
  - dep. D.Reizniece-Ozola
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. I.Vanaga
  - dep. V.Poriņa
  - dep. I.Bite
  - dep. I.Latkovskis
  - dep. J.Vucāns
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu V.Agešina, J.Tutina, N.Kabanova, I.Ribakova un V.Orlova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par sabiedrības integrācijas jautājumu pētīšanu” (Nr. 168/J11)
   
Paziņojums
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. J.Ozoliņš
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 22.05.2014 09:09:44 bal001
Par - 31, pret - 33, atturas - 20. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1156/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 22.05.2014 09:18:23 bal002
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu likumā (1105/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 22.05.2014 09:19:29 bal003
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Vienošanos par grozījumiem 1995. gada 22. februāra Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumā par automobiļu starptautisko satiksmi (1080/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.05.2014 09:20:34 bal004
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Grozīto Latvijas Republikas valdības un Starptautiskā kriminālā tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai līgumu par liecinieku, kuri uzstājušies vai uzstāsies Starptautiskā tribunāla tiesvedības procedūrā, un nepieciešamības ... (1044/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.05.2014 09:24:59 bal005
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (1024/Lp11), 3.lasījums

Datums: 22.05.2014 09:28:49 bal006
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1085/Lp11), 3.lasījums

Datums: 22.05.2014 09:39:22 bal007
Par - 57, pret - 1, atturas - 25. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Mediācijas likums (477/Lp11), 3.lasījums

Datums: 22.05.2014 09:45:29 bal008
Par - 60, pret - 0, atturas - 24. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Mediācijas likums (477/Lp11), 3.lasījums

Datums: 22.05.2014 09:45:55 bal009
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Mediācijas likums (477/Lp11), 3.lasījums

Datums: 22.05.2014 09:47:13 bal010
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (478/Lp11), 3.lasījums

Datums: 22.05.2014 09:48:10 bal011
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras kodeksā (994/Lp11), 3.lasījums

Datums: 22.05.2014 09:49:24 bal012
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Reklāmas likumā (1119/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.05.2014 09:52:01 bal013
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā (1129/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.05.2014 09:53:20 bal014
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (1144/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.05.2014 09:54:56 bal015
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā (1142/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.05.2014 09:55:14 bal016
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā (1142/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.05.2014 09:59:02 bal017
Par - 24, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par policiju” (1091/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.05.2014 09:59:33 bal018
Par - 26, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par policiju” (1091/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.05.2014 10:00:04 bal019
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (1091/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.05.2014 10:01:41 bal020
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1121/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.05.2014 10:02:58 bal021
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (1102/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.05.2014 10:04:08 bal022
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Bibliotēku likumā (1139/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.05.2014 10:04:26 bal023
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bibliotēku likumā (1139/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.05.2014 10:20:02 bal024
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1052/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.05.2014 10:29:33 bal025
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību (1138/Lp11), 1.lasījums

Datums: 22.05.2014 11:14:27 bal026
Par - 30, pret - 37, atturas - 17. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījums Būvniecības likumā (1020/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.05.2014 11:20:26 bal027
Par - 29, pret - 36, atturas - 17. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījums Būvniecības likumā (1020/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.05.2014 11:23:04 bal028
Par - 27, pret - 39, atturas - 11. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījums Būvniecības likumā (1020/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.05.2014 11:31:56 bal029
Par - 25, pret - 44, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījums Būvniecības likumā (1020/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.05.2014 11:39:11 bal030
Par - 45, pret - 9, atturas - 17. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījums Būvniecības likumā (1020/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.05.2014 11:52:02 bal031
Par - 28, pret - 13, atturas - 34. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.56. Grozījums Būvniecības likumā (1020/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.05.2014 12:00:45 bal032
Par - 23, pret - 45, atturas - 8. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.76. Grozījums Būvniecības likumā (1020/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.05.2014 12:08:16 bal033
Par - 20, pret - 9, atturas - 39. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.79. Grozījums Būvniecības likumā (1020/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.05.2014 12:13:01 bal034
Par - 29, pret - 11, atturas - 39. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.82. Grozījums Būvniecības likumā (1020/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.05.2014 12:20:38 bal035
Par - 27, pret - 23, atturas - 30. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.86. Grozījums Būvniecības likumā (1020/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.05.2014 12:21:33 bal036
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Būvniecības likumā (1020/Lp11), 2.lasījums

Datums: 22.05.2014 13:12:42 bal037
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam apstiprināšanu (649/Lm11)




 

Frakciju viedokļi
2014.gada 22.maijā.

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža noslēdzās Saeimas sēde. Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums „Frakciju viedokļi”, un nākamajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimā šodien tika skatīti vairāki svarīgi jautājumi.

Kā pirmo es gribētu minēt likumprojektu „Mediācijas likums”, kas tika pieņemts trešajā lasījumā. Šis ir viens no tiem likumiem, kuri tapuši ilgā laikā; šis likums savu laimīgo brīdi gaidīja visilgāk, tas ir, faktiski septiņus gadus. Šis likums ir aicināts noņemt ievērojamu daļu slodzes no tiesu sistēmas, kura bieži vien netiek galā ar... sevišķi ar dažādiem civilstrīdiem. Mediācijas likums ļaus izvēlēties konkrētā strīdā starpnieku, ar kura palīdzību abas ieinteresētās, strīdīgās puses varēs šo jautājumu risināt ārpus tiesas, mierīgā ceļā. Apspriešanas un pieņemšanas laikā konkrēti man bija dažas... zināmas šaubas par to, vai šie mediatori, pašreiz esošie, spēs savā starpā normāli sadalīt šo tirgu, un normāli noorganizēt savu pašpārvaldi, ievērojot visu intereses. Nu likums ir pieņemts. Redzēsim, kā viņiem izdosies. Un jācer, ka cilvēki varēs saņemt no viņiem palīdzību.

Otra lieta. Skatījām likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā” otrajā lasījumā. Bija vairāk nekā 90 priekšlikumu, un visi šie priekšlikumi pārsvarā bija vērsti uz to, lai būvniecības nozarē būtu vairāk kārtības un vairāk kontroles, lai nekad vairs nenāktos mums runāt par lielām būvniecības jomas traģēdijām.

Un trešais. Šodien pieņēmām arī izglītības nozares nostādnes nākamajiem sešiem gadiem. Tur ir gan plāns, kā turpmāk attīstīt izglītības sistēmu, gan arī tas, kā efektīvi izmantot Eiropas Savienības līdzekļus, kurus mums iedos nākamajiem sešiem gadiem.

Un pēdējais. Izmantojot situāciju, gribu tomēr visus aicināt piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās, jo nepiedaloties jūs palielināt varbūtību, ka Eiroparlamentā var nokļūt Latvijai tomēr ne pārāk draudzīgi spēki. Un tāpēc aicinu: izdariet savu izvēli par labu tiem, kuru reālo darbu jūs jau esat paši redzējuši!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Seržantam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Valdim Dombrovskim. Lūdzu!

V.Dombrovskis (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji. No VIENOTĪBAS puses es vēlētos uzsvērt sekojošus šodien Saeimas sēdē izskatītus jautājumus.

Šodien Saeima trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja jauno Mediācijas likumu, kas turpmāk noteiks mediācijas tiesisko regulējumu, lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā, tādējādi arī atslogojot tiesu sistēmu.

Šodien izskatījām arī divus jautājumus saistībā ar būvniecību. Pirmkārt, pieņēmām grozījumus likumā „Par policiju”, kuri paredz, ka policijai būs jāpalīdz būvinspektoriem iekļūt būvobjektos, ja būs pamatotas aizdomas par patvaļīgu būvniecību, kas apdraud cilvēku dzīvību. Un, otrkārt, otrajā lasījumā izskatījām jauno Būvniecības likumu. Ir plānots, ka tas stāsies spēkā šī gada oktobrī. Pašreiz likumprojekts tiek precizēts un pilnveidots, ņemot vērā diemžēl arī Zolitūdes traģēdijas mācības. Likumprojektā ir paredzēta arī būvniecības valsts kontroles biroja izveide un precizēta arī pašvaldību būvvalžu kompetence.

Šodien trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstījām grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kuri paredz iespēju plašāk izmantot zemessargus NBS funkciju izpildē un uzlabot arī zemessargu apmācības iespējas. Zemessargi turpmāk tiks plašāk izmantoti NBS komandieru noteikto un Aizsardzības ministrijas apstiprināto kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkciju veikšanā, un tāpat zemessargus varēs iesaistīt noteiktu militāru kursu apguvē no darba vai mācībām brīvajā laikā uz periodu līdz 90 dienām gadā. Līdz šim tās ir bijušas tikai 30 dienas gadā. Šie grozījumi ir diskutēti un pieņemti, ņemot vērā arī situāciju Ukrainā un virzību uz Latvijas aizsardzības spēju pilnveidošanu.

Un kā pēdējais būtiskais jautājums jāuzsver Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.–2012.gadam pieņemšana. Tātad ir noteikti galvenie virzieni, kādos attīstīsies mūsu izglītības sistēma turpmākajos gados.

Papildus vēlos uzsvērt, ka jau tagad ir sākušās Eiroparlamenta vēlēšanas, līdz ar to VIENOTĪBAS vārdā aicinu iedzīvotājus būt aktīviem, piedalīties vēlēšanās, neatstāt šo izvēli citiem, jo neiešana uz vēlēšanām faktiski nozīmē to, ka izvēli jūsu vietā izdarīs kādi citi vēlētāji.

Un, protams, aicinu balsot par tiem pārstāvjiem, kas var un spēj pārstāvēt Latvijas intereses Eiropā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Dombrovska kungam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti uzskata, ka valstij ir jākompensē vecākiem daļa no izdevumiem par bērnu nodarbībām – sporta nodarbībām un nodarbībām pulciņos. Tāpēc mūsu frakcija ir iesniegusi grozījumu likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz, ka vecākiem, kuri apmaksā savu bērnu nodarbības sportā un interešu izglītības programmās, valsts kompensē daļu no šiem izdevumiem.

Pašlaik iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā savu izdevumu deklarāciju par iepriekšējā gadā saņemtajiem medicīnas pakalpojumiem un izglītību un saņemt atpakaļ daļu no samaksātā. Sniegdama iedzīvotājiem nodokļa atvieglojumus, valsts tādā veidā stimulē iedzīvotāju ieguldījumus savas veselības un izglītības uzlabošanā.

Mēs uzskatām, ka jāpaplašina attaisnoto izdevumu saraksts, papildinot to ar bērnu sporta nodarbībām un interešu izglītības programmu, pulciņu, dažādu studiju apmeklēšanu.

Pašlaik vecāki par šādām bērnu nodarbībām mēnesī samaksā vidēji no 40 līdz 60 eiro, un daudzām ģimenēm tā ir visai ievērojama summa. Iespēja daļu no gada laikā samaksātā saņemt atpakaļ vecākiem būtu stimuls sūtīt bērnus nodarboties deju, zīmēšanas pulciņos, futbola, hokeja vai cīņas sporta sekcijā. Bērniem un pusaudžiem saturīgi un lietderīgi jāpavada brīvais laiks. Pirmkārt, tas veicina bērnu talantu un spēju attīstību, palīdz viņiem profesijas izvēlē. Otrkārt, pusaudžu brīvā laika organizēšana ir būtiskākais profilakses pasākums cīņai pret to pašu legālo narkotiku izplatību. Tāpēc valstij ir ar visiem spēkiem jāveicina bērnu nodarbinātība brīvajā laikā, tostarp arī nosakot nodokļa atlaides vecākiem.

Diemžēl koalīcija šodien noraidīja šo „Saskaņas Centra” ieceri. Tas nozīmē, ka varas partijas nevēlas stimulēt iedzīvotāju ieguldījumus savas veselības un izglītības uzlabošanā, sniedzot cilvēkiem nodokļu atvieglojumus.

Un es aicinu nākamos runātājus publiski paskaidrot radioklausītājiem savas rīcības motīvus.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

„Frakciju viedokļus” turpina Reformu partijas frakcijas deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

J.Viļums (RP).

Sveicināti, cienījamie radioklausītāji un visi tie, kas klausīsies šo audioierakstu! Tā jau tas ir iespējams... to iespējams izdarīt pēc tam Saeimas mājaslapā, vienmēr jums izdevīgā laikā.

Atbildu pavisam īsi uz iepriekšējā runātāja repliku. Protams, mēs visi vēlamies, lai mūsu valstī būtu mazāki nodokļi un katram cilvēkam būtu iespēja vairāk rīkoties ar saviem līdzekļiem gan bērnu audzināšanā, gan citās savās privātajās vajadzībās, bet meklēsim, protams, arī risinājumu, lai kopējais valsts budžets nesabruktu un mēs varētu turpināt stabili attīstīt tomēr arī mūsu kopējo ekonomisko sistēmu un lai varētu uzņēmēji attīstīties.

Bet, manuprāt, svarīgākais jautājums, kas šodien tika apspriests Saeimas sēdē, bija Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam. Skaidrs, ka pamatnostādnes tika apstiprinātas būtībā tādēļ, lai mēs varētu pēc iespējas ātrāk un, cerams, labāk apgūt Eiropas Savienības līdzekļus. Kā zināms, Latvijā ir ļoti daudz šādu dokumentu, kas tiek saukti par pamatnostādnēm, bet tikai izglītības pamatnostādnes tiek apstiprinātas Saeimā. Un, protams, mēs visi apzināmies šī jautājuma svarīgumu. Bet, kā jau teicu, šis dokuments tomēr ir pamatā vērsts uz līdzekļu apgūšanu, un būtu naivi domāt, ka ar šī dokumenta apstiprināšanu mēs tagad esam visas problēmas atrisinājuši un ka viss ir izdarīts. Varbūt ir tieši otrādi. Tagad gan Saeimas deputātiem, gan nevalstiskajām organizācijām, gan citiem interesentiem ir jāturpina uzmanīgi sekot tam, ko darīs un kā strādās Izglītības un zinātnes ministrija un kādu rīcības plānu tā piedāvās, cerams, jau vistuvākajā laikā.

Un no savas puses vēlos uzsvērt, ka ļoti svarīgi ir nodrošināt šajā dokumentā, izglītības pamatnostādnēs, nosauktās reģionālās atšķirības... reģionālo atšķirību mazināšanu, tātad reģionālo augstskolu saglabāšanu. Manuprāt, arī reģionos profesionālajai izglītībai ir jābūt kvalitatīvai un faktiski vēl kvalitatīvākai nekā Rīgā, jo Rīgā tomēr... uz Rīgu, kā mēs zinām, pamatā dodas studēt... iegūt tieši augstāko izglītību. Bet būtu īpaši svarīgi nodrošināt kvalitatīvas profesionālās iemaņas reģionos.

Ministre šodien norādīja, ka ļoti svarīgi nodrošināt principu, it kā visiem labi zināmo principu: labu izglītību ikvienam! Un cerēsim, tiešām cerēsim, ka tas tiks nodrošināts, kā jau teicu, skolēniem ne tikai Rīgā, bet arī ārpus tās, tātad reģionos, it sevišķi pierobežas teritorijās. Un galu galā – arī skolotājs nav vainīgs, ka viņam ir jāstrādā pierobežā un viņš nevar dabūt šīs labās, augstās piemaksas no pašvaldības, kuras saņem Rīgas un Pierīgas pašvaldību skolu skolotāji.

Vēlos arī pavisam īsi atgādināt izslavētos Ulmaņlaikus: tad tieši pierobežā tika celtas skolas un tur strādājošajiem skolotājiem bija īpašas piemaksas par to, ka viņi dara savu darbu, jo, kā tagad norādīja arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja, tieši izglītība ir tā joma, kurā mums ir jāiegulda nežēlojot, jo tā ir svarīga; tas ir svarīgi ne tikai mūsu izaugsmei, bet galu galā arī mūsu valsts aizsardzības nodrošināšanai.

Vēlos pavisam īsi izstāstīt, informēt arī par to, ka izglītības jomā ir izdarītas arī labas, patīkamas lietas. Piemēram, pavisam nesen ir prezentēta pirmā interaktīvā latgaliešu ābece, ar kuras saturu var iepazīties jebkurš interesents Latviešu valodas aģentūras mājaslapā.

Vēl vēlos „piezīmēt” tādu viedokli: labi, ka pēdējos gados esam spējuši atrast daudz līdzekļu dažādu infrastruktūras objektu celtniecībai gan skolām, gan augstskolām, bet dažreiz ar maziem līdzekļiem mēs varam panākt vēl labāku efektu. Pats zinu, ka, piemēram, dažās skolās, kas ir celtas tajos pašos Ulmaņlaikos, varbūt nav nepieciešams nosiltināt sienas, bet vienkārši pietiktu ar logu nosiltināšanu, lai panāktu efektu.

Noslēgšu ar savu... šo viedokli, kas ir gan mans, gan lielā mērā arī visas frakcijas deputātu viedoklis: tiešām gaidīsim Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto dokumentu, kas būs rīcības plāns un kas varētu vislabāk nodrošināt Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam vislabāko ieviešanu.

Paldies jums par uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Jurim Viļumam no Reformu partijas frakcijas.

Un nākamā šodien runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Vineta Poriņa. Lūdzu!

V.Poriņa (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie klausītāji! Kā jau kolēģi minēja, būtiskākais (arī manuprāt) Saeimas šīsdienas sēdē bija notikums, ka mēs apstiprinājām Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam. Vairāki no Nacionālās apvienības runāja par tik ļoti būtisku jautājumu kā pāreja uz izglītību latviešu valodā mazākumtautību skolās. Arī es Saeimas šīsdienas sēdē minēju to, ka šī pāreja, kas ir plānota uz Latvijas simtgadi 2018.gadā, 28 gadus pēc neatkarības atgūšanas, ir – gluži tāpat kā latviešu kā valstsnācijas minēšana Satversmes preambulā – pašdefinēšanās jautājums un attieksmes jautājums pret savu valsti un tās valstsnāciju.

Skaidrs, ka skolotāji šādai pārejai ir sen sagatavoti, jo formāli taču visi pārvalda latviešu valodu augstākajā pakāpē. Un tieši mazākumtautību skolu skolotāju tālākizglītībā ir ieguldīti vislielākie līdzekļi – gan Latvijas valsts, gan citu Eiropas valstu līdzekļi.

Man, izglītības darba grupā strādājot pie Laimdotas Straujumas valdības deklarācijas izveides, bija redzama šī kopīgā vienošanās ar pārējām koalīcijas partijām, ko mēs veicām, un Koalīcijas līguma finālā tika pausta šāda apņemšanās (es citēju): „Sagatavosim tiesisko regulējumu un izvērtēsim ekonomisko un sociālo pamatojumu, lai 2018.gada 1.septembrī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāk apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras ir nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.” (Citāta beigas.)

Protams, ka varētu vēlēties, lai šāds apgalvojums parādītos arī tik respektablā dokumentā kā Izglītības attīstības pamatnostādnes. Bet, tā kā tas netika izdarīts šajā dokumentā un arī valdības deklarācijā ir minēta virzība uz to, ka šī valdība izstrādās jaunu mazākumtautību izglītības programmu tieši attiecībā uz pirmsskolām, mēs sekosim līdzi gan tam, kā valdība tur savus solījumus, gan arī tam, kā to dara Izglītības un zinātnes ministrija.

Otrs būtiskais jautājums ir par vērtībizglītību. Jāņem vērā tas, ka demogrāfi jau sen brīdina, ka pieaugošā depopulācijas tendence Latvijā kļūst bīstama valsts pastāvēšanai un gandrīz puse no laulībām tiek šķirtas, pieaug bezatbildība vecāku vidū, un arī fakts, ka demogrāfi brīdina (izsakoties Ilmāra Meža vārdiem): „Latvijas demogrāfiskais liktenis tiks izlemts nākamajos 25 gados, jo, ja šajā laikā latvieši savus demogrāfiskos ieradumus nespēs mainīt, tad nostiprināsies lavīnveida samazinājums un līdz 21.gadsimta beigām latvieši Latvijā paliks par niecīgu minoritāti, kuras valodas un kultūras saglabāšanas iespējas būs praktiski nereālas.” (Citāta beigas.)

Kā zināms, situācija skolās ir tāda, ka jaunieši tiek ļoti vispusīgi sagatavoti seksuāli reproduktīvajos jautājumos, seksuāli reproduktīvās veselības jautājumos, bet mazāk mācību saturā tiek uzsvērta atbildība savstarpējās attiecībās, bērniem atvērta ģimene un laulības jautājumi un tātad arī tāds būtisks jautājums kā cilvēka piederība Latvijai un tradicionālā kultūra un tās nozīme cilvēka mūža garumā. Tāpēc arī Nacionālā apvienība jau vairākus gadus virza jautājumu un ideju par dzīvesziņas (mācību priekšmeta vai moduļa) ieviešanu mācību saturā. Un, izstrādājot Izglītības attīstības pamatnostādnes, vairākās komisijas sēdēs izskanēja Izglītības un zinātnes ministrijas solījums, ka šāda mācību priekšmeta nepieciešamība ir aktuāla un ka Izglītības un zinātnes ministrija, respektējot sabiedrības pieprasījumu, to iekļaus šo izglītības pamatnostādņu rīcības plānā. Arī šis ir pozitīvs solījums, par kuru mēs esam gandarīti, un sekosim līdzi arī tam, kā šis solījums tiek realizēts praksē.

Nobeigumā es gribu aicināt ikvienu šonedēļ veikt savu izvēli Eiropas Parlamenta vēlēšanās – noteikti nepalikt mājās un aiziet un piedalīties ar savu balsi.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Vinetai Poriņai.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Trešdien, 22.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
 Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde