Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas piektā sēde
2014.gada 30.janvārī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Tātad sākam Saeimas 30.janvāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto Saeimas 30.janvāra sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 2013.gada 31.oktobrī Saeimā pieņemtā likuma „Grozījumi Imigrācijas likumā” otrreizējās caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par 2013.gada 31.oktobrī Saeimā pieņemtā likuma „Grozījumi Imigrācijas likumā” otrreizējās caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 14, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts un darba kārtība grozīta. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

Deputāti Ašeradens, Zaķis, Smiltēns, Pabriks, Viņķele, Ābiķis un citi lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat deputāti Ašeradens, Zaķis, Smiltēns, Pabriks, Viņķele un citi lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Veselības aprūpes finansēšanas likums” (Nr.1016/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2014.gada 14.februārim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Publisko izdevumu un revīzijas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 2013.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Bērziņš, Ašeradens, Brigmanis, Demiters un Olšteins lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu...

Jūs gribat runāt par darba kārtības maiņu? Pret iekļaušanu vai pret likumprojektu?

Lūdzu! Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Jā, kolēģi! Nenoliedzami, ilgtspējīga attīstība ir ļoti svarīga mūsu valstī, un, nenoliedzami, izpratne līdz šim par šo jautājumu ir nopietni klibojusi. Runa ir par to, vai šādas komisijas izveide ko mainīs. Sevišķi jau šī sasaukuma laikā. Un tad tiešām rodas nopietns jautājums: kādi tad ir patiesie šādas komisijas izveidošanas iemesli? Ja šīs komisijas funkcija tik tiešām ir tā, ko rakstāt šinī pieteikumā, ka tas ir vajadzīgs, lai varētu pārraudzīt Nacionālā attīstības plāna ieviešanu, lai salīdzinātu to ar ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, ar citiem politiskiem dokumentiem, tad ziniet - mums jau ir šāds instruments Saeimā izveidots! Tā ir Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisija, kura nodarbojas ne tikai ar šā Nacionālā attīstības plāna uzraudzīšanu, bet arī ar visiem pārējiem šiem ilgtermiņa stratēģijas... ar attīstības jautājumiem. Tāpēc nekas cits nebūtu jāveido.

Tad ir jautājums: kāpēc ir vajadzīga šāda komisija? Ko mēs iegūsim? Jo reāls instruments jau ir, tas jau nodarbojas ar visiem šiem jautājumiem, turklāt strādā ļoti efektīvi, un, pateicoties tam, kā tas ir izveidots, tas dod iespēju visiem deputātiem - nevis tikai deputātiem no vienas atsevišķas komisijas! - spriest par šiem jautājumiem. Tātad - gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, gan Eiropas lietu komisijas... no visām komisijām, kurās deputātiem ir saskarsme ar šiem jautājumiem. Tad kāpēc ir vajadzīga šāda komisija? Ko tā dos?

Redziet, tā starpība ir šāda: tā kā tā būs nevis apakškomisija, bet komisija, tas nozīmēs to, ka šai komisijai, komisijas vadītājam būs savs kabinets, būs savi konsultanti, būs savs auto. Tā ir viena vienīgā starpība, kāpēc ir vajadzīga šāda komisija, jo cita pienesuma nav.

Vēl vairāk! Ja mēs paskatāmies, kā tad reāli šo komisiju varēs izveidot un kā tā strādās, tad redzam... Kolēģi, jūs taču paši tikko vienojāties, ka budžetu mēs negrozīsim! Tātad - no kurienes šī komisija ņems resursus? No kurienes mēs to visu ņemsim - cilvēkus, līdzekļus uzturēšanai... kaut vai tā auto uzturēšanai? Un tas nozīmē, ka vai nu šī komisija reāli vispār nevarēs normāli strādāt, vai arī... Iznāk tā, ka Saeimas budžets ir taisīts ar krietni lielu... ar lieku... ar uzviju un ka tur mums naudiņa arī vēl veselai komisijai atradīsies, neko nedarot. Tad ir jautājums: cik kvalitatīvi un efektīvi strādā Saeima un Saeimas aparāts?

Tātad - kāda ir situācija? Labi! Jūs tagad atradīsiet šos resursus, lai šāda komisija varētu funkcionēt kaut kā, atradīsiet kaut kādu kabinetu, atradīsiet auto... Nezinu, kā būs ar konsultantiem, jo tad iznāk, ka šie konsultanti būs jāņem no citām komisijām. Tātad cietīs citu komisiju darba kvalitāte. Un pat tad, ja to visu jūs tagad atradīsiet, nākošais solis... Kā tad būs ar deputātiem? Kuri deputāti tagad ies strādāt uz šo komisiju? Jo, kā jūs zināt, Saeimas kārtības rullis noteic, ka mēs katrs varam strādāt divās komisijās. Tas nozīmē, ka daudziem deputātiem būs jāpamet šīs komisijas. Tātad daudziem no mums būs jāpamet tās komisijas, kurās mēs patlaban strādājam - un es pieņemu, ka lielākā daļa no mums cenšas kārtīgi strādāt savās komisijās -, tātad viņiem būs jāuzspļauj šim darbam un jāpasaka: „Nu, nekas! Mēs tagad iesim kaut ko citu darīt!” Tas viss skan maksimāli nenopietni. Un galu galā tas izvirza jautājumu: vai tiešām šīs komisijas izveidošanas patiesais mērķis un nepieciešamība ir rūpe par valsts ilgtspējīgu attīstību vai patiesībā mērķi ir pavisam citi?

Tāpēc, kolēģi, es aicinu noraidīt šādu priekšlikumu un neiekļaut to darba kārtībā, un neākstīties ar visu šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „par” pieteikusies deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Acīmredzot kolēģis Zariņš ir tik ļoti aizrāvies ar krēslu skaitīšanu, ar telefonu skaitīšanu, ar mašīnu skaitīšanu, ka viņš nav spējīgs domāt tādās bišķiņ lielākās kategorijās. (No zāles SC frakcijas deputātu starpsaucieni.) Zariņa kungs, Somijas parlamentā ir Nākotnes komisija, tā nodarbojas ar valsts attīstības scenāriju izstrādi. (No zāles dep. I.Zariņš: „Un kur jūs bijāt?!”) Arī Vācijas Bundestāgā ir līdzīga komisija, kas skatās uz pētniecības, zinātnes un tehnoloģiju politiku un domā par to, kādā veidā veicināt valsts attīstību un kāda izskatīsies valsts rītdiena un parītdiena. Lūdzu, skatīsimies tālāk par krēsliem, pildspalvām un mašīnām, Zariņa kungs!

Es gribu atgādināt, ka Saeimā pirmoreiz mēs par Ilgtspējīgas attīstības komisiju diskutējām jau pirms diviem gadiem. Mēs vienojāmies, ka tagad, kad izpildvarā ir izveidots tā sauktais Pārresoru koordinācijas centrs, kas pārrauga valsts attīstību kopumā un mēģina saskaņot visu ministriju (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.) nozarisku pieeju un redzēt to kopējā valsts attīstības kontekstā, šāda komisija ir nepieciešama. Izpildvarai ir nepieciešams Saeimā partneris, kas var strādāt ar attīstības plānošanas dokumentiem, pārraudzīt to ieviešanu. Mēs Saeimā ar lielu balsu vairākumu pieņēmām Nacionālo attīstības plānu, kas mums ļāva sagatavot struktūrfondu izmantošanas dokumentus un kas bija par pamatu šo dokumentu izveidei. Mums ir vajadzīga Saeimā komisija, kas uzraudzīs Nacionālā attīstības plāna ieviešanu, citādi mēs atkal nonāksim situācijā, kurā sabiedrība teiks: „Jūs tos plānus tikai sarakstāt un pieņemat, bet nekad nekas tālāk nenotiek!”

Zariņa kungs, ikvienam deputātam būs lieliska iespēja piedalīties šīs komisijas darbā un kopējā valsts attīstības plānošanā. Tā būs nevis apakškomisijas statusā - tāda apakškomisija šobrīd Saeimā ir, jums ir taisnība! -, bet gan komisijas statusā. Mēs pacelsim valsts ilgtspējīgu attīstību augstākā līmenī. Es nesaprotu, kādas jums pret šo ir pretenzijas! (SC frakcijas deputātu starpsaucieni: „Kā nav kauna!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Gribu atgādināt, ka par to kādreiz lēma Frakciju padome un „Saskaņas Centra” frakcija atbalstīja tādas komisijas izveidi; tā netika izveidota pirms diviem gadiem. Bet tā ir vienkārši sēdes vadītājas replika.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 25, atturas - 2. Tātad darba kārtība grozīta un likumprojekts Saeimas darba kārtībā iekļauts.

Savukārt deputāti Dombrava, Laizāne, Parādnieks, Poriņa un citi lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. (No SC frakcijas: „Pareizi!”) Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Dzintars, Dombrava, Laizāne, Parādnieks un citi lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Ilmāra Latkovska atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Dombrava, Laizāne, Parādnieks, Poriņa un citi lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Latkovskis, Dombrava, Laizāne, Parādnieks, Poriņa un citi lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Ilmāra Latkovska ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Stumbre, Dombrava, Laizāne, Parādnieks, Poriņa un citi lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Leldes Stumbres ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Stumbre, Parādnieks, Laizāne, Dombrava, Mūrniece un citi lūdz izdarīt izmaiņas 30.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Leldes Stumbres ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad sākam izskatīt Saeimas 30.janvāra sēdes apstiprināto grozīto darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Konkurences likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Ribakova, Ivana Klementjeva, Tutina un Ivanovas-Jevsejevas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC).

Labdien, augsti godātie deputāti! Es nemēģināšu pārliecināt. Es domāju, ka deputāti, kuri izlasīja anotāciju, saprot, ka mums šodien nav ievēroti pilnīgi visi līdztiesības principi un ka šodien ieturējumi no darba algas un pensijām ir atšķirīgi. Lai labotu šo situāciju, mēs Sociālo un darba lietu komisijā ar deputātiem izrunājām šo problēmu un lūdzam nodot šo likumprojektu komisijai. Vēlāk mēs arī lūgsim piešķirt tam steidzamību, lai šo diskrimināciju jau šodien pārtrauktu.

Ir saņemta informācija no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, ka ieturējumi no ienākumiem pensionāriem, kuriem pensija ir mazāka par 320 eiro, turpinās, bet no algām, kuras ir mazākas par 320 eiro... no minimālās darba algas publiskajā sektorā nenotiek. Lai izlīdzinātu šo situāciju, mēs lūdzam nodot šo likumprojektu komisijai. Likumprojekts ir saskaņots ar Juridisko biroju. Un arī viņi to atbalsta. Skaidrs, ka redakciju var uzlabot, taču būtu labi, ka mēs pieņemtu šo likumprojektu februārī, lai vēlāk mums nebūtu problēmu ar tām personām, kuras šodien maksā, jo tās var iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt „pret”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Publisko pakalpojumu likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Es domāju, ka šis gads - 2014.gads - Latvijai ir ļoti nozīmīgs: tas ir saistīts ar vārdiem „tirgus liberalizācija” jeb „tirgus atvēršana”. Saeimā mēs daudz esam diskutējuši par elektroenerģijas tirgus atvēršanu, gāzes tirgus atvēršanu.

Savukārt, lūk, šis likumprojekts, par kuru es šobrīd gribu runāt, ir cieši saistīts ar vēl vienu zīmīgu datumu. Proti, šī gada 1.maijā notiks Latvijas zemes tirgus atvēršana, kas, protams, savā ziņā ietekmēs arī zemes tirgu un mūsu ražojošos lauksaimniekus, un tātad arī meža nozari. Un tas nozīmēs, ka jebkurš Eiropas Savienības ikvienas dalībvalsts pilsonis un jebkura juridiskā persona varēs brīvi iegādāties Latvijā zemi un mežu; teorētiski līdz šī gada 1.maijam iespējas to darīt ir bijušas... nu, ja ne gluži liegtas, tad stipri ierobežotas.

Bet ko mēs redzam, ja paskatāmies, kāda ir reālā situācija šobrīd, 30.janvārī, tas ir, četrus mēnešus pirms tā datuma, kad šis tirgus tiks atvērts? Ja mēs paskatāmies Valsts zemes dienesta datus un parunājam ar cilvēkiem laukos, mēs secinām: ir sajūta, ka Latgalē puse no zemes pieder dāņiem, zviedriem... Vadoties pēc oficiāliem datiem, to mēs varam ātri sarēķināt: aptuveni tie ir 20 procenti.

Proti, ir skaidrs, ka pirms 10 gadiem ir pieņemts tāds visus ļoti apmierinošs lēmums... Pirmām kārtām sabiedrībai ir radīta ilūzija, ka valsts faktiski sargā savas nacionālās intereses jeb sargā tās vistiņas, kas dēj mums zelta olas. Proti, ja mums 38 procentus no eksporta sastāda meža nozares un lauksaimniecības produkcija, tad skaidrs, ka zeme un mežs ir resursi, bez kuriem nav iedomājama ražošana. Un, no otras puses, protams, laimīgi pirms 10 gadiem bija tie, kuri veiksmīgi kļuva par starpniekiem; to skaitā bija gan vietējie cilvēki, gan arī ārzemnieki, kuriem savās mītnes zemēs faktiski bija sasniegti produktivitātes un ražošanas griesti un nepietika vairs zemes, kur ražot, un kuri „izpletās tālāk”, meklēja zemi arī Latvijā. Kāpēc viņi bija laimīgi? Tāpēc, ka faktiski 10 gadu garumā šis likums ir bijis „caurs”, nav pasargājis Latvijas ražotājus no tā, ka šeit masveidā tiek izpirkts šis ražošanas resurss jeb zeme. Un tas nozīmē, ka šos 10 gadus šeit ražojošie lauksaimnieki... ka viņiem faktiski nebija radīts šis mehānisms, kas viņiem ļautu attīstīties... un neviens no malas netraucētu.

Kāpēc es to stāstu? Šī visa kontekstā es gribu aicināt arī Nacionālo apvienību faktiski pastāstīt sabiedrībai taisnību un neturpināt virzīt domu par šo ierobežojumu pagarināšanu, jo, pirmkārt, tie ir bezjēdzīgi un, otrkārt, tie nekad nav risinājuši situāciju pēc būtības, un to es tad, kad būs debates par konkrēto likumprojektu, arī pamatošu ar mūsu starptautiskajiem līgumiem... ar līgumu par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Jāatzīst arī tas, ka mēs vairs nevaram izmantot cilvēku šķirošanu ārzemniekos un vietējos, tāpēc mēs vairāk nekā divus gadus Zemkopības ministrijā kopā ar Straujumas kundzi esam strādājuši tieši pie šī jautājuma, un vienīgais, ko mēs varam izdarīt, ir sašķirot ražojošos un neražojošos. Un tas nozīmē, ka tā ir arī iespēja izmantot mūsu ekonomikas potenciālu; proti, Lauksaimniecības universitātes zinātnieki ir sarēķinājuši, ka, ja mēs izmantojam visu savu zemes potenciālu, tad lauksaimniecībā tas varētu būt miljards eiro pie saražotās produkcijas (vairāk nekā šobrīd meža nozarē)... līdz pat 2 miljardiem eiro gadā, kas nozīmē papildu nodokļus mūsu budžetā un ekonomikas attīstību.

Un tāpēc es aicinu šo likumprojektu atbalstīt, jo tas ir viens būtisks zobrats kopējā sistēmā, kopējā piedāvājumā, kas ir radīts, lai faktiski šo zemi novirzītu lauksaimnieciskajā ražošanā un faktiski arī netieši atbalstītu vietējos ražotājus. Un tas ir šajā komplektā, kurā jau sākotnēji bija Latvijas valsts mežu programma, zemes kreditēšanas programma, kas nupat ir vēl palielināta par 10 miljoniem eiro, tur tiek sakārtots meža īpašnieku kooperācijas jautājums, nodokļu likumos ir izdarītas daudzas izmaiņas... tur ir Zemes fonda likums, kurš šobrīd vēl ir Saeimā, bet kurš ir jāpieņem ...tātad šie likumi un arī šie zemes tirdzniecības ierobežojumi.

Un tāpēc, kolēģi, es aicinu tos atbalstīt un arī komisijās sniegt savus racionālos priekšlikumus. Es ceru arī uz jūsu atbalstu, lai mēs ātri virzītos uz priekšu un līdz šī gada 1.maijam... pat ātrāk faktiski vajadzētu pieņemt šos svarīgos likumus un dot atbildi saistībā ar šo zemes tirgus liberalizāciju šādā veidā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tas tiek nodots komisijai? Tātad likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bērziņa, Ašeradena, Brigmaņa, Demitera un Olšteina iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Bērziņa, Ašeradena, Brigmaņa, Demitera un Olšteina iesniegto likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 20, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Tātad Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu „Par Ķemeru sanatorijā nekavējoši veicamajiem darbiem un sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Jā, ir! Taču man vispirms ir jautājums par to, vai deputātiem ir iebildumi. Ja kaut vienam ir iebildumi, tad... Un kāds ir jūsu priekšlikums - pārcelt uz nākamo sēdi vai nodot komisijai? (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Nodot Tautsaimniecības komisijai!”)

Tātad ir priekšlikums nodot lēmuma projektu... (No zāles dep. I.Zariņš: „Ilgtspējīgas attīstības komisijai!”) Saskaņā ar Kārtības rulli, ja kaut vienam deputātam ir iebildums, tad jautājums netiek izskatīts pēc būtības tajā pašā sēdē. Līdz ar to pastāv iespēja vai nu nodot... iekļaut to nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā, vai nodot komisijai. No deputātiem ir izskanējis priekšlikums to nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ir!”)

Ja ir iebildumi, Urbanoviča kungs, tad ir jābalso! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ilgtspējīgas attīstības komisijai!”)

Tātad lūdzu zvanu. Balsosim par to, lai lēmuma projektu „Par Ķemeru sanatorijā nekavējoši veicamajiem darbiem un sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 22, atturas - nav. Tātad likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ko viņš tur darīs?”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Nav godīgi!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Ārlietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Ilmāra Latkovska atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Galīgi negodīgi!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Ilmāra Latkovska atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Beidzot komisija varēs normāli strādāt!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Ilmāra Latkovska ievēlēšanu Ārlietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Ilmāra Latkovska ievēlēšanu Ārlietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Leldes Stumbres ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Leldes Stumbres ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Leldes Stumbres ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Leldes Stumbres ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Ir iesniegti...

Sēdes vadītāja. Divi...

R.Ražuks. Ir iesniegti otrajam lasījumam divi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 23. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu” izskatīšanai otrajā lasījumā. Par saņemtajiem priekšlikumiem.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Sergejam Mirskim.

S.Mirskis (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien mēs skatām likumprojektu „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu”. Saskaņā ar šo līgumu Latvijai būs nepieciešams veikt obligāto iemaksu 320...

Sēdes vadītāja. Mirska kungs, es atgādinu, ka mēs skatām likumprojektu otrajā lasījumā, kurā debates notiek par konkrētu priekšlikumu. Šobrīd jūs pieteicāties debatēt par 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš ir tehniska rakstura. Lūdzu, ievērojiet Saeimas kārtības rulli!

S.Mirskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai ir nepieciešams balsojums par 1.priekšlikumu? Nav. Tātad deputāti to atbalsta.

R.Ražuks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Guvis deputātu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Visi saņemtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 25. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītu reģistra likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums, kas precizē lietotos terminus. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2.priekšlikums pilnveido precizēto priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - finanšu ministra priekšlikums, kas ir papildinājums pārejas noteikumiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītu reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē un Direktoru padomē”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus. Visi priekšlikumi saņemti no Juridiskā biroja. Tie ir tehniska rakstura, un komisija tos ir izskatījusi.

1.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Arī 4.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Arī 6.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē un Direktoru padomē” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija strādāja ar grozījumiem likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”.

Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Tas paredz papildināt tekstu 7.pantā „Nepublicējamā informācija”. Minētajā pantā ir teikts, ka ir aizliegts bez Bērnu tiesību aizsardzības likumā minēto personu un iestāžu piekrišanas publicēt „tādu informāciju, kas var būt par pamatu prettiesiskas darbības rezultātā cietuša bērna interešu (privātums, identitāte) apdraudējumam”. Un tieslietu ministra priekšlikums - papildināt ar vārdiem „un reputācija”. Komisija uzklausīja atbildīgo nozaru ekspertus, pārstāvjus, un pēc ilgām debatēm šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Labdien, cienījamie kolēģi! Runāšu par šo likumprojektu un konkrēto priekšlikumu - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu.

Principā mēs esam šo terminu iekļāvuši no iepriekšējā likumprojekta, esam to pārcēluši uz šo, jo saistībā ar direktīvas pieņemšanu mēs... šīs diskusijas mums bija ļoti plašas komisijā, un sakarā ar to, ka direktīva bija jāpieņem laikus, mēs šo diskusiju... saistībā ar šo likumu pārcēlām no viena likumprojekta uz citu... Līdz ar to principā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra Direktīvai 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI... Mums šī direktīva ir pamats, lai iekļautu... Lai gadījumos, kad tiek runāts par cietuša bērna aizstāvību, ierobežotu tiesības runāt par viņa privātumu, identitāti un reputāciju.

Kā jau minēju, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā bija ļoti plašas diskusijas par šo jautājumu. Šobrīd likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7.pants nosaka, ka aizliegts publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tām neslavu.

Savukārt, papildinot likumu ar vārdu „reputācija”, konkrētajā pantā mēs īstenībā pasakām, ka termins „reputācija” ir daudz plašāks par „gods” un „cieņa”. Un šeit es citēšu Latviešu konversācijas vārdnīcu. Vārds „reputācija” nozīmē: „gods, cieņa, sabiedrības domas par kādu personu; laba vai ļauna slava par kādas personas personiskajām vai aroda īpašībām”. Tāpēc mēs paceļam to... ietveram to plašākā jēdzienā, jo gods kā tikumības un ētikas kategorija raksturojams ar indivīda īpašību pozitīvu novērtējumu no apkārtējo puses.

Jēdziens „cieņa” ir uzlūkojams divos līmeņos. Pirmais līmenis - vispārcilvēciska cieņa. Šajā aspektā cilvēks ir vērtība pati par sevi - neatkarīgi no eksistences formas, sociālā stāvokļa un citiem ārējiem atribūtiem. Un otrais līmenis - personiskā cieņa; tas raksturojams ar šaurāku izpratni. Proti, tas ir cilvēka pašnovērtējums, kas var tikt apdraudēts ar goda aizskaršanu un neslavas celšanu.

Reputācija savukārt ir izveidojies vērtējums, viedoklis sabiedrībā par indivīda pozitīvajām pusēm un arī trūkumiem. Reputāciju veido faktiskās ziņas par personu un personas uzvedību un rīcību un arī tas veids, kā atspoguļo... tas, kā šis tēls atspoguļojas sabiedrībā.

Šādi grozījumi likumā ir nepieciešami, lai aizsargātu prettiesiskas darbības rezultātā cietušo bērnu, veicinot atbildīgu rīcību no žurnālistu puses. Nav mazsvarīgi, ka pret bērniem, kuri kļuvuši par upuriem prettiesisku darbību rezultātā, informācijas publiskošana var tikt izmantota kā draudi, līdz ar to bērns var noklusēt informāciju par pāridarījumu un nemeklēt palīdzību, baidoties no iespējamām sekām. Īpaši tas attiecināms uz pedofilijas gadījumiem, kad varmāka izmanto draudus publiskot kompromitējošus materiālus par bērnu, lai pakļautu bērnu arī turpmāk. Sekas, kādas var radīt negatīva, reputāciju ietekmējoša informācija par bērnu medijos, bērnam var būt graujošas. Tas var smagi traumēt bērna psiholoģisko stabilitāti, emocionālos pārdzīvojumus, var ļoti negatīvi ietekmēt bērna garīgo veselību, rosināt mazvērtības izjūtas veidošanos, radīt nespēju veidot attiecības un pat rosināt domas par pašnāvību.

Atlabšana pēc pārdzīvotā var notikt ilgstoši, pat vairāku gadu garumā, lai bērns spētu atkal pilnvērtīgi dzīvot. Pēc pārdzīvotā negoda bērnam var nākties veidot savu dzīvi pavisam no sākuma: gan savu sabiedrisko dzīvi, jo attiecības ar agrākajiem draugiem un paziņām, skolas biedriem vairs nav iespējamas, jo pret bērnu tiek īstenota ņirgāšanās un mobings. Jāuzsver, ka šī norma neierobežo policijas tiesības izmantot medijus, lai publicētu informāciju par pazudušu bērnu, aicinot sabiedrību ziņot policijai, ja tās rīcībā ir informācija par pazudušo bērnu. Šī norma arī neatbrīvo medijus no pienākuma pēc policijas lūguma izplatīt sabiedrībai informāciju par pazudušo bērnu. (No zāles: „Laiks!”; dep. J.Urbanovičs: „Lai runā!”) Pret... Lūdzu divas papildu minūtes!

Sēdes vadītāja. Deputāte lūdz divas minūtes. Jā, bet es... Deputāti neiebilst. Paldies.

D.Kazāka. Prettiesisku darbību rezultātā cietušu bērnu reputācijas aizsardzību par nepieciešamu atzīst gan Labklājības ministrija, gan Tieslietu ministrija, gan Valsts tiesību aizsardzības inspekcija un tās vadītāja Rieksta-Riekstiņas kundze, gan bērnu tiesību aizsardzībā iesaistītās nevalstiskās organizācijas. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai iesniegtie dažādu tiesnešu atzinumi par likuma grozījumiem ir atbalstoši, un kopējā nostāja ir tāda, ka likumā ir nepieciešams un ir pieļaujams ietvert visplašāko iespējamo nepilngadīga bērna aizsardzību, aizliedzot publicēt informāciju par bērna privātumu, identitāti un reputāciju visplašākajā šī vārda nozīmē. Un tas arī uzliek pienākumu medijiem tomēr operatīvi atspoguļot notikumus, nevis ieņemt nogaidošu attieksmi.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu, taču vēlos arī izteikt komentāru, kāpēc tik gari runāju par šo, jo saskaņā ar Kārtības rulli likumu pavada anotācija. Un dažreiz, kamēr likumprojekts iziet visus trīs lasījumus - un arī šajā gadījumā tas tā ir -, īstenībā anotācija vairs neatbilst tā pamatbūtībai vai tā būtība ir papildināta. Tātad anotācijā netiek parādīta likumprojekta būtība, līdz ar to vienīgais, pēc kā iedzīvotāji, juristi un arī likuma interpretētāji var spriest par šā likuma patieso būtību un terminoloģiju, ir klausīties mūsu Saeimas stenogrammas. Un tieši tāpēc es aicinu Juridisko komisiju izskatīt iespēju likumprojektus papildināt ne tikai ar anotāciju, kas vairs nav maināma, bet arī ar likumu paskaidrojošu rakstu, kāds tad likums galu galā ir pieņemts. Jo citādi šī procedūra ir apgrūtinoša.

Paldies par uzmanību. Lūdzu atbalstīt šo Bordāna priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Deputātiem nav iebildumu... (No zāles dep. I.Parādnieks: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Laizāne. 2.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas izsaka norādi uz likuma stāšanos spēkā, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija strādāja ar grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā.

Ir saņemts viens priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas izsaka norādi par likuma spēkā stāšanos un ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Laizāne. Nu, un līdz ar to vienīgais priekšlikums ir izskatīts.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Sveicināti, kolēģi! Grozījumi paredz, ka par zemessargu nevar būt persona, pār kuru ir nodibināta aizgādnība. Tas arī viss.

Sēdes vadītāja. Un ko jūs lūdzat darīt ar šo likumprojektu?

A.Latkovskis. Mēs lūdzam atbalstīt pirmajā lasījumā, ja jums ir drosme.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 7.februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns. (No zāles starpsaucieni: „Žēl, ka Dūklava kunga nav!”; „Sveiciens Dūklava kungam!”)

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šis likumprojekts paredz precizēt termiņu Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildei, un ir paredzēts arī tehnisks grozījums - ļoti svarīgs! -, ar kuru vārdi „laikraksts „Latvijas Vēstnesis”” tiek aizstāti ar vārdiem „oficiālais izdevums „Latvijas Vēstnesis””... Nu, kaut kā tā apmēram. (No zāles dep. J.Ādamsons un dep. A.Bērziņš: „Kā tā - apmēram?”; „Precīzāk nevar?”) Šāds tehnisks grozījums.

Līdz ar to es aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz 13.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par aviāciju””.

Likumprojekta tiesiskā regulējuma mērķis un būtība ir veikt izmaiņas likuma „Par aviāciju” 41.1 pantā paredzētajā tiesiskajā regulējumā, lai precizētu nosacījumus informācijas apritei par zemo lidojumu veikšanai potenciāli bīstamiem objektiem, nosakot: „Informāciju par izdotajām būvatļaujām, būvniecības pabeigšanu un nodošanu ekspluatācijā objektiem, kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa pārsniedz 60 metrus, bet nepārsniedz 100 metrus, saņem no Būvniecības informācijas sistēmas [..]”. Mēs tādējādi atvieglotu un vienkāršotu informācijas aprites procesu - pašvaldību būvvaldes atsevišķi nesniegtu informāciju par zemo lidojumu veikšanai potenciāli bīstamiem objektiem.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 13.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.februāris. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3383. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu otrajā lasījumā. Bija divi priekšlikumi.

1.priekšlikums ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. 2.priekšlikums arī ir iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Krēsliņš. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Krēsliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 13.februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Šķīrējtiesu likums”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu „Šķīrējtiesu likums”. Minētais likumprojekts ir saistīts arī ar nākamo likumprojektu - „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Saeimas Juridiskās komisijas sēdē Tieslietu ministrija iepazīstināja ar šķīrējtiesu darbības regulējumu un tajās plānotajām izmaiņām. Tieslietu ministrija norādīja uz to, ka jaunā regulējuma izstrādes mērķi ir nostiprināt šķīrējtiesas procesu kā tiesisku un efektīvu alternatīvu strīdu risināšanas veidu, atjaunot sabiedrības uzticību šķīrējtiesu institūtam un mazināt vispārējās jurisdikcijas tiesu noslodzi. Būtiskākās izmaiņas skartu to dibināšanas prasības un attiecīgi arī pārejas noteikumus, pārreģistrāciju, šķīrējtiesnešu kvalifikācijas pārbaudi un uzraudzību, darbības atklātumu un pieejamību.

Juridiskās komisijas sēdē tika pieaicināta arī virkne ekspertu, to skaitā pārstāvji no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras un arī praktizējoši - šķīrējtiesneši. Diskusiju laikā iezīmējās vairāki jautājumi, par kuriem, ja Saeima atbalstīs šo likumprojektu, acīmredzot diskusija būtu turpināma. Proti, vai minētais likumprojekts ir atbilstošs ANO 1985.gada 21.jūnija Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas jeb tā dēvētās UNCITRAL Starptautiskās komercšķīrējtiesas Parauglikumam, kas visnotaļ ir vērtējams jautājums.

Jāatzīst, ka viens no karstākajiem diskusiju objektiem bija jautājums par to, kas varētu veidot patstāvīgo šķīrējtiesu, tātad par šiem kritērijiem, konkrēti par vienu kritēriju - par kritēriju, ka biedrības biedru kopējais neto apgrozījums gadā nav mazāks, kā tas ir norādīts šobrīd likumprojektā, par 50 miljoniem latu.

Tika arī uzdots jautājums par to, cik tad šobrīd šķīrējtiesu kvalificējas šādam kritērijam, uz ko tika sniegta atbilde, ka atbilstoši šai pieejamai informācijai šobrīd kvalificējas tikai divas šķīrējtiesas, proti, tā būtu Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesa. Tātad acīmredzot, ja šis likumprojekts tiks atbalstīts, būs diskusijas par šiem kritērijiem, atbilstoši kuriem ir iespējams veidot patstāvīgo šķīrējtiesu.

Tāpat diskusijas iezīmējās arī attiecībā uz šķīrējtiesnešu kvalifikācijas prasībām. Kā mēs zinām, jau kādu laiku atpakaļ tika pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredzēja šķīrējtiesnešu kvalifikācijas prasību izmaiņas, nosakot, ka šķīrējtiesnesim ir jābūt personai ar jurista kvalifikāciju. Jāatzīst, ka, ieviešot šos Civilprocesa likuma grozījumus, līdz 2013.gada 1.aprīlim bija jāveic šķīrējtiesnešu, tātad arī šķīrējtiesu pārreģistrācija, iezīmējot šīs kvalifikācijas prasības.

Juridiskās komisijas sēdē tika konstatēts sekojošais. Proti, vismaz tajā dienā, kad noritēja šī komisijas sēde, tika konstatēts, ka Šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrētas 214 šķīrējtiesas un ka atbilstoši Tieslietu ministrijas sniegtajai informācijai, kura gan neparādās publiskajā reģistrā, tikai 102 šķīrējtiesas ir iesniegušas nepieciešamos... nepieciešamās... izpildījušas nepieciešamās prasības, kas ir noteiktas Civilprocesa likumā. Līdz ar to pilnīgi pamatoti radās jautājums, kāpēc līdz šim Šķīrējtiesu reģistrā parādās šķīrējtiesas, kuras faktiski neatbilst jau spēkā esošajam likuma regulējumam, un neatkarīgi no tā, kā šobrīd deputāti lems par minēto likumprojektu, Tieslietu ministrija ir apņēmusies šo jautājumu atrisināt.

Kā jau minēju, komisijā notika diskusijas par visiem šiem jautājumiem. Komisija ar vienas balss pārsvaru neatbalstīja minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Nepārprotami - regulējums, kurš būtu likuma formā un kurš paredzētu, kādā veidā būtu jādarbojas Latvijas Republikas teritorijā šķīrējtiesām, ir nepieciešams. Par to nav strīdu. Sagatavotais likumprojekts lielā mērā ir... satur tās normas, kuras faktiski jau pašreiz ir paredzētas Civilprocesa likumā. Uz šo brīdi diskusija saistībā ar šo likumprojektu pastāv vienīgi attiecībā uz šķīrējtiesu skaitu. Tiešām līdz šim brīdim Latvijā eksistē 214 šķīrējtiesas, tās ir tās pašas tiesas... arbitrāžas tiesas, kuras izskata tos strīdus, par kuriem puses, stājoties civiltiesiskajās attiecībās, savā starpā ir vienojušās.

Likumdevējs pavisam nesen ir īstenojis reformu, kuras mērķis bija izvirzīt augstākas prasības attiecībā uz šķīrējtiesu darbību. Rezultātā notika šķīrējtiesu pārreģistrācija un to skaits no 214 samazinājās burtiski divas reizes, un tiešām uz šo brīdi ir palikušas tikai 102 šķīrējtiesas.

Tas, protams, ir ļoti īpatnēji, ka mūsu valstī šāds alternatīvs strīdu risināšanas veids ir ļoti populārs. Viennozīmīgi - no tā ir arī savi pozitīvi ieguvumi, kuri saistīti pirmām kārtām ar to, ka parastās tiesas tiek atslogotas un tajās netiek izskatītas lietas, par kurām attiecīgi personas savā starpā ir vienojušās, ka strīds būtu izskatāms konkrētajā šķīrējtiesā.

Es aicinu neatbalstīt minēto likumprojektu, jo diskusijai attiecībā uz to ir jānotiek nevis parlamentā, bet Ministru kabinetā. Ministru kabinets vairāku gadu garumā šo uzdevumu nav spējis efektīvi īstenot, un diemžēl minētā likumprojekta virzītājs ir bijušais tieslietu ministrs Bordāna kungs, par kuru vēl nesen premjers Dombrovska kungs ir izteicies, ka viņš ir tas garants, kurš garantēs tiesiskuma uzraudzību valstī.

Bet ir virkne „bet” attiecībā uz minēto likumprojektu. Tie kritēriji, kurus Tieslietu ministrija ir izvirzījusi attiecībā uz tām prasībām, kādas būtu jāievēro, lai jel kas varētu pārtapt par šķīrējtiesu, satur acīm redzamas lobēšanas un, manuprāt, arī koruptīvas iezīmes, par kurām es tagad no tribīnes jums visiem izstāstīšu.

Pirmkārt, Latvijā ir tikai divas šķīrējtiesas, kuras atbilst kritērijiem, kuras tiek izceltas saskaņā ar piedāvātā likumprojekta redakciju. Pirmā - tā ir Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa. Man jums ir jāatgādina, ka viens no minētajiem šķīrējtiesas tiesnešiem kādreiz ir bijis arī pats Bordāna kungs. Jautājums: vai šodien viņš ir atgriezies tajā šķīrējtiesā? Manuprāt, tas ir tikai laika jautājums. Bet par to, ka konkrēti šīs šķīrējtiesas intereses tiek lobētas, skatoties caur konkrētā likumprojekta prizmu, manuprāt, nav jābūt šaubām.

Otrā un arī pēdējā šķīrējtiesa, kura atbilst pašreiz šiem kritērijiem, ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesa. Tās padomes priekšsēdētājs, piemēram, ir zvērināts advokāts Ziedonis Ūdris. Ir arī padomes loceklis - Lauris Liepa. Viena otra šķīrējtiesneša politiskās simpātijas attiecībā uz vienu vai otru politisko partiju arī šodien es neapspriedīšu.

Īpatnēji, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesas padomes priekšsēdētājs Ūdra kungs vienlaicīgi ir tā persona, attiecībā uz kuru Bordāna kungs 2014.gada 7.janvārī, nepilnu mēnesi iepriekš, ir pieņēmis... parakstījis rīkojumu par Latvijas Republikas pilnvarotajiem pārstāvjiem Ieguldījuma strīdu izšķiršanas starptautiskā centra Administratīvajā padomē padomnieku ekspertu grupā un arbitru ekspertu grupā, kurā Ziedoni Ūdri apstiprina par vienīgo Latvijas Republikas pilnvaroto pārstāvi šā centra padomnieku ekspertu grupā. Nu it kā nav nekā slikta!

Nākamais. Vēl nesen mēs pieprasījām informāciju par tiem juridiskās palīdzības līgumiem un konsultācijām, kuras Tieslietu ministrija ir lūgusi un par kurām tā ir maksājusi. Un arī saistībā ar šiem līgumiem uzpeldēja tāds cilvēks kā Ziedonis Ūdris, kurš Tieslietu ministrijai par naudu bija sniedzis juridiskās konsultācijas, juridiskos pakalpojumus, lai izvērtētu - drīzāk, es pieļauju, lai diskreditētu - iepirkuma procedūru, kuru plānoja Tieslietu ministrija attiecībā uz Olaines cietuma būvniecību 50 miljonu latu apmērā. Jautājums: vai tas lielā mērā ir atbilstošs risinājums un atbilst jebkāda veida saprātam... Tas ir nekaunības kalngals, ka virza likumprojektu no Ministru kabineta, no tā ministra puses, kurš īstenībā savā ikdienas darbā uz ministriju atnesis sagatavotus advokāta atzinumus, par kuriem samaksāts... vienlaicīgi virza to pašu advokātu kā vienīgo pārstāvi attiecīgajā padomnieku ekspertu grupā un vienlaicīgi arī rada likumprojektu, kura augļus baudīs tā pati šķīrējtiesa, kuras vadītājs ir tas pats cilvēks.

Godājamie kolēģi! Es uzskatu, ka šāda veida situācija parlamentā nav pieļaujama. Un minētā likumprojekta virzīšana tagad pēc tiem kritērijiem, ko kādreiz ir piedāvājis tieslietu ministrs Bordāns, manā skatījumā, lielā mērā ir arī koruptīva.

Nākamais jautājums ir arī par to, cik lielā mērā šāda veida likumprojekta pieņemšana tagad, pastāvot kritērijiem, ka paliks vienīgi divas šķīrējtiesas, būs atbilstoša tiem nosacījumiem, par kuriem cilvēki savā starpā ir vienojušies... Ir parakstījuši sava veida līgumu par šķīrējtiesu klauzulu, kuras tad būs tās šķīrējtiesas, uz kurieni tie cilvēki, tie strīdnieki nākotnē ies. Uz tām pašām tieslietu ministra lobētajām šķīrējtiesām! Divām: uz vienu, kur strādā viņa draugs, vai uz otru, kur strādāja viņš pats. Vai tas ir pieņemami, es nezinu.

Zatlera kungs, kad viņš ienāca politikā ar Saeimas ārkārtas vēlēšanām, lielā mērā mums visiem jau ir atbildējis uz šo jautājumu, bet pieņemams tas, visdrīzāk, mums nebūtu. Jautājums: vai tagad ir jāatbalsta šāda veida darba augļi, kas nāk no tieslietu ministra puses? Es arī nedomāju, ka tas būtu likumīgs solis.

Godājamie kolēģi, es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt. Parlaments ar 2012.gada novembrī izdarītajiem grozījumiem Civilprocesa likumā ir radījis pietiekami augstu latiņu attiecībā uz šķīrējtiesas darbības tiesisko regulējumu. Šķīrējtiesu skaits ir samazinājies divas reizes.

Nu minētais likumprojekts būtu atgriežams atpakaļ Ministru kabinetā, lai tur vēlreiz notiktu diskusija pēc būtības un lai tiktu iestrādāti tādi kritēriji, atbilstoši kuriem šķīrējtiesas nākotnē būtu ne tikai divas, kas ir saistītas ar tieslietu ministru Bordānu, bet to būtu daudz vairāk un tās lielā mērā nebaudītu politisko aizmuguri, par kuru mēs tagad runājam minētā likumprojekta kontekstā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs tupinām debates, atgādinu, ka ir pienācis laiks pārtraukumam. Bet ir saņemts piecu deputātu - Kalniņa, Ašeradena, Reira, Čepānes un Kursītes - iesniegums ar lūgumu turpināt 30.janvāra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām sēdi.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Jūs noteikti zināt, ka ielaistu slimību ir ļoti grūti ārstēt. Un diskusija Ministru kabinetā ir ilgusi - kā jūs domājat, cik gadus? (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Astoņus!”) Aptuveni deviņus gadus. Un Elksniņa kungs piedāvā tagad vēl laikam turpināt. Es nezinu, cik gadu jūs piedāvājat turpināt...

Šodien Bērziņa kungs pilnīgi pamatoti izklāstīja situāciju, ka pašlaik ir 214 šķīrējtiesas; tādu, kas darbojas, ir aptuveni puse, bet 2005.gadā vēl - pēc viena Satversmes tiesas sprieduma - bija 110 šķīrējtiesas. Un tās faktiski vairojās kā amēbas. Un šķīrējtiesu darbs dažkārt ir nevis tiesas spriešana, bet ir pārvērsts par biznesu.

Es domāju, ka, neskatoties uz šiem trūkumiem, kuriem... Es varētu daļēji piekrist attiecībā uz tiem trūkumiem, par kuriem runāja Elksniņa kungs, taču es izklāstīšu savu viedokli, kādēļ tomēr šodien tas likumprojekts būtu jāatbalsta un nebūtu jāatdod atpakaļ Ministru kabinetam.

Šķīrējtiesu darbs šodien tiek ārkārtīgi kritizēts. Šķīrējtiesām neuzticas ārvalstu investori. Ir, protams, šķīrējtiesu sakarā izdarīti grozījumi likumā... Civilprocesa likumā mūsu komisijā; tas nedaudz šo situāciju uzlaboja. Es domāju, ka Cvetkovas kundze par to runās (viņa bija viena no iniciatorēm, arī Judina kungs), ka Civilprocesa likumā mēs beidzot pateicām, ka jābūt kaut kādiem kritērijiem, lai kāda persona varētu kļūt par šķīrējtiesnesi. Proti, ir jābūt vismaz juridiskajai izglītībai, un ir jābūt arī nevainojamai reputācijai.

Kolēģi, šķīrējtiesas taču nav bizness! Un, protams, ja runājam par 2.pantu, kur ir viss galvenais smagums, kādēļ tagad mēs varbūt iebraucam no viena grāvja otrā grāvī... Kā Elksniņa kungs teica, bija 200, taču tagad, iespējams, atbildīs šiem kritērijiem, ko paredz likumprojekta 2.pants, varbūt kādas divas vai cik šīs šķīrējtiesas. Protams, man ir arī vairāki jautājumi. Proti, pirmais: vai šķīrējtiesas dibinātāju apgrozījums varētu nodrošināt šķīrējtiesas kvalitatīvāku darbību? Man ir grūti atbildēt. Nākošais jautājums: vai, ja nozīmīgs tirgus dalībnieks kopā ar saistītiem uzņēmumiem izveidos biedrību šķīrējtiesas dibināšanai, - vai tas nodrošinās šķīrējtiesas kvalitatīvu darbību, strīdu objektīvu izšķiršanu (piemēram, nevis tikai dibinātāju starpā, bet, piemēram, starp šo tirgus dalībnieku un kādu citu viņa partneri)? Man ir ļoti grūti atbildēt arī uz šo jautājumu objektīvi. Bet... Taču, neskatoties uz... Tur varētu mēs vēl daudz runāt - par sertifikāciju, par juridisko izglītību (vai tā būtu nepieciešama, piemēram, kaut vai tiesas priekšsēdētājam), par to, ka dažkārt advokāti... ir bijuši gadījumi, ka vienā gadījumā viņš ir šķīrējtiesas tiesnesis, bet otrā gadījumā viņš ir advokāts varbūt vispārējās jurisdikcijas tiesā. Tāda lieta nedrīkst būt!

Bet, manuprāt, mums ir tomēr jāuzņemas atbildība un jāstrādā ir pie šī likumprojekta. Līdz ar to es aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, neskatoties uz to, ka šis likumprojekts ir tāds, kāds tas ir. Tāds tas ir, jā, bet mēs nevaram vairs gaidīt, mēs nevaram palikt par apsmieklu arī citu valstu priekšā. Un mēs Juridiskajā komisijā diskutējām, ka varētu būt apmēram, nu, līdz diviem mēnešiem priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un mēs tad arī visus šos oponentus aicinātu iesniegt priekšlikumus. Juridiskajā komisijā mēs uzaicinājām arī sabiedrības ar diezgan... ar pietiekami labu reputāciju - šķīrējtiesas - pārstāvjus, kuri arī kritizēja šo likumu, bet tajā pašā laikā lielākā daļa izteica tādu viedokli, ka šis likumprojekts gan nav ideāls, bet tas ir nepieciešams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tik tiešām, runājot par tiem grozījumiem, kas veikti, kad tika izvirzītas prasības šķīrējtiesnešiem, ka viņiem ir jābūt ar juridisko izglītību, ar pieredzi un ar nevainojamu reputāciju, rezultātā no 214 šķīrējtiesām ir pārreģistrējušās tikai 102 - tātad par pusi mēs esam samazinājuši šo šķīrējtiesu skaitu.

Šis likumprojekts, par kuru mēs šodien runājam, ir vārds vārdā 2008.gadā jau virzītais likumprojekts, kas netika pieņemts izskatīšanai, tieši ņemot vērā gan Latvijas, gan ārvalstu ekspertu viedokļus. Un tagad ir saprotams - kāpēc.

Es tagad pievērsīšu jūsu uzmanību tām prasībām, kritērijiem un novitātēm, kas ir iekļautas šajā likumā.

Pirmā novitāte - šķīrējtiesu var nodibināt 10 biedrības, kuru apgrozījums ir 50 miljoni latu. Tieši tāpēc ir saprotams, ka tās būs divas turīgas šķīrējtiesas, kuras jautājumus risinās savu biedru interesēs. Manuprāt, tas nav pieļaujams.

Otrā novitāte - prasības pret šķīrējtiesnešiem. Šobrīd ir prasība, ka viņiem ir jābūt ar juridisko izglītību, turklāt likumprojektā ir paredzēts, ka viņiem jābūt vienkārši ar augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību, piemēram, inženierim, menedžerim, skolotājam būs jānokārto speciālais eksāmens, lai varētu saņemt sertifikātu. Es gribu atgādināt, ka jau 2005.gadā profesors Torgāns savā publikācijā „Jurista Vārdā” ir paudis viedokli, ka šķīrējtiesnesim jābūt augstākajai juridiskajai izglītībai. Patlaban, kā es jau minēju, šāda prasība pastāv.

Un nu vienkāršs piemērs. Ja pats Torgāna kungs, kurš patlaban ir senators, kādreiz nolems atgriezties šķīrējtiesā, kurā viņš ilgu laiku ir strādājis, viņam komisijā būs jānokārto eksāmens kā attiecīgajam speciālistam. Tajā piedalīsies divi Tieslietu ministrijas pārstāvji, divi rajona tiesas tiesneši un augstskolas akadēmiskā personāla pārstāvis.

Vēl gribu pievērst uzmanību tam, ka likuma mērķim ir jābūt, lai ieviestu 1985.gada UNCITRAL Starptautiskās komercšķīrējtiesas Parauglikuma normas. Bet ar šo likumprojektu mēs vienkārši iznīcinām konkurenci un izveidojam divu „kabatas” šķīrējtiesu sistēmu - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesu un arī Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesu. Protams, šāds likumprojekts ir nepieciešams, bet šis likumprojekts, kurš patlaban atrodas šeit, Saeimā, neatbilst minētajam UNICITRAL Parauglikumam un arī samērīguma principam, kā arī nenodrošina to leģitīmo mērķi kā tādu. Es aicinu to neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir noteikti jāatbalsta. Pamatā Čepānes kundze jau pateica, kāpēc tas ir jāatbalsta. Tāpēc, ka jau kopš pagājušā gadsimta, kad šīs šķīrējtiesas veidojās kā sēnes pēc lietus, izveidojās ļoti daudzas tādas situācijas, kuras analizējot nepārprotami radās skaidrība, ka šķīrējtiesu darbība diskreditē šķīrējtiesu institūtu kā tādu kopumā. Ne velti šķīrējtiesas bieži vien tautā sauc vienkārši par šaraškina kantoriem, kur jāaiziet un kur sen jau iepriekš viss ir izlemts. Un to daudzi cilvēki runāja tāpēc, ka viņi rūgti bija izbaudījuši uz savas pieredzes bāzes to, kas tur notiek. Diemžēl likums tajā laikā (es nezinu, kā ir šobrīd) neļāva publiskot to, kā lemts šķīrējtiesā un kāds ir bijis šķīrējtiesas process. Tā ka tā problēma ir ielikta pašā saknē.

Kāpēc jāpieņem? Tāpēc, ka nu vienreiz tas sastrutojušais zobs ir jārauj ārā, analgīns mums te nederēs. Bet tas, ko teica Elksniņa kungs, - es domāju, tas ir ļoti, ļoti nopietni. Tas ir ļoti nopietni! Un mēs pārbaudījām, kāda bija Šķīrējtiesu likuma redakcija, kad to gatavoja Gaidis Bērziņš. Tur nebija šo divu šķīrējtiesu „draugu biznesa” iekšā. Savukārt pēc tam... kad ministriju vadīja godīgākais no visiem ministriem - Bordāns -, tad parādījās šķīrējtiesu „draugu bizness”. (No SC frakcijas: „Šausmas!”)

Līdz ar to šis projekts noteikti - noteikti! - ir jānodod Juridiskajai komisijai tālākai skatīšanai; Tiesu politikas apakškomisijā rūpīgi tiks vērtētas šīs normas. Es aicinu noteikti balsot „par” šo likumprojektu, jo, pieņemot šo likumprojektu, arī nāks atklātībā daudzas tās lietas, kuru dēļ šīs „draugu biznesa” normas tika iekļautas šajā projektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Bērziņa kungs ko vēlas piebilst?

G.Bērziņš. Jā, paldies. Tikai divas lietas es gribētu piebilst komisijas vārdā.

Pirmā. Atkārtoju to, ko jau teica Čepānes kundze, proti, šķīrējtiesas nav bizness, tas ir alternatīvs strīdu risināšanas veids.

Un otrā. Esam runājuši arī ar Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju un esam saņēmuši apliecinājumu, ka likumprojekta atbalstīšanas gadījumā Tiesu politikas apakškomisija varētu turpināt strādāt pie šī likumprojekta pilnveidošanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Šķīrējtiesu likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Kolēģi! Ņemot vērā šo jautājumu loku, kas ir iezīmējies, priekšlikums būtu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šī gada 31.martu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Kā jau es iepriekš norādīju, likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” ir saistīts ar likumprojektu „Šķīrējtiesu likums” jau iepriekš minēto apsvērumu dēļ.

Komisija ar vienas balss pārsvaru neatbalstīja minēto likumprojektu. Šobrīd gan komisijas vārdā es tomēr aicinu atbalstīt, ņemot vērā, ka likumprojekts „Šķīrējtiesu likums” ir atbalstīts pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 31.marts. (No zāles: „Oooo!”)

Sēdes vadītāja. Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā”, otrais lasījums.

Saņemti ir trīs priekšlikumi.

1. - zemkopības ministres Laimdotas Straujumas priekšlikums. Šis priekšlikums nodrošinās, ka likums regulē arī akvakultūras dzīvnieku audzēšanu. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Arī 2.priekšlikums ir no zemkopības ministres Straujumas, un tas paredz papildināt šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju kompetencē esošo jautājumu uzskaitījumu. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un 3.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja, nosaka likuma spēkā stāšanās datumu. Protams, komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. 6.februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.februāris. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 2013.gada 31.oktobrī Saeimā pieņemtā likuma „Grozījumi Imigrācijas likumā” otrreizējās caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 2013.gada 31.oktobrī Saeimā pieņemtā likuma „Grozījumi Imigrācijas likumā” otrreizējās caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 14, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts. Likuma otrreizējās caurlūkošanas Saeimas sēdē datums - 2014.gada 10.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Veselības aprūpes finansēšanas likums” (Nr.1016/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2014.gada 14.februārim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Veselības aprūpes finansēšanas likums” (Nr.1016/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2014.gada 14.februārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 2013.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāte Elīna Siliņa.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte). (No zāles dep. J.Ādamsons: „Balsojam!”)

Labdien, kolēģi! Pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 45.pantu, Saeimai ir jālemj par neatkarīga zvērināta revidenta izvēli 2013.gada finanšu pārskata revīzijas veikšanai Valsts kontrolē.

Līdz ar to aicinu Saeimu pieņemt lēmumu: apstiprināt, ka par zvērināta revidenta komercsabiedrību Latvijas Republikas Valsts kontroles 2013.gada finanšu pārskata revīzijas veikšanai izraudzīta SIA „Auditorfirma Padoms”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 2013.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi 30.janvāra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Taču pirms mēs reģistrējamies, es vēlos visu mūsu vārdā dzimšanas dienā sveikt mūsu jauno kolēģi Leldi Stumbri, kurai tieši šodien ir dzimšanas diena! (Aplausi zālē.)

Jā. Paldies.

Un vēl man ir informācija par deputātu jautājumiem. Tātad bija iesniegts deputātu Zariņa, Sakovska, Cvetkovas, Agešina un Tutina jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par maksātnespējīgās akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” mantas pārdošanu, pārdošanas plānu un tā nepilnībām”. Saņemtā atbilde iesniedzējus neapmierina, bet nekompetences dēļ viņi nevēlas uzdot papildjautājumus, līdz ar to jautājums uzskatāms par atbildētu.

Tieši tāda pati situācija ir ar deputātu Zariņa, Sakovska, Cvetkovas, Agešina un Tutina jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei „Par Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumu mūsu valsts attīstībā”. Arī šajā gadījumā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet viņi nevēlas uzdot papildu jautājumus, un jautājums uzskatāms par atbildētu. Jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks.

Un ir saņemts jauns jautājums - deputātu Elksniņa, Zariņa, Rubika, Tutina un Ribakova jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Eināram Cilinskim „Par kritērija „pašvaldībā deklarēts iedzīvotājs” izmantošanu saistošajos noteikumos”. Jautājums tiks nodots ministram.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Informēju jeb atgādinu, ka rīt Saeimā Sarkanajā zālē pulksten 10.00 sāksies konference „Demogrāfiskās atveseļošanās ceļa kartes veidošana”, kuru atklās Ministru prezidente Straujumas kundze. Piedalīsies arī labklājības ministrs Uldis Augulis. Deputātus aicinu piedalīties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins... nav, Boriss Cilevičs... nav, Andrejs Judins... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Vitālijs Orlovs... ir, Jānis Ozoliņš... nav, Aleksandrs Sakovskis... nav, Inga Vanaga... nav, Raimonds Vējonis... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 30.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 5. sēde
2014. gada 30. janvārī

 

Par darba kārtību
   
Priekšlikumi - dep. I.Zariņš (pret)
  - dep. L.Čigāne (par)
   
Par likumprojektu  „Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums” (Nr. 1055/Lp11)
(Dok. Nr. 3372, 3372A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1056/Lp11)
(Dok. Nr. 3373, 3373A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 1057/Lp11)
(Dok. Nr. 3374, 3374A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” (Nr. 1058/Lp11)
(Dok. Nr. 3375, 3375A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 1059/Lp11)
(Dok. Nr. 3376, 3376A)
   
Priekšlikums - dep. A.Klementjevs (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1060/Lp11)
(Dok. Nr. 3384, 3384A)
   
Par likumprojektu „Publisko pakalpojumu likums” (Nr. 1061/Lp11)
(Dok. Nr. 3386, 3386A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”” (Nr. 1062/Lp11)
(Dok. Nr. 3387, 3387A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 1063/Lp11)
(Dok. Nr. 3388, 3388A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1064/Lp11)
(Dok. Nr. 3389, 3389A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr. 1065/Lp11)
(Dok. Nr. 3390, 3390A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 1066/Lp11)
(Dok. Nr. 3391, 3391A)
   
Priekšlikums - dep. E.Smiltēns (par)
   
Par likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” (Nr. 1069/Lp11)
(Dok. Nr. 3452)
   
Par lēmuma projektu „Par Ķemeru sanatorijā nekavējoši veicamajiem darbiem un sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju” (Nr. 538/Lm11)
(Dok. Nr. 3369)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā” (Nr. 574/Lm11)
(Dok. Nr. 3436)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 575/Lm11)
(Dok. Nr. 3437)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Ārlietu komisijas” (Nr. 580/Lm11)
(Dok. Nr. 3446)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Ilmāra Latkovska atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas” (Nr. 581/Lm11)
(Dok. Nr. 3447)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” (Nr. 582/Lm11)
(Dok. Nr. 3448)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Ilmāra Latkovska ievēlēšanu Ārlietu komisijā” (Nr. 583/Lm11)
(Dok. Nr. 3449)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Leldes Stumbres ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 584/Lm11)
(Dok. Nr. 3450)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Leldes Stumbres ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā” (Nr. 585/Lm11)
(Dok. Nr. 3451)
   
Likumprojekts „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 989/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3120B)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu” (Nr. 991/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3122B)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Debates - dep. S.Mirskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Kredītu reģistra likumā” (Nr. 1033/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3288B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma valdē un Direktoru padomē” (Nr. 1054/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3349B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr. 638/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3427)
   
Ziņo - dep. I.Laizāne
   
Debates - dep. D.Kazāka
   
Likumprojekts „Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” (Nr. 632/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3428)
   
Ziņo - dep. I.Laizāne
   
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 1024/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3266, 3377)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” (Nr. 1032/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3287, 3379)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” (Nr. 1036/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3301, 3380)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 982/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3383)
   
Ziņo - dep. K.Krēsliņš
   
Likumprojekts „Šķīrējtiesu likums” (Nr. 1039/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3308, 3408)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Debates - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. Dz.Rasnačs
   
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1038/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3307, 3408)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā” (Nr. 992/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3425)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Lēmuma projekts „Par 2013. gada 31. oktobrī Saeimā pieņemtā likuma „Grozījumi Imigrācijas likumā” otrreizējās caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu” (Nr. 573/Lm11)
(Dok. Nr. 3435)
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Veselības aprūpes finansēšanas likums” (Nr. 1016/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2014. gada 14. februārim” (Nr. 576/Lm11)
(Dok. Nr. 3438)
   
Lēmuma projekts „Par 2013. gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē” (Nr. 579/Lm11)
(Dok. Nr. 3443)
   
Ziņo - dep. E.Siliņa
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Zariņa, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Eināram Cilinskim „Par kritērija „pašvaldībās deklarēts iedzīvotājs” izmantošanu saistošajos noteikumos” (Nr. 131/J11)
   
Paziņojums
  - dep. I.Parādnieks
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 30.01.2014 11:27:23 bal001
Par - 69, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par 2013.gada 31.oktobrī Saeimā pieņemtā likuma “Grozījumi Imigrācijas likumā” otrreizējās caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu (573/Lm11) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 30.01.2014 11:35:38 bal002
Par - 56, pret - 25, atturas - 2. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Saeimas kārtības rullī (1069/Lp11), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 30.01.2014 11:48:11 bal003
Par - 52, pret - 20, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas kārtības rullī (1069/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 30.01.2014 11:50:00 bal004
Par - 56, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu komisijai. Par Ķemeru sanatorijā nekavējoši veicamajiem darbiem un sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju (538/Lm11)

Datums: 30.01.2014 11:50:35 bal005
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā (574/Lm11)

Datums: 30.01.2014 11:51:02 bal006
Par - 79, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Arvila Ašeradena ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (575/Lm11)

Datums: 30.01.2014 11:51:27 bal007
Par - 74, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Ārlietu komisijas (580/Lm11)

Datums: 30.01.2014 11:51:53 bal008
Par - 73, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ilmāra Latkovska atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas (581/Lm11)

Datums: 30.01.2014 11:52:20 bal009
Par - 70, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (582/Lm11)

Datums: 30.01.2014 11:52:45 bal010
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ilmāra Latkovska ievēlēšanu Ārlietu komisijā (583/Lm11)

Datums: 30.01.2014 11:53:09 bal011
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Leldes Stumbres ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (584/Lm11)

Datums: 30.01.2014 11:53:34 bal012
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Leldes Stumbres ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā (585/Lm11)

Datums: 30.01.2014 11:54:51 bal013
Par - 57, pret - 0, atturas - 23. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (989/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 30.01.2014 11:57:48 bal014
Par - 56, pret - 0, atturas - 25. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu (991/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 30.01.2014 11:58:50 bal015
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītu reģistra likumā (1033/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 30.01.2014 12:00:01 bal016
Par - 75, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma valdē un Direktoru padomē (1054/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 30.01.2014 12:09:04 bal017
Par - 69, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (638/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.01.2014 12:09:41 bal018
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (638/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.01.2014 12:10:30 bal019
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā (632/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.01.2014 12:11:27 bal020
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (1024/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.01.2014 12:12:39 bal021
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā (1032/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.01.2014 12:14:18 bal022
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (1036/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.01.2014 12:15:46 bal023
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (982/Lp11), 2.lasījums

Datums: 30.01.2014 12:41:52 bal024
Par - 59, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Šķīrējtiesu likums (1039/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.01.2014 12:43:06 bal025
Par - 60, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1038/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.01.2014 12:44:38 bal026
Par - 82, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā (992/Lp11), 2.lasījums

Datums: 30.01.2014 12:45:29 bal027
Par - 68, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par 2013.gada 31.oktobrī Saeimā pieņemtā likuma “Grozījumi Imigrācijas likumā” otrreizējās caurlūkošanas Saeimas sēdē datuma maiņu (573/Lm11)

Datums: 30.01.2014 12:46:16 bal028
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Veselības aprūpes finansēšanas likums” (Nr.1016/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2014.gada 14.februārim (576/Lm11)

Datums: 30.01.2014 12:47:36 bal029
Par - 83, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par 2013.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē (579/Lm11)




 

Frakciju viedokļi
2014.gada 30.janvārī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums „Frakciju viedokļi”.

Pirmais šodien par Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tika aizvadītas divas Saeimas sēdes vienā dienā – tika pabeigta pagājušās nedēļas sēde un notika kārtējā sēde.

Vēlos izdalīt trīs būtiskākos jautājumus, kas šodienas sēdē tika skatīti.

Viens no tiem bija likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Zemkopības ministrija ir sagatavojusi ierobežojumus, kuriem ir paredzēts skart arī ārvalstniekus pēc tam, kad Latvijā atvērtos zemes tirgus. Nacionālās apvienības uzskats ir, ka ideālā gadījumā mums izdotos saglabāt pilnīgu aizliegumu ārvalstniekiem iegādāties lauksaimniecības un mežu zemi Latvijā vismaz līdz 2020.gadam. Bet, protams, mēs apzināmies, ka ir paralēli jāstrādā pie ierobežojumiem, un vairāki no šiem ierobežojumiem tik tiešām spēs ierobežot ārvalstnieku iespējas iegādāties lauksaimniecības zemi, kā arī iespējas spekulantiem iegādāties lauksaimniecības zemi.

Taču šie likuma grozījumi noteikti ir precizējami, un Nacionālā apvienība iesniegs arī savus papildu priekšlikumus, piemēram, priekšlikumu dot lielākas iespējas pašvaldībām noteikt kārtību, kādā notiktu zemes pirkšana un pārdošana, un, piemēram, priekšlikumu pieprasīt jaunajiem lauksaimniecības zemes pircējiem latviešu valodā pašvaldības komisijā pamatot zemes tālāko izmantošanas plānu. Ja pircējs to nespēj izdarīt, nu tad diemžēl viņš zemi nevar iegādāties. Līdzīga sistēma pastāv Francijā.

Otrais jautājums, ko vēlos pieminēt, ir saistīts ar čekas maisiem. Arī tas šodien tika skatīts Saeimā, un īsumā pastāstīšu par to. Nacionālā apvienība balsoja pret šiem grozījumiem, kas paredz statusa... ierobežojuma pārtraukšanu, bet reizē arī termiņa pagarināšanu par 30 gadiem, lai nav pieejama plašākai publikai šī informācija par čekas maisu saturu. Nacionālās apvienības skatījumā, mums vajadzētu likumu ar grozījumiem sakārtot tā, lai pēc gada čekas maisu saturs tiktu padarīts publiski pieejams kopā ar VDK kadru darbinieku un LPSR KP Centrālkomitejas locekļu vārdiem, jo nebūt ne tās personas, kuru vārdi atrodas šobrīd čekas maisos, ir tās, kas realizēja reālo padomju varu Latvijas teritorijā okupācijas gados.

Trešais jautājums ir Imigrācijas likuma grozījumi. Diemžēl kārtējo reizi pārējās koalīcijas partijas, sabloķējoties ar „Saskaņas Centru”, ir pagarinājušas priekšlikumu iesniegšanas termiņu Imigrācijas likuma grozījumiem, kuri paredz, ka vēl joprojām šī vecā sistēma saglabājas: ārvalstnieki gan no Krievijas, gan no Ķīnas var netraucēti turpināt iegādāties Latvijā nekustamo īpašumu, apmaiņā pret šīm investīcijām saņemot uzturēšanās atļauju. Vēlos vien norādīt, ka arī pavisam nesen Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šis jautājums tika skatīts.

Jaunākās tendences ir tādas, ka šo darījumu apjoms ar katru mēnesi diemžēl pieaug. Es ceru, ka pārējās partijas tomēr vienā brīdī sapratīs, kādu apdraudējumu tas rada mūsu nacionālajai drošībai, un pieņems šos grozījumus, kas ārvalstniekiem ierobežos iespēju vai pilnībā aizliegs iegādāties nekustamo īpašumu, apmaiņā pret šīm investīcijām saņemot uzturēšanās atļauju.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Artūram Rubikam. Lūdzu!

A.Rubiks (SC).

 

Labdien, godātie klausītāji! Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti Andrejs Klementjevs, Ivans Ribakovs, Ivans Klementjevs, Jānis Tutins un Marjana Ivanova-Jevsejeva ir iesnieguši likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, un „Saskaņas Centra” frakcijas iesniegto likumprojektu Saeima nodeva izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā. Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti izstrādāja šo likumprojektu tāpēc, ka ar 2014.gada 1.janvāri Civilprocesa likumā ir noteikts, ka piedziņas gadījumos parādniekam jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi minimālās mēneša darba algas apmērā, kas šogad ir 320 eiro (līdz šim nebija noteikts šāds ierobežojumu apmērs), un uz katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu jāsaglabā līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Savukārt Civilprocesa likuma 595.panta otrā daļa nosaka: „Vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu, ja citos likumos nav noteikti citi ieturējumu ierobežojumi.” Likums „Par valsts pensijām” nenosaka ienākumu apmēru, no kura nevar veikt ieturējumus, un tāpēc pensionāriem no šā gada 1.janvāra tiek piemēroti stingrāki nosacījumi nekā personām, kuras saņem darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus.

Lai novērstu šādu, mūsuprāt, diskriminējošu tiesisko regulējumu, Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti sagatavoja šo likumprojektu, kura mērķis ir noteikt, ka minimālais naudas līdzekļu apmērs, kas saglabājams parādniekam – pensionāram –, ir tāds pats kā citām personām, respektīvi, ne mazāks par minimālās mēneša darba algas apmēru – 320 eiro.

Liels paldies! Novēlu jums šajā aukstajā laikā siltu nedēļas nogali!

Vadītāja. Paldies deputātam Artūram Rubikam.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mans kolēģis no „Saskaņas Centra” jau minēja par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”, un Saeimas Sociālo un darba lietu komisija veiks savu pienākumu. Tas nozīmē, ka mums vispirms būs jāpieprasa atzinumi no Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas. Vēlos gan teikt, ka likuma galīgajā redakcijā noteikti neparādīsies tādi vārdi kā „minimālā mēneša darba alga”, jo sociālajā likumdošanā mēs runājam par sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru. Bet katrā ziņā ir gandarījums, ka kolēģi to ir ieraudzījuši un mēs šodien vienprātīgi to varējām izdarīt un komisijai nodot.

Cienījamie radioklausītāji! Es šodien vēlos jums teikt, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija gaida vēl vienu likumprojektu, šoreiz no Ministru kabineta, – tas ir grozījums likumā „Par valsts pensijām”. Tas ir saistīts ar indeksāciju, kur ir paredzētas izmaiņas ar 2014.gada oktobri. Esam uzrunājuši Valsts kanceleju un ļoti ceram arī uz jauno Ministru kabinetu; man saruna jau ir bijusi ar mūsu jauno labklājības ministru Uldi Auguļa kungu, jo mums šis likumprojekts Saeimā ir vajadzīgs pēc iespējas ātrāk, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra spētu izdarīt izmaiņas programmās un šī gada oktobrī tas viss būtu korekti izdarīts.

Vēl viena ļoti nopietna lieta notika vakardien Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Mēs esam sagatavojuši Brīvprātīgā darba likumu... alternatīvu Brīvprātīgā darba likuma projektu un arī trīs likumprojektus, kas ir kā vienota pakete šajā gadījumā. Un vakardien komisija izsūtīja vēstules gan Labklājības ministrijai, gan Finanšu ministrijai, gan Kultūras ministrijai, gan Tieslietu ministrijai atbilstoši likumam „Saeimas kārtības rullis”, pēc kā mēs šeit strādājam, par atzinumu par visiem šiem četriem likumprojektiem – par tiem likumprojektiem, kuri paredz grozījumus, un par viena jauna likuma – Brīvprātīgā darba likuma – projektu. Šodien vēlos teikt lielu paldies manis nosaukto ministriju darbiniekiem, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, jo gandrīz gadu ilga šī jaunā likuma – Brīvprātīgā darba likuma – gatavošana un darba grupa čakli strādāja. Un liels paldies arī mūsu komisijas sekretārei Initai Bišofas kundzei.

Un vēl mēs ļoti nopietni strādājam pie grozījumiem Darba likumā; diezgan lēni mums veicas, bet vēlamies darbu paveikt kvalitatīvi. Likumprojekts tiek gatavots otrajam lasījumam. Esam tikuši apmēram līdz pusei. Ceram mēnesī vai divos šo darbu izdarīt. Aicinu arī nevalstiskās organizācijas... Latvijas Darba devēju konfederācija pie mums ir regulāri... Un aicinu arī arodbiedrību pārstāvjus būt čakliem un palīdzēt mums, lai jaunais likums „Grozījumi Darba likumā” būtu maksimāli labi izstrādāts.

Cienījamie radioklausītāji, vēlu jums labu veselību, izturību šajās aukstajās dienās! Un visu to labāko!

Vadītāja. Paldies deputātei Barčas kundzei.

Nākamais runās Reformu partijas frakcijas deputāts Kārlis Eņģelis. Lūdzu!

K.Eņģelis (RP).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas abās šīsdienas sēdēs izskatītajiem jautājumiem vēlos izcelt trīs jautājumus.

Pirmais, kas, manuprāt, ir apskatāms sīkāk, ir Saeimas lēmums par to, lai apstiprinātu pirmajā lasījumā likumprojektu, kas groza likumā noteikto termiņu personu sadarbības fakta ar bijušo Valsts drošības komiteju konstatēšanai. Ir ļoti svarīgi saprast šī likumprojekta būtību, kas reizēm publiskajā telpā tiek nepareizi interpretēta. Likumprojekta mērķis ir vēl par 30 gadiem pagarināt spēkā esamību procedūrai un ierobežojumiem, kas ir saistīti ar sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Likumprojekts neskar citus aspektus un jautājumus, kas būtu saistīti ar šo arhīvu, kurš ir Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā un kuram ir ierobežota pieejamība. Līdz ar to šis ierobežotas pieejamības statuss šiem dokumentiem paliek nemainīgs uz šo termiņu, uz kuru vēl spēkā būtu procedūra, saskaņā ar kuru konstatē faktu par personu sadarbību ar Valsts drošības komisiju.

Citi aspekti šajā likumprojektā netiek skarti, taču, kā varēja noprast no debatēm, uz otro un trešo lasījumu, visticamāk, varētu tikt saņemti priekšlikumi, lai tomēr šo kārtību mainītu... un, visticamāk, arī mainītu statusu šim arhīvam... Un līdz ar to ir sagaidāmas arī turpmākajos lasījumos debates par šiem jautājumiem.

Kā otro es gribu izcelt likumprojektu „Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums”. Šis likums būs svarīga daļa no mūsu valsts fiskālās politikas veidošanas. Un, lai gan tā ietekmi valsts iedzīvotāji savā ikdienā tieši neizjutīs, ir svarīgi saprast, ka šis likumprojekts veido atbildīgāku valsts budžeta plānošanas sistēmu. Un tā cēloņi noteikti ir meklējami tajos mehānismos, kurus gan Eiropas Savienības līmenī, gan atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī valdības ir izstrādājušas, lai novērstu nākotnē iespējamību notikt tādiem finanšu satricinājumiem, kādi bija arī mūsu valstī 2008. un 2009.gadā; šos finanšu satricinājumus mēs vairāk pazīstam ar nosaukumu „lielā krīze” (no kuras mēs šobrīd rāpjamies ārā).

Līdz ar to ir ļoti svarīgi veidot šādu stabilizācijas rezervi. Protams, no opozīcijas partiju puses izskanēja kritika par to, kam šie līdzekļi saskaņā ar iesniegto likumprojektu ir paredzēti. Opozīcijas pārstāvji uzskatīja, ka likumprojektā jāparedz iespēja šos līdzekļus izmantot valsts attīstībai. Taču tas būtu pretrunā ar likumprojekta būtību. Likumprojekta būtība ir turēt rezervi augstu... augsti likvīdos aktīvos, kuri būtu nekavējoties pieejami situācijā, kad būtu nepieciešams segt budžeta deficītu vai nodrošināt papildu finanšu līdzekļus finanšu sistēmā, lai uzturētu tās stabilitāti. Ieguldot šos līdzekļus produktīvās aktivitātēs, protams, var cerēt, ka tās sniegs atdevi un papildu finanšu līdzekļus nākotnē, taču būtība ir turēt rezerves, lai tās būtu pieejamas tad, kad tās ir vajadzīgas, nevis cerēt, ka kaut kādi ieguldījumi nākotnē nesīs papildu ienākumus.

Un kā trešo jautājumu es gribu izcelt ziņojumu par Ķemeru sanatorijas privatizācijas gaitu, privatizācijas gaitā pieļautajiem iespējamajiem likuma pārkāpumiem, uz kuriem norādīja parlamentārās izmeklēšanas komisija. Es atzīšos, ka ziņojums bija visaptverošs un izskanēja diezgan daudzi, es pat teiktu – kliedzoši, secinājumi, kuri ir nodoti atbildīgajām institūcijām to pārbaudei un iespējamo procesuālo darbību veikšanai sakarā ar šiem konstatētajiem apstākļiem. Taču viens, arī praktisks, pienesums no Saeimas puses bija ar šo ziņojumu saistītā patstāvīgā lēmuma nodošana Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Šis lēmums savā būtībā paredz mainīt valsts pārvaldes iestāžu attieksmi pret Ķemeru sanatorijas jautājumu un rast praktiskus risinājumus, un spert praktiskus soļus, lai pirmām kārtām nodrošinātu šī kultūrvēsturiskā pieminekļa saglabāšanu pēc iespējas labākā stāvoklī, kā arī rastu iespējas palīdzēt šo objektu realizēt potenciālajiem investoriem, kas varētu gan šo projektu novest līdz tā gatavības stadijai, gan arī atjaunot kurortoloģisko pakalpojumu sniegšanu šinī vēsturiskajā sanatorijā un tādā veidā dot ļoti nozīmīgu grūdienu kurortoloģijas kā tautsaimniecības nozares attīstībai Latvijā.

Paldies par uzmanību. Novēlu jums patīkamu dienu!

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Eņģelim.

Un noslēgumā šodien runās frakcijas VIENOTĪBA deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Vispirms es gribu pateikties Kārlim Eņģelim, kuru es vērtēju kā vienu no... kompetentāko jaunās deputātu paaudzes juristu, kas patiešām vienmēr runā, izprotot lietas būtību. Bet, neskatoties uz viņa viedokli par grozījumiem likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, es tomēr gribu mazlietiņ vēl pakavēties pie šī likuma.

Šis likumprojekts paredz pagarināt termiņu, lai likumā noteiktā kārtībā būtu iespējams konstatēt faktu par kādas personas sadarbību vai nesadarbību ar Valsts drošības komiteju. Tātad likumprojekta mērķis ir šāds.

Šodien var gan pēc valsts iestādes ierosinājuma, gan arī pēc pašas fiziskās personas ierosinājuma likumā noteiktā kārtībā nonākt pie secinājuma, vai persona ir sadarbojusies ar Valsts drošības komiteju, vai arī – tieši otrādi – pati persona var pierādīt faktu, ka viņa nav sadarbojusies ar Valsts drošības komiteju.

Tātad – kādas būtu sekas, ja Saeima šo termiņu nepagarinātu? Ja šis termiņš netiks pagarināts (par termiņu ir noteikts 3.jūnijs), tad, pirmkārt, valsts institūcijām vairs nebūs iespējams likumā noteiktā kārtībā konstatēt Valsts drošības komitejas štata un ārštata darbiniekus, kuriem pastāv tiesību ierobežojumi (piemēram, ierobežojumi tikt ievēlētam vai ieņemt amatus valsts pārvaldē un tiesu sistēmā), un, otrkārt, personām, kuras tiek turētas aizdomās par sadarbību ar VDK, vairs nebūs nekāda likumiski procesuāla pamata pierādīt to, ka viņas nekad nav sadarbojušās ar šo padomju laika noziedzīgi represīvo iestādi.

Diemžēl jautājums ir tik ļoti sarežģīts, ka, izmantojot gan nezināšanu, gan arī izrādīšanos, populismu, tiek... Saeimas sēdē nolemtais tiek un, iespējams, tiks atspoguļots dažkārt pat nekorekti. Un līdz ar to tiek maldināta sabiedrība, kā arī deputāti, kuri, iespējams, īsti nesaprata šā likumprojekta jēgu. Mēs Juridiskajā komisijā nelēmām – un arī Saeima nelēma – slēpt no sabiedrības vēl 30 gadus šo čekas maisu saturu; mēs lēmām par to, lai bijušās Valsts drošības komitejas štata darbinieki un stukači jeb aģenti jau pēc dažiem mēnešiem neieņemtu augstus amatus valsts pārvaldē vai tiesās.

Diemžēl, man par lielu pārsteigumu, šo likumprojektu neatbalstīja ne Nacionālā apvienība (izņemot deputātu Ilmāru Latkovski un Gaidi Bērziņu), ne arī Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas visi deputāti. Līdz ar to acīmredzot jājautā, vai viņi ir sapratuši, ka pastāv valsts drošības apdraudējums un ka, nepieņemot šādus grozījumus, jau pēc dažiem mēnešiem ieņemt augstus amatus valsts pārvaldē un tiesās un balotēties nākošajās Saeimas vēlēšanās varēs visi tie, uz kuriem krīt aizdomu ēna, ka viņi ir sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju.

No otras puses, es uzskatu, ka mēs, ne valdība, ne arī Saeima, joprojām neesam izdarījuši savu mājasdarbu, ka mums ir jābūt īpašai, atsevišķai diskusijai par šo Valsts drošības komitejas statusu, arī par Centrālkomitejas locekļu, par pirmo sekretāru lomu šīs kārtības stiprināšanā savulaik.

Otrs jautājums, par kuru es šodien gribu runāt, ir par šķīrējtiesām. Šeit bija diezgan liela diskusija, ņemot vērā to, ka mūsu valstī – atšķirībā no kaimiņvalstīm, atšķirībā no Skandināvijas – ir vairāk nekā 200 šķīrējtiesas; tur, tajās valstīs, ir tikai dažas, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas šķīrējtiesas vai to skaits nepārsniedz desmit. Mūsu valsts pārvalde, proti, Ministru kabinets, jau vairāk nekā 10 gadus nespēj rast risinājumu šai problēmai. Un līdz ar to tiek apdraudēta šo tiesu, šķīrējtiesu, nolēmumu kvalitāte, mums neuzticas šajā jomā ārvalstu investori, un faktiski šo tiesu spriešana tiek pārvērsta par biznesu. Tam būtu jādara gals. Neskatoties uz to, ka Juridiskajā komisijā šie grozījumi, kuri nāca no Ministru kabineta... šis likumprojekts par šķīrējtiesām, kurš nāca no Ministru kabineta, netika atbalstīts, Saeima tomēr atbalstīja. Mēs noteicām divus mēnešus ilgu termiņu, lai varētu iesniegt priekšlikumus šī tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, nevis tā, kā ir projektā... Jo patiešām tur varētu arī vērtēt, ka pastāv otra galējība, proti, no šīm 200 šķīrējtiesām, kas šodien darbojas, varētu tālāk darboties ne vairāk par kādām piecām šķīrējtiesām.

Nu, tas arī būtu galvenais, ko es gribēju teikt. Un gribu novēlēt, lai beidzot mēs nedēļas nogalē sagaidītu sniegu, un gribu novēlēt visiem labu garastāvokli.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Čepānes kundzei.

Raidījums „Frakciju viedokļi” līdz ar to ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

Ceturdien, 23.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēdes turpinājums
12:30  Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēde
15:15  Saeimas kārtējā sēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem