Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas ceturtās sēdes
2014.gada 23.janvārī
turpinājums 2014.gada 30.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 23.janvāra sēdi.

Pirms mēs skatām tālāk 23.janvāra sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti arī divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām Saeimas 23.janvāra sēdes darba kārtībā.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā kā pirmo jautājumu lēmuma projektu „Par Leldes Stumbres 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz iekļaut arī ziņojumu „Par pastāvīgā mandāta piešķiršanu 11.Saeimas deputātei Dainai Kazākai”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad turpinām sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Leldes Stumbres 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 11.Saeimas deputāta Eināra Cilinska iesniegumu par viņa 11.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamā deputāta amata kandidāte no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ir Lelde Stumbre. Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu par Leldes Stumbres 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētais deputāts Einārs Cilinskis ir nolicis deputāta mandātu uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Sēdes vadītāja. Aicinu Leldi Stumbri dot svinīgo solījumu.

L.Stumbre.

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas.

Sēdes vadītāja. Apziņas...

L.Stumbre. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Stumbres kundze, jums ir jādod vēlreiz svinīgais solījums. Jūs vārda „apziņas” vietā lietojāt „sirdsapziņas”. Solījumā ir vārds „apziņa”.

L.Stumbre. Es atvainojos!

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Leldes Stumbres 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Lūdzu, ieņemiet vietu Saeimas Sēžu zālē! Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Par pastāvīgā mandāta piešķiršanu 11.Saeimas deputātei Dainai Kazākai”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.pantā noteikto kārtību paziņo, ka Edmunds Sprūdžs 11.Saeimā tika ievēlēts no Zatlera Reformu partijas saraksta Rīgas vēlēšanu apgabala un atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 5.panta pirmajai daļai 2011.gada 3.novembrī nolika deputāta mandātu uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata pildīšanas laiku, bet ar 2013.gada 1.decembri beidza pildīt ministra amata pienākumus. Edmunds Sprūdžs Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrās daļas noteiktajā kārtībā nav iesniedzis Saeimas Prezidijam iesniegumu par deputāta pilnvaru atjaunošanu. Izvērtējusi visus nepieciešamos dokumentus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā sēdē vienbalsīgi atbalstīja nākamo deputāta amata kandidātu no Zatlera Reformu partijas Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta - Dainu Kazāku, kura 2011.gada 27.oktobrī piekrita iestāties 11.Saeimas sastāvā uz laiku, kamēr no Zatlera Reformu partijas Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ievēlētais deputāts Edmunds Sprūdžs bija nolicis mandātu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, balstoties uz Centrālās vēlēšanu komisijas atzinumu, piešķīra 11.Saeimas deputātei no Reformu partijas Dainai Kazākai pastāvīgo mandātu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Šis ziņojums jāpieņem zināšanai. Paldies.

Tātad Daina Kazāka ir ieguvusi pastāvīgo mandātu.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.904/Lp11 - „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Uz trešo lasījumu ir saņemti astoņi priekšlikumi, kurus komisija ir izskatījusi un sniegusi jums izskatīšanai.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 3. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 8. - komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā” pirmajā lasījumā. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Konvencijas par darbu jūrniecībā tiesību normu iestrādi Jūras kodeksā, kur atrunāti jūrnieka darba un labklājības jautājumi, tādējādi nodrošinot konvencijas prasību ievērošanu. Ar projektu Jūras kodeksa G sadaļā tiek izveidots divējādi attiecināmu tiesību normu dalījums: daļa tiesību normu attieksies uz katru Latvijas karoga kuģi, daļa attieksies tikai uz konvencijā regulētajiem kuģiem.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūras kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 6.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.februāris. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. Šis likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi deleģēt Ministru kabinetam tiesības izdot noteikumus par atsevišķu preču vai pakalpojumu lietošanas kārtību vai nepieciešamajiem pasākumiem, lai samazinātu lietošanas riskus tādām precēm kā gāzes baloni, kuri faktiski daudzās vietās jau ir nolietojušies, un ne tikai...

Šajā pašā preču grupā papildus ietilpst arī šķiltavas, kuras neizskatās pēc šķiltavām, bet izskatās pēc kādas spēļu mantiņas, ar ko jaunākās paaudzes cilvēki var apdedzināties, un arī tā sauktie lukturīši, kurus sausā laikā mēs esam sākuši laist debesīs, bet pēc tam brīnāmies, ka mums kaut kur aizdegas vai nu kūla, vai kāds šķūnis.

Šie Ministru kabineta noteikumi ir nepieciešami, un tāpēc ir lūgums pirmajā lasījumā apstiprināt šo deleģējumu Ministru kabinetam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 6.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.februāris. Paldies.

J.Ozoliņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Vineta Poriņa.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Šo priekšlikumu Izglītības likumā komisija vienbalsīgi, ar desmit balsīm balsojot „pret”, nevienam nebalsojot „par” un nevienam neatturoties, nolēma neatbalstīt... tātad Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Izglītības likumā”.

Pastāstīšu arī detalizētāk. Likumprojekts „Grozījums Izglītības likumā”, kurā tika paredzēts tikai viens grozījums - izslēgt 46.panta piekto daļu, tika iesniegts Saeimā 2013.gada jūnijā, kad spēkā bija likuma 46.panta piektās daļas šāda redakcija: „Izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot pieaugušo neformālās izglītības programmas bez licences saņemšanas, bet citas juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, - pēc licences saņemšanas pašvaldībā.”

Tobrīd Saeimā noritēja intensīvs darbs pie likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” un citu grozījumu vidū tika pieņemts arī grozījums 46.panta piektajā daļā, papildinot to ar vārdiem „kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienības, kuru uzdevumos ietilpst pieaugušo izglītības programmu īstenošana”, jo, kā tika konstatēts grozījumu apspriešanas gaitā, atbilstoši izglītības jomā lietotajai klasifikācijai NBS vienību īstenotie kursi ir pieaugušo izglītības programmas. Taču, ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku likumā un Militārā dienesta likumā noteikto, prasībai licencēt šīs pieaugušo izglītības programmas pašvaldībās NBS gadījumā nav pamatojuma. Līdz ar to Saeima jūlijā pieņēma 46.panta piektās daļas normu šādā redakcijā: „Izglītības iestādes, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienības, kuru uzdevumos ietilpst pieaugušo izglītības programmu īstenošana, ir tiesīgas īstenot pieaugušo neformālās izglītības programmas bez licences saņemšanas, bet citas juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, - pēc licences saņemšanas pašvaldībā.”

Tādējādi šobrīd spēkā ir kvalitatīvi cita Izglītības likuma 46.panta piektās daļas norma, nevis tā, kuru bija paredzēts izslēgt likumprojektā „Grozījums Izglītības likumā” (Nr.714/Lp11). Turklāt likumprojektā „Grozījums Izglītības likumā” nav ievērots darbības regulējuma sistēmisma princips - tiek ierosināts grozīt tikai vienu normu, bet šī 46.panta piektā daļa ir saistīta, piemēram, ar 14.panta 31.punktu, īpaši ar 17.panta 22.punktu (ka republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība īsteno politiku pieaugušo izglītībā un nodrošina piešķirtā finansējuma sadali un uzraudzību pār finanšu līdzekļu izlietojumu), kā arī ar 46.panta sesto daļu un citām... 47., 59.panta sesto daļu un citām likuma normām.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2013.gada 18.septembra sēdē tika skatīts jautājums par pieaugušo izglītības sistēmu, tās efektivitāti un attīstības perspektīvām. No IZM, IKVD plānošanas reģionu, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības un citu ekspertu puses likumprojekta „Grozījums Izglītības likumā” ideja atbalstu neguva. Turklāt speciālisti norādīja, ka pieaugušo izglītības programmu licencēšana patlaban ir kvalitatīva pakalpojuma nodrošinājums šī pakalpojuma saņēmējam. Ar normas izslēgšanu tiktu veidota nepārskatāma, necaurspīdīga un ļoti nekvalitatīva pieaugušo izglītības sistēma.

Es tātad aicinu Saeimu balsot „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 79, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Nākamie divi likumprojekti ir no vienas paketes.

Pirmais no tiem ir likumprojekts „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, kuru komisija pēc izskatīšanas nolēma atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Dolgopolovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 6.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SC).

Izskatījusi grozījumus likumā „Par pašvaldībām”, pēc debatēm komisija tomēr nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Dolgopolovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.februāris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas locekļu vairākums atbalstīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, kas paredz pagarināt termiņu, lai likumā noteiktajā kārtībā būtu iespējams konstatēt kādas personas sadarbības vai nesadarbības faktu ar Valsts drošības komiteju.

Šodien ziņojumā par komisijas sēdes norisi es, godātie kolēģi, gribu pievērst jūsu uzmanību diviem svarīgiem jautājumiem, kas tika izskatīti komisijas sēdē.

Un, proti, pirmais jautājums. Es redzu, ka ir pieteikušies daudzi debatētāji, un es tiešām ļoti lūdzu paklausīties, kāds ir šā likumprojekta mērķis, par kuru tika runāts Juridiskās komisijas sēdē. Tātad pašreiz spēkā esošais likums noteic, ka sadarbības fakta konstatēšanas termiņš, kad likumā noteiktā procesuālā ceļā sadarbības faktu ar VDK var konstatēt gan pēc valsts iestādes ierosinājuma, gan pēc pašas fiziskās personas ierosinājuma, beidzas šā gada 28.maijā. Tātad notiek sadarbības fakta konstatēšanas termiņa pagarināšana tiesiskā ceļā.

Kādas būtu sekas, ja Saeima šo termiņu nepagarinātu?

Pirmkārt. Ja šis termiņš netiks pagarināts, tad valsts institūcijām vairs nebūs iespējas likumā noteiktajā kārtībā konstatēt Valsts drošības komitejas štata un ārštata darbiniekus, kuriem šodien pastāv tiesību ierobežojumi baudīt pasīvās vēlēšanu tiesības, tas ir, tikt ievēlētiem vai ieņemt amatus valsts pārvaldē un tiesu sistēmā.

Otrkārt. Personām, kuras tiek turētas aizdomās par sadarbību ar VDK, vairs nebūs nekāda likumiski procesuāla pamata pierādīt to, ka viņas nekad nav sadarbojušās ar šo padomju laika noziedzīgi represīvo iestādi. Tātad nebūs speciāla tiesiskā regulējuma.

Sēdē, protams, tika diskutēts arī par to, vai šis termiņš ir 30 gadi, vai tas ir samērīgs un vai šeit nebūtu jānoteic īsāks periods, ņemot vērā Satversmes tiesas judikatūru, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietas Ādamsona kunga lietā un Ždanokas kundzes lietā.

Es gribu uzsvērt, godātie kolēģi, ka komisijas sēdē piedalījās tiesību aizsardzības augstāko institūciju pārstāvji: ģenerālprokurors Kalnmeijera kungs, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Zatlera kungs, SAB vadītājs Maizīša kungs, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītāja Ābolas kundze, Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietnieks Jansona kungs un zvērināts advokāts, bijušais Augstākās padomes deputāts Muciņa kungs. Šīs nosauktās personas, izņemot Jansona kungu, uzskatīja, ka likumprojekts konceptuāli ir atbalstāms.

Otrs jautājums, par kuru es jums gribu šodien pastāstīt un kurš ir saistīts ar Juridiskās komisijas sēdes norisi, ir šāds. Iepriekšējās dienas vakarā pirms Juridiskās komisijas sēdes es saņēmu Nacionālās apvienības iesniegtu alternatīvu likumprojektu attiecībā uz grozījumiem šajā likumā. Tas netika izskatīts, tādēļ ka Juridiskās komisijas deputāti ar to nebija paspējuši iepazīties, jo tikai no paša rīta to saņēma, un Nacionālās apvienības pārstāvim Bērziņa kungam - viņš var apliecināt - tika izskaidrots, ka šo likumprojektu Nacionālajai apvienībai ir tiesības virzīt Kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Vienlaikus, iespējams, tieši šā iemesla dēļ komisijas sēdē izvērtās diskusija, kas tikai netieši skar minētos likuma grozījumus, - proti, par to, kādā veidā tika pārņemti VDK materiāli (par to stāstīja Muciņa kungs, kurš tajā laikā bija klāt), par informācijas, kura atrodama aģentūras kartotēkā un reģistrācijas žurnālā, patiesumu, par prokuratūras un tiesu praksi sadarbības fakta konstatēšanā, par bijušo padomju bloka valstu praksi šajā jomā. Un uzaicinātās tiesībsargājošo institūciju amatpersonas uzsvēra, ka bez nepilnīgas aģentu kartotēkas un reģistrācijas žurnāliem nav saglabājusies neviena darba... tā sauktā darba lieta, kas varētu kalpot kā izsmeļošs pierādījums sadarbības fakta konstatācijai. Es uzsveru - izsmeļošs pierādījums! Protams, ar netiešiem pierādījumiem šādi fakti ir tikuši konstatēti.

Es citēju Ābolas kundzes teikto: „Gribu uzsvērt, ka Latvijā nav saglabājusies neviena aģenta personas un darba lieta - galvenā pierādījuma, uz kuru varam balstīties, pierādot vainu. Tās izvestas uz Krieviju”. Citāta beigas.

Savukārt Maizīša kungs apstiprināja, ka kartītēs paraksta par to, ka persona ir gatava sadarboties, nav. Viņš norādīja, ka VDK praktizēja arī tādu darbības veidu, ka personām tika sastādītas VDK kartītes, bet viņas par to nezināja.

Līdz ar to uzaicinātās amatpersonas secināja, ka personas datu atrašanās kartotēkā pati par sevi neliecinot par sadarbības faktu kā tādu, jo uz kartītēm, kā es jau teicu, nav aģenta paraksta, kartītes ir par tādām personām, kuras, iespējams, nav veikušas nekādu darbību. Gan Baltijas valstīs, gan citās tā sauktajās bijušajās sociālisma bloka valstīs pastāvot ļoti liela atšķirība attiecībā uz to, kādā veidā tiek konstatēts sadarbības fakts, un kartītes diemžēl varot būt arī par tādām personām, kuras pašas to nav zinājušas un vispār nav sadarbojušās. Taču, kā es jau teicu, šī diskusija tikai netieši attiecas uz šodien izskatāmo likumprojektu.

Godātie kolēģi, tie, kas esat pieteikušies debatēs! Lūdzu, pievērsiet uzmanību tam, ka šis likumprojekts... šie likuma grozījumi skar valsts drošības intereses, jo, nepastāvot likuma 14. un 15.pantā noteiktajai sadarbības fakta konstatēšanas procedūrai, visas šajā kartotēkā esošās personas varēs noliegt savu sadarbības faktu un drīkstēs ieņemt amatus valsts pārvaldē, ieņemt arī tiesnešu amatus, kā arī varēs balotēties, lai kļūtu par deputātiem.

No otras puses, likumā noteiktās procedūras trūkums liegs personai, kas nepatiesi tiek turēta aizdomās par sadarbību ar VDK, tiesas ceļā pierādīt to, ka viņa nav vainojama šādā sadarbībā.

Komisijas vārdā es vēršos arī pie plašsaziņas līdzekļiem, es lūdzu jūs informēt sabiedrību par šā likumprojekta patieso mērķi, nevis apgalvot, ka Saeimā pašlaik ar šo likumprojektu tiek lemts, ka čekas maisi netikšot atvērti vēl 30 gadus. Tā nav patiesība!

Diemžēl šā jautājuma sarežģītības dēļ notika tā, ka Juridiskās komisijas 15.janvāra sēdē nolemtais atsevišķos medijos diemžēl tika atspoguļots nekorekti un, šķiet, maldināja ne tikai sabiedrību, bet arī deputātus, kas īsti šā likumprojekta jēgu nav sapratuši. Un šodien no šīm debatēm mēs varēsim pārliecināties, vai jūs tiešām šā likumprojekta jēgu un mērķi esat sapratuši. Proti, komisija, atbalstot šo likumprojektu, lēma nevis slēpt no sabiedrības vēl 30 gadus šo tā saukto čekas maisu saturu, bet gan lēma par to, lai Valsts drošības komitejas štata darbinieki un tā sauktie stukači, aģenti, vismaz pēc dažiem mēnešiem nevarētu jau ieņemt augstus amatus valsts pārvaldē vai tiesās.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Protams, uz otro lasījumu mēs varam iesniegt arī grozījumus šajā likumprojektā, bet šodien es aicinu runāt par likumprojekta mērķi, nevis par to, ka Juridiskā komisija ir lēmusi slēpt čekas maisos esošo produkciju, ja tā drīkst izteikties.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Dāvim Staltam. Bet es tiešām lūdzu debatēt par iesniegto likumprojektu, nevis par čekas maisu atvēršanu vai neatvēršanu. Šis likumprojekts nav par to! Iesniegtais likumprojekts skar sadarbības fakta konstatēšanas noilguma termiņu. Tātad es ceru, ka debates par konkrēto iesniegto likumprojektu būs konstruktīvas.

Vārds deputātam Dāvim Staltam.

D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Debates tik tiešām būs konstruktīvas. Vismaz no manas puses. Un tas, ka minētais likumprojekts ir saistīts ar čekas maisu atvēršanu vai neatvēršanu, ir jau zināms fakts.

Vienlaikus ir paradoksāli un likumsakarīgi, ka jautājumos par sadarbību ar VDK, tās konstatēšanu, nosodīšanu vai vērtēšanu liela daļa politiķu zaudē savu brīva cilvēka valodu un sāk vervelēt padomju dialektā (No zāles dep. I.Čepānei: „Tas tā ir!”) - it kā jau latviešu valodā, bet, apzīmējot sadarbības ar VDK fakta noskaidrošanu, sevišķā kārtībā atskaitāmies un runājam par kartotēkas kartīšu skaitu, lietojam tādus terminus kā „raganu medības”, runājot par tiesību ierobežojumiem, bet termiņa pagarināšanas apzīmēšanai izvēlamies daiļrunīgo „čekas maisu iesaldēšana”. Lai tikai nerunātu par jautājuma būtību, Zatlera kungs mums pirms šī likumprojekta nodošanas komisijai tēlaini aprakstīja VDK kartotēkas kartīšu izskatu un saturu. Apzināti vai ne, bet Zatlera kungs izliekas nemanām, ka likums skaidri definē, kas ir uzskatāmi par VDK dokumentiem, un, manipulējot ar cilvēku nezināšanu, nonivelē jautājumu līdz kartotēkas kartīšu līmenim, kas ir sabiedrību maldinošs mīts.

Es gribu nolasīt kādas runas citātu no Saeimas sēdes, kurā mēs skatījām šo pašu likumprojektu, tikai runājām par tā nodošanu komisijai: „Ja mēs ņemam un skatāmies tālāk, kā tad Valsts drošības komiteja strādāja, tad redzam, ka šie bija tā sauktie stukači, tātad tie ziņotāji, un nekas vairāk. Taču bija arī cita kategorija, kas strādāja atbildīgos amatos partijas un padomju aparātā un kam nebija vajadzīgas kartītes. Viņi sadarbojās ar čeku „pa tiešo”, un šī viņu sadarbība tika ļoti rūpīgi slēpta, un mūsu neatkarības atgūšanas sākumā daudzi no viņiem piedalījās arī Atmodas procesos. Būsim korekti pret savu vēsturi.”

Patiešām būsim vienreiz korekti pret savu vēsturi un runāsim šodien par darba kārtībā esošā likumprojekta 14. un 15.pantu, kas paredz, ka VDK aģenta atmaskošana ir iespējama īpašā kārtībā un būs iespējama...

Sēdes vadītāja. Stalta kungs, grozījums ir iesniegts 17.pantā. Šobrīd nav 14. un 15.panta. Mums nav šādu priekšlikumu, jo neviens šādus priekšlikumus nav iesniedzis. Tā ka es aicinu debatēt par 17.pantu, kurš mums šodien ir darba kārtībā.

D.Stalts. Labi.

Tātad šodien balsosim par likuma grozījumiem pirmajā lasījumā.

Es personīgi balsošu „par”, jo esmu sapratis to, par ko runāja šeit arī Čepānes kundze, es sapratu to arī pirms nodošanas komisijai, tā ka... Lai arī kādas būtu jūsu replikas, es šobrīd runāju tieši par to pašu, par ko šeit iepriekš runāja Čepānes kundze.

Gribu ieskicēt, ka šā likuma neatvēršanas gadījumā jau uz nākamajām Saeimas vēlēšanām jebkurš VDK aģents ietu ar augsti paceltu galvu, jo nebūtu iespējams pierādīt viņa sadarbību ar VDK, kā arī no tā izrietošie tiesību ierobežojumi vairs nebūtu spēkā. Tas acīm redzami ir pats galvenais motīvs.

Un te nu būtu jāpiekrīt Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas, kā arī drošības iestāžu paustajam viedoklim, ka likuma grozījumu nepieņemšanas gadījumā varētu iestāties valsts drošības apdraudējumi, ko apstiprina arī Krievijas „maigās varas” ietekme un iekšpolitiskā krīze Latvijā. Likuma nonākšana komisijā ir jo svarīgāka tāpēc, ka šī ir reāla iespēja Latvijas patriotiem strādāt pie lustrācijas procesa leģitīmas izstrādes. Latvija ir pēdējā un vienīgā no visām valstīm Austrumeiropā, kur šis process vēl nav paveikts, un vienīgā, kuras attīstība notiek reversā. Lustrācija ir normāls, tiesisks process, kurš jārealizē pēc varas nomaiņas. Jaunās varas pienākums attiecībā pret vecās pārstāvjiem ir pieņemt lustrācijas likumu, kas nodrošina lustrācijas procesu, kas ir visdrošākā pazīme, ka varas maiņa patiešām ir notikusi.

Vai jums, cienījamie deputāti, nešķiet, ka varas maiņa Latvijā ir ieilgusi un būtu jāpabeidz?

Aicinu strādāt frakcijās un komisijās pie priekšlikumiem uz otro lasījumu, lai izbeigtu šos melus un manipulācijas, bailes un dubultmorāli sabiedrībā. Strādāsim pie lustrācijas procesa!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Nepārprotami, minētais likumprojekts un tajā paredzētais 30 gadu ilgais termiņa pagarinājums (papildus jau, tā teikt, izciestajiem 20 gadiem) ir vērsts uz to, lai tās amatpersonas, tie cilvēki, kuru vārdi atrodas VDK kartotēkās, nevarētu ieņemt attiecīgos amatus valsts pārvaldē. Šāds ir likumprojekta mērķis.

Bet es nepiekritīšu ļoti daudziem apsvērumiem, kuri izskanēja no Juridiskās komisijas vadītājas Čepānes kundzes.

Pirmām kārtām ir runa par to, ka šāda fakta konstatācija tiks pagarināta vēl par 30 gadiem. Ģenerālprokurors Juridiskās komisijas sēdē ir norādījis: neviena no tiem cilvēkiem, kuru vārdi atrodas tajā kartotēkā, darbībā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Neviens no cilvēkiem, kuru vārdi atrodas un ir uzskaitīti šajās kartītēs, nav saukts ne pie kriminālatbildības... ne arī kādā veidā to ir iespējams izdarīt šodien.

Otrs būtisks apsvērums ir tas, ka īstenībā šis 30 gadu ilgais termiņa pagarinājums - tā ir arī atbilde uz jautājumu, cik ilgi glabāsies šie maisi. Jo, ja mēs pagarinām par 30 gadiem termiņu... fakta konstatēšanu, ierobežojumus attiecībā uz cilvēku tiesībām ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē un citur, tad loģiski, ka kopumā maisu glabāšanas termiņš būs jau vismaz 50 gadi, kā tas arī ir paredzēts.

Nākamais jautājums. Uz konkrēto brīdi Tieslietu ministrijā, piemēram, ir viena otra amatpersona, kura ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu ar spēkā stājušos spriedumu, kuras sodāmība ir dzēsta, bet kura turpina strādāt valsts pārvaldē. Tādēļ ir jautājums. Mēs varam salīdzināt šīs divas lietas: vienu, kuru minēja ģenerālprokurors... attiecībā uz cilvēka vārda esamību kartotēkās un nesodāmību... un noziedzīgā nodarījuma sastāva neesamību viņa darbībās... Bet jau tagad valsts pārvaldē strādā cilvēki, par kuriem ir spēkā stājušies tiesas spriedumi un kuriem sodāmība ir dzēsta, bet kuri ņem aktīvu dalību, piemēram, likumprojektu izstrādē, pieņem administratīvos aktus un veic vēl arī daudzas un dažādas citas darbības.

Pamatjautājums jeb pamatproblēma, kuru nepārprotami skar šis likumprojekts, bet attiecībā uz kuru, visticamāk, es tūlīt dzirdēšu Āboltiņas kundzes iebildumus par to, ka es nevaru par to runāt, ir tiešām jautājums par maisu atvēršanu vai arī iznīcināšanu.

Man liekas, ka 20 gadu termiņš, kad politiķi šos maisus ik dienas politiskajās runās izmanto kā līdzekli, kā šantāžas priekšmetu, lai vairotu savu politisko kapitālu, runājot par kaut kādiem abstraktiem kritērijiem un abstrakto maisu saturu... ka tas tikai tracina, manuprāt, sabiedrību un neveicina tajā saliedētību. Ja jau Zatlera kungs un Čepānes kundze mums ir norādījuši, ka saturs ir nepilnīgs... nekas par to neliecina... Tiešām, ir gadījumi, kad aģentu kartītes tika sastādītas, vadoties pēc telefongrāmatām. Nu tad atzīsim: to saturs nav nekā vērts un nav izmantojams! Mums vienreiz, reizi par visām reizēm, ir jāpieņem atbildīgs lēmums un šie maisi ir jāiznīcina, nevis nākošos 30 gadus jāsēž uz tiem.

Otrs būtisks jautājums. Ja mēs tos nevaram iznīcināt, tad mums ir jāpieņem lēmums un jāiesniedz priekšlikumi par minēto maisu satura atklāšanu. Diemžēl Satversmes aizsardzības birojs, Drošības policija, citi dienesti, kā arī Zatlera vadītā Nacionālās drošības komisija iebilst pret maisu satura publiskošanu. Bet kāpēc tad viņi iebilst pret maisu satura publiskošanu? Tāpēc, ka maisu satura publiskošana...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, es arī jums atgādinu, ka 17.pantā ir runāts par noilguma termiņu, nevis par maisu satura publiskošanu. Neviens šobrīd tādu nav iesniedzis... Saeimas darba kārtībā ne no pozīcijas, ne opozīcijas, ne arī no kāda cita, kam ir likumdošanas tiesības, nav iesniegts likumprojekts par maisu atvēršanu.

A.Elksniņš. Godātie kolēģi! Nākošais 30 gadu termiņš, kas ir paredzēts attiecīgajā priekšlikumā un ko ir iesniegusi Nacionālās drošības komisija, ir arī atbilde uz jautājumu, cik ilgi tiks glabāts maisu saturs. Un jautājumu par maisu neatvēršanu mēs nevaram skatīt kopskaitā un kopsakarībā ar minēto likumprojektu. Dienesti ir pret minētā... par šīs normas ieviešanu, respektīvi, pret maisu satura atklāšanu, tikai tāpēc, ka tas izgaismos patieso sistēmu, kā tika vervēti cilvēki. Un nav jau mums nekāds jaunums, ka gan Drošības policija, gan Satversmes aizsardzības birojs, gan arī citi Latvijā darbojušies tiesībsargājošie dienesti no VDK aģentu vervēšanas jautājuma bija pārņēmuši to labāko. Nekas jau nemainās no tā, kādi cilvēki ir pie varas. Metodes, kuras izmanto gan pašreizējās tiesībsargājošās iestādes, gan izmantoja arī toreiz, ir tādas pašas - piespiešana, acu pievēršana uz maznozīmīgiem pārkāpumiem, provokācijas, personīgās dzīves notikumu izpaušana... tie visi ir tie līdzekļi, kuri tika lietoti Padomju Savienībā, un tie visi ir tie līdzekļi, kuri tiek lietoti arī tagad. Šī vienīgā iemesla dēļ drošības iestādes un arī Nacionālās drošības komisija uzstāj, lai, neatklājot VDK maisu saturu, tiktu pagarināts termiņš, kādā cilvēkiem būtu liegts darboties atsevišķās profesijās.

Tiešām ir arī gadījumi, kad cilvēks ar konkrētu vārdu, uzvārdu un personas kodu ir specdienestu kartotēkās, taču tas nenozīmē, ka viņš ir bijis aģents. Daudzi VDK darbinieki, lai izpildītu mēneša vai gada normu, šādā veidā pēc telefongrāmatas principa šīs kartītes arī sagatavoja.

Piemēram, likuma „Par valsts noslēpumu” 9.panta trešajā daļā ir 4.punkts... Čepānes kundze, to es saku speciāli jums! Tur ir, piemēram, norādīts, ka „pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs”. Tāds ir ierobežojums personai piešķirt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.

Bet ko saka minētā likuma 9.panta piektā daļa: „Pamatojoties uz valsts noslēpuma subjekta priekšlikumu Satversmes aizsardzības biroja direktors pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo šā panta trešās daļas 4.punkta nosacījumi.”

Lūk, godājamie kolēģi, arī atbilde uz nākamo jautājumu! Vai tie cilvēki, kuru vārdi atrodas kartotēkās, vai tie cilvēki, kuri ir bijuši aģenti, pašreiz strādā valsts pārvaldē? Jā, viņi strādā valsts pārvaldē! Atsevišķos izvēles gadījumos, kuros Satversmes aizsardzības birojs to uzskatu par nepieciešamu, lai viņi turpinātu darboties. Un šajā kontekstā nav nekādas nozīmes tam, vai cilvēks ir bijis PSRS VDK aģents vai nav bijis VDK aģents, vai viņa vārds ir tajās kartotēkās vai arī tā tajās kartotēkās nav. Valsts drošības iestāde katru reizi var pieņemt atsevišķu lēmumu un atļaut viņam strādāt tajā vai citā profesijā. Un tā ir normāla parādība, kuru likumdevējs kādreiz likumā ir iestrādājis. Jautājums: vai tagad nebūtu lietderīgi tomēr atvērt šos maisus, ja reiz tie cilvēki līdz pat šim brīdim strādā valsts drošības dienestos un citās valsts pārvaldes iestādēs? Protams, argumenti par maisu satura nepilnīgumu... ka to daļa varētu būt izvesta, manuprāt, neiztur kritiku. Es drīzāk domāju, ka mums būtu jārīkojas kā skudrām: pa kripatiņai būtu jāvāc tās ziņas, tie fakti par mūsu vēsturi un tie būtu arī jāapkopo. Paredzētais 30 gadu ilgais termiņš skar ne tikai ierobežojumus, bet arī pienākumu pārbaudīt personu sadarbības faktu ar VDK, lai konkrēts cilvēks varētu ieņemt kādu amatu valsts pārvaldē. Šie 30 gadi ir simbols: uz tik ilgu laiku jautājumu par maisu neatvēršanu cenšas pārlikt uz nākotni.

Man personīgi nav bail no šo maisu satura publiskošanas, un tāpēc es aicinu virzīt priekšlikumus šajā likumprojektā, lai šos maisus tomēr vai nu iznīcinātu, vai publiskotu. Protams, publiskošanai ir jābūt nodrošinātai ar skaidru un saprotamu zinātnisku pētījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Saistībā ar 17.pantu... Nu skaidrs, ka tas arī paredz pieejamību čekas maisu saturam, ja tas termiņš netiek pagarināts... Bet kas ir tā varbūt lielākā problēma - ka visus šos 20 gadus ir kultivēts mīts, ka čekas maisi ir... nu, šī absolūtā ļaunuma glabātava, kurā ir iekšā visa informācija par visiem čekistiem, kas īstenoja represijas pret latviešu tautu visu okupācijas periodu. Varbūt ar retiem izņēmumiem, tomēr...

Patiesībā šie čekas maisi ir samērā nepilnīgi: ir tikpat kā neiespējami konstatēt, vai persona ir sadarbojusies vai nav sadarbojusies ar VDK. Daļa no cilvēkiem tik tiešām tur ir ierakstīti iekšā, citi savukārt ir tiešām rūdīti čekisti, kas varbūt nejaušības kārtā vai... mainoties režīmam, bija lemti varbūt publiskai saplosīšanai... Bet, manuprāt, nav korekti visu laiku turpināt kultivēt šo mītu, ka čekas maisos ir kāda ļoti būtiska informācija iekšā. Manuprāt, ir vienreiz jāatzīst, ka šie čekas maisi nav... tajos nav tādu personu, kas ir īstenojušas tiešā veidā... Protams, viņas... daļa no viņām ir piedalījušās, bet nav tiešā veidā īstenojušas okupācijas pārvaldi padomju okupācijas gados. Tā vietā daudz lielāku akcentu mums vajadzētu likt uz... pievērst daudz lielāku uzmanību tām personām, kuras bija tieši Latvijas Komunistiskās partijas vadībā, kuras bija Komunistiskās partijas Centrālkomitejā, kuras bija VDK kadru darbinieki. Tāpēc ir šis aicinājums, ko arī Ritvars Jansons ir izteicis: jāskatās ir drīzāk uz komjaunatnes politiskajiem vadītājiem un citām personām, kas tiešā veidā īstenoja Komunistiskās partijas ideoloģiju Latvijā, īstenoja represijas Latvijā. Bet diemžēl šīs personas - atšķirībā varbūt no tām, kuru vārdi glabājas šajos čekas maisos, - ir savulaik ieņēmušas arī augstus politiskus amatus neatkarīgajā Latvijas Republikā, ir kļuvušas par biznesa aprindu ļoti ieredzētām personām ar varbūt ļoti lieliem uzkrājumiem. Šīm personām ir ļoti liela ietekme sabiedrībā, bet viņu vārdu nebūs šajos maisos, lai gan tieši viņas bija tās, kas daudziem šiem zemākā līmeņa aģentiem deva komandas, īstenoja visu šo okupācijas pārvaldi.

Tāpēc Nacionālās apvienības skatījums ir, ka šie čekas maisi būtu jāpadara pieejami; ir jābeidz šie mīti par to, ka tur glabājas nenovērtējama informācija, un vienlaikus būtu arī jāpublicē visu LPSR Komunistiskās partijas Centrālkomitejas locekļu vārdi, tāpat kā to VDK kadru darbinieku vārdi, kuri tiešā veidā īstenoja šo okupācijas pārvaldi Latvijā (varam skatīties, iespējams, arī vēl plašāk). Un tikai tajā brīdī mēs patiešām būsim arī morālajā līmenī pārtraukuši...

Sēdes vadītāja. Dombravas kungs, es jūs aicinu runāt par 17.pantu!

J.Dombrava. 17.pants paredz šo situāciju iesaldēt vēl uz 30 gadiem, bet mēs piedāvājam šo jautājumu atrisināt... mēs varam nesāpīgi to atrisināt, atverot pieejamību pēc viena gada, šajā laikā sakārtojot likumdošanas bāzi, kas šo pieejamību padarītu patiešām pārdomātu un sakārtotu. Es arī pieļauju, ka tad, kad tiešām tiks publicēti Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas locekļu vārdi un tai pakļautās personas, tad arī būs... pilnīgi cita aina pavērsies.

Aicinu arī šos grozījumus neatbalstīt. Neiesaldēsim vēl uz 30 gadiem šo problēmu, bet risināsim to jau tagad!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi, nu, jaunība jau nav netikums, un es apbrīnoju šo jaunekļu degsmi, bet acīmredzot jūs esat daudz ko pārpratuši, jo šeit... Dombravas kungs, Centrālās komitejas locekļu nav tajos maisos iekšā, un viņi visi jau ir zināmi tāpat kā partijas komiteju pirmie sekretāri. Viņus visus jūs varat noskaidrot, ja labi papētītu vēsturi. Un es saprotu, ka Stalta kungs vakarvakarā ir rakstījis šo runu, bet viņš īsti nav sapratis, kāds tad ir šī likumprojekta mērķis. Taču es negribu jūs aizvainot, jo dažkārt arī es ļoti kļūdos... bieži. Taču es gribētu savās debatēs runāt par trijiem jautājumiem... Un ir ļoti jauki, ka atnāca Zatlera kungs!

Šo Zatlera kunga runu 12.decembrī es izlasīju vairākkārt. Un, piedodiet, Zatlera kungs, bet mani māc šaubas, vai tajā brīdī, kad jūs runājāt, jūs runājāt par šā likumprojekta mērķi, proti, pagarināt 14. un 15.pantā noteikto procesuālo kārtību. Jūs runājāt par latviešu tautas ciešanām un šķelšanos, ko sagādātu šis mērķis, ja šie maisi tiktu atvērti.

Un tāpēc, man liekas, mums visiem jāsaprot, ka mums tomēr ir jārunā par vienu ļoti nepatīkamu lietu - mums ir jārunā par to, vai šie 30 gadi ir samērīgi. Tam nedaudz pieskārās Elksniņa kungs, kurš - visu cieņu! - pārzina Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi šajā jomā un kuram pašam ir rūgtums par to, ka viņam nav pielaides varbūt... iespējams, valsts noslēpumam. Taču tāpat viņš pārzina arī Satversmes tiesas praksi, un viņš arī pilnīgi pareizi teica: „Mēs jau, kolēģi, visi varam būt droši, ka sabiedrībā nepamatoti tiek tiražēts viedoklis, ka šie 100 deputāti grib slēpties, jo viņi paši ir tajos maisos.” Mēs neviens neesam tajos maisos! Piemēram, es, man liekas, četras reizes esmu pārbaudīta, sākotnēji jau kā Satversmes tiesas tiesnese... Katrā ziņā tas, ka tur ir tie 4500... Jūsu tur nav, jo jūs esat pārbaudīti! Bet kādreiz gadās, ka kāds no deputātiem - nevis Saeimas! - tomēr tur ir. Atcerieties, ka šogad bija tāds gadījums ar Daugavpils deputātu, kurš bija štata darbinieks, bet viņš arī neatzinās. Ja tagad, kā jūs, Dombravas kungs, piedāvājat, mēs neatbalstīsim šo likumprojektu, tad šādi un līdzīgi štata darbinieki, kas noliedz savu sadarbību, kuras faktu gan var ļoti labi konstatēt, līksmos, jo viņi visi varēs ieņemt deputāta amatu, viņi varēs būt tiesneši, viņi varēs darboties valsts pārvaldē. To nu jums vajadzētu saprast!

Bet atgriezīsimies pie šī samērīguma! Es tomēr jums gribētu, kolēģi, nocitēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas Ādamsona kunga lietā sprieduma 131.punktu, kur ir teikts, ka mums šajā lietā nav - lietojot Stalta kunga darbības vārdu ”vervelēšana” -, jāvervelē par maisiem: kurš tajos ir iekšā un kura tajos nav iekšā, bet mums ir jārunā par to, vai mēs varam noteikt šādus ierobežojumus un šo ierobežojumu konstatāciju vēl uz 30 gadiem. Es domāju, ka ne.

Tātad 131.punkts saka tā: „Tiesa visbeidzot atzīmē, ka savos sākotnējos apsvērumos valdība bija uzsvērusi faktu, ka 10 gadu periods, kurā uz bijušajiem VDK darbiniekiem attiecas citos likumos paredzētie ierobežojumi, beigsies 2004.gada jūnijā. Tomēr nedaudz vēlāk Saeima pagarināja šo termiņu par 10 papildu gadiem (iepriekš minētā 73.rindkopa).” Un tad pats galvenais: „Tā kā ne Saeima, ne valdība nav paskaidrojušas šāda termiņa pagarinājuma iemeslus, ņemot vērā patlaban Latvijā pastāvošo stabilitātes līmeni sakarā ar tās pilnīgu integrāciju Eiropā, tiesai nākas secināt, ka šādam pagarinājumam ir acīm redzami patvaļīgs raksturs attiecībā uz iesniedzēju.” Tātad te ir teikts, ka nevis vispār, bet „attiecībā uz iesniedzēju”. Un pēc tam tiesa saka, ka katrā konkrētajā gadījumā, lemjot par šiem ierobežojumiem, kamēr tie pastāv, ir jābūt individuālai pieejai. Nevar visus mērīt ar vienu mēru, bet jābūt individuālai pieejai!

Un, lai šo individuālo pieeju sasniegtu, mums ir nepieciešams likumā 14. un 15.pants, jo pretējā gadījumā mēs nevaram sasniegt šo mērķi, šo individuālo pieeju.

Nākošais. Es pilnībā piekrītu tam, ko teica Dombravas kungs, - ka mums šodien nav izpildīts likuma 1.panta, kur tiek norādīti mērķi, 6.punkts. Un kas tad ir teikts 6.punktā? Proti, ar šā likuma palīdzību dot iespēju politiski, vēsturiski un juridiski izpētīt un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Tas līdz šai dienai nav izvērtēts. Un tieši šādu apstākļu dēļ rakstnieki, dzejnieki, vēstures pētnieki ir satraukušies, ka deputāti to nedara. Tas mums ir jādara, un par to mums ir jārunā! Mums nav atsevišķa lustrācijas likuma. Un nevajadzētu šeit izplatīt melus, proti, ka mums ir līdzīga situācija kā visās postkomunisma bloka valstīs. Tā tas nav! Ir katrā valstī atsevišķi...

Šodien mēs jebkurš varam atrast par sevi... varam aiziet uz šo centru un noskaidrot: „Vai par mani kāds ir ziņojis vai nav?” Es sarunā ar Augstākās padomes deputātiem esmu uzzinājusi, ka daži to ir izdarījuši. Viņi ir noskaidrojuši, ka par viņiem saskaņā ar šo likumu, kas pašreiz spēkā, ir ziņojuši četri pieci cilvēki. Diemžēl viņi neredz to ziņotāju īstos vārdus, viņi redz tikai tā sauktās kļičkas jeb segvārdus.

Tātad šajā gadījumā es pilnībā varu piekrist Jansona kungam. Manuprāt, tas būtu viens no mūsu...

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, es aicinu jūs kā deputāti... Ja jūs debatējat, nevis runājat komisijas vārdā plašāk par šo tēmu, es tomēr aicinu runāt par 17.pantu.

I.Čepāne. Jā, paldies.

Es pateikšu... Es nerunāju komisijas vārdā, es pati savā vārdā runāju. Ņemot vērā, ka patiešām tiek tiražētas visas šīs nepatiesības, es gribu teikt: lai sasniegtu likumprojekta mērķi un kaut vai pagarinātu uz kādu laiku, kā pašlaik likumprojektā ir paredzēts, šo termiņu, būtu nepieciešams zinātniskās pētniecības darbam paredzēt noteiktus līdzekļus, lai zinātnieki likumā noteiktā kārtībā tomēr varētu tikt klāt pie šiem maisiem un izvērtēt visu šo situāciju.

Līdz ar to es aicinu tomēr atbalstīt, neskatoties uz dažiem trūkumiem, šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 36, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čepāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 6.februāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja virkni likumprojektu, kas ir saistīti ar izmaiņām kredītiestāžu uzraudzības kārtībā sakarā ar izmaiņām attiecīgajās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās.

Pirmais no tiem ir likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, kurš paredz, ka maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestādēm, kurām nav nepieciešama licence un kuras savu darbību ir tiesīgas uzsākt pēc reģistrācijas... tām paredz atvieglotu reģistrācijas un uzraudzības kārtību, taču, ņemot vērā maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu darbības riska līmeņu atšķirību un dažādas sarežģītības pakāpes pakalpojumu klāstu, tiek uzlabotas šo iestāžu uzraudzības prasības un tiek arī precizētas prasības, lai pilnvērtīgāk izvērtētu pakalpojumu sniedzēju darbību atbilstoši likumam. Šī pilnveidošana un uzraudzības uzlabošana atbilst precizētām prasībām par pašu kapitāla aprēķināšanu, kas izriet no attiecīgajām Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām.

Komisija izskatīja un sagatavoja šo likumprojektu, un aicina to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Ražuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” un sagatavoja to izskatīšanai pirmajā lasījumā. Likumprojekts izstrādāts, lai ieviestu Latvijas likumos tiesību normas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvā un kas regulē piekļuvi kredītiestāžu darbībai un paredz kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo, tātad profilaktisko uzraudzību, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes iepriekšējās direktīvas.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Ražuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” un sagatavoja to izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts ir nepieciešams un izstrādāts, lai ieviestu Latvijas likumos tiesību normas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvā un regulē piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes iepriekšējās direktīvas. Likumprojekts ievieš arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, kur noteiktas dalībvalstu iespējas koriģēt atbilstīgu cenu akciju atpirkšanas piedāvājumos un pārējo ar brokeru sabiedrībām saistīto darbību. Likumprojekts sasaucas ar iepriekš prezentētajiem diviem likumprojektiem par kredītietstāžu uzraudzības kārtības izmaiņām saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Ražuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija piedāvā likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”.

Likumprojekts ir saskaņots ar jaunajām Eiropas Komisijas regulām un direktīvām un paredz dažus precizējumus esošajās normās. Tā, piemēram, tas paredz rīcību, ja attiecībā uz garantiju izmaksām ir Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi par norēķinu operāciju apturēšanu vai piedziņas vēršanu pret personas līdzekļiem, kā arī maina termiņu līdzekļu izsniegšanai no Noguldījumu garantiju fonda. Pašreiz likumdošanā ir paredzēts, ka šis termiņš ir 60 gadu; tas ir nesamērīgi garš, un Ministru kabinets ierosināja šo termiņu samazināt uz 5 gadiem, bet komisijā bija diskusijas, un mēs, vērtējot likumprojektu otrajā lasījumā, vērtēsim, vai arī 5 gadi ir samērīgs termiņš.

Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Ministru kabinets ir piedāvājis jaunu likumprojektu. Mēģinot veikt izmaiņas vecajā likumprojektā, tika konstatēts, ka šīs izmaiņas sastāda vairāk par pusi no likumprojekta, un tāpēc ir iesniegts jauns likumprojekts. Likumprojekts paredz kārtību, kādā tiek veidotas stabilizācijas rezerves, kā arī paredz līdzekļu izlietošanas kārtību; detalizētāk ir noteikta līdzekļu pārvaldīšanas, līdzekļu uzskaites un pārskatu sagatavošanas kārtība.

Komisija izskatīja likumprojektu. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Labdien, cienījamās dāmas un godātie kungi! Par šo likumu.

Likums nosaka ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izveidošanas, līdzekļu izlietošanas, pārvaldīšanas, uzskaites un pārskatu sagatavošanas kārtību.

Attiecībā uz līdzekļu pārvaldīšanas, uzskaites un pārskatu sagatavošanas kārtību iebildumu nav. Iebildumi ir pret to, kā tiks izlietoti tie līdzekļi, kas būs ieskaitīti ilgtermiņa stabilitātes rezervē.

Es gribu vēlreiz atgādināt, ko ir teicis tikko ziņotājs, - ka jau pastāv Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums, kurš nosaka, ka līdzekļus var izmantot, lai uzsāktu fiskālo, ekonomisko un sociālo risku ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošanu. Tomēr pēc tam, kad bija pieņemts Fiskālās disciplīnas likums, parādījās jaunas prasības. Proti, saskaņā ar šo Fiskālās disciplīnas likumu līdzekļi tiek uzkrāti ekonomiski labajos gados, veidojot valsts budžetu ar pārpalikumu, lai ekonomiski sliktajos laikos šos līdzekļus varētu tērēt deficīta finansēšanai. Tomēr Fiskālās disciplīnas likumā nav rakstīts, ka līdzekļi tiek uzkrāti tikai tādēļ, lai ekonomiski sliktajos laikos šos līdzekļus varētu tērēt deficīta finansēšanai. Es gribu pievērst uzmanību tam, ka esošais likums dod iespēju izmantot budžeta pārpalikumu arī citiem ekonomikas politikas mērķiem: proti, mērķtiecīgiem projektiem, lai stimulētu attiecīgo ekonomikas nozaru attīstību, piemēram, ieguldot līdzekļus valstij piederošajās kredītiestādēs ar nolūku kreditēt ekonomiku, uz ko mēs frakcijā vienmēr esam uzstājuši. Līdz šim esam pārliecināti, ka attīstības banka kredītiestādēm būtu nopietns instruments, kas varētu palīdzēt veicināt Latvijas ekonomikas attīstību, taču šis likums tagad tikai to traucēs.

Dažreiz man liekas, ka likumprojekta autori izturas pret naudu kā zemnieks pret graudiem, proti, savāc ražu, daļu ražas atdod kaimiņam kā parādu, daļu izmanto maizes cepšanai, daļu pārdod gadatirgū, bet visu pārējo liek klētī un gaida nākamo sēju. Tomēr brīvajā tirgus ekonomikā nauda nav tikai graudi, nauda ir arī līdzeklis, ar kuru var piesaistīt resursus, lai attīstītu, pavairotu aktīvus, bet ar šo likumprojektu valsts sev šo līdzekli aizliedz. Šis likumprojekts būs vēl viena tāda tērauda stīpa, kas aptvers Latvijas ekonomikas augošo organismu un kavēs tā attīstību. Tas ir sistēmas elements, kura pamatos ir Eiropas starpvaldību līgums par stabilitātes koordināciju un pārvaldi Eiropas ekonomikas un monetārajā savienībā jeb fiskālais kompakts, kas, manuprāt, ir vislielākā muļķība, kura tika izdarīta Eiropas ekonomikas pārvaldē pēc Eiropas Savienības izveidošanas. Diemžēl mūsu valsts bija šajā vilcienā, kas tika konstruēts, lai nodrošinātu šīs sistēmas darbību, pirmajos vagonos, un es gribētu, lai mēs vienkārši pārstātu piekopt šo politiku un paskatītos nopietni uz to, kas notiek Eiropā. Proti, uz to, ka esošā ekonomikas pārvaldes sistēma, kas ir nodrošināta šajā likumā, uz kuru es atsaucos, lielā mērā kaitēja Eiropas ekonomikas attīstībai, veicināja to stagnāciju, kuru mēs vērojam patiesībā visu Eiropas dalībvalstu ekonomikas datos un ekonomikas attīstības ciparos un ne tikai Latvijā, kas patiesībā no bedres izlēca un tikai tādēļ mūsu tempi ir mazliet lielāki nekā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Es nedomāju, ka šis likums veicinās mūsu galveno uzdevumu atrisināšanu, proti, ekonomikas motivāciju. Līdz ar to es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es tad nesapratu, par ko bija šī diskusija - vai nu par likumu, vai par ģeopolitisko izvēli. Pimenova kungs, jūs pateicāt interesantu frāzi, ka šis kompakts jeb pieņemtais pakts ir otra lielākā kļūda pēc Eiropas Savienības izveides. Tātad jūs uzskatāt, ka Eiropas Savienības izveide bija liela kļūda - viena no lielākajām politikā. Nu, tas ir tā nedaudz dīvaini, runājot par Fiskālās disciplīnas likumu.

Šāds likumprojekts tiešām mums jau ir bijis, šajā fiskālajā fondā Latvijai nav izdevies ieguldīt nevienu latu tās 20 pastāvēšanas gados, jo parasti tas viss tika notrallināts un notērēts. Mums ir labs piemērs - Igaunija, kura tomēr veica uzkrājumus un pēc tam varēja finansēt šo deficītu. Šā fonda būtība ir tāda, ka līdzekļi tiek noguldīti fondā labos attīstības gados. Tātad attīstība, piemēram, ir 5 procenti... mēs plānojam 5 procentus, bet attīstība sanāk 6, 7 vai 8 procenti, un tad šis virslīdzekļu daudzums tiek noguldīts šajā fondā.

Bet ko tad piedāvā Pimenova kungs? Viņš piedāvā pie šīs straujās attīstības šos virslīdzekļus guldīt vēl vairāk attīstībā, tātad vēl vairāk „sildīt” ekonomiku, vēl vairāk „sildīt” inflāciju. Vai tas jau kaut kur nav bijis un nav redzēts? Cik laba ir jūsu fiskālā atmiņa šinī gadījumā, ja jūs neatceraties, kas notika 2007.-2008.gadā? Tieši ekonomikas papildu sildīšana, jebkuru ekonomikas likumu ignorēšana noveda pie tā, ka mēs bijām viena no trim pasaulē visdziļāk krīzē esošajām valstīm.

Es domāju, ka šis likumprojekts... ka šāds likums mums palīdzēs tomēr šos līdzekļus akumulēt jeb uzkrāt. Tie būs lēti līdzekļi, jo būs to pārpalikums. Un šie līdzekļi tajā brīdī, kad... Ja būs krīzes un mainīsies kredītreitingi, un mums nebūs izdevīgi aizņemties par 6 vai 7, vai 8 procentiem, lai finansētu mūsu budžeta deficītu, tad mums būs lēti līdzekļi, ar ko mēs varēsim finansēt.

Tāpēc, kolēģi, es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. Un, ja ir nepieciešami kādi nopietni uzlabojumi, tad tiešām dodiet priekšlikumus otrajam un trešajam lasījumam! Tas nav steidzams likumprojekts, jo, es domāju, mēs pie tādas fāzes vēl tik ātri nenonāksim, bet tas ir nepieciešams finanšu sakārtošanai.

Tā ka, kolēģi, komisijas vārdā... ne komisijas vārdā, bet savā vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC).

Tā, pa plauktiņiem, Reira kungs!

Es nosaucu fiskālo kompaktu par lielāko muļķību pēc Eiropas Savienības dibināšanas un tādu muļķību, kas tika pieļauta ekonomikas pārvaldē. Es nenosaucu Eiropas Savienības izveidošanu par muļķību. Eiropas Savienības dibināšana katrā ziņā ir solis uz Eiropas attīstību, un jūs, uzmanīgi izlasot stenogrammu, varat pats pārliecināties, ka jums nav taisnība. (No zāles dep. J.Reirs: „Es izlasīju stenogrammu!”)

Tas bija punkts 1, kā mēdz sacīt mans kolēģis Dolgopolova kungs.

Punkts 2. Latvijā krīze bija lielā mērā nevis tāpēc, ka mēs bijām izšķērdīgi, bet tāpēc, ka mēs esam piekopuši prociklisku politiku, veicot iekšzemes iekšējo devalvāciju, mazinot izdevumus, samazinot darba vietu skaitu, samazinot ieguldījumus ekonomikā un izstumjot cilvēkus ārpus Latvijas, uz ārzemēm. (No zāles dep. A.Ašeradens: „Bet Igaunijā...!”)

Līdzīgi procesi notika arī Igaunijā - viņiem tie visi bija „mīkstāki” -, bet mums bija arī Parex bankas glābšana, kas patiesībā neveicināja finanšu sistēmas lielāku stabilitāti, bet drīzāk gan tikai kaitēja mūsu ekonomikas attīstībai. Igaunijā bija noteikti cita politika katrā ziņā, bet arī viņi, igauņi, cietuši no krīzes ne mazāk kā Latvija. Igaunija, Latvija un Lietuva, visas trīs, bija visvairāk cietušās valstis Eiropas Savienībā tieši dēļ tādas neoliberālas politikas, kādu jūs mēģināt turpināt piekopt arī šobrīd.

Un trešais. Es gribu vēlreiz pievērst uzmanību tam, ka Latvijas ekonomika... ka Latvijā ir bijis budžets ar pārpalikumu pēdējos pirmskrīzes gados. Nebija izšķērdības - tādas, par kādu jūs visu laiku stāstāt! Bija strukturālās bilances tiešām izkropļotas, bet tajos gados nominālais budžets bija tas galvenais parametrs, pēc kura secināja par ekonomikas attīstību. Bet šis konkrētais likumprojekts neveicina ekonomikas attīstību, bet vienkārši izņem naudu no ekonomikas. Nauda ekonomikā nav tikai „graudi”, nauda ekonomikā ir līdzekļi, no kā var aizņemties uzņēmēji un līdz ar to turpināt attīstīt ekonomiku turpmāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Jā, šī ir diezgan svarīga diskusija Latvijas attīstībai. Un es domāju, ka šoreiz gan Pimenova kungam nav taisnība: mums ir jādomā par finanšu rezervēm! Mums ir jādomā arī par attīstību, bet finanšu rezerves ir ārkārtīgi svarīgas.

Un es gribu teikt sekojošo. Lai gan kopumā mēs varētu līdzšinējo Latvijas tautsaimniecības politiku vērtēt kā nesaprātīgu - un krīzē mēs tiešām cietām milzīgus zaudējumus -, es gribu minēt vienu sistēmu, kas ir Latvijas valstij: tas ir sociālais budžets. Sociālais budžets bija tādā veidā uzbūvēts, ka, ieejot krīzē, sociālajā budžetā bija izveidots 900 miljonu latu liels uzkrājums, kas, samazinoties sociālajā budžetā iemaksu veicēju skaitam un samazinoties iemaksu daudzumam, ļāva šo krīzi sekmīgi pārdzīvot. Valstī bija izveidota ļoti būtiska rezerve, kas ļāva šo krīzi pārdzīvot.

Mīļie kolēģi, iedomājieties vienu brīdi: ja sociālajā budžetā nebūtu bijusi šāda rezerve, kāda tad katastrofa būtu iestājusies! Mums būtu vēl viens miljards jāmeklē, ko izmaksāt pensijās. Bet mums šī rezerve bija, tā nostrādāja ļoti sekmīgi; pārvarot krīzi, tā rezerve ir izlietota, un budžets šobrīd ir sabalansēts un stabilizēts. Tā ka katrā ziņā tas ir pareizi. Un mēs nevaram turpmāk rīkoties tā, ka mēs neveidojam brīdī, kad tas ir iespējams, uzkrājumus.

Tā ka es aicinu šo likumprojektu šobrīd atbalstīt, un tā ir ļoti pragmatiska rīcība.

Paldies. (No SC frakcijas starpsaucieni: „Wow!”, „Dabūsiet...!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC). (No zāles: „Sāc ar anekdoti!”)

Kolēģi! Kā jau tas tika norādīts, neviens neiebilst pret to, ka mēs veidojam uzkrājumus sliktiem laikiem. Tie tik tiešām ir nepieciešami! Runa ir par to, ko mēs ar tiem tālāk darām. Tā argumentācija, kuru es dzirdēju... nu, tā ir diezgan absurda vai arī demagoģiska, ja runā par to, ka mums nav vērts rūpēties par savu attīstību, ka tāpat jau ir labi. Nu jūs paši labi zināt, ka naudas mums nepietiek gandrīz nekam, un, ja mums pašiem savā rīcībā ir kaut kāda nauda, tad kāpēc gan neparedzēt likumā tādu iespēju, ka mēs to varam izmantot savai attīstībai?

Tas, ka šeit tika minēts šis salīdzinājums ar treknajiem gadiem, kad tika pārkarsēta ekonomika... Atvainojiet, tie bija pavisam citi nosacījumi, pavisam citas lietas! Tur mēs runājām par to, kāpēc šī pārkarsēšana notika. Tāpēc, ka nauda pastiprināti tika virzīta uz patēriņu! Tas tad arī radīja visu šo augsto inflāciju un visu šo lielo burbuli!

Šeit mēs nerunājam par to, ka šī nauda būtu jānovirza patēriņam. Mēs runājam par to, ka šī nauda būtu jāiegulda mūsu attīstībā, tas ir, ražošanas attīstībā un tamlīdzīgi, kas - tieši otrādi! - stabilizēs tautsaimniecību un šos makroekonomiskos procesus padarīs stabilākus. Tā ka neparedzēt to likumā... baidīties to ierakstīt pat likumā, nu, atvainojiet, tas jau ir nožēlojami! Tas nozīmē, ka jūs esat jau tik tālu aizgājuši ar savu fiskālo konsolidāciju un saviem skaistajiem fiskālajiem cipariem, ka esat pazaudējuši jēgu, kāpēc tas vispār tiek darīts un kas zem tiem stāv... kas nodrošina šo fiskālo skaistumu valstī.... ka nevis attīstība... (No zāles dep. A.Ašeradena starpsaucieni.) jūsu fiskālo skaistumu, jā, par kuru jūs uztraucaties gandrīz tāpat kā modele, kurai ir ļoti svarīgi ievērot savas proporcijas, citādi, redziet, viņa nebūs iekārojama un nedabūs sev bagātu precinieku. Tāda apmēram ir jūsu pieeja valsts attīstībai, kā jūs uz to skatāties!

Uz to būtu jāskatās pavisam citādi. (No zāles dep. A.Ašeradena starpsaucieni. Daži frakcijas VIENOTĪBA deputāti smejas.) Šo jūsu fiskālo skaistumu ilgtermiņā var nodrošināt jūsu... jā, jūsu piesaukto fiskālo skaistumu, kas jums tik ļoti rūp visu laiku un kas, pēc jūsu ieskata, ir tas galvenais sasniegums, ko mūsu valsts ir panākusi un kas ir jānotur par katru spēku... par katru cenu.

To var panākt ar veselīgu ekonomiku, tas ir, ar veselīgi funkcionējošu organismu, kurš, protams, tad arī izskatīsies skaists. Jūs to mēģināt panākt otrādi - ar kaut kādiem mākslīgiem līdzekļiem, lai mēs ārēji skaisti izskatītos, bet iekšējā funkcionalitāte, kā jūs paši redzat, tiek grauta. Mums nav zinātnes, mums brūk kopā infrastruktūra, brūk kopā demogrāfija. Tas ir gandrīz tāpat kā ar anoreksiju slims cilvēks. Tas ir tas, ko jūs esat panākuši ekonomikā un turpināt šo „sasniegumu” noturēt.

Paldies. (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 26, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Reirs. 4.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.februāris. Paldies.

Un 23.janvāra sēdes pēdējais darba kārtības jautājums ir ziņojuma izskatīšana. Tas ir Latvijas Republikas Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, izvērtēt Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, kā arī izvērtēt situāciju saistībā ar SIA „Ominasis Latvia” reģ.Nr.40003417017 maksātnespēju gala ziņojums.

Stalta kungs, mums ir atlikušas septiņas minūtes līdz pārtraukumam. Ziņojums ir apjomīgs. Vai jums pietiks ar septiņām minūtēm?

D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nē.

Sēdes vadītāja. Tad mēs šo jautājumu skatīsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Labdien, cienījamie deputāti! Tos, kas darbojas Deputātu grupā sadarbībai ar Spānijas parlamentu, lūdzu sapulcēties Dzeltenajā zālē uz īsu brīdi.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins... nav, Boriss Cilevičs... nav, Andrejs Judins... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Aleksandrs Sakovskis... nav, Inga Vanaga... nav, Raimonds Vējonis... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Tā. Cienījamie kolēģi! Ceru, ka jūs visi esat saņēmuši ziņu, ka mājā ir droši, tātad varam turpināt Saeimas 23.janvāra sēdi.

Pēdējais darba kārtības jautājums - parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums.

Vārds parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājam Dāvim Staltam.

D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis viss prasīs mirklīti jūsu uzmanības. Šodien jums nolasīšu Latvijas Republikas Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas jautājumos par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju galaziņojuma īso izklāstu. Atgādinu, ka ar pilnu komisijas galaziņojumu ikvienam Saeimas deputātam un interesentam būs iespēja iepazīties Saeimas mājaslapā un, kā to nosaka Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums, tas tiks publicēts arī oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.

Komisija strādājusi 11 deputātu sastāvā. Kopējais komisijas darbības laiks bija deviņi mēneši. Izmeklēšanas komisija darbojusies regulāri, sēdēm notiekot vienreiz nedēļā, atsevišķos gadījumos - pat divreiz nedēļā. Komisijas galaziņojumu parakstījuši visi komisijas locekļi atbilstoši Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 13.panta trešajai daļai, diviem deputātiem klāt pievienojot savas atsevišķās domas. Komisija savas darbības laikā vērsusies ar dažāda veida lūgumiem, jautājumiem, informācijas pieprasījumiem pie 53 institūcijām, bet saņēmusi atbildes vai komisijai adresētas vēstules un iesniegumus no 49 juridiskajām vai fiziskajām personām. Pamatojoties uz Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 8.panta pirmo daļu, pēc komisijas ierosinājuma piedalīties tās darbā tika deleģēta Ģenerālprokuratūras prokurore Gunda Kaparšmite. Kopumā komisija klātienē uzklausījusi 28 personas.

Kādi ir svarīgākie komisijas konstatētie fakti, secinājumi un ierosinājumi?

Visupirms par faktiem un to novērtējumu.

Attiecībā uz Ķemeru sanatorijas juridisko situāciju.

Izmeklēšanas komisija konstatējusi, ka vienīgi privatizācijas noteikumos juridiski saistošā veidā paredzēta sanatorijas kompleksa izmantošana tā sākotnējam mērķim, tas ir, kurortoloģijas funkciju pildīšanai. Sanatorijas īpašnieka maksātnespējas procesa ietvaros veiktās objekta izsoles dēļ vairs nebūs iespējams tiesiski saistošā veidā nodrošināt to, ka sanatorijas komplekss tiks izmantots norādītajam mērķim, jo privatizācijas noteikumi jaunajam pircējam vairs nebūs saistoši. Tāpat komisija konstatēja, ka ar Ķemeru sanatoriju saistītais artēziskais minerālūdens urbums nodots privatizācijai atsevišķi no sanatorijas, pieļaujot tā nonākšanu trešās personas īpašumā, kura gan ir saistīta ar Ominasis Italia S.R.L. un SIA „Ominasis Latvia” īpašniekiem, tomēr juridiski uzskatāma par atsevišķu juridisko personu. Tādējādi jau pašā sākumā konkrētā privatizācijas procesa noteikumi nenodrošināja sanatorijas kurortoloģijas funkciju ilgtspējīgu turpināšanos.

Apstāklis, ka Ķemeru sanatorija nodota privatizācijai tieši kā valsts uzņēmums (ar visām uzņēmuma tiesībām un pienākumiem, aktīviem un pasīviem), nevis kā nekustamā īpašuma objekts vai atsevišķs nekustamais īpašums, ir šābrīža problemātikas pamatā. Komisijā saņemtie privatizācijas līguma iespējamās atcelšanas un izbeigšanas situācijas analīzes modeļi paredz, ka, atceļot privatizācijas procesu, atpakaļ atgūstama būtu ne tikai Ķemeru sanatorijas ēka, bet arī SIA „Ominasis Latvia” tiesības un saistības, tajā skaitā tiesiskie kreditoru prasījumi pašreizējā maksātnespējas procesa ietvarā.

Attiecībā uz Ķemeru sanatorijas faktisko situāciju.

Izmeklēšanas komisija aktīvi centusies panākt valsts un pašvaldību institūciju iesaistīšanos tādu risinājumu meklēšanā, kuri pavērtu izeju no katastrofālā stāvokļa, kādā Ķemeru sanatorija nonākusi ilgstošas neapsaimniekošanas rezultātā. Pēc komisijas iniciatīvas notikušas vairākas trīspusējas tikšanās ar nolūku risināt Ķemeru sanatorijas jautājumu starp Jūrmalas domes, Ekonomikas ministrijas un izmeklēšanas komisijas pārstāvjiem. Tāpat komisijas vadītājs, pildot mediatora lomu, iesaistījies sarunu procesā starp Jūrmalas domi un Finanšu ministriju pēc tam, kad Jūrmalas dome bija izteikusi vēlmi iegādāties sanatorijas kompleksu, taču radās šķēršļi, lai saņemtu aizdevumu no valsts puses. Kā vēlāk tika konstatēts, šie šķēršļi bija mākslīgi radīti un Jūrmalas domes pārmetumi Finanšu ministrijai - nepamatoti.

Izmeklēšanas komisija skatījusi jautājumu par kultūras pieminekļu zādzības, bojāšanas un bojāejas gadījumiem, kuru rezultātā, pēc komisijas ieskata, valstij nodarīts būtisks kaitējums. Īpaši šis jautājums tika aktualizēts saistībā ar tā sauktās Peldu iestādes nodegšanu 2012.gada 19. jūlijā. Zināms, ka Peldu iestāde ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, un tā bojāeja ir uzskatāma par būtisku valsts kultūras mantojuma zaudējumu.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija savā 2014.gada 3.janvāra vēstulē norāda, ka uzsākusi Ķemeru sanatorijā ietilpstošo kultūras pieminekļu kultūrvēsturiskajai vērtībai nodarīto zaudējumu novērtēšanu atbilstoši izmeklēšanas komisijas izvirzītajam uzdevumam.

Izmeklēšanas komisija apzinājusi, iespējams, nelikumīgus sanatorijas „Ķemeri” kustamās mantas izvešanas gadījumus.

Esam vērsušies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt informāciju par SIA „Savant” pārstāvja un šīs sabiedrības apakšuzņēmēju rīcību, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonu, kā arī citu iesaistīto personu rīcību saistībā ar celtniecības materiālu, lifta, ventilācijas un vadības iekārtu, kā arī citu mantu iespējamu izvešanu no Ķemeru sanatorijas un šīs rīcības atbilstību Krimināllikumā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Izmeklēšanas komisija saņēmusi atbildi, ka saistībā ar tās sniegto informāciju 2013.gada 26.augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu. Informācija sniegta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Komisija atzīmē, ka atbilstoši SIA „Ominasis Latvia” maksātnespējas procesa administratora Ainara Kreica publiski paustajam sanatorijas ēka 2013./2014.gada ziemā netiks apkurināta, jo administratoram neesot līdzekļu maksāšanai par apkuri. Būveksperti atzīstot, ka ēka tādējādi netiks pilnībā izpostīta, taču tās kopējais stāvoklis var būtiski pasliktināties.

Šāda administratora rīcība ir pretrunā ar Maksātnespējas likuma 95.panta trešo daļu, kas paredz, ka administrators pārvalda parādnieka mantu kā krietns un rūpīgs saimnieks. Turklāt saskaņā ar Maksātnespējas likuma 29.panta pirmo daļu administrators atbild par zaudējumiem, kas viņa vai pilnvarnieka vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām. Līdz ar būtisku vienīgās realizējamās parādnieka mantas kopības stāvokļa pasliktināšanos attiecīgi samazināsies arī tās vērtība un ievērojami zaudējumi radīsies gan kreditoriem, gan valstij.

Komisija vērš Ģenerālprokuratūras uzmanību uz šādu iespējamo notikumu attīstību un lūdz nepieļaut vēl lielāku zaudējumu nodarīšanu valsts kultūrvēsturiskā mantojuma objektam.

Izmeklēšanas komisija nav konstatējusi, ka publiskajā sektorā attiecībā uz sanatorijas „Ķemeri” kompleksa potenciālu turpmāko izmantošanu būtu sagatavots kāds ievērojams pētījums vai komercdarbības plāns, vai projekts. Komisijas 2014.gada 9.janvāra sēdē tās locekļi apsprieda iespēju vērsties Ministru kabinetā ar lūgumu izveidot īpašu, Ekonomikas ministrijai pakļautu, darba grupu, kurā tiktu pieaicināti konsultanti, kas izvērtētu Ķemeru sanatorijas attīstības, biznesa perspektīvas un publisko personu iespējas iesaistīties Ķemeru sanatorijas kā kultūrvēsturiska kompleksa saglabāšanas pasākumos. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja šādu ierosinājumu.

Attiecībā uz Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu.

Komisijas rīcībā ir Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta sagatavots atzinums par privatizācijas likumību un Valsts kontroles kolēģijas 1998.gada decembra lēmums, kurā secināts, ka privatizācijai nav likumīga pamata un privatizācijas procesā pieļautas daudzas būtiskas kļūdas.

Komisija ir vērtējusi privatizācijas noteikumus, nomaksas pirkuma līguma noteikumus un nomaksas pirkuma līgumā izdarītos grozījumus un konstatējusi, ka privatizācijas noteikumi izstrādāti nepilnīgi. Izmeklēšanas komisija konstatēja, ka jau 1998.gadā uzsāktā Ķemeru sanatorijas privatizācijas procesa mērķis - nozīmīga tautsaimniecības uzņēmuma darbības turpināšana attiecīgajā profilā - nav sasniegts līdz šim brīdim. Par privatizācijas uzraudzību atbildīgās institūcijas arī nav rīkojušās pienācīgā veidā, lai nodrošinātu šā mērķa sasniegšanu.

Attiecībā uz privatizācijas līguma izpildi.

Komisija vairākās sēdēs uzklausīja valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” pārstāvjus, kuri vairākkārt atzina, ka sanatorijas „Ķemeri” privatizācija nav pabeigta, jo nav izpildīti visi privatizācijas noteikumi.

Komisija saskata privatizācijas noteikumu neizpildīšanu sekojošos nosacījumos: pirmkārt, darbības profila saglabāšanas nosacījumi; otrkārt, darbaspēka izmantošanas nosacījumi; treškārt, investīciju nosacījumi; ceturtkārt, apdrošināšanas nosacījumi; un, piektkārt, nosacījumi, ka pircējam jānoslēdz sadarbības līgums ar Jūrmalas domi.

Komisija konstatēja, ka gandrīz visos šajos nosacījumos tā vietā, lai aizstāvētu valsts intereses un rīkotos, Privatizācijas aģentūra meklē ieganstus, lai aizstāvētu investoru, kurš rīkojies negodprātīgi. Šis arī izsaucis vislielākās bažas par Privatizācijas aģentūras ilgtermiņa nolaidīgu vai bezatbildīgu rīcību ar valsts mantu, šajā gadījumā kā uzraugošai institūcijai pilnvērtīgi nereaģējot uz valsts interešu aizstāvības nepieciešamību.

Ņemot vērā faktu, ka privatizācija nav uzskatāma par pabeigtu un objekts netiek izmantots atbilstoši privatizācijas mērķim, izmeklēšanas komisija savā darba kārtībā iekļāva jautājumu par iespējamu privatizācijas līguma izbeigšanu, lūdzot Saeimas Juridisko biroju un Tieslietu ministriju sniegt atzinumus par iespējām atcelt valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” un SIA „Ominasis Latvia” 1998.gada 25.augustā noslēgto nomaksas pirkuma līgumu. Izmeklēšanas komisija arī lūgusi sniegt atzinumu par iespējām izmantot valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” Ķemeru sanatorijas privatizācijas noteikumos paredzētās atpakaļpirkuma tiesības.

Vēlāk saistībā ar šo jautājumu izmeklēšanas komisija vērsās Privatizācijas aģentūrā ar lūgumu sniegt viedokli par iespējām pārtraukt privatizācijas līgumu.

Privatizācijas aģentūra sniedza viedokli, ka juridiski nav iespējams atcelt nomaksas pirkuma līgumu, jo nav iestājies neviens no tajā minētajiem atcelšanas iemesliem. Savukārt attiecībā uz atpakaļpirkumu Privatizācijas aģentūra norādīja, ka teorētiski to varētu veikt, taču jāņem vērā problēmas ar atpakaļpirkuma cenas noteikšanu un citi it kā svarīgi jautājumi. Izmeklēšanas komisija ir konstatējusi nepilnības un pārkāpumus Ķemeru sanatorijas privatizācijas un faktiskās atjaunošanas procesā, taču nav ievērojusi nekādu Privatizācijas aģentūras enerģisku rīcību, kas būtu vērsta uz valsts interešu aizstāvēšanu, proti, Ķemeru sanatorijas kā kultūrvēsturisku pieminekļu kopuma saglabāšanu un detalizētu analīzi attiecībā uz iespējām pārņemt Ķemeru sanatoriju atpakaļ valsts īpašumā.

Attiecībā uz situāciju ar SIA „Ominasis Latvia” maksātnespēju.

Izmeklēšanas komisija lūgusi Latvijas Republikas ģenerālprokuroru apturēt vai izbeigt uzsākto SIA „Ominasis Latvia” maksātnespējas procesu, lai nepieļautu Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošanu izsolē.

Šāds lūgums ticis noraidīts. Izmeklēšanas komisija lūgusi Maksātnespējas administrāciju iesniegt SIA „Ominasis Latvia” maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatus. Saistībā ar SIA „Ominasis Latvia” maksātnespējas procesu un tai piederošās mantas izsoli komisija ir sniegusi aktīvu atbalstu Jūrmalas domes pieņemtajam lēmumam iegādāties Ķemeru sanatoriju savā īpašumā.

Pēc komisijas ieskata, faktiskā situācija, proti, fakts, ka līdz komisijas galaziņojuma izstrādei notikušās divas izsoles ir beigušās bez rezultāta, liecina par to, ka privātais sektors nav ieinteresēts sakārtot šo nozari un atjaunot Ķemeru sanatoriju tās sākotnēji paredzēto mērķu izpildei.

Komisijas secinājumi un priekšlikumi.

Pirmkārt. Pēc izmeklēšanas komisijas ierosinājuma tika sagatavots likumprojekts „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”, kas paredz papildināt minēto likumu, iekļaujot tajā jauno zonējuma veidu - Ķemeru kūrorta zonu, kā arī noteikt šīs zonas izveidošanas mērķi, pamatfunkcijas un izmantošanas mērķus, ar kuru sasniegšanu tiktu nodrošināta vēsturisko kurortoloģijas funkciju saglabāšana un uzturēšana Ķemeru nacionālā parka teritorijā.

Otrkārt. Balstoties uz faktiem, kas apliecina kurortoloģijas kā valstiski nozīmīgas tautsaimniecības nozares normatīvo regulējumu nepietiekamību, izmeklēšanas komisija vēršas pie Ministru kabineta ar lūgumu līdz 2014.gada 1.septembrim izstrādāt un nodot Saeimai pieņemšanai kurortoloģijas likuma projektu. Par šādu lūgumu komisija informē individuāli Saeimas deputātus, kā arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, Saeimas Pieprasījumu komisiju, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, lūdzot pievērst uzmanību šā likuma tapšanas gaitai un kvalitātei.

Treškārt. Izmeklēšanas komisija ir iesniegusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai izmeklēšanas komisijas sēdēs izteiktos priekšlikumus par iespējamiem grozījumiem normatīvajā regulējumā, lai palielinātu inspekcijas kompetenci kultūras pieminekļu uzraudzības jomā. Komisija aicina inspekciju turpināt šo priekšlikumu virzīšanu atbilstoši izmeklēšanas komisijas un Valsts kultūras pieminekļu komisijas pārstāvju... un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvju 2013.gada 6.decembra sanāksmē izteiktajiem secinājumiem.

Ceturtkārt. Izmeklēšanas komisija ierosinājusi, lai valsts akciju sabiedrība „Privatizācijas aģentūra” kā privatizējamā objekta pārvaldītāja līdz pilnīgai privatizācijas procesa pabeigšanai un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija kā iestāde, kas īsteno valsts kontroli kultūras pieminekļu aizsardzības jomā, veic kultūras pieminekļiem nodarītā zaudējuma aprēķinu. Atbilstoši izmeklēšanas komisijas aizrādījumiem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija uzsākusi zaudējumu aprēķināšanu, par to komisiju informējot 2014.gada 3.janvāra vēstulē un norādot, ka vērtējums tikšot sagatavots līdz 2014.gada 20.janvārim. Ekonomikas ministram adresētajā 2014.gada 8.janvāra vēstulē izmeklēšanas komisija lūgusi izvērtēt Privatizācijas aģentūras amatpersonu bezdarbību - nereaģēšanu uz valsts kultūras pieminekļu bojājumiem Ķemeru sanatorijas privatizācijas gaitā. Vienlaikus izmeklēšanas komisija vērsusies Ģenerālprokuratūrā attiecībā uz Privatizācijas aģentūras un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas bezdarbību.

Piektkārt. Ņemot vērā to, ka Ķemeru sanatorijas veiksmīga attīstība un darbības atjaunošana nesaraujami saistīta ar sanatorijai piegulošo zemes gabalu un visas Ķemeru teritorijas attīstību, kā arī sanatorijas ēkas faktiskā stāvokļa pasliktināšanos, ēkas atstāšanu bez apkures arī 2013./2014.gada ziemā, komisija secina, ka steidzami jānodrošina valsts pārvaldes iestāžu sadarbība un attiecīga rīcība, lai kultūrvēsturisko kompleksu saglabātu. Komisija akcentē valsts pašreizējo unikālo iespēju gan labot vēsturiski pieļauto kļūdu - nepārdomāto valsts kurortoloģijas un arhitektūras stūrakmeņa privatizāciju, gan, valstij un pašvaldībai līdzdarbojoties, iegūt Ķemeru sanatoriju valsts vai pašvaldības īpašumā, lai izveidotu sekmīgas tās turpmākās darbības modeli. Pēc komisijas ieskata, Ķemeru sanatorijas iegāde Jūrmalas pašvaldības īpašumā varētu būt viens no visveiksmīgākajiem risinājumiem, ja pašvaldība attiecīgi uzņemtos arī atbildību par šā īpašuma tālāku, attiecīgajiem mērķiem atbilstošu izmantošanu.

Sestkārt. Ievērojot apstākli, ka privatizācijas procesā iegūtie līdzekļi nonākuši valsts budžetā, kā arī valsts politisko atbildību par privatizācijas procesa neveiksmīgo gaitu, kā minimums būtu jāparedz līdzfinansējums sanatorijas iegādei no valsts budžeta.

Izmeklēšanas komisija savā Ministru kabinetam adresētajā 2013.gada 16.janvāra vēstulē izvirza uzdevumu mainīt valdības pasīvo attieksmi pret Latvijai nozīmīgā kultūrvēsturiskā objekta bojāeju un rast tūlītēju risinājumu Ķemeru sanatorijas ēku bojāejas apturēšanai; pieaicinot ekspertus, izvērtēt Ķemeru sanatorijas attīstības perspektīvas un ar valsts un pašvaldības aktīvu iesaistīšanos nodrošināt kultūrvēsturiskā Ķemeru sanatorijas kompleksa ilgtspējīgu darbību.

Attiecībā uz Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu.

Komisija konstatēja, ka objekta privatizācijas līguma un nomaksas pirkuma līguma noteikumi izstrādāti nepilnīgi. Komisija nav ieguvusi pārliecību par to, ka Privatizācijas aģentūras konstatētie ieguldījumi atbilst norādītajām vērtībām, kā arī par Privatizācijas aģentūras rīcības caurskatāmību un pamatotību, atzīstot SIA „Ominasis Latvia” un Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 1.septembra sadarbības līgumu par privatizācijas noteikumiem atbilstošu. Komisija secina, ka privatizācijas procesā Privatizācijas aģentūra nav pārstāvējusi valsts intereses valstij izdevīgā veidā. Izmeklēšanas komisija norāda uz aizdomām, ka šāda privatizācijas procesa norise bijusi iespējama tāpēc, ka pieļauti noziedzīgi nodarījumi valsts un pašvaldības institūciju dienesta pienākumu izpildē.

Komisija lūdz Ģenerālprokuratūru un arī Ekonomikas ministriju vērtēt Privatizācijas aģentūras amatpersonu atbildību minētajā situācijā un, ja nepieciešams, rosināt kriminālprocesu. Tā kā izmeklēšanas komisijas sēdes ir apmeklējusi Ģenerālprokuratūras deleģēta prokurore, prokuratūra pastāvīgi tika informēta par šajās sēdēs konstatētajiem apstākļiem.

Ievērojot Ķemeru sanatorijas kā valsts kultūras pieminekļa būtisko valstisko nozīmi un pamatojoties uz Prokuratūras likuma 2.panta 6.-8.punktu un 21.pantu, izmeklēšanas komisija gaida no Ģenerālprokuratūras aktīvu rīcību un aicina to valsts vārdā izvērtēt iespēju celt tiesā prasību par to zaudējumu atlīdzību, kas Ķemeru sanatorijas privatizācijas procesā valstij nodarīti gan nepilnīgi sagatavota privatizācijas līguma noteikumu rezultātā, gan bezdarbības rezultātā - tāpēc, ka laicīgi nav novērtēts kultūras piemineklim nodarītais kaitējums un nav veikta kompensācijas piedziņa. Pasivitāte izpaudusies, arī nepieprasot privatizācijas līguma laušanu.

Tāpat izmeklēšanas komisija secina, ka izraudzītais privatizācijas modelis kopumā ticis veidots pretēji valsts interesēm un nav sasniedzis tā galveno mērķi. Šis privatizācijas process ir vēl viens apliecinājums tam, ka kurortoloģija kā valstiska tautsaimniecības nozare atjaunojama ar publisko personu līdzdarbību, jo tirgus pats šo nozari bieži vien nespēj attīstīt valstiski nozīmīgā vērienā.

Attiecībā uz privatizācijas līguma izpildi.

Izmeklēšanas komisija ir secinājusi, ka Ķemeru sanatorijas privatizācijas process nav noslēdzies, jo nav izpildīti vairāki privatizācijas nosacījumi un objekts netiek izmantots atbilstoši privatizācijas mērķim. Izmeklēšanas komisija secina, ka nesamaksāto nodokļu piedzīšana sociālās apdrošināšanas budžetā no SIA „Ominasis Latvia” saistībā ar līgumā paredzētajām, taču tā arī neizveidotajām darba vietām neatbilst tam nodokļu apjomam, ko dotu reālu darba vietu izveidošana un cilvēku nodarbināšana, kas būtu bijusi iespējama, ja Ķemeru sanatorija darbotos.

Izmeklēšanas komisija nākusi pie secinājuma, ka, ņemot vērā konkrētos apstākļus, valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra” bija pienākums privatizācijas līgumu precizēt, nosakot termiņu objekta nodošanai ekspluatācijā, vai, ja tas nebija iespējams, privatizācijas līgumu izbeigt un atgūt objektu valsts īpašumā.

Izmeklēšanas komisijā uzklausītie eksperti, kā arī Privatizācijas aģentūras darbinieki komisijai snieguši atšķirīgus vērtējumus par privatizācijas gaitā Ķemeru sanatorijā ieguldīto investīciju apjomu, tāpēc izmeklēšanas komisijai ir šaubas par to, ka ieguldījumi novērtēti atbilstoši privatizācijas nosacījumiem un mērķim, tātad arī par to, ka ieguldījumu veikšanas nosacījumi atbilstoši privatizācijas līgumam ir izpildīti. Komisija lūdz Ministru prezidenti pieņemt lēmumu par starptautisku, neatkarīgu ekspertu piesaisti, veidojot darba grupu, kas konkrētā termiņā vēlreiz izteiktu savu viedokli par objektā ieguldīto investīciju kopīgo apjomu.

Paldies. Ar to arī beidzu komisijas galaziņojumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā neviens debatēs nav pieteicies un balsojums par šo jautājumu nav nepieciešams, uzskatām, ka šis jautājums ir izskatīts.

Līdz ar to visi Saeimas 23.janvāra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Saeimas 23.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.

Bet - saskaņā ar Saeimas Prezidija nolemto - tātad tūlīt pēc 23.janvāra sēdes slēgšanas mums ir... Tālāk sekos kārtējā sēde - 30.janvāra sēde.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 4. sēdes
2014. gada 23. janvārī
turpinājums 2014. gada 30. janvārī

Par darba kārtību
   
Lēmuma projekts „Par Leldes Stumbres 11. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 577/Lm11)
(Dok. Nr. 3439)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Svinīgais solījums - L.Stumbre
   
Svinīgais solījums - L.Stumbre
   
Par pastāvīgā mandāta piešķiršanu 11. Saeimas deputātei Dainai Kazākai
(Dok. Nr. 3440)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 904/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3367)
   
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr. 994/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3143, 3343)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts „Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” (Nr. 1013/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3178, 3344)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījums Izglītības likumā” (Nr. 714/Lp11) (1.lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 2451, 3345)
   
Ziņo - dep. V.Poriņa
   
Likumprojekts „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 980/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3068, 3350)
   
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” (Nr. 983/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3071, 3353)
   
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” (Nr. 1022/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3234, 3360)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Debates - dep. D.Stalts
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. J.Dombrava
  - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 1035/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3300, 3362)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 1041/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3310, 3363)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 1043/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3312, 3364)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” (Nr. 1031/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3286, 3365)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums” (Nr. 1042/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 3311, 3366)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Debates - dep. I.Pimenovs
  - dep. J.Reirs
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. A.Ašeradens
  - dep. I.Zariņš
   
Paziņojums
  - dep. I.Klementjevs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Latvijas Republikas Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, izvērtēt Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, kā arī izvērtēt situāciju saistībā ar SIA „Ominasis Latvia” reģ. Nr. 40003417017 maksātnespēju gala ziņojums
(Dok. Nr. 3368)
   
Ziņo - dep. D.Stalts

 

Balsojumi

Datums: 30.01.2014 09:05:58 bal001
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par Leldes Stumbres 11. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (577/Lm11)

Datums: 30.01.2014 09:09:42 bal002
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (904/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.01.2014 09:10:58 bal003
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras kodeksā (994/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.01.2014 09:12:53 bal004
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā (1013/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.01.2014 09:18:21 bal005
Par - 2, pret - 79, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Izglītības likumā (714/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.01.2014 09:19:22 bal006
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (980/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.01.2014 09:20:16 bal007
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (983/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.01.2014 09:57:51 bal008
Par - 50, pret - 36, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1022/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.01.2014 10:00:29 bal009
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (1035/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.01.2014 10:02:06 bal010
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1041/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.01.2014 10:04:18 bal011
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (1043/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.01.2014 10:06:08 bal012
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā (1031/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.01.2014 10:22:42 bal013
Par - 60, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums (1042/Lp11), 1.lasījums

Pirmdien, 20.novembrī
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”