Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas trešā sēde
2013.gada 19.septembrī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 9.00. Sākam Saeimas 19.septembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.septembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no Saeimas 19.septembra sēdes darba kārtības likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.876/Lp11). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Demiters, Bite, Lejiņš, Kazāka, Kalniņa-Lukaševica un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas 19.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Initas Bišofas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Demiters, Bite, Lejiņš, Kazāka, Kalniņa-Lukaševica un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas 19.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Initas Bišofas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par prakses ārstiem”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt pieteicies deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Ilgi jūsu uzmanību neaizkavēšu, bet gribu pievērst jūsu uzmanību šim likumprojektam. Šis likumprojekts ir saistīts ar praksē iegājušamies jēdzieniem „legālo narkotiku ātrāka izņemšana” un šo „nelegālo tirdzniecības vietu ātrāka aizvēršana”. Nav nekāds noslēpums, ka šos smēķējamos līdzekļus ļoti plaši izmanto jaunatne, un, sākoties skolai, šī problēma ir acīmredzama. Ja kādam ir laiks, izejiet, teiksim, cauri stacijas tunelim. Tur šāds kiosks darbojas on-line režīmā 24 stundas, un turpat tunelī parasti vismaz 4 vai 5 jaunieši pa stūriem smēķē šos maisījumus. Šis likums dos iespēju...

Kāda ir šī prakse?

Ir vielas ģenētiskā bāze, un vielas ar līdzīgām bāzēm var izņemt un konfiscēt, bet diemžēl šī industrija ir milzīga, jaunas vielas katru mēnesi nāk klāt, un šobrīd Latvijā jau ir astoņas tādas vielas, kuras vairs neatbilst iepriekšējai ģenētiskajai bāzei. Un šis likums tātad ļaus izņemt šīs vielas un 12 mēnešu laikā konstatēt, vai tās ir kaitīgas vai ne.

Tāpēc es aicinu tad, kad šis likumprojekts būs pirmajā lasījumā, atcerēties par to un piešķirt likumprojektam steidzamību, jo šā likuma ātrāka pieņemšana vismaz par vienu vai divām nedēļām... Es domāju, ka arī divas nedēļas cīņā pret šo kaitīgo pasākumu ir ļoti no svara.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” runāt neviens nav pieteicies. Tātad deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Gunāra Igauņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19.septembrī. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Pirms mēs skatām tālāk, mums būs, iespējams, jāizdara vēl divas izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.septembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr.859/Lp11) un likumprojektu „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr.868/Lp11) līdz turpmākam komisijas lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto un izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Initas Bišofas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Initas Bišofas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Initas Bišofas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Initas Bišofas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Deputātu pieprasījumi”.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Aijas Barčas, Andreja Klementjeva, Andra Bērziņa, Sergeja Dolgopolova, Valērija Agešina, Sergeja Mirska, Vitālija Orlova, Igora Pimenova, Aleksandra Jakimova un Ivana Ribakova pieprasījums veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par situāciju veselības aprūpes nozarē”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Barčas, Bērziņa, Klementjeva un citu deputātu pieprasījumu „Par situāciju veselības aprūpes nozarē”, kurā būtībā bija jautājumi: kad finansējuma lielums sasniegs 5 procentus no nacionālā kopprodukta un ko veselības ministre dara, lai labotu šo nepamierinošo situāciju veselības aprūpes finansēšanā?

Uzklausījusi pieprasījuma iesniedzējus, kā arī veselības ministri Ingrīdu Circeni, pēc debatēm Pieprasījumu komisija ar balsu vairākumu pieņēma lēmumu: pieprasījumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Šķiet, nevienam nav noslēpums, ka Latvija Eiropas Savienībā ierindojas pēdējo valstu vidū pēc finansējuma apjoma, kādu mēs veltām veselības aprūpes jomai. Jāteic, ka tie ir ne tikai procenti no iekšzemes kopprodukta vai miljoni, kuru pietrūkst; tā ir nauda, kuras pietrūkst cilvēku ārstēšanai.

Valdības deklarācija, kā atceraties, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu šai jomai. Paredzēts, ka 2014.gadā veselības aprūpes valsts budžeta rādītāji sasniegs jau 4,5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Atgādināšu, ka šī gada bāzes finansējums bija tikai 3,12 procentu. Bet, ja mēs skatāmies, kāds ir plāns nākamajiem trim gadiem, tad redzam, ka situācija ir pretēja: plānots ir nevis budžeta pieaugums, bet samazinājums. Un šāda situācija ir nepieļaujama, ja pati ministrija jau šogad norāda, ka gada otrajā pusē kvalitatīvai veselības aprūpei pietrūkst 34 miljonu, bet nākamajā un aiznākamajā ir plānots deficīts vairāk nekā 66 miljonu apjomā.

Viena no jomām, kurai es vēlos pievērst īpašu uzmanību, ir slimnīcu sniegtie neatliekamie stacionārie un ambulatorie medicīniskās palīdzības pakalpojumi. Katru gadu, plānojot budžetu četru gadu periodam, ir skaidrs, ka slimnīcas savus pakalpojumus nevarēs sniegt līdz gada beigām. Šis gads ir kārtējais gads, kurā slimnīcām, slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka no septembra slimnīcas jau ir devušas skaidru signālu, ka līdz gada beigām tās bezmaksas medicīnu nodrošināt nevarēs. Jautājums ir: kas notiek tālāk? Vai nu neatliekamā palīdzība iedzīvotājiem sniegta netiek un pacienti tiek sūtīti mājās, vai arī valstī būs pieejama tikai maksas medicīna. Skaitliski tas izskatās tā, ka uz šī gada septembri pakalpojumu sniegšanai slimnīcām jau pietrūkst 2,4 miljoni latu.

Pacientu līdzmaksājums par ārstēšanu stacionārā Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā, tie ir 9,5 lati par diennakti, kas iedzīvotāju zemās maksātspējas dēļ noved pie hronisku slimību ielaišanas, pacientiem baidoties nokļūt slimnīcā. Salīdzinājumam: Igaunijā pacienta līdzmaksājums ir tikai 1,5 eiro par diennakti, bet Lietuvā šāda līdzmaksājuma vispār nav.

Lai nodrošinātu pacienta līdzmaksājumu vismaz 5 eiro apmērā, finansējums nākamā gada budžetā būtu nepieciešams 7 miljonu latu apmērā. Jau šobrīd rindas uz atsevišķu pakalpojumu saņemšanu, uz izmeklējumiem un operācijām stiepjas vairāku gadu garumā. Piemēram, endoprotezēšanas operācija kā valsts pakalpojums Ziemeļkurzemes slimnīcā cilvēkam būtu jāgaida 12 gadus. Valsts no saviem līdzekļiem apmaksā vidēji divas operācijas gadā, taču rindā gaida 56 cilvēki. Tad parēķiniet, kā tas matemātiski izskatās!

Ambulatorais finansējums uz vienu iedzīvotāju valstī svārstās no 10 līdz 46 latiem (atkarībā no reģiona), līdz ar to pret visiem iedzīvotājiem nav arī vienlīdzīga attieksme. Mediķi pauž sašutumu arī par to, ka kopējais iedzīvotāju stāvoklis strauji pasliktinās, slimības tiek ielaistas, un līdz ar to arī ārstēšana ir dārgāka, nekā būtu iespējama, savlaicīgi diagnosticējot un sniedzot medicīnisko palīdzību. Slimnīcas no savas puses jau ļoti cenšas optimizēt savu darbību, bet tās arī norāda, ka tālāk vairs nav kur iet. Šobrīd finansējums tiek taupīts uz mediķu atalgojuma apjoma, un nevienam nav noslēpums, ka šobrīd medicīnas māsas un ārsti kļūst par vienu no Latvijas vērtīgākajām eksportprecēm.

Teiksim, māsiņām tā vietā, lai strādātu šeit par minimālo atalgojumu, protams, daudz pievilcīgāk ir aizbraukt uz Zviedriju, uz Vāciju, kur tiešām viņu darbu novērtē. Pat slimnīcās, varbūt jūs esat to ievērojuši, jau šobrīd piedāvā svešvalodu apmācības kursus, īpaši ārstiem un māsiņām, tādējādi pat veicinot viņu aizbraukšanu.

Šie ir tikai daži no jautājumiem, kurus es minēju, kādi pastāv kopējā veselības aprūpes sistēmā, kam naudas trūkst. Un tāpēc mēs uzskatām, ka šis pieprasījums Saeimai būtu jāatbalsta un jāaicina ministre dot skaidru atbildi, kā viņa grasās jau nākamgad aizstāvēt savas nozares intereses, jo naudas trūkst. Nav pieņemama situācija, ka Veselības ministrija arī no savas puses jau klusi piekrīt tam, ka gan nākamgad, gan aiznākamgad, gan aizaiznākamgad finansējums medicīnas nozarei būs vēl mazāks.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC).

Jā, paldies! Labrīt! Mana kolēģe Dana Reizniece-Ozola jau paskaidroja situāciju attiecībā uz finansējumu. Ļoti slikti cipari un slikts pierādījums tam, ka šodien ministrs nevar turpināt darbu, tāpēc ka viņš neatbild par nozari kā galvenā politiskā persona, nevar garantēt, ka nākošgad nozare ar šādu finansējumu izdzīvos.

Mums jau vasarā bija sēde Sociālo un darba lietu komisijā, uz kuru atnāca reģionālo un mazo slimnīcu pārstāvji, kuri mums ziņoja, ka jau tobrīd, vasaras periodā, viņi bija parādā gan par zālēm, gan par pakalpojumu un par visu pārējo. Tas nozīmē, ka arī šodien slimnīcas strādā uz parāda, un tas jau ir skaitāms nevis tūkstošos, bet miljonos. Taču, kā es saprotu, ministrija neuztraucas par to, jo nebija nekādu papild... reāli budžets papildus netika grozīts un papildus netika meklēta nauda, lai šo situāciju stabilizētu.

Taču es gribu runāt par kaut ko citu - par komunikāciju starp ministriju un parlamentu.

Es nerunāšu par to, ka vakar Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā parlamentā tika izskatīts jautājums, kas skar ministri, bet viņa neatnāca uz sēdi. Es nerunāšu par to necieņu, kuru šodien mēs redzam, - ložā nav ministres. Es saprotu, ka varbūt ir komandējums vai citas siltas zemes, kur viņa šodien atrodas, varbūt ir semināri, konferences, kur ir daudz patīkamāk laiku pavadīt... Bet mēs esam reāli cilvēki, kuri dzīvojam Latvijā, un mums vajag dzirdēt skaidru paziņojumu no ministrijas, ko tā darīs šogad ar šiem parādiem, jo pietrūkst, kā mēs dzirdējām, 23 miljonu. Un ko mēs darīsim nākošgad, kad pietrūks 70 miljonu? Bet ministre izvairās no komunikācijas ar mums. Un, galvenais, ko es gribu teikt, - tā nav tikai necieņa pret pieprasījuma virzītājiem, pret opozīciju, bet pret visiem jums.

Es gribu parādīt kādu ļoti spilgtu piemēru. Pagājušajā gadā mēs pieņēmām lēmumu par to, ka vajag atrisināt problēmu ar tiem cilvēkiem, kuri slimo ar C hepatītu. Tika pieņemts lēmums, par kuru visi jūs nobalsojāt, un šis lēmums tika nodots Ministru kabinetam. Un tur bija skaidri rakstīts, ka vajag atrast iespēju finansēt šo procedūru, lai cilvēkiem būtu iespēja izārstēties no šīs slimības.

Un, cik es saprotu, no paša sākuma tā bija to pilsoņu iniciatīva, kuri portālā manabalss.lv parakstīja šo lūgumu. Šis lūgums izgāja caur Saeimas Prezidiju, pēc tam caur Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija prezentēja šo lēmumu, kuru visi deputāti atbalstīja.

Mēs ļoti nopietni uzraudzījām šo procesu un premjeram uzrakstījām vēstuli ar lūgumu atrisināt... nu, reāli parādīt, kā realizēsies šis lēmums. Uz to es saņēmu atbildi, ka par to atbild nozares ministre: „Gaidiet - divu nedēļu laikā ministre atbildēs!” Bet ministre mazajā komisijā - apakškomisijā - mums ziņoja, ka viņa nezina, kur dabūt naudu, un šo lēmumu viņa ignorēs.

Un, pasakiet man, lūdzu... Mēs sludinām caur Satversmi, caur visiem pārējiem instrumentiem, ka mums ir tautas demokrātija, iespējas ietekmēt likumdošanu. Ir iespējas parakstīt portālā manabalss.lv šo pieteikumu, ir variants - aiziet pie deputātiem un parunāt komisijās. Bet reāli visu to procesu mēs ar savu ignorēšanu, ar tiesisko nihilismu galarezultātā iznīcinām. Kā mēs varam ignorēt šo pieprasījumu, kuru izteica mums pilsoņi?! Kāpēc Ministru kabinets atļaujas neatbildēt mums uz tiem nopietnajiem jautājumiem, kurus uzdod visi deputāti?

Varbūt tad, kad mēs nākošo reizi mēģināsim labot Satversmi, tajā ierakstīsim, ka, pieņemsim, desmit ministri ir galvenie mūsu republikā un tauta nav vairs tie galvenie pārstāvji, kuri atbild par visu varu?

Un pats galvenais, kas mani uztrauc. Šodien mēs izskatīsim vēl divus vai trīs jautājumus, kurus iniciējuši pilsoņi. Un, ja pilsoņi redzēs, ka nav nekādas jēgas... ka viņu jautājumi tik un tā nav... ka, kaut arī viņu jautājumi tiek pacelti parlamenta līmenī, tie negūst reālu realizāciju, tad viņi neticēs vairs nekādam portālam manabalss.lv, nekādām citām iniciatīvām un mēs pazaudēsim atkal komunikāciju ar pilsoņiem.

Sakarā ar to es lūdzu šodien atbalstīt šo nopietno dokumentu, izsaukt ministri uz parlamenta sēdi, lai viņa paskaidro, kāpēc viņa ignorē mūsu lēmumu, kāpēc viņa, nozares pārstāve, nevar garantēt finansējumu attiecībā uz nākošo gadu un kāpēc viņa nevar šodien veikt tādas reālas reformas, lai mēs, pacienti, justos droši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Veselības ministrijas parlamentārajai sekretārei Lienei Cipulei.

L.Cipule (Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre).

Labdien, cienījamie deputāti! Labdien, Saeimas Prezidij!

Vispirms sākšu ar to, ka Veselības ministrija atzīst to, ka veselības aprūpes nozarei finansējums ir absolūti nepietiekams. Tā ir sistēmiska problēma, kas patiesībā ir radusies jau tajā laikā, kad mēs sākām veidot pirmos neatkarīgās Latvijas budžetus, kuros mēs jau toreiz iezīmējām ārkārtīgi nelielu summu veselības aprūpei, un, turpinot bāzes budžeta finansējumu jeb vadoties pēc iepriekšējā gada finansējuma bāzes, veicot plānošanu nākamajam gadam, šī situācija turpinās un turpinās.

Tie nelielie līdzekļu palielinājumi, kas katru gadu veselības aprūpes nozarei tiek piešķirti, neatrisina sistēmiskus jautājumus. Lai teikto ilustrētu, jāteic, ka mūsu valstī uz vienu iedzīvotāju šobrīd ir 234 lati, ko mēs tērējam viņa veselības aprūpei, turpretim Eiropas Savienībā vidēji tas ir tūkstotis. Ar šiem nelielajiem resursiem, kas mums ir, mēs esam panākuši to, ka mūža ilgums valstī vidēji palielinājies, mēs esam samazinājuši gultas dienu skaitu slimnīcās, mēs esam efektivizējuši stacionāro darbu, samazinot slimnīcu skaitu valstī, un kopumā veselības rādītāji tiek turēti tādās robežās, kādās mēs to varam izdarīt ar šo finansējumu, un tie nepasliktinās.

Jāteic, ka šis zemais finansējums, ja tā turpināsies, patiešām var radīt neatgriezeniskas problēmas veselības aprūpē. Un tieši tāpēc šodien mēs par to diskutējam.

Runājot par tiem jautājumiem, kurus deputāti uzdeva, es atļaušos informēt sīkāk par tiem jautājumiem, kuri bija pieprasījumā.

Tātad - kā Veselības ministrija kontrolēs, ka katrs medicīnas darbinieks saņems viņam paredzēto darba samaksas palielinājumu? Valsts pērk veselības aprūpes pakalpojumus no ārstniecības iestādēm - Nacionālais veselības dienests noslēdz līgumus par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar ārstniecības iestādēm.

Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” noteiktajā tarifā ir iekļauti finanšu līdzekļi ārstniecības personu darba samaksas nodrošināšanai. Ārstniecības iestādes vadība ir atbildīga par darba tiesisko attiecību normu ievērošanu, nodrošinot, ka ārstniecības iestādēs ārstniecības personām netiek izmaksāta mazāka mēneša alga, nekā ir noteikts zemākās mēneša algas likmē par paredzēto slodzi. Ārstniecības personu mēneša algas palielināšanas un prēmēšanas jautājums ir ārstniecības iestādes kompetences jautājums. Tā kā Darba likuma 39.pants paredz, ka darba samaksu nosaka, darbiniekam un darba devējam vienojoties, tad konkrētas darba samaksas noteikšana ir darba devēja ekskluzīva kompetence.

Veselības ministrijai atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajai daļai nav tiesību noteikt konkrētu darba samaksu. Veselības ministrija ar normatīvajiem aktiem var regulēt tikai zemāko mēneša algas likmi ārstniecības personām. Ja ārstniecības iestādē netiek nodrošināta noteikumos noteiktā zemākā mēneša alga - algas likme par darba slodzi -, tad darbiniekam ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā. Veselības ministrija aicinās arī arodbiedrības aktīvi iesaistīties un uzraudzīt, lai tiktu nodrošināta Ministru kabineta noteikumos Nr.595 noteiktā mēneša algas zemākā likme par slodzi ārstniecības iestādēs.

Mēs nākamā gada tarifos esam iestrādājuši noteiktu summu algu palielināšanai, tomēr jāsaka tā: ja pašlaik vidējā mēneša alga ir 524 lati, tad, arī palielinot to līdz 571 latam, mēs redzam, ka tā tomēr ir mazāka nekā trolejbusa vadītāja alga. Tātad mēs ar to vien, ka palielinām algas ārstiem, vēl neatrisinām lielo problēmu ar to, ka ārstniecības personu darba samaksa valstī ir kliedzoši zema. Māsiņām tā ir uz pusi zemāka, bet zemākajam medicīnas personālam - sanitāriem - tā ir minimālā alga.

Vai un cik bieži tiek veiktas pārbaudes par līgumā noteikto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas faktisko vietu un kādi secinājumi tiek izdarīti?

Nacionālā veselības dienesta noslēgtajos līgumos ar ārstniecības iestādēm ir noteiktas konkrētas adreses, kur tiks nodrošināta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana. Ārstniecības iestāde līguma pielikumā norāda ārstniecības personu darba laiku un to, kādi no līgumā ietvertajiem pakalpojumu veidiem tiks nodrošināti konkrētajā adresē.

Ārstniecības iestāžu filiāļu kodēšana tika ieviesta no 2013.gada 1.februāra. Līdz ar to Nacionālais veselības dienests reizi mēnesī vadības informācijas sistēmā pārbauda finanšu līdzekļu apjoma izlietojumu visās ārstniecības iestādes filiālēs. Ar šo gribu teikt, ka tiešām tiek sekots līdzi ārstniecības finanšu līdzekļu izlietojumam visās iestādēs, un uz šo brīdi zināmas problēmas ir tikai trijām slimnīcām Latvijā. Pārējās strādās līdz gada beigām un ir pildījušas līgumsaistības, bet tās, kurām ir problēmas un kuras šodien visskaļāk kliedz par to, ka tās nevarēs nodrošināt pakalpojumus, tiek laipni aicinātas uz ministriju, lai risinātu jautājumu par to, kādā veidā turpināt līguma attiecības.

Vai Veselības ministrija, plānojot veselības aprūpes budžetu, ņems vērā, cik daudziem pacientiem būs nepieciešami jaunajos tarifos iekļautie veselības aprūpes pakalpojumi? Vai un par cik samazināsies jau šobrīd tarifos iekļauto veselības aprūpes pakalpojumu skaits konkrētajās jomās?

Vai es varu turpināt?

Sēdes vadītāja. Jums vēl ir astoņas minūtes. Gandrīz deviņas!

L.Cipule. Nacionālais veselības dienests izstrādāja iekšējo kārtību jaunu pakalpojumu iekļaušanai apmaksāto pakalpojumu klāstā, ir noteikti kritēriji to izvērtēšanai, un viens no kritērijiem ir prognozējamais pacientu skaits, jaunā pakalpojuma izmaksas un to samērojamība ar valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem veselības aprūpei.

Kā plāno nodrošināt valsts garantētos pakalpojumus pacientiem un kas ir kvotas? Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību nosacījumiem Veselības ministrija kā valsts budžeta izpildītāja var uzņemties saistības tikai likuma par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktās apropriācijas ietvaros. Norēķini par ārstniecības iestāžu veikto darbu tiek veikti katru mēnesi, ņemot vērā iepriekšējo mēnešu apmaksātos pakalpojumus, taču nepārsniedzot līgumā darbības periodam noteikto summu.

2013.gadā papildus piešķirto līdzekļu - 7 miljonu latu un 5,2 miljonu latu - sadalījums ir šāds: no 7 miljoniem papildus piešķirtās naudas tika novirzīti ambulatorajai aprūpei 2,6 miljoni latu, stacionārai aprūpei - 2 miljoni latu, bet no papildus piešķirtajiem 5,2 miljoniem latu tika novirzīti ambulatorajai palīdzībai 3,6 miljoni latu un stacionārajai - 800 000 latu.

Kā no 12,2 miljonu latu piešķīruma tiek risināti jautājumi par parādiem un par pakalpojumu pieejamību?

Ziņojumos tika risināts jautājums par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, rindu samazināšanu uz ambulatorajiem un stacionārajiem pakalpojumiem, rindu samazināšanu uz onkologu, hematologu konsultācijām, staru un ķīmijas terapiju (to skaitā rindas dienas stacionārā, kā arī rindas uz hemodialīzes pakalpojumiem dienas stacionārā).

Cik pacientu no 7 miljonu latu piešķīruma varēs izārstēt papildus? No 7 miljonu latu piešķīruma stacionāriem novirzīti 1,5 miljoni infrastruktūrai, pusmiljons papildus 460 pacientiem... 460 pacientiem hematoloģijā un onkoloģijā. (Zālē kņada, sarunas.) Es laikam neuzskaitīšu visu. Deputātiem šie cipari īpaši neinteresē. Gribu... jā.

Nobeigumā par galveno, kas bija šī pieprasījuma sāls, par to, kad un kā Veselības ministrija plāno nodrošināt veselības aprūpes finansēšanai 5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Es nosaukšu ciparus, un tie ir tādi: lai 2014.gadā palielinātu veselības aprūpes finansējumu līdz 5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, ir nepieciešami 347 miljoni latu. Es domāju, visiem deputātiem nav noslēpums, par kādiem miljoniem šogad attiecībā uz sadalījumu bija runa. Par 347 miljoniem mēs nevaram runāt nekādā gadījumā! Atbildēt uz šo jautājumu Veselības ministrija šobrīd noteikti nav kompetenta, jo mēs nezinām pat... Šogad mēs skaidri zinām, ka mums ir tikai 70 miljoni, ko mēs varam sadalīt, bet par nākamā gada ieņēmumiem mēs šodien vēl nevaram runāt, taču prognozes noteikti mums saka, ka tie nebūs 347 miljoni.

Tomēr viens gan ir skaidrs: lai gan veselības aprūpes nozarei mūsu valstī ir uz pusi mazāk līdzekļu no iekšzemes kopprodukta nekā citās valstīs, mums tomēr ir nozares, kurām līdzekļu apjoms ir virs vidējā līmeņa, kāds ir Eiropas Savienībā. Un tādas ir izglītības nozare, kultūras nozare, transporta nozare un arī pašvaldības. Es aicinu deputātus sekot līdzi tam, lai šis sadalījums mainītos un lai tās nozares, kuras ir virs vidējā līmeņa valstī, iespējams, nebūtu prioritāras, pirms mēs sakārtojam veselības aprūpi un palielinām budžetu tieši veselības aprūpei. (No zāles dep. J.Reirs: „Pareizi!”; no frakcijas VIENOTĪBA: „Paldies!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi! Saku paldies Veselības ministrijas parlamentārajai sekretārei Lienei Cipules kundzei, taču vienlaikus norādu, ka Cipules kundze savā uzrunā jeb savā atskaitē ministrijas vārdā sniedza pamatā atbildes uz deputātu jautājumiem, bet ne uz deputātu pieprasījumu. No četriem jautājumiem, kas ir ierakstīti pieprasījumā par pašreizējo veselības aprūpes situāciju Latvijā, tikai viens jautājums tika skarts, un tas ir jautājums: „Kā un kad Veselības ministrija plāno sasniegt vidējo finansējuma līmeni veselības nozarei - 5 procentus no IKP?” Pārējie trīs jautājumi, kuri ir rakstīti pieprasījumā, diemžēl netika atbildēti.

Un tādēļ es vēlos, deputātus uzrunājot, teikt: neaizmirsīsim, ka šodien Latvijā darbu sāk Latvijas Ārstu 7.kongress, kurā piedalās ne tikvien Latvijas ārsti, bet arī ārsti no daudzām pasaules valstīm! Un mani ļoti satrauca vēstule, kuru mēs visi saņēmām elektroniskā formā un kuru mums rakstīja Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Un nu tikai daži citāti no šīs vēstules: „Latvijā solidāri no valsts un pašvaldību budžeta caur apdrošināšanu medicīnai tērējam tikai 55 procentus, bet pārējo pacienti spiesti maksāt paši kā līdzmaksājumus - pacientu iemaksas un par maksas pakalpojumiem.”

Arī man kā deputātei arīdzan Sociālo un darba lietu komisijā daudzi mūsu pacienti, tātad mūsu, Latvijas, iedzīvotāji, uzdod jautājumu: ja valsts finanšu līdzekļus nodod ne tikvien kapitālsabiedrībām, kuru īpašnieks ir pašvaldība vai valsts, bet arī privātajām iestādēm, tad kādēļ, piemēram, aizejot uz „ARS”, nekur nevaru ieraudzīt, ka varu saņemt arī pakalpojumus, kurus finansē no valsts pamatbudžeta? Varbūt tas ir maldinoši, varbūt nav atrasti pareizie stendi, kur tas būtu rakstīts? Bet es domāju, ka arī tā ir viena lieta, par kuru mums derētu painteresēties.

Latvijas Ārstu biedrība mums raksta tā, ka tieši nepamatoti augstie līdzmaksājumi neļauj daudziem vērsties pie ārsta vai medicīnas iestādē. Un te ir salīdzinājums, par kuru teica, arī piesakot pieprasījumu. Tātad diena slimnīcā Igaunijas pacientam maksā 1,10 latus, bet Latvijā - 9,50. Operācijas slimnīcā Igaunijā pacientam ir par brīvu, turpretī Latvijā tās maksā 30 latus. Magnētiskās rezonanses izmeklējums slimnīcā Igaunijā ir par brīvu, bet Latvijā - 20 lati. Konvenciālais radioloģiskais izmeklējums Igaunijā slimnīcā ir par brīvu, Latvijā - 2 lati, kaut gan lētāk, bet tomēr... Bez tam Latvijā lielākajai daļai izmeklējumu ir kvotas, kas rada mākslīgas rindas gan uz radioloģijas, gan uz magnētiskās rezonanses, gan uz laboratoriskiem izmeklējumiem. Un Latvijas Ārstu biedrības vēstulē stāv rakstīti skaudri vārdi: „Latvijā iespēja būt veselam ir jaunam bagātniekam un rīdziniekam.” Tas ir tas mūsu pacients, kurš šodien spēj pilnībā uzturēt savu veselību, bet tas nekādā gadījumā nevar būt cilvēks, kurš dzīvo tālos laukos, kurš ir vecs, slims un saņem nelielu pensiju.

Un Cipules kundze jau sāka runāt par to, kā tad Latvija izskatās Eiropā salīdzinājumā ar citiem arī citās nozarēs. Un, lūk! Te nekas nav ne manis izdomāts, ne Latvijā apskaitīts - tie ir Eurostat dati. Un, lūk, pašvaldību budžetu izdevumu īpatsvars no kopbudžeta - Latvija ir devītajā vietā. Varam būt priecīgi! Valdības vispārējie izdevumi transporta funkcijām, ko Eurostat skaidro, ka tie ir zemes, ūdens, gaisa, dzelzceļa un tā tālāk pārvadājumi... šajā ziņā Latvija ir augstajā trešajā vietā.

Tālāk. Arīdzan tie Eurostat dati... Valdības izdevumu atpūtai, kultūrai un reliģijai ziņā Latvija Eiropā ir augstajā astotajā vietā. Valdības vispārējie izdevumi izglītībai vairs nav tik labi - tikai 16.vietā Eiropā. Bet valdības vispārējo izdevumu ziņā veselības funkcijām gan Eurostat, gan Pasaules Veselības organizācija Latviju ir ierindojusi priekšpēdējā, trešajā, vietā. Tātad esam trešie - ar godu! - no beigām! Aiz mums ir tikai Kipra un Rumānija.

Es ļoti aicinu kolēģus visai nopietni palūkoties uz tām problēmām, kādas pašreiz ir veselības aprūpē. Un, ja to pilnībā, protams, nevar izdarīt 2014.gadā, tad, kolēģi, saspringsim vismaz uz 2015. un 2016.gadu, lai Latvijā cilvēkiem, kuri vēl šeit ir palikuši un dzīvo, ir iespēja savu veselību uzlabot un noturēt vismaz tādā līmenī, kādā tā ir šodien.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Mēs iesniedzām kā pieprasījumu, tā arī deputātu jautājumus veselības ministrei, lai tiešām norādītu uz savām bažām par situāciju veselības aprūpes nozarē. Diemžēl ne Pieprasījumu komisijā attiecībā uz pieprasījumu, ne arī attiecībā uz deputātu jautājumiem mēs nesaņēmām tādu lielā mērā skaidru vīziju attiecībā uz to, kādi uzlabojumi ir gaidāmi.

Mēs nonācām pie secinājuma, ka faktiski ik gadu notiek gan grozījumu kontrole attiecībā uz izdevumiem veselības aprūpes nozarei, gan arī korekcijas, taču ik gadu medicīnas nozares attīstības līkne iet uz leju, un tas konkrēti liecina par aplamu grozījumu pieņemšanu un izpildi. Faktiski šobrīd Ministru kabinets neveic analīzi par zaudējumiem, kas radušies dēļ nepareizu lēmumu pieņemšanas veselības aprūpes nozarē, tātad arī par Eiropas struktūrfondu līdzekļu izlietojumu.

Veselības ministrija, kā iepriekš ir norādīts, spēj ietekmēt tikai medicīnas darbinieku algas minimumu; pilnvaras tajā sakarā ir tikai ārstniecības iestādēm. Līdz ar to Ministru kabinets nenes nekādu atbildību par dramatisko situāciju medicīnas jomā un faktiski, mūsu skatījumā, nav ieinteresēts medicīnas attīstībā un ārstu adekvātā atalgojumā, un ārstu motivācijas veicināšanā, lai viņi paliktu strādāt Latvijā. Varbūt tiešām arī Veselības ministrija nespēj ietekmēt algu maksimumu, toties tā var ietekmēt slimnīcu valžu darbību un attiecīgu valdes locekļu iecelšanu.

Latvijas Republikas Ministru kabineta pozīcija ir pasīva attiecībā uz ekonomisko jautājumu risināšanu medicīnas jomā. Nav paredzēti arī ierosinājumi motivācijas sistēmas veicināšanai un darba kvalitātes uzlabošanai (piemēram, sociālais atbalsts ārstniecības personām).

Cienījamie kolēģi! Ir jāatgādina, ka ārsti tiešām ir ļoti ilgus gadus bijuši pacietīgi - pacietīgi attiecībā uz sava viedokļa paušanu. Un ne katrs ārsts nāks un atzīsies par to, ka kāds no slimnīcas valdes locekļiem, staigādams uz uzņemšanas nodaļu, norāda - tieši vai netieši -, kādas nepieciešamās analīzes būtu veicamas vai nebūtu veicamas, lai - nedod Dievs! - nepārkāptu Veselības ministrijas noteiktās kvotas un lai slimnīcas administrācijai būtu palicis vairāk naudas.

Esmu iepazinies ar auditu Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Tas pierāda, ka makroekonomiskā situācija ir graujoša, un to pierāda valsts budžeta samazināšanās un neatbilstība kopš 2008.gada.

Veselības nozare valstī nav prioritāra, un valsts atsakās no sociāli atbildīgiem lēmumiem. Veselības ministrija uz šo situāciju nereaģē. Līdz ar to mums arī ir jautājums: kādi ir tie attaisnojošie iemesli, lai ministre eksistētu šajā valdībā?

Ārsta atbildība noteikti nav mazāka, bet iespējami vai pat noteikti lielāka nekā citos amatos, piemēram, tiesneša vai valsts ierēdņa, bet ārsta atalgojuma minimums ir pielīdzināts santehniķa. Vai ir pievērsta uzmanība un vispār tika veikta analīze sakarā ar jauno tehnoloģiju (piemēram, magnētiskās rezonanses, citu izmeklējumu) adekvātu intensīvu izmantošanu? Jūs salīdziniet statistikas rādītājus, kādi ir, piemēram, Vācijā attiecībā uz diagnozes noteikšanas procedūru!

Speciālistu trūkums un faktiski nepieejamība novados, reģionos - tas jautājums nav risināts no ministrijas puses. Var minēt kā piemēru to, ka Valmierā, Ludzā, Rēzeknē trūkst nefrologu, LOR, acu ārstu un citu speciālistu, un kur nu vēl runāt par speciālistiem pediatrijas jomā!

Šī jautājuma risināšanai ir izskatīts tarifu palielināšanas plāns... To sedz par veiktajiem... par veiktajām konsultācijām... Konsultācijas apmaksa ārstam ir 3 latus liela, tā faktiski ir niecīga. Vai tika izvērtēti, piemēram, arī diferencēto ambulatoro pieņemšanu tarifi? Ko ir darījusi šajā sakarā Veselības ministrija? Ārstam par konsultāciju maksā 3 latus, bet, piemēram, tie konsultanti no Prudentia, kuri konsultē valdību, saņem 150 latus stundā. Cik tas ir samērojams attiecībā gan uz izglītību, gan cilvēku, gan uz atbildību par pieņemtajiem lēmumiem?

Austrumu slimnīca. Par to tiešām ir atsevišķs stāsts. Es domāju, ka kolēģiem tā būtu jāapmeklē, lai slimnīcas vadība parāda tos koridorus, tās uzgaidāmās telpas... piemēram, 1.nodaļu, kur nav nekādas aparatūras... nedz monitoru, nedz skābekļa balonu. Kardioloģijas nodaļā intensīvajā palātā pat nav žalūziju. Tajā pašā laikā administratīvajās telpās, kur darbojas Veselības ministrijas ielikteņi... tur sekretārēm ir ļoti plašas telpas, kaktusi... tur pat puķu podiem katram ir smidzinātājs. Kā kontrastu jūs varat ieraudzīt palātu, kur 8 cilvēki vienā telpā atrodas.

Un tiešām šajā situācijā šis krasais salīdzinājums ir piemērs tam, kur atrodas mūsu veselības nozare. Tāpēc es aicinu kolēģus būt atbildīgiem un pieņemt atbilstošu lēmumu šajā situācijā, jo tas, kas tiek darīts... precīzāk to var nosaukt, ka nekas netiek darīts Veselības ministrijā. Tas tiešām liecina, ka nav beigusies ne ekonomiskā krīze, ne valsts ir uzņēmusies jebkāda veida atbildību par cilvēkiem, par kuriem tai ir pienākums gādāt, - par viņu veselības nodrošināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai, otro reizi.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Cipules kundze šodien ļoti laipni aicināja slimnīcu vadītājus nākt uz Veselības ministriju, lai kopā risinātu radušās problēmas. Interesanti gan! Latvijas Slimnīcu biedrība jau vairāk nekā pirms mēneša nosūtīja Veselības ministrijai vēstuli ar vairākiem jautājumiem, kā Veselības ministrija grasās palīdzēt šīs finansiālās problēmas risināt, bet vēl līdz šodienai nekāda atbilde nav saņemta. Jautājums: vai ir tik grūti uzrakstīt vēstuli, ka ir jāaicina klātienē caur deputātiem to darīt?

Amatpersonas pārmet slimnīcu vadītājiem, bet īpaši tiem, kuri atrodas reģionos, ka slimnīcas tērējot pārāk daudz - stacionāros tiekot ievietots pārāk liels skaits pacientu, mājās pēc pirmās palīdzības sniegšanas palaižot pārāk maz. Vai jūs maz sapratāt, kādi ir šie pārmetumi? Pārmests tiek par to, ka pacients tiek ārstēts, nevis palaists, lai viņš nokrīt pie pirmajām eglītēm slimnīcas teritorijā.

Es vēlos pievērst uzmanību vēl vienai lietai. Katru gadu Veselības ministrija lūdz papildu finansējumu no valdības. Arī šogad valdība to ir piešķīrusi divas reizes: vienu reizi - 7 miljonus, otrreiz - 5,2 miljonus veselības aprūpes finansējuma palielināšanai. Valsts veido pasūtījumu! Tā nosaka, cik, kam un par kādu veselības aprūpes pakalpojumu tā ir gatava maksāt. Taču, kamēr valsts un pašvaldību slimnīcas pārdomā, kā tiešām pildīt Hipokrata zvērestu un līdz gada beigām nodrošināt savus pakalpojumus, tie, kuri ir izveidojuši savas privātās klīnikas, diagnostikas centrus un laboratorijas, izskatās, ka nosmeļ valsts pasūtījuma krējumu. Arī no šī papildu finansējuma. Tas ir skats no malas.

Es paskatījos. Pacientu rindu mazināšanai un ambulatoro pakalpojumu pieejamībai budžeta grozījumos no 7 miljoniem tika piešķirts tikai nedaudz vairāk par 1 miljonu, turpretī infrastruktūras uzturēšanai tika novirzīti vairāk nekā 3 miljoni. Un lielā mērā - tieši privātajam sektoram! Savukārt no 5 miljoniem papildus iedalītās naudas pat projekta konsultantu apmaksai ir iedalīti vairāk nekā 30 tūkstoši, bet pacientu ārstēšanai, izmeklēšanai un konsultēšanai naudas joprojām pietrūkst. Piemēram, Kuldīgas slimnīcai papildu nauda piešķirta tikai divu pacientu ārstēšanai, kaut gan finansējuma pietrūkst astoņiem simtiem. Kur šeit ir samērīgums?

Lielākā daļa papildu naudas tiek virzīta privāto medicīnas iestāžu virzienā. To jau es teicu! Tostarp tādu, kuru īpašnieki sava uzņēmuma gada pārskatos uzrāda pat vairāku simtu tūkstošu... pat miljonu lielu peļņu. Viens piemērs, ko es varu minēt, ir Gulbja laboratorija, kas pērn strādājusi ar peļņu virs miljona. Un arī iepriekšējos gados. Bet līdz ar šogad piešķirto vienreizējo maksājumu izdevumu segšanai infrastruktūras uzturēšanai valsts šim uzņēmumam vienkārši vēl uzdāvina 50 tūkstošus latu.

Varbūt esat ievērojuši, ka īpašu labvēlību gadu no gada izpelnās Centralizētais neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Laikā, kad finansējums slimnīcām tiek samazināts, dienesta budžets pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par miljonu latu gadā. Līdz ar budžeta grozījumiem šogad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pie sava budžeta var pieskaitīt vēl vairāk nekā miljonu latu. Pamatojums: elektroenerģijas, degvielas iegādes izdevumu pieaugums un transportlīdzekļu noma, it kā slimnīcām tā visa nebūtu! Šeit vēl būtu vietā atzīmēt, ka šīs akciju sabiedrības īpašnieks ir viens no Latvijas bagātākajiem uzņēmējiem - Mamedova kungs, kurš, jāsaka, gozējas miljonāru saraksta augšgalā. Tajā pašā laikā, kā es jau minēju, valsts un pašvaldību slimnīcām jau vairākus gadus nav celts valsts apmaksāto pakalpojumu tarifs, neskatoties uz to, ka reālās pakalpojumu izmaksas ir būtiski pieaugušas.

Es jau teicu, un arī kolēģi minēja to, ka veselības aprūpes finansējums ir būtiski jāpalielina, taču, nedaudz iedziļinoties esošā finansējuma sadalē, es vēlos tomēr norādīt, ka arī šajā ziņā ir problēmas un ir šaubas par esošā finansējuma efektīvu sadali.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Veselības ministrijas parlamentārajai sekretārei Lienei Cipulei, otro reizi.

L.Cipule (Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre).

Paldies par vārdu!

Veselības ministrija pēdējo divu gadu laikā ir ļoti strādājusi pie tā, lai efektivizētu pakalpojumu sniegšanu. Tiešām ir ļoti strādāts pie tā, lai notiktu pacientu šķirošana. Un tas mērķis pacientu šķirošanai nav kādu izlikt uz ielas... tā teikt, pie eglītēm. Mērķis pacientu šķirošanai ir, pēc iespējas mazāk ieguldot finanšu līdzekļus, panākt labāku rezultātu. Respektīvi, stacionārā ārstēšana ir pasaulē visdārgākā ārstēšana; visā Eiropā, visā pasaulē mēģina no tās pāriet uz ambulatoro veselības aprūpi un uz dienas stacionārā veiktu aprūpi. Tāpēc mēs pacientus pašlaik apskatām observācijas gultās uzņemšanas nodaļā un pēc iespējas mazāk cenšamies uzņemt nodaļās, cenšamies sniegt viņiem pirmo palīdzību, kas ir nepieciešama, uzņemšanas nodaļā un tālāk novirzīt uz ambulatoro aprūpi. Turklāt observācijas gultu ietvaros pacienti saņem visus izmeklējumus tajā brīdī, kad viņi ir atbraukuši uz slimnīcu.

Mēs esam efektivizējuši rindu pieejamības informāciju pacientiem, izveidodami portālu rindaspiearsta.lv. Mēs esam ieviesuši ģimenes ārsta konsultatīvo tālruni: ja pacients nevar nokļūt pie ģimenes ārsta, viņš var zvanīt pa tālruni un noskaidrot, kādā veidā rīkoties, ja viņam ir kādi veselības traucējumi.

Jā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests prasa visaugstākās izmaksas, tāpēc mēs ļoti strādājam pie jautājuma par ģimenes ārstiem, pie primārās veselības aprūpes. Viss šis gads ir veltīts tam, lai efektivizētu primāro veselības aprūpi un maksimāli samazinātu neatliekamās palīdzības izsaukumu skaitu. Man jāteic, ka apmēram tikai 50 procentu no tiem, kuri izsaukuši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, reāli arī nonāk stacionārā. Savukārt stacionārā reāli ir tā, ka 50 procenti no pacientiem patiešām tiek palaisti mājās tādēļ, ka viņiem nav indikāciju atrasties stacionārā.

Tā ir liela atbildība - efektīvi izlietot tos līdzekļus, tos nelielos līdzekļus, kas mums ir. Tas, ka tie ir nepietiekami, ir pilnīgi un viennozīmīgi skaidrs jau no manas iepriekšējās runas.

Valstī ir samazinājies hospitalizēto pacientu īpatsvars, ir izveidota ģimenes ārstu apziņošanas sistēma: ja pacients ir uzskatījis, ka viņam nepieciešama neatliekamā palīdzība, un to ir izsaucis, bet nav stacionēts, tad jau nākamajā dienā ģimenes ārsts dodas pie pacienta uz mājām, lai noskaidrotu situāciju un risinātu to tālāk.

Valstī šogad ir Sirds veselības gads - mēs īpaši pievēršamies kardioloģiskajai veselībai. Ir izveidoti tiešās pieejamības kabineti visos reģionos, lai pacients varētu vienkārši un ātri noskaidrot savas sirds veselību. Tādā veidā mēs arī atslogojam slimnīcas - rūpējamies par to, lai viņi nenonāk slimnīcās, bet jau ambulatorajā periodā veic visu nepieciešamo.

Īstenībā tā ir liela dilemma. Lielākā daļa to pacientu, kurus atved uz slimnīcu, nemaz nevēlas tikt stacionēti. Vislabprātāk viņi atgrieztos mājās un ārstētos mājās. (Starpsaucieni no ZZS frakcijas.) Mēs sakām, ka mums ir jāefektivizē ambulatorā palīdzība, atceļot stacionāros sniegto palīdzību, un mēs uztraucamies par to, ka stacionāros mums pārāk daudz cilvēku nonāk.

Es ļoti aicinu būt konstruktīviem attiecībā uz to apstākli, ka veselības aprūpes nozarē finansējums ir jāizlieto efektīvi. Visā pasaulē tiek meklēti visefektīvākie risinājumi, lai patiešām dārgās izmaksas medicīnā būtu pēc iespējas mazākas un viss tiktu novirzīts uz preventīvu primāro aprūpi un ambulatoro veselības aprūpi, kā arī pacients maksimāli ātri atgrieztos savā ierastajā vidē pēc ārstēšanās stacionārā, un līdz ar to samazinātos gultu dienu skaits.

Es arī gribu uzsvērt, ka Veselības ministrija regulāri ziņo Ministru kabinetam par situāciju un arī regulāri ziņo parlamentam par situāciju, kāda ir veselības aprūpes jomā attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu. Mēs esam nākuši šogad klajā ar vairākiem ziņojumiem, kuros esam izklāstījuši vajadzības, bet mums ir jābūt reālistiskiem no tā, kas mums ir pieejams.

Es ļoti aicinu deputātus konstruktīvi raudzīties uz kopējo situāciju valstī. Atzīstot visu to, ka mums ir augsts līdzmaksājums, ka mums ir nepietiekams finansējums, mums tomēr ir jārēķinās ar to, kas ir, un ir jāizsaka patiešām pateicība Ministru kabinetam par to, ka viņi visi kopā ir lēmuši, ka nākamajā gadā mēs varēsim palielināt tarifus, kas attiecas uz attīstības sadaļu un infrastruktūru, lai to naudu, kas mums ir jāiegulda valsts galvotajos kredītos, kas savulaik ir paņemti, mēs neatrautu no pacientiem un varētu speciāli novirzīt tur, kur tā ir nepieciešama infrastruktūras uzturēšanai.

Tāpat liels paldies par to, ka mēs jau šogad varam runāt par palielinātu atalgojumu ārstiem un medicīnas personālam, un tas ļoti palīdzēs risināt situāciju ar cilvēku resursiem veselības aprūpē. Tomēr aicinu nākamajā gadā strādāt pie veselības aprūpes situācijas uzlabošanas, nevis kritizēt īsi pirms budžeta pieņemšanas un pirms reālās situācijas apzināšanās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (RP).

Cienījamie kolēģi! Mēs kaut kā esam novirzījušies no tēmas un nedaudz izplūduši.

Deputātu pieprasījumā bija četri konkrēti jautājumi. Pamēģināsim uz tiem atbildēt, lai būtu skaidrība, kāpēc Pieprasījuma komisija ir pieņēmusi tādu, nevis citādu lēmumu.

Pirmais: kādēļ Veselības ministrija, plānojot budžetu, neparedz pilnā apjomā finansējumu veselības aprūpei un tā tālāk, bet paredz... Arī šie cipari ir zināmi - 372 miljoni, ko šoreiz, kā arī iepriekšējos gados... ministrija to zina... iesniedza Ministru kabinetā, bet 372 miljonu vietā saņem dažus... plus vēl vāju cerību, ka budžeta grozījumos tie „ielāpi” un „melnie caurumi”, kas parādīsies, tiks salāpīti.

Otrais: kādus pasākumus Veselības ministrija veic? Nu, tas ir skaidrs mums visiem. Mēs to uz savas ādas... un arī mūsu vēlētāji un klausītāji, kas seko līdzi šai sēdei, zina - 45 procenti no veselības aprūpes finansēšanas ir līdzmaksājumos. Tātad mēs samaksājam pusi gandrīz. Un realitāte jau ir tāda, ka tie ir nevis trīs procenti, bet, es domāju, pieci procenti. Tātad ministrija veic... paņem no mums, lai uzturētu šo sistēmu, - lai tā nesabruktu.

Trešais: kā un kad Veselības ministrija plāno sasniegt vidējo finansējuma līmeni - 5 procentus? Nekad! Jo iedomājieties: ja ir nepieciešami 372 miljoni, tad ne šī ministrija, ne šī ministre, ne šī valdība to nevar atrisināt. (No SC frakcijas: „Jāmaina!”) Iedomājieties, ja nākamajā Saeimas sasaukumā četru gadu laikā viss mūsu nacionālā kopprodukta pieaugums - kādi 80 miljoni - tiktu novirzīti tikai veselības aprūpei, tad šī situācija tiktu izlīdzināta, ne latu... es atvainojos, ne eiro nepiešķirot skolotāju algām, ugunsdzēsējiem, citām vajadzībām, airBaltic un vēl nez kā glābšanai... Četrus gadus tikai veselības aprūpei!

Tas nozīmē, ka mēs esam ārkārtīgi dziļā bedrē, ka tā vispār ir nacionāla problēma, kura kādā brīdī vienkārši novedīs mūs pie attiecīga sociālā sprādziena. (No zāles dep. I.Zariņš: „Pareizi!”) Un šīs problēmas risināšanu es redzu tikai tad, kad iedzīvotāji - pacienti un slimnieki, mūsu vēlētāji - sāks celt trauksmi kaut kādā enerģiskā veidā. Citādi ar šiem 45 procentiem līdzmaksājumu tas kaut kā tiek pieturēts un vairāk vai mazāk funkcionē.

Ceturtais: kāda ir veselības ministres politiskā atbildība? (No zāles dep. A.Klementjevs: „Nekāda!”) Ministre un ministrija dara visu, ko var izdarīt sistēmas iekšienē. Un sistēmas iekšienē - ticiet man! -, protams, ir savas nepilnības, bet sistēmas iekšienē paņemt naudu, atrast vēl kaut kādus līdzekļus, lai atrisinātu šo problēmu, vairs nav iespējams. Ministre nāk ar priekšlikumiem - palielināt akcīzi, nesniegt bezmaksas plānveida palīdzību nodokļu nemaksātājiem, akcizēto preču akcīzes nodokli novirzīt medicīnai. Tie jau ir ārpus veselības aprūpes sistēmas esoši priekšlikumi, kuri faktiski ir valdības kompetencē. Veselības ministre cenšas strādāt valdības vietā, lai kaut kā palielinātu šo finansējumu.

Tāpēc Pieprasījumu komisija, ārkārtīgi labi izprazdama šī jautājuma būtību un principā pēc satura, pēc būtības piekrizdama pieprasījuma iesniedzējiem, pēc formas tomēr uzskatīja, ka sistēmas iekšienē šī lieta nav atrisināma un veselības ministre nebūtu vainojama tajos grēkos, kas šeit ir uzskaitīti. (No frakcijas VIENOTĪBA: „Vārdi, vārdi!”)

Tas bija tas iemesls, kāpēc mēs pieņēmām lēmumu noraidīt šo pieprasījumu. (RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Barčas, Klementjeva, Bērziņa, Dolgopolova un citu deputātu pieprasījumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par situāciju veselības aprūpes nozarē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 52, atturas - nav. Pieprasījums noraidīts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Konsulārais reglaments””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.2576B.

Komisija otrajam lasījumam saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Konsulārais reglaments”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Dokuments Nr.2579B.

Saņēmām divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šim likumprojektam priekšlikumus neesam saņēmuši. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Arī šis likumprojekts ir bez priekšlikumiem. Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.2583B. Turpinām izskatīt paketi. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Esam saņēmuši divus priekšlikumus.

1. - tehniskas dabas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Ribakovs. 2. - arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Ribakovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vēl ir 3.priekšlikums... Trīs priekšlikumi! Jūs noziņojāt tikai par diviem.

I.Ribakovs. Atvainojiet!

3.priekšlikums. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Ribakovs. Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par privatizācijas sertifikātiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (SC).

Otrajam lasījumam komisija priekšlikumus šim likumprojektam nav saņēmusi. Lūdzu atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (SC).

Arī šim likumprojektam neesam saņēmuši priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (SC).

Strādājam ar dokumentu Nr.2587B - „Grozījumi Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likumā”. Esam saņēmuši vienu priekšlikumu. Tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Ribakovs. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, cienījamie kolēģi! Mēs turpinām skatīt likumprojektu paketi, kas saistīta ar pāreju uz Eiropas Savienības vienoto valūtu, un strādājam ar likumprojektu Nr.788/Lp11. Šajā likumprojektā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi divus priekšlikumus. Tajos abos ir precizēti skaitļi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt gan 1., gan 2.komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1.priekšlikumu, un deputātiem nav iebildumu arī pret 2.priekšlikumu.

I.Parādnieks. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Likumprojekts Nr.789/Lp11.

Mēs esam saņēmuši vienu priekšlikumu, kas ir no Juridiskā biroja un precizē likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Likumprojektam Nr.790/Lp11 komisija saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionāla rakstura grozījums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Tā kā visi priekšlikumi izskatīti, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Likumprojektam Nr.791/Lp11 komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Likumprojektam Nr.792/Lp11 komisija saņēmusi vienu priekšlikumu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas izslēdz pārejas noteikumos... Ir izmaiņas pārejas noteikumos, jo izslēdzam to, kas nav aktuāls. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Likumprojektam Nr.793/Lp11 komisija saņēmusi vienu priekšlikumu. Tas ir Juridiskā biroja iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Konsolidēto gada pārskata likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Likumprojektam Nr.794/Lp11 komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gada pārskatu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Likumprojektam Nr.795/Lp11 komisija saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura grozījums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Un 5. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Visi priekšlikumi ir atbalstīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Iedzīvotāju ienākuma nodokli” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Likumprojektam Nr.797/Lp11 komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 4. -Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Un 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Tā kā visi priekšlikumi izskatīti, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Likumprojektam Nr.799/Lp11 komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja grozījumus likumprojektā „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Saņemti pieci priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts minētajā komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts, iekļauts 5. -komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 5. -komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. Un 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Tie ir visi priekšlikumi. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Ir saņemti trīs priekšlikumi...

Sēdes vadītāja. ... Desmit!

R.Ražuks. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Un 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī guvis komisijas deputātu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. Bet man šeit ir vēl septiņi priekšlikumi!

R.Ražuks. Jā. Atvainojos!

4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Ir saņemts viens priekšlikums, ko iesniegusi pati Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti priekšlikumu atbalsta.

R.Ražuks. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā”.

Ir saņemts viens priekšlikums, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””.

Ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī tas guvis komisijas deputātu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 4. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijā vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam”” un sagatavoja to otrajam lasījumam.

Šeit ir šādi grozījumi... trīs priekšlikumi...

Sēdes vadītāja. Nav šeit priekšlikumu.

R.Ražuks. Nav priekšlikumu. Attiecīgie likuma grozījumi paredz vārdu „lati” (attiecīgā locījumā) aizstāt ar vārdu „eiro”...

Tātad priekšlikumu nav. Šie grozījumi ir atbalstīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Nav priekšlikumu... Arī šeit ir attiecīgi aizstāti vārdi. Komisija atbalstīja likumprojektu. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” un to atbalstīja. Otrajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūras kodeksā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Skatām dokumentu Nr.2639B. Likumprojektam priekšlikumi nav saņemti, tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Skatām dokumentu Nr.2641B. Ir saņemts viens priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. Visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Skatām dokumentu Nr.2646B. Likumprojekts komisijā izskatīts. Priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Skatām dokumentu Nr.2647B.

Ir saņemts viens priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. Visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Skatām dokumentu Nr.2648B.

Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvā procesa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Skatām dokumentu Nr.2650B.

Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Ķirsis. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvā procesa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Turpinām strādāt ar likumprojektu paketi, kas saistīta ar Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanu.

Likumprojektam Nr.861/Lp11 komisija saņēmusi divus priekšlikumus, pareizāk sakot, izstrādājusi divus priekšlikumus.

1. - komisijas izstrādāts priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - komisijas izstrādāts priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Likumprojektam Nr.862/Lp11 ir saņemts viens priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Likumprojektam Nr.863/Lp11 komisija priekšlikumus nav saņēmusi, tāpēc komisijas vārdā aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad turpināsim darba kārtību izskatīt pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Atgādinu par Juridiskās komisijas sēdi šajā pārtraukumā.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Upeniekam.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Pagājušajā piektdienā Saeimas basketbola komanda mērojās spēkiem Baltijas Asamblejas turnīrā ar Lietuvas un Igaunijas basketbola komandām. Diemžēl lietuvieši izrādījās nedaudz spēcīgāki, taču cīņa bija ļoti sīva, un otrajā spēlē ļoti sīvā cīņā arī Latvijas komanda guva uzvaru ar rezultātu 34 pret 32 pār Igaunijas valsts vienību, līdz ar to turnīrā ierindojoties 2.vietā. (Zālē aplausi.) Un vēl papildus! Par turnīra vērtīgāko spēlētāju Latvijas Saeimas izlases komandā tika atzīts Klāvs Olšteins. (Zālē aplausi.)

Sēdes vadītāja. Varu apliecināt, ka cīnījās godam.

Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Atgādinu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis... bet ir klāt, Boriss Cilevičs... nav, Andrejs Elksniņš... ir klāt, Iveta Grigule... nav, Gunārs Igaunis... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... ir klāt, Janīna Kursīte-Pakule... ir klāt, Aleksejs Loskutovs... ir klāt, Ņikita Ņikiforovs... nav, Vitālijs Orlovs... nav, Elīna Siliņa... nav, Inga Vanaga... nav, Dzintars Zaķis... ir klāt, Mihails Zemļinskis... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Tā, cienījamie kolēģi, - it īpaši tie, kas sēž kafejnīcā! Un, ja viņi tur vismaz dzird, tad lūdzu viņus atgriezties! Ir atsākusies Saeimas sēde.

Pirms mēs turpinām izskatīt mūsu šīsdienas sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka ir saņemti 12 priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Desmit deputāti - Liene Liepiņa, Andris Buiķis, Lolita Čigāne, Atis Lejiņš un citi - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 19.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Janīnas Kursītes-Pakules atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”. (No zāles dep. I.Parādnieks: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 19.septembra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par deputātes Janīnas Kursītes-Pakules atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma! Tā...

Varam balsot vēlreiz. Lūdzu zvanu! Balsosim par to (No zāles dep. I.Zariņš: „Lēnāk! Vēlreiz atkārtot!”), lai izdarītu izmaiņas Saeimas 19.septembra sēdes darba kārtībā un iekļautu 10 deputātu - Lienes Liepiņas, Andra Buiķa, Lolitas Čigānes, Ata Lejiņa... (Smejas.) Jā... un citu... Es atvainojos!

Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 19.septembra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā 10 deputātu - Lienes Liepiņas, Andra Buiķa, Lolitas Čigānes, Ata Lejiņa, Līvijas Plavinskas un citu - iesniegto lēmuma projektu „Par deputātes Janīnas Kursītes-Pakules atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma! Dēļ tiem diviem deputātiem, kas ļoti lēnā garā soļoja šurp... Jūsu dēļ nav kvoruma! (No zāles dep. I.Zariņš: „Uzvārdus!”) Pēc būtības mums ir vai nu jāizsludina pārtraukums, vai sēde jāslēdz kvoruma trūkuma dēļ.

Es atgādinu vēlreiz visiem par to, ka pulksten 11.00 pārtraukums beidzas, un no savām kafejnīcām, pīpētavām un draudzīgajām, saviesīgajām sarunām nāciet uz zāli!

Es izsludinu pārtraukumu uz divām minūtēm - līdz pulksten 11.05 - un aicinu frakciju vadītājus nodrošināt to, lai jūsu deputāti būtu zālē. Pretējā gadījumā es tomēr aicināšu lemt par šo 20 procentu no algas atskaitīšanu par nepiedalīšanos Saeimas sēdē.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Divu minūšu pārtraukums ir beidzies. Tātad pirms šī pārtraukuma mēs kvoruma trūkuma dēļ nenobalsojām par darba kārtības izmaiņām.

Vai Parādnieks joprojām uztur spēkā savu aicinājumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 19.septembra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par deputātes Janīnas Kursītes-Pakules atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 15, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti - Liene Liepiņa, Andris Buiķis, Lolita Čigāne, Atis Lejiņš un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 19.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Janīnas Kursītes-Pakules ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti - Rasma Kārkliņa, Jānis Reirs, Edvards Smiltēns, Dzintars Zaķis un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 19.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Rasmas Kārkliņas atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat desmit deputāti - Liene Liepiņa, Andris Buiķis, Lolita Čigāne, Atis Lejiņš un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 19.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Rasmas Kārkliņas ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti - Liene Liepiņa, Andris Buiķis, Lolita Čigāne, Līvija Plavinska un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 19.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Līvijas Plavinskas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti - Liene Liepiņa, Andris Buiķis, Lolita Čigāne, Atis Lejiņš, Līvija Plavinska un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 19.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti - Kārlis Eņģelis, Valdis Liepiņš un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 19.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti - Kārlis Eņģelis, Valdis Liepiņš, Guntars Bilsēns un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 19.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti - Kārlis Eņģelis, Valdis Liepiņš, Guntars Bilsēns un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 19.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Dainas Kazākas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat desmit deputāti - Kārlis Eņģelis, Valdis Liepiņš, Guntars Bilsēns un citi - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 19.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Dainas Kazākas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti - Kārlis Eņģelis, Valdis Liepiņš, Juris Viļums, Inga Bite un citi - lūdz iekļaut Saeimas 19.septembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, izvērtēt Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, kā arī izvērtēt situāciju saistībā ar SIA „Ominasis Latvia” maksātnespēju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti - Kārlis Eņģelis, Juris Viļums, Daina Kazāka, Inga Bite un citi - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 19.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, izvērtēt Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, kā arī izvērtēt situāciju saistībā ar SIA „Ominasis Latvia” maksātnespēju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad turpinām izskatīt Saeimas 19.septembra sēdes darba kārtību.

Pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu paketi, kas ir saistīta ar eiro ieviešanu.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.864/Lp11.

Otrajam lasījumam komisija saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Likumprojektam Nr.865/Lp11 komisija nevienu priekšlikumu nav saņēmusi. Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Likumprojektam Nr.867/Lp11 komisija saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Arī likumprojektam Nr.869/Lp11 komisija saņēmusi divus Juridiskā biroja priekšlikumus: abi ir redakcionāla rakstura, un abi komisijā ir atbalstīti. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta gan 1.priekšlikumu, gan 2.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Likumprojektam Nr.870/Lp11 ir iesniegti divi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums, kas arī ir atbalstīts, un es aicinu arī Saeimas deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Likumprojektam Nr.871/Lp11 atbildīgā komisija izstrādājusi vienu priekšlikumu, un es to aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Likumprojektam Nr.873/Lp11 ir saņemts viens priekšlikums - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums, kurā precizēti cipari. Komisijā tas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godājamā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Komisija saņēmusi desmit priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tātad Juridiskais birojs ir pamanījis, ka vienā vietā lati nav pārvērsti eiro, un labo šo kļūdu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu un papildinājusi, izstrādājot savu 2.priekšlikumu, kuru attiecīgi arī atbalsta. Tātad 1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Arī 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija izskatīja septiņus priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 6. -atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Otrajam lasījumam piedāvājam septiņus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija saņēma piecus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija ir saņēmusi finanšu ministra priekšlikumu un to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija ir saņēmusi piecus Juridiskā biroja priekšlikumus.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Arī šim likumprojektam esam saņēmuši piecus Juridiskā biroja priekšlikumus.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Esam saņēmuši vienu priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu. Izskatījām un atbalstījām. Lūdzu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Esam saņēmuši sešus priekšlikumus.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Esam saņēmuši piecus priekšlikumus.

1. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 2. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Kā jau reiz diskutējām, mums ir iespēja izveidot vāju, mazspējīgu, slikti pārraudzītu un politiski ērti manipulējamu iestādi vai arī radīt jaudīgu un spēcīgu iestādi, kas tiek pārraudzīta ar atbilstošas kompetences iestādēm un kas strādā saskaņā ar starptautiskiem standartiem, ievērojot atbilstošu risku vadību.

Kas mums ir svarīgāks? Ja mēs veidotu šo spēcīgo institūciju, ja tā var teikt, tad tas mums dotu iespēju gandrīz desmitkāršot valsts attīstībai pieejamo finansējumu. Pareizāk būtu skatīties pēc tā, kas vajadzīgs valsts attīstībai. Taču kāds ir princips, pēc kura mēs veidojam šo iestādi, un kā mums piedāvā uz to skatīties? Lai tas mazāk traucētu komercbankām! Tas skan diezgan nožēlojami. Un tālāk tiek minēti visi argumenti, kāpēc attīstības institūcijas ir jāveido tieši šādā veidā, jo tad valstij būšot mazāki izdevumi, mazāk problēmu un tamlīdzīgi.

Salīdzinājumam tas varētu būt apmēram tā, ka tiek salīdzināts velosipēds un kravas auto. Jā, ja mums vajadzīgas tikai divas pudeles piena pašiem, lai padzertos, tad, protams, labāk uztaisīt velosipēdu un braukt ar velosipēdu. Savukārt, ja mēs vēlamies parūpēties par plašāku sabiedrības slāni, tad ar velosipēdu vien un divām pudelēm piena jūs neko neizdarīsiet. Tad ir vajadzīgs kravas auto ar pamatīgu cisternu, kur mēs varam ieliet pietiekoši daudz piena.

Bet ko izdara šīs manipulējamās institūcijas teorijas aizstāvji? Viņi uzreiz sāk salīdzināt velosipēdu ar kravas auto un saka: „Redziet, jūs iedomājieties, ka jums ir velosipēds! Tas ir tik ērti, jo nekas nav vajadzīgs. Vienkārši min pedāļus un brauc, kur vēlies. Savukārt, ja jums būs kravas auto, tad jums būs nepieciešams tik un tik! Tas ir dārgi: būs jālej benzīns, jāskatās, kāds ir eļļas līmenis. Priekš kam visas tās jezgas ir vajadzīgas?” Lūk, šādā līmenī ir notikusi šī diskusija! Rezultātā tas, ko mēs pašlaik redzam, ir piedāvājums izveidot šādu mazspējīgu institūciju, kura nespēs reāli parūpēties par valsts attīstību. Rezultātā mēs šeit atkal sēdēsim un jūs atkal runāsiet par to, ka mums nav naudas, un turpināsim taupīt uz tautas veselības un uz tautas izglītības rēķina, lai arī mūsu tauta būtu galu galā tāda pati slima, mazspējīga un nespējīga kā šī valdība.

Es aicinu atbalstīt deputāta Pimenova priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Komisija neatbalstīja Igoru Pimenovu. Lūgums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 44, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 3. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Zinot, cik spēcīgs banku lobijs ir atsevišķos politiskajos spēkos, un zinot, ka nekādā gadījumā šis priekšlikums izveidot attīstības finanšu institūciju jeb AFI kā kredītiestādi netiks atbalstīts, es sagatavoju savus priekšlikumus; tas ir tāds kompromiss. Ja tas viss, ko jūs, kolēģi, stāstījāt, ir patiesība, - jūs stāstījāt, kāpēc ir jāveido AFI nevis kā kredītiestāde, bet kā finanšu iestāde, ka šī institūcija tiešām strādās kārtīgi un visas lietas darīs saskaņā ar tiem principiem, ko jūs deklarējat -, tad mans priekšlikums ir... Šie divi priekšlikumi - šis mans un nākošais priekšlikums - ir jāskata vienotā kontekstā. Un šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka vienkārši to, ko jūs vēlaties izveidot... papildinām ar vienu teikumu, ka savā darbībā šai institūcijai ir jāievēro šie starptautiskās pārraudzības principi un riska vadības principi. Ļoti vienkārši - nekas vairāk no jums netiek prasīts! Vienkārši to, ko jūs solījāt, mēs ierakstītu šeit - ka tik tiešām šie principi tiks ievēroti, ka to nevarēs pataisīt par vienkārši politiski ērti manipulējamu institūtu, ar kuru varēs atkal sniegt pa labi un pa kreisi visādus „politkredītus” un kur vienīgie, kas par to atbildēs, būs tie četri - ministru ieceltās amatpersonas, kas to pārraudzīs un pateiks: „Jā, viss bija kārtībā!” Lai tas tā nenotiktu, mans aicinājums ir atbalstīt manus priekšlikumus, kur mēs vienkārši pieliekam klāt vienu teikumu par darbības principiem - ka šī institūcija ievēro šos starptautiskās uzraudzības minimālos standartus un riska vadības principus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Komisija izvērtēja visus pārvaldības principus, kādi ir un būs. Mums arī Publisko iepirkumu un revīzijas komisijā bija atsevišķa sēde tam veltīta. Šo deputāta Zariņa priekšlikumu mēs neatbalstījām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 42, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 4. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 46, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 5. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 45, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. Liels paldies. Visus priekšlikumus esam izskatījuši. Lūgums atbalstīt galīgajā lasījumā visu likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 28. Likums pieņemts. Paldies.

J.Ozoliņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tā kā nākamais mums ir likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, pirms mēs sākam to izskatīt, mums ir jāreģistrējas kvorumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu kvoruma reģistrācijas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Ir reģistrējušies 87 deputāti, tātad mums ir kvorums, lai mēs varētu izskatīt grozījumu Latvijas Republikas Satversmē.

Tātad nākamais jautājums - likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne ( VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Neviens priekšlikums nav saņemts.

Grozījums, kā jūs noteikti zināt, attiecas uz Satversmes 85.pantu un paredz, ka Satversmes tiesas tiesnešus - atšķirībā no iepriekšējās kārtības - uz likumā noteikto laiku apstiprina atklātā balsojumā, nevis aizklātā balsojumā, kā tas bija paredzēts. Satversme ir grozīta, atsakoties no līdzšinējās prakses - lielāko daļu amatpersonu, kā jūs zināt, ievēlēt aizklātā balsojumā. Tas veicinās, manuprāt, lēmuma pieņemšanas caurskatāmību un atklātību.

Līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt šos grozījumus trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts kontroles likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija likumprojektu „Grozījumi Valsts kontroles likumā” izskatīja pirms pirmā lasījuma 3.septembra sēdē un noraidīja to šādu apsvērumu dēļ. Es minēšu galvenos kritērijus, kādu iemeslu dēļ. Taču iepriekš es gribētu pateikt, ka šo likumprojektu neatbalstīja arī Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Komisijā iepriekš bija organizēta arī īpaša sēde, kas veltīta šiem grozījumiem. Neatbalstīja Juridiskais birojs, un neatbalstīja arī Valsts kontrole.

Pirmais no būtiskākajiem iebildumiem bija tāds, ka Valsts kontrolei likumprojektā paredzēts pienākums sniegt atzinumus par normatīvo aktu projektiem, kuri var ietekmēt valsts un pašvaldību ieņēmumus un izdevumus vai paredz rīcību ar valsts un pašvaldību mantu. Komisijasprāt, kā arī uzaicināto personuprāt, tā ir nepareiza pieeja, kas nesamērīgi palielinātu Valsts kontroles darba apjomu.

Pret šādu pienākumu iebilda arī Valsts kontrole, jo Valsts kontroles pārstāvji, kā arī kontrolieri uzskatīja, ka nav iespējams dot atzinumus par visiem likumprojektiem, balstoties tikai uz likumprojektu anotācijām. Un lielākoties arī eksperti no Juridiskā biroja norādīja, ka Valsts kontroles piesaistīšana būtu nevajadzīga valsts līdzekļu izmantošana, būtu nepieciešami papildu resursi, tas turklāt aizkavētu likumprojektu izstrādāšanu.

Otrais. Likumprojekts paredz papildināt Valsts kontroles padomes funkcijas, uzliekot par pienākumu pēc ne mazāk kā 20 deputātu, Ministru kabineta vai Valsts kontroles padomes locekļu ierosinājuma lemt par revīziju veikšanu ārpus apstiprinātā gada plāna. Juridiskajā komisijā šis priekšlikums tika noraidīts, jo Valsts kontrole jau tagad veic operatīvās revīzijas, lai valdība un Saeima varētu pieņemt lēmumus, balstoties uz aktuālu informāciju. Tika norādīts, ka Ministru kabinetā nākamajam gadam ir apstiprināts papildu finansējums operatīvo revīziju veikšanai. Tā ka šie grozījumi likumā nav nepieciešami. Komisijā tika uzskatīts, ka šāda politiska Valsts kontroles dienas kārtības noteikšana varētu apdraudēt Valsts kontroles neatkarību.

Trešais iebildums ir attiecībā uz to, ka Valsts kontrolei būtu jāveic revīzija Saeimā. Par to mums bija ārkārtīgi plaša diskusija, tomēr arī Juridiskā komisija pievienojās Publisko izdevumu un revīzijas komisijas viedoklim. Tāpat arī Valsts kontroles viedoklim, ka, piemēram, frakciju izdevumu lietderību nevar izvērtēt ar parastajiem Valsts kontroles kritērijiem.

Valsts kontrole bez tam vēl norādīja, ka, pirms grozīt kādu likumu, ir jāapsver, vai pilnībā tiek izmantotas jau esošo normatīvo aktu regulējumu iespējas, proti, vai tiek izmantotas iespējas deleģēt zvērinātiem revidentiem izvērtēt finanšu līdzekļu izmantošanu Saeimā. Un tika uzsvērts, ka, pieņemot šo grozījumu, iespējams, varētu tikt apdraudēts arī neatkarības princips, jo, kā mēs zinām, Saeima apstiprina Valsts kontroles budžetu, kā arī Valsts kontroles pārskatus par veikto darbību izskata Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija.

Un pēdējais... Nē, šis ir ceturtais, bet būs arī piektais! Attiecībā uz grozījumu, ka Valsts kontroles sniegtās rekomendācijas revidējamai vienībai ir obligāti izpildāmas. Tāds bija likumprojekta priekšlikums.

Valsts kontroles pārstāvis paskaidroja, ka tagad jau 80 procentos gadījumu šie ieteikumi tiek ieviesti, tāpēc nebūtu jānosaka obligāta šo ieteikumu ieviešana.

Taču attiecībā uz likumprojekta autoru ierosinājumu papildināt Valsts kontroles likuma 57.pantu Juridiskā komisija uzskatīja, ka grozījumi ir izdarāmi drīzāk Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, nevis Valsts kontroles likumā.

Viena lieta tomēr jāuzsver: Juridiskā komisija diskutējot tomēr uzskatīja, ka tā redakcija būtu pilnveidojama. Proti, Juridiskā komisija piekrita, ka likumā pietiekami skaidri būtu jānosaka valsts kontroliera un Valsts kontroles padomes locekļu amata ieņemšanas nosacījumi, lai turpmāk novērstu būtiskas domstarpības likuma interpretācijā. Taču komisija vienojās, ka iesniegtā grozījumu redakcija likuma 26.pantā ir pretrunā ar Juridiskā biroja atzinumu, ko Juridiskais birojs sniedza pēc pašreizējās valsts kontrolieres ievēlēšanas.

Tātad, kolēģi, es Juridiskās komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Kādu laiku iepriekš mēs iesniedzām grozījumus likumā par Valsts kontroli, piedāvājot atrisināt virkni problēmu, kuras, mūsu skatījumā, acīmredzot ir radušās un saistībā ar kurām likumdevējs nav pienācīgi ieviesis noteiktu regulējumu.

Runājot par tiem apsvērumiem, ko tikko ir izteikusi Čepānes kundze Juridiskās komisijas vārdā, ir jāatgādina, ka Juridiskajā komisijā balsis par minēto likumprojektu sadalījās līdzīgās daļās un komisijas sēdē nepiedalījās Reformu partijas pārstāvji. Tāpēc es varbūt analizēšu vairāk tos jautājumus un šo konkrēto priekšlikumu būtību, ko mēs piedāvājam.

Uz šo brīdi Valsts kontroles likumā ir noteiktas tiesības Valsts kontrolei sniegt Saeimai un Ministru kabinetam atzinumus par normatīvo aktu projektiem. Tas nozīmē, ka, izstrādājot anotāciju, likumprojekta iesniedzējam - vai nu Saeimai, vai Ministru kabinetam - ir pietiekami rūpīgi jāaprēķina gan, piemēram, ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, gan arī, piemēram, ietekme uz Eiropas Savienības piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Tās ir tiesības, ko Valsts kontrole var izmantot.

Mēs ierosinām to noteikt kā pienākumu, jo mēs bieži vien redzam, ka tā anotācija, ko mēs saņemam parlamentā, attiecībā uz ietvertajiem izdevumiem lielā mērā nav atbilstoša tam rezultātam, ko mēs sasniedzam. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, mēs vēlamies, lai likumprojektos tiktu reāli izvērtēts gan finansiālais ieguvums, gan arī ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Piekoptā prakse ir pierādījusi, ka šajā situācijā un ar šo piemēru valsts prakse ir bijusi neveiksmīga.

Nākamā lieta, ko mēs piedāvājam, ir veikt tā sauktās operatīvās revīzijas.

Čepānes kundze mūs maldināja, jo Valsts kontroles likumā nekur nav paredzēts, kas tās tādas ir - tās operatīvās revīzijas - un kādā kārtībā tās būtu veicamas. Taču gan mēs, Saeimas deputāti, gan arī sabiedrības vairākums nepārprotami ir apzinājies, ka operatīvās revīzijas virknē gadījumu ir nepieciešamas. Un kāpēc nepieciešamas?

Pirmām kārtām jāpiemin „Liepājas metalurga” lieta. Ir acīm redzams tas, ka Valsts kontrole savas revīzijas, apstiprinot šogad... un saistībā ar Saeimā piešķirtajiem līdzekļiem var veikt tikai nākamā gada ietvaros. Līdz ar to... Tiešām rodas gadījumi un situācijas, kad revīzijas ir nepieciešams veikt nekavējoties. Un šajā situācijā nav labāka līdzekļa kā Valsts kontrole, kura tiešām ir autonoma iestāde, kura varētu šo vērtējumu sniegt.

Pašreizējā prakse šajā jautājumā ir pierādījusi, ka valsts tērē simtiem tūkstošu latu, lai šīs revīzijas un kontroles veiktu pieaicināti revidenti, kurus valdība bez jebkāda veida konkursa procedūras, bez jebkāda veida atklātām Ministru kabineta sēdēm vienkārši pieaicina un šādus lēmumus arī pieņem. Mēs piedāvājam, lai gan Saeimas deputāti... 20... līdzīgs... Mēs pilnībā pārņemam to procesuālo regulējumu, kāds ir paredzēts Satversmes tiesas likumā attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu Satversmes tiesā, ka 20 Saeimas deputāti, Ministru kabineta locekļi vai Valsts kontroles padomes locekļi var lemt. Tās ir tiesības, kuras ir atstātas Valsts kontroles ziņā. Pēc mūsu projekta, tā var izlemt, vai šajā situācijā lemt vai nelemt par operatīvās revīzijas veikšanu.

Kas notiek pašreiz? Ministru kabinets šogad Valsts kontrolei ir papildus piešķīris 300 tūkstošus latu operatīvo revīziju veikšanai. Kādām revīzijām? Mēs, piemēram, lūdzām veikt revīziju saistībā ar „Liepājas metalurgu”. Valsts kontrole ir atbildējusi, ka tāda nav attiecīgi gada plānā iestrādāta un ka revīzija netiks veikta.

„Saskaņas Centrs” ir lūdzis veikt revīziju AS „Reverta” attiecībā uz 2 miljoniem, kas tika samaksāti nezināmiem, tā teikt, advokātiem saistībā ar strīdiem. Arī nav nekādas rīcības!

Pavisam nesen - pagājušajā nedēļā - ekonomikas ministrs Pavļuta kungs ir griezies Valsts kontrolē ar lūgumu veikt revīziju Aqua Riga. Arī šajā situācijā, vadoties pēc regulējuma neesamības, nav skaidri tie kritēriji, kā tad tās operatīvās revīzijas tiks regulētas. Un, mūsu skatījumā, tas tiešām ir priekšlikums, kurš nekādā veidā neapdraud iestādes neatkarību, jo iestāde pati, tas ir, rīcības brīvības ietvaros, varēs lemt - veikt revīziju par šiem jautājumiem vai neveikt. Un šādā situācijā, pēc mūsu skatījuma, likumā regulējumam ir jābūt.

Attiecībā uz revīzijām Saeimā. Godājamie deputāti! Mēs šodien nobalsojām par Satversmes tiesas tiesnešu atklātu ievēlēšanu. Pirms tam mēs atteicāmies no aizklātiem balsojumiem attiecībā uz virkni citu amatpersonu iecelšanu. Diemžēl virknē politisko partiju valdes locekļu ievēlēšanā un citos balsojumos tiek piekopti aizklātie balsojumi. Kāpēc uz doto brīdi gadījumā, ja parlaments skaidri pasaka, ka mēs būsim atklāti pret sabiedrību, ka mēs atklāti parādīsim, kā un kādā situācijā mēs balsojumu norādām, kāds ir bijis mūsu atbalsts vienai vai otrai amatpersonai... kāpēc parlaments turpina slēpt no autonomas valsts iestādes, kuras pārstāvju pilnvarojumu tas ir pats apstiprinājis... no iespējas revidēt parlamentu. Es neredzu nekādu attaisnojumu šai rīcībai. Un acīm redzama bija tāda Juridiskās komisijas atsevišķu locekļu divkosība šajā jautājumā, ka patiesībā mēs mūsu likumprojektā ietverto anotāciju pat varētu apmainīt vietām ar to anotāciju, ko valdošā koalīcija ir pielikusi pie atklātiem balsojumiem, un nekas satura ziņā neizmainītos. Tās pašas nostādnes, tie paši mērķi un tās pašas iniciatīvas!

Nākamais jautājums. Mēs piedāvājam papildināt Valsts kontroles likumu ar nosacījumu, ka rekomendācijas, ko sniedz Valsts kontrole savos atzinumos visām vienībām, ir obligāti izpildāmas. Kolēģi, iedomāsimies! Valsts kontrole veic revīzijas valsts un pašvaldību iestādēs, tajā skaitā tām piederošajās kapitālsabiedrībās. Un tagad vienā otrā situācijā šīs struktūrvienības, par kurām revīzijas atzinumā ir pateikts, ka valsts iestāde, autonoma iestāde... Valsts kontrole ir pateikusi, ka līdzekļi ir izlietoti nelietderīgi, bet šai iestādei, kuras faktiskais īpašnieks ir valsts, tie obligāti nav izpildāmi. (No zāles dep. J.Reirs: „Brīvosta nav valsts uzņēmums!”) Jums ir iespēja cīnīties, tajā skaitā par jūsu argumentu, un nobalsot „par”, ņemot vērā tikko dzirdēto no zāles.

Bet šajā situācijā, godājamie kolēģi, tas tiešām... šis piemērs ir klasisks, kā uzlikt par pienākumu valsts un pašvaldību dibinātām kapitālsabiedrībām un visām citām vienībām, ko revidē Valsts kontrole, pienākumu izpildīt šo nosacījumu, nevis pieaicināt padsmit revidentus, lai cīnītos pret Valsts kontroli.

Godājamie kolēģi! Mēs nonākam pie situācijas, ka mums ir Valsts kontroles ziņojums un vēl padsmit citu neatkarīgu iestāžu revidentu ziņojumu, kuri savā starpā konkurē. Un tāpēc mums, godājamie kolēģi, tie 80 procenti, kuru ieviešana faktiski attiecībā uz rekomendāciju, mūsu skatījumā, nav pilnīgs rādītājs... situācija tiešām ir jāvērtē kompleksi un likumdevējam ir jāsāk pašam ar sevi.

Te izskanēja, ka tas nav izdevīgi atsevišķām kapitālsabiedrībām... valsts kapitālsabiedrībām, ministrijām piederošajām kapitālsabiedrībām, kurās ministrijas ir valsts kapitāla daļu turētājas. Faktiski tas ir tiešām ļoti izdevīgi! Un tiešām jūs šajā situācijā apzināties to nopietnību... Situācija ir pārāk nopietna, lai šo jautājumu vienkārši ignorētu. (No zāles dep. J.Reira starpsauciens: „Sāciet ar sevi!”)

Attiecībā uz nākamo priekšlikumu, ko mēs piedāvājam, jāteic, ka faktiski mēs piedāvājam... faktiski mēs rosinām, ka gadījumā, kad revīzijas atzinumā tiktu konstatēta kādas amatpersonas nelietderīga rīcība, kādas amatpersonas rīcība ārpus Civillikumā ietvertajiem kritērijiem, ir jārīkojas kā rūpīgam saimniekam... Mēs ierosinām rīkoties nevis kā tagad, kad Publisko izdevumu un revīzijas komisijā diskutē par disciplināratbildību, kas patiesībā ir vispār tāds hipotētisks jēdziens situācijā, kad... Nu kāda var būt disciplināratbildība, piemēram, kādam valdes loceklim, ja viņš nav vairs valdes loceklis? Mēs ierosinām ieviest reālu atbildību attiecībā uz regresa prasībām pret tiem darbiniekiem, kuri ir pieņēmuši nelietderīgus lēmumus.

Godājamie kolēģi, šis tiešām ir tāds likumprojekts, kur mums nav jādalās pozīcijā un opozīcijā! Šis likumprojekts vienlaicīgi skar autonomo iestādi un gan valsts, gan pašvaldību iestādes. Mums tiešām būtu prieks, ja valsts parlaments jeb likumdevējs šādu regulējumu pieņemtu un šajā situācijā nostādītu visu savās vietās, un tad nebūtu strīdu nevienā... vienā vai otrā situācijā nedz par revīziju nepieciešamību, nedz arī par to, kam kurā revīzijā ir taisnība - Valsts kontrolei vai kādam privātam revidentam.

Un es tiešām aicinu jūs atcerēties visus tos saukļus, ko jūs izteicāt gan priekšvēlēšanu kampaņā, gan arī parlamenta sēdes laikā attiecībā uz uzticības līmeņa paaugstināšanu parlamentam, to skaitā saukļus jautājumā par atklātiem balsojumiem. Es uzskatu, ka gadījumā, ja viss ir kārtībā, tad tiešām nav no kā baidīties. Un jūs ne vienu vien reizi atkārtojāt šo tēzi citos jautājumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Es gribu teikt, ka konceptuāli - konceptuāli! - šīs idejas ir labas un būtu atbalstāmas, bet man gribētos drusku no vēsturiskā aspekta uz tām paskatīties. Mums bija komisijas sēde, un mēs skatījām kopā ar Valsts kontroli visus šos jautājumus, un - man liekas, tas bija arī ļoti būtiski! - mēs tā labestīgi analizējām katru no šiem punktiem, un daudzās vietās arī Valsts kontrole pati vēl riktīgi nebija, teiksim, gatava šiem priekšlikumiem. Kaut gan, es uzreiz saku, es konceptuāli šos priekšlikumus atbalstu, tie ir labi.

Iziesim cauri dažiem no tiem! Revīzijas... nu, operatīvās revīzijas. Operatīvās revīzijas tad būtu tādā veidā, ka mums tiešām būtu... Nu, ir jau drusku ieplānoti līdzekļi budžetā, bet principā Valsts kontroles budžetam ir jābūt milzīgi palielinātam, lai mēs varētu, tā teikt, manevrēt uz operatīvajām darbībām, vispār izdarīt vienu vai otru, vai trešo, teiksim, revīziju. Tad tam ir jābūt paredzētam! Es uzskatu, ka tas būtu arī labi, jo principā Valsts kontrole atgriež atpakaļ Valsts kasē vai vismaz mēģina atgriezt atpakaļ Valsts kasē pietiekami lielas naudas summas. Taču tad no pozīcijas puses - un, es domāju, te nav runa tikai par pozīciju vai opozīciju! - ir jādod Valsts kontrolei lielākas, teiksim, finanses.

Otras ir obligātās revīzijas. Nu, tas pats, kas operatīvās. Ir arī obligātās revīzijas! Jā, nu praktiski tad mums ir jāpasaka, ka visas... obligātās būtu visās vietās, visās ministrijās. Principā visās ministrijās arī notiek Valsts kontroles revīzija. Nu, tad mums ir kaut kā... Nu, detalizētāk šis jautājums ir jāpēta un jāskatās.

Arī attiecībā uz Saeimu te mēs diskutējām. Nekādu problēmu, lai Valsts kontrole revidētu... veiktu revīzijas Saeimā! Bet tad iznāk tāda ļoti interesanta situācija, ka ir... būs mūsu valstī viena institūcija, kura nepakļausies un... Būs tikai pati Valsts kontrole, tā būs vienīgā tā valsts institūcija, kura veiks... zvērinātie revidenti veiks revīziju. Es domāju... šeit es drusku kolēģiem, kas uzstājās, nepiekristu. Mēs skatāmies ļoti bieži uz Valsts kontroli un jebkuru institūciju no personāliju viedokļa. Mēs nedrīkstam skatīties uz šo institūciju tikai kā uz personālijām, jo tas ir diezgan bīstami: Jānis, brīnišķīgs cilvēks... atbildīgs cilvēks, vēl kaut kas ir... Pēteris varētu būt drusku, teiksim, mazāk... Ja mēs tā pieiesim un tādu uzticības koeficientu liksim... liksim vienai vai otrai institūcijai, tad diez vai tā varēs funkcionēt diezgan normāli un ar atdevi.

Tālāk. Jā, es domāju, ka tā ir mūsu kopīga lieta. Es nezinu, kā pastiprināt to, kas šeit ir ierakstīts, - ka tas, kas ir pieņemts Valsts kontrolē... ka Valsts kontroles pamata uzdevums ir kontrolēt valsts līdzekļus. Un šeit mēs runājam par ostām arī: ja tur ieiet iekšā valsts līdzekļi, tad Valsts kontrole tās kontrolē.

Un ir vēl otrs moments, kas ir ļoti būtisks, - tas, ko kolēģis teica: kā tomēr piespiest institūcijas, lai tās pildītu? Tad acīmredzot tas ir nevis šinī likumā jāliek iekšā, bet ir jāieliek kādā citā likumā, kas ir daudz nopietnāks.

Tāpēc mans viedoklis ir puse uz pusi... Es neesmu gatavs ne atbalstīt, ne neatbalstīt šajā gadījumā, bet es gribētu, teiksim, šajā gadījumā, lai būtu... nu, lai turpinātos diskusijas par visiem šiem jautājumiem. Es vēlreiz saku: Elksniņa kungs, konceptuāli, kā jūs atceraties, šī saruna bija pozitīva! Bija klāt arī Valsts kontrole, un man ļoti gribētos, lai šie jautājumi tiktu skatīti kompleksi. Es nezinu, vai arī Juridiskajā komisijā Valsts kontrole bija klāt, teiksim... Ja bija klāt, teiksim, tad tas ir ļoti būtiski arī tai institūcijai, kurai mēs uzdodam un liekam. Mēs Valsts kontrolei, es uzskatu, šodien uzticamies, un šis uzticības koeficients ir pietiekami liels. Un tas ir ļoti būtiski, lai... lai pati tā institūcija, pie kuras mēs griežamies... lai tā spētu to visu arī akumulēt. Bet ir jābūt arī lielākai naudas summai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Čepānes kundze vēlas ko piebilst? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts kontroles likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 43, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un konceptuāli atbalstīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, un lūdz arī deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja, labdien kolēģi! Es gribu, lai jūs tiešām manī šobrīd paklausītos un atvēlētu tam kādas piecas minūtes no savām svarīgajām sarunām, no telefonsarunām, no visa pārējā, jo es gribu šoreiz apelēt pie tādas lietas kā sirdsapziņa un jēga, kāpēc mēs vispār šeit esam ievēlēti. Es ļoti labi saprotu, ka ir panākta koalīcijas vienošanās par šo jautājumu. Ir mūsu valstī tāds vārds kā koalīcija, bet es gribu atgādināt, ka ne jau tad, kad cilvēki balsoja, viņi balsoja par kaut kādu koalīcijas balsojumu. Viņi balsoja par katru no jums atsevišķi, - par to, lai jūs paustu savu personīgo viedokli par kādiem jautājumiem. Un tāpēc es lūdzu paklausīties un izdarīt izvēli pēc savas sirdsapziņas - tā, kā jūs uzskatāt par pareizu.

Tātad atgādināšu, ka šī likumprojekta mērķis ir mazināt bezdarbu jauniešu vidū un viņiem atrast savu pirmo darba vietu. Likumprojekta ietvaros tiek paredzēts izveidot mehānismu, kurš motivētu darba devējus pieņemt darbā jauniešus bez darba pieredzes un tādā veidā dot viņiem iespēju iegūt savu pirmo darbu un savu pirmo pieredzi.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Es domāju, ka neatklāšu nevienam lielu noslēpumu, ja pateikšu, ka jaunieši ir vismobilākā grupa un, ja viņi nespēj atrast darbu Latvijā, tad bieži viņi brauc prom. Un tādā veidā mēs zaudējam tūkstoš cilvēku katru gadu. Līdz ar to tā vietā, lai strādātu Latvijas labā, viņi ceļ citu valstu ekonomiku, un tajā pašā laikā, kad mēs atrodamies demogrāfiskas krīzes priekšā, viņi tur veido ģimenes.

Noteikti pēc manis nāks tribīnē Ašeradena kungs, kurš jau ir pieteicies, un pateiks, kāpēc šo priekšlikumu nevajag atbalstīt. Toties es gribu pateikt, ka starp to, ko teiks Ašeradena kungs, un... Starp Labklājības ministrijas priekšlikumiem un šo priekšlikumu pēc būtības nav nekādu domstarpību. Šie priekšlikumi ir viens otru papildinoši un tādā veidā stiprinoši.

Un, lūk, galvenās tēzes, kāpēc šis priekšlikums ir atbalstāms un ar ko tas atšķiras no Labklājības ministrijas idejas.

Pirmkārt, Labklājības ministrijas priekšlikumi ir orientēti galvenokārt uz jauniešiem bezdarbniekiem, kuri ir reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā. Bet dažu iemeslu dēļ jaunieši brīžiem neizvēlas reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā un vienkārši uzreiz brauc prom no valsts. Tātad Latvijā jauniešu bezdarbnieku skaits varētu būt pat divas reizes lielāks, nekā tas ir oficiāli... nekā rāda oficiālā statistika. Savukārt šis priekšlikums aptver visus jauniešus bezdarbniekus.

Tāpēc pirmais jautājums. Es gribu pajautāt: kā plānots strādāt ar jauniešiem bezdarbniekiem, kuri brauc prom un kuri nereģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā?

Otra tēze. Strādājot ar Nodarbinātības valsts aģentūras programmām, uzņēmēji bieži sūdzas par lielu birokrātisko slogu. Savukārt, izveidojot šādu mehānismu, mēs piedāvājam uzņēmējiem vienkāršu un saprotamu rīku, lai strādātu ar jauniešiem, un tādā veidā mēs mazinām kopējo birokrātisko slogu valstī un ceļam uzņēmēju konkurētspēju.

Un trešais. Kā galvenais pretarguments tiek minēts šī priekšlikuma lielais slogs uz budžetu. Savukārt es jums apsolu - bez jebkādiem čurikiem, kā pieņemts mūsu politikā, es jums apsolu! -, ka, ja mēs šobrīd atbalstīsim šo priekšlikumu, tad uz otro lasījumu es to pilnveidošu un slogs uz budžetu būs minimāls.

Un vēl es gribu apelēt konkrēti pie Reformu partijas sirdsapziņas, jo jūs atbalstījāt konceptuālajā lasījumā šo priekšlikumu, bet man nezināma iemesla dēļ noraidījāt to komisijā. Tāpēc lūdzu: ja jūs balsosiet „pret”, es gribu dzirdēt pamatojumu.

Savukārt es aicinu to atbalstīt un dot iespēju uz otro lasījumu to pilnveidot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Cienījamie kolēģi! Priekšsēdētājas kundze! Arī pašlaik Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums izvirza jauniešus kā personu grupu, kurai paredzams īpašs atbalsts, kā arī līdzdalība noteiktajās nodarbinātības programmās. Līdz ar to nav šaubu par to, ka īpaši jāveicina jauniešu bezdarba mazināšana.

Taču, atbilstoši Labklājības ministrijas sniegtajai informācijai, no 11 tūkstošiem jauniešu bezdarbnieku NVA pasākumos piedalījās tikai 5 tūkstoši. Tātad reālu darba vietu ieguva vai izredzes to dabūt pēc prakses izbeigšanās saņēma tikai 560 cilvēki pagājušajā gadā. Pārējie tika iesaistīti papildu preventīvajos pasākumos, piemēram, brīvprātīgajā darbā, kas, pat pēc NVA atzinumiem, dod ļoti nelielu efektu nodarbinātības ziņā. Turklāt attiecībā uz pirmo darba vietu programmas rezultāti ir gandrīz simtprocentīgi. Tas nozīmē, ka tie, kuri to izgājuši, paliek pie tā paša darba devēja vai ātri atrod citu darbu.

Bet kas gan Latvijas mērogā ir 560 cilvēki, ņemot vērā, kā mans kolēģis jau teica, ka reģistrēto bezdarbnieku jauniešu vidū ir 11 tūkstoši, turklāt vēl 10 tūkstoši ir nereģistrēto darba meklētāju, vēl ap 500 ir NIID - Nacionālajā izglītības iespēju datubāzē. Tās ir personas, kas nav ne skolēni, ne studenti, ne arī piedalās kādos kursos, apmācībās vai semināros. Un vēl 9 tūkstoši ir personu, kas ir gatavas uzsākt darbu, bet to nemeklē. Pat ieviešot no nākamā gada Eiropas jaunatnes garantiju sistēmu, kas paredz arī pirmās darba vietas programmas paplašināšanu, mēs neapmierināsim visu jauniešu, bezdarbnieku un darba meklētāju, pieprasījumus. Turklāt es šaubos, ka jauniešu garantiju sistēmas ietvaros esošā proporcija, kā ir sadalīti resursi un prioritātes starp programmām, izmainīsies. Akcents būs likts uz papildu izglītību, nevis uz nodarbinātību, kas ir pareizi attiecībā uz šajā datubāzē ietvertajiem, bet negodīgi pret tiem, kuri pabeidz profesionālās izglītības skolas, koledžas un augstskolas. Jāpiebilst, ka, pēc Eurostat datiem, Latvijā vidējais vecums augstskolu absolventiem ir 25,2 gadi, un viņi pilnīgi būs izslēgti no jauniešu garantijām, jo neatbilst vairs vecuma kritērijiem.

Vēl viena svarīga lieta. Likumprojekta iesniedzējiem pārmet, ka viņi nav aprēķinājuši, cik piedāvātie jauninājumi maksās valsts budžetam, kaut arī mēs Finanšu ministrijai lūdzām to izdarīt. Tāpēc man rodas atbildes jautājums: pēc kā Labklājības ministrija un Finanšu ministrija var secināt par šāda veida grozījumu dārgo cenu un neefektivitāti laikā, kad tās saplānoja iztērēt 59 miljonus eiro pasākumiem, kuru nepieciešamība un kopējais rezultāts nav aprēķināts? Un tiešām to nevar prognozēt, jo pašlaik ministrijas rīcībā nav objektīvu datu par darba tirgus prognozēm un izglītības atbilstību tirgus prasībām.

Es minēšu tikai vienu piemēru. Latvijā analīze par augstskolu un profesionālo mācību iestāžu absolventu darbību pēc mācību beigšanas vai līdzīgi pētījumi pēdējo reizi tika veikti 2007.gadā. Tuvākos reprezentatīvos datus var gaidīt nākamgad, kad būs pabeigts pētījums par profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām. Bet diemžēl tas tiek rīkots tikai vienā - Kurzemes - plānošanas reģionā. Līdz ar to rodas jautājums: kā ministrijas var spriest un plānot jauniešu garantiju vai citu pasākumu un arī mūsu priekšlikumu kapacitāti, ja tām nav izejas datu? Turklāt mūsu priekšlikumi dos iespēju ne tikai atbalstīt darba devējus, kas pieņem darbā jauniešus bez darba pieredzes, bet arī apjēgt, cik potenciāli ir šādu brīvu vietu jauniešiem un kurās jomās.

Jāpasvītro, ka Lietuvā kopš 2010.gada tiek ieviesti tieši sociālās apdrošināšanas iemaksu atvieglojumi tiem darba devējiem, kuri piedāvā darbu jauniešiem bez darba pieredzes, paredzot šīs likmes samazināšanu no 31 uz 7,7 procentiem. Ir zināms, ka pēc diviem gadiem šis instruments pārstās eksistēt, jo tā vietā tiks ieviests cits - ļoti līdzīgs, turklāt izmantojot vienīgi Eiropas naudu. Starp citu, tā ir 5 miljoni eiro katru gadu.

Būtība ir sekojoša. Lietuvā visiem uzņēmējiem, kuri pieņem darbā jaunieti ar darba pieredzi, kas mazāka par gadu, tiek kompensēta izmaksātā darba algas daļa, kas nepārsniedz 23 procentus. Turklāt šī administrēšana ir ļoti vienkārša: darba devējs var ik ceturksni iesniegt Lietuvas Investīciju un attīstības aģentūrai pieteikumu par izmaksātās summas segšanu. Diemžēl nekas līdzīgs jauniešu garantiju ietvaros Latvijā nav paredzēts. Tāpēc esošā situācija sociālās apdrošināšanas likmes samazināšanā būs vienīgais visaptverošais, objektīvais un darbīgais instruments, ar ko būtiski samazināt jauniešu bezdarbu un nelegālo nodarbinātību jauniešu vidū. Par to aspektu diemžēl Labklājības ministrija, izstrādājot jauniešu garantijas, pavisam aizmirsa. Tātad, kā pārliecina statistika un kā liecina NVA prakse, pirmās darba vietas izveidošana... izveidošanas atbalstīšana ir tieši tas, kas dod rezultātu. Tātad es lūdzu visus deputātus, visas frakcijas, it īpaši latgaliešus, jo tur tā jauniešu bezdarba problēma ir vissarežģītākā, atbalstīt mūsu likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Paldies Ivanovas-Jevsejevas kundzei! Ja viņa būtu rakstījusi likumprojektu, tas noteikti būtu iesniegts daudz precīzāks un daudz kvalitatīvāks nekā pašreiz iesniegtais. Katrā ziņā paldies par rūpīgo analīzi, un mēs ņemsim to vērā.

Attiecībā uz Labklājības ministrijas pozīciju jāteic, ka „Saskaņas Centra” kolēģu iesniegtais likumprojekts paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra jauniešiem, uzsākot darba attiecības pirmo reizi... viņi paši un viņu darba devēji tiktu uz nenoteiktu laiku atbrīvoti no pienākuma veikt sociālās iemaksas, un viņu vietā iemaksas sociālajā budžetā tiktu veiktas no valsts pamatbudžeta. Respektīvi, runājot ekonomiskajās kategorijās, jāteic, ka nodarbināt darba gaitas uzsākošu jaunieti darba devējam kļūtu par 35,09 procentiem lētāk salīdzinājumā ar citām nodarbināto grupām. Savukārt šāda intervence valsts budžetā... Lai gan diezgan grūti pēc likumprojekta iesniedzēju nodomiem saprast, cik liela šī nodokļu atlaide būtu, saprātīgas kalkulācijas saka, ka tas izmaksātu vismaz 17 miljonus latu jau nākamajā gadā. Šis ir ļoti nopietns solis! Un būtu tikpat nopietni izvērtējams, vai vispār nepieciešams veikt šādu masīvu finanšu intervenci darba tirgū un vai mērķa grupas atbalstam esošās un plānotās aktivitātes nesasniedz iedomāto mērķi daudz, daudz efektīvāk.

Vispirms par jauniešu bezdarbu. Jauniešu bezdarba līmenis saskaņā ar Eurostat datiem pēdējos gados strauji samazinās: no 35 procentiem 2010.gadā tas samazinājies uz 19,8 procentiem šā gada jūnijā, un plānojamais bezdarba līmenis jauniešu vidū ir 18 procenti šā gada beigās. Šobrīd jauniešu bezdarba līmenis Latvijā ir ievērojami (ievērojami - es uzsveru!) zemāks nekā Eiropas Savienībā. Eiropas Savienībā tas ir 23,5 procenti.

Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto jauniešu bezdarbnieku skaits arī ir ievērojami samazinājies. Salīdzinot 2010.gada un 2013.gada augusta datus, redzam, ka reģistrēto jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies gandrīz trīs reizes - no 24 000 uz 8000 šogad. Ilgstoša bezdarba riski šajā vecuma grupā salīdzinājumā ar citām vecuma grupām ir ievērojami mazāki - daudz, daudz, daudz mazāki.

Par jauniešu konkurētspēju darba tirgū. Pēdējo darba tirgus pētījumu sniegtā informācija liecina, ka darba devēji labprātāk izvēlas gados jaunus darbiniekus. 2012.gadā no reģistrētajiem bezdarbniekiem aptuveni 17 000 jauniešu sekmīgi iekārtojās darba tirgū. Šā gada astoņos mēnešos tādu jau ir 12 000. No reģistrēto dažāda vecuma grupu bezdarbnieku darbā iekārtošanas dinamikas datiem redzams, ka dinamika, ar kādu darbā iekārtojas darba meklētāji vecumā līdz 25 gadiem un darba meklētāji, kuri ir vecāki par 50 gadiem, ir 1 pret 3. Šādi rādītāji runā paši par sevi.

Par esošajām atbalsta programmām. Šī nepārprotami ir atbildīgo dienestu prioritārā atbalsta grupa. Kopš Valdības deklarācijas parakstīšanas ir ieviesti, turpināti un paplašināti trīs atbalsta pasākumi, kas paredzēti tieši jauniešu nodarbinātības veicināšanai: darba vieta jaunietim (pirmā darbavieta, kur par jaunieti bezdarbnieku, kas pieņemts darbā, darba devējam tiek maksāta algas subsīdija), atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam, jauniešu iepazīstināšana ar profesiju teorētiskajām... es atvainojos!... jauniešu bezdarbnieku aktivitātes veicināšana nevalstiskajās organizācijās sabiedrības labā un darbnīcas jauniešiem - jauniešu iepazīstināšana ar profesiju teorētiskajām un praktiskajām pamatzināšanām, lai jaunietis varētu pieņemt apzinātāku lēmumu par savas nākotnes profesijas izvēli. Vienlaicīgi tiek turpināta subsidēto darba vietu izveide nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem - jauniešiem ar invaliditāti, ilgstošajiem bezdarbniekiem. Šie pasākumi ir veidoti tā, lai atstātu pēc iespējas mazāk negatīvu efektu uz darba tirgus funkcionēšanu. Tajos var piedalīties tikai tie jaunieši, kam atbalsts ir nepieciešams un kas patstāvīgi nespēj iekārtoties darba tirgū.

Diemžēl šiem pasākumiem ir arī savas ēnas puses. Ir novēroti būtiski aizvietošanas efekti, kad darba devējs, cenšoties samazināt saimnieciskās darbības izdevumus, atlaiž darbinieku un viņa vietā pieņem tādu darbinieku - un bieži pat rotācija notiek rotāciju aizsargājamās grupas ietvaros -, par kuru tiek maksātas valsts subsīdijas. Šo pasākumu efektivitāte un apjoms tiek nepārtraukti monitorēti, lai varētu novērst šādus darba tirgus kropļojumus.

Kāda tad ir būtiskākā problēma, jaunietim iekārtojoties darbā? Tas ir atbilstošu kompetenču trūkums. 76 procenti darba meklētāju, jauniešu, atzīst, ka viņu izglītības un prasmju līmenis neatbilst tam, kas tiek pieprasīts darba tirgū. No tā izriet viens un tikai vienīgs secinājums - jauniešiem šajā vecuma grupā drīzāk būtu jāatrodas izglītības sistēmas iestādēs un jāiegūst darba dzīvei nepieciešamās zināšanas un prasmes, nevis jāmēģina nesamērīgi agri uzsākt darba gaitas, pakļaujot sevi zemu ienākumu riskam nākotnē. Un šāda pieredze mums jau ir.

Pirmskrīzes laikā, celtniecības buma laikā, tika izjaukta... milzīga jauniešu grupa tika izrauta no darba tirgus, kuri pameta.... atvainojos, tika izrauti no mācību sistēmas, kuri devās darba tirgū pāragrā peļņā. Šobrīd tā ir viena no smagākajām grupām, tie ir jaunieši 24-26 gadu vecumā, kuri bija nodarbināti būvniecībā palīgdarbos, bet kuriem nav izglītības. Tā ir visgrūtāk reintegrējamā... viena no visgrūtāk reintegrējamām darba grupām.

Ja mēs runājam par piedāvāto likumprojektu, tad šī paaugstinātā motivācija iesaistei darba tirgū ievērojamai daļai jauniešu var likt atteikties no izglītības iegūšanas vai tās turpināšanas, kā rezultātā jaunietim būs zems un kvalificētam darbam neatbilstošs izglītības līmenis, kā arī netiks apgūta profesija. Šāda izvēle radīs nelabvēlīgu ietekmi gan uz iesaisti darba tirgū, gan arī uz darba ņēmēja ienākumiem vidējā termiņā un ilgtermiņā, jo, sasniedzot 25 gadu vecumu, kad nodokļu iemaksas... nodokļu izmaksas atvieglojumi vairs netiks piemēroti, šīm personām, visticamāk, pastāvēs augsts atlaišanas un tam sekojošs bezdarba risks. Tāda situācija nozīmē, ka šādi veidota atbalsta pasākuma rezultātā valstī būs jāiegulda budžeta papildu līdzekļi, gan līdzfinansējot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan finansējot bezdarbnieku pabalstus un pārkvalifikācijas un izglītības iegūšanas pasākumus. Jāuzsver, ka darba devēja nodokļu izmaksu samazinājums, pieņemot darbā jauniešus, var negatīvi ietekmēt nodarbinātības situāciju arī citās vecuma grupās. Darba devēji ne vien būs motivēti pieņemt darbā jauniešus bez izglītības un iegūtas profesijas, bet var arī izjust stimulu atbrīvot no darba pašreizējos darbiniekus, kuru obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas - darba devēja likme - netiks segta no valsts budžeta līdzekļiem, un aizstāt viņus ar jauniešu grupu.

Pieņemot šādus likuma grozījumus, īpaši augsts bezdarba risks būs gados vecāku un mazkvalificētu personu vidū, kuras jau tagad ir daudz lielākā mērā pakļautas bezdarba riskam.

Kādi ir iespējamie risinājumi, lai situāciju ar jauniešu nodarbinātību padarītu optimālāku? Nodokļu iemaksu atlaides ir iespējams aizstāt ar mērķētām algu subsīdijām. Kā jau minēju, Nodarbinātības valsts aģentūra jau pašreiz īsteno pasākumu „Darba vieta jaunietim”, kura ietvaros darba devēji tiek motivēti nodarbināt jauniešus, saņemot dotāciju jaunieša, bezdarbnieka, algai 100 latus mēnesī. Par jaunieti ar invaliditāti šī subsīdija ir 150 latu mēnesī pirmo sešu mēnešu laikā un 50 latu mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā proporcionāli nostrādātajam laikam. Turklāt darba devējs saņem dotāciju 50 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas darba vadītāja atalgojumam, ja pie darba devēja tiek nodarbināti vairāk nekā pieci jaunieši.

Turpmākajos gados minētos pasākumus plānots pilnveidot, pagarinot atbalstu līdz 12 mēnešiem un papildinot to ar mobilitātes elementu, tādējādi kompensējot ceļa izdevumus jaunietim un padarot pieejamus arī tikai atsevišķus atbalsta elementus, piemēram, tikai darba gaitu uzsākšanu atbilstoši darba devēja vajadzībām.

Sākot ar 2014.gada 1.janvāri, Labklājības ministrija kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju sāks īstenot plašu Eiropas Savienības līmeņa iniciatīvu - „Jauniešu garantija”. Jaunieši, kas nemācās vai nestrādā, varēs pieteikties jauniešu garantijas pasākumiem, reģistrējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki. Plānots, ka garantija paredzēs iespēju ne vēlāk kā pēc četriem mēnešiem kopš mācību pārtraukšanas vai bezdarbnieka statusa iegūšanas saņemt triju veidu atbalstu savu pozīciju nostiprināšanai darba tirgū: proti, darba piedāvājumu, apmācību piedāvājumu vai praktisku apmācību darba vietā. Visiem jauniešiem Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvās atbalstu darba meklēšanā un pamatkompetenču apgūšanā, karjeras konsultācijas, kā arī atbilstoši profilēšanas rezultātiem ļaus iesaistīties pašā atbilstošākajā pasākumā. Jaunieši varēs piedalīties gan īstermiņa apmācību programmās, kuras administrē Nodarbinātības valsts aģentūra, gan uz gadu vai pusotru gadu ilgās profesionālās izglītības programmās jaunas profesijas apguvei, kuru administrēšanu nodrošina Valsts izglītības attīstības aģentūra valsts profesionālās izglītības iestādēs.

Tāpat būs iespējams gūt praktiskas iemaņas pasākumā „Pirmā darba pieredze jaunietim” vai „Darba vieta jaunietim - brīvprātīgais darbs”, kā arī izmantot citus Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumus. Uzņēmīgākiem jauniešiem tiks piedāvāts atbalsts pašnodarbinātības vai komercdarbības uzsākšanai.

Nodarbinātības valsts aģentūra jau šobrīd piedāvā informatīvo atbalstu īsās motivācijas un apmācības programmās, kā arī plānots no 2014.gada papildus piesaistīt mentorus, psihologus, sociālos darbiniekus, vienaudžus izglītotājus. Šīs aktivitātes, lai iesaistītu neaktīvos jauniešus, plānots realizēt reģionos sadarbībā ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas jaunatnes izglītības, nodarbinātības un sociālajās jomās.

Jauniešu garantija darbosies laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam, un tās mērķis ir sniegt atbalstu jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kā jau tika minēts. Latvijai pieejamais finansējums vēl nav precīzi zināms, jo ir atkarīgs no galanolēmumiem Eiropas Savienības līmenī, tomēr indikatīvi aprēķini liecina, ka tie varētu būt apmēram 59 miljoni eiro šim laika periodam.

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā šī piedāvātā projekta nesamērīgumu, šī nesamērīgās intervences mēroga dēļ aicinu to šoreiz nevirzīt tālāk skatīšanai otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam, otro reizi.

V.Reskājs (SC).

Kolēģi, kad mēs beidzot iemācīsimies runāt, vadoties pēc situācijas, reaģējot uz to, ko iepriekšējais runātājs teica?! Es taču esmu pateicis, ka šo priekšlikumu vajag pilnveidot, un tad, kad tas būs ticis pilnveidots, slogs uz budžetu vai nu būs minimāls, vai šī sloga nebūs vispār. Tāpēc es lūdzu iedot iespēju to pilnveidot uz otro lasījumu. Mēs vēl nebalsojam trešajā lasījumā. Nekas vēl nestāsies spēkā!

Tas ir viens aspekts.

Otrs. Labklājības ministrija plāno izveidot smagu birokrātisku procedūru, paļaujoties atkal uz Eiropas Savienības fondiem. Un tā mēs arī dzīvosim - paļaujoties uz Eiropas Savienības fondiem, zinot to, ka mums tos jebkurā gadījumā vajadzēs atdot un ka nesamērīga to izšķērdēšana tikai mazinās efektu no tā visa. Un tas, ko piedāvā Labklājības ministrija, tiek orientēts uz ļoti šauru grupu no tiem 20 procentiem jauniešu bezdarbnieku - es domāju, uz kādiem 5 procentiem -, un es šobrīd tā arī nesadzirdēju atbildi uz jautājumu: kas tad notiks ar tiem pārējiem 15 procentiem bezdarbnieku?

Un jums ir taisnība: bezdarbs strauji samazinās. Bet ne jau tāpēc, ka tiek veidotas kaut kādas jaunas darba vietas, bet tāpēc, ka jaunieši brauc prom.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai, otro reizi.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Jā, es piekrītu savam kolēģim. Un lūdzu Ašeradena kungu nejaukt datus, jo tiešām jauniešu paliek mazāk un, kā mēs zinām, jauniešu bezdarba līmenis tiek aprēķināts no kopējās populācijas, no viņu kopskaita. Tātad problēma tik un tā pastāv, vienkārši mērķauditorija samazinās objektīvu iemeslu dēļ.

Tas ir pirmkārt.

Tāpat jāsaprot, ka šodien aptuveni 39 tūkstoši jauniešu neapgūst nekādu izglītību un profesiju, kas palīdzētu viņiem brīvi iesaistīties darbā. Tātad vairāk par 30 procentiem no visiem vidusskolu absolventiem mācības neturpina. Tas ir ļoti slikts rādītājs.

Un kas ir tie galvenie iemesli, kāpēc viņi tā dara?

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības veiktās aptaujas (veikta pagājušajā gadā) rezultāti liecina par to, ka 34 procenti jauniešu netic vai drīzāk netic tam, ka labāka izglītība var garantēt labāku atalgojumu. Viņi vienkārši netic, ka viņi varēs atrast darbu Latvijā atbilstoši savai izglītībai!

Pagājušajā gadā IZM veiktais ikgadējais monitorings par jauniešu dzīves kvalitāti liecina par to, ka gandrīz puse no tiem, kas pārtrauca mācības vai studijas, par mācību vai studiju pārtraukšanas galveno iemeslu norāda to, kā viņiem pietrūkst, - finansējumu.

Tātad tiešām jaunieši ir pēc iespējas ātrāk gatavi iesaistīties darba tirgū un savienot to ar mācībām. Pareizi pateica Ašeradena kungs, ka viena no problēmām jauniešiem ir atbilstošs kompetenču trūkums. Bet kā viņi var to saņemt, ja ne ar darbu? Tātad tās kompetences viņiem ir jāpiedāvā apgūt arī mācību laikā. Turklāt jaunieši attiecīgajā kategorijā labprāt piekrīt piestrādāt nepilnu darba laiku. Pēc CSP datiem mēs zinām, ka pagājušajā gadā vairāk par 10 tūkstošiem jauniešu bija nodarbināti nepilnu slodzi. Un šādu te kategoriju, šādu te grupu skaits varētu arī palielināties, jo jauniešiem ir skaidrs, ka studiju laikā ir nepieciešams pēc iespējas agrāk uzsākt darba gaitas gan pieredzes iegūšanai, gan profesionālo iemaņu attīstīšanai, gan arī naudas dēļ. Un arī LBAS dati liecina par to, ka vairākums... nevis vairākums, bet 28 procenti no respondentiem jauniešiem oficiālas darba tiesiskās attiecības jau uzsāka 18-20 gadu vecumā.

Un pēdējais moments. Diemžēl no tā, ko mums pateica kolēģis Ašeradena kungs, es nesaprotu, kā jauniešu garantijas sistēmas ietvaros jūs plānojat... ministrija plāno apkarot nelegālo nodarbinātību. Nozaru eksperti apzina un uzsver, ka Latvijā joprojām atsevišķās iedzīvotāju grupās, it īpaši jauniešu vidū, ir liels nedeklarētā darba īpatsvars. Turklāt Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors Mihails Hazans dod mums vēl šausmīgākus datus. Tātad Latvijā apmēram 50 tūkstoši cilvēku ir nodarbināti nelegāli, un viņi nemaksā nekādus nodokļus. Tam piekrīt arī Valsts darba inspekcijas direktors, kurš apliecināja, ka pērn apsekotajos uzņēmumos ir atklāti 34 procenti nelegāli nodarbinātu cilvēku. Cik viņu skaitā ir jauniešu? Šeit es atkal varu minēt LBAS rīkotās aptaujas datus, turklāt diezgan svaigus. Tātad gandrīz puse no visiem jauniešiem piekrīt saņemt darba algu aploksnē, un, ja viņiem nebūs citas iespējas, viņi piekritīs tādam variantam. Tad kāpēc gan mums šodien nepalīdzēt viņiem tiešām veidot oficiālas darba tiesiskās attiecības un attiecīgi arī motivēt darba devējus darīt to?

Tātad es vēlreiz lūdzu visus klātesošos deputātus atbalstīt likumprojektu.

Paldies. (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā līdz pārtraukumam ir atlicis mazāk par piecām minūtēm, tad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka pagājušajā nedēļā tika iesniegts deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Agešina un Rubika jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par dokumentiem, kas saistīti ar telekomunikāciju uzņēmumu „Latvijas Mobilais telefons” un „Lattelecom” apvienošanu”, kas ir pāradresēts ekonomikas ministram Pavļutam. Ir saņemta ekonomikas ministra rakstiska atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ekonomikas ministrs ir informējis, ka viņš šodien nevar ierasties. Tātad jautājumu un atbilžu sēde šonedēļ nenotiks.

Savukārt ir saņemts jauns deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Cvetkovas, Klementjeva un Agešina jautājums veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par iedzīvotāju veselības aprūpi Latvijā”. Jautājums tiks nodots ministrei.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... neredzu, Boriss Cilevičs... nav, Iveta Grigule... nav, Gunārs Igaunis... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Vitālijs Orlovs... nav, Jānis Reirs... nav, Elīna Siliņa... nav, Inga Vanaga... nav un Mihails Zemļinskis... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 13.30. Turpinām Saeimas 19.septembra sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā. Un šobrīd mums ir jāturpina debates.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Daži sanākušie deputāti! Arī es gribu būt jaunatnes draugs (Dep. M.Ivanova-Jevsejeva aplaudē.), bet izteikšos tomēr, kāpēc esmu pret šo likumprojektu. Es to runāju jau divreiz... (Dep. V.Reskāja un dep. M.Ivanovas-Jevsejevas starpsaucieni.) divreiz Sociālo un darba lietu komisijā, un tagad īsi atkārtošu.

Šie jaunieši, kuriem, nu, tā vienkārši sakot, mēs gribam vienkārši „samest” līdzekļus un „uzsaukt” sociālo nodokli, būtībā ir pats pieprasītākais darbaspēks. To es saku no savas uzņēmējdarbības 18 gadu ilgās pieredzes! It īpaši cilvēki no... nevis no 13 gadu vecuma, kā ir rakstīts likumprojektā, bet vecumā no 20 līdz 25 gadiem; tādus darba devēji meklē kā ar uguni. Viņi ir apguvuši modernās tehnoloģijas, viņi zina angļu valodu, viņi ir ļoti motivēti veidot karjeru. Un, ja nu kāds no viņiem tomēr nevar atrast darbu, tad tā pirmām kārtām ir izglītības problēma, un tur tā vaina jāmeklē.

Un otra lieta, kas, manā skatījumā, ir ļoti būtiska: ja mēs dodam tādas privilēģijas vienai grupai, tad tas ir stipri nevienlīdzīgi pret visām citām vecuma grupām. Mēs iepriekš uztraucāmies par to, kas notiek ar tiem cilvēkiem, kuri ir pirmspensijas vecumā, tāpēc ka viņus neviens negrib ņemt darbā, un, ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu, tad otrajā lasījumā man noteikti būtu jāizvirza arī priekšlikums par tādu pašu izņēmumu cilvēkiem vecuma grupā no 45 gadiem līdz pensijas vecumam. (No zāles dep. V.Reskājs: „Visas iespējas!”)

Tā ka es neatbalstu šo priekšlikumu. Piedod, draugs, patiesība par visu dārgāka man!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam, otro reizi.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Jā, paldies, cienījamie kolēģi! Es vēlreiz pateicos par šodienas debatēm, jo mēs šodien Saeimas sēdē aizskārām patiesībā divus ļoti fundamentālus jautājumus. Viens no tiem bija budžeta strukturālā problēma un veselības finansējums, bet otrs ir izglītības sistēmas, teiksim, trūkumi, jauniešiem pārejot uz darba tirgu. Bet, ja mēs runājam par šodienas priekšlikumu, tad es viennozīmīgi gribu teikt, ka mēs nekādā veidā neguvām atziņu... atzinumu par to, ka būtu nepieciešams veikt šādu masīvu valsts finanšu intervenci, lai atvieglotu jauniešiem darba gaitu uzsākšanu.

Es vēlreiz atgādināšu statistiku: pagājušajā gadā 18 tūkstoši darba meklētāju, jaunieši šajā vecumā, mierīgi atrada darbu, un tikai 7,5 tūkstošiem bija problēmas. Tātad 30 procentu dēļ mums nav jāveic simtprocentīga intervence. Bet es nekādā gadījumā negribu teikt, ka šeit nav problēmu. Problēmas pilnīgi noteikti ir, un es to noteikti atzītu, taču tās viennozīmīgi ir jārisina. Un es dažām no tām pieskaršos.

Tā pirmā, kas tika minēta, ir saistīta ar 17 tūkstošiem, kas mācās pamatizglītības sistēmā, tiem, kas apmeklē pamatizglītības sistēmu. Apmēram 5,5 procenti no viņiem pārtrauc šīs mācības. Tie ir tie, par kuriem tika runāts, un arī... Ziniet, ja mēs runājam par vidējo izglītību, tad vecuma grupā līdz 17 gadiem ir tā, ka apmēram 7 procenti jauniešu neturpina savas mācības... neturpina mācības. Tie ir tā sauktie niidi, kas nemācās, nestrādā - nedara neko. Un tā ir viena no pašām smagākajām grupām, ko kolēģi patiesībā uzrunāja arī šeit. Un šī ir arī viena no tām grupām, kas ir uzrunāta Eiropas Savienības jaunajā iniciatīvā.

Tātad kādā veidā šos niidus atrast - tas ir viens, otrs - kā viņus integrēt darba tirgū. Šobrīd Labklājības ministrija kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru ir uzsākusi pilotprojektu, kā viņus atrast. Un tiešām ir bijis diezgan liels skaits kontaktu, bet jāsaka, ka šī aina ir diezgan nepievilcīga. Jā, tie ir tie cilvēki, kuri ir maz motivēti, maz ieinteresēti un tā tālāk. Taču mēs katrā ziņā sadarbībā ar sociālajiem dienestiem šo darbu esam sākuši. Mēs šos cilvēkus meklējam rokā, un tas pirmais un galvenais mūsu uzdevums, protams, ir viņus iedabūt mācību solā, jo darba tirgū viņi ir pilnīgi bezcerīgi ar šādu, teiksim, apmācību ierakstu savā CV. Tātad šis darbs ir uzsākts un es ceru, ka tas vainagosies ar panākumiem.

Otra milzīga problēma, kas te ir uzrunāta... kas te tika uzrunāta, ir vispārējās izglītības problēma. Tātad šobrīd gandrīz 40 procenti... precīzāk 36 procenti vidusskolēnu, kuri ieguvuši vidējo izglītību, nespēj, nevar vai negrib mācības turpināt... Viņi neturpina mācības akadēmiskajā sistēmā. Tā ir milzīga problēma - šiem cilvēkiem sākt darbu, jo viņiem nav darba zināšanu... Viņiem nav nekādu priekšzināšanu darba dzīvē.

Trešā problēma, kas arī šeit tika uzrunāta, pamatā ir saistīta ar to grupu, kas veido emigrāciju. Pamatā tā ir tā jauniešu grupa, kas veido emigrāciju. Un, ja mēs runājam par iniciatīvu „Jauniešu garantija”, tad šis arī ir viens no galvenajiem intervences punktiem, jo apmēram puse no līdzekļiem nākotnē ir paredzēta tieši tam, lai šos jauniešus atgrieztu atpakaļ mācību sistēmā. Mācību sistēmā! Un šeit ir ārkārtīgi svarīgs jautājums - parādās jauna vajadzība šiem cilvēkiem - tātad vajadzība pēc resursiem, pēc ienākumiem. Šeit ir paredzēta stipendija - segt ceļojuma izdevumus un atrast veidu, kā apmaksāt viņiem studijas gada vai pusotra gada garumā profesionālajās programmās, lai viņi varētu mācīties.

Tā nākamā lieta, kas ir uzrunāta, tātad ir saistīta ar jauniešu prasmju iegūšanu, kas šajā programmā arī ir iekļauta. Šī diskusija vēl nav pabeigta, bet tā tuvojas nobeigumam. Runa ir par kompetenču, profesionālo kompetenču, apgūšanu. Tas vairāk attiecas uz tiem, kas apgūst profesionālās izglītības programmas, bet, visticamāk, tiks ekstrapolēts arī uz augstskolām. Respektīvi, runa ir par praksēm, un šis modelis ļoti saskan ar to, ko Reskāja kungs ir iesniedzis. Tātad, ja jaunietis uzsāk mācību laikā darba attiecības, kas ir kvalificējamas kā prakse, un mēs varam panākt trīspusēju līgumu - darba ņēmējs, mācību iestāde un prakses vieta, tad šinī gadījumā ir plāns šo darba devēju atbrīvot no sociālo iemaksu veikšanas, ja viņš veic civiltiesisko apdrošināšanu šādam jaunietim. Tas ir tas pats, par ko jau runāja Reskāja kungs, un ir ļoti mērķēts uz tiem cilvēkiem, kuri apgūst profesionālās kompetences, lai darba devējs būtu ieinteresēts ņemt darbā jaunieti, kurš tad varētu sākt strādāt. Kurš tad varētu sākt strādāt.

Protams, ja mēs runājam par augstāko izglītību, tad tur nu problēmas ir vislielākās, un mēs redzam pilnīgi strukturālu problēmu. Man piektdien būs tikšanās ar vienu no lielākajiem IT uzņēmumiem Latvijā. Viņiem ir vismaz 100 cilvēku deficīts programmētājiem, kam mēnesī ir vairāk nekā 1000 latu alga. Iespējams, ka pat ir gatavi maksāt vairāk, ja viņi ir labi; viņi ir gatavi ņemt jebkuru, kam ir kaut kādas, pat pašas mazākās, prasmes. Tas ir IT uzņēmums, starptautisks uzņēmums. Viņi ir gatavi ieguldīt jebkādus līdzekļus Latvijā, lai tikai šādi te jaunieši ar šādām zināšanām būtu. Un ir ļoti... pietiekami daudz tādu profesiju, kurās trūkst cilvēku; uzņēmumi norāda, ka trūkst. Es nezinu, vai vairāk trūkst inženieru vai kādas citas profesijas, bet, teiksim, IT sektors ir tas, kurā visskaidrāk, visizteiktāk trūkst, katastrofāli trūkst darbaspēka.

Tajā pašā laikā augstskolas turpina producēt nesamērīgā daudzumā visdažādāko citu profesiju pārstāvju, darbiniekus citās profesijās, kurās, kā mēs pilnīgi noteikti šodien varam pateikt, darbaroku pārpalikums ir iespaidīgs.

Tā ka tā varbūt ir augstākās izglītības sistēmas problēma. Bet katrā ziņā mēs sadarbībā ar izglītības sistēmu strādāsim arī pie jaunas profesionālās orientācijas sistēmas, kas daudz precīzāk palīdzēs jauniešiem izšķirties par savu nākotnes soli. Un...

Sēdes vadītāja. Ašeradena kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

A.Ašeradens. Labi!

Katrā ziņā nobeigumā es gribu teikt tikai to, ka šinī brīdī šis nav nepieciešams solis, jo nepieciešamie priekšdarbi ir veikti. Un es joprojām aicinu Saeimu noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Klementjeva kungs vēlas ko piebilst?

A.Klementjevs. Jā, paldies. Komisijas vārdā es gribu pateikt, ka priekšlikums bija atbalstīts. Mēs paši redzējām komisijā to problēmu, par kuru mēs runājām šodien debatēs. Mēs saprotam, ka likums nevar stāties spēkā 1.janvārī. Mēs gatavosim arī citus priekšlikumus, ja likumprojekts tiks atbalstīts. Mēs saprotam, ka varbūt šodien tā nav aktuāla likme - 35,09 -, un mēs saprotam, ka to vecumu vajag mainīt.

Ja deputāti atbalstīs šo likumprojektu pirmajā lasījumā, komisija piedāvās ļoti ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, un tad visi deputāti varēs pastrādāt reāli un iesniegt priekšlikumus. Bet pagaidām mēs, speciālisti savā nozarē - Sociālo un darba lietu komisija -, lūdzam atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 37, atturas - 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mums izskatīšanai šodien ir trīs no pieciem likumprojektiem, kas ir vienotā paketē. Līdz ar to no sākuma pavisam īsi pastāstīšu, par ko mēs sākam debates.

Publisko personu komercdarbības un kapitāla daļu pārvaldības reformas ietvaros Ministru kabinets 2012.gada 15.maija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Publisko personu komercdarbības koncepciju un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju. Lai ieviestu šajās Ministru kabinetā apstiprinātajās koncepcijās piedāvātos risinājumus, tika izstrādāti un Ministru kabinetā apstiprināti pieci likumprojekti: likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, likumprojekts „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, likumprojekts „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, kā arī likumprojekts „Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums”.

Šeit sākam skatīt pirmo no tiem. Tiesa gan, tas ir vairāk kā pavadošais likumprojekts jau nākamajam darba kārtības punktam, kas būs galvenais šajā likumprojektu paketē.

Attiecībā uz likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” ir jāsaka, ka šie likuma grozījumi ir nepieciešami, jo saskaņā ar Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā plānoto un Ministru kabineta atbalstīto risinājumu jaunveidojamā valsts pārvaldes iestāde - Valsts kapitāla daļu pārvaldības birojs - turpmāk nodarbosies ar valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību privatizāciju. Taču šobrīd likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” ir noteikts, ka tikai valsts akciju sabiedrība „Privatizācijas aģentūra” ir tā, kas nodarbojas ar valsts īpašuma objektu privatizāciju. Līdz ar to likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus, nosakot arī pāreju no šībrīža tiesiskā regulējuma uz jauno; proti, valsts akciju sabiedrība „Privatizācijas aģentūra” līdz 2015.gada 1.janvārim nodod Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroja turējumā valsts kapitāla daļas, kas nodotas privatizācijai, un valsts akciju sabiedrība „Privatizācijas aģentūra” pilda šajā likumā paredzētās valsts kapitāla daļu turētājas un privatizāciju veicošās institūcijas funkcijas līdz brīdim, kamēr valsts kapitāla daļas tiek nodotas Valsts kapitāla daļu pārvaldības birojam. Tādēļ vienu no jautājumiem, kas pārvaldības likuma reformās, risinās šis konkrētais likumprojekts.

Līdz ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 36. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir pilnīgi jauns likumprojekts, un tas ir pats galvenais šajā kopējā publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu reformā. Šis likums noteiks kārtību, kādā, pirmkārt, publiskā persona iegūst, izbeidz vai maina līdzdalības apjomu kapitālsabiedrībās; otrkārt, kādā veidā tiek pildīti publiskās personas kā kapitālsabiedrības akcionāra pienākumi un īstenotas tiesības; treškārt, kā tiek pārvaldītas publiskās personas kapitālsabiedrības, publiski privātās kapitālsabiedrības, kā arī meitas sabiedrības; ceturtkārt, kā tiek dibinātas, kā darbojas un kā tiek likvidētas publiskās personas kapitālsabiedrības. Tāpat arī to, kā tiek reorganizētas publiskās personas kapitālsabiedrības, kā ir atsavināmas vai nododamas bez atlīdzības publiskās personas kapitāla daļas un kādā veidā publiskās personas kapitālsabiedrība tiek pārveidota par iestādi vai publisko aģentūru.

Ņemot vērā, ka mēs šodien šo likumprojektu skatām pirmajā lasījumā, atļaujiet jums arī detalizētāk uzsvērt tos jautājumus un būtiskākās izmaiņas, kas būs spēkā pēc šī likuma pieņemšanas, salīdzinot ar šajā brīdī esošo kārtību un veidu, kā tiek pārvaldīti valsts un pašvaldību uzņēmumi un kapitālsabiedrības.

Pirmkārt. Attiecībā uz publiskās personas komercdarbības nosacījumiem būtiskākās izmaiņas ir saistītas ar to, ka likums attiecas uz visām publiskajām personām un publiskās personas komercdarbības pamatprincipi būs attiecināmi arī uz meitas sabiedrībām.

Otrkārt. Publiskā persona varēs iegūt līdzdalību kapitālsabiedrībā tikai tad, ja būs nepieciešams novērst tirgus nepilnību vai ja būs nepieciešams nodrošināt aktīvu apsaimniekošanu, kas ir stratēģiski svarīga priekš valsts vai noteiktas administratīvās teritorijas turpmākās attīstības vai valsts drošības, kā arī publiskajai personai būs jauns pienākums - ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt līdzdalību kapitālsabiedrībā, un likumā noteikto pārvērtēšanas kārtību koordinēs Valsts kapitāla daļu pārvaldības birojs.

Vēl viena būtiska atšķirība ir saistīta ar valsts kapitāla daļu pārvaldi un to, ka ir plānots izveidot Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroju. Šāds birojs attiecīgi būs tiešā pārvaldes iestāde, kas atradīsies Ministru kabineta pārraudzībā, ar Ministru prezidenta starpniecību tiks īstenota šī pārraudzība, un tai būs ierobežotas tiesības.

Ir paredzēts, ka biroja vadītāju amatā iecels Ministru kabinets uz sešiem gadiem un vadītāja amata kandidāts tiks izvēlēts atklātā konkursā, kur viņu vērtēs Ministru prezidenta izveidota komisija. Biroja vadītāju no amata varēs atbrīvot tikai noteiktos gadījumos. Ir paredzēts, ka birojā strādās 12 darbinieki, un Valsts kanceleja tiem sniegs atbalsta funkcijas. Attiecīgi šāda biroja pamatuzdevumi būs nodrošināt labas korporatīvās pārvaldības ieviešanu valsts kapitālsabiedrībās, valsts kapitālsabiedrību ilgtspējīgu finanšu mērķu noteikšanu un to samērojamību ar nefinanšu mērķiem. Tāpat būs uzdevums nodrošināt sabiedrībai informācijas pieejamību jautājumos par kapitālsabiedrību pārvaldi un to darbības rezultātiem, kā arī būs uzdevums konsultēt valsts pārvaldes un citu publisko personu, to skaitā pašvaldību, iestādes kapitālsabiedrību pārvaldes jautājumos.

Arī atbildības sadalījums tiks noteikts ļoti skaidri, un būtiskākā izmaiņa būs tā, ka valsts kapitāla daļu pārvaldības nodrošināšanai tiks noteikts atbildības sadalījums starp nozaru ministrijām un Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroju. Biroja atbildība būs pārraudzīt finanšu rezultātu jautājumus un korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu un īstenošanu, savukārt nozaru ministriju atbildība būs pārraudzīt ar nozares attīstību un nozares specifiku saistītos jautājumus, to skaitā normatīvo aktu izstrādi, politikas plānošanas dokumentu izstrādi un līdzīgas darbības, kā arī noteikt kapitālsabiedrības specifiskos nefinanšu mērķus.

Savukārt attiecībā uz darbības plānošanu un rezultātu vērtēšanu, un informācijas atklātību atšķirībā no šī brīža situācija būs tāda, ka būs pienākums kapitālsabiedrībām izstrādāt vidēja termiņa darbības stratēģijas (līdz šim šāda pienākuma un uzdevuma nebija) un noteikt valsts kapitālsabiedrības stratēģijas izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību. Tāpat būs nosacījumi valsts kapitālsabiedrības darbības rezultātu izvērtēšanai, ko koordinēs birojs. Un tiks diferencēta dividenžu politika katrai kapitālsabiedrībai, kā arī - ļoti svarīgi! - būs jaunas prasības informācijas atklātības nodrošināšanai, iespējas brīvi iepazīties ar valsts kapitālsabiedrības mērķiem, rezultātiem, finanšu rādītājiem un pārvaldības struktūru, kā arī ar citu informāciju.

Attiecībā uz kapitālsabiedrību valdēm un padomēm ir jāuzsver, ka padomes varēs tikt veidotas tikai lielajās un īpaši lielajās kapitālsabiedrībās. Valdes un padomes locekļi tiks virzīti, izmantojot datu bāzi, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem (to skaitā izglītība, pieredze, zināšanas par nozari, finansēm, vadīšanu - šādi kritēriji). Valdes un padomes locekļus virzīs Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroja izveidota Nomināciju komiteja, tajā iekļaujot ekspertus. Tātad būs stingri noteikts veids, kādā varēs tikt izvirzīti un apstiprināti kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļi. Un jauna kārtība būs arī valdes locekļu atlīdzībai: paredzēts to sasaistīt ar vidējo atalgojumu nozarē, līdzīga izmēra kapitālsabiedrības valdes locekļu vidējo atalgojumu, kā arī kapitālsabiedrības darbības rezultātiem. Un valdes un padomes locekļi amatā tiks ievēlēti uz 5 gadiem.

Kapitālsabiedrības pārveide par valsts iestādi vai aģentūru ir viens no iespējamiem ceļiem, kas varētu tikt īstenots atsevišķos gadījumos. Gadījumos, kad šīs kapitālsabiedrības izdod administratīvos aktus, veic valsts nodevas administrēšanu vai saņem ienākumus no dotācijām, tās tiks pārveidotas par tiešās pārvaldes iestādēm. Savukārt gadījumos, kad tās sniedz publiskos pakalpojumus un publiskās personas vārdā realizē kādus projektus, tās būtu pārveidojamas par publiskām aģentūrām un tātad vairs nedarbosies kā uzņēmumi.

Būtiska lieta ir tā, ka šis likums skars arī atvasināto publisko personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību, bet tā būs atšķirīga no valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības. Atvasinātās publiskās personas, piemēram, pašvaldības, piemēram, brīvostas, organizēs sev piederošo kapitāla daļu pārvaldi patstāvīgi un tātad varēs izmantot valsts resursus to pārvaldē, tas ir, konsultēties ar Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroju un lūgt tā palīdzību. Atvasinātās publiskās personas varēs noteikt arī kārtību, kādā noteiktām pārvaldes iestādēm jātiek iesaistītām vidēja termiņa darbības stratēģijas saskaņošanā un darbības rezultātu izvērtēšanā. Un arī tiks uzdots atvasinātajām publiskajām personām noteikt kārtību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļa amata kandidātu nominēšanai, ievērojot nosacījumus, ka valdes un padomes locekļa amata kandidātus izvēlas, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem, un tas ir caurskatāms un atklāts nominācijas process. Tas ir jautājums, kas līdz šim, kā mēs zinām, ir bijis ļoti problemātisks, un valdes un padomes locekļu nominēšanai varēs izmantot šī centralizētā biroja izveidoto datubāzi.

Un noslēgumā par dažiem nozīmīgākajiem reformas ilgtermiņa ieguvumiem. Es vēlos uzsvērt, ka turpmāk publiskās personas iegulda sabiedrības līdzekļus tikai tajā komercdarbībā, kas ir nepieciešama sabiedrības interešu nodrošināšanai un nedeformē konkurenci. Tāpat tiks nodrošināts, ka kapitālsabiedrības tiek pārvaldītas atbilstoši labiem korporatīviem pārvaldes principiem, tajā skaitā amatpersonu nominēšanas procesā. Sabiedrībai būs pieejama plaša, salīdzināma un korekta informācija par publisko personu kapitālsabiedrībām un to pārvaldi. Kapitālsabiedrībai būs noteikti darbības mērķi, un tā tiks uzraudzīta kvalitatīvā veidā, un tas kopumā nodrošinās lielākus ienākumus valsts budžetā no dividendēm.

Līdz ar to, kolēģi, šādi, pat ļoti konspektīvi, ieskicējot šo ļoti būtisko reformu, es aicinu jūs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Latvijas valstij pieder uzņēmumi, kuru vērtība ir aptuveni vai pat vairāk nekā 5 miljardi latu. Šajos uzņēmumos tiek saražoti apmēram 20 procenti no mūsu valsts ekonomiskās vērtības jeb iekšzemes kopprodukta, un tāpēc no tā, kā mēs šos uzņēmumus apsaimniekojam, ļoti lielā mērā ir atkarīga mūsu valsts iedzīvotāju labklājība.

Kā tad šobrīd tiek apsaimniekoti šie valsts uzņēmumi? Nu pirmām kārtām jau jāteic, ka tas notiek ļoti sadrumstaloti: uzņēmumi ir izmētāti pa ministrijām, un attiecīgi katra ministrija pēc saviem ieskatiem, kā nu tai tas šķiet par labu esam, to arī dara. To visbiežāk dara kapitāla daļu turētājs, kurš ministrijā parasti ir valsts sekretārs un kuram ir jāvada ministrija; cita starpā, jāraksta arī politikas dokumenti, plus vēl jābūt supercilvēkam un jāsaprot, kas notiek visos šajos uzņēmumos.

Kas ir novērots? Tas, ka šiem uzņēmumiem tikpat kā nav darbības nekādas vidējās stratēģijas, tie darbojas tādā pašplūsmā, ka es nezinu, uz kurieni tie virzās. Un dividendes tie maksā vienoti - tātad 90 procentus no peļņas tie katru gadu iemaksā budžetā, neskatoties uz to, ka tiem varbūt būtu nepieciešams peļņu atstāt pašiem sev un veikt kaut kādas investīcijas vai - tieši otrādi! - varbūt tiem vispār šo peļņu nevajag. Pēc aptuvenām aplēsēm, uzlabojot šo pārvaldību, budžets varētu papildus ieņemt no 80 līdz 120 miljoniem latu.

Ko tad paredz šī likumprojektu pakete, kas iedzīvina tātad valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju? Tā pirmām kārtām paredz vadīt šos valsts uzņēmumus atbilstoši vienotai stratēģijai, tātad te būtu vienoti principi. Uzņēmumiem būtu jābūt ilgtermiņa vai vidēja termiņa stratēģijai. Tiem uz šo laiku tiktu iecelti arī valdes locekļi, kuru darbs tiktu vērtēts, skatoties tieši pēc tā, kā tiek īstenota šī stratēģija. Protams, arī dividenžu politika būtu vienota. Un visbeidzot arī jautājums, kas ir aktualizējies varbūt tieši pēdējā laikā. Tātad arī kadru politikai šajās valsts kapitālsabiedrībās būtu jābūt vienotai.

Pēdējā laikā no masu medijiem noteikti būsiet dzirdējuši, ka Jūrmalas pilsētā ir atgriezies, lai strādātu, Jūrmalgeitas galvenais varonis (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ahā!”) - kukuļdošanā apsūdzētais un notiesātais Hlevicka kungs, kuru Jūrmalas mērs uzskata par neaizvietojamu kadru divās kapitālsabiedrībās - tātad Jūrmalas slimnīcā un Sociālās aprūpes centrā. Un, lūk, pēc šīs likumprojektu paketes pieņemšanas valsts kapitālsabiedrībās šādi cilvēki, kas ir notiesāti par smagiem noziegumiem, strādāt vairs nedrīkstēs.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sākotnēji varētu šķist, ka šī likumprojekta nosaukums un mērķi, un arī idejas, kas stāv aiz tā... virs tā baltā plīvura, ir ļoti skaisti un ļoti gludi. Bet, ja mēs paskatāmies dziļāk, tad rodas daudz jautājumu par to, kādā veidā tad šis likumprojekts, ja tas tiks pieņemts un kļūs par likumu, reāli darbosies dzīvē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mūsu valstī ir viens likums, kas regulē uzņēmējdarbību (un šo likumu sauc par Komerclikumu) un kas diezgan veiksmīgi un diezgan skaidri noteicis privātā sektora darbības virzienus un to, kādā veidā privātais sektors var darboties, vadoties pēc mūsu valsts likumdošanas.

Ja mēs paskatāmies, kas ir šī likuma pamatā, tad redzam to, ka varu principā tiek paredzēts nodot vienam birojam, 12 cilvēkiem, kuri tad nu būs visgudrākie un viszinošākie, lai lemtu par dažādu nozaru - dažādu nozaru! - uzņēmējdarbību. Mēs redzam, ka vēl aizvien mūsu valstī nav noslēdzies izvērtēšanas process, kas notiek paralēli šī likumprojekta virzīšanai. Proti, likumprojekts, kas šobrīd tiek skatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un kam būtu jāiet pa priekšu un jāpasaka, kurā vietā un kādā veidā mēs vispār nodarbojamies ar uzņēmējdarbību, kuras kapitālsabiedrības tiek pārvērstas par aģentūrām un kuras kapitālsabiedrības mēs atsavinām, un tamlīdzīgi... Tas ir līdzīgi, kā pieņemot Būvniecības likumu: mums vispirms bija Teritorijas plānošanas likums. Tā, es uzskatu, šeit būtu jābūt papriekš šim likumam, kas izvērtētu šo mūsu valstij piederošo uzņēmējsabiedrību lietderību, vajadzību, un tikai tad mēs runātu par kāda pārvaldības procesa uzlabošanu.

Vēl vairāk! Ja mēs skatāmies uz to, kuri būtu šie 12 cilvēki, tad redzam, ka puse no viņiem būtu ierēdņi, puse no viņiem būtu piesaistīti eksperti. Noteikti diezgan grūti būtu šiem cilvēkiem iedziļināties pēc būtības tādās nozarēs kā enerģētika (vadot „Latvenergo”), dzelzceļš (vadot dzelzceļa kustību); jāpiemin arī „Latvijas valsts meži” un citas kapitālsabiedrības. Loģiski, ka šie cilvēki nespētu padziļināti izvērtēt visus šos uzņēmumus, iedziļināties detaļās un pieņemt pamatotus lēmumus. Tāpēc šeit varētu veidoties diezgan liels haoss.

Sanāk arī situācija, ka šīs uzņēmējsabiedrības... valstij piederošās, lielās... būtu tādi, kā saka, divu kungu kalpi. Kāpēc? Tāpēc, ka vienā momentā tām būtu jāatskaitās tai ministrijai, kurai tās ir pakļautas, bet tajā pašā momentā - arī šim pārvaldības birojam. Protams, veidojas visai interesanta situācija: pie kā tad iet un ar ko saskaņot?

Un vēl. Mēs zinām, ka no šīs pašas tribīnes pirms nez cik daudziem gadiem tika diskutēts par tā sauktajām padomēm un padomju lietderību mūsu valsts pārvaldībā. Es domāju, ka arī šis ir būtisks jautājums, kas būtu jāizdiskutē, strādājot pie šī likumprojekta. Vai tiešām tas ir lietderīgi - atjaunot padomes mūsu valstī? Un kādas procedūras mēs izvēlētos, lai tiešām padomēs, ja tādas tiktu pieņemtas, varētu, kā saka, darboties vislielākie profesionāļi?

Šobrīd man liekas, ka tas jautājums ir diezgan diskutabls. Manā ieskatā, stipri, stipri izvērtējams ir jautājums par to, vai mums būtu jāatgriežas pie šīs sistēmas.

Tāpēc es aicinu, protams, šobrīd atbalstīt šo likumprojektu, bet skatīties uz to tiešām ar tādu padziļinātu skatu un vērtējumu, pietiekami garā priekšlikumu iesniegšanas termiņā sniegt priekšlikumus, lai tiešām šī sistēma neradītu kādu kroplu jaunu veidojumu, bet radītu to labāko, kas ir pieejams šobrīd mūsu valstī, pārņemot privāto tiesību jomu no Komerclikuma prakses... attiecinot uz publiskajām tiesībām, uz valsts kapitālsabiedrību pārvaldību.

Šeit ir ļoti, ļoti daudz jāstrādā pie šī likumprojekta, jo tas vēl nebūt nav gatavs, tas ir ļoti, ļoti zaļš.

Un tāpēc es domāju, ka mēs šeit vēl diskutēsim par to ne vienu vien stundu, kamēr nonāksim pie kāda rezultāta. (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Beigsim!”)

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Savu runājamo es balstīšu uz to diskusiju, kas bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, jo, Tautsaimniecības komisijā apspriežot šo likumprojektu, es nesaņēmu atbildes uz ļoti daudziem jautājumiem. Un viens no šiem jautājumiem bija tāds: vai vārdam „reforma” sinonīms ir vārds „haoss”? Jo man šķiet, ka šeit valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā zināmā mērā tomēr tiek radīts zināms haoss. Raugiet! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā neviens nespēja pateikt, kuras valsts kapitālsabiedrības tad tiks nodotas pilnībā biroja pārraudzībā - tātad kuru valsts kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētājs būs šis birojs un kuru kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētāja paliks tomēr ministrija. Līdz ar to šis ir pirmais haoss. Par to lemšot Ministru kabinets. Pēc kādiem kritērijiem? Dievs vien to zina, pēc kādiem kritērijiem! Pēc šī konkrētā brīža vai pēc rīta izjūtas...

Raugiet, daudzās ministrijās - vismaz man tā šķiet, un tā būtu arī jābūt! - valsts kapitālsabiedrība ir kā nozares politikas veidošanas instruments. Šinī gadījumā birojs - birojs! - noteiks vienotu stratēģiju! Vienotu stratēģiju „Latvijas valsts mežiem”, CSDD, „Latvenergo”... Kas tā būs par tādu vienotu stratēģiju un kas būs šie 12 cilvēki, kuri birojā to visu vadīs? Kad es jautāju, kāda būs alga biroja vadītājam, tad lepni teica, ka nu... valsts sekretāra līmeņa alga. Tad, raugiet, kas tas būs par konkursu, kurā tiks izvēlēti vislabākie no labākajiem, kuri par tūkstoš latiem pārvaldīs „Latvenergo”, „Latvijas Dzelzceļu” par algu, kas ir vismaz četras, piecas reizes mazāka nekā šo kapitālsabiedrību vadītājiem? Tātad pēc definīcijas šis konkurss dos rezultātu - šis cilvēks būs vismaz četras, piecas reizes mazāk kompetents nekā „Latvijas Dzelzceļa”, „Latvenergo” vai „Latvijas valsts mežu” vadītājs. Kas tas būs par vadītāju? (No zāles dep. A.Bērziņš: „Korumpēts!”) Tas atkal būs kārtējais politisko spēlīšu radīts ieliktenis. Un viss! Galu galā kalpot kapitālsabiedrībām... kalpot diviem kungiem būs ārkārtīgi grūti, jo, raugiet, birojs paģērēs peļņu, kapitāla atdevi, bet ministrija... tā būtībā paģērēs šo nefinanšu mērķu sasniegšanu. Un ļoti bieži šādu kompromisu atrast būs ārkārtīgi grūti.

Pieņemsim, ka, nu, šis birojs zināmā mērā bāzīs degunu it visā - visā, kas notiek. Es varētu kaut vai kā piemēru minēt „Latvijas valsts mežus”. Dabiski, „Latvijas valsts meži” var dot ļoti lielu peļņu. Nežēlīgi apsaimniekojot, nežēlīgi strādājot, var iegūt milzīgu peļņu, turpretī Zemkopības ministrijas mērķis ir saglabāt mežu ilgtspēju ne tikai viena konkrēta finanšu mērķa sasniegšanai šodien, bet šī finanšu mērķa sasniegšanai arī pēc 20-30 gadiem. Birojs paģērēs kapitāla atdevi, bet ministrija varbūt paģērēs meža ceļu būvniecību, zaļo zonu atstāšanu un saudzīgu mežsaimniecību... Kurš viedoklis uzvarēs? Pēc šī likuma skatoties, pilnīgi noteikti uzvarēs biroja viedoklis. Un līdz ar to ministrija būs zaudējusi patiešām izcilu nozares politikas veidošanas instrumentu.

Es nedomāju, ka vārdam „reforma” sinonīms ir vārds „haoss”. Neradiet, cienījamie kolēģi, haosu! (ZZS frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Šī diskusija ir likumsakarīga, jo vakar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija skatīja divus no šīs paketes likumprojektiem un tieši tur, kur runa bija par vienu no svarīgākajiem Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumiem, mēs nepieņēmām lēmumu to uzreiz un pēkšņi virzīt pirmajam lasījumam izskatīšanai. Kāpēc?

Jebkura reforma paredz, ka sākumā tiek izstrādāts modelis un tiek aprakstītas priekšrocības un trūkumi. Varbūt tas varētu būt nevis tikai viens piedāvājums, bet divi modeļi, trīs modeļi vai četri modeļi. Katrā ziņā ir jāvērtē salīdzinājumā, ko mēs iegūstam un ko mēs zaudējam.

Šinī gadījumā, kaut vai pēc diskusijas spriežot, mums vēl nav atbildes par elementārām lietām. Nu, teiksim, Olšteina kungs šodien teica: „Nu kā tad viens birojs varēs pārzināt „Latvijas Dzelzceļu”, mežus un tā tālāk, un tā joprojām?” Bet šodien jau arī ministrija nevar atbildēt: „A kuri tad uzņēmumi, kuras kapitālsabiedrības paliks ministrijās, kā to paredz likums, un kuras tiks nodotas birojam?” Kas būs tas lēmējs, kas mainīs šo visu? Ministru kabinets! Vadīsies pēc kā, pēc kādiem kritērijiem? Tāpēc šeit to jautājumu klāsts ir daudz plašāks un lielāks nekā piedāvātās atbildes visos piecos likumprojektos.

Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Ministru kabinets, sūtot uz Saeimu šos piecus likumprojektus, lūdza apvienot tos vienā paketē. Šodien sanāk tā, ka katra komisija skatās vienu no fragmentiem. Es negribu teikt, ka tā ir laba prakse. Man šķiet, ka tā ir nepareiza prakse pēc savas būtības, jo šeit, dalot šos likumprojektus, mēs vadāmies pēc komisiju nosaukuma, nevis pēc apspriežamā priekšmeta. Kāpēc mēs varam, teiksim, runājot par tā saukto eiro paketi, nodot visus likumprojektus - neatkarīgi no tā, kam tie piekritīgi, - vienai komisijai - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai? Tas ir loģiski, jo ir viens apspriežamais priekšmets. Savukārt šinī gadījumā mēs to „dalām uz galviņām” un pēc tam mēģinām savilkt atkal to kaleidoskopu vienā kopīgā bildē. Man šķiet, ka tā ir absolūti nepareiza prakse, kas mazina kopējo priekšstatu par to, ko mēs gribam panākt.

Es nerunāju tagad par lietas būtību, bet, ņemot vērā, ka šeit nav atbildēti jautājumi, nav redzams viss piedāvātais modelis ar saviem plusiem un saviem mīnusiem, mēs nevaram ne atbalstīt, ne noraidīt šo lietu, un tāpēc „Saskaņas Centra” frakcija ir nolēmusi atturēties šodienas balsojumā par attiecīgo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Protams, šī ir viena no visilgāk, teiksim tā, izstrādātajām reformām, tā ir bijusi nepiedodami ilgi izstrādes procesā, taču vēl līdz šim Latvijā neesam šo pārvaldības modeli izveidojuši.

Attiecībā uz to, ka likumprojektu pakete ir sadalīta pa komisijām, gribu teikt: jā, es personīgi piekristu tam, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija varētu izskatīt visu likumprojektu paketi kopā; ja tāda vēlēšanās citām komisijām ir, tad, ievērojot Kārtības rulli, es vismaz būtu gatavs skatīt to visu kompleksi, kopā, lai nevajadzētu būt pēc tam problēmām, ka vienā komisijā kaut ko saprot, bet citā nesaprot. Tāda lieta, manuprāt, ir normāla, mēs to varam skatīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisijā.

Paldies. Mēs... Es aicinu atbalstīt, iet uz priekšu ar šo. Noteikti!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Šīs reformas būtību uzskatāmi varētu atainot ar skatu no multiplikācijas filmas par krokodilu Genu un Pekausi. To situāciju, kad viņi bēdīgi iet pa sliedēm, izlikti ārā no vilciena: Gena (šajā gadījumā - ministrijas) ar mokām nes čemodānu, viņam ir ļoti smagi, un Pekausis jautā: „Tev ir smagi?” Gena saka: „Jā!” Un tad Pekausis saka: „Nu, Gena, tad es tev palīdzēšu! Es paņemšu čemodānu. Es nesīšu čemodānu, bet tu nes mani!” Un tāda ir šīs reformas būtība! Nu mēs sarežģīsim, atradīsim to vareno Pekausi... Pieņemsim, mēs atradīsim to vareno Pekausi vai 12 varenus Pekaušus, kas tagad varēs izdarīt krokodila Genas darbu, bet, kolēģi, problemātika no tā nemainīsies! Kāpēc joprojām ir tik slikti pārvaldīts valsts kapitāls? Kāpēc notiek tas bardaks un tā jezga? Tāpēc, ka līdz šim nav izdarīts tas, ko sen vajadzēja izdarīt tiem, kas atrodas pie valsts varas.

Tagad par to pašu „Latvenergo”. Kur ir „Latvenergo” stratēģija? Desmit gadus es strādāju regulatorā, un visus tos 10 gadus man ekonomikas ministrs nav spējis atbildēt, kas tad ir „Latvenergo” uzdevums. Tātad, lai tarifi būtu zemāki vai lielāka peļņa budžetā... Lūdzu, atbildiet! Ja nav stratēģijas, tad uz kurieni vedīs šis birojs? Tā ka šeit ir nevis biroja vaina... Nevis šīs reformas esamība vai neesamība noteiks to, cik valsts kapitāls efektīvi tiek pārvaldīts, bet sākumā vispār ir jābūt kaut kādai politiskai gribai un sapratnei, ko ar to darīt. Un priekš tā nav jātaisa reformas! Tā ka, lūdzu, kolēģi, sāciet darīt to, kas ir jādara! Un tad jau redzēsim, kādā ietvarā to likt iekšā. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Pret Genu! Vai arī krokodils bija labais?”)

Sēde vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Z.Kalniņa-Lukaševica. Godātie kolēģi! Ļaujat varbūt atgādināt, ka minētais jautājums ir bijis darba kārtībā jau no 2010.gada, kad 2010.gada decembrī tika uzsākts saskaņošanas process publisko personu komercdarbības koncepcijai un valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijai. Jautājums ir ļoti daudz diskutēts gan Ministru kabineta līmenī, gan kopumā tas ir skaņots ar 21 valsts pārvaldes iestāžu un nevalstiskā sektora institūciju, tajā skaitā gan ar darba devēju un uzņēmēju pārstāvjiem, gan arī ar, teiksim, sabiedrības pārstāvjiem. Tāpat tas jau daudzkārt ir diskutēts un prezentēts Saeimas komisijās. Tāpēc, es domāju, jau ir īstais laiks virzīties konkrēti uz priekšu ar konkrētām pantu redakcijām.

Varbūt pavisam īsi par to, kas izskanēja debatēs. Nedaudz precizējot, teikšu, ka nevienu brīdi nebija domāts, ka visiem uzņēmumiem ir vienota stratēģija. Tieši tas tiek uzsvērts, ka katram uzņēmumam tiks izstrādāta individuāla tā attīstības stratēģija, kā arī individuāla, tajā skaitā dividenžu, politika. Tāpat arī, vienkārši precizējot, tātad nozaru jomas un nozaru vadība... Piemēram, meži! Apsaimniekošanu mežsaimniecības jomā vadīs attiecīgā ministrija, konkrētajā gadījumā - Zemkopības ministrija, bet, teiksim, pārvaldot tādas kapitālsabiedrības, kas ir slimnīcas... tātad par medicīnas daļu atbildēs, turklāt ļoti profesionāli, Veselības ministrija. Savukārt šis kopējais birojs koncentrēs sevī kompetenci tieši finanšu un pārvaldības jautājumos, kuru, gluži dabiski, varbūt nemaz nav tik daudz mediķiem, kas zina labi medicīnu, vai mežsaimniekiem, kas labi pārzina mežsaimniecību. Un, kā jau es uzsvēru, tātad būs šī sadarbība starp nozares ministriju nozares jomā un biroju finanšu un pārvaldības jautājumos.

Anotācijā jau ir detalizētāk skaidrots, kā Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs ir veicis tā dēvēto inventarizāciju, vērtējot, kādas ir esošās kapitālsabiedrības, kuras no tām būtu saglabājamas valsts īpašumā un kurām būtu nepieciešamas kādas pārmaiņas. Un arī visi šie resursi ir pieejami publiski Ministru kabineta mājaslapā, kur konkrētā informācija ir norādīta anotācijā.

Tie varbūt ir galvenie jautājumi, kas tika pieminēti šodienas debatēs, bet, kā jau es minēju, arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā jautājums ir ne vairāk kā vienu reizi... ir vairāk kā vienu reizi diskutēts un ir guvis atbalstu.

Tāpēc aicinu šodien jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, lai mēs varam to kopā tālāk pilnveidot un pieņemt vēl šīs Saeimas sasaukumā arī otrajā un trešajā lasījumā. Tātad aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Publisko personu kapitālsabiedrība un kapitāla daļu pārvaldības likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 9, atturas - 31. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 16. ... Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.oktobris. Paldies.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Likumā par budžeta un finanšu vadību”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Šis ir viens no jau iepriekš minētās likumprojektu paketes likumprojektiem, kas iedzīvina šo kapitāla daļu pārvaldības koncepciju. Šobrīd šajā likumā ir paredzēta kārtība, kādā valsts kapitālsabiedrības iesniedz atskaites un atskaitās valstij, proti, Valsts kasei, un tā tālāk. Tā ka šajā, galvenajā, paketes likumprojektā, kas ir Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums, būs paredzēta jau speciāla, citādāka, detalizētāka kārtība, kādā turpmāk atskaitīsies valsts kapitālsabiedrības. Tad detalizētāka kārtība, kādā turpmāk atskaitīsies valsts kapitālsabiedrības. Tad šī esošā kārtība ar to zaudēs aktualitāti. Tāpēc ar šo likumprojektu tā tiek, tā teikt, izņemta ārā.

Komisijā likumprojekts tika izskatīts un guva atbalstu, tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 1, atturas - 34. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Ķirsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas.

Sēdes vadītāja. Tātad 24.septembris.

V.Ķirsis. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.septembris. Paldies.

V.Ķirsis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Skatām likumprojektu, kuru iesniedzis Ministru kabinets.

Likumprojekta būtība. Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu par sabiedrības vajadzībām atsavināto nekustamo īpašumu bijušajam nekustamā īpašuma īpašniekam valsts nosaka atlīdzību. Ienākums no sabiedrības vajadzībām nepieciešamā atsavinātā nekustamā īpašuma netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc atsavināšanas.

Mēdz būt arī situācijas, kad personām tiek atsavinātas nelielas nekustamā īpašuma daļas, - pārsvarā tas notiek autoceļu vai dzelzceļu būvniecības procesā. Un tad nav samērīgi prasīt personai iegādāties līdzvērtīgu īpašumu, lai kompensācija netiktu aplikta ar nodokli. Personas reti izvēlas iegūt papildu zemes platību atsavinātā nekustamā īpašuma vietā, jo zemes gabals ir neliels un tā aizvietošana un apsaimniekošana nav lietderīga. Tātad priekšnoteikums - iegādāties līdzvērtīgu nekustamo īpašumu - ir pretrunā ar personas rīcības un gribas brīvību.

Esošā situācija nemotivē atsavināšanas procesā iesaistītās personas labprātīgi atsavināt nekustamo īpašumu autoceļa vai dzelzceļa būvniecības vajadzībām. Tāpēc bieži vien ir nepieciešams veikt atsavināšanu piespiedu kārtā; tas kavē valstiski svarīgu projektu realizāciju, kā arī netiek apgūti Eiropas Savienības fondu piešķirtie līdzekļi.

Satiksmes ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz, ka atlīdzība, kas saņemta par autoceļa vai dzelzceļa būvniecības vajadzībām nepieciešama nekustamā īpašuma atsavināšanu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekama nebūs.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu pirmajā lasījumā, uzskata to par prātīgu, tiesisku un taisnīgu un aicina Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par prātīgā un tiesiskā likumprojekta „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Pimenovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 4.septembris.

Sēdes vadītāja. 4.septembris? 4.oktobris.

I.Pimenovs. 4.oktobris. Piedodiet, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Jā. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.oktobris. Paldies.

I.Pimenovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Tas ir jāskata vienotā paketē ar grozījumiem likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kā arī ar grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā.

Uzņēmumu reģistrs ir paredzējis izveidot vienotu tādu publisko personu un iestāžu sarakstu, kuru kods sakritīs ar nodokļa maksātāja numuru. Šie ir tehniski grozījumi. Tā kā likumā „Par nodokļiem un nodevām” arī ir minēta atsauce uz šiem kodiem un reģistru, tad arī šajā likumprojektā ir jāgroza.

Komisijā likumprojekts tika izskatīts un atbalstīts. Lūdzu kolēģus atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Ķirsis. Tātad viens mēnesis - tas ir 19.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ar šo likumprojektu noslēdzas četrus gadus ildzis vairāku lauksaimnieku organizāciju, Labklājības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Finanšu ministrijas kopīgs darbs pie problēmas, kas skar tā sauktos sezonas laukstrādniekus - tātad faktiski cilvēkus, kas dažus mēnešus vai pat īsāku posmu gadā nodarbojas ar ogu lasīšanu vai tamlīdzīgu darbu. Tātad principā tas ir nekvalificēts roku darbs.

Pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm, tādu laukstrādnieku varētu būt ap trim tūkstošiem, taču pašreizējā brīdī pieteikti ir tikai pāri par diviem simtiem, par kuriem attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodoklis un pārējie nodokļi tiek maksāti. Tāpēc likumprojekta mērķis ir palīdzēt šo sfēru izvilkt ārā no pelēkās zonas un mudināt... motivēt zemniekus maksāt šo nodokli.

Nodokļa būtība ir tāda, ka šī likme sastāda 15 procentus tādā gadījumā, ja laika posmā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim cilvēks ir nostrādājis ne vairāk kā 65 kalendārās dienas. Gadījumā, ja katrā kalendārajā mēnesī viņš nopelna vairāk par 70 eiro, tas tiek sadalīts: 90 procenti iet kā sociālais nodoklis, bet 10 procenti - kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja ir mazāk, tad tas viss tiek skaitīts ienākuma nodokļa jomā.

Tātad principā šis piedāvājums ir no visām pusēm atbalstīts. Mēs to izskatījām gan Nodokļu politikas apakškomisijā, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un likumprojekts guva nedalītu atbalstu, jo principā visas ieinteresētās puses par to ir vienojušās, un valsts budžetam noteikti no tā būs fiskālais labums.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Ražuks. 30.septembris, tātad 10 dienas.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem”. Šis likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Augstskolu likuma 10.pantu, kas paredz, ka valsts dibinātu augstskolu Satversmes un grozījumus tajās pieņem attiecīgās augstskolas Satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima.(Starpsauciens no zāles. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Šobrīd spēkā esošā Daugavpils Universitātes Satversme ir pieņemta 2001.gada oktobrī, tātad pirms nepilniem 12 gadiem, un šajā laikā Augstskolu likumā un citos normatīvajos aktos ir veikta virkne izmaiņu, kas skar augstskolu darbību. Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā, un arī Eiropas Padomes regulas... Ir virkne tādu regulu, kas tiešā veidā skar augstskolu darbību, tātad attiecas arī uz iespēju augstskolām iegādāties aparatūru un dažādas citādas nepieciešamās preces un lietas ārpus Latvijas ietvariem. Un tas skar muitas jautājumus.

Ņemot vērā visu to, Daugavpils Universitāte ir veikusi... ir izstrādājusi grozījumus savā Satversmē. Šie grozījumi augstskolas Satversmes sapulcē ir pieņemti 2012.gada 30.maijā, tātad pirms vairāk nekā gada, un tie galvenokārt skar izmaiņas augstskolas personālu regulējošajos noteikumos, skar jautājumus, kas saistīti ar iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanu augstskolā. Tie skar arī jautājumus, kas saistīti ar augstskolas organizatorisko struktūru, padarot to kvalitatīvāk pārvaldāmu, un skar, kā es jau minēju, arī jautājumus, kas ir saistīti ar īpašumu iegādi, īpašumu uzturēšanu, īpašumu pārvaldīšanu atbilstoši tām normām, kuras šobrīd nosaka Latvijā spēkā esošie likumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja iesniegtos Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumus un atzina tos par pieņemamiem. Tas nenozīmē, ka šajā Satversmē nebūtu veicami vēl citi grozījumi, uz to arī tika norādīts. Bet tātad šie šobrīd izdarītie grozījumi ir atbalstāmi, no komisijas viedokļa, un komisijas vārdā es lūdzu tātad balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Vucāns. Šā gada 24.septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Dokuments Nr.2758.

Juridiskajā komisijā ir saņemta virkne priekšlikumu. Izskatīti kopumā 22 priekšlikumi, tātad visi šie priekšlikumi, un, tā kā tas skar vairākus jauninājumus, es detalizēti par tiem jums ziņošu.

1. - veselības ministres Ingrīdas Circenes priekšlikums. Tas ir atbalstīts, un tas paredz, ka administratīvā atbildība turpmāk iestāsies ne tikai par zāļu izplatīšanu bez normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem, bet, ņemot vērā to, ka tiek izplatītas, importētas un ražotas ne tikai zāles kā galaprodukts, bet arī kā sastāvdaļas, atbildība ir paredzēta arī par šo aktīvo vielu izplatīšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar nupat izskatīto iepriekšējo priekšlikumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - veselības ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Tas paredz administratīvo pārkāpumu skaitā iekļaut šo aktīvo vielu kontroles vai izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - deputātu Agešina un Cvetkovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Tas paredz noteikt administratīvo atbildību par zivju, nēģu, vēžu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku pirkšanu, pārstrādāšanu, pārdošanu, glabāšanu vai transportēšanu, pārkāpjot noteikumus, un atbildība galvenokārt diferencēta atkarībā no tā, vai šis pārkāpums ir pirmreizējs vai izdarīts atkārtoti gada laikā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - deputātu Agešina un Cvetkovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Eināra Cilinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz noteikt administratīvo atbildību par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpšanu. Atšķirībā no pirmajā lasījumā atbalstītās redakcijas ir pārskatīts naudas soda apmērs, kā sankcija paredzēts arī brīdinājums, diferencēta atbildība atkarībā no tā, vai pārkāpums ir pirmreizējs vai gada laikā izdarīts atkārtoti.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums paredz izslēgt administratīvo arestu no panta sankcijas, kas paredz atbildību par naftas produktu tirdzniecību neatļautās vietās. Komisijā tas ir atbalstīts.

Šis un vēl citi tieslietu ministra priekšlikumi ir saistīti ar piekritības sakārtošanu, proti, tika pārskatīti tie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa panti, kuros pārklājas kompetence administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā tiesai vai kādai no iestādēm. Tātad Juridiskā komisija ir ņēmusi vērā principu - maksimāli atteikties no administratīvā aresta - un, ja, pēc kompetentās iestādes ieskata, lietā uzliekams naudas sods, tad lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu pieņem iestāde, bet, ja lietā piemērojams administratīvais arests, tad materiāli tiek nosūti rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu pieņemšanai. Līdz šim jautājumu par administratīvā aresta piemērošanas nepieciešamību lēma Valsts policija un VID, taču šāda situācija, pēc mūsu ieskata, turpmāk nebūtu pieļaujama, to būtu tiesīgs piemērot tikai rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 11. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Tas ir līdzīga satura kā nupat izskatītais. Ir atbalstīts Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Arī 12. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums - ir saistīts ar administratīvā aresta konceptu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 13. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir attiecībā uz administratīvo arestu, sankcijā, kas paredz atbildību par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu, ražošanu, glabāšanu un pārvietošanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 14. - līdzīga satura priekšlikums, kas saņemts no tieslietu ministra Jāņa Bordāna. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā ir iekļauts vēl cits likumprojekts (Nr.737/Lp11), lai, raugoties no juridiskās tehnikas viedokļa, vienos administratīvo pārkāpumu noteikumos tiktu izskatīti pēc iespējas vairāki izskatāmie jautājumi... lai mums nebūtu jāpieņem šeit vairāki likumprojekti par to... Un, tā kā ir zaudējuši spēku Ministru kabineta noteikumi „Par filmu izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu”, tad līdz ar to šāds administratīvais sods tiek izslēgts no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 16. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 18. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas precizē Valsts policijas kompetenci administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 19.priekšlikums, kurā tātad tiek iekļauts arī mans iepriekš jau pieminētais cits likumprojekts, noteic, ka vairs netiek paredzēta administratīvā atbildība par filmu izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 20. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kurš precizē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetenci administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 21. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 22. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Cilinska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un atbalstīti. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Komisijas vārdā lūdzu noteikt desmit dienas, tas ir, 30.septembri.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (SC).

Strādājam ar dokumentu Nr.2763.

Augsti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija savā šī gada 17.septembra sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.899/Lp11), kas tika izstrādāts, lai novērstu atsevišķas tehniskas neprecizitātes, kas radušās tiesu darbību regulējošajos normatīvajos aktos, spēkā stājoties šī gada 13.jūnijā pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par tiesu varu”. Proti, līdz šim Tiesu administrācija bija Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs, bet pārzinis bija Tieslietu ministrija. Ar minētajiem grozījumiem Tieslietu ministrijai pārziņa funkcijas tika noņemtas, bet attiecībā uz Tiesu administrāciju tās netika noteiktas.

Šie papildu grozījumi tika sagatavoti, lai novērstu minēto neprecizitāti, norādot, ka Tiesu administrācija ir minētās sistēmas pārzinis.

Vienlaikus tika konstatēts, ka saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 2.panta otro un ceturto daļu Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks saskaņā ar minēto normu ieņem Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja amatu. Atbilstoši minētajiem šī gada 13.jūnijā pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par tiesu varu” tika precizēts likuma 50.pants, ar kuru paredzēts atteikties no Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekiem ar 2014.gada 1.janvāri. Taču saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks ir arī Tiesnešu disciplinārkolēģijas loceklis un priekšsēdētājs.

Un, lai nodrošinātu Tiesnešu disciplinārkolēģijas darba stabilitāti, ir nepieciešams noteikt, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, kas ieņem Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja amatu, turpina darbu līdz Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļa pilnvaru termiņa beigām - 2014.gada 3.septembrim.

Ņemot vērā minēto un lai pēc iespējas ātrāk precizētu minētās likuma normas, komisija lūdz piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta steidzamību.

I.Cvetkova. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Cvetkova. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā es aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Cvetkova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 23.septembris, izskatīšana Saeimas sēdē - 26.septembrī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.septembris, izskatīšana - Saeimas 26.septembra sēdē. Likumprojekts atzīts par steidzamu, tad var būt īsāks termiņš... Tā, paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr.422/Lp11) otrajam lasījumam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr.422/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 2013.gada 1.novembrim. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” (Nr.665/Lp11) otrajam lasījumam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” (Nr.665/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts.

Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2013.gada 1.novembris. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Janīnas Kursītes-Pakules atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”. (No zāles: „Par ko?”; „Kāpēc?!”; „Ko viņa nogrēkojās?”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Janīnas Kursītes-Pakules atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 23, atturas - 30. (Zālē smiekli.) Lēmums nav pieņemts. Paldies.

Līdz ar to droši vien vairs nav balsojams nākamais lēmuma projekts, lai Kursītes kundze nestrādātu trijās komisijās.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Rasmas Kārkliņas atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Acīmredzot arī šis... Pēc jēgas tas nav balsojams. Ja frakcija vēlējās mainīt deputātus komisijās, bet Saeimas vairākums to neatļauj, tad acīmredzot deputāte Kārkliņa paliek strādāt tajās komisijās, kurās viņa jau strādā. Un arī Kursītes kundze paliek strādāt savās iepriekšējās komisijās.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Līvijas Plavinskas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Līvijas Plavinskas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - „Par deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Dainas Kazākas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Dainas Kazākas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputātes Dainas Kazākas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputātes Dainas Kazākas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts par deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas saistībā ar Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, izvērtēt Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, kā arī izvērtēt situāciju saistībā ar SIA „Ominasis Latvia” maksātnespēju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir par deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Saeimas parlamentārajā izmeklēšanas komisijā saistībā ar Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas izpēti. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Saeimas parlamentārajā izmeklēšanas komisijā par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, izvērtēt Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, kā arī izvērtēt situāciju saistībā ar SIA „Ominasis Latvia” maksātnespēju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

maksātnespēju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

 

Līdz ar to visi Saeimas 19.septembra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (RP).

Cienījamie deputāti, kuri ir dalībnieki deputātu grupā sadarbībai ar Lietuvas parlamentu! Kārtējais mūsu pasākums sestdien - dalība Baltu vienotības dienas norisē Šauļos. Izbraucam no Saeimas sestdien pulksten 8.45!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav, Boriss Cilevičs... nav, Iveta Grigule... nav, Gunārs Igaunis... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Vitālijs Orlovs... nav, Elīna Siliņa... nav, Inga Vanaga... nav, Mihails Zemļinskis... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 19.septembra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS

11. Saeimas rudens sesijas 3. sēde

2013. gada 19. septembrī

 

 

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu  „Grozījums likumā „Par prakses ārstiem”” (Nr. 897/Lp11)
(Dok. Nr. 2749, 2749A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” (Nr. 898/Lp11)
(Dok. Nr. 2750, 2750A)
   
Priekšlikums - dep. K.Seržants (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr. 899/Lp11)
(Dok. Nr. 2763)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Gunāram Igaunim šā gada 19. septembrī
(Dok. Nr. 2759)
   
Par darba kārtību
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Initas Bišofas atsaukšanu no Pieprasījuma komisijas” (Nr. 449/Lm11)
(Dok. Nr. 2774)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Initas Bišofas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 450/Lm11)
(Dok. Nr. 2775)
   
Deputātu Aijas Barčas, Andreja Klementjeva, Andra Bērziņa, Sergeja Dolgopolova, Valērija Agešina, Sergeja Mirska, Vitālija Orlova, Igora Pimenova, Aleksandra Jakimova, Ivana Ribakova pieprasījums veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par situāciju veselības aprūpes nozarē” (Nr. 9/P11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 2698, 2698A)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Debates - dep. D.Reizniece-Ozola
  - dep. A.Klementjevs
  Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre L.Cipule
  - dep. A.Barča
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. D.Reizniece-Ozola
  Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre L.Cipule
  - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Konsulārais reglaments”” (Nr. 775/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2576B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr. 778/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2579B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 779/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2580B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 781/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2582B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr. 782/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2583B)
   
Ziņo - dep. I.Ribakovs
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” (Nr. 784/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2585B)
   
Ziņo - dep. I.Ribakovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr. 785/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2586B)
   
Ziņo - dep. I.Ribakovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likumā” (Nr. 786/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2587B)
   
Ziņo - dep. I.Ribakovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 788/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2589B)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” (Nr. 789/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2590B)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” (Nr. 790/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2591B)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 791/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2592B)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 792/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2593B)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā” (Nr. 793/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2594B)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā” (Nr. 794/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2595B)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 795/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2596B)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā” (Nr. 797/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2598B)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 799/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2600B)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 803/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2604B)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 805/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2606B)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 808/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2609B)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” (Nr. 810/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2611B)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 815/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2616B)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2014. gadam”” (Nr. 816/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2617B)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 819/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2620B)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” (Nr. 820/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2621B)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr. 822/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2623B)
   
Ziņo - dep. J.Upenieks
   
Likumprojekts „Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā” (Nr. 823/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2624B)
   
Ziņo - dep. J.Upenieks
   
Likumprojekts „Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” (Nr. 838/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2639B)
   
Ziņo - dep. V.Ķirsis
   
Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 840/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2641B)
   
Ziņo - dep. V.Ķirsis
   
Likumprojekts „Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 845/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2646B)
   
Ziņo - dep. V.Ķirsis
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (Nr. 846/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2647B)
   
Ziņo - dep. V.Ķirsis
   
Likumprojekts „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 847/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2648B)
   
Ziņo - dep. V.Ķirsis
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvā procesa likumā” (Nr. 849/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2650B)
   
Ziņo - dep. V.Ķirsis
   
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 861/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2662B)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” (Nr. 862/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2663B)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 863/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2664B)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Paziņojumi
  - dep. I.Čepāne
  - dep. J.Upenieks
  - dep. S.Dolgopolovs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 864/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2665B)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr. 865/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2666B)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā” (Nr. 867/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2668B)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” (Nr. 869/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2670B)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 870/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2671B)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (Nr. 871/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2672B)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 873/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2674B)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 878/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2679B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr. 879/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2680B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 881/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2682B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 882/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2683B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 883/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2684B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” (Nr. 884/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2685B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 886/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2687B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” (Nr. 887/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2688B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 889/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2690B)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr. 751/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2545B)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Debates - dep. I.Zariņš
  - dep. I.Zariņš
   
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 666/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2757)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts kontroles likumā” (Nr. 663/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2259, 2699, 2699A)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Debates - dep. A.Elksniņš
  - dep. A.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 586/Lp11) (1.lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1945, 2732)
   
Ziņo - dep. A.Klementjevs
   
Debates - dep. V.Reskājs
  - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
  - dep. A.Ašeradens
  - dep. V.Reskājs
  - dep. M.Ivanova-Jevsejeva
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Urbanoviča, I.Cvetkovas, A.Klementjeva un V.Agešina jautājumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par iedzīvotāju veselības aprūpi Latvijā” (Nr. 66/J11)
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. I.Latkovskis
  - dep. A.Ašeradens
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr. 728/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2488, 2737)
   
Ziņo - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
   
Likumprojekts „Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums” (Nr. 731/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2491, 2738)
   
Ziņo - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
   
Debates - dep. V.Ķirsis
  - dep. K.Olšteins
  - dep. I.Līdaka
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. I.Zariņš
   
Likumprojekts „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 727/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2487, 2741)
   
Ziņo - dep. V.Ķirsis
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 734/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2512, 2742)
   
Ziņo - dep. I.Pimenovs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 757/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2552, 2743)
   
Ziņo - dep. V.Ķirsis
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 891/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2692, 2744)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr. 769/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2568, 2745)
   
Ziņo - dep. J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 505/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2758)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr. 899/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2763)
   
Ziņo - dep. I.Cvetkova
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr. 422/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr. 441/Lm11)
(Dok. Nr. 2739)
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 665/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr. 442/Lm11)
(Dok. Nr. 2740)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Janīnas Kursītes Pakules atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas” (Nr. 451/Lm11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 2778)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Rasmas Kārkliņas atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas” (Nr. 453/Lm11) (Nav izskatāms)
(Dok. Nr. 2780)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Līvijas Plavinskas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 455/Lm11)
(Dok. Nr. 2782)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 456/Lm11)
(Dok. Nr. 2783)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” (Nr. 457/Lm11)
(Dok. Nr. 2784)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 458/Lm11)
(Dok. Nr. 2785)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Dainas Kazākas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas” (Nr. 459/Lm11)
(Dok. Nr. 2786)
   
Lēmuma projekts „Par deputātes Dainas Kazākas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 460/Lm11)
(Dok. Nr. 2787)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, izvērtēt Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, kā arī izvērtēt situāciju saistībā ar SIA „Ominasis Latvia” maksātnespēju” (Nr. 461/Lm11)
(Dok. Nr. 2788)
   
Lēmuma projekts „Par deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, izvērtēt Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, kā arī izvērtēt situāciju saistībā ar SIA „Ominasis Latvia” maksātnespēju” (Nr. 462/Lm11)
(Dok. Nr. 2789)
   
Paziņojums
  - dep. R.Ražuks
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 19.09.2013 09:05:51 bal001
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Initas Bišofas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas (449/Lm11)

Datums: 19.09.2013 09:06:16 bal002
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Initas Bišofas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (450/Lm11)

Datums: 19.09.2013 09:56:06 bal003
Par - 37, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par situāciju veselības aprūpes nozarē (9/P11)

Datums: 19.09.2013 09:57:03 bal004
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Konsulārais reglaments” (775/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 09:57:51 bal005
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (778/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 09:58:35 bal006
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (779/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 09:59:08 bal007
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (781/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:00:27 bal008
Par - 66, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (782/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:01:04 bal009
Par - 66, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” (784/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:01:46 bal010
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (785/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:02:43 bal011
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likumā (786/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:03:48 bal012
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (788/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:04:32 bal013
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (789/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:05:18 bal014
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” (790/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:05:52 bal015
Par - 66, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (791/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:06:41 bal016
Par - 66, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (792/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:07:24 bal017
Par - 67, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā (793/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:07:58 bal018
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu likumā (794/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:09:01 bal019
Par - 67, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (795/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:10:02 bal020
Par - 66, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā (797/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:10:39 bal021
Par - 65, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (799/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:12:22 bal022
Par - 67, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (803/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:14:08 bal023
Par - 65, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (805/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:15:07 bal024
Par - 61, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (808/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:15:59 bal025
Par - 67, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā (810/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:17:26 bal026
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (815/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:18:58 bal027
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam” (816/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:19:53 bal028
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (819/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:21:08 bal029
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā (820/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:21:45 bal030
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras kodeksā (822/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:22:24 bal031
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Autoceļu lietošanas nodevas likumā (823/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:23:05 bal032
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (838/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:23:45 bal033
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (840/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:24:22 bal034
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā (845/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:25:06 bal035
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (846/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:25:53 bal036
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (847/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:26:37 bal037
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvā procesa likumā (849/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:27:34 bal038
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (861/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:28:17 bal039
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā (862/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 10:28:53 bal040
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā (863/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 11:01:28 bal041
(atkartots balsojums).
Par - 34, pret - 8, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par deputātes Janīnas Kursītes Pakules atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas (451/Lm11) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 19.09.2013 11:02:40 bal042
(atkartots balsojums).
Par - 44, pret - 3, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par deputātes Janīnas Kursītes Pakules atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas (451/Lm11) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 19.09.2013 11:05:39 bal043
Par - 64, pret - 15, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par deputātes Janīnas Kursītes Pakules atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas (451/Lm11) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 19.09.2013 11:10:48 bal044
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (864/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 11:11:24 bal045
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (865/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 11:12:10 bal046
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā (867/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 11:12:54 bal047
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā (869/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 11:13:38 bal048
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (870/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 11:14:21 bal049
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (871/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 11:15:04 bal050
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (873/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 11:16:53 bal051
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (878/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 11:18:05 bal052
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (879/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 11:19:10 bal053
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā (881/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 11:20:01 bal054
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (882/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 11:20:41 bal055
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (883/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 11:21:37 bal056
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (884/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 11:22:31 bal057
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (886/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 11:23:10 bal058
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” (887/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 11:24:15 bal059
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (889/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 11:28:02 bal060
Par - 31, pret - 44, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (751/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 11:30:30 bal061
Par - 30, pret - 42, atturas - 4. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (751/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 11:30:53 bal062
Par - 28, pret - 46, atturas - 5. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (751/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 11:31:16 bal063
Par - 33, pret - 45, atturas - 5. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (751/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 11:31:44 bal064
Par - 54, pret - 1, atturas - 28. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (751/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 19.09.2013 11:32:20 bal065
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 19.09.2013 11:33:41 bal066
Par - 81, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (666/Lp11), 3.lasījums

Datums: 19.09.2013 11:55:21 bal067
Par - 37, pret - 43, atturas - 5. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts kontroles likumā (663/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.09.2013 13:39:42 bal068
Par - 38, pret - 37, atturas - 10. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (586/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.09.2013 13:43:38 bal069
Par - 52, pret - 1, atturas - 36. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (728/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.09.2013 14:15:33 bal070
Par - 44, pret - 9, atturas - 31. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums (731/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.09.2013 14:17:24 bal071
Par - 44, pret - 1, atturas - 34. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (727/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.09.2013 14:20:51 bal072
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (734/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.09.2013 14:22:29 bal073
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (757/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.09.2013 14:25:55 bal074
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (891/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.09.2013 14:29:20 bal075
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem (769/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.09.2013 14:36:08 bal076
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (505/Lp11), 2.lasījums

Datums: 19.09.2013 14:39:24 bal077
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (899/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.09.2013 14:39:49 bal078
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (899/Lp11), 1.lasījums

Datums: 19.09.2013 14:41:00 bal079
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"” ... (441/Lm11)

Datums: 19.09.2013 14:41:33 bal080
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” (Nr.665/Lp11) otrajam lasījumam (442/Lm11)

Datums: 19.09.2013 14:42:22 bal081
Par - 30, pret - 23, atturas - 30. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Janīnas Kursītes Pakules atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas (451/Lm11)

Datums: 19.09.2013 14:43:45 bal082
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Līvijas Plavinskas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (455/Lm11)

Datums: 19.09.2013 14:44:09 bal083
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (456/Lm11)

Datums: 19.09.2013 14:44:31 bal084
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas (457/Lm11)

Datums: 19.09.2013 14:44:51 bal085
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (458/Lm11)

Datums: 19.09.2013 14:45:14 bal086
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Dainas Kazākas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas (459/Lm11)

Datums: 19.09.2013 14:45:38 bal087
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Dainas Kazākas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (460/Lm11)

Datums: 19.09.2013 14:46:15 bal088
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, izvērtēt Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma ... (461/Lm11)

Datums: 19.09.2013 14:46:54 bal089
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju, izvērtēt Ķemeru sanatorijas privatizācijas tiesiskumu, privatizācijas līguma izpildi, ... (462/Lm11)




Frakciju viedokļi
2013.gada 19.septembrī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs par Saeimas šīsdienas sēdē izskatītajiem jautājumiem jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

 

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Atkal ir pagājusi kārtējā ražīgā Saeimas darba diena. Jāsaka, Saeimas šodienas sēde iezīmējās ar vairākiem notikumiem.

Viens no svarīgākajiem notikumiem ir tas, ka Saeima šodien, apstiprinot gandrīz 60 atsevišķus likumprojektus, ir pabeigusi darbu pie eiro ieviešanas. Praktiski visi tie darbi, kas saistīti ar likumdošanu, ir pabeigti, un pašlaik ir atlicis tikai tas uzdevums – tehniskajā ziņā sākt šo lietu darīt.

Ja mēs runājam par būtiskiem jautājumiem, kas tika izrunāti šodien Saeimas sēdē, tad, protams, nevar nepieskarties opozīcijas deputātu iesniegtajam pieprasījumam veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par situāciju veselības aprūpes nozarē”, un deputāti karstās diskusijās šajā jautājumā, protams, pieskārās tam, ka nepārprotami veselības aprūpes nozarē finansējums ir nepietiekams. Un, ja mēs runājam par šī finansējuma proporciju, kas būtu no valsts budžeta nepieciešama (tātad 2,8 procentu vietā 5 procenti), tad mēs runājam par milzīgām naudas summām, kas būtu nepieciešamas, lai pilnībā finansētu, atbilstīgi, veselības nozari, un tā jau ir daudz sarežģītāka diskusija nekā, teiksim, nākamā gada budžeta jautājums, kur fiskālā telpa ir tikai 80 miljoni. Mēs šeit runājam par vairākiem simtiem miljonu palielinātu finansējumu. Un, katrā ziņā piekrītot tiem deputātiem, kas teica, ka finansējums ir pārāk mazs, mēs redzam, ka Latvijas iedzīvotāju līdzmaksājums ir pārāk liels, teiksim, neadekvāti liels, ja mēs salīdzinām ar Eiropas Savienības telpu. Tātad, protams, šī diskusija bija vietā. Taču jāsaka, ka deputāti neatbalstīja šo pieprasījumu ministrei, tā ka šīs debates palika tikai Saeimas ietvaros.

Otra, manuprāt, ārkārtīgi svarīga diskusija bija diskusija par opozīcijas deputātu virzīto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kurš paredzēja, ka no nākamā gada jauniešiem, uzsākot darba attiecības, sociālā nodokļa iemaksas tiktu veiktas nevis no darba devēja, bet... tiktu noņemtas no darba devēja pleciem, bet tiktu subsidētas no valsts pamatbudžeta. Sākotnēji tā likās diezgan spoža ideja, taču iedziļinoties ir skaidri redzams, ka šāda milzīga fiskāla intervence, kas varētu būt apmēram 700 miljoni latu jau no nākamā gada, liekas pārmērīga attiecībā pret tiem budžeta līdzekļiem, kas mums ir pieejami, īpaši raugoties no tā viedokļa, ka no 1.janvāra Eiropas Savienības ietvaros tiek atvērta jauna iniciatīva – „Jauniešu garantija”, kura paredz jaunietim četru mēnešu laikā... ja jaunietis nevar atrast darbu, tad no valsts puses tiek garantēta kāda noteikta veida programma: vai nu tā ir darba vieta, vai vieta mācību iestādē, vai apmācību programma, vai kas cits, līdz kamēr jaunietis tiek integrēts darba tirgū.

Šī diskusija atklāj vēl vienu ļoti lielu problēmu, kas attiecas uz jauniešiem, – izglītības sistēmas un darba tirgus neatbilstību. Tiešām problēma ir pietiekami nopietna, sākot ar to, ka no pamatizglītības sistēmas gandrīz 7 procenti jauniešu „izkrīt” – nestrādā un nemācās, neko nedara, un tā viņi veido vienu ļoti smagu grupu, kura integrējama sabiedrībā.

Tāpat tika izrunāta arī tā problēma, ka vairāk nekā trešdaļa vidusskolēnu nespēj pēc tam turpināt izglītību mācību sistēmā, un tika runāts arī par prakšu iespēju jauniešiem, lai viņi strādājot varētu vieglāk uzsākt savas darba attiecības.

Katrā ziņā deputāti neatbalstīja šo iniciatīvu. Taču jāpiekrīt, ka problēma paliek. Un patiesībā, lai tā problēma tiktu atrisināta, nav vis jādomā par to, kā integrēt jauniešus darba tirgū pēc iespējas ātrāk, bet gan vajag atrast veidu, kā jaunieši varētu saņemt ilgtspējīgu, teiksim, cilvēka cienīgu darba samaksu, un nevajag vairs turpināt to modeli, kāds pastāv šobrīd, – ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju strādā minimālās algas līmenī.

Es gribu pieminēt vēl arī to, ka patiesībā Saeimas sēde – tā ir viena lieta; visu laiku notiek ļoti aktīvs darbs komisijās un dažādās darba grupās, saskaņojot koalīcijas partiju viedokļus, teiksim, tajos vēl neskaidrajos jautājumos, kas attiecas uz budžeta paketi. Un šeit ir divi ārkārtīgi svarīgi jautājumi. Viens no tiem ir demogrāfijas jautājums, kurā šobrīd abas puses – Nacionālā apvienība, kas ir, tā teikt, ultimāta izvirzītāja, un Labklājības ministrija, kas ir, tā teikt, otrs sarunu partneris – pašlaik tuvina savas pozīcijas, un nu jau ir redzama gaisma tuneļa galā un liekas, ka šīs nedēļas laikā mēs varēsim vienoties. Ir skaidrs, ka abas grupas vēlas sasniegt vienotus mērķus, jo tā diskusija ir tikai par līdzekļiem.

Līdzīgi tuvinās pozīcija arī jautājumā par tā saukto uzturēšanās atļauju piešķiršanu vai, gluži otrādi, nepiešķiršanu.

Tā ka mēs ceram, ka šīs nedēļas vai nākamo nedēļu laikā arī šīs diskusijas vainagosies ar panākumiem.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Arvilam Ašeradenam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

 

K.Seržants (ZZS).

 

Jā, labdien, cienījamie radioklausītāji! Man jums šodien būs divas ziņas – viena laba, viena slikta –, un tradicionāli tad laikam jāsāk ar slikto.

Šodien diemžēl izgāzās opozīcijas mēģinājumi padarīt valstī šobrīd vienīgo un autoritatīvo kontrolējošo iestādi Valsts kontroli par spēcīgāku un spējīgāku veikt dažādas pārbaudes, lai tām būtu, tā teikt, kaut kāds rezultāts, kaut kāds galaiznākums. Pozīcija diemžēl to noraidīja! Tas izskatās pavisam dīvaini arī tāpēc, ka pirms kāda laika pozīcija nobalsoja par šā jautājuma nodošanu komisijai, bet nu komisija diemžēl noraidīja.

Ko tad šie grozījumi paredzēja? Šie grozījumi paredzēja Valsts kontrolei lielākas iespējas veikt dažādos valsts uzņēmumos un kapitālsabiedrībās operatīvas pārbaudes, tas ir, negaidītas, jo šobrīd Valsts kontrolei ierobežotā budžeta dēļ ir plāns jāsastāda uz... gadu uz priekšu un, protams, ja kāds labi pacenšas, tad šo plānu, protams, var arī uzzināt un tam laikus sagatavoties.

Otra lieta, kas ar šiem grozījumiem bija plānota, – tas, ka Valsts kontroles secinājumi un lēmumi tomēr ir jāizpilda, nevis jārīkojas ar tiem tā, kā tas notiek šobrīd, – ka tiek pieaicināti dažādi privāti auditori, kuri pēc tam ar dažādām metodēm šos Valsts kontroles slēdzienus apstrīd, un visa tā rezultāts ir tas, ka tie procesi ievelkas garumā, ir garum gari un bez rezultāta.

Un trešais, pats būtiskākais, kas šajos likuma grozījumos bija paredzēts, – ka Valsts kontrole tomēr varētu auditēt un pārbaudīt arī to, kā tiek tērēti Saeimas līdzekļi. Diemžēl arī šie grozījumi tika noraidīti, un tas kaut kā neiet kopā ar to, ka mēs patiesā sajūsmā šodien padarījām par atklātām arī Satversmes tiesas tiesnešu vēlēšanas. Esam par atklātām Satversmes tiesas tiesnešu vēlēšanām, bet šodien negribējām padarīt par atklātu Saeimas namā un Saeimas budžetā notiekošo.

Labā ziņā ir tā, ka acīmredzot jau pēc divām trim nedēļām valsts tiesībsargājošās iestādes varēs daudz ātrāk reaģēt un vērsties pret tā sauktajiem legālo narkotiku tirgotājiem, ar kuriem šobrīd atkal ir pilna Rīga – ir vismaz 40 vai 50 tirgošanās vietas, kur tiek pārdotas... pārdoti dažādi smēķējamie maisījumi, kurus ir grūti izņemt tāpēc, ka parādās dažādas jaunas vielas, kuru nav Latvijā spēkā esošajā aizliegto vielu sarakstā. Un, lai šajā sarakstā ievietotu šīs vielas, šo vielu ķīmisko formulu, parasti paiet vismaz pusgads, un šī pusgada laikā bez traucēkļiem tās var tirgot. Un, kad šo sarakstu pilnveido, tad tiek izdomāta atkal jauna viela, jauna formula, un tas viss turpinās.

Šobrīd komisijai ir nodots likumprojekts, kas paredz, ka šādas vielas, par kurām ir tikai aizdomas, ka tās var slikti ietekmēt veselību, varēs izņemt no apgrozības uz 12 mēnešiem un šo 12 mēnešu laikā tad arī pārliecināties par šo vielu sastāvu, kaitīgumu. Tas pats būs darāms arī ar vielām, par kurām jau būs šādas ziņas jebkurā citā Eiropas Savienības valstī. Tā ka nu jādomā, ka pēc nedēļām trim šis mūsu jaunatnes veselību kropļojošais bizness tiks padarīts par nekaitīgu. Ceru, ka Saeima to ātri izdarīs.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam.

Nākamais raidījumā „Frakciju viedokļi” šodien runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Valsts prezidents šonedēļ nosūtīja Saeimai savu likumdošanas iniciatīvu, kas paredz grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas kārtības rulli, stiprināt Ministru prezidenta un valdības pozīciju. Valsts prezidents rosina vairākas izmaiņas pašreizējā valdības apstiprināšanas kārtībā. Proti, Ministru prezidentam un viņa redzējumam par valsts stratēģisko attīstību būtu jāsaņem, līdzīgi kā līdz šim, Saeimas uzticība, kas būtu jāpauž ar kvalificētu balsu vairākumu, un pēc tam Ministru prezidents jau kā apstiprināts valdības vadītājs aicinātu savā komandā ministrus; viņiem – atšķirībā no tā, kā tas bija līdz šim! – vairs parlamenta atbalsts nebūtu vajadzīgs, taču būtu nepieciešams Valsts prezidenta akcepts.

Tiek rosināts arī izslēgt no likumdošanas normas, kas nosaka, ka Ministru kabinets ir atkāpies, ja Saeima pirmajā vai otrajā lasījumā noraida valdības iesniegto budžeta projektu.

„Saskaņas Centrs” rūpīgi vērtēs Valsts prezidenta iniciatīvu izpildvaras stiprināšanai. Vai viss būs viens pret vienu pieņemams, šobrīd ir grūti pateikt, jo priekšlikuma detaļas vēl jāanalizē. Tomēr vēlos uzsvērt, ka, no vienas puses, Dombrovska valdībai šī iniciatīva vairs nelīdzēs, taču, no otras puses, pārmaiņas pašreizējā situācijā ir nepieciešamas, jo valdības gaiteņos vērojama totāla bezatbildība. Un tāpēc Valsts prezidents ir nācis klajā ar priekšlikumiem, lai būtiski palielinātu ne tikai Ministru prezidenta, bet patiesībā arī Valsts prezidenta pilnvaras. Vai mēs ar to īstenībā neiegūsim jaunu Satversmi? Pēc idejas Valsts prezidentam nevajadzētu spēlēt aktīvu lomu ministru izvēlē. Ja tomēr Latvijas Valsts prezidents vēlas šajā ziņā spēlēt aktīvu lomu, tad mums ir jārunā arī par Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” izvirzīto likumdošanas iniciatīvu, par to, ka Valsts prezidents būtu jāievēlē visas tautas vēlēšanās.

Mēs plānojam vēl tikties ar ekspertiem, lai detalizēti pārrunātu Valsts prezidenta priekšlikumu būtību.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamajai vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Inesei Laizānei. Lūdzu!

 

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē patiešām izraisījās plašas debates par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Likumprojekta būtība: tas paredz mazināt sociālā nodokļa iemaksas jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem, kuri pirmo reizi uzsāk, nodibina darba tiesiskās attiecības. Likumprojekts pēc būtības ir ar ļoti labiem nodomiem, tas domāts, lai darba devējus motivētu pieņemt darbā jauniešus, kuriem vēl nav darba pieredzes. Bet diemžēl mēs šim likumprojektam saskatījām arī diskriminējošu raksturu, jo tas būs negodīgs pret jauniešiem, kuri dibina ne pirmās, bet nākamās darba attiecības. Protams, tas būs ļoti diskriminējoši pret pārējiem darba ņēmējiem, īpaši pret pirmspensijas vecuma darbiniekiem.

Protams, jauniešu bezdarbs ir ļoti satraucošs, kaut gan jāsaka, ka Latvijā šie rādītāji uzlabojas: 2010.gadā bezdarbs bija 35 procenti, turpretim 2013.gadā – jau vairs tikai 19,8 procenti. Protams, pie šīs problēmas ir jāturpina strādāt, ir jāmeklē risinājumi līdztekus tiem, kuri pašlaik jau likumdošanā ir iestrādāti.

Šodien Saeimas sēdē notika arī, manuprāt, ļoti rets gadījums: pretēji frakcijas VIENOTĪBA deputātu iesniegtajam priekšlikumam atsaukt deputāti Janīnu Kursīti-Pakuli no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ar balsu vairākumu Saeimas sēdē deputāti nolēma, ka Kursītes-Pakules kundzei ir jāturpina darbs šajā būtiskajā, deputātiem būtiskajā, komisijā (es teiktu – sirdsapziņas komisijā!). Ir jānovērtē, ka Saeimas vairākums ir dāvājis uzticību šai deputātei un vēlas šo deputāti redzēt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Vēlos arī paskaidrot to, kas pašlaik notiek Nacionālās apvienības pārraudzībā esošajā Kultūras ministrijā.

Nacionālā apvienība līdz budžeta iesniegšanai un līdz budžeta apstiprināšanai jaunu kultūras ministru nedeleģēs. Kultūras ministra pienākumus pašlaik pilda tieslietu ministrs Jānis Bordāns, visus procesus Kultūras ministrijā nodrošina līdzšinējais ministres birojs, arī es turpinu darbu kā parlamentārā sekretāre. Un svarīgi, ka līdzšinējā sadarbība ar Latvijas Kultūras aliansi tiek saglabāta, tiks nodrošinātas iknedēļas tikšanās – tā, kā tas bija iepriekšējās ministres laikā.

Atbildība par nozari Nacionālajai apvienībai ir ļoti svarīga un būtiska, un būtiski ir arī izcīnīt šo budžetu, kas būs 10,5 miljoni 2014.gadā.

Procesi Kultūras ministrijā turpinās un notiek. Ir izsludināts konkurss uz Operas valdes locekļa amatu. Kultūras ministrija sāk vērtēt šogad notikušos Dziesmu un deju svētkus, kā arī gatavojas Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas apgūšanai un projekta „Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” norisei.

Tas arī viss.

Paldies. Lai jums un mums visiem jauks un skaists Latvijas rudens!

 

Vadītāja. Paldies Inesei Laizānei no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Reformu partijas frakcijas deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

 

V.Ķirsis (RP).

 

Labdien, dārgie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēde tiešām bija spraiga un notikumiem bagāta, taču es gribētu uzsvērt trīs, manuprāt, svarīgākos notikumus un par vienu izstāstīt detalizētāk.

Vispirms jāsaka, ka šodien, kā to jau mani kolēģi iepriekš minēja, beidzās ar eiro ieviešanu saistīto likumu grozīšana. Paketē bija veseli 120 likumprojekti, un šodien gandrīz vai visiem tātad tika pielikts punkts.

Kā otrais notikums jāpiemin tas, ka šodien tika grozīta Satversme.

Kā mēs atceramies, pirms vairāk nekā gada tika grozīts Saeimas kārtības rullis, un tagad visas Saeimas amatpersonas ievēlē atklātos balsojumos; iepriekš tie bija aizklāti balsojumi. Taču aizklātie balsojumi vēl palika spēkā attiecībā uz tām valsts amatpersonām, kas ir Satversmē ierakstītas, – tie ir Satversmes tiesas tiesneši un Valsts prezidents, ko joprojām vēlē aizklāti.

Šodien tika grozīta Satversme, un turpmāk arī Satversmes tiesas tiesnešus Saeima ievēlēs atklātā balsojumā. Man liels prieks par to, ka šāds Satversmes grozījums tika pieņemts, jo viens no Reformu partijas priekšvēlēšanu solījumiem bija tas, ka mēs panāksim atklātos balsojumus.

Un tātad šobrīd, protams, ir vēl palicis aizklātais balsojums attiecībā uz Valsts prezidentu, bet ir sperti ļoti lieli soļi uz priekšu pretim atklātībai, jo nav vietas nekādiem aizmuguriskiem darījumiem šo amatpersonu ievēlēšanā.

Trešais ir, manuprāt, ļoti svarīgs notikums tieši Latvijas ekonomikai: šodien tika pieņemti pirmajā lasījumā trīs likumprojekti, kas iedzīvina tā saukto kapitāla daļu... valsts kapitāla daļu pārvaldības reformu.

Šobrīd valstij dažādos uzņēmumos pieder kapitāla daļas apmēram 5 miljardu vērtībā, tātad principā pieder uzņēmumi 5 miljardu vērtībā, kuros saražo apmēram vienu piekto daļu jeb 20 procentus no visas Latvijas ekonomiskās vērtības, proti, no iekšzemes kopprodukta. Tā ir ļoti nozīmīga daļa! Un, ja mēs domājam par mūsu iedzīvotāju labklājības celšanu, mēs nekādi nedrīkstam aizmirst arī valsts uzņēmumu efektivitātes celšanu, to uzraudzības celšanu.

Kā tad īsti šobrīd notiek valsts uzņēmumu uzraudzība?

Pirmām kārtām jau jāteic, ka tā ir sadrumstalota, uzņēmumi ir izmētāti pa ministrijām, tātad katrai ministrijai ir attiecīgi... nu, katras konkrētās ministrijas politikas jomā esošs uzņēmums (piemēram, Ekonomikas ministrijai – „Latvenergo”, Satiksmes ministrijai – airBaltic un tā tālāk).

Un kas uzrauga šos uzņēmumus? Uzrauga ministrijas galvenais ierēdnis, tātad valsts sekretārs, kuram, starp citu, ir jāvada vēl arī visa ministrijas ierēdņu armija; turklāt viņam ir jāstrādā pie tā sauktajām nozares politikām un dažādiem citiem jautājumiem, un tad viņam ir jāpaspēj vēl arī izsekot līdzi tam, kas tad īsti notiek šajos valsts uzņēmumos. Tas ir praktiski nereāli! Principā šie uzņēmumi dzīvo savu dzīvi.

Kas ir interesanti? Izrādās, lielākajai daļai valsts uzņēmumu nemaz nav tādas ilgtermiņa vai pat vidēja termiņa darbības stratēģijas. Viņi darbojas stihiski, ļaujas plūsmai: kur un kā straume nes, tā viņi darbojas.

Vēl viens svarīgs jautājums ir dividenžu politika. Šobrīd visām valsts kapitālsabiedrībām 90 procenti no peļņas ir jāiemaksā budžetā, neskatoties, absolūti nevērtējot konkrētā uzņēmuma kaut kādus nākotnes plānus. Varbūt viņam ir nepieciešams līdzekļus paturēt, lai, tā teikt, ieguldītu attīstībā? Varbūt, tieši pretēji, viņam nevajag arī tos 10 procentus atstāt, var visu paņemt? Un tā tālāk.

Šī ir virkne jautājumu, virkne nesakārtotību, kas šobrīd raksturo valsts uzņēmumu pārvaldību. Pēc aptuvenām aplēsēm, pēc ekspertu domām, ja tiktu sakārtota šī joma, tad budžets no šīm kapitālsabiedrībām, tātad no viņu darbības, varētu papildus ieņemt ik gadu vismaz par 80–120 miljoniem latu vairāk, no kā tad arī varētu segt citas mūsu valstī esošās vajadzības.

Un ko paredz šī likumprojektu pakete? Tā paredz izveidot vienotus kritērijus, pēc kādiem mūsu valstī tiktu pārvaldītas kapitālsabiedrības, – tā nosaka, ka katrai kapitālsabiedrībai ir jābūt darbības plānam, vīzijai. Pie šī darbības plāna konkrēti tiek piesaistīti, teiksim, valdes locekļi, kuru darbība tiek vērtēta pēc tā, kā tiek... vai šis plāns īstenojas dzīvē vai ne. Tāpat dividenžu politika tiek plānota atkarībā no sasniedzamajiem rezultātiem: ja ir nepieciešams kaut kādus jaunus projektus attīstīt, tad dividendes var tikt paturētas, bet, ja nav nepieciešams, tad, protams, tās tiek ieskaitītas valsts budžetā.

Un visbeidzot ir jāpiemin jautājums, kas ir ļoti svarīgs, kas sabiedrību ne vienu reizi vien ir satricinājis. Proti, arī kadru politika ir noteikta šajā likumprojektā. Noteikti būsiet dzirdējuši masu medijos pēdējās nedēļās, piemēram, to skaļo gadījumu – Jūrmalas gadījumu: ir atgriezies, lai strādātu, viens no Jūrmalgeitas varoņiem Hlevicka kungs, kuru Jūrmalas mērs Trukšņa kungs ir iekārtojis divās valsts kapitālsabiedrībās – „Jūrmalas slimnīcā” un „Veselības un sociālās aprūpes centrā „Sloka””. Tas tomēr izraisa jautājumu, vai tiešām ar publiskiem finanšu līdzekļiem būtu jādarbojas smagos kriminālnoziegumos notiesātiem cilvēkiem.

Tātad, pieņemot šo likumu, šāda situācija tiks izslēgta valsts kapitālsabiedrībās, jo tur ir pants... punkts, kas aizliedz šādiem cilvēkiem ieņemt amatus šo kapitālsabiedrību valdēs.

Tie, manuprāt, bija svarīgākie šajā Saeimas sēdē pieņemtie lēmumi.

Paldies par uzmanību, un veiksmīgu dienu un veiksmīgu nedēļas nogali! Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātam Vilnim Ķirsim.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Vēlot jauku nedēļas nogali, no jums atvados līdz nākamreizei. Visu labu!

Frakciju viedokļi
2013.gada 19.septembrī


 

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs par Saeimas šīsdienas sēdē izskatītajiem jautājumiem jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

 

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Atkal ir pagājusi kārtējā ražīgā Saeimas darba diena. Jāsaka, Saeimas šodienas sēde iezīmējās ar vairākiem notikumiem.

Viens no svarīgākajiem notikumiem ir tas, ka Saeima šodien, apstiprinot gandrīz 60 atsevišķus likumprojektus, ir pabeigusi darbu pie eiro ieviešanas. Praktiski visi tie darbi, kas saistīti ar likumdošanu, ir pabeigti, un pašlaik ir atlicis tikai tas uzdevums – tehniskajā ziņā sākt šo lietu darīt.

Ja mēs runājam par būtiskiem jautājumiem, kas tika izrunāti šodien Saeimas sēdē, tad, protams, nevar nepieskarties opozīcijas deputātu iesniegtajam pieprasījumam veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par situāciju veselības aprūpes nozarē”, un deputāti karstās diskusijās šajā jautājumā, protams, pieskārās tam, ka nepārprotami veselības aprūpes nozarē finansējums ir nepietiekams. Un, ja mēs runājam par šī finansējuma proporciju, kas būtu no valsts budžeta nepieciešama (tātad 2,8 procentu vietā 5 procenti), tad mēs runājam par milzīgām naudas summām, kas būtu nepieciešamas, lai pilnībā finansētu, atbilstīgi, veselības nozari, un tā jau ir daudz sarežģītāka diskusija nekā, teiksim, nākamā gada budžeta jautājums, kur fiskālā telpa ir tikai 80 miljoni. Mēs šeit runājam par vairākiem simtiem miljonu palielinātu finansējumu. Un, katrā ziņā piekrītot tiem deputātiem, kas teica, ka finansējums ir pārāk mazs, mēs redzam, ka Latvijas iedzīvotāju līdzmaksājums ir pārāk liels, teiksim, neadekvāti liels, ja mēs salīdzinām ar Eiropas Savienības telpu. Tātad, protams, šī diskusija bija vietā. Taču jāsaka, ka deputāti neatbalstīja šo pieprasījumu ministrei, tā ka šīs debates palika tikai Saeimas ietvaros.

Otra, manuprāt, ārkārtīgi svarīga diskusija bija diskusija par opozīcijas deputātu virzīto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kurš paredzēja, ka no nākamā gada jauniešiem, uzsākot darba attiecības, sociālā nodokļa iemaksas tiktu veiktas nevis no darba devēja, bet... tiktu noņemtas no darba devēja pleciem, bet tiktu subsidētas no valsts pamatbudžeta. Sākotnēji tā likās diezgan spoža ideja, taču iedziļinoties ir skaidri redzams, ka šāda milzīga fiskāla intervence, kas varētu būt apmēram 700 miljoni latu jau no nākamā gada, liekas pārmērīga attiecībā pret tiem budžeta līdzekļiem, kas mums ir pieejami, īpaši raugoties no tā viedokļa, ka no 1.janvāra Eiropas Savienības ietvaros tiek atvērta jauna iniciatīva – „Jauniešu garantija”, kura paredz jaunietim četru mēnešu laikā... ja jaunietis nevar atrast darbu, tad no valsts puses tiek garantēta kāda noteikta veida programma: vai nu tā ir darba vieta, vai vieta mācību iestādē, vai apmācību programma, vai kas cits, līdz kamēr jaunietis tiek integrēts darba tirgū.

Šī diskusija atklāj vēl vienu ļoti lielu problēmu, kas attiecas uz jauniešiem, – izglītības sistēmas un darba tirgus neatbilstību. Tiešām problēma ir pietiekami nopietna, sākot ar to, ka no pamatizglītības sistēmas gandrīz 7 procenti jauniešu „izkrīt” – nestrādā un nemācās, neko nedara, un tā viņi veido vienu ļoti smagu grupu, kura integrējama sabiedrībā.

Tāpat tika izrunāta arī tā problēma, ka vairāk nekā trešdaļa vidusskolēnu nespēj pēc tam turpināt izglītību mācību sistēmā, un tika runāts arī par prakšu iespēju jauniešiem, lai viņi strādājot varētu vieglāk uzsākt savas darba attiecības.

Katrā ziņā deputāti neatbalstīja šo iniciatīvu. Taču jāpiekrīt, ka problēma paliek. Un patiesībā, lai tā problēma tiktu atrisināta, nav vis jādomā par to, kā integrēt jauniešus darba tirgū pēc iespējas ātrāk, bet gan vajag atrast veidu, kā jaunieši varētu saņemt ilgtspējīgu, teiksim, cilvēka cienīgu darba samaksu, un nevajag vairs turpināt to modeli, kāds pastāv šobrīd, – ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju strādā minimālās algas līmenī.

Es gribu pieminēt vēl arī to, ka patiesībā Saeimas sēde – tā ir viena lieta; visu laiku notiek ļoti aktīvs darbs komisijās un dažādās darba grupās, saskaņojot koalīcijas partiju viedokļus, teiksim, tajos vēl neskaidrajos jautājumos, kas attiecas uz budžeta paketi. Un šeit ir divi ārkārtīgi svarīgi jautājumi. Viens no tiem ir demogrāfijas jautājums, kurā šobrīd abas puses – Nacionālā apvienība, kas ir, tā teikt, ultimāta izvirzītāja, un Labklājības ministrija, kas ir, tā teikt, otrs sarunu partneris – pašlaik tuvina savas pozīcijas, un nu jau ir redzama gaisma tuneļa galā un liekas, ka šīs nedēļas laikā mēs varēsim vienoties. Ir skaidrs, ka abas grupas vēlas sasniegt vienotus mērķus, jo tā diskusija ir tikai par līdzekļiem.

Līdzīgi tuvinās pozīcija arī jautājumā par tā saukto uzturēšanās atļauju piešķiršanu vai, gluži otrādi, nepiešķiršanu.

Tā ka mēs ceram, ka šīs nedēļas vai nākamo nedēļu laikā arī šīs diskusijas vainagosies ar panākumiem.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Arvilam Ašeradenam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

 

K.Seržants (ZZS).

 

Jā, labdien, cienījamie radioklausītāji! Man jums šodien būs divas ziņas – viena laba, viena slikta –, un tradicionāli tad laikam jāsāk ar slikto.

Šodien diemžēl izgāzās opozīcijas mēģinājumi padarīt valstī šobrīd vienīgo un autoritatīvo kontrolējošo iestādi Valsts kontroli par spēcīgāku un spējīgāku veikt dažādas pārbaudes, lai tām būtu, tā teikt, kaut kāds rezultāts, kaut kāds galaiznākums. Pozīcija diemžēl to noraidīja! Tas izskatās pavisam dīvaini arī tāpēc, ka pirms kāda laika pozīcija nobalsoja par šā jautājuma nodošanu komisijai, bet nu komisija diemžēl noraidīja.

Ko tad šie grozījumi paredzēja? Šie grozījumi paredzēja Valsts kontrolei lielākas iespējas veikt dažādos valsts uzņēmumos un kapitālsabiedrībās operatīvas pārbaudes, tas ir, negaidītas, jo šobrīd Valsts kontrolei ierobežotā budžeta dēļ ir plāns jāsastāda uz... gadu uz priekšu un, protams, ja kāds labi pacenšas, tad šo plānu, protams, var arī uzzināt un tam laikus sagatavoties.

Otra lieta, kas ar šiem grozījumiem bija plānota, – tas, ka Valsts kontroles secinājumi un lēmumi tomēr ir jāizpilda, nevis jārīkojas ar tiem tā, kā tas notiek šobrīd, – ka tiek pieaicināti dažādi privāti auditori, kuri pēc tam ar dažādām metodēm šos Valsts kontroles slēdzienus apstrīd, un visa tā rezultāts ir tas, ka tie procesi ievelkas garumā, ir garum gari un bez rezultāta.

Un trešais, pats būtiskākais, kas šajos likuma grozījumos bija paredzēts, – ka Valsts kontrole tomēr varētu auditēt un pārbaudīt arī to, kā tiek tērēti Saeimas līdzekļi. Diemžēl arī šie grozījumi tika noraidīti, un tas kaut kā neiet kopā ar to, ka mēs patiesā sajūsmā šodien padarījām par atklātām arī Satversmes tiesas tiesnešu vēlēšanas. Esam par atklātām Satversmes tiesas tiesnešu vēlēšanām, bet šodien negribējām padarīt par atklātu Saeimas namā un Saeimas budžetā notiekošo.

Labā ziņā ir tā, ka acīmredzot jau pēc divām trim nedēļām valsts tiesībsargājošās iestādes varēs daudz ātrāk reaģēt un vērsties pret tā sauktajiem legālo narkotiku tirgotājiem, ar kuriem šobrīd atkal ir pilna Rīga – ir vismaz 40 vai 50 tirgošanās vietas, kur tiek pārdotas... pārdoti dažādi smēķējamie maisījumi, kurus ir grūti izņemt tāpēc, ka parādās dažādas jaunas vielas, kuru nav Latvijā spēkā esošajā aizliegto vielu sarakstā. Un, lai šajā sarakstā ievietotu šīs vielas, šo vielu ķīmisko formulu, parasti paiet vismaz pusgads, un šī pusgada laikā bez traucēkļiem tās var tirgot. Un, kad šo sarakstu pilnveido, tad tiek izdomāta atkal jauna viela, jauna formula, un tas viss turpinās.

Šobrīd komisijai ir nodots likumprojekts, kas paredz, ka šādas vielas, par kurām ir tikai aizdomas, ka tās var slikti ietekmēt veselību, varēs izņemt no apgrozības uz 12 mēnešiem un šo 12 mēnešu laikā tad arī pārliecināties par šo vielu sastāvu, kaitīgumu. Tas pats būs darāms arī ar vielām, par kurām jau būs šādas ziņas jebkurā citā Eiropas Savienības valstī. Tā ka nu jādomā, ka pēc nedēļām trim šis mūsu jaunatnes veselību kropļojošais bizness tiks padarīts par nekaitīgu. Ceru, ka Saeima to ātri izdarīs.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam.

Nākamais raidījumā „Frakciju viedokļi” šodien runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Valsts prezidents šonedēļ nosūtīja Saeimai savu likumdošanas iniciatīvu, kas paredz grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas kārtības rulli, stiprināt Ministru prezidenta un valdības pozīciju. Valsts prezidents rosina vairākas izmaiņas pašreizējā valdības apstiprināšanas kārtībā. Proti, Ministru prezidentam un viņa redzējumam par valsts stratēģisko attīstību būtu jāsaņem, līdzīgi kā līdz šim, Saeimas uzticība, kas būtu jāpauž ar kvalificētu balsu vairākumu, un pēc tam Ministru prezidents jau kā apstiprināts valdības vadītājs aicinātu savā komandā ministrus; viņiem – atšķirībā no tā, kā tas bija līdz šim! – vairs parlamenta atbalsts nebūtu vajadzīgs, taču būtu nepieciešams Valsts prezidenta akcepts.

Tiek rosināts arī izslēgt no likumdošanas normas, kas nosaka, ka Ministru kabinets ir atkāpies, ja Saeima pirmajā vai otrajā lasījumā noraida valdības iesniegto budžeta projektu.

„Saskaņas Centrs” rūpīgi vērtēs Valsts prezidenta iniciatīvu izpildvaras stiprināšanai. Vai viss būs viens pret vienu pieņemams, šobrīd ir grūti pateikt, jo priekšlikuma detaļas vēl jāanalizē. Tomēr vēlos uzsvērt, ka, no vienas puses, Dombrovska valdībai šī iniciatīva vairs nelīdzēs, taču, no otras puses, pārmaiņas pašreizējā situācijā ir nepieciešamas, jo valdības gaiteņos vērojama totāla bezatbildība. Un tāpēc Valsts prezidents ir nācis klajā ar priekšlikumiem, lai būtiski palielinātu ne tikai Ministru prezidenta, bet patiesībā arī Valsts prezidenta pilnvaras. Vai mēs ar to īstenībā neiegūsim jaunu Satversmi? Pēc idejas Valsts prezidentam nevajadzētu spēlēt aktīvu lomu ministru izvēlē. Ja tomēr Latvijas Valsts prezidents vēlas šajā ziņā spēlēt aktīvu lomu, tad mums ir jārunā arī par Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” izvirzīto likumdošanas iniciatīvu, par to, ka Valsts prezidents būtu jāievēlē visas tautas vēlēšanās.

Mēs plānojam vēl tikties ar ekspertiem, lai detalizēti pārrunātu Valsts prezidenta priekšlikumu būtību.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamajai vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātei Inesei Laizānei. Lūdzu!

 

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē patiešām izraisījās plašas debates par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Likumprojekta būtība: tas paredz mazināt sociālā nodokļa iemaksas jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem, kuri pirmo reizi uzsāk, nodibina darba tiesiskās attiecības. Likumprojekts pēc būtības ir ar ļoti labiem nodomiem, tas domāts, lai darba devējus motivētu pieņemt darbā jauniešus, kuriem vēl nav darba pieredzes. Bet diemžēl mēs šim likumprojektam saskatījām arī diskriminējošu raksturu, jo tas būs negodīgs pret jauniešiem, kuri dibina ne pirmās, bet nākamās darba attiecības. Protams, tas būs ļoti diskriminējoši pret pārējiem darba ņēmējiem, īpaši pret pirmspensijas vecuma darbiniekiem.

Protams, jauniešu bezdarbs ir ļoti satraucošs, kaut gan jāsaka, ka Latvijā šie rādītāji uzlabojas: 2010.gadā bezdarbs bija 35 procenti, turpretim 2013.gadā – jau vairs tikai 19,8 procenti. Protams, pie šīs problēmas ir jāturpina strādāt, ir jāmeklē risinājumi līdztekus tiem, kuri pašlaik jau likumdošanā ir iestrādāti.

Šodien Saeimas sēdē notika arī, manuprāt, ļoti rets gadījums: pretēji frakcijas VIENOTĪBA deputātu iesniegtajam priekšlikumam atsaukt deputāti Janīnu Kursīti-Pakuli no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ar balsu vairākumu Saeimas sēdē deputāti nolēma, ka Kursītes-Pakules kundzei ir jāturpina darbs šajā būtiskajā, deputātiem būtiskajā, komisijā (es teiktu – sirdsapziņas komisijā!). Ir jānovērtē, ka Saeimas vairākums ir dāvājis uzticību šai deputātei un vēlas šo deputāti redzēt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Vēlos arī paskaidrot to, kas pašlaik notiek Nacionālās apvienības pārraudzībā esošajā Kultūras ministrijā.

Nacionālā apvienība līdz budžeta iesniegšanai un līdz budžeta apstiprināšanai jaunu kultūras ministru nedeleģēs. Kultūras ministra pienākumus pašlaik pilda tieslietu ministrs Jānis Bordāns, visus procesus Kultūras ministrijā nodrošina līdzšinējais ministres birojs, arī es turpinu darbu kā parlamentārā sekretāre. Un svarīgi, ka līdzšinējā sadarbība ar Latvijas Kultūras aliansi tiek saglabāta, tiks nodrošinātas iknedēļas tikšanās – tā, kā tas bija iepriekšējās ministres laikā.

Atbildība par nozari Nacionālajai apvienībai ir ļoti svarīga un būtiska, un būtiski ir arī izcīnīt šo budžetu, kas būs 10,5 miljoni 2014.gadā.

Procesi Kultūras ministrijā turpinās un notiek. Ir izsludināts konkurss uz Operas valdes locekļa amatu. Kultūras ministrija sāk vērtēt šogad notikušos Dziesmu un deju svētkus, kā arī gatavojas Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas apgūšanai un projekta „Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” norisei.

Tas arī viss.

Paldies. Lai jums un mums visiem jauks un skaists Latvijas rudens!

 

Vadītāja. Paldies Inesei Laizānei no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Reformu partijas frakcijas deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

 

V.Ķirsis (RP).

 

Labdien, dārgie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēde tiešām bija spraiga un notikumiem bagāta, taču es gribētu uzsvērt trīs, manuprāt, svarīgākos notikumus un par vienu izstāstīt detalizētāk.

Vispirms jāsaka, ka šodien, kā to jau mani kolēģi iepriekš minēja, beidzās ar eiro ieviešanu saistīto likumu grozīšana. Paketē bija veseli 120 likumprojekti, un šodien gandrīz vai visiem tātad tika pielikts punkts.

Kā otrais notikums jāpiemin tas, ka šodien tika grozīta Satversme.

Kā mēs atceramies, pirms vairāk nekā gada tika grozīts Saeimas kārtības rullis, un tagad visas Saeimas amatpersonas ievēlē atklātos balsojumos; iepriekš tie bija aizklāti balsojumi. Taču aizklātie balsojumi vēl palika spēkā attiecībā uz tām valsts amatpersonām, kas ir Satversmē ierakstītas, – tie ir Satversmes tiesas tiesneši un Valsts prezidents, ko joprojām vēlē aizklāti.

Šodien tika grozīta Satversme, un turpmāk arī Satversmes tiesas tiesnešus Saeima ievēlēs atklātā balsojumā. Man liels prieks par to, ka šāds Satversmes grozījums tika pieņemts, jo viens no Reformu partijas priekšvēlēšanu solījumiem bija tas, ka mēs panāksim atklātos balsojumus.

Un tātad šobrīd, protams, ir vēl palicis aizklātais balsojums attiecībā uz Valsts prezidentu, bet ir sperti ļoti lieli soļi uz priekšu pretim atklātībai, jo nav vietas nekādiem aizmuguriskiem darījumiem šo amatpersonu ievēlēšanā.

Trešais ir, manuprāt, ļoti svarīgs notikums tieši Latvijas ekonomikai: šodien tika pieņemti pirmajā lasījumā trīs likumprojekti, kas iedzīvina tā saukto kapitāla daļu... valsts kapitāla daļu pārvaldības reformu.

Šobrīd valstij dažādos uzņēmumos pieder kapitāla daļas apmēram 5 miljardu vērtībā, tātad principā pieder uzņēmumi 5 miljardu vērtībā, kuros saražo apmēram vienu piekto daļu jeb 20 procentus no visas Latvijas ekonomiskās vērtības, proti, no iekšzemes kopprodukta. Tā ir ļoti nozīmīga daļa! Un, ja mēs domājam par mūsu iedzīvotāju labklājības celšanu, mēs nekādi nedrīkstam aizmirst arī valsts uzņēmumu efektivitātes celšanu, to uzraudzības celšanu.

Kā tad īsti šobrīd notiek valsts uzņēmumu uzraudzība?

Pirmām kārtām jau jāteic, ka tā ir sadrumstalota, uzņēmumi ir izmētāti pa ministrijām, tātad katrai ministrijai ir attiecīgi... nu, katras konkrētās ministrijas politikas jomā esošs uzņēmums (piemēram, Ekonomikas ministrijai – „Latvenergo”, Satiksmes ministrijai – airBaltic un tā tālāk).

Un kas uzrauga šos uzņēmumus? Uzrauga ministrijas galvenais ierēdnis, tātad valsts sekretārs, kuram, starp citu, ir jāvada vēl arī visa ministrijas ierēdņu armija; turklāt viņam ir jāstrādā pie tā sauktajām nozares politikām un dažādiem citiem jautājumiem, un tad viņam ir jāpaspēj vēl arī izsekot līdzi tam, kas tad īsti notiek šajos valsts uzņēmumos. Tas ir praktiski nereāli! Principā šie uzņēmumi dzīvo savu dzīvi.

Kas ir interesanti? Izrādās, lielākajai daļai valsts uzņēmumu nemaz nav tādas ilgtermiņa vai pat vidēja termiņa darbības stratēģijas. Viņi darbojas stihiski, ļaujas plūsmai: kur un kā straume nes, tā viņi darbojas.

Vēl viens svarīgs jautājums ir dividenžu politika. Šobrīd visām valsts kapitālsabiedrībām 90 procenti no peļņas ir jāiemaksā budžetā, neskatoties, absolūti nevērtējot konkrētā uzņēmuma kaut kādus nākotnes plānus. Varbūt viņam ir nepieciešams līdzekļus paturēt, lai, tā teikt, ieguldītu attīstībā? Varbūt, tieši pretēji, viņam nevajag arī tos 10 procentus atstāt, var visu paņemt? Un tā tālāk.

Šī ir virkne jautājumu, virkne nesakārtotību, kas šobrīd raksturo valsts uzņēmumu pārvaldību. Pēc aptuvenām aplēsēm, pēc ekspertu domām, ja tiktu sakārtota šī joma, tad budžets no šīm kapitālsabiedrībām, tātad no viņu darbības, varētu papildus ieņemt ik gadu vismaz par 80–120 miljoniem latu vairāk, no kā tad arī varētu segt citas mūsu valstī esošās vajadzības.

Un ko paredz šī likumprojektu pakete? Tā paredz izveidot vienotus kritērijus, pēc kādiem mūsu valstī tiktu pārvaldītas kapitālsabiedrības, – tā nosaka, ka katrai kapitālsabiedrībai ir jābūt darbības plānam, vīzijai. Pie šī darbības plāna konkrēti tiek piesaistīti, teiksim, valdes locekļi, kuru darbība tiek vērtēta pēc tā, kā tiek... vai šis plāns īstenojas dzīvē vai ne. Tāpat dividenžu politika tiek plānota atkarībā no sasniedzamajiem rezultātiem: ja ir nepieciešams kaut kādus jaunus projektus attīstīt, tad dividendes var tikt paturētas, bet, ja nav nepieciešams, tad, protams, tās tiek ieskaitītas valsts budžetā.

Un visbeidzot ir jāpiemin jautājums, kas ir ļoti svarīgs, kas sabiedrību ne vienu reizi vien ir satricinājis. Proti, arī kadru politika ir noteikta šajā likumprojektā. Noteikti būsiet dzirdējuši masu medijos pēdējās nedēļās, piemēram, to skaļo gadījumu – Jūrmalas gadījumu: ir atgriezies, lai strādātu, viens no Jūrmalgeitas varoņiem Hlevicka kungs, kuru Jūrmalas mērs Trukšņa kungs ir iekārtojis divās valsts kapitālsabiedrībās – „Jūrmalas slimnīcā” un „Veselības un sociālās aprūpes centrā „Sloka””. Tas tomēr izraisa jautājumu, vai tiešām ar publiskiem finanšu līdzekļiem būtu jādarbojas smagos kriminālnoziegumos notiesātiem cilvēkiem.

Tātad, pieņemot šo likumu, šāda situācija tiks izslēgta valsts kapitālsabiedrībās, jo tur ir pants... punkts, kas aizliedz šādiem cilvēkiem ieņemt amatus šo kapitālsabiedrību valdēs.

Tie, manuprāt, bija svarīgākie šajā Saeimas sēdē pieņemtie lēmumi.

Paldies par uzmanību, un veiksmīgu dienu un veiksmīgu nedēļas nogali! Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātam Vilnim Ķirsim.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Vēlot jauku nedēļas nogali, no jums atvados līdz nākamreizei. Visu labu!

Sestdien, 18.novembrī
09:00  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītais ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Domā
10:30  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa
12:00  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā Saeimas svinīgā sēde
13:30  Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltītā NBS vienību militārā parāde 11.novembra krastmalā
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”