Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas piecpadsmitā sēde
2014.gada 3.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Pirms mēs sākam izskatīt 3.aprīļa kārtējās sēdes darba kārtības jautājumus, informēju, ka ir iesniegti astoņi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām 3.aprīļa sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 3.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Apsardzes darbības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 3.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 3.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ligitas Vīksnas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 3.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 3.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ulda Auguļa atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 3.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 3.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un deputāti Gaidis Bērziņš, Inese Laizāne, Vineta Poriņa, Jānis Dombrava un Kārlis Eņģelis lūdz izdarīt izmaiņas 3.aprīļa sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr.759/Lp11). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad izskatām apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa – „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Arhīvu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Apsardzes darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Un Juridiskā komisija ierosina tās izstrādāto likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

„Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija sagatavoja likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā”. Šis likumprojekts ir izstrādāts, ņemot vērā nepieciešamību reaģēt uz psihoaktīvu vielu izplatīšanu Latvijā un tieši tad paredzēt atbildību par darbībām ar jaunām psihoaktīvām vielām.

Pagājušā gada oktobrī es iesniedzu priekšlikumu grozīt Krimināllikumu un paredzēt atbildību. Tas bija izdarīts... iesniegts par 749.likumprojektu. Bet 749.likumprojektā ir vairāki jautājumi, tajā skaitā tādi, kas saistīti ar dzimumnoziegumiem... Ir arī citi projekti, un diemžēl likuma pieņemšana nenotika tik ātri, kā tas tika cerēts. Līdz ar to, ņemot vērā, ka problēma ir ļoti aktuāla un ir nepieciešams tieši tad rīkoties, Juridiskā komisija izvērtēja iespēju ierosināt... pieņemt atsevišķu jaunu likumu „Grozījums Krimināllikumā”, kur ir viens pants, kas paredz atbildību par nelikumīgām darbībām ar jaunām psihoaktīvām vielām.

Tātad man gribētos informēt par attiecīgā likuma būtību. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem mums ir paredzēta darbība ar narkotiskām vielām, bet gadījumā, ja cilvēks ar narkotiskām vai psihotropām vielām veic aizliegtas darbības, viņš var tikt saukts pie kriminālatbildības. Jaunām psihoaktīvām vielām var tikt noteikts pagaidu aizliegums, bet par darbībām ar attiecīgajām vielām kriminālatbildība nav paredzēta.

Ņemot vērā jautājuma aktualitāti, Juridiskā komisija ierosina izskatīt šo jautājumu steidzamības kārtībā un tieši pieņemt gan pirmajā, gan otrajā lasījumā. Bet par to, kā es saprotu, mēs runāsim vēlāk.

Bet lūdzu nodot izskatīšanai.

Paldies.

Un iekļaut... Jā, es atvainojos! Un iekļaut darba kārtībā attiecīgo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Un mums ir vēl iesniegtas vairākas izmaiņas.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 3.aprīļa sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās iesniegto likumprojektu „Grozījums Apsardzes darbības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 3.aprīļa sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Un attiecībā uz šo likumprojektu ir arī piecu deputātu – Zaķa, Viņķeles, Ašeradena, Smiltēna un Rībenas – iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas 3.aprīļa sēdes darba kārtībā un likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā” skatīt kā pirmo darba kārtības jautājumu sadaļā „Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Nākamais jautājums ir sadaļa „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs bija saņēmis deputāta Jāņa Ādamsona iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 27.martā. Atvaļinājums tika piešķirts, par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs bija saņēmis arī iesniegumu no deputātes Elīnas Siliņas ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 27.martā. Arī tas tika piešķirts, par to jūs tiekat informēti.

Un deputāts Igors Zujevs bija lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 3.aprīlī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tiekat informēti.

Deputāte Inese Lībiņa-Egnere lūdz piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14.aprīlī. Par to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei šā gada 14.aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Atvaļinājums piešķirts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Irēnas Skrules atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 26.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Irēnas Skrules atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2014.gada 1.maiju atbrīvot Irēnu Skruli no Rēzeknes tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Irēnas Skrules atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Alda Laviņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 26.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Alda Laviņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Minēto lēmuma projektu esam atbalstījuši vienbalsīgi.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Aldi Laviņu par Satversmes tiesas tiesnesi ar 2014.gada 25.aprīli.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Diemžēl es nevaru atbalstīt šo kandidatūru. Paskaidrošu, kāpēc.

Manuprāt, mūsu pienākums tautas priekšā ir pārliecināties, ka kandidātam ir tāda reputācija un profesionalitāte, kas nodrošina Satversmes tiesas autoritāti un, protams, prestižu. Satversmes tiesas tiesnesim viennozīmīgi jābūt ar absolūti nevainojamu reputāciju, un tā ir izmērāma pēc konkrētiem kritērijiem, piemēram, pēc tiesneša Laviņa iepriekšējās profesionālās pieredzes un pieņemtajiem spriedumiem. 2011.gada 27.aprīlī Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments ir izskatījis lietu, par kuru referēja senators Laviņš. Un viņš bija arī paplašinātajā septiņu tiesnešu sastāvā... Šis tiesnešu sastāvs ir izveidojis izņēmumu no galvojuma aksesoritātes... es atvainojos, no akcesoritātes principa.

Proti, lietā tika vērtēts, vai galvinieki turpina atbildēt par firmas saistībām, ja tā ir bankrotējusi. Šādas tiesības mums ir nostiprinātas Civillikuma 1712.pantā. Tiesnesis Laviņš kopā ar saviem kolēģiem senatoriem ir nonācis pie secinājuma, ka, galvojot par parādnieka saistībām, galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka saistībām arī tad, ja pēdējais nonāktu finansiālās grūtībās. Līdz ar to galvinieka atbildības pienākums kreditoram par tādu parādnieku, kurš bankrotējis, tieši atbilst, pēc tiesas ieskata, galvojuma mērķim. Turpretī galvinieka atsvabināšana no pienākuma atbildēt kreditoram tā iemesla dēļ, ka parādnieka sliktais finansiālais stāvoklis novedis līdz maksātnespējai, ir pretrunā ar galvojuma mērķi. Un tiesa galvojuma mērķim piešķīra prioritāti pār galvojuma akcesoritāti, kā rezultātā gadījumā, ja galvenais parādnieks vairs nepastāv, galvojums no papildu saistības pārtop par patstāvīgu, un vienlaikus arī kreditoru prasījums pret galvinieku no galvenajam prasījumam piederīga prasījuma kļūst par patstāvīgu. Bet, ja parādnieks vairs nepastāv, tad galviniekam nebūtu iespējams izmantot tā saucamo regresa prasību... tiesību, kas nostiprināta mums arī Civillikumā, - vērst savu prasību pret galveno parādnieku pēc tam, kad galvinieks, pieņemsim, nolīdzinājis parādu vai tā daļu. Taču tiesa par regresu ir aizmirsusi.

Šis spriedums diemžēl kļuva par judikatūru, proti, šis spriedums, kurā tika noteikta minētā juridiskā atziņa jeb prejudīcija, tiesām jāņem vērā, spriežot lietas un piemērojot attiecīgās tiesību normas. Pats Laviņa kungs tikšanās laikā ar mūsu frakciju ir atzinis, ka par šo konkrēto lietu patlaban norisinās diskusijas. Proti, ar minēto judikatūru tika izveidota problēma, kuru tagad nezina, kā atrisināt. Šo spriedumu saviem savtīgiem nolūkiem jau izmanto Latvijas Komercbanku asociācija, iebilstot pret grozījumiem Maksātnespējas likumā attiecībā uz galvinieku atbrīvošanu no saistībām, izbeidzoties attiecīgā parādnieka - fiziskās personas - bankrota procedūrai. Taču šis spriedums, kurš ir jāievēro visām Latvijas tiesām, ir pretrunā vismaz ar Satversmes 91.pantu, kas nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Bet, pateicoties Laviņa kungam, tika izveidots izņēmums no šīs prasības, jo kādi tomēr ir vienlīdzīgāki.

Par otru iemeslu. Vēlos norādīt uz to, ka Laviņa kungs, atbildot uz maniem jautājumiem tikšanās laikā ar mūsu frakciju, ir apliecinājis, ka Satversmes tiesā bija apstrīdēti divi viņa pieņemtie spriedumi. Manuprāt, ja kaut viens tiesneša spriedums ir nonācis izvērtēšanai Satversmes tiesā, tas norāda uz attiecīgā tiesneša profesionālās reputācijas trūkumu. Nav pieļaujams, ka Satversmes tiesneša amatam izvirza tiesnesi, kura spriedumi bija pārsūdzēti ar konstitucionālo sūdzību un par kuriem tika ierosinātas lietas Satversmes tiesā.

Kolēģi, mums jābūt drošiem par mūsu tautas pilsonisko un cilvēcisko tiesību un pamatbrīvību ievērošanu un pasargāšanu, un ir vitāli svarīgi, lai Satversmes tiesa aizsargātu mūs no tiesību aizskārumiem, lai Latvijas likumi un to interpretācija būtu saskaņoti ar Satversmē nostiprinātām pamatbrīvībām. Pie šādiem apstākļiem Laviņa kungs nav atbalstāms Satversmes tiesas tiesneša amatam, un es aicinu balsot „pret” viņa kandidatūru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Godātā Irina Cvetkovas kundze! Es nevaru pašlaik pārbaudīt, vai jūs piedalījāties Juridiskās komisijas sēdē vai ne, kad mēs rekomendējām Laviņa kungu un kad bija vienbalsīgs komisijas atbalsts. Man to grūti teikt. Taču es, runājot vispārināti, gribētu teikt, ka es noteikti aicinātu jūs atbalstīt šo kandidatūru. Un kādu iemeslu dēļ?

Cvetkovas kundze, visu cieņu, bet jūs nepareizi... jūs tikko šeit paudāt nepatiesu informāciju. Pirmām kārtām - Satversmes tiesā nevar pārsūdzēt vispārējās jurisdikcijas tiesas spriedumu. Satversmes tiesā var vērsties tikai ar konstitucionālo sūdzību. Jā, iespējams, šī augstāk... šis Senāta spriedums... Senāts piemērojis tādu normu, kas, iespējams, ir aizskārusi šīs konstitucionālās sūdzības iesniedzēju. Līdz ar to es nevarētu uzskatīt, ka, ja kāda konstitucionālā sūdzība tiek iesniegta... tas netiek apstrīdēts - šīs tiesas spriedums.

Un, ņemot vērā to, ka Laviņa kunga kandidatūra ļoti rūpīgi tika izvērtēta Tieslietu padomē... Tieslietu padomē patiešām visi vienbalsīgi atbalstīja Laviņa kunga virzīšanu. Paskatieties viņa dzīves gājumu! Laviņa kungam piemīt visas nepieciešamās īpašības, lai varētu kļūt par Satversmes tiesas tiesnesi. Un var būt, ka tur varētu arī, Cvetkovas kundze, kaut kā savādāk risināt šo jūsu jautājumu, bet no jūsu teiktā... Kolēģi, neiedziļinoties šajā lietā... un, iespējams, arī mēs, likumdevēji, nedrīkstam vispār jaukties tiesu spriešanā. Var būt, ka citiem tiesnešiem būtu viens viedoklis, citiem ir otrs viedoklis. Tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam. Likuma normu interpretācijas var būt dažādas, arī Satversmes tiesā tiesneši nav automāti vai... tur nav konveijers, ka visiem tiesnešiem ir vienāds viedoklis. Bet likumdevējs nedrīkst iejaukties, un viena konkrēta lieta nedrīkst būt par iemeslu, lai izteiktu aizdomas par tiesneša ieinteresētību vai neprofesionalitāti.

Līdz ar to es gribētu teikt, ka viņa kandidatūra atbilst, ņemot vērā to, ka viņš ir daudz nācis uz Juridisko komisiju, palīdzējis Juridiskajai komisijai izstrādāt likumprojektus. Viņš ir arī... viņam piemīt arī šī zinātniskā kapacitāte. Paskatieties viņa CV! Viņam ir arī daudz publikāciju. Viņš izstrādā promocijas darbu, jo Satversmes tiesa ir likumu tiesa un tur ir nepieciešamas arī ļoti plašas un labas teorētiskās zināšanas, ne tikai praktiskās. Viņš ir viens no jaunajiem tiesnešiem, kas ļoti augsti tiek vērtēts arī Senātā.

Un patiešām es aicinātu kolēģus ļoti apsvērt, jo Satversmes tiesas tiesnešiem, līdzīgi tāpat kā Valsts prezidentam, ir nepieciešama 51 balss. Un, kolēģi, ņemot vērā to... tie, kas piedalījās Juridiskās komisijas sēdē, padomājiet, vai sakarā ar vienu spriedumu, kuru jūs interpretētu savādāk, mēs varētu neatbalstīt Laviņa kunga kandidatūru!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Alda Laviņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 4. Tātad lēmums ir pieņemts.

Es apsveicu šeit klātesošo Aldi Laviņu un vēlu vienmēr atcerēties to, ka likums augstāks par visu! (Aplausi.) Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ligitas Vīksnas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 1.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ligitas Vīksnas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atkārtoti iecelt Ligitu Vīksnu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi uz laiku līdz diviem gadiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ligitas Vīksnas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ulda Auguļa atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vakardienas sēdē, balstoties uz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas un desmit deputātu iesniegumiem, nolēma atcelt... atsaukt Uldi Auguli no Centrālās zemes komisijas sastāva. Tam faktiski ir arī iemesls, jo Uldis Augulis pilda ministra pienākumus šajā brīdī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ulda Auguļa atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, saņemot desmit deputātu iesniegumu, izvērtēja to un virza Saeimas deputāti Inesi Aizstrautu apstiprināšanai Centrālās zemes komisijas sastāvā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir nolēmusi un virza Saeimas deputāti Inesi Aizstrautu ievēlēšanai par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju. Lūgums deputātiem atbalstīt šo lēmumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi, es jūs jau informēju, ka Juridiskā komisija izstrādāja attiecīgo likumprojektu, lai paredzētu kriminālatbildību par darbībām ar jaunām psihoaktīvām vielām. Ņemot vērā, ka ir liela varbūtība un cerība, ka šodien mēs pieņemsim likumprojektu arī galīgajā lasījumā, man ļoti gribētos pievērst jūsu uzmanību un izskaidrot attiecīgās normas būtību, jo mēs piedāvājam izdarīt ļoti nopietnu soli - paredzēt kriminālatbildību par darbību, kas līdz šim netika sodīta.

Tātad pagājušā gada 14.novembrī stājās spēkā grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”. Un mēs paredzējām, ka turpmāk, ja parādās jaunas psihoaktīvas vielas, par kurām mēs vēl nevaram pateikt, vai šīs vielas ir narkotiskas vai psihotropas, un ja ir liela varbūtība, ka šīs vielas pieder attiecīgajām grupām, tad mums ir jārīkojas. Likumā mēs paredzējām, ka Slimību profilakses un kontroles centrs, ja ir pamatotas aizdomas, var noteikt aizliegumu darbībām ar attiecīgajām vielām uz vienu gadu.

Es vēlreiz pievēršu jūsu uzmanību. Tas notika pagājušā gada novembrī. Pagājušajā gadā septiņas vielas, jaunas vielas, tika aizliegtas. Šogad vēl septiņas vielas tika aizliegtas, un darbības ar tām nav pieļaujamas. Pagājušā gada oktobrī, kad vēl nebija stājušies spēkā attiecīgie grozījumi, man bija iespēja diskutēt ar kolēģiem Tieslietu ministrijā un Iekšlietu ministrijā par nepieciešamību veikt kriminalizāciju. Un sākotnējā nostāja bija negatīva. Kāpēc? Tāpēc, ka Slimību profilakses un kontroles centrs, pieņemot administratīvo aktu, faktiski paredz, ka turpmāk būs iespēja rīkoties saskaņā ar Administratīvā procesa likumā noteikto. Un, ja mēs paskatāmies Administratīvā procesa likuma 42.nodaļu, mēs varam redzēt, ka gadījumā, ja kāda persona nepilda aizliegumu - šajā gadījumā aizliegumu veikt darbības ar attiecīgām vielām -, tad šīs vielas var izņemt - tas ir pirmais un pats par sevi saprotams.

Tālāk. Vienreiz nedēļā var piemērot piespiedu naudu. Varbūt drusciņ griež ausīs, bet tas nozīmē, ka vienreiz nedēļā - ne biežāk kā vienreiz nedēļā! - var pieprasīt, lai būtu samaksāta naudas summa, kuras apmērs var sasniegt 1425 eiro. Papildus tam bija paredzēts, ka, lai izpildītu, var pielietot arī tiešu spēku. Un, kolēģi, Administratīvā procesa likumā jūs varat redzēt, ka likums atļauj attiecīgajos gadījumos lietot fizisku spēku (tā rakstīts 372.pantā), speciālos līdzekļus, proti, roku dzelžus, dienesta suņus, kā arī ieročus (un iekavās uzsvērts - it sevišķi šaujamieročus). Tātad daudz kas ir atļauts.

Bet mēs redzam, ka reāli tas nestrādā. Un tādēļ mēs uzskatām, ka ir jāveic kriminalizācija, proti, ir jāparedz par attiecīgām darbībām kriminālatbildība.

Man ir prieks, ka arī Tieslietu ministrija, kas sākotnēji bija noskaņota negatīvi, savu viedokli mainīja. Un tad otrajā lasījumā pagājušajā nedēļā jūs, kolēģi, atbalstījāt priekšlikumu - paredzēt kriminālsodu par attiecīgām darbībām. Bet mūsu likumprojektā ir dažādi panti, un par vairākām normām vēl ir jādiskutē.

Un es arī sākotnēji biju pret kaut kādas normas izdalīšanu un jauna likumprojekta radīšanu, tāpēc ka ir viens likums un nevajag taisīt katram pantam atsevišķu likumu. Bet šis gadījums ir īpašs. Mums tiešām ir jārīkojas - un jārīkojas ātri! Un tieši tādēļ Juridiskā komisija aizvakar un vakar diskutēja, vai mēs varam ierosināt pieņemt jaunu likumu, kas būtībā saskan ar to normu, kas jau bija atbalstīta otrajā lasījumā, bet ar vienu papildinājumu. Proti, mēs paredzam arī kvalificētu sastāvu, proti, situāciju, kad iestājas smagas sekas. Mēs daudz diskutējām, un vakar nebija viegli. Bet galu galā mēs vienojāmies un atbalstījām attiecīgu priekšlikumu.

Ņemot vērā paredzēto kriminalizāciju un ņemot vērā, ka uz doto brīdi nav mācību grāmatu vai kaut kādu skaidrojumu, ir ļoti svarīgi, lai attiecīgā norma būtu saprotama. Un tieši tādēļ es atļaujos veikt nelielu skaidrojumu attiecīgajai normai.

Tātad - par ko mēs gribam paredzēt atbildību?

Runa ir par jaunām psihoaktīvām vielām, proti, vielām, kas saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centru ir aizliegtas. Pie tam, runājot par šo aizliegšanu, - kārtība ir šāda: ir gadījumi, kad mūsu kolēģi strādājot vērtē, teiksim, ārvalstu praksi un atzīst par tādām vielas, kuras Latvijā vēl neparādās. Viena viela aizliegta, neredzot šo vielu Latvijā. Ir arī viens gadījums, kad mūsu speciālisti konstatē, ka ir jauna viela, kas vēl nav zināma Eiropā. Arī tāda viela bija aizliegta. Un, ja viela ir aizliegta un ja mēs pieņemsim šodien grozījumus, tad darbības ar attiecīgajām vielām turpmāk būs kriminālsodāmas.

Kādas ir šīs darbības?

Jaunajā 248.1 pantā ir paredzēta atbildība par jaunas psihoaktīvas vielas vai tādu vielu saturoša izstrādājuma, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu realizācijas nolūkā vai realizēšanu.

Ņemot vērā, ka vakar raidījumā „Sastrēgumstunda” izskanēja ne visai precīza informācija, man gribētos vērst uzmanību uz to, ka atbildība tiks paredzēta par realizēšanu un par darbību, kas veikta realizēšanas nolūkā. Mēs šodien nerunājam par lietotāju kriminālatbildību vai administratīvo atbildību. Es negribu teikt, ka par to nav jārunā. Nākamajā nedēļā otrdien mēs ieplānojām diskusiju, un mēs turpināsim, mēs runāsim tieši par to, kādām darbībām ir jābūt aizliegtām.

Bet kāpēc mēs virzām šo likumprojektu?

Tāpēc, ka, ja mēs gribam risināt visas problēmas kompleksi un uzsākt diskusiju, mēs varam to darīt un nostrādāt vēl vienu mēnesi, otro, trešo. Bet mums ir arī cita iespēja: pieņemt šo likumu šodien, un nākamās nedēļas vidū tas jau būs spēkā. Nu, protams, tad, ja vairāk nekā divas trešdaļas no mums to atbalstīs.

Tātad runa ir par šo... par attiecīgo likumprojektu. Tāpat kā ar jebkuriem citiem ir ļoti svarīgi pārbaudīt, vai tiešām ir tāda nepieciešamība, vai ir leģitīms mērķis, vai ir nepieciešamība. Un mēs analizējam un domājam par attiecīgām lietām. Mums ir leģitīms mērķis. Mēs gribam aizsargāt iedzīvotāju veselību. Mēs to darām, lai tiešām sargātu cilvēku dzīvību un veselību, lai apkarotu kaitīgu vielu izplatīšanu. Mums ir tas mērķis.

Otra prasība, par kuru mums arī jārunā. Vai aizliegums būs paredzēts ar likumu? Protams, ar likumu - ar Krimināllikumu!

Trešais jautājums. Vai ir nepieciešamība pēc kriminālatbildības? Jā, ir nepieciešams sodīt pārkāpējus, jo būtībā, ja mēs aicinām ievērot likumu, ja mēs solām, ka viss būs kārtībā, tad tas nav pietiekami. Protams, var diskutēt, kādiem sodiem ir jābūt. Par to mēs daudz vakar runājām. Bet mums nav šaubu, ka ir nepieciešamība pēc kriminālatbildības šajos gadījumos.

Runājot par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu. Tātad šis... Ir ļoti svarīgi, lai policisti, prokurori, tiesneši saprastu, par ko ir runa. Tātad attiecīgā noziedzīgā nodarījuma objekts ir iedzīvotāju veselība... noziedzīgā nodarījuma priekšmets. Lūdzu ņemt vērā vienu īpatnību! Kad mēs runājam par narkotikām, mums ir paredzēts minimālais apmērs, sākot no kura cilvēku var saukt pie atbildības. Ja nav tāda minimālā apmēra, tad arī atbildības nav.

Šeit mēs daudz represīvāk plānojam rīkoties, proti, apmēram nebūs nozīmes. Ja būs konstatēta vielas klātbūtne, cilvēkam būs jāatbild. Tātad daudzumam nav nozīmes. Kāpēc tā? Tāpēc, ka dažreiz tas daudzums ir tik niecīgs, ka mūsu... mēs varam konstatēt klātbūtni, bet mēs nevaram gramos izmērīt. Un tad, ja mēs gribam, lai norma būtu efektīva, mēs nerunājam par apmēru - par gramiem, miligramiem un vēl mazākām devām.

Runājot par objektīvo pusi, es jau uzskaitīju darbības, kādas būs aizliegtas, un par ikvienu no minētajām darbībām būs kriminālatbildība.

Runājot par sankcijām. Vakar jautāja: kāpēc ir jāparedz alternatīvas sankcijas? Šeit es lūdzu ņemt vērā arī vienu krimināltiesisko īpatnību. Kad mēs runājam par realizāciju, cilvēki uzreiz iedomājas, ka ir kaut kāda liela tirdzniecība, vairāki cilvēki nopietni ar to nodarbojas. Bet mūsu prakse ir šāda: ja viens cilvēks iegādājas divas devas - vienu sev, otru draugam - un iedod draugam lietošanai, viņš realizē attiecīgās vielas.

Kolēģi, vai mēs gribam šos cilvēkus redzēt obligāti cietumā? Noteikti ne! Ievērojot šo faktu, mēs arī paredzējām alternatīvas sankcijas, bet tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas... kuri mēģina pelnīt naudu šādā veidā, mēs paredzam arī citu kriminālsodu, proti, brīvības atņemšanu.

Runājot par subjektu. Pie kriminālatbildības būs iespējas saukt ikvienu cilvēku, kurš sasniedzis 14 gadu vecumu, jo tas ir mūsu vispārīgais kriminālās atbildības vecums. Bet lūdzu ņemt vērā, ka arī juridiskās personas nevar tikt sodītas. Mums nav sodu juridiskajām personām, bet mums ir speciālais instruments, proti, piespiedu ietekmēšanas līdzeklis. Un saskaņā ar likumu, piemēram, juridisko personu būs iespējams nolikvidēt vai piemērot naudas piedziņu, un saskaņā ar likumu maksimālā naudas piedziņa Latvijā ir 32 miljoni eiro. Nu, summas ir ļoti lielas, jā!

Tātad principā mēs paredzam atbildību, teiksim, gan cilvēkiem, gan arī iespēju piemērot instrumentus juridiskām personām.

Tālāk! Nākamais svarīgais jautājums ir par subjektīvo pusi. Protams, mēs sauksim pie atbildības cilvēkus, kas veic attiecīgās darbības ar nodomu, tīši. Un šeit bieži uzdod jautājumu: bet ja viņš pateiks: „Es domāju, ka tas ir domāts, piemēram, kaljanu tīrīšanai vai kādām citām lietām”? Par nodomu mēs varam izdarīt secinājumu, vērtējot cilvēka darbību. Un tad gadījumā, ja viņš visu noliegs, vienalga būs iespēja viņu saukt pie atbildības, ja būs konstatēts nodoms. Tātad tāda ir attiecīgās normas ideja.

Cienījamie kolēģi, es saprotu, ka normu vēl var pilnveidot, un mēs domāsim arī par citām normām, bet šodien no jūsu balsojuma ir atkarīgs, vai tiešām nākamajā nedēļā mēs izdarīsim šo nopietno soli, lai aizliegtu attiecīgās vielas, vai mēs turpināsim stāstīt sabiedrībai, ka mēs strādājam, domājam, meklējam un ka mums ir vajadzīgs vēl daudz laika. Šis solis mums jāizdara! Juridiskā komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu, pieņemt to pirmajā lasījumā un pēc tam arī otrajā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputāti Seržants un Elksniņš grib runāt par steidzamību? (No zāles: „Nē!”) Vispirms mums ir jābalso par steidzamību, un pēc tam mēs uzsāksim debates par pirmo lasījumu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kas tas bija?”) Tas bija komisijas ziņojums par likumprojektu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Āā! Es nesapratu, kas tas bija.”)

A.Judins. Jāseko līdzi!

Sēdes vadītāja. Urbanoviča kungs, jums arī tas Kārtības rullis... Komisija ziņo par likumprojektu, aicina atbalstīt steidzamību un aicina atbalstīt pirmajā lasījumā. Jā, lūdzu! Jā, arī jums tie Bites ierosinātie kursi nepieciešami!

A.Judins. Jā, te ir sava veida...

Sēdes vadītāja. Tātad saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamību, bet... Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav.

Komisija aicināja atbalstīt arī pirmajā lasījumā, bet uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien vēlreiz! Nerunāšu vairs es te par šo vielu kaitīgumu, jo pēdējā laikā tas skan no visām malām, bet es gribētu vēl tomēr drusku paskaidrot par to, ko Judina kungs varbūt nepateica. Man tieši ar Judina kungu bija drusku strīdiņš par to, vai papildināt šo pantu ar sodu situācijā, ja ir smagas sekas. Judina kungs uzskatīja, ka Krimināllikumā jau tas ir: nonāvēšana aiz neuzmanības - līdz pieciem gadiem. Bet tomēr, ņemot vērā, kāda informācija un cik informācijas pēdējā laikā ir par šīm vielām, mēs redzam, ka smagas sekas var būt arī tādas, ka jaunieši... pieņemsim, grupiņa jauniešu uzsmēķē, un visiem no pirmās reizes jau ir neatgriezeniskas veselības sekas. Un tās patiešām arī ir smagas sekas, un šādos gadījumos, es uzskatu, ir cilvēkam jāsēž - un pietiekami ilgi jāsēž.

Tomēr es gribētu izmantot šo situāciju, kad nu mēs beidzot esam sadūšojušies attiecībā uz likumprojektu, un tomēr aicināt... nu, izteikt, teiksim tā, trīs aicinājumus.

Tas pirmais aicinājums varbūt būtu policijai, kurai tagad mēs iedosim rokās diezgan efektīvu ieroci, un šis likums būs viens no stingrākajiem Eiropas Savienībā šobrīd. Un šobrīd arī policijas rīcībā būs apmēram viena nedēļa laika līdz izsludināšanas brīdim, un viņi varēs sagatavoties, lai nākošajā brīdī pēc likuma stāšanās spēkā... es domāju, ka var dažu dienu laikā visas šīs spaisa bodītes Rīgā iedzīt pagrīdē, un policijai beidzot būtu jāparāda, kurš tad galvaspilsētā ir saimnieks - viņi vai spaisa tirgotāji, vai vīri ar beisbola nūjām.

Otrs aicinājums man būtu maniem bijušajiem kolēģiem - žurnālistiem. Es ceru no jums sagaidīt, ka tanī dienā, kad šis likums stāsies spēkā, no jūsu leksikas pazudīs vārdu savienojums „legālās narkotikas”, jo tādu vienkārši Latvijā vairs nebūs. Es saprotu, ka tas ir vienkāršāks vārdu savienojums nekā „stipras psihoaktīvas vielas”, bet, saprotiet, ja jaunietis, kurš vēl šo lietu nav pamēģinājis, dzird šādu savienojumu „legālās narkotikas”, tas viņu vienkārši iedrošina, un viņš nesaprot, ka tanī brīdī, kad viņš pēc likuma stāšanās spēkā nopirks vairākas šīs devas, tad viņš jau kļūs atbildīgs likuma priekšā. Un mēs zinām, ka tā notiek: piemēram, ņemot vērā, ka vairākās Latvijas pilsētās šī tirdzniecība nenotiek, jaunieši reizi nedēļā samet naudu un sūta, teiksim, vienu savu pārstāvi uz Rīgu iepirkties, un tad nu viņš sapērkas visai nedēļai.

Un trešais aicinājums būtu varbūt vecākiem, no kuriem daudzi varbūt šobrīd pat nenojauš, ka viņu bērni smēķē šo spaisu, bet, ticiet man, tanī brīdī, kad šie tirgotāji noies pagrīdē, daudzi no šiem jauniešiem, kas vairs nevarēs nopirkt šo vielu kā, teiksim, avīzi kioskā, ja viņiem nebūs pazīstami pagrīdes tirgotāji... viņi... šīs vielas trūkums liks viņiem... liks to manīt, un viņi kļūs nervozi, viņi kļūs viegli aizkaitināmi, un tāpēc nevajag baidīties arī nevis, teiksim, viņus vienkārši lamāt par to, bet meklēt speciālistu palīdzību, jo tas ir atrisinājums. Tāpēc nevainosim šos bērnus, bet vainosim visus mūs pašus, kuri šādu situāciju esam pieļāvuši. Es ceru uz jūsu atbalstu šajā likumā, un acīmredzot ir jāturpina domāt arī par to, vai administratīvajā kodeksā šis te nav... administratīvajā likumā nav jāpieņem norma par lietošanu... Līdzīgi kā šobrīd ir par narkotikām - par atrašanos reibumā publiskā vietā... Administratīvā procesa likumā ir jāpieņem arī šāds grozījums varbūt... Jā, nu, es pārteicos, neesmu taču jurists.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Situāciju var raksturot ļoti vienkārši: konkrētais likuma projekts nepārprotami tiks atbalstīts, un „par” viņu balsos visi parlamenta deputāti, un es laikam neatradīšu šodien nevienu, kurš neatbalstīs šāda veida ideju - saukt pie kriminālatbildības cilvēkus, kuri nodarbojas ar minēto vielu vai nu glabāšanu realizācijas nolūkā, vai arī realizāciju.

Tajā pašā laikā ir jāatgādina virkne problēmu mums visiem, ar kurām mums jācīnās un ar kurām mums jāstrādā. Mums visiem ir zināmas tradicionālās narkotikas un saraksti Krimināllikumam, kurā ir paredzēta atbildība par tradicionālo narkotiku tirdzniecību, glabāšanu un visām citām darbībām. Tajā pašā laikā šis likumprojekts skars tikai tās jaunās psihoaktīvās vielas, kuras tika iekļautas SKPC izveidotajā sarakstā. Respektīvi, kriminālatbildība būs tikai par tām 14 vielām, kuras pašreiz ar SKPC lēmumu ir aizliegtas. Mums paliek trešais bloks, ļoti milzīgs nenosegts lauks attiecībā uz tām vielām, kuras nav identificētas, uz tām vielām, kuras nav izņemtas, un tām vielām, kurām nav nozīmētas ekspertīzes vai arī attiecībā uz kurām SKPC veic sākotnējo izpēti un kuras nav ieliktas sarakstā. Ar to mēs strādājam Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pietiekami aktīvi, lai paredzētu tajā skaitā arī atbildību un kārtību, kādā veidā mēs varētu cīnīties pret šāda veida parādību, jo šis instruments, ko mēs pieņemsim šodien, problēmu saknē neatrisinās. Tas nekādā veidā netraucēs ķīmiķiem sintezēt aizvien jaunas vielas, bet pēc to iekļaušanas aizliegtajos sarakstos sintezēt vēl citas vielas. Un tādā veidā valsts nepārtraukti skrien viņiem pakaļ un mēģina kaut ko aizliegt.

Lai šī norma darbotos, protams, ir nepieciešams, lai policija pievērstu pastiprinātu uzmanību attiecībā uz minēto vielu izņemšanu un ekspertīžu nozīmēšanu, bet diemžēl mūsu valstī ir vairākas problēmas. Lai strādātu otrā daļa no minētā panta attiecībā uz iespēju saukt pie kriminālatbildības, ja minētās realizācijas rezultātā ir nodarītas smagas sekas, mums ir jāiegādājas Gaiļezera Toksikoloģijas nodaļai aparāts, kurš spēs noteikt to vielu, ko tas bērns, tas pusaudzis ir lietojis, pirms viņš nokļuvis attiecīgi reanimācijā, lai pierādītu cēloņsakarību starp policijas izņemto vielu un tās vielas identiskumu, kas tiek atrasta tā bērna analīzēs. Diemžēl Gaiļezerā uz doto brīdi šāda veida aparatūras nav, es vakardien runāju ar Circenes kundzi, un viņa solīja atbalstu šāda aparāta iegādei.

Diemžēl, lai šī norma darbotos - un viņa sāks darboties, piemēram, es pieļauju, jau nedēļas laikā - tās otrā daļa varēs darboties tikai tad, kad šāda veida aparāts, kurš maksā miljonu eiro, tiks iegādāts. Diemžēl mūsu valstī tādu aparātu nav, kuri tiešām varētu augstā līmenī izvērtēt tāpatību starp šīm vielām. Izziņai: Lietuvā šādi aparāti ir pieci. Krīzes apstākļos valsts jau bija plānojusi 2011.gadā to iepirkt, bet krīze to visu patraucēja, un aparāts iegādāts netika. Līdz ar ko Saeimas Juridiskajā komisijā viens no lēmumiem, kas tika pieņemts, lai minētā norma stātos spēkā, ir arī vērsties ar vēstulēm pie finanšu un veselības ministriem ar lūgumu izvērtēt iespējamību piešķirt līdzekļus, lai šī norma darbotos, no līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem, un par to gan būtu jālemj Ministru kabinetam. Līdz ar to likumdevēja padarītais šajā jomā nav absolūti viss. Tas ir tiešām tikai ieskicējums, par kuru mēs varam runāt.

Otrs būtisks bloks ir paredzēt atbildību. Šāda veida atbildība, par kādu mēs šodien runājam, ir neliels piliens šīs problēmas jūrā. Mums ir jāparedz atbildība par pamudināšanu lietot jaunas psihoaktīvas vielas; mums ir jāparedz atbildība par telpu nodošanu jaunu psihoaktīvu vielu lietošanai; mums ir jāparedz atbildība par jaunu psihoaktīvu vielu lietošanu; mums ir jāparedz atbildība par telpu piešķiršanu aizliegtu psihoaktīvu vielu tirdzniecībai; mums ir jāparedz atbildība par psihoaktīvu vielu ievadīšanu pret personas gribu vai iebēršanu, kā tas notiek vienā otrā izklaides vietā. Mums ir jāparedz arī atbildība par jaunu psihoaktīvu vielu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu bez realizācijas nolūka. Tad mēs visi šeit ar Judina kungu priekšgalā varēsim nopūsties un pateikt: „Jā, likumdevējs kaut ko ir izdarījis!”

Pagaidām tas viss ir tikai sākums, un es ceru, ka nākamnedēļ Saeimas Juridiskajā komisijā šos būtiskos jautājumu blokus, ko mēs cerējām varbūt apskatīt šodien, mēs varētu pieņemt; respektīvi, ļoti ātri. Un nākamo ceturtdien mums būtu kārtējā diskusija par kārtējo... kriminālatbildības sava veida devas ieviešanu, lai sekmīgi un efektīvi cīnītos pret šī rūpala uzplaukumu.

Pagaidām, kamēr nav definēts vispārējs aizliegums, pagaidām, kamēr nav spēkā un nav pieņemta Eiropas Savienības regula attiecībā uz rīcību Eiropas Savienības ietvaros ar psihoaktīvām vielām, kamēr nav kārtības, kamēr nav iespējas vērsties pret vietām (ne tikai pret vielām!), tikmēr, manuprāt, nav izsmelts tas darbs, kas parlamentam būtu padarāms uz konkrēto brīdi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Es pilnīgi piekrītu kolēģim Elksniņam, ka mums jāizdara simtiem svarīgu lietu. Mēs varam uzskaitīt šīs lietas un tērēt laiku. Bet mans piedāvājums - izdarīt vienu konkrētu, reālu lietu, nevis stāstīt kolēģiem, kas mums vēl ir jāizdara. Nu tad darīsim to! Nestāstīsim, ko mēs plānojam, bet vienkārši darīsim labas lietas!

Kolēģi! Es tiešām tagad negribu oponēt cienījamam Elksniņa kungam (No zāles dep. A.Elksniņš, I.Zariņš, A.Bērziņš: „Balsot!”) saistībā ar viņa stāstīto, jo būs iespējas un būs darba kārtībā attiecīgi jautājumi. Un tieši tad, kad pienāks tas brīdis, diskutēsim. Pamatojot steidzamību... (No zāles dep. A.Elksniņš: „Vai tad kāds ir „pret”? Parādi ar pirkstu!”) Tūlīt viņš pabeigs, tad... Un es domāju, ka... Jā, cilvēks septiņas minūtes norunāja, un tagad viņam šķiet, ka ir viss, var visu slēgt, jo viņš savu jau pateicis. Paldies Elksniņa kungam, bet kolēģim arī ir tiesības runāt!

Un man gribētos pievērst uzmanību tam, ka mēs tiešām turpināsim nākamajā nedēļā strādāt, bet, es domāju, tā diskusija notiks ne šeit, bet pirmām kārtām komisijā.

Taču man gribētos pievērst jūsu uzmanību citam jautājumam.

Mēs šodien kriminalizēsim šo darbību, un dažiem cilvēkiem šķiet: nu tad viss! Ja par izdarīto darbību būs sods, viss būs kārtībā! Mēs varam paredzēt sodu par visādām, dažādām darbībām. Bet es lūdzu jūs uzdot sev jautājumu: kāpēc cilvēki lieto šīs vielas? Kāpēc ir pieprasījums, un vai viss ir kārtībā sabiedrībā? Es strādāju krimināltiesību jomā, un es saprotu, ka jāparedz atbildība par atsevišķām darbībām. Bet, lūdzu, padomājiet no savu zināšanu perspektīvas, kas jāizdara, lai mums būtu mazāk tādu problēmu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Pavisam īsi!

Es gribu tikai atgādināt, ka Latvija šajā ziņā iet priekšgalā. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Neesam!”; Starpsauciens: „Priekšā no kura gala?”) Es gribu jums atgādināt, ka pagājušajā gadā Anglijā nomira 69 cilvēki no tā sauktajām legālajām narkotikām.

To, ko mēs jau pagājušajā gadā esam pieņēmuši, ko mēs šodien esam pieņēmuši... Es īstenībā vēršos pie sabiedriskajiem medijiem, lai atgādinātu, ka šī nav tikai Latvijas problēma, bet ka mēs reāli, ļoti labi ar to cīnāmies.

Iedomājieties: Anglijā 69 nomira, un tur nav ieskaitīti tie cilvēki, kas turpina gulēt slimnīcās!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie, godātie kolēģi! Es ļoti aicinu pieņemt šodien šo likumprojektu. Un gribu jūs arī nomierināt, ka valstī ir nokārtots jautājums par šo vielu izmeklēšanu. Rīgā, Aptiekas ielā 7/9, darbojas ļoti perfekta toksikoloģiskā laboratorija, un burtiski aprīļa mēnesī Aptiekas ielā 1 tiks atklāta jaunuzcelta jaunbūve, kur būs modernas laboratorijas telpas, kurās tiks izvietotas vismodernākās aparatūras. Jau pašreiz pie mums ir iegādāta aparatūra, kur viegli no Gaiļezera ar sanitāro transportu var atvest šo urīna analīzi, šo asins analīzi. Mēs šīs analīzes pieņemam, viņas nonāk saldētavā un tūlīt iet darbā. Tā ka arī mēs varam izmeklēt šīs vielas. Mums nav jāgaida vēl vairāki miljoni, jāgaida, kamēr Gaiļezera slimnīcā būs visa aparatūra. To var izdarīt jau šodien!

Tas, ka mēs esam jau daudz paveikuši, un tas, ka mēs ļoti intensīvi strādājam pie likumdošanas, tiešām izvirza mūs to valstu vidū, kuras dara ļoti daudz un daudz jau ir izdarījušas. Bet, dabīgi, arī citas valstis, piemēram, Īrija, Rumānija, Polija, Zviedrija, ir ļoti daudz izdarījušas, un tās mums ir labs paraugs un dzinulis, lai mēs darītu to pašu un lai mēs nebūtu atpalikusi valsts.

Aicinu pieņemt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Judina kungs vēl ko vēlas piebilst?

A.Judins. Es lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

A.Judins. Ņemot vērā, ka priekšlikums ir atbalstīts, kolēģi, es lūdzu atbalstīt to arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ilze Viņķele.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, jūs slēdziet mikrofonu ārā, ja mani aizvelk uz garo runāšanu! Strādāsim ar...

Sēdes vadītāja. Referents var runāt neierobežotu laiku. To vienkārši Urbanoviča kungs bija aizmirsis.

I.Viņķele. Bet ja nu „sanes”, tad slēdziet ārā tomēr!

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, ko esam atzinuši par steidzamu. Komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus.

1. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Priekšlikuma būtība sekojoša: indeksācija tiek piemērota noteiktam pensiju apmēram, izņemot par represētām atzītās personas. Un Klementjeva kungs rosina šo personu loku, uz kurām indeksācijas ierobežojumi neattiecas, paplašināt arī ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku pensijām un arī ar I grupas invalīdiem. Pamatojums ir tāds, ka abas piedāvātās grupas atrodas tādā veselības stāvoklī, kas objektīvi prasa lielākus izdevumus gan kopšanai, gan veselības aprūpes izdevumiem. Un arī šo cilvēku iespējas iekļauties darba tirgū ir ierobežotas.

Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. 2. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāls un precizē numerācijas kārtību. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. 3. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Panteļējeva priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Viņķele. 4.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisija ir formulējusi savu redakciju, kuras būtība ir sekojoša: pensiju aprēķinā tiek ņemts vērā arī virsdienesta stāžs tiem karavīriem un virsniekiem, kas ir atteikušies no citas valsts pensijas. Līdz šim tā tas nav ticis darīts, un līdz ar to faktiski apmēram 45 virsnieki ir nostādīti salīdzinoši nelabvēlīgos apstākļos, jo šis darba stāžs pie pensiju aprēķina viņiem netiek ņemts vērā. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. 5. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Panteļējeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Viņķele. ...kas arī paredz to, ka šis virsdienests tiek ieskaitīts darba stāžā. 6.priekšlikumu tātad Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar 1.priekšlikumu, proti, ar to kategoriju plašāku noteikšanu, kurām ir tiesības uz neierobežotu pensijas apmēra indeksāciju, un vienkārši komisija to izsaka jaunā - 15.1 punktā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. 8. ir deputātu Aijas Barčas un Andra Bērziņa priekšlikums, kurš paredz normu, kas ir saistīta ar to, ka no šī gada 1.jūlija tiek palielināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts I un II grupas invalīdiem. Un principā var rasties situācija, ka tajā brīdī, kad šis sociālā nodrošinājuma pabalsts tiek... Kad cilvēkam ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju, tad šī pabalsta un pensijas apmērs var atšķirties, un šis priekšlikums nosaka to, ka gadījumā, ja aprēķinātā pensija ir mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tā tomēr tiek izmaksāta apmērā, kāds ir vismaz šis valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts. Tātad norma ir labvēlīga pensijas saņēmējiem. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. 9.priekšlikums ir kolēģu Barčas kundzes un Andra Bērziņa priekšlikums, kas arī ir topošajiem pensionāriem labvēlīgs. Proti, šobrīd likums nosaka, ka pensijas aprēķinā par periodu no 1996. līdz 1999.gadam, ja cilvēkam nav bijusi... tātad tiek aprēķināts šis pensijas sākumkapitāls, ņemot vērā vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Bet šī norma ir terminēta, tās darbībai būtu jābeidzas 2015.gada decembrī. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka virknei topošo pensionāru - tieši tiem, kas ir strādājuši arī publiskajā sektorā, kur algas šajā periodā ir bijušas ļoti nelielas, - gan skolotājiem, gan medicīnas darbiniekiem - pensijas sākumkapitāla aprēķina formula faktiski pasliktinātos. Un līdz ar to šo labvēlīgāko pārejas normu tiek piedāvāts saglabāt kā pastāvīgu normu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. 10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. Un 11. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Viņš ir bijis gana acīgs, lai pamanītu, ka Ministru kabineta redakcija paturēja kā likuma spēkā stāšanās datumu 1.aprīli, kas ir garām, un tādēļ deputāts Klementjevs rosina formulēt, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. (Aplausi.) Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. Līdz ar to visi 11 priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Viņķele. Vai drīkst komentāru?

Sēdes vadītāja. Nē, komentārs nav paredzēts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, otrais lasījums.

Likumprojekts atzīts par steidzamu. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ilze Viņķele.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Tātad likumprojekts ir tieši saistīts ar jauno indeksācijas kārtību, ko mēs nupat pieņēmām likumā „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” un kas paredz jauno indeksāciju piemērot arī atlīdzībām, proti, apgādnieka zaudējuma gadījumā un arī apdrošināšanā pret nelaimes gadījumiem.

Likumprojekts atzīts par steidzamu. Saņemts viens priekšlikums - tas ir komisijā atbalstīts, ir redakcionālas dabas un precizē likuma spēkā stāšanās datumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. Līdz ar to... Vēl pirms beigām vēlos izteikt komisijas vārdā pateicību visiem komisijas deputātiem par konstruktīvo darbu, īpaši Bišofas kundzei, kas rosināja virkni likuma izmaiņu, bet, apzinoties momenta svarīgumu, laipni atsauca savus priekšlikumus, lai nekavētu indeksācijas virzību uz priekšu.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Inese Aizstrauta.

I.Aizstrauta (ZZS).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi grozījumus Reģionālās attīstības likumā, un ir iesniegti astoņi priekšlikumi.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Aizstrauta. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Aizstrauta. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Aizstrauta. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Aizstrauta. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Aizstrauta. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Aizstrauta. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Aizstrauta. Un 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Aizstrauta. Līdz ar to es aicinu balsot par grozījumiem Reģionālās attīstības likumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs skatām tālāk darba kārtību, ir vēl viens iespējams grozījums. Tātad desmit deputāti - Bērziņš, Laizāne, Poriņa, Dombrava un citi - lūdz izdarīt izmaiņas 3.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr.759/Lp11) trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””.

Likuma „Par policiju” 21.panta otrā daļa nosaka, ka par pašvaldības policijas priekšnieku vai viņa vietnieku var pieņemt darbā personu, kura papildus panta pirmajā daļā pašvaldības policijas darbiniekiem noteiktajām prasībām ir ieguvusi augstāko izglītību. To pašu attiecībā uz ostas policijas priekšnieka vai viņa vietnieka amatu paredz likuma 21.1 pants.

Vienlaikus likums neparedz šādu prasību attiecībā uz personām, kas pilda vakanta vai prombūtnē esoša pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa vietnieka vai ostas policijas priekšnieka vai viņa vietnieka amata pienākumus.

Lai novērstu situācijas, ka pašvaldības policijas vai ostas policijas priekšnieka vai viņa vietnieka amata pienākumus pilda persona bez atbilstošas izglītības, ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka vakanta pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa vietnieka amata pienākumus vai prombūtnē esoša pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa vietnieka amata pienākumus nevar pildīt persona, kas neatbilst likumā pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa vietnieka un ostas policijas priekšnieka vai viņa vietnieka amatam noteiktajām prasībām.

Tāpat, lai nevarētu veidoties situācijas, ka persona ilglaicīgi pilda vakanta vai prombūtnē esoša pašvaldības policijas priekšnieka vai ostas policijas priekšnieka vai viņa vietnieka amata pienākumus bez iekšlietu ministra piekrišanas, ar grozījumiem likumā tiks noteikts, ka seši mēneši ir pieļaujamais termiņš, uz kādu persona drīkst būt par pienākumu izpildītāju pašvaldības policijas priekšnieka vai viņa vietnieka amatā, nesaskaņojot to ar iekšlietu ministru.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 24.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai novērstu konstatētās nepilnības privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu regulējumā, kas nosaka kārtību pensiju plānu nodošanai vai apvienošanai, kā arī uzkrātā papildpensijas kapitāla izmaksai.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Skatām grozījumus Kredītiestāžu likumā. Likumprojekta mērķis ir labot pašreizējo situāciju kredītprocentu aprēķināšanas praksē: aprēķinot dienas procentu likmi, tiek pieņemts, ka gadā ir 360 dienas, taču samaksu piemēro 365 dienām.

Likumprojekts paredz noteikt, ka, nosakot dienas procentu likmi, ir jāizmanto ACT/365 modelis, kurš paredz aprēķinus, kas balstīti uz 365 dienām vai 366 dienām garajā gadā.

Komisija izskatīja šo jautājumu un nolēma aicināt Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es ierosināju pagājušajā gadā izdarīt attiecīgus grozījumus Kredītiestāžu likumā. Paldies kolēģiem, kas izvērtēja un atbalstīja, bet man ļoti gribētos, lai visiem klātesošajiem būtu skaidrs, par ko jūs balsojat.

Mūsu Kredītiestāžu likumā ir iekļauta netaisnīga norma. Mēs dzīvojam pēc savā ziņā viduslaiku kalendāra. Proti, aprēķinot gada procentus, no kredītņēmēja tiek prasīts, lai viņš maksātu par katru dienu, teiksim, procentus, bet, kad aprēķina tos procentus, uzskata, ka gadā ir 360 dienas. Es domāju, ka ir saprotams: ja kaut ko mēs dalām ar 360 un reizinām 365 reizes, veidojas starpība. Un liels paldies kredītiestāžu pārstāvjiem, kas nenoliedza problēmas esamību. Pateicoties šādai formulai, bankas var iekasēt papildus katru gadu aptuveni 2 vai 3 miljonus eiro. Precīzi grūti aprēķināt. Un tas ir fakts. Tas viss notiek.

Protams, bankas stāsta, ka liela labuma viņām no tā nav. Viņas faktiski stāsta par to, ka tie, kam ir depozīti, viņi ir no tā ieguvēji. Principā tad mūsu kredītiestādes strādā savā ziņā kā Robins Huds. Tās ņem no viena un nodod tālāk citiem. Vienīgi Robinam Hudam bija tā, ka viņš ņēma no tiem nabagajiem un tad... es atvainojos, ņēma no bagātajiem un mēģināja palīdzēt nabagajiem. Savukārt mūsu bankas ņem tieši no kredītņēmējiem un dod tiem, kam ir, ko ieguldīt bankās. Tas nav pareizi!

Liels paldies Vucāna kungam un citiem kolēģiem, kas norādīja, ka principā šeit nav runa par to, ka bankas nodarbojas ar kaut kādu krāpniecisku darbību. Arī es no anonīmiem avotiem, ko es nevaru nosaukt, dabūju informāciju, kurai es uzticos. Un informācija ir šāda: bankām nebija liela nolūka dabūt šo papildu naudu, bet, ja nauda var ieripot, tad kāpēc atteikties? Un tad principā runāt par tiem 2 vai 3 miljoniem eiro gadā... nu visām bankām, visam sektoram tā nav milzīga nauda. Bet pagājušā gadsimta 20.gados šāda kārtība tika nodibināta. Un pēkšņi to mainīt? Kāda jēga?

Man gribētos pievērst jūsu uzmanību, ka attiecībā uz ātrajiem kredītiem ir pieņemti MK noteikumi, kas skaidri definē, ka gadā ir 365 dienas, bet šajā gadījumā mums tad ir cita prakse.

Bet kā var atrisināt problēmu? Var noteikt, ka gadā ir 360 dienas, un izmantot citu formulu, proti, ka katrā mēnesī ir 30 dienas, un viss būs taisnīgi. Var arī noteikt, ka ir 365 dienas un par katru dienu ir jāmaksā procenti. Arī ir taisnīgi! Bet sākumā noteikt, ka gadā ir 360 dienas, bet, kad ir jāmaksā, tad 365 dienas, - tas nav taisnīgi!

Kā es jau teicu, paldies kolēģiem, kas piedāvāja risinājumus. Jo bankas norādīja, ka, ja viņām būs... liks mainīt programmatūru, būs jātērē liela nauda, un galu galā patērētāji par visu samaksās. Mēs negribam, lai patērētājiem būtu papildu izdevumi. Bet bija izteikts, manuprāt, ļoti labs priekšlikums, ko tieši var attīstīt, un es ceru, ka Vucāna kungs tieši var palīdzēt. Ļoti svarīgi, lai informācija būtu saprotama klientam. Proti, šeit ir problēma ar caurskatāmību. Ja cilvēks dzird, ka viņam ir jāmaksā 3 procenti, tad viņam arī ir jāmaksā 3 procenti, nevis 3,001 vai 0,5. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai būtu varbūt pēc analoģijas ar ātrajiem kredītiem, - lai būtu izmantota gada procentu likmju, teiksim tā, universālā formula, universāla pieeja un lai patērētājam būtu iespējas salīdzināt piedāvājumus. Tātad, manuprāt, uz otro lasījumu var būt cita pieeja. Bet Saeimas pienākums ir šo netaisnīgumu, kas nostiprināts likumā, izbeigt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Judina kungs jau apmēram ieskicēja to diskusiju, kura mums bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Un pēc būtības problēma ir samērā vienkārši risināma. Tā situācija tiešām ir tāda, ka vēsturiski Latvijā procentu maksājumiem kredītiestādēs ir pieņemta shēma, kur nosacīti gadā tiek uzskatīts, ka ir 360 dienas. Tajā pašā laikā jebkurā līgumā, kas tiek noslēgts ar klientu, šī te shēma ir aprakstīta, un tur, stingri ņemot, nav nekādas klienta maldināšanas, jo abas puses zina, par ko viņas parakstās.

Jautājums ir par ko citu. Jautājums ir par to, kā dažādus kredītinstrumentus, ko izsniedz dažādas kredītiestādes, varētu salīdzināt savā starpā, un te nav jāizgudro nekas jauns. Šeit ir lietojama tā saucamā gada efektīvā procentu likme, kuru arī Judina kungs pieminēja, jeb gada procentu likme, tie ir sinonīmi... Komisijā runa bija par to, ka tajā aprēķinu shēmā būtu jāieskaita iekšā arī visi papildu maksājumi, kas ir saistīti ar kredīta izsniegšanu. Ne tikai kredīta izsniegšana un kredīta saņemšana, bet arī kredīta pieteikšana, vērtēšana... arī visi šie maksājumi, ja tādi šajā procesā parādās... Par to mēs vienojāmies, ka uz otro lasījumu acīmredzot tas tādā veidā tiks piekoriģēts, un ar šo nosacījumu komisija atbalstīja likumprojekta tālāku virzīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

J.Upenieks. Vēlos tikai piebilst, ka arī komisijā mums izcēlās diskusija, taču visi deputāti pauda gatavību risināt šo situāciju, un, tā kā mūsu komisiju nesen ir papildinājis arī ļoti spēcīgs matemātiķis - Vucāna kungs, es domāju, ka spēsim rast ļoti labu risinājumu, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, otrais lasījums. (No zāles: „Beidzot!”)

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Likumprojekts Nr.1022/Lp11.

Man gribētos atgādināt, ka grozījumi tika ierosināti saistībā ar nepieciešamību veikt izmaiņas 17.pantā, kur paredzēts, ka 20 gadus pēc attiecīgā likuma spēkā stāšanās vairs nebūs iespējams konstatēt sadarbību ar VDK, izmantot procedūru, kas ir noteikta attiecīgā likuma 14. un 15.pantā.

Es atceros, ka tad, kad mēs skatījām pirmajā lasījumā, Čepānes kundze uzaicināja speciālistus un organizēja diskusiju, apspriešanu par visiem šiem jautājumiem. Un es gribu teikt, ka tiešām tāda diskusija bija nepieciešama, jo kolēģi iesniedza 20... Kopumā mums iesniegti 20 priekšlikumi, un tie ir ļoti atšķirīgi. Ir priekšlikumi visus maisus paņemt, aiznest būtībā uz Doma laukumu un sadedzināt, iznīcināt ar uguni. Ir priekšlikums nopublicēt visus materiālus pēc iespējas ātrāk. Ir priekšlikums nodibināt lustrācijas kārtību. Ir 20 dažādi priekšlikumi. Ņemot vērā, ka tie ir savstarpēji nesaslēdzami - viens priekšlikums izslēdz otru! -, mums komisijā notika divas sēdes, 12. un 26.martā, un mēs uzaicinājām lietpratējus. Bija uzaicināts ģenerālprokurors, bija uzaicināts arī Maizīša kungs, vairāki speciālisti, kas pauda viedokli par to, kā rīkoties attiecīgajā jautājumā.

Juridiskās komisijas vārdā man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka tūlīt mēs balsosim par atsevišķiem priekšlikumiem, un, protams, ka, ja mēs pieņemsim vienu šādu priekšlikumu, vienu citādu priekšlikumu, pastāv risks, ka tiks radīts likums, kas nebūs derīgs izmantošanai. Bet! Ja mēs neizdarīsim grozījumus, kuru dēļ likumprojekts tika ierosināts, tad šogad mēs faktiski... faktiski tiks atzīts, ka turpmāk nebūs nekādas nozīmes tam faktam, ka cilvēks bija VDK aģents vai informators. Tāpēc mans aicinājums - sekot līdzi Juridiskās komisijas priekšlikumiem, jo tie ir kompromisa variants, kas izstrādāts, ņemot vērā tieši ekspertu viedokļus. Un ģenerālais koncepts, ko uzsvēra un atbalstīja Juridiskā komisija, ir šāds: mums tiešām ir jāiet uz publicēšanu, bet, pirms kaut ko atbilst patiesībai un ka informācija nevar radīt kaitējumu sabiedrībai. Ģenerālprokurors mums uzrādīja kartītes, par kurām visi runā. Un kas tās par kartītēm, ja kartītē rakstīts, ka Jānis Ozoliņš izdarīja to un to, bet tur nav personas koda?! Mēs tieši... es atvainojos... (Zālē troksnis, starpsaucieni. „Uzvārdus!...”) Vienalga kādu... vienalga kādu uzvārdu var nosaukt, bet tieši ģenerālprokurors pievērsa uzmanību tam, ka pēc attiecīgajām kartītēm... Es domāju, vienalga kādu uzvārdu var nosaukt. Tur tā lieta! Ir cilvēki, kas var apvainoties (Zālē smiekli.), un tieši tas ir iemesls, kura dēļ mēs negribam publicēt informāciju, kas nav pārbaudīta. Tātad šīs kartītes prasa analīzi.

Un Juridiskā komisija uzskata, ka pirmām kārtām ir jāveic analīze, un tieši atsevišķi priekšlikumi ir vērsti uz to, lai tāda analīze notiktu. Kad ir skaidrība, tad informācija ir publicējama. Bet mēs neatbalstām nedz mūsu vēstures iznīcināšanu, uz ko aicina „Saskaņas Centra” pārstāvji, nedz nesagatavotas informācijas publicēšanu, nepārbaudītu faktu publicēšanu, uz ko aicina Nacionālā apvienība. Lūdzu sekot līdzi priekšlikumiem, ko atbalstīja Juridiskā komisija.

1.priekšlikums un arī vairāki citi, ko iesniedza deputāti Inga Bite, Inga Vanaga un Dāvis Stalts, ir vērsti uz lustrācijas ieviešanu. Mēs diskutējām par attiecīgajām normām, bija uzdoti vairāki jautājumi. Un ir tieši vairāki kritiskie punkti. Arī ģenerālprokurors norādīja, ka... Piemēram, ja priekšlikumā ir paredzēts, ka cilvēkam ir jānožēlo tas, ka viņš sadarbojies, bet šis cilvēks palīdzēja atklāt kādas bandas noziegumu un viņš nenožēlo, - ko tad mēs darīsim? Tātad būs cita prakse. Arī vairāki citi jautājumi bija uzdoti.

Tātad 1.priekšlikums. 1.priekšlikumā ir paredzēts papildināt attiecīgā likuma mērķu definīciju, iekļaut jaunus mērķus. Ņemot vērā, ka piedāvātie mērķi neatbilst, teiksim, tam mērķim, kura dēļ likums ir radīts, Juridiskā komisija to neatbalstīja. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti...

Debates uzsāksim pēc pārtraukuma. Deputāti vēlas debatēt.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju, ka mums šodien pulksten 17.00 būs jautājumu un atbilžu sēde.

Deputātu Zariņa, Elksniņa, Tutina, Ribakova un Agešina jautājums ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par iespējamajām VAS „Latvenergo” tarifu izmaiņām”. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, un ministrs ieradīsies.

Deputātu Zariņa, Elksniņa, Tutina, Ribakova un Agešina jautājums tieslietu ministrei Baibai Brokai „Par iespējamajām VAS „Latvenergo” tarifu izmaiņām”. Rakstiskā atbilde neapmierina iesniedzējus, bet viņi negrib uzdot papildu jautājumus. Tātad jautājums uzskatāms par atbildētu.

Deputātu Zariņa, Elksniņa, Tutina, Ribakova un Agešina jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par ietekmi uz valsts budžetu un veicamajiem soļiem saistībā ar elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšanu”. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs nevar ierasties. Šis jautājums tiek pārcelts.

Tātad pulksten 17.00 būs ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Lolita Čigāne... nav, Sergejs Dolgopolovs... nav, Valdis Dombrovskis... nav, Andrejs Judins... ir, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Daina Kazāka... nav, Ainars Latkovskis... nav, Romāns Naudiņš... nav, Dana Reizniece-Ozola... ir, Igors Zujevs... nav.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Jā, Grigules kundze, jūs varbūt tad paskaidrojiet arī tautai, kāpēc jūs balsojat katrā piektajā no balsojumiem vispār kopā un jums tas neinteresē, ja jau jums gribas paskaidrojumus un tādu atklātības stundu... Un arī pa telefonu... Īstenībā ir uzzīmēts, ka ar telefonu zālē neienāk, kur nu vēl sēdes laikā runā.

Bet mēs varam turpināt Saeimas 3.aprīļa sēdi ar vienas minūtes nokavēšanos, par ko es atvainojos.

Pirms pārtraukuma mēs sākām izskatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” otrajā lasījumā, un pēc ziņojuma par 1.priekšlikumu, kuru iesnieguši deputāti Inga Bite, Inga Vanaga un Dāvis Stalts, mums ir jāuzsāk debates. Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Saprotot to, ka šodien ir strādāts daudz un intensīvi, tomēr jāsaka, ka tas nemazina tā jautājuma būtiskumu, kurš ir mūsu darba kārtībā.

Es tomēr gribētu izmantot šo laiku, lai izskaidrotu mūsu priekšlikuma jēgu, būtību un nepieciešamību, tāpēc, ja jums, kolēģi, nav iebildumu, es gribētu arī lūgt apvienot abas uzstāšanās, kas man ir iespējamas pie šī priekšlikuma, dodot laiku runāt septiņas minūtes. (Zālē troksnis.) Paldies.

Tātad tas, ko mēs piedāvājam, kā Judina kungs jau pareizi pieminēja, ir lustrācijas process. Lustrācijas process nav nekas jauns vai mūsu pēkšņi izdomāts. Tas ir process, kas tiek piemērots gandrīz visās bijušajās Padomju Savienības valstīs - un ne tikai -, lai nodrošinātu pilnīgu varas nomaiņu un tās pabeigšanu.

Arī mūsu visu atzītais tiesībzinātnieks Egils Levits žurnāla „Tīrraksts” pirmajā numurā savā intervijā „Pagātnes pārvarēšana” teicis... (Zālē troksnis. Dep. J.Urbanovičs: „Kurā? Kurā?”)... pirmajā numurā... ka ir četri galvenie virzieni, kas visi principā ir piemērojami vienlaicīgi, taču katram ir savi mērķi. Tie ir: pirmkārt, vēsturiskas patiesības atklāšana; otrkārt, juridiska izmeklēšana un noziedznieku sodīšana; treškārt, upuru reabilitācija un kompensācijas piešķiršana; un, ceturtkārt, publisko amatpersonu lustrācija un liegums bijušajiem režīma funkcionāriem strādāt demokrātiskas valsts pārvaldes amatos.

Nekavēšos pie pārējiem šiem Levita kunga norādītajiem virzieniem, bet turpināšu par lustrāciju, kas ir saistīta ar iesniegto priekšlikumu.

Lustrācija, kā jau es minēju, nav nekas jauns - tā notika jau senajā Romā, kā arī persiešu un maķedoniešu valstīs. Un mūsdienās lustrācija paredz atzīšanos sadarbībā ar noziedzīgi represīvajiem padomju varas orgāniem un nožēlu par šo sadarbību. Lustrētu personu vārdi netiek publiskoti. Lustrācija ir humāna un diskrēta procedūra sabiedrības un valsts turpmākas attīstības labā, dodot iespēju cilvēkiem, kuri sadarbojās ar čeku šantāžas, savas profesionālās darbības dēļ vai labprātīgi, atbrīvoties no padomju kauna krusta.

Latvija ir vienīgā pasaules valsts postpadomju telpā, kurā šis jautājums nav atrisināts. Valsts pienākums ir šo iespēju pilsoņiem nodrošināt. Tiešām! „Sabiedrība, kas nav attīrījusies, nav spējīga būvēt no totalitārisma mantojuma patiesi brīvu, plaukstošu valsti, jo to nomāc pagātnes rēgi un neizgaismotās padomju sistēmas ēnas,” tā ir izteikusies dzejniece Liāna Langa.

Kāpēc jautājums būtu jārisina tieši šobrīd? Jautājums par čekas maisiem un to atvēršanu, čekistiem un viņu darbošanos sabiedrībā aktualizējas atkal un atkal. Lai arī varētu domāt, ka laiks dziedēs rētas un mazinās ar pagātni saistītās emocijas, okupācijas režīma noziegumi ir tik lieli, ka sabiedrība tos neaizmirst. Turklāt katrreizēja šī jautājuma aktualizēšana uzplēš senās rētas, liekot tām asiņot atkal no jauna, un no jauna sašķeļ sabiedrību pāridarītājos un viņu upuros.

Turklāt par pirmajiem nav zināms - kuri tie ir un kāda ir viņu attieksme pret izdarīto. Šāda situācija turklāt rada bažas un dažādas manipulācijas iespējas - vai nu izplatīt baumas par kāda cilvēka iespējamu sadarbību, vai, redzot augstākos amatos cilvēkus, par kuriem it kā visi zina, bet neviens nesaka, var arī dažādi citādi spekulēt un šantažēt šos cilvēkus.

Jau 1996.gadā Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja pieņēma rezolūciju Nr.1096 „Par pasākumiem bijušo komunistisko totalitāro sistēmu demontēšanai”, kur cita starpā ir atzinīgi vērtēta slepeno dienestu dokumentu publiskošana un norādīts uz lustrāciju kā vienu no iespējamiem risinājumiem.

Turklāt Parlamentārā Asambleja ir vērsusi uzmanību uz to, ka neveiksmīga pārejas procesa rezultātā demokrātijas vietā valdīs oligarhija, tiesiskuma vietā - korupcija, bet cilvēktiesību vietā - organizētā noziedzība. Jāatzīst, ka izklausās diezgan pazīstami.

Mierīga līdzāspastāvēšana un sekmīgs pārejas process iespējami, nodrošinot taisnīgumu bez atriebības kāres. Tas ir šīs rezolūcijas trešais punkts.

Jautājums par lustrāciju Latvijā bija risināms jau tūlīt pēc padomju režīma sabrukuma, lai dotu iespēju patiesai atjaunotnei. Protams, tomēr labāk šo procesu ir uzsākt vēlāk nekā nekad.

Ko tad tieši paredz priekšlikumi? Priekšlikumi paredz iespēju personām, kuras sadarbojušās ar VDK (jebkādā statusā), iesniegt Totalitārisma seku dokumentēšanas centram atzīšanās rakstu. Šāds atzīšanās raksts, kas iesniedzams līdz 2015.gada 31.decembrim, būtu simbolisks vēstījums par šīs personas vainas atzīšanu un nožēlu, kas dotu pamatu šīs personas kā atjaunotajai Latvijas Republikai lojālas personas turpmākai dzīvei un darbībai Latvijas sabiedrībā.

Situācijā, kad persona būtu iesniegusi atzīšanās rakstu atbilstoši sagatavotajiem priekšlikumiem, informācija par šīs personas sadarbību ar VDK nebūtu publiskojama šīs personas dzīves laikā un vēl piecus gadus pēc personas nāves. Par personām, kuras atzīšanās rakstu nebūtu iesniegušas, informācija kļūtu publiski pieejama pēc 2015.gada 31.decembra, taču arī ne automātiski, bet Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Judina kungs teica, ka ir jābūt uzmanīgiem ar priekšlikumu atbalstīšanu. Protams, jā! Taču es gribētu teikt, ka šie priekšlikumi, kas ir saistīti ar lustrācijas procedūru, nenonāk pretrunā ar Juridiskās komisijas atbalstītajiem citiem priekšlikumiem, jo Juridiskās komisijas atbalstītie priekšlikumi paredz izpēti. Šie priekšlikumi paredz informācijas publiskošanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kas nekādā veidā neierobežo Ministru kabinetu un tātad arī likumdevēju noteikt, ka šāda izpēte ir nepieciešama un tiek veikta.

Čepānes kundze jau vairākas reizes šodien ir atsaukusies uz citu valstu pieredzi, un jāsaka, ka arī šajos lustrācijas jautājumos... Paldies Čepānes kundzei! Es saņēmu materiālu par lustrācijas procedūrām Lietuvā un Igaunijā. Un jāsaka, ka šajā materiālā ir redzams, ka Lietuvā un Igaunijā šīs procedūras ir notikušas - un notikušas jau 90.gados. Jā, ar zināmām atšķirībām un niansēm mūsu piedāvātais variants ir tuvāks tam, ko ir īstenojusi Igaunija, proti, šī procedūra ir diskrēta, un cilvēkiem nekādas papildu, teiksim, neērtības nerodas. Turpretī Lietuvā šo cilvēku vārdi tik un tā tika publiskoti pēc īpašas komisijas izpētes un ziņojuma. Taču gribētu vēlreiz uzsvērt, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā lustrācijas procedūra ir notikusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Paldies. Kāds kolēģis droši vien parūpējās un pieteica manu runu. Esmu ļoti pārsteigts, jo es neplānoju savā vārdā runāt, bet paldies, ja kāds tieši gribēja dzirdēt, ko es domāju. Es labprāt izmantošu šo iespēju un runāšu par attiecīgo normu.

Kolēģi, es nedomāju, ka lustrācija ir absolūti neiespējama lieta. Par to var runāt un domāt. Bet mūsu likumam ir definēti mērķi, un, ja ir nolūks paplašināt attiecīgos mērķus un tad skatīties uz likumu plašāk, tad tas nav jādara, grozot attiecīgo normu. Proti, tad autoriem iniciatoriem pastāv iespēja iesniegt priekšlikumu un gatavot atsevišķu likumprojektu.

Bet mēs diskutējam par citu normu. Mums ir runa par VDK materiāliem. Un mēs varam, kā piedāvā daži kolēģi, šos materiālus iznīcināt (No zāles: „Sadedzināt! Uz Jāņu ugunskura!”), mēs varam arī turpmāk izmantot šos materiālus, lai konstatētu svarīgus faktus, sadarbības faktus. Un tad līdz ar to es tieši domāju, ka priekšlikums, kas ir iesniegts, nevar tikt atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Sveicināti pēcpusdienā vēlajā! Savulaik man kā jaunam „Dienas” žurnālistam 1991.gadā bija tā lieliskā iespēja burtiski dažas nedēļas pēc tam, kad policija Valsts drošības komitejai atņēma šos čekas maisus un ievietoja vienā telpā turpat Valsts drošības komitejas mājā... man bija iespēja intervēt VDK pēdējo šefu Johansonu. Un, ja nemaldos, tā vispār bija viņa pirmā publiskā intervija, kad arī parādījās viņa fotogrāfija publiski. Un šajā intervijā viņš man gari un plaši stāstīja par to, vai mēs apzināmies, ko mēs esam izdarījuši. Paņemot šos maisus, mēs esam tādu kā laika mīnu ielikuši valsts pamatos un ka tur ir daudzi cilvēki, kas ir cīnījušies ar noziegumiem un nav bijuši nekādi tur, teiksim, disidentu vajātāji. Bet es... man atmiņā iespiedies kas cits no šīs intervijas.

Tad, kad mēs runājām, es sapratu, ka man pretī sēž viens no laimīgākajiem cilvēkiem, kādu es visā savā mūžā esmu redzējis. Un kāpēc tad... Viņš neizskatījās pēc cilvēka, kurš ir pārkāpis kādas savas priekšniecības instrukcijas vai izdarījis ko tādu, kas viņam nav uzdots. Viņš staroja laimē un bija pie pilnas pārliecības, ka viņš ir izdarījis precīzi visu tā, kā viņam no Maskavas ir likts izdarīt, un ka viņam nav jāuztraucas par savu ģenerāļa pensiju.

Ko es ar to gribu teikt? Es ar to gribu teikt, ka, pirms šie maisi nonāca neatkarīgās Latvijas rokās, tur bija izņemti ārā visi, kas bija kaut cik noderīgi kaut kādā nākotnē, un palikuši bija tie, kas acīmredzot nekādu vērtību vairs šai organizācijai nesastādīja. Tāpēc... Kāpēc es to saku? Es piekrītu, ka, protams, ir jāzina tautai savi mocītāji un nodevēji, bet to nedrīkst darīt tā, ka mēs tagad paņemam visus šos maisus, izgāžam to saturu uz tāda viena liela galda, tad visi sastājamies apkārt un velkam ārā pa kartītei un skaļi lasām, kas tur rakstīts.

Ja mēs gribam ko tādu darīt, ir jāuztaisa obligāti komisija vai - nezinu, kā lai viņu nosauc, - cilvēku grupa, kurai sabiedrība pilnībā uzticas, tur var būt gan radoši cilvēki, gan tiesībsargājošo institūciju cilvēki, un tad šī grupa visus šos maisus izvētītu un atlasītu tiešām tos uzvārdus, kuri ir pelnījuši, lai par viņiem uzzinātu. Un pārējos, kas tur ir kaut kādi gadījuma cilvēki, mēs vienkārši aizmirstu, un miers! Tikai tāds ceļš, manuprāt, ir ejams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Judina kungs ko vēlas piebilst?

A.Judins. 1.priekšlikums nav atbalstīts. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Jā. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Ingas Bites, Ingas Vanagas un Dāvja Stalta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 68, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 2. - deputātu Ingas Bites, Ingas Vanagas un Dāvja Stalta priekšlikums, kas saistīts ar 1.priekšlikumu (No zāles dep. J.Ādamsons: „Nav balsojams!”) un paredz, ka par VDK dokumentiem atzīstami arī VDK aģentu un informatoru brīvprātīgās atzīšanās raksti par sadarbību ar VDK. Un papildus tam ir paredzēts, ka valdībai ir jāizstrādā noteikumi (citēju): „par dokumentu dokumentēšanu, apkopošanu un saglabāšanu”.

Juridiskā komisija izvērtēja attiecīgo priekšlikumu un, ņemot vērā tā saikni ar iepriekš neatbalstīto, neatbalstīja. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, paldies! Šie priekšlikumi tiešām ir saistīti. Bet es neatkārtošu vēlreiz to, ko es jau teicu. Es pateikšu to, ko es nepaspēju pateikt iepriekšējās piecās minūtēs. Proti, viens jautājums, ko, es uzskatu, ir svarīgi šeit uzsvērt, - ka lustrācija un atzīšanās neatceļ amatu ierobežojumus. Tātad par amatu ierobežojumiem būtu jālemj atsevišķi konkrētajos speciālajos likumos - tāpat, kā tas ir šobrīd.

Otrs jautājums, kas tika uzdots: „Kas notiek, ja persona ir palīdzējusi reālu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā?” Ja man jāatbild uz šo jautājumu, tad man jāteic: notiek tas pats, kas notiek šobrīd. Arī šobrīd likums nenošķir, kāda sadarbība tieši personai ir bijusi ar valsts drošības iestādēm, un arī šobrīd sadarbības fakts tiek konstatēts vienkārši kā sadarbības fakts.

Un trešā lieta, uz ko es gribētu vērst uzmanību, ir dokumenti. Manā rīcībā ir Latvijas Valsts arhīva galvenā arhīvista sastādīts dokuments ar nosaukumu „Latvijas PSR VDK arhīva mantojums Latvijā”. Mēs ļoti daudz dzirdam un runājam par to, ka šis mantojums ir nepilnīgās kartītes, uz kurām ir vārds, uzvārds, bet nav paraksta, un personas nav identificējamas.

Godātie kolēģi! Kompetents Latvijas Valsts arhīva galvenais arhīvists apstiprina, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā vien atrodas vairāk nekā 20 dažādas dokumentu grupas; kartītes ir tikai viena no tām. Papildus tam Latvijas Valsts arhīvā atrodas deviņas dažādas dokumentu grupas jeb, kā tas ir nosaukts Latvijas Valsts arhīvā, fondi.

Papildus tam dokumenti atrodas arī Iekšlietu ministrijā un Ģenerālprokuratūrā.

Šis būtu tas dokumentu apjoms, attiecībā uz kuru Ministru kabinetam būtu jālemj, kā tos apstrādāt, kā tos savilkt kopā un kā tos izpētīt, lai šī informācija tik tiešām būtu iespējami pilnīga. Taču es gribētu vēlreiz atkārtot, ka mēs šeit nerunājam tikai un vienīgi par tām nepilnīgajām kartītēm, par ko mēs tik bieži dzirdam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi un priekšlikumu iesniedzēji! Jūs piedalījāties divas reizes Juridiskās komisijas sēdē. Arī jūs, pārējie kolēģi, varat iepazīties ar jautājumiem, kas no Juridiskās komisijas puses tika uzdoti Satversmes aizsardzības birojam, Ģenerālprokuratūrai, Kultūras ministrijai un Tieslietu ministrijai, arhīvam un tā tālāk. Bez tam savu viedokli arī visaugstākās amatpersonas no šīm institūcijām pauda komisijas sēdē.

Runājot par lustrāciju, pirmais, ko viņas teica, - ka, jā, ir bijušas situācijas, ka citās valstīs, postkomunisma valstīs, šāda lustrācija ir notikusi, taču, otrkārt, ir ļoti atšķirīgi šie materiāli. Un, Bites kundze, jūs arī noteikti esat pat aicināta paskatīties, iespējams, šajā centrā, kādi tad ir šie materiāli. Un, ja jau būtu patiešām šīs likumsakarības, ka varētu pierādīt kādu sadarbību, tad... No 400 lietām, kas ir izskatītas likumā noteiktajā kārtībā, ir aizgājušas līdz tiesai, kā jūs droši vien zināt, 11 lietas, kur, ieskaitot tos, kuri ir atzinušies, ir konstatēta šī sadarbība, pie tam daudzos gadījumos ar netiešiem piemēriem.

Un divas vissvarīgākās lietas, ko eksperti teica, kuru dēļ mums būtu ārkārtīgi riskanti panākt šādu... runāt par šādu lietu - par nožēlošanu un pēc tam to, kuri nenožēlo, uzvārdus publicēt.

Pirmā lieta. Atbildē no Satversmes aizsardzības biroja… tātad 3.lapaspusē (es citēšu): „Satversmes aizsardzības biroja centrs... šis centrs var minēt vismaz sešus piemērus, kad aģentu vārdi, uzvārdi un tēvavārdi ir vienādi. Īpaši tas attiecas uz populāriem, tautībām raksturīgiem uzvārdiem. Praksē ir bijis gadījums, kad sakrīt ne tikai minētie personas dati, bet pat dzimšanas vieta un laiks. Līdz ar to šeit pastāv varbūtība, ka ļoti grūti būs nošķirt, kas tad ir... kurš tad ir pieteicies un kurš ir nožēlojis, un kurš nav to izdarījis, jo patiešām uz šiem materiāliem nav pat parakstu.”

Otra lieta, kas jums būtu jāņem vērā, runājot par šīm lietām. Proti, var būt tādas personas, kuras nemaz nezina, ka viņas tur ir ietvertas, - tā apgalvoja ģenerālprokurors, tā apgalvoja Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, iepriekšējais ģenerālprokurors... ka viņas pat var nezināt... Un līdz ar to viņas pat nezina, ka viņām ir jāiet pieteikties.

Un treškārt. Kā jau Judina kungs teica... ģenerālprokurors teica... „Jā, es aiziešu pieteikties,” kāds teiks, „bet es nenožēloju, jo es esmu atklājis trīs noziedznieku bandas.”

Tātad ar visiem materiāliem, kolēģi, jūs varat iepazīties Juridiskajā komisijā. Visas atbildes ir publiski pieejamas... un, manuprāt, Juridiskās komisijas priekšlikumi, kur tiek mēģināts, no vienas puses, pateikt, kā jūs vēlāk redzēsiet... proti, ka ir jāveic zinātniskā izpēte, un pēc tam - ka to var izdarīt aptuveni pēc diviem gadiem, jo tas materiālu klāsts patiešām ir ļoti plašs. Pēc tam šie dokumenti būs publiski pieejami, tostarp arī Bites kundzei, kura varēs šeit skatīties, kas tad īsti ir noticis; tostarp arī Stalta kungam un visiem tiem, kuri šodien gribētu redzēt, kas tad ir tie - viņu, nu, pāridarītāji, kā mēs sakām.

Bet šodien šo priekšlikumu patiešām mēs nevaram atbalstīt, un es aicinātu kolēģus neizmantot ļaunprātīgi savu laiku, mūsu laiku - arī pārējo, jo visi nākošie priekšlikumi ir savā starpā saistīti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (SC).

Labdien, kolēģi! Man ir lielas šaubas par to, ka priekšlikuma iesniedzēji kādreiz turējuši rokās reālu VDK dokumentu vai ir redzējuši to muzejā pat.

Ziniet, man liekas, ka ir dažādi stereotipi un baumas par to, cik slepenas šitās kolekcijas ir. Es ar savu nelielo vēsturnieka amatiera pieredzi varu jums pastāstīt, ka 2012.gadā es saņēmu Latvijas Valsts arhīva 101.fonda, kas ir Latvijas Kompartijas CK fonds, dažus desmitus lietu, un šajās lietās bija arī ietilpuši 10 VDK dokumenti. Šitie VDK dokumenti ir iznākušie dokumenti, kas ir adresēti Centrālajai komitejai. Tas nozīmē, ka jau tagad veselai virknei VDK izziņas dokumentu ir atklāts raksturs, tā ka jebkurš zinātnieks, kas pēta Latvijas vēsturi, var ar tiem iepazīties likumā noteiktā kārtībā.

Un man šķiet, ka jūsu priekšlikums, ka noteiktu kaut kādu īpašu kārtību Ministru kabinets, ir pilnīgi nevietā. Es lūdzu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Ingas Vanagas, Ingas Bites un Dāvja Stalta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 67, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 3. - deputātu Bites, Vanagas un Stalta priekšlikums, kas paredz, ka VDK informatori ir tiesīgi brīvprātīgi iesniegt savu atzīšanās rakstu par sadarbību, kā arī izteikt un apliecināt nožēlu. Šis priekšlikums saistīts ar iepriekšējiem un netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz...

Uzsākam debates. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Dārgie biedri, deputāti! Tieši šajā priekšlikumā ir nožēlas jēdziens - morāla kategorija, bet to nevar ierakstīt likumā. Mēs par to daudz runājām. Taču dziļa iekšēja, personiska... tā ir patiešām patiesa nožēla, un ar to soda sevi visvairāk tie, kuri varbūt vismazāk to ir pelnījuši. Bet mums ir jārunā šajā sakarībā, šī likuma sakarībā, tiešām par morālām un psiholoģiskām kategorijām un arī par to nožēlu, lai kā arī tādas lietas nepatīk juristiem. Bet jārunā, vadoties nevis pēc likuma burta, bet pēc likuma gara, jo jautājums ir par to: gan par tautas, gan par mūsu katra personisko spēju tikt galā ar pagātnes un varbūt arī šodienas ievainojumiem - tie ir gan vēsturiskie, gan varbūt arī ikdienišķie, jo katru dienu mums taču kāds nodara pāri - gan okupanti, gan fašisti, gan vīrs, sieva, kaimiņi, konkurenti -, un tā gadu no gada. Un kā to visu sadziedēt? Refleksi mūs vedina vispirms padarīt kādu citu nožēlojamāku par mums pašiem - ļaunumu, sāpes, pazemojumu pārnest uz citu un tad to publiski zākāt. Un stukači (No SC frakcijas: „Tulkojumu!”), šie mazie ziņotāji, ir lielisks, neapgūts resurss mūsu pašu tautiešu vidū. Bet kas tad ir šie stukači, ja mēs runājam par nožēlošanu un arī par morāli? Ar ko viņu morāle tik ļoti atšķiras no mūsu, no manas, no tavas morāles?

Man arī, tāpat kā Kārlim Seržantam, 1991.gadā bija izdevība būt jaunam žurnālistam, un tad mūsu rīcībā īsi pēc neatkarības atgūšanas nonāca bijušie čekas… vienu strēķīti no materiāliem pārdeva avīzei. Tās nebija šīs kartītes, tie bija citi dokumenti. Un kas tur ir? Sabiedrības šķērsgriezums! Ar visām īpašībām, kādas mums ir: cits ļaunāks, cits sliktāks, cits mantkārīgāks, ir arī kāds pusdievs.

Un ko es gribu teikt? Ka mana varonība... ja es nekļuvu par ziņotāju - tā nav mana varonība; tā ir Dieva žēlastība, ka man tas vienkārši nepatrāpījās. Un es aicinu padomāt jūs pašus arī par to. Katram gribas teikt: „Nu, ja man piedāvātu sadarbību tā čeka, es gan tur parādītu!” Bet varbūt jums netrāpījās piedāvājums. Varbūt jums bija cits piedāvājums, teiksim, komjaunatne vai partija, vai padomju armija. It kā absurdi skan, bet padomājiet, ko nozīmē dot zvērestu okupācijas armijai. Un no tā atteikties nebija grūtāk kā no spiediena kļūt par čekas ziņotāju: „Klau, tu esi devis zvērestu okupācijas armijai! Vai tavs tēvs vai brālis.”

Un ar to es gribu teikt, ka no tā mēs drīz nonāksim pie tā, ka, teiksim, skaļi tiks aicināts uz nožēlu, uz lustrāciju vai frustrāciju, teiksim, arī šis cilvēks.

Tālab es neatbalstu priekšlikumu par nožēlu, kas nav, teiksim, pielietojama šajā jautājumā, bet vispār aicinu arī uz ziņotājiem pirmām kārtām skatīties kā uz upuriem, nevis noziedzniekiem. Bet šo priekšlikumu es neatbalstu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Judina kungs ko vēlas piebilst? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Ingas Bites, Ingas Vanagas un Dāvja Stalta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 69, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 4. - deputātu Bites, Vanagas un Stalta priekšlikums, kas paredz, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir pienākums neizpaust informāciju par personām, kuras nožēlojušas sadarbību. Saistīts ar iepriekšējiem, un Juridiskā komisija arī to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Ingas Bites, Ingas Vanagas un Dāvja Stalta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 68, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 5. - deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums, kas paredz tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par personām, kuras veica darbības pret vajātu vai represētu personu. Juridiskajā komisijā diskutējot par šo priekšlikumu, mēs atzīstam un piekrītam, ka cilvēkam ir tiesības zināt un saņemt šo informāciju. Bet ir jautājums: kā sasniegt šo mērķi? Atbilstoši priekšlikumiem, par kuriem mēs diskutēsim, mēs paredzējām, ka tuvākajā laikā - līdz 2017.gadam - ir jāpabeidz attiecīgās informācijas izpēte, un tā informācija būs pieejama, proti, ikviena persona varēs šo informāciju iegūt. Ja mēs piekritīsim variantam, ko piedāvā cienījamais Latkovska kungs, tad būtībā mūsu pētniekiem būtu jānodarbojas ar citām lietām, proti, būtu jāpārbauda iesniegumi un jāmeklē - ir vai nav tāda informācija. Mēs uzskatām, ka mērķi, ko grib sasniegt Latkovska kungs, efektīvāk var sasniegt citādāk, un tieši tas priekšlikums, ko atbalstīja Juridiskā komisija, uz to vērsts. Bet priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Es tā daudz runāju, mēģināšu īsāk pateikt. Šī mana priekšlikuma un arī citu manu priekšlikumu būtība ir nepadarīt par galvenajiem vainīgajiem VDK informatorus - būtībā vismazāk vainīgos vai pat, kā iepriekš teicu, upurus mēs gribam padarīt par galvenajiem grēkāžiem un vislielākajiem neliešiem. Un publicēšanas gadījumā notiks tieši tas. Es zinu žurnālistus. Visa uzmanība būs vērsta tikai uz to. Un tā būs lielākā muļķība un arī lielākā netaisnība. Un vismazāk, protams, par šo jautājumu būtu jārunā cilvēkiem, kuri paši ar čeku nav saskārušies tādā ziņā, ka personiski… personiski kuriem čekas ziņotāji neko nav izdarījuši. Jā, viņi bija tur, apkārt un tur kopā bohēmā sēdēja, un kaut kāds kaut ko ziņoja, bet varbūt tu biji par jaunu vai varbūt par neinteresantu, lai tieši par tevi ziņotu vai pēc tam uz to ziņojumu pamata tev čeka kaut kā ķertos klāt.

Bet cits jautājums ir cilvēki, kuri no čekas puses ir tikuši politiski represēti - nevis pēc viņu pašu kaut kādām subjektīvām iedomām, ka „man tur stukači (tulkoju - ziņotāji) sarīkoja diskomfortu”, bet tā, ka par to liecina konkrēti fakti. Ir bijušas tiesas, ir šie paši VDK materiāli. Un šiem cilvēkiem, politiski represētajiem, jābūt tiesībām saņemt pilnīgu informāciju, kas attiecas uz viņu lietām, tātad arī par ziņotāju, šo personu, vārdiem. Ko viņi ar tiem darīs - tas, protams, ir cits jautājums.

Nu, pateikšu vēl vienu savu piemēru, jo droši vien radīsies jautājumi: ko viņš tos ziņotājus aizstāv, tur jau ir kaut kāds sakars. Ir gan, jā! Pateicoties ziņotājiem, 1987.gadā čeka attiecībā uz mani uzsāka operatīvās izstrādes lietu, un tie dokumenti tur ir, bet pret mani nebija nekādu represiju. Es nekur nesēdēju, un tagad tas man ir lielākais apbalvojums par sabiedrisko, politisko darbību, un tiešām varu būt pateicīgs ziņotājiem un varbūt tik ļoti tos aizstāvu. Es nedaudz ironizēju tagad, bet ir cilvēki, kuri ziņojumu rezultātā ir nonākuši pie bēdīgāka iznākuma - ir, kā saka, sēdējuši.

Un politiski represētajiem tādām tiesībām ir jābūt - zināt šos vārdus, zināt visu informāciju, kas attiecas uz viņu lietām. Tāda ir mana priekšlikuma būtība. Es paredzu iebildumus, ka nav juridiski korekti tas man izdevies - formulēt šajā priekšlikumā, varbūt uz trešo lasījumu pielabošu. Tagad aicinu atbalstīt. Un tas nesagraus kopīgo konstrukciju, kas ir atbalstīta Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Judina kungs ko vēlas piebilst?

A.Judins. Es varu teikt, ka vairāki priekšlikumi, ko iesniedza cienījamais Ilmārs Latkovska kungs, ir vērsti uz svarīgu mērķu sasniegšanu. Un mēs šodien diskutējām arī par citu priekšlikumu, ka principā varbūt atbalstīt, varbūt precizējot, bet Juridiskā komisija tomēr pieņēma lēmumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Ilmāra Latkovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 45, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 6. - deputātu Bites, Vanagas un Stalta priekšlikums, kas paredz, ka sadarbības fakta konstatēšanu likumā paredzētajā kārtībā veic tikai personām, kuras nesniedza atzīšanās rakstu par sadarbību. Proti, tas ir priekšlikums, kas saistīts ar lustrāciju. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 7. - deputāta Elksniņa priekšlikums, kas paredz, ka pēdējā diena, kad ir nozīme faktam, ka cilvēks sadarbojies ar VDK, būdams par informatoru, ir šī gada 2.jūnijs un ka pēc tam šim faktam vairs nebūs nozīmes un vairs nebūs jākonstatē tā sadarbība. Priekšlikums ir izvērtēts un netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 8. - deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums saglabāt noteiktos ierobežojumus līdz 2016.gadam. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti… uzsāk debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Pēdējo reizi! Tagad tikšu galā ar visiem priekšlikumiem. Šis priekšlikums, 8., būtu visprātīgākais čekas maisu risinājums, ja tam netraucētu visi pārējie priekšlikumi, piedodiet.

Mēs, kolēģi, 11.Saeimas deputāti, pārāk vēlu atjēdzāmies, ka, pirmkārt, čekas maisi tūlīt likumīgi ies vaļā. Un, otrkārt, to bravūrīgie stukačus atmaskot gribētāji un patiesībā dzīvot alcējas līdz pat šim brīdim nav sapratuši tātad. Treškārt - un galvenokārt! -, arī visi amata aizliegumi bijušajiem čekistiem tūlīt pat beigsies - likumīgi, skaļi, taisnās tiesas spriedēju pieprasīti.

Tagad... kas notiek tagad? Steigā diskutējam: kā būt? Vispirms publicēt un tad sākt pētīt, vai otrādi? Un kas pētīs, un ko pētīs - dvēseli, apziņu, zemapziņu? Kam likt nožēlot grēkus, kam ne, lustrācija vai frustrācija? Kā ar tiem arhīviem? Un mans alternatīvais... sākotnējais priekšlikums ir vai bija alternatīva toreiz vienīgajam Valda Zatlera priekšlikumam, ar ko šis likums bija jāglābj, - turēt maisus ciet 30 gadus. Mans priekšlikums bija: nē, ir vajadzīgi divi gadi, lai mierīgi divu gadu laikā sakārtotu jautājumus, kuros tagad strebjam karstu!

Pieļauju, ka būtu vajadzīga apakškomisija, kā tas bija pilsonības jautājumā, ar konkrētu uzdevumu un intensīvu darba grafiku. Un tad darbs godam un taisnīgi tiktu paveikts. Diemžēl šobrīd es nevaru prognozēt, pastāvot daudzajiem priekšlikumiem, kāds haoss un kokteilis varētu izveidoties, ja mēs atbalstītu šo manu priekšlikumu; kas tiks pieņemts, kas - ne. Un tālab, paturot iespējas savu priekšlikumu modificēt uz trešo lasījumu, šobrīd es savu 8.priekšlikumu atsaucu un tādā pašā vīzē izrīkojos, atsaucot arī savu 13.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad debates slēdzu. Priekšlikums ir atsaukts.

A.Judins. 9. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas paredz, ka ierobežojumi, kuri noteikti ar attiecīgo likumu, ir noteikti uz mūžu. Nu, iesniedzēji lietoja citu terminoloģiju - viņi runāja, ka nav noilguma, bet pēc būtības šeit ir jārunā nevis par noilgumu, bet par to, ka ierobežojumi ir noteikti uz... paredzēti uz nenoteiktu laiku. Un tas neatbilst nedz normām, ko... teiksim, tiem principiem, ko mēs redzam gan Satversmes tiesas lēmumos, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos, un mēs uzskatām, ka jebkādi ierobežojumi ir jāpārskata. Un par to mēs runāsim saistībā ar 11.priekšlikumu. Bet priekšlikums - vienkārši noteikt, ka ir spēkā ierobežojumi uz mūžu, un aizmirst par attiecīgo likumu - netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” -„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 10. - deputāta Elksniņa priekšlikums, kas paredz, ka Valsts Drošības komitejas (VDK) dokumenti jāiznīcina līdz 2015.gada 1.janvārim un jāizstrādā attiecīgi noteikumi. Priekšlikums tika izdiskutēts un netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir fundamentāls priekšlikums no manis personīgi un arī no „Saskaņas Centra” attiecībā uz minētā likumprojekta būtību. Mēs visi Juridiskās komisijas sēdē un arī publiski ļoti daudzi no mums saskārāmies ar argumentiem - par ko? Ka VDK maisi nav pilnīgi; ka kartītēs atspoguļotie dati brīžiem nav patiesi; ka ļoti daudz kā, kas varētu atrasties tajos maisos, tajos nemaz nav; vērtības viņiem attiecībā uz ziņojumiem nav nekādas; vienīgā nozīme ir tiem vārdiem, uzvārdiem, kādi ir figurējuši attiecībā uz konkrētu cilvēku iespējamās sadarbības fakta konstatēšanas iespējamību tālā, tālā pagātnē.

Mūsu priekšlikuma būtība ir uzdot Ministru kabinetam izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuros paredzētu iznīcināt VDK maisus. Iznīcināt kāpēc? Pirmām kārtām - politiskā nespēja un politiskā nevarība divdesmit gadu laikā tikt skaidrībā ar šo problēmu. Katrā Saeimas sasaukumā notiek debates par to, vai atklāt vai neatklāt, vai pagarināt termiņu attiecībā uz VDK maisu saturu. Pie apstākļiem, kad visi specdienesti, Ģenerālprokuratūra norāda uz apšaubāmību attiecībā uz saturu un ticamību tam, kas tajos maisos ir, dienesti un arī politiķi turpina uz šiem maisiem sēdēt.

Mūsu priekšlikuma būtība ir īstenībā tikt vaļā no šīs neglītās vēstures lappuses un turpināt dzīvot ar domām par nākotni, jo atklāt maisus neviens, izņemot Nacionālo apvienību, šajā situācijā nepiedāvā. Un, manuprāt, šo divdesmit gadu laikā mums nav bijis jāizmanto VDK maisu saturs, lai cīnītos politiskās partijas vienas ar otrām pie apstākļiem, ka atklāt viņus patiesībā neviens tā arī negrasās. Līdz ar to, godājamie kolēģi, es aicinātu pāršķirt šo vēstures lappusi, ņemt par pamatu argumentus, ka VDK kartītes nav pilnīgas, ka ļoti daudz cilvēku, kas tur ir, ir fiktīvi.

Es ar ļoti lielu nožēlu varu atzīt, ka īstenībā tā ir liela nelaime, ka tās kartītes Latvijā tika atstātas. Ja kartītes padomju vara, aizejot projām, būtu paņēmusi līdzi, tad mums nebūtu šodien tādu problēmu, par kurām mēs runājam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas izstrādāts, ņemot vērā Juridiskā biroja viedokli un arī ekspertu viedokli.

Kā jūs atceraties, pirmajā lasījumā mēs atbalstījām priekšlikumu, ka ierobežojumi ir spēkā 50 gadu laikā no likuma pieņemšanas dienas, tātad, proti, vēl 30 gadus. Mēs nopietni diskutējām, vai drīkst uz tiem 30 gadiem aizmirst par attiecīgajiem ierobežojumiem, vai tas ir samērīgi un pareizi. Un viens no priekšlikumiem, par kuriem mēs runājām, bija paredzēt, ka pēc... ik pa 10 gadiem ir jāizvērtē, vai joprojām ir svarīgi ierobežot cilvēku tiesības... saglabāt attiecīgos ierobežojumus.

Mūsu sēdē piedalījās arī cilvēktiesību speciālisti, to skaitā Latvijas pārstāvji... starptautisko organizāciju darbinieki, un, tieši uzdodot jautājumu, vai 10 gadi ir samērīgs un pareizs laiks, eksperti norādīja, ka principā tāds izvērtējums ir jāveic biežāk, proti, bija nosaukts laiks, ka tas jādara katru... pēc pieciem gadiem.

Ņemot vērā šo priekšlikumu, mēs piedāvājam noteikt, ka Ministru kabinets ne retāk kā ik pēc pieciem gadiem izvērtē VDK darbiniekiem un informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību. Šis priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu balsot „par”! Ja ir nepieciešamība, protams. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 24, atturas - nav. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.

A.Judins. 12. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas paredz, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs izsniedz „Latvijas Vēstnesim” informāciju publicēšanai.

Analizējot šo priekšlikumu, tika uzsvērts, ka ne visi formulējumi ir juridiski korekti, ka svarīgi sākumā veikt pētniecību un pēc tam veikt publicēšanu, ka daļa no informācijas, ko aicina publicēt, piemēram, par Centrālās komitejas locekļu sarakstiem, jau ir publiski pieejama. Un ļoti būtisks… bija arī uzsvērts, ka valstij nevajadzētu uzņemties atbildību par nepārbaudītas informācijas publicēšanu. Kā mēs jau runājām, ja būs nopublicēts, ka cilvēks ar tādu uzvārdu un vārdu kaut ko izdarīja, ikviens cilvēks ar attiecīgu vārdu un uzvārdu var uzskatīt, ka būtībā viņa godam un cieņai ir nodarīts pāri, un tad valsts ir vainīga.

Tāpēc mūsu koncepts - mēs veicam pētījumu... pētniecību, atvainojos! Turpmāk ieinteresētajām personām būs iespēja iepazīties, un, ja viņas vēlas, teiksim, publiskot, viņas to varēs darīt. Bet tā būs viņu atbildība. Bet šis priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam... Nē, deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 36, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. Ja es pareizi sapratu, 13.priekšlikums ir atsaukts, jā?

Sēdes vadītāja. Jā. 13.priekšlikumu deputāts Latkovskis atsauca.

A.Judins. Tātad nākamais ir 14. - deputāta Judina priekšlikums. Priekšlikuma būtība: ja sadarbības fakts konstatēts ar tiesas spriedumiem, tādiem spriedumiem jābūt publicētiem, bet, ņemot vērā, ka šos spriedumus pieņem slēgtās sēdēs, patlaban šāda informācija nav publicējama. Ja mēs veiksim attiecīgos grozījumus, tad informācija būs pieejama. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt 18.pantu ar 1.1 daļu, nosakot, ka VDK dokumentu zinātniskā izpēte tiek veikta atbilstoši šā likuma mērķim valsts zinātnisko pētījumu un programmu ietvaros. Šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 16. - deputātu Bites, Vanagas un Stalta priekšlikums, kas saistīts ar iepriekš izrunātajiem priekšlikumiem par lustrāciju. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputātu Bites, Vanagas un Stalta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 61, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka VDK dokumenti pēc to zinātniskās izpētes ir publiski pieejami Ministru kabineta noteiktā apjomā un kārtībā. Mēs sākām diskusiju Juridiskajā komisijā, vai nevajadzētu detalizētāk norādīt, kādā kārtībā tas būs un kas notiks. Bet eksperti norādīja, ka mēs patlaban nevaram skaidri pateikt, jo būtībā sākumā ir svarīgi izpētīt, un tad, kad ir tieši skaidrs saturs, kad ir veikta izpēte, var runāt arī par to, kāda veida informācija būs pieejama. Šis priekšlikums tika atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 18. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas saistīts ar 12. - neatbalstīto priekšlikumu, kurš paredz, ka informācija ir publiskojama līdz 2016.gada 1.janvārim. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 19. - deputāta Elksniņa priekšlikums, kas arī saistīts ar neatbalstīto 10.priekšlikumu. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. Un pēdējais ir 20.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums. Mēs saprotam, ka pētniecība ir svarīga lieta un var pētīt ļoti ilgi, un tieši tāpēc mēs paredzam, ka pētniecība ir jāpabeidz līdz 2017.gada 31.maijam. Tas nenozīmē, ka pēc tam pētniecība būs aizliegta, bet mēs gribam rezultātus līdz 2017.gada 31.maijam. Šis Juridiskās komisijas priekšlikums, protams, tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tātad mēs izskatījām visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Judins. Šī gada 8.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Mums viss skaidrs! Mēs esam gatavi balsot!”)

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Šie grozījumi ir faktiski pēdējie, kas ir nepieciešami, lai veiksmīgi nodibinātu Attīstības finanšu institūciju kā holdinga sabiedrību, un tāpēc tie nepieciešami. Faktiski esošajā likuma ietvarā Ministru kabinetam nav pilnvaru apvienot simtprocentīgi valstij piederošas kapitālsabiedrības vienā. Un šo grozījumu būtība ir principā deleģēt šo iespēju Ministru kabinetam.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūgums piešķirt šim likumprojektam steidzamību un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

Sēdes vadītāja. Lūdzu vēlreiz zvanu!

J.Ozoliņš. Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 7.aprīlis, un otrais lasījums - 2014.gada 10.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.aprīlis un izskatīšana - Saeimas 10.aprīļa sēdē. Paldies.

J.Ozoliņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Apsardzes darbības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Gunārs Rusiņš.

G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts (No zāles: „Atbalstām!”) paredz pārejas periodu, kura laikā tiks izstrādāts jauns profesijas standarts apsardzes darbiniekiem, kā arī visām mācību iestādēm, kas uz šo brīdi realizē apsardzes darbinieku apmācību. Būs no jauna jāizstrādā profesionālās tālizglītības programma atbilstoši Apsardzes darbības likuma 14.panta pirmās daļas prasībām.

Lai varētu īstenot noteiktās prasības, ir nepieciešams veikt virkni pasākumu, kas attiecīgi prasa pietiekami ilgu laika periodu.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Apsardzes darbības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Apsardzes darbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

G.Rusiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 7.aprīlis, izskatīšana - Saeimas 10.aprīļa sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.aprīlis, izskatīšana - 10.aprīļa Saeimas sēdē. Paldies.

Un 3.aprīļa sēdes pēdējais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr.759/Lp11) trešajam lasījumam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr.759/Lp11) trešajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz šā gada 11.aprīlim. Paldies.

Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav, Lolita Čigāne... nav, Sergejs Dolgopolovs... nav, Valdis Dombrovskis... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Daina Kazāka... nav, Ainars Latkovskis... nav, Romāns Naudiņš... nav, Artis Pabriks... nav, Igors Zujevs... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 3.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 15. sēde
2014. gada 3. aprīlī

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi Arhīvu likumā” (Nr. 1113/Lp11)
(Dok. Nr. 3699, 3699A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)”” (Nr. 1114/Lp11)
(Dok. Nr. 3716, 3716A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Apsardzes darbības likumā” (Nr. 1115/Lp11)
(Dok. Nr. 3719)
   
Par likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 1116/Lp11)
(Dok. Nr. 3726)
   
Priekšlikums - dep. A.Judins (par)
   
Par darba kārtību
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Ādamsonam šā gada 27. martā
(Dok. Nr. 3712)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Elīnai Siliņai šā gada 27. martā
(Dok. Nr. 3713)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Igoram Zujevam šā gada 3. aprīlī
(Dok. Nr. 3714)
   
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei šā gada 14. aprīlī
(Dok. Nr. 3715)
   
Lēmuma projekts „Par Irēnas Skrules atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata” (Nr. 630/Lm11)
(Dok. Nr. 3709)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Alda Laviņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi” (Nr. 631/Lm11)
(Dok. Nr. 3710)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Debates - dep. I.Cvetkova
  - dep. I.Čepāne
   
Lēmuma projekts „Par Ligitas Vīksnas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 632/Lm11)
(Dok. Nr. 3723)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Ulda Auguļa atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva” (Nr. 633/Lm11)
(Dok. Nr. 3728)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā” (Nr. 634/Lm11)
(Dok. Nr. 3728)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju” (Nr. 635/Lm11)
(Dok. Nr. 3728)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 1116/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3726)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Debates - dep. K.Seržants
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Judins
  - dep. A.Lejiņš
  - dep. J.Strazdiņš
   
Likumprojekts „Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 1116/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3726)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 1095/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3618B)
   
Ziņo - dep. I.Viņķele
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (Nr. 1096/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3619B
   
Ziņo - dep. I.Viņķele
   
Likumprojekts „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” (Nr. 750/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3711)
   
Ziņo - dep. I.Aizstrauta
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju”” (Nr. 1091/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3596, 3694)
   
Ziņo - dep. A.Loskutovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr. 1102/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3648, 3705)
   
Ziņo - dep. J.Upenieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 1040/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3309, 3706)
   
Ziņo - dep. J.Upenieks
   
Debates - dep. A.Judins
  - dep. J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” (Nr. 1022/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3708)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debates

(par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” (Nr. 1022/Lp11))

- dep. I.Bite
  - dep. A.Judins
  - dep. K.Seržants
  - dep. I.Bite
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Latkovskis
  - dep. I.Latkovskis
  - dep. A.Elksniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr. 1065/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3390, 3721)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījums Apsardzes darbības likumā” (Nr. 1115/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3719)
   
Ziņo - dep. G.Rusiņš
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr. 759/Lp11) trešajam lasījumam” (Nr. 637/Lm11)
(Dok. Nr. 3734)
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 03.04.2014 13:44:38 bal001
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei šā gada 14.aprīlī

Datums: 03.04.2014 13:45:49 bal002
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Irēnas Skrules atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata (630/Lm11)

Datums: 03.04.2014 13:55:16 bal003
Par - 75, pret - 1, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Alda Laviņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi (631/Lm11)

Datums: 03.04.2014 13:56:32 bal004
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Ligitas Vīksnas atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (632/Lm11)

Datums: 03.04.2014 13:57:29 bal005
Par - 86, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Ulda Auguļa atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva (633/Lm11)

Datums: 03.04.2014 13:58:15 bal006
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā (634/Lm11)

Datums: 03.04.2014 13:59:03 bal007
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju (635/Lm11)

Datums: 03.04.2014 14:12:18 bal008
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Krimināllikumā (1116/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.04.2014 14:28:40 bal009
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (1116/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.04.2014 14:29:11 bal010
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (1116/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2014 14:36:30 bal011
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1095/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2014 14:38:28 bal012
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (1096/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 03.04.2014 14:40:14 bal013
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Reģionālās attīstības likumā (750/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.04.2014 14:43:15 bal014
Par - 60, pret - 0, atturas - 20. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (1091/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.04.2014 14:44:33 bal015
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (1102/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.04.2014 14:52:05 bal016
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1040/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.04.2014 15:43:43 bal017
Par - 12, pret - 68, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1022/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 15:52:54 bal018
Par - 14, pret - 67, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1022/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 15:58:46 bal019
Par - 9, pret - 69, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1022/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 15:59:22 bal020
Par - 9, pret - 68, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1022/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 16:05:01 bal021
Par - 17, pret - 45, atturas - 13. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1022/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 16:06:07 bal022
Par - 26, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1022/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 16:10:42 bal023
Par - 15, pret - 66, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1022/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 16:14:27 bal024
Par - 28, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1022/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 16:16:21 bal025
Par - 50, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1022/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 16:18:03 bal026
Par - 15, pret - 36, atturas - 8. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1022/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 16:19:36 bal027
Par - 9, pret - 61, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1022/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 16:21:05 bal028
Par - 26, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1022/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 16:22:07 bal029
Par - 58, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1022/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.04.2014 16:23:53 bal030
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1065/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.04.2014 16:24:16 bal031
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1065/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.04.2014 16:26:06 bal032
Par - 85, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Apsardzes darbības likumā (1115/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.04.2014 16:26:27 bal033
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Apsardzes darbības likumā (1115/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.04.2014 16:27:15 bal034
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr.759/Lp11) trešajam lasījumam (637/Lm11)




 

Frakciju viedokļi
2014.gada 3.aprīlī

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un, kā ierasts, ceturtdienās pēc Saeimas sēdes deputāti jums pastāstīs par šodien sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A.Judins (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima strādāja līdz puspieciem. Mēs izskatījām vairākus jautājumus, un ir pieņemti vairāki likumi. Diemžēl trīs minūšu laikā nav iespējams izstāstīt par visiem, bet man gribētos pateikt par svarīgāko.

Mēs šodien ilgi diskutējām par Saeimas kārtības rulli. Tas ir dokuments, kas nosaka kārtību, kādā strādā Saeima. Bija iesniegti vairāki priekšlikumi, kā pilnveidot attiecīgo darbību. Diemžēl mēs darbu nepabeidzām. Turpināsim arī nākamajā sēdē diskutēt. Bet tas bija viens no svarīgiem likumiem, kas šodien tika skatīti.

Tikko mēs pabeidzām... Viens no pēdējiem izskatītajiem likumiem bija saistīts ar jautājumiem par tā saucamajiem VDK maisiem – ko ar tiem darīt, kā ar tiem rīkoties. Bija iesniegti priekšlikumi iznīcināt VDK maisus vai – tieši otrādi – glabāt mūžīgi; vai nu visu nopublicēt, vai neko nepublicēt. Tiešām bija dažādi priekšlikumi, un, uzaicinot ekspertus, lietpratējus, mums ir izdevies noteikt tādu vidusceļu – atrisināt problēmas un atrast kompromisa risinājumus. Mēs paredzam, ka tuvākajā laikā būs jāveic attiecīgo materiālu izpēte un līdz 2017.gadam būs jāpieņem speciālie noteikumi, kas noteiks, kādā veidā un kāda informācija ir publicējama. Proti, mēs uzskatām, ka mums sākumā ir jāpārbauda informācijas ticamība. Un, ja informācija ir saprotama, ja mums nekādu šaubu nav, cilvēkiem ir tiesības ar to iepazīties un attiecīgo informāciju izmantot. Papildus tam mēs nolēmām, ka jau tagad, ja ir konstatēts ar tiesas spriedumiem, ka kāds cilvēks sadarbojās ar VDK, informācija ir publiskojama. Mēs neatbalstījām priekšlikumus veikt lustrāciju – bija vairāki priekšlikumi par lustrāciju –, un tas ir saistīts ar to, ka mēs nevaram garantēt, ka informācija, kas atspoguļota attiecīgajās VDK kartītēs, atbilst patiesībai. Un tie bijušie aģenti, kas tiesā sniedz informāciju, – tas nav visdrošākais informācijas avots.

Grozīts arī pensiju likums, kas paredz, ka... kas principā ir labvēlīgs pensionāriem un paredz, ka indeksācija būs nedaudz lielāka, nekā sākotnēji bija paredzēts, – vidēji par septiņiem eiro.

Mēs šodien pieņēmām galīgajā lasījumā Krimināllikuma grozījumus, kas paredz kriminālatbildību par darbībām ar psihoaktīvām vielām jeb vielām, ko žurnālisti bieži vien sauc par legālajām narkotikām. Kā kolēģi pareizi norādīja, šīs vielas vairs nebūs legālas. Likumprojekts pieņemts galīgajā lasījumā, un nākamajā nedēļā pēc tam, kad Valsts prezidents likumu izsludinās, likums būs spēkā. Un mēs nolēmām turpināt darbu ar attiecīgajām normām, kas skar jautājumus par psihoaktīvajām vielām. Nākamajā nedēļā mums paredzētas sēdes, lai tiešām efektīvi cīnītos ar attiecīgo ļaunumu un tieši nepieļautu darbības ar minētajām vielām.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Judina kungam.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos informēt par to, ka Saeima šodien beidzot atbalstīja Krimināllikuma grozījumus, kas paredz Latvijā noteikt cietumsodus par aizliegto... par jaunu psihoaktīvu vielu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu. Citiem vārdiem runājot, spaisa tirgotājus liksim cietumā uz laiku līdz diviem gadiem. Savukārt, ja tirgošana izraisījusi smagas sekas, piemēram, cilvēka nāvi, tad vainīgajam draudēs brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Problēma ir tajā, ka patlaban likums neparedz kriminālatbildību par tā dēvētā spaisa realizāciju, bet pēc šīs Saeimas sēdes... pēc tam, kad Valsts prezidents šo likumu izsludinās, šīs normas stāsies spēkā.

Mēs uzskatām, ka šo likumprojektu varēja pieņemt jau sen, krietni ātrāk, un, mūsu skatījumā, attiecīgā Saeimas apakškomisija, kura skatīja šo jautājumu, varēja strādāt aktīvāk, labāk un kvalitatīvāk. Turklāt nākamnedēļ Saeimas Juridiskā komisija turpinās darbu pie Krimināllikuma pilnveidošanas, un esam apņēmības pilni izskaust Latvijā šo bīstamo sērgu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam.

Nākamā runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne. Lūdzu!

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

Labdien! Saeima tiešām šodien skatīja un pieņēma veselu virkni ļoti svarīgu likumprojektu.

Es vēlos pieminēt grozījumus Saeimas kārtības rullī. Konkrēti, par deputāta zvēresta laušanu deputāts turpmāk varēs tikt izslēgts no dalības Saeimas sēdēs, un šo lēmumu pieņems Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Jautājumā par valsts pensijām vēlos piebilst, ka būtiski ir tas, ka – līdztekus politiski represētajām personām – arī I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pensijas pārskata neatkarīgi no to apmēra. Uzskatu, ka tas ir ļoti pozitīvs lēmums, ko Saeima šodien ir pieņēmusi.

Vēlos minēt arī to, ka slavenajā likumprojektā par čekas maisiem (Latvija postpadomju telpā ir vienīgā valsts, kas nav šo jautājumu risinājusi) bija vesela virkne Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikumu, kā arī frakcijas deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikumi. Mūsu priekšlikumi diemžēl netika atbalstīti, bet, tā kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 8.aprīlim, Nacionālā apvienība noteikti vēl vērsīsies ar priekšlikumiem.

Un šodien starplaikā starp Saeimas sēdēm Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai bija ārkārtas sēde sakarā ar to, ka ar vakardienu kanāls „TV3” vairs nav pieejams daudziem skatītājiem. Ļoti daudzi „TV3” skatītāji bija nepatīkami pārsteigti, jo vairs nebija iespējas šo kanālu skatīties. Uz minēto komisijas ārkārtas sēdi uzaicinājām gan Lattelecom, gan MTG pārstāvjus, gan Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Ekonomikas ministrijas un Kultūras ministrijas profesionāļus. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, protams, atzīst, ka šis jautājums ir komersantu strīds. Bet tas nav tikai komersantu strīds, tas ir valsts drošības jautājums, kas tiešā veidā skar informatīvo telpu, un komisija pieņēma lēmumu vērsties pie Ministru kabineta ar lūgumu risināt šo jautājumu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Inesei Laizānei.

Un „Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Iepriekšējie runātāji jau minēja to, ka tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā attiecībā uz tā saucamā spaisa tirgošanu. Nu diemžēl jāteic, ka es neesmu tik optimisma pilns par šī likuma kvalitāti, jo, piemēram, es diezgan ilgi strīdējos Juridiskajā komisijā sakarā ar to, ka likuma pantā, kur ir runa par to, ka par smagām sekām, ja ir iestājusies cilvēka nāve vai neatgriezeniski veselības traucējumi, ir paredzēts sods līdz pieciem gadiem; šajā pantā nedrīkst būt paredzēti arī alternatīvie sodi, tādi kā, piemēram, naudas sods vai policijas uzraudzība. Tomēr man to, kā saka, neizdevās panākt, bet nu vēl nākamnedēļ mēs komisijā par to spriedīsim, un varbūt es vēl par to pacīnīšos.

Par šo vielu kaitīgumu jau laikam ir tik daudz runāts, ka par to es šobrīd vairs nerunāšu, taču man ir trīs aicinājumi, kurus es ar radio starpniecību gribētu adresēt tiem, kurus šī problēma skar visvairāk.

Vispirmām kārtām tas ir aicinājums policistiem, kuru rokās Saeima šobrīd nodod, nu, varbūt ne gluži perfektu, bet visnotaļ iedarbīgu instrumentu – šo likumu, kurš šobrīd ir viens no stingrākajiem Eiropas Savienībā. Es nešaubos, ka citas Eiropas Savienības valstis šo likumu pārņems, taču šis likums ir derīgs tikai tad, ja to pareizi izmanto. Tā kā šobrīd Valsts policijas rīcībā ir apmēram nedēļa līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim, viņi var sagatavoties tam; viņiem būs iespēja dažās dienās Rīgas šīs te točkas faktiski nodzīt pagrīdē, un es ceru, ka tad, kad šī nedēļa beigsies, mēs redzēsim, kurš tad Rīgā ir saimnieks – vai Valsts policija vai vīri ar beisbola nūjām, vai šie tirgotāji.

Otrs mans aicinājums ir kolēģiem žurnālistiem. Pēc šī likuma stāšanās spēkā nu vajadzētu no savas leksikas izņemt tomēr vārdu salikumu „legālās narkotikas”, jo tādu vienkārši vairs nebūs. Un galu galā, ja pusaudzis, kurš īsti neorientējas likumdošanā, dzird šādu vārdu salikumu, viņam liekas, ka spaisa smēķēšana nekas slikts jau nav, jo žurnālisti televīzijā taču saka, ka tas ir legāli.

Un trešais aicinājums ir noteikti vecākiem, kuru uzmanības trūkuma dēļ bērni bieži vien nonāk pie spaisa smēķēšanas. Pēc tam, kad šīs tirgotavas noies pagrīdē un visi vairs nevarēs šīs vielas iegādāties tik brīvi, atsevišķiem bērniem, visticamāk, sāksies problēmas, atkarības izraisītas, kad viņi netiks pie šīm vielām. Lūdzu, iejūtieties viņu ādā un varbūt viņus nebariet un nekritizējiet, bet meklējiet speciālistu padomu un palīdzību, jo galu galā viņi nav pie šīs situācijas vainīgi, jo vainīgi pie tās esam mēs.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Seržanta kungam.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Reformu partijas frakcijas deputāts Valdis Zatlers.

V.Zatlers (RP).

Labdien! Šodien tiešām bija ražīga diena, un deputāti bija izlēmīgi. Varu piekrist savam kolēģim Seržanta kungam, ka likums par dažādu apreibinošu vielu ierobežošanu ir viens no stingrākajiem Eiropas Savienībā. Un mani priecē tas, ka pie šīs problēmas likumiskas risināšanas Saeima atgriežas ik pēc trim četriem mēnešiem. Tātad es esmu pārliecināts: ja arī šis likums būs ar nepilnībām un vajadzēs to pārveidot, tad vēl līdz vēlēšanām deputāti būs spējīgi to arī izdarīt.

Otrs, manuprāt, būtisks jautājums. Šodien bija diezgan konstruktīva diskusija par tā saukto čekas maisu likteni, un deputāti vienojās par dažām būtiskām lietām, kuras būtu jāzina visiem.

Pirmkārt. Šī informācija, kas ir Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, tādā veidā, kādā tā ir, un tajā izpētes līmenī, kas pa 20 gadiem ir veikts uz šodienu, nav publiskojama, jo var vairāk raisīt problēmas sabiedrībā, nekā tās atrisināt.

Otrkārt. Noilgums attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri sadarbojās ar čeku, neiestājas pēc mēneša. Viņi turpinās atbildēt par saviem darbiem un nedarbiem, ko ir darījuši sadarbībā ar čeku.

Un treškārt. Tomēr Saeima noteica konkrētu termiņu – trīs gadus –, kādā ir jāpaveic tas, kas nav izdarīts 20 gadu laikā, – šie dokumenti ir zinātniski jāizpēta, jāsagatavo ziņojums sabiedrībai. Un, ja tas tiks izdarīts, pēc trim gadiem mēs varbūt būsim gatavi šo čekas maisu atvēršanai.

Es domāju, tie ir tādi ļoti praktiski soļi, kas bija vissaprātīgākie, un es saku paldies visiem deputātiem, kas piedalījās šajā procesā, jo šis jautājums pirmām kārtām ir emocionāls, tas saistīts ar mūsu vēsturisko atmiņu un pieredzi, bet tajā pašā laikā šis jautājums prasa arī skaidru atrisinājumu – pielikt punktu.

Paldies jums.

Vadītāja. Paldies Zatlera kungam.

Līdz ar to raidījums „Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!




Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2014.gada 3.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Sveicināti! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir iesniegts viens deputātu jautājums, kuru iesniedza deputāti Zariņš, Elksniņš, Tutins, Ribakovs un Agešins. Jautājums bija uzdots ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par iespējamajām VAS „Latvenergo” tarifu izmaiņām”.

Kā es saprotu, rakstiskā atbilde ir saņemta. Deputātus viņa nav apmierinājusi, un tad sākam... piedāvājam ministram atbildēt. Varbūt ir vēl kaut kāda informācija, ko mēs varam pielikt klāt pie jūsu (rakstiskās) atbildes? Ministra kungs, ja jums tādas nav... Nu labi!

Tad, ja nekādas papildu informācijas nav, es gribu atgādināt, ka mēs sākam noklausīties atbildes uz jautājumiem, kurus uzdos Ivars Zariņš. Viņam ir tiesības uz diviem jautājumiem, tāpēc ka viņš ir iesniedzējs.

Pirmais jautājums. Lūdzu, Ivar Zariņ! Ieslēdziet mikrofonu!

I.Zariņš (SC).

Jā. Paldies.

Tātad 20.martā tika pieņemti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Savā atbildē, ministra kungs, jūs korekti uzskaitāt, kuri ir tie lēmumi, kas saistībā ar šiem grozījumiem būtu jāievēro „Latvenergo”, lai tiktu nodrošināta šī tarifu iesaldēšana. No šiem visiem lēmumiem, jūs atzīstat, tieši šis pēdējais SPRK lēmums, kas tika pieņemts 2011.gada 16.februārī, ir tas lēmums, kurš nodrošinās elektroenerģijas tarifu nemainību „Latvenergo” saistītajiem lietotājiem. To, ka lēmums ir pieņemts klusējot, jūs pamatojat ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedumu, kam mēs piekrītam, tomēr mēs vēršam jūsu uzmanību uz to, ka šinī spriedumā šis lēmums ir pieņemts nevis par tarifu iesaldēšanu, bet gan par tarifu atbilstību metodikai un to, ka tie ir ekonomiski pamatoti. Tādējādi tas nozīmē, ka arī šis lēmums neuzliek nekādus ierobežojumus „Latvenergo” iesniegt jaunu tarifu projektu. Pat vēl vairāk! Šie jūsu minētie lēmumi, par kuriem jūs sakāt, ka „Latvenergo” tie ir jāievēro, uzliek par pienākumu „Latvenergo” iesniegt jaunu tarifu projektu. Tā ka...

Kā jūs šo vērtējat un kā jūs šinī situācijā rīkosieties, lai tomēr nodrošinātu to, ka mājsaimniecībām tarifi tiek saglabāti līdz gada beigām, jo tiesiska pamata „Latvenergo” to darīt nav.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu. 20 minūtes atbildei ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (ekonomikas ministrs).

Jā, Zariņa kungs! Man īsti... es baidos, ka nav... Nevaru neko papildināt pie jau iepriekš jums dotās atbildes, jo es varbūt neatkārtošu visu to virkni SPRK lēmumu, kuru rezultātā juridiski mēs nonācām pie šāda secinājuma, bet, kā jūs pareizi esat norādījis, galvenais ir SPRK 2011.gada 16.februāra lēmums – neiebilst pret „Latvenergo” noteiktajiem tarifiem. Jā, pareizi, administratīvais akts, kā saka, ir izdots klusējot, un tas rakstveidā fiksēts SPRK padomes sēdes protokola lēmumā, ko arī skaidrojis Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2013.gada 31.janvāra spriedumā SKA 127/201/39/11 no 11. līdz 15.punktam. Tātad tieši šis pēdējais SPRK lēmums, kas pieņemts klusējot, ir tas lēmums, kura nemainīgums līdz 2014.gada 31.decembrim nodrošina elektroenerģijas tarifu nemainību „Latvenergo” saistītajiem lietotājiem. Savukārt pārējiem saistītajiem lietotājiem šādu tarifu nemainību nodrošina attiecīgie pieņemtie SPRK lēmumi par tarifiem.

Es, protams, nevaru atbildēt „Latvenergo” vietā, vai arī viņi uzskata, ka viņiem tomēr ir pienākums vai nav pienākuma iet pie regulatora un prasīt citus tarifus. Bet vismaz tāda ir mūsu juridiskā interpretācija. Taču, kāda tā ir „Latvenergo”, – to parādīs laiks.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi. Otro jautājumu uzdos Ivars Zariņš. Lūdzu!

I.Zariņš. Jā. Ministra kungs, tā nu ir sanācis, ka es biju tas, kas pieņēma šo lēmumu, un es jums varu pateikt, kas šinī lēmumā ir rakstīts. Šis lēmums nebija par tarifu apstiprināšanu, par šo spēkā esošo tarifu apstiprināšanu, bet gan par iepriekšējo tarifu atcelšanu. Savukārt tas, ko ir lēmis Augstākās tiesas Senāts, tas spriedums, uz kuru jūs atsaucaties... šis spriedums pasaka, ka ar šo lēmumu regulators ir arī pieņēmis... kā jūs to saucat... pieņēmis klusējot lēmumu nevis par šo tarifu apstiprināšanu, bet gan lēmumu par to, ka šie spēkā esošie tarifi atbilst metodikai un ir ekonomiski pamatoti. Un, ja jūs tagad sakāt, ka tas ir tas lēmums, kas ir jāievēro „Latvenergo”, tad tas savukārt nozīmē, ka viņu ne tikai nekas neierobežo iesniegt jaunu tarifu projektu, kurš būs atbilstošs metodikai un ekonomiski pamatots... tātad tādu, kāds viņš būtu tagad pie esošās tirgus cenas, bet pat uzliek to par pienākumu, ja viņam ir jāievēro šie lēmumi, par kuriem jūs runājāt. Un arī šis konkrētais lēmums tad uzliek par pienākumu viņam iesniegt jaunu tarifu projektu. Tāpēc arī ir mans jautājums, uz kuru jūs neatbildējāt. Varbūt tiešām ir tā, ka arī jūs uzskatāt, ka nav jāierobežo „Latvenergo” rīcība nākt klajā ar šādu jaunu tarifu projektu.

Tātad neatbildētais jautājums ir šāds: kā jūs nodrošināsiet to, lai tarifs netiktu mainīts līdz gada beigām mājsaimniecībām?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu. Lūdzu, ministra kungs!

V.Dombrovskis. Nu, Zariņa kungs, konkrēti es to nenodrošināšu, bet es atgādināšu, ka arī Saeimas deputāti ir iesnieguši grozījumus attiecīgajā likumā un ka Saeima šos grozījumus ir atbalstījusi. Līdz ar to es uzskatu, ka šī problēma ir atrisināta, par ko vismaz pagaidām... par ko liecina arī „Latvenergo” rīcība.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Ar to mēs arī beidzam šodienas sēdi. Jums ir iespēja, Zariņa kungs, pakomunicēt ar ministra kungu pēc sēdes.

Paldies par uzmanību!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2014. gada 3. aprīlī

Ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska atbilde uz deputātu jautājumu „Par iespējamajām VAS Latvenergo tarifu izmaiņām”  (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 154/J11)
(Atbildes dok. Nr. 3729)
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs V.Dombrovskis
   
Papildjautājums - dep. I.Zariņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs V.Dombrovskis
Piektdien, 24.novembrī
14:30  Frakcijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētājas Ingunas Sudrabas tikšanās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V. E. Hayri Hayret Yalav