Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas trešā (ārkārtas) sēde
2014.gada 22.janvārī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 22.janvāra ārkārtas sēdi.

Šodien mums darba kārtībā ir viens jautājums - lēmuma projekts „Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam”.

Vārds Ministru prezidenta amata kandidātei Laimdotai Straujumai.

L.Straujuma (Ministru prezidenta amata kandidāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi!

Šodien Saeimas vērtēšanai piedāvāju jaunu Ministru kabinetu. Manis izveidotās valdības sastāvs nav skatāms šķirti no tās veicamajiem darbiem. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka jaunā valdība ir turpinājums sekmīgam, nosvērtam un tālredzīgam darbam, kas ilgtermiņā stiprinājis Latvijas valsti, darbam, kuru, piedaloties tūkstošiem godprātīgu un pašaizliedzīgu cilvēku, vadīja, manuprāt, izcilākais Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Vēlos paust sirsnīgu pateicību par ieguldījumu Valdim Dombrovskim un ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kas kopā spēja pārvarēt nedienas tautsaimniecībā un ielikt stabilu pamatu ekonomiskai izaugsmei.

Latvijas Republika pilnvērtīgi ir iekļāvusies Eiropas Savienības attīstīto valstu saimē, neatgriezeniski nodrošinot brīvas, demokrātiskas un uz tautas labklājību vērstas Latvijas neatkarību. Pirms gandrīz pieciem gadiem retais ticēja, ka tik drīz Latviju atzīs par starptautiski uzticamu un ilgtspējīgu valsti. Nav noticis brīnums! Ir veikts rūpīgs, bieži nepateicīgs, dažkārt nesaprasts, taču cītīgs un neatlaidīgs ikdienas darbs. Mums ir zināmi apstākļi, kāpēc veidojam jaunu valdību. Domāju, ka ikvienam ir skaidri jāapzinās, ka traģēdija, kura pērn piemeklēja Latvijas tautu, varēja notikt tāpēc, ka daudzi bija piemirsuši ētikas principus. Mums pietrūka rūpības rīcībā, atbildības pret citiem cilvēkiem un nopietnas attieksmes pret kārtību, kā arī patiesas cieņas pret likumu. Nelaime mums ikvienam lika saprast, ka tiesiskums nav tukši vārdi. Tiesiskums nav tikai cīņa ar kādiem atsevišķiem ļaundariem, bet gan ikviena cilvēka rīcība, patiesi cienot likumu, saprotot, ka likumi ir visas sabiedrības kopīga vienošanās.

Ministru kabinetam, kuram šodien lūdzu Saeimas deputātu uzticību, ir atvēlēts samērā īss laiks līdz brīdim, kad tauta vēlēšanās paudīs savu vērtējumu mūsu darbam. Tāpēc mana valdība būs pēctecības valdība, sadarbības valdība, kura sekos zināšanu ekonomikas, ekonomiskās izaugsmes, stingras fiskālās atbildības, ilgtspējas un sociālās solidaritātes principiem.

Izveidotās valdības prioritātes ir šādas: ikvienam cilvēkam ir jādod iespēja rīkoties, lai vairotu savu izaugsmi un labklājību tepat Latvijā. Valdības uzdevums būs motivēt ikvienu, kurš to spēj, iespējami vairāk iesaistīties ekonomiskajās aktivitātēs, nodrošinot viņam cienīgu darbu, atbilstošu atlīdzību, sociālo aizsardzību, mazinot ienākumu nevienlīdzību.

Mūsu uzdevums būs strādāt, lai nodrošinātu Latvijas tautas ataudzi, sniedzot atbalstu un piemērotu vidi bērnu audzināšanai, lai iedzīvotāji atgrieztos Latvijā, jūtot šeit drošību un pilnvērtīgas, garīgas un materiāli turīgas dzīves perspektīvas.

Esmu pārliecināta, ka valoda, kultūra, izglītība un Latvijas vide ir tas, kas veido Latvijas nacionālo savdabību, kas rada mums piederības un drošības sajūtu. Tāpēc gadā, kad Rīga, kas devusi daudzus pasaulē izcilus sasniegumus kultūrā, filozofijā un zinātnē, ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, kultūras un izglītības jomas ir būtiski svarīgas valdības darbā. Katras Latvijas valdības uzdevums ir neatlaidīgi veidot zināšanu ekonomiku ar augstu pievienoto vērtību, kura pieaug, pateicoties ieguldījumiem zinātnē, izglītībā un inovācijās, kā arī uzturēt spēcīgu, laikmetīgu nacionālo identitāti, nodrošināt latviešu nācijas valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību.

Caurskatāmība, atklātums un paredzamība jāievēro apjomīgo Eiropas Savienības struktūrfondu naudas līdzekļu sadalē. Topošā valdība ir apņēmusies nodrošināt Nacionālā attīstības plāna un stratēģiskā plāna „Latvija 2030” prioritāšu ieviešanu Eiropas Savienības fondu investīciju aktivitātēs, iedarbīgākas fondu sistēmas ieviešanu un investīciju uzsākšanu, lai īstenotu ekonomikas izrāvienu un darba vietu radīšanu.

Šī gada uzdevums ir pabeigt gatavošanos Latvijas 2015.gada prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, definējot prezidentūras virsmērķus un politiskās prioritātes, izveidojot nepieciešamo institucionālo atbalsta struktūru kā investīciju Latvijas nākotnes konkurētspējas palielināšanā.

Valdības pienākums ir turpināt uzlabot uzņēmējdarbības vidi, mazinot administratīvo slogu, nodrošinot Latvijas uzņēmēju un ārvalstu investoru tiesību aizsardzību un tātad arī pilnveidojot maksātnespējas tiesisko regulējumu.

Nacionālajā attīstības plānā noteikto ekonomikas izrāviena saturu veido izaicinājumi, kas jāpārvar ik cilvēka, ik uzņēmuma, ik novada, ik pilsētas līmenī un kopīgi nacionālajā līmenī. Katram jāspēj nonākt pie atziņas, kādas papildu prasmes, zināšanas un iemaņas apgūsim, kā uzlabosim sava veikuma ražīgumu, kā tieši izglītosim bērnus pilnvērtīgai kulturālai un atbildīgai dzīvei sabiedrībā, kā mainīsim ieradumus, lai uzturētu veselīgu dzīvesveidu, efektīvāk un saudzīgāk izmantotu Latvijas dabu, tās resursus, un cik godprātīgi, savstarpēji izpalīdzīgi, uz kopīgiem panākumiem vērsti veidosim attiecības ar līdzcilvēkiem.

Neatņemams valdības uzdevums būs stiprināt Latvijas novadus, nodrošināt pilnvērtīgu un līdzsvarotu reģionālo attīstību.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Tagad pievērsīšos konkrētiem topošā Ministru kabineta darbiem, kas ir ietverti mūsu sagatavotajā deklarācijā.

Atbildība pret līdzcilvēkiem un sociālā solidaritāte nav iespējama bez neatlaidīgiem centieniem īstenot cilvēka cienīgus dzīves apstākļus pensionāriem. Tādēļ valdība līdz šī gada 1.martam sagatavos un iesniegs Saeimai likuma grozījumus, kas paredz pensiju vai to daļas indeksāciju 2014.gada 1.oktobrī un turpmāk. Lai turpinātu nevienlīdzības mazināšanu, mēs izstrādāsim koncepciju par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu, izvērtēsim iespējamos finansējuma modeļus, kā arī noslēgsim vienošanās memorandu ar pašvaldībām par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu.

Zināšanu ekonomika nav iespējama bez zinīga, prasmīga un garīgi vispusīga cilvēka, tāpēc mēs pievērsīsim uzmanību izglītības sistēmas pēctecīgai, līdzsvarotai un pārdomātai uzlabošanai, pirmām kārtām aktualizējot izglītības saturu. Tas ir ilgtermiņa darbs, taču arī laikā, kas atvēlēts līdz Saeimas vēlēšanām, mums ir konkrēti uzdevumi.

Lauku skola ir vēsturiska, garīga un ekonomiska vērtība - Latvijas novadu kultūras un sabiedriskās dzīves pamats. Mēs veidosim tādu skolu tīkla attīstības stratēģisko modeli, kas ietver starpnozaru programmu Latvijas lauku skolu saglabāšanai.

Neatliekams uzdevums ir arī taisnīga un stimulējoša pedagogu darba samaksas modeļa izstrāde. Mēs sagatavosim priekšlikumus augstākās izglītības finansēšanas pilnveidei, kas veicinātu intelektuālo izcilību un valsts izaugsmi.

Kultūras nozarē mūsu prioritāte būs latviskās kultūrvides un identitātes stiprināšana, kultūras mantojuma saglabāšana un bagātināšana ar jaunām, laikmetīgām vērtībām.

Mēs veicināsim radošā potenciāla un inovāciju pārnesi uzņēmējdarbībā, stiprināsim kultūras, mākslas, izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības sektoru sadarbību.

Aktīva ekonomiskā darbība nav iedomājama bez fiziski vesela un darbīga cilvēka. Mēs sagatavosim normatīvos aktus Veselības aprūpes finansēšanas likuma ieviešanai, nodrošinot likumā paredzēto cilvēkresursu attīstību.

Iepriekšējās valdības - Valda Dombrovska valdības - atstātais pozitīvais mantojums ir makroekonomiskā stabilitāte, atzinība starptautiskajos finanšu tirgos un stingra fiskālā disciplīna. Veiksim visus 2015.-2017.gada vidēja termiņa budžeta ietvara un 2015.gada valsts budžeta projektu sagatavošanas darbus, lai nākamajai valdībai pēc Saeimas vēlēšanām būtu iespēja īsā laikā pabeigt darbu pie šiem projektiem. 2014.gadā valsts budžeta deficītu saglabāsim zem 0,9 procentiem no iekšzemes kopprodukta, bet turpmākajos gados pieturēsimies pie vidēja termiņa budžeta ietvara... budžeta ietvarā noteiktajiem deficīta mērķiem.

2014.gadā nodrošināsim nodokļu sistēmas stabilitāti, līdz nākamā gada budžeta sastādīšanai neveiksim būtiskus grozījumus nodokļu politikā, tostarp nemainīsim galveno nodokļu - iedzīvotāju ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa - likmes, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes.

Manis vadītā valdība neatlaidīgi vērsīsies pret likumpārkāpumiem nodokļu jomā - pret nodokļu nemaksāšanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot kontrabandas, ar PVN saistītas krāpšanas, aplokšņu algu un nelegālās nodarbinātības apkarošanai. Vienlaikus ievērosim samērīguma principu attiecībā uz sodiem, pilnveidosim publisko iepirkumu procedūras, nodrošinot priekšrocības tiem, kuri godīgi maksā visus nodokļus, ierobežosim ārzonu iespējas piedalīties valsts iepirkumos.

Vēlos atkārtoti uzsvērt, ka ekonomikas izrāviens ir iespējams tikai tautsaimniecībā ar augstu pievienoto vērtību, kur valsts ciena un atbalsta darba ražīgumu un intelektuālo ieguldījumu. Dialogā ar uzņēmējiem, kā arī strādājošajiem turpināsim konsekventi ieviest industriālo politiku, gatavojot ekonomikas transformāciju par labu uzņēmējdarbībai ar augstāku pievienoto vērtību, lielāku ienesīgumu un spēju radīt labāk atalgotas darba vietas.

Valdība strādās, lai novērstu pārmērīgas aizņemšanās draudus ekonomiski un sociāli mazāk aizsargāto iedzīvotāju vidū, stingrāk regulējot nebanku aizdevumu sniedzēju darbību Latvijā, tostarp paredzot stingrākas prasības maksātspējas vērtēšanai, ierobežojot aizņemšanās kopējās izmaksas un parādsaistību apjoma pieaugumu.

Veiksim izmaiņas būvniecības regulējumā, lai nodrošinātu likumību, drošību un kvalitāti būvniecības un būvju ekspluatācijas procesa visos posmos, kā arī būvspeciālistu profesionālās atbildības uzņemšanos, tādējādi aizsargājot sabiedrības intereses, jo īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgām ēkām.

Turpināsim pilnveidot lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, veicinot lauksaimniecības zemes pieejamību ražojošiem lauksaimniekiem. Mēs sagatavosim priekšnoteikumus, lai sekmētu neizmantotās lauksaimniecības zemes atgriešanu lauksaimniecībā, tādējādi radot pievienoto vērtību nacionālajam zemes resursam.

Eiropas Savienības fondu nākamajā plānošanas periodā sniegsim mērķtiecīgu atbalstu nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem un to funkcionālajām teritorijām, lai sekmētu valsts konkurētspējas izaugsmi un ekonomikas strukturālu pielāgošanu, nodarbinātību un izglītību, veicinātu nevienlīdzības mazināšanu un līdzsvarotu teritoriju attīstību.

Šobrīd nepakavēšos pie katra Valdības deklarācijā ietvertā uzdevuma. Šis dokuments ir pieejams Saeimai un Latvijas sabiedrībai. Mūsu valdības rīcības plāns ietver konkrētus darbus dažādās tautsaimniecības nozarēs, valsts drošības jomā, ārlietās un pozitīva Latvijas starptautiskā tēla veidošanā.

Varu apsolīt, ka valdība savā darbā nodrošinās regulāras konsultācijas un pilnvērtīgu dialogu ar sociālajiem un sadarbības partneriem un pašvaldībām.

Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Aicinu jūs paust uzticību izveidotajam Ministru kabinetam un plānotajiem uzdevumiem.

Izveidotais valdības sastāvs ir profesionāls un darboties gribošs. Valdības sastāvā ir tikai divi ministri, kuriem nav iepriekšējas valdības darba pieredzes.

Balsojot par šo valdības sastāvu, jūs balsojat par līdzsvarotu darbu stabilai ekonomikas attīstībai, par ilgtspējīgu, izglītotu un nacionālu valsti un par centieniem sniegt vairāk taisnīgu iespēju katram cilvēkam.

Gribu pateikt paldies visām koalīcijā iesaistītajām partijām un neatkarīgajiem deputātiem par konstruktīvu darbu jaunās valdības veidošanā. Gribu arī aicināt politiskās partijas turpmākās valdības darbības laikā, kad priekšā ir divas vēlēšanas, nezaudēt pragmatismu un paturēt prātā, kāpēc demisionēja iepriekšējā valdība, kā arī atcerēties, ka mūs vērtēs pēc izdarītajiem darbiem, nevis tukšiem solījumiem.

Mūs gaida daudz nopietnu darbu - darbu, kuru veikšanai no svara būs savstarpēja cieņa, nosvērtība, pašaizliedzība un patiesa sadarbība. Strādāsim visi kopā un godam strādāsim Latvijas uzplaukumam un tautas labklājībai!

Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Straujumas kundze! Cienījamie kolēģi!

„Saskaņas Centra” vārdā es nepieskaršos politisko partiju programmām, koalīcijas veidošanas procesam, intrigām un meliem, Ministru kabineta sastāvam, demisionējušā Ministru kabineta padarītajiem vai nepadarītajiem darbiem. Nozīme ir vien tagadnei un mums visiem daudzsološai nākotnei, kas izriet no deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību.

VIENOTĪBA un Zaļo un Zemnieku savienība - šāda bija koalīcija arī iepriekšējā Saeimā. Šāds tandēms nodrošināja balsošanu par šīm partijām vēlamiem lēmumiem kā Saeimā, tā arī Ministru kabinetā. Intereses pēc aprēķināju balsojumu skaitu pagājušajā parlamentā: to ir sanācis mazliet vairāk par pusotru tūkstoti.

Tad nāca „godīgums un tiesiskums”. Tie bija tie iemesli, kuru dēļ toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers rosināja parlamenta atlaišanu. 2011.gadā diskutējām par to, kā mainījusies un mainīsies Latvijas politika, par godīgu un tiesisku valsti. Valsts prezidenta Zatlera rīkojums par Saeimas atlaišanu, VIENOTĪBAS pielīdēju cīņa pret oligarhiem. Morālā izvēle toreiz bija ļoti skaidra: melns bija melns, un balts bija balts. Oligarhu atbalstītāju rindas pēkšņi bija kļuvušas tukšas.

Šīs Saeimas ievēlēšanu noteica cīņa - pieteiktā cīņa pret oligarhiem. Šāds bija arī Dombrovska iepriekšējās valdības veidošanas pamats. Īpatnēji, bet cīņa pret oligarhiem nav nekāds jaunums. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ar oligarhiem cīnās jau kopš 2006.gada un vienā no saviem paziņojumiem ir norādījusi: „Tiesiskais nihilisms un politiskā korupcija kā astoņkājis ir apņēmusi šo valsti un žņaudz.” Ieklausoties šajās dzejas rindās toreiz, cilvēki tam ticēja, ieklausoties šodien - smejas.

VIENOTĪBĀ ietilpstošā „Sabiedrība citai politikai” ar tādiem korupcijas apkarotājiem kā Loskutovs un Štokenbergs pauda visai emocionālu viedokli: „Velns ar ārā! Kam tad šī valsts īsti pieder?! Valsts liktenis tiek lemts džipos, mežos, zoodārzos. Saeimas deputātu vairākums ir kļuvuši par klauniem un vadāmām lellēm, kas vairs nevada valsti, bet tikai nodrošina balsošanas mašīnas darbu šaura loka „pelēko kardinālu” interesēs.”

Un šodien - ko mēs redzam? Kas tad patiesībā ir mainījies?

Protams, mēs varam runāt par to, ka Valdis Zatlers pēc četriem Valsts prezidenta krēslā pavadītiem gadiem pēkšņi ir sapratis to, par ko vēl pirms četriem gadiem viņam zoodārzā nebija ne jausmas. Taču vainīgais toreiz tika definēts pietiekami skaidri: gan no Zatlera Reformu partijas, gan no VIENOTĪBAS puses tika pieteikta cīņa pret Zaļo un Zemnieku savienību.

Nacionālā apvienība, kā jau ierasts, lišķīgi pieslējās tiem, kuri solīja viņiem iespēju parotaļāties ar varu.

2011.gadā mēs saņēmām to, ko bijām laikam arī pelnījuši: „tiesiskuma koalīciju” - koalīciju, kura ir izsaimniekojusi „Latvijas Krājbanku”, „Liepājas metalurgu”, airBaltic, algojot pašiem ar sevi saistīto Prudentia. Tā ir divkosības paraugstunda - pašiem pastrādāt noziegumus un vēlāk uzņemties to izmeklēšanu!

Straujumas kundzes valdības veidošanas pamatā ir tieši Dombrovska kunga demisija saistībā ar bardaku būvniecības nozarē - nozarē, kuras pārraudzību no valsts puses pati VIENOTĪBA iepriekš tika iznīcinājusi. Šodien jaunajai valdībai mēs redzam pievienojamies Zaļo un Zemnieku savienību. Viennozīmīgi piekrītu gan Āboltiņai, gan Čepānei, gan Raivim Dzintaram un arī „svētajam” Valdim Zatleram, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir mainījusies. Divus gadus pavadot kopā ar viņiem opozīcijā, mēs varam droši teikt: „Zaļo un Zemnieku savienība, mums jūsu pietrūks!” Un patiesībā tā ir ne jau jūsu vaina, ka jūs tagad atrodaties koalīcijā. Vienkārši VIENOTĪBA, Reformu partija un Nacionālā apvienība vēlas mums visiem teikt: „15 gadus ilgā cīņa pret oligarhiem ir vinnēta! Savu sodu Zaļo un Zemnieku savienība ir izcietusi. (Zālē smiekli. Dep. I.Grigule: „Nosacīti!”) Nu mums ir spēcīga tieslietu sistēma, valstī nav korupcijas, korupcijas apkarotāji cīnās viens ar otru, un valstī vairs arī nav ko dalīt.” Nepārprotami, šī valdība būs nākamās turpinājums, un ir skaidrs, ka par iedzīvotājiem atkal netiks domāts.

Šī gada budžets arī netiks grozīts, bet, plānojot nākamā gada budžetu, kā pirmo prioritāti atkal ieraudzīsim tankus. Tanki vispār ir zīmīgs simbols šai koalīcijai. Arī izdaudzināto ekonomikas stabilizāciju izjutīs vien Prudentia īpašnieki, nevis ierindas iedzīvotāji, kuriem arī šogad par apkuri būs jāmaksā lieli rēķini, jo koalīcija negrib, piemēram, samazināt pievienotās vērtības nodokli apkurei. Cilvēki atkal nevarēs saņemt pienācīgu medicīnisko aprūpi, bet veselības ministre televīzijā vien atzīs: „Jā, tas tā ir, un tur neko vairs nevar darīt.”

Bet ir arī pozitīvā nots - šīs koalīcijas pastāvēšanas ilgums. Tautai tā būs jāpiedzīvo vien astoņus mēnešus, pēc kuriem situāciju mēs visi varēsim arī labot.

Paldies. (SC frakcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dāvim Staltam.

 

D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien Latvijai ir liela diena - tiek apstiprināta jauna valdība, un Latvija atkal kādu laiku varēs atvilkt elpu, cerot, ka kaut kas reāli uzlabosies. Tiek cerēts un gaidīts, līdz partiju solījumi atkal atduras pret nepārvaramiem šķēršļiem. Citkārt tie ir birokrātiski, citkārt - sponsoru diktēti, un cerības un gaidas atkal sarūk.

Godātie klātesošie! Visu cieņu ministriem, kas turpinās savu darbu nozarēs, kurās tie bauda gan nozares profesionāļu, gan sabiedrības uzticību. Bet neizprotams priekš manis šajā kontekstā paliek tiesiskuma jautājums. Vai zināt, ar ko tiesiskums atšķiras no tieslietām? Tiesiskums ir kritērijs, ar kura palīdzību mums jāraugās uz visiem procesiem absolūti visās ministrijās un to pārraudzības iestādēs, lai attīstītu Latviju un tā beidzot no postsovjet valsts kļūtu par mūsdienīgu Eiropas valsti. Tiesiskums ir izpratne civilizētā sabiedrībā, kā veidot kvalitatīvu demokrātiju. Visbeidzot, tas, kāda tiesiskuma izpratne valda mūsu Latvijā, lielā mērā ietekmē arī to, vai un kā mūsu tuvākie sabiedrotie - Rietumvalstis - mūs ciena un respektē.

Mūsu atjaunotās Latvijas pastāvēšanas gados tieslietu joma, kam ir būtiska nozīme tiesiskas vides Latvijā sakārtošanā, tradicionāli nav uzskatīta par pietiekami nozīmīgu, lai par to nopietni iestātos. Arī sabiedrībā ticis vairots stereotips par pelēcīgu un ne pārāk nozīmīgu ministriju ar tikpat pelēcīgiem ministriem.

Godātie kolēģi! Tieši iepriekšējā valdība - Valda Dombrovska valdība - un tieslietu ministrs Jānis Bordāns, mūsuprāt, bija tie, kuri beidzot iedzīvināja jaunu tradīciju un vismaz vienā - Tieslietu ministrijā - ļāva notikt kvalitatīvām reformām, kuras jau tuvākajos gados ļautu mūsu valstij mainīties.

Jā, daudz kas Latvijas valdībā un vadībā nav bijis tā, kā vajag. Latvijas ekonomiskā vadība bieži vien gājusi pa kursu, kurš daudziem mūsu pilsoņiem ir bijis un joprojām paliek neizprotams. Šo kursu varētu raksturot tā: paši sev neticam, ka spējam, uzskatīdami, ka valsts ir vārga, neefektīva un nespēj sekmīgi pārvaldīt savus uzņēmumus, paļaudamies uz to, ka gandrīz visās nozarēs brīvais tirgus būs tas, kas sekmīgāk visu sakārtos, un ignorēdami to, ka mums blakus, Skandināvijā, notiek daudz brīvāka modelēšana ar šiem jautājumiem un ka tur cilvēkiem netiek iestāstīts, ka valsts ir slikta savu uzņēmumu pārvaldniece un ka viss būtu jānodod privātās rokās.

Mēs esam maza valsts, un arī šajos jautājumos mums jābūt godīgiem pašiem pret sevi. Kur varam, palīdzam uzņēmējiem, maksimāli veicinot vietējā kapitāla izaugsmi. Kur vajag un kur redzam reālus ieņēmumus valsts budžetā, nekautrēsimies dot jaunu sparu valsts uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kuros privātais sadarbojas ar valsti. Taču tas viss kļūst neiespējams, ja valdības tiek veidotas pēc principa „slaucamākās un mazāk slaucamās ministrijas” un ja notiek nepārtraukta piekāpšanās partiju sponsoriem, kas raksturojami ar vārdu „piezīdekļi”. Tie ir tie, kas piezīžas valsts pasūtījumiem un prestižos sabiedrības krējuma pasākumos sauc sevi par biznesmeņiem. Patiesībā tiem nav nedz radošuma, nedz sajēgas par to, ko nozīmē paša attīstīts biznesa uzņēmums. Tiem ir tikai sajēga par to, kā izmantot mūsu valsts vājo spēju pašaizsargāties.

Mums nevar notikt ekonomiskā attīstība un līdz ar to arī nevar atjaunoties cilvēku uzticība savai valstij, saviem politiķiem, ja mēs neļaujam reformēt vienu no vissteidzamāk reformējamām sistēmām valstī - tieslietu sistēmu. Mani māc pamatotas šaubas, vai Nacionālā apvienība turpinās Bordāna uzsākto kursu un stingro stāju; es baidos, ka viņi mainīs tās tradīcijas, kuras paši šajā ministrijā iedibinājuši.

Godātie kolēģi! Es baidos, ka šoreiz valdības veidošanas likmes ir bijušas pārāk augstas Latvijai: būsim atkāpušies vairākus soļus atpakaļ virzienā, no kura mēs kopā rautin rāvāmies ārā. Postsovjetiskā domāšana, blatu sistēma... kampt to, kas nav piesiets... Izdzīvo tie, kas ir sistēmai vispaklausīgākie, kā tiesneši, tā prokurori, tā arī „pareizie” maksātnespējas administratori... un, protams, čomi - cietuma priekšnieki...

Mēs vieglu roku upurējam to, ko tik daudzi cerēja, ka spēsim noturēt.

Sabiedrībā ir sākusies attieksmes maiņa pret tieslietu sistēmu.

Pirmkārt, sabiedrība vispār bija sākusi par to runāt - atšķirībā no šīs valdības veidotājiem, kuri par tieslietām vispār nerunāja un tieslietu jomu neminēja kā svarīgu un kuri runāja tikai par formālu ministra nomaiņu.

Otrkārt, sabiedrība sāka atzinīgi vērtēt tiesu darbību.

Formālu iemeslu dēļ novācot ministru, kurš to panāca, sabiedrībā tikai vēl vairāk radīsies neuzticība politikai, cerību zudums, pārliecība, ka labi darbi tikai kaitē karjerai un dzīvei.

Novēlu šai valdībai īstenot kaut ko Latvijas izaugsmei noderīgu un ticu, ka atsevišķās ministrijās tas arī izdosies. Bet Tieslietu ministrijai un Nacionālajai apvienībai novēlu: lai pa šiem atlikušajiem mēnešiem līdz Saeimas vēlēšanām neizdodas izjaukt neko no tā labā, ko izdarījis Bordāns! Tāpat novēlu, lai pēc vēlēšanām Tieslietu ministrija nonāktu atkal kāda valstiski domājoša politiķa virsvadībā.

Mēs, biedrības „Demokrātiskie patrioti” biedri, šodien nebalsosim „par” jauno valdību, bet nebalsosim arī „pret” - aiz cieņas pret Straujumas kundzi un atsevišķiem nozaru ministriem, kuru darba spējas un motivāciju augsti vērtējam.

Paldies. (Dep. D.Kazākas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

(Starpsauciens no zāles.) Paldies, Loskutova kungs!

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja un deputāti! Labrīt, Straujumas kundze un topošie ministri!

No vienas puses, kā Latvijas pilsonis un cilvēks, kam nav vienaldzīga Latvijas un tās iedzīvotāju nākotne, vēlos novēlēt veiksmi darbā un izteikt cerību, ka topošais Ministru kabinets apzinās tās atbildības līmeni, kura tam šodien, bez šaubām, tiks deleģēta.

No otras puses, neskatoties uz to, ka vairāki jaunie ministri man cilvēciski patīk, tomēr kā politiķis es nevaru valdību un valdības veidošanas procesu vērtēt pēc tā, cik labs cilvēks ir viens vai otrs ministrs. Es vērtēju procesu un rezultātu kopumā. Un, vērtējot kopumā, sākot no Ministru prezidenta amata kandidāta meklējumiem un beidzot ar Valdības deklarāciju, kas publiski bija pieejama tikai kopš vakardienas pēcpusdienas, es nevaru uzņemties politisku atbildību un balsot „par” jauno valdību, jo valdības veidošanas process jau no paša sākuma izskatījās ļoti dīvains un nepameta sajūta, ka Valsts prezidents un demisionējušais premjers kaut ko tomēr nepasaka līdz galam. Šajā procesā spilgti iezīmējās un šobrīd liedz uzņemties politisko atbildību, balsojot „par”, tas, ka tā viennozīmīgi nebija cīņa par idejām un par vērtībām, bet gan par amatiem valdībā, spilgti nodemonstrējot mūsu politiskās kultūras zemo līmeni.

Papildu jautājumus liek uzdot fakts, ka neviens no partiju līderiem nevēlējās uzņemties jaunās valdības vadīšanu, kas ir ierasta prakse attīstītajās demokrātijās. Par to, ka amati bija prioritāte numur viens, liecina arī Valdības deklarācija, kurai pēc būtības vajadzētu būt esencei no valdību veidojošo partiju programmām, kas savukārt apliecinātu politiskās sistēmas briedumu. Taču ne šoreiz! Par to liecina vairāki Valdības deklarācijas punkti, kas sākas ar vārdiem: „Izvērtēsim iespēju...”, „Izstrādāsim koncepciju...”, „Uzsāksim diskusijas...” un tā tālāk, kas liecina, ka jaunajai valdībai nav pārliecības par turpmākiem darbiem, bet kam Valdības deklarācijā vajadzēja atspoguļoties skaidru uzdevumu formā. Tie vēl tikai tiks vērtēti un par tiem tiks diskutēts.

No Valdības deklarācijas 161 punkta tikai daži ir skaidri un nepārprotami. Uzskatu, ka jaunās valdības prioritāšu sarakstā noteikti vajadzēja iekļaut investīciju apjoma palielināšanu ražošanā, jo bez tā nav iespējama Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīga un strauja izaugsme, kas savukārt ir nepieciešama mūsu valstī samilzušo demogrāfisko, sociālo un ekonomisko problēmu risināšanai. Ja 2013.gadā ekspluatācijā nebūtu nodots Rīgas otrās termoelektrocentrāles otrais energobloks, investīcijas ražošanā Latvijā faktiski līdzinātos deviņdesmito gadu sākuma rādītājiem.

Protams, mēs turpinām apgūt Eiropas Savienības kārtējo dāvinājumu - struktūrfondu līdzekļus. Diemžēl šo fondu noteikumi neparedz iespēju risināt visu uzņēmēju vajadzības. Piemēram, ir gandrīz neiespējami iegūt līdzekļus, lai attīstītu jaunas idejas vai lielas ražotnes, efektīvi atjauninātu esošās ražotnes un tamlīdzīgi.

Lai nerunātu tukšas runas, mēs ar domubiedriem jau izdiskutējām un izvērtējām vairākas idejas, kas ir tendētas uz investīciju apjoma palielināšanu ražošanā. Priekšlikumi tika sadalīti trīs daļās: pirmā - investīcijām draudzīga nodokļu politika; otrā - investīcijām draudzīga valsts pārvalde; trešā - investīcijām nepieciešamo finanšu pieejamība. To visu jau pagājušajā nedēļā mēs aizsūtījām visām valdību veidojošajām partijām, taču neviena no šīm idejām tā arī netika iekļauta Valdības deklarācijā. (No zāles dep. J.Reirs: „Sliktas idejas!”) Tā vietā mēs redzam kārtējos vārdus „izvērtēsim”, „izdiskutēsim”. Prognozējamas nodokļu politikas vietā, kas ir viens no būtiskākajiem faktoriem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, mēs saņemam rindkopu, kurā rakstīts, ka līdz nākamā gada budžeta sastādīšanai netiks veikti būtiski grozījumi nodokļu politikā, kas nozīmē, ka gada beigās uzņēmēji var piedzīvot kārtējos nepatīkamos pārsteigumus. NAP 2020 definēto ekonomisko izrāvienu un jaunu darba vietu radīšanu jaunā valdība vēlas panākt (citēju): „Uz efektīvākas Eiropas Savienības fondu sistēmas ieviešanas un investīciju uzsākšanas rēķina”, kaut gan jau šobrīd ir skaidrs, ka mūsu Nacionālajā attīstības plānā iekļautie pasākumi, kurus mēs vēlējāmies īstenot, piesaistot naudu no Eiropas Savienības fondiem, ir pretrunā ar to, kam pati Eiropas Savienība ir gatava piešķirt finansējumu. Deklarācijā ir rakstīts: „Veiksim konkrētu, uz rezultātu orientētu un mērķtiecīgu rīcību Latvijas Doing Business un globālās konkurētspējas indeksa reitinga uzlabošanai un sagatavosim turpmāku pamatu darbaspēka nodokļa samazinājumam, lai sekmētu Latvijas ekonomikas konkurētspēju Baltijas un Eiropas mērogā.”

Toties tas neiet kopā ar to, kas un kā ir ierakstīts deklarācijā.

Jau šobrīd vairākas auditorkompānijas atzīst, ka gan reitingā Doing Business, gan globālās konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no kaimiņiem - atpaliek arī tāpēc, ka mūsu kaimiņi ir ātrāki un efektīvāki lēmumu pieņemšanā. Savukārt mēs atkal izvērtēsim, izdiskutēsim, izveidosim darba grupas... (No zāles dep. Dz.Zaķa starpsauciens: „Repše visu zina!”)

Straujumas kundze! Ņemot vērā visu iepriekš minēto, es tiešām nevaru balsot „par”.

Vēlos arī vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis gads būs īpašs ne tikai ar to, ka mūs sagaida Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanas, bet arī ar to, ka valdībai nāksies lemt par vairākiem ļoti smagiem jautājumiem, piemēram, sakarā ar airBaltic, sakarā ar „Liepājas metalurgu”, sakarā ar investīciju piesaistīšanas zemo līmeni, kā arī iespējamo inflācijas pieaugumu ārpus prognozētā (par to šobrīd neviens nediskutē un nerunā).

Ņemot vērā to, es ceru, ka jūs tikāt izvirzīta kā persona, kura ir pārliecināta pirmām kārtām par saviem spēkiem un zina, ko dara, jo pretējā gadījumā risks kļūt par politiķu manipulāciju upuri ir pārāk liels.

Vēlu jums veiksmi, Straujumas kundze!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Labdien visiem!

Vai jūs zināt, kādi ir divi vispopulārākie solījumu veidi? Tie ir solījumi, kuru piepildīšanos tu gaidi, un tie, kurus nevar izpildīt.

Nu tad parunāsim par Valdības deklarāciju, par valdības veidošanas procesu! Tas ir beidzies, un jau no tā, ko mēs esam redzējuši, rodas pamatoti jautājumi: pēc kādiem principiem un kā interesēs īsti ir tikusi veidota šī valdība? Valdības veidotāji nemaz nav slēpuši, ka primārais valdības sastādīšanā nav valsts un sabiedrības intereses, bet gan tas, lai partijām būtu iespējams izveidot sev... izvietot sev vajadzīgos cilvēkus sev vajadzīgajos krēslos un lai būtu iespēja tālāk cīnīties jau par nākošajiem krēsliem uz nākošajām vēlēšanām. Un nav svarīgi, cik labs un kompetents ministrs tu esi bijis! Ja partija nevarēs tevi izmantot nākošajām vēlēšanām, tu vari doties mājās ar visu savu profesionālismu un visiem saviem paveiktajiem darbiem. Protams, valdības veidotāji teiks, ka viņiem tas ir labāk redzams un ka viņi ir gatavi uzņemties politisko atbildību par savu izvēli, par to, kā strādās valdība, un tā tālāk.

Labi! Bet kāpēc tad jūs tagad tik drebelīgi skrienat apstiprināt šo valdību, kad vēl tinte nav nožuvusi parakstam uz Valdības deklarācijas? Kādēļ nedodat iespēju deputātiem kārtīgi iepazīties ar to, ko esat parakstījuši, izdiskutēt to? Nu, būtu vajadzējis vismaz ļaut noskaidrot, kādi tad darbi īsti ir domāti zem šīm skaistajām deklarācijas frāzēm. Ar šādu rīcību jūs uzskatāmi demonstrējat, līdz kam Latvijā jūs esat degradējuši demokrātijas principus! Parlamentāra demokrātija kā valsts pārvaldes iekārta Latvijā ir tikai uz papīra, un Satversmē noteiktos principus jūs varat atļauties klaji ignorēt. Parlaments ir kļuvis par balsošanas pogu spaidāmo mašīnu, nevis kalpo par instrumentu, ar kuru īstenot valstī demokrātiju un tautas varu.

Vai tam nepiekrīt kāds no jums? (No zāles starpsaucieni: „Nē! Piekrītam! Piekrītam!”) Par to ļoti vienkārši pārliecināties. Es esmu pārliecināts, ka lielākā daļa koalīcijas deputātu nemaz nezina, par ko viņi šodien īsti balsos. Un, ja žurnālisti aiz durvīm nepaslinkos un pajautās, kas īsti ir rakstīts Valdības deklarācijā, reti kurš būs spējīgs vispār jēdzīgi atbildēt kaut ko.

Savulaik jums bija ambīcijas pretendēt uz tiesiskuma un atklātības koalīcijas statusu. Tagad jūs esat no tā atteikušies. Pamatoti un vismaz godīgi! (No zāles dep. J.Reirs: „Paldies!”)

Atgriežos pie deklarācijas. Tātad - kādi bija divi populārākie solījumu veidi? Tie, kurus mēs gaidām, un tie, kurus nevar izpildīt. Es ļoti gribētu, lai deklarācijā būtu mazāk to otro. Un, lai gan man nav bijusi iespēja strādāt pie Valdības deklarācijas, es varu piekrist, ka daudzas lietas, kas tajā ir ierakstītas, ir tiešām nepieciešamas. Nu, kaut vai tas: „2014.gadā jāuzsāk mērķtiecīgas un efektīvas rīcībpolitikas īstenošana [..].” Tā vien gribas iesaukties: „Aleluja! Beidzot!” Es domāju, ka visa sabiedrība jau ir novesta līdz baltkvēlei ar šo valdības nespēju pieņemt, pat sagatavot kvalitatīvus un laicīgus lēmumus; tas rada miljoniem lielus zaudējumus, pamatotu vilšanos un rūgtumu sabiedrībā, vai tas attiektos uz kādu konkrētu lietu, teiksim, „Liepājas metalurgu”, vai uz ko plašāku, teiksim, uz veselu nozari - uz būvniecību vai uz enerģētiku. Es ļoti ceru, ka šai valdībai būs potenciāls īstenot šo apņemšanos.

Ja mēs paskatāmies, kas ir... paskatāmies uz Valdības deklarāciju, tad redzam, ka tur ir ļoti tiešas, patīkamas un spēcīgas apņemšanās: 161 punkts - deviņos mēnešos. Braši! Jūs tiešām gatavojaties to izpildīt? Vai jūs tiešām ticat, ka jūs to izpildīsiet? Vai arī tā ir vienkārši tautas mānīšana? Varbūt tā ir sevis mānīšana? Varbūt tomēr būtu bijis prātīgāk, ja katra ministrija, teiksim, būtu paņēmusi divus vai trīs veicamos darbus, ar kuriem tā apņemas tikt galā? Tas būtu ticamāk! Tas nebūtu, protams, tik braši, tomēr ticami. Vienīgais mīnuss šinī gadījumā būtu tāds, ka tos nāktos arī pildīt, jo tad nevarētu lēkāt pa šiem daudzajiem uzdevumiem, daudzajiem solījumiem: „Te, redziet, to mēs neizpildījām, bet mēs sākām pildīt šo!” Jūs apgalvojat... Protams, jūs apgalvosiet, ka šie solījumi ir pārdomāti un ka valdība ir gatava to darīt.

Labi, paskatīsimies konkrēti! Atšķiram Valdības deklarāciju, skatāmies. 1.punkts: „Veidot zināšanu ekonomiku.” Es esmu „par”! Es tiešām esmu gatavs kaut vai ar asinīm parakstīties par šo, tāpēc ka... (Zālē smiekli. Starpsaucieni: „Nevajag!”) nav svarīgāka uzdevuma šinī valstī, lai mums tiešām būtu radoši, uzņēmīgi cilvēki, jo tikai tas ir reālais tautas labklājības pamats. Skaisti fiskālie cipari to nenodrošinās! Tikai nianse ir tāda, ka zināšanu ekonomika prasa lielus ieguldījumus. Un, ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka budžetā mums nauda tam nav paredzēta.

Kā jūs zināt, finansējums Latvijā ir viens no viszemākajiem Eiropā attiecībā uz zinātni. Tas ir daudzkārt zemāks nekā tādās valstīs, kuras tik tiešām cenšas reāli īstenot šādu zināšanu ekonomiku. Tad ir jautājums: no kurienes radīsies nauda, ja jūs esat nolēmuši budžetu negrozīt? Jā, kāds uzreiz izmanīgi teiks: „Tā būs Eiropas fondu nauda, ko mēs ieliksim iekšā.” Bet, kolēģi, vai jūs vispār esat lietas kursā, kas notiek šinī jomā attiecībā uz zinātni? Vai jūs zināt, ka Eiropas Komisija nākošajam periodam attiecībā uz Eiropas fondiem ir noteikusi nosacījumus... konkrētus ExAnte nosacījumus, kurus neizpildot pie šīs naudas vispār nevarēs tikt? Un kā viens no tiem ir Viedās specializācijas stratēģijas izstrāde, uz ko Eiropa jau vairākkārt ir norādījusi mūsu ierēdņiem, ka nekas nav izdarīts un ka tas neies cauri. Un, ja tas neies cauri, tad reāli naudas nebūs.

Ja mēs pašlaik esam šādā situācijā, tad runāt par kaut kādu zināšanu ekonomikas veidošanu ir pilnīgi bezjēdzīgi. Pa šiem deviņiem mēnešiem jūs labākajā gadījumā tikai tiksiet galā ar Briseles ierēdņiem, nemaz nerunājot par to, ka varētu sākt kaut ko vispār veidot. Tas ir labākajā gadījumā! Jo pašlaik, redzot to, kāda līdz šim ir bijusi valdības nostāja, ar to vispār nevajag nodarboties. Pietiks ar kaut kādu informatīvu ziņojumu par visu šo pasākumu, kuru, protams, Eiropas Komisija neakceptēs. (No zāles dep. J.Reira starpsaucieni.)

Tāpēc man ir konkrēts priekšlikums. Mums šodien pulksten 12.00 ir Inovāciju un zinātnes apakškomisijas sēde. (No zāles dep. A.Latkovska starpsaucieni.) Lūdzu, ņemsim un risināsim to! Valdība jau būs apstiprināta, un jūs varēsiet, kā savā deklarācijā rakstījāt, sākt mērķtiecīgu un efektīvu rīcību šīs politikas īstenošanā. Lūdzu, pēc divām stundām būs reāls pirmais pierādījums, ka jūs to tiešām taisāties darīt!

Otrais. Paņemsim nākošo punktu... paņemsim pēc kārtas 2.punktu: „Sekmēt sabiedrības uzticēšanos valsts varai, kas ir balstīta uz tiesiskuma stiprināšanu [..] kvalitatīvu valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu.” Es domāju, Latvijas vēstures grāmatās rakstīs par to, cik kvalitatīvi valsts pārvaldes uzdevumi ir tikuši īstenoti šajā periodā. Taču, nerunājot par to, kas jau ir ticis sagrauts un kas nav ticis izdarīts, tomēr ir divas lietas, kur mēs skaidri zinām, ka sabiedrība gaidīs no jums atbildi, gaidīs šo jūsu rīcību, - tā ir Zolitūdes traģēdija un „Liepājas metalurgs”. Diemžēl par „Liepājas metalurgu” jūs tagad runājat, ka pirmais ir nodrošināt... nodrošināt atbalstu tiem darbiniekiem, kuri tiks atlaisti, bet jūs vairs nemaz nerunājat par to, ka „Liepājas metalurgu” varētu glābt. Cik man ir zināms, tad Valsts kases rīcībā ir dokumenti, kas saka... kas parāda, ka „Liepājas metalurgu” var glābt, jo valsts tagad kā kreditors, kad sācies maksātnespējas process, pārņem šo uzņēmumu. Ja sakārto jautājumu par lūžņu piegādi, tad „Liepājas metalurgs” var sākt strādāt. Nu tad, lūdzu, - uz priekšu! Sāciet to darīt! Mērķtiecīgas, efektīvas rīcībpolitikas īstenošanā tas būs viens labs piemērs.

Tālāk. (No zāles dep. J.Reirs: „Trešais!”) Es varētu iet... (Starpsauciens no zāles: „Trešais!”) Jā, trešais. Labi, trešais!

Trešais. Motivēt ikvienu iesaistīties ekonomiskajās aktivitātēs. Ļoti labs lozungs!

Paņemsim atkal vismaz divas konkrētas lietas. Viena: mikrouzņēmumi. Savediet kārtībā šo jautājumu! Pabeidziet to, ko Saeimas deputāti ir iesākuši, -atgrieziet atpakaļ šo nodokļa likmi - 9 procentu likmi.

Otra lieta: sakārtojiet jautājumu ar VID, ja jūs tik tiešām gribat, lai tie cilvēki, kas mēģina iesaistīties un kļūt ekonomiski aktīvi, uzreiz netiktu atgrūsti, atsisti ar šo iniciatīvu! Paskatieties, kādu iniciatīvu mehānismu jūs esat izveidojuši priekš VID! Pašlaik mehānisms, kas motivē VID darbiniekus, ir šāds: jo vairāk viņi iekasēs nodokļus, jo lielākas viņiem būs algas. No vienas puses, it kā pareiza doma, bet - pie kā tā ir novedusi? Pie tā, ka VID darbinieki skatās nevis uz to, kā sistēmiski sakārtot nodokļu administrēšanu tanīs jomās, kur nodokļu administrēšana galīgi nevedas, kur tā nav sakārtota... piemēram, kontrabanda... tā vietā viņi vienkārši skatās, kā paņemt vairāk naudas no tiem, kas tos nodokļus jau maksā. Tā ir ļoti nepareiza iniciatīva!

Tā es, protams, varētu iet cauri visai deklarācijai, bet diemžēl man nav tādas iespējas, tāpēc es pāriešu uz sadaļu, ar kuru... ar kuras jomu man ir nācies strādāt ļoti daudz. Un tā ir enerģētika.

Ir acīm redzami, ka tam, kurš ir gatavojis šo sadaļu, nav pietiekoši dziļu zināšanu un sistēmiska skatījuma uz šo nozari. Ir vienkārši saliktas skaistas, klišejiskas frāzes, lai pareizi, labi skanētu, bet - cik jēgpilni ir šie solījumi?

Paņemsim konkrētus piemērus. 74.punkts runā par to, kādi atbalsta pasākumi tiks veikti, izmantojot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, kas sāks darboties 2014.gada 1.aprīlī. Tātad no šejienes izriet tas, ka fondam ir jābūt jau gatavam... Principā, lai varētu izdarīt to, par ko es runāju, būtu jābūt tā, ka fonds jau ir gatavs un ka tas jau strādā pie metodikas, pie tā, kādā veidā notiks šī kompensēšana, un ka jau tiek veidota klientu datubāze un tiek testēts finansēšanas modelis. Es gan neko par to visu... neesmu dzirdējis, ka Ekonomikas ministrija kaut ko tādu jau darītu. Tagad vairāk gan izskatās, ka nekādu kompensāciju uz to laiku nebūs. Taču ne par to ir stāsts. Stāsts ir par kaut ko citu. Ja mēs palasām 75.punktu, tad redzam, ka tas runā par to, ka valdība apņemas īstenot diferencētu elektroenerģijas tarifu mehānismu. Tā vien gribas iesaukties: „Ku - kū! Kas ir rakstījis šo deklarāciju?” (Zālē smiekli.)

Proti, 74.punktā jūs runājat par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, tātad par to, ka elektroenerģijas cenu noteiks tirgus, taču pēkšņi 75.punktā jūs runājat par to, ka paredzēts īstenot diferencētu elektroenerģijas tarifu mehānismu. Tātad paredzēts noteikt tarifus, turklāt valdība tos noteiks diferencētus. Nu ļoti interesanti!

Mēs vēl varētu turpināt. Par enerģētiku te varētu ļoti daudz ko pateikt, bet šajās pāris... šajās dažās minūtēs, kas man bija atvēlētas, es centos palīdzēt ar padomiem, kas varētu noderēt ceļamaizei jaunajai valdībai.

Un nobeigumā es vēlos dot vēl vienu padomu - pēdējo padomu. Kad jūs būsiet mazliet jau pastrādājuši un kad būsiet jau atkal saķīvējušies - un jūs būsiet saķīvējušies, to jūs paši ļoti labi zināt! -, un, kad jūs būsiet tā ķīvējušies, ķīvējušies un būsiet atkal viens otram un visiem apnikuši ar saviem ķīviņiem, tad, lai šos ķīviņus varētu izbeigt, jūs nonāksiet pie vienas neizbēgamas atziņas - ka ražīgi strādāt Latvijas labā valdībā bez saskaņas nav iespējams. (Zālē smiekli.) Un tas jums ir 162.uzdevums. Jums ir deviņi mēneši, lai to iemācītos. Ja jūs to neiemācīsieties, tad nākošo valdību mēs veidosim bez jums! (SC frakcijas aplausi. No zāles dep. A.Bērziņš: „Ivar, malacis!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Labdien, Ministru prezident! Labdien, Ministru prezidenta amata kandidāte! Ekselences! Kolēģi! (No zāles: „Paldies valdībai!”)

Šodien mēs esam vēsturiska brīža priekšā, un es gribētu tomēr nedaudz paanalizēt šo situāciju un gribētu teikt, ka politiskais process ir novedis mūs līdz tam, ka (No zāles: „Reformu nebija!”) šis brīdis daudz neatšķiras no tā brīža, kad bija 10.Saeima un toreizējā valdība, kuras darbs bija politbiznesa un oligarhu bloķēts. Atšķirība ir tikai tā, ka tajā piedalāmies mēs, Reformu partija, ar 14 deputātu vietām un trim potenciāliem ministriem: Edgaru Rinkēviču, Rihardu Kozlovski un Vjačeslavu Dombrovski. Es gribu pateikt lielu paldies saviem kolēģiem par nesavtīgo un brīžiem pārmērīgo darbu, ko mēs esam līdz šim darījuši, lai noturētu demokrātiju un izskaustu korupcijas shēmas (No zāles: „Savās rokās!”), kas ir mūsu valstī. Būsim modri, jo oligarhi un dažādas ietekmju grupējumu intereses (No zāles: „Ooo!”) aizvien ir ļoti lielā... (Zālē smiekli. SC frakcijas deputātu starpsaucieni. Dep. A.Elksniņš: „Kā jūs tur sadzīvosiet?”)

Redziet, man ir diezgan grūts šis brīdis, jo es redzu, ka šīs koruptīvās un korporatīvās ietekmes šeit aizvien ir augstas un tās vēl aizvien diemžēl ir svarīgākas par to, kas ir sabiedriskais labums. Vēl cītīgāk ir jāstrādā, lai apkarotu ēnu ekonomiku un lai vairotu sabiedrības uzticību mums, politiķiem, un arī valsts pārvaldei. Es atbalstīšu šo valdību, lai jaunizveidotās koalīcijas vienošanās tiktu pildīta, lai tā mazinātu nevienlīdzību mūsu sabiedrībā un lai veiktu visus tos darbus, kas deklarācijā ir uzskaitīti. Man šeit ir jāpiemin, ka koalīcijas veidotāji un Valdības deklarācijas rakstītāji publiski apsolīja, ka koncepts... ka valdības rīcības plānā būs iekļauta koncepcijas izstrāde par valsts finansēta NVO fonda izveidi, kas ir būtiska demokrātijas nostiprināšanā un NVO sektora attīstībai šajā valstī.

Ir ļoti svarīgi, lai mēs sekmīgi strādātu un ar panākumiem sagatavotos un novadītu Eiropas Savienības prezidentūru 2015.gadā. Ilgtspējīga valsts attīstība ir mūsu kopējās interesēs, tāpēc vēlu, lai Saeima un valdība veiksmīgi sadarbotos nākošajā deviņu mēnešu periodā.

Vēlu veiksmi! Paldies jums! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Topošās valdības deklarācijā ir rakstīts: „Ir jāuzsāk rīcībpolitikas īstenošana, lai realizētu nacionālās attīstības plānā noteiktās prioritātes, kas vērstas uz stratēģisko mērķi.” Proti, uz iekšzemes kopprodukta pieauguma uz vienu iedzīvotāju sasniegšanu. Es pilnībā atbalstu šo nodomu un šo mērķi vēl vairāk tāpēc, ka Latvija ir visbēdīgākajā stāvoklī, salīdzinot ar visām pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja mēs rēķinām tieši kopprodukta lielumu uz vienu iedzīvotāju. Mēs esam trešie tajā sarakstā, un tikai Bulgārija un Rumānija ir zem mums.

Lai sasniegtu Eiropas valstu labklājību vēl šīs paaudzes... Latvijas labklājības līmeni vēl šīs paaudzes laikā, valstī ir jādubulto savi ienākumi vienas paaudzes laikā. Jādubulto! Un šādu izaugsmi nodrošina iekšzemes kopprodukta pieaugums - 7 procenti gadā vismaz 20 gadus pēc kārtas. Pasaules Banka 2008.gadā sastādīja izaugsmes ziņojumu, kurā secina, ka 7 procentu pieaugumu var sasniegt, ja kopējais investīciju līmenis valstī ik gadu sasniedz 30 procentus no iekšzemes kopprodukta, skaitot kopā privātās un valsts investīcijas.

Kā mūsu jaunā valdība taisās nodrošināt šo mērķi, kuru tā ir definējusi savas deklarācijas pašā sākumā? Kādus rīkus, kādus līdzekļus tā ir aprakstījusi savā deklarācijā? Es šeit saredzu divus galvenos. Pirmais ir akcents uz Eiropas Savienības fondu apguvi, kas, kā es saprotu, ir iepriekšējo valdību politikas turpinājums, kā arī Fiskālās disciplīnas likuma normu stingra ievērošana.

Es vakar vakarā atgriezos no Briseles, kur piedalījos Eiropas Savienības nacionālo parlamentu deputātu saietā, kas bija veltīts dalībvalstu ekonomikas attīstībai. Neskatoties uz to, ko runāja Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu un monetāro lietu komisārs Oli Rēns, vairākums to deputātu, kuri piedalījās un joprojām turpina piedalīties tajā sanāksmē Briselē, uzskata, ka bargas taupības politika jeb, kā mums to politiski korekti nosauca Latvijas elite, pārmērīgas taupības politika ir izgāzusies. Eiropas visu dalībvalstu iekšzemes kopprodukta pieaugums ir tuvs 1 procentam vai pat ir negatīvs salīdzinājumā ar Ameriku vai Japānu, kur attīstības tempi ir nesalīdzināmi augstāki. Un mēs joprojām turpinām piekopt šo politiku arī jaunajā valdībā! Es uzskatu, ka tas ir ceļš uz nekurieni, tas ievedīs vēl dziļāk auzās mūsu valsti un mūsu ekonomiku.

Es redzu deklarācijā arī tādu frāzi: Nacionālajā attīstības plānā „noteikto ekonomikas izrāviena saturu veido izaicinājumi, kas jāpārvar valsts, pašvaldības, mājsaimniecības un ikviena indivīda līmenī”. Man tā izskatās tā kā psihoterapeita iedvesma vai mācītāja pamācība, nevis kā konkrēts nodoms un rīcības plāns, kas nodrošinās tieši šo izrāvienu.

Skaidrs, ka topošā valdība, tāpat kā pati Straujumas kundze, ir līdzšinējo valdību filozofijas gūstekne. Bet es maz... tā varētu apzīmēt jaunos ekonomikas izrāviena virzienus un līdzekļus. Tie deklarācijā nav noteikti.

Tāpēc šo deklarāciju atbalstīt un Ministru kabinetam izteikt uzticību, es uzskatu, mēs nevaram.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es vispirms gribu pateikt milzu paldies Valda Dombrovska komandai un visam tam, ko tā ir izdarījusi. Ja man būtu cepure, es to jūsu priekšā paceltu. Es esmu ļoti priecīgs, ka mums ir bijusi tik laba valdība ar tik ļoti labiem ministriem un ar tik labu komandas vadītāju.

Man ir ļoti žēl, ka kādu iemeslu dēļ Valdim Dombrovskim bija jāuzņemas politiskā atbildība par to, par ko viņam nebija jāuzņemas nekāda politiskā atbildība. Un vēl vairāk! Jāizsaka nožēla par to, ka tie cilvēki, kam būtu jāuzņemas vistiešākā atbildība... no viņiem tā atbildība nav prasīta - ne no Valsts prezidenta, ne no kāda cita puses. Es runāju par Nilu Ušakovu un Andri Ameriku.

Es gribu turpināt ar to, ka es neesmu apmierināts ne ar Ministru kabineta veidošanas procesu, ne ar tā rezultātu. Process sākās Valsts prezidenta kabinetā - sākās ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska demisiju vēl nenoskaidrotos apstākļos un nenoskaidrotu iemeslu dēļ. Ministru kabineta veidošanas process nav bijis atklāts, Ministru prezidenta amata kandidāte nav devusi novērtējumu par ministru amata kandidātiem un nav pamatojusi, kādēļ dažus uzskatījusi par labiem esam, bet it sevišķi vienu - Danielu Pavļutu - noraidījusi jau no sākta gala bez konkrētiem pamatojumiem vai skaidrojumiem, krasā pretstatā ar to, ka viņu ļoti daudzi cilvēki, ļoti daudzas iestādes novērtē kā vissekmīgāko ekonomikas ministru, kāds mums tagad, neatkarības gados, otrās neatkarības gados, ir bijis, un daži pat uzskata, ka viņš ir visdrosmīgākais ministrs, kāds ir bijis, un varbūt pat labākais ne tikai ekonomikas ministrs, bet labākais ministrs, kāds mums pēc neatkarības atgūšanas ir bijis.

Neesmu arī dzirdējis argumentus, kādēļ vēl trīs ministri, kas, manuprāt, arī darījuši ļoti labu darbu un bijuši sekmīgi līdz tam brīdim, kad tika „uzmesti”... Es te runāju par Jāni Bordānu, es runāju par Arti Pabriku, es runāju par Ilzi Viņķeli. Tie ir cilvēki, kas godam ir darījuši to, ko mēs viņiem bijām uzdevuši darīt, bet kāda iemesla dēļ viņi pēkšņi vairs nav piemēroti savam ministra amatam. Un ar šādu rezultātu es neesmu apmierināts.

Notiek dīvainības. Pieminēšu tikai dažas. Piedāvā ministriju frakcijai, kura saka, ka tai nav piemērota kandidāta. Vai nebūtu labāk noskaidrot, kurai frakcijai ir kompetenti un atbilstoši kandidāti, un tikai tad izdarīt izvēli? Manuprāt, šāds process un rezultāts neceļ Saeimas prestižu vēlētāju acīs, bet panāk tieši pretējo. Es šādā procesā nevēlos piedalīties un tāpēc arī balsojumā nepiedalīšos. (No zāles: „Ooo!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Igaunim.

G.Igaunis (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! „Veicināt reģionu kultūras un valodas savdabības uzturēšanu un attīstību, stiprinot reģionu identitāti kā kopīgās nacionālās identitātes daļu. Atbalstīt latviešu valodas izlokšņu bagātību, stiprināt latgaliešu valodu kā vēsturisku latviešu valodas paveidu.” Šāda sadaļa mums bija iepriekšējās valdības deklarācijā, taču šāda sadaļa un šāds teksts nav iespējams šajā Valdības deklarācijā. Pateicoties iepriekšējās valdības deklarācijai un balstoties uz šo dokumentu, mēs varējām izcīnīt televīzijā raidījumu, kas skan latgaliski, - „Citādi latviskais”. Šāds raidījums, kaut kas latgalisks, Latvijas televīzijā bija iespējams tikai LNT šovos. Un mēs atceramies, ka tikai 10 vai pat 15 gadus atpakaļ Anta Rugāte vadīja raidījumu „Latgale”. Pateicoties šai sadaļai, mums ir iespēja redzēt valdības atbalstu. Mums Latvijas Radio 1.programmā ir raidījums „Kolnasāta”, kas arī ir pastāvīgs raidījums un kuram ir savs ritmiskums, un tas ir ieguvums.

Šajā sadaļā... šīs valdības deklarācijā šis teksts nav iespējams. Divus gadus šāds teksts bija iespējams, nevienu tas netraucēja, bet tagad tas nav iespējams. Runājot par šo jautājumu, es Druvietes kundzei jautāju: „Kā tas iespējams, ka šajā Valdības deklarācijā šāda sadaļa nav iespējama?” Uz to nākamā izglītības un zinātnes ministre spēja atbildēt vien tā, ka tagad ir cita valdība un ka mums jau tāpat ir daudz dots.

Es nesaprotu, kas ir zem šā jēdziena. Kas mums ir daudz dots un kas ir maz dots - es to tālāk neattīstīšu, bet man ir skumji, ka topošajai izglītības un zinātnes ministrei latgaliešu valodas saglabāšana šķiet esam lielāks drauds latviešu literārajai valodai nekā Latgales pierobežā dominējošā Austrumu informatīvā telpa. Man ir skumji to atzīt. Katrā valstī ir tāda „latgaliešu valoda”, un katra inteliģenta valdība saprot, ka tā ir kultūrvēsturiska vērtība un ka tā ir jāsaglabā. Un es ceru, ka nākamā izglītības un zinātnes ministre to saprot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Godātie klātesošie! Deklarācija ir pamatprincipu izklāsts, un, lai arī kā mums gribētos, ka mums katram svarīgās lietas tiek uzskaitītas, deklarācijā tas nav iespējams. Un tas nav arī vajadzīgs, jo visu svarīgo minēt nav iespējams.

Latgalietim ir svarīgi, lai tiktu minēta rakstu valoda kā vērtība, bet bez tās Latgalē ir unikāls Turku pagasts, kas pelnījis, lai tas tiktu iekļauts UNESCO kultūras mantojuma vērtību sarakstā līdz ar suitiem. Latgaliešiem ir katoļticība, kas bija, ir un, ceru, būs katra latgalieša alfa un omega. Suitiem savukārt svarīga būtu suitu kultūrtelpas pieminēšana. Kuršu ķoniņiem, no latviešiem vienīgajiem, kuri nekad nav bijuši dzimtļaudis, svarīgi būtu dzirdēt pieminam viņu vārdu. Lībiešiem, Latvijas otrai pamattautai, arī būtu godavieta ierādāma deklarācijā. Un tā tālāk, un tā tālāk.

Deklarācijā ir izcelts ne atsevišķais, ne atšķirīgais, bet vienojošais. Un to vērīgs lasītājs var ieraudzīt veselā virknē deklarācijas sadaļu, piemēram: „Tiks veiktas investīcijas, lai vairotu ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību reģionos. [..] Tiks veidota zināšanu ekonomika, pateicoties ieguldījumiem izglītībā, un spēcīga laikmetīgā nacionālā identitāte, nodrošinot latviešu nācijas valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību.”

Latgaliešu rakstu valoda taču ir un, ceru, būs latviešu valodas oficiālais paveids, tātad tiek stiprināta un tiks stiprināta, un mums par to jāiestājas visiem spēkiem.

Nākošais. Tiks stiprināti reģioni un nodrošināta to attīstība. Ne tikai Latgale, bet visi Latvijas reģioni! „Prioritāte būs latviskās kultūrvides un identitātes stiprināšana, Latvijas daudzveidīgā kultūras mantojuma saglabāšana un bagātināšana.” Un vēl citi punkti.

Latgaliešu rakstu valoda neapšaubāmi jāstiprina, taču jāstiprina nevis deklaratīvi, bet praktiski, rakstot tajā un to izkopjot. Gunārs Igaunis jau arī minēja labus piemērus gan televīzijā, gan radio, gan citur. Bet ir jāņem vērā, ka ne tikai latgaliešu literatūrai, bet visai latviešu literatūrai pašlaik nav ziedu laiki. Bet, ja būs gribēšana, būs arī pastāvēšana. Un tas ir galvenais, ne atsevišķa sadaļa deklarācijā! Jāmīl un jāiestājas par Latgali, bet jāmīl arī suiti, jāmīl ķoniņi un visus apvienojošā pamatnācija - latvieši. Un arī mūsu lībieši un mūsu mazākumtautības.

Mīlestība nāk no iekšām, nevis no deklarācijām.

Valdība, esmu pārliecināta, būs un, vadoties no deklarācijā paustajām vadlīnijām, strādās pēc labākās sirdsapziņas un sekmīgi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (SC).

Labdien, kolēģi deputāti! Cienījamā Ministru prezidenta amata kandidāte! Es gribētu pieskarties vienam aktuālam jautājumam, proti, caurspīdīgumam.

Man liekas, ka dokuments, kas ir deputātu rokās, nesatur visu informāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību. Proti, es runāju par nodaļu, kura veltīta izglītībai. 29.punktā rakstīts: „Pieņemsim Valsts valodas politikas plānošanas dokumentu 2015.-2020.gadam, lai nostiprinātu latviešu valodu visās sabiedriskās dzīves jomās. Pilnveidosim izglītības sistēmas un kultūras jomu valsts valodas politikas īstenošanā, latviskas kultūrtelpas un vienotas sabiedrības veidošanā. Izstrādāsim jaunu mazākumtautību izglītības programmu latviešu valodas agrīnas apguves nodrošināšanai.” Citāta beigas. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Ļoti labi!”)

Bet vakar bija rakstīts... aģentūra BNS paziņoja, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā plānota no 2018.gada 1.septembra, par to liecina valdību veidojošo partiju sadarbības līguma projekts, ko partija plāno parakstīt trešdien. Līdz šim brīdim mums nav pieejams šā līguma teksts. Man liekas, ka tas ir viens piemērs tādai slepenībai un intrigām, kuru gaisotnē veidots šis Ministru kabineta sastāvs. Es gribētu atgādināt, ka Ministru kabineta Kārtības rullis noteic, ka deklarācija veido Ministru kabineta rīcības plānu, bet nekādas informācijas par to, kas ir koalīcijas līgums, šajā Kārtības rullī nav. Taču, ja jums ir kādi slepeni plāni, tad, lūdzu, tagad paziņojiet par tiem!

Laimdotai Straujumai varbūt nav sava viedokļa par mazākumtautību izglītību. Proti, runājot vakar ar mūsu frakciju, Straujumas kundze pateica apmēram tādu citātu, ka neviens taču neaizliedz jums runāt savā mājā dzimtajā valodā. Paldies, ka pagaidām neaizliedzat!

Man liekas, ka topošais Ministru kabinets šajā jomā izrāda milzīgu necieņu visām Latvijas nacionālajām minoritātēm, un tāpēc es par to nebalsošu, un nebalsos arī visa mūsu frakcija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Buiķim.

A.Buiķis (VIENOTĪBA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Es gribu runāt par diviem Valdības deklarācijas punktiem. 1.punkts: „Veidot zināšanu ekonomiku, pateicoties ieguldījumiem izglītībā, un spēcīgu laikmetīgu nacionālo identitāti, nodrošinot latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanas attīstību.” Un 5.punkts: „Stiprināt piederību Latvijai un nacionālo identitāti sabiedrībā un diasporā, sekmējot sabiedrības saliedētību un veicinot latviešu valodas lietojumu. Stiprināt ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu saites ar dzimteni.” Un ir ļoti labi, ka es runāju pēc Kabanova kunga, jo arī es šim jautājumam pieskaršos.

Tātad vispirms par izglītību - par augstāko izglītību un par zinātni. Es gribu atgādināt, ka mēs jau krietnu laiku neizpildām likumā noteikto, ka zinātnei finansējuma pieaugums ir 0,15 procenti. Tādēļ mēs esam viena no visvājāk finansētajām valstīm zinātnē. Un īpaši - ne pēdējais ministrs, bet iepriekšējais ministrs neuzticējās mūsu ekspertiem, jo, ja es nemaldos, apmēram miljons latu ir dots ārzemju ekspertiem. Es atsaukšos tikai uz pāris kritiskiem piemēriem, jo Druvietes kundzei būs ļoti nopietni šajos mēnešos jāstrādā.

Tātad nesen bija runa par zinātniskajiem grantiem. Un es jau kādreiz no šīs tribīnes minēju, ka fizikā, ķīmijā, astronomijā un matemātikā bija pieteikti 90 granti, no tiem 56 granti dabūja izcilu vērtējumu, bet tikai astoņi granti saņēma finansējumu. Un pat no tiem, kuri saņēma finansējumu, man te ir pārmetums presei, televīzijai un avīzēm, kas ļoti plaši publicēja un arī vēl šobrīd publicē informāciju par zinātniskajiem institūtiem, ka tie ir ļoti vāji un tamlīdzīgi... Bet šos piemērus pavisam elementāri varēja dabūt, jo vesela rinda grantu vadītāju iesniedza protestus par iepriekšējo vērtējumu. Un šobrīd faktiski visi zinātniskie institūti ļoti aktīvi pieprasa ministrijai (arī par pēdējo no zinātniskajiem institūtiem) izsniegt dziļāku pamatojumu, kādēļ ir tāds vērtējums.

Bet es sākšu ar tiem grantiem, kur tas vērtējums šobrīd ir zināms. Piemēram, vienam izcilam fiziķim, kurš Francijā strādāja pie franču enciklopēdijas, viņam pēdējā punktā, kur ir norādīti finanšu resursi, recenzents atzīmē: „Nezinu, kādas algas ir Latvijā.” Un tā rezultātā recenzents ieliek vienu punktu piecu punktu vietā. Cilvēks zaudē četrus punktus. Kādā citā grantā ir teikts: „Jums ir pārāk plaši pielietojumi - no kosmosa līdz medicīnai. Tas nekur neder!” Atkal ministrija nav ārzemju grantiem izskaidrojusi, ka pirms pieciem gadiem Izglītības un zinātnes ministrija pateica, ka nevar būt pārāk mazi granti, tāpēc granti ir jāapvieno. Tika apvienoti kopā divi granti - no viena nāca kosmoss, no otra nāca medicīna. Tagad vienā grantā iznāk divas ļoti atšķirīgas lietas, un, protams, ārzemju eksperts atkal piecinieka vietā ieliek trijnieku vai divnieku, es vairs neatceros precīzi.

Tagad par šiem grantiem, kas jau tagad ir publicēti.

Viens no... to es labi zinu... Es runāšu tikai par matemātikas jomu, kur es pietiekami labi orientējos. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts. Atzīmēts ar trijnieku, tātad vietējais spēlētājs. Bet te ir daudz jau runāts, televīzijā un radio visi ir runājuši: Ambainis. Ambainis šajā institūtā strādā! Ambainis dabūja 3 miljonu grantu, jo viņš ir viens no izcilākajiem Eiropas zinātniekiem! Un tas ir labi zināms, ka zinātnieks nerodas viens; viņam blakus ir viņa skolotāji - akadēmiķis Freivalds, akadēmiķis Bārzdiņš. Tas ir tas centrs, no kura veidojas visa Latvijas programmēšanas skola!

Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte. Trijnieks. Tur atkal tikko bija... Visi zina, ka runāja par Kaščejevu - vienu no jaunajiem fiziķiem, kas dabūja - viens no 25 jaunajiem zinātniekiem! - prēmiju. Viņš strādā šajā fakultātē... Un pēc tā kritērija, ko ministrija publicējusi, Fizikas un matemātikas fakultāte... Ar ko tā jāapvieno? Ar ko to apvienot? (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Ar bibliotēku!”) Tā ir Latvijā vienīgā vieta, kur profesionāli māca fiziku un matemātiku.

Lūk, tās ir lietas, kas... Nu, Inai Druvietei būs ļoti nopietni jāpiestrādā, jo šeit ir ļoti nopietna krīze.

Tagad saistībā ar to, ko „Saskaņas Centrs”... Protams, viņi ir opozīcijā, un viņi ļoti kategoriski runā un meklē, ko un kā vien var atrast. Es gribu atgādināt... Es nerunāšu te par latviešu valodas referendumu, par to ir daudz runāts, bet es gribu atgādināt vienu tādu tēzi, ko daži kungi - Ušakova kungs, Urbanoviča kungs - vienmēr ļoti sekmīgi izrunājuši, - ka Latvijā bija okupācija, bet nav okupantu. Redziet, es esmu tādā vecumā, ka es atceros 1944.-1945.gadu, un es ļoti labi varētu pastāstīt, kā Tukumā, kur bija Baltijā lielākais militārais aerodroms, kad ienāca armija... kādi bija notikumi. Bet tas pārāk personīgi, par to es nestāstīšu.

Bet viena cita lieta. No 1990.gada es biju viens no profesoriem, kuri... varbūt viens no pirmajiem, kuri tika uzaicināti uz ārzemēm - uz Rietumvāciju. Dzīvoju Kaizerslauternā, kur bija ļoti liela latviešu kolonija. Un tur es apmēram 10 gadus regulāri strādāju: sākumā - pedagoģisko darbu, pēc tam - zinātnisko darbu. Tur bija liela latviešu kopiena, un no 1990.gada līdz 1992.-1995.gadam, kad Latvijā bija pārejas process un ļoti grūti cilvēkiem klājās, šie cilvēki regulāri veda uz Latviju palīdzības pakas - gan produktus, gan drēbes un tamlīdzīgi. Un bija tāds Drunka kungs, un viņš 2000.gadā beidzot apprecējās un atgriezās Latvijā, dzīvoja Purvciemā. Un viņš, atbraucis no Vācijas, protams, nezināja krievu valodu. Viņš jau tagad ir sen zem zemes, un faktiski viņš aizgāja lielā mērā tādēļ, ka tad, kad savā stāvā viņš iznāca kāpņu telpā... te Kabanova kungs runāja par savu dzīvokli, izteica paldies... iznāca viens krievu kungs un viņu nosauca par fašistu okupantu. Un viss! Un tas latvietis baidījās iet no dzīvokļa laukā un pēc gada nomira. Tā ka - es atvainojos! - okupanti joprojām ir, vismaz ar okupantisku domāšanu.

Un tagad nobeigumā es gribu pateikt dažus vārdus par jauno valdību. Es 1972.gadā aizgāju uz Fizikas un matemātikas fakultāti, un tieši nākamajā gadā Laimdota Straujuma beidza mūsu fakultāti. Un viena lieta, ko es varu teikt: toreiz bija pilnīgi citi mācību procesi, mēs mācījāmies piecus gadus, auditorijās bija jāpavada 36 stundas, tā bija ļoti nopietna apmācība. Tur toreiz vēl strādāja profesors Lūsis, profesors Reiziņš, ļoti, ļoti izcili, starptautiski atzīti matemātiķi. Un, ja ir godīgs cilvēks, tad tāpat kā Dombrovskis... man nav ne mazāko šaubu, ka Laimdota Straujuma būs ļoti godprātīga valsts vadītāja, un es ar lielu prieku šodien balsošu „par” jauno valdību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Ļoti cienījamās dāmas un godātie kungi! Šodien visiem kopā ir iespēja ielikt jaunu bildi Latvijas vēsturē un politikā. Jāteic, ka man dotais laiks piedalīties un vērot Latvijas politiku tiešsaistes režīmā, nevis no fragmentiem, ko žurnālisti izvēlas parādīt televīzijā, ir devis iespēju ļoti rūpīgi pārdomāt, kas ir Latvijas politika, kāda tā ir. It īpaši pēdējie notikumi un pēdējās nedēļas notikumi.

Pirms es nokļuvu Saeimā, es daudz īstenoju Nodarbinātības valsts aģentūras programmas jauniešiem bezdarbniekiem, un kāda meitene, kura izvēlējās profesiju „Projekta vadītāja”, veselu gadu mācījās un strādāja kopā ar mani. Pēc kāda pusgadu ilga darba mums vajadzēja startēt projektu konkursā, un meitene atnesa man darbu, ko šajā pusgadā viņa ir rakstījusi. Es esmu labojusi, konsultējusi, un viņa saka, ka darbs ir gatavs. Es pārskatu un redzu, ka daļa no tām latviešu valodas pareizrakstības kļūdām, kuras biju atzīmējusi, nav izlabotas, bet vietas, kuras vajadzēja precizēt, nav precizētas. Es jautāju: „Kurā projektu konkursā mēs varētu startēt, ja šis darbs ir sagatavots uz „6”?” Viņa nesaprot. Es saku: „Labi, iedomājies, ka mēs ražojam desu. Cik ilgi kāds pirks mūsu desu, ja tā būs ražota uz „6”?” Viņa atbild: „Es desu vispār neēdu, jo tā ir ražota uz „2”.” Un tad es domāju: no kurienes mums ir tā, ka es varu iedot viduvēju darbu, to pieņem, un mēs ejam tālāk? Un es nonācu pie skolas.

Es domāju, katrs no jums atceras kādu skolotāju, kurš lika pārrakstīt vairākas rindas glītrakstīšanā, ja kaut viens burts nebija ar pareizo slīpumu, ka matemātikā bija jāpārraksta viss piemērs, lai būtu pareizi un bez kļūdām. Un ka arī latviešu valodā bija jāuzraksta viss teikums un jāpaskaidro, kādēļ tur bija jāliek komats, bet sestdienā darbmācība beidzās tikai tad, kad konstruktorā parādītais attēls bija saskrūvēts līdz galam un tur bija pilnīgi visas skrūves. Izglītības sistēmā mums mācīja izlabot savas kļūdas un padarīt kārtīgi darbu līdz galam. Tā bija pedagoga atbildība!

Kādēļ jums to stāstu? Tādēļ, ka jautājums ir par politisko atbildību.

Vai Zolitūdes traģēdija neprasīja no Valda Dombrovska, ka visiem ir jāsēž kopā un ar divām svītrām un lineālu jāpasvītro savas kļūdas, jāpaskaidro un visiem kopā jāizdara precīzi un kārtīgi darbs līdz galam? Tā, pēc manām domām, ir politiskā atbildība. Es jau saprotu, ka šis ir nozīmīgs gads visiem Latvijas politiķiem, un tiem, kuri par tādiem vēlas kļūt, ir ļoti nozīmīgi parādīties spožāk, vairāk un skaļāk. Tāpēc jau nav brīnums, ka pēkšņi ministru amatu sadalē kāds bija jāpievāc maliņā, kurš ne tā kaut ko bija pateicis, kurš sabiedrību bija vairāk pakaitinājis vai kurš varētu pabojāt to spožumu. Vai arī veikli bija jāpārsēžas no viena krēsla uz citu krēslu - gluži kā spēlē! -, lai tikai nepaliek bešā, ja mūzika pēkšņi apklusīs.

Es, vērojot šo procesu, bieži domāju par to, ko bērnībā mums vecāki mācīja: „Uzklausi un cieni vecākus cilvēkus! Esi godīgs, sirsnīgs, labestīgs! Palīdzi jaunākiem! Dari cilvēkiem visu to labāko!” Vai jūs domājat, ka šīs gudrības ir liekas Latvijas politikā? Domāju, ka ne. Un, kad pagājušajā piektdienā es, Ingrīda Circene, Ilze Viņķele un Dzintars Kudums tikāmies ar Priekules novada senioriem, kāds dzīvesgudrs vīrs, izcils dārznieks Ārvaldis Brencis pateica divus padomus visiem mums: „Lai šī gada rudenī nebūtu tā, ka visi brīnās: „Kas tie tādi sanākuši?”” Un otrā doma bija tāda: „Lai mūsu Laimdota spēj savaldīt mūsu Lāčplēšus!”

Un visiem jums es vēlos nolasīt vienu fragmentu no eposa, kurš uzrakstīts 1888.gadā - pirms 126 gadiem! - un kura autors ir Andrejs Pumpurs. „Pēc tam kādā vakarā atkal Laimdota, kādu vecu tīstokli ņēmusi, teica: „Lāčplēsi, klausies, lasīšu tagad iz gudrā Vidveda mācībām, kādas devis tas tikai priekš tādiem, kuri var saprast un panest.” Laimdota atvēra tīstokli, lasīja nodaļu šādu: „Aiziet laiks, atiet laiks, bet nekad laiks nepaiet, tādēļ laiks ir mūžība, ārpus šī laika skrituļa citu kādu mūžību domāties aplama ticība būtu. Dieviem, saulei un zemei pietiek ar ilgajo laiku. Kādēļ gan cilvēkam nebūtu diezgan, kurš, tik vien īsu brītiņu dzīvodams, bauda ar apziņu ko no šā laika? Cilvēce pati tomēr par sevi bezgala laiku mūsu pasaulē ieņem; kas gan skaitīs tos gadus atpakaļ, pirmais cilvēks kad pasaulē atpleta acis, un kas noteiks to dienu, kad pēdīgais aizdarīs acis? Vienīgais cilvēks nomirst, veselas tautas var izmirt, cilvēku cilts tomēr dzīvos, kamēr stāvēs šī zeme. Priekš šās lielās, neizmirstošās cilvēku tautas darboties, viņai palīdzēt vienādi pilnīgai tikt un augstu stāvokli ieņemt, priekš tās dzīvot un nomirt ir ikkatra cilvēka uzdevums laicīgā mūžā. Tāpat kā vienīgi cilvēki var arī vesela tauta pacelties gudrībā augsti, tā ka tiek līdzīga dieviem, - bet tad viņa vairs netic saviem bijušajiem dieviem, kuri tai izliekas zemi; viņa izvēlas sevim augstākus dievus, jaunu, brīnišķu ticību, un tā pirmajā vēlāk par māņu ticību paliek. Še nu ir darbalauks cilvēces draugiem aizstāvēt, sargāt tautas no maldīgām ticībām, kuras brīvības garu valdzināt dzenas un grozās tik zināmām kārtām par labu. Tautas prāts ir dievu prāts. Viņai ir tiesība pašai tādēļ vadoņus savus un arī valdoņus iecelt; bet, ja vēlētie vadoņi nepilda tautisku prātu un dēļ sava labuma dažas kārtas vai visu tautu grib nospiest, tautai tad ir pilnīga vara, itin kā kādus citus nederīgus kalpus, vadoņus atcelt. Brīvības mīļotājiem še atkal darbalauks rodas tautām labus likumus pasniegt, kas apsarga visu locekļu mantu un dzīvību, dibinātus uz augstiem cilvēces tikumiem, nepārgrozāmiem likumiem dabā.””

Es novēlu Straujumas kundzei varbūt arī pārlasīt šo grāmatu; lai jums spēks visiem, izturība un izdodas visiem stingri un daudz, daudz labāk padarīt visus darbus!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli pēc pusotras stundas ir jāizsludina pārtraukums, bet ir saņemts piecu deputātu - Smiltēna, Zaķa, Čepānes, Kalniņa un Ašeradena - iesniegums ar lūgumu turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz jautājuma izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Jā!”; „Nav! Nav!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens no zāles.) Nē, jums gribējās parunāt, tad arī pabalsojiet!... Balsosim par to, lai turpinātu 22.janvāra sēdi bez pārtraukuma līdz jautājuma izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 1. Tātad sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Vispirms paldies, ka ļāvāt man izteikties, lai gan es jūtu, ka jūsu uzmanības limits sāk jau izsīkt. Tomēr dažas lietas es vēlējos pateikt.

Vispirms par deklarācijas tekstu. Par reģioniem. Priecē, protams, tas, ka Laimdotas Straujumas vadītās valdības deklarācijā ir iekļauts viens teikumiņš par Latgales programmas turpināšanu. Tas priecē. Es katrā ziņā mēģinu tagad savu runu saīsināt, tāpēc lūdzu neņemt ļaunā, ja dažreiz varbūt loģiskā saite pazūd (Zālē smiekli.) un tas neizklausās tik ļoti saistoši jūsu ļoti izsmalcinātajām ausīm. Bet es gribu tiešām pievērst šim vārdam „reģions” lielāku uzmanību, un arī Valdības deklarācijā tas ir minēts ļoti daudz kur. Piemēram, veidosim nodarbinātību reģionos, stiprināsim reģionus un nodrošināsim to attīstību, nodrošināsim gan valsts, gan reģionu līdzsvarotai attīstībai nepieciešamo speciālsagatavošanu un tā tālāk, un tā joprojām. Arī augstākās izglītības sistēmu deklarācijā ir paredzēts veidot tā, lai tās programmas nedublētos viena reģiona ietvaros.

Tas, protams, priecē, ka formāli Valdības deklarācijā tomēr ir padomāts par reģioniem, bet vai kāds no topošās valdības sastāva var patiešām vārdā nosaukt kaut vienu Latvijas reģionu, kurš ir domāts saistībā ar šo dokumentu?

Jā, mums Latvijā ir izveidoti plānošanas reģioni kā atvasinātas publiskās personas, bet vēl ir arī statistikas reģioni, atkritumu apsaimniekošanas reģioni, īpaši atbalstāmie reģioni un arī Rīgas reģions. Par reģioniem Latvijā dažbrīd tiek sauktas arī bijušo rajonu teritorijas, piemēram, Jēkabpils, Cēsu vai Ludzas reģions. Te var piesaukt arī kultūrvēsturiskos reģionus, piemēram, Sēlija.

Visbeidzot. Katrai valsts iestādei struktūrvienību izvietojumā balstītais iedalījums nesakrīt savā starpā. Tur dažbrīd mēs varam atrast tādus interesantus veidojumus kā Viduslatgale, Ziemeļaustrumvidzeme vai Dienvidkurzeme... Un faktiski mums tomēr godīgi ir jāatzīst, ka Latvijā reģionālā reforma tā arī nav notikusi un ka šobrīd Latvijā nav neviena administratīvā reģiona. Un neizskatās, ka arī nākamā gada laikā mēs tiksim kaut vai soli tiem tuvāk.

Arī Valdības deklarācijā, lai šo reģionu lietu vēl vairāk samudžinātu, ir pieminēti, teiksim, starptautiskie reģioni, piemēram, „stiprināsim NATO klātbūtni reģionā”. Kurā reģionā - Latgales reģionā? Kurzemes reģionā? Vai arī: „...nodrošināsim Latvijas interešu īstenošanu divpusējo, reģionālo un globālo ārpolitikas izaicinājumu kontekstā.” Strādāsim „...lai Latvijas dzelzceļa transports kopā ar ostām saglabātu tirgus pozīcijas starptautiskajos kravu pārvadājumos Baltijas reģionā.”

Ūtrkuort, deklaracejā nav ni vuorda par Latgolys latvīšu (latgalīšu) volūdu - pagaisynuots īprīškejuos vaļdeibys tai sauktais turpinotības princips. Voi eistyn itei byus piecteceibys vaļdeiba? Itūs puors godu laikā bez miļzeiga vaļdeibys atbolsta, tūmār tai natraucejūt, asom tykuši pi raidejumim Latvejis vaļsts televizejā, Latvejis radējā. Vaļsts volūdys centrā izveiduota Latgalīšu rokstu volūdys ortografejis apakškomiseja, pavysam dreiž gaidom pyrmū interaktivū latgalīšu volūdys lementari jeb ābeci. 2014.goda budžetā jau ar jiusu bolsim esim apstyprynovuši atbolstu Pasauļa latgalīšu kongresa rezuļucejā paradzātajim dorbim, kas saistās ar Latgolys latvīšu (taitod latgalīšu) volūdys īdzeivynuošonu Latvejis vaļsts izgleiteibys sistemā. Atlaidit, bet maņ ir šuorbys par atseviškim jaunos ministrejas... ministrym, kuri natyka... kuri nadzāsa munus jautojumus un navareja izskaidrout, deļ kam...

Sēdes vadītāja. Viļuma kungs, es jūs lūdzu... Es jūs lūdzu tomēr ievērot Kārtības rulli. Un pēc tam savukārt palīdzēt arī stenogrammu rakstītājiem, lai tas viss, ko jūs teicāt, tiktu precīzi fiksēts.

J.Viļums. Prūtams, es paleidzēšu jim. Mēs tai vysod doram.

Sēdes vadītāja. Bet es lūdzu jūs ievērot Saeimas kārtības rulli! (SC frakcijas deputātu starpsaucieni: „Brīvību Latgalei!”)

J.Viļums. Es tū ari doru. Es tūlīt pabeigšu.

Gribēju pasceit tikai tū, ka... Atguodynuot jumsiem muna kolegys Gunara Igauņa citātū tekstu par Latgolys latvīšu rokstu volūdu i regionalajom identitatem. Tys, kū sacāja Kurseitis kuņdze gon par suitim, gon par lībīšim, - tys beja īprīškejuos vaļdeibys deklaracejā, bet dīmžāl ituos vaļdeibys deklaracejā ituos regionaluos identitates navarēs atrast pat moralu atbolstu nu vaļdeibys.

Visbeidzot...

Sēdes vadītāja. Viļuma kungs, lūdzu, neizrādiet necieņu pret parlamentu un ievērojiet Saeimas kārtības rulli! (No zāles dep. I.Cvetkova: „Ja viņš pārkāpj Kārtības rulli, izslēdziet viņam mikrofonu!”)

J.Viļums. Es atvainojos, bet es runāju... es runoju latvīšu volūdā, un, ja es napareizi runoju... es asu latvīts, es runoju latvīšu volūdā... Ja as napareizi runoju, tad, lyudzu, lobojit...

Sēdes vadītāja. Jūs ļoti labi šobrīd spēlējat politisko teātri!

J.Viļums. Es tykai pabeigšu...

Sēdes vadītāja. Bet, lūdzu, ievērojiet to, ka zālē ir 100 deputāti un ne visi no viņiem pārvalda latgaliešu valodu. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Es pārvaldu! Es varu iztulkot, ja vajag!”) Un Saeimas kārtības rullī ir precīzi pateikts, kādā valodā ir jānorisinās debatēm.

Paldies.

J.Viļums. Man vēl deviņas minūtes, es...

Vispirms es pateikšu īsi, izskaidrošu, lai nav nekādi pārpratumi, kāpēc es šeit runāju latgaliski jeb Latgales latviešu valodā. Tas tikai tādēļ, ka arī... (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Tu runā izloksnē!”) ...tādēļ, ka es esmu latvietis, es runāju latviešu valodā, neatkarīgi no tā, kurā literārajā tradīcijā. Un es pateicu tikai nelielu fragmentu no savas runas latgaliski tikai tādēļ, lai uzsvērtu to, ka šo valodu mēs varam lietot visā Latvijas valstī, arī no šīs tribīnes. Ja es kļūdos, tad lūdzu man to izskaidrot, jo līdz šim es neesmu atradis skaidrojumu ne Saeimas kārtības rullī, ne pie ministriem, nevienā Latvijas valsts normatīvajā dokumentā.

Bet es pabeigšu runu, kura man tiešām ir uzrakstīta tālāk latviešu literārajā rakstu valodā, lai jums būtu saprotamāk visiem. Bet katrā ziņā es aicinu būt saprotošiem vienam pret otru. (No zāles: „Tolerantiem!”) Tolerantiem, tieši tā!

Visbeidzot par valdības veidošanas procesu.

Jāsaka, manuprāt, pat neskaidri izteiktais Valsts prezidenta uzdevums izveidot labāku valdību par iepriekšējo tomēr nav izpildīts. Ir mēģināts valdībā iekļaut plašāku lēmējvaras (tātad - Saeimas) pārstāvniecību. Bet vai tas jau pamatā nav pretrunā ar principu, ka lēmējvarai jābūt šķirtai no izpildvaras? Lai mums nesanāk kā senajā teicienā: „Kas der visam, tas neder nekam.”

Paldies. (RP frakcija aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Ministru kabineta pārstāvji - topošie un esošie! Kolēģi! Visi, kuri seko sēdei!

Jā, es arī ilgi domāju, vai piedalīties šajās debatēs vai ne, bet beigās tomēr nolēmu, ka, visticamāk, tā ir pēdējā valdība, kuras apstiprināšanā piedalīšos, un nolēmu, ka tomēr nākšu un paudīšu savu viedokli, jo man pēc tam diemžēl nebūs iespējas paskaidrot to, kā es balsoju, tātad izskaidrot savu balsojumu.

Un jāsaka, ka, klausoties visu jūsu runas, šodien bija grūti nepiekrist īpaši četru kolēģu teiktajam, tas ir, Valda Liepiņa teiktajam (No zāles: „Nu-u-ū?!”), Initas Bišofas teiktajam un šoreiz arī Zariņa kunga un Elksniņa kunga teiktajam. Tātad, jā, būtībā gribētos pat arī viņu runas... kā lai saka, nu, šodien viņu teiktais... arī es piekrītu viņu teiktajām runām.

Bet, runājot par deklarāciju, es gribu teikt, ka deklarāciju es arī rūpīgi izlasīju - un pat vairākkārt. Sanāca gan vakar, jā, gan arī šodien vairākkārt izlasīt. Un jāsaka, ka deklarācijā ir visas šīs lietas... Es arī varētu parakstīties zem katra no šiem punktiem. Bet es gribu teikt: jā, tā ir, manuprāt, neiespējamā misija tik īsam termiņam. Un arī jāpiekrīt tam, ko teica Janīna Kursīte-Pakule. Bet, izlasot šo deklarāciju, liekas, ka vajadzēja gandrīz būt divām daļām... tātad deklarācija, ko apņemas pildīt... Un attiecīgi, mēs saprotam, izrietēs arī valdības rīcības plāns, tātad - ko reāli tiešām paspēj izdarīt tik īsā laika periodā.

Gandrīz gribētos teikt, ka jābūt bija arī pielikumam, kur ir... nu, nebūtu gluži korekti varbūt to tā nosaukt, tādam kā testamentam... Kā Straujumas kundze teica, šī ir pēctecības valdība, tā turpinās iesākto un arī nodos tālāk šīs ieceres nākamajai valdībai.

Bet tiešām šoreiz gribējās redzēt vairāk kaut ko koncentrētāku... tos darbus, ko ir iespējams reāli izdarīt tik īsā laikā. Un es gribu teikt, ka, jā, mums, tātad Saeimai, ir jābalso par visu Ministru kabineta sastāvu, bet es personīgi... es personīgi, ja tāda iespēja būtu, ļoti labprāt atbalstītu Riharda Kozlovska kandidatūru, Edgara Rinkēviča kandidatūru, Andra Vilka kandidatūru, Ingrīdas Circenes, Anrija Matīsa, Daces Melbārdes, Inas Druvietes un Eināra Cilinska kandidatūras. Žēl, ka mums nav iespējas balsot par... šajā komandā nebūs Jāņa Bordāna un arī Daniela Pavļuta, bet par pārējiem kolēģiem tiešām es varu teikt: jā, es cienu kā Saeimas kolēģus, arī kā kolēģus komisijās, bet diemžēl pārējos es nevaru ar simtprocentīgu pārliecību, kā saka, atbalstīt. Diemžēl!

Bet es atkal uzsveru to, ka kā Saeimas kolēģus - jā, visu cieņu! Man ir prieks, ka ir iespēja strādāt ar šiem cilvēkiem kopā.

Es novēlu jaunajai valdībai veiksmi, izturību, iecietību. Jā, kompromisi noteikti būs ne viens vien. Lai arī tos izdodas rast un nostrādāt visu šo termiņu. Bet es diemžēl neesmu un, es domāju, ka arī daļa no kolēģiem, kas šodien balsos „par” šo valdību... es domāju, ka viņi dziļi sirdī un savos prātos tomēr nav izdzēsuši šīs līnijas, vienalga, lai arī kādā krāsā tās būtu. Es tās nevaru izdzēst. Es tās neizdzēsīšu, un tāpēc es saku: es novēlu veiksmi jaunajai valdībai, bet es diemžēl to atbalstīt tādā sastāvā, kādā tā ir, šodien nevarēšu.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai, otro reizi. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Pēdējais vārds!”)

D.Kazāka (RP).

Labdien vēl vienu reizi, kolēģi! Ekselences! Esošie un potenciālie ministri! Nāku tomēr šeit runāt, lai veicinātu mūsu modrību. Šīs piecas partijas, kas šobrīd ir parlamentā, visdrīzāk, tiks ievēlētas arī nākošajā Saeimā. (Starpsaucieni: „Ū-ū-ū...! O-o-o!”) Un nākotnē ir iespējams, ka tās veidos nākošās koalīcijas un valdības. Latvijas ilgtspējīgai attīstībai nepieciešama stipra un iesaistīta pilsoniskā sabiedrība un nodrošināti sabiedrības līdzdalības procesi politikas veidošanā. Stipra pilsoniskā sabiedrība, kas organizējas caur NVO sektoru, paralēli politiķiem un ierēdņiem dod savus atzinumus un piedalās visos valsts pārvaldes līmeņos - Saeimā, Ministru kabinetā, ministrijās un pašvaldībās - ar savu ekspertīzi, lai kopīgi pieņemtu viedākus lēmumus, nodrošinot demokrātiju un ticību, uz tautas interesēm koncentrētu valsts pārvaldi.

Runājot par sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu, par politiskās kultūras pēctecību un par sabiedrības līdzdalības procedūrām, jāteic, ka ir ļoti daudzas šādas procedūras un ka tās visur - gan Saeimā, gan Ministru kabinetā - ir aprakstītas. Ministru kabinetam un valdībai ir Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome, mums Latvijā ir stiprs sociālais dialogs ar sociālajiem partneriem, darba devējiem, arodbiedrībām un pašvaldībām, bet mums pietrūkst pilsoniska dialoga starp valdību un nevalstisko sektoru, starp koalīciju un nevalstisko sektoru. Vēsturiski atskatoties uz koalīcijas valdību deklarāciju veidošanas procesiem, apgalvoju, ka gan Ivara Godmaņa 2007.gadā veidotajā valdībā, gan visās trijās Valda Dombrovska vadītajās valdībās 2009., 2010. un 2011.gadā gan valdības deklarāciju izstrādē, gan rīcības plānu veidošanā tika nodrošināta sabiedrības līdzdalība, publiskojot deklarācijas melnrakstu un aicinot sabiedrību iesaistīties. Ir jāpiemin, ka lielākā daļa šo procesu notika Valsts kancelejas iepriekšējās direktores vadībā. Līdz ar to mums būtu ļoti svarīgi, lai nākotnē šīs procedūras tiktu nodrošinātas.

Diemžēl šoreiz šis process nav bijis pilnvērtīgs. Piemēram, 2011.gada rudenī, iepriekšējai valdībai veicot deklarācijas rakstīšanas procesu, pilsoniskais dialogs tika veidots pēc labākās pārvaldības un demokrātijas principiem. Valsts kanceleja izsludināja publisku apspriedi. Laika plānā bija paredzēts un nodrošināts, ka NVO paguva saviem biedriem izsūtīt šo informāciju, apkopot biedru iesniegto informāciju, veikt biedru domu apmaiņu par prioritātēm un tad pieņemt lēmumu un sniegt atpakaļsaiti deklarācijas veidotājiem. Šoreiz šis laiks nebija atvēlēts. Un man ir neizprotama šī steiga, kas ir bijusi. Un savukārt aizbildināšanās ar traģēdiju - tas nav labas pārvaldības princips. Šeit tikai vēl uzsvēršu, ka ir svarīgi, lai sabiedrība izdiskutē politiķu redzējumu par valsts attīstību, lai sabiedrība varētu vienoties, kādas ir prioritātes. Tādējādi tiktu nodrošināta sabiedrības līdzdalība, izpratne un arī atbalsts jaunajai valdībai un koalīcijai.

Es lūdzu lūkot, lai šīs procedūras turpmāk tiktu ievērotas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Augstā Saeima! Liekas, ka mums, pirmām kārtām deputātiem un topošajai valdībai it īpaši, jābūt skaidram priekšstatam par to, ka topošā valdība, neskatoties uz zināmu paplašināšanu, tomēr ir pārejas perioda valdība jeb pagaidu valdība, un līdz ar to tai kā jebkurai pārejas perioda valdībai varētu būt uzstādīti divi mērķi: vai nu tiks turpināts tas kurss, kurš bija uzsākts iepriekšējā valdībā un par kuru aizejošais premjers ar gandarījumu teica, ka tas bijis veiksmīgs kurss, vai arī tiks uzsākts sagatavošanas process, lai atbildētu uz jautājumiem par jauniem izaicinājumiem topošajā... pēcvēlēšanu periodā, kur tiešām koalīcijas paplašināšana un visas sabiedrības iesaistīšana būtu vitāli nepieciešama, jo galvenie tā sauktie un definētie mērķi - iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO un pievienošanās eirozonai - jau ir izpildīti, līdz ar to ir jādomā par jauno posmu.

Ne šis jautājums, ne pirmais uzstādījums... Ne Valdības deklarācijā, ne premjera amata kandidātes uzrunā netika sniegta skaidra atbilde. Līdz ar to šādā mišunga situācijā diez vai tas būtu pareizi - atbalstīt šo valdību un Valdības deklarāciju, kurā nav nedz iepriekšējās valdības darbību turpinājuma, nedz jaunā procesa uzsākšanas.

„Saskaņas Centra” frakcija neatbalstīs topošo valdību.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Var jau būt, ka man tikai likās, bet var būt, ka tā arī bija, bet nu daži runātāji, protams, šeit no tribīnes atkal uzdvesa drusku tādu vēsumiņu uz topošo koalīciju. Es atļaušos vien atgādināt, ka ne jau ZZS prasījās, mūs uzaicināja. Un kāpēc jūs mūs uzaicinājāt? Tāpēc, ka koalīcija pēdējā laikā atgādināja tādu mazāko grupiņu bērnudārza smilškastē, kur viens otram ber biksiņās smiltis, ņem nost mašīnītes, cenšas iesist ar lāpstiņu. Un mūsu ienākšana šajā koalīcijā dod vienu ļoti būtisku soli virzienā uz līdzsvaru. Neviena no koalīcijas partijām... izņemot VIENOTĪBU, neviena no koalīcijas partijām vairs nevarēs uzstādīt ultimātus, un tas jau būs vismaz viens solis normālas valdības darba virzienā. Un cerams, ka mēs... Es tāpēc gribu savu uzstāšanos pabeigt ar tēzi, ar ko šīs debates sāka Zariņa kungs, kurš jau paredzēja: nu cik tad ilgs laiks paies, kamēr jūs saķīvēsieties? Tad nu varbūt padomāsim arī par to, ko Zariņa kungs teica, un nesāksim jau šodien ar ķīvēšanos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 27, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Apsveicu Laimdotu Straujumu un jauno Ministru kabinetu! (Aplausi zālē.) Vēlu izturību un veiksmi, Valdības deklarācijā paredzētos darbus veicot! Un vienlaikus saku paldies Valdim Dombrovskim, ka viņš uzņēmās valdības vadīšanu Latvijai ļoti sarežģītā situācijā un ar savu darbu spēja pierādīt, ka politiskā atbildība nav tikai politiķu izdomāts lēmums. Paldies.

Bet mums vēl ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vēl ir vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Kolēģi, Mājokļa jautājuma apakškomisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, neskatoties uz šodienas lielo notikumu, atgādinu, ka pulksten 12.30 Sarkanajā zālē būs Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Raivis Dzintars... ir klāt, Vitālijs Orlovs... nav, Vineta Poriņa... ir, Edvards Smiltēns... ir, Jānis Urbanovičs... Urbanoviča kunga nav, Igors Zujevs... Zujeva nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 22.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 3. (ārkārtas) sēde
2014. gada 22. janvārī

 

Lēmuma projekts „Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam” (Nr. 539/Lm11)
(Dok. Nr. 3381)
   
Ziņo Ministru prezidenta amata kandidāte L.Straujuma
   
Debates - dep. A.Elksniņš
  - dep. D.Stalts
  - dep. V.Reskājs
  - dep. I.Zariņš
  - dep. D.Kazāka
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. G.Igaunis
  - dep. J.Kursīte-Pakule
  - dep. N.Kabanovs
  - dep. A.Buiķis
  - dep. I.Bišofa
  - dep. J.Viļums
  - dep. I.Vanaga
  - dep. D.Kazāka
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. K.Seržants
   
Paziņojumi
  - dep. A.Sakovskis
  - dep. E.Siliņa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 22.01.2014 11:27:56 bal001
Par - 91, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 22.01.2014 11:48:51 bal002
Par - 64, pret - 27, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam (539/Lm11)

Ceturdien, 23.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēdes turpinājums
12:30  Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēde
15:15  Saeimas kārtējā sēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem