Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas sestā sēde
2013.gada 10.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 10.oktobra sēdi!

Pirms izskatām darba kārtībā... Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim sēdi!

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, informēju jūs, ka ir jāizvērtē priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis četrus priekšlikumus par grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Un pirmais no tiem ir saņemts no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, kas ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.470/Lm11). Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas 10.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr.471/Lm11). Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un visbeidzot. Deputāti Ašeradens, Zaķis, Liepiņa, Latkovskis un Ābiķis lūdz veikt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”, un iekļaut to 2013.gada 17.oktobra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības izmaiņām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 36, atturas - nav. Rezultāts ir vienāds. Līdz ar to mums ir jābalso vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” otrajā lasījumā izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 37, atturas - nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamā šodienas sēdes darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Pirmais ir likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, iesniedzēji - deputāti Agešins, Urbanovičs, Cvetkova, Jakovļevs un Ribakovs.

„Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Visas sabiedrības interesēs ir, lai pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas personai ātrāk uzliek adekvātu sodu, taču esošā kārtība nereti degradē sodīšanu kā tiesību institūtu, jo, no vienas puses, personai ir jānodrošina visas iespējas aizstāvībai, bet, no otras puses, soda izpilde var būt diezgan attālā laikā pēc pārkāpuma izdarīšanas. Novēlota taisnīguma sasniegšana nesekmē tiesisko kārtību un rada nepamatotu paļāvību, ka valsts, iespējams, nesodīs vainīgo personu.

Ir kļuvis zināms, ka administratīvo pārkāpumu sodu sistēma pakāpeniski atteiksies no administratīvā aresta kā soda veida. Un 30.septembrī Tieslietu ministrija sadarbībā ar Saeimu un Norvēģijas Karalisti rīkoja semināru „Atteikšanās no administratīvā aresta: ieguvumi un alternatīvas”. Tieslietu ministrijas pārstāvji ziņoja, ka esot jau sagatavota reforma administratīvo pārkāpumu jomā, kur būtiskākās izmaiņas ir saistītas ar atteikšanos no administratīvā aresta.

Tieslietu ministrija pamato savu nostāju ar šādiem argumentiem.

Teorētiskie argumenti: arests nav iedarbīgs līdzeklis personas audzināšanai, tas neiedarbojas uz pārkāpēju preventīvi un neattur personu no pārkāpuma izdarīšanas.

Salīdzinošie argumenti: izvērtējot ārvalstu praksi, var secināt, ka arests kā sods par administratīvajiem pārkāpumiem ne vienmēr ir neatņemams administratīvo sodu sistēmas elements. Mūsu kaimiņzemēs - Igaunijā, Somijā un Zviedrijā -, kā arī Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā, Spānijā un Maltā administratīvais arests nav administratīvo sodu sistēmas sastāvdaļa.

Praktiskie argumenti: administratīvā soda izpilde ir samērā dārgs pasākums, kas prasa būtiskus finanšu līdzekļus. Personai ir jānodrošina medicīniskā aprūpe, uzturs, tīra gultas veļa, higiēniskie līdzekļi, kā arī atbilstošas telpas, kurās cilvēks atrodas aresta laikā. Un neaizmirsīsim arī par apsardzi, kā arī par to, ka ir jāsedz visi komunālie izdevumi! Aptuvenās izmaksas vienai personai aresta laikā ir no 12 līdz 15 latiem diennaktī.

Tieslietu ministrs jau iesniedza priekšlikumus ar lūgumu turpmāk nepiemērot administratīvo arestu par naftas produktu tirdzniecību neatļautās vietās, par sīko huligānismu, par nelikumīgu alkoholisko dzērienu un spirta iegādāšanos un par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu, glabāšanu un pārvietošanu, kā arī par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu. Savukārt semināra ziņojumos izskanēja viedoklis, ka, personu saucot pie atbildības par sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisku izklaides un svētku pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu, viņas sodīšana ar administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm, iespējams, ir pretrunā ar 1950.gada Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5.pantu. Atgādinu, ka konvencijas 5.pants nodrošina tiesības uz brīvību un drošību.

Līdz ar to mūsu priekšlikuma būtība: turpmāk nepiemērot administratīvo arestu arī par sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisku izklaides un svētku pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu, par uzdošanos par citu personu, kārtojot zināšanu pārbaudes, un par sabiedrisko organizāciju darbības uzsākšanas un izbeigšanas noteikumu pārkāpšanu. Mūsuprāt, administratīvā aresta piemērošana šajos gadījumos nesamērīgi ierobežo Satversmes 102. un 103.pantā garantētās cilvēka pamattiesības. Neviens jau neapstrīd to, ka tie ir pārkāpumi, kas sagādā problēmas citiem cilvēkiem, un ka vainīgie ir sodāmi. Taču - vai šādos gadījumos administratīvais arests būs adekvāts sods? Jo sanāk, ka valsts atsevišķos gadījumos, piemērojot administratīvo arestu, vairāk soda pati sevi, tērējot nodokļu maksātāju naudu par šāda sīka likumpārkāpēja uzturēšanu, viņam esot aiz restēm. Vai nebūtu loģiskāk sodīt par šādiem pārkāpumiem ar naudas sodiem? Tā būtu izdevīgāk...

Sēdes vadītāja. Agešina kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

V.Agešins. Tā būtu izdevīgāk gan valstij, gan sabiedrībai.

Aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „pret” ir pieteicies deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Ir taisnība, ka pēdējos piecos gados eksperti aktīvi diskutē, vai ir pamats piemērot par administratīvajiem pārkāpumiem tādu sodu kā arests vai ne. Un 30.septembrī notika diskusija arī Saeimā. Diemžēl es neredzēju šī likumprojekta iesniedzējus (No zāles: „Kas viņu iesniedza?”) kā šīs diskusijas aktīvus dalībniekus. Bet nu tā nav, protams, problēma. Runa ir par būtību.

Nav šaubu, ka saistībā ar arestu ir problēmas, un tieši tādēļ mēs daudz par to diskutējam un domājam, kā pareizi rīkoties. Saistībā ar atsevišķiem pārkāpumiem ir pieņemti lēmumi, un Juridiskā komisija ir atbalstījusi aresta izslēgšanu, piemēram, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.pantā. Proti, mēs uzskatām, ka šis sods nav jāpiemēro par sīko huligānismu. Šis lēmums, šis atbalsts ir tādēļ, ka mēs izvērtējām konkrēto pārkāpumu, izvērtējām praksi un saprotam, ka tādam lēmumam ir jābūt.

Saistībā ar attiecīgajiem priekšlikumiem man nav šādas pārliecības, jo es šorīt ieskatījos tiesu prakses materiālos, un es redzu, ka 2013.gadā nevienam cilvēkam administratīvais arests par attiecīgiem pārkāpumiem netika piemērots. Arī pagājušajā gadā tāds netika piemērots, arī aizpagājušajā - ne. Tātad mums nav attiecīgās prakses. Ir vajadzība pēc aresta vai nav tādas vajadzības - par to var diskutēt, bet sākumā varbūt izanalizēsim tieši attiecīgā pārkāpuma būtību, kaitīgumu un pēc tam pieņemsim lēmumu.

Es paskatījos attiecīgos pantus saistībā ar divām normām. Jā, var diskutēt, jo varbūt tiešām šis arests nav vajadzīgs, bet man nav pārliecības, ka 174.3 pantā arests nav atbilstošs sods. Šajā pantā ir paredzēta atbildība par sapulču, gājienu un piketu, kā arī par publisku izklaides un svētku pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu. Man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka saskaņā ar Krimināllikuma 226.pantu atsevišķos gadījumos, kas saistīti ar pārkāpumu šajā sfērā, ir paredzēta pat kriminālatbildība. Kāpēc ir iegūta tāda pārliecība, ka nevar būt arī gadījums, kad ir nepieciešams piemērot administratīvo arestu? Es domāju, ka par to mēs noteikti varētu diskutēt.

30.septembrī notikušajā diskusijā vairāki cilvēktiesību eksperti ir uzsvēruši, ka arests Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav pretrunā... ka šā aresta esamība nav pretrunā ar cilvēktiesību standartiem, normām, un līdz ar to tas nav arguments.

Es domāju, ka jautājums, par kuru mūs aicina runāt, aicina domāt, tiešām prasa papilddiskusiju. Bet man īsti nav skaidrs, kāpēc šis likumprojekts ir iesniegts. Mūsu datubāzē, ja jūs paskatīsieties, jūs redzēsiet, ka ir 30 likumprojekti ar nosaukumu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, patlaban aktīvi ir 11 projekti. Tad kas liedz iesniegt atsevišķu priekšlikumu un izrunāt to?... Bet nē - te ir svarīgi pieteikt kā atsevišķu likumprojektu! Tas, protams, nav aizliegts, un jūs varat izmantot attiecīgās tiesības, bet, ņemot vērā jūsu rīcību, man nav pārliecības, ka jums šajā gadījumā rūp tiesiskums, ka jums rūp tieši soda samērība. Jums vienkārši ir svarīgi runāt par to, lai tikai runātu.

Es uzskatu, ka patlaban nav pamata atbalstīt attiecīgo priekšlikumu. Ja jums ir dziļa pārliecība, ka attiecīgais pants... ka attiecīgam sodam nav jābūt, tad, manuprāt, jūs varat iesniegt priekšlikumus, un Juridiskajā komisijā mēs tos izdiskutēsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina šo deputātu Agešina, Urbanoviča, Cvetkovas, Jakovļeva un Ribakova iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 7, atturas - 44. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamais likumprojekts - „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais likumprojekts - „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”. Prezidijs ierosina šo Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā sadaļa - par amatpersonu ievēlēšanu. Nākamais likumprojekts... Es atvainojos, mums ir iesniegts vēl viens likumprojekts, un tas ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavotais likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Ir ierosinājums to nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Un tagad būs nākamā Saeimas sēdes darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Pirmais ir lēmuma projekts „Par Rīgas pilsētas zemes komisijas pārstāvja Egila Vīganta atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins. Lūdzu!

J.Tutins (SC).

Labrīt, kolēģi! Komisija ir izskatījusi jautājumu par Rīgas pilsētas zemes komisijas pārstāvja Egila Vīganta atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva un ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu „Par Rīgas pilsētas zemes komisijas pārstāvja Egila Vīganta atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Rīgas pilsētas zemes komisijas pārstāvja Egila Vīganta atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Rīgas pilsētas zemes komisijas pārstāves Ritas Lielvārdes apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins. Lūdzu!

J.Tutins (SC).

Komisija ir izskatījusi jautājumu par Rīgas pilsētas zemes komisijas pārstāves Ritas Lielvārdes apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā un ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu „Par Rīgas pilsētas zemes komisijas pārstāves Ritas Lielvārdes apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Rīgas pilsētas zemes komisijas pārstāves Ritas Lielvārdes apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais lēmuma projekts „Par Signes Lindes atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 1.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Signes Lindes atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”. Tiesnese ir pieņēmusi jaunu izaicinājumu un darbosies citā jomā.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2013.gada 14.oktobri atbrīvot Signi Lindi no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Signes Lindes atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums vienbalsīgi pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl divus iesniegumus par izmaiņām šodienas sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz virzīt likumprojektu „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz virzīt likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to šodienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Sodu reģistra likums”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi ir vairāk tehniska un precizējoša rakstura. Kaut arī to izskatās daudz, nekādas būtiskas izmaiņas tie neievieš.

Pavisam iesniegti 36 priekšlikumi.

1. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 6. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 8. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Seržants. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 11. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Seržants. 12. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 13. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 16. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 17. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 19. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 20. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Seržants. 21. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 22. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 23. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 24. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 26. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 27. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 28. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 29. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 30. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 31. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 32. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 33. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 34. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 35. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Un 36. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Sodu reģistra likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts vienbalsīgi.

Nākamais likumprojekts - „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš. Lūdzu!

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Pavisam saņemti 15 priekšlikumi. Skatīsim pēc kārtas.

1. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Pirmais debatēs pieteicies runāt deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā priekšsēdētājas biedres kundze! Kolēģi! Pirmām kārtām runāšu par visiem 15 priekšlikumiem - gan par Zariņa priekšlikumiem, gan arī par atbildīgās komisijas priekšlikumiem, jo tie visi ir saistīti ar vienu lietu. Šī gada sākumā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru izstrādāja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas regulatoram paredz dažādas funkcijas brīvā tirgus uzraudzībai. Jāteic, ka Ekonomikas ministrijas domu gājiens ļoti sakrīt ar Zariņa kunga domu gājienu; starp šiem priekšlikumiem, ko izstrādāja Ekonomikas ministrija, un tiem, ko vēlāk Zariņa kungs iesniedza uz trešo lasījumu, ir grūti atrast vairāk nekā trīs atšķirības. Tāpēc gan savā vārdā, gan Ekonomikas ministrijas vārdā aicinu atbalstīt gan deputāta Zariņa kunga priekšlikumus, gan arī atbildīgās komisijas priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties vēl ko piebilst, Zariņa kungs?

I.Zariņš. Jā, es varu tikai apstiprināt, ka tika padarīts nopietns darbs un ka parasti visus šādus priekšlikumus, ko Ekonomikas ministrija iesniedz it kā savā vārdā... parasti to dara regulators. Un mēs kopā ar kolēģiem šos priekšlikumus izstrādājām, un ir ļoti labi, ka beidzot šī saskaņa ir panākta.

Paldies.

Tālāk. Otrais...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 1.priekšlikumu.

I.Zariņš. 2. - deputāta Zariņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 3. - deputāta Zariņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 4. - deputāta Zariņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 5. - deputāta Zariņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

I.Zariņš. 6. - deputāta Zariņa priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ārprāts!” Zālē jautrība.)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Aplausi.)

I.Zariņš. 7. - deputāta Zariņa priekšlikums. Atbalstīts. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 8. - deputāta Zariņa priekšlikums. Atbalstīts. (Smiekli. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 9. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Zariņš. 10. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 12. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13.priekšlikumā, ko sagatavojusi komisija.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Zariņš. 13. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. Paldies, kolēģi! Aicinu balsot par visu likumprojektu kopumā un atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts vienbalsīgi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. Lūdzu!

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā 24.septembra sēdē izskatīja un sagatavoja izvērtēšanai Saeimas sēdē likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.

Minētais likumprojekts paredz precizēt regulējumu, kurš noteic, kas ir un kas nav pasažieru neregulārie pārvadājumi. Šobrīd Autopārvadājumu likumā ir ietverts tikai termina „pasažieru neregulārie pārvadājumi” skaidrojums. Un ir jāsecina, ka neviens normatīvais akts šobrīd neregulē kārtību, kādā veicami pasažieru neregulārie pārvadājumi Latvijas teritorijā.

Ja mēs salīdzinām ar regulārajiem pārvadājumiem, tad redzam, ka to kārtību šobrīd regulē Eiropas Savienības regula, mūsu likums, kā arī pieci Ministru kabineta noteikumi. Savukārt pasažieru neregulāro pārvadājumu veikšanas kārtību nekas neregulē, un tiem ir veltīta tikai viena... dažas rindiņas, kas nosaka definīciju. Tādēļ nepieciešams izstrādāt detalizētus noteikumus, kuros būtu noteikta pasažieru neregulāro pārvadājumu veikšanas kārtība. Un, kā to arī Satiksmes ministrija ir norādījusi pamatojumā par šī likuma grozījumu nepieciešamību, tiek uzsvērts, ka neregulārie pasažieru pārvadājumi tādā veidā, kad nav iespējams nodalīt, kuri ir patiesie un kuri ļaunprātīgi izmanto šādas normas neesamību, radot ievērojamus zaudējumus pārvadātājiem, ar kuriem ir noslēgti sabiedriskā transporta pakalpojuma pasūtījuma līgumi. Tā rezultātā tiek radīti zaudējumi gan valsts, gan pašvaldību budžetiem, jo, samazinoties ieņēmumiem no biļetēm, pārvadātājiem palielinās zaudējumi. Līdz ar to valsts un pašvaldību uzņēmumi ir spiesti palielināt dotāciju apjomu no valsts un pašvaldību budžetu līdzekļiem, kā arī tiek veikti cita veida ierobežojoši pasākumi, piemēram, tiek samazināti pasūtījumu apjomi, notiek tarifu celšana, kā arī maršrutu slēgšana. Komisija diskutējot vienojās atbalstīt likumprojekta redakciju pirmajam lasījumam un vienlaikus jau iezīmēja iespējamos redakcijas uzlabojumus uz otro lasījumu, tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, lai pie tā varētu turpināties darbs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Pirmais runāt ir pieteicies deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Nu jau Saeimā ir sākušās Satiksmes ministrijas rosinātas kārtējās diskusijas par neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem jeb, kā tautā saka, vienkārši mikriņiem, kuri kursē starp Latvijas pilsētām. Šis jautājums ir ļoti strīdīgs un, neapšaubāmi, sensitīvs, tāpēc šodien vēlos paust savu viedokli par grozījumiem Autopārvadājumu likumā.

Es ļoti labi saprotu un apzinos, ka pastāv arī tādi pārvadātāji, kuri darbojas pretlikumīgi, piemēram, Rīgas pilsētā, un šķiet, ka Rīgas dome - gan pozīcija, gan opozīcija - ir apņēmības pilna un vienota savā vēlmē apkarot pasažieru nelegālos pārvadātājus galvaspilsētā. Un arī es šo vēlmi atbalstu.

Mērķis mums visiem šajā jomā acīmredzot ir viens, atšķiras tikai pieeja un piedāvājums. Taču tas nenozīmē, ka pirātu dēļ uz autoceļiem ir jācieš arī tiem neregulārajiem pārvadātājiem, kuri likumā noteiktajā kārtībā kursē starp Latvijas pilsētām un savā darbībā ievēro likuma burtu. Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas likumdošana nosaka, ka neregulārie pārvadājumi ir tādi pārvadājumi, kas neatbilst regulāro pārvadājumu definīcijai, speciālos regulāros pārvadājumus ieskaitot, kuru galvenā pazīme ir tāda, ka pārvadājamās pasažieru grupas tiek sastādītas pēc klienta vai paša pārvadātāja iniciatīvas. Tas nozīmē, ka neregulārie pārvadātāji un nelegālie pārvadātāji ir divi atšķirīgi jēdzieni. Neregulārie pārvadātāji ievēro godīgas konkurences principu, jo pasažieri netiek ne uzņemti, ne izlaisti autoostās vai citās sabiedriskajam transportam paredzētajās pieturvietās. Neregulārie pārvadātāji veido reisus, vadoties pēc pasažieru pieprasījuma, un pasažierus nevis „zog” pieturās, kā apgalvo atsevišķi autobusu parki, bet gan savāc katru no mājām ārpus Rīgas, tāpat kā, braucot no Rīgas, aizved cilvēku līdz mājām.

Un tieši tāpēc es vēlos izteikt konstruktīvus iebildumus pret Satiksmes ministrijas paustajām idejām.

Pirmkārt. Satiksmes ministrija piedāvā svītrot 1.panta 23.punkta otro teikumu. Ko tas nozīmē? Es vēlos atgādināt, ka pakalpojumu sniegšanas brīvība ir Eiropas Savienības transporta politikas kopējs pamatprincips, kas prasa, lai pārvadātājiem būtu nodrošināta piekļūšana transporta tirgum, un tāpēc uzskatu, ka šie Satiksmes ministrijas priekšlikumi ir pretrunā ar pasažieru un neregulāro pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju interesēm, kā arī ar Eiropas Savienības likumdošanu. Turklāt šī pārvadātāja darbības specifika izslēdz iespēju iekļauties kāda noteikta laika grafikā.

Otrkārt. Satiksmes ministrijas priekšlikums paredz papildināt likumu ar jaunu pantu - ar 34.1 pantu. Vērtējot šo priekšlikumu, absolūti nav saprotama priekšlikuma autoru argumentācija par to, ka pasažierim, kurš izmanto komerctransportu, būs kādam jāziņo par sava brauciena mērķi. Tās ir katra cilvēka tiesības - brīvi pārvietoties savā valstī, neizpaužot pārvietošanās mērķi, jo netiek šķērsota valsts robeža.

Skaidrs, ka speciālie dienesti robežu šķērsošanas gadījumā var uzdot jautājumus par brauciena mērķi. Bet kāpēc pasažieriem pārvadājumos, kurus veic pēc pasūtījuma, būtu jāinformē pārvadātājs par sava brauciena mērķi - braukt no vienas Latvijas pilsētas uz citu? Tas nav saprotams. Neviens normatīvais akts neuzliek par pienākumu pasažierim ziņot kādam pasažieru pārvadātājam par sava brauciena mērķi. Un, izvirzot šādas prasības pārvadātājam, kas veic neregulāros pārvadājumus, tiek pārkāpts vienlīdzības princips starp pasažieru pārvadātājiem, nostādot pārvadātājus, kas nodarbojas ar neregulāriem pasažieru pārvadājumiem, daudz sliktākā stāvoklī nekā citus pārvadātājus.

Juridiski nekorekts un nesaprotams ir priekšlikums noteikt, ka pasažieru pārvadājumu, kurus veic pēc pasūtījuma, mērķis nevar būt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana. Neregulārie pasažieru pārvadājumi nav iespējami ar iepriekš noteiktu kustības grafiku, saskaņā ar tarifa plānu un atbilstoši citiem kritērijiem, kas ir sabiedrisko regulāro pasažieru pārvadājumu kritēriji, jo neregulārie pārvadājumi notiek atbilstoši pakalpojuma pieprasījumam un pēc klientu izvēles. Ja mēs pieņemsim šo likumprojektu, tādējādi tiks atzīti tikai regulārie pārvadājumi, tikai sabiedriskais transports (turklāt - par valsts dotētu naudu) ar iepriekš apstiprinātu kustības sarakstu un grafiku, atbilstoši tarifa plānam, nevis komerciāli pārvadājumi.

Un treškārt. Satiksmes ministrijas priekšlikums paredz papildināt pārejas noteikumus.

Bažas rada tas, ka Ministru kabinets, apstiprinot Satiksmes ministrijas sagatavotos noteikumus par kārtību, kādā veicami neregulārie pārvadājumi, varētu radīt iespēju, ka šis pakalpojums klusi un bez Saeimas deputātu ziņas tiek vienkārši iznīcināts. Jau tagad no Satiksmes ministrijas priekšlikumiem ir redzams, ka ministrija aizstāv lielos autobusu parkus, nevis pasažieru intereses.

Šie priekšlikumi ir mazo uzņēmēju diskriminācija un monopoltiesību nodrošināšana regulārajiem pārvadātājiem - lielajiem autobusu parkiem -, kuri turklāt saņem valsts dotācijas pat par rentabliem maršrutiem.

Uzskatu, ka, lai apkarotu nelegālos pārvadātājus, ir nepieciešami pavisam citi instrumenti un mehānismi.

Godātie kolēģi! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka jau 2009.gadā bija mēģinājums radīt Autopārvadājumu likumā tādus grozījumus, kuri faktiski liegtu iespēju neregulāro pasažieru pārvadājumu veicējiem sniegt pasažieriem pakalpojumus. Par laimi, toreiz 9.Saeimas vairākums šādus grozījumus noraidīja. Prieks par to, ka arī 2011.gada pavasarī 10.Saeima noraidīja kārtējos grozījumus, kuriem bija tāds pats mērķis kā iepriekš, - ar likumu nostiprināt monopoltiesības dažām lielām pārvadātāju kompānijām pasažieru pārvadātāju tirgū.

Neskatoties uz to, ka arī 11.Saeimas laikā 2011.gada 8.decembra sēdē šis likumprojekts tika pamatoti izslēgts no 2012.gada valsts budžeta likumprojektu paketes, Satiksmes ministrija atkal un atkal virza pēc būtības līdzīgus netaisnīgus priekšlikumus ar mērķi izstumt no tirgus neregulāro pārvadājumu veicējus un ļoti triviāli ar likumdevēja palīdzību vienkārši iznīcināt konkurentus.

Godātie kolēģi! Vēlos atgādināt jums par vēl vienu kliedzošu faktu. 2007.gadā tika organizēts konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, kura rezultātā valsts noslēdza koncesijas līgumu līdz pat 12 gadiem ar 15 autotransporta uzņēmumiem ar privātu vai jauktu kapitālu, apņemoties izmaksāt tiem ikgadējas miljoniem lielas dotācijas. Rezultātā arī šobrīd regulārie pasažieru pārvadātāju autobusu parki saņem valsts dotācijas pat par rentabliem maršrutiem. Krīzes laikā pasažieru plūsma valstī ir samazinājusies, bet uz dotācijas „adatas” sēdošie autobusu parki ne tikai nevēlas samazināt savus izdevumus, ne tikai nemitīgi šantažē valdību un publiski sūdzas par Saeimas neizdarībām, bet arī jebkurā veidā cenšas izspiest no tirgus konkurentus, kuriem ir elastīgāka un mērķtiecīgāka pieeja pasažieru vēlmju apmierināšanai. Šie ir patiešām unikāli un pievilcīgi darba apstākļi!

Rodas jautājums: kāpēc kārtējo reizi tiek virzīts šāds priekšlikums un kāpēc Satiksmes ministrija nevēlas atbalstīt godīgu konkurenci un tādu pakalpojumu sniegšanu, kas apmierinātu daudzus Latvijas iedzīvotājus? Kāpēc jātērē valsts budžeta līdzekļi atsevišķu pārvadātāju dotēšanai un vai brīvais tirgus ir Satiksmes ministrijas ļaunākais ienaidnieks? Uzņēmumi, kuri nodarbojas ar neregulāriem pasažieru pārvadājumiem un kuri veic pārvadājumus, piemēram, starp Rīgu un Liepāju vai starp Rīgu un Rēzekni (atšķirībā no nelegāliem pārvadātājiem) maksā nodokļus, nodrošina darba vietas cilvēkiem, un tiem ir attiecīgas licences. Viņu mikroautobusi tiek uzturēti tehniskā kārtībā, šoferi vada transportlīdzekļus atbilstoši kategorijai, kas dod tiesības pārvadāt pasažierus. Turklāt minētie uzņēmēji nesaņem dotācijas no valsts, kā tas ir gadījumos ar sabiedrisko transportu. Neregulārie pasažieru pārvadātāji starppilsētu maršrutos savu darbu organizē tā, lai netraucētu sabiedriskajam transportam. Turklāt šie pārvadātāji piedāvā pasažieriem tādu servisu, kādu nevar nodrošināt regulārie pārvadātāji, teiksim, pasažieru uzņemšana pie mājām vai kādā citā viņiem izdevīgā vietā reģionos, arī laukos, kā arī pasažiera nogādāšana viņam vajadzīgajā vietā, piemēram, Rīgā.

Šie pārvadātāji labprāt nogādā cilvēkus arī no Rīgas uz citu pilsētu līdz viņu mājas durvīm ar visu smago bagāžu. Šāds piedāvājums ir ļoti ērts studentiem, slimajiem un vientuļajiem cilvēkiem. Savukārt valsts dotētie pārvadātāji piedāvā kulties ar visu smago bagāžu uz Rīgas centru un tur nīkt autoostā. Neskatoties uz to, ka kopumā vidējās izmaksas par pakalpojumiem, ko sniedz neregulārie pasažieru pārvadātāji, kuri kursē starp Latvijas pilsētām, parasti nesanāk lētāk kā regulārajiem pārvadātājiem, cilvēki tomēr, lai nokļūtu no reģioniem uz Rīgu, bieži izvēlas tieši neregulāro pārvadātāju pakalpojumus. Tas ir rādītājs, kuru nevar noliegt. Es uzskatu, ka neregulārie pārvadātāji ir tīrais ieguvums valsts budžetam, jo viņi nevaimanā pēc subsīdijām, viņi labprāt dara savu darbu, par kuru smalkie autobusu parki prasa no valsts atsevišķu samaksu.

Man ir pamatotas bažas par to, ka atkal ir izdomāts veids, kā legāli nozagt Liepājas, Bauskas, Rēzeknes un citu pilsētu pasažieru pārvadātāju gadiem veidotu biznesu. Ir skaidrs, ka uz regulārajiem pārvadājumiem specializējušās transporta kompānijas atklāti un aktīvi lobē jaunu grozījumu pieņemšanu. Un šobrīd autobusu parki vēlas ar aizliegumu palīdzību uzlabot savu stāvokli tirgū, gūt lielāku peļņu, neieguldot papildlīdzekļus un darbu. Savukārt es uzskatu, ka konkurence ir laba lieta, kas nepārtraukti liek kaut ko uzlabot un neieslīgt pašapmierinātībā un uzpūtībā. Un es tomēr ceru, ka arī turpmāk tieši pasažieris būs vienīgais priekšnieks šajā valstī. Tieši pasažieris būs tas kungs, kurš izlems, kāda pārvadātāja pakalpojumus izmantot. Ceru, ka kolēģi, Saeimas deputāti, sadzirdēs šo viedokli, nepaliks vienaldzīgi un palīdzēs saglabāt šo nelielo nozari, atbalstot mazos Latvijas uzņēmējus. Bet autobusu parkiem, manuprāt, vairāk būtu jādomā par pasažieru ērtībām, nevis par savu kabatu.

Uzskatu, ka grozījumi Autopārvadājumu likumā neatbilst pasažieru interesēm, un aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Sabiedriskā transporta pakalpojums Latvijā ir subsidēts pasākums tādēļ, ka tā galvenais uzdevums ir nodrošināt iedzīvotāju pieprasījumu pēc transporta pakalpojuma arī nerentablajos maršrutos, lai tante varētu aizbraukt uz Auci par viņai pieņemamu cenu un lai vispār varētu aizbraukt. Ir, protams, iespējas sabiedrisko transportu organizēt arī uz tīri komerciāliem principiem, kā tas notiek Amerikas Savienotajās Valstīs un vēl arī dažās valstīs Eiropā, bet tad mums ir jārēķinās ar to, ka valsts nebūs noteicēja, kuros maršrutos būtu obligāti autobusam jābrauc, un tas nozīmē, ka tiešām ļoti sašaurināsies pieejamo maršrutu tīkls, jo, loģiski, komercpārvadātāji to pakalpojumu nodrošinās tikai sev izdevīgajos maršrutos.

Latvijas valsts tajā minētajā gadā, 2007.gadā, principā ir pieņēmusi tādu politisku lēmumu, ka mēs vēlamies sabiedriskā transporta pakalpojumu regulēt, un tādēļ tika organizēti šie konkursi, lai izvēlētos pakalpojuma sniedzējus. Ir astoņas lotes visā Latvijas teritorijā; tur ir iekļauti gan rentablie maršruti, gan nerentablie maršruti, un tas lotes apkalpotājs, kurš ir uzvarējis konkursā, nodrošina pārvadājumus gan rentablajos, gan nerentablajos maršrutos ar domu, ka finansējums nerentablajiem maršrutiem tiek novirzīts no peļņu nesošajiem maršrutiem. Starpību starp rentablajiem un nerentablajiem mēs sedzam no valsts budžeta, un tas finansējums ir ārkārtīgi liels. Nu katru gadu, protams, tādā taupības režīmā arī šis finansējums tiek samazināts un ir par vairāk nekā 10 miljoniem jau samazinājies, bet tik un tā tas skaitlis ir apmēram 50 miljonu gadā.

Ko mēs darām, ja tajos maršrutos, kuros transporta pakalpojumus šobrīd subsidējam no valsts budžeta, ļaujam braukt arī komercpārvadātājiem? Mēs faktiski palielinām valsts budžeta slogu, jo - kas notiek? Brauc, piemēram, Liepājas autobusu parka autobuss, bet tam pa priekšu tajā pašā maršrutā tajā pašā laikā, tikai piecas minūtes pirms tam, brauc mikroautobuss, savāc visus pasažierus, iekasē naudu, nereti arī nepārdodot biļetes, un nereti arī nodokļus nesamaksā, un tādējādi pēc tam Liepājas autobusu parka lielais autobuss brauc tukšs. Tas nozīmē, ka ieņēmumu nav, un mums visiem no valsts budžeta šī naudiņa ir jāsamet.

Tas ir iemesls, kādēļ Satiksmes ministrija jau vairākkārt ir virzījusi šos un līdzīgus likuma grozījumus, lai paredzētu, ka tie pārvadātāji, kas šobrīd nav piedalījušies konkursā un nav uzņēmušies saistības, kuras faktiski ir visu mūsu interesēs, - tās saistības, kas ir... Oficiālajiem sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējiem jānodrošina ir gan kvalitatīvi autobusi, gan noteikts maršruts, gan regulārs pārbraucienu skaits, gan drošības pasākumi, gan arī biļešu pārdošana un nodokļu maksāšana. Tas viss neattiecas uz neregulārajiem pārvadātājiem, kuri principā, es teikšu, savu darbību veic nelegāli. Viņi ir izņēmuši licences, lai veiktu neregulārus kravas un pasažieru pārvadājumus; tas nenozīmē, ka viņi drīkst veikt tās pašas funkcijas, par kurām mēs jau vienreiz no savas kabatas esam maksājuši.

Tāpēc es atbalstu Satiksmes ministrijas sagatavoto likumprojektu un aicinu to novirzīt komisijai.

Bet vienlaikus man ir arī jautājums Satiksmes ministrijai. Vai ir pabeigti... vai vismaz ir kāds nopietns progress arī vairākos pasākumos, kas bija plānoti jau 2011.gadā, kad pēdējo reizi tā aktīvi Saeimā mēs diskutējām par šiem likuma grozījumiem, saprotot, ka, no vienas puses, mums ir jānodrošina pietiekami blīvs maršrutu tīkls, bet, no otras puses, valsts budžeta finansējums, ko mēs šim pakalpojumam gribam tērēt, ir ierobežots? Satiksmes ministrijai tika uzdots veikt vairākus pasākumus. Viens no tiem bija vienota maršrutu tīkla izveide un optimizācija, salāgojot autobusu un dzelzceļa transporta tīklu. Otrais pasākums bija zaudējumu kompensēšanas mehānisma izstrādāšana, trešais - autoostu sistēmas modeļu reorganizācija, mazinot pārvadātājiem ar autoostu pakalpojumu izmantošanu saistītās izmaksas, mainot pašreizējo autoostu funkcionēšanas modeli un tā lomu pasažieru apkalpošanas sistēmā, jo esošajiem pārvadātājiem līdz šim ir bijis obligāti jāiebrauc autoostās un par to obligāti bijis jāmaksā autoostu noteikts maksājums. Un ir vēl arī vairāki citi pasākumi, piemēram, kompensācijas, kas saistītas ar personas braukšanas maksas atvieglojumu mehānismu, pārskatīšana.

Ja mēs skatāmies statistikas datus, tad redzam, ka lielu daļu zaudējumu pārvadātājiem rada tas, ka pārvadātāji pārvadā bez maksas pensionārus, invalīdus un vēl citas sociāli jutīgās sabiedrības grupas, kurām pienākas atvieglojumi. Ja mēs skatāmies statistikas datus, tad sanāk, ka visi invalīdi, visi pensionāri braukā uz nebēdu, respektīvi, maksimāli izmanto visas šīs viņiem dotās iespējas, kas, visticamāk, nav realitāte. Bija doma par elektronisko biļešu tirdzniecības ieviešanu, lai varētu kontrolēt šo subsidēto biļešu pārdošanu.

Te rodas jautājums Satiksmes ministrijai: vai un kas ir darīts šajā virzienā, lai ne tikai mēģinātu apkarot neregulāros pārvadātājus, bet arī skatītos paši savā virzienā un mēģinātu ietaupīt, nepārmaksājot arī sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējam?

Paldies! Aicinu atbalstīt un tad komisijās turpināt diskusiju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Sēdes vadītāja!

Principā problēma, par kuru mēs runājam, reāli sākās 2008.gadā, kad ar regulārajiem pārvadājumiem saistītās tiesību normas izslēdza no Autopārvadājumu likuma un pieņēma Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu, kurš savukārt būtībā ir attiecināms tikai uz sabiedrisko transportu. Līdz ar to nevienā no likumiem nav precīzu normu un definīciju, kā nodalīt regulāros pārvadājumus no neregulārajiem pārvadājumiem. Sabiedriskā transporta pakalpojumi Latvijā, kā jau iepriekš Reiznieces-Ozolas kundze minēja, tiek veikti kā valsts pasūtījums, nevis kā dotācija neveiksmīgi strādājošiem pārvadātājiem. Pasūtītājs - un tā ir Autotransporta direkcija, plānošanas reģions, pašvaldības - nosaka visu maršrutu tīklu intensitāti, braukšanas laiku, tarifus, kvalitātes prasības un atbilstoši apņemas segt strādājošā pārvadātāja zaudējumus, kurš maršruta tīkla apkalpošanas tiesības ir ieguvis atklātā iepirkuma procedūrā.

Sākot ar 2009.gadu, krīzes ietekmē tika samazināts pieejamais finansējums un attiecīgi arī sabiedriskā transporta pakalpojumu apjoms. To izmantojot, uzņēmēji sāka aktīvas darbības, veicot neregulārus, varētu teikt, arī nelegālus pasažieru pārvadājumus, kas bija pārsvarā starp lielajām pilsētām, kuras vairākkārt arī Agešina kungs minēja savā uzrunā, tātad Liepāju, Rēzekni, Bausku, tomēr tādā veidā kaitējot tiem pakalpojuma sniedzējiem, kuri pa šiem maršrutiem braukā un ir ieguvuši šīs tiesības konkursa kārtībā, un radot valstī zaudējumus vairāku miljonu apmērā.

Šie jautājumi, kas ir saistīti un ko uzdeva Dana Reiznieces-Ozolas kundze par vienoto maršrutu... Jā, likumprojekts par vienoto maršrutu jau pagājušajā Saeimas sēdē tika nodots izskatīšanai. Arī attiecībā uz autoostām šis jautājums ir darba kārtībā un tiek skatīts, apzināts, tāpēc es domāju, ka tuvākajā laikā arī tiks risināts. Izmaksas jau tagad ir... ir noteikts, ka šīs izmaksas netiek kompensētas, ja tās ir augstākas par vidējām nozarē un ir sasniegti būtiski ietaupījumi. Satiksmes ministrija uz otro lasījumu iesniegs uzlabotus priekšlikumus, kas principā ir izdebatēts un saskaņots gan ar Autopārvadātāju asociāciju, gan ar pašvaldību savienībām un kas pēc būtības ļaus turpināt darbu neregulārajiem pārvadātājiem, kuri strādās pēc neregulāro pārvadātāju pamatprincipiem. Viņi varēs vadāt, nodarboties ar normālu darbību, bet būs aizliegs braukt tajos maršrutos, kur viņi brauc pirms laika, kad brauc regulārais pārvadātājs, tādējādi paņemot tieši šo pelnošo daļu, par kuru valsts budžets pēc tam maksā.

Paldies. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Aija Barča. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi! Nu ir pienācis tāds brīdis, ka ZZS frakcijā vai vismaz man ar kurzemnieci Danu Reiznieci-Ozolu ir absolūti pretējs viedoklis.

Mana kolēģe runā par maršrutu Liepāja-Rīga, un man gribētos apšaubīt, vai Danas kundze vismaz kādreiz ar lielo autobusu vai ar mikrobusiņu ir atbraukusi no Liepājas uz Rīgu vai braukusi no Rīgas uz Liepāju. (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Jā, mēs veicām eksperimentu!”) Nu, redziet!

Nu, redziet, kolēģi! Tad, kad mēs ejam uz vēlēšanām, un arīdzan tad, kad tiekamies ar iedzīvotājiem, saviem vēlētājiem, mēs runājam un skaidri sakām: „Mēs cenšamies atbalstīt un atbalstīsim mazo un vidējo biznesu.” Bet šodien skaidri un gaiši pasakām: „Mēs šo mazo un vidējo biznesu graujam nost.”

Man ir tā iespēja izmantot šo maršrutu, un es tajā izmantoju arī mazo mikrobusiņu no divām firmām, kuras strādā Liepājā. Maršruts Liepāja-Rīga, Rīga-Liepāja man ir ļoti labi pazīstams, un šo maršrutu izmanto arī mana kolēģe Inita Bišofas kundze (Starpsaucieni. Zālē jautrība.), un varu apgalvot: viņa to izmanto daudz biežāk nekā es. Es domāju, ka Saeimas deputātu vidū viņa ir absolūta līdere tajā ziņā, ka ir visvairāk braukusi ar sabiedrisko transportu šī Saeimas sasaukuma laikā. Tā ka vaicājiet savai kolēģei koalīcijā, ja jūs negribat man ticēt! (No zāles dep. A.Elksniņš: „Ticam!”) Un redziet, šajos mikrobusiņos naudiņa tiek ņemta, biļetīte tiek pasniegta, un nekad man nav bijusi tā iespēja braukt pirms Liepājas autobusu parka lielā autobusa, lai mikrobusiņš savāktu tos, kuri stāv pieturās. Šie mikrobusiņi brauc, pasažierus uzņemot Liepājā un atvedot līdz Rīgai. Nekādu pieturu šiem mikrobusiņiem maršrutā nav!

Un, ja neticat man vai Bišofai, tad pavaicājiet Parādnieka kungam! Arī viņš reizēm šo mikroautobusu pakalpojumu izmanto! (Starpsaucieni, smiekli.) Tieši tā! Tieši tā!

Un tad vēl, kolēģi! Regulārie pārvadātāji saņem valsts subsīdijas. Un, ja palūkojamies vairāku gadu griezumā valsts budžetā, tad redzam, ka subsīdiju apmērs aug, nevis samazinās. Taču šie mazie mikrobusiņi, neregulārie pārvadātāji, nekādas valsts subsīdijas nesaņem, bet paši pēc savas iniciatīvas uzņem un atved no Liepājas līdz Rīgai vai aizved no Rīgas uz Liepāju arī invalīdus, samaksu par to neprasīdami un, cik es zinu, arī valstij nekādus rēķinus, tā teikt, nepiestādīdami.

Gribētos gan dzirdēt ļoti pamatotu izvērtējumu arīdzan no Satiksmes ministrijas un, pilnīgi iespējams, no parlamentārā sekretāra. Gribētos dzirdēt atbildi uz vienu jautājumu: kādēļ šodien mēs skaidri un gaiši nevaram pateikt, kā kontrolējam šos pārvadātājus? Jo man nav nekādas iespējas un nekādu tiesību pateikt... Iespējams, ka ir absolūti nelegāli... Bet ar tām firmām, kuru pakalpojumus izmantoju es, to ir iespējams pārbaudīt, šīs firmas ir nodokļu maksātājas. Par to es esmu runājusi arī ar Liepājas domes priekšsēdi. Un nevienam nav noslēpums, cik sarežģīta Liepājā ir situācija ar nodarbinātību, - vēl jo vairāk tāpēc, ka, izskatās, nekādi netiksim galā ar „Liepājas metalurgu”, un tad šīs divas, pamatā neregulārās, pārvadātāju firmas... šie cilvēki varēs atbilstoši šim likumam palielināt bezdarbnieku rindas. Mani interesē, lai mūsu cilvēkiem Latvijā ir darbs, un tāpēc es ļoti aicinu būt saprātīgiem. Ja šodien jūs nevarat saspringt un šo likumprojektu aizsūtīt atpakaļ Satiksmes ministrijai, tad tādā gadījumā, kolēģi, domāsim un uzlabosim likumprojekta tekstu.

Paldies. Es šo likumprojektu nevaru atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Danai Reizniecei-Ozolai, otro reizi.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Paldies! Īss komentārs Aijas Barčas kundzes teiktajam par to, vai mēs esam braukuši šajā maršrutā. Tiešām tad, kad es biju Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre un mēs gatavojām līdzīgu likumprojektu, kādu šobrīd piedāvā Satiksmes ministrija, mēs veicām eksperimentu tieši virzienā Liepāja-Rīga un izpētījām, cik bieži tiek braukts šajos mazajos maršrutos. Mēs sarēķinājām: no 15 līdz 20 reizēm dienā brauc šāds maršruta autobuss, pārvadājot līdz 350 pasažieriem katrā virzienā. Rēķinot, ka biļete maksā apmēram 5 latus un ka šie maršrutu autobusi parasti ir diezgan pilni un pieprasīti - tas nav noliedzams! -, tad apgrozījums varētu būt apmēram miljons latu... mazliet mazāks par miljonu latu.

Ja mēs paskatāmies, kas veic šos pārvadājumus un kāds ir šo uzņēmumu apgrozījums, tad redzam, ka tas ir ļoti mazs, - tie ir ar zaudējumiem vai ar nelielu peļņu strādājoši uzņēmumi. Tas ir tas, kas rada bažas: kur paliek nodokļi? Ja apgrozījums ir miljons, bet nodokļos tiek samaksāta ļoti, ļoti maza nauda... taču šis ir spekulatīvs aprēķins, ko es tagad saku, jo mēs tiešām braucām un skatījāmies, kā notiek šie autopārvadājumi, - eksperiments...

Tātad tas ir tas, par ko mēs runājam, - ka mēs šo lielo summu neiekasējam no oficiālajiem pārvadātājiem, mēs to maksājam no valsts budžeta un it kā atbalstām mazo uzņēmēju darbību, kas pēc būtības, kā izskatās, nestrādā vis gaišajā, bet drīzāk gan tumšajā ekonomikas daļā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Vārds Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Godātie kolēģi! Kā mēs redzējām, viedokļi ir pretrunīgi, bet es domāju, ka mēs visi varam vienoties vienā jautājumā - nav labi, ja neregulārie pārvadājumi ir pilnīgi neregulēta joma Latvijā, tāpēc, virzot tālāk šo likumprojektu, mēs uzdosim Ministru kabinetam izstrādāt detalizētus noteikumus, kā Latvijā varēs tikt veikti neregulārie pārvadājumi. Tie būs, bet tiem vajadzētu notikt regulētā veidā.

Tāpēc komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 11, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.oktobris. Paldies.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Minētais likumprojekts ir saistīts arī ar diviem nākamajiem darba kārtības jautājumiem, proti, ar likumprojektiem „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” un „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””. Visu šo likumprojektu mērķis ir mazināt administratīvo slogu personām - gan fiziskajām, gan juridiskajām personām... tātad mazināt abu informācijas sistēmu, kas ir kadastra informācijas sistēma un zemesgrāmatu informācijas sistēma, datu nesakritības un novērst šādu nesakritību rašanos arī nākotnē. Tāpat ir arī mērķis - maksimāli aktuāli dati abās informācijas sistēmās, proti, lai šie dati nebūtu novecojuši. Un viens no galvenajiem mērķiem, protams, ir tuvināties vienas pieturas aģentūras principa ieviešanai nekustamā īpašuma reģistrācijas procesā.

Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” un ir to atbalstījusi, un Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Paldies.

Arī šis likumprojekts, kā jau minēju, ir saistīts gan ar iepriekšējo, gan ar nākamo darba kārtības jautājumu, un ar tiem pašiem mērķiem, kurus es definēju iepriekšējā likumprojekta izskatīšanas gaitā.

Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” un ir to atbalstījusi. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Paldies.

Arī šis likumprojekts ir saistīts ar abiem nupat skatītajiem un nu jau pirmajā lasījumā atbalstītajiem likumprojektiem. Arī šī likumprojekta mērķi ir līdzīgi tiem mērķiem, kurus es... ar kuriem es jūs iepazīstināju, skatot likumprojektu „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”.

Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” un to atbalstījusi. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.

E.Demiters (RP).

Labdien, godātie kolēģi! Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre!

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””.

Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” otrajā...

E.Demiters. Trešajā!

Sēdes vadītāja. ...otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!

E.Demiters. Trešajā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu rezultātu!

E.Demiters. Jā, otrajā!

Sēdes vadītāja. Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Demiters. Šā gada 22.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 22.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par prakses ārstiem””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu Nr.897/Lp11. Grozījumus likumā sagatavoja un virzīja Veselības ministrija.

Iesniegtie grozījumi paredz izslēgt 17.pantu, kas nosaka prakses ārsta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību, ņemot vērā to, ka ne visai sen mēs grozījām Pacientu tiesību likumu, kurā tiek paredzēts, ka no 25.oktobra sāk darboties Ārstniecības riska fonds.

Komisija lūdz likumprojektam piešķirt steidzamību un atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu, tāpēc mums vispirms ir jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par prakses ārstiem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Nākamais balsojums ir balsojums par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par prakses ārstiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Orlovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 11.oktobris, izskatīšana - 17.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Jā, un noteikt arī izskatīšanas laiku... 11.oktobris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, izskatīšana - šā gada 17.oktobra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija pirmajā lasījumā ir izskatījusi un vienprātīgi atbalstījusi tālākai virzībai steidzamības kārtā šo ārkārtīgi svarīgo likumprojektu. Tā mērķis ir - es uzsveru, operatīvi! - operatīvi apturēt jaunu psihoaktīvu vielu izplatību valsts teritorijā, kamēr kļūst zināms to ietekmes uz veselību riska novērtējums. Līdzšinējā prakse paredz aprites aizliegumu tikai tām psihoaktīvajām vielām, kuras ar Ministru kabineta noteikumiem iekļautas Latvijā apstiprinātajā kontrolējamo psihotropo vielu, zāļu pirmajā, otrajā vai trešajā sarakstā.

Procedūra, lai iekļautu veselībai bīstamās vielas šajos sarakstos, ir diezgan piņķerīga un laikietilpīga lieta, ko labprāt savās interesēs izmanto veikli tirgoņi, izplatot dažādas aizvien jaunu un jaunu apreibinošu vielu kombinācijas, kuras bieži vien tiek nosauktas par augu mēslojamiem līdzekļiem, pīpju tīrāmajiem vai vienkārši par vīrakiem. Latvijā pēdējo piecu gadu laikā apritē ir identificētas aptuveni 30 jaunas vielas, Eiropas Savienības telpā tādu ir aptuveni 150. Pētījumi rāda, ka pamatā šo jauno vielu patērētāji meklējami vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem (iespējams, ir arī jaunāki), kurā šo vielu lietošanu apliecina vairāk nekā 6 procenti.

Iespējas viegli sintezēt jaunas vielas apvienojumā ar interneta mārketinga iespējām rada priekšnoteikumus šo vielu izplatībai līdz šim neredzētā tempā, un ātrums, ar kādu šīs vielas izplatās, ir liels izaicinājums pašreizējai likumdošanas procedūrai. Vienlaikus ir jāatzīst, ka šo veselībai bīstamo vielu izplatība nav tikai Latvijas problēma vien, šai problēmai ir globāls raksturs. Eiropas Savienības valstis ar šo problēmu cīnās atšķirīgi - gan aizliedzot šaubīgo vielu izplatību ar veselības ministra īpaši operatīvu lēmumu, gan iekļaujot šīs vielas ārkārtas sarakstā uz 12 mēnešiem, gan aizliedzot vielu apriti ar patērētāju tiesību regulējumiem.

Latvijas scenārijs paredz šādu risinājumu: vispirms likumprojekts liedz paplašināt termina „jaunas psihoaktīvas vielas” definīciju, kā arī paredz to, ka Slimību profilakses un kontroles centrs pieņem operatīvu lēmumu - uz laiku līdz 12 mēnešiem aizliegt konkrētās vielas apriti, kamēr tiek analizēta tās ietekme. Pagaidu aizliegumam varēs pakļaut arī tās vielas, kuru apriti neregulē citi Latvijā spēkā esošie normatīvie akti (piemēram, par zāļu un ķīmisko vielu apriti). Slimību profilakses un kontroles centra lēmumu varēs apstrīdēt un pārsūdzēt atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajai kārtībai.

Tāpat likumprojektā noteikta Valsts policijas un citu izmeklēšanas iestāžu rīcība ar jaunām psihoaktīvajām vielām gadījumos, ja pagaidu aizlieguma laikā viela tiek iekļauta kādā no Latvijā kontrolējamo vielu sarakstiem, un gadījumos, ja lēmums par pagaidu aizliegumu pēc noteiktā termiņa zaudē spēku un viela netiek iekļauta kontrolējamo vielu sarakstā.

Likums arī paredz, ka privātpersonai būs tiesības un pienākums pašai labprātīgi nodot šo vielu, kura atrodas pagaidu aizliegumā. Mehānismu paredzēts izmantot ārkārtas gadījumos, kad strauji pieaug kādas nereglamentētas vielas izplatība, bet ir nepieciešams papildu laiks, lai precīzi noteiktu ar vielu saistītos riskus.

Cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojekts satur būtiskus risinājumus psihotropo vielu aprites ierobežošanai Latvijā, aicinu Saeimu piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums vispirms ir jābalso par steidzamību. Savukārt deputāti ir pieteikušies debatēt par likumprojektu, nevis par tā steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Uzsākam debates.

Pirmā debatēs pieteikusies deputāte Inga Bite. Lūdzu!

I.Bite (RP).

Labdien, godātie kolēģi! Šī nav pirmā reize, kad mēs šīs Saeimas laikā šeit runājam par tā sauktajām legālajām narkotikām, un mēs redzam, ka sabiedrībā šī problēma ir pietiekami aktuāla un pietiekami izplatīta. Kioski ar draudīgajām vai aicinošajām - droši vien, kā nu kuram - varavīksnes krāsām ir redzami šur tur Rīgā, un dēļ procedūrām, kas šobrīd, kā pareizi Ašeradena kungs aprakstīja, ir nepieciešamas, lai kādu vielu izņemtu no apgrozības, iedzīvotāji jau ir sākuši šo problēmu risināt paši, demolējot vai citādā veidā uzbrūkot šiem kioskiem. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Pareizi dara!”)

Viennozīmīgi, šie kioski ir jāiznīcina - tādā veidā, ka tie ir jāaizver, nevis jādedzina vai kā citādi jāpārkāpj likums.

Godātie kolēģi! Mēs esam jau pieņēmuši grozījumus likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, ieviešot ģenērisko sistēmu; tas faktiski mums ir atļāvis aizliegt vairāk nekā 200 jaunu psihoaktīvo vielu. Tajā pašā laikā diemžēl ir jāsecina, ka šo vielu izgudrotājiem it nemaz nerūp patērētāju veselība. Tieši pretēji! Līdz ar to tiek izgudrotas arvien jaunas, jaunas un jaunas vielas.

Tāpēc papildus šai jau pieņemtajai ģenēriskajai sistēmai ir nepieciešama šī lēmumu pieņemšanas kārtība, kas ļautu vielu, tiklīdz ir aizdomas par tās kaitīgumu, ar lēmumu izņemt no aprites. Savukārt pēc tam jau viss pierādīšanas process būtu tādā situācijā, kurā šī viela vairs nav apritē.

Šobrīd daļa Latvijas jauniešu - un, kā Ašeradena kungs jau pareizi norādīja, to ir vairāk nekā 6 procenti - rīkojas ļoti paradoksāli: tā vietā, lai saudzētu savu veselību un izvairītos no nezināmām un nepārbaudītām vielām, šie jaunieši ar spītu, gandarījumu un pašapmierinātības sajūtu iegādājas tā sauktās legālās narkotikas un saka: „Jūs mums neko nevarat padarīt! Mēs nepārkāpjam likumu.”

Man gribas uzrunāt šos jauniešus. Mīļie cilvēki! Domājiet par savu veselību, domājiet par savu nākotni un rēķinieties ar to, ka tās ķīmiskās vielas, kuras ir šajās tā sauktajās legālajās narkotikās, nav ne pārbaudītas, ne vispār kādā veidā ir iespējams paredzēt šo vielu ietekmi gan tuvākajā, gan, ļoti iespējams, arī tālākajā nākotnē!

Mēs daudz diskutējam par to, kādas vielas ir pieļaujamas vai nav pieļaujamas pārtikā, cik slikti ir stabilizētāji, garšas pastiprinātāji un cik kaitīgas ir dažas vielas, kas ir atrodamas plastmasas iepakojumos. Un tas ir pareizi, jo mums ir jāsargā sava veselība. Taču vēl jo vairāk mums būtu jārūpējas par to, lai savu veselību saudzētu mūsu bērni.

Godātie kolēģi! Tāpēc es, pirmkārt, aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Un, otrkārt, gribu aicināt arī Veselības ministriju pievērst vairāk uzmanības sabiedrības informēšanai par šo jautājumu, lai jaunieši saprastu un apzinātos ne tikai to, ka tas ir stilīgi - izdarīt kaut ko kādam aiz muguras, bet tomēr arī saprastu, ka svarīgas ir rūpes par savu veselību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Andrejs Elksniņš. Lūdzu! Elksniņa kungs, vai jums pietiks ar 11 minūtēm?

A.Elksniņš (SC).

Augsti godājamie kolēģi! Protams, mēs varam ikdienā nākt klajā ar lozungu un faktiski atbalstīt par īpatnēju praksi kļuvušo pašu iedzīvotāju iniciatīvu, ko tikko Bites kundze raksturoja ar lozungu „iznīcinātās tirdzniecības vietas”, bet, aplūkojot konkrēto likumprojektu, ko ir iesniegusi Iekšlietu ministrija, ir jānorāda uz vairākām pamatproblēmām.

Pirmā no tām, ar kuru mēs visi saskaramies un diemžēl izjūtam arī uz sevis, ir tā, ka šis likumprojekts pēc tā iesniegšanas no Ministru kabineta līdz Saeimai ir nācis trīs mēnešus. Līdz ar to parlaments nevarēja ķerties pie darba un izstrādāt... izvērtēt minēto normu atbilstību.

Otrais jautājums pie šī paša ir tāds, ka piedāvātais regulējums faktiski paredz, ka ar Slimību profilakses un kontroles centra lēmumu uz laika posmu līdz 12 mēnešiem no lēmuma spēkā stāšanās dienas var aizliegt vai ierobežot tādu jaunu psihoaktīvu vielu vai tās saturošu izstrādājumu izgatavošanu un iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai izplatīšanu, kuras nav iekļaujamas... iekļautas Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu sarakstos un par kurām ir iegūta informācija no Eiropas agrīnās brīdināšanas sistēmas vai ir saņemts tiesu ekspertīžu iestādes atzinums par jaunām psihoaktīvām vielām. Faktiski risinājuma minētajai problēmai nav.

Kāpēc? Tāpēc, ka prakse - pakaļdzīšanās pēc jaunām psihoaktīvām vielām - ir notikusi līdz šim un arī turpināsies. Veselības ministrijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvji bezgalīgi un neizbēgami būs spiesti meklēt ikdienā tās vielas, ņemt paraugus, bet laika sprīdis, pirms mēs saņemsim informāciju no Eiropas agrīnās brīdināšanas sistēmas, kura arī ir birokrātisks mehānisms... lai kāda viela tur nokļūtu vai, piemēram, ekspertīzes atzinuma saņemšana par to, ka tā ir jauna psihoaktīva viela, it īpaši ņemot vērā finansējumu tiesu ekspertīžu centriem, aizņems vismaz divus trīs mēnešus. Tas nozīmē, ka laikā, kamēr viela tiks izņemta un notiks jebkāda veida tās aizliegums, ko faktiski pašreiz piedāvā Iekšlietu ministrija, paies divi vai trīs mēneši, iekams tiks izvērtēts pagaidu aizlieguma piemērošanas faktiskais pamatojums. Tas ir punkts numur viens.

Punkts numur divi. Kamēr Valsts policijas un Veselības ministrijas amatpersonas šīs vielas izņems, tad, ņemot vērā to praksi, ko ir piedzīvojusi visa Eiropa, kur ir konstatētas 150 jaunas vielas, tirgotājiem nekādu ierobežojumu, lai šo vielu izņemtu no aprites, nav. Es gribu jums norādīt, ka patiesībā likumdevējs un arī izpildvara šajā situācijā pieļauj fundamentālu kļūdu. Mēs cīnāmies pret vielām, bet mums patiesībā ir jācīnās pret vietām, kurās šīs vielas tiek tirgotas. Un es atgādināšu jums, ka šāda veida uzņēmējdarbība, ko īsteno vairāki komersanti, ir nepieņemama.

Kāpēc?

Tāpēc, ka, pirmkārt, šīs sabiedrības tiek reģistrētas Uzņēmumu reģistrā. Otrkārt, Valsts ieņēmumu dienestā tās saņem atļaujas un maksā nodokļus valstij par to, ka tās šīs vielas pārdod faktiski bērniem. Treškārt, ikvienas jaunas vielas būšana sarakstā, tās izņemšana, provocēs citas jaunas vielas ienākšanu tirgū, par kuru ne Iekšlietu ministrijas, ne Veselības ministrijas amatpersonām nebūs nekādas informācijas.

Es piedāvāju, kā vērsties pret vietām, kuras nav atkarīgas no pašvaldībām, ņemot vērā Eiropas Komisijas direktīvas attiecībā uz pašvaldību ierobežotām iespējām ietekmēt konkrētu tirdzniecības vietu darbību, bet vērsties pret tām ar likumdošanas iniciatīvu, kas ļautu gan Iekšlietu ministrijas, gan arī pašvaldības amatpersonām, pašvaldības policijas amatpersonām, pieņemt lēmumus, lai konkrētās tirdzniecības vietās attiecībā uz konkrētiem komersantiem tiktu pieņemts pagaidu aizliegums nodarboties ar šāda veida uzņēmējdarbību. Un šajā situācijā, godājamie kolēģi, mēs nosūtījām šodien vēstuli gan Iekšlietu ministrijai, gan Veselības ministrijai, gan arī premjeram Dombrovskim, lai piedāvātu un iesniegtu priekšlikumus izpildvaras konkrētās problēmas risinājumam. Tas, ka mēs ik dienu skraidīsim pakaļ jaunām vielām, tērēsim līdzekļus un resursus, nozīmējot ekspertīzes, - tas, manā skatījumā, nav pieņemami. Valsts ir iemācījusies visnotaļ kontrolēt akcīzes preces, valsts ir iemācījusies veidot sarakstus, lai netiktu tirgotas kontrabandas preces, kā arī preces, kuru iegādē tiek pārkāptas autortiesības, bet attiecībā uz šo kategoriju valsts nudien ir bezspēcīga, un es neredzu pašreiz priekšlikumus, kuri varētu šo situāciju atrisināt.

Tāpēc, godājamie kolēģi, es aicinu tiešām izvērtēt šo jautājumu, it īpaši Sociālo un darba lietu komisijā, izvērtēt kopīgi ar vairākām institūcijām, gan ar Uzņēmumu reģistra pārstāvjiem, gan arī ar Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem. Valstī līdzekļu un resursu, lai šo rūpalu apturētu, ir pietiekami daudz. Bezjēgā skriet pakaļ, pašiem stimulēt citu jaunu vielu izstrādi, kuras ir daudz bīstamākas, - es neuzskatu, ka tas ir pats pieņemamākais risinājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Kārlis Seržants. Tā kā tūlīt būs pārtraukums, jums, Seržanta kungs, tiešām ir atlikušas piecas minūtes!

Seržanta kungs, lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

Vēl piebildīšu pie tā, ko jau teica Elksniņa kungs un Ašeradena kungs.

Es Elksniņa kungam gribu teikt, ka tieši šobrīd Iekšlietu ministrijas Ekspertīžu centra rīcībā ir ļoti moderns narkotiku analizators. Un es domāju, ka tas termiņš varētu būt arī īsāks...

Bet viens termiņš, kuru es gribētu tomēr apstrīdēt, ir šāds. Tas ir 2.punkta 3.apakšpunktā. Ir noteikts, ka privātpersonai 10 dienu laikā ir jānodod šī viela policijā tad, kad tā ir ielikta šinī sarakstā. Nu, nezinu, vai kāds ir pavērojis darbībā šos punktus, bet es ar pilnu apņēmību uzņemos teikt, ka 10 dienu laikā šāds punkts mierīgi ļaus apkalpot vēl, atkarībā no vietas, 200 līdz 500 cilvēkus. Tāpēc mans priekšlikums noteikti būtu - un to es arī iesniegšu -, ka maksimums ir trīs dienas, ņemot vērā, ka ir kaut kādas brīvdienas pa vidu.

Es gan sliektos arī uz viedokli, ka varētu būt arī formulējums, ka tas jādara nekavējoties, jo šim komersantam vienmēr ir tā iespēja, ko Zaķa kungs vienā intervijā pateica, - viņš var arī šīs narkotikas nenest uz policiju, bet nolaist podā. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Viņš par sevi stāsta?” Smiekli.) Tā ka tā nav nekāda problēma. (Starpsauciens no zāles.) Tas bija tad, kad par uzturēšanās atļaujām bija intervija televīzijā... ka grib nolaist podā budžetu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārējās debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms mēs reģistrējamies reģistrācijas režīmā, es vēlos jūs informēt, ka no šodienas Saeimas nama Lielajā vestibilā ir apskatāma fotogrāfa Valtera Poļakova izstāde „Latvijas bērni” un tagad, pārtraukumā, šī izstāde tiks atklāta. To atklās Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Parādnieka kungs, klāt būs arī fotogrāfs, tā ka visi laipni aicināti piedalīties!

Un tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (11.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 14 deputāti: Solvita Āboltiņa, Lolita Čigāne, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rasma Kārkliņa, Ivans Klementjevs, Kārlis Krēsliņš, Igors Meļņikovs, Sergejs Mirskis, Romāns Naudiņš, Dana Reizniece-Ozola... ir uz vietas zālē, Inga Vanaga, Raimonds Vējonis, Jānis Vucāns un Valdis Zatlers... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir pulksten 11.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas šodienas sēdi. Turpināsim skatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” pirmajā lasījumā.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC).

Paldies.

Cienījamās dāmas, godājamie kungi! Mēs turpinām skatīt likumprojektu par narkotiskajām vielām, kas patiešām tagad ir sabiedrības uzmanības centrā. Šis jautājums izskatās varbūt pat svarīgāks nekā budžeta pieņemšana, spriežot pēc tā telefona zvanu skaita, kurus es saņēmu gan no Rīgas, gan no ārpusrīgas, pat no Valmieras un no Kuldīgas.

Manuprāt, skatāmajā likumprojektā galvenajai figūrai ir jābūt tiesu ekspertīžu iestādei, nevis Slimību profilakses un kontroles centram. Tiesu ekspertīžu iestādei ir jāpieņem lēmums, vai šī konkrētā viela ir aizdomīga, vai tā ir indīga, vai to drīkst pārdot vai nedrīkst pārdot. Un, lai notiktu šī ekspertīze, ir jānodrošina policijai visas tiesības paņemt no tirdzniecības jebkuru vielu un šo vielu nodot tālākai izmeklēšanai, un pēc tam, kad lēmums būs pieņemts, lai seko šis aizliegums, lai seko šīs vielas ielikšana tajā sarakstā, kurš mums ir, -Latvijas sarakstā vai Eiropas Savienības uzturētajā sarakstā, jo tas jau vairs nav tik svarīgi. Bet viss, ko prasa mūsu vēlētāji, ir tas, lai reakcija uz šīm aizdomīgajām „narkotiskām vielām” (pēdiņās) būtu zibenīga, acumirklīga, citādi šī procedūra būs novilcināta un patiesībā nekāda labuma no šā likuma nebūs.

Es tagad runāju, nemaz neatsaucoties uz konkrētiem pantiem konkrētajos likumos. Es domāju, ka mans kolēģis Andrejs Elksniņš tāpat kā kolēģi no citām frakcijām varēs tos noformēt labāk atbilstoši mūsu tiesiskajām prasībām. Bet galvenais - vēlreiz saku! - ir nodrošināt analīzi, un tamdēļ vajag atļaut mūsu policijai rīkoties ļoti ātri. Iedomāsimies, ka tā nav aizdomīga narkotiskā viela, bet tas ir spridzeklis. Vai policijai būs kāda lieka minūte vai lieks brīdis prasīt kādu atļauju no kādas citas iestādes, lai pienāktu pie šīs vielas vai pie šā spridzekļa un paņemtu to turpmākai analīzei vai padarītu šo konkrēto situāciju drošu sabiedrībai.

Es domāju, ka nekādu kavēkļu šeit nebūs. Par aizdomīgām vielām mēs vēl domājam. Es domāju, ka vārds „operativitāte”, kuru pieminēja ziņotājs pašā sākumā savā atzinumā, ir ļoti svarīgs. Bet, lai šī operativitāte būtu nodrošināta, ļoti svarīga - vēlreiz to saku! - ir ātra ķīmiskā analīze. Un es domāju, ka tieši šajā virzienā šis skatāmais likumprojekts ir maināms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais runātājs debatēs ir deputāts Jānis Ādamsons. Lūdzu!

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, ir ļoti svarīgi - vitāli svarīgi! -, lai mēs šodien atbalstītu šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Un es aicinu komisiju pēc iespējas ātrāk to izskatīt komisijā, lai būtu iespēja ātrāk pieņemt attiecīgos grozījumus šeit, parlamentā, lai tie ātrāk stātos spēkā.

Ašeradena kungs teica, ka tas ceļš līdz lēmuma pieņemšanai jau ir, kā likums, ļoti garš. Jā, diemžēl! Bet diemžēl, Ašeradena kungs, VIENOTĪBAS frakcijas vairākums un arī Reformu partijas frakcijas vairākums pagājušogad neatbalstīja attiecīgus likuma grozījumus, kuri paredzēja saīsināt šo procesu un uzticēt visu šo lēmumu pieņemšanu Ministru kabinetam. Un tas bija tieši opozīcijas priekšlikums! Toreiz diemžēl mums pietrūka divu balsu.

Par dedzināšanu. Kāpēc tos kioskus dedzina? Ļoti elementāri! Es varu sirdī to atbalstīt vai neatbalstīt, bet dedzina jau tāpēc, ka valsts netiek galā ar šīm problēmām.

Jā, mēs paspērām pussolīti uz priekšu, acīmredzot Judina kungs pēc tam stāstīs, cik labi mēs izdarījām, ka pieņēmām likuma grozījumus, kuros ir runa par attiecīgu formulu un atvasinājumiem. Jā, arī tas ir devis pozitīvus rezultātus! Piemēram, nesen Bulgārijā tika konstatēta viela, kura ir atvasinājums. Mēs automātiski to varējām ielikt aizliegto vielu sarakstā.

Iestājas kriminālatbildība - tas ir pluss. Bet tas aptver tikai apmēram 60 procentus no visām narkotikām, kuras tiek lietotas, un to atvasinājumiem. Pieņemot šos grozījumus, tas mums dos iespēju cīnīties vēl ar kādiem 10 procentiem.

Kur ir tā problēma? Tā problēma jau nav tikai kioskos. Visas psihotropās vielas pārdod ne tikai kioskos, ne tikai legāli, bet... Ir ļoti daudzas arī legāli... arī lauksaimniecības preču veikalos diemžēl tās var iegādāties...

Neapšaubāmi, ir sperts solis uz priekšu. Bet uz ko es tomēr aicinu valdošo koalīciju? Varbūt, ja jūs atbalstītu savu valdību, kura jau pāris reižu ir iestājusies par to, ka jāsaīsina šis birokrātiskais process, lai varētu daudz ātrāk pieņemt šos lēmumus... Mūsu kaimiņvalstī Lietuvā visus lēmumus saistībā ar narkotiku liegumu pieņem veselības ministrs. Kāpēc mēs sarežģījam šo situāciju? Mēs varam runāt par daudzām teorētiskām, juridiskām lietām -Čepānes kundze šajā ziņā noteikti ir daudz kompetentāka par mani -, bet mums tomēr visiem vajadzētu staigāt vairāk pa zemi un tā ciešāk skatīties, kas notiek apkārt. Un, ja ir iespēja samazināt narkotiku izplatību, ierobežot to, tad, es domāju, katra normāla deputāta pienākums ir to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Man gribētos pirmām kārtām atgādināt, ka deviņdesmitajos gados likumā bija paredzēts: ja persona veic darbības ar konkrēti nosauktām narkotiskām vielām, par to ir paredzēta atbildība.

Mēs saprotam, ka var būt modifikācijas, var būt kaut kādas vielas, kas nedaudz atšķiras no attiecīgajām vielām. To ievērojot, mēs labojām likumu, pilnveidojām likumu - paredzējām, ka arī gadījumos, ja ir atvasinājumi, modifikācijas, proti, ja viela atbilst ģenēriskajai formulai... ka arī tajos gadījumos ir jābūt atbildībai. Šodien mēs varam spert nākamo soli. Lai izlemtu un atbildētu uz jautājumu, vai konkrētā viela, jaunā viela, ir narkotiska vai psihotropa vai tomēr nav, ir vajadzīgs laiks, bet, ja ir noteiktas aizdomas, ir svarīgi, lai mēs varētu rīkoties. Un likumprojekts, par kuru mēs tagad diskutējam, tieši risina attiecīgo problēmu. Proti, ja ir pamats uzskatīt, ka jaunā viela, teiksim, ir pieskaitāma attiecīgajai vielu grupai, tad var noteikt aizliegumu.

Vai tas ir pareizi? Neraugoties uz to, ka vairāki debatētāji pauda tādu viedokli, man nav sajūtas, ka Saeima to neatbalsta. Manuprāt, tieši mēs visi vienbalsīgi pieņemsim lēmumu. Tad par ko mēs debatējam?

Manuprāt, vairāki kolēģi nerunā tieši par attiecīgo likumprojektu, bet gan runā par citiem jautājumiem. Izskanēja viedoklis, ka ir svarīgi aiztaisīt ciet attiecīgos kioskus, veikalus un tā tālāk. Uz kāda pamata, cienījamie kolēģi, juristi? Lai aizliegtu kaut ko pārdot, pirmām kārtām mums ir jāpasaka, ka attiecīgā viela ir narkotiska, psihotropa vai ka to ir aizliegts tirgot, piemēram, turpmāko 12 mēnešu laikā. Tas ir pirmais solis! Ja tas ir izdarīts, bet kāds veikalnieks to ignorē un turpina tirgot, tad mēs varam runāt par viņa darbības apturēšanu.

Cienījamais Elksniņa kungs, cienījamā Bites kundze, vai tas jums nav saprotams? Jūs taču esat juristi! Un, ja tas ir saprotams, tad es aicinu kolēģus atbalstīt attiecīgos grozījumus, pieņemt lēmumu un strādāt tālāk. Bet, ja kāds neievēros attiecīgos noteikumus, tad mēs noteiksim administratīvo atbildību. Ja ar to nepietiek - arī kriminālatbildību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.

K.Eņģelis (RP).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Legālo narkotiku izplatības sērga nav tikai Latvijas problēma. Tā ir globāla problēma! Un globālā sabiedrība tad arī meklē vienotus, koordinētus risinājumus un atbildes uz šiem izaicinājumiem, ko legālo narkotiku ražotāji un izplatītāji met varas pārstāvjiem.

Tātad ar šo likumprojektu Latvija pilnvērtīgi iesaistīsies globālajā cīņā pret šīm legālajām narkotikām. Likumprojekta pamatā ir Latvijas iestādes - Slimību profilakses un kontroles centra - pilnvarošana, balstoties uz to informāciju, kuru tā saņems no agrīnās brīdināšanas sistēmas, izdot rīkojumus par vielu izņemšanu no aprites, to ražošanas, transportēšanas un ievešanas aizliegumu. Un tas ir ļoti svarīgi, jo, kā jau minēja iepriekšējie runātāji, procedūra, lai vielas atzītu par bīstamām... šī riska novērtēšanas procedūra un tālāk arī normatīvo aktu pieņemšana ir pietiekoši gara un sarežģīta, taču Latvija nav vienīgā valsts, kas šos procesus veic. Un ne jau visas vielas, kas Latvijā varētu parādīties nākotnē, ir jaunas vielas. Daudzas no tām jau ir apritē citās valstīs, un citās valstīs šī vielu riska novērtēšanas procedūra jau ir izdarīta, tāpēc Latvijas iestādēm būs ļoti ērti paņemt informāciju no šīs agrīnās brīdināšanas sistēmas un, balstoties uz to, nekavējoties izņemt vielas no aprites.

Līdz ar to dažas kritiskas piezīmes par to, ko daži iepriekšējie deputāti minēja attiecībā uz šo brīdināšanas sistēmu, kas varbūt būtu mīkstināma, jo, kā jau es teicu, tā ir ļoti laba informatīvā bāze. Legālo narkotiku veidu skaits šobrīd ir ap 350 dažādām vielām. Tās ir tās vielas, par kurām informācija ir atrodama šinī sistēmā. Latvijā apgrozībā esošo vielu skaits nav tik liels, un tas nozīmē, ka mums noteikti ir nepieciešama pieeja šai datubāzei, kā arī pilnvarojums iestādēm izmantot šo informāciju, lai mums nav jātērē savs laiks un citi resursi, pierādot šo vielu kaitīgumu un risku.

Attiecībā uz ierobežojumiem komersantiem veikt komercdarbību, ja tie pārkāpuši noteikumus un izplata šīs aizliegtās vielas. To varētu veikt, bet tas noteikti nav galīgais risinājums, jo to var salīdzināt ar ierobežojumiem komersantiem, kas, piemēram, nakts laikā tirgo alkoholu. Arī viņiem uzliek ierobežojumu šiem veikaliem strādāt, turpināt darbību, taču mēs zinām, ka pēc laika vienkārši tiek nodibināta cita komercsabiedrība, cita SIA, kas tajās pašās telpās un ar to pašu personālu turpina veikt šīs darbības. Tā ka komersantu ierobežošana būtu arī diezgan sarežģīta un noteikti nepilnīga atbilde uz šiem riskiem.

Attiecībā uz vienu komentāru, ko minēja Seržanta kungs, - par likumprojekta 3.panta trešo daļu... 3.punktu. Šis termiņš - 10 dienas - ir attiecināms nevis uz komersantiem, kuriem jau šī viela ir izņemta un kuriem var būt vēl kaut kādi krājumi... Un viņiem tad būs jānodod, protams, arī... Bet galvenais - šī savā ziņā deklaratīvā norma attiecas uz cilvēkiem, kuri varbūt ir izveidojuši mājās kaut kādus krājumus ar šīm vielām, kas pēc kāda laika tiek aizliegtas. Informācija par šo aizliegumu arī tiek publicēta oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, un tad, saņemot šo informāciju, viņiem ir pienākums šīs vielas nodot Valsts policijas rīcībā, kur tās attiecīgi tiks uzglabātas un vēlāk pēc to bīstamības pierādīšanas arī iznīcinātas.

Tā ka noteikti ir jāatbalsta šis likumprojekts. Tas nav galīgais risinājums, bet tas ir liels solis uz priekšu, lai nodrošinātu to, ka mūsu dienests var rīkoties operatīvāk. Protams, tas viņiem prasīs resursus, jā, tas prasīs cilvēkus, kas kontrolē, kas apstaigā šīs vietas, kas pēc saraksta vērtē izlikto preci un izņem visu to, kas šķiet aizdomīgs vai kas atbilst attiecīgajā informācijas sistēmā norādītajām vielām.

Tāpēc es lūdzu: atbalstīsim! Bet pilnveidojumi un priekšlikumi uzlabojumiem, protams, nāks uz otro lasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to debates slēdzu. Ašeradena kungs, vai vēlaties komisijas vārdā vēl ko piebilst?

A.Ašeradens. Jā. Es aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Tātad pirmajā lasījumā atbalstīts vienbalsīgi.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Ašeradens. Cienījamie kolēģi, es pateicos par karstajām debatēm šeit.

Tā kā šis likumprojekts ir bijis iestrēdzis varas gaiteņos diezgan ilgu laiku, tad, ņemot vērā to situāciju, kura, kā mēs dzirdam, radusies uz ielām un kura, kā mēs dzirdam, ir neatliekami jārisina, un arī citu apsvērumu dēļ komisijas nodoms ir skatīt šo likumprojektu Saeimā 17.oktobrī. Tas nozīmē, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir rītdiena, 11.oktobris. Es aicinu visus kolēģus, kas vēlas iesniegt priekšlikumus, tiešām saspringt un to izdarīt līdz rītam, lai mēs nākamnedēļ varētu likumprojektu izskatīt komisijā un pēc tam arī Saeimas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja citu priekšlikumu nav, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir rītdiena, 11.oktobris, bet likumprojekta izskatīšana nākamajā Saeimas sēdē - 17.oktobra sēdē.

A.Ašeradens. Kolēģi vaicā, līdz cikiem jāiesniedz. Vai tas būtu līdz pulksten pieciem, ja?

Sēdes vadītāja. Līdz pulksten 17.00, tātad visu darba dienas laiku. Paldies.

A.Ašeradens. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. Lūdzu!

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar Augstskolu likuma grozījumiem ir nepieciešams precizēt vairāku augstskolu Satversmes. Šodien mēs izskatīsim triju augstskolu Satversmes, un viena no tām ir Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversme. Saeimas komisija to ir izskatījusi un nolēmusi atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikuma iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Druviete. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 15.oktobrim. Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par nekustamā īpašuma „Ceļmaļi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 5.pantam nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama izņēmuma gadījumos, vienīgi pret taisnīgu atlīdzību un tikai uz atsevišķa likuma pamata, ievērojot likumā paredzētos nosacījumus.

Par nekustamo īpašumu „Ceļmaļi”. Nekustamais īpašums „Ceļmaļi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, ar kadastra Nr.9884 001 0005 sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums ir Nr.9884 001 0005) 6,5 hektāru platībā. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu reģistrētas Ventspils tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Vārves pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.38 - Inetai Laus (puse domājamās daļas) un Modrim Cīrulim (arī puse domājamās daļas).

Kolēģi, labums, ko sabiedrība iegūs, nosakot nekustamā īpašuma īpašnieku pamattiesību ierobežojumu, šajā gadījumā, pēc mūsu vērtējuma, ir lielāks par indivīda interesēm nodarīto kaitējumu, jo šajā gadījumā minētais nekustamais īpašums ir nepieciešams īpašu sabiedrības interešu un publisku mērķu sasniegšanai - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai, no kura īstenošanas iegūs gan Ventspils pilsētas pašvaldības iedzīvotāji un uzņēmēji, gan valsts ekonomiskā attīstība un konkurētspēja kopumā.

Nekustamais īpašums ir nepieciešams Ventspils lidostas infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai, kur tiek piesaistīts Kohēzijas fonda finansējums gandrīz 2 miljonu apmērā, un projekta mērķis ir pagarināt Ventspils lidostas lidlauku, lai lidlaukā nodrošinātu regulāru pasažieru, pasta un kravas pārvadājumu iespēju.

Pašvaldība no savas puses vairākkārt ir piedāvājusi nekustamā īpašuma īpašniekiem, tajā skaitā hipotekārajam kreditoram Modrim Cīrulim, vienoties par nekustamā īpašuma atsavināšanu, bet tas nav izdevies. Atsavināšanas piedāvājumi ir bijuši - gan mainīt pret citu, līdzvērtīgu, zemes gabalu citā teritorijā, gan arī atpirkt. Kā es jau minēju, šim zemes gabalam ir vairāki likumiski apgrūtinājumi, kas nosaka, ka visa teritorija atrodas Baltijas jūras piekrastes joslā. Ir noteikts aizliegums bez Ventspils pilsētas domes rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām, ir hipotēka par labu Modrim Cīrulim uz Inetai Laus piederošo 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma par kopējo summu 126 000 latu, kas izriet no 2006.gada 26.decembra aizdevuma līguma, 2011.gada 30.marta ķīlas (hipotēkas) līguma un 2012.gada 27.jūlija vienošanās par aizdevuma līguma un ķīlas hipotēkas līguma grozījumiem. Un ir noteikts aizliegums bez Modra Cīruļa rakstiskas piekrišanas Inetai Laus piederošo 1/2 domājamo daļu no nekustamā īpašuma atsavināt, ieķīlāt, iznomāt, nodot patapinājumā, sadalīt, ieguldīt pamatkapitālā un apgrūtināt ar lietu tiesībām, reālnastām un jebkādām citām saistībām.

Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 16.pants nosaka, ka, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz likumu par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, attiecīgais nekustamais īpašums pāriet valsts vai pašvaldības īpašumā brīvs no visiem apgrūtinājumiem un nastām, kuras nekustamajam īpašumam bija uzliktas saistību rezultātā un par kurām institūcija nav tieši paziņojusi, ka tā uzņemas attiecīgos apgrūtinājumus un nastas.

Līdz ar to likumprojekts paredz, ka nekustamais īpašums tiks reģistrēts uz Ventspils pilsētas pašvaldības vārda, dzēšot hipotēku, kas nostiprināta Ventspils tiesu zemesgrāmatu nodaļas Vārves pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.38. Savukārt likumiskie apgrūtinājumi tiks saglabāti.

Kā es jau minēju, iepriekš izvērtējot konkrētās situācijas apstākļus, mēs uzskatām, ka labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks nekā privātpersonas pamattiesību ierobežojums, un lūdzam šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Pirmā debatēs ir pieteikusies deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Paldies Danai Reizniecei-Ozolai par izsmeļošo izklāstu. Tomēr, godātie kolēģi, es gribu vēl pakavēties pie dažām procesuāla rakstura lietām.

Mēs, juristi un arī, es domāju, deputāti, labi zinām, ka Latvijas tiesību sistēmā ir atzīts procesuālā taisnīguma princips. Un ko nozīmē šis princips? Tas princips ietver pienākumu nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas procesā uzklausīt īpašniekus, lai noskaidrotu visas domstarpības un atrastu pareizāko risinājumu.

Tiesības tikt uzklausītam nozīmē ne tikai formālu iespēju izteikties. Tas nozīmē galvenokārt to, ka valsts un pašvaldību institūcijām izteiktie iebildumi ir jāizvērtē, iespēju robežās tie ir jāņem vērā un noraidīšanas gadījumā tam ir jābūt pamatojumam.

Diemžēl šīs zemes īpašnieki ir izvairījušies šo problēmu pārrunāt gan ar Ventspils pašvaldību, gan ar Satiksmes ministriju, gan arī ar Saeimas Juridisko komisiju. Saziņa ar viņiem notikusi galvenokārt tikai rakstiski un, kā liecina ļoti labi sagatavotā pavadošā dokumentu pakete, arī ar viņus pārstāvošo juristu palīdzību, turklāt viņi vispār uz ierakstītām vēstulēm... viens no kopīpašniekiem vispār nav atsaucies.

Tomēr parasti, kā jūs zināt, šādos gadījumos strīds... Galvenais strīds ir par ko? Galvenais strīds ir par atlīdzību. Kā jūs zināt, par tās apmēru Saeimai nav jālemj. Bet atļaujiet man tomēr nedaudz pakavēties pie šīs problēmas, jo likumprojekta 3.pants ir tieši saistīts ar hipotēku.

Proti, zemes īpašnieki norāda, ka atsavināšana iespējama tikai par tādu cenu, kas segtu gan nekustamā īpašuma vērtību, tas ir, par šiem 6 hektāriem 22 400 latu (bet tā ir taisnīga tirgus vērtība, kā vairāki eksperti ir apstiprinājuši), gan arī parādsaistības, proti, 200 000 latu, kas simtreiz pārsniedz kadastrālo vērtību un aptuveni desmit reizes pārsniedz šo piedāvāto tirgus vērtību.

Kā komisijas sēdē norādīja Ventspils pašvaldības pārstāvis Vītoliņa kungs, nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa gaitā tika konstatētas izmaiņas nekustamā īpašuma sastāvā, kā arī tas, ka īpašumam tika noteikts apgrūtinājums - hipotēka par summu 246 000 latu; to jau minēja Dana Reiznieces-Ozolas kundze.

Es gribu piebilst, ka šis ķīlas līgums tika noslēgts abu kopīpašnieku starpā divus mēnešus pēc tam, kad Ventspils pašvaldība uzsāka nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas procedūru. Īpašnieku pārstāvis komisijas sēdē nevarēja paskaidrot, kādu iemeslu dēļ viens no šiem īpašniekiem... manuprāt, viena no īpašniecēm, uzņemoties tik neadekvātas parādsaistības, ir rīkojusies tik vieglprātīgi. Pirms šā darījuma slēgšanas, manuprāt, taču publiski bija zināms, ka šajā vietā ir plānots izbūvēt lidlauku.

Tas ir no vienas puses.

Taču, no otras puses, vienlaikus Juridiskajā komisijā Tieslietu ministrija un Satiksmes ministrija apņēmās apsvērt, vai likumā, šajā speciālajā likumā, kas regulē nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām, nebūtu jāizdara grozījumi.

Un es tomēr gribu aicināt jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu. Mēs varam secināt, ka īpašuma piespiedu atsavināšanas izvērtēšana ir, protams, aplūkojama kopsakarā ar samērīguma principu, un Juridiskā komisija vienbalsīgi uzskatīja, ka labums, ko šajā gadījumā iegūs sabiedrība, ir lielāks nekā īpašniekam nodarītais zaudējums.

Es tātad vēlreiz aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatētājs - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Saku labdien vēlreiz, kolēģi! Visam iepriekš runātajam gribu piekrist, un šis likumprojekts pēc būtības ir atbalstāms un ir jāatbalsta. Taču šā likumprojekta izskatīšanas gaitā iezīmējas būtiskas problēmas. Un viena no tām ir šī tirgus vērtība, tas, kā šī tirgus vērtība tiek noteikta, un šeit rodas strīdi. Satiksmes ministrijai tagad jau ir arvien radošāka un radošāka pieeja no īpašnieku, zemju īpašnieku, puses par šīm hipotēkām, dažādiem apķīlājumiem, kas ļoti uzliek apgrūtinājumus šo zemju atsavināšanas procesā un būtiski ieildzina laiku, kas pēc tam, protams, tālāk apdraud dažādu struktūrfondu apguves iespējas un citu projektu, valstij nozīmīgu projektu, attīstību. Tā ka šajos likumos vajadzētu veikt kaut kādas izmaiņas, lai šos procesus padarītu ātrākus un saprotamākus. Un es domāju, ka jau tuvākajā laikā arī no Satiksmes ministrijas mēs iesniegsim priekšlikumus, tajā skaitā arī par termiņiem, cik ilgā laikā var apstrīdēt šos Saeimas lēmumus. Tā ka tas viss ir procesā.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Reiznieces-Ozolas kundze, jūs vēlaties ko piebilst?

D.Reizniece-Ozola. Īss komentārs par atlīdzības noteikšanu. Ventspils pilsētas pašvaldība ir nodrošinājusi taisnīgas atlīdzības noteikšanu atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumos Nr.204 „Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmu nekustamo īpašumu” noteiktajai procedūrai un Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. To arī Juridiskā komisija no savas puses pārbaudīja. Atlīdzības apmērs ir pamatots ar nekustamā īpašuma tirgus novērtējumu, ko veicis neatkarīgs sertificēts nekustamo īpašumu vērtētājs. Un šeit ir jāteic, ka nekādu problēmu gan nav.

Tā ka komisijas vārdā lūdzam arī jūs šo likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par nekustamā īpašuma „Ceļmaļi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D.Reizniece-Ozola. Priekšlikumus otrajam lasījumam mēs gaidīsim līdz 24.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja citu priekšlikumu nav, priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 24.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

J.Viļums (RP).

Dāmas un kungi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Grozījumi paredz paplašināt Valsts kancelejas kompetenci - nodrošināt valsts tiešās pārvaldes iestādes vadītāju - ierēdņu - atlasi. Valsts kanceleja nodrošinās atlases kārtības un kritēriju izstrādi, izsludinās konkursu, izvērtēs pieteikumus, veiks kompetenču vērtēšanu, kā arī ieteiks piemērotākos pretendentus vērtēšanas komisijai. Arī turpmāk par pretendenta apstiprināšanu amatā lems Ministru kabinets un pretendentu amatā iecels ministrs.

Lai nodrošinātu izmaksu efektivitāti un specifiskās vajadzības, piemēram, profesionālo zināšanu pārbaudi, personāla atlases pakalpojums tiks nodrošināts centralizēti valsts pārvalde, nevis nodots privātajam sektoram.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Viļums. 24.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 24.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Dāvis Stalts.

D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījums Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”. Tātad likumprojekts izstrādāts, lai samazinātu administratīvās procedūras, kas saistītas ar publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijām, ja mantas nodošanas termiņš ir neliels, nav ilgāks par vienu mēnesi, vai kustamās mantas atlikusī bilances vērtība, pēc grāmatvedības uzskaites datiem, nav lielāka par 1000 latiem.

Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu - atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D.Stalts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.oktobris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 24.oktobris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Lūdzu!

S.Dolgopolovs (SC).

Labdien, cienījamie kolēģi! Komisija izskatīja grozījumus Reģionālās attīstības likumā, kuru galvenais mērķis ir izņemt no normatīvā akta jēdzienu „īpaši atbalstāmās teritorijas”, ņemot vērā, ka attīstības plānošanas dokumentā „Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam” ir ieviests cits jēdziens - „mērķteritorijas”, un attiecīgi Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam šīs teritorijas ir nosauktas. Ir arī ietverti daži citi precizējumi, kas nepieciešami, lai sakārtotu šo likumdošanu.

Komisija, izskatījusi šo likumprojektu, nolēma atbalstīt to pirmajā lasījumā un aicina Saeimas deputātus izdarīt to pašu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pirmais ir pieteicies deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Dolgopolova kungs jau minēja, ka Reģionālās attīstības likuma grozījumu būtība ir likvidēt īpaši atbalstāmās teritorijas un virzīties uz modeli „9+21”. Un es vēlos ieskicēt dažas problēmas, kas ir saistītas ar šiem grozījumiem.

No valdības vadītāja puses bieži vien izskan, ka ekonomiskā krīze ir sekmīgi pārvarēta un krīzes pārvarēšana ir Latvijas veiksmes stāsts. Daži eksperti papīros 30 Latvijas vietās steidz gatavot ekonomisko izrāvienu, kurš ir izlolots ierēdņu kabinetos. Tomēr vairākums cilvēku vien pavīpsnā par krīzes beigām un potenciālajiem izrāvieniem; apskatot savu pilsētu, viņi nespēj runāt, ka krīzes pārvarēšana būtu bijusi veiksmīga un ka tā būtu beigusies, bet drīzāk gan vēlas to salīdzināt ar postu, kurš vēl turpinās.

Un kāpēc ir tik pretrunīgi viedokļi?

Pirmām kārtām cilvēks savu pasaules uztveri veido pēc tā, ko redz sev apkārt. Aina, ko ierauga dažādās Latvijas vietās dzīvojošie cilvēki, ir būtiski atšķirīga: vieni redz samērā pārtikušu un uz attīstību vērstu vidi, bet citi - augstu bezdarbu, sarūkošu iedzīvotāju skaitu un pieaugošas sociālās problēmas.

Es vēlos salīdzināt divus līdzīga izmēra novadus. Viens ir Pierīgā, otrs - starp īpaši atbalstāmajām teritorijām. 2013.gada jūnijā Mārupes novadā bezdarba līmenis bija vien 3 procenti, savukārt Cesvaines novadā - 11,2 procenti. Citviet Latvijā bezdarba rādītāji bija vēl augstāki.

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju dažādās Latvijas vietās atšķiras pat trīs reizes. Vidējā bruto alga 2012.gadā Cesvaines novadā bija aptuveni 360 lati, savukārt Mārupes novadā - aptuveni 630 lati.

Arī demogrāfijas jomā tādi novadi kā Mārupe nav piedzīvojuši negatīvu attīstību. Mārupes novadā kopš 1996.gada dzimušo bērnu skaits ir stabili audzis - no 74 bērniem 1996.gadā līdz 278 bērniem 2012.gadā. Mārupē 2007.gadā piedzima 224 bērni, un dzimstība turpināja augt visu krīzes periodu (No zāles dep. I.Grigule: „Jā! Mārupē...”), 2010.gadā sasniedzot jau 291 bērnu.

Tajā pašā laikā Cesvaines novads ir apliecinājums tam, ka šis veiksmes stāsts drīzāk tiek izjusts kā posta stāsts, un šis novads būtu ierindojams starp īpaši atbalstāmām teritorijām. Arī no 1996.gada līdz 2007.gadam Cesvaines novadā dzimstība nebija augsta, vidēji piedzima 32 bērni katru gadu, bet periodā no 2008. līdz 2012.gadam šie rādītāji ir dramatiski. Vidēji ir piedzimuši vien 20 bērni katru gadu, un šo negatīvo tendenci vēl pastiprina apstāklis, ka vairākas ģimenes ar bērniem pārceļas uz lielākām pilsētām, uz bijušo Rīgas rajonu vai dodas ārpus valsts robežām.

Valsts ietvaros salīdzinot divus pēc platības... lieluma līdzīgus novadus, ir vērojamas būtiskas attīstības atšķirības. Bezdarba rādītāji atšķiras aptuveni četras reizes, savukārt dzimstības rādītāju ziņā vienā novadā pieaugums ir aptuveni 400 procenti nepilnu 20 gadu laikā, savukārt citā novadā, pastāvot jau tā zemai dzimstībai, ir vērojams vēl tālāks dzimstības samazinājums par aptuveni 40 procentiem. Savukārt valstī kopumā lejupslīde nav apturēta. Kamēr valstī kopumā lejupslīde nav apturēta, tikmēr nav korekti runāt par krīzes beigām un potenciālajiem izrāvieniem, kas varētu veidoties 30 Latvijas vietās.

Neskatoties uz piedāvājumu atteikties no īpaši atbalstāmajām teritorijām, šajos Ministru kabineta sagatavotajos... šo sagatavoto grozījumu anotācijā ir uzsvērti pozitīvi aspekti no īpaši atbalstāmajām teritorijām. Aicinu pievērst uzmanību tam, ka anotācijā ir teikts: laika periodā no 1998. līdz 2003.gadam īpaši atbalstāmajās teritorijās attīstībai tika piešķirti 6,6 miljoni latu. Projekta īstenošanas rezultātā šajā laika periodā ir izveidotas vairāk nekā 4500 jaunas pastāvīga darba vietas, 4300 sezonāla darba vietas un saglabātas 8350 darba vietas. Tātad šajā laika periodā, investējot vien aptuveni 385 latus, izdevās izveidot vai saglabāt vienu darba vietu. Vai tas nav izcils rādītājs? (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ir!”)

Tomēr, neskatoties uz šā instrumenta potenciālu, lai reāli veicinātu tautsaimniecības izaugsmes izlīdzināšanu visā Latvijas teritorijā, tiek piedāvāts to likvidēt, lai virzītos uz teritoriāli nesabalansētu attīstības modeli, kas ir definēts Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Anotācijā ir minēts vēl viens moments, ko es citēšu: „Attiecībā uz mazāk attīstīto teritoriju atbalsta jautājumu risināšanu turpmāk reģionālās politikas pamatnostādņu saskaņošanas procesā šis jautājums netiks risināts.” Ko var teikt? Problēma vienkārši ir, bet tā netiks risināta.

Man nav arī saprotams, kāpēc šie grozījumi nav saskaņoti nedz ar plānošanas reģioniem, kas ir atbildīgi par īpaši atbalstāmajām teritorijām, nedz ar Latvijas Pašvaldību savienību, kuru viedoklis šajā jautājumā būtu nozīmīgs. Manuprāt, Saeimai, Ministru kabinetam un pašvaldībām vairāku gadu laikā ir jāpanāk, ka neatkarīgi no tā, kur Latvijā ģimene dzīvo, tās labklājība ir līdzvērtīga Rīgas rajonā dzīvojošajiem. Ja mums izdosies būtiski samazināt sociālo un reģionālo nevienlīdzību, esmu pārliecināts, ka Latvijas tautsaimniecība uzplauks, latviešu ģimenes kļūs kuplākas un emigrācija būtiski samazināsies. Tas būs solis tuvāk latviskas Latvijas nostiprināšanai, tāpēc turpmākajā darbā es aicinu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju rūpīgi izvērtēt, vai labākais risinājums patiesi ir virzība uz dažu centru atbalstīšanu. Un ar kādu mehānismu nodrošinās krīzes skarto teritoriju atveseļošanos? Kādi mehānismi nodrošinās to, lai iedzīvotāji nepamestu teritorijas, kuras atrodas vairāku desmitu kilometru attālumā no „9+21” attīstības centriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Nākamais runātājs - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Austrumos ir tāds teiciens: „Var cik bieži grib atkārtot vārdu „halva”, no tā mutē saldāks nepaliek.” Šinī gadījumā mēs varam visas teritorijas nosaukt par īpaši atbalstāmām teritorijām, taču, ja nav attiecīgu instrumentu, līdzekļu, resursu un cilvēkpotenciāla, un tā tālāk, tas viss paliek tikai vārdos.

Tā ir replika.

Divas lietas skaidrības labad.

Saskaņā ar šo pašu likumu un Ministru kabineta noteikumiem īpaši atbalstāmās teritorijas statuss tiek piešķirts uz trijiem gadiem, un juridiski šodien nav nevienas teritorijas, kurai šāds statuss būtu, jo iepriekšējais piešķīrums beidzās 2012.gada 31.decembrī.

Otrs moments. Redzat, šeit ir runa par koncepcijām. Mēs apstiprinājām Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam, un tajā plānā skaidri un nepārprotami ir minēti un fiksēti attīstības centri. Bija diskusija, ka to varētu būt vairāk vai to varētu būt mazāk, bet tas ir ielikts dokumentā, un tā ir likuma norma.

Lai novērstu dubultu pieeju, ir piedāvāts no Ministru kabineta puses šis risinājums. Jūs precīzi teicāt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ļoti rūpīgi izvērtēs visus plusus un mīnusus. Un tā mums ir iestrādāta prakse, ka mēs prasīsim viedokļus ne tikai no plānošanas reģioniem, ne tikai no Latvijas Pašvaldību savienības, bet arī no visiem ekspertiem, kuri jūtas zinoši un ir profesionāļi šajā nozarē.

Bet, lai to darbu veiktu, es kā deputāts un kā komisijas priekšsēdētājs aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

S.Dolgopolovs. Es jau teicu.

Sēdes vadītāja. Jūs tagad runājāt debatēs.

Paldies. Tad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Dolgopolovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.oktobris. Bet uzreiz gribu teikt: ja komisija uzskatīs, ka šis termiņš ir nepietiekošs, mēs atgriezīsimies pie šā jautājuma atkārtoti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu šobrīd nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.oktobris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” otrajam lasījumam ir saņemti 10 priekšlikumi.

1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 7. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 8. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un pēdējais, 10., ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Un, kolēģi, es jūs lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.

E.Smiltēns. Kolēģi, ja jums ir labi priekšlikumi, tos komisijā gaidīsim līdz 24.oktobrim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 24.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, godātie kolēģi! Pamatnolīgums ar Mongoliju ir vēl viens pakāpiens ceļā uz Eiropas Savienības lielāku politisko un ekonomisko sadarbību, uz Eiropas Savienības politisko un ekonomisko iesaisti Austrumāzijā. Tas nodrošina pamatu efektīvākai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu sadarbībai ar Mongoliju attīstības, tirdzniecības un ieguldījumu, tiesiskuma, brīvības un drošības jomās. Tas aptver tādas jomas kā sadarbība attiecībā uz principiem, normām un standartiem, izejvielām, migrāciju, organizēto noziedzību un korupciju, rūpniecības politiku un mazo un vidējo uzņēmumu sadarbību, tūrismu, enerģētiku, izglītību, kultūrvidi, klimata pārmaiņām un dabas resursiem, lauksaimniecību, veselības aizsardzību, pilsonisko sabiedrību un valsts un sabiedrības pārvaldes modernizāciju.

Pamatnolīgums ietver Eiropas Savienības standarta politiskās klauzulas par cilvēktiesībām, masu iznīcināšanas ieročiem, Starptautisko krimināltiesu, kājnieku un vieglajiem ieročiem un pretterorismu, kā arī veicina divpusēju, reģionālu un starptautisku sadarbību.

Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja. Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Junkurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 18.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Ieroču tirdzniecības līgumu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Latvijai, kļūstot par šā līguma dalībvalsti, tiks nodrošināts plašāks tiesiskās sadarbības mehānisms ieroču eksporta kontroles un informācijas apmaiņas jomā arī ar tām valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Līgums ir izstrādāts, lai ieviestu vienotus noteikumus parasto ieroču, kā arī vieglo un kājnieku ieroču, to munīcijas un daļu starptautiskajā tirdzniecībā, kas ietver sevī eksportu, importu, tranzītu un starpniecības pakalpojumus. Bet, ņemot vērā to, ka jau šobrīd Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, spēkā esošais tiesiskais regulējums ir pat plašāks nekā līgumā noteiktais, Latvija un citas Eiropas Savienības dalībvalstis, parakstot un ratificējot šo līgumu, var sniegt paraugu efektīvai eksporta kontroles sistēmas darbībai.

Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja. Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Ieroču tirdzniecības līgumu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Junkurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 18.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pasta likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Pasta likumā”. Izstrādātā tiesību akta projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā sedz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu zaudējumus, nosakot, ka kompensāciju izmaksā divās daļās: pirmo reizi - kārtējā gadā par pirmo pusgadu, balstoties uz universālā pasta pakalpojuma sniedzēja operatīvajiem datiem, un otro reizi - nākamajā gadā, kompensējot atlikušo zaudējumu daļu pēc audita ziņojuma iesniegšanas Satiksmes ministrijai.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Pasta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 24.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 24.oktobris. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Par šo likumprojektu tika saņemts viens priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Junkurs. Ārlietu komisija ir likumprojektu izskatījusi un atbalstījusi. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.

J.Junkurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Starptautiskās palīdzības likumā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšlikumi par šo likumprojektu netika saņemti. Ārlietu komisija to izskatīja un atbalstīja. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Starptautiskās palīdzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.

J.Junkurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris.

Sēdes vadītāja. Atvainojos!

J.Junkurs. Šā gada 18.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Otrajam lasījumam Saeimas komisija priekšlikumus netika saņēmusi. Mēs izskatījām likumprojektu un nolēmām lūgt Saeimu to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Druviete. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.oktobris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja citu priekšlikumu par termiņu nav, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam, galīgajam, lasījumam - šā gada 15.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu jūs pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektu „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Druviete. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 15.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 15.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

(Starpsauciens no zāles.) Es centīšos!

Pašreiz spēkā esošajā redakcijā Iedzīvotāju reģistra likums nosaka: lai ievadītu informāciju par personu šajā reģistrā, šai personai ar savu parakstu ir jāapliecina ziņu pareizība tā sauktajā pirmuzskaites veidlapā. Ņemot vērā, ka šā gada 1.oktobrī stājās spēkā grozījumi Pilsonības likumā, kuri paver iespēju iegūt Latvijas pilsonību kā otru pilsonību, attiecīgā prasība par pirmuzskaites veidlapas parakstīšanu attieksies arī uz tām personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību kā otro pilsonību. Minētajām personām šajā gadījumā, ja mēs nemainām likumu, būtu jāierodas Latvijas konsulārajā vai diplomātiskajā pārstāvniecībā vai jādodas uz Latviju, lai šo veidlapu parakstītu. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzskata, ka tas ir nevajadzīgs birokrātisks slogs gan indivīdam, gan arī valsts pārvaldes iestādēm. Līdz ar to komisija ierosina, ka turpmāk pirmuzskaites veidlapas sagatavos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki, bet pašai personai tā vairs nebūs jāparaksta, tādā veidā samazinot birokrātiju.

Komisijas vārdā aicinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Tagad balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku Saeimas sēdē.

A.Latkovskis. Priekšlikumiem - 14.oktobris, izskatīšana - 17.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.oktobris, izskatīšana - Saeimas 17.oktobra sēdē. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”. Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā sēdes vadītāja, kolēģi! Jūsu ievērībai ir lēmuma projekts Nr.470/Lm11, jo abām apropriācijām ir līdzīgs nosaukums, kur būtībā ir līdzekļu apropriācija. Tātad notiek likuma „Par valsts budžetu 2013.gadam” grozīšana saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammu „Studējošo un studiju kreditēšana”, ar Finanšu ministrijas apakšprogrammu „Valsts parāda vadība” un ar Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammu „Profesionālās izglītības īstenošana”. No visām šīm programmām, apropriējot līdzekļus, veidojas 6,3 miljoni latu, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo lēmuma projektu savā sēdē un atbalstīja to. Aicinu arī Saeimu to atbalstīt, pareizāk sakot, piekrist šim lēmuma projektam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja, kolēģi! Lēmuma būtība ir apropriācija likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam”, pārdalot no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas „Valsts parāda vadība” 17 049 791 latu. Starp saņēmējiem ir Aizsardzības ministrija, Labklājības ministrija, Iekšlietu ministrija un Kultūras ministrija. Faktiski visi šie līdzekļi, kas tiek novirzīti ministrijām, tiek izmantoti no gada uz gadu atliktu problēmu risināšanai, vai tā būtu datorprogrammu sakārtošana vai kaut kādi neatliekamie remonti un citas lietas. Izņēmums šeit pēc būtības ir Veselības ministrijai novirzītie līdzekļi, kas domāti sistēmas darba uzlabošanai un pārējo veselības aprūpes jomā esošo iestāžu funkcionēšanas nodrošināšanai.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja savā sēdē šo lēmuma projektu, uzklausīja ieinteresēto institūciju pārstāvjus un vienbalsīgi to atbalstīja.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi šodien izskatīti. Bet ir saņemta virkne deputātu jautājumu.

Pirmais ir deputātu Reiznieces-Ozolas, Grigules, Vējoņa, Auguļa un Brigmaņa jautājums veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par finansējumu vīrushepatīta C (VHC) ārstēšanai”. Jautājums tiks nodots ministrei atbildes sniegšanai.

Nākamais ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Zujeva un Orlova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts kapitālsabiedrību atsavināšanu un privatizācijas sertifikātu izmantošanu atsavināšanā”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Nākamais ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Zujeva un Orlova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par turpmāko rīcību ar ministriju pārziņā esošajām kapitālsabiedrībām”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Nākamais ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Zujeva un Orlova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par iespējamo vienošanos ar TeliaSonera AB grupa par savstarpējo tirgus sadali un nekonkurenci atsevišķās pakalpojumu sniegšanas jomās”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Ir saņemts deputātu Zariņa, Sakovska, Tutina, Rubika un Agešina jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par valsts garantiju izsniegšanas mehānismu un vērtēšanas kritēriju objektivitāti”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram Andrim Vilkam atbildes sniegšanai.

Ir saņemts deputātu Zariņa, Sakovska, Tutina, Hļebņikova un Zujeva jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par a/s „Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības plānu”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram Andrim Vilkam atbildes sniegšanai.

Ir saņemts deputātu Zariņa, Ribakova, Sakovska, Tutina un Rubika jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par risinājumu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim atbildes sniegšanai.

Vēlos jūs informēt, ka ir saņemtas atbildes uz iepriekšējiem deputātu jautājumiem, kas ir tikuši adresēti Ministru prezidentam un ministriem. Taču atbildes uz ekonomikas ministram Pavļutam un finanšu ministram Vilkam iesniegtajiem jautājumiem deputātus neapmierina. Bet, tā kā ministri Pavļuts un Vilks šodien nevarēja ierasties uz jautājumu un atbilžu sēdi, sēde tiek pārcelta uz nākamo reizi.

Savukārt atbilde uz jautājumu, kas tika uzdots iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, ir apmierinājusi jautājuma iesniedzējus, un tātad šajā gadījumā jautājumu un atbilžu sēde nav nepieciešama.

Lūdzu zvanu! Reģistrēsimies! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr Saeimas sekretārs gatavos reģistrācijas rezultātus un tos nolasīs, vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es atgādinu: mēs esam vienojušies, ka pulksten 12.30 komisijas telpās notiks Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Rezultāti ir sagatavoti. Vārds Saeimas sekretāram Rasnača kungam.

Dz.Rasnačs (11.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies 14 deputāti: Solvita Āboltiņa, Andrejs Elksniņš... ir, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rasma Kārkliņa, Ivans Klementjevs, Kārlis Krēsliņš, Igors Meļņikovs, Sergejs Mirskis, Romāns Naudiņš, Vitālijs Orlovs... Orlovs ir, Inga Vanaga, Raimonds Vējonis, Jānis Vucāns un Valdis Zatlers.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad Saeimas 10.oktobra sēdi slēdzu. Uz redzēšanos!

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 6. sēde
2013. gada 10. oktobrī

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 949/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 2889, 2889A)
   
Priekšlikumi - dep. V.Agešins (par)
  - dep. A.Judins (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 950/Lp11)
(Dok. Nr. 2894, 2894A)
   
Par likumprojektu „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr. 951/Lp11)
(Dok. Nr. 2904, 2904A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Nr. 952/Lp11)
(Dok. Nr. 2909)
   
Lēmuma projekts „Par Rīgas pilsētas zemes komisijas pārstāvja Egila Vīganta atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva” (Nr. 466/Lm11)
(Dok. Nr. 2831)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Lēmuma projekts „Par Rīgas pilsētas zemes komisijas pārstāves Ritas Lielvārdes apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā” (Nr. 467/Lm11)
(Dok. Nr. 2832)
   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Lēmuma projekts „Par Signes Lindes atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata” (Nr. 468/Lm11)
(Dok. Nr. 2886)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Sodu reģistra likums” (Nr. 641/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2830)
   
Ziņo - dep. K.Seržants
   
Likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 453/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2905)
   
Ziņo - dep. I.Zariņš
   
Debates - dep. V.Ķirsis
   
Likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 130/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 299, 2809)
   
Ziņo - dep. Z.Kalniņa-Lujaševica
   
Debates - dep. V.Agešins
  - dep. D.Reizniece-Ozola
  - dep. V.Valainis
  - dep. A.Barča
  - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Likumprojekts „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 672/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2330, 2833)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 673/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2331, 2834)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 674/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2332, 2835)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr. 676/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2881)
   
Ziņo - dep. E.Demiters
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par prakses ārstiem”” (Nr. 897/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2749, 2883)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” (Nr. 898/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2750, 2884)
   
Ziņo - dep. A.Ašeradens
   
Debates - dep. I.Bite
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. K.Seržants
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretārs Dz.Rasnačs
   
Debašu turpinājums - dep. I.Pimenovs
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. A.Judins
  - dep. K.Eņģelis
   
Likumprojekts „Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumiem” (Nr. 894/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2709, 2885)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma „Ceļmaļi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” (Nr. 718/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2459, 2887)
   
Ziņo - dep. D.Reiznice-Ozola
   
Debates - dep. I.Čepāne
  - dep. V.Valainis
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr. 759/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2554, 2895)
   
Ziņo - dep. J.Viļums
   
Likumprojekts „Grozījums Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (Nr. 764/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2561, 2896)
   
Ziņo - dep. D.Stalts
   
Likumprojekts „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” (Nr. 750/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2544, 2897)
   
Ziņo - dep. S.Dolgopolovs
   
Debates - dep. J.Dombrava
  - dep. S.Dolgopolovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” (Nr. 545/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2898)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses” (Nr. 765/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2562, 2899)
   
Ziņo - dep. J.Junkurs
   
Likumprojekts „Par Ieroču tirdzniecības līgumu” (Nr. 761/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2556, 2899)
   
Ziņo - dep. J.Junkurs
   
Likumprojekts „Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 895/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2723, 2900)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu”” (Nr. 205/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2901A)
   
Ziņo - dep. J.Junkurs
   
Likumprojekts „Grozījums Starptautiskās palīdzības likumā” (Nr. 308/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2902)
   
Ziņo - dep. J.Junkurs
   
Likumprojekts „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr. 769/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2903)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Likumprojekts „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr. 951/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2904, 2904A)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Nr. 952/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2909)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 470/Lm11)
(Dok. Nr. 2913)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 471/Lm11)
(Dok. Nr. 2914)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Informācija par deputātu D.Reiznieces-Ozolas, I.Grigules, R.Vējoņa, U.Auguļa un A.Brigmaņa jautājumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par finansējumu vīrushepatīta C (VHC) ārstēšanai” (Nr.  74/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Cvetkovas, J.Urbanoviča, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts kapitālsabiedrību atsavināšanu un privatizācijas sertifikātu izmantošanu atsavināšanā” (Nr.  75/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Cvetkovas, J.Urbanoviča, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par turpmāko rīcību ar ministriju pārziņā esošajām kapitālsabiedrībām” (Nr.  76/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Cvetkovas, J.Urbanoviča, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par iespējamo vienošanos ar TeliaSonera AB grupa par savstarpējo tirgus sadali un nekonkurenci atsevišķās pakalpojumu sniegšanas jomās” (Nr.  77/J11)
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Sakovska, J.Tutina, A.Rubika un V.Agešina jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par valsts garantiju izsniegšanas mehānismu un vērtēšanas kritēriju objektivitāti” (Nr.  78/J11)
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Sakovska, J.Tutina, O.Hļebņikova un I.Zujeva jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par a/s „Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības plānu” (Nr.  79/J11)
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, I.Ribakova, A.Sakovska, J.Tutina un A.Rubika jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par risinājumu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai” (Nr.  80/J11)
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Paziņojums
  - dep. S.Dolgopolovs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretārs Dz.Rasnačs

Balsojumi

Datums: 10.10.2013 09:02:23 bal001
(atkartots balsojums).
Par - 36, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 72)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (612/Lp11), 2.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 10.10.2013 09:03:05 bal002
Par - 41, pret - 37, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (612/Lp11), 2.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 10.10.2013 09:13:20 bal003
Par - 28, pret - 7, atturas - 44. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (949/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 10.10.2013 09:15:46 bal004
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Rīgas pilsētas zemes komisijas pārstāvja Egila Vīganta atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva (466/Lm11)

Datums: 10.10.2013 09:16:48 bal005
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Rīgas pilsētas zemes komisijas pārstāves Ritas Lielvārdes apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā (467/Lm11)

Datums: 10.10.2013 09:18:04 bal006
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Signes Lindes atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata (468/Lm11)

Datums: 10.10.2013 09:23:25 bal007
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Sodu reģistra likums (641/Lp11), 3.lasījums

Datums: 10.10.2013 09:27:41 bal008
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (453/Lp11), 3.lasījums

Datums: 10.10.2013 10:02:36 bal009
Par - 53, pret - 11, atturas - 9. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (130/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.10.2013 10:04:38 bal010
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (672/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.10.2013 10:05:56 bal011
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (673/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.10.2013 10:07:06 bal012
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (674/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.10.2013 10:08:48 bal013
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (676/Lp11), 2.lasījums

Datums: 10.10.2013 10:10:28 bal014
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par prakses ārstiem” (897/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.10.2013 10:10:57 bal015
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par prakses ārstiem” (897/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.10.2013 10:15:26 bal016
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” (898/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.10.2013 11:15:37 bal017
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” (898/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.10.2013 11:17:51 bal018
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumiem (894/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.10.2013 11:30:14 bal019
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma “Ceļmaļi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai (718/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.10.2013 11:31:58 bal020
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta likumā (759/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.10.2013 11:33:22 bal021
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (764/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.10.2013 11:44:39 bal022
Par - 80, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Reģionālās attīstības likumā (750/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.10.2013 11:47:05 bal023
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” (545/Lp11), 2.lasījums

Datums: 10.10.2013 11:49:13 bal024
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mongoliju, no otras puses (765/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.10.2013 11:50:47 bal025
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Ieroču tirdzniecības līgumu (761/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.10.2013 11:52:06 bal026
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pasta likumā (895/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.10.2013 11:53:10 bal027
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu” (205/Lp11), 2.lasījums

Datums: 10.10.2013 11:54:00 bal028
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Starptautiskās palīdzības likumā (308/Lp11), 2.lasījums

Datums: 10.10.2013 11:55:01 bal029
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem (769/Lp11), 2.lasījums

Datums: 10.10.2013 11:56:09 bal030
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem (951/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.10.2013 11:58:21 bal031
Par - 82, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (952/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.10.2013 11:58:43 bal032
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (952/Lp11), 1.lasījums

Datums: 10.10.2013 12:01:22 bal033
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (470/Lm11)

Datums: 10.10.2013 12:04:02 bal034
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (471/Lm11)




 

Frakciju viedokļi
2013.gada 10.oktobrī

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums „Frakciju viedokļi”. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodienas sēdes aktualitātēm.

Pirmajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti ir iesnieguši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumus, kas dažos gadījumos paredz atteikšanos no tāda soda veida kā arests uz vairākām diennaktīm. Runa ir par nenozīmīgiem administratīviem pārkāpumiem. Piemēram, kāds ne pārāk centīgs students sūtīja teicamnieku kārtot eksāmenu savā vietā, cerot, ka šāda rīcība netiks pamanīta.

Vēl viens piemērs. Izklaides pasākuma organizators ir pieļāvis nelielu pārkāpumu – nav nodrošinājis savlaicīgu atkritumu promvešanu.

Neviens jau neapstrīd to, ka tie ir pārkāpumi, kas sagādā problēmas citiem cilvēkiem, un ka vainīgie ir sodāmi. Taču rodas jautājums, vai šādos gadījumos administratīvais arests būtu adekvāts sods, jo tad sanāk, ka valsts, atsevišķos gadījumos piemērojot kā sodu administratīvo arestu, vairāk soda pati sevi, tērējot nodokļu maksātāju naudu par šāda sīka likumpārkāpēja uzturēšanu, viņam esot aiz restēm. Viena diennakts, ko cilvēks pavada arestā, izmaksā valstij no 12 līdz 15 latiem. Vai nebūtu loģiskāk par šādiem pārkāpumiem sodīt ar naudas sodiem? Tā būtu izdevīgāk gan valstij, gan sabiedrībai.

Jāņem vērā arī tas, ka šā gada septembrī seminārā „Atteikšanās no administratīvā aresta: ieguvumi un alternatīvas”, ko organizēja Tieslietu ministrija sadarbībā ar Saeimu un Norvēģijas Karalisti, ministrija izvirzīja vairākus argumentus par labu tam, lai atteiktos no administratīvā aresta.

Pirmkārt, šis sods ne vienmēr ir piemērota metode likumpārkāpēja efektīvai audzināšanai.

Otrkārt, tas vienkārši dārgi izmaksā valstij.

Un, treškārt, vairāku valstu, to skaitā Zviedrijas un Igaunijas, administratīvo sodu sistēmā nav administratīvā aresta.

Domāju, ka Latvijai arī vajadzētu pakāpeniski atteikties no šā soda veida. Protams, ir jānošķir administratīvie likumpārkāpumi, kas ir sodāmi ar naudas sodiem, un kriminālnoziegumi, kas jau attiecas uz krimināltiesību jomu.

Diemžēl ar Saeimas deputātu vairākuma balsojumu šis likumprojekts darbam komisijās netika nodots.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Reformu partijas frakcijas deputāts Kārlis Eņģelis. Lūdzu!

K.Eņģelis (RP).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē pirmajā lasījumā tika atbalstīts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. Likumprojekta izstrādi vadīja Iekšlietu ministrija, un tas ir saistīts ar sabiedrībā ļoti aktuālu tēmu –legālo narkotiku izskaušanu. Likumprojekta būtība paredz, ka Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī Slimību profilakses un kontroles centram tiek dota pilnvara strādāt, pamatojoties uz informāciju, ko šīs iestādes saņems no Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziegumu apkarošanas biroja izstrādātās agrīnās brīdināšanas sistēmas. Šī agrīnās brīdināšanas sistēma savā būtībā ir informācijas datubāze, kurā no visām pasaules valstīm, kuras lieto šo sistēmu, tiek ievadīta informācija par tā sauktajām legālajām narkotikām jeb jaunajām psihoaktīvajām vielām. Tas būs atvieglojums mūsu iestāžu darbā, jo, kā jau tika minēts arī diskusijā Saeimas sēdē, risku novērtēšanas procedūra, kā arī vielu iekļaušana aizliegto vielu sarakstā ir diezgan sarežģīts un birokrātisks process. Taču, tā kā Latvija nav vienīgā valsts, kas cīnās pret šo sērgu, tagad mēs varēsim izmantot to informāciju, kas nāk no citām valstīm, kuras arī vērtē riskus dažādām vielām un papildina šo informācijas krātuvi. Latvijas tirgū sastopoties ar vielu, kura līdz šim nav te bijusi sastopama, taču ir bijusi kādā citā valstī un tur attiecīgi ir izvērtēta un atzīta par bīstamu, tagad, balstoties uz šo informāciju, uz termiņu līdz 12 mēnešiem šo vielu varēs uzreiz izņemt no aprites. Tas būs ļoti liels ieguvums, jo mūsu dienesti varēs operatīvāk reaģēt uz jaunu vielu parādīšanos tirgū, turklāt tas atslogos ekspertīžu un birokrātisko kapacitāti šajā sarežģītajā risku novērtēšanas un vielu aizliegšanas procedūrā.

Es gribu šeit minēt dažus skaitļus, kuri norāda, ka šī problēma tiešām ir aktuāla un ka ir nepieciešama sabiedrības iesaiste, lai palīdzētu varas pārstāvjiem šo problēmu risināt. Pasaulē pēdējo 12 mēnešu laikā visu to aizliegto vielu skaits, kuras ir ietvertas šajā informācijas sistēmā, ir pieaudzis par 41 procentu un nu jau pārsniedz 350 vielas. Pēdējo 12 mēnešu laikā jau 90 valstīs ir konstatēta šo vielu aprite, līdz tam tās bija tikai 70 valstīs. Tātad mēs redzam, ka tā sērga izplatās ļoti strauji un ir nepieciešami instrumenti varas pārstāvjiem, lai cīnītos pret šo nelegālo vielu un kaitīgo vielu straujo izplatību.

Līdz ar to šis likumprojekts ir liels solis uz priekšu cīņā pret šīm vielām, un būs turpmāk arī darbs pie sistēmas pilnveidošanas, lai pasargātu sabiedrību no šīm vielām, kuras kaitē veselībai un īpaši kaitē jauniešiem, kas ir primārā šo vielu auditorija.

Paldies par uzmanību, un sargiet veselību!

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Eņģelim.

Tagad pie mikrofona Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Iveta Grigule. Lūdzu!

I.Grigule (ZZS).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Es gribu jums īsumā izstāstīt par pašām aktuālākajām lietām, kas šobrīd ir Saeimā un mūsu frakcijā.

Nenoliedzami, pats svarīgākais jautājums Saeimā ne tikai šodien, bet visā šajā laikā ir valsts budžets. Un te nu ir jāsaka, ka visas atjaunotās Latvijas laikā šis ir pirmais valsts budžets, kas uz Saeimu ir atnācis bez saskaņojuma ar Latvijas Pašvaldību savienību. Ar Latvijas Pašvaldību savienību nav parakstīts nodomu protokols, vienošanās vai domstarpību protokols par budžeta līdzekļu sadalījumu starp valsti un pašvaldībām. Vakardien mūsu savienības, Zaļo un Zemnieku savienības, vadītāji tikās ar Ministru prezidentu un šo jautājumu ļoti nopietni pārrunāja. Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumam starp valsts un pašvaldību budžetiem ir jābūt šādam: vismaz 82 procenti pašvaldību pusē un 18 procenti – valsts pusē. Tika pārrunāts arī jautājums par atbalstu pašvaldību autoceļu fondam. Premjers solījās šo jautājumu risināt, un mēs ļoti, ļoti ceram, ka viņš atgriezīsies pie sarunu galda ar Latvijas Pašvaldību savienību un tomēr šo vienošanos panāks, parakstīs dokumentu, lai Saeima varētu pilntiesīgi, ar pilnām pilnvarām arī no pašvaldību deputātu un vadītāju puses turpināt skatīt valsts budžetu.

Zaļo un Zemnieku savienība valsts budžeta sakarā gatavo ļoti daudzus un plašus priekšlikumus.

Es tikai par dažiem. Pirmkārt, mēs aicināsim piešķirt brīvpusdienas 1.–4. klašu skolēniem. Valdība ir deklarējusi jau pirms vairākiem gadiem, ka bērni ir mūsu prioritāte, un, ja mēs tiešām domājam par demogrāfiju un bērniem, tad pirmām kārtām mums ir jādomā par to, lai šie bērni būtu paēduši. Un pirmās četras klases ir ļoti būtiskas, lai bērni arī turpmāk attīstītos un būtu veseli un nebūtu viņiem nekādu problēmu ar veselību. Tas arī būs būtisks atbalsts viņu vecākiem.

Otrais priekšlikums... nākošais priekšlikums, ko mēs noteikti sniegsim, būs aicinājums samazināt pacientu līdzmaksājumu slimnīcām par slimnīcā pavadītajām dienām – samazināt vismaz uz pusi. Šajā situācijā, kad veselības aprūpe paliek aizvien nepieejamāka mūsu iedzīvotājiem, tas būtu būtisks atvieglojums. Mēs aicināsim arī būtiskāk atbalstīt reģionālās slimnīcas un lokālās slimnīcas, piešķirot papildu finansējumu, jo lauku cilvēkiem mediķu palīdzība ir ļoti nepieciešama; rindas, kurās jāstāv, lai nokļūtu pie mediķiem, ir ļoti garas, un mediķu palīdzība nereti nāk par vēlu diemžēl, jo tā ir samērā nepieejama.

Mēs aicināsim arī palielināt neapliekamo minimumu pensionāriem līdz 200 latiem, jo ir absurda situācija, ka valstī iztikas minimums ir gandrīz 180 latu, bet pensionāru pensijas, kuras ir tikai nedaudz lielākas par iztikas minimumu, tiek apliktas ar nodokļiem, sākot jau no 165 latiem.

Tie ir tikai daži no priekšlikumiem, kurus mēs iesniegsim, to būs ļoti daudz. Tā ka skatīsimies, kā virzīsies tālāk budžets, un turēsim īkšķus gan par pensionāriem, gan par skolotājiem, gan par māmiņām, gan par pašvaldībām.

Paldies jums, un jauku nedēļas nogali!

Vadītāja. Paldies deputātei Ivetai Grigulei.

Atgādinu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā. Un nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Gaidim Bērziņam. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Neapšaubāmi, budžeta tēma šobrīd ir viena no aktuālākajām Saeimas darba kārtībā. Jāatzīmē gan, ka Saeimas šodienas sēdes plenārsēžu darba kārtībā ar nākamā gada budžetu saistītie jautājumi nebija ietverti, tomēr visi jautājumi un visas tēmas, kas saistītas ar budžetu... par šīm tēmām tika runāts aiz Sēžu zāles durvīm.

Šeit Grigules kundze jau runāja par dažām būtiskām lietām attiecībā uz nākamā gada budžetu un budžeta pieaugumu. Es tikai gribu noteikti uzsvērt to, ka arī brīvpusdienu piešķiršana ir tiešām ļoti būtisks jautājums, kas ir iekļauts tā sauktajā demogrāfijas paketē un tiek risināts arī no Nacionālās apvienības puses.

Tomēr, manuprāt, pati svarīgākā aktualitāte, par ko ļoti daudz tiek runāts pēdējā laikā, ir jautājums par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas regulējumu saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi. Nacionālā apvienība ir panākusi to, ka Imigrācijas likumā tiks iekļauti grozījumi, kas paredz ieviest kvotu sistēmu attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi. Un kas ir pats būtiskākais? Tas, ka šo kvotu apmērs nākamajos gados attiecīgi samazināsies. Tātad tas ir, nu, daļēji tas, ko Nacionālā apvienība sākotnēji jau ir definējusi, – proti, mēs principā uzskatām, ka no šīs tā sauktās programmas būtu jāatsakās.

Kā jau tas ir ar jebkuriem kompromisiem, neviens nav īsti apmierināts ar šo risinājumu, bet šeit noteikti ir jāuzsver tas, ka šis ir tas minimums, kam Nacionālā apvienība šobrīd bija gatava piekrist, un mēs ceram, ka mēs šodien arī šo vienošanās protokolu ar koalīcijas partneriem parakstīsim.

Runājot par Saeimā izskatāmajiem darba kārtības jautājumiem, vēlos vērst uzmanību uz to, ka šodien tika skatīti trīs Tieslietu ministrijas virzīti likumprojekti, kas ir saistīti ar nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūru vienkāršošanu ar mērķi mazināt administratīvo slogu, mazināt gan zemesgrāmatu sistēmas, gan kadastra informācijas sistēmas datu nesakritības situācijas un novērst arī to rašanos nākotnē, maksimāli uzturēt aktuālus datus savās informācijas sistēmās un veidot tā saukto vienas pieturas aģentūru.

Mēs zinām, ka dažkārt it kā tādu sīku izmaiņu dēļ, piemēram, nekustamā īpašuma adreses maiņas dēļ, nākas apmeklēt gan Valsts zemes dienestu, gan zemesgrāmatu nodaļu. Tad, kad tiks pieņemti šie grozījumi, personai būs jāvēršas tikai vienā instancē.

Nobeigumā vēlos teikt nelielu repliku attiecībā uz Agešina kunga paustajām bažām jautājumā par administratīvā aresta atcelšanu. Es gribu vērst uzmanību uz to, ka Tieslietu ministrija jau ilgu laiku strādā pie šī jautājuma un tiešām arī Saeimā pagājušajā nedēļā bija plaša konference. Gribētos norādīt uz to, ka kolēģi no „Saskaņas Centra”, izmantojot faktiski to darbu, ko veic šobrīd Tieslietu ministrija, mēģina tādā primitīvā veidā šo problēmu atrisināt. Jautājums par administratīvo arestu un par atteikšanos no šī soda veida ir darba kārtībā un noteikti tiks atrisināts.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Gaidim Bērziņam.

Raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāte Liene Liepiņa. Lūdzu!

L.Liepiņa (VIENOTĪBA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es runāšu par vienu darba kārtības punktu, ko mēs diemžēl izslēdzām no darba kārtības šodien, un tas bija likumprojekts „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Diemžēl mēs nevarējām būt droši par vairākumu šiem grozījumiem, tāpēc tas tika izslēgts.

Runa grozījumos bija par to, ka bērna kopšanas pabalstu piešķir personām, kuras kopj bērnu līdz bērna divu gadu vecumam, visiem – gan nodarbinātajiem, gan nenodarbinātajiem –, sākot ar nākošā gada 1.janvāri. Un tas sanāk kādreiz tā ačgārni: cilvēki it kā ļoti atbalsta demogrāfijas problēmu risināšanu un bērnus, bet šajā gadījumā... šoreiz mēs nevarējām būt droši, ka būs vairākums šim likumprojektam.

Neskatoties uz to, es iesniedzu šā likuma sakarā priekšlikumus par to, ka arī adoptētājiem un aizbildņiem vajadzētu dot iespēju būt mājās ar bērniem vienu gadu neatkarīgi no bērna vecuma. Šis jautājums ir ļoti svarīgs. Mūsu valstī ir apmēram 8000 bērnu, kas ir ārpusģimenes aprūpē. Visi šie bērni, gandrīz visi šie bērni, ir pamatos traumēti bērni, un tas nozīmē, ka viņu problēmas jau no paša dzīves sākuma ir tik lielas, ir tādas dabas problēmas, ar kurām viņi paši saviem spēkiem netiek galā. Tas savukārt rada problēmas gan viņiem personiskajā dzīvē, gan mums, sabiedrībai, kopumā.

Viens no galvenajiem līdzekļiem, kā mēģināt palīdzēt šiem bērniem (un līdz ar to arī mums), ir veidot ciešu saikni starp bērnu un kādu pieaugušo, respektīvi, šajā gadījumā – adoptētāju vai aizbildni. Jo šī saikne tad varēs kalpot kā zināms pamats bērnam, veidojot attiecības ar citiem, veidojot savas morālās vērtības un visu pārējo, kas uz dzīvi attiecas.

Šos priekšlikumus es komisijā atsaucu, pateicoties priekšsēdētājas diplomātijai, bet viņa man piedāvāja, un mēs nolēmām apakškomisijā, Sociālās drošības apakškomisijā, runāt par šiem jautājumiem un spriest par principiem, kādi būtu ņemami vērā ārpusģimenes aprūpē. Tas tiešām ir būtisks jautājums ne tikai šiem atsevišķajiem cilvēkiem, bet arī mums, sabiedrībai, kopumā.

Domāju, ka mums kā sabiedrībai der pievērst šiem jautājumiem lielāku uzmanību.

Paldies jums par klausīšanos! Visu labu!

Vadītāja. Paldies deputātei Lienei Liepiņai.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties.

Lai jums jauka diena! Un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Trešdien, 22.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
12:30  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
 Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde