Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas ceturtā sēde
2014.gada 15.maijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 15.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemts priekšlikums par iespējamām izmaiņām tajā.

Deputāti Eņģelis, Rusiņš, Latkovskis, Vectirāns un Demiters lūdz izdarīt izmaiņas 15.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un vēl es vēlos jūs informēt, ka mēs pagājušajā reizē nobalsojām par neapmaksātu atvaļinājumu Saeimas deputātei Inārai Mūrniecei, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu, ka šis iesniegums tiek atsaukts, un tātad neapmaksātais atvaļinājums netiek piešķirts un Mūrnieces kundze piedalās sēdē.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Eņģeļa, Rusiņa, Latkovska, Vectirāna un Demitera iesniegto likumprojektu „Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Runāt pieteikusies deputāte Inga Vanaga.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko sēdei! Jā, vakar vakarā es arī iepazinos ar iesniegto likumprojektu.

Un jāsaka tā: man arī ir zināma pieredze, strādājot akadēmiskā vidē un izstrādājot studiju programmas - un arī tādas studiju programmas, kuru īstenošanā iesaistītas arī citas valstis, un arī tādas studiju programmas, kurās, uzņemot studentus, ir arī noteiktas prasības - ļoti striktas! - attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību un arī profesionālo pieredzi. Būtībā tas ir stipri līdzīgi, ja neteiktu, ka identiski (tikai citā jomā), salīdzinājumā ar šo likumprojektu. Un es gribētu teikt, ka, ja mēs šādu likumprojektu tālāk virzīsim, tad mēs radīsim ļoti nepatīkamu precedentu un saņemsim arī turpmāk šeit likumprojektu veidā līdzīga rakstura... nu, tāda līdzīga rakstura likumprojektus saņemsim šeit, Saeimā, ar kuriem varēsim strādāt, jo, proti, Latvijā ir... nu, daudzskaitlīgas jau studiju programmas, kuru īstenošanā iesaistās vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis. Un te es gribētu teikt... es uzsveru tieši tā, ka arī stipri līdzīgi... kā piemērs... kā ir šajā likumprojektā atspoguļots... Un es gribētu teikt, ka tas, manuprāt, ir klajš piemērs tam, ka kolēģi nevar vienoties par to, ka ir labāk, jā... Labi, ja mēs gribam īpaši izcelt tātad... izcelt šāda līmeņa studiju programmu... ka tad tam vieta būtu... nu, ja mēs gribam ierādīt to īpašo vietu normatīvajos aktos, tad tam būtu vieta Augstskolu likumā. Bet es arī esmu secinājusi to, ka Augstskolu likumu neparko mēs negribam vērt līdz vēlēšanām vaļā, lai nedotu iespēju iesniegt citus priekšlikumus. Bet atsevišķi šādu likumprojektu par maģistra studiju programmu īstenošanu Latvijā... iesniegt kā likumprojektu, pēc mana prāta, nav pareizi, jo, ja mēs to virzīsim tālāk, tad... tā kā es te šodien stāvu, es varu pateikt: tad es arī... man ir... vismaz par trijām maģistra studiju programmām es arī iesniegšu likumprojektus, un saistībā ar tieši tādu pašu situāciju, tikai, es saku, citā jomā aprakstītu, būs arī likumprojekti par maģistra studiju programmu īstenošanu. Tāpēc varbūt atrodam nevis, lai... Risinājums, kur mēs esam atraduši kopīgu valodu, ja mēs... Vieglāk ir izstrādāt šādu likumprojektu, bet drīzāk tad tomēr saņemamies un vienojamies, ka tad iestrādājam Augstskolu likumā tās lietas, kas ir atrunātas šajā likumprojektā!

Un tādēļ es lūdzu tomēr saglabāt veselo saprātu un neradīt precedentus arī citām augstskolām klauvēt pie mūsu durvīm un censties panākt, lai viņu studiju programmas arī būtu izskatītas Saeimā kā likumprojekti... nu, kā saka, likumprojekta veidā.

Paldies par uzmanību! Un lūdzu tomēr tad saņemties un Augstskolu likumu atvērt vaļā un tur iestrādāt šīs lietas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pietiecies runāt deputāts Kārlis Eņģelis.

K.Eņģelis (RP).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir risinājums vienai ļoti svarīgai situācijai. Tātad Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kura saīsinājumā zināma kā FRONTEX Aģentūra, ir sagatavojusi platformu kopējai maģistra studiju programmai augstākā līmeņa robežsardzes vadības personālam. Pirmo reizi Latvijā un arī daudz kur Eiropā tiktu veidota maģistra līmeņa programma augstākā līmeņa robežsardzes darbiniekiem.

Tas, pret ko iebilda iepriekšējā runātāja, ir pavisam cits jautājums. Vanagas kundze runāja par to, ka mums Augstskolu likumā būtu jāparedz lielāka elastība, lai atvieglotu šādu sadarbības programmu, kurās ir iesaistītas vairākas Eiropas valstis, veidošanu nākotnē. Bet tā ir pilnīgi cita diskusija, un acīmredzot tai te nav vietas šobrīd saistībā ar šo likumprojektu, jo laiks iet un Latvija ir aptuveni gadu meklējusi risinājumu, kā viņa varētu piedalīties šajā programmā, jo mums Augstskolu likumā un citos normatīvajos aktos pastāv zināmas prasības attiecībā uz studiju laiku un uz studiju laikā iegūstamo kredītpunktu skaitu, kas ir jāizpilda, un tas radīja zināmus apgrūtinājumus, veidojot šo sadarbības modeli, kurā arī Latvija piedalītos, taču šeit jūsu priekšā ir reāla vienošanās, kas šo jautājumu atrisinās.

Vēl atgādināšu, ka te mēs runājam par Eiropas Savienības ārējo robežu apsardzību, un saistībā ar notikumiem ģeopolitiskajā frontē pēdējā laikā un daudziem jautājumiem par Latvijas nacionālo drošību šī programma iegūst jo īpaši lielu svaru un nozīmi.

Līdz ar to es aicinu izturēties ļoti atbildīgi, atbalstīt šo likumprojektu. Tas būs ieguvums ne tikai robežsardzei, bet arī konkrēti Latgales reģionam, jo Rēzeknes Augstskola piedalīsies šajā programmā un iegūs diezgan ievērojamas investīcijas, lai attīstītu infrastruktūru priekš šo mācību nodrošināšanas, tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Eņģeļa, Rusiņa, Latkovska, Vectirāna un Demitera iesniegto likumprojektu „Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā” nodotu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Riharda Eigima iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15.maijā. Atvaļinājums ir piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivana Klementjeva iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15.maijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī iesniegumu no deputāta Jāņa Urbanoviča ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15.maijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.

E.Demiters (RP).

Labdien, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Priekšlikumi uz trešo lasījumu nav saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 26, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu””, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” trešajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 3. - priekšlikums, kuru finanšu ministra vietā iesniegusi veselības ministre Ingrīda Circene. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Un 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.749/Lp11 - „Grozījumi Krimināllikumā”.

Ir saņemti 29 priekšlikumi.

1. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums, kas saistīts ar Kriminālprocesa likumā nostiprināto normu, ka nedrīkst sodīt personu divas reizes (dubultā sodīšana nav pieļaujama!), un kas saskaņo Krimināllikuma normu ar kriminālprocesuālo normu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums, kas paredz 52.pantā izslēgt vārdu „iepriekšējais”. Iepriekš mēs lietojām tādu nosaukumu - „iepriekšējs apcietinājums”. Likums ir grozīts, un drošības līdzekļa nosaukums patlaban ir vienkāršs - „apcietinājums”. Tāpēc attiecīgais vārds ir svītrojams. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar 58.1 panta otrajā daļā iekļauto normu par nosacītu atbrīvošanu. Kā ir zināms, prokuroram ir tiesības nosacīti atbrīvot personu no kriminālatbildības, un otrajā lasījumā mēs atbalstījām priekšlikumu, kas paredz, ka viens no nosacījumiem nosacītai atbrīvošanai var būt pienākums izpildīt izlīguma nosacījumus. Un Juridiskais birojs izstrādāja priekšlikumu, kas attiecīgo normu vēl nostiprina... papildus nostiprina. Tātad Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī būtībā turpina iepriekšējo priekšlikumu. Arī tas saistīts ar nosacītu atbrīvošanu no kriminālatbildības. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Nākamais ir 5. - Juridiskā biroja priekšlikums grozīt 61.panta sesto daļu. Otrajā lasījumā mēs atbalstījām Rusiņa kunga priekšlikumu, kas paredz, ka nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana nav pieļaujama, ja izdarīti sevišķi smagi noziegumi, kas aizskar dzimumbrīvību un dzimumneaizskaramību. Bet attiecīgajā priekšlikumā bija arī norādīts uz pavešanu netiklībā, kas nav sevišķi smags noziegums. Tāpēc Juridiskais birojs, veicot precizējumu, ierosināja attiecīgos vārdus izslēgt. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuram ir redakcionāls raksturs un kurš saistīts ar medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem. Šis priekšlikums atbalstīts daļēji, iekļaujot to 7. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas savā ziņā arī ir redakcionāls, kas paredz aizstāt vārdus „veselības stāvoklis ir pasliktinājies” ar vārdiem „citādi mainījies”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums papildināt 69.pantu ar 4.1 daļu, kas paredz, ka gadījumā, ja ir piemēroti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi, tos var grozīt uz vairāk ierobežojošiem, ja persona nepilda viņai noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Jā, es savā vārdā vēlos pievērst uzmanību vienai svarīgai niansei. Šis priekšlikums ļauj grozīt medicīniska rakstura piespiedu līdzekli uz vairāk ierobežojošu. Un mēs paredzējām attiecīgu normu, jo ir vairāki gadījumi, ka nepieskaitāmas personas nepilda viņām noteikto pienākumu un izvairās no ārstēšanas. Mēs daudz diskutējām, vai vispār drīkst pastiprināt attiecīgo instrumentu un piemērot vairāk ierobežojošu, un mēs nolēmām, ka gadījumā, ja cilvēks izvairās, to drīkst darīt.

Bet kāpēc es par to stāstu tagad un stāstu jums?

Principā pirmām kārtām es gribu pievērst prokuroru un tiesnešu uzmanību, lai tas tiešām paliktu mūsu stenogrammā, jo grozīšana uz vairāk ierobežojošu medicīniska rakstura piespiedu līdzekli nekādā gadījumā nedrīkst būt sods par to, ka cilvēks neārstējas... negrib ārstēties.

Ja mēs sāksim sodīt ar medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem, mēs pārkāpsim likumu, un tad tiešām šajā gadījumā jau būs Strasbūras tiesa un būs pienākums maksāt kompensācijas. Tātad gan prokuroriem, gan tiesnešiem ir jāievēro, ka ārstēšana - piespiedu ārstēšana - un vairāk ierobežojošs līdzeklis var tik piemērots tikai tad, ja ir arī medicīniskas indikācijas, ja tāda ārstēšana ir vajadzīga. Pati par sevi izvairīšanās no ārstēšanas nav pietiekams arguments, lai grozītu uz vairāk ierobežojošu.

Paldies.

Nākamais...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad deputātiem nav iebildumu, deputāti piekrīt.

A.Judins. Nākamais ir 9. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums, kas paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu - 70.9 pantu -, kurš nosaka noilguma aprēķināšanas kārtību, ja ir uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 10. - deputātu Agešina un Cvetkovas priekšlikums izslēgt grozījumus Krimināllikuma 74.1 pantā. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātu Valērija Agešina un Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. Nākamais ir 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas groza 74.1 pantu.

Kā jūs atceraties, mēs komisijā un apakškomisijā daudz diskutējām iepriekš, arī otrajā lasījumā, par jautājumiem, kas saistīti ar genocīda, noziegumu pret mieru, kara noziegumu noliegšanu, rupju trivializēšanu un citiem pārkāpumiem. Tātad, ņemot vērā diskusijas, ņemot vērā paustos viedokļus, Juridiskā komisija izstrādāja priekšlikumu - jaunu redakciju attiecīgajam pantam. Un saskaņā ar jauno redakciju likumā ir paredzēta atbildība par genocīda un citu noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu slavināšanu, tai skaitā gadījumos, ja tā slavināšana notiek vispārīgi - nevis atsaucoties uz konkrētiem pārkāpumiem, bet atbalstot, slavinot šādu pieeju kā tādu (piemēram, uzskatot, ka genocīds pēc savas būtības ir pozitīvi vērtējama parādība).

Attiecīgajā pantā otrajā lasījumā mēs paredzējām iekļaut arī tādus vārdus kā „rupja trivializēšana”, bet pēc konsultēšanās ar ekspertiem attiecīgie vārdi netiek lietoti, bet tiek lietoti vārdi „rupja noniecināšana”, tātad teksts ir latviskots.

Un papildus tam 74.1 pantā ir skaidri norādīts, ka PSRS un nacistiskās Vācijas izdarītie noziegumi un attiecīgo noziegumu noliegšana, slavināšana, rupja noniecināšana ir kriminālsodāma. Mēs saņēmām atzinumu no Drošības policijas, kas skaidri norādīja, ka gadījumā, ja kāds noliedz, noniecina vai slavina attiecīgos pārkāpumus, viņš izdara noziegumu, kas definēts 9.nodaļā. Un, ņemot vērā attiecīgo viedokli, ir formulēts attiecīgais priekšlikums. Šis priekšlikums ir formulēts. Es domāju, debatējot mēs turpināsim runāt par attiecīgo normu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Labrīt. Vai es varu lūgt septiņas minūtes uzreiz?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka Agešina kungs runās septiņas minūtes un neizmantos iespēju otrreiz runāt? (Starpsauciens no zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, runājiet septiņas minūtes!

V.Agešins. Labrīt, godātie kolēģi! Šis priekšlikums paredz reālu cietumsodu par viedokļa izteikšanu - cietumsodu uz laiku līdz pieciem gadiem. Es vēlos atgādināt, ka vārda brīvība ir uzskatāma par vienu no senākajām un nozīmīgākajām tiesībām demokrātiskā sabiedrībā. Un tiesības uz vārda brīvību nostiprinātas gan Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā, gan 1966.gada 16.decembra ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19.pantā, gan arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantā. Vārda brīvības uzdevums ir nodrošināt, lai sabiedrībai ir pieejama dažāda veida informācija, atšķirīgi viedokļi, ļaujot cilvēkiem pašiem saņemto informāciju analizēt un vērtēt.

Satversmes tiesa savā 2003.gada 5.jūnija spriedumā ir atzinusi, ka vārda brīvība aptver ļoti plašu jomu. 2003.gada 19.oktobrī tiesa ir norādījusi arī uz saikni starp valstī aizsargāto vārda brīvības apjomu un demokrātijas līmeni, norādīdama, ka, attīstoties demokrātijai, ir tendence paplašināties arī tiesībām uz vārda brīvību.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa savos spriedumos ir vairākkārt norādījusi, ka tiesībām uz vārda brīvību ir ļoti plašas robežas un tā aizsargā arī tādas idejas, kas sabiedrības vairākumam nav pieņemamas. Tādējādi Eiropas Cilvēktiesību tiesa norāda uz konvencijas 10.panta saistību ar demokrātiskajām vērtībām, uzsverot, ka tās aizsargā ne tikai informāciju un tās idejas, kas tiek labvēlīgi uztvertas, bet arī tās, kas aizvaino, šokē vai satrauc sabiedrību vai jebkuru tās daļu. Tas nozīmē, ka demokrātiskā sabiedrībā ir būtiski debatēt par sāpīgiem vēstures jautājumiem un atšķirīgi viedokļi ir pieļaujami. Arī ANO Cilvēktiesību komitejas vispārīgajā komentārā par Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19.pantā ir uzsvērts, ka likumi, kas paredz sodu par viedokļa izteikšanu par vēsturiskiem faktiem, nav savienojami ar pienākumiem, kurus pakts uzliek dalībvalstīm saistībā ar uzskatu un vārda brīvību.

Nenoliedzami, vārda brīvība nav absolūta, taču jebkuram ierobežojumam ir jāatbilst trim prasībām. Proti, pirmkārt, tam jānotiek saskaņā ar likumu (turklāt svarīga ir arī likuma kvalitāte, bet šī likuma kvalitāti es apšaubu!); otrkārt, tam jābūt nepieciešamam leģitīma mērķa sasniegšanai, un, treškārt, tam jābūt samērīgam ar sasniedzamo mērķi. Ierobežojums, kas neatbilst kaut vienai no šīm prasībām, neatbilst ne Satversmei, ne konvencijai.

Es uzskatu, ka jaunās 74.1 panta dispozīcijas neskaidrā redakcija rada šaubas par tās atbilstību gan Satversmei, gan Latvijas starptautiskajām saistībām. Es tā uzskatu vairāku apsvērumu dēļ.

Pirmkārt. Krimināllikuma 74.1 pants vispār ir relatīvi jauna norma, kas Krimināllikumā ietverta ar 2009.gada 21.maija grozījumiem. Praksē minētā norma līdz šim nav plaši piemērota un krimināltiesību teorijā vēl nav padziļināti analizēta, tātad - arī Krimināllikuma komentāros. Līdz ar to Krimināllikuma 74.1 pantā, kurā uzskaitīts plašs starptautisku noziegumu klāsts, tvērums nav pienācīgi izpētīts un nav apzinātas tā robežas. Vienlaikus jānorāda, ka jēdziens „noniecināšana” būs jauns vērtējuma jēdziens.

Otrkārt. Normas būtība ir vērtējama kā iejaukšanās personas tiesībās uz vārda brīvību, un, visticamāk, tā vai nu nebūs piemērojama praksē, vai arī tās piemērošana novedīs pie Latvijai negatīviem spriedumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Treškārt. Piemērojot attiecīgo normu praksē, katrā gadījumā būs jāvērtē samērīgums, nosakot vienu vai vairākas ekspertīzes - lingvistisko, par vēstures faktiem, vēsturiski juridisko un citas. Ņemot vērā līdzšinējo praksi, jau iepriekš var secināt, ka vērtējums lielākoties nebūs viennozīmīgs. Turklāt ekspertīžu noteikšana šāda veida lietās ir apgrūtinoša, jo praksē problēmas sagādā objektīvu un neitrālu ekspertu trūkums. Pieaicināta eksperta objektivitāti un līdz ar to arī sniegto atzinumu ir viegli apšaubīt, atsaucoties, piemēram, uz eksperta politiskajām aktivitātēm, publiski paustajiem viedokļiem, kā arī citu darbību, jo atzinumu sniegšana nav šo personu pamatnodarbošanās.

Ceturtkārt. Ir būtiski, lai krimināltiesību norma ir saprotama ne tikai tās autoram, bet arī piemērotājam un personai, kurai šī norma būs jāievēro.

Piektkārt. Jāņem vērā arī vairāku piemērotāju prognoze, ka šāda veida nodarījumi varētu tikt veikti demonstratīvi, lai personas tiktu sauktas pie kriminālatbildības un pēc tam varētu vērsties ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Un sestkārt. Piedāvātā redakcija rada ilgtermiņa riskus un var nevis saliedēt sabiedrību, bet - tieši pretēji! - veicināt sabiedrības šķelšanos.

Ir vēl ļoti daudz neskaidrību attiecībā uz šo normu. Katrā gadījumā, manuprāt, Eiropas Cilvēktiesību tiesas standarts ir pārkāpts.

Aicinu balsot pret Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu - 11.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Liels paldies Agešina kungam par viedokli! Bet man gribētos, lai kolēģi pievērstu uzmanību arī pantam un panta saturam.

Pirmkārt, par vārda brīvību. Mēs runājām par to tiešām vairākkārt, vairākās sēdēs. Un visi saprot - arī jums ir labi zināms -, ka vārda brīvība nav absolūta. Ir gadījumi, kuros vārda brīvība var tikt ierobežota. (No zāles dep. V.Agešins: „Es to jau teicu!”) Gadījumā, ja ir situācija, ka cilvēks noliedz noziegumus pret cilvēci, genocīdu un citus noziegumus, slavina attiecīgus pārkāpumus, vārda brīvība ir ierobežojama. Uz to norāda gan starptautiskie akti, gan to saprot arī juristi. Mēs aicinājām vairākus ekspertus uz sēdēm, un mēs dzirdējām ekspertu viedokļus: ir tiesības ierobežot vārda brīvību!

Man ļoti patīk, ka otro reizi no „Saskaņas Centra” deputātiem es dzirdu atsauci, ka informācija drīkst šokēt. Uz to norāda Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums. Jums ir taisnība... Un es jau iepriekšējā reizē Cileviča kungam stāstīju, ka bija tāda lieta, ka skola izplatīja seksuāla rakstura informāciju - izglītojošu! - un izcēlās strīds: vai drīkst tādu informāciju skolā izplatīt? Tiesa pateica: „Drīkst! Drīkst izglītot!” Bet, es atvainojos, šo gadījumu nevajag salīdzināt ar genocīda noliegšanu! Jūs gribat teikt, ka drīkst jokot par holokaustu, drīkst jokot par genocīdu? Tā ir tā jūsu pozīcija?! Nu nedrīkst taču tā!

Tālāk. Par darbu komisijā un apakškomisijā. Es domāju, ka tagad, ņemot vērā visas notikušās sēdes, visas diskusijas, mēs varam izdot lielu, biezu grāmatu, kas skaidro attiecīgās normas piemērošanu. Mēs tiešām daudz diskutējām, mums ir atzinumi no vairākām institūcijām. Un mani ļoti priecē tas, ka diskutējot mēs bijām radoši. Mēs domājām par to, kā attiecīgo normu pareizi definēt. Kā jūs atceraties, sākotnēji ideja bija tāda: 10.nodaļā paredzēt atbildību par noziegumu pret valsti. Bet atnāca Drošības policija un skaidroja: „Principā mēs jau tagad esam gatavi sodīt cilvēkus, kas noliedz PSRS agresijas faktu.” (No zāles dep. I.Cvetkovas starpsaucieni.) Un, ņemot vērā, ka Drošības policija saprot, kā attiecīgo normu piemērot, kāpēc mums būtu jāatsakās no tādas normas pieņemšanas un jāņem vērā jūsu arguments, ka praktiķi nesaprot? Prokuratūra saprot, Latvijas Drošības policija saprot. Kādi cilvēki tad nesaprot? Par kādiem speciālistiem jūs runājat un domājat?

Attiecīgā norma ir ļoti svarīga. Svarīga tāpēc, ka minētie noziegumi izdarīti pret... tajā skaitā pret Latviju. Un tieši tādēļ mēs gribam, lai būtu pilnīgi skaidrs, attiecīgajā normā, šajā normā, ierakstīt vārdus, ka arī gadījumā, ja kāds cilvēks noliedz, slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas agresiju, viņam par to būs sods. Mēs ilgi meklējām kompromisus, un, kā jūs atceraties, mēs sākumā piedāvājām sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, bet kolēģi norādīja: „Ko tas nozīmēs? Ja vispār par noziegumu pret cilvēci, par attiecīgo noziegumu noliegšanu sods ir līdz pieciem gadiem, tad kāpēc gadījumā, ja kāds noliedz agresiju pret Latviju, sods ir trīs gadi? Vai mēs gribam kaut kādas privilēģijas radīt, atvieglojumus?” Un mēs sadzirdējām šos vārdus. Un tiešām, pateicoties visu kolēģu kopīgam darbam, mēs saprotam, ka nevajag izdalīt atsevišķu sastāvu, nevajag rakstīt, veidot atsevišķu normu, nevajag rakstīt pantā, ka darbība izdarīta ar kaut kādu īpašu nolūku. Ir vispārīga norma, kas paredz atbildību par agresijas noliegšanu, un attiecīgā norma piemērojama gadījumos, ja kāds noliedz PSRS un nacistiskās Vācijas agresiju. Un sods par šādu darbību - brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Paldies visiem kolēģiem, kas strādāja un palīdzēja veidot attiecīgo normu.

Paldies. (Zālē frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Pēc Tieslietu ministrijas viedokļa, precizējot panta tvērumu, tiktu atvieglota panta interpretācija un piemērošana, jo tas viennozīmīgi norādīs uz divu režīmu pastrādātiem noziegumiem pret Latviju un tās iedzīvotājiem. Respektīvi, ar šo priekšlikumu ir pielīdzināti padomju un nacistiskās Vācijas režīmi (No zāles dep. J.Reira un dep. I.Čepānes starpsaucieni: „Precīzi! Precīzi!”), un tagad daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju - komunisti, kolaboranti - kā atzīta noziedzīga padomju režīma līdzdalībnieki galu galā nonāks uz apsūdzēto sola. (Starpsaucieni. Dep. A.Loskutovs: „Demagoģija!”)

Nu, un tagad par panta tā saucamajiem piemērošanas atvieglojumiem tiesībsargājošām iestādēm, par kuriem ilgi runāja Judina kungs.

Šī ir 2007.gadā iznākusī advokāta Grūtupa grāmata „Ešafots”. Šo pamfletu esmu paņēmusi Saeimas bibliotēkā, un pats Grūtups to ir uzdāvinājis 277 skolām. Apšaubot 1946.gada Rīgas procesu (No zāles dep. J.Kursītes-Pakules starpsaucieni: „Uz dokumentiem...!”), grāmatas autors apraksta un mēģina attaisnot holokausta organizatorus un dalībniekus, parādīt sabiedrībai padomju okupantu reālo tēlu un uzmodināt lasītāju līdzjūtību pret inteliģentiem, simpātiskiem SS virsniekiem, kurus netaisnīga tiesa nosodīja ar nāvessodu un kuri tika pakārti Rīgā. SS ģenerāļi un komandanti šajā grāmatā ir notēloti kā drosmīgi, inteliģenti un izglītoti cilvēki, savukārt advokāti, tiesneši, prokurori - kā okupanti, analfabētiski komunisti un pat ebreji, kas ir pārpildīti ar ienaidu un atriebības slāpi. Šajā grāmatā publiski ir noliegts, attaisnots un rupji noniecināts nacistiskās Vācijas īstenotais genocīds, noziegums pret cilvēci un genocīds, kāds bija īstenots arī pret Latvijas iedzīvotājiem. (No zāles dep. I.Parādnieks: „Nolasiet to genocīda... murgojumu...!”)

Ja jūs atbalstīsiet šo jaunievedumu, tad Latvijas sabiedrība ar nepacietību gaidīs, kad pret Grūtupu tiks ierosināts kriminālprocess pēc šī panta. (Starpsaucieni, troksnis zālē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Ar visu cieņu pret Judina kunga pieredzi un kvalifikāciju (No zāles dep. I.Parādnieks: „Nerunājiet!”) es tomēr gribu kārtējo reizi atgādināt, ka šeit nav mācību iestāde, kur Judina kungs ir profesors (No zāles dep. A.Judins: „Jūs arī!”), bet opozīcijas deputāti ir studenti.

Diemžēl Judina kungs jūs atkal maldināja un piedēvēja man to, ka es atsaucos uz kaut kādu tur Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu sakarā ar izplatīšanu skolās... seksuālo izglītošanu skolās... Tā tas nav! Un es to jau Judina kungam teicu. (Starpsaucieni no zāles.) Es domāju pilnīgi citu spriedumu, ko, Judina kungs, - ar visu cieņu pret jūsu augstāko profesionālismu! - es tomēr jums ieteiktu izlasīt un iepazīties ar to. Tā ir lieta „Avīze Hurriyet pret Turciju”, kur tiesa pilnīgi skaidri raksturoja situāciju, kas ir ļoti līdzīga hipotētiskām situācijām šeit. Ir arī citas lietas. Tātad, lūdzu, nejauciet pilnīgi dažādas lietas!

Otrais moments. Es negribu runāt politiski, bet genocīds ir genocīds, noziegums ir noziegums - neatkarīgi no tā, kāda valsts to īstenoja. Jautājums... Tāpēc rodas jautājums: kāpēc īpaši jāizdala un jāuzsver tieši nacistiskā Vācija un PSRS? Kāda tam ir juridiska jēga? Vai līdz ar to mēs kaut kā mazināsim citu genocīda situāciju nozīmi šajā jautājumā, vai mēs atklājam savu politisko nostāju? Un, protams, galvenā problēma ir - kas spriedīs, vai ir genocīds vai nav.

Es negribu atkārtot tās diskusijas, kas jau notikušas sakarā ar Eiropas Savienības Padomes ietvarlēmumu - to veco, no kura viss šis stāsts arī sācies. Tur bija teikts pilnīgi viennozīmīgi: runa ir par tādiem genocīda gadījumiem, kas tiek atzīti kā tādi starptautiskajās tiesās - Nirnbergas prāvā vai Starptautiskajā krimināltiesā, vai starptautiskajā tiesā par bijušo Dienvidslāviju. Jūsu koncepcija ir pilnīgi cita. Jūs politiski ar vairākumu parlamentā nobalsosiet, ka kāda konkrēta situācija ir genocīds. Jūs tā uzskatāt. (No zāles dep. J.Reirs: „Jā!”) Jūs neesat eksperti. Jūs esat politiķi. Tātad ar politisku lēmumu jūs kaut kādu situāciju juridiski kvalificēsiet un pēc tam to padarīsiet par saistošu tiesām. Un to jūs saucat par tiesiskumu! (No zāles dep. J.Reirs: „Jā!”) Piedodiet, jūs tādā veidā jūsu politiskos uzskatus un politiskās koncepcijas uzdodat par juridiskām koncepcijām.

Protams, es it kā nejūtos tiesīgs kaut kādā veidā vērtēt tik augstu profesionāļu kā Judina kungs vērtējumu. Ja jūs to uzskatāt par pareizu, nu tad acīmredzot man kā opozīcijas deputātam būtu jāpieņem, ka tā tas ir un tā tam jābūt. Piedodiet, nē! Jo tomēr tiesiskums nebeidzas Latvijā. Ļaujiet jums atgādināt... Es neuzskaitīšu visus tos gadījumus, kad Latvija zaudēja lietas Strasbūras tiesā. Argumentācija bija ļoti līdzīga attiecībā uz PSRS noziedzīgo režīmu, VDK un tā tālāk... Mūsu vidū ir kolēģis, kas atjaunoja savas tiesības Strasbūrā. Tas ir Ādamsona kungs. Es ļoti labi atceros šīs diskusijas. Un nevis jūs, Judina kungs (toreiz jūs nebijāt Saeimā), bet gan jūsu priekšgājēji izmantoja precīzi tādu pašu argumentāciju. Latvijas valsts bija spiesta ne tikai atjaunot Ādamsona kunga tiesības, bet arī par to samaksāt. Sakiet, lūdzu, - vai kāds no savas kabatas par to samaksāja? Nē! Par to samaksāja Latvijas nodokļu maksātāji. (No SC frakcijas: „Judinam jāmaksā!”) Jūs tagad atkal uzkāpjat tam pašam grābeklim. Un, kad pēc vairākiem gadiem - patiešām tas aizņem zināmu laiku - arī citu personu, kas tiks sodītas uz jūsu politiski motivētā lēmuma pamata, tiesības būs atjaunotas Strasbūrā, atkal Latvijas nodokļu maksātāji no savas kabatas maksās par jūsu ideoloģizētajiem lēmumiem.

Es aicinu jūs tomēr palikt juristiem. Neskatoties uz visu politisko pārliecību, atstāsim to malā! Un, ja jūs nopietni runājat par tiesiskumu, tad arī rīkosimies saskaņā ar tiesiskuma principiem!

Paldies. (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Ar interesi klausījos Cvetkovas kundzes runas daļu par grāmatu „Ešafots” tad, kad minēja šo frāzi, ka, jā, tika izpildīts nāvessods šiem vācu virsniekiem (no tiem vienai daļai noteikti pamatoti!). Bet, protams, grāmatā tika runāts vairāk par šo farsu, kas notika. (No zāles dep. I.Cvetkova: „Kāds farss?!”) Es domāju: vai pieminēs šo vietu, kur tika izpildīts nāvessods? Bet nē, nepieminēja! Nepieminēja, ka tas ir tas pats Uzvaras laukums, kur pulcējaties. (No zāles dep. V.Agešina starpsaucieni.)

Mēs izceļam divus noziedzīgus totalitārus režīmus, kas ir veikuši genocīdu, noziegumus pret Latvijas tautu. Mēs nerunājam par visas pasaules varām, kas ir dažādos gadsimtos īstenojušas genocīdu, represijas pret citām tautām. Mēs runājam par Latvijas tautu, kuru skāra genocīds 20.gadsimtā. Un mums ir skaidri un gaiši jāapzinās, ka abi režīmi bija vienlīdz noziedzīgi, un tas arī jāatzīst. Un, es ceru, arī visam Latvijas parlamentam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Pirmām kārtām es gribu atgādināt, ka fakts, ka Latvija tika okupēta, ka attiecībā pret Latviju notikusi agresija, ir konstatēts gan Latvijas Satversmes tiesā, gan arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tas ir fakts. Un, ja daži kolēģi vēlas turpināt diskusijas par to, turpināt apšaubīt, man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka arī imunitāte var nepasargāt dažus no jums, ja jūs to turpināsiet darīt. (Starpsaucieni no zāles: „Oooo!”, „Oho!”) Jo Drošības policija mums skaidri norādīja, ka arī tagad... Es atceros - tad, kad mēs sākām diskutēt par šo pantu, daži kolēģi runāja ļoti brīvi, norādot: „Nu, likums vēl nav spēkā, mēs varam atļauties to darīt. Kad būs spēkā, tad paklusēsim.” Tagad es vēlreiz jums atgādinu, ka Drošības policija, institūcija, kas var uzsākt procesu, skaidri pateica, ka, viņuprāt, attiecīgā norma var tikt piemērota jau tagad. (No zāles dep. I.Cvetkova: „Nu!?”) Un mēs veicam tikai precizēšanu.

Ja jūs gribat ar savu piemēru pierādīt visai pasaulei, ka Latvijai, kā jūs apgalvojat, nav taisnība šajā jautājumā, jūs varat turpināt savu darbību, bet es to neiesaku darīt.

Paldies. (No zāles dep. V.Agešins: „Tie ir draudi?!”; dep. A.Judins: „Ieteikums!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, kolēģi! Ņemot vērā, ka es arī piedalījos šī likuma grozījumu izstrādāšanā, man gan gribas oponēt opozīcijai. Pēc viņu runām spriežot, tagad pēc šādiem pantiem cietumos sēdēs simtiem cilvēku, kurus ļaunā Drošības policija izķers ik gadu 9.maija mītiņos un tamlīdzīgi. Bet es varu noteikti teikt, ka tā tas nebūs un ka tā nevajag būt. Bet mēs visi saprotam, ka šo likuma grozījumu noteikti eskalēja eirodeputāta Alfrēda Rubika izteikumi par to, ka represijās jau nu pamatā cieta tie, kas līdzdarbojās ar nacistiem un tā tālāk. Un tieši pret šādiem izteikumiem ir pirmām kārtām vērsts šis likums. Un loģiski, ka tie cilvēki, kas iet pie šī... 9.maija pasākumā pie šī pieminekļa, neko tādu atļauties nevar.

Un, izskatot šo likumprojektu, pie mums nāca uz komisiju arī Latvijas Politiski represēto apvienība. Rubika izteikumi diemžēl nav vairs kaut kāda teoretizēšana par to, vai bija okupācija vai nebija okupācija, kurš no režīmiem bija sliktāks, kurš bija labāks, bet tā ir vēršanās pret reāliem vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku, kas ir bijuši represēti, pret viņu pēctečiem, un tieši šādām runām tad arī šis likums ir domāts. (Zālē SC frakcijas starpsaucieni.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Labdien, cienījamās deputātes, godātie deputāti! Es negribētu tērēt jūsu laiku, tāpēc tikai atsaucos uz savu uzstāšanos, kad mēs bijām skatījuši grozījumus Latvijas Republikas Satversmes jaunajai preambulai.

Es gribētu piefiksēt tagad un atgādināt - arī protokolam un stenogrammai -, ka es tad izteicu savu pozīciju, kuru varu arī šobrīd uzturēt, un to noturu. Piefiksējiet, lūdzu, mednieki, kas vēlas meklēt jaunus kandidātus prāvām!

Otrkārt. Es gribētu pievērst uzmanību tam, ka tagad notiek bezprecedenta notikums: mēs taisāmies ļoti dramatiskus notikumus vērtēt nevis zinātniski, nevis vēsturiski precīzi, bet atsaucoties uz šādas vai tādas tiesas, cienījamas tiesas, spriedumu. Ar tiesas spriedumu var lemt visu ko, un spriedumā... spriedums ir likums mūsu valstī, un visi to saprot. Bet jebkurā gadījumā agrāk vai vēlāk zinātniski pierādījumi, zinātniski vērtējumi aizstās jebkādu spriedumu, ja šis vai tas spriedums kļūs par nepareizu.

Es vienkārši gribētu pievērst šā priekšlikuma aizstāvju uzmanību tam, ka agri vai vēlu tiem, kas atbalstīja šo priekšlikumu, pēc tam būs vienkārši kauns, ka mēs tā esam izdarījuši ar balsu vairākumu. Es ceru, ka tas nenotiks, bet, ja notiks, tad gan būs kauns. (No zāles dep. J.Reirs: „Var sākt kaunēties jau tagad!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Nav pieļaujams, protams, ka no šīs tribīnes skan tendencioza un vienpusēja informācija par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, tāpēc es atgādināšu kolēģiem no „Saskaņas Centra”, ka 2006.gada 16.martā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta lietā „Ždanoka pret Latvijas valsti” nolēma par labu Latvijas valstij - nolēma, ka ierobežojumi Tatjanai Ždanokai, jūsu domubiedrei, kandidēt Saeimas vēlēšanās ir pamatoti. Tā ka, ja kāds nav izlasījis šo tiesas spriedumu, tad atgādinu: 2006.gada 16.marta Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedums. Īpaši jums, Cileviča kungs!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Man ir tiešām liels prieks, ka Rasnača kungs izlasīja vismaz vienu Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu. Bet es tomēr gribētu informēt Rasnača kungu, ka ir vesela virkne spriedumu - ir vairāki desmiti tūkstošu. Un es runāju par pilnīgi citiem. Un šis spriedums, Lielās palātas spriedums Tatjanas Ždanokas lietā, nav absolūti nekādā veidā saistīts ar šo jautājumu, ko mēs apspriežam. Un es tomēr lūgtu pieturēties pie lietas būtības. Un es ieteiktu izlasīt gan Ādamsona kunga lietu, uz ko es atsaucos, gan to Hurriyet lietu pret Turciju, gan arī virkni citu, kurās tieši Eiropas Cilvēktiesību tiesa dod savu interpretāciju vārda brīvības jēdzienam un situācijām, kad vārda brīvība var tikt ierobežota un kad valstīm tā jāierobežo. Tā ka nejauksim visu kopā! Rasnača kungam sanāk, ka, ja viena lieta Latvijai uzvarēta, tad arī visās citās lietās mums ir taisnība. Nu, piedodiet, tā tas nav. Nu būsim tomēr nopietni!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka jūs neviens nenoliegsiet, ka šī norma un šie Krimināllikuma grozījumi tika apspriesti Juridiskajā komisijā, tāpat arī Juridiskās komisijas apakškomisijā ļoti daudzas reizes. Tika uzaicināti eksperti, tika uzaicināti ministriju pārstāvji, tika uzaicināts Latvijas Universitātes profesors Uldis Krastiņš, kas ir viens no cienījamākajiem un zinošākajiem profesoriem šajā jomā. Un beigu beigās mēs tomēr esam šajā jomā nonākuši, manuprāt, pie līdzsvarotas redakcijas, pret kuru nevarētu būt iebildumi, manuprāt, nedz no konstitucionālo tiesību viedokļa, nedz arī no Eiropas Cilvēktiesību tiesas viedokļa. Un kāpēc? Iespējams, ka šī norma nonāks gan Satversmes tiesā, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo pēdējie 10 gadi ir ļoti raksturīgi ar to, ka Austrumeiropas valstis, kas ir atguvušas neatkarību, tomēr mēģina pielīdzināt nacistiskos noziegumus, kuri tika nosodīti Nirnbergas prāvā, arī šiem komunistiskajiem noziegumiem. Un, proti, es jau pagājušajā reizē, runājot par šo normu, pieminēju marta... Lietuvas spriedumu šā gada 18.martā. Lietuvas spriedumā, runājot par to, ir pateikts, ka padomju okupācijas režīms... tiek arī atzīts, ka tas ir starptautisks noziegums. Jo, kā jūs zināt, genocīds ir viens no baigākajiem starptautiskajiem noziegumiem. Šajā spriedumā patiešām tiek likta vienlīdzības zīme starp padomju okupāciju un nacistisko okupāciju. Un acīmredzot tad jāizvērtē. Un zināmi iedīgļi jau šajā jomā ir. Un kolēģus, kuri šaubās, es aicinu: nu, paskatieties Satversmes tiesas spriedumu Krievijas-Latvijas robežlīguma lietā! Tur, Cileviča kungs, ir analizēts... Kādēļ jūs atsaucaties tikai uz Nirnbergas tribunālu? Jā, patiešām - Satversmes tiesa sprieduma 25.4.punktā saka, ka, piemērojot starptautisko tiesību normas PSRS rīcībai pret Baltijas valstīm, jāņem vērā Nirnbergas tribunālā, kurā, citstarp, kā tiesneši un apsūdzību uzturētāji piedalījās arī PSRS pārstāvji, izteiktais vispārīgais viedoklis par starptautisko tiesību normu saturu Otrā pasaules kara laikā. Protams, tur nebija un nevarēja būt likta vienlīdzības zīme starp nacistisko režīmu un komunistisko režīmu, bet es domāju, ka, ņemot vērā visu šo attīstību, kas notiek Eiropas Parlamentā rezolūciju veidā un tā tālāk, beigu beigās mēs tomēr panāksim un, manuprāt, arī apstiprināsim to, ka šajā gadījumā tie abi divi bija noziedzīgi režīmi. Un šiem Krimināllikuma grozījumiem, manuprāt, būs preventīva nozīme: tomēr cilvēkiem tie liks padomāt, vai ņirgāties par tādām lietām kā holokausts, tāpat arī par tiem nevainīgajiem cilvēkiem, kas savulaik tika deportēti, piemēram, uz Sibīriju. To no mums prasa politiski represēto un arī visu citu pārstāvji. Tas nebija kūrorts, tas viss bija tiešām, iespējams, pat pielīdzināms arī šīm genocīda darbībām!

Es aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu, un skatīsimies, kā šis likumprojekts... kāda gaita būs šim likumprojektam. Es ar savu tīru sirdsapziņu varu teikt to, ka šajā gadījumā mēs rīkojamies adekvāti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es negribēju piedalīties šā jautājuma apspriešanā, ļoti daudz ko ir izteikuši mani kolēģi.

Bet viens nu gan ir skaidrs: Saeimas priekšsēdētāja 4.maijā ļoti daudz runāja par Latvijas tautas spēku, par Latvijas tautas varēšanu, par to, ka mēs esam tagad spēcīgi. Un šodien mani īstenībā fascinē debates, kuras, manuprāt, ir novēlotas par vismaz 20 gadiem. Šodien mēs runājam nevis par spēku un nevis par varēšanu, bet par bailēm, atsevišķu cilvēku bailēm, un ar to mērķi - nepieciešamību ieviest kriminālatbildību.

Šo jautājumu vajadzēja risināt ļoti sen, ne tagad! Es tiešām esmu izbrīnīts, ka priekšvēlēšanu gaisotnē šis jautājums tiek pacelts tādā kontekstā, un man ir kauns! (Starpsauciens: „Malacis! Principiāla uzstāšanās!” No zāles dep. J.Reira starpsaucieni: „Tiem, kam kauns, var...”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Judina kungs ko vēlas piebilst?

A.Judins. Paldies visiem! Es aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 27, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts. (Starpsaucieni.)

A.Judins. Nākamais ir 12. - deputātu Agešina un Cvetkovas priekšlikums, kas paredz izslēgt 83.1 pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam. (Zālē troksnis, starpsaucieni.)

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šeit kolēģi runāja par vārda brīvību.

Vēlos norādīt, ka vārda brīvība nav absolūta. Arī starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos un nacionālajos tiesību aktos šo tiesību formulējums, neskatoties uz vārda brīvības īpašo lomu demokrātijas funkcionēšanā, atsevišķos gadījumos pieļauj tās ierobežojumus, lai aizsargātu sabiedrības citas pamattiesības. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta 2.punkts nosaka, ka, tā kā vārda brīvības īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām un nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošību.

Neapšaubāmi, nupat atbalstītās normas mērķis ir aizsargāt valsts drošību un tās demokrātisko iekārtu.

Tagad par deputātu Cvetkovas un Agešina priekšlikumu. Tikko Saeima atbalstīja grozījumus Krimināllikuma 74.1 pantā, nosakot, ka tiek paredzēta kriminālatbildība par genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru vai kara noziegumu publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru vai kara noziegumu, tajā skaitā PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru vai kara noziegumu pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju noniecināšanu; šī noma īpaši uzsver PSRS un nacistiskās Vācijas īstenoto genocīdu.

Šāda norma, protams, visnotaļ ir vērtējama pozitīvi. Tomēr pastāv risks, ka praksē varētu netikt piemērota kriminālatbildība par okupācijas un aneksijas fakta publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju noniecināšanu. Lai izvairītos no šādas iespējamās problēmas attiecīgās normas piemērošanā, aicinu saglabāt otrajā lasījumā pieņemto 83.1 panta redakciju, attiecīgi balsojot gan pret 12. - deputātu Agešina un Cvetkovas priekšlikumu, gan arī pret 13. - ārlietu ministra priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA). (No zāles dep. V.Agešins: „Par priekšlikumu!”)

Cienījamie kolēģi! Atbalstot jaunu 74.1 panta redakciju, mēs paredzējām atbildību par PSRS un nacistiskās Vācijas agresijas noliegšanu, slavināšanu un citām darbībām. Un, ja mēs pieņemtu vēl 83.1 pantu, tad sanāktu tā, ka mums būtu divi panti, kas paredz atbildību par vienu un to pašu. Tas nemaz nav nepieciešams. Turklāt, kā jau bija norādīts, šādā gadījumā mēs izveidosim situāciju, ka mums ir vispārīgā norma, kas paredz atbildību - brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem -, bet attiecībā uz PSRS agresiju sods ir mazāks - tikai trīs gadi. Kāpēc tā? Kāds ir pamatojums? Un man gribētos jūs informēt, ka pēdējā komisijas sēdē, diskutējot par attiecīgo likumprojektu, mēs runājām par to, ka ir svarīgi turpināt darbu ar Krimināllikuma 9.nodaļu, jo starptautiskajos dokumentos vārds „agresija” ir saprotams šaurāk, definēts šaurāk... teiksim, saprotams nedaudz atšķirīgāk... Principā mūsu definīcija ir plašāka. Un ir svarīgi lietot terminoloģiju, kas ir lietota starptautiskajos dokumentos. Tāpēc mēs vienojāmies, ka mēs turpināsim darbu ar attiecīgo nodaļu. Mēs nevarējām to izdarīt, izskatot likumprojektu pirms trešā lasījuma, bet darbs tiks turpināts.

Bet, runājot par 12.priekšlikumu, ko izstrādāja un iesniedza mūsu kolēģi Agešina kungs un Cvetkovas kundze, jāteic, ka šis priekšlikums, manuprāt, būtu atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātu Valērija Agešina un Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 14, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Judins. 13. - ārlietu ministra Rinkēviča kunga priekšlikums izslēgt 83.1 pantu - ir analogs iepriekšējam. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - ārlietu ministra Edgara Rinkēviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 30, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Judins. 14. - deputāta Seržanta priekšlikums grozīt sankciju 159.1 pantā. Priekšlikums nav atbalstīts. Debatēsim!

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Pirms runāt par nākamajiem diviem priekšlikumiem, informēšu jūs, ka gadā oficiāli Latvijā tiek reģistrēti vismaz vairāki simti seksuāla rakstura noziegumu, bet sabiedrisko organizāciju rīcībā esošā informācija liecina, ka pie tiesībsargiem vēršas ne vairāk kā katra desmitā sieviete, jo acīmredzot ir šī bezcerība; cerības, ka varmākas tiešām saņems reālu sodu, ir diezgan zemā līmenī. Cietumos šobrīd par izvarošanu atrodas vairāk nekā 400 cilvēku, no kuriem apmēram trešā daļa par šiem noziegumiem atrodas cietumā atkārtoti.

Gribu arī pieminēt, ka šos priekšlikumus par šiem grozījumiem es iesniedzu, pirms vēl sabiedrību šokēja ziņa par piecgadīgas meitenes vairākkārtēja izmantotāja Tukumā saņemto sodu - divi gadi nosacīti. Šis fakts, protams, robežojas ar absurdu, taču jāatzīmē: ja mēs neko nedarīsim, šādu gadījumu būs arvien vairāk. Tiesa gan, likumdošana, kas ir vērsta pret bērnu seksuālo izmantošanu, ir stingrāka, un tur ir pat paredzēts arī mūža ieslodzījums, taču sodi par šādu pašu noziegumu pret pieaugušajiem, manuprāt, ir nepamatoti maigi.

Es atļaušos citēt Krimināllikuma 159.pantu: par dzimumaktu, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli, vai par dzimumaktu pret cietušā gribu, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo, jeb par visu to, ko vienā vārdā sauc par izvarošanu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem un probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.

Savukārt 160.pants ir aptuveni tāds pats, tikai tur šīs darbības ir aprakstītas vēl izvērstākā veidā.

Tātad, ja mēs modelējam situāciju... Piemēram, ja sievietei vakarā uz ielas uzbrūk varmāka, piedraud ar nazi, piekauj, izvaro vai sanitārs psihiatriskajā slimnīcā regulāri izmanto pacienti, vai priekšnieks, piedraudot ar atlaišanu no darba, izvaro savu padoto, visos šajos gadījumos noziedznieks reāli var saņemt sodu, sākot no diviem gadiem, un pat šos divus gadus arī - nosacīti. Protams, mēs varam teikt, ka katrā situācijā tiesnesis šādu situāciju izvērtē. Protams, ka tā. Bet arī Tukuma situācijā tiesa varēja piespriest līdz septiņiem gadiem cietumā, bet nezin kāpēc piesprieda divus gadus brīvībā.

Ko es lūdzu šajā likuma grozījumā? Es lūdzu šo apakšējo robežu palielināt - no diviem gadiem palielināt līdz četriem gadiem. Judina kungs varbūt oponēs, ka manis prasītie četri gadi var izrādīties par daudz arī kādam nozieguma līdzdalībniekam, piemēram, kādam kūdītājam vai durvju pieturētājam. Nu, es teikšu, ka tomēr izvarošana ir tāds noziegums, ka nav jābaidās sodīt par daudz, bet ir jābaidās sodīt par maz. Un galu galā Krimināllikumā ir arī 54.pants, kas paredz jebkura nozieguma līdzdalībnieka izvērtēšanu.

Es, protams, uzticos Latvijas tiesām, bet mēs zinām, ka agri vai vēlu pienāks brīdis, kad kāda miljonāra vai citādi ietekmīga cilvēka atvase izvaros, teiksim, tramvaja vadītāja vai skolotājas meitu, un vēlāk šim tiesnesim tiks izteikts piedāvājums, no kura nevarēs atteikties, un tad mēs atkal šausmināsimies: „Ak, Dievs, ak, Dievs, atkal divi gadi!” Tādi gadījumi ir jau bijuši! Tādi gadījumi ir bijuši, un es domāju, ka mums ir jādara viss, lai tādu gadījumu vairs nebūtu. Tad arī nebūs jāpārdzīvo par to, ka šādi izvarotāji staigā mums blakus uz ielas.

Un nākošais solis varētu būt tas, ka par šādiem noziegumiem un arī noziegumiem pret cilvēka dzīvību un veselību... varētu mēs paredzēt, ka šādos gadījumos nepienākas nosacīts sods. Nu tā būs, bet vēl nav! Un tad arī nebūs tādu situāciju kā tagad, kad mēs visi šausmināmies, ka, teiksim, studentes Elīnas Pupiņas sadistiskais slepkava joprojām staigā pa ielu.

Tā ka es lūdzu atbalstīt šos manus grozījumus, lai vismaz šī zemākā sankcija izvarotājiem būtu kaut drusciņ augstāka.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Manuprāt, nevienam nav šaubu, ka dzimumnoziegumi ir briesmīgi noziegumi un par šiem noziegumiem jāpiespriež ļoti bargi sodi. Un šajā jautājumā mēs... mums nav domstarpību ar Seržanta kungu par jautājuma būtību. Mēs esam absolūti vienisprātis par to, ka sodam ir jābūt atbilstošam un ka Latvijas prakse diemžēl regulāri mums demonstrē, ka sodi ir nepareizi. Bet mūsu strīds vai varbūt mūsu diskusija ir tikai par to, kā sasniegt rezultātu. Mūsu Krimināllikuma 159. un 160.pantā ir noteikta atbildība par vardarbīgiem dzimumnoziegumiem, un sankcijai ir minimālā robeža un maksimālā robeža. Tātad gadījumā, ja ir atbildību pastiprinoši apstākļi, piemēro maksimālo sodu - desmit gadi ir paredzēti. Gadījumā, ja ir mīkstinoši apstākļi, var piemērot minimālu sodu. Un patlaban tas minimālais sods ir divi gadi.

Bet kur ir Latvijas problēma? Seržanta kungs iesniedza savu priekšlikumu vēl pirms tam, kad Tukumā tika taisīts un pieņemts spriedums, ar kuru bija piespriests nosacītais sods personai, kas izdarīja attiecīgo noziedzīgo nodarījumu. Bet vēl pirms šī sprieduma es arī iesniedzu priekšlikumu grozīt attiecīgo normu. Es redzu problēmu, un gadījums, kad nosacītu sodu piespriež par izvarošanu... par bērnu izvarošanu, nav pirmais. Un, es domāju, ja mēs neko nedarīsim, tas nebūs pēdējais gadījums, ko mēs redzējām Tukumā. Bet ir jautājums: ja mēs pieņemsim attiecīgos Seržanta kunga piedāvātos grozījumus, vai mēs problēmu atrisināsim? Iedomāsimies situāciju, ka notikusi izvarošana un tiesa piespriedusi minimālo sodu - brīvības atņemšanu uz laiku... uz četriem gadiem - un pēc tam nākamajā teikumā pateikusi: bet, ņemot vērā atbildību mīkstinošos apstākļus, sods ir piemērojams nosacīti! Manuprāt, ir gadījumi, kad brīvības atņemšana var tikt noteikta uz laiku līdz diviem gadiem, jo... Gribu jums atgādināt, ka otrajā lasījumā mēs nolēmām iekļaut arī jaunu redakciju attiecīgajam pantam. Var būt divi gadi, bet, manuprāt, tiem diviem gadiem ir jābūt reāliem. Tā ir problēma. Nedrīkst piespriest piecus gadus un ar pirmo teikumu pateikt, ka, jā, izdarīts šausmīgs noziegums, bet ar otro teikumu pateikt: bet tas nekas! Tiesas spriedums, kura dēļ es iesniedzu priekšlikumu aizliegt nosacīto notiesāšanu, bija tāds, ka šausmas. Ar mazgadīgu bērnu bija vairākkārt izdarītas šausmīgas lietas, šausmīgas darbības, bet ko piesprieda tiesa? Nosacīto sodu!

Kolēģi! Priekšlikums aizliegt nosacīto sodu ir iesniegts un otrajā lasījumā drīzumā tiks skatīts. Un, es domāju, risinot tieši šādā veidā, mēs varam sasniegt labu rezultātu. Bet konceptuāli, es vēlreiz gribu teikt, es atbalstu Seržanta kunga priekšlikumu, kas vērsts uz to, lai par dzimumnoziegumiem būtu paredzēta stingra atbildība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam, otro reizi.

K.Seržants (ZZS).

Cienot Judina kunga atbalstu, es tomēr gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka tas, ko teica Judina kungs, absolūti neizslēdz to, ko teicu es. Es palieku pie uzskata, ka arī nosacīts sods no četriem gadiem... protams, tas nav nekas labs, bet tas tomēr būs no četriem gadiem. Un tad, kad mēs nobalsosim par likumprojektu par nosacītā soda atcelšanu attiecībā uz šiem noziegumiem, tad cietumsods būs no četriem, nevis no diviem gadiem, un tas, manā uztverē, par vardarbīgu izvarošanu ir ļoti adekvāts sods.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 18, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Judins. Nākamais ir 15. - Seržanta kunga priekšlikums, kas ir analogs, bet saistīts ar citu normu 160.panta otrajā daļā un kas arī paredz palielināt minimālo sankciju par seksuālo vardarbību - no diviem gadiem palielināt līdz četriem gadiem. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 16. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums, kas precizē Krimināllikuma 165.panta nosaukumu: „Personas iesaistīšana prostitūcijā un prostitūcijas izmantošana”.

Es gribu jums, kolēģi, atgādināt, ka otrajā lasījumā mēs atbalstījām priekšlikumu, kas paredz, ka turpmāk arī prostitūcijas klienti, cilvēki, kas izmanto prostitūcijas pakalpojumus, tiks sodīti gadījumā, ja izmantotas nepilngadīgas personas vai cilvēktirdzniecības upuri. Un attiecīgais priekšlikums paredz precizēt panta nosaukumu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums grozīt Krimināllikuma 231.panta pirmās daļas sankciju, paredzot turpmāk arī iespēju piemērot papildsodu - probācijas uzraudzību. Attiecīgais priekšlikums ir vajadzīgs, ņemot vērā, ka pēc 231.panta var tikt saukti pie atbildības tādi cilvēki - un arī sauc pie atbildības tādus cilvēkus! -, kas veic ekshibicionistiskus... jā, kas veic šādas darbības. Un līdz ar to probācijas uzraudzība var būt efektīvs sods, lai strādātu ar minēto cilvēku grupu.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 18.priekšlikums paredz 231.panta otrajā daļā papildināt sankciju ar papildsodu - probācijas uzraudzību. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz 248.1 pantā, kurš nosaka atbildību par darbībām ar jaunām psihoaktīvajām vielām, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, aizstāt paredzēto papildsodu - policijas kontroli - ar citu papildsodu - probācijas uzraudzību. Priekšlikums ir atbalstīts, ņemot vērā, ka turpmāk paredzēts atteikties no šī papildsoda - policijas kontroles - un jau tagad ir iespēja piemērot probācijas uzraudzību. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas groza Krimināllikuma 251.panta nosaukumu. Turpmāk nosaukums būs šāds: „Pamudināšana lietot narkotiskās, psihotropās un jaunas psihoaktīvās vielas”. Grozījumi ir nepieciešami, ņemot vērā, ka mēs paplašinām attiecīgās normas darbību un turpmāk šo normu varēs piemērot arī gadījumā, ja veiktas darbības ar jaunām psihoaktīvajām vielām, kuras ir aizliegtas vai darbības ar kurām ir ierobežotas. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 21.priekšlikums groza 251.panta dispozīciju, paredzot atbildību par pamudināšanu lietot jaunas psihoaktīvās vielas, kuras ir aizliegtas vai kuru aprite ir ierobežota, kā arī par telpu nodošanu attiecīgu vielu lietošanai. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 22.priekšlikums groza Krimināllikuma 252.panta nosaukumu un paredz, ka arī nosaukumā būs atspoguļots, ka pants ir piemērojams gadījumos, ja veiktas darbības ar jaunām psihoaktīvajām vielām. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums grozīt 252.panta dispozīciju.

Līdz šim mūsu Krimināllikumā bija paredzēta atbildība par darbībām, kas bija saistītas ar narkotisko vai psihotropo vielu ievadīšanu personas ēdienā vai dzērienā pret personas gribu. Grozījumiem ir divi aspekti. Pirmkārt, mēs paplašinām to vielu skaitu, darbības ar kurām var būt par iemeslu personas saukšanai pie atbildības. Turpmāk arī tad, kad cilvēks ievadīs jaunas psihoaktīvās vielas, kuras ir aizliegtas vai kuru aprite ir ierobežota, būs paredzēta atbildība.

Un otrais jautājums. Komisija konstatēja, ka, norādot vien ēdienus un dzērienus, mēs pieļaujam situāciju, ka kaitīga darbība tomēr var tikt izdarīta. Tas var notikt, piemēram, gadījumā, ja attiecīgās vielas tiek pievienotas tabakas izstrādājumiem, vai citā veidā. Tāpēc šajā pantā mēs paredzam jauna vārda lietošanu - „izstrādājumi”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 24. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums grozīt 300.panta nosaukumu un dispozīciju. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts, veidojot 25. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas redakcionāli precizē tieslietu ministres priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 26. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums, kura būtība ir saistīta ar valsts amatpersonas jēdziena precizēšanu. Turpmāk pantā paredzēts skaidri norādīt, ka par amatpersonām atzīstamas arī personas, kuras izpilda dienesta pienākumus valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 27. - tieslietu ministres Brokas priekšlikums, kas groza ārvalstu publiskās amatpersonas jēdzienu. Priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļaujot to 28. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 28. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas groza ārvalstu publiskās amatpersonas jēdzienu, precizē iepriekšējo priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Un pēdējais ir 29. - tieslietu ministres priekšlikums, kas paredz, ka šā likuma Sevišķās daļas grozījumi neattiecas uz personām, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu pirms likuma spēkā stāšanās.

Diskutējot par attiecīgo normu, mēs konstatējām, ka ir vispārīgie principi, kas nosaka, kā piemērot likumu, ja tas ir grozīts. Un principi nosaka: ja grozījumi ir labvēlīgi, tie ir attiecināmi arī uz nodarījumiem, kas izdarīti pirms grozījumu pieņemšanas. Nelabvēlīgiem grozījumiem atpakaļejoša spēka nav. Tādēļ arī nav nepieciešamības rakstīt likumā šo formulējumu, kas var radīt zināmu neskaidrību. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. Tātad mēs esam pabeiguši izskatīšanu. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 22, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.1056/Lp11 - „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Priekšlikumi ir iesniegti no dažādām ministrijām un saturiski savā starpā nemaz nav saistīti.

Tātad sākam izskatīšanu.

1. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums, kas paredz, ka turpmāk var tikt paredzēts naudas sods, kas ir lielāks par 700 eiro, fiziskajām personām un vairāk nekā 14 tūkstoši eiro juridiskajām personām gadījumā, ja persona izdarījusi 103.3 pantā paredzēto pārkāpumu, proti, pārtikas aprites prasības pārkāpšanu.

Juridiskā komisija strādāja ar grozījumiem 103.3 pantā, un mēs noteikti darbu turpināsim arī pirms trešā lasījuma. Priekšlikums ir saistīts ar vispārīgu normu un paredz iekļaut attiecīgajā pantā arī atsauci uz 103.3 pantu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Kozlovska kunga priekšlikums paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu - 45.pantu. Pantā ir paredzēta atbildība nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuriem ir zināms, ka viņu īpašumu izmanto, lai realizētu jaunas psihoaktīvās vielas, kas ir aizliegtas, un kuri ir brīdināti par to, ka attiecīgās darbības notiek, bet kuri diemžēl neko nedara, lai pārtrauktu attiecīgo situāciju. Norma ir analoga tai, kura ir APK 170.pantā, kur ir runa par līdzīgu situāciju, bet attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Priekšlikums noteikti ir jāatbalsta, bet man gribētos pievērst jūsu uzmanību problēmai, par kuru es runāju arī Juridiskajā komisijā. Mums jāskatās uz likumiem sistēmiski, mēs nevaram izraut vienu normu un runāt un domāt tikai par šo normu, aizmirstot par citām attiecībām.

Es saņemu vēstules, un es gribu jūs arī informēt par attiecīgo situāciju saistībā ar vienu mazu, bet būtisku jautājumu: ja īpašnieks, kas izīrē kādu nekustamo īpašumu, saņem informāciju par to, ka attiecīgās telpas izmantotas, lai pārdotu alkoholu vai narkotikas, tad ko viņam vajag darīt? Ko viņš var darīt? Protams, ka, zinot to, ka, ja viņš neko nedarīs, būs atbildība, viņam ir jārīkojas - viņam ir jāpārtrauc šīs līgumattiecības. Juridiskajā komisijā es jautāju: bet vai var pārtraukt uz tā pamata? Un kolēģi norādīja, ka, protams, var. Un es pilnīgi piekritu. Jā, sakarā ar to, ka notiek nelikumīga darbība, var pārtraukt līgumattiecības. Bet lūdzu padomāt arī par praktisko risinājumu. Cilvēks saprot, ka viņa īpašumā esošā mājā vai dzīvoklī citi cilvēki pārdod... tirgojas ar psihoaktīvajām vielām vai tirgo alkoholu, un viņš grib to pārtraukt, bet vai viņš var to izdarīt vienas dienas laikā? Vai viņš var izsaukt policiju un teikt tā: „Es pārtraucu šo līgumu. Lūdzu, atbrīvojiet telpas!”? Nē! Viņš var iet uz tiesu un gaidīt, kad tiesa pieņems lēmumu. Un vai tas notiks nākamajā mēnesī, nākamajā nedēļā? Tas var prasīt vairākus gadus. Un tā ir problēma!

Es domāju, ka mēs pieņēmām un arī tūlīt pieņemsim ļoti pareizu normu. Bet ļoti svarīgi arī saprast normas piemērotājam, ka gadījumā, ja īpašnieks ir brīdināts un sācis rīkoties, proti, ir paziņojis īrniekam, ka viņš grib izbeigt līgumattiecības, - ka šajā gadījumā viņam nevajadzētu atbildēt par to, ka tirdzniecība turpinās, bet līgumattiecības vēl netiek izbeigtas. Viņš nav vainīgs. Manuprāt, ļoti svarīgi, lai šo normu mēs interpretētu šādā veidā, lai mēs nesodītu šos cilvēkus, šos īpašniekus, kuri grib izbeigt šīs attiecības. Tā kā pie mums tiesvedība prasa gadus, viņi to nevar izdarīt ļoti ātri.

Priekšlikumu lūdzu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums, kas piedāvā jaunu 103.3 panta redakciju.

Mēs diskutējām ļoti ilgi par attiecīgo normu, un mums nav ne mazāko šaubu, ka ir jāparedz atbildība cilvēkiem un arī juridiskajām personām, kas pārdod lauksaimniecības produkciju no citām zemēm, maldinot pircējus un norādot, ka tā ir Latvijas produkcija. Tā ir problēma, mums par to stāsta, un mēs gribam attiecīgos grozījumus pieņemt, bet mēs ļoti daudz diskutējām par redakciju un... nu, atklāti sakot, ir pamats domāt, ka arī uz trešo lasījumu mēs turpināsim strādāt ar normu.

Bet uz otro lasījumu apakškomisija atbalstīja šo priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 4. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums, kas papildina APK ar jaunu pantu - 103.14 pantu, kurš paredz atbildību par informācijas par lauksaimniecības produktu cenām nesniegšanu.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Naudiņa priekšlikums izslēgt 152.5 pantu. Priekšlikums izstrādāts, ņemot vērā grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kuri jau stājušies spēkā un kuri paredz, ka turpmāk kontroli pār šo būvniecību veiks pašvaldību būvpārvaldes.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. - ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums, kas paredz jaunu redakciju 158.2 pantam „Regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšana bez licences vai reģistrācijas vai licences nosacījumu vai vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšana”.

Ņemot vērā, ka citos normatīvajos aktos ir paredzēta atbildība par darbībām elektroenerģijas un dabasgāzes jomā un APK faktiski dublē tādas normas, ir paredzēts veikt precizējumu un skaidri norādīt, ka minētajos gadījumos ir piemērojamas speciālās normas un 158.2 pants nav jāpiemēro, un papildus tam ir atsevišķi norādītas regulējamās sfēras.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 7.priekšlikums paredz grozījumu 158.3 pantā „Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, tās lēmumu nepildīšana un regulējamo nozaru normatīvo aktu pārkāpšana”. Grozījumi ir analogi 6.priekšlikumā atbalstītajiem.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8. - finanšu ministra Vilka priekšlikums, kas paredz grozīt 166.24 pantu, kurš saistīts ar iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās, partnerības iepirkuma līguma un koncesijas līguma slēgšanu. Atbilstoši priekšlikumam ir paredzēts veidot šā panta sestajā daļā vēl vienu kvalificējošo sastāvu. Proti, gadījumā, ja izdarīta darbība, kas paredzēta pirmajā daļā, un līguma cena ir 145 tūkstoši eiro vai lielāka summa... Arī šajā gadījumā atbildība tiek pastiprināta un personai būs jāatbild saskaņā ar panta sesto daļu.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 9. - finanšu ministra Vilka priekšlikums papildināt 166.25 pantu ar trešo daļu: „Par statistikas pārskata neiesniegšanu...”

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 10. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums izslēgt likumprojekta 190.7 pantu.

Ir jāatgādina, ka mēs sākām strādāt ar šo likumprojektu tieši tādēļ, ka bija iesniegts priekšlikums papildināt, grozīt likuma 190.7 pantu. Bet kultūras ministre informēja, ka pēc konsultācijas ar muitas speciālistiem viņa ir sapratusi, ka būtībā tādā gadījumā, ja veiktas panta nosaukumā minētās darbības, nav nepieciešamības piemērot attiecīgo normu, jo par šīm darbībām, proti, par nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļauto dokumentu izvešanu no Latvijas, jau ir paredzēta atbildība. Un panta nosaukumā ir runa par kontrabandu. Un tādēļ kultūras ministre faktiski atsauc savu priekšlikumu, ņemot vērā... Nu, juridiski viņa prasa to izslēgt, un Juridiskā komisija, izvērtējusi šo priekšlikumu, to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Judina kungs, ir pienācis laiks pārtraukumam. Tātad mēs turpināsim likumprojektu izskatīt pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Juridiskās komisijas deputātus aicinu uz Juridiskās komisijas sēdi Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un vēl es vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem, uz kuriem sniegtās atbildes neapmierina jautājumu iesniedzējus.

Ir jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” maksātnespējas procesu”. Finanšu ministrs atrodas ārpus valsts un nevar ierasties uz atbilžu sniegšanu.

Tāpat ir deputātu jautājumi veselības ministrei Ingrīdai Circenei: jautājums „Par narkomānijas un narkotiku lietošanas profilaksi, veselības aprūpi” un otrs - „Par ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu...”. Sniegt atbildes uz šiem jautājumiem veselības ministre nevar ierasties, jo joprojām slimo.

Un ir arī jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Saistībā ar darba vizītes ASV rezultātiem”, kurš ir pāradresēts ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim. Arī atbilžu sniegšana uz šo jautājumu nenotiks, jo ekonomikas ministrs atrodas ārvalstu vizītē.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Valdis Dombrovskis... nav, Raivis Dzintars... nav, Rihards Eigims... nav, Iveta Grigule... nav, Gunārs Igaunis... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Ivans Klementjevs... nav, Inese Laizāne... nav, Jeļena Lazareva... nav, Līvija Plavinska... nav, Elīna Siliņa... ir klāt, Jānis Urbanovičs... nav, Mihails Zemļinskis... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Tā, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 11.00. Mums sēde ir jāturpina ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā ziņo deputāts Andrejs Judins. Un mēs pirms pārtraukuma tikām līdz 11.priekšlikumam.

Tātad, Judina kungs, lūdzu, turpiniet!

A.Judins. Es atvainojos, mēs pabeidzām ar... Jāsāk ar 11.priekšlikumu.

11. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums, kas paplašina Valsts policijas kompetenci un paredz, ka turpmāk Valsts policija izskatīs lietas gadījumos, kad īpašnieki pieļauj, ka viņu īpašumā notiek jaunu psihoaktīvo vielu realizācija.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 12. - finanšu ministra Vilka priekšlikums (No zāles dep. J.Tutins: „Atbalstīts!”), kas saistīts ar Iepirkumu uzraudzības biroja kompetenci un paredz papildināt 215.11 pantu pēc vārda „pantā” ar skaitli un vārdiem „kā arī 175.pantā”. Tātad tas palielina attiecīgās institūcijas kompetenci. Proti, tas nozīmē, ka Iepirkumu uzraudzības birojs turpmāk varēs skatīt lietas arī gadījumos, kad ir kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkciju realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana, kā arī skatīt lietas par pārkāpumiem, kas saistīti ar biroja likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 13. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums par Pārtikas un veterinārā dienesta kompetenci un arī par 103.14 pantu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 14. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Naudiņa priekšlikums veikt 231.pantā grozījumu, kurš paredz, ka pašvaldību būvvaldes turpmāk izskatīs lietas par 152.pantā paredzēto pārkāpumu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 15. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Naudiņa priekšlikums izslēgt (No zāles dep. J.Tutins: „Atbalstīts! Labs priekšlikums!”) 235.panta tekstā atsauci uz 152.pantu un 152.pantu. Priekšlikums ir saistīts ar iepriekšējiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumiem, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 16. - deputāta Judina priekšlikums grozīt 296.pantu „Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu nodošana piespiedu izpildei”. Priekšlikums nav atbalstīts. Šeit bija tāda vienprātība, ka būtībā visi... Juridiskajā komisijā atbalsta šim priekšlikumam nebija.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, un, kaut gan atbalsta nebija (protams, arī oponentiem ir viedoklis, un es to augstu vērtēju un respektēju!), es uzskatu par savu pienākumu informēt par priekšlikuma būtību un piedāvāt jums pašiem tad lemt, vai atbalstīt šo priekšlikumu vai ne.

Es neizdomāju šo priekšlikumu, es saņēmu vēstules no pašvaldībām, kas rakstīja par problēmu. Problēma ir būtiska, tā pastāv ilgus gadus, un tā ir jārisina. Tātad ierosinājums ir no pašvaldībām.

Un problēmas būtība ir šāda.

Mūsu pašvaldības drīkst piemērot administratīvo sodu; pašvaldības administratīvā komisija par administratīviem pārkāpumiem var sodīt pārkāpējus, un pašvaldības izmanto attiecīgo iespēju - piemēro sodu. Bet, kā jums visiem ir saprotams, cilvēki ir dažādi: ir tie, kas maksā naudas sodu, un ir tie, kas nemaksā. Ko paredz mūsu normatīvie akti? Ja cilvēks nav izpildījis savu pienākumu, tad saskaņā ar likumā noteikto pašvaldībai ir pienākums nodot attiecīgos materiālus tiesu izpildītājam. Šķiet, ka tas ir ļoti labi un loģiski, un pašvaldībai nav nekādas izvēles, pašvaldībai ir pienākums rīkoties šādā veidā. Lielākā daļa pašvaldību pilda šo pienākumu - nodod. Taču daļa - un dažreiz ļoti liela daļa jeb proporcija! - no tādiem ierosinājumiem piedzīt naudu nevar reāli tikt izpildīta (daudziem cilvēkiem nav līdzekļu, nav instrumentu), un pēc kāda laika tiesu izpildītājs nodod materiālus atpakaļ... nodod atpakaļ pašvaldībai, un pašvaldība pēc kāda laika atkal sūta tos atpakaļ tiesu izpildītājam ar lūgumu piedzīt naudu. Viss ir loģiski, viss ir skaisti, bet aiz visa tā stāv nauda. Kad pašvaldība nodod tiesu izpildītājam materiālus izpildei, pašvaldībai ir jāmaksā. Pirmām kārtām ir maksājama valsts nodeva - 2 eiro un 85 centi. Tā nav liela summa, un varbūt nebūtu pamata īpaši diskutēt. Bet papildus tam ir jāsamaksā tiesu izpildītājam par viņa darbu, un šī summa svārstās no 43 eiro līdz 103 eiro. Un tagad padomājiet, kāda situācija veidojas! Pašvaldība piemēro sodu, bet pašvaldība nevar... Pašvaldība, nesaņēmusi to naudu, nodod atkal materiālus tiesu izpildītājam un būtībā vēlreiz maksā par to, lai tas tiktu izpildīts. Kaut gan skaidri saprot, ka izpildes nebūs.

Kā var nosaukt šo situāciju? Tā ir naudas izšķērdēšana. Un tādas problēmas nav valsts institūcijām, jo valsts institūcijām nav jāmaksā tiesu izpildītājiem. Tas ir atrunāts Civilprocesa likumā. Pašvaldībām ir jāmaksā! Protams, šeit var teikt: „Viss ir pareizi, viss ir loģiski! Ja sods ir piemērots, sods ir jāsamaksā, un mums par jebkādu cenu ir jāpanāk, lai tas tiktu samaksāts.” Bet, kolēģi, jūs paši redzējāt... un jums smiekli nāk, kad mūsu televīzija mums stāsta par situāciju. Cilvēks nozaga kaut kādu tur buljona paciņu, un mums tagad ir kriminālprocess! Un mums tagad ir kriminālprocess, un visas attiecīgās institūcijas strādā! (No zāles dep. I.Čepāne: „Kāds sakars?!”) Tātad attiecībā uz kriminālprocesu jūs visi saprotat, ka tas ir dīvaini, tas ir nepareizi. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Kāds sakars?”) Bet būtībā tas pats notiek saistībā ar APK. Pašvaldība piemēro sodu, pašvaldība pēc tam tērē iedzīvotāju naudu, lai mēģinātu panākt piedzīšanu, skaidri zinot, ka nekas netiks piedzīts. Un kāds ir rezultāts? Mūsu pašvaldības ir tādas, kas rūpējas par savu naudu un negrib tā izšķērdīgi tērēt. Ko sāk darīt dažas pašvaldības? Viņas vairs nesoda pārkāpējus. Tātad tāds ir rezultāts tai sistēmai, ko mēs izveidojām! Pašvaldība negrib sodīt pārkāpējus tāpēc, ka pēc tam, kad sods tiks piemērots, būs jātērē nauda. Protams, var teikt - tāda ir kārtība, tāda ir sistēma. Bet, kolēģi, mēs esam atbildīgi par šo sistēmu! Un, lai gan, jūsuprāt, viss ir pareizi, viss ir loģiski, man jāatzīst, ka es jums nevaru piekrist. Es domāju, ka mums problēma jārisina citādāk.

Un kāda ir priekšlikuma būtība? Saskaņā ar likumu tagad ir obligāti jānodod lieta tiesu izpildītājam. Es ierosinu dot iespēju pašvaldībām izlemt - nodot vai nenodot izpildei. Es domāju, ka tas tiešām var atrisināt problēmu, jo pašvaldības, it īpaši tās, kas ir mazas pašvaldības, saprot, kurš cilvēks var samaksāt un kuram tādas iespējas nav. Es domāju, ka šādā veidā pašvaldība varēs ietaupīt naudu, nenotiks tāda nelietderīga naudas izšķērdēšana.

Mēs diskutējām ar kolēģiem. Protams, risinājumi var būt citi un to mērķi var sasniegt citādāk.

Es lūdzu vēl laiku, lai... (No zāles dep. A.Bērziņš: „Lai runā! Lai runā!” Starpsaucieni. „Kā tad bija ar to vārda brīvību?”)

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst? Deputāti lūdz balsojumu par to, vai pagarināt debašu laiku deputātam Judinam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai pagarinātu debašu laiku deputātam Andrejam Judinam par divām minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 4, atturas - nav. Tātad...

A.Judins. Paldies, kolēģi, par iespēju runāt.

Es mēģināšu ļoti īsi... mēģināšu „noapaļot” jautājumu, paskaidrot problēmu.

Tātad saistībā ar šo priekšlikumu tika uzdoti daži jautājumi: kāpēc ir runa tikai par pašvaldībām, kāpēc nav runa par valsts institūcijām? Es jau atbildēju: tāpēc, ka valsts institūcijām nav jāmaksā tiesu izpildītājiem par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu.

Tika uzdots jautājums: kāpēc nav minēta pašvaldības policija? Manuprāt, par to var diskutēt, bet diemžēl, ja nav atbalstīts koncepts, ka lietu var nenodot tiesu izpildītājam, tad nav pamata arī paplašināt... runāt un skatīties plašāk.

Kāpēc 70 eiro? Summa var būt mazāka, un vakar mēs diskutējām par citu risinājumu. Iespējamais variants: likumā var noteikt, ka piespiedu izpildei nav jānodod dokumenti, ja piedzīšana maksā vairāk nekā tāds sods, ko var piedzīt. Un tad es domāju: ja būs atbalsts uz trešo lasījumu, mēs varēsim diskutēt par attiecīgo priekšlikumu.

Vēl viens pretarguments bija tāds: pašvaldība taču nevar nodarboties ar izmeklēšanu. Kā viņa zina, tieši kam piemērot un kam nav jāpiemēro? Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mazās pašvaldības ir informētas par saviem iedzīvotājiem. Mazām pašvaldībām, es domāju, tas būs uzreiz skaidrs, papildu izmeklēšana nebūs vajadzīga.

Man gribētos arī pievērst uzmanību tam, ka tiesību teorijā ir nostiprināts princips, kas prasa, ka sodam ir jābūt, bet nevajadzētu šo principu jaukt ar soda izpildi. Es piedāvāju nodibināt duālu soda izpildi. Proti, pašvaldība var nodot izpildei dokumentus tiesu izpildītājam, ja uzskata to par nepieciešamu, bet var arī to nedarīt, ja uzskata, ka tas ir neizdevīgi pašvaldības budžetam.

Un man gribētos pievērst jūsu uzmanību arī tam, ka pirms diviem gadiem mēs grozījām likumu „Par nodokļiem un nodevām” un tādu kārtību nostiprinājām attiecībā uz nesamaksātajiem nodokļiem. Kolēģi, jūs bijāt „par”. Un tagad saskaņā ar likumu, ja summa ir mazāka par 15 eiro, tiesu izpildītājam nav jānodod... (No zāles: „Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Judina kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

A.Judins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es uzskatu... es šo priekšlikumu vērtētu kā uzmanības pievēršanu apstāklim... apstākļiem, par kuriem runā Judina kungs. Taču, no otras puses, es uzskatu, ka šis priekšlikums zināmā mērā degradē administratīvās atbildības institūtu kā tādu. Un man nav skaidrs un es nevaru saprast, kāpēc šajā priekšlikumā paredzētais gadījums, kad varētu neiedarbināt soda piespiedu izpildes mehānismu, attiecas tikai uz pašvaldību administratīvajām komisijām, nevis uz jebkuru valsts vai pašvaldības institūciju, kura ir tiesīga izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un piemērot administratīvo sodu.

Es domāju, ka drīzāk šeit būtu jāmeklē risinājums tam, lai ar piespiedu izpildi saistītie izdevumi, kurus pieprasa segt tiesu izpildītāji un kurus ir spiestas segt pašvaldību institūcijas, nebūtu nesamērīgi. Judina kungs, jūs nevienu vārdu neminējāt par to, ka to regulē Ministru kabineta noteikumi. Iespējams, ka šīs takses mēs varētu pārskatīt.

Tālāk. Turklāt minētais priekšlikums paredz pašvaldības administratīvajai komisijai papildu funkciju - proti, konstatēt, vai sodītajai personai ir vai nav ienākumi, ir vai nav manta, uz kuru vērst piedziņu. Vai patiešām jūs, Judina kungs, domājat, ka šīs funkcijas veikšana neprasīs papildu izdevumus? Un nav arī analizēts jūsu priekšlikumā, vai tas patiešām būtu samērīgāk. Tikpat labi iespējams, ka lielās pašvaldības... jūs runājat tikai par mazām pašvaldībām... iespējams, ka lielās pašvaldības būs spiestas dibināt kaut kādas īpašas komisijas vai apakškomisijas, kas tagad sāks noskaidrot, vai konkrētajai personai ir kādā bankā noguldījumi vai nav, un vērsīsies pie CSDD, lai noskaidrotu, vai šai personai ir automašīna vai nav, un zemesgrāmatu nodaļās centīsies uzzināt, vai šai personai pieder nekustamais īpašums, kas ierakstīts zemesgrāmatā, vai arī vērsīsies citur. Saprotiet, tas būs tieši tas pats darbs... tas tiks uzvelts uz pašvaldību pleciem! Bet kā pašvaldības piemēros to normu? Pašvaldības piemēros to normu apmēram šādi: vienam, kas, piemēram, saņem minimālo algu, būs jāmaksā šis sods, bet tam, kas, piemēram, ir bezdarbnieks vai arī kaut kādā veidā mēģina noslēpt savus ienākumus vai mantu, nebūs jāmaksā. Es domāju, ka mēs nevaram arī atbalstīt šādu diskrimināciju.

Mēs zinām, kā būs Rīgā un citās lielajās pilsētās. Nu kādā veidā...? Tur, Rīgā, taču nepazīst pašvaldību administratīvās komisijas visus savus iedzīvotājus. Kādā veidā viņas varēs secināt, ka vienai vai otrai personai nebūtu jāpiemēro šie 70 eiro?

Un kāpēc 70 eiro? Trūcīgai personai, kas saņem minimālo algu, 70 eiro ir ļoti liela nauda. Un, ja jūs paskatītos, Judina kungs, 43.pantu pašvaldību likumā... Tur ir 12 gadījumi, kad pašvaldības drīkst piemērot administratīvos sodus. Vai varbūt šajā gadījumā mēs to atdosim varbūt attiecīgām valsts institūcijām? Un tur lietas, piemēram, par sabiedrisko kārtību, par sabiedriskā transporta lietošanu iet iekšā... Un ir runa arī par daudzām citām lietām.

Es domāju, ka mēs nedrīkstam atbalstīt šādu normu. Piedodiet, Judina kungs, - es jau jums teicu, ka tas būtu apmēram tāpat: ja kādam cilvēkam galvā iemetušās blaugznas, bet dārgi maksā šampūni vai dakteri, tad mēs ņemam un nocērtam galvu. Nu, tā mēs nevaram darīt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

(Starpsauciens no zāles: „Izšķir šo strīdu!”)

 

Es izšķiršu, jā, godājamie kolēģi, šo strīdu!

Absolūti pievienojos visam tam, ko ir teikusi Čepānes kundze (No zāles dep. I.Čepāne: „Kāds brīnums!”), un vēl varu papildināt: īstenībā tas nav Judina kunga priekšlikums, tas ir... to varētu nodēvēt par Kargina un Krasovicka priekšlikumu. Saistībā, piemēram, ar atbrīvošanu no valsts nodevas tiesvedībā, ja, piemēram, cilvēkam nav līdzekļu, ko samaksāt... Ko piedāvā Judina kungs? Ieejot Ministru kabineta telpās, jūs uzreiz redzat, ka tur uz sienas rakstīts: „Viens likums, viena taisnība visiem.” Tagad būs attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuriem nav iespējams samaksāt sodu... Ko piedāvā Judina kungs? Bez papildu finanšu līdzekļu iedalīšanas vienam pašvaldību subjektam piešķir tās pašas funkcijas, kuras ir tiesu izpildītājiem, kuru takses ir apstiprinātas ar Ministru kabineta noteikumiem. Tagad pašvaldības komisijas, pirms pieņemt lēmumu par to, vai nodot izpildei lietu, darīs visu to pašu, ko dara tiesu izpildītāji, un izvērtēs (savas jau esošās kapacitātes ietvaros), vai šādu lēmumu pieņemt vai nepieņemt. Bet fundamentālais jautājums jau nav par to, kas to darīs, kas par to maksās un kāds būs rezultāts. Ir princips - soda neizbēgamības princips. Un soda izpilde ir nepārprotami saistīta ar soda uzlikšanu.

Nākošais priekšlikums, kas īstenībā ir galējība tai reformai, ko jūs piedāvājat, ir atcelt administratīvo atbildību par visiem pārkāpumiem, par kuriem, piemēram, ir piemērots naudas sods, kas... paredzēts naudas sods, kas lielāks par 70 eiro. Tātad, ja cilvēkam nav naudas, ko samaksāt sodu, tad automātiski iznāk, ka viņš nav... Arī viņam sodi būtu jāizcieš. Un tad valstij pret viņu nebūtu jāvēršas.

Tātad tagad, šodien, jūs pieļaujat situāciju, ka cilvēks var pašvaldības teritorijā izdarīt kaut kādu administratīvi sodāmu pārkāpumu un pateikt, ka viņam nav līdzekļu, kā to pateica Kargins un Krasovickis. Ja viņš sacītu: „Viss! Es nemaksāšu šo sodu!” - , tad pašvaldība to lietu pat nenodotu izpildei, lai to sodu piedzītu.

Absolūti aloģisks un muļķīgs priekšlikums! Mums vienkārši tagad nav jātērē tam laiks.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Judins. Jā. Diemžēl pilnīgi iztērēju savu laiku izšķērdīgi, tāpēc komisijas vārdā varu vienīgi atgādināt, ka Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Andreja Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 58, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. Nākamais tātad 20.priekšlikums... Es atvainojos.

Sēdes vadītāja. 17.priekšlikums.

(Pauze. No zāles dep. V.Agešins: „Slikti sagatavots!” No zāles starpsaucieni: „Nu netērē laiku!”; dep. V.Agešins: „Runāt gribas, bet gatavoties ne!”; dep. I.Cvetkova: „Nav iemācījies strādāt!”; dep. I.Zariņš: „Taisām pārtraukumu!” Zālē troksnis.)

 

Sēdes vadītāja. Judina kungs, lūdzu, atgriezieties tribīnē, lai ziņotu par likumprojektu! Ir palicis viens priekšlikums.

A.Judins. Es ļoti atvainojos! Vienkārši... Jā, tiešām atvainojos. Daudz ziņoju šodien, un līdz ar to vienu lapu pa ceļam pazaudēju...

Sēdes vadītāja. Pēdējais priekšlikums.

(No zāles dep. A.Elksniņš: „Nevajag uzņemties to, ko nevajag!”)

 

A.Judins. Tā. Pēdējais ir 17. - finanšu ministra Vilka priekšlikums, kas paredz papildināt APK ar jaunu nodaļu - 33.nodaļu.

Mēs daudz diskutējām par attiecīgo priekšlikumu, jo, ja mēs to pieņemsim, likumā būs paredzēts, ka lēmumu par tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus nosaka citi normatīvie akti. Juridiskā komisija nolēma, ka tādam priekšlikumam ir jēga, jo, kaut gan mēs nevaram skaidri pateikt APK, kādā veidā ir jāizpilda attiecīgais soda veids, svarīgi, lai likumā būtu nostiprināts deleģējums un lai būtu paredzēts, ka citas institūcijas, teiksim, valdība, var citos normatīvajos aktos noteikt kārtību, kādā izpildīt attiecīgo sodu.

Priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tātad mēs esam izskatījuši visus otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Judins. 20.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.maijs. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām tajā. Deputāti Eņģelis, Bērziņš, Olšteins, Čigāne un Brigmanis lūdz izdarīt izmaiņas 15.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad turpinām izskatīt mūsu darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par 2012.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.3749.

Mēs šodien izskatām trīs likumprojektus, kuri izriet no izmaiņām, kas tika veiktas Pasaules Pasta savienības 25.kongresā 2012.gadā Dohā. Latvija ir viena no 192 pasaules valstīm, kuras veido Pasaules Pasta savienību. Tā veicina starptautiskās sadarbības attīstību, sniedz dalībvalstīm vajadzīgo tehnisko atbalstu pasta jautājumos, pilda konsultatīvās funkcijas, izdod noteikumus starptautiskās pasta apmaiņas jomā, kā arī rekomendācijas un vadlīnijas, kas palīdz nodrošināt plašu mūsdienu produktu un pakalpojumu tīklu.

Pirmais šajā likumprojektu paketē ir likumprojekts „Par 2012.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja pirmajam lasījumam. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par 2012.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.3750.

Šis otrais likumprojekts, kas izriet no izmaiņām, kuras pieņemtas Pasaules Pasta savienības kongresā, ir par Vispārīgo reglamentu, kurš aizstās 2004.gadā pieņemto Vispārīgo reglamentu un 2008.gadā pieņemto Vispārīgā reglamenta 1.papildprotokolu.

Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja pirms pirmā lasījuma un atbalstīja. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 23.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par 2012.gada Pasaules Pasta konvenciju”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.3768.

Šis ir trešais likumprojekts, kas saistīts ar Pasaules Pasta savienības kongresu. Lai izpildītu Pasaules Pasta savienības dalībvalstīm noteiktās nacionālās procedūras, ir nepieciešams arī apstiprināt konvenciju. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par 2012.gada Pasaules Pasta konvenciju” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 23.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.maijs Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Šā gada 8.maijā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē skatīja likumprojektu Nr.1107/Lp11 - „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”. Komisijā tika saņemti divi precizējoši un redakcionāla rakstura priekšlikumi - Juridiskā biroja priekšlikumi.

1.priekšlikums - komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Strādājam ar likumprojektu Nr.1106/Lp11 - „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”.

Komisijā tika saņemti un izstrādāti desmit priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas iesniegts precizējoša rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - atbildīgās komisijas iesniegts precizējoša rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - Juridiskā biroja iesniegts tiesību normu tekstu saskaņojošs priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - līdzīga rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas skar juridisko tehniku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 6. - Juridiskā biroja iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 7. - Juridiskā biroja iesniegts precizējoša rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 9. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir mainīta sākotnēji iesniegtā redakcija, izslēdzot likumprojekta 25.panta piekto daļu. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Un 10. - Juridiskā biroja iesniegts precizējoša rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Šā gada 8.maijā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika skatīts likumprojekts Nr.1140/Lp11 - „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” - apstiprināšanai pirmajā lasījumā.

Likumprojektā ir ietverti četri jautājumu bloki, kas tiek risināti ar šiem grozījumiem.

Pirmais ir saistīts ar direktīvas ieviešanu attiecībā uz tā saukto trešo teritoriju... Eiropas Savienības muitas teritorijas daļas termina precizēšanu.

Otrais ir arī saistīts ar direktīvas ieviešanu un ar īpašo PVN aprēķināšanas un maksāšanas režīmu trešās valsts un trešās teritorijas PVN maksātāja sniegtajiem pakalpojumiem. Un būtiskākais grozījums šajā likumā ir jauna termina - „mini vienas pieturas shēma” - ieviešana; tas ir attiecināms uz telekomunikāciju, radio un televīzijas apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanas vietu.

Trešais bloks ir, ka Pievienotās vērtības nodokļa likums tiek papildināts ar to, ka ar PVN turpmāk netiks apliktas arī cilvēka orgānu, mātes piena un cilvēka asiņu (ieskaitot asins plazmas un asins šūnu) piegādes; iepriekšējais regulējums jeb pašreiz spēkā esošais regulējums ietver tikai asiņu piegādi.

Un ceturtais bloks ir attiecināms uz tiem uzņēmumiem, kuriem pieteikts maksātnespējas process, jo ir situācijas, kad uzņēmumi, kas ir maksātnespējas procesā, ilgstoši nav snieguši deklarācijas un Valsts ieņēmumu dienests attiecīgi viņus ir izslēdzis no PVN maksātāju reģistra, bet maksātnespējas procesa administratoram, pārņemot šāda uzņēmuma vadību, ja tā var teikt, būtu nepieciešams... izpārdodot aktīvus un veicot citas darbības, kas administratoram uzticētas, būtu nepieciešams samaksāt arī PVN.

Komisijā gan bija diskusija par to, vai, atjaunojot šāda uzņēmuma reģistrācijas datus PVN maksātāju reģistrā, būtu nepieciešams arī piemērot slieksni, kas ir jaunreģistrētiem uzņēmumiem, - 50 tūkstošu eiro apgrozījums gadā. Lielākā daļa komisijas kolēģu uzskatīja, ka nepieciešams no pirmā eiro aplikt ar PVN, ja iepriekš šis uzņēmums ir bijis PVN maksātājs. Šo diskusiju mēs atstājām uz otro lasījumu.

Ņemot vērā to, ka šis regulējums ir ļoti konkrēts un saistīts ar ļoti precīzām lietām, komisija nolēma, ka nepieciešams atzīt šo likumprojektu par steidzamu, un aicinu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Un komisija lūdz atbalstīt arī pirmajā lasījumā?

I.Parādnieks. Jā.

Sēdes vadītāja. Jā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.maijs, un izskatīšana - šā gada 12.jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs, izskatīšana - Saeimas 12.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Beidzot sākam strādāt pie likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” otrajā lasījumā.

Kopumā ir saņemti 67 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš pēc būtības ir tehniska rakstura un paredz aizstāt vārdu „statūtsabiedrība” ar vārdu „kapitālsabiedrība” un ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Tad faktiski pirmais lielais bloks, sākot ar 2.priekšlikumu un līdz pat 13.priekšlikumam, paredz grozījumus sadaļā „Darījumu subjekti”, kurā tiek definētas tās personas, kuras Latvijas zemi vispār var iegūt savā īpašumā. Un te būtu svarīgi piebilst, ka pirms divām nedēļām, 1.maijā, beidzās šajā likumā un arī līgumā par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai noteiktais pārejas posms - 7 gadi, kā arī izcīnītais pagarinājums uz trim gadiem, kurš būtiski ierobežoja ārvalstnieku iespējas iegādāties Latvijā zemi. Tieši tādēļ mēs esam spiesti veikt grozījumus, un ar 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu - tiek papildināts subjektu loks ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš precizē subjektus tā, lai to nosaukumi atbilstu Valsts pārvaldes likumā noteiktajam. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums - attiecas uz juridiskajām personām kā subjektiem, kuru loks tiek papildināts ar Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas kapitālsabiedrībām, proti, juridiskajām personām. Būtiski ir tas, ka ar šo priekšlikumu mēs kā jaunu prasību tām uzliekam sasaisti ar nodokļu nomaksu Latvijā. Tas ir tas, ko mēs tā kā no jauna ieviešam, proti, lai kvalificētos kā subjekts, tam ir jābūt reģistrētam Latvijas Republikā kā nodokļu maksātājam. Tātad papildus mēs esam noteikuši, ka visiem kapitālsabiedrības dalībniekiem ir jābūt Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas pilsoņiem vai kapitālsabiedrībām. Un tādā veidā mēs cenšamies nepieļaut subjektu lokā ietvert trešo valstu personas.

Jāatzīst, ka tieši iespēja juridiskajām personām iegādāties Latvijas zemi šī 10 gadu pārejas perioda laikā ir bijis lielākais caurums likumā, par ko bija daudz diskusiju komisijā un kas faktiski arī izraisīja elementārus priekšnoteikumus tam, lai būtu iespējams ierobežojumus apiet un ārvalstu kapitālam iegādāties lauksaimniecības zemi, mežus diezgan astronomiskos apmēros, kā mēs šobrīd redzam.

Komisijā tika diskutēts arī par riskiem kontrolei pār šo naudas līdzekļu izcelsmi, par patiesā labuma guvējiem. Tieši tādēļ turpmāk šajā likumā ar atsevišķiem priekšlikumiem mēs mēģināsim šos riskus mazināt.

Un vēl būtiski būtu informēt, ka šobrīd mēs komisijā analizējam iespēju juridiskajām personām liegt vai ierobežot tām iespēju iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi; pagaidām tas ir tikai diskusiju līmenī. Tāda iespēja tiktu atstāta tikai fiziskajām personām un citiem noteiktiem subjektiem. Par to vēl būs plašākas diskusijas, bet konkrēti šis priekšlikums - 4.priekšlikums - komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Mūsu tauta ir dzīvojusi šajā zemē tūkstošiem gadu, kopusi to un lējusi asinis par to. No 1.maija Latvijas zemi jebkurš svešinieks var netraucēti iegūt īpašumā bez cīņas, bet ar naudas palīdzību. Šī zemes iztirgošana pārkāpj principu, kas ir pastāvējis kopš antīkās Grieķijas laika, ka zemi īpašumā var iegūt tikai tās pilsoņi - un bieži vien tikai par īpašiem nopelniem valsts labā. Tas tika darīts, jo zemes piederība bija valsts drošības jautājums. Latvijas parlamenta pienākums būtu saglabāt zemi savas tautas īpašumā, nevis pieļaut, ka tā nonāk citu tautu rokās. Mēs varam diskutēt par iepriekšējiem priekšlikumiem, par to, vai citas valsts pilsoņi, kuri būtu ieguvuši Latvijas zemi, būtu gatavi to aizsargāt. Es domāju, ka lielākā daļa ne, bet tas vēl ir diskutējams jautājums. Tomēr esmu pilnīgi pārliecināts, ka zeme nevar piederēt mistiskām ārvalstu juridiskajām personām, kuru īpašnieku struktūra nav noskaidrojama. Šis priekšlikums pēc būtības nosaka, ka zemi varēs pirkt jebkuras Eiropas Savienības valsts juridiskā persona. Tas nozīmē, ka Latvijas meža un lauksaimniecības zemi varēs iegādāties, piemēram, Kiprā reģistrētas juridiskās personas, bet īstos īpašniekus un viņu finanšu izcelsmi noskaidrot nevarēs, lai kā mēs to vēlētos.

Ņemot vērā, ka šobrīd mēs cenšamies samazināt savu atkarību no Austrumiem, šis būtu plats solis uz to, lai Latvijas zeme nonāktu tieši austrumnieku rokās. Lai gan uz trešo lasījumu piedāvāsim pilnībā atteikties no iespējām juridiskajām personām iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr aicinu neatbalstīt arī konkrēto priekšlikumu. Latvijai nebūs iespējas pārbaudīt citās valstīs reģistrētu firmu īpašnieku struktūru un naudas izcelsmi. Tāpēc aicinu noraidīt konkrēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es jau nu gan aicinātu tomēr atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo, raugiet, pēc visas Dombravas kunga kvēlās runas sausais atlikums bija tāds: nu, neatbalstiet priekšlikumu, - lai paliek tā redakcija, kura ir pirmajā lasījumā, kura ir krietni, krietni vien maigāka! Nu, nu... Kaut kādā zināmā mērā tomēr pretruna.

Un piebildīšu, ka galvenā problēma jau šeit nav varbūt noformulēt šos darījumu subjektus; galvenā problēma šajā likumā attiecībā uz juridiskajām personām un to, teiksim, iespēju iegādāties zemi... galvenā problēma ir tā, ka nav īsti iespējas kaut kādā veidā kavēt šo kapitālsabiedrību dalībnieku struktūru pēc zemes iegādes. Šeit mēs nosakām, kādas juridiskās personas var iegādāties zemi, bet ir ārkārtīgi grūti pēc tam izkontrolēt un saprast, vai pēc nedēļas, kad ir veikts darījums, šī kapitālsabiedrība nemaina savu, teiksim, īpašnieku struktūru un nekļūst pavisam par kaut ko citu, nekā bija pirkšanas brīdī.

Tā laikam ir tā lielākā problēma. Kā to novērst? Es domāju, ka vēl trešais lasījums paliek.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Man liekas ārkārtīgi dīvains Dombravas kunga priekšlikums - šobrīd neatbalstīt 4.priekšlikumu, jo es gribu saprast - ne tikai vienkārši papļāpāšanas režīmā, bet reāli! -, kā jūs nodrošinātu to, lai mēs izpildām līgumsaistības, ko esam uzņēmušies, iestājoties Eiropas Savienībā. Pārejas periods ir beidzies!

Šobrīd mums, ņemot vērā to, ka pārejas periods beidzies, ir jāizdara šie grozījumi, tāpēc arī atbildīgā komisija un Juridiskais birojs tos sagatavoja. Un, ja mēs šo priekšlikumu neatbalstītu, tad es to drīzāk uztveru kā mēģinājumu likumprojektu „nograut” vispār, jo tad nākamās normas, kas mēģina piedāvāt citu risinājumu, nonāk pretrunā ar šo normu. Un tas nozīmē to, ka mēs šo likumprojektu vispār nepieņemsim.

Man ļoti patīk vispārēji uzstādījumi, bet vajag konkrētus priekšlikumus, kuri ir realizējami, nevis ar kuriem var tikai palepoties kameru priekšā un kuri pēc tam nogrimst.

Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt - tieši tā, kā komisija ir lēmusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam, otro reizi.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Es nezinu, par kādām kamerām Smiltēna kungs runāja, bet...

Par konkrēto priekšlikumu. Apakšpunkts tik tiešām padara šo normu stingrāku, savukārt pati panta pamatdaļa paver iespēju jebkurā citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētai juridiskajai personai iegādāties Latvijas zemi - meža zemi, purvus, ūdeņus, kurus mēs vispār ar šo likumu nekontrolējam.

Tāpēc uz trešo lasījumu, kā jau es teicu, mēs iesniegsim priekšlikumu vispār izņemt ārā juridiskās personas, lai likums atbilstu iestāšanās līgumam Eiropas Savienībā, jo mēs apzināmies, ka nav iespējams izkontrolēt Kiprā, Bulgārijā, Maltā reģistrētu juridisko personu īpašnieku struktūru. (No zāles dep. I.Čepāne: „Arī Latvijā!”) Arī Latvijā ir grūti, bet Latvijā ir vismaz mūsu valsts jurisdikcija. Citas valsts jurisdikcijā reģistrētas juridiskās personas īpašnieku struktūru, naudas izcelsmi izkontrolēt nav iespējams.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Smiltēna kungs ko vēlas piebilst?

E.Smiltēns. Komisijā šo priekšlikumu atbalstīja, un tas ir komisijas izstrādātais priekšlikums, kas... nu, mēs bijām spiesti šādu priekšlikumu izstrādāt, lai izpildītu līgumu par mūsu pievienošanos Eiropas Savienībai, ņemot vērā to, ka šis pārejas periods - 10 gadi - 1.maijā nupat ir beidzies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 5, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Smiltēns. Paldies.

Nākamais, 5.priekšlikums, ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas paredz izslēgt panta daļu par publiskām akciju sabiedrībām, ja akcijas tiek kotētas fondu biržā. Un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - precizē regulējumu attiecībā uz reliģiskajām organizācijām kā subjektiem. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 8. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precizē subjektu loku un ietver tajā arī vairākas citas personas, kuras ir, piemēram, individuālie komersanti, kooperatīvās sabiedrības un citi tiesību subjekti. Komisijā tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas izslēdz panta daļu par valsts un pašvaldību augstskolām kā subjektiem šā likuma izpratnē. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Kolēģi, nākamie trīs priekšlikumi skar biedrības un nodibinājumus kā pilnīgi jaunus subjektus, kam būtu tiesības iegūt zemi savā īpašumā. Un jāatgādina, ka līdz šim biedrībām un nodibinājumiem tādas iespējas nebija.

Šī iniciatīva izraisīja plašas diskusijas komisijā un darba grupā, jo tika norādīts uz kontroles problēmām attiecībā uz patiesā labuma guvējiem un finansējumu, taču komisija beigās apvienoja šos divus iesniegtos deputātu priekšlikumus un izstrādāja savu redakciju, šādas tiesības piešķirot, taču ar virkni ierobežojumu.

10.priekšlikums ir Leldes Stumbres priekšlikums, kas konceptuāli paredz piešķirt zemes iegādes tiesības Latvijā biedrībām un nodibinājumiem, kuru minimālais darbības laiks kopš reģistrācijas ir trīs gadi. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 11.priekšlikumā zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Ābele savukārt piedāvāja nedaudz citu konceptu, proti, ka zemes iegādes tiesības piešķir biedrībām, nodibinājumiem, kuriem ir specifiski mērķi, proti, dabas aizsardzība, lauksaimniecības kultūraugu un produktu ražošana, medību saimniecības organizēšana un uzturēšana. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 12. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz to, ka Latvijas Republikā reģistrētas biedrības un nodibinājumi, kuru darbības laiks, skaitot no reģistrēšanas brīža Latvijas Republikā, ir ne mazāk kā trīs gadi un kuru mērķis - tātad mēs limitējam to biedrību skaitu, kuras varētu pretendēt uz to, - ir saistīts ar dabas aizsardzību, lauksaimniecības kultūraugu un produktu ražošanu vai medību saimniecību organizēšanu un uzturēšanu. Turklāt jāpiebilst, ka tas iet kontekstā ar 17.priekšlikumu, kurā esam noteikuši, ka biedrība vai nodibinājums varēs iegādāties lauksaimniecības zemi ne vairāk kā piecu hektāru apjomā. Bet par to būs runa turpmākajos priekšlikumos.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Vēlos norādīt, ka šis priekšlikums ir diskutabls arī tieši no nacionālās drošības viedokļa, neskatoties, protams, uz pozitīvo aspektu, ka biedrības, piemēram, mednieku biedrība, varētu iegādāties noteikta apjoma zemes platības. Tomēr tas pavērtu iespējas fiktīvi reģistrētām biedrībām, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem, arī iegādāties Latvijas zemi.

Ņemot vērā to, ka mums ir ļoti liberāli biedrību reģistrēšanas noteikumi, tie ir ļoti vienkāršoti un ļoti švaka ir biedrību caurredzamība, es varu minēt vairākas jau šobrīd Latvijā funkcionējošas turīgas un pretvalstiskas biedrības, kuras saņem finansējumu no ārvalstīm. Un nav pamata uzskatīt, ka netiks veidotas jaunas biedrības, kuras saņems no ārvalstīm nezināmas izcelsmes līdzekļus, lai iegādātos Latvijas zemi. Zemes iegāde šādā ceļā nekļūs masveidīga, bet nav izslēgts, ka ar nezināmas izcelsmes līdzekļiem biedrība iegādāsies, piemēram, lauksaimniecības zemi Rīgas rajonā ar mērķi nākotnē mainīt tās lietojuma veidu. Manuprāt, tas nav atbalstāms, tāpēc aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Es vēlos arī akcentēt, ka šis likums ir izstrādāts, lai sakārtotu zemes iegādi pēc 1.maija, vispār līdz 1.maijam, bet nu pēc 1.maija mēs jau esam situācijā... Un radīt jaunu subjektu, kas var iegādāties zemi, nesaskan ar šā sākotnēji iesniegtā likumprojekta mērķi. Tāpēc, lai nebūtu lieku diskusiju, aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Darbs pie šā likuma grozījumiem patiesībā bija ārkārtīgi sarežģīts, jo, raugiet, situācija tomēr ir tāda, ka to paģēr Eiropa. Eiropa paģēr, lai šajā gadījumā visiem būtu vienādi nosacījumi - gan Latvijas pilsoņiem, gan arī, teiksim, citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem. Un šeit ir tas stāsts, ka būtu ļoti nevēlami, ja mēs, mēģinot ierobežot kādas citas valsts pilsoņus, nodarītu pāri daudz gaužāk tieši mūsu pašu pilsoņiem. Un tāpēc arī varbūt ir šīs bailes no kādām fiktīvi veidotām sabiedriskām organizācijām. Es domāju, jā, var būt, ka ir pamats šīm bažām, bet atgādināšu, ka runa ir par pieciem hektāriem, kas ir patiešām salīdzinoši neliela teritorijas daļa. Tas ir viens.

Otrs. Ir skaidri mērķi. Šie mērķi ir saistīti ar dabas aizsardzību, lauksaimniecības kultūraugu, produktu ražošanu un medību organizēšanu. Ir pilnīgi skaidri nevalstisko organizāciju piemēri un to mērķi, kuru realizācijai ir vajadzīga šī zeme. Tā ir gan Latvijas Biškopības biedrība paraugdravu veidošanai, tie ir arī atsevišķi medību kolektīvi, kas vēlas attīstīt savu medību infrastruktūru un, protams, ieguldīt ievērojamus līdzekļus, teiksim, medību namu celtniecībai, bet kam uz svešas zemes to darīt būtu diezgan neloģiski. Un tāpat arī, teiksim, ir bijuši vairāki piemēri, ka arī vides nevalstiskajām organizācijām ir nepieciešamība tomēr veidot savas... kaut vai vides izglītības bāzes. Šie ir tie skaidri redzamie piemēri, ka šī zeme ir vajadzīga. Bažas par to, ka varētu tikt veidotas kādas nevalstiskās organizācijas, kuras katru gadu taisa pārskatus, atskaitās un tamlīdzīgi... ar mērķi pēc trim gadiem, jo šai nevalstiskajai organizācijai jau trīs gadus ir jābūt reģistrētai... Lai pēc trim gadiem nopirktu piecus hektārus zemes. Ļoti iespējams, varbūt, bet mēs neredzam konkrētus gadījumus, un konkrēti piemēri nav bijuši. Mēs te runājam tā virtuāli, ka tā varētu būt. Bet šie piemēri, ka nevalstiskajām organizācijām ir vajadzīga zeme, ir pilnīgi skaidri redzami, zināmi. Un man būtu ļoti... Man šķiet, ir ļoti nepareizi nodarīt mūsu ļaudīm gauži slikti, baidoties no kaut kāda vilka, kurš varbūt vēl nemaz nav piedzimis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es aicinu, pirms debatēt par jautājumiem, iedziļināties likumprojektā kopumā un skatīt lietas kontekstā. Proti, nākamajos priekšlikumos mēs skaidri un gaiši pasakām to, ka šie kritēriji, kas ir izstrādāti šajā likumprojektā, neattiecas uz tiem gadījumiem, kad fiziskā persona vēlas iegādāties līdz desmit hektāriem (jebkura fiziskā persona Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā!) un jebkura juridiskā persona - līdz pieciem hektāriem. Tātad, es domāju, nekas traģisks nenotiks, ja tās biedrības, kuras šobrīd ir Latvijā, kuras ir medību saimniecības, kas vēlas kaut kādas lauces paņemt, kur piebarot zvērus vai tamlīdzīgi, tās paņem. Tāpēc ka tad, ja kāds gribēs masveidā uzpirkt... Kā jūs apgalvojat, tagad nāks krievu organizācijas un masveidā pirks lauksaimniecības zemi. Tas izklausās, nu, mazākā mērā smieklīgi, jo to jebkurš varēs izdarīt ar jebkuras juridiskās personas starpniecību, jo līdz pieciem hektāriem juridiskajām personām un līdz desmit - fiziskajām personām... šie ierobežojumi, kas ir likumprojektā, kas ir šis siets, neattieksies... Es domāju, šī problēma vienkārši ir pārspīlēta, un komisija to izvērtēja un tādēļ pieņēma tādu lēmumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es vairākkārt runāšu par šo likumu un patiešām tādām svarīgākām lietām, jo ir izdarīti grozījumi likumā, kas paredzēja reformu. Manuprāt, vispār vajadzēja jaunu likumu, un daudzas lietas šeit ir visai iluzoras. Šī varbūt nav tā briesmīgākā vieta, bet es gribētu... Daudzos gadījumos mūsu sabiedrība ir ļoti čakla uz atsevišķu šo sietu apiešanu, vai arī šajos sietos var ļoti viegli iztaisīt caurumus.

Ja jūs, piemēram, sakāt, ka šai biedrībai... ir nepieciešamas tikai divas personas, lai nodibinātu biedrību, tātad trīs gadi ir nepieciešami, lai šī biedrība eksistētu. Un šādā veidā, es domāju, kāda persona, piemēram, pārdod 50 hektārus šo zemi - 50 hektārus -, ja, piemēram, šo zemi vēlas iegādāties vairākas biedrības, piemēram, piecas biedrības. Piecas biedrības var samesties kopā, un šīm biedrībām jau vairs nav katrai pieci hektāri, bet visām kopā ir 25 hektāri.

Es esmu vienmēr atbalstījusi dabas aizsardzību. Varbūt, ka šeit jālieto vārda „dabas” vietā vārds „vide”, jo tas tomēr ir plašāks jēdziens nekā dabas aizsardzība. Katrā ziņā šim mērķim... Es tāpēc runāju, lai paliktu stenogrammā... Šim mērķim noteikti ir jābūt nostiprinātam biedrības statūtos, un to varbūt var ierakstīt arī likumā, ka tam ir jābūt statūtos, jo tad viņiem vismaz jāgroza tie statūti. Un, manuprāt, šeit ir vislielākais risks ar kontroli - gan šajā piedāvājumā, gan daudzos citos piedāvājumos saistībā ar fiziskajām personām, ar visiem jaunajiem lauksaimniekiem un visiem pārējiem. Un kā tad būs, piemēram, tad, ja biedrība ir iegādājusies, bet biedrība beidz eksistēt vai biedrība maina mērķi? Kas tad to zemi atsavinās? Un kam par labu šo zemi atsavinās? Padomājiet, ka katrā šajā priekšlikumā, arī tajos, kuri turpmāk sekos, īpaši runājot par ierobežojumiem, ir ārkārtīgi daudz tādu vietu, kuras patiešām, ņemot vērā mūsu juristu augsto sagatavotības pakāpi, var apiet.

Uz trešo lasījumu es īpaši aicinu Līdakas kungu padomāt, kas notiek tad, ja šī biedrība beidz eksistēt. Kam tā zeme aiziet? Vai valstij? Vai šim fondam? Es nezinu. Īpašnieks tak šo zemi atpakaļ neņems. Vai notiks zemes piespiedu atsavināšana vai tamlīdzīgi? Es varbūt neesmu tajā biedrību likumā tik dziļi iedziļinājusies, bet šeit, manuprāt, varētu būt arī diezgan daudzas problēmas, tāpat kā vairākās citās vietās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam, otro reizi.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Tā dīvaini sanāk, ka, par 4.priekšlikumu debatējot, Smiltēna kungs norāda, ka nav nekādu risku saistībā ar Krievijas līdzekļiem un juridisko personu starpniecību. Tajā pašā laikā, runājot par biedrību jautājumu, viņš skaidri un gaiši pasaka, ka līdz pieciem hektāriem jebkura juridiskā persona (No zāles dep. E.Smiltēns: „Eiropas Savienības!”) varēs brīvi pirkt, neskatoties uz to, kāda ir to īpašnieku struktūra, jo biedrību gadījumā mums nav iespējas arī noskaidrot, no kurienes ir nākuši finanšu līdzekļi. Protams, mēs te varam runāt, ka maz ticams, ka biedrības tiktu izmantotas, lai, kā jau es arī iepriekš minēju, masveidā iegādātos vairākus simtus vai tūkstošus hektāru zemes, bet, piemēram, pieci hektāri pie Baltezera vai pieci hektāri kaut kur Ādažos, es domāju, ir gana vērtīgs kumoss, ko, izmantojot šo likuma normu, var iegūt. Un nekas netraucē divām personām nodibināt trīs biedrības un paņemt, teiksim, 15 hektārus, ja rodas tāda iespēja, šajās pašās īpaši vērtīgajās vietās... 15 hektārus lauksaimniecības zemes, pērkot domājamās daļas.

Nu, tāpēc es piedāvāju, ka mēs šo normu varbūt izskatām Saeimā kādā citā likumā, bet neiekļaujam šajā visā likumā, kas ir tieši saistībā ar zemes tirgus sakārtošanu pēc 1.maija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka (ZZS).

Ļoti īsa atbilde Čepānes kundzei. Raugiet, jūs te skaitījāt: piecas biedrības - kopā 25 hektāri. Nu, biedrības biedri neapgrūtinātu sev dzīvi. Ļoti vienkārši - divi no šīs biedrības uztaisītu mazu SIA, tātad elementāru juridisko personu, un nopirktu, kā saka, tāpat.

Tā ka, es domāju, te ir stāsts par to, ka tad, ja mūsu biedrības vai šis pats medību kolektīvs grib strādāt godīgi, tad tas iepirks šo zemīti, šos piecus hektārus, kā biedrība. Un tas ir pareizi. Nu, strādāsim ar atklātām kārtīm! Ja šāda iespēja ir liegta, tiešām divi mednieki uztaisīs SIA, un viņi būs tiesīgi šos piecus hektārus tāpat nopirkt. Es domāju, ka tas ir daudz vienkāršāks ceļš nekā šmaukties trīs gadus un iet šo sarežģīto ceļu.

Nu, tāda ir tā loģika, es domāju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi, mēs komisijā diezgan daudz diskutējām par šo priekšlikumu un galu galā to atbalstījām. Es arī aicinātu atbalstīt. Un es aicinātu turpmāk, ja mēs diskutējam par nākamajiem priekšlikumiem, tomēr skatīt tos kopējā kontekstā. Jo, kā jau kolēģis Ingmārs Līdaka tikko minēja, ja mēs tagad šo priekšlikumu par biedrībām skatām tik atrauti un strikti, mēs nonākam līdz absurdam, jo tik tiešām kaut vai visas šīs bažas, ko jūs minējāt par to, ka var piecas biedrības sanākt kopā un nopirkt jau 25 hektārus... un ka tur kopā sanāks vēl vairāk... Nu, atvainojiet, kurš ies ar to nodarboties - dibināt biedrības, gaidīt trīs gadus, lai nopirktu to zemi, ja to tiešām krietni vienkāršāk var izdarīt ar citiem instrumentiem (teiksim, veidojot kapitālsabiedrības)? Tāpat par šo biedrību. Kas notiek, ja tā maina savus mērķus? Ir vēl nopietnāki jautājumi, kas nav atbildēti šinī likumā, kuri arī būtu kontekstā jāmin, jo es pilnīgi jums piekrītu: jā, šāda problemātika nav atrisināta ar biedrībām. Bet vēl nopietnāka šī situācija ir ar kapitālsabiedrībām. Kas notiek, ja kapitālsabiedrības uz darījumu brīdi kvalificējas un pēc tam to visu izmaina? Kas notiek tālāk? Tas arī ir neatbildēts jautājums. Tas ir tas, ko es akcentēju, debatējot par šiem priekšlikumiem komisijā. Un, ja mēs varētu saņemt Juridiskās komisijas priekšlikumus, kā mēs šo situāciju varam juridiski pareizi, korekti risināt, tas būtu ļoti noderīgi. Es sagaidu, ka uz trešo lasījumu jūs varētu arī savu pienesumu dot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Smiltēna kungs ko vēlas piebilst?

E.Smiltēns. Komisijā šis priekšlikums tika apkopots, ņemot vērā citu deputātu un arī ministrijas pārstāvju iesniegtos priekšlikumus; izsvērta, izdebatēta redakcija, kuru komisija atbalstīja 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 3, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Smiltēns. Nākamais - 13.priekšlikums - ir Juridiskā biroja priekšlikums. Un, ja mēs paskatāmies, ko tas izslēdz, tad redzam, ka tas ir tas viss pārejas perioda regulējums, šie panti, kas regulēja to, kā ārvalstniekiem vai... šīs nelielās iespējas viņiem iegādāties zemi. Ņemot vērā to, ka pārejas termiņš ir beidzies, Juridiskais birojs aicina to izslēgt, un komisijā šis priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Nākamie četri priekšlikumi attiecas uz likumprojekta sadaļu „Ierobežojumi darījumiem ar lauksaimniecības zemi”.

14. - deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikums - paredz izslēgt izņēmuma gadījumus, kādos iespējams iegādāties zemi publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 15. - deputāta Smiltēna priekšlikums - novērš vēl vienu izņēmuma gadījumu, kad būtu iespējams pārdot zemi ārvalstniekiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 16. - Edvarda Smiltēna priekšlikums - paredz noteikt maksimālo zemes apmēru, kādu pieļaujams iegādāties vienai personai, un tas ir 2000 hektāru.

Sēdes vadītāja. Komisijā ir atbalstīts. Jā, bet jūs nepateicāt komisijas lēmumu par 16.priekšlikumu.

E.Smiltēns. Jā, komisijā tas ir atbalstīts, pareizi. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Nu tad balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi, šobrīd faktiski ir situācija, ka viena persona Latvijā var iegādāties kaut vai divus miljonus hektāru lauksaimniecības zemes. Un, manuprāt, šī situācija nav pieļaujama. Proti, mēs redzam to, ka viena daļa to, kuri pērk zemi, ir tie ražotāji, kas Latvijā grib nodarboties ar lauksaimniecību. Bet pēdējos gados, neskatoties uz šiem aizliegumiem, ierobežojumiem, kas desmit gadus ir eksistējuši, ir pietiekami daudz dažādu ārvalstu fondu, kas ar kapitālsabiedrību starpniecību zemi iepērk ārkārtīgi lielos apmēros. Un, proti, viens no fondiem bija izziņojis, ka viņiem Latvijā jau pieder 107 tūkstoši hektāru, no kuriem jaukti meži ir lielākā daļa, bet ir arī viena trešdaļa lauksaimniecības zemes.

Tādēļ, ņemot vērā to, ka mēs Nacionālajā attīstības plānā esam noteikuši, ka gribam saglabāt lauku apdzīvotību vismaz 30 procentu apmērā no Latvijas iedzīvotājiem, un to, ka vispār kopējais uzstādījums ir veicināt ģimenes... tādu kā lauksaimniecības vidusšķiras veidošanos un nepieļaut to, ka izveidojas milzīgas industriālas saimniecības, kurām faktiski vienīgais mērķis ir peļņa, nevis arī vietējā reģiona attīstība, es ierosinu noteikt ierobežojumu vienai personai iegādāties lauksaimniecības zemi ne vairāk kā 2000 hektāru apmērā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai deputāti lūdz balsojumu? Deputāti atbalsta 16. - Smiltēna priekšlikumu.

E.Smiltēns. 17.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz noteikt ierobežojumu, ka tikai piecus hektārus drīkst iegādāties biedrības un nodibinājumi, kā jau iepriekš arī debatēs tika uzsvērts.

18. un 19.priekšlikums attiecas uz darījumu...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. ...ar lauksaimniecības zemi... Jā, 17.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Jā.

18.priekšlikums paredz jaunu pienākumu zemes potenciālajiem pircējiem - pašvaldības domē spēt latviešu valodā pamatot lauksaimniecības zemes izmantošanas plānu turpmākajiem trim gadiem. Un, ja to nevar pamatot, tad ir tiesības atteikt darījumu.

Jāteic, ka komisijā šis priekšlikums izraisīja ļoti daudz debašu, un vairākums, nu, gandrīz visi, pauda nostāju, ka šādu priekšlikumu nevajadzētu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Kā jau Smiltēna kungs minēja, šis priekšlikums paredz, ka personai, kura iegādājas zemi, pašvaldības komisijā valsts valodā ir jāspēj pamatot zemes izmantošanas plāns turpmākajiem trim gadiem.

Ja šis priekšlikums tiktu atbalstīts konceptuāli otrajā lasījumā, tad trešajā lasījumā tas būtu papildināms ar sekojošo: pašvaldības komisijai nav pienākuma aicināt esošus lauksaimniekus, kuri strādā konkrētajā novadā... lai mazinātu šo birokrātisko procedūru.

Tajā pašā laikā prasība valsts valodā pamatot zemes izmantošanas plānu ir tikai loģiska un pastāv arī Francijas likumdošanā. Šis priekšlikums novērstu iespēju, ka zemi iegūst īpašumā personas, kuras nespēj argumentēt turpmāko zemes izmantošanu, un personas, kuras, piemēram, nav spējīgas iepazīties ar Latvijas likumdošanu saistībā ar lauksaimniecības nozari. Protams, tas neliegtu ārvalstniekiem iespēju iegādāties Latvijas zemi, bet noteikti apgrūtinātu zemes iegādi tiem ienācējiem, kas nepārvalda Satversmē nostiprināto valsts valodu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Nu jā. Komisijā mēs daudz diskutējām par šo priekšlikumu, un tad mēs sākām modelēt... vispār jau skaistas un deklaratīvas frāzes, bet kā to īstenot dzīvē?

Dombravas kungs piedāvā to risinājumu, ka uz pašvaldības domi nāk šie cilvēki, kas grib iegādāties zemi. Saskaņā ar šā likumprojekta nākamajiem priekšlikumiem tādi varētu būt pat vairāki, un tas nozīmētu to, ka vajadzētu rīkot domes sēdes par jebkuru šādu gadījumu. Domes deputātiem būtu papildus jāapgūst arī kritēriji, pēc kādiem vērtēt latviešu valodas prasmi un spēju pamatot. Un šādi mēs aizgājām līdz pilnīgam absurdam, kolēģi. Jo reāli šī norma ir viegli apejama. Var atnākt ar tulku, var uzņēmums atsūtīt pārstāvi un tā tālāk, un tas tikai un vienīgi sarežģītu - un Latvijas Pašvaldību savienība to uzsvēra, ka tas tikai un vienīgi sarežģītu! - pašvaldību darbu un padarītu to par tādu absurduma... farsu.

Es aicinu pieturēties pie komisijā nolemtā. Tas ir izdiskutēts, un mēs esam pieņēmuši lēmumu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Jā, doma, protams, laba, bet nerealizējama. Kā jau Smiltēna kungs teica, pirmām kārtām tad šinī pašvaldības komisijā, kas nu lems un izskatīs šos pieteikumus, būs pilnīgi noteikti jāiekļauj arī kāds tiešām sertificēts latviešu valodas speciālists, visticamāk, no Valsts valodas centra, kurš tad varētu izvērtēt, teiksim, šī cilvēka prasmes. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Dombravas kunga redakcijā ir teikts, ka minētā persona pašvaldības domē spēj pamatot. Bet nekur nav teikts, ka šī spēja ir jāpārbauda. Patiesībā tāda ļoti dekoratīva frāze!

Un tad vēl - nu nekādi nevaram ierobežot šinī likumā to, kas ir atļauts ar citu likumu, teiksim tā, palīdzību. Nu nekādi mēs nevaram ierobežot tulku izmantošanu vai darījumu kārtošanu ar pilnvarotās personas palīdzību. Tad acīmredzot ir jāmaina arī citi likumi. Šeit mēs varam to ierakstīt, bet tik un tā, ja kāds gribēs, tad šo plānu, kura izpilde patiesībā nu nekādi nav obligāta... Nu kurš pēc tam to pārbaudīs? Un viņš var atsūtīt tiešām šo pilnvaroto personu, un atkal mēs būsim papildinājuši likumu ar lielu, lielu, pamatīgu rindkopu pilnīgi pa tukšo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl kas piebilstams?

E.Smiltēns. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Komisijas slēdziens: neatbalstīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 63, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Nākamais ir 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam - izstrādāt tālāku regulējumu attiecībā uz tām lietām, ko nosaka šis likums. Un šobrīd ministrijas, kā ziņoja, jau ir lielā mērā kaut kādus projektus Ministru kabineta noteikumiem izstrādājušas. Priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Nākamie 29 priekšlikumi attiecas uz darījumiem ar lauksaimniecības zemi.

20.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš precizē kritērijus vai izvērš tos detalizētāk attiecībā uz to, kas var iegūt šo zemi īpašumā, kādi kritēriji viņiem jāizpilda. Komisijā tas guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 21. - Dombravas kunga... deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Ļoti līdzīgs ir 22. - deputāta Smiltēna priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts, iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 23. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš nosaka to, ka personai rakstiski jāapliecina, ka viņa uzsāk zemes izmantošanu gada laikā pēc tās iegādes. Un tur tālāk vēl detalizētāk ir noteikts. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 24. ir deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kurš paredz to, ka zemi nevarēs iegādāties to dalībvalstu pilsoņi un to dalībvalstu juridiskās personas, kuru tiešie maksājumi uz hektāru ir lielāki nekā Latvijā.

Un, šeit ziņojot par šo likumprojektu, man kā komisijas pārstāvim jāpiemin tas, ka šie konkrētie priekšlikumi par diskrimināciju, kuras pazīme ir tiešie maksājumi, bija tie, kas, tā teikt, ievilka šī likumprojekta diskusijas ļoti garā termiņā. Nāca arī eksperti no Tieslietu ministrijas un no citām institūcijām, un galarezultāts bija tas, ka komisija, pieņemot šo lēmumu, secināja, ka, ja mēs pieņemtu šādus ierobežojumus, tad tas viennozīmīgi nozīmētu pārkāpuma procedūru Latvijai; tas papildus nozīmētu, iespējams, arī miljonu izmaksas kā sodu, un tas demonstrētu mūsu attieksmi pret mūsu saistībām, kuras esam uzņēmušies, un pret to, cik gatavi mēs esam pildīt tos līgumus, zem kuriem mēs esam parakstījušies.

Komisija šo priekšlikumu un arī turpmākos nav atbalstījusi, tāpēc ka tie apdraud šo likumprojektu kopumā, tie ir pilnīgā pretrunā ar mūsu starptautiskajām saistībām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Pēc būtības šis mans priekšlikums ir identisks ar 32. un 41.priekšlikumu, tāpēc es runāšu vienlaicīgi par visiem šiem trim priekšlikumiem.

Šajos priekšlikumos mēs zemes tirgu atveram Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un šo dalībvalstu reģistrētām juridiskajām personām saskaņā ar kritēriju, ka šo dalībvalstu pilsoņiem vai juridiskajām personām tiešo maksājumu apjoms uz vienu hektāru lauksaimniecības zemes nepārsniedz Latvijas Republikai piešķirto tiešo maksājumu apjomu uz vienu hektāru. Šāds kritērijs ir ieviests, pamatojoties uz vienu no Eiropas Savienības dibināšanas pamatprincipiem - vienlīdzību. Šāda kritērija ieviešana saskan ar Latvijas Republikas valdības, Zemkopības ministrijas personā, pozīciju 2011.gadā, kad, pamatojoties uz līgumu par iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvija Eiropas Komisijā panāca vispārējā aizlieguma iegādāties lauksaimniecības zemes pagarināšanu uz maksimāli pieļaujamajiem trim gadiem. Eiropas Komisija šo pagarinājumu atbalstīja, jo tika konstatēts, ka nepastāv... tagad lūdzu uzmanību! ...ka nepastāv vienlīdzīgi tirgus nosacījumi starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Pastāv atšķirīgi platību maksājumi, atšķirīga kapitāla pieejamība starp Latvijas zemniekiem un ārvalstu zemniekiem, būtiskas atšķirības zemes tirgus cenā un tamlīdzīgi.

Ņemot vērā, ka joprojām pastāv nevienlīdzīgi noteikumi starp Latvijas un Rietumeiropas lauksaimniekiem, bet līgums par iestāšanos Eiropas Savienībā neparedz noteikt papildu pagarinājumu vispārējam aizliegumam, ir piedāvāts tirgu atvērt, bet tikai tām dalībvalstīm, kurām tiešo maksājumu apjoms nepārsniedz Latvijai piešķirto. Daži teiks, ka tas nav iespējams, ka tas nonāk pretrunā ar līgumu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Jāatzīmē, ka nevienlīdzīgās subsīdijas Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem un lauksaimniecības tirgus liberalizācija nonāk pretrunā ar latviešu interesēm, kā arī ar Eiropas Savienības dibināšanas pamatvērtību - vienlīdzību.

Par kādu vienlīdzību mēs varam runāt, ja Latvijas lauksaimnieki atrodas nevienlīdzīgas konkurences apstākļos salīdzinājumā ar citu valstu lauksaimniekiem?! Kā jau minēju, nekas būtisks nav mainījies kopš 2011.gada, kad Saeima iepriekšējo reizi lēma par pārejas perioda pagarināšanu lauksaimniecības zemes iegādei. Tirgus liberalizācijas gadījumā tiek pārkāpts vienlīdzības princips.

Ja pret Latviju tiek uzsākta pārkāpuma procedūra saistībā ar šo punktu, tad vēlos atzīmēt, ka Latvijai ir bijuši vairāki desmiti pārkāpuma procedūru. Vairāki desmiti! Šajā gadījumā pārkāpuma procedūra būtu par jautājumu, kas ir sabiedrības interesēs.

Jāatzīmē, ka Tieslietu ministrija ir atzinusi komisijas sēdē, ka, ja šis jautājums nonāk līdz Eiropas Savienības tiesai, tad zaudējums nebūt nav automātisks. Viss būtu atkarīgs no Latvijas spējas aizstāvēt savu pozīciju. Tomēr, ja pastāvētu iespēja, ka Eiropas Savienības tiesa varētu pieņemt negatīvu spriedumu, tad parlaments varētu attiecīgo normu grozīt pirms tiesas sprieduma, līdzīgi, kā tas ir bijis citos gadījumos. Soda sankciju nebūtu, bet rezultāts būtu tas, ka mēs būtu ieguvuši aptuveni gadu, kura laikā zemes tirgus būtu slēgts tiem ārvalstniekiem, kuri atrodas privileģētākā stāvoklī iepretim Latvijas iedzīvotājiem. Šajā laika periodā būtu iespējams sakārtot Ministru kabineta noteikumus par pašvaldības komisiju izveidi, to darbību, pirmpirkuma tiesībām un tamlīdzīgi; tas izriet no šī likuma. Dažs teiks, ka tas ir pārāk riskanti, ka tas ir pārāk liels huligānisms, vai pat murgos, ka tas apdraudēs citu starptautisku institūciju līgumu spēkā esamību. Tad es atbildēšu, ka tas drīzāk ir pašcieņas jautājums. Nemaz nekomentēšu apstākli, ka Latvija vienmēr ir iespēju robežās ievērojusi visus noslēgtos starptautiskos līgumus. Un apstāklis, ka mēs neieviešam Eiropas Sociālo hartu pilnā apmērā, nevar kalpot par pamatu, lai būtu apdraudēts, piemēram, NATO līgums. Tomēr jautāšu: vai tas nav huligānisms pret savu tautu - pieļaut, ka zeme nonāk ārvalstnieku rokās, pastāvot apstākļiem, ka Latvijas iedzīvotāji nav spējīgi konkurēt ar rietumvalstu iedzīvotājiem?! Ja Vācija, Francija un citas valstis apzināti neievieš konkrētas Eiropas Savienības prasības, ja tās nonāk pretrunā ar viņu, šo valstu, interesēm, tad kāpēc mēs to nevarētu darīt? Šo priekšlikumu atbalsta visas lielākās Latvijas zemnieku organizācijas.

Aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu un atbalstīt arī 32. un 41.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Ir tāds teiciens, ka ar labiem nodomiem ceļš uz elli bruģēts. Šis ir pilnīgi konkrēti tas gadījums!

Neapšaubāmi, mēs visi zinām, cik netaisnīgi, teiksim, ir platību maksājumi Eiropas Savienībā. Protams, mēs to zinām, mēs zinām daudzas citas lietas, kurās mēs jūtamies apdalīti un jūtamies slikti, un jūtamies zināmā mērā diskriminēti. Bet... nu, tad jāsaka tā: nu, tad stājamies ārā no tās Eiropas Savienības, un miers un āmen!

Raugiet, vai tiešām sabiedrības interesēs ir iestāšanās līguma demonstratīva ignorēšana? Vai tiešām sabiedrības interesēs šobrīd ir pārkāpuma procedūra? Vai tiešām tas ir sabiedrības interesēs? Es domāju, ka pilnīgi noteikti - nē.

Pirmām kārtām. Šobrīd turpinās joprojām sarunas par kūpinājumu kvalitāti, tūdaļ sāksies sarunas par piena kvotām. Droši vien runāsim arī par cukuru un daudz ko citu. Galu galā - vēl nav pilnībā pabeigta arī saruna ar Eiropas Savienību par Eiropas Savienības fondiem. Visas šīs problēmas var risināties gan par labu Latvijai, gan arī pretēji. Un es domāju, ka iestāšanās līguma demonstratīva pārkāpšana ved uz lieliem sarežģījumiem ne tikai zemkopības jomā, bet arī citās jomās.

Par citiem riskiem. Raugiet, jau aiz muguras ir 1.maijs... Mēs sākām strādāt pie šiem likuma grozījumiem jau ļoti, ļoti sen. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs esam „noķeskājušies” ar dažādām absurdām un... nu, nerealizējamām idejām. Mēs esam „noķeskājušies” jau vairākus mēnešus. 1.maijs jau sen aiz muguras. Un iedomājieties tagad situāciju! Mēs tagad pieņemsim likuma grozījumus, kuri ir pilnīgā pretrunā ar iestāšanās līgumu. Vai tiešām kāds cer, ka prezidents tos parakstīs? Es domāju, ar galvošanu, - neparakstīs! Jo mēs esam demonstratīvi, publiski ignorējuši mūsu vienošanos ar Eiropu. Es gandrīz vai esmu gatavs galvot, ka šis likums atgriezīsies uz vasaru, atgriezīsies atpakaļ Saeimā. Un šis Dombravas kunga iecerētais zemes tirgus regulējums, šie ierobežojumi ārvalstniekiem, stāsies spēkā varbūt tikai uz Jauno gadu, jo mēs atkal trīs četrus mēnešus rudenī „ķeskāsimies” ap šo pašu likumu.

Izdarām tā: izpildām minimālo programmu, iedarbinām šo mehānismu, palaižam šo mehānismu tādu, kāds tas ir saskaņots jau zināmā mērā, vismaz mutiski, ar Eiropas institūcijām, un tad varbūt domājam, kā to padarīt vēl stingrāku!

Mans aicinājums: darīt reālas lietas un pēc tam domāt - varbūt var izdarīt arī kaut ko pārreālu. Iesim soli pa solim, kā ir lēmusi komisija, un neizdomāsim šeit kaut kādus super super risinājumus, kuri visi ir ārkārtīgi riskanti un var atsaukties uz Latvijas ekonomiku daudz citādāk, nekā varbūt te kāds iedomājas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jāatzīst, ka es pilnībā piekrītu Dombravas kungam, viņa apgalvojumam, ka tas ir mūsu pašcieņas jautājums. Jo - ko piedāvā Dombravas kungs? Viņš saka: „Mīļie draugi, apzināti...” Šeit no tribīnes viņš tā arī pasaka: ...apzināti nepildīsim mūsu starptautiskās saistības, starptautiskos līgumus, ignorēsim vispārējo principu pacta sunt servanda jeb „līgumi ir jāpilda” (lai gan mēs no citiem esam gatavi pieprasīt NATO 5.paragrāfa un citu noteikumu pildīšanu!) un iesim uz šo pārkāpuma procedūru, un šādā veidā iegūsim laiku!”

Šo metodi es varētu salīdzināt ar to, ka mājai brūk jumts un mājā tek iekšā ūdens, bet Dombravas kungs atskrien ar spaini, noliek apakšā, un ūdens līst spainī. Viņš saka: „Redziet, es atrisināju problēmu, jā!”

Jārisina problēmas cēloņi - un šis likums tos mēģina risināt! -, nevis jāmēģina uz laiku tos „aizbāzt ar korķi”, pie tam pilnīgā pretrunā ar to, ko mēs esam apsolījuši, kad tikām noslēguši līgumus ar mūsu partneriem. Un, manuprāt, šis ir skaidrs piemērs, kas parāda to, ka šis ir klajš populisms - vienkārši „iemest iekšā” priekšlikumus, kuri izraisa plašas debates, kā pareizi Līdakas kungs norādīja.

Un daudzi jau sāk šobrīd mums pārmest, ka 1.maijs jau sen ir garām, bet mēs šeit esam iestrēguši otrajā lasījumā. Likumprojekts nav pieņemts, un mēs nezinām, vai spēsim to pieņemt, jo dzirdam jūsu solījumus vēl sniegt čupām priekšlikumus vispār līdz sesijas beigām. Un es to jau drīzāk sāku uztvert kā diversiju pret šo likumprojektu, jo šobrīd dzer šampanieti un gavilē, un svin svētkus tie spekulanti un tie zemes tirgoņi, kuriem šis likums vispār nav vajadzīgs. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Uzvārdus!”) Viņu mērķis ir panākt to, lai mēs šo likumprojektu vispār šeit, Saeimā, nepieņemtu vai pieņemtu pēc iespējas vēlāk. Un tad ir jautājums: Dombravas kungs, kā intereses jūs pārstāvat - sabiedrības intereses, kā jūs šeit apgalvojat, vai, apzināti vilcinot šo likumprojektu, to personu intereses, kurām šie noteikumi, šie ierobežojumi, kas te ir iekšā, zemes fonds un citi kritēriji, vispār nav vajadzīgi?

Es aicinu sekot līdzi tam, kā komisija ir lēmusi. Jo, ja mēs šeit mēģinām veikt smalkas ķirurģiskas operācijas un viens atnāk ar cirvi un to iznīcina... Manuprāt, tas nav pieļaujams!

Un nobeidzot. Dūklava kungs bija ārkārtīgi skarbs komisijas sēdē, vērtējot šos priekšlikumus pēc diskriminācijas ar tiešajiem maksājumiem. Un jāņem vērā, ka viņš arī norādīja uz to, ka jāskatās ir daudz plašākā kontekstā. Ir daudzi citi lēmumi - par piena kvotām, par daudziem citiem jautājumiem -, kuru sakarā Dūklava kungs brauc un cīnās, lai panāktu kaut kādas vienošanās ar Eiropu. Ja mēs skaidri paužam nostāju, ka mums neinteresē pildīt tās vienošanās, kuras pildīt mēs esam apņēmušies, tad negaidīsim, ka no otras puses būs pretimnākšana un citos jautājumos mēs varēsim kaut ko panākt!

Un pēdējais. Briselē šobrīd Zemkopības ministrijas ierēdņi mēģina saskaņot šo esošo likumprojektu, šo likumprojekta „rāmi”. Un šobrīd ir pateikts, ka viss šķiet kārtībā, bet, ja tiks ielikta šī norma, kas ir klajā pretrunā ar šo līgumu, tas nozīmē to, ka pat tad, ja mēs likumprojektu pieņemsim, a) pastāv risks, ka atmetīs atpakaļ prezidents, un b) pastāv risks, ka Komisija nesaskaņos, jo tad viņa daudz ciešāk skatīsies arī uz tiem noteikumiem, ko mēs esam ielikuši tur. Un jūs, Dombravas kungs, būsiet panācis to, ka šis likumprojekts spēkā nestāsies un vispār nebūs nekāda regulējuma pēc šī gada 1.maija, kad ir krituši šie ierobežojumi.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam, otro reizi.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK). (No zāles: „Nu, Jāni, par tiem uzvārdiem!”)

Es saprotu, ka Eiropas Savienība, tieši Eiropas Savienības birokrāti, visos jautājumos mums ir Dieva vietā un nevis mēs nosakām, kādu veidot savu valsts politiku, bet mums ir jāpakļaujas visos gadījumos un bez ierunām.

Man šķiet, ka mēs varam atļauties, ka četrdesmitā - vai nez kura pēc skaita - pārkāpuma procedūra, ja pat tiek ierosināta (nav tas automātiski), ir par šādu jautājumu. Kāpēc mēs nerunājam par pārējām pārkāpuma procedūrām, kas ir pastāvējušas? Kāpēc?

Atsaucoties uz Smiltēna kunga izteiktajiem personiskajiem apvainojumiem, es tiešām labprāt dzirdētu no viņa, kuras ir šīs konkrētās personas, kuras gavilē, un kā tieši esmu kavējis likumprojekta pieņemšanu. Mēs, Nacionālās apvienības frakcija, vēl septembrī gājām pie Straujumas kundzes, tālaika zemkopības ministres, ar lūgumu pēc iespējas straujāk virzīt šos likuma grozījumus. Grozījumi Saeimu sasniedza tikai tagad. Mums bija desmit gadu pārejas periods. Šie grozījumi Saeimu sasniedza tikai šī gada sākumā, aptuveni trīs četrus mēnešus pirms zemes tirgus atvēršanas. Grozījumi ir apjomīgi, diskutabli. Sākotnējā redakcija drīzāk atbilda esošu lielsaimnieku interesēm, nevis visu Latvijas iedzīvotāju interesēm.

Ja mēs paskatāmies uz likumprojektu... Paskatieties 59.priekšlikumu - manējo. Zemkopības ministrijas piedāvātajā sākotnējā redakcijā ir runāts nevis par pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, bet par pirmās un otrās šķiras radiniekiem. Nu par kādu kvalitāti mēs runājam, ja ar šādu redakciju pēc tik ilga darba Zemkopības ministrija ir atnākusi uz Saeimu?

Protams, likumprojekta pieņemšana prasa laiku...

Sēdes vadītāja. Dombravas kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, ir jāsaka, ka īstenībā es ļoti cienu Dombravas kunga pozīciju. Cienu par ko? Cienu tāpēc, ka Dombravas kungs - atšķirībā no ļoti daudziem šeit esošajiem - savu pozīciju nemaina. Un tas tiešām ir cieņas vērts.

Otrkārt, ideja, ko Dombravas kungs ir iesniedzis, kopumā tiešām ir laba un ir atbalstāma. Bet tad, Dombravas kungs, es aicinātu jūs paskatīties sākumā pa kreisi no jums un tad nosodīt tos cilvēkus, kuri īstenībā ir nodevuši nacionālās intereses jau iepriekš. Tēvzemiešu sejās... Un tad paskatīties pa labi VIENOTĪBAS sejās attiecībā uz Eiropas Savienības federalizāciju, paskatīties uz Čepānes kundzi attiecībā uz mūsu līgumattiecībām un mūsu saistībām Eiropas Savienības ietvaros.

Viss, par ko jūs tagad runājat, ir tiešām atbalstāms, bet tas torpedēs diemžēl visu likumprojektu. Un diemžēl tagad es neredzu nekādas iespējas, kā mēs šo diskusiju tiešām tādā loģiskā gultnē varētu turpināt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka (ZZS).

Dažos vārdos par Zemkopības ministriju.

Dombravas kungs, likumdevējs ir Saeima. Un ir ļoti labi, ka mums ir Zemkopības ministrija, kas vismaz kaut ko mums šeit priekšā liek. Patiesībā šie likuma grozījumi būtu jātaisa mums pašiem šeit, Saeimā, deputātiem, neapspriežot kaut kādu Zemkopības ministrijas darba kvalitāti vai ko citu. Tas ir viens.

Otrs. Varam jau, protams, teikt, ka, jā, mēs tagad zemojamies Eiropas priekšā, bet, raugiet, tad, kad mums vajag to naudu, tos pašus Kohēzijas fonda līdzekļus un tamlīdzīgus, tad mēs paši ar lūdzēja actiņām braucam uz Eiropu un prasām - iedodiet, iedodiet drusku vairāk. Kamēr mēs esam lūdzēji, naudas lūdzēji, tikmēr mums tomēr kaut kādai disciplīnai arī attiecībā pret Eiropu acīmredzot ir jābūt.

Un vēl. Varbūt ir vēl viens risks, kas tika pieminēts arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas sēdē. Raugiet! Ja situācija ir tāda, ka, pateicoties šim... varbūt tagad, es ceru, nepieņemsim... Dombravas kunga priekšlikumam... Ja, pateicoties šim priekšlikumam, mums būs tagad gandrīz gadu tāda likumdošana, kas liegs, nu, teiksim, Vācijas, Zviedrijas, Dānijas pilsoņiem iegādāties šeit zemi, un Eiropas Savienība mūs piespiedīs šo likumu mainīt, tad kas notiks ar tiem Dānijas, Zviedrijas pilsoņiem, kuri būs šajā laikā izrādījuši vēlmi iegādāties zemi un viņiem būs atteikts? Vai šeit nesāksies kaut kādas civiltiesiskās tiesvedības biezā slānī? Vai mums nenāksies šiem dāņiem, zviedriem, somiem maksāt pamatīgu naudu, lai kompensētu viņiem nodarīto - viņu neiegūto peļņu vai kā citādi viņiem nodarīto kaitējumu? Es baidos, ka arī šādi riski pastāv, un tas jau būs nopietni, un tā nauda būs jāmaksā pilnīgi par neko.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. (Starpsauciens no zāles.)

Nu, ja jums pietiek ar divām minūtēm... Bet es pēc divām paturu tiesības izslēgt mikrofonu.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Dombravas kunga priekšlikums pēc būtības ir pareizs un taisnīgs, tāds priekšlikums būtu tiešām nepieciešams, jo tas nostādītu mūsu zemniekus vienlīdzīgā situācijā ar pārējiem - tiem zemniekiem, kuri saņem lielāku atbalstu no Eiropas. Un, kad komisijā mēs izskatījām šo priekšlikumu, principā sākotnēji komisija bija gatava pat tālāk virzīt šo priekšlikumu un atbalstīt, jo, es domāju, daudziem deputātiem šinī komisijā patika, ka beidzot koalīcijas deputāti bija gatavi domāt arī par valsts nacionālajām interesēm un nākt ar konkrētiem priekšlikumiem, nevis vienkārši būt pakalpīgi Eiropas priekšā. Un šī ideja, ka mēs varam cīnīties par savām nacionālajām interesēm tik ilgi, kamēr tiešām mēs to varam darīt, nevis jau uzreiz a priori pašā sākumā, pirms vispār kādas diskusijas ir sākušās, pacelt savas ķepiņas un padoties, - šī ir ļoti laba ideja.

Diemžēl, izdiskutējuši šo priekšlikumu, mēs nonācām pie secinājuma, ka šinī gadījumā, ja mēs to atbalstīsim, mēs tik tiešām varam torpedēt šo likumu, un tāpēc galu galā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Un, lai neapdraudētu šo likumu, es aicinātu tomēr iet tālāk un šo likumu... balsot par šo priekšlikumu tā, kā ir nolēmusi komisija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 56, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad turpināsim izskatīt likumprojektu pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka ir saņemti deputātu jautājumi.

Ir saņemts deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam „Par akciju sabiedrību „Norvik banka””. Jautājums tiks viņam nodots.

Ir saņemts deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina, Mirska un Zujeva jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par „Liepājas metalurga” administratora rīcību”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram.

Un ir saņemts deputātu Zariņa, Agešina, Rubika, Tutina un Sakovska jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai saistībā ar nespēju sniegt atbildes uz deputātu jautājumiem un sniegto atbilžu slepenības statusu. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentei.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inese Aizstrauta... ir klāt, Jānis Ādamsons... nav, Irina Cvetkova...

Sēdes vadītāja. Bija!

J.Vucāns. ...nav... (No zāles dep. M.Ivanova-Jevsejeva: „Ir, ir!”) Kur ir? Kur ir? Nav! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. (Smejas.) Neredzama.

J.Vucāns. Valdis Dombrovskis... nav, Raivis Dzintars... nav, Rihards Eigims... nav, Iveta Grigule... nav, Gunārs Igaunis... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Ivans Klementjevs... nav, Inese Laizāne... nav, Gunta Liepiņa... ir, Līvija Plavinska... nav, Edvards Smiltēns... ir, Jānis Urbanovičs... nav, Mihails Zemļinskis... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

J.Vucāns. Vēlreiz precizēšu: Cvetkovas kundze... nav, ja? Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Tā, cienījamie kolēģi, ir 13.30. Tātad turpinām 15.maija sēdi. Pirms pārtraukuma mēs uzsākām skatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, otrais lasījums. Un tātad skatījām priekšlikumus un tikām līdz 25.priekšlikumam.

Lūdzu, Smiltēna kungs!... Nē, ar 25.priekšlikumu jāsāk. Par 24.priekšlikumu mēs nobalsojām, nākamais ir 25., ar kuru jums ir jāsāk ziņojums.

E.Smiltēns. Jā, kolēģi!

25.priekšlikums ir deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kas ir vērsts apmēram tajā pašā virzienā, kurā iepriekšējais priekšlikums, kurš nav atbalstīts. Proti, tas nosaka to, ka, lai pretendētu uz zemes iegādi Latvijā, faktiski pretendentam būtu jābūt tādam, kas nesaņem tiešos maksājumus (saskaņā ar regulas 9.pantu) no citas Eiropas Savienības dalībvalsts. Šis priekšlikums komisijā nav guvis atbalstu iepriekš minēto argumentu dēļ.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Šim priekšlikumam identisks ir 33. un 46.priekšlikums, bet tas ir atšķirīgs no iepriekšējā priekšlikuma. Šis priekšlikums paredz noteikt, ka Latvijas zemi nevar iegādāties, ja pircējs jau šobrīd saņem tiešos lauksaimniecības platību maksājumus no citas Eiropas Savienības dalībvalsts. Tas nav vispārējs aizliegums, tas nav pat visnotaļ liels aizliegums, bet šis priekšlikums novērstu iespēju, ka persona var veidot šķērssubsidēšanu starp dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piemēram, ja personai īpašumā ir lauksaimniecības zeme Dānijā, tad ar tās zemes tiešajiem platību maksājumiem viņa nevarētu subsidēt un dempingot cenu produkcijai, kas saražota šeit uz vietas - Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Dep. E.Smiltēns ir nokavējis pieteikties debatēs.)

Ā, nē... Smiltēna kungs! Es slēdzu debates! Nē, Smiltēna kungs, āmuriņš tika noklaudzināts, un tikai pēc tam jūs pieteicāties! Tā kā debates ir slēgtas, jums ir iespējas komisijas vārdā... informēt par komisijas viedokli.

E.Smiltēns. Komisijas vārdā es vēlos piebilst to, ka, pieņemot šo priekšlikumu, izveidotos situācija, ka tādā veidā mēs vairāk atbalstītu tos, kuri nav ražojošie zemnieki. Un, ņemot vērā to, ka šobrīd tās robežas sakarā ar 1.maija... sakarā ar šā termiņa beigšanos ir atvērtas un arī ārzemnieki Latvijā var brīvi iegādāties zemi, manuprāt, daudz sakarīgāk būtu, ja zemi šeit iegādātos lauksaimnieki, kas kaut ko vispār ražo un saņem tātad... tas arī komisijā tika diskutēts, jā... kas kaut ko ražo, nevis tādi, kas, teiksim, neko nesaņem un nav ražojošie. Tāpēc komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 26. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš precizē vienu no kritērijiem par tiešo maksājumu saņemšanu, iekļaujot gan veco regulu, gan jauno un faktiski padarot šo noteikumu daudz korektāku. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 27. ir deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 28. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi, es varbūt aicinātu kādu no komisijas atbildēt, jo es gribētu tomēr norādīt, ka, iespējams, šī norma ir labi domāta, bet - kādā veidā šo normu varēs izpildīt un kāda būs tās efektivitāte?

Un līdzīgi ir arī 36.priekšlikumā, un es tāpēc nerunāšu par 36.priekšlikumu atsevišķi. Bet es gribētu pajautāt... Tātad šajā gadījumā zemi var dabūt, nopirkt juridiskā persona, ja tā „rakstiski apliecina, ka uzsāks šīs zemes izmantošanu gada laikā un turpmāk pēc tās iegādes lauksaimnieciskajā darbībā, ja zeme iepriekšējā vai tekošajā gadā ir bijusi pieteikta tiešajiem maksājumiem, vai trīs gadu laikā un turpmāk pēc tās iegādes lauksaimnieciskajā darbībā, ja zeme iepriekšējā vai tekošajā gadā nav bijusi pieteikta tiešajiem maksājumiem”.

Man ir jautājums. Sakiet, kas notiks, ja šī zeme netiks izmantota lauksaimniecības vajadzībām? Kādas tiesiskās sekas šādā gadījumā iestāsies attiecībā gan uz šo juridisko personu, gan arī uz tiem tā sauktajiem jaunajiem lauksaimniekiem, par kuriem ir runa 36.priekšlikumā?

Otrs jautājums. Vai šim jaunajam lauksaimniekam vai šai juridiskajai personai zemi atņems?

Trešais jautājums. Ja šo zemi viņam atņems, ja viņš to neizmantos lauksaimniecības vajadzībām, tad kādā kārtībā to atsavinās? Likumā „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām” noteiktajā kārtībā? Un kas to darīs? Kas maksās? Kam tā zeme aizies?

Un līdz ar to ir vēl viens jautājums. Kas kontrolēs, vai šis jaunais lauksaimnieks vai šī juridiskā persona pienācīgā veidā apsaimnieko nopirkto zemi?

Un vēl viens jautājums. Cik maksās šī kontrole, ja arī tāda kontrole būs?

Bez tam, lai neatkārtotos, vēl viens jautājums ir... Līdzīgi arī nākošais, 29.priekšlikums, kur sarežģījums ir tas, ka viņa ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas ir jābūt vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas tādiem, kas sastāda vismaz vienu trešdaļu... Kas to kontrolēs?

Tāpat 30.priekšlikums... Kas kontrolēs šos patiesos labuma guvējus? Cik visa tā kontrole izmaksās? Var būt, ka uz trešo lasījumu jūs varētu padomāt. Man ir grūti vispār teikt šajā ziņā, kā mēs varētu rīkoties, lai šī norma būtu efektīva un šeit nebūtu tā, ka... piemēram, kā augstskolā, - ka students ir nonācis līdz trešajam kursam, varbūt viņam vēl viens gads jāmācās... Viņš teiks: „Iedodiet man diplomu, jo, ziniet, nākošajā gadā gan es pabeigšu šo augstskolu! Es visus eksāmenus labi nokārtošu!”

Kolēģi! Mēs taču netiekam galā ar kūlas dedzinātājiem. Kā mēs tiksim galā, kādu mašinēriju tad mēs taisīsim ar visu šo kontroli?! Piedodiet, es tomēr kā jurists no malas... man tomēr rodas jautājumi. Un es būtu ļoti pateicīga, ja jūs pateiktu, kā to jautājumu jūs domājat risināt, un vismaz uz trešo lasījumu varbūt kaut kādu šo kārtību paredzētu.

Sēdes vadītāja. Paldies juristam no malas.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Neesmu jurists, es varu pateikt tikai to, kā es skatos uz šo jautājumu, būtībā lemjot šos likuma grozījumus, - kā es to saprotu un kā to risināt.

Pirmkārt. Lauku atbalsta dienestam šobrīd ir ļoti laba datubāze, teiksim, par lauksaimniecības zemes izmantošanu, par praktiski visām platībām, kas ir pieteiktas platību maksājumiem, tātad tas zināmā mērā ir gandrīz kā pierādījums tam, ka uz tām notiek saimnieciskā darbība. Un līdz ar to izsekot katram lauksaimniecības zemes gabalam ir diezgan vienkārši.

Un kāpēc es neesmu pieteicies platību maksājumiem par savu zemi jau vairākus gadus? Tāpēc, ka man ir zināmas šaubas, vai es tiešām precīzi zinu šo platību, kas tiek nopļauta, kur varbūt kāds krūms ieaudzis. Jo pretējā gadījumā... Ja es būšu kļūdījies kaut vai par hektāra desmitdaļu, iesniedzot pieteikumu platību maksājumiem, tad ļoti ticami, ka pie manis ieradīsies būtībā pārbaudītāji, kas pārmērīs un teiks, ka es esmu krāpies.

Tā ka, es domāju, ar šo uzraudzību tur nekas diži nemainīsies.

Otrkārt. Es ļoti ceru, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Juridiskā komisija pieņems attiecīgus grozījumus pēc Zemkopības ministrijas lūguma, - ka izstrādās normu, kā noteikt administratīvo sodu par šo... nu, šo pārkāpumu, kas būs... būs kā pārkāpums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Smiltēns. Jā. Komisijas vārdā varu piebilst to, ka tā ir Zemkopības ministrijas izstrādātā redakcija. Neatkārtošu to, ko Līdakas kungs teica par datubāzēm, kur ir pieejama ļoti detalizēta un laba informācija. Un ministrija arī, lai reāli ieviestu šīs normas darbību dzīvē, nāks ar tālākiem priekšlikumiem par to, ko darīt, lai šī norma varētu reāli sākt strādāt un varētu tikt piemērota. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Smiltēns. Jā, kolēģi, nākamais ir 29. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurā faktiski pēc diskusijām ar Zemkopības ministriju un citām iesaistītajām pusēm tika arī panākta vienošanās par to, ka jāpapildina ir viens no šiem kritērijiem ar konkrētāku, detalizētāku regulējumu, nosakot precīzu regulējumu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Nākamais, 30., ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Ābeles priekšlikums, kurā runāts par patiesā labuma guvējiem un kurš ir kontekstā ar nākamajiem priekšlikumiem, kuri risina šo jautājumu. Un šis, 30., ir daļēji atbalstīts un iekļauts 31. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 31. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš paredz to, ka personai, kura pretendē iegādāties zemi, ir jānorāda patiesā labuma guvēji un jāapliecina, ka visi patiesie labuma guvēji ir šā likuma 28.panta pirmās daļas 1.punktā minētās personas.

Vispār, ņemot vērā tās diskusijas, kas ir bijušas par grozījumiem, un pat Krimināllikuma vēsturi, ir skaidrs, ka patiesā labuma guvējus izkontrolēt ir ārkārtīgi sarežģīti. Tātad šī norma ir vairāk... nu, deklaratīva jeb... Mēs vēlamies ar šo normu fiksēt šos iespējamos patiesā labuma guvējus, un, ja citā līmenī tiks izstrādātas metodes, kā noskaidrot šos patiesā labuma guvējus vispār komercsabiedrībās, tad arī varētu tas tikt uzlabots nākotnē. Priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 32. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Tas ir kontekstā ar visiem tiem priekšlikumiem, kas bija saistīti ar to, ka sakarā ar platību maksājumiem diskriminētu citas Eiropas Savienības dalībvalstis, lai viņas nevarētu iegādāties zemi Latvijā. Komisijā priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Nākamais priekšlikums - 33.priekšlikums - arī ir saistīts ar platību maksājumiem; tas faktiski izslēdz ārā no zemes iegādes Latvijā tos, kuri saskaņā ar regulu saņem tiešos maksājumus no citas Eiropas Savienības dalībvalsts. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Nākamais ir 34. - deputāta Smiltēna priekšlikums, kurā ir ietverts regulējums par patiesā labuma guvējiem. Tiem, kas vēlas iegādāties zemi Latvijā, ir jābūt Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā, par kuru jau es sniedzu savu atsauksmi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 35. ir deputāta Smiltēna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 36. ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kas paplašināti definē jaunos lauksaimniekus un nosaka papildu kritērijus, kuri būtu jāizpilda, - ka zeme būtu jāapsaimnieko noteiktā termiņā pēc tās iegādes. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 37. ir deputātes Leldes Stumbres priekšlikums, kurš ir kontekstā ar šī likumprojekta sākumā esošajiem priekšlikumiem par biedrībām, nodibinājumiem. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Nākamais ir deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums - 38.priekšlikums -, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 39.priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 40. ir deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kurš ir atbalstīts. Ar to faktiski no kritērijiem par jaunajiem lauksaimniekiem tiek izslēgta norma, ka jaunajam lauksaimniekam pieteikuma iesniegšanas dienā ir jābūt jaunākam par 40 gadiem. Tas ir vispārpieņemts princips, definējot jauno lauksaimnieku. Šādā veidā tiek pavērta iespēja zem jaunā lauksaimnieka definīcijas pakļūt apakšā arī tiem, kas ir vecāki par 40 gadiem. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 41. ir deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kurš arī ir saistīts ar platību maksājumiem, izmantojot tos kā kritēriju, lai nepieļautu citu dalībvalstu pilsoņu iespējas iegādāties šeit zemi. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Nākamais ir 42.priekšlikums, kas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums un nosaka papildu kritēriju, ka ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas būtu jāsastāda vismaz viena trešdaļa no personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, lai varētu pretendēt un pirkt lauksaimniecības zemi. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Nākamais ir 43. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, ar kuru viņš aicina izslēgt - absolūti! - sadaļu, kas ir saistīta ar kritēriju, ka būtu nepieciešama lauksaimnieciskā izglītība vai pieredze lauksaimniecībā, lai iegādātos lauksaimniecības zemi. Komisijā pēc diskusijām komisijas locekļi uzskatīja, ka tā nav atbalstāma iecere, un šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 44. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precizē kritērijus par izglītību un pieredzi lauksaimniecībā, ievieš konkrētus, izmērāmus parametrus. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Nākamais ir 45. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kas paredz to, ka, lai kvalificētos zemes iegādei... Ir runa par to, ka tas jaunais lauksaimnieks iepriekš nav reģistrējies nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī kā lauksaimnieciskās ražošanas darbības veicējs. Priekšlikums komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Centīšos pavisam īsi paskaidrot priekšlikuma būtību.

Šobrīd par jauno lauksaimnieku teorētiski var kļūt jebkura persona, kas ir vairākkārtēji bijusi lauksaimnieciskās darbības veicēja citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Var minēt piemēru: parasts Francijas lauksaimnieks ir desmit gadus saimniekojis Francijā, zemes platība ir sasniegusi 100 hektārus, viņš pārdod šos 100 hektārus, iegūst visai prāvu kapitālu, un gadījumā, ja viņš pārceļas uz Latviju, viņš var par šo kapitālu visai brīvi nopirkt aptuveni 1000 hektāru lauksaimniecības zemes un vēl paralēli reģistrēties kā jaunais lauksaimnieks, izmantojot visas priekšrocības, ko rada šī jaunā lauksaimnieka būtība. Nu, un viena no šīm lielākajām, būtiskākajām lietām, ko piedāvā Zemkopības ministrija, ir pirmpirkuma tiesības 50 kilometru rādiusā vai, pēc komisijas piedāvātajiem grozījumiem, 20 kilometru rādiusā no īpašumā esošās zemes.

Šis priekšlikums vienkārši novērstu iespēju, ka jau esošs lauksaimnieks pēc tam, kad savu darbību izbeidzis citā valstī, atnāk uz Latviju un reģistrējas kā jaunais lauksaimnieks.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Smiltēns. Komisija pēc diskusijām nolēma neatbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. (Smejas.) Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Nākamais ir 46. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kas ir par līdzīgiem jautājumiem, kuri ir saistīti ar tiešajiem maksājumiem. Un šajā gadījumā tas ir adresēts... vērsts uz jaunajiem lauksaimniekiem, proti, viņi nevar pretendēt... viņi var pretendēt uz zemes iegādi tikai tad, kad viņi nesaņem tiešos maksājumus no citas Eiropas Savienības dalībvalsts. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 47. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Ir komisijā guvis atbalstu.

Šis priekšlikums nosaka to, ka juridiskajai personai... jā, juridiskajai personai jābūt... 100 procentiem no pamatkapitāla jāpieder fiziskajām personām, kas atbilst šī panta ceturtās daļas 1.punktā minētajiem nosacījumiem, proti, tiem kopējiem kritērijiem, kādiem jāatbilst, lai varētu iegādāties zemi. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 48. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas izvērš definīciju, proti, skaidro, kas būtu jāsaprot ar jēdzienu „lauksaimnieciskā darbība”.

Strādājot pie šī likumprojekta, komisijā mēs saskārāmies ar to, ka bija iebildes no tiem, kas vēlas attīstīt lauku tūrismu, un no citām nozarēm, kas varbūt tiešā veidā nepaiet apakšā zem jēdziena „lauksaimniecība” vai „lauksaimnieciskā ražošana”. Līdz ar to tika paplašināta šī definīcija, un cilvēkiem, kas varbūt vēlas zemi iegādāties ne tāpēc, lai sētu tur rapsi, graudus vai lopus ganītu... ja viņi vēlas nodarboties ar lauku tūrismu un citām lietām, tad šeit arī šāda iespēja pavērta. Un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Juridiskā biroja iesniegtais 49.priekšlikums nav atbalstīts. Tas paredz izslēgt visu nākamo sadaļu, par kuru būs turpmākie priekšlikumi. Proti, ir runa par pirmpirkuma tiesībām.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi, ne tikai mana jurista sirdsapziņa man neļauj klusēt, bet es uzskatu par savu pienākumu izklāstīt Juridiskā biroja argumentus, tā kā esmu Juridiskās komisijas priekšsēdētāja.

Manuprāt, šis ir viens no riskantākajiem priekšlikumiem un šī ir viena no riskantākajām normām, kas varētu aizskart Satversmes 105.pantu, un mēs varētu runāt par to, vai šie īpašniekam paredzētie ierobežojumi atsavināt, tas ir, pārdot vai vēl citādāk savu zemi... vai tie ir samērīgi ar sabiedrības ieguvumu. Un, proti, tieši par šo samērīgumu jārunā, jo es redzu, ka leģitīms mērķis ir - lai mēs aizsargātu savu zemi -, bet par samērīgumu es patiešām ļoti šaubos. Es ceru, ka varbūt vēl uz trešo lasījumu šeit mēs varētu kaut ko darīt, jo Juridiskais birojs ir iesniedzis uz sešām lapām savus apsvērumus un aplūkojis riskus tieši šajā sakarā, un es nezinu, vai jūs komisijā pienācīgi uzklausījāt šos Juridiskā biroja priekšlikumus.

Proti, tātad likumprojekta piedāvātā redakcija paredz divus kritērijus. Kā mēs redzējām, jebkuram lauksaimniecības zemes pircējam, ja tā īpašumā kopumā nonāk virs pieciem hektāriem (juridiskajām personām) vai desmit hektāriem (fiziskajām personām), ir jāatbilst likumā noteiktiem ļoti sarežģītiem kritērijiem, kuriem it kā būtu jānodrošina, ka attiecīgais lauksaimniecības zemes ieguvējs šo zemi izmantos lauksaimniecības vajadzībām.

Otra lieta. Jebkura sākotnējā lauksaimniecības zemes pircēja vietā tad, kad viņš vēlas atsavināt šo zemi, darījumā var iestāties cits pircējs (pēc šīs normas), kurš ir - ar likumu noteikumu - pirmpirkuma tiesīgā persona. Tātad - 30.3 pants. Un likumprojekts piedāvā noteikt, ieklausieties, piecas pirmpirkuma tiesīgo personu kategorijas.

Šeit mūsu vidū ir juristi, un, ja jūs kaut ko atceraties no tā, kas jums tika mācīts par pirmpirkuma tiesībām, nu tad drusku padomājiet! Piedāvātais regulējums neatbilst pirmpirkuma tiesību būtībai, kādas tās ir regulētas Civillikumā. Civillikumā, piemēram, 1073.pants regulē gadījumus, kad nekustamā īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kas nav kopīpašnieks. Tad pārējiem kopīpašniekiem, protams, pieder pirmpirkuma tiesības. Taču šai normai, izņemot pirmo gadījumu, kur patiešām ir minēts šis kopīpašnieks, nav nekāda sakara ar tālākām šīm kategorijām... Nav saprotams, kura persona tad iegūs tiesības uz izpirkumu, jo ar pirmpirkuma tiesībām, kolēģi, ļoti cieši ir saistītas, kā jūs atceraties, izpirkuma tiesības. Man nav skaidrs, kā ir iecerēts risināt strīdus par izpirkuma tiesību īstenošanu gadījumos, kuros pašvaldības komisija, piemēram, būs nepareizi noteikusi pirmpirkuma tiesīgo personu vai kuros pirmpirkuma tiesīgā persona zaudēs tiesības uz izpirkumu. Nav! Es atceros no zemes reformas sākuma laikiem - dažkārt šīs pašvaldību zemes komisijas... vai arī tagad kaut kāds līdzīgs veidojums... Nu, tur cilvēki nav tik kompetenti, lai viņi spētu to izvērtēt un iziet cauri visiem šiem te „džungļiem”. Šāds regulējums - kolēģi, es piekrītu Juridiskajam birojam! - būtībā rada priekšnosacījumus dažādām darbībām, kas faktiski ir vērstas uz tā neievērošanu (ar dažādiem civiltiesiskiem strīdiem tiesas tiks apgrūtinātas), un tas neparedz nekādas tiesību aizsardzības iespējas. Es domāju, ka jūs zināt, ka ļoti daudzos gadījumos, kaut arī pašreizējā likumā bija paredzētas pirmpirkuma tiesības, šīs pirmpirkuma tiesības tika apietas. Šīs pirmpirkuma tiesības tika apietas, piemēram, ar ko? Ar dāvinājumu. Pateiks viens: „Es tātad dāvinu!” Tā tas bija Vistiņa un Perepjolkina lietā (Eiropas Cilvēktiesību tiesa nupat apmierināja viņus): viņiem pēkšņi sāka dāvināt ārkārtīgi vērtīgus īpašumus. Un par ko? Nu, piemēram, viņš varbūt kādai tur bijušai zemes īpašniecei, kas... (Zālē ir pieaudzis troksnis.) Es atvainojos, vai es drīkstu...? Es vairāk nerunāšu par šo likumprojektu. Es drīkstu turpināt?

Sēdes vadītāja. Jā, deputāti neiebilst.

I.Čepāne. Paldies.

Tātad viņi teica: „Jā, mēs sapļāvām viņas kazai zāli, un, redziet, sakarā ar to mums viņa uzdāvināja šo zemi.” Uz dāvinājuma līgumiem neattiecās pirmpirkuma tiesības.

Tāpat kapitālsabiedrībās tiek daļas atsavinātas. Tas taču arī nav noregulēts... arī šis jautājums, jā.

Un šeit, manuprāt, attiecībā uz pirmtiesīgo personu kategorijām ir vērts arī pievērst uzmanību, kā es jau teicu, jaunā lauksaimnieka definīcijai. Piemēram, 42.priekšlikums kopā ar 35. un 55.priekšlikumu, kas tiešām vienai fizisko un juridisko personu tādai neskaidrai grupai dod priekšrocības tiesības attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegūšanu īpašumā... Un līdz ar to es patiešām aicinātu konsultēties. Es ieteicu Smiltēna kungam konsultēties ar mūsu katedras, Civiltiesisko zinātņu katedras, vadītāju profesoru Jāni Rozenfeldu, kurš ir lielākais eksperts šajā jomā. Viņš noteikti... pateiks varbūt, kā risināt šo jautājumu.

Un ikvienam, balsojot par šo normu, it sevišķi varbūt nākošajā lasījumā, pēdējā, būtu jāpadomā, vai šie zemes īpašnieku tiesību ierobežojumi ir samērojami ar sabiedrības ieguvumu, vai tas patiešām neprasīs ārkārtīgi lielus finanšu līdzekļus, lai varētu šo normu vispār piemērot.

Un, ja kāds jautātu man, - es personīgi uzskatu, ka šajā gadījumā ir jāpaliek šeit diviem vai, sliktākajā gadījumā, trijiem pirmpircējiem: pirmkārt, kopīpašniekam, otrkārt, valstij (piemēram, īpaša valsts fonda personā) un, treškārt, pašvaldībām. Pārējie, kas šeit ir „iemudžināti” iekšā... Tas rada ārkārtīgi lielus riskus, ka Satversmes 105.panta sakarā būs tiesvedība.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Nu jā. Nu, jāatzīst, ka, strādājot pie šī likumprojekta vairākus gadus, mēģinot pētīt arī ārvalstu pieredzi, mēs secinājām, ka šis faktiski varētu būt likumprojekta kodols jeb tas instruments, kas varētu nodrošināt kaut kādā veidā to... Mēs mēģinām regulēt šo zemes tirgu un novirzīt zemes pareizā virzienā. Proti, ja mēs paskatāmies, kuri ir pirmpirkuma tiesīgie, tad redzam, ka patiesībā nekā sarežģīta tur nav. Pirmajā pakāpē ir zemes kopīpašnieki, kas jau tāpat pēc Civillikuma var pretendēt, tad ir nomnieki un zemes lietotāji... Tur ir skaidrs vispār mūsu lauksaimniecības politikas mērķis - proti, pasargāt tos zemniekus, kas šobrīd nomā zemes, lai nerastos situācija, ka, pēkšņi sarūkot zemes platībām, kas ir nomā... Ja viņiem aiziet tās projām, kad viņiem paņemti kredīti, tad viņi nespēj tos nomaksāt un rodas biznesa riski.

Nākamie ir pierobežnieki, un tas ir saistīts ar to, ka vispār lauksaimniecības politika saistībā ar zemēm vērsta uz to, lai konsolidētu platības, jo šīs saimniecības Latvijā ir ar ārkārtīgi izkliedētu īpašuma struktūru.

Tad ir jaunie lauksaimnieki, un tad ir zemes fonds.

Es piekrītu Čepānes kundzei. Liels paldies, ka viņa ir „pieslēgusies” šī sarežģītā likumprojekta problēmu analīzei, un es ceru, ka varēsim sagaidīt kādus priekšlikumus.

Bet, piemēram, Francija.... Jā, taisnība, ka viņi visu to faktisko uzsvaru liek uz Francijas zemes fondu, un tas ir tas galvenais instruments, kas šīs problēmas risina.

Bet kāpēc mums ir vēl vairāk šie pirmpirkuma tiesīgie...? Tāpēc, ka, kamēr mēs iedarbināsim Latvijas Zemes fondu, kam ir nepieciešams ļoti liels finansējums, lai to reāli ieviestu darbībā, mēs šādā veidā mēģinām to problēmu atrisināt.

Par Juridiskā biroja priekšlikumu - kopumā vienkārši izslēgt ārā pirmpirkuma tiesības kā kategoriju - jāteic, ka es esmu pret to un aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, tāpēc ka tad likums zaudēs pusi no savas jēgas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 60, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Nākamais ir 50. - deputāta Klāva Olšteina priekšlikums. Bet... tas nav atsaukts? Nav arī Olšteina kunga.

Sēdes vadītāja. Nav... Nav, man neviens...

E.Smiltēns. Viņš...

Sēdes vadītāja. ... gabals par atsaukšanu...

E.Smiltēns. Viņš teica, ka viņš tur iesniedzis kaut ko.... Nav?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Nu, ja deputāti neiebilst, tad... Komisijā nav atbalstīts, jā.

Sēdes vadītāja. Jā, deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Nākamais ir 51. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 52.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 52. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 53. ir deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kurš nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Čepānes kundze savā uzrunā norādīja uz vairākām problēmām, kas pastāv saistībā ar pirmpirkuma tiesību mehānismu. Bet šis, manuprāt, ir visstrīdīgākais punkts, un arī tas nekādā veidā nemazinātu iespējas ārvalstniekiem iegādāties Latvijas zemi. Tieši pretēji! Dažos gadījumos tas pat varētu veicināt, ka tiek izjaukts zemes darījums starp diviem Latvijas pilsoņiem un zeme nonāk ārvalstnieku rokās.

Ņemot vērā, ka par jauno lauksaimnieku varēs būt jebkurš ārvalstnieks, manuprāt, ir nesaprātīgi viņiem piešķirt pirmpirkuma tiesības visnotaļ plašā teritorijā. Šobrīd nav arī skaidri noteikts, kā tiktu noteikts rādiuss. Vai šis attālums tiktu noteikts taisnā līnijā kartē vai izmantojot tuvāko ceļu no esošā zemes gabala līdz potenciālajam? Vai attālums tiks noteikts no esošā zemes gabala zemes centra vai tuvākā vai tālākā punkta līdz jaunajam zemes gabalam? Tādu jautājumu ir ļoti daudz, un patiesi nav skaidrs, kā tas tiks noteikts, jo bieži vien varbūt atšķirība būs par dažiem metriem un šīs pirmpirkuma tiesīgās personas varēs tiesāties, kuram tad šis zemes gabals bija tuvāk jau esošajam... īpašumā esošajiem zemes gabaliem.

Tāpēc ierosinu izslēgt šo pirmpirkuma tiesību kategoriju ārā no likuma, bet, ja Saeimas vairākuma atbalstu šis priekšlikums nevar gūt, tad maksimāli samazināt šo kilometru skaitu, atbalstīt nākamo priekšlikumu, kas nosaka 10 kilometru rādiusu. Bet patiesi aicinu izslēgt šo konkrēto punktu ārā, jo ļoti bieži tas varēs būt ārvalstnieks... un it īpaši mēs sagaidīsim ļoti daudz tiesvedības gadījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Uz tribīni dodas dep. E.Smiltēns.) Ivars Zariņš, nevis Smiltēns... Es atvainojos. (Dep. E.Smiltēns: „Labi - mazs starpbrīdis.”)

I.Zariņš (SC).

Ja es būtu zinājis, ka Smiltēna kungs ir gatavs pastāstīt par šo priekšlikumu, tad es droši vien nebūtu pieteicies. Bet nu, tā kā sanāca man pieteikties pirmajam, tad...

Šī punkta būtība ir ļoti loģiska. Ja mēs nevēlamies, lai šīs viena zemnieka īpašumā esošās zemes būtu izmētātas krustām šķērsām pa visu Latviju, bet vēlamies, lai tās būtu pēc iespējas kompakti kopā, tad šāda norma ir noderīga. Papildu ieguvums tam ir arī tas, ka ir skaidrs, ka apkopt zemes, kas atrodas vienuviet, ir ekonomiski efektīvāk un krietni izdevīgāk nekā tad, ja, teiksim, ar traktoru jābrauc pāri visai Latvijai, lai tās apkoptu. Protams, tas nav loģiski un ekonomiski izdevīgi. Un ar šādu normu mēs panākam to, ka šīs zemes pirmām kārtām var iegādāties tie, kas atrodas šinī rajonā.

Vai mērīts no malas vai no centra - tur nav principiālas starpības. Jo, ja jūs varat pierādīt, ka jūsu zeme atrodas tiešām šinī tuvumā, pieteiktajā attālumā, tad, es domāju, tur vairāk diskusiju par to nebūs. Nav starpības, vai jūs no centra mērīsiet vai no zemes malas. Tas principu nemaina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Ar šo regulējumu, kuru ar šo priekšlikumu Jānis Dombrava lūdz izslēgt, mēs faktiski dodam tādas prioritāras tiesības jaunajiem lauksaimniekiem.

Un es gribu atgādināt: ja Nacionālais attīstības plāns runā par to, ka jāsaglabā lauku apdzīvotība vismaz 30 procentu apmērā, un ja mēs paskatāmies reālus skaitļus saistībā ar to, kas patiesībā notiek laukos, tad ir skaidrs, ka vecuma struktūra ir dramatiskā stāvoklī. Tie lauksaimnieki, kas šobrīd ir vidējā vecumā, kļūst aizvien vecāki, un ir maz cilvēku, kas iet dzīvot uz laukiem un reāli nāk kā saimnieki, un pārņem šīs zemes, un saimnieko. Tāpēc ir ielikti jaunie lauksaimnieki kā īpaši atbalstāma kategorija, un, ja Dombravas kungs redz šajā regulējumā problēmu, tad es aicinu viņu nevis lūgt vispār izmest šo regulējumu ārā, bet nākt ar priekšlikumiem uz trešo lasījumu un šīs problēmas „saremontēt”.

Lūdzu neatbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam, otro reizi.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Mums jāņem vērā, ka saistībā ar zemes konsolidāciju ir iepriekšējais pirmpirkuma tiesību punkts, kas ir jau guvis atbalstu, un neviens šobrīd neierosina izslēgt to.

Saistībā ar to, ka pirmpirkuma tiesības ir pierobežniekiem, es nepiekrītu Zariņa kunga izteiktajiem argumentiem, ka nav svarīgi, kā mēra šo attālumu. Patiesi tas ir svarīgi, jo par īpaši iekārojamiem zemes gabaliem radīsies strīds starp vairākiem lauksaimniekiem vai vienkārši potenciāliem zemes pircējiem, spekulantiem, kuri vēlēsies iegūt konkrēto zemes gabalu, un tad pastāvēs šie tiesvedības riski.

Un vēl viena lieta, kas arī nav līdz galam skaidra. Vai, piemēram, šīs esošās zemes gabali... Vai tiks ņemti vērā arī tie zemes gabali, kas atrodas Lietuvā, atrodas Igaunijā, vismaz Lietuvas pierobežā, Igaunijas pierobežā? Jo teorētiski arī šis punkts nerunā par to, ka šiem zemes gabaliem ir obligāti jāatrodas Latvijas Republikā.

Ir arī jautājums, kāpēc mēs noliekam diskriminējošā stāvoklī tos lauksaimniekus, kuri dzīvo tuvu Baltijas jūrai un no kuru potenciāli iegūstamajiem zemes gabaliem tiek puse nogriezta nost.

Pavisam interesanti šis punkts attiecas uz Rīgas rajonu, kur būs iespēja nopirkt tiešām iekārojamas, ļoti vērtīgas lauksaimniecības zemes, precīzāk - pārpirkt, izmantojot šīs pirmpirkuma tiesības.

Tā ka tur ir tiešām ļoti daudz problēmu saistībā ar šo punktu. Es neredzu, kā to varētu sakārtot tā, lai tas tiešām varētu strādāt vērtīgi un efektīvi, tāpēc arī ir piedāvāts to izslēgt ārā.

Aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Jā. Nu, nevajag radīt mākslīgas problēmas!

Ja jūs iepazītos ar likumu, tad jūs ieraudzītu, ka tur princips nav tāds: kurš atrodas tuvāk, tam būs priekšroka. Runa ir par to, ka tie cilvēki, tie jaunsaimnieki, kas atrodas šinī noteiktajā rādiusā, var pretendēt uz šo zemes gabalu, un, kurš solīs lielāku maksu, tas droši vien to arī dabūs. Šeit nebūs runa par to, kurš kā izmērīs, lai tas būtu tuvāk. Principu nemaina tas, no kurienes un kā mēs mērīsim. Tas zemes gabals, kas atrodas šinī noteiktajā rādiusā... Te nav runa par konkrētiem... ka jābūt metrs metrā, ka kaut kam ir jākvalificējas... Šeit ir vairāk princips kā tāds - ka tiek noteikts... Un ko komisija piedāvā - šos 20 kilometrus. Tātad, ja viņi atrodas apmēram šo 20 kilometru attālumā, tad viņi var pretendēt uz to. Un, kurš ir gatavs vairāk solīt, tas arī dabū to zemi, ja tik tiešām ir tāda situācija, ka ir vairāki, kas atrodas tuvumā. Un nav starpības - 19 vai 18, vai 19,5 kilometri, vai 19 kilometri un 750 metri. Tam nav starpības!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Drīzāk man tā šķiet, ka mēs kaut kā ļoti idealizējam vispār šo problēmu ar zemes iegādi. Man šķiet, ka šī likuma galvenās briesmas nav vis tās, ka stāsies rindā uz vienu zemes gabalu tur septiņi, astoņi vai cik tur tie gribētāji, bet ka drīzāk tas lielākais risks, veidojot visu šo mehānismu, šo „sietu”, ir tas, ka tomēr būs droši vien Latvijā arī tādi apgabali, kuros vispār nebūs, kas to zemi pērk, jo neviens nevarēs kvalificēties... tas, kurš tur to zemi gribētu nopirkt. Es domāju, ka tur ir lielāks risks nekā tajā apstāklī, ka stāsies rindā uz vienu pārdošanā palaisto zemes gabalu tik daudzi, ka tur nevarēs saprast, kurš tad tur būs tiesīgākais iegādāties to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Smiltēna kungs ko vēlas piebilst?

E.Smiltēns. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 50, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Nākamais ir deputāta Dzintara Kuduma iesniegtais 54.priekšlikums, kas ir saistīts ar to pašu normu, par kuru mēs iepriekš balsojām, tikai šo rādiusu sašaurina līdz 10 kilometriem. Bet te jāpiebilst, ka ir atbildīgās komisijas izstrādāta alternatīvā redakcija, kas ir nākamais priekšlikums, kur ir panākts kompromiss attiecībā uz 20 kilometriem.

Šis priekšlikums - 54. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. - deputāta Dzintara Kuduma iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Nākamais - 55.priekšlikums - ir tātad koriģēts iepriekšējais priekšlikums. Tas ir veidots uz iepriekšējā priekšlikuma bāzes, un tas ir tāds, kas aizstāj 50 kilometrus ar 20 kilometru rādiusu jaunajiem lauksaimniekiem, lai viņi varētu iegādāties zemi. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 56. ir deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kas ir saistīts ar pirmpirkuma tiesību pieteikšanas mehānismu, kuru viņš ierosina mainīt. Ir paredzēts, ka paziņojums tiek publicēts oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” un pašvaldības mājaslapā, un viņš ierosina papildināt šo tekstu ar vārdiem „un pašvaldības oficiālajā laikrakstā”.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Šķiet, šis būs pēdējais priekšlikums, par ko šodien debatēšu šī likumprojekta sakarā. (SC frakcijas aplausi.) Es domāju, mēs visi piekrītam principam, ka mēs nevēlamies, lai zeme nonāk tikai turīgu cilvēku īpašumā, to, kuri var aktīvi sekot līdzi informācijai, bet tiktu liegta iespēju uzzināt informāciju tiem, kam nav, piemēram, piekļuves internetam. Šajā priekšlikumā tiek ierosināts, ka informācija par pirmpirkuma tiesībām būtu publicējama pašvaldības oficiālajā laikrakstā, lai ikviens novada iedzīvotājs varētu uzzināt par darījumu un varētu izmantot savas tiesības pieteikties uz pirmpirkumu. Man šķiet, ļoti vienkārši! Pilnīgi neitrāls priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Smiltēna kungs vēlas ko piebilst?

E.Smiltēns. Komisijā mēs tieši par to diskutējām un secinājām, ka pašvaldību oficiālie laikraksti iznāk ar dažādu regularitāti, dažkārt vienreiz mēnesī vai reizi ceturksnī. Līdz ar to mēs nevaram garantēt, ka šis sludinājums tiktu ievietots termiņā, kurā jāpiesakās uz pirmpirkuma tiesību īstenošanu, un faktiski šāda norma ir pilnīgi bezjēdzīga un tādēļ nav atbalstāma. Un tā arī nolēma komisija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Nākošie divi priekšlikumi ir saistīti ar to, faktiski nosaka, kurš maksā par pirmpirkuma tiesību izziņošanu, publicēšanu.

Un deputāta Jāņa Dombrava iesniegtais 57.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 58.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un savukārt 58.priekšlikumā mēs esam noteikuši to, ka esošais zemes īpašnieks būs persona, kas maksās par šī sludinājuma publicēšanu. Un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 59.priekšlikums ir deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kurš ir, nu, tāds tehniski redakcionāls - nomaina vārdu „šķiras” ar vārdu „pakāpes”. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Komisijā ir atbalstīts, un deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 60. - deputāta Klāva Olšteina priekšlikums, kurš paredz šim likumprojektam pielikt klāt vēl vienu milzīgu sadaļu, kas attiektos uz pirmpirkuma tiesībām attiecībā uz mežu. Komisijā un darba grupā bija diskusijas par šo jautājumu, un mēs secinājām to, ka, iespējams, par to varētu un vajadzētu runāt, bet to nevajadzētu darīt šī likumprojekta kontekstā, ņemot vērā to, ka mums to vajadzētu pēc iespējas ātrāk pieņemt. Un par mežiem... Mēs to neatbalstām šobrīd kā priekšlikumu, bet par to mēs diskusiju turpināsim ārpus šī likumprojekta konteksta.

Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 61. ir deputāta Smiltēna priekšlikums. Faktiski ir paredzēts ieviest šajā likumā jaunu nodaļu, kas definētu un regulētu Latvijas Zemes fondu. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 64.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Tagad seko ļoti garš priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 62.priekšlikums... 55.lapaspusē.

E.Smiltēns. 62.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir tehniska rakstura. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 63. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 64. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar Latvijas Zemes fondu. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Es, kolēģi, īsi. Tas arī būs pēdējais, par kuru es runāšu.

Proti, ja mēs ar šo likumprojektu saistām ilūzijas, ka tas atrisinās pilnīgi visas problēmas... Manuprāt, tas būtu naivi.

Bet, vērtējot vairāku gadu garumā un analizējot ārvalstu pieredzi, ir pilnīgi skaidrs, ka tas, kas aizsākās ar Latvijas Valsts prezidenta rīkojumu Nr.5, proti, aicinājums veidot Latvijas Zemes fondu, pie kā ir strādājušas vairākas ministrijas kopā ar Valsts prezidenta kanceleju, - ka tas, manuprāt, ir īstais risinājums, jo, piemēram, Francijā viss lielais akcents uz zemes tirgus regulēšanu ir likts uz Francijas zemes fondu SAFER, kas atrisina lielāko daļu no šīm problēmām un mēģina novirzīt šo zemi atbilstoši valsts mērķiem tur, kur tas būtu nepieciešams.

Tāpēc es iesniedzu šo priekšlikumu papildināt šo likumu ar nodaļu „Latvijas Zemes fonds”. Un ceru, ka pēc iespējas ātrāk tas sāks strādāt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Jā, šāds zemes fonds jau sen bija nepieciešams, bet tam būs jēga tikai tad, ja mēs to ne tikai izveidosim, bet arī atradīsim tam nepieciešamo finansējumu, lai tas reāli varētu strādāt. Un te es aicinātu koalīcijas kolēģus pasekot līdzi tam, lai tiešām šim fondam būtu arī nepieciešamie līdzekļi, ar kuriem tas varētu reāli strādāt un savas funkcijas izpildīt. Pretējā gadījumā tā atkal būs kārtējā labi iecerētā ideja, kas neko nedos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Smiltēna kungs ko vēlas piebilst?

E.Smiltēns. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Smiltēns. Nākamais ir 65. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Arī 66.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un pēdējais ir 67. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš izslēdz norādi par likuma stāšanos spēkā. Saskaņā ar darba grafiku bija plānots, ka mēs šo likumprojektu pabeigsim... Bija plānots, ka likums stātos spēkā 2014.gada 1.maijā, tas ir, pirms divām nedēļām. Termiņš ir nokavēts, un tādēļ ir loģiski, ka mēs šo norādi izslēdzam, un termiņu precizēsim trešajā lasījumā.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi 67 priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Komisijas vārdā priekšlikumus aicinu iesniegt līdz 22.maijam, tas ir, aptuveni nedēļu. Ņemot vērā to, ka vairāki komisijas deputāti pauda bažas, ka mēs... ka mums vajadzētu tomēr šo likumprojektu paspēt pieņemt līdz sesijas beigām, lūdzu arī rūpīgi izvērtēt un saskaņot priekšlikumus, kas tiek iesniegti uz trešo lasījumu, lai procesu neievilktu garumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Jāņa Upenieka saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC). (No zāles dep. A.Bērziņš: „Tā saudzīgi!”)

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputāta Jāņa Upenieka saukšanai pie administratīvās atbildības.

Jānis Upenieks pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu 115.1.punktu, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu ārpus apdzīvotas vietas. Skatot jautājumu, komisija konstatēja, ka Jānis Upenieks jau otro reizi šajā sasaukumā pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus. (Zālē: „O-o-o-o!”. Smiekli.) Komisija nolēma atbalstīt 11.Saeimas deputāta Jāņa Upenieka saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Cilvēks jau vienreiz sodīts!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Jāņa Upenieka saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir Saeimas Prezidija ziņojums par iesniegto likumprojektu.

Tātad Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Eņģeļa, Bērziņa, Olšteina, Čigānes un Brigmaņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Līdz ar to visi 15.maija sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos atgādināt, ka mums vēl šonedēļ Saeimā ir divi ļoti jauki pasākumi. Rītdien ir konference, kas veltīta latgalietim Francim Trasunam sakarā ar viņa lielo jubileju šogad. Un sestdien Saeima tradicionāli piedalās Muzeju naktī, kuras devīze ir saistīta ar dzintaru, un, kā jūs varbūt esat jau pamanījuši, Saeimā viesosies mūsu olimpieši ar saviem bobiem un skeletona kamanām, viņi arī dalīs šeit grāmatas eksemplārus... Būs izstādes par šo tēmu, un būs iespēja tikties ar pašiem olimpiešiem. Tā ka, deputāti, ja ir interese, lūdzu, apmeklējiet Saeimu arī paši Muzeju naktī! Es domāju, ka Muzeju nakts apmeklētāji būs priecīgi arī redzēt Saeimā dzīvus deputātus.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Gaidis Bērziņš... nav, Valdis Dombrovskis... nav, Raivis Dzintars... nav, Rihards Eigims.... nav, Iveta Grigule... nav, Gunārs Igaunis... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Ivans Klementjevs... nav, Inese Laizāne... nav, Līvija Plavinska... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Mihails Zemļinskis... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to Saeimas 15.maija sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 4. sēde
2014. gada 15. maijā

 

Par darba kārtību
   
Informācija par iesnieguma par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu dep. I.Mūrniecei atsaukšanu
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 1145/Lp11)

(Dok. Nr. 3830, 3830A)

   
Par likumprojektu „Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (Nr. 1146/Lp11)

(Dok. Nr. 3845, 3845A)

   
Par likumprojektu „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr. 1147/Lp11)

(Dok. Nr. 3846, 3846A)

   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1148/Lp11)

(Dok. Nr. 3848, 3848A)

   
Par likumprojektu „Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā” (Nr. 1155/Lp11)

(Dok. Nr. 3861)

   
Priekšlikumi - dep. I.Vanaga (pret)
  - dep. K.Eņģelis (par)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Rihardam Eigimam šā gada 15. maijā

(Dok. Nr. 3849)

   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivanam Klementjevam šā gada 15. maijā

(Dok. Nr. 3850)

   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 15. maijā

(Dok. Nr. 3851)

   
Likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1060/Lp11) (3.lasījums)

(Dok. Nr. 3832)

   
Ziņo - dep. E.Demiters
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” (Nr. 1062/Lp11) (3.lasījums)

(Dok. Nr. 3833)

   
Ziņo - dep. A.Loskutovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” (Nr. 1031/Lp11) (3.lasījums)

(Dok. Nr. 3839)

   
Ziņo - dep. J.Upenieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 749/Lp11) (3.lasījums)

(Dok. Nr. 3840)

   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Debates - dep. A.Judins
  - dep. V.Agešins
  - dep. A.Judins
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. J.Dombrava
  - dep. A.Judins
  - dep. K.Seržants
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. I.Čepāne
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. G.Bērziņš
  - dep. A.Judins
  - dep. K.Seržants
  - dep. A.Judins
  - dep. K.Seržants
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1056/Lp11) (2.lasījums)

(Dok. Nr. 3837)

   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Debates - dep. A.Judins
   
Paziņojums
  - dep. I.Čepāne
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. A.Judins
  - dep. I.Čepāne
  - dep. A.Elksniņš
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Par 2012. gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem” (Nr. 1123/Lp11) (1.lasījums)

(Dok. Nr. 3749, 3838)

   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu” (Nr. 1124/Lp11) (1.lasījums)

(Dok. Nr. 3750, 3838)

   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Par 2012. gada Pasaules Pasta konvenciju” (Nr. 1130/Lp11) (1.lasījums)

(Dok. Nr. 3768, 3838)

   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 1107/Lp11) (2.lasījums)

(Dok. Nr. 3841)

   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (Nr. 1106/Lp11) (2.lasījums)

(Dok. Nr. 3842)

   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1140/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)

(Dok. Nr. 3797, 3843)

   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 1066/Lp11) (2.lasījums)

(Dok. Nr. 3844)

   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Debates - dep. J.Dombrava
  - dep. I.Līdaka
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. J.Dombrava
  - dep. J.Dombrava
  - dep. I.Līdaka
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. I.Čepāne
  - dep. J.Dombrava
  - dep. I.Līdaka
  - dep. I.Zariņš
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. J.Dombrava
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. I.Līdaka
  - dep. J.Dombrava
  - dep. I.Līdaka
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. J.Dombrava
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Līdaka
  - dep. I.Zariņš
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Cvetkovas, S.Mirska, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam „Par akciju sabiedrību „Norvik banka”” (Nr. 163/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Cvetkovas, V.Agešina, S.Mirska un I.Zujeva jautājumu Finanšu ministram Andrim Vilkam „Par „Liepājas metalurga” administratora rīcību” (Nr. 164/J11)
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un A.Sakovska jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Saistībā ar nespēju sniegt atbildes uz deputātu jautājumiem un sniegto atbilžu slepenības statusu” (Nr. 165/J11)
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. J.Dombrava
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Līdaka
  - dep. J.Dombrava
  - dep. I.Čepāne
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. J.Dombrava
  - dep. I.Zariņš
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. J.Dombrava
  - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Līdaka
  - dep. J.Dombrava
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. I.Zariņš
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 11. Saeimas deputāta Jāņa Upenieka saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 648/Lm11)

(Dok. Nr. 3847)

   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Par likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1157/Lp11)

(Dok. Nr. 3868)

   
Paziņojums
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 15.05.2014 09:09:47 bal001
Par - 76, pret - 2, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā (1155/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 15.05.2014 09:11:20 bal002
Par - 57, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1060/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.05.2014 09:12:03 bal003
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1062/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.05.2014 09:13:33 bal004
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā (1031/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.05.2014 09:20:07 bal005
Par - 25, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Krimināllikumā (749/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.05.2014 09:56:08 bal006
Par - 60, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Krimināllikumā (749/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.05.2014 10:01:44 bal007
Par - 61, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Krimināllikumā (749/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.05.2014 10:02:17 bal008
Par - 41, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Krimināllikumā (749/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.05.2014 10:12:05 bal009
Par - 47, pret - 18, atturas - 7. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Krimināllikumā (749/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.05.2014 10:20:02 bal010
Par - 56, pret - 22, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (749/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.05.2014 11:09:29 bal011
Par - 41, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par runas laiku. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1056/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.05.2014 11:18:41 bal012
Par - 6, pret - 58, atturas - 12. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1056/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.05.2014 11:20:56 bal013
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1056/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.05.2014 11:23:03 bal014
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par 2012. gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem (1123/Lp11), 1.lasījums

Datums: 15.05.2014 11:24:08 bal015
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu (1124/Lp11), 1.lasījums

Datums: 15.05.2014 11:25:04 bal016
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par 2012. gada Pasaules Pasta konvenciju (1130/Lp11), 1.lasījums

Datums: 15.05.2014 11:26:17 bal017
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā (1107/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.05.2014 11:28:10 bal018
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (1106/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.05.2014 11:31:27 bal019
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1140/Lp11), 1.lasījums

Datums: 15.05.2014 11:31:48 bal020
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1140/Lp11), 1.lasījums

Datums: 15.05.2014 11:42:21 bal021
Par - 66, pret - 5, atturas - 4. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.05.2014 11:59:10 bal022
Par - 76, pret - 3, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.05.2014 12:07:34 bal023
Par - 9, pret - 63, atturas - 3. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.05.2014 12:29:46 bal024
Par - 13, pret - 56, atturas - 4. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.05.2014 13:33:37 bal025
Par - 9, pret - 54, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.05.2014 13:39:42 bal026
Par - 67, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.05.2014 13:42:07 bal027
Par - 10, pret - 50, atturas - 3. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.05.2014 13:42:44 bal028
Par - 11, pret - 48, atturas - 3. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.05.2014 13:45:14 bal029
Par - 9, pret - 52, atturas - 3. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.05.2014 13:48:40 bal030
Par - 14, pret - 50, atturas - 2. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.45. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.05.2014 13:49:22 bal031
Par - 10, pret - 51, atturas - 3. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.05.2014 14:00:01 bal032
Par - 5, pret - 60, atturas - 3. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.49. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.05.2014 14:09:36 bal033
Par - 7, pret - 50, atturas - 5. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.53. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.05.2014 14:10:23 bal034
Par - 9, pret - 53, atturas - 2. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.54. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.05.2014 14:12:48 bal035
Par - 17, pret - 46, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.56. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.05.2014 14:17:15 bal036
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.64. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.05.2014 14:18:23 bal037
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.05.2014 14:20:28 bal038
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 11. Saeimas deputāta Jāņa Upenieka saukšanai pie administratīvās atbildības (648/Lm11)




 

Frakciju viedokļi
2014.gada 15.maijā

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums „Frakciju viedokļi” tiešraidē no Saeimas nama. Tūlīt deputāti pastāstīs par šodienas sēdes aktualitātēm.

Un pirmajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas vairākums šodien – 15.maijā, kas, manuprāt, ir zīmīgi, – galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz cietumsodu par viedokļa izteikšanu. Proti, ievieš kriminālatbildību par genocīda un noziegumu pret cilvēci publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu. Pēc asām diskusijām parlamenta deputāti pieņēma strīdīgo likumprojektu, 56 koalīcijas deputātiem balsojot „par” un 22 „Saskaņas Centra” deputātiem balsojot „pret”. Citiem vārdiem runājot, cilvēkus, kas publiski nolieguši, attaisnojuši, slavinājuši vai rupji noniecinājuši PSRS vai nacistiskās Vācijas laikā pastrādātus noziegumus, par šādu rīcību varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Problēma ir tā, ka šādu normu var tulkot ļoti, ļoti plaši. Turklāt es vēlos atgādināt, ka tiesības uz vārda brīvību nostiprinātas Satversmē, starptautiskās konvencijās un citos dokumentos, un domāju, ka jaunās normas nebūs piemērojamas praksē vai arī to piemērošana novedīs pie Latvijai negatīviem spriedumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Turklāt vārda brīvība ir uzskatāma par vienu no senākajām un nozīmīgākajām tiesībām demokrātiskā sabiedrībā. Tiesības uz vārda brīvību nostiprinātas gan Satversmes 100.pantā, gan ANO 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19.pantā, gan arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantā, un vārda brīvības uzdevums ir nodrošināt, lai sabiedrībai ir pieejama dažāda veida informācija, atšķirīgi viedokļi, ļaujot cilvēkiem pašiem saņemto informāciju analizēt un vērtēt.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa savos spriedumos vairākkārt norādījusi, ka tiesībām uz vārda brīvību ir ļoti plašas robežas un tās aizsargā arī tādas idejas, kas sabiedrības vairākumam nav pieņemamas. Tādējādi Eiropas Cilvēktiesību tiesa norāda uz konvencijas 10.panta saistību ar demokrātiskām vērtībām, uzsverot, ka tās aizsargā „ne tikai informāciju un idejas, kas sabiedrībā tiek labvēlīgi uztvertas, bet arī tās, kas aizvaino, šokē vai satrauc sabiedrību vai jebkuru tās daļu”. Citāta beigas. Tas nozīmē, ka demokrātiskā sabiedrībā ir būtiski debatēt par sāpīgiem vēstures jautājumiem un atšķirīgi viedokļi ir pieļaujami. Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komitejas vispārīgajā komentārā par Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19.pantu ir uzsvērts, ka likumi, kas paredz sodu par viedokļa izteikšanu par vēsturiskiem faktiem, nav savienojami ar pienākumiem, kurus pakts uzliek dalībvalstīm saistībā ar uzskatu un vārda brīvību. Katrā gadījumā, mūsuprāt, piedāvātā redakcija rada ilgtermiņa riskus un var nevis saliedēt sabiedrību, bet – tieši pretēji – veicināt sabiedrības šķelšanos. Manuprāt, Eiropas cilvēktiesību standarts šodien, 15.maijā, ir pārkāpts, un diemžēl Saeimas vairākums nobalsoja par cilvēku vajāšanu par uzskatiem. „Pret” balsoja tikai „Saskaņas Centrs”. Ļoti iespējams, ka tagad diskutēt par sāpīgiem vēstures jautājumiem būs vienkārši bīstami. Diemžēl Latvijā vārda brīvība tiek ierobežota arvien vairāk, ieviešot cenzūru televīzijā un paredzot reālus cietumsodus par viedokļa izteikšanu.

Esiet modri, cienījamie radioklausītāji! Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Reformu partijas frakcijas deputāts Valdis Liepiņš. Lūdzu!

V.Liepiņš (RP).

 

Labdien, cienījamie klausītāji! Es faktiski gribētu pievērsties notikumam, kas bija šīs nedēļas sākumā, pirmdien. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija rīkoja, kā man liekas un jūs arī esat sapratuši no preses, ļoti nozīmīgu paneļdiskusiju par dažiem jautājumiem, kas skar Saeimas vēlēšanu likumu, respektīvi, to, kā mēs ievēlam savus deputātus Saeimā. Un man šķiet, jūs visi piekritīsiet, ka šī ir viena no tādām fundamentālām tiesībām, kuras nedrīkst nekādā gadījumā mums ierobežot vai pat atņemt. Un šī paneļdiskusija bija par to, ciktāl Saeimas vēlēšanu likums atbilst mūsdienu situācijai. Un tur tika izcelti trīs jautājumi.

Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību un socioloģisko attīstību, pirmais jautājums bija par personu apliecinošiem dokumentiem. Un, kā jūs zināt, tagad mēs varam lietot vai nu personas apliecību, tā saukto e-ID karti, vai pasi, un tās parasti ir vienlīdzīgas. Vienīgi tad, ja brauc uz zemēm, kur vajadzīga vīza, tur tā pase ir vajadzīga, bet personas apliecība visos citos gadījumos der. Problēma ir tāda, ka pirms diviem gadiem pieņēmām tādu izmaiņu, kas faktiski aizliedz personu apliecību, to e-ID karšu, lietošanu Saeimas vēlēšanās. Un problēma ir diezgan liela tagad. Es negribu pārspīlēt, tāpēc nesaku – ļoti liela, bet apmēram 28 tūkstoši vēlētāju nākamajās Saeimas vēlēšanās paliks bez balsošanas tiesībām, ja mēs nevarēsim atrast kaut kādu risinājumu.

Risinājums faktiski jau ir sniegts, un tas ir – pāriešana uz vēlētāju reģistru. Tāpat kā mēs vēlētāju reģistru lietojam pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, būtu likumsakarīgi to lietot arī Saeimas vēlēšanās, un tad šīs problēmas ar tām e-ID kartēm nebūtu, jo kurš katrs, kam ir e-ID karte vai pase, varētu balsot, un faktu, ka viņš ir balsojis, atzīmētu vēlētāju reģistrā, un viņš nevarētu balsot atkārtoti. Tā ir tāda viena lieta.

Mums tagad ir jāmeklē risinājums. Ja mēs negribam pieņemt kaut kādā veidā to vēlētāju reģistru, tad kā varētu atzīmēt, ka mēs, vēlētāji, esam balsojuši un gribam balsot ar e-ID kartēm? Es esmu par to diezgan daudz domājis. Es personīgi neatrodu nevienu citu sakarīgu risinājumu un domāju, ka pāriešana uz vēlētāju reģistru ir faktiski vienīgais sakarīgais, prātīgais risinājums.

Otra problēma skar jau socioloģisko kustību. Mums ir apmēram 76, līdz vēlēšanām varētu būt 80 tūkstoši, aptuveni 75–80 tūkstoši vēlētāju, kas atrodas ārzemēs, un daudzi no tiem būs izceļojuši no... pārcēlušies no Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales, saprotams, arī no Rīgas, bet mēs viņus visus pieskaitām pie Rīgas vēlēšanu apgabala un tam ir ļoti būtiskas sekas, jo palielinās to deputātu skaits, kurus mēs ievēlam no Rīgas vēlēšanu apgabala. Ja rēķinām, ka uz katru deputātu ir apmēram 15 tūkstoši balsotāju, piedošanu, vēlētāju, mums ir viens... pusotra miljona vēlētāju kopā, tad katra deputāta vieta ir apmēram 15 tūkstoši; no 75 tūkstošiem cilvēku, kas tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala tikai tāpēc, ka viņi dzīvo vai uzturas ārzemēs, Rīgas vēlēšanu apgabalam mēs pieskaitām piecas vietas, bet ir diezgan skaidri un gaiši zināms tas, ka vairākums vēlētāju, kas ir ārzemēs, no Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales ļoti labprāt gribētu balsot par savu bijušo vēlēšanu apgabalu, un ņemsim vērā, ka vairāki no viņiem brauc šurp turp un atpakaļ. Tā ka viņi vēl jūt saikni ar to apgabalu, no kura ir aizbraukuši. Šo jautājumu arī var ļoti labi risināt, ieviešot vēlētāju reģistru.

Un pēdējais. Socioloģiskie pētījumi jau labu laiku rāda, ka faktiski vēlētāji nezina, kas viņus Saeimā pārstāv, vai arī domā, ka neviens viņus nepārstāv. Tas liecina, ka deputātu un vēlētāju saiknes ir ļoti vājas. Un, man liekas, pats par sevi saprotams, ka tas nav labi demokrātijai, ja mēs ievēlam cilvēkus Saeimā un tad nezinām, kas mūs pārstāv, vai domājam, ka neviens mūs nepārstāv. Te nav tik viegla risinājuma. Šis jautājums būtu tālākā skatījumā jārisina. Un viens no ierosinājumiem ir tāds, ka mums ir patlaban pieci vēlēšanu apgabali; deputātu skaits svārstās no 14 līdz 30, un deputāti arī īsti nevar pateikt, ko viņi pārstāv. Daži runā par viņu vēlētāju loku, bet, nu, konkrēti nevar pateikt, kas tas tāds, kas tas loks tāds ir. Tas ir tāds virtuāls.

Pāriet no tiem pieciem lieliem apgabaliem uz, teiksim, 12, 13, 14 mazākiem. Un, ja mums būtu, teiksim, 13 apgabali, tad vidējais deputātu skaits katrā vēlēšanu apgabalā būtu aptuveni septiņi vai astoņi. Un ar to jau mēs kā vēlētāji varam tikt galā un saredzēt, kas tad mūs tur pārstāv. Un deputātiem arī būtu vieglāk kontaktēties ar saviem vēlētājiem – ar savu elektorātu vai tiem vēlētājiem, kas dzīvo tajā mazākā vēlēšanu apgabalā. Un tas tuvinātu abus divus – deputātus un vēlētājus. Un vēlētāji varētu prasīt lielāku atbildību no deputātiem, un deputāti savukārt varētu labāk izzināt vēlētāju vajadzības un intereses. Un tur varētu veidoties dialogs, kas tagad ir ļoti, ļoti grūti veidojams.

Šī pēdējā izmaiņa, tā varbūt nav tik būtiska, kaut man tā liekas būtiska, bet tās pirmās divas, es domāju, ir daudz būtiskākas, jo nebūtu godīgi liegt, teiksim, 28 tūkstošiem vēlētāju balsot. Un nav godīgi visus tos cilvēkus, kas ir pārcēlušies un tagad atrodas ārzemēs, pieskaitīt pie Rīgas vēlēšanu apgabala. Ir bijušas tādas sarunas, diskusijas jau labu laiku, un tās turpinās, un, man liekas, ar paneļdiskusiju, kas pirmdien notika Saeimā, Sarkanajā zālē, šīs diskusijas ir pavirzījušās uz priekšu. Un, man liekas, vismaz, es ceru, ka mēs drīz atradīsim risinājumu un, un... varēsim visus šitos te, tos... tās nepilnības novērst. Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies deputātam Valdim Liepiņam!

Tagad pie mikrofona Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu.

K.Seržants (ZZS).

 

Jā, labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribētu sākt ar to, ar ko pabeidza Agešina kungs, un, proti: cilvēki, esiet modri! Jo, ja tagad jūs dzirdēsiet, ka kāds Alfrēds Rubiks sāk runāt publiski par to, ka represiju pret latviešiem vispār nav bijis vai ka represijās cietuši tikai tie, kas ir sadarbojušies ar nacistiem, tad jūs droši varēsiet doties uz Drošības policiju un rakstīt iesniegumu par šādu lietu, jo to pieļauj šodien pieņemtais grozījums Krimināllikumā. Mēs uzlabojām tā 74.pantu, kas līdz šim paredzēja kriminālsodu par genocīdu, par noziegumu pret mieru vai kara noziegumu publisku slavināšanu. Šim pantam mēs pierakstījām klāt arī PSRS un nacistiskās Vācijas noziegumus pret Latvijas Republiku, tā ka... šis pants ir paplašināts. Kaut arī sākotnēji bija iecerēts pilnīgi atsevišķs jauns pants, tomēr Ārlietu ministrija, ņemot vērā šobrīd ļoti saspringto situāciju gan Krievijā, gan Ukrainā, uzstāja par šī panta drusku maigāku izpausmi. Bet es pieļauju, ka mums pie tā vēl kādreiz būs jāatgriežas, jo tomēr Latvija represijās zaudēja gandrīz 60 tūkstošus cilvēku, no kuriem vismaz viena trešdaļa bija bērni un gados veci cilvēki, un šie represētie bērni joprojām ir dzīvi, un viņiem, nu... viņi ir jāpasargā no tā, ka viņiem nemitīgi jādzird šādi apgalvojumi.

Otra lieta, ko varētu pieminēt, ir grozījumi Krimināllikuma 159.pantā, kas līdz šim paredzēja apbrīnojami maigu sodu par izvarošanu – tikai 2 līdz 10 gadi. Nu, es... pēc mana ierosinājuma šis apakšējais sods ir pacelts četru gadu līmenī. Un acīmredzot nākamais solis būs tāds, ka mēs kopā ar Judina kungu rosināsim likuma grozījumu par to, ka šādiem noziegumiem nevarēs piemērot arī nosacītu sodu, jo diemžēl pēdējā laika notikumi dažādās līdzīga veida prāvās rāda, ka šad tad tiesa tomēr, nu, kā saka, nepilda attiecīgi tās varai doto uzticību un šie sodi dažkārt ir neizprotami maigi.

Nu, un trešais, par ko noteikti vēlāk runās Dombravas kungs, ir zemes reforma, kur mums, ZZS, bija ļoti grūta un sāpīga izšķiršanās par to, vai šo zemi tagad atļaut pirkt ārzemniekiem vai tomēr ne. Un diemžēl jāsaka, ka daļēji – pavisam daļēji! – mēs atbalstījām Dombravas kunga priekšlikumus, bet tomēr mums ir starptautiskās saistības, tomēr pārejas periods, ko mēs Eiropai apsolījām desmit gadu garumā, ir beidzies. Un, nu, ja mēs gribam arī turpmāk izmantot tos pašus dažādos Eiropas labumus – Kohēzijas fondu, tiešmaksājumus un tā tālāk –, tad mums savas saistības ir jāpilda, jo nevar būt tā, ka mēs it kā ņemam, ņemam, bet savas saistības nepildām un pretī neko nedodam.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Seržantam.

Atgādināšu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā. Un tālāk vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Artim Pabrikam. Lūdzu!

A.Pabriks (VIENOTĪBA).

 

Labdien! Es šodien gribētu pievērsties jautājumam, kurš netika apspriests dienas kārtībā, bet tika ļoti plaši apspriests mūsu, VIENOTĪBAS, frakcijā. Un tas ir jautājums par pēdējiem notikumiem Ventspilī saistībā ar Ventspils mēra Lemberga kunga izteikumiem par to, ka šeit nav kārtības ar mūsu sabiedroto karavīriem, kas atrodas Ventspilī, un arī vēstuli, ko viņš nosūtījis NATO ģenerālsekretāram Rasmusenam.

Mūsu frakcijas viedoklis ir, ka šādā veidā Lemberga kungs ļoti rupji apdraud Latvijas nacionālās intereses, jo mums ir ļoti lielas šaubas, vai šeit nav arī pamatā kaut kādas provokācijas, kas ir vērstas pret mūsu sabiedroto karavīriem, kuri ir ieradušies Latvijā gadskārtējā vizītē (šādas vizītes notiek katru gadu), lai attīrītu mūsu nacionālos ūdeņus no Pirmā pasaules kara un Otrā pasaules kara mīnām un citiem sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Nekad iepriekš šāda veida pārkāpumi netika redzēti no karavīru puses, un tagad pēkšņi ir ļoti liels pieaugums. Un īstenībā tā rezultātā pirmām kārtām ir ļoti smagi cietis viens no Nīderlandes karavīriem un, cik zināms, ir arī cietis kāds no Latvijas karavīriem. Es nedomāju, ka šeit atbildība tik lielā mērā gulstas uz šiem mūsu valsts ciemiņiem un mūsu sabiedrotajiem, cik uz Ventspils pašvaldību un Ventspils galvu. Un man jāsaka, ka Lemberga kungs jau vairākkārt ir dzirdēts izsakāmies pret NATO, salīdzinot gan ar okupantiem, gan arī prasot dalīties, teiksim tā, laupījumā vai kā citādi ar to, kas tiek iegūts no Afganistānas. Un, mūsuprāt, tas nodara kaitējumu gan Latvijas tēlam, gan Latvijas drošībai. Tas ir tas viedoklis, kas tiek arī masveidā ļoti tiražēts mūsu kaimiņvalstī Krievijā, un mēs zinām, ka tieši šādi viedokļi ir tie, kas veicina arī nesaskaņas dažādās Ukrainas teritorijās, kurās darbojas Krievijas aģenti.

Līdz ar to šajā sakarā mēs esam lūguši mūsu partijas pārstāvi premjeri Laimdotu Straujumu sasaukt koalīcijas sēdi un mēģināt attiecībā uz šo lietu tikt skaidrībā arī ar mūsu koalīcijas partneriem, jo beigu beigās Lemberga kungs kopā ar savu reģiona partiju atrodas arī, teiksim, attiecībās, līgumiskās attiecībās ar vienu no mūsu koalīcijas partneriem. Mūsuprāt, šāda situācija ļoti negatīvi ietekmē mūsu drošību un mūsu, teiksim, tālāko politiku attiecībā gan uz ārējām interesēm, gan arī uz mūsu drošības politiku.

Tas arī bija galvenais, ar ko es gribēju padalīties ar klausītājiem.

Vadītāja. Paldies deputātam Artim Pabrikam.

Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

 

Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šodienas sēdē patiesi bija divi būtiski jautājumi, kurus kolēģi jau minēja. Viens bija grozījumi Krimināllikumā, kas paredz noteikt reālus sodus tām personām, kas noliedz PSRS un nacistiskās Vācijas īstenotās represijas Latvijā. Tāpēc, kā jau Seržanta kungs minēja, tik tiešām turpmāk, kad dzirdēsim kādā publiskā vietā sakām, ka deportācijas nebija, ka pašas šīs personas ir vainīgas – līdzīgi kā teica Alfrēds Rubiks, – tad šajā gadījumā viņš varēs tikt saukts pie atbildības un arī saņemt reālu sodu.

Otrs būtisks jautājums bija likums „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kur no 67 priekšlikumiem Nacionālā apvienība bija iesniegusi aptuveni pusi. Mēs piedāvājām noteikt daudz stingrākus ierobežojumus ārvalstniekiem attiecībā uz Latvijas lauksaimniecības un mežu zemes iegādi. Diemžēl no Nacionālās apvienības priekšlikumiem tika atbalstīta tikai daļa un nebūt ne tā daļa, kurā bija paredzēti visstingrākie priekšlikumi. Man tiešām bija dīvaini klausīties kolēģu argumentos, it īpaši to kolēģu argumentos, kas vēl pirms gada ļoti kaismīgi teica, ka, piemēram, mums nav nepieciešams eiro, vai citu kolēģu argumentos, kas parasti ļoti cenšas ignorēt dažādas Eiropas Savienības prasības. Tad šodien rīcība bija pilnīgi pretēja. Visi atsaucās uz to, ka mums par katru cenu ir jāievēro šīs Eiropas Savienības prasības, pat ja tās nonāk pretrunā ar mūsu valsts nacionālajām interesēm. Un konkrētāk – no 1.maija zemes tirgus ir atvērts vaļā: ikvienam ārvalstniekam, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim vai reģistrētai juridiskajai personai ir brīvas iespējas iegādāties Latvijas zemi. Mūsuprāt, tas nav pieņemami, ka šo zemi, kur mūsu tauta ir dzīvojusi tūkstošiem gadu, kuru tā kopusi un par kuru lējusi asinis, tagad ārvalstnieks brīvi, bez cīņas, ar naudas palīdzību var iegūt pilnīgi netraucēti.

Mēs piedāvājām tiešām vairākus priekšlikumus. Viens no tiem, piemēram, paredzēja noteikt, ka zemi īpašumā varētu iegūt tikai tie Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuru dalībvalstīs tiešo platības maksājumu apjoms uz vienu hektāru nepārsniedz Latvijai piešķirto apjomu. Ja šādu normu izdotos pieņemt, tas būtu skaidrs signāls Eiropai, ka mēs vēlamies vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un pamatā vismaz tuvākajā laikā mēs būtu slēguši zemes tirgu ārvalstniekiem. Diemžēl Saeimas vairākums šos priekšlikumus neatbalstīja, bet vēl daudz kas ir priekšā trešajā lasījumā, kad, es ceru, mums izdosies šajā likumā ietvert normas, kas reāli ierobežos ārvalstniekiem iespēju iegādāties zemi, bet neapgrūtinās to izdarīt latviešiem. Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Dombravam.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Sestdien, 18.novembrī
09:00  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītais ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Domā
10:30  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa
12:00  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā Saeimas svinīgā sēde
13:30  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā NBS vienību militārā parāde 11.novembra krastmalā
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”