Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas trešā sēde
2014.gada 8.maijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 8.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir iesniegti divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 8.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pēc sadaļas „Prezidija ziņojumi” lēmuma projektu „Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības militārajā operācijā Centrālāfrikas Republikā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt deputāti Bērziņš, Cilinskis, Laizāne, Dombrava, Latkovskis un citi lūdz izdarīt izmaiņas 8.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bibliotēku likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumu” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Judina, Latkovska, Ašeradena, Zaķa un Čigānes iesniegto likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es vēlos informēt jūs par attiecīgā likumprojekta būtību, jo tas tiešām paredz diezgan radikālu risinājumu un, manuprāt, ir ļoti svarīgs.

Runa ir par ceļu satiksmi un par cilvēku tiesībām vadīt transportlīdzekli. Saskaņā ar mūsu likumu cilvēks, kas grib vadīt transportlīdzekli, var nokārtot teorijas un praktisko eksāmenu, un, ja viņam nav nekādu slimību, valstij ir pienākums dot viņam tiesības vadīt transportlīdzekli. Bet mums ir cilvēki, kas, manuprāt, nekvalificējas, kas nedrīkst sēdēt pie stūres, jo viņi izdara smagus noziegumus - viņi regulāri pārkāpj ceļu satiksmi, un tāpēc, ka viņi veic tādas darbības, iet bojā cilvēki.

Saskaņā ar Krimināllikumu mēs varam viņus sodīt, bet pēc soda izciešanas viņi var droši doties uz CSDD un prasīt, lai valsts viņiem atkal piešķirtu tiesības vadīt transportlīdzekli. Tā notiek, un tā ir! Es savulaik pētīju praksi, un es redzēju gadījumus, ka sākumā cilvēks izdara vairākus pārkāpumus - ir divu lapaspušu gara izdruka ar to, cik daudz pārkāpumu viņš izdarījis. Taču pēc tam, atkal vadot transportlīdzekli reibuma stāvoklī, viņš izraisa avāriju, iet bojā cilvēki, un viņam uz pieciem gadiem - tas ir maksimālais sods! - atņem tiesības, bet pēc tam viņš atkal atgriežas... apsēžas pie stūres un vada transportlīdzekli. Tāda ir tā prakse!

Tad kāda ir mūsu priekšlikuma būtība?

Es piedāvāju paredzēt, ka valsts faktiski var atteikt tiesību piešķiršanu atsevišķām kategorijām. Un šī kārtība var būt šāda: ja cilvēks izdarījis ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, vadot transportlīdzekli reibumā, un ir gājuši bojā cilvēki, tiesa piespriež sodu. Taču, ja tiesa piespriedīs lielāku sodu - atņems tiesības uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem, - tad attiecīgajam cilvēkam nekad vairs nebūs tiesību vadīt transportlīdzekli. Proti, runa ir par tiesību atņemšanu uz mūžu.

Es saprotu, ka dažiem cilvēkiem tas šķiet pārāk radikāli, bet man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka tiesības vadīt transportlīdzekļus nav cilvēktiesības, kas garantētas ikvienam. Ir cilvēki, kas nevar vadīt lidmašīnas, ir cilvēki, kas nevar vadīt varbūt laivas. Un ir cilvēki, kas ar savu uzvedību skaidri demonstrē, ka viņi nedrīkst sēdēt pie stūres. Tas ir pirmais priekšlikums.

Un otrais priekšlikums saistīts ar jaunām psihoaktīvām vielām un narkotikām. Un būtība ir šāda: ir piedāvāts noteikt, ka gadījumā, ja kāds cilvēks ir lietojis jaunas vai vecas psihoaktīvās vielas un šis fakts ir konstatēts, tad viņš nevarēs dabūt tiesības vadīt transportlīdzekļus trīs gadu laikā.

Tātad - kāda ir priekšlikuma būtība? Tas ir sava veida demotivators. Tātad jaunietim, kuram ir 17 gadu un kurš sapņo iegūt tiesības un vadīt transportlīdzekli, ir izvēle - pamēģināt šīs vielas un nesaņemt tiesības vadīt transportlīdzekli vai tomēr, domājot par savu nākotni, atteikties no attiecīgo vielu lietošanas.

Man nav ilūziju, ka... Visus cilvēkus tas, protams, neatturēs no narkotisko un citu psihoaktīvo vielu lietošanas, bet, es domāju, būs arī tādi cilvēki, kas, izvērtējot, teiksim, šo situāciju, atteiksies lietot un nelietos attiecīgās vielas.

Es aicinu likumprojektu atbalstīt, nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju es lūdzu strādāt ātri un pieņemt attiecīgos grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Klauža iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 7.maija līdz 13.maijam. Atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Igora Meļņikova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 8.maijā. Atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātes Ināras Mūrnieces iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15.maijā. Par to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātei Inārai Mūrniecei šā gada 15.maijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Tātad atvaļinājums ir piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības militārajā operācijā Centrālāfrikas Republikā”.

Ministru kabineta vārdā - aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

R.Vējonis (aizsardzības ministrs).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Pirms es pāriešu pie Saeimas lēmuma projekta, es īsumā informēšu par vakardienas negadījumu, kas ir noticis Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Vakardien notika plānotās mācības laivu vadīšanā Rīgas līcī. Notika negadījums, kurā gāja bojā viens Nacionālo bruņoto spēku karavīrs un viens karavīrs ar hipotermijas pazīmēm tika ievietots Rīgas slimnīcā. Šī karavīra veselības stāvoklis ir stabils, un viņu tuvākajā laikā izrakstīs no slimnīcas. Attiecībā uz bojāgājušo cilvēku, protams, ir informēti tuvinieki un ir izteikta līdzjūtība bojāgājušā karavīra tuviniekiem, un es esmu uzdevis Nacionālo bruņoto spēku vadībai un Aizsardzības ministrijai īsā laikā veikt šajā sakarā speciālo un dienesta izmeklēšanu. Ģenerālinspekcija ir izveidojusi komisiju, kas veiks šo izmeklēšanu. Militārā policija ir uzsākusi kriminālprocesu, lai noskaidrotu lietas apstākļus. Tā ka tad, kad būs precīzi zināmi lietas apstākļi, Aizsardzības ministrija, protams, informēs sabiedrību par lietas būtību.

Varbūt mēs varētu pieminēt ar īsu klusuma brīdi bojāgājušo karavīru. (Klusuma brīdis.) Paldies.

Tagad par Saeimas lēmuma projektu. Tātad Saeimas lēmuma projekts paredz piešķirt mandātu NBS karavīru dalībai Eiropas Savienības militārajā operācijā Centrālāfrikas Republikā.

Operācija tika uzsākta šī gada 1.aprīlī ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu, lai palīdzētu Āfrikas Savienības un Francijas spēkiem stabilizēt situāciju valstī, aizsargāt valsts iedzīvotājus un nodrošināt humānās palīdzības drošas piegādes. Mandātu Eiropas Savienības iesaistei Centrālāfrikas Republikā izsniedza ANO Drošības padome šī gada 28.janvārī ar attiecīgu rezolūciju.

Šobrīd situācija Centrālāfrikas Republikā saglabājas ļoti nopietna. Pagājušā gada martā Centrālāfrikas Republikā musulmaņu grupējums „Seleka” ieņēma valsts galvaspilsētu Bangi un gāza prezidentu Fransuā Bozizu. Tam sekoja vispārējā politiskā krīze valstī. Šī gada janvārī Centrālāfrikas Republikas Nacionālā pārejas padome par valsts jauno pagaidu prezidenti iecēla Ketrīnu Sambu-Pancu, ļaujot izveidot jaunu pārejas valdību, taču, neskatoties uz politiskās situācijas stabilizēšanās pazīmēm, drošības situācija valstī joprojām ir ārkārtīgi trausla. Regulāri tiek ziņots par vardarbības uzliesmojumiem, kad musulmaņu vai kristiešu bruņotie grupējumi uzbrūk pretējās reliģiskās piederības civiliedzīvotājiem gan galvaspilsētā Bangi, gan pārējā valsts teritorijā. Situācija ir turpinājusi destabilizēties ar risku pāraugt masu slepkavībās. Humānā situācija Centrālāfrikas Republikā ir ļoti sarežģīta - iekšzemē pārvietoto personu skaits ir sasniedzis aptuveni 585 tūkstošus, bet ap 250 tūkstošiem iedzīvotāju devušies bēgļu gaitās uz Centrālāfrikas Republikas kaimiņvalstīm. Kopumā humānā palīdzība Centrālāfrikas Republikā nepieciešama 2,5 miljoniem iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā puse no 4,6 miljoniem Centrālāfrikas Republikas iedzīvotāju.

Ņemot vērā izveidojušos situāciju Centrālāfrikas Republikā, Eiropas Savienība ir apņēmusies dot savu ieguldījumu situācijas stabilizēšanā un humānās palīdzības sniegšanā. Eiropas Savienības militārā misija ir plānota kā pārejas operācija, lai uzturētu drošu vidi bēgļiem un nepārtrauktu humānās palīdzības piegādi civiliedzīvotājiem, kamēr atbildība par šo uzdevumu veikšanu tiks nodota plānotajai ANO misijai. Operācija tiek plānota kā Eiropas Savienības atbilde uz starptautisko humanitāro organizāciju lūgumu sniegt atbalstu civiliedzīvotāju aizsardzībai un humānās palīdzības drošai piegādāšanai civiliedzīvotājiem. Kā zināms, pašlaik drošības situācijas stabilizēšanas nolūkos Centrālāfrikas Republikā jau darbojas Āfrikas Savienības vadītā starptautiskā atbalsta misija Centrālāfrikas Republikā un Francijas operācija „Sangari”.

Plānotais Eiropas Savienības operācijas kopējais apjoms ir līdz 1000 karavīriem ar operācijas izvietojumu valsts galvaspilsētā Bangi un tās apkaimē. Starp svarīgākajiem operācijas uzdevumiem ir Bangi lidostas apsargāšana, jo lidosta šobrīd kalpo par patvērumu lielam skaitam bēgļu, un patrulēšana uz stratēģiski svarīgiem ceļiem atbildības rajonā, lai veicinātu drošību un humānās palīdzības piegādes. Plānotais operācijas ilgums ir seši mēneši pēc pilnas operacionālo spēku sasniegšanas, kas, visticamāk, tiks sasniegta šī gada jūnijā. Starp valstīm ar lielāko ieguldījumu operācijā jāmin Francija, Gruzija, Spānija, Polija, Igaunija un Itālija. Abām mūsu kaimiņvalstīm parlamenta mandāts iesaistei šajā operācijā ir jau piešķirts. Igaunija operācijā iesaistīsies ar vada līmeņa kājnieku vienību - līdzīgi, kā to plāno arī Latvija. Savukārt Lietuva operāciju jau atbalsta ar transporta lidmašīnu un tās apkalpi, kas izvietota operācijas rajonā.

Runājot par Latvijas dalības politiskajiem aspektiem, būtu jāņem vērā šīs operācijas nozīme Eiropas Savienības rīcībspējas demonstrēšanā, risinot aktuālo humāno un drošības krīzi Centrālāfrikas Republikā.

Mēs bieži runājam par Latvijas interešu aizstāvēšanu un Eiropas Savienības procesu ietekmēšanu sev būtiskos jautājumos. Taču mēs to nevaram izdarīt, ja stāvēsim nomaļus no procesiem, kas ir īpaši aktuāli Eiropas drošības interesēm. Šis ir arī solidaritātes jautājums, kad mēs kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm varam sniegt operācijas mērogam un valsts spējām adekvātu ieguldījumu kopējos Eiropas Savienības centienos risināt Centrālāfrikas Republikā humāno krīzi, kas draud paplašināties visa reģiona mērogā.

Šādu soli spert mums atļauj arī plānotā iesaistes samazināšana operācijā Afganistānā. Vēlos uzsvērt, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir svarīgi attīstīt militārās spējas un iegūt jaunu pieredzi. Līdz ar to ir plānots, ka mūsu Nacionālie bruņotie spēki operācijā piedalīsies ar vada līmeņa vienību uz operācijai apstiprināto mandāta laiku - tātad uz sešiem mēnešiem. Un kopumā iesaiste sastādīs līdz 40 karavīriem.

Jāuzsver, ka Eiropas Savienības operācija neparedz iesaisti kaujas operācijās. NBS karavīri būs iesaistīti bāzes apsardzes un patrulēšanas uzdevumu pildīšanā un nepiedalīsies nekādās Francijas vai Āfrikas valstu īstenotajās kaujas operācijās Centrālāfrikas Republikas teritorijā.

Mandāta apstiprināšanas gadījumā NBS vada līmeņa vienības nosūtīšana operācijā plānota jūnija pirmajā pusē. Izdevumus, kas saistīti ar NBS karavīru dalību šajā operācijā, ir plānots segt no Aizsardzības ministrijai jau piešķirtajiem budžeta līdzekļiem, tāpēc papildu līdzekļi šai operācijai nebūs nepieciešami.

Aicinu Saeimu atbalstīt mandāta apstiprināšanu mūsu karavīru dalībai operācijā Centrālāfrikas Republikā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības militārajā operācijā Centrālāfrikas Republikā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja apstiprināšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 22, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! „Par Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā” mēs saņēmām četrus tehniskus priekšlikumus no Saeimas Juridiskā biroja.

Ārlietu komisija ir apstiprinājusi 1.priekšlikumu, kam ir precizējošs raksturs.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Arī 2.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, ir precizējošs. Ārlietu komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Arī 3. - no Juridiskā biroja. Tās ir redakcionālas izmaiņas, un Ārlietu komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Ārlietu komisija atbalstīja arī 4.priekšlikumu, kurš ir no Juridiskā biroja. Tās ir redakcionālas izmaiņas.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un Ārlietu komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likums „Grozījumi Imigrācijas likumā”, otrreizēja caurlūkošana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumu „Grozījumi Imigrācijas likumā”, otrreizēja tā caurlūkošana. Atgādināšu, ka pēdējo reizi, kad mēs skatījām šeit, Saeimas sēdē, šo likumu, deputātu vairākums neatbalstīja komisijas piedāvāto redakciju par likuma spēkā stāšanās laiku. Līdz ar to mēs atgriezām šo likumu komisijām, pārstrādājām tehniski šīs normas, kuras netika atbalstītas, un tagad likums ir atgriezts Saeimas sēdē komisijas redakcijā uz galīgo apstiprināšanu.

Tātad runa ir par trim priekšlikumiem, tas ir, par 17.A, 19.A un 21.A priekšlikumu, kas mums tad sekojoši arī ir jāatbalsta.

1.priekšlikums - atbildīgās komisijas 17.A priekšlikums - noteikt, ka darījumu pēdējie datumi pēc vecajiem noteikumiem ir iespējami tiem darījumiem, kas ir nostiprināti zemesgrāmatā līdz 2014.gada 31.augustam. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Paldies.

19.A priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - attiecībā uz valsts vērtspapīriem. Mēs sākotnējā versijā jeb redakcijā esam nolēmuši to, ka valsts vērtspapīrus varēs emitēt attiecībā uz imigrācijas atļaujām no 2015.gada 1.janvāra. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 21.A priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums -, ar kuru par likuma spēkā stāšanās datumu tiek noteikts 2014.gada 1.septembris.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Paldies.

Lūgums atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma „Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Tātad likums pieņemts. Paldies.

J.Ozoliņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.3805. Šis nolīgums, kas turpina paplašināt gaisa satiksmes nozari, tika izskatīts. Neviens priekšlikums netika saņemts. Līdz ar to Ārlietu komisija atbalstīja to otrajam lasījumam. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” pirms trešā, galīgā, lasījuma. Komisijā bija saņemts viens priekšlikums par likuma spēkā stāšanos šā gada 1.jūlijā, un tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo likumprojektu arī trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 23. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi pirms trešā lasījuma arī šo likumprojektu, un tajā ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos šā gada 1.jūlijā. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu arī trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Notariāta likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Juridiskā komisija ir izskatījusi pirms trešā lasījuma arī likumprojektu „Grozījumi Notariāta likumā”. Visi šie likumprojekti ir vienotā paketē un savstarpēji saistīti.

1.priekšlikums šajā likumprojektā ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, ar kuru precizē regulējumu attiecībā uz mantojuma apsardzību un aizgādnību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Nav atbalstīts Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Nav atbalstīts Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Tas paredz, ka gadījumos, kad mantojumu pieņēmušie mantinieki iesnieguši rakstveida iebildumus pret pārdzīvojušā laulātā mantas daļas izdalīšanu no mantojuma masas un nav panākta vienošanās, zvērināts notārs atsakās izsniegt pārdzīvojušajam laulātajam apliecību par laulātā mantas daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Un arī Juridiskā biroja tāds pats priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums par likuma spēkā stāšanos šā gada 1.jūlijā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus saņemtos priekšlikumus. Es lūdzu atbalstīt likumprojektu arī trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 22. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Un visbeidzot ceturtais šīs paketes likumprojekts. Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” arī ir izskatīts Juridiskajā komisijā pirms trešā, galīgā, lasījuma. Izskatīti visi priekšlikumi.

1. - deputātes Lienes Liepiņas priekšlikums. Juridiskajā komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Tas paredz izslēgt jēdzienu „ekonomiskā vardarbība” no Bāriņtiesu likuma 19.1 panta attiecībā uz bērnu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - deputātes Lienes Liepiņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - Juridiskās komisijas sagatavots priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - atbildīgās komisijas - Juridiskās komisijas - priekšlikums. Ir atbalstīts. Tas paredz, ka jēdziens „pilnvērtīga attīstība” tiek aizstāts, nosakot, ka bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski lēmumu par bērna izņemšanu var pieņemt tikai tad, ja atklājas, ka bērna turpmākā atrašanās ģimenē var apdraudēt viņa veselību vai dzīvību. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Tas paredz izslēgt otrajā lasījumā atbalstīto priekšlikumu, kurš paredzēja, ka, pieņemot vienpersonisku lēmumu, var ierobežot bērna vecākam vai citai personai tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus vai atteikties paziņot bērna atrašanās vietu, ja bērna veselība vai dzīvība ir apdraudēta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 9. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 10. - atbildīgās komisijas - Juridiskās komisijas - priekšlikums. Tas paredz papildināt pantu par vienpersoniska lēmuma pieņemšanu ar jaunu daļu, kurā paredzētas bāriņtiesas priekšsēdētāja, viņa vietnieka vai bāriņtiesas locekļa tiesības pieņemt vienpersonisku lēmumu par bērna obligātu ārstēšanos vai sociālās rehabilitācijas saņemšanu gadījumos, kad bērns vai viņa likumiskais pārstāvis nepiekrīt bērna, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas dēļ vai kurš cietis no vardarbības, obligātai ārstēšanai vai sociālajai rehabilitācijai vai arī nepamatoti vēlas to pārtraukt. Un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 11. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums, kas ir saistīts ar tikko izskatīto priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 12. - deputātes Lienes Liepiņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 13. - atbildīgās komisijas - Juridiskās komisijas - priekšlikums, kurš paredz audžuģimenēm tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt bāriņtiesas lēmumus, kas skar audžuģimenē ievietotā bērna intereses un tiesības. Un šāda lēmuma pārsūdzēšanas gadījumā persona var izmantot Administratīvā procesa likumā noteiktos tiesību aizsardzību līdzekļus.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 14. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un 16.priekšlikums - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums -, kurš paredz, ka jautājumos par mantojuma saraksta sastādīšanu, ja mantojums tiek pieņemts nepilngadīgā vārdā, ir piemērojams valsts nodevas atvieglojums ne mazāk kā 50 procentu apmērā. Tātad pašvaldība pati var arī lemt par lielāku atvieglojumu. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un visbeidzot 17., pēdējais, priekšlikums - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums - par likuma spēkā stāšanos šā gada 1.jūlijā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to esam izskatījuši visus 17 priekšlikumus. Es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Lībiņa-Egnere. Sirsnīgs paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu par grozījumiem likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Ir saņemti 22 priekšlikumi.

Un 1. - deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums, kas paredz papildināt normu par likuma mērķiem. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas, definējot likuma mērķus, piedāvā vārdu „politiski” aizstāt ar vārdu „zinātniski”. Proti, likuma mērķis dod iespēju zinātniski izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums, kas ir redakcionāls un kas sakarā ar grozījumiem citos normatīvajos aktos paredz aizstāt vārdus „Latvijas nacionālā arhīva fonda” ar vārdiem „nacionālā dokumentārā mantojuma”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 4. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums, kas arī ir redakcionāls un līdzīgs iepriekšējiem, kā arī paredz izslēgt atsauci uz likumu „Par arhīviem”, kas 2011.gadā zaudēja spēku. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums, kas arī ir redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojekta 9.pantu (runa ir par 9.pantu „Informācijas neizpaušana”). Un tas paredz, ka gadījumā, ja ir attiecīgā informācija, tā nav izpaužama, izņemot gadījumus, ja šajā likumā ir paredzēts citādāk. Tad paredz izņēmumus. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 7. - Nacionālās drošības komisijas priekšlikums, kas arī ir saistīts ar 9.pantu, par tiesībām neizpaust informāciju. Daļēji atbalstīts, iekļaujot to 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt likuma 9.pantu ar 1.1 daļu, kura paredz, ka valsts drošības iestādēm valsts drošības interesēs ir tiesības neizpaust iegūto un to rīcībā esošo informāciju par VDK darbiniekiem un informatoriem. Priekšlikums ir atbalstīts. (No zāles dep. I.Bite: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 8.priekšlikumu. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Judins. 9. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums, kas ir redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 10. - deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums par represēto personu tiesībām saņemt informāciju par cilvēkiem, kuri rīkojās pret viņām un kuri bija informatori. Šis priekšlikums redakcionāli precizēts un daļēji atbalstīts, iekļaujot 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt 12.pantu ar jaunām daļām - trešo, ceturto un piekto daļu. Saskaņā ar šiem grozījumiem politiski represētās personas, personas, kuras tika vajātas ideoloģisku motīvu dēļ... šiem cilvēkiem būs tiesības pieprasīt un saņemt informāciju (tai skaitā par VDK darbiniekiem un informatoriem) par personām, kuras bija iesaistītas darbībās pret viņām. Un ir arī paredzēts, ka, saņemot attiecīgo informāciju, personai nebūs tiesību šo informāciju izpaust. Attiecīgais priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 12. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums, kas ir redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt atsauci uz likumu „Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi”, jo šis likums 1998.gadā zaudēja spēku. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāls, paredz aizstāt vārdus „Kriminālprocesa kodeksā” ar vārdiem „Kriminālprocesa likumā”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 15.priekšlikums ir analogs. Arī šeit aizstāj nosaukumu... Tātad priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls un paredz izslēgt vārdus „štata un ārštata” attiecībā uz darbiniekiem un VDK informatoriem, jo tie vārdi ir lieki. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 17. - Nacionālās drošības komisijas priekšlikums, kas paredz izveidot speciālu komisiju, kura veiks zinātnisko izpēti. Priekšlikums konceptuāli ir atbalstīts, bet daļēji precizēts, pilnveidots, un tādēļ komisija nolēma to atbalstīt daļēji un iekļaut 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. Tātad 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izveidot komisiju, kura veiks zinātnisko izpēti. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Mēs šobrīd ar šo priekšlikumu deleģējam Ministru kabinetam tādu ļoti plašu un neskaidru uzdevumu - veidot komisiju, likumā skaidri nenorādīdami, kāda būs šī komisija un ko tieši tā darīs.

Runājot par šo 18.priekšlikumu, vispirms ir jāvaicā, kāds ir šīs izpētes mērķis. Ko ir plānots izpētīt? (No zāles dep. I.Čepāne: „Tas 1.pantā norādīts!”) Jā, ir norādīts 1.pantā, ka pētniecība notiks atbilstoši likuma mērķim. Tomēr katram likumam ir gars un katram likumam ir burts. Šajā gadījumā, runājot par zinātnisko izpēti, ir ļoti svarīgi, lai likuma gars un jēga netiktu mākslīgi sašaurināta līdz burtam.

Var vaicāt: vai patiesi vienīgais jautājums VDK darbības kontekstā ir tikai un vienīgi par aģentiem - pašu pēdējo posmu VDK struktūras zirnekļa tīklā? Ja runā par zinātnisko izpēti, tad ir pilnībā jāatklāj cēloņsakarības, konkrēti vēsturiskie apstākļi un visa VDK pavēļu devēju un izpildītāju sistēmas mijiedarbība un saistība. Izpētei ir jāatklāj arī tie, kas, esot šī VDK tīkla centrā, deva pavēles, uzdevumus, plānoja operācijas, - tātad VDK štata jeb tā sauktie operatīvie darbinieki. Un kas ir vēl būtiskāk - jābūt izpētei arī par tiem, kas deva pavēles pašai VDK. Un tā bija Komunistiskās partijas spice - kompartijas darbinieki. Ir nepieciešams atklāt pašu sistēmu un atklāt padomju sistēmas represīvo būtību un pavēļu devējus gan Rīgā, gan Maskavā. Nav pieļaujams, ka aiz VDK aģentu mugurām arī turpmāk slēptos pavēļu devēji. Te gan jāpiebilst, ka daļa aģentu sadarbojās ideoloģisku motīvu, citi - merkantilu apsvērumu vadīti, bet daļa to darīja piespiedu kārtā, tiekot šantažēti.

Otrs jautājums, ko, runājot par 18.priekšlikumu, vēlos uzsvērt. Šī likuma redakcija nerada skaidrību, kāda īsti būs pati pētniecības komisija, kas to vadīs, kas noteiks darba kārtību un ievirzi, respektīvi, zinātnieki, vēsturnieki vai ierēdņi un prokuratūras darbinieki. Kā norādīts vēsturnieku atklātajā vēstulē Saeimai, VDK arhīva mantojuma pētniecības deleģēšana ierēdņiem sabiedrībā var radīt aizdomas un neizpratni par valsts attieksmi pret šo, salīdzinot ar citām postpadomju valstīm, neizprotami novilcināto sabiedrības un valsts turpmākajai attīstībai nozīmīgo darbu. Manā skatījumā, Saeimas komisijas kopumā ļoti piesardzīgi veidotie likuma normu formulējumi liecina par to, ka politiskajās aprindās joprojām nav vēlmes atklāt patiesību par mūsu smago vēsturi visās tās niansēs un ka joprojām padomju pēdējie gadi, 70.-80.gadi, ir tabu. Par to runāt nav vēlēšanās.

Kā uzsvērts vēstulē, padomju režīma izpētei jānotiek kvalitatīvi un atbilstoši zinātniskajai praksei. Ministru kabineta komisijai būtu jārūpējas par zinātniskās izpētes finansiālu nodrošināšanu, savukārt pētniecība būtu jāuztic vēsturniekiem, bet dokumentu publicēšana - institūcijām ar gadiem ilgi uzkrātu pieredzi. Un, piemēram, viena no tām varētu būt Latvijas Nacionālais arhīvs, kura krājumā šobrīd ir tūkstošiem VDK un ar to nesaraujami saistītās Latvijas Komunistiskās partijas dokumentu.

Latvijas Nacionālais arhīvs ir apliecinājis, ka spēj to paveikt, un par to liecina, piemēram, fundamentālais zinātniskais izdevums „Aizvestie”.

Vēl viens jautājums, kas ir ļoti svarīgs, - lai pētniecībai tiktu piešķirts nepieciešamais finansējums. Bez valsts finansiāla atbalsta likuma grozījumi paliks tikai un vienīgi uz papīra. Latvijas Nacionālā arhīva Juridiskajai komisijai sniegtajā atzinumā ir minēti konkrēti skaitļi - piemēram, 200 tūkstoši eiro dokumentu digitālajai apstrādei, kas nepieciešama to publicēšanai. Tāpat arhīvam ir arī citas aplēses.

Šo priekšlikumu aicinu atbalstīt, jo tam nav citas alternatīvas, tomēr, manā skatījumā, priekšlikums nav pietiekami skaidrs un...

Sēdes vadītāja. Mūrnieces kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!

I.Mūrniece. ...deleģējums Ministru kabinetam ir pārāk plašs. Paldies. Tātad aicinu priekšlikumu atbalstīt, jo citas alternatīvas likumprojektā nav.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies. Tātad deputāti atbalsta komisijas...

Jā, lūdzu, komisijas vārdā!

A.Judins. Komisijas vārdā es varu jūs informēt, ka mēs diskutējām arī par MK noteikumu saturu un runājām par to, cik plaši ir jābūt definētam deleģējumam. Mēs saprotam, ka likumā nevar atkārtot MK noteikumu tekstu. Likuma mērķis ir cits - pateikt, ka valdībai ir pienākums līdz nākamā gada 1.janvārim komisiju izveidot. Un ļoti svarīgi ir tas, ka tiek veidota komisija, kas veiks zinātnisko izpēti. Mēs nevaram zinātniekiem diktēt, kādi secinājumi viņiem ir jāizdara. Ļoti svarīgi, lai, veicot attiecīgo analīzi, būtu ievērotas visas zinātniskās metodes, lai būtu izmantotas zinātniskas metodes, lai tiešām tas notiktu kvalitatīvi.

Bet, runājot par attiecīgas komisijas izveidošanu, jāteic, ka nākamajos priekšlikumos jūs redzēsiet arī informāciju par tiem laikiem, un tad nu nākamie priekšlikumi palīdzēs labāk saprast attiecīgās normas būtību. Bet komisija 18.priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 19. - Nacionālās drošības komisijas priekšlikums, kas arī saistīts ar nākamajiem priekšlikumiem un paredz, ka zinātniskā izpēte veicama līdz 2019.gada 31.maijam.

Juridiskās komisijas sēdē mēs diskutējām, vai ir tiešām nepieciešams tāds laiks - pētīt to līdz 2019.gadam. Ir saņemta informācija, ka, protams, ir jāveic pēc iespējas ātrāk, bet mēs nevaram paredzēt nereālu laiku, jo tad kvalitātes nebūs. Un diskutējot Juridiskā komisija izveidoja savu priekšlikumu, kas paredz citu laiku, bet Nacionālās drošības komisijas priekšlikums tika atbalstīts daļēji, iekļaujot to 20. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 20.priekšlikums paredz, ka izpēte veicama līdz 2018.gada 31.maijam. Un attiecīgajam priekšlikumam ir piekrituši gan komisijas locekļi, gan arī eksperti, kas bija aicināti uz mūsu komisijas sēdi. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka pēc izpētes pabeigšanas... tātad līdz 2018.gada 31.oktobrim ir jāpieņem noteikumi, kas regulēs pieejamību un informācijas izmantošanas kārtību. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Un pēdējais - 22.priekšlikums - attiecas uz likuma spēkā stāšanos. Man gribētos jums atgādināt, ka mēs sākām strādāt ar attiecīgo likumu tādēļ, ka ir problēma... bija konstatēta problēma ar 17.pantu. Proti, saskaņā ar likumu mēs varam piemērot procedūru, kas domāta informatoru un VDK aģentu konstatēšanai, līdz šī gada jūnijam, un tad... ja neizdarītu grozījumus, tad būtībā situācija būtu ļoti neskaidra. Tāpēc mēs, Juridiskā komisija, piedāvājam noteikt, ka likums būs spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 26. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pasta likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Pasta likumā” trešajā lasījumā.

Saņemti seši priekšlikumi.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pasta likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Tiesībsarga likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Buiķis.

A.Buiķis (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Tas ir tīri tehnisks likumprojekts. Tagad likumā ir viens šāds punkts: „Tiesībsargam ir savs zīmogs ar lielo valsts ģerboni.” Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Tiesībsarga likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Buiķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš... 11.maijs nevar būt! Vismaz piecas dienas vajag! Viņš nav steidzams, un minimālais termiņš... Šodien ir 8.maijs, tātad tuvākais termiņš, kuru var noteikt, ir 13.maijs.

A.Buiķis. Tad...

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.maijs. Paldies.

A.Buiķis. Jā, paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Publisko pakalpojumu likums”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SC).

Labdien, cienījamie kolēģi! Publisko pakalpojumu likumā paredzētais regulējums ir balstīts uz jēdzienu „publiskais pakalpojums”. Līdz šim nevienā normatīvajā aktā šis jēdziens nav lietots tādā nozīmē, kā tas ir definēts likumprojektā.

No likumprojekta izriet, ka publiskais pakalpojums ir jebkura administratīvā akta izdošana, publiskās personas privāttiesiski darījumi un citas publiskās personas aktivitātes, no kurām klients gūst labumu. Kā redzams no likumprojekta mērķa, tad likumprojektā paredzēts noteikt vienotus principus, kas jāievēro gan publisko pakalpojumu normatīvā regulējuma izstrādē, gan publisko pakalpojumu sniegšanā. Faktiski likumprojekts ir veidots kā jumta likums gandrīz visām publiskās personas aktivitātēm, no kurām klients vai to kopums gūst kādu labumu. Šāds regulējums un līdz ar to likumprojekta mērķis ir pārāk plašs un neiekļaujas pastāvošajā tiesību sistēmā. Lielākā daļa no likumprojektā ietvertā regulējuma satur neskaidras un deklaratīvas normas, kā arī tādas normas, kas dublē citos normatīvajos aktos noteikto. Par tādām normām var uzskatīt gandrīz visu, kas noteikts likumprojektā no 5. līdz 16.pantam, taču tieši šīs normas it kā veido likumprojekta galveno saturu. Piemēram, likumprojekta 5.pantā samērīguma princips ne tikai skaidrots atšķirīgi no šā principa izpratnes Administratīvā procesa likumā, bet arī satur neskaidras, deklaratīvas normas.

Likumprojekta 9.panta pirmā daļa nosaka, ka publiskā pakalpojuma turētājs un publiskā pakalpojuma sniedzējs publiskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus izmanto darbībām, kas ilgtermiņā ir finansiāli efektīvas. Šī uzskatāma par deklaratīvu normu, kuras saturs turklāt nav saprotams. Un tā tālāk un tā joprojām.

Es nolasīju Juridiskā biroja atzinumu, kas ir ļoti rets gadījums mūsu praksē, kad Juridiskais birojs vērtē likumprojektu pirms tā izskatīšanas pirmajā lasījumā. Komisijā bija garas diskusijas par šo lietu, tika izskatīta tā prakse, kuru organizēja VARAM kā pilotprojektus divās pašvaldībās. Un skaidrs no tā ir viens - tas, ka šodien visus tos pakalpojumus un pakalpojumu sniegšanas principus var ievērot un iestrādāt, un īstenot, neizstrādājot atsevišķu normatīvo regulējumu.

Otrkārt. Galvenais akcents šinī likumprojektā ir likts uz to, ka pakalpojumu sniedzējs ir pašvaldības, līdz ar to tas faktiski piešķir pašvaldībām papildu autonomu funkciju, kurai finansējums nav paredzēts ne likumprojektā, ne arī citos normatīvajos aktos. Latvijas Pašvaldību savienības nostāja ir negatīva.

Komisija, izvērtējusi iesniegto likumprojektu, nolēma noraidīt to un lūgt Saeimu neatbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārajam sekretāram Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Publisko pakalpojumu likuma izstrāde sākās jau 2012.gadā, veicot publiskas apspriedes par likumprojekta izstrādes ieceri un saturu, prezentējot projektu gan uzņēmēju organizācijām, gan arī īpašā konferencē „Labāks regulējums efektīvai pārvaldībai un partnerībai”.

2013.gadā tika izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā darbojās visas ministrijas, Valsts kanceleja, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, un tālākajā saskaņošanas gaitā šis likumprojekts tika saskaņots ar Pārresoru koordinācijas centru un KNAB. Tātad saskaņošanas gaitā šis likumprojekts tika saskaņots arī ar Latvijas Pašvaldību savienību, neskatoties uz Piešiņa kunga individuālo viedokli, kuru viņš pauda komisijas sēdē.

Šā gada 14.janvārī Ministru kabinets atbalstīja šī likumprojekta tālāku virzību, un tas tika iesniegts Saeimā. Protams, šeit var redzēt nedaudz juridisku problēmu - Ministru kabineta, Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas juristu atzinums, kuri šo likumprojektu ir saskaņojuši, krasi atšķiras no Saeimas Juridiskā biroja atzinuma. Tātad, kā jau minēja Dolgopolova kungs, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ar trim balsīm „par” un četrām „pret” nolēma likumprojektu nevirzīt pirmajam lasījumam.

Manuprāt, likumprojekts tomēr ir būtisks un to vajadzētu pirmajā lasījumā atbalstīt, jo likumprojekta mērķis ir mazināt administratīvo slogu, uzlabot publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, kvalitāti un pieejamību sabiedrībai. Un šinī likumā tiek radīts tiesiskais ietvars, kas ļauj fokusēties uz publiskās pārvaldes klientu vajadzībām un mērķtiecīgi un koordinēti uzlabot publiskās pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Ja likumprojekts netiek atbalstīts, tad faktiski netiek atbalstīta arī publisko pakalpojumu sistēmas pilnveides koncepcija, kuras pamatsastāvdaļa ir šis likums, un būs arī ļoti grūti turpmāk koordinēt un veidot vienas pieturas aģentūras, kuras šobrīd ir pilotstadijā un kuru tālāko attīstību vajadzētu veidot saistībā ar Eiropas Savienības finansējumu šajā plānošanas periodā.

Un visbeidzot, runājot par Juridiskā biroja atzinumu, var piekrist, ka atsevišķas normas būtu precizējamas. Un tādēļ likumprojekta atbalstīšanas gadījumā noteikti pie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas būtu jāveido darba grupa. Taču negribētu piekrist, ka pilnīgi visas normas ir nepareizas, kā arī negribētu piekrist tam, ka šis likumprojekts nav vajadzīgs kā tāds, lai attīstītu šo publiskās pārvaldes tālāko darbību un vienas pieturas aģentūru attīstību.

Līdz ar to aicinu apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un apstiprināšanas gadījumā noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir trīs nedēļas - līdz 29.maijam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es līdzīgā veidā, tāpat kā Cilinska kungs, gribētu lūgt tomēr atbalstīt šo likumprojektu - par spīti tam, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir lēmusi par šī likumprojekta neatbalstīšanu.

Un tas galvenais iemesls, kāpēc es aicinātu atbalstīt šo likumprojektu, ir ļoti pozitīvā pieredze, kas ir bijusi divos konkrētos novados - Rojā un Aucē -, kur ir izveidoti šādi klientu apkalpošanas centri. Abi šie novadi ir mazi novadi, un pakalpojumus iedzīvotājiem saņemt tur ir sarežģīti. Ir pakalpojumi, kurus sniedz pašvaldība, un ir pakalpojumi, kurus sniedz valsts. Piemēram, Rojas iedzīvotāji bieži vien ir situācijā, ka daļu pakalpojumu viņi var saņemt Ventspilī un daļu pakalpojumu - Talsos. Lai cilvēks no Rojas, kuram nav personiskā transporta, izbraukātu Ventspili vienā dienā? Tas praktiski nav iespējams!

Tādēļ šī pieredze ir bijusi ļoti laba, un mazie novadi uzskata, ka šī vienas pieturas aģentūra jeb pakalpojumu centrs nodrošina iespēju sniegt operatīvā veidā gan pašvaldības, gan arī valsts pakalpojumus. Secinājums no šiem abiem novadiem - gan no Rojas, gan no Auces - ir tāds, ka iedzīvotājiem un juridiskajām personām tiek ietaupīts laiks, kas būtu jāpavada ceļā vai gaidot rindā, un arī finanses tiek ietaupītas. Īpaši šo novadu pašvaldību vadītāji uzsvēra to, ka šīs vienas pieturas aģentūras ir ļoti derīgas un vajadzīgas jaunajām ģimenēm, kas vienā vietā, nedomājot par to, vai tas ir valsts pakalpojums vai tas ir pašvaldības pakalpojums, var piereģistrēt savu jaundzimušo, var saņemt arī pašvaldības vienreizējo pabalstu, ko ģimenes saņem, un vienlaicīgi arī piereģistrēt jaundzimušo, lai saņemtu valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.

Šis vienas pieturas aģentūras variants ir ļoti piemērots arī uzņēmējiem, kuriem ir jākontaktējas gan ar Valsts ieņēmumu dienestu, gan arī ar Lauku atbalsta dienestu, un to visu var izdarīt vienā konkrētā vietā. Protams, mazajās pašvaldībās apmeklētāju nav tik daudz un cilvēks, kas sniedz pakalpojumus, var tiešām palīdzēt cilvēkam, kas ir atnācis orientēties gan dažādās interneta mājaslapās, gan arī dažādos pakalpojumos, ko tās sniedz, ne vienmēr domājot par to, kur konkrētā iestāde atrodas.

Attiecībā uz Juridiskā biroja iebildumiem. Kā Dolgopolova kungs jau teica, Juridiskā biroja iebildumi pamatā bija saistīti ar to, ka šīs likumprojekta normas ir deklaratīvas, kā arī to, ka tās dublējas ar citiem likumiem... spēkā esošiem likumiem. Tā nav problēma, ar kuru nevar tikt galā! Jo, protams, ja ir dublēšanās, tad šādas likuma normas ir jāsvītro, bet, ja ir deklaratīvas normas, tad jāizskata viņu lietderība šajā likumprojektā.

Es tomēr... Es pati personīgi balsoju „par” šī likumprojekta atbalstu komisijā, jo uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgs, lai sniegtu pakalpojumus iedzīvotājiem tuvāk viņu dzīvesvietai mazajās pašvaldībās. Un es aicinu arī Saeimu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un tad attiecīgi, kā jau Cilinska kungs iezīmēja, tālāk strādāt ar šo likumu, lai patiešām nodrošinātu vienas pieturas aģentūru darbību, īpaši jau mazajos novados.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Vairāk nekā desmit gadus atpakaļ, strādājot Rīgas domē, es biju viens no tiem, kas organizēja Rīgas domē vienas pieturas aģentūru, kura veiksmīgi strādā jau vairāk nekā desmit gadus. Nebija nekāda likuma, kas regulētu šīs lietas. Vienas pieturas aģentūra tika izveidota un strādā! Pilotprojekti, ko realizēja VARAM divās mazās pašvaldībās... tiešām pašvaldībās tika realizēta vairāku pakalpojumu sniegšana uz līguma pamata, kas jau šodien ir atļauts ar likumā „Par pašvaldībām” paredzētām iespējām.

Ja mēs runājam par publiskiem pakalpojumiem kā tādiem, tad tie ir ļoti dažādi. Pat viens pakalpojums, kurš saucas „Būvatļaujas izsniegšana”, arī ir ļoti daudzveidīgs. Ja jūs gribat kapitāli izremontēt savu dzīvokli, jums ir jāsaņem būvatļauja. Ja jūs gribat uzbūvēt ķīmijas rūpnīcu vai kādu citu ražošanas iestādi vai darbnīcu, jums arī vajadzīga būvatļauja. Bet šīs procedūras ir atšķirīgas.

Man liekas, ka šodien mēs mēģinām imitēt darbību, domājot, ka, pieņemot šāda veida jumta likumu, nebūvējot ne fundamentu, ne sienas, mēs sasniegsim labus rezultātus. Tas ir mīts! Jo šodien pirmais, kas būtu jādara, būtu jārevidē viss pakalpojumu klāsts kā tāds: lieki pakalpojumi... pārlieki pakalpojumi, nepieciešami pakalpojumi, trūkstoši pakalpojumi... Vajadzētu izrevidēt visus datu reģistrus un datubāzes, jo šodien tā savietojamība ir vāja vieta, un cilvēki nevar izmantot visas iespējas pat vienas pieturas aģentūras ietvaros, ko likums vispār neparedz, jo tas prasa ne tikai labu gribu, bet arī lielus finansiālos resursus. Tāpēc ir jāsāk šis darbs, būvējot fundamentu, nevis būvējot jumtu, un tas, kas šodien notiek ar šo likumprojektu... man šķiet, ka komisija ir rīkojusies ļoti pareizi, noraidot šo likumprojektu kā pusfabrikātu, kuru uzlabot komisijas spēkiem nav iespējams. Vēl vairāk teikšu - komisijas sēdē tika uzdots tiešs jautājums VARAM: „Vai jūs esat gatavi uzņemties atbildību par likumprojekta pārstrādāšanu?” Bija klusēšana, jo VARAM arī šodien nav gatava to darīt. Kāpēc ir paļāvība uz to, ka komisijas spēkos ir izdarīt to, ko nespēj izdarīt neskaitāmi ierēdņi, kas darbojas ministrijā?

Es vēlreiz aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, jo tas ir lieks darbs. Tas ir Sīzifa darbs!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Komisijā, skatot šo likumprojektu, tiešām tika saņemts šis Juridiskā biroja atzinums par to, ka šis likumprojekts līdz galam nav labi uzrakstīts un ka tur tiešām liels darbs jāiegulda. Bet pēc būtības es tomēr atbalstītu šo likumprojektu, jo šāds likumprojekts kā tāds uzņēmējiem ir vajadzīgs galvenokārt tādēļ, lai saprastu to, kurā vietā iegūt informāciju. Vienā likumā viss skaidri izlasāms, un šeit būs pašai komisijai... Pareizi Dolgopolova kungs teica, ka komisijā šādu likumprojektu būs diezgan grūti vai pat neiespējami uzrakstīt; bet darba grupās, ja attiecīgās ministrijas nāks ar savu resursu un palīdzēs to darīt, tas ir iespējams, bet tur jābūt lielai apņēmībai - pašā komisijā tās locekļiem strādāt pie šī likumprojekta.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu un tomēr mēģināt to uz otro lasījumu izmainīt. Es esmu pārliecināts par to, ka tas šādā formātā... tāds, kāds tas tagad, pirmajā lasījumā, ir, tas nebūs uz otro lasījumu; tas iegūs pavisam citu skatu. Bet ideja kā tāda ir atbalstāma, un, ja mēs esam gatavi strādāt pie šī likumprojekta, tad aicinu arī atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Tātad... vai komisijas vārdā ? Komisijas vārdā...

S.Dolgopolovs. Es atkārtošu tikai to, ko ir lēmusi komisija. Komisija lēmusi neatbalstīt likumprojekta virzīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Publisko pakalpojumu likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Tātad, Dolgopolova kungs, no tribīnes... Parlamentārais sekretārs piedāvā 29.maiju. Vai tas jūs apmierina? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam!

S.Dolgopolovs. Man nav nekādu iebildumu pret Cilinska kunga priekšlikuma atbalstīšanu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 29.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Tātad jūsu ievērībai tiek likts kārtējais pusfabrikāts - „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un sagatavoja to izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Mēs grozām šo likumu diezgan bieži, vadoties pēc tām nepieciešamībām, kas ir tautsaimniecībā, un šis konkrētais likumprojekts (protokolam pateikšu dokumenta numuru: 1121/Lp11) ir vērsts uz to, lai noteiktu valsts nodevu sekojošiem objektiem: 1) valsts nodevu par pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas, pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas dublikāta un atkārtotas pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas izsniegšanu; 2) valsts nodevu par kontrolšāviena izdarīšanu ar vītņstobra ieroci, kas ir nepieciešama, lai reģistrētu ieročus attiecīgā valsts reģistrā; un 3) valsts nodevu par kvalifikācijas pārbaudījuma, atkārtota kvalifikācijas pārbaudījuma par ieroču un munīcijas aprites kārtību un prasmi rīkoties ar ieroci kārtošanu un apliecības dublikāta izsniegšanu kvalifikācijas pārbaudījumam par ieroču un munīcijas aprites kārtību un prasmi rīkoties ar ieroci.

Komisija izskatīja šos grozījumus un aicina tos atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Ražuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 13.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Muitas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Šī gada 29.aprīlī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē skatīja likumprojektu „Grozījums Muitas likumā” (Nr.1120/Lp11). Šis grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu Muitas likuma atbilstību likuma „Par valsts ģerboni” tiesiskajam regulējumam. Šobrīd Muitas likuma 5.pants atļauj Valsts ieņēmumu dienesta iestādēm lietot muitas iestāžu vienkāršoto emblēmu, pazīšanas zīmi un karogu, turpretī pēc grozījuma pieņemšanas 5.pantā būs pieļaujams izmantot tikai šo muitas iestāžu emblēmu, kurā ir mazais valsts ģerbonis, un tikai uz muitas iestāžu amatpersonu formastērpa.

Komisijā bija diskusijas par to, vai tas aptver visus gadījumus, kas būtu atzīstami par pareiziem esam, un šī diskusija vēl palika atvērta uz otro lasījumu, bet, tā kā šo likumprojektu virza Ministru kabinets un personīgu atbildību uzņēmusies Ministru prezidente, tad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam un lūdz to darīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Muitas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu likumā” izskatīšanai Saeimas sēdē. Šis likumprojekts paredz tiesības... paredz grāmatojumu tiesībām izmantot dividenžu izņemšanu avansā. Pamatnormas ir apstiprinātas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija veica izmaiņas tikai Gada pārskatu likumā, lai šīs tiesības varētu ne tikai izmantot, bet arī pareizi iegrāmatot. Papildus esam konsultējušies ar Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu un esam nonākuši pie pozitīva slēdziena.

Ņemot vērā, ka normas stājas spēkā no otrā pusgada, komisija lūdz noteikt šim likumprojektam arī steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gada pārskatu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gada pārskatu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.maijs, un izskatīšana - 22.maija sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.maijs, izskatīšana - Saeimas 22.maija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Likumprojekta mērķis ir pārņemt vairākas Eiropas Savienības direktīvas (tādēļ likumprojektā ir diezgan daudz tehniska rakstura normu), tehniski precizēt medicīnisko ierīču definīciju, uzlabot esošo tiesisko regulējumu ārstniecības personu kompetenču jomā, kā arī precizēt Veselības inspekcijai normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

Likumprojekts tika vienbalsīgi atbalstīts atbildīgajā komisijā, un tādēļ komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ārstniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Cilinskis. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam lūgums noteikt 22.maiju.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.maijs. Paldies.

E.Cilinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Vineta Poriņa.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Likumprojekts „Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem” (Nr.1097/Lp11) ir izstrādāts sakarā ar to, ka patlaban Latvijas Kultūras akadēmijas darbību regulē Satversme, kura Saeimā tika apstiprināta 2005.gada 23.martā. 2011.gada 1.augustā stājās spēkā grozījumi Augstskolu likumā, ar kuriem valsts dibinātajām augstskolām jāprecizē savas satversmes, lai tajās noteiktais tiesiskais regulējums atbilstu Augstskolu likuma tiesiskajam regulējumam. Arī Latvijas Kultūras akadēmija ir izstrādājusi grozījumus Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmē, un tie pieņemti akadēmijas Satversmes sapulcē.

Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumi paredz, ka arī nepilna laika studējošie tiek iekļauti augstskolas personālā, ka akadēmija risina jautājumus, kas saistīti ar iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanu. Precizēti atsevišķi ar akadēmijas pārvaldi saistīti jautājumi, kā arī veikti citi grozījumi, kas tādējādi nodrošina augstskolas darbības atbilstību Augstskolu likumam.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma to atbalstīt. Un vienlaikus komisija aicina Saeimu atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

V.Poriņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

V.Poriņa. Ņemot vērā, ka minētais likumprojekts vienprātīgi tika atbalstīts Saeimas sēdē, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā es aicinu pieņemt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

V.Poriņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.3716. Šis likumprojekts ir saistīts ar Neapoles II Konvenciju par savstarpējo palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā.

Ar šiem grozījumiem Latvijai tiks paplašinātas operativitātes iespējas un pārrobežu pasākumu sadarbības formas starp Baltijas valstu muitas iestādēm. Likumprojekta pieņemšana veicinās muitas pārvalžu sadarbību, kas nodrošinās ātrāku dalībvalstu un kopienas noteikumu pārkāpumu konstatēšanu, novēršanu un vainīgo sodīšanu.

Ārlietu komisija izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam. Aicinu arī Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.maijs. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.3636. Un ar šo likumprojektu mēs turpinām attīstīt Latvijas gaisa satiksmes nozari, paplašinot potenciālos piedāvājumus Latvijas iedzīvotājiem, šajā gadījumā - atverot tiešos lidojumus uz Kuveitu.

Ārlietu komisija izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam. Aicinu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.maijs. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to visi 8.maija sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti (No zāles: „Urrā!”), bet, pirms mēs reģistrējamies, ir vēl informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Uz deputātu Cvetkovas, Elksniņa, Ribakova, Hļebņikova un Agešina jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” maksātnespējas procesu” nav saņemta atbilde. Tātad šis jautājums... Tā kā finanšu ministrs neatrodas Latvijā, tad šis jautājums ir pārceļams.

Deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Orlova, Zujeva un Mirska jautājums veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par narkomānijas un narkotiku lietošanas profilaksi, veselības aprūpi”. Atbilde ir saņemta, bet tā iesniedzējus neapmierina. Ministre ir slima un nevar ierasties.

Tieši tāpat ir ar deputātu Elksniņa, Meļņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par ierobežotās pieejamības statusa noteikšanu Veselības ministrijas 2014.gada 16.aprīļa atbildei (Nr. 01-11/1464) uz Saeimas deputātu jautājumiem par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projekta (2013/0305 (COD)) par jaunām psihoaktīvām vielām virzību”. Tātad rakstveida atbilde neapmierina iesniedzējus, bet ministre slimības dēļ nevar ierasties.

Ir arī deputātu Zariņa, Nikonova, Mirska, Hļebņikova un Pimenova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kurš ir bijis deleģēts ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim, „Par Latvijas valdībai izteikto priekšlikumu iegādāties akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” akcijas”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs var ierasties, un tātad pulksten 17.00 viņš ieradīsies uz papildu jautājumu sesiju.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Kolēģi! Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēde notiks pēc desmit minūtēm. Lūdzu visiem būt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 11.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un ir saņemts arī deputātu Zariņa, Sakovska, Tutina, Rubika un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai saistībā ar darba vizītes ASV rezultātiem. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentei.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Raivis Dzintars... nav, Iveta Grigule... nav, Jānis Klaužs... nav, Igors Meļņikovs... nav, Vitālijs Orlovs... nav, Artis Pabriks... nav, Elīna Siliņa... ir, Dāvis Stalts... nav, Valdis Zatlers... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 8.maija sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 3. sēde
2014. gada 8. maijā

 

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi Bibliotēku likumā” (Nr. 1139/Lp11)
(Dok. Nr. 3795, 3795A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1140/Lp11)
(Dok. Nr. 3797, 3797A)
   
Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumu” (Nr. 1141/Lp11)
(Dok. Nr. 3802, 3802A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” (Nr. 1142/Lp11)
(Dok. Nr. 3804, 3804A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1143/Lp11)
(Dok. Nr. 3818, 3818A)
   
Priekšlikums - dep. A.Judins (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 1144/Lp11)
(Dok. Nr. 3820, 3820A)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Klaužam no šā gada 7. maija līdz 13. maijam
(Dok. Nr. 3826)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Igoram Meļņikovam šā gada 8. maijā
(Dok. Nr. 3827)
   
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inārai Mūrniecei šā gada 15. maijā
(Dok. Nr. 3811)
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības militārajā operācijā Centrālāfrikas Republikā” (Nr. 646/Lm11)
(Dok. Nr. 3821, 3828A)
   
Ziņo - aizsardzības ministrs R.Vējonis
   
Klusuma brīdis, godinot mācību laika bojā gājušo karavīru
   
Lēmuma projekts „Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja apstiprināšanu” (Nr. 647/Lm11)
(Dok. Nr. 3834)
   
Likumprojekts „Par Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā” (Nr. 1104/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3824)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likums „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 958/Lp11) (Otrreizēja caurlūkošana)
(Dok. Nr. 3822)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses” (Nr. 1030/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3805)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 411/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3807)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr. 412/Lp11) (3. lasījums)
(Dok. Nr. 3808)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 413/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3809)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 414/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3810)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” (Nr. 1022/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3816)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Debates - dep. I.Mūrniece
   
Likumprojekts „Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 895/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3825)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts „Grozījums Tiesībsarga likumā” (Nr. 1122/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3743, 3793)
   
Ziņo - dep. A.Buiķis
   
Likumprojekts „Publisko pakalpojumu likums” (Nr. 1061/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3386, 3806)
   
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
   
Debates Vides un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs E.Cilinskis
  - dep. L.Čigāne
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. V.Valainis
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1121/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3742, 3813)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Grozījums Muitas likumā” (Nr. 1120/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3741, 3814)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā” (Nr. 1105/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3671, 3815)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 1137/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3781, 3817)
   
Ziņo - dep. E.Cilinskis
   
Likumprojekts „Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem” (Nr. 1097/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3623, 3819)
   
Ziņo - dep. V.Poriņa
   
Likumprojekts „Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem” (Nr. 1097/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3623, 3819)
   
Ziņo - dep. V.Poriņa
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)”” (Nr. 1114/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3716, 3823)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” (Nr. 1100/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3636, 3823)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Paziņojumi
  - dep. A.Sakovskis
  - dep. J.Reirs
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Sakovska, J.Tutina, A.Rubika un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Saistībā ar darba vizītes ASV rezultātiem” (Nr. 162/J11)
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 08.05.2014 09:07:52 bal001
Par - 76, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inārai Mūrniecei šā gada 15.maijā

Datums: 08.05.2014 09:17:23 bal002
Par - 63, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības militārajā operācijā Centrālāfrikas Republikā (646/Lm11)

Datums: 08.05.2014 09:17:52 bal003
Par - 59, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja apstiprināšanu (647/Lm11)

Datums: 08.05.2014 09:19:29 bal004
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā (1104/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.05.2014 09:22:06 bal005
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (958/Lp11), otrreizēja caurlūkošana, steidzams

Datums: 08.05.2014 09:23:02 bal006
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses (1030/Lp11), 2.lasījums

Datums: 08.05.2014 09:23:53 bal007
Par - 60, pret - 0, atturas - 23. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (411/Lp11), 3.lasījums

Datums: 08.05.2014 09:25:08 bal008
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” (412/Lp11), 3.lasījums

Datums: 08.05.2014 09:27:01 bal009
Par - 59, pret - 0, atturas - 22. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (413/Lp11), 3.lasījums

Datums: 08.05.2014 09:31:49 bal010
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (414/Lp11), 3.lasījums

Datums: 08.05.2014 09:35:14 bal011
Par - 78, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1022/Lp11), 3.lasījums

Datums: 08.05.2014 09:47:19 bal012
Par - 62, pret - 0, atturas - 26. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1022/Lp11), 3.lasījums

Datums: 08.05.2014 09:48:33 bal013
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pasta likumā (895/Lp11), 3.lasījums

Datums: 08.05.2014 09:49:17 bal014
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Tiesībsarga likumā (1122/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.05.2014 10:06:34 bal015
Par - 55, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Publisko pakalpojumu likums (1061/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.05.2014 10:09:31 bal016
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1121/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.05.2014 10:11:24 bal017
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Muitas likumā (1120/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.05.2014 10:12:54 bal018
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Gada pārskatu likumā (1105/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.05.2014 10:13:12 bal019
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu likumā (1105/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.05.2014 10:14:38 bal020
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (1137/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.05.2014 10:17:00 bal021
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem (1097/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.05.2014 10:17:18 bal022
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem (1097/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.05.2014 10:17:57 bal023
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem (1097/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.05.2014 10:19:23 bal024
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)” (1114/Lp11), 1.lasījums

Datums: 08.05.2014 10:20:27 bal025
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Kuveitas Valsts valdības nolīgumu par gaisa satiksmi (1100/Lp11), 1.lasījums




 

Frakciju viedokļi
2014.gada 8.maijā

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūs klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, un nākamajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nacionālā apvienība izsaka zināmu gandarījumu par to, kas ir panākts Saeimas šīsdienas sēdē. Beidzot ir pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, ar kuriem ir ievērojami paaugstināta summa, par kuru, iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā, var iegūt termiņuzturēšanās atļauju. Vienlaikus, protams, mums ir liels sarūgtinājums par to, ka tam bija nepieciešami četri gadi. Šo četru gadu laikā mēs septiņas reizes prasījām atcelt šo zināmā mērā pazemojošo – valstij pazemojošo – normu. Nesaņēmām atbalstu. Beigu beigās mēs saņēmām šo atbalstu ar pārejas periodu, kura laikā tiek noteiktas kvotas un pēc tam tiek izbeigta šī termiņuzturēšanās atļauju tirgošana. Taču, kā redzams, nekustamo īpašumu lobijs Saeimā ir ļoti spēcīgs, un mēs neieguvām vairākumu. Līdz ar to pēc Valsts prezidenta lēmuma par likuma atdošanu otrreizējai caurlūkošanai šis jautājums... no novembra līdz šodienai, līdz 8.maijam, tika novilcināta šī jautājuma lemšana, un, pateicoties tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas vadītāja prasmīgai rīcībai un arī, protams, zināmam kompromisam koalīcijā, šo likumu šodien izdevās pieņemt. Žēl, ka tas nav 1.jūnijs, kad tas varētu stāties spēkā. Žēl, ka tas nav 1.jūlijs vai 1.augusts. Tas ir 1.septembris, un mums ir zināmas bažas, ka līdz 1.septembrim varētu būt ļoti, ļoti, ļoti daudz šādu darījumu un uzturēšanās atļauju iztirgošanas gadījumu, kas šajā posmā Drošības policijai varētu radīt problēmas – visus šos cilvēkus pārbaudīt. Līdz ar to mēs plānojam, ka... mēs prognozējam, ka būs sarežģīti laiki vairākām iestādēm. Tas ir viens.

Otrs. Runājot par notikumiem Ukrainā, Nacionālā apvienība aktīvi piedalās atbalsta pasākumos Ukrainas vienotības un neatkarības atbalstam. Mēs atbalstām arī stingras sankcijas pret Krievijas amatpersonām.

Trešais. Protams, nevar paiet garām Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņai. Un vienlaikus es vēlētos informēt, ka šogad būs iespēja nobalsot arī trīs dienas pirms vēlēšanu dienas. Tātad 21., 22., 23.maijā to varēs izdarīt... un 24.maijā. Katrā ziņā es tā noteikti darīšu.

Un, noslēdzot savu uzrunu, es sveicu visas māmiņas Mātes dienā, kas būs svētdien, 11.maijā. Apsveiksim savas māmiņas ar ziediem, ar mīlestību un ar atbalstu! Paldies.

Vadītāja. Paldies Dzintaram Rasnačam.

Nākamajam vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Vilnim Ķirsim. Lūdzu!

V.Ķirsis (RP).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Arī Reformu partijas ieskatā, Saeimas šodienas sēdē svarīgākais ir tas, ka beidzot tika galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, kuri tātad paredz jaunus nosacījumus termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai.

Ko tad tās mums ir devušas? Ko mums rāda prakse un pieredze šajā laika posmā, kopš tiek izsniegtas šīs termiņuzturēšanās atļaujas? Pirmām kārtām jau tas bija risinājums, kas radās krīzes laikā, jo tiešām mums katastrofāli trūka līdzekļu. Faktiski mūsu ekonomika bija liela bezdibeņa malā, un tad bija nepieciešami tādi ārpuskārtas risinājumi vai tādi netradicionāli risinājumi. Aprēķini liecina, ka pa šo laiku termiņuzturēšanās atļaujas ir saņēmuši vairāk nekā 7,5 tūkstoši cilvēku. Mūsu ekonomikā ir tātad ieplūduši – tieši šo īpašumu pirkšanas veidā ir ieplūduši! – vairāk nekā 400 miljoni latu. Un ekonomika kopumā ir saņēmusi vairāk nekā pusotru miljardu latu, kas tātad... Paskaidrošu sīkāk: tie ir ne tikai iegādes izdevumi, bet arī uzturēšanās izdevumi – teiksim, nauda, ko šie termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji ir iztērējuši šeit, Latvijā, uzturoties, dzīvojot; tāpat viņu īpašumiem ir nepieciešama apsardze vai apkopšana un tā tālāk. Šī summa aptuveni tātad sastāda... nu, tā aplēse ir, ka tas ir vairāk nekā pusotrs miljards latu.

Taču, protams, no šo atļauju piešķiršanas par īpašumu iegādi ir arī blakusefekti: šeit tomēr palielinās cilvēku skaits no... nu, visvairāk tieši no mūsu kaimiņzemes Krievijas, kura, it sevišķi pēdējo Ukrainas notikumu gaitā, tiek vērtēta neviennozīmīgi. Tāpat – par spīti speciālistu teiktajam, ka tas neietekmē nekustamā īpašuma tirgus cenu, – tomēr ir vērojamas zināmas tendences, kas liek domāt, ka šī tirdzniecība notiek ne tikai, tā teikt, augšējos plauktiņos, bet arī ietekmē varbūt vietējo ģimeņu iespējas iegādāties īpašumu.

Kas tad tika nolemts šajā jaunajā... šajos grozījumos? Turpmāk šo termiņuzturēšanās atļauju varēs dabūt par tāda īpašuma iegādi, kura vērtība ir virs 250 tūkstošiem eiro. Iepriekš bija 100 tūkstoši latu Rīgā un Jūrmalā; tas tomēr bija tāds, teiksim, vietējā patēriņa objekts. Taču tam, ka summa ir virs 250 tūkstošiem eiro, nevajadzētu ietekmēt vietējo iedzīvotāju iespējas iegādāties īpašumu. Tāpat nevarēs turpmāk arī dalīt, tātad no dažādiem īpašumiem savākt šo kopumu, šo kopējo summu. Tāpat papildus šī īpašuma iegādei 5 procenti būs jāieskaita speciālā fondā – ekonomikas attīstības fondā, un tātad šī summa būs neatgriezeniska un to valsts jau tālāk varēs izmantot pēc saviem ieskatiem.

Kur tad ir plānots pirmām kārtām izmantot šo naudu? To ir plānots izmantot ļoti labiem mērķiem – palīdzēt jaunajām ģimenēm iegādāties pirmo mājokli, jo jauniem cilvēkiem, kuri vēl nav uzkrājuši dzīvei pietiekoši daudz līdzekļu, ir tiešām problemātiski gan atrast naudu, lai veiktu šo pirmo iemaksu, gan arī bieži vien saņemt bankā kredītu. Ir plānots ar šo naudu palīdzēt viņiem.

Tālāk. Pieaugot šo uzturēšanās atļauju skaitam, arī Drošības policijai ir pieaudzis, teiksim, darba apjoms, lai pārbaudītu, vai šādā veidā Latvijā neienāk kādi valstij naidīgi cilvēki, tādēļ ir nepieciešams arī stiprināt tās kapacitāti.

Tālāk. Latvijā diemžēl jau vairākus gadus mēs nespējam atrast finansējumu dažādas uzņēmējdarbībai nepieciešamas infrastruktūras izveidei, nu, teiksim, kāda konkrēta uzņēmuma vai... Teiksim, tas pats uzņēmums CEMEX, kurš ir investējis Latvijā vairāk nekā 300 miljonus eiro, atduras pret kādiem, nu, teiksim, niecīgiem ceļa sakārtošanas izdevumiem, kas ir varbūt daži miljoni, bet tas krietni ierobežo daudz lielāku ekonomisko efektu.

Nu, lūk. Tātad plānots, ka viss šis kopums stāsies spēkā no 1.septembra. Bija, protams, lielas diskusijas; bija tādi, kas vēlējās to tikai no 2015.gada. Protams, bija tādi, kas vēlējās to uzreiz. Kā jau arī iepriekšējais runātājs teica, jau ļoti ilgu laiku šīs diskusijas notiek, bet... Nu, jā, šis nav viennozīmīgs jautājums, un var tikai izteikt gandarījumu, ka beidzot esam nonākuši pie risinājuma, un cerams, ka tas viss labi strādās.

Paldies, klausītāji! Uz tikšanos!

Vadītāja. Paldies Vilnim Ķirsim no Reformu partijas frakcijas.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

A.Judins (VIENOTĪBA).

 

Labdien! Paldies kolēģiem, kas tikko pastāstīja par Imigrācijas likuma grozījumiem. Tiešām ļoti svarīgas normas, kas paredz, ka turpmāk nekustamā īpašuma pircējiem būs jāiegulda ne mazāk kā 250 tūkstoši eiro, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju! Bet nu es domāju, ka varēšu... varu arī nestāstīt par šo likumu, jo tikko jūs saņēmāt diezgan detalizētu informāciju. Es gribu informēt par diviem citiem normatīvajiem aktiem, kas šodien tika skatīti Saeimā.

Pirmkārt, trešajā lasījumā mēs pieņēmām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””. Mēs sākām strādāt ar šo likumprojektu, jo saskaņā ar 17.pantu sadarbību ar VDK ir iespējams konstatēt tikai līdz šī gada 3.jūnijam. Ja likums netiktu grozīts, tad sanāktu tā, ka bijušie VDK darbinieki varētu sākt strādāt iestādēs, institūcijās, kur patlaban viņiem nav tiesību strādāt.

Izskatot šo likumprojektu, tika iesniegti dažādi priekšlikumi, kas saistīti ar tā sauktajiem VDK maisiem, un likums ir diezgan pamatīgi pārstrādāts.

Tātad – ko nolēma Saeima, pieņemot likumprojektu trešajā lasījumā? Mēs uzskatām, ka informācijai, kas ir VDK maisos un arhīvos, ir jābūt publicētai, bet, pirms to izdarīt, mums svarīgi šo informāciju izpētīt. Kāpēc tā? Tāpēc, ka mūs eksperti informēja, ka informācija, kas ir, piemēram, maisos, dažreiz varbūt ir nepatiesa, maldinoša un, ja to nopublicē pirms analīzes, pastāv dažādi riski, mēs varēsim nodarīt pāri tiem cilvēkiem, kuru vārdi ir ierakstīti. Jo praksē ir gadījumi – un to konstatēja tiesa –, ka VDK darbinieki, piemēram, lai pildītu kaut kādus savus plānus, atskaites, dažreiz absolūti nevainīgus cilvēkus ierakstīja savās kartītēs kā informatorus (tur nav parakstu, nav personas kodu, bet tādi dati var būt). Tāpēc mēs nolēmām, ka tiks veidota komisija, kas izpētīs visus materiālus un gatavos informāciju publicēšanai, un laikam, kas jādod tai komisijai, jābūt saprātīgam. Mēs nolēmām, ka 1.janvārī tai komisijai ir jāsāk strādāt; jāpiešķir, protams, arī finansējums, un tad līdz 2018.gadam tam darbam jābūt pabeigtam. Bet jau arī tagad, negaidot 2018.gadu, cilvēki, kuri bija represēti, kuriem bija nodarīts pāri, var prasīt informāciju par tiem informatoriem, VDK darbiniekiem, kas ziņoja par viņiem, kas kārtoja attiecīgās lietas, vajāja cilvēkus viņu ideoloģiskās pārliecības dēļ. Mēs arī nolēmām, ka ir jāpublicē tie tiesas spriedumi, ar kuriem tika atzīti sadarbības fakti. Patlaban tie spriedumi nav pieejami, bet, ja tādi gadījumi ir konstatēti tiesā, tādu informāciju nedrīkst slēpt.

Mēs ceram, ka šie grozījumi palīdzēs risināt problēmas, par kurām mēs runājam, un tajā skaitā – saglabāt ierobežojumu VDK darbiniekiem strādāt atsevišķās valsts institūcijās.

Un vēl viens likumprojekts, par kuru gribu informēt, ir likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, kuru šodien mēs nodevām izskatīšanai komisijā un kurš paredz divas jaunas lietas. Proti, patlaban saskaņā ar likumu cilvēks var iegūt tiesības vadīt transportlīdzekli, ja viņam ir tāda vēlme un ja viņš ir spējīgs nokārtot attiecīgu eksāmenu. Ja viņš nokārto eksāmenu, viņš var nākt uz CSDD un pieprasīt, lai viņam tiktu piešķirtas šīs tiesības. Bet ir cilvēki, kas regulāri pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un izraisa nopietnas avārijas, braucot reibuma stāvoklī, un patlaban viņiem nevar atteikt tiesību iegūšanu. Grozījums paredz, ka turpmāk būs iespēja uz mūžu atņemt tiesības vadīt transportlīdzekli tiem cilvēkiem, kas izraisījuši avārijas, kurās gājuši bojā cilvēki, un kas brauc reibumā un to dara regulāri.

Un papildus tam ir paredzēts noteikt šādu ierobežojumu: tiem cilvēkiem, kas lieto narkotikas – un pirmām kārtām mēs domājam par jauniešiem! – nebūs iespēju iegūt tiesības trīs gadu laikā no lietošanas dienas. Protams, kāds var teikt, ka tas ir diezgan represīvi. Bet ļoti svarīgi ir ne tikai sodīt, bet arī radīt cilvēkiem motivāciju rīkoties pareizi, dzīvot pareizu dzīvi. Proti, ar šiem grozījumiem ir paredzēts, ka jaunietis, kuram varbūt piedāvās pārbaudīt, izmēģināt kaut kādas psihoaktīvās vielas... viņam būs zināms, ka viņš riskē ar to, ka viņš nevarēs iegūt tiesības vadīt transportlīdzekļus. Tas neatturēs, protams, visus no jaunu psihoaktīvo vielu... agrāk mēs lietojām vārdu „legālās narkotikas”... neatturēs viņus visus no attiecīgo vielu lietošanas, bet tomēr mēs ļoti ceram, ka tam var būt arī pozitīvs efekts un daži cilvēki var nekļūt par narkomāniem, par atkarīgiem cilvēkiem. Un tam būs attiecīgs pozitīvs efekts.

Paldies jums. Visu labu!

Vadītāja. Paldies Andrejam Judinam no frakcijas VIENOTĪBA.

Un „Frakciju viedokļus” turpina Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” viedokli par grozījumiem Bibliotēku likumā.

Apstākļos, kad lauku teritorijās ir likvidētas pasta nodaļas, banku nodaļas, samazinājušās sabiedriskā transporta iespējas, veikta administratīvi teritoriālā reforma, kas daudzviet ir attālinājusi tiešas komunikācijas iespējas ar vietējām pašvaldībām un citām institūcijām, un kad daudzus valsts, pašvaldību un citu institūciju pakalpojumus ir iespējams saņemt elektroniskā veidā, bibliotēkas nodrošina iedzīvotājiem nepieciešamos informācijas, komunikācijas un darījumu pakalpojumus.

Izmaksu summa, kas nepieciešama turpmākajiem gadiem kvalitatīvai datoru, interneta un vispārējo elektroniskās informācijas resursu publiskai pieejamībai pašvaldību bibliotēkās, pārsniedz vienu miljonu eiro. Un papildu finanšu līdzekļi 2015., 2016. un 2017.gadam nepieciešami, lai tiktu nodrošināta bezmaksas interneta publiska pieejamība 814 bibliotēkās. Tādējādi tiktu nodrošināts minimālais garantētais atbalsts piekļuvei digitālajam saturam, proti, tiktu nodrošināta bibliotēkās valsts un pašvaldību e-pakalpojumu pieejamība, kā arī pieejamība portāliem vestnesis.lv, likumi.lv, latvija.lv.

Šobrīd un iepriekšējos gados, kad finansējums tika būtiski samazināts (pateicoties valdības „titāniskajām pūlēm”), ir krasi samazinājies tehniskās apkalpošanas ātrums, tas vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Vienota tīkla bojājumu novēršana var tikt veikta divu darba dienu laikā, un tādējādi iedzīvotājiem ir samazināta publisku pakalpojumu pieejamība bibliotēkā. Tieši pēdējā laikā ir pieaudzis iedzīvotāju sūdzību skaits par pakalpojumu pieejamības samazināšanos.

Vienlaikus valsts prasības iedzīvotājiem darboties elektroniskajā vidē strauji pieaug. Bet iedzīvotājiem šo prasību izpilde ir apgrūtināta. Piemēram, iedzīvotājiem ir apgrūtināta pieeja Valsts ieņēmumu dienesta datubāzei, jo tiešsaistes režīms ik pa laikam tiek pārtraukts. Tāpat reakcijas ātrums ir samazināts citiem resursiem, piemēram, „Latvijas Vēstnesim”, kurš ir pieejams tikai elektroniski. Finansējuma atjaunošana iepriekšējā līmenī ļaus uzlabot un pat palielināt pakalpojumu pieejamību.

Jautājums par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanai datoru, interneta un vispārpieejamo elektroniskās informācijas resursu publiskai pieejamībai pašvaldību bibliotēkās 2015., 2016. un 2017.gadam un turpmākajiem gadiem skatāms Ministru kabinetā (gadskārtējā valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā skatāms kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jaunu politisku iniciatīvu pieprasījumiem).

Gribētos cerēt, ka šodien izskatītais likumprojekts atrisinās minēto problēmu, jo papildina Bibliotēku likuma 17.panta astoto daļu ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums datoru, interneta un vispārpieejamo elektroniskās informācijas resursu publiskai pieejamībai pašvaldību bibliotēkās.

Es esmu pārliecināts, ka valsts un pašvaldību bibliotēku lietotājiem arī turpmāk būs tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamos datorus, kā arī internetu un vispārpieejamos elektroniskās informācijas resursus.

Nobeigumā vēlos atgādināt, ka šodien ir 8.maijs – Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Ļoti žēl, ka neviens no iepriekšējiem runātājiem nepieminēja šo oficiālo datumu. Jo Otrā pasaules kara laikā karavīri karoja un mira frontē, cīnoties pret nacismu. Un šajās dienās mēs sakām paldies kareivjiem, godinām miljoniem kritušo piemiņu un svinam uzvaru pār nacismu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

 

Labdien, godātie kolēģi un klausītāji! Papildus tam, ko šodien jau jums pastāstīja mani kolēģi deputāti, es vēlos pievērst jūsu uzmanību vienam jautājumam, ar kuru mēs sāksim nākamo nedēļu: 12.maijā Latvijas pedagogi ir pieteikuši protesta akciju. Ir plānots, ka vairāk nekā 5000 pedagogu no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem ieradīsies Rīgā, lai cīnītos par savām tiesībām. Un šī protesta akcija ir pieteikta divu galveno iemeslu dēļ.

Pirmais iemesls ir tas, ka vēl līdz šīs nedēļas otrdienai nebija pedagogiem skaidrības par to, vai tiks piešķirts no valdības puses šogad trūkstošais finansējums 2,5 miljonu apmērā pedagogu algu likmes paaugstināšanai līdz 420 eiro privātajās izglītības iestādēs un piemaksai par kvalifikācijas pakāpēm tiem pedagogiem, kas šīs kvalifikācijas pakāpes jeb kategorijas ieguvuši pēc Eiropas Savienības finansēta projekta beigām.

Un otrs galvenais iemesls, kas ir plašāks un sarežģītāks, ir tas, ka pedagogiem joprojām nav skaidrības, kāds būs pedagogu atalgojuma modelis, sākot ar nākamo gadu, un vai tas nozīmēs, ka pedagogiem atalgojums būs lielāks.

Runājot par pirmo jautājumu, jāsaka, ka gan pedagogu spiediena, gan Saeimas deputātu spiediena dēļ mēs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā organizējām vairākas komisijas sēdes par šo jautājumu, sēdinājām pie viena galda Finanšu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus – ministrus un ierēdņus. Ir panākts risinājums, un šīs nedēļas otrdienā, kā es jau minēju, beidzot tika atrasts finansējums, kas tika solīts pedagogiem šī gada nepieciešamā atalgojuma pieaugumam.

Savukārt par nākamo gadu vēl nekādas skaidrības nav, un domāju, ka arī pirmdien, kad pedagogi būs savā protesta akcijā šeit, Rīgas ielās, pie Saeimas, pie Ministru kabineta un pie Izglītības un zinātnes ministrijas, viņi diemžēl atbildes nesadzirdēs.

Kāds ir Izglītības un zinātnes ministrijas šobrīd piedāvātais risinājums vai darba plāns? Ministrijas paspārnē strādā darba grupa, kurā darbojas vairāk nekā 50 cilvēku no dažādām organizācijām, sniedzot priekšlikumus par to, kādam šim pedagogu atalgojuma modelim vajadzētu būt. Un, manuprāt, ir vairāki uzdevumi, kuri šai darba grupai ir jāpaveic un par kuru izpildi jāatbild.

Pirmkārt, ir jāsaprot, kāds būs Latvijā skolu tīkls. Kā mēs zinām, demogrāfiskā situācija Latvijā ir skumja. Skolēnu skaits strauji krīt gadu no gada. Un to skolu skaits, kurās ir ļoti maz skolēnu, 100 vai mazāk skolēnu, – to skolu skaits aizvien pieaug. Respektīvi, lielās skolas kļūst par mazām skolām un to uzturēšana ir apdraudēta. No ministrijas puses būtu jābūt skaidrai atbildei, kāds ir tās plāns mazo skolu saglabāšanai. Jo, kā mēs zinām, īpaši sākumskolā ir ļoti svarīgi, lai šī izglītības iestāde būtu maksimāli tuvu bērna dzīvesvietai.

Otrs lielais jautājums, uz kuru būtu jāsagaida atbildes, ir – vai tiks saglabāts princips „nauda seko skolēnam”. Jo, runājot ar pedagogiem, ar arodbiedrības pārstāvjiem, viena no galvenajām problēmām, ko paši pedagogi min, ir tā, ka pedagogu atalgojuma svārstības ir ļoti lielas. Ir tā sauktās iekšējās šķēres: lielajās pilsētās pedagogs saņem labu algu, savukārt mazajos novados, reģionos, kur skolēnu skaits ir mazs, pedagoga atalgojums knapi sasniedz minimālā atalgojuma līmeni un skolotājam pat ir jāstrādā vairākās skolās, lai daudzmaz cienīgu algu sev nopelnītu.

Līdz ar to šobrīd ir skaidrs, ka princips „nauda seko skolēnam” tādā modelī, kāds tas ir šobrīd, nestrādā un ir vajadzīgi nopietni uzlabojumi.

Un trešais lielais jautājums – kāda būs motivācijas programma. Respektīvi, – kāds ir ministrijas piedāvājums, lai labākos, motivētākos skolotājus atalgotu labāk.

Šobrīd, kā es jau iepriekš minēju, strādā princips – piemaksāt pedagogiem par kvalifikācijas pakāpēm. Tur joprojām ir lielas neskaidrības un liela nekonsekvence, jo tikai daļai pedagogu tika dota iespēja šīs kvalifikācijas pakāpes iegūt Eiropas Savienības finansēta projekta ietvaros. Nav skaidrs, kas notiek ar pārējiem un kā šīs pakāpes tiktu regulāri atjaunotas. Respektīvi, tas ir viens no nopietniem jautājumiem – kā mēs izveidosim visiem skaidru, vienkāršu modeli, kas strādās un kas tiešām motivēs pedagogus darboties aktīvāk.

Kā es jau minēju, šie ir tādi ļoti stratēģiski un svarīgi jautājumi, uz kuriem joprojām atbildes nav. Ministrija no savas puses ir solījusi, ka darba grupa nāks ar konkrētiem priekšlikumiem līdz šī mēneša beigām, tas ir, līdz 31.maijam, ko mēs arī ar nepacietību gaidām. Un Saeimā jūnija sākumā tas būs viens no pirmajiem jautājumiem, ar kuriem Izglītības, kultūras un zinātnes komisija strādās, lai tad kopīgi ar ekspertiem diskutētu, cik kvalitatīvs un atbilstošs skolotāju interesēm ir Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais modelis. Jautājums ir par to, vai jauna modeļa piedāvājumā būtu nepieciešams arī papildu finansējums. Šeit, protams, domas dalās nozares ministrijai un Finanšu ministrijai, kura jau šobrīd dod signālus, ka nekādu jaunu politisku iniciatīvu vai jaunu pasākumu, kas prasīs papildu finansējumu nākamo gadu budžetā, visticamāk, nebūs, bet es domāju, ka Izglītības un zinātnes ministrijai vēl ir iespējas savu darbību šobrīd uzlabot.

Mēs Saeimā nesen noklausījāmies Valsts kontroles ziņojumu par pedagogu finansējuma sadalīšanu, un ir redzams, ka ir vairāki defekti, kas būtu jānovērš. Viens no tādiem – skolēnu skaita uzskaite. Mēs redzam, ka, piemēram, privātajās izglītības iestādēs viena gada laikā ļoti strauji pieaug vai krīt (biežāk gan pieaug) skolēnu skaits. Tas nozīmē: ja mēs nevaram būt pārliecināti, ka tie ir reāli skolēni, kuri tiešām iegūst izglītību un kuriem nauda uz šīm privātajām izglītības iestādēm seko līdzi pēc būtības, tad nav pārliecības, ka vairāki miljoni tiek tērēti godprātīgi. Un šī ir nauda, kuru varētu izmantot gan pedagogu atalgojuma palielināšanai, gan arī ļoti svarīgām citām lietām, piemēram, bezmaksas pusdienu nodrošināšanai sākumskolas 4.klasē.

Kā mēs zinām, ļoti daudzās Latvijas skolās pašvaldība mēģina saviem spēkiem risināt bezmaksas pusdienu jautājumu, bet ne visās, un, manuprāt, šis ir viens no svarīgiem uzdevumiem, kas valdībai no savas puses ir jāpilda, jo bieži vien, īpaši reģionos, mazajiem bērniem šī ir vienīgā ēdienreize dienā, kad viņi var baudīt siltu un kvalitatīvu maltīti. Tā ka liels uzdevums stāv priekšā Saeimai, liels uzdevums stāv priekšā Izglītības un zinātnes ministrijai.

Es ceru, ka pedagogu pieteiktais nākamās nedēļas protesta gājiens sagaidīs dzirdīgas ausis gan valdībā, gan Saeimā un mēs sagaidīsim labāku rezultātu.

Bet šonedēļ es vēlos arī no savas puses jums vēlēt jauku nedēļas nogali, kad mēs svinēsim jaukākos ģimenes svētkus – Māmiņdienu. Lai jūsu mazie bērni pārsteidz jūs gan ar jaukiem koncertiem bērnudārzos un skolās, gan ar kādu skaistu ziedu vai pašzīmētu kartīti mājās!

Paldies jums, klausītāji!

Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei-Ozolai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to raidījums „Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!




Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2014.gada 8.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā mums ir viens deputātu jautājums, kuru iesniedza Zariņš, Nikonovs, Mirskis, Hļebņikovs un Pimenovs, – jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par Latvijas valdībai izteikto priekšlikumu iegādāties akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” akcijas”.

Es gribu brīdināt, ka notiek ieraksts un ka tas tiks publiskots un būs pieejams mājaslapā. Tas šodien būs arī tiešajā translācijā. Un jūs zināt, ka varbūt uz visiem jautājumiem ministra kungs nevar atbildēt. Es lūdzu saglabāt to ierobežojumu, kas jums ir redzams uz tā papīra ar to zīmogu...

Lūdzu tad uz tribīni! Ir pieteicies papildjautājumu uzdot deputāts Zariņš. Lūdzu, ministra kungs! Bet, redzot papīru zaļajā aploksnē, es gribu brīdināt: uzmanīgāk! Jā.

Lūdzu, deputāts Zariņš!

I.Zariņš (SC).

Tā. Ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem nav atbildēts pēc būtības. Un uz lielāko daļu no jautājumiem nav atbildēts vispār, un, lai gan neviena no atbildēm nesatur informāciju, kuras pieejamība būtu ierobežojama, – pat vairāk, gandrīz visa jūsu sniegtā informācija balstās uz publiskiem dokumentiem vai ir bijusi publiski pieejama, ieskaitot „Latvijas Gāzes” investīciju plānus nākošajiem gadiem, kuri, manuprāt, ir tikuši publiski prezentēti arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā laikā, kad jūs to vadījāt! –, jūs tomēr visām savām atbildēm esat noteikuši slepenības statusu.

Lai kliedētu deputātu (dažu) bažas, ka tas nav darīts ar mērķi slēpt no sabiedrības valdības nekompetenci, lūdzu, miniet kaut vienu faktu savā atbildē, kura... saistībā ar kuru būtu pamatoti noslepenotas jūsu sniegtās atbildes! Pašu faktu varat neminēt, lai nepārkāptu slepenību.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

V.Dombrovskis (ekonomikas ministrs).

Jā. Zariņa kungs, es...

Sēdes vadītājs. Ministra kungs, divas minūtes atbildei.

V.Dombrovskis. ...nezinu, kāpēc tika pieņemts lēmums, ka šīs sēdes norise tiks publiskota un vispār notiek tiešraidē, bet visas atbildes uz jūsu jautājumiem ir zem grifa „konfidenciāli”. Līdz ar to es īsti neredzu, kā mēs varam pēc būtības diskutēt...

I.Zariņš. (Runā bez mikrofona.) Nav jau runa pēc būtības! Pirmkārt, pasakiet tad, kuri ir slepenie dati! Kur ir tas slepenums? Konkrēti vienu faktu, kurš būtu slepens!

V.Dombrovskis. Nu, es domāju, ka acīmredzot, ja es sākšu skaidrot par to, kas un kāpēc ir konfidenciāli, acīmredzot ar konkrētiem piemēriem, tad mēs jau esam par slepenības pārkāpšanu.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies par atbildi.

Es gribu atgādināt, ka Saeimas kārtības rullis paredz tādu sēdi, kur reglamentēti gan jautājumi, gan kārtība, gan deputātu klātbūtne un tā tālāk. Ļoti žēl, ka ministra kungs nezina par šo formātu. Mums ir ļoti daudz citu formātu komisijās – Pieprasījumu komisijā un tā tālāk –, kur mēs varam runāt un nepubliskot to informāciju... bez pielaidēm...

Bet šodien deputātam Zariņam ir tiesības uzdot vēl vienu jautājumu, ja ir...

Jā, lūdzu, Zariņa kungs, otrais jautājums!

I.Zariņš. Ir ieslēgts, ja? Jā.

Diemžēl savā atbildē jūs tā arī neesat spējuši atbildēt deputātiem, vadoties no kādiem kritērijiem tiks izvērtēts „Latvijas Gāzei” vācu akcionāru izteiktā piedāvājuma izdevīgums Latvijas valstij. Vai jūs varētu vismaz uzskaitīt to, kādas konkrēti iespējas iegūs Latvijas valsts uzņēmumā „Latvijas Gāze” gadījumā, ja tā pieņems šo vācu akcionāru piedāvājumu un kļūs par „Latvijas Gāzes” mazākuma akcionāru?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu. Lūdzu, ministra kungs, atbildi!

V.Dombrovskis. Zariņa kungs, es domāju, ka es varu pateikt, nepārkāpjot nekādus informācijas ierobežojumus. Ir skaidrs, ka Latvijas valsts, pieņemot lēmumu par iespējamu „Latvijas Gāzes” akciju iegādi, vadīsies tikai un vienīgi no valsts interesēm. (Dep. I.Zariņš kaut ko saka bez mikrofona.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Ivaram Zariņam...

I.Zariņš. Jautājums!

Sēdes vadītājs. ...lai precizētu jautājumu! Lai precizētu... lai ministra kungam ir skaidrs!

I.Zariņš. Jā.

Es atvainojos! Vai ministrs saprata jautājumu? Es viņam varbūt vēlreiz atkārtošu. Es pavisam kaut ko citu pajautāju.

Tātad jautājums ir: „Vai jūs varētu vismaz uzskaitīt, konkrēti kādas iespējas iegūs Latvijas valsts uzņēmumā „Latvijas Gāze”, kļūstot par šī uzņēmuma mazākuma akcionāru?” Tātad – konkrēti kādas viņa iegūs iespējas, kā mazākuma akcionārs esot šinī uzņēmumā?

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu atbildi!

V.Dombrovskis. Varbūt precizēšu savu atbildi par kritērijiem. Ir skaidrs, ka ir vismaz divi kritēriji.

Protams, ir saimnieciskais izdevīgums, citiem vārdiem – cena, salīdzinot ar prognozētajām dividendēm.

Un, otrkārt, protams, valsts drošības apsvērumi.

Un, atbildot uz jūsu jautājumu, tātad... Ja vēlreiz, Zariņa kungs, varētu par... jā, par mazākuma akcionāra statusu... Tātad: akcionāra tiesības nosaka ne tikai kapitāla daļu daudzums, bet arī akcionāru līgums.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Es gribu atgādināt deputātiem, ka ir cits formāts, kura ietvaros iespējams tikties citā telpā, – deputātu pieprasījums, kuru paraksta desmit deputāti. Un tad ministra kungs atnāks uz komisiju un slēgtajā režīmā izstāstīs par visiem... Tāpēc, ka visa atbildība par to, ka viņš paudīs šodien informāciju, kura nav publiski paužama, būs uz ministra kunga pleciem. Sakarā ar to lūdzu izturēties ar cieņu pret ministru un tad tikties citā formātā.

V.Dombrovskis. Es... nu, ņemot vērā to, ka tiešām deputāts Zariņš ir vienīgais deputāts šajā zālē un ka viņam droši vien ir pielaide, esmu gatavs ar kafiju apspriest ar viņu ministrijas atbildes uz deputāta Zariņa jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Veiksmīgus tomēr...

V.Dombrovskis. Bet man ir... Mani tas tiešām mulsina, ka mēs diskutējam par slepenu dokumentu ar publisku ierakstu.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies, kolēģi, par konstruktīvo sarunu, bet tiksimies tad nākošreiz.

Paldies par uzmanību! Uz redzēšanos!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2014. gada 8. maijā

Ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par Latvijas valdībai izteikto priekšlikumu iegādāties akciju sabiedrības Latvijas Gāze akcijas” (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 161/J11)
(Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim)
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs V.Dombrovskis
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs V.Dombrovskis
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs V.Dombrovskis
Ceturdien, 23.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēdes turpinājums
12:30  Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
 Saeimas kārtējā sēde