Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas piektā sēde
2013.gada 3.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 3.oktobra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka mums ir iesniegtas iespējamas izmaiņas saistībā ar 46 darba kārtības jautājumiem. Četrdesmit trīs likumprojektus ir iesniedzis Ministru kabinets, un tā ir budžeta likumprojektu pakete, kuru Ministru prezidents lūdz iekļaut 3.oktobra sēdes darba kārtībā. Es lūdzu jūsu piekrišanu iekļaut tos darba kārtībā kā vienotu paketi. Kad mēs iekļausim tos darba kārtībā, tad par katru no likumprojektiem, par to nodošanu komisijām varēs runāt „par” vai „pret” un par katru no tiem varēs pieprasīt balsojumu - tātad balsot atsevišķi. Taču, lai ekonomētu laiku, jums ir izdalīta visa šī pakete - tātad 43 likumprojekti. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: „Nav!”) Deputātiem nav iebildumu.

Ir piedāvātas vēl trīs izmaiņas. Deputāts Klāvs Olšteins ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 3.oktobrī, ko Saeimas Prezidijs ir arī piešķīris, bet, tā kā par to ir jāziņo, tad tas ir iekļaujams šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Vēl desmit deputāti - Zaķis, Latkovskis, Smiltēns, Valainis, Ozoliņš, Ašeradens, Reirs un citi - lūdz izdarīt izmaiņas 3.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.640/Lp11) otrajam lasījumam”, nosakot to līdz š.g. 10.oktobrim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Lēmuma projekts tajā ir iekļauts.

Un pieci deputāti - Zaķis, Ašeradens, Latkovskis, Druviete un Kārkliņa - lūdz izdarīt izmaiņas 3.oktobra sēdes darba kārtībā un svītrot no tās likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, un iekļaut to 10.oktobra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 3.oktobra sēdes darba kārtībā un svītrotu no tās likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, un iekļautu to 10.oktobra sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 9, atturas - nav. Tātad darba kārtība grozīta, likumprojekts no sēdes darba kārtības svītrots un iekļauts nākamās nedēļas sēdes darba kārtībā.

Sākam izskatīt sēdes grozīto darba kārtību.

Tātad pieci deputāti - Cilinskis, Bērziņš, Poriņa, Parādnieks un Laizāne - ir iesnieguši lūgumu izsludināt 30 minūšu pārtraukumu Saeimas 3.oktobra kārtējā sēdē. Vai jūs to lūdzat izsludināt tūlīt? (No zāles dep. E.Cilinskis un G.Bērziņš: „Tūlīt!”) Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tiek... Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai pēc piecu deputātu iesnieguma izsludinātu 30 minūšu ilgu pārtraukumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 43, atturas - 3. Šis priekšlikums netiek apmierināts - pārtraukums netiek izsludināts.

Turpinām sēdi.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. (No zāles: „Balsot!”) Balsot?

Vai deputāts Pimenovs vēlas runāt „par” vai „pret”?

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu „Par valsts budžetu 2014.gadam” nodot visām komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC).

Labdien! Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs saņēmām budžeta paketi otrdien vakarā, un deputātiem bija atvēlēta viena darba diena, lai iepazītos ar 46 likumprojektiem. Mēs uzskatām, ka tas ir gan nepieklājīgi attiecībā pret opozīcijas deputātiem, kuriem nebija iespējas iepazīties ar šiem dokumentiem savlaicīgi, gan arī augstprātīgi pret opozīcijas deputātiem - un ne tikai pret viņiem, bet arī pret vēlētājiem, kuri viņus ievēlēja Saeimā. Jau nosaukto iemeslu dēļ budžeta pakete ir izpelnījusies neuzticību.

Ar šo varētu noslēgt savu uzstāšanos, tomēr pirmajam budžeta vērtējumam ir jābūt izteiktam kaut vai tāpēc, ka vakar Ministru prezidents un finanšu ministrs kopā ar savas nozares vadošo komandu uzstājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ar labi sagatavotu nākamā gada valsts budžeta prezentāciju, un vismaz komisijas locekļiem bija iespēja iepazīties ar dokumentu no pirmavota.

Ir piepildījies opozīcijas paredzējums, ka līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma pieņemšanu galīgi noformēsies Latvijas ekonomikas pārvaldīšanas konstrukcija. Proti, nevis ekonomikas attīstības politika nosaka budžeta politiku, bet - gluži otrādi! - budžeta politika nosaka ekonomikas attīstības iespējas, un rezultāts ir tas, ka Nacionālā attīstības plāna prioritāte - ir runa par ekonomisko izrāvienu! - ir atstāta novārtā. Tas ir pirmkārt, kāpēc nevar piekrist budžeta likumprojektam un to pavadošajiem likumprojektiem.

Otrkārt. Ieskats, ka nodoklis ir fiskāls instruments, joprojām dominē nākamā gada budžeta paketes likumprojektos, ar kuriem groza nodokļu likmes. Tas, ka nodoklis ir arī uzņēmēju aktivitātes motivācijas līdzeklis, izskatās, ir aizmirsts. Īpaši drūma ir šī ekonomiskā aprobežotība Latvijā - valstī, kura labprātīgi kā Eiropas pirmrindniece atteikusies no patstāvīgas fiskālās politikas un, pārņemot eiro, ir gatava pārvilkt krustu savai monetārajai politikai.

Treškārt. Kaut gan budžeta pamatojumā ir pieminēts ārējās tirdzniecības bilances deficīts, šis gadu ilgais importa pārsvars pār eksportu joprojām nav apzināts... nav atzīts par Latvijas ekonomikas kliedzošās problēmas - ekonomikas zemās konkurētspējas - apliecinājumu. Īpaši uztraucošs šis rādītājs kļūst Latvijai, kura stājas eirozonā. Neviena - atkārtoju, neviena! - Eiropas Savienības dalībvalsts, kura iestājusies eirozonā, ar šādiem rādītājiem savulaik nevarēja izturēt konkurenci ar privātsektoru un agri vai vēlu nokļuva nopietnās problēmās. Es gribu atgādināt, ka tieši tāpēc gan Spānijai, gan Īrijai, gan Grieķijai, gan Itālijai, gan daļēji arī Portugālei sākās problēmas, kas beidzās ar bankrotiem un bezdarbu, - tātad problēmas, kas saistītas ar diviem „b”.

Ceturtkārt. Ienākumu nevienlīdzības mazināšana, šķiet, nogrimusi koalīcijas batālijās. Par progresivitātes principu runāja vairāki politiķi, un es biju vispār sajūsmā, kad jūlijā izlasīju portālā „Delfi” Roberta Zīles viedokli par to, ka pienācis laiks tomēr mazināt Latvijas Republikā ienākumu nevienlīdzību. Diemžēl šis princips patiesībā tika noraidīts vakardien prezentācijas laikā; tā tas izrietēja tieši no Ministru prezidenta teiktā.

Es gribu atgādināt, ka starptautiskais Džini koeficients jeb ienākumu nevienlīdzības koeficients Latvijā ir viens no visaugstākajiem Eiropas Savienībā, un progresivitāte patiesībā nav piemērota nevienā no nodokļiem, kas ir izmantoti Latvijas Republikā. Uz šā fona algu palielinājumi publiskā sektora darbiniekiem, kas ieplānoti budžeta projektā, izskatās kā bonuss pēc skarbās taupības politikas sagurušai tautai, kura to jau sen ir pārgaidījusies. Un tāpēc jāatzīmē, ka Saeimas Prezidija priekšsēdētājas Āboltiņas kundzes norādījums, kurš izskanēja aizvakar, stāvot klāt Reira kungam, kurš pārņēma budžeta portfeli no finanšu ministra, tiešām ir īstajā laikā un īstajā vietā. Mūsu priekšsēdētāja brīdināja un norādīja uz to, ka ir ļoti svarīgi, lai nākamā gada, priekšvēlēšanu gada, budžets neiegūtu politisku nokrāsu. Vēlreiz saku: patiesi īstajā laikā un īstajā vietā!

Un es līdz ar to atkal gribētu pateikt tā, ka šo iemeslu dēļ Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija nevar atbalstīt šo likumprojektu, un mēs aicinām arī pārējos deputātus to nedarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Es gribu aicināt šo budžetu nodot mūsu komisijai un arī visām pārējām Saeimas komisijām, jo tieši tāds mērķis arī ir sadaļai par likumprojektu nodošanu izskatīšanai.

Pirmais lasījums ir plānots pēc divām nedēļām, tātad visiem kolēģiem būs iespēja iepazīties ar šo likumprojektu - divu nedēļu laikā izskatīt visus „par” un visus „pret”, kā arī sagatavot priekšlikumus. Priekšlikumus ir iespējams sagatavot jau tagad.

Šis budžets mūsu Saeimā ir jau trešais - trešais ikgadējais budžets, un mēs esam divus ārkārtas budžetus jau pieņēmuši.

Šis ir pirmais budžets, kas radīs iespaidu, pozitīvu iespaidu, visai sabiedrībai. Katrs cilvēks izjutīs savā maciņā šī budžeta iespaidu, nevis tā, kā tas bija 2010.gadā vai 2011.gadā, kad tas bija ar negatīvu zīmi. Savukārt šis budžets ir tas, kura iespaids būs pozitīvs, jo viena no tā prioritātēm būs nevienlīdzības mazināšana, un tāpēc tiek turpināts darbaspēka nodokļa samazinājums nevis noteiktajā... iepriekš noteiktajā kārtībā, kad visiem lineāri samazināja... arī lielo ieņēmumu īpašniekiem, lielo algu īpašniekiem, bet samazinājums tiek veikts daļēji visiem. Sociālais nodoklis tiek samazināts, un tieši maznodrošinātajiem līdz ar neapliekamo minimumu - un tas ir ļoti svarīgi! - par bērniem un apgādībā esošiem tiek panākts tas, ka naudas cilvēkiem ar mazākiem ieņēmumiem paliks vairāk, pat nepaaugstinot algas, kas ir vērojams, piemēram, daudzos privātuzņēmumos.

Ļoti svarīga programma ir algu izlīdzināšanas programma, tieši lai mainītu Džini koeficientu.

Šis ir pirmais budžets, kurā pēc krīzes tiek pielikts atalgojums ļoti plašam cilvēku lokam: piemēram, mediķiem tiks iestrādāts pakalpojumu grozā 10 procentu algas pielikums, skolotājiem, ceturtās un piektās kategorijas skolotājiem, tiks paaugstināts jau pagājušajā gadā paaugstinātais atalgojums, un arī trešās kategorijas skolotāji tiks pie lielāka atalgojuma, policijas darbiniekiem gan paredzēts miljons algu izlīdzināšanai, gan arī paredzēti vairāk nekā pieci miljoni līdzekļu, lai palielinātu atalgojumu un uzlabotu sociālās garantijas.

Ļoti nozīmīgi ir strādāts arī pie demogrāfisko rādītāju uzlabošanas un ar to saistīto problēmu risināšanas, tiek turpināts pagājušajā gadā iesāktais kurss. Un ļoti svarīgi ir tas, ka mēs esam turpinājuši mūsu valsts izaugsmes nodrošināšanu šajā budžetā.

Un es gribu atgādināt, ka plānotā izaugsme šim gadam bija 3,6 procenti, pēc korekcijām ir 4,2 procenti. Un es gribu atgādināt, kolēģi, ka šī ir vislielākā izaugsme Eiropas Savienībā. Visas valstis savu izaugsmi ir koriģējušas uz leju, neviena valsts Eiropā nav samazinājusi darbaspēka nodokļus. Neviena valsts nav palielinājusi prognozes nākamā gada budžetam. Un mēs arī nākamā gada budžetu plānojam ar korekciju 4,2 procenti.

Skaidrs, ka mēs varbūt vēlētos lielāku izaugsmi, bet lielāka izaugsme nesabalansētā ekonomikā noved pie tā, kas notika ar mums 2008.gadā.

Kolēģi! Es uzskatu, ka budžets ir ļoti labs (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ļoti labs! Tāda nav bijis!” Smiekli, starpsaucieni.), budžets ir bez (Starpsaucieni.)... budžetā nav trūkumu, vadoties pēc tā viedokļu daudzuma, kas mums ir pieejams, un es uzskatu, ka, Saeimā diskutējot, mēs varam šo labo budžetu vēl tikai uzlabot.

Kolēģi! Lūdzu atbalstīt budžeta un arī visu budžeta paketes dokumentu - 41 dokumenta -, kā arī vidējā termiņa budžeta nodošanu komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par valsts budžetu 2014.gadam” nodotu visām komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 24. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” nodot visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Komercķīlas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko partiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt pieteicies deputāts Raimonds Vējonis.

R.Vējonis (ZZS).

Cienījamā Saeimas spīkere! Kolēģi! Jāteic, ka pēdējā pusotra gada laikā autogāzes nozare ir sākusi attīstīties, ir pieaudzis pieprasījums pēc autogāzes. Un, protams, rodas jautājums - kāpēc tas ir noticis?

Man kā cilvēkam, kas darbojies vides sektorā, protams, būtu patīkami dzirdēt argumentus, ka tas ir tāpēc, ka tas ir videi draudzīgāks... videi draudzīgāka degviela, jo ir mazāk izmešu, nav sēra, nav aldehīdu, nav kvēpu, un līdz ar to ir mazāks gaisa piesārņojums... Nu šie varbūt arī nav tie svarīgākie argumenti, kāpēc izvēlas autogāzi. Autogāzi izvēlas tāpēc, ka tā ir lētāka. Tas liecina par to, ka tā Latvijas sabiedrības daļa -un tā ir ļoti liela! -, kurai ir mazi ieņēmumi, izvēlas šo degvielu, lai varētu sabalansēt savus izdevumus.

To dara arī uzņēmumi, arī lielie uzņēmumi, piemēram, Baltic Taxi, un šāda nodokļa paaugstināšana tam gadā radīs vairāk nekā 30 tūkstošu latu lielus zaudējumus. Manuprāt, virzot šos priekšlikumus nodokļa palielināšanai, nav izvērtēta visa to ietekme uz tautsaimniecību, jo citas valstis vispār autogāzei piemēro nulto likmi, piemēram, Somija un Beļģija. Mēs mēģinām to celt. Pat kaimiņiem igauņiem ir mazāks nodoklis.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šā nodokļa paaugstināšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Arī pagājušā un aizpagājušā gada budžetā ir bijušas situācijas, kad, izvērtējot likumprojektu, mēs esam izņēmuši to no budžeta likumu paketes. Es uzskatu, ka šis likumprojekts tomēr būtu jāatbalsta, jānodod komisijai, un tad komisijā mēs to izvērtēsim, jo ir iespējams, ka, nenododot likumprojektu izvērtēšanai, var tikt skartas intereses budžetā.

Līdz ar to es aicinu nodot to komisijai, bet, pirmajā lasījumā rūpīgi to izvērtējot, pieaicinot nevalstiskā sektora pārstāvjus, uzaicinot ekspertus, tad arī lemsim par šo likumprojektu, vai to daļēji atbalstīt vai tieši šo priekšlikumu par dabasgāzi auto neatbalstīt. Bet tagad lūdzu likumprojektu nodot komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 39, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 37, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 39, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 13, atturas - 23. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 12, atturas - 27. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 36, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 14, atturas - 24. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu... Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 12, atturas - 20. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Meža likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 9, atturas - 28. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Likums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 14, atturas - 23. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 11, atturas - 25. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 10, atturas - 26. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Civilprocesa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu balsojumu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 5, atturas - 26. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Dzelzceļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Bite.

I.Bite (RP).

Labdien, godātie kolēģi! Šis likumprojekts sastāv no divām daļām. Viena šī likumprojekta daļa paredz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu mazināšanu atbilstoši tam, ka ir panākta vienošanās un dots solījums vēlētājiem, taču otra šī likumprojekta daļa paredz... nu jau jāsaka - tautā tā saukto valdes locekļu nodokļu ieviešanu.

Te man ir jāsaka paldies biedrībai „Demokrātiskie patrioti” par šī jautājuma pacelšanu publiskajā dienaskārtībā; to pēc tam attiecīgi pārņēma gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, gan Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācija. Un jāteic, ka šo grozījumu mērķis, protams, ir labs. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Paldies!

Mērķis ir apkarot negodīgos nodokļu maksātājus un samazināt ēnu ekonomiku, un, bez šaubām, šāds mērķis ir pareizs un atbalstāms. Taču jautājums ir par to, ar kādiem līdzekļiem šo mērķi būtu iespējams sasniegt. Proti, šajā gadījumā mēs uzliekam pienākumu maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas no minimālās algas visiem uzņēmējiem, kuru uzņēmuma apgrozījums sasniedz 7 tūkstošus eiro jeb 5 tūkstošus latu. Te es gribu aicināt deputātus pievērst uzmanību tam, ka apgrozījums automātiski nenozīmē peļņu un ka vēl jo mazāk tas... tas automātiski nenozīmē atlīdzību, ko būtu saņēmis šis uzņēmējs.

Jau informatīvā ziņojuma izskatīšanas procesā Ministru kabinetā Tieslietu ministrija norādīja uz vairākām tiesiskām problēmām šajā sakarībā, proti, ka darba devējs un darba ņēmējs, kas ir uzņēmuma valdes loceklis, neatrodas darba tiesiskajās attiecībās pēc būtības, jo viens no Eiropas Savienības Tiesas izvirzītajiem darba tiesisko attiecību kritērijiem ir pakļautības attiecības, kādās šīs personas neatrodas, jo faktiski uzņēmuma īpašnieks un valdes loceklis ir viena un tā pati persona. Līdzīgi nav arī jāaizsargā šis darba ņēmējs pret darba devēja iespējamo patvaļu, jo atkal tā ir viena un tā pati persona.

Saprotot, ka ir svarīgi, nepieciešami un vajadzīgi risināt ar ēnu ekonomikas apkarošanu saistītos jautājumus, tomēr gribētos lūgt deputātus, izskatot šo grozījumu daļu komisijās, apdomāt, vai šeit mums nesanāk tā, ka, gribot paņemt no negodīgajiem, mēs paņemam vienlaicīgi arī no godīgajiem. Jo var būt, piemēram, uzņēmums, kurš nodarbojas ar kādu preču tirdzniecību internetā un kura apgrozījums sasniedz šos 7 tūkstošus eiro, taču faktiski tas ir pārdevis tikai dažas preces un veltījis tam tikai pāris stundu sava laika visa gada laikā, nenopelnot tik daudz, lai varētu saņemt vismaz minimālo algu.

Ir iespējams, ka ir kāds veikals, kurš ir iepircis preces un cerējis, ka varēs tās preces pārdot, bet izrādījies, ka pircējus tās neinteresē tik ļoti, lai viņi šīs preces nopirktu un veikals gūtu peļņu. Tāpēc varbūt gada beigās uzņēmējs ir bijis spiests tās pārdot par pašizmaksu, tādējādi veidojot šo apgrozījumu, bet atkal negūstot peļņu un negūstot atsevišķus ienākumus.

Likumprojekts paredz, ka nodoklis jāmaksā neatkarīgi no visa tā, un faktiski tas mazliet līdzinās klaušām, katru mēnesi maksājot noteiktu summu neatkarīgi no tā, vai ir ienākumi vai nav. Šeit būtu tomēr arī jāskatās, vai uzņēmējam tiek izmaksāti kādi līdzekļi viņa paša patēriņam. Paldies.

Es nelūdzu balsojumu, es lūdzu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām, taču aicinu deputātus komisijā rūpīgi padomāt un varbūt mainīt vienu daļu regulējumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, cienītie kolēģi! Es ar interesi klausījos savas kolēģes Bites uzrunā un mazliet samulsu, jo viss, ko kolēģe sacīja, bija patiesi un liecina par to, ka šādu likumprojektu atbalstīt nevajadzētu, lai gan beigās aicinājums bija tieši pretējs - to atbalstīt.

Mana runa būs aicinājums neatbalstīt likumprojektu. Kādēļ? Atgādināšu jums vēlreiz. Likumprojekts nosaka kapitālsabiedrību pienākumu veikt valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas no nosacīta ienākuma minimālās algas apmērā katru kalendāro mēnesi par katru tādu kapitālsabiedrības valdes locekli, kurš bez atlīdzības veic pienākumus tādā kapitālsabiedrībā, kurā nav neviena nodarbinātā un kurā iepriekšējā taksācijas gadā apgrozījums bijis lielāks par 7 tūkstošiem eiro.

Grozījumi, kolēģi, nozīmētu, ka uzņēmumam ar 7 tūkstošu eiro gada apgrozījumu, lai tikai nomaksātu šo jauno nodokli vien, būtu jāstrādā ar 22,4 procentu rentabilitāti. Salīdzinājumam - „Latvenergo” strādā ar 5 procentu rentabilitāti. Skaitliski tas nozīmētu, ka kādam mazam, jaunam uzņēmumam gada laikā ne par šo, ne par to faktiski būtu valstij jāsamaksā apmēram 1 tūkstotis latu jeb, rēķinot jaunajās naudas vienībās, vairāk nekā 1,4 tūkstoši eiro. Un es tiešām uzdrošinos apgalvot, ka, likumprojektam stājoties spēkā šādā redakcijā, ir radīts nāvējošs trieciens visam mazās uzņēmējdarbības sektoram.

Kāds ir pamatojums šādam regulējumam? Likumprojekts nosaka... anotācijā ir teikts, ka ir divi iespējamie rīcības motīvi šādu kapitālsabiedrību veidošanai, kur strādā valdes locekļi, nesaņemot atalgojumu.

Pirmais ir optimizēt valsts sociālās apdrošināšanas apmēru, kuru fiziskajai personai, saimnieciskās darbības veicējai, būtu jāsāk maksāt no saimnieciskās darbības ienākumiem, ja tie mēnesī pārsniegtu minimālās algas apmēru.

Un otrs. Kapitālsabiedrības tiek veidotas ar mērķi finansēt nelegālo nodarbinātību. Likumprojekta autori ir aizmirsuši vienu - trešo un būtisko iemeslu, kādēļ valdes locekļi bieži vien strādā bez atlīdzības, un tas vispār netiek aplūkots. Tie ir jaunie uzņēmumi, kuri tikko sākuši savu darbību un kuriem kapitālu uzņēmējdarbībai, nu, kā lai saka, ir nodrošinājuši FFF, kā angļu valodā saka: friends, fools, the family jeb latviski - draugi, paziņas, ģimene un neprātīgie, kas uzdrošinās atbalstīt jaunu, riskantu uzņēmējdarbību. Viņi iegulda savu laiku un bieži vien citur nopelnītu atalgojumu sava jaunā biznesa uzstutēšanai. Un alga tiešām ir pēdējais, ko viņi maksā savu pirmo darbības gadu laikā.

Ir saprotama vēlme cīnīties ar ēnu ekonomiku, kolēģi, bet tam nevar pieiet matemātiski. Ja mēs skatāmies, cik naudas mēs vēlamies iekasēt papildus valsts budžetā, un izdomājam jaunu nodokli, bet neskatāmies, kāds būs kopējais efekts tautsaimniecībā, tad reāli, ieviešot šādu jaunu normu, tiks iznīcināta liela daļa jauno uzņēmēju, kurus mēs it kā cenšamies atbalstīt ar īpašiem atbalsta instrumentiem. Mēs veidojam biznesa inkubatorus, mēs veidojam grantu atbalsta programmas, mentorus nodrošinām, ideju konkursus organizējam... Respektīvi, ir vairāki pasākumi, kur mēs, no vienas puses, tērējam valsts un Eiropas Savienības naudu, lai atbalstītu, iedrošinātu jaunus cilvēkus nodarboties ar savu uzņēmējdarbību, mēs aicinām viņus, sakot: „Kļūstiet par darba devējiem, neesiet darba ņēmēji!”, bet, no otras puses, mēs uzliekam nodokli tā, lai viņiem nebūtu iespējas ieskrieties un šo biznesu nostabilizēt.

Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, jo mēs esam joprojām vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā uzņēmumu skaita ziņā - uz 1 tūkstoti iedzīvotāju mums apmēram ir tikai 30 uzņēmumi, turpretī Eiropā vidēji ir 50 uzņēmumi.

Ja likumprojekts tomēr tiks nodots komisijām - un es pieņemu, ka tāds arī būs šodienas lēmums -, tad es aicinu padomāt divos virzienos: tajā iekļaut vecuma ierobežojumu, paredzot, ka šāds nodoklis nav jāmaksā jauniem uzņēmumiem, un es piedāvāju trīs gadu periodu, bet, sākot no ceturtā gada, varētu jau maksāt, jo, loģiski, ja trīs gados uzņēmums nav nostabilizējies un nav spējīgs vismaz vienu darbinieku noalgot, tad, visticamāk, biznesa ideja nav dzīvotspējīga un uzņēmums neturpinās savu darbību. Un otrs kritērijs, ko ierosinu apsvērt, ir iekļaut nosacījumu, ka šāds nodoklis tiek maksāts tad, kad uzņēmums sāk strādāt ar peļņu.

Aicinu vai nu neatbalstīt šobrīd šā likumprojekta nodošanu komisijām, vai, ja tas tomēr tiek izdarīts, tad ņemt vērā šos apsvērumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 13, atturas - 28. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātiem gan nebija iebildumu... (Smejas.) Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Likumā par ostām” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Likumā par ostām” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 36, atturas - 2. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt mūsu šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām tajā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas 3.oktobra sēdes darba kārtībā un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā izskatīšanai pirmajā lasījumā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Deputāts Jānis Ādamsons bija lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 26.septembrī. Atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Deputāts Mihails Zemļinskis bija lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 3.oktobrī. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Deputāts Ivars Zariņš bija lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no 10. līdz 12.septembrim. Viņš atsauca savu iesniegumu par 12.septembri. Bija jālemj par 10. un 11.septembri, un Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu 10. un 11.septembrī viņam piešķīra, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Deputāts Klāvs Olšteins bija lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 3.oktobrī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Dāvis Stalts.

D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” trešajam lasījumam esam saņēmuši 12 priekšlikumus.

To būtība. Šie grozījumi tika iesniegti tādēļ, lai Uzņēmumu reģistrā papildinātu ierakstu sistēmu un atdalītu tās biedrības un tos nodibinājumus, kas ir darba dēvēju biedrības, - tā teikt, klasificēt tās. Šobrīd, protams, komisija ir saņēmusi vēl arī papildu priekšlikumus.

1. - deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums. Tas paredz: „Veicot ieraksta ziņas par biedrību vai nodibinājumu, to darbība tiek klasificēta atbilstoši darbības jomai. Biedrību un nodibinājumu klasifikāciju nosaka Ministru kabinets.” Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 2. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 3. - deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 7. - redakcionāli precizējošs priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 9. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 10. - deputātes Rasmas Kārkliņas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, jo komisija uzskatīja, ka nav jāparedz nekāds slieksnis biedrības vai nodibinājuma gada pārskatā, par kuru būtu sniedzams detalizēts skaidrojums. Kā pamatojums tam komisijā izskanēja viedoklis, ka lieka birokrātija šobrīd nebūtu veicināma. Otrajā lasījumā deputāte Siliņa to pašu jau uzsvēra. Tātad komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D.Stalts. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 12. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Gunārs Igaunis.

G.Igaunis (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti!

Pirmajā lasījumā skatām Sociālo un darba lietu komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Pacientu tiesību likumā”. Grozījumu mērķis ir to personu un institūciju noteikšana, kuras būtu tiesīgas apstrādāt veselības informācijas sistēmā uzkrāto informāciju par pacientu. Piemēram, Zāļu valsts aģentūra turpmāk būs tiesīga saņemt informāciju par pacientu, lai izvērtētu zāļu lietošanas izraisīto blakusparādību uzraudzību. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija varēs saņemt datus invaliditātes ekspertīzes noteikšanai, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra - datus par bērniem, kuri ir slimi ar celiakiju.

Nolūkā nodrošināt personas datu aizsardzību likumprojekts papildināts ar normu, kas strikti nosaka to personu un institūciju loku, kurām ir tiesības apstrādāt personas datus veselības informācijas sistēmā. Likumprojektā skaidri definēts datu par pacientu apstrādes mērķis, pieļaujamais apjoms un robežas.

Tāpat likumprojekts paredz, ka saskaņā ar piedāvātajiem grozījumiem Pacientu tiesību likumā turpmāk pacientiem būs tiesības ne tikai uz atlīdzību par viņu dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, tajā skaitā morālo kaitējumu, bet arī tiesības uz atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību. Pēc ārstniecības pabeigšanas attiecīgā atlīdzības pieprasījuma iesniegšanai un izskatīšanai tiks noteikts konkrēts - sešu mēnešu ilgs termiņš, bet sarežģītās un apjomīgās lietās šo termiņu varēs pagarināt līdz gadam.

Ņemot vērā to, ka ļoti būtiska ir likumprojektā ietvertā norma par tiesībām uz atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību, Sociālo un darba lietu komisija aicina Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pacientu tiesību likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Igaunis. Paldies.

Lūdzam atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pacientu tiesību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

G.Igaunis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 11.oktobris.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?

G.Igaunis. 17.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.oktobris, izskatīšana - Saeimas 17.oktobra sēdē. Paldies.

G.Igaunis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC).

Paldies. Labrīt, augsti godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja trīs likumprojektus par izdienas pensijām. Būtiski nekas nemainās šajos likumos. Mēs mēģinām tikai visus šos likumus izskatīt kopīgā kontekstā un saistībā ar kopīgo lielo grozījumu, kurā ir paredzēts, ka katras izdienas pensijas saņēmējam būs sava apliecība - katras nozares ministrija izsniegs savas apliecības par to, ka konkrētā persona ir tās izdienas pensijas saņēmēja.

Pirmais no likumprojektiem - tas ir likumprojekts „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”. Komisija to vienbalsīgi atbalstīja un lūdz šim likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Klementjevs. Paldies par atbalstu.

Komisija lūdz arī atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

A.Klementjevs. Paldies par atbalstu.

Komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz 11.oktobrim, un izskatīsim likumprojektu Saeimas 17.oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.oktobris, izskatīšana - 17.oktobrī. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC).

Paldies.

Otrais likumprojekts skar izdienas pensijas pensionārus, kuri strādājuši prokuratūrā. Komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu un lūdz piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Klementjevs. Paldies.

Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

A.Klementjevs. 11.oktobris, un izskatīšana - 17.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.oktobris, izskatīšana - Saeimas 17.oktobra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC).

Paldies.

Komisija atbalstīja šo likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Klementjevs. Paldies.

Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

A.Klementjevs. 11.oktobris - priekšlikumu iesniegšana, 17.oktobrī - izskatīt Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.oktobris, izskatīšana - Saeimas 17.oktobra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā. Šajos grozījumos ir runa par Latvijas Jūras administrācijas, atbildīgās ministrijas un Ministru kabineta veicamajām darbībām, lai nodrošinātu videi draudzīgu Baltijas jūras izmantošanu, piemēram, ierīkojot cauruļvadus vai komunikācijas.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 17.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Latvijas vides aizsardzības fonda likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šie grozījumi Latvijas vides aizsardzības fonda likumā noteic, ka turpmāk par Latvijas vides aizsardzības fonda padomes priekšsēdētāju varēs būt ne tikai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, bet arī viņa pilnvarota persona, piemēram, valsts sekretārs.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo grozījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas vides aizsardzības fonda likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. Arī 17.oktobris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”. Šis grozījums pēc būtības ļauj apstrādes uzņēmumiem, kas nolietotos transportlīdzekļus jeb tautā tā sauktās šrota mašīnas faktiski pārstrādā metāllūžņos, izsniegt likvidācijas sertifikātus. Grozījums paredz Ministru kabinetam uzdevumu izstrādāt noteikumus par to, kas tad šajā sertifikātā ir nepieciešams. Šādā veidā mēs būtiski saīsināsim... samazināsim dokumentu skaitu un administratīvo slogu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 2013.gada 10.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ar 2012.gada 29.novembra likumu „Grozījumi Komerclikumā” ir reāli ieviests jauns regulējums, atbilstoši kuram komersanti, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, ievērojot Komerclikumā paredzēto kārtību un atbilstošos nosacījumus, varēs apturēt savu komersanta darbību, taču šīs iespējas neatbrīvo komersantus no saimnieciskās darbības pārskata sagatavošanas, slēdzot finansiālo darbību, tāpēc bija nepieciešami grozījumi likumā „Par grāmatvedību”, lai precizētu nosacījumus, kādā veidā šis noslēdzošais pārskats tiek sagatavots.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šos grozījumus un aicina tos atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Ražuks. 17.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par nekustamā īpašuma „Novadnieki” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt vēlreiz, kolēģi! Atbilstoši Nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 5.pantam sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos, vienīgi pret taisnīgu atlīdzību un tikai uz atsevišķa likuma pamata, ievērojot likumā paredzētos nosacījumus. Atbilstoši likuma 13.pantam valsts pārvaldes iestādes sagatavo likumprojektu par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu.

Šobrīd runājam par nekustamo īpašumu „Novadnieki” Vārves pagastā, Ventspils novadā (kadastra Nr.9884 002 0003). Tas sastāv no zemes gabala 1,1 hektāra platībā. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu reģistrētas Ventspils zemesgrāmatu nodaļas Vārves pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.188 uz Andreja Gorbatenko kunga vārda.

Izvērtējusi visus šīs lietas apstākļus, Juridiskā komisija ir secinājusi, ka labums, ko sabiedrība šajā gadījumā iegūs, atsavinot nekustamo īpašumu „Novadnieki” un nosakot īpašnieka Andreja Gorbatenko pamattiesību ierobežojumus, ir lielāks par indivīda interesēm nodarīto kaitējumu, jo šajā gadījumā minētais nekustamais īpašums ir nepieciešams īpašu sabiedrības interešu un publisku mērķu sasniegšanai, respektīvi, valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai. No šā projekta īstenošanas iegūs gan Ventspils pilsētas pašvaldības iedzīvotāji un uzņēmēji, gan valsts ekonomiskā attīstība un konkurētspēja kopumā.

Papildus tam ir būtiski, ka projekts „Ventspils lidostas attīstība” tiek realizēts, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu, kas ir gandrīz 2 miljoni latu, un šī projekta veiksmīgai realizācijai ir būtiski ievērot iepriekš noteiktos projekta īstenošanas termiņus.

Ja projekts netiktu realizēts, Ventspils pilsētas pašvaldība ciestu ievērojamus zaudējumus, ņemot vērā gan līdzšinējos projekta ieguldījumus, gan arī finansējumu, kas ir jau iztērēts labprātīgas vienošanās ceļā par atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem. Minēšu, ka tie ir 14 nekustamā īpašuma gabali lidostas teritorijā.

Laikus neiegūstot nepieciešamos nekustamos īpašumus, tiktu kavēti būvniecības termiņi un tiktu apdraudēta visa Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta īstenošana. Kā es jau minēju, tie ir gandrīz 2 miljoni latu.

Minēšu, ka sarunu gaitā pašvaldībai nav bijis iespējams vienoties ar īpašnieku par nekustamā īpašuma atsavināšanas atlīdzību. Ventspils pilsētas dome ir nodrošinājusi taisnīgas atlīdzības noteikšanu atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumos Nr.204 „Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināto nekustamo īpašumu” noteiktajai procedūrai un ir veikusi visus iespējamos apsvērumus nekustamā īpašuma īpašnieka tiesiskā stāvokļa līdzvērtības nodrošināšanai.

Īpaši gan jāņem vērā faktors, ka nekustamajam īpašumam ir noteikti vairāki apgrūtinājumi: visa teritorija atrodas Baltijas jūras piekrastē; ir ceļa servitūts 0,05 km garumā par labu pagasta zemes lietojumam 0,05 ha platībā; ir noteikts aizliegums bez Ventspils pilsētas domes rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām un hipotēku par labu akciju sabiedrībai Hansabanka par kopējo summu 5180 latu, kas izriet no 2006.gada 17.augusta aizdevuma līguma Nr.06-091468-PK (apgrūtinājums nostiprināts, pamatojoties uz 2006.gada 17.augusta hipotēkas līgumu Nr.06-091468-PK/1).

Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 16.pants nosaka, ka, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz likumu par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, attiecīgais nekustamais īpašums pāriet valsts vai pašvaldības īpašumā, brīvs no visiem apgrūtinājumiem un nastām, kuras nekustamajam īpašumam bija uzliktas saistību rezultātā un par kurām institūcija nav tieši paziņojusi, ka tā uzņemas attiecīgos apgrūtinājumus un nastas.

Ņemot vērā, ka Ventspils pilsētas dome rīkojas, ievērojot likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 3.pantu, kurā noteikts, ka pašvaldībai jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi un rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, pašvaldībai nav tiesību pārņemt hipotekārās saistības pret akciju sabiedrību Swedbank. Un tādējādi likumprojekta īstenošanas gadījumā Ventspils pilsētas domē tiek reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, dzēšot minēto apgrūtinājumu.

Komisija, kā es minēju, likumprojektu izskatīja un atbalstīja, un lūdz to apstiprināt Saeimā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Šis ir otrais gadījums, kad saistībā ar šīm sabiedrības vajadzībām Saeima ir spiesta izskatīt likumprojektu sakarā ar zemes piespiedu atsavināšanu. Vispirms es gribu papildus pateikties Reiznieces-Ozolas kundzei par izsmeļošo ziņojumu un gribu jums arī teikt, ka pret šādu nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu ir jāizturas ar ļoti lielu rūpību un uzmanību. Tāpēc uz Juridiskās komisijas sēdi, kad tika skatīts šis jautājums, mēs uzaicinājām Ventspils pašvaldības pārstāvjus, kuri bija ārkārtīgi labi sagatavojuši pamatojumu šādai nepieciešamībai. Uzaicinājām arī Satiksmes ministrijas pārstāvjus, Tieslietu ministrijas pārstāvjus un Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvjus, un, kā jau tas ir parasti šādos gadījumos, galvenais strīds bija par nekustamā īpašuma vērtību. Tāpēc es gribu pievērst, kolēģi, jūsu uzmanību tam, ka saskaņā ar likumu, kas regulē nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām piespiedu ceļā, Saeimai nav jāizskata jautājums par nekustamā īpašuma vērtību. Šis jautājums ir jāizšķir vispārējās jurisdikcijas tiesai.

Turklāt es gribu uzsvērt arī to, ka šī zemes gabala izmantošanas mērķis un tas, ka šis zemes gabals nevarētu tikt izmantots, piemēram, privātmājas būvniecībai, kā to bija iecerējis nekustamā īpašuma īpašnieks, bija noteikts jau pirms vairākiem gadiem. Proti, 2007.gadā Vārves pagastā noteiktā kārtībā tika izstrādāts un apstiprināts teritorijas plānojums, un šajā teritorijas plānojumā šī kategorija bija definēta kā turpmākās izpētes teritorija tieši Ventspils lidlauka ar valsts nozīmi turpmākajai attīstībai.

Protams, kā teica arī Reiznieces-Ozolas kundze, neskatoties uz to, ka likums neparedz, ka uz Juridiskās komisijas sēdi būtu jāuzaicina arī hipotekārais kreditors, mēs to darījām un arī izskaidrojām šīs tiesības bankai, kura bija devusi kredītu šim nekustamā īpašuma īpašniekam.

Es gribu, kolēģi, jūs aicināt atbalstīt šo likumprojektu, jo tas patiešām ir nepieciešams ļoti svarīga valsts nozīmes infrastruktūras objekta attīstībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Tātad komisijas vārdā droši vien nekas vairs nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma „Novadnieki” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 25. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D.Reizniece-Ozola. Pateicos, kolēģi! Komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 17.oktobri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.oktobris. Paldies.

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja, Saeimas Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 25.septembrī izskatīšanai parlamenta sēdē pirmajam lasījumam atbalstīja apjomīgas izmaiņas Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem.

Valdības iesniegtais likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asins donoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, disciplinārsodu piemērošanas termiņus, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti.

Likumprojekts paredz, ka darba sludinājumā juridiskajai personai un personāla atlases uzņēmumam būs jānorāda darba devēja reģistrācijas numurs. Šāda kārtība ļaus saņemt precīzāku informāciju par uzņēmumu, kas meklē darbiniekus. Savukārt darba līgumā būs jānorāda darbinieka vai darba devēja personas kods, bet ārzemniekiem - dzimšanas datums. Tas ļaus precīzāk identificēt darbinieku un darba devēju, ja tā ir fiziskā persona.

Darba līgums, tāpat kā līdz šim, būs jāslēdz latviešu valodā, bet, ja ārvalstnieks valsts valodu nepārvalda pietiekamā līmenī, darba devējam būs pienākums rakstveidā viņu informēt par darba līguma noteikumiem.

Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību un novērstu iespēju krāpties, darba līgumus noformējot ar atpakaļejošu datumu, darba devējam būs jānodrošina noslēgto darba līgumu uzglabāšana un uzrādīšana kontrolējošām institūcijām. Tāpat grozījumi paredz iespēju darba devējam nepielaist darbinieku pie darba, ja veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina ārsta atzinums, darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu. Šādos gadījumos darba devējs varēs vienoties ar darbinieku par nodarbināšanu citā darbā.

Maksimālais laiks, uz kuru varēs slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, tiks pagarināts no trim uz pieciem gadiem. Šāds solis ļaus paaugstināt mūsu valsts konkurētspēju un izlīdzināt darbaspēka izmaksas, ņemot vērā, ka kaimiņvalstīs maksimālais termiņš jau patlaban ir pieci gadi.

Paredzēts arī no 30 uz 60 dienām pagarināt laikposmu, kurā jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju būs uzskatāma par darba līguma termiņa pagarināšanu.

Likumprojekts paredz darba devējam pienākumu izsniegt darbiniekam rakstveida dokumentu, ar kuru darbinieks ir atstādināts no darba.

Vienlaikus, kolēģi, vēlos jūs informēt, ka 25.septembrī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība iesniedza Saeimas priekšsēdētājai akcijas „Rokas nost no Darba likuma!” vēstījumu, kuru bija parakstījuši 16 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Šajā pašā dienā... 27.septembrī komisijas sēdes laikā no Āboltiņas kundzes mēs... no viņas biroja saņēmām arī šīs lielās mapes ar parakstiem. Vienlaikus gan šodien, kolēģi, vēlos jūs informēt, ka akcijā „Rokas nost no Darba likuma!” nebija runa ne par vienu no šīm normām, kuras šodien jums ir piedāvātas izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Manuprāt, akcijā izteiktie viedokļi un savāktie paraksti liecina par to, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība mūs aicina būt ļoti uzmanīgiem, izstrādājot priekšlikumus likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” nākamajam, otrajam, un, iespējams, arī trešajam lasījumam.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 1.novembrim (ieskaitot).

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.novembris. Paldies.

A.Barča. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” un izskatām to pirmajā lasījumā.

Tā pamatmērķi ir divi. Pirmais ir saistīts ar direktīvas pārņemšanu, un regulējuma mērķis ir ieviest direktīvas prasības - paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību, nosakot prasības dažādiem ar patērētājiem noslēgtiem līgumiem. Un otrs mērķis ir ar patērētāju kreditēšanu saistītie grozījumi. Faktiski likumprojekts paredz noteikt, ka par patērētāju kreditēšanas pakalpojumiem ir uzskatāmi arī tādi pakalpojumi, kuru ietvaros no patērētāja pārdošanai vai glabāšanai tiek pieņemta patērētāja prece un samaksa par preci tiek veikta preces nodošanas brīdī.

Un ir arī vēl dažādi citi, mazāki, mērķi.

Līdz ar to es aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Ja jums ir labi priekšlikumi, mēs tos gaidīsim līdz 24.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne ( VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja iesniegto likumprojektu un secināja, ka šis ir viens no tā sauktajiem paketes likumprojektiem, kas ir vajadzīgs, lai varētu īstenot valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformu. Būtiskākais grozījums šajā likumprojektā ir grozījums 88.pantā, kas nosaka veidus, kā publiska persona var līdzdarboties kapitālsabiedrībā. Esošais 88.pants ir precizēts tajā ziņā, kuros brīžos ir pieļaujama publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrības vai valsts kapitāla pārvaldībā.

Komisija rūpīgi iepazinās ar šo likumprojektu, bija arī vairāki priekšlikumi, taču komisija vienojās atbalstīt šo likumprojektu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Valstij ir vesela virkne pienākumu, teiksim, nodrošināt iedzīvotājiem izglītību, veselību, aizsardzību un tā tālāk, taču pavisam noteikti valstij nav jāiesaistās uzņēmējdarbībā. Tas ir jāatstāj privātajam sektoram, bet, protams, ir arī izņēmuma gadījumi. Tās ir tādas nozares, kas valstij ir stratēģiskas nozares (monopolnozares), kurās, lai uzsāktu darbību, ir nepieciešami ļoti lieli kapitālieguldījumi, kur varbūt privātais sektors baidās sākotnēji to darīt. Tāpat var būt nozares, kur ir nepietiekama konkurence. Taču pavisam noteikti valstij nav jāiesaistās uzņēmējdarbībā tajās nozarēs, kurās ir pietiekama konkurence.

Lai varbūt būtu vieglāk izprast situāciju, es minēšu kādu piemēru.

Pēdējā laikā jūs noteikti esat dzirdējuši šo pašu Aqua Riga piemēru. Vakardien iegāju lielveikalā un saskaitīju, cik tad veikala plauktos var redzēt minerālūdens vai dzeramā ūdens dažādus veidus. Es saskaitīju 23 veidus. Tātad Aqua Riga piedāvā vēl 24.veidu... tātad konkurence, šķiet, ir par mazu.

Ko tad paredz šis likumprojekts? Likumprojekts tāpat kā tā iepriekšējā versija... arī jaunā versija nosaka gadījumu, ka, ja ir pietiekoša konkurence, valstij nav jānāk iekšā šajā sfērā. Taču tagad tas tiek pateikts daudz skaidrāk, lai arī Aqua Riga dibinātājiem tas būtu skaidrs.

Taču ir viena būtiska nianse. Šobrīd visos gadījumos, kad tiks izvērtēta iespēja valstij iet uzņēmējdarbībā, būs jātaisa pētījums un būs jāpierāda, ka šajā nozarē ir tirgus kļūda, ka privātais sektors nespēj pats nodrošināt šo pakalpojumu vai arī attiecīgo preci.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dāvim Staltam.

D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Valstij ir jāiesaistās uzņēmējdarbībā. Šī 20 gadus ilgā liberāli ekonomiskā, kļūdainā domāšana ir jāpārtrauc (No zāles dep. Dz.Ābiķa starpsaucieni.) un ar tādām tēzēm vairs nav jāmētājas šeit, no 11.Saeimas tribīnes, un es ceru, ka 12.Saeimā šādas tēzes izskanēs arvien mazāk. Bet Ķirša kungs, protams, jau izlaboja, ka valstij nav jāiejaucas uzņēmējdarbībā tajos sektoros, kur privātie uzņēmēji veiksmīgi tiek galā ar lietām. Taču aicinu deputātus nopietni pievērst uzmanību šim likumprojektam un tam, kāda virzība ir paredzēta valsts lomas mazināšanai uzņēmējdarbībā. Visus tos deputātus, kuri uzskata, ka valstij vismaz minimāli ir jāsaglabā sava loma uzņēmējdarbībā, kāda tā ir šobrīd, aicinu to ļoti rūpīgi izvērtēt un iesniegt priekšlikumus, lai precizētu esošo redakciju otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Čigānes kundze ko vēlas piebilst?

L.Čigāne. Komisijas deputāti rūpīgi iepazinās ar Ekonomikas ministrijas viedokli šajā jautājumā un vienojās, ka ir nepieciešams precizēt valsts iesaisti uzņēmējdarbībā, tāpēc, protams, gaida uz otro lasījumu priekšlikumus.

Tā ka lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 11, atturas - 25. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Čigāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 24.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.oktobris. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts piecu deputātu - Smiltēna, Zatlera, Ozoliņa, Čigānes un Demitera - iesniegums ar lūgumu turpināt 3.oktobra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad turpinām sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (SC).

Labrīt, kolēģi!

Strādājam ar dokumentu Nr.2821 un dokumentu Nr.2821A. Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.

Kopumā ir saņemti 23 priekšlikumi.

1. - satiksmes ministra Anrija Matīsa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 2. - likumprojekta Nr.696/Lp11 priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 3. - likumprojekta Nr.696/Lp11 priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 4. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 5. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 6. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 7. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 8. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 9. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 10. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 11. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 12. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 13. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. 14. - iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Iekšlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Evikai Siliņai.

(No zāles starpsaucieni: „Evika?! Jauna deputāte?!”)

E.Siliņa (Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Iekšlietu ministrija ciešā sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Tieslietu ministriju vasarā ir sagatavojusi priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” par nepieciešamajām izmaiņām Ceļu satiksmes likuma 43.6 pantā.

Minētie grozījumi atrisinātu ar Satversmes tiesas 2013.gada 28.marta spriedumu nodibināto, ka Ceļu satiksmes likuma 43.6 pants ir atzīstams par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam, kas nosaka, ka ikviens var aizsargāt savas tiesības un likumīgās intereses taisnīgā tiesā. Šis Ceļu satiksmes likuma pants būs spēkā neesošs no 2013.gada 1.oktobra, ja likumdošanā netiks iestrādātas tiesības transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam, kurš nav bijis transportlīdzekļa vadītājs brīdī, kad izdarīts pārkāpums, apstrīdēt un pārsūdzēt protokollēmumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem jeb tā saukto radaru, neapturot transportlīdzekli.

Iekšlietu ministra priekšlikums būtībā paredz divas galvenās lietas, kuras mums vajadzētu zināt: turpmāk transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam būs Satversmē garantētās tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt viņam piemēroto sodu; un otra būtiska lieta ir tāda, ka transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam būs tiesības labprātīgi norādīt transportlīdzekļa vadītāju, ja viņš pats nav vadījis transportlīdzekli, taču viņam ir skaidri zināms vadītājs, kuram viņš ir uzticējis savu transportlīdzekli. Tam būs nepieciešami atbilstoši pierādījumi.

Savukārt gadījumā, ja transportlīdzeklis nav atradies īpašnieka valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ, tad ir skaidrs, ka tādā gadījumā arī īpašniekam šis sods netiks piemērots.

Jāsaprot, ka šie grozījumi tika izstrādāti, rūpīgi meklējot līdzsvaru starp personas tiesībām uz taisnīgu tiesu un nepieciešamību valstī samazināt ceļu satiksmes negadījumu un bojā gājušo skaitu, kas galvenokārt rodas pārsniegta atļautā braukšanas ātruma dēļ.

Priekšlikumi paredz arī valsts efektīvu reaģēšanu uz fotoradaru fiksētiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, vienlaicīgi nevairojot tiesisko nihilismu, lai līdz minimumam samazinātu iespēju izvairīties no atbildības par ātruma pārsniegšanu. Ne transportlīdzekļa īpašnieks, ne tā turētājs, ne arī transportlīdzekļa vadītājs, kurš tiks noskaidrots administratīvā procesa gaitā, kas fiksēts ar radaru, netiks uzskatīti par administratīvi sodītiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es saprotu, ka balsojumu jūs nelūdzat, jūs vienkārši paskaidrojāt priekšlikumu. Tātad deputāti atbalsta 14.priekšlikumu.

A.Rubiks. Paldies. 15. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Rubiks. Un 23.priekšlikums, kas ir no likumprojekta Nr.696/Lp11. Ir atbalstīts un iekļauts 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Rubiks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad jūs aicināt likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam -2013.gada 17.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums.

Un alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums.

Par abiem šiem likumprojektiem referēs Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Tātad skatām likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, bet faktiski jūsu izskatīšanai ir piedāvāti divi likumprojekti: viens no tiem ir Ministru kabineta iesniegts likumprojekts, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs neesam atbalstījuši, bet paši esam izstrādājuši otru - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas likumprojektu tieši par šo pašu tēmu.

Faktiski galvenā lieta, kāpēc šis likums ir vajadzīgs, ir sabiedriskā transporta pakalpojumu regulējums. Šobrīd sabiedriskā transporta regulēšanas sistēmā, plānošanas sistēmā ir iesaistītas vismaz 15 juridiskās personas, pārvaldes institūcijas, kas ir Valsts autotransporta direkcija, pieci plānošanas reģioni un deviņas republikas pilsētas.

Likumprojekta mērķis ir izveidot vienu vienotu sabiedriskā transporta pakalpojumu sistēmu, un tas arī ir galvenais, ko mēs esam centušies kopā ar pašvaldībām, kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kopā ar Satiksmes ministriju vasaras laikā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izstrādāt, tāpēc lūgums būtu šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, kas ir pirmais, neatbalstīt, bet atbalstīt tālākai virzībai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es vēlos paust savu viedokli par alternatīvo likumprojektu.

Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, manuprāt, ir ļoti strīdīgi un nekorekti, jo izslēdz iespēju nodrošināt elastīgu tirgus piedāvājumu pasažieru pārvadājumu jomā un ierobežo klientu brīdī, kad viņš izvēlas sev piemērotāko pārvadājuma veidu: tie atstāj pasažieriem iespēju pārvietoties tikai ar regulāro pārvadātāju, proti, tikai ar lielo autobusu parku autobusiem.

Likumprojekta autori piedāvā izteikt 1.panta 7.punktu šādā redakcijā: „regulārie pasažieru pārvadājumi - pasažieru pārvadāšana pa iepriekš noteiktu maršrutu, ar iepriekš noteiktu intensitāti un regularitāti, par noteiktu braukšanas maksu, kā arī pasažieru pārvadājumi, kas tiek sniegti ar noteiktu regularitāti, pa to pašu vai līdzīgu pasažieru regulārā pārvadājuma maršrutu un kas funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus, kas tiek vai varētu tikt apkalpoti pasažieru regulāro pārvadājumu ietvaros, tai skaitā, ja pasažieri tiek uzņemti vai izlaisti sabiedriskā transporta pieturvietās.” Citāta beigas.

Šajā sakarā rodas jautājums: ko nozīmē - noteikta regularitāte? Viens brauciens stundā, viens brauciens dienā vai viens brauciens gadā? Un kas noteiks, vai tāda pastāv?

Uzskatu, ka šāda uzņēmējdarbības apjoma ierobežošana ir nelikumīga. Turklāt šīs definīcijas redakcija ir ļoti plaši interpretējama un ļauj uzskatīt par lielo autobusu parku klientu absolūti jebkuru personu, arī apbedīšanas procesijas dalībnieku. Es uzskatu, ka definīciju „tie paši pasažieri, kas tiek pārvadāti pa to pašu vai līdzīgu maršrutu, kas tiek vai varētu tikt apkalpoti pasažieru regulāro pārvadājumu ietvaros” var attiecināt tikai uz tiem pasažieriem, kuri gaida autobusu autoostā vai arī sabiedriskā transporta pieturā.

Godātie kolēģi! Vēlos pievērst jūsu uzmanību arī tam faktam, ka šie 1.panta 7.punkta grozījumi likumprojektam pievienoti absolūti nepamatoti, jo nav tieši saistīti ar likuma mērķi, jo šis likumprojekts paredz pavisam ko citu - ka tiks veidota jauna institūcija - Sabiedriskā transporta padome. Savukārt šis priekšlikums paredz ar likumdevēja rokām iznīcināt lielo autobusu parku konkurentus, tā dēvētos neregulāros pasažieru pārvadātājus jeb „mikriņus”, kuri kursē starp Latvijas pilsētām. Turklāt par šo priekšlikumu anotācijā vispār nav ne vārda.

Un nobeigumā es pateikšu varbūt pašu svarīgāko - to, ka šī anotācija neizslēdz iespēju samazināt reģionālas nozīmes maršrutu skaitu.

Es uzskatu, ka grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā neatbilst pasažieru interesēm, un aicinu neatbalstīt alternatīvo likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Jā, mazlietiņ.

Kolēģi! Lai šos jautājumus attiecībā uz sabiedriskā transporta pārvadājumiem skatītu kompleksi, mums ir divi likumprojekti: viena likumprojekta skatīšanu mēs ar deputātu iesniegumiem tikko atlikām uz nākošās ceturtdienas sēdi, bet šo mēs skatām šodien. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pietiekoši garš, tas ir pirmais lasījums. Ja deputātiem ir būtiski jautājumi attiecībā uz autotransporta pārvadājumiem... pasažieru pārvadājumiem, tad vērsieties Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ar iesniegumiem. Mēs vienmēr visu izskatām, un mēs varam

atrast kompromisa kopsaucēju tā, lai pašvaldības... jo arī daudzas pašvaldības, tajā skaitā arī Rīgas, ir nākušas klajā ar neatliekamu aicinājumu šo jautājumu risināt, neatstājot to uz vēlāku laiku. Mēs katra gada beigās... šis faktiski jau ir trešais gads, kad mēs meklējam valsts budžetā naudu, lai šos ieplānotos maršrutus subsidētu, jo faktiski šī problēma šīs Saeimas laikā nav atrisināta, tāpēc es aicinu tomēr to atrisināt, neatlikt, lai mēs šī gada laikā ar likumprojekta redakcijām tiktu uz priekšu. Tāpēc ir lūgums virzīties uz priekšu.

Tātad 1. - Ministru kabineta likumprojekts - nav atbalstīts. Pirmajā lasījumā aicinu atbalstīt Tautsaimniecības, agrāras, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto redakciju un to pielabot, ja tas nepieciešams.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums ir jābalso par katru no šiem likumprojektiem atsevišķi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets, bet komisija nav atbalstījusi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 71, atturas - 11. Likumprojekts nav atbalstīts.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 26. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 10.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai savietotu tās prasības, kas šobrīd ir bijušas, fiziskajām personām deklarējoties... deklarējot savu mantu un savu mantisko stāvokli, ar tām prasībām, kas tiek izvirzītas valsts amatpersonām.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā. Vienlaicīgi šeit ir arī priekšlikums, kas ir saistīts ar veidu, kā Latvijas valsts varēs finansēt prezidentūru Eiropas Savienībā, kurš ir ļoti būtisks priekšlikums un ar kuru arī mums vajadzētu virzīties uz priekšu.

Tātad lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 26. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Čigāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 24.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.oktobris.

Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā”” (Nr.640/Lp11) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 10.oktobrim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.640/Lp11) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 10.oktobrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad termiņš pagarināts līdz 10.oktobrim.

Līdz ar to mēs visus šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumus esam izskatījuši, bet, pirms reģistrējamies, mums šodien jāsveic jubilārs, kuram ir skaista, apaļa 50 gadu jubileja. Tātad mūsu visu vārdā sveicu deputātu Viktoru Jakovļevu! (Aplausi.) Paldies.

Un vēl ir informācija par jautājumu un atbilžu sēdi. Tātad uz šo nedēļu mums bija atlikuši divi deputātu jautājumi, no kuriem viens attiecas uz „Latvijas Mobilo telefonu” un uz kuru bija saņemta atbilde... Nē, bija trīs jautājumi, kas iesniedzējus neapmierināja.

Tātad ekonomikas ministrs Pavļuts šodien var ierasties, lai sniegtu atbildes.

Tāpat deputātus nav apmierinājusi veselības ministres sniegtā atbilde uz jautājumu „Par iedzīvotāju veselības aprūpi Latvijā”. Tātad arī veselības ministre šodien ieradīsies, lai sniegtu papildu atbildes uz uzdoto jautājumu.

Savukārt uz deputātu Tutina, Urbanoviča, Rubika, Zariņa un Sakovska jautājumu zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par valstij piederošo mežu atsavināšanas kārtību” saņemtā rakstveida atbilde deputātus apmierina.

Bet mums ir vēl deputātu... Čaklie deputāti ir sarakstījuši jaunus jautājumus.

Deputāti Cvetkova, Elksniņš, Urbanovičs, Zujevs un Orlovs ir sagatavojuši deputātu jautājumu Ministru prezidentam Dombrovskim „Par akciju sabiedrības „Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības plāna īstenošanu”. Jautājums tiks nodots premjeram.

Deputāti Elksniņš, Cvetkova, Urbanovičs, Zujevs un Orlovs ir sagatavojuši deputātu jautājumu finanšu ministram Vilkam „Par Valsts kontroles ziņojumu par 2012.gada pārskatu par budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram.

Deputāti Elksniņš, Cvetkova, Urbanovičs, Zujevs un Orlovs ir sagatavojuši deputātu jautājumu Ministru prezidentam Dombrovskim „Par akciju sabiedrības „Citadeles banka” pārdošanu”. Jautājums tiks nodots premjeram.

Un deputāti Elksniņš, Ņikiforovs, Jakimovs, Nikonovs un Rubiks ir sagatavojuši deputātu jautājumu iekšlietu ministram Kozlovskim „Par Tiesībsarga pārbaudes lietās konstatēto cilvēktiesību pārkāpumu novēršanu”. Jautājums tiks nodots iekšlietu ministram.

Tagad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Lolita Čigāne... ir, Sergejs Dolgopolovs... nav, Raivis Dzintars... arī nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Klāvs Olšteins... nav, Inga Vanaga... nav, Mihails Zemļinskis... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 3.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 5. sēde
2013. gada 3. oktobrī

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 904/Lp11)
(Dok. Nr. 2820, 2820A)
   
Par likumprojektu „Par valsts budžetu 2014. gadam” (Nr. 948/Lp11)
(Dok. Nr. 2880, 2880A, 2880B, 2878)
   
Priekšlikumi - dep. I.Pimenovs (pret)
  - dep. J.Reirs (par)
   
Par likumprojektu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam” (Nr. 947/Lp11)
(Dok. Nr. 2879, 2879A, 2879B, 2878)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 906/Lp11)
(Dok. Nr. 2837, 2837A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 907/Lp11)
(Dok. Nr. 2838, 2838A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Komercķīlas likumā” (Nr. 908/Lp11)
(Dok. Nr. 2839, 2839A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 909/Lp11)
(Dok. Nr. 2840, 2840A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Politisko partiju likumā” (Nr. 910/Lp11)
(Dok. Nr. 2841, 2841A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījums Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” (Nr. 911/Lp11)
(Dok. Nr. 2842, 2842A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 912/Lp11)
(Dok. Nr. 2843, 2843A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” (Nr4 913/Lp11)
(Dok. Nr. 2844, 2844A, 2836)
   
Priekšlikumi - dep. R.Vējonis (pret)
  - dep. J.Reirs (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 914/Lp11)
(Dok. Nr. 2845, 2845A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 915/Lp11)
(Dok. Nr. 2846, 2846A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 916/Lp11)
(Dok. Nr. 2847, 2847A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 917/Lp11)
(Dok. Nr. 2848, 2848A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 918/Lp11)
(Dok. Nr. 2849, 2849A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr. 919/Lp11)
(Dok. Nr. 2850, 2850A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” (Nr. 920/Lp11)
(Dok. Nr. 2851, 2851A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 921/Lp11)
(Dok. Nr. 2852, 2852A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (Nr. 922/Lp11)
(Dok. Nr. 2853, 2853A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 923/Lp11)
(Dok. Nr. 2854, 2854A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 924/Lp11)
(Dok. Nr. 2855, 2855A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 925/Lp11)
(Dok. Nr. 2856, 2856A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” (Nr. 926/Lp11)
(Dok. Nr. 2857, 2857A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 927/Lp11)
(Dok. Nr. 2858, 2858A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 928/Lp11)
(Dok. Nr. 2859, 2859A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” (Nr. 929/Lp11)
(Dok. Nr. 2860, 2860A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” (Nr. 930/Lp11)
(Dok. Nr. 2861, 2861A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 931/Lp11)
(Dok. Nr. 2862, 2862A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Meža likumā” (Nr. 932/Lp11)
(Dok. Nr. 2863, 2863A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 933/Lp11)
(Dok. Nr. 2864, 2864A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 934/Lp11)
(Dok. Nr. 2865, 2865A, 2836)
   
Par likumprojektu „Likums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos” (Nr. 935/Lp11)
(Dok. Nr. 2866, 2866A, 2836)
   
Par likumprojektu „Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums” (Nr. 936/Lp11)
(Dok. Nr. 2867, 2867A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 937/Lp11)
(Dok. Nr. 2868, 2868A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 938/Lp11)
(Dok. Nr. 2869, 2869A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 939/Lp11)
(Dok. Nr. 2870, 2870A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 940/Lp11)
(Dok. Nr. 2871, 2871A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr. 941/Lp11)
(Dok. Nr. 2872, 2872A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” (Nr. 942/Lp11)
(Dok. Nr. 2873, 2873A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījums Dzelzceļa likumā” (Nr. 943/Lp11)
(Dok. Nr. 2874, 2874A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 944/Lp11)
(Dok. Nr. 2875, 2875A, 2836)
   
Priekšlikumi - dep. I.Bite (par)
  - dep. D.Reizniece-Ozola (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 945/Lp11)
(Dok. Nr. 2876, 2876A, 2836)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 946/Lp11)
(Dok. Nr. 2877, 2877A, 2836)
   
Par darba kārtību
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Ādamsonam šā gada 26. septembrī
(Dok. Nr. 2824)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Mihailam Zemļinskim šā gada 3. oktobrī
(Dok. Nr. 2825)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivaram Zariņam šā gada 10. un 11. septembrī
(Dok. Nr. 2826)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Klāvam Olšteinam šā gada 3. oktobrī
(Dok. Nr. 2882)
   
Likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 425/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2819)
   
Ziņo - dep. D.Stalts
   
Likumprojekts „Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 896/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2724, 2802)
   
Ziņo - dep. G.Igaunis
   
Likumprojekts „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 693/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2402, 2803)
   
Ziņo - dep. A.Klementjevs
   
Likumprojekts „Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” (Nr. 715/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2452, 2804)
   
Ziņo - dep. A.Klementjevs
   
Likumprojekts „Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” (Nr. 723/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2482, 2805)
   
Ziņo - dep. A.Klementjevs
   
Likumprojekts „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr. 721/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2480, 2806)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījums Latvijas vides aizsardzības fonda likumā” (Nr. 725/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2485, 2807)
   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 722/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2481, 2808)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” (Nr. 766/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2564, 2811)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma „Novadnieki” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” (Nr. 719/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2460, 2815)
   
Ziņo - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Debates - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Darba likumā” (Nr. 756/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2551, 2816)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 724/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2483, 2817)
   
Ziņo - dep. E.Smiltēns
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 730/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2490, 2818)
   
Ziņo - dep. L.Čigāne
   
Debates - dep. V.Ķirsis
  - dep. D.Stalts
   
Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 630/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2821, 2821A)
   
Ziņo - dep. A.Rubiks
   
Debates - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre E.Siliņa
   
Likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr. 401/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1282, 2822)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr. 905/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2822)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Debates - dep. V.Agešins
o  
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 904/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2820, 2820A)
   
Ziņo - dep. L.Čigāne
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 640/Lp11) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 10. oktobrim” (Nr. 469/Lm11)
(Dok. Nr. 2893)
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu I.Cvetkovas, A.Elksniņa, J.Urbanoviča, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par a/s „Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības plāna īstenošanu” (Nr. 70/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Cvetkovas, J.Urbanoviča, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par Valsts kontroles ziņojumu par 2012. gada pārskatu par budžeta izpildi un pašvaldības budžetiem” (Nr. 71/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Cvetkovas, J.Urbanoviča, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par akciju sabiedrības „Citadeles banka” pārdošanu” (Nr. 72/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, Ņ.Ņikiforova, A.Jakimova, V.Nikonova un R.Rubika jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim „Par Tiesībsarga pārbaudes lietās konstatēto cilvēktiesību pārkāpumu novēršanu” (Nr. 73/J11)
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 03.10.2013 09:03:00 bal001
Par - 71, pret - 9, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Autopārvadājumu likumā (130/Lp11), 1.lasījums, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 03.10.2013 09:04:17 bal002
Par - 15, pret - 43, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 03.10.2013 09:05:19 bal003
Par - 81, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (904/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 03.10.2013 09:16:26 bal004
Par - 54, pret - 2, atturas - 24. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 03.10.2013 09:22:00 bal005
Par - 46, pret - 39, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (913/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 03.10.2013 09:23:20 bal006
Par - 51, pret - 37, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (917/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 03.10.2013 09:24:44 bal007
Par - 51, pret - 39, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (920/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 03.10.2013 09:25:27 bal008
Par - 51, pret - 13, atturas - 23. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā (921/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 03.10.2013 09:26:10 bal009
Par - 52, pret - 12, atturas - 27. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (922/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 03.10.2013 09:26:44 bal010
Par - 52, pret - 36, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (923/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 03.10.2013 09:27:43 bal011
Par - 50, pret - 14, atturas - 24. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (925/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 03.10.2013 09:28:19 bal012
Par - 82, pret - 1, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (926/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 03.10.2013 09:29:22 bal013
Par - 48, pret - 12, atturas - 20. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā (929/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 03.10.2013 09:31:07 bal014
Par - 52, pret - 9, atturas - 28. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (934/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 03.10.2013 09:32:04 bal015
Par - 51, pret - 14, atturas - 23. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums (936/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 03.10.2013 09:32:45 bal016
Par - 52, pret - 11, atturas - 25. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (937/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 03.10.2013 09:33:56 bal017
Par - 52, pret - 10, atturas - 26. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (940/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 03.10.2013 09:34:52 bal018
Par - 56, pret - 5, atturas - 26. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (942/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 03.10.2013 09:44:46 bal019
Par - 47, pret - 13, atturas - 28. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (944/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 03.10.2013 09:45:20 bal020
Par - 60, pret - 0, atturas - 6. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (945/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 03.10.2013 09:46:00 bal021
Par - 50, pret - 36, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par ostām (946/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 03.10.2013 09:50:37 bal022
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (425/Lp11), 3.lasījums

Datums: 03.10.2013 09:52:55 bal023
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pacientu tiesību likumā (896/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.10.2013 09:53:15 bal024
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pacientu tiesību likumā (896/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.10.2013 09:54:54 bal025
Par - 77, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (693/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.10.2013 09:55:17 bal026
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (693/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.10.2013 09:56:14 bal027
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā (715/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.10.2013 09:56:35 bal028
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā (715/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.10.2013 09:57:20 bal029
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā (723/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.10.2013 09:57:41 bal030
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā (723/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.10.2013 09:58:51 bal031
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (721/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.10.2013 09:59:49 bal032
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas vides aizsardzības fonda likumā (725/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.10.2013 10:01:12 bal033
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā (722/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.10.2013 10:02:57 bal034
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” (766/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.10.2013 10:11:42 bal035
Par - 65, pret - 0, atturas - 25. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma “Novadnieki” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai (719/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.10.2013 10:16:55 bal036
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (756/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.10.2013 10:18:36 bal037
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (724/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.10.2013 10:24:31 bal038
Par - 49, pret - 11, atturas - 25. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā (730/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.10.2013 10:31:13 bal039
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (630/Lp11), 2.lasījums

Datums: 03.10.2013 10:39:18 bal040
Par - 3, pret - 71, atturas - 11. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (401/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.10.2013 10:39:38 bal041
Par - 60, pret - 0, atturas - 26. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (905/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.10.2013 10:41:08 bal042
Par - 57, pret - 0, atturas - 26. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (904/Lp11), 1.lasījums

Datums: 03.10.2013 10:41:53 bal043
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (640/Lp11) otrajam lasījumam, nosakot to līdz š.g. 10.oktobrim (469/Lm11)




 

Frakciju viedokļi
2013.gada 3.oktobrī

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums „Frakciju viedokļi”. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodienas aktualitātēm.

Pirmajai vārds Reformu partijas frakcijas deputātei Ingai Bitei. Lūdzu!

I.Bite (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jāsaka, ka Saeimas šīsdienas sēde ir bijusi lai arī ne ļoti gara laika ziņā, taču ļoti nozīmīga pēc būtības, jo ir sācies tāds savā ziņā Jaunais gads: Saeimā ir saņemts un nodots komisijām 2014.gada budžets, kurš turklāt ir ne tikvien nākamā gada budžets, kā tas ir parasti, bet tas ir arī pirmais budžets, kurā mēs runājam par eirovalūtu. Tas varbūt sākotnēji mazliet apgrūtina gan izteikšanos, gan aprēķinus, un ir reizēm jāpārjautā, vai summas ir eiro vai latos. Taču arī tas iezīmē ļoti būtiska jauna posma sākumu.

Budžeta likumprojektu paketē ir diezgan daudz dažādu normatīvo aktu. Es negribētu izņemt vārdus no mutes Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam, kurš man šobrīd sēž blakus, tāpēc es varbūt daudz nerunāšu par budžeta cipariem, bet runāšu par atsevišķu likumprojektu būtību.

Proti, šajā budžeta paketē ir gan likumprojekts, kurš ir saistīts ar tā saukto ostu nodevu un kuru Saeima šodien ir nodevusi komisijām, gan arī likumprojekts, kas ir saistīts ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšanu, gan arī vairāki, jāsaka, diskutabli likumprojekti, no kuriem viens ir saistīts ar akcīzes nodokli gāzei, autogāzei; tas noteikti šeit, Saeimā, tiks diskutēts arī turpmāk, un tiks meklēts labākais veids, kā, saglabājot budžeta ieņēmumu un izdevumu bilanci, tomēr varbūt neaplikt ar šo nodokli.

Un vēl viens šāds likumprojekts ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kur papildus jau pieminētajam likmes samazinājumam ir plānots noteikt, ka uzņēmējiem, kuri nenodarbina nevienu darbinieku un kuru darbības apgrozījums pārsniedz 7000 eiro, būtu jāmaksā sociālais nodoklis, tā sauktais sociālais nodoklis, vismaz no minimālās algas. Tas ir pilnīgi saprotami un atbalstāmi situācijā, kurā mēs vēlamies novērst ēnu ekonomiku un novērst normatīvo aktu apiešanu, ņemot ārā līdzekļus dividendēs vai kādos citādos veidos un nemaksājot par to nodokļus. Taču pašreizējā regulējumā, pašreizējā piedāvājumā šis likumprojekts aptver arī tos, kuri tik tiešām negūst nekādu peļņu no savas saimnieciskās darbības vai nu tāpēc, ka viņu darbība ir kā papilddarbība kādam citam pamatdarbam, vai tāpēc, ka viņi vēlas šo uzņēmumu darbināt altruistiskos nolūkos, vai tāpēc, ka vienkārši ekonomiskā situācija nav tāda, kas ļautu viņiem pelnīt.

Papildus tam, papildus budžeta paketei šodien runājām arī par grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kuri ir saistīti ar tā saukto jauno valsts kapitālsabiedrību regulējumu. Un konkrēti Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzam situācijas un gadījumus, kādos valsts var piedalīties privātajā darbībā vai kādos valsts var veidot kapitālsabiedrības, mazlietiņ šo likumu... nu, tā teikt, šo regulējumu padarot stingrāku un paredzot, ka tas iespējams tikai vai nu stratēģiski svarīgās nozarēs, vai arī nozarēs, kurās konkurence vai, tā teikt, dabiskā tautsaimniecība netiek galā ar šo nepieciešamo pakalpojumu vai šo nepieciešamo uzņēmējdarbības veidu.

Tā ka, godātie radioklausītāji, esam saņēmuši valsts budžeta likumprojektu paketi, un šodien gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan visās citās Saeimas komisijās sāksies aktīvs darbs pie šo likumprojektu vētīšanas, diskutēšanas un jau tālākas apstiprināšanas un pieņemšanas Saeimā.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingai Bitei.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Labdien, radioklausītāji! Kā jau Bites kundze teica, es vadu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, un tāpēc galvenokārt es runāšu par budžetu.

Budžeta izskatīšana ienesīs varbūt vairāk korekciju Saeimas darba grafikā, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darbā šādu korekciju nebūs, jo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau ir pieņēmusi septembrī vairāk nekā simts likumprojektu, kas ir saistīti ar eiro ieviešanu. Tā ka mēs jau tempu esam uzņēmuši no paša sesijas sākuma.

Bet nu par budžetu. Šodien komisijām tika nodots 2014.gada budžets – pirmais eiro budžets. Un kā varētu to raksturot? Varētu teikt, ka šis budžets ir viens no vērtīgākajiem budžetiem: šis budžets ir vērtīgs ar to, ka pie daudziem cilvēkiem līdzekļi nonāks tiešā veidā, nevis caur projektiem, caur kādiem pasākumiem. Tātad mēs esam budžeta vadmotīvā likuši tādu lietu kā ienākumu nevienlīdzības mazināšana. Ļoti svarīga lieta, ņemot vērā 2014. un 2015.gadā nepieciešamību pārfinansēt parādu vairāk nekā 3 miljardu latu... eiro apmērā, ir fiskālās disciplīnas nodrošināšana.

Šis ir pirmais budžets, kura vadmotīvs ir Nacionālais attīstības plāns, jo no 2014.gada Eiropā sākas septiņu gadu Eiropas finansējuma jaunā programma. Šajā budžetā ir manāma arī līdzsvarota un solidāra attīstība. Piemēram, ir nozīmīgākas atlaides tiem cilvēkiem, kam ir mazāki ienākumi pretstatā cilvēkiem, kam ir lielāki ienākumi.

Un, kā jau es teicu, šis ir pirmais eiro budžets, un tāpēc dažviet un dažreiz jūk lati ar eiro, un es domāju, ka šajā sakarā ne tikai tirdziniekiem ir problēmas, kas ir arī objektīvas, bet arī mums, šos ciparus saucot un minot.

Kā viena no budžeta lielākām jaunām politiskām iniciatīvām tiek vērtēta Veselības ministrijas jaunā iniciatīva, kur ir papildus 40 miljonu latu, kur ir apmēram 17 miljonu... es atvainojos!... 40 miljonu eiro... kur ir apmēram 17 miljonu eiro apmērā iestrādāta darbinieku, visu darbinieku, algu paaugstināšana par 10 procentiem, ietverot šo summu tarifos. Arī citas veselības programmas tiek finansētas – rindu mazināšana, neauglības ārstēšana.

Nākamie nozīmīgākie posteņi ir Satiksmes ministrija un Ekonomikas ministrija, kur pieaugums ir 40 miljoni eiro. Un 37 miljoni Satiksmes ministrijā – tie ir papildu līdzekļi ceļu remontiem, ceļu seguma atjaunošanai vai ceļu posmu atjaunošanai. Un Satiksmes ministrijas nozīmīgākais devums nākamajam gadam būs elektroefektivitātes fonda izveidošana, kas palīdzēs nozīmīgi mazināt obligātās iepirkuma komponentes (OIK) apmērus uzņēmumiem. Un tas arī veicinās vai nepasliktinās mūsu uzņēmējdarbības konkurētspēju sakarā ar iespējamo OIK palielināšanos. Tātad šis fonds sāks kompensēt OIK palielināšanos. Un, es domāju, tas ir viens no nozīmīgākajiem darbiem, kas ir veikts Ekonomikas ministrijā, iestrādājot šo fondu 2014.gadā.

Nozīmīgi līdzekļi 17 miljonu eiro apmērā jaunām iniciatīvām tiek piešķirti Kultūras ministrijai.

Arī aizsardzība tiek stiprināta ar 15 miljoniem eiro papildus jaunām iniciatīvām.

Iekšlietu ministrijā – 14 miljoni eiro gan atalgojuma nevienlīdzības mazināšanai, gan sociālo apstākļu uzlabošanai.

Tāpat papildu līdzekļi ir paredzēti pedagogiem. Nākamgad arī trešās kategorijas pedagogi varēs saņemt paaugstinātu atalgojumu un arī ceturtās un piektās kategorijas pedagogiem būs vēl lielākas piemaksas nekā 2013.gadā.

Nozīmīgs solis demogrāfijas problēmu risināšanā ir arī tas, ka mēs turpinām palielināt bezmaksas pusdienu skaitu. Pagājušajā gadā tās bija 1.klases skolēniem, šogad tās saņem 1. un 2.klases skolēni, taču nākamā gada budžetā ir iestrādāts, ka no 1.septembra būs iespēja saņemt bezmaksas pusdienas arī 3.klases skolēniem.

Šie ir galvenie posteņi budžetā, bet ir arī daudzi citi. Ir atsākts finansēt neatkarīgo institūciju materiāltehnisko uzlabošanu, jo šos četrus gadus neatkarīgās institūcijas varbūt nevarēja, kā arī visa valsts pārvalde nevarēja pietiekami veikt investīcijas sava darba nodrošināšanā. Tagad šis budžets to atsāk.

Komisija budžetu ļoti rūpīgi vērtēs, un pārējās komisijās deputātiem ir divas nedēļas ilgs laiks iepazīties ar to līdz pirmajam lasījumam. Pirmais lasījums būs Saeimas 17.oktobra sēdē, un plānojam, ja Saeima atbalstīs, jau 6.novembrī šo budžetu nodot sabiedrībai jau pieņemtu, lai Lāčplēša dienu un 18.novembri valsts varētu sagaidīt, jau zinot par šīm ļoti pozitīvajām izmaiņām, kas būs... sāksies no 2014.gada budžeta.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Reiram.

Tagad pie mikrofona Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas viedokli par grozījumiem likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”.

Tā dēvētās legālās narkotikas Latvijā diemžēl pagaidām ir legāli pieejamas pat nepilngadīgajiem. Un viens no iespējamiem risinājumiem ir – jaunām psihoaktīvām vielām, kas vēl nav iekļautas aizliegto vielu sarakstā, piemērot pagaidu aizliegumu uz laiku līdz 12 mēnešiem. To paredz grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”, kurus pirmajā lasījumā atbalstīja par šā likumprojekta virzību atbildīgā Saeimas komisija – Sociālo un darba lietu komisija. Deputāti vienojās lūgt Saeimu piešķirt likumprojektam steidzamību un to izskatīt divos lasījumos. Tomēr es vēlos paust neizpratni, kādēļ šis nozīmīgais likumprojekts no Ministru kabineta ir nonācis Saeimā tikai tagad – trīs mēnešus pēc apstiprināšanas valdībā. Likumprojekts paredz iespēju uz laiku līdz 12 mēnešiem aizliegt vai ierobežot tādu jaunu psihoaktīvo vielu vai tās saturošu izstrādājumu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai izplatīšanu, kuras nav iekļautas Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos. Pagaidu aizliegumu piemēros tām vielām, par kurām saņemta informācija no Eiropas brīdināšanas sistēmas vai saņemts tiesu ekspertīžu iestādes atzinums. „Saskaņas Centra” deputāti atbalsta jebkuru soli, kas mazinās šo vielu pieejamību mūsu valstī.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Atgādināšu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Uldim Augulim.

U.Augulis (ZZS).

Labdien, cienītie radioklausītāji! Šodien Saeima izskatīja vai, pareizāk sakot, nodeva komisijām nākošā gada valsts budžetu. Neskatoties uz to, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir opozīcijā, mēs atbalstījām nākošā gada budžeta nodošanu komisijām, lai varētu sniegt savus priekšlikumus un uzlabot iesniegto budžeta projektu. Mēs saskatām ļoti daudzas lietas, kuras būtu nepieciešams esošajā budžeta projektā labot, tāpēc ir jāvirza budžets uz priekšu, lai būtu deputātiem iespēja iesniegt priekšlikumus.

Tāpat, manuprāt, ir svarīgi, lai pašvaldības pēc valsts budžeta pieņemšanas varētu laikus pieņemt savus budžetus un nākošo saimniecisko gadu – 2014.gadu – uzsākt laikus, nevis tā, ka Saeimas kavēšanās dēļ pašvaldībām būtu jāstrādā ar vienu divpadsmito daļu no gada budžeta.

Bet, neskatoties uz to, ka mēs atbalstījām valsts budžeta projekta nodošanu komisijām, mēs iebildām pret pavadošajā likumprojektu paketē esošajiem likumprojektiem, kuri palielina nodokļu slogu. Tāpat ir daudzi, mūsuprāt, nepārdomāti nodokļi, kas tiek ieviesti no jauna. Nevienam no šiem jaunieviestajiem nodokļiem mēs neredzam sociāli ekonomisko izvērtējumu, ko tas dos nākotnē, kāds būs efekts un kāda būs ietekme uz tautsaimniecību – gan uz uzņēmējdarbības attīstību, gan uz darba vietu radīšanu. Līdz ar to mēs neatbalstījām vairākus iesniegtos likumprojektus, to skaitā likumprojektu par mikrouzņēmumu nodokli, likumprojektu par akcīzes nodokļa palielināšanu autogāzei, kā arī vairākus citus likumprojektus, to skaitā arī vienu likumprojektu, kas faktiski neparedz kaut kādus ierobežojumus vai kaut kādus ienākumus, izdevumus budžetā.

Budžeta paketē ir arī likumprojekts par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Kā mēs atceramies, vēl nesen bija liela diskusija par to slieksni, cik tad tūkstoši cilvēku parakstu ir jāsavāc, lai varētu ierosināt referendumu vai tautas nobalsošanu. Valdošā koalīcija solīja, ka 2015.gadā tas viss būšot elektroniski un ka cilvēkiem tas nebūšot dārgi. Taču šobrīd valdības iesniegtais likumprojekts paredz, ka šī iespēja balsot elektroniski būs tikai no 2017.gada, un nav šobrīd nekādas pārliecības, ka to laiku nevarētu arī turpmāk pagarināt. Līdz ar to ierosināt tautas nobalsošanu un referendumus būs diezgan sarežģīti arī turpmākajos gados.

Protams, šodien Saeima ir lēmusi arī par daudziem dažādiem likumprojektiem, kuri ir ārpus budžeta paketes un kuri, iespējams, uzlabos mūsu dzīvi. To skaitā ir likumprojekts „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, kas sakārtos pārvadājumu jomu. Beidzot būs iespēja izvairīties no krāpnieciskajiem pārvadājumiem, no nelegālajiem pārvadājumiem, kuri, protams, kaitē tautsaimniecībai un kuri pieder pie ēnu ekonomikas.

Līdz ar to turpināsim darbu pie budžeta, iesniegsim priekšlikumus gan sociālajā jomā, gan veselības aprūpes jomā, gan transporta jomā, gan izglītības jomā, lai mēs nodrošinātu to nepieciešamo atbalstu sabiedrībā, jo valdošie politiķi mums saka, ka šis ir tas labākais budžets, kāds nu ir bijis. Līdz ar to mēs vēlamies panākt arī kaut kādu iespējamu šī labā budžeta ietekmi uz katru sabiedrības locekli. Protams, mēs pievērsīsim lielu uzmanību arī pašvaldību budžetiem, jo pašvaldības tomēr ir tuvāk katram iedzīvotājam un katra iedzīvotāja problēma ir tuvāk pašvaldībai, un līdz ar to pašvaldību funkciju veikšanai pašvaldību budžeta un valsts budžeta attiecības ir jāpārskata, lai pašvaldības, neskatoties uz visiem sadārdzinājumiem, kas nākošgad būs, spētu nodrošināt visas cilvēku tūlītējās vajadzības.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Uldim Augulim.

Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu!

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Mani kolēģi jau šeit runāja par to, kas ir nākošā gada budžetā iekļauts, arī par diskutabliem jautājumiem un lietām, pie kurām noteikti vēl tiks strādāts.

Nacionālās apvienības vārdā es vairāk uzsvēršu to, kas šajā budžeta paketē vēl nav iekļauts.

Un pirmā liela ir saistīta ar atbalstu ģimenēm, par kuru gan mums ir panākta politiska vienošanās, ka tas tiks iestrādāts laikā starp lasījumiem. Un tās svarīgākās lietas, par kurām ir panākta šī vienošanās, ir tās, ka ir atbalsts tieši ģimenēm, kurās ir bērni vecuma grupā no piedzimšanas brīža līdz pusotram gadam, palielinot minimālo bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu par 20 latiem 2014.gadā un 2015.gadā vēl par 20 latiem. Svarīgākās izmaiņas saistītas tieši ar sociāli apdrošinātiem vecākiem: ir paredzēta šī vecāku pabalsta termiņa pagarināšana līdz bērna pusotra gada vecumam, kā arī iespēja saņemt šo vecāku pabalstu, dodoties strādāt (šobrīd šāda iespēja nav paredzēta).

Ir arī iekļauta šinī ar demogrāfijas paketi saistītās vienošanās programmā uzturlīdzekļu palielināšana nepilnajām ģimenēm, kurās viens no vecākiem nepilda saistības pret savu bērnu: ir paredzēts par 10 latiem vairāk, nekā tas ir bijis paredzēts iepriekš. Tāpat ir veikta arī pirmā mājokļa atbalsta programmas izveidošana jaunajām ģimenēm; šī programma varētu palīdzēt kopumā 300 ģimenēm uzlabot savu dzīves vidi, lai ģimene veidotos kuplāka.

Bet tā galvenā lieta, par ko nav panākta šobrīd politiskā vienošanās, ir saistīta tieši ar uzturēšanās atļaujām pret nekustamo īpašumu iegādi, un tas ir principiāls jautājums, jo tas ir izšķirošs Latvijas kā nacionālas valsts ilgtermiņa attīstībai un veselīgai ekonomiskajai izaugsmei. Un tieši tāpēc, kamēr šādas vienošanās nav, mēs nebalsojām par budžeta nodošanu komisijām. Un varbūt ne katrs radioklausītājs zina šīs juridiskās konsekvences, bet ir dažādi viedokļi izskanējuši, un, lai nerastos pārpratumi, es paskaidrošu, ka tikai tad, ja budžets netiek atbalstīts pirmajā vai otrajā, galīgajā, lasījumā, valdība krīt. Nenodošana komisijām vēl nenozīmē neko, tikai tas tiek atlikts uz kādu laiku. Tas bija tas, par ko mēs iestājāmies, lai būtu vēl laiks panākt šo vienošanos. Bet, tā kā opozīcijā esošie Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji atbalstīja nodošanu komisijām, tad darbs turpināsies pēc ierastā grafika, un mēs savukārt... Nacionālā apvienība cer, ka mēs tuvākajā laikā panāksim vienošanos arī par šo izšķirošo jautājumu, lai budžets taptu pieņemts un, protams, darba gaitā Saeimā arī pilnveidots, uzlabots un lai tajā tiktu iestrādātas tās lietas, par kurām es tikko minēju saistībā ar atbalstu ģimenēm.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Imantam Parādniekam.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!




Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
2013.gada 3.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labdien, ministres kundze! Labdien, ministra kungs! Labdien, deputātu kungi! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā ir četri deputātu jautājumi.

Pirmais ir deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Cvetkovas, Klementjeva un Agešina jautājums veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par iedzīvotāju veselības aprūpi Latvijā”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska ministres atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildpaskaidrojumus un uzdot papildjautājumus.

Vai ministres kundze vēlas sniegt vēl kādu informāciju papildus tai informācijai, kas jau ir sniegta rakstveidā?

Ja jūs vēlaties, varu informēt par to, kā tas noritēs. Kad ministres kundze būs sniegusi šo papildu informāciju, tad saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājuma iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl divus papildjautājumus.

Lūdzu, ministres kundze! Jums ir laiks divas minūtes.

I.Circene (veselības ministre).

Ja es varu pašreiz apmierināt jūs ar to informāciju, kas ir sniegta uz šiem 19 jautājumiem, kuri ir uz 28 lapām un kuriem ir vēl arī divi pielikumi uz 10 lapām, tad es varbūt atbildētu uz papildjautājumiem, jo šis apjoms ir ļoti liels.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Elksniņa kungs, vai jūs kā jautājuma iesniedzējs vēlaties uzdot vēl kādu papildjautājumu?

A.Elksniņš (SC).

Jā, protams.

Pirmkārt, labdien, ministres kundze! Paldies, ka jūs esat atnākusi. Diemžēl saskaņā ar Saeimas kārtības rulli man ir iespējams uzdot jums tikai divus jautājumus. Ņemot vērā šo jautājumu plašo spektru, varbūt pievērsīsimies tiem.

Pirmais jautājums. Salīdzinot, kāda ir veselības aprūpe Latvijā un, piemēram, Polijā, ir acīm redzams tas, ka noslodzes līmenis Latvijā strādājošajiem ārstiem ir divas trīs reizes lielāks, ņemot vērā to pacientu skaitu, kuriem ir nepieciešams sniegt gan neatliekamo palīdzību, gan arī noteikt sarežģītas diagnozes. Un šajā kontekstā mums ir jautājums. Kā ir iespējams pie tik milzīga darba apjoma, kad faktiski pat nakts slodzēs vienam ārstam ir jāaprūpē pat pieci pacienti vienlaikus, kvalitatīvi noteikt, piemēram, diferenciāldiagnozi, veikt izmeklēšanas indikāciju izvērtēšanu un sniegt adekvātu, kvalitatīvu palīdzību? Kā tas ir iespējams ar tādiem finansiālajiem resursiem un tādām algām, kādas viņiem pašreiz ir?

I.Circene. Paldies par jautājumu. Pilnīgi piekrītu jums, paldies par divām jautājumā jau ietvertajām atbildēm.

Viena lieta ir finanšu apjoms, jo pilnīgi noteikti mūsu finansējums ir pats zemākais Eiropas Savienībā; salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm, tas ir absolūti nepietiekams. Salīdzinot ar šo naudas apjomu, protams, slodze ārstiem gan primārajā veselības aprūpē, gan arī stacionārajā ir gan lielāka, gan arī mazāk apmaksāta.

Runājot par to, ko mēs pašreiz darām ministrijā, mēs varētu iezīmēt divas lielas lietas. Mēs ceļam kapacitāti tieši primārajā veselības aprūpē. No 1.februāra strādā darba grupa ģimenes ārstu darba uzlabošanai. Tieši tādēļ, lai mēs regulētu pierakstīto pacientu skaitu. Pašreiz viena ģimenes ārsta aprūpē ir vidēji 1500–1600 pacientu, taču diemžēl ir arī tādas prakses, kurās ir 3000 pacientu. Līdz ar to tas būtu viens solis: mēs mazinātu šo slodzi, nosakot, ka vairāk par 2000 pacientiem nevienam ģimenes ārstam nevajadzētu aprūpēt.

Otrkārt, mums ir tā sauktās uzņemšanas un observācijas nodaļas, kurās lielu darba daļu padara tieši slimnīcu ārsti, – tur, kur būtu jānovirza uz ambulatoro daļu. Mēs esam papildus piešķīruši finansējumu, un arī tagad no pēdējā finansējuma, kurš tika šinī gadā apropriācijas iespēju līmenī papildus novirzīts (5 miljoni un 7,2 miljoni), 1,8 miljoni ir tieši uzņemšanas nodaļām, lai varētu atvieglot mediķu darbu. Tas nozīmē, ka, teiksim, bērnu nodaļā ir papildus nodarbināti atsevišķi pediatri un, teiksim, citās slimnīcas nodaļās – arī ķirurgi vai citi speciālisti. Tas mazina noslodzi tiem ārstiem, kuriem ir jānodarbojas tieši ar stacionāro aprūpi. Bez tam mēs strādājam tālāk arī tajā virzienā, lai palielinātu algas un līdz ar to samazinātu darba slodzi. Un saskaņā ar to, kas ir valdībā apstiprināts un tagad nodots Saeimai, samaksu tarifā ārstu daļa pieaugtu par 71 latu par šo vienu epizodes daļu, tas ir, par slodzi ārstam, un māsai – par 42 latiem, un jaunākajam personālam – par 28 latiem. Tiem, kuri sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, vidēji pieaug par 50 līdz 55 latiem par vienu slodzi. Un ir ietverts arī minimālās algas pieaugums no 200 uz 225 latiem.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministres kundze.

Elksniņa kungs, jums ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu.

A.Elksniņš. Jā, diemžēl tiešām mums nākas atzīt, ka pašreiz piešķirtais finansiālo līdzekļu apjoms Veselības ministrijai, kā jūs iepriekš jau pati teicāt, ir tikai puse no nepieciešamā. Diemžēl mēs parlamentā saskaramies ar ārstu sūdzībām par to tendenci, ka, piemēram, Veselības ministrija realizē pastiprinātu administratīvo kontroli ar konkrēto slimnīcu valdes locekļiem (piemēram, kontrolējot stacionāros galveno ārstu darbu un darba rezultātus, lai ietaupītu izlietojamos medikamentus un saīsinātu ārstēšanas dienu skaitu).

Un sakarā ar to ir jautājums: vai nebūtu labāk, ka jūs, veselības ministre, nostādītu fakta priekšā gan finanšu ministru, gan arī premjeru, atklāti norādīdama uz to, ka līdzekļus veselības aprūpei būtu jāpiešķir tik daudz jeb tik lielā apmērā, cik tas ir nepieciešams, nevis jūs ar ierobežotajām budžeta iespējām un savilktu jostu turpinātu varbūt uzņemties atbildību par spēlēšanos faktiski ar cilvēku likteņiem? Vai šādā situācijā nebūtu labāk, ja jūs tiešām atklāti pasacītu, ka līdzekļu Veselības ministrijai nav?

I.Circene. Paldies par atbalstu mūsu lūgumam un prasībai pēc papildu finanšu līdzekļiem.

Un šeit es gribu norādīt divas ļoti būtiskas lietas. Pirmā ir tā, ka atbildība par finanšu līdzekļu izlietojumu – tā ir tieši valdes atbildība, jo viņi slēdz līgumus ar darbiniekiem, viņi pieņem lēmumus par pakalpojumu apjomu. Un visas šīs slimnīcas katru mēnesi nodod Veselības ministrijai informatīvo ziņojumu, šo aktuālo informāciju par savām kapitālsabiedrībām. Bez tam reizi trijos mēnešos tiek apkopota arī tā informācija, kura tiek sniegta Finanšu ministrijai. Līdz ar to valde ir tā, kura organizē šo darbu, un valde ir arī tā, kas sniedz šo informāciju.

No 2011.gada Veselības ministrijas kapitālsabiedrībās ir ieviesta arī vienota budžeta plānošana, vienota finanšu pārskatu un budžeta izpildes atskaišu iesniegšanas kārtība.

Līdz ar to mums ir veikti vairāki šādi uzlabojumi, lai neveidotos tā sauktās pārstrādes.

Un jāteic, ka visās trijās lielajās universitātes klīniskajās slimnīcās un visās deviņās reģionālajās slimnīcās arī šajā gadā... principā mēs esam iekļāvušies tā sauktajā līgumu kvotā – apjomā starp 92 un 106 procentiem.

Bez tam, ja tiek veikti iepirkumi virs 100 000 latiem, Veselības ministrijā ir speciāla komisija, kura tieši ar šiem jautājumiem strādā, izskata šos iepirkumu jautājumus, izvērtē vajadzību pēc šādiem iepirkumiem, un, ja tiešām tur ir pamatojums, tad šie iepirkumi tiek veikti.

Tā rezultāts ir tas, ka ir uzlabojusies darbības efektivitāte, pacientu uzņemšana; ir izveidotas šīs uzņemšanas, observācijas nodaļas, kuras tiek atsevišķi finansētas. Līdz ar to ir būtiski pieaugusi efektivitāte.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministres kundze.

Tā kā ir sniegta atbilde arī uz otro papildjautājumu, tad paldies deputātam Elksniņam par jautājumiem.

Tā kā ir klātesoši... ieradušies arī vēl citi deputāti, es informēju, ka Saeimas kārtības rullis paredz, ka arī citi deputāti, kas nav jautājumu iesniedzēji, var uzdot papildjautājumus.

Vai Reiznieces-Ozolas kundze vēlas izmantot šo iespēju? Ieslēdziet mikrofonu deputātei!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, paldies!

Paldies ministres kundzei, ka viņa ir atradusi laiku atnākt uz Saeimu un atbildēt arī klātienē uz deputātu jautājumiem.

Man ir jautājums, kuru man lūdza jums uzdot nozares pārstāvji.

Ir tāds dokuments – „Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju izvietojuma plāns līdz 2018.gadam”. Pareizāk sakot, ir šāda dokumenta projekts, kurš, saprotu, dažādos līmeņos tika apspriests 2012.gadā, bet kurš šobrīd esot, viņu vārdiem sakot, pazudis. Es vēlētos, lai ministres kundze komentē, kāds ir statuss šim dokumentam. Kad ir domāts to apstiprināt un kā tas ietekmēs budžeta plānošanu nākamajiem gadiem?

I.Circene. Paldies Reiznieces-Ozolas kundzei par šo jautājumu.

Tiešām šāds projekts ir sagatavots, bet pagaidām tam ir tikai rekomendējošs, ieteicošs raksturs, jo pašreiz mainās situācija gan ar pakalpojumu sniedzējiem, gan arī ar iedzīvotāju apjomu. Un sakarā ar to vairākas pašvaldības ir nākušas ar priekšlikumiem, ka tās varētu tuvākajā laikā pārskatīt pakalpojumu apjomu, kādu var nodrošināt attiecīgā slimnīca. Vienā vai otrā vietā trūkst speciālistu vairāku iemeslu dēļ – ne tikai tādēļ, ka nebūtu šādu speciālistu valstī, bet arī tādēļ, ka iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu apjoms ir mazs. Un, tā kā mēs pērkam pakalpojumu apjomu, samaksa par darbu nav pietiekama, lai šos pakalpojumus tur sniegtu.

Līdz ar to kopā ar pašvaldībām, kopā ar slimnīcām pašreiz notiek situācijas analīze, lai redzētu, vai šim rekomendējošajam plānam projektam būs arī tālākejošas sekas, un, tā kā tas plāns vēl nav gatavs, es nevaru komentēt, kāds būs rezultāts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Reiznieces-Ozolas kundze, jums ir iespēja uzdot vēl divus papildjautājumus. Vai jūs to vēlaties izmantot?

Mikrofonu! (Ilga pauze.)

I.Circene. Vai es pa to laiku varētu aicināt cienījamos deputātus...? Mums ir sagatavota grāmata „Veselības aprūpe Latvijā”, tikko kā izdota, un pirmdien mēs esam uzaicinājuši Sociālo un darba lietu komisiju uz šīs grāmatas atvēršanu un prezentāciju. Jāteic, ka grāmatā ir diezgan plašs un apjomīgs materiāls par pašreizējo situāciju Latvijā. Tā ka būs iespēja arī tur rast atbildes uz daudziem jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu nodrošināt mikrofonu deputātei Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Otrs jautājums, ko nozare lūdza pajautāt, ir jautājums par pacientu līdzmaksājumiem. Ir solījums tos samazināt no 2015.gada, bet ir bažas par šā solījuma izpildi, ņemot vērā esošo pieredzi: nozares ministrs var daudz ko gribēt, bet maka turētājs ir finanšu ministrs un lēmumu pieņem valdība kopumā. Kā ir plānots šo solījumu nostiprināt valsts budžetā vai kādā citā veidā, lai arī pēc nākamā gada vēlēšanām par to atcerētos un tas nepazustu no 2015.gada budžeta plāna?

I.Circene. Paldies.

Vispirms gribu atzīmēt, ka tie ir ne tikai vārdi, bet arī realitāte, jo pēdējo divu gadu laikā Veselības ministrijas bāzes budžetā jeb pamatbudžetā pieaugums kopumā... ja tas tiks apstiprināts valdībā, tad apstiprinātā pieauguma daļa uz nākamo gadu būs nepilni 80 miljoni. Un, salīdzinot ar pārējo nozaru kopējo apjomu, mēs droši varam teikt, ka šī ir valdības prioritāte. Problēma, kuras dēļ mēs nevaram nodrošināt vairāk līdzekļu, ir kopējais apjoms, par kādu pieaug budžets. Jo, kā mēs zinām, par to kredītu jeb aizņēmumu, kas tika paņemts, ir jāmaksā parāda maksājumi, un tie ir vairāk nekā 250–260 miljoni, un tā ir tā daļa, kas nāk ārā no budžeta pieauguma.

Taču, tā kā man patīk sistēmiski stratēģiska pieeja, ir jau sagatavots likumprojekta līmenī (un pašreiz atrodas, tā teikt, līmenī starp valsts sekretāriem un Ministru kabineta komiteju) dokuments, kas paredz stabilu, ilgtermiņa veselības nozares finansēšanu, veselības apdrošināšanu, iezīmējot IIN daļu 3,65 procentu apmērā un IKP stabilu pieaugumu par 0,2 procentiem gadā; tādā gadījumā mēs šajā likumprojektā esam ielikuši iekšā arī to, ka 2015.gadā mēs varēsim pacientu līdzmaksājumu samazināt uz pusi. Atliek tikai šo likumprojektu pieņemt Saeimā, un tas stāsies spēkā un tam būs likuma spēks.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministres kundze.

Reiznieces-Ozolas kundze, jums ir iespēja uzdot vēl trešo, pēdējo, papildjautājumu.

Nedarbojas mikrofons... Nedarbojas mikrofons.

D.Reizniece-Ozola. Ir ieslēgts. Jā, paldies.

Mēģināšu formulēt. Es ceru, ka jūs sapratīsiet manu trešo jautājumu.

Slimnīcas, kuras atrodas reģionos, ne Rīgā, ir nobažījušās, ka tām nepietiek naudas. Nacionālais veselības dienests ir atbildīgs par pieejamā finansējuma sadalīšanu un veido tarifus. Es saprotu, ka šis gads ir bijis pirmais, kad tarifu veidošanā ir ņemta vērā arī tāda kā reģionāla pieeja, nodalot Rīgu no pārējiem reģioniem. Tas ir tāds pozitīvs solis, solis pareizajā virzienā, sasaistot to arī ar iedzīvotāju skaitu, kāds ir katrā konkrētajā vietā. Tomēr joprojām paliek tāda... tāds pretnostatījums Rīgā esošajām slimnīcām... tās tiek nostatītas pret reģionos esošajām slimnīcām.

Būs divi jautājumi vienā. Vai ir domāts novērst šo pretnostatījumu – Rīga un ne-Rīga –, respektīvi, likt visas slimnīcas „kopējā katlā” un skatīties... respektīvi, sadalīt to pieejamo finansējumu atkarībā no iedzīvotāju skaita? Un, ja nē, tad kādēļ nē?

I.Circene. Īsi atbildēt būs diezgan grūti, bet es centīšos.

Pirmām kārtām jāteic, ka mēs nevaram pretstatīt Rīgu un pārējo Latviju, jo mēs nepērkam pakalpojumu, vadoties pēc attiecīgās pilsētas nosaukuma, bet mēs pērkam programmas. Un tādu programmu, kādas ir lielajās universitātes klīniskajās slimnīcās, citās slimnīcās vienkārši nav. Piemēram, acu operācijas (tā tautas valodā sakot), angioķirurģija, neiroķirurģija, lielie tuberkulozes ārstniecības centri, Latvijas Onkoloģijas centrs... Šīs lielās programmas ir tikai Rīgā. Līdz ar to tā ir terciārā veselības aprūpe, un to var nodrošināt tikai Rīgā. Tāpēc ir nodalīts tas pakalpojums, kas ir līdzīgs visās slimnīcās; ir nodalītas nost speciālās programmas. Un šīs speciālās programmas tiek finansētas pēc programmu principa.

Ja mēs runājam par pārējo Latviju, jums ir pilnīga taisnība, ka reģionos, vienā vai otrā reģionā, vēsturiski ir bijis netaisnīgums līgumu slēgšanas apjomā, ja mēs ņemam vērā iedzīvotāju skaitu. Mēs to atzinām jau 2011.gada beigās, un līdz ar to 2012.gadā sarunās ar Latvijas Slimnīcu biedrību mēs panācām vienošanos, kas bija abām pusēm pieņemama un sabalansēta, – ka vienā gadā pārējiem atņemt visu šo finansējumu būs diezgan grūti, jo, protams, no kāda to... kādam jau ņem nost. Līdz ar to pārejas periods ir četri gadi. Šinī gadā jau 25 procenti no starpības ir nosegti, nākamajā gadā arī nosegs 25 procentus... šo starpību, un tā četru gadu laikā nonāks pie balansa. Latvijas Slimnīcu biedrība to apstiprināja, un tā vienošanās ir spēkā.

Jautājuma daļa, kur jūs sakāt par bažām, ka nepietiks līdzekļu. Mums ir parakstīti līgumi līdz janvāra beigām, un, tā kā mums nav ārkārtas apstākļu, bet ir lielāks finansējums, nekā bija 2011.gadā, un ārpus tiem līdzekļiem, kas bija līguma apjomā, vēl ir novirzīti tieši slimnīcu vajadzībām vairāk nekā 8 miljoni latu, tad šinī gadījumā mēs varam teikt, ka nav pamata bažām, ka nepietiktu līdzekļu. Mēs tiekamies bieži ar slimnīcu pārstāvjiem, pārrunājam, kā to visu uzlabot, un no pēdējā piešķīruma konkrēti 1,8 miljoni ir novirzīti tieši šīm uzņemšanas, observācijas nodaļām, lai tā dēvētos vieglākos ambulatoros pacientus... lai varētu arī ar ievērojami mazāku līdzmaksājumu noteikt viņiem diagnozi, sniegt palīdzību un, ja tas ir vajadzīgs, tad viņus vai nu stacionēt, vai laist mājās. Un tas būtiski ietekmē arī to, ka pacientam pakalpojums ir ievērojami draudzīgāks. Ja viņš nonāk stacionārā, tad šī maksas daļa ir vismaz 19 lati – 9,5 un 9,5 –, jo, kā mēs redzam, piektā daļa pacientu aiziet mājās vienas vai divu dienu laikā, un savukārt, ja tas pats pacients vienu dienu, 24 stundu laikā, ir uzņemšanas nodaļā, tad tie ir trīs vai seši lati.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Paldies deputātei Reizniecei-Ozolai par jautājumiem. Paldies ministrei Circenei par atbildēm.

I.Circene. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Agešina un Rubika jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par dokumentiem, kas saistīti ar telekomunikāciju uzņēmumu „Latvijas Mobilais telefons” un Lattelecom apvienošanu”. Atbildi sniegt uz šo jautājumu Ministru prezidents ir uzdevis ekonomikas ministram Danielam Pavļutam.

Ministra kungs, vai jūs vēlaties kaut ko piemetināt pie jau rakstveidā sniegtās atbildes?

Lūdzu, jums vārds!

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Labvakar, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Deputāte! Deputāta kungs!

Vēlos īsi sasummēt to, ko esam rakstījuši atbildēs uz vairākiem jautājumiem, kas ir saņemti par šo tēmu – par varbūtējās „Latvijas Mobilā telefona” un Lattelecom apvienošanas jautājumu jeb, precīzāk, jautājumu, ko mēs dēvējam par sinerģijas jautājumu.

Mēs esam pēc labākas sirdsapziņas centušies uz šiem jautājumiem diezgan izvērsti atbildēt. Jautājumu bijis diezgan daudz, bet, ja sasummē šīs tēmas pa blokiem, tad sanāk aptuveni trīs lietas, ko es gribu pateikt.

Pirmkārt, jautājumi, kas ir saistīti ar to, vai ir paredzēta uzņēmumu privatizācija. Vēlos atgādināt un arī visiem citiem klausītājiem darīt zināmu, ka šo divu uzņēmumu privatizācijas jautājumu sen jau valdībā ir uzsākts skatīt. Par uzņēmuma Lattelecom privatizācijas uzsākšanu ir lemts valdībā jau 1998.gadā, un savukārt attiecībā uz SIA „Latvijas Mobilais telefons” privatizācijas uzsākšanu valdība lēmusi jau 2006.gadā. Tā ka jautājums sen jau ir atvērts un mēs tikai turpinām šī jautājuma virzību.

Attiecībā uz visiem jautājumiem, kas tā kā paredz – kā notikušu faktu vai jau kā pieņemtu lēmumu – lēmumu par šo uzņēmumu apvienošanu, vēlos darīt zināmu, ka valdība šādu lēmumu nav pieņēmusi. Darba grupa diskutē, vērtē dažādus risinājumus, tostarp tiek caurlūkots arī risinājums par uzņēmumu varbūtēju apvienošanu. Bet nekādā gadījumā nevar uzskatīt vai balstīties uz pieņēmumu, ka šāds jautājums jau ir izlemts.

Un trešā lieta, ko es gribu minēt. Attiecībā uz to, kāda varētu būt, teiksim, otra īpašnieka, kas ir TeliaSonera, loma turpmākajās norisēs, atkal pirmām kārtām jāsaka tas, ko jau teicu savas atbildes otrajā punktā, – ka šis jautājums nav nekādā veidā izlemts. Bet tomēr jāuzsver, ka TeliaSonera ir uzņēmums, kas piedalījies uzņēmumu pārvaldīšanā jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. Līdz ar to šī pārvaldība tiek veikta kopīgi. Noslēgtie līgumi attiecībā gan uz SIA „Latvijas Mobilais telefons”, gan uz Lattelecom dibināšanu 1991.gadā, vēlāk Jumta līgums, kas noslēgts 1994.gadā, paredz skaidrus nosacījumus, bez kuru risināšanas nav iespējama nekāda turpmāka virzība. Respektīvi, jebkuri jautājumi jārisina sarunās ar TeliaSonera. Un bez šādām sarunām ir pilnīgi neiespējami atbildēt uz jautājumiem par daļu sadalījumu vai kādiem citiem būtiskiem nosacījumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Elksniņa kungs, jums kā jau jautājuma iesniedzējam ir tiesības uzdot divus papildjautājumus. Lūdzu!

A.Elksniņš (SC).

Paldies, ministra kungs, ka šodien atnācāt uz šo jautājumu un atbilžu sēdi.

Protams, mēs adresējām vairākus jautājumus, bija arī vairākas atbildes.

Bet pašreiz mūs interesē, kāpēc, lai iegūtu jeb saņemtu dokumentus, kuri ir Ministru kabineta rīcībā un tātad ir arī Ekonomikas ministrijas rīcībā un kuri attiecas uz LMT un Lattelecom apvienošanu... Kāpēc mums ir jāraksta atkārtoti pieprasījumi, lai šos dokumentus saņemtu? Un kādēļ Ekonomikas ministrija savā ziņā... nu, es negribētu teikt, ka novilcina, bet... Kādēļ mēs saņemam pieprasītos materiālus nedēļu vai divas nedēļas vēlāk, nekā tas ir nepieciešams saskaņā ar Saeimas kārtības rulli?

D.Pavļuts. Paldies par jautājumu. Es gan nevaru piekrist tajā ietvertajam apgalvojumam, ka Ekonomikas ministrija kaut ko vilcinātu. Manā izpratnē, mēs esam precīzi atbildējuši uz uzdotajiem jautājumiem, un pēc precīzi noformulēta pieprasījuma par dokumentu iesniegšanu šie dokumenti tikuši attiecīgi, atbilstoši normatīviem, arī iesniegti. Es ceru, ka šī informācija šobrīd ir jūsu rīcībā pietiekami ilgu laiku, lai varētu šodien uzdot man jautājumus, kuri būtu vērti, lai uz tiem sniegtu atbildes.

Sēdes vadītāja. Jums ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu, Elksniņa kungs. Lūdzu!

A.Elksniņš. Diemžēl, lai uzdotu nākamo jautājumu, ir nepieciešams arī papildu komentārs, jo, piemēram, 5.septembrī mēs iesniedzām jums adresētu jautājumu, lūdzām atsūtīt, piemēram, materiālus. Materiālus jūs neatsūtījāt. Mēs 12.septembrī atkārtoti vērsāmies pie jums ar lūgumu nosūtīt materiālus. Un tādi ir dokumenti, un uz abām atbildēm parlamentam ir jūsu paraksti par to, ka vienā jautājumā atbilžu lokā jūs pielikumus nenosūtāt, savukārt nosūtāt tos tikai nākamajā – pēc atkārtota pieprasījuma. Tiešām tagad mēs esam to saņēmuši – pēc atkārtota pieprasījuma, nevis pēc pirmā. Uz nedēļu ir aizkavējusies jūsu izjautāšana vismaz šajā sakarā.

Bet saistībā ar to ir vēl viens jautājums. Vai papildus tiem materiāliem, kurus jūs mums iesniedzāt kopš, piemēram, 12.septembra, kad mēs atkārtoti lūdzām jums šos materiālus, ir nākuši klāt Ekonomikas ministrijā vai Ministru kabinetā kaut kādi papildu materiāli par LMT un Lattelecom apvienošanu?

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

D.Pavļuts. Ja ir radies kāds pārpratums, ko man gribētos tiešām iztulkot kā pārpratumu, attiecībā uz to, kad ko ir vajadzējis iesniegt, tad es atvainojos, ja deputātiem ir radušies kādi sarežģījumi šajā sakarā.

Bet attiecībā uz materiāliem, protams, jāteic, ka darba procesā rodas daudz dažādu materiālu. Tātad man droši vien atkal būs jālūdz precizēt, par kādiem materiāliem jūs vēlētos runāt. Gribu gan pasvītrot, ka rodas zināmi sarežģījumi, ja tiek lūgts izsniegt dokumentus, kuri ir darba stadijā, kuri nav uzskatāmi par dokumentiem pilnā nozīmē, jo tie ir darba materiāli. Mēs varam runāt, teiksim, par dokumentiem, par kuriem mums būtu vērts diskutēt šeit un kavēt jūsu laiku; mēs varam par dokumentiem runāt šeit tikai tad, ja tos ir izskatījusi valdība. Proti, tas ļauj skaidri nojaust, kāds lēmums ir ticis pieņemts un kāda ir valdības kopējā griba šajā jautājumā. Šādā kontekstā ir... top informatīvais ziņojums – būtiski labots informatīvais ziņojums, kuru es šobrīd nebūtu gatavs pat īsti apspriest, jo tas ir dokuments, kas ir izstrādes stadijā. Mēs paredzam, ka tuvāko nedēļu laikā mēs vēlētos šo jautājumu izskatīt valdībā. Pēc jautājuma izskatīšanas neredzu nekādas grūtības šādu jautājumu, teiksim, izklāstīt deputātiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai citi klātesošie deputāti vēlas izmantot savas tiesības uzdot papildjautājumu?

Reiznieces-Ozolas kundze, jums ir tiesības uzdot trīs papildjautājumus. Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, paldies.

Ministra kungs, man ir jautājums jums. Saprotu, ka būs informatīvais ziņojums, kurš šobrīd ir precizēšanas stadijā un kurš tuvākajā laikā tiks skatīts Ministru kabinetā. Kāds jums ir plāns – cik lielā mērā plānojat iesaistīt Saeimas deputātus un kurā stadijā, ja lēmums par abu uzņēmumu apvienošanu tiks pieņemts Ministru kabinetā? Kāds ir tas redzējums par deputātu lomu šajā procesā?

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

D.Pavļuts. Es, nebūdams jurists, šobrīd nemācēšu precīzi citēt kādus nepieciešamos pantus, bet šķiet, ka divi komentāri man ir.

Pirmkārt, izpildvaras kompetence un likumdevējvaras kompetence ir skaidri nošķirtas. Es domāju, ka mēs rīkojamies pilnīgi izpildvaras kompetences robežās un arī valdības dotā mandāta robežās. Un visos gadījumos, kad deputāti vēlas kaut ko uzzināt, es labprāt... tiešām būšu gatavs informēt par to, kas tiešām ir informēšanas vērts, tādā ziņā kā pieņemti lēmumi vai gatavi dokumenti un tā tālāk.

Otrs komentārs ir tas, ka mēs... mums ir vairākas, kā lai saka, labai praksei atbilstošas, labai pārvaldībai atbilstošas saziņas un sadarbības formas ar Saeimu – kādā veidā mēs sniedzam pārskatus un līdzdarbojamies Saeimas darbā. Proti, es pēc uzaicinājuma vai reizēm arī pēc savas iniciatīvas viesojos komisiju sēdēs, arī frakciju sēdēs pēc uzaicinājuma, un esmu gatavs izklāstīt šos jautājumus. Tā ka jums, deputātiem, ir diezgan plašas iespējas uzaicināt un prasīt informāciju, un mēs esam gatavi to darīt.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Vai jūs vēlaties uzdot vēl kādu papildjautājumu?

Paldies deputātiem par jautājumiem, paldies ministra kungam par atbildēm. Mums ir vēl jautājumi.

Nākamais ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Zujeva un Orlova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par apvienoto telekomunikācijas uzņēmumu „Latvijas Mobilais telefons” un Lattelecom kontrolpaketes nodošanu”.

Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde. Iesniedzējus rakstveida atbilde nav apmierinājusi, līdz ar to... Vai ministra kungs vēlas papildināt, šobrīd vēl kaut ko piebilst pie rakstveidā sniegtās atbildes? Nē?

Elksniņa kungs, vai jūs kā iesniedzējs vēlaties uzdot papildjautājumus? Lūdzu, jums vārds!

A.Elksniņš (SC).

Jā. Turpinot iepriekšējos jautājumus un ņemot vērā jūsu komentāru par to, ka jūs esat centies vismaz atbildēt uz mūsu jums iepriekš adresētajiem jautājumiem, mēs... Tad, piemēram, mēs adresējām jums jautājumu par to, cik liels akciju apmērs procentos paliktu valstij pēc šāda apvienošanās darījuma īstenošanas pie apstākļiem, kad uz konkrēto brīdi „Latvijas Mobilajā telefonā” Latvijas valstij pieder vairāk par 50 procentiem – 51 procents, Lattelecom arī pieder 51 procents. Kāds... cik daudz... kādas daļas procentos piederēs Latvijas valstij pēc minēto uzņēmumu apvienošanās, un vai pēc tā sauktās sinerģijas, kā jūs to dēvējat, Latvijas valsts rīcībā atradīsies kontrolpakete, kura tātad noteiks arī apvienotā uzņēmuma un valsts turējumā, īpašumā esošo kapitāla daļu vērtību? Mūs interesē konkrēti, cik daudz procentu valsts rīcībā paliks.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Jā, mēs tiešām uz šo jautājumu esam centušies atbildēt rakstveidā, jo būtībā jūs atkārtojat rakstveidā iesniegto jautājumu.

Kā jau arī savā sākotnējā komentārā pie pirmā jautājuma es minēju, jūs, uzdodot šo jautājumu, aizsteidzaties notikumiem, manuprāt, tālu pa priekšu –uzdodat jautājumu, uz kuru praktiski nav iespējams atbildēt tāpēc, ka tiešām ir vairāki posmi, kuri nav notikuši. Proti, uzdodot jautājumu, jūs kā notikušu faktu pieņemat to, ka šī apvienošanās ir notikusi, un tā tālāk. Kā jau minēju, šobrīd mēs šo apvienošanos aplūkojām kā vienu no iespējamiem turpmākās rīcības variantiem, par kuru... Pirmkārt, ir jābūt valdības principiālai gatavībai šo jautājumu risināt tālāk. Tas pagaidām nav noticis, tas ir risināts tikai trīs ministru darba grupā. Otrkārt, ir nepieciešams vest sarunas ar TeliaSonera, kas ir otrs īpašnieks, ar kuru kopā jau divdesmit gadu garumā tiek pārvaldīti šie uzņēmumi. Un bez šīm sarunām praktiski nav nosakāmi nekādi turpmākie soļi. Jo, ņemot vērā tos līgumus, kas vēsturiski ir tikuši noslēgti attiecībā uz uzņēmumu LMT un Lattelecom dibināšanu un to kopīgu pārvaldīšanu, neviens akcionārs faktiski nevar pieņemt nevienu būtisku lēmumu, nevienojoties ar otru akcionāru. Tā ka es teiktu, ka šis ir valdības mandāta jautājums un objekts sarunām ar otru īpašnieku.

Tā ka faktiski šobrīd atbildēt uz šo jautājumu nav iespējams.

Tas, ko es jums varu atbildēt, attiecas uz to, kādām vajadzētu būt Latvijas interesēm sarunu vešanas procesā: protams, neiedziļinoties, nu, teiksim, sarunu pozīcijas sīkumos, es domāju, ka tas nav Latvijas interesēs – tuvākajā laikā pieļaut kontrolpaketes nonākšanu citu īpašnieku rokās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Elksniņa kungs, ja vēlaties uzdot vēl pēdējo papildjautājumu, – lūdzu!

A.Elksniņš. Savā atbildē jūs norādījāt, ka likumdevējs pieļauj Ministru kabinetam tiesības noteikt Lattelecom un LMT valsts kapitāla daļu privatizācijā izmantot kā maksāšanas līdzekli privatizācijas sertifikātus. Tajā pašā laikā jūs arī minējāt, ka tas lēmums ir ļoti sens, tas nav ticis pieņemts nedz šajā, nedz pat iepriekšējā parlamenta sasaukumā. Bet mani interesē, kāda ir jūsu personīgā, kā par nozari atbildīgā ministra, pozīcija jautājumā par to, ka apvienotā uzņēmumā tās kapitāla daļas, kas palikušas valsts īpašumā, varētu privatizēt par privatizācijas sertifikātiem. Vai valsts īpašumā palikušās kapitāla daļas varētu privatizēt par privatizācijas sertifikātiem? Kāda ir jūsu personīgā pozīcija? Un kādu pozīciju jūs kā atbildīgais ministrs aizstāvēsiet valdībā?

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

D.Pavļuts. Kā jau ar virkni jautājumu, šobrīd drusku pāragri spriest par to, kāds maksāšanas līdzeklis būtu nosakāms, jo, kā jau minēju iepriekš (šķiet, nu jau kādas reizes divas šodien), lēmums par privatizāciju nav pieņemts; pat par apvienošanu nav pieņemts, kur nu vēl par privatizāciju. Ir strādājusi darba grupa, un secinājumi, pie kādiem trīs ministru darba grupa ir nonākusi, ir tādi, ka šobrīd patiesībā privatizācijas jautājums nav aktuāls, jo privatizācijas jautājums nevar būt aktuāls situācijā, kad atsavināmo aktīvu jeb uzņēmumu vērtība samazinās. Galvenais iemesls, kādēļ tiek risināts jautājums par uzņēmumu varbūtēju sadarbību vai apvienošanu vai citiem sinerģijas variantiem, ir šāds: lai apturētu šo uzņēmumu vērtības turpmāku samazināšanos un veiktu darbības, kas, cerams, varētu palielināt šo uzņēmumu vērtību nākotnē.

Ar šādu mērķi tiek risināti šībrīža jautājumi, tiek gatavots ziņojums valdībai, lai nākotnē atgrieztos pie jautājuma par privatizāciju, bet, manuprāt, tas nav tuvāko divu gadu jautājums.

Kā jūs pilnīgi precīzi norādījāt, vēsturiski Ministru kabinets ir noteicis jau nosacījumus attiecībā uz Lattelecom. Un 1998.gadā, šķiet, tika pieļauta arī privatizācijas sertifikātu izmantošana. Attiecībā uz LMT 2006.gadā netika pieļauta... šajos valdības izdotajos nosacījumos netika paredzēta sertifikātu izmantošana, bija paredzēta potenciāla privatizācija tikai par naudu. Tātad valdību lēmumi līdz šim ir bijuši savā ziņā nekonsekventi.

Attiecībā uz sertifikātu izmantošanu jāteic, ka, protams, sertifikāti šodien spēlē pilnīgi citu lomu, tā ir būtiski mazinājusies. Ir bijušas dažādas diskusijas, tostarp arī Saeimā, par to, ka varbūt šo sertifikātu darbību nākotnē vajadzētu izbeigt. Tā ka atkarībā no šiem Saeimā diskutējamiem lēmumiem par privatizācijas pabeigšanu un tā tālāk, es pieņemu, jūsu uzdotais jautājums varētu pat atkrist. Respektīvi, sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis varētu arī kaut kad beigt pastāvēt.

Mans personīgais viedoklis ir, ka, ja mēs kādreiz nonāktu līdz šim privatizācijas jautājumam faktiski, tad man liktos vēlama atsavināšanas procedūra, kas būtu maksimāli caurspīdīga. Es uzskatu, ka mums būtu jāizmanto iespējas izmantot fondu biržu, proti, tā dēvēto IPO procedūru. Tā ka mans, nozares ministra, viedoklis ir šāds: manuprāt, vēlamais, teiksim, mehānisms, lai atbrīvotos nākotnē... lai atsavinātu kādas kapitāla daļas nozīmīgos uzņēmumos, kuriem nav, teiksim, tādas stratēģiskas nozīmes, lai tie paliktu valsts īpašumā.

Sēdes vadītāja. Paldies Elksniņa kungam par uzdotajiem jautājumiem.

Paldies ministram par atbildēm.

Vai deputāte Reizniece-Ozola vēlas izmantot iespēju uzdot papildjautājumus? Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Pirmām kārtām es vēlos uzdot precizējošu jautājumu.

No iepriekšējās atbildes es sapratu, ka gadījumā, ja abu uzņēmumu sinerģijas rezultātā mēs nonāktu pie situācijas, ka Latvijas valsts zaudētu kontrolpaketi, tad jūsu, par nozari atbildīgā ministra, viedoklis ir, ka Latvijai tas nebūtu izdevīgi. Vai es pareizi sapratu, ka tāds ir jūsu viedoklis šobrīd, ņemot vērā jums pieejamo informāciju?

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

D.Pavļuts. Nu pirmām kārtām es šos divus jautājumus nevēlos tik nepārprotami apvienot. Respektīvi, sinerģija pati par sevi nevar būt iemesls, teiksim, kaut kādām daļu izmaiņām. Proti, lai nonāktu pie jebkādiem risinājumiem, kas izmainītu vēsturiskās attiecības, kuras ir nodibinātas ar 1991., 1994.gada līgumiem, kā arī pēc tam ar vēlākiem pārjaunojumiem līdz ar ierakstīšanu Komercreģistrā un tā tālāk... lai šos nosacījumus mainītu, ir jābūt abu pušu īpašnieku – tātad Latvijas valsts pārstāvju un TeliaSonera – vienošanās faktam. Bez tā nevar notikt būtiskas izmaiņas šajos nosacījumos.

Šīs izmaiņas ir jāpanāk tādēļ, lai uzņēmumi varētu attīstīties un lai to vērtība varētu pieaugt. Un, kā jau iepriekš minēju, šie jautājumi ir risināmi pušu sarunās.

Tā ka mēs... nu, tādā ziņā daļu sadalījums nākotnē ir atkarīgs no pušu sarunām.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs!

Lūdzu, vēl papildjautājums. Mikrofonu, lūdzu, ieslēdziet deputātei Reizniecei-Ozolai!

D.Reizniece-Ozola. Ir ieslēgts.

Un otrs jautājums. Šobrīd abos uzņēmumos valsts arī ir kapitāla daļu turētāja. Jūs minējāt, ka uzņēmumu apvienošanas pamatā ir vēlme novērst uzņēmumu vērtības turpmāku mazināšanos – tas šinī gadījumā attiecas uz „Latvijas Mobilo telefonu”. Kāds ir jūsu vērtējums? Cik labi valsts kā kapitāla daļu turētāja ir iesaistījusies uzņēmuma vadībā, ja mēs redzam, ka uzņēmuma vērtība strauji kritusies pēdējos gados un ir plānota arī turpmāka tās krišanās?

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

D.Pavļuts. Nu, ja mēs spriežam pēc tāda parametra kā valsts pārstāvju skaits... ja spriežam, kurā no uzņēmumiem valsts pārstāvji ir lielākā skaitā, teiksim, padomē, uzraudzības institūcijā, tad redzam, ka tas ir Lattelecom. Savukārt LMT ir otrādi – tur zviedru pusei... zviedru un somu TeliaSonera pusei ir lielāks pārsvars.

Abos uzņēmumos valdes darbojas faktiski neatkarīgi. Tās ir profesionālas valdes, kurās nav nosakāma vienas vai otras puses pārstāvība. Abi uzņēmumi tiek uzskatīti par profesionāli pārvaldītiem. Un tās situācijas, kas veidojas saistībā ar, teiksim, vērtības samazināšanos, izriet no vismaz trim savstarpēji saistītiem faktoriem. Tās ir ārkārtīgi būtiskas izmaiņas telekomunikāciju un ar tām saistītajos tirgos. Es neiedziļināšos sīkāk, bet šīs izmaiņas tiešām ir būtiskas un ir mainījušas konkurences situāciju.

Otrs faktors, kas to nosaka, ir biznesa stratēģija. Protams, biznesa stratēģijas ir bijušas atšķirīgas, un tas ir noteicis to, ka, piemēram, Lattelecom pēdējos gados ir bijis spējīgs noturēt samērā stabilu ieņēmumu apjomu, savukārt LMT tas ir strauji samazinājies, lielākoties ļoti saasinoties konkurencei mobilo balss sakaru jomā.

Līdz ar to mēs nevarētu kaut kādā veidā saistīt izmaiņas uzņēmumu vērtībā tieši ar valsts kā akcionāra rīcību. Tās ir vairāk objektīvas... ar biznesa aspektiem saistīti apstākļi.

Un trešais faktors, kas vistiešāk ietekmē šo vērtības samazināšanos, ir... izriet no manis jau daudzkārt pieminētajiem dibināšanas līgumiem un Jumta līguma – 1991., 1994.gada līgumiem, kuri nosaka ierobežojumus uzņēmumiem savstarpēji konkurēt, kuri nosaka, piemēram, ierobežojumu Lattelecom darboties mobilo sakaru, mobilo datu pārraides jomā un virkni citu ierobežojumu, kas patiesībā liedz uzņēmumiem pilnvērtīgi attīstīties.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai vēlaties uzdot vēl trešo papildjautājumu? Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola. Es pieņemu, ka jums ir informācija. Jā? Cik strauji ir kritusies LMT vērtība un kāda ir vērtības pieauguma vai krišanās prognoze nākamajiem trim gadiem?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts. Es būtu tiešām priecīgs, ja attiecībā uz šiem jautājumiem jūs atrastu iespēju uzaicināt abu uzņēmumu padomes, lai tās sniegtu, teiksim, šo būtisko biznesa informāciju.

Attiecībā uz Lattelecom šķiet šīs prognozes samērā stabilas. Uzņēmums arī turpmāk, vismaz tuvākajos gados, darbosies ar pozitīvu tendenci attiecībā uz ieņēmumiem.

Savukārt uzņēmuma „Latvijas Mobilais telefons” perspektīvas, manuprāt, neizskatās tik labas. Bet katrā ziņā šobrīd ir būtiski pieminēt, ka mēs darba grupā, kurā kopā ar mani darbojas arī satiksmes ministrs un finanšu ministrs, esam aicinājuši abas padomes, kurās ir pārstāvēti abi akcionāri, kopīgi sagatavot ziņojumu par sinerģijas jeb ciešākas uzņēmumu kopdarbības gan riskiem, gan ieguvumiem un, protams, nepieciešamību. Šis ziņojums pabeigtā formā vēl nav manā rīcībā, bet tā sākotnējā informācija liecina, ka abas padomes ir vienisprātis par to, ka ciešāka kopdarbība ir nepieciešama, un ir vienojušās arī par to skaitlisko mērogu – kādu labumu šāda ciešāka darbība jeb, piemēram, apvienošana varētu sniegt.

Šis labums īpašniekiem ir mērāms vairākos desmitos miljonu latu. Un līdz ar to tas arī ir tas galvenais pamatojums, kāpēc mēs šos jautājumus par varbūtēju apvienošanās nepieciešamību cilājam, risinām un virzām skatīšanai valdībā.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātiem par uzdotajiem jautājumiem. Paldies ministra kungam par sniegtajām atbildēm.

Un ceturtais, beidzamais, jautājums mums šodien darba kārtībā ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Zujeva un Orlova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par telekomunikācijas uzņēmumu „Latvijas Mobilais telefons” un Lattelecom valstij piederošo kapitāldaļu atsavināšanu”.

Ministra kungs, vai vēlaties vēl ko piemetināt jūsu rakstveida atbildei? Tātad nē.

Ķersimies klāt pie papildjautājumiem. Divus papildjautājumus uzdos iesniedzējs Elksniņa kungs. Lūdzu! Pirmais papildjautājums.

< p ALIGN="JUSTIFY">A.Elksniņš (SC).

 

Jā, paldies.

Ministra kungs, spriežot pēc jūsu atbildēm, jūs tiešām esat, tā teikt, izcils politiķis, jo uz daudziem no jautājumiem mēs tā arī atbildes neesam saņēmuši. Bet jautājums jums kā atbildīgam nozares ministram. Un, ja es varētu lūgt, tad atbilde varētu būt ļoti īsa. TeliaSonera abos uzņēmumos pieder 49 procenti, Latvijas valstij – 51 procents. Vai Latvijas valsts pozīcija apvienošanā varētu būt tāda, ka valsts šīs apvienošanās rezultātā varētu zaudēt kontrolpaketi apvienotajā uzņēmumā? Jā vai nē?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs!

D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).

Paldies par komplimentu.

Attiecībā uz to, ka nosaucāt mani par nozares ministru, man droši vien ir jālūdz jums precizēt, par kādu nozari jūs runājat, jo šie uzņēmumi darbojas sakaru nozarē. Savukārt es kā ekonomikas ministrs... teiksim, mans uzdevums, protams, ir raudzīties uz ekonomikas kopēju, plašāku attīstību.

Atbildot uz jūsu jautājumu, atbildēt ar „jā” vai „nē” ir neiespējami, ja vien jūs nevēlaties ļoti sarežģītu jautājumu nonivelēt līdz absolūti primitīvam līmenim. Diez vai tas ir mērķis šai sarunai. Līdz ar to mana atbilde jums būs, ka turpmākie soļi ir risināmi tikai un vienīgi ar valdības mandātu. Tas ir tas, ko mēs plānojam apspriest. Šie jautājumi ir risināmi sarunās ar otru īpašnieku.

Ir vairāki mērķi, kas ir jāsasniedz, mūsuprāt. Tas ir tas, ko mēs esam izdiskutējuši trīs ministru darba grupā, kur, starp citu, ir pārstāvēts nozares ministrs, kas ir satiksmes ministrs, finanšu ministrs – kā atbildīgais par valsts resursiem un līdzekļu sagādi – un es. Un mēs esam vienojušies par vairākiem principiem, kas ir jāievēro, turpmāk virzoties uz jebkāda veida risinājumiem. Pirmais ir funkcionējoša konkurence telekomunikāciju jomā – un ne tikai telekomunikāciju jomā, jo šie uzņēmumi sen jau darbojas arī citās ar to saistītās jomās, kas ir saistītas ar mediju satura veidošanu un tamlīdzīgi. Tas ir...

Tātad konkurētspēju es pieminēju, tad tie ir līdzekļu... nu, kā lai saka, ienākumi valstij. Mums ir jāsabalansē ilgtermiņa un īstermiņa ieņēmumi, kas ir saistāmi gan ar dividendēm, gan arī attiecībā uz, pieņemsim, daļu atsavināšanu nākotnē apspriežami un tā tālāk.

Tātad ir virkne mērķu, kuri ir jāsasniedz, un mēs nevaram šos jautājumus apsvērt tikai no kaut kāda viena uzstādījuma viedokļa. Es jums varu vienkārši apliecināt to, ka valdība šo lēmumu pieņems, izsverot visus „par” un „pret” un aplūkojot veselu virkni mērķu.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Elksniņa kungs, vai vēlaties uzdot vēl otru, pēdējo, papildjautājumu? Lūdzu!

A.Elksniņš. Pavļuta kungs! Diemžēl valdība, izsverot „par” un „pret”, ir nelietderīgi iztērējusi pāri par 60 miljoniem attiecībā uz „Liepājas metalurgu”, iegādājusies airBaltic; mums ir problēmas ar vilcienu iepirkumu, mēs likvidējām Krājbanku un vēl nezin cik... Bet šajā situācijā jūsu nākšanu uz parlamentu ir noteicis premjers Dombrovskis, kurš ir novizējis mūsu jautājumus un noteicis jūs par atbildīgo personu, kam uz mūsu jautājumiem par LMT un Lattelecom apvienošanu jāatbild Saeimas priekšā. Mēs neesam atbildīgi par to, ka jums jāatbild. To ir noteicis jūsu valdības vadītājs. Bet jautājums par apvienošanu un par to, cik daudz tad... vai kontrolpakete paliks valdības rokās vai nepaliks Latvijas valsts, tā teikt, rokās, ir ļoti nozīmīgs, jo no tā būs atkarīgs, cik tad būs vērts tas kapitāla daļu atlikums, kas Latvijas valstij būs... paliks. Un, kā jūs jau savā atbildē norādījāt, mēs to vai nu pārdosim fondu biržā, vai privatizēsim par privatizācijas sertifikātiem, vai pieaicināsim ERAB attiecībā uz minēto kapitālsabiedrību attīstību. Bet savā atbildē jūs norādījāt...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jums bija minūte jautājuma uzdošanai!

A.Elksniņš. Ja atļausiet, ministra kungs!

Sēdes vadītāja. Dažas sekundes. Lūdzu!

A.Elksniņš. Desmit sekundes.

Savā atbildē jūs norādījāt, ka Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm, kur, piemēram, fiksēto telefonsakaru pakalpojumu sniedzēji nesniedz mobilos pakalpojumus. Kādēļ ne tagad, ne iepriekš Lattelecom vienkārši nebija apsvēris iespēju sākt sniegt mobilos pakalpojumus un radīt konkurenci LMT?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

D.Pavļuts. Nu, ja man jākomentē vispirms jūsu komentārs, tad, jāsaka, ir diezgan loģiski, ka Ministru prezidents ir lūdzis mani atbildēt uz šiem jautājumiem, jo es esmu darba grupas vadītājs.

Attiecībā uz šo pēdējo jautājumu... Kas ir liedzis Lattelecom, teiksim, sniegt mobilo sakaru pakalpojumus? Mana atbilde ir: tie ir šie dibināšanas līgumi un Jumta līgums, ko es esmu neskaitāmas reizes šodien jau piesaucis, – 1991.gada LMT dibināšanas līgumi un 1994.gada Jumta līgums par investoru ienākšanu Lattelecom. Tātad no šiem līgumiem un no tiem izrietošajiem līgumiem izriet... un šodien, starp citu, to jau teicu... Elksniņa kungs, tie, starp citu, paredz to, ka Lattelecom nav tiesību bez otra akcionāra piekrišanas radīt konkurenci atsevišķās jomās, kur darbojas LMT. Citiem vārdiem sakot, arī mobilo sakaru un datu pārraides jomā. Un ir vairākkārt... cik man ir zināms, atkal... Lattelecom vadība varētu droši vien sniegt sīkāku informāciju... ir bijuši vairāki gadījumi, ka Lattelecom ir vēlējies un padomes līmenī... un padomju līmenī ir risinājis jautājumu par to, lai iegūtu arī mobilo sakaru licenci; pēdējais gadījums, ja nekļūdos, bija pirms gada vai diviem, tas bija attiecībā uz ceturtās paaudzes jeb 4G licenci, un šis jautājums ir ticis noraidīts no TeliaSonera puses.

Tas ir viens no būtiskākajiem, ja ne pats būtiskākais aprobežojums dibināšanas līgumos, kura dēļ darba grupa uzskata, ka ir nepieciešams risināt šos pārvaldības jautājumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Reiznieces-Ozolas kundze, vai vēlaties izmantot savu iespēju uzdot jautājumus? Lūdzu!

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu! Paldies.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministra kungs, es saprotu, ka šobrīd top informatīvais ziņojums, kurš tuvākajā laikā tiks skatīts valdībā. Jūs esat darba grupas vadītājs. Sakiet, lūdzu, kāds šobrīd ir tālāko pasākumu plāns un termiņi, ja mēs runājam par abu uzņēmumu iespējamo sinerģiju?

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

D.Pavļuts. Šis jautājums ir samērā vienkārši atbildams. Es domāju, ka ziņojums būs skatīšanai valdībā gatavs – nu, tehniski gatavs – tuvāko divu triju nedēļu laikā. Līdz ar to, ja valdība akceptēs šādu notikumu attīstību, ka ir nepieciešams tiešām risināt ar otru īpašnieku jautājumus, kas ir saistīti ar pārvaldības problēmu atrisināšanu un ciešāku šo uzņēmumu kopdarbību, tādā gadījumā acīmredzot valdība dos darba grupa mandātu vai precīzāku mandātu nekā šobrīd – vest sarunas ar TeliaSonera. Tas droši vien varētu prasīt zināmu laiku, pēc tam mēs, visticamāk, atgrieztos valdībā jau ar konkrētu risinājumu piedāvājumu, kurš būtu izdiskutēts ar otru pusi; precīzāk sakot, mēs atgrieztos ar risinājumu variantiem, un valdība varētu lemt gan par turpmāk veicamo darbu, par vēlamo scenāriju, gan arī par laika grafiku šī scenārija īstenošanai, jo arī laika grafiks turpmākām darbībām ir neizbēgams objekts sarunās ar otru īpašnieku.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Reiznieces-Ozolas kundze, lūdzu!

D.Reizniece-Ozola. No kā ir atkarīgs laika grafiks? Es pieņemu, ka ne tikai no valdības lēmuma, durot ar pirkstu gaisā, bet ka noteikti ir kādi nopietni apsvērumi. Jautājums jums kā darba grupas vadītājam: ja šī sinerģija notiek, tad kāds būtu optimālais termiņš, kādā tai būtu jānotiek?

D.Pavļuts. Nu, divas atbildes.

No vienas puses, protams, nav tā, ka mums tas būtu jāizdara nākamnedēļ, jo problēmas, kuras mēs risinām, ir divdesmit gadus vecas.

No otras puses, tas, kas ir vērojams šobrīd, – šī vērtības samazināšanās tendence –, ir pēdējo divu, triju, četru gadu rezultāts, kas izriet no straujām principiālām izmaiņām konkurences vidē; telekomunikāciju joma ārkārtīgi būtiski mainās. Protams, būtu vēlams šo vērtības samazināšanos apturēt pēc iespējas ātri. Es uzskatu, ka būtu labi, ja principiālu lēmumu par to, vai to darīt un kādā formā darīt, varētu pieņemt vēl šogad. Tas ir mans personīgais viedoklis, bet, protams, būs valdības lēmums. Un tas ir objekts sarunās ar otru pusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai vēlaties uzdot vēl vienu papildjautājumu? Nē. Paldies.

Līdz ar to paldies deputātiem par uzdotajiem jautājumiem, paldies ministra kungam par sniegtajām atbildēm. Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti, un jautājumu un atbilžu sēdi es pasludinu par slēgtu. Uz redzēšanos!

D.Pavļuts. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013. gada 3. oktobrī

Veselības ministres Ingrīdas Circenes atbilde uz deputātu jautājumu „Par iedzīvotāju veselības aprūpi Latvijā” (Nr. 66/J11)
(Atbildes dok. Nr. 2812)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - veselības ministre I.Circene
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - veselības ministre I.Circene
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - veselības ministre I.Circene
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - veselības ministre I.Circene
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - veselības ministre I.Circene
   
Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par dokumentiem, kas saistīti ar telekomunikāciju uzņēmumu „Latvijas Mobilais telefons” un „Lattelecom” apvienošanu” (Nr. 65/J11)
(Atbildes dok. Vēstule par neierašanos uz atbildes sniegšanu: mutvārdos 26.09.2013).
(Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: ekonomikas ministram D.Pavļutam)
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu „Par apvienoto telekomunikācijas uzņēmumu „Latvijas Mobilais telefons” un „Lattelecom” kontrolpaketes nodošanu”” (Nr. 68/J11)
(Atbildes dok. Nr. 2891)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbilde uz deputātu jautājumu „Par telekomunikācijas uzņēmumu „Latvijas Mobilais telefons” un „Lattelecom” valstij piederošo kapitāldaļu atsavināšanu” (Nr. 69/J11)
(Atbildes dok. Nr. 2892)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
   
Papildjautājums - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Atbilde - ekonomikas ministrs D.Pavļuts
Ceturdien, 23.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēdes turpinājums
12:30  Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēde
15:15  Saeimas kārtējā sēde
17:00  Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem