Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas sešpadsmitā sēde
2014.gada 10.aprīlī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 9.00. Sākam ziemas sesijas pēdējo sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti deviņi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Gata Sprūda 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Guntas Liepiņas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.aprīļa sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.aprīļa sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr.954/Lp11) trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.aprīļa sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Kredītbiroju likums” (Nr.667/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr.954/Lp11) trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Kredītbiroju likums” (Nr.667/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Tā kā mēs pagājušajā reizē 27.marta sēdi bijām spiesti slēgt kvoruma trūkuma dēļ un mums palika neizskatīts likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī”, tad mums ir jāturpina izskatīt likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” otrajā lasījumā, kur Juridiskās komisijas vārdā ir ziņotāja Ilma Čepāne. Pagājušajā reizē mēs divreiz mēģinājām balsot par komisijā neatbalstīto priekšlikumu, par kuru bija noslēgušās debates, - tātad par 24. - deputāšu Ingas Vanagas un Ingas Bites iesniegto priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputāšu Ingas Vanagas un Ingas Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 44, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, Čepānes kundze, turpiniet ar 25.priekšlikumu!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! 25.priekšlikums paredz, ka Saeimas Kancelejas direktors ir atbildīgs par iekšējās kontroles sistēmas izveidi, uzraudzību un uzlabošanu, nodrošinot pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu Saeimas Kancelejas darbību.

Komisijā tika uzklausīti lielākoties visi deputāti, norādot, ka šeit arī, protams, zināmas problēmas pastāv, bet, noskaidrojot un runājot ar Kancelejas direktoru, viņš paskaidroja, ka Prezidijā ir iesniegti apstiprināšanai jau pirms kāda laika iekšējās kontroles un tās darbības kārtības noteikumi, un bez tam arī tika uzsvērts, ka, iespējams, ar šādu grozījumu vien nepietiek, jo, lai Saeimas Kancelejas direktors varētu pildīt šādas funkcijas, šīm viņa funkcijām ir jābūt arī samērotām ar pilnvarām.

Un līdz ar to komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja un cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums ir varbūt diezgan šaurs. Proti, es rosinu izvirzīt atbildību Saeimas Kancelejas direktoram par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu, tās organizēšanu, panākot to, lai viss sistēmiski darbotos.

Kādēļ tieši šāds priekšlikums? Tādēļ, ka tieši iekšējās kontroles sistēmas trūkumu Publisko izdevumu un revīzijas komisija novēroja kā lielāko šajā mūsu mājā. Un, lai arī darbojas atsevišķi iekšējās kontroles instrumenti un, protams, vadība rūpējas par atsevišķu budžeta pozīciju kontrolēšanu tā, lai funkcijas būtu izpildītas, tomēr nav koordinēta, pakārtota mērķiem un uz rezultātiem orientēta šī visu iekšējo struktūrvienību darbība un līdz ar to arī viņu kontrole, vai viņas, šīs iekšējās struktūrvienības, sasniedz šos mērķus tā, kā tas būtu jādara.

Un, jāsaka godīgi, sākotnēji Juridiskajā komisijā diskusija bija pavisam neauglīga, protams, kategoriski un viennozīmīgi nevēloties nekādas izmaiņas un arī, protams, uzstājot uz to, ka mums ir jāpaļaujas vienmēr uz nerakstītām tradīcijām un gadu desmitos izveidojušamies kontroles principiem vai tām tradīcijām, kādas nu šajā mājā ir. Tomēr pēkšņi visi Juridiskās komisijas locekļi arī atskārta to, ka mēs pat īsti neesam noregulējuši, kas tad Saeimas Kanceleja un viņas vadība ir, kādas tad būtu viņas pilnvaras, kāda būtu viņas atbildība un funkcijas pretstatā mums labi zināmajām divām citām kancelejām - Valsts kancelejai un Valsts prezidenta kancelejai. Abu šo kanceleju darbības īsi un kodolīgi ir atrunātas likumos.

Valsts pārvaldes iekārtas likums runā - institucionālās sistēmas sadaļā - par Valsts kanceleju, kādas ir tieši viņas pilnvaras, organizatoriski nodrošinot Ministru kabineta darbu, informējot sabiedrību vai pārvaldot citus iekšējos institūcijas procesus.

Savukārt likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” II nodaļa ir tieši atsevišķi veltīta Valsts prezidenta kancelejai, atrunājot konkrēti gan šīs kancelejas vadības izvēlēšanas kārtību, gan, protams, atbildību, pilnvaras un funkcijas.

Kādēļ es uzskatu, ka mums arī steidzami Kārtības rullī kā, manuprāt, vienīgajā atbilstošajā likumā būtu jāieliek pamati tam, kā tad mūsu iestāde darbojas un kas ir atbildīgs par iekšējo administratīvo un atbalsta funkciju organizēšanu? Es uzskatu, ka tas ir ļoti stratēģiski nepieciešams, jo mums ir jāizvairās no politiskās ietekmes šajā mājā tad, kad mēs runājam par tīri saimnieciskām lietām un administratīvām lietām, atbalsta funkcijām un tamlīdzīgi. Jo tieši šai te Kancelejas vadībai būtu jāatbalsta visi ievēlētie deputāti, lai viņi pilnvērtīgi varētu veikt darbu un lai šī Kancelejas vadība netiktu kaut kādā veidā politiski manipulēta, lai viņa zinātu gan savas funkcijas, atbildības un pienākumus, gan arī spētu distancēties no šādas politiskas ietekmes.

Tādēļ es arī aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, pieļaujot un arī apliecinot... piekrītot Čepānes kundzei, ka šī būtu tikai viena šaura lieta, ko es vēlos regulēt attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu, ka mums Kārtības rullī vajadzīga ir atsevišķa nodaļa vai sadaļa par Saeimas Kancelejas darbību, kā tā tiek organizēta, un uz trešo lasījumu mums būtu iespēja, apstiprinot šo priekšlikumu, kas... es uzskatu, tas ir labs priekšlikums, kas vienkārši varētu papildināt šo nodaļu... jau pilnvērtīgi iestrādāt Kārtības rullī visas nepieciešamās likuma normas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Čepāne. Kolēģi, es gribu noraidīt jebkurus apgalvojumus par neauglīgām diskusijām Juridiskajā komisijā. Juridiskās komisijas locekļi bija ļoti pacietīgi, piecas sēdes veltot šo jautājumu izskatīšanai. Un šeit nevajadzētu iedomāties, ka mūsu vidū ir apmēram, nu, trīs cilvēki, kuri gribētu mācīt visu Saeimu. Un mēs ļoti pacietīgi uzklausījām, runājot par procesu. To es gribētu teikt.

Bet, runājot par būtību, es vēlreiz uzsveru, ka šeit ir divas iespējas: ar likumu paplašinātā veidā, proti, ar Kārtības rulli, regulēt šo... šo Kancelejas direktora statusu, viņa tiesības un pienākumus, un otra iespēja ir, ka to varētu darīt Prezidijs, pilnīgi bez jebkādas politiskās ietekmes nosakot iekšējās kontroles un tās darbības kārtības noteikumus.

Ņemot vērā, ka priekšlikums bija ļoti neizstrādāts, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Un es arī aicinu vai nu neatbalstīt, vai atturēties, jo mēs nevaram prognozēt, kas tad tiks iesniegts uz trešo lasījumu, neredzot šo kopējo bildi kā tādu. (No frakcijas VIENOTĪBA: „Pareizi!” )

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 34, atturas - 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais ir 26. - deputātes Siliņas priekšlikums, ko Siliņas kundze gribētu Kārtības rullī un kas faktiski regulē deputātu darbību... iekļaut arī tādu lietu, ka frakcijas darbības nodrošināšanai, kuru īsteno ar Saeimu darba tiesiskās attiecībās esošie darbinieki... tātad lai būtu tiesības izmantot autotransportu... to norādīt arī šeit atbilstoši 14.panta otrajā daļā uzskaitītajiem faktiskajiem izdevumiem, attiecīgi arī no deputātu puses to kontrolējot. Iespējams, ka šeit pastāv problēmas, bet komisijas locekļi uzskatīja, ka tas būtu nepieciešams... ka to būtu nepieciešams regulēt ar Prezidija apstiprinātu nolikumu, kā tas ir attiecībā uz visu šo autotransportu kopumā. Un līdz ar to šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Diskutējot par Kārtības rulli nu jau trīs sēdes pēc kārtas un arī, protams, vispār sabiedrībā diskutējot par deputāta īpašo statusu, mēs vairākkārt, protams, esam pieminējuši amata pienākumus, atbildību, arī uz deputātiem attiecināmos ierobežojumus. Sabiedrībā ir pieprasījums noteikt skaidri saprotamus deputāta atlīdzības un pieejamo administratīvo resursu ierobežojumus, kā arī nodrošināt to caurspīdīgu uzskaiti un atspoguļojumu. Ne velti, reglamentējot deputāta atlīdzību, mēs esam noteikuši piesaisti vidējai algai valstī bez iespējām pretendēt uz atvaļinājumu vai virsstundu piemaksām vai prēmijām, kā arī ne visai sen Kārtības rullī noteikuši maksimālo kompensāciju apmēru transporta un dzīvošanas izdevumiem. Taču nepilnīgi limitēta ir palikusi tieši autobāzes transporta kā administratīvā resursa pieejamība deputātiem. Proti, Prezidija nolikumā ir noteikts maksimālais kilometru skaits, ko drīkst nobraukt ar vienu frakcijai piešķirtu automašīnu, kā arī noteikts, ka mašīnu skaits frakcijām tiek sadalīts proporcionāli tajās esošo deputātu skaitam. Tomēr nekur nav atrunāts, kādu mašīnu skaitu drīkst sadalīt uz frakcijām, - vai tās ir 20 vai 100. Vēl kritiskāk! Nekur nav atrunāti maksimālie izdevumi, ko var radīt deputāti, izmantojot šo transportu.

Līdz ar to, ja likumā esam noteikuši deputāta atlīdzības un kompensācijas griestus, tad ir tikai loģiski, ja nosakām arī maksimālās administratīvo resursu izmantošanas iespējas, lai mazinātu nepieciešamību kontrolēt, kur tad tieši deputāts šo kompensāciju vai administratīvo resursu ir tērējis. Pamats šādai pastiprinātai kontrolei patiesībā ir, ja mēs nopietnāk iedziļināmies kaut vai Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā.

Un ko tad nosaka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 33.pants „Administratīvo resursu izmantošanas aizliegums”? Proti, autobāzes transports kā administratīvais resurss... viņa izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā ir aizliegta. Ir tikai viens izņēmums attiecībā uz augstākajām amatpersonām - viņu drošības nodrošināšanai.

Nobeidzot. Ja reiz mēs esam tik vēlīgi, neierobežoti atvēlot šo administratīvo resursu arī priekšvēlēšanu aģitācijas periodā - laikā, kad deputāti un to frakcijas var, protams, mums nezinot, piedalīties šajās priekšvēlēšanu aģitācijas akcijās -, tad es aicinu parlamentā nepārstāvētās partijas būt acīgām, bet Saeimas vadību - būt gatavai, ka jebkurš deputāta amata kandidāts, atsaucoties uz Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 26.pantu, var izvirzīt pamatotas tiesības bez atlīdzības izmantot Saeimas autotransportu, jo likums saka: ja valsts institūcija ir piešķīrusi savu īpašumu un tas izmantots priekšvēlēšanu aģitācijā, tai ir pienākums dot iespēju izmantot šo mantu ar tādiem pašiem noteikumiem arī citiem aģitācijas veicējiem, kuri to vēlas.

Aicinu izveidot arī šo ierobežojumu, lai mums būtu mazāka nepieciešamība kontrolēt, tieši kur un kā deputāts brauc, un mēs radītu caurspīdīgu uzskaites sistēmu arī frakcijām nodotajām automašīnām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Ņemot vērā, kolēģi, ka es neesmu pārliecināta, ka jūs visi redzat šo piedāvāto redakciju, es uzskatu, ka kolēģe mūs nedaudz maldina. Šeit nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu aģitāciju, kuru veic deputāti! Jūs redzat, ka šeit priekšlikums ir saistīts ar frakcijas darbiniekiem. Frakcijas darbiniekus... es neesmu redzējusi, ka viņi uzstātos deputātu vietā un veiktu priekšvēlēšanu aģitāciju. Līdz ar to šajā gadījumā, kā jau es teicu, šis regulējums, iespējams, būtu sīkāk jānoregulē ar iekšējo normatīvo aktu, proti, ar Prezidijā apstiprinātu nolikumu, kur paredzēt, ka atsevišķos gadījumos, ka patiešām vai nu tur viens brauc, vai divi, vai trīs... Atcerieties, pagājušajā reizē es teicu, ka dažkārt būtu ļoti grūti izsekot līdzi deputātiem. Tad būtu jādibina īpaša kontroles institūcija, kas varētu kontrolēt, vai viens deputāts brauc, divi vai trīs, vai viņš ir aizbraucis priekšvēlēšanu aģitācijā, vai viņš ir aizbraucis kaut kur pie radiem uz laukiem. Nu, tas diezgan grūti ir izkontrolējams! Un tomēr deputātiem ir jābūt tādiem cilvēkiem, kuriem ir arī kaut kāds godaprāts.

Un es noraidu jebkurus tādus mājienus, ka es nevēlētos caurspīdīgumu šajā ziņā. Siliņas kundze, ja jūs sekotu manai politiskajai darbībai... Manuprāt, es esmu ļoti daudz vēlējusies, lai būtu caurspīdīgums visās valsts pārvaldes institūcijās. Un nevajadzētu iedomāties, ka šeit atsevišķi cilvēki ir kā mesijas ieradušies, kas tagad ievedīs šeit kārtību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 43, atturas - 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais ir 27. - deputātu Agešina un Cvetkovas priekšlikums pārejas noteikumus papildināt, proti, ka šī komisija, Ilgtspējīgas attīstības komisija, par kuras... faktiski kuras dēļ Saeimas kārtības rullis tika atvērts, varētu sākt darboties ar nākošo Saeimu. Un, manuprāt, tas ir pamatoti. Viņu priekšlikumu... Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Paldies.

Nākošais ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kur runāts par Siliņas kundzes atbalstīto priekšlikumu saistībā ar Valsts kontroles atskaitīšanos Saeimai, un tas paredz, ka šī kārtība stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Valsts kontroles likumā. Šeit, runājot par Valsts kontroli, Valsts kontrole norādīja, ka arī viņa veicinās, lai šādi grozījumi stātos spēkā Valsts kontroles likumā. Un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Tātad mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Un es aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Čepāne. Paldies, kolēģi!

Komisija nolēma, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam varētu būt piecas dienas. Manuprāt, tas iznāk...

Sēdes vadītāja. 15.aprīlis.

I.Čepāne. ...15.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.aprīlis. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Gata Sprūda 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēmusi 11.Saeimas deputāta Kārļa Krēsliņa iesniegumu par viņa 11.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 4.panta otro daļu.

Nākamais deputāta kandidāts no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ir Normunds Broks, kurš atteicās no 11.Saeimas deputāta mandāta. Sakarā ar to nākamais deputāta kandidāts no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ir Gatis Sprūds.

Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par Gata Sprūda 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es aicinu Gati Sprūdu dot svinīgo solījumu!

G.Sprūds.

Labdien!

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Gata Sprūda 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad jūsu mandāts ir apstiprināts. Lūdzu, ieņemiet vietu Saeimas Sēžu zālē! Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Guntas Liepiņas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 11.Saeimas deputāta Romāna Naudiņa iesniegumu par viņa 11.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata pienākumu pildīšanas laiku. Nākamā deputāta kandidāte no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ir Gunta Liepiņa. Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par Guntas Liepiņas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētais deputāts Romāns Naudiņš ir nolicis mandātu uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Guntu Liepiņu dot svinīgo solījumu!

G.Liepiņa.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti un savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus... Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Jā. Lūdzu, dodiet svinīgo solījumu vēlreiz, jo jūs kļūdījāties!

G.Liepiņa. Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Guntas Liepiņas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad jūsu mandāts ir apstiprināts. Lūdzu, ieņemiet vietu zālē! Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Reklāmas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Muitas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Tiesībsarga likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Sergeja Dolgopolova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 3.aprīlī. Atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs saņēmis deputātes Irinas Cvetkovas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 10.aprīlī. Atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Vivitas Voronovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 1.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Vivitas Voronovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Vivitu Voronovu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Vivitas Voronovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, vēl ir divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu „Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad turpinām izskatīt mūsu darba kārtību.

Nākamā sadaļa - „Saeimas 2014.gada 27.marta sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un lēmumu projekti”.

Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu iesniegtais likumprojekts „Brīvprātīgā darba veikšanas likums”, pirmais lasījums, un komisijas sagatavotais alternatīvais likumprojekts „Brīvprātīgā darba likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inita Bišofa.

I.Bišofa (RP).

Labrīt, augsti godājamie deputāti! 2012.gada 20.decembrī Latvijas Republikas Saeima nodeva Brīvprātīgā darba veikšanas likumu Sociālo un darba lietu komisijai, kura likumprojektu izskatīja, saņēma ministriju atzinumus un nolēma izveidot darba grupu, lai izstrādātu alternatīvu likumprojektu.

Līdz ar to aicinu Saeimu noraidīt likumprojektu Nr.492/Lp11.

Sēdes vadītāja. Tātad mums vispirms ir jālemj par likumprojekta Nr.492/Lp11 noraidīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Brīvprātīgā darba veikšanas likums” (492/Lp11) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 69, atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.

Lūdzu, turpiniet par alternatīvo likumprojektu!

I.Bišofa. Sociālo un darba lietu komisija izveidoja darba grupu, kura vesela gada garumā strādāja pie alternatīva likumprojekta izstrādes. Jāteic, ka darba grupā tika aicināti Saeimas deputāti no katras pārstāvētās politiskās partijas, kā arī iesaistīti Kultūras ministrijas, Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja speciālisti. Darbā piedalījās arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, bet atsevišķos jautājumos viedoklis tika prasīts gan Veselības ministrijai, gan Iekšlietu ministrijai, gan arī Valsts valodas centram un Latvijas Pašvaldību savienības ekspertiem.

2013.gada sākumā darba grupai pievienojās arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta Juridiskā biroja departamenta darbinieki. Akcentējot, ka prezidentūras veiksmīgai norisei citās Eiropas Savienības valstīs nozīmīga loma ir bijusi brīvprātīgajiem, ir svarīgi, lai arī šāds regulējums stātos spēkā līdz prezidentūras sākumam Latvijā.

Īsumā par likumprojektu.

Mums izdevās ar Valsts valodas centra atbalstu atgūt likumprojekta sākotnējo nosaukumu, kas ir Brīvprātīgā darba likums. Un likuma mērķim ir divi galvenie uzsvari: sekmēt brīvprātīgo darbu un veicināt arī sabiedrības līdzdalību tajā.

Daudz tika diskutēts par to, kas ir vairākkārt izskanējis kā problēma - lai brīvprātīgais darbs netiktu izmantots peļņas gūšanas nolūkā, ne arī tiktu apslāpēts ar dažādiem citiem problēmu jautājumiem. Tādēļ arī likumprojekta 2.pants sniedz atbildes, kas ir brīvprātīgais darbs un ka tas netiek organizēts un veikts peļņas gūšanas nolūkā.

Liela diskusija bija par to, kas var būt brīvprātīgā darba organizētājs, un šobrīd ir četri tādi galvenie bloki, kas to var darīt. Un tomēr aicinu arī visas politiskās partijas rūpīgi domāt par to, jo Labklājības ministrija uzsvēra, ka tā mums būs tomēr politiska izšķiršanās - vai valsts un pašvaldību iestādēm mēs atļausim organizēt brīvprātīgo darbu regulāri -, jo Labklājības ministrija uzskatīja, ka šādu iespēju vajadzētu dot tikai attiecībā uz atsevišķiem lieliem pasākumiem.

Likumā ir atrunātas tātad tiesības un pienākumi gan organizētājam, gan arī brīvprātīgā darba veicējam. Esam akcentējuši arī to, no kāda vecuma personas var veikt brīvprātīgo darbu un kādi ir tā nosacījumi.

Izskatot visu šo likumprojektu, es gribu teikt lielu paldies visiem, kuri ieguldīja darbu, un īpaši uzslavēt Sociālo un darba lietu komisijas konsultanti Veru Bankovsku.

Es aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Labdien, cienījamie kolēģi! Runājot par likumprojektu „Brīvprātīgā darba likums”, es varētu teikt, ka NVO sektors, nevalstiskais sektors, šo likumu ir gaidījis 20 gadus. Un vispirms es gribētu pateikt lielu paldies Initai Bišofai par iniciatīvu un arī lielo darbu, ko viņa ir ieguldījusi Brīvprātīgā darba likuma veidošanā. Man jāpasaka arī paldies deputātiem Initai Bišofai, Dainai Kazākai, Ingai Vanagai, Valdim Liepiņam, Guntaram Bilsēnam un Inesei Lībiņai-Egnerei par to, ka tika iesniegts likumprojekts Nr.492/Lp11, uz kā bāzes ir radīts arī uzlabotais likumprojekts „Brīvprātīgā darba likums”, ko mēs šobrīd skatām.

Šeit man jāpiemin, ka Brīvprātīgā darba likums ir nepieciešams, lai nodrošinātu atbalstošu, visaptverošu brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu, kas veicinātu brīvprātīgā darba attīstību un brīvprātīgā darba veicēju darba vides sakārtošanu.

Izpratne par brīvprātīgā darba nozīmi Latvijā nostiprinās, un brīvprātīgā darba apjomi ar katru gadu pieaug gan nevalstiskajās organizācijās, gan pašvaldībās, tāpēc šā jautājuma sakārtošanai ir nepieciešams labāks regulējums, lai viņš vispār būtu spēkā.

Cilvēki veic brīvprātīgo darbu pēc savas brīvas gribas un izvēlas to darīt, vadoties pēc personiskas motivācijas, negūstot finansiālu labumu. Brīvprātīgais darbs ir solidaritātes apliecinājums un veids, kā indivīdi un apvienības konstatē un risina humānas, sociālas un ar vidi saistītas vajadzības un problēmas. Brīvprātīgajam darbam ir būtiska ietekme arī uz ārpus valsts robežu... pārrobežu darbībām. Pārrobežu brīvprātīgais darbs paver arī iespējas izglītības, nodarbinātības un pilsoniskajās jomās. (Zālē pieaug troksnis.)

Brīvprātīgā darba likuma izstrāde sekmētu brīvprātīgā darba attīstību un vairāk motivētu cilvēkus tajā iesaistīties. Brīvprātīgā darba laikā iegūto zināšanu un prasmju atzīšana, ņemot vērā brīvprātīgo darbu un neformālās mācīšanās pieredzi, ir būtiski motivējošs faktors, kas veido saikni starp brīvprātīgo darbu un izglītību, kā arī palīdz cilvēkiem integrēties darba vidē. Brīvprātīgā darba veicējs iegūto darba pieredzi varēs izmantot turpmākajās darba gaitās, un darba devējs varēs ņemt to vērā, izvēloties potenciālos darbiniekus. Šeit es varu teikt, ka tā pieredze ārzemēs ir ļoti liela, iesaistot cilvēkus brīvprātīgajā darbā.

Un, runājot par NVO sektora attīstību, šis ir ļoti liels ieguldījums, un varbūt beidzot cilvēki, kas veic brīvprātīgo darbu, to skaitā arī grāmatveži, netiks sodīti kā... Mums ir arī piemērs, ka reiz kāds NVO grāmatvedis, kas veica pienākumus brīvprātīgi, tika sodīts ar 500 latu lielu soda naudu.

Šeit man vēl jāpiemin, ka šis nav vienīgais jautājums, kas mūs interesē NVO sektorā, tā ir viena no prioritātēm, lai sakārtotu šo vidi.

Vēl viens jautājums mums ir NVO fonda izveide. Un šeit man jāteic, ka es ļoti ceru, ka Brīvprātīgā darba likums sekmēsies ar labāku rezultātu, nekā tas ir veicies ar NVO fonda izveides koncepciju. Diemžēl man jāvēsta, ka koalīcija vienojās mainīt Valdības deklarācijas rīcības plāna politiku saistībā ar NVO fonda koncepciju, bet šī apņemšanās, kas bija jau iekļauta... ka šī koncepcija būs pabeigta līdz mūsu pilnvaru beigām, diemžēl tika mainīta, un šobrīd rīcības plānā tiek paredzēts, ka mēs to tikai uzsākam... šo NVO fonda koncepcijas izveidi ar starpziņojumu Ministru kabinetā šī gada septembra beigās.

Līdz ar to es vēlu veiksmi visai darba grupai un arī Sociālo un darba lietu komisijai, un arī šo likumu sektoram tas ir ļoti būtiski. Es ceru, ka ar šo mēs uzlabosim nevalstiskā sektora vidi.

Paldies jums liels!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei!

Savu runu es balstīšu uz diviem pētījumiem. Viens no tiem ir „Brīvprātīgā darba attīstības iespējas Latvijā un tā ieguldījums tautsaimniecībā”, bet otrs ir „Jauniešu kā brīvprātīgā darba veicēju pieredzes izpēte”.

Kā mēs zinām, ir bijušas dažādas diskusijas par brīvprātīgo darbu, arī par to, vai šo likumu vispār mums vajag, jo praktiski šie darbi jau notiek un sabiedrības pārstāvji ir pietiekami aktīvi. Un, pirms šis likumprojekts tika virzīts uz darba kārtību, mēs saskārāmies gan no Saeimas puses, gan no nevalstisko organizāciju, gan no privātā sektora un arī no ministriju puses nedaudz ar tādu kā skepsi un tādu atbalsta... sajutām šo atbalsta trūkumu. Un tādēļ es gribētu ar savu runu atbalstīt šo likumprojektu un īpaši Initas Bišofas paveikto darbu, lai vēlreiz norādītu, kā es jau minēju, uz pētījumiem balstītām atziņām, kādēļ tad mums šis likumprojekts ir vajadzīgs, un, protams, pēc iespējas ātrāk.

Proti, brīvprātīgais darbs, pirmkārt, ir... tiek uzskatīts par produktīvu darbu, kas prasa cilvēku kapitālu.

Otrkārt, brīvprātīgo darbu traktē kā individuālu un kolektīvu rīcību, kas prasa sociālo kapitālu.

Treškārt, brīvprātīgais darbs - tas ir ētisks darbs, kas prasa kultūras kapitālu.

Par brīvprātīgo darbu tiek uzskatītas arī aktivitātes, protams, kas notiek bezpeļņas sektorā, lielākoties valsts institūcijās un pašvaldības institūcijās, un tur tātad šie labuma guvēji ir pats brīvprātīgais un arī sabiedrība. Šim darbam ir jānotiek, protams, pēc brīvprātīgas gribas, un tam ir jānotiek bez samaksas.

Un vēl es gribētu akcentēt: jā, brīvprātīgajā darbā mēs likumprojektā esam norādījuši šo vecuma posmu, tātad no kura varētu iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Bet īpaši mūsu sabiedrībā brīvprātīgais darbs ir svarīgs jauniešiem, jo tas viņiem ir tātad šīs pirmās pieredzes gūšana. Tā ir arī sevis izvērtēšana - kas padodas vai nepadodas, kas interesē vai neinteresē... kā tāds karjeras izglītības veids un arī, jāsaka, ļoti produktīva laika pavadīšana, un savas vērtību sistēmas izveidošana.

Otra grupa, kam ir ļoti būtisks šis brīvprātīgais darbs, - tie ir seniori, jo viņi caur brīvprātīgo darbu atkal spēj būt aktīvi, viņi var sevi realizēt, un viņi jūtas vajadzīgi. Un mums, organizējot senioru forumus... Vidzemes senioru forumā viņi arī atzina, ka šis Brīvprātīgā darba likums ir vajadzīgs, par ko mēs bijām pārsteigti, jo var likties: nu, kāpēc šis formālais aspekts ir tik svarīgs? Bet arī viņi atzina, ka tas mūsu valstī ir jāsakārto.

Runājot par pieredzi. Atkal - kur ir šis labums sabiedrībai, īpaši indivīdam no brīvprātīgā darba? Kā es jau minēju - tā ir šī pieredze. Un tā ir šī fiziskā pieredze. Kad cilvēks strādā, ir šī darba pieredze. Otrā ir šī prāta pieredze - tātad viņš iegūst zināšanas. Trešā ir šī emocionālā pieredze, jo ir saskarsme, komunikācija ar cilvēkiem. Un ceturtā ir garīgā pieredze, kad ir šī pašrealizācija un šī vērtību veidošanās iespēja, kas ir ļoti nozīmīga, īpaši atkal gribētu uzsvērt, jauniešiem. Un ko brīvprātīgais darbs dod? Ko šie pētījumi parāda? Tātad - kas ir šie ieguvumi? Ko tas dod ikvienam, kas iesaistās brīvprātīgajā darbā? Tā tātad ir iespēja būt sabiedriski aktīvam.

Otrais, uz ko norāda tie, kuri darbojas brīvprātīgajā darbā... ka viņiem ir iespēja piedalīties dažādos projektos; viņi iegūst šo pieredzi - sociālo, profesionālo -, iegūst zināšanas, var parādīt savus talantus un prasmes, iegūt jaunus kontaktus, var iepazīt arī pasauli (īpaši, ja uz ārvalstīm dodas šajā brīvprātīgajā darbā) un arī īstenot sevis iecerētās idejas, un tas ir viens no pirmajiem soļiem virknei to, kuri iesaistās brīvprātīgajā darbā.

Par brīvprātīgo darbu arī jāsaka, ka... Kur tad visbiežāk to veic? Jā, tās ir valsts institūcijas, pašvaldību institūcijas un arī nevalstisko organizāciju sektors. Tātad uz to arī likumprojekts ir orientēts. Un tās jomas, kur, kā pētījumi pierāda, visbiežāk iesaistās, - tās ir saistītas ar vides un dabas aizsardzības, sakopšanas jautājumiem (piemēram, šīs talkas, kurās mēs daudzi piedalāmies). Brīvprātīgā darba jomā ļoti populāra ir kultūras pasākumu organizēšana un īstenošana, izglītības pasākumi, profesionālās palīdzības sniegšana, kā arī izklaides pasākumu organizēšana. Un arī jāuzteic, ka ir bērnu un jauniešu aktivitātes un veco ļaužu, invalīdu un arī bērnu aprūpes aktivitātes.

Un tātad - priekšlikumi un arī aicinājums. Es gribētu arī pati personīgi aicināt jūs, kolēģi, kā Saeimas deputātus popularizēt brīvprātīgo darbu.

Jāsaka, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē piedalījās Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas delegācija, un arī viņi uzsvēra šo aktivitāti „Jaunatne darbībā”, ka tas ir ļoti būtiski mums visiem, atkal īpaši uzsvēra jauniešus, izceļot to, ka tā ir ļoti laba iespēja, ko daudzi nenovērtē, bet ka vēl vairāk tas ir jāpopularizē un pie tā jāstrādā. Un es gribētu tātad arī jūs aicināt uzrunāt studentus un arī vidusskolēnus nākt par brīvprātīgajiem, jo tas ir ļoti labi attaisnojies. Un Saeimā ir vairāki kolēģi, kas jau ir brīvprātīgos aicinājuši - piemēram, arī pati Inita Bišofa, Daina Kazāka, Jānis Ozoliņš, Inga Bite. Un arī man ir bijuši pa šo laiku, kamēr esmu Saeimā, astoņi brīvprātīgie - viens no Latvijas Universitātes, viens no Rīgas Stradiņa universitātes, pieci no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, viens no Rīgas Valsts tehnikuma. Un tas pierāda to, ka šie jaunieši to vēlas, viņiem ir interese, bet mums viņi ir jāaicina, mums ir jāparāda, ka mēs esam atvērti un ka viņiem ir iespēja nebaidīties un arī nākt uz Saeimu. Viņiem tas liekas kaut kas nepieejams, kaut kas, nu, slēgts, un daudzi neuzdrošinās mūs uzrunāt, bet mums, tiekoties ar viņiem, jāsaka, ka tāda iespēja ir. Un arī praktikanti mums būtu jāņem, un arī viņi uz Saeimu sāk skatīties pavisam citām acīm tad, kad šeit ir pastrādājuši. Un es varu teikt - jā, kopumā pa šiem gadiem man ir bijuši astoņi brīvprātīgie un astoņi praktikanti, un viņi... tiešām var redzēt, kā viņi izaug acu priekšā, šeit strādājot un ikdienā mums palīdzot.

Un tagad vēl daži priekšlikumi par brīvprātīgo darbu. Likumprojekts tātad, es ceru, sekmīgi virzīsies un tiks apstiprināts, bet, kā jau es teicu, mums visiem kopā vēl ir jāpieliek sava roka, lai brīvprātīgais darbs savas pozīcijas nostiprinātu... pie šīs popularizēšanas, ko jau es minēju, īpaši - jauniešu vidū. Arī mediji tiek aicināti popularizēt labās prakses piemērus, pozitīvo pieredzi, lai iedrošinātu vēl lielāku sabiedrības daļu iesaistīties.

Un ir arī būtiski, lai brīvprātīgajā darbā iesaistītās NVO sadarbībā tieši ar izglītības iestādēm (vēlreiz uzsveru - ar izglītības iestādēm!) to aktivizētu, lai vēl vairāk būtu šo semināru, diskusiju par brīvprātīgo darbu un lai dalītos ar savu pozitīvo pieredzi gan Latvijā, gan ārvalstīs. Un būtu arī aicinājums valsts un pašvaldību iestādēm, lai būtu viņu mājaslapās, interneta vietnē datubāze, kurā var pieteikties uz šo brīvprātīgo darbu. Un arī, protams, kā es jau teicu, ir būtiski, lai mēs valsts līmenī ar šo likumu atzītu šo brīvprātīgo darbu, valstiskā līmenī novērtētu šo brīvprātīgo darbu un lai tātad būtu sakārtots šis tiesiskais regulējums, kas veicinātu brīvprātīgā darba attīstību un brīvprātīgā darba veicēju darba vides sakārtošanu.

Aicinu atbalstīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Brīvprātīgā darba likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Bišofa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz šā gada 17.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” otrajā lasījumā. Atgādināšu, ka šie grozījumi ir veikti, lai ieviestu kārtību - Eiropas Savienības direktīvu par licencēšanu, reģistrāciju darbā ar jonizējošā starojuma avotiem.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi 38 priekšlikumus, kas gan, jāatzīst, vairākumā gadījumu ir drīzāk redakcionāli, nevis pēc būtības.

Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdzīgi arī 5. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat arī lūdzu atbalstīt 7. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un arī 8. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tad 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tad seko 10. - atbildīgās komisijas izstrādātais apjomīgais priekšlikums, kurā tiek precizēta licenču izsniegšanas kārtība. Un šo lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat arī 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Arī 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt arī 14. - atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un lūdzu atbalstīt arī 15. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat arī 17. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tad seko 18. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat arī 19. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un 20. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt arī 21. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un 22. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tad seko atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums par avārijas gadījumiem valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektos. To lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat arī 25. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un 26. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tad seko 27. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Arī 28. - Juridiskā biroja priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un 29. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un 32. ir atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums. To lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 35. ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Cilinska priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 38. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un arī 36. ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Cilinska priekšlikums. Līdzīgi - iekļauts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un tad seko pēdējais, 38., - atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Paldies. Ar to arī beidzam priekšlikumu izskatīšanu. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. Priekšlikumus aicinu iesniegt līdz 17.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.1108/Lp11 - „Grozījumi Krimināllikumā”.

Likumprojekts izstrādāts pēc Zolitūdes traģēdijas, un tā mērķis - pastiprināt atbildību par būvniecības, ražošanas drošības, ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu.

Likumprojekts komisijā ir atbalstīts. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 22.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.aprīlis. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr.954/Lp11) trešajam lasījumam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr.954/Lp11) trešajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Kredītbiroju likums” (Nr.667/Lp11) otrajam lasījumam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Kredītbiroju likums” (Nr.667/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un uzklausījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 panta. Deputāta Latkovska radinieki bija saņēmuši pasūtījumus par iepirkumiem valsts vajadzībām bez atklāta konkursa, tādā veidā pārkāpjot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 10.panta pirmo daļu par komercdarbības ierobežojumu.

Komisija nolēma atbalstīt 11.Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Es atturēšos šajā balsojumā, un es gribu paskaidrot, kādēļ.

Es negribu analizēt to, vai mūsu kolēģis ir pārkāpis likuma normu. Arī tā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetence, un KNAB ir rīkojies saskaņā ar likumu un konstatējis to, kas likumā ir jākonstatē. Bet es atturēšos, jo es savā ziņā gribu uzņemties atbildību par, manuprāt, tomēr nekorektu likuma normu.

Un par ko tad ir šis stāsts un uz kuriem pantiem atsaucas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs?

Tas atsaucas uz likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Šis likums nosaka vairākus - gan ienākumu gūšanas, gan uzņēmējdarbības, gan amatu savienošanas, gan darba pildīšanas - ierobežojumus amatpersonai. Bet 10.pants, ar kuru arī ir saistīta šī apsūdzība, runā par to, ka amatpersonas, viņu radinieki līdz pat otrajai pakāpei, proti, mātes, tēvi, vecāsmātes, vectēvi, meitas, dēli, mazmazbērni, brāļi, māsas, pusmāsas, pusbrāļi, nedrīkst nodarboties ar komercdarbību tādā veidā, ka tie saņemtu valsts vai pašvaldības pasūtījumus, izņemot atklāta konkursa rezultātā.

Ko saka mums Publisko iepirkumu likums? Viņš atrunā ļoti daudzas un dažādas situācijas, kad Publisko iepirkumu likums nav jāpiemēro vai arī Publisko iepirkumu likums ir jāpiemēro ar ierobežotu procedūru skaitu.

Ko mums saka Publisko iepirkumu likuma 8.pants? Viņš runā par situācijām, kad ir jāpiemēro Publisko iepirkumu likums, bet runā par piecām dažādām Publisko iepirkumu likuma procedūrām. Un tikai viena no šīm procedūrām ir atklāts konkurss. Var būt arī slēgts konkurss, un var būt sarunu procedūras un tamlīdzīgi. Un, kā jau minēju, var būt virkne gadījumu, kad atklāta konkursa procedūru likums piemērot neparedz. Un situācijās, kad pasūtītājs - vai tā būtu valsts vai pašvaldības institūcija vai komercsabiedrība - ir organizējis publisko iepirkumu saskaņā ar likumu, vai mēs varam attiecināt kādu ierobežojumu uz amatpersonu, kurai kāds no radiniekiem kādā no valsts vai pašvaldības institūcijām ir pretendējis uz šo valsts vai pašvaldības pasūtījumu?

Bez tam es teiktu, ka, pat nerunājot par to, ka šeit varbūt iepirkuma procedūra ir bijusi saskaņā ar likumu, ir arī nedaudz jautājums par tiesību ierobežojumu: vai man, ieņemot amatpersonas statusu, ir tiesības un vispār iespējas ierobežot plašā radinieku lokā viņu komercdarbību un viņu izvēli, kā tieši viņi savā uzņēmējdarbībā darbosies? Mums katru gadu tiek nodibināti 30... vairāki tūkstoši uzņēmumu, un mums arvien vairāk valsts un pašvaldības iestāžu un institūciju un komercsabiedrību iziet uz ārpakalpojumiem, proti, mēs arvien vairāk uzticamies privātajam sektoram un arvien vairāk funkciju deleģējam veikt viņam.

Līdz ar to es uzskatu, ka mums vēlreiz būtu jāpievēršas šim konkrētajam pantam. Protams, ne jau šoreiz. Šoreiz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir veicis to, ko veicis. Es tomēr balsojumā atturēšos, jo es uzskatu, ka šī norma realitātē pat īsti nav realizējama.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Es runāšu pavisam īsi, pavisam praktiski. Tas, kas te tagad notiek, balstās tikai uz to, ka nebija konkursa. Bet Latvijas Banka, kas ir Latvijas valsts iestāde, var veikt iepirkumu bez konkursa. Citādi jau Latvijas Banka pati būtu pārkāpusi likumu. Bet to nevar veikt firma, kas pieder kāda deputāta ģimenes loceklim vai locekļiem. Tas man liekas galīgi asimetriski. Tur kaut kas nav kārtībā ar likumu, tāpēc viņš būtu jāpārskata.

Otra lieta. Mums ir varbūt ļoti cienījami cilvēki, kas gribētu kandidēt uz Saeimu, bet viņi to nevar tāpēc, ka viņu radinieki jau ilgstoši darbojas kādā jomā, kur viņi dabū pasūtinājumus no valsts iestādēm... no Latvijas valsts iestādēm bez konkursa. Tas ierobežo viņu demokrātiskās tiesības kandidēt. Tāpēc es ierosinu, lai mēs šo likumu, visas tā normas būtiski pārskatītu. Šinī brīdī mēs neko citu nevaram darīt, kā vien balsot „par”, bet es domāju, ka mums ir jāpārskata šie likumi, lai nenonāk cilvēks... viens cienījams cilvēks, kāds ir Ilmārs Latkovskis, tādā ļoti nepatīkamā situācijā - kā viņš, tā viņa ģimene.

Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

Sēdes vadītājs. Turpinām debates.

Nākošā debatēs pieteicās Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Jā, cienījamie kolēģi! Es kaut kur to jau esmu redzējusi. Pirms Valdis Zatlers pieņēma lēmumu Nr.2, mums arī bija lūgums no tiesībsargājošajām iestādēm - pieņemt lēmumu, kuru mēs pieņēmām procedurāli. Mēs vairākas stundas šeit diskutējām par to, cik šis likums ir nejēdzīgs, ka nemaz jau te piemērot nevajag, un ko tad mēs te tagad lemjam, un kāda te kratīšana vairs pēc tā.

Un tieši tāpat es tiešām ticu Ilmāra Latkovska nevainībai, un es esmu pārliecināta, ka viņam, tiesiskā valstī, kāda ir Latvija, dzīvojot, būs iespēja savu taisnību tiesā arī pierādīt.

Un savukārt, ja mēs, likumdevēji, šeit nākam un mēģinām tēlot tiesnešus vai tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjus, nu tad varbūt tomēr ir jāstrādā šajās iestādēs.

Un par šiem likumiem... Protams, paldies par ierosinājumiem, un labi, ka šis gadījums rāda to, ka mums ir vēl kaut kas bez autobāzes un tamlīdzīgām lietām, ko varbūt darīt... un lemt, un domāt par tiem likumiem. Tas ir tiešais mūsu uzdevums - tātad šos likumus sakārtot, lai tie neradītu pretrunas lielākajai daļai sabiedrības, bet mēs nezin kāpēc satraucamies par tiem tikai tad, kad tie pēkšņi kaut kādā veidā aizskar mūs. Tā ka tas ir šis darbs - trīs gadus strādājot Saeimā, tomēr arī šajos likumos paskatīties - uztraukties ne tikai par tiem, kas kaut kādā veidā skar vai ierobežo mūsu intereses vai tiesības, bet arī par tiem, kas skar tomēr sabiedrības lielākās daļas tiesības. Manuprāt, tāpēc mūs šeit ir ievēlējuši. Un, ja mēs paši uzskatām, ka mēs dzīvojam tiesiskā valstī, ja mēs uzskatām, ka KNAB ir iestāde, kura spēj pieņemt lēmumus... mums ir tiesu institūcijas, kuras ir atzītas pietiekami labi, kuras mēs šobrīd arī... kuras lems par to, vai šajā stāstā ir taisnība vai nav taisnības pēc juridiskiem principiem.

Paldies.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies Solvitai Āboltiņai.

Nākošais pieteicies Andrejs Elksniņš. Lūdzu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Runājot par tiesisku valsti, tad viennozīmīgi, parlamentā spriežot par kāda deputāta saukšanu pie administratīvās atbildības un par imunitātes aspektiem... šī situācija attiecībā uz Latkovska kungu atgādina situāciju ar kratīšanu attiecībā uz Šleseru. Tikai diemžēl tās puses pašreiz ir apmetušas kažoku otrādi un tagad aizstāv īstenībā personas nesaukšanu pie administratīvās atbildības. Taču es gribu norādīt, ka parlamentam... neskatoties uz KNAB pieņemto lēmumu tiesiskumu vai prettiesiskumu un neskatoties uz iespējamās procedūras pastāvēšanu attiecībā uz šī pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, katrā situācijā parlamenta deputātiem ir iespējams sniegt savu vērtējumu attiecībā uz šāda veida pārkāpumu esamību vai neesamību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr.1024/Lp11) trešajam lasījumam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr.1024/Lp11) trešajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Likumprojekts ir sagatavots otrajam, galīgajam, lasījumam.

Neesam saņēmuši priekšlikumus, līdz ar to lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Ir runa par deleģējumu Ministru kabinetam veikt Attīstības finanšu institūcijas izveides pēdējo posmu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Apsardzes darbības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Gunārs Rusiņš.

G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie deputāti! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija strādāja ar grozījumiem Apsardzes darbības likumā. Likumprojekta grozījumi nosaka apsardzes darbinieku pienākumus un arī izglītību, kā arī pārejas noteikumos tiek aizstāti skaitļi un vārdi.

1. iesniegtais priekšlikums ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums, kas komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Rusiņš. 2. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Rusiņš. 3. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Rusiņš. 4. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Rusiņš. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Rusiņš. 6. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Rusiņš. 7. - Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Rusiņš. 8. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Rusiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Un lūdzu deputātus atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apsardzes darbības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

Deputāte Ilma Čepāne pārstāj sarunāties ar deputātu Ojāru Kalniņu un nāk ziņot par likumprojektu!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es atvainojos! Tātad Juridiskā komisija šeit ir... Mums ir pieci priekšlikumi.

Un 1.priekšlikums ir no Juridiskās komisijas puses - aizstāt vārdu „balsošana” ar vārdiem „parakstu vākšana”, jo mēs jau runājam par parakstu vākšanu, nevis par balsošanu šajā gadījumā. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 2.priekšlikums arī ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir tapis sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju un Juridisko komisiju. Mēs otrajā lasījumā pieņemto normu esam precizējuši. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 3.priekšlikums ir līdzīgs. Runājot par balsošanu, sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju un Juridisko biroju mēs esam nedaudz precizējuši otrajā lasījumā atbalstīto redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 4. - saistībā ar iepriekš minēto. Mēs lūdzam izslēgt šā likumprojekta 2.pantu. Un lūdzu jūsu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Un 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir jauns pants šeit ietverts, bet tas vairāk ir tehniskas dabas risinājums, ņemot vērā iepriekš atbalstīto. Es lūdzu arī to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Un līdz ar to es lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 21. Likums pieņemts.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, mums ir vēl divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām.

Tātad desmit deputāti - Raivis Dzintars, Gaidis Bērziņš, Einārs Cilinskis, Inese Laizāne un citi - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 10.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Gata Sprūda ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat 10 deputāti - Raivis Dzintars, Gaidis Bērziņš, Einārs Cilinskis, Inese Laizāne un citi - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 10.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Gata Sprūda ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā”. Atgādināšu, ka likumprojekts paredz mainīt kārtību, kādā maksājams šis nodoklis juridiskajām personām, ja elektrība tiek iegādāta biržā.

Uz trešo lasījumu priekšlikumi saņemti netika. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Šoreiz īsi nebūs...

Godātie kolēģi! Izskatām pirmajā lasījumā likumprojektu Nr.1037/Lp11 - „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Likumprojekts izstrādāts Tieslietu ministrijā, ņemot vērā naudas sodu attīstības koncepciju.

Jūs droši vien labi zināt, ka senajos laikos naudas sodu piedzīšana notika šādi: tos atskaitīja no algas. Pēc tam tika nodibināta jauna kārtība - tika iesaistīti tiesu izpildītāji, kas veic naudas sodu piedzīšanu, taču tas diemžēl ne vienmēr ir efektīvi. Mums ir laba situācija attiecībā uz naudas sodu maksāšanu par ceļu satiksmes pārkāpumiem, tos tiešām cilvēki maksā, bet ļoti slikti maksā naudas sodus citās jomās, citos gadījumos.

Tieslietu ministrija izstrādāja priekšlikumu, kas var mainīt situāciju. Priekšlikuma būtība ir šāda. Ja cilvēks, kurš izdarījis administratīvo pārkāpumu, ir ar mieru samaksāt pusi no piespriestā jeb piemērotā naudas soda, ar viņu var tikt noslēgta vienošanās: ja viņš 10 dienu laikā pusi no soda samaksā, otra puse nav jāmaksā. Tātad - motivējošs instruments.

Mums bija divas sēdes, un mēs diskutējām par attiecīgo priekšlikumu. Koncepts varbūt ir neparasts, bet tiešām var būt ļoti, ļoti efektīvs. Bet mums arī ir daudz jautājumu: vai ir jāpiemēro visiem gadījumiem? Vai tiešām ir jāsamazina uz pusi, varbūt pietiek arī ar mazāku daļu? Ir arī vairāki citi jautājumi.

Bet konceptuāli Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja, šo likumprojektu atbalstīja. Taču, ņemot vērā, ka tika uzdoti vairāki jautājumi, mēs plānojam mēneša laikā... mēneša laikā gaidīsim priekšlikumus un noteikti turpināsim diskusiju.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 12.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šā gada 2.aprīlī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika izskatīti divi savstarpēji saistīti likumprojekti - „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” un „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”.

Grozījumi ir paredzēti sakarā ar 2009.gadā apdrošināšanas jomā pieņemto direktīvu „Maksātspēja II” un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes izstrādātajām pārejas perioda vadlīnijām.

Grozījumu būtība ir šāda. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konstatēja, ka Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma regulējums ir nepilnīgs un tādējādi ierobežo FKTK darbības mērķi - veicināt apdrošināto personu interešu aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitātes sasniegšanu -, tāpēc arī piedāvā grozījumus, kuros ir ietvertas šādas normas.

Pirmajā sadaļā ir precizētas normas saistībā ar ārpakalpojumu saņemšanu, saistībā ar apdrošinātāja licencēšanu, kā arī maksātspēju un likvidāciju.

Otrajā sadaļā Eiropas Komisijai tiek noteiktas tiesības apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanā, ja apdrošināšanas sabiedrība sākusi sniegt apdrošināšanas pakalpojumus dalībvalstī ar filiāles starpniecību, kā arī anulēt apdrošināšanas sabiedrības licenci, ja apdrošināšanas sabiedrības akcionāriem iestājies viņiem piederošo akciju balsstiesību izmantošanas aizliegums.

Trešajā sadaļā tiek precizēts garantiju fonda minimālais apmērs un izmaksu apmērs, kas tiek garantēts pilnā apmērā, kā arī papildus tiek noteikts ierobežojums dividenžu izmaksai.

Komisija izskatīja šo priekšlikumu un konstatēja, ka darbā ir piedalījušās arī apdrošināšanas kompānijas, un FKTK virzītos grozījumus savā komisijas sēdē atbalstīja. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kā jau teicu, šie likumprojekti ir saistīti, un, tā kā pirmo likumprojektu esam apstiprinājuši, tad arī šajā likumprojektā iekļautā grozījuma mērķis un būtība ir saistīti ar iepriekšējo, tāpēc te ir nepieciešams iestrādāt atbilstošus grozījumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Parādnieks. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 24.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.aprīlis. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, ir saņemts piecu deputātu - Zaķa, Rībenas, Dombrovska, Buiķa un Viņķeles - iesniegums ar lūgumu turpināt 10.aprīļa sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nē! Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un sagatavoja otrajam lasījumam Saeimas sēdē likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”. Ir saņemti 23 priekšlikumi.

1. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 3. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 5. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis deputātu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Arī 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis deputātu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Kā arī 12. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Kā arī 14. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 21. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 22. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Ražuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2014.gada 22.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izstrādāja likumprojektu „Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, un tā mērķis ir saskaņot Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma, Saeimas vēlēšanu likuma un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma tiesību normas. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 12.pantā ir noteikts, ka vēlēšanu dienā līdz pulksten 22.00 vakarā elektroniskās plašsaziņas līdzekļu raidījumos aizliegts iekļaut sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par politisko partiju un kandidātu popularitāti. Bet, ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas un Saeimas vēlēšanas noslēdzas pulksten 20.00 vakarā un tikai pašvaldību vēlēšanas notiek līdz pulksten 22.00 vakarā, nepieciešams dot iespēju elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem savās programmās operatīvi informēt skatītājus par vēlēšanu rezultātiem, un šādā nolūkā attiecīgi grozāms Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 12.pants, nosakot, ka vēlēšanu dienā likumā noteiktajā vēlēšanu norises laikā masu mediju raidījumos aizliegts iekļaut sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par politisko partiju un kandidātu popularitāti.

Tā ir likumprojekta būtība. Komisijā likumprojekts ir atbalstīts, un komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vispirms ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M.Ivanova-Jevsejeva. Godātie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un izskatīt to Saeimas šā gada 10.aprīļa sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

M.Ivanova-Jevsejeva. Tā kā esam saņēmuši atbalstu likumprojekta pirmajam lasījumam, lūdzu jūs apstiprināt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

M.Ivanova-Jevsejeva. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Būvniecības likumā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pēdējā savā sēdē, kurā mēs skatījām Būvniecības likumu pavadošo aktu gatavību ieviešanai reālajā dzīvē, izvērtējām Ministru kabineta sagatavotos noteikumus... nu, teiksim, to statusu, nevis saturu un nolēmām virzīt tālāk likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā”, kas pēc būtības paredz šī likuma spēkā stāšanās pārlikšanu uz 2014.gada 1.oktobri. Tā ka tas arī ir viss lūgums - piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Vai Aizstrautas kundze vēlas runāt par steidzamību? Tātad vispirms mēs nobalsosim par steidzamību, un tad debates par pirmo lasījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Būvniecības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Ozoliņš. Komisijas vārdā lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātei Inesei Aizstrautai.

I.Aizstrauta (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šo Būvniecības likumu būvniecības nozares speciālisti un nozarē strādājošie ir atzinuši par tādu kā sāpošu zobu, kurš ir sastrutojis, bet kuru visiem ir bail izraut. Mēs liekam zāles tam zobam virsū jau trešo reizi - trešo reizi mēs grozām šo likumu, bet viņš kā nevar stāties, tā nevar stāties spēkā.

Ministrijas sagatavotajā atskaitē, ko pagājušajā nedēļā viņa sniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, ir nedaudz datu par to, kā šis likums tika virzīts. 7.jūlijā Saeima pieņēma Būvniecības likumu un noteica, ka viņš spēkā stāsies 1.februārī. Līdz ar to bija noteikts, ka pēc šī likuma pieņemšanas ir jāpieņem vairāki normatīvie akti. To kopējā summa ir 47 normatīvie akti, Ministru kabineta noteikumi un būvniecības noteikumi. Ministrija ziņojusi, ka ir apstiprināti no šiem 47 normatīvajiem aktiem tikai 3 akti, 6 tiek skatīti tālāk Ministru kabineta komisijās. Man ir jautājums: kā var tik ilgi vilkties šis likuma spēkā stāšanās laiks, ja ministrija nevar izstrādāt šos noteikumus attiecīgajā laika termiņā? Savukārt ministrija turpināja savu ziņojumu un teica, ka noteikumu izstrādes un saskaņošanas procedūrai ir bijušas veltītas vismaz 43 saskaņošanas sanāksmes un ka izvērtēti ir 1000 iebildumi. Tātad šīs nozares speciālisti, skatot šo likumu un šos izstrādātos Ministru kabineta noteikumus un būvnormatīvus, ir izteikuši vismaz 1000 iebildumu. Man ir jautājums: kā šī ministrija var šo likumu virzīt tālāk?

Bet šodien mums ir jautājums par to, ka vajag pagarināt šī likuma spēkā stāšanos līdz 1.oktobrim. Mums jau nav izejas - mums šis „zobs” ir vēl jāglabā līdz 1.oktobrim, bet tas nu gan ir pēdējais termiņš, jo mums pēc tam būs atlikušas tikai trīs dienas. Mēs vairs viņu nevarēsim labot, un tas būs jau nākošās Saeimas jautājums, jo viņi saņems mantojumā šo likumu. Nozares speciālisti būs sākuši strādāt, un tad viņi izteiks pretenzijas mums.

Šodien aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un līdz 1.oktobrim pagarināt šī likuma spēkā stāšanās termiņu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajai sekretārei Ilonai Platonovai.

I.Platonova (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Labdien, godātie deputāti! Vēlētos vēlreiz vērst jūsu uzmanību uz to, ka, protams, ne jau tikai noteikumu izstrādes kavēšanās dēļ šo... priekšlikumu mēs esam virzījuši. Galvenais iemesls, kā dēļ mēs gribētu atlikt likuma spēkā stāšanos, ir tas, ka pēc Zolitūdes traģēdijas mēs visi tomēr esam vienojušies, ka ir nepieciešams valsts kontrolēts būvniecības birojs. Un tas būtiski mainīs spēles noteikumus būvniecības nozarē. Tas nozīmē, ka liela daļa no noteikumiem, kuri nosaka, kādi dokumenti ir jāizskata, kāds ir process, pie kā ir jāvēršas administratīvajās tiesībās, - tas ir jāmaina.

Un tādēļ mēs rosinām pabeigt darbu Saeimā, izveidojot Būvniecības kontroles biroju, un tad ieviest jauno Būvniecības likumu visu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Minētais likumprojekts ir klasisks piemērs tam, ka likumdevējs ir pieņēmis brāķi. Un diemžēl termiņa otrā pārlikšana tieši parāda to, kā Zatlera Reformu partija iepriekš bīdīja ar atbildīgo Ekonomikas ministriju šāda likumprojekta pieņemšanu. Un jautājums nav tikai par noteikumiem, kuri būtu jāizdod attiecībā uz vienotā būvniecības biroja izveidi; ir jautājums arī par virkni normu, kuras īstenībā neatbilst tām prasībām un tiem kritērijiem, ar kuriem mēs saskārāmies Zolitūdes traģēdijas lietā. Līdz ar to jautājums ir ne tikai par termiņa pārlikšanu; ir jautājums arī par virkni normu - par šo normu pilnveidošanu. Acīmredzot Ekonomikas ministrija līdz šim brīdim nav spējusi ne uzņemties atbildību, ne iesniegt sakarīgas idejas, pie kurām mums būtu jāstrādā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Aizstrautai, otro reizi.

I.Aizstrauta (ZZS).

Es gribētu uzsvērt, ka tas nav tikai šī kontroles biroja atbildības jautājums, kāpēc likuma spēkā stāšanās termiņš ir jāpagarina. Ir runa par 47 normatīvajiem aktiem, bez kuriem nozare nevar strādāt; vienkārši tikai ar „pliku” likumu tas ir faktiski pilnīgi un galīgi neiespējami. Tātad nozares speciālisti gaida šos 47 normatīvos aktus - gaida, ka tie tiks apstiprināti un pieņemti.

Būvinženieru kongresā sapulcējās vairāk nekā 500 speciālistu, kas pieņēma un iesniedza valsts atbildīgajām amatpersonām rezolūciju, ka likums nekādā gadījumā nevar stāties spēkā, kamēr nav pieņemti šie normatīvie akti, jo nozare nespēj strādāt bez normatīvajiem aktiem. Un tas, ko saka anotācijā, - ka nevar mainīt būvniecības sezonas laikā normatīvus... Man gribas apstrīdēt to, jo nav tādas „būvniecības sezonas” - ir peldēšanās sezona vai sauļošanās sezona, bet būvniecībā sezona ir visas... visa gada laikā visas dienas ir būvniecības dienas. Nu nav tādas dienas, kad būvniecība nevar notikt! Jo būvniecība ir arī projektēšana, un kas liedz ziemā projektēt?! Būvniecība ir arī tehnisko normatīvu savākšana... tehnisko noteikumu savākšana. Kas liedz ziemā vai kādā citā laikā savākt šos normatīvus un turpināt būvniecības procesa tālāko virzību?

Tātad nozares speciālisti gaida šos 47 normatīvus, kas ir paredzēti šajā likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

Kolēģi! Vispirms jau jāsaka, ka būvniecība tomēr ir tāds process, kas caurvij pilnīgi visas nozares. Tādēļ tīri objektīvi šī procesa, tā teikt, ielikšana likuma rāmī, normatīvu rāmī prasa ļoti daudzas un dažādas aspektu saskaņošanas ar visdažādākajām nozarēm. Tāpēc tīri objektīvi tas nav vienkāršs un ātrs darbs. To pierāda kaut vai tas, ka pagājušajā gadā mēs izgrozījām šo būvatļauju apstrīdēšanas kārtību un pēc tam secinājām, ka tomēr neesam ņēmuši vērā dažus aspektus, kā dēļ vajadzēja tātad atgriezt atpakaļ praktiski iepriekšējo situāciju.

Un, ja mēs paskatāmies, kā mūsu valsts pārvaldē top likumprojekti, tad redzam, ka tā ir nemitīga saskaņošana ar dažādām nozares organizācijām. Un būvniecības nozarē tās ir vairāk nekā 30 dažādas sabiedriskās organizācijas. Iedomājieties, kā tas ir - saskaņot ar 30 pie viena galda sēdošām pusēm... teiksim, panākt beigu beigās vienotu viedokli! Un, ja šos vairāk nekā 1000 iebildumus mēs izdalām ar 30... jā, nu tad beigās nekas jau tur daudz nesanāk. Tā ka tīri objektīvi būvniecības nozare ir ļoti sadrumstalota, ir ļoti daudz dažādu, teiksim, sarunu vedēju, partneru. Ja pie galda nozares sēdētu viena cilvēka veidolā, tad tas viss būtu daudz ātrāk un daudz labāk. (No zāles dep. A.Elksniņa starpsaucieni.)

Tā ka tīri objektīvi ir apstākļi, kāpēc šis process nevirzās pietiekami ātri. Un var tikai apsveikt vēlmi izdarīt kārtīgi šo procesu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Vēlreiz labdien, cienījamie kolēģi! Bēda ir ne jau tikai ar šiem te daudzajiem Ministru kabineta noteikumiem, kurus, protams, es pieļauju, varētu arī līdz 1.maijam varbūt pat apstiprināt. Bet lieta ir tāda, ka tiešām šis jaunais Būvniecības likums ir sanācis brāķis. Un šobrīd Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija strādā pie veselas virknes grozījumu šinī likumā, kurš vēl nav stājies spēkā. Un, raugiet, var, protams, pieņemt šo brāķi - likt viņam stāties spēkā, var izstrādāt Ministru kabineta noteikumus un tad tūdaļ ķerties pie labošanas - tātad labot likumu un vēlreiz cilāt visus šos Ministru kabineta noteikumus, lai labotu arī tos.

Šobrīd, atzīstot to, ka darbs ir bijis neveiksmīgs, nākas tomēr salabot likumu, kurš nav stājies spēkā, lai varētu normāli izstrādāt arī Ministru kabineta noteikumus, kuri nebūtu tūdaļ atkal jāmaina.

Paldies. (No zāles dep. I.Čepāne: „Likumus vajag lasīt!”)

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Ozoliņa kungs ko vēlas piebilst?

J.Ozoliņš. Lūgums atbalstīt grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 11.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?

J.Ozoliņš. Izskatīšana 2014.gada 24.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.aprīlis, izskatīšana - Saeimas 24.aprīļa sēdē. Paldies.

J.Ozoliņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Un pēdējā mūsu darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Gata Sprūda ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Gata Sprūda ievēlēšana Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Gata Sprūda ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Gata Sprūda ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs reģistrējamies, man jums ir vairāki paziņojumi.

Pirmais. Atzīmējot Pasaules veselības dienu, jau septīto reizi Saeimā notiek Asins donoru diena. Visi interesenti ir aicināti šodien ziedot asinis. Tātad līdz pulksten 14.00 tās var ziedot speciālajā Valsts asins donoru centra autobusā, kurš atrodas pie Saeimas nama.

Vēl mums ir deputātu jautājums, ko ir uzdevuši deputāti Zariņš, Elksniņš, Tutins, Ribakovs un Agešins finanšu ministram Andrim Vilkam „Par ietekmi uz valsts budžetu un veicamajiem soļiem saistībā ar elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšanu”. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet finanšu ministrs Vilks nevar ierasties. Un, tā kā šī ir šīs sesijas pēdējā sēde, tad jautājums saskaņā ar Kārtības ruļļa 123.panta trešo daļu uzskatāms par atbildētu.

Un vēl ir iesniegts deputātu jautājums. Deputāti Elksniņš, Urbanovičs, Agešins, Rubiks un Tutins ir uzdevuši jautājumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam „Par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projekta (2013/0305 (COD)) par jaunām psihoaktīvām vielām virzību”. Tātad jautājums tiks nodots ārlietu ministram.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēl viens priecīgs paziņojums.

Šodien pulksten 8.44 mūsu kolēģim Jānim Upeniekam ir piedzimusi meitiņa! Tātad varam apsveikt ar jaunu Latvijas pilsoni! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš... nav, Gaidis Bērziņš... ir, Boriss Cilevičs... nav, Irina Cvetkova... nav, Lolita Čigāne... nav, Jānis Dombrava... nav, Ivans Klementjevs... nav, Ainars Latkovskis... nav, Atis Lejiņš... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Artis Pabriks... nav, Aleksandrs Sakovskis... nav, Edvards Smiltēns... nav, Jānis Upenieks... nav, Juris Vectirāns... arī nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to Saeimas 10.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 16. sēde
2014. gada 10. aprīlī

 

Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī” (Nr. 1069/Lp11) (2.lasījums) (Izskatīšanas turpinājums)
(Dok. Nr. 3681)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Debates - dep. E.Siliņa
  - dep. E.Siliņa
  - dep. I.Čepāne
   
Lēmuma projekts „Par Gata Sprūda 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu” (Nr. 638/Lm11)
(Dok. Nr. 3755)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Svinīgais solījums
  - G.Sprūds
   
Lēmuma projekts „Par Guntas Liepiņas 11. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 639/Lm11)
(Dok. Nr. 3756)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Svinīgais solījums
  - G.Liepiņa
   
Par likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes likumā” (Nr. 1117/Lp11)
(Dok. Nr. 3731, 3731A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 1118/Lp11)
(Dok. Nr. 3732, 3732A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Reklāmas likumā” (Nr. 1119/Lp11)
(Dok. Nr. 3740, 3740A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Muitas likumā” (Nr. 1120/Lp11)
(Dok. Nr. 3741, 3741A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1121/Lp11)
(Dok. Nr. 3742, 3742A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Tiesībsarga likumā” (Nr. 1122/Lp11)
(Dok. Nr. 3743, 3743A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 1125/Lp11)
(Dok. Nr. 3751)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 1126/Lp11)
(Dok. Nr. 3757)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Sergejam Dolgopolovam šā gada 3. aprīlī
(Dok. Nr. 3739)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Irinai Cvetkovai šā gada 10. aprīlī
(Dok. Nr. 3745)
   
Lēmuma projekts „Par Vivitas Voronovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 636/Lm11)
(Dok. Nr. 3733)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Brīvprātīgā darba veikšanas likums” (Nr. 492/Lp11) (1.lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1646, 3689)
   
Ziņo - dep. I.Bišofa
   
Alternatīvais likumprojekts „Brīvprātīgā darba likums” (Nr. 1111/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 3689)
   
Ziņo - dep. I.Bišofa
   
Debates - dep. D.Kazāka
  - dep. I.Vanaga
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (Nr. 1072/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3687)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1108/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3680)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 954/Lp11) trešajam lasījumam” (Nr. 640/Lm11)
(Dok. Nr. 3758)
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Kredītbiroju likums” (Nr. 667/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr. 641/Lm11)
(Dok. Nr. 3759)
   
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 11. Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 627/Lm11)
(Dok. Nr. 3703)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Debates - dep. E.Siliņa
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. S.Āboltiņa
  - dep. A.Elksniņš
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 1024/Lp11) trešajam lasījumam” (Nr. 629/Lm11)
(Dok. Nr. 3707)
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr. 1065/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3390B)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījums Apsardzes darbības likumā” (Nr. 1115/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3719B)
   
Ziņo - dep. G.Rusiņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 1053/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3722)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” (Nr. 1070/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3737)
   
Ziņo - dep. V.Ķirsis
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1037/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3302, 3724)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (Nr. 1106/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3672, 3735)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 1107/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3673, 3736)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr. 1071/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3738)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 1125/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3751)
   
Ziņo - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Likumprojekts „Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 1125/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3751)
   
Ziņo - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 1126/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3757)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Debates - dep. I.Aizstrauta
  Ekonomikas ministrijas parlamentāra sekretāre I.Platonova
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Aizstrauta
  - dep. V.Ķirsis
  - dep. I.Līdaka
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Gata Sprūda ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 643/Lm11)
(Dok. Nr. 3765)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Gata Sprūda ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā” (Nr. 642/Lm11)
(Dok. Nr. 3764)
   
Paziņojums
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
   
Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Urbanoviča, V.Agešina, A.Rubika un J.Tutina jautājumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam „Par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projekta (2013/0305(COD)) par jaunām psihoaktīvām vielām virzību” (Nr. 157/J11)
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 10.04.2014 09:04:13 bal001
Par - 4, pret - 44, atturas - 30. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījums Saeimas kārtības rullī (1069/Lp11), 2.lasījums

Datums: 10.04.2014 09:12:02 bal002
Par - 8, pret - 34, atturas - 33. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījums Saeimas kārtības rullī (1069/Lp11), 2.lasījums

Datums: 10.04.2014 09:19:05 bal003
Par - 6, pret - 43, atturas - 33. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Grozījums Saeimas kārtības rullī (1069/Lp11), 2.lasījums

Datums: 10.04.2014 09:20:39 bal004
Par - 76, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas kārtības rullī (1069/Lp11), 2.lasījums

Datums: 10.04.2014 09:23:07 bal005
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Gata Sprūda 11. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu (638/Lm11)

Datums: 10.04.2014 09:26:02 bal006
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Guntas Liepiņas 11. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru ... (639/Lm11)

Datums: 10.04.2014 09:29:53 bal007
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Vivitas Voronovas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (636/Lm11)

Datums: 10.04.2014 09:32:15 bal008
Par - 5, pret - 69, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Brīvprātīgā darba veikšanas likums (492/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.04.2014 09:49:04 bal009
Par - 74, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Brīvprātīgā darba likums (1111/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.04.2014 09:53:41 bal010
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (1072/Lp11), 2.lasījums

Datums: 10.04.2014 09:54:47 bal011
Par - 74, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1108/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.04.2014 09:55:28 bal012
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"” (Nr.954/Lp11) trešajam lasījumam (640/Lm11)

Datums: 10.04.2014 09:55:55 bal013
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Kredītbiroju likums” (Nr.667/Lp11) otrajam lasījumam (641/Lm11)

Datums: 10.04.2014 10:07:03 bal014
Par - 79, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 11. Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska saukšanai pie administratīvās atbildības (627/Lm11)

Datums: 10.04.2014 10:07:34 bal015
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (1024/Lp11) trešajam lasījumam (629/Lm11)

Datums: 10.04.2014 10:08:46 bal016
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1065/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.04.2014 10:11:06 bal017
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Apsardzes darbības likumā (1115/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.04.2014 10:13:11 bal018
Par - 55, pret - 0, atturas - 21. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (1053/Lp11), 3.lasījums

Datums: 10.04.2014 10:14:53 bal019
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā (1070/Lp11), 3.lasījums

Datums: 10.04.2014 10:17:30 bal020
Par - 73, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1037/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.04.2014 10:20:01 bal021
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (1106/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.04.2014 10:21:00 bal022
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā (1107/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.04.2014 10:24:50 bal023
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (1071/Lp11), 2.lasījums

Datums: 10.04.2014 10:27:11 bal024
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (1125/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.04.2014 10:27:44 bal025
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (1125/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.04.2014 10:28:17 bal026
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (1125/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.04.2014 10:29:45 bal027
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Būvniecības likumā (1126/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.04.2014 10:39:49 bal028
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (1126/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.04.2014 10:40:44 bal029
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Gata Sprūda ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (643/Lm11)

Datums: 10.04.2014 10:41:11 bal030
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Gata Sprūda ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (642/Lm11)




 

Frakciju viedokļi
2014.gada 10.aprīlī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža noslēdzās šī gada ziemas sesijas pēdējā Saeimas sēde, un raidījumā „Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, deputāti jums pastāstīs par sēdē izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas viedokli par diviem likumprojektiem.

Vispirmām kārtām par likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”, kas šodien tika atbalstīts Saeimā pirmajā lasījumā. Šis likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu iespēju piemērot taisnīgu un samērīgu kriminālsodu par nodarījumiem, kas izraisījuši cilvēku nāvi. Pašreizējā situācijā problēmas ir tajā, ka Krimināllikumā ir definēti 64 nodarījumi kā sodāmi, ja to rezultātā ir iestājušās smagas sekas, un atbilstoši likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 24.pantam atbildība par Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu, kas izraisījis smagas sekas, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā izraisīta cilvēka nāve, nodarīti smagi miesas bojājumi vai psihiskas dabas traucējumi vismaz vienai personai, mazāk smagi miesas bojājumi vairākām personām, mantiskais zaudējums lielā apmērā vai radīts citāds smags kaitējums. Tomēr atsevišķu Krimināllikuma pantu sankcijas, kas paredz atbildību par nodarījumiem ar smagām sekām, nenodrošina iespēju piemērot taisnīgu un samērīgu sodu par noziegumiem, kuru rezultātā ir iestājusies vairāku cilvēku nāve. Līdz ar to pirmajā lasījumā šodien pieņemtie grozījumi Krimināllikumā paredz palielināt atbildību par ražošanas drošības un tehniskās disciplīnas, būvniecības un ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem, kā arī par ātri uzliesmojošu vielu un priekšmetu, kā arī kodīgu vielu neatļautu pārsūtīšanu un ātri uzliesmojošu vielu un priekšmetu neatļautu pārvadāšanu gaisa kuģī, kas radījusi smagas sekas, vairākiem cilvēkiem ejot bojā.

Grozījumi, mūsu skatījumā, nodrošinās iespēju piemērot par izdarītiem noziegumiem sodu, kas ir taisnīgs un samērīgs ar nodarījuma raksturu un ar tā radīto kaitējumu.

Otrām kārtām. Šodien pirmajā lasījumā tika atbalstīti arī grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Viena no būtiskākajām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa piemērošanas problēmām ir piemēroto naudas sodu izpilde. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto informāciju liela daļa lēmumu par administratīvo sodu uzlikšanu netiek vispār izpildīti dažādu iemeslu dēļ. Līdz ar to Saeimas viedoklis – Latvijā būtu jāievieš brīvprātīgas naudas soda samaksas princips: tas, kurš maksā ātrāk un nestrīdas, maksā mazāk. Proti, ir jāievieš pasākumi, kas motivētu personas pašas brīvprātīgi samaksāt piemērotos naudas sodus. Un Tieslietu ministrijas piedāvātais problēmas risinājums ir vienošanās noslēgšana ar sodīto personu par naudas soda izpildi saīsinātā termiņā. Tas paredz ieviest jaunu administratīvās lietvedības procedūru, kuras mērķis ir samazināt administratīvo pārkāpumu lietvedības ilgumu situācijā, kad personas pilnībā atzīst savu vainu un piekrīt noteiktā soda veidam un apmēram. Nu, par šo ideju Saeimā pēc brīvdienām diskusijas turpināsies.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Gatim Sprūdam. Lūdzu!

G.Sprūds (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie klausītāji! Esmu Gatis Sprūds, šodien apstiprinātais jaunais Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības. Frakcija šodien mani deleģēja jūs mazliet iepazīstināt ar mums, jaunajiem deputātiem.

Kā jūs zināt, Romāns Naudiņš ir kļuvis par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, bet Kārlis Krēsliņš nolika Saeimas deputāta mandātu. Tāpēc viņu vietā pie deputāta amata pienākumu pildīšanas šodien esam stājušies mēs – Gunta Liepiņa un es, Gatis Sprūds.

Īsi iepazīstināšu ar mums.

Gunta līdz šim ir darbojusies kultūras jomā, viņai ir maģistra grāds sabiedrības pārvaldē. Viņa līdz šim bija Jūrmalas domes deputāte un vadīja Jūrmalas domē Kultūras komiteju.

Es savukārt esmu uzņēmējs. Jau vairāk nekā 10 gadus darbojos uzņēmējdarbībā IT jomā, man ir maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, un līdz šim biju arī Garkalnes domes deputāts. Es darbošos galvenokārt valsts tautsaimniecības un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas virzienos, tāpēc esmu nu jau arī apstiprināts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.

Gribu, izmantojot izdevību, pateikties vēlreiz cilvēkiem, kas nobalsoja par mums. Tagad arī mums beidzot ir dots mandāts. Centīsimies šo laiku izmantot lietderīgi un pēc labākās apziņas darīt visu iespējamo, lai uzlabotos gan valsts ekonomika, gan varbūt arī šis sarežģītais periods no drošības viedokļa. Mēģināsim darīt visu iespējamo, kas vien būs mūsu spēkos.

Tāpēc tagad novēlu arī jums, klausītāji, veiksmi un izturību savos darbos un lai mums visiem labi izdodas tas, ko mēs darām.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Gatim Sprūdam.

Nākamajai vārds Reformu partijas frakcijas deputātei Initai Bišofai. Lūdzu!

I.Bišofa (RP).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu „Brīvprātīgā darba likums”.

Jāsaka, ka jau 2011.gadā Reformu partijas deputāti uzsāka darbu pie šī likuma izstrādes, notika diezgan garš saskaņošanas process ar ministrijām, un 2012.gadā Saeima šo likumprojektu nodeva Sociālo un darba lietu komisijai. Vesela gada garumā kopā ar ministriju pārstāvjiem tika izstrādāts alternatīvs likumprojekts, un šodien tas tika atbalstīts pirmajā lasījumā. Jāsaka, ka likums par brīvprātīgo darbu tiek gaidīts jau kopš 2006.gada un nevalstiskajam sektoram, kā arī baznīcu organizācijām un citiem tas ir ļoti būtisks, jo pēdējā laikā īpaši bija sarežģīti sakarā ar to, ka cilvēki saņēma tā kā aizrādījumus gan no darba inspekcijām, gan no citām pārbaudošām iestādēm un bija dažādi jāpierāda tas, ka cilvēki veic brīvprātīgo darbu.

Brīvprātīgais darbs ir unikāls, tas ir neaizvietojams, un tā ir cilvēku brīva griba, ka viņi sniedz atbalstu gan saviem līdzcilvēkiem, gan arī visai sabiedrībai kopumā.

Protams, arī jau izstrādes procesā bija daudz diskusiju par to, lai brīvprātīgais darbs nebūtu peļņas gūšanas nolūkā, un par to, kuras organizācijas tajā varēs piedalīties. Jāsaka, ka vēl joprojām Labklājības ministrija aicina pārdomāt, vai atļaut brīvprātīgo darbu veikt valsts un pašvaldību iestādēs, vai tomēr šajās iestādēs atļaut to veikt tikai lielu pasākumu vai notikumu ietvarā.

Ļoti nozīmīgi brīvprātīgā darba jautājumi ir saistībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā, jo tieši brīvprātīgie arī citās valstīs dod milzīgu ieguldījumu, lai prezidentūra noritētu ļoti veiksmīgi. Un mēs ļoti ceram, ka arī mums visiem kopā, Saeimai, izdosies sakārtot šo likumprojektu, lai Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā noritētu veiksmīgi un tajā brīvprātīgie varētu veikt ļoti labi šo darbu.

Un, tā kā ir aprīlis, jau aprīļa beigās atkal visi tiks aicināti uz Lielo talku, kurā Latvijas cilvēki kā brīvprātīgie ieguldīs milzīgu darbu. Un es gribu pateikt paldies visiem brīvprātīgajiem.

Un aicinu visus, kuriem ir priekšlikumi šī likumprojekta uzlabošanai, līdz šā gada 17.aprīlim tos iesniegt Sociālo un darba lietu komisijā.

Lai jums veiksmīga nedēļas nogale! Paldies.

Vadītāja. Paldies Initai Bišofai no Reformu partijas frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Ojāram Ērikam Kalniņa kungam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

 

Jā, labdien, cienījamie radioklausītāji! Es šodien vēlos paust frakcijas VIENOTĪBA viedokli par esošo situāciju Ukrainā un no tās izrietošajām sekām Eiropā un transatlantiskajā telpā.

VIENOTĪBA turpina sekot notikumiem Ukrainā un, kā jau zināms, ir jau nosodījusi Krievijas agresiju šajā valstī un Krimas nelikumīgo aneksiju. Diemžēl, kopš Saeima pieņēma rezolūciju 6.martā, nosodot šo agresiju, situācija ir tikai pasliktinājusies. Kā zināms, Krievijas Federācijas karaspēki mobilizējas pie Ukrainas robežas, un ir notikušas vairākas sadursmes un ekstrēmistu akcijas dažās Ukrainas pilsētās.

Patlaban, es teiktu, pasaule meklē risinājumu, kā ne tikai apturēt vardarbības eskalāciju šajā reģionā, bet arī, kā reaģēt uz šo nelikumīgo... uz starptautiskajiem pārkāpumiem, ko Krievija ir veikusi. No vienas puses, varu teikt, ka vairums pasaules valstu ir nosodījušas šo akciju Ukrainā. Nesen Apvienoto Nāciju Organizācijā vairāk nekā simt valstis nobalsoja par to, ka neatzīst Krimas aneksiju, arī Eiropas Savienības Parlaments ir nosodījis Krievijas rīcību un arī nav atbalstījis Krimas aneksiju. Pirms nedēļas Rīgā tikās NATO Parlamentārās Asamblejas delegāti no visām 28 NATO valstīm, parlamentārieši. Un mēs kopīgi vienbalsīgi izslēdzām Krievijas parlamentāro delegāciju no Parlamentārās Asamblejas darbības uz turpmāko laiku. Un man liekas, ka vakar Eiropas Parlaments, Parlamentārā Asambleja arī nosodīja Krievijas rīcību šajā jautājumā. Ir uzsāktas diplomātiskās sankcijas, ceļojumu ierobežojumi pret Krievijas valsts amatpersonām. Frakcija VIENOTĪBA un arī Latvijas valdība uzskata, ka varētu būt nepieciešama arī ieroču pārdošanas ierobežošana Krievijai, un Eiropas Savienība kopīgi vēl apspriedīs potenciālās ekonomiskās sankcijas, bet tas ir kaut kas, kas ir jādara kopīgi – ar vienotu mērķi un ar konkrētiem rezultātiem.

Beidzot, es domāju, viena lieta, par ko mēs Latvijā varam būt gandarīti, – ka mums ir nācis diezgan redzams, skaidrs un nepārprotams atbalsts no NATO. Pēdējās nedēļās ir apsolītas papildu patruļlidmašīnas priekš Baltijas telpas patrulēšanas. Ir runa par to, ka varbūt NATO karaspēka trenēšana varētu notikt arī šeit – Latvijā.

Un, cik es, Ārlietu komisijas vadītājs un NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs, esmu tagad bijis vairākās Eiropas pilsētās, ir pastiprināta interese tieši par Baltijas valstu reģionu. Ir nopietna interese par to, kāda ir mūsu iekšējā drošība un arī kādi draudi varētu būt no austrumiem.

Viena lieta, ko ir ļoti svarīgi pieminēt: ja ir cilvēki, kas šaubās, vai kara gadījumā NATO atbalstītu Latviju, tad ir jāatceras, ka NATO balstās uz Vašingtonas līgumu, kur ir 5.pants, kas garantē, ka, ja jebkurai valstij ir uzbrukums, tad visas valstis nāks to atbalstīt. Un, ja ir kādas šaubas par to, tad ir jāsaprot: tas līdz šim nav noticis, bet, ja tāda lieta notiktu un NATO neatnāktu atbalstīt Latviju, Igauniju, Lietuvu vai jebkuru citu NATO valsti, tad ar to NATO kā organizācija vairs nepastāvētu. Un to neviena no 28 NATO valstīm nevēlas. Un tas ir mūsu lielākais garants.

Papildus tam pēdējā laikā uz Latviju ir braukušas vairākas augstas amatpersonas no Lielbritānijas, no Ziemeļvalstīm, un nākošnedēļ ieradīsies ASV senatoru grupa senatora Makeina vadībā.

Tā ka es beidzot gribētu izteikt mūsu atzinību Latvijas valdībai, it īpaši Ārlietu ministrijai, par operatīvo darbību, par ātro rīcību šajā lietā un par aktīvo iesaistīšanos visās sarunās Briselē un citur, kur Eiropas Savienība un NATO valstis ir kopīgi spriedušas, kā turpmāk reaģēt uz šo krīzi, kas ir izraisījusies Ukrainā.

Liels paldies!

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien bija pēdējā Saeimas ziemas sesijas sēde, un arī komisiju darbā komisiju priekšsēdētāji mēģina apkopot, kādi ir ziemas sesijas mēnešos padarītie darbi. Un tādēļ es arī vēlos atkāpties no Saeimas šodienas sēdē pieņemtajiem likumprojektiem un mazliet pastāstīt par to, ko ziemas sesijā ir padarījusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Komisija ir strādājusi ar vairākiem likumprojektiem, to skaitā ar Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumiem. Izglītības likuma sakarā bija priekšlikums atcelt pieaugušo izglītības programmu akreditāciju vai licencēšanu pašvaldībās. Šis priekšlikums atbalstu neguva, jo gan nozares partneri, gan pašvaldības cēla trauksmi par to, ka šādā veidā pieaugušo izglītības kvalitāte varētu būtiski kristies. Savukārt par Vispārējās izglītības likumu diskusijas joprojām turpināsies arī pavasara sesijā. Šeit ir tāds, manuprāt, ļoti svarīgs un progresīvs priekšlikums – daļu no valsts centralizētajiem eksāmeniem aizstāt ar starptautiski atzītu testēšanas institūciju pārbaudījumiem. Šeit runa varētu būt par svešvalodas eksāmeniem, kā arī par informācijas tehnoloģiju eksāmeniem.

No citām aktualitātēm, ar kurām ir strādājusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, viena no svarīgākajām ir Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam. Tās ir vienīgās nozares pamatnostādnes, kuras apstiprina Saeima, nevis Ministru kabinets. Tas liecina par to, ka deputāti un arī mūsu valsts vadība pašā augstākajā līmenī ir ieinteresēta, lai mūsu izglītības kvalitāte būtu spēcīga, un mēs visi rūpēsimies par to, lai mums būtu gan gudrs, izglītots skolēns, gan cienījams un – cerams! – arī labi atalgots skolotājs pēc dažiem gadiem.

Pamatnostādņu kontekstā ir vairāki jautājumi, par kuriem izvērsās plašas diskusijas. Viens no tiem ir valsts pārbaudījumu sistēmas pilnveide vispārējā izglītībā. Tiek diskutēts par to, vai būtu nepieciešams papildus ieviest centralizētos eksāmenus fizikā un ķīmijā. Kā mēs zinām, gan darba devēji, gan arī augstskolas šobrīd ceļ trauksmi par to, ka, pabeigušiem vidusskolu, bērniem nav pietiekamu zināšanu tehniskajās jomās un ka tas traucē arī sagatavot kvalificētu darbaspēku mūsu ražošanas sektoram. Un līdz ar to šobrīd notiek debates un nopietni tiek apsvērts, vai skolās būtu jāatjauno centralizētie eksāmeni fizikā un ķīmijā. Šeit gan ir vairāki sagatavošanās darbi jāveic. Manuprāt, viens no svarīgākajiem – jānodrošina, lai skolās būtu pietiekams skaits kvalificētu fizikas un ķīmijas skolotāju, jo pa šiem gadiem ne tikai skolēni labprāt neizvēlas mācīties šos priekšmetus; jāņem vērā, ka arī labu skolotāju skaits ir samazinājies, un nereti mēs dzirdam, ka fiziku māca skolās arī pat fizkultūras skolotājs.

Svarīgs jautājums, protams, ne tikai pamatnostādņu kontekstā, bet arī šīgada aktualitāšu kontekstā ir pedagogu atalgojuma jautājums, jo, kā mēs zinām, pedagogu atalgojums ne tikai kopumā ir zems, bet arī tā iekšienē ir lielas atšķirības starp lielajām pilsētām, lielajām skolām, kur pedagogi varbūt saņem pat arī ne tik mazas algas, un mazajiem novadiem, mazajām skolām, kur, protams, nepietiekama bērnu skaita dēļ, ievērojot principu „nauda seko skolēnam”, nevar nodrošināt cilvēka cienīgu atalgojumu skolotājiem. Skolotāji no savas puses ir pieteikuši protesta akciju šā gada 12.maijā, un es to redzu kā vienu no svarīgākajiem uzdevumiem, kas ir jāveic Izglītības un zinātnes ministrijai, – līdz šī gada vidum izstrādāt jaunu pedagogu finansēšanas un atalgojuma modeli.

Šis jautājums ir saistīts ar vēl vienu tādu jutīgu tēmu – ar skolu tīkla sakārtošanu. Kā mēs zinām, skolēnu skaits ļoti strauji krītas. Tas ir saistīts gan ar kopējo demogrāfisko situāciju, ar to, ka dzimstība ir pēdējos gados kritusies, gan arī, protams, ar migrāciju, ņemot vērā, ka daudzas no latviešu ģimenēm joprojām pamet valsti, ņemot līdzi arī savus skolas vecuma bērnus. Un šajā kontekstā, protams, aktuāls ir jautājums, ka ir novadi, kuros mēdz būt pat situācijas, ka mācās tikai 17 bērni un, lai pilnu mācību procesu nodrošinātu, ir jāalgo 14 skolotāji. Ko darīt ar šīm mazajām skolām? Tas, manuprāt, ir ļoti aktuāls jautājums, un ministrijai sadarbībā ar pašvaldībām ir jāatrod skaidrs risinājums.

Pamatnostādņu kontekstā bija vēl vairākas svarīgas tēmas. Viena no
tām – kā pastiprināt jau izglītības procesā ģimenes vērtību un latvietības apziņu, jo jāņem vērā, ka mēs esam maza valsts un mūsu uzdevums nav audzināt pasaules pilsoņus, bet gan ne tikai ģimenēs, bet arī skolā veikt to īpašo uzdevumu – palīdzēt jaunietim paskatīties citādi uz savu valsti un stiprināt viņa nacionālo pašapziņu un valstspiederību. Es domāju, ka, ja mēs to darītu jau skolā, tas būtu tikpat svarīgs un varbūt pat efektīvāks līdzeklis nekā nupat Saeimā virzītā Satversmes preambula.

Un vēl viens svarīgs jautājums, ar ko mēs Saeimas komisijā turpināsim darbu arī nākamajā sesijā, pavasara sesijā, ir skolotāju kvalitāte. Jo, ja mēs runājam par to, kas nodrošina kvalitatīvu izglītību, tad gan nozares eksperti, gan vecāki, gan paši bērni atzīst, ka svarīgākais ir labs, gudrs, motivēts skolotājs. Un šeit, manuprāt, ir vēl daudz darāmā, domājot par to, cik Latvijā tiek sagatavots skolotāju un kā notiek viņu atlase, – tā, lai mēs izvairītos no situācijas, ka viena trešā daļa topošo skolotāju strādāt skolā nemaz nevēlas.

Ne tikai izglītība, ir arī divas citas tēmas, ar kurām komisija ir strādājusi. Viena no tām ir sports, un šeit aktuāli ir jautājumi par to, kā nodrošināt stabilu finansējumu sportistiem – gan augsta līmeņa sportistiem, jo viņiem tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka ir četru gadu sagatavošanās periods olimpiskajām spēlēm, gan arī... nu, faktiski pamatvajadzību nodrošināšanai. Mēs jau vairākus gadus runājam par to, ka sporta treneru atalgojums ir nepietiekams. Viņi strādā zem... kā lai saka, minimālā... gandrīz vai zem iztikas līmeņa; 95 procenti treneru joprojām saņem minimālo atalgojumu, un viņu darba motivācijas pamatā šobrīd ir vien entuziasms. Bet jārēķinās ar to, ka, ja mēs neatbalstīsim šos trenerus, kas pārsvarā strādā reģionos, tad tuvāko gadu laikā var gadīties tā, ka nebūs vairs no kā izvēlēties spēcīgus, sagatavotus sportistus, kas mūsu Latviju var pārstāvēt olimpiskajās spēlēs.

Un otrs jautājums, par kuru mēs esam diskutējuši sporta kontekstā, – vai nepieciešams skolā palielināt sporta nodarbību skaitu līdz trim stundām nedēļā. Šeit gan, manuprāt, svarīgi ir palielināt bērnu motivāciju apmeklēt tās pašas divas, un tikai tad varam runāt par kvantitatīvu palielinājumu.

Trešā lielā tēma ir kultūra, un kultūras jomā ir vairāki jautājumi, ar kuriem mēs strādājam.

Viens no tiem. Tā kā 2018.gadā Latvijai būs 100 gadu, ir jautājums – ko Latvija varētu uzdāvināt sev 100 gadu jubilejā. Un šeit notiek diskusija par nākamo lielo kultūras objektu, kuram būtu iespējams arī piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu. Mēs ar nepacietību gaidām Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas pabeigšanu un atklāšanu šāgada otrajā pusē – vasaras beigās, un līdz ar to ir loģiski, ka kultūras jomā sāk runāt par to, kas varētu būt tas nākamais lielais projekts, ko mēs varētu dāvināt sev un savas kultūras attīstībai. Šobrīd redzam, ka ir izkristalizējušies divi tādi projekti, kam varētu arī piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības fondiem. Viens no tiem ir Daugavas stadions, kas vienlaicīgi būtu gan sporta infrastruktūra gan arī kalpotu kā Dziesmu un deju svētku infrastruktūra Deju svētku organizēšanai. Un otrs ir laikmetīgās mākslas muzejs, jo Latvija ir viena no Eiropas valstu metropolēm, kurā šādas infrastruktūras kultūras jomā nav, un mēs to īpaši jūtam šogad, kad Rīga ir kultūras galvaspilsēta un uzņemt liela mēroga izstādes ir ļoti apgrūtinoši tādēļ, ka nav atbilstošu telpu, lai Rīgā šādas izstādes varētu nodrošināt.

Vēl viena tēma ir, protams, akustiskā koncertzāle, bet, kā es redzu, tas varētu būt projekts, pie kura varētu ministrija kopā ar pašvaldību strādāt, attīstot to, piemēram, uz Kongresu nama jeb pils bāzes.

Eiropas fondu finansējums, protams, ir vēl viena svarīga tēma. Izglītībai un zinātnei nākamajā plānošanas periodā līdz 2020.gadam ir paredzēts gandrīz miljards eiro, tāpēc ir ļoti svarīgi, vai mēs pratīsim tos prasmīgi ieguldīt – nevis tērēt, bet ieguldīt! –, lai saņemtu atdevi ne tikai izglītības un zinātnes jomā, bet lai mēs pēc tam redzētu arī sekas, ka arī mūsu tautsaimniecība kopumā attīstās. Šis ir viens no jautājumiem, ar kuriem ir jāstrādā tuvākajā laikā. Es arī pati nupat tikos ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, kuri ir gan nobažījušies par to, kā Latvija ir šo finansējumu izmantojusi līdz šim, redzēdami, ka tas rezultāts, salīdzinot ar ieguldīto finansējumu, nav bijis pietiekami efektīvs. Īpaši runa ir par augstāko izglītību un zinātni. Un tas ir mūsu kopīgs uzdevums – gan viņus pārliecināt, gan arī pašiem saprast, kas ir tās jomas, kurās būtu jāiegulda finansējums, lai noturētu mūsu gaišos prātus šeit un lai attīstītu tautsaimniecību.

Tas ir īsumā viss par komisijā paveikto ziemas sesijā.

Vēlos jums atgādināt tādu mazu domu: „Tagadne un sabiedrības uzmanība pieder skaistajiem un aktīvajiem, bet nākotni veido gudrie un zinātkārie!”

Lai jums jauka diena!

Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei-Ozolai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Ceturdien, 23.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēdes turpinājums
12:30  Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēde
15:15  Saeimas kārtējā sēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem