Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas astotā sēde
2013.gada 24.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 9.00. Sākam Saeimas 24.oktobra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 24.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.616/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 24.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā arī lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr.617/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 24.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.615/Lp11) trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 24.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Elksniņš, Zariņš, Agešins, Ādamsons, Jakovļevs, Sakovskis, Ribakovs, Ņikiforovs, Urbanovičs un Hļebņikovs lūdz izdarīt izmaiņas 24.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par uzdevumu Ministru kabinetam apturēt akciju sabiedrības „Citadele banka” pārdošanu”. Šis lēmuma projekts uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu, bet tas nav bijis pieejams 72 stundas pēc iesniegšanas Saeimā. Tātad deputātiem ir jālemj par to, vai tas ir šodien iekļaujams sadaļā „Prezidija ziņojumi par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Tātad par to, ka tas būtu iekļaujams šodienas sēdes darba kārtībā, pieteicies runāt deputāts Andrejs Elksniņš.

A.Elksniņš (SC).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 170.pantu, mēs iesniedzām Saeimā lēmuma projektu „Par uzdevumu Ministru kabinetam apturēt akciju sabiedrības „Citadele banka” pārdošanu” un tajā skaitā lūdzām to iekļaut arī šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Minētais lēmuma projekts paredz, ka Ministru kabinetam būtu jāaptur visas darbības, kas saistītas ar akciju sabiedrības „Citadele banka” pārdošanu, līdz likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”...

Cienījamie kolēģi, minētais jautājums ir pietiekami aktuāls, lai to izskatītu šodien, jo jau otrdien šajā nedēļā valdības pārstāvji nākuši klajā ar paziņojumu par to, ka jau ir izraudzīts konsultants „Citadeles bankas” pārdošanai, neskatoties uz to, ka 2013.gada 29.jūlijā iesniegtais likumprojekts paredz nepieciešamību pieņemt atsevišķu likumu „Citadeles bankas” pārdošanas sakarā un šā gada 5.septembrī Saeimas vairākums ir nobalsojis par likumprojekta nodošanu komisijām. Mēs uzskatām, ka tik lielā steigā nav pieņemami veicināt „Citadeles bankas” pārdošanu faktiski laikā, kad parlamentā jau ir atklāta diskusija par nepieciešamību izstrādāt atsevišķu likumprojektu „Citadeles bankas” pārdošanas jautājumā.

Kolēģi, es aicinu šo lēmuma projektu atbalstīt un iekļaut to šīsdienas sēdes darba kārtībā, lai mēs jau šodien varētu izdiskutēt jautājumu par šā uzdevuma būtību un saturu ar mērķi nepieļaut „Citadeles bankas” atsavināšanu laikā, kad parlaments spriež par vajadzību attiecībā uz atsavināšanas procedūru pieņemt atsevišķu likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem nav iebildumu pret to, ka Prezidija ziņojums par šo lēmuma projektu tiek iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Savukārt Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 24.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 24.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Ašeradens, Čigāne, Lejiņš, Plavinska, Kārkliņa un citi lūdz izdarīt izmaiņas 24.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Lolitas Čigānes atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Plavinska, Ašeradens, Lejiņš, Kārkliņa, Kalniņš, Liepiņa un citi lūdz izdarīt izmaiņas 24.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Līvijas Plavinskas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Ašeradens, Čigāne, Lejiņš, Plavinska, Kārkliņa, Kalniņš un citi lūdz izdarīt izmaiņas 24.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Plavinska, Ašeradens, Lejiņš, Kārkliņa, Kalniņš un citi lūdz izdarīt izmaiņas 24.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Līvijas Plavinskas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Dolgopolovs, Kārkliņa, Čigāne, Eigims un Liepiņš lūdz izdarīt izmaiņas 24.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 11.punktu – lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr.768/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa – „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Prezidija ziņojumi par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Elksniņa, Zariņa, Agešina, Ādamsona un citu deputātu iesniegto lēmuma projektu „Par uzdevumu Ministru kabinetam apturēt akciju sabiedrības „Citadele banka” pārdošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis lēmuma projekts tiek izskatīts šodien? Nav. Paldies.

Tagad vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Minētais lēmuma projekts skar parlamentāro uzraudzību. Parlamentārā uzraudzība ir uzraudzības forma, ko parlamentārā republikā realizē parlaments pār apstiprinātu Ministru kabinetu. Parlamentāro uzraudzību ir iespējams īstenot vairākos veidos: ir, kā zināms mums visiem, deputātu jautājumi, ir deputātu pieprasījumi un ir Saeimas kārtības ruļļa 117.panta noteiktajā kārtībā realizēts uzdevums Ministru kabinetam.

Man jāatgādina jums parlamenta balsojums, kas tika veikts šā gada septembrī. Parlamenta vairākums ir nolēmis nodot izskatīšanai likumprojektu par grozījumiem Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā. Ir paredzēts iestrādāt minētajā likumā normu, ka akciju sabiedrības „Citadele banka” pārdošanas sakarā ir nepieciešams pieņemt atsevišķu likumu. Deputātu vairākums par to ir nobalsojis, Saeima savu lēmumu ir pieņēmusi, ir teikusi savu „jā” vārdu diskusijas uzsākšanai parlamentā par šo jautājumu, un likumprojekts ir nodots vērtēšanai komisijā. Man ir jautājums: ja pašreiz notiek diskusija parlamentā „Citadeles bankas” pārdošanas sakarā, bet valdība turpina realizēt „Citadeles bankas” pārdošanu un jau ir atradusi konsultantu, tad kāda nozīme faktiski ir tam, ka mēs noraidām šo uzdevumu valdībai, ko mēs pašreiz piedāvājam, – apturēt „Citadeles bankas” pārdošanu un turpināt diskusiju parlamentā par vajadzību pieņemt atsevišķu likumprojektu „Citadeles bankas” atsavināšanas procesā?

Mūsu mērķis pirmām kārtām ir, ievērojot nacionālās intereses, minēto procedūru apturēt un pieņemt atsevišķu likumprojektu, kas regulētu kārtību, veidu un formu „Citadeles bankas” pārdošanas sakarā. Mums nav pieņemams veids un forma, ka Ministru kabineta slepenajās sēdēs, bez jebkāda veida sabiedrības līdzdalības un skaidrības parlamentam, tiek pieņemti lēmumi attiecībā uz tiešām būtisku un vēsturisku valsts līdzekļu ieguldījumu kādreizējā „Parex bankā”.

Es aicinu parlamenta deputātus būt atbildīgiem un atcerēties, ka mēs dzīvojam parlamentārā republikā un ka valdība pilda tos uzdevumus un darbojas to likumu ietvaros, ko pieņēmis parlaments!

Kolēģi, atbalstīsim minēto uzdevumu: apturēsim – un tas būtu ļoti ātri! – valdības veiktās darbības „Citadeles bankas” pārdošanas sakarā un ātri strādāsim pie tā likumprojekta, kura virzību mēs atbalstījām šā gada septembrī! Pretējā gadījumā mums nav jēgas turpināt jebkāda veida darbu likumdošanas līmenī pie „Citadeles bankas” iespējamās atsavināšanas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Gaidis Bērziņš runās „pret”? Jo... Paldies.

Jā, bet iebildumi pret iekļaušanu netika celti, un tagad Elksniņa kungs norunāja pamatojumu tam, kāpēc tas būtu izskatāms šodien. Tā kā, ja netika celti iebildumi, viņš teiks: „Šis jautājums tiks skatīts kā... šīs sēdes beigās.” Un tad ir debates, kurās ir iespējams izteikties „par” un „pret”.

Tā kā deputātiem iebildumu nebija, šis jautājums... šis lēmuma projekts tiks skatīts šīs sēdes beigās. Paldies.

Pirms mēs skatām tālāk mūsu sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Tātad Juridiskā komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu lūdz izskatīt bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad turpinām izskatīt mūsu sēdes darba kārtību.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Indras Melderes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 16.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Indras Melderes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Indru Melderi par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Indras Melderes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Agneses Juškevičas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 16.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Agneses Juškevičas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Agnesi Juškeviču par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Agneses Juškevičas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Lauras Konošonokas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 16.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Lauras Konošonokas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Lauru Konošonoku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Lauras Konošonokas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Induļa Konošonoka atbrīvošanu no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 16.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Induļa Konošonoka atbrīvošanu no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2013.gada 1.novembri atbrīvot Induli Konošonoku no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Induļa Konošonoka atbrīvošanu no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Lolitas Čigānes atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Lolitas Čigānes atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Līvijas Plavinskas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Līvijas Plavinskas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Līvijas Plavinskas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Līvijas Plavinskas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Patvēruma likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Daina Kazāka.

D.Kazāka (RP).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Patvēruma likumā” (Nr.959/Lp11) otrajā lasījumā.

Atgādināšu, ka grozījumi likumprojektā tiek skatīti steidzamības kārtā, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes divas direktīvas, un saistībā ar vienu no tām sankcijas pret Latviju jau ir ieviestas. Līdz ar to mums pašlaik vajadzētu pilnveidot spēkā esošo patvēruma jomas tiesisko regulējumu un novērst patvēruma sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas iespējas.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņēma likumprojektu otrajam lasījumam un izskatīja vienu priekšlikumu. Šo priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Cilevičs. Komisija, izskatījusi Saeimas Juridiskā biroja viedokli, kā arī Iekšlietu ministrijas un Valsts robežsardzes ekspertu atzinumu, nolēma priekšlikumu neatbalstīt. Bija diezgan karstas diskusijas par šo likumprojektu, un mēs to esam sadalījuši divos likumprojektos.

Šis ir steidzamības kārtā skatāms likumprojekts, bet būs vēl viens likumprojekts, kur mēs skatīsim papildu priekšlikumus, kurus nevarēja virzīt steidzamības kārtā. Tad arī šo jautājumu varētu pārcelt uz nākošo likumprojektu.

Līdz ar to komisija nolēma priekšlikumu neatbalstīt, bet atstāt spēkā likumprojekta grozījumu redakciju, kas apstiprināta jau pirmajā lasījumā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā aicinu balsot „par” likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par neatbalstīto deputāta Borisa Cileviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Borisa Cileviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 51, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Patvēruma likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Skatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Likumprojekts paredz izveidot jaunu publisku sarakstu jeb reģistru - publisko personu un iestāžu sarakstu, kuru uzturētu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

Jānorāda, ka šobrīd Latvijā nepastāv publisko personu un iestāžu vienota reģistrācija, bet tiek veikta to administratīvā uzskaite un klasifikācija atsevišķu publisko personu un iestāžu vajadzībām. Vienkopus nav pieejama informācija par visu publisko personu un iestāžu izveidošanu, reorganizāciju, likvidāciju un citas ziņas. Valsts kancelejas uzturētajā datubāzē esošā informācija ir noderīga tikai šauram lietotāju lokam, turklāt dažkārt tā mēdz būt arī novecojusi. Līdz ar to Tieslietu ministrija ir izstrādājusi minēto likumprojektu.

Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un atbalstījusi. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi un izskatījusi piecus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Un arī 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā šā gada 31.oktobri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi četrus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Un 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam komisija ierosina noteikt šī gada 31.oktobri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.oktobris. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā šodien aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Sociālo un darba lietu komisija vairākkārt šo likumprojektu skatīja komisijas sēdēs. Deputāti, kuri strādā Demogrāfijas lietu apakškomisijā, čakli strādāja un iesniedza mums alternatīvus likumprojektus gan šim, gan arī nākošajam likumprojektam, bet diemžēl tik straujā laikā - vienas dienas laikā - atbildīgās ministrijas ierēdņi nevarēja iesniegt mums komisijā atzinumus, ko prasa Saeimas kārtības rullis, lai nodrošinātu kvalitatīvu darbu. Un līdz ar to vakardien Sociālo un darba lietu komisijā absolūts vairākums deputātu atbalstīja likumprojekta „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” virzīšanu pirmajam lasījumam.

Sociālo un darba lietu komisija pieņēma arī lēmumu aicināt parlamentu piešķirt likumprojektam steidzamību, jo pēc taisnības arī šis likumprojekts ir budžeta paketes likumprojekts. Un, ja mēs nevarēsim paspēt 31.oktobrī izskatīt Saeimā likumprojektu galīgajā, otrajā, lasījumā, ja jūs nepiešķirsiet tam steidzamību, tad tās labās idejas, kas jau ir budžeta projektā iestrādātas, mēs nevarēsim realizēt, sākot ar nākošo gadu.

Un tādēļ, kolēģi, lūdzu piešķirt likumprojektam steidzamību!

Sēdes vadītāja. Vai deputāti Parādnieks un Kazāka runās par steidzamību?...

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, godātie kolēģi! Šie divi likumprojekti ir jāskata kopsakarībā, un šo likumprojektu vadmotīvu esmu atradis Ministru kabineta pieņemtajā vidējā termiņa politiskās plānošanas dokumentā, kas saucas „Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam” un kas noteic, ka ģimenēm ir nozīmīgs valsts un pašvaldības nodrošinātais finansiālais atbalsts, aprūpējot bērnu. Vairāki pētījumi apstiprina, ka materiālais nodrošinājums ir viens no svarīgākajiem jautājumiem ģimenē, pieņemot lēmumu radīt pirmo vai nākamos bērnus. Zinot, ka valstī ir pietiekami droša sociālā atbalsta sistēma un droša vide ģimenei, vecākiem mazinātos risks straujam ģimenes ienākumu kritumam, un tas sekmētu dzimstību.

Bērni nedzimst pabalstu dēļ, bet tāpēc, ka ir vēlme laist pasaulē jaunu dzīvību - daļiņu no sevis. Šajā ziņā, es ceru, mums visiem ir vienprātība, un visdažādākās aptaujas liecina, ka latviešiem šī vēlme pēc kuplas ģimenes ir, jo vidējais rādītājs, kādu ģimenes vēlētos redzēt sev bērnu skaitu, ir 2,3. Diemžēl realitātē šis vidējais rādītājs ir vien 1,4.

Pabalsts pirmajos bērna dzīves gados, protams, nav vienīgais motivējošais atbalsts, kas ļautu latviešiem piepildīt savas vēlmes, tomēr dažādās aptaujās tas parasti tiek minēts kā viens no pirmajiem, kam seko bērna nodrošinājums ar vietu pašvaldību bērnudārzā pēc pusotra gada vecuma sasniegšanas.

Abu likumprojektu mērķis ir nodrošināt pienācīgu atbalstu vecākiem līdz bērna pusotra gada vecuma sasniegšanai, tas ir, līdz brīdim, kad pašvaldībai ar likumu ir noteikts pienākums nodrošināt bērnu ar vietu bērnudārzā, un arī Darba likums paredz saglabāt strādājošajiem vecākiem noteikto atbalstu, bērna kopšanas pabalstu, līdz bērna pusotra gada vecuma sasniegšanai.

Pagājušajā gadā mēs jau iestrādājām vienotu atbalstu minimālā pabalsta apmērā sociāli apdrošinātām un sociāli neapdrošinātām personām. Iepriekš šī gradācija bija tāda: 50 lati pirmajā gadā bija neapdrošinātām, bet 63 lati kā minimālais atbalsts sociāli apdrošinātām personām, bet otrā gada pirmajā pusgadā tie bija 30 lati. Savukārt ar šo gadu, pateicoties mūsu kopīgajam lēmumam, šis atbalsts ir 100 latu.

Sakarā ar to, ka pirmajā bērna piedzimšanas... Iepriekš strādājošajām personām ienākumi būtiski krītas tieši bērna otrajā dzīves gadā, tādējādi veidojot milzīgu bedri... Māmiņa vēl nav gatava atgriezties darbā, viņai ir nepieciešams rūpēties par bērnu, un tad, lai nodrošinātu šīs „bedres” aizbēršanu, valsts varētu... valstij ir nepieciešams piešķirt papildu līdzekļus. Un arī tanī gadījumā, ja māmiņa pēc bērna gada vecuma sasniegšanas nolemtu atgriezties darbā, tik un tā viņai ir nepietiekoši līdzekļi, lai viņa varētu nodrošināt bērna pieskatīšanu.

Sākotnējais uzstādījums mums bija nodrošināt vecāku pabalstu 70 procentu apmērā no bruto algas līdz pat bērna pusotra gada vecumam, kā tas ir arī šobrīd. Un tas arī tika iesniegts kā jaunās politikas iniciatīva no Labklājības ministrijas puses, pamatojoties uz iepriekšējā gada 23.oktobra vienošanos par valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem. Pārresoru koordinācijas centrs šo jaunās politikas iniciatīvu, analizējot pēc vairākiem kritērijiem, novērtēja ar visaugstāko atzīmi. Tomēr, lai varētu nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju, pēc Labklājības ministrijas norādēm, nebija iespējams... nav iespējams uzlikt sociālajam budžetam papildu izdevumus, un tādējādi šo nepieciešamo papildu nodrošinājumu vajadzētu atrast valsts budžetā kaut vai nepilnā apjomā. Tāpēc tika izstrādāta jauna sistēma, ka līdz šim sociāli apdrošinātām personām noteikto pabalsta minimumu izmaksātu nevis no sociālā budžeta, bet arī no valsts pamatbudžeta kombinētā veidā, nodrošinot minimumu no valsts budžeta bērna kopšanas pabalsta veidā un piemaksu atkarībā no veiktajām iemaksām sociālajā budžetā kā vecāku pabalstu. Tādējādi mēs sociālajā budžetā plānoto naudu jeb uzkrājumus varētu pārdalīt ilgākā laika periodā, saglabājot līdzvērtīgu vai pietuvinātu atbalstu, kāds tas bija iepriekš, vecākiem strādājot. Un šī kombinētā sistēma, kad bērna kopšanas pabalsts kļūst tikai par universālu... šī bērna kopšanas pabalsta... šo bērna kopšanas pabalstu (tāpat kā laika periodā no bērna gada līdz divu gadu vecumam) padarītu visiem pieejamu.

Kāda šobrīd ir sistēma?

Sistēma ir tāda: bērna kopšanas pabalsts tikai no bērna gada līdz divu gadu vecumam kļūst par universālu; līdz tam pastāv divas paralēlas sistēmas - tiek maksāts vecāku pabalsts un bērna kopšanas pabalsts.

Vēl pat 2008.gadā bērna kopšanas pabalsts bija universāls, un tikai tad tika nodalīta atsevišķa sistēma, kas bija balstīta uz sociālo apdrošināšanu. Šādu sistēmu ieviešot, varētu vilkt zināmas paralēles ar neapliekamo minimumu vai atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu... ka tiek rēķināti nodokļi... nodokļa aprēķins no vecāku algas.

Šāda pati, tikai apgriezta veida progresivitāte jeb regresivitāte tiks nodrošināta, ja mēs šo minimumu noteiksim no valsts budžeta, savukārt pārējo piemaksu veiksim no sociālā budžeta. Tādējādi par katru sociālajā budžetā iemaksāto latu tiks nodrošināts vecāku pabalsts, kas būs papildu motivācija vecākiem iestāties sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Diemžēl laika trūkuma dēļ visās tanīs sarunās, kas mums notika, tikai pēdējā brīdī panācām ilgi gaidīto vienošanos par to, kā mēs varam šo atbalstu līdz bērna pusotra gada vecumam sniegt. Tiešām bija tāda situācija, ka mēs, tā teikt, nenomodulējām visas vecāku iespējas pie lielākām algām un to, kādi būtu mēneša ienākumi, rēķinoties arī ar to, ka vecākiem varētu būt vēlme saglabāt šo bērna kopšanas periodu, kad tiek saņemts vecāku pabalsts, tikai gadu. Tāpēc šinī likumprojektā vēl nav iestrādāta vecāku iespēja izvēlēties. Jo, kaut arī šī jaunā sistēma nodrošinātu visā pusotra gada laikā katram vecākam kopumā - sociāli apdrošinātam vecākam kopumā! - lielāku pabalsta apmēru, tomēr tiem vecākiem, kuriem ir svarīgi viena mēneša apjomu saņemt vismaz tādā pašā apjomā, kāds ir bijis līdz šim... Tāpēc šādai izvēles iespējai ir jābūt, un to mēs uz otro lasījumu noteikti arī sagatavosim un iestrādāsim.

Kā jau kolēģis ar kalkulatoru - tā mani kāds nosauca -, es pamatošu šīs sistēmas priekšrocības ar skaitļiem. Konkrēti ņemsim par piemēru mikrouzņēmuma darbinieci - amatnieci, kurai vidējā bruto alga, kas uzskaitīta, ņemot vērā sociālās apdrošināšanas sistēmu, bija 50 lati. Pēc esošās - šobrīd spēkā esošās - sistēmas viņa saņemtu tos pašus 120 latus vecāku pabalsta veidā tāpat kā tāda persona, kura nekādas sociālās iemaksas nav veikusi. Pēc jaunās sistēmas, kas varētu stāties spēkā no 1.oktobra, viņa saņemtu 142 latus tanī gadījumā, ja izvēlētos garāku periodu - pusotru gadu. Tātad visa šā pusotra gada laikā viņa saņemtu 142 latus, tas ir, par 22 latiem vairāk, vai, ja izvēlētos tomēr vienu gadu, tad saņemtu 150 latus, kas ir par 30 latiem vairāk.

Piemēram, uz pusslodzi strādājoša studente, kļuvusi par māmiņu, savā sociālās apdrošināšanas sistēmā ir nopelnījusi vidējo bruto algu 100 latu apmērā. Arī pēc pašreizējās sistēmas viņa saņemtu tos pašus 120 latus. Pēc jaunās sistēmas, izvēloties pusotra gada periodu, viņa saņemtu 164 latus. Ja izvēlētos to pašu periodu, kāds ir šobrīd - gadu -, tad saņemtu 180 latus, tātad par 60 latiem vairāk.

Minimālo algu saņēmusī pārdevēja pēc spēkā esošās sistēmas saņemtu 140 latus, bet pēc jaunās - 186; ja pusotru gadu vai gadu, tad saņemtu 240 latus, tas ir, par 100 latiem vairāk nekā pašreiz. Un kopumā saņemtu par 70 procentiem vairāk nekā pēc šobrīd spēkā esošās sistēmas.

Vidējais vecāku pabalsta apjoms ir mazliet virs 400 latiem. Un pieņemsim, ka skolotāja, kura šādu vidējo algu ir saņēmusi, pēc pašreizējās sistēmas gada laikā saņem 280 latus, pēc jaunās - visu pusotra gada periodu varētu saņemt 295 latus. Savukārt, ja tomēr izvēlētos gada periodu, saņemtu 360 latus.

Vidējo algu valstī saņēmusī kultūras darbiniece, kurai vidējā alga ir ap 500 latiem, pēc pašreiz spēkā esošās sistēmas saņem 350 latus, bet pēc jaunās sistēmas, ja viņa izvēlētos termiņu par sešiem mēnešiem ilgāku, nekā tas ir šobrīd, viņa saņemtu 339 latus, kas ir par 11 latiem mēneša griezumā mazāk, toties sešus mēnešus no vietas saņemtu par 219 latiem vairāk, nekā tas ir paredzēts tagad.

Savukārt tad, ja viņa tomēr izvēlētos šo gada periodu, tad saņemtu 420 latus, kas ir par 70 latiem jeb par 20 procentiem vairāk nekā pašreizējā sistēma viņai to nosaka.

Arī lielāku algu saņēmēji, piemēram, tiesnese, kurai bruto alga ir aprēķināta 1000 latu apmērā, šobrīd saņemtu 700 latus, bet pēc jaunās sistēmas, ja viņa izvēlētos pusotru gadu, tie būtu 558 lati, - tātad mēneša ienākumu kritums ir. Savukārt visā periodā, ja tiek izmantots viss pusotrs gads, viņa saņemtu par 1200 latiem jeb par 16 procentiem vairāk nekā pašreiz. Bet, ja šai māmiņai būtu svarīgi saņemt vienā mēnesī vismaz tādā pašā apjomā, tad viņa izvēlētos gadu, un tad viņa saņems 720 latus - par 20 latiem jeb par 3 procentiem vairāk nekā šobrīd.

Arī augstākā līmeņa vadītājs ar bruto algu 2000 lati, kuram, ņemot vērā ierobežojumus, kādi šobrīd pastāv, izmaksai virs 700 latiem 50 procentu apmērā saņemtu 1050 latu pabalstu, taču pēc jaunās sistēmas: pusotra gada termiņā - 908 latus, bet gada termiņā - 1070 latus, kas tik un tā ir par 2 procentiem vairāk, nekā ir noteikts pašreiz spēkā esošajā sistēmā. Jā, un tikai pie bruto algas - 2400 lati, kad vecāku pabalsts ir 1190 lati, veidojas tā sauktais nulles punkts.

Salīdzinājumā ar bruto algu, kas ir, piemēram, 2800 lati, pēc jaunās sistēmas ikmēneša pabalsta apjoms, salīdzinot ar spēkā esošo, kas nosaka 1330 latu, samazinātos par 20 latiem jeb par 2 procentiem. Tā ir taisnība! Bet, ņemot vērā sociālās apdrošināšanas sistēmas vienu no būtiskākajiem pamatprincipiem - solidaritātes principu, šāds samazinājums būtu attaisnojams iepretim tiem ieguvumiem, ar ko tiek nodrošināti mazāk aizsargātie sociālās sistēmas dalībnieki. Arī tad, ja kādā brīdī tiks lemts, ka nekādi ierobežojumi vecāku pabalstu izmaksām turpmāk nebūs nepieciešami, tik un tā pēc gada vai pēc diviem gadiem šāds lēmums varētu tikt pieņemts. Un tad lielāko algu saņēmēju pabalsta apjoma samazinājums ir samērīgs iepretim kopējam ieguvumam attiecībā uz mazāko algu saņēmējiem. Piemēram, gadījumā, ja pēc pāris gadiem atceļ ierobežojumus, tad Saeimas deputātam... komisijas vadītājam ar bruto algu 1800 lati, rēķinot pēc šābrīža sistēmas bez šiem ierobežojumiem, vecāku pabalsts būtu 1260 latu apmērā, bet pēc jaunās sistēmas, ja viņš izvēlēsies pusotru gadu pavadīt pie bērna, viņš saņems 908 latus, un visu šo laika periodu, izmantojot bērna kopšanas pabalstu, bērna kopšanas atvaļinājumu... izmantojot vecāku pabalstu visu šo laika periodu, viņš kopumā saņems vairāk par 1200 latiem. Savukārt, ja viņš izvēlēsies gada periodu, tad tiešām šis samazinājums nedaudz būs - tie būs 1200 lati iepretim 1260 latiem, kas ir par 60 latiem mazāk.

Bet es domāju, ka solidaritātes vārdā gan Saeimas deputāts, gan augsta līmeņa vadītājs atzīs par samērīgu un taisnīgu, ka ar šo 60 latu jeb 2 procentu samazinājumu... ar nepilnu 3 procentu samazinājumu, pareizāk sakot... ka šāds samazinājums sniegtu atbalstu, piemēram, divām mikrouzņēmuma darbiniecēm - amatniecēm vai vienai uz pusslodzi strādājošai studentei. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Divām sievām!” Zālē smiekli.)

Es atvainojos, tā kā es... tā kā tie ir saistīti likumprojekti, tad es pie nākošā varētu...

Sēdes vadītāja. Parādnieka kungs, jūs runājat jau 15 minūtes, un nav paredzēts apvienot, ja ir 15 minūtes. Ja jums nav nekas pēc būtības sakāms, tad statistikas datus jūs varat izdalīt - katram deputātam šīs tabuliņas ar skaitļiem. Es ceru, ka jūs varat atrast vēl kādus argumentus sava likumprojekta pamatošanai...

I.Parādnieks. Galvenais... vēl viens ieguvums no šā likumprojekta ir tas, ka māmiņām būs paredzēts... (No zāles dep. V.Agešina starpsaucieni.) vecākiem būs paredzēts saņemt vecāku pabalstu arī tajā gadījumā, ja viņi vēlas atgriezties darbā. Tātad strādājošie vecāki varētu saņemt 30 procentus no vecāku pabalsta. Tas, protams, nav pietiekoši, un, iepretim Igaunijas piemēram, kur viņi saņem atkarībā no tā, kāda ir slodze un algas apjoms, no 75 līdz 85 procentiem no vecāku pabalsta, tas ir nepietiekoši. Bet mums būs iespēja nākošajos gados šo procentu likmi noteikti palielināt.

Aicinu atbalstīt likumprojektu un iesniegt priekšlikumus, lai noteikti likumprojektu uzlabotu, jo tādā veidolā, kādā tas ir, tas nav gluži pieņemams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (RP).

Labrīt, godātie kolēģi! Mēģināšu daudz neaizkavēt jūsu laiku, taču gribu tomēr runāt gan par šo likumprojektu, gan arī par nākamo likumprojektu, kas ir iekļaujams darba kārtībā, vienkārši tā iemesla dēļ, ka ir svarīgi šīs abas lietas skatīt kopā, jo, atrauti skatot, tās var izskatīties citādāk un var radīt dažādus samulsuma brīžus.

Runājot par visu pēc būtības, Parādnieka kungs jau pareizi norādīja, ka sākotnēji vienošanās paredzēja pagarināt vecāku pabalsta izmaksu līdz bērna pusotra gada vecumam un šo pabalstu izmaksāt tādā pašā apmērā, kādā tas ir šobrīd.

Diemžēl, ņemot vērā sociālā budžeta iespējas, kā norādīja Labklājības ministrija, tas nebija iespējams, tāpēc bija nepieciešams meklēt alternatīvus risinājumus. Te man jāsaka paldies Labklājības ministrijai, kura likumprojekta anotācijā ir norādījusi konkrētu deputātu uzvārdus, šī risinājuma autorus, taču esmu spiesta atteikties no šīs autorības tā vienkāršā iemesla dēļ, kuru jau es pieminēju, - ka vienošanās paredzēja citu risinājumu. Un šāds risinājums ir izvēlēts tādēļ, lai, pirmkārt, saglabātu personas ikmēneša ienākumus aptuveni tādā pašā līmenī un, otrkārt, nodrošinātu iespēju vecākiem būt kopā ar savu bērnu vai nodrošinātu bērna pieskatīšanu līdz viņa pusotra gada vecumam (valsts ir nodrošinājusi vai vismaz normatīvā līmenī paredzējusi, ka bērnam tiek nodrošināta pieskatīšana pirmsskolas izglītības iestādē), un, treškārt, aizbērtu, kā jau tika pieminēts, šo „bedri” starp bērna viena gada un pusotra gada vecumu.

Bieži vien šo likumprojektu kontekstā ir izskanējuši dažādi jautājumi saistībā ar Satversmes tiesu un vienlīdzības un nevienlīdzības jautājumu. Jā, veidojas zināmā mērā paradoksāla situācija: visi vecāki, kuriem piedzimuši bērni, protams, ir vienlīdzīgā situācijā, jo viņiem ir dzimuši bērni, taču tajā pašā laikā viņi ir arī atšķirīgā situācijā tad, ja viens no vecākiem ir veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet otrs nav, jo viens kaut kādu iemeslu dēļ ir varējis parūpēties par savu sociālo apdrošināšanu, bet otrs vai nu brīvprātīgi to nav darījis, vai piespiedu kārtā to nav varējis.

Latvijas Republikā sociālās apdrošināšanas sistēma ir balstīta tieši uz to, ka persona gūst labumu atkarībā no savām veiktajām sociālajām iemaksām. Proti, tā persona, kura ir veikusi lielākas sociālās iemaksas, gūst lielāku labumu sociālās apdrošināšanas pabalsta veidā. Tas ir arī tas, ko paredz šī piedāvātā sistēma kopumā. Proti, Valsts sociālo pabalstu likumā tiek paredzēts universāls bērna kopšanas pabalsts visiem vecākiem, kuriem ir piedzimuši bērni, tāpēc ka viņi atrodas vienlīdzīgā situācijā - viņiem ir piedzimuši bērni. Savukārt likumprojektā „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” tiek paredzēta atšķirīga attieksme pret vecākiem: tie vecāki, kuri ir veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir tiesīgi saņemt sociālās apdrošināšanas atlīdzību, savukārt tie vecāki, kuri nav šīs iemaksas veikuši, nav tiesīgi saņemt sociālās apdrošināšanas atlīdzību. Tādā veidā tiek pamatota šī atšķirīgā attieksme.

Ko ir norādījusi Satversmes tiesa? Satversmes tiesa ir norādījusi, ka vienas no tiesībām, ko garantē Satversmes 110.pants, ir ģimenes tiesības uz īpašu valsts atbalstu un aizsardzību.

Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 10.panta pirmā daļa paredz, ka dalībvalstis nodrošina iespējami plašāku aizsardzību un palīdzību ģimenei, it sevišķi tās dibināšanas posmā un kamēr tās pienākums ir gādāt par nepatstāvīgajiem bērniem un viņu audzināšanu.

Eiropas Sociālā harta garantē ģimenes tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību, lai nodrošinātu apstākļus, kas nepieciešami ģimenes kā sabiedrības pamatvienības pilnīgai attīstībai. Līgumslēdzējas puses, šajā gadījumā Eiropas Sociālās hartas līgumslēdzējas puses, apņemas veicināt ģimenes dzīves ekonomisko, juridisko un sociālo aizsardzību ar tādiem līdzekļiem kā ģimenes pabalsti, fiskālie atvieglojumi, dzīvojamā fonda nodrošināšana ģimenei, pabalsts jaunlaulātajiem un vēl citiem piemērotiem līdzekļiem.

Satversmes tiesa norāda, ka šī norma valstij uzliek pienākumu ieviest un uzturēt ģimenes pabalstu sistēmu. Pabalstiem jāaptver ievērojams daudzums ģimeņu un jābūt pietiekamiem, lai nodrošinātu ģimenēm adekvātu ienākumu papildinājumu. Pabalsti ir regulāri jāpārskata, lai tie apmēra ziņā tiktu līdzi inflācijai. Kolēģi, gribu teikt, ka tas ir tieši tas, ko mēs šobrīd darām ar šiem normatīvo aktu projektiem un atbilstoši tiem priekšlikumiem, ko vēl ir plānots iesniegt.

Labklājības ministrija ir norādījusi uz vairākiem riskiem saistībā ar šiem likumprojektiem, un viens no iespējamiem riskiem ir neefektīva sistēma. Proti, ministrija norāda, ka vecāku pabalsta procentuālais apjoms atbilstoši šim likumprojektam tiek samazināts. Jāteic, ka tā tas ir gadījumā, ja mēs nosakām tikai vienu iespējamu izvēli - pabalsta izmaksu 16 mēnešu garumā un turklāt ja mēs neņemam vērā bērna kopšanas pabalstu, ko atbilstoši Valsts sociālo pabalstu likumam tiek paredzēts izmaksāt visiem vecākiem.

Taču, ja mēs ņemam vērā šīs divas lietas, proti, universālo pabalstu visiem vecākiem un iespējamību izvēlēties pabalsta izmaksas periodu atkarībā no ģimenes situācijas, tādā gadījumā šis risks tiek novērsts, un, kā jau Parādnieka kungs pierādīja ar skaitļiem, tad faktiski tiesību ierobežojums ir iespējams tikai 1,5 procentiem ģimeņu, kuru bruto alga ir virs 2800 latiem.

Runājot par šī ierobežojuma leģitīmo mērķi, ko vienmēr prasa Satversmes tiesa, - nodrošināt sociālās apdrošināšanas sistēmas solidaritāti. Atbilstoši likumam „Par valsts sociālo apdrošināšanu” šī sistēma ir solidāra, kas pēc būtības nozīmē tieši to, ka bagātākajiem ir jādalās ar nabadzīgākajiem. Un, ja mēs runājam par cilvēkiem, kuru bruto ienākumi ir 2800 latu un vairāk, tad es gribētu teikt, ka šis ierobežojums ir samērīgs, ņemot vērā, ka viņi zaudē proporcionāli aptuveni 3 procentus, kas uz šī fona, kā es uzskatu, nevarētu tikt uzskatīts par lielu.

Nākamais risks ir tiesību samazināšana noteiktai personu grupai, kur Labklājības ministrija ir norādījusi, ka gūstamo ienākumu robeža, kuru sasniedzot, vecāku pabalsta saņēmējam jaunā sistēma kļūst neizdevīgāka, ir aptuveni 500 latu mēnesī. Atkal mēs atgriežamies pie tā, ka mēs runājam par izvēles iespējām, par kurām ir runāts jau labu laiku vēl pirms šodienas sēdes, taču likumprojektā diemžēl šīs iespējas nav iestrādātas. Tomēr vēlreiz varu apliecināt, ka tiks iesniegti atbilstoši priekšlikumi, lai vecāki varētu izvēlēties, kādā laika periodā viņi savu pabalstu vēlas saņemt.

Un trešais Labklājības ministrijas norādītais risks ir saistīts ar vecāku pabalsta izmaksu strādājošiem vecākiem. Te es atkal gribu citēt Satversmes tiesu, kas ir teikusi: „Nosakot ierobežojumus saņemt likumā noteikto bērna kopšanas pabalstu personai, kura nodarbināta nepilnu darba laiku, apstrīdētā norma liedz Satversmes 110.pantā garantētās un normatīvajos aktos precizētās tiesības uz ģimenes sociālo un ekonomisko aizsardzību bērna piedzimšanas gadījumā.” Līdz ar to šāds ierobežojums uzskatāms par Satversmē noteikto pamattiesību ierobežojumu.

Kolēģi, mēs diezgan daudz esam diskutējuši par to, ka vecākiem, kuri atrodas mājās ar bērniem, joprojām ir jāsaglabā konkurētspēja darba tirgū, jāspēj uzturēt un saglabāt savu kvalifikāciju. Mūsdienu darbs un mūsdienu tehnoloģiskās iespējas ļauj vecākiem izvēlēties dažādas nodarbinātības formas, tajā skaitā daļēju, nepilnu darba laiku, tajā skaitā attālinātās nodarbinātības formas, strādājot ar interneta starpniecību. Tāpēc šeit nevarētu vairs diskutēt par to, ka bērna pieskatīšana automātiski izslēdz strādāšanu, un otrādi. Tā tas mūsdienās nav. Tāpēc ir svarīgi paredzēt, ka vienlaikus ar bērna kopšanas un vecāku pabalsta saņemšanu ir iespējams arī strādāt, saņemot par to daļēju atlīdzību. Tas, kas šobrīd ir paredzēts likumprojektā, ir 30 procentu vecāku pabalsta saglabāšana tādā gadījumā.

Attiecībā uz... jā, attiecībā uz grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā es laikam neatļaušos šobrīd runāt, jo tad noteikti Saeimas priekšsēdētājas kundze man aizrādīs, ka tas nav šis likumprojekts. Taču es gribu norādīt vēl dažas tēzes, kas publiskajā telpā ir izskanējušas no māmiņām vakar, burtiski vienas stundas laikā, balstoties uz kādu labklājības ministres izteiktu atziņu.

Un šīs tēzes ir šādas.

Viena no mammām saka: „Gribētos, lai māmiņas tiktu cienītas - gan tās, kas aiziet strādāt drīz pēc bērna dzimšanas, gan tās, kas izvēlas audzināt bērnus mājās. Pusotra gada vecs bērns, atstāts bez mammas, slimo, mamma tāpat nevar pilnvērtīgi strādāt. Plus ir nepieciešami budžeta līdzekļi, kas tiek tērēti veselības aprūpei un slimības lapu apmaksai.

Ļoti laba lieta ir daļējas slodzes darbs, nezaudējot pabalstus. Es strādāju 1,5 dienas nedēļā, esmu ar bērniem un nezaudēju prasmes. Mēs ļoti daudz runājam par to, ka cilvēks ir brīvs izvēlēties un cilvēks pats uzņemas atbildību par sevi un savu rīcību. Tad nu, lūk! Ja ir izvēles iespējas, uzticieties, ka sievietes ir spējīgas izlemt, kas viņām ir svarīgāk un piemērotāk!

Mēs neesam vīriešu apspiestas un apmātas, mēs neesam upuri. Mēs apzināti izdarām savu izvēli, nebaidoties, ka paliksim vienas un bez darba.”

Un pēdējais. To es gribu katram, katram likt pie sirds: nezinu nevienu, kurš dzīves otrajā pusē žēlotos, ka par daudz bijis kopā ar ģimeni. Par strādāšanu gan žēlojas daudz un bieži.

Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēdz sacīt, ka medaļai ir divas puses. Un divas puses ir arī šim jautājumam.

No vienas puses, šajās dienās vārdi „demogrāfija” un „dzimstības veicināšana” ir ļoti cieši „salaulāti” ar jēdzienu „strīdi”. Tad, kad mēs dzirdam par demogrāfiju, mēs dzirdam arī par konfliktiem, par strīdiem.

No otras puses, tomēr ir liels prieks un gandarījums, ka šie strīdi ir nevis, kā bieži ierasts, par amatiem vai par sadzīviskām lietām, vai par lietām, kas izriet no personiskām simpātijām vai antipātijām, bet gan ir par to, kā panākt, lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu. Un šajā gadījumā es pat nevēlētos īpaši izcelt argumentus no strīdnieku puses: kam ir vairāk taisnības, kam - mazāk.

Jau tas, ka mēs diskutējam un meklējam iespējas, kā risināt šo jautājumu, - jau tas vien ir ļoti būtisks solis uz priekšu.

Jau tas, ka otro gadu pēc kārtas demogrāfijas kontekstā mēs diskutējam par dzimstības veicināšanu, par to, lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu, - jau tas, es domāju, ir labs rezultāts.

Man ir bijis tas gods un tā iespēja būt klāt šajās diskusijās, un es vēlos paust ļoti dziļu cieņu un atzinību gan Saeimas deputātiem, kas darbojas Demogrāfijas lietu apakškomisijā, demogrāfijas grupā, gan Labklājības ministrijas pārstāvjiem un ekspertiem, kas arī ļoti daudz laika velta, lai taptu šis kopdarbs. Un, ja mēs runājam par kādu projekta kritiku vai risku, par norādīšanu uz iespējamiem riskiem vai mudinājumu sabalansēt jautājumus ar daudziem citiem aspektiem, tādiem kā, piemēram, nodarbinātība, tad arī tas īstenībā ir kopdarbs, kas ved pie rezultāta. Un, ja šo strīdu rezultātā mēs panāksim to, ka jaunās māmiņas iegūs lielāku atbalstu, jutīsies materiāli novērtētas par šo, nu, īstenībā varoņdarbu, ko viņas šajos apstākļos uzņēmušās veikt, tad šie strīdi būs attaisnojušies un šī medaļas puse - gaišā medaļas puse - būs virspusē.

Ja viss notiks tā, kā, es ceru, tam ir jānotiek... un tas, par ko šobrīd ir izdevies panākt vienošanos un pie kā mēs ar kopdarbu esam nonākuši... tad ikviena māmiņa pēc šiem grozījumiem, neatkarīgi no tā, vai viņa šobrīd ir sociāli neapdrošināta, vai viņa veic nelielas sociālās iemaksas vai lielas sociālās iemaksas... neatkarīgi no tā, vai viņa izvēlēsies pavadīt kopā ar bērniņu gadu vai pusotra gada, viņa saņems vairāk. Un tas ir būtisks panākums, bet tas, kurš plūks šo panākumu laurus, protams, jau ir otršķirīgs jautājums. Un es ļoti ceru, ka neatkarīgi no tā, kurš vai kuri veidos nākamās valdības, kuri būs nākamie ministri, šī tradīcija - dzimstības veicināšana - būs viens no būtiskākajiem jautājumiem, par ko tiek diskutēts valdībā... es ļoti ceru, ka šī tradīcija turpināsies. Gluži vienkārši! Ja Latvijā nedzims vairāk bērnu, ja tā ļaužu grupa, kas nodrošina, lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu, netiks pacelta uz visaugstākā pjedestāla, tad daudzi tie jautājumi, par kuriem mēs ikdienā laužam šķēpus... pat jautājumi arī par valodu, kas ir ļoti būtiski Nacionālajai apvienībai... visi šie jautājumi vienā dienā var kļūt lieki.

Lai jums izdodas! Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Cienījamie kolēģi! Paldies koalīcijas sadarbības partneriem - un es te domāju Nacionālo apvienību, Reformu partiju un arī neatkarīgos deputātus - par to, ka mēs esam noturējuši šo demogrāfiskās vienošanās pamatprincipu, ka mums vajag veidot atbalstu ģimenēm, ka mums vajag veicināt dzimstību mūsu valstī, jo mēs skatāmies mazliet tālāk par nākamā gada budžeta pieņemšanu.

Paldies arī Sociālo un darba lietu komisijai (No zāles dep. J.Ādamsons: „Partijai un valdībai!”) par to, ka tā uzklausīja mūs - mūsu bažas un viedokli par to, kā šis likumprojekts tika virzīts, un mēs centīsimies kopā sastrādāties aizvien veiksmīgāk, lai šo normatīvo regulējumu pieņemtu.

Tas, ko es gribētu teikt, ir... Mēs jau dzirdējām statistiku, mēs dzirdējām juridiskos pamatojumus, bet tagad nedaudz par politiku.

Tātad par šo demogrāfisko vienošanos, kur arī šie abi likumprojekti ir it kā sadaļa no tās. Mēs esam panākuši atbalstu vecākiem, kam ir bērni no gada līdz pusotra gada vecumam, ar mērķētiem pabalstiem. Mēs esam normatīvi noregulējuši aukļu pakalpojumus un esam mazinājuši rindas pirmsskolas iestādēs. Līdz ar to vecāki var saņemt no valsts mērķētu maksājumu 100 latu apmērā par pakalpojuma saņemšanu par tiem bērniem, kuri netiek bērnudārzā, bet tie vecāki, kuru bērni netiek pašvaldību bērnudārzā, saņem pašvaldību līdzfinansējumu 130-160 latu apmērā. Ar šo valsts šobrīd ir veikusi intervenci bērnudārzu rindu mazināšanā, un nākošgad jau pašvaldībām pašām būs jāpilda šie pienākumi pret saviem iedzīvotājiem.

Es gribu arī teikt, ka ar šo demogrāfisko vienošanos mēs esam palielinājuši iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošām personām, un tā rezultātā mēs esam samazinājuši finansiālos izdevumus ģimenēm saistībā ar mācību līdzekļu iegādi. Teiksim, pirms trim gadiem tie bija 69 santīmi par katru skolēnu, šobrīd tie jau ir 14 lati.

Mēs šajā vienošanās programmā paredzējām, ka mēs dosim iespēju saņemt pabalstu arī strādājošiem vecākiem, un, izvērtējot pabalsta apmēra izmaiņas, šajā gadījumā mēs tomēr gribētu ievērot Satversmē paredzētās cilvēktiesības saņemt sociālo apdrošināšanu.

Tagad par likumprojekta būtību. Ir tā, ka man politiski ir diezgan grūti atbalstīt šo likumprojektu, bet sakarā ar to, ka mūsu koalīcijas sadarbības partneris VIENOTĪBA ir novilcinājis šo laiku līdz pēdējam un ka mums šo likumprojektu vajadzētu pieņemt budžeta ietvaros, lai mēs varētu balsot „par” šo budžetu, tad šis likumprojekts, ko virza Labklājības ministrija, ir uzskatāms par nekvalitatīvu. Diemžēl, kaut arī pagājušajā Sociālo un darba lietu komisijas sēdē Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre solīja, ka no Finanšu ministrijas būs atzinums divu stundu laikā pēc Labklājības ministrijas paustā atzinuma, diemžēl mēs redzam, ka VIENOTĪBAS rīcība ar „čurikiem” pāriet no Labklājības ministrijas uz Finanšu ministriju (No SC frakcijas un ZZS frakcijas: „Ooo!”; „Re, kur tie vainīgie!”) un Finanšu ministrija savu atzinumu nemaz laikus negrasās sniegt. Līdz ar to mēs Saeimā saņēmām nekvalitatīvu likumprojektu, kuru mēs uzlabosim ar saviem priekšlikumiem. Es gribu teikt, ka īstenībā šī likumprojekta anotācija pilnībā neatbildīs šī likumprojekta būtībai.

Es ļoti ceru, ka mums izdosies šo domu virzīt arī tālāk un pārliecināt Sociālo un darba lietu komisiju par to, ka šis likumprojekts tādā formā nav pieņemams, un mūsu likumprojekti, ko virzīs Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti, tiks izskatīti un, cerams, arī pieņemti.

Līdz ar to, runājot vēl par politiku, es gribu pateikt, ka Sociālo un darba lietu komisijā viens frakcijas VIENOTĪBA deputāts teica, ka mēs demogrāfisko jautājumu dēļ atņemam naudu zinātniekiem. Šeit savukārt es gribu šo situāciju komentēt ar to, ka, VIENOTĪBAI nepildot šo vienošanos, mēs 7 miljonus atņēmām skolotājiem un iedevām ceļiem. Lūk, ir atbildība no VIENOTĪBAS puses par šīs vienošanās nepildīšanu! Un šāds ir tas veids. Līdz ar to man tikai jāsaka... Es atvainojos saviem kolēģiem un arī visiem iesaistītajiem partneriem par šo veidu, kādā tas viss notiek. Un es ceru, ka Sociālo un darba lietu komisijā mums izdosies ar Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas un visu deputātu palīdzību tomēr rast labāko no risinājumiem, kā atbalstīt ģimenes ar bērniem un veicināt dzimstību.

Lūdzu, atbalstiet šo likumprojektu! Mums tikai ir jādomā par to, ka anotācija pilnībā neatbildīs šī likumprojekta būtībai, tāpēc mums vajadzētu uztaisīt kopsavilkumu par to, kādas izmaiņas ir, lai vēsturē būtu zināms, ka šī anotācija neatbilst likumprojekta būtībai. Līdz ar to lūdzu atbalstīt... Ar smagu sirdi saku: lūdzu, atbalstiet šo un nākošo likumprojektu, jo tā ir vienīgā iespēja tomēr pildīt solījumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai! Un es ļoti ceru, ka tauta mūs saklausīs (No zāles: „Tiešām?!”) un vecāki domās par to... ka viņi varēs atļauties varbūt pirmo, varbūt jau otro, trešo vai pat ceturto bērniņu.

Tas ir mūsu pienākums pret saviem iedzīvotājiem. Lūdzu, balsojiet „par” šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Man ir gandrīz koalīcijas vārdā jāatvainojas par šo jezgu, kas te notiek, un es mēģināšu pateikt dažas lietas, kas varbūt būtu ļoti svarīgas, domājot par šo likumprojektu, kuru arī es aicinu atbalstīt šodien pirmajā lasījumā un virzīt tālāk.

Nedaudz par pašu likumprojektu. Es gribu teikt, ka šis likumprojekts ir panāktās vienošanās rezultāts (No zāles: „Auglis!”)... jā, es varu arī teikt, auglis. Un, ja to likumprojektu mēs salīdzinām ar bērnu - uz mirkli iedomāsimies, ka tas ir bērns! -, tad es tā bērna vietā negribētu būt, jo neviens no tā vecākiem, kā mēs te dzirdam, viņu nemīl. Gan Labklājības ministrija, kura lielā mērā ar ultimātu palīdzību šo likumprojektu virzīja, gan arī paši iesniedzēji ir nelaimīgi par to, ka tas steigā ir izveidots (No zāles dep. A.Bērziņš: „Mēs glābām!”) un ka tajā tiešām ir ļoti daudz problēmu. Taču es aicinu frakcijas, pirms mēs ejam nākamnedēļ uz debatēm... gan Sociālo un darba lietu komisiju, gan parlamentu aicinu pārdomāt virkni lietu, kas izskatās problemātiskas no Labklājības ministrijas puses. Es aicinu padomāt, vai šī nozare nav pārfinansēta. Un es nerunāju par pašu nozari kā tādu, es runāju par vienu sektoru. Vienā sektorā (bērnu vecums no nulles līdz diviem gadiem) mēs palielinām finansējumu par 40 miljoniem latu četru gadu laikā. Tā ir milzīga nauda. Tā ir milzīga nauda! Un mēs demogrāfijas jautājumu šobrīd skatām diezgan šaurā kontekstā, un viena no mūsu kolēģēm, kas arī šodien runāja, vienā no Koalīcijas padomes sēdēm teica šādi: „Šī Saeima dzemdēs, bet nākamās domās, kā tos bērnus audzināt!” Mēs domājam, ka šī nav īsti pareiza pieeja.

Ja mēs runājam par demogrāfiju, tad tomēr ir jārunā daudz plašākā kontekstā. Ja mēs runājam par šīm naudas summām, tad mēs domājam, ka tikpat svarīgas ir brīvpusdienas skolā, tikpat svarīga ir pakalpojumu attīstība vecākiem.

Nākamais. Šādā veidā attīstot „smagsvara” finansējumu tieši šai vecuma grupai, Labklājības ministrijai nav šaubu, ka ir problēma ar vecākiem pieejamiem resursiem no bērna gada vecuma līdz pusotra gada vecumam. Tā ir problēma. Bet šeit galvenokārt strīds ir par to, vai mēs (pretēji OECD rekomendācijām) masīvi palielinām pabalstus, kā to šinī gadījumā šis likums paredz, vai arī - gluži otrādi - mēs attīstām pakalpojumus... vai mēs attīstām pakalpojumus. Un, man liekas, ka tā ir... Es tiešām aicinu politiķus par to domāt.

Un vēl trešā lieta, kas ir ārkārtīgi svarīga. No Labklājības ministrijas puses piedāvātie risinājumi fundamentāli maina vecāku atbalsta sistēmu. Līdz šim valsts bija paredzējusi, ka sociāli apdrošinātie vecāki saņem vecāku pabalstu, kas ir saistīts ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet sociāli neapdrošinātie saņem bērna kopšanas pabalstu, kas ir no valsts budžeta. Mums ir jārunā par to, ka sociāli neapdrošināto vecāku ir 40 procenti. 40 procenti! Nu, lūk, šī sistēma, kuru mēs aicinām ieviest, ir ļoti, ļoti dāsna pret sociāli apdrošinātajiem vecākiem. Mēs ne tikai maksāsim viņiem vecāku pabalstu, kas būs no sociālās apdrošināšanas sistēmas, bet mēs viņiem vēl no pamatbudžeta papildus piešķirsim resursus.

Cienījamie kolēģi, es nesaku, ka mums ir taisnība, bet es aicinu jūs visus padomāt par to un konstruktīvās debatēs nākamnedēļ Saeimā... Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā virzīties uz priekšu. Es ceru, ka mēs dabūsim labu rezultātu nākamajā Saeimas sēdē un debatēsim par iesniegtajiem priekšlikumiem.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Barčas kundze vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisija par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdz noteikt 25.oktobri pulksten 15.00, un izskatīšanu - 31.oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris pulksten 15.00, izskatīšana - Saeimas 31.oktobra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi, aicinu izskatīt un atbalstīt pirmajā lasījumā grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, ko mums ir iesniedzis Ministru kabinets. Un, izskatot arī šo likumprojektu, Sociālo un darba lietu komisija nolēma lūgt Saeimu atbalstīt likumprojektam steidzamību un izskatīt to pirmajā lasījumā. Vienlaikus vēlos, kolēģi, arī teikt, ka, diskutējot par iepriekšējo likumprojektu, mūsu kolēģe, kura piedalījās debatēs, pēc taisnības apvienoja abus likumprojektus, bet šajā konkrētajā likumprojektā „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” ir runa par bērna kopšanas pabalstu, kas tiek maksāts no valsts pamatbudžeta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 25.oktobri pulksten 15.00, un izskatīšanu - 31.oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris pulksten 15.00, izskatīšana - Saeimas 31.oktobra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””.

Juridiskās komisijas vārdā vēlos arī atgādināt, ka pirms kāda laika Saeima pieņēma Civillikuma grozījumus, kuri stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī un būtiski mainīs izpratni par līgumsoda jēdzienu, līgumsoda mērķi atbilstoši tai izpratnei, kāda ir bijusi, šo regulējumu jau tālajā 1937.gadā iestrādājot Civillikumā.

Juridiskās komisijas vairākās sēdēs tika diskutēts par šiem pārejas noteikumiem, kuru galvenā būtība ir jautājums par to, kā un no kura brīža šo jauno regulējumu, kas stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī, attiecināt uz tiem līgumiem, kas noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim, jo nepārprotami ir skaidrs, ka uz tiem līgumiem, kas noslēgti pēc 2013.gada 31.decembra, tas ir, sākot no 2014.gada 1.janvāra, ir attiecināms jaunais regulējums.

Pēdējā Juridiskās komisijas sēdē tika pieaicināta Latvijas Universitātes profesore Daiga Rezevska, kuras atsevišķas atziņas es pieminēšu arī šobrīd, paužot Juridiskās komisijas viedokli.

Viens no jautājumiem, par ko daudzkārt tika diskutēts, ir jautājums par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu. Juridiskās komisijas sēdē profesore Rezevska norādīja, ka visiem ir skaidrs: tiesiskās paļāvības princips nenozīmē, ka tiesības pastāvēs neierobežoti ilgi. Tas, ka likumdevējam ir tiesības ietekmēt šīs iesāktās attiecības, ir pilnīgi un viennozīmīgi skaidrs. Svarīgi ir, vai ir bijis izvēlēts atbilstošs process, kādā ir izvērtēts, vai šis ir labākais iespējamais sociālais kompromiss, ko likumdevējs ir atradis, lai pildītu šo noteikumu, ka pārejas periods ir saudzējošs. Tāpēc tiesiskā paļāvība nav aizskarta.

Juridiskās komisijas sēdē tika secināts, ka diskusijas attiecībā uz šiem pārejas noteikumiem un konkrēto termiņu - vai tas ir pusgads, gads, divi gadi vai trīs gadi - ir bijušas vairākās Tieslietu ministrijas organizētajās darba grupās, turklāt diskusijās ir piedalījušies tiesībzinātnieki.

Viens no galvenajiem problēmjautājumiem ātrākai šī regulējuma ieviešanai (ja tā varētu šobrīd teikt), ar kuru apelēja tā sauktās ieinteresētās personas, konkrēti, Latvijas Komercbanku asociācija, bija saistīts ar to, ka eiro ieviešanas kontekstā šobrīd nozarei ir problēmas ar attiecīgā IT regulējuma un attiecīgās programmatūras ieviešanu, un tas prasīs ilgu laiku. Sākotnēji tika uzsvērts, ka tas prasīs pusgadu, bet vēlāk tika pateikts, ka šis termiņš būs trīs gadu garumā.

Gribu uzsvērt tādu visai retorisku jautājumu, ko Juridiskās komisijas sēdē uzdeva Rezevskas kundze: „Kas notiktu gadījumā, ja likumdevējs būtu pieņēmis lēmumu dubultot līgumsodu? Vai arī tad vajadzētu trīs gadus ilgu pārejas periodu, kurā tiktu ieprogrammētas attiecīgās IT programmas?” No aizkulisēm izskanēja atbilde: „Nē, to mēs ieviestu ļoti ātri!”

Kolēģi! Šis regulējums jeb, pareizāk sakot, izpratne par līgumsoda jēdzienu, kāda ir bijusi līdz šim, ir bijusi netaisnīga. Juridiskās komisijas sēdē Čepānes kundze arī uzdeva jautājumu: „Vai neatkarīgi no tā, ka šis likums stāsies spēkā tikai 1.janvārī, personām, tiesām joprojām ir iespēja rīkoties netaisnīgi?” Atbilde ir: nē! Atbilde ir „nē”, un arī Juridiskās komisijas sēdē profesore Rezevska norādīja, ka tiesu prakse jau ir pierādījusi to, ka nesamērīgi līgumsodi ir ierobežojami. Tātad tas jau notiek. Līdz ar to šajā gadījumā runāt par to, ka šajā pārejas periodā neatkarīgi no tā, cik ilgs tas būtu - gads, pusgads vai trīs gadi -, varētu rīkoties netaisnīgi, absolūti nav nekāda pamata.

Juridiskā komisija pēc tādām garākām diskusijām šobrīd nolēma noteikt šo pārejas periodu gada garumā. Iespējams, ka šīs diskusijas tiks turpinātas, bet Juridiskās komisijas vārdā šobrīd aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates mēs uzsāksim pēc pārtraukuma, jo pulksten 10.30 piketējošo skolotāju pārstāvji ir uzaicināti uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi Viesu zālē. Arī tie deputāti, kas nestrādā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, ir aicināti piedalīties šajā sarunā.

Tāpēc tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Es atgādinu, ka šodien ir Juridiskās komisijas sēde - 15 minūtes pēc Saeimas sēdes beigām sāksies komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es atgādinu, ka starpbrīdī komisijas telpās notiks Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienītie kolēģi! Tātad vēlreiz atgādinu, ka pulksten 10.30 mēs visus gaidām Viesu zālē sarunai ar pedagogiem, bet šodien plānotā tikšanās ar Somijas izglītības attīstības līderi Pasi Sālbergu ir pārcelta uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas telpām.

Gan komisijas deputātus, gan visus pārējos pulksten 12.30 gaidīsim Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā!

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... ir, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Andrejs Klementjevs... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Igors Meļņikovs... nav, Igors Pimenovs... nav, Jānis Reirs... nav, Dana Reizniece-Ozola... nav, Elīna Siliņa... nav, Inga Vanaga... nav, Raimonds Vējonis... nav, Dzintars Zaķis... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tā kā zālē acīmredzami nav kvoruma un šobrīd turpinās sarunas ar pedagogiem, kurās ir iesaistīts diezgan liels skaits deputātu, tad es pagarinu pārtraukumu līdz pulksten 11.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, ir pulksten 11.30, un mums ir jāturpina Saeimas sēde. Arī tikšanās ar izglītības darbiniekiem tūlīt beigsies, un tātad kolēģi mums pievienosies.

Pirms mēs turpinām sēdi, informēju, ka mums ir vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 24.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes Līvijas Plavinskas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi?

Latkovska kungs un Rasnača kungs! Vai kaut kādu cieņu pret kolēģiem varētu...? Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības izmaiņām? Nav. Paldies.

Tātad darba kārtība grozīta.

Pirms pārtraukuma mēs uzsākām skatīt likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””. Referents Gaidis Bērziņš mums referēja Juridiskās komisijas vārdā, un tagad uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tik tiešām ar nesen pieņemtajiem grozījumiem Civillikumā tika reformēts līgumsoda tiesiskais regulējums, kas turpmāk vairs nepieļaus pārmērīgus līgumsodus. Ar šiem grozījumiem tika mainīta arī parāda samaksas kārtība. Parādnieka...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs un Orlova kungs! (No zāles dep. A.Elksniņš: „Labdien!”)

I.Cvetkova. ...Parādnieka maksājums vispirms jāieskaita vēl nenomaksātajos procentos, pēc tam pamatparāda dzēšanai un tikai pēc tam - līgumsoda dzēšanai. Šis jaunais un taisnīgais regulējums stāsies spēkā no jaunā gada.

Ar izskatāmajiem grozījumiem paredzēts ieviest pārejas periodu. Proti, ir paredzēts, ka tas būs viens gads tiem līgumiem, kas noslēgti līdz gada beigām attiecībā uz līgumsoda aprēķināšanas tiesībām un piedziņas kārtību, un visiem - un tas ir svarīgi! - spēkā esošajiem līgumiem. Mēs neiebilstam pret pašu pārejas perioda noteikšanu, bet mēs iebilstam pret tā ilgumu.

Komisijā bija karstas debates par termiņa noteikšanu, un Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija ierosināja noteikt adekvātu pārejas periodu, proti, sešus mēnešus. Latvijas Komercbanku asociācija, paužot savu viedokli, norādīja uz to, ka pēc iespējas ilgāks periods (vismaz divi gadi, kā viņi piedāvāja) ir nepieciešams, lai dotu iespēju līgumslēdzējām pusēm pielāgoties jaunajam regulējumam un veikt izmaiņas IT sistēmās. Norādīja arī uz to, ka ir aptuveni 15 miljoni līgumu, kurus skars datorsistēmu izmaiņas. Minēja eiro ieviešanu, ar ko bankas nodarbosies līdz nākamā gada vidum. Un tikai pēc tam tās varēs uzsākt vērienīgas izmaiņas minētajās sistēmās. Taču šie apsvērumi nebija pārliecinoši, jo ne aprēķinus, ne kādus citus faktiskus pierādījumus saviem apgalvojumiem asociācija nav iesniegusi; ir tikai tukši vārdi, aiz kuriem slēpjas acīm redzams mantkārīgs nolūks. Kā norādījis godātais Torgāna kungs, profesors, pašreiz kreditori izvēlas vieglāko ceļu - savus zaudējumus piedzen, nosakot lielu līgumsodu. Bet pēc šo grozījumu stāšanās spēkā kreditoriem savi zaudējumi būs jāpierāda ar attiecīgiem aprēķiniem, nevarēs vairs vienkārši uzrēķināt milzīgus līgumsodus.

Vēlos atgādināt, ka līgumsods pēc savas būtības ir tikai viens no blakus prasījumu veidiem; pastāv vēl arī ķīlas, galvojumi, līgumos noteikti dažādu veidu procenti. Bet, noklausoties Latvijas Komercbanku asociācijas viedokli, radies tāds iespaids, ka mūsu bankas peļņu gūst vienīgi uz līgumsodu rēķina. Interesanti, ka par ilgu pārejas periodu iestājās arī Latvijas Darba devēju konfederācija, kuras misija - atgādināšu! - ir pārstāvēt Latvijas darba devēju intereses uzņēmumu konkurētspējas, darba un dzīves kvalitātes labad. Un kā viens no darbības virzieniem konfederācijai ir noteikts arī šis - organizēta biznesa sabiedrības pārstāvju darbība uzņēmējdarbību regulējošās tiesiskās vides pilnveidei. Turklāt arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas pozicionē sevi kā Latvijas uzņēmēju balsi, uzskata, ka nav pieļaujama jaunu likuma normu attiecināšana uz spēkā esošiem līgumiem - citēšu! -, „pārkāpjot komersantu tiesisko paļāvību”, turklāt norāda, ka šie pārejas noteikumi ietekmēs komercdarbību un dos skaidru signālu attiecīgajai līgumslēdzējai pusei... nu, signālu iespējamai patvaļai attiecībā uz jau esošu līgumu nepildīšanu.

Nu, bet, protams, ir jāturpina cilvēku un uzņēmēju vajāšana un apzināta iedzīvošanās uz viņu rēķina!

Rodas jautājums: kādus tieši darba devējus un kādus tieši uzņēmējus pārstāv minētās organizācijas? Droši vien ne jau tos, kuri ir aizņēmušies, lai nopirktu īpašumu savām vajadzībām vai ņēmuši kredītu, lai palielinātu savu uzņēmumu apgrozījumu, paplašinātu savu ražošanu un nodrošinātu cilvēkus arī ar papildu darba vietām un pienācīgu atalgojumu. Bet ar šādu Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras nostāju mēs saskaramies jau ne pirmo reizi, un, manuprāt, gan sabiedrībai, gan arī deputātiem ir jāpievērš īpaša uzmanība tam, vai tik tiešām šīs organizācijas pilnvērtīgi pilda no uzņēmēju puses pie mums dotus uzdevumus un pienācīgi īsteno deklarētos mērķus, vai tomēr tās aizstāv uzņēmēju šauru loku un nodarbojas ar viņu mantkārīgo interešu nepārprotamu lobēšanu. Taču, paldies Dievam, ir tomēr arī tādas organizācijas kā Latvijas Kredītņēmēju apvienība un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas pēc būtības atbalstīja saprātīga pārejas perioda noteikšanu un par vispiemērotāko uzskata noteikt termiņu sešu mēnešu garumā.

Neapšaubāmi, pārejas periods ir nepieciešams, bet tam viennozīmīgi ir jābūt samērīgam - ne vairāk kā seši mēneši, ko ir piedāvājis arī profesors godātais Torgāna kungs.

Frakcija „Saskaņas Centrs” nevar atbalstīt ne ar ko nepamatota pārejas perioda noteikšanu viena gada garumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai Bērziņa kungs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

G.Bērziņš. Jā, paldies! Komisijas vārdā es gribu tikai norādīt, ka pārejas noteikumos norādītais termiņš neatkarīgi no tā, vai tie būtu seši mēneši vai divpadsmit mēneši, nedod tiesības piemērot nesamērīgus līgumsodus arī šodien.

Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā ir lūgums minēto likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 22. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.novembris. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.616/Lp11) otrajam lasījumam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.616/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 31.oktobrim. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr.617/Lp11) otrajam lasījumam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr.617/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 31.oktobrim. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.615/Lp11) trešajam lasījumam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.615/Lp11) trešajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts, un termiņš pagarināts.

Nākamais darba kārtības jautājums - patstāvīgais priekšlikums.

Lēmuma projekts „Par uzdevumu Ministru kabinetam apturēt akciju sabiedrības „Citadele banka” pārdošanu”. Vai Bērziņa kungs...? Jā, tātad uzsākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Nacionālā apvienība vakar frakcijas un valdes kopīgā sēdē izskatīja minēto lēmuma projektu. Gribu uzsvērt, ka Nacionālā apvienība nav mainījusi un nemainīs viedokli attiecībā uz „Citadeles bankas” pārdošanu, proti, ka šis pārdošanas process nav veicams - vismaz šobrīd -, ņemot vērā, kāda ir tirgus situācija Eiropā. Proti, virkne kredītiestāžu ir izliktas pārdošanai. Tas nozīmē, ka cena, ko mēs varam iegūt, pārdodot „Citadeles banku”, noteikti nebūs tā augstākā. Tā rezultāts būs tas, ka būs apdraudēta iespēja segt tos ieguldījumus, ko valsts ir veikusi, glābjot „Parex banku”.

Runājot par konkrēto lēmuma projektu, gribu teikt, ka šis lēmuma projekts drīzāk ir vērsts uz to, lai šo procesu, proti, bankas pārdošanas procesu, leģitimizētu un virzītu tālāk uz priekšu. Kāpēc?

Tāpēc, ka ar minēto lēmuma projektu ir mēģināts dot konkrētu uzdevumu Saeimai... Ministru kabinetam, es atvainojos! Šeit es gribu pievērst uzmanību Satversmes tiesas 1999.gada 1.oktobra spriedumam lietā Nr.03-05, ļoti līdzīgā lietā, kur Saeima bija mēģinājusi izpildvarai dot uzdevumu attiecībā uz tajā laikā notiekošajiem procesiem Lattelecom. Satversmes tiesa savā spriedumā šajā lietā pauda vairākas, manuprāt, ļoti vērtīgas atziņas, kuras būtu jāzina.

Viena no tām ir sekojoša: Latvija ir parlamentāra republika, kurā valdība saskaņā ar Satversmes 59.pantu ir atbildīga Saeimas priekšā. Šīs parlamentārās atbildības pamatā ir līdztiesīgas attiecības starp parlamentu un valdību. Ja vienam orgānam būtu pārsvars pār otru, parlamentārās atbildības institūts nestrādātu efektīvi un tiktu degradēts, līdz kļūtu par vienkāršu formalitāti. Nepareizs ir uzskats, ka valdība pakļauta parlamentam un uzskatāma vienīgi par tā izpildorgānu. (Šajā gadījumā ir citēts Lēbers un Bišers.)

Es gribu teikt, ka minētā situācija, kas ir faktiski atspoguļota piedāvātajā lēmuma projektā, rada zināmus riskus, ka Saeima varētu ar šo balsojumu pārkāpt likumu.

Manis minētajā Satversmes tiesas spriedumā Satversmes tiesa ir norādījusi, ka Saeima ir tiesīga dot Ministru kabinetam saistošus uzdevumus, taču tie nedrīkst būt pretrunā ar likumu. Tātad šeit mēs saskatām šo pretrunu ar likumu. Proti, likums pieļauj šobrīd pārdot „Citadeles banku”.

Kas ir tas, ko vajadzētu darīt, un tas, uz ko mēs aicināsim no savas puses? Kā jau norādīja arī Elksniņa kungs, Saeima ir nodevusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, un es aicinu visus šīs komisijas locekļus aktīvi iesaistīties šajā procesā un aicinu arī komisijas vadītāju iekļaut šo likumprojektu kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm, uzaicināt gan finanšu ministru, gan ekonomikas ministru un noskaidrot, kas ir darīts, lai mainītu iepriekš izskanējušo Eiropas Komisijas viedokli attiecībā uz sasteigtu „Citadeles bankas” pārdošanu.

Līdz ar to šobrīd mēs nevaram atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Īstenībā tas viss, ko pašreiz ir teicis Bērziņa kungs, vienlaicīgi arī pildot parlamentārā sekretāra lomu pašreizējam tieslietu ministram, un pie apstākļiem, kad viņš vairākas reizes jau ir bijis tieslietu ministrs, tas viss ir atzīstams par kārtīgas demagoģijas un maldināšanas paraugstundu. (No zāles dep. I.Čepāne: „Nu, nu, nu!”)

Pirmkārt, 1999.gada Satversmes tiesas spriedums, uz kuru atsaucas Bērziņa kungs. Jūs ļoti labi un precīzi norādījāt, ka saskaņā ar minēto Satversmes tiesas nolemto Ministru kabinetam Saeima var dot uzdevumus. Un es jūs aicinātu varbūt kā cilvēku, kurš sevi pieskaita tiesībzinātniekiem, iepazīties ar Dišlera teoriju attiecībā uz parlamentāro uzraudzību, ko realizē parlaments pār izpildvaru. Šajā konkrētajā situācijā jūsu piedāvātais piemērs attiecībā uz iepriekšējo uzdevumu Lattelecom jautājumā tiešām nav bijis tāds, ko Saeimas vairākums varēja tajā laikā dot Ministru kabinetam. Konkrētajā lietā ir runa par šā gada 5.septembra balsojumu, kurā arī jūs, Bērziņa kungs, esat paudis savu atbalstu balsojumā, lai nodotu Saeimai izskatīšanai pēc būtības konkrētu likumprojektu.

Mīļie draugi, vai tad tas nav absurds, ka mēs parlamentā likumdošanas procedūrā apspriežam konkrētu jautājumu, bet tajā pašā laikā Nacionālās apvienības ministri Ministru kabineta slēgtajā sēdē... jums gan laikam tikai viens ministrs ir palicis, kurš vienlaikus pilda divu, veselu divu, ministru pienākumus, veicina un veic darbības, lai banka tiktu pārdota. Jūs man piedodiet, Nacionālā apvienība, bet tā ir sava veida šizofrēnija, ka parlamentā jūs balsojat par debati, bet attiecībā uz likumprojekta tālāku virzību jūs nākat un stāstāt, ka Ministru kabinets saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu ir tiesīgs saņemt uzdevumu no Saeimas... tajā pašā laikā jūs sakāt, ka šāda veida lēmuma projekts pašreiz neatbilst likumiem. Nu kādiem? Vai jūs varat to konkrēti pateikt? Vai arī tā ir vienkārši sava veida bazūnēšana, kad jūs kaut ko pasakāt vispār bez jebkādas sajēgas par to, ko jūs runājat? Vai jūs kā bijušais tieslietu ministrs un kā pašreizējais parlamentārais sekretārs varētu konkrēti iziet priekšā un pateikt, kura likuma konkrēts pants tiek pārkāpts? Vai jūs to varat izdarīt vai jūs to nevarat izdarīt? (No zāles dep. R.Kārkliņas starpsaucieni.) Un vai jūs, Nacionālā apvienība, vienkārši turpināsiet publiski visiem melot, ka jūs esat pret valsts īpašuma izsaimniekošanu, bet faktiski viss, ko jūs veicat izpildvaras līmenī, ir tendēts uz to, lai šo īpašumu pārdotu? Nu kā man jūs dēvēt?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC). (No zāles starpsaucieni: „Ivar! Ivar!” Dep. A.Bērziņš: „Īsi! Pasaki, cik naudas, un viss!” No frakcijas VIENOTĪBA: „Anekdoti! Anekdoti!”)

Es... Kā vēlaties! Es nerunāšu par juridisko beletristiku, es runāšu kā tautsaimnieks. Ir skaidrs, ka valstij, lai tā varētu attīstīties, ir vajadzīga nauda. Ja mēs paskatāmies budžetu, mēs redzam, ka naudas attīstībai nav. Tad mēs skatāmies uz bankām. Mums vienmēr ļoti patīk piesaukt komercbankas, ka tās nu būs tās, kuras finansēs mūsu valsts attīstību. Taču, ja mēs paskatīsimies statistiku, tad redzēsim, ka kopš 2009.gada komercbankas ir „izpumpējušas” laukā no mūsu ražošanas apmēram miljardu eiro. Tātad nekāda kreditēšana nenotiek.

Kāpēc? Tad paskatāmies tirgus struktūru. Kāda ir tirgus struktūra? Tur mēs redzam Skandināvu banku hegemoniju. Un tad ir jautājums: ko tagad darīt ar „Citadeles banku”? Vai „Citadeles banka” nevarētu būt tā iespēja, tas instruments, ar kuru tomēr valsts varētu atrast sev iespēju, kā veiksmīgāk īstenot savu attīstības politiku, atrast finansējumu tai?

Jā, es dzirdēju argumentus, ka mums šis nav īstais moments, nav īstais brīdis domāt par pārdošanu. Un šeit es varētu izstāstīt vienu anekdoti šinī kontekstā (Zālē frakcijas VIENOTĪBA smiekli un aplausi.), kas raksturo šo situāciju. Kāda uzņēmuma darbinieks vai kāda uzņēmuma vadītājs meklē sev grāmatvedi, un viņam šķiet, ka viņš nupat ir atradis vienu sakarīgu grāmatvedi. Viņš tam uzdod tādu āķīgu jautājumu. Viņš prasa: „Cik ir 2+2?” Uz to grāmatvedis viņam atbild: „A mēs pērkam vai mēs pārdodam?” (No zāles dep. I.Čepāne: „Tā nav anekdote.”)

Redziet, ja mēs runājam par „Citadeles banku”, tad tie, kuri ir saistīti... kas ir pacentušies iedziļināties šinī procesā, viņi zina, ka ir zināmas saistības, kuras valstij būs jāpilda. Un gribam mēs to vai negribam, šim procesam vajadzēs virzīties uz priekšu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, kā tas risināsies.

Redziet, ja mēs esam pietiekoši atjautīgi, tad mēs šo it kā slikto tirgus situāciju varam izmantot sev par labu. Mēs šo banku varam pārdot paši sev... nosacīti paši sev. Tie var būt, piemēram, valsts uzņēmumi, kas izpērk šo banku... izpērk šīs bankas akcijas. Un kādā veidā tas notiek? No kurienes tie ņem naudu? No tām dividendēm, ko mēs maksājam budžetā! Tās vienkārši atgriežas caur šo pirkumu! Tās tik un tā nonāks budžetā, tikai pa starpām mēs būsim dabūjuši sev šo „Citadeles banku”, kura tad tālāk varētu sākt īstenot tās funkcijas, ko mēs redzam un kas būtu nepieciešamas mūsu attīstībai. Tas ir vienkārši viens no modeļiem.

Savukārt, ja mēs to nedarām, ja mēs pašlaik nesākam parlamenta līmenī diskutēt par to, ko darīt ar šo banku, tad visai droši var paredzēt, ka tai būs līdzīgs liktenis, kāds tas bija Hipotēku un zemes bankai, kad „pa kluso” tika pieņemts konsultants, SEB grupas konsultants, kurš izstrādāja tālāk pārdošanas shēmu, kāda bija izdevīga skandināvu bankām. Un šeit sanāks apmēram tas pats. Būs konsultants, jā, būs ļoti labs, kvalificēts konsultants, bet viņš izpildīs to uzdevumu, kas viņam tiks dots, un, ja mēs šeit neapsēdīsimies un nepadomāsim, un neiedosim šo ietvaru, nepateiksim, kādu mēs gribam redzēt tālāko šīs bankas likteni, tad visai droši var prognozēt, kāds tas būs. Vai tāds mums tas ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs? Kāda ir mūsu motivācija? Es to ļoti gribētu dzirdēt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam, otro reizi.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK). (No zāles dep. A.Bērziņa un J.Ādamsona starpsaucieni: „Pasaki: pārdot!”)

Godātie kolēģi! Saeimas tribīne laikam nav tā vieta, kur diskutēt ar kolēģiem, un laikam to es īsti arī nedarīšu, bet gribu tikai atgādināt to, ka „Saskaņas Centra” deputāti, to skaitā arī Elksniņa kungs, balsoja par minētā likumprojekta, konkrēti likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, nodošanu komisijai, tādējādi atzīstot to, ka šobrīd likums pieļauj „Citadeles bankas” akciju pārdošanu. Bet šajā likumprojektā, kas tika nodots komisijai, iesaistoties parlamentam, būtu iespējams noteikt gan pārdošanas kārtību, gan mērķus, gan citus būtiskus jautājumus. Tā ir pirmā lieta.

Un attiecībā uz Zariņa kunga teikto... Tam, ko teica Zariņa kungs, zināmā mērā, protams, var piekrist, un es aicinu Zariņa kungu būt aktīvākam arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un rosināt šo jautājumu tiešām izskatīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC). (No zāles dep. A.Bērziņš: „Cik mīļi! Cik tas ir mīļi!”)

Bērziņa kungs! Man tiešām ir kauns, ka mūsu parlamentārajām debatēm ir jābeidzas gan ar to, ka jūs vairāk nevarat nākt un izteikties, gan arī ar to, ka jūs diemžēl nenosaucāt konkrētu tā likuma pantu, kuru jūs no parlamenta tribīnes tikko piesaucāt. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Tas ir projekts!”) Bet, lai veicinātu varbūt to šizofrēnijas ārstēšanu, ko es esmu pieminējis iepriekš, es jums atgādināšu: mēs kopā, „Saskaņas Centrs”, Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība, 5.septembrī nobalsojām par likumprojekta nodošanu komisijām, lai izvērtētu atsevišķa likuma pieņemšanu akciju sabiedrības „Citadele banka” iespējamās pārdošanas sakarā, kurā būtu iespējams noteikt bankas nepārdošanu. Ja jūs tagad balsojat pret minēto uzdevumu, tad jūsu vārdi patiesībā atšķiras no darbiem un jūs pašreiz melojat kā parlamenta deputātiem, tā arī saviem vēlētājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC). (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ivar! Kur divi strīdas, trešais - lieks!”)

Es savukārt esmu gandarīts, ka deputāti uzdrošinās debatēt par šā jautājuma iekļaušanu šinī darba kārtībā, un es domāju, ka tā tiešām ir vieta, kur debatēt par šo jautājumu, jo tas ir ļoti svarīgs. Es noteikti būšu ļoti aktīvs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un izpildīšu jūsu lūgumu. Arī tāpēc, ka tas ir manis paša interesēs.

Bet tas, uz ko es vēlētos vērst uzmanību: vai nenotiks atkal tāpat, kā tas ir daudzkārt bijis, - ka mēs šeit gudri debatēsim, bet šī karavāna paralēli ies tālāk? Un, kamēr mēs būsim tikuši līdz kaut kādiem likuma grozījumiem, jums jūsu kolēģi draudzīgi Koalīcijas padomē paziņos: „A par ko jūs tur tagad saspringstat? Lēmums jau ir pieņemts, konsultants jau visu izstrādājis, banka jau ir aizgājusi uz pārdošanu. Ejiet jūs ar savu likumu tālāk!” (No SC frakcijas: „Tāds ir nodoms!”) Tāda būs šī shēma, kas notiks. Tad es gribētu no savas puses lūgt jūs noslēgt tādu vienošanos: es apņemos Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā aktīvi aizstāvēt šo ideju, virzīt to, bet jūs apņematies Koalīcijas padomē aizstāvēt, lai šāda procedūra, par ko es runāju, nenotiktu. Vai mēs varam vienoties par to, Bērziņa kungs? (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Tā kā nav iesniegts rakstisks iesniegums par šī patstāvīgā priekšlikuma nodošanu komisijai un tā kā to iespēju, kas bija tad, kad mēs par to runājām pirmajā runāšanas reizē, jūs neizmantojāt, tad mums ir tikai viena iespēja - balsot „par” šo lēmuma projektu vai „pret” šo lēmuma projektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par uzdevumu Ministru kabinetam apturēt akciju sabiedrības „Citadele banka” pārdošanu”! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 40, atturas - 5. Tātad patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputātes Līvijas Plavinskas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Komisija ir saņēmusi frakcijas VIENOTĪBA iesniegumu ar priekšlikumu izvirzīt darbam Centrālajā zemes komisijā deputāti Līviju Plavinsku. Komisija ir izskatījusi šo jautājumu un sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes Līvijas Plavinskas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputātes Līvijas Plavinskas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Bet nu vēl informācija par to, ka mums joprojām ir četri jautājumi, kas ir adresēti premjeram Valdim Dombrovskim, bet pāradresēti atbildes sniegšanai ekonomikas ministram Danielam Pavļutam. Atbildes jautājumu iesniedzējus neapmierina, bet arī šodien ekonomikas ministrs nevar ierasties.

Mums vēl bija deputātu Cvetkovas, Rubika, Ribakova, Zariņa un Tutina jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par Valsts ieņēmumu dienesta jauno administratīvo ēku un plānotajām nomas un uzturēšanas izmaksām”. Uz šo ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus apmierina, bet, tā kā ministrs, kura atbildes neapmierina, nevar ierasties, tad šodien jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Vēl ir saņemts jauns iesniegums. Deputāti Reizniece-Ozola, Seržants, Grigule, Barča un Bērziņš ir uzdevuši jautājumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par 2014.gada budžeta finansējuma novirzīšanu NMP stiprināšanai reģionos”. Jautājums tiks nodots veselības ministrei.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 12.15. Sāksim pēc 15 minūtēm. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inita Bišofa... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Andrejs Klementjevs... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Aleksejs Loskutovs... ir, Igors Meļņikovs... nav, Igors Pimenovs... nav, Sergejs Potapkins... nav, Jānis Reirs... nav, Dana Reizniece-Ozola... nav, Elīna Siliņa... nav, Inga Vanaga... nav, Raimonds Vējonis... nav, Dzintars Zaķis... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Saskaņas Centra” frakcija atkal piereģistrēja klātneesošo Urbanoviču, kurš... (No zāles dep. V.Agešins un citi deputāti: „Re, kur viņš ir!”) Kā tad...? Paldies, ka viņš ir. Viss kārtībā!

Tātad Saeimas 24.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 8. sēde
2013. gada 24. oktobrī

Par darba kārtību
   
Priekšlikums - dep. A.Elksniņš (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 962/Lp11)

(Dok. Nr. 2971, 2971A)

   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 963/Lp11)

(Dok. Nr. 2972, 2972A)

   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 964/Lp11)

(Dok. Nr. 2982)

   
Par lēmuma projektu „Par uzdevumu Ministru kabinetam apturēt akciju sabiedrības „Citadele banka” pārdošanu” (Nr. 489/Lm11)

(Dok. Nr. 2977)

   
Priekšlikums - dep. A.Elksniņš (par)
   
Par darba kārtību
   
Lēmuma projekts „Par Indras Melderes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi” (Nr. 483/Lm11)

(Dok. Nr. 2966)

   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Agneses Juškevičas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 484/Lm11)

(Dok. Nr. 2967)

   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Lauras Konošonokas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 485/Lm11)

(Dok. Nr. 2968)

   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Induļa Konošonoka atbrīvošanu no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata” (Nr. 486/Lm11)

(Dok. Nr. 2969)

   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Lolitas Čigānes atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas” (Nr. 493/Lm11)

(Dok. Nr. 2985)

   
Lēmuma projekts „Par deputātes Līvijas Plavinskas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas” (Nr. 494/Lm11)

(Dok. Nr. 2986)

   
Lēmuma projekts „Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā” (Nr. 495/Lm11)

(Dok. Nr. 2987)

   
Lēmuma projekts „Par deputātes Līvijas Plavinskas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” (Nr. 496/Lm11)
(Dok. Nr. 2988)
   
Likumprojekts „Grozījumi Patvēruma likumā” (Nr. 959/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2953B)
   
Ziņo - dep. D.Kazāka
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 760/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2555, 2963)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” (Nr. 770/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2964)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 771/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2965)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 960/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2960, 2983)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Debates - dep. I.Parādnieks
  - dep. I.Bite
  - dep. R.Dzintars
  - dep. D.Kazāka
  - dep. A.Ašeradens
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 961/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2961, 2984)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 964/Lp11)

(1.lasījums) (Dok. Nr. 2982)

   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Paziņojumi
  - dep. I.Čepāne
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. I.Druviete
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Par darba kārtību
   
Debates (par likumprojektu Nr. 964/Lp11 ) - dep. I.Cvetkova
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 616/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr. 490/Lm11)
(Dok. Nr. 2978)
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 617/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr. 491/Lm11)
(Dok. Nr. 2979)
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 615/Lp) trešajam lasījumam” (Nr. 492/Lm11)
(Dok. Nr. 2980)
   
Lēmuma projekts „Par uzdevumu Ministru kabinetam apturēt akciju sabiedrības „Citadele banka” pārdošanu” (Nr. 489/Lm11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 2977)
   
Debates - dep. G.Bērziņš
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. G.Bērziņš
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Zariņš
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas deputātes Līvijas Plavinskas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā” (Nr. 497/Lm11)
(Dok. Nr. 2992)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu D.Reiznieces-Ozolas, K.Seržanta, I.Grigules, A.Barčas un A.Bērziņa jautājumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei Par 2014. gada budžeta finansējuma novirzīšanu NMP slimnīcu stiprināšanai reģionos” (Nr. 82/J11)
   
Paziņojums
  - dep. J.Ozoliņš
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 24.10.2013 09:14:32 bal001
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Indras Melderes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi (483/Lm11)

Datums: 24.10.2013 09:15:26 bal002
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Agneses Juškevičas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (484/Lm11)

Datums: 24.10.2013 09:16:19 bal003
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Lauras Konošonokas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (485/Lm11)

Datums: 24.10.2013 09:17:17 bal004
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Induļa Konošonoka atbrīvošanu no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata (486/Lm11)

Datums: 24.10.2013 09:17:51 bal005
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Lolitas Čigānes atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas (493/Lm11)

Datums: 24.10.2013 09:18:20 bal006
Par - 77, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Līvijas Plavinskas atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas (494/Lm11)

Datums: 24.10.2013 09:18:47 bal007
Par - 80, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Lolitas Čigānes ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (495/Lm11)

Datums: 24.10.2013 09:19:13 bal008
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Līvijas Plavinskas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (496/Lm11)

Datums: 24.10.2013 09:21:33 bal009
Par - 24, pret - 51, atturas - 5. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Patvēruma likumā (959/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 24.10.2013 09:21:53 bal010
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patvēruma likumā (959/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 24.10.2013 09:23:32 bal011
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (760/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.10.2013 09:24:54 bal012
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā (770/Lp11), 2.lasījums

Datums: 24.10.2013 09:25:59 bal013
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (771/Lp11), 2.lasījums

Datums: 24.10.2013 09:28:57 bal014
Par - 82, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (960/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.10.2013 10:10:50 bal015
Par - 85, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (960/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.10.2013 10:12:39 bal016
Par - 86, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (961/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.10.2013 10:12:59 bal017
Par - 88, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (961/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.10.2013 11:40:10 bal018
Par - 54, pret - 2, atturas - 22. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (964/Lp11), 1.lasījums

Datums: 24.10.2013 11:40:54 bal019
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.616/Lp11) otrajam lasījumam (490/Lm11)

Datums: 24.10.2013 11:41:25 bal020
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr.617/Lp11) otrajam lasījumam (491/Lm11)

Datums: 24.10.2013 11:41:56 bal021
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.615/Lp) trešajam lasījumam (492/Lm11)

Datums: 24.10.2013 11:57:08 bal022
Par - 35, pret - 40, atturas - 5. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par uzdevumu Ministru kabinetam apturēt akciju sabiedrības “Citadele banka” pārdošanu (489/Lm11)

Datums: 24.10.2013 11:58:12 bal023
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Līvijas Plavinskas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā (497/Lm11)




Frakciju viedokļi
2013.gada 24.oktobrī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un turpmākajās „Frakciju viedokļu” minūtēs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim. Lūdzu!

A.Brigmanis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pēdējās dienas tiešām tiek aizvadītas nākošā gada budžeta sagatavošanas, tā teikt, gaismā, un vakar pie mums bija premjers. Saruna, man liekas, bija konstruktīva, mēs daudz runājām par veselu rindu problēmu, kas skar pašvaldības, un pašvaldību jomā saņēmām, tā teikt, signālus par to, ka varētu tikt līdzekļi atvēlēti pašvaldību ceļu uzlabošanai.

Šodien bija arī tēma, kas, man liekas, ir svarīga ikvienam, jo ikviens ir saskāries ar skolu, ar skolotājiem. Skolotāju pikets bija gana emocionāls. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir iesniegusi priekšlikumus par skolotāju algu palielināšanu. Taču mēs redzam, ka mūsu valstī visas sociālās grupas ir ārkārtīgi svarīgas un ka ne tikai skolotājiem, ne tikai pensionāriem, ne tikai zemniekiem, bet visiem ir savi līdzekļi vajadzīgi. Tā ka šajā situācijā mēs vairāk budžetu vērtēsim no tāda kompleksa skatījuma un savu galalēmumu par atbalstu šim budžetam pieņemsim tad, kad būs pieņemti visi šie skatījumi gan valdības sēdē, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Tā ka pašreiz mēs esam atvērti šīm diskusijām un aizstāvēsim savus priekšlikumus, kas ir iesniegti. Ir apmēram 58 mūsu priekšlikumi, un pārsvarā tie skar manis jau iepriekš pieminētās sociālās grupas.

Tas ir pagaidām viss.

Vadītāja. Paldies Brigmaņa kungam.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija ļoti emocionāla, bet īsa Saeimas darba kārtība.

Protams, pirmais, kas jāpiemin, – bija skolotāju pikets. Un kā cilvēkam, kas ir no labklājības nozares un pārstāv, teiksim tā, darba tirgus attīstību, man jāsaka, ka tā ir arī viena forma, kas attīstās Latvijā: cilvēki, kad ir neapmierināti, teiksim, ar situāciju savā nozarē, šādā veidā aktīvi demonstrē savu pozīciju. Un jāsaka, ka tas atstāj diezgan lielu iespaidu uz dažādām Saeimas deputātu grupām, un šodien parlamentā arī notika sarunas.

Protams, lielais jautājums – darba algu jautājums. Un, kā jau minēja iepriekšējais referents, protams, šis darba algu jautājums skar visas sociālās grupas Latvijā.

Bet šeit gan parādījās viena ilgi neizrunāta lieta. Tātad strukturālas reformas izglītības sistēmā ir nobriedušas, un ir skaidrs, ka mums ir jāvirzās uz konkurētspējīgu jeb Eiropas līmeņa izglītības sistēmu. Tas ir patiesībā nācijas „būt vai nebūt” jautājums. Un es ceru, ka šodienas pikets ir šo situāciju izkustinājis no tāda zināma „nāves punkta”. Tā ka šīs debates ir sākušās un lietas virzās, manuprāt, labā veidā uz priekšu.

Otrs šodienas lielais jautājums. Beidzot likumdevējs virzīja uz priekšu skatīšanai komisijā un gatavošanai otrajam lasījumam tā saukto demogrāfijas paketi. Par to ir bijis daudz strīdu, un joprojām jāsaka, ka fundamentāli atšķiras pozīcija Labklājības ministrijai un Demogrāfijas lietu apakškomisijai, kas pēc būtības virza šīs izmaiņas. Labklājības ministrijai, nenoliedzot to, ka nozarei ir nepieciešams finansējums, šķiet, ka pārāk daudz finansējuma tiek veltīts, teiksim, vecākiem, kuriem bērniņš līdz pusotra gada vecumam. Savukārt attiecībā uz to veidu, kādā tiek piešķirts finansējums... šeit fundamentāli atšķiras viedokļi attiecībā uz to, kādā veidā tiek šī rīcība veikta. Labklājības ministrija uzskata, ka ir jāattīsta valsts pakalpojumi, lai vecāki var justies droši, ka viņu bērns var izaugt... visā mūža garumā. Piemēram, būtu brīvpusdienas skolās, būtu pieejami bērnudārzi, būtu pieejams tas, ko tautā sauc par silītēm, vai aukļu pakalpojumi. Savukārt mēs virzām visus līdzekļus uz pabalstu izmaksu palielinājumu. Mums šķiet, ka tas nav pareizais virziens.

Un, protams, trešā lieta, ko ļoti svarīgi pārdomāt, ir tā, ka šobrīd iesniegtie priekšlikumi fundamentāli maina visu sistēmu, visu to veidu, kādā mēs atbalstījām jaunos vecākus. Un kopumā mēs redzam, ka ilgtermiņā tas izraisītu vēl ļoti daudzus dažādus vēl neprognozētus, vēl neparedzētus efektus un tiesvedības Satversmes tiesas līmenī. Katrā ziņā Saeima ar šo likumu ir pagājusi vienu gabaliņu uz priekšu, tas nodots komisijai. Tagad deputāti līdz rītam iesniegs priekšlikumus, un nākamnedēļ Sociālo un darba lietu komisijā būs ļoti spraigas debates, kam ir rezervēta otrdiena un trešdiena. Un es ceru, ka mēs pieņemsim līdzsvarotu likumu nākamajā Saeimas sēdē.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ašeradena kungam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos frakcijas vārdā informēt par to, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija iesniegusi grozījumus budžeta likumprojektu paketei. Uzskatām, ka nākamajā gadā ir jāpaaugstina ar nodokļiem neapliekamie ienākumi, kā arī jāpalielina attaisnoto izdevumu summa par medicīniskajiem un izglītības pakalpojumiem, ko valsts apmaksā iedzīvotājiem. „Saskaņas Centrs” ierosina samazināt PVN likmi apkurei no 12 uz 5 procentiem, kā arī uzskata, ka valstij jāpilda saistības pret pedagogiem un jāpiešķir 12 miljoni eiro skolotāju algu paaugstināšanai 2014.gadā. Budžeta ieņēmumu daļu mēs ierosinām palielināt uz kapitāla pieauguma nodokļa palielināšanas rēķina no 10 uz 15 procentiem. Pēc būtības „Saskaņas Centra” deputāti ierosina veikt vairākas izmaiņas, kas skar iedzīvotāju labklājības līmeņa palielināšanu, un tas ir vairāk Latvijas cilvēku izdzīvošanas jautājums.

„Saskaņas Centrs” uzskata, ka ir jāpaaugstina ar nodokļiem neapliekamais minimums no 75 līdz 100 eiro mēnesī; tas ļaus kaut vai nedaudz, bet tomēr palielināties valsts iedzīvotāju algām.

Pēc „Saskaņas Centra” deputātu domām, valstij ir jāatbalsta iedzīvotāju vēlme iegūt izglītību un rūpēties par savu veselību, tāpēc ir jāpalielina attaisnoto izdevumu par medicīniskajiem pakalpojumiem un izglītību summas limits, ko iedzīvotājiem atmaksā Valsts ieņēmumu dienests. Attaisnoto izdevumu summas limits pašlaik ir 150 latu jeb 213 eiro, bet šis limits būtu jāpalielina līdz 300 eiro gadā.

Tāpat kā pagājušajā gadā „Saskaņas Centrs” prasa noteikt samazinātu PVN likmi 5 procentu apmērā, ko piemērot siltumapgādes pakalpojumiem. Komunālo pakalpojumu, īpaši siltumapgādes, apmaksa prasa milzīgu daļu no vidējās statistiskās Latvijas ģimenes ienākumiem, un daudzām ģimenēm ir jāizvēlas – samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem vai arī nopirkt zāles un pārtiku. PVN samazināšana apkurei veiktu sociālu funkciju un samazinātos mājsaimniecību izdevumi apkures sezonas laikā.

Esam iesnieguši priekšlikumus 2014.gada valsts budžeta projektam, paredzot piešķirt pašvaldībām mērķdotāciju 12 miljonu latu apmērā skolotāju algu paaugstināšanai. Skolotāju prasības – 2014.gadā paaugstināt skolotāju minimālo darba samaksas likmi no 280 uz 310 latiem uz papīra – mēs uzskatām par absolūti pamatotām un taisnīgām un solidarizējamies ar pedagogiem. Izglītības un zinātnes ministra paziņojums, ka valsts budžetā neesot naudas tādam skolotāju algu paaugstinājumam, maigi sakot, neiztur kritiku. Ja izglītība ir viena no valsts prioritātēm, tad atbalstam ir jāizpaužas materiāli! Un vienlaikus ar priekšlikumu palielināt dotāciju summu pedagogu algu paaugstināšanai mēs iesniedzām grozījumu, kas paredz palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa no kapitāla pieauguma likmi no 10 uz 15 procentiem. Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, šāds nodokļa pieaugums, kas pārsvarā skars ļoti turīgus cilvēkus, dos fiskālo efektu 16 miljonu eiro apmērā. Tātad naudu var atrast, ja tiešām ir vēlēšanās un griba cīnīties par vienkāršo cilvēku interesēm.

Paldies par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Agešina kungam.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Romānam Naudiņam. Lūdzu!

R.Naudiņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēde nebija gara, un visi notikumi, kas vairāk saistīti ar politiku, norisinājās ārpus Saeimas ēkas. Proti, šodien bija no visas Latvijas atbraukuši pedagogi, kuri piketā pieprasīja tiesības uz lielāku atalgojumu. Es visnotaļ atbalstu viņu pozīciju un vēlmi panākt sev skolotāja cienīgu atalgojumu. Man izdevās arī aprunāties ar vairākiem pedagogiem no Jelgavas puses un no Liepājas puses par situāciju, kāda ir izveidojusies izglītības sistēmā. Es Saeimā strādāju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un man tiešām ir neizpratne, kādēļ valdība nav meklējusi risinājumus, lai paaugstinātu pedagogu atalgojumu. Es pats pēc profesijas... es esmu šeit atnācis no uzņēmējdarbības sektora, no ražošanas eksporta nozares, un es redzu, ka Latvijas tautsaimniecības nākotne... pamats Latvijas valsts nākotnei būs tad, ja mums būs izglītota sabiedrība – sabiedrība, kura spēs radīt savus uzņēmumus, mazo un vidējo biznesu. Un, tikai uz tā balstoties, valsts var attīstīties un gūt nodokļu ieņēmumus, lai no tiem vairāk varētu maksāt pensionāriem un citiem... sabiedriskajam sektoram. Ar skolotājiem pārrunājām arī to jautājumu. Es viņiem lūdzu to ņemt vērā un apdomāt, kamdēļ tas tā ir Latvijā, ka mūsu valstī ir vismazākais uzņēmēju skaits Eiropas Savienībā, vismazāk tādu cilvēku, kuri ir radījuši savus uzņēmumus. Respektīvi, tie ir cilvēki, kuri maksā nodokļus, no kuriem tiek finansēta valsts pārvalde, policija, robežsardze, ugunsdzēsēji, skolotāji. Un, ja mēs neradīsim valstī jaunus uzņēmumus, tad mums arī nebūs šo nodokļu ieņēmumu, kurus novirzīt valsts pārvaldei. Un tamdēļ es uzskatu, ka fundamentāli izglītības sistēma, kas šobrīd Latvijā ir, tas mācību process, kas tiek veidots no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, ir... būtu jāmaina. Mans viedoklis ir tāds, ka būtu nepieciešams skolās ieviest tautsaimniecības mācību, kuru pasniegtu bērniem jau no agrīna vecuma, kaut vai no ceturtās klases; jau tad varētu bērniem viegli uztveramā formā mācīt elementāras lietas par tautsaimniecību, par ekonomiku, lai jau pēc pamatskolas vairums bērnu izvēlētos profesiju vai arodu. Latvijā šobrīd ir pārāk daudz, teiksim, juristu, bet pārāk maz metinātāju, elektriķu, un tāpēc arī, protams, neveidojas ražošanas sektors. Katrs elektriķis, katrs metinātājs varētu nākotnē jau izveidot savu uzņēmumu (piemēram, metālapstrādes uzņēmumu un tā tālāk). Tamdēļ šis izglītības kopējais saturs un tas, kā šobrīd valstī izglītības politika tiek veidota, manuprāt, ir jāmaina: būtu vairāk jākoncentrējas uz to, lai bērni domātu tautsaimnieciski, domātu ekonomiski un veidotu nākotnē savus uzņēmumus. Jo, kā jau es minēju, Latvijā ir vismazākais uzņēmēju skaits Eiropas Savienībā, un tā nav tikai nodokļu politikas vaina, tā ir arī izglītības problēma. Un līdz ar to es pilnīgi atbalstu skolotāju prasību pēc augstāka atalgojuma, jo, protams, skolotājs, kas saņem nelielu atalgojumu, nevar koncentrēties un tik labi, teiksim, izpildīt savus darba pienākumus. Es nepiekrītu tam viedoklim, ka nav jau atalgojumā vaina; ka var arī tāpat strādāt un pildīt savus profesionālos pienākumus. Nē, es uzskatu, ka tomēr atalgojums ir viens no svarīgākajiem faktiem, lai skolotājs, kas... lai audzinātājs, kas apmāca bērnus bērnudārzā, un skolotājs, kas pamatskolā māca skolēnus, koncentrētos uz tiem bērniem un nedomātu par tām problēmām, kādas viņam ir ģimenē; lai viņš nedomātu, ko viņš... vai viņam būs silts pavards mājās un vai tiks nomaksāti visi komunālie maksājumi. Lai viņam par šīm problēmām nebūtu jādomā! Un, protams, tās ir ne tikai skolotāju problēmas, bet visas valsts pārvaldes problēmas. Līdz ar to izglītības sistēmai būtu tiešām jākoncentrējas uz to, lai jaunā paaudze vairāk domātu par to, kā veidot savus uzņēmumus, savus ražošanas uzņēmumus, vairāk kaut ko radītu un varbūt mazāk izvēlētos humanitārās zinātnes.

Paldies par uzmanību. Novēlu jums veiksmīgu nedēļas nogali. Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Naudiņa kungam.

Un pēdējā šodien „Frakciju viedokļos” runās Reformu partijas frakcijas deputāte Daina Kazāka. Lūdzu!

D.Kazāka (RP).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien mums bija ļoti dedzīgas diskusijas Saeimas sēdes gaitā, un tas varētu būt saistīts arī ar to, ka mēs šodien uzklausījām skolotāju viedokli par budžetu. Un šajā sakarā es gribu teikt, ka Reformu partija ļoti apdomīgi rīkojās un jau nedēļas sākumā aicināja uz savu frakciju Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) pārstāvjus, kā arī skolotāju pārstāvjus, lai frakcijā diskutētu par to, kas viņus neapmierina un kāda ir esošā situācija.

Un kāpēc viņi šodien bija atnākuši piketēt pie Saeimas?

Tā lielākā neapmierinātība ir ar to, ka algas par vienu likmi nav palielinātas no 280 uz 310 latiem, bet gan ir 295 latu apmērā, kas ir 50 procentu no prasītā likmes paaugstinājuma.

Šeit gan es gribu papildināt, ka valdība ir jau divus gadus strādājusi pie tā, lai mēs samazinātu darba nodokļus. Mēs varētu skatīties arī no tāda aspekta, ka mums 2014.gadā stāsies spēkā sociālā nodokļa samazinājums, neapliekamā minimuma palielinājums darba ņēmējiem, kā arī pabalsta palielinājums... minimuma palielinājums par apgādājamo. Līdz ar to efekts uz vienu strādājošo cilvēku, kuram nav apgādājamā – konkrēti ir runa par pedagogiem – būtu četri lati no nākošā gada 1.janvāra; savukārt, ja ir viens apgādājamais, tad bez šīs likmes paaugstinājums... kā jau es teicu, sociālā nodokļa reformas gadījumā būtu ieguvums no 11 līdz 12 latiem, atkarībā no stāža. Un savukārt, ja ir divi apgādājamie vai vairāki apgādājamie, tad algas summa pieaugs par... konkrēti tā summa, ko skolotāji saņems, pieaugs no 12 līdz 16 latiem. Tas viss attiecas uz darba ņēmējiem visā Latvijā.

Līdz ar to mēs redzam, ka mēs šo situāciju risinām, cik vien iespējams. Šeit es gribu pateikt, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir virzījusi jaunās politikas iniciatīvas un lūgusi šādu finansējumu piešķirt pedagogiem, lai varētu palielināt algas no... līdz 310 latu likmei. Diemžēl Finanšu ministrijas atbilde nav bijusi pozitīva, liekot budžetu kopā, un mēs redzam, ka ir tikai 50 procenti no šī prasītā.

Šeit gan politiski fonā... Gribu pateikt, ka mums ir vienas citas debates, kā rezultātā mums visu laiku saka, ka mums ir ļoti ierobežota fiskālā telpa un budžetā nav naudas. Savukārt vakar premjers Valdis Dombrovskis nāca klajā ar paziņojumu, ka ir panākta vienošanās ar Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas pārstāvjiem par to, ka viņi atbalstīs šo budžetu, savukārt Finanšu ministrija un premjers atbalstīs finansējuma palielinājumu septiņu miljonu apmērā reģionu ceļiem. Šeit gan es gribu teikt, ka mēs redzam, ka nauda budžetā ir, tikai mums prioritāte šobrīd ir ceļi, nevis skolotāju algas. Principā tieši tā summa, kura būtu nepieciešama, lai palielinātu šo algas likmi, būtu septiņi miljoni. Diemžēl tā nesasniegs skolotājus, bet tiks ieguldīta infrastruktūrā.

Sakarā ar to, ka viens no galvenajiem Latvijas resursiem ir tieši cilvēki, mums būtu vairāk jādomā, kā ilgtermiņā mēs tomēr varētu, turklāt arī Eiropas fondu apguves ceļā, vairāk līdzekļu novirzīt no infrastruktūras uz cilvēkresursu attīstīšanu.

Man bija iespēja tikties ar augstākās izglītības un zinātnes darbinieku pārstāvjiem Saeimas sēdes pārtraukumā, un šeit es gribu teikt, ka, lai arī ir stipendijas jauno zinātnieku doktorantūras studijām, pēc tam ir milzīgs valsts atbalsta kritums – zinātnieku un pētnieku algu nodrošinājuma kritums. Tā sauktā bāzes cena no 2009.gada ir kritusies par 60 procentiem. Diemžēl tā nav visu laiku tikusi pacelta. Un mazās algas spiež jaunos zinātniekus pārcelties uz ārzemēm vai arī pārorientēties uz citām darbības nozarēm un nepalikt zinātnē.

Šo sarunu rezultātā gūtos atklājumus un informāciju, ko gan skolotāji, gan pētnieki un zinātnieki, gan augstskolu pasniedzēji mums ir snieguši, mēs apkoposim un priekšlikumus virzīsim tālāk jau skatīšanai Saeimas komisijās, kā arī konkrēti meklēsim veidus, kā tomēr varētu ietekmēt budžeta organizēšanu un runāt ar Finanšu ministriju, lai varētu atrast papildu līdzekļus finansējuma palielināšanai gan zinātnei, gan skolotāju algām.

Šeit man jāsaka, ka mums vēl viena tēze šodien izskanēja. Ir runa par tā saukto demogrāfijas veicināšanas paketi. Konkrēti, ir vienošanās koalīcijas... sadarbības partneru starpā par to, ka mēs veicināsim dzimstību un atbalstu ģimenēm ar bērniem. Un šeit bija karstas diskusijas par to, kādu likumprojektu mēs šobrīd virzām, – par bērna kopšanas pabalsta piešķiršanu un vecāku pabalsta piešķiršanu vecākiem no bērna piedzimšanas brīža līdz bērna pusotra gada vecumam. Šis likumprojekts nonāks Sociālo un darba lietu komisijā. Mēs gribam uzlabot situāciju, lai vecāki varētu izvēlēties... Tie, kas audzina bērniņu mājās, varētu saņemt pilnvērtīgu atbalstu no valsts līdz bērna pusotra gada vecumam, ja ir tāda nepieciešamība. Otrs variants ir tomēr piešķirt daļu pabalsta tiem vecākiem, kas izvēlas strādāt. Jo 21.gadsimtā, kad mums ir gan visādas tehnoloģiskas, gan citādas iespējas, mums tomēr būtu jādomā, kādā veidā jaunās ģimenes varētu labāk savienot bērnu audzināšanu ar profesionālās karjeras saglabāšanu un profesionālo iemaņu uzturēšanu. Tātad es runāju par tām iespējām, ka jaunie vecāki varētu gan strādāt, gan arī audzināt bērniņu un strādāt (piemēram, strādāt daļēju slodzi vai nepilnu darba laiku, vai strādāt, piemēram, attālināti, no mājām, pateicoties interneta pieslēgumam, vai arī strādāt kā pašnodarbinātie uzņēmēji).

Līdz ar to šobrīd šīs ir tādas karstas diskusijas, kas mums turpināsies arī tuvāko nedēļu laikā šeit, Saeimā. Un es aicinu sabiedrību sekot tām līdzi. Mēs esam paguvuši panākt atbalstu rindu mazināšanā uz pirmsskolas iestādēm, aukļu dienesta sakārtošanā, valsts atbalstu auklēm 100 latu apmērā, ja pašvaldība nenodrošina pirmsskolas iestādi pašvaldībā. Otrs atbalsta veids ir norēķināšanās ar privātajām pirmsskolas iestādēm (130–160 latu – atkarībā no tā, kurā pašvaldībā bērns ir reģistrēts), kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādājamiem. Un attiecībā uz mācību līdzekļiem pēdējo divu gadu laikā palielinājums ir no 69 santīmiem pieaudzis līdz 14 latiem. Tādējādi mēs atbrīvojam ģimeņu budžetus. Mēs turpināsim šo darbu, lai varētu atbalstīt ģimenes ar maziem bērniem, kā arī pēc tam jau skatīt alternatīvās lietas, kas būtu politikā izvērtējamas, lai varētu vieglāk savienot bērnu audzināšanu, skološanu un profesionalitātes saglabāšanu.

Paldies par uzmanību. Lūdzu, sekojiet līdzi Saeimas darbam! Es ceru, ka pēc divām nedēļām mums būs labas ziņas par sakārtotu pabalstu sistēmu jaunajiem vecākiem un vēl pāris citām iniciatīvām.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātei Dainai Kazākai.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties. Un lai jums jauka nedēļas nogale!

Piektdien, 24.novembrī
14:30  Frakcijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētājas Ingunas Sudrabas tikšanās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V. E. Hayri Hayret Yalav