Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas ceturtā sēde
2013.gada 26.septembrī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 26.septembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir iesniegti trīs priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 26.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Kārkliņa, Loskutovs, Plavinska, Ābiķis un citi lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 26.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Rasmas Kārkliņas atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat desmit deputāti: Kārkliņa, Loskutovs, Plavinska, Ābiķis un citi lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 26.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Rasmas Kārkliņas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sakovska, Tutina, Lazarevas, Zariņa un Ribakova iesniegto likumprojektu „Grozījums Euro ieviešanas kārtības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Sakovskis.

A.Sakovskis (SC).

Godātie kolēģi! Euro ieviešanas likuma 7.pants nosaka, ka lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periods ir divas nedēļas, sākot ar eiro ieviešanas dienu. Mūsu priekšlikums ir pagarināt šo termiņu līdz četrām nedēļām, jo man nav šaubu par to, ka rīdzinieki un citu pilsētu iedzīvotāji atrisinās problēmas un paspēs vai nu samainīt latus pret eiro, vai arī viņiem pietiks laika, teiksim, tajās divās nedēļās iztērēt veikalos. Bet problēma ir galvenokārt laukos, jo pārsvarā pensionāriem un tiem, kas saņem pabalstus, daudziem vēl nav bankas kontu, un daudzi iedzīvotāji vēl joprojām saņem gan pensijas, gan pabalstus, gan arī algu skaidrā naudā.

Tajā pašā laikā mēs arī labi zinām, ka Latvijā tagad ir tāda situācija, kur tuvumā nav ne banku nodaļu, ne bankomātu. Tāpēc mēs uzskatām, ka cilvēkiem, kam nav lielu uzkrājumu, vieglāk būtu tos latiņus iztērēt veikalos vai pērkot pakalpojumus, nevis mēģinot kaut kur braukt un tērēt līdzekļus transporta izdevumiem, lai apmainītu savus latus pret eiro. Ņemot vērā arī to, ka gan pensijas, gan pabalsti pārsvarā tiek izmaksāti mēneša sākumā (un mūsu gadījumā tas ir 1.janvāris), tas kļūst ļoti aktuāli.

Kas vēl ir ļoti svarīgi? 1.janvāris - tie ir Jaungada svētki, kad daudzi cilvēki vienkārši nebūs savās vietās. Ir vēl citas situācijas, ko arī nevar noliegt: cilvēks, teiksim, var kļūt smagi slims, vēl operācijas... vai vispār var būt slimnīcā, tāpēc vienkārši var nepagūt savlaicīgi tikt līdz saviem uzkrājumiem, lai tos apmainītu pret eiro.

Ja ņem citu valstu pieredzi, tad mēs zinām, ka Eiropas valstis, kad tās pārgāja no savām nacionālajām valūtām uz eiro... ka tur šī apmaiņa... tur vienlaikus šis apgrozības termiņš bija divi mēneši. Ja paskatāmies Igaunijas piemēru, tad viņiem šis laiks bija viens mēnesis. Eiropas direktīva nosaka, ka divas nedēļas - tas ir minimālais termiņš, kuru mēs nevaram atļauties padarīt vēl īsāku.

Tātad, apkopojot to visu, es piedāvāju frakcijām atbalstīt šo likumprojektu un nobalsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” neviens nav pieteicies runāt. Bet ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Sakovska, Tutina, Lazarevas, Zariņa un Ribakova iesniegtā likumprojekta „Grozījums Euro ieviešanas kārtības likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 46, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Ivanovas-Jevsejevas, Agešina, Mirska un Sakovska iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Reskājs.

V.Reskājs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis likumprojekts ir tās diskusijas turpinājums, kura tika iesākta pagājušo ceturtdien, un toreiz man neizdevās jūs pārliecināt par šīs idejas pareizību. Šajā gadījumā mēs ņēmām vērā Ašeradena kunga argumentus un tika izstrādāts jauns likumprojekts, un galvenā būtība ir sekojoša: darba devējs, kurš pieņem darbā jauniešus bez iepriekšējas darba pieredzes, tiek atbrīvots... nevis tiek atbrīvots, bet viņam tiek samazināts sociālais nodoklis līdz 15 procentiem, un šī kārtība darbojas vienu gadu, kopš jaunietis tiek pieņemts konkrētajā darba vietā.

Un kas ir interesanti šī likumprojekta izpratnē? Ja jaunietis pārtrauc darba attiecības ar darba devēju agrāk, nekā beidzas šis termiņš, tad viņam ir tiesības aiziet pie cita darba devēja un turpināt strādāt uz tiem pašiem nosacījumiem to atlikušo laiku. Tiesa, vajag atzīt, ka šajā gadījumā jaunietis tikai daļēji tiks apdrošināts pret riskiem, tas ir, pret negadījumiem darbā, invaliditāti, maternitāti un slimībām.

Likumprojektā tika novērsti, manuprāt, visi defekti, uz kuriem norādīja Ašeradena kungs, un sakarā ar to, ka pagājušonedēļ jūs šo likumprojektu neatbalstījāt un neieklausījāties manos argumentos, šodien līdzi pieaicināju ekspertus, bet, tā kā viņiem nav tiesību uzstāties šeit un nav atļauts uzstāties šeit tribīnē, es nolasīšu to, ko viņi saka avīzes „Dienas Bizness” pirmdienas numurā, kur uz pirmās lappuses ir ļoti tāds, man liekas, runājošs attēls ar šķīvi un tādu mazu burkānu (Rāda laikrakstu.), un tur ir rakstīts: „Piedāvājums pārāk niecīgs, lai uzņēmēji gribētu pieņemt darbā jauniešus bez darba pieredzes, valsts piedāvātais finanšu atbalsts - burkāns - ir par mazu. Tomēr Saeima pagaidām noraidījusi iespēju mazināt jauniešu bezdarbu uz budžeta rēķina ar „socnodokļa” atvieglojumiem.”

Ko saka eksperti? Tā pati avīze „Dienas Bizness” raksta: jauniešu bezdarba mazināšanai valsts finansiāli nav gatava maksāt sociālo nodokli, bet uzņēmējiem šis piedāvājums šķiet pievilcīgs. Ko par to un vispār par šo ideju saka SIA BDO Tax valdes locekle? „Arī citās valstīs ar samazinātu socnodokļa likmi risina nodarbinātības jautājumus.” Piemēram, Zviedrija no 2014.gada ir noteikusi 10,21 procentu lielu nodokli jauniešiem līdz 23 gadu vecumam. Ko par to saka uzņēmējs, SIA Sakret valdes loceklis? „Nekā efektīvāka par nodokļu atlaidēm jau nav[..].” Ko par to saka LDDK? Par Labklājības ministrijas piedāvājumu LDDK saka, ka... To, ka pašreizējais instruments - 100-150 latu subsīdija par jaunieša, ilgstoša bezdarbnieka, pieņemšanu darbā - nav pārāk pievilcīgs, atzīst ne tikai uzņēmēji, bet arī mēs.

Tagad daži argumenti attiecībā uz to, ko norādīja pagājušajā reizē Ašeradena kungs. Viņš norādīja uz to, ka galvenā problēma ir izglītībā. Ko viņam vēlas atbildēt Vidzemes Augstskolas docents? Uzņēmēji uzreiz teic, ka problēma ir izglītībā, jo jaunie cilvēki nav pietiekami labi sagatavoti, lai gan darba tirgus pierāda pretējo: mūsu jaunieši aizbrauc uz ārzemēm, un viņus ar atplestām rokām ņem pretī. Tas nozīmē, ka ne vienmēr ir runa par vāju izglītību, ja mūsu jaunieši spēj iekļauties vienotajā Eiropas tirgū.

Un tagad par tiem procentiem.

Kā es jau teicu, Labklājības ministrijas piedāvājumi tiek orientēti galvenokārt uz tiem jauniešiem, kuri reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā. Ko par to saka Labklājības ministrijas pārstāve Marika Kupče? Tikai četri līdz septiņi procenti no visiem skolu absolventiem, kuri nemācās vai nestrādā, reģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Un pēdējais.

Ko, dārgie kolēģi, jums vēlas pateikt Jānis Čupelis? To, ka nekādā gadījumā nedrīkstētu aizmirst, ka pašreizējie jaunieši nākotnē veidos sabiedrības mugurkaulu, kura rūdījums, iemaņas un vērtības lielā daļā gadījumu būs atkarīgas no viņu dzīves pirmajā daļā gūtās pieredzes.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es gribu teikt lielu paldies Reskāja kungam, kurš tiešām ir uzmanīgi sekojis līdzi debatēm un ievērojami uzlabojis savu priekšlikumu. Tas tiešām fiskāli ir mazāk ietilpīgs, un vienīgais, ko mēs redzam šinī gadījumā - ievērojamu samazinājumu sociālajās iemaksās sociālajā budžetā.

Bet, ja mēs runājam par pašu priekšlikumu, tad es īsumā gribētu atgādināt galvenos argumentus no tām debatēm, kas izskanēja pagājušajā nedēļā, kad skatījām līdzīga rakstura priekšlikumu.

Un nu pirmais - pats svarīgākais. Jauniešu bezdarbs Latvijā nav fundamentāla problēma, tam ir tendence būtiski samazināties. Kā jau es minēju, šis skaitlis bija 35 procenti, taču mēs plānojam, ka gada beigās tie varētu būt 18 procenti. Un tas ir noticis trīs gadu laikā.

Otrais jautājums. Šī joprojām ir intervence, kas ir vispārēja rakstura intervence - vispārējs nodokļu samazinājums. Un mēs diezgan droši varam šobrīd apgalvot, ka divas trešdaļas jauniešu ar labu izglītību iekārtojas darbā bez jebkādām problēmām. Vienai trešdaļai tiešām ir problēmas, un viņu problēma ir izglītības līmenis.

Un nu pats pēdējais, svarīgākais, arguments. Ja mēs runājam par šo programmu, kādēļ tā šinī brīdī nav nepieciešama, tad gribu atgādināt, ka no 1.janvāra valstī tiek ieviesta Eiropas Savienības iniciatīva „Jauniešu garantija”. Ja jaunietis četrus mēnešus nav spējis atrast darbu, tad valsts pienākums ir gādāt par to, lai viņš vai nu atgriežas mācību iestādē, mācību programmā, vai arī valsts palīdz viņam atrast darbu ar subsīdiju mehānisma palīdzību. Ja mēs redzam, ka pēc pusgada šī programma nedarbojas, tad mēs varam atgriezties pie šādas nodokļu atlaižu diskusijas, bet šinī brīdī, es uzskatu, šāda programma nav nepieciešama, tāpēc aicinu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Ivanovas-Jevsejevas, Agešina, Mirska un Sakovska iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 35, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ņikitas Ņikiforova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19.septembrī. Šis atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Tāpat Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Klauža iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 24.septembra līdz 30.septembrim. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi finanšu ministra Andra Vilka vēstuli ar lūgumu deleģēt pārstāvi Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda darbības pārraudzībai. Komisija izskatīja vēstuli un ir deleģējusi Līviju Plavinsku par pārstāvi šajā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē. Un ir sagatavots arī lēmuma projekts, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Rasmas Kārkliņas atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Rasmas Kārkliņas atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Rasmas Kārkliņas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Rasmas Kārkliņas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs. (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šis ir pēdējais likumprojekts, kas saistīts ar eiro ieviešanu.

Šim likumprojektam esam saņēmuši astoņus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 8. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 23, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (SC).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šī gada 24.septembrī Juridiskās komisijas sēdē tika izskatīts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.899/Lp11).

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95.pantu priekšlikumi netika iesniegti.

Lūdzu godātos deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Apsardzes darbības likums”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Izskatāmais dokuments ir pilnīgi jauns likumprojekts. Bija ļoti nozīmīgas izmaiņas, tāpēc Iekšlietu ministrija un attiecīgās asociācijas nolēma strādāt pie jauna likumprojekta.

Šis likumprojekts paredz: lai izslēgtu gadījumus, kad apsardzes komersanti nodarbina darbiniekus bez darba līgumiem, slēdzot uzņēmuma līgumu vai cita veida līgumus gadījumos, kad jāslēdz darba līgumi, apsardzes komersants nevarēs uzdot pildīt apsardzes darbinieka pienākumus personai, ar kuru nav noslēgts darba līgums.

Kāpēc tas bija nepieciešams? Tāpēc, ka gan Valsts ieņēmumu dienests, gan Valsts policija, kura veic uzraudzību pār apsardzes uzņēmumiem, konstatēja, ka apsardzes uzņēmumi, slēdzot šos uzņēmuma līgumus, izvairās no nodokļu nomaksas un tādējādi arī, teiksim, piedaloties konkursos - valsts un pašvaldību konkursos par apsardzes pakalpojumiem -, iegūst, manā skatījumā, negodīgas priekšrocības attiecībā pret citiem apsardzes komersantiem, kuri tomēr slēdz šos darba līgumus, tādā veidā sociāli aizsargājot savus darbiniekus un veicot nodokļu nomaksas. Tātad šis likumprojekts paredz, ka visiem būs jābūt darba līgumiem.

Kā novitāte jāmin arī ierobežojums attiecībā uz apsardzes darbinieku formas tērpiem, lai nemaldinātu apsardzes pakalpojumu ņēmējus, kontrolējošās institūcijas un sabiedrību. Ir paredzēts, ka apsardzes darbinieku formas tērpiem jābūt atšķirīgiem un tādiem, pēc kuriem var noteikt apsardzes darbinieku piederību darba devējam. Tātad lai būtu pilnīga skaidrība, kas tā ir par apsardzes firmu, nevis vienkārši novalkāts frencītis.

Likumprojekts paredz atvieglot apsardzes sertifikāta saņemšanas kārtību personām, kuras apguvušas akreditētu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu un ieguvušas drošības speciālista kvalifikāciju. Šādām personām nebūs jākārto apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumi, ko var uzskatīt par atvieglojumu šai nozarei.

Likumprojekts tāpat arī paredz, ka turpmāk inkasācijas apsardze būs kā atsevišķs apsardzes pakalpojuma veids un ka tai būs jāsaņem atsevišķa atļauja.

Es domāju, ka uzlabojumi ir acīm redzami, un komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Apsardzes darbības likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 10.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Arodbiedrību likums”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Buiķis.

A.Buiķis (VIENOTĪBA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirms gada mēs labojām Arodbiedrību likumu, un toreiz Ministru kabinetam tika uzdots izstrādāt jaunu Arodbiedrību likumu. Tas nu ir izstrādāts. Komisija to izskatīja un balsojumā atbalstīja.

Es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Arodbiedrību likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Buiķis. Komisija lūdz par termiņu noteikt 11.oktobri līdz pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.744/Lp11. Šo dokumentu ir sagatavojusi Tieslietu ministrija. Tas ir saskaņots arī ar Labklājības ministriju. Šis ir ļoti nopietns dokuments. Direktīva ir sākusi, varētu tā teikt, darboties jau 2011.gadā. Pie šīs tēmas par vardarbību pret bērniem, bērnu seksuālo izmantošanu, bērnu pornogrāfijas apkarošanu principā tika strādāts jau vairākus gadus. Mums šī direktīva ir jāievieš jeb tātad jāpārņem šajā gadā līdz 18.decembrim.

Kādas ir galvenās domas? Šeit ir ļoti stingri uztverti preventīvie pasākumi un arī rehabilitācija tiem bērniem, kuri ir cietuši no seksuālās vardarbības. Ļoti būtiska ir arī atšķirība finansēšanas ziņā. Pašlaik budžetā ir rakstīts, ka var veikt rehabilitāciju bērniem... ka visiem bērniem to sniedz, bet tikai budžeta ietvaros. Tad nu šeit ir jāsaka paldies arī Saeimai, ka budžetā tika pieņemti grozījumi un ka tie bērni, kuriem bija šī rehabilitācija nepieciešama, līdz gada beigām to arī saņems. Tagad dokumentā būs ierakstīts, ka, neskatoties uz to, vai tas budžetā ir paredzēts vai nav paredzēts, visiem, kuri ir cietuši no vardarbības, būs jāsaņem rehabilitācija.

Tāpēc, kolēģi, es lūdzu atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš. 4.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.oktobris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inita Bišofa.

I.Bišofa (RP).

Labrīt, augsti godājamie deputāti! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija divās savās sēdēs ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Šis likumprojekts ir saistīts ar šā gada 19.septembrī Saeimas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīto likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un attiecas uz sezonas laukstrādnieku nodarbināšanu.

Latvijas lauki ir Latvijas stiprums un lepnums. Taču dārzkopības un augļkopības nozarē ir konstatētas divas būtiskas problēmas.

Pirmkārt, ir augsts nelegālās nodarbinātības līmenis: 2011.gada dati rāda, ka šajā nozarē strādāja 232 personas, bet, pēc Zemkopības ministrijas datiem, būtu vajadzējis strādāt 38 tūkstošiem cilvēku.

Otrkārt, darbam ir sezonas raksturs sakarā ar Latvijas laika apstākļiem. Tas rada nevienmērīgu darbinieku plūsmu un uzliek augstu administratīvo slogu dārzeņu, augļu un ogu audzētājiem, ja ar darbinieku katru dienu ir jāslēdz darba vai uzņēmuma līgums.

Līdz ar to četru gadu laikā ir atrasti risinājumi, izveidojot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli 15 procentu apmērā.

Attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām ir paredzēts: ja laukstrādnieka ienākumi mēnesī pārsniegs 70 eiro, persona tiks pakļauta pensiju apdrošināšanai. Personai būs iespēja brīvprātīgi pievienoties arī valsts vecuma pensiju apdrošināšanai. Priekšrocība būs šāda: ja personas apgādībā ir sezonas laukstrādnieks, piemēram, skolēns, tad tiks saglabātas tiesības viņai piemērot nodokļa atvieglojumus par apgādājamo.

Komisija izskatīja likumprojektu, un tas tika komisijā atbalstīts. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamie kolēģi! Budžeta veidošanas procesā ik mirkli, saduroties ar finanšu līdzekļu nepieciešamību, mēs virtuozi žonglējam: kur ko vēl aplikt ar nodokli? Spēlējamies ar legāli darbojošamies uzņēmumu likteņiem. Tajā pašā laikā mēs piedāvājam jaunus un jaunus izņēmumus tiem, kas atsakās darboties legāli, izvirzot skaļas pretenzijas jeb prasības pēc atvieglojumiem. Mēs prēmējam Valsts ieņēmumu dienestu ar miljoniem par cīņu ar ēnu ekonomiku, bet, nonākot līdz konkrētas nozares analīzei, esam spiesti atzīt, ka, piemēram, augkopībā un dārzkopībā nelegālā nodarbinātība gadiem ilgi ir saglabājusies 99 procentu līmenī. Nelegālā nodarbinātība augkopības un dārzkopības nozarē ir kliedzoša, un ir skaidrs, ka jāmeklē risinājumi, kā nodarbinātību nozarē legalizēt. Tātad pamatuzdevums mums ir legalizēt sezonas lauku darbos nodarbināto iedzīvotāju darba attiecības, un pakārtots uzdevums ir iesaistīt sezonas laukstrādniekus, ražas vācējus, valsts budžeta papildināšanā ar lielāku vai mazāku nodokļu maksāšanu. Un tikai pēc tam, pēc šo divu uzdevumu atrisināšanas, var sākt diskusiju par šo cilvēku iesaistīšanu sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Es turpinu apgalvot, ka šobrīd piedāvātais sezonas laukstrādnieku nodarbinātības legalizēšanas risinājums nav veiksmīgs, un to atzīst arī likuma izstrādātāji, sakot, ka mērķis ir legalizēt tikai 10 procentus no nozarē strādājošajiem sezonas laukstrādniekiem. Tas neatrisinās nelegālās nodarbinātības problēmas, jo arī šis risinājums prasa pārāk daudz no darba devēja, lai viņš iznāktu ārā no šībrīža gandrīz simtprocentīgi nelegālā sektora. Turklāt tas ir neadekvāti dārgs iepretim finansiālajiem ieguvumiem. Ir radīts sarežģīts nosacījumu jūklis, turklāt vēl pieslēdzot sociālās apdrošināšanas sistēmu.

Es minēšu trīs argumentus, kuru dēļ ir nepieņemama šajā likumprojektā paredzētā obligātā iesaistīšana sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Pirmkārt. Paredzētā sezonas laukstrādnieka nodokļu novirzīšana sociālajā budžetā, kā izrādās, ir paredzēta tikai un vienīgi pensiju apdrošināšanai - tātad nevis tam, kas varētu būt aktuāli šiem cilvēkiem rītdien - slimības, grūtniecība, invaliditāte -, bet gan tālām nākotnes garantijām, ko visdrīzāk šie cilvēki neiegūs, jo, lai sociāli apdrošināta persona kvalificētos valsts pensijai, ir jāsakrāj 15 gadu ilgs darba stāžs. Taču, tā kā šis likums lauku vienkāršo darbu veicējiem ļauj legāli... legalizēties tikai, maksimums, 65 dienas gadā, tad teorētiski cilvēkam, kas, iespējams, dzīvo naturālajā saimniecībā un tikai ražas laikā dodas pie lielsaimniekiem strādāt, ir nepieciešami 84 kalendārie gadi, lai viņš sakrātu nepieciešamo darba stāžu, kas - piekritīsiet!- ir nereāli. Valsts apzināti iet uz šo cilvēku apmānīšanu.

Otrais arguments. Ja cilvēkam tomēr būs izdevies sakrāt minimālo stāžu pensijas saņemšanai, bet tas kaut vai daļēji sastāvēs no sezonas lauku darbos uzkrātā darba stāža, tad šī sistēma netaisnīgi pagriezīsies pret citiem darba ņēmējiem, nodokļu maksātājiem, jo sezonas laukstrādnieks būs nopelnījis savu stāžu par nepilniem 7 latiem mēnesī, kas ir netaisnīgi zema cena par dalību pensiju apdrošināšanas sistēmā, ņemot vērā to, ka pat minimālās algas saņēmējs, 225 latu minimālās algas saņēmējs, nākamgad maksās 59 latus mēnesī pensiju apdrošināšanai. Tātad līdzīgi kā mikrouzņēmumi nodokļus maksājošo uzņēmumu darbiniekiem, arī šiem sezonas laukstrādniekiem pensiju kapitālu nodrošinās pārējie nodokļu maksātāji.

Trešais arguments. Likums paredz, ka, sasniedzot 50 latus mēnesī, sezonas laukstrādnieku 90 procentu apmērā samaksātais nodoklis tiks novirzīts sociālajā budžetā pensiju apdrošināšanai, atstājot iedzīvotāju ienākuma nodokļa saņēmējus - pašvaldības - bešā. Taču tieši pašvaldības varētu būt visefektīvākās un visieinteresētākās savu zemnieku kontrolē, ja no laukstrādnieku legalizēšanās pašvaldību budžetos būtu pienesums.

Taču manos daudzajos pretargumentos, iespējams, pazūd pats svarīgākais - jebkura jauna sistēma, tās ieviešana un tālāka administrēšana tikai palielina valsts aparātu un tā uzturēšanas izmaksas. Sistēmas, kuras ir ekonomiski pamatotas tādās lielvalstīs kā Polija un Vācija ar simtiem tūkstošu laukstrādnieku, ir nesamērīgi dārgas Latvijā, kurā kā piedāvāto risinājumu plānojam apkalpot, maksimums, pāris tūkstošu iedzīvotāju.

Diemžēl komisijās ir izpalikusi nopietna saruna un izvērtējums alternatīvajiem piedāvājumiem, ar kuriem, manuprāt, ir lielākas izredzes sasniegt pamatmērķi. Un pamatmērķis ir legalizēt sezonas laukstrādnieku nodarbinātību laukos.

Tā ka es nevaru pieņemt piedāvāto risinājumu. Es atturēšos un aicinu to darīt arī visus tos, kuri aizstāv ideju par mazu valsts pārvaldi, par racionālu un efektīvu nodokļu izmantošanu, par taisnīgu un saprotamu dalību sociālās apdrošināšanas sistēmā un kuri ir gatavi uz otro lasījumu objektīvi izvērtēt alternatīvus risinājumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi, es daudz neaizkavēšu jūsu laiku, neiešu dziļās detaļās tieši viena iemesla dēļ. Šo jautājumu Ražuka kungs bija paņēmis izskatīt savā - Nodokļu politikas apakškomisijā, kas ir zem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas. Tas ir skatīts Sociālo un darba lietu komisijā pie Barčas kundzes, tas ir skatīts arī citos formātos, ir uzklausīti lauksaimnieki. Tāpat tas ir skatīts gan frakcijās, gan arī citur, ja kāds to ir vēlējies. Es domāju, ka šie argumenti ir daudz izskanējuši visās... visos no šiem formātiem.

Šī ideja ir atbalstīta, un es domāju, ka tas ir tikai apsveicami, ka lauksaimnieki paši nāk un mums piedāvā risinājumus... saskaņot to visu ar Finanšu ministriju, liek galdā jau gatavas lietas un lūdz mūs viņiem palīdzēt. Es domāju, kolēģi, atbalstīsim šo un skatīsim tālāk. Šis ir pirmais lasījums, un, ja kādam ir priekšlikumi, tad iesniegsim tos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Bišofas kundze vēlas ko piebilst?

I.Bišofa. Es gribu apgalvot, ka Sociālo un darba lietu komisija ļoti rūpīgi divās sēdēs izvērtēja šo priekšlikumu un ka visi, kuri ir iepazinušies ar anotāciju, var izlasīt, ka Ministru kabinets Finanšu ministrijai, Labklājības ministrijai un Zemkopības ministrijai ir uzdevis ļoti rūpīgi vērtēt (tātad ar visiem nosacījumiem), kā šis nodokļa režīms darbosies, un ir noteikti pat atskaišu periodi.

Un līdz ar to es aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Bišofa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 11.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.oktobris. Paldies.

I.Bišofa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, daru zināmu, ka ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Ārlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 26.septembra sēdes darba kārtībā un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu lūdz izskatīt komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labdien, dāmas un kungi! Šodien skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””, un būtība tam ir sekojoša. Proti, līdz šim valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi” nebija tiesīga iznomāt stāvlaukumus (tos stāvlaukumus, kas sākotnēji bijuši domāti kravas auto drošai novietošanai), taču ar šo likumu mēs pieņemtu, ka turpmāk „Latvijas Valsts ceļi” ir tiesīgi komersantam šādus stāvlaukumus iznomāt.

Doma ir gaužām elementāra. Mēs labi zinām, ka trūkst līdzekļu ceļu uzturēšanai kārtībā, un ir zināmas cerības uz to, ka, vismaz šo problēmu atdodot komersantam, mēs varētu panākt, ka stāvlaukumi ceļu malās parādītos un tie būtu droši - ar žogiem, ar, iespējams, citām kaut kādām papildu ekstrām, ko komersants ir gatavs piedāvāt. Bet, lai to varētu darīt, ir jāmaina likums.

Tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur mēs likumprojektu skatījām, tam ir vienprātīgs atbalsts.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Zaķis. Paldies par vienprātīgo atbalstu!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Labdien, cienījamās dāmas un godātie kungi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi pirmajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.

Šis likumprojekts paredz likumu papildināt ar definīciju... Ir runa par objektu, kuram būtu nepieciešams noteikt aizsargjoslas, un šis objekts būtu... šie objekti būtu militārie jūras novērošanas tehniskie līdzekļi. Likumprojekts paredz arī noteikt aizsargjoslu ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem un militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem.

Komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajam lasījumam, tāpēc lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā par termiņu noteikt šā gada 3.oktobri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.oktobris. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā. Šie grozījumi ir vairāk tādi tehniski, jo, raugiet, ir izveidota jauna aizsargājamā jūras teritorija, kas saucas „Rīgas līča rietumu piekraste”. Un ir tikai loģiski, ka šajā teritorijā iekļauta arī līdz šim Ķemeru nacionālajam parkam piekritīgā jūras daļa. Tad nu šī jūras daļa tiek, teiksim, izslēgta no Ķemeru nacionālā parka teritorijas, kā arī tiek precizētas vēl dažas citas teritorijas robežu nianses.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. Priekšlikumi tiek gaidīti līdz 3.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Arī šo likumprojektu komisija ir izskatījusi pirmajam lasījumam. Un paši būtiskākie grozījumi šajā likumprojektā būtu tie, kuri precizē un nosaka to informāciju, kas tiktu pieprasīta un iesniegta apgrūtināto teritoriju datu iekļaušanai informācijas sistēmā, kā arī paša objekta datu sniegšana iekļaušanai informācijas sistēmā.

Komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajam lasījumam, un es aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā šā gada 3.oktobri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.oktobris. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komercķīlas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Komercķīlas likumā”. Minētie grozījumi ir paredzēti, lai pilnveidotu komercķīlu tiesisko regulējumu un nodrošinātu iespēju komercķīlas reģistrāciju veikt pilnīgi elektroniski, vienkāršojot esošo reģistrācijas procedūru, samazinot administratīvo slogu, kā arī uzlabojot komercķīlas tiesību izlietošanas, komercķīlas priekšmeta pārņemšanas valdījumā un atsavināšanas regulējumu.

Komercķīlas likuma grozījumos ir risināti jautājumi, kas saistīti, piemēram, ar komercķīlas priekšmeta loka paplašināšanu. Praksē palielinās tendence ieķīlāt intelektuālo īpašumu, proti, preču zīmes, patentus un citas intelektuālā īpašuma lietas. Vienlaikus nav pieļaujama situācija, ka vienu un to pašu priekšmetu ieķīlā pēc atšķirīgiem noteikumiem. Līdz ar to šeit situācija būtu vienveidojama.

Tāpat likumprojekts paredz arī paplašināt komercķīlas devēju loku. Ir nepieciešams attiecināt šo loku uz visām juridiskajām personām, lai ļautu, piemēram, biedrībām, tajā skaitā dzīvokļu īpašnieku biedrībām, kā arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, slēgt kredīttiesiskās attiecības pret komercķīlas nodrošinājumu. Komercķīlu reģistra vešanas kārtība tiek pilnveidota.

Tāpat likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz komercķīlas automātisku dzēšanu pēc pieciem gadiem. Jāteic, ka par šo jautājumu Juridiskajā komisijā bija arī diskusijas. Droši vien likumprojekta tālākajā izskatīšanas gaitā vajadzēs rast skaidrību, kāds tad ir bijis likumdevēja mērķis, attiecīgi iestrādājot šo regulējumu pašlaik spēkā esošajā Komercķīlas likumā, kas ir noticis vairāk nekā desmit gadu atpakaļ, un pēc tam attiecīgi izdarīt arī izvēli par to, vai šis regulējums tiešām ir izslēdzams, kā tas ir norādīts šajos priekšlikumos.

Neraugoties uz šīm diskusijām, Juridiskā komisija atbalstīja minētā likumprojekta virzīšanu apstiprināšanai pirmajā lasījumā. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Komercķīlas likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komercķīlas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 28.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.

J.Dūklavs (ZZS).

Labdien, kolēģi! Komisijas vārdā aicinu otrajā lasījumā izskatīt likumprojektu „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”.

Komisija ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu kopumā un arī trīs iesniegtos priekšlikumus.

1. - zemkopības ministres Straujumas kundzes priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. Un 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dūklavs. 3.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija pirms pirmā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”.

Likumprojekts ir paredzēts, lai atvieglotu datu pārziņa darbu, iesaistot datu subjektu iespējamā datu aizsardzības pārkāpuma risināšanā.

Dažas galvenās lietas, kas likumprojektā ir paredzētas: tiek papildināta datu pārziņa definīcija, iekļaujot tajā arī pārziņu kopīgo definīciju; tiek noteikts, ka gadījumos, kad pārzinis ir reģistrēts vai atrodas ārpus Latvijas Republikas robežām, bet personas datu apstrādi veic Latvijas Republikā, viņam ir jāieceļ Latvijas Republikas teritorijā reģistrēta pilnvarota persona, kura ir atbildīga par Fizisko personu datu aizsardzības likuma ievērošanu. Kā arī tiek precizēta kārtība, kādā dati tiek reģistrēti un kādā datu subjekts informāciju par saviem reģistrācijas datiem var pieprasīt datu pārzinim, kādos gadījumos tā tiek izsniegta vai - tieši otrādi! - netiek izsniegta. Un ir vēl vairāki... virkne tehnisku grozījumu, kas samazinās administratīvo slogu datu pārzinim.

Komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D.Reizniece-Ozola. Komisijas piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi pirmajam lasījumam. Šis likumprojekts ir saistīts ar tā saukto kapitālsabiedrību pārvaldības reformu paketi un ir viens no likumprojektiem šajā paketē. Šie likuma grozījumi precizē un paredz jaunu kārtību, kādā valsts kapitālsabiedrībās strādājošas amatpersonas varētu apvienot amatus, saņemt atalgojumu un tamlīdzīgi. Protams, šo grozījumu tālākais liktenis būs atkarīgs no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumiem attiecībā uz to, kā mums tālāk virzīsies valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reforma, jo, kā jau es minēju, šis ir paketes likumprojekts.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija rūpīgi izdiskutēja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu un nolēma šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, tāpēc es lūdzu arī Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 24. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Čigāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 24.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas režīmu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Šis likumprojekts paredz apstiprināt līgumu, kurš tika noslēgts starp Latviju un Baltkrieviju 1994.gadā, un tas nosaka Latvijas un Baltkrievijas robežu režīmu.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja.

Es aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas režīmu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 2.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikuma iesniegšanas termiņš - šā gada 2.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un cita veida noziedzīgiem nodarījumiem”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Jā, strādājam ar dokumentu Nr.2560. Ar šo likumprojektu apstiprināmais līgums paredz abu valstu kompetento institūciju sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti. Līgums paredz kārtību, kādā puses apmainās ar informāciju par plānotajiem vai izdarītajiem terora aktiem, par personām, kuras piedalās šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, izdarīšanas metodēm un izmantotajām ierīcēm.

Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja un apstiprināja pirmajam lasījumam. Aicinu arī Saeimu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un cita veida noziedzīgiem nodarījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 2.oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.2535. Latvijas starptautiskie autopārvadātāji veiksmīgi integrējušies starptautisko autopārvadājumu tirgū un ir ieinteresēti tālāk attīstīt un paplašināt šos pārvadājumus. Latvijas autopārvadājumu uzņēmumi meklē iespēju sadarbībai jaunos tirgos, Balkānu reģiona valstīs, lai saglabātu konkurētspēju. Mēs nesen esam apstiprinājuši līdzīgus līgumus ar Serbiju un Melnkalni.

Ārlietu komisija izskatīja un arī atbalstīja šo līgumu. Aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 2.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Jakovļevs.

V.Jakovļevs (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” un nolēmusi atbalstīt minēto likumprojektu pirmajam lasījumam.

Pašreizējā situācija un likumprojekta būtība ir sekojoša. Pašlaik, atsavinot dzīvokļa īpašumu, iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka saistības, kas izriet no pārvaldīšanas līguma, nepāriet uz dzīvokļa ieguvēju. Ar likumprojektu tiek noteikti dzīvokļa īpašuma atsavināšanas nosacījumi, ka pirms dzīvokļa atsavināšanas dzīvokļa atsavinātājs, dzīvokļa ieguvējs, dzīvojamās mājas pārvaldnieks, pakalpojumu sniedzējs un zemes īpašnieks paraksta aktu, kurā fiksē dzīvokļa atsavinātāja saistības par pārvaldīšanas izdevumiem, kas ir saistīti ar dzīvokļa lietošanu. Šis akts būs jāparaksta visām iesaistītajām pusēm. Un uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju pāriet arī blakusprasījumi, kas izriet no agrākā prasījuma pret dzīvokļa atsavinātāju.

Saistības nepāriet uz pircēju tādiem dzīvokļa īpašumiem, kas atsavināti tiesas nolēmuma izpildes rezultātā.

Pašlaik Dzīvokļa īpašuma likumā nav noteikts nepieciešamais balsu skaits, ar kādu tiek pieņemts lēmums par atļauju dzīvokļa īpašniekam atslēgt atsevišķo īpašumu no centralizētās siltumapgādes sistēmas. Līdz ar to lēmuma pieņemšanai pašlaik būtu nepieciešams, lai „par” nobalsotu dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Bet likumprojektā noteikts, ka, lai pieņemtu šādu lēmumu, nepieciešams, lai „par” nobalso visi dzīvokļu īpašnieki.

Ar likumprojektu tiks arī konkretizēts, ka pienākums norēķināties par pārvaldīšanas pakalpojumiem attiecībā uz izsoles rezultātā iegūtu dzīvokļa īpašumu dzīvokļa ieguvējam ir ar dienu, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par izsoles akta apstiprināšanu.

Likumprojekts arī paredz noteikt, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulci varētu sasaukt arī cita persona, kas nav īpašnieku kopības biedrs. Likumprojekts paredz, ka kopības lēmumi būs saistoši dzīvokļa īpašniekam, kurš nav piedalījies balsošanā, balsojis pret lēmuma pieņemšanu vai ieguvis dzīvokļa īpašumu pēc dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas.

Likumprojektā arī precizēti kopības lēmumu veidi par pilnvarojuma došanu, iekārtu un ietaišu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu, nevis aprobežojumu noteikšanu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Es gribēju runāt šodien tikai par vienu šī likumprojekta daļu. Šis likumprojekts... pēc būtības mērķis bija paredzēt to, ka dzīvokļa īpašumi... pie pārdošanas šie darījumi nevarētu notikt, ja nebūtu samaksāti šie komunālie parādi.

Skatot to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un Mājokļa jautājumu apakškomisijā, mēs sapratām to, ka šis likumprojekts mērķi nesasniegs. Un nav ko pārmest arī iesniedzējiem no Ministru kabineta, ka šāds likumprojekts ir iesniegts, jo tie saskaņošanas darbi, kas būtu nepieciešami likumprojektam, kas šādi mērķi sasniegtu... Caur Ministru kabinetu tam vienkārši nav iespējams iziet, jo tur ir ļoti daudzi juridiski iebildumi un tas... vienkārši nav iespējams to izdarīt.

Kāpēc likumprojekts mērķi nesasniedz? Tikai tāpēc, ka gadījumā, ja viena no pusēm kaut ko iebilst, tad sākas tiesu darbi un tiesa apstiprina šo parādu esamību vai neesamību, bet, ja priekšā būs vēl hipotekārais kredīts, tad hipotekārajam kredītam vienmēr būs priekšroka un komunālie maksājumi par dzīvokļa īpašumu tā arī netiks segti, un būs vecā sistēma.

Pēc būtības, ja dzīvoklim nav hipotekārā kredīta, ja nav šī apgrūtinājuma ar ķīlu, tad esošā likumdošana jau rada pietiekamu pamatu, lai šis parāds caur tiesu tiktu... būtu atgūstams.

Tā ka šis likumprojekts ir tāds diezgan... tāds, nu, lieks. Bet tajā pašā laikā tas dod mums ļoti lielisku iespēju uzlabot Ministru kabineta iesniegto likumprojektu ar priekšlikumiem uz otro lasījumu. Tad mēs varētu visas šīs problēmas risināt.

Galvenā lieta ir tā, ka šie risinājumi būs divdomīgi. Tie būs divdomīgi tajā ziņā, ka noteikti būs Tieslietu ministrijas viedoklis un Juridiskā biroja viedoklis, kas būs vērsts pret tāda veida priekšlikumiem, kas varētu aizskart ķīlas institūtu.

Bet ir dažādi viedokļi: ir juristu viedoklis, kas ir „par” to, ir juristu viedokļi, kas ir „pret” to, un mans aicinājums būtu frakcijām izvirzīt pa vienam pārstāvim pie šo priekšlikumu izstrādāšanas, ņemot vērā visas tās debates, kas ir bijušas divu gadu garumā Mājokļa jautājumu apakškomisijā, un viedokļus, kas tur ir izvērsti „par” vai „pret” šo normu, kādā veidā mēs varētu vērsties pret ķīlas institūtu, lai komunālie parādi tiktu samaksāti.

Tā ir viena no lielākajām problēmām vispār mājokļu politikā, jo šie maksājumi šajā segmentā pazūd un nav atgūstami, kas absolūtajos skaitļos rada diezgan lielu skaitli Rīgā - 130 latu katrs dzīvoklis ir parādā par citiem kaimiņiem, kuri nemaksā, un lielu daļu no tā sastāda tieši hipotekārie kredīti. Tāpēc būtu aicinājums nākt visiem kopā, radīt šos priekšlikumus un pēc tam Saeimā tālāk drosmīgi nobalsot. Tie būtu arī grozījumi Civilprocesa likumā, ne tikai šajā likumā, lai šī norma sasniegtu to mērķi, kas ir izvirzīts šajā likumprojektā. Atbalstot tagad šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tas nekādā gadījumā principā pilnīgi neko nemaina esošajā situācijā. Tikai tādi labi mērķi pie labas gribas, kas kaut ko tomēr varētu ietekmēt...

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, strādāt tālāk pie šī likumprojekta uzlabošanas un arī izskatīt citus likumprojektus. Ir liels darbs izdarīts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kurš pieņemts otrajā lasījumā un kurā ir sagatavotas pamatnormas, lai mēs varētu virzīties tālāk un šo problēmu atrisināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Valaiņa kungs jau diezgan precīzi pievērsās problēmai, ko mēģina risināt šis likumprojekts, - ka mums diemžēl ir pietiekami daudz bezatbildīgu cilvēku, kuri nemaksā par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, par saņemtajiem pārvaldīšanas pakalpojumiem un uzskata, ka šos rēķinus segt ir citu - viņu kaimiņu - pienākums. Diemžēl šobrīd patiešām ir tā, ka mums komunālie parādi un apsaimniekošanas parādi, kas rodas cilvēkam, ir piesaistīti konkrētai personai, nevis konkrētam īpašniekam. Gadījumā, ja dzīvoklis maina īpašnieku, tad bieži vien rodas tāda situācija, ka šie parādi paliek it kā karājamies gaisā un pēc tam nosēžas to cilvēku maciņos, kuri ir godīgi maksātāji. Tie visbiežāk ir pensionāri, kas, tikko saņēmuši savā kontā pensiju, tūlīt nokārto savus komunālos maksājumus. Diemžēl nereti situācija izveidojas tāda, ka pirms tam, iekams sākas apkures sezona, šie cilvēki ir spiesti nomaksāt arī to cilvēku parādus, kuri nav vēlējušies kārtot savus komunālos maksājumus.

Diemžēl taisnība Valaiņa kungam ir tajā ziņā, ka šis likumprojekts tikai daļēji uzsāk ceļu uz to, lai komunālo maksājumu un pārvaldīšanas maksājumu parādus piesaistītu konkrētam īpašumam, nevis konkrētai personai. Šis likumprojekts paredz to, ka brīdī, kad īpašums maina īpašnieku, ir jāvienojas par aktu, jāparaksta akts, kurā jaunais īpašnieks uzņemas parādsaistības. Tas, kādā sadaļā šis likumprojekts ir nepilnīgs, ir tajā ziņā, ka nav paredzēts mehānisms, kādā veidā šī prasība ir padarīta par obligātu.

Ja šāds akts netiek noslēgts, kādas tam ir sekas? Šinī gadījumā likumā būs paredzēts pienākums noslēgt šo aktu, un, protams, godīgie cilvēki to, visticamāk, arī ievēros. Tomēr tie cilvēki, kuri nav bijuši godīgi un nav kārtojuši savas parādsaistības, bet grib pārdot šo īpašumu un atstāt šo parādu uz pārējo mājas iedzīvotāju pleciem, to varēs turpināt darīt.

Lai gan šis likumprojekts ir nepilnīgs, es uzskatu, ka šajā ļoti garajā ceļā, ko Saeima iet jau vairākus gadus attiecībā uz komunālo un apsaimniekošanas parādu mazināšanu, šis tomēr ir būtisks solis, šis ir atbalstāms solis, bet diemžēl šī ir bijusi tā minimālā programma, par kuru šobrīd Ekonomikas ministrija un Tieslietu ministrija ir spējušas vienoties. Tāpēc vēl jo vairāk šī atbildība gulsies uz deputātiem, kas strādā ar šiem jautājumiem, - iesniegt tādus šā likuma grozījumus, lai padarītu šo piesaisti, parāda piesaisti īpašumam, par obligātu tādā ziņā, ka jaunajam īpašniekam, iegādājoties īpašumu, ir jārēķinās ar to, ka iepriekšējā īpašnieka parādsaistības būs jāsedz.

Lūdzu šo likumprojektu atbalstīt un tos deputātus, kam interesē šie jautājumi, tiešām iesaistīties šā jautājuma tālākajā risināšanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Es saprotu, ka tuvojas pārtraukums, neviens vairs īsti neseko līdzi debatēm. Es tomēr aicinu jūs pievērst uzmanību šim jautājumam.

Kā jūs redzat, ir pienācis rudens, tūlīt būs arī ziema, sāksies jaunā apkures sezona. Problemātika, par ko minēja mani kolēģi, tik tiešām ir ļoti nopietna. Mēs esam ar to strādājuši jau ne vienu vien gadu. Un ar šiem likuma grozījumiem lielā mērā mēs varam atrisināt šo situāciju. Ierēdņi ir strādājuši, viņi ir darījuši to, ko viņi ir varējuši, un tiešām virkne noderīgu lietu šinī likumprojektā ir iestrādātas. Bet diemžēl esošais likumdošanas „rāmis” neļauj, nedod iespēju atrisināt pašu galveno problēmu, par ko jau šeit kolēģi minēja, tas ir - izveidot tādu ietvaru, tādu sistēmu, lai maksātājs būtu ieinteresēts pildīt savas saistības, lai viņam tas būtu izdevīgāk nekā kļūt par nemaksātāju, lai apsaimniekotājam vai pakalpojuma sniedzējam būtu izdevīgāk piedzīt no nemaksātājiem šo naudu, kas nav samaksāta par pakalpojumu, nevis pārlikt šo slogu uz maksātāju pleciem. Diemžēl esošā sistēma ir tāda, un rezultātā mums veidojas tās problēmas, par kurām mēs zinām. Un tāpēc tā ir likumdevēja politiskā griba un izšķiršanās - to beidzot izdarīt.

Es gribu aicināt visus kolēģus tik tiešām ņemt un to izdarīt vēl līdz apkures sezonai. Tāda iespēja mums ir. Diemžēl ierēdņu līmenī, speciālistu līmenī mums ļoti ātri paskaidros, ka esošais ietvars to neļauj darīt. Tāpēc, lūdzu, izrādīsim savu politisko gribu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Šī problēma ir kā karsts kartupelis mutē - izspļaut ir žēl, sagremot ir grūti. Bet šī problēma pastāv. Līdz ar to ir jāmeklē arī veidi, kā to risināt. Šis piedāvātais likumprojekts ir viens no veidiem. Droši vien būtu jāsaka arī, ka zināmā mērā ir nepilnīga, maigi izsakoties, darba aktivitāte no Ministru kabineta puses, jo es neuzskatu, ka pareizs solis ir tas, ka mums tiek iesniegts pusfabrikāts. Bet labāk, ja ir pusfabrikāts, nekā nekas netiek darīts vispār.

Es domāju, ka mūsu uzdevums ir šīs sesijas laikā pavirzīt uz priekšu visu to paketi, kas regulē jautājumus mājokļa sfērā. Es neizslēdzu iespēju, ka apspriešanas rezultātā parādīsies alternatīvs likumprojekts, kas regulēs šīs attiecības, un parādīsies arī izmaiņas vai izmaiņu varianti citos likumos. Bet jebkurā gadījumā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis ( SC).

Es runāšu ļoti īsi.

Tik tiešām, šī problēma pastāv jau diezgan sen. Saeimā mēs apspriežam to jau divus vai trīs gadus pēc kārtas.

Piekrītu visam tam, kas tika teikts no mūsu kolēģu puses. Vienīgi gribētu tam pievērst mūsu juristu, it īpaši Juridiskās komisijas, uzmanību, jo galvenā pretestība, kas mums ir, ir tieši no Tieslietu ministrijas un Juridiskā biroja puses. Visi priekšlikumi, kas tika izstrādāti no deputātu puses, visu laiku tika bremzēti tieši no juridiskā viedokļa. Tātad, ja Juridiskā komisija nāks mums palīgā, tad droši vien to mēs varbūt arī atrisināsim. Bez tā mēs tiešām paliksim pusceļā un līdz galam šo problēmu atrisināt nevarēsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Jakovļeva kungs vēlas ko piebilst?

V.Jakovļevs. Komisijas vārdā es varu tikai pateikt, ka mēs gaidīsim būtiskus priekšlikumus uz otro lasījumu. Un lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikuma iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Jakovļevs. Komisija par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteica šā gada 24.oktobri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.oktobris.

Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.2793, un man, bijušam diplomātam, ir īpašs gods ziņot par šo likumprojektu, jo arī bijušais diplomāts vēl joprojām var būt diplomāts, pat tad, ja viņš kļuvis par politiķi.

Ārlietu komisija ir virzījusi šos grozījumus Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, jo šogad 1.oktobrī stāsies spēkā grozījumi Pilsonības likumā, pieļaujot dubultpilsonību. Tā kā šīs izmaiņas Pilsonības likumā varētu radīt situāciju, ka citu valstu pilsoņi var kļūt par Latvijas Republikas diplomātiem, bija nepieciešams veikt grozījumus Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā.

Tāpēc Ārlietu komisijas virzītie grozījumi paredz noteikt, ka diplomāts ir Latvijas pilsonis, kuram nav citas valsts pilsonības. Šo normu nevajadzētu uzskatīt par ierobežojumu personas tiesībām uz nodarbošanos, bet gan par ierobežojumu, kas noteikts publiski tiesiskajās attiecībās.

Šie grozījumi ir nepieciešami, lai Latvijai nodrošinātu pienācīgu profesionāli un starptautiski respektētu diplomātisko un konsulāro dienestu. Šie grozījumi atbilst Vīnes konvencijai par diplomātiskajām attiecībām un tiek plaši piemēroti pieņemtajā starptautiskajā praksē. Ir valstis, kuras atsakās akreditēt diplomātus ar divām pilsonībām. Līdz ar to, pieļaujot dubultpilsonību diplomātiskajā dienestā, Latvijas Ārlietu dienests ierobežotu savas iespējas nozīmēt diplomātus. Vienlaicīgi mūsu diplomāti tiktu sadalīti divās nevienlīdzīgās grupās.

Latvijas diplomātam ir jābūt lojālam tikai pret Latvijas Republiku un jāievēro tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz dienesta laikā iegūtās informācijas neizpaušanu. Lai strādātu diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, diplomātam ir jāsaņem atbilstošas kategorijas atļauja darbam ar Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un NATO klasificēto informāciju. Tomēr šie grozījumi nenosaka absolūtu aizliegumu personām, kurām ir dubultpilsonība, būt par diplomātiem.

Lai nodrošinātu, ka leģitīmais mērķis tiek sasniegts ar pilsoņa tiesības vismazāk ierobežojošiem līdzekļiem, redakcija paredz iespēju Ministru kabinetam pēc ārlietu ministra ieteikuma piešķirt diplomātisko rangu Latvijas pilsonim, kuram ir arī citas valsts pilsonība. Attiecīgie grozījumi netiks attiecināti uz diplomātiem, kas diplomātisko rangu un citu valstu pilsonību ieguvuši līdz 2013.gada 1.oktobrim.

Ārlietu komisija izskatīja šo jautājumu, uzklausot ne tikai Ārlietu ministrijas pārstāvjus, bet arī tiesībsarga pārstāvi, un vienojās, ka šis likumprojekts ir atbilstošs Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām. Ierobežojums ir noteikts ar likumu, tam ir leģitīms mērķis, un tiek ievērots samērīguma princips.

Ārlietu ministrijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 10.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.oktobris. Paldies.

O.Ē. Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Taču, pirms mēs reģistrējamies, uzklausīsim veselu virkni paziņojumu.

Pirmām kārtām ir Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Agešina un Rubika jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par dokumentiem, kas saistīti ar telekomunikāciju uzņēmumu „Latvijas Mobilais telefons” un Lattelecom apvienošanu”. Šis jautājums pāradresēts ekonomikas ministram Pavļutam, no kura saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Bet, tā kā ministrs atrodas komandējumā, viņš uz atbilžu sniegšanu nevar ierasties.

Arī uz deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Cvetkovas, Klementjeva un Agešina jautājumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par iedzīvotāju veselības aprūpi Latvijā” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Bet arī veselības ministre atrodas komandējumā.

Tāpēc jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks.

Deputāti Tutins, Urbanovičs, Rubiks, Zariņš un Sakovskis ir sagatavojuši deputātu jautājumu zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par valstij piederošo mežu atsavināšanas kārtību”. Jautājums tiks nodots zemkopības ministrei.

Deputāti Elksniņš, Cvetkova, Urbanovičs, Zujevs un Orlovs ir sagatavojuši deputātu jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par apvienoto telekomunikāciju uzņēmumu „Latvijas Mobilais telefons” un Lattelecom kontrolpaketes nodošanu”. Jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.

Deputāti Elksniņš, Cvetkova, Urbanovičs, Zujevs un Orlovs ir sagatavojuši deputātu jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par telekomunikāciju uzņēmumu „Latvijas Mobilais telefons” un Lattelecom valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanu”. Arī šis jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.

Vēl, pirms mēs reģistrējamies, mums šodien ir jāapsveic divi zālē esoši jubilāri.

Sveicam Guntaru Bilsēnu, kuram jubileja ir tieši šodien! (Aplausi.)

Dzimšanas diena šodien ir arī deputātam Nikolajam Kabanovam! (Aplausi.)

Jā. Un vēl, protams, pie priecīgajiem notikumiem jāpiemin arī tas, ka Saeimas deputātu komanda pagājušajā nedēļā piedalījās 4.Starptautiskajās parlamentāriešu sporta spēlēs Maskavā, kur mūsu kolēģe Dana Reizniece-Ozola Saeimas komandai izcīnīja 1.vietu šahā. (Aplausi.)

Izcīnītās godalgas var apskatīt Balsošanas zālē.

Protams, arī pārējie kolēģi mūs godam pārstāvēja. Deputāti Romāns Naudiņš un Dzintars Zaķis ieguva 3.vietu tenisā. (Aplausi.) Savukārt deputāts Jānis Klaužs izcīnīja 5.vietu galda tenisā. (Aplausi.) Un minifutbolā mūsu komanda ieguva 8.vietu. (Aplausi.)

Kopumā spēlēs piedalījās 11 valstis, un mēs tātad esam godam pārstāvējuši mūsu valsts parlamentu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēl viens paziņojums.

Es atgādinu, ka šodien pulksten 12.35 Sarkanajā zālē būs filmas „Uzturiet debesis spēkā...” svinīgā pirmizrāde, jo šogad aprit 25 gadi, kopš ir dibināta Latvijas Tautas fronte, un, atzīmējot šo gadadienu, ar Saeimas atbalstu ir uzņemta šī filma. Filmas pamatā ir tālaika deputātu un viņu laikabiedru, kuri atbalstīja neatkarīgas valsts ideju, atskats uz Latvijas Atmodas vēsturi.

Pasākumā ir aicināti piedalīties arī Augstākās padomes deputāti un PSRS Tautas deputāti, kas atbalstīja Latvijas neatkarības ideju, kā arī filmas autoru kolektīvs.

Tātad es aicinu, lai mūsu viesi nebūtu vieni, tomēr arī deputātus izrādīt interesi par šo filmu.

Vārds paziņojumam deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas locekļi! Kā jau vakardien teicu, šodien pulksten 10.25 būs īsa komisijas iekšējā sēde Frakciju mājā, Jēkaba ielā 10/12, 106.telpā. Sēdes garums - 10-15 minūtes.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Augsti godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi pulksten 11.00 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav zālē, Ina Druviete... nav, Jānis Klaužs... nav, Ināra Mūrniece... nav, Igors Pimenovs... ir klāt, Vineta Poriņa... nav, Sergejs Potapkins... nav, Inga Vanaga... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 26.septembra sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 4. sēde
2013. gada 26. septembrī

 

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 900/Lp11)

(Dok. Nr. 2765, 2765A)

   
Par likumprojektu „Grozījums Euro ieviešanas kārtības likumā” (Nr. 901/Lp11) (Noraidīts)

(Dok. Nr. 2777, 2777A)

   
Priekšlikums - dep. A.Sakovskis (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (Nr. 902/Lp11)

(Dok. Nr. 2793, 2793A)

   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 903/Lp11) (Noraidīts)

(Dok. Nr. 2796, 2796A)

   
Priekšlikums - dep. V.Reskājs (par)
  - dep. A.Ašeradens (pret)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ņikitam Ņikiforovam šā gada 19. septembrī

(Dok. Nr. 2797)

   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Klaužam no šā gada 24. septembra līdz 30. septembrim

(Dok. Nr. 2798)

   
Lēmuma projekts „Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē” (Nr. 463/Lm11)

(Dok. Nr. 2810)

   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Rasmas Kārkliņas atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas” (Nr. 464/Lm11)

(Dok. Nr. 2813)

   
Lēmuma projekts „Par deputātes Rasmas Kārkliņas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 465/Lm11)

(Dok. Nr. 2814)

   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 876/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)

(Dok. Nr. 2794)

   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr. 899/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)

(Dok. Nr. 2763B)

   
Ziņo - dep. I.Cvetkova
   
Likumprojekts „Apsardzes darbības likums” (Nr. 740/Lp11) (1.lasījums)

(Dok. Nr. 2534, 2764)

   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Arodbiedrību likums” (Nr. 692/Lp11) (1.lasījums)

(Dok. Nr. 2401, 2766)

   
Ziņo - dep. A.Buiķis
   
Likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 744/Lp11) (1.lasījums)

(Dok. Nr. 2538, 2767)

   
Ziņo - dep. A.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 890/Lp11) (1.lasījums)

(Dok. Nr. 2691, 2768)

   
Ziņo - dep. I.Bišofa
   
Debates - dep. E.Siliņa
  - dep. E.Smiltēns
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” (Nr. 767/Lp11) (1.lasījums)

(Dok. Nr. 2566, 2769)

   
Ziņo - dep. Dz.Zaķis
   
Likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 771/Lp11) (1.lasījums)

(Dok. Nr. 2570, 2770)

   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” (Nr. 753/Lp11) (1.lasījums)

(Dok. Nr. 2548, 2771)

   
Ziņo - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” (Nr. 770/Lp11) (1.lasījums)

(Dok. Nr. 2569, 2772)

   
Ziņo - dep. J.Tutins
   
Likumprojekts „Grozījumi Komercķīlas likumā” (Nr. 699/Lp11) (1.lasījums)

(Dok. Nr. 2410, 2773)

   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” (Nr. 642/Lp11) (2.lasījums)

(Dok. Nr. 2776)

   
Ziņo - dep. J.Dūklavs
   
Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (Nr. 689/Lp11) (1.lasījums)

(Dok. Nr. 2382, 2790)

   
Ziņo - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 729/Lp11) (1.lasījums)

(Dok. Nr. 2489, 2791)

   
Ziņo - dep. L.Čigāne
   
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas režīmu” (Nr. 716/Lp11) (1.lasījums)

(Dok. Nr. 2456, 2792)

   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un cita veida noziedzīgiem nodarījumiem” (Nr. 763/Lp11) (1.lasījums)

(Dok. Nr. 2560, 2792)

   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” (Nr. 741/Lp11) (1.lasījums)

(Dok. Nr. 2535, 2792)

   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 768/Lp11) (1.lasījums)

(Dok. Nr. 2567, 2795)

   
Ziņo - dep. V.Jakovlevs
   
Debates - dep. V.Valainis
  - dep. L.Čigāne
  - dep. I.Zariņš
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. A.Sakovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (Nr. 902/Lp11) (1.lasījums)

(Dok. Nr. 2793, 2793A)

   
Ziņo - dep. O.Ē.Kalniņš
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu J.Tutina, J.Urbanoviča, A.Rubika, I.Zariņa un A.Sakovska jautājumu zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par valstij piederošo mežu atsavināšanas kārtību” (Nr 67/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Cvetkovas, J.Urbanoviča, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par apvienoto telekomunikācijas uzņēmumu „Latvijas Mobilais telefons” un „Lattelecom” kontrolpaketes nodošanu” (Nr. 68/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Cvetkovas, J.Urbanoviča, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par telekomunikācijas uzņēmumu „Latvijas Mobilais telefons” un „Lattelecom” valstij piederošo kapitāldaļu atsavināšanu” (Nr. 69/J11)
   
Paziņojumi
  - dep. E.Siliņa
  - dep. I.Bišofa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 26.09.2013 09:05:10 bal001
Par - 35, pret - 46, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Euro ieviešanas kārtības likumā (901/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 26.09.2013 09:13:10 bal002
Par - 40, pret - 35, atturas - 8. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (903/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 26.09.2013 09:14:44 bal003
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē (463/Lm11)

Datums: 26.09.2013 09:15:09 bal004
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Rasmas Kārkliņas atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas (464/Lm11)

Datums: 26.09.2013 09:15:31 bal005
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Rasmas Kārkliņas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (465/Lm11)

Datums: 26.09.2013 09:16:57 bal006
Par - 57, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (876/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 26.09.2013 09:18:02 bal007
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (899/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 26.09.2013 09:20:53 bal008
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Apsardzes darbības likums (740/Lp11), 1.lasījums

Datums: 26.09.2013 09:21:55 bal009
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Arodbiedrību likums (692/Lp11), 1.lasījums

Datums: 26.09.2013 09:24:18 bal010
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (744/Lp11), 1.lasījums

Datums: 26.09.2013 09:34:51 bal011
Par - 77, pret - 0, atturas - 6. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (890/Lp11), 1.lasījums

Datums: 26.09.2013 09:37:03 bal012
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (767/Lp11), 1.lasījums

Datums: 26.09.2013 09:38:30 bal013
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (771/Lp11), 1.lasījums

Datums: 26.09.2013 09:39:49 bal014
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā (753/Lp11), 1.lasījums

Datums: 26.09.2013 09:41:05 bal015
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā (770/Lp11), 1.lasījums

Datums: 26.09.2013 09:44:17 bal016
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komercķīlas likumā (699/Lp11), 1.lasījums

Datums: 26.09.2013 09:45:37 bal017
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (642/Lp11), 2.lasījums

Datums: 26.09.2013 09:47:36 bal018
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā (689/Lp11), 1.lasījums

Datums: 26.09.2013 09:49:24 bal019
Par - 60, pret - 0, atturas - 24. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (729/Lp11), 1.lasījums

Datums: 26.09.2013 09:50:32 bal020
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas režīmu (716/Lp11), 1.lasījums

Datums: 26.09.2013 09:52:05 bal021
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālu narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru apriti un cita veida noziedzīgiem ... (763/Lp11), 1.lasījums

Datums: 26.09.2013 09:53:24 bal022
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (741/Lp11), 1.lasījums

Datums: 26.09.2013 10:08:49 bal023
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (768/Lp11), 1.lasījums

Datums: 26.09.2013 10:13:04 bal024
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (902/Lp11), 1.lasījums




Frakciju viedokļi
2013.gada 26.septembrī

 

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums „Frakciju viedokļi”, un deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Imantam Parādniekam. Lūdzu!

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

 

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas šodienas sēdē pieņemtajiem likumprojektiem ir tikai viens īpašas pieminēšanas vērts, kas gan tika noraidīts arī no Nacionālās apvienības puses. Tas bija „Saskaņas Centra” kolēģu iesniegtais priekšlikums par to, lai pagarinātu vienlaicīgās apgrozības periodu gan latam, gan eiro, kas, kā šobrīd likumā ir noteikts, būs divu nedēļu garumā. Kāpēc Nacionālā apvienība nolēma noraidīt? Tāpēc, ka tas rada sarežģījumus. Savukārt mēs rosināsim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skatīt Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšlikumu par to, lai ļautu, sevišķi lauku rajonos, kur nav pieejami Latvijas pasta pakalpojumi, veikt mazumtirgotājiem konvertāciju, ja viņi paši to vēlas, un tādējādi atvieglot šo procesu, ja tiešām kādam vēl būtu palikuši lati un būtu nepieciešams norēķināties ar eiro. Tā šis process tiktu atvieglots.

Īpaši gribu pieminēt to, kas ir šobrīd pati aktuālākā lieta 2014.gada budžeta sakarā. Lai budžets nonāktu Saeimā savlaicīgi (kā tas noteikts likumā – 1.oktobrī), jau otrdien ir jāpieņem valdībā lēmums par tā pieņemšanu. Un savukārt šeit joprojām ir divi tādi principiāli klupšanas akmeņi, proti, jautājumi, kuros pagaidām vēl nav panākta vienošanās ar koalīcijas partneriem, un tādi jautājumi ir demogrāfija un uzturēšanās atļauju piešķiršana par nekustamā īpašuma iegādi. Diemžēl demogrāfijas jomā mums joprojām ir tādas, var teikt, ideoloģiska rakstura pretrunas, un laikam pati pirmā un galvenā ir tā, ka sākotnējā vienošanās un dotie solījumi būtu jāpilda. Un tās pretrunas ir saistītas ar to, ka Nacionālā apvienība kopā ar pārējiem kolēģiem no Reformu partijas un neatkarīgajiem deputātiem uzskata, ka vislabāk pati māmiņa var parūpēties par to un izlemt, kas viņai vairāk ir nepieciešams – vai atgriezties darbā pēc bērna gada vecuma sasniegšanas vai turpināt rūpēties pašai par savu bērnu. Un sevišķi tās, kas ir sociāli apdrošinātas, vajadzētu no valsts puses īpaši atbalstīt un nodrošināt visu šo periodu, kas likumā ir noteikts; viņām tiktu saglabāta gan darba vieta, gan arī pēc bērna pusotra gada vecuma sasniegšanas pašvaldības nodrošinātu bērnu ar vietu bērnudārzā. Tas ir obligāti nepieciešams priekšnoteikums, lai māmiņas justos droši un varētu pieņemt lēmumu par ģimenes kuplināšanu. Savukārt, ja viņas pēc bērna gada vecuma sasniegšanas nolemj doties darbā, tad, ja saglabājam samazinātā apjomā šo pabalstu – vecāku pabalstu –, viņas arī var nodrošināt, ka kāds par šo bērnu rūpējas.

Tas ir šobrīd tas lielākais klupšanas akmens tieši demogrāfijas jautājumā, un es ceru, ka mums tuvākajā laikā izdosies tomēr nonākt pie kādiem kopsaucējiem.

Attiecībā uz uzturēšanās atļaujām ir jau vairākkārt teikts, ka mēs atbalstām šādu uzturēšanās atļauju saņemšanu, kas ir... pirmām kārtām tās ir kontrolētas apjoma ziņā. Un noteikti jāveic reāli ieguldījumi tautsaimniecībā, tādējādi veicinot nodarbinātību, uzņēmējdarbību, nevis fiktīvi darījumi, pūšot jaunu nekustamā īpašuma burbuli, kā tas notiek šobrīd. Tātad Nacionālās apvienības pozīcija ir gana skaidra jautājumā par to, ka būtu pārtraucama uzturēšanās atļauju izsniegšana pret nekustamo īpašumu iegādi. Viss pārējais ir pārrunājams. Šobrīd izskanējušais Reformu partijas un no Ekonomikas ministrijas nākušais priekšlikums par ekonomiskās attīstības fondu ir atbalstāms, un noteikti šinī jomā mums ir iespējams atrast kopsaucējus, ja tiek pieņemts šis galvenais priekšnosacījums – pārtraukt šo uzturēšanās atļauju tirgošanu pret nekustamā īpašuma iegādi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Imantam Parādniekam.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

 

Labrīt, godātie klausītāji! Sveicinu jūs ceturtdienas rītā, kad ir jau beigusies Saeimas sēde. Šodien tā nebija pārāk gara, bet ir pieņemta virkne svarīgu lēmumu un likumprojektu, par kuriem vairāk pastāstīs arī kolēģi.

Bet es vēlos akcentēt citu jautājumu. Rudens, kā jau kolēģis Parādnieka kungs uzsvēra, ir laiks, kad Saeimas deputāti kopā ar valdību strādā budžeta veidošanas kontekstā, un, protams, koalīcijas partijas gan savās sēdēs, gan arī publiskajā telpā šobrīd pauž viedokli par tādām populārām jomām kā demogrāfija un citi jautājumi, bet es vēlos vērst jūsu uzmanību uz vienu jomu, uz kuru mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, liksim akcentu, gatavojot budžetu, un vairākkārt atkārtosim, ka tā ir joma, kurā kritiski ir nepieciešams palielināt finansējumu.

Vakardien Saeimas Inovāciju un zinātnes apakškomisijā mēs skatījām jautājumu par zinātnes finansējumu 2014.gadā.

Kā jūs, iespējams, zināt, katras nozares ministrija ir iesniegusi Ministru kabinetam savus pasākumus jeb jaunas politikas iniciatīvas, kuras būtu vēlams nākamajā gadā finansēt no valsts budžeta, un, protams, lielā mērā tās ir nevis jaunas politikas iniciatīvas, bet esošo vajadzību apmierināšana, un tas, cik nu lielā mērā tās tiek apmierinātas, tiek atspoguļots nozaru budžetos kā attiecīgs pieaugums. Zinātne ir tā joma, kurā, neskatoties uz to, ka mums ir Nacionālais attīstības plāns, kura centrā ir paredzēta ekonomiskā izrāviena tēze, mēs runājam par to, ka mūsu vienīgais resurss ir cilvēki. Izskatās, ka zinātne ir tā joma, uz kuras rēķina valdība atkal jau plāno – arī nākamajā gadā plāno! – taupīt.

Atgādināšu, ka tad, kad Latvijā sākās krīze – tas bija 2009.gads –, tad, aizdevēju pavadā ejot, tika izdarīts tā, ka zinātne un izglītība bija tās jomas, kurās visvairāk tika samazināts valsts budžets. Respektīvi, zinātnei finansējums tika samazināts ne par 10, ne par 20, bet par veseliem 60 procentiem! Tā samazinājuma rezultāts ir tas, ka mūsu zinātnieki, mūsu gudrās galvas, šobrīd faktiski dzīvo tikai no Eiropas projektiem; šie Eiropas projekti – tas ir vienīgais veids, kā viņus motivēt joprojām strādāt un darīt savu darbu Latvijā, nevis braukt uz kaimiņvalstīm, uz Vāciju, uz Franciju mācīties un izstrādāt jaunus produktus. Bet jāņem vērā, ka diemžēl arī Eiropas fondi ir limitēti un ka šis ir tāds kritisks gads: kad gada beigās tie beigsies, tad ar nākamā gada sākumu būs liels jautājums, kā zinātniskajiem institūtiem nodrošināt savu darbinieku atalgojumu.

Kāpēc es pievēršu uzmanību šim jautājumam? Tāpēc, ka, ja mēs tiešām gribam par Latvijas attīstību runāt, tad mums šie savi cilvēki, šīs mūsu gudrās galvas, ir jāatbalsta. No tā, cik lielā mērā mēs atbalstīsim zinātni un izglītību, būs atkarīgs tas, cik veiksmīga būs ražošana Latvijā, kur, kā mēs redzam, tikai viena piektā daļa no kopējā uzņēmumu skaita ir tādi uzņēmumi, kas rada tiešām inovatīvus produktus. Lielākā daļa diemžēl ir tādi uzņēmumi, kuros ārvalstu investori, kas darbojas Latvijā, izmanto latviešu rokas... nu, principā Latvijas iedzīvotājus kā tādu samērā lētu, bet labu darbaspēku.

Mūsu mērķis ir, lai šeit strādātu uzņēmumi, kuri var maksāt lielas algas, labas algas, noturēt Latvijas ģimenes šeit, mājās. Tā ka šī ir joma, pie kuras mēs turpināsim strādāt.

Izglītības un zinātnes ministrija ir prasījusi papildus 29 miljonus zinātnes bāzes finansējuma pieaugumam, bet piešķirts ir tikai nedaudz vairāk par 3 miljoniem – tas nozīmē, ka daudzkārt mazāk, nekā ir patiesībā vajadzīgs. Zaļo un Zemnieku savienība apsola no savas puses darīt visu maksimālo, kas ir iespējams (protams, esot opozīcijā), lai šo kļūdu labotu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

Nākamā runās Reformu partijas frakcijas deputāte Inita Bišofa. Lūdzu!

I.Bišofa (RP).

 

Labrīt! Šodien Saeimā tika skatīti vairāki likumprojekti, kas savu ceļu mēro no Sociālo un darba lietu komisijas.

Būtiski ir tas, ka ir izstrādāts jauns likums par arodbiedrībām – likumprojekts „Arodbiedrību likums”, ko izstrādāja arodbiedrības kopā ar Labklājības ministriju. Jāsaka, ka šajā Saeimā tika skatīts jau arī iepriekšējais likums, kas bija būtiski novecojis. Arodbiedrības izteica lielu pateicību par to, ka ir izstrādāts jauna likuma projekts un turpmāk arodbiedrību darbu Latvijā noteiks jauns likums.

Šajā Saeimas sēdē tika skatīts arī likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Tas nozīmē, ka turpinās darbs pie tā, lai mazinātu vardarbību, it īpaši vardarbību pret bērniem. Jāsaka, ka ļoti nozīmīgi, ka šajā likumprojektā ir iestrādāta norma par to, ka valsts pienākums turpmāk būs nodrošināt ikgadējā valsts budžetā līdzekļus visiem vardarbībā cietušajiem bērniem, lai nebūtu vairs tā, kā mēs esam to piedzīvojuši,– ka gada beigās bērniem ir jāgaida un, lai viņi saņemtu atbalstu, tātad šie budžeta līdzekļi jāpieprasa papildus.

Nozīmīgi attiecībā uz ogu un dārzeņu audzētājiem ir grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Šie likuma grozījumi saskan ar jau iepriekšējā Saeimas sēdē pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un attiecas uz laukstrādnieku nodarbināšanu. Jāsaka, ka plānota ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, kas būs 15 procentu un kas būtiski atvieglos ogu un dārzeņu audzētājiem piesaistīt darbaspēku. Un attiecībā uz valsts sociālo apdrošināšanu jāteic, ka tiem cilvēkiem, kuri strādās šajos darbos un kuri būs sezonas laukstrādnieki, būs iespēja brīvprātīgi pievienoties valsts obligātajai pensijas apdrošināšanai un, ja viņu ienākumi mēnesī pārsniegs 70 eiro, tad no viņu ienākumiem tiks arī maksāts par pensijas apdrošināšanu.

Jāsaka, ka šonedēļ Sociālo un darba lietu komisija sāka skatīt grozījumus Darba likumā, un šeit būs būtiskas diskusijas gan par virsstundu darbu, gan par citiem jautājumiem.

Jāsaka, ka līdz Saeimai ir atnākuši tie grozījumi, kas ir guvuši gan arodbiedrību biedru, gan arī Latvijas Darba devēju konfederācijas atbalstu, kaut gan, jāsaka, katrai no pusēm ir vēl arī savi priekšlikumi.

Visiem šiem likumprojektiem ir noteikti priekšlikumu iesniegšanas termiņi, un sabiedrībai ir iespēja iesaistīties, izteikt savas domas, uzrunāt deputātus – tātad ir iespēja visiem kopā strādāt pie šiem likumprojektiem, pie šo likumu grozījumiem, lai tie nestu labumu mums visiem kopā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Initai Bišofai.

Raidījumā „Frakciju viedokļi” nākamā runās frakcijas VIENOTĪBA deputāte Lolita Čigāne. Lūdzu!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Daži jautājumi, kas frakcijai VIENOTĪBA šķita būtiski Saeimas šodienas sēdē.

Vispirms, protams, jāteic, ka frakcija VIENOTĪBA ir ļoti gandarīta par to, ka mēs tādā diezgan straujā tempā dodamies uz priekšu, lai sakārtotu likumdošanu, kas ir saistīta ar sezonālo darbu veicējiem, kuru pienesums nereti ir ļoti būtisks mūsu laukiem tieši tad, kad ir vai nu augļu un dārzeņu novākšanas sezona, vai arī stādīšanas sezona. Lielā mērā šie cilvēki šobrīd tiek pasargāti no tādas nevajadzīgas vainas sajūtas, ka bieži vien šie Latvijas laukiem ļoti būtiskie darbi tiek veikti, nu, tādā ēnu ekonomikas ietvarā, bez iespējas legalizēt šos darbus un attiecīgi ar valsti norēķināties nomaksāto nodokļu ziņā. Saeimā šobrīd ir jau panākti un arī apstiprināti otrajā lasījumā ļoti būtiski risinājumi attiecībā uz šo cilvēku sociālo apdrošināšanu, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu.

Vienlaicīgi frakcija VIENOTĪBA ļoti cītīgi turpina strādāt pie jautājumiem, kas tieši tagad, tuvojoties apkures sezonai, skar ļoti daudzus iedzīvotājus, un tie ir komunālo maksājumu parādu jautājumi.

Diemžēl pašreizējā sistēma atļauj lielā mērā cilvēkiem uzvesties, nu, tādā savā ziņā bezatbildīgā veidā – uzkrāt šos parādus, nenomaksāt šos parādus un beigās piespiest kaimiņus, kas nereti ir pensionāri, kas dzīvo no vienas pensijas līdz otrai un kas uzreiz, tiklīdz kā pensija ienāk viņu bankas kontos, nomaksā, nokārto visus komunālo maksājumu rēķinus... Tātad šie cilvēki, kas bezatbildīgi nekārto savus rēķinus, lielā mērā dzīvo uz šo godprātīgo iedzīvotāju rēķina, jo tad, kad ir jautājums, vai mājai pieslēgs siltumu vai ne, mājas iedzīvotāji, protams, ir spiesti sanākt kopā un vienoties par to, ka siltuma parādi tiek nokārtoti.

Šodien mēs pieņēmām pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, lai mainītu šo situāciju. Likumprojekts paredz to jeb uzsāk ceļu uz to, ka dzīvokļa parāds tiek piesaistīts nevis konkrētai personai, bet tiek piesaistīts konkrētam īpašumam. Respektīvi, likumprojekts paredz, ka tajā brīdī, kad īpašums, uz kuru ir sakrāti parādi, tiek pārdots, starp tā bijušo īpašnieku un jauno ieguvēju ir jāpanāk vienošanās, kā šīs parādsaistības tiks segtas.

Šodien mēs daudz runājām arī par to, ka diemžēl šobrīd vēl nav sankciju mehānisma, kas būtu iestrādāts šajā likumprojektā, lai paredzētu, ka šāda vienošanās starp bijušo un nākošo īpašnieku par parādu nomaksu ir obligāta un absolūti nepieciešama jebkurā šādā darījumā. Frakcijas VIENOTĪBA deputāti pauž apņēmību turpināt strādāt pie šī jautājuma un panākt šī jautājuma atrisinājumu.

Mūsu frakcijas darba kārtībā ir arī jautājums par tā saukto dalīto īpašumu, jo Rīgā vien ir apmēram 80 tūkstoši dzīvokļu īpašnieku, kuri dzīvo uz citam īpašniekam piederošas zemes un kuru maksājumi par nomu ir ļoti augsti. Diemžēl mēs jau vairākus gadus neesam spējuši atrast risinājumu šim jautājumam, jo, protams, dzīvokļu īpašnieku balsis ir ļoti spēcīgas un skan ļoti skaļi arī Saeimas komisijās un Saeimas gaiteņos.

Vēl par vienu būtisku jautājumu, kas šobrīd ir darba kārtībā un ir saistīts ar budžetu. Tas ir jautājums par uzturēšanās atļaujām – pagaidu uzturēšanās atļaujām –, ko persona, kas ir citas valsts pilsonis, var saņemt, ja iegulda ievērojamus līdzekļus vai nu nekustamajā īpašumā, vai bankās, vai arī kādā uzņēmumā. Šobrīd frakcijai VIENOTĪBA ir nostāja, ka šī sistēma noteikti ir jāreformē – būtiski jāreformē! –, vispirms jau dubultojot pašreizējās ieguldījumu prasības. Šobrīd, piemēram, attiecībā uz Rīgā esošiem nekustamajiem īpašumiem summa ir 100 tūkstoši, bet ārpus Rīgas – 50 tūkstoši. Tātad šīs summas vajadzētu dubultot. Mēs uzskatām, ka ļoti atbalstāma ir arī ideja, ka šie cilvēki, kas veic ieguldījumus, lai iegūtu pagaidu uzturēšanās atļaujas, iemaksātu arī zināmu summu ekonomiskās attīstības fondā, kas tiktu izmantots ekonomikas stimulēšanai un sekmēšanai. Un vajag arī pastiprināt noteikumus, kādā veidā jāveic investīcijas uzņēmumos, lai tās nebūtu tikai formālas investīcijas, bet tiešām veicinātu ražošanu un dotu pienesumu mūsu valsts ekonomikai.

Tas būtu pārskats par jautājumiem, pie kuru risināšanas šobrīd strādā frakcijas VIENOTĪBA deputāti.

Es gribu arī visus radioklausītājus apsveikt ar gaidāmo Tautas frontes 25.gadadienu. Šodien mēs, Saeimas deputāti, skatīsimies filmu tieši par Tautas frontes izveidi un sākotni. Bet arī nākošās nedēļas nogalē ir paredzēti ļoti daudzi pasākumi, kuros cilvēki varēs atgriezties atmiņās – Tautas frontes laika atmiņās. Un es ļoti ceru, ka daudzi radioklausītāji atradīs iespēju ar šiem notikumiem iepazīstināt gan savus bērnus, gan mazbērnus, jo, protams, Tautas frontes laiks latviešu tautai ir bijis ļoti būtisks laiks – tas ir bijis tiešām tāds mūsu visu vienotības un pacēluma laiks, kurā vismaz atmiņās būtu vērts atgriezties.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Lolitai Čigānei.

Un šodien raidījumu „Frakciju viedokļi” noslēdz Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien vēlos paust Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas viedokli par trim jautājumiem – par eiro ieviešanas kārtību, par tā sauktajām legālajām narkotikām un par nodokļu atvieglojumiem darba devējam.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumu Euro ieviešanas kārtības likumā, paredzot, ka, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, četras nedēļas varēs norēķināties ne tikai ar eiro, bet arī ar latiem. Likuma pašreizējā redakcija nosaka, ka pārejas periods ilgs tikai divas nedēļas.

Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams pagarināt pārejas periodu, kādā varēs norēķināties gan ar latiem, gan ar eiro. Šāda pārejas perioda pagarināšana būtu labvēlīga cilvēkiem un samazinātu iedzīvotāju nervozitāti, kas rodas sakarā ar pāreju uz eiro.

Pirmkārt, Latvijā lauku apvidos ir ne mazums vietu, kur nav ne banku filiāļu, ne pasta nodaļu, lai varētu samainīt naudu, ne arī bankomātu, kur varētu izņemt jau eiro.

Otrkārt, daudziem Latvijas iedzīvotājiem – īpaši vecākiem ļaudīm – nav kontu bankās. Algu vai pensiju viņi saņem skaidrā naudā.

Treškārt, daudzi cilvēki ap Jauno gadu dodas atvaļinājumos ārpus valsts.

Ceturtkārt, dzīvē mēdz dažādi gadīties. Cilvēks var saslimt, nokļūt slimnīcā un vienkārši nevar piekļūt saviem uzkrājumiem, kas tiek glabāti mājās latos.

Uzskatām, ka pārejas periods ir jāpagarina no pašreizējām divām nedēļām līdz četrām, lai cilvēki justos mierīgāk un komfortablāk.

Diemžēl Saeimas vairākums ir acīmredzot citās domās un noraidīja šo mūsu likumprojektu.

Par tā sauktajām legālajām narkotikām. Mēs uzskatām, ka pret tā sauktajām legālajām narkotikām jācīnās ar daudz stingrākām metodēm, tāpēc esam tikušies ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Pēc mūsu domām, grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”, kurus izskatīšanai Saeimā nodevis Ministru kabinets, nevar pilnā mērā atrisināt legālo narkotiku izplatības problēmu, tāpēc nepieciešams pieņemt radikālākus risinājumus. Kā secināms no ministra teiktā, galvenā problēma, cīnoties pret legālajām narkotikām, ir tā, ka birokrātiskā sistēma nespēj panākt šīs vielas ražojošo pasaules industriju. Tiklīdz likumdošanā tiek atzīta par nelikumīgu kādas vielas vai kādu vielu savienojuma tirdzniecība, tā tūlīt tirgū nonāk jaunas legālās narkotikas, uz kurām aizliegums nav attiecināms.

Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” tikai daļēji palīdzēs cīņā pret legālajām narkotikām. Grozījumi ļaus uz laiku aizliegt tirgot vielas, par kurām pastāv aizdomas. Šāds aizliegums uz termiņu līdz vienam gadam tiks noteikts līdz vielas ekspertīzes pabeigšanai. Mēs, bez šaubām, apsveicam šādu lēmumu, taču uzskatām, ka šie pasākumi tik un tā ir nepietiekami. Legālās narkotikas bieži vien tiek tirgotas, piemēram, kā mēslojums, kā līme, un tas sarežģī to identifikāciju. Faktiski par pārbaužu iemeslu bieži kļūst cilvēku hospitalizācija, kad notikusi smaga saindēšanās ar legālajām narkotikām.

Varu atgādināt, ka pagājušā gada pavasarī Saeima noraidīja „Saskaņas Centra” sagatavotos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri ļautu Ministru kabinetam patstāvīgi paplašināt narkotisko un psihotropo vielu sarakstu, nosakot, ka tās aizliegts tirgot brīvā pārdošanā. Pašlaik Ministru kabinets var aizliegto vielu sarakstā iekļaut jaunus nosaukumus tikai pēc tam, kad Saeima ir apstiprinājusi, kāds ir nepieļaujamais narkotiskās vielas apjoms galaproduktā. Lai Saeima pieņemtu šādus grozījumus, nepieciešama diezgan gara, ilgstoša procedūra, kas neļauj operatīvi cīnīties pret narkotiku izplatību. Valdība var rīkoties daudz ātrāk. „Saskaņas Centra” priekšlikums toreiz diemžēl neguva Saeimas deputātu vairākuma atbalstu. „Par” bija 42 deputāti, „pret” – 44. Tomēr mēs joprojām uzskatām, ka šādi grozījumi ir nepieciešami, un informējām par to iekšlietu ministru.

Un visbeidzot, trešām kārtām, par nodokļu atvieglojumiem darba devējiem. Mēs uzskatām, ka darba devējam, kurš jauniešiem nodrošinājis viņu dzīvē pirmo darba vietu, jāpiešķir nodokļu atlaides, un Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti ir iesnieguši likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas paredz noteikt nodokļu atvieglojumus darba devējiem, kuri nodrošina pirmo darba vietu jauniem cilvēkiem vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Likumprojektā paredzēts, ka darba devējs, kurš pieņēmis darbā 15–25 gadus vecu jaunieti viņa pirmajā darba vietā, maksās pazeminātu sociālo iemaksu likmi par strādājošo – 15 procentu apmērā pašreizējo 24 procentu vietā. Atvieglojumi būs spēkā darba attiecību pirmā gada laikā. Tas ļaus samazināt nodokļu slogu darba devējiem, un viņiem būs izdevīgāk pieņemt darbā jaunus cilvēkus, kuriem vēl nav pieredzes darba attiecībās.

Diemžēl Latvijā ir ļoti augsts bezdarba līmenis jauniešu vidū. Pašlaik tas, pēc Eurostat datiem, vecumā grupā līdz 25 gadiem sasniedz pat 30 procentus. Jaunie cilvēki saskaras ar lielām problēmām pirmās darba vietas meklējumos. Darba devēji potenciālajiem darbiniekiem izvirza prasības attiecībā uz darba pieredzi un nereti nevēlas ieguldīt līdzekļus personāla apmācībā. Visefektīvākā metode, lai stimulētu jauniešu ienākšanu darba tirgū, ir tieši nodokļu atlaides darba devējiem.

Diemžēl šī Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas ideja šodien tika noraidīta, bet mēs uzskatām, ka nav nereālu mērķu, ir tikai nereāli izpildes termiņi.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas raidījums ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz! Visu labu!

Pirmdien, 20.novembrī
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”