Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas divdesmitā sēde
2013.gada 12.decembrī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 9.00. Sākam Saeimas 12.decembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti četri priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 12.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas sagatavoto likumprojektu „Par Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas 12.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr.546/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas 12.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 12.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Nacionālās drošības komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” nodot Juridiskajai komisijai un Nacionālās drošības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Labrīt, kolēģi! Kas tad mums tiek tagad piedāvāts? Likumprojekta anotācijā ir minēts, ka likumprojekts sagatavots, lai saglabātu likumā noteikto ierobežojumu nepārtrauktību, nosakot termiņa pagarinājumu uz 50 gadiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Lēmums par termiņa pagarinājumu, pēc atbildīgās komisijas viedokļa, ir nepieciešams, lai aizsargātu valsts drošību un demokrātisku valsts iekārtu. Proti, likumprojekta autori uzskata, ka, nosakot termiņa pagarinājumu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanai, personai tiek saglabāta iespēja pieprasīt ziņas attiecībā uz sevi par iespējamo VDK dokumentu esamību Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā, izmantojot likuma 12.panta pirmajā daļā noteikto kārtību. Tiek saglabātas tiesības personai griezties prokuratūrā ar pieteikumu par sadarbības fakta konstatēšanu likuma 12.panta otrās daļas un 14.panta kārtībā.

Ja rūpīgi iepazīstas ar likumprojekta tekstu, var secināt, ka tiek rosināts pagarināt par 30 gadiem sākotnēji noteikto termiņu, pēc kura notecējuma, pirmkārt, vairs nebūs iespējas šā likuma noteiktajā kārtībā konstatēt, vai persona sadarbojās ar VDK vai ne.

Otrkārt, pēc 30 gadiem ziņas, kas šobrīd ir Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā, nevarēs izmantot par pierādītu personas sadarbības ar VDK faktu tiesiskajās attiecībās pret šo personu.

Treškārt, speciālajos likumos noteiktie ierobežojumi personām, kuras sadarbojās ar VDK, saglabāsies līdz 2044.gada 3.jūnijam.

Spēkā esošā likuma „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” 14.pantā ir paredzēta personas sadarbības ar VDK fakta konstatēšana sevišķajā kārtībā. Šajā likuma pantā ir noteikts: „Prokuratūra pēc tam, kad saņemts pieteikums par sadarbības fakta konstatēšanu, ne vēlāk kā piecu dienu laikā ierosina pārbaudes lietu, par ko rakstveidā paziņo pārbaudāmajai personai.” Likuma 14.panta otrajā daļā ir rakstīts: „Pārbaude tiek izdarīta šajā likumā noteiktajā kārtībā un atbilstoši konstitucionālajā likumā „Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” paredzētajām personas tiesību garantijām, un to veic ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors.”

Vēlos akcentēt, ka, ja ielūkojamies datubāzē, tad varam tur izlasīt, ka konstitucionālais likums „Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” zaudēja spēku 1998.gada 6.novembrī, tas ir, pirms 15 gadiem.

Jautājums likumprojekta autoriem: vai jūs neesat pamanījuši, ka ir apgrūtināta spēkā esošā likuma „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” nosacījumu izpilde, un vai jūs nevēlētos šos apgrūtinājumus novērst?

Likuma „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” 17.panta nosaukums ir „Sadarbības fakta konstatēšanas noilguma termiņš”. Respektīvi, interpretējot likuma 17.pantu, izmantojot teleoloģisko interpretācijas metodi, var noskaidrot šīs tiesību normas jēgu, pamatojoties uz lietderīgu un taisnīgu mērķi, kas ar attiecīgo tiesību normu bija jāsasniedz.

Manuprāt, likumdevējs, pieņemot likuma 17.pantu, vēlējās noteikt termiņu, pēc kura personai nevar noteikt likumā paredzētos ierobežojumus kā personai, kas sadarbojusies ar VDK. Respektīvi, pēc 20 gadu termiņa būs pagājis laiks, kad personu varēja vainot sadarbības ar VDK faktā un persona attiecīgi varēja aizsargāt sevi, pierādīt, ka nav sadarbojusies ar VDK.

Uzskatām, ka likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” var konstatēt tiesību sistēmas nepilnību. Lai šo nepilnību novērstu, var pielietot analoģijas metodi, tas ir, sistemātiski analizēt līdzīgu gadījumu tiesisko regulējumu un šīs analīzes rezultātā konstatētos tiesību principus piemērot konkrētajam gadījumam.

Nacionālās drošības komisijas priekšlikums ir noteikt 50 gadu noilguma termiņu, kas nav noteikts ne Krimināllikumā, ne Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur noilgums...

Sēdes vadītāja. Ņikiforova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

Ņ.Ņikiforovs. Vēl vienu minūti drīkst...?

Sēdes vadītāja. Vai drīkst vēl vienu minūti...? (No zāles: „Lai turpina! Lai turpina!”)

Deputāti jums ļauj runāt vienu minūti.

Ņ.Ņikiforovs. Paldies.

...noilguma termiņš ir viens gads no dienas, kad beigusies soda izpildīšana. Vēlos dzirdēt Nacionālās drošības komisijas motivāciju šādam personu tiesību ierobežojumam, kas nav ne pamatots, ne attaisnojams.

Pie tam Satversmes tiesa 2000.gada 30.augusta spriedumā norādīja, ka šādi pasīvi tiesību ierobežojumi var pastāvēt tikai noteiktu laiku, un aicina likumdevēju periodiski izvērtēt attiecīgo politisko situāciju valstī un ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību.

Aicinu neatbalstīt Nacionālās drošības komisijas iesniegtā likumprojekta „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” nodošanu Saeimas komisijām, jo ne likumprojekta anotācijā, ne kur citur nav minēts pamatojums...

Sēdes vadītāja. Ņikiforova kungs, jūsu uzstāšanās laiks otrreiz ir beidzies!

Ņ.Ņikiforovs. ...kāpēc ir jāsaglabā personu tiesību ierobežojumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteicies runāt deputāts Valdis Zatlers.

V.Zatlers (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir ļoti nopietns jautājums, kuru mēs gribam nodot tālākām diskusijām Juridiskajai komisijai. Tautā šo jautājumu sauc vienkārši - čekas maisi.

Lai argumentētu nodot šo likumprojektu komisijai, pievērsīšos trim argumentu grupām: pirmkārt, faktiem, otrkārt, šīs informācijas praktiskai izlietošanai un, treškārt, emocionāliem argumentiem.

Par faktiem. Mēs visi skaidri zinām, kā šie čekas maisi ar aģentu uzskaites kartītēm nonāca Latvijas valsts rīcībā. Mums nav pilnīgas pārliecības, ka šajos maisos ir pilnīgi visas kartītes. Drīzāk otrādi! Ja aplēšam, ka aģentu skaits bija tuvu 25 tūkstošiem, tad kartītes satur informāciju tikai par 4,5 tūkstošiem. Teiksim tā: pati kartīte ir pirmskompjūtera ēras uzskaites metode: tā ir kaste ar kartītēm, kurās ir personas vārds, uzvārds, vervētāja vārds, piesegvārds jeb iesauka, dati par dzīvesvietu, un tas arī viss! Kad es ieteicu Satversmes aizsardzības birojam šo kartīti kā modeli parādīt sabiedrībai un pamēģinājām to parādīt arī deputātiem, sekoja dziļa vilšanās: un tas ir viss? Jā, tas tiešām ir viss! Un šos faktus, kas ir kartītē, nevar izmantot tiesā, lai pierādītu sadarbību, reālu sadarbību, ar Valsts drošības komiteju. Un, ja mēs paskatāmies tiesu procesus, kas ir bijuši, tad redzam, ka tie visi ir beigušies par labu prasītājam. Sadarbības fakts nav pierādīts! Tātad tiesā izmantot šo uzskaites kartīti praktiski nav iespējams.

Ja mēs ņemam un skatāmies tālāk, kā tad Valsts drošības komiteja strādāja, tad redzam, ka šie bija tā sauktie stukači, tātad tie ziņotāji, un nekas vairāk. Taču bija arī cita kategorija, kas strādāja atbildīgos amatos partijas un padomju aparātā un kam nebija vajadzīgas kartītes. Viņi sadarbojās ar čeku pa tiešo. Un šī viņu sadarbība tika ļoti rūpīgi slēpta. Un mūsu neatkarības atgūšanas sākumā daudzi no viņiem piedalījās arī Atmodas procesos. Būsim korekti pret savu vēsturi!

Nobeidzot sarunu par šiem faktiem, jārunā arī par to, ka jaunākajiem cilvēkiem, kas ir šajā kartotēkā, ir nedaudz virs četrdesmit gadiem. Tā nav kaut kāda kartīte ar bojāgājušiem vai aizsaulē aizgājušiem. Tā ir kartotēka ar reāliem cilvēkiem, kuri ir mums līdzās.

Nedaudz par šo faktu izmantošanu. Latvijas valsts nav nodevusi visai sabiedrībai šo stukaču sarakstu, bet Latvijas valsts to ir izmantojusi savām interesēm. Praktiski valsts drošības iestādēm šie saraksti nav slepeni. Valsts ir pieņēmusi arī ierobežojumus attiecībā uz cilvēkiem, kuri ir šajos sarakstos, 17 likumos. Tātad, ņemot vērā personas esamību šajā kartotēkā, viņai ir ierobežojumi gan vēlēšanu likumos, gan Pilsonības likumā, gan amatu ierobežojumi veselā rindā iestāžu. Arī tādās sfērās kā armija, policija, nemaz nerunājot par valsts drošības iestādēm, arī tādās iestādēs kā Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kontrole, kā arī civildienestā.

Ja mēs paskatāmies šos 20 gadus, kopš šie saraksti ir lietoti, tad redzam, ka tie ir lietoti Latvijas valsts interesēs, tomēr komisija lūdz arī valdību sagatavot atzinumu, kā to prasa Satversmes tiesas nolēmums, un pārskatīt šos profesiju jeb, pareizāk sakot, amatu aizliegumus, kas ir ietverti visos šajos likumos. No visiem 17 likumiem tikai par četriem Tieslietu ministrija deva atzinumu, ka šeit ir politiskā izšķiršanās par to, saglabāt vai mainīt šos amatu aizliegumus. Par pārējiem 13 secinājums bija viennozīmīgs: ierobežojumus saglabāt!

Sēdes vadītāja. Zatlera kungs...

V.Zatlers. Vai es drīkstu vēl vienu minūti par emocionālajiem... (No zāles: „Lai runā! Lai runā!”)

Sēdes vadītāja. Jā, drīkstat. Deputāti atļauj.

V.Zatlers. Un visbeidzot par emocionāliem argumentiem. Protams, ir liels pieprasījums... Tautai jāzina tie cilvēki, kuri ziņoja, kurus tautā sauc par stukačiem. Un kāpēc mums to nezināt? Jā, varbūt šī vēlēšanās ir pamatota, jo katra ģimene, kas dzīvoja Latvijā, cieta no čekas. Un divi vārdi - „čeka” un „stukačs” - nekad neiegūs pozitīvu nozīmi. Valsts drošības komiteja vienmēr būs mūsu apziņā kā negatīva iestāde, kas represēja mūsu ģimenes. Tāpat arī stukačs vienmēr būs tas, kurš ziņoja un varbūt izlēma vai ietekmēja mūsu ģimenes locekļu likteņus. Par to es nešaubos.

Bet es šaubos par citu emocionālo fonu: vai mēs esam gatavi sākt izskaidrošanos šodien - 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas? Un vai šī izskaidrošanās nesīs sabiedrībai saliedētību vai tomēr šķelšanos - un šķelšanos īpaši latviešu sabiedrībā?

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, saprotot tā emocionālo nozīmi un arī vēsturisko nozīmi, un komisijā diskutēt, kā labāk likumā ierakstīt šīs normas. Bet komisija nobalsoja un nolēma slēgt šos sarakstus sabiedrības atklātībai līdz tam laikam, kad sarakstos esošie būs aizgājuši viņā saulē un arī viņu bērni būs cienījamā vecumā.

Es aicinu atbalstīt nodošanu komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Nacionālās drošības komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” nodotu Juridiskajai komisijai un Nacionālās drošības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Anitas Eglijas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 4.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Anitas Eglijas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Anitu Egliju par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Anitas Eglijas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Jolantas Līvenas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 4.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Jolantas Līvenas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Jolantu Līvenu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jolantas Līvenas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Bet, pirms mēs izskatām likumprojektus, informēju jūs, ka ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām. Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas 12.decembra sēdes darba kārtībā un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu izskatīt bez atkārtotas izskatīšanas komisijā pirmajā lasījumā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par nekustamā īpašuma „Ceļmaļi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Atbilstoši Kārtības ruļļa 95.pantam šim likumprojektam pirms trešā lasījuma nav saņemts neviens priekšlikums. Atgādināšu, ka likumprojekts paredz, ka nekustamais īpašums „Ceļmaļi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, pāriet Ventspils pilsētas pašvaldības īpašumā bez apgrūtinājumiem sabiedriski svarīga projekta realizācijai - Ventspils lidlauka attīstībai.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma „Ceļmaļi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 27. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par nekustamā īpašuma „Novadnieki” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Arī šim likumprojektam pirms trešā lasījuma nav saņemts neviens priekšlikums, un, tāpat kā iepriekš, arī šis nekustamais īpašums „Novadnieki” Vārves pagastā, Ventspils novadā, pāriet Ventspils pilsētas pašvaldības īpašumā bez apgrūtinājumiem sabiedriski svarīga projekta realizācijai - Ventspils lidlauka infrastruktūras attīstībai.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma „Novadnieki” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 26. Likums pieņemts. Paldies.

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Strādājot pie likumprojekta, esam saņēmuši divus priekšlikumus. Abus tos ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, un tie abi ir atbalstīti komisijā.

1.priekšlikums paredz izslēgt likumprojektā piedāvāto 1.panta papildināšanu ar otro daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 2.priekšlikums attiecas uz likuma spēkā stāšanās laiku - nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Lūdzu likumprojektu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Mūrniece. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Jakovļevs.

V.Jakovļevs (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja trešajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr.680/Lp11).

Uz trešo lasījumu ir iesniegti seši priekšlikumi.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 5. - mūsu cienījamā Saeimas Prezidija priekšlikums, proti, deputātu Āboltiņas, Lībiņas-Egneres, Klementjeva, Rasnača un Vucāna priekšlikums. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Valdis Liepiņš.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr.143/Lp11).

1. - atbildīgās komisijas, proti, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 3. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 5. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 62, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Liepiņš. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 9. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ņikitam Ņikiforovam.

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija ierosināja papildināt likuma 11.pantu ar 3.1 punktu un papildināt likuma 13.panta trešo daļu ar 10.punktu. Lai gan frakcijas priekšlikumus parakstīja Einārs Cilinska kungs, man ir šaubas, vai viņš personiski ar tiem iepazinās. Kā gan citādi varētu izskaidrot to, ka pieredzējis deputāts un bijušais ierēdnis varēja ierosināt, ka likumā iekļaujama blanketa tiesību norma, atsaucoties uz likumā pamatotu normatīvo aktu - Ministru kabineta noteikumiem.

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegtais 9.priekšlikums satur norādi uz normatīvā akta - uz Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumu Nr.733 „Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” 17.5.apakšpunktu, kas nosaka valsts valodas prasmes augstākā līmeņa pirmo pakāpi (C1). Proti, ir norāde uz personas valsts valodas prasmes apjomu - augstākā līmeņa pirmo pakāpi (C1).

Savukārt Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegtais 19.priekšlikums satur norādi uz to pašu Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumu Nr.733 17.6.apakšpunktu, kas noteic, ka valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe C1 ir... norāda uz personas valsts valodas zināšanu un prasmju apjomu augstākā līmeņa otrajā pakāpē.

Tagad vēlētos atgādināt vairākus Satversmes tiesas spriedumus, kas pierāda priekšlikumu nepamatotību. Satversmes tiesas 2005.gada 21.septembra spriedumā norādīts, ka tiesību normas pieņemšanas kārtības ievērošana ir tiesību normas spēkā esamības priekšnoteikums. Satversmes tiesas 1999.gada 1.oktobra spriedums nosaka, ka Satversmes 64.pants ir vērtējams kopsakarā ar Satversmes 1.pantu. Satversmes 1.pants noteic: „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” Šis princips izpaužas valsts varas sadalījumā, likumdošanas izpildē un tiesu varā, ko īsteno neatkarīgas un autonomas institūcijas. Tas garantē līdzsvaru un savstarpēju kontroli un veicina varas mērenību.

Saskaņā ar Satversmes 64.pantu likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un apmērā. Latvijas Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis speciālu deleģējumu šādai akta izdošanai un noteicis izpildvaras kompetences robežas. Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka pārvaldes kārtībā Ministru kabinets var izdot vienīgi likumam pakārtotus normatīvos aktus. Tātad noteikumiem ir jāatbilst likumam! Noteikumus izdod, lai palīdzētu īstenot dzīvē likumus, un to panāk, noteikumos konkretizējot likuma normas. Ministru kabinets, izdodot noteikumus, nedrīkst tajos ietvert tādas normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normu īstenošanai.

Uz speciālā deleģējuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi veido to normatīvā akta daļu, kura radusies nevis likuma izstrādes, bet tā izpildes gaitā. Šo noteikumu saturu veido galvenokārt procesuālās normas, kas darbojas kā iepriekš likumā noteiktu tiesību iedzīvināšanas instruments. Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumi izstrādāti pretēji Ministru kabineta iekārtas likuma 31.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem, kā arī neievērojot Satversmes tiesas spriedumā sniegtās tiesību normas interpretāciju par deleģējumu Ministru kabinetam izdot normatīvos aktus, kas ir obligāti visām valsts un pašvaldību institūcijām, tajā skaitā arī Saeimai un Saeimas deputātiem.

Aicinu neatbalstīt attiecīgos Nacionālās apvienības frakcijas iesniegtos priekšlikumus likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Liepiņa kungs vēlas ko piebilst?

V.Liepiņš. Nē, es nevēlos neko piemetināt, jo arī komisija to ir noraidījusi, un es atbalstu komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 40, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Liepiņš. 10. - deputāta Liepiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 12. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 13. - deputāta Liepiņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 14. - deputāta Liepiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Liepiņš. 15. - deputāta Liepiņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 16. - Liepiņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 17. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 56, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Liepiņš. 18. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Liepiņš. 19. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Liepiņš. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 21. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 22. - deputāta Liepiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Es vēlos paskaidrot 22.priekšlikuma jēgu.

Situācija būtībā ir tāda, ka vēlētāji, kuriem nākamās Saeimas vēlēšanu dienā būs derīgas Latvijas Republikas personas apliecības, bet nebūs derīgas Latvijas Republikas pilsoņa pases, nevarēs balsot, viņiem būs liegta viena no fundamentālajām demokrātijas tiesībām.

Personu apliecinošu dokumentu likums, kuru Saeima pieņēma 2012.gada 12.janvārī, paredzēja, ka Latvijā Latvijas pilsoņa pase un Latvijas pilsoņa personas apliecība ir līdzvērtīgi dokumenti. Bet jau tā paša gada maijā steidzamības kārtā pieņēma pārejas noteikumu, ka līdz elektroniskas vēlētāju reģistrācijas ieviešanai Saeimas vēlēšanās Latvijas pilsoņa pase ir obligāts dokuments vēlēšanu tiesību īstenošanai. Šāda reģistrācija līdz šim nav īstenota, un neliekas, ka līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām tā būs īstenota.

Neatbalstot 22.priekšlikumu, nostiprināsim šādu pozīciju, lai vispār nebūtu nepieciešamības šādu reģistrāciju īstenot. Un šādā situācijā nevar saskatīt tiesiskās paļāvības principa ievērošanu.

Pirms dažām dienām, 9.decembrī, bija jau - lūdzu, ieklausieties! - 20 tūkstoši 199 Latvijas pilsoņi ar derīgām personas apliecībām un bez derīgām pasēm. 2014.gada 4.oktobrī, kad būs nākamās vēlēšanas, šādu personu skaits varētu sasniegt 35 tūkstošus vai pat vairāk. Viņiem visiem būtu liegts piedalīties Saeimas vēlēšanās. Manuprāt, šāda situācija tiesiskā valstī ir absolūti nepieņemama.

Ar šiem soļiem Latvijas augstākais likumdevējs ir nonācis pretrunā ar vienlīdzības principu, kas izteikts Satversmes 91.pantā. Vai būtu godīgi, ja vēlētājiem šī nevienlīdzības problēma būtu jārisina pašiem uz sava rēķina, respektīvi, par 20 latiem jāpērk tiesības balsot, iegādājoties Latvijas Republikas pilsoņa pasi?

Vispār... Saeimas vēlēšanu likuma 1.pantā rakstīts: „Tiesības vēlēt ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu, ja vien uz viņiem...” Tas jau ir mainīts, tagad ir runa tikai par 18 gadu vecumu. Tur nav paredzēts, ka viņiem būtu vajadzīgi kaut kādi specifiski dokumenti, kas tad padarītu viņus par balsstiesīgiem.

Tā ka te faktiski ir plašāks jautājums par to, kādus dokumentus mēs varētu lietot, lai cilvēks varētu identificēt sevi ar to, kas viņš ir.

Tādēļ es lūdzu jūs atbalstīt 22.priekšlikumu, lai būtu skaidrs signāls un apliecinājums sabiedrībai, ka šo problēmu un tās būtiskās sekas saprotam un ka esam gatavi šo problēmu atrisināt laikus - pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Liepiņa kungs! Es patiešām frakcijas VIENOTĪBA vārdā varu izteikt lielu, pamatīgu novērtējumu Valdim Liepiņam par viņa milzīgo ieguldījumu Latvijas vēlēšanu sistēmas sakārtošanā, reformēšanā. Mēs šodien jau atbalstījām vairākus Liepiņa kunga priekšlikumus, kas patiešām būtiski uzlabo veidu, kā mēs balsojam Saeimas vēlēšanās. Tomēr es gribu lūgt šo konkrēto Liepiņa kunga priekšlikumu neatbalstīt, jo šis priekšlikums ir pretējs jau iepriekš Saeimas pieņemtajiem lēmumiem. Respektīvi, šī Saeima jau pavasara sesijā balsoja par to, ka mēs tomēr neieviesīsim vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās. Tātad vēlētāji varēs izvēlēties iecirkni, kurā nobalsot Saeimas vēlēšanās, saņemot par to pasē spiedogu.

Cienījamie kolēģi! Iespiest spiedogu personas apliecībā - e-ID kartē - vienkārši nav iespējams! Visā pasaulē diskusija par to, kas ir derīgs dokuments, lai nobalsotu vēlēšanās, ir ļoti aktuāla. Jo, protams, situācijā, kad vēlētāji bieži vien par politiku daudz vairāk interesējas internetā nekā tiešām par politiku domā, apsverot to, par ko nobalsot Saeimas vēlēšanās, ļoti daudzas valstis meklē papildu veidus, kā panākt pretī saviem vēlētājiem un kā radīt viņiem atvieglotus apstākļus balsošanai. Mēs jau esam izšķīrušies par to, ka veids, kā mēs ejam pretī savam vēlētājam, ir iespēja nobalsot tur, kur, piemēram, Saeimas vēlēšanu dienā cilvēks ir aizbraucis... teiksim, uz laukiem piedalīties kartupeļu talkā. Tātad Latvijas pilsonis ar derīgu Latvijas pilsoņa pasi var doties uz jebkuru iecirkni, izvēlēties sev vēlamo sarakstu, nobalsot un par to saņemt spiedogu. Personas apliecībā, kā jau es sacīju, spiedogu saņemt nav iespējams, tāpēc šis priekšlikums nav atbalstāms.

Vienlaikus, komisijā diskutējot un apzinoties šo problēmu, ka mums ir daudz cilvēku, kuriem ir tikai šīs e-ID apliecības, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir apliecinājusi savu gatavību visām personām, kurām ir tikai personas apliecība, nosūtīt paziņojumu un informāciju, ka Saeimas vēlēšanās viņas varēs piedalīties tikai ar pasēm, un aicināt šos cilvēkus izņemt Latvijas Republikas pilsoņa pasi. Vienlaikus Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir izteikusi gatavību tiem pilsoņiem, kuri ir izņēmuši tikai e-ID apliecību laikā, kad valsts bija devusi iespēju izņemt tikai e-ID karti, pasi saņemt bez maksas.

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu neatbalstīt Liepiņa priekšlikumu ar visu cieņu tam, ko Liepiņa kungs ir darījis mūsu vēlēšanu sistēmas uzlabošanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (RP).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es tomēr gribu nedaudz kliedēt tās bažas, ko tikko izteica Čigānes kundze, jo šis priekšlikums pirmām kārtām nav par vēlētāju reģistru. Līdz ar to es neiedziļināšos sīkāk visās priekšrocībās un trūkumos, kas saistīti ar šī reģistra ieviešanu, lai gan tas īstenībā atrisinātu visu šo lielo jezgu, ko mēs esam savārījuši.

Bet, ja mēs runājam par to, ka ir pieņemti kādi Saeimas lēmumi, pret kuriem mums tagad nedaudz būtu tā kā jāiet „pret”, un ja mēs pretī noliekam mūsu valsts iedzīvotājus, pret kuru tiesībām mēs šobrīd ejam... ja mēs saliekam abas šīs lietas svaru kausos, tad es tomēr nevaru iet pret iedzīvotāju tiesībām nobalsot vēlēšanās. (No zāles dep. I.Čepāne: „Pilsoņu!”) Un līdz ar to mums... pat ja Saeimas lēmumi, kas ir pieņemti, tomēr ir kļūdaini, tie ir jālabo - ir jāmeklē vismaz risinājumi, kā tos labot.

Mēs tikko runājām, ka šiem cilvēkiem, kuriem ir tikai e-ID kartes un nav pases, mēs sūtīsim paziņojumus un informēsim viņus par to, ka valsts ir pieļāvusi kļūdas un ka viņiem tagad ir jāmaksā papildus šī naudiņa un jāizņem pases, taču es domāju, ka tikpat labi mēs varētu viņiem aizsūtīt šo paziņojumu, ka, piemēram, tas ir viens no risinājumiem attiecībā uz kādu konkrētu vēlēšanu iecirkni, kur viņi varētu aiziet un nobalsot. Tas faktiski savā veidā saskanētu ar Rasmas Kārkliņas izteikto priekšlikumu par vēlētāju mazo reģistru.

Varbūt ir arī kādi citi risinājumi, bet par tiem es šobrīd plašāk nerunāšu. Galvenais, ko es gribēju teikt, ir tas, ka šie cilvēki, kuri ir saņēmuši e-ID kartes, ir jaunieši, un to skaits, kuri šīs ID kartes saņems, arvien pieaugs, un es domāju, ka mums ir jānāk pretī mūsu valsts progresīvajai sabiedrības daļai un jādod iespēja gan viņiem, gan mums pašiem valstī... valstij iet laikam līdzi.

Un visbeidzot. Man pašam nāk cilvēku e-pasti, un cilvēki nāk man klāt un stāsta, ka arī šī gada... piemēram, vasaras beigās, augustā, kad, izņemot personu apliecinošos dokumentus, pat speciāli pajautāja darbiniekiem: „Vai es varēšu ar ID karti nobalsot Saeimas vēlēšanās?”, tad šie darbinieki atbildēja: „Jā, protams, varēsiet, jo valsts taču šīs ID kartes izsniedz kā alternatīvu pasei.” Protams, šie darbinieki kļūdījās, un kļūdīties ir cilvēcīgi, bet konkrētais cilvēks, kas saņēma ID karti, tajā brīdī, protams, izvēlējās tikai to un pasi neizņēma, un tagad viņš tiek nolikts fakta priekšā, ka viņš vienkārši nevarēs nobalsot ne par VIENOTĪBU, ne par „Saskaņas Centru”, ne par Zaļo un Zemnieku savienību, ne par kādu citu partiju.

Es domāju, ka, šo priekšlikumu atbalstot, mēs varētu visīsākajā laikā tomēr atrast risinājumu... kā jau teicu, arī bez vēlētāju reģistra ieviešanas tomēr atrisināt šo problēmu un tiešām nākt cilvēkiem pretim.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Diskusijas par šo jautājumu ilga vairāk nekā trīs mēnešus. Man liekas, ka mēs ļoti smalki un sīki izrunājām visas tās lietas, atradām iespējas, kā risināt šo jautājumu, tāpēc es aicinu parlamentu atbalstīt komisijas viedokli, neatbalstot deputāta Liepiņa ierosinājumu. (No frakcijas VIENOTĪBA: „Pareizi!”, „Paldies!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Kā jau minēja Dolgopolova kungs, mēs komisijā ļoti plaši šo jautājumu apskatījām, un šobrīd praktiski nav veida, kā esošā likuma ietvaros... tā likuma, ko mēs pašlaik virzām, ietvaros panākt, ka cilvēki ar ID karti varētu nākt uz iecirkni nobalsot, jo kartē nevar ielikt zīmogu. Mēs tāpēc esam vērsuši uzmanību uz to, ka šiem cilvēkiem būs... ir jau agrāk bijusi informācija, jo jau Personu apliecinošu dokumentu likums ir pateicis, ka, lai piedalītos Saeimas vēlēšanās un referendumos, obligāta ir Latvijas Republikas pilsoņa pase. Tā ka tas jau ir agrāk cilvēkiem teikts, un arī tagad turpinās šo informāciju izplatīt. Tā ka būs iespēja balsot tiem, kuri izņems pasi (un dažiem to dos arī par velti, kā jau tika minēts).

Es, tāpat kā Dolgopolova kungs, aicinu neatbalstīt... sekot komisijai un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai Liepiņa kungs komisijas vārdā ko vēlas piebilst?

V.Liepiņš. Es vēl gribētu piedalīties debatēs.

Sēdes vadītāja. Debates ir slēgtas.

V.Liepiņš. Varbūt tas... Noslēgumā es gribētu norādīt...

Sēdes vadītāja. Bet komisijas vārdā... Jūs varat runāt tikai komisijas vārdā!

V.Liepiņš. Komisijas vārdā... Diemžēl mana kartīte bija palikusi šeit, es nevarēju piedalīties debatēs...

Tie apgalvojumi, kas te ir minēti, ir diezgan nepareizi un faktiski pret Satversmi. Tā ka es komisijas vārdā... es esmu spiests jums lūgt atbalstīt (Zālē smiekli.)... neatbalstīt šo priekšlikumu. Savā vārdā, saprotams, lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputāta Valda Liepiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 61, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Liepiņš. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 24. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 25. - deputāta Liepiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Liepiņš. 26. - deputāta Liepiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Liepiņš. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Arī 28. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 29. - deputāta Liepiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Liepiņš. 30. ir deputātes Kārkliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Kā es jau minēju, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā mēs esam ļoti izsmeļoši diskutējuši par veidu, kā uzlabot mūsu vēlēšanas likumu, Saeimas vēlēšanas likumu, un kā veicināt gan līdzdalību, gan arī to, ka katram vēlētājam ir dota pēc iespējas lielāka izvēle. Šajā gadījumā 30. un 31.priekšlikums ir saistīti, un, proti, tas, ko es tur paredzu, ir, ka tiem mūsu pilsoņiem, kuri atrodas ārvalstīs, būtu iespēja pa pastu balsot ne tikai par Rīgas vēlēšanu apgabalu, kā tas ir pašlaik, ka visiem mūsu pilsoņiem, kuri balso ārvalstīs, ir tikai viens apgabals, par kuru viņi var balsot, proti, Rīgas apgabals... Mēs gribam... respektīvi, es gribēju dot iespēju tiem mūsu pilsoņiem, kas ārvalstīs var balsot pa pastu, izvēlēties vēlēšanu apgabalu, un tādā ziņā viņiem būtu plašāka iespēja izteikt savu izvēli deputātu pārstāvībā.

Es gribu minēt vienu konkrētu piemēru, kāpēc, manuprāt, tas ir ārkārtīgi svarīgi, un tas arī balstās uz mūsu vēlētāju vienlīdzības pamatiem. Iedomājieties, ka kāds jauns students no Latgales studē Vidzemes augstskolā vai arī strādā Valmierā. Ja šim studentam ir vēlme balsot par savas dzimtās Preiļu pilsētas, respektīvi, Latgales novada, sarakstu, tad viņš to var izdarīt, aizbraucot uz kādu Latgales vietiņu un nobalsot par Latgales apgabalu. Tādiem studentiem, kā, piemēram, manam studentam Andrim, kad es biju mācībspēks Ilinoisas Universitātē Čikāgā... Viņš no Preiļiem uz laiku bija aizbraucis uz ASV, lai studētu, bet viņš nevarēja nobalsot par savu Latgales deputātu sarakstu, jo tādas iespējas nebija.

Mans priekšlikums paredz, ka tādi cilvēki kā šis minētais Andris vai citi mūsu pilsoņi, kuri uz laiku atrodas ārzemēs, varētu savu balsi nodot arī par citiem deputātiem no citiem apgabaliem, ne tikai par Rīgas apgabala deputātiem. Es arī savā nākamajā priekšlikumā, ko gribu īsi pieminēt, paredzēju veidu, kā to varētu īstenot, proti, ka tas notiktu pa pastu un ka visus balsojumus nosūtītu centralizēti uz Ārlietu ministriju, kā tas pašlaik arī notiek, starp citu, Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanās, kur tie, kuri balso pa pastu, nosūta savas balsis... izvēli uz Rīgu.

Tā ka, es domāju, gan principiāli, gan praktiski mani priekšlikumi ir atbalstāmi. Vēl es pieminēšu to, ka komisija nebija pilnā sastāvā, kad neatbalstīja. Tā ka es jūs aicinu atbalstīt šos priekšlikumus - gan 30., gan arī 31.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Mēs deputātes Kārkliņas teiktajā jau skaidri un gaiši varam saredzēt nevienlīdzības principu. Cilvēki, kuri balsos personīgi ārzemēs, varēs balsot tikai par Rīgas apgabalu, bet tie, kuri gribēs balsot pa pastu vai varēs balsot pa pastu, tie varēs izvēlēties.

Otra lieta ir tāda... Tad, kad viņi būs izvēlējušies, viņi savu izvēli vairs nevarēs mainīt. Latvijā vēlētāji to varēs mainīt. Kāda te runa par vienlīdzības principu? Viss ir galīgi pretēji! Es domāju, ka būtu ļoti labi nolasīt izvilkumu no atbilstošā protokola, kur mēs par šo lietu runājām. Es vienkārši nolasīšu, jo tas viss ir ļoti īsi. R.Kārkliņa skaidro priekšlikuma būtību: „G.Kusiņš norāda, ka priekšlikumā ietvertā būtība pārkāpj divus Satversmē noteiktos principus - vienlīdzības principu un aizklātu vēlēšanu principu...” Komisijā notiek diskusijas, un uzvārdus tur nav vērts minēt tagad... „E.Cilinskis aicina neatbalstīt priekšlikumu, ņemot vērā izteiktos apsvērumus par iespējamo Satversmes pārkāpumu, kā arī ierobežoto laika limitu tik apjomīgiem grozījumiem; Sergejs Dolgopolovs aicina apsvērt iespēju nākotnē iesniegt jaunu likumprojektu, kas paredzētu vēlētāju reģistra ieviešanu Saeimas vēlēšanās, tādējādi risinot priekšlikumā skarto problēmu.”

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (RP).

Protams, mēs komisijā uzklausījām Kusiņa kunga argumentus.

Par šo iespējamo nevienlīdzību, kas varētu rasties, piemēram, cilvēkiem dzīvojot Valkā un Valgā. Valkā dzīvojošie nevarēs izvēlēties savu apgabalu, par kuru balsot, bet Valgā dzīvojošie teorētiski, balsojot pa pastu... tātad, ja mēs atbalstītu šo Rasmas Kārkliņas priekšlikumu, varētu izvēlēties.

Bet, manuprāt, tomēr... Tas ir mans personīgais viedoklis, ka tā nevienlīdzība ir tāda, nu, tā teikt, aiz ausīm pievilkta - nu, nav tas tik traki, ja cilvēks, balsojot pa pastu, patiešām izvēlas to apgabalu, par kuru viņš vēlas atdot savu balsi. Un es, protams, kā Latgales reģiona pārstāvis vienkārši nevaru balsot pret šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai, otro reizi.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Es gribu atkārtot savu argumentu, kāpēc mans priekšlikums nav pret vienlīdzīgām tiesībām, bet - tieši pretēji! - atbalsta vienlīdzīgas vēlētāju tiesības izvēlēties apgabalu, par kuru viņi grib balsot, jo Latvijā mums ar pašreizējo spiedogu sistēmu tāda iespēja ir. Arī minētais piemērs, ka kāds vēlētājs dzīvo Igaunijas pierobežā un it kā tad nevar balsot... ka nav viņam iespējas balsot pa pastu... Pirmām kārtām viņš var pārbraukt pāri robežai un nobalsot par to sarakstu, par kuru viņš grib.

Tā ka - tieši pretēji! - mani argumenti atbalsta to, ka Latvijā tiem vēlētājiem, kuri vēlēs šeit, ir iespēja izvēlēties apgabalus, aizbraucot uz citu apgabalu, citu iecirkni. Tiem, kuri dzīvo ārzemēs, tādas iespējas nav; izņēmums ir tad, ja viņi atlido kaut kur.

Es rosināju vienkārši paredzēt, ka tiem, kuriem tā lieta ir pie sirds, kuri tiešām identificējas ar vienu citu apgabalu, kur viņiem ir ģimene, kur viņi ir uzauguši - vai nu Latgalē, vai Kurzemē -, ka viņiem ir iespēja šo izvēli izdarīt šādā kārtībā - balsojot pa pastu. Un tīri praktiski tas ir iespējams (tas ir nākamais priekšlikums), jo arī pašlaik, kā es jau minēju, praktiski ir līdzīga iespēja pa pastu balsot tiem mūsu pilsoņiem, kuri balsos par Eiropas Parlamenta deputātiem. Tie pasta balsojumi visi nonāk Rīgā Ārlietu ministrijā.

Es rosinu to pašu kārtību ieviest arī attiecībā uz šiem cilvēkiem, kuriem būs ļoti svarīgi balsot par sava apgabala deputātiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Par šo priekšlikumu.

Manuprāt, tas tiešām ir atbalstāms. Tas nav īsti normāli, ka ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem ir jābalso tieši par Rīgu un tikai par Rīgu. Jābūt kaut kādai mobilitātes iespējai. Ja salīdzinām Latviju un Igauniju, tad redzam, ka tur tomēr ir šī iespēja. Taču lielākā daļa ārzemēs dzīvojošo latviešu... Anglija, Īrija, Amerika, Kanāda - no šīm valstīm tu nevari aizbraukt atpakaļ uz Latgali un nobalsot par Latgales apgabala vēlēšanu sarakstu. Tā ka šajā priekšlikumā ir jēga. Un no Juridiskā biroja puses es arī īsti saklausīt tādu... argumentāciju, kāpēc mēs to nevarētu atbalstīt, nedzirdēju. Tāpat bija arī ar manu jautājumu, ko es uzdevu komisijā, par to, kāpēc šīs ārzemēs balsojušo latviešu balsis tiek pieskaitītas tieši Rīgai un kāpēc tās netiek pieskaitītas Zemgalei vai Latgalei... Tikpat labi mēs tās varētu pieskaitīt arī kādam citam.

Tāpēc šim priekšlikumam tomēr ir sava jēga, un es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Nevis šī norma pašlaik veicina nevienlīdzību. Tieši otrādi! Eksistējošās normas ir diskriminējošas tiem lauku cilvēkiem no Latvijas, kuri pašlaik dzīvo un strādā ārzemēs. Tieši diskriminējošas!

Un, lai novērstu šo diskrimināciju, kas ir vērsta pret viņiem, es domāju, ka Kārkliņas priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Godājamie kolēģi! Es diemžēl nepiedalījos šajā komisijas darbā, bet es tomēr saskatu nevienlīdzību šajā jautājumā, jo ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi varēs balsot divos veidos. Un viens veids ir vēlēt konkrēti klātienē vēlēšanu iecirkņos, kur viņi vēlēs ar savu pasi. Viņiem iespiedīs zīmogu, un viņi varēs vēlēt tikai par Rīgu. Iepriekš jau Valdis Liepiņš ir nācis klajā komisijā ar priekšlikumiem, ka vēlētājiem, kuri dzīvo ārzemēs, būtu iespēja izvēlēties apgabalu, par kuru viņi balso. Diemžēl komisijā tas tika noraidīts.

Šobrīd ir iesniegts priekšlikums, ka tie, kuri sūta vēlēšanās savus dokumentus no ārzemēm pa pastu, varētu izvēlēties šos reģionus. Es uzskatu, ka tā ir netaisnīga attieksme pret tiem, kuri dzīvo ārzemēs, jo pirmām kārtām tie Latvijas iedzīvotāji, kuri nav mobili un kuri nevar sūtīt pa pastu savu pasi un gaidīt, kamēr tā ceļos turpu un šurpu līdz Latvijas vēstniecībai ārzemēs, nevarēs izvēlēties šo veidu - balsot par savu reģionu.

Tomēr man jāsaka, ka es redzu nekvalitatīvas diskusijas šajā komisijā, jo nav pieņemta līdzvērtīga iespēja visiem ārzemēs dzīvojošiem pilsoņiem. Līdz ar to es tomēr atbalstu Valda Liepiņa priekšlikumu, kaut arī pēc būtības redzu, ka ārzemēs dzīvojošiem pilsoņiem būtu jāizvēlas tie reģioni, par kuriem viņi balso. Mēs vienkārši caur šo esam izveidojuši tādu sistēmu, kas nav vienlīdzīga, un šis tikai pastiprinās... Mums jau tāpat tomēr ir risks ar 20 tūkstošiem iedzīvotāju, kuri nevarēs piedalīties vēlēšanās, jo viņiem nebūs pases.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam, otro reizi.

V.Liepiņš (RP).

Es domāju, ir mazliet dīvaini runāt par to, ka mēs mēģinām kaut kādā veidā paaugstināt cilvēku līdzdalību Saeimas vēlēšanās, bet tajā pašā brīdī mēs esam gatavi pieļaut to, ka vismaz 20 tūkstošiem vai pat vairāk cilvēkiem nebūs pases, bet būs tikai e-ID kartes... ka viņi nevarēs balsot... Es domāju... tas pavisam dīvaini izklausās.

Otrkārt, paskatīsimies, cik komplicēta ir balsošana pa pastu. Īstenībā nav jāskatās, cik komplicēti tas ir, vienkārši ir jāpaskatās rezultāti. Pa pastu nobalso tikai daži simti cilvēku; ja es nemaldos, tad pēdējās Saeimas vēlēšanās tādi bija tikai kādi 400, varbūt pat bija 360, īsti neatceros. Tā ka tas ir tāds ļoti sarežģīts, neveikls, neērts veids, kā balsot.

Es vēlreiz gribu atgādināt, ja tas vēl nav skaidrs. Lielākā daļa cilvēku ārzemēs balsos un ies uz iecirkņiem. Viņiem tur būs dota viena iespēja - viņi varēs balsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstiem. Balsojot pa pastu, šajā dīvainajā kārtībā viņi it kā varēs izvēlēties kādu citu apgabalu, bet tajā pašā laikā viņi nonāk pretrunā ar tām tiesībām, kādas ir vēlētājiem Latvijā, it sevišķi tiem, kuri varēs nodot savu balsi glabāšanā. Un tad vēl runāt, ka dažiem tā lieta ir pie sirds... Es domāju, ka visiem cilvēkiem, kuri dzīvo ārzemēs, ir vairākas lietas pie sirds - arī tieši tas rajons, no kurienes viņi ir aizbraukuši no Latvijas. Es domāju, ka tas arī pie sirds... Un teikt, ka būs pie sirds tikai tiem, kuri balsos pa pastu... nu, es vienkārši tam nevaru piekrist.

Tā ka es domāju, ka šinī priekšlikumā ir tādas pretrunas, ka es to nekādā gadījumā nevaru atbalstīt.

Es gribu atgādināt to, ko Dolgopolova kungs teica (to es nupat nolasīju no protokola), - ka risinājums šīm un citām problēmām ir un paliek vēlētāju reģistrs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Labs vai slikts ir Saeimas vēlēšanu likums, bet tā ir vienota konstrukcija. Mēģinot uzlabot vienu no konstrukcijas fragmentiem, mēs varam panākt tikai vienu - ka visa tā konstrukcija sabruks. Tāpēc tie daļēji fragmentārie uzlabojumi, par kuriem ir diskusija šodien, ir zināmā pretrunā arī ar to pašu Venēcijas komisijas ieteikumu - nemainīt principiāli vēlēšanu likumdošanu, tuvojoties vēlēšanām. Tie termiņi ir noteikti tajās rekomendācijās, un Latvija tos ir atbalstījusi. Punkts viens.

Punkts divi. Es absolūti piekrītu tam, ko tikko teica Liepiņa kungs, - ka šeit ir jābūt jaunai likuma konstrukcijai, kas būtu balstīta uz vēlētāju reģistra datiem, un tādā gadījumā mēs varam atrisināt visas šīs problēmas kompleksā veidā, nemēģinot uzlabot vienu situāciju par sliktu kādai citai, jo - es vēlreiz pasvītroju! - šis likums ir tomēr vienota konstrukcija. Nevajag izraut no tā atsevišķas detaļas, it kā uzlabojot kopējo ainu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Es neredzu ne mazākā pamata uzskatīt, ka, atbalstot šo iespēju, vēlētājiem sabruktu jebkāda konstrukcija. Tas princips, manuprāt, ir ļoti vienkāršs. Ja mēs vēlamies pēc iespējas lielāku pilsoņu aktivitāti vēlēšanās, tad mums jāievēro: jo lielāks komforts balsotājam, jo labāk. Un, ja kaut kāda mūsu sabiedrības daļa, kas, lai gan tā dzīvo ārzemēs, vēlas atbalstīt konkrētu apgabalu, kas šeit, Latvijā, ir pieejams mums, Latvijas iedzīvotājiem, tad šī komforta nodrošināšana viņiem ir vērtējama tikai kā pozitīvs solis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Liepiņa kungs ko vēlas piebilst?

V.Liepiņš. Jā. Komisijas vārdā es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu. Jau ir izskanējuši argumenti, ka tas faktiski ir pret Satversmes 91.pantu, un es domāju, ka tāda veida argumenti ir izšķirošs pamatojums, kāpēc šo priekšlikumu nevar atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputātes Rasmas Kārkliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 33, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Liepiņš. 31.priekšlikums ir saistīts ar šo, un arī tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - deputātes Rasmas Kārkliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 33, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts... ir atbalstīts! Ir atbalstīts, jā, jā!

Lūdzu, turpiniet ar 32.priekšlikumu.

V.Liepiņš. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 38. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 39. - deputātes Čigānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. 40. - deputātes Kārkliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es pavisam īsi izstāstīšu šī priekšlikuma būtību.

Vispirms liels paldies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai par to, ka šī ideja ir atbalstīta. Un pēc būtības šis priekšlikums savieto mūsu esošo daudzu pasaules cilvēku acīs īpatnējo vēlēšanu sistēmu, kur cilvēks var izvēlēties, kurā iecirknī nobalsot, saņemot par to pasē spiedogu, ar moderniem vēlēšanu iespēju variantiem. Respektīvi, šis priekšlikums paredz to, ka Saeimas vēlēšanās mums būs iespējama iepriekšēja nobalsošana. Cilvēkam, kurš zinās, ka vēlēšanu dienā viņš vai nu nebūs valstī, vai arī nevarēs nokļūt līdz iecirknim, būs iespēja trīs dienas pirms vēlēšanām nodot savu balsi glabāšanā.

Tātad, cienījamie kolēģi, daudzi no tiem argumentiem, kuri bija saistīti ar vēlētāju reģistra ieviešanu, kas paredzētu, ka vēlētājs var balsot tikai iecirknī, kas atrodas blakus viņa deklarētajai dzīvesvietai... tie argumenti, kas bija par labu vēlētāju reģistra ieviešanai Saeimas vēlēšanās, bija saistīti ar to, ka nav iespējams nodot balsi glabāšanā, ka nav iespējams šis tā sauktais depozīta balsojums. Komisija, diskutējot par šo iespēju, vienojās, ka iepriekšēja nobalsošana ir iespējama. Tātad vēlētājiem uz Saeimas vēlēšanām būs iespējams trīs dienas pirms vēlēšanām nodot savu balsi glabāšanā tajos novados, kur iedzīvotāju skaits ir lielāks par 7,5 tūkstošiem. Ja cilvēks dzīvo novadā, kas ir mazāks... šie novadi parasti ir diezgan tuvu lielākiem novadiem, un tad viņiem būs iespēja pāris desmit kilometru aizbraukt uz citu novadu un savu balsi tur nodot glabāšanā.

Šobrīd paredzētais priekšlikums nosaka to, ka vienam iecirknim, iepriekšējas nobalsošanas iecirknim, ir jābūt apmēram uz 20 tūkstošiem cilvēku, un tas arī paredz konkrētas darba stundas, kad būs iespējams nodot balsi glabāšanā, ja cilvēks, kā jau es sacīju, vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot. Tātad šis ir tāds ļoti progresīvs elements, kā mēs ejam pretim saviem vēlētājiem, kas, kā mēs zinām, ir mobili, moderni un kustīgi. Viņiem būs iespēja savu balsi nodot glabāšanā, bet, ja vēlēšanu dienā cilvēks būs izlēmis nobalsot citādāk, viņam būs iespēja doties uz konkrēto iecirkni, kur balss ir nodota glabāšanā, paņemt atpakaļ nodoto balsi, anulēt to un nobalsot vēlreiz.

Tā ka vēlreiz paldies komisijai par atbalstu šai idejai, un es aicinu visus saviem vēlētājiem stāstīt, ka šinī gadījumā Saeima ir nākusi pretim sabiedrībai un ieviesusi šādu progresīvu vēlēšanu sistēmas elementu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Par šo priekšlikumu komisijā izraisījās plaša diskusija. Es gribu pievērst jūsu uzmanību dažiem riskiem, kas pastāv, ja mēs apstiprināsim šo normu.

Pirmais. Godīgi sakot, tas ir tāds maigs vai elegants mēģinājums apiet Satversmes 11.pantu, jo šodien Satversme saka, ka Saeimas vēlēšanas notiek pirmajā oktobra nedēļā. Kā jūs saprotat, tiem, kuri nodos savu balsi glabāšanā depozītā, galvenais motīvs, lai izdarītu šo depozītbalsojumu, ir nevis mainīt savu viedokli pēc trijām dienām, bet vienkārši lai nebūtu jānāk uz vēlēšanu iecirkni vēlēšanu dienā. Tas arī varbūt nebūtu tik traki, nebūtu tik būtiski. Bet pēc tās normas, kura ir iestrādāta likumprojektā, Latvijā būs 63 iecirkņi, kuros būs iespējams glabāt balsis depozītā. Būs 63 šādi iecirkņi! Un šeit ir karte, kur redzams, kā varētu izskatīties tā norma. Ja 7,5 tūkstoši balsstiesīgo iedzīvotāju veido šo struktūru, tad šo struktūru var veidot arī 63 iecirkņi. Valstī ir vairāk nekā tūkstotis iecirkņu.

Otrs. No 119 pašvaldībām tādas iespējas - veidot šāda veida iecirkņus - būs tikai 40 pašvaldībām. Līdz ar to jau šodien var droši pateikt, ka daļai iedzīvotāju būs apgrūtināta iespēja izmantot šo ļoti demokrātisko, skaisto resursu.

Trešais, ko es gribu pateikt. Ja tiek nodotas balsis glabāšanā... Kā jūs, it īpaši tie deputāti, kas strādājuši ilgāk nekā vienu sasaukumu, atceraties, savulaik tika atcelta policijas apsardze vēlēšanu iecirkņos, un līdz ar to šodien vēlēšanu komisiju priekšsēdētājiem... kaut arī būs tikai 63 šādi iecirkņi, viņiem būs jāsēž uz šīm kastēm kā vistai uz olām, lai, Dieva dēļ, nekas nepazustu un nekas nenotiktu ar to vēlētāju balsu krātuvi. Tas ir zināms risks, jo šeit nav pārdomāta arī apsardzes sistēma, atbildība par uzglabāšanu.

Un visbeidzot. Nododot balsi depozītā jeb glabāšanā, cilvēkam būtu jāapstiprina, ka tā ir viņa galīgā izvēle, - tā, kā cilvēki to dara, nākot uz vēlēšanu iecirkņiem. Šinī gadījumā, ja cilvēks, teiksim, atstās savu balsi glabāšanā, tad lēmumu par to, nodot to balsi vai nenodot, pieņems nevis pats vēlētājs, bet vēlēšanu komisija.

Tāpēc mūsu frakcija netaisās atbalstīt šo priekšlikumu - ne tāpēc, ka tas būtu slikts, bet tāpēc, ka ir šādi pielietošanas riski un ka pielietošanas priekšrocības ir daudz mazākas nekā tie zaudējumi, kuri var rasties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Lielā mērā var piekrist Dolgopolova kunga argumentācijai par to, ka pirmajā daļā ietvertā doma, ka var nodot šo balsi glabāšanā, vispār kopumā ir laba, bet, ja pirmajā daļā ietver normu, ka tikai tad, ja ir virs 7,5 tūkstošiem iedzīvotāju novadā, tad nav tik liels to novadu skaits, kuri tādam dalījumam atbilst. Un šobrīd izveidosies situācija, ka tikai pilsētnieki, kuri dodas uz kaut kādiem mazākiem novadiem, varēs nodot šo balsi glabāšanā.

Tajā pašā laikā pretēja iespēja būs lielā mērā liegta. Kad cilvēki vēlēšanu dienā aizbrauks uz pilsētu vai kaut kur citur, viņiem būs liegta iespēja nodot šo balsi glabāšanā.

Otra norma, kas var būt daudz bīstamāka, man šķiet, ir piektajā daļā - tur ir paredzēta šī balsojuma mainīšanas iespēja. Nu, mēs zinām, katrās vēlēšanās ir zvani pašvaldības policijai vai Valsts policijai saistībā ar balsu pirkšanu pie iecirkņiem. Un šī iespēja mainīt viedokli vēlēšanu dienā - tas ir viens no veidiem, kā papildus var apdraudēt netraucētu vēlēšanu norisi.

Manuprāt, ja šo normu atbalsta... šī norma kopumā, iespējams, ir atbalstāma, bet tai tiešām būtu vajadzīgi uzlabojumi, lai novērstu šīs divas, manuprāt, būtiskākās nepilnības.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Es varu labi saprast, kāpēc ir zināmas neskaidrības, - šī ir inovācija, un te varbūt dažas lietas tiek jauktas.

Pirmām kārtām šis veids ir paredzēts izņēmuma kārtā: ja cilvēks domā, ka tajā sestdienā, kad ir jānobalso, viņš nebūs uz vietas, viņš nebūs Latvijā un nevarēs nobalsot. Tādā gadījumā viņam ir dotas trīs dienas, kad viņš var nodot savu balsi glabāšanā. Tajā brīdī, sestdienā, ja viņš nav mainījis savu balsi, tas ir viņa balsojums tieši tajā dienā. Viņš nav nobalsojis pirms tam, bet viņš ir nodevis savu balsi glabāšanā.

Tāpat kā Igaunijā, kur ir interneta balsošana, var arī mainīt... interneta balsošana faktiski ir savas balss nodošana glabāšanā. Un pēdējā dienā vai vēlēšanu dienā cilvēks var aiziet un mainīt visu to, ko viņš ir agrāk nobalsojis. Tā ka tur nav nekāda precedenta! Mums vienmēr patīk skatīties uz Igauniju kā uz ceļvedi. Tur viņiem tāda lieta ir, un tā darbojas. Pieejamība ir tāda, kāda ir Satversmē paredzēta, - ar šiem 7,5 tūkstošiem cilvēku lieliem novadiem.

Par policiju un par vistu uz olām. Man bišķiņ ir jāsmejas par to, jo mēs jau runājām, ka tagad ir daudz modernāki veidi, kā to nodrošināt. Ir daudz labākas balsošanas urnas, kurām ir kārtīgi zīmogi un kuras nevar attaisīt. Ja arī ir attaisīts, tad mēs zinām, ka tur ir... ka tās nevar aizvietot. Tā nav vienkārši kaut kāda papīra strēmelīte! Tā ka te nav nekādas lielas problēmas - nodrošināt to, ka nevar piekļūt pie šiem vēlēšanu biļeteniem. Un, ja tur ir bijis attaisīts, tad tās balsis vienkārši varēs arī neskaitīt. Tur būs jālemj, ko darīt.

Turklāt tur ir arī reģistrs, kuri ir balsojuši pirms tam. Tā ka to arī varētu pārbaudīt. Un arī tas būtu aizzīmogots. Tā ka policijai tur nav ko meklēt un arī vistām nav uz kaut kādām olām jāsēž.

Par to ietekmi. Nu, ietekmēt var visu! Arī visu balsošanas procesu. Tad varbūt vispār atsauksim balsošanu kā tādu? Te ir godīgs mēģinājums, kas, starp citu, ir paņemts no tā likumprojekta, ko jūs Saeimā noraidījāt. Tas nav nekas jauns! Tas jau bija saistīts ar vēlētāju reģistru, un tas viss nāca kopā, tāpēc tagad teikt, ka tas ir kaut kāds jauns izgudrojums... Tas vienkārši tā nav! Tas ir paņemts no tā paša likuma, kuru jūs noraidījāt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šis pants ir komisijā atbalstīts, un es aicinu arī jūs visus to atbalstīt, jo tas ir viens ļoti nopietns veids, kā mēs nākam pretī mūsu balsotājiem un visiem vēlētājiem. Proti, viņi var nobalsot jau trīs dienas iepriekš, kaut gan ir arī tehnisks noteikums, ka arī sestdienā vēl varētu mainīt savu balsi.

Atcerēsimies, ka arī pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir šāda iespēja - nobalsot iepriekš. Un mēs redzējām, ka pašvaldību vēlēšanās tādu vēlētāju, kuri šo izdevību izmanto, ir ap 10 procentiem. Tā ka mēs varam parēķināt: ja mēs dosim šo iespēju arī Saeimas vēlēšanās, tad līdzdalības procenti augs. Un mūsu kā likumdevēja un kā deputāta pienākums ir veicināt pilsoņu līdzdalību visos procesos, jo sevišķi ļoti nopietnās vēlēšanās.

Tā ka es aicinu komisijas atbalstīto priekšlikumu atbalstīt arī šeit.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei, otro reizi.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamais Dombravas kungs! Jums tur kaut kas galīgi sajuka - ka vienādi varēs, bet otrādi - laucinieki pilsētā - nevarēs nobalsot. Tā nav taisnība! Izlasiet kārtīgi šo likuma normu!

Dombravas kungs, Liepiņa kungs pieminēja vienu ļoti būtisku vārdu „inovācija”. Šī ir vēlēšanu sistēmu inovācija. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Beidz ņirgāties!”) Jums kā gados jaunam cilvēkam vajadzētu šādu inovāciju atbalstīt.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Jā, godātie kolēģi! Protams, inovācijas ir laba lieta, it sevišķi uz trešo lasījumu. Un šī inovācija, protams, tādā vēlēšanu apgabalā kā Latgales vēlēšanu apgabalā arī radīs jaunas inovācijas, kur, teiksim, tas, kurš par vienu polšu varēja vienu reizi nobalsot, tagad varēs... ē, varēs... pa... pa diviem... par diviem polšiem otrreiz arī nobalsot. (Starpsaucieni. Zālē aug troksnis.)

Redziet, kas ir par lietu! Inovatīvs priekšlikums... inovatīvs priekšlikums ir jāiesniedz uz pirmo vai otro lasījumu. Un, lai arī cik labs būtu šā priekšlikuma nodoms... lai cik labs tas būtu, tas tomēr bija jāiesniedz agrāk.

Šajā situācijā man, piemēram, varbūt kāds var paskaidrot, kas notiek ar tām vēlēšanu zīmēm. Pieņemsim, es gatavojos izbraukt uz ārzemēm, es nevaru nobalsot... es nevaru nobalsot, un man šis priekšlikums dod iespēju nobalsot. Trīs dienas pirms vēlēšanu dienas es aizeju uz jebkuru iecirkni, kurš ir šādam iepriekšējam balsojumam paredzēts, un es saņemu pārējās atlikušās vēlēšanu zīmes... es saprotu, ka es tās saņemu... Vai varbūt nesaņemu, Liepiņa kungs? Tas ir viens jautājums.

Un otrs jautājums. Ja es tajā vēlēšanu dienā aizeju un savu viedokli esmu mainījis, vai tad es saņemu vēlēšanu zīmju jaunu komplektu ar atlikušajām zīmēm vai nesaņemu? Ja abos gadījumos es saņemu atlikušo vēlēšanu zīmju komplektu... (No zāles dep. E.Smiltēns: „Par ko tu runā?”) Par vēlēšanām... tad ir jautājums: vai jūs nepalielināt vēlētāju balsu pirkšanas risku tieši tādā veidā, ka šos komplektus pēc tam atrāda balsu pirkšanas gadījumā? Un, ja jums, cienījamie VIENOTĪBAS deputāti, ir ilūzijas, ka visos, absolūti visos, iecirkņos pie izejas var brīvi paņemt jebkurus... (No zāles dep. L.Čigāne: „Nu, protams, čupām!”) jebkuru vēlēšanu zīmi, tad pabraukājiet vairāk pa iecirkņiem un paskatieties! Tā tas diemžēl nav! Ir vēlēšanu zīmes, kuras ir izņemtas no šiem komplektiem, kas atrodas ārā pie izejas. Un, ja jums šķiet, ka šie atsevišķie gadījumi, kas ir bijuši tieši lauku rajonos, nav saistīti ar vēlēšanu viltošanu, tad painteresējieties Centrālajā vēlēšanu komisijā, cik šādu gadījumu ir bijis! Par laimi, tas nav ietekmējis savstarpējo konkurenci starp partijām, tas ir ietekmējis iekšējo konkurenci, jo dažiem gribējies vairāk krustiņu sev, bet citiem - mīnusiņu.

Tomēr šādu priekšlikumu es atbalstīt nevaru un atturēšos par to balsot. (No SC frakcijas: „Jā, dilemma!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Orlova kungam pietiks ar četrām minūtēm?

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es domāju, ka man šeit nav ētiski runāt par vēlētājiem no viena vēlēšanu apgabala. Pārkāpumi bija dažādos apgabalos, bet, cik es atceros, tieši Latgalē bija deputāts no „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Boldāns, kurš citādāk... pirka vēlētājus un bija sodīts par to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie Publisko izdevumu un revīzijas komisijas locekļi! Man jūs ārkārtas gadījumā jāsasauc uz komisijas ārkārtas sēdi uz piecām minūtēm Sarkanajā zālē... uzreiz tagad, starpbrīdī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... nav, Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Boriss Cilevičs... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Aleksejs Loskutovs... nav, Romualds Ražuks... nav, Ivans Ribakovs... nav, Inga Vanaga... nav, Raimonds Vējonis... ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 12.decembra sēdi.

Tātad pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” un mums bija uzsāktas debates par 41. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Tā kā pēc pārtraukuma ir nedaudz piemirsies, par ko mēs te runājām, neliels citāts no vienas runas, kas izskanēja pirms pārtraukuma, - par inovācijām: „Latgales vēlēšanu apgabalā arī radīs jaunas inovācijas, kur... kur, teiksim, tas, kurš par vienu polšu varēja vienreiz nobalsot, tagad varēs... ē... varēs... pē... pē... pa diviem... par diviem polšiem otrreiz arī nobalsot.”

Cienījamie kolēģi, es uzskatu, ka tas ir klajš apmelojums un apvainojums Latgales iedzīvotājiem. Un es aicinu deputātu, kurš to ir teicis... Rasnača kungs! Nāciet un atvainojieties, un pasakiet, ka tas nav tas, ko jūs domājāt, un ka Latgales iedzīvotāji, Latgales vēlētāji, nepiedalās Saeimas vēlēšanās tikai par polšiem... vai par diviem vai par trijiem, kā jūs apgalvojāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Liepiņam, otro reizi.

V.Liepiņš (RP).

Es vienkārši gribu pieminēt, jo klīst visādas runas par Venēcijas komisiju, ko var mainīt un ko nevar mainīt. Un ir ļoti skaidri pateikts, ko nevar mainīt tik īsā laikā pirms vēlēšanām.

Pirmais ir, kā pārvērš balsis deputātu vietās vai deputātu vārdos. To mēs nemainām ar balsu nodošanu glabāšanā.

Otrais ir, ka nevar mainīt vēlēšanu iecirkņu komisiju sastāvu. To mēs nedarām.

Nevar mainīt robežas, un to mēs nedarām.

Šī inovācija nekādā veidā nepārkāpj Venēcijas komisijas labo, demokrātisko vēlēšanu praksi tā, lai būtu kādi pārpratumi.

Es gribu vēlreiz atkārtot, ka mēs nebalsojam iepriekš, kā te nesen izskanēja no vienas iepriekšējās runātājas teiktā. Mēs nododam balsis glabāšanā! Un tad, ja tu nemaini to balsi, tad vēlēšanu dienā atver urnu, paņem tavu biļetenu un tad tu esi nobalsojis, bet līdz tam tu neesi balsojis. Un par visiem šitiem argumentiem... par polšiem un tā tālāk... vienkārši kauns klausīties. Un es absolūti atbalstu jūsu teikto par to, ka tur nu tiešām derētu atvainoties.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

Vasali bruoļi! (No zāles: „Vasals!”) Es gan neesmu no Latgales, esmu no Rīgas, taču šovasar man bija lieliska iespēja pēc dažu Latgales deputātu uzaicinājuma paviesoties Latgalē. Biju ļoti patīkami pārsteigts - ļoti sirsnīgi cilvēki, ļoti ticīgi cilvēki, ļoti viesmīlīgi cilvēki. Jā, bija viena lieta! Iegājām arī pirtiņā un iedzērām šmakovku (Zālē smiekli, aplausi.), bet mēs to pirkām, mēs neiemainījām pret balsi. (No zāles: „Par cik pirkāt?”) Nu, kā? Veikalā bija cena (No zāles: „Ar čeku vai bez?”), bet... Es saprotu...

Sēdes vadītāja. Varbūt tomēr par priekšlikumu...

V.Ķirsis. Jā, es saprotu Rasnača kunga... kurš... kura Nacionālajai apvienībai Latgalē ir diemžēl knapi viens mandāts, un viņš droši var spļaut šajā akā, jo nekad no tās netaisās dzert. Bet nu droši vien jāpalasa Satversme, kur rakstīts, no kā sastāv Latvija: no visiem četriem novadiem - Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales. Tātad latgalieši ir tādi paši latvieši kā mēs visi pārēji, un es aicinu viņus nediskriminēt tikai tāpēc, ka kāds no jūsu deputātiem ir savulaik pircis viņu balsis. Lūdzu, Rasnača kungs! Atnāciet, atvainojieties! Esiet vīrišķīgs visu latgaliešu priekšā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Tikai divas lietas.

Pirmā ir tā, ka šis priekšlikums nav nekāda inovācija, tas jau darbojas... Šī lieta jau darbojas Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās.

Un otrā. Par šo vēlēšanu iecirkņu skaitu komisijā runājām, ka tas ir atkarīgs tīri no tā, cik tas maksā... Ja mēs gribam to ieviest pilnīgi visos vēlēšanu iecirkņos, tas būs 10 reizes dārgāk (No SC frakcijas: „Demokrātija maksā!”), nekā izvēloties tikai dažus iecirkņus, kas būs minēti attiecīgajā priekšlikumā... Bet, protams, mēs ar šo normu radām šādu iespēju, un, manuprāt, tas ir atbalstāms. Lai ir tā... lai ir šis priekšlikums tāds...

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Vispirms jāteic, ka, iesniedzot un sagatavojot šo priekšlikumu, komisija ļoti rūpīgi šo priekšlikumu vērtēja diezgan daudzās sēdēs. Tā ka tas nebija tā, ka vienā rāvienā būtu nobalsots. Tas tika vērtēts gan no tehniskās puses, gan no juridiskās puses, gan no lietderības viedokļa.

Un tātad vispirms par visām šīm lietām.

No tehniskās puses vērtējot, šī procedūra ir detalizēti izstrādāta tā, lai tas varētu notikt. Tā, lai būtu garantēta gan aizklātība, gan arī iespēja šo balsi mainīt, saglabājot aizklātību, ja tāda nepieciešamība būtu radusies.

Ja mēs runājam par krāpšanās riskiem, tad jāteic, ka komisija ir arī ļoti... vairākkārt skatījusi šo jautājumu un viesojusies arī Centrālajā vēlēšanu komisijā, un, mūsuprāt, krāpšanās riski, kas arī agrāk varbūt nebija ļoti lieli, tiek pastāvīgi novērsti, uzlabojot gan procedūras, gan tehnoloģisko aprīkojumu, kas ļauj daudz ātrāk skaitīt balsis. Protams, nekad nevar teikt, ka tas viss ir novērsts absolūti pilnībā, bet es domāju, ka krāpšanās riska iespējas ir minimālas, un domāju, ka arī balsu pirkšanas iespēja, ko droši vien... kas arī teorētiski pastāv, ņemot vērā sabiedrības viedokli un arī policijas darbu, ir minimizēta.

Nākošais. Mēs ļoti rūpīgi analizējām konstitucionālos riskus un, Kusiņa kungam klātesot, vairākkārt izskatījām šīs procedūras. Ir skaidrs, ka šis priekšlikums atbilst Latvijas Republikas Satversmei un nekādā veidā nav ar to pretrunā.

Un visbeidzot lietderība. Ja šie pirmie divi riski ir novērsti, tad, runājot par lietderību, jāteic, ka mēs ļaujam... cilvēkiem, kuriem varbūt citādi balsošana būtu apgrūtināta personīgu vai, teiksim, darba iemeslu dēļ, mēs šinī gadījumā ļaujam nobalsot, tādā veidā palielinot aktivitāti vēlēšanās.

Un tātad šie ir tie iemesli, kuru dēļ es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Priekšlikums ir izvērtēts un ir lietderīgs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Deputāte Janīna Kursīte-Pakule neļaus man samelot, ka Nacionālās apvienības deputāti bieži uzturas un mēdz būt Latgalē, lai... Ķirša kungs, nevis lai apmeklētu pirtis, bet lai tiktos ar vēlētājiem, ar iedzīvotājiem, ar latgaļiem. Tā ka visdziļākā cieņa! Un es ceru, ka mēs varbūt turp dosimies arī pēc...

Ja kāds kādu no Nacionālās apvienības deputātu ilustratīvajiem piemēriem ir uztvēris personīgi vai vērstu pret kādu novadu, tad atvainojos apvienības vārdā. Tas nekādā gadījumā tā nebija domāts! Un šobrīd es gribētu teikt: ir prieks, ka visu frakciju deputāti par šiem priekšlikumiem domā ļoti individuāli un nav ļoti stingras, dzelžainas disciplīnas. Arī šajā gadījumā Nacionālajai apvienībai ir dažādi viedokļi, un es šoreiz nepiekritīšu kolēģiem, kuri uzskata, ka varētu kaut kā būtiski palielināties drošības vai balsu pirkšanas riski, ieviešot šo priekšlikumu. Sekojot tādai loģikai, šķiet: jo mazāk vēlētāju piedalīsies, jo risks būs mazāks, jo vairāk vēlētāju piedalīsies, jo riski kļūs lielāki. Es tomēr uzskatu, ka šeit riska nav un ka priekšlikums kopumā ir loģisks un atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamās kolēģes! Cienījamie kolēģi! Mēs visi it kā esam lasījuši Raini. Tā ir? Nu tā, ļoti labi! Bet es tomēr atgādināšu: „Pastāvēs, kas pārvērtīsies!” Tā bija? Nu varējām jau mēs arī... Tā gudrība ir tautas gudrība. Tikpat veca kā visa cilvēces vēsture, jo kādreiz jau arī lietojām akmens cirvjus, bet tomēr sapratām, ka labāk pāriet uz dzelzs zobeniem, bet vēlāk - uz tērauda zobeniem, un tā tālāk. Tā ka tiešām, ja iepriekš tā varējām balsot par pārstāvjiem Eiropas Parlamentam, ja varam to darīt pašvaldību vēlēšanās, tad kāpēc ne Saeimas vēlēšanās? Lūdzu, iedodiet man vienu argumentu! Es tiem argumentiem, kas ir „pret”, tā lāgā negribu ticēt. Tāpēc es tiešām aicinu: nu, padomāsim! Saeimas vēlēšanās balsos... atļausim cilvēkiem balsot arī agrāk!

Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es pateicos kolēģim Cilinskim, kurš ārkārtīgi konstruktīvi un pamatoti raksturoja situāciju. Un es pilnībā atbalstu viņa viedokli. Tas pirmkārt.

Otrkārt. Ja jau pastāv tik ārkārtīgi lielas aizdomas par kaut kādām nelikumībām šajā jomā, tad es nezinu... Kādēļ es neredzu priekšlikumus, lai tiktu grozīta šī pašvaldību vēlēšanu kārtība?

Un treškārt. Savulaik šis Saeimas vēlēšanu likums, runājot Kusiņa kunga vārdiem, bija Juridiskās komisijas sudraba trauks, proti, pēc paražu tiesībām šo vēlēšanu likumu skatīja Juridiskā komisija, taču, ņemot vērā Juridiskās komisijas darba apjomu, mēs vienojāmies, ka šī lieta pāries Dolgopolova kunga vadītās komisijas pārziņā. Es nezinu, vai Dolgopolova kungs ir saņēmis no cilvēkiem vēstules - gan rakstiskas, gan arī pa e-pastu -, bet vismaz es savā laikā saņēmu ļoti daudz vēstuļu par to, ka cilvēki ļoti vēlējās gūt šādu iespēju. Ļoti vēlējās! Jo, ja mēs šeit runājām, tik ilgi diskutējām par dažiem tādiem sīkumiem, kur varbūt daži simti vēlētāju no ārzemēm tiek... ka viņiem varbūt tiek liegtas tādas iespējas balsot, kā viņi vēlas, tad šajā gadījumā, manuprāt, būs daudz vairāk šo cilvēku.

Neaizmirstiet, ka šodien ir pavisam cita situācija! Cilvēki izbrauc no Latvijas, bet viņi tomēr vēlas būt politiski aktīvi, taču viņiem nav iespējas piedalīties. Nu, tad dosim viņiem šo iespēju piedalīties! Taču, ja patiešām atklāsies kaut kādas... nu tādas, kā jūs šeit izvirzāt... būs sazvērestības teorijas, un praksē tās tiks īstenotas, nu tad varbūt grozīsim šo likumu?

Bet es patiešām aicinu atbalstīt lielas daļas vēlētāju viedokli, ka šāda iespēja būtu jādod. Es domāju, ka arī šeit juridiski ir saskaņots, ņemot vērā problēmas ar Satversmi, ka vēlētāji šo savu balsi var arī grozīt. Nu tad paskatieties, ja jūs to nezināt, citu valstu praksi! Tā ir diezgan daudzās valstīs, ka vēlētājs var grozīt šo savu viedokli. Un tas nav nekas nosodāms! Un nevajag vienmēr domāt par kaut kādiem polšiem vai par kaut ko citu! Katrā sabiedrībā ir godīgi un ir negodīgi cilvēki.

Es patiešām aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Ļoti īsi.

Es neesmu saņēmis nevienu - ne rakstisku, ne e-pasta - iesniegumu no iedzīvotājiem sakarā ar šo normu. Punkts viens.

Punkts divi. Piedāvātā norma nekādā veidā neskar ārvalstīs dzīvojošos vēlētājus.

Ja mēs runājam vispār par vēlēšanu likumdošanu, tad jāteic, ka visā pasaulē tā ir pietiekami konservatīva.

Neviens neiebilst pret to, ka ir jāievieš zināmas novitātes jeb, kā Čigānes kundze teica, inovācijas, bet to vajag darīt tā, lai tā formula, ko mēs mēģinām ielikt jaunajā likumā, būtu pārdomāta no A līdz Z.

Es jau šodien teicu, ka būtu pareizi un būtu tālredzīgi, ja vēlēšanu likumu mēs balstītu uz vēlētāju reģistru. Tad atkristu vairākas diskusijas par vairākām pozīcijām. Taču tas ir nevis šā likuma uzlabošanas paņēmiens, bet pavisam jauns - principiāli jauns! - vēlēšanu likums. Un tāpēc es šinī gadījumā domāju: ja tie riski pastāv, tad sākumā labāk tomēr eksperimentēt ar trusīšiem, nevis piemērot to cilvēku vajadzībām, nepieciešamībām, vēlmēm un prasībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Atsaucoties uz Ķirša kunga un Tutina kunga aicinājumu, es atvainojos visiem tiem latgaliešiem, kuri kaut kādā veidā jūtas aizskarti par manis teikto. Manis teiktais ir balstīts uz Drošības policijas pārskatiem (No zāles dep. A.Elksniņš: „Ha, ha, ha!”), publiskajiem pārskatiem, un mans nosodījums ir vērsts pret tiem, kuri veic balsu pirkšanu Rēzeknē, Balvos un tā tālāk. Daudzi no viņiem sodu ir saņēmuši. Mūsu pienākums ir panākt to, lai Latgale vairs nebūtu depresīvs un atpalicis reģions. To jūs nenoliegsiet, un pirmām kārtām jums pašiem, Tutina kungs, par to ir jāuzņemas atbildība. Tātad darīsim visi savu darbu kopā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu vienas noteiktas deputātu grupas vārdā. Un tie deputāti, kuru vārdā es gribu šoreiz runāt, ir zinātnieki.

Tajā laikā, kad es pats vēl biju aktīvs zinātnieks, man ir bijis tā, ka vismaz divas reizes es neesmu piedalījies Saeimas vēlēšanās vienkārši tāpēc, ka bija jābrauc uz zinātnisku konferenci ārzemēs. Un man nebija šādas iespējas nobalsot tur, tajā vietā, kur es atrados, jo vēstniecība bija pārāk tālu, un nebija iespējas arī nodot savu balsi Latvijā. Kaut gan pirmajā reizē es pat vērsos ar speciālu lūgumu pie Centrālās vēlēšanu komisijas, lai paredzētu risinājumu šādam gadījumam, diemžēl toreiz nekādas reakcijas nebija.

Šoreiz es redzu, ka jautājuma risināšana ir pavirzījusies, tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Liepiņa kungs vēl ko vēlas piebilst?

V.Liepiņš. Jā. Komisijas vārdā es lūdzu jūs atbalstīt 41.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57 (No zāles: „Ooo!”), pret - 27, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Liepiņš. Tā. Tagad ir pēdējais priekšlikums.

42. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Godājamie kolēģi! Šis ir pēdējais priekšlikums par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā. Un, kaut arī es atbalstu šo priekšlikumu un aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu, pirms balsojat par šo pēdējo priekšlikumu un par šo likumprojektu trešajā lasījumā, es aicinu Saeimu uzņemties atbildību par pilsoņu maldināšanu un teikšanu, ka personības apliecības ir līdzvērtīgas jeb pasi aizstājošas. Līdz ar to es aicinu Saeimu sadarbībā ar CVK nodrošināt papildu informatīvo kampaņu šiem vairāk nekā 20 tūkstošiem pilsoņu, kuri par personību apliecinošu dokumentu ir izvēlējušies tikai identifikācijas apliecību. Tātad informēt šos vairāk nekā 20 tūkstošus cilvēku, kā arī visu sabiedrību par to, ka Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties tikai ar pasēm.

Līdz ar to es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un Saeimai izskatīt iespēju veidot šādu informatīvo kampaņu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Priekšlikumu deputāti atbalsta.

Pirms mēs balsojam, informēju jūs, ka par likumprojektu kopumā ir saņemts deputāta Jura Viļuma iesniegums, kurš saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 137.pantu lūdz likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot atpakaļ komisijai pirms galīgā balsojuma par likumprojekta atbalstīšanu trešajā lasījumā. Tātad par to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr.143/Lp11) nodotu atpakaļ komisijai pirms galīgā balsojuma trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 43, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad mums ir jābalso par likumprojektu kopumā trešajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 28. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu Nr.982/Lp11. Likumprojekts paredz, pirmkārt, izslēgt no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma normas, kas regulē... ko regulē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. Otrkārt, noteikt, ka dienestā var atrasties persona, pār kuru nav nodibināta aizgādniecība. Treškārt, noteikt, ka amatpersonu, kura neattaisnojošu iemeslu dēļ nav veikusi veselības stāvokļa pārbaudi, ar iestādes vadītāja rakstveida rīkojumu var atstādināt no amata pienākumu izpildes uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus. Par atstādināšanas laiku viņai neizmaksā darba samaksu. Ceturtkārt, noteikt pienākumu amatpersonai saskaņā ar iestādes nosūtījumu un iestādes noteiktajā termiņā veikt veselības stāvokļa pārbaudi. Un beidzot - noteikt tiesības atvaļināt amatpersonu no dienesta, ja viņa atstādināšanas laikā neattaisnojošu iemeslu dēļ nav veikusi veselības stāvokļa pārbaudi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Krēsliņš. 3.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 3.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Liepājas Universitātes Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! 2011.gada augustā stājās spēkā grozījumi Augstskolu likumā, kā rezultātā Latvijas augstskolas savas Satversmes pielāgoja šim jaunajam likuma regulējumam, un arī Liepājas Universitāte šajā sakarā veica grozījumus Liepājas Universitātes Satversmē.

Šie grozījumi augstskolas Satversmes sapulcē tika pieņemti apmēram pirms gada - 2012.gada 20.decembrī. Veiktie grozījumi paredz to, ka Liepājas Universitāte atsakās no tādas institūcijas kā Revīzijas komisija, jo to vairs neparedz Augstskolu likums.

Tiek ieviests klausītāja statuss augstskolā.

Nepilna laika studējošie tiek iekļauti augstskolas personālā, un tiek veikta vēl virkne citu grozījumu, ko paredz Augstskolu likums.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja šo likumprojektu, konstatēja, ka visas Liepājas Universitātes Satversmes grozījumos iestrādātās normas atbilst likuma prasībām, un nolēma šos grozījumus atbalstīt, lai Liepājas Universitāte pēc iespējas ātrāk varētu sākt strādāt ar Satversmi, kas atbilst Augstskolu likumam. Komisija pieņēma arī lēmumu, ka šis jautājums būtu jārisina steidzamības kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad mums vispirms ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Liepājas Universitātes Satversmes grozījumiem” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Liepājas Universitātes Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Vucāns. Ņemot vērā, ka minētais likumprojekts vienprātīgi tika atbalstīts Saeimas sēdē, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu tūlīt pieņemt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Liepājas Universitātes Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (VL-TB/LNNK).

Augsti godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā šāgada 4.decembra sēdē izskatīja un sagatavoja izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” (Nr.996/Lp11).

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” izstrādāts pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvas, lai izpildītu Eiropas Komisijas 2013.gada 2.maija regulu, kas paredz, ka katrai dalībvalstij ir jāieceļ savs emisijas reģistra valsts administrators.

Komisija pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajam lasījumam un aicina kolēģus to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Kudums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.decembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu Nr.976/Lp11 - „Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”.

Grozījumus sagatavoja Veselības ministrija. Ministrija nolēma papildināt 5.pantu ar piekto daļu un izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuri regulē dzimumšūnu ieguves, apstrādes un uzglabāšanas kārtību.

Ņemot vērā to, ka 2012.gadā 143 pāri izvēlējušies par dzimumšūnu donoru trešo personu, kā arī donoru trūkumu Latvijā, Veselības ministrija paredzēja papildināt 15.panta redakciju, kas atļautu importēt un eksportēt embriju.

Runājot par šo likumprojektu, bija ļoti daudz jautājumu no komisijas locekļu puses, un komisija, ar balsu vairākumu atbalstot likumprojektu pirmajam lasījumam, deva uzdevumu Sabiedrības veselības apakškomisijai atsevišķu sēdi veltīt šim jautājumam.

Lūdzu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Igaunim.

G.Igaunis (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šis ir ļoti nopietns jautājums. Likums pašlaik aizliedz augļa šūnas un dzimumšūnas importu vai eksportu. Šis likumprojekts, ko piedāvā Veselības ministrija, paredz, ka tad, ja pāris mākslīgai apaugļošanai grib trešās personas dzimumšūnu, tad viņš to var dabūt no Eiropas vienotās spermas bankas. Latvijā šādas spermas bankas nav.

Es balsošu pret šo likumprojektu vairāku iemeslu dēļ.

Pirmais. Latvijā ir vairāki tūkstoši nevienam nevajadzīgu bērnu - bērnunamos, audžuģimenēs, apmēram 200-300 jaundzimušo katru gadu tiek atdoti valsts apgādībā. Un, ja pašam nevar būt bērniņš, tad kāpēc nepiedāvāt ņemt bērniņu no bērnunama? Kāpēc jāmeklē donors? Es apšaubu iespējamību, ka spermas donors Dānijā ir intelektuālis ar Oksfordas diplomu un ka viņš ar misijas apgarotu seju iet uz klīniku un brīvprātīgi nodod savas dzimumšūnas. Mums Latvijā genofonds ir vismaz trīs reizes augstāks.

Otrs. Dzimumšūna, embrijs ir dzīvības sākums. Tā nav ne niere, ne akna, ne kāja, ne roka vai kas cits, ko var bezpersoniski paņemt no kāda cita donora. Mēs vienā laidā runājam par bioloģisko aizsardzību, ka nedrīkst ievest svešus augus, dzīvniekus, jo nezinām, kādas būs sekas. Taču te ir runa par Latvijas cilvēku. Nu, iedomājieties, ko mēs atbalstām! Piemēram, pāris izvēlas dzimumšūnu... dzimumšūnas donoru no Norvēģijas, kurš aizmirsa pierakstīt savā anketā, ka tētis šim skaistajam donoram īstenībā ir no Āzijas un ka tikai mamma ir eiropiete. (No zāles dep. I.Čepāne: „Nu un?”; dep. R.Kārkliņas starpsaucieni.) Jūs teiksiet: „Vienalga!” Man nav vienalga! Un, ja mēs pieņemsim šo likumu, tad Latvijā spermas bankas tā arī nebūs, jo tā vienkārši nebūs vajadzīga.

Un pēdējais. Es saprotu, ka jaunais vīrs ir spermas donors, bet ka tas var būt svešs cilvēks, tas man nav pieņemams. Trešais no malas, neatkarīgi no tā, vai tā ir olšūna vai tā ir sperma, ir izlaidība! Izlaidība visos laikos ir nosodāma rīcība. Jūs taču nenoliegsiet, ka jūsu sievas intīmas attiecības ar citu vīrieti jums liksies nepieņemamas, bet dzimumšūnu līmenī mums ir vienalga. Tad jau ir vienalga arī tas, kas iznēsās bērnu... donora dzemde, mūsu pašu bērns...

Tas man liekas neētiski un nepareizi, tāpēc es balsošu „pret” un aicinu arī citus darīt to pašu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Orlova kungs vēlas ko piebilst?

V.Orlovs. Cienījamie kolēģi! Mēs nevaram tiem pāriem, kuriem ir problēmas ar neauglību, liegt iespēju pamēģināt ar mākslīgo apaugļošanu tomēr kļūt par vecākiem. Kā es jau teicu, mēs veltīsim šim jautājumam atsevišķu Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 5, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Orlovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.janvāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 10.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.1019/Lp11 - „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” un izskatām šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

2012.gada 1.jūlijā spēkā stājās likums „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, ar kuru notika atteikšanās no tā sauktās jaukto instanču sistēmas un ar kuru tika ieviesta tā sauktā tīro instanču sistēma.

Ko tas nozīmē?

Pirms 1.jūlija apgabaltiesa strādāja gan kā pirmās instances tiesa, gan kā apelācijas instances tiesa, savukārt Augstākā tiesa veica gan kasācijas instances funkcijas, gan arī strādāja kā otrās instances tiesa attiecībā uz lietām, kas izskatītas apgabaltiesās kā pirmās instances tiesās.

No 1.jūlija apgabaltiesa strādā tikai kā apelācijas instance, kā to mēs paredzējām, bet to lietu izskatīšanu, kuras saņemtas pirms 2012.gada 1.jūlija, turpinās apgabaltiesa.

Tas varbūt skan sarežģīti, bet praktiski tas rada vienu lielu problēmu, jo no 2014.gada... pareizāk sakot, no 2015.gada 1.janvāra Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta tiks likvidēta. Tas nozīmē, ka turpmāk izveidosies situācija, ka nebūs instances, kas varēs izskatīt attiecīgās minētās lietas kā otrā instance. Tāpēc ir izstrādāti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuri paredz, ka lietas, kuras nolemts pārsūdzēt apelācijas kārtībā, pēc 2015.gada 1.janvāra vairs netiek nodotas izskatīšanai Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātai, bet tiek izskatītas apgabaltiesā apelācijas kārtībā.

Papildus tam ir piedāvāts veikt atsevišķus tehniskus grozījumus, kas ir saistīti ar izmaiņām, kuras izdarītas likumā „Par tiesu varu”.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

A.Judins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 13.decembris, izskatīšana otrajā lasījumā - 19.decembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.decembris, izskatīšana - Saeimas 19.decembra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Daina Kazāka.

D.Kazāka (RP).

Godājamie kolēģi! Skatām likumprojektu Nr.614/Lp11.

Likumprojekta „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” mērķis skatāms kopā ar grozījumiem Civilprocesa likumā, Bāriņtiesu likumā, likumā „Par policiju”, Krimināllikumā un Civilprocesa likumā; tie visi ir vienoti. Visus šos grozījumus vieno doma radīt vienotu mehānismu, lai personas personiskās tiesības - tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību - būtu iespējams aizsargāt arī ar pagaidu civilprocesuālajiem līdzekļiem. Visi šie likumprojekti veido likumprojektu paketi - tā saukto pret vardarbību ģimenē vērsto likumprojektu paketi.

Mēs centīsimies stiprināt mehānismus, kas ļautu izolēt no ģimenes un vides nevis bērnu, bet gan personu, kas bijusi vardarbīga pret bērnu ģimenē. Līdz ar to šī mūsu likumprojekta redakcija ir tāda, ka policijai būs pienākums ziņot bāriņtiesai par to, ka... sniegt informāciju par to, kā vērtēt, rīkoties un arī kā pasargāt bērnus no fiziskas, emocionālas vai jebkura cita veida vardarbības, kas ir konstatēta policijas ziņās, lai bāriņtiesa varētu pildīt savus pienākumus. Principā šis likumprojekts ir atbalstāms, un par to nav bijis neviena priekšlikuma.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies, Kazākas kundze! Es jūs tomēr aicinu pirms ziņošanas iepazīties ar Saeimas kārtības rulli, jo otrajā lasījumā ir jāziņo par konkrētiem priekšlikumiem. Ja priekšlikumi nav iesniegti, tad nav jāpārstāsta vēlreiz kaut kas, ko jūs plānojat vai neplānojat.

Paldies. Lūdzu zvanu!

D.Kazāka. Tā ir likumprojekta būtība, un mans... mans pienākums ir ziņot par likumprojekta būtību.

Sēdes vadītāja. Balsosim par likumprojekta „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

D.Kazāka. Priekšlikumus gaidīsim līdz 17.decembrim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Dāvis Stalts.

D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu „Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā” otrajā lasījumā. Atgādināšu, ka šie grozījumi tika vērti vaļā, lai mainītu sistēmu, kādā biedrības un nodibinājumi saņem šo reģistrācijas veidlapu. Un šobrīd no sistēmas, kurā šī reģistrācijas veidlapas saņemšana bija obligāta, mēs nonākam pie sistēmas, ka reģistrācijas veidlapa tiek saņemta pēc pieprasījuma un par maksu.

Runājot konkrēti par diviem priekšlikumiem, kuri ir saņemti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, 1.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 2. - arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas tehniskas dabas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

D.Stalts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.decembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Politisko partiju likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.637/Lp11. Komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Politisko partiju likumā” pirms otrā lasījuma. Ir saņemti divi priekšlikumi, kurus izstrādājusi pati komisija.

1. - aizstāt visā likumā vārdus „laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”” ar vārdiem „oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis””. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Politisko partiju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Dolgopolovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.decembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.decembris. Paldies.

Nākamais darbība kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Juridiskā komisija, izskatot likumprojektu „Par Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, nolēma to atbalstīt, turklāt norādīja, ka šo likumu atzīt par spēku zaudējušu vajadzēja jau sen, jo Eiropas Parlaments 2009.gadā nolēma, ka no Latvijas Republikas ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbību finansē no Eiropas Parlamenta budžeta.

Juridiskā komisija nolēma lūgt Saeimu izskatīt šo likumprojektu ātrāk, proti, piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Čepāne. Paldies.

Lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Čepāne. Paldies.

Pateicos jums par vienbalsīgo atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.decembris, izskatīšana - 19.decembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.decembris, izskatīšana - Saeimas 19.decembra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā” pirmajā lasījumā.

Pēc būtības šie grozījumi paredz pakāpenisku gāzes tirgus atvēršanu. Šeit tas notiks ļoti pakāpeniski un pārdomāti.

Pirmais posms: mēs faktiski esam likumprojektā risinājuši trešo personu piekļuves jautājumus, esam paredzējuši nosacījumus, lai nodrošinātu trešo personu piekļuvi dabasgāzes sistēmai.

Otrs posms ir sadales sistēmu operatoru nodalīšanas jautājumi. Tas nozīmē: ja sadales sistēmas operators ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, tam jābūt neatkarīgam no pārējām darbībām.

Treškārt, ir paredzēta grāmatvedības nodalīšana šajos uzņēmumos.

Ceturtkārt, ir paredzēta sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas funkcionēšana. Ņemot vērā to, ka sašķidrinātās dabasgāzes tirgus attīstās un faktiski nākamo dekāžu laikā mums būs pieaugoša dabasgāzes tirdzniecība tieši no sašķidrinātās dabasgāzes avotiem, tiek atrunāti nosacījumi, kuri attiecas uz šīs sistēmas funkcionēšanu.

Un, piektkārt, ir papildinājumi likumā lietoto terminu definīcijās saskaņā ar drošības jēdziena skaidrojumiem.

Virzīsimies uz priekšu ļoti pārdomāti.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Sakarā ar to, ka ir nepieciešams diezgan daudz papildinājumu, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2014.gada 7.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 7.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Jakovļevs.

V.Jakovļevs (SC).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai Saeimā likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr.1023/Lp11).

Komisijā likumprojekts tika izstrādāts, ņemot vērā deputātu iesniegtos likumprojektus ar reģistrācijas numuriem 997/Lp11 un 1012/Lp11.

Saskaņā ar izstrādāto likumprojektu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā tiek veikti šādi grozījumi: tiek paaugstināti pabalsti gan amatpersonām, kuru dienesta pienākumi saistīti ar dzīvības vai veselības apdraudējumu, gan arī karavīriem tiek paaugstināts pabalsts uz 100 tūkstošiem eiro, ja amatpersonas amata pienākumi ir saistīti ar dzīvības vai veselības apdraudējumu un viņa ir gājusi bojā vai mirusi gada laikā pēc nelaimes gadījuma gūto veselības bojājumu dēļ.

Pabalsts tiek paaugstināts arī aktīvā dienesta karavīra nāves gadījumā.

Noteiktas tiesības izmaksāt pabalstu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi arī gadījumos, ja likumā noteiktie apstākļi ir iestājušies saistībā ar dienesta pienākumu izpildi nelaimes gadījumos.

Noteiktas tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus arī amatpersonām, kuras ir atvaļinātas no dienesta sakarā ar noteiktām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, kam par iemeslu ir nelaimes gadījuma rezultātā, pildot dienesta pienākumus, gūtais ievainojums vai sakropļojums, vai kāds cits veselības kaitējums.

Noteiktas tiesības Ministru kabinetam izmaksāt pabalstu amatpersonas nāves gadījumā, ja bojāgājušās amatpersonas tuviniekiem... ja bojāgājušai amatpersonai nav laulātā, lejupējo un tuvākas pakāpes augšupējo radinieku.

Gribu arī atzīmēt, ka par komisijas izstrādāto likumprojektu ir saņemta pozitīva Finanšu ministrijas atsauksme.

Komisija lūdz minēto likumprojektu sākumā atzīt par steidzamu un pēc tam atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

V.Jakovļevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam būs šā gada 13.decembris līdz pulksten 17.00, un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā nākamajā Saeimas sēdē - 19.decembrī. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.decembris, izskatīšana - Saeimas 19.decembra sēdē. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr.546/Lp11) otrajam lasījumam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr.546/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 9.janvāris. Paldies.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Taču, pirms mēs reģistrējamies, man ir jums informācija par jautājumu un atbilžu sēdi.

Tātad uz deputātu Elksniņa, Zariņa, Agešina un citu deputātu jautājumu zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” rakstiska atbilde ir saņemta, bet tā iesniedzējus neapmierina. Ministre ieradīsies uz jautājumu un atbilžu sēdi.

Deputātu Reiznieces-Ozolas, Vucāna, Auguļa, Dūklava un Seržanta jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par Latvijas sadarbības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru”. Rakstiskā atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs Vjačeslavs Dombrovskis ieradīsies uz jautājumu un atbilžu sēdi.

Deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Rakstiskā atbilde iesniedzējus neapmierina. Vjačeslavs Dombrovskis ieradīsies uz jautājumu un atbilžu sēdi.

Deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Rakstiskā atbilde iesniedzējus neapmierina. Laimdota Straujuma ieradīsies uz jautājumu un atbilžu sēdi.

Deputātu Elksniņa, Hļebņikova un citu deputātu jautājums satiksmes ministram Anrijam Matīsam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Saņemtā rakstiskā atbilde apmierina iesniedzējus, tātad jautājums uzskatāms par atbildētu.

Deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums kultūras ministrei Dacei Melbārdei „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Rakstiskā atbilde iesniedzējus apmierina. Tātad jautājums uzskatāms par atbildētu.

Deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Rakstiskā atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre nevar ierasties, tātad atbildes sniegšana tiek pārcelta uz nākamo ceturtdienu.

Deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Rakstiskā atbilde iesniedzējus neapmierina, bet, tā kā ministre nevar šodien ierasties, tad atbildes sniegšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājam Danielam Pavļutam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Rakstiskā atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs nevar ierasties, tātad šis jautājums tiek pārcelts uz nākamo nedēļu.

Deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums aizsardzības ministram Artim Pabrikam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Rakstiskā atbilde iesniedzējus apmierina. Tātad jautājums uzskatāms par atbildētu.

Deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Rakstiskā atbilde apmierina iesniedzējus. Jautājums uzskatāms par atbildētu.

Deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Rakstiskā atbilde neapmierina iesniedzējus. Ministrs šodien ieradīsies uz jautājumu un atbilžu sēdi.

Deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Rakstiskā atbilde neapmierina iesniedzējus. Ministrs ieradīsies šodien uz jautājumu un atbilžu sēdi.

Deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Rakstiskā atbilde neapmierina iesniedzējus, bet ministrs nevar ierasties, tātad šis jautājums tiek pārcelts uz nākamo nedēļu.

Deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums tieslietu ministram Jānim Bordānam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Rakstiskā atbilde neapmierina iesniedzējus. Ministrs Bordāns šodien ieradīsies uz jautājumu un atbilžu sēdi.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 12.30.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... nav, Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Boriss Cilevičs... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Aleksejs Loskutovs... nav, Romualds Ražuks... nav, Ivans Ribakovs... nav, Inga Vanaga... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 12.decembra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 20. sēde
2013. gada 12. decembrī

 

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1018/Lp11)
(Dok. Nr. 3203, 3203A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 1021/Lp11)
(Dok. Nr. 3218, 3218A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” (Nr. 1022/Lp11)
(Dok. Nr. 3234, 3234A)
   
Priekšlikumi - dep. Ņ.Ņikiforovs (pret)
  - dep. V.Zatlers (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1023/Lp11)
(Dok. Nr. 3245)
   
Lēmuma projekts „Par Anitas Eglijas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 518/Lm11)
(Dok. Nr. 3224)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Jolantas Līvenas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr. 519/Lm11)
(Dok. Nr. 3225)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma „Ceļmaļi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” (Nr. 718/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3222)
   
Ziņo - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma „Novadnieki” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” (Nr. 719/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3223)
   
Ziņo - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Likumprojekts „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā” (Nr. 747/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3227)
   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 680/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3229)
   
Ziņo - dep. V.Jakovļevs
   
Likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 143/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3230)
   
Ziņo - dep. V.Liepiņš
   
Debates - dep. Ņ.Ņikiforovs
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. L.Čigāne
  - dep. J.Viļums
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. R.Kārkliņa
  - dep. R.Kārkliņa
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. J.Viļums
  - dep. R.Kārkliņa
  - dep. V.Valainis
  - dep. A.Latkovskis
  - dep. D.Kazāka
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. R.Dzintars
  - dep. L.Čigāne
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. J.Dombrava
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. R.Kārkliņa
  - dep. L.Čigāne
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. V.Orlovs
   
Paziņojums
  - dep. E.Siliņa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. J.Tutins
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. V.Ķirsis
  - dep. V.Valainis
  - dep. E.Cilinskis
  - dep. R.Dzintars
  - dep. A.Lejiņš
  - dep. I.Čepāne
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. J.Vucāns
  - dep. D.Kazāka
   
Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 982/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3070, 3199)
   
Ziņo - dep. K.Krēsliņš
   
Likumprojekts „Par Liepājas Universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr. 986/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3105, 3200)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Likumprojekts „Par Liepājas Universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr. 986/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3105, 3200)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” (Nr. 996/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3147, 3205)
   
Ziņo - dep. Dz.Kudums
   
Likumprojekts „Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” (Nr. 976/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3061, 3220)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Debates - dep. G.Igaunis
   
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1019/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3206, 3226)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 614/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3228)
   
Ziņo - dep. D.Kazāka
   
Likumprojekts „Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 633/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3231)
   
Ziņo - dep. D.Stalts
   
Likumprojekts „Grozījumi Politisko partiju likumā” (Nr. 637/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3232)
   
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts „Par Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 998/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3152, 3237)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1017/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3201, 3247)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1023/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3245)
   
Ziņo - dep. V.Jakovļevs
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 546/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr. 521/Lm11)
(Dok. Nr. 3244)
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Paziņojumi
  - dep. J.Ozoliņš
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 12.12.2013 09:17:17 bal001
Par - 49, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1022/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 12.12.2013 09:18:42 bal002
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Anitas Eglijas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (518/Lm11)

Datums: 12.12.2013 09:19:42 bal003
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Jolantas Līvenas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (519/Lm11)

Datums: 12.12.2013 09:21:19 bal004
Par - 59, pret - 0, atturas - 27. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma “Ceļmaļi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai (718/Lp11), 3.lasījums

Datums: 12.12.2013 09:22:22 bal005
Par - 60, pret - 0, atturas - 26. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma “Novadnieki” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai (719/Lp11), 3.lasījums

Datums: 12.12.2013 09:23:34 bal006
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā (747/Lp11), 3.lasījums

Datums: 12.12.2013 09:25:14 bal007
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (680/Lp11), 3.lasījums

Datums: 12.12.2013 09:27:03 bal008
Par - 14, pret - 62, atturas - 7. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (143/Lp11), 3.lasījums

Datums: 12.12.2013 09:33:10 bal009
Par - 23, pret - 40, atturas - 21. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (143/Lp11), 3.lasījums

Datums: 12.12.2013 09:34:35 bal010
Par - 21, pret - 56, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (143/Lp11), 3.lasījums

Datums: 12.12.2013 09:48:43 bal011
Par - 17, pret - 61, atturas - 6. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (143/Lp11), 3.lasījums

Datums: 12.12.2013 10:07:30 bal012
Par - 42, pret - 33, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (143/Lp11), 3.lasījums

Datums: 12.12.2013 10:08:05 bal013
Par - 43, pret - 33, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (143/Lp11), 3.lasījums

Datums: 12.12.2013 11:20:31 bal014
Par - 57, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (143/Lp11), 3.lasījums

Datums: 12.12.2013 11:22:58 bal015
Par - 39, pret - 43, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu komisijai. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (143/Lp11), 3.lasījums

Datums: 12.12.2013 11:23:26 bal016
Par - 59, pret - 0, atturas - 28. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (143/Lp11), 3.lasījums

Datums: 12.12.2013 11:25:22 bal017
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (982/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.12.2013 11:27:46 bal018
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Liepājas Universitātes Satversmes grozījumiem (986/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.12.2013 11:28:05 bal019
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Liepājas Universitātes Satversmes grozījumiem (986/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.12.2013 11:28:45 bal020
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Liepājas Universitātes Satversmes grozījumiem (986/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.12.2013 11:30:06 bal021
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (996/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.12.2013 11:35:20 bal022
Par - 64, pret - 5, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (976/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.12.2013 11:38:29 bal023
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1019/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.12.2013 11:38:47 bal024
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1019/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.12.2013 11:41:58 bal025
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā (614/Lp11), 2.lasījums

Datums: 12.12.2013 11:43:41 bal026
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā (633/Lp11), 2.lasījums

Datums: 12.12.2013 11:45:03 bal027
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko partiju likumā (637/Lp11), 2.lasījums

Datums: 12.12.2013 11:46:27 bal028
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (998/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.12.2013 11:46:58 bal029
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (998/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.12.2013 11:49:23 bal030
Par - 80, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1017/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.12.2013 11:52:29 bal031
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1023/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.12.2013 11:52:48 bal032
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1023/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.12.2013 11:53:49 bal033
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr.546/Lp11) otrajam lasījumam (521/Lm11)




Frakciju viedokļi
2013.gada 12.decembrī

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un „Frakciju viedokļu” laikā tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika skatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajai šodien vārds frakcijas „VIENOTĪBA” deputātei Rasmai Kārkliņai. Lūdzu!

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeimas sēdē galvenais lēmums bija par to, kā mēs varētu uzlabot Saeimas vēlēšanu likumu. Bija iesniegti vairāki priekšlikumi, vairākas jaunas pieejas, un, man jāsaka, tas sevišķi varētu interesēt tieši jūs, kas esat vēlētāji.

Galvenais jautājums, ko mēs jau bieži bijām dzirdējuši no vēlētājiem, ir tas, kā rīkoties, ja pašā Saeimas vēlēšanu dienā kaut kādu iemeslu dēļ viņi nevar būt uz vietas, kur viņi parasti balso (piemēram, vai nu kopā ar kādu kori viņi izbrauc uz kādu ārzemju konkursu, vai arī zinātniekam jāpiedalās konferencē ārzemēs, kur nebūs iespējams nobalsot). Tagad beidzot būs iespēja līdzīgi, kā tas jau tagad ir pašvaldību vēlēšanās un arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, – ka vēlētājs jau iepriekš var nodot savu balsi. Un tas būs iespējams visas trīs dienas pirms tās sestdienas, kurā patiešām notiks Saeimas vēlēšanas.

Mēs to ieviesām ar tādu mazu, varētu teikt, tehnisku papildinājumu, jo bija jāņem vērā tas, ka Satversmē ir noteikts, ka Saeimas vēlēšanas notiek pirmajā oktobra sestdienā. Tāpēc šī iepriekšējā balss nodošanas iespēja būs drusku sarežģītāka nekā parasti. Proti, cilvēki varēs nodot savu balsi glabāšanā. Tas nozīmē, ka būtībā... praktiski būs iespēja, ja kāds to ļoti gribētu, pašā vēlēšanu dienā vēl balsojumu mainīt. Tas būs tehniski iespējams. Mēs nospriedām ilgās sarunās ar Centrālo vēlēšanu komisiju, ka tas būs droši. Tā ka iznākums ir ļoti labs. Mēs zinām, ka pašvaldību vēlēšanās gandrīz 10 procenti vēlētāju nobalso pirms galvenās vēlēšanu dienas. Ir aprēķini, ka arī Saeimas vēlēšanās nākošā gada oktobrī līdzdalība varētu pieaugt par vairākiem procentiem.

Vēl gribu pieminēt vienu citu jauninājumu Saeimas vēlēšanu likumā. Es to virzīju tādēļ, lai tiem mūsu vēlētājiem, kas dzīvo ārzemēs, būtu iespējams vienā īpašā veidā izvēlēties vēlēšanu apgabalu. Pašlaik ir tāda kārtība, ka tie vēlētāji, kas dzīvo ārzemēs, var balsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabalu. Mums likās, ka tas nav īsti piemēroti no tāda viedokļa: ja, piemēram, kāds... Es minēju piemēru par kādu Latgales studentu: ja viņš studē Vidzemes augstskolā, viņam ir iespēja aizbraukt uz Latgali un nobalsot, kur viņš kā vēlētājs jūtas piesaistīts. Tagad būs iespēja šim pašam studentam, ja viņš, piemēram, dzīvo Anglijā vai kur citur, balsot pa pastu. Pasta balsojumi jau tagad pastāv, bet arī ar tiem bija tā, ka līdz šim varēja balsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabalu. Turpmāk tādi vēlētāji, kuri dzīvo ārzemēs, bet kuri ir ļoti tuvu saistīti ar kādu citu apgabalu, pasta balsojumā varēs savu balsi nodot arī par Latgali, Kurzemi, Zemgali vai Vidzemi. Tas ir tāds drusku sarežģīts veids, kā to tehniski izdarīt. Tomēr mūsu mērķis ir īstenojies – mēs dodam vēlētājiem daudz dažādu iespēju izteikt savu vēlmi attiecībā uz to, kādi deputāti viņus pārstāv Saeimā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Kārkliņas kundzei no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J.Dombrava (VL–TB/LNNK).

 

Godātie radioklausītāji! Rasma Kārkliņas kundze jau minēja šīs būtiskās izmaiņas, kas ir izdarītas Saeimas vēlēšanu likumā. Arī Nacionālā apvienība atbalstīja principu, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši var izvēlēties reģionu, par kuru viņi vēlas balsot Saeimas vēlēšanās, izmantojot pasta pakalpojumus.

Dažādi viedokļi mums bija jautājumā par iespēju trīs dienas iepriekš balsot, atstāt savu balsojumu glabāšanā. Un galvenais iemesls bija tieši norma par to, ka balsošanas iecirkņi var būt novados, kur ir virs 7,5 tūkstošiem iedzīvotāju; tas vairākos reģionos sašaurina balsošanas iespēju. Protams, kopumā šāda norma ir iespējama, bet varbūt vēl līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām būs jāveic grozījumi, lai paredzētu zemāku šo slieksni un lai, piemēram, Ziemeļvidzemes koriem, kas dodas turnejā uz Igauniju, būtu iespēja iepriekš nobalsot un nebūtu jāmet liels līkums līdz kādai lielai Vidzemes pilsētai.

Šodien, manuprāt, viens no būtiskākajiem jautājumiem bija likumprojekts „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, kas pamatu pamatos ir jautājums, vai no nākamā gada maija tiks atvērti tā sauktie čekas maisi. Nacionālās apvienības vairākuma pozīcija bija, ka čekas maisi būtu jāatver un ka pamatu pamatos tie bija jāatver jau pirms 20 gadiem.

Šobrīd ir radīts mīts, ka čekas maisos ir iekšā ļoti vērtīga, neapstrīdama informācija par visiem čekas darbiniekiem. Bet patiesībā šī informācija ir samērā vāja. Un diemžēl Latvijas valsts nav radījusi to reālo čekistu reģistru, kuri veica represijas pret civiliedzīvotājiem – noklausīšanos, izsekošanu, spīdzināšanas. Valsts nav izveidojusi šādu reģistru, tā vietā ir atsevišķas kartītes, ir vēl arī citi dokumenti, kas neveido pilnīgu ainu par šo čekistu darbību Latvijā.

Manuprāt, vajadzētu atvērt čekas maisus un, protams, noteikt precīzāku atvēršanas kārtību, lai netiktu nepamatoti apsūdzēti tie, kas čekas maisos ir nonākuši tāpēc, ka viņi ir strādājuši kādās iekšlietu struktūrās saistībā ar organizētās noziedzības apkarošanu vai arī ir ierakstīti šajā kartotēkā tādēļ, lai kāds čekas darbinieks izpildītu savu kvotu.

Un trešā lieta, ko es vēlētos pieminēt, – līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji, arī Nacionālā apvienība aktīvi seko līdzi notikumiem Ukrainā. Proti, ir runa par tur notiekošo cīņu par Ukrainas neatkarību no citu valstu ietekmes un pārmērīgo spēka pielietošanu, ko esošā vara vērš pret civiliedzīvotājiem, kuri piedalās miermīlīgos protestos. Un jau šajā svētdienā arī Nacionālās apvienības pārstāvis pēc Ukrainas opozīcijas partiju ielūguma dosies uz Ukrainu, lai iepazītos ar situāciju uz vietas. Un ceru, ka nākamajā nedēļā Saeima varētu paust savu attieksmi pret šiem notikumiem Ukrainā, kuri atstāj zināmu ietekmi arī uz notikumiem Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Dombravam.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Jānis Vucāns. Lūdzu!

J.Vucāns (ZZS).

 

Labdien, cienītās klausītājas un godātie klausītāji! Sākšu ar labu ziņu Kurzemes lielākajai augstskolai – Liepājas Universitātei. Saeima šodien steidzamības kārtībā pieņēma likumprojektu „Par Liepājas Universitātes Satversmes grozījumiem. Man tas ir sevišķi patīkami kā ZZS deputātam, kas ievēlēts no Kurzemes. Šeit gan jāsaka, ka šie Liepājas Universitātes Satversmes grozījumi pašā augstskolā tika pieņemti jau pirms gada. Veselu gadu tie bija virzījušies caur Izglītības un zinātnes ministriju, Ministru kabinetu, līdz nonāca Saeimā. Un Saeima uzskatīja par nepieciešamu pēc iespējas ātrāk padarīt Liepājas Universitātes Satversmi atbilstošu spēkā esošajiem likumiem, tāpēc steidzamības kārtībā likumprojekts tika pieņemts. Tas paredz to, ka no šī brīža arī nepilna laika studējošie Liepājas Universitātē ir augstskolas personāls, ka augstskolā tiks ieviesta kvalitātes vadības sistēma, ka augstskolai nebūs vairs jāveido tāda institūcija kā Revīzijas komisija, bet vienkārši pietiks ar auditoru izmantošanu, sertificētu auditoru izmantošanu.

Šeit jau nupat kolēģi stāstīja par vairākiem tiešām nozīmīgiem likumprojektiem, kuri šodien tika skatīti Saeimas sēdē. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalstīja to, ka Saeima sāka skatīt grozījumus likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. „Atslēgas jautājums” šajā likumprojektā bija tas, vai pagarināt vēl uz 30 gadiem šajā likumā paredzēto noilguma termiņu personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanai. Kā es jau minēju, šo likumprojektu bija virzījusi skatīšanai Saeimas sēdē Nacionālās drošības komisija. Šīs komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers informēja deputātus, ka tā informācija, kas ir pieejama tā sauktajos čekas maisos, ir nepilnīga, un, balstoties uz to, arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti uzskatīja, ka tas apdraudējums, kas varētu rasties atsevišķu personu, par kurām dati tiks publicēti, personiskajai drošībai... un tātad arī šīs informācijas nepilnīgums nebūtu samērojams ar tiem guvumiem sabiedrībai, kas rastos no čekas maisu tūlītējas atvēršanas, jo tātad šobrīd likums paredz, ka to varētu darīt jau nākošā gada vidū. Un tāpēc Zaļo un Zemnieku savienības frakcija atbalstīja šī termiņa pagarināšanu.

Gribu pieminēt arī to, ka mēs atbalstījām grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā. Šeit jau tika minēti šie būtiskākie grozījumi. Mūsu skatījumā... Tā kā daudzi Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti, vairums no mums, ir ievēlēti no Latvijas reģioniem... domājot par tiem Latvijas pilsoņiem, kas šobrīd atrodas ārzemēs, mums simpatizēja tas, ka... mums izdevās ar savām balsīm panākt, ka Saeimas sēdē tika atbalstīts iepriekš atbildīgajā komisijā neatbalstīts priekšlikums, ka tie Latvijas pilsoņi, kas atrodas ārzemēs, ja viņi izvēlas balsošanu pa pastu, viņi var nodot savas balsis ne tikai par Rīgas apgabalu, kā tas bija līdz šim, bet par jebkuru – jebkuru! – deputātu kandidātu sarakstu jebkurā no citiem Latvijas vēlēšanu apgabaliem: Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē vai Latgalē.

Tas šodien būtiskākais.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Vucāna kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās Reformu partijas frakcijas deputāts Valdis Liepiņš. Lūdzu!

V.Liepiņš (RP).

 

Labdien, cienījamie klausītāji un klausītājas! Es arī uzskatu, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem šodien bija grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā. Man jāsaka paldies iepriekšējiem runātājiem par to, ko viņi ir teikuši, jo tagad man dažas lietas nav jāatkārto. Vienkārši es esmu ļoti gandarīts, ka mēs pieņēmām to grozījumu, ka balsis varēs nodot glabāšanā trīs dienas pirms vēlēšanu dienas. Tas nav nekāds jauninājums – šie grozījumi, jo tas jau bija iekļauts grozījumos, kurus iesniedza Reformu partija. Tas ir vienkārši pārņemts no tā, un par to es esmu ļoti priecīgs, ka tas tā ir noticis.

Es tomēr saklausīju zināmu divkosību un liekulību. Vairāki deputāti runāja, ka mums vajadzētu darīt visu, lai paaugstinātu līdzdalību vēlēšanās, tam es piekrītu, tas būtu jādara. Bet tas priekšlikums, ko mēs pieņēmām, par balsošanu pa pastu no ārzemēm – nu, tas ir skaidrā pretrunā ar Satversmi. Mums ir jādara tā, lai ir vienlīdzīgas tiesības visiem vēlētājiem, bet šeit tas tā nav: tie, kas balsos pa pastu no ārzemēm, tie varēs izvēlēties apgabalu, sarakstu, par kuru balsot, bet tie, kas ārzemēs balsos iecirkņos, to nevarēs.

Otra lieta. Tiem, kas balsos pa pastu, būs jāizšķiras jau krietni pirms vēlēšanu dienas, un viņi nevarēs mainīt savu izvēli, turpretim tie vēlētāji, kas balsos Latvijā, varēs tā darīt. Un tas ir... skaidri un gaiši: tas ir ļoti, es teiktu, negodīgi, tādā tautas valodā runājot, un tas arī nenodrošina vienlīdzības principu.

Un, lai tas absurds būtu vēl skaidrāk saprotams, ziniet: tikai daži simti cilvēku vispār balso pa pastu no ārzemēm, jo tā procedūra ir tik sarežģīta! Tur ir pase jāsūta, tad jādabū ir zīmogs pasē, un tad... tur jāiet uz vēstniecībām, bet cilvēki nedzīvo tuvu vēstniecībām, tad viņiem jāsūta ir pase pa pastu. Tas jau ir risks. Viņiem jādzīvo bez pases kādu laiku. Tā ka tā sistēma, kas tur tagad ir ieviesta, ne pārāk labi darbojas, un šis nu nav absolūti nekāds risinājums.

Kā es jau sacīju, tā bija tāda, manā uztverē, liekulība – šīs runas par to, ka mums vajadzētu darīt visu, lai paaugstinātu līdzdalību vēlēšanās. Mēs esam nonākuši pie šitā absurda, ka mums tagad ir ieviestas personas apliecības, kas ir no plastikāta. Uz tām nevar spiedogu uzspiest, pasēs – var.

Nu ir mums – jau 9.decembrī bija – 20 199 Latvijas pilsoņi ar derīgām personas apliecībām bez derīgām pasēm. Nākamā gada, 2014.gada, 4.oktobrī šādu personu skaits varētu sasniegt 35 tūkstošus vai vairāk. Mēs praktiski viņiem atņemam tiesības balsot! Tās ir vienas no fundamentālajām demokrātijas tiesībām. Kā Saeima var šādu lietu pieļaut?! Es vienkārši to nevaru saprast, jo tas ir tik smags pārkāpums, ka reti var... grūti iedomāties kādu smagāku.

Atruna ir tāda, ka šiem cilvēkiem vajadzēja... ka viņiem bija it kā izziņots, ka šitāda kārtība ir. Bet tas bija pieņemts vienkārši tādā pārejas noteikumā, un es šaubos, vai to daudzi vispār bija redzējuši un ievērojuši. Un ir cilvēki, kas strādā pie šīm lietām, ierēdņi, kas arī nezināja to un ir arī devuši nepareizu informāciju.

Tā ka savā ziņā es esmu ļoti apmierināts.

Daudzi no tiem ierosinājumiem, kurus es arī iesniedzu attiecībā uz Saeimas vēlēšanu likumu, tika atbalstīti, guva atbalstu, bet es esmu ļoti vīlies par to, ka mēs atņemam tik daudziem cilvēkiem tiesības balsot.

Es gribu pavisam īsi pieminēt arī to, ka, man liekas, diezgan svarīgi ir Enerģētikas likuma grozījumi, kurus mēs sāksim skatīt sakarā ar to, ka mums tas monopols nepastāv... vertikāli, ka būs sadales tīkli jāatdala no tiem uzņēmumiem, kas piegādā gāzi.

Un pēdējais. Pavisam īsi. Par čekas maisiem. Man liekas – ļoti skaidri un gaiši! –, ka, tos atverot tagad, būtu milzīgi nepatīkamas situācijas ģimenēs un būtu milzīga ažiotāža, kas mums nekādā gadījumā nenāktu par labu. Un galvenais ir tas: kā jau Zatlera kungs minēja, neviena tiesas prāva par šito sadarbību nav bijusi sekmīga, un tās čekas maisos esošās kartītes ir lietotas, bet tām nav nekāda juridiska spēka. Tā ka, es domāju, būtu ļoti labi... Tikai maza korekcija: te nav uz 30 gadiem, bet ierosinājums ir, ka uz 50 gadiem. Un, es domāju, tad jau tā lieta būs pavisam nesvarīga, un tad ar tām... ar tiem čekas maisiem varēs darīt, ko grib.

Tas būtu viss no manas puses.

Es ceru, ka jūs ieklausījāties manis teiktajā, it sevišķi par to... par tiem ļoti daudzajiem tūkstošiem, kam 4.oktobrī, nākamā gada 4.oktobrī, Saeima būs atņēmusi balsošanas tiesības.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Liepiņa kungam no Reformu partijas frakcijas.

„Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos informēt, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti šodien iesnieguši Saeimas Prezidijam likumprojektu, kurā paredzēts, ka 7.janvāris – diena, kad pareizticīgie un vecticībnieki svin Ziemassvētkus, – Latvijā ir jānosaka par brīvdienu.

Tieši pirms gada valdošās koalīcijas deputāti pēc Zatlera Reformu partijas iniciatīvas iesniedza izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kurā bija iecerēts, ka valsts iedzīvotājiem ir tiesības reizi gadā jebkurā dienā saņemt brīvdienu. Tādējādi tie cilvēki, kuri svin Ziemassvētkus nevis 25.decembrī, bet gan 7.janvārī, varētu savos svētkos pilnīgi likumīgi neiet uz darbu.

Mēs, „Saskaņas Centra” deputāti, toreiz atbalstījām šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Taču ir pagājis gads, bet šī komisija līdz pat šim laikam nav sākusi likumprojekta izskatīšanu pēc būtības, nerunājot nemaz par to, lai nodotu dokumentu apstiprināšanai Saeimā. Mēs uzskatām, ka koalīcija, pompozi prezentējot šo likumprojektu, vienkārši ir mānījusi simtiem tūkstošu pareizticīgo un vecticībnieku. Tā ir negoda izrādīšana tradicionālajām konfesijām – pareizticīgajiem un vecticībniekiem. Šajā situācijā mēs uzskatām par nepieciešamu iesniegt likumprojektu, ka 7.janvārim ir jākļūst par oficiālu brīvdienu. Balsošanas rezultāts par mūsu likumprojektu 19.decembrī skaidri parādīs nodomu patiesumu un koalīcijas deputātu doto solījumu vērtību.

Mēs aicinām visus tautas kalpus neatkarīgi no partijiskās piederības spert soli pretī lielai Latvijas sabiedrības daļai un atzīt šos svētkus par oficiāliem, tādējādi izrādot cieņu nozīmīgas Latvijas iedzīvotāju daļas reliģijai un kultūrai.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodien raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Vēlot jauku nedēļas nogali, saku paldies, ka klausījāties. Visu labu!




Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013.gada 12.decembrī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Andrejs Klementjevs.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā mums ļoti daudz jautājumu, bet es sākšu ar to, ka mēs saņēmām finanšu ministra Andra Vilka vēstuli, ka viņš nevar atnākt uz šo sēdi. Saprotu, ka deputāti gatavojās tikties ar viņu, bet viņam mainījās plāni, un viņš lūdz izslēgt no darba kārtības jautājumu „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”. Šo jautājumu mēs pārcēlām uz nākošo nedēļu sakarā ar to, ka Vilka kungs nevarēja atnākt. Jā, viņš lūdz piedošanu deputātiem, kuri gatavojās šai jautājumu un atbilžu sēdei.

Sāksim ar pirmo jautājumu. Pirmais ir deputātu Elksniņa, Zariņa, Agešina, Rubika un Tutina jautājums zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Cik es saprotu, deputāti nav apmierināti ar rakstisko atbildi, tāpēc ministrei ir iespēja sniegt mums papildinformāciju. Es saprotu, ka papildinformācijas nav. Lūdzu uz tribīni!... Nē, nu uz tribīni... Un, kā es saprotu, deputāts Andrejs Elksniņš uzdos pirmo jautājumu. Jā, mums ļoti nopietni te... Es gribētu jūs brīdināt, ka Andrejam Elksniņam būs iespēja uzdot jums jautājumu vienu minūti, jums būs divas minūtes, lai sniegtu viņam atbildi, un viņam būs tiesības divus jautājumus uzdot, tāpēc ka viņš ir viens no iesniedzējiem. Citi deputāti, kuri sēž blakus, varēs uzdot trīs jautājumus. Tad nu sāksim.

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Elksniņam! Pirmais jautājums. Visi uzmanīgi klausieties!

A.Elksniņš (SC).

Labdien, Straujumas kundze! Ir prieks, ka jūs atnācāt.

Savā atbildē par Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas līgumiem ar masu mediju pārstāvjiem jūs informējāt mūs, ka kapitālsabiedrību iespējamās sadarbības līgumi ar medijiem tiek slēgti to saimnieciskās darbības un komercdarbības ietvaros un atrodas šo kapitālsabiedrību lietvedībā, un, vadoties no minētā, jūs informējāt, ka Zemkopības ministrijas rīcībā šādu līgumu nav. Neskatoties uz jūsu atbildi, es jūs aicinu šos līgumus un informāciju par tiem tomēr iesniegt Saeimai, jo saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” valsts kapitāla daļu turētājs šajās kapitālsabiedrībās, par kurām jūs mums sakāt, ka jums nav lielas teikšanas tur, ir ministrija. Un ir arī gadījumi, kad tas varētu būt arī pats ministrs (piemēram, „Latvijas valsts meži”).

Un šajā sakarā man ir jautājums: kāpēc tie netika iesniegti, un kāpēc Saeimas deputātiem ir adresēta atbilde, kura faktiski nav atbilstoša likuma prasībām?

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam par jautājumu.

Lūdzu, ministres kundze, jums divas minūtes atbildei.

Nē, nē viss kārtībā, viss strādā. Neko nevajag spiest!

L.Straujuma (zemkopības ministre).

Nevajag nospiest?

Tātad par „Latvijas valsts mežiem”. Ne tikai Zemkopības ministrija, bet visas ministrijas uzskata, ka tas ir kapitālsabiedrības komercnoslēpums zināmā mērā, jo kapitālsabiedrības tomēr konkurē ar citām kapitālsabiedrībām tirgū. Bet, ja runājam par „Latvijas valsts mežiem” kopumā, tad jāteic, ka trīs gados viņi ir ar sabiedriskajiem medijiem noslēguši līgumu par 120 tūkstošiem. Trīs gadu laikā tātad 60 tūkstoši vienā gadā. Pamatā tas ir saistīts ar Cūkmenu, ko jūs visi zināt; tātad ir runa par mežu sakopšanas popularizēšanu, par kampaņu, kas vērsta pret mežu piemēslošanu. Ir arī Dziesmu svētku atbalsts, kur viņi ir ziedojumus... Ziedojumi ir bijuši Dziesmu svētkiem, un viņi arī tos ir popularizējuši... Un arī „Mammadaba” atbalstam.

Tātad 60 tūkstoši gadā – tas ir šai kapitālsabiedrībai.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otro jautājumu uzdos Andrejs Elksniņš. Lūdzu!

A.Elksniņš. Jā. Ministres kundze, es tomēr vēlētos papildināt savu jautājumu.

Jautājums ir ne tikai par to, kādiem mērķiem, kam, cik lielā apjomā līdzekļi tika izlietoti no valsts kapitālsabiedrību esošo budžetu ietvariem.

Jautājums ir sekojošs. Ministrijā ir amatpersona, kas pilda kapitāla daļu turētāja pienākumus. Un minētā kapitāla daļu turētāja pienākums ir arī sniegt nepieciešamās ziņas. Zemkopības ministrija pašreiz ir vienīgā ministrija, kura balstās uz kaut kādiem neskaidriem kritērijiem par komercnoslēpumu... pie apstākļiem, kad attiecībās starp ministriju un parlamentu... Tiek realizēta parlamentāra uzraudzība, un ministrijai ir pienākums sniegt parlamentam šādas ziņas. Jūs šīs ziņas zināt kā kapitāla daļu turētājs, tās jums ir pieejamas, un tādēļ mēs apsolāmies jums, ka mēs šīs ziņas neizpaudīsim trešajām personām. Un jums jūsu iespēju robežās ir arī saskaņā ar Informācijas atklātības likumu tās jāklasificē, ja tās ar nodošanu trešajām personām varētu tikt apdraudētas... Tāpēc...

L.Straujuma. Man nav iebildumu...

A.Elksniņš. Es vienkārši aicinu jūs varbūt iesniegt mums, tad mēs jūs nesauksim...

L.Straujuma. Man nav iebildumu...

Sēdes vadītājs. Paldies, paldies... Mēs... Paldies deputātam.

Sākam atbildi.

L.Straujuma. Bet tad mēs noteiksim: neizplatīšanai ārpus parlamenta! Kā es jau teicu, tie ir 120 tūkstoši trīs gados.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Vēl jautājumi? Paldies ministres kundzei. Veiksmi darbā! Mēs no jums...

L.Straujuma. Man ir jāatbild uz vēl vienu jautājumu...

Sēdes vadītājs. Tā... Deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”.

Lūdzu, jautājumi papildus! Jā, deputāts Andrejs Elksniņš. Ieslēdziet mikrofonu! O, redzu! Paldies, vienu minūti.

Lūdzu, mikrofonu ieslēdziet!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies.

Diemžēl arī šajā atbildē mūs neapmierina tas, ka faktiski Zemkopības ministrija to pamatoja ar komercnoslēpumu un ar to, ka minētie līgumi ar juridiskās palīdzības sniedzējiem atrodas kapitālsabiedrību rīcībā un ka tāpēc tie nav izpaužami Saeimas deputātiem. Es tomēr lūdzu ministri norādīt tos iemeslus, kāpēc arī juridiskie pakalpojumi, ko saņem kapitāla daļu... kāpēc, tā teikt, valsts kapitāla daļas saturošie... saturošās kompānijas un uzņēmumi šādu informāciju nesniedz jums. Kāpēc jūsu ministrija, kas ir kapitāla daļu turētāja, nepieprasa, lai šo informāciju iesniegtu ministrijai, lai iesniegtu atsevišķi deputātiem? Jo veikt parlamentāro uzraudzību attiecībā uz kaut kādu atsevišķu kapitālsabiedrību, aicinot to uz Saeimas sēdi... mēs, deputāti, izmantot šādu iespēju nevaram.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu atbildi.

L.Straujuma (zemkopības ministre).

Tātad šajā gadījumā arī jāņem vērā, ka „Latvijas valsts meži” ir kopējā tirgū. Līdz ar to ļoti negribētos, lai šī informācija nonāktu, piemēram, „Pietiek.lv” un tiktu nopublicēta, kā tika nopublicēta visa cita informācija. Tā ka ir jautājums: ja mēs šo informāciju sniedzam, tad kur šī informācija paliek un kā tiek ievērots kapitālsabiedrības komercnoslēpums? Jo kapitālsabiedrība darbojas ne tikai Latvijas vietējā tirgū, bet arī Baltijas tirgū.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Lūdzu! Deputāts Andrejs Elksniņš uzdod otro jautājumu.

A.Elksniņš. Es tomēr aicinu jūs to iesniegt vairāku iemeslu dēļ, pirmām kārtām tādēļ, ka citas ministrijas jeb citi kapitāla daļu turētāji, piemēram, Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija, attiecībā uz „Latvenergo”, „Privatizācijas aģentūru” un citām tiešām nozīmīgām kapitālsabiedrībām (es necentīšos tās salīdzināt vai kaut kā vienu padarīt par nopietnāku, bet citu – par mazāk nopietnu) pēc vienotiem kritērijiem visas atbildes mums ir snieguši.

L.Straujuma. Mēs iesniegsim. Ņemot vērā, ka neizplatīšanai...

A.Elksniņš. Otrkārt, ir jautājums, protams, par to, ka informācijas sniedzējs var pieņemt lēmumu par atsevišķas klasifikācijas pakāpes noteikšanu dokumentam. Tam ir jābūt saskaņā ar Informācijas atklātības likumu. Mums parlamentā jau vairākas reizes bija aicināti ministri, kuri skaidroja parlamenta locekļiem, kāpēc materiāli ir klasificēti pretēji Informācijas atklātības likuma prasībām.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu atbildi!

L.Straujuma. Labi, es saprotu. Mums... patiešām „Latvijas valsts mežiem” nav nekādu noslēpumu, bet mēs tomēr klasificēsim šo informāciju, jo, kā es jau teicu, tā ir viena no... lielākā Baltijas... Baltijas valstīs lielākā kapitālsabiedrība... un arī skandināvu... Jūs paši zināt, ir runa par Skandināvijas uzņēmējiem... Līdz ar to mums ļoti negribētos, ka nākošajā dienā parādītos „Pietiek.lv” visa šī informācija.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Nākošais jautājumu uzdos Ņikita Ņikiforovs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu!

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Tikai precizējums. Kad jūs domājat iesniegt to precizēto informāciju ar tiem sarakstiem par kapitālsabiedrību...?

L.Straujuma. Nu, tad ir... Tātad man ir... Es zinu, ka par presi viņi ir apkopojuši, bet par kapitālsab... bet par juridiskajiem pakalpojumiem... tad vienkārši man ir jāsazinās ar Strīpnieka kungu. Iespējams, ka tas varētu būt jaunajā gadā. Diez vai mēs varēsim paspēt šogad.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Paldies ministrei par atbildēm. Mēs jūs vairāk neaizkavēsim. Liels paldies.

L.Straujuma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies jums.

Nākošais ir deputātu Reiznieces-Ozolas, Vucāna, Auguļa, Dūklava un Seržanta jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par Latvijas sadarbības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru”.

Lūdzu, ministra kungs, uz tribīni! Cik es saprotu, rakstiskā atbilde nav deputātus apmierinājusi, tāpēc mēs sāksim tūlīt jautājumus uzdot papildus.

Pirmo jautājumu uzdos deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labvakar, ministra kungs! Paldies par atbildēm. Atgādināšu, ka mēs runājam par Latvijas sadarbību ar Eiropas Kosmosa aģentūru.

Mēs visi zinām, ka Latvijas zinātnei un pētniecībai finansējums no nacionālā budžeta ir kritiski zems. Pietrūkst arī līdzfinansējuma, lai mēs aktīvi varētu darboties starptautiskās programmās. Piemēram, ir informācija, ka mēs divreiz vairāk katru gadu iemaksājam dalības maksu ietvarprogrammās, nekā pēc tam mūsu institūti spēj šo finansējumu atgūt. Un sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru ir viena reāla iespēja mūsu institūtiem nopelnīt finansējumu, piedaloties programmās. No otras puses, arī valstij jāpilda noteiktās saistības. Tas ir līdzmaksājums.

Uz trešo jautājumu, kuru es uzdevu (par „līguma saistīto aspektu” izvērtējumu un tā rezultātā pieņemtajiem lēmumiem), diemžēl rakstiskajā atbildē nav saņemta pietiekama atbilde. Kā es norādīju jautājumā, Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra sēdes protokolā Izglītības un zinātnes ministrijai tiek uzdots izvērtēt ar līgumu saistītos aspektus. Un mans jautājums bija: vai tas ir izdarīts un kādi ir Izglītības un zinātnes ministrijas secinājumi? Un kādi ir šie aspekti un šā izvērtējuma rezultātā pieņemtie lēmumi un turpmākā virzība? Lūdzu precizēt arī mutiski šo informāciju.

V.Dombrovskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Es... ja drīkst... Bija diezgan garš ievads. Vai varētu vēlreiz atkārtot, precīzāk noformulēt jautājumu?

Sēdes vadītājs. Jā. Vēlreiz ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātei Danai Reizniecei-Ozolai!

Lūdzu, precizējiet jautājumu! Ministra kungs nesaprata jautājumu.

D.Reizniece-Ozola. Trešais rakstiskais jautājums, kurš tika uzdots un uz kuru, manuprāt, ir sniegta nepilnīga atbilde, skan šādi: „Saskaņā ar 2013.gada 15.oktobra Izglītības un zinātnes ministrijas Ministru kabinetā iesniegto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumā minēto saistību izpildi” tiek piedāvātas trīs rīcības iespējas, tomēr saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra sēdes protokolā nolemto neviens no rīcības variantiem valdības sēdē netika apstiprināts, un vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrijai tika uzdots „izvērtēt līguma saistītos aspektus”. Vai tas ir izdarīts un kādi ir šie aspekti?”

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs! Divas minūtes var atbildēt.

V.Dombrovskis. Jā, kopā ar Ārlietu ministriju mēs tiešām esam izvērtējuši visus tos riskus un aspektus, kuri izriet no tā, ja šis līgums netiks izpildīts. Protams, tas galvenais risks ir risks Latvijas Republikas starptautiskajai reputācijai. Tajā pašā laikā Latvijas valsts ir uzņēmusies arī noteiktas saistības attiecībā uz fiskālo disciplīnu, un, kā jums ir zināms, Saeima par budžetu ir nobalsojusi, un diemžēl finansējums dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā nākamajā gadā nav paredzēts.

No sarunām ar Ārlietu ministriju mēs esam secinājuši, ka ir iespējams vest sarunas, lai atliktu iestāšanos uz... sākt no 2015.gada 1.janvāra. Tieši tāpēc mēs esam iesnieguši Ministru kabinetā jaunu informatīvo ziņojumu, kur mēs esam izklāstījuši situāciju, arī visus tos riskus; esam ieskicējuši trīs iespējamos rīcības virzienus, un Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta rīcības virzienu – piešķirt finansējumu dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā, sākot no 2015.gada 1.janvāra. Un tas mums dos pamatu uzsākt sarunas ar Eiropas Kosmosa aģentūru par to, vai mūsu dalību atlikt vai pārcelt uz 2015.gadu.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Dana, jums ir iespēja uzdot otro jautājumu. Būs vai nebūs? Labi, paldies.

Ieslēdziet mikrofonu Danai Reizniecei-Ozolai!

D.Reizniece-Ozola. Ministra kungs! Kā zināms, šā gada 15.martā toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Ķīļa kungs parakstīja sadarbības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru, un šis sadarbības līgums paredz ne tikai iespējas, bet arī pienākumus. Proti, pienākums ir ikgadējais maksājums, kas 2014.gadā būtu 1,3 miljonu eiro liels maksājums.

Skaidrs, ka esošajā situācijā mūsu budžets ir tāds, ka ir ļoti ierobežotas finansējuma iespējas.

Šī gada budžeta plānošanā tika ieviests tāds jauns mehānisms – jaunas politikas iniciatīvas. Kādēļ, zinot, ka būs jāpilda šīs saistības, un zinot, ka ir arī izsludināts konkurss un uzņēmēji un pētniecības institūti ir piedalījušies, tērējuši laiku un savus resursus, Izglītības un zinātnes ministrijas jauno politikas iniciatīvu sarakstā šī maksa dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā bija paredzēta tikai kā 11.prioritāte? Vai tas faktiski nozīmē, ka ministrija naudu šim pasākumam neprasa, zinot, ka visas prioritātes nevarēs atbalstīt un tās tiks atbalstītas attiecīgā secībā?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Divas minūtes atbildei.

V.Dombrovskis. Jūsu teiktais neatbilst patiesībai. Runājot par jaunām politikas iniciatīvām, jāpasvītro: nav tāda jēdziena kā „visas tās prioritātes, kuras ir aiz „10” vai „20”, vai „30” ...”. Faktiski ministrijai nav prioritātes, bet – vai tas faktiski nozīmē, ka ministrija neprasa naudu šiem pasākumiem? Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Visiem tiem pētniekiem un uzņēmējiem, kas piedalījās konkursā, uz to laiku bija zināms, ka līgums Saeimā ratificēts nebija un ka tātad līgums nebija spēkā. Diemžēl situācija ar finansējumu zinātnei ir, kā jūs arī esat norādījuši, ļoti sarežģīta; 2014.gads ir pirmais gads, kad vispār zinātnei tiks paredzēts papildu finansējums pēc tam, kad finansējums zinātnei 2009. un 2010.gadā tika nogriezts par vairāk nekā 60 procentiem. Kāpēc tajā laikā, tieši 2009.gadā, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, zinot, ka zinātnei tika tik drakoniski samazināts finansējums, parakstīja līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru? Nu, jūs droši vien varat uzdot šo jautājumu viņai. Tāpēc no savas puses Izglītības un zinātnes ministrija ir darījusi visu, lai... ir darījusi visu iespējamo, izvērtējot visas prioritātes, lai panāktu šo nepieciešamo finansējumu dalībai Eiropas... lai samaksātu dalības maksu Eiropas Kosmosa aģentūrai. Diemžēl, ņemot vērā to, ka diskusijas par budžetu bija visai smagas un bija vairākas citas prioritātes, valdība un arī Saeima pieņēma lēmumu par budžetu, kurā finansējums dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā nebija paredzēts.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Nākošo jautājumu uzdos Ņikita Ņikiforovs.

Lūdzu, vienu minūti!

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Labdien, ministra kungs! Vai jūs izskatītu iespēju tomēr paprasīt naudu dalības maksai Eiropas Kosmosa aģentūrā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem? Un, ja nē, tad kāpēc? Lai neatliktu uz gadu to samaksu un līguma stāšanos spēkā...

V.Dombrovskis. Kā es jau tiku norādījis, atbildot uz vienu no iepriekšējiem jautājumiem, mēs šādu iespēju, protams, izskatām. Varbūt ne gluži prasīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet... Mēs esam iesnieguši Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu, kur esam izklāstījuši tos trīs iespējamos rīcības variantus un kur mēs atbalstām rīcības virzienu, kurš ir tomēr šāds: Finanšu ministrijai piešķirt tam finansējumu uz... sākot no 2015.gada 1.janvāra.

Uz šo brīdi mēs...

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

V.Dombrovskis. Es varu piebilst, ka uz šo brīdi mēs esam saņēmuši no Finanšu ministrijas atzinumu, kurā Finanšu ministrija norāda uz to, ka šis jautājums jāizskata kopā ar visām pārējām jaunajām politikas iniciatīvām attiecībā uz 2015.gadu.

Sēdes vadītājs. Labi. Paldies par atbildi.

Nākošo jautājumu uzdos Ņikita Ņikiforovs. Lūdzu!

Ņ.Ņikiforovs. Es vienkārši gribētu precizēt. Mēs runājam par 2015.gadu. Vai tas nozīmē, ka vairāki projekti netiks realizēti? Jo pieteiktie jau netika realizēti, jo realizācijas termiņš ir nākamā gada sākumā.

V.Dombrovskis. Man pagaidām ir grūti atbildēt uz šo jautājumu, jo... Nu, ja šādu, teiksim, neparedzētu apstākļu dēļ nespēj samaksāt dalības maksu, tad tas ir bezprecedenta gadījums, līdz ar to man ir grūti spriest par to, kāda varētu būt nākamā rīcība. Mēs varam konkrēti atsākt, uzsākt vēlreiz sarunas ar Eiropas Kosmosa aģentūru tad, kad mums būs skaidrība par to, vai uz 2015.gadu mums būs vai nebūs finansējums. Tad mēs varēsim saprast... ar nosacījumu: protams, ja Finanšu ministrija dos skaidru signālu, ka finansējums būs. Tad mēs varēsim saprast, vai sākt sarunas par to, kāda veida finansējumu saņems tie pieteicēji, kas ir uzvarējuši konkursos.

Sēdes vadītājs. Paldies.

V.Dombrovskis. Kamēr tās sarunas nav uzsāktas, es nevaru atbildēt uz šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies ministram.

Vai vēl ir jautājumi par šo tēmu? Paldies, nav.

Tagad pāriesim pie trešā jautājuma izskatīšanas.

Deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”.

Es saprotu, ka rakstiskā atbilde nav pilnībā apmierinājusi mūsu deputātus. Sāksim ar jautājumiem no vietas. Lūdzu, Andrejs Elksniņš! Pirmais jautājums.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, ministra kungs! Mēs saņēmām no jums ļoti detalizētu informāciju par Izglītības un zinātnes ministrijas un tās pārraudzībā esošo iestāžu līgumiem ar juridiskās palīdzības sniedzējiem, advokātu birojiem, par juridisko pakalpojumu sniegšanu ministrijai. Ļoti daudz līgumu ir... Ir noslēgts ļoti daudz līgumu par prasību par studiju kredītu, kuri piešķirti no valsts budžeta līdzekļiem, parādu piedziņu iesniegšanu tiesā.

Jautājums ir sekojošs: vai tādā institūcijā kā Studiju un zinātnes administrācija nav juristu, kas varētu sagatavot iesniegšanai tiesā prasības pieteikumus par studiju kredītu piedziņu, vai arī ministrija izvēlas šajā situācijā iespēju mērķtiecīgi tērēt tādām vajadzībām vairāk nekā 25 tūkstošus latu ik gadu?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungs, lūdzu!

V.Dombrovskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Paldies par jautājumu. Bet diemžēl, tā kā šis jautājums netika uzdots iepriekš... un mums gan tiešās pārvaldes iestāžu skaits, gan arī visa informācija, ieskaitot arī informāciju no visām mūsu profskolām un augstskolām... Par katru konkrēto līgumu man būtu grūti sniegt detalizētu atbildi, kāds īsti ir bijis šis pamatojums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

V.Dombrovskis. Es varu pateikt, ka tā sauktos...

Sēdes vadītājs. Jā, paldies par atbildi.

Otro jautājumu uzdos Andrejs Elksniņš. Lūdzu!

A.Elksniņš. Tas, protams, ministra kungs, ir bēdīgi, jo, ņemot vērā ministrijas funkcijas, pamatfunkcijas, kuras tai ir jānodrošina, acīmredzot juristu štata vietām visnotaļ ministrijas rīcībā ir jābūt, lai šāda veida ārpakalpojumus neiepirktu. Un mūsu jautājumi ir galvenokārt vērsti uz to, lai nepieļautu tādu situāciju, ka – pretēji likuma par izšķērdēšanas novēršanu prasībām – ministrija tērē papildu līdzekļus juridiskajiem pakalpojumiem, kad tā varētu algot juristus.

Līdzīga problēma ir arī, piemēram, ar ERAF projektiem, kad ministrija... skolas, tehnikumi un vidusskolas saņem konsultācijas par ERAF projektu apguvi, kas saistītas ar iepirkumu organizēšanu. Vai ERAF projektu apguves jautājumā nav vismaz kaut kādas vienotas metodoloģijas jūsu pārraudzībā esošām iestādēm, lai ekonomētu viņu līdzekļus? Manā skatījumā, līdzekļi tiek tērēti apšaubāmiem juridiskiem pakalpojumiem, kaut gan tā funkcija pamatā ir Izglītības un zinātnes ministrijai...

Sēdes vadītājs. Paldies.

Deputāti lūdz, ministra kungs, atbildi.

V.Dombrovskis. Jā, paldies.

Es nevarēju atbildēt uz jūsu iepriekšējo jautājumu. Tāpēc... nu, es varētu citēt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā teikto, ka minēto noteikumu var nepiemērot, ja institūcijas noteikto uzdevumu pildīšanai nepieciešams veikt padziļinātu ekspertīzi nozares jautājumos, ja ekspertīze nav nodrošināma ar institūcijas amatpersonu vai darbinieku kompetences apjomu un pakalpojuma sniedzējs, ņemot vērā viņa pieredzi, reputāciju, kvalifikāciju un citus pamatotus kritērijus, to var veikt efektīvāk.

Tātad, ja ir runa par tik sarežģītiem jautājumiem kā iepirkumu organizēšana un liela apjoma būvniecības darbi, kas arī notiek tā dēvētajās profesionālajās skolās jeb profskolās, tad, es domāju, mēs nevaram cerēt uz to, ka profskolu personāls vai direktori būtu tiešām spējīgi organizēt šāda veida iepirkumus.

Tāpēc Ministru kabinets pieņēma lēmumu par to, ka šāda veida iepirkumi tiek organizēti decentralizēti, tā ka tur ministrijas loma ir diezgan minimāla. Tāpēc, manuprāt, ir pamatoti, ka profskolām sniedz profesionālu palīdzību, lai tās noformulētu nolikumus un dabūtu profesionālas konsultācijas.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Trešo jautājumu uzdos Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Parunāsim par vienu no Latvijā nozīmīgākajām augstskolām, proti, Latvijas Universitāti.

Laika periodā no 2010.gada līdz 2013.gadam ir noslēgti vairāki juridisku pakalpojumu līgumi ar pamatojumu, ka, ņemot vērā pakalpojumu apjomu un specifiku, ir nepieciešams piesaistīt ārējos juridisko pakalpojumu sniedzējus.

Jautājums ir sekojošs: vai tik tiešām vadošajai Latvijas augstskolai, kura gatavo juristus visos trijos līmeņos, nav speciālistu, kuri varētu nodrošināt juridiskos pakalpojumus? Vai tik tiešām tai nav šādu speciālistu no akadēmiskā personāla vai no administratīvā personāla? Vai tik tiešām nepieciešams tērēt vairākus desmitus tūkstošus latu ārējiem juridiskiem pakalpojumiem? Jo ļoti dīvaini, ka tie cilvēki spēj mācīt, sagatavot juristus, bet paši sevi nevar konsultēt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs!

V.Dombrovskis. Jā, paldies.

Atbilstoši Augstskolu likumam valsts dibinātās augstskolas ir „atvasinātas publiskas personas”, un pastāv tā sauktais augstskolu autonomijas princips, kurš paredz, ka augstskolas ir autonomas izglītības un zinātnes institūcijas ar pašpārvaldes tiesībām un ir atbildīgas par mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu un augstskolu darbību reglamentējošo likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu. Tāpēc es nevaru tieši atbildēt par atvasinātu publisku personu rīcību.

Ja ir konstatētas kādas iespējamas nelikumības, tad es varu rakstveidā vērst augstskolas rektora uzmanību uz konstatētajām nelikumībām un lūgt viņu novērst šo nelikumību sekas.

Nu, vismaz pagaidām no uzdotā jautājuma es nevaru secināt, ka pastāv tādas pietiekamas aizdomas par to, ka šāda veida rīcība varētu būt nelikumīga.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs.

Lūdzu, Ņikita Ņikiforov, otro jautājumu!

Ņ.Ņikiforovs. Turpinu. Par bēdīgi slaveno augstskolu RPIVA.

Šogad ir noslēgti vairāki juridisko pakalpojumu līgumi, to skaitā līgumi par vadības uzlabošanu.

Jautājums ir sekojošs: kā un kādā mērā tas ir saistīts ar nelikumīgu doktora grādu piešķiršanu minētajā augstskolā?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildi!

V.Dombrovskis. Es varu tikai vēlreiz atkārtot, ka valsts dibinātas augstskolas ir atvasinātas publiskas personas ar plašām autonomijas tiesībām.

Tāpēc, ja jūs vēlaties pievērst mūsu uzmanību tam, ka, jūsuprāt, augstskolas darbībā ir konstatējamas nelikumības, tad es, protams, esmu gatavs rakstveidā vērst augstskolas rektora uzmanību uz konstatētajām nelikumībām un lūgt novērst to sekas. Pagaidām no jūsu teiktā man nav pietiekama pamata secināt, ka te runa ir par kādām iespējamām nelikumībām RPIVA darbībā.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Trešo jautājumu uzdos Ņikita Ņikiforovs. Lūdzu!

Ņ.Ņikiforovs. Ministra kungs! Nu, ļoti miglainas atbildes. Bet es tomēr turpināšu uzdot savus jautājumus.

Tagad pārejam pie Rīgas Tehniskās universitātes. Juridisko konsultāciju sniegšana SIA Privacy Pro. Zināt, kāds pamatojums? Grozījumu izdarīšana Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā. Vai es pareizi saprotu, ka tas ir tā sauktā lobija piemērs? Ir samaksāta nauda par likumprojekta izstrādi, un kādam... Jo te ir tā teikts: lai aizstāvētu izstrādātā likumprojekta pieņemšanu Saeimā. Vai es pareizi sapratu, ka tagad Rīgas Tehniskā universitāte ir likumdevējs? Kas notiek?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungs, atbildi!

V.Dombrovskis. Vai es varētu atbildēt, kā tas arī iespējams, ar pretjautājumu? Man diemžēl nav tik plašas pieredzes ar deputātu jautājumiem, bet... Vai, piemēram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram uzdod jautājumus par kādas no Latvijas pašvaldībām rīcību?

Es vēlreiz atkārtoju: augstskolas, tāpat kā pašvaldības, ir atvasinātas publiskas personas. Tām juridiskais statuss faktiski, cik man ir zināms, ir vienāds.

Es neesmu jurists un nevaru kompetenti komentēt jautājumus, kas saistīti ar lobismu, bet es nedomāju, ka ir aizliegts gan pašvaldībām, gan augstskolām organizēties un izstrādāt ierosinājumus, priekšlikumus saistībā ar valsts īstenoto politiku, ieskaitot arī likumdošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Es gribu atgādināt, ka deputātiem ir tiesības uzdot papildjautājumus, ja viņi grib dabūt informāciju papildus jūsu iesniegtajai atbildei uz jautājumu. Un, cik es saprotu, Ņikita Ņikiforovs izmanto šodien materiālus, kurus jūs iesniedzāt viņam rakstiski, un tāpēc viņam bija tiesības uz papildjautājumu jebkurā... šajā formātā.

Deputātei Danai Reizniecei-Ozolai ir tiesības vēl trīs jautājumus uzdot.

Lūdzu, pirmo jautājumu!

V.Dombrovskis. Protams, es neapšaubu deputātu tiesības uzdot jautājumus. Es tikai norādu, ka... (Smiekli.)

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministra kungs! Mans jautājums izriet no jūsu atbildēm uz visiem manu kolēģu uzdotajiem precizējošajiem jautājumiem par jūsu pakļautībā esošām atvasinātām publiskām personām. Jūsu atbilde bija, ka jūs nevarat tās kontrolēt un neesat informēts par šiem pasākumiem.

Man ir jautājums: kā jūs uzraugāt šīs atvasinātās publiskās personas, kas ir jūsu pakļautībā? Un vai jūs galu galā tad arī izlasāt to informāciju, kas no viņu puses tiek sniegta deputātiem, lai tas nav kā pārsteigums, atnākot atbildēt uz deputātu jautājumiem? Droši vien būtu tā kā jāpagatavojas.

Sēdes vadītājs. Paldies par aso jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs!

V.Dombrovskis. Jā, paldies, Reiznieces-Ozolas kundze.

Sēdes vadītājs. Sarežģīti būs atbildēt, bet...

V.Dombrovskis. Es jums kā piemēru varu nolasīt šo iesniegto informāciju, kura droši vien redzama arī jums. Nu, ja mēs vēl runājam, piemēram, par Latvijas Universitāti... Nu, piemēram, juridiskās konsultācijas, pakalpojumi, 2011.gads... Zvērinātu advokātu birojs Borenius. Pamatojums līguma slēgšanai: ņemot vērā apjomu un specifiku, ir nepieciešams piesaistīt ārējos juridisko pakalpojumu sniedzējus. Tālāk – iepirkuma procedūras veids, apmaksāto rēķinu summa.

Nu, es domāju, ka ir skaidrs, ka, pamatojoties uz šo informāciju, es nevaru jums atbildēt uz jautājumiem par kaut kādām detaļām, kuras ir saistītas ar viena šāda līguma slēgšanu. Ja jūs konkrētāk būtu uzdevuši jautājumu, piemēram, par šo konkrēto Latvijas Universitātes līgumu, tad mēs, protams, lūgtu Latvijas Universitāti sniegt papildu informāciju, un tad es varētu jūs, tā teikt, izklaidēt ar dziļāku diskusiju par šo konkrēto jautājumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Danai Reizniecei-Ozolai, lai viņa varētu uzdot otro jautājumu!

D.Reizniece-Ozola. Jā. Ministra kungs argumentēja, ka ir tiesības, protams, izvēlēties ārpakalpojumu sniedzēju tādos gadījumos, ja ministrija pati netiek galā ar noteiktiem uzdevumiem. Politikas veidošana ir galvenais ministrijas uzdevums.

Man ir jautājums: kas ir tie kritēriji un kas ir jūsu padomdevēji, kuri konkrētos gadījumos izlemj, kad ministrija pati ir tiesīga un, galvenais, spējīga veikt kādus uzdevumus un kad būtu jāpiesaista ārējie pakalpojumu sniedzēji?

Sēdes vadītājs. Lūdzu atbildi, ministra kungs!

V.Dombrovskis. Nu, es te varu nolasīt divus likumus.

Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka: „Nevar deleģēt šādus pārvaldes uzdevumus:

1) nozares politikas veidošanu un attīstības plānošanu;

2) nozares darbības koordināciju;

3) iestāžu un pārvaldes amatpersonu uzraudzību;

4) publisku personu budžeta apstiprināšanu, finanšu resursu sadali programmu un apakšprogrammu līmenī, finanšu resursu kontroli.”

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka: „Publiskai personai aizliegts slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas amatpersonas vai darbinieka pienākumos.” Bet saskaņā ar attiecīgā panta otro daļu minēto noteikumu var nepiemērot, ja:

„1) institūcijas noteikto uzdevumu pildīšanai nepieciešams veikt padziļinātu ekspertīzi nozares jautājumos (attīstības plānošana, būvniecība, informāciju tehnoloģijas, medicīna u.tml.), ja ekspertīze nav nodrošināma ar institūcijas amatpersonu vai darbinieku kompetences apjomu un pakalpojuma sniedzējs, ņemot vērā viņa pieredzi, reputāciju, kvalifikāciju un citus pamatotus kritērijus, to var veikt efektīvāk;

2) zinātniskā institūcija slēdz līgumu zinātniskās darbības veikšanai;

3) tas paredzēts likumā, Ministru kabineta noteikumos vai noteikts ar atsevišķu Ministru kabineta lēmumu.”

Izglītības un zinātnes ministrija rīkojas esošās likumdošanas ietvaros.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi. Paldies, ministra kungs! Vairāk jautājumu nav. Veiksmi jums darbā!

V.Dombrovskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka būs papildjautājumi uz nākošo sēdi...

Sākam izskatīt šodien jau ceturto jautājumu.

Deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”.

Tas ir tas pats jautājums, ko mēs tikko izskatījām ar izglītības un zinātnes ministru. Es saprotu, ka deputāti uzdos papildjautājumus. Pirmais jautājums ir no deputāta Andreja Elksniņa. Lūdzu jautājumu! Viena minūte.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, ministra kungs! Visu cieņu, jums bija visskaidrākā atbilde no visām! Tomēr mums ir daži papildjautājumi. Un pirmais ir sekojošs: vai jūs esat pazīstams ar Ingu Antāni?

R.Kozlovskis (iekšlietu ministrs).

Jā.

Sēdes vadītājs. Brīdinu, deputāti, ka tas pirmais jautājums būs arī vienīgais, ja jūs tos uzdosiet tik tieši. Jā!

Lūdzu, ministra kungs, atbildiet!

R.Kozlovskis. Atbilde ir: jā.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otrais jautājums no Andreja Elksniņa.

A.Elksniņš. Kam ir jānotiek, lai birojs, kurā strādā Inga Antāne, kura pirms pašvaldību vēlēšanām... kuras viens no solījumiem pirms pašvaldību vēlēšanām bija veiksmīgas sadarbības ar ministrijām nodrošināšana... Kam ir jānotiek, lai jūsu pakļautībā esošā iestāde Valsts policija slēgtu ar minētās personas pārstāvēto... Ir runa par Reformu partijas kandidāti Rīgas domes priekšsēdētāja amatam, Reformu partijas biedri, Reformu partijas valdes locekli... Kam ir jānotiek, lai Valsts policija slēgtu ar viņas pārstāvēto advokātu biroju līgumus sabiedrībai tiešām nozīmīgos jautājumos? Attiecībā uz fotoradaru lietošanu ir pirmais līgums, un otrais – attiecībā uz pārejas periodu saistībā ar fotoradaru līguma laušanu. Kādam tam iemeslam ir jābūt, lai kaut kas tāds vispār varētu notikt?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildi!

R.Kozlovskis. Pirmām kārtām jāteic, ka šī iestāde neatrodas manā pakļautībā, ko jūs minējāt; tā atrodas manā pārraudzībā. Līdz ar to, protams, šo līgumu ar Vitronic slēdza Valsts policija, kas pati arī izvēlējās juridisko pakalpojumu sniedzēju. Cik man ir zināms, tika uzrunāti, ja es nemaldos, pieci biroji, kas piedalījās, un attiecīgais tika izvēlēts pēc mazākās cenas principa.

Runājot par Ingu Antāni, jāteic, ka to, ka viņa šajā birojā ir darbojusies, pirms uzsāka politisko karjeru, es uzzināju šodien.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Trešo jautājumu uzdos Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Labdien, ministra kungs!

Tāds jautājums: vai jūs, būdams jurists un arī iekšlietu ministrs, nesaskatāt šeit, šajā faktā, ka ir noslēgts ar jūsu, nu, varētu teikt domubiedres pārstāvētu juridisko pakalpojumu biroju līgums, – vai jūs nesaskatāt šeit ētiskas dabas jautājumus vai pat interešu konfliktu?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildiet!

R.Kozlovskis. Vēlreiz atkārtoju: šinī procesā – tā advokātu biroja izvēlē, kurš sniedza konsultācijas Valsts policijai, – neņēmu dalību. Šeit bija Valsts policijas patstāvīgi organizēta juridisko biroju atlase.

Un vēlreiz apliecinu: to, ka līdz politiskās karjeras uzsākšanai Inga Antāne bija šī biroja dalībniece, uzzināju šodien.

Un līdz ar to es tiešām neredzu, kāds var būt mans interešu konflikts, ja es šinī procesā vispār nepiedalījos.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs.

Vai ir vēl jautājumi, deputāti? Nav neviena jautājuma. Paldies jums.

Paldies ministra kungam par atbildēm.

Tagad ķeramies pie pēdējā jautājuma.

Deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums tieslietu ministram Jānim Bordānam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”.

Lūdzu, ministra kungs!

Mums ir vēl 20 minūtes. Es domāju, deputāti paspēs uzdot jautājumus.

Pirmo jautājumu uzdos Andrejs Elksniņš. Lūdzu! Minūte.

J.Bordāns (tieslietu ministrs).

Labdien!

A.Elksniņš (SC).

Jā, labdien, ministra kungs! Saskaņā ar Tieslietu ministrijas nolikumu, kuru acīmredzot jūs gan jau esat izlasījis vairākas reizes, Tieslietu ministrija sniedz citām valsts pārvaldes iestādēm metodoloģisku palīdzību normatīvo aktu projektu izstrādē, ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasa un bez maksas saņem no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus.

Saskaņā ar likumu par valsts līdzekļu izšķērdēšanas nepieļaušanu tātad...

Jūsu atbildē ir norādīts, ka Tieslietu ministrija 2012.gada 22.martā ir noslēgusi pakalpojumu līgumu ar zvērinātu advokātu biroju SORAINEN (tas ir ļoti populārs ministriem) par priekšlikumu izstrādi dalītā īpašuma tiesiskajam regulējumam.

Sanāk tā: ministrijas pienākums ir izstrādāt šādus priekšlikumus, bet par šo pamatfunkciju izpildi tiek maksāts zvērinātu advokātu birojiem, lai tie sniegtu konsultācijas attiecībā uz metodiku.

Ministrijai ir tiesības saņemt informāciju, arī juridisko, bet ministrija izvēlas maksāt trešajām personām, neskatoties uz nolikumā teikto par ministrijas pamatfunkciju realizēšanu.

Tas izraisa ļoti lielā mērā bažas, un mēs vēlētos jūsu komentāru par to.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildi! Divas minūtes.

J.Bordāns. Jā, paldies, cienījamie deputāti! Es piekrītu, ka tas var izraisīt bažas, un esmu gatavs atbildēt uz šo jautājumu.

Gribu vērst uzmanību uz to, ka šis gadījums ir tiešām praktiski viens no... pēc būtības gandrīz vienīgais gadījums, kad līdzīgā veidā trīs gadu laikā ir slēgts līgums par šāda veida palīdzību. Un tas nav slēgts par to, lai šis advokātu birojs izstrādātu pilnībā likumprojektu vai pilnībā sniegtu palīdzību tā izstrādē. Šis advokātu birojs ir sniedzis juridisko palīdzību tajā sakarā, ka tas ir bijis diezgan specifisks gadījums, kur šim birojam... nu, saskaņā ar likumu par iepirkumiem tika izvēlēts šis birojs un tika arī piemērota noteikta cena, un šīs cenas ietvaros un savas kvalitātes ietvaros šis birojs sniedza, nu, teiksim, precizējumus tieši par... nu, kā jūs arī minējāt, priekšlikumu izstrādi dalītā īpašuma... dalīto īpašumu tiesiskajam regulējumam. Mēs meklējām juridisko palīdzību tādos birojos, kuriem ir bijusi īpaši specifiska saskarsme ar šo jautājumu tiesas procesos un kuri varētu sniegt varbūt izvērstāku un detalizētāku risinājumu.

Gribu vērst uzmanību uz to, ka tas ir bijis, nu, teiksim, atsevišķs uzdevums. Visu likumprojektu izstrādā – un tajā ir diezgan pamatīgs laiks un darbs ieguldīts! – pati Tieslietu ministrija. Tas apjoms ir bijis 2400 latu, un tas atbilst, es teiktu, samērā normālai šādu pakalpojumu praksei un summai. Un, manuprāt, nevajadzētu... Nu, tas nav ļaunprātīgi šajā gadījumā izmantots, viss šis darbs ir ticis ņemts vērā. Mēs uzskatījām, ka kvalitatīvāk būtu šajā gadījumā operatīvi saņemt ziņas no „specifiskiem tirgus dalībniekiem” (tā saka juridiskajā sfērā), un mēs saņēmām kvalitatīvu pakalpojumu. Jā, tāds gadījums ir. Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tiešām tas ir viens gadījums trīs gadu laikā.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otro jautājumu uzdos Andrejs Elksniņš. Lūdzu!

A.Elksniņš. Jā, paldies par atbildēm, ministra kungs!

2013.gada 20.jūnijā Tieslietu ministrija noslēdza pakalpojumu līgumu „Dokumentu analīze, sagatavošana un atbalsts Tieslietu ministrijai līguma projekta par jauna cietuma Olaines cietumā projektēšanu izstrādes laikā” ar zvērinātu advokātu biroju „Skudra & Ūdris” līdz līguma noslēgšanas par jauna cietuma projektēšanu Olaines cietuma teritorijā brīdim.

Jautājums ir sekojošs: vai šāda veida līgums ar minēto zvērinātu advokātu biroju nav ievads tam, lai Tieslietu ministrija neiegādātos jau gatavu, izstrādātu projektu no Igaunijas, bet atspēkotu un radītu balstu jūsu turpmākajām iniciatīvām Olaines cietuma būvniecības jautājumā?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

J.Bordāns. Atbilde ir vienkārša – nē. Un sīkāk es nevarēšu komentēt, jo man īsti nav saprotams, kādā veidā tas varētu notikt. Bet vienīgais, ko es... Nu, esmu gatavs vēl vairāk arī paskaidrot: attiecībā uz līgumu ar advokātu biroju „Skudra & Ūdris” varu precizēt, ka šo juridisko pakalpojumu sniedz tieši advokāts Ziedonis Ūdris, jo viņam ir pieredze tieši būvniecības līgumu izstrādē. Mēs izanalizējām, ka tieši šis advokāts nav bijis nekad... nu, nekādā veidā uz viņu nav bijušas mestas... nav kritušas aizdomu ēnas par jebkādiem koruptīviem, aizdomīgiem darījumiem ar valsts un pašvaldību īpašumu, viņam ir laba reputācija. Un mums tieši viņa palīdzība bija vajadzīga tieši tāpēc, jo bija jāzina, kā pareizi būtu slēdzams darījums tieši šādā specifiskā gadījumā, kad Ministru kabinets ir norādījis un ar Tieslietu ministrijas, tā teikt, labprātīgu piekrišanu... un Tieslietu ministrija jau ir arī uzsākusi sarunas un veic sarunas ar Igaunijas Nekustamā īpašuma aģentūru, ar analoģisku institūciju, un ar Igaunijas Tieslietu ministriju. Šis līgums tika noslēgts tieši tādēļ, lai mēs zinātu, kā pareizi būtu noslēdzams līgums, lai nevarētu to vēlākā laikā apšaubīt un nevarētu apšaubīt arī naudas izmantošanas iespējas.

Tā ka faktiski ir tieši pretēji jūsu jautājuma būtībai.

Sēdes vadītājs. Cik es saprotu, deputāts ir apmierināts ar atbildi.

Lūdzu! Trešais jautājums, Ņikita Ņikiforov.

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Labdien, ministra kungs! Jautājums par nesakritībām. Proti, jūsu atsūtītajā atbildē par summām, kas ir izmaksātas saistībā ar noslēgtajiem līgumiem ar ZAB AmberLaw un ZAB SORAINEN, ir viena summa, bet publiski pieejamā informācijā, kas ir izvietota Tieslietu ministrijas mājaslapā, ir pavisam cita summa. Kā tas var būt?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildi!

J.Bordāns. Ā...

Sēdes vadītājs. Precizēt vajag jautājumu?

J.Bordāns. Jā, var. Jūs varētu precizēt. Vai tiešām...

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātu precizēt jautājumu par summām!

J.Bordāns. ...tā summa ir neprecīza? Man nav tādu ziņu, ka tā būtu... ka varētu nesakrist.

Sēdes vadītājs. Ļoti atvainojos! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Ņikitam Ņikiforovam!

Ņ.Ņikiforovs. Tātad Tieslietu ministrija 2012.gada 22.martā ir noslēgusi pakalpojumu līgumu (numuru jūs atradīsiet) „Priekšlikumu izstrāde dalītā īpašuma tiesiskajam regulējumam” ar zvērinātu advokātu biroju AmberLaw un zvērinātu advokātu biroju SORAINEN.

Sēdes vadītājs. Ministra kungs, jautājums ir skaidrs?

J.Bordāns. Jautājums ir...

Sēdes vadītājs. Skaidrs, ja?

J.Bordāns. Bet man bija jautājums, vai jūs atrodat mājaslapā citu summu. Man šādas...

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka Ņikita grib precizēt summas. Ministra kungs neredz to mājaslapu, tāpēc lūdzu...

Ņ.Ņikiforovs. Jūsu sniegtajā rakstiskajā atbildē summa ir 2400 latu, bet mājaslapā pieejamā informācijā tā summa atšķiras pat par 20 procentiem.

J.Bordāns. Tāpēc, ka PVN likme ir 22 procenti. Mēs to esam norādījuši.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka ministra kungs precizēs informāciju ministrijā un atbildēs jums, Ņikita. Ir ļoti grūti runāt par cipariem, kad to nav acu priekšā.

Lūdzu, Ņikita Ņikiforov, otro jautājumu! Ieslēdziet mikrofonu!

Ņ.Ņikiforovs. Paldies.

Tagad konkrēti par diviem līgumiem, kas ir noslēgti.

Starp Tieslietu ministriju un SIA Consilium ir noslēgts līgums, kura izpildi nodrošina, kā teikts jūsu atbildē, Sintija Daugule. Un ir noslēgts arī līgums starp Tieslietu ministriju un SIA „PPE serviss”, kura izpildi nodrošina tā pati Sintija Daugule. Un kur sākās dīvainības? Tā pati Sintija Daugule strādā Tieslietu ministrijā, viņa ir Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskā departamenta direktore. Vai te nav interešu konflikta? Kā atkal ar ētikas jautājumu? Vai tas ir pieņemams, ka ministrija pēc būtības noslēdz līgumu ar savu darbinieku vai viņam piederošu uzņēmumu, vai ar personu, kura, kā teikts jūsu atbildē, nodrošina līguma izpildi?

Sēdes vadītājs. Ministra kungs, vai jautājums skaidrs?

J.Bordāns. Paskaidrošu, jā.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies.

J.Bordāns. Tiešām tika piemērots Publisko iepirkumu likums, un šādā sakarā arī uzvarēja noteiktie pretendenti, un šos pakalpojumus varēja nodrošināt Sintija Daugule, kas vienlaikus strādā arī vienā no Tieslietu ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm.

Bet attiecībā uz to, vai ir interešu konflikts, precizēšu: kā jau minēju, pastāv Publisko iepirkumu likums. Sintija Daugule ir tiesīga nodarboties arī ar... viņai ir atļauts nodarboties arī ar citu... teiksim, veikt darbu konkrētajos juridiskajos birojos. Viņa ir speciāliste bērnu tiesībās, un šajā ziņā varbūt tas „atslēgas jautājums” ir tāds, ka Tieslietu ministrijai tā nav pamatfunkcija – nodrošināt Hāgas konvencijas izpildi tieši tādā veidā, kādā to nodrošina Sintija Daugule; tā tas ir sakritis, ka tieši viņa to nodrošina. Bet Tieslietu ministrija ir centrālā iestāde, kas izskata jautājumus, kad notiek strīdi starp bērna vecākiem un kad vecāki ir dažādās valstīs un bērns tiek, kā saka, bieži vien pārvests no... Nu, ja Anglijā ir ģimene, tad viens no vecākiem kādreiz bērnu atved uz Latviju un otrs vecāks mēģina aizstāvēt savas tiesības, un rodas strīds. Šādos gadījumos Tieslietu ministrija, būdama šāda centrālā iestāde, palīdz nodrošināt abu vecāku tiesību aizsardzību un palīdz nodrošināt juridisko palīdzību, līdzīgi kā advokāta palīdzību, arī tam vecākam, kurš nedzīvo Latvijā. Un šo funkciju Sintija Daugule arī ir pildījusi, un tas nav bijis, vēlreiz atkārtošu, ministrijas darba uzdevums. Ministrija ir izsludinājusi šādu iepirkumu, un ir cilvēks, kurš ir specializējies šādos jautājumos; šādu cilvēku nav daudz. Šis cilvēks, strādājot arī citos birojos, spēj nodrošināt šīs funkcijas.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Lūdzu! Trešo jautājumu uzdos Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs. Jā, paldies.

Jautājums sekojošs. Tātad, kā es saprotu, Sintija Daugules kundze ir spējīga nodrošināt tādu pakalpojumu, ko ministrija iepērk saskaņā, protams, ar Publisko iepirkumu likumu. Sintija Daugules kundze var nodrošināt arī citus pakalpojumus, tādus kā brošūras izstrādāšana, kā mēs zinām. Paldies par jūsu atbildēm. Bet vai tad tomēr nebūtu jēdzīgi maksāt bišķiņ lielāku algu Sintijai Daugulei, lai viņa to veiktu sava darba ietvaros?

J.Bordāns. Jā, kā jau es minēju, viņa nevar... Tā nav Tieslietu ministrijas funkcija – nodrošināt aizsardzību vecākiem. Tā nav ministrijas funkcija, tas neietilpst ministrijas pienākumos nekādā veidā.

Sēdes vadītājs. Tā. Lūdzu, deputātu kungi. Viss! Paldies.

Mēs ar to slēdzam šo sēdi.

Paldies par jautājumiem. Paldies ministriem par to, ka atrada laiku ierasties.

Mums atlikuši vēl vienpadsmit jautājumi. Mēs tos izskatīsim nākošajā... Ai, vairāk – divpadsmit... Jā, daudz vairāk.

Jā, paldies.

Tātad mēs turpināsim nākošajā ceturtdienā.

Paldies par uzmanību.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013. gada 12. decembrī

 

Par darba kārtību
   
Zemkopības ministres Laimdotas Straujumas atbilde uz deputātu jautājumu „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” (Nr. 107/J11)
(pilns jautājuma teksts pielikumā)
(Atbildes dok. Nr. 3239)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - zemkopības ministre L.Straujuma
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   

Zemkopības ministres Laimdotas Straujumas atbilde uz deputātu jautājumu „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 112/J11)
(pilns jautājuma teksts pielikumā)
(Atbildes dok. Nr. 3243)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - zemkopības ministre L.Straujuma
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - zemkopības ministre L.Straujuma
   
Papildjautājums - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Atbilde - zemkopības ministre L.Straujuma
   

Izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska atbilde uz deputātu jautājumu „Par Latvijas sadarbības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru” (Nr. 110/J11)
(pilns jautājuma teksts pielikumā)
(Atbildes dok. Nr. 3256).(Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: izglītības un zinātnes ministram V.Dombrovskim)
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministrs V.Dombrovskis
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministrs V.Dombrovskis
   
Papildjautājums - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministrs V.Dombrovskis
   
Papildjautājums - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministrs V.Dombrovskis
   

Izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska atbilde uz deputātu jautājumu „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 111/J11)
(pilns jautājuma teksts pielikumā)
(Atbildes dok. Nr. 3257)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministrs V.Dombrovskis
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministrs V.Dombrovskis
   
Papildjautājums - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministrs V.Dombrovskis
   
Papildjautājums - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministrs V.Dombrovskis
   
Papildjautājums - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministrs V.Dombrovskis
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministrs V.Dombrovskis
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - izglītības un zinātnes ministrs V.Dombrovskis
   

Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska atbilde uz deputātu jautājumu „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 121/J11)
(pilns jautājuma teksts pielikumā)
(Atbildes dok. Nr. 3250)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - iekšlietu ministrs R.Kozlovskis
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - iekšlietu ministrs R.Kozlovskis
   
Papildjautājums - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Atbilde - iekšlietu ministrs R.Kozlovskis
   

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna atbilde uz deputātu jautājumu „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 123/J11)
(pilns jautājuma teksts pielikumā)
(Atbildes dok. Nr. 3252)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - tieslietu ministrs J.Bordāns
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - tieslietu ministrs J.Bordāns
   
Papildjautājums - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Atbilde - tieslietu ministrs J.Bordāns
   
Papildjautājums - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Atbilde - tieslietu ministrs J.Bordāns
   
Papildjautājums - dep. Ņ.Ņikiforovs
   
Atbilde - tieslietu ministrs J.Bordāns
Sestdien, 18.novembrī
09:00  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītais ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Domā
10:30  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa
12:00  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā Saeimas svinīgā sēde
13:30  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā NBS vienību militārā parāde 11.novembra krastmalā
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”