Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas septītā sēde
2014.gada 13.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 2014.gada 13.februāra sēdi!

Pirms izskatām sēdes darba kārtībā jau iekļautos jautājumus, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem tajā. Šodien Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāk nekā desmit šādus priekšlikumus, un tos visus tagad es jums nolasīšu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 13.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 13.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 13.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: „Nav!”) Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt grozījumu Saeimas 13.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas 13.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Tātad balsosim par to, lai darba kārtībā iekļautu likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” izskatīšanai pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 23, atturas - 1. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu Saeimas 13.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ingas Juhņevičas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu Saeimas 13.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Artjoma Uršuļska ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: „Nav!”) Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu vienpadsmit Saeimas deputāti lūdz izdarīt izmaiņas apstiprinātajā Saeimas 13.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Vienpadsmit Saeimas deputāti - Demiters, Eņģelis, Ozoliņš, Igaunis, Bišofa, Liepiņš un citi - lūdz izdarīt izmaiņas apstiprinātajā Saeimas 13.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Edmunda Demitera atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Vienpadsmit Saeimas deputāti - Demiters, Eņģelis, Ozoliņš, Igaunis, Bišofa, Liepiņš un citi - lūdz izdarīt izmaiņas apstiprinātajā Saeimas 13.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Vienpadsmit Saeimas deputāti - Demiters, Eņģelis, Igaunis, Bišofa, Liepiņš, Kazāka un citi - lūdz izdarīt izmaiņas apstiprinātajā Saeimas 13.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Edmunda Demitera ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas deputāti Āboltiņa, Čepāne, Dzintars, Brigmanis, Kalniņa-Lukaševica un Smiltēns lūdz iekļaut Saeimas 13.februāra sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Tātad balsosim par deputātu Āboltiņas, Čepānes, Dzintara, Brigmaņa, Kalniņas-Lukaševicas un Smiltēna iesniegtā likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” iekļaušanu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 27, atturas - nav. Darba kārtība grozīta.

Līdz ar to esmu jums nolasījusi visas ieteiktās izmaiņas, un sāksim izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Pirmā sadaļa - „Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Ministru kabinets ir izstrādājis likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, un Saeimas Prezidijs ierosina nodot šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad komisijai likumprojekts nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots. Likumprojekts... Čigānes kundze! (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Vajag reģistrēties!”) Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Čigānei! Jā, lūdzu!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Komisija vienojās lūgt Saeimu izskatīt to arī pirmajā lasījumā bez atkārtotas skatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Jā. Tas būs pēc tam, tad, kad mēs izskatīsim likumprojektus lasījumos. Paldies, Čigānes kundze!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Čepānes, Dzintara, Brigmaņa, Kalniņas-Lukaševicas, Upenieka un Smiltēna iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”, „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi... (No zāles: „Par vēlu!”) Elksniņa kungs, jūs gribat runāt „par” nodošanu komisijām? (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „„Par”, jā, „par”!”) „Pret”. Vārds Elksniņa kungam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Ar šodienas lēmumu koalīcija turpinās nesen iesākto praksi - būt maksimāli atklātiem. Pagājušajā nedēļā Āboltiņas kundze atzinās, ka balsojot VIENOTĪBAS „kolēģija” nesaprot, ko dara, bet šodien koalīcija Satversmes preambulā grib ierakstīt to, kas jau sen notiek dzīvē, - to, ka turpmāk pavisam oficiāli katram būs jārūpējas pašam par sevi.

Es varētu daudz runāt par šī likumprojekta juridisko pusi un par absurdo vēlmi - 1922.gadā pieņemtajai, Satversmes tēvu rakstītajai Satversmei piemontēt jaunu preambulu -, par preambulu nozīmi un jēgu. Tomēr šodien vēlos pieskarties citam aspektam.

Es tiešām apsvērtu iespēju atbalstīt izmaiņas preambulā, ja vienlaikus ar tām parlaments ratificētu Eiropas Sociālo hartu, piešķirtu finansējumu izglītībai un zinātnei saskaņā ar likumos noteikto apmēru, kas gan tiek ignorēts jau vairākus gadus, novirzītu konkrētu procentu no IKP medicīnas aprūpei, samazinātu krīzes laikā paceltos nodokļus pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem, elektroenerģijai un apkurei, kā arī nodrošinātu reālu atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Taču diemžēl šī koalīcija nav spējīga risināt iedzīvotājiem svarīgas problēmas, bet spēj tikai pieņemt deklaratīvus lēmumus, uzjundot priekšvēlēšanu gaisotni. Tas viss liek man aizdomāties par manas valsts nākotni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Mūsu Satversme ir pieņemta 1922.gadā, un ar to tika noslēgts Latvijas valsts izveidošanās process. Toreiz visiem bija skaidrs, kādēļ Latvijas valsts tika izveidota, kādēļ tā ar lieliem upuriem tika aizstāvēta pret citu valstu tīkojumiem uz latviešu zemi. Tādēļ saprotams, ka toreiz Satversmes tēviem šāds ievads varbūt nešķita būtisks. Tomēr kopš tā laika ir pagājis ilgs laiks. Ilgāk nekā pusgadsimtu Latvijas tauta atradās totalitārās okupācijas jūgā, kas centās izdzēst latviešu nācijas politisko pašapziņu, Latvijas valstiskās pašnoteikšanās ideju no mūsu atmiņas, svītrot to no mūsu vērtību sistēmas. Un negatīvās sekas attieksmē pret savu valsti jūtamas ir joprojām.

Mūsu Satversme regulē Latvijas valsts institūciju kompetenci, nosaka cilvēktiesības; tas ir ietvars, kādā funkcionē demokrātiskā valsts iekārta, kādā tiek pieņemti valsts lēmumi; tas ir pamats. Tomēr, dāmas un kungi, demokrātija nav tikai process. Demokrātija ir arī saturs. Tas, ka formāli demokrātiskā procesā pieņemts lēmums jau pats par sevi ir labs un pareizs, ir novecojis uzskats. Tas bija populārs pirms Otrā pasaules kara, sevišķi Vācijā tā sauktās Veimāras republikas laikā. Taču vēsture māca, ka tas tā nav, un tādēļ moderna demokrātija ir arī saturiska demokrātija.

Demokrātiska valsts balstās uz noteiktām vērtībām un principiem. Kopš Satversmes pieņemšanas laika demokrātiskajās valstīs ir nostiprinājusies atziņa, ka sabiedrībai ir šie valsts pamati un... un tajos tiek atklāti arī konst... tie tiek atklāti rakstītajā konstitūcijas tekstā. Un tādēļ gandrīz visas konstitūcijas, kas ir pieņemtas pēc Otrā pasaules kara, satur šādas vairāk vai mazāk izvērstas preambulas jeb ietvarus. Un tas palīdz cilvēkiem izprast savas valsts būtību, pamatvērtības un darbības principus. Un šāda izpratne veicina pilsoņu konstruktīvu un atbildīgu līdzdalību savas valsts veidošanā un līdz ar to stiprina demokrātiskas valsts iekārtu.

Un iesniedzēji uzskata, ka no minētajiem apstākļiem izriet secinājums, ka šāds ievads ir nepieciešams arī mūsu valsts pamatlikumam.

Ievadā tiek atgādināts, ka Latvijas valsts ir latviešu nācijas, valstsgribas un pašnoteikšanās tiesību īstenojums. Tiek apstiprināti nācijas valsts galvenie mērķi, un ir norādīts, ka Latvijas valsts mērķis ir garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras ilglaicīgumu, pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Tā ir valstsnācijas būtība. Tāpat uzsvērts, ka Latvijas valsts mērķis ir nodrošināt ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicināt labklājību. Valsts īsteno šos mērķus ar demokrātiskiem un tiesiskiem līdzekļiem.

Ievads pauž attieksmi pret lielajiem Latvijas vēstures notikumiem un samezglojumiem kopš valsts dibināšanas, Brīvības cīņām, nacistu un padomju okupācijām, pretošanos, brīvības atgūšanu uz valsts nepārtrauktības pamata. Tiek nosodīti okupācijas režīmu noziegumi.

Ievads atklāj Latvijas valsts darbības virsprincipus, kas atbilst modernai, demokrātiskai, nacionālai valstij. Tiek uzsvērta cilvēka cieņa un cilvēktiesības, ar ko ir saistīta visa valsts darbība. Ir norādīts arī uz mazākumtautību tiesībām.

Ievads norāda galvenās vērtības, uz kurām balstās mūsu sabiedrība. Tas norāda arī uz galvenajiem faktoriem, kas veido mūsu identitāti. Ir uzsvērta latviešu valodas īpašā loma identitātē un saliedētas sabiedrības veidošanā. Tāpat norādīts uz indivīda atbildību un saistību ar sabiedrību.

Ievads atzīmē arī Latvijas vietu un uzdevumus starptautiskajā un Eiropas kontekstā.

Godātie deputāti! Ievada jeb preambulas ideju jau pirms diviem gadiem izvirzīja jurists un politologs, profesors Egils Levits. Viņš formulēja arī sākotnējo tekstu. Kopš tā laika ideja ir plaši diskutēta kā sabiedrībā, tā arī ekspertu vidū. Es varu minēt, piemēram, 2013.gadā Bīriņos notikušo konstitucionālo tiesību ekspertu semināru, konferenci Latvijas Universitātē 2013.gada rudenī, kā arī izdevuma „Jurista Vārds” divus speciālnumurus - 2013.gada septembra un oktobra.

Un, rezultātā uztverot konstruktīvos priekšlikumus, bet nenovirzoties no mērķa, ka ievadam pastāvošās tiesību sistēmas ietvaros ir jāatklāj un tādā veidā ir jāstiprina valsts pamati, šis jau nobriedušais un izsvērtais projekts tiek nodots tālākai apspriešanai Saeimai kā Satversmes leģitimētajam regulārajam konstitucionālajam likumdevējam.

Godātie kolēģi! Mēs uzskatām, ka to var pieņemt un akceptēt katrs, kas iestājas par Latviju kā modernu, demokrātisku, nacionālu Eiropas valsti, - vienalga, pie kādas tautības viņš sevi pieskaita, kādā valodā runā un kādu politisku spēku atbalsta vai pārstāv. Tādēļ es lūdzu to nodot Saeimas Juridiskajai komisijai, lai pēc iespējas ātrāk mēs pieaicinātu visus politiskos spēkus šī projekta apspriešanā.

Paldies par uzmanību. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām komisijām un Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 28, atturas - nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Raivja Dzintara ziņojumu par balsošanas motīviem attiecībā uz likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”.

Es vēlos jūs informēt, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 144.pantu... ja šāds ziņojums ir iesniegts pirms balsojuma un tajā norādīts, ka iesniedzējs vēlas to nolasīt, tad iesniedzējam tiek dots vārds un viņš var runāt līdz piecām minūtēm.

Lūdzu, Dzintara kungs!

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Nacionālā apvienība uzskata, ka Satversmes papildinājums ar ievadu var kļūt par vienu no būtiskākajiem - ja ne pašu būtiskāko - šīs Saeimas notikumu.

Bieži esam sūdzējušies, ka Latvijā trūkst ilgtermiņa plānošanas, ilgtermiņa mērķu un spējas dažādus politiskus lēmumus vērtēt plašākās kopsakarībās. Izmaiņas, ko mēs piedāvājam veikt Latvijas galvenajā dokumentā - Latvijas Satversmē -, ietver ne tikai ilgtermiņa mērķi, bet mērķi, kas ir mūžīgs. Tas definē Latvijas valsts izveidošanas, pastāvēšanas un turpināšanas jēgu.

Latvijas valsts jēga ir latviešu nācija, latviešu valoda un latviešu kultūra. Ikviens cits mērķis un uzdevums nav unikāls un nav raksturīgs tikai Latvijai. Labklājības celšana, demokrātija, cilvēktiesību ievērošana - tie ir uzdevumi, kas aktuāli daudzām valstīm un, protams, ir pašsaprotami arī Latvijai. Bet latviešu nācija, tās valoda un kultūra ir tas vienreizējais apstāklis, kas ir devis dzīvību Latvijas valstij un kas tai dos dzīvību cauri paaudzēm.

Jebkuras tautības cilvēks, kurš dzīvo Latvijā, palīdz mūsu valsts celšanā, atzīst tās mērķi un pamatvērtības, ir mūsējais un bez nošķīruma pieder Latvijas tautai. Tajā pašā laikā ir skumji, ka politiķi reizēm pārprasta politkorektuma vārdā izvairījušies lietot jēdzienu „latvieši”, kur nu vēl saistīt to ar Latvijas valsts būtību. Tas nevar aizvainot ne krievus, ne ukraiņus, ne poļus. Ja kādu tas var aizvainot, tad varbūt ideoloģiski greizi orientētus cilvēkus, kam Latvijas vārds saistās tikai ar teritoriju - varbūt pat citas valsts teritoriju.

Saeimas partijas ir tikpat atšķirīgas, cik atšķirīga ir sabiedrība, to skaitā - arī partijas, kas parakstījušas Satversmes ievada projektu. Tomēr šajā projektā definētās vērtības, simboli, vēstures patiesības un pilsoņu pienākumi ir kaut kas, kas stāvējis pāri partiju ķīviņiem un maznozīmīgām atšķirībām. Līdzīgi kā divvalodības referendumā saliedēties valsts pamatu sargāšanai spēja Latvijas pilsoņi, tāpat šo pamatu stiprināšanai Satversmē vismaz līdz šim vienoties spējis Saeimas konstitucionālais vairākums.

Paldies par to ikvienam, kurš pielicis roku šajā darbā! Paldies ieceres autoram Egilam Levitam! Lai izdodas šo dāvanu Latvijai pasniegt, nesagaidot simtgadi, bet uzreiz un šīs Saeimas laikā!

Dievs, svētī Latviju! (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Pirms turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu izdarīt jaunas izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt grozījumu Saeimas 13.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Nākamā šodienas sēdes darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Nākamais darba kārtības punkts - par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Junkuram šā gada 13.februārī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Junkura iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13.februārī. Godātie deputāti, es jūs informēju, ka Saeimas Prezidijs ir izskatījis šo iesniegumu un piešķīris deputātam Jānim Junkuram neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13.februārī, mums par to nav jābalso.

Nākamais darba kārtības punkts - par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Solvitai Āboltiņai no šā gada 13.februāra līdz 17.februārim. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Solvitas Āboltiņas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 13.februāra līdz 17.februārim. Godātie deputāti, es jūs informēju, ka Saeimas Prezidijs ir izskatījis šo iesniegumu un piešķīris deputātei Solvitai Āboltiņai neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 13.februāra līdz 17.februārim.

Nākamais darba kārtības punkts - par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Reiram šā gada 13.februārī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Reira iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13.februārī. Godātie deputāti, es jūs informēju, ka Saeimas Prezidijs ir izskatījis šo iesniegumu un piešķīris deputātam Jānim Reiram neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13.februārī.

Nākamā šodienas darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Pirmo izskatīsim lēmuma projektu „Par Ingas Juhņevičas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labrīt, cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 12.februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ingas Juhņevičas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ingu Juhņeviču par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ingas Juhņevičas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Apsveicam tiesnesi Ingu Juhņeviču ar apstiprināšanu amatā!

Nākamais lēmuma projekts - „Par Artjoma Uršuļska ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 12.februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Artjoma Uršuļska ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ievēlēt Artjomu Uršuļski par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Artjoma Uršuļska ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam Artjomu Uršuļski ar ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli!

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Edmunda Demitera atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Edmunda Demitera atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - „Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - „Par Saeimas deputāta Edmunda Demitera ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Edmunda Demitera ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Pirmais tajā ir likumprojekts „Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un British-American Tobacco (Holdings) Limited, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš. Lūdzu!

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3488.

Šis likumprojekts paredz stiprināt cīņu pret cigarešu kontrabandu, un to izskatīja Ārlietu komisija otrajā lasījumā un iesniedza vienu priekšlikumu - tehniska rakstura priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt šim priekšlikumam - 1.priekšlikumam.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un British-American Tobacco (Holdings) Limited” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86...

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. ...pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Apsardzes darbības likums”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis. Lūdzu! (No zāles: „Ainar!”) Latkovska kungs!

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Ir saņemti 22 priekšlikumi.

1. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 3. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 4. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 7. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 8. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 9. - deputāta Meļņikova priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 10. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 11. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 15. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 16. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 17. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 18. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 19. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 20. - deputāta Meļņikova priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles dep. V.Agešins: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Meļņikova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 21. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 22. - iekšlietu ministra Kozlovska... (Starpsauciens no zāles.)

Sēdes vadītāja. Turpiniet!... (Starpsauciens no zāles.)

A.Latkovskis. Par 21. vai 22.priekšlikumu?

Sēdes vadītāja. Tātad uzsākam debates par 21.priekšlikumu? (No zāles dep. J.Ādamsons: „Par 22.!”) 22.priekšlikums vēl nav pieteikts. (Starpsauciens no zāles.)

A.Latkovskis. 22. - iekšlietu ministra...

Sēdes vadītāja. Tātad 21.priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Jā.

22. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šo grozījumu būtība, ko nepieminēja ziņotājs, principā ir ļoti vienkārša - lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu, lai mēs varētu veiksmīgi ieviest eiro.

Neskatoties uz to, ka likums nebija pieņemts, eiro mēs esam ieviesuši - labāk vai sliktāk -, un nekādu problēmu ar šo naudas fizisko pārvešanu nebija.

Skatot šo likumprojektu komisijā, diemžēl mēs secinājām, ka šajā likumprojektā ir ļoti daudz problēmu, kuras diemžēl, izskatot šos likuma grozījumus, neizdevās novērst. Tās ir problēmas, uz kurām norādīja arī abas divas asociācijas, kas darbojas šajā jomā.

Gribu jūs informēt pirmām kārtām par to, ka šobrīd Latvijā darbojas pāri par 500 dažādu apsardzes firmu. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta atzinuma, ēnu ekonomikas īpatsvars šajā nozarē ir milzīgs - pārsniedz... līdz 60 procentiem... Valsts nesaņem nodokļos vairāk nekā 10 miljonus latu.

Izskatot šo likumprojektu, mēs neatrisinājām arī jautājumu par apmācībām. Mūsu likumā... Ja mēs atgriežamies pie Zolitūdes jautājuma, tad jāteic, ka likumprojektā ir paredzēta arī tāda funkcija... ka iekšējās drošības dienests var nodarboties ar apsardzes darbību. Tas, manuprāt, ir absolūts absurds. Un to, cik neefektīva ir šī darbība, pierādīja arī Zolitūdes traģēdija, tāpēc ka tur arī darbojās iekšējās drošības dienests.

Mums nav atrisināts jautājums arī par to, ka mikrouzņēmumi nevarētu strādāt... ka vienkārši fiziski viņi nav spējīgi strādāt šajā jomā. Un ka apsardzes firma var sākt darbību, sākot tikai no desmit cilvēkiem... Mēs nesadalījām arī apsardzes darbības veidus - tehniskā, fiziskā un... un tamlīdzīgi. Arī inkasācija... Arī šīs licences nesadalījām, tāpēc ka atbildība ir dažāda... Ir ļoti daudz jautājumu, kurus diemžēl, izskatot šo likumprojektu, mēs neatrisinājām.

Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā, atdot to atpakaļ komisijai, tāpēc ka ir zudusi jēga, lai to ieviestu, un sagatavot normālu likumprojektu, kas novērstu visas tās problēmas, par kurām mēs runājām gan komisijā, gan arī tagad.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Latkovska kungs, vai vēlaties kaut ko piebilst par šo priekšlikumu?

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Komisijas vārdā, protams, vēlos piebilst, ka debates bija karstas, bet ka nebūt nebija tā, kā Ādamsona kungs teica, - ka visiem komisijas deputātiem būtu radušās problēmas ar šo jauno... ar šo likumprojektu. Līdz ar to tas ir Ādamsona kunga, protams, dziļi personisks viedoklis. Es aicinu atbalstīt 22.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikumu! (No zāles dep. J.Ādamsons: „A neviens neprasīja balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

A.Latkovskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Apsardzes darbības likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. J.Ādamsons: „Atbalstiet korupciju!”) Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 27, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Reklāmas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš. (RP).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojektu sagatavoja trešajam lasījumam.

Esam izskatījuši septiņus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Cipules priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. - deputāta Zariņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Šis ir ļoti vērtīgs priekšlikums: tam būtu trīskāršs pozitīvs efekts. Tas ir iesniegts sakarā ar to, ka parādās aizvien vairāk uzņēmēju, kas negodprātīgi izmanto visādas iespējas, lai pievērstu uzmanību savai precei.

Ja būs mirklītis uzmanības, es ar konkrētiem piemēriem jums palīdzēšu saprast, kā tas viss darbojas.

Lūk, šeit ir Siguldas minerālūdens. Jūs to varat nopirkt jebkurā Siguldas lielveikalā - un ne tikai Siguldā (tāpat kā Turaidas minerālūdeni, tāpat kā Līgatnes un daudzus citus minerālūdeņus). Daudzi siguldieši pērk šo minerālūdeni. Vieni to pērk, patriotisku jūtu vadīti, jo viņi tic, ka, pirkdami šo ūdeni, viņi tādā veidā stimulē vietējos uzņēmējus, rada jaunas darba vietas, dod iespēju pilsētai vairāk pelnīt nodokļos. Citi pērk šo ūdeni tāpēc, ka viņi, vienkārši ar savu veselību saistītu motīvu vadīti, zina, ka labāk lietot šādu ūdeni tanī vietā, no kuras tas ir nācis.

Taču daudzi nemaz nezina to, ka savulaik šim minerālūdenim vispār nav bijis nekādas saistības ar Siguldu, pat ar Latviju ne. Tas vienkārši tika pildīts Igaunijā un vests šeit, un pārdots kā Siguldas minerālūdens.

Es domāju, daudzi no jums vēl atceras arī to situāciju, ka tad, kad bija likvidēta Latvijas cukura rūpniecība, veikalos parādījās Jelgavas cukurs. Lauku cilvēki to pirka un nevarēja saprast, kāpēc no tā nesanāk normāls ievārījums. Un izrādījās, ka īstenībā tas vairs nemaz nav Jelgavas cukurs; tas ir cukurs, kas tiek importēts no kaut kurienes - no Dānijas vai vispār nezin no kurienes!

Un tāpēc ir šis mans priekšlikums, kura būtība ir ļoti vienkārša: ja preces nosaukumā vai reklāmā tiek lietoti vietvārdi, kas rada maldinošu izpratni par preces izcelsmi, īpašībām vai sastāvu, tad lietotājam būtu jāsaņem arī informācija - ērti un skaidri uztverama -, kas novērstu šo maldinošo iespaidu. Šis ir arī elegants veids, kā mēs varam aizstāvēt savu vietējo ražotāju, nepārkāpjot Eiropas direktīvas prasības, un radīt instrumentu, ar kuru varam novērst šādu negodīgu konkurenci.

Es saprotu Patērētāju tiesību aizsardzības centra atturīgo nostāju. Viņi uzreiz teica: „Nē, nē! Mums ir citi instrumenti, kā mēs varam sodīt, un tamlīdzīgi!”

Kolēģi! Šeit nav runa par sodīšanu. Sodīšana - tas ir garš, sarežģīts un bieži arī dārgs process. Mēs runājam par to, kādā veidā nodrošināt, ka, ja kāds uzņēmējs lieto šādu informāciju, ar kuru lietotājs var tikt maldināts, tad viņam jāsniedz ir lietotājam papildu informācija, lai šāda maldināšana nenotiktu. Un šeit svarīgas ir šīs nianses.

Diemžēl, tā kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija mums strādā kā liels konveijers (ļoti daudz likumprojektu sakrājies!), šīs nianses netika uztvertas. Piemēram, kā pretarguments tika izteikts viedoklis, ka vajadzēs par Rīgas šampanieti paskaidrot... vai par Holandes sieru paskaidrot, ka tas nav no Holandes.

Kolēģi! Šis nav tas gadījums! Runa ir par to, ka tikai tad, kad tik tiešām lietotājs var būt objektīvi maldināts... Mēs taču neaizliedzam lietot šos vietvārdus! Jūs vienkārši paralēli paskaidrojiet, ka, teiksim, šī prece nemaz nenāk no turienes, no kurienes, kā tās lietotājs svēti tic, tā varētu būt nākusi!

Tāpēc ir iesniegts šis mans priekšlikums, un es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas dotu trīskāršu efektu: pirmkārt, tas novērstu negodīgu konkurenci, otrkārt, tas būtu liels atbalsta instruments vietējam ražotājam, un, treškārt, tas aizstāvētu arī lietotāja tiesības, tas ir, dotu viņam iespēju objektīvi izvēlēties tādu preci, kādu viņš vēlētos, vadoties pēc tām īpašībām un tās izcelsmes, kādu viņš gribētu konkrētajam produktam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Ozoliņa kungs, vai vēlaties kaut ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu!

J.Ozoliņš. Jā. Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka mēs izskatījām šo priekšlikumu un neatbalstījām sekojoša iemesla dēļ. Tieši tāpēc, ka šāda veida regulējums, kādu Zariņa kungs piedāvā, attiecas gan uz Rīgas šampanieti, gan uz Rankas sieru, gan uz Holandes sieru, tas ir diezgan maldinošs tādā izpratnē... Eiropas Savienībā ir regula par ģeogrāfisko norāžu aizsardzību, un, mūsuprāt, tā šajā brīdī ir pietiekoša arī priekš normatīvajiem aktiem; tas ir iestrādāts Latvijas... vietējos normatīvajos aktos. Šo jautājumu var skatīt, jā, bet ne šādā formā, kā Zariņa kungs ir vēlējies darīt šeit.

Tāpēc komisijas vārdā lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 46, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. Paldies.

6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūgums atbalstīt... (Starpsauciens no zāles.) Ir vēl arī 7.priekšlikums...?

Sēdes vadītāja. Ir 7.priekšlikums, Ozoliņa kungs!

J.Ozoliņš. Atvainojos! Jā. Atvainojos! 7. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Ozoliņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”.

Juridiskā komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu, kas nosaka likuma spēkā stāšanās laiku. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Jā, paldies.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs. Lūdzu!

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Uz likumprojekta „Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā” trešo lasījumu ir iesniegti četri priekšlikumi.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 2. - Ministru prezidenta Dombrovska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 3. - Ministru prezidenta Dombrovska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Pirms turpinām šodienas sēdes darba kārtības izskatīšanu, vēlos informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Valda Dombrovska iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 17. un 18.februārī. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka sakarā ar šo lūgumu mēs grozām šodienas sēdes darba kārtību? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Iesniegumu izskatīsim darba kārtības beigās. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Vēlos atgādināt, ka šis likumprojekts, tāpat kā iepriekš pieņemtie grozījumi Bāriņtiesu likumā, regulē jautājumus par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu pret vardarbību. Šī likumprojekta izstrādes procesā bija iesaistīta gan Tieslietu ministrija, gan Iekšlietu ministrija, gan Resursu centrs sievietēm „Marta”, gan virkne sabiedrisko organizāciju, un par to es vēlos Juridiskās komisijas vārdā izteikt pateicību. Vēlos izteikt īpašu pateicību arī Valsts policijai par konstruktīvo dialogu, kura rezultāts ir tas, ka ir panākta vienošanās par to, ka Valsts policija būs iesaistīta procesā par pagaidu aizsardzības līdzekļu izpildes kontroli.

Juridiskā komisija ir saņēmusi 14 priekšlikumus.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu ir izpildāms nekavējoties. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un 12. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas nosaka likuma spēkā stāšanās laiku. Ir atbalstīts.

Man jāatvainojas, ka es sākotnēji teicu, ka ir 14 priekšlikumi. Ir 12 priekšlikumi. Tātad visi šie priekšlikumi tagad ir izskatīti.

Sēdes vadītāja. Tātad arī 12.priekšlikums ir atbalstīts. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies. Līdz ar to aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks. Lūdzu!

R.Ražuks (RP).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un sagatavoja pirmajam lasījumam likumprojektu „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”. Likumprojekts nosaka Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju un Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmēju tiesības un pienākumus, kā arī kārtību, kādā notiek Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšana, apstrīdēšana un pārsūdzēšana.

Likums attiecas uz Eiropas Savienības fondu vadību. Līdz šim, 2007.-2013.gadā, bija plānošanas iepriekšējais periods, un tagad mēs likumu piemērojam 2014.-2020.gada plānošanas periodam. Tā kā tas sākas jau šogad, komisija lūdz noteikt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu. Mums vispirms ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Ražuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2014.gada 14.februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumus otrajam lasījumam varat iesniegt līdz šā gada 14.februārim.

Lūdzu noteikt arī datumu likumprojekta izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

R.Ražuks. Izskatīšanas datums otrajam lasījumam - 2014.gada 20.februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad izskatīšana galīgajā lasījumā - Saeimas 20.februāra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un pirmajam lasījumam sagatavoja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””.

Iesniegtie grozījumi skar divas jomas.

Pirmkārt, tie attiecas uz kārtību, kādā nodokļu maksātāji, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā nodokļu un informatīvās deklarācijas elektroniskā veidā, izmanto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Grozījumi paredz, ka turpmāk bez autorizācijas pašā šajā sistēmā varēs izmantot arī kārtību, ko noteiks Ministru kabinets ar saviem noteikumiem. Un ir paredzēts, ka šo deklarāciju iesniegšanai varēs izmantot platformu latvija.lv.

Otra joma, ko skar šie grozījumi, attiecas uz vienu no atbilstošajām Eiropas Komisijas regulām, un saistībā ar to tiek papildināts likuma „Par nodokļiem un nodevām” 18.1 pants, kas nosaka nodokļu administrācijas pienākumus attiecībā uz nodokļiem, nodevām un citiem valsts noteiktiem maksājumiem, kas tiek uzlikti saskaņā ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu normatīvajiem aktiem. Tātad šie precizējumi ir nepieciešami tādēļ, lai Latvija būtu pilnībā izpildījusi regulas prasības.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šos priekšlikumus, nolēma tos atbalstīt un uzskatīt, ka šis likumprojekts ir jāvirza steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un dienu, kurā likumprojekts Saeimas sēdē izskatāms otrajā lasījumā.

J.Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 21.februāris. Izskatīšana - Saeimas 27.februāra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 21.februāris, un izskatīšana - Saeimas 27.februāra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Valdis Dombrovskis. Lūdzu!

V.Dombrovskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” un atbalstīja to pirmajam lasījumam.

Grozījumu būtība ir šāda: likumprojekts paredz precizēt kārtību, kādā atbrīvo no nekustamā īpašuma nodokļa ēkas un inženierbūves, kuras izmanto vides aizsardzības vajadzībām.

Diemžēl nākas secināt, ka, pagājušajā gadā grozot šo likumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieļāva zināmu neprecizitāti, nosakot, ka šis atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa tiek noteikts saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu. Šāda kārtība ir loģiska attiecībā uz valsts un valsts kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā esošiem nekustamajiem īpašumiem, tomēr nav īsti loģiska attiecībā uz pašvaldību vai to kapitālsabiedrību īpašumā esošiem nekustamajiem īpašumiem. Ņemot vērā to, ka nekustamā īpašuma nodokli pilnībā administrē pašvaldības un ka šā nodokļa ieņēmumi simtprocentīgi tiek ieskaitīti pašvaldību budžetos, nav pamata uzdot pašvaldībām par pienākumu reģistrēt sākumā konkrēto īpašumu nekustamā īp... Ministru kabineta sarakstā, lai pēc tam varētu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Pašvaldības ar šo pienākumu var tikt galā patstāvīgi, tātad - bez Ministru kabineta starpniecības.

Attiecīgie grozījumi paredz šo deleģējumu sadalīt divās daļās, nosakot, ka attiecībā uz valsts un valsts kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā esošiem nekustamajiem īpašumiem, kurus izmanto vides aizsardzības vajadzībām, šis atbrīvojums tiek noteikts saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu, savukārt attiecībā uz pašvaldību kapitālsabiedrībām un pašvaldībām... un arī citām kapitālsabiedrībām... tātad šajā gadījumā to nosaka pašas pašvaldības.

Lai šīs normas varētu piemērot arī attiecībā uz šo gadu, komisija ir atbalstījusi steidzamību šim likumprojektam.

Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu noteikt likumprojektam steidzamību un atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā.

V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 20.februāris, likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas 27.februāra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 21.februāris, un izskatīšana - Saeimas 27.februāra sēdē. Paldies.

V.Dombrovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Godātais Prezidij! Šim priekšlikumam - grozīt Saeimas kārtības rulli un izveidot jaunu pastāvīgo komisiju - ir sena vēsture.

Es atgādināšu Saeimas Prezidija un Frakciju padomes 2011.gada 8.decembra sēdes darba kārtību un nolemto. Proti, pirms vairākiem gadiem visu Saeimā ietilpstošo frakciju vadība bija nolēmusi piekrist Ilgtspējīgas attīstības komisijas izveidei. Un, kā jau to ir publiski teikusi Saeimas priekšsēdētājas kundze, tikai subjektīvu iemeslu dēļ šāda komisija savulaik netika izveidota.

Uz komisijas sēdi tika uzaicināti eksperti, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Ozolas kundze, un eksperts Kļaviņa kungs, akadēmiķis, norādīja - viņš, bijušais Latvijas Ilgtspējīgas attīstības padomes priekšsēdētājs, norādīja! -, ka jautājumi par ilgtspējīgu attīstību netiek risināti augstākajā līmenī, proti, parlamentārā līmenī. Viņš uzskatīja, ka tas neizbēgami rada valsts attīstības problēmas.

Runājot par parlamentārisma pieredzi, kāda ir citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī pasaulē, viņš norādīja un minēja Vācijas Bundestāga veikto pētījumu „Ilgtspējība un parlaments”. Pētījums ir ļoti apjomīgs, uz vairāk nekā 150 lapaspusēm, un tajā ir analizēta Eiropas Savienības valstu parlamentārisma... likumdošanas iniciatīvas pieredze. Un būtiskākais jautājums, kā pilnīgi pamatoti uzsvēra akadēmiķis, ir ne tikai vārda „Ilgtspējīgas” ietveršana šīs komisijas nosaukumā, bet arī tas, kādā veidā parlaments piedalās valsts attīstības plānošanā.

Jā, mums valdības līmenī ir Pārresoru koordinācijas centrs, bet akadēmiķis teica, ka būtībā šis centrs funkcionējot absolūti atrauti no parlamentārās darbības; ka tas viss koncentrējoties tikai izpildvaras rokās.

Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Universitātes docents Zaļokšņa kungs, kurš ir specializējies šajā jomā un kuram ir ārkārtīgi plaši starptautiskie sakari šajā jomā. Arī valsts sekretāra vietniece Ozolas kundze norādīja, ka viņai ir nācies piedalīties gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēs, gan arī Vides apakškomisijā, un viņa norādīja, ka šeit patiešām ir izveidojusies tāda situācija, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā lielākoties visi deputāti, ja tā var izteikties, centrējas uz ekonomisko attīstību, bet tajā pašā laikā Vides apakškomisijā visi lielākoties runā par vides problēmām. Taču, kad jautājums nonāk Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, tad, kā mēs dažkārt varam spriest pēc šeit notiekošā, šīs pārējās problēmas, manuprāt, netiek uzskatītas par tik ļoti svarīgām kā ekonomiskā attīstība. Viņa norādīja, ka tieši Eiropas un pasaules kontekstā šāda komisija ir nepieciešama.

Bez tam komisija veica arī pētījumu par šāda vai līdzīga nosaukuma komisijām pasaulē, ieskaitot Eiropu. Es minēšu tikai dažas piemēra labad. Par Vācijas Bundestāgu jau es minēju, - ka Bundestāga sastāvā ir šāda komisija. Tā saucas „Ekonomiskās sadarbības un attīstības komisija”. Vēl viens piemērs par Eiropu: Francijā ir Ilgtspējīgas attīstības komisija... Telpiskās un reģionālās plānošanas komisija un arī Ilgtspējīgas attīstības komisija. Minēšu vēl arī Somiju: Somijā ir Nākotnes komisija.

Mums savulaik bija tāda Nākotnes apakškomisija.

Ikviens no mums... mēs varam paskatīties, ka patiešām šīs lietas, runājot par valsts attīstību, tiek risinātas kompleksi. Un līdz ar to komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šādas komisijas izveidi un likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā tik tiešām ir svarīgs jautājums saistībā ar grozījumu Saeimas kārtības rullī: paredzēts izveidot Ilgtspējīgas attīstības komisiju. Neapšaubot šādas komisijas izveides nepieciešamību, tomēr ir jāņem vērā tas, ka līdz parlamenta vēlēšanām ir atlikuši nepilni astoņi mēneši. Un absolūti nav skaidrs, kāpēc šī komisija netika izveidota līdz šim, piemēram, 2011.gadā. Tikai tā iemesla dēļ, ka koalīcijas partneri nevarēja vienoties par kaut ko? Bet, es ļoti atvainojos, tā nav Saeimas problēma!

Līdz ar to es domāju... Manuprāt, pašlaik, tagad, Saeima varētu vienoties par to, ka šī komisija tiek izveidota vienlaikus ar 12.Saeimas sanākšanu. Pretējā gadījumā visai sabiedrībai var rasties pamatotas šaubas un iespaids, ka kādam ir vienkārši nepieciešams amats.

Es uzskatu, ka tas nav pieņemami un nedara godu Saeimai. Amati nevar būt svarīgāki par ilgtspējīgu attīstību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamajai debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei. Lūdzu!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Jūs noteikti esat bijuši liecinieki tam, ka es, no šīs tribīnes runājot par valsts ilgtspēju, par ilgtspējīgu attīstību, esmu runājusi, ka šīs problēmas nevar risināt tikai no ekonomiskā skatpunkta. Mēs runājam par ekonomisko izrāvienu, bet aizmirstam par citām, pārējām komponentēm, kas ietver... ko šis jēdziens ietver. Proti, runājot par ilgtspējīgu attīstību, mums ir jārunā gan par ekonomikas attīstību, gan par vides aizsardzību, gan arī par kultūras jautājumu risināšanu un sociālo problēmu risināšanu. Līdz ar to šādu komisiju izveidot ir nepieciešams, un es arī pievienojos Agešina kunga viedoklim, ka tas ir aktuāli. Taču, manuprāt, ir ļoti svarīgi tieši šīs Saeimas laikā to izdarīt, jo nākošajai Saeimai, proti, 12.Saeimai, atsakoties no šīs komisijas, atsakoties veikt grozījumus Saeimas kārtības rullī, būtu jāpamato, kāpēc šāda komisija valstī nav nepieciešama.

Mēs šeit dodam šai nākošajai Saeimai pat tādu ceļamaizi.

Un līdz ar to es aicinu varbūt šodien patiešām distancēties no jautājuma par iespējamo komisijas vadītāju. Bet par to iespējamo komisijas vadītāju, par kuru kuluāros runā, es būtu ļoti lepna, ja šāds komisijas vadītājs būtu.

Un katrā ziņā es lūgšu savus kolēģus mani atbrīvot no Pieprasījumu komisijas. Un, ņemot vērā manu darbu Latvijas Universitātē, es par ļoti lielu godu uzskatītu, ja līdz šīs Saeimas darbības beigām es varētu strādāt šajā - Ilgtspējīgas attīstības komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Līdzīga rakstura komisija jau Saeimā bija - tā bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisija. Un, es domāju, tā ļoti veiksmīgi izpildīja savu uzdevumu - uzraudzīja Nacionālā attīstības plāna izstrādi.

Tas, ka tagad Saeimā ir izraisījušās debates par to, ka vajag šīs attīstības koncepcijas kaut kādā veidā kaut kur skatīt, - tas pierādījās šonedēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kad skatījām jautājumu par šīm attīstības koncepcijām. Tāpat kā tagad izglītības koncepciju skata Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, būtu jābūt vietai (No zāles dep. I.Grigule: „Komisijai!”), kur pēc vajadzības varētu skatīt arī citas - tādu ir vairāk nekā simt - koncepcijas (No zāles: „Oho!”), un tas būtu ļoti pareizi - Saeimā izveidot tiešām komisiju, kur šīs lietas varētu deputāti analizēt, skatīt, dot pareizos virzienus. Tas būtu visnotaļ atbalstāmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamajai debatēs vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Cienījamie kolēģi! 2012.gada beigās mēs visi kopā draudzīgi, ar lielu balsu vairākumu nobalsojām par Nacionālo attīstības plānu. Pirmo reizi mūsu valsts attīstībā, pirms veikt Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumus mūsu ekonomikā, mēs patiesībā uzrakstījām savu nacionālo ceļa karti - norādījām, kur mēs gribam, lai šie ieguldījumi attīstībā tiktu veikti.

Šobrīd, šajā nedēļā, otrdien, Ministru kabinets ir apstiprinājis darbības programmu, kas tiks saskaņota ar Eiropas Komisiju, lai varētu uzsākt struktūrfondu ieguldījumus mūsu ekonomiskajā attīstībā jau 2014.gadā. Sākotnējā iecere bija tāda, ka struktūrfondu ieguldījumiem ir jābūt tieši saskaņotiem ar mūsu Nacionālajā attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Lai tas notiktu un lai Nacionālais attīstības plāns nebūtu tikai kārtējais dokuments, kas pārklājas ar putekļiem kāda ierēdņa plauktā, mums ir nepieciešama Ilgtspējīgas attīstības komisija, kas uzraudzīs, vai veiktie ieguldījumi Latvijas ekonomikā patiešām atbilst Nacionālajā attīstības plānā noteiktajām prioritātēm.

Šādas komisijas izveide tādēļ ir nepieciešama, un es aicinu to atbalstīt.

Paldies. (No zāles dep. A.Lejiņš: „Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Buiķim.

A.Buiķis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es neatceros precīzi, bet savulaik, pirms kādiem pieciem sešiem gadiem, es tiku uzaicināts uz Attīstības... uz šīs komisijas sēdi jautājumā par jaunajām enerģijām, un komisijai patika šis pētījums, un es kādus trīs gadus kā Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvis regulāri tiku uzaicināts uz šīs komisijas sēdēm (pēc tam, vēlāk, - kopā ar vienu dakteri, ar kuru mēs nodarbojāmies ar stresa pētījumiem, - Albertu Aldersonu; mēs kopā referējām par stresa noņemšanu). Un man liekas, ka tā pieredze, kas bija pirms dažiem gadiem... sākumā šo komisiju vadīja Ūdre, pēc tam Dzintars Zaķis... ka šī komisija tiešām veica ļoti vērtīgu darbu, aicinot kopā parlamenta un zinātnieku pārstāvjus.

Un pilnīgi konkrēti, teiksim, es šobrīd varu teikt... Pirms dažiem gadiem man nācās dzirdēt vienu šādu referātu: ukrainis, kas saņēma zaļo karti un ar visu savu ģimeni šobrīd dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs, stāstīja interesantu lietu - ka viņš izdomājis, ka tēraudu var rūdīt nevis eļļā, kura pēc tam ir sabojāta un jāattīra, bet ūdenī.

Un šādā veidā es tur izdomāju jaunu matemātisko modeli, un tagad ir pagājuši četri gadi, kopš mēs ar kundzi šo rakstu publicējām. Pēkšņi man pienāca no viena ārzemju žurnāla, okeāna pētījumu attīstības žurnāla, uzaicinājums, lai es šo pētījumu publicētu šajā okeāna pētniecības institūta žurnālā. Un es, ļoti pārsteigts, tā parakājos un atradu, ka pēc 20 gadiem 70 procentus no pasaules elektroenerģijas iegūs no jūras resursiem. Un, lūk, šādā veidā... Es šo rakstu pārstrādāju, man parīt tas ir jāaizsūta uz šo žurnālu. Un tad es iedomājos: Latvijai, kurai ir ļoti liela enerģētiskā atkarība... Baltijas jūrā ir viļņi, un, pamatojoties uz šo viļņu šūpošanos, varam izstrādāt pilnīgi jaunas sistēmas, kā elektroenerģiju ražot. Lūk, viena no lietām, kas būtu šajā komisijā jāpēta kopā ar zinātniekiem!

Tā ka, vadoties pēc šīs pieredzes, kas man bija vēl pirms iestāšanās parlamentā, kad es šeit trīs gadus nācu un strādāju, es ļoti aicinu šādas komisijas izveidi atbalstīt. Un tieši tagad, šai Saeimai aizejot, būtu ļoti vērtīgi, ka šāda komisija būtu.

Jā, es varu atzīmēt, ka tur nāca žurnālisti... un toreiz viens no pārmetumiem, kuru dēļ tā komisija lielā mērā tika likvidēta, bija tas, ka... Viens no žurnālistiem uzrakstīja, ka tas ir tādēļ, ka deputāti saņem naudu par ierašanos uz sēdēm. Un tur tiešām bija tā, ka dažs no deputātiem atnāca, ātri aizgāja projām, bet tik un tā naudu viņš par to komisijas sēdi... Mēs esam noņēmuši šo punktu par naudas maksāšanu deputātiem, tā ka šīs materiālās ieinteresētības vairs nav. Bet pēc būtības šāda komisija ir ļoti vajadzīga.

Es aicinu atbalstīt komisijas izveidi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Paldies.

Sēdes vadītāja! Cienījamās dāmas un godājamie kungi! Es pieļauju, ka šajā zālē nav neviena deputāta, kurš būtu principiāli pret šādas komisijas izveidošanu. Vienlaikus ir jāatzīst - un visi to saprot -, ka jebkurš ierosinājums ir politiski motivēts.

2011.gada jūnijā es biju starp tiem deputātiem, kuri kopā ar Māri Kučinski, kurš vadīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Attīstības plānošanas apakškomisiju, ierosināja šādas komisijas izveidošanu. Tas bija 2011.gadā, tas bija tieši tajā laikā, kad krīze bija pilnā sparā. Tajā laikā valdība nemaz nesekoja tiem priekšlikumiem, kurus mēs bijām ierosinājuši. Bet tagad tās pašas personas, kuras toreiz bremzēja to iniciatīvu, vēlas izveidot to pašu komisiju, par kuru mēs bijām runājuši! Tieši tajā laikā tika piekopta politika, kas bija virzīta, lai veicinātu procikliskus procesus mūsu, Latvijas, ekonomikā, iekšējās devalvācijas procesu, kas tikai iedzina Latvijas ekonomiku lielā, dziļā bedrē, palielināja šeit bezdarbu līdz rekordrādītājam Eiropas Savienībā un visā pasaulē. Un tagad tās pašas personas vēlas ne tikai to komisiju izveidot, bet arī vadīt! Es vienkārši neticu tiem, kas tagad... vēlas patiesībā tagad vadīt šo darbu Latvijas Saeimā.

Es ierosinu nodzīvot līdz nākamajai Saeimai un uzdot šo pašu uzdevumu citiem politiķiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC). (No frakcijas VIENOTĪBA: „Anekdoti!”)

Jau šis pats pasākums... jau ir kā anekdote. Es domāju, ka tauta to novērtēs.

Ilgtspējīga attīstība nenoliedzami ir ļoti svarīga valstij. Un ir patīkami, ka beidzot esat to sapratuši. Cik ilgi jūs jau esat pie varas? Sešus gadus pie varas? Pēkšņi jūs to esat sapratuši.

Protams, šāda komisija būtu nepieciešama. Jautājums ir: kāpēc tā ir jāveido tieši tagad? Kāpēc jūs to nevarējāt izveidot agrāk?

Tās atrunas, ko jūs tagad izsakāt: „Ziniet, mēs nevarējām sadalīt amatus un izlemt, kurš to komisiju vadīs, un tāpēc to nedibinājām!”, parāda, cik svarīga jums ir ilgtspējīga attīstība. Tās parāda, kas jums ir svarīgāks par ilgtspējīgu attīstību: tie ir amati!

Jūs tagad iesakāt nerunāt par vadītāju. Nerunāsim, jo par vadītāju jau tāpat viss ir skaidrs!

Parunāsim par pašu komisiju! Kā strādās pati šī komisija? No kurienes nāks šie deputāti?

Čepānes kundze, jūs pametīsiet savu komisiju. Kurš vēl ir gatavs pamest kādu komisiju? (No zāles dep. I.Čepānes un dep. J.Kursītes-Pakules smiekli un starpsaucieni.) Ja mēs skatāmies uz Saeimas darbu, tad redzam, ka tie deputāti, kas ir kārtīgi strādājuši savās komisijās... viņiem tur tiešām ir daudz darba, kas ir darāms. Tātad tagad šiem deputātiem jūs iesakāt pamest šo darbu un doties uz šo komisiju? Vai varbūt uz šo komisiju jūs deleģēsiet tos, kuri citās komisijās nebūs vajadzīgi, - tā sakot, pēc pārpalikuma principa?

Kādā veidā jūs šo komisiju vispār taisāties finansēt? Ja jūs esat teikuši, ka budžetu negrozīsim, tad rodas loģisks jautājums: kā tad ir plānots Saeimas budžets, ja jūs tagad atkal... domājat šo komisiju, Ilgtspējīgas attīstības komisiju, finansēt pēc pārpalikuma principa? Nu, ļoti, ļoti pārdomātas, lielas rūpes par ilgtspējīgu valsts attīstību!

Kā tad vajadzētu rīkoties, ja patiesībā jums tik tiešām rūpētu valsts ilgtspējīga attīstība un ja tik tiešām jūs tagad pēkšņi esat izdomājuši, ka beidzot jāķeras klāt arī pie ilgtspējīgas attīstības jautājumiem? Redziet, Saeimā jau darbojas apakškomisija, kas nodarbojas ar visiem šiem jautājumiem, ar visu to, par ko jūs runājat; tie, kuri nāk uz šīs apakškomisijas sēdēm, strādā ar šiem jautājumiem. Un, redziet, ja mēs atstātu šo apakškomisiju, ļautu tai nostrādāt šo sasaukumu un jaunajā sasaukumā taisītu Ilgtspējīgas attīstības komisiju, tad mēs dotu iespēju, ka tūlīt, bezmaz vai jau no rītdienas, varētu sākt strādāt šī apakškomisija ar savu jauno priekšsēdētāju, jo, kā jūs zināt, līdzšinējais tās priekšsēdētājs tagad ir ministrs un vieta šinī apakškomisijā ir atbrīvojusies. Nekādu problēmu! Turklāt tas dotu iespēju visiem pārējiem deputātiem, nepametot savas komisijas, strādāt šinī apakškomisijā un nodarboties ar ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Arī jums... Jums, Čepānes kundze, nevajadzētu pamest Pieprasījumu komisiju; to, kā jūs teicāt, jūs gatavojaties darīt! Čepānes kundze, ja jūs tik tiešām uztrauc ilgtspējīgas attīstības jautājumi, tad atgādinu, ka Pieprasījumu komisijā pašlaik ir pieprasījums, kas ir saistīts ar mums ļoti svarīgu jautājumu attiecībā uz valsts ilgtspēju, tas ir, ar zināšanu ekonomikas veidošanu, un mēs gaidām, kad tas tiks izskatīts.

Latvijas zinātnieki ir uztraukušies par to, kā pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija un valdība kopumā veido šo savu skatījumu uz to, kā tiks izmantota Eiropas struktūrfondu nauda nākošajiem septiņiem gadiem attiecībā uz pētniecību un inovācijām. Un tas ir ļoti svarīgs un ļoti nozīmīgs jautājums - jautājums par to, cik ilgtspējīgi mēs būsim. Tātad, ja jūs tas uztrauc, tad, lūdzu, pēc iespējas tuvākajā laikā sāksim izskatīt šo pieprasījumu! Sāksim diskutēt par to, jo tas tik tiešām ietekmēs mūsu ilgtspēju un varbūt pat mūsu nācijas likteni!

Tā ka domāsim par reālām lietām, nevis tikai par amatiem!

Paldies. (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Čepānes kundze, jūs vēlaties ko piebilst? Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 26. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Nosakiet, lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čepāne. Tā, paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne. Lūdzu!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Cienījamie deputāti! Es atvainojos par nelielo apjukumu, kas saistībā ar šo likumprojektu bija sēdes sākumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi grozījumu likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas ir saistīts ar veidu, kādā varēs piesaistīt ziedojumus Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Proti, ar šo likuma grozījumu mēs paredzam: ja kāds komersants izvēlēsies ziedot prezidentūras vajadzībām, šim komersantam būs iespējas saņemt publicitātes pakalpojumu, respektīvi, prezidentūras norises laikā izvietot informāciju par sevi, par savu uzņēmumu un saviem produktiem.

Šobrīd Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts ir aplēsis, ka kopumā šādā veidā varētu piesaistīt 1,5 miljonus eiro, un tas būs ļoti būtisks ieguldījums mūsu valsts prezidentūrā, kas, protams, dos Latvijas valstij iespēju parādīt sevi, savu valsts pārvaldi un arī savus uzņēmējus no labākās puses. Šis grozījums tātad attieksies tikai uz prezidentūras norises laiku, proti, ir ierobežots laika ziņā. Ir runa tikai par prezidentūras norises laiku.

Komisija lūdz Saeimu piešķirt likumprojektam steidzamību un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Pabrika kungs, vai jūs vēlaties debatēt par steidzamību? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Tagad uzsākam debates.

Vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (VIENOTĪBA).

Es gribētu ļoti īsi, bet arī konkrēti pateikt, ka es esmu ļoti priecīgs par šāda veida labojumu, jo es uzskatu, ka īstenībā ir pienācis pēdējais laiks pieņemt to.

Un patiesībā es gribēju runāt par iepriekšējo, bet...

Sēdes vadītāja. Pirmajā lasījumā...

A.Pabriks. Es atvainojos. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ir jau labi, labi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

L.Čigāne. Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Komisija detalizēti diskutēja par šo likumprojektu, un, tā kā tas ir vērsts uz konkrētu mērķi un ir arī terminēts laika ziņā, komisija lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā, lai Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts varētu jau sākt attiecīgas darbības, lai šos ziedotājus varētu piesaistīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Un visbeidzot pēdējais darba kārtības jautājums - par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Valdim Dombrovskim šā gada 17. un 18.februārī. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Valdim Dombrovskim šā gada 17. un 18.februārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Atvaļinājums piešķirts.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs slēdzam šo sēdi, es vēlos informēt, ka deputāti bija uzdevuši vairākus jautājumus gan Ministru prezidentei, gan ministriem. Atbildes ir sniegtas, jautājumu iesniedzēji nav vēlējušies uzdot papildjautājumus. Līdz ar to šovakar pulksten 17.00 mutvārdu atbilžu sniegšana netiks rīkota.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Pirms dodu vārdu Saeimas sekretāra biedram Vucāna kungam rezultātu nolasīšanai, vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 10.45. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa... nav, Inga Bite... nav, Andrejs Judins... nav, Jānis Junkurs... nav, Andrejs Klementjevs... nav, Valdis Liepiņš... nav, Vineta Poriņa... nav, Jānis Reirs... nav, Dāvis Stalts... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 13.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.

Jauku dienu!

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 7. sēde
2014. gada 13. februārī

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr. 1071/Lp11)
(Dok. Nr. 3462, 3462A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (Nr. 1072/Lp11)
(Dok. Nr. 3470, 3470A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 1073/Lp11)
(Dok. Nr. 3501)
   
Priekšlikums - dep. L.Čigāne
   
Par likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 1075/Lp11)
(Dok. Nr. 3522)
   
Priekšlikumi - dep. A.Elksniņš (pret)
  - dep. I.Čepāne (par)
   
Par balsošanas motīviem - dep. R.Dzintars
   
Par darba kārtību
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Junkuram šā gada 13. februārī
(Dok. Nr. 3489)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Solvitai Āboltiņai no šā gada 13. februāra līdz 17. februārim
(Dok. Nr. 3490)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Reiram šā gada 13. februārī
(Dok. Nr. 3491)
   
Lēmuma projekts „Par Ingas Juhņevičas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 599/Lm11)
(Dok. Nr. 3510)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Artjoma Uršuļska ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli” (Nr. 600/Lm11)
(Dok. Nr. 3511)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas” (Nr. 601/Lm11)
(Dok. Nr. 3512)
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Edmunda Demitera atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas” (Nr. 602/Lm11)
(Dok. Nr. 3513)
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā” (Nr. 603/Lm11)
(Dok. Nr. 3514)
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Edmunda Demitera ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā” (Nr. 604/Lm11)
(Dok. Nr. 3515)
   
Likumprojekts „Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un British-American Tobacco (Holdings) Limited (Nr. 684/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3488)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Apsardzes darbības likums” (Nr. 740/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3483)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Debates - dep. J.Ādamsons
   
Likumprojekts „Grozījumi Reklāmas likumā” (Nr. 321/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3484)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Debates - dep. I.Zariņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 617/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3485)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā” (Nr. 606/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3486)
   
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 616/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3487)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” (Nr. 1058/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3375, 3498)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1064/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3389, 3499)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 1063/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3388, 3500)
   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī” (Nr. 1069/Lp11)

(1. lasījums)


(Dok. Nr. 3452, 3502)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Debates - dep. V.Agešins
  - dep. I.Čepāne
  - dep. V.Valainis
  - dep. L.Čigāne
  - dep. A.Buiķis
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. I.Zariņš
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 1073/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3501)
   
Ziņo - dep. L.Čigāne
   
Debates - dep. A.Pabriks
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 1073/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3501)
   
Ziņo - dep. L.Čigāne
   
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Valdim Dombrovskim šā gada 17. un 18. februārī
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Paziņojums
  - dep. J.Ozoliņš
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

 

Balsojumi

Datums: 13.02.2014 09:02:29 bal001
Par - 49, pret - 23, atturas - 1. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Saeimas kārtības rullī (1069/Lp11), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 13.02.2014 09:05:21 bal002
Par - 59, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (1075/Lp11), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 13.02.2014 09:14:58 bal003
Par - 58, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (1075/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 13.02.2014 09:21:24 bal004
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Ingas Juhņevičas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (599/Lm11)

Datums: 13.02.2014 09:22:25 bal005
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Artjoma Uršuļska ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli (600/Lm11)

Datums: 13.02.2014 09:22:55 bal006
Par - 83, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas (601/Lm11)

Datums: 13.02.2014 09:23:21 bal007
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edmunda Demitera atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas (602/Lm11)

Datums: 13.02.2014 09:23:49 bal008
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā (603/Lm11)

Datums: 13.02.2014 09:24:14 bal009
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edmunda Demitera ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā (604/Lm11)

Datums: 13.02.2014 09:25:37 bal010
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un British-American Tobacco (Holdings) Limited (684/Lp11), 2.lasījums

Datums: 13.02.2014 09:28:21 bal011
Par - 29, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Apsardzes darbības likums (740/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.02.2014 09:32:48 bal012
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Apsardzes darbības likums (740/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.02.2014 09:33:10 bal013
Par - 54, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Apsardzes darbības likums (740/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.02.2014 09:39:28 bal014
Par - 33, pret - 46, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Reklāmas likumā (321/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.02.2014 09:40:32 bal015
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Reklāmas likumā (321/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.02.2014 09:41:29 bal016
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (617/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.02.2014 09:42:54 bal017
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā (606/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.02.2014 09:46:42 bal018
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (616/Lp11), 3.lasījums

Datums: 13.02.2014 09:48:28 bal019
Par - 78, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā (1058/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.02.2014 09:48:53 bal020
Par - 78, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā (1058/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.02.2014 09:51:32 bal021
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1064/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.02.2014 09:51:52 bal022
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1064/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.02.2014 09:55:32 bal023
Par - 84, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1063/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.02.2014 09:55:53 bal024
Par - 85, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1063/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.02.2014 10:17:14 bal025
Par - 59, pret - 2, atturas - 26. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas kārtības rullī (1069/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.02.2014 10:19:36 bal026
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1073/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.02.2014 10:20:54 bal027
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1073/Lp11), 1.lasījums

Datums: 13.02.2014 10:21:50 bal028
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1073/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 13.02.2014 10:22:23 bal029
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Valdim Dombrovskim šā gada 17. un 18.februārī




Frakciju viedokļi
2014.gada 13.februārī

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un raidījumā „Frakciju viedokļi” deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Viens no Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem bija jautājums saistībā ar grozījumu Saeimas kārtības rullī, jo paredzēts Saeimā izveidot Ilgtspējīgas attīstības komisiju.

Neapšaubot šādas komisijas izveides nepieciešamību, „Saskaņas Centrs” uzskata, ka tomēr ir jāņem vērā tas, ka līdz parlamenta vēlēšanām ir atlikuši nepilni astoņi mēneši. Absolūti nav skaidrs, kāpēc šāda komisija netika izveidota savlaicīgi – 2011.gadā vai 2012.gadā. Manuprāt, Saeima varētu vienoties par to, lai šī komisija tiktu izveidota vienlaikus ar jaunās Saeimas – 12.Saeimas – sanākšanu. Pretējā gadījumā lielai sabiedrības daļai var rasties iespaids, ka kādam ir vienkārši nepieciešams amats, ka koalīcija vēlas kādai personai piemeklēt jaunu amatu. Es uzskatu, ka tas nav pieņemami un tas nedara godu Saeimai.

Mēs frakcijā uzskatām, ka amati nevar būt svarīgāki par ilgtspējīgu valsts attīstību. Līdz ar to šodien mēs neatbalstījām šādu grozījumu un pilnīgi noteikti iesniegsim savus priekšlikumus.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē mēs uzsākām ļoti svarīga likumprojekta virzīšanu. Proti, ir runa par Satversmes preambulu.

Preambula – faktiski tas ir Satversmes ievads, kurā mēs īsi formulējam jeb pasakām to, kas ir Latvijas valsts un Latvijas tautas svarīgākās vērtības, kā arī nostiprinām latviešu valodu, Latvijas teritorijas negrozāmību un paskaidrojam valsts radīšanas jeb izveidošanas mērķus.

Ņemot vērā pat atsevišķu Saeimas deputātu mēģinājumus vērsties pret šīm vērtībām, kā to savulaik izdarīja Kabanova kungs, un to, ka arvien vairāk ir jūtama tā sauktā maigās varas renesanse Krievijā, kur notiek arī vēršanās pret Latviju, preambulas pieņemšana aizsargās mūsu pamatvērtības un padarīs to grozīšanu faktiski neiespējamu. Protams, darbs pie tās teksta vēl turpināsies komisijā, un iespējams, ka nianses būs. Bet pamats ir ielikts labs.

Otra lieta, ko gribu paskaidrot. Šonedēļ Juridiskās komisijas sēdē deputāti diskutēja un akceptēja sākotnējai virzīšanai likumprojektu, kurš paredz, ka par PSRS vai Vācijas īstenotās agresijas, okupācijas, genocīda pret Latvijas tautu noliegšanu, kas notiek aizvainojošā formā... ka pret šādu uzskatu paudēju būs iespējams vērsties ar Krimināllikuma bardzību un iespējamais sods būs līdz pat trim gadiem cietumā.

Uz reakciju nebija ilgi jāgaida, un viens no Krievijas visreakcionārākajiem politiķiem – Žirinovskis – jau ir publiski vērsies pret šo likumprojektu un pat aicinājis atsaukt Krievijas vēstnieku.

Man vakar iznāca diskutēt ar vairākiem Krievijas masu medijiem, un centos tomēr viņiem paskaidrot: ja kāds cilvēks, piemēram, uzskata, ka viņam personīgi Staļina laikā bijusi labāka dzīve nekā tagad, tad tas, protams, ir viņa subjektīvais viedoklis, bet, ja ir tāda situācija kā šī – ka Alfrēds Rubiks atļaujas pateikt, ka 43 tūkstoši izsūtīto – un to skaitā bija 10 tūkstoši bērnu! – esot bijuši padomju varas ienaidnieki un izsūtījumu pelnījuši –, nu tad par tādām lietām, protams, krimināllieta ir jārosina un ir par šādiem vārdiem jāatbild.

Un es arī tviterī sastapos ar Žirinovska kungu un ieteicu viņam pašam pievērsties vairāk Krievijai, kur darbojas vairāk nekā 200 organizāciju ar klaji fašistisku ideoloģiju un kur cilvēkus Maskavā gaišā dienas laikā arestē par to, ka viņi, atvērdami lietussargus, atbalsta televīzijas kanāla slēgšanu. Tad nu Krievija varētu nodarboties ar demokrātijas ieviešanu pati savā valstī!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Seržanta kungam.

Nākamā runās frakcijas VIENOTĪBA deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Es gribu runāt par divām lietām.

Par pirmo jau nedaudz runāja, pirmajai jau nedaudz pieskārās mans kolēģis Seržanta kungs, kurš tagad strādā Juridiskajā komisijā. Proti, tas ir jautājums par Satversmes ievaddaļu. Es gribu uzsvērt, ka ievaddaļā jeb ievadā tiek atgādināts, ka Latvijas valsts ir latviešu nācijas, valstsgribas un pašnoteikšanās tiesību īstenojums, un tiek apstiprināti Latvijas valsts galvenie mērķi. Un ievaddaļā ir arī norādīts, ka Latvijas valsts mērķis ir garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras ilglaicīgumu, pastāvēšanu cauri gadsimtiem, – līdzīgi, kā tas ir, piemēram, Igaunijas konstitūcijā, kur tiek runāts par igauņu tautu. Tātad tā ir valstsnācijas būtība.

Es gribu atgādināt, ka plašsaziņas līdzekļos dažkārt tiek nepamatoti norādīts, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo projektu, kuru prezentēja godātais Levita kungs, šeit nu esot pazudis šis vārds – „valstsnācija”. Tā tas absolūti nav! Šis jaunais projekts ir pilnībā arī saskaņots ar Levita kungu, un šajā preambulā valstsnācijas jēga un būtība, manuprāt, ir izteikta vēl pamatotāk.

Bez tam šeit ir uzsvērts, ka Latvijas valsts mērķis ir nodrošināt ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicināt labklājību. Un valsts īsteno šos mērķus ar demokrātiskiem un tiesiskiem līdzekļiem.

Bez tam ievads pauž arī attieksmi pret lielajiem Latvijas vēstures notikumiem un samezglojumiem kopš valsts dibināšanas. Proti, ievadā tiek runāts par Brīvības cīņām, par nacistu un padomju okupācijām, par pretošanos un brīvības atgūšanu uz valsts nepārtrauktības pamata. Pēc 1990.gada tātad nav izveidota jauna valsts, bet faktiski mēs šeit runājam par 1918.gada republikas pēctecību. Tātad šī ievaddaļa atklāj arī valsts darbības virsprincipus, kas tiešām atbilst modernai, demokrātiskai, nacionālai valstij, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, lielākajā daļā attīstīto valstu, kuru konstitūcijās šādas ievaddaļas pastāv.

Otra lieta. Es nepiekrītu kolēģim Agešina kungam, kas mēģina pasniegt, ka Saeimas kārtības ruļļa grozījums, kurš paredz Ilgtspējīgas attīstības komisijas izveidi, ir vērsts galvenokārt tikai uz to, lai kādai personai nodrošinātu kādu amatu. Jau kopš 2011.gada Saeimā tiek runāts par to, ka šāda komisija ir nepieciešama.

Es vairākkārt esmu uzsvērusi, ka dažkārt deputāti neapzinās to, ka, runājot par ilgtspējīgu attīstību, jādomā ne tikai par ekonomisko attīstību, par ekonomisko izrāvienu, bet jārisina arī pārējās problēmas, proti, sociālās problēmas, kultūras problēmas un vides problēmas. Manuprāt, tieši tas, ka šī Saeima ieliek pamatus šādas komisijas izveidei, varētu kalpot nākošajai Saeimai – 12.Saeimai – kā ceļamaize, lai šie ilgtspējīgas attīstības jautājumi tiktu risināti kompleksi.

Juridiskās komisijas sēdē šādas komisijas izveidi atbalstīja arī eksperti un valsts amatpersonas, kas tika uzaicinātas uz komisijas sēdi.

Tās, manuprāt, ir divas galvenās lietas, par kurām es gribēju runāt.

Paldies jums par uzmanību. Un novēlu jaukas brīvdienas!

Vadītāja. Paldies Čepānes kundzei.

Nākamais „Frakciju viedokļos” runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs. (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau mana kolēģe nupat teica, šīsdienas sēdes galvenais notikums, protams, ir Satversmes ievada projekta nodošana Saeimas komisijām. Jāpiebilst, ka tas tika izdarīts ar balsu vairākumu – divām trešdaļām. Tas ir labs signāls, ka divas trešdaļas būs arī turpmāk.

Jāsaka, milzīgs gandarījums tiešām ir par šī darba turpinājumu. Egila Levita izstrādātā redakcija būtībā tiek saglabāta, un ir lielas cerības, ka konkrēto priekšlikumu šī Saeima pieņems visos trijos lasījumos.

Par tā nozīmi jau iepriekš runāja mani kolēģi. Vēlos tikai piebilst, ka, manuprāt (es domāju, arī Nacionālās apvienības vairākums tā domās), tas būs nozīmīgākais darbs šīs Saeimas – 11.Saeimas – laikā. Jāpiebilst, ka 6.Saeimas darbības laika noslēgumā tika pieņemts – vēsturiski tika pieņemts! – Satversmes 4.panta papildinājums, kas nosaka, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Cerēsim, ka mūsu vērtību nostiprināšana turpināsies arī šīs Saeimas darba noslēgumā.

Otrs notikums, ko noteikti vēlos minēt, ir tas, ka Nacionālā apvienība Koalīcijas padomē rosināja pēc iespējas ātrāk skatīt grozījumus Imigrācijas likumā, kurus bija otrreizējai caurlūkošanai atdevis Valsts prezidents. Un jāsaka, ka mēs saņēmām koalīcijas, visu koalīcijas kolēģu atbalstu un nākampirmdien jau skatīsim konkrēto redakciju un virzīsim šī jautājuma risinājumu uz priekšu.

Trešais, ko šodien noteikti vēlos minēt. Nacionālā apvienība pauž gandarījumu par Ģenerālprokuratūras lēmumu atjaunot pārbaudi Alfrēda Rubika izteikumu sakarā. Saistībā ar viņa izteikumiem tiešām ir sabiedrībā ļoti, ļoti liels sašutums, un, protams, šeit mēs nekādā veidā nevaram palikt vienaldzīgi. Taisnīgumam ir jābūt, un tiesiskam risinājumam ir jābūt.

Ceturtais, ko noteikti vēlos minēt. Nacionālā apvienība ir beidzot reģistrēta kā vienota politiska organizācija. Līdz ar to mūsu darbs turpmāk būs vēl labāk organizēts, vēl mērķtiecīgāks un, es ceru, arī vēl rezultatīvāks.

Un, noslēdzot savu runu, es Nacionālās apvienības – un ne tikai Nacionālās apvienības – vārdā apsveicu visu Latvijas tautu ar milzīgo panākumu Olimpiskajās spēlēs: mums ir pirmās medaļas. Paldies siguldiešiem! Paldies brāļiem Šiciem! Paldies viņu ģimenēm, radiniekiem! Tas ir panākums, kuram, mēs ļoti ceram, sekos vēl vairāki mūsu sportisti. Veiksmi Olimpiskajās spēlēs mūsu sportistiem!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Rasnača kungam.

„Frakciju viedokļi” noslēgumā šodien runās Reformu partijas frakcijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Labdien, godātie klausītāji! Šodien Saeimas sēde nebija gara, bet no satura viedokļa tā, manuprāt, bija ļoti bagāta, jo mēs ielikām, varētu pat dēvēt to tā, pamatakmeni turpmākam Saeimas darbam gan pie Satversmes ievaddaļas, gan arī pie tā, ka Saeimā varētu tikt veidota jauna komisija – Ilgtspējīgas attīstības komisija.

Es esmu patiesi gandarīta, ka šodien jums, klausītāji, bija iespēja Saeimas sēdes norisei sekot līdzi ar Latvijas Radio starpniecību. Manuprāt, tas, ka klausītāji var nepastarpināti izmantot šo iespēju – klausīties un dzirdēt, kā parlamentārajās debatēs tiek argumentēts viens vai otrs lēmums, – tas ir tiešām katrai demokrātiskai sabiedrībai ļoti, ļoti nozīmīgi. Tāpēc arī šo laiku šodien vēlos izmantot, runājot tieši par to, ka mēs vēlētos no Saeimas puses šo sadarbību ar Latvijas Radio turpināt. Esam gandarīti, ka Latvijas Radio nav gājis to ceļu, kāds sākotnēji tika paziņots, – ka jau no 10.februāra translācijas tikšot pārtrauktas. Tā ka galvenokārt tiešām paldies tiem klausītājiem, kuri ir vairākkārt teikuši un apliecinājuši, ka šādas pārraides ir nepieciešamas, un paldies Latvijas Radio vadībai, ka tā ir ieklausījusies.

Arī raidījums „Frakciju viedokļi”, kuru mēs šodien šeit visi kopā veidojam un klausāmies, ir apliecinājums tam, ka gan Saeimas deputātiem, gan arī klausītājiem ir svarīgs šis dialogs, kas notiek nepastarpināti, – tas, ka mēs varam jums izklāstīt savus apsvērumus un viedokļus un jūs, klausītāji, varat tos no mums dzirdēt bez žurnālistu klātbūtnes. Tā bieži vien ir vēl vairāk uzteicama, jo ir svarīgi, ka mēs varam saklausīt arī profesionālu žurnālistu viedokli par problēmām, bet dialogs starp Saeimas deputātu un klausītāju ir tiešām apsveicama lieta; nav nepieciešams domāt, ka ir iespējams tikai dialogs starp Saeimas deputātu un vēlētāju. Katrs Latvijas iedzīvotājs ir tas, kurš bauda visus – gan uzteicamos, gan mazāk uzteicamos – Saeimas lēmumus. Pelnīta kritika ir svarīga. Un tieši šo pelnīto kritiku jūs, klausītāji, varat paust, kad jūs paši esat dzirdējuši Saeimas sēdes norisi, ko translējis Latvijas Radio.

Es vēlos izteikt cerību, ka mēs arī turpmāk varēsim šādi viens otru informēt: mēs, Saeimas deputāti, tādējādi informēsim par savu darbu Saeimas sēdēs, un jūs, klausītāji, tiešām sekodami līdzi Saeimas sēdēm, izteiksiet savu viedokli un novērtējumu par Saeimā pieņemtajiem lēmumiem.

Ceru, ka mēs arī turpmāk... ne tikai, kā šobrīd Latvijas Radio ir apsolījis, līdz martam, bet arī turpmāk, kā to noteic likums „Saeimas kārtības rullis”, – ka Latvijas Republikā, parlamentārā valstī, Saeimas sēdes, atklātas Saeimas sēdes, tiek translētas Latvijas Radio... Ceru, ka mēs tik tiešām arī turpmāk šo likumu varēsim pildīt un tādējādi nodrošināt šo parlamentāras republikas vienu no virsuzdevumiem, ka katrs zina savas tiesības.

Mums ir zinoši pilsoņi, aktīvi pilsoņi, un mēs tādējādi arī veidojam savu valsti un esam gandarīti par katru uz augšu vērstu soli un informācijas nodrošināšanu.

Paldies. Un lai jums jauka diena!

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei no Reformu partijas frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Pirmdien, 20.novembrī
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”