Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas ceturtā sēde
2014.gada 23.janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Labrīt, ārvalstu viesi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 23.janvāra sēdi!

Protams, šodien galvenais un pirmais jautājums ir ārlietu ministra ikgadējais ziņojums, bet saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms tomēr ir jālemj par iesniegtajām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Ir saņemts 21 priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Mārītes Veseles atbrīvošanu no Ogres rajona tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Daces Grabovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā kā darba kārtības pirmo jautājumu paziņojumu „Par Ilzes Viņķeles 11.Saeimas deputātes mandāta atjaunošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā pirms ārpolitikas debatēm paziņojumu „Par Arta Pabrika 11.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā pirms ārpolitikas debatēm paziņojumu „Par Valda Dombrovska 11.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Arvila Ašeradena 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā pirms ārpolitikas debatēm lēmuma projektu „Par Ineses Aizstrautas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā pirms ārpolitikas debatēm lēmuma projektu „Par Jura Vectirāna 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt deputāti Seržants, Līdaka, Brigmanis, Vucāns un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Klaužs, Līdaka, Brigmanis, Vucāns un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Reizniece-Ozola, Līdaka, Brigmanis, Vucāns un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Vucāns, Līdaka, Brigmanis, Seržants un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Vucāna atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Seržants, Līdaka, Brigmanis, Vucāns un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Klaužs, Līdaka, Brigmanis, Vucāns un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Reizniece-Ozola, Līdaka, Brigmanis, Vucāns un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Vucāns, Līdaka, Brigmanis, Seržants un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Eņģelis, Bišofa, Liepiņš, Igaunis un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Eņģelis, Bišofa, Liepiņš, Igaunis, Bilsēns un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Eņģelis, Bišofa, Liepiņš, Igaunis, Bilsēns un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un deputāti Eņģelis, Bišofa, Liepiņš, Igaunis, Bilsēns un citi lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Paldies. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Pirmais darba kārtības jautājums - „Par Ilzes Viņķeles 11.Saeimas deputātes mandāta atjaunošanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrās un trešās daļas noteikto kārtību paziņo, ka, pamatojoties uz Ilzes Viņķeles 2014.gada 22.janvāra iesniegumu par deputātes mandāta atjaunošanu, kuru viņa bija nolikusi uz labklājības ministres amata pildīšanas laiku, viņai tiek atjaunotas deputāta pilnvaras. Deputāta pienākumus beidz pildīt Rasma Kārkliņa, kura iestājās Saeimā no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otro daļu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es saku paldies Rasmai Kārkliņai par darbu 11.Saeimas sastāvā un aicinu Ilzi Viņķeli ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. Paldies. (Aplausi. R.Kārkliņai aizejot, no zāles starpsauciens: „Paldies!”)

Nākamais darba kārtības jautājums - „Par Arta Pabrika 11.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību paziņo, ka, pamatojoties uz Arta Pabrika 2014.gada 22.janvāra iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz aizsardzības ministra amata pildīšanas laiku, tiek atjaunotas viņa deputāta pilnvaras. Deputāta pienākumus beidz pildīt Liene Liepiņa, kura iestājās Saeimā no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otro daļu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad paldies Lienei Liepiņai par darbu 11.Saeimā, un es aicinu Arti Pabriku ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. (Aplausi.) Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Par Valda Dombrovska 11.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību paziņo, ka, pamatojoties uz Valda Dombrovska 2014.gada 22.janvāra iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz Ministru prezidenta amata pildīšanas laiku, tiek atjaunotas viņa deputāta pilnvaras. Deputāta pienākumus beidz pildīt Arvils Ašeradens, kurš iestājās Saeimā no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otro daļu.

Sēdes vadītāja. Tātad paldies Arvilam Ašeradenam! Es aicinu Valdi Dombrovski ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. (Deputātu un viesu aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Arvila Ašeradena 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas, iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 11.Saeimas deputātes Inas Druvietes iesniegumu par viņas 11.Saeimas deputātes mandāta nolikšanu uz izglītības un zinātnes ministres amata pienākumu pildīšanas laiku. Nākamais deputāta kandidāts no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Arvils Ašeradens. Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par Arvila Ašeradena 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētā deputāte Ina Druviete ir nolikusi mandātu uz izglītības un zinātnes ministres amata pienākumu pildīšanas laiku”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es aicinu Arvilu Ašeradenu dot svinīgo solījumu.

A.Ašeradens.

Cienījamie kolēģi! Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Ašeradena kungs, jūs kļūdījāties, dodot zvērestu! Jums tas ir jādod vēl vienu reizi.

A.Ašeradens. Es no sirds atvainojos, cienījamie kolēģi! (No zāles: „Nekas! Mēs nesteidzamies!”)

Sēdes vadītāja. Bija vārds „apziņa”, nevis „sirdsapziņa”. Jūs teicāt „sirdsapziņa”, bet zvēresta tekstā ir „apziņa”. Lūdzu, dodiet zvērestu vēlreiz!

A.Ašeradens. Es, Arvils Ašeradens, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Arvila Ašeradena 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Es aicinu Arvilu Ašeradenu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ineses Aizstrautas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēmusi 11.Saeimas deputāta Jāņa Dūklava iesniegumu par viņa 11.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz zemkopības ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamais deputāta amata kandidāts no Zaļo un Zemnieku savienības Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Māris Kučinskis, kurš atteicās no 11.Saeimas deputāta mandāta. Saskaņā ar to nākamā deputāta amata kandidāte no Zaļo un Zemnieku savienības ir Inese Aizstrauta.

Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu par Ineses Aizstrautas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētais deputāts Jānis Dūklavs ir nolicis mandātu uz zemkopības ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es aicinu Inesi Aizstrautu dot svinīgo solījumu.

I.Aizstrauta.

Labdien, Valsts prezident! Saeimas priekšsēdētāja! Ekselences un kolēģi!

Es, Inese Aizstrauta, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ineses Aizstrautas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Es aicinu Inesi Aizstrautu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Jura Vectirāna 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēmusi 11.Saeimas deputāta Ulda Auguļa iesniegumu par viņa 11.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz labklājības ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamā deputāta amata kandidāte no Zaļo un Zemnieku savienības Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta ir Dace Reinika, kura ir atteikusies no 11.Saeimas deputāta mandāta. Nākamais deputāta amata kandidāts no Zaļo un Zemnieku savienības ir Guntis Rozītis, kurš arī atteicās no 11.Saeimas deputāta mandāta. Saskaņā ar iepriekš minēto nākamais deputāta amata kandidāts no Zaļo un Zemnieku savienības ir Juris Vectirāns.

Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu par Jura Vectirāna 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētais deputāts Uldis Augulis ir nolicis mandātu uz labklājības ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es aicinu Juri Vectirānu dot svinīgo solījumu.

J.Vectirāns.

Es, Juris Vectirāns, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jura Vectirāna 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Es aicinu Juri Vectirānu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. Paldies.

Turpinām mūsu 23.janvāra sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos”.

Vārds Latvijas Republikas ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.

E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).

Labrīt, augsti godātais Valsts prezidenta kungs, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze, Saeimas Prezidija locekļi, cienījamās deputātes un godātie deputāti, ekselences!

Man ir gods atklāt mūsu kārtējās debates par ārpolitiku un Eiropas Savienības jautājumiem - pēdējās 11.Saeimas laikā un pēdējās pirms Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē. Vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktos Saeimai, Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, bijušajam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, saviem kolēģiem Ministru kabinetā un Latvijas diplomātiem par konstruktīvu sadarbību, veidojot un īstenojot Latvijas valsts ārpolitiku, nodrošinot mūsu intereses gan Eiropas Savienības ietvaros, gan ārpus tās. Laimdotas Straujumas vadītais Ministru kabinets ir gatavs aktīvi turpināt šo darbu.

Aizvadītais gads mūsu ārpolitikā ir bijis veiksmīgs. Latvija kļuvusi par eirozonas 18.dalībvalsti, nonākot Eiropas Savienības sadarbības kodolā. Uzsāktas oficiālās sarunas par Latvijas uzņemšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb angliskajā saīsinājumā OECD. Pamatīgs darbs ieguldīts valsts eksporta veicināšanā, atbalstot mūsu uzņēmējus gan tradicionālajos, gan jaunajos tirgos. Latvija turpina sniegt praktisku palīdzību un atbalstu drošības situācijas stabilizācijai pasaulē, tai skaitā NATO un Eiropas Savienības operāciju ietvaros. Visi šie virzieni saglabā aktualitāti arī šogad.

Godātie deputāti! Aizvadītais gads pasaulē bija sarežģītu un pretrunīgu notikumu pilns. Nestabilitāte un vardarbība Ziemeļāfrikā, pilsoņu karš Sīrijā jau vairākus gadus ir pasaules uzmanības lokā.

Lai arī 2013.gadā tika sākta Sīrijas atbruņošana no ķīmiskajiem ieročiem, vardarbība un nebijuša mēroga humāna katastrofa šajā valstī turpinās. Konflikti un nestabilitāte Eiropas Savienības dienvidu kaimiņu reģionā tieši ietekmē arī Eiropas Savienības dalībvalstis. Tādēļ Latvija atbalsta Eiropas Savienības aktīvu rīcību dienvidu kaimiņu reģionā un Āfrikā. Mēs piedalāmies Eiropas Savienības centienos Mali stabilizācijā - Latvijas karavīri ir nosūtīti Eiropas Savienības apmācības misijā Mali bruņotajos spēkos.

Būtisks izaicinājums visai Eiropas Savienībai ir migrācija un ārējo robežu drošība. Visvairāk tas skar Vidusjūras reģionu. Taču mēs saprotam, ka tas var skart arī mūs, tāpēc mēs atbalstām Grieķijas un Itālijas apņēmību koncentrēties uz nelegālās migrācijas problēmu risināšanu savas Eiropas Savienības prezidentūras laikā.

2013.gads iezīmēja pozitīvu notikumu attīstību saistībā ar Irānas kodolprogrammas iesaldēšanu. Latvija apsveic panākto vienošanos un cer, ka tā tiks konsekventi īstenota, palielinot drošību un stabilitāti reģionā.

Savukārt 2014.gads būs nozīmīgs Afganistānai un visa reģiona tālākai attīstībai. Afganistānas prezidenta vēlēšanu veiksmīga norise un leģitīms iznākums ir būtisks priekšnoteikums Afganistānas politiskajai stabilitātei un attīstībai. Plānojot tālāku atbalstu Afganistānai, sabiedrotie, tostarp arī Latvija, ir skaidri pauduši apņēmību turpināt savu iesaisti, taču atbalsta sniegšanai jābūt arī ar skaidriem nosacījumiem. Mēs ceram, ka Afganistānas puses attieksme būs atbildīga un ka prezidents Karzajs noslēgs divpusējos drošības līgumus ar ASV un NATO, pie tam darīs to visdrīzākajā laikā, tādējādi izpildot svarīgus priekšnoteikumus Afganistānas tālākai stabilizācijai.

Pagājušais gads pierādīja, ka arvien būtiskāka nozīme gan nacionālajā līmenī, gan starptautiskajā sadarbībā būs kiberpolitikas jautājumiem. Pieaugot draudiem mūsu kritiskajai infrastruktūrai, Latvijai nepieciešams stiprināt spēju novērst kiberdraudus un aizsargāties pret uzbrukumiem, vienlaikus saglabājot demokrātiskās brīvības un izmantojot iespējas, ko sniedz brīvs internets un modernās tehnoloģijas.

Mums, protams, šobrīd pieaug bažas par situācijas attīstību Ukrainā. Šajās dienās Kijevas ielās starp protestētājiem un tiesībsargājošām iestādēm notiek sadursmes, kuras novedušas pie asinsizliešanas, kam esam izteikuši stingru nosodījumu. Ukrainas politiskajai vadībai jādara viss iespējamais, lai atrisinātu politisko krīzi valstī miermīlīgā ceļā, iesaistot dialogā visas ieinteresētās puses. Situācijas eskalācijas gadījumā es neizslēdzu iespēju, ka no Eiropas Savienības puses sekos arī bargāks signāls un varētu tikt piemērotas arī ierobežotas sankcijas.

Šie ir tikai daži no globālajiem izaicinājumiem, ar kuriem jāsaskaras Latvijai.

Godātie deputāti! Bet par ko būs Latvijas ārpolitika 2014.gadā? Mūsu pamata prioritātes paliek nemainīgas. Par tām es runāju jau savā 2012.gada uzrunā, ieskicējot 11.Saeimas laikā veicamos uzdevumus. Mūsu ārpolitika būs par valsts politiskās un ekonomiskās konkurētspējas attīstību. Tā būs par drošības un transatlantiskās saites stiprināšanu. Tā būs par gatavošanos prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, un tā būs par Baltijas jūras reģionu, par ciešākiem sakariem mūsu pašu, kaimiņu, starpā. Un tā būs arī par sadarbību un atbalstu mūsu tautiešiem ārzemēs.

Mūsu šībrīža ekonomiskā attīstība ir lielā mērā balstīta uz eksporta pieaugumu. Salīdzinot ar ļoti veiksmīgo 2012.gadu, redzam, ka arī aizvadītajā gadā eksports turpinājis augt. Šo pozitīvo tendenci varēsim saglabāt, tikai rūpējoties par savas konkurētspējas uzlabošanu pasaules tirgos. Arī šogad ārlietu dienests turpinās visiem spēkiem atbalstīt mūsu uzņēmējus. Mūsu prioritātes būs divpusējo ekonomisko kontaktu veidošana, uzņēmumu interešu aizsardzība ārvalstīs, tostarp arī tiesiskā ziņā, kā arī pozitīva Latvijas ekonomiskā tēla veidošana. Tas attiecas uz jau apgūto tirgu potenciāla izmantošanu, bet jo īpaši - uz centieniem ieiet perspektīvajos un jaunajos tirgos.

Analizējot mūsu pašreizējo eksporta tirgus struktūru, redzam, ka Latvijas 20 galvenie eksporta partneri ir Eiropas valstis un ASV, kā arī mūsu pašu tuvākie kaimiņi. Tie ir jau mūsu apgūtie tirgi. Tie sastāda apmēram 90 procentus no mūsu eksporta. Un tikai apmēram 10 procentus Latvijas eksporta veido tirgi, kuriem ir augoša ietekme pasaules ekonomikā, - Dienvidaustrumāzija, Ķīna, Indija, Dienvidkoreja, Persijas līča valstis un Latīņamerika. Latvijas eksporta apjomi uz dažiem no šiem tirgiem strauji pieaug: piemēram, 2013.gadā uz Ķīnu - par 70 procentiem, uz Centrālāzijas valstīm - par 30 procentiem. Tas skaidri iezīmē, ka šiem tirgiem ir potenciāls. Tomēr to apgūšana ir saistīta ar izaicinājumiem, kuru pārvarēšana prasa Latvijas uzņēmēju pieredzi, sagatavotību un resursus. Viena no panākumu atslēgām būs Latvijas ražojošo un pakalpojumu nozaru spēja sagatavot kopīgu piedāvājumu jaunajos tirgos.

Jaunajos tirgos politiskajam atbalstam ir būtiska loma. Bieži vien uzņēmējiem jāpalīdz ar šo tirgu īpatnību izskaidrošanu un kontaktu dibināšanu. Tāpēc mēs turpināsim darbu, veidojot nepieciešamo politisko bāzi ekonomiskās sadarbības attīstīšanai. Lai veicinātu mūsu ekonomisko konkurētspēju, Latvija šogad atver vēstniecību Indijā un Apvienotajos Arābu Emirātos.

Godātie deputāti! Ārējās drošības jomā mēs iestāsimies par ciešākām transatlantiskajām saitēm, aicinot Amerikas Savienotās Valstis nostiprināt savu klātbūtni Eiropā, kas ir visas Eiropas drošības stūrakmens. Tāpat atbalstīsim Eiropas Savienības un ASV tirdzniecības un investīciju līguma noslēgšanu, kam būs arī milzīga ģeopolitiska nozīme. Mēs padziļināsim sadarbību kiberdrošības jomā, kā to nolēma Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents, pagājušajā gadā tiekoties Vašingtonā, Baltajā namā. Turpināsim atbalstīt iniciatīvas Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas aliansē, kuras vieno partnerus un sabiedrotos kopīgo mērķu sasniegšanai.

Mēs skaidri apzināmies, ka tikai vienota un rīcībspējīga Ziemeļatlantijas līguma organizācija ir neaizvietojama Latvijas drošībai.

Šogad septembrī Lielbritānijā notiks NATO samits. Mūsu prioritāte samitā būs nostiprināt alianses kolektīvo drošību, kā arī ASV klātbūtni un iesaisti Eiropā. Īpašu lomu iegūs savietojamība sabiedroto starpā, jo mazināsies alianses iesaiste Afganistānā. Tāpēc iestāsimies par praktiskiem soļiem - par regulāru un apjomīgu militāro un krīžu vadības mācību noturēšanu, kuru nozīmi parādīja Latvijā un Polijā pērn sekmīgi noritējušās militārās mācības Steadfast Jazz, kuras tika rīkotas NATO līguma 5.panta ietvaros.

Savukārt ciešākas saites ar partneriem, kuri stiprina alianses spējas, - piemēram, saites ar Somiju un Zviedriju, - ir nepieciešamas Latvijas un visa Baltijas jūras reģiona drošībai. Uzskatu, ka NATO un Zviedrijas un Somijas sadarbība ir jāveido kvalitatīvi jaunā līmenī. Tāpēc būtiska ir vēl ciešāka mūsu partneru integrācija alianses operācijās, krīžu vadības un militārajās mācībās, ātrās reaģēšanas spēkos un citās savietojamību veicinošās iniciatīvās.

Diskusijā par NATO paplašināšanos aicināsim turpināt atvērto durvju politiku, kas balstīta uz trim principiem: 1) katra kandidātvalsts tiek vērtēta individuāli, balstoties uz reformu īstenošanu; 2) paplašināšanās vairo alianses drošību un 3) nevienai valstij ārpus NATO nav veto tiesību par alianses paplašināšanās politiku.

Latvija arī aktīvi turpinās atbalstu drošības situācijas uzlabošanai Afganistānā - gan palīdzot apmācīt Afganistānas nacionālos drošības spēkus jaunās NATO apmācības misijas sastāvā, gan turpinot pildīt vadošās valsts lomu Ziemeļu apgādes tīklā Afganistānas virzienā. Tas ir ne tikai Latvijas ieguldījums NATO svarīgākajā operācijā, bet arī devums Latvijas tautsaimniecībai, jo tiek pirktas Latvijas uzņēmēju ražotās preces un tranzītam izmantota mūsu infrastruktūra. Šim maršrutam ir potenciāls kļūt par komerciālu transporta koridoru, kas savienotu Eiropu un Āziju. Tāpēc Ārlietu ministrija roku rokā ar ārvalstu partneriem, nozaru ministrijām un uzņēmumiem pieliek pūles, lai nostiprinātu Latvijas vietu jaunajos maršrutos. Mūsu ikgadējie starptautiskie semināri ir kļuvuši par vērtīgiem pasākumiem Ziemeļu apgādes tīkla plānošanā. Ņemot vērā partneru interesi, arī šogad rīkosim starptautisku konferenci par šo tēmu.

Latvijas militārie un civilie speciālisti jau piedalās Eiropas Savienības operācijās un misijās, un es paredzu, ka nākotnē Eiropas Savienības, tajā skaitā Latvijas, loma pasaules krīžu risināšanā palielināsies. Mūsu drošībai būtiska ir Eiropas Savienības kopējās aizsardzības un drošības politikas īstenošana, savstarpēji papildinoties ar NATO darbību, veltot atbilstošus līdzekļus aizsardzībai un tās spējām, efektīvi izmantojot visus Eiropas Savienības rīcībā esošos instrumentus.

Mūsu prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā 2015.gadā Eiropas drošības jautājumi tiks apspriesti visaugstākajā līmenī. Diskusijā īpašu uzmanību pievērsīsim atbilstošu resursu veltīšanai aizsardzībai, NATO un Eiropas Savienības attiecību harmonizācijai, Eiropas Savienības civilo un militāro spēju attīstībai, kā arī sadarbībai ar Austrumu partnerības valstīm.

Vienlaikus attiecībās starp transatlantiskajiem partneriem aktualizējās arī jautājums par datu drošību, kura attīstība diemžēl mazināja arī savstarpējo uzticību. Ticam, ka kopīgi atradīsim risinājumus, kas atbildēs uz drošības izaicinājumiem, vienlaikus respektējot Eiropas Savienības pilsoņu privātuma un datu aizsardzību. Sabiedrotajiem ir jāstiprina savstarpējā uzticība, jo transatlantiskajā dienas kārtībā ir ļoti daudz kopīgi risināmu jautājumu.

Godātie kolēģi! Nākamajā gadā Latvija kā prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē uzņemsies Eiropas Savienības politisko vadību un koordināciju. Jau šobrīd mūsu balss ir ieguvusi lielāku svaru saistībā ar tuvojošos prezidentūru.

Šis gads, protams, Latvijas ārpolitikai un diplomātiskajam dienestam ir ne vien lielu iespēju, bet arī lielu izaicinājumu gads.

Gatavojoties prezidentūrai, mūsu pamatintereses ir skaidri definēt un īstenot Eiropas kopējās intereses, gan arī izmantot šo iespēju, lai veicinātu Latvijas politisko un ekonomisko pozīciju nostiprināšanu Eiropas Savienībā un pasaulē kopumā.

Šis uzdevums ir jāveic sarežģītā laikā. Latvijas pilsoņi šogad divreiz dosies pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu Eiropas Parlamentu un pēc tam -Saeimu.

Es vēlos pateikties visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām par nesen noslēgto vienošanos par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā... Eiropas Savienības Padomē sagatavošanu un īstenošanu. Tas apliecina visu politisko spēku briedumu un apņemšanos virzīt Eiropas politiku, meklējot labāko veidu, kā nodrošināt mūsu valsts intereses. Esmu pārliecināts, ka šī vienošanās nodrošinās Latvijas ārpolitikas pēctecību vēlēšanu maratona un 12.Saeimas laikā. Esmu gatavs aktīvai un konstruktīvai sadarbībai, lai īstenotu šajā dokumentā uzstādītos mērķus.

Godātie kolēģi, 2013.gada ietvaros sabiedriskajās diskusijās, kā arī pagājušā gada ārpolitikas debatēs Eiropas Savienības Austrumu partnerība tika izvirzīta kā viena no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritātēm.

Mūsu interesēs ir iespējami plaša sadarbības, stabilitātes un izaugsmes zona Eiropā. Sadarbības attīstība ar Austrumu partnerības valstīm sniedz Latvijai iespējas veicināt savu ekonomisko labklājību, attīstīt jaunus projektus transporta, enerģētikas, izglītības un kultūras sfērā. Piemēram, 2013.gada deviņos mēnešos Latvijas preču eksports uz šīm valstīm ir pieaudzis par 4,7 procentiem, bet uz atsevišķām valstīm, piemēram, Gruziju, - pat par 48 procentiem. Baltkrievija un Ukraina ieņem stabilu un pastāvīgu vietu Latvijas 20 lielāko tirdzniecības partneru vidū. Baltkrievija tradicionāli ir Latvijas otrs lielākais tranzīta partneris. Jaunas iespējas tirdzniecības ceļu attīstībā var sniegt arī konteineru pārvadājumu maršruts Zubr, kas savienos Ukrainas dienvidus ar Baltijas jūru.

Arvien vairāk studentu no Austrumu partnerības dalībvalstīm par savu studiju vietu izvēlas Latviju. Mūsu iespējas nodot zināšanas un pieredzi, radīt augsni ciešākai ekonomiskai un politiskai sadarbībai ar Austrumu partnerības valstīm palielināsies šajā un nākamajā gadā arī attīstības politikas kontekstā.

Jau tagad desmitiem Latvijas ekspertu strādā Austrumu partnerības valstīs, sniedzot atbalstu šo valstu administratīvās kapacitātes stiprināšanā un pieredzes nodošanā. Viņu ieguldījums tiek atzinīgi novērtēts. Šī atbalsta sniegšana paver jaunas iespējas arī Latvijas uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, universitātēm un koledžām veidot ciešākas attiecības ar Austrumu partneriem, jo Latvijas vārds un tēls šeit ir labi zināms. Tādēļ jo īpaši svarīgi ir kāpināt arī Latvijas politisko atbalstu Austrumu partnerības valstīm.

Pagājušajā gadā notikušais Viļņas samits atvēra jaunu lappusi Eiropas Savienības attiecībās ar Austrumu partnerības valstīm. Tika parafēti asociācijas līgumi ar Moldovu un Gruziju, parakstīts vīzu atvieglojuma līgums ar Azerbaidžānu. Lai arī asociācijas līgums ar Ukrainu samita laikā netika noslēgts, durvis tālākai sadarbībai starp Eiropas Savienību un Ukrainu ir palikušas atvērtas, bet lēmums ir pašas Ukrainas ziņā.

Eiropas Savienība veido politiku ar Austrumu partnerības valstīm uz šo valstu brīvas izvēles pamata. Nevienai trešajai valstij nav un nebūs tiesību ietekmēt šo brīvo izvēli. Tieši tādēļ ir svarīgi 2014.gadā parakstīt parafētos asociācijas līgumus ar Moldovu un Gruziju, lai sniegtu šīm valstīm jaunas nākotnes attīstības perspektīvas.

Šajā gadā jādara viss, lai pieņemtu lēmumus par vīzu atcelšanu īstermiņa braucieniem Moldovas Republikas pilsoņiem. Tāpat šādi lēmumi ir jāpieņem par pārējām Austrumu partnerības valstīm. Vīzu režīma atcelšana sniedz iespējas šo valstu pilsoņiem brīvi ceļot, apgūt jaunas zināšanas un stiprināt piederību Eiropai. Esmu pārliecināts, ka šie darbi radīs vēl auglīgāku augsni arī Latvijas tūrisma un izglītības sistēmas attīstībai.

Kā jau minēju, Eiropas Savienības durvis Ukrainai paliek atvērtas. Esmu pārliecināts, ka Ukrainas nākotne ir ciešā sadarbībā ar Eiropas valstīm, pie kurām Ukraina un tās tauta ir piederīga gadsimtiem, tādēļ Ukrainas valdībai un tautai novēlu pieņemt lēmumu, kas atbilst tās patiesajām ilgtermiņa interesēm. Pēdējo mēnešu notikumi Kijevā un citās pilsētās liecina par arvien pieaugošo pilsoniskās sabiedrības briedumu un vēlmi veidot citu nākotni. Es aicinu Ukrainas valdību sniegt pilsoniskajai sabiedrībai iespēju viedokļa paušanai un pielikt visas pūles, lai prezidenta vēlēšanas 2015.gada sākumā notiktu atbilstoši Eiropā pieņemtajiem demokrātijas un vēlēšanu standartiem.

Austrumu partnerības ietvaros Latvija vēlas turpināt veidot Eiropas Savienības attiecības ar Baltkrieviju. Arvien pieaugošie kontakti dažādās jomās kalpo abu pušu interesēm. Pozitīvi vērtējama Baltkrievijas vēlme uzsākt sarunas par vīzu režīma atvieglojumiem ar Eiropas Savienību. Latvija sniegs visu iespējamo atbalstu šādu sarunu veiksmīgai pabeigšanai. Vienlaikus uzskatām, ka demokrātisku reformu veikšana Baltkrievijā un jo īpaši politisko ieslodzīto atbrīvošana radītu jaunus un stiprus impulsus Baltkrievijas un Eiropas Savienības dialoga attīstībai.

Attiecībās ar Armēniju un Azerbaidžānu turpināsim meklēt ceļus, kas palīdzētu šīm valstīm atrast pareizo attiecību modeli dialogā ar Eiropas Savienību.

Es gribētu iezīmēt šādus darbības virzienus mūsu prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē saistībā ar Austrumu partnerības valstīm.

Pirmkārt, tālāka ekonomisko sakaru veicināšana un - perspektīvā - integrācija kopīgajā Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā. Ceru, ka Rīgas samita laikā 2015.gada maijā kopīgi ar Eiropas Savienības kolēģiem un Austrumu partneriem varēsim izvērtēt asociācijas līgumu ar Moldovu un Gruziju pirmos rezultātus un nospraust tālāko rīcības plānu šo valstu pakāpeniskai integrācijai Eiropas Savienībā.

Otrkārt, brīvas ceļošanas zonas tālāka paplašināšana. Jāpanāk būtisks progress Austrumu partnerības valstīs Eiropas Savienības standartu pārņemšanā, lai līdzās Moldovai brīva ceļošana uz Eiropas Savienības valstīm kļūtu realitāte arī citām valstīm. Paredzu, ka Rīgas samita laikā mēs varētu parakstīt vīzu režīma atvieglojumu līgumu ar Baltkrieviju.

Treškārt, pilsoniskās sabiedrības iesaiste. Pēdējo gadu notikumi skaidri apliecina pilsoniskās sabiedrības kā reformu katalizatora lomu Austrumu partnerības dalībvalstīs. Latvija plāno rīkot vairākus plašus pasākumus, kuri būs vērsti uz Eiropas Savienības un Austrumu partneru jaunatnes, uzņēmēju, politikas ekspertu, žurnālistu un citu grupu ciešākas sadarbības izveidi, kā arī ceļu meklēšanu aktīvai dalībai Austrumu partnerības valstu politiskajā dzīvē.

Godātie deputāti! Otrs svarīgs mūsu prezidentūras darba virziens būs Eiropas Savienības ciešāka iesaiste Centrālāzijas reģionā un Afganistānā. Šo valstu drošība un stabilitāte, sociālā un ekonomiskā attīstība, labas pārvaldības stiprināšana, biznesa vides uzlabošana un virzība uz atvērtāku ekonomiku atbilst gan pašu šo valstu, gan Eiropas Savienības ilgtermiņa interesēm.

Pēdējos gados Latvijai izveidojušies daudzveidīgi un plaši divpusējie kontakti ar Centrālāzijas valstīm, pieredze un izpratne par reģionu. Sadarbība ar Centrālāzijas valstīm sniedz Latvijai arī ekonomiskos ieguvumus. 2013.gadā, kā jau minēju, eksports ir pieaudzis vidēji par 30 procentiem. Kazahstāna ir Latvijas trešais lielākais tranzīta partneris pēc Krievijas un Baltkrievijas.

Vēlos īpaši izcelt transporta un tranzīta savienojumu attīstības potenciālu. Latvija iezīmējas kā transporta artērija starp Baltijas jūru, Afganistānu un Centrālāziju ar iespējām Ķīnas, Indijas un Pakistānas virzienā. Latvija guvusi ievērojamu pieredzi sadarbībā ar reģiona valstīm Ziemeļu apgādes tīkla nodrošināšanā. Kopš šī projekta darbības uzsākšanas Latvijā pārkrauti vairāk nekā 100 tūkstoši konteineru transportēšanai Afganistānas un arī pretējā virzienā. Šobrīd ir svarīgi, kā jau arī minēju sadaļā par mūsu ārējo drošību, lai šis koridors attīstītos arī par komerciālu transporta ceļu.

Latvija ir ieinteresēta savu divpusējo pieredzi ieguldīt visas Eiropas Savienības attiecībās ar reģionu gan ekonomisko sakaru aktivizēšanai, gan tā labklājības veicināšanai un Eiropas Savienības vērtību nostiprināšanai. No pieredzes zinām, ka sadarbības padziļināšanai ar reģiona valstīm svarīgs ir politiskā līmeņa atbalsts, tāpēc Eiropas Savienībai maksimāli jānodrošina regulārs augsta līmeņa politiskais un drošības dialogs ar Centrālāziju.

Eiropas Savienības attiecības ar ikvienu Centrālāzijas valsti jāveido uz individuāliem pamatiem atkarībā no to brīvprātīgas izvēles un gatavības sadarboties. Vienlaikus jāstiprina reģionālās sadarbības dimensija, bez kuras nav iespējams risināt reģiona līmeņa izaicinājumus, jo īpaši saistībā ar situāciju Afganistānā pēc NATO ISAF misijas beigām.

Mūsu pieredze Eiropas Savienības attiecību padziļināšanā ar Centrālāziju var būt vērtīga, ņemot vērā mūsu praktiskās sadarbības iestrādes, un tāpēc mēs savas prezidentūras laikā koncentrēsimies uz šādiem darbības virzieniem. Sadarbība robežu drošības, muitas un pretnarkotiku jomās var kļūt par Eiropas Savienības un Centrālāzijas sadarbības elementu. Augošais Centrālāzijas studentu skaits Latvijas augstskolās norāda uz potenciālu attīstītu sadarbību izglītības jomā.

Aktīvas ir arī Latvijas nevalstiskās organizācijas. Un es domāju, ka šeit mums ir jāturpina darbs, lai tās atbalstītu. Paraugs ir, piemēram, resursu centra „Marta” un Portidžas asociācijas darbība Uzbekistānā un Kirgizstānā, palīdzot sievietēm un bērniem aktuālu jautājumu risināšanā, kā arī nevalstisko organizāciju iesaistīšanās valsts pārvaldes procesos. Šādus un līdzīgus projektus turpināsim atbalstīt Eiropas Savienības un arī mūsu pašu attīstības sadarbības politikas ietvaros.

Vēl mēs darbosimies virzienos, kas ir saistīti ar cīņu pret terorismu, pievērsīsimies ekonomisko saišu attīstībai, energoefektivitātes, kā arī atbalsta likuma varas un labas pārvaldības stiprināšanai. Domāju, ka mums visiem kopīgi ir jāatbalsta to Centrālāzijas valstu, kas vēl nav Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstis, pievienošanās šai organizācijai.

Godātie deputāti! Tradicionāli mūsu ārpolitikas prioritārais reģions, protams, ir Baltijas valstu sadarbība, plašākā kontekstā - viss Baltijas jūras reģions. Tas iegūst īpašu nozīmi arī Eiropas Savienības kontekstā. Gan Latvijas, gan reģiona valstu ilgtermiņa drošību, stabilitāti un ekonomisko izaugsmi ir iespējams panākt tikai kopīgiem spēkiem. Latvijas iestāšanās eirozonā ir ģeopolitiski svarīgs solis, un nākamajā gadā mēs ceram sveikt arī Lietuvu.

Taču ne mazāk svarīga ir arī enerģētiskā drošība, piegāžu diversifikācija, transporta sakari - tas mūs vēl vairāk nostiprina eiroatlantiskajā telpā. Enerģētika un transports ir jomas, kurās vienīgi kopīgiem spēkiem varam palielināt ikvienas valsts ekonomisko konkurētspēju un enerģētisko drošību. Diemžēl līdzšinējās politiskās apņemšanās un solījumus nav izdevies iedzīvināt - savstarpējā nepamatotā konkurence kavē mūsu integrēšanos tieši transporta un enerģētikas struktūrās.

Aizvadītajā gadā Latvija, prezidējot Baltijas Ministru padomē un Baltijas Asamblejā, virzīja enerģētikas un transporta, kā arī reģiona konkurētspējas jautājumus. Baltijas Ministru padomē panācām mums svarīgo politisko apņemšanos īstenot Rail Baltica projektu, kā arī turpināt ieviest Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plānu. Šis darbs būs jāturpina arī praktiskā līmenī.

Runājot par enerģētisko drošību un piegāžu diversifikāciju reģionā, jāteic, ka būtiska loma ir Eiropas Savienības enerģētikas politikai - tā vērsta uz mūsu reģiona problemātikas risināšanu. Mums ir izdevies panākt, ka Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna projekti ir iekļauti Eiropas kopējo interešu sarakstā - tie varēs pretendēt uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Šī valdība ir apņēmusies uzsākt dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicot grozījumus normatīvajos aktos līdz šī gada aprīlim, un sastādīt ceļa karti dabasgāzes tirgus atvēršanai atbilstoši Eiropas Savienības prasībai, lai to īstenotu ne vēlāk kā 2017.gada aprīlī.

Latvija konsekventi virza enerģētiku kā savu prioritāti arī Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam ietvaros. 2013.gadā tika panākta Eiropas Savienības Komisijas un dalībvalstu vienošanās par stratēģijas rīcības plāna prioritātēm - tās ietver arī Latvijai svarīgos enerģētikas projektus. Arī šogad stratēģijas ietvaros uzmanību pievērsīsim enerģētikas jautājumiem. Latvija kopā ar Dāniju turpina pildīt galvenā koordinatora funkcijas enerģētikas prioritātes īstenošanā stratēģijas ietvaros. Enerģētikas jautājumi neapšaubāmi saglabās prioritāti arī mūsu prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē.

Protams, Baltijas jūras reģiona sadarbība būtu grūti iedomājama bez Krievijas. Tāpēc apsveicami, ka mūsu kaimiņvalsts ir ieinteresēta sadarboties Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam ietvaros. Šeit Latvijas īpašā interese ir vides un transporta jomas, tostarp pierobežas infrastruktūras, attīstība.

Reģionālās sadarbības ieguvumus saskatām mēs visi. Tīra vide, iespējas biznesam, iedzīvotāju kontakti ir pamats stabilitātei un izaugsmei Baltijas jūras reģionā.

Godātie deputāti! Šī runa laikam nebūtu pilnīga, ja es nepieskartos, protams, arī attiecībām ar mūsu lielāko kaimiņu - Krieviju. No vienas puses, mūsu divpusējā praktiskajā sadarbībā vērojama pozitīva dinamika. Krievija ieņem 2.vietu Latvijas tirdzniecības partneru vidū. Turpinās veiksmīgā sadarbība Ziemeļu apgādes tīkla attīstībā. Norit robežas demarkācijas darbi. Strādā Starpvaldību komisija. Aizvadītais gads ir devis labu impulsu arī mūsu politiskā dialoga attīstībai.

Tajā pašā laikā mēs redzam, ka Krievija turpinājusi periodiski nākt klajā ar nepamatotu kritiku un neobjektīviem vērtējumiem par Latvijas sabiedrības integrācijas procesiem un vēstures jautājumiem, ko esam konsekventi atspēkojuši. Īpaši dīvaina šī kritika šķiet uz negatīvo tendenču fona pašā Krievijā. Likumi, kuri ir klajā pretrunā ar Krievijas Federācijas starptautiskajām saistībām, demokrātijas un likuma varas principu ignorēšana, pieaugošās ksenofobijas tendences pašā Krievijā raisa nopietnas bažas ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā. Savu satraukumu esam pauduši gan divpusējā dialogā ar Krieviju, gan arī dažādos starptautiskajos forumos.

Latvijas pieeja attiecībām ar Krieviju ir definēta jau manā 2012.gada ziņojumā Saeimai, kurā mēs ieskicējām šīs Saeimas ārpolitiskās prioritātes un darbu - „uz abpusēja izdevīguma un savstarpējas cieņas balstīta sadarbība”. Mēs esam gatavi veicināt šādu sadarbību arī turpmāk, esam gatavi veicināt arī Eiropas Savienības un Krievijas dialogu jautājumos, kur pastāv abpusēja interese.

Domāju, ka Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē varētu būt labs stimuls, lai veicinātu sarunas par jaunā Eiropas Savienības un Krievijas līguma noslēgšanu. Esam gatavi turpināt dialogu Centrālāzijas un Afganistānas kontekstā, kā arī Austrumu partnerības jautājumos, kliedējot bieži vien nepamatotos mītus, kas tiek radīti Maskavā. Vienlaikus mūsu partneriem ir jāsaprot, ka spiediena politika pret Eiropas Savienības dalībvalstīm vai tās Austrumu partneriem nav un nebūs pieņemama.

Godātie deputāti! Šīsdienas debates ir iespēja uzrunāt ne tikai jūs. Es gribētu izmantot šo iespēju, lai vērstos pie mūsu sabiedrības daļas, ar kuru ārlietu dienesta darbs ir saistīts vistiešākajā veidā, - pie mūsu tautiešiem ārzemēs.

Mēs darām un darīsim visu iespējamo, lai palīdzētu Latvijas valstspiederīgajiem ārzemēs saglabāt saikni ar Latviju un latvisko identitāti, kā arī iesaistīties mūsu valsts politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.

No sarunām ar tautiešiem ārzemēs kļūst skaidrs, cik liela nozīme ir mūsu praktiskajam atbalstam. Šeit domāju atbalstu nedēļas nogales skolām un mūsu pārstāvniecībām kā diasporas pulcēšanās vietām, kā arī par efektīvu konsulāro pakalpojumu sniegšanu mūsu valstspiederīgajiem ārzemēs. Mēs gatavojamies tam, ka šo uzdevumu apjoms pieaugs.

2013.gada oktobrī stājās spēkā Pilsonības likuma grozījumi, kas paplašina Latvijas pilsoņu loku, daudziem dodot iespēju iegūt Latvijas pilsonību, vienlaikus saglabājot citas valsts pilsonību.

Jau pirmajos trīs mēnešos saņemts vairāk nekā tūkstotis pieteikumu. Gaidāms, ka šogad interese par Latvijas pilsonību vēl vairāk pieaugs, tāpēc šim mērķim veltīsim lielākus cilvēkresursus. Vairākās Latvijas pārstāvniecībās tiks palielināts darbinieku skaits, lai nodrošinātu tautiešiem iespēju efektīvi saņemt konsulāros pakalpojumus.

Šāds atbalsts Latvijas piederīgajiem ārzemēs ir mūsu tiešais pienākums, taču tikpat svarīga ir iesaiste un sadarbība. Mūsu tautiešiem pasaulē ir milzīgs potenciāls ekonomikā, kultūrā, zinātnē un izglītībā.

Zinu, ka daudzi vēlas savas spējas, zināšanas un enerģiju ieguldīt arī Latvijas labā. Šeit gribu izcelt pagājušajā gadā Latvijā notikušo pirmo Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu. Tas bija labs impulss, lai meklētu jaunas sadarbības formas, kas nāks par labu arī Latvijai. Kopā ar pasaules latviešu organizācijām turpināsim strādāt, lai veidotu sinerģiju starp Latvijai piederīgajiem neatkarīgi no dzīvesvietas, pārvēršot to par Latvijas izaugsmes faktoru.

Godātie deputāti!

Šogad aprit arī 10 gadi, kopš Latvija ir NATO un ES dalībvalsts. Mūsu reģions ir drošāks nekā jebkad. Mūsu pienākums ir nodrošināt, ka šāds drošības līmenis saglabājas arī Latvijas tautas nākamajām paaudzēm.

Mūsu pienākums ir izmantot savu balsi un dalību šajās organizācijās, lai rūpētos par savu cilvēku drošību un labklājību - iestātos par Latvijas cilvēku dzīves līmeņa kāpumu un valsts ekonomisko attīstību. Esmu pārliecināts, ka mēs to varam izdarīt!

Ceru uz konstruktīvu domu apmaiņu arī šajās ārpolitikas debatēs un pateicos jums par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Paldies ārlietu ministram par izsmeļošo ziņojumu. Uzsākam debates.

Ārlietu komisijas vārdā vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidentes kundze! Godātais ārlietu ministr! Jūsu ekselences! Godātie kolēģi! Ārpolitikā mēs skatāmies uz trijām lietām: uz draudiem, uz izaicinājumiem un uz iespējām. Patlaban Latvijai tiešu draudu nav, bet ir vairāki izaicinājumi, kas ar laiku varētu kļūt par draudiem. Lai tiktu galā ar šiem izaicinājumiem un novērstu potenciālos draudus, mēs iestājāmies NATO un Eiropas Savienībā, arī citās starptautiskajās organizācijās, lai meklētu kopīgus risinājumus. Bet, ja mēs skatāmies uz ārpolitiku kā līdzekli, lai veicinātu mūsu valsts iedzīvotāju labklājību, tad mums ir jādomā par iespējām. Lielvalstis var veidot savu ārpolitiku tā, kā tās vēlas, un ar savu spēku un lielumu vien tās nodrošina pasaules uzmanību. Latvija ir starp tām pasaules valstīm, kurām ir nepieciešams identificēt un attīstīt savas unikālās priekšrocības un pielietot tās izdevīgākajos brīžos.

Latvijai 2014.gads ir viens no šiem izdevīgajiem brīžiem. Mūsu atpazīstamība ir palielinājusies, pateicoties ekonomiskajai krīzei. Pasaules ekonomisti, finansisti, pētnieki un politiķi ir sekojuši līdzi mūsu gaitām un aktīvi debatē par to, kā Latvijas paraugs varētu tikt pielietots citās Eiropas Savienības valstīs. Šī uzmanība vēl tikai paplašinājās līdz ar mūsu veiksmīgo iekļaušanos eirozonā, bet šogad mēs piedāvājam pasaulei mūsu kultūras bagātības, izmantojot visas tās priekšrocības, kuras rodas no Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas. Un mūsu pieaugošā loma Eiropas Savienībā tikai palielināsies līdz ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā.

Mēs esam ieguvuši atpazīstamību, respektu un nelielu uzmanību. Viens no ārpolitikas galvenajiem uzdevumiem ir saprast, kā to vislabāk izmantot. Skatoties uz nākamo gadu, mūsu uzdevums ir izmantot šīs priekšrocības plānveidīgi, prātīgi un stratēģiski, koncentrējoties uz tiem ārpolitikas virzieniem, par kuriem mums ir īpašas zināšanas un kuros varētu būt vislielākā atdeve ilgtermiņā. Mēs ārpolitikā nevaram darīt visu, bet ir lietas, ko darām labi.

Sabiedrībā mēs katru gadu priecājamies par Latvijas lepnumiem, bet mums tādi ir arī ārpolitikā. Un, ja mums ir, ar ko lepoties - un citi to novērtē! -, tad mums ir iespēja arī kļūt par līderiem tieši šajos konkrētajos jautājumos. Līdz ar to mans mērķis šodien ir runāt par Latvijas līderību un lepnumu ārpolitikā.

Eiropas Savienībā Latvija ir starp atzītiem līderiem attiecībā uz Austrumu partnerību un Centrālāzijas valstīm. Ārlietu ministrs to jau arī šodien pateica. Manuprāt, būtu laiks domāt par ilgtermiņa stratēģisku vīziju tieši šajā virzienā. Es aicinu Ārlietu ministriju un Latvijas ārpolitikas ekspertus uzsākt nopietnu diskusiju par jautājumiem, kur iezīmēta šāda mērķtiecīga stratēģija. Jautājumi ir vairāki. Kādas ir Latvijas un Eiropas Savienības perspektīvas Centrālāzijā un Tālajos Austrumos? Kādas varētu būt mums vēlamās attiecības ekonomikas, politikas un kultūras jomā šajā reģionā? Kā mums vislabāk rīkoties, lai ne tikai nodrošinātu Latvijas intereses, bet arī ietekmētu Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku šajā reģionā?

Mēs jau tiekam uzskatīti par Eiropas Savienības ekspertiem Centrālāzijas reģionā. Līdz ar to būtu tikai loģiski pievērst lielāku diplomātisku un analītisku uzmanību arī Ķīnai, Japānai, Dienvidkorejai un Indijai. Mums nav jāveido jauna ārpolitikas stratēģija, bet mums ir jāprecizē tas, ko ceram iegūt, padziļinot attiecības ar šīm dinamiskajām valstīm. Ceļš šajā virzienā ir jau atvērts ar Latvijas kā līdera lomu Ziemeļu apgādes tīkla veiksmīgajā darbībā. Gan NATO, gan ASV apliecina, ka šis tīkls nebūtu iespējams bez Latvijas vadošās līdzdalības. Ir daudzi, kas vēl joprojām tic, ka šī transporta artērija no Latvijas ostām līdz Afganistānai varētu kļūt par ienesīgu komerciālu tranzītkoridoru, it īpaši - ja tas savienojas ar iecerēto jauno Zīda ceļu. Mums ir vēstniecības Uzbekistānā un Kazahstānā, un līdz ar to Latvijai ir īpašas priekšrocības šajā reģionā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības un NATO valstīm. Kā ārlietu ministrs jau sacīja savā ziņojumā, Latvijas interesēs ir aktīvāka Eiropas Savienības iesaiste šajā reģionā, jo tas veicina reģiona valstu lielāku atvērtību tirgus ekonomikai un labai pārvaldībai.

Latvija noteikti ir arī Eiropas Savienības līdere vairākās Austrumu partnerības valstīs, it īpaši Gruzijā, Moldovā, Ukrainā un Baltkrievijā. Nesen Latvija būtiski ietekmēja Eiropas Savienības sankciju politiku Baltkrievijā, nosargājot mūsu iedzīvotāju ekonomiskās intereses un vienlaikus aizstāvot cilvēktiesības un Eiropas vērtības. Attiecībā uz Ukrainu Ārlietu komisija šodien ir sasaukusi ārkārtas sēdi, lai ar ārlietu ministru pārrunātu Latvijas iespējamo rīcību.

Godātie kolēģi! Starptautisks respekts rodas tad, ja valsts demonstrē izcilību kādā konkrētā jautājumā. Drošības jomā trīs no vissvarīgākajiem nākotnes jautājumiem ir kiberdrošība, enerģētiskā drošība un stratēģiskā komunikācija. Mūsu kaimiņi - igauņi un lietuvieši - jau ir izveidojuši NATO izcilības centrus, lai vadītu pētniecības darbus divos šajos jautājumos. Latvija ir uzņēmusies izveidot NATO izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos. Ekspertīze šajā 21.gadsimta zinātnē ir pieprasīta visā pasaulē, un NATO ir izlēmusi to steidzīgi attīstīt. Latvijai ir iespēja piesaistīt pasaules ekspertus šajā jomā, attīstīt teoriju un praksi un kļūt par radošu domu centru nākotnes plānošanai. Un, starp citu, starptautiskā komunikācija ir saistīta ne tikai ar drošību vai ar militārajām operācijām. Biznesa pasaulē stratēģiskā komunikācija ir svarīga ne tikai uzņēmumiem, bet arī starptautiskajām institūcijām, kuras veido pasaules ekonomisko sistēmu. Jebkurš ekonomists, finansists vai baņķieris var apliecināt, cik lielu lomu komunikācija spēlē tirgus un biržas svārstībās. Tas, kas tiks radīts NATO izcilības centrā stratēģiskās komunikācijas jautājumos, ar laiku varētu būt pielietojams daudzās jomās. Ja radām izcilību, tad iegūstam līderību, un ar to mēs patiešām varēsim lepoties.

Protams, mums vienlaikus ir jāstrādā arī pie citiem mērķiem citos reģionos, ieskaitot mūsu Baltijas jūras reģionu. Lielas izmaiņas šogad notiks Eiropas Savienības vadībā, un Latvija ar to ir īpaši saistīta, ņemot vērā mūsu prezidentūru 2015.gadā. Mūsu transatlantiskās saites, stratēģiskā partnerība ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas Savienības Tirdzniecības un investīciju līgums ar ASV un labas kaimiņattiecības ar Krieviju - tās visas ir svarīgas prioritātes. Vienlaikus mums ir jāturpina sarunas par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Tomēr tieši Latvijas līderība Austrumu partnerības un Centrālāzijas jautājumos ir tas, kas iezīmē mūsu valstisko tēlu NATO un Eiropas Savienības valstu uztverē. Tā ir mūsu pievienotā vērtība NATO un Eiropas Savienības ārpolitikā, tas ir konkrēts, mērķtiecīgs un tālredzīgs veids, kā veicināt mūsu valsts un iedzīvotāju ekonomiskās un drošības intereses 2014.gadā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Eiropas lietu komisijas vārdā vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministri! Ekselences! Dāmas un kungi!

Ārlietu ministra kungs! Liels paldies par labi sagatavoto ziņojumu un uzrunu, kas kalpos par nopietnu pamatu šodienas debatēm par tik nozīmīgu jautājumu, kāda ir valsts ārpolitika un Eiropas Savienības jautājumi. Pagājušā gada debatēs viens no centrālajiem jautājumiem saistījās ar Latvijas dalību eirozonā, kas bieži vēl tika uzdots jautājuma formā, taču nu jau gandrīz mēnesi mēs eiro uztveram kā dabisku mūsu ikdienas sastāvdaļu. Neapšaubāmi, politiskā loģika varētu likt šodien ar gandarījumu detalizēti atskatīties gan uz Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunu rezultātiem, gan uz oficiālo sarunu par Latvijas uzņemšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā uzsākšanu, bet vēl jo vairāk uz sekmīgo eiro ieviešanas procesu, kas ir lielisks apliecinājums Latvijas spējai relatīvi īsā laikā ne tikai apturēt ekonomiskās krīzes radīto lejupslīdi, bet arī atgriezties pie izaugsmes. Tomēr šodien es šim kārdinājumam daudz neļaušos. Eiro ir sekmīgi ieviests. Turklāt, kā mēs nesen vienojāmies Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē, tas tika ieviests ar īstu pulksteņa - Latvijas pulksteņa - precizitāti. Liels paldies Valdim Dombrovskim, Andrim Vilkam un visai Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta komandai, kas ieguldīja kopīgās pūles tā visa sasniegšanā!

Šis gads, 2014.gads, ir sagatavošanās gads Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Tā būs tieši tik sekmīga, cik precīzs un labs būs gatavošanās posms. No paveiktā šogad būs atkarīgs, cik stipri vai ļodzīgi pamati tiks ielikti mūsu prezidentūrai. Novērtējot mūsu spējas un kapacitāti, esmu droša, ka Straujumas kundzes un Rinkēviča kunga vadībā prezidentūrai sagatavosimies tikpat veiksmīgi kā eiro ieviešanai Dombrovska kunga un Vilka kunga vadībā, bet tas prasīs arī tikpat neatlaidīgas pūles un koordinētu darbu.

Lai vadītu mūsu darbu prezidentūras laikā, mums vēl jo svarīgāk ir definēt, kādu Eiropas Savienību mēs vēlamies attīstīt, un - vēl jo vairāk - precīzi caur kādiem darbiem tas būs sasniedzams, it īpaši mūsu definēto prezidentūras prioritāšu griezumā; piemēram, kādu informācijas sabiedrības un digitālās ekonomikas attīstību vēlamies redzēt Eiropas Savienībā un ko paveiksim šajā jomā mūsu prezidentūras laikā. Tāpat arī attiecībā uz abiem pārējiem prioritāšu blokiem - Eiropas Savienības ekonomikas nākotne un konkurētspēja un Eiropas Savienība globālā kontekstā, jo īpaši Austrumu partnerības jautājumā. Esmu patiesi gandarīta, ka visas Saeimā pārstāvēto partiju frakcijas pagājušā gada nogalē parakstīja vienošanos par Latvijas prezidentūras sagatavošanu un īstenošanu. Paldies visiem kolēģiem par šo kopīgo soli!

Runājot par Latvijas prezidentūras prioritātēm, mums būs jārod atbildes uz virkni Austrumu partnerības politikas jautājumu. Būsim godīgi: kopš Ukrainas atteikšanās parakstīt asociācijas līgumu Eiropas Savienībā nožēla par nerealizētām iespējām un dramatisko situācijas attīstību Ukrainā pēc Viļņas samita mijas ar neziņu par šīs politikas nākotni. Vai Austrumu partnerībai būs lemts kļūt par tikpat ambiciozu neveiksmi kā Lisabonas stratēģija? Es ceru, ka ne. Ņemot vērā Austrumu partnerības īpašo vietu Latvijas prezidentūras prioritāšu vidū, tieši mūsu valstij būs iespēja un pienākums daudz darīt, lai tas tā nenotiktu.

Dāmas un kungi! Ļaujiet man jums nolasīt nelielu citātu, kas šajās dienās ir īpaši aktuāls: „Kā nedalāmu Eiropas daļu mēs uzlūkojam arī visus tos cilvēkus austrumos, kuriem ir vēlme mums pievienoties. Mēs ar lielu cieņu uzlūkojam viņu drosmi un uzticību, tāpat arī ciešanas un upurus. Mēs esam viņiem parādā vienotas un brālīgas Eiropas piemēru.”

Skatoties televīzijas ziņu pārraides par asiņainām sadursmēm Kijevā, varētu šķist, ka šos vārdus kāda Eiropas Savienības amatpersona teikusi šajās dienās. Tomēr šim citātam ir vairāk par 50 gadiem, un tā autors ir neviens cits kā viens no vienotās Eiropas tēviem - Robērs Šūmans. Citāts liecina, ka Ukraina gluži tāpat kā Latvija tika uzlūkota kā nedalāma Eiropas sastāvdaļa jau tolaik, kad mūsu kontinentu vēl sadalīja „dzelzs priekškars”. „Mēs ar lielu cieņu uzlūkojam Ukrainas tautas drosmi un upurus”, - šādi pēdējo dienu Kijevas notikumu kontekstā mēs šodien varētu pārfrāzēt Šūmana teikto. Es noteikti paredzu ātru un nepārprotamu kopējo Eiropas Savienības reakciju uz nepiedodamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Kijevā.

Lūkojoties uz Austrumu partnerību, mums jāatceras par Eiropas vērtību aspektu, kas lieliski atspoguļojas šajā Šūmana citātā, bet vienlaikus ir jāņem vērā reālpolitiskā situācija. Balanss starp vērtībām un reālpolitiku ir Eiropas Savienības politikas veidošanas pamatā. Kā liecina Serbijas un Kosovas izlīguma process, Eiropas Savienības pievilkšanas spēks (jeb drīzāk - pievilcības spēks) joprojām darbojas. Tomēr tas vairs nav tāds pats kā pirms 20 gadiem, un mēs nedrīkstam augstprātīgi pārvērtēt tā ietekmi. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Austrumu partnerības valstis neatgriezeniski attālinās no Eiropas Savienības. Iespējams, ir laiks pārdefinēt Austrumu partnerības mērķus un piedāvājumu, kā arī veidot vairāku ātrumu politiku, pārgrupējot partnerības valstis atkarībā no to vēlmes veidot padziļinātas attiecības ar Eiropas Savienību. Latvijai ir ko dot Austrumu partnerības valstīm Ukrainai, Moldovai, Gruzijai, Armēnijai, Azerbaidžānai un Baltkrievijai, kā arī Centrālāzijas valstīm.

Modernas pārvaldības un demokrātijas attīstībā, tātad arī NVO un pilsoniskās sabiedrības iesaistē uzkrātā Latvijas pieredze ir neatsverams kapitāls, ko mēs varam un mums vajag ieguldīt ciešāku partnerattiecību veidošanā ar minētajām valstīm. Šis kapitāls ir mūsu reformu pieredze, veidojot demokrātisku pārvaldi un atvērtu tirgus ekonomiku.

Dāmas un kungi! Pagājušajā gadā Saeimā ārpolitikas debatēs daudz tika runāts par Eiropas Savienības nākotni. Šodien, lūkojoties uz Eiropas Savienības darba kārtības jautājumiem un izaicinājumiem, jāsecina, ka pirms gada skaļi uzsāktās diskusijas par vienotās Eiropas tālākas integrācijas virzieniem kļūst arvien pieklusinātākas. Atļaušos apgalvot, ka daudzu Eiropas politiku un politiķu tik asi diskutētais jautājums par Eiropas iespējamo virzīšanos federalizācijas virzienā šodien vairs nav tik aktuāls un pamatlīguma grozījumi pagaidām vairs netiek iekļauti Eiropas Savienības tuvākajā dienas kārtībā. Vēl vairāk - Eiropas politikas vērotāji man noteikti piekritīs, ka pēdējā laikā lēmumu pieņemšanas procesā Eiropas Savienībā sāk dominēt tā dēvētā starpvaldību metode. Kopš ekonomiskās krīzes sākuma daudzi lēmumi un pat institucionāli jaunievedumi pieņemti, izmantojot tieši starpvaldību metodi, Eiropas stabilizācijas mehānismus, EuroPlus paktu, līgumu par fiskālo disciplīnu. Gandrīz visi eirozonas ekonomiskās pārvaldības jaunie elementi pieņemti, ieinteresētajām dalībvalstīm slēdzot atsevišķus līgumus. Šāds ceļš aizvien biežāk gūst pārsvaru pār kopienas metodi, kas ir Eiropas Savienības ierastā lēmumu pieņemšanas procedūra, kurā iesaistītas gan visas dalībvalstis, gan arī Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Eirozonas tālākā integrācija ar šādu sava veida „soli pa solim” politiku, izmantojot starpvaldību līgumus, aizvien vairāk kļūst par šodienas Eiropas Savienības realitāti.

Kā Latvijai vajadzētu reaģēt uz šādu kopienas metodes un Eiropas Komisijas centrālās lomas vājināšanos? Jau no politikas teorijas zinām, ka mazām valstīm, kuras resursu ierobežotības dēļ nespēj lēmumu pieņemšanas procesā vienlīdz sekmīgi konkurēt ar lielvalstīm, kopienas metode ir izdevīgāka. Tomēr, apzinoties pēdējo gadu tendences un mūsu nacionālās intereses, visticamāk, jau šogad mēs nonāksim situācijā, kad nāksies izmantot starpvaldību metodi, lai ļautu sākt darboties banku savienībai.

Domājot gan par gaidāmo Latvijas prezidentūru, gan mūsu valsts interešu aizstāvēšanu Eiropas Savienībā kopumā, vēlos akcentēt diasporas īpašo lomu. Ārvalstīs dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie ir nozīmīgs resurss Latvijas publiskās diplomātijas jomā, un mums ir jāspēj šo resursu efektīvi izmantot. Valsts pārvaldei jādara maksimāli iespējamais, lai iesaistītu ārpus Latvijas dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pasākumu veidošanā un popularizēšanā. Es saskatu nozīmīgu potenciālu diasporas jautājumu risināšanai Eiropas Savienības līmenī.

Godātie kolēģi! Nākamajā gadā ārlietu ministra ziņojums par ārlietu un Eiropas Savienības jautājumiem tiks uzklausīts jaunā situācijā. Un šeit es apzināti uzsveru vārdu „jauns”. Latvijai būs jauna Saeima un jauna valdība. Arī Eiropas Savienībā 2015.gada janvārī būs jauns Eiropas Parlamenta sastāvs, jauna Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī jauns Eiropas Savienības Padomes prezidents. Vai Latvija savā pirmajā prezidentūrā spēs nākt klajā ar jaunu, konstruktīvu un ilgtspējīgu pienesumu jaunajā situācijā? To visu vistiešākajā veidā ietekmēs mūsu sagatavošanās darbs tieši šogad.

Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas vārdā vārds deputātam Sergejam Potapkinam.

S.Potapkins (SC).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ministru prezidente! Ministra kungs! Godātie deputāti, ekselences! Kad mēs runājam par ārpolitiku, daudzi grib to vienkāršot, mēģinot novest visu līdz saprotamam divpolāras pasaules modelim. Ņemot vērā mūsu piederību Eiropai, viss ir novests līdz jēdzieniem „pareizie Rietumi” un „nepareizie pārējie”. Mēs esam „pareizie”, un tāpēc mums pret pārējiem jāaizstāv kopīgās Rietumu vērtības, kodoli un demokrātija pēc mūsu sapratnes un tā tālāk. Tiek gaidīts, ka vienotajā Eiropas telpā mums visiem būs kopīgas eiropeiskas vērtības un tātad arī kopīgas intereses. Bet prakse rāda, ka, neskatoties uz kopējām vērtībām, intereses vāciešiem, francūžiem, kā arī mūsu kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem no Latvijas interesēm var atšķirties diezgan būtiski. Pēc negoda ar vilcienu iepirkumu ne tikai diplomāti un ministri, bet tagad arī katrs Latvijas iedzīvotājs tika pārliecināts, ka spāņu, šveiciešu un kanādiešu ražotāja un latviešu ražotāja, latviešu pasažieru pārvadātāja, kā arī latviešu pasažieru intereses būtiski atšķiras. Interešu nesakārtotības dēļ Latvijas iedzīvotāji palika bez vilcieniem, bet turpina maksāt par svešām interesēm no saviem nodokļiem.

Tuvākajā laikā katram iedzīvotājam būs jāmaksā par svešām interesēm arī gāzes tirgus liberalizācijas dēļ. Kamēr Latvijai nav iespēju alternatīvas gāzes piegādei, tas novedīs pie papildu izdevumiem cilvēkiem, kuri maksās par sarežģītu un dārgu gāzes infrastruktūru. Par to, kā tas darbojas Latvijā, mums jau ir pieredze pēc elektrības tirgus liberalizācijas, par kuru mums būs jāmaksā vēl dārgāk jau šogad. Kāds var teikt, ka tas neattiecas uz ārpolitiku, bet abos gadījumos galvenie faktori atrodas aiz Latvijas robežām. Tās ir ārvalstu ražotāju komercintereses, lobiji, brīvās tirdzniecības līgums, bet iekšienē ir tikai mūsu nespēja aizstāvēt savas intereses šī līguma ietvaros.

Mūsdienu ārpolitika ir komplicētāka nekā attiecības „Rietumi pret pārējiem”. Latvijas ārpolitikai ir vairāki virzieni un līmeņi.

Pirmajā Latvijas ārpolitikas līmenī ir savu interešu aizsardzība tuvākajā apkārtnē. Viens piemērs. Mēs pieņēmām izmaiņas Autotransporta reģistrācijas likumā un tādējādi paši izveidojām situāciju, lai pirkt, reģistrēt un turēt mašīnu būtu izdevīgāk Igaunijā. Divus gadus zaudējam nodokļus, bet mūsu automašīnu tirgotāji zaudē pārdošanu. Tā vietā, lai vienreiz vienotos ar Igauniju un Lietuvu un izlīdzinātu auto nodokļus un maksājumus, kā arī iekļautu akcīzi degvielas vērtībā, kā tas īstenots tuvākajiem kaimiņiem, tagad mēs aizliedzam mūsu iedzīvotājiem braukt ar Igaunijā reģistrētiem automašīnu numuriem, varonīgi pārvarēdami savas muļķības sekas.

Mūsu attiecības ar kaimiņiem - Lietuvu un Igauniju - jau sen ir aiz Ārlietu ministrijas ietvariem. Mūsu valstis ir tik tuvas, ka mūsu premjeri var dzert kafiju darba brokastīs kaut katru nedēļu. Mums ir personiskas attiecības katrā varas līmenī. Mūsu situācijā jau sen ir laiks apvienot ministrijas un kopā uzturēt infrastruktūru, bet mēs joprojām pārvelkam pār acīm segu kā Rail Baltica un LNG termināļa gadījumā.

Otrajā Latvijas ārpolitikas līmenī ir mūsu attiecības Eiropas Savienības ietvaros, kur mums arī ir iespēja īstenot politiku savas valsts labā.

Runājot frakcijas vārdā, es daru zināmu arī Sociāldemokrātu grupas - otras lielākās grupas Eiropas Parlamentā - pozīciju. Mēs esam par vienotu un stipru Eiropu, bet mēs nevaram atbalstīt Eiropas politiku tādā veidā, kādā tā eksistē šodien. Mēs esam pārliecināti, ka taupīšanas politika ved pie nevienlīdzības stiprināšanas Eiropas iekšienē un pie vēl lielākas sadalīšanās divu ātrumu Eiropā. Mūsu mērķis ir vienotu sociālo standartu īstenošana visas Eiropas līmenī. Un tā arī ir ārpolitika, jo šis jautājums ir īpaši svarīgs Latvijai kā nabadzīgākajai valstij eirozonā. Arī tam jābūt mūsu ārpolitikas mērķim -nodrošināt minimālo pensiju, sociālo pabalstu un bezdarba pabalstu Eiropas līmenī un saistīt to ar iztikas minimumu.

Vienotu standartu neesamība noved pie sociālekonomiskas nevienlīdzības Eiropas Savienības ietvaros, pie iedzīvotāju migrācijas un pie nopietnām problēmām attiecībā uz turpmāko attīstību. Fakts, ka mēs esam nabadzīgākā valsts eirozonā, var traucēt mūsu tuvāko ārpolitikas mērķu īstenošanu, proti, iestāšanos OECD. Vai bagāto valstu klubs gribēs sevi diskreditēt, uzņemot savās rindās nabadzīgāko Eiropas valsti, kurā ir dziļa demogrāfiska krīze?

Saprotot, ka visas Eiropas valstis joprojām ir ekonomiskajā krīzē un ka Eiropas iekšienē mums nav pietiekami daudz priekšrocību, lai ražošanas attīstībai piesaistītu investīcijas no Eiropas Savienības iekšienes, rodas sapratne par trešā ārpolitikas līmeņa uzdevumiem. Es esmu pārliecināts, ka mums nav jāstāv malā Eiropas ārlietās. Mums jāiemācās izvirzīt iniciatīvas un būt līderiem jomās, kur mums ir priekšrocības attiecībā pret pārējām Eiropas Savienības valstīm vai kur mūsu valsts var dabūt augstāku labumu no divpusēju attiecību attīstības.

Pēdējos gados mēs ieguvām pozitīvu piemēru, proti, Latvijas iniciatīvu attīstīt sadarbību ar Centrālāziju ne tikai divpusējo attiecību, bet arī Eiropas Savienības ietvaros. Pateicoties šai iniciatīvai, mēs varēsim paaugstināt Latvijas prezidentūras kvalitāti un sniegt savu ieguldījumu Eiropas ārpolitikas īstenošanā. Līdz ar to vajag, lai politiskā iniciatīva kopumā dotu tiešu ekonomisku labumu mūsu valstij. Ja mēs esam atklāti un draudzīgi, tad mūsu infrastruktūrai - ostām, dzelzceļiem - jābūt izvēlei Nr.1, lai Centrālāzijas valstis izvēlētos ceļu uz Eiropu. Tas arī ir iemesls, lai kopā ar pārējiem sabiedrotajiem veiktu revīziju un, iespējams, būtiski grozītu sadarbības programmas. Un acīmredzot pēc Viļņas samita tiks kritiski vērtēta un būtiski grozīta Austrumu partnerības programma.

Man negribētos, lai Latvija, kas ir dziļi saistīta - un veiksmīgi saistīta! - ar šīs programmas īstenošanu, līdz 2015.gadam nokļūtu Antiņa lomā, kas ir pārliecināts par savu nozīmību laikā, kad lielie spēki vienojas mums aiz muguras.

Runājot par lielajiem spēkiem, to skaitā par kaimiņvalstīm, jāteic, ka pasaules un Eiropas galvenie lielie spēki veiksmīgi veido konstruktīvu dialogu ar Krieviju. Pasaule un Eiropa nevar iedomāties savu attīstību bez arvien dziļākas un dziļākas mijsadarbības ar Krieviju. Un būsim godīgi, mums šodien vairs nav ko dalīt ar Krieviju, izņemot pagātni. Bet pretenziju izvirzīšana par vēsturi nav tas, ko vajag veiksmīgai attīstībai nākotnē. Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma ap 2 miljardiem eiro Krievija ieņem 2.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Tā ir to valstu skaitā, kur mūsu tirdzniecības bilance ir sabalansēta. Mūsu kaimiņattiecībās pārsvarā jābūt pragmatismam un labām kaimiņattiecībām.

Nevaru arī nepateikt par attiecībām ar Ķīnu. Godātais Andris Sprūds, Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs, ārpolitikas ziņojuma apspriedē pagājušo gadu nosauca par Ķīnas un Centrālāzijas gadu. Es gan piebildīšu - ja ne gadsimtu. Latvijai atkal ir svarīgi izvēlēties un Eiropas ārlietu politikas ietvaros atbalstīt spēkus, kuri aizstāv protekcionisma politiku, virzīt tos attiecībā uz Ķīnu vai arī otrādi - būt kopā ar tiem, kuri atbalsta Eiropas Savienības soļus un brīvās tirdzniecības zonas īstenošanu ar Ķīnu. Manuprāt, izdevīgākā izvēle ir acīm redzama.

Eiropas Savienība jau sen skatās uz Ķīnu kā uz investoru. Pēdējos divos gados Ķīnas investīciju apjoms Eiropā pārsniedz Eiropas investīciju apjomu Ķīnā. Labas attiecības ar Ķīnu mums ir unikāla iespēja, lai dabūtu tās tehnoloģijas, kas nākotnē ļaus mums attīstīt ražotnes ar augstu pievienoto vērtību. Jau šodien mūsu spēkos ir īstenot vienkāršus soļus, proti, turpināt aktīvu līdzdalību Ziemeļeiropas valstu un Ķīnas dialogā, izņemt no valsts iepirkumiem ierobežojumus attiecībā uz Ķīnas ražotājiem tur, kur tie nav pamatoti un kur tas nav pretrunā ar Eiropas likumiem. Izņemt Honkongu no ofšoru „melnā saraksta”, kas nopietni traucē pirmām kārtām mūsu uzņēmējiem strādāt gan ar Honkongu, gan ar Ķīnu. Piemēram, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Šveicē, Amerikā un citur Honkongas nav ofšoru sarakstā, un arī pēc OECD klasifikācijas Honkonga klasificēta kā jurisdikcija, kura pietiekamā mērā īsteno nodokļu standartus, kas pieņemti starptautiskajā līmenī.

Mums arī jāvērtē mūsu iekšējo izmaiņu ietekme uz mūsu ārpolitisko pozīciju. Biežas izmaiņas likumdošanā, nodokļu paaugstināšana, birokrātiska procedūru komplicēšana ved pie uzņēmumu vides un valsts imidža pasliktināšanās. Situācija ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām atkal liecina, ka mēs esam čempioni šaušanā sev kājās. Eiropas Savienība nozīmē vienādas iespējas visiem, bet tas nenozīmē vienādas iespējas vienādajiem...

Sēdes vadītāja. Potapkina kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies! (No zāles dep. I.Zariņš un citi SC frakcijas deputāti: „Lai pabeidz!”, „Lai runā!”)

S.Potapkins. Kamēr mēs esam spiesti konkurēt gan ar tuvākajiem kaimiņiem, gan ar pārējiem ES dalībniekiem, ar dažiem no kuriem mums ir līdzīgi noteikumi, bet vairākums mūsu konkurentu ir spēcīgi, viņiem ir pieredze un nauda, bet mēs varam cīnīties par apvienošanos un par taisnīgu pieeju visiem. Ja mēs redzam savu nākotni stiprā, apvienotā Eiropā, tad visiem Eiropas spēlētājiem ir jāpieņem vienādi spēles noteikumi, kas ir taisnīgi visiem, un pakāpeniski vajag atiet no iekšējās konkurences, kas šodien neļauj Eiropai attīstīties vienlīdzīgi un efektīvi. Jo precīzāk mēs īstenosim sadarbību savas ārpolitikas pirmajā līmenī, jo stiprāka būs mūsu pozīcija otrajā līmenī un izdevīgāka būs ārpolitikas sadarbība trešajā līmenī. Un man negribētos, lai sarunās par kopīgām Rietumu vērtībām tiktu pazaudēta ārpolitikas īstenošanas jēga, proti, savas valsts un tautas interešu aizstāvēšana un ekonomiskie panākumi visiem.

Paldies. (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Grigules kundze, vai jums pietiks ar septiņām minūtēm? Jums ir tiesības runāt 10 minūtes, bet, ja jums vajag 10... Paldies. Turpinām debates.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Godātie kolēģi! Ekselences! Klātesošie! Latvijas misija un galvenais uzdevums ārpolitikā balstās mūsu demokrātijas un brīvības līdzsvarā, sakņojas izpratnē, ka stiprākā pienākums ir aizstāvēt vājāko, un tajā, ka brīvai tautai ir jāiestājas par tām tautām, kuru centieni pēc brīvības tiek ierobežoti un apdraudēti. Mums jārealizē tāda ārpolitika, kas sakņojas mūsu vērtībās. Mūsu mērķis šajā dinamiskajā mūsdienu pasaulē ir tas, ka Latvijai jābūt gan ar ietekmi, gan ar iespējām, gan ar nozīmīgu vārdu, risinot jautājumus, kas tieši vai netieši saistīti ar mūsu valsts nākotni.

Mūsu valsts ārpolitikas mērķiem ir jābūt šādiem: aktīva līdzdarbība starptautiskajos procesos, nevis tikai piekrītoša paļaušanās uz Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku. Ir vairāk jārīkojas pašiem, negaidot, ka cits ko paveiks mūsu vietā. Mūsu ārlietu dienestam ir aktīvi jāstrādā valsts atpazīstamības un prestiža celšanā, pozitīva un draudzīga tēla veidošanā. Tikai sasniedzot iepriekš minēto, mēs varēsim godam un pilnvērtīgi aizstāvēt mūsu uzņēmēju, pilsoņu un valsts intereses.

Kas būtu jādara? Formējot un veidojot, un realizējot mūsu valsts ārpolitiku, ir jābalstās uz Latvijas nacionālajām interesēm, lai nodrošinātu valsts un mūsu pilsoņu drošību, lai palielinātu mūsu valsts atpazīstamību, lai radītu labākus apstākļus mūsu uzņēmējiem globālās konkurences apstākļos.

Mūsu valsts nacionālās intereses, sadarbojoties ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, aktīvi jāaizstāv gan Eiropas Savienībā, gan NATO. Jāturpina attīstīt ne tikai tiešā stratēģiskā partnerība ar Amerikas Savienotajām Valstīm, bet arī aktīvi jāiesaistās Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu stratēģiskajā partnerībā. Lai nodrošinātu Latvijas stabilitāti un starptautisko konkurētspēju nākotnē, lielāka uzmanība jāpievērš starptautiskajai ekonomiskajai politikai, kas balstās uz daudz ciešākas un efektīvākas sadarbības modeļiem tieši mūsu uzņēmējiem.

Visās jomās jāstiprina sadarbība ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Latvijai ir jāizmanto savs ģeogrāfiskais stāvoklis un vēsturiskā pieredze, gadsimtiem akumulētās prasmes un iemaņas dzīvot un sadzīvot ar Austrumiem un Rietumiem. Mēs varam būt aktīvi reģiona līderi šajā sadarbībā. Mums ļoti svarīgi ir proaktīvi reaģēt un jau laikus gatavoties ārpolitikas prioritāro virzienu paplašināšanai tādu pasaules ekonomiski straujāk augošo valstu virzienā kā Ķīna, Indija, arābu valstis un Brazīlija. Jau laikus ārlietu resoram ir jāgatavo kvalificēti kadri, īpašas apmācību programmas, jāorganizē stažēšanās iespējas, jāgatavo eksperti, sadarbībā ar universitātēm jāizstrādā tieši mūsu mērķstratēģijas attiecībā uz šiem reģioniem. Ir jāgatavo ekonomiskie diplomāti un eksperti, jo no viņu zināšanām un darbības būs atkarīgs mūsu valsts ekonomiskais uzplaukums. Beidzot ir jāīsteno praksē mūsu ārpolitikas „smadzeņu” institūtu kapacitātes un finansiālā atbalsta palielināšana, ceļot to starptautisko prestižu un stiprinot ekspertīzi. Ir jāveido īpašas sagatavošanas un atbalsta programmas tiem mūsu labākajiem profesionāļiem, kuri cenšas pretendēt uz posteņiem dažādās Eiropas Savienības iestādēs. Mēs nevaram atstāt šo procesu pašplūsmā un tikai paša pretendenta ziņā.

Mums ir jāizmanto katra iespēja iefiltrēt nacionālos kadrus Briseles birojos, lai mēs varētu būt informēti un arī ietekmēt Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanu jau agrīnā to gatavošanas stadijā.

Ir jāatbalsta emigrācijā esošie mūsu pilsoņi. Jāfinansē izglītība latviešu valodā, Latvijas kultūras, tradīciju un vēstures apguve.

Daži komentāri par ziņojumu.

Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, nevaram piekrist Ārlietu ministrijas ziņojumā paustajam, ka Latvijas interešu aizstāvība Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunās ir bijusi veiksmīga. Mūsu lauksaimnieki, tāpat kā šobrīd, arī turpmākajos gadus saņems viszemākos tiešmaksājumus starp visām dalībvalstīm. Valdībai bija parlamenta mandāts panākt, lai tiešmaksājumu apjoms būtu vismaz 80 procentu no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Tas netika izpildīts. Mūsu lauksaimnieki kļūs aizvien nespējīgāki konkurēt, salīdzinot ar citu valstu zemniekiem.

Savukārt attiecībā uz plānoto pieejamo finansējumu no Kohēzijas fonda turpmākie mēneši būs izšķiroši, lai ar Eiropas Komisiju saskaņotu atbalstāmās prioritātes. Un ir ļoti svarīgi, lai Latvijas amatpersonas spētu pierādīt, ka mums šos līdzekļus ir nepieciešams ieguldīt gan dzelzceļā, gan lidostā, gan ostās, gan ceļu sakārtošanā.

Par Austrumu partnerību. Ārlietu ministrijas ziņojumā plaši un pozitīvi aplūkots jautājums par Austrumu partnerību. No tribīnes mēs dzirdējām, ka mēs esam līderi Austrumu partnerības programmā. Tomēr pēdējā gada notikumi skaidri parāda, ka Eiropas Savienības Austrumu partnerības programma uz šo brīdi nav realizējusies veiksmīgi.

Austrumu partnerības programma - tātad šīs sešas valstis. Kāda ir realitāte? Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Ukraina... Neveiksmīgais Viļņas samits, šībrīža dramatiskie notikumi Kijevā... Ņemot vērā situācijas eskalāciju un to, ka, iespējams, 2015.gada pavasarī, mūsu prezidentūras laikā, Ukrainā notiks prezidenta vēlēšanas, kas, visticamāk, varētu tikt pavadītas ar plašiem nemieriem, ar demonstrācijām, pavisam reāla ir situācija, ka Latvijai gribot negribot nāksies risināt šo konfliktu un pārstāvēt Eiropas Savienības Padomi, kam mums trūks gan pieredzes, gan kapacitātes.

Un vēl nobeigumā par karaspēka izvešanu no Afganistānas. Saglabājot konsekvenci un kontekstā ar Zaļo un Zemnieku savienības priekšvēlēšanu programmā pausto, gribu minēt mūsu valsts militāro misiju Afganistānā. Ir noteikti jāmaina akcenti, jāpalielina civilais ieguldījums, nevis militāro kravu tranzīts caur Latvijas ostām, vietējo ražotāju piegādes militārajam korpusam. Mēs gribam lielu ideju vārdā ne tikai piedalīties militārā operācijā, bet arī balstīt mūsu valsts vietējos uzņēmējus. Un mēs ar nepacietību gaidām rudeni, kad mūsu, „zaļo”, aizsardzības ministram Raimondam Vējonim, mēs ceram, būs tāda iespēja dot vēsturisko pavēli: „Uzsākt Latvijas karaspēka izvešanu no Afganistānas!”

Paldies. (ZZS frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.35.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Raivis Dzintars... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Inga Vanaga... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 11.00. Turpinām Saeimas 23.janvāra sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs uzsākām skatīt ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos.

Tātad mums ir jāturpina debates.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA pārstāvim Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Cienījamā Prezidija priekšsēdētājas kundze! Priekšsēdētājas kundze, jā... Ekselences! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti!

Pēc sarunām ar NVO pārstāvjiem gan Eiropas lietu komisijas, gan Ārlietu komisijas tikšanās reizēs jāsecina, ka ārlietu ministra ziņojums ar katru gadu kļūst labāks. Tas priecē, jo ārpolitikai jābūt „noenkurotai” sabiedrībā. Pie šīs atziņas vēl atgriezīšos savas uzrunas beigās.

Ikdienas steigā un jaunas koalīcijas veidošanas procesā varam viegli aizmirst to, ka vēl pirms gada, kad apspriedām iepriekšējo ārlietu ministra ziņojumu, pastāvēja reāli kara draudi starp ASV un Irānu. Tad es pieļāvu 50 procentu varbūtību, ka karš varētu izcelties.

Ja lielgabali būtu toreiz runājuši, kāda šodien izskatītos mūsu straujā izaugsme? Benzīna cenas kāpj un jau ir tuvu pie četriem latiem, proti, tuvu sešiem eiro. Nez kāds tad būtu saturs mūsu debatēm šodien? Tika panākts diplomātisks risinājums. Ir panākta pagaidu vienošanās ar Irānu uz sešiem mēnešiem, un vienošanās rīcības plāns stājās spēkā pirms trim dienām.

Te redzam mūsu ārpolitikas veiksmi, strādājot kopā ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Sarunas vadīja Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīna Eštonas kundze, runājot visu 28 Eiropas Savienības dalībvalstu vārdā. Tas jau ir spēks! Bet pie sarunu galda ar Irānu piedalījās trīs Eiropas Savienības lielvaras - Lielbritānija, Francija un Vācija - kopā ar vēl trim ANO pastāvīgajām loceklēm - ASV, Ķīnu un Krieviju. Šis sarunu formāts saucās „E3+3”.

Saeimas Eiropas lietu komisija vairākkārt apsprieda un apstiprināja Ārlietu ministrijas (tātad - Latvijas) pozīcijas Eiropas Savienības sarunās ar Irānu; ārlietu ministrs Rinkēviča kungs brauca uz Eiropas Savienības Ārlietu padomi, lai vienotos par kopīgu politiku šajās sarunās. Diplomātiskais process turpināsies, līdz būs sasniegta visaptveroša vienošanās, kas ļaus Irānai ražot kodolenerģiju tikai civilajām vajadzībām. Pēc tam Irāna varēs brīvi tirgot savu naftu un dabasgāzi pasaules tirgos. Kā jūs zināt, šo izejvielu Irānā ir atliku likām.

Tomēr jāņem vērā, ka ir divas spēcīgas valstis, kuras pretojas pagaidu vienošanās īstenošanai, proti, Izraēla un Saūda Arābija. Nav skaidrs arī, cik tālu Irāna ir vispār gatava iet uz kompromisiem.

Ir vēl viena laba ziņa: izskatās, ka sarunas par Palestīnas valsts izveidi blakus Izraēlai ir izkustējušās no vietas. Tas nav tikai ASV nopelns, arī Eiropas Savienība var ieskaitīt savā kontā zināmu virzību uz priekšu šī pusgadsimta, nu, jāsaka, jau ilgāk par pusgadsimtu, konflikta diplomātiskajam risinājumam.

Diemžēl ir arī slikta ziņa. Ukrainas negaidītais pagrieziens uz Austrumiem mudina mūs atcerēties par civilizāciju sadursmju tēzēm, ar kurām pirms 20 gadiem nāca klajā Semjuels Hantingtons, tas ir, par ģeopolitisko nomatu, kas stiepjas no Somijas austrumu robežas lejā gar mūsu austrumu robežu līdz pat Adrijas jūrai, atdalot Rietumus no Austrumiem. Šī robeža novilkta jau 14.gadsimtā un ir maz kopš tiem laikiem mainīta.

Lielais jautājums tagad ir tāds: vai Ukraina var pārcelt šo nomatu aiz savas austrumu robežas? Vai Brīvās tirdzniecības līgums, kurš netika parakstīts Viļņā, liecina, ka tā to nevar izdarīt, jo Krievija to nepieļauj? Krievija parādīja, ka tā var likt lietā itin visu, lai nosargātu to, ko tā uzskata par savu ģeopolitisko telpu. Bet Eiropas Savienība ne visai vēlas piedalīties šādā kailas varas spēlē.

Eiropas Savienības pieeja ir balstīta uz vērtībām, sarunām, dažādu pušu vienošanos. Eiropas Savienība nevar dāļāt naudu, nezinot, kur nauda patiesībā aiziet. To mēs visi zinām. Taču Ukrainai līgums ar Eiropas Savienību būtu ļāvis ietaupīt pusmiljardu eiro gadā. Man šķiet, ka dramatiskie notikumi Ukrainā prasīs no mums daudz lielāku uzmanību, nekā tas ir bijis līdz šim, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka notikumi tur vistiešākajā veidā skar arī mūs un ka vismaz puse Ukrainas iedzīvotāju skatās drīzāk uz Rietumiem, nevis uz Austrumiem.

Noslēgumā, kā jau sākumā minēju, citēšu pirmo rindu no ārlietu ministra ziņojuma: „Latvijas ārpolitikas pamatmērķi ir valsts drošības un stabilitātes garantēšana, starptautiski veidojot priekšnoteikumus Latvijas ekonomiskajai izaugsmei un iedzīvotāju labklājībai.” Bet kā mēs to panāksim, ja mūsu valdības nestrādā ilgāk par diviem gadiem un diviem mēnešiem?

Mūsu lielā diaspora būs jau pamanījusi, ka Rietumos koalīcijas, par spīti iekšējiem strīdiem, lielākoties noturas līdz nākamajām vēlēšanām. To būs pamanījuši arī mūsu vēlētāji tepat Latvijā. Labi vēl, ka mums ir bijis premjers, kas, trim valdībām mainoties citai pēc citas, tomēr ir radījis Latvijai pozitīvu starptautisku tēlu mūsu sabiedroto acīs un izkopis labus personīgus kontaktus ar tādām valstīm kā Vācija un Polija. Ārpolitikā mēs nevaram uzstādīt mērķus, lai pēc tam ar biežajām valdības maiņām paši radītu šķēršļus to sasniegšanai. Mēs, 100 deputāti, laikam gan esam tiešā veidā atbildīgi par šādu situāciju. (Dažu RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas vārdā vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātie klātesošie! Latvijas Ārlietu ministrijas ziņojumu lasot, rodas īpatnējs iespaids. Pasaule it kā ir tā pati, bet realitāte ir cita. Tajā nepastāv nekādi apdraudējumi Latvijai. Viss norisinās, kā mēs vēlamies, un Latvijas ieguldītie līdzekļi spēs izmainīt lietu kārtību Centrālāzijā. Tomēr būtu vērtīgi pārstāt sapņot, vajadzētu atmest pārspīlēti politkorektās un lišķīgās frāzes, kuras caurstrāvo šo ziņojumu, un paskatīties to, kāda tiešām ir bijusi situācija pagājušajā gadā.

Kā vienu no ārpolitikas lielākajiem uzdevumiem 2014.gadā Ārlietu ministrija ir noteikusi gatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Tomēr pamatots ir jautājums: vai ir nepieciešams ieguldīt daudzus jo daudzus miljonus, lai aizvadītu neizteiksmīgu prezidentūru, jo šobrīd noteiktajās prioritātēs neatspoguļojas Latvijas reālās prioritātes?

Savukārt, kad sāk iepazīties ar ziņojuma sadaļu par starptautiskās situācijas raksturojumu, var cerēt, ka tur tiks runāts par starptautisko situāciju, kas tiešā veidā ietekmē Latvijas ārpolitiku, piemēram, par visnotaļ agresīvajiem mēģinājumiem izveidot Latvijas pierobežā jaunu impēriju, kurai ir dots Eirāzijas savienības nosaukums. Tomēr šāds jautājums Ārlietu ministrijai šķiet nebūtisks, tā vietā tiek runāts par Brazīliju, Ziemeļāfriku, Sīriju un Indiju kā galvenajiem starptautisko situāciju ietekmējošiem faktoriem, bet Eirāzijas savienības veidošana pat netiek pieminēta. Nevis nestabilā situācija Ziemeļāfrikā, bet tieši Krievijas imperiālās ambīcijas un agresīvā ārpolitika rada vislielāko drošības apdraudējumu Latvijai un mūsu reģionam kopumā! Pat ir grūti uzskaitīt visus tos daudzos gadījumus, kuros pēdējā gada laikā ir saskatāmi tieši militāri draudi Latvijas drošībai vai tieša iejaukšanās Latvijas iekšpolitikā.

Minēšu tikai dažus piemērus.

Aizvadītajā gadā ar visnotaļ lielu regularitāti Latvijas gaisa telpā ielidoja Krievijas izlūklidmašīnas un bumbvedēji. 2013.gada septembrī Krievijas Valsts domes vicespīkers publiski piedraudēja okupēt Baltijas valstis. Neilgi pēc tam notika plaša mēroga militārās mācības Zapad-2013, bet paralēli notika vēl citas militāras un iekšlietu spēku mācības, kur tika izspēlēts vienots scenārijs. Kopumā šajās militārajās mācībās piedalījās aptuveni 100 tūkstoši cilvēku. Šīs mācības ir uzskatāmas par lielākajām, kādas ir īstenotas mūsu reģionā pēc PSRS sabrukuma.

2013.gada nogalē un 2014.gada sākumā Krievija noteica tirdzniecības ierobežojumus vairākām Latvijas un pārējo Baltijas valstu precēm. 2014.gada sākumā tiek paziņots par plāniem veidot ārzemēs, to skaitā Baltijas valstīs, krievu skolas, kur apmācība notiktu pēc Krievijas programmām.

Papildus tam Latvijā netraucēti strādā Krievijas vēstnieks, kas ar saviem publiskajiem izteikumiem ne reizi vien ir pārkāpis diplomātiskās normas. Turklāt vēstniecība Latvijas Republikā aktīvi iesaistās krievu pasaules veidošanā, kas ir vērsta uz Latvijas iedzīvotāju sašķeltības vairošanu. Krievijas imperiālo ārpolitiku tikai stiprina dažādas Krievijas finansētas satelītorganizācijas Latvijā un it īpaši Krievijas valdošās partijas oficiālais sadarbības partneris Latvijā. Diemžēl šai jautājumā Latvijas tiesībsargājošās un drošības iestādes ir bezzobainas. Tās pieļauj, ka šīs partijas līderis partijas un pietuvināto mediju darbību, priekšvēlēšanu aktivitātes un finansējumu saskaņo ar Krievijas vēstniecību. Tās pieļauj, ka no Latvijas ievēlēts Eiropas Parlamenta deputāts, kas iepriekš ir vērsies pret Latvijas valsti, var turpināt tiražēt PSRS melus un publiski attaisnot Latvijā īstenotās deportācijas. (No SC frakcijas: „Slims cilvēks!”)

Krievijas iekšpolitika ir tikai pašas Krievijas jautājums, bet tās ārpolitiku mēs nevaram atstāt bez ievērības. Krievijas agresīvā ārpolitika ir apdraudējums visam mūsu reģionam, tāpēc Latvijas interesēs būtu spert soļus, lai impērijas atjaunošana neizdotos un Krievija veidotos par normālu, eiropeisku valsti, ar kuru Latvija varētu veidot cieņpilnas attiecības.

Svarīgs uzdevums ir īstenot Baltijas un Ziemeļvalstu ciešāku integrāciju. Tas nozīmē, ka reizēm var nākties rīkoties pret mūsu īstermiņa ekonomiskajām interesēm, ja ilgtermiņā tas nostiprina ciešāku politisko sadarbību. Piemēram, ja Krievija politisku motīvu dēļ aizliedz Lietuvas piena produktu importu, tad ir nevis priecīgi jāberzē rokas par šo ziņu, bet jāsolidarizējas ar kaimiņiem pret netaisnību. Vai nu ir jāpalīdz kaimiņiem segt zaudējumus, vai pašiem ir jānosaka īslaicīgs piena produktu eksporta liegums. Savukārt zaudējumi, kas rodas ražotājiem šajā periodā, būtu jāsedz no valsts budžeta.

Ne mazāk svarīgs aspekts ir ciešākas sadarbības veidošana iedzīvotāju līmenī starp Baltijas valstīm, piemēram, ieviešot lietuviešu valodas apmācību Leišmalē vai igauņu valodas apmācību Ziemeļlatvijā, ieviešot bezmaksas apraidē Igaunijas un Lietuvas nacionālos televīzijas kanālus, ieviešot padziļinātu Lietuvas un Igaunijas vēstures apguvi skolu mācību programmās. Saglabājot stratēģisko partnerību ar ASV, Eiropas Savienības jautājumos svarīgi ir izveidot ciešāku sadarbību ne tikai starp Baltijas valstīm, bet arī ar Ziemeļvalstīm, Poliju, Ungāriju, Čehiju, Slovākiju un iespēju robežās arī ar Lielbritāniju un Vāciju, jo daudzos Latvijas nākotnei svarīgos jautājumos mūsu nacionālās intereses sakrīt ar iepriekš minēto valstu nacionālajām interesēm.

Ārpolitikas debašu ietvaros nevar nerunāt arī par situāciju Ukrainā, kas, šķiet, daudziem Eiropā ir neērts jautājums. 1999.gada janvārī Baku ielās bija izveidotas barikādes, pieprasot savas valsts neatkarību. Pēc Gorbačova pavēles padomju karavīri trijās dienās nogalināja aptuveni 100 Baku iedzīvotājus. 1991.gada janvārī Viļņā civilie iedzīvotāji aizsargāja stratēģiskos objektus un aizsargāja savu valsti. Pēc pavēlēm tika nogalināti 14 cilvēki. 1991.gada janvārī arī Rīgas ielās bija izveidotas barikādes, lai aizsargātu neatkarīgo Latviju. Uzbrukumos tika nogalināti 6 iedzīvotāji. Tālaika noziedzīgo pavēļu devējs pirms dažiem gadiem saņēma Nobela miera prēmiju.

Šobrīd, 2014.gada janvārī, arī Kijevas ielās ir izveidotas barikādes, lai Ukraina iegūtu iespēju neatkarīgi lemt savu nākotni. Pēc policijas specvienību uzbrukumiem jau ir 5 upuri. Tieši Ukrainas oficiālās varas nerēķināšanās ar lielas iedzīvotāju daļas viedokli un pārmērīga fiziskā spēka pielietošana no Ukrainas iekšlietu struktūru puses ir novedusi pie politiskās krīzes un vardarbības ekskalācijas Kijevā, kuras rezultātā ir ne tikai liels ievainoto cilvēku skaits, bet ir arī bojāgājušie. Gan Latvijai, gan citām valstīm būtu jāpauž nosodījums par varas īstenoto vardarbību pret žurnālistiem un savas valsts iedzīvotājiem, kā arī jāpalīdz veidot dialogu starp Ukrainas pozīciju un opozīciju, lai bez tālākas asinsizliešanas varētu atrisināt politisko krīzi. Notikumi Ukrainā nav jautājums par to, vai Ukraina noslēgs asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību vai ne.

Kad aizvadītā gada nogalē biju Ukrainā, tad daudzi protesta akciju dalībnieki apstiprināja, ka viņiem tas šķiet otršķirīgs jautājums. Ukraiņu primārās intereses ir attālināties no Krievijas ietekmes sfēras un kļūt par eiropeisku valsti. Tālākā notikumu attīstība Ukrainā ir ļoti nozīmīga Baltijas valstīm. Ja Ukrainas tauta nolems attālināties no Krievijas ietekmes, tas nozīmēs, ka Krievijai saruks iespējas veidot jaunu impēriju. Tomēr vēlos akcentēt, ka Ukrainas nākotne ir izlemjama tikai un vienīgi pašā Ukrainā, nevis Rietumos vai Maskavā. Līdzīgu principu mēs vēlamies redzēt Latvijā un pārējās pasaules valstīs, ka par savas valsts nākotni var lemt tikai un vienīgi šīs valsts pilsoņi.

Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Reformu partijas vārdā vārds deputātam Valdim Zatleram.

V.Zatlers (RP).

Godātais ārlietu ministr, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi deputāti, dāmas un kungi!

Vispirms gribu pateikt paldies Ārlietu ministrijai, visam tās kolektīvam un it īpaši ārlietu ministram par labi, rūpīgi sagatavoto un izsvērto gadskārtējo ziņojumu.

Gadskārtējais ziņojums ir kļuvis par tradīciju - par tradīciju, kas ļauj formulēt mūsu ārpolitiku gan stratēģiski ilgtermiņā, gan veidot to kā prognozējamu ārpolitiku, gan arī ik gadu piemērot to tiem apstākļiem, kas mainās gan Latvijā, gan arī pasaulē.

Ārpolitikas uzdevumi un pamatdarbība ir ļoti skaidri: garantēt ilgtspējīgu, stabilu valsts drošību, nodrošināt aktīvu ārējo ekonomisko darbību un caur šiem diviem faktoriem nodrošināt Latvijā dzīvojošās sabiedrības labklājības augšupeju.

Kas tad ir mainījies šajā gadā Latvijā un pasaulē?

Latvijā divi galvenie notikumi noteikti ir iestāšanās eirozonā un veiksmīgi uzsāktās sarunas par iestāšanos OECD. Skaidri, formāli mērķi, kuri ir sasniedzami un izmērāmi.

Kas ir noticis pasaulē?

Ārlietu ministrs šeit jau minēja - un arī citi runātāji minēja - gan notikumus Sīrijā, kur ir pilsoņu karš, gan Irānas izolācijas it kā mazināšanu, kodolprogrammas pārraudzību, kas dod zināmus pozitīvus signālus un mazina konflikta riskus. Ekonomiskajā ziņā pasaulē noteikti ir vērojama tādu valstu kā Brazīlija, Indija, Ķīna un daudzu citu lomas palielināšanās. Pasaule mainās gan ekonomiski, gan arī no drošības viedokļa.

Kādi tad ir nākošie mērķi, ja reiz formālie mērķi ir sasniegti?

Pirmām kārtām - ietekme tajās organizācijās, kuras nodrošina Latvijas intereses, tātad Eiropas Savienībā un NATO. Šeit obligāti jārunā arī par transatlantisko savienību - un ne tikai drošības dimensijā, bet arī ekonomiskās sadarbības dimensijā.

Tātad mūsu interesēs ir, lai Eiropas Savienība un NATO sadarbotos. Ļoti labs mērķis! Bet, protams, lai ietu šo ceļu, ir jāpārvar grūtības. Tās grūtības var būt Turcijas faktors; tās grūtības var būt arī tādu neitrālu valstu kā Somijas un Zviedrijas dalība procesos. Bet mūsu kopīgo interešu - gan Latvijas, gan Eiropas, gan transatlantisko interešu - vārdā šīs grūtības ir vērts pārvarēt.

Manuprāt, ļoti skaidri ir jāpabeidz sarunas par iestāšanos OECD, un es esmu pārliecināts, ka tās būs veiksmīgas.

Ietekmes vairošanas instruments ir prezidentūra, un es kategoriski oponēju visiem tiem, kas mēģina pasniegt Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē kā naudas izšķērdēšanu vai kā neveiksmīgu procesu, kurā mēs neesam spējīgi darboties. Nē! Tā ir iespēja - ļoti laba iespēja! -, ko dod Eiropas Savienība, lai Latvija varētu palielināt savu ietekmi šajā organizācijā.

Un, protams, prioritāte ir mūsu ekspertu augstā kvalitāte Austrumu politikā, un tai jākļūst par vienu no prioritātēm šajā prezidentūrā, jo ne jau Eiropas dienvidu vai rietumu daļas valstis būs tās, kas būs pirmām kārtām ieinteresētas mūsu austrumu kaimiņu problēmu risināšanā un šīs sadarbības uzlabošanā. Viņiem ir arī dienvidu kaimiņi, kā pareizi pieminēja ārlietu ministrs, un mēs nedrīkstam būt egoisti, mums jāatbalsta arī šo valstu centieni sadarboties ar saviem dienvidu kaimiņiem.

Bet nevajag aizmirst arī to, ka Austrumu partnerība nenozīmē tikai palīdzēt šīm valstīm iet demokrātijas attīstības ceļu, iet cilvēktiesību nostiprināšanas ceļu. Šeit eksistē arī iesaldētie konflikti, kuru vēsture sākās aptuveni pirms 20, varbūt pat 25 gadiem. Un izvairīšanās runāt par to, ka Eiropas sabiedrība, pasaules sabiedrība nav spējusi atrisināt ne Piedņestras, ne Osetijas, ne Abhāzijas, ne Kalnu Karabahas konfliktus, faktiski liek domāt par to, vai mūsu ietekme, Eiropas ietekme, globālajos procesos ir pietiekama.

Ja mēs runājam par ekonomisko sadarbību un sadarbību drošības jomā, ir jāsaprot, ka jāstiprina ne tikai transatlantiskās saites, kas ir pamatu pamats mūsu drošībai un ekonomiskajai attīstībai, bet ir jāstiprina arī reģionālās saites. Baltijas jūra ir konkrēts reģions. Ne tikai sadarbība Baltijas valstu starpā, kas varētu būt labāka (mēs neesam darījuši visu, lai tā būtu ideāla), bet arī sadarbība Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā ir tas „atslēgas punkts”, kur mēs varam sasniegt progresu. Un šeit jādomā ļoti drosmīgi! Visciešākā ekonomiskā integrācija - jā, uz to mēs esam spējīgi, to mūsu uzņēmēji dara, daudz neprasot, vai politiķi par to lems vai nelems. Bet, ja mēs runājam par drošības sadarbību, tad, es domāju, mēs esam samērā gļēvi un nespējam drosmīgi pateikt, ka arī tādu valstu kā Zviedrija un Somija ciešāka iesaistīšanās militārās drošības sistēmās ir vienīgais ceļš, kā nodrošināt stabilu drošību Baltijas valstu starpā.

Un šeit ir daži argumenti - kāpēc. Kāds no runātājiem jau pieminēja militārās mācības Zapad-2013. Militārās mācības ir normāla prakse. Arī mēs paši piedalāmies mācībās Steadfast Jazz, tikai mērķi var būt dažādi. Un, ja mēs paskatīsimies, kas tad notiek aiz mūsu austrumu robežas, tad rodas daži jautājumi: kāpēc pie mūsu austrumu robežas - ar kādiem mērķiem, ar kādiem nodomiem - tiek izvietoti tādi uzbrukuma ieroči kā vidējās darbības rādiusa raķetes, desanta karaspēks un kaujas helikopteri? Tie visi ir uzbrukuma ieroči! Ja mēs spēsim gūt skaidru atbildi - kāpēc, tad, protams, būsim gandarīti, bet, ja nespēsim, tad mums ar to ir jārēķinās. Mēs nevaram aizvērt acis. Tāpēc, manuprāt, process nav jāsteidzina, bet mums ir skaidri jāpasaka šo Ziemeļvalstu sabiedrībām: jūs esat gaidīti kopējā kolektīvās drošības sistēmā!

Es domāju, ka šie ir tikai daži uzdevumi, kas Latvijas ārpolitikai ir jārisina tuvākajā laikā, taču rezultāti būs tikai ilgtermiņā, bet, lai kaut ko veiksmīgi izdarītu - lai veidotu veiksmīgu ietekmi, ir jāizdara mājasdarbi. Es runāšu tikai par trim mājasdarbiem. Pietiks tikai runāt vien par 2 procentiem aizsardzības budžetam. Laiks ir arī šo budžetu palielināt un pildīt tās saistības, ko mēs esam uzņēmušies. Visiem deputātiem, politiķiem un amatpersonām ir pienācis laiks veltīt visu savu uzmanību Latvijas prezidentūrai, visiem iesaistoties visos tās līmeņos. Tā ir iespēja Latvijas ietekmes palielināšanai, tā ir iespēja aizstāvēt Latvijas valsts intereses.

Un, treškārt, šeit tas tā netieši tika pieminēts, bet es ļoti atbalstītu mūsu intelektuālās analīzes bāzi - Latvijas Ārpolitikas institūtu. Arī tam vajag atrast naudu, lai mums būtu analīze, uz ko balstīties, kas būtu neitrāla no politikas, kas būtu vēsa, skaidra skata vērta un palīdzētu mums atrast pareizo ceļu nākotnes izaicinošajā pasaulē.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.

E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).

Paldies, godātie frakciju pārstāvji! Gribu teikt īpašu paldies Saeimas Ārlietu komisijas un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājiem par jūsu ievadziņojumiem. Un gribu pieskarties dažām lietām, kas šeit tikai izskanējušas, ņemot vērā to, ka mūsu debates parasti ir interesantas, interaktīvas, dažreiz nedaudz kritiskas, dažreiz varbūt arī komplimentāras.

Pirmām kārtām par to, ko minēja Kalniņa kungs, - par varbūt precīzāk definētām prioritātēm un stratēģiju saistībā ar Centrālāziju, saistībā ar prezidentūru. Neapšaubāmi, šādi dokumenti tiek gatavoti. Pavisam nesen Ministru kabinets apstiprināja informatīvajā ziņojumā paustās Latvijas pamatvērtības Eiropas Savienības Padomes prezidentūrai un politiskās prioritātes, gatavojam arī plašāku, izvērstāku dokumentu saistībā jau konkrēti ar Austrumāzijas... ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm.

Tam, ko minēja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, es tiešām gribu pilnībā piekrist, ka Eiropas Savienība nākamgad... faktiski šogad un nākamgad piedzīvos ļoti nopietnu transformāciju tīri politiskā līmenī. Mums būs jauns parlaments, mums būs jauna komisija, mums būs jauns Augstais pārstāvis ārlietās, arī Eiropas Padomes prezidents, Eiropas Komisijas prezidents. Mums būs arī jauna Latvijas valdība prezidentūras laikā. Un tas ir nopietns izaicinājums. Tas ir nopietns izaicinājums gan Eiropai kopumā, gan arī mums. Tā ka šī situācija savā ziņā mums ir unikāla, un mēs tai, protams, arī gatavojamies. Es pat nevaru izslēgt to, ka arī Eiropas Komisijas apstiprināšanas process varētu beigties tieši Latvijas prezidentūras laikā, bet to, protams, rādīs politiskie procesi.

Tāpat es piekristu arī tiem, kas varbūt šodien tik skaidri nedzirdēja to, par ko mēs te runājām pagājušajā gadā, - par kopējām Eiropas Savienības prioritātēm, par darāmiem darbiem. Mēs visi redzam, ka pamazām virzās uz priekšu Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības nostiprināšana un banku savienības izveide. Daudz tiek runāts arī par Eiropas Savienības līguma grozījumiem, kas vairāk varbūt runātu par Eiropas Savienības politisko reformu, arī ārpolitikas reformu. Pie tā mēs, protams, arī strādāsim. Taču būsim arī reālisti: reālais darbs sāksies pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kad būs skaidrs nākamā parlamenta piecu gadu... teiksim, politisko spēku sastāvs parlamentā.

Potapkina kungs šeit runāja diezgan daudz par Krieviju un Ķīnu, aicināja aizmirst par pagātni un runāt tikai par nākotni, runāt par interesēm un aizmirst... varbūt tik ļoti neakcentēt vērtības.

Ziniet, ārpolitika ir ļoti sarežģīta tieši ar to, ka dažreiz ir ļoti grūti atrast pareizo līdzsvaru starp vērtībām un interesēm; katra valsts to meklē, ir ļoti daudz tādu valstu, kuras ļoti daudz runā par cilvēktiesībām, politiskajām brīvībām mūsu pašu Eiropas Savienībā, bet kuras nekad neaizmirst sadarboties ar valstīm, kas ir varbūt ļoti, ļoti nedemokrātiskas (jebkurā gadījumā - sākot no Saūda Arābijas, kur mums arī ir daudz dažādu problēmu, un beidzot, teiksim, ar veselu rindu citu valstu). Tā ka šo ceļu, šo līdzsvaru mēs pastāvīgi meklējam.

Bet vienu lietu gan es gribētu uzsvērt: vērtību politika ļoti tieši ietekmē gan intereses, gan biznesa intereses. Nedemokrātiskā valstī jūs, protams, varat ļoti ātri sākt biznesu ar attiecīga vadītāja vai kāda vadītāja brālēna vai brāļa sievas atbalstu, taču vienā brīdī, kad šis atbalsts zūd... ja tajā valstī nav likuma varas, ja tajā valstī nav izteiktu demokrātisko vērtību, tad... Mums ir zināmi šādi gadījumi vairākās valstīs, kad mēs palīdzam saviem uzņēmumiem. Jūs pēkšņi saprotat, ka neviena tiesa nespriedīs taisnīgi, ka pēkšņi viss jūsu bizness var pazust dažu stundu laikā un pēkšņi, teiksim, ir jāraksta Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, ministram vēstules... Mūsu vēstniekiem ir ļoti daudz jāstrādā attiecīgajās valstīs, lai nodrošinātu kaut cik caurspīdīgu un taisnīgu procesu. Un šādu gadījumu skaits diemžēl Ārlietu ministrijas praksē palielinās, tāpēc mēs nevaram runāt tikai par to, ka aizmirsīsim šo lielo, teiksim, bloku - likuma vara, cilvēktiesības, politiskās tiesības. Taisīsim biznesu, un pēc tam tas pats bizness vienā jaukā brīdī nāk atpakaļ... Tāpēc arī šeit mēs pieejam ļoti līdzsvaroti.

Par pagātni. Redziet, es joprojām stingri uzstāju uz to, ko esmu teicis neskaitāmas reizes. Kamēr mēs nevienosimies par... teiksim, par vairākiem būtiskiem mūsu kopīgās pagātnes skaidrojumiem vai par 1940.gadu, par to, ko mēs esam daudzreiz runājuši, - okupācijas faktu... Kamēr mēs nevienosimies par kopīgu izpratni par to, kas ir noticis, teiksim, 1941., 1949.gadā, par represijām. Kamēr arhīvi, Krievijas arhīvi, šobrīd vēl joprojām ir slēgti tuviniekiem, pētniekiem... Par to es esmu runājis arī ar savu kolēģi... Un šeit ir panākts progress, es to gribētu atzīmēt. Mēs esam jau saņēmuši solījumu, ka tomēr varēs grozīt likumdošanu, lai represēto lietas būtu pieejamas arī pētniekiem. Redzēsim, kā šis solījums tiek pildīts. Man ir informācija, ka mūsu kopīgā Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisija un tās pētnieki ir saņēmuši atļauju piekļūt līdz šim slēgtajiem arhīviem, šīm lietām. Protams, tas ir selektīvi, bet tas tomēr ir progress. Taču, kamēr mēs netiksim skaidrībā par savu pagātni, kvalitatīvs politiskais dialogs, protams, neattīstīsies, un mēs paši to redzam katru gadu.

Par Ķīnu. Es jau minēju, ka attiecības ar Ķīnu attīstās. Es gribu minēt arī to, ka Ķīnas, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu valdību vadītāju samits, kas notika Bukarestē, bija labs pavērsiens, labs stimuls mūsu ekonomisko un politisko attiecību veidošanā. Taču tas, ko es arī gribu uzsvērt, - mēs šīs attiecības, kas veidojas (un Latvijai ar Ķīnu tās veidojas gan divpusēji, gan arī šajā reģionālajā kontekstā), nekādā ziņā nenostādīsim pretī kopīgam Eiropas Savienības un Ķīnas Tautas Republikas dialogam. Tas ir ļoti dažāds, ļoti plašs, tas ietver sevī ekonomisko komponenti, bet tas ietver arī jautājumus, kas skar tās pašas cilvēktiesības un likuma varu, un šeit es skatos arī uz samērā līdzsvarotu dialogu.

Grigules kundze šeit minēja to, ka mums ir jāgatavo ekonomiskie diplomāti. Absolūti piekrītu! Mums ir nepieciešama lielāka specializācija, un es gribu arī teikt, ka aizvadītajā gadā sadarbība valdības līmenī starp Valsts prezidenta kanceleju, Ministru prezidenta biroju, attiecīgi arī Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Zemkopības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju ir uzlabojusies, plānojot dažāda veida vizītes, plānojot aktivitātes arī ar uzņēmēju organizācijām. Mums jau ir izveidojies tā sauktais 25 valstu saraksts, ar kurām mēs strādājam ļoti intensīvi, kuras ir mūsu biznesa interešu lokā, tā ka, tīri no ārējās ekonomiskās diplomātijas viedokļa, es arī pagājušo gadu iekšienē vērtētu kā veiksmes stāstu koordinācijas ziņā.

Tajā pašā laikā es gribu atgādināt, ka mums ir ļoti plašs goda konsulu loks, un šie goda konsuli mūs pārstāv daudzās valstīs, kurās mums nav vēstniecību, un viņi parasti ir uzņēmēji. Godīgi sakot, aiz vēstniecībām, aiz mūsu LIAA pārstāvniecībām, tas ir otrs... varbūt pats efektīvākais instruments, kas bieži vien spēj nodrošināt pat ļoti augstu ekonomiskās sadarbības līmeni, un ne tikai. Šie cilvēki - es tagad gribu izmantot šo iespēju un pateikties viņiem - bieži vien izmanto personiskos līdzekļus, lai palīdzētu Latvijas valsts piederīgajiem, kas pazaudē pasi, kas pazaudē naudu, viņi maksā tiem ceļa naudu. Un šis instruments, šis tīkls tikai turpinās attīstīties.

Nekādi nevaru piekrist tam, ka Viļņas samits ir bijis neveiksme. Viļņas samits, patiesību sakot, ir bijis ļoti veiksmīgs, ņemot vērā daudzus apstākļus - ņemot vērā bezprecedenta spiedienu uz Lietuvu kā prezidējošo valsti, ņemot vērā to, ka Ukraina pati nolēma atteikties no asociācijas līguma parakstīšanas. Un šeit es gribu uzsvērt: tas, ko darīs Ukraina, ir pašas Ukrainas, nevis Krievijas, nevis Eiropas Savienības ziņā. Eiropas Savienība pateica un bija gatava Kijevā... es atvainojos, Viļņā parakstīt šo asociācijas līgumu. Pēdējais termiņš jāvārdam bija 29.novembris pulksten 6.00 no rīta, jo samits sāktos pulksten 9.00 ar parakstīšanu. Ja pati Ukrainas valdība tajā brīdī nebija gatava to darīt, tad Eiropas Savienība nebūs tā, kura sāks izdarīt spiedienu, Eiropas Savienība respektēs Ukrainas valdības lēmumu. Taču mēs redzam arī to, ka Ukrainas sabiedrība šādu valdību... šādu valdības lēmumu šobrīd neakceptē.

Tomēr tas, ko mēs kā vienmēr selektīvi aizmirstam, ir fakts, ka tika parafēti asociācijas līgumi ar Moldovu un Gruziju - ar valstīm, kuras ir vistuvāk un kuras ir visaktīvāk iesaistījušās Eiropas Savienības Austrumu partnerības programmā.

Es pilnīgi piekrītu tiem, kuri teica, ka šī programma ir jāpadara individualizētāka, tāpēc ka, mēs zinām, ir valstis arī no šīm sešām partnerības valstīm, kas nekad nevēlēsies iestāties Eiropas Savienībā. Mums tas ir jārespektē un ir jāatrod ceļš, kā ar tām sadarboties. Taču ir vismaz divas valstis, kas ir skaidri pateikušas, ka tās redz sevi kā Eiropas daļu. Un ar šīm valstīm, protams, sadarbība ir jāveido pilnīgi uz citiem principiem. Tomēr ir arī pamatlīmenis, kuru mēs ievērosim. Arī vīzu līgums ar Azerbaidžānu, es domāju, ir bijis labs sasniegums.

Ja mēs runājam par mūsu spējām un par gatavību rīkoties, jau gatavojoties prezidentūrai, par „bālo” prezidentūru un par visu pārējo, tad man gribētos tomēr, kolēģi, teikt tā: nenoniecināsim paši sevi, paši savu valsti un mūsu diplomātiskā korpusa spējas! Mūsu diplomāti ir vieni no labākajiem Eiropā, varbūt pat pasaulē. To, ko citās valstīs dara 10-15 cilvēki, mūsu valstī spēj paveikt viens cilvēks. Mūsu diplomāti 20 gadu laikā ir guvuši ļoti lielu pieredzi, mūsu diplomātiskais korpuss attīstās. Pārfrāzējot vienu klasiķi, teikšu: nesmiesimies paši par sevi! Varbūt tomēr mazlietiņ pozitīvāk paskatīsimies arī uz mūsu spējām un uz mūsu valsts spējām!

Par Afganistānu gribu teikt, ka šeit tūliņ runās aizsardzības ministrs un viņš noteikti sīkāk pieskarsies šim jautājumam. Gribu teikt, ka šeit jau saskatāma transformācija, kas notiek saistībā ar mūsu karavīru kontingenta samazināšanu. Tajā pašā laikā mēs redzam - un šeit es atkal piekrītu Grigules kundzei -, mēs redzam to, ka ir jāpalielina civilo ekspertu skaits. Mums ir jāstrādā, lai attīstītu šīs valsts muitas, dzelzceļa, aviācijas speciālistu kapacitāti. Mēs to darām un arī turpināsim darīt. Bet mēs nevaram arī atstāt Afganistānu pilnīgi bez atbalsta militārā ziņā. Latvija ir apņēmusies no 2015.gada atbalstīt Afganistānas nacionālos drošības spēkus gan finansiāli, gan ar padomniekiem. Un tas mums ir jādara, jo vienkārši aiztaisīt durvis un aiziet... nu, mums būs problēmas.

Dombravas kungs runāja, ka viss, kas notiek pasaulē, neesot svarīgs, bet ka viss, kas notiek kilometru aiz Zilupes, esot tas, kas koncentrē mūsu, teiksim, plaši zināmo pasauli. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Nu tā viņš neteica.”) Nu, es gribētu diemžēl nepiekrist. Es gribu teikt, ka mēs redzam ļoti, ļoti ciešu kopsakarību, piemēram, ja ir konflikts Sīrijā, ja ir nenormāls spiediens uz Eiropas Savienības dienvidu robežām no Ziemeļāfrikas... Jūs paši zināt, kas notiek šobrīd Itālijas, Grieķijas piekrastē. Tas, patiesību sakot, vistiešākajā veidā ietekmē arī mūs.

Tas ir viens.

Otrs. Diemžēl tas, ka lielā mērā starptautiskā sabiedrība (un šeit man ir jāsaka, ka nevienai laikam nav tādu resursu - ne Amerikas Savienotajām Valstīm, ne Eiropas Savienībai) ir aizņemta ar Sīrijas problemātiku, ar Ziemeļāfriku, Ēģipti, Lībiju, Tunisiju, ar to, kas notiek saistībā ar Irānas kodolprogrammu, ar Tuvajiem Austrumiem... Tad kaut kādā brīdī... kaut kādā brīdī, protams, tas tiek izmantots arī, lai padziļinātu un paplašinātu spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm - tādām kā Ukraina un citām. Un tas ir tas, pie kā mums, protams, ir jāstrādā, un mēs pie tā strādājam un aktīvi atgādinām mūsu partneriem, ka dienvidu partneri Eiropas Savienībai ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst arī par austrumu partneriem.

Un es gribētu atkal piekrist Nacionālajai apvienībai: Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība... Gribu teikt, ka gan politiskā, gan arī drošības līmenī tā mums ir ļoti attīstījusies un nostiprinājusies, sākot jau no tā, ka tīri diplomātiskā līmenī mēs bieži vien jau atrodamies vienās telpās. Tikko ir pieņemts lēmums par Latvijas vēstniecības atklāšanu Abū Dabī (Apvienotajos Arābu Emirātos). Šī vēstniecība atradīsies Dānijas vēstniecības telpās. Mēs laipni uzņemsim igauņu kolēģus Prāgā mūsu vēstniecības telpās un savukārt paši acīmredzot dosimies pie igauņu kolēģiem dzīvot Ungārijā. Tā ka tīri praktiskā līmenī, politiskā līmenī šāda sadarbība notiek, arī aizsardzības līmenī.

Bet es gan domāju... Nu, ziniet, es, protams, nedomāju, ka saprātīgākais gan no reģionālās sadarbības, solidaritātes, gan no Latvijas interešu viedokļa būtu: ja kāds tiek kaut kādā veidā diskriminēts kā, piemēram, Lietuva, tad mēs aizliegsim savu eksportu.

Tas, ko es gribu pateikt, - kur mūsu solidaritāte vislabāk tika izpaudusies pagājušajā gadā: bija ļoti stingri kopīgi demarši Eiropas Komisijā, Eiropas Komisijas tūlītējā rīcība, Pasaules Tirdzniecības organizācijā vēršoties pret nepamatotām sankcijām. Un tas jau ir ceļš! Tas ir ceļš, tas ir veids, kādā mēs varam strādāt, lai kopīgi viens otru atbalstītu, turklāt ne tikai Baltijas līmenī! Bet, piemēram, visstingrākais atbalsts šobrīd - savā ziņā arī tāpēc, ka tur bija problēmas, - bija no Beniluksa valstīm un Baltijas valstīm. Tā ka šeit jāskatās nevis tikai no viena līmeņa, bet no daudzlīmeņu skatpunkta. Bet es noteikti neatbalstītu šādu pieeju: ja kādam aizliedz piena eksportu, tad, ziniet, mēs aizliedzam savu eksportu uz Krieviju! Nu, tas acīmredzot tomēr laikam nebūtu tas labākais risinājums.

Un pats pēdējais. Gribu pilnībā piekrist Zatlera kungam jautājumā par aizsardzības budžetu. Diemžēl - diemžēl! - pagaidām mēs labi daudz runājam, bet... Arī, protams, ekonomiskās izaugsmes laikā aizsardzības budžeta procentuālais apjoms rūk. Bet tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka šis budžets nav tikai mistiska prasība, ko izvirza NATO. Šis budžets ir, patiesību sakot, domāts mūsu pašu drošības un aizsardzības spēju nostiprināšanai laikā, kas nebūt nav vienkāršs.

Par Krievijas militārajām mācībām, es domāju, mēs esam daudz runājuši. Esam iesaistījuši NATO-Krievijas mehānismu, esam aicinājuši tomēr vairāk apmainīties ar informāciju divpusēji. Bet būsim arī reālisti! Mēs turpināsim - un to es uzsvēru savā runā - iestāties par to, ka Baltijas valstu teritorijā NATO turpinās mācības krīžu pārvarēšanas jautājumos, turpinās militārās mācības, tādā veidā nostiprinot arī NATO līguma 5.pantu. Un vienmēr mēs esam gatavi ciešāk sadarboties ar Zviedriju un Somiju gan kā netālām valstīm, gan kā ļoti, ļoti labiem NATO un Eiropas Savienības partneriem. Tas būtu īsumā viss.

Sēdes vadītāja. Paldies ārlietu ministram.

Vārds aizsardzības ministram Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (aizsardzības ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ekselences! Mana runa sastāvēs no divām daļām. Iesākumā saistībā ar to, ka pagājušajā gadā Latvija noslēdza savu prezidentūru Baltijas Asamblejā. Es kā bijušais Baltijas Asamblejas prezidents vēlos uzsvērt galvenos secinājumus attiecībā uz Baltijas valstu sadarbību. Otrajā daļā, protams, es sniegšu īsu pārskatu par Aizsardzības ministrijas prioritātēm drošības politikas kontekstā.

Atļaušos izmantot iespēju, lai vēlreiz pateiktu paldies bijušajam aizsardzības ministram Artim Pabrikam par paveikto, un apliecināšu, ka mana prioritāte ir konsekventa Latvijas aizsardzības sistēmas attīstība un nostiprināšana.

Par secinājumiem. Baltijas Asamblejas 32.sesijā diskusijas iezīmēja izaicinājumus, kuru veiksmīga pārvarēšana ir iespējama, tikai Baltijas valstīm strādājot kopīgi. Pirmkārt, ir jāstiprina Baltijas valstu sadarbība Eiropas Savienības ietvaros, lai lēmumus ietekmētu jau to pieņemšanas gaitā.

Otrkārt, ir jāstiprina Baltijas valstu sadarbības praktiskās partnerības, virzot nozīmīgus Baltijas valstu sadarbības projektus - tādus kā kopīgie veselības sistēmas projekti, inovāciju projekti, transporta projekti, arī stabila, neatkarīga un droša enerģētikas tirgus veidošana.

Treškārt, ir jāturpina sniegt atbalstu Austrumu partnerības valstīm, it īpaši Gruzijai, Ukrainai, Moldovai un Azerbaidžānai. Mums jāturpina dot savu ieguldījumu tādu ilgstošu konfliktu risināšanā, kādi pastāv Moldovā, Gruzijā un Kalnu Karabahā, un jāstiprina centieni šo konfliktu atrisināšanai.

Ceturtkārt, ir jāpaaugstina Baltijas valstu sadarbības formāta, proti, Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes efektivitāte.

Godātie klātesošie! Latvijas drošības politika kopš neatkarības atjaunošanas ir bijusi mērķtiecīgi virzīta uz eiroatlantisko integrāciju un stratēģiskās partnerības attīstīšanu ar ASV. Šobrīd, gatavojoties Latvijas dalības NATO desmitgadei, ir skaidri redzams, ka eiroatlantiskā integrācija ir devusi būtiskus rezultātus valsts drošībai. Esmu pārliecināts, ka jaunā valdība nodrošinās Latvijas nacionālajai drošībai nozīmīgas politikas pēctecību. Šī gada septembrī Lielbritānijā norisināsies NATO samits, kurā viens no galvenajiem jautājumiem būs starptautiskās drošības atbalsta spēku militārās misijas noslēgšanās 2014.gadā. Afgāņu spēki pilnībā pārņems kontroli pār drošības situāciju valstī. NATO iesaiste, kā arī Latvijas ieguldījums Afganistānā būtiski samazināsies. Tomēr mums ir jābūt gataviem ar savu padomu un pieredzi atbalstīt afgāņu drošības spēkus, lai sasniegtais progress valstī tiktu saglabāts arī pēc ISAF operācijas beigām.

NATO samitā dalībvalstis diskutēs, kāda izskatīsies alianse pēc ISAF misijas noslēgšanās. Tiks diskutēts par NATO turpmāko spēju attīstību un kopīgām mācībām, lai nodrošinātu alianses spēju ātri un efektīvi reaģēt uz dažādām krīzes situācijām. Latvijai ir svarīgi parādīt, ka mēs kā valsts esam gatavi un varam dot nozīmīgu artavu NATO spēju attīstībā. Viens no šādiem praktiskiem mūsu spējas pierādījumiem ir gan dalība kopīgās mācībās, gan šādu mācību organizēšana Latvijā, kā tas bija mācībās Steadfast Jazz pagājušajā gadā. Mācības ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā sekmēt NATO valstu spēju veikt kopīgus uzdevumus.

2014.gads ir nozīmīgs gads valsts drošības politikā, un joprojām aktuāls jautājums ir adekvāta finansējuma novirzīšana aizsardzības nozarei. Mūsu attieksme pret saviem mājasdarbiem aizsardzības spēju uzlabošanā un NBS modernizācijā ir svarīgs signāls sabiedrotajiem, ka Latvija kā valsts ir gatava līdzdarboties un uzņemties atbildību par savu drošību. Mums kā valstij ir svarīgi, lai Nacionālie bruņotie spēki turpinātu attīstīties, pilnveidotu savas aizsardzības spējas, kā arī būtu moderni bruņoti. Tas veicinātu ne tikai valsts aizsardzību, bet arī dotu ieguldījumu kopējā drošībā gan NATO, gan Eiropas Savienībā.

Latvijai savu resursu ietvaros ir jāstrādā pie dažādu risinājumu meklēšanas, kas kopīgi veicinātu mūsu drošības mērķu sasniegšanu. Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšana ir spilgts piemērs sabiedroto solidaritātei un efektīvai finanšu līdzekļu izmantošanai. Baltijas valstīm ir jādara viss, lai samazinātie aizsardzības budžeti vairākās NATO dalībvalstīs neietekmētu Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas dzīvotspēju ilgtermiņā.

Mūsu drošība nav skatāma atrauti no kopējām tendencēm visā reģionā. Līdz ar to ir svarīgi veicināt reģionālo sadarbību, kā arī sadarbību ar atsevišķām valstīm divpusējā līmenī. Šeit es gribu atzīmēt arī sadarbību ar mūsu galveno stratēģisko partneri - ASV.

Domāju, ka veiksmīgā sadarbība aizsardzības nozarē ir jāizvērš arī citās jomās.

Reģionālās sadarbības ietvaros svarīgi ir turpināt attīstīt sadarbību Baltijas valstu starpā, turpinot īstenot jau labi funkcionējošos kopīgos projektus militārās izglītības, gaisa telpas novērošanas, sauszemes spēku, kā arī jūras spēku sadarbībā. Tāpat ir jāmeklē jauni sadarbības virzieni, ar kuru palīdzību mēs kopīgi varētu dot ieguldījumu NATO un Eiropas Savienībā. Ir skaidrs, ka kopīga trīs Baltijas valstu sadarbība ir daudz efektīvāka un var dot redzamāku ieguldījumu NATO un Eiropas Savienībā, kā arī piesaistīt citu partneru interesi šim reģionam. Līdzīgi Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība pēdējos gados ir paplašinājusies, paverot jaunas sadarbības iespējas.

Noslēgumā es gribētu pievērsties gaidāmajai Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē.

Latvijai būs nepieciešams īpašu uzmanību pievērst Eiropas Savienības jautājumiem, tātad arī izvērtēt iespēju piedalīties Eiropas Savienības misijās. Eiropas Savienības kopējā drošības politika ir jāstiprina, tomēr, raugoties no Latvijas viedokļa, ir jāizvairās no NATO un Eiropas Savienības funkciju dublēšanās, lai novērstu resursu nevajadzīgu izmantošanu. Mums jāatceras, ka Latvijas prezidentūras laikā būs jāorganizē nākamā Eiropas Padomes diskusija par aizsardzību. Tas būs gan izaicinājums, gan iespēja Latvijai izrunāt mūsu aizsardzībai būtiskos jautājumus.

Ir skaidrs, ka NATO un Eiropas Savienības jautājumi šobrīd ir mūsu drošības politikas epicentrā. Tomēr, domājot par nākotnes perspektīvām, mēs nevaram izolēties no notikumiem globālajās drošības tendencēs. Ir jāsāk nopietni sekot līdzi notikumiem Klusā okeāna reģionā, globālām spēka un ietekmes līdzsvara izmaiņām, kas tuvākajā laikā var atstāt nopietnu ietekmi uz eiroatlantisko drošību. Tāpēc, manuprāt, Latvijai steidzami ir jāstiprina NATO Izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos kapacitāte, lai mēs varētu pieņemt izsvērtus lēmumus par to, kāda būs mūsu politika.

Un noslēgumā es gribu pateikt paldies ārlietu ministram Rinkēviča kungam par sadarbību Baltijas Asamblejas ietvaros un, protams, par sniegto ieguldījumu aizsardzībā un arī izteikt pārliecību par to, ka mēs spēsim kopīgi strādāt, sadarboties.

Paldies. (ZZS frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, deputāti! Jaunais un vecais ārlietu ministr, labrīt! Labrīt, ekselences!

Jāatzīst, ka - atšķirībā no savas iekšpolitikas - savā ārpolitikā visus šos gadus mēs bijām daudz mērķtiecīgāki un konsekventāki. Par to liecina gan mūsu dalība NATO un Eiropas Savienībā, gan šobrīd notiekošais pievienošanās process Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai.

Sasniegtais ārpolitikā ir stabils fundaments mūsu drošībai un ekonomiskajai izaugsmei. Šobrīd mums ir svarīgi turpināt stiprināt mūsu pozīcijas ārpolitiskajā arēnā, pastiprinātu uzmanību pievēršot tādiem ārpolitikas virsuzdevumiem kā valsts neatkarības nodrošināšana, valsts un mūsu pilsoņu interešu un tiesību aizsardzība ārvalstīs un starptautiskajās organizācijās, atbalsts tautsaimniecības attīstībai, tādējādi ceļot iedzīvotāju labklājību. Mainīga starptautiskā vide rada nepieciešamību nostiprināt profesionālu diplomātisko dienestu, kas spējīgs sekmīgi īstenot ārpolitiskos uzdevumus grūti prognozējamos un dinamiskos apstākļos.

Valsts ārpolitikai jābūt vērstai uz visu iesaistīto valsts institūciju koordinētu rīcību ekonomiskās diplomātijas jomā.

Latvijas uzņēmēji gaida atbalstu, padomu un nepieciešamības gadījumā aizsardzību no valsts puses, un pilsoņiem ārvalstīs jebkurā valstī ir pamatuzdevums - šajā nolūkā mērķtiecīgi attīstīt Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīklu.

Runājot par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, jāatzīmē, ka kopā ar daudziem plusiem ir arī virkne problēmu, kuru risināšanai tuvākajos gados nepieciešams veltīt papildu uzmanību. Viena no galvenajām problēmām ir tāda, ka mēs vēl joprojām neesam spējuši skaidri definēt, kā arī konsekventi un efektīvi aizstāvēt mūsu valsts nacionālās intereses Eiropas Savienībā. Latvijā pēdējās nopietnās diskusijas par Eiropas un integrācijas politiku bija pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Šobrīd trūkst atbilžu uz jautājumiem, vai mēs esam „par” vai „pret” federālismu, kāda ir nostāja jautājumos par dažādu ātrumu Eiropu, enerģētiku, migrāciju un tā tālāk. Taču bez skaidrām atbildēm uz šiem jautājumiem nacionālās intereses būs ļoti grūti aizstāvēt. Jāapzinās, ka nacionālā politika jau sen vairs nav iespējama, to jau sen vairs nav iespējams realizēt atrauti no Eiropas Savienības. Turklāt ir īpaši svarīgi noformulēt savu nostāju tieši šobrīd, kad Eiropa ir lielu pārmaiņu priekšā.

Otrā problēma - lēns un sarežģīts, birokratizēts lēmumu pieņemšanas process.

Un vēl trešā problēma - jauno un veco dalībvalstu nevienlīdzīgās iespējas. Un šī problēma Latvijas gadījumā būtu jārisina, audzējot muskuļus pašmājās, turpinot nostiprināt ekonomiku, nebaidoties pašpārliecināti iesaistīties Eiropas Savienībai un konkrēti Latvijai svarīgu jautājumu izlemšanā.

Mazāk nekā pēc gada rotācijas kārtībā pirmo reizi pienāks arī Latvijas kārta sešu mēnešu garumā būt prezidējošai valstij Eiropas Savienības Padomē. Neskatoties uz to, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā tika ieviests trio princips, kas zināmā mērā ierobežo mazo valstu iespējas prezidentūras laikā reāli būt Eiropas Savienības priekšniekam, jo augstākā līmeņa tikšanās starp valstu vadītājiem notiek citā Eiropas Padomē, ko vada pastāvīgs priekšsēdētājs, tas nebūt nenozīmē, ka pret šo pienākumu mums būtu jāizturas vieglprātīgi. Latvijai kopumā būs jāorganizē un jāvada vidēji 2000 sanāksmes, šajā procesā iesaistot apmēram 1000 cilvēku. Tā būs ne tikai liela slodze valsts pārvaldes aparātam, bet arī nopietns pārbaudījums sanāksmju vadītājiem, kam šo sēžu laikā būs jācenšas panākt vienošanos starp visu dalībvalstu pārstāvjiem.

Prezidentūra ir ne tikai pienākums, kura galvenais uzdevums ir neizgāzties, bet arī iespēja izvirzīt Latvijas nacionālās prioritātes, kuras šajā laikā vajadzētu censties sasniegt. Noformulēt Latvijas prioritātes ir nevis Eiropas Savienības, bet gan Latvijas politiķu uzdevums. Tieši tāpēc mums jau šobrīd jāspēj definēt savas ekonomiskās intereses un reālos ekonomikas attīstības plānus. Savā ziņā šo prezidentūru varētu uzskatīt par mācībām kaujai, kad politiķi būs spiesti domāt plašāk.

Lai šis process noritētu veiksmīgi, kopējās kompetences celšanai ir nepieciešamas starppartiju diskusijas, kā arī sarunas biedrību un partiju iekšienē, pieaicinot pārstāvjus ar Eiropas mēroga kompetenci.

Prezidentūra sekos uzreiz pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Tas nozīmē, ka nākamās valdības ministriem būs jāspēj vadīt attiecīgās nozares darba grupas un sēdes prezidentūras laikā, kam būs nepieciešamas profesionālās zināšanas, orientēšanās dienas kārtībā un izcilas valodu zināšanas. Latvijas pārstāvjiem būtu ļoti svarīgi izmantot šo laiku, lai varētu tieši ietekmēt Eiropas Savienības politiku arī nākotnē. Turklāt, sagatavojot kvalitatīvu ierēdniecību, Latvija arī pēc prezidentūras beigām varēs daudz veiksmīgāk un produktīvāk darboties Eiropas Savienībā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Vinetai Poriņai. Deputāte Vineta Poriņa ir lūgusi izmantot tādu iespēju, ka ārpolitikas debatēs pirmo reizi ir atļauts runāt 10 minūtes un otro reizi - 5 minūtes, kā arī apvienot abas šīs reizes un runāt 15 minūtes. Vai deputātiem nav iebildumu, ka deputāte Poriņa... Deputātiem iebildumu nav.

Tātad, lūdzu, vārds deputātei Vinetai Poriņai!

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais ministra kungs! Ekselences! Godātie kolēģi!

Pirmām kārtām es izsaku visdziļāko līdzjūtību Ukrainas tautai tās upuru sakarā un ceru uz dialoga uzsākšanu, lai Ukraina tuvotos Eiropai un lai tas notiktu bez turpmākām traģēdijām Ukrainas tautai.

Runājot par ārpolitikas ziņojumu, mani kā Saeimas deputāti un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju interesē Ārlietu ministrijas plānotā rīcībpolitika dažādos jautājumos saistībā ar nepilsoņu un pilsonības jautājumu, uzturēšanās atļaujām Latvijā; Ārlietu ministrijas konkrētā darbība, ieinteresētība nacionālo interešu aizstāvībā ārvalstīs un Latvijas valstsnācijai būtisku vēstures jautājumu skaidrošana ārpus Latvijas robežām. Par ļoti svarīgu ārlietu ministra ziņojumā uzskatu ārpolitikas ilgtermiņa mērķa definējumu, kura šajā ziņojumā diemžēl nav. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ziņojumiem, šis ziņojums, kā parasti, ir tehnokrātisks. Šoreiz tas konkrētāk runā par izdarāmajiem darbiem. Ļoti ceru, ka nav vairs arī tālu brīdis, kad ārpolitikas ziņojumā ieraudzīsim Latvijas ārpolitikas stratēģiskos uzdevumus un ilgtermiņa mērķi vismaz līdz 2020.gadam. Ilgtermiņa mērķa definējumu ieteicu iekļaut jaunajā Valdības deklarācijā, bet diemžēl tas esot tikai rudenī veidojamās valdības uzdevums.

2013.gada maijā konferencē „EDSO drošības kopiena no Vankūveras līdz Vladivostokai: realitāte vai ilūzija?”, ko organizēju kopā ar Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri un Austrumeiropas politikas pētījumu centru, tika ieteikts vairāk kooperēties zinātniekiem, Saeimas deputātiem un Ārlietu ministrijas personālam. Konference bija pirmais mēģinājums par jaunu drošības risku, izaicinājumu un apdraudējumu problēmām debatēt arī Latvijā, iesaistot akadēmiskās vides pārstāvjus un politiķus. Šīs debates apliecināja, ka Krievijas „maigā vara” kļūst par nozīmīgu apdraudējumu un destabilizējošu faktoru, ja tiek lietota Latvijas valsts tiesiskās pēctecības apšaubīšanai un Latvijas konstitucionālo pamatu graušanai. Šādā veidā „maigā vara” tiecas mainīt to Eiropas drošības arhitektūru, kas izveidojās pēc aukstā kara, tās vietā atjaunojot PSRS ietekmes sfēras un dalījuma līnijas. Tāpēc nevaru piekrist tiem Saeimas deputātiem, kuri pauž to, ka apdraudējumu Latvijai neesot.

Latvijas sašķeltās izglītības un mediju lauks šobrīd ir Krievijas „maigās varas” poligons, kas veicina sabiedrību savstarpēju norobežošanos, radot būtisku apdraudējumu valstij. Jau minētās konferences dalībnieki atbalstīja domu, ka Krievijas „maigo varu” Latvijā var ierobežot, veidojot kopēju valsts izglītības telpu valsts valodā ar vienotu vēstures un sociālo zinību apguvi visās skolās - iepretim lingvistiski un ideoloģiski sašķeltai skolu sistēmai. Tieši nepietiekami aktīva tiesiskās pēctecības principa apliecināšana valstiskā līmenī atstāj Latviju apšaubāmā statusā, tā sauktajā drošības pelēkajā zonā Eiropas Savienības un NATO nomalē.

2013.gadā Saeimā tikos ar EDSO ģenerālsekretāru Lamberto Zanjēru, kurš atzinīgi vērtēja iepriekš minēto EDSO konferenci kā Vīnē viņa aizsākto Drošības dienu turpinājumu, kurās par nemilitāro drošību tiek diskutēts ar vēsturniekiem, diplomātiem un citu nozaru pārstāvjiem. EDSO ģenerālsekretārs izteica interesi ierasties uz nākamo konferenci, kas ir plānota šogad. Konferences secinājumus par vienotu izglītību valsts valodā, kas tātad sabiedrību nevis šķeltu, bet vienotu, un daudzus citus ar valodas politiku saistītos jautājumus paudu, tiekoties Saeimā ar Augsto komisāri nacionālo minoritāšu jautājumos Astrīdu Tūru, pirms viņa stājās amatā.

To, ka Latvija tiek atstāta drošības pelēkajā zonā, redzēju, piedaloties Varšavā 2013.gada rudenī cilvēktiesību jautājumiem veltītajā EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja jeb ODIHR rīkotajā konferencē. Latvijas situāciju objektīvi raksturoja Ārlietu ministrijas pārstāvji, es kā EDSO Parlamentu Asamblejas pārstāve un divu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Varšavas konferencē piedalījās neproporcionāli liels daudzums Latvijas, Krievijas un citu valstu cilvēktiesību nevalstisko organizāciju pārstāvju, kuri pauda daudz sagrozītu faktu, nepamatotu pārmetumu Latvijai un citām Baltijas valstīm par nacionālo minoritāšu stāvokli tajās. Pret notiekošo Latvijā valodas, pilsonības un minoritāšu jautājumos vērsās „Pasaule bez nacisma” pārstāvis Valērijs Engels, kurš Latvijā ir uzstājies kopā ar „Saskaņas Centra” politiķiem. Reģistrēto dalībnieku skaitā bija arī Boriss Špīgels. Latvijas Antifašistu komiteju pārstāvēja Josifs Korens, kurš kopā ar Valēriju Engelu uzstājās pasākumā par agresīvo nacionālismu un ksenofobiju modernajā Eiropā.

Mans ieteikums Ārlietu ministrijai ir mērķtiecīgi apzināt vairāk reālu nevalstisko organizāciju (nevis citas valsts finansētu organizāciju), kuras vajadzētu rosināt piedalīties citu gadu šajā ikgadējā pasākumā Varšavā un līdzīgos pasākumos.

Gribu dalīties pieredzē sakarā ar savu deputātes vēstuli, kurā ārlietu ministru lūdzu atbildēt saistībā ar 2010.gada 1.jūlija grozījumiem Imigrācijas likumā par termiņuzturēšanās atļaujām, kas patlaban Saeimā ir viens no karstākajiem jautājumiem. Tā kā pēdējo gadu laikā Latvijā jūtami pieaug imigrantu skaits arī no Ķīnas Tautas Republikas, kuri Latvijā iegādājas īpašumus un pārceļas uz dzīvi šeit, es lūdzu sniegt man atbildes uz vairākiem jautājumiem, piemēram, par to, vai Ķīnā ir speciāla valsts atbalsta programma, kas motivē tās pilsoņus emigrēt uz Eiropas valstīm. Vai un kā pilsoņi Ķīnā tiek informēti par iespēju Latvijā iegādāties īpašumus? Vai arī Latvijas vēstniecība Ķīnā sniedz informāciju par šādu iespēju? Vai un kad ir organizētas kādas informatīvas kampaņas par emigrācijas iespējām uz Latviju?

Diemžēl Ārlietu ministrija man atbildi uz vairākiem jautājumiem vēstulē, ko parakstījis Ārlietu ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs, nesniedza, bet izteica pateicību par ieinteresētību šajā jautājumā un piedāvāja statistikas datus no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes par situāciju uz 2013.gada 1.augustu, kas liecināja, ka no termiņuzturēšanās atļaujām 254 jeb 1,5 procenti ir izsniegtas Ķīnas pilsoņiem. No tām 243 ir ar pamatojumu par nekustamā īpašuma iegādi.

Tā kā ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums, es vēlos redzēt ieinteresētu attieksmi Latvijai eksistenciālu jautājumu risināšanā, arī šajā - nule minētajā.

Kā zināms, termiņuzturēšanās atļauju jautājuma atrisināšana ir viena no akūtākajām problēmām Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanā līdztekus tādiem jautājumiem kā izglītība, kas vieno, un valsts drošības politika. Imigrācija ir pieaugoša tēma ne vien Latvijas, bet arī Eiropas Savienības mērogā. Tas būs arī viens no galvenajiem jautājumiem nākamā Eiropas Parlamenta vēlēšanās un darbā.

Ārpolitikā ir jāsaskaņo vērtības un intereses. Ja tehnokrāti interesējas par banku savienību un citiem ekonomikas jautājumiem, tad Eiropas pilsoņi interesējas par savām kā pilsoņa cerībām - imigrāciju, valodu, identitāti, pašnoteikšanos, labklājību un demokrātiju. Pretruna starp tehnokrātisku pieeju Eiropas Savienības politikai un Eiropas pilsoņu cerībām izpaužas ne tikai Katalonijā, bet arī Skotijā un citur. Latvijā būtu svarīgi to saprast un ietvert ilgtermiņa ārpolitikas mērķos.

Ārpolitikā mums Eiropas Savienības līmenī ir ļoti nepieciešama ciešāka sadarbība ar citiem nacionālajiem parlamentiem.

Eiropas pilsoņus interesē arī nodarbinātība un reālas darba vietas, nevis abstrakti IKP un valsts parāda skaitļi. Jautājums: vai tiešās ārzemju investīcijas, kas tiek uzlūkotas par panaceju, kas it kā glābšot pasauli, tiešām palīdzēs Latvijas valsts izaugsmei? Vai nebūs tā, ka jaunas krīzes gadījumā ārvalstu investori dosies uz ekonomiski attīstītākiem reģioniem, tādējādi padziļinot krīzi Latvijā vēl vairāk?

No Saeimas deputāta viedokļa, man nav skaidrs, vai Ārlietu ministrija vēlas iesaistīties būtisku iekšpolitisku jautājumu risināšanā ar ārpolitikas palīdzību un kā tā domā to veikt jau šīs valdības laikā.

Tāpat nav skaidrs, ko Latvijas ārlietu politiķi gatavojas darīt ar straujo postpadomju integrācijas procesu - jau pastāvošo Muitas savienību un topošo Eirāzijas savienību, kas tiecas izplesties līdz bijušās PSRS robežām. Baltkrievija, Kazahstāna, Armēnija, Kirgizstāna jau faktiski piekritušas iekļauties Krievijas vadītajā blokā. Kas šogad notiks ar Moldovu, Gruziju un Ukrainu? Skaidrs, ka nekāda Austrumu partnerība un nekādi asociācijas līgumi šobrīd nespēj kavēt postpadomju impērijas izplešanos. Ukrainas notikumi to parādīja ļoti skaidri. Kas notiks tālāk? Un cik tālu Eiropa ļaus šim procesam iet? Kur ir jaunās idejas un proaktīva rīcība no Latvijas puses? Ar kādiem priekšlikumiem mēs ejam uz Eiropas... Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē? Klusēšana šajā jautājumā atgādina strausa politiku, un rezultāti var būt ļoti bēdīgi. Fakts, ka šī valdība strādās tikai līdz gada beigām, nav attaisnojums bezdarbībai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais ministra kungs! Ekselences! Kolēģi!

Ārlietu ministra ziņojuma ievadā ir teikts: Latvijas ārpolitikas pamatmērķis ir valsts drošības un stabilitātes garantēšana, starptautiski veidojot priekšnoteikumus Latvijas ekonomiskajai izaugsmei un iedzīvotāju labklājībai. Lieliski! Tomēr - vai tas ir tikai deklaratīvs uzstādījums vai kā absolūts princips tiek realizēts arī katrā veiktajā darbā?

Ziņojumā apliecināts: 2014.gadā viens no ārpolitikas uzdevumiem Latvijā - uz abpusējas ieinteresētības un savstarpējas cieņas principiem balstītu attiecību veidošana ar Krieviju.

Tieši šim ārpolitikas aspektam - drošībai, veidojot nacionālajām interesēm atbilstošu sadarbību ar Krieviju, - veltīšu savu analīzi.

Pirms trim gadiem, tieši Saeimas ārpolitikas debatēs 2011.gada janvārī, Nacionālās apvienības vārdā deputāts Jānis Dombrava klāstīja par Krievijas realizētās “maigās varas” iespējamām bīstamajām sekām, atsaucoties arī uz ārvalstu analītiķu vērtējumiem. Ne šiem, ne citiem aicinājumiem nesekoja mērķtiecīga, izsvērta rīcība. Un ir ļoti nepatīkami apzināties, ka, kaut arī esam brīdinājuši par draudiem un aicinājuši spert konkrētus preventīvus soļus, atbildīgās institūcijas šos brīdinājumus ir bezatbildīgi ignorējušas. Un viss liecina, ka joprojām turpina to darīt atsevišķu partiju un to lobiju spiediena ietekmē.

Toreiz, tā paša gada novembrī, bankrotēja Krievijas investora pārvaldītā Latvijas Krājbanka, kārtējo reizi pamatīgi satricinot Latvijas banku sistēmu, radot miljoniem zaudējumu Latvijas uzņēmumiem, pašvaldībām, noguldītājiem. Neskatoties uz daudziem brīdinājumiem, uz to, ka vairākas Eiropas valstis tieši drošības apsvērumu dēļ bija parādījušas durvis Vladimiram Antonovam, Latvijā viņš tika brīvi ielaists un varēja darboties. Ko līdz brīdinājumi, ja pēc nepilna gada tuvredzības dēļ neskaitāmu miljonu apmērā tiek apzagta valsts un tās iedzīvotāji?

Taču tas ir tikai viens no daudziem piemēriem, kas raksturo Krievijas investīciju bīstamību nelielajai Latvijas ekonomikai.

ASV analītiķis, Pasaules politikas institūta Vašingtonā profesors Pols Goubls savā analītiskajā ziņojumā pagājušā gada vasarā norādīja, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta politisko un ekonomisko interešu pārstāvībai, tāpēc Krievija nežēlo resursus draudzīga politiskā režīma veidošanai, secinot, ka Kremļa politikai labvēlīga situācija tiek panākta, cieši sadarbojoties prokrieviskajām politiskajām un biznesa aprindām, ko veido un koordinē „neformāli darbinieki” ar birojiem Rīgā un Maskavā, ziņojumā piesaucot arī konkrētu šādas sadarbības personu - krievu oligarhu Dmitriju Mazepinu, kura bizness jau vairākus gadus saistīts ar Latviju.

Ir dīvaini, ka mēs it kā neko neesam mācījušies no bēdīgiem piemēriem. Latvijas ekonomikā sekmīgi turpina līst iekšā tikpat vai pat vēl daudz bīstamāki tā dēvētie investori. Jau minētais Krievijas oligarhs, Putina ietekmes aģents un „Uralhim” īpašnieks miljardieris Dmitrijs Mazepins absolūti netraucēti dažu kilometru attālumā no Rīgas centra uzslej milzīgu amonija salpetra noliktavu. Un ko par viņa izglītību un korporatīvajām saitēm varētu pavēstīt Satversmes aizsardzības birojs? Militārā tulka izglītība. Tas, šķiet, izsaka visu…

Ārpolitikas ziņojumā teikts: „Latvijas intereses: Eiropas Savienības vienota pieeja attiecībā uz Krieviju, īstenojot līdzsvarotu sadarbību.” Tad nu realizēsim šo uzstādījumu faktiski! Kāpēc Ārlietu ministrija tāpat kā Antonova gadījumā turpina neievērot, ka arī Mazepina kungam drošības apsvērumu dēļ iepriekš ir atteikta sadarbība vairākās Eiropas valstīs?

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir persona non grata Eiropā, taču vienam no galvenajiem lietu kārtotājiem starp Baltkrieviju un Krieviju un ekonomiski ļoti ietekmīgajam šo abu valstu kopīgo interešu politikas īstenotājam Mazepinam vēl joprojām ir iebraukšanas atļauja Latvijā un visas sviras ar finansiāliem līdzekļiem ietekmēt politiskos procesus Latvijā, apdraudot valsts un pilsoņu drošību. Kā tas var būt, ka šādi šaubīgi Krievijas investori joprojām turpina mierīgi ielaist savus taustekļus Latvijas ekonomikā un arī politikā?

Tādēļ pirmā lieta - ārlietu ministram, kas vada Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomi, nepieciešams stingri un noteikti kontrolēt, lai jebkuras lielākas ārvalstu investīcijas, it īpaši no Austrumu bloka, Latvijā var ienākt, tikai un vienīgi realizējot kaut šķietami pārmērīgu drošības politiku. Ja ir skaidras norādes uz potenciālu bīstamību, ja ir reputācijas problēmas citās valstīs, tad nekāda nauda nevar būt par iemeslu, lai šādām personām tieši vai pastarpināti ļautu darboties Latvijā. Un neviena pašvaldība uz savu galvu nedrīkst laist šeit iekšā, ko vien iedomājas.

Latvijas valsts ārpolitikas koncepcijā ir jābūt precīzām vadlīnijām - kādas investīcijas šeit ir vēlamas un kādas - ne. Ja mēs būtu izlēmīgi sākuši rīkoties jau pirms vairākiem gadiem, iespējams, nebūtu noticis Latvijas Krājbankas bēdīgais krahs un nebūtu vājprātīgi milzīgas sprādzienbīstamu ķimikāliju rūpnīcas Rīgas pievārtē. Krievijā pie Pēterburgas arī ir ostas - lūdzu, lai šamējie pārceļas uz turieni!

Otra lieta - ir vieglprātīgi ziņojumā konstatēt: „Pozitīvi attīstījās abu valstu ekonomiskā sadarbība. Krievija ir 2.vietā tirdzniecības partneru vidū, 5.vietā ārvalstu investoru vidū”, ignorējot tās plašāko kontekstu. Ārlietu ministrijai beidzot ir mūsu uzņēmējiem skaidri jāpasaka: „Krievijas tirgus ir tikpat liels un ienesīgs, cik bīstams!”

Ir acīm redzams, kas ir kopīgs Gruzijai, Ukrainai, Polijai, Lietuvai, Latvijai, Igaunijai, Moldovai un citām Krievijas pierobežas valstīm. Tās katra ir pieredzējusi ekonomisko saišu nostiprināšanos ar Krieviju, simtu miljonu lielus ieguldījumus eksporta attīstībā. Un visas ir pieredzējušas vismasīvāko ekonomisko šantāžu no Krievijas puses. Putina valdība pat necenšas izlikties, ka ekonomiskās sankcijas vienmēr ir ar skaidru mērķi - politisko spiedienu. Krievija savu ietekmi cenšas atjaunot tieši šādā veidā. Pat klaji prokremliskā Ukrainas valdība saskārās ar brutālu ekonomisku spiedienu un šantāžu. Kas pašlaik notiek Kijevā, mēs redzam - ukraiņi atbild savam tuvredzīgajam prezidentam ar „Molotova kokteiļiem”.

Līdzīgi Kremlis caur dažādiem ekonomiskajiem lobijiem plāno arī Latvijā panākt maksimāli ciešu ekonomisku sasaiti un tad sākt aiz tās raustīt mūsu valsti kā saitē piesietu šuneli.

Uzņēmējiem ir jāapzinās, ka viņi var gadiem ilgi attīstīt savu uzņēmējdarbību, investēt miljonus eksportā uz Krieviju un ka vienā dienā ar vienu putiniska birokrāta parakstu tas viss var izkūpēt skurstenī. Kā zināms, Krievijas iestāžu fantāzijai nav robežu. To inspektori vajadzības gadījumā šprotēs atradīs ne tikai zirga, bet pat zebras gaļu. To apliecina pavisam nesenā Lietuvas piena produktu ražotāju pieredze. Zebras gaļu viņu produktos gan neatrada, bet eksportu apstādināja tikpat absurdu iemeslu dēļ. Zaudējumi - miljoniem eiro katru dienu.

Arī termiņuzturēšanās atļaujas, kas tiek nekontrolēti piešķirtas pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, ir ietekmes instruments. Tieši ārlietu ministram ir jāsaskata un jāpalīdz novērst ar šo lietu saistītos nekustamo īpašumu tirgoņu un banku lobiju atbalstītos ārpolitiskos un iekšpolitiskos apdraudējumus.

Un treškārt. Mūsu ārpolitikai attiecībā uz Krieviju ir jābūt cieši koordinētai ar pārējām Baltijas valstīm. Brīdī, kad Krievija kārtējo reizi ekonomiski šantažē Lietuvu vai Igauniju, mums uz Krievijas spiedienu jāatbild kopīgi, vienoti un principiāli. Ir jāpanāk, ka Eiropas Savienība visaugstākajā līmenī atbild Krievijai tikpat izlēmīgi, stingri un precīzi. Eiropas tirgus Krievijai ir vismaz tikpat nepieciešams, cik Eiropai ir izdevīgi Krievijas labumi. Katru reizi, kad Kremlis izmanto ekonomisko spiedienu, viņiem ir jādabon pa pirkstiem, tā ka apetīte pazūd vismaz uz kādu laiku. Tā mēs attiecībās ar Krieviju patiesi panāksim ārpolitikas nostādnēs definēto abpusējo ieinteresētību un savstarpējo cieņu. Ir skaidri jāapzinās - Krievijā pie varas ir personas, kas gan publiski nesit ar tupeli pa tribīni, saucot: „Ja aizskarsiet mūsu intereses, mēs jums parādīsim „Kuzjkinu māti”!”, taču pēc būtības rīkojas tieši ar šādu vadmotīvu un uz realizējamo ārpolitiku skatās caur „beigta ēzeļa ausīm”.

Ziņojuma noslēgumā, Rinkēviča kungs, jūs apliecināt, ka „ārpolitikas interešu sekmīga īstenošana ir iespējama tikai un vienīgi saskaņotā rīcībā un ciešā sadarbībā visām institūcijām, Saeimai un sabiedrībai”. Situācija ir vairāk nekā nopietna, un laiks rīcībai ir visai ierobežots. Lai pēc nākošajām vēlēšanām neiestātos pagrieziena punkts Latvijas ārpolitikā Maskavas virzienā, ir nepieciešama aktīva un stingra rīcība. Tāpēc nacionālās drošības un sabiedrības interešu realizācijai aicinu Ārlietu ministriju sadarbībā ar valsts drošības struktūrām Saeimas Nacionālās drošības komisijā izvērtēt pseidoinvestoru - Kremļa politikas īstenotāju atbilstību uzstādītajam Latvijas ārpolitikas kursam un uzdevumiem, atbrīvojoties no ļaundabīgiem audzējiem, kamēr to metastāzes nav kļuvušas nāvējošas Latvijas politikai un tautsaimniecībai, kā arī nepieļaut jaunu audzēju veidošanos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Junkura kungam pietiks ar septiņām minūtēm? Vārds deputātam Jānim Junkuram.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Ārlietu ministra kungs! Ekselences! Deputāti! Dāmas un kungi!

Neatkarīgo deputātu grupas vārdā vēlos pateikties ārlietu ministram par kvalitatīvu un visaptverošu ziņojumu. Kopš ārpolitikas debašu aizsākuma šis ir pirmais gadījums, kad ir uzskatāmi redzams, ka ziņojuma saturs un tajā tieši un netieši minētie mūsu ārpolitikas uzdevumi attiecas ne tikai uz Ārlietu ministriju. Tie ir uzdevumi, kas ir jāpilda visām iesaistītajām valsts institūcijām, uzņēmējiem un viņu organizācijām, pašvaldībām, kā arī nevalstiskajam sektoram. Tas nozīmē, ka pakāpeniski nostiprinās izpratne par ārpolitiku kā iekšpolitikas turpinājumu un mainās priekšstats par ārpolitiku kā kādu atsevišķu nozari, kas atrodas ārpus citu ministriju vai valsts iestāžu kompetences.

Ziņojumā arī precīzi atspoguļoti Latvijas ārpolitikas galvenie uzdevumi 2014.gadā, norādot gan uz Latvijas drošības un ekonomiskajām interesēm, gan sabiedrības vispārējām interesēm, konkrētāk - uz sadarbību ar diasporu.

Vienlaikus jāteic: ja ministra minētie Latvijas ārpolitikas uzdevumi atspoguļoti prioritārā secībā, tad es vēlos norādīt, ka kārtībai, manuprāt, vajadzētu būt citai.

Gan gatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā, gan reģionālā sadarbība, manuprāt, uzskatāma par svarīgākām prioritātēm nekā, piemēram, centieni panākt Latvijas dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO). Attiecībā uz pēdējo arī būtu nepieciešami izskaidrojoši pasākumi, jo sabiedrība diemžēl ir vāji informēta par to, ko Latvijai nozīmē dalība šajā organizācijā, tādēļ viedokļi par ESAO (angļu valodā - OECD) sabiedrībā ir pretrunīgi.

Atgriežoties pie Latvijas gaidāmās prezidentūras Eiropas Savienības Padomē, es aicinu jau laikus ielikt pamatus veiksmīgai Latvijas un Eiropas Savienības vēlamo mērķu sasniegšanai Austrumu partnerības ietvaros, it īpaši attiecībās ar Ukrainu. Ņemot vērā mūsu vēsturisko pieredzi, es uzskatu, ka Latvija ir spējīga piedāvāt elastīgus un visām iesaistītajām pusēm pieņemamus risinājumus. Tieši tas pats ir sakāms par divām Latvijai ļoti nozīmīgām kaimiņvalstīm, kuras vienlaikus ir būtiskas mūsu valsts ekonomiskās sadarbības partneres, - Krieviju un Baltkrieviju. Latvijas aizvien ciešākā integrācija apvienotās Eiropas struktūrās, it īpaši eirozonā, nozīmē, ka mēs drīkstam... nenozīmē, ka mēs drīkstam ieslīgt pašapmierinātībā un pārstāt īstenot pragmatisku, taču tajā pašā laikā uz Eiropas kopējām vērtībām balstītu ārpolitiku Austrumu virzienā.

Vienlaikus ir ļoti būtiski, lai arī 2014.gadā Latvijas valsts kopumā, nevis tikai Ārlietu ministrija turpinātu nostiprināt aizvadītajā gadā, 2013.gadā, savus gūtos diplomātiskos un valsts panākumus, kas pieminēti ziņojumā. Kā eirozonas dalībvalsts mēs jau šobrīd sēžam pie viena galda ar citām eirogrupas valstīm un arī šajā virzienā nedrīkstam ļauties eiforijai. Mums nemitīgi jāpatur prātā, ka tas ir jauns formāts, kas sniedz ne tikai jaunas iespējas, bet prasa arī pilnvērtīgu jaunas pieredzes apgūšanu, papildu darbu un spēju aizstāvēt un atbalstīt savu iedzīvotāju intereses apstākļos, kad esam nabadzīgākā no Eiropas grupas dalībvalstīm. Mēs nedrīkstam bez īpašām atrunām turēties pie principa: kas ir labi Eiropai, tas ir labi arī Latvijai! Mums nepieciešams sākt domāt kategorijās, ka mēs esam daļa no Eiropas un tātad, kas ir labi Latvijai, tas ir labi arī Eiropai. Mērķu sasniegšanai šajā virzienā maksimāli lielu uzmanību būtu vēlams veltīt diplomātiskās sadarbības pastiprināšanai ar Latvijas jau esošajiem un potenciālajiem tuvākajiem sabiedrotajiem Eiropas Savienībā - ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī ar Ziemeļvalstīm un Višegradas grupu, jau laikus apzinot kopīgās intereses un sadarbības iespējamos risinājumus.

Nobeigumā vēlētos pieminēt arī vēstniecību tīkla paplašināšanu kontekstā ar globālajām ekonomiskajām tendencēm. Tuvākajiem gadiem būtu nepieciešams skaidrāks ilgtermiņa plāns, kur un kad mēs gatavojamies atvērt jaunas diplomātiskās pārstāvniecības. Indija mūsu kartē jau ir iezīmēta, bet vēl paliek citas - britu valstis, Persijas līča reģions, Dienvidaustrumāzija, arī Āfrika un Latīņamerika. Šo sadaļu vēlos redzēt skaidrāku un ambiciozāku, paturot prātā galvenokārt ekonomiskos aspektus. Vēlos atgādināt, ka Eiropas Savienības ekonomiski spēcīgākās valsts - Vācijas - viens no eksporta politikas stūrakmeņiem ir ļoti plašs un attīstīts ekonomisko pārstāvniecību tīkls visā pasaulē, kas cieši sadarbojas ar šīs valsts ārlietu resoru, virzot un aizstāvot savas valsts uzņēmēju intereses, un arī Latvijai kā valstij, kuras ilgtermiņa mērķis ir uz eksportu orientēta ekonomika, ir jāiet šajā virzienā.

Iespējams, ka vēl viens ieteikums, domājot par nākotni, būtu konsulāro jautājumu ievietošana ziņojuma „augstākos plauktos”, nevis pēdējā sadaļā. Par spīti tam, ka diplomātisko korpusu bieži vien uzskata par cilvēkiem, kuri ikdienā atpūšas komandējumos un pieņemšanās iedzer, skaitļi apliecina, ka diplomāti katru gadu valsts budžetā ienes vairākus miljonus latu, tikai izsniedzot Latvijas ceļošanas vīzas un uzturēšanās atļaujas vien, nemaz nerunājot par palīdzību, kas tiek sniegta uzņēmējiem.

Paldies par uzmanību. (Pie frakcijām nepiederošu deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Es atgādinu, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm notiks komisijas telpās. Neko darīt!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Gribu atgādināt Ārlietu komisijas dalībniekiem, ka pēc piecām minūtēm Ārlietu komisijas telpās sāksies ārkārtas sēde. Runāsim par Ukrainu, arī ārlietu ministrs būs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Raivis Dzintars... nav, Edvards Smiltēns... ir, Jānis Urbanovičs... nav, Inga Vanaga... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 13.30. Turpinām Saeimas 23.janvāra sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs skatījām ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos, un mums par to bija jau izraisījušās plašas debates.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ārlietu ministra kungs! Godātie kolēģi, izturīgākie! Arī man šeit no tribīnes jāpauž publisks paldies ārlietu ministram un ārlietu dienestam par apjomīgo ziņojumu. Kā jau to ir minējuši ārpolitikas pētnieki, šis ziņojums faktiski ir labākais pieejamais publiskais pārskats par Latvijas aktuālo ārpolitiku.

Kolēģi! Šodienas debatēs mēs spējam kvalitatīvi un produktīvi diskutēt par plaša spektra jautājumiem, kas saistīti ar ārpolitiku. Taču svarīgi, lai mēs izrunātu arī pašas Saeimas parlamentārās diplomātijas dimensiju, lai nebūtu tā, kā pēc ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas 2012.gadā kāds no žurnālistiem teica: „Vissvarīgākais ārpolitikas debatēs bija tas, kas palika nepateikts.” Un, tā kā mēs esam Saeimas deputāti, īpaši vēlos uzsvērt to, ka arī mums ir loma un pienākumi ārpolitikā - ne tikai ārlietu ministra ārpolitiskā ziņojuma kontekstā. Un par to arī runāšu.

Ārpolitika mūsdienās nav tikai ārlietu resora vai augstāko valsts amatpersonu ekskluzīva kompetence, jo aizvien vairāk parādās jaunu ārpolitikas „spēlētāju” - sākot ar pētniekiem, medijiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, asociācijām un beidzot ar jebkuru indivīdu sabiedrībā. Tas jo īpaši aktuāli ir saistībā ar globalizāciju, interneta un sociālo mediju attīstību. Un tanī pašā laikā īpaši ir izceļama parlamentāriešu loma un tās pieaugums ārpolitikas realizācijā un aktivitātēs.

Esmu Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja, kopā ar kolēģiem Lolitu Čigāni, Borisu Cileviču, Andri Bērziņu, Jāni Dombravu un Aleksandru Sakovski pārstāvu Saeimu Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā un tāpēc arī vēlos nedaudz bagātināt šīs ārpolitiskās debates ar aspektiem, kas saistīti ar Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas lomu un darbību.

Pirmām kārtām, runājot par Eiropas Padomi, kura sevī apvieno 47 Eiropas valstis, pārstāvot aptuveni 800 miljonus eiropiešu, īpaši ir izceļams šis Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas darbs, kura galvenais mērķis, kā tas ir noteikts dokumentos, ir stiprināt Eiropas kopējās vērtības cilvēktiesību, demokrātijas un likuma varas jomā. Šī mērķa sasniegšanai notiek nepārtraukta Eiropas valstu likumdošanas un praktiskās darbības uzlabošana, sniedzot rekomendācijas un viedokļus, pieņemot rezolūcijas un konvencijas, kā arī novērojot vēlēšanas. Un kur nu vēl loma konfliktu novēršanā un dialoga sekmēšanā!

Līdzās citām starptautiskajām organizācijām, manuprāt, tieši Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas loma varētu būt neatsverama, īpaši saistībā ar vēlēšanu novērošanas misijām, kas līdztekus EDSO organizētajām misijām var dot pievienoto vērtību vēlēšanu standartu uzlabošanā. Ne vienmēr tas tā notiek. Taču nozīmīgs un uzteicams ir Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas darbs, ievēlot jaunos Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešus.

Darbs Parlamentārajā Asamblejā vienlaikus ir arī milzu izaicinājums katram deputātam. Jau vairākkārt šodien esam uzsvēruši to, ka ārpolitikas sūtība un būtība, citstarp, ir samērot savas valsts intereses ar pārstāvamajām vērtībām. Parlamentārajā Asamblejā šāds sadursmju saspīlējums veidojas ne vien starp atsevišķām Eiropas Padomes dalībvalstīm, bet arī iesaistot veselus valstu reģionus - tā dēvēto veco vērtību Eiropu, kura Eiropas Padomi izveidoja, un arī jauno.

Ar nožēlu jāatzīst, ka tieši Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā ir izkristalizējušies arī tādi kropli veidojumi kā tā dēvētā kaviāra diplomātija. Starpparlamentāro asambleju diplomātija vietumis kļūst par dārgu politiskā tūrisma augstāko formu. Tas ir smags, taču, manuprāt, arī labs pārbaudījums katram nacionālas valsts deputātam, kurš uzņemas papildu pienākumus starpparlamentārajā asamblejā.

Pastāv, protams, daudz labu lietu, bet, manuprāt, kā vienu no negatīvajiem piemēriem varu minēt to, ka pagājušajā gadā Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā neizdevās pieņemt rezolūciju, kas definētu politiski ieslodzīto problemātiku Azerbaidžānā. Arī vēlēšanu novērošanas ziņojumos Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas retorika ne vienmēr ir bijusi tikpat tieša kā EDSO. Un katra šāda atkāpe interešu, nevis vērtību vārdā samazina reālos cilvēktiesību un likuma varas standartus visā Eiropas kontinentā.

Nākamajā nedēļā Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas sesijas darba kārtībā, citstarp, ir plānots apspriest virkni aktuālu jautājumu, un kā īpaši steidzamas darba kārtībā ir iekļautas debates par demokrātisko institūciju funkcionēšanu Ukrainā, it īpaši par Ukrainas parlamenta (Verhovna Rada) nesen steigā pieņemtajiem un otrdien spēkā stājušamies grozījumiem likumos, lai ierobežotu vārda, pulcēšanās un asociācijas brīvību. Abstrahējoties no katra parlamenta suverēnajām tiesībām pieņemt savus nacionālos likumus, uzskatu, ka šajā gadījumā pieņemtie likumi liek apšaubīt tiesību normu atbilstību Eiropas universālajām demokrātiskajām pamatvērtībām un Ukrainas starptautiskajām saistībām. Tas jo īpaši ir satraucoši, ņemot vērā to, ka pagājušajā gadā Ukraina bija prezidējošā valsts EDSO, un tādējādi man nav saprotama vārdu un darbu neatbilstība. Es tiešām ceru, ka tiks pārtraukta vardarbība un tiks nodrošināta atvērtība un plašs savstarpējais dialogs, Ukrainas valdībai ieklausoties arī starptautisko organizāciju viedajā padomā, un ka Ukraina spēs atrisināt politisko krīzi; tas tai ļaus nostāties uz „pareizajām sliedēm”, nevis pašizolēties.

Tāpat Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas nākamās sesijas darba kārtībā ir iekļauts Sergeja Magņitska lietas izmeklēšanas ziņojums, kas tieši saistīts ar šodien jau daudz apspriesto jautājumu par patieso demokrātijas un cilvēktiesību situāciju Krievijā. Un šo nozīmīgo jautājumu tālākajā virzībā katra deputāta balss Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā ir izšķiroša.

Atļaujiet man nedaudz ieskicēt Saeimas lomu parlamentārās diplomātijas īstenošanā. Kā jau iepriekš minēju, ārpolitika mūsdienās nav tikai ārlietu resora vai valdības ekskluzīva kompetence. Parlaments aizvien ieņem nozīmīgu un pieaugošu lomu gan diplomātisko aktivitāšu kontekstā, gan arī ārpolitikas veidošanā un realizācijā, lemjot par pozīcijām un izsniedzot valdības ministriem mandātu pārstāvībai Eiropas Savienības Padomes sanāksmēs vai arī lemjot par nacionālajām pozīcijām ārpolitikas kontekstā. Šai parlamenta lomai vai parlamentārās diplomātijas izpildījumam vairāk ir papildinošs un bagātinošs raksturs, nevis aizstājoša vai dublējoša loma.

Savā būtībā parlamentārā diplomātija ir plaša spektra starptautisko aktivitāšu kopums, kuras uzņemas parlamentārieši, lai palielinātu savstarpējo sapratni starp valstīm, palīdzētu viena otrai uzlabot kontroli pār valdībām, meklējot veidus, kā labāk pārstāvēt cilvēkus, kā arī palielinot starpvaldību institūciju demokrātisko leģitimitāti.

Klasiski Saeima ārpolitiskās vai diplomātiskās aktivitātes realizē, gan piedaloties dažādos starptautiskos pasākumos vai konferencēs Latvijā vai ārvalstīs, gan piedaloties tikšanās reizēs ar ārvalstu pārstāvjiem, tostarp arī ar pastāvīgo delegāciju starpniecību. Saeima ir pārstāvēta Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā, Baltijas Asamblejā, EDSO Parlamentu Asamblejā, NATO Parlamentārajā Asamblejā, Starpparlamentu Savienībā un Vidusjūras Savienības Parlamentārajā Asamblejā, gan organizējoties deputātu grupās sadarbībai ar citu valstu parlamentiem, gan, protams, arī katram no mums dibinot personīgus kontaktus ar citu valstu parlamentāriešiem.

Tāpat Saeima pēdējo gadu laikā iespēju robežās ir iesaistījusies attīstības sadarbībā jeb tehniskās palīdzības sniegšanā citām valstīm (galvenokārt attiecībā uz Eiropas Savienības Austrumu partnerības, Centrālāzijas, kā arī Balkānu valstīm). Esam nodevuši tām savu paraugpraksi un aktuālo pieredzi par Saeimas darbības specifiku. Šī starpparlamentārā sadarbība un Latvijas reformu pieredzes nodošana, kuras ietvaros Saeima ir īstenojusi speciālas apmācības programmas citu valstu parlamentāriešiem un darbiniekiem, tiešām ir bijusi labs starpparlamentārās diplomātijas piemērs.

Šis pasākumu kopums jeb šīs ārpolitiskās aktivitātes mums, parlamentāriešiem, uzliek arī zināmu atbildību par to, kādus signālus mēs sūtām iekšēji vai ārēji. Vienlaikus mūsu priekšrocība - atšķirībā no klasiskajiem diplomātiem - ir tāda, ka mūsu ārpolitiskajās izpausmēs mēs varam būt elastīgāki, arī kritiskāki un tiešāki nekā paši diplomāti.

Es tik tiešām vēlos izteikt cerību... Kā to jau ir uzsvēruši vairāki iepriekšējie runātāji, mēs, Saeima, gatavojamies Eiropas Savienības prezidentūrai, kas faktiski jau ir sākusies, un nevienam nav noslēpums, ka tādējādi Latvijas kontūra aizvien spēcīgāk iekrāsojas un izceļas pasaules kartē, mums aizvien vairāk tiek pievērsta dažādu pasaules valstu uzmanība. Pēdējā laikā tas aizvien izteiktāk novērojams saistībā ar diplomātisko kontaktu daudzveidību.

Es uzskatu, ka mums visiem šī prezidentūra ir unikāla iespēja, taču vienlaikus arī atbildība un neapšaubāmi arī izaicinājums. Nākamā šāda iespēja Latvijai un tās parlamentāriešiem pavērsies tikai pēc 14 gadiem. Un tādēļ, kolēģi, es mums visiem novēlu izturību, modrību un gudrību, un spēju vienoties, lai ar iekšpolitiskām batālijām nekaitētu vienotai ārpolitikai. Un es neatsakos cerēt, ka mēs to varam izdarīt arī priekšvēlēšanu gadā.

Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Ārpolitikas debates mums ir populāras, jo par ārpolitiku var runāt tāpat kā par laikapstākļiem. Par globāli vispārējām patiesībām, par procesiem, kuri mūs neietekmē vai kurus mēs nespējam ietekmēt, ir ērti paust savu viedokli.

Ir jāsaprot arī tas, ka ir skaistas runas un ir reāli darbi. Ļoti bieži šīs skaistās runas ir priekš citiem, bet reālie darbi tiek darīti savu interešu dēļ. Un tāpēc es būtu vēlējies, lai mēs šeit, šinīs debatēs, vairāk runātu par konkrētām, reālām lietām, reāliem darbiem, ko mēs varam paveikt. Piemēram, ja mēs runājam par to, ka ārpolitika ir iespēja realizēt - un arī veids, kā realizēt - savas ekonomiskās intereses, tad vajadzētu runāt par konkrētu šo ekonomisko instrumentu, teiksim, vēstniecību, darbu. Būtu bijis ļoti labi, ja mēs dzirdētu šeit ziņojumu par to, kā ir strādājušas mūsu vēstniecības, par to, kur ir kādas problēmas un kādi ir bijuši izvirzītie uzdevumi un paveiktie darbi, lai mēs varētu saprast: varbūt tiešām kādā virzienā vajag kaut kā palīdzēt, kaut ko varbūt vajag mainīt.

Tāpat būtu vērtīgi, ja arī mūsu ikdienas darbā, rutīnas darbā, būtu vairāk informācijas, analītiskas informācijas, par to, kas notiek ar mūsu kaimiņiem.

Piemēram, mēs daudz runājam par Krieviju. Būtu ļoti labi dzirdēt šādu analīzi par Krieviju: kas tur īsti notiek, kādi procesi, uz kurieni tas virzās.

Piemēram, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste varbūt ir izdomājusi, ka viņa grib atvienoties no Eiropas Savienības. Atkal būtu jādzird analīze, kāpēc un balstoties uz ko tas notiek.

Tas viss mums palīdzētu labāk saprast, kas vispār apkārt mums virmo.

Par konkretizāciju. Ļoti daudz mēs šeit pieminējām Latvijas prezidentūru, kas būs 2015.gadā, - ka tā ir ļoti liela iespēja. Bet es joprojām... mums šīs ir jau trešās debates, un katrās debatēs es runāju par to, ka attiecībā uz šo iespēju es ļoti vēlētos dzirdēt, ka mums ir jau konkrētas iestrādes. Kur ir šie konkrētie projekti, ko mēs domājam virzīt, izmantojot šo prezidentūru? Mums sanāk tāda kā sulaiņu domāšana: mēs priecājamies par to, ka mums būs iespēja tagad sevi labāk parādīt... Bet jādomā taču arī konkrēti! Ko konkrēti mēs varam izdarīt arī priekš sevis, lai no šīs naudas, no šiem miljoniem, kas tiks iztērēti, kaut kādā veidā varētu dabūt pēc iespējas lielāku atdevi? Konkrētus projektus es neesmu dzirdējis. Mums vajadzētu šo pasākumu uztvert nevis kā godu, kas mums ir izrādīts, bet kā pienākumu, lai ar pēc iespējas lielāku atdevi to realizētu.

Tālāk. Mani konkrēti uztrauc, ja mēs runājam par Baltijas valstu sadarbības aspektu... Konkrēti tas ir Rail Baltica projekts. Ir skaidrs, ka šis projekts visizdevīgākais ir igauņiem, tāpēc viņi to tik intensīvi dzen uz priekšu, jo neatkarīgi no tā, cik veiksmīgs būs šis projekts, viņi iegūs sev tiešo tranzīta koridoru, tas ir, savienosies Tallina ar Somiju, un, izmantojot Krievijas klātbūtni, viņiem jau tur būs izdevīgums.

To ir sapratuši arī lietuvieši. Lietuvieši tāpēc tagad cīnās par šo atzaru uz Viļņu; tas viņiem arī dos iespēju - viņiem parādīsies zināmā mērā šāds Austrumu-Rietumu koridora īstenojums.

Ko darīsim mēs, kad lietuvieši to būs panākuši? Tad mēs nonāksim ļoti neapskaužamā situācijā - būt vai nu sliktajiem, vai pamuļķīšiem. Jo - kas tad notiks? Lietuvieši ar igauņiem kopā nāks pie mums un teiks: kāpēc jūs bremzējat Rail Baltica projektu? A mēs pamodīsimies un teiksim: „Stop! Arī mums vajadzētu kaut ko, lai mums tas būtu izdevīgi.” Un tā būs ļoti neapskaužama situācija. Tāpēc par to būtu jādomā laikus.

Ja mēs paskatāmies uz globalizēto pasauli, tad redzam, ka tā zināmā mērā ir līdzīga džungļiem, kur katrs cenšas atrast savu nišu, katrs mēģina attīstīt tādu savas uzvedības modeli, lai pēc iespējas ērtāk varētu izdzīvot šajos džungļos. Ir lielie zvēri, un ir mazie zvēri, un, manuprāt, kaut kādā ziņā liela kļūda ir tā, ka mēs taču esam tie mazie zvēriņi. Mēs cenšamies kopēt lielo zvēru uzvedību, bet aizmirstam par tām priekšrocībām, ko mēs varētu izmantot kā mazie zvēriņi; mums vajadzētu veidot savu uzvedību, izejot no tā, kādas mums būtu šīs iespējas, kā un ko dabūt. Diemžēl par šīm priekšrocībām mēs tik daudz nedomājam.

Ja mēs gribam skatīties globāli un runāt vispārīgās kategorijās, tad es aicinu šos globālos procesus sākt analizēt vairāk ilgtermiņā. Jo - ko tas nozīmē? Kāpēc tas būtu tik svarīgi? Ja, kā mēs saprotam, globālie procesi turpināsies, tad tas nozīmē, ka preču, kapitāla un cilvēku plūsmas... ka šie globālie procesi kļūs vēl intensīvāki. Ja mēs pie šī visa paralēli paņemam un sākam analizēt, kas notiek Latvijā, Latvijas demogrāfisko situāciju, to, kāda mums ir vecuma struktūra, migrācija, cēloņus, kāpēc ir šāda migrācija, tad redzam, ka ilgtermiņā mēs varam sastapties ar ļoti nopietniem izaicinājumiem. Jo tās problēmas, kuras šodien kolēģi jau minēja un kuras ir saistītas ar imigrācijas lietām, ar šīm kvotām, atļaujām, - tie ir tikai tādi ziediņi, salīdzinot ar tām problēmām, ar kurām mēs varam sastapties pēc kāda laika.

Jo, raugiet, kāda ir lieta! Visa pasaule konkurē, meklējot zināšanas. Nosacīti konkurē, meklējot cilvēku smadzenes. Arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc spējīgi un gudri cilvēki pamet Latviju. Ir skaidrs, ka šī tendence turpināsies aizvien vairāk. Un tad ir jautājums: kāda nākotne mūs sagaida, ja mums šeit... cik spējīgi mēs būsim šinī globālajā konkurencē piesaistīt gudrus, radošus cilvēkus, kvalitatīvu darbaspēku, ja jau pašlaik, ņemot vērā šīs demogrāfijas tendences un migrāciju, mums rodas problēma uzturēt savas valsts infrastruktūru? Paņemsim kaut vai to pašu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu un visas pārējās lietas. Tad kāds ir risinājums? Risinājums ir šāds: vai nu mums būs būtiski jāceļ darba ražīgums, lai mēs to varētu izdarīt, vai arī tā būs apjomīga imigrācija, kas nāks iekšā mūsu valstī, lai valsts būtu dzīvotspējīga. Un tie jau būs globālie procesi, kas to noteiks. Mums būs ļoti... visai maza iespēja tam stāties pretī un šeit kaut ko izmainīt, ja mēs jau laikus nedarīsim savus mājasdarbus. Un tāpēc es aicinu jau laikus sākt domāt par to.

Ja mēs runājam par Austrumu partnerību, ja mēs saprotam šos procesus, kas notiek, - ka visi... visi mediji, smadzenes, nosacīti, cīnās par to, lai konkrētā valsts būtu tā vieta, uz kurieni cilvēki - uzņēmīgi, radoši un gudri cilvēki - vēlas braukt, tur strādāt un dot labumu, tad, iespējams, Austrumu partnerības ietvaros viens no darbiem, ko mēs varētu darīt, un arī viens no projektiem, ko varētu pacelt Eiropas Padomē, ir tāds, ka mēs varētu būt šī vieta, tāpēc vajadzētu sākt sevi pasniegt un reklamēt, izvirzīt kā projektu domu, ka mēs esam vieta, uz kurieni Austrumu partnerības ietvaros cilvēki, zinātnieki, varētu doties. Domāsim nevis tikai par to, kā eksportēt tagad mūsu demokrātiju uz Austrumiem, bet padomāsim arī par to, kādu labumu mēs varētu dabūt atpakaļ! Tas būtu viens no priekšlikumiem.

Bet ir vēl viena lieta, uz ko es gribētu vērst uzmanību. Mēs esam ieviesuši šīs ārpolitikas debates - debatējam par ārpolitiku, taču, manuprāt, ņemot vērā šos globālos izaicinājumus, daudz svarīgāk būtu sākt diskusijas par to, kā mēs varēsim šajā globalizētajā pasaulē dzīvot tālāk un saglabāt tās vērtības, kuras mums ir svarīgas. Un mani ļoti priecē tas, ka Valdības deklarācijas 1.punktā ir minēta zināšanu ekonomika. Kolēģi, varbūt mums būtu vērts... es gribu aicināt uz to, ka mēs varētu sākt regulāri rīkot tieši tādas pašas debates par to, kā šeit mēs šo zināšanu ekonomiku varam veidot. Tas būtu ļoti svarīgi. Kā jau es minēju, ja mēs laikus nesāksim par to domāt un tiešām neparādīsim nopietnu politisko gribu, tad uzsāktais veiksmes stāsts, kā mēs to saucam, ļoti drīz nonāks strupceļā, jo, lai to turpinātu, ir nopietni jādomā par to, kā celt mūsu produktivitāti. Bet to nevarēs izdarīt bez zināšanām.

Un tādēļ es domāju, ka šādas debates būtu ne mazāk svarīgas un varbūt pat vēl svarīgākas nekā ārpolitikas debates, jo galu galā, ja mums šeit būs zinoši, spējīgi un par sevi pārliecināti cilvēki, tad tas būs mūsu lielākais trumpis, tā būs labākā garantija tam, ka mēs varēsim justies pārliecināti un veiksmīgi arī šajos globālajos... globālajā pasaulē. Tā ka tāds būtu mans aicinājums. Tā būtu arī reāla iespēja, kā mēs šo savu veiksmes stāstu varētu censties pārvērst par īstenību nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais ārlietu ministra kungs! Godātie kolēģi!

Gribu pateikties par ārlietu ministra sagatavoto saturīgo ziņojumu, kurš praktiski atspoguļo mūsu ārpolitikas tendences. Taču gribu, neizmantojot visas desmit minūtes, pakavēties pie viena aspekta, jo, tā kā esmu Baltijas Asamblejas delegācijas loceklis, mani ļoti uzrunāja daudzu mūsu pārstāvju teiktais par Austrumu partnerības samitu, par it kā neveiksmīgu Austrumu partnerības samitu.

Kolēģi! Kad Baltijas Asamblejā pirms pieciem gadiem mēs saskaņojām darbības plānu 2009.gadam, tiekoties ar Ziemeļu Padomes pārstāvjiem, mums nācās ļoti pārliecināt... mēģināt viņus pārliecināt - mēs to neizdarījām! -, lai iekļautu 2009.gada darba plānā vismaz vienu konferenci, kas būtu saistīta ar Austrumu partnerību. Praktiski viņi nesaprata, kam tas ir vajadzīgs; viņi saprata tā, ka Eiropas robežas beidzas kaut kur tur, kur tagad ir Eiropas Savienības robežas, un tas, kas aiz tām robežām notiek, nevienu neinteresēja.

Bija apgalvojums par Viļņas samita rezultātiem. Mēs, Baltijas Asamblejas pārstāvji, decembra sākumā pāris dienu pēc samita bijām konferencē Tbilisi, kur ar GUAM pārstāvēm - Gruziju, Ukrainu, Azerbaidžānu un Moldovu... Un es gribētu, lai tie cilvēki, kas apgalvo, ka Viļņas samits esot bijis neveiksmīgs, paskatītos acīs tiem Gruzijas parlamenta pārstāvjiem, Moldovas parlamenta pārstāvjiem, lai redzētu to lepnumu, ar kādu viņi stāstīja par šo vienošanos. Es izjutu kaut ko līdzīgu 90.gados, kad mūs uzaicināja sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Šie cilvēki... Pasakiet viņiem no viņu tribīnes to, ka samits bija neveiksmīgs!

Es redzēju arī Ukrainas opozīcijas - demokrātiskās opozīcijas - acīs neizpratni par to, kāpēc varas partijas atteicās no šīs vienošanās ar Eiropas Savienību, es arī redzēju Azerbaidžānas delegācijas pārstāvju apņēmību turpināt integrāciju Eiropas struktūrās, turpināt sadarbību šajā jomā.

Un vienkārši pasacīšu... Man... Sanāk, ka es tūlīt pateikšu provokatīvu ziņu šajā zālē: es uzskatu, ka Viļņas samits ir izdevies, ka Viļņas samits ir ļoti labi izdevies un ka tas praktiski norāva visus priekškarus, novāca visas butaforijas un visai pasaulei atkal parādīja to, kas ir kurš vai kurš ir kas. Tas sagrāva daudzu cilvēku ilūzijas, tas sapurināja - var pat teikt, pamodināja! - „maigās varas” ieaijātos, pašapmierinātībā gulošos dažu demokrātisko valstu politiķus, kas uzskatīja, ka robeža beidzas ar Eiropas Savienības robežu un ka tas, kas notiek tālāk, - tas ir vienalga. Tas parādīja reālo ģeopolitisko situāciju uzreiz aiz Eiropas Savienības robežām.

Kā secina daudzi politologi un starptautiskie apskatnieki, šajās dienās Ukrainā notiekošā vardarbība un protestētāju slepkavošana ir tikai likumsakarīgs turpinājums Krievijas gadiem ilgi īstenotās „maigās varas” politikai. Es domāju, ka katram demokrātiski domājošam politiķim ir jānosoda pašreizējā asiņainā realitāte Ukrainā un ka mums visiem ir jāparaugās uz notikumiem Ukrainā arī no Latvijas politiskās realitātes skatpunkta. Arī mūsu valstī Krievija ar savam režīmam labvēlīgajiem medijiem, ar skolu un kultūras pasākumu agresīvo ieviešanu īsteno „maigo varu”. Tā uzbrūk mūsu eiroatlantiskajām vērtībām, mēģina iekarot latviešu iedzīvotāju sirdis un prātus. Un Ukraina mums māca... Ukrainas šīsdienas notikumi mums māca, ka „maigā vara” no spēka pielietošanas atrodas tikai soļa attālumā. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ņikitam Ņikiforovam.

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien es gribu paskatīties uz Ārlietu ministrijas ikgadējo ziņojumu citā griezumā, proti, kā un cik lielā mērā Ārlietu ministrija var veicināt izglītības eksportu.

Izglītības tēma ziņojumā nav galīgi aizmirsta. Ir pieminēta sadarbība ar Vāciju duālās profesionālās izglītības jomā, ir teikts, ka Latvijā organizēs Eiropas Savienības un Āzijas valstu izglītības ministru konferenci. Pat ir uzstādīts mērķis - stiprināt Latvijas augstskolu iespēju piedāvāt izglītību kā eksporta preci. Tomēr es domāju, ka šim jautājumam būtu jāpievērš daudz vairāk uzmanības.

Kāpēc? Tāpēc, ka, pēc Pasaules Bankas aprēķiniem, līdz 2025.gadam skolēnu skaits pamatskolās samazināsies par aptuveni 95 procentiem, vidusskolās - par 20 procentiem, bet vislielākais kritums sagaidāms augstākajā izglītībā, kur tiek prognozēta studentu skaita samazināšanās 40 procentu apmērā. Līdz ar to, lai efektīvi izmantotu Latvijā pieejamo resursu infrastruktūru, cilvēkresursus, kompetenci, daudz straujāk būtu jāpievēršas izglītības eksportspējas veicināšanai. Patlaban ārzemju studentu devums Latvijas iekšzemes kopproduktam ir aptuveni 15 miljoni eiro gadā, taču, veidojot labvēlīgus apstākļus studējošo piesaistei no ārvalstīm, valstij ir visi priekšnoteikumi šo ienākumu apjoma palielināšanai, it īpaši ņemot vērā to, ka ārzemju studentu skaits ir tikai 4 procenti, turpretī Eiropā šis rādītājs ir vidēji 10 procenti.

Trešais. Es domāju, ir ļoti būtiski saprast, ka mēs piedāvājam ne tikai mācību programmu, bet arī valsti kā vidi, uz kuru potenciālais students dodas studēt un dzīvot. Augstskolas... universitātes var ietekmēt programmu saturu, bet nevar ietekmēt to, kas skar valsti, - sociālo vidi, klimatu, mobilitātes iespējas, attieksmi un cenas.

Domāt, ka Latvijā augstākā izglītība varētu būt eksporta prece, vairs nav oriģināli. Tam, šķiet, piekrīt visi. Jautājums ir tikai par to, kas būtu jādara, lai šo rezultātu panāktu. Manuprāt, lai veicinātu izglītības eksportu, mums ir nepieciešams (līdzīgi kā Lielbritānijā) izstrādāt starptautisku izglītības stratēģiju, rīcības plānu augstākās izglītības eksportam, paredzot likumos izmaiņas konsulārajos un imigrācijas jautājumos, kā arī veicināt reklāmu par studiju iespējām Latvijā. Turklāt ir svarīgi noteikt diezgan ambiciozus mērķus, jo esmu pārliecināts, ka izglītības eksports, prece ar lielu pievienoto vērtību, var kļūt par svarīgu faktoru Latvijas ekonomikas attīstībā.

Paldies. (Dep. V.Reskājs aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Mirskim.

S.Mirskis (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Attiecībā uz ārpolitikas aktualitātēm, prioritātēm un tendencēm es uzskatu, ka, ņemot vērā mūsu saistības ar Eiropas Savienību, mums ir arī tiesības ietekmēt kopīgo Eiropas ārpolitiku un mums jāreaģē sarežģītajās situācijās, kad Eiropa sastopas ar problēmām.

Šajā sakarā vajadzētu nopietni izanalizēt situāciju Ukrainā arī tāpēc, ka tas skar Eiropas Savienības un Krievijas intereses, kas var ietekmēt arī Latvijas stratēģiskās intereses. Daļa Ukrainas iedzīvotāju, it īpaši no rietumu reģioniem, tiešām izjūt savu piederību Eiropai, ņemot vērā, ka Ukrainas rietumdaļa nesenā pagātnē piederēja Austroungārijai un Polijai. Bet citi reģioni vienmēr bija tuvāki Krievijai kopš kņaza Vladimira un kopš Kijevas Krievijas laikiem, kas vēsturiski aptver vairāk nekā gadu tūkstoti. Tādā ilgā periodā starp Krieviju un Ukrainu ir izveidojušies cieši sakari reliģiskajā, kultūras un ekonomiskajā sfērā, kurus nevar ne atcelt, ne izjaukt.

Diemžēl Ukrainas un Eiropas Savienības līgums par asociāciju neskāra jautājumus par Ukrainas kultūrvēsturisko savdabību, kā arī neatspoguļoja Ukrainas un Krievijas ciešās saites vēsturiskajā, kultūras un ekonomiskajā jomā. Šajā līgumā nekas nav teikts par slāvu un pareizticības mantojumu, kas varētu spēlēt kaut kādu lomu kopīgā Eiropas vērtību sistēmas veidošanā. Līgumā galvenokārt ir noteikumi, kurus Eiropa izvirza Ukrainai. Tas nebūt negarantē Centrālukrainas un Austrumukrainas iedzīvotājiem, ka viņu gadu tūkstoti senās vērtības saglabāsies nākotnē, ja viņu valsts būs Eiropas sastāvā.

Ukrainas un Eiropas attiecību problēmu varētu risināt kopā ar Krieviju (tas jau ir izskanējis attiecībā uz iespējamām trīs pušu sarunām), bet ievērojama daļa Eiropas Savienības politiķu tā vietā, lai iesaistītu Krieviju kopīgā Eiropas problēmu risināšanā, mēģina vēl tālāk atgrūst Krieviju un izolēties. Pēc maniem uzskatiem, tas nav sevišķi prātīgi. Ciešāk sadarbojoties ar Krieviju, Eiropas Savienībai būtu daudz vairāk iespēju risināt humanitārās, sociālās, ekonomiskās un ekoloģiskās problēmas, kas ir tik svarīgas Eiropai kopumā.

No paša sākuma, kad tika izveidota Austrumu partnerības programma, Krievija tika izolēta no ciešas sadarbības programmas ietvaros. Es saprotu, ka Krievijas politiķiem ir aizdomas par kaut ko nelabvēlīgu, redzot, ka Austrumu partnerības programma ir piedāvāta tikai bijušajām PSRS republikām, ignorējot pašu Krieviju. Un nav nekāds brīnums, ka Krievija uzsāk strauji virzīt Muitas savienības un Eirāzijas savienības projektu.

Tas, kas tagad notiek Ukrainā, droši vien neapmierina nevienu - ne Eiropas Savienību, ne Ukrainu, ne arī Krieviju. Bet mums taču ir skaidrs, ka problēmas, kuras netika atrisinātas līdz galam Viļņas samitā, nonāks 2015.gadā līdz Latvijai un mums - gribam mēs to vai negribam - būs jāsper soļi, lai šo situāciju labotu.

Es uzskatu, ka jau tagad Eiropas Savienībai kopā ar Krieviju jāvienojas par sarunām ar Ukrainu; tur pie apaļā galda varētu vismaz apspriest šo sarežģīto situāciju. Miermīlīgo protestu laiks jau sen ir beidzies! Maidana laukumā viss attīstās ļoti slikti: no vienas puses, protestētāju huligānisms ar „Molotova kokteiļiem”, no otras - neadekvāta specdienestu reakcija, kas tiešām var izvērsties par lielu traģēdiju.

Risinot globālas problēmas, sadarbība vienmēr ir labāka nekā mēģinājums izolēties un nogaidīt līdz brīdim, kad jau būs grūti kaut ko labot.

Un, runājot par ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu, var secināt, ka dokuments ir objektīvs un līdzsvarots. (Daži SC frakcijas deputāti aplaudē.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.

E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).

Jā, paldies, kolēģi! Nu jau laikam ir pietiekami daudz sakrājies, lai īsumā atbildētu uz dažām idejām un priekšlikumiem.

Pirmais. Es gribu pateikties tiem deputātiem, kas ir izteikuši atzinību gan ziņojumam, gan arī Ārlietu ministrijas darbam.

Daži komentāri attiecībā uz Reskāja kunga teikto, ka Eiropas Savienībā šis process ir samērā birokrātisks. Tāds tas ir! Divdesmit astoņas dalībvalstis, Parlaments un Komisija bieži vien ļoti ilgi saskaņo viedokļus, bet tam ir arī objektīvs pamats, jo bieži vien dalībvalstu viedokļi ir ļoti atšķirīgi. Un arī es gribētu redzēt varbūt efektīvāku lēmumu pieņemšanu, bet mēs arī gribam, lai mūsu intereses šajā procesā tiktu ievērotas.

Poriņas kundze minēja par koncepciju līdz 2020.gadam. Viņa gribētu, lai šī valdība, kuras pilnvaru termiņš faktiski ir deviņi mēneši, līdz Saeimas vēlēšanām un jaunās Saeimas sanākšanai sagatavotu koncepciju līdz 2020.gadam... tās pamatnostādnes. Es gribu atgādināt, ka jau 2012.gadā šajā ziņojumā bija iekļauta īpaša nodaļa, kurā tika runāts par Latvijas ārpolitikas pamatprioritātēm šīs Saeimas darbības laikā. Mans uzskats ir tāds, ka forma nav svarīga - mēs varam pēc vēlēšanām runāt par koncepciju, varam runāt par īpašu sadaļu ziņojumā, varam runāt par ārpolitikas prioritātēm vienas Saeimas darbības laikā. Bet man īsti nav skaidrs, kāpēc tas būtu darāms piecu vai sešu gadu ilgā termiņā.

Nevaru piekrist apgalvojumam, ko teica Poriņas kundze, - ka nepietiekami tiek darīts, lai uzsvērtu valsts tiesisko pēctecību. Tas tiek darīts! Turklāt ļoti daudz un dažādos formātos - gan divpusējās sarunās ar tiem, kuri par to vēl šaubās, gan arī starptautiski. Man laikam būs jāiepazīstas ar to vēstuli. Tomēr es gribu uzsvērt vienu lietu saistībā ar termiņuzturēšanās atļaujām: Latvijas Republikas vēstniecības nereklamē un netirgo atļaujas. Latvijas Republikas vēstniecību galvenais uzdevums saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumdošanu ir, ja tas nepieciešams, pieņemt dokumentus, noformēt tos, un attiecīgi tālāk par to lemj citas kompetentas iestādes.

Tajā pašā laikā es gribu pateikties par labo sadarbību ar jūsu vadīto delegāciju, un, es domāju, šī Varšavas konference, ODIHR... un arī viss pārējais tiešām ir bijis panākums. Vienīgi jāpiebilst, ka, protams, mēs gan cenšamies strādāt ar mūsu partneriem, bet ne jau mēs uzaicinām tā sauktās valsts sponsorētās nevalstiskās organizācijas. Mēs esam arī vērsuši kolēģu uzmanību uz to, ka ir nevalstiskās organizācijas un ir valsts sponsorētas nevalstiskās organizācijas, kuras mūs neapmierina.

Par Parādnieka kunga teikto gribētu teikt, ka Ārlietu ministrija pilnīgi noteikti neatbild un nevar būt atbildīga par Latvijas Krājbankas krahu. Tas tomēr laikam ir citu kompetento valsts institūciju pienākums un atbildība. Bet tas, ko mēs darām (ārlietu ministrs ir arī loceklis Ministru prezidenta vadītajā Investīciju padomē), ir tas, ka mēs tiešām cenšamies tomēr mainīt šo politiku investīciju jomā un cenšamies rūpīgāk skatīties, lai tā nebūtu gana apšaubāma. Taču te vēl daudz kas ir darāms.

Visupēdējais, ko es gribētu pateikt par Mirska kunga teikto. Pirmām kārtām paldies par augsto novērtējumu saistībā ar pašu ārpolitikas ziņojumu, bet, ziniet, Eiropas Savienības un Ukrainas līgumu gatavoja tomēr divas puses - Eiropas Savienība un Ukraina, un es neredzu nekādu veidu, kā mēs tajā varētu likt iekšā kaut kādas tādas lietas, kuras pati Ukrainas puse nebija gatava tur likt iekšā. Tāpēc viss, kas ir saistīts ar slāvu kultūru, ar slāvu vēsturisko apziņu, - tas tomēr laikam nebūtu Ukrainas un Eiropas Savienības asociācijas līgumā ietverams.

Tajā pašā laikā, es domāju, Eiropas Savienība un Ukraina var risināt problēmas divpusējā līmenī, un es neredzu nekādu nepieciešamību šajā dialogā iesaistīt vēl trešo pusi. Mēs varam runāt ar Eiropas Savienības un ar Krievijas dialoga starpniecību par Ukrainu, par Austrumu partneriem, bet es nedomāju, ka trešajām valstīm būtu kāda teikšana Eiropas Savienības vai jebkuras citas valsts divpusējo ekonomisko vai politisko attiecību veidošanā.

Es šoreiz esmu iekļāvies piecās minūtēs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Es ceru, ka ārlietu ministrs mums vēl kādreiz atbildēs uz uzdotajiem jautājumiem. Bet nu turpinām debates.

Vārds deputātam Arturam Rubikam.

A.Rubiks (SC).

Labdien, kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz starpparlamentāro sadarbību ar Baltkrievijas parlamentu.

Starp Latvijas Republiku un Baltkrieviju kā kaimiņvalstīm ir izveidojusies cieša sadarbība dažādās nozarēs. Baltkrievija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomiskās sadarbības partneriem, un mums ir iespēja veidot šo sadarbību vēl plašāku visos virzienos.

Regulāri tiek uzturēti kontakti starp Latvijas Republikas un Baltkrievijas parlamentāriešiem, un visbiežāk pārrunātie aktuālie jautājumi ir šādi: abu valstu parlamentārā sadarbība; abu valstu sadarbība līgumtiesiskās bāzes paplašināšanā; sadarbība vides aizsardzības jautājumos; Latvijas un Baltkrievijas sadarbība ekonomiskajos jautājumos; Latvijas un Baltkrievijas tirdzniecības attīstības iespējas; vīzu jautājumi; baltkrievu kopienas jautājumi.

Esam gandarīti, ka pēdējā gada laikā ir aktivizējies politiskais dialogs, kura ietvaros notikušas trīs ārlietu ministra tikšanās. Viena no tām notika 2013.gada 10.aprīlī, kad ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs darba vizītē apmeklēja Vitebsku. Vizītes ietvaros notika Rinkēviča kunga tikšanās ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju un Vitebskas apgabala gubernatoru Aleksandru Kosiņecu.

Saeimas Ārlietu komisija ir tikusies ar Baltkrievijas parlamenta Ārlietu komisijas delegāciju gan Latvijā, gan Baltkrievijā.

2013.gada septembrī notika Latvijas Republikas Saeimas Deputātu grupas sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu delegācijas vizīte Minskā. Vizītes laikā delegācija tikās ar Baltkrievijas-Latvijas sadarbības grupas pārstāvjiem, parlamentāro komisiju deputātiem, Baltkrievijas ekonomikas ministra vietnieku Antonu Kudasova kungu, kā arī ar Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Baltkrievijas Republikā Mihailu Popkovu. Vizītes laikā deputāti apmeklēja arī vairākus Baltkrievijas uzņēmumus.

2014.gadā ir plānota Baltkrievijas parlamenta grupas sadarbībai ar Latvijas parlamentu vizīte Latvijā.

Pēdējo gadu laikā būtiski pieaug Baltkrievijas pilsoņiem izsniegto vīzu skaits. Latvijas Republikas vēstniecības Baltkrievijā Konsulārajai nodaļai ir piešķirti papildu līdzekļi, lai varētu uzlabot un paātrināt vīzu izsniegšanu. Pierobežas iedzīvotāju ceļošanas iespējas ievērojami atvieglo vienošanās par Latvijas un Baltkrievijas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu.

Ir patiess gandarījums par aktīvajiem sakariem kultūras jomā. Notiek intensīva sadarbība starp Latvijas un Baltkrievijas muzejiem un bibliotēkām, teātriem, notiek izstāžu apmaiņa.

Notiek sadarbība zinātnes un tehnikas ietvaros. Ir īstenoti kopīgi zinātniski pētnieciskie projekti, zinātnieku un speciālistu apmaiņa, kopīgi semināri, konferences un izstādes.

Ir jāturpina arī sadarbība izglītības jomā.

Ir jāatzīmē, ka veiksmīgi uzsākta sadarbība starp Latvijas un Baltkrievijas pašvaldībām.

Tā kā Latvija un Baltkrievija ir kaimiņvalstis, mēs esam ieinteresēti turpināt sadarbību un ceram, ka arī turpmāk tā attīstīsies veiksmīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (VIENOTĪBA).

Priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi un cienītās kolēģes!

Es pakavēšos pie dažām varbūt globālākām lietām un arī pie dažām nedaudz specifiskām.

Ja mēs pirmām kārtām runājam par ārlietu ministra ziņojumu un to, ko vairākās citās uzstāšanās reizēs teica ārlietu ministrs, man jāteic, ka ar katru gadu tomēr profesionalitāte un arī pieredze pieaug šajās debatēs. Lēmums organizēt ārpolitiskās debates pats par sevi bija ļoti pareizs un savlaicīgs, un mēs redzam progresu.

Es pašā sākumā gribu vēlreiz novēlēt visu to labāko savam kolēģim un pēctecim Vējoņa kungam. Lai viņam viss izdodas! Un es esmu pārliecināts, ka viņam viss arī izdosies.

Attiecībā uz ārpolitikas izaicinājumiem mums ir jāsaprot, ka ārpolitika un drošība ir ļoti cieši saistītas lietas: mēs nevaram runāt par panākumiem ārlietās, ja nerunājam par panākumiem drošības laukā, aizsardzības laukā - un otrādi.

Un šajā sakarā es gribu teikt, ka tas jautājums, kas pēdējos trīs gadus ir skandināts... Un, pateicoties Latvijas parlamentam, šeit, Latvijā, pieņemts, ka mēs izejam uz mērķi: 2 procenti - aizsardzības budžets... Tas ir ārpolitisks jautājums. Ja mums neizdosies budžetā panākt katru gadu aizsardzības budžetam pieaugumu ne tikai absolūtajos skaitļos, bet arī procentuāli, tad mēs nevarēsim runāt, ka mums ir veiksmīga ārpolitika... vismaz 50 procentos gadījumu, kas attiecas, teiksim, uz visiem jautājumiem, kas ir saistīti ar drošību.

Mums ir jāsaprot, ka šie izaicinājumi, lai sasniegtu šo pieaugošo budžetu, ir saistīti gan ar izaugsmes iespējām valstī, gan arī ar mūsu iespējām ietekmēt ārpolitiku, ietekmēt mūsu draugus, mūsu kaimiņus un arī mūsu nedraugus globālajā pasaulē.

2014.gads ārpolitikā būs izaicinājumiem bagāts, jo mēs turpināsim izmaiņas, konceptuālas izmaiņas, lielajās starptautiskajās organizācijās, kurās mēs esam biedri - tā ir Eiropas Savienība, tā ir NATO -, jo šīs organizācijas joprojām transformējas. Mēs sagaidām 2014.gadā lielo NATO samitu, tāpat Eiropas Savienībā mēs 2013.gadā pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē aizsākām diskusiju samita līmenī par ārpolitiku un par drošības politiku. Tas turpināsies arī 2014. un 2015.gadā. Tāpat izmaiņas būs saistītas ar tīri strukturālām izmaiņām, un šeit tas jau tika minēts. Mums būs jauns Eiropas Parlaments, mums būs jauna vadība Komisijā, mums būs jauna vadība arī NATO struktūrās. Jautājums, vai tā sauktās jaunās valstis, to skaitā arī Baltijas valstis, šeit pieder, vai tās būs pārstāvētas šajās strukturālajās izmaiņās un ar ko tās būs pārstāvētas - ar saviem cilvēkiem vai ar savām idejām.

Tie izaicinājumi, kurus mēs iezīmējām ārpolitikas iepriekšējās debatēs jau 2013.gadā, nekur tālu nav aizgājuši, jo process turpinās. Kas ir šie izaicinājumi? Joprojām mēs varam droši teikt, ka Amerikas Savienoto Valstu loma Eiropā lēnām un pakāpeniski samazinās. Tas nav ne Latvijai, ne Baltijai, ne arī visai Eiropai izdevīgi.

Otrām kārtām - mums arvien rūpīgāk ir jāseko līdzi tam, kas notiek Tālajos Austrumos, Klusajā okeānā, jo tās izmaiņas, kas ir saistītas ar politiku starp Japānu, Dienvidkoreju, Ziemeļkoreju, Ķīnu, Taivānu un tā tālāk, un tā joprojām, arvien vairāk ietekmēs arī Eiropas pozīcijas, Eiropas politiku un līdz ar to arī mūsu drošību. Mēs pagājušajā reizē runājām... diezgan daudz laika pavadījām sarunās par tā sauktajiem arābu pavasariem, taču tagad mēs redzam, ka mums šis arābu pavasaris ir pārvērties Ukrainas ziemā un ka tas lēnām ir pietuvojies arī mūsu robežām. Ukraina ir valsts, par kuru mums ir dabiska interese, jo ar to mūs saista gan vēsturiskas, gan kultūras, gan arī ekonomiskas saites. Mūsu uzdevums ir izdarīt visu, lai Ukraina neizvēlētos Austrumu integrācijas ceļu, lai Ukrainas pārmaiņu rezultātā, kas pašreiz tur notiek... lai šīs pārmaiņas notiktu mierīgā ceļā - bez asinsizliešanas - un mēs šeit neredzētu ne Lībiju, ne Tunisiju, ne Ēģipti un, nedod Dievs, Sīriju. Tātad mūsu uzdevums ir panākt, lai Ukraina tomēr spētu tuvināties tām valstīm, tam blokam, kurā esam mēs, proti, Eiropas Savienībai un arī NATO, jo Ukraina, līdzīgi kā Turcija, ir valsts, kas Eiropai, tāpat kā Krievijai varētu nozīmēt daudz ko. Diemžēl Eiropas politika daudzos šajos reģionos - gan Ukrainā, gan Moldovā, gan Kaukāzā, gan Centrālāzijā - bieži ir bijusi novēlota un neadekvāta. Tā bieži ir bijusi novēlota un neadekvāta! Un tieši mūsu uzdevums ir skandināt šo zvaniņu, nest šo informāciju un pie šīs lietas strādāt.

Par to, kas attiecas uz mums pašiem. Mēs varam daudz runāt, teiksim, par nepieciešamību, lai ārpolitika atbalstītu Latvijas ekonomisko izaugsmi, un to mēs arī redzam, ja runājam par Austrumu partnerību un to, kas ir mūsu prioritātes Eiropas prezidentūrā, jo Eiropas prezidentūra 2015.gadā, nenoliedzami, būs mūsu brieduma pierādījums Eiropas Savienības iekšienē. Kā mēs šo prezidentūru novadīsim - no tā būs atkarīgs ne tikai saturiskais, bet arī simboliskais mērķis.

Un šeit es gribu pieminēt trīs tādas lietas, kas ir minētas arī pie šīs prezidentūras prioritātēm un kas mums būs jādara ļoti ciešā sadarbībā ar partneriem Luksemburgā un Itālijā. Un tā, protams, ir informācijas sabiedrības stiprināšana, tā ir Eiropas Savienības lomas veicināšana globālā mērogā; šajā skaitā ir arī labklājība un drošība. Un, protams, arī kopumā kvalitatīvs lēciens Eiropas Savienībā kā tādā. Šeit ir ļoti daudz izaicinājumu Eiropas Savienībai, jo, kā mēs redzam, Eiropas Parlamentā, iespējams, pirmo reizi 2014.gadā būs pārstāvēti tādi spēki, kas īstenībā ir „pret” Eiropas Savienību. Ja šiem spēkiem izdosies izveidot frakciju vai kādu aliansi, kas pēc būtības ir pret Eiropas Savienības tālāku integrāciju, tas ilgtermiņā atstās ļoti sliktu iespaidu arī uz Latvijas pozīcijām.

Runājot vēl par drošību, kas ilgu laiku ir bijusi tieši mana specifiskā nozare, es gribu teikt sekojošo. Mēs varam, protams, priecāties par to, ka tuvojas laiks karaspēka izvešanai no Afganistānas. Un principā tas ir fakts, ka 2015.gadā mēs Afganistānā būsim pārstāvēti ar daudz, daudz, daudz mazāku karavīru kontingentu nekā līdz šim un viņi būs iesaistīti arvien drošākās un drošākās operācijās. Bet neaizmirsīsim, ka mūsu iesaiste šajā Afganistānas operācijā ir devusi mums ļoti daudz ko! Tā ir devusi mums izcilu sadarbību ar Ziemeļvalstīm - Zviedriju, Norvēģiju, Somiju -, ar kurām mēs tur esam kopā, ar pārējām Baltijas valstīm, kā arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Un būtu ļoti naivi cerēt, ka tad, ja nepiedalāmies šādās starptautiskajās operācijās, kāds mums piedāvās lielākas iespējas tirgot olas, gaļu vai kaut ko tamlīdzīgu tur, kur kaut kas ir vajadzīgs. Bez mūsu iesaistes starptautiskajās operācijās mūsu ekonomikai arī nebūs izaugsmes - jo kāpēc gan mūsu sabiedrotajiem vajadzētu no mums kaut ko pirkt, ja mūsu tur nav un mēs šīs operācijas neatbalstām?

Es gribu nedaudz arī iezīmēt, ieskicēt tās nākotnes operācijas. Mēs pašreiz, šodien, nevēlamies varbūt par to runāt, bet es domāju, ka īstenībā būtu laiks par to runāt. Es domāju - un to es teicu jau iepriekšējās ārpolitikas debatēs pagājušajā gadā -, ka, aizejot no Afganistānas, spriedze arvien vairāk pietuvojas Ziemeļāfrikai. Un mēs redzam, ka Latvija jau pašreiz ir pārstāvēta Mali, Latvija ir pārstāvēta arī Libērijā. Es esmu pārliecināts, ka mums ļoti drīz nāksies lemt par to, ka mums būs jāsūta savi pārstāvji arī uz Centrālāfrikas Republiku un nākotnē varbūt arī kaut kur citur.

Mums nevajadzētu par to baidīties, jo šīs nav paredzētas kā NATO operācijas, bet mums, esot aktīvai Eiropas Savienības dalībvalstij, ir svarīgi domāt par to, ka mēs ieguldām starptautiskajās operācijās ne tikai NATO, bet arī Eiropas Savienībā un eventuāli - Apvienoto Nāciju Organizācijā, kur mēs vēl esam, teiksim tā, bērna autiņos.

Tie ir tie virzieni, kuros mums nāksies attīstīties, un es ļoti ceru, ka mēs būsim pietiekami prātīgi, lai mēs, par spīti tam, ka jaunās valdības budžetā... ka jaunajā Valdības deklarācijā nav pieminēti šie 2 procenti un tiekšanās uz tiem... Es domāju, ka mēs būsim pietiekami prātīgi un tomēr spēsim saplānot jauno budžetu līdz jūlijam un ka tur būs izaugsme aizsardzībai, un tas dos mums lielākas garantijas sadarbībā ar mūsu starptautiskajiem partneriem gan Eiropā, gan arī pāri okeānam. Un tad mums būs ne tikai vairāk drošības, bet arī iespējas ekonomiskajai izaugsmei.

Vēlreiz paldies ārlietu ministram, Ārlietu ministrijai, visiem mūsu diplomātiem! Un lai viņiem veicas savā ne vieglajā darbā! (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (SC).

Labdien, kolēģi deputāti! Labdien, ministra kungs! Man ir prieks, ka Latvijas diplomāti... viņi ārzemēs nešķiro Latvijas cilvēkus pēc tautības... Un starp Latvijas vēstniekiem taču ir gan krievu izcelsmes cilvēki, gan arī cilvēks, kam dzimtā valoda ir tadžiku.

Bet šodien diemžēl mūsu ārpolitikas debates vajag pārdēvēt par „pretkrievu naida dienu”, jo tik dziļu... Teikšu tā: tik dziļu nepatiku pret kaimiņvalsti un pret krievu tautu kā tādu es ilgi... sen neesmu dzirdējis.

Pieminēja tādus vārdus kā „ļaundabīgs augonis”. Ziniet, ir tāds termins - hate speech jeb „naida valoda”, kuru izmanto, kad savus, teiksim tā, pretiniekus vai veselas tautas grib nosaukt par dzīvniekiem vai kukaiņiem un tā tālāk. No šitās pozīcijas ir tikai viens solis līdz iznīcināšanai. Un mums ir vēstures piemēri, ka vieni vai otri diktatori apsaukāja cilvēku grupas ar tādiem nelabvēlīgiem vārdiem.

Man gribas parunāt drusciņ arī par investīciju drošību, kas šeit tika pieminēta. Mums šodien darba kārtībā ir arī jautājums par sanatorijas „Ķemeri” likteni. Es gribu atgādināt, ka šo sanatoriju pirms 15 gadiem privatizēja ar itāļu kapitālu saistīta firma. Tas nozīmē, ka arī Eiropas Savienības firmas var būt nedrošas.

Tālāk. Šodien daudz tika runāts par Ukrainu, un pēc neilga laika kolēģiem deputātiem būs jāpieņem kopējs paziņojums... Saeimas paziņojums par notikumiem Ukrainā. Man liekas, ka šā paziņojuma tonis būs vienpusējs, jo tajā taisnība ir vienai pusei, proti, opozīcijai. Es gribu jums jautāt: kāpēc Saeima nepieņēma līdzīgu paziņojumu 2010.gada 5.maijā? Jūs jautāsiet man: kas notika šajā dienā? Šajā dienā Atēnās demonstrācijas laikā tika nogalināti trīs cilvēki. Tolaik grieķu tauta bija neapmierināta ar to, ka Eiropas Savienība pievīla viņu un piespieda... teiksim tā, „apgriezt” algas, pensijas un tā tālāk. Arī Grieķijā bija 48 stundu ilgs vispārējais streiks, bet Latvija par to neuztraucās.

Iepriekšējais runātājs vairāk pievērsās globālām lietām. Es gribu pievērsties lokālam tematam. Diemžēl ikgadējā atskaitē es neatradu tādu būtisku jautājumu kā robežlīgums starp Latviju un Lietuvu. Tas nemaz nav pieminēts, taču jūras robeža nav sakārtota. Baltijas šelfā atrodas lieli slānekļa gāzes krājumi, kurus nav iespējams izmantot, jo nav ar likumu pateikts, kura ir Lietuvas puse un kura ir Latvijas puse. Šis līgums stāv uz vietas vismaz 10 gadus, kopš es esmu Saeimā, un ar to nenotiek nekāda kustība.

Nav arī nekādas kustības saistībā ar to, ka starp Latviju un Lietuvu joprojām ir demontēti divi dzelzceļi - pie Mažeiķiem un pie Liepājas -, un arī ar to mūsu diplomāti nenodarbojas. Mans novēlējums būtu vairāk pieskarties tiem jautājumiem, kuri ir aktuāli Latvijas ekonomikai un cilvēkiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es gribu pateikties Ārlietu ministrijai par ļoti pārdomāto un sabalansēto dokumentu, kura lielāko daļu arī opozīcija ar vieglu sirdi var atbalstīt. Tas ir labs pamats visu mūsu parlamentāriešu sadarbībai.

„Saskaņas Centra” nostāju jau izteica mūsu kolēģis Potapkina kungs. Es gribu izdarīt tikai dažas piezīmes attiecībā uz Latvijas iespējamo lomu Eiropas Savienības kopējās politikas veidošanā, kas būtībā ir viens no svarīgākajiem jautājumiem.

Pirmais. Mēs domājam un uzskatām, ka mums ir ļoti būtiski izvērtēt, vai Eiropas Savienības sociālās dimensijas stiprināšana un tālāka sociālo standartu harmonizēšana atbilst Latvijas nacionālajām interesēm. Mēs uzskatām, ka jā, jo Latvija ir viena no nabadzīgākajām valstīm un līdz ar to sociālo standartu izlīdzināšana ir mūsu interesēs. Vismaz tas varētu palīdzēt apturēt emigrāciju. Diemžēl šobrīd pat pirmie komisijas mēģinājumi iestrādāt sociālos kritērijus... stabilitātes mehānisma izpildes izvērtēšana sastopas ar ļoti negatīvu Latvijas valdības nostāju. Līdz ar to mēs iesakām valdībai... arī Ārlietu ministrijai, kaut gan, protams, šis jautājums nav tikai Ārlietu ministrijas kompetencē, bet arī Ārlietu ministrijas, tomēr ļoti nopietni izvērtēt šo jautājumu - ko mēs gribam panākt šajā jomā, un vai patiešām mēs gribam šo harmonizāciju... sociālo standartu harmonizāciju.

Otrais. Diemžēl nevaru nepiekrist ārlietu ministram, ka zināmā mērā atgriežas aukstā kara laiki. Mēs to redzam Krievijas politiķu un mediju retorikā, un diemžēl mēs to diezgan simetriski redzam arī Eiropas Savienības pusē. Notiek tas pats! Ko var darīt šajā situācijā? Vai patiešām ir nepieciešams visupirms vienoties par vēsturi, par jautājumiem, kas mūs šķir, lai kaut kā sadarbotos? Domāju, ka tas ir vienkārši bezcerīgi. Es neredzu iespēju, ka kaut kad pārskatāmā nākotnē mēs varētu vienoties ar Krieviju par vēstures jautājumiem. Vai tas nozīmē, ka mums jāstāv uz vietas un nevajag sadarboties citās jomās? Domāju, ka šeit jābūt pietiekoši gudriem un jānodala tie jautājumi, kuros sadarbība ir iespējama, neskatoties uz principiālām domstarpībām par politiskiem, vēsturiskiem un citiem fundamentāliem jautājumiem, un vienlaikus jāturpina dialogs (kaut gan es esmu ļoti skeptisks attiecībā uz iespējamiem šī dialoga panākumiem).

Ko tā vietā mēs darām? Godīgi sakot, man jau drusciņ apnicis dzirdēt tās žēlabas par Krievijas „maigo varu”. Kolēģi, jūs atkārtojat tos pašus vārdus! Nu ziniet, tas... Ko jūs piedāvājat? Atjaunot „dzelzs priekškaru”? Aizliegt Krievijas televīzijas? Izmantot Turkmenbaši pieredzi - nogriezt internetu? Kolēģi, mēs dzīvojam atklātā pasaulē: tas nav iespējams! Ja patiešām katra valsts cenšas izplatīt, atbalstīt, aizstāvēt savas vērtības, uzspiest šīs vērtības citiem un mēs tam nevaram traucēt, vienīgā iespēja ir izstrādāt savu stratēģiju, piedāvāt savus argumentus, savas vērtības. Un faktiski, lamājot Krievijas „maigo varu”, zināmā mērā mēs demonstrējam mūsu pašu vājumu un nespēju piedāvāt mūsu pašu cilvēkiem to, ko mēs saucam par mūsu vērtībām.

Tāpēc nedomāju, ka ir jēga atcerēties, kurš un kādas NVO pārstāvis kaut ko nepatīkamu Latvijai teica pirms pusgada un kā daži mūsu deputāti varonīgi aizstāvēja mūs... Nu, tas vienkārši nav nopietni!

Bet tā ir tiešām nopietna problēma. Jo, ja vienkārši atkārtojam visu laiku tos vārdus „maigā vara”, „maigā vara”... ziniet, tās mantras... nu, tās neko nedod faktiski! Mēs tikai biedējam cilvēkus un paši sevi.

Trešais. Austrumu partnerība. Nu, šajā ziņā es pilnībā piekrītu vairākiem deputātiem, kas par to runāja, to skaitā Kalniņas-Lukaševicas kundzei: nedomāju, ka tā ir galīga izgāšanās; attiecībā uz dažām valstīm Austrumu partnerības mehānismi darbojas itin labi. Tā kā es esmu Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā un esmu ziņotājs jautājumos par Gruziju, es sekoju situācijai šajā valstī un ļoti bieži kontaktējos gan ar valsts līderiem, gan ar Eiropas Savienības pārstāvjiem šajā jomā, un tur patiešām šie mehānismi nostrādāja diezgan labi. Bet patiešām mums jāmobilizē visi intelektuālie resursi, lai nopietni izvērtētu gan esošās Austrumu partnerības panākumus un izgāšanās, gan... Un tas ir galvenais, protams, - izstrādāt nākotnei mehānismus, kas būtu efektīvāki, jo, protams, mēs nevaram būt vienaldzīgi pret to, kas notiek pie mūsu kaimiņiem.

Ceturtais. Eiropas Savienības loma konfliktu atrisināšanā, vardarbīgu konfliktu atrisināšanā. Šī loma pakāpeniski pieaug. Man izraisa bažas tas, ka diezgan bieži, kā man šķiet, Eiropas Savienības pozīciju nosaka tādi diezgan pavirši konjunktūras faktori. Kā vienu piemēru es varu minēt Tuvo Austrumu konfliktu, jo te, man šķiet, tiek ļoti būtiski... pārāk liela loma tiek piedēvēta... un tiek pārspīlēta Izraēlas un palestīniešu konflikta loma, kaut gan tā ir tikai viena no nelielām dimensijām un konflikta cēloņi ir daudz nopietnāki.

Un šeit mani arī uztrauc tas, ka nu it kā pārāk ātri tomēr mēs sākām atzīt pārmaiņas Irānā un mainīt principiālo attieksmi pret Irānu. Domāju, ka mums jābūt daudz piesardzīgākiem, jo tomēr tā problēma, kas ir saistīta ar Irānu, un tās briesmas, kas ir saistītas ar šo problēmu, var būt ļoti nopietnas. Tāpēc, protams, jebkura uzlabošanās jāvērtē ļoti nopietni, jādod pretī savi signāli, bet nekādā gadījumā nevajadzētu steigties ar savas pozīcijas radikālām izmaiņām.

Un vēl pēdējais. Diemžēl esmu spiests par to runāt, kaut gan ļoti negribētu. Taču viens no kolēģiem, kas runāja pirms tam, faktiski apvainoja manu partiju kriminālnoziegumā. Un tas nebija tāds kā... kaut kāda dīvainīša prātošana, tā bija oficiāla koalīcijas partijas pārstāvja uzruna šeit. Protams, it kā par daudz goda būtu pievērst tai uzmanību, bet es tomēr uzskatu, ka ārlietu debates ir pietiekoši nopietna lieta, tāpēc gribu piedāvāt kolēģim Dombravam paskaidrot savu pozīciju. Vai tiešām, Dombravas kungs, jūs uzskatāt, kā jūs apgalvojāt, ka „Saskaņas Centrs” saņem no Krievijas finansējumu? Ja jūs to apgalvojat, tad es piedāvāju jums vērsties ar pierādījumiem vai nu KNAB, vai prokuratūrā, kā jūs uzskatāt par pareizu. Ja jums šādu pierādījumu nav, tad es jums piedāvāju atvainoties tikpat publiski, kā jūs apvainojāt mūs kriminālnoziegumā. Ja jūs to nedarīsiet, tad tas būs vēl viens lieks pierādījums tam, ka jūs esat vienkārši melis, gļēvulis un pienapuika, kas neatbild par saviem vārdiem.

Paldies. (SC frakcijas aplausi un starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Cileviča kungs, es tomēr lūgtu jūs ievērot pieklājību un Saeimas ētikas kodeksa normas. (SC deputātu starpsaucieni. Dep. I.Zariņš: „Bet melot var?”)

Turpinām debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Godātais ārlietu ministra kungs, augsti cienītā priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas, godātie kungi! Te visi cildina ārlietu ministru par viņa ziņojumu, un arī es tam pievienojos. Ziņojums ir gana labi uzrakstīts, iekšēji sistēmiski saistīts, un tas nozīmē, ka mums tur ir kaut kas pētāms un ka tas izmantojams ne tikai Ārlietu ministrijas darbā, bet arī Saeimas komisiju darbībā, sekojot notikumiem.

Es vispār gribēju runāt par Latvijas lomu Eiropas Savienības turpmākajā attīstībā un par to, kas mums būtu jādara, vienkārši lai uzlabotu mūsu lomu Eiropas Savienībā, kā arī Eiropas Savienības turpmāko pozīciju pasaulē, tās iekšējo stabilitāti.

Bet pirms tam es gribētu pievērst uzmanību plaši komentētajam nodomam, kuru izteica Rinkēviča kunga kolēģis Krievijā - Sergejs Lavrovs. Tas ir nodoms atvērt Baltijā krievu skolas ar Krievijas mācību programmām. Rinkēviča kungs atbildēja ar atteikumu (citēju): „Es neredzu nepieciešamību un esmu pret to, lai tiktu atvērtas skolas, kas darbotos saskaņā ar Krievijas izglītības programmām.”

Manuprāt, divi likumsakarīgi viedokļi. No vienas puses, Krievijas Ārlietu ministrijas vadītāja vēlme veicināt Krievijas tautiešu apmācību ārpus Krievijas. No otras puses - arī skaidrs. Ja esi Romā, dari tā, kā dara romieši! Tomēr pievēršu jūsu uzmanību, Rinkēviča kungs, tam, ka Lavrovs patiesībā piedāvā finansējumu sava nodoma... tā uzdevuma īstenošanai, kuru apzinās arī Latvija un risina savos likumos. Līdz ar to es nedomāju, ka būtu lietderīgi vienkārši atstumt pastieptu roku tikai ar vārdu: „Nē!” Manuprāt, būtu lietderīgi sarīkot pārrunas par to, uz kādiem noteikumiem Krievija būtu gatava veicināt krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju bērnu apmācību uz sava rēķina.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka arī mūsu kaimiņi Igaunijā atbildēja to pašu, ko jūs, bet pavisam citā tonī. Es te tikai par toni runāju, jo jūs kā profesionālis labi zināt, ka daudzas lietas var pateikt dažādos toņos. Un līdz ar to arī uztverts tiks pavisam citādāk. Proti, es citēšu to pašu aģentūras LETA ziņojumu, no kura es uzzināju šo stāstu, par ko mēs tagad runājam, - proti, par Lavrova nodomu un par jūsu atbildi. Igaunijas Ārlietu ministrija atbildēja: „Citu valstu skolu dibināšana Igaunijā iespējama tikai Igaunijas likumdošanas un starptautisko līgumu gaitā.”

Es gribētu dzirdēt kaut ko līdzīgu arī no Latvijas Ārlietu ministrijas.

Kas būs pēc tam, kādi būs nākamie soļi no abām pusēm, manuprāt, atkarīgs no tiem, kas piedalīsies tajās norunās... pārrunās, bet vienkārši tas nebūs strupceļš no paša sākuma.

Tālāk par Eiropas Savienību.

Mēs lielā mērā deleģējam Latvijas monetārās un fiskālās politikas veikšanas līdzekļus Eiropas Savienības institūcijām, un pēdējais solis bija enerģisks - tā bija mūsu nacionālās valūtas nomaiņa pret eiro. Līdz ar to mēs deleģējām Eiropas Savienībai daļu no savas suverenitātes. Ko tas mums nozīmē? Tas nozīmē, ka esam deleģējuši daļu no savas atbildības par savu attīstību un esam samazinājuši savu kompetenci patstāvīgu lēmumu pieņemšanā.

Bieži vien mēs paši sev atgādinām, ka, ieguldot vienu eiro Eiropas Savienībā, mēs iegūstam trīs eiro. Vienlaikus aizmirstam, ka Latvijas patiesais ieguldījums Eiropas Savienībā ir lielāks: mēs ieguldām arī to, ka nodrošinām Eiropas Savienības eksportējošām valstīm bezrisku noieta tirgu. Tas ir neapstrīdams ieguvums Eiropas Savienības kodola valstīm.

Bet atcerēsimies, ka kapitālistiskajā tirgus ekonomikā galvenais nav nopirkt, galvenais ir pārdot! Un cīņa par noieta tirgiem nerimst, tā notiek nemitīgi, katru dienu visās pasaules daļās un arī Eiropas Savienības iekšienē.

Bet šī iespēja un šis ieguvums, kas ir kodola valstīm, no otras puses, reizē ir izaicinājums importējošām valstīm, starp kurām ir arī Latvija. Par šā izaicinājuma taisnīgu atrisinājumu ir jākļūst Eiropas Savienības lielākai atbildībai par dalībvalstu attīstību. Manuprāt, tas prasa Eiropas Savienības budžeta lomas palielinājumu, kas noteikti nozīmētu lielāku federalizācijas pakāpi Eiropas Savienības attīstībā.

Dalībvalstu lielāku dalības pakāpi nodrošinātu arī Eiropas Parlamenta otras palātas izveidošana, kurā dalībvalstis būtu pārstāvētas ar vienādu deputātu skaitu. Šo ideju par Eiropas Parlamenta otras palātas izveidošanu izteikuši dažādu valstu deputāti pavisam nesen pasākumā, kas noritēja Briselē - tajā sanāksmē, kura sākās pirmdien un beidzās vakar un kurā bija sapulcējušies nacionālo parlamentu deputāti ar nolūku saprast, kas traucē un kas var veicināt dalībvalstu turpmāko dalību Eiropas Savienības ekonomikas nostiprināšanā. Un viens no risinājumiem būtu otras palātas izveidošana. Es nesaku, ka tas ir ideāls risinājums, bet tā ir vismaz laba viela pārdomām. Bet es gribētu zināt arī, ko par to domā godātais ministrs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamais ārlietu ministra kungs! Cienījamie kolēģi! Šīs ārlietu debates ir bijušas detalizētas, skārušas ļoti daudzas tēmas. Bet, manuprāt, mēs varam teikt, ka būtībā šīs debates ir bijušas par ambīcijām, par spēju izvirzīt mērķus un par spēju izvirzītos mērķus gudri sasniegt. Un, šodien klausoties ārlietu debatēs un kolēģu teiktajā, es personīgi esmu ļoti priecīga, ka tā sakāvnieciskā un mazvērtības kompleksa māktā retorika, kas te izskanēja no dažiem kolēģiem, nekad nav guvusi virsroku mūsu ārlietu politikas realizācijā, mūsu mērķu uzstādīšanā un spējā gudri mūsu mērķus sasniegt.

Šeit no šīs tribīnes šodien izskanēja salīdzinājumi ar Antiņu - ka tādā lomā ir Latvija iepretī citām Eiropas Savienības valstīm attiecībās ar Krieviju. Latvijas ārpolitika tika salīdzināta arī ar mazu zvēriņu. Kāds sauca, ka mums esot sulaiņu domāšana. Potapkina kungs minēja, ka diez vai OECD vajag tādu valsti kā Latvija, kas ir nabadzīgākā... esot nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā un būšot šai organizācijai vienkārši pazemojums.

Cienījamie kolēģi! Es tiešām priecājos, ka mūsu ārpolitikā šī sakāvnieciskā retorika un šī sakāvnieciskā taktika nekad nav guvusi virsroku. Kā jau minēja ārlietu ministrs, 2014.gadā mēs atzīmēsim 10 gadus kopš Latvijas dalības Eiropas Savienībā un NATO. Tas ir milzīgs panākums! Un tajā ziņā es piekrītu tiem kolēģiem, kuri no šīs tribīnes teica, ka lielā mērā Latvija savas ārpolitikas definēšanā ir bijusi daudz vairāk vienota, daudz spējīgāka uz vienotu, saskaņotu rīcību nekā iekšpolitikā. Es personīgi tiešām esmu ļoti priecīga, ka mēs bieži vien šīs mazās, individuālās ambīcijas esam spējuši nolikt malā, lai sasniegtu savus lielos ārpolitiskos mērķus. Īpaši skaudri mēs to patlaban izjūtam tieši Ukrainas kontekstā, kur šobrīd ļoti liela daļa Ukrainas pilsoniskās sabiedrības ar asinīm Kijevas ielās izcīna savas tiesības piederēt Eiropas vērtībām... Eiropas Savienības ekonomiskajai un vērtību telpai.

Mūsu kolēģis Jānis Reirs ļoti spilgti aprakstīja kopējo noskaņojumu Viļņas samitā. Un es domāju... Es pilnībā pievienojos, ka to nekādā ziņā nevar nosaukt par neveiksmi. Bet viena lieta, ko es šeit varētu piebilst, ir tāda, ka Ukrainas pēkšņais lēmums pagriezt muguru ciešākai sadarbībai ar Eiropas Savienību bija arī milzīgs satricinājums valdošajai partijai - Reģionu partijai -, kuras deputāti arī bija strādājuši pie šī partnerattiecību līguma parakstīšanas un paši pēdējā brīdī bija šokā par to, ka prezidents nolēma pagriezt muguru ciešākai sadarbībai ar Eiropas Savienību.

Cienījamie kolēģi! Spēju izvirzīt mērķus un strādāt pie tā, lai tos gudri sasniegtu, Latvija ir pierādījusi vairākos gadījumos. 2009.gadā, kad Saeimas logos lidoja akmeņi un Latvija bija ļoti dziļā ekonomiskā krīzē, mēs nevarējām pat sapņot par to, ka jau 2014.gadā Latvija piederēs Eiropas kodolam. Un šajā gadījumā es nekādā ziņā negribētu pievienoties Pimenova kunga domai par to, ka mēs atrodamies kaut kādā perifērijā un kaut kādā ziņā esam tikai lētu preču noieta tirgus Eiropas Savienības valstīm. Kādas muļķības! Latvija šobrīd ir kļuvusi par Eiropas kodola grupas dalībvalsti. Un mūsu finanšu ministrs būs kopā ar citiem eirogrupas finanšu ministriem, kas pieņems lēmumus attiecībā uz Eiropas vienoto valūtu - eiro.

Cienījamie kolēģi! Visbeidzot es piekrītu tiem, kuri saka, ka prezidentūra Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā ir vēl viena milzīga Latvijas iespēja. Elīnas Siliņas vadītajā komisijā - Publisko izdevumu un revīzijas komisijā - mēs pirms divām dienām skatījāmies prezidentūras Sekretariāta budžetu un runājām par to, kādā veidā šis budžets tiks tērēts, kādā veidā šie līdzekļi tiks ieguldīti. Un apmēram puse no visiem līdzekļiem tiks ieguldīta Latvijas cilvēkresursos. Krīzes gados noplicinātā valsts pārvalde iegūs sev mini-Māršala plānu; pateicoties prezidentūrai, būs iespēja cilvēkiem uzlabot savas prasmes, savas iemaņas un papildināt savas valodu zināšanas, lai spilgti sevi apliecinātu prezidentūras laikā. Tas ir ļoti atbalstāms mērķis! Protams, mūsu nākošais uzdevums būs domāt par to, kā noturēt šos labi apmācītos, labi izglītotos un profesionāli sagatavotos cilvēkus valsts pārvaldē.

Tā ka, cienījamie kolēģi, visbeidzot es gribu pateikt paldies mūsu ārlietu ministram, kas patiešām gudri strādā un spēj definēt mērķus un stratēģijas, kādā veidā šos mērķus gudri sasniegt.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA un dep. I.Lībiņas-Egneres aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (RP).

Saeimas priekšsēdētāja! Ārlietu ministra kungs! Dāmas un kungi! No teorijas pie prakses! Baltijas ceļam šogad apritēs 25 gadi, un Baltijas Asamblejas ietvaros tika piedāvātas vairākas idejas, kā šo gadadienu atzīmēt. Bija doma veidot ugunskuru jostu no Tallinas līdz Viļņai, taču tā netika atbalstīta. Beigās tika izlemts izsludināt eseju konkursu bērniem un jauniešiem. Tas ir jauki un pareizi, ka vēlamies tālaika sasniegumus un vērtības izstāstīt jaunākajai paaudzei. Bet gribētos, lai mēs nepaliekam tikai seno sasniegumu eiforijā, bet ejam uz priekšu un Baltijas ceļa idejai sekojam arī paši mūsdienās, kā arī šo nevardarbīgo cīņu par savām tiesībām uz neatkarību vairojam arī tālāk uz austrumiem - bijušās Padomju Savienības teritorijā.

Kad es vēlējos iegādāties Ukrainas karodziņu Latvijā un tādējādi paust atbalstu protestētājiem Kijevā, izrādījās, ka faktiski Rīgā tas nav iespējams. Es ceru, ka maniem draugiem izdosies to atsūtīt pa pastu uz Rīgu, lai gan viņi jau stāstīja šos piedzīvojumus, un, goda vārds, tie ir gan jautri, gan arī diezgan traģiski.

Tāpat Latvijā mēs varētu varbūt rīkot vairāk mūzikas koncertu, vairāk aicināt māksliniekus, kuri ir gatavi runāt par to, kas notiek uz austrumiem no mūsu robežas, un varbūt atbalstīt tos procesus, demokrātiskos procesus, kas ir tajā pusē robežai.

Jau vairākus gadus mēs lietojam terminu „maigā vara”, kas nākot no austrumiem - no Kremļa. Bet kur ir mūsu nevardarbīgā un pozitīvā atbilde? Aicinu ieviest jēdzienam „Baltijas ceļš” jaunu skanējumu un turpinājumu, jo faktiski šīs domas apkārt ceļo, bet mēs vienmēr... nevaram vienmēr tās salikt kopīgi vienā idejā.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags 2013.gada 18.novembrī savā runā stāstīja, ka viņa paaudze „nāk no cita - no okupācijas laika, kad pārsvarā visiem bija darbs un bezmaksas skola un medicīna. Pārsvarā visi varēja samaksāt par ēdienu un mājokli. Tad kādēļ tos laikus pieminam kā posta laikus? Vai ne tādēļ, ka tas bija laiks bez citas cerības kā vien komunisma rēgs [..]? Vai ne tādēļ, ka mēs apzinājāmies, ka Latvija ir iznīcināta fiziski un tiek darīts viss, lai to apmelotu un izdzēstu arī atmiņā? [..] Un vai tas viss neliecina, ka gars ir tas, kas piešķir vērtību maizei, un brīvība piešķir vērtību darbam un pajumtei?” Arhibīskaps atgādina, ka nedrīkstam aizmirst, ka „mēs, latvieši, neesam Latvijā vieni. [..] Latvijā ir daudz gudru,

strādīgu, inteliģentu krievu, baltkrievu, ukraiņu, armēņu, baškīru un citu tautu piederīgo, ar kuriem kopā var un arī vajadzēs raudzīties, kāda balta virsotne mēs varam būt. Ja arī pēc 20 neatkarības gadiem ir jūtams kāds saspīlējums, tad saprātīgiem cilvēkiem konflikts ir iespēja attīstīties [..], nevis tajā kavēties. Nākotnes pamatos jāmeklē vērtības, ap kurām mēs varētu pulcēties kopā. Tas [..] var šķist utopiski, taču mēs esam valsts, kas, ja reiz mērķi ir saukusi vārdā, to spēj arī piepildīt.”

Mēs Latvijā taču neesam pret krieviem vai pret krievu tautu. Teikšu vēl vairāk: mēs mīlam bagāto krievu valodu, tajā sarakstīti izcili pasaules literatūras šedevri.

Es neesmu pret Krieviju, bet vienmēr būšu pret padomju domāšanu, vienmēr būšu pret mēģinājumiem idealizēt padomju varas sistēmu. Ne Soču olimpiādi, ne hokeja čempionātu Baltkrievijā nevajag boikotēt, bet - tieši otrādi! - tur ir jābūt klāt un visas pasaules medijiem un vietējai sabiedrībai ir jāstāsta Baltijas valstu pieredze un jāatgādina vērtības, kurām var joprojām pievienoties tā dēvētās postpadomju zemes. Ir jārunā par visām aktuālajām norisēm kaimiņzemēs, par kurām neko nesakām, klusējam kā partizāni. Mūs tas neskar. Lai viņi paši tiek galā ar savām problēmām, bet mēs baudīsim brīvo Eiropu!

Ceru, ka mēs tomēr neesam jau zudusī paaudze.

Interesanta ir Dzintara zemes koncepcija, kas tiks izmantota Latvijas sportistu tērpos olimpiskajās spēlēs. Bet varbūt uz tiem varēja būt Baltijas ceļa simbolika - un ne tikai uz Latvijas, bet arī uz pārējo Baltijas valstu sportistu tērpiem?

Nobeigumā vēlreiz aicinu mūs būt ne tikai teorētiķiem, bet arī praktiķiem ārpolitikas jautājumos, lai Baltijas ceļš turpinās arī 21.gadsimtā.

Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātam Bērziņam... Vai jums pietiks ar septiņām minūtēm?

Turpinām debates. Vārds deputātam Andrim Bērziņam. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Pietiks! Pietiks!”)

A.Bērziņš (ZZS).

Jā, kolēģi! Paldies valdībai, paldies ministra kungam! (Starpsaucieni no zāles: „Tu esi pozīcijā, atceries!”) Jā, jā... Esošajam un bijušajam. Es ļoti īsi mēģināšu ieskicēt dažas lietas.

Man liekas, ka Eiropā ir tādas izmaiņas... Mēs ar Cileviča kungu, man liekas, visilgāk esam Eiropas Parlamentārajā Asamblejā... vairāk par desmit gadiem, un es esmu ievērojis vienu tādu tendenci, kas nav pozitīva: agrāk valstis vairāk runāja par lietas būtību, aizmirstot to, vai tā ir maza vai liela valsts, un mēģināja iedziļināties galvenokārt lietas būtībā un pieņemt ļoti konkrētu un pareizu lēmumu. Turpretī tagad laikam krīzes situācijā izpaužas zināms lobisms. Un lobisms ne jau labā nozīmē - kad bieži vien skatās, cik tas būs izdevīgi vienai vai otrai valstij. Un šīs sarunas notiek... es to esmu ievērojis un man ir ļoti žēl, ka tas parādās arī Eiropas Parlamentārajā Asamblejā.

Otrs moments. Ļoti spilgti tomēr izpaužas dubultstandarti. Un dubultstandarti izpaužas tā, ka ir maza valsts un ka mazai valstij var izvirzīt daudz nopietnākas un smagākas prasības saistībā ar vienu vai otru jautājumu, un ir liela valsts, kura varbūt ir lielāks donors, lielāks devējs finanšu ziņā, un tad tai ir lielākas atlaides un mazāk prasību vienā vai otrā jautājumā.

Trešais moments, ko man gribētos akcentēt. Es tiešām piekrītu tam, ko ministra kungs teica par vēstniekiem. Mūsu vēstnieki strādā ļoti labi. Protams, visās struktūrās vienmēr var būt labāk vai sliktāk, bet par to, ka mūsu vēstnieki strādā labi, es tiešām pats esmu pārliecinājies. Taču tas, ko ministra kungs teica, ka mums strādā viens cilvēks, bet citās valstīs, piemēram, to viena cilvēka darbu veic piecpadsmit, tas, lūk, nav labi. Tas tiešām nav labi! Un tas, ko arī mēs redzam, ir vajadzība pastiprināt vēstniecības ar cilvēkiem, jo šis viens cilvēks nedrīkst pārstrādāties, jo tad kvalitāte viņa darbam nebūs tāda, kāda ir vajadzīga. Ja mēs vienu pret piecpadsmit salīdzinām, tad viņa darbspējas... nu, šis cilvēks ātri vien izdeg. Viņš tiešām strādā labi, un mēs esam par to jau runājuši, mēs esam arī skatījušies... Šeit ir profesionāļi, vēl ir ministri, kuri ir strādājuši... Lēnām ir virzība uz priekšu, un mēs ar to saskaramies un redzam: brīnišķīgi vēstniece strādā Eiropas Parlamentārajā Asamblejā, mums palīdz arī vēstniece Strasbūrā, viņa deg par savu lietu, bet ir arī zināmi... Un jūs jau esat palīdzējuši, lai būtu... Bet man liekas, ka vēstnieku jautājumu vajadzētu vēl vairāk akcentēt un atrast finansējumu, lai vairāk cilvēku varētu veikt to vai citu darbu. Līdz ar to arī darba kvalitāte būtu daudz labāka.

Vēl viens jautājums, kuru es gribētu ļoti ātri akcentēt un lūgt jūs varbūt tajā iedziļināties. Ārlietu ministrijā ir vajadzība kaut kā koncentrēties, lai visi pieņemtie dokumenti, līgumi un rezolūcijas... lai tas viss, kas ir saistīts ar šiem dokumentiem, nebūtu izmētāts pa ministrijām. Jo tad, kad pienāk laiks un jāizpilda pieņemtie realizācijas termiņi, viena ministrija mēģina kaut kā to realizēt, otra ministrija, arī trešā... šiem dokumentiem ir jābūt koordinējošiem, un galvenajai ir jābūt Ārlietu ministrijai. Un, ja runājam par to, ka ir pienācis termiņš, kad mums jāakceptē, jāpieņem kādi lēmumi attiecībā uz vienu vai otru rezolūciju, tad ir jāsaka liels paldies arī mūsu delegācijas vadītājai Lībiņai-Egneres kundzei, jo toreiz, kad bija runa par vardarbībā cietušiem bērniem, kad tika pieņemts šis dokuments... Tas ir tikai viens piemērs. Tāpēc man būtu lūgums Ārlietu ministrijai, lai tā mēģina visu to koordinēt, jo tanī beidzamajā stadijā... man gribētos, lai tas notiktu diezgan regulāri.

Un ko es esmu ievērojis vēl? Pašlaik tāda nopietna diskusija - un es to jau pusgadu jūtu, notiek Eiropas Parlamentārās Asamblejas Politiskajā komitejā par to, kāpēc mēs Eiropā... to saka Eiropas deputāti... Viņi saka: „Kāpēc mēs šeit sēžam un nodarbojamies ar jautājumiem, kas nav saistīti ar Eiropu? Gan Ziemeļāfrikas, gan vēl citu valstu jautājumus izskatām, bet mazāk izskatām Eiropas problēmas, tieši to, kas notiek pašā Eiropā.”

Nu, šis satraukums izskan ne no vienas vien valsts. Var piekrist un var arī nepiekrist. Es piekrītu tam, ko Pabrika kungs un arī ministra kungs teica, -

ka mēs nevaram skatīties tikai šauri savā vienā sētā. Bet es domāju, ka pietiekami daudz lielu problēmu ir pašā Eiropā. Un, ja tās problēmas vairāk akcentētu un izskatītu Eiropā uz vietas, būtu arī mazāk problēmu kopumā mums visiem.

Bet es tiešām bez ironijas gribu teikt lielu paldies ministra kungam, komandai, visai ministrijai, kas ir strādājusi, un vēstniekiem... Es saprotu, ka jums drīz būs liela sanāksme...

Tā ka liels paldies. Bet padomājiet, kā vēl var stiprināt vēstnieku korpusu! (Daži ZZS frakcijas deputāti aplaudē.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Atgādinu Ārlietu komisijai, ka tūlīt būs tikšanās Ārlietu komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Raivis Dzintars... nav, Igors Pimenovs... ir, Jānis Urbanovičs... nav, Inga Vanaga... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Tātad mēs varam turpināt sēdi, bet varam arī piereģistrēties un šo sēdi beigt, protams. (No zāles dep. I.Zariņš: „Jā! Jā! Tā arī darām!”)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Ā, ir... 56... 57...

Lūdzu vēlreiz zvanu! Kaut kā nepārliecina tas skaitlis. Lūdzu, reģistrējamies kvorumam! Un tikai par sevi! Paldies. Lūdzu rezultātu! 50. Nu, pēc būtības varam iet mājās... (No zāles: „Ejam mājās!”)

Jā, Kusiņa kungs saka, ka 50 - tas esot kvorums. Tad turpinām... Jā, nu, paldies par jūsu laipnību un par to, ka jūs tomēr saprotat, ka pamatdarbs ir sēdēt šeit un klausīties kolēģu debates.

Tātad turpinām debates.

Nākamajam vārds deputātam Andrim Buiķim.

A.Buiķis (VIENOTĪBA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ministra kungs! Es gribu parunāt par Ukrainu, vadoties tīri no savas personīgās pieredzes.

Tā iznāca, ka tad, kad es biju pajauns, 30 gadu vecumā, es aizstāvēju matemātikas zinātņu disertāciju par naftas ieguves palielināšanu ar jaunām metodēm. Un izdevās tur izdomāt kaut kādas jaunas metodes, un rezultātā šajās aprindās es kļuvu slavens un 1974.gadā Rīgā man nācās organizēt pirmo vissavienības konferenci. Ukraina bija pietiekami liela toreizējās Padomju Savienības republika, un, protams, bija arī Ukrainas pārstāvji, un mēs toreiz organizējām konferenci. Tas padomju laikā bija tā neparasti, bet man bija tāda maza vizītkartīte, kur es apsveicu sakarā ar piedalīšanos konferencē. Ukraiņiem tas ļoti patika, un 1978.gadā, kad Ukrainā notika kārtējais matemātiķu kongress, es tiku uzaicināts uz Ukrainu. Tas notika Ševčenko pilsētā, un patiesībā es tur biju vienīgais no Latvijas. Konferences pēdējā dienā bija atvadu bankets un man kā vienīgajam pārstāvim no Latvijas... Tur deva katrai republikai vārdu, un es tā ļoti sirsnīgi pateicu, ka viņi ir ļoti laipni, ļoti patīkami un ka es jūtos ļoti feini pie viņiem. Un tad man bija tāds ārkārtīgi liels pārsteigums. Pēc pāris minūtēm man pienāca klāt viens profesors un teica: „Buiķa kungs, jūs...” nu, ne kungs, bet „Biedri Buiķi, jūs aicina akadēmiķis Ivans Ļaško!” Tas bija visas lielās konferences vadītājs. Aicina pie sava galda. Es aizeju tur, un man ielej lielu glāzi ar stiprāku alkoholu. Toreiz es vispār alkoholu nelietoju. Es viņam klusiņām pačukstu, ka es tādu nelietoju. Viņš ātri man ielēja Borjomi... nāca cilvēki saskandināt.

Un kas bija tas interesantais? Viņi to uztvēra kā Ukrainas neatkarības atzīšanu! 1978.gadā, Brežņeva laikā, ļoti daudzi nāca klāt un saskandināja, un šajā sakarā es iedomājos tieši šo aspektu, par ko mēs te...

Sēdes vadītāja. Buiķa kungs, varbūt tomēr par ārpolitiku, nevis par saskandināšanu un „Gorilku”. Es tomēr aicinātu... (No zāles dep. I.Zariņš: „Atļaujiet viņam runāt, pabeigt domu!”)

A.Buiķis. Tātad runa ir par ko? Pirmais, kas man liekas svarīgs kontekstā ar to, kas patlaban notiek Ukrainā... būtu ļoti svarīgi vienoties par preambulu, par ko mēs strīdamies, vajag to vai nevajag. Man liekas, tas ir ļoti būtiski.

Nākamais moments. 90.gadu sākumā, kad man radās kontakti Rietumos, mēs šeit sarīkojām Baltijas valstu konferenci, un šī Baltijas valstu konference ļoti ātri pārvērtās būtībā par pasaules mēroga konferenci. Tā notiek katru gadu. Šobrīd ne tikai no visas Eiropas, bet arī no Kanādas un ASV brauc šurp cilvēki.

Un kas ir interesanti? Ļoti interesanti ir tas, ka, it sevišķi tad, kad tā notiek Lietuvā, tur ir ļoti vienkārši - brauc baltkrievi, brauc ukraiņi, brauc krievi. Un arī Rīgā, kad konference bija pie mums, tā bija ļoti spēcīga. Tajā tika skarti arī naftas jautājumi, piedalījās metalurģijas pārstāvji, un viens no šiem tematiskajiem krājumiem iznāca Špringerā, un līdz pat šai dienai tas ir tāds ļoti slavens izdevums.

Un te nu mēs nonākam pie šī 3.punkta. Mēs runājam par to, ka Latvijā mums ir nepieciešama zināšanu ekonomika. Mums ļoti trūkst naudas, lai šīs lietas varētu iesākt. Taču man šķiet, ka, lūk, šis būtu ļoti svarīgs priekšlikums, ko es jums, ministra kungs, gribu pateikt: nākošajā gadā, tad, kad mums būs šī prezidentūra, mums vajadzētu sarīkot kādu konferenci par Rietumu un Austrumu sadarbību zinātnes laukā. Man joprojām ir saglabājušies šie kontakti, kas ir no 70., 80. un 90.gadiem. Es varu pateikt, ka Krievija, Baltkrievija, arī Gruzija ļoti aicina, grib veidot kaut kādus sadarbības projektus. Mēs varētu būt tāds kā centrs, kur rīkot šādas starptautiskas konferences. Jo, piemēram, tā pati Baltkrievija, kuru es pieminēju un kura braukāja uz šīm mūsu reģionālajām konferencēm, tā momentā dabūja naftas kompānijas atbalstu, uztaisīja žurnālu. Es sākumā biju tā redkolēģijā. Tagad viņiem šis žurnāls ir ASV, Francijā, Vācijā, Itālijā, īsi sakot, tajā piedalās Rietumu zinātnieki.

Un tad ir jāņem vērā arī tas, ko ministrs teica, ka mums ir grūti darboties ar diplomātiskām metodēm, bet zinātne ir tāda sfēra, kur ir šī brīvā sadarbība visas Eiropas mērogā. Mēs varētu piesaistīt šos zinātniekus, jo viņi ir multiplikatori. Viņi tās zināšanas, ko iegūtu šeit, varētu pārnest uz savu sabiedrību, un tas varētu būt viens no ceļiem, kā mēs varētu šo sadarbību stiprināt. Nu, tās ir tādas idejas, kuras man no paša personīgās pieredzes dzīves laikā radušās un ar kurām es gribēju padalīties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam, otro reizi.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Ministra kungs! Kolēģi! Ir vēl kāds aspekts, par ko es gribu runāt šinīs ārpolitikas debatēs.

Mūsu valsts ārpolitikai ir jāatspoguļo un jāciena pats svarīgākais demokrātijas princips jeb virsprincips - tas, uz kura balstoties mēs varējām nodibināt savu Latvijas valsti. Un tas ir nāciju pašnoteikšanās princips. Tas ir tiesiskais pamatu pamats. Taisnīgums, kas noteica neatkarību un brīvību latviešu tautas veidotajai valstij.

Šodien 21.gadsimta Eiropā ir nācija, kas jau gadsimtiem ilgi ir sevi apliecinājusi ar dziļām vēstures un kultūras saknēm, savu valodu un unikālu identitāti. Līdzīgi kā Baltijas tautas 1989.gadā, arī viņi pagājušā gada septembrī sadevās rokās, vienojoties cēlā un skaistā sapnī par savu neatkarīgu valsti.
1 miljons 600 tūkstoši cilvēku veidoja gandrīz 500 kilometru garu dzīvo ķēdi, lai pasaulei pavēstītu: „Mēs vēlamies realizēt elementāras, fundamentālas demokrātiskās tiesības - savas nācijas pašnoteikšanās tiesības.” Ir tā, ka šīs tiesības mēģina apšaubīt arī šobrīd - 21.gadsimta Eiropā. Runa ir par Katalonijas tautu, kuras demokrātiski ievēlētais parlaments ir izsludinājis neatkarības referendumu šī gada 9.novembrī. Respektablā Džordžtaunas universitāte to ir atzinusi par vienu no svarīgākajiem 2014.gada ārpolitikas notikumiem.

Es ceru, ka katrs kolēģis ir saņēmis šo katalogu, kas saucas „Katalonija zvana - ko pasaulei vajadzētu zināt”.

Un mums ir svarīgi zināt, ka kataloņu valoda nav spāņu valodas dialekts, tā ir tikpat atšķirīga no spāņu valodas kā itāļu vai franču valoda. Tā ir devītā lielākā Eiropas valoda, kas ir dzimtā valoda vairāk nekā 7 miljoniem kataloņu. Tieši baltieši vislabāk un vissāpīgāk varētu saprast, ko viņi ir pārdzīvojuši.

Līdzīgi kā mēs Staļina un citu komunistu vadoņu laikā, kataloņi spāņu diktatora Franko laikā tika mesti cietumos, nīcināti. Viņiem tika aizliegta dzimtā valoda, un nācijas gaišākie prāti tika aizdzīti trimdā. Tieši tāpēc Latvijai ir principiāli jāatbalsta Katalonijas tauta, kura sagaida, ka Eiropa sapratīs un cienīs viņu demokrātisko vēlmi noteikt pašiem savas tautas nākotni.

Cik svarīgi bija toreiz mums, latviešiem, zināt, ka pasaulē ir mūsu draugi, kas atbalsta mūsu centienus, tikpat svarīgi ir šodien kataloņiem zināt, ka viņiem ir draugi un ka draugu skaitā ir arī Latvijas valsts. Mēs nenorādām, kā viņiem balsot, tā būs tikai un vienīgi viņu pašu izvēle, bet mums ir pārliecinoši jāaizstāv Katalonijas tautas tiesības izdarīt šādu izvēli. Ja viņi nobalso par savu neatkarīgu valsti, tad Latvijai uz karstām pēdām tā jāatzīst. Mēs nedrīkstam būt tik gļēvi kā daudzas lielvalstis, kuras nožēlojami vilcinājās ar Latvijas atzīšanu 1991.gadā. Latvijai ir jābūt tikpat drosmīgai kā Islandei, kura pirmā atzina atjaunoto Latvijas valsti. Tas ir mūsu morālais pienākums un atbildība. Nāciju pašnoteikšanās tiesības bija pamats, uz kura mēs izveidojām Latviju, un mums ir jābūt principiāli solidāriem ar Katalonijas tautu, tā apliecinot cieņu arī pret mūsu pašu vēsturi un mūsu valsts pamatlicējiem.

Aicinu Latvijas ārlietu ministru stingri ieturēt šādu pozīciju, pārstāvot Latvijas valsti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Augsti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ministra kungs! Un izturīgie deputāti!

Ziņojums patiešām bija labs, bet ziņojumā es skaidri nedzirdēju, pirmkārt, cik lielā mērā tiek veidota kopējā Eiropas Savienības ārpolitika un cik lielas ir iespējas katrai valstij veidot savu individuālo ārpolitiku.

Otrkārt, ziņojumā bija minēti daudzi draudi, riski, izaicinājumi, kas ir atzīmēti arī NATO stratēģiskajā konceptā, piemēram, kiberdrošība, energoresursu drošība un klimatiskās izmaiņas. Arī 2 procentu finansējuma piešķiršana aizsardzībai ir pilnībā atbalstāma, bet netika precīzi nodalītas Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas kompetences militārās drošības... aizsardzības jomā un sadarbībā ar NATO. Es gribētu jums minēt trīs prioritātes, kuras savā ziņojumā NATO ģenerālsekretārs nosauca NATO Parlamentārajā Asamblejā Horvātijā. Pirmā - militārās vērtības. Bet tās nav tik viennozīmīgas, jo bijušie ienaidnieki ir kļuvuši par partneriem. Daudz kas ir mainījies un mainās. Viņš to neteica, bet es tā kā pielieku klāt - tā laikam ir tā reālpolitika.

Otrā - mums ir jāmaina argumenti. Ir jārunā nevis par to, cik maksā aizsardzība, bet par to, ko varam zaudēt. Un šeit viņš minēja tādus piemērus, ka terora akts Ņujorkā 11.septembrī Amerikas Savienotajām Valstīm izmaksāja apmēram 1,3 triljonus dolāru, ka pirāti jūrās ir nesuši zaudējumus valstīm 18 miljardu dolāru apmērā, ka hakeru darbība beidzamajos gados ir nesusi zaudējumus apmēram 1 triljona dolāru apmērā. Un tad viņš paanalizēja arī sīkāk. Aizsardzības struktūrās reāli tika pilnveidotas infotehnoloģijas, tika sagatavoti speciālisti, un, ja samazina naudu aizsardzībai, tad arī šos cilvēkus... mēs varam zaudēt arī personālu, kas ar to nodarbojas.

Un kā beidzamo prioritāti viņš nosauca investīcijas aizsardzībā un drošībā. „Defence and security,” viņš teica, „palīdz diplomātijai.” Un labs piemērs tam ir Sīrija, jo tikai ar spēku Sīrijas vadība... valsts vadība tika piespiesta piekrist ķīmisko ieroču iznīcināšanai.

Runājot par Ukrainu. Situācija tur saasinās, un tas var novest pie pilsoņu kara. Cilvēku zaudējumi situāciju būtiski saasina. Atbalsts Ukrainas prezidentam pat austrumu reģionos ir samazinājies no vairāk nekā 80 procentiem prezidenta vēlēšanu laikā uz 30 procentiem šodien. Rietumos viņam nebija atbalsta arī agrāk. Sākās protesti pret Ukrainas stratēģisko virzību - vai nu uz Eiropas Savienības pusi, vai uz austrumiem. Tagad šie jautājumi koncentrējas uz iekšējām problēmām. Daudzi Ukrainā vēlas jaunas, ārkārtas, vēlēšanas.

Ja runājam par Sīriju, jūs jau zināt, ka tagad notiek starptautiska konference, bet daudzu ekspertu prognozes ir tādas, ka gūt pozitīvu risinājumu šajā konferencē ir maz cerību.

Afganistāna. No Afganistānas mēs izvedam savu karaspēku. Un ne tikai mēs, bet arī NATO valstis izved savus bruņotos spēkus, bet Afganistānas nākotne nav skaidra, un prognozes ir drūmas. Ja runājam kopumā par visām starptautiskajām operācijām, tad var teikt, diemžēl nav skaidra redzējuma un pamatotas ārpolitikas ne no Eiropas Savienības, ne no NATO puses par darbību gan Tuvajos Austrumos, gan Āfrikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam, otro reizi.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Cileviča kungs! Reizēm ir svarīgi pārbaudīt Saeimas stenogrammas, ja vēlaties atsaukties uz citu kolēģu teikto. Savā runā es neminēju nedz „Saskaņas Centru”, nedz to, ka kāda partija saņem finansējumu no citas valsts. Šoreiz laikam īlens būs izlīdis no maisa, un tāpēc precizitātes labad es citēšu rindkopu no runas, kuru šorīt teicu: „Krievijas imperiālo ārpolitiku tikai stiprina dažādas Krievijas finansētas satelītorganizācijas Latvijā un it īpaši [tātad šo Krievijas imperiālo ārpolitiku stiprina] Krievijas valdošās partijas oficiālais sadarbības partneris Latvijā. Diemžēl šai jautājumā Latvijas tiesībsargājošās un drošības iestādes ir bezzobainas, tās pieļauj, ka šīs partijas līderis partijas un pietuvināto mediju darbību, priekšvēlēšanu aktivitātes un finansējumu saskaņo ar Krievijas vēstniecību. Tās pieļauj, ka no Latvijas ievēlēts Eiropas Parlamenta deputāts, kas iepriekš ir vērsies pret Latvijas valsti, var turpināt tiražēt PSRS melus un publiski attaisnot Latvijā īstenotās deportācijas.”

Tāpēc aicinu Cileviča kungu turpmāk būt precīzam savos izteikumos un saglabāt arī cieņpilnu attieksmi pret citiem Saeimas deputātiem.

Savukārt uzrunas otrajā daļā es vēlos pateikt paldies Saeimas Ārlietu komisijai, ka mums ir izdevies patiešām dinamiski sagatavot Saeimas lēmuma projektu par situāciju Ukrainā, kuru, es ceru, vēl šīsdienas sēdes laikā mums arī izdosies pieņemt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Kolēģi! Principā es netaisījos nākt uz tribīni runāt, jo Rinkēviča ziņojums tiešām bija vairāk vai mazāk labs, diplomātiski izsvērts. Protams, bija šis tas... viens otrs trūkums. Mūsu, „Saskaņas Centra”, pozīcija bija... jau izskanēja. Bet debatēs es saklausījos daudz ko tādu, kas mani tomēr mudina uzstāties. Žēl, ka nav Pabrika kunga, bet, nu, es ceru, ka viņš pienāks...

Manā skatījumā, ārpolitikas mērķis ir nodrošināt valsts drošību un savas tautas labklājības augšupeju. Tie ir tie divi galvenie mērķi.

Runājot par valsts drošību, vai jūs, Rinkēviča kungs, un šeit neesošais Pabrika kungs, saskatāt, ka Latvijai ir reāli draudi no tās pašas daudzkārt pieminētās Krievijas? Vot, man ir vienkāršs un atklāts jautājums: vai jūs uzskatāt, ka Latvija kā atsevišķa valsts ir karastāvoklī ar Krieviju, kas dod pamatu tā naidpilni runāt no tribīnes par Krieviju? (No zāles dep. L.Čigāne: „Kas to teica?”) Vienkāršs jautājums jums kā amatpersonām - gan Rinkēviča kungam, gan Pabrika kungam. Mani tas izbrīna.

Katru reizi, runājot par ārpolitiku, izskan naidpilnas runas, ka Krievija - tas ir ļaunuma centrs pasaulē. Tātad superimpērija - ļaunuma impērija - turpinās no padomju laikiem! Okey, pieņemsim! Tad man ir cits jautājums: vai Krievija ir vienīgā impērija, jūsuprāt? Bet atkal, izejot no jūsu pašu loģikas, jebkura impērija ir ļaunums. Jebkura - pasvītrošu!

Jūs paši sakāt, ka Krievija nav vienīgā impērija. Kur jūsu loģika? Tad jums jābūt arī pret visām pārējām impērijām.

Runājot par retoriku - naidpilnu retoriku pret Austrumiem -, es gribu pasvītrot: nav runa tikai par Krieviju un Baltkrieviju, tas skar arī citas Austrumu valstis. Ņemsim kaut vai šo piemēru: mūsu prezidents apsveica

Azerbaidžānas prezidentu dzimšanas dienā - pilni masu mediji! Kas notiek? Mūsu prezidents iedrošinājies apsveikt Azerbaidžānas prezidentu dzimšanas dienā! Nu kas tas ir? Tas ir kas? Tas ir tāds politiskais meinstrīms, ka jebkas, kas it kā nāktu par labu uz austrumu pusi, ir apriori slikts. Apriori! Es no tās puses vēl varu pateikt, ka arī es, tāpat kā arī citi mūsu kolēģi, esmu Latvijas delegācijas padomes... Eiropas Padomes loceklis. To pašu es novēroju arī Eiropā, Strasbūrā. Tur deputāti strikti dalās „pret-Austrumu”, kā saka, blokā un, teiksim, „par-Austrumu” blokā. Tur bloķējas. Deputāti bloķējas! Tika jau minēti arī piemēri par dažādām balsošanām. Bet šī situācija tiešām ir ļoti, ļoti nopietna.

Arī Rinkēviča kungs, raksturojot Potapkina ziņojumu, minēja, ka mēs nevaram apvienot vērtību politiku ar ekonomiskajām interesēm, ka tās ir dažādas lietas un ka mēs nevaram tās dažkārt apvienot. Pareizi bija? Bija kaut kas uz to pusi... Man arī šajā ziņā ir jautājums. Tātad, ja mums kaut kas nepatīk, tad iznāk, ka mēs pretstatām. Mēs esam pretstatījuši Rietumu kultūru un Austrumu kultūru. Tā mēs pretstatām šīs vērtības! Sanāk tā, ka Austrumos ir stipri atšķirīgas cilvēciskās vērtības no Eiropas vērtībām, ka tikai Rietumu demokrātijas izpratne ir vienīgā un pareizā pasaulē. Ja tā, tad kas sanāca ar Lībiju... ar to pašu mūsu Rietumu kultūras izpratni, kad likvidēja Kadafi, un kas tur tagad ir? Kas tur tagad notiek? Vai tas ir Rietumu... Eiropas paraugs? Nerunājot nemaz par citām valstīm, par to, kas tagad Sīrijā notiek. Tas ir mēģinājums implantēt Rietumu demokrātijas principus tajās valstīs, kur to nevar darīt. Tur ir pavisam cita kultūra, bet vai tad tas nozīmē, ka ar šīm valstīm nevar normāli sadarboties un draudzēties? Kāpēc visu laiku ir jāpretstata viens otram?

Par tām pašām vērtībām runājot, starp citu, mums vēl visiem priekšā stāv jautājumi, kas saistīti ar viendzimuma ģimenēm, ar bērnu adopciju. Runa ir par tā sauktajiem variantiem, kur mamma ir vecāks Nr.1, papa ir vecāks Nr.2. Tās ir Rietumu vērtības. Tās ir mūsu acu priekšā. Cits jautājums ir par migrācijas plūsmām, kas tagad notiek Eiropā. Un arī šī Eiropas problēma atnāks pie mums. Neviens par to nerunā, bet tā, starp citu, Rinkēviča kungs, arī ir izaicinājums! Šīs migrācijas plūsmas no tās pašas Āfrikas vai no Āzijas valstīm. Kur... Kāpēc neviens par to īsti nerunā? Mēs tikai vienu varam pateikt, ka mums ir tikai viens izaicinājums - Austrumu puse.

Bet tad atkal ir vēl viens jautājums. Te Pabrika kungs atnāca... Pasakiet, lūdzu, vai NATO ir drošs aizsargs vai nav? (No zāles dep. A.Pabriks: „A kā jūs domājat?”) Kāpēc mums jābaidās... visu laiku jābaidās no Krievijas? Nu kāpēc? Vai jūs neticat, ka NATO spēj aizsargāt Latviju? Pasakiet - jā vai nē? Spēj vai nespēj? Kāpēc tad mums kā atsevišķai valstij visu laiku ir jāturpina, jāturpina, jāturpina visādos veidos - ar mājieniem vai pa tiešo - lamāt, teiksim tā, Krievijas politiku, katru reizi mēģinot atrast kaut kādu suni, un tā tālāk? Priekš kam? Kam tas ir vajadzīgs? Es to saprast nevaru! Galu galā impērijas un dažāda veida savienības gan rodas, gan zūd, bet kaimiņvalstis paliek uz mūžīgiem laikiem. Un tad man ir jautājums: kas, jūsuprāt, Rinkēviča kungs un Pabrika kungs, ir tālredzīga ārpolitika? Kādi ir tālredzīgas ārpolitikas kritēriji, jūsuprāt? Nekas pasaulē nav mūžīgs, bet kaimiņvalstis ir mūžīgas! (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ministra kungs! Cienītie un godātie kolēģi! Es vienkārši gribu Sakovska kungam palūgt, lai viņš palasa vēstures grāmatu un paskatās, kas notika Latvijā padomju okupācijas gados, un tad viņam būs atbildes uz ļoti daudziem no tiem jautājumiem, kurus viņš uzstādīja.

Es par to negribu vairāk runāt. Man ļoti patika deputāta Cileviča teiktais par Krievijas Federācijas „maigo varu” kā draudu Latvijai. Es uzskatu, ka tas ir drauds, bet, man liekas, ir vēl lielāks drauds - tas, kas notiek Krievijā iekšzemē. Tur faktiski pati valdība izsauc tādas reakcijas, kas varētu destabilizēt visu Krieviju, un, ja Krievija ir destabilizēta, tad mūsu robežas arī ir apdraudētas. Es uzskatu, ka tas ir varbūt tas galvenais drauds Latvijai tādā tālākā skatījumā, un viss, ko mēs varētu darīt, lai tur ieviestu Rietumu vērtības un demokrātiskās vērtības, nāktu Krievijai par labu.

Es gribu minēt tādu izcilu piemēru no tā... par to, par ko es runāju. Un tas ir tā slavenā vai pazīstamā Sergeja Magņitska lieta. Tas ir piemērs, kā valsts... kā Krievija izrīkojas ar cilvēkiem. Tas norāda uz to, ka Krievijas valsts kase ir apzagta. Viņu, šo cilvēku, arestēja, ielika cietumā, kur viņš mira pēc apmēram gada vai pusotra. Tā ir tā valsts, kas mums kaimiņos austrumos, un, jo ātrāk mēs varam kaut kādā veidā šīs lietas risināt, jo labāk.

Šo Magņitska lietu var uzskatīt par vienu no vissmagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem ne tikai Krievijā, bet, varētu teikt, pat pasaulē, vismaz pēdējos 10-20 gados. Un tā nelaime ir tā, ka nepastāv nopietnas iespējas, ka lietu godīgi izskatīs Krievijā. Bet jautājums nav Krievijas iekšējais jautājums, jo EDSO dalībvalstis - un Krievija ir viena no tām! - atzinušas starptautisko cilvēktiesību dokumentu par saistošu visām EDSO dalībvalstīm. Tas ļauj dalībvalstīm citai citu saukt pie atbildības par cilvēktiesību pārkāpumiem. EDSO dalībvalstis 1990.gadā arī parakstīja tā saukto Kopenhāgenas dokumentu, kurā atzīst, ka cilvēktiesību ievērošana ir pamats mieram, drošībai, taisnīgumam un sadarbībai Eiropā. Es domāju, ka Krievijai būtu jāizlasa arī šīs lietas un jāķeras pie to pašu jautājumu risināšanas, lai tiešām no ārvalstīm nebūtu tie jautājumi jārisina.

Mums ir EDSO Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācija. Mēs katrā sanāksmē, es varētu teikt, bez izņēmuma sastopamies ar pārmetumiem no Krievijas Federācijas; tas faktiski jau sāk izskanēt tā kā tāda veca plate, neko jaunu nevar izdomāt. Mums nākamā sanāksme būs Vīnē, un mēs jau gatavojamies tam, ka mums būs atkal jācīnās ar Krievijas Federācijas pārstāvi, ar kuru mēs ļoti sekmīgi cīnījāmies Stambulā. Stambulā bija Krievijas Federācijas iesniegta rezolūcija, kas netieši skāra... it kā uzrunāja tās problēmas, cilvēktiesību un pilsonības problēmas, kas neeksistē Latvijā, bet to varēja tā pārprast.

Labā lieta ir, ka čehu pārstāvis šo lietu pacēla, Latvijas delegācija un Igaunijas delegācija vērsās pret rezolūciju; mēs bijām iesnieguši arī papildinājumus, kas rezolūciju neitralizētu.

Paldies Dievam, pateicoties lielam atbalstam, to rezolūciju kā tādu vienkārši nepieņēma, to noraidīja. Tā ka es domāju, ka mums ir panākumi tādā ziņā šinīs EDSO Parlamentārās Asamblejas sanāksmēs.

Es gribu arī pievērsties tam pārējam darbam, ko mēs no EDSO Parlamentu Asamblejas delegācijas puses darām. Mēs ļoti aktīvi piedalāmies vēlēšanu novērošanā, un man bija izrādīts liels gods - es biju viens no desmit novērotājiem, kurus aicināja uz Turkmenistānu novērot viņu parlamenta vēlēšanas pirms dažām nedēļām. Kā mēs zinām, Turkmenistāna ir tikai tagad uzsākusi ceļu uz demokrātiju, un es domāju, ka mums viņiem ir jādod atbalsts, cik vien mums iespējams to darīt, lai viņi šo ceļu turpina. Es nesākšu runāt detaļās, bet mums faktiski ar ārlietu ministru ir izveidojies labs kontakts, un es aicināju... jautāju, vai viņi būtu ieinteresēti atbraukt uz Latviju novērot 12.Saeimas vēlēšanas - „Ar lielāko prieku!” Viņi ar CVK jau agrāk ir runājuši par šādām lietām, un es ceru, ka Ārlietu ministrija varēs dot arī kaut kādu atbalstu - morālu vai kādu citu, lai mēs atbalstītu šo valsti, kuru daži citi jau ir norakstījuši zaudējumos.

Un nu par sadarbību. Montekarlo... EDSO Parlamentu Asamblejas sanāksmē Monako pirms diviem gadiem pārstāvis no Somijas, Kenarva, darba pusdienās ierunājās par to, ka mums vajadzētu panākt labāku sadarbību. Man šis ierosinājums ļoti patika, es to atbalstīju. Un man ir liels prieks jums pastāstīt, ka pagājušajā gadā jau notika pirmā EDSO Parlamentu Asamblejas NB8 valstu sanāksme Stokholmā. Nākamā sanāksme tagad, jau pēc nedēļas, notiks Viļņā, un es ceru, ka pēc pāris mēnešiem arī Latvijā. Tā ka mēs arī no savas puses veicinām šo Baltijas valstu un NB8 valstu sadarbību. Un tādā veidā mēs sākām jau Stambulas sanāksmēs sadarboties, un tur mēs varam likt... Mēs visas esam mazas valstis, salīdzinot ar citām, bet mēs varam likt savus spēkus kopā un panākt daudz vairāk, nekā mēs panāktu, rīkojoties atsevišķi.

Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi, arī es vēlos apsveikt Ārlietu ministriju ar teicami sagatavoto ikgadējo ārpolitikas ziņojumu. Šis ziņojums ir labi strukturēts, un tajā minētās prioritātes atbilst mūsu valsts nacionālajām interesēm. Savā runā es vēlētos pieskarties trim, manuprāt, mazāk diskutētiem aspektiem, kas sevī slēpj lielas nākotnes iespējas, protams, arī riskus, kā jau minēja Kalniņa kungs.

Pirmām kārtām par valsts ārējo ekonomisko interešu īstenošanu. Priecājos, ka šī prioritāte ir minēta kā pirmā, un esmu pārliecināts, ka, pieaugot valsts ekonomikas sofistikācijai, šīs prioritātes svars arvien pieaugs. Analizējot šo aspektu, ir jāatzīst, ka Ārlietu ministrijas dienesti ir snieguši teicamu atbalstu eksporta tirgus paplašināšanā ieinteresētajiem Latvijas uzņēmumiem, par ko varam pārliecināties, vērojot ekonomikas struktūras izmaiņas par labu eksportējošām nozarēm.

Taču vēlos šeit minēt arī kādu publiskajā telpā mazāk pamanītu iekšpolitisku aspektu, kam ilgtermiņā būs būtiska nozīme prioritāšu maiņā valsts ekonomisko interešu pārstāvēšanā. Proti, kā svarīgu priekšnoteikumu līdzdalībai kohēzijas fondu atbalsta saņemšanai zinātnes un inovāciju jomā Eiropas Komisija ir izvirzījusi nepieciešamību definēt kvalitatīvu nacionālās viedās attīstības stratēģiju. Šādas stratēģijas definēšana diemžēl vai par laimi nav tikai formāls pasākums. Tās definēšana ierobežotu resursu pieejamības apstākļos noteiktu valsts izvēli augstas pievienotās vērtības ekonomikas nozaru atbalsta prioritāšu noteikšanā. Veiksmīga tās definēšana nozīmētu ne tikai iestrēgušā Latvijas zinātnes un inovāciju kuģa nostumšanu no sēkļa, ne tikai pieeju būtiskam Eiropas fondu atbalstam izvēlēto nozaru attīstībā, bet arī skaidri signalizētu mūsu starptautiskajiem partneriem par Latvijas stratēģiskajām izvēlēm zinātnes un inovāciju jomā un iezīmētu nākotnes sadarbības potenciālos sektorus.

Jāatzīst, ka šis process ir tikai sākuma fāzē. Valdība ir akceptējusi IZM izstrādāto ietvara dokumentu, par kuru būtu nepieciešamas plašākas diskusijas sabiedrībā. Lieki piebilst, ka šādas stratēģijas iedzīvināšana arī ievērojami atvieglotu Ārlietu ministrijas dienesta darbu atbalsta prioritāšu noteikšanā.

Otrs jautājums, par kuru es vēlētos runāt, ir valsts stratēģiskās partnerības izvēles. Nav šaubu, ka ar definētajām prioritātēm un sadarbības formātiem ar ziņojumā minētajām valstu grupām - Baltijas, Ziemeļvalstu un Višegradas valstīm - viss ir labākajā kārtībā. Sadarbība attīstās teicami. Taču, manuprāt, ir pienācis laiks spert nākamo soli un, izejot no Latvijas ekonomiskajām attīstības interesēm, noteikt valstis, ar kurām mums nākotnē varētu būt īpašas ekonomiskās sadarbības intereses, kā arī fokusēt savu darbību uz lielāku abpusējo labumu gūšanu no šādas paplašinātas sadarbības.

Lai ilustrētu savu piemēru, savu domu, vēlos vien minēt Somijas un Igaunijas īpašo sadarbību, kas slēpj sevī lielu potenciālu Latvijas ekonomikai. Šobrīd Igaunijā darbojas vairāk nekā 4000 Somijas uzņēmumu. Lieki piebilst, ka Latvijā tādu ir tikai 300.

Ja runājam tikai par 10 procentiem no šī apjoma, tad 400 jaunu uzņēmumu darbības uzsākšana Latvijā ievērojami uzlabotu kaut vai nodarbinātības situāciju. Pieminēšanas vērts ir arī sadarbības potenciāls, ko sevī slēpj paplašināta sadarbība ar Somijas universitātēm un tās inovāciju sektoru.

Es redzu, ka šādu īpašo ekonomisko interešu ziņā kā sadarbības valstis būtu definējamas tās, kas ir starp Ziemeļvalstīm, Austrumu partnerības valstīm, kā arī - vēlākā fāzē - starp Āzijas bloka valstīm.

Nobeigumā es vēlos bilst dažus vārdus par sadarbību ar diasporu. Arī šajā ziņā Ārlietu ministrijas izvēlētās četras sadarbības prioritātes vērtējamas kā adekvātas, un iesaistītie darbinieki ir darījuši vairāk, nekā varētu gaidīt. Taču nākotnē situācija saistībā ar diasporas pieauguma dinamiku prasa plašāku izvērtējumu. Visticamāk, nākamo piecu gadu laikā 370 tūkstošiem Latvijas valstspiederīgo, kuri dzīvo ārpus Latvijas, pievienosies vēl vismaz 70 tūkstoši Latvijā šobrīd dzīvojošo, kā arī ievērojams skaits dubultpilsonību ieguvušo valstspiederīgo. Pieņemu, ka, diasporas locekļu skaitam tuvojoties 500 tūkstošiem, nāksies revidēt labi uzsāktās sadarbības programmas un ar Ārlietu ministrijai piešķirtajiem resursiem vien, visticamāk, nepietiks, lai saglabātu un attīstītu to potenciālu, ko sevī glabā diaspora.

Minēšu tikai dažus aspektus, par kuriem būtu vērts nākotnē nopietni diskutēt.

Pirmkārt, rūpīgi pārdomāta diasporu sadarbības programmas zīmola veidošana. Katrā ziņā Lietuvas... globālais Lietuvas zīmols ievērojami veicina piederības vēlmi šai diasporas grupai.

Latvijas izglītības sistēmas pieejamības paplašināšana. Izmantojot tehnoloģiju radītās iespējas tālmācībā, tās ļautu tiešsaistē apgūt Latvijā akreditētas izglītības programmas tiem jauniešiem, kas ne tikai ir ieinteresēti Latvijas kultūrtelpā, bet nākotnē vēlētos izmēģināt savus spēkus Latvijas darba tirgū.

Dažādu kompleksu sadarbības platformu tālāka attīstīšana arī, manuprāt, ir ļoti svarīga. Iedibinātie ekonomikas forumi un vasaras nometnes ir vērtējamas kā labs sākums, bet, visticamāk, ņemot vērā šī procesa kompleksumu, ar to vien nepietiks. Kā piemēru minēšu Anglijā dzīvojošo jauniešu forumu, kurš Latvijā tiek plānots jau šā gada pavasarī Rīgā un kurā tiks diskutēts par nodarbinātības jautājumiem Latvijā. Un valsts atbalsta nozīmi šādam forumam būtu grūti pārvērtēt.

Katrā ziņā nobeigumā vēlu ārlietu resoram veiksmi, realizējot tā iespēju potenciālu, kāds ir pieejams Latvijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC).

Labdien vēlreiz! Es neņemtos atbildēt uz dzēlīgajām Čigānes kundzes piezīmēm par maniem vērtējumiem sakarā ar Latviju Eiropas Savienībā, ja tas nebūtu... notiktu ārpus ārlietu debatēm.

Tas, ka mēs esam iestājušies eirozonā, nenozīmē, ka mums sācies zelta laikmets. Būs tāds laikmets vai nebūs - cāļus skaita rudenī. Bet tas, kas ir patiešām skaidrs, - ka Latvija joprojām tomēr ir importējoša valsts, nevis eksportējoša Eiropas Savienības valsts. Un tas nemaz nenozīmē, ka... Konkurence ir lielāka nekā... salīdzinot ar to kodolu, kura ietvaros saskata Lolita mūsu cienījamo valsti. Politiski mēs tur esam, bet politiskais ietvars ir tikai ietvars ekonomiskajiem apstākļiem. Un apstākļi pagaidām ir visai drūmi: mūsu imports pārsniedz eksportu par 20 procentiem. Tas jau nav labi!

Un teikšu vēl vairāk. Ja lielākoties mums tirdzniecība attīstās tomēr ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, tas ir gan labi. Bet, šos apstākļus salīdzinot, mēs secinām, ka tomēr Latvijai šajā Eiropas valstu saimē nav tā labākā situācija ekonomiskajā ziņā. Un, lai uzlabotu šo situāciju, mums nevajadzētu būt tik optimistiski noskaņotiem, lai iniciatīvu nezaudētu, bet tomēr atrastu citus rīkus, ar ko varētu mūsu ekonomiku attīstīt.

Es domāju, ka ārlietu nozare ir ļoti nopietna joma. Bet, lai to nodrošinātu, jāpastiprina dalībvalstu iespējas Eiropas Savienības ietvaros iegūt ekonomiski lielāku ietekmi. Lūk, par to es runāju un turpināšu runāt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

Tā kā Dainas Kazākas nav, debates slēdzu. (Aplausi.)

Vārds Latvijas Republikas ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.

E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).

Godātie deputāti! Cienījamās deputātes! Es gribētu pateikties visiem tiem, kuri piedalījās šodien Saeimas ārpolitikas debatēs. Es domāju, ka šī bija atkal gara, bet, manuprāt, ļoti interesanta un produktīva diena. Es negribētu vēlreiz iet cauri vienam tādam kārtīgam debašu riņķim un atbildēt uz jautājumiem par vairākām lietām, kas šeit izskanēja, taču es gribētu apvienot šo noslēgumu, tomēr pasakot vairākas fundamentālas lietas, pat īpaši neatsaucoties uz deputātiem, bet tajā pašā laikā varbūt arī sniedzot dažas atbildes, jo, manuprāt, tika arī diezgan būtiskas lietas minētas.

Pirmām kārtām es tomēr aicinātu kolēģus, kuri diskutē, debatēs nepiedēvēt debatētājiem, arī ārlietu ministram, to, ko viņš nav teicis. Un, teiksim, tajā brīdī, kad kādam rādās, ka Latvija jau ir nonākusi karastāvoklī ar Krieviju, es gribētu nomierināt pilnīgi visus, kas ir šajā zālē, ka starp Latviju un Krieviju karastāvokļa nav. (Dep. L.Čigāne un dep. O.Ē.Kalniņš aplaudē.) Nevajadzētu piedēvēt arī to, ko mēs šeit dzirdam ik pa brītiņam, ka kaut kur esot izskanējuši apvainojumi krievu tautai, Krievijas valstij vai kādam citam. Mēs uz attiecībām ar Krieviju skatāmies reālistiski. Tā ir mūsu kaimiņš. Mums ir daudz kopīgu interešu, kopīgi darāmu lietu, bet mums ir arī ļoti daudz domstarpību, kuras ir jārisina. Un tāpēc nevajadzētu pārāk saasināti pret šiem procesiem izturēties.

Otra lieta, ko es gribētu tomēr minēt. Arī šeit tika runāts - un es par to runāju arī pirms divām dienām, atbildot attiecīgi uz Krievijas ārlietu ministra Lavrova paziņojumu, - ka Krievija atvērs Baltijas valstīs krievu skolas, finansēs tās un šīs skolas darbosies saskaņā ar Krievijas standartiem. Vēlreiz gribu uzsvērt un atzīmēt to, ko es teicu jau pirms divām dienām plašākā versijā, un es ceru, ka Pimenova kungs - plašāka versija arī būs pieejama - kaut kur to izlasīs. Es pats to atradu masu plašsaziņas līdzekļos. Tātad mums šādas skolas, kuras darbojas atbilstoši Krievijas izglītības standartam, nebūs pieņemamas. Mēs akceptējam tās skolas, kuras varētu darboties kā starptautiskas skolas uz īpaša līguma pamata, bet es neredzu, kādā veidā šādu skolu darbība veicinātu Latvijas sabiedrības saliedētību un vienotu kultūrtelpu. Tas ir pilnīgi skaidrs! To es pateicu līdzīgi kā Igaunijas kolēģi, līdzīgi kā Lietuvas kolēģi, un šeit es to atkārtoju. Tāda būs Latvijas valdības politika.

Attiecībā uz dažām lietām, kas te izskanēja par vēstniecību pastiprināšanu. Paldies, Bērziņa kungs, par labiem vārdiem! Tiešām arī Čigānes kundze pareizi atzīmēja, ka prezidentūra lielā mērā ir tāds mini-Māršala plāns Latvijas diplomātiskā dienesta valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanai, un jau šobrīd ļoti daudz kas, teiksim, tiek darīts prezidentūras vārdā, lai faktiski stiprinātu Latvijas diplomātisko dienestu un atgrieztos pirmskrīzes līmenī... lai šis dienests būtu stiprāks.

Vēl es gribētu, neapšaubāmi, pievērsties tam, ko minēja Parādnieka kungs par nāciju pašnoteikšanās principiem... Katalonijas jautājumu. Es gribētu šeit vēlreiz atkārtot Latvijas valdības oficiālo pozīciju. Šie jautājumi ir risināmi Spānijā iekšpolitiskā un konstitucionālā ceļā, un mēs nekādā veidā šeit padomus pusēm nedosim, jo mēs uzskatām, ka Spānija kā demokrātiska Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts ir spējīga savus iekšpolitiskos jautājumus risināt pati.

Kas attiecas uz jautājumiem, kuri te tika minēti, par starpparlamentāro sadarbību. Gan Lībiņas-Egneres kundze, gan arī vairāki citi deputāti to minēja. Es gribētu vēlreiz, izmantojot šo iespēju, pateikties gan visiem deputātiem, gan delegācijām dažādās starptautiskajās parlamentārajās asamblejās, gan jums visiem, kas ļoti aktīvi strādājat dažādās starpvalstu parlamentārajās grupās, par jūsu ieguldījumu arī ārpolitikas veicināšanā. Es uzskatu, ka Latvijas Republikas Saeimas loma ārpolitikas veidošanā gan konceptuālā politiskā līmenī, gan ikdienas sakaros ir ļoti nozīmīga, tā pieaug, un par to man ir jāteic liels paldies gan Saeimas vadībai, gan visiem deputātiem, kas tiešām izprot arī Latvijas ārpolitikas veidošanas principus.

Turklāt es gribu atzīmēt - un es par to runāju jau pašā sākumā -, ka arī Saeimai būs būtiska loma, šogad gatavojoties nākamgad paredzētajai Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, kā arī būtiska loma pašā prezidentūras norisē, jo arī starpparlamentārie kontakti šajā ziņā ir ļoti, ļoti svarīgi. Un es zinu, ka arī Saeima tam ļoti nopietni gatavojas.

Un nobeigumā. Mums laikam visiem ļoti patīk tēlaini salīdzināt. Es šeit dzirdēju, ka Latvija tagad nu esot vai nu Antiņš, vai Pelnrušķīte, vai vēl kaut kas... vai Lāčplēsis... Ceru, ka neesmu palaidis garām vēl kādus pāris... vēl kādus krāšņus epitetus. Es domāju, ka mums vajadzētu beidzot saprast, ka Latvija ir normāla Eiropas valsts, kura veido pati savu likteni, savu iekšējo un ārējo politiku, un ka tā nav ne Sprīdītis, ne Pelnrušķīte, ne Antiņš, ne Laimdota, ne Spīdola, ne kas cits.

Mēs esam valsts, kurai uzticas gan Eiropā, gan ārpus Eiropas. Nu tad tā uz savu valsti skatīsimies!

Paldies par šīm debatēm. Paldies par ļoti saturīgo domapmaiņu. Es domāju, ka, lai gan tika, kā vienmēr, gandrīz visa darbadiena tai veltīta, šīs debates bija ļoti vērtīgas gan mums - Ārlietu ministrijai, gan, es domāju, deputātiem, gan plašākai sabiedrībai, gan mūsu diplomātiskajam korpusam.

Paldies. Un veiksmīgu 2014.gadu - ārpolitisko gadu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies ārlietu ministram. Paldies deputātiem par aktīvajām debatēm. Tā kā par šo jautājumu balsojums nav paredzēts, jautājums uzskatāms par izskatītu.

Un mums vēl ir 13 priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Naudiņa, Laizānes, Dombravas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Romāna Naudiņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Vectirāna, Līdakas, Brigmaņa, Vucāna un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Vectirāna, Līdakas, Brigmaņa, Vucāna un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Aizstrautas, Līdakas, Vucāna, Klauža un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Aizstrautas, Klauža, Brigmaņa, Reiznieces-Ozolas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Sabiedrības saliedētības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Čigānes, Ašeradena, Zaķa, Latkovska, Rībenas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Lolitas Čigānes atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Čigānes, Zaķa, Buiķa, Latkovska, Rībenas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Andra Buiķa atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Čigānes, Ašeradena, Zaķa, Latkovska, Rībenas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Čigānes, Zaķa, Buiķa, Latkovska un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Andra Buiķa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ašeradena, Viņķeles, Zaķa, Latkovska, Rībenas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Ilzes Viņķeles ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ašeradena, Pabrika, Zaķa, Latkovska, Rībenas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Arta Pabrika ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ašeradena, Dombrovska, Zaķa, Latkovska, Rībenas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Valda Dombrovska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Ārlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par situāciju Ukrainā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Pirmā darba kārtības sadaļa - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kurš risina vairākus svarīgus jautājumus, lai ar konsultatīvas padomes palīdzību veicinātu sabiedrības līdzdalību dzīvnieku aizsardzības un labturības jautājumu risināšanā. Par to sniegts izvērsts skaidrojums anotācijā. Tomēr nav skaidrs autoru piedāvātais grozījums šajā likumā, kas paredz turpmāk atļaut nogalināt kurmjus. Tas ir likumprojekta 44.panta 5.punkts. Un pavisam dīvaini ir tas, ka šo priekšlikumu, kā izrādās, iesniegusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura ir vadošā iestāde vides aizsardzības jomā.

Anotācijā par minēto priekšlikumu ir tikai viens teikums: „Ņemot vērā to, ka kurmis nav grauzējs, uz to formāli attiecas likuma norma par nogalināšanas aizliegumu.” Dīvaini, ka vienīgais videi piemērotais risinājums ir nogalināt. Tā vēsturiski ir ļoti labi zināma un baisa attieksme. Šoreiz tā vērsta pret kurmjiem. Nav kurmju, nav problēmu! Tāda acīmredzot ir mūsu vides aizsardzības politika.

Tātad - par kurmjiem. Kurmis tiešām nav grauzējs, bet kukaiņēdājs, un zinātnieki ir atzinuši, ka kurmju klātbūtne ir apliecinājums tam, ka dārzā ir veselīga un auglīga augsne. Ar kurmjiem nevajadzētu cīnīties, bet mācīties ar tiem sadzīvot vai tos tikai atbaidīt. Tāds ir zinātnieku viedoklis.

Par priekšlikuma būtību un pirmām kārtām par juridiska rakstura iebildumiem. Priekšlikums paredz pieskaitīt kurmjus to dzīvnieku kategorijai, kuri pārnēsā slimības vai masveidā bojā cilvēku pārtikas krājumus, tāpēc tos vajag nogalināt. Šajā gadījumā runa nav par kādu tēvoci no laukiem, kurš ir nolēmis cīnīties ar sava dārza kurmi. Minētais grozījums jāskata sistēmiski, kopā ar citiem likumiem. Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktie atsevišķie dzīvnieku nogalināšanas aizlieguma izņēmumi ir cieši saistīti ar citiem speciālajiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem: eitanāzijai tie ir veterinārmedicīnas normatīvi, medībām - Medību likums, lauksaimniecības dzīvniekiem - kaušanas prasības. Tātad ir normatīvie akti, kuri nosaka, kas un kādā veidā drīkst šādos izņēmuma gadījumos dzīvniekus nogalināt.

Nevienu dzīvnieku nedrīkst nogalināt jebkurš un tāpat vien - tāda ir Dzīvnieku aizsardzības likuma ideja un loģika. Likuma norma, kurā paredzēts ietvert kurmjus, ir saistīta ar Epidemioloģiskās drošības likumu un attiecīgajiem deratizācijas un dezinsekcijas noteikumiem, kuru mērķis ir pasargāt sabiedrību no bīstamām infekcijām, ko var izplatīt grauzēji, blusas, utis. Tie paredz, ka šos kaitīgos, sabiedrības veselībai un cilvēku dzīvībai bīstamos dzīvniekus un posmkājus ne tikai drīkst, bet ir arī obligāts pienākums iznīcināt, ja tādu klātbūtne kādā objektā vai teritorijā tiek konstatēta.

Taču jāatceras, ka šie speciālie likumi pašlaik runā tikai par grauzējiem un posmkājiem. Tātad iznāk, ka minētā punkta papildinājumam ar kurmjiem, negrozot speciālos likumus, nav jēgas, jo tāpat nekur nebūs noteikts, kas un kā drīkst tos nogalināt. Savukārt, ja tiek grozīti speciālie likumi, tad iznāk, ka visi kurmji ir jāiznīcina. Un tad man būtu obligāti tie jānogalina, lai gan man nebūtu iebildumu pret to, ka tie rosās, teiksim, manā... piemēram, bioloģiskajā pļavā.

Lūk, tādu juridisku absurdu piedāvā Ministru kabinets!

Un nobeigumā arī tīri emocionāls arguments.

Neaizmirstiet, kolēģi, pasakas, kurās kurmis attēlots kā labsirdīgs dzīvnieks ar mazu lāpstiņu, un tās multfilmas, kuras skatās jūsu bērni un kuras arī paši esat skatījušies! Vai, atļaujot ar žurku apkarošanas pasākumiem nogalināt kurmjus, jūs varēsiet savu rīcību paskaidrot saviem bērniem? Neaizmirstiet, lūdzu, ka likums, kurā paredzēts izdarīt šādus grozījumus, ir Dzīvnieku aizsardzības likums, nevis dzīvnieku nogalināšanas likums un izņēmumi tajā paredzēti tikai ļoti izsvērtu un pamatotu argumentu dēļ!

Mūsu frakcijā būs brīvais balsojums, bet es aicinu Saeimu balsot „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” neviens nav pieteicies runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 15, atturas - 10. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Bija „par” vai „pret”? Jūs gribējāt runāt „par” vai „pret” nodošanu komisijai? Var runāt šajā gadījumā tikai par nodošanu vai pret nodošanu. Debates būs pie pirmā lasījuma, ja mēs iegrozīsim šo...

Tā. Ir saņemts iesniegums no pieciem deputātiem - Zaķa, Čigānes, Kalniņa, Ašeradena un Reira - ar lūgumu izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un kā nākamo skatīt sadaļu „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Neredzu to iesniegumu!

Vēl ir arī iesniegums no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kura lūdz izdarīt izmaiņas 23.janvāra sēdes darba kārtībā un bez atkārtotas izskatīšanas komisijā skatīt pirmajā lasījumā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Un ir vēl viens iesniegums, kurā ir lūgts skatīt... pēc sadaļas „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana...” skatīt jautājumu - grozījums Būvniecības likumā un pēc tam kā nākamo skatīt lēmuma projektu „Par situāciju Ukrainā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādām darba kārtības izmaiņām? (Starpsauciens: „Nav!”) Paldies.

Tātad skatām jau mainīto sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Mārītes Veseles atbrīvošanu no Ogres rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 21.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Mārītes Veseles atbrīvošanu no Ogres rajona tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2014.gada 30.maiju atbrīvot Mārīti Veseli no Ogres rajona tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar aiziešanu izdienas pensijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Mārītes Veseles atbrīvošanu no Ogres rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Daces Grabovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 21.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Daces Grabovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļu lielākā daļa ir atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Daci Grabovsku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Daces Grabovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas atsaukšanu no Juridiskās komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas atsaukšanu no Juridiskās komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Vucāna atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Vucāna atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. (Starpsauciens no zāles: „Varbūt nevajag?”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputāts ar savu parakstu ir apliecinājis, ka vēlas šajā komisijā darboties. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas- nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Romāna Naudiņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Romāna Naudiņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Sabiedrības saliedētības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Sabiedrības saliedētības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas- nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Lolitas Čigānes atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Lolitas Čigānes atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Andra Buiķa atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Andra Buiķa atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Andra Buiķa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Andra Buiķa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Ilzes Viņķeles ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Ilzes Viņķeles ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Arta Pabrika ievēlēšanu Ārlietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Arta Pabrika ievēlēšanu Ārlietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Valda Dombrovska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Valda Dombrovska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Būvniecības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja jautājumu saistībā ar Būvniecības likumam pakārtoto normatīvo aktu izstrādi. Un kā mums veicās? Izskatījām gan jautājumus, kas skar Ministru kabineta noteikumus attiecībā uz vispārīgajiem būvnormatīviem, gan uz ēku būvnoteikumiem, gan uz būvnoteikumiem... darbiem autoceļu tīklā un vēl virkni citu, kā arī pieskārāmies jautājumiem, kas attiecas uz visu būvspeciālistu klasifikācijas jautājumiem. Un šajā sakarā sagatavojām likumprojektu par grozījumiem attiecībā uz likuma stāšanos spēkā. Mēs nolēmām, ka ir jānosaka pietiekošs termiņš, lai šos pakārtotos dokumentus izstrādātu, un tas ir 1.maijs. Tāda ir šo grozījumu būtība.

Komisijas vārdā lūgums piešķirt šim likumprojektam steidzamību un apstiprināt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Būvniecības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Un tagad mums par pirmo lasījumu jāuzsāk debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Visi jūs, tie, kuri vēlējāties, krustu šķērsu izrunājāties par ārpolitikas jautājumiem. Atļaujiet man nedaudz parunāt par iekšpolitikas jautājumiem, jo es uzskatu, ka būvniecība ir viena no sabiedriski ārkārtīgi nozīmīgām lietām, kas dažos gadījumos, kā mēs zinām, var apdraudēt arī sabiedrības locekļu dzīvību, veselību un īpašumu.

Likumprojekta anotācijā, par kuru runāja komisijas priekšsēdētāja kungs, ir norādīts, ka izstrādāti ir visi būtiskie normatīvie akti, kas nodrošinātu Būvniecības likuma izpildi. No vairāk nekā 20 Ministru kabineta noteikumiem gatavi (es uzsveru - projektu veidā!) neesot tikai daži - mazāk svarīgie. Nu labi, lai tā būtu!

Es varu piekrist arī otram iemeslam, kura dēļ likuma spēkā stāšanās termiņš būtu jāpagarina. Proti, sabiedrībai būtu jādod iespēja saprātīgā laikā iepazīties ar jauno būvniecības tiesisko regulējumu. Es tam piekrītu, jo pretējā gadījumā - nepagarinot likuma spēkā stāšanās termiņu -, tiktu pārkāpts Satversmes 90.pants, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

Taču, kolēģi, es vienlaikus gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka jaunais Būvniecības likums, kā jūs atceraties, tika izstrādāts pirms Zolitūdes avārijas un ka tas salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošo likumu ir daudzkārt liberālāks, jo šis likums nebalstās uz tiesiskā regulējuma izvērtējumu, kas jāveic, lai turpmāk nepieļautu tik paviršu attieksmi pret būvniecības procesu.

Tikai daži piemēri.

Es esmu diezgan pamatīgi izpētījusi svarīgāko noteikumu projektus šajā jomā, piemēram, vispārīgo būvnoteikumu projektu, ēku būvnoteikumu projektu, citu atsevišķu nekvalificētu inženierbūvju noteikumu projektu, un nevaru teikt, ka tie, tāpat kā jaunais Būvniecības likums, būtu izstrādāti kvalitatīvi.

Nu, vēl joprojām daži piemēri.

Būvniecības likumā ir sniegts 13 likumā lietoto terminu skaidrojums, vispārīgo būvnoteikumu projektā - 7 terminu, ēku būvnoteikumu projektā - 11 terminu, inženierbūvju noteikumu projektā - 9 terminu skaidrojums. (Atsevišķi no šiem skaidrojumiem ir pretrunīgi savā starpā.) Taču ne Būvniecības likumā, ne šajos projektos man neizdevās atrast, piemēram, tāda jēdziena kā „atzīme” skaidrojumu; tas ir iemudžināts likuma 17.panta pirmajā daļā, bet būtībā ir runa par vienu no svarīgākajiem lēmumiem, kurš apliecina, ka būvdarbu uzsākšanas nosacījumi ir izpildīti un ka tātad drīkst uzsākt būvdarbus.

Iespējams, es neesmu pārāk centīgi meklējusi, taču minētajos projektos man neizdevās atrast tādu svarīgu jēdzienu kā „projektēšanas uzdevums”, „paskaidrojuma raksts”, „būvprojekts minimālā sastāvā”, „apliecinājuma karte”, „būvniecība vienkāršotā kārtībā” un citu jēdzienu legāldefinīcijas, kas ir nepieciešamas šajā procesā. Var būt, ka to skaidrojums atrodams kādos citos Ministru kabineta noteikumu projektos, taču, no juridiskās tehnikas viedokļa, - Ķirša kungs, īpaši vēršos pie jums, jo jūs mēdzat runāt par juridisko tehniku! - tas šajā gadījumā nav pieņemami.

Tālāk nedaudz par juridiskām problēmām.

Kolēģi! Būvniecības likuma apspriešanas gaitā es vairākkārt esmu analizējusi šajā likumā noteiktās tiesiskās sekas attiecībā uz patvaļīgu būvniecību. Un man šķiet pilnīgi nepieņemami, ka likuma 18.pants pieļauj patvaļīgas būvniecības legalizāciju. Proti, ja ir uzsākta patvaļīga būvniecība, iepriekšējais stāvoklis tiek atjaunots (bedres aizbēršana vai ēkas nojaukšana) tikai tad, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti. Tie varētu būt, piemēram, Aizsargjoslu likums vai pašvaldību saistošie noteikumi, ar kuriem ir apstiprināti pašvaldību teritorijas plānojumi.

Taču, kolēģi, pievērsiet uzmanību tam - īpaši vēršos pie Ekonomikas ministrijas ierēdņiem! -, ka vispārīgo būvnoteikumu projektā ir iets vēl tālāk: to 13.pants dod „rekomendācijas” (pēdiņās) pašvaldību būvvaldēm, kā rīkoties gadījumā, kad nelikumīgā būvniecība vēl nav pabeigta un kad būvdarbi jau ir pabeigti... dod rekomendācijas, kā rīkoties. Proti, ja nelikumīgie būvdarbi ir pabeigti... ja nelikumīgi uzsāktie būvdarbi bez jebkādas dokumentācijas, bez jebkā cita ir pabeigti, tad būvvaldei ir jānorāda iesniedzamā projekta apjoms, kā arī jānosaka, kādu būvspeciālistu atzinumi būtu saņemami, lai būvi varētu pieņemt ekspluatācijā.

Šādas normas... aicinājums uz prasību neievērošanu man nav pieņemams. Turklāt šajā gadījumā legalizācija ir plānota, tikai pārbaudot dokumentāciju. To paredz vispārīgo būvnoteikumu projekts. Kur mēs, kolēģi, ejam? Varbūt pierakstīsim tādā gadījumā likuma 18.panta piektās daļas 2.punktam klāt vēl četrus vārdus „atkarībā no kukuļa lieluma”?

Es aicinu atbalstīt šā likumprojekta spēkā stāšanās pagarinājumu un sākt strādāt visupirms pie likumprojekta, bet neaizvērt acis un neteikt, ka Būvniecības likums ir kvalitatīvi izstrādāts. Es šodien pievērsos tikai dažām problēmām, bet likumprojekts ir ļoti pretrunīgs, manuprāt, un es domāju, ka līdz 1.maijam tas noteikti būtu uzlabojams.

Paldies. (Dep. J.Klaužs aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Aizstrautai.

I.Aizstrauta (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Skatoties šodien Būvniecības likumu, es gribētu jūs aicināt tiešām balsot „par” tā spēkā nestāšanās brīdi. Un kāpēc? Vakar kolēģi no būvvaldes, mani pavadot uz Saeimas māju, deva ceļamaizi. Ceļamaizei viņi deva sekojošus vārdus: „Inese, pēc zvēresta nolasīšanas pasaki šos sakrālos vārdus: „Būvniecības likums ir jāpārstrādā!” Diemžēl es šajā gadījumā, protams, nevarēju atļauties šādu patvaļu - dot zvērestu un runāt par Būvniecības likumu. Tie būtu pārāk nesamērojami mērogi.

Būvniecības likums ir izstrādāts. Mani pārņēma šausmas, domājot par to, kas notiks, ja tas stāsies spēkā tāds, kāds tas ir tagad. Ja kāds atļaujas medijos vai sabiedrībā teikt, ka tas ir labi izstrādāts, tad es gribētu redzēt šo cilvēku, kurš tiešām zem tā var parakstīties.

Speciālisti, arhitekti un būvnieki saka pretējo, arī pašvaldību darbinieki saka pretējo. Šis likumprojekts, pirms tas bija iesniegts Saeimā, netika iedots pašvaldību darbiniekiem, kuri ikdienā strādā pēc šiem noteikumiem. Neviens no pašvaldību būvvalžu speciālistiem šo likumprojektu nevarēja koriģēt un izteikt savus priekšlikumus. Ekonomikas ministrija pagājušajā piektdienā sasauca semināru, kurā uzaicināja Pierīgas būvvalžu speciālistus un paskaidroja, kā turpmāk mums rīkoties ikdienā. Uz jautājumiem, kurus uzdeva speciālisti, departamentu direktori pat nespēja atbildēt. Šie speciālisti no būvvaldēm tiešām ir pārsteigti par to, kā viņiem vajadzēs strādāt. Nav sagatavoti apmēram 100 dokumenti, pēc kuriem mums ikdienā būtu jāstrādā. Tas ir nonsenss, ja šādu likumu pieņem!

Pēc mums visiem zināmās lielās traģēdijas sabiedrība gaida, ka šis likums atrisinās problēmas, pateiks to, kā nebija iepriekšējā likumā. Taču šis vēl dziļāku rok šo bedri. Sabiedrība gaida, ka varēs dzīvot mājās, kuras nesagāzīsies, ka varēs doties uz darbavietām, uz veikaliem, kuri nesagāzīsies.

Nē, jaunais likums to neapskata! Jaunajā likumā nav ne vārda par projektiem, par arhitektūru. Aizmirstiet, tādas nav! Publisko iepirkumu likuma pamatā būs iepirkums - lētākais projekts ātrākajā tempā, bet par kvalitāti un arhitektūru neviens vairs nerūpēsies. Ja Nacionālā bibliotēka tiks nodota ekspluatācijā, tad tas ir pēdējais objekts, par kuru vispār var runāt, ka tur ir kāda arhitektūra. Turpmāk būs tikai „maksimas” veida lielveikali un dzīvojamās mājas, ja būs šāds Būvniecības likums, kāds ir šobrīd nodots Saeimas deputātiem. Taču es ļoti ceru, ka līdz 1.maijam mēs ne tikai izskatīsim, bet arī pārstrādāsim šo likumu.

Paldies par uzmanību. (ZZS frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Vilni, nevajag! Nevajag!”)

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!

Jāatzīst, laikam Aizstrautas kundze vēl jūtas kā opozicionāru partijas pārstāve, jo acīmredzot jūs tomēr neesat līdz galam izpratusi Būvniecības likuma būtību, formu. Proti, tas vairāk ir kā rāmis, un vislielāko regulējuma slodzi nes tieši Ministru kabineta noteikumi, kurus neizlasot un ar kuriem neiepazīstoties jūs nevarat spriest par to, kāds ir bijis plānots šis regulējums, jo Būvniecības likumā jau ir tikai vairāk vai mazāk vispārīgi principi ielikti.

Un, protams, likuma spēkā stāšanās būtu jāatliek, ņemot vērā, ka ir notikusi šī traģēdija un ka zināma daļa laika ir patērēta, lai izdarītu secinājumus; tas ir prasījis laiku tīri objektīvi. Ministrijas kapacitāte tomēr ir tāda, kāda tā ir. Un tomēr es negribētu... es aicinu „nenorakt” šo likumu, jo Latvijas labākie būvniecības jomas speciālisti tomēr trīsarpus gadus ir nākuši uz komisijas sēdēm, sprieduši, runājuši, izdarījuši secinājumus un atzīmes. Jūs gribat teikt, ka būvniecības jomas speciālisti, to skaitā Latvijas Pašvaldību savienības speciālisti, nav neko vērti, viņi neko nesaprot no būvniecības? Es īsti nesapratu to jūsu... to jūsu domu un to jūsu tēzi. Tā ka es noteikti aicinu atlikt... veikt pagarināšanu... Es tiešām nesaprotu, ko jūs gribējāt teikt ar to, ka šis likums ir izmetams miskastē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Kolēģiem informācijai: mums ir arī otri grozījumi Būvniecības likumā, kas ir atvērti. Tātad notiek darbs attiecībā uz likuma uzlabošanu, būs iespēja iesniegt priekšlikumus. Plāns ir šo likumprojektu skatīt tā, lai uz maija sākumu mēs arī ar tiem grozījumiem būtu tikuši galā. Tā ka visi nepieciešamie uzlabojumi... Mums tam laiks arī būs - tos sniegt, lai tās mācības, kuras... lai tie pārvērtējumi, kuri Zolitūdes traģēdijas kontekstā šobrīd tiek veikti, arī varētu tikt tur iestrādāti.

Mans lūgums ir atbalstīt gan steidzamību, gan pirmo lasījumu. Un, godīgi sakot, šodien arī otrajā lasījumā es gribētu atbalstīt, lai mēs atceltu likuma spēkā stāšanās brīdi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Būvniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Ozoliņš. Kolēģi, ja nebūtu iebildumu, tad lūgums apstiprināt tūlīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā. (No zāles dep. I.Grigule: „O, nē! Nē!” Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Nē. Deputāti iebilst.

Tad lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu...

J.Ozoliņš. Tā, nu... Tātad, kolēģi, vai tiešām ir iebildumi? Otrs likumprojekts ir atvērts, mēs varam visus iebildumus, visus jautājumus iesniegt tanī likumprojektā. Šis likumprojekts... šis likums stāsies spēkā...

Sēdes vadītāja. Saskaņā ar Kārtības rulli, ja kaut viens deputāts iebilst, tad nav iespējams likumu pieņemt vienā dienā... Tātad...

J.Ozoliņš. Labi, kolēģi. Tad pulksten 17.10 šodien ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?

J.Ozoliņš. Pēc pārtraukuma.

Sēdes vadītāja. Kad?

J.Ozoliņš. Ārkārtas sēdē, šodien... (Zālē sarunas, kņada.)

Mums ir pienācis laiks pārtraukumam, tā ka komisijas sēdē...

Sēdes vadītāja. (Smejas.) (Zālē kņada.)

J.Ozoliņš. Dārgie...

Sēdes vadītāja. Ā... Izskatīšana šodien, labi...

Citi priekšlikumi? Nav. Tātad pulksten 17.10. Un izskatīšana - šodienas sēdē. Paldies.

Bet pareizi Ozoliņa kungs norādīja - pēc būtības mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Taču pirms tam tika saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt vēl lēmuma projektu par situāciju Ukrainā un tad sēdi pārtraukt līdz 30.janvārim pulksten 9.00. Tagad ir nobalsots Saeimas lēmums par to, ka mums šodien ir jāskata vēl arī Būvniecības likums. Tas nozīmē, ka mēs... Ir divi priekšlikumi: šodien izsludināt pārtraukumu pulksten 17.30 vai... (Ievelk elpu.) Bet šodienas sēdē!... Jā, pēc procedūras līdz pulksten 17.10 var iesniegt priekšlikumus. Komisijai ir jāsanāk uz sēdi, jāsagatavo lēmuma projekts... Tātad tas nebūs ne pulksten 17.30, pat ne pulksten 17.45. Es tiešām lūdzu jūs izlemt!

Bet šobrīd mēs turpinām sēdi. Nevienam nebija iebildumu, ka mēs turpinām bez pārtraukuma skatīt jautājumu par lēmuma projektu „Par situāciju Ukrainā”. Un, lūdzu, konsultējieties frakciju starpā par juridiski korektu risinājumu jautājumā par Būvniecības likumu.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par situāciju Ukrainā”.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

Šis jautājums ir iesniegts kā patstāvīgais priekšlikums, un, kā es saprotu, nevienam deputātam iebildumu nav, ka mēs to skatām. Ir lūgts to skatīt tūlīt. Tātad mēs to skatām pēc būtības jau tūlīt.

Lūdzu, vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam!

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Paldies. Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.3426.

Mēs šodien esam daudz runājuši par traģisko situāciju Ukrainā. Es neatkārtošu detaļas, jo domāju, ka visi zina, kas tur notiek. Visa pasaule seko līdzi šiem notikumiem, un arī pasaules valstu diplomāti un visi citi cenšas atrast pareizo risinājumu, kā veicināt kaut kādu atrisinājumu, novēršot traģēdiju.

Šodien Ārlietu komisija vienbalsīgi vienojās par ziņojumu, kurā Saeima izsaka savu viedokli, atbalstot ukraiņu tautu un nosodot vardarbību Kijevas ielās. Es vēlos pateikties visiem frakciju pārstāvjiem Ārlietu komisijā par viņu ieguldījumu šā teksta sagatavošanā, it īpaši frakcijas „Saskaņas Centrs” deputātiem par viņu konstruktīvo lomu.

Šodien mēs esam dzirdējuši ļoti daudz atzinīgu vārdu ārlietu ministram un Ārlietu ministrijai par veiksmīgo ārpolitiku. Un es tam piekrītu. Pieņemot šodien šo ziņojumu, arī Saeima būs pelnījusi atzinību par savu svarīgo ieguldījumu Latvijas ārpolitikā. Un es domāju, ka šis ir ļoti nozīmīgs veids, kā noslēgt šīsdienas ārpolitiskās debates, tāpēc es nolasīšu ziņojumu.

„Latvijas Republikas Saeimas lēmums „Par situāciju Ukrainā”.

Latvijas Republikas Saeima:

uzmanīgi seko līdzi notikumu attīstībai Ukrainā;

stingri nosoda konfliktā iesaistīto pušu vardarbīgo rīcību, kas noved pie situāciju saasināšanās un asinsizliešanas;

uzsver, ka pārmērīga fiziska spēka lietošana ir novedusi pie vardarbības eskalācijas Kijevā, kuras rezultāts ir ne tikai lielais ievainoto cilvēku skaits, bet arī bojāgājušie;

pauž nožēlu par konfliktā iesaistīto pušu nespēju risināt konfliktu sarunu ceļā;

aicina:

1) konfliktā iesaistītās puses izbeigt vardarbību, izvairīties no provocējošas rīcības un miermīlīgā ceļā risināt politisko krīzi, panākot visām pusēm pieņemamu situācijas atrisinājumu;

2) Ukrainas politisko varu rīkoties atbildīgi, izvairīties no konfliktu padziļinošu pasākumu veikšanas un pārskatīt pieņemtos pulcēšanās tiesības un vārda brīvību ierobežojošos likumus;

3) Ukrainas tiesībaizsardzības institūcijas veikt rūpīgu izmeklēšanu un saukt pie atbildības cilvēkus, kuri ir atbildīgi par vairāku protesta akcijas dalībnieku nogalināšanu un uzbrukumiem žurnālistiem.”

Aicinu Saeimu atbalstīt šo ziņojumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par situāciju Ukrainā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Sirsnīgs paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā vēl nav... jā, nav vēl pulksten 17.10, mēs varētu turpināt skatīt darba kārtību līdz brīdim, kad mums būs skaidrība ar Būvniecības likumu. Bet mums ir saņemts arī piecu deputātu iesniegums ar lūgumu izslēgt no 23.janvāra sēdes darba kārtības lēmuma projektu „Par Ķemeru sanatorijā nekavējoši veicamajiem darbiem un sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad šis jautājums... (No zāles: „Ir! Ir iebildumi!”) Ir iebildumi? Labi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izslēgtu no 23.janvāra sēdes darba kārtības Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sagatavoto lēmuma projektu „Par Ķemeru sanatorijā nekavējoši veicamajiem darbiem un sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju”! Lūdzu balsošanas režīmu!... Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 28, atturas - 3. Tātad jautājums no darba kārtības izslēgts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Dāvis Stalts.

D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija saņēmusi trešajam lasījumam vienu priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Politisko partiju likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Uz trešo lasījumu ir izstrādāts viens priekšlikums - komisijas priekšlikums -, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Līdz ar to es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Politisko partiju likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Tā kā ir pulksten 17.10, kad jābūt iesniegtiem priekšlikumiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, mums ir jāizsludina tehnisks pārtraukums uz 10 minūtēm, lai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija varētu sanākt tepat blakus Dzeltenajā zālē uz savu sēdi un lemt par likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 17.20.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir jau pulksten 17.21. Tātad mēs varam turpināt sēdi, un mums ir jāturpina izskatīt likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā”, kurš ir atzīts par steidzamu, otrajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Paldies, kolēģi! Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kas notika burtiski pirms pāris minūtēm, priekšlikumus par grozījumiem Būvniecības likumā mēs neesam saņēmuši. Pēc procedūras mums būtu jāizskata šis likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā. Līdz ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūgums likumprojektu atbalstīt. Priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti, mēs balsosim par otro, galīgo, lasījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Būvniecības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

J.Ozoliņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Esmu vēlreiz saņēmusi iesniegumu no pieciem deputātiem - Zaķa, Čigānes, Kalniņa, Ašeradena un Reira - ar lūgumu izsludināt 23.janvāra sēdē pārtraukumu līdz 30.janvārim pulksten 9.00.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad šobrīd sēdē tiek izsludināts pārtraukums līdz 30.janvārim pulksten 9.00.

Jā, protams, mums pulksten 17.00 vēl bija paredzēta jautājumu un atbilžu sēde, kurā bija jāskata pieci jautājumi, kas bija adresēti gan Valdim Dombrovskim, gan Danielam Pavļutam, gan Dacei Melbārdei, taču čaklie iesniedzēji ir apmierināti ar visām piecām saņemtajām rakstiskajām atbildēm, un līdz ar to šie jautājumi tiek uzskatīti par atbildētiem.

Bet ir saņemti arī vēl jauni deputātu jautājumi.

Tātad mums ir deputātu Zariņa, Sakovska, Cvetkovas, Agešina un Tutina jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par maksātnespējīgās akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” mantas pārdošanu, pārdošanas plānu un tā nepilnībām”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentei.

Un mums ir arī deputātu Zariņa, Sakovska, Cvetkovas, Agešina un Tutina jautājums izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei „Par Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumu mūsu valsts attīstībā”. Jautājums tiks nodots ministrei.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Raimondam Rubikam.

R.Rubiks (SC).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Es gribu jūs visus uzaicināt uz hokeja spēli, kas notiks sestdien pulksten 16.00 Piņķos Inbox ledushallē, kur mūsu Saeimas hokeja komanda spēlēs pret Baltkrievijas prezidenta hokeja komandu. Šī spēle tika organizēta sadarbībā ar mūsu vēstniecību Baltkrievijā un Baltkrievijas vēstniecību Rīgā. Lūdzu atrast laiciņu, lai atbalstītu mūsu komandu, atbrauktu un noskatītos spēli!

Paldies. (No zāles: „Lai jums veicas!”)

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Raivis Dzintars... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Inga Vanaga... arī nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad sēdē tiek izsludināts pārtraukums līdz 30.janvārim pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 4. sēde
2014. gada 23. janvārī

 

 

Par darba kārtību
   
Par Ilzes Viņķeles 11.Saeimas deputātes mandāta atjaunošanu
(Dok. Nr. 3409)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Par Arta Pabrika 11.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu
(Dok. Nr. 3410)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Par Valda Dombrovska 11.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu
(Dok. Nr. 3411)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Lēmuma projekts „Par Arvila Ašeradena 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 557/Lm11)
(Dok. Nr. 3412)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Svinīgais solījums - A.Ašeradens
   
Svinīgais solījums - A.Ašeradens
   
Lēmuma projekts „Par Ineses Aizstrautas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 558/Lm11)
(Dok. Nr. 3412)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Svinīgais solījums - I.Aizstrauta
   
Lēmuma projekts „Par Jura Vectirāna 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 559/Lm11)
(Dok. Nr. 3412)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Svinīgais solījums - J.Vectirāns
   
Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos
(Dok. Nr. 3321)
   
Ziņo - ārlietu ministrs E.Rinkēvičs
   
Debates - dep. O.Ē.Kalniņš
  - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
  - dep. S.Potapkins
  - dep. I.Grigule
   
Paziņojums
  - dep. J.Reirs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. A.Lejiņš
  - dep. J.Dombrava
  - dep. V.Zatlers
  ārlietu ministrs E.Rinkēvičs
  aizsardzības ministrs R.Vējonis
  - dep. V.Reskājs
  - dep. V.Poriņa
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. J.Junkurs
   
Paziņojumi
  - dep. I.Mūrniece
  - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. I.Lībiņa-Egnere
  - dep. I.Zariņš
  - dep. J.Reirs
  - dep. Ņ.Ņikiforovs
  - dep. S.Mirskis
  ārlietu ministrs E.Rinkēvičs
  - dep. A.Rubiks
  - dep. A.Pabriks
  - dep. N.Kabanovs
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. L.Čigāne
  - dep. J.Viļums
  - dep. A.Bērziņš
   
Paziņojums
  - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. A.Buiķis
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. K.Krēsliņš
  - dep. J.Dombrava
  - dep. A.Sakovskis
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. A.Ašeradens
  - dep. I.Pimenovs
  ārlietu ministrs E.Rinkēvičs
   
Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr. 1052/Lp11)
(Dok. Nr. 3347, 3347A)
   
Priekšlikums - dep. V.Agešins (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 1053/Lp11)
(Dok. Nr. 3348, 3348A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā” (Nr. 1067/Lp11)
(Dok. Nr. 3394)
   
Par darba kārtību
   
Lēmuma projekts „Par Mārītes Veseles atbrīvošanu no Ogres rajona tiesas tiesneša amata” (Nr. 540/Lm11)
(Dok. Nr. 3392)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Daces Grabovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 541/Lm11)
(Dok. Nr. 3393)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputāta Kārļa Seržanta atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas” (Nr. 542/Lm11)
(Dok. Nr. 3395)
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputāta Jāņa Klauža atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas” (Nr. 543/Lm11)
(Dok. Nr. 3396)
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas atsaukšanu no Juridiskās komisijas” (Nr. 544/Lm11)
(Dok. Nr. 3397)
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputāta Jāņa Vucāna atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas” (Nr. 545/Lm11)
(Dok. Nr. 3398)
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputāta Kārļa Seržanta ievēlēšanu Juridiskajā komisijā” (Nr. 546/Lm11)
(Dok. Nr. 3399)
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputāta Jāņa Klauža ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā” (Nr. 547/Lm11)
(Dok. Nr. 3400)
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 548/Lm11)
(Dok. Nr. 3401)
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā” (Nr. 549/Lm11)
(Dok. Nr. 3402)
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas” (Nr. 550/Lm11)
(Dok. Nr. 3403)
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas” (Nr. 551/Lm11)
(Dok. Nr. 3404)
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 552/Lm11)
(Dok. Nr. 3405)
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā” (Nr. 553/Lm11)
(Dok. Nr. 3406)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Romāna Naudiņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas” (Nr. 560/Lm11)
(Dok. Nr. 3413)
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 561/Lm11)
(Dok. Nr. 3414)
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā” (Nr. 562/Lm11)
(Dok. Nr. 3415)
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 563/Lm11)
(Dok. Nr. 3416)
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Sabiedrības saliedētības komisijā” (Nr. 564/Lm11)
(Dok. Nr. 3417)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Lolitas Čigānes atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas” (Nr. 565/Lm11)
(Dok. Nr. 3418)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Andra Buiķa atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas” (Nr. 566/Lm11)
(Dok. Nr. 3419)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” (Nr. 567/Lm11)
(Dok. Nr. 3420)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Andra Buiķa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā” (Nr. 568/Lm11)
(Dok. Nr. 3421)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Ilzes Viņķeles ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā” (Nr. 569/Lm11)
(Dok. Nr. 3422)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Arta Pabrika ievēlēšanu Ārlietu komisijā” (Nr. 570/Lm11)
(Dok. Nr. 3423)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Valda Dombrovska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā” (Nr. 571/Lm11)
(Dok. Nr. 3424)
   
Likumprojekts „Grozījums Būvniecības likumā” (Nr. 1067/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3394)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Debates - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Aizstrauta
  - dep. V.Ķirsis
   
Lēmuma projekts „Par situāciju Ukrainā” (Nr. 572/Lm11)
(Dok. Nr. 3426, 3370A)
   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 633/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3351)
   
Ziņo - dep. D.Stalts
   
Likumprojekts „Grozījumi Politisko partiju likumā” (Nr. 637/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3352)
   
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts „Grozījums Būvniecības likumā” (Nr. 1067/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3394)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Paziņojums par sēdes pārtraukuma izsludināšanu līdz 30. janvāra pulksten 9.00
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Sakovska, I.Cvetkovas, V.Agešina un J.Tutina jautājumu „Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par maksātnespējīgās akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” mantas pārdošanu, pārdošanas plānu un tā nepilnībām” (Nr. 129/J11)
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Sakovska, I.Cvetkovas, V.Agešina un J.Tutina jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei „Par Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumu mūsu valsts attīstībā” (Nr. 130/J11)
   
Paziņojums
  - dep. A.Rubiks
   
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns


 

 

Balsojumi

Datums: 23.01.2014 09:14:47 bal001
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Arvila Ašeradena 11. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības “Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (557/Lm11)

Datums: 23.01.2014 09:17:08 bal002
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Ineses Aizstrautas 11. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (558/Lm11)

Datums: 23.01.2014 09:19:37 bal003
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Jura Vectirāna 11. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Zaļo un Zemnieku savienības kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (559/Lm11)

Datums: 23.01.2014 15:31:59 bal004
Par - , pret - .
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 23.01.2014 16:30:16 bal005
Par - 49, pret - 15, atturas - 10. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1052/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 23.01.2014 16:33:41 bal006
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Mārītes Veseles atbrīvošanu no Ogres rajona tiesas tiesneša amata (540/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:34:30 bal007
Par - 82, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Daces Grabovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (541/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:34:59 bal008
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (542/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:35:34 bal009
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (543/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:36:00 bal010
Par - 84, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas atsaukšanu no Juridiskās komisijas (544/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:36:28 bal011
Par - 79, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Vucāna atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (545/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:37:00 bal012
Par - 82, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Kārļa Seržanta ievēlēšanu Juridiskajā komisijā (546/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:37:31 bal013
Par - 87, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Klauža ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (547/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:38:00 bal014
Par - 85, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Danas Reiznieces-Ozolas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (548/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:38:27 bal015
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jāņa Vucāna ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (549/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:38:52 bal016
Par - 75, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas (550/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:39:18 bal017
Par - 83, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (551/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:39:44 bal018
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (552/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:40:09 bal019
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā (553/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:40:34 bal020
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Romāna Naudiņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas (560/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:40:59 bal021
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (561/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:41:28 bal022
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Jura Vectirāna ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā (562/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:41:56 bal023
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (563/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:42:24 bal024
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Sabiedrības saliedētības komisijā (564/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:42:47 bal025
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Lolitas Čigānes atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas (565/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:43:10 bal026
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Andra Buiķa atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas (566/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:43:34 bal027
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (567/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:43:58 bal028
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Andra Buiķa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (568/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:44:22 bal029
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ilzes Viņķeles ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā (569/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:44:43 bal030
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Arta Pabrika ievēlēšanu Ārlietu komisijā (570/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:45:07 bal031
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Valda Dombrovska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (571/Lm11)

Datums: 23.01.2014 16:46:55 bal032
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Būvniecības likumā (1067/Lp11), 1.lasījums

Datums: 23.01.2014 17:00:16 bal033
Par - 87, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Būvniecības likumā (1067/Lp11), 1.lasījums

Datums: 23.01.2014 17:06:42 bal034
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par situāciju Ukrainā (572/Lm11)

Datums: 23.01.2014 17:08:11 bal035
Par - 49, pret - 28, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 23.01.2014 17:09:18 bal036
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā (633/Lp11), 3.lasījums

Datums: 23.01.2014 17:10:01 bal037
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko partiju likumā (637/Lp11), 3.lasījums

Datums: 23.01.2014 17:22:40 bal038
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Būvniecības likumā (1067/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Sestdien, 18.novembrī
09:00  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītais ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Domā
10:30  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa
12:00  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā Saeimas svinīgā sēde
13:30  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā NBS vienību militārā parāde 11.novembra krastmalā
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”