Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas sestā sēde
2014.gada 6.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00. Sākam Saeimas 6.februāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto šīsdienas sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka mums ir iesniegti seši priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Deputāti Vanaga, Bite, Igaunis, Viļums, Bilsēns, Ozoliņš, Kursīte-Pakule un citi lūdz izdarīt izmaiņas 6.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ingas Vanagas atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Vanaga, Bite, Viļums, Igaunis, Bilsēns, Ozoliņš un citi lūdz izdarīt izmaiņas 6.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ingas Vanagas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Zariņš, Elksniņš, Agešins, Mirskis, Ribakovs, Kabanovs, Potapkins, Tutins, Ņikiforovs un Rubiks lūdz izdarīt izmaiņas 6.februāra sēdes darba kārtībā, jo viņi ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par Valdības deklarācijā minēto prioritāšu izpildi”. Šis jautājums ir iekļaujams darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Gunāra Kusiņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav, deputāti tikai turpina saviesīgās rīta sarunas. (Starpsauciens: „Jā!”) Paldies.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.februāra sēdes darba kārtībā un kā pirmo darba kārtības jautājumu iekļaut lēmuma projektu „Par Jāņa Strazdiņa 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Pirmais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Jāņa Strazdiņa 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēmusi 11.Saeimas deputāta Raimonda Vējoņa iesniegumu par to, ka viņš 11.Saeimas deputāta mandātu noliek uz aizsardzības ministra amata pienākumu pildīšanas laiku. Nākamais deputāta amata kandidāts no Zaļo un Zemnieku savienības Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ir Jānis Strazdiņš.

Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu par 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu Jānim Strazdiņam uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētais deputāts Raimonds Vējonis ir nolicis mandātu uz aizsardzības ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Sēdes vadītāja. Aicinu Jāni Strazdiņu dot svinīgo solījumu.

J.Strazdiņš.

Es, Jānis Strazdiņš, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jāņa Strazdiņa 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Aicinu Jāni Strazdiņu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Ir saņemti vēl divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Orlovs, Ražuks, Ādamsons, Mirskis, Reirs un citi lūdz izdarīt izmaiņas 6.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Mirskis, Zaķis, Naudiņš, Rasnačs un citi lūdz izdarīt izmaiņas 6.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas locekles apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ņikitas Ņikiforova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 30.janvārī. Atvaļinājums tika piešķirts, par to jūs tagad tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 6.februārī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tagad tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekļa un tās vadītāja apstiprināšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekļa un tās vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 4, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ingas Vanagas atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ingas Vanagas atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ingas Vanagas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ingas Vanagas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Gunāra Kusiņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 5.februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Gunāra Kusiņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Gunāru Kusiņu par Satversmes tiesas tiesnesi. Tiesnesis Gunārs Kusiņš stājas amatā Satversmes tiesas likumā noteiktajā kārtībā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Gunāra Kusiņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Sveicam Gunāru Kusiņu ar apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi! (Aplausi zālē.)

Tā. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas locekles apstiprināšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas locekles apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Deputātu pieprasījumi”.

Pieprasījums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par Valdības deklarācijā minēto prioritāšu izpildi”. Deputāti ierosina šo pieprasījumu atzīt par steidzamu. Vispirms vārds deputātam Ivaram Zariņam pieprasījuma pamatošanai.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Nesen tika apstiprināta valdība. Vai jūs atceraties, kāda ir šīs valdības deklarētā pirmā - galvenā prioritāte? Tā ir zināšanu ekonomika.

Zināšanu ekonomikas īstenošana nav iespējama bez atbilstoša finansējuma. To ir paredzēts nodrošināt, izmantojot Eiropas struktūrfondu finansējumu. Lai iegūtu šo finansējumu, Eiropas Komisija ir noteikusi katram mērķim atbilstošus tā sauktos ex-ante nosacījumus, kas ir jāizpilda, lai šo finansējumu varētu iegūt. Attiecībā uz pētniecības un inovāciju jomu ex-ante nosacījums ir, ka „ir jābūt Nacionālajai reformu programmai, atbilstošai Viedās specializācijas stratēģijai, kas veicinātu privātos ieguldījumus pētījumiem un inovācijai, labi funkcionējošas pētniecības un inovācijas sistēmas ietvarā”.

Diemžēl Latvijas sarunas ar Eiropas Komisiju par šo nākošā perioda Eiropas fondu finansējumu Latvijas zinātnei, pētniecībai un inovācijām līdz šim nav bijušas veiksmīgas, un Eiropas Komisijas pārstāvji jau četras reizes ir atdevuši atpakaļ priekšlikumu un ieteikuši uzlabot Latvijas ierēdņu sagatavoto piedāvājamu... līdzekļu izmantošanas piedāvājumu, lai Latvija varētu izpildīt paredzētos ex-ante nosacījumus.

Pagājušā gada 17.decembrī Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu par Viedās specializācijas stratēģijas izstrādi, kā arī par pamatnostādnēm attiecībā uz zinātnes un tehnoloģijas attīstību un inovācijām, tas ir, tos jautājumus, kas ir saistīti ar šiem ex-ante nosacījumiem. Diemžēl tika pieņemta programma, kura neparedz iespēju Latvijas zinātnei atbalstīt rūpniecību, jo nav plānota inovācijām atbilstoša infrastruktūra... Vispār nav plānota! Šāda pieeja sabotē valsts Nacionālo attīstības plānu, pārvērš to par tukšiem vārdiem... un arī visus šos solījumus par „ekonomikas izrāvienu”... un vēl jo vairāk valdības deklarēto prioritāti - zināšanu ekonomiku.

Esošo situāciju jo kritiskāku padara fakts, ka minētajos dokumentos vērojamas lielas skaitliskas neatbilstības attiecībā uz zinātnei un inovācijām paredzēto finansējumu; tas pamatoti liek apšaubīt šo dokumentu izstrādes kvalitāti, atbildīgo amatpersonu kompetenci un Latvijas pozīcijas pārdomātību, kā arī spēju īstenot sekmīgu zinātnes un inovāciju politiku.

Tā, piemēram, šinīs pamatnostādnēs, kas ir viens no šīs jomas attīstības pamatdokumentiem, kopējais struktūrfondu finansējums zinātnes un tehnoloģijas attīstībai un inovācijām ir paredzēts 558 miljonu apmērā; savukārt, ja tajā pašā dokumentā tālāk skatāmies, kur šis finansējums tiek izvērsts, sniegts pa pozīcijām, tad redzam, ka tā kopsumma sanāk nedaudz vairāk par 552 miljoniem. Jautājums Izglītības un zinātnes ministrijai: kur palikuši 6 miljoni? Ja mēs paskatāmies tālāk... Šis nav vienīgais piemērs. Ir citas finansējuma pozīcijas, kur šīs neatbilstības ir mērāmas 10 miljonos. Un, lai gan šajā dokumentā ir atsauce uz Viedās specializācijas stratēģiju kā vienotu dokumentu, reāli tas joprojām...

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, saskaņā ar Kārtības rulli pieprasījuma pamatošanai laiks ir trīs minūtes! Jums...

I.Zariņš. Drīkst pabeigt?

Sēdes vadītāja. Nē, nedrīkst pabeigt! Jums bija laiks trīs minūtes, jūs varējāt sagatavoties.

I.Zariņš. Jā. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Lai runā!”)

Sēdes vadītāja. Garās debates ir tad, ja pieprasījums tiek izskatīts, bet pieprasījuma pamatošanai Kārtības rullis...

I.Zariņš. Pa šo laiku es jau būtu pabeidzis.

Sēdes vadītāja. ...precīzi nosaka - trīs minūtes. Paldies.

I.Zariņš. Paldies. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Paldies, Ivar! Paldies!”)

Sēdes vadītāja. Tā kā deputāti ir lūguši atzīt pieprasījumu par steidzamu, mums vispirms ir jālemj par to, vai mēs pieprasījumu atzīstam par steidzamu.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai pieprasījumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par Valdības deklarācijā minēto prioritāšu izpildi” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 54, atturas - 3. Pieprasījums par steidzamu atzīts netiek. Tātad tas tiek nodots Pieprasījumu komisijai. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likums „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, otrreizēja caurlūkošana.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Likuma otrreizējai caurlūkošanai bija sagatavoti pieci priekšlikumi. Komisija, izskatījusi šos priekšlikumus, nolēma sekojošo.

1. - deputāta Viļuma priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Valsts prezidents savā skaidrojumā, kādēļ atdod šo likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, uzsvēra, ka visiem ārvalstīs balsojošiem vēlētājiem jābūt vienādām, vienlīdzīgām tiesībām. Tas faktiski nozīmē, ka, izvērtējot pašreizējās tehniskās iespējas, mums jāatsakās no iepriekš apstiprinātā piedāvājuma: tiem, kas balso pa pastu, dot tiesības izvēlēties, par kuru vēlēšanu apgabalu atdot savu balsi.

Taču kopā ar šo vēstulē Valsts prezidents norāda (citēju): „Attiecībā uz pastāvošo sistēmu, kas paredz vēlētāju, kuri uzturas ārvalstīs, balsu pieskaitīšanu tieši Rīgas vēlēšanu apgabalam, norādāms, ka minētais princips tika ieviests 1995.gadā, izstrādājot Saeimas vēlēšanu likumu. Tomēr nepieciešams ņemt vērā, ka, [..] mainoties valsts attīstības ekonomiskajiem un sociālpolitiskajiem apstākļiem, ir nepieciešams izvērtēt, vai nebūtu pārskatāma vēlēšanu tiesību sistēma saskaņā ar aktuālo situāciju valstī.

Proti, ekonomiskās lejupslīdes apstākļos uz ārvalstīm devās liels skaits balsstiesīgu vēlētāju [..]. [..] Ņemot vērā būtiski pieaugušo ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaitu un to, ka Rīgas vēlēšanu apgabalā iegūto deputātu mandātu skaits proporcionāli palielinās, ievērojot vēlētāju, kuri uzturas ārvalstīs, pieskaitītās balsis, būtu vērtējams jautājums par šādas vēlētāju balsu pieskaitīšanas sistēmas samērīgumu.” Citāta beigas.

Starp citu, vai kāds var pastāstīt pamatojumu, kāpēc gandrīz pirms 20 gadiem ārvalstīs balsojošiem vēlētājiem tika piedāvāts tieši Rīgas vēlēšanu apgabala saraksts? Tāpēc, ka Rīga ir galvaspilsēta, tāpēc, ka jau tāpat Rīgā dzīvo lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa un kopējā katlā šīs balsis mierīgāk izšķīdīs? Varbūt tāpēc, ka trimdas latviešiem toreiz lielākie kontakti bijuši tieši ar Rīgu un šeit palikušajiem radiem un draugiem?

Tomēr kopš tā laika Rīgas iedzīvotāju kopējais skaits nav daudz mainījies, savukārt Latgale ir zaudējusi gandrīz trešo daļu savu iedzīvotāju.

Savulaik Satversmes sapulcē no 150 tautas pārstāvjiem 36 bija no Latgales, tātad 27 procenti. Deviņdesmito gadu beigās Latgales vēlēšanu apgabalā tika ievēlēti 18 Saeimas deputāti. Ar katrām nākamajām vēlēšanām šis skaits samazinājās, līdz pagaidām apstājies pie 15.

Valsts prezidenta vēstulē arī norādīts: „Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 1966.gada 16.decembrī pieņemtā Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 25.pantā uzsvērts, ka katram pilsonim bez jebkādas diskriminācijas un bez nepamatotiem ierobežojumiem jābūt tiesībām un iespējai balsot īstās periodiskās vēlēšanās, kas notiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata [..].”

Iespējams, tieši vēlētāju reģistra ieviešana atrisinātu gan jautājumu par ārzemēs un Latvijā dzīvojošo līdzvērtīgām izvēles tiesībām, gan traģikomisko situāciju ar ID karšu nederīgumu Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanu nolūkiem, gan daļēji manos priekšlikumos ietverto būtību. Komisijā tie diemžēl atbalstu neguva. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Šausmas!”)

Iespējams, kāds uzskatīs, ka Latgale atkal vēlas piesaistīt pārāk daudz uzmanības, tāpēc līdz patiešām vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanai varētu paredzēt, ka ārvalstīs balsojošiem vēlētājiem rotācijas kārtībā katrās nākamajās vēlēšanās tiek piedāvāts nobalsot par citu vēlēšanu apgabalu, arī Kurzemi, Vidzemi, Zemgali.

Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumā šobrīd noteikto ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji saņems tikai Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu vēlēšanu zīmes un viņu balsis tiks pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm. Šis regulējums tika ieviests, kā jau teicu, laikā pirms iespaidīgās pilsoņu emigrācijas, kāda Latvijā bija vērojama pēdējo gadu laikā. Turklāt jānorāda, ka emigrācija un tās rezultāts - iedzīvotāju skaita kritums - visdramatiskāk izpaužas reģionos, sevišķi Latgalē, kura iedzīvotājus zaudē nevienlīdzīgā konkurencē ar ekonomiski attīstītākiem Eiropas Savienības reģioniem.

Lai vismaz daļēji kompensētu šādu apstākļu radītās sekas un lai pēc iespējas vairāk veicinātu Latvijas vēlēšanu sistēmas veidošanu atbilstoši Valsts prezidenta vēstulē norādītajiem vienlīdzīgas attieksmes principiem, lūdzu atbalstīt manus priekšlikumus - 1. un 2.priekšlikumu. Protams, apzinos, ka vismazāk ir cerību saņemt atbalstu no tiem Saeimas deputātiem, kas piedalījās... (Starpsaucieni no zāles.) Lūdzu man piešķirt burtiski pusminūti, lai varu pabeigt domu. (No zāles dep. V.Agešins: „Vajag gatavoties!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (No zāles dep. I.Zariņš: „Kāpēc viņš drīkst?”)

J.Viļums. Paldies.

Protams, apzinos, ka vismazāk ir cerību saņemt atbalstu no tiem Saeimas deputātiem, kas piedalījās un plāno piedalīties Saeimas vēlēšanās, startējot tieši Rīgā. Tomēr, dāmas un kungi, atcerieties: reģionos tomēr ir Latvijas patiesais spēks!

Reformu partijas frakcijai šajā jautājumā būs brīvais balsojums. Ceru, ka arī citās frakcijās deputāti ir brīvi paust savu patieso, nevis Rīgas diktēto viedokli.

Paldies. (Dep. G.Igaunis un dep. G.Bilsēns aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man liekas, ka deputāts Viļums ir pateicis to varbūt ļoti smago vārdu, ko es lietošu, - ir norādījis uz to absurdu, ka cilvēkiem, kas ir deklarējušies kādā vēlēšanu apgabalā, kas nav Rīgā... ja viņi atrodas ārzemēs, ārvalstīs, viņiem vienīgā iespēja ir balsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātiem. Es domāju, ka tā ir tāda ļoti principiāla un būtiska demokrātisko tiesību ierobežošana. Risinājums, man liekas, nav tāds, kā deputāts Viļums ir minējis. Jo - ko mēs faktiski darītu? Mēs vienu tādu nevienlīdzību - es pat teikšu, absurdu! - nomainītu ar otru. Un tas nozīmē, ka mums faktiski ir diezgan grūti balsot par šo lietu. Atbalstot priekšlikumu, mēs atbalstīsim vienu... viena absurda nomainīšanu ar otru; es ļoti atvainojos deputātam Viļumam, bet tā tas, man liekas, ir. Noraidot mēs atbalstīsim to absurdu, kas patlaban pastāv Saeimas vēlēšanu likumā.

Es domāju... Man daži deputāti nupat aizrādīja: „Mēs ceram, ka tu nerunāsi par vēlētāju reģistru!” Es domāju, vēlētāju reģistrs ir tas, ar ko mēs varētu atrisināt šo problēmu un tās daudzās citas nevienlīdzības, kuras ir jau tagad Saeimas vēlēšanu likumā un kuras jau ir vairākkārt deputāts Viļums pieminējis. Es domāju, ka mums pie šī jautājuma risināšanas būs jāķeras klāt, mums būs jāieklausās profesionālu cilvēku novērtējumā par Saeimas vēlēšanu likumu un beidzot būs jāķeras klāt pie šī jautājuma, kas dažiem politiķiem ļoti šauru politisku iemeslu dēļ nebūs patīkams. Es domāju, šinī brīdī jārunā par to, kāda ir godīga vēlēšanu sistēma un kāda ir mūsu attieksme pret vēlētājiem. Tāda attieksme, kas tagad parādās Saeimas vēlēšanu likumā, nedara godu nevienam no mums, ne arī visai Saeimai. Mēs liedzam balsstiesības tādiem cilvēkiem, kas uzticējās un paņēma personas apliecību kā vienīgo dokumentu. Ja viņi tagad gribēs balsot, tad viņiem - vairākiem tūkstošiem! - būs jāpērk pase, kas ir ceļojumu dokuments, par 20 latiem, lai viņi varētu balsot. Vai jūs domājat, ka tas ir godīgi? Vai...

Sēdes vadītāja. Liepiņa kungs...

V.Liepiņš. Vai tas ir demokrātiski?...

Sēdes vadītāja. ...Liepiņa kungs, 1.priekšlikums ir par pievienošanu Latgales...

V.Liepiņš. Jā! Es gaidīju, ka jūs man aizrādīsiet. Paldies par dāvāto laiku. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Brīvību Latgalei!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?... Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

S.Dolgopolovs. Kolēģi! Komisijas vārdā es gribu atgādināt, ka šī diskusija jau ir notikusi tajā sēdē, kurā mēs apspriedām trešajā lasījumā piedāvāto likumprojekta redakciju.

Runājot par 1.priekšlikumu, atkārtoju: komisija ar absolūto balsu vairākumu šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Jura Viļuma iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 57, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Pieci Latgales patrioti! Tikai pieci!”)

Jā, jā. Lūdzu, turpiniet!

S.Dolgopolovs. 2. - deputāta Viļuma priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Jura Viļuma iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 54, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Dolgopolovs. 3. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Dolgopolovs. 4. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Dolgopolovs. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par otrreiz caurlūkotā likuma „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Trešajā lasījumā skatām likumprojektu „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”.

1. - deputāta Ivana Klementjeva priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ivana Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32 ...

A.Loskutovs. 2. - Saeimas Juridiskā biroja...

Sēdes vadītāja. ...pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Loskutovs. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 5. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 6. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 7. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 8. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 24, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (VL-TB/LNNK).

Augsti godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1.priekšlikums ir par Ministru kabineta noteikumu izstrādes laika pagarināšanu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 2.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 3.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Elksniņš.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Skatām trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”.

Kopumā ir saņemti četri priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Elksniņš. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Elksniņš. 3. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Elksniņš. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Elksniņš. Ņemot vērā to, ka visi priekšlikumi ir atbalstīti, Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskajā komisijā tika izskatīts Aizsardzības ministrijas sagatavotais un Ministru kabineta virzītais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””.

Likumprojekta mērķis ir, lai saskaņā ar Satversmē nodrošinātajām vēlēšanu tiesībām uzlabotu kārtību, kādā karavīri un zemessargi, kuri dienestu pilda starptautiskajās operācijās, var parakstīties parakstu vākšanas lapās par tautas nobalsošanas ierosinājumu vai par likumu ierosināšanu, kā arī piedalīties tautas nobalsošanā.

Kā jūs... (Klepo.) Es atvainojos. Kā jūs varat lasīt anotācijā, pašreizējā kārtība ir ļoti neefektīva un līdz ar to ir pat traucējoša, jo tā ir saistīta ar šo karavīru atraušanu no tiešajiem dienesta pienākumiem.

Juridiskajā komisijā šis likumprojekts vienbalsīgi tika atbalstīts. Es aicinu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čepāne. Paldies.

Komisija ierosina noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 10.februāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.februāris. Paldies... Jā, bet, Čepānes kundze, ja termiņš ir 10.februāris, tad tās nav piecas dienas... Tātad termiņš varētu būt 11.februāris. Saskaņā ar Kārtības rulli: ja likumprojekts nav atzīts par steidzamu, priekšlikumu iesniegšanas termiņam jābūt ne mazākam par piecām dienām. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.februāris. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, daru zināmu, ka mums ir seši priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Aizstrauta, Bērziņš, Līdaka, Seržants, Eigims un citi lūdz izdarīt izmaiņas 6.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Seržants, Bērziņš, Līdaka, Eigims, Vucāns un citi lūdz izdarīt izmaiņas 6.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Aizstrauta, Bērziņš, Līdaka, Seržants, Eigims un citi lūdz izdarīt izmaiņas 6.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Seržants, Bērziņš, Līdaka, Eigims, Vucāns un citi lūdz izdarīt izmaiņas 6.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Aizstrauta, Seržants, Bērziņš, Līdaka, Eigims un citi lūdz izdarīt izmaiņas 6.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Strazdiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Aizstrauta, Seržants, Bērziņš, Līdaka un citi lūdz izdarīt izmaiņas 6.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Strazdiņa ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad turpinām izskatīt mūsu darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Dāvis Stalts.

D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija ir saņēmusi septiņus priekšlikumus, no kuriem pieci ir tehniski, proti, tādi, kas paredz terminoloģiskas izmaiņas saistībā ar pāreju no latiem uz eiro.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 2. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 6. - Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. Un tagad nedaudz vairāk pastāstīšu par 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Tas paredz: „Ja šā likuma pārkāpumus konstatējusi Valsts kontrole, veicot revīziju, revidējamā vienība vai tās augstāka iestāde vai amatpersona piecu mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā Valsts kontroles lēmums par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, informē Valsts kontroli par šā panta pirmajā daļā minēto personu atbildības izvērtēšanas rezultātiem.” Šī panta būtība ir Valsts kontroles pilnvaru jeb darbības efektivizācija.

Tātad šis priekšlikums Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

D.Stalts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.971/Lp11.

Komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi 27 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - deputāta Pimenova priekšlikums, kura dēļ komisija sēdi pārtrauca uz laiku, lai pieprasītu atzinumus gan no Labklājības ministrijas, gan no Finanšu ministrijas. Šis priekšlikums ir saistīts ar to, ka gadījumā, ja fondēto pensiju shēmas dalībnieks ir nomiris pirms vecuma pensijas pieprasīšanas, tad varētu sadalīt viņa uzkrātos līdzekļus, 50 procentus novirzot 1.līmenim, tātad kopējai pensiju sistēmas naudas sadalei, un otrus 50 procentus - norādītajai personai.

Jāteic, ka bija plašas, garas diskusijas par šo tēmu, un konceptuāli tā doma jau varētu būt arī pareiza un apspriežama, bet tā ir kopējās pensiju sistēmas ietvaros apspriežama. Un arī komisijas vārdā es gribu atgādināt, ka mēs šo likumprojektu atvērām, lai sakārtotu lietas, kas attiecas uz ieguldījumu pārvaldītājiem. Un tas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ziņā.

Attiecībā uz to, kā tas ietekmēs konkrēti sociālā pakalpojuma saņēmējus, jāteic, ka tas jautājums vairāk ir Sociālo un darba lietu komisijas pārziņā. Šis ir sistēmiska rakstura priekšlikums, kas pēc būtības maina pensijas apjomu, jo arī apgādnieka pensijas aprēķināšana, mainoties šādai kārtībai, tiktu mainīta virzienā uz samazinājumu, tāpēc tas ir izsverams daudz plašāk un ne mūsu komisijā. Tāpēc komisijā tas netika atbalstīts, un bija rosinājums noteikt, lai atbildīgā komisija, kura to skatītu, būtu Sociālo un darba lietu komisija. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Labdien, cienījamās deputātes un godātie deputāti! Tātad priekšlikums ir par fondētās pensijas kapitālu jeb, precīzāk sakot, par šā kapitāla izmantošanu gadījumā, ja fondēto pensiju shēmas dalībnieks mirst pirms vecuma pensijas pieprasīšanas.

Šobrīd spēkā esošā norma nosaka, ka viss šis kapitāls tiek ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā, lai aprēķinātu apgādnieka zaudējuma pensiju mirušā dalībnieka apgādībā bijušajiem ģimenes locekļiem.

Es ierosinu sadalīt tomēr šo summu, šo kapitālu, divās vienādās daļās - vienu joprojām ieskaitīt tajā speciālajā budžetā, bet attiecībā uz otru ļaut fondēto pensiju shēmas dalībniekam vēl dzīves laikā, pirms tas sēru brīdis iestāsies, pašam noteikt to personu, kuras kapitālam tiks pieskaitīts fondēto pensiju shēmas dalībnieka kapitāls.

Es domāju, ka tas būtu taisnīgi. Es domāju, ka jādod iespēja katram dalībniekam pēc viņa uzskata un ieskata norēķināties ar tiem līdzekļiem, kuri ir patiesībā viņa rīcībā. Uzskatu, ka vienlaikus tas būtu arī rīks, ar kā palīdzību varētu motivēt nodokļu maksātājus maksāt nodokļus (un sociālo nodokli tajā skaitā), rīks cīņā pret aploksnēm.

Nedomāju, ka šis jautājums ir ārpus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kompetences. Šī likumprojekta un tātad arī šī jautājuma skatīšana ir tieši tās kompetencē, un līdz ar to es izmantoju šo iespēju.

Komisijā saņēmām labklājības ministres ļoti apjomīgu un labi sagatavotu vēstuli, kurā ministre iebilst: „Samazinot paredzamo finanšu līdzekļu apjomu pensiju izmaksu nodrošināšanai valsts pensiju speciālajā budžetā, tiktu finansiāli ierobežotas budžeta iespējas turpmākai virzībai uz pensiju ilgtspēju, drošību un pietiekamību.”

Bet es gribu atgādināt ministrijai un tiem maniem oponentiem, kas tagad nevēlas atbalstīt manu priekšlikumu, ka tiek aizmirsts, ka speciālajā budžetā taču paliek mirušā neizmantotie līdzekļi. Līdz ar to šī zaudējuma nebūs. Vēl vairāk - jāņem vērā, ka, ja nostiprināsies Eiropas tendence un pensionēšanās vecums kļūs vēl lielāks, speciālajā budžetā paliks no tiem, kas aiziet aizsaulē pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, vēl lielāks kapitāls. Kāpēc tas netiek ņemts vērā Labklājības ministrijā? Ministrija arī iebilst, ka norādītā persona „var būt un var arī nebūt mirušā apgādājamais vai ģimenes loceklis. Līdz ar to ir risks, ka samazināsies apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs mirušā otrā pensiju līmeņa dalībnieka apgādājamiem, tai skaitā tiem bērniem, kurus mirušais apgādnieks nebūs norādījis kā kapitāla daļas mantiniekus.” Bet atcerēsimies - biežāk tomēr mirst tie, kas jau kāpj no kalna lejā, kas ir vecāki par 40 gadiem! Saskaņā ar tiem datiem, kurus saņēmām no Labklājības ministrijas, 2013.gadā vidējais vecums tiem, kas nesagaidīja pensionēšanās vecumu, bija 48,6 gadi. Līdz ar to visām šīm personām lielā mērā jau bērni ir tie, kas nav apgādājamie.

Un vēl es gribu piebilst: kāpēc mēs lemjam cita cilvēka vietā par to, kas viņa sirdij ir mīļš? Un vēl vairāk - cilvēks kļūst... ir īpaši jūtīgs šajā vecumā un selektīvs savās attiecībās un pieķeras vēl stiprāk tiem cilvēkiem, ar kuriem dzīves nogalē liktenis viņu saistīja.

Manuprāt, šis kapitāls tomēr ir jāsadala divās daļās un jāļauj katram pensionēšanās shēmas dalībniekam pašam lemt, kam pēc tam, ja viņš tomēr nesasniegs pensiju, būs iespēja izmantot tos līdzekļus, kurus viņš pats ieskaitīja vai viņa darba devējs ieskaitīja pensiju fondos. Manuprāt, tas ir taisnīgi un arī ekonomiskā ziņā pamatoti. Un tāpēc es lūdzu cienījamo Saeimu manu priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

I.Parādnieks. Kolēģi! Es gribu vēlreiz teikt, ka komisijā bija plašas diskusijas par to un ka tieši tāpēc, ka tas samazina apgādnieka zaudējuma pensiju, mēs uzskatījām, ka tas nav Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas jautājums, un, ja ir nepieciešams šādu konceptuālu risinājumu pieņemt, ja Saeimas vairākums to uzskatītu par atbalstāmu, tad tas sākumā ir jāizdiskutē citā komisijā. Un mazāk mēs vērtējām tā ietekmi uz budžetu, bet vērtējām, tieši kā tas ietekmēs katru personu, uz kuru šis grozījums attieksies.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 50, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 4. - labklājības ministres (nu jau bijušās ministres) Ilzes Viņķeles priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 6. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Tas paredz, ka turpmāk, ja maina ieguldījumu plānu noteikumus, tie stājas spēkā nevis ar 1.janvāri, kā iepriekš tas bija noteikts, bet pēc sešiem mēnešiem. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 7. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Godātie kolēģi! Manā priekšlikumā runa ir par to komisijas naudu, kuru pensiju fonda pārvaldītāji saņem par ieguldījumu plāna pārvaldi. Spēkā esošā norma nosaka, ka tā nevar pārsniegt 2 procentus no tiem līdzekļiem, kuri ir pārvaldīšanā. Likumprojekts paredz šo summu samazināt līdz 1,5 procentiem gadījumā, ja fondu aktīvi ir ieguldīti aktīvos vai vērtspapīros ar relatīvi zemiem riskiem, un saglabāt 2 procentu apmērā, ja būs arī ieguldījumi instrumentos ar relatīvi augstiem riskiem.

Es gribu atgādināt... Vispār šis likumprojekts ir solis uz priekšu katrā ziņā, un tas ir jāatbalsta, manuprāt. Jau sen tas bija jāizdara, bet tomēr, manuprāt, tie līdzekļi... tie risinājumi, kas atrasti un piedāvāti mūsu uzmanībai, manuprāt, nav pietiekoši stipri. Atgādināšu, ka 2013.gadā, iepriekšējā gadā, valsts fondēto pensiju shēmas aktīvi ir pieauguši līdz 1 miljardam 181 miljonam latu, tātad vairāk par 1 miljardu latu. Piedalās fondēto pensiju shēmu pārvaldīšanā 8 dalībnieki... 8 pārvaldītāji. Nu, pēc aptuveniem aprēķiniem, tātad vienu miljardu apsaimnieko 10 pārvaldītāji. Līdz ar to 100 miljoni latu ir katra apsaimniekotāja, pārvaldītāja rīcībā. 1 procents no tiem... 1 procents no 100 miljoniem būs tātad... būs 1 miljons latu gadā. Atcerēsimies, ka šis mans piemērs ir aptuvens, ka patiesībā summa, kuru saņem komisijas naudas veidā pārvaldītājs, ir apmēram pusotra miljona vai ap 2 miljoniem latu gadā! Man liekas, ka šī summa ir pietiekoši liela, lai pārvaldnieki ne tikai nodrošinātu visas nepieciešamās operācijas un procedūras, pārvaldot pensiju fondu, bet arī saņemtu pietiekami lielu peļņu. Līdz ar to es ierosinu tomēr samazināt vēl stiprāk šo komisijas naudu - samazināt līdz 1 procentam gan vienā, gan otrā reizē, gan riskantām operācijām, gan operācijām ar mazāku risku, un līdz ar to pārvaldītāja iespējamos ieņēmumus tuvināt fonda pārvaldīšanas pašizmaksai.

Labklājības ministrija man iebilst, norādot, ka, pēc ministrijas aprēķiniem, šī pašizmaksa ir vienāda ar 1 procentu, līdz ar to pārvaldītājs nebūs motivēts strādāt labāk un nodrošināt fonda ienesīgumu. Bet es negribu tam piekrist, jo uzskatu... un pati ministrija raksta, ka, lai segtu izmaksas un iegūtu peļņu, pārvaldītājam ir jāuzrāda labi pārvaldīšanas rezultāti. Atcerēsimies, ka 1 procents ir tikai vidējais svērtais rādītājs visai nozarei; patiesībā pārvaldītājiem šīs pašizmaksas ir zemākas.

Vēl es gribu uzsvērt, ka ir jānosaka ienesīguma standarts, kas tomēr noteiktu, kas ir ienesīgums tajā nozarē. Un ierosinu noteikt par tādu standartu inflācijas līmeni. Gadījumā, ja pārvaldītājs nenodrošina lielu ienesīgumu un šis ienesīgums ir zemāks par inflācijas līmeni valstī, komisijas naudai ir jābūt vēl zemākai un, manā skatījumā jeb pēc mana aprēķina, ne lielākai par 0,2 procentiem no pārvaldītajiem aktīviem.

Liekas, ka šis priekšlikums nepatīk ministrijai, jo ministrija uzskata, ka atrisinājums bremzēs pārvaldītāju rīcību, līdz ar to nenodrošinās motivāciju strādāt labi. Es gribu pateikt to, ka ministrija, manuprāt, vairāk rūpējas par to, lai būtu nodrošināta peļņa un ienesīgums drīzāk pašiem pārvaldītājiem, nevis tiem, kas ieguldījuši savus līdzekļus fondos. Manuprāt, tas nav pareizi. Manuprāt, ministrijai ir jānodrošina, lai būtu tomēr ienesīgi tie līdzekļi, kurus fondēto pensiju shēmas dalībnieki ar savu darba devēju palīdzību iesniedz fondos. Līdz ar to es ierosinu tomēr nodrošināt tādu mehānismu, kas veicinātu lielāku ienesumu fondos, nevis lielāku peļņu pārvaldītājiem.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

I.Parādnieks. Lai nodrošinātu lielāku ienesīgumu un atbildību par līdzekļu pārvaldību, šis likums tika atvērts, un tāpēc likumprojektā ir priekšlikumi, kas ir bijušās labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikumi, kuri paredz sadalīt šos maksājumus tā, ka tiem ir mainīgā daļa un pastāvīgā daļa, lai tādējādi to nodrošinātu. Deputāta Pimenova priekšlikums atšķiras vienīgi ar to, ka šie maksājumi tiktu piesaistīti inflācijas procentam.

Tā ka komisija izanalizēja šo priekšlikumu, un komisijas vārdā aicinu neatbalstīt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 8. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Kā jau teicu, tas sadala šo ienesīgumu... pārvaldītāja atlīdzību divās daļās: tur ir pastāvīgā daļa, kas ir 1 procenta apmērā, un mainīgā daļa, kas ir atkarīga no fonda pārvaldības. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 11. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 12. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums, kas saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 14.priekšlikums ir precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskais birojs krietni pastrādājis, precizējot likuma normas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura priekšlikums par panta nosaukumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir precizējošs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura grozījums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 21. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir līdzīga rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 24.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Un 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka likuma grozījumi stājas spēkā nevis 1.janvārī, bet parastajā kārtībā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 22. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 20.februāris, divas nedēļas.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

Tika saņemti un izvērtēti trīs priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Un 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas sēdē ir ticis atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.februāris. Paldies.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Nolīguma pamatā būs abpusēja piekļuve abu valstu gaisa transporta tirgiem ar vienādiem konkurences nosacījumiem un vienotu noteikumu ievērošana (tostarp lidojumu drošuma, drošības, gaisa satiksmes pārvaldības, sociālo aspektu un vides jomā).

Nolīguma noslēgšana vienkāršos lidojumu uzsākšanu un veikšanu uz Izraēlu, nodrošinās papildu maršrutus un garantēs līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Būtībā tas ir tehniska rakstura nolīgums, kura mērķis ir sakārtot aviācijas noteikumus un principus starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Izraēlu, lai attīstītu un veicinātu savstarpējos lidojumus.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja. Es aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, man liekas, ir tā dēvētā Sirsniņu diena - 14.februāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” pirmajā lasījumā.

Mēs daudz runājam par liberalizācijas jautājumiem. Saistībā ar elektrību vēl var mēģināt atrast kādu risinājumu, lai pavilktu garumā laiku attiecībā uz šo liberalizāciju, taču skaidrs, ka šī gada 1.maijā beidzas... iestājas termiņš... ka faktiski ar šī termiņa iestāšanos mēs liberalizējam zemes tirgu, un jebkurš ārvalstnieks varēs brīvi iegādāties šeit, Latvijā, zemi.

Un tāpēc vairāku gadu garumā ir faktiski strādāts pie tāda pirmā vērienīgā risinājuma - nacionālā līmeņa risinājuma -, kurš ietver daudzus dažādus darbus, lai sasniegtu vairākus ļoti nozīmīgus mērķus.

Proti, pirmais ir zemes resursu ilgtspējīga sabalansēšana un saglabāšana.

Otrais ir konkurētspējīgas lauksaimniecības struktūras radīšana Latvijas laukos. Un ir ārkārtīgi būtiski arī tas, lai mēs izmantotu katru savu nacionālo zemes resursu hektāru, lai radītu pievienoto vērtību, un, kā zinātnieki lēš, tas snaudošais potenciāls mums vēl ir aptuveni miljarda eiro apmērā. Šo mērķi mēs varētu sasniegt, ja mēs pilnībā izmantotu savas iespējas.

Un, protams, viens no mērķiem ir saglabāt mūsu zemi Latvijas vietējo iedzīvotāju rokās. To gan nepieļauj šī liberalizācija; faktiski mums vairs nebūs iespējas šķirot kā agrāk: ārvalstnieki un vietējie. Bet ir daudz dažādu kritēriju, ko īsteno citas Eiropas Savienības dalībvalstis, un mēs no tām esam daudz ko mācījušies un esam mēģinājuši to visu ieviest arī savā praksē.

Un tāpēc šis kopējais risinājums ietver vairākas lietas, to skaitā arī šo likumprojektu; tur ir Latvijas valsts mežu programma, kuras ietvaros valsts var pirkt, iegādāties savā īpašumā mežus; zemes kreditēšanas programma; meža īpašnieku kooperācija; grozījumi Imigrācijas likumā, kuri šobrīd ir atdoti atpakaļ Saeimai; Latvijas Zemes fonds kā ideja; izmaiņas vairākos nodokļu likumos; lauku attīstības plāns; tur ir arī šie 2,68 miljardi eiro, kas ir paredzēti septiņiem nākamajiem gadiem, un šis likumprojekts.

Šis likumprojekts faktiski ir vērsts uz to, lai saglabātu lauksaimniecības zemi lauksaimnieciskajā ražošanā, jo nav noslēpums - un arī paši lauksaimnieki katrreiz, kad ar viņiem notiek kāda tikšanās, uz to norāda -, ka ir ārkārtīgi daudz spekulatīvu darījumu. Pēc Valsts zemes dienesta pētījuma datiem, tie aptuveni varētu būt 20 procenti tādos reģionos kā Alūksne... un it sevišķi Latgalē to daudzums var sasniegt pat 30-40 procentus. Tas nozīmē, ka tiek būtiski samazināta zemes pieejamība mūsu, Latvijas, ražojošajiem lauksaimniekiem, zemes tiek konsolidētas lielākos portfeļos. Tā, piemēram, raidījumā „Sastrēgumstunda” šie investoru pārstāvji norādīja: „Kāpēc tad vietēji nepērk? Viņi jau nevar nopirkt vairāk - 300 hektārus, 400 hektārus... šādu portfeli. Viņiem vajag mazākas platības.”

Un šis likums mēģinās to arī kaut kādā veidā risināt. Un līdz ar to faktiski šo likumu var sadalīt divos blokos. Un kopumā var teikt, ka tas attiecas tikai uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Ja ir cits zemes lietošanas veids, tad cilvēkiem nevajag satraukties par to; tas attiecas tikai uz tiem, kas veic darījumus ar zemi, kuras platība ir vairāk nekā 5 hektāri. Tiem, kam ir mazāk, arī nav pamata nekādam satraukumam. Tāpat tas, saskaņojot ar Tieslietu ministriju, neattiecas uz darījumiem... nu, attiecas nevis uz darījumiem, bet drīzāk uz mantojuma tiesībām un šādām lietām; nu, vienkārši saskaņā ar Civillikumu būtu tīri normāli, ja uz tām šie noteikumi neattiektos.

Un tāpēc vispirms tiek definēti kritēriji, kuriem jāatbilst ir nākamajiem zemes īpašniekiem. Tie faktiski ir trīs kritēriji, sadalot gan juridiskajās personās, gan fiziskajās... Proti, ir trīs galvenās lietas.

Pirmkārt, ir jābūt sasaistei ar nodokļu nomaksu. Es pieņemu, ka tā ir normāla prasība, ka ir jāmaksā nodokļi.

Otrkārt, ir jābūt kaut kādai pieredzei lauksaimniecībā vai ir jāatbilst platību maksājuma saņēmēja statusam, vai ir jābūt attiecīgai izglītībai. Es domāju, ka šī prasība arī ir samērīga.

Un pēdējais kritērijs ir apņemšanās iegādāto lauksaimniecības zemi triju gadu laikā lietot lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai vai vismaz iznomāt kādam lauksaimniekam un nodrošināt to, ka šī zeme neaizaug un nekļūst par tādu, kuru ir dārgi atgriezt atpakaļ lauksaimnieciskajā ražošanā.

Un ir arī otrs bloks. Iestrādāta ir pirmpirkuma tiesību sistēma. Un faktiski arī tiem... kaut vai tiem, kas ir dažādus investīciju fondus sapirkuši, lielas platības... pie pārdošanas viņiem būs jārēķinās, visticamāk, ar tiem, kas ir nomnieki, ar tiem, kas ir pierobežnieki, ar tiem, kas ir kopīpašnieki, ar jaunajiem zemniekiem - speciāls regulējums paredzēts -, un pašā šīs ķēdes galā ir Latvijas Zemes fonds, kuru, es ceru, mēs Saeimā, Zemes pārvaldības likumu pieņemot, arī iedarbināsim un kurš varēs būt nozīmīgs spēlētājs zemes tirgū.

Rezumējot to visu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Ņemot vērā to, ka šo likumprojektu vajadzētu pabeigt līdz šī gada 1.maijam, es aicinu ļoti pārdomātus priekšlikumus iesniegt līdz šī gada 20.februārim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.februāris. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Šausmas!”; dep. A.Bērziņš: „Kas noticis?”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Strazdiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Strazdiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Strazdiņa ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Strazdiņa ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Tā. Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Taču, pirms mēs reģistrējamies, lūdzu deputātus noklausīties vēl arī šādu informāciju.

Iesniegts bija deputātu Elksniņa, Zariņa, Rubika, Tutina un Ribakova jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Eināram Cilinskim „Par kritērija „pašvaldībās deklarēts iedzīvotājs” izmantošanu saistošajos noteikumos”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, viņi vēlas uzdot papildjautājumus. Ministrs Cilinskis var ierasties. Tātad pulksten 17.00 notiks jautājumu un atbilžu sēde. Paldies.

Un ir saņemti arī jauni jautājumi.

Deputāti Elksniņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Ribakovs ir sagatavojuši jautājumu ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.

Deputāti Elksniņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Ribakovs ir sagatavojuši jautājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam „Par līgumiem ar juridisko un konsultatīvo pakalpojumu sniedzējiem”. Jautājums tiks nodots Latvijas Bankas prezidentam.

Deputāti Elksniņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Ribakovs ir sagatavojuši jautājumu ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par „Latvenergo” koncerna iepirkumiem un veiktajām atsavināšanām”. Jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.

Deputāti Elksniņš, Zariņš, Agešins, Rubiks un Tutins ir sagatavojuši jautājumu tieslietu ministrei Baibai Brokai „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Jautājums tiks nodots tieslietu ministrei.

Deputāti Elksniņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Ribakovs ir sagatavojuši jautājumu zemkopības ministram Jānim Dūklavam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Jautājums tiks nodots zemkopības ministram.

Deputāti Elksniņš, Zariņš, Agešins, Rubiks un Tutins ir sagatavojuši jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par valsts pārvaldes līgumiem ar kompāniju CRYSTAL MEDIACORP. LIMITED. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentei.

Deputāti Elksniņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Ribakovs ir sagatavojuši jautājumu ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par akciju sabiedrības „Latvenergo” līgumiem”. Jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.

Un deputāti Elksniņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Ribakovs ir sagatavojuši jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzēju ZAB Triniti. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentei. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas sastāvā esošie deputāti! Pēc 15 minūtēm aicinu uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Ivans Klementjevs... nav, Vilnis Ķirsis... nav, Romualds Ražuks... nav, Jānis Reirs... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 6.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 6. sēde
2014. gada 6. februārī

Par darba kārtību
   
Lēmuma projekts „Par Jāņa Strazdiņa 11. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 590/Lm11)
(Dok. Nr. 3473)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Svinīgais solījums - J.Strazdiņš
   
Par likumprojektu „Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos” (Nr. 1068/Lp11)
(Dok. Nr. 3431, 3431A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” (Nr. 1070/Lp11)
(Dok. Nr. 3459, 3459A)
   
Par darba kārtību
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ņikitam Ņikiforovam šā gada 30. janvārī
(Dok. Nr. 3460)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai šā gada 6. februārī
(Dok. Nr. 3461)
   
Lēmuma projekts „Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekļa un tās vadītāja apstiprināšanu” (Nr. 586/Lm11)
(Dok. Nr. 3453)
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputātes Ingas Vanagas atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas” (Nr. 587/Lm11)
(Dok. Nr. 3465)
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputātes Ingas Vanagas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 588/Lm11)
(Dok. Nr. 3466)
   
Lēmuma projekts „Par Gunāra Kusiņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi” (Nr. 589/Lm11)
(Dok. Nr. 3471)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu” (Nr. 591/Lm11)
(Dok. Nr. 3475)
   
Lēmuma projekts „Par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas locekles apstiprināšanu” (Nr. 592/Lm11)
(Dok. Nr. 3476)
   
Par pieprasījumu „Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par valdības deklarācijā minēto prioritāšu izpildi”” (Nr. 10/P11)
(Dok. Nr. 3468)
   
Motivācija - dep. I.Zariņš
   
Likums „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 143/Lp11) (Otrreizēja caurlūkošana)
(Dok. Nr. 3445)
   
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
   
Debates - dep. J.Viļums
  - dep. V.Liepiņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” (Nr. 974/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3434)
   
Ziņo - dep. A.Loskutovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” (Nr. 996/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3454)
   
Ziņo - dep. Dz.Kudums
   
Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (Nr. 689/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3456, 3456A)
   
Ziņo - dep. A.Elksniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 1053/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3348, 3433)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījums Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (Nr. 764/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3444)
   
Ziņo - dep. D.Stalts
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 971/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3457)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Debates - dep. I.Pimenovs
  - dep. I.Pimenovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 962/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3455)
   
Ziņo - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
   
Likumprojekts „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses” (Nr. 1030/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3283, 3458)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 1066/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3391, 3472)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas” (Nr. 593/Lm11)
(Dok. Nr. 3477)
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputāta Kārļa Seržanta atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas” (Nr. 594/Lm11)
(Dok. Nr. 3478)
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” (Nr. 595/Lm11)
(Dok. Nr. 3479)
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputāta Kārļa Seržanta ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā” (Nr. 596/Lm11)
(Dok. Nr. 3480)
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputāta Jāņa Strazdiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 597/Lm11)
(Dok. Nr. 3481)
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputāta Jāņa Strazdiņa ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā” (Nr. 598/Lm11)
(Dok. Nr. 3482)
   
Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 132/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam „Par līgumiem ar juridisko un konsultatīvo pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 133/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par Latvenergo koncerna iepirkumiem un veiktajām atsavināšanām” (Nr. 134/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika un J.Tutina jautājumu tieslietu ministrei Baibai Brokai „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 135/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu zemkopības ministram Jānim Dūklavam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 136/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika un J.Tutina jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par valsts pārvaldes līgumiem ar kompāniju CRYSTAL MEDIACORP. LIMITED” (Nr. 137/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par akciju sabiedrības „Latvenergo” līgumiem” (Nr. 138/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzēju ZAB „Triniti”” (Nr. 139/J11)
   
Paziņojums
  - dep. I.Čepāne
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

 

Balsojumi

Datums: 06.02.2014 09:04:54 bal001
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Strazdiņa 11. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (590/Lm11)

Datums: 06.02.2014 09:07:39 bal002
Par - 77, pret - 4, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekļa un tās vadītāja apstiprināšanu (586/Lm11)

Datums: 06.02.2014 09:08:13 bal003
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ingas Vanagas atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (587/Lm11)

Datums: 06.02.2014 09:08:41 bal004
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ingas Vanagas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (588/Lm11)

Datums: 06.02.2014 09:09:53 bal005
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Gunāra Kusiņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi (589/Lm11)

Datums: 06.02.2014 09:10:53 bal006
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu (591/Lm11)

Datums: 06.02.2014 09:11:19 bal007
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas locekles apstiprināšanu (592/Lm11)

Datums: 06.02.2014 09:15:42 bal008
Par - 28, pret - 54, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Par valdības deklarācijā minēto prioritāšu izpildi (10/P11)

Datums: 06.02.2014 09:26:19 bal009
Par - 5, pret - 57, atturas - 20. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (143/Lp11), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 06.02.2014 09:26:52 bal010
Par - 3, pret - 54, atturas - 18. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (143/Lp11), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 06.02.2014 09:27:49 bal011
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (143/Lp11), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 06.02.2014 09:28:40 bal012
Par - 32, pret - 50, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā (974/Lp11), 3.lasījums

Datums: 06.02.2014 09:30:37 bal013
Par - 61, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā (974/Lp11), 3.lasījums

Datums: 06.02.2014 09:31:58 bal014
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (996/Lp11), 3.lasījums

Datums: 06.02.2014 09:33:14 bal015
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā (689/Lp11), 3.lasījums

Datums: 06.02.2014 09:34:56 bal016
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (1053/Lp11), 1.lasījums

Datums: 06.02.2014 09:39:47 bal017
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (764/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.02.2014 09:48:03 bal018
Par - 29, pret - 50, atturas - 4. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (971/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.02.2014 09:55:13 bal019
Par - 29, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (971/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.02.2014 09:58:14 bal020
Par - 63, pret - 0, atturas - 22. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (971/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.02.2014 09:59:51 bal021
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (962/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.02.2014 10:01:37 bal022
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses (1030/Lp11), 1.lasījums

Datums: 06.02.2014 10:08:26 bal023
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (1066/Lp11), 1.lasījums

Datums: 06.02.2014 10:09:27 bal024
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (593/Lm11)

Datums: 06.02.2014 10:09:58 bal025
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas (594/Lm11)

Datums: 06.02.2014 10:10:30 bal026
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (595/Lm11)

Datums: 06.02.2014 10:11:02 bal027
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā (596/Lm11)

Datums: 06.02.2014 10:11:31 bal028
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Strazdiņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (597/Lm11)

Datums: 06.02.2014 10:12:03 bal029
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Strazdiņa ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (598/Lm11)




 

Frakciju viedokļi
2014.gada 6.februārī

Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti, kas pulcējušies Saeimas Sēžu zālē, jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem.

Pirmajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Viens no Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem bija „Saskaņas Centra” pieprasījums „Par Valdības deklarācijā minēto prioritāšu izpildi”, kuru esam iesnieguši Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Kāda ir problēmas būtība?

Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību pirmā valdības izvirzītā darbības prioritāte 2014.gadā ir veidot zināšanu ekonomiku. Zināšanu ekonomikas īstenošana nav iespējama bez atbilstoša finansējuma nodrošināšanas, un to ir paredzēts nodrošināt, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu. Bet „Saskaņas Centra” deputāti uzskata, ka Latvijas sarunas ar Eiropas Komisiju par 2014.–2020.gadu... par Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumu Latvijas attīstībā, tātad arī zinātnē, pētniecībā un inovācijās, līdz šim nav bijušas veiksmīgas. Eiropas Komisijas pārstāvji jau četras reizes ir ieteikuši uzlabot Latvijas ierēdņu sagatavoto Eiropas Savienības līdzekļu izmantošanas piedāvājumu. Turklāt diemžēl tika pieņemta programma, kura neparedz iespēju Latvijas zinātnei atbalstīt rūpniecību, jo nav plānota inovācijas atbalstošas infrastruktūras izveide, tas ir, netiek veidota vienota platforma, kas sevī ietvertu testēšanas laboratorijas, eksperimentālas darbnīcas un ražotnes. Tā vietā ministrijas piedāvā iepriekšējā plānošanas periodā savu neveiksmīgumu pierādījušo pārvaldības modeli ar izšķērdīgu starpnieku iesaisti, neefektīvu, necaurskatāmu finansējuma plūsmu un nelietderīgu tā izlietojumu. Šāda pieeja sabotē valsts Nacionālās attīstības plānu, pārvērš par tukšiem vārdiem valdības paziņoto ekonomikas izrāviena principu un ved Latvijas ekonomiku stagnācijā. Esošo situāciju vēl kritiskāku padara fakts, ka minētajos dokumentos vērojamas lielas skaitliskas neatbilstības attiecībā uz zinātnei un inovācijām paredzēto finansējumu, ko šodien no Saeimas tribīnes pierādīja mūsu deputāts Ivars Zariņš. Un tas viss pamatoti liek apšaubīt šo dokumentu izstrādes kvalitāti, atbildīgo amatpersonu kompetenci un Latvijas pozīcijas pārdomātību, kā arī spēju īstenot sekmīgu zinātnes un inovāciju politiku, bez kuras zināšanu ekonomika, kas ir pasludināta par esošās valdības prioritāti, vienkārši nav iespējama.

Tāpēc ir tikai loģiski, ka mēs pieprasām, lai valdība atbildētu uz jautājumiem, uz kuriem tā nevar vai nevēlas atbildēt Latvijas zinātniekiem; mēs pieprasām paskaidrot, kādēļ Izglītības un zinātnes ministrija savos plānošanas dokumentos nav skaidri noteikusi, cik liels finansējuma apjoms ir paredzēts inovāciju infrastruktūras izveidei. Šādas valdības nostādnes un neizdarības sekas ir tās, ka Latvijai nav pieejams Eiropas Savienības finansējums, ko paredzēts izmantot Latvijas attīstībā, sākot jau ar šo gadu. Uzskatām, ka nav pieļaujama tālāka sarunu procesa vilcināšana, jo tādējādi tiek radīta situācija, ka Latvijas ekonomikai 2014.gadā Eiropas Savienības finansējums 2014.–2020.gadam nebūs pieejams un Nacionālā attīstības plāna mērķi netiks sasniegti. Vēl vairāk – Valdības deklarācijā minētā prioritāte vispār netiks īstenota.

Līdz ar to mēs pieprasām sniegt arī paskaidrojumu, no kādiem līdzekļiem un kādā apmērā paredzēts segt publiskajam sektoram, zinātnei, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām nepieciešamo... segt nepieciešamo līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondu apguvei, ja plānā zinātnei līdzekļi nav paredzēti vismaz triju gadu garumā.

Mūsu pieprasījums šodien tika nodots Saeimas Pieprasījumu komisijai tālākajam darbam, un mūsu deputāti aktīvi šajā virzienā strādās un, protams, sniegs pamatotu atbildi mūsu zinātniekiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji! Ir teiciens, ka „ir valstis, kurām viss ir, bet nekā nav, un ir valstis, kurām nekā nav, bet viss ir”. Un tas ir tieši atkarīgs no tā, kā valsts, kaut arī tai nav dabisko resursu un varbūt arī īpaši izdevīgas ģeogrāfiskās atrašanās vietas, spēj izmantot savu cilvēku potenciālu. Un tādēļ iepriekšējais kolēģis jau akcentēja ļoti svarīgu tēmu – zinātni un izglītību, un jāsaka, ka šī tiešām ir tēma, kurai ir jāpievērš papildu uzmanība, lai valsts varētu attīstīties tādā virzienā, kādā vēlas.

Un kādēļ es to minu? Bez darba Saeimas sēdē šonedēļ arī ļoti aktīvs darbs noticis komisijās. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šonedēļ skatījām Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam un strādājam ar šo dokumentu tā, lai tas nebūtu tikai Eiropas Savienības fondu plānošanas dokuments, par ko ir norūpējušies kolēģi no „Saskaņas Centra”, bet lai tas būtu dokuments, kurš skaidri mums norāda, kādā virzienā mēs gribam attīstīt savu izglītības un zinātnes sistēmu, kādu mēs gribam redzēt skolēnu 2020.gadā un kādu mēs gribam redzēt skolotāju 2020.gadā Latvijā. Un ir vairākas lietas, kurām mēs pievērsām uzmanību no Saeimas puses un kuru sakarā devām Izglītības un zinātnes ministrijai uzdevumu – precīzi skaidrot, kādi būs nākamie soļi.

Pirmkārt, skolotāju atalgojums. Kāds tas būs šī gada rudenī un nākamgad – tas ir lielākais problēmjautājums, ar kuru ir jāsaskaras nozares ministram, stājoties amatā, un ministre Druvietes kundze ir apsolījusi, ka tūlīt, tuvākajās dienās, tiks veidota darba grupa, kas līdz šī gada jūnijam izstrādās jaunu sistēmu attiecībā uz skolotāju atalgojumu un motivāciju. Jāteic, ka šajā kontekstā ir plānots, ka tiks būtiski pārskatīts arī princips „nauda seko skolēnam”, jo ir redzams, ka vienkāršā modelī tas nestrādā un ir jādomā par kādiem kompensējošiem pasākumiem, kas veicami tajās skolās, kur skolēnu skaits ir būtiski krities.

Šis jautājums ir saistīts ar otru jautājumu – ar skolu tīklu Latvijā, un šeit tas uzdevums jeb mērķis ir nodrošināt visiem bērniem no 1. līdz 6.klasei skolu iespējami tuvu dzīvesvietai un tad kopā ar pašvaldībām skatīties, kā nodrošināt optimālu skolu tīklu bērniem no 7. līdz 9.klasei, respektīvi, domāt par to, kā var piesaistīt arī pašvaldību finansējumu un atbalstu gadījumos, kad skolēnu skaits ir nepietiekams, lai saskaņā ar principu „nauda seko skolēnam” skolotāji saņemtu pietiekamu atalgojumu. Un tas lielākais darba lauciņš noteikti būs vidusskolas, un jau šobrīd ministre ir uzsākusi šo darbu un skatās, kā veidot vidusskolu reģionālos centrus tajās vietās, kur arī vidusskolu klasēs nav pietiekama piepildījuma ar skolēniem.

Vēl viens jautājums, kas arī publiskajā telpā ir aktualizējies, ir studentu kreditēšana, respektīvi, iespēja saņemt kredītu studijām un izdzīvošanai studiju laikā. Kā mēs esam dzirdējuši, šogad kārtējo reizi attiecībā uz studējošo un studiju kredītiem tika saņemts tikai viens piedāvājums – no SEB bankas –, un pat šis vienīgais piedāvājums neatbilst tiem limitiem, kādus bija paredzējusi valsts. Tas fakts, ka šajā valsts izsludinātajā konkursā par kredītu izsniegšanas iespējām ir tikai viens piedāvājums jau vairākus gadus pēc kārtas un ka šogad pat šis vienīgais piedāvājums neatbilst valsts vēlmei, – tas fakts noteikti norāda uz to, ka šajā sistēmā ir problēmas un jādomā par kādiem alternatīviem risinājumiem.

Pavisam agrā stadijā... bet atļaušos teikt, ka noteikti šajā kontekstā būtu jāatjauno diskusija par bezmaksas augstākās izglītības nodrošināšanu. Tas finansiālo resursu ziņā nebūtu pārāk ietilpīgs pasākums, bet tas būtu, manuprāt, ļoti efektīvs veids, kā valsts varētu nodrošināt kvalitatīvu izglītību un jauniešu noturēšanu Latvijā, lai viņi pēc vidusskolas beigšanas neskatītos jau Rietumu virzienā un nebūtu tādas situācijas, ka lauku skolā skolēns neatnāk saņemt vidusskolas atestātu un diplomu, jo jau ir aizbraucis uz ārvalstīm, lai iestātos kādā augstākā izglītības iestādē.

Vēl viens liels jautājums, kas ir aktuāls šajā kontekstā, ir zinātnes izvērtējums, kurš pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma ir noticis, piesaistot ārvalstu ekspertus, somu ekspertus, un par kura rezultātiem ir diezgan liela rezonanse arī sabiedrībā. Norāda, ka, jā, ir pārāk liels to zinātnisko institūciju un pētniecības vienību skaits, kurām ir dots negatīvs vērtējums. Es, no savas puses, vēlos uzsvērt, ka uz šo pētījumu būtu jāskatās pavisam citādi. Ņemot vērā to, cik mazs ir bijis finansējums pēdējos gadus izglītībai un zinātnei kopumā valstī, jāsaka, ka fakts, ka Latvijā vēl aizvien ir 15 izcilas, starptautiski konkurētspējīgas izglītības... es atvainojos, zinātnes, zinātniskās institūcijas, ir izcils rezultāts. Un no savas puses valstij, tieši otrādi, ir jādomā par to, kā palīdzēt vājākajiem un kā attīstīties tiem, kuri nav saņēmuši tik labu vērtējumu, kā to būtu gribējies. Un ne vienmēr tas ir naudas jautājums, dažkārt tas var būt arī sadarbības jautājums. Un jāteic, ka līdz šim arī valsts no savas puses ir veicinājusi šo zinātnes vienību sadrumstalotību, proti, veicinājusi ar Eiropas Savienības fondu naudas netālredzīgu dalīšanu, piešķirot finansējumu arī mazām pētniecības vienībām, kur... nu, jāsaka, bija tiešām motivācija, piecus doktorus konsolidējot, nodibināt atsevišķu institūciju... Un mēs šobrīd esam pārsteigti par to, cik liels ir to skaits un cik varbūt maza patiesībā ir to veiktspēja. Es domāju, ka šis ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Un, plānojot nākamos... nākamā plānošanas perioda ES fondus, jādomā par to, kā šos institūtus apvienot un finansēt tādas kopīgas darbības, lai būtu lielāki mērķi un lielāks arī rezultāts.

Tā kā izglītība ir Latvijas attīstības pamatvērtība, atļaušos teikt: cik stipra būs izglītība un zinātne, tik stipra būs arī mūsu valsts. Un domāsim kopīgi šajā virzienā!

Lai mums veiksmīga diena un nedēļa! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Edvardam Smiltēnam. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien notika vairākas svarīgas lietas. Viena no tām, protams, bija tā, ka Saeimas Juridiskā biroja ilggadējais vadītājs tika vienbalsīgi ievēlēts par Satversmes tiesas tiesnesi un faktiski līdz ar to noslēdza savu darbu Saeimā, un tāpēc deputātiem tas vienlaikus bija varbūt arī skumīgs brīdis. Vēlam viņam ļoti veiksmīgu darbību Satversmes tiesā.

Un otra. Manuprāt, ļoti būtisks jautājums, kas šodien pavirzījās vēl par nopietnu soli tālāk, ir saistīts ar tiem darbiem, ko mūsu premjerministre Laimdota Straujuma savulaik, vēl būdama zemkopības ministre, aizsāka Zemkopības ministrijā. Proti, tas ir jautājums par zemes resursu efektīvu izmantošanu jeb, citiem vārdiem sakot, par tāda snaudošā potenciāla atbrīvošanu, kas varētu būt mērāms pat miljarda eiro apmērā gadā un ko Latvijas ekonomika varētu iegūt.

Un, protams, otrs mērķis ir saglabāt Latvijas nacionālos zemes resursus mūsu vietējo cilvēku rokās. Un šeit mēs šajā kontekstā daudz runājām par liberalizācijas jautājumiem. Mums ir gāzes tirgus liberalizācija, elektrības tirgus liberalizācija, un ļoti nopietns jautājums ir arī zemes tirgus liberalizācija, kas ar šī gada 1.maiju arī mums Latvijā tā kā draud. Un diemžēl jāteic, ka... Mēs esam šo jautājumu skatījuši un esam mēģinājuši pētīt, vai to tirgus atvēršanu... ir iespējams kaut kādā veidā pagarināt pārejas periodu. Ir arī mūsu koalīcijas partneri iesnieguši šādu priekšlikumu – pagarināt pārejas periodu. Daudzi instrumenti ir pētīti, bet diemžēl jāatzīst, ka vienkārši juridiski, tehniski mums nav šādu iespēju – iegūt pārejas perioda pagarinājumu. Un, otrkārt, arī šie grozījumi, kas pirms 10 gadiem ir tikuši izdarīti likumā un kas 10 gadus... ir tā kā strādājuši pārejas periodā, bet nav devuši vēlamo rezultātu, nav sasnieguši mērķi, jo... Nu, ikviens, kurš dzīvo laukos vai ir parunājis ar vietējiem lauksaimniekiem, saprot, ka ļoti liela daļa no Latvijas lauksaimniecības zemes un mežiem ir izpirkta: ārzemnieki, par spīti šiem ierobežojumiem, ir ārkārtīgi daudz šīs zemes iegādājušies savā īpašumā.

Kāda ir bīstamība? Protams, ir daudz arī spekulatīvo darījumu. Pēc Valsts zemes dienesta datiem, to ir kādi 20 procenti, atsevišķos Latvijas reģionos – 30–40 procenti. Tas nozīmē, ka tas apstāklis būtiski samazina zemes kā ražošanas resursa pieejamību mūsu vietējiem lauksaimniekiem un kaut kādā veidā arī apdraud un ietekmē mūsu galveno, eksportspējīgāko nozaru tālāku attīstību, pastāvēšanu un stabilitāti. Un jāatgādina, ka meža nozare un lauksaimniecība kopā veido 200 tūkstošus darba vietu un 38 procentus Latvijas eksporta!

Tāpēc šajos divos gados cauri Saeimai gājuši vairāki ļoti nozīmīgi likumprojekti; to skaitā es varu pieminēt likumprojektu par meža īpašnieku kooperāciju, grozījumus Imigrācijas likumā, Zemes pārvaldības likumu (ar Latvijas Zemes fondu kā jaunu ideju), daudzas nodokļu izmaiņas (nekustamā īpašuma nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas). Tāpat paralēli ir bijusi un arī šobrīd vēl ir Latvijas valsts mežu programma, ka Latvijas valsts meži var iegādāties mežus valsts īpašumā; beidzot ir mežu īpašnieku kooperācija. Ir zemes kreditēšanas programma, lauku attīstības plāns ir izstrādāts, un faktiski nākošajam plānošanas periodam ir izcīnīti 2,68 miljardi eiro, kas nonāks laukos.

Un viens zobrats šajā kopējā sistēmā ir arī likums „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kur ir paredzēti ierobežojumi darījumiem ar lauksaimniecības zemi. Uzreiz gan jāteic, ka tie attiecas tikai uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi un tikai uz zemi, kuras platība pārsniedz 5 hektārus, bet neattiecas uz darījumiem ar zemi, kuri saistīti ar mantojuma tiesībām, un uz līdzīgiem gadījumiem. Un faktiski mēs definējam kritērijus, lai personas varētu iegādāties lauksaimniecības zemi īpašumā; tur pastāv vairāki principi: nodokļu nomaksa, kaut kāda pieredze vai izglītība lauksaimniecībā, kā arī apņemšanās šo zemi izmantot trīs gadu laikā lauksaimnieciskajā ražošanā vai, piemēram, iznomāt kādam lauksaimniekam. Ir paredzētas arī pirmpirkuma tiesības. Faktiski mēs mēģinām šādā veidā nodrošināt to, ka zeme nonāk vietējo (visticamāk – vietējo) ražojošo lauksaimnieku rokās. Ja runājam par to pirmpirkuma tiesību sadaļu, kas attiecas uz pierobežniekiem, tad jāteic, ka īpaša prioritāte ir dota mazajiem lauksaimniekiem.

Līdz ar to kopumā Saeima pirmajā lasījumā šo likumprojektu ir atbalstījusi. Noteikti būs vēl daudz priekšlikumu, un cerams, ka mēs ļoti konstruktīvā veidā šo likumprojektu spēsim pabeigt līdz šī gada 1.maijam, tad arī mainīsies zemes tirgus nosacījumi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Imantam Parādniekam. Lūdzu!

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Tāpat kā mana kolēģe Dana Reizniece-Ozola es pievērsīšos šīs nedēļas svarīgākajām aktualitātēm, kas ir palikušas ārpus Saeimas sēdes darba kārtības, bet kas noteikti kādu brīdi būs Saeimas darba kārtībā. Un tās ir divas lietas.

Viena no tām ir Satversmes preambula, kas, pēc Nacionālās apvienības domām, ir būtisks instruments jeb būtiska lieta, ar to mēs varētu veidot saliedētu sabiedrību: ar šo preambulu mēs katram cilvēkam padarītu skaidri redzamu latviešu tautas valsts būtību un pamatvērtības. Un izsakām gandarījumu, ka pēc krietna darba, ko paveikusi darba grupa, Egilam Levitam strādājot par galveno konsultantu un Ilmai Čepānei par šīs darba grupas vadītāju... ka kopā ar ekspertiem ir nonākuši pie Satversmes preambulas redakcijas, kura varētu tuvākajā laikā arī nonākt Saeimā. Un šonedēļ, konkrēti – vakar, Čepānes kundze bija pie Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, kur izklāstīja, kādi ir ietvertie sākotnējās redakcijas grozījumi, un gandarījums ir par to, ka arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir paudusi gatavību atbalstīt šādas redakcijas turpmāku virzību Saeimā.

Nacionālā apvienība uzskata, ka būtu nepieciešams varbūt stingrāk un skaidrāk noteikt arī... iekļaut valstsnācijas jēdzienu, kā tas bija sākotnējā Satversmes preambulas redakcijā, bet esam gandarīti arī par šo panākto rezultātu un par šo redakciju un esam gatavi turpināt darbu. Galvenais, lai šis process notiktu, un tieši tāpēc ir Zaļo un Zemnieku savienības paziņojums, ka viņi ir gatavi atbalstīt. Tas, kas līdz šim bija varbūt tāds pēdējais iespējamais šķērslis, ir novērsts, un mēs ceram, ka šis darbs tiks turpināts.

Un otra lieta, par ko ir bijušas plašas spekulācijas sabiedriskajā telpā, ir Nacionālās apvienības nostāja jautājumā par tā saukto čekas maisu likumprojektu. Pirmām kārtām jāteic, ka jau vairākkārt mēs esam uzsvēruši, ka šī likuma – šī likuma kā tāda – nonivelēšana līdz čekas maisu publiskošanai ir vismaz nepareiza, lai neteiktu – nekrietna.

Kāds tad ir mērķis mūsu priekšlikumiem, kurus mēs esam iesnieguši noteiktajā termiņā?

Pirmais un galvenais. Mēs uzskatām, ka sadarbības fakta ar Valsts drošības komiteju konstatēšanai un attiecīgiem ierobežojumiem nav nekāda noilguma. Ne 30 gadi, ne 50, ne 120 gadi. Šis fakts ir bez jebkāda noilguma termiņa konstatējams, un ir attiecīgi ierobežojumi piemērojami.

Otrkārt. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs Ministru kabineta noteiktā kārtībā apkopo un iesniedz publicēšanai visus tā rīcībā esošos bijušās Valsts drošības komitejas aģentūras kartotēkas dokumentus, aģentūras uzskaites dokumentus, operatīvo dokumentu, operatīvo lietu, informāciju, elektroniskās datubāzes informāciju, kā arī Latvijas PSR drošības darbinieku lietas un Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas nomenklatūras darbinieku personas lietas; jāapkopo visa šī informācija, jāanalizē un Ministru kabineta noteiktā kārtībā jāpublicē ar paskaidrojumiem. Ir vairākas normas, kas ir paredzētas situācijām, kad ir notikuši arī tiesas procesi. Proti, ir normas, kas paredz, kādā veidā tas tiks atspoguļots.

Skaidrs ir viens – šai informācijai ir jābūt plaši pieejamai, ar paskaidrojumiem, un nenonivelētai līdz visprimitīvākajam līmenim, kas attiecas tikai uz čekas maisiem jeb šo kartotēku, jo pati šī kartotēka – šī kartotēka kā tāda – ne tikai ir nepilnīga, bet arī nekādu informāciju nesniedz. Un tieši tāpēc ir nepieciešams, lai speciālisti šo informāciju apkopo un pirmām kārtām norāda tos, kas deva pavēles. Un tie, kas tās deva, bija Komunistiskās partijas Centrālās komitejas nomenklatūras darbinieki, un pēc tam – gan Valsts drošības komitejas operatīvie darbinieki, gan pārējie, kuri visu šo sistēmu uzturēja. Un tikai pēc tam ir pats zemākais loks – šie ziņotāji, kuri... ne visi, kuru vārdi atrodas šajā kartotēkā, ir atbildīgi par kādiem nodarījumiem pret latviešu tautu un pret konkrētiem cilvēkiem.

Tāds ir Nacionālās apvienības uzstādījums, un es ceru, ka gan Saeimas sēdē, gan arī pirms tam komisijā tas tiks vērtēts un tiks pieņemti atbilstoši grozījumi.

Paldies. Jauku dienu!

Vadītāja. Paldies deputātam Imantam Parādniekam.

Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz Reformu partijas frakcijas deputāts Valdis Liepiņš. Lūdzu!

V.Liepiņš (RP).

Godātie klausītāji! Es arī gribu sākt ar to, ka es apsveicu Gunāru Kusiņu ar ievēlēšanu par Satversmes tiesas tiesnesi. Kusiņa kungs ir strādājis Saeimā, cik es saprotu, divdesmit trīs gadus, ar milzu pieredzi un ar ļoti labiem padomiem ir palīdzējis Saeimas komisijām to darbā.

Mums bija tikšanās ar Kusiņa kungu, pirms viņš... pirms bija balsojums, un, saprotams, Reformu partija atbalstīja viņa iecelšanu par Satversmes tiesas tiesnesi.

Starp citu, es gribu norādīt, ka šis bija atklāts balsojums, lai nenotiktu tā, kā notika agrāk, kad Saeimā bija aizklāti balsojumi, – tad notika visādas spēlītes. Te nebija nekādu spēlīšu, un viņš dabūja atbalstu no visām frakcijām.

Tiekoties ar viņu pirms Saeimas balsojuma, es uzdevu jautājumu, kā varētu uzlabot komisiju darbu. Un viens no galvenajiem veidiem ir tas, ka mēs varētu veidot līdzīgu tam, kāds ir Juridiskais birojs, kas mums milzīgi palīdz ar likumdošanas... ar likumprojektu un ar likumu tekstu izstrādāšanu... Mums, deputātiem, būtu ļoti svarīgs tāds birojs, kas varētu analizēt, kā saka, plašāko politiku, jo mēs bieži vien esam... lielā steigā ķeramies klāt pie vairākiem likumiem, un ir ļoti grūti kādreiz pārorientēties vai, tā teikt, ieorientēties tajā likuma būtībā. Taču visnozīmīgākais apstāklis ir tas, ka kādreiz nav laika pat izdomāt, kādas varētu būt tās plašākās sekas dažiem likumprojektiem, kurus mēs Saeimā atbalstām. Var teikt, ka normāla parlamentārā prakse Rietumos ir tāda, ka ir politisko jautājumu analīzes biroji. Teiksim, Amerikā ir milzīgs dienests, kas šādas lietas... šādām lietām pievēršas. Tas nav nekas politiski... partijpolitisks, tas uzdevums ir vienkārši izvērtēt, kāda būtu likumu ietekme un kādi likumi būtu vajadzīgi, lai valsts virzītos uz priekšu.

Es gribu pievērsties arī jautājumam, kas man ir ļoti svarīgs, un tas ir jautājums par Saeimas vēlēšanu likumu. Es jau arī biju aizrakstījis Valsts prezidentam, lai to nodod atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, un otrreizēja caurlūkošana šodien notika. Rezultāts mani nemaz neapmierina: mēs faktiski atgriežamies atpakaļ pie tā likuma, kas bija, tur nekādu būtisku maiņu nav. Manā uztverē, ļoti būtiskas maiņas ir vajadzīgas.

Deputāts Viļums no Latgales iesniedza tādu priekšlikumu, kas mainītu... par tagadējo kārtību... ka vēlētāji, kas balso ārvalstīs, var izvēlēties, par kuru vēlēšanu apgabalu balsot.

Un tas absurds ir tāds. Es varbūt esmu reģistrējies jeb deklarējis savu dzīvesvietu Jelgavā, respektīvi, Zemgalē, un es gribētu balsot par Zemgales kandidātu sarakstiem. Ja vēlēšanu dienā es atrodos ārzemēs un es neesmu varējis nobalsot iepriekš jeb, kā mēs sakām, nodot savu balsi glabāšanā, tad man ir jābalso par Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātiem. Tas, man liekas, ir galīgi nepareizi. Un tas ierobežo manas un visu citu cilvēku, kas ir līdzīgā situācijā, demokrātiskās tiesības. Nu Viļuma kungs uz šo absurdu norādīja ar priekšlikumu, ka tie cilvēki, kas balso ārvalstīs, var balsot tikai par Latgales vēlēšanu apgabala kandidātiem. Nu, to noraidīja. Bet īstenībā tur varētu tikpat labi visas balsis nodot... balsot par Latgales kandidātiem... kā par Rīgas kandidātiem. Ne vienā, ne otrā ierosinājumā nav nekādas loģikas, un tie abi ir vienlīdz absurdi manā skatījumā. Un tāpēc es arī nebalsoju par šo priekšlikumu, jo, ja es balsotu „pret”, tad es atbalstītu absurdu, ka mēs balsojam... ka ārvalstīs cilvēki var balsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātiem. Un, ja es to atbalstītu, tad viņi varētu balsot tikai par Latgales... nu, kandidātiem. Ne viens, ne otrs nav risinājums.

Mani visvairāk satriec tas, ka mēs neizrādām pietiekamu interesi pret mūsu vēlētājiem. Un tāds piemērs ir tas, ka vairākiem cilvēkiem... vairākiem tūkstošiem cilvēku tagad ir personas apliecības, bet viņiem nav pases. Viņi nevarēs nākamās Saeimas vēlēšanās piedalīties, jo mums vēl arvien ir tā ļoti anahroniskā, vecmodīgā sistēma, ka spiež spiedogu pasē. Pase ir ceļojumu dokuments. Tas ir tikai viens no dokumentiem, kas... ar ko var pierādīt, kas tu tāds esi, kas par personību tu esi, kāds ir tavs vārds un dzimšanas datums un tā tālāk; tā tevi var identificēt. Tas ir identifikācijas dokuments. To tādā veidā var lietot.

Nu rezultāts ir tāds, ka daži cilvēki... ja viņi gribēs balsot, viņiem būs jāpērk pase par 20 latiem, bet viņi nedomā to pasi lietot, viņi nedomā ceļot. Tā ka viņiem tās tiesības balsot būtu jāpērk. Tas ir galīgi pret visiem demokrātiskajiem principiem.

Un tagad padomāsim... Iedomāsimies situāciju, ka tie, kas ir iegādājušies... ka viņi ir krietni vecāki cilvēki, kas nedomā ceļot. Viņiem varbūt šinī gadījumā pietiek ar personas apliecību uz pieciem gadiem. Teiksim, ja man būtu 90 gadu, nu, es nezinu, vai es... domāju, ka es nodzīvotu līdz 100 gadiem... Man ir lētāk pirkt to personas apliecību. Tagad man būs jāpērk arī... jādabon arī pase. Un tas pats attiecas uz jaunajiem cilvēkiem, respektīvi, tādiem, kam nav pārāk liela rocība: arī viņiem pietiek ar personas apliecībām. Un mēs vispār kā sabiedrība ejam uz to, ka būs jābūt personas apliecībām vairākos gadījumos, teiksim, veselības jautājumos. Piemēram, Igaunijā ir tā, ka tur personas apliecībā arī... tur ir iekļauta informācija, vai tev ir autovadītāja tiesības, un tā tālāk.

Tā ka šī ir pirmā tāda ļoti negodīga attieksme pret tiem vēlētājiem, kam būs personas apliecība, bet nebūs derīgas pases tajā vēlēšanu dienā, 4.oktobrī.

Tur arī ir vēl tagad citas lietas, kas ir ļoti, manā uztverē, uzlabojamas. Balsošana pa pastu no ārzemēm ir šausmīgi apgrūtinoša. Un, respektīvi, tā sistēma īsti nedarbojas, tur piedalās... labākajā gadījumā... pēdējās Saeimas vēlēšanās daži simti – 400 vai 600 cilvēku. Tā ka tas jau ir pierādījums, ka tā sistēma nedarbojas. Mums notiek arī tāds vēlētāju „tūrisms”: es varu dzīvot Rīgā, Rīgā reģistrēt savu dzīvesvietu, bet balsot par Latgali, braukt uz... balsot par Latgales vai Kurzemes, vai Zemgales, teiksim, Jelgavas kandidātiem. Tas ir galīgi nepieņemami, man vismaz. Nu, tā problēma.

Visas šīs problēmas var atrisināt, ja mēs pārejam uz vēlētāju reģistra kārtību. Es saskatu, ka galvenie iebildumi pret vēlētāju reģistru ir klaji politiski. Dažas partijas, es domāju, nepareizi kaut kādā veidā izdomājušas, ka tas viņām nebūs izdevīgi. Šitā viņi varbūt zaudēs balsis. Demokrātijā tā ir nepareiza domāšana! Mums jādomā par to, lai mums pamatlikums... šis ir viens no pamatlikumiem, uz kā balstās visa pārējā mūsu demokrātija. Mums jādomā par to, lai tas pamats ir godīgs un demokrātisks. Nevar, nevar būt tā, ka tas ir ar aprēķinu, lai kādai partijai no tā būtu kaut kāds labums.

Es esmu ierosinājis, lai mēs rīkotu vienu ekspertu sanāksmi; eksperti izvērtētu Saeimas vēlēšanu likumu un sagatavotu savus priekšlikumus. Man nav nekādu šaubu, ka viņi visi balstīsies uz to, ka mums jāiet ir uz vēlētāju reģistru un jātiek vaļā no šitās ļoti, manā uztverē, nepieņemamās kārtības, ka liek to spiedogu pasē.

Nobeigumā es gribu pavēstīt par vēl vienu lietu – par Satversmes preambulu. Cik es saprotu, mēs tagad varēsim virzīties uz priekšu. Lai to pieņemtu, būs vajadzīgas divas trešdaļas... vairākums vajadzīgs būs Saeimā. Man liekas, ka tagad tas arī nodrošināts. Man ir gandarījums, ka es piedalījos no paša sākuma tajā pirmajā neformālajā darba grupā, un man ir liels prieks, ka tas process ir tagad gājis uz priekšu, ir sagatavota daudz konspektīvāka – daudz konspektīvāka! – preambula, kas pats par sevi ir ieguvums. Tagad ir ļoti skaidri un daudz vienkāršāk pateikts, kas ir tās galvenās vērtības, kas mums ir svarīgas kā tautai, un kā mēs izcīnījām brīvību, kā mēs pārvarējām okupāciju varas – kā vācu, tā Padomju Savienības. Tie visi ir tādi momenti, kas definē, kas mēs tādi esam. Ļoti svarīgi ir definēt, ka latviešu valoda ir pamats sabiedrības saliedētībai! Tā ka tur ir vairākas tādas ļoti fundamentālas lietas.

Es esmu arī šo priekšlikumu izskatījis un... nācu jau ar saviem ierosinājumiem, un tad mēs Reformu partijā, cerams, nāksim ar vienu vienotu viedokli par to, kā mēs skatāmies... nevis, vai mēs esam „par” preambulu vai ne. Mēs esam „par” preambulu! Ļoti svarīga lieta ir jautājums par redakciju. Un es esmu pārliecināts, ka mēs nāksim arī ar savu vienotu skatījumu par Satversmes preambulas redakciju.

Paldies par jūsu uzmanību! Un uz sadzirdēšanos kādā citā reizē! Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Valdim Liepiņam no Reformu partijas frakcijas.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!




Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2014.gada 6.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā ir viens jautājums – deputātu Elksniņa, Zariņa, Rubika, Tutina un Ribakova jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Eināram Cilinskim „Par kritērija „pašvaldībās deklarēts iedzīvotājs” izmantošanu saistošajos noteikumos”.

Cik es saprotu, uz jautājumu sniegtā rakstiskā atbilde nav pilnīga un deputāti lūdz sākt šo sēdi, lai uzdotu papildjautājumus. Ministra kungam ir tiesības pirms atbildes sniegšanas no tribīnes paziņot vēl arī kaut kādu jaunu informāciju divu minūšu ietvaros. Cik saprotu, ministrs izmantos šo iespēju.

Lūdzu, ministra kungs, uz tribīni! Jūs varat sākt savu ziņojumu.

E.Cilinskis (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Paldies.

Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Tātad sniegšu informāciju papildus tai detalizētajai rakstiskajai informācijai, ko mēs esam snieguši atbildē uz jautājumu „Par kritērija „pašvaldībās deklarēts iedzīvotājs” izmantošanu saistošajos noteikumos”. Es saprotu šī jautājuma kontekstu. Proti, ir runa par to, kādā veidā pašvaldības izmanto šo... sniedz dažādus atvieglojumus pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem. Un šajā sakarā ir divas lietas, kas ir notikušas šīs nedēļas laikā.

Pirmkārt. Mēs vienojāmies ar Latvijas Pašvaldību savienību par darba grupas izveidošanu, lai kopīgi noteiktu, kādi ir tie atvieglojumi, kurus pašvaldībā deklarēts iedzīvotājs drīkst saņemt savā pašvaldībā, lai visām pašvaldībām būtu skaidri un vienoti spēles noteikumi, un tas ir saskaņots arī ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Otrkārt. Šodien mēs panācām vienošanos ar Rīgas domes priekšsēdētāju Ušakova kungu par tālāko rīcību attiecībā uz problēmu, kas saistīta ar atlaidēm Rīgas sabiedriskā transporta pasažieriem. Proti, ir paredzēts, ka līdz gada beigām šīs atlaides ir visiem Latvijas iedzīvotājiem. Taču vienlaikus mēs strādāsim pie grozījumiem likumā „Par pašvaldībām”, kuri precizētu galvaspilsētas funkcijas, kā arī sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju strādāsim pie jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma izstrādes, lai tas ietvertu arī tādu kritēriju – Rīgas kā galvaspilsētas funkcija.

Un mūsu mērķis ir šo dokumentu apstiprināt saistībā ar nākamā gada budžeta paketi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies par papildinformāciju.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājuma iesniedzējam ir tiesības uzdot vēl divus papildjautājumus. Cik es saprotu, Andrejs Elksniņš izmantos šīs tiesības, un viņam ir viena minūte, lai uzdotu jautājumu, un ministra kungam – divas minūtes, lai atbildētu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu! Sākam jautājumu.

A.Elksniņš (SC).

Jā. Paldies, ministra kungs, par jūsu apsvērumiem, ko izteicāt papildus rakstveida atbildei, kuru esat sniedzis mums. Mēs gribam pateikties, ka jūs esat ieradies un veltījis mums laiku.

Mums ir viens jautājums saistībā ar to: kā mēs, opozīcijas deputāti, varētu jums palīdzēt tikt galā ar tiem grūtajiem pienākumiem, to skaitā ar jūsu iepriekš izteiktajos apsvērumos minēto jauna likuma izstrādi, un veicināt tā ātrāku un varbūt arī kvalitatīvāku pieņemšanu? Nevis spēlēt pozīcijas un opozīcijas spēles, bet darboties visu Latvijā dzīvojošo cilvēku labā!

Sēdes vadītājs. Paldies par interesanto jautājumu. Lūdzu, ministra kungs, atbildi!

E.Cilinskis. Jā. Paldies par jautājumu. Es domāju, ka esmu definējis, ka, darbojoties ar pašvaldībām, mans mērķis nav dalīt pašvaldības pēc politiskās piederības, bet ka mans mērķis ir mēģināt pēc iespējas atrisināt jautājumus un nodrošināt gan reģionu attīstību, gan arī, protams, galvaspilsētas attīstību. Un neapšaubāmi esmu gatavs diskutēt par šiem jautājumiem ne tikai ar pašvaldībām, bet arī ar visām Saeimas frakcijām, ieskaitot opozīciju.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi. Paldies deputāta kungam par to, ka viņš noņēma otro jautājumu. Tas nozīmē, ka ministra kungs savā atbildē atbildēja visu. Ar to mēs beidzam šo sēdi. Tāda ļoti īsa sanāca.

Paldies, deputāti! Paldies, ministra kungs! Uz redzēšanos!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2014. gada 6. februārī

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska atbilde uz deputātu jautājumu „Par kritērija „pašvaldībās deklarēts iedzīvotājs” izmantošanu saistošajos noteikumos” (Nr. 131/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā)
(Atbildes dok. Nr. 3474)
   
Atbilde - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis
Ceturdien, 23.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēdes turpinājums
12:30  Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēde
15:15  Saeimas kārtējā sēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem