Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas septiņpadsmitā sēde
2013.gada 28.novembrī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 28.novembra sēdi.

Taču, pirms mēs sākam sēdi... Varbūt Stalta kungs ar Bites kundzi varētu risināt savus politiskos jautājumus pēc tam? Šī ir pirmā Saeimas sēde, kas sanāk pēc Zolitūdes traģēdijas, un tieši tāpēc es aicinu pārtraukt sarunas, piecelties un veltīt klusuma brīdi bojāgājušajiem! (Klusuma brīdis.) Paldies.

Tātad, pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti seši priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 28.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” (Nr.613/Lp11) trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 28.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 28.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Seržants, Līdaka, Grigule, Augulis un Vējonis lūdz izdarīt izmaiņas 28.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt izmaiņas 28.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Zaķis, Reirs, Liepiņa, Ašeradens un Druviete lūdz izdarīt izmaiņas 28.novembra sēdes darba kārtībā - izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības un iekļaut 2013.gada 5.decembra sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt deputāti Olšteins, Upenieks, Valainis un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 28.novembra sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 39.punktu - likumprojektu „Grozījumi Maksātnespējas likumā” - pirms darba kārtības 13.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto, grozīto darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: „Balsojumu!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 24. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombravas, Kuduma, Cilinska, Dzintara un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” spēkā esošās redakcijas 28.panta otrā un trešā daļa nosaka, ka ar 2014.gada 1.maiju Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas Latvijas zemi var iegūt īpašumā ar tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas iedzīvotāji.

Pirms Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2003.gada 3.aprīlī Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, nosakot ierobežojumus Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētām juridiskajām personām īpašumā iegūt Latvijas zemi līdz 2011.gada 1.maijam. Atkārtoti pārejas periods tika pagarināts 2011.gada 14.aprīlī, nosakot ierobežojumus Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un dalībvalstīs reģistrētām juridiskajām personām īpašumā iegūt lauksaimniecības un meža zemi līdz 2014.gada 1.maijam. Šāds lēmums tika pamatots ar apstākļiem, ka septiņus gadus pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir konstatēti nopietni traucējumi Latvijas lauksaimniecības un meža zemes tirgū.

Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus liberalizācijas rezultātā Latvijas lauksaimniekiem būs ierobežotas iespējas iegādāties lauksaimniecības zemi, jo viņiem trūks finanšu līdzekļu nelabvēlīgās ekonomiskās un finanšu situācijas dēļ.

Latvijas iedzīvotāju zemo konkurētspēju lauksaimniecības zemes tirgū izraisa tas, ka Latvijas lauksaimniekiem ir viszemākie saņemtie kopējās lauksaimniecības politikas tiešo maksājumu apjomi uz hektāru, salīdzinot ar visām pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Zemes iegādei paredzēto komerciālo aizdevumu procentu likmes ir bijušas augstas, un lauksaimniekiem ir bijušas grūtības saņemt aizdevumu lauksaimniecības zemes iegādei. Nepietiekamie finanšu līdzekļi iepriekšējos gados ir ierobežojuši Latvijas lauksaimniekiem iespējas iegūt īpašumā konkurētspējīgu zemes platību lauksaimnieciskajai ražošanai.

Saskaņā ar 2013.gada jūlijā panākto vienošanos starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Ministru padomi un Eiropas Komisiju līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimnieki turpinās saņemt viszemāko kopējās lauksaimniecības politikas tiešo maksājumu apjomu uz hektāru, salīdzinot ar visām pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Apstākļi nav būtiski mainījušies arī citās pozīcijās; joprojām lauksaimniekiem trūkst finanšu līdzekļu un zemes iegādei paredzētie komerciālie aizdevumi vai nu nav pieejami, vai ir ar augstām procentu likmēm.

Attīstības tendences negatīvi ietekmēja arī finanšu un ekonomiskā krīze, kuras rezultātā Latvijas iekšzemes kopprodukts saruka par aptuveni 20 procentiem un tikai šogad sasniegs 2008.gada iekšzemes kopprodukta līmeni.

Tas nozīmē, ka Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus liberalizācijas rezultātā pastāvēs nevienlīdzīga konkurence starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekiem. Tāpēc šie ierobežojumi būtu jāsaglabā. Piedāvātie likuma grozījumi balstās uz Satversmes 105.pantā ietverto domu: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.”

Nav šaubu, ka lauku zemes plaša izpārdošana citu valstu pilsoņiem neatbilst Latvijas sabiedrības ilgtermiņa interesēm. Priekšlaicīga zemes tirgus liberalizācija, kura radīs nevienlīdzīgu konkurenci, neatbilst arī vienai no Eiropas Savienības pamatvērtībām - vienlīdzībai. Tāpēc likuma grozījumi paredz arī turpmāk saglabāt ierobežojumus iegādāties Latvijas lauksaimniecības un meža zemi Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un dalībvalstīs reģistrētām juridiskajām personām līdz 2020.gada 1.maijam, kad tiks ieviests jaunais Eiropas Savienības daudzgadu budžets. Šādu prasību atbalsta arī visas lielākās lauksaimnieku organizācijas.

Ir saprotams, ka Latvija nevar pieņemt vienpusēju lēmumu, kas pārkāpj starptautiskas vienošanās, tomēr šis likumprojekts kalpos par pamatu, lai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiktu uzsāktas diskusijas par šo jautājumu. Un es ceru, ka visas Saeimā pārstāvētās partijas un zemkopības ministre Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā varēs vienoties par kopēju aicinājumu Eiropas Komisijai, lūdzot pagarināt zemju iegādes pārejas periodu. Tas nav par daudz prasīts, lai Eiropas Savienība atļauj saglabāt mūsu senču izcīnīto zemi Latvijas iedzīvotāju īpašumā.

Aicinu nodot šo likumprojektu atbildīgajai komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Dombravas kungs minēja to, ka vajadzētu sākt diskusiju par to, lai saglabātu mūsu ražošanas resursus, mūsu Latvijas valsts resursus, mūsu pašu vietējo iedzīvotāju rokās. Man jāteic, ka šī diskusija ir ļoti sena un ka ļoti aktīvi pie šī jautājuma mēs esam sākuši strādāt jau divus gadus atpakaļ Zemkopības ministrijā. Kā jūs esat pamanījuši, ļoti daudzus priekšlikumus, ļoti daudzas iniciatīvas likumprojektu veidā ir iesniedzis gan Latvijas zemes fonds, gan caur nodokļu politiku dažādi instrumenti ir lietoti, gan tūlīt arī šodien ieies iekšā vesela priekšlikumu pakete, kur ir piedāvāti horizontālie ierobežojumi. Mēs esam braukuši uz Franciju skatīties viņu pieredzi un daudzko no tās arī esam šeit piemērojuši. Un te nu jāsaka, ka varbūt ir ļoti... ir cerība tā vienkārši atrisināt problēmas.

Šis jautājums saistībā ar likumu „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kur ir noteikts pārejas periods, pilnīgi neko nerisina. Šis aizliegums ir bijis jau no 2004.gada, kad mēs iestājāmies Eiropas Savienībā, un, godīgi sakot, mans viedoklis ir tāds, ka tas ir pilnīgi bezjēdzīgs, jo, kā mēs redzam, pat ārvalstu investori savās mājaslapās skaidri un gaiši lielās ar to, ka viņi jau ir izpirkuši šeit 100 tūkstošus hektāru, citi - 10 vai 20 tūkstošus hektāru. Šis aizliegums reāli nedarbojas. Pilnīgi pretēji! Tas ir radījis negatīvu efektu, jo mēs nezinām, cik patiesībā... mēs nevaram arī aprēķināt, cik patiesībā Latvijas zemes pieder ārzemniekiem, jo šis regulējums ir spiedis viņus slēpties aiz juridiskām personām. Un, otrkārt, tas ir iemidzinājis gan cilvēkus Latvijā, radot ilūziju, ka šis aizliegums kaut ko palīdzēs, gan arī iemidzinājis politiķus, jo šajos gados nav intensīvi domāts par to, kādā veidā reāli, ar reāliem instrumentiem, kas patiesi darbojas, nevis ar fikciju pasargāt Latvijas zemes resursus no izpārdošanas.

Es esmu runājis par šo jautājumu ar juristiem, mēs paši Zemkopības ministrijā esam to pētījuši, mēs paši gribējām sniegt šo pagarinājumu kā komplektu vēl klāt pie visiem tiem daudzajiem pasākumiem, kurus mēs esam izstrādājuši. Taču visi viennozīmīgi pateica, ka šis iesniegums par pagarinājumu līdz 2020.gadam ir pilnīgā pretrunā ar mūsu starptautiskajām saistībām, turklāt vienreiz pagarinājums jau ir iedots. To apstiprinās arī Dūklava kungs kā bijušais zemkopības ministrs, kurš par šo lietu arī ir savulaik cīnījies. Otrreiz mums to nedos! Tas nozīmē, ka šis priekšlikums - vienkārši pagarināt līdz 2020.gadam - ar simts procentu garantiju nogrims tepat, ienākot komisijā. Tie cilvēki, kuri to iesniedza, sabiedrībai vienkārši parādīs: sak, redziet, mēs jau centāmies, bet mums te, redz, neļauj, un šis neiet cauri! Nedarīsim muļķības! Ir jāpiedāvā reāli risinājumi, nevis jāspēlē šeit kāds teātris!

Es vienkārši lūdzu šo likumprojektu neatbalstīt, jo tas nav reāls. Tas neizies cauri, turklāt ir daudzi citi pasākumi, kas reāli risina situāciju. Šī ir fikcija!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Dombravas, Kuduma, Cilinska, Dzintara un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 32, atturas - 7. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Reiram!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Lūdzu mainīt atbildīgo komisiju un par atbildīgo noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu. Tātad likumprojekts „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu” tiek nodots Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Lībiņas-Egneres, Klementjeva, Rasnača, Vucāna un Olšteina iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Reiram!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Lūdzu mainīt atbildīgo komisiju un par atbildīgo noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst pret to, ka tiek mainīta atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seržanta, Līdakas, Grigules, Auguļa un Vējoņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Stellas Blūmas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 20.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Stellas Blūmas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Stellu Blūmu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Stellas Blūmas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Rudītes Miglas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 20.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Rudītes Miglas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Rudīti Miglu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Rudītes Miglas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 28.novembra sēdes darba kārtībā un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” un izskatīt to kā pirmo sadaļā „Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu par apropriācijas pārdali par labu 33.02.00 apakšprogrammai... Es atvainojos, par labu programmai 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai nodrošinātu līdzekļu piešķiršanu atbalsta pasākumiem traģēdijā Priedaines ielā 20, Rīgā, cietušajiem un traģēdijas seku novēršanā iesaistītajām personām, kā arī citiem neparedzētiem izdevumiem. Šiem izdevumiem paredzētā summa ir 15 miljoni latu.

Komisija izvērtēja šo Ministru kabineta sagatavoto pārdali un lūdz Saeimu to atbalstīt. Komisija ir sagatavojusi arī attiecīgo lēmuma projektu. Lūdzu balsot „par”!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu darbinieku atlīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, paredzot pārejas noteikumos Ministru kabinetam iespēju piešķirt vienreizēju prēmiju tām amatpersonām, kuras ir piedalījušās 2013.gada 21.novembra traģēdijas tirdzniecības centrā Priedaines ielā 20, Rīgā, seku novēršanā. Līdz ar to valsts institūciju darbiniekiem būtu iespējas attiecīgi saņemt lielākas prēmijas, nekā ir pašreiz noteikts attiecīgajā likumprojektā.

Komisija izskatīja šo likumprojektu. Lūdzu piešķirt tam steidzamību un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Kolēģi, ja nav iebildumu, lūdzu apstiprināt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Maksātnespējas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Gaida Bērziņa iesniegumu, ar kuru viņš informē, ka atsauc no šī likumprojekta savus neatbalstītos priekšlikumus - 140., 159. un 175.priekšlikumu.

Lūdzu, deputāts Klāvs Olšteins!

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar 3146. un 3146.A dokumentu. Papildus Bērziņa kungam arī tieslietu ministrs Bordāns atsauc savu priekšlikumu, ko viņš bija iesniedzis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Kopumā saņemti otrajam lasījumam 194 priekšlikumi.

1. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 3. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 4. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 5. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 6. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 8. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 9. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 10. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 11. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 13. - tieslietu ministra Bordāna un deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 15. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 16. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 17. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 18. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 19. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 20. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 21. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 22. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 23. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 24. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 26. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 27. - tieslietu ministra Bordāna un frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 28. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 29. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 31. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 32. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 33. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 34. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 35. - tieslietu ministra Bordāna un deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 36. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 37. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 38. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 39. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 41. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 42. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 43. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Līdz ar jaunā Maksātnespējas likumu pieņemšanu vairs nav iespējams īstenot uzņēmuma sanāciju (bija iespējams pakāpeniski norēķināties ar kreditoriem un atjaunot maksātspēju), bet ir ticis ieviests tā sauktais tiesiskās aizsardzības process, kurš obligāti saskaņojams ar nodrošinātajiem kreditoriem un kura termiņš ir 2 gadi. Ar šo priekšlikumu es ierosinu pagarināt šo termiņu līdz 5 gadiem, kreditoriem par to vienojoties.

Spilgts piemērs. Par to, ka patlaban noteiktais termiņš - 2 gadi - nav pietiekošs, liecina „Liepājas metalurga” gadījums. Uzņēmums ar tik milzīgām saistībām tīri fiziski nebija spējīgs nokārtot savas saistības un apmierināt visas kreditoru prasības par 2 gadiem. Un tas bija skaidrs visiem, izņemot konsultantu Prudentia un šo pakalpojumu pasūtītājus. Rezultātā ir bankrotējis lielākais... godīgi sakot, viens no pilsētu veidojošajiem uzņēmumiem ar simtu gadu tradīcijām un labu reputāciju Eiropas tirgū. Protams, šo priekšlikumu neatbalsta bankas, bet, ja mūsu valstī tiks slēgti... faktiski tiks iznīcināti visi palikušie konkurētspējīgie uzņēmumi, kas nonākuši finansiālās grūtībās, tad ar komercbanku esamību kā tādu vien nepietiks, jo tām nebūs ko apkalpot. Bankas ar ražošanu nenodarbojas, darba vietas neveido un pat valsts budžetu nepapildina.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Jau pašreizējais regulējums ļauj saskaņot ar kreditoriem un pagarināt tiesiskās aizsardzības procesu vēl uz 2 gadiem, un šī regulējuma priekšrocība ir tā, ka pastāv reāla kontrole pār procesu, un, ja kreditori saskata pozitīvu virzību, tad problēmām ar pagarināšanu uz nākošajiem 2 gadiem nekādā gadījumā nevajadzētu būt. Tiesiskās aizsardzības procesa būtība jau pie pašreizējā regulējuma ir tāda, ka kreditoru tiesības tiek būtiski... faktiski tiek ierobežotas, jo likums ļauj maksājumus sadalīt termiņos, kā arī norakstīt daļu no saistībām. Vēlme noteikt tiesiskās aizsardzības īstenošanas termiņu uzreiz uz 5 gadiem būtu nesamērīga, it īpaši tas attiecas uz nenodrošināto kreditoru tiesību ierobežojumu, un tas bija pamats tam, kāpēc mēs šādu redakciju neatbalstījām komisijas sēdē. Faktiski visi ierosinājumi gan ar juristiem, gan ar industriju tika rūpīgi izdiskutēti.

Šajā brīdī es lūdzu pieturēties pie komisijas redakcijas un neatbalstīt šo.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Olšteina kungs vēlas ko piebilst?

K.Olšteins. Neko nevēlos. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 46, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Olšteins. 44. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 45. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 46.priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad...

K.Olšteins. 47. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atsaukts.

Sēdes vadītāja. Jā.

K.Olšteins. ...ar vēstuli komisijai.

Sēdes vadītāja. Jā.

K.Olšteins. 48. - deputāta Bērziņa un deputātes Cvetkovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 50.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 49. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 50.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 50. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 51. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Kolēģi! Gadījumā, ja tiesa lemj par maksātnespējas pazīmēm, tad tā vērtē formālo pusi - vai tik tiešām parāds attiecīgajā apmērā netika samaksāts savlaicīgi. Mans priekšlikums paredz atgriezties pie jau kādreiz bijušā regulējuma un tomēr vērtēt, vai parādnieks spēj nokārtot saistības, kas apliecināmas ar bilances rādītājiem. Pašas bankas, piešķirot kredītu, vienmēr izvērtē parādnieka maksātspēju un prasa aktuālos finanšu rādītājus, tā saukto operatīvo bilanci, taču, lemjot par bankrotu, šāds vērtējums patlaban nav nepieciešams. Atcerēsimies vienu zināmu piemēru, kad mēģinājums nobankrotēt „IKI” tirdzniecības tīklu neizdevās, tikai pateicoties izraisītajam skandālam no ārvalstu - un tas ir svarīgi! - īpašnieku puses.

Manuprāt, tas ir absurds! Ar priekšlikumu tiek piedāvāts, ka, vērtējot kreditoru pieteikumu par noteikta uzņēmuma maksātnespēju, ir vērtējama tā kredītspēja atbildēt par saistībām, proti, vai parādnieka aktīvi ir mazāki nekā neizpildītās saistības. Tas palīdzēs saglabāt biznesu mūsu valstī, ļaujot biznesam būt pārliecinātam, ka kāds kreditors nerīkosies ļaunprātīgi, būdams ieinteresēts novest līdz bankrotam kādu noteiktu uzņēmumu.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Īss komentārs par neatbalstīšanas iemesliem.

Esošā likuma koncepcija ir maksātspējas un likviditātes tests. Ja parādnieks parādu ir samaksājis vai vienojies ar kreditoriem par parāda samaksas kārtību, tad maksātnespēju ierosināt nevar.

Komisijas noraidītais priekšlikums faktiski paredz atgriešanos pie bilances testa. Dažādu valstu praksē pastāv dažādas pieejas maksātspējas fakta konstatēšanai, tomēr par efektīvāko eksperti atzīst likviditātes testu, un atgriešanās pie bilances testa nozīmētu pavisam citādu šī likuma konstrukciju un ļoti, ļoti lielas izmaņas faktiski visā likuma būtībā.

Likviditātes testa piemērošana Latvijā tika uzsākta 2010.gada novembrī, un ir pierādījies, ka procesi notiek daudz ātrāk un efektīvāk nekā pēc iepriekšējā likuma regulējuma. Tāpēc mēs arī neatbalstījām.

Lūgums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Olšteina kungs vēlas ko piebilst?

K.Olšteins. Nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 37, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Olšteins. 52. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 52.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. - frakcijas VIENOTĪBA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 41, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Olšteins. 53. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 54. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 56. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 57. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 58.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 58. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 59. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 60. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 62.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 61. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 62.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 62. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 63. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. - deputāta Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 63, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Olšteins. 64. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 65. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 66. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 65.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 67. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 68. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 69.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 69. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 70. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 71. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 69. un 70.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 72. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums un deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 73. - deputāta Gaida Bērziņa un frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 74.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 74. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 75. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Paskaidrošu priekšlikuma būtību. Maksātnespējas likums nosaka, ka kreditora prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu. Neapšaubāmi, likumdevējs ar šo normu ir acīm redzami noteicis, pirmkārt, parādnieka maksātnespējas fakta publiskumu, otrkārt, termiņu, kādā kreditoram savs prasījums ir jāpiesaka, un, treškārt, personu, kura šo prasījumu sākotnēji izvērtē.

Maksātnespējas likums nosaka arī sekas, ja minētais termiņš netiek ievērots. Tātad, ja kreditors ir nokavējis minēto prasījuma iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditora prasījuma apmierināšanas plāns. Un ļoti būtiski ir tas, ka pēc šī termiņa beigām kreditors zaudē savu kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku. Šāda kārtība ir attiecināma gan uz fiziskās, gan arī uz juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Vēlējos norādīt, ka nevar pastāvēt neizpildīta saistība, ja kreditors ir zaudējis savas prasījuma tiesības pret parādnieku. Saturiski līdzīgs regulējums ir bijis iekļauts jau iepriekš spēkā esošajā Maksātnespējas likumā. Būtiski ir norādīt, ka viens no galvenajiem procesa mērķiem ir radīt skaidrību kreditora un parādnieka attiecībās.

Līdz ar to var izdarīt secinājumu, ka Maksātnespējas likumā ir ieviests prekluzīvs termiņš ar mērķi dot kreditoram iespēju precīzi noteiktā termiņā izmantot savas tiesības, bet to neizmantošanas gadījumā rēķināties ar liktenīgām sekām - prasījuma tiesību zaudēšanu, kā rezultātā, es gribētu uzsvērt, izbeidzas pamatsaistība un arī papildu jeb tā sauktās blakussaistības, proti, galvojums, ķīla, tajā skaitā komercķīla, un arī hipotēka.

Paldies. Lūgums manu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Priekšlikums ir atbalstīts. Deputāti priekšlikumu atbalsta.

K.Olšteins. 76. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 77. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 78. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 79. - deputāta Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 80. - deputāta Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 81. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 82. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 83. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 83. - frakcijas VIENOTĪBA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 44, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Olšteins. 84. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 67.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 85. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 86. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 87.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 87. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 88. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 89. - tieslietu ministra Bordāna un deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 90. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 91.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 91. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 92. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 93. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 94. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 95. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 96. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 97. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 96.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 98. - deputāta Gaida Bērziņa un frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 96.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 99. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 100. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 101.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 101. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 102. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 103. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 104. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 104. - deputāta Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 61, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Olšteins. 105. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 106. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neie... Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 106. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 39, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Olšteins. 107. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 108.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 108. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 109. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums un deputātes Cvetkovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 111.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 110. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 111.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 111. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 112. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 113.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 113. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 114. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 116.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 115. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 116.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 116. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 117. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 118. - deputāta Gaida Bērziņa un frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 119. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 118.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 120. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 118.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 121. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 122. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 123.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 123. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 124. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 125. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 126. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 127.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 127. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 128. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 129. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 130. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 131. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 132.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 132. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 133. - tieslietu ministra Bordāna un deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 134. - tieslietu ministra Bordāna un deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 135. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 136. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 137.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 137. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 138. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 139. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 140. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Atsaukts.

141. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 142. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 142. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 143. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 144. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 147.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 145. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 146. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 147. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 148. - tieslietu ministra Bordāna un deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 149. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 150. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 151. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Kolēģi, Prezidij! Ar šo priekšlikumu es piedāvāju ieviest tā saukto atslēgu nolikšanas principu, paredzot parādniekam tiesības bankrota procedūras ietvaros norēķināties par neizpildītajām saistībām ar parādnieka īpašumā esošo nekustamo īpašumu, atsvabinot viņu no pārējām saistībām pret nodrošināto... to, kuram par labu ir bijusi kreditoru hipotēka.

Jau 2009.gadā Ministru prezidents Dombrovska kungs tika piedāvājis noteikt, ka kredīta garantija, pērkot mājokli, ir tikai šis mājoklis, kura iegādei tika ņemts kredīts. Tajā pašā 2009.gadā žurnālā „Jurista Vārds” tika publicēta diskusija „Ķīla kā vienīgais mājokļa hipotekārā kredīta garants”, kuras ietvaros tika aptaujāti tiesībzinātnieki, advokāti, juristi un arī deputāti. Daži uzaicinātie uz konkrētiem žurnāla jautājumiem sniedza atbildes, citi formulēja vispārīgo viedokli, taču vairāki eksperti savu viedokli tā arī nespēja formulēt, pēc žurnāla pieņēmuma, politiskā konteksta dēļ. Protams, pret to uzstājās bankas, un rezultātā šī iniciatīva tā arī netika īstenota.

Bet kas traucēja to izdarīt vēl četrus gadus atpakaļ, kad bija iespējams palīdzēt tūkstošiem ģimeņu, kas tagad ir palikušas bez jumta virs galvas? Čepānes kundze, jūs jau tad atzināt - spēcīgs komercbanku lobijs!

Kolēģi, vai tik tiešām arī šodien esam tik atkarīgi no komercbankām? Varbūt tomēr pietiek ar likumīgi sagrābto mantu, ar cilvēku asarām un simtiem tūkstošu salauztu likteņu?

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. (No zāles dep. J.Reira starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Gribu teikt, ka šis priekšlikums ir ļoti labs, tomēr domāju, ka šis priekšlikums šobrīd tiek pārāk plaši piemērots; proti, attiecībā uz pilnīgi visiem darījumiem, kuri ir kalpojuši kā nodrošinājums kāda īpašuma iegādei, mēs varētu piemērot šo tā saukto nolikto atslēgu principu, taču šeit sanāk nevis nolikto atslēgu princips, bet gan noliktā, kā saka, atslēgu saišķa princips, jo tas neattiektos tikai un vienīgi uz vienīgo mājokli, kā mēs to varētu gribēt un paredzēt, un, iespējams, precizēt, ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, uz trešo lasījumu. Bet šobrīd tas paredz ļoti plašu attiecināmo loku, kas varētu būt par šķērsli, lai mēs ieviestu tiešām šo vienīgā mājokļa nolikto atslēgu principu, jo, kā mēs zinām, tad daudz kur pasaulē, es teiktu, vairākos Amerikas štatos, ir ieviests šāds nolikto atslēgu princips, un tas ir apliecinājums tam, ka cilvēki tiešām var atbrīvoties no savām saistībām un ka tā iemaksa, ko cilvēks ir veicis, samaksājot par šo dzīvokli normālos tirgus apstākļos 30 procentus... 20 vai 30 procentus tajā starpā, ir pilnīgi pietiekama bankām, lai tās segtu šos izdevumus, kas ir bijuši, gan par kredītu administrēšanu, gan par izsniegšanu un tamlīdzīgi. Tāpēc es teiktu, ka vienīgā mājokļa gadījumā nolikto atslēgu princips būtu ieviešams, protams, paredzot, ka tas attiecas uz nākotnes darījumiem, nevis uz pagātnes darījumiem, jo ir skaidrs, ka pagātnē bankas nevarēja rēķināties ar šāda principa ieviešanu un noteikt, ka tas bija jāierēķina arī naudas cenā.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu, kā saka, vērtēt un katram balsot pēc savas sirdsapziņas, bet uz trešo lasījumu noteikti ir nepieciešams to precizēt, nosakot to, ka šie gadījumi attiecas tikai uz personām ar vienīgo mājokli, kas ir iegādāts savas, kā saka, ģimenes lietošanai, nevis tulkot to paplašināti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. (No zāles SC frakcijas un ZZS frakcijas deputātu starpsaucieni: „Atbalstīt!”; „Viss normāli!”; „Labs priekšlikums!”)

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es personīgi uzskatu, ka šis likumprojekts ar teju 200 priekšlikumiem skaidri iezīmē to, vai ir šis banku lobijs vai nav, jo šajā konkrētajā priekšlikumā ir arī pati galvenā atslēga, kāpēc vispār šis likums tika atvērts vaļā: lai pēc iespējas ātrāk palīdzētu tieši privātpersonām atbrīvoties no uzņemtajām vai - tieši otrādi! - ar dažādiem mārketinga paņēmieniem uzspiestajām saistībām un lai likvidētu šīs krīzes sekas.

Priekšlikums, kā jau iepriekšējais runātājs Olšteina kungs minēja, ir tomēr pārāk apjomīgs, jo te tiešām sanāk „atslēgu saišķis”... Tas ir viennozīmīgi atbalstāms. Bet, augsti godātā Saeima, es aicinu attiecībā uz šā likumprojekta trešo lasījumu neaizrauties ar priekšlikumu iesniegšanu, jo, kad atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tad... es atceros tās debates, kas notika ārpus Saeimas... ka veids, kā „norakt” šo likumprojektu, būs iesniegt vairāk nekā 100 priekšlikumus. Un tos mēs arī saņēmām - 200 priekšlikumus! Te gadu strādāja Saeima, lai tiktu līdz otrajam lasījumam.

Šis priekšlikums, kuru es aicinu atbalstīt, ir arī likumprojekta galvenā jēga, tas runā tieši par privātpersonām... par ātrāku iespēju atgriezties normālā ekonomikā. Es aicinu to atbalstīt un turpmākajā darbā veikt nelielas korekcijas, lai tas tiešām attiektos uz vienīgo mājokli un lai mēs runātu par īsto... tieši to segmentu, kuru mēs cenšamies ar šo likumu aizstāvēt.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Par iemesliem, kāpēc mēs komisijas sēdē šo priekšlikumu neatbalstījām.

Vērtējām visus iespējamos riskus un uzskatījām, ka priekšlikums būtiski iejaucas jau nodibinātajās līgumsaistībās. Piemērojot šo normu, ir iespējami būtiski Satversmes pārkāpumu riski, un šo iemeslu dēļ komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Jāpiebilst, ka minētās normas ieviešana var faktiski padarīt - uz kādu laiku noteikti! - aizdevumus fiziskajām personām nepieejamus.

Par to, ko runāja kolēģi šeit. Tātad - kas tad šajā likumprojektā kopumā ir darīts iedzīvotāju labā? Pirmām kārtām ir daudz ērtāks, vienkāršāks un īsāks maksātnespējas process fiziskajām personām, tur iedzīvotāju intereses ir ievērotas daudz lielākā mērā nekā jebkura kreditora intereses. Par parādnieka mājokli, Maksātnespējas likuma izpratnē, ir uzskatāms nekustamais īpašums, kurā atrodas parādnieka un viņa apgādībā esošo personu deklarētā dzīvesvieta. Un mazliet absurda bija situācija, kas veidojās: fiziskajai personai pasludināts maksātnespējas process, taču kreditori likumā noteiktajā termiņā nav pieteikušies. Arī tas jautājums ir atrisināts.

Līdz šim likums nenoteica nekādas sekas tiem iedzīvotājiem, kuri sistemātiski nepildīja Maksātnespējas likuma noteiktos pienākumus, faktiski apgrūtināja šo procesu un kuru dēļ īstenībā visi cieta.

Tas, kas vēl nav izdarīts līdz galam attiecībā uz privātpersonām, ir, ka parādnieki tomēr netiks atbrīvoti no valsts institūciju uzliktajiem sodiem, kas arī pēc būtības ir parāds. Iedzīvotāju nesamaksātie Administratīvā procesa likumā, Krimināllikumā un Civilprocesa likumā paredzētie naudas sodi netiks dzēsti. Es uzskatu, ka tomēr ir jāturpinās diskusijai par parādu dzēšanas termiņiem privātpersonai. Šobrīd priekšlikumos norādītais termiņš ir viens gads, un komisijas sēdes laikā deputātu viedokļi par vienu gadu kā saistību dzēšanas termiņu būtiski dalījās, jo faktiski mēs visus iedzīvotājus noliekam vienā kategorijā - gan tos, kas ir aizņēmušies 5 tūkstošus un nespēj atmaksāt, gan arī tos, kas ir aizņēmušies 5 miljonus. Vajag, lai visiem regulējums ir vienāds, un, manuprāt, tas ir noteikti jāprecizē uz trešo lasījumu.

Kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijas vadītājs uzskatu par pienākumu brīdināt par sekām, kas veidosies, ja šāds regulējums... jo šāds regulējums faktiski būtiski mainīs finansēšanas jomu, kredīti noteikti kļūs dārgāki un arī nepieejamāki iedzīvotājiem. Tas ir jāņem vērā! Augs arī sākotnējo iemaksu līmenis līdz tādai pakāpei, ka to varēs atļauties tikai retais. Un faktiski, ja mēs šo principu atbalstīsim, tad mums noteikti ir jādomā par valsts programmām vienīgajam mājoklim.

Tā ir tāda politiska izšķiršanās - vai mēs gribam, lai iedzīvotājiem kaut kas pašiem pieder, vai lai viņi dzīvo noteiktu ilgu laiku īres dzīvokļos, jo jaunās ģimenes faktiski iegādāties mājokli nevar.

Un mana pārliecība ir tāda, ka tautsaimniecība nevar attīstīties bez divām lietām - bez Latvijas iedzīvotājiem un bez finansēšanas. Pretējā gadījumā viņiem ir jākrāj gadu desmitiem, lai varētu atļauties nopirkt lietas, bez kurām... Latvijā cilvēkiem faktiski nav uzkrājumu, līdz ar to šis nav risinājums. Arī aptaujas rāda, ka cilvēkiem nav tādu uzkrājumu vai īpašumu, ar kuriem viņi varēs nosegt kredīta... kaut vai pirmās iemaksas. Un arī tad, ja cilvēki ilgstoši zaudēs darbu, viņi nevarēs to atļauties. Faktiski tikai 17 procentiem iedzīvotāju ir kaut kāda veida uzkrājumi, tāpēc aicinu ar likumdošanas izmaiņām... mēs šeit daudzās vietās palīdzam iedzīvotājiem, kuri bija aizņēmušies patēriņa vajadzībām vienīgajam mājoklim, bet neļausim viegli izsprukt tiem, kuri te spekulēja, taisīja biznesu un tagad grib tikt vaļā no miljoniem latu lieliem parādiem.

Tāpēc aicinu... arī uzskatu: ja mēs gribam risināt vienīgā mājokļa jautājumus, tad tā tas arī ir jārisina, nevis jāliek iekšā, ka tagad visu norakstīsim. Tad faktiski pēc būtības mēs attīstīsim tikai tā saukto lombardu kreditēšanu, citiem vārdiem sakot, ja gribēsiet kaut ko attīstīt uzņēmējdarbībā, tad viss, kas tur būs, nepiederēs jums, bet pēc pirmā pieprasījuma jums to vajadzēs atdot. Tie būs reālie noteikumi, uz kādiem kādu brīdi finanšu sektors skatīsies. Tā ka balsojiet, kā uzskatāt par pareizu! Un, ja mēs šādu principu atbalstīsim arī trešajā lasījumā, tad pilnīgi noteikti izmaiņas visā finansēšanas sistēmā Latvijā būs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tātad par riskiem - par divām lietām.

Pirmā lieta attiecībā uz šādu iespējamo regulējumu, proti, par to, ka šāds regulējums radīs grūti pieejamus kredītus, tajā skaitā vienīgā mājokļa iegādei. Vēlos norādīt, ka salīdzinoši nesen viena no Latvijas lielākajām kredītiestādēm jau sāka piedāvāt šāda veida kredītsaistības, kurās tika piedāvāts parādniekam jeb kredītņēmējam, uzņemoties kredītsaistības, atbildēt tikai ar konkrēto nekustamo īpašumu hipotēku. Tātad šāds piedāvājums dabā jau ir eksistējis un šobrīd eksistē. Tā ka acīmredzot kredītiestādes ir izvērtējušas šo risku. Tā ir pirmā lieta.

Attiecībā uz iespējamiem Satversmes pārkāpumiem vēlos norādīt, ka tad, ja šāds regulējums tiks pieņemts, tas būs attiecināms uz tiem darījumiem, kuri tiks slēgti nākotnē. Tā ka šeit droši vien nevajadzētu šīs divas būtiskās lietas jaukt.

Attiecībā uz to, ko jau šeit minēja kolēģi par regulējumu, kas ir noteikts Maksātnespējas likumā par vienīgā mājokļa atbalsta regulējumu. Jā, tāds regulējums ir, bet, kā ir atzinuši gan paši kredīta ņēmēji, gan arī Latvijas Komercbanku asociācija, šāds regulējums diemžēl praksē nedarbojas. Līdz ar to acīmredzot arī šis jautājums mums vēl komisijā būtu jāpārskata.

Tāpat ir jāatzīst, ka viens no svarīgiem risinājumiem, kas attiecas gan uz vienīgā mājokļa iegādi, gan vēlāk arī uz tā ekspluatāciju, attiecīgi izpildot kredītsaistības, būtu šī pirmā mājokļa atbalsta programma, kura šobrīd diemžēl vēl nevirzās uz priekšu tik ātri, kā tai vajadzētu virzīties. Šeit es gribētu noteikti piebilst: ja, pieņemot šo regulējumu, paralēli tiks pieņemta programma vienīgā mājokļa atbalstam, tad, protams, būtu jāizvērtē arī tas aspekts, ka valsts sniedz galvojumu un šīs galvojuma saistības gan nu nebūtu dzēšamas.

Attiecībā uz konkrēto priekšlikumu gribētos norādīt faktiski to, ko teica jau arī Olšteina kungs, proti, ka šis priekšlikums ir nedaudz par plašu. Manā izpratnē, šāds regulējums būtu attiecināms tiešām tikai uz vienīgo mājokli, iespējams, nosakot arī limitu iespējamam kreditoru prasījumam; par to varētu acīmredzot vēl diskutēt. Taču kopumā es personīgi šādu regulējumu neizslēdzu, un acīmredzot, ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, es gatavošu priekšlikumus, lai šo regulējumu attiecinātu uz vienīgo mājokli un, kā jau teicu, iespējams, noteiktu arī kreditora prasījuma apmēra limitu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam, otro reizi.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā. Precizējot es gribētu pateikt, par ko tad mēs runājam. Mēs runājam par Latvijā pilnīgi reālu gadījumu. Mūsu valsts policiste tā sauktajos treknajos gados uz valsts nodrošinātas algas pamata aizņēmās naudu, par kuru nopirka dzīvokli. Valsts samazināja algu viņai uz pusi, un viņa nespēja šīs parādsaistības nokārtot. Viņa bija samaksājusi pirmo iemaksu, viņa bija gadu... pusotru gadu maksājusi kredītu par šo dzīvokli, bet te pienāca krīze, un viņa bija izvēles priekšā: ko darīt - vai pamest šo valsti vai izvēlēties fiziskās personas maksātnespējas procesu?

Trešās izvēles iespējas - atvadīties no šī dzīvokļa un pāriet uz īres dzīvokli - viņai nebija. Tagad ir šī iespēja paredzēt to, ka šai kundzei būtu iespējams to izdarīt un pateikt: „Es izvēlos citu variantu un eju īrēt dzīvokli par saviem iztikas līdzekļiem.”

Es gribu pieminēt vēl to, ka arī visā pārējā Eiropā šobrīd tiek diskutēts par šo jautājumu, redzot to, ka tās ir milzu problēmas. Un, lasot The Economist pēdējo numuru, mēs redzam, ka tur eksperti visai pasaulei norāda: „Ja Eiropas Savienība netiks galā ar privātpersonu saistībām, to var piemeklēt kārtējais krīzes vilnis.”

Gribu norādīt, ka Amerika, ieviesdama šādus principus, šobrīd principā ir tikusi galā ar divām trešdaļām parādsaistību privāto personu sektorā.

Tā ka mēs noteikti nebūsim vienīgā valsts, kas par to runās, jo šī direktīva šobrīd tiek saskaņota starp dalībvalstīm un par to tiek runāts tāpat kā par visiem citiem priekšlikumiem - gan par iespēju saglabāt vienīgo mājokli cilvēkiem, lai bankas to nevarētu atņemt, gan par citiem, tā teikt, varbūt sociālākiem priekšlikumiem. Taču šis priekšlikums ir viens no tiešām būtiskiem, par kuru noteikti būtu jārunā, jādiskutē un kurš būtu arī jāatbalsta tajās robežās, kuras mēs minējām. Un, ja tas tiks atbalstīts, es arī noteikti iesniegšu šī priekšlikuma precizējumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātā Cvetkovas kundze! Šeit nevajadzētu mēģināt sadalīt visus deputātus divās nosacītās grupās, proti, vieni esot banku lobiji, kā jūs sakāt, un otri, kā es saprotu no jūsu priekšlikuma, - nesaprātīgu un nekaunīgu parādnieku lobiji.

Es neesmu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, es vadu Juridisko komisiju, un tādēļ, pirms izšķirties par šo balsojumu, es aicinu ziņotāju pateikt... Ir ļoti daudz - vairāk nekā simt! - priekšlikumu... Es aicinu ziņotāju pateikt, vai šis priekšlikums tālāk tiek regulēts pārejas noteikumos. Ja mēs atbalstām, mēs nekādā ziņā šim priekšlikumam nevaram dot atpakaļejošu spēku.

Tad patiešām tos, kuri atbalstīs šo priekšlikumu, varētu nosaukt par to nesaprātīgo un nekaunīgo parādnieku lobijiem, kuri ne tikai centās „treknajos gados” iedzīvoties uz banku rēķina, bet kuri šodien centīsies iedzīvoties uz šo godprātīgo parādnieku maksājumu rēķina. Tas mums ir jāsaprot. Un, es domāju, kolēģi, jūs ļoti labi zināt, ka Juridiskajā komisijā ļoti bieži piedalās arī banku pārstāvji, un jūs nevarat mūs vainot, ka mēs Juridiskajā komisijā nostātos vienā vai otrā pusē. Tikpat labi mēs arī kredītņēmējus esam uzaicinājuši, esam izvērtējuši arī viņu intereses un mēģinājuši saskaņot... Šeit ir jābūt līdzsvaram. Ja mēs piešķiram atpakaļejošu spēku, tad patiešām, es jums varu teikt, šeit pastāv Satversmes 105.panta pārkāpuma riski. Tādēļ es lūdzu Olšteina kungam paskaidrot, kā šis regulējums ir paredzēts - vai ar atpakaļejošu spēku, kas gan faktiski... un nav izslēgts, ka to deputāti varētu darīt, bet tādā gadījumā, manuprāt, tās ir neprognozējamas sekas tautsaimniecībai.

Valaiņa kungs! Šis nav svarīgākais jautājums! Tas nav pats svarīgākais! Tas varbūt ir jūsu priekšvēlēšanu kampaņas svarīgākais jautājums. Svarīgākais jautājums šajā likumprojektā ir sakārtot maksātnespējas procesu, lai nenotiktu tādas lietas, ka šie nesaprātīgie un nekaunīgie kreditori vairs nevēlas maksāt atpakaļ miljonu vērtus kredītus, bet mēģina ar dažādu juridisko normu nesaprātīgu piemērošanu, ar manipulācijām, kur pat pastāv, kā norādījusi Satversmes tiesa savā nolēmumā, aizdomas, ka tajās ir iesaistīti gan maksātnespējas administratori, gan arī tiesneši, kas izveido speciālas shēmas, mākslīgā veidā, iespējams, virtuālā veidā, radot iespaidu, ka bankas, kas ir iedevušas kredītus... ka tās vairs nav šis nodrošinātais kreditors, bet gan kaut kādas citas fiktīvas firmas ir šie nodrošinātie kreditori. Lūk, šeit ir galvenā jēga, lai šo lietu sakārtotu!

No otras puses, jēga ir arī tā, lai sakārtotu šo procedūru - padarītu to caurspīdīgāku, saprotamāku un ātrāku, nevis smagnējāku. Līdz ar to es tiešām gribētu varbūt dzirdēt no Olšteina kunga kā no ziņotāja vai no komisijas priekšsēdētāja, kāds tad būs šim priekšlikumam spēks - vai no likuma spēkā stāšanās brīža tas būs uz priekšu vērsts vai atpakaļ vērsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Es piekrītu Čepānes kundzei par šīm virtuālajām shēmām. Tas noteikti ir sakārtojams jautājums, bet ir atsevišķas lietas, par kurām tomēr vajadzētu ieviest skaidrību, - par tiem jūsu nosauktajiem negodīgajiem spekulantiem un kreditoriem. Mēs strādājām komisijā ar šo jautājumu diezgan plaši un diezgan dziļi, un tā statistika ir tāda, ka šie spekulanti, kas šeit tiek pieminēti, no visiem šiem lielajiem parādniekiem ir ļoti maza daļa - tie visi lielākoties ir mūsu uzņēmēji, kuri ir bijuši spiesti zem banku spiediena uzņemties uz sevi privātās saistības un kļūt par šiem privātajiem parādu ķīlniekiem - var teikt, nonākt parādu verdzībā tikai tādēļ, lai varētu garantēt savus tālākos kredītus, kas ir ņemti uzņēmējdarbībai, savām firmām, uzņēmumiem. Un tā ir tā lielā problēma, kāpēc šādu sistēmu tomēr vajag ieviest - lai turpmāk bankas to nevarētu darīt.

Tālāk ir šie apgalvojumi par to, ka tas liegs iespēju cilvēkiem iegūt kredītu, ka viņi kļūs manipulējami. Tā nav patiesība! Jo, redziet, visa sistēma jau paliek! Tātad būs gan nodrošinājums, gan iemaksas, kas būs jāveic. Jautājums ir par to, kad bankas sapratīs, ka šinī gadījumā tām ir jāizsniedz savi kredīti atbildīgāk, nevis tā, kā tās to ir darījušas iepriekš... ka tās var izsniegt, zinot, ka cilvēks tāpat jau neatdos. Jo zina, ka viņš tad nonāks parādu verdzībā un ka viņu tad varēs mocīt bezmaz vai līdz mūža galam, kamēr viņš to parādu atdos. Tagad tādas sistēmas vairs nebūs. Tā ka būs tieši otrādi! Šis grozījums sakārto - sakārto šo kredītu došanas vidi un ilgtermiņā padarīs to tieši labvēlīgāku kredītņēmējiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Olšteina kungs vēlas ko piebilst?

K.Olšteins. Jā, komisijas vārdā es gribētu paskaidrot, ka mēs šobrīd skatām sadaļu, kas attiecas tikai un vienīgi uz fiziskajām personām. Šī sadaļa neattiecas uz juridiskajām personām. Tas ir viens.

Otrs. Protams, mēs diskutējām par šo priekšlikumu. Gan komisijā, gan arī darba grupā šis priekšlikums tika diskutēts tikai un vienīgi saistībā ar darījumiem, kas attiecas uz nākotni, nevis uz pagātni. Protams, arī katram no deputātiem ir tiesības uz trešo lasījumu iesniegt priekšlikumus... arī priekšlikumus par pārejas noteikumiem, ja ir vēlme kaut ko precizēt un noteikt vēl kaut ko konkrētāk, bet šie darījumi tika diskutēti, domājot tikai un vienīgi par nākotni... tātad šis priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 151. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 30, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts. (SC frakcijas un ZZS frakcijas deputātu aplausi.)

K.Olšteins. 152. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 154.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 153. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 154.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 154. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 155. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 156. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 157. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 157. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 158. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 159. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Atsaukts.

160. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 161. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 162. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Ņemot vērā, ka ir atbalstīts iepriekšējais priekšlikums, es šobrīd atsaucu gan šo, gan savu nākamo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Tātad priekšlikums ir atsaukts. Un arī nākamais ir atsaukts.

K.Olšteins. 162.priekšlikums - arī atsaukts.

Sēdes vadītāja. Nākamais ir 164. - tieslietu ministra...

K.Olšteins. 164. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 165. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Godātie kolēģi! Paldies jums par balsojumu par iepriekšējo priekšlikumu.

Mana priekšlikuma būtība ir sekojoša. Es ierosinu papildināt attiecīgo pantu ar regulējumu, ka, dzēšot parādnieka saistības un tātad pabeidzot parādnieka bankrota procedūru, ir dzēšami arī ar tām saistītie galvojumi.

Ir zināms, ka galvojumu institūts mūsu valstī ir arhaisks un neatbilst mūsdienu prasībām. Civillikums neparedz galvinieku daļēju vai terminētu galvojumu par saistībām. Tas vienmēr ir bez šādiem nosacījumiem, runājot par visiem prasījumiem. Ja priekšlikums tiks atbalstīts, tad šis regulējums būs atbilstošs arī esošajam Civillikuma 1710.pantam, kas nosaka, ka galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku. Bet diemžēl uz šo brīdi šī norma ir dažādi interpretējama.

Patlaban bankrota procedūra paredzēta pašam parādniekam un attiecīgi katram no galviniekiem, kuri dažreiz ir ģimenes locekļi. Priekšlikuma būtība: ja fiziskajai personai (gribu uzsvērt: tas attiecināms tikai uz fiziskajām personām!) ir pabeigta bankrota procedūra, tad visi galvinieki, kas uzņēmušies atbildēt par savām saistībām, ir atsvabināmi no galvojumiem. Bet pašlaik bankrota procedūra, kā es jau minēju, paredz, ka ir nepieciešams visiem iziet šo bankrota procedūru.

Šis jautājums arī ir tieši saistīts ar banku lobijiem, kas ir ieinteresēti nopelnīt vairāk, atņemot mantu un naudu ne tikai pašiem parādniekiem, bet arī galviniekiem, kurus savulaik bankas piespieda parakstīties par attiecīgo parādnieku saistībām pat nevērtējot, vai tie galvinieki ir spējīgi atbildēt par prasībām pret parādnieku.

Svarīgi - gribu vēlreiz atzīmēt! -, ka šī piedāvātā norma būs attiecināma tikai uz fizisko personu bankrota procedūru, respektīvi, uz parādnieka ģimenes locekļiem, kas galvoja par saistībām, kuras noslēgtas ar alkatīgajām bankām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Faktiski galvenais iemesls, kāpēc mēs to... Šis piedāvātais risinājums faktiski ir ārpus šī likuma jautājumiem. Tas tiek risināts Civillikumā... Galvojuma dzēšana prasa būtisku papildu izpēti, un mēs esam vienojušies, ka uz trešo lasījumu to atsevišķi arī apskatīsim. Tur ir vairākas būtiskas lietas, kas ir savstarpēji saistītas.

Tāpēc komisijā mēs to neatbalstījām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Vēlos atgādināt, ka par jautājumu, kas notiek ar galvojumu papildsaistību vai blakussaistību gadījumā, ja izbeidzas pamatsaistība, diskusija ir bijusi gan Saeimas Juridiskajā komisijā, gan arī šeit, Saeimas Sēžu zālē.

Vēlos atgādināt, ka kādu laiku atpakaļ tika iesniegti arī grozījumi Civillikumā, kuros bija mēģināts stiprināt galvojuma akcesoritātes principu; proti, ko es teicu jau iepriekš, - ka, izbeidzoties pamatsaistībai, izbeidzas arī blakussaistības vai papildsaistības. To nozīmē šis akcesoritātes princips.

Cita starpā, Saeimas Juridiskajā komisijā, kur tika izskatīti šie grozījumi Civillikumā, piedalījās senators Laviņš, kurš teica apmēram šādus vārdus: „Attiecībā uz fiziskajām personām, man šķiet, šis būtu gadījums, ka tiesu prakse varētu šo jautājumu risināt caur Maksātnespējas likuma normu tulkošanu, kur fiziskajām personām ir paredzēta šī īpašā procedūra - saistību dzēšanas procedūra maksātnespējas procesa ietvaros. Tātad šī likuma norma, iespējams, izbeidzot galveno saistību... varētu, iespējams, izsecināt, ka beidzas arī galvojums.” Tie ir senatora Laviņa teiktie vārdi Saeimas Juridiskajā komisijā 2012.gada 3.oktobrī. Līdz ar to, no vienas puses, mēs varam teikt, ka šībrīža Civillikuma regulējums, konkrēti Civillikuma 1710.pants un 1712.pants, jau faktiski to pasaka. Jāatzīst gan, ka tiesu praksē šo normu interpretācija ir dažāda, ņemot vērā, ka saistību dzēšanas procedūru, kur tātad tiek dzēstas saistības ar galanolēmumu, ir salīdzinoši nedaudz maksātnespējas procesos -šobrīd ir bijuši aptuveni 40 šādi nolēmumi. Tātad apmēram 40 personas ir atbrīvotas no saistībām Maksātnespējas likuma ietvaros. Tā ka šī prakse vēl tikai sāk veidoties.

Un es šādu deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikumu varētu uzskatīt par mēģinājumu nostiprināt galvojuma akcesoritātes principu. Var, protams, diskutēt, vai šis priekšlikums šādā redakcijā ir iekļaujams tieši Maksātnespējas likumā, jo, kā jau es teicu, manuprāt, šis princips izriet no Civillikuma. Bet šajā gadījumā varētu teikt, ka dubults neplīst, un es personīgi atbalstīšu šo priekšlikumu, lai vismaz viestu lielāku skaidrību tiesu praksē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, arī es gribētu, diskutējot par šo priekšlikumu, pieskarties pāris aspektiem. Viens no šādiem aspektiem ir gadījumi, kad persona ir uzņēmusies saistības, pieņemsim, par pusmiljonu eiro, bet šīm saistībām komercbanka ir pieprasījusi galvojumu, un galvotājs ir bijusi persona, kuras ieņēmumi mēnesī ir apmēram 50 latu. Jautājums: cik likvīds ir šāds galvojums un kādā veidā šis aizdevējs ir rēķinājies ar to, ko šis galvotājs spēs palīdzēt... risināt šādos kredītaizdevuma gadījumos?

Vēl viena cita, es teiktu, traģiska, lieta, kurai es gribētu pieskarties. Mēs zinām, ka mūsu valstī ir bijuši ļoti daudzi, daudzi gadījumi, kuros personas krīzes laikā ar ļoti lielām... pārsvarā ar SIA, sabiedrību ar ierobežotu atbildību, saistībām, ir izdarījušas pašnāvību. Un šādi gadījumi ir ne viens vien mūsu valstī.

Kāpēc tas tā ir noticis? Šī persona, attīstot savu biznesu, protams, ir domājusi un cerējusi, ka nepienāks šāda krīze, ka viss ies no rokas un viss attīstīsies. Viņa ir uzņēmusies vairāku miljonu latu saistības uz SIA aktīvu rēķina, bet, redzot to, ka, pieņemsim, viena liela zemnieku saimniecība, kurai ir vairāki tūkstoši hektāru zemes īpašumā un nomā, kurai ir sava tehnika, kurai ir savas graudu kaltes un tamlīdzīgi... ka vienā dienā viss šis bizness sabrūk... Banka atnāk un atņem visas šīs lietas, un tad sanāk no šīm lietām... no 10 miljoniem... segt tikai 5 miljonus. Protams, 5 miljoni paliek uz šīs fiziskās personas pleciem, kura ir sniegusi savu personīgo galvojumu. Jautājums: vai šī persona kādreiz dzīvē spēs atdot 5 miljonus, ja tai nav šī biznesa, nav, kas akumulē šo naudu, un nav, kas spēj risināt šo situāciju? Es domāju, mums visiem ir pilnīgi skaidrs - šādu naudu neviens atdot nav spējīgs. Bet visos šajos gadījumos tik tiešām komercbankas ir prasījušas personīgos galvojumus, par kuriem cilvēks atbild ar visu savu mantu.

Tādēļ es domāju, ka, ņemot vērā arī kolēģa Bērziņa minēto, senatori uz šādām lietām ir norādījuši. Iespējams, ka uz trešo lasījumu šis priekšlikums ir jāprecizē, jānosaka, kādas nianses un detaļas, lai tas nav pārāk plašs. Bet pēc būtības arī es sliektos šādu priekšlikumu atbalstīt, lai mēs izvairītos no tādiem gadījumiem, kādi ir bijuši mūsu valstī. Kaut vai šodien... paskatoties uz komercbanku peļņu, mēs redzam, ka pusgadā tā ir 100 miljonu latu, tajā pašā laikā cilvēku dzīves ir izpostītas, šie cilvēki diez vai spēs atgriezties aktīvajā ekonomikā un piecelties kājās ar šādām saistībām kā nastu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Zariņa kungs... Jā, jums ir piecas minūtes. (Dep. I.Zariņš atsauc savu pieteikumu debatēm.) Jūs atsaucat...? Tātad debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Olšteina kungs vēlas ko piebilst? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Nevajag!”)

K.Olšteins. Nav. Nē, nekas nav piebilstams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 165. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 13, atturas - 18. Priekšlikums atbalstīts. (Daži deputāti no SC frakcijas un ZZS frakcijas aplaudē.)

Tā kā tuvojas pārtraukums, es ierosinu, ka mēs likumprojektu turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma, jo šobrīd, pirms mēs reģistrējamies, es vēlos jūs informēt un aicināt visus deputātus lejā uz Lielo vestibilu, lai kopīgi piereģistrētos tautas līdzdalības akcijā „Grāmatu draugu ķēde”, kas notiks 2014.gada janvārī, kad grāmatas no Nacionālās bibliotēkas tiks roku rokā padotas tālāk uz lielo jaunuzcelto bibliotēkas ēku. Un kopīgi atklāsim arī izstādi „Rīgas stāsts 100 gadu garumā - no 1914. līdz 2014.gadam”.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie Publisko izdevumu un revīzijas komisijas locekļi... iepirkumus veicošās komisijas locekļi! Aicinu jūs pulksten 10.35 Jēkaba ielā 10/12 pulcēties 107.kabinetā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde 106.kabinetā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

J.Reirs. Pulksten 10.40.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav zālē, Daina Kazāka... nav, Vladimirs Nikonovs... nav, Inga Vanaga... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 11.00. Tātad turpinām Saeimas 28.novembra sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Maksātnespējas likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Klāvs Olšteins ziņoja par priekšlikumiem. Mēs turpinām ar 166.priekšlikumu.

K.Olšteins. 166. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 167. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 168. - tieslietu ministra Bordāna un deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 169. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 170. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 170. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu!

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 36, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Olšteins. 171. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balosim par 171. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 35, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Olšteins. 172. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 173.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 173. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 174. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 175. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Atsaukts.

176. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 176. - deputāta Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 54, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Olšteins. 177. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 178. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 178. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 179. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 180. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 181. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 181. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 182. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 183. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 184. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 185. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 186. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 184.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 187. - tieslietu ministra Bordāna un deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 188. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 185.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 189. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 190. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 191. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 191. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 192. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 193. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Un pēdējais. 194. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2014.gada 10.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 10.janvāris. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Autortiesību likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Autortiesību likumā” otrajā lasījumā. Atbildīgā komisija - Izglītības, kultūras un zinātnes komisija - ir saņēmusi septiņus priekšlikumus. Visi tie ir no Juridiskā biroja, vairāk tehniska rakstura priekšlikumi, kas izvērtēti, klātesot gan Kultūras ministrijas pārstāvjiem, gan visu frakciju pārstāvjiem. No nozares pārstāvju puses... ne no vienas puses nebija nekādu iebildumu.

Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. Un 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. Lūdzu balsot par likumprojektu „Grozījumi Autortiesību likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autortiesību likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar likumprojektu Nr.859/Lp11.

Komisija likumprojekta otrajam lasījumam saņēmusi trīs priekšlikumus... pareizāk sakot, pati komisija ir izstrādājusi trīs priekšlikumus.

Gan 1., gan 2.priekšlikums ir redakcionāla rakstura. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3.priekšlikums ir saistīts ar pārejas noteikumiem. Arī tur precizētas lietas... Juridiskais birojs atzinis par labu esam, un komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Ieroču tirdzniecības līgumu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SC).

Par minēto likumprojektu tika saņemts viens priekšlikums, kas ir Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Komisija savā sēdē likumprojektu apsprieda un atbalstīja. Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 1.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Ieroču tirdzniecības līgumu” apstiprināšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Džērsijas valdības līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SC).

Par likumprojektu priekšlikumi netika saņemti. Komisija savā sēdē likumprojektu apsprieda un atbalstīja. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Džērsijas valdības līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SC).

Par minēto likumprojektu priekšlikumi netika saņemti. Komisija atbalstīja. Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un cita veida noziedzīgiem nodarījumiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SC).

Par minēto likumprojektu priekšlikumi netika saņemti. Komisija savā sēdē to atbalstīja otrajam lasījumam. Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un cita veida noziedzīgiem nodarījumiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs skatām tālāk sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 28.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā kā nākamo sēdes darba kārtības punktu likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā un lūdz Saeimas atbalstu šī likumprojekta pieņemšanai pirmajā lasījumā, kā arī noteikt tam steidzamību. Likumprojekts paredz... tā pārejas noteikumi paredz, ka ar nodokli netiek apliktas summas, kuras tiek izmaksātas cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem... summas, ko cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem iemaksājušas fiziskās un juridiskās personas. Un šis likums stājas spēkā ar atpakaļejošu datumu. Tātad visas summas, kas no 21.novembra ir iemaksātas visos ziedojumu kontos, ja mēs šo likumprojektu atbalstīsim, tiks atbrīvotas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta steidzamību un to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku!

J.Reirs. Kolēģi, ņemot vērā to, ka ir nepieciešami tehniski grozījumi šim likumprojektam, ir ierosinājums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 10 minūtes. Un tad būs nepieciešams arī Saeimas sēdes pārtraukums, lai komisijas deputāti iesniegtu priekšlikumus. Un pēc šī pārtraukuma tad varētu izskatīt otrajā lasījumā šīs sēdes laikā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

J.Reirs. ...10 minūtes.

Sēdes vadītāja. Pulksten 11.25, un izskatīšana - šīs sēdes beigās.

J.Reirs. Jā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”. Atbildīgā komisija nevienu priekšlikumu nav saņēmusi. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Latvijas vides aizsardzības fonda likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Tātad šim likumprojektam atbildīgā komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu. To izstrādājis Juridiskais birojs, paredzot vai, pareizāk sakot, precizējot, ko tad VARAM ministrs var norīkot savā vietā Latvijas vides aizsardzības fonda padomē. Komisija aicina atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to aicinu arī komisijas vārdā apstiprināt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas vides aizsardzības fonda likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Minētā likumprojekta trešajam lasījumam komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Trešajam lasījumam komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Spolīša priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Un 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” (Nr.722/Lp11).

Esam saņēmuši divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 2. -komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Paldies. Visus priekšlikumus esam izskatījuši. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Tajā tiek paredzēts, ka aizsargājamo teritoriju reģistra formu un izmantojumu nosaka Ministru kabinets, nevis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kā tas bija paredzēts līdz šim.

Atbildīgās komisijas vārdā es lūdzu tomēr piešķirt steidzamību šim likumprojektam, jo galu galā šis reģistrs jau... šī reģistra forma jau ir gatava un tā būtu patiesībā ar steigu jāapstiprina. Un, ja nu tiek mainīta apstiprināšanas kārtība, tad... es domāju, ka tas būtu tikai loģiski, ja mēs šobrīd šo samērā tehnisko grozījumu varētu izskatīt Saeimā gana ātri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Līdaka. Priekšlikumus aicinu iesniegt līdz 12.decembrim un izskatīt šo likumprojektu Saeimas 19.decembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembris, izskatīšana - Saeimas 19.decembra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Tātad, cienījamie kolēģi, jūsu uzmanībai tiek piedāvāts visai apjomīgs likumprojekts „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. Tajos tiks precizēta sākotnējās ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošana un arī plašāka izmantošana dažādu paredzēto darbību ietekmes izvērtēšanā. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. Gana garš būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz 2014.gada 28.janvārim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 28.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Tātad jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Šajos grozījumos skarti gan jautājumi, kas saistīti ar aizsargjoslām ap ūdens ņemšanas vietām, gan arī Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslas jautājumi. Un jāteic, ka atbildīgajā komisijā bija ļoti plašas debates par vairākiem šajā likumā paredzētajiem grozījumiem.

Pirmām kārtām daudziem deputātiem bija iebildumi pret to, ka tiek liberalizēta būtībā šī atmežošanas iespēja krasta kāpu aizsargjoslā. Līdz šim likums paredzēja to, ka katrs šis atsevišķais gadījums, kad tiek lemts par atmežošanu krasta kāpu aizsargjoslā... ka šo jautājumu tomēr skata Ministru kabinets un pieņem par katru gadījumu atsevišķu lēmumu. Turpretī šajos grozījumos ir paredzēts, ka šādas kārtības turpmāk nebūs.

Tiek atviegloti arī nosacījumi, kā var mainīt piekrastes ciematu teritoriju un platību. Un tas daudziem... daudziem deputātiem šķita nepieņemami, tāpēc arī tika izsludināts šis garais - līdz 28.janvārim - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, lai deputāti varētu gana detalizēti izstrādāt un iesniegt iespējamos grozījumus.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es saprotu, ka šis priekšlikums ir nācis no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un pēc tam ticis akceptēts Ministru kabinetā, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Es esmu par to visvairāk pārsteigta, jo līdz šim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jeb Vides ministrija, kā mēs to agrāk saucām, nostājās pret šādiem likuma grozījumiem. Es, atrodoties Saeimā no 2006.gada, nepārtraukti esmu saskārusies ar ārkārtīgi lielu spiedienu izdarīt šos grozījumus, lai šajās teritorijās liberalizētu būvniecību, lai gan procesam bija jābūt pilnīgi pretējam, jo mēs šodien redzam, ka visa jūrmala, kur būvniecība ir bijusi aizliegta, faktiski atgādina korupcijas pieminekļu lielu, garu līniju. Taču nevienam lielākoties nav vēlmes šajā jomā cīnīties pret šo.

Šo likumprojektu varētu raksturot tā: divi vienā! Proti, tas ir tāds labs paņēmiens, kad ieliek vienu labu lietu un arī ļoti, ļoti sliktu lietu. Un Līdakas kungs jau minēja, ka viena laba lieta ir tā, ka, balstoties uz Senāta Administratīvo lietu departamenta sprieduma pamata, aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām pašreizējais tiesiskais regulējums ir tāds, ka faktiski zemes īpašniekam īpašums tiek atsavināts de facto, nevis de jure. Taču šeit likumprojekts piedāvā: ja patiešām ūdens ņemšanas vietās pašvaldībai ir nepieciešams šis īpašums, kur ir noteikti ļoti stingri īpašuma tiesību aprobežojumi, tad šajā gadījumā šo īpašuma atsavināšanu de facto, lūdzu, pārvērtiet par īpašuma atsavināšanu de jure. Tam es varētu piekrist. Bet es absolūti nevaru piekrist un aicinu arī jūs līdz ar to neatbalstīt šo likumprojektu, bet, iespējams, komisijai izdalīt šīs labās lietas ārā no šī likumprojekta un nākt pašai klajā ar priekšlikumiem, kurus tad varētu atbalstīt saistībā ar šīm ūdens ņemšanas vietām.

Bet es aicinu neatbalstīt piedāvājumu izslēgt likumprojektā 36.panta ceturtās daļas 2.punktu.

Ko nozīmē...? Es nezinu, cik no klātesošajiem ir tādu, kas vēl ir paskatījušies šo 36.panta punktu bez Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, bez apakškomisijas pārstāvjiem... Būtība ir tāda, ka tiek principā liberalizēta saistībā arī ciemu robežu likvidācijas noteikšanu, kuru kontrolēja vismaz ministrija... Proti, pilnīgi... faktiski tiek piedāvāta būvniecība meža zemēs. Proti, mežs tiek atmežots, un arī būvniecība tiek pieļauta.

Un, starp citu, nekaunīgā kārtā anotācijā ir norādītas divas nepieņemamas lietas. Pirmā - ka ar sabiedrību šī lieta nav jāsaskaņo, jo tas sabiedrību neskarot. Es domāju, ka jūs zināt n-tās nevalstiskās organizācijas, kuras gadiem ilgi ir cīnījušās par to, lai šīs teritorijas nav apbūvējamas. Un, ja reiz šajā ziņā ir tāds izņēmuma gadījums, tad... Kam par to būtu jālemj? Kas līdz šim par to lēma, vai jūs varat pateikt vai ne? (No zāles dep. A.Elksniņš: „Tas būs eksāmens?”) Līdz šim... Eksāmena te nav (No zāles dep. A.Elksniņš: „Paldies!”), bet, Elksniņ, to jūs arī nezināt: par to līdz šim lēma Ministru kabinets ar savu rīkojumu. Pašreizējā grozījumā tiek piedāvāts, ka to dara pašvaldības. Turklāt ļoti nepareizi ir atsaukties uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūru, citējot vienu punktu, atraujot no pārējiem.

Un, proti, šeit ir norādīts, ka ministrija ir ņēmusi vērā, ka Ministru kabineta rīkojums par meža zemes transformāciju ir administratīvais akts. Un Ministru kabinetam būtu jāievēro Administratīvā procesa likuma normas, veicot lietderības apsvērumus par šāda rīkojuma izdošanas nepieciešamību. Un gadījumā, ja meža zemes transformācija ir atļauta ar spēkā esošo pašvaldības teritorijas plānojumu un detālplānojumu, ko, kā jūs zināt, izstrādā pašvaldības, tad rodas problēma atrast pamatojumu atteikumam izdot šādu rīkojumu. Jo tādā veidā... Tas ir kaut kāds ārprāts, ja Ministru kabinetam ir jāapšauba pašvaldības spēkā esošo dokumentu tiesiskums. Manuprāt, tas tiesiskums pirms rīkojuma sagatavošanas, ievērojot lietderības apsvērumus, ir jāizvērtē.

Es domāju, ka tālāk... ir norādīts, ka spriedums nosaka, ka administratīvo aktu izdošana pati par sevi ir Ministru kabinetam neraksturīga funkcija. Un, ja tāda ar likumu ir nodota Ministru kabinetam, tad parasti administratīvo aktu izdošana ir saistīta ar lietderības apsvērumu izdarīšanu. Tādējādi, izmantojot Ministru kabinetam piešķirto rīcības brīvību, nav paredzēts izmantot formālu pieeju.

Kas no tā izriet? Vai tad līdz šim Ministru kabinets šajos pārdesmit rīkojumos ir izmantojis tikai formālu pieeju? Jā, tik tiešām tā tas ir bijis. Un arī Senāts ir norādījis uz to, ka ir bijusi tikai formāla pieeja.

Taču es tomēr gribētu jums norādīt, kas ir teikts šī paša sprieduma citos punktos. 13.punktā ir teikts, ka šī aizsargjosla ir noteikta, ņemot vērā vides aizsardzības mērķi, un tajā esošie objekti, lai gan atrodas Jūrmalas pašvaldības teritorijā, ir nacionāla vērtība. Līdz ar to šo objektu kvalitāte, uzturēšana un attīstība ir ne tikai attiecīgās pašvaldības, bet visas valsts rūpe. Un, kā secināms no Aizsargjoslu likuma 36.panta, atsevišķa rīcība, tostarp meža zemes transformācija (šodien mēs to saucam par atmežošanu), likumdevēja ieskatā, ir nacionālajā līmenī tik būtiska, ka jautājuma izlemšana ir izņemta no pašvaldības kompetences un nodota Ministru kabinetam.

Kādēļ mēs gribam atkāpties no tā, kādēļ mēs gribam šo lietu mainīt? Kādēļ Ministru kabinets vienreiz vai divreiz gadā nevarētu lemt par šīm lietām? Un līdz ar to, protams, šī formālā pieeja Ministru kabinetā nedrīkstētu būt.

Un, kā jau teica Līdakas kungs, šeit pastāv problēma arī saistībā ar ciemu robežu noteikšanu un ar zemes gabalu, kuri atrodas ārpus pilsētām un ciemiem, apbūvēšanu. Arī šis priekšlikums ir ļoti liberalizēts saistībā tieši ar būvniecību. Manuprāt, arī tas nav atbalstāms. Līdz ar to es patiešām vairāk šajā spēlītē neiesaistos, es pat neatbalstīšu arī uz pirmo lasījumu. Un aicinu arī jūs neatbalstīt to. Un šīs lietderīgās lietas komisijai vajag izņemt ārā un iesniegt šeit, Saeimā, kur tad pēc tam mēs varētu atrisināt, piemēram, jautājumu par šīm ūdens ņemšanas vietām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Līdakas kungs ko piebildīs?

I.Līdaka. Jā, komisijas vārdā es vienīgais varu ko bilst. Šis likumprojekts tika diezgan rūpīgi skatīts arī Vides apakškomisijas sēdē, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija arī ieklausījās Vides apakškomisijas šajās bažās. Un secinājums bija viens: līdz šim ir bijusi samērā slikta VARAM sadarbība ar vides nevalstiskajām organizācijām. Šis dialogs šobrīd ir krietni vien uzlabojies, jo katrā ziņā atbildīgais par vides jomu VARAM, tātad valsts sekretāra vietnieks, beidzot, kā saka, ir darbā, bet ilgu laiku šī joma vispār bija bez valsts sekretāra vietnieka. Šis valsts sekretāra vietnieks ir ar lielu pieredzi sadarbībā ar NVO, un līdz ar to ir doti šie divi mēneši, kas ir priekšlikumu iesniegšanas laiks. Un šajā laikā pilnīgi noteikti notiks dažādas diskusijas. Līdz ar to komisijas vārdā man acīmredzot ir jāaicina atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 28, atturas - 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Lūk, tā mēs atbalstām Čepānes kundzi!”; dep. I.Čepāne: „Paldies!”)

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, te būtu jāskatās visi trīs likumprojekti kopumā, jo faktiski mēs šeit runājam par likumprojektu paketi; proti, centrālais likumprojekts ir Zemes pārvaldības likums, no kura tālāk ir atvasināti gan grozījumi Zemes ierīcības likumā, gan grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā. Konkrēti runājot par Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu, tiesiskā regulējuma mērķis ir faktiski tāds, ka tiek izslēgta 10.panta trešā daļa, lai novērstu tiesību normu dublēšanos ar šo jauno Zemes pārvaldības likumprojektu. Faktiski tie ir tehniski grozījumi, un tāpēc es komisijas vārdā lūdzu tos atbalstīt un balsot par tiem pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir nākamā gada 28.janvāris. Diezgan daudz laika, lai sagatavotu savus priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 28.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Zemes ierīcības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kā jau es iepriekš minēju, mēs runājam par likumprojektu paketi, kur šis likumprojekts... faktiski šie grozījumi izriet no jaunā sagatavotā Zemes pārvaldības likuma. Un šā likumprojekta mērķis ir noteikt vienotu definīciju zemes apgabaliem gan laukos, gan pilsētās, par pamatu izmantojot līdzšinējā Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā iekļauto apgabala definīciju, un tāpat ir arī vēl citi nelieli grozījumi. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Zemes ierīcības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz 2014.gada 28.janvārim.

Sēdes vadītāja. Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2014.gada 28.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Zemes pārvaldības likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, šis ir centrālais likumprojekts no šiem trijiem minētajiem likumprojektiem. Tas ir jauns likums, kas ir sagatavots, un tā mērķis faktiski ir izveidot tiesisku pamatu racionālai zemes izmantošanai, ilgtspējīgai teritorijas attīstībai un zemes aizsardzībai, līdzsvarojot zemes izmantošanu un aizsardzību, kā arī privātās intereses un publiskās vajadzības zemes izmantošanā.

Likums ir gana plašs. Tur ir runa gan par zemes izmantošanu, gan par valsts un vietējo pašvaldību zemes pārvaldību, un kā ļoti nopietnu jaunu iniciatīvu es vēlos uzsvērt arī sadaļu par Latvijas zemes fondu. Tā ir sadaļa, kurā ir ietverta ideja, kas nāk no Zemkopības ministrijas, proti, tā ir ideja, ko mēs esam aizguvuši, sadarbojoties ar Francijas Zemkopības ministriju. Proti, par paraugu mums kalpo fonds SAFER, kurš jau 50 gadus faktiski administrē Francijas zemes tirgu, un caur šo fondu tiek īstenota zemes, Francijas zemes, politika. Un mēs šo ideju vēlamies ieviest arī Latvijā, un šeit šim fondam būs arī zemes pirmpirkuma tiesības zināmā pakāpē, un tas kļūs par aktīvu spēlētāju zemes tirgū, lai novērstu to, ka zeme tiek pārņemta un netiek apstrādāta, šis resurss netiek izmantots, un lai novērstu arī to, ka zeme aizplūst, iespējams, to rokās, kuri nesaimnieko vai kuri būtu ārvalstnieki, kas... šeit ar spekulācijām daži vēlētos nodarboties. Tas tiek dibināts uz jau esošiem pamatiem, un tas stāsies spēkā jeb darbību uzsāks jau 2014.gada 1.janvārī (laiks ir īss, jā), un tas tiek balstīts uz Lauku attīstības fonda bāzes, uz jau gatavas, eksistējošas institūcijas, kur ir ļoti liela pieredze ar zemes kreditēšanas programmas administrēšanu un citiem jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es ceru, ka jūs šajā saspringtajā laikā esat arī paspējuši iepazīties ar šo likumprojektu pietiekami detalizēti, jo šim likumprojektam ir ārkārtīgi liela nozīme tieši mūsu zemes tiesiskā regulējuma noteikšanā.

Es no savas puses gribu pievērst komisijas uzmanību diviem likuma pantiem, proti, 13. un 14.pantam, protams, saistībā arī ar likumā lietotajiem terminiem, kas atšķirībā no... no citiem likumiem, kas regulē piekrastes tiesisko aizsardzību, nedaudz atšķiras. Un, proti, ilgus gadus ir noticis strīds par to, kam tad īsti ir jāuzņemas piekrastes apsaimniekošana, pludmales apsaimniekošana. No vienas puses, šī ir publiska teritorija, tā pieder valstij saskaņā ar Civillikumu un saskaņā arī ar speciālajiem likumiem, taču, no otras puses, nav izveidota neviena institūcija, kas īsti uzņemtos atbildību par šo apsaimniekošanu. Un no sākuma pašvaldības gribēja dabūt šīs zemes un arī vēl citas lietas klāt sev īpašumā, taču tas būtu... tādā gadījumā būtu jātaisa grozījumi Civillikumā, un tur saskaņā ar Civillikuma grozījumu... Tās būtu diezgan lielas problēmas - šādu grozījumu izdarīt, un līdz ar to pašvaldības acīmredzot ir ar valdību vienojušās, ka šajā gadījumā šīs teritorijas pāriet pašvaldību valdījumā.

Es domāju, ka jūs zināt, ko nozīmē jēdziens „valdījums”. Pavisam vienkāršiem vārdiem sakot, tā ir faktiskā vara pār konkrēto lietu. Protams, šeit ir norādīti arī izņēmumi no šīs faktiskās varas, ka šīs zemes nav atsavināmas, un tas ir pilnīgi pareizi. Bet mani māc nelielas bažas saistībā ar to, ka 13.pantā ir noteikts, ka vietējā pašvaldība savā administratīvajā teritorijā un tai piegulošajā teritorijā jūras piekrastes ūdeņos ir tiesiskais valdītājs jūras piekrastes joslai un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, kuru tiesiskais valdītājs nav par vides aizsardzību atbildīgā ministrija vai cita ministrija. Ja mēs skatāmies skaidrojumus, tad redzam, ka jūras piekrastes ūdeņi ir, šā likuma izpratnē, akvatorija 2 kilometru attālumā no jūras krasta līnijas. Kādēļ tieši 2 kilometru attālumā? Un ko pašvaldība šeit ir paredzējusi darīt šajā ziņā?

Tālāk. Nākošais... Es nezinu, vai tā ir kļūda vai pārrakstīšanās, ka pārejas noteikumos ir 3.punkts, kur - pretēji iepriekš noteiktajam 13. un 14.pantā - ir pateikts, ka valsts īpašuma tiesības uz jūras piekrastes ūdeņiem, jūras piekrastes sauszemes daļu un iekšzemes publiskajiem ūdeņiem reģistrējamas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Kādēļ īpašuma tiesības būtu šeit reģistrējamas, ja iepriekš mēs runājām par valdījuma tiesību reģistrāciju? Varbūt tā ir kļūda?

Un nākošais. Arī šī reģistrācija... Ja to mēs reģistrējam arī valsts kadastra informācijas sistēmā, tad es šeit anotācijā neatradu ziņas, cik tas varētu maksāt. Paši saprotiet! Šī jūras robeža ir mainīga, un, ja tas viss tiek reģistrēts... nu, labi, var neiet uz zemesgrāmatu nodaļu, tur ir papildu izdevumi, un arī tas maksā noteiktu naudu, taču, ja jūs paskatītos, kā pret to attiecas pašvaldības, tad redzam, ka līdz ar šā likuma pieņemšanu no valsts budžeta pašvaldībām būs jāmaksā ievērojami līdzekļi. Tātad anotācijā pie citas informācijas ir norādīts, ka liela daļa - 10 no 16 piekrastes pašvaldībām - tomēr piekrīt piekrastes joslas pārņemšanai valdījumā vienīgi ar valsts finansējumu šīs joslas apsaimniekošanai. Un tālāk mēs redzam, ka šīs apsaimniekošanas izmaksas tiek norādītas uz vienu kilometru pludmales. Nu tās tur ir dažādas, un pašvaldības no valsts acīmredzot dabūs klāt vairāk par miljonu latu.

Tam arī varētu, no vienas puses, varbūt piekrist, jo ir norādīts arī šis kontroles mehānisms, bet mani tomēr māc bažas: kas aprēķinās un kas maksās tieši par šo informāciju - par tās reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā? Es šeit atbildi uz to neatradu, bet varbūt ziņotājs to varētu paskaidrot?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Smiltēna kungs vēlas ko piebilst?

E.Smiltēns. Nu, Čepānes kundze norādīja uz vairākām iespējamām lietām, par ko būtu jādiskutē un aktīvi būtu jānāk klajā arī ar priekšlikumiem, jo priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs pietiekami garš. Tā ka šīs lietas varēs risināt arī likumprojekta izskatīšanas gaitā. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Zemes pārvaldības likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Priekšlikumus gaidīsim līdz nākamā gada 28.janvārim.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 28.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un sagatavoja to otrajam lasījumam.

Esam saņēmuši 10 priekšlikumus. Atgādināšu, ka šie grozījumi ir vērsti uz to, lai panāktu sezonas laukstrādnieku, kuru darbs tiek izmantots Latvijā zemkopībā, atalgošanas iznākšanu no pelēkās zonas, pamatojoties uz to, ka šie priekšlikumi paredz atvieglotu darba nodokļu slogu - tātad 15 procentus. Par priekšlikumiem.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 3. - deputātes Initas Bišofas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Augsti godājamie deputāti! Savā priekšlikumā es aicinu veikt izmaiņas un noteikt, ka sezonas darbos iesaistītās personas var piedalīties vairāk nekā 90 dienas un ka šajā laikā tām tiek piemērotas šīs nodokļa atlaides. Kādēļ? Es aicinu katru no jums balsot par to... kurš saprot, ka Latvijas laukos aug dārzeņi un ogas, kā tās stāda vai sēj un kopj, un ravē, un novāc! Varam skaitīt visi kopā: ja sezona sākas no 1.aprīļa, tad - aprīlis, maijs un jūnija sākums - 65 dienas ir jau pagājušas. Vai mēs tagad audzēsim tikai agros dārzeņus un vai tiem, kuri audzēs agros dārzeņus, būs iespēja saņemt tātad šīs nodokļa atlaides? Un šiem strādniekiem... Mēs katrs taču zinām, ka Latvijā ogu ražu sāk lasīt jau ap Jāņiem un arī jūlijā to dara un ka pirmos kartupeļus var novākt jau ap Jāņiem, bet parasti to dara septembrī. Un katrs latvietis zina, ka sals atnāk ar Mārtiņdienu un ka tieši līdz šai dienai ir jānovāc un jāsakopj lauki. Vai mēs varam Latvijā 65 dienās iesēt, izaudzēt un novākt normālu ražu? Nevaram! Tādēļ minimums ir 90 dienas, lai būtu vienlīdzīga attieksme pret visiem lauksaimniekiem.

Katru, kurš pilsētas tirgū ir meklējis nopirkt Latvijā audzētas zemenes, gurķus, tomātus, bumbierus un citus labumus, es aicinu balsot „par”. Tieši ar savu balsojumu „par” mēs dosim iespēju un palīdzēsim, lai Latvijas zemnieks var vairāk un labāk izaudzēt. Es aicinu balsot „par” katru, kurš šajā Saeimā ir aicinājis balsot par pazeminātu PVN likmi pārtikai. Darbaspēks ražošanas procesā ir vislielākā un tajā pašā laikā arī visdārgākā vērtība.

Nodokļu režīma atvieglojumi dod iespēju Latvijas zemniekam attīstīt savu ražošanu, un katru, kurš, braucot pa Latvijas laukiem, ir domājis, kā panākt, lai Latvijas lauki atplaukst, lai cilvēki atgriežas un kopj mūsu mīļo Latvijas zemi, es aicinu balsot „par”. Nenobīstieties un dodiet šo iespēju cilvēkiem, kuri nebīstas darba smaguma un nebīstas zemes smaguma, un audzē veselīgu pārtiku mūsu Latvijā! Palīdzēsim viņiem ar savu balsojumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Nav noslēpums, ka esmu jau ilgstoši paudusi nostāju pret tādiem nodokļu režīmiem, kuri paredz vairākkārtīgas nodokļu atlaides ļoti šaurām un specifiskām grupām.

Es gribu teikt, ka mēs visi esam ieinteresēti tajā, lai vispārējā nodokļu režīmā darbaspēka nodokļa slogs samazinātos, lai šis darbaspēka nodokļa samazinājums visvairāk attiektos tieši uz mazajām algām, uz mazatalgoto sektoru. Un, ticiet man, jebkurā nozarē, jebkurā uzņēmumā ir darbi, kas ir jādara un kam varbūt nav tik lielas pievienotās vērtības, tādi kā, piemēram, apkopēja vai sekretāra darbs... vai, piemēram, lielajā tirdzniecības tīklā tas pats pārdevējs... Visi šie cilvēki arī cer uz samazinātu darbaspēka nodokļa slogu.

Un ko es gribu teikt? Katrs šāds jauns eksperiments - nodokļu atlaide šaurai grupai - mūs attālina no tā, ka vispārējā nodokļu režīmā darbaspēka nodokļa slogam būtu samazinājums.

Bet jūs esat lēmuši jau iepriekš, ka jūs šai konkrētajai grupai tomēr gribat radīt šo īpašo režīmu. Es esmu samierinājusies ar to, ka jauns nodokļu režīms tiek radīts. Bet tad darām to tā... tad darām to sekojoši: neradām liekus administratīvos izdevumus, neradām šajā nodokļu jaunajā režīmā kaut kādas ārprātīgi sarežģītas darba devējam un arī nodokļu administrācijai... šīs administrēšanas sistēmas! Proti, esošais režīms dēļ šiem ierobežojumiem - neļaut šiem cilvēkiem strādāt visu šo sezonu no 1.aprīļa līdz novembra beigām - automātiski pieprasa mums radīt jaunu elektronisko deklarēšanas sistēmu, kuru uzturēs Lauku atbalsta dienests, mums ir vajadzīga atkal sadarbība starp elektronisko deklarēšanas sistēmu Valsts ieņēmumu dienestā un Lauku atbalsta dienestā. Mums ir vajadzīgi cilvēku resursi, kas līdz ar to administrē šīs sistēmas. Mēs piespiežam šos darba devējus divreiz dienā iet sistēmā iekšā un reportēt, bet tie cilvēki, kuri ir gatavi strādāt šajā režīmā, viņi, iespējams, citu darbu nemaz neveic. Tie ir tie cilvēki, kuri varbūt ir izkrituši no darba tirgus, kā Bišofas kundze teica, un viņu ienākumu vienīgais avots ir šī staigāšana no saimniecības uz saimniecību, ideālā gadījumā visu šo sezonu - no 1.aprīļa līdz 30.novembrim - staigājot pie viena vai pie otra saimnieka.

Līdz ar to, manuprāt, ja mēs gribam ierobežot to, ka darba devējs ļaunprātīgi izmantos šādu nodokļu režīmu, mums ir viens kritērijs: mēs skatāmies, vai šis lauksaimnieks ir prasījis šos atbalsta maksājumus un Lauku atbalsta dienests ir konstatējis, ka šis ir tiešām reāls augļkopības vai dārzkopības uzņēmums.

Otrs šis kritērijs ir tāds, ka mēs ierobežojam varbūt šiem cilvēkiem strādāšanu pie viena darba devēja visu šo sezonu. Lai nebūtu tā, ka mēs pastāvīgas darba attiecības aizstājam ar šādu samazināto režīmu. Bet kādēļ mēs ierobežojam iespēju šiem cilvēkiem strādāt visu šo sezonu šādā režīmā? Lai viņš staigā no viena saimnieka pie otra! Lai viņš vāc savus... iegūst savus ienākumus un nomaksā šos 15 procentus! Ierobežosim tikai darba attiecības pie viena darba devēja, un mums nevajadzēs radīt papildus šo administratīvo aparātu un caur Lauku atbalsta dienestu sekot tam līdzi! (No zāles: „Par priekšlikumu runā!”)

Līdz ar to es gribu teikt, ka Bišofas kundze ir palielinājusi šo ierobežojumu no 65 dienām uz 90 dienām, un es šodien centīšos... es viņu atbalstīšu šodien, taču domāju, ka mums ir jāiet tālāk un jādomā par to, vai mēs tomēr nevarētu ļaut šiem cilvēkiem, kas tiešām citā darba tirgū nekad nekvalificēsies un nekonkurēs, strādāt visu šo sezonu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Es vēlētos atbildēt Siliņas kundzei, vai šo regulējumu vajag vai nevajag, kādu, un tā tālāk. Bet man būtu jāpieturas pie tā, kas ir rakstīts priekšlikumā, un jārunā par priekšlikuma būtību - par 65 vai par 90 dienām. Un man, kolēģi, šeit ir lūgums! Mēs no Zemkopības ministrijas puses par šo jautājumu jau divus gadus esam runājuši un ar lauksaimnieku organizācijām par to cīnījušies. Šobrīd Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pēc diskusijām gan starp Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem un lauksaimnieku organizācijām, gan starp Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, Zemnieku Saeimu, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju un daudziem citiem, arī ražotājiem, mēs nonācām pie savstarpējas vienošanās. Visi ir vienojušies... arī paši lauksaimnieki, tie, kuri reāli šo sistēmu lietos, ka mēs paliekam pie šīm 65 dienām.

Un lūgums bija arī visiem, jo sevišķi koalīcijas partiju deputātiem, kuri bija iesnieguši šos priekšlikumus par 90 dienām... Paldies Ražuka kungam, ka viņš tos atsauc! Es pats arī atsaucu, lai paliktu pie vienošanās, jo tā ir džentlmeņu vienošanās par to, ka mēs šādu sistēmu palaižam ar 65 dienām. Tur ir zināmi riski apakšā - es piekrītu Finanšu ministrijai! -, ja ieliek 90 dienas. Paskatīsimies, kā tas strādās, un tad tālāk redzēsim, vai ir nepieciešami uzlabojumi. Bet es aicinu kolēģus tomēr atsaukt šos priekšlikumus un balsot šajā gadījumā „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Initai Bišofai, otro reizi.

I.Bišofa (RP).

Smiltēna kungs! Jūs pats bijāt iesniedzis priekšlikumu par 95 dienām! (No zāles dep. E.Smiltēna starpsaucieni.) Es gan domāju, ka man nevajadzēs paskaidrot, bet es tomēr paskaidrošu.

Es ļoti rūpīgi noklausījos visu trīs sēžu stenogrammas un izlasīju visus protokolus. Un ir interesanti! Komisijā Reira kungs un Finanšu ministrija kā galveno argumentu min, ka varēs atbrīvoties no visiem darbiniekiem, kuri ir strādājuši, un izmantot tikai šo nodokļa atlaižu režīmu. (No zāles dep. J.Reirs: „Pareizi!”) Tad nu paskatīsimies, ko mums teic anotācija attiecībā uz šo likumprojektu! Tā teic, ka 85 procenti pie mums vispār nav ar darba līgumiem. Tā visa ir nelegālā nodarbinātība! Tad ko jūs domājat... Ko tad vispār atlaidīs? Tos 85 procentus, kas nemaz nav reģistrēti?

Otrais jautājums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pirmā sēde. Visi lemj par to un atbalsta to, ka ir vajadzīgas šīs 90 un 95 dienas, un - es atvainojos! - tikai Reira kunga spītības dēļ (viņš paņem un aizver visus dokumentus un pasaka, ka sēde ir slēgta, un pasaka, ka likumprojekta vispār nebūs!) visi cilvēki tiek iedzīti stūrī. Un tad mēs atnākam uz otro sēdi un sakām: „Jā, mēs esam vienojušies.” Kāda tad ir vienošanās, kad mēs iedzenam cilvēkus stūrī?! Reira kungs ļoti „solīdi” pasaka, ka mums te, Saeimā, nebūs likumus lemt: valdība ir atsūtījusi, un pietiek!

Es aicinu visus tomēr lemt.

Un vēl vairāk. Kādēļ tieši mēs? Mūs neviens neuzrunāja. Nedz mani, nedz, es domāju, arī deputātu Klementjeva kungu. Bet atšķirība ir tā, ka Sociālo un darba lietu komisijā komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (jo šodien mēs skatīsim arī otru likumprojektu) ļāva deputātiem gan uzdot jautājumus, gan arī visiem izteikt viedokli, un tieši kopā mēs visi nolēmām, ka šīs 90 dienas un pat vairāk dienu ir ļoti nepieciešamas.

Un tāpēc es gribu teikt: pietiek eksperimentēt! Ja četrus gadus... divus gadus jūs lēmāt par šiem likuma grozījumiem, tad klāt vajadzēja būt pievienotai tabulai, kā tad šis režīms strādās. Nevis tā, kā ir ar mikrouzņēmumu nodokli: tikko mēs kaut ko padomājam, mēs atkal uzreiz mēģinām mainīt, eksperimentēt. Cilvēki nekad nezina, kā varēs šajā valstī strādāt un vispār kaut ko izdarīt.

Es aicinu balsot „par”. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC).

Jā, paldies par atbalstu! Es ceru, ka deputāti atbalstīs mūsu abus divus priekšlikumus, tāpēc ka šodien reāli Sociālo un darba lietu komisijā bija diskusija par to, mēs vairāk nekā divas stundas runājām par šo tēmu. Interesanti, ka cilvēks, kurš strādā tik ilgi ministrijā, parlamentārais sekretārs Edvards, nezina, ka vasara ir 90 dienas. Viņš visu laiku mēģina mums paskaidrot un savu likumu pierādīt, ka tā ir tikai 65 dienas. Nu, nav tā! Sezona ir 90 dienas.

Un par to vienošanos. Es saprotu, ka balsošanas „mašīna ieslēgsies” tā un mēs tā arī nobalsosim, ka 30 dienas jums sezona, ja jūs tā mēģināsiet visu laiku draudēt mums un solīt, ka likums neizies tālāk, ja mēs te atbalstīsim Bišofas priekšlikumu.

Galvenais ir cits. Nekādas „džentlmeņu vienošanās” nebija. Bija spiediens no ministrijas, ka, ja nebūs 65 dienas, nebūs nekā. Pareizi, Barčas kundze? Jā, mēs bijām komisijas sēdē, un viņa pateica, ka tas ir pirmais diktāts no ierēdņiem, kuri mēģināja skaidrot, ka sezona ilgst mazāk par 90 dienām.

Tāpēc es uzskatu, ka, ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu, mēs ieliksim normālu... dabisku, normālu režīmu. Vasara ir 90 dienas. Sezona ir 90 dienas. (No zāles dep. A.Ašeradena un Dz.Zaķa starpsaucieni.)

Paldies jums! Tas nav mūsu profils. Es saprotu, ka Sociālo un darba lietu komisija... Bet, kad mēs redzējām to komunikāciju starp ierēdņiem un sabiedriskajām organizācijām... Mēs nekad ne ar arodbiedrībām, ne ar Latvijas Pensionāru federāciju neatļaujamies runāt tādā stilā, kā runā mūsu Zemkopības ministrija. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Aplaudēt?”; dep. A.Klementjevs: „Nē, nevajag!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Igaunim.

G.Igaunis (RP).

Nu, ja būtu kaut viens uzklausīts līdz galam jautājumā par tām 90 dienām, tad nebūtu jārunā tik daudz un „jācepas” par elementārām lietām.

Visi, kam ir sakars ar zemi, un visi, kam ir augļu dārzs, zina, kas ir zemnieks, - ka viņam ir ne tikvien zeme, bet arī augļu dārzs, siltumnīca; viņam ir visu sezonu kaut kādi darbi, kas... kur strādnieki ir vajadzīgi.

65 dienas - nu, ja mēs tā ļoti, ļoti sterili paņemam un ieskaitām... izstiepjam to laiku, tad kopā ar brīvdienām sanāk divarpus mēnešu (nu, drusku vairāk). Divarpus mēnešus jūs dodat, lai tas lauksaimnieks strādā ar to nodokļa atlaidi. Tas ir vienkārši nožēlojami! Tas ir tā: pavasara darbus padara, bet rudens darbiem nepietiek. Kāpēc tā? Mums ir kaut vai šajā pašā Latvijā... tā ir tik liela, cik tā ir! Mums ir tik lielas atšķirības gan klimatā, gan arī... galu galā arī dzērvenes nogatavojas vienā Latvijas pusē divreiz agrāk nekā otrā!

Tad obligāti būtu jāatbalsta šis priekšlikums par 90 dienām. Tie būtu vienkārši reāli četri mēneši, kas kopā ar brīvdienām skaitītos atbalstāmais laiks nodokļu atlaidē.

Atbalstiet, lūdzu, Bišofas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Ja Bišofas kundze uzmanīgi noklausījās visus ierakstus, tad viņa arī dzirdēja, ko teica Finanšu ministrija - ka sociālie pabalsti cilvēkiem, kuri strādā mazāk par 60 dienām, tiek saglabāti, taču, ja ir vairāk par 60 dienām, tad cilvēki zaudē sociālos pabalstus.

Šeit izskanēja ļoti labs priekšlikums, bet priekšlikums par 65 dienām nekādā gadījumā nenosaka lauksaimniecības sezonas ilgumu. Mēs zinām, ka lauksaimniecības sezona ir ilgāka par 90 dienām. Tā praktiski ir visu gadu. Te tika pieminēts tāds cipars, ka lauksaimniecībā ir nodarbināti 83 tūkstoši. Redziet, situācija ir tāda, ka šie cilvēki, lielākā daļa no šiem cilvēkiem, ir nodarbināti pastāvīgi. Sazinoties ar lielajiem lauksaimniecības uzņēmumiem un pastāstot par šādu sistēmu, viņi teica: „Ļoti labi! Es tad atlaidīšu savus darbiniekus, kas strādā pastāvīgā darbā un ir ar sociālajām garantijām. Es viņus atlaidīšu un vienkārši ņemšu pa vasaru strādāt. Priekš kam man viņus noslogot un kaut kādus citus darbus darīt ar šiem strādniekiem?” Līdz ar to...

Un šis cipars ir jāatceras - 83 tūkstoši! Jo pastāvīgie darbinieki... Uz laiku strādā laikam pāris simti, kas ir oficiāli reģistrēti. Un vienkārši nākamajā gadā - un tieši par to vairāk runā Sociālo un darba lietu komisijas darbinieki -mēs varēsim apskatīties, cik tad mums palicis lauksaimniecībā pastāvīgi strādājošo darbinieku. Un tad redzēsim, vai tie būs 83 tūkstoši, vai tie būs 60 tūkstoši, vai tie būs 50 tūkstoši. Un kurš uzņemsies atbildību par šiem te vairāk nekā, teiksim, desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri tiks atlaisti no pastāvīgā darba un tiks pārveidoti par pagaidu darbiniekiem?

Skaidrs, ka te neviens nevienu nespiež balsot „par” vai „pret”, vai kā citādi. Ir brīvais balsojums. Bet es vienkārši domāju, ka šinī laikā, kad mēs mēģinām cits citu kaut kā pārsolīt, vajag padomāt arī par atbildību, nospiežot vienu, otru vai trešo podziņu... par tiem 10 tūkstošiem lauksaimniecībā strādājošo, kuriem ir pastāvīgs darbs tagad un kuriem varbūt pēc šī likuma pieņemšanas nākamajā gadā vairs nebūs pastāvīga darba.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai, otro reizi.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Vispirms replika Reira kungam. Es noteikti atbalstu ierobežojumu - 65 dienas sezonā pie viena darba devēja. Viennozīmīgi! Mēs nedrīkstam ar šo režīmu aizstāt pastāvīgās darba tiesiskās attiecības. Viennozīmīgi! Ir jāsaprot tas, ka darba devēju pamatresurss ir cilvēkresurss. Cilvēki, kuri pie viņiem strādā šajā pastāvīgajā darbā. Es pieņemu, ka viņi ir ar lielu... rada ļoti lielu produktivitāti un pievienoto vērtību šiem lauksaimniecības uzņēmumiem. Tāpēc es neticu, ka šie lauksaimnieki ir gatavi no šiem cilvēkiem atteikties, pārtraucot šīs pastāvīgā darba tiesiskās attiecības.

Bet pamats, kāpēc mēs šeit runājam par šiem cilvēkiem, ir piecdesmitgadīgie un sešdesmitgadīgie. Iespējams, arī skolēni vasarā varētu piestrādāt. Tie ir tie cilvēki, kuri ir izkrituši no darba tirgus, kuri nespēj vairs nodibināt pastāvīga darba attiecības, kuri nav pietiekami konkurētspējīgi un kuru vienīgais, iespējams, iztikas avots ir dzīvot savā naturālajā saimniecībā un piepelnīties sezonas laikā šādos darbos. Ierobežojot viņiem šo iespēju, - strādāt legāli tikai 65 dienas, patiesībā tas savā ziņā ir tikai tāds „puskažociņš”, kā mēs viņiem panākam pretī. Un tādēļ arī es runāju par to, ka mums jāpadomā, kas tad ir šīs grupas. Un mēs minam aptuveni 38 tūkstošus šādu cilvēku, kas ir nepastāvīgi nodarbināti šajā sezonā (uz vienu, 10 vai 30 dienām pie viena darba devēja). Kādas ir šo grupu vajadzības? Jautājums: ja viņiem ir uzkrāts darba stāžs, lai kvalificētos minimālajai pensijai, tad tā ir laime šiem cilvēkiem, jo ar šo nodokļu režīmu viņi šo darba stāžu nesakrās: 65 dienas gadā - tas prasa 80 gadus, lai sakrātu darba stāžu. Līdz ar to darba stāža sakrāšana nav mērķis...

Sēdes vadītāja. Siliņas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

E.Siliņa. Lūdzu...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ražuka kungs ko vēlas piebilst?

R.Ražuks. Jā.

Komisija nevar balstīties ne uz ko citu, kā vien uz mūsu nozaru ministriju sagādāto informāciju. Un šeit gan Finanšu ministrija, gan Zemkopības ministrija, gan Labklājības ministrija uzstāja uz šo variantu, sakot, ka galvenais nebūt nav tas, par ko mēs šeit strīdamies, - 90 vai 65 dienas; galvenais ir panākt, lai šī nozare, lai šie cilvēki tiktu legāli algoti un lai par viņiem tiktu maksāti šie 15 procenti - darbaspēka nodoklis. Un tāds arī bija projekta līdzautoru - lauksaimnieku biedrību pārstāvju - viedoklis: galvenais, lai šī joma sakustētos, lai tiktu nodibinātas legālas darba attiecības un tiktu sākts maksāt nodokļus.

65 vai 90 dienas - šinī brīdī tas absolūti nav izšķirošais. Bet jebkurā gadījumā komisijas viedoklis bija neatbalstīt deputātes Bišofas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Initas Bišofas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 15, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts. (Zālē sarunas. No SC frakcijas: „Jaunā valdība!”)

R.Ražuks. 4. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. (Starpsauciens: „Tas pats!”) Analoģisks. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Vai ir nepieciešams vēl viens balsojums?

Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 6. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 9. - deputātes Initas Bišofas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Reira kungam zināšanai: 232 personas bija legāli nodarbinātas sezonas darbos 2011.gadā. Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas dati - 232 personas, nevis 86 tūkstoši.

Par 9.priekšlikumu. Pirmajā lasījumā atbalstītajā redakcijā bija paredzēts, ka šim zemniekam no rīta pirms darba uzsākšanas un vakarā pēc darba pabeigšanas visas šīs nodarbinātās personas ir jāreģistrē Lauku atbalsta dienesta sistēmā. Es interesējos pie zemniekiem, kā tas praktiski ir iespējams. Rucavas pusē dzērveņu audzētāji mani informēja par šādu lietu: piemēram, viņu lauks atrodas 13 kilometru attālumā no mājām, un diemžēl Latvijas pierobežā ir problēmas ar interneta pārklājumu.

Visiem mums ir zināms, ka šobrīd Latvijā 95 procenti ir vidējās un mazās zemnieku saimniecības, kur zemnieks pats ir gan darbu vadītājs, gan strādnieks, gan grāmatvedis. Un tā rezultātā, kā viena no zemniecēm mūs informēja, viņai pašai no rīta ir jāsagaida visi savi darbinieki, jāierāda darbs un tad jādodas uz ciema... pagasta bibliotēku, lai aizpildītu šo informāciju. Tas nozīmē, ka mēs ar šo likuma grozījumu gribam uzlikt praktiski neiespējami izpildāmu darbu Latvijas zemniekiem.

Arī noklausoties šo sēdes materiālu, kur Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika skatīti šie jautājumi, mēs redzam, ka visi runāja par to, ka ieradīsies Valsts darba inspekcija un kā tā pārbaudīs. Es aicinu kolēģus ne tikai likumus rakstīt un izdot, bet arī lasīt, jo mums šobrīd Latvijā pastāv Darba aizsardzības likums. Un 14.pants nosaka ko? Visi, kuri ir bijuši darba devēji, zina, ka, darbiniekam uzsākot darbu, viņš tiek instruēts un ka tas ir jāveic pirms darba uzsākšanas, kā arī tad, ja tiek mainīti darba apstākļi vai tiek ieviests kāds jauns aprīkojums vai tehnoloģija. Tas nozīmē, ka tā ir reāli izpildāma darbība un katram Valsts darba inspekcijas pārstāvim, kurš ieradīsies pie šī zemnieka, zemniekam būs skaidri jāparāda dokuments, ka viņš ir katru savu darbinieku noinstruējis. Šis dokuments ir pierādījums tam, ka šis darbinieks tajā dienā tur atrodas. Un līdz ar to nav nepieciešamības no rīta šo reģistrāciju veikt. To ir iespējams izdarīt tad, kad dienas beigās darbs ir padarīts, un cilvēks, apsēžoties mājās pie interneta vai pagasta bibliotēkā, var ievadīt visus nepieciešamos datus un darīt to tikai vienu reizi dienā.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un nesarežģīt dzīvi, nepadarīt to neiespējamu pat tiem lauksaimniekiem, kuri atrodas Latvijas pierobežā.

Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Ražuks. Komisija neatbalstīja šo Initas Bišofas priekšlikumu, pamatojoties uz to, ka tas neatbilst darba likumdošanai un ka šīs darba attiecības, izmantojot Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmu, ir jāreģistrē, tādā veidā nodibinot darba attiecības.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātes Initas Bišofas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 17, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

R.Ražuks. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt grozījumus likumprojekta otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Ražuks. 2013.gada 5.decembris.

Sēdes vadītāja. Tātad šā gada 5.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Vēlreiz sveicināti, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē 13.novembrī izskatīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā (Nr.971/Lp11), un es paskaidrošu, kas tad šajos grozījumos ir paredzēts.

Ministru kabinetā tika izveidota darba grupa, lai pilnveidotu un uzlabotu Valsts fondēto pensiju likumu, aizsargājot arī ieguldītājus. Šinī darba grupā darbojās Labklājības ministrija, Finanšu ministrija, Valsts kase, Ekonomikas ministrija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Latvijas Garantiju aģentūra, Latvijas Komercbanku asociācija. Uz šīs darba grupas paveiktā darba pamata tika sastādīts „Informatīvais ziņojums par valsts fondēto pensiju shēmas darbības izvērtējumu”, un uz tā bāzes arī tapuši šie grozījumi.

Šie grozījumi ir iedalāmi piecās pamatgrupās.

Pirmā grupa ir tā, kas nodrošina... paplašina iespējas pensiju plāna investēšanai tieši Latvijas finanšu tirgū, palielinot īpatsvaru ieguldījumiem vienā fondā.

Otra grupa ir saistīta ar riska kapitālu: tiek dota iespēja palielināt ieguldījumu īpatsvaru riska kapitālā, un tiek dotas plašākas iespējas ieguldījumiem biržā netirgotās kapitālsabiedrībās. Iepriekš, piemēram, ieguldījumi riska kapitālā bija iespējami 5 procentu apmērā, taču turpmāk tie būs 10 procenti. Un limits ieguldījumiem vienā fondā bija 5 procenti, turpmāk tas būs 10 procenti. (Zālē troksnis.) Izskatās, ka kolēģiem tas pilnīgi neinteresē. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Limits īpatsvaram no fonda neto aktīviem iepriekšējo 10 procentu vietā varēs būt 30 procenti.

Kas ir pats būtiskākais vēl bez tā visa? Ar to panāks, ka ieguldījumu peļņa varētu palielināties, tādējādi ieguldītāji no tā gūtu materiālu labumu.

Ir arī paredzēts, ka līdzekļu pārvaldītāju komisijas nauda tiks samazināta. Konkrēti - tā tiks samazināta konservatīvajiem plāniem: šobrīd ir... 2 procentu apmērā varētu būt šī komisijas maksa, taču turpmāk tā būs tikai pusotrs procents.

Un kas vēl ir būtiski - tiek noteikta dalīta komisijas maksu likme: ir fiksētā likme, kas ir 1 procenta apmērā, un otra ir mainīgā likme, kas ir atkarīga... kas tiek maksāta tikai tad, ja līdzekļu pārvaldītāji ir labi strādājuši un fondi ir guvuši peļņu.

Ceturtā grupa ir saistīta ar riskiem. Ir paredzēti vairāki mehānismi risku samazināšanai un fondēto pensiju shēmas dalībnieku interešu aizsardzībai. Ir prasība palielināt gan kapitālu... Proti, tiek paaugstinātas prasības attiecībā uz kapitālu, kā arī ir noteikts, ka gadījumā, ja līdzekļu pārvaldītājs ir pārkāpis likumu, tad viņš atbild ar visu savu mantu par šo pārkāpumu. Galvenais, lai ieguldītājs neko nezaudē.

Un papildus ir vēl viena grupa, kas ir saistīta vairāk ar informētību. Ir nodrošināts, ka interneta portāls manapensija.lv ir uzlabots tā, ka katrs var redzēt, kā viņa ieguldījums... kādu pienesumu ir devis viņa konkrētajai pensijai.

Šāda ir šo priekšlikumu būtība. Komisija tos izskatīja un atzina par labiem esam, lai gan uzskata, ka ir iespējams vēl uzlabot šos grozījumus, un tas noteikti tiks darīts uz otro un trešo lasījumu. Tāpēc steidzamību nepiešķīrām, jo uzskatām, ka vēl nepieciešams piestrādāt.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.decembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.decembris. Paldies.

I.Parādnieks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inita Bišofa.

Kolēģi, pacietieties, pēc 10 minūtēm ir pārtraukums!

I.Bišofa (RP).

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” un to sagatavojusi otrajam lasījumam. Jāteic, ka arī šis likumprojekts ir saistīts ar sezonas laukstrādnieku nodokli un visu pārējo šo sistēmu.

1.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Marjana Ivanova-Jevsejeva un Andrejs Klementjevs. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC). (No zāles: „Marjana, īsi!”)

Jā, kolēģi, es uzstāšos par visiem no manas puses un no Andreja Klementjeva puses iesniegtajiem priekšlikumiem uzreiz.

Vispirms labdien, godātie kolēģi, priekšsēdētājas kundze! Šī nav pirmā reize, kad mēs aktualizējam problēmu par jauniešu bezdarbu un tās risināšanas ceļiem. Un iemesls tam ir tāds, ka Labklājības ministrija nav gatava piedāvāt sabiedrībai reālus mehānismus jauniešu nodarbinātības veicināšanai.

Kāpēc? Tāpēc, ka tas vienkārši neietilpst iestādes funkcijās. Kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru ministrija sniedz atbalstu tikai un vienīgi bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskiem pakļautām personām; respektīvi, cīnās ar bezdarba sekām, kas tikai palielina slogu sociālajam budžetam. (Zālē ir pieaudzis troksnis.)

Kolēģi, mums atlika piecas minūtes, vai drīkstu lūgt mazliet jūsu uzmanību? Vai tad Ministru kabinets uzņēmās atbildību par nodarbinātības lietām? Ir skaidrs, ka Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija un Izglītības...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Varbūt tiešām mazlietiņ ievērosim klusumu! Gan runāšanu pa telefonu... Kursītes-Pakules kundze! Auguļa kungs! Pārtraukums būs pēc 10 minūtēm. Mūsu pamatdarbs tomēr ir izskatīt likumus, nevis risināt visas pārējās lietas!

M.Ivanova-Jevsejeva. Paldies, priekšsēdētājas kundze!

Sēdes vadītāja. Paldies.

M.Ivanova-Jevsejeva. Ir skaidrs, ka Labklājības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai šajā ziņā ir jāstrādā kopīgi, lai integrētu tautsaimniecības attīstībā un darba tirgus prognozēs atbilstošās tendences izglītības politikā un lai sekmētu jaunu darba vietu radīšanu. Bet reālajā dzīvē tā nenotiek. Un tā rezultātā Latvijā pašlaik ir bezdarba politika, nevis nodarbinātības politika.

Godātais Arvils Ašeradens, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, ne vienu reizi vien ir publiski apliecinājis, ka šī gada aprīlī beidzot tiks izstrādāta un Saeimai prezentēta jaunas nodarbinātības politikas vīzija, par pamatu ņemot programmu „ES-2012”. Šajā dokumentā, Ašeradena kungs, jūs apsolījāt pārskatīt valsts sociālās drošības tīklu, pievērsties tām iedzīvotāju sociālajām grupām, kurām pastāv risks izkrist no darba tirgus, it īpaši jauniešiem. Tomēr vēl līdz šim brīdim es neesmu redzējusi šo ģeniālo koncepciju, kas, iespējams, varētu atrisināt jauniešu bezdarba problēmu arī bez mūsu priekšlikumiem. Šo dokumentu es neatradu arī Labklājības ministrijas mājaslapā starp izstrādes stadijā esošiem projektiem. Tāda vienkārši nav! Un tas ir vēl viens acīm redzams pierādījums ministrijas rīcībnespējai jautājumā par jauniešu bezdarba apkarošanu.

Es aicinu jūs vēlreiz pievērsties mūsu ierosinājumiem, kuri paredz sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes pārskatīšanu un atvieglojumus darba devējiem gadījumos, ja viņu darba ņēmējs ir persona vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kura pirmo reizi nodibina darba tiesiskās attiecības. Mūsu priekšlikuma mērķis ir ne tikai atbalstīt uzņēmumus, kas pieņem darbā jauniešus bez pieredzes, bet arī veicināt jaunu darba vietu veidošanu, kā arī saprast to, cik potenciāli ir šādu brīvu darba vietu jauniešiem un kurās jomās. Turklāt tas būs instruments, kas reāli darbosies, lai samazinātu nelegālo nodarbinātību jauniešu vidū. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības aptauja liecina par to, ka darba algu, kas tiek izmaksāta aploksnē, vairāk piekristu saņemt tieši gados jauni cilvēki. Ir skaidrs, ka jaunieši, kas mācās, labprāt piestrādā studiju laikā pat nereģistrējoties. Un, ja vienai grupai šajā ziņā tiešām ir svarīga darba pieredze un iemaņas, tad otrai tā ir iespēja nopelnīt, it īpaši tiem jauniešiem, kuri studē par maksu.

Diemžēl iekārtošana darbā bez darba līguma vēl joprojām ir pieņemama prakse Latvijas uzņēmējiem, jo tas ir vieglākais ceļš, kā apiet, kā ietaupīt, es atvainojos, uz nodokļa rēķina. Valsts darba inspekcijas direktors neslēpj, ka pērn 34 procentos apsekoto uzņēmumu tika atklāti nelegāli nodarbināti cilvēki. Protams, cīnīties pret ēnu ekonomiku var ar pātagu, - bet vai tomēr nav efektīvāk piedāvāt darba devējiem arī piparkūku? Tas ir mehānisms, lai motivētu viņus veidot oficiālas darba tiesiskās attiecības ar jauniešiem.

Aicinu atbalstīt 1., 3., 4. un 8.priekšlikumu - mūsu iesniegtos priekšlikumus.

Paldies. (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Bišofas kundze ko vēlas piebilst?

I.Bišofa. Jāsaka, 1.priekšlikums ir par likumā lietotajiem terminiem.

Uzklausot Labklājības ministriju un Finanšu ministriju, komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo uzskatām, ka bērniem vai jauniešiem, kuriem ir 15 gadu, primāri jāatrodas izglītības sistēmā. Labklājības ministrija mūs informēja gan par visiem mērķētajiem pasākumiem, kas ir NVA rīcībā, gan arī par jaunatnes garantijas plāna izstrādi.

Un savukārt tad, ja izpildītos šajā priekšlikumā ietvertā norma, tas palielinātu arī administratīvo slogu darba devējiem, un līdz ar to komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Marjanas Ivanovas-Jevsejevas un Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 40, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

Likumprojektu turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma. Bet, pirms mēs reģistrējamies, daru zināmu, ka ir ļoti daudzi paziņojumi man un arī deputātiem.

Pirmais attiecas uz atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Uz trim jautājumiem saņemtās atbildes deputātus apmierina.

Deputātu Elksniņa, Cvetkovas un citu deputātu jautājums „Par Prudentia iesaistīšanu konsultāciju sniegšanā”. Saņemta rakstiska atbilde, kas deputātus apmierina.

Deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Agešina un citu deputātu jautājums „Par Prudentia piesaistīšanu „Liepājas metalurga” problēmu risināšanā”. Atbilde saņemta, iesniedzējus tā apmierina.

Deputātu Cvetkovas, Agešina, Cileviča un citu deputātu jautājums „Par rīcību ar a/s „Liepājas metalurgs””. Atbilde saņemta un deputātus apmierina.

Savukārt uz deputātu Reiznieces-Ozolas, Grigules, Auguļa un citu deputātu jautājumu „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm investīciju projektu ietvaros veiktajiem ilgtermiņa ieguldījumiem” saņemtā atbilde neapmierina, tātad nepieciešama jautājumu un atbilžu sēde.

Arī uz deputātu Reiznieces-Ozolas, Zariņa, Naudiņa, Krēsliņa un Dūklava jautājumu „Par uzņēmumu statistikas datiem” saņemtā rakstiskā atbilde iesniedzējus neapmierina.

Bet, tā kā šodien mums vēl ir paredzēta Saeimas ārkārtas sēde, kura varētu ieilgt, Saeimas Prezidijs ir nolēmis, ka šodien atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks. Atbilžu sniegšana uz šiem neatbildētajiem jautājumiem tātad tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Ir saņemts deputātu Reiznieces-Ozolas, Līdakas, Seržanta, Vējoņa un Vucāna jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts 2014.gada budžeta līdzekļu izlietojumu Latvijas radio 5.kanāla darbībai”. Turklāt šis jautājums ir steidzams. Jautājums tiks nodots premjeram Dombrovskim.

Savukārt deputāti Elksniņš, Zariņš, Agešins, Rubiks un Tutins ir sagatavojuši jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam „Par valsts pārvaldes sadarbību ar medijiem”. Jautājums tiks nodots vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.

Deputāti Elksniņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Sakovskis ir sagatavojuši jautājumu labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums nododams labklājības ministrei.

Deputāti Elksniņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Sakovskis ir sagatavojuši jautājumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums nododams ārlietu ministram.

Deputāti Elksniņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Sakovskis ir sagatavojuši jautājumu aizsardzības ministram Artim Pabrikam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums tiks nodots aizsardzības ministram.

Deputāti Elksniņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Sakovskis ir sagatavojuši jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.

Deputāti Elksniņš, Zariņš, Agešins, Rubiks un Tutins ir sagatavojuši jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums nododams satiksmes ministram.

Deputāti Elksniņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Sakovskis ir sagatavojuši deputātu jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums nododams iekšlietu ministram.

Deputāti Elksniņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Sakovskis ir sagatavojuši deputātu jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums nododams finanšu ministram.

Deputāti Elksniņš, Zariņš, Agešins, Rubiks un Tutins ir sagatavojuši deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums nododams izglītības un zinātnes ministram.

Deputāti Elksniņš, Zariņš, Agešins, Rubiks un Tutins ir sagatavojuši deputātu jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums nododams tieslietu ministram.

Deputāti Elksniņš, Zariņš, Agešins, Rubiks un Tutins ir sagatavojuši deputātu jautājumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums nododams veselības ministrei.

Deputāti Elksniņš, Zariņš, Agešins, Rubiks un Tutins ir sagatavojuši deputātu jautājumu zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums nododams zemkopības ministrei.

Deputāti Elksniņš, Zariņš, Agešins, Rubiks un Tutins ir sagatavojuši deputātu jautājumu kultūras ministrei Dacei Melbārdei „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Jautājums nododams kultūras ministrei.

Savukārt deputāti Zariņš, Agešins, Rubiks, Tutins un Sakovskis ir sagatavojuši deputātu jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par likumā dotā uzdevuma izpildi saistībā ar 2013.gada 9.jūlijā pieņemtā Būvniecības likuma spēkā stāšanos”. Jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dāvim Staltam.

D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Aicinu uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi, kura sākusies pirms divām minūtēm. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pulksten 12.40 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Atgādinu, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pēc divām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Uzmanību, Juridiskās komisijas locekļi! Komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde notiks pulksten 12.35 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai!

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Daina Kazāka... nav, Vladimirs Nikonovs... nav, Klāvs Olšteins... nav, Inga Vanaga... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 13.30. Turpināsim Saeimas 28.novembra sēdi!

Pirms pārtraukuma mēs sākām izskatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” otrajā lasījumā. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā mums par to ziņoja Inita Bišofa. Tātad mēs turpinām izskatīt likumprojekta 2.priekšlikumu.

I.Bišofa. 2.priekšlikums ir deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums, kurā tika paredzēts, ka sezonas laukstrādnieku ienākumu izmaksātājam mēnesī kopā šī summa pārsniegs 300 eiro. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Bišofa. 3. - deputātu Marjanas Ivanovas-Jevsejevas un Andreja Klementjeva priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Marjanas Ivanovas-Jevsejevas un Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 33, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens no zāles.) Bet mums ir kvorums!

I.Bišofa. 4. - deputātu Marjanas Ivanovas-Jevsejevas un Andreja Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Marjanas Ivanovas-Jevsejevas un Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 36, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Bišofa. 5. - deputātes Initas Bišofas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bišofa. 6. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bišofa. 7. - deputātes Initas Bišofas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bišofa. 8. - deputātu Marjanas Ivanovas-Jevsejevas un Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātu Marjanas Ivanovas-Jevsejevas un Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 36, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Bišofa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Bišofa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.decembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.decembris. Paldies.

I.Bišofa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Ceturto papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par izdošanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SC).

Strādājam ar likumprojektu „Par Ceturto papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par izdošanu”.

Ratifikācijas pamatojums ir šāds: Latvija 2012.gada 20.septembrī parakstīja Ceturto papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par izdošanu, un saskaņā ar likumu „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” un Vīnes konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām ir nepieciešams nodrošināt protokola ratifikāciju.

Savā sēdē komisija likumprojektu apsprieda un pirmajam lasījumam atbalstīja. Tātad lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Ceturto papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par izdošanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ziņotājs to nosaka no tribīnes, nevis no zāles.

S.Potapkins. Piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 6.decembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.478/Lp11). Minētais likumprojekts, izņemot vienu priekšlikumu, ir saistīts galvenokārt ar Mediācijas likumprojektu, kuru Saeima nesen ir apstiprinājusi otrajā lasījumā.

Juridiskā komisija ir izskatījusi saņemtos 22 priekšlikumus.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 3. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt Juridiskā komisija ir izstrādājusi šo 9.priekšlikumu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Juridiskais birojs ir iesniedzis 10.priekšlikumu, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 11. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Nākamais ir 14. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un arī iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Arī 15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Tāpat 16. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 18. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 19. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 20. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 21. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un vienīgais priekšlikums, kurš nav attiecināms uz Mediācijas likuma ieviešanu, ir 22.priekšlikums, kas ir tieslietu ministra Bordāna priekšlikums un kas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus! Juridiskās komisijas vārdā gribu pateikt paldies Juridiskajam birojam un Tieslietu ministrijai par sadarbību priekšlikumu izstrādē un aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.decembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Gan šis likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.616/Lp11), gan arī nākamais - „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” ir saistīti ar personisko tiesību aizsardzības līdzekļu noteikšanu vardarbības gadījumā, kas ir ļoti būtisks regulējums. Līdzīgs regulējums ir spēkā daudzās Eiropas... un ne tikai Eiropas valstīs.

Juridiskā komisija ir saņēmusi 18 priekšlikumus.

1. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir vairāk redakcionāla rakstura un kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Vairāk tehnisks. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī tas ir redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. - tieslietu ministra priekšlikums, kas regulē gan pagaidu aizsardzības pret vardarbību pieļaujamību prasībā, gan nosaka to personu loku, kuras var iesniegt pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, gan arī nosaka pamatus pagaidu aizsardzības pret vardarbību piemērošanai. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. - tieslietu ministra redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Tieslietu ministra priekšlikums ir arī 7., kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. - tieslietu ministra priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 10. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. - tieslietu ministra priekšlikums, kas regulē pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas, tātad arī jautājumu par to, kas šādu pagaidu aizsardzību var lūgt. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Nākamais ir 12. - tieslietu ministra priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 14. -tieslietu ministra priekšlikums, kas ir vairāk tehniska rakstura. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 15. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt Juridiskā komisija ir izstrādājusi 16.priekšlikumu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 17. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Par 18.priekšlikumu Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra vēstuli, ar kuru tātad minētais priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums atsaukts.

G.Bērziņš. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 12.decembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 12.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Kā jau minēju, šis likumprojekts - „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” - ir saistīts ar nupat otrajā lasījumā atbalstīto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Juridiskā komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 2. - deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums, kas arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Tieslietu ministra iesniegtais 3.priekšlikums arī ir atbalstīts daļēji un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Un 4.priekšlikumu ir izstrādājusi Juridiskā komisija, balsoties uz.. gan uz ministra, gan uz deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikumiem. Šo priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. - Juridiskās komisijas ir priekšlikums, kas arī ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Savukārt 6.priekšlikums - atbilstoši tieslietu ministra 21.novembra vēstulei Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Čepānes kundzei - ir atsaukts no tieslietu ministra puses.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu nav.

G.Bērziņš. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Godātie kolēģi! Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.decembris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš arī šim likumprojektam - šā gada 12.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Raimonds Vējonis.

R.Vējonis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojektam „Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā” esam saņēmuši 16 priekšlikumus, ko Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Vējonis. 2. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Vējonis. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Vējonis. 4. - deputātes Čepānes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Paldies komisijai, ka šis priekšlikums ir atbalstīts! Taču šis priekšlikums, no manas puses, iespējams, nav bijis precīzs, un līdz ar to līdz nākošajam lasījumam es aicinu komisiju padomāt, vai šajā gadījumā nepastāv pretruna starp 13.panta trešo daļu, ka lokālplānojumu var izstrādāt arī cita persona, ne tikai pašvaldība, un likuma 1.panta 9.punktu, kur ir paredzēts, ka lokālplānojumu izstrādā tikai pašvaldība. Un šajā gadījumā prakse pašlaik pēc šī likuma spēkā stāšanās, kad ir jaunais plānojuma veids - lokālplānojums, ir ļoti neskaidra.

Tas, pirmkārt, dublē detālplānojumu, un, otrkārt, detālplānojuma vietā ļoti bieži privātpersonas izstrādā šos lokālplānojumus. Tā nav pareiza prakse! Lokālplānojuma jēga ir pavisam cita - lai tas tiktu izstrādāts lielāka mēroga projektiem, nevis tādiem sīkiem. Ņemot vērā arī to, ka ir mainījies tiesiskais regulējums apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtībai, privātpersonas ir secinājušas, ka izdevīgāk ir izstrādāt lokālplānojumu, nevis detālplānojumu.

Tātad es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, bet komisijas vadītāju un it īpaši Vējoņa kungu, kurš ir ļoti kompetents šajā jomā, vēlreiz padomāt par šiem jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? ... Bet priekšlikums ir atbalstīts! Deputāti atbalsta.

R.Vējonis. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Vējonis. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Vējonis. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Vējonis. 8. - arī komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Vējonis. 9. - deputātes Čepānes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Vējonis. 10. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Vējonis. 11. - ministra Sprūdža priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Vējonis. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Vējonis. 13. - ministra Sprūdža priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Vējonis. 14. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Vējonis. 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Vējonis. Un pēdējais - 16. - ministra Sprūdža priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Vējonis. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Vējonis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 20.decembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 20.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr.635/Lp11).

Juridiskā komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus.

1. - tehniska rakstura priekšlikums, ko izstrādājusi Juridiskā komisija un kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā, faktiski daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Juridiskā komisija savukārt ir izstrādājusi 4.priekšlikumu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka, kādu informāciju Uzņēmumu reģistrs nodrošina savā mājaslapā. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Nākamais ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir 7.priekšlikums un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums.

Jā, dažos vārdos par šo priekšlikumu. Komisijā bija diskusija. Šī priekšlikuma būtība ir izslēgt pirmā lasījuma redakcijā pieņemtos grozījumus, kas pēc būtības sašaurina Uzņēmumu reģistra kompetenci vērtēt attiecīgās kapitālsabiedrības iesniegtos dokumentus. Juridiskā komisija uzklausīja Juridisko biroju šajā jautājumā un nolēma izstrādāt šādu priekšlikumu, un galarezultātā arī šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un 11. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts, attiecīgi mainot punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 12.decembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 12.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” (Nr.613/Lp11) trešajam lasījumam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” (Nr.613/Lp11) trešajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 2013.gada 12.decembrim. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas kārtējās sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Un 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi Saeimas 28.novembra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, atgādinu, ka saskaņā ar 34 deputātu lūgto un Saeimas Prezidija lēmumu 10 minūtes pēc kārtējās sēdes beigām tiek izsludināta ārkārtas sēde. Tātad ārkārtas sēde sāksies pulksten 14.06.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Daina Kazāka... nav, Janīna Kursīte-Pakule... (Dep. I.Čepāne: „Ir!”, rāda dep. J.Kursītes-Pakules somu.) nu lai tad viņa ienāk! Vladimirs Nikonovs... nav, Klāvs Olšteins... nav, Inga Vanaga... nav.

Tas, ka ir Kursītes-Pakules kundzes soma, vēl nenozīmē, ka viņa ir.

Sēdes vadītāja. Tās ir Kursītes-Pakules lietas, nevis persona Kursīte-Pakule.

J.Vucāns. Labi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, jums kā juristei vajadzētu atšķirt dzīvu cilvēku, personu, no viņa lietām!

Līdz ar to Saeimas 28.novembra sēdi pasludinu par slēgtu. Tiekamies pulksten 14.06.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 17. sēde
2013. gada 28. novembrī

 

Klusuma brīdis, pieminot Zolitūdes traģēdijā bojāgājušos
   
Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 989/Lp11)
(Dok. Nr. 3120, 3120A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 990/Lp11)
(Dok. Nr. 3121, 3121A)
   
Priekšlikumi - dep. J.Dombrava (par)
  - dep. E.Smiltēns (pret)
   
Par likumprojektu „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu” (Nr. 991/Lp11)
(Dok. Nr. 3122, 3122A)
   
Priekšlikums - dep. J.Reirs
   
Par likumprojektu „Grozījumi Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā” (Nr. 992/Lp11)
(Dok. Nr. 3129, 3129A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” (Nr. 993/Lp11)
(Dok. Nr. 3130, 3130A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr. 994/Lp11)
(Dok. Nr. 3143, 3143A)
   
Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokolu” (Nr. 995/Lp11)
(Dok. Nr. 3144, 3144A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” (Nr. 996/Lp11)
(Dok. Nr. 3147, 3147A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 997/Lp11)
(Dok. Nr. 3150, 3150A)
   
Likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1011/Lp11)
(Dok. Nr. 3170)
   
Priekšlikums - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (1012/Lp11)
(Dok. Nr. 3172)
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1010/Lp11)
(Dok. Nr. 3168, 3148A, 3148B)
   
Lēmuma projekts „Par Stellas Blūmas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 514/Lm11)
(Dok. Nr. 3135)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Rudītes Miglas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 515/Lm11)
(Dok. Nr. 3136)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Par darba kārtību
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 517/Lm11)
(Dok. Nr. 3171)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1011/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3170)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1011/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3170)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 367/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3146, 3146A, 3146B)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Debates - dep. I.Cvetkova
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. G.Bērziņš
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. K.Olšteins
  - dep. V.Valainis
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. G.Bērziņš
  - dep. K.Olšteins
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Zariņš
  - dep. G.Bērziņš
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. G.Bērziņš
  - dep. K.Olšteins
   
Paziņojumi
  - dep. E.Siliņa
  - dep. J.Reirs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 969/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3017B)
   
Ziņo - dep. R.Dzintars
   
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr. 859/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3131)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Par Ieroču tirdzniecības līgumu” (Nr. 761/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3123)
   
Ziņo - dep. S.Potapkins
   
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Džērsijas valdības līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem” (Nr. 664/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3124)
   
Ziņo - dep. S.Potapkins
   
Likumprojekts „Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses” (Nr. 765/Lp11) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 3125)
   
Ziņo - dep. S.Potapkins
   
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un cita veida noziedzīgiem nodarījumiem” (Nr. 763/Lp11) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 3126)
   
Ziņo - dep. S.Potapkins
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1010/Lp11) (1. lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3168, 3179)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr. 721/Lp11) (3. lasījums)
(Dok. Nr. 3137)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījums Latvijas vides aizsardzības fonda likumā” (Nr. 725/Lp11) (3. lasījums)
(Dok. Nr. 3138)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” (Nr. 770/Lp11) (3. lasījums)
(Dok. Nr. 3139)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 771/Lp11) (3. lasījums)
(Dok. Nr. 3140)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 722/Lp11) (3. lasījums)
(Dok. Nr. 3145)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr. 970/Lp11) (1. lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3018, 3110)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 954/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 2936, 3111)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 955/Lp11) (1. lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 2937, 3112)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Debates - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 981/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 3069, 3113)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Zemes ierīcības likumā” (Nr. 979/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 3067, 3114)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Zemes pārvaldības likums” (Nr. 978/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 3066, 3115)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Debates - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 891/Lp11) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 3117)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Debates - dep. I.Bišofa
  - dep. E.Siliņa
  - dep. E.Smiltēns
  - dep. I.Bišofa
  - dep. A.Klementjevs
  - dep. G.Igaunis
  - dep. J.Reirs
  - dep. E.Siliņa
  - dep. I.Bišofa
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 971/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 3025, 3118)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 890/Lp11) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 3127)
   
Ziņo - dep. I.Bišofa
   
Debates - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu D.Reiznieces-Ozolas, I.Līdakas, K.Seržanta, R.Vējoņa un J.Vucāna jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts 2014. gada budžeta līdzekļu izlietojumu Latvijas radio 5. kanāla darbībai” (Nr. 95/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa. I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika un J.Tutina jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam „Par valsts pārvaldes sadarbību ar medijiem” (Nr. 96/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un A.Sakovska jautājumu labklājības ministrei Ilze Viņķelei „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” (Nr. 97/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un A.Sakovska jautājumu ārlietu ministram Edgaram Rinkevičam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” (Nr. 98/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un A.Sakovska jautājumu aizsardzības ministram Artim Pabrikam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” (Nr. 99/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un A.Sakovska jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” (Nr. 100/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika un J.Tutina jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” (Nr. 101/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un A.Sakovska jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” (Nr. 102/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un A.Sakovska jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” (Nr. 103/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika un J.Tutina jautājumu izglītības ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” (Nr. 104/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika un J.Tutina jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” (Nr. 105/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika un J.Tutina jautājumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” (Nr. 106/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika un J.Tutina jautājumu zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” (Nr. 107/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika un J.Tutina jautājumu kultūras ministrei Dacei Melnbārdei „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem” (Nr. 108/J11)
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un A.Sakovska jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par likumā dotā uzdevuma izpildi saistībā ar 2013. gada 9. jūlijā pieņemtā Būvniecības likuma spēkā stāšanos” (Nr. 109/J11)
   
Paziņojumi
  - dep. D.Stalts
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. I.Mūrniece
  - dep. I.Čepāne
  - dep. J.Reirs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts „Par Ceturto papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par izdošanu” (Nr. 683/Lp11) (1. lasījums)
(Dok. Nr. 2362, 3128)
   
Ziņo - dep. S.Potapkins
   
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 478/Lp11) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 3132)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 616/Lp11)

(2. lasījums)


(Dok. Nr. 3133)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 617/Lp11) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 3134)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā” (Nr. 606/Lp11) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 3141)
   
Ziņo - dep. R.Vējonis
   
Debates - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 635/Lp11) (2. lasījums)
(Dok. Nr. 3142)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” (Nr. 613/Lp11) trešajam lasījumam” (Nr. 516/Lm11)
(Dok. Nr. 3151)
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1010/Lp11) (2. lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 3168B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Informācija par ārkārtas sēdes sasaukšanu pulksten 14.06
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 28.11.2013 09:04:16 bal001
Par - 57, pret - 1, atturas - 24. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (989/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 28.11.2013 09:13:34 bal002
Par - 51, pret - 32, atturas - 7. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (990/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 28.11.2013 09:18:09 bal003
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Stellas Blūmas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (514/Lm11)

Datums: 28.11.2013 09:19:02 bal004
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Rudītes Miglas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (515/Lm11)

Datums: 28.11.2013 09:21:26 bal005
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (517/Lm11)

Datums: 28.11.2013 09:22:51 bal006
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1011/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.11.2013 09:23:12 bal007
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1011/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.11.2013 09:23:45 bal008
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1011/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.11.2013 09:32:16 bal009
Par - 28, pret - 46, atturas - 11. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.43. Grozījumi Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 09:36:16 bal010
Par - 40, pret - 37, atturas - 7. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.51. Grozījumi Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 09:36:46 bal011
Par - 15, pret - 41, atturas - 24. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.52. Grozījumi Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 09:38:03 bal012
Par - 13, pret - 63, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.63. Grozījumi Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 09:42:46 bal013
Par - 13, pret - 44, atturas - 18. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.83. Grozījumi Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 09:44:51 bal014
Par - 12, pret - 61, atturas - 7. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.104. Grozījumi Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 09:45:23 bal015
Par - 25, pret - 39, atturas - 10. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.106. Grozījumi Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 10:13:05 bal016
Par - 56, pret - 30, atturas - 5. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.151. Grozījumi Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 10:25:21 bal017
Par - 59, pret - 13, atturas - 18. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.165. Grozījumi Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 11:02:06 bal018
Par - 22, pret - 36, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.170. Grozījumi Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 11:02:30 bal019
Par - 21, pret - 35, atturas - 9. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.171. Grozījumi Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 11:03:13 bal020
Par - 10, pret - 54, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.176. Grozījumi Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 11:05:18 bal021
Par - 74, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (367/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 11:07:15 bal022
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autortiesību likumā (969/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.11.2013 11:08:33 bal023
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (859/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 28.11.2013 11:09:30 bal024
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Ieroču tirdzniecības līgumu (761/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 11:10:13 bal025
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Džērsijas valdības līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem (664/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 11:10:56 bal026
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses (765/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 11:11:52 bal027
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un cita veida noziedzīgiem ... (763/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 11:13:47 bal028
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1010/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.11.2013 11:14:06 bal029
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1010/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.11.2013 11:15:38 bal030
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (721/Lp11), 3.lasījums

Datums: 28.11.2013 11:16:34 bal031
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas vides aizsardzības fonda likumā (725/Lp11), 3.lasījums

Datums: 28.11.2013 11:17:14 bal032
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā (770/Lp11), 3.lasījums

Datums: 28.11.2013 11:18:14 bal033
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (771/Lp11), 3.lasījums

Datums: 28.11.2013 11:19:17 bal034
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā (722/Lp11), 3.lasījums

Datums: 28.11.2013 11:20:39 bal035
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (970/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.11.2013 11:20:58 bal036
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (970/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.11.2013 11:22:13 bal037
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (954/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.11.2013 11:32:53 bal038
Par - 35, pret - 28, atturas - 18. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (955/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.11.2013 11:34:19 bal039
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (981/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.11.2013 11:35:34 bal040
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemes ierīcības likumā (979/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.11.2013 11:43:38 bal041
Par - 87, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Zemes pārvaldības likums (978/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.11.2013 12:08:20 bal042
Par - 73, pret - 15, atturas - 4. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (891/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 12:13:51 bal043
Par - 65, pret - 17, atturas - 5. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (891/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 12:14:31 bal044
Par - 79, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (891/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 12:19:23 bal045
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (971/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.11.2013 12:27:10 bal046
Par - 28, pret - 40, atturas - 18. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (890/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 13:31:41 bal047
Par - 20, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (890/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 13:32:22 bal048
Par - 24, pret - 36, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (890/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 13:33:16 bal049
Par - 30, pret - 36, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (890/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 13:33:40 bal050
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (890/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 13:35:09 bal051
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Ceturto papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par izdošanu (683/Lp11), 1.lasījums

Datums: 28.11.2013 13:40:03 bal052
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (478/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 13:44:17 bal053
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (616/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 13:46:23 bal054
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (617/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 13:50:45 bal055
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā (606/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 13:54:14 bal056
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (635/Lp11), 2.lasījums

Datums: 28.11.2013 13:54:52 bal057
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par policiju"” (Nr.613/Lp11) trešajam lasījumam (516/Lm11)

Datums: 28.11.2013 13:55:53 bal058
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1010/Lp11), 2.lasījums, steidzams

 

Frakciju viedokļi
2013.gada 21.novembrī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs par Saeimas šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Pirmā šodienas tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles runās Reformu partijas frakcijas deputāte Daina Kazāka. Lūdzu!

D.Kazāka (RP).

 

Labdien, cienījamie klausītāji. Šodien mums bija diezgan spraiga Saeimas sēde. Jāatzīst, ka pāris balsojumu bija ļoti pārsteidzoši, jo Nacionālā apvienība atbalstīja „Saskaņas Centru” un ZZS, un tādā veidā pāris koalīcijas jautājumu tika pārbalsoti. Un tas visnotaļ ir interesanti, runājot par šādām politiskajām niansēm, kādas mums šobrīd ir mūsu politiskajā vidē.

Bet nu pievērsīšos Saeimas sēdes darba kārtībai un konkrēti runāšu par diviem likumprojektiem.

Viens no tiem ir likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Šis likums konkrēti regulē mūsu bezmaksas virszemes apraidi. Precizēšu – apmēram 200 tūkstoši iedzīvotāju skatās virszemes bezmaksas televīziju ar tiem dekoderiem, ko viņi ir iegādājušies. Viņi nemaksā par papildu televīzijas programmām, un mums, valstij, ir jārūpējas, lai nodrošinātu šo iedzīvotāju informēšanu. Sakarā ar to, ka atbildīgā padome, tātad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), ir novilkusi laiku līdz pēdējam brīdim, tikai nupat tika izsludināts konkurss uz atlikušajām trim vietām šajā bezmaksas apraidē. Kā jau iedzīvotāji zina, no nākošā gada 1.janvāra no šīs bezmaksas apraides izstājas divi nacionālie komerckanāli – LNT un TV3. Līdz ar to paliek divi sabiedriskie kanāli – Latvijas 1.kanāls un Latvijas 7.kanāls – Latvijas Televīzija. Līdz ar to mēs nonākam situācijā, ka mums atbrīvojas trīs kanālu vietas šajā bezmaksas apraidē, un NEPLP šobrīd izsludinājusi konkursu par apraidi šajos trīs kanālos. Iedzīvotājiem jāvērš uzmanība uz to, ka principā gan Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (ar Saeimas sēdes atbalstu šodien), gan arī NEPLP cītīgi strādā tomēr, lai aizpildītu šos brīvos trīs kanālus, un ir izsludināts konkurss, un mēs ļoti ceram, ka būs maksimāli daudz pretendentu uz šīm trim vietām, lai tomēr mēs nodrošinātu šo bezmaksas apraidi.

Jāsaka, ka gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, gan arī šeit, Saeimas sēdē, aizstāvēju ideju, ka mums būtu maksimāli jāstiprina vietējais un reģionālais saturs. Diemžēl nedz komisijas darba grupā, nedz arī NEPLP šī ideja nav apstiprināta. Tātad mēs runājam tikai par vienu kanālu, kas varētu pretendēt uz nacionālo platformu, lai ziņotu par reģionālo saturu. Līdz ar to mēs nevaram runāt par to, ka būs tik laba viedokļu daudzveidība, kāda būtu nodrošināta, ja būtu divi kanāli, kas apraidītu šo reģionālo un vietējo saturu, tātad gan nacionālā līmeņa kanāls, gan arī paralēli tam viens kanāls, kur būtu iespējams apraidīt astoņos Latvijas reģionos šo vietējo un reģionālo saturu. Jāsaka, ka ar to mēs tad būtu veicinājuši viedokļu daudzveidību, kā arī vietējo un reģionālo televīziju attīstību. Diemžēl tas netika atbalstīts, un skatīsimies, kā šis konkurss notiek.

Taču es gribētu vēl vienu reizi vērst iedzīvotāju uzmanību uz to, ka mēs strādājam, lai tomēr būtu vairāk kanālu bezmaksas apraidē, nekā tikai šie divi sabiedriskie kanāli.

Tas būtu viens jautājums, ko es gribēju šodien skaidrot iedzīvotājiem.

Un otrs jautājums, kas ir ne mazāk būtisks un ko šodien mēs skatījām. Ir runa par likumu kopu saistībā ar seksuālās vardarbības pret bērniem un bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu. Tātad mēs šobrīd stiprinām normas par to, ka ir jāpastiprina mediju atbildība, lai neizpaustu ar cietušo bērnu saistīto informāciju, cietušā bērna attēlu, kā arī lai neizpaustu informāciju, kas saistīta ar nepilngadīgām personām un kas sniegta, lai varētu identificēt likumpārkāpēju un nepilngadīgu liecinieku. Šīs ir visnotaļ nozīmīgas normas, ko mēs stiprinām, jo, kā mēs zinām, nesen, pirms pusgada, izskanējušajā Jaunjelgavas gadījumā medijos publicētā informācija ļāva ļoti viegli atšifrēt gan cietušo, gan viņa ģimeni. Teiksim paldies Dievam un visām tām pūlēm, ko gan deputāti, gan arī sabiedrība... vērsa uzmanību un palīdzēja konkrētajai ģimenei. Un arī šis negadījums tika ļoti izanalizēts, un skatīsimies, kā uzlabot esošās normas, jo tomēr netika nodrošināta bērna tiesību aizsardzība pašā augstākajā līmenī, jo tomēr varēja viegli identificēt, kas ir šis cietušais bērns, un varēja arī viegli identificēt gan šo nepilngadīgo likumpārkāpēju, gan arī lieciniekus, kas tur bija.

Mums tiešām jāstiprina šīs bērnu tiesību aizsardzības normas, un man prieks, ka šī direktīva Eiropas Savienībā tiek virzīta, un mēs Saeimā skatām visu, lai varētu maksimāli ātri, līdz šī gada 18.decembrim, pieņemt šo likumu kopu, lai stingrāk vērstos pret tiem, kas ir šo likumu subjekti.

Līdz ar to paldies jums par uzmanību, un līdz nākošajai reizei!

Vadītāja. Paldies deputātei Dainai Kazākai.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es parunāšu par divām lietām. Un viena no tām ir likumprojekts par kārtību, kādā mēs nākotnē tiksim pie eirokomisāra.

No Latvijas Republikas Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa izriet, ka augstākās valsts amatpersonas apstiprina Saeima. Šobrīd Latvijas valstī nav noteikta vispār nekāda kārtība, kā Eiropas Savienības komisāra amata pretendentus izvirza, bet šobrīd pastāv tāda juridiski apšaubāma procedūra jeb, varētu pat teikt, tradīcija, ka minētā amata kandidātus izvirza Ministru prezidents. Nu, Eiropas likumdošanā šī kārtība nav noteikta, un katra valsts ir tiesīga pieņemt savu procedūru, kā to darīt. Ir valstis, kur, līdzīgi kā šobrīd Latvijā, to dara tiešām Ministru prezidents. Ir valstis, kur to dara prezidents. Un ir arī valstis, kur to dara parlaments balsojot. Tā ka vienotas receptes nav. Bet, ņemot vērā, ka dažu iepriekšējo premjeru izvirzītie kandidāti nav izturējuši, teiksim, tādu pārbaudi, mums likās, ka tomēr eirokomisāra amata kandidatūrai ir jābūt izdiskutētai. Iespējams, ka šādām kandidatūrām ir jābūt sākotnējā fāzē vairākām, lai varētu patiešām izvēlēties labāko. Aptaujājot, tā teikt, tādā ekspresaptaujā savus kolēģus Saeimā un viņiem uzdodot jautājumu: „Nu, kāds jums šķiet šībrīža eirokomisārs Piebalgs?” – visbiežāk atbilde bija: „Nu tāds – nekāds.” Un jāpiekrīt arī ir, jo no svarīgā enerģētikas komisāra amata viņš ir šobrīd nonācis attīstības komisāra amatā, kas ir faktiski trimda Āfrikā, un par viņu jau praktiski... ja viņš neapmaksātu žurnālistiem braucienus reportāžu taisīšanai par sevi, tad, man liekas, vispār būtu aizmirsuši, ka tāds ir.

Nu, lai šāda situācija neatkārtotos, mēs iesniedzām likumprojektu, lai šādu diskusiju veicinātu. Protams, iesniegtais likumprojekts nav perfekts, bet tieši tāpēc ir iespēja tagad deputātiem sniegt savus priekšlikumus. Un, teiksim, tas galamērķis būtu tāds (arī likumā tas ir pateikts), ka eirokomisāru tomēr ar savu balsojumu – ar 51 deputāta balsi – apstiprina Saeima un ka balsojums ir atklāts.

Tā kā par šo priekšlikumu nobalsoja ZZS, „Saskaņas Centrs” un Nacionālā apvienība, likumprojekts savu ceļu ir sācis, un līdz 5.decembrim deputāti varēs iesniegt priekšlikumus.

Un otra lieta, par ko es gribu pateikt un kas šobrīd īpaši satrauc sabiedrību: ir atkal kārtējie... kārtējās situācijas ar nepilngadīgo seksuālu izmantošanu. Un diemžēl prakse rāda, ka katru reizi, kad valstī notiek kāds skaļāks ar to saistīts gadījums, tad politiķi un dažādas amatpersonas vienmēr sāk atkal sacensties, kurš nu skarbāk atkal par šo problēmu izteiksies un kā, teiksim, tos cilvēkus novēros un ierobežos, bet paiet parasti, nu, kāda nedēļa, un visas tās runas beidzas.

Tagad varu teikt, ka ir pirmā mazā uzvara: ir speciāli izveidota Krimināltiesību politikas apakškomisija pie Juridiskās komisijas, un šonedēļ mēs tur skatījām jautājumu par to, vai dzimumnoziegumos apsūdzēti cilvēki ir atbrīvojami pirms termiņa. Un tie bija deputāta Rusiņa priekšlikumi, un komisijas locekļi – trīs no četriem – nobalsoja par to, ka dzimumnoziedznieki tomēr pirms termiņa nav atbrīvojami. Paskaidrošu, kāpēc tā: tāpēc, ka valstī diemžēl šobrīd nav pietiekama finansējuma Valsts probācijas dienestam. Un šobrīd brīvībā atrodas apmēram 90 šādu cilvēku, dzimumnoziedznieku, no kuriem 60 ir noziegumu izdarījuši attiecībā pret bērniem. Tā kā nav attiecīgajam dienestam pietiekamu līdzekļu, lai viņus kontrolētu, ir jāpārdomā... jāpadomā par atgriešanos pie diskusijas par vai nu ķīmiskajām metodēm, vai aprocēm, kuru uzlikšana ļauj izsekot, kur cilvēks atrodas jebkurā brīdī, vai jāievieš pedofilu reģistrs. Kaut kāda stingrāka kontrole šim noziegumu veidam ir vajadzīga, jo, cik es no savas prakses atceros, visas nežēlīgās slepkavības, kas ir bijušas saistībā ar nepilngadīgo izmantošanu, vienmēr ir pastrādājuši cilvēki, kas jau agrāk divas vai trīs reizes par šīm pašām lietām ir tiesāti.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Seržantam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajai vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātei Lolitai Čigānei. Lūdzu!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Apsveicu jūs šajā pēcsvētku nedēļā!

Es gribu pastāstīt par frakcijai VIENOTĪBA ļoti būtisku likumprojektu, kurš šodien tika pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā un kurā tika iestrādāti frakcijas VIENOTĪBA uz otro lasījumu iesniegtie grozījumi. Tas bija likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”. Frakcija VIENOTĪBA ierosinājusi likuma normu, kas noteiktu, ka nedrīkst izmantot deklarēto dzīvesvietu kā vienīgo kritēriju, nosakot atlaides sabiedriskajā transportā, un, lai gan šis grozījums attieksies uz visām Latvijas 119 pašvaldībām, tas diemžēl ir vislielākajā mērā saistīts tieši ar pašreizējo Rīgas domes vairākuma rīcību. Frakcija VIENOTĪBA ir pārliecināta, ka šobrīd Rīgas domē valdošais „Saskaņas Centra” vairākums diemžēl nerīkojas pēc sociāldemokrātiskajiem principiem, ko tie šobrīd un visu laiku ir sludinājuši, respektīvi, neņem vērā sabiedrības solidaritātes un sabiedrības vienlīdzības vērtības. Un tas visspilgtāk ir izpaudies darbībās, ko Rīgas dome ir veikusi, lai Rīgā deklarētajiem cilvēkiem noteiktu būtiskus atvieglojumus braukšanai sabiedriskajā transportā, bet noteiktu ļoti augstu tarifu cilvēkiem, kuri nav deklarēti Rīgā, bet brauc uz Rīgu strādāt, ārstēties, apmeklēt vēstures un kultūras pieminekļus un institūcijas. Frakcija VIENOTĪBA uzskata, ka šādā veidā... ja Rīgas domei būtu iespējams šādā veidā šķirot Rīgā cilvēkus atkarībā no tā, vai viņi ir deklarējuši dzīvesvietu Rīgā vai nav, tas nozīmētu, ka Rīgas iedzīvotāji lielā mērā tiktu nostādīti pret... pretnostatīti pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. Un diemžēl šinī gadījumā saņemtu šīs atlaides gan bagāti, gan varbūt nabadzīgi, ne tik nodrošināti rīdzinieki; gan rīdzinieki, kas dzīvo bagātās savrupmājās, gan arī rīdzinieki, kas mīt nelielos daudzdzīvokļu māju dzīvokļos. Savukārt visi ārpus Rīgas deklarētie un dzīvojošie cilvēki, kas ar savu darbu atbalsta savu pašvaldību budžetus un savu pašvaldību ekonomisko dzīvi, šinī gadījumā tiktu iedalīti tajā kategorijā, kurai nāktos par šo sabiedrisko pakalpojumu maksāt dubulti.

Šobrīd Rīga it kā mēģina veicināt tā saukto park and ride sistēmu: cilvēki no novadiem, kas ir ārpus Rīgas, atbrauc ar savu personīgo transportu līdz Rīgas robežai, šo transportu tur atstāj un tad iekāpj sabiedriskajā transportā. Tāpēc ir ļoti žēl, ka Rīgas dome šobrīd tādā diezgan... triecientempā iet uz priekšu ar projektu, kas patiesībā paredzēs šo ar park and ride sistēmu saistīto cilvēku dubultu taksēšanu par katru braucienu sabiedriskajā transportā.

Diemžēl šodien mēs, arī frakcija VIENOTĪBA, debatēs runājām par to, ka Rīgas dome šajā otrdienā ir pieņēmusi lēmumu noteikt, ka papildu kritērijs varētu būt tas, ka visi tie cilvēki, kas ir vecumā, tā teikt, no nulles līdz 75 gadu vecumam, varētu saņemt šīs sabiedriskā transporta atlaides, ja viņi ir deklarēti Rīgā. Nu, tā ir savā ziņā tāda... mēs to vērtējam kā savā ziņā tiešām tādu prastu šmaukšanos; šādā veidā Rīgas dome mēģina apiet Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma normas, ka vienīgais kritērijs, nosakot atlaides, nedrīkst būt deklarētā dzīvesvieta.

Tāpēc frakcija VIENOTĪBA ļoti cer, ka par pašvaldību darbu atbildīgā ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), vēlreiz izteiks iebildumus pret šiem Rīgas domes lēmumiem, jo tādi iebildumi jau ir vienreiz izteikti, gan citējot Satversmē noteiktos līdzvērtības un vienlīdzības principus, gan arī citējot Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, kur ir noteikts, ka ekonomiskie kritēriji vai ekonomiskie apsvērumi nedrīkst būt vienīgie, uz kuru pamata tiek diferencētas sabiedriskā transporta pakalpojumu cenas. Tātad šis princips, ka tie, kas dzīvo Rīgā, ir privileģētā stāvoklī attiecībā uz piekļūšanu slimnīcām, universitātēm, muzejiem, bet tie, kuri nedzīvo un nav deklarēti Rīgā, savukārt ir daudz sliktākā stāvoklī, – šis princips nav atbalstāms ne no Satversmes viedokļa, ne no Eiropas Savienības Tiesas prakses.

Tā ka frakcija VIENOTĪBA ir ļoti gandarīta, ka Saeima nolēma pieņemt trešajā lasījumā šo likumprojektu, kas nosaka, ka deklarētā dzīvesvieta nedrīkst būt vienīgais kritērijs, nosakot atlaides.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Lolitai Čigānei.

Nākamajai vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Inārai Mūrniecei. Lūdzu!

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! No Saeimas šīsdienas sēdes diskusijām es vēlētos izcelt trīs lietas.

Pirmā no tām ir eirokomisāra izraudzīšanas kārtība. Nacionālā apvienība iestājas par to, ka jābūt šeit ir plašām diskusijām, ir jānodrošina, lai iedzīvotāji dzirdētu, ko katrs no šiem kandidātiem uz augsto amatu sola. Mēs iestājamies par demokrātiju, atklātību un caurspīdīgumu eirokomisāra izraudzīšanās procesā.

Protams, vēlos uzsvērt, ka ir jābūt arī atklātam balsojumam. Tā ir viena no tām lietām, par kurām šajā sakarā iestājas Nacionālā apvienība. Tā ka jānodrošina sabiedrības iesaiste un nedrīkst būt tā, ka pretendenti uz augsto amatu tiek izraudzīti bez tādām plašākām diskusijām. Un jautājums: vai ar vienas Eiropas lietu komisijas iesaisti ir pietiekami? Mūsuprāt, ne.

Otra lieta, par ko vēlos stāstīt, ir Saeimas atbalstītie un pieņemtie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā. Nacionālā apvienība vienmēr ir uzskatījusi, ka nedrīkst diskriminēt iedzīvotājus pēc viņu dzīvesvietas un – tas ir vēl svarīgāk! – nedrīkst uzlikt tādus tarifus, kas iedzīvotājiem ir izteikti nedraudzīgi. Un šeit vēlos uzvērt, ka Nacionālā apvienība Rīgas domē balso pret šo tarifu: 1,20 eiro par vienu braucienu sabiedriskajā transportā. Tas ir ļoti augsts tarifs. Ņemot vērā iedzīvotāju rocību, ir pilnībā nesaprotami, kādēļ šādi tarifi tiek virzīti. Šobrīd var secināt, ka Rīgas dome attīstās vienā virzienā un valsts tomēr attīstās citā virzienā. Šeit ir disbalanss, kas jau kļūst izteiktāks ar katru dienu un katru mēnesi.

Trešā lieta, par ko vēlos runāt, ir Saeimas vienbalsīgi pieņemtie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Es cienu radioklausītājus un tādēļ labošu manas kolēģes Dainas Kazākas teikto, ka netiktu... vai tikti likti šķēršļi reģionālā satura nonākšanai pie iedzīvotajiem. Tas vienkārši neatbilst patiesībai. Un konkursā var piedalīties arī reģionālās televīzijas. Tā ka ir darīts viss iespējamais, lai šis saturs, ko cilvēki skatīsies televīzijas bezmaksas apraidē (nu, vienkāršāk sakot, ar dekoderiem un antenām, bez maksas), būtu maksimāli plašs. Līdz ar to Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šeit ir rīkojusies enerģiski. Tā kā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir vilcinājusies un šo jautājumu atlikusi un pusgada laikā netika piedāvājusi modeli, kas būtu efektīvs un juridiski arī iespējams, tad komisija izveidoja darba grupu, izstrādāja likumprojektu, lai nodrošinātu to, ka tiek piešķirts sabiedriskais pasūtījums televīzijas kanāliem, kas vēlētos ieiet šajā bezmaksas apraidē. Un tā ir tāda jauna likuma norma. Faktiski likums šādu situāciju bija atļāvis jau iepriekš, bet šobrīd mēs darām visu, lai tā tiktu īstenota.

Es gribu uzsvērt, ka tieši mediji latviešu valodā ir latviskās kultūras un identitātes nesēji. Tā ir mūsu valsts nacionālā bagātība, un ir jācenšas nostiprināt vietējo mediju telpu, it sevišķi valsts valodā. Citas Eiropas Savienības valstis to dara, turklāt dara ar labiem panākumiem. Latvija ir pamodusies tikai nesen. Un labi, ka kolēģi no citām frakcijām arī ir nonākuši pie šāda secinājuma, ka Latvijai te vēl darāmā ir daudz un darbs ir pašā sākumā.

Par to, kas būs redzams bezmaksas apraidē, tātad ar dekoderiem, no 1.janvāra. Es gribu uzsvērt, ka Saeima savu darbu ir izdarījusi. Ir izveidoti ļoti labvēlīgi nosacījumi, lai būtu pietiekami plašs saturs pieejams. Pie darba ir enerģiski jāķeras Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Padome ir izsludinājusi konkursu, un tagad padomei ir arī jāraugās, lai tiešām tiktu uzrunāts, piesaistīts iespējami plašs pretendentu loks, un jāraugās arī, lai šajā apraidē nonāktu tie televīzijas kanāli, ko mūsu skatītāji vēlas skatīties. Protams, jādomā arī par reģionālā satura nostiprināšanu, un, cik zinu, te ir arī ļoti labas iestrādes. Tā ka gribu teikt, ka šobrīd visa atbildība ir Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, bet mēs, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, sekosim līdzi, kā padome strādā un pilda šo savu pienākumu – stiprināt vietējo mediju telpu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Inārai Mūrniecei.

„Frakciju viedokļos” pēdējais šodien runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust „Saskaņas Centra” frakcijas viedokli par diviem Saeimas sēdes darba kārtībā iekļautiem mūsu likumprojektiem – „Grozījumi Jaunatnes likumā” un „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”.

Viena no problēmām ir tā, ka arī gados jauni cilvēki ir samaksājuši augstu cenu par ekonomisko krīzi Latvijā. Ar nožēlu var atzīmēt, ka varas partijas mums nezināmu iemeslu dēļ savlaicīgi nepievērsās jaunatnes nodarbinātības problēmai, tāpēc „Saskaņas Centrs”, strādājot opozīcijā valdībai, bet ne Latvijas tautai, ir spiests meklēt un piedāvāt savus risinājumus šim jautājumam. Šajā situācijā mēs nevaram vienkārši sēdēt saliktām rokām. Pēc „Saskaņas Centra” frakcijas deputātu domām, Labklājības ministrijas redzējums par to, kādi ir prioritārie pasākumi cīņā pret jaunatnes bezdarbu un kā tiks tērēti Eiropas fondu līdzekļi, kas paredzēti šiem mērķiem, neiztur nekādu kritiku. Valdība pilnīgi ignorē problēmas, kas saistītas ar jauniešu migrāciju uz ārzemēm un viņu nelegālo nodarbinātību Latvijā. Piemēram, šī tēma nekādi nav atspoguļota Labklājības ministrijas sagatavotajā jaunatnes garantiju plānā.

Tāpēc šodien Saeimā tika izskatīti divi „Saskaņas Centra” sagatavoti likumprojekti – „Grozījumi Jaunatnes likumā” un „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka jaunatnes garantijām jābūt attiecinātām uz visiem jauniem cilvēkiem, kuriem tās ir nepieciešamas, ne tikai uz tiem, kam ir oficiāls bezdarbnieka statuss.

Tomēr Labklājības ministrijas pozīcija šajā jautājumā ir viennozīmīga: studenti nav jaunatnes garantiju plāna mērķauditorija. Viņiem nebūs paredzētas nekādas papildu iespējas praksei vai darbā iekārtošanai, kaut gan, pēc Latvijas nozaru ekspertu domām, tieši šī grupa būtu pelnījusi īpašu attieksmi, ņemot vērā to, ka tas, ka jauniešiem ir nodarbinātība mācību laikā, ļauj viņiem ātrāk integrēties darba tirgū pēc augstskolas beigšanas. Tādā veidā 100 tūkstošiem Latvijas augstskolu, koledžu un profesionālo skolu audzēkņu būs liegta pieeja jaunatnes garantijām.

Bez tam gribētos pievērst uzmanību ļoti formālai Latvijas valdības pieejai jaunatnes garantiju paketes veidošanā. Atgādināšu, ka no 2014.gada Eiropas programmas „Jauniešu garantija” ietvaros tuvāko gadu laikā Latvija saņems 59 miljonus eiro cīņai pret jaunatnes bezdarbu. Un ir acīm redzami, ka jaunie naudas piešķīrumi aizies veco, neefektīvo pasākumu nodrošināšanai, tādu kā karjeras konsultācijas, mācību programmas Latvijā maz pieprasītām profesijām un palīdzība CV sagatavošanā. Taču Eiropas Komisija ne reizi vien ir uzsvērusi, ka Eiropas Savienības dalībvalstis var ierosināt arī savus darbības mehānismus jaunatnes garantiju plāna sekmīgai īstenošanai, ja tas atspoguļo reālo situāciju darba tirgū un jauno cilvēku vajadzības. Tāpēc „Saskaņas Centrs” vairākkārt iniciēja, piemēram, jautājumu par atvieglotiem nosacījumiem nodokļu piemērošanā darba devējam, kas pieņem darbā pirmajā darba vietā jaunus cilvēkus vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Un šodien, par laimi, mūsu divi likumprojekti ar „Saskaņas Centra”, ZZS un Nacionālās apvienības balsīm tika nodoti tālākajam darbam Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

Līdz ar to mēs esam apņēmības pilni radoši papildināt likumdošanu šajā jomā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodien raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un vēlu visiem jauku nedēļas nogali!

Sestdien, 18.novembrī
09:00  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītais ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Domā
10:30  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa
12:00  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā Saeimas svinīgā sēde
13:30  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā NBS vienību militārā parāde 11.novembra krastmalā
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”