Latvijas Republikas 11.Saeimas
ārkārtas sesijas sēde
2013.gada 9.jūlijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 12.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 9.jūlija ārkārtas sesiju.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti divi priekšlikumi par izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad pieci deputāti - Reizniece-Ozola, Čepāne, Augulis, Grigule un Brigmanis - lūdz izdarīt izmaiņas 9.jūlija ārkārtas sesijas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Par nekustamā īpašuma „Smiltsērkšķi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai”.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Īsi vēlējos jūs informēt par iemeslu, kādēļ mēs lūdzam šobrīd izslēgt šo likumprojektu no Saeimas sēdes darba kārtības. Kā jūs redzat, jautājums ir par nekustamā īpašuma „Smiltsērkšķi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu ar mērķi realizēt Ventspils lidostas attīstības projektu. Šis jautājums tika ļoti rūpīgi izsvērts, un, tā kā iepriekš, vairākkārt mēģinot rast vienošanos ar zemes gabala īpašnieci Inesi Poles kundzi, šāda vienošanās netika panākta, tad likumprojekts tika virzīts Saeimā Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 5.panta kārtībā.

Savukārt šobrīd ir saņemta ticama informācija, ka šāda vienošanās starp nekustamā īpašuma īpašnieci Poles kundzi un Ventspils lidostu vakardien ir panākta - ir parakstīta vienošanās, ka līdz nākamā gada 1.februārim notiks šī nekustamā īpašuma maiņa pret citu zemes gabalu, kuru piedāvā pašvaldība, un tas notiks uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem. Tāpēc šobrīd ir lūgums izslēgt šo likumprojektu no darba kārtības un atgriezties pie šī jautājuma nepieciešamības gadījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts no darba kārtības ir izslēgts.

Pieci deputāti - Demiters, Kalniņa-Lukaševica, Zatlers, Ražuks un Liepiņš - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 9.jūlija ārkārtas sesijas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts no darba kārtības ir izslēgts.

Pirmais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts „Par Oļega Hļebņikova 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 11.Saeimas deputāta Dmitrija Rodionova iesniegumu par viņa 11.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 4.pantu. Nākamais deputāta kandidāts no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” Latgales vēlēšanu apgabala saraksta ir Oļegs Hļebņikovs.

Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par Oļega Hļebņikova 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Oļegu Hļebņikovu nodot Saeimas deputāta svinīgo solījumu.

O.Hļebņikovs.

Es, Oļegs Hļebņikovs, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Oļega Hļebņikova 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad jums pilnvaras ir apstiprinātas. Lūdzu, ieņemiet vietu Sēžu zālē!

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas vides aizsardzības fonda likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana”.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Medību likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Savukārt komisija lūdz šo likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas nodošanas... izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad skatām likumprojektu pirmajā lasījumā.

Līdz ar to nākamais darba kārtības jautājums mums ir joprojām šis pats - likumprojekts „Grozījumi Medību likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.

J.Dūklavs (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi! Nu, vispirms jāatzīst, ka, izskatot šo likumu, mēs svītrojām... nobalsojām par to, ka ar lokiem nemedīsim; tas viss būtu ļoti labi, un tiktāl viss būtu kārtībā, bet piecos punktos esam atstājuši, ka medību tiesību iegūšana, medību vadītāja tiesību iegūšana... ir palikuši iekšā šie vārdi „medības ar loku”, un tāpēc mēs lūdzam izskatīt šo likumprojektu šodien un piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Medību likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Tātad likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Dūklavs. Paldies.

Tā kā neviena cita priekšlikuma nav, tad lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Medību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam...

J.Dūklavs. Paldies.

Sēdes vadītāja. ...un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Dūklavs. Godātā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Man būtu lūgums, ja mēs varētu... tā kā priekšlikumu, es ceru, uz otro lasījumu nebūs (Zālē smiekli. Dep. J.Urbanovičs: „Tik nopietns jautājums!”), jo šie ir tīri tehniski labojumi, mēs varētu izskatīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Medību likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Dūklavs. Paldies, kolēģi! Veiksmīgas medības! (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja, Prezidija locekļi, cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Izskatām likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””... tajā ir iekļauts likumprojekts Nr.717/Lp11.

1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ņemot vērā to, ka komisija nolēma pievienot otrajam, galīgajam, lasījumam Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, ir nepieciešams mainīt likumprojekta nosaukumu - tātad vārda „Grozījums” vietā lietot vārdu „Grozījumi”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 2. - Ministru kabineta priekšlikums. Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts ir saistīts ar to, ka Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā par invaliditātes pensiju saņēmējiem. Tas tika izskatīts janvāra mēnesī, tāpēc komisija nolēma to pievienot.

Lūdzam atbalstīt 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 3. - Ministru kabineta priekšlikums. Saistīts tieši ar to pašu. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. Arī 4.priekšlikuma iesniedzējs ir Ministru kabinets. Komisijas sēdē tas ir daļēji atbalstīts komisijas redakcijā, kas izteikta 5.priekšlikumā. Un šī redakcija atbildīgās komisijas sēdē ir atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt 4. un 5.priekšlikumam.

A.Barča. 6. - Ministru kabineta priekšlikums par invaliditātes pensijas aprēķināšanas kārtību, labojot 24.panta piekto daļu. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 7. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 8.priekšlikums ir izstrādāts Sociālo un darba lietu komisijā. Sociālo un darba lietu komisiju uzrunāja Latvijas Politiski represēto apvienība, un tāpēc komisijas izteiktā redakcija attiecībā uz pensiju indeksāciju skan šādi: „Politiski represētajām personām valsts pensijas tiek pārskatītas neatkarīgi no to apmēra.”

Informēju, kolēģi, ka komisijas sēdē diskusijas bija visai nopietnas, mēs balsojām un pārbalsojām atbilstoši Saeimas kārtības rullim, līdz beigās ar Latvijas Politiski represēto apvienības... ar Labklājības ministrijas atbildīgo amatpersonu palīdzību noskaidrojām, ka 2013.gadā, ieviešot šo normu, nepieciešamā summa būs 200 tūkstoši latu, bet nākošajā gadā - 600 tūkstoši latu.

Komisija šo priekšlikumu, divas reizes pārbalsojot, atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (labklājības ministre).

Labdien, godātie kolēģi, pēc ilgāka laika! Gribu uzsvērt, ka šis gads ir otrais gads pēc kārtas, kad apmēram tajā pašā laikā - ar gada nobīdi - mēs lemjam par ļoti būtiskiem grozījumiem pensijas regulējošos normatīvajos aktos.

Un kā šie divu gadu lēmumi ir saistīti?

Tieši tādēļ, ka pagājušogad tika pieņemts būtisks un arī smags, ļoti pretrunīgi vērtēts lēmums par pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu, mēs varam baudīt - jau gadu pēc tam! - šī lēmuma augļus. Proti, arī šis būtiskais lēmums ir bijis viens no tiem, kuri ir palīdzējuši stabilizēt sociālo budžetu. Un tieši tādēļ šodien mēs lemjam jeb jūs lemjat par to, ka pensiju indeksācija ir atsākama par gadu agrāk, nekā to paredzēja likums.

Gribu teikt, ka ne es pati, ne arī valdība kopumā, ne arī premjers nekad nav sūtījuši sabiedrībai citu ziņu. Mēs vienmēr esam teikuši, ka pensiju indeksācijas agrāka atjaunošana būs iespējama pie noteiktiem nosacījumiem. Un tātad vēlreiz atkārtoju: šie nosacījumi ir izpildījušies, un pensiju indeksācija, lai gan ne visām pensijām, kas būtu taisnīgi, ir atsākama.

Vēl gribu jūs informēt, ka diskusijas par to, līdz kuram apjomam pensijas ir indeksējamas, ir bijušas ļoti, ļoti konstruktīvas. Un šeit lielāko atzinību vēlos izteikt tieši pensionāru intereses pārstāvošajām organizācijām, jo vienas tradicionāli esošās organizācijas vietā, proti, Latvijas Pensionāru federācijas vietā... šis loks ir kļuvis plašāks ar ļoti konstruktīviem partneriem, un šie 200 lati, šis pensijas apmērs visām pensijām, ir tieši pašu senioru piedāvātais kompromiss.

Jautājums ir par to, vai ir labi šajā ārkārtas indeksācijā taisīt izņēmumus, ko mēs iezīmējam pēc vienas noteiktas kategorijas, kam ir saistība ar atsauci uz vēsturi, un šo indeksāciju saistīt ar politiski definētu grupu, nevis ar grupu, kas ir izvēlēta pēc objektīviem rādītājiem, proti, pēc vajadzībām. Tas lai paliek jūsu ziņā, tas lai paliek priekšlikuma autoru ziņā. Bet tas, ko es gribu teikt, - ka taisnīga pieeja būtu tomēr likt par pamatu objektīvās prioritātes, proti, materiālo stāvokli.

Vēlos pateikties arī Saeimai un īpaši Āboltiņas kundzei par to, ka Saeimas dotais solījums indeksācijas likumus skatīt ātrā tempā ir izpildīts, un vēl par to, ka šī indeksācija ir, manuprāt, ievērojama arī tādēļ, ka mums ir izdevies, neskatoties uz dažādiem viedokļiem, indeksāciju atsaistīt no vēlēšanām. Un tā ir laba zīme gan Saeimai, gan arī sabiedrībai kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Ministres kundze! Kolēģi deputāti! Ar šo priekšlikumu ir izveidojusies mazliet kurioza situācija, jo līdz šim mani ir brīdinājuši: „Kā?! Vai tiešām tu balsosi tāpat kā „Saskaņas Centrs”?” - taču tagad mani brīdina, ka pat „Saskaņas Centrs” to atbalsta. Un es domāju, ka šī kuriozā situācija veicinās arī vienotu... arī virzību uz vienotāku vēstures izpratni, jo jautājums, bez šaubām, ir saistīts ar mūsu vēsturi un ar okupācijas faktu, un ar no tā izrietošo genocīdu un deportācijām.

Ja runa ir par kādu izņēmumu, par to, vai šeit ir kāds izņēmums, vai dažs saka: „„Izredzētos” te ir atraduši,” tad man ir jāatgādina, ka šo „izredzēto” saraksti tika sastādīti pārsvarā 1941., 1949.gadā un dažos citos gadījumos. Un man, tāpat kā daudziem no jums, ir ļoti labi zināma šo „izredzēto” dzīve, tipiski latviešu ģimeņu gadījumi, kur ģimenes galva beidz savu dzīvi pēc 10 gadiem Irkutskas cietumā, bet viņa sieva ar meitu... ar maziem bērniem tiek izsūtīta uz Sibīriju. Tāda bija šo „izredzēto” sarakstu sastādīšana, kur, godīgi jāatzīst, piedalījās gan okupācijas vara, gan arī notika zināma kolaborācija no pašu latviešu puses. Pēc izsūtījuma viņi atgriezās, viņi bija „izredzēto” sarakstos, līdz ar to tika kavēta viņu... tika liegta iespēja pilnvērtīgi iegūt, teiksim, tālāko izglītību, veidot profesionālo karjeru. Tāda bija šo „izredzēto” privilēģija! Arī mūsu brīvvalsts, protams, pilnībā nav varējusi šo „izredzētību” kompensēt, un tas acīmredzot nav arī iespējams. Bet mums veidojas tādas situācijas, kad šie lielie vēsturiskie notikumi tomēr ir jāliek par pamatu. Un tālab gan no pašreizējās politiskās situācijas... teikšu tā, pat no konjunktūras, bet pirmām kārtām no vēsturiskās situācijas es paužu savu nostāju - atbalstīt šo politiski represēto sākotnēji izteikto priekšlikumu. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es pilnībā piekrītu Latkovska kunga pozīcijai, bet man īsti nav skaidrs, kāpēc viņš un arī ministre uzskatīja par nepieciešamu pieminēt „Saskaņas Centru” šajā gadījumā. Mēs runājam pirmām kārtām par sociālu problēmu, un, manā skatījumā, šeit notiek sociālu problēmu zināma ideoloģizācija un politizācija, kas ir absolūti nevietā.

Protams, politiski represētās personas atradās smagākā situācijā nekā varbūt citi pensionāri. Viņiem bija daudz grūtāki likteņi, un, protams, viņi varbūt vairāk nekā citi pensionāri pelna valsts atbalstu. Un tā ir lietas būtība! Tas ir cits jautājums, vai visas personas, kas patiešām tika politiski represētas, var iegūt šo statusu.

Un šeit gan „Saskaņas Centram” ir sava nostāja. Mēs uzskatām, ka ne, nebūt ne visi. Ir vesela virkne personu, kurām šobrīd likumdošana neļauj oficiāli iegūt politiski represētās personas statusu, bet, neapšaubāmi, politiski represētās personas ir daudz cietušas, un, vadoties pēc taisnīguma apsvērumiem, vadoties pēc humanitāriem apsvērumiem, protams, mēs to atbalstām.

Un es arī ļoti gribētu aicināt kolēģus nepolitizēt šādus jautājumus. Mums jārūpējas par visiem Latvijas cilvēkiem, it īpaši par mazaizsargātām personām, kam ir visvairāk vajadzīgs valsts atbalsts, un, neapšaubāmi, politiski represētās personas ietilpst tieši šajā, vismazāk aizsargātajā, kategorijā. Netaisīsim politiku no humāniem jautājumiem!

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Ministres kundze! Cienījamie deputāti! Godātās deputātes! (Zālē smiekli.) Kolēģi, īsāk sakot! Tas, ko es paudīšu, būs mans personīgais viedoklis, un tam nav nekāda sakara ar frakcijas kopējo nostāju. Tomēr es gribu paust bažas par mūsu valdības kā valsts varas skatu uz kopējo valsts attīstības virzību. Es nekādā gadījumā neesmu pret pensiju palielināšanu, taču uzskatu, ka tas, ko mēs šodien skatām, principā ir ņirgāšanās par pensionāriem. Pieci lati būtiski nepalielinās viņu labklājību, taču tas būtiski palielinās valsts izdevumus, kurus būtu vērtīgi novirzīt tomēr valsts attīstībai ilgtermiņā. Ja kādam šķiet, ka mūsu valsts attīstās, tas tā gluži nav. Jūs paskatieties uz Latvijas ceļiem, kas gadu no gada paliek tikai sliktāki un sliktāki! Jūs paskatieties uz enerģijas cenām, kuras iepriekšējās politikas dēļ paliek... gadu no gada tikai aug! Un galu galā paskatieties uz darbaspēku, kurš brauc projām no Latvijas un kura šeit nav! Kāda tad būs mūsu attīstība nākotnē? Tas, ko mēs darām, - mēs apēdam principā roku, ar kuru mēs varētu strādāt, un jebkuras šādas īstermiņa, teiksim tā, pensionāru balsu pirkšanas nogriež mums īstenībā ceļu uz to, ka nākotnē mēs varētu patiešām dubultot vai trīskāršot viņu pensijas.

Es aicinu tomēr nākotnē vismaz apdomāties par to, uz kurieni mēs īstenībā ejam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ivetai Grigulei.

I.Grigule (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi! Ir bezgala jauki dzirdēt no koalīcijas partnera mutes, ka valsts neattīstās, ka mums ekonomika neattīstās, lai gan Dombrovska kungs visu laiku runā gluži pretējo.

Runājot par šo izredzētību un par naudas tērēšanu nevietā, jāteic, ka šis... ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu, tad šogad, kā Barčas kundze teica, tie būs tikai 200 tūkstoši. Varbūt vajadzētu padomāt par naudas tērēšanu nevietā, un bez konkursa valdībai nevajadzētu aicināt privātus konsultantus par 500 tūkstošiem mēnesī, lai uzrakstītu vienu „Liepājas metalurga” tiesiskās aizsardzības plānu. Varbūt šeit vajadzētu padomāt par naudas ekonomiju un 200 tūkstošus atvēlēt represētajiem šogad un 600 tūkstošus - nākošgad?

Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (labklājības ministre).

Es laboju savu nepamatoti optimistisko vērtējumu par to, ka indeksācija ir atsaistīta no vēlēšanām. Nav!

Ķirša kungs ir tribūns, iespējams, pieredzes trūkuma dēļ Saeimā.

Kādēļ šādā veidā tiek vērtēta pensiju indeksācija? Runājot par priekšlikumu, iezīmēšu kontekstu. Tātad - vai ir izdevies sabalansēt attīstības jautājumus jeb attīstībai atvēlamo naudu nākamgad un indeksāciju? Jā, ir izdevies, jo indeksācija ar indeksu 1,04 (tās ir patēriņa groza izmaiņas, tātad tas ir pamatots indekss, ar ko indeksē pensijas līdz 200 latiem) atstāj arī iespējas nākamgad valdībai un pēc tam Saeimai budžetā lemt par neapliekamā minimuma paaugstinājumu, par būtisku atvieglojuma par apgādājamiem paaugstinājumu un arī par minimālās algas paaugstinājumu.

Manuprāt, šīs ir trīs komponentes, kas ir vērstas uz attīstību, kas ir vērstas uz nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atgriezties pie priekšlikuma.

Priekšlikuma būtība bija atļaut indeksēt represēto pensijas neatkarīgi no viņu esošo pensiju lieluma. Tātad stāsts jau ir par to, ka jūs šeit sakāt: „Netaisīsim politiku no šādiem pēkšņi, ārkārtas kārtā, izvirzītiem priekšlikumiem!” Bet tas, kas šeit notiek, - tā ir tieši savu politisko ideoloģiju, argumentu mešana vienam pret otru. Šī ārkārtas indeksācija bija tiešām ārkārtas instruments, lai palīdzētu risināt nabadzības problēmu vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas saņem pensijas. Šeit nav ideoloģiskie apsvērumi jāņem vērā.

Kas attiecas uz represētām personām, mēs esam no valsts puses centušies viņām padomju laikā nodarītās pārestības kompensēt jau ar pretimnākošāku bāzes modeli, kā viņām aprēķina pensijas. Bez šiem labvēlīgākiem pensiju aprēķiniem represētajām personām ir arī atvieglojumi attiecībā uz transporta pakalpojumu izmantošanu. Šī ārkārtas indeksācija bija adresēta tieši tiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem šī pensija ir sanākusi vismazākā. Es aicinu būt konstruktīviem tajos iepriekš lemtajos, izdiskutētajos... arī Senioru padomē izdiskutētajos lēmumos un netaisīt tiešām politiku tad, kad ir jārisina ekonomiski jautājumi - tieši nabadzības problēmu risinoši jautājumi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Barčas kundze vēlas ko piebilst?

A.Barča. Godātie kolēģi! Vēlreiz atgādinu, ka Sociālo un darba lietu komisija, izstrādājot šo priekšlikumu, ņēma vērā Latvijas Represēto apvienības priekšlikumu, un, iespējams, dažiem bija neērti varbūt citādi balsot, tādēļ ka Resnā kungs bija klāt mūsu komisijas sēdē. Bet, lai vai kā, es tomēr aicinu, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu, jo varbūt tad saņemsimies un ne tikvien vārdos runāsim un atbalstīsim, un jutīsim līdzi mūsu represētajām personām, bet izdarīsim to ar ļoti konkrētu darbiņu.

Es lūdzu atbalstīt 8. - komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Barča. Paldies, kolēģi!

9.priekšlikumu iesniegusi Zaļo un Zemnieku savienības frakcija. Priekšlikums ir virzīts uz to... ZZS frakcija komisijai iesniedza priekšlikumu, kurā aicina pensijas indeksēt diferencēti, izmantojot dažādus koeficientus.

Komisijas sēdē diskutējot, priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Priekšlikuma būtība ir tiešām tāda, kā Barčas kundze jau teica, - diferencēti indeksēt pensijas pēc to apmēra. Un, protams, mēs šodien vienu labu darbu jau izdarījām - atbalstījām pensijas indeksāciju, palielinājumu, represētajiem. Es domāju, ka būtu tikai lietā un vietā šodien atbalstīt arī šo mūsu priekšlikumu. Un, proti, - kāpēc? Tāpēc, ka Latvijai ir veiksmes stāsts, krīze Latvijā ir beigusies, un mēs strauji zem mūsu laimes karoga tuvojamies eiro. Viss zeļ un plaukst! Un līdz ar to būtu tikai vietā un laikā arī Latvijas tautai just šos krīzes pārvarēšanas augļus - šo pensiju indeksāciju. Un būtu ļoti labi, ja to justu pēc iespējas lielāka sabiedrības masa.

Manuprāt, runāt par to, ka vajag vēl celt algas skolotājiem un veselības sistēmas darbiniekiem, ka viņiem nepietiek, un ka ceļi jābūvē... Nu, protams, arī to vajag, bet mēs kaut kā nejūtam, ka līdz ar to, ka tagad nedod tiem pensionāriem, tiktu palielinātas algas skolotājiem, ka būtu ceļiem piešķirta nauda. Tā ka kaut kur neiet kopā šie jēdzieni, šie veiksmes stāsti ar to, ka mums ir, teiksim, šie... ka mēs šiem pensionāriem nevaram tātad šo naudu iedot.

Tā ka, es domāju, izdarīsim šo goda darbu jau šodien un indeksēsim šīs pensijas! Vēl jo vairāk tāpēc, ka tiešām arī paši pensionāri vairākkārt ir uzsvēruši šo mazo pensiju indeksāciju kā prioritāti. Un arī vairāki pensionāri ir griezušies, kā es saprotu, Latvijas Pensionāru federācijā jautājumā par šo lēmumu apstrīdēšanu Satversmes tiesā, cik tas ir korekti, lojāli. Tikai varbūt kādas atsevišķas grupas pensionāri iztiek ar to... Un, protams, šeit ir vietā tiem, kuriem ir šīs lielās pensijas, faktiski tās indeksēt ļoti, ļoti maz.

Tā ka atbalstiet, lūdzu, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Barčas kundze vēlas ko piebilst?

A.Barča. Diskusiju rezultātā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts. Lūdzu kolēģus izteikt savu viedokli balsojot!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 37, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 10.priekšlikums. Tā iesniedzēji - deputāti Aija Barča un Andris Bērziņš - jautājumā par pensiju indeksāciju arī piemēro atšķirīgus indeksus. Komisijas sēdē diskutējot nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz...

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi, vēlos pievērst jūsu uzmanību...! Ja ne šodien jūs esat gatavi to darīt, tad es aicinu to darīt nākošajā gadā. Jautājums ir par to, kā mēs indeksējam pensijas kopumā - ne tikvien valsts vecuma pensijas, bet arī invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas.

Jūs varbūt esat ievērojuši, ka mūsu priekšlikumā - manis un deputāta Andra Bērziņa izstrādātajā priekšlikumā - attiecībā uz invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām mēs esam aicinājuši atbalstīt indeksu 1,07. Tas ir indekss, ko Latvijas Pensionāru federācija akcijā ar vēstuli... pie Saeimas priekšsēdētājas vērsās ar vēstuli, kuru pavadīja 106 004 paraksti.

Un tādēļ mēs domājam, ka ir nepieciešams atbalstīt arī to, ko Latvijas Pensionāru federācija vēstulē bija izteikusi, vēršoties pie mums pēc Latvijas Pensionāru federācijas domes sēdes. Un tur viņi nosauca šo skaitli - 250 latus.

Godātie kolēģi! Gan telefoniski, gan rakstiski sazināmies ar cilvēkiem, gan arī tiekamies ar cilvēkiem tagad, pašreiz, vasaras periodā, un ļoti daudzi zina, ka mēs šodien skatīsim jautājumu par pensiju indeksāciju. Kļūst skumji tajā gadījumā: ja viņiem pensija ir 200 latu un ja ir kaut vai viens santīms virs šiem 200 latiem, tas nozīmē, ka šis grozījums likumā „Par valsts pensijām” viņus neskar. Un arī tas cilvēkus neapmierina. Cenšos skaidrot: „Tā ir jūsu tīrā pensija, nevis piemaksa par darba stāžu.” Bet cilvēki saka tā: „Man pensija ir 201 lats!” - „Protams, atbilstoši šim likumprojektam jūsu pensija netiks indeksēta.” - „Bet tam manam kaimiņam, kuram pensija ir 199 lati un daži santīmi, taču indeksēs!” - „Jā, viņam indeksēs!” - „Tas nozīmē, ka viņam pēc septembra pensija būs lielāka nekā man.”

Protams, vienmēr tā ir - ne tikvien likumā „Par valsts pensijām”, bet arī daudzos citos likumos sociālajā jomā! -, ka ir tā robežšķirtne jeb tas noteiktais skaitlis, kas norāda, uz kuru personu tad tas attieksies vai neattieksies.

Komisijas sēdē mūsu priekšlikums netika atbalstīts, bet es aicinu, kolēģi, izteikt savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātu Aijas Barčas un Andra Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 36, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 11.priekšlikums. Iesniedzējs ir Ministru kabinets. Komisijas sēdē priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 12.priekšlikums. Iesniedzējs ir Ministru kabinets. Komisijas sēdē priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 13.priekšlikums. Iesniedzēji ir deputāti Aija Barča un Andris Bērziņš. Jautājums ir par pārejas noteikumu 16.punkta 12.apakšpunkta izslēgšanu. Komisijas sēdē atbalstu neguva.

Vienlaikus, kolēģi, vēlos jūs informēt par diskusiju, kāda notika komisijas sēdē par šo jautājumu.

Lietas būtība ir tāda, ka personas bija tiesīgas 1999.gadā pieprasīt pensijas pārrēķinu (precīzāk - piešķiršanu no jauna), ja viņu pensijas apmērs bija neliels un bija maksātas iemaksas no lielākām naudas summām, jo no 1996.gada 1.janvāra notiek personificēta uzskaite katrai strādājošai personai par katru mēnesi.

Tām personām, kurām pensijas apmērs nepārsniedza 100 latus mēnesī, šī atmaksāšana netika pieprasīta, bet personām, kurām pensijas apmērs pārsniedza 100 latus kaut vai par 1 vai 10 santīmiem, bija nepieciešams atmaksāt iepriekš piešķirto pensiju. Komisijas sēdē, uzdodot jautājumu atbildīgai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amatpersonai, mums nekādi neizdevās noskaidrot, cik tad tādu personu šodien vēl ir un kāds no tā ir ieguvums sociālās apdrošināšanas... pensiju budžetā. Izrādījās, ka tāda uzskaite nav precizēta un ka to mēs pašreiz nevaram iegūt.

Komisijas vārdā, kolēģi, informēju jūs, ka neatkarīgi no tā, kāds šodien būs jūsu lēmums, komisija rudens sesijā uzsāks šī jautājuma pētīšanu, jo mums ļoti aizdomīgi šķiet tas, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra tādus ciparus nezina un neuzskaita, jo atskaitījums šajā gadījumā no pensijām ir atbilstošs vai nu likuma 16.punkta 12.apakšpunktam, vai tiesas nolēmumiem vai arī administratīvajiem protokoliem. Cik tad liela šī summa ir katru gadu? Un komisija bija ļoti izbrīnīta: kā tad ir iespējams veidot budžetu un atskaitīties par budžeta izpildi?

Komisijas sēdē 13.priekšlikums atbalstīts netika. Lūdzu, kolēģi, izteikt savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputātu Aijas Barčas un Andra Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 41, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 14. - Ministru kabineta priekšlikums. Tajā ir aicinājums izslēgt pārejas noteikumu 51.punktu. Komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 15. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums jautājumā par to, ka laika periodā no 1998.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 31.decembrim invalīdiem, 1. un 2.grupas invalīdiem, nepieciešams pārrēķināt pensiju, ņemot vērā algu iemaksu. Lietas būtība ir tāda, ka laika periodā līdz 2003.gadam šīs personas, kurām bija piešķirta 1. vai 2.grupas invaliditāte un kuras turpināja savu darba dzīvi, tātad maksāja sociālās apdrošināšanas iemaksas, pret invaliditāti kā sociālo risku apdrošinātas netika.

Līdz ar to komisijas sēdē diskutējot šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - tiesībsarga Jura Jansona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 37, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 16. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 17. - deputātu Aijas Barčas un Andra Bērziņa priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku, un tas ir nākamajā dienā pēc likuma izsludināšanas.

Komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. Visi iesniegtie priekšlikumi... grozījumi likumā „Par valsts pensijām” ir izskatīti. Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Likumprojektam „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” Sociālo un darba lietu komisijā ir saņemts viens priekšlikums. To iesnieguši deputāti Aija Barča un Andris Bērziņš, un tas ir saistīts ar likuma spēkā stāšanās laiku. Priekšlikums komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Arī likumprojektam „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” ir saņemts tikai viens priekšlikums no iepriekš minētajiem deputātiem Barčas un Bērziņa, un tas ir saistīts ar likuma spēkā stāšanās laiku. Priekšlikums komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Likumprojektam „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” arīdzan ir saņemts viens priekšlikums no iepriekš minētajiem deputātiem Barčas un Bērziņa. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. Godātie kolēģi! Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Arī likumprojektam „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” saņemts tikai viens priekšlikums, un tas ir jautājumā par likuma spēkā stāšanās laiku. Priekšlikuma iesniedzēji ir deputāti Barča un Bērziņš. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Likumprojektam „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” mēs saņēmām no deputāta Krēsliņa kunga vairākus priekšlikumus. Komisijas sēdē tie nopietni tika diskutēti, piedaloties Labklājības ministrijai un Aizsardzības ministrijai, un komisijas sēdē mēs vienojāmies, ka par vairākiem priekšlikumiem notiks Sociālo un darba lietu komisijā diskusijas rudens sesijā. Komisijas sēdē vienojāmies, ka mēs sadarbībā ar Aizsardzības ministriju veidosim un aicināsim arī kolēģus izveidot speciālu darba grupu, jo, ieklausoties deputātā Krēsliņā un uzklausot arī Aizsardzības ministriju, Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem ir viennozīmīgi skaidrs, ka vairākas lietas būtu uzlabojamas un precizējamas. Taču komisijas sēdē, ņemot vērā, ka tā ir ārkārtas situācija, Krēsliņa kungs vairākus priekšlikumus atsauca, bet 1.priekšlikums, kas ir redzams jūsu tabulās un kur deputāts Krēsliņš ir aicinājis izdienas pensiju militārpersonām aprēķināt pēc atbilstošās dienesta pakāpes un izdienas stāža, komisijas sēdē netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas vadītāja, godātie kolēģi! Es gribu nosaukt dažus faktus, un tad katrs padomājiet un pēc savas sirdsapziņas arī balsojiet.

Pirmais fakts. Šinī redakcijā, kas pašlaik pastāv, seržants saņem lielāku pensiju pie mazākas izdienas nekā ģenerālis. Pirmais fakts, kas militārās struktūrās tā kā nav labi.

Otrais fakts. Ģenerāļi un daudzi citi virsnieki saka: „Jo es ilgāk palieku Bruņotajos spēkos, jo man būs mazāka pensija.” Tas ir otrais fakts, kas liek aizdomāties. Un daudzi jau taisās atvaļināties.

Trešais pēc būtības ir tas, cik daudz tas finansiāli prasa, un tamlīdzīgi... Par nožēlu Aizsardzības ministrijā nebija faktisko datu. Militāro pensionāru ir apmēram 2 tūkstoši cilvēku, un, ja runā par pensiju, par to, cik liela ir pensija un cik tā militārajā budžetā aizņem, tad tas ir apmēram miljons, un tie nav lieli izdevumi. Bet cilvēki ir griezušies... Tie, kas ir pensijā, ir griezušies, lai uzzinātu, Saeimas komisijā un daudzās citās institūcijās, arī mūsu valsts pārvaldes institūcijās... lai saņemtu konkrētu atbildi, bet nesaņem. Un šeit es uzskatu, ka tā ir būtiska lieta. Cilvēki zaudē ticību, taču ticība, labklājība un drošība ir trīs pamatlietas. Runājot par ticību vai uzticību, arī valsts pārvalde nevar skaidri, pamatoti paskaidrot.

Un tad vēl ir arī tāds jautājums. Pie manis ir griezušies daudzi karavīri, kas grib un plāno aiziet prom no Bruņotajiem spēkiem, šogad un nākamgad vairs nepagarināt līgumu. Tas arī saistīts ar to, ka viņi uzskata... ka viņiem vairs nav pārliecības, ticības, ka tas likums par pensijām ir taisnīgs.

Tāpēc es jūs aicinu: balsojiet pēc savas sirdsapziņas, kā jums tā liek!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Barča. Godātie kolēģi! Ņemot vērā, ka deputāts Krēsliņš aicina mainīt izdienas pensiju aprēķināšanas kārtību, jo, lūk, šodien izdienas pensiju aprēķina no militārpersonas mēneša dienesta atalgojuma un piešķirto naudas balvu vidējās summas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atvaļināšanās no dienesta. Bet Krēsliņa kungs piedāvā izdienas pensiju aprēķināt pēc atbilstošās dienesta pakāpes, kas tomēr nav mēneša dienesta atalgojums, un pēc militārpersonas izdienas stāža mēneša dienesta atalgojuma summas par pēdējiem pieciem gadiem. Un tāpēc komisijas vārdā, kolēģi, es vēlos teikt, ka arī šis priekšlikums tomēr būtu ļoti nopietni izdiskutējams, jo mēs šodien vēl tā īsti nemaz nevaram pateikt, cik cilvēkiem tas nāks tā kā par labu, bet cik cilvēki mums rakstīs un stāstīs, ka tas ir pavisam nepareizi. Tāpēc komisijas sēdē šis jautājums netika atbalstīts.

Tātad 1.priekšlikums komisijas sēdē atbalstu neguva.

(Dep. K.Krēsliņš ir pieteicies debatēt.)

 

Sēdes vadītāja. Krēsliņa kungs, debates jau ir slēgtas!

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kārļa Krēsliņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 30, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 2.priekšlikums ir identisks ar iepriekšējiem likumprojektiem un ir saistīts ar likuma spēkā stāšanās laiku. Priekšlikuma iesniedzēji - Barča un Bērziņš. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. Kolēģi, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Likumprojektam „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” ir iesniegts tikai viens priekšlikums, kas saistīts ar likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Likumprojektam „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” saņemts viens priekšlikums, ko iesniedza deputāti Barča un Bērziņš un kas ir saistīts ar likuma spēkā stāšanās laiku: likumam jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Priekšlikums komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Iesniegts tikai viens priekšlikums, kas saistīts ar likuma spēkā stāšanās laiku: likumam jāstājas spēkā nākošajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

A.Barča. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tā. Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, daru zināmu, ka ir saņemts piecu deputātu - Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Edvarda Smiltēna, Igora Pimenova, Edmunda Demitera un Ineses Lībiņas-Egneres - iesniegums ar lūgumu izsludināt 9.jūlija ārkārtas sesijas sēdē pārtraukumu no pulksten 13.00 līdz 14.00. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. J.Urbanovičs: „A ko viņi grib darīt?”) Viņi grib sasaukt Eiropas lietu komisijas sēdi. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav.

Pirms mēs reģistrējamies pirms pārtraukuma, es vēlos mūsu visu vārdā sveikt deputātu Jāni Dombravu, kuram 29.jūnijā bija ļoti skaista pusapaļa jubileja! (Aplausi.)

Tāpat mūsu visu vārdā sveicu citā pusapaļā jubilejā deputāti Zandu Kalniņu-Lukaševicu, kurai dzimšanas diena bija 30.jūnijā! (Aplausi.)

Tā. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam... Neredzu Sergeju Dolgopolovu.

Vārds paziņojumam deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Kolēģi! Eiropas lietu komisijas sēde pulksten 13.00 Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... nav, Jānis Ādamsons... Kur ir Ādamsona kungs?... Ir? Ingmārs Čaklais... nav, Rihards Eigims... nav, Viktors Jakovļevs... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Jānis Klaužs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Imants Parādnieks... nav, Sergejs Potapkins... nav, Raimonds Rubiks... nav, Dāvis Stalts... nav, Raimonds Vējonis... arī nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.00... nē, līdz pulksten 14.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 14.00. Tātad turpinām 9.jūlija ārkārtas sesijas sēdi. Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis... (Pauze. No zāles: „Viņš nav sagatavojies!”) Jā, jā, Ainars Latkovskis beidz sarunāties ar Ingunu Rībenu un dodas ziņot par likumprojektu. Likumprojekts „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, trešais lasījums.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

1. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 5. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Godājamie kolēģi! Uz trešo lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi, kurus mēs tūlīt izskatīsim.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (RP).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei!

2.priekšlikuma būtība ir šāda. Mēs, iesniedzot šo priekšlikumu no ministrijas puses, vēlējāmies paplašināt Ministru kabineta kompetenci, proti, vēlējāmies papildināt attiecīgo pantu ar to, ka Ministru kabinetam... Ministru kabinets nosaka kritērijus un kārtību, kādā Izglītības un zinātnes ministrija izvērtē iespēju valsts pārbaudījumus par vispārējās izglītības ieguvi aizstāt ar starptautiski atzītiem testēšanas institūciju pārbaudījumiem. Kā zināms, noslēdzot izglītības posmus, ir šie centralizētie eksāmeni, kas ir arī atrunāti standartos. Un priekšlikuma būtība ir saistīta ar to, ka ļoti daudzi, īpaši jaunieši, izvēlas kārtot šo starptautisko institūciju pārbaudījumus, piemēram, IELTS un TOEFL (pārsvarā tie gan ir svešvalodās). Turklāt arī Latvijā darbojas šīs starptautiskās institūcijas, kuras piedāvā šos pārbaudījumus. Līdz ar to būtu iespēja šiem izglītojamiem izvēlēties, vai kārtot šo starptautisko institūciju organizētos pārbaudījumus. Mēs tos atzīstam un akceptējam (tas jau praktiski tiek daļēji īstenots mūsu valstī), un tad viņiem nebūtu jākārto šie centralizētie eksāmeni, kas no ministrijas puses tiek organizēti Valsts izglītības satura centra pārraudzībā. Tātad mēs ar šiem Ministru kabineta noteikumiem noteiktu, kuru institūciju, šo starptautisko institūciju, organizētos pārbaudījumus mēs akceptējam.

Es arī gribu teikt, ka pašlaik Latvijā... jā, mēs vairāk atzīstam šos pārbaudījumus svešvalodās - angļu, vācu, franču valodas un arī Ziemeļvalstu valodu prasmju atzīšanu -, un tas ir arī saistīts ar Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvē (Eiropas Padomes 2001.gada dokuments). Līdz ar to tātad šie pārbaudījumi ir savstarpēji salīdzināmi, šīs programmas tātad ir salāgotas, un tāpēc mēs uzskatām, ka būtu jāsper solis uz priekšu arī mūsu normatīvajos aktos, jo standarti ir atbilstoši. Gribu teikt, ka tiem, kuri stājas augstskolās, vairākas Latvijas augstskolas ņem vērā šo starptautisko institūciju pārbaudījumu rezultātus (piemēram, Ventspils Augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola, Latvijas Universitāte); tos ņem vērā, piemēram, arī Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs. Tātad praksē mēs jau šos pārbaudījumus atzīstam.

Un, kā mēs zinām, ne tikai augstskolās tos ņem vērā; arī darba devēji gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs šos valodu eksāmenus īpaši atzīst un pat arī prasa bieži vien, un arī akadēmiskajā un zinātniskajā vidē, kā mēs zinām, šie pārbaudījumi jau ir akceptēti.

Kā jau es norādīju, šeit tātad ar likumu mēs dotu deleģējumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, lai būtu šī kārtība un kritēriji, un es lūdzu tomēr balsot.

Tātad komisijas priekšlikums bija izslēgt likumprojekta 2.pantu un komisijā vairākums nobalsoja par izslēgšanu, bet no savas puses un arī no Izglītības un zinātnes ministrijas puses un, protams, arī frakcijas vārdā lūdzu balsot šoreiz „pret”, lai mēs spertu pirmo soli uz šo starptautisko organizāciju organizēto pārbaudījumu pielīdzināšanu, atzīšanu. Kā es jau minēju, praksē jau ir pirmie iedīgļi, kas reāli darbojas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Skatot šo likumprojektu otrajā lasījumā, mēs tiešām atzinām to, ka starptautiski atzītu institūciju vērtējumi varētu tikt pielīdzināti valsts pārbaudījumu rezultātiem. Tas attiecas, kā jau Vanagas kundze teica, galvenokārt uz tā sauktajiem centralizētajiem eksāmeniem, bet likumprojektā ir teikts mazlietiņ citādāk. Runa ir par valsts pārbaudījumiem, un valsts pārbaudījumi ir ne tikai centralizētie eksāmeni, bet tie ir arī tie pārbaudījumi, kurus kārto skolēni, kuri varbūt nebeidz 9. vai 12.klasi, tie ir tā sauktie starpeksāmeni.

Ko es vēl gribētu piebilst pie tā, ko Vanagas kundze teica? Pēc būtības runa šobrīd nav tikai par valodu eksāmeniem. Latvijā ir arī tādas institūcijas, teiksim, informāciju tehnoloģiju jomā, kuras piedāvā savus kursus... Tātad piedāvā starptautiski atzītus vērtējumus par šo kursu apgūšanu, kas apliecina prasmes, iemaņas. Un arī ar šādiem pārbaudījumiem varētu aizstāt, teiksim, kaut vai informāciju tehnoloģiju jomas priekšmetos, atbilstošos vērtējumus.

Iemesls, kāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atlika šo jautājumu, bija tāds, ka no Latvijas Rektoru padomes ir saņemta vēstule par to, ka nebūs pietiekami vienveidīga attieksme pret vidusskolu absolventiem uzņemšanas procesā, jo, kā jūs jau zināt, centralizēto eksāmenu rezultāti šobrīd ļoti daudzās augstskolās tiek izmantoti arī kā iestāšanās eksāmeni. Taču, vērtējot visu šo lietu, visu šo situāciju kopumā, manā skatījumā, mums pie šī jautājuma vēl būs jāatgriežas.

Šodien es būšu... es pieturēšos pie tāda viedokļa, ka lūgšu atbalstīt komisijas viedokli... ka mēs balsosim tā, kā lēma komisija, respektīvi, ka šie centralizētie eksāmeni šobrīd netiek atzīti kā... Es atvainojos! Ka starptautiski sertificēto institūciju vērtējumi netiek atzīti kā centralizētie eksāmeni vai kā valsts pārbaudījumi, bet ar nosacījumu, ka jau rudens sesijā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vēlreiz atgriezīsies pie šī jautājuma un skatīs to daudz plašākā kontekstā, ņemot vērā gan tos iebildumus, kuri bija Latvijas Rektoru padomei, gan visu šo situāciju, kas saistīta arī ar citiem mācību priekšmetiem, ne tikai ar valodu zināšanām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze vēlas ko piebilst?

I.Druviete. Paldies maniem kolēģiem komisijā par vispusīgo ieskatu šī jautājuma izskatīšanas vēsturē. Gribu atgādināt, ka komisija, uz otro lasījumu skatot šādi formulētu priekšlikumu, jau izteica dažus aizrādījumus par nepietiekami skaidriem formulējumiem, piemēram, par to, kā traktējams valsts pārbaudījums, par vispārējās izglītības ieguvi, to, kas ir starptautiski atzīta testēšanas institūcija, vai to, ka šāds formulējums pagaidām vēl neregulē, kā centralizētie eksāmeni būtu izmantojami augstskolu iestājpārbaudījumu funkcijā, un tāpēc uz trešo lasījumu es lūdzu Izglītības un zinātnes ministriju šādus jēdzienus precizēt.

Šādu precizējumu mēs nesaņēmām, tāpēc pie šī jautājuma vēlreiz atgriezāmies, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, un, tā kā komisijas locekļu vairākums un arī izglītības un zinātnes ministrs, kas bija klāt šajā sēdē, atzina, ka šādu grozījumu Vispārējās izglītības likumā ir iespējams pieņemt arī šīgada rudenī, jo tas tik un tā neattiektos uz šīgada eksāmeniem, tad mēs šo jautājumu nolēmām atlikt precizēšanai.

Kolēģi jau norādīja uz nepieciešamību šādu likuma grozījumu veikt. Tik tiešām arī mūsu komisijā ir bijusi īpaša sēde par iespējām šo starptautiskās testēšanas institūcijas veikto pārbaudījumu izmantot mūsu augstskolu reflektantu un skolu absolventu svešvalodu zināšanu pārbaudē, bet kopumā mēs vienojāmies, ka pašreiz uz trešo lasījumu šāds neskaidrs formulējums nebūtu atbalstāms.

Jūs esat dzirdējuši argumentus, un tagad izlemšana ir Saeimas rokās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavoto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 17, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Druviete. Paldies.

Līdz ar to es lūdzu atbalstīt grozījumus Vispārējās izglītības likumā trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Druviete. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Būvniecības likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Būvniecības likums”, kas sagatavots trešajam lasījumam.

Šis ir diezgan apjomīgs likumprojekts. Kopumā ir iesniegti 146 priekšlikumi.

Īsi atgādināšu par to, kāds ir šī Būvniecības likuma mērķis. Likumprojekts „Būvniecības likums” ir izstrādāts, lai uzlabotu un padarītu efektīvāku būvniecības procesu no būvniecības ieceres līdz pat būves ekspluatācijai. Likumprojektā paredzētas izmaiņas gan būvniecības ieceres iesniedzējiem izvirzītajās prasībās, gan būvvalžu lēmumu pieņemšanas procesā; izmaiņas attieksies arī uz projektētājiem un būvdarbu veicējiem.

Tā kā likumprojektu izskatām trešajā lasījumā, sniegšu īsu kopsavilkumu par to, ko tad mēs faktiski pieņemam.

Galvenā atšķirība starp esošo regulējumu un jauno ir tā, ka lēmums jeb administratīvais akts par būvniecības ieceres realizēšanas atļauju tiek pieņemts būvniecības procesa sākumā, nevis noslēguma fāzē, kā tas bija līdz šim. Atbilstoši likumprojektā noteiktajam lēmums par būvatļauju jāpieņem mēneša laikā no ieceres iesnieguma pieņemšanas dienas, un, šādu lēmumu pieņemot, gan būvvaldei, gan sabiedrībai ir jāzina trīs galvenie raksturojošie rādītāji attiecībā uz būvniecību.

Pirmais - plānotās būves veids (māja, birojs, ēka).

Otrais - plānotās būves novietojums konkrētajā zemes gabalā.

Un trešais - šīs būves apjoms jeb lielums.

Šo datu kopums ļauj pieņemt lēmumu, tas ir, administratīvo aktu, par būvniecības ieceri, iekļaujot tajā divas nosacījumu grupas - projektēšanai un būvniecībai. Tādējādi līdz ar šī likuma pieņemšanu būvvaldei vairs nebūs jāizdod arhitektūras plānošanas uzdevums. Lēmums šobrīd ir jāpieņem 10 darba dienu laikā (tas pēc būtības dublē apbūves noteikumus). Un ir jāpieņem atsevišķs lēmums par tajā ietverto nosacījumu izpildi un projekta akceptēšanu, un šobrīd faktiski arī tas tiek 15 dienu laikā izlemts (un arī tas dublē). Atsakoties no šiem būvniecības saskaņošanas posmiem, tiek ietaupītas faktiski 25 darba dienas, un tas būtiski uzlabo ātrumu.

Būtiski, ka būvatļaujā ietvertie nosacījumi ir uzskatāmi par administratīvā akta nosacījumiem un to izpildes apstrīdēšana nav jauns administratīvais process. Nosacījumu izpildes kontrole ir būvvaldes iekšējā darbība, kas nav nedz administratīvais akts, nedz arī starplēmums, un atbilstoši administratīvajam procesam visus iestādes lēmumus var apstrīdēt tikai adresāts.

Savukārt gadījumos, ja būvvalde konstatē, ka būvatļaujas nosacījumi nav izpildīti, tai ir tiesības atcelt būvatļauju.

Būvdarbus drīkstēs uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto nosacījumu izpildi un būvatļauja kļuvusi neapstrīdama. Ar likumu ir iecerēts noteikt, ka būvju sadale grupās atvieglotu būvniecības procesā nepieciešamo dokumentu iesniegšanas procesu, kā arī lēmumu pieņemšanas procedūru, vienkāršākām būvēm prasot vienkāršāku dokumentāciju būvniecībai, bet sarežģītām - detalizēta projekta izstrādi.

Tas, ka lēmuma pieņemšana notiek būvniecības procesa sākumā, nozīmē arī to, ka tā apstrīdēšana tiek pārnesta uz būvniecības procesa beigu posmu, kad ir uzsākti... pārnesta no būvniecības procesa beigu posma, kad ir uzsākti būvdarbi, uz pašu būvniecības procesa sākumu, kad notiek tikai projektēšanas darbu uzsākšana. Un būvniecības procesa sākumā ir skaidrība par to, vai būvatļauju kāds apstrīdēs vai ne. Tādā veidā tiek novērsti pārmērīgu zaudējumu riski, kā tas ir šobrīd, kad būvniecības procesā būvatļaujas apstrīdēšanas gadījumā tiek apturēti jau iesākti būvdarbi.

Tas īsumā par procesu. Un, kolēģi, es domāju, būs pietiekoši daudz debašu par daudziem no 146 priekšlikumiem. Mums, tā teikt, ir jāiet cauri visiem un tie jāskata.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. - deputāta Raimonda Vējoņa un Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums, kur ir precizēts termins „būvizstrādājums”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts. Un tam iemesls ir tāds, ka būvizstrādē ekspluatācijas īpašības ir norādāmas būvizstrādājuma aprakstā, tas ir, tehniskajā dokumentācijā, nevis definējamas likumā kā termins. Tas faktiski arī ir neatbalstīšanas iemesls.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz sakārtot likuma struktūru. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. - deputātes Čigānes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tas ir deputātes Čepānes priekšlikums!

J.Ozoliņš. Jā, Čepānes! Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ar šo jauno Būvniecības likumu es esmu ļoti detalizēti iepazinusies. Es esmu salīdzinājusi to ar jau spēkā esošo Būvniecības likumu. Es esmu izpētījusi sakarā ar savu darbu Latvijas Universitātē apmēram 10 gadu laikā gan speciālo literatūru, gan arī to, kā ir attīstījusies tiesu prakse. Un šodien es gribu teikt, ka, no vienas puses, šis Būvniecības likums ir vajadzīgs jauns. Taču, no otras puses, šeit ir atsevišķas bīstamas lietas, un par šīm atsevišķajām bīstamajām lietām es arī atļaušos runāt. Un tā patiešām nav mana iegriba, bet tā ir mana, iespējams, tieši kā cilvēka, kas šajā jomā ir diezgan daudz darbojies, pārliecība.

Un, proti, šis 8.priekšlikums ir saistīts ar 20. un 93.priekšlikumu un salīdzinājumā ar spēkā esošo regulējumu paredz atteikties no sabiedrības līdzdalības tiesībām būvniecības procesā. Atsakoties no sabiedrības līdzdalības tiesībām būvniecības procesā, kas pašlaik ir noteiktas 12.pantā, jāņem vērā, ka pastāv arī Ministru kabineta noteikumi. Manuprāt, Saeima rīkotos pretēji praksei, kas ir nostiprinājusies gan Satversmes tiesas judikatūrā, gan administratīvo tiesu nolēmumos, gan arī tiesību doktrīnā paustajiem viedokļiem.

Es gribētu apgalvot vēl vairāk. Proti, ka šāds regulējums, iespējams, būtu pretrunā ar Satversmes 115.pantu un ar 105.pantu un noteikti ar Orhūsas konvenciju, kas paredz sabiedrības līdzdalības tiesības jautājumos, kas saistīti ar vidi, tostarp arī būvniecības jautājumos.

Lemjot par sabiedrības līdzdalības tiesībām būvniecības procesā, manuprāt, jāņem vērā arī Vides aizsardzības likuma 8. un 12.pants, kur ir paredzētas šādas tiesības. Proti, 8.panta pirmās daļas 1.punkta 3.apakšpunktā ir paredzēts, ka ir pieļaujama sabiedrības līdzdalība arī jautājumā par iecerēto būvniecību saskaņā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Mēs, kā es jau teicu, paredzam pilnībā atteikties no šīs lietas.

Un kāds tad ir galvenais mērķis šai sabiedrības līdzdalībai? Ņemot vērā to, ka uz šo likumu jāskatās kopumā, mēs redzēsim, ka būvvaldēm šodien tiek piešķirtas ārkārtīgi plašas tiesības - ārkārtīgi plašas tiesības! - salīdzinājumā ar pašreizējo regulējumu. Taču sabiedrības līdzdalības tiesības ir iespējams apstrīdēt, tāpat arī sabiedrības tiesības līdzdarboties atsevišķu projektu realizācijā principā tiek gandrīz atņemtas. Taču Orhūsas konvencija paredz trīs vaļus, uz kā šeit balstās sabiedrības tiesības, proti, pirmkārt, tās ir tiesības uz informāciju, bet tās ir samērā apšaubāmas šajā likumprojektā. Otrkārt, tās ir līdzdalības tiesības un, treškārt, tā ir pieeja varai. Mēs izraujam šo vienu komponentu jeb pīlāru, jeb vali no šiem visiem trijiem ārā.

Turklāt sabiedriskās apspriešanas galvenais mērķis ir nodrošināt, lai tiktu pieņemts vislabākais iespējamais risinājums sabiedrības interesēs, lai katra cilvēka iebildumi tiktu izvērtēti un iespēju robežās ņemti vērā. Pat tad, ja cilvēki nepiekrīt kādam projektam šajā procesā, viņiem ir jāpalīdz saprast iemeslu, kāpēc būviecere tiek virzīta tieši tāda, kā arī jārada pārliecība, ka sabiedrības izteiktie viedokļi tiek apspriesti. Dažkārt nepareizi un maldīgi mēs domājam, ka sabiedrības viedoklis obligāti ir jāņem vērā. Tāda pieeja nav pareiza! Proti, sabiedrības viedoklim nav veto tiesību, taču sabiedrībai ir jāizskaidro tas vai cits lēmums, kas tiek pieņemts būvniecības jomā, un jāpamato, tieši kādēļ tas lēmums ir šāds vai citādāks. Un, ja mēs rīkojamies pretēji, tad... es vēlāk runāšu vēl arī par nākošajiem priekšlikumiem... mēs, no vienas puses, radām neuzticību šeit arī pašvaldību institūcijām, iespējams, pat būvvaldei. Mēs radām arī neskaidrību, un līdz ar to iespējams, ka pat varētu palielināties pieteikumi administratīvajā tiesā, jo sabiedrība, nezinot, kāds ir tas vai cits projekts, kāda ir šī projekta būtība, vienkārši vērstos tiesā un to apstrīdētu.

Un pēdējais, ko es gribu teikt. Godātie kolēģi, tas būs ārkārtīgi nesamērīgs, liels solis atpakaļ, kuru neuzdrošinājās spert ne 9.Saeima, ne 10.Saeima. Kā jūs zināt, „treknajos gados” pie varas bija Tautas partija, Pirmā partija, ZZS. Viņi neuzdrošinājās, lai gan mēģinājumi bija. Es ceru, ka arī mēs to neuzdrošināsimies spert, un aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Kāpēc un kādas bija debates par to? Kāpēc Čepānes kundzes priekšlikums par sabiedriskās līdzdalības principu netika šādā redakcijā atbalstīts, un kur tas ir iekļauts?

Būvniecība ir teritorijas plānošanas procesa turpinājums jeb tā realizācija dabā. Lai ievērotu iepriekš akceptēto likuma mērķi - kvalitatīvas un efektīvas būvniecības procesu -, sabiedrība jautājuma lemšanā ir jāiesaista pēc iespējas agrākā posmā, tas ir, pirms vispār kāds konkrētajā teritorijā sācis domāt par konkrētu projektu. Tas nozīmē, ka teritorijas plānošanas sistēmai ir jānodrošina tiesības indivīdam izteikties un piedalīties lēmuma pieņemšanas procesā. Bet, ja konkrēti tad, kad māja jau ir pa pusei uzcelta, grib atnākt un pateikt: „Man nepatīk vairs tā krāsa, kāda ir!”, tanī brīdī esošā situācija ir faktiski pārmērīga.

Kas ir likumprojektā noteikts? Tā kā ir noteikts, ka būvniecības... būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš ir viens mēnesis, ir paredzēta sabiedrības papildu informēšanas kārtība. Pienākums informēt sabiedrību ir gan pašvaldībām (tas ir gan 14.panta 2., gan 5.punktā aprakstīts), gan iestādēm, kuras veic būvvaldes funkcijas (tas ir 6.pants ceturtajā daļā), gan arī pasūtītājam, būvniecības ierosinātājam (tas ir 14.panta sestajā un septītajā daļā).

Un ko tad īsti dara pašvaldība un iestādes, kas veiks būvvaldes funkcijas? Pirmkārt, saņemot būvniecības ieceres pieteikumu, publicē informāciju par būvniecības ieceres realizācijas vietu un būves veidu pašvaldības mājaslapā internetā un būvniecības informācijas sistēmā, kas ir publiska vieta.

Otrkārt, paziņo sabiedrībai lēmumu, kas pieņemts, izskatot būvniecības ieceres iesniegumu, - publicē informāciju par būvniecības ieceres realizācijas vietu, būves veidu un dienu, kurā stāsies spēkā būvatļauja vai atteikums izdot būvatļauju, pašvaldības mājaslapā internetā un būvniecības informācijas sistēmā. Šādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir obligāti.

Savukārt pasūtītājam uzliktie sabiedrības informēšanas pasākumi ir būvtāfeles izvietošana zemes gabalā un individuāla blakusesošo zemes gabalu īpašnieku rakstveida informēšana, un tiem ir informatīvs raksturs. Tas nozīmē, ka pašvaldībai nav pienākuma tieši kontrolēt šo pasākumu izpildi, bet pamatota iesnieguma par būvatļaujas apstrīdēšanu saņemšanas gadījumā tā varēs izvērtēt veiktos informēšanas pasākumus un, ja tie nebūs atzīti par labiem, varēs tos atcelt. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ļoti labi!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es pilnībā pievienojos Čepānes kundzes teiktajam, ka sabiedrībai ir jābūt ietekmei uz teritorijas attīstību, ko, teiksim, konkrētajā vietā drīkst būvēt. Taču, kā jau katrā procesā, arī būvniecībā pastāv zināma, teiksim, loģiskā ķēdīte, zināma cēloņsakarība. Un būvniecība tiešām ir tikai un vienīgi turpinājums teritorijas plānošanai. Ja mēs reizi jau esam, domājot par teritorijas attīstību, diskutējuši, kas konkrētajā vietā drīkst būt, un esam nonākuši pie secinājuma, ka šeit drīkst būvēt ražotni, ka šeit drīkst būt dzīvojamā apbūve, un tā tālāk, tad kāpēc mums ir jāliek... ir jāļauj diskutēt par to vēlreiz - jau pēc tam, kad kāds, pamatojoties uz iepriekš pieņemtu lēmumu, ka šeit drīkstēs būvēt, piemēram, rūpnīcu, tagad nopērk to zemi, bet sabiedrība tomēr nonāk pie secinājuma: nē, šeit tomēr nedrīkst būvēt!

Nu, kā mēs varam gribēt mūsu valstī kaut kādu ekonomisko attīstību, ja mēs cilvēkiem, kas vēlas ražot, kas vēlas, teiksim, būvēt dzīvojamās mājas, nevaram dot tādu skaidru signālu, ko kurā vietā drīkst darīt? Respektīvi, tu pērc zemi, bet tā... Tas ir kaķis maisā, jo varbūt tu drīkstēsi kaut ko būvēt, bet varbūt arī nedrīkstēsi neko būvēt.

Un es piekrītu: tad, kad šo likumu sāka skatīt, tad šī plānošanas sadaļa bija diezgan vāja, un tieši tāpēc tā tika pastiprināta - tika pastiprināti tie gadījumi, kuros ir jābūt tātad detālplānojumiem (No zāles dep. I.Čepānes starpsaucieni.), un to skaits tika paplašināts. Tātad šobrīd detālplānojums ir jāveic vairāk gadījumos nekā iepriekš, kas vien jau īstenībā nodrošina sabiedrības iesaisti.

Tātad es aicinu atcerēties par uzņēmējiem ne tikai tad, kad mēs pārdalām viņu samaksātos nodokļus kādam par labu, bet arī tanī brīdī, kad ir nepieciešams viņiem dot brīvas rokas, lai viņi var strādāt un lai mēs viņiem netraucētu.

Es tomēr aicinu pieturēties pie komisijas lemtā un priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es tomēr Ķirša kungu un Ozoliņa kungu aicinu nemaldināt deputātus un nevulgarizēt atsevišķus jautājumus. Godātais Ozoliņa kungs, te tam visam nav nekāda sakara ar kaut kādas būves krāsas apspriešanu vai tamlīdzīgi! Es par to runāju arī nākošajā priekšlikumā, uz kuru es arī turpmāk norādīšu, proti, par ieceres kā tādas apspriešanu.

Ķirša kungs, nemāciet mani, ka būvniecība ir teritorijas plānošanas vienots process! Bet, ja mēs paskatāmies, tad es nezinu, vai jums pašam ir skaidrs, kā tas notiek. Protams, ir pašvaldības teritorijas plānojums, un es domāju, ka Vējoņa kungs, ja viņš šeit ir... Žēl, ka viņa nav, bet viņš to noteikti pārzinātu, ka pēc tam ir attiecīgi lokālplānojums vai detālplānojums, bet šodien galvenais plānotājrīks, kad nevajadzētu šo būvniecības sabiedrisko apspriešanu, protams, ir detālplānojums. Un nestāstiet, ka detālplānojumu izstrādes iespējas ir paplašinātas! Tieši otrādi! Tās ir sašaurinātas šajā gadījumā. Un praksē, cik es esmu noskaidrojusi, lielajās pilsētās pēdējā gada laikā, kopš ir stājies spēkā Teritorijas attīstības plānošanas likums, detālplānojumus gandrīz nemaz neizstrādā.

Līdz ar to ir vēl viena lieta. Jūs noteikti to nezināt, ne arī par to runājat. Šeit es negribu aizskart uzņēmējus, runājot ne tikai par ekonomisko attīstību. Cerams, ka jūs vismaz tik daudz saprotat, ko ietver ilgtspējīga attīstība. Bez ekonomiskās attīstības tur, protams, ir arī vairāki citi komponenti šajā lietā iekšā, proti, gan vides aizsardzība, gan arī kultūras un sociālo problēmu risināšana. Es neesmu pret uzņēmējiem, bet es uzskatu, ka ir jāpanāk līdzsvars starp zemes īpašniekiem, attīstītājiem, būvniekiem un sabiedrību. Šodien likumprojektā, kāds tas ir uztaisīts, arī turpmāk faktiski sabiedrības ietekme ir gandrīz nulles vērtībā. Tā ir tikai formāla sabiedrības tiesību nodrošināšana.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim, otro reizi.

V.Ķirsis (RP).

Čepānes kundze, es nekādā gadījumā neesmu pret sabiedrības līdzdalību! Es vēlreiz to saku, taču ir lietas, kas jārisina, iepriekš plānojot, nevis pēc tam, kad ir jau sākts būvēt. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Iecere!”; dep. I.Čepāne: „Es par ieceri runāju!”) Tātad, ja jums šķiet, ka ir nepieciešams stiprināt sabiedrības līdzdalību, tad šis Būvniecības likums nav īstā vieta. Tad ķersimies pie Teritorijas attīstības plānošanas likuma, noteiksim tur daudz stingrāku kārtību un tad apspriedīsim uz velna paraušanu! Bet ne jau Būvniecības likumā! (No zāles dep. I.Čepāne: „Es par ieceri runāju!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam. Lūdzu, ieslēdziet viņam mikrofonu, lai viņš var runāt no vietas!

I.Līdaka (ZZS).

Ir, ir. Dzird, jā?

Cienījamie kolēģi! Nu pirmām kārtām jau Ķirša kunga pieminētās ražošanas teritorijas. Ja ir detālplānojumā paredzēts, ka šī ir ražošanas teritorija, tad tas nekādā veidā neļauj apkārtējiem iedzīvotājiem saprast, kādi ražošanas objekti tur tiks būvēti. Ražošanas teritorijas mēdz būt ļoti dažādas. Mēdz būt gan tādas, kas nopietni ietekmē apkārtējo teritoriju iedzīvotājus un arī šo iedzīvotāju īpašumu vērtību un viņu labsajūtu... un var būt arī ražošanas objekti, kuri to neietekmē. Un līdz ar to, es domāju, publiskās apspriešanas kā tādas būtība jau ir ne tikai izzināt sabiedrības viedokli, bet arī veidot sabiedrības viedokli. Tātad tieši sabiedriskā apspriešana nodrošina šo informācijas apmaiņu un labāku sabiedrības informētību par to, kas līdzās tur notiks.

Lūdzu atbalstīt deputātes Čepānes priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Informēšana nav līdzdalība! Līdzdalība ir kas daudz vairāk - ka visi, kas tiek informēti un uzrunāti, arī var izteikt savu viedokli.

Jūs redzēsiet, ka vēlāk būs arī viens mans priekšlikums, bet es šobrīd gribu runāt, jo man liekas, ka mēs esam nonākuši pie tā konceptuālā jautājuma: vai ir vajadzīgas sabiedriskās apspriešanas?

Gan Čepānes kundzes, gan mans priekšlikums nerunā par to, ka katru reizi vajadzētu sasaukt sapulci. Ir runa par izņēmuma gadījumiem, kad ieceres laikā ir iespējams būtiski aizskart iedzīvotāju intereses jeb būtiski aizskart vides ietekmes jautājumu. Tā ka tie būtu izņēmumi... arī tad, ja nav detālplānojuma. Tā ka mēs runājam par atsevišķiem gadījumiem, kas varētu būt samērā svarīgi tieši sabiedrībai.

Mēs piedalījāmies vairākkārt komisijas sēdē, un Ozoliņa kungs... un arī šeit izskan, ka... Jūs sakāt: „Jā, visi ir par sabiedriskajām apspriešanām, bet tām jābūt citur.” Es nepiekrītu, jo, kā jau nupat minēja arī Līdakas kungs, jāredz konkrētais projekts. Tas vien, ka teritorijas plānojumā ir iezīmēts kaut kas, vēl nenozīmē, ka attiecīgie cilvēki zinās, kas tur konkrēti notiks. Tā ka tas ir tomēr jāieliek šeit - tajos attiecīgajos gadījumos pieļaut publiskās apspriešanas.

Es gribu norādīt vēl arī uz to, ka tika minēts jau Teritorijas attīstības plānošanas likums. Jā, to arī vajag stiprināt, bet to vajag darīt saskaņā ar šo likumu. Un mēs gaidīsim noteikti arī tur konkrētus priekšlikumus.

Es gribu arī vēlreiz, atkārtoti, norādīt uz to, kāpēc ir vajadzīgs, lai mēs aizstāvētu šo sabiedrības interesi, lai tā var pateikt, izteikt savu viedokli. Tas nāk par labu arī būvniekiem, jo tad, kad sabiedrība sapratīs, kas īsti ir noteikts, būs lielāka sadarbība vēlāk. Un tas mani noved pie protesta jautājuma, ko jau es agrāk minēju. Ir bijuši... tagad, pēdējos gados, Latvijā ir bijuši lieli protesti pret cūku fermām, ir bijuši minētie protesti Daugavpilī. Bet, lūdzu, ņemiet vērā, kas pašlaik noticis... Visā pasaulē, starp citu, arvien biežāk ir sabiedrības protesti tajos brīžos, kad kāds būvniecības projekts parādās konkrēti, nevis kaut kur plānošanas...

Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, kas notika Turcijā. Viena konkrēta pašvaldība gribēja viena parka vietā uzcelt lielu iepirkšanās centru, un tad sākās protesti, kas tagad velkas jau nedēļām ilgi un satricina visu valsti. Tas ir tāpēc, ka tad, kad tie iedzīvotāji redz, ka viņus neuzklausa, tas konflikts sāk eskalēties.

Arī šādā veidā eskalāciju, varbūt nevajadzīgu protestu izvēršanos mēs varam novērst, ja pašā sākumā iesaista sabiedrību, tai dod iespēju izteikties un tās intereses ņem vērā. Ja, piemēram, ir runa par kaut kādu ietekmi uz cilvēku īpašumiem vai būtiska ietekme uz viņu dzīves kvalitāti... tad to arī būvnieki varētu ņemt vērā tajā situācijā, tad tas nāktu visiem par labu. To es vēlreiz gribu uzsvērt.

Tā ka es tomēr aicinu atbalstīt Čepānes kundzes un vēlāk arī manus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Ozoliņa kungs vēlas ko piebilst?

J.Ozoliņš. Jā. Kolēģi, mēs faktiski esam mēģinājuši atrast kompromisu, kādā veidā sabalansēt ekonomiskās attīstības intereses ar publiskās apspriešanas interesēm, un esam debatēs nonākuši pie tā, ka mēs iesim šo ceļu tālāk un lielāku uzsvaru liksim uz teritorijas plānojumu. Tāda ir stratēģija, kas faktiski ir izvēlēta, un es komisijas vārdā lūdzu 8.priekšlikumu, kas komisijā neguva atbalstu, neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Ilmas Čepānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 21, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. Paldies.

9. - atbildīgās... 8.priekšlikums nav atbalstīts.

9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma darbības jomu redakcionāliem precizējumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 13. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 14. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums par deleģējumu Ministru kabinetam izdot visus likuma izpildei nepieciešamos noteikumus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 15. - deputātu Parādnieka, Bērziņa, Lāčplēša un Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 17.priekšlikums ir par redakcionālu precizējumu izdarīšanu tālākajos likuma pantos jau atbalstītajai redakcijai. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 18. - kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes priekšlikums. Nav atbalstīts. Šis priekšlikums nav atbalstīts tādēļ, ka pēc būtības tas skar iepirkuma organizēšanas un tehniskās specifikācijas izstrādes, taču šī likuma uzdevums ir noteikt darbības, kas notiek projektēšanas un būvdarbu ietvaros, nevis to, kā izvēlēties personu, kura to darīs. Tāpēc tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 19. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 20. - deputātes Čepānes priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputātes Ilmas Čepānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 21, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums par Ministru kabineta deleģējumu... par garantijas laiku būvniecībai... būvdarbiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 23. - deputātu Smiltēna, Parādnieka, Bērziņa un Lāčplēša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 24. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 25. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 27. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti 27.priekšlikumam piekrīt, bet jūs izlaidāt 26. - deputāta Zariņa priekšlikumu.

J.Ozoliņš. 26.?

Sēdes vadītāja. Jā, kas arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 28.priekšlikumā.

J.Ozoliņš. 26.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 30. - deputāta Smiltēna priekšlikums. Nav atbalstīts.

30.priekšlikums paredz, ka Ministru kabinetam ir jāizdod noteikumi tikai par to būvkomersantu un būvspeciālistu reģistrāciju, kuri plāno piedalīties publiskajos iepirkumos. Publisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanai tika atbalstīts cits priekšlikums - par būvkomersantu klasifikācijas sistēmas izveidi. Tāpēc 30.priekšlikums tika noraidīts. Lūgums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 33. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 34. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas paredz deleģēt Ministru kabinetam uzdevumu - noteikt, kā izraugās institūciju, kas izdod būvizstrādājumu tehnisko novērtējumu, kas apliecina to atbilstību noteiktajām prasībām un parametriem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 36. - kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes priekšlikums. Šis priekšlikums nav atbalstīts, jo, kā jau norādīts iepriekš, tas skar jautājumus, kas ir ārpus būvniecības procesa šā likuma izpratnē. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 37. - deputāta Zariņa kunga priekšlikums. Zariņa kungs, tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 82.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Šis priekšlikums ir nācis no pašas nozares. Nozares asociācijas lūdza mani saglabāt šādu priekšlikumu un to iesniegt.

Un kāda ir šī priekšlikuma būtība? Šis priekšlikums paredz, ka tie kvalitātes kritēriji, kādiem ir jāatbilst būvspeciālistiem, būtu jānosaka neatkarīgām kompetentām iestādēm un ka šīs varētu būt tādas iestādes kā Latvijas Arhitektu savienība un Latvijas Būvinženieru savienība. Un tas ir ļoti svarīgi. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka tādā veidā - tikai tādā veidā! - mēs varam nodrošināt caurspīdīgus, skaidrus, neatkarīgus un kompetentus kritērijus.

Šis priekšlikums lielā mērā sasaucas ar nākošo priekšlikumu - 38.priekšlikumu -, un tāpēc komisija izveidoja savu priekšlikumu, ar kuru mēģināja šo domu ietvert likumā. Tomēr, lai arī mums pašiem šķiet, ka daļēji mēs to jau esam izdarījuši, tad, kad šo redakciju ieraudzīja šīs asociācijas, tās vēlreiz vērsās pie manis un lūdza... un teica, ka šāda redakcija tās tomēr neapmierina, jo tā nenodrošina, lai tiešām mēs panāktu, ka šī kritēriju noteikšana tiks uzticēta neatkarīgām kompetentām organizācijām, kas to var izdarīt profesionāli. Un tā problemātika ir tāda, ka tādā redakcijā, kādā pašlaik tas ir pasniegts, ļoti lielā mērā varētu sanākt tā, ka varēs nostrādāt atsevišķi komercsabiedrību lobiji, kuri pateiks: „Priekš kam mums vajadzīga neatkarīga ekspertīze?! Mēs paši tiksim galā, mēs paši būsim gudrāki!” Un šeit parādās ļoti milzīgs risks, ņemot vērā to, ka kompānijām savā starpā vajadzēs konkurēt. Un, teiksim, ja mēs runājam par publiskajiem iepirkumiem, tad jāteic, ka šī ir viena no tām jomām, kur šis risks ļoti nopietni var parādīties. Lai konkurētu ar cenu, tas tiks panākts uz kvalitātes rēķina, pasakot: „Nu, jūs neuztraucieties, mums ar speciālistiem viss ir kārtībā, viss labi, ir atbilstošā kompetence.” Ja šo kompetenci nevērtēs neatkarīgas profesionālās institūcijas, mēs varam nokļūt nopietnās problēmās, kas var radīt pat sabiedrības apdraudējumu. Tāpēc mans aicinājums ir sekot citu Eiropas valstu piemēram un darīt tā, kā to dara daudzās citās Eiropas valstīs, - ierakstīt to likumā, tieši pasakot, ka šīs būs tās neatkarīgās profesionālās organizācijas, kas to darīs. Pretējā gadījumā - bez šāda deleģējuma -, ņemot vērā to, ko mēs jau zinām no savas valsts pieredzes, mums ļoti lielā mērā ir jārēķinās ar to, ka tas būs komercsabiedrību lobijs, kas panāks savu, un mēs riskējam pazaudēt šos caurspīdīgos, drošos kvalitātes kritērijus.

Tāpēc mans aicinājums ir šo priekšlikumu atbalstīt - vēl jo vairāk tāpēc, ka arī Eiropas direktīva, kas runā par pakalpojumu kvalitāti, nosaka to, ka ir ļoti svarīgi, lai šos kritērijus noteiktu neatkarīgas un kompetentas institūcijas. Tāpēc mans aicinājums ir tomēr pilnībā atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

Būvspeciālistu profesionālo kompetenci var novērtēt jebkurš; nav teikts, ka tai obligāti ir jābūt kaut kādai profesionālai nozaru organizācijai. Vajadzētu tikai konkurenci ierobežot, sašaurinot šo loku.

Un, ja Zariņa kungs uztraucas par uzņēmēju lobiju, tad īstenībā jau viņš pats lobēja šo organizāciju, teiksim, nostiprināšanu likumā. Kādēļ mums būtu jāizslēdz, teiksim, vieni un jāpasaka, ka to var darīt tikai tie un nevar darīt citi? Turklāt likumā nostiprinātā kārtība ir tāda, ka tikpat labi tā būs tā kā deleģētā funkcija un tikpat labi šo kompetences novērtēšanu varēs veikt arī pati Ekonomikas ministrija. Tā ka šādi mēs nosakām, ka tās obligāti būs profesionālās organizācijas.

Lūdzu tad neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Lūk, Ķirša kungs tikko apstiprināja šīs bažas, par ko ir arī runa. Ķirša kungs, šīs profesionālās organizācijas tieši veidojas ar mērķi, lai veiktu šādas funkcijas, lai neatkarīgi no atsevišķu komercsabiedrību šaurajām interesēm būtu kāda organizācija, kas var noteikt šos vienotos spēles kritērijus. Un, ja jūs tagad uzskatāt, ka kāda atsevišķa... ka varētu būt tāda iespējamība, ka kāda atsevišķa komercorganizācija tagad varēs ar to nodarboties, tad tas ir ļoti riskanti... Un tad tas ir solis absolūti nepareizā virzienā. Tāpēc es aicinu tomēr ļoti nopietni izturēties pret šo lietu. Ne velti gan uzstājīgi arhitekti, gan būvinženieri vērsās pie manis un lūdza, ka šādā redakcijā to nevar atstāt. Droši vien arī viņi zina, kas tanī katliņā vārās un kas notiek. Un noteikti... tiešām varbūt atkal kāds sponsors ir vērsies un aicinājis, ka, redziet, mums tas nav izdevīgi, tāpēc vajadzētu izdarīt šādi.

Mans priekšlikums ir šāds: uztaisām šeit caurspīdīgus, skaidrus, kompetentus nosacījumus! Taču mēs deleģējam arī iespēju, ka kāds atsevišķi varēs... ka kāda komercorganizācija varēs ar to manipulēt, tāpēc ir izstrādātas procedūras, kuras ir Eiropa aprobējusi, kuras tiek izmantotas daudzās Eiropas valstīs un uz ko virzās arī Eiropas likumdošana.

Lai mums nevajadzētu šo likumu vēlreiz mainīt, es aicinu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu, jo padomāsim arī par savas sabiedrības drošību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim, otro reizi. (No zāles: „Zariņ! Trešo reizi!”)

V.Ķirsis (RP).

Zariņa kungs! Bet jau šobrīd ir uzņēmumi, kas būvniecības nozarē veic tātad šo būvspeciālistu kvalifikācijas novērtēšanu. Ko tad darīsim ar tiem? Ja tie līdz šim šo darbu ir labi veikuši, vai tad spiedīsim tos tikai tāpēc, teiksim, pārtapt par šo profesionālo organizāciju vai kaut ko tamlīdzīgu? (No zāles dep. I.Zariņš: „Runa ir par vienotiem nosacījumiem!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ozoliņa kungs grib ko piebilst?

J.Ozoliņš. Paldies. Kolēģi, tieši tāpēc šis priekšlikums ir arī daļēji atbalstīts, jo pēc būtības tas paredz deleģējumu Ministru kabinetam sašaurināt konkurenci. Un attiecībā uz to es arī lūdzu kolēģus zālē sekot komisijas... Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts... jā, 37.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 34, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. Paldies.

38. - deputāta Vējoņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 82.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas nosaka Ministru kabinetam deleģējumu par būvkomersantu klasifikāciju. Šis ir pasākumu kopums, kas būtiski uzlabo uzņēmējdarbības vidi iepirkumos, samazinot uzņēmējiem administratīvo slogu dokumentu sagatavošanā un savas kvalifikācijas pierādīšanā. Tāpat tas būtiski ierobežos pašvaldību iespējas noteikt savā ziņā subjektīvu kritēriju iepirkumos un samazināt arī korupcijas risku.

Tas ir 39.priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 41. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 42. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 43. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Pēc būtības mēs runājam par priekšlikumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un korupcijas mazināšanai. Un šī... un šis jaunais termins saucas „būvkomersantu klasifikācija”. Tā ir vienreizēja klasifikācijas apliecināšanas procedūra, kas attieksies uz būvkomersantiem, kuri vēlas piedalīties publiskajos iepirkumos, un šis kvalifikācijas dokuments aizstās nepieciešamību ik reizi iepirkumu procesā pierādīt ar daudziem dažādiem dokumentiem savu atbilstību kompetencei. Kā norādījis Iepirkumu uzraudzības birojs, šobrīd vairāk nekā 60 procenti no strīdiem iepirkuma procesā ir par pretendentu kvalifikāciju.

Otrs būtisks uzlabojums ir korupcijas riska mazināšana publiskajos iepirkumos. Proti, šobrīd katra pašvaldība pēc saviem ieskatiem izvirza kvalifikācijas prasības pretendentiem, un tādējādi bieži vien tās nepamatoti ierobežo pretendentu loku. Būvkomersantu klasifikācija nodrošinās to, ka noteikta veida iepirkumā varēs piedalīties visi attiecīgās kategorijas jeb grupas būvkomersanti. Šo klasifikāciju organizē Ekonomikas ministrija, un šī sistēma sāks darboties no 2015.gada.

Tā ka 43.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts summējošajā 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Tātad...

J.Ozoliņš. Deputāti...

Sēdes vadītāja. Ir daļēji atbalstīts.

J.Ozoliņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Jūs nelūdzat balsojumu?

J.Ozoliņš. Nē.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 43.priekšlikumu.

J.Ozoliņš. 44.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 45. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 41. un 46.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 46. - atbildīgās komitejas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 50. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 48. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 50.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 49. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 50.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 50. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Šis priekšlikums nosaka, kādi ir tie pienākumi, kurus pilda speciālās iestādes būvatļauju izdošanas gadījumā. Šie pienākumi ir saistīti gan ar lēmumu pieņemšanu, gan ar termiņiem, gan ar sabiedrības informēšanu, gan arī ar būvniecības procesa uzraudzību.

Tātad 50.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 51. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 52. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 53. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 54. - deputātu Parādnieka, Bērziņa un Lāčplēša priekšlikums. Šis priekšlikums ir noraidīts, jo par atbalstīto redakciju panākta sava veida vienošanās ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, kura attiecīgo redakciju saskaņoja ar visu republikas pilsētu pārstāvjiem. Pastāvot atšķirīgiem viedokļiem starp republikas nozīmes pilsētu pārstāvjiem, šī ir tāda kompromisa redakcija, kura ir... esošā, iepriekšējā. Un šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 56. - deputātu Parādnieka, Bērziņa un Lāčplēša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 57.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paplašina Latvijas Būvniecības padomes kompetenci atbilstoši 56.priekšlikumā piedāvātajām tiesībām attiecībā uz šiem jautājumiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 58. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 59. - deputātu Orlova un Tutina priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 60. - Juridiskā biroja un Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 61. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 62. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 63. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 65. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 66. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 67. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 68. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 69. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 70. - deputāta Zariņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 139.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 71. - deputāta Zariņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 139.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 72. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 73.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 73. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 74. - deputāta Tutina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 139.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 75. - deputāta Zariņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 77.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 76. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 77.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 77. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 78. - deputāta Tutina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 139.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 79. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 80. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir par sertifikāciju, par to, kādā veidā mēs pārliecināmies, ka atbilstošais speciālists, vai tas ir būvinženieris vai arhitekts, kvalificējas un ir tiesīgs piedalīties celtniecības procesā. Un mēs esam izdomājuši ļoti specifisku risinājumu, ka mums tas ir beztermiņa. Nekur Eiropā tāda nav. Mēs esam izdomājuši, ka, ja vienreiz arhitekts ir kļuvis par arhitektu vai par būvinženieri, tad visu mūžu viņš ir kvalificēts. Tas nekas, ka mainās ražošanas procesi, mainās materiāli un viss pārējais. Tu kaut vai 20 gadus atpakaļ esi sertificējies - ļoti labi, tu joprojām esi kvalificēts.

Un tagad jūs iedomājieties, ka tādam inženierim... šādam būvinženierim vai arhitektam uzticēs, teiksim, celt tirdzniecības centru. Kas tur iznāks? Mēs tādus gadījumus esam redzējuši Krievijā. Kādēļ mēs pēkšņi atkal esam izdomājuši šādu oriģinālu gājienu? Kam tas ir izdevīgi?

Šeit es atkal runāju nozares speciālistu vārdā, jo viņi ir ļoti nopietni uztraukušies par šo situāciju. Es jums, piemēram, varu minēt, ka tanī pašā Lietuvā tie ir trīs gadi, Igaunijā - trīs gadi, Anglijā tie ir trīs līdz seši gadi, Čehijā tie ir trīs gadi, Francijā - pieci gadi. Es jums tā varu turpināt. Visas Eiropas valstis paredz normālu periodu, kurā ir jāiziet šī resertifikācija, kurā šim speciālistam ir jāpierāda, jā, ka viņš ir tiesīgs ar to nodarboties. Mēs nez kāpēc esam izdomājuši, ka mums būs beztermiņa. Es tāpēc aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt nekādā ziņā. Pat autovadītāja apliecībā paskatieties! Jums ir jāiet ik pēc laika pārbaudīties, vai jūs varat braukt ar mašīnu vai nevarat. Taču šeit mēs gribam uzticēt šādas nopietnas lietas beztermiņā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Tā nu īsti nav, kā Zariņa kungs saka. Būvspeciālistu sertificēšana un nepieciešamā izglītība šajā likumā ir noteikta. Viens no visvairāk diskutētajiem jautājumiem likumprojekta izstrādes un izskatīšanas procesā pie mums, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bija šo speciālistu sertifikācijas jautājumi. Gan tie, kas vēlas būvēt, gan investori, gan vairākas... faktiski daudzas būvniecības, nevalstiskās organizācijas ir apliecinājušas, ka pašreizējā būvniecības speciālistu sertificēšanas sistēma rada būtiskus papildu šķēršļus uzņēmējdarbībai, nesasniedzot savu galveno mērķi - kvalitatīvu speciālistu sagatavošanu nozares vajadzībām. Turklāt sertificēšanas iestāžu darbībai, speciālistu kompetences pārbaudēm nav noteikti vienoti skaidri kritēriji. Tas padara pašreiz pastāvošo sistēmu necaurspīdīgu, rada būtisku risku atšķirīgai praksei vienādu jautājumu izlemšanā.

Turpretī šajā likumprojektā ir iekļauts kompromisa piedāvājums sertifikācijas sistēmai valstī. Ir paredzēts, ka turpmāk sertifikācija tiek noteikta kā vienreizēja aktivitāte, ko būvspeciālists nokārto, apliecinot savu pieredzi un zināšanas, lai turpmāk varētu patstāvīgi strādāt nozarē, gan vadot, gan uzraugot būvdarbus, gan arī projektējot vai veicot būvekspertīzes un inženierizpētes darbus. Būvspeciālistiem sertifikātu piešķir bez termiņa ierobežojuma. Atkārtota būvspeciālistu kompetences novērtēšana būs nepieciešama tikai izņēmuma gadījumos no vispārējās kārtības, piemēram, cilvēks vairāku gadu ilgā prakses pārtraukuma gadījumā nav piedalījies darbā, nav strādājis vai arī būvspeciālistu regulāru pārkāpumu gadījumā, kā tas ir regulēts šī likuma 13.pantā.

Likumā ir arī noteikts arhitektiem un būvinženieriem nepieciešamais izglītības līmenis, lai būvspeciālists varētu iegūt prakses sertifikātu. Patstāvīgās prakses tiesības arhitektūras jomā varēs iegūt persona, kura ir ieguvusi 2.līmeņa profesionālo augstāko izglītību arhitektūras studiju programmā. Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvinženiera profesijā varēs iegūt inženierizpētes, projektēšanas, būvdarbu vadīšanas, būvuzraudzības un būvekspertīzes specialitātēs, turklāt katrā no specialitātēm tiek noteikts iegūstamais profesionālās izglītības līmenis būvinženiera studiju programmā. Lai nodrošinātu šo būvniecības kvalitāti, būvspeciālista izglītība nevar būt zemāka par 1. un 2.līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvinženiera studiju programmā.

Līdz ar to likumprojekta pārejas noteikumos ir noteikts termiņš, līdz kuram personas, kuras ir ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvtehniķa profesijā ir tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi. Patstāvīgu praksi varēs turpināt personas, kurām līdz pensijas vecuma sasniegšanai ir atlikuši pieci gadi vai mazāk. Pārejas noteikumu 3. un 4.punkts paredz, ka arī ar 1.līmeņa profesionālo izglītību varēs praktizēt būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā, savukārt ar 2.līmeņa profesionālo augstāko izglītību - inženierizpētē, projektēšanā, būvdarbu vadīšanā, būvuzraudzībā un būvekspertīzē.

Ar šo visu es gribu pateikt to, ka mēs - tieši otrādi! - visu laiku uzraudzīsim, lai kvalitāte būtu pietiekoši augstā līmenī, nevis tikai laiku pa laikam sertificēsim.

Ķirša kungs, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

Jā, šis bija viens no visvairāk diskutētajiem priekšlikumiem, vēl diskutablāks par šo sabiedriskās apspriešanas jautājumu... Gribu teikt, ka pasaulē ir dažāda prakse, ir valstis, kurās vispār nenotiek šāda būvspeciālistu sertificēšana, tā ka šeit var rīkoties dažādi. (No zāles dep. I.Zariņš: „Piemērus miniet!”)

Piemēram, ja advokāts nokārto savu šo te... (No zāles dep. I.Zariņš: „Konkrētus piemērus miniet!”) iegūst advokāta, teiksim tā, sertifikātu, vai tad viņam tas zūd ik pēc pieciem gadiem, un tā tālāk? (Starpsaucieni.)

Turklāt tiek nodrošināts, ka ir samērīgums. Ir gadījumi, kuros šo sertifikātu var atņemt (No zāles: „Nav sertifikāta!”) (proti, ja labi nepilda savas, tā teikt, funkcijas vai ir mainījušies kaut kādi apstākļi, vai darba devējs pats, teiksim, nosūta kvalifikāciju pārbaudīt).

Ko es gribu teikt? Viedokļi šeit bija dažādi, no kardināli pretējiem līdz pat kompromisam, un šis ir tiešām grūti panākts kompromiss starp visām nozarē iesaistītajām sabiedriskajām organizācijām, kuru kopējais skaits ir virs trīsdesmit. Es tomēr aicinu turēties pie šī kompromisa priekšlikuma un neizjaukt šo kompromisu.

Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Protams, var teorētiski skaisti runāt, bet ir praktiskā dzīve un tas, ko mēs dzirdējām. Šis process, par ko stāstīja Ozoliņa kungs, - tas tieši prasās pēc sertifikācijas. Varat pārbaudīt, kā šis process strādā, ja argumentācija ir šāda: „Nu redzat, mums ir ļoti laba izglītība! Ja viņš vienreiz kārtīgi izmācījies, viņš pēc tam 20, 30 gadus strādās.” Nu atvainojiet, tas nav nopietni!

Un, ja kāds šeit saka, ka esot valstis, kurās vispār nav tādas sertifikācijas, tad, lūdzu, miniet konkrētus piemērus! Es jums ar konkrētiem piemēriem varu pierādīt... Šeit ir valstu saraksts. Atrodiet man kādu tādu valsti! Kuras ir tās valstis, kurās sertifikācija nenotiek?

Tā ka mans aicinājums ir tomēr ļoti atbildīgi šim jautājumam pieiet, jo... Padomājiet: speciālists, kurš pēc tam vairākus gadus nav strādājis šajā jomā! Un kas no tā, ka viņam ir laba izglītība? Vai jūs tiešām uzskatāt, ka šāds speciālists būs spējīgs radīt drošas ēkas, kurās mums vajadzēs dzīvot vai uzturēties? Nu padomāsim ļoti nopietni par šo jautājumu! Ne velti tas tiek tik nopietni akcentēts pašlaik.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Gribu uzdot tādu retorisku jautājumu: interesanti, kāpēc gan visās pārējās profesijās, kuras ir daudz mazāk bīstamas cilvēka dzīvībai (piemēram, psihiatrs, zobārsts, okulists), visi šie dažādie speciālisti iziet sertifikāciju katrus piecus gadus? Psihiatrs, es atvainojos, sačakarē galvu tikai vienam savam klientam (No zāles dep. I.Zariņš: „Tāpat kā advokāts!”), bet, ja būvnieks, nesaprotot kaut ko no cementa, ieliek nepareizu cementa marku mūrī, tad tas sagāžoties var ietekmēt nezin cik cilvēku dzīvību.

Vienīgais jautājums ir tas, ka šajā sertifikācijā ir atkal otra galējība. Piemēram, ir profesionālās apvienības, kas šīs sertifikācijas ir pārvērtušas par absolūtu peļņas avotu, jo katram, teiksim, tam speciālistam piecu gadu laikā ir jāsavāc noteikts punktu skaits, un šos punktus var iegūt attiecīgās asociācijas rīkotajos semināros, par kuriem, protams, ir jāmaksā ne maza nauda. Izņēmums ir varbūt Latvijas Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Zvērinātu notāru padome, kas, teiksim, atmaksās saviem biedriem šos kursus, tā ka... Bet nu absolūti atstāt šos cilvēkus bez kontroles... Jo, ja es gribu pasūtīt kādu lielu objektu, tad es gribu pārliecināties, ka tas cilvēks, kurš ir atnācis pie manis un stādās priekšā kā kvalificēts būvinženieris, man var parādīt tiešām dokumentu, pēc kura es varu pārliecināties, ka viņš nav palicis kaut kādā tālā, trīsdesmit gadu senā izglītības līmenī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam, otro reizi.

J.Ozoliņš (RP).

Jā, paldies, kolēģi! Nu droši vien ir jāievieš skaidrība.

Tātad 80.priekšlikums paredz, ka informācija par speciālistiem tiek iekļauta būvspeciālistu reģistrā. Arī pašreiz ir spēkā šāda kārtība. Un šis priekšlikums paredz likumā nostiprinātajās darba grupās un likumprojekta izskatīšanā uz otro lasījumu akceptētajā variantā deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā veidā tiem speciālistiem, kuri vai nu ilgstoši nestrādā, vai arī tiem, kuriem darba devējs vēlas pārbaudīt kvalifikāciju, šī kvalifikācija ir jāveic. Mēs te runājam par tādu... nu, par to... (No zāles dep. I.Zariņš: „Ja nav sertifikācijas, tad nav sertifikācijas!”)

Ir lūgums atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. - atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 22, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Ozoliņš. 81. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 82. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 83. - deputāta Smiltēna kunga priekšlikums. Nav atbalstīts, jo priekšlikums paredzēja izbeigt līdzšinējo... līdz šim pastāvējušo praksi, ka būvniecībā projektēt būvdarbus, vadīt vai uzraudzīt tos, kā arī būvekspertīzes un inženierizpētes darbus varēs veikt personas, kam bija spēkā iepriekš neatbalstītā redakcija par sertifikāciju. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 84. - deputātu Parādnieka un Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 85. - deputāta Lāčplēša kunga priekšlikums ar analogu raksturu. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 86. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz sabiedrībai nodrošināt informācijas pieejamību par būvniecības ieceri ne tikai pašvaldības mājaslapā internetā, bet arī būvniecības informācijas sistēmā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 87. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 88. - deputāta Jakovļeva priekšlikums. Nav atbalstīts. Šis priekšlikums paredz, ka būvvalde lēmumu par būvatļauju nevar pieņemt agrāk kā 15 darba dienas pēc iesniegtās būvniecības ieceres saņemšanas. Šādam ierobežojumam faktiski nav pamatojuma, jo būvatļaujas apstrīdēšanas termiņus un lēmumu pieņemšanas ātrumu tas neietekmē. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 89. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 70. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tas bija 90.priekšlikums. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 90. - atbalstīts.

91. - deputāta Jakovļeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 92. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 93. - deputātes Čepānes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Pirms es runāju par savu priekšlikumu, kur ir paredzēta ļoti elastīga pieeja šai sabiedriskajai līdzdalībai, es gribētu jums, klātesošiem, uzdot jautājumu. Ļoti bieži šeit referents runā par sistēmu, kādā būtu jāskatās gan ieceres, gan būvatļaujas lēmumi. Sakiet, vai mēs katru dienu to skatāmies? Vai nedēļā vienreiz skatāmies, piemēram, jūsu mājai vai ja kaut kur jūsu rajonā kāds kaut ko ir sadomājis būvēt? Es domāju, ka mēs neskatāmies.

Bet nu par šo priekšlikumu. Es, iepriekš runājot konceptuāli... es arī saprotu, ka šis priekšlikums netiks atbalstīts, bet tomēr lai paliek stenogrammai....

Proti, es runāšu par divām lietām. Kā jau teicu, šeit ir ļoti elastīga pieeja.

Ir paredzēti tikai divi lieli gadījumi, kuros būtu nepieciešama būvniecības sabiedriskā apspriešana.

Pirmais: ja to ir ierosinājusi pašvaldība un ja ir plānota publiskas ēkas būvniecība. To, starp citu, Reformu partijas izvirzītais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs bija paredzējis. Tātad Sprūdža kungs likumprojektā par vietējo pašvaldību referendumiem bija gājis vēl tālāk: bija paredzējis ne vien to, ka būtu sabiedriskā apspriešana, bet arī vēl to, ka, ja tajā sabiedriskajā apspriešanā sabiedrība negūst pārākumu, tad ir tiesības šo jautājumu virzīt uz referendumu. Tagad tas viss ir pagriezies par 180 grādiem, pilnīgi pretējā virzienā. Pārstāvji no ministrijas vienkārši nevarēja neko pamatot un teica: „Ministrija neatbalsta! Ministrija neatbalsta!” Tur tādi speciālisti sanākuši tagad ir!

Otrs gadījums, kad būvniecība būtu jāapspriež, ir tad, ja samazina - būtiski samazina! - blakus esošo nekustamo īpašumu vērtību vai arī ietekmē vidi, bet tad nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums.

Es paredzēju, ka tas nav nepieciešams, ja ir tie Ķirša kunga pieminētie detālplānojumi. Detālplānojumu nav vispār! Un ja tagad... Es turpmāk, protams, iesniegšu arī attiecībā uz Teritorijas attīstības plānošanas likumu priekšlikumus, un, ja jūs vēl tos neatbalstīsiet, tad katrā ziņā mums var iznākt problēmas ar... par to es tagad gribu nobeigumā runāt... Jūs noteikti nemaz nezināt, ka ir tāda speciāla Orhūsas konvencijas uzraudzības komiteja. Un pagājušā gada decembrī sanāca kopā visu dalībvalstu pārstāvji, un šajā uzraudzības komitejā bija vērsušās vairāku valstu nevalstiskās organizācijas, tostarp Čehijas nevalstiskā organizācija. Viņiem tiesiskais regulējums un prakse bija tāda, ka ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā, tāpat arī teritorijas plānošanas procesā sabiedrībai līdzdarboties... informācija bija, bet līdzdarboties neļāva tām personām, kurām nebija tiešas intereses, proti, tām, kurām nepiederēja nekustamais īpašums. Un viņi uzskatīja, ka tas ir nesamērīgi, un vērsās šajā komitejā. Un komiteja pateica sava lēmuma 70.punktā (citēju): „Sabiedrības locekļiem ir arī jābūt tiesīgiem pārbaudīt un komentēt elementus, kas izšķir galējo būvniecības lēmumu teritorijas plānošanā un būvniecībā.”

Kā jūs saprotat, ietekmes uz vidi novērtējums arī ir ļoti sarežģīta procedūra. Tur pašā sākumā notiek sabiedrības... vai nu sākotnējā apspriešana vai parastā apspriešana. Taču beigās, nonākot līdz šim būvobjektam, mēs nevaram teikt: „Redziet, jums vajadzēja darīt kaut ko sākumā!” Un es nebrīnītos, ja mūsu nevalstiskās organizācijas vērstos - un es pat ieteiktu vērsties! - Orhūsas konvencijas uzraudzības komitejā un lūgtu izvērtēt mūsu Būvniecības likuma tiesisko regulējumu saistībā ar teritorijas plānošanas tiesisko regulējumu.

Kolēģi! Es saprotu, ka jūs jau to neatbalstīsiet, bet es tomēr aicinu savus piekritējus balsot „par” manu priekšlikumu. (No zāles: „Oho!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Jā, lai nesatiesājamies, vajag sarunāt...

Tātad... (No zāles dep. I.Čepāne: „Balsot! Balsot!”)

Jūs gribat balsot?

Sēdes vadītāja. Tātad par 93.priekšlikumu...

J.Ozoliņš. 93.priekšlikums komisijā nav atbalstīts. Komisija uzskatīja, ka likumprojektā ir ietverts būvniecības procesa atklātības princips, kas ir pamatots gan ar Latvijas Republikas Satversmes 115.pantu, gan ar 1989.gada Orhūsas konvenciju. Tā ka, manuprāt, ir jābalso.

93.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Debates jau ir slēgtas, Čepānes kundze!

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 93. - deputātes Ilmas Čepānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 22, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 94. - Juridiskā biroja un Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 95. - atbildīgās komitejas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 96. - deputātes Kārkliņas kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 96. - deputātes Rasmas Kārkliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 48, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 97. - deputāta Smiltēna kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. Pēc būtības tas paredz apvienot vienā divus atsevišķus pantus, bet saskaņā ar Juridiskā biroja viedokli, ko atbalstīja arī komisijas sēdē, šāda apvienošana nav atbalstīta. Tāpēc arī nav atbalstīts Smiltēna kunga priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 98. - deputātu Parādnieka, Bērziņa un Lāčplēša priekšlikums, kas ir analoga rakstura. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 99. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Terminoloģiska rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 100. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 101. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 102. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 103. - Čepānes kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es gribu uzdot Ozoliņa kungam kā referentam jautājumu: sakiet, lūdzu, ko jūs saprotat ar nacionālo interešu objektu? Kādā veidā tas tiek noteikts un kāds ir nepieciešamais regulējums šim nacionālo interešu objektam? Ņemot vērā to, ka likuma 1.panta 7.punktā... Teritorijas attīstības plānošanas likumā tas gan ir noteikts, arī vēl citās vietās, bet, runājot par nacionālo interešu objekta būvniecību, pievērsiet uzmanību tam, ka šajā likumprojektā ir paredzēts, ka šādu objektu būvniecībai nav jāievēro teritorijas attīstības plānošana. Tātad, ja pasaka, ka šis objekts ir nacionālas nozīmes, tad nav jāievēro noteiktie ne pašvaldības teritorijas plānojumi, ne lokālplānojumi.

Un, otrkārt, arī šo objektu būvniecības apstrīdēšana, atšķirībā no citiem, neaptur šos projektus. Protams, es nerunāšu par zināmu atrašanos nevienlīdzīgā... par zināmu iespējamo varbūt diskrimināciju attiecībā uz citiem objektiem, bet es tiešām gribētu kaut kādā veidā... es gan nebiju komisijas sēdē, bet Ministru kabinets noteiks šos nacionālo interešu objektus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

Neesmu gan Ozoliņa kungs, bet es mēģināšu atbildēt uz jūsu jautājumu.

Tātad - nacionālo interešu objekts. Teritorijas attīstības plānošanas likums jau paredz kārtību, kā tas notiek. Ir jau precedents - pirmais un vienīgais. Kurzemes loks tātad ir ieguvis šāda projekta statusu. Tādējādi Ministru kabinetam bija jālemj par to.

Un principā nav jau pretrunu ar jūsu priekšlikumu. Proti, vienīgais ir tas, ka tā savā ziņā ir liekvārdība, jo likums to jau paredz. Protams, arī tā var ierakstīt, bet es tad aicinu no juridiskās tehnikas viedokļa to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es Ķirša kungu aicinātu vispār nerunāt par juridisko tehniku. (Zālē smiekli, starpsaucieni.) Es nezinu, vai jums vispār ir kaut kāda nojēga par šīm lietām. Proti, jūs man neatbildējāt. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1.panta 7.punktā kas ir teikts (citēju): „Nacionālo interešu objekti, teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Ļoti jauki!

Tālāk. Šajā pašā likumā, kur ir noteikta Ministru kabineta kompetence, tātad 7.panta 11.punktā, ir teikts, ka Ministru kabinets nosaka, izveido, apstiprina nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus, ja citos likumos nav paredzēts citādi. Es nezinu nekādus citus likumus. Iespējams, ka te būs tas pats Būvniecības likums, kur ir pateikts citādāk, bet kāda vaina būtu, ja es pasaku, ka šo nacionālo interešu objektu apstiprina ar Ministru kabineta rīkojumu? Jūsu gadījumā, ko jūs pieminējāt... to vienu, tie bija noteikumi vai tas bija rīkojums, vai tas bija vienkārši, es nezinu, kaut kāds cits nolēmums? Ir taču jābūt kaut kādai... tieši no juridiskās tehnikas viedokļa ir jābūt noteiktai kārtībai, nevis kaut kur plivināties pa mākoņiem...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ozoliņa kungs vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 103. - deputātes Ilmas Čepānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 24, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 104. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 105. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 106. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 107. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 108.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 108. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

J.Ozoliņš. Būs komisijas vārdā piebilstams...

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es saprotu, ka Ozoliņa kungs runās komisijas vārdā, bet es tagad runāšu debatēs, lai tas paliktu tomēr stenogrammā. Tagad būs priekšpēdējā reize; es runāšu vēl vienu reizi, un tad jums būs miers no manis. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Turam pie vārda!”)

Proti, 17.pants ir ārkārtīgi nozīmīgs tieši no Administratīvā procesa likuma viedokļa. Šeit ir pateikts - pretēji pašreizējai kārtībai jeb regulējumam -, ka būvatļaujas izdošana nedod tiesības uzsākt būvniecību. Būvniecību uzsākt var tikai tad, ja būvvalde ir izdarījusi, kā to nosaka 17.panta pirmā daļa, atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi. Protams, ir jautājums, vai šo lēmumu par šīs atzīmes izdarīšanu var apstrīdēt vai nevar. Es prognozēju, ka Ozoliņa kungs teiks, ka nevar. Tādā gadījumā tam vajadzēja būt ierakstītam likumprojektā, ja nevar. Tāda ir prakse. Mans viedoklis ir, ka tomēr var apstrīdēt. To var darīt gan no adresāta puses (tāda rīcība varētu būt), gan arī no trešo personu puses. Protams, to varētu izlemt arī tiesu prakse, jo arī līdz šim bija tā, ka, piemēram, projektēšanas, arhitektūras uzdevumi... Vispārīgajos būvnoteikumos bija pateikts, ka tas ir administratīvais akts. Atsevišķos gadījumos administratīvā tiesa ļoti bieži pateica, ka tas ir starplēmums, un neļāva apstrīdēt. Bez tam bija arī tehniskie noteikumi, un tikai atsevišķos gadījumos administratīvajā tiesā pieņēma pieteikumus, kuros tika apstrīdēti šie tehniskie noteikumi.

Un līdz ar to es tomēr gribētu, lai stenogrammā paliktu viedoklis, arī mans viedoklis, proti, ka šī atzīme... ka nolēmums par šo atzīmi ir apstrīdams. Kāpēc? Tāpēc, ka tas var pilnībā atšķirties no šīs būvatļaujas, tur var būt ļoti daudzas un dažādas izmaiņas, ņemot vērā pašreizējo... šo plānoto tiesisko regulējumu. Ja komisija būtu lēmusi, ka tas nav pārsūdzams, tad to šeit vajadzēja ierakstīt. Bet tas nebūtu pareizi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Komisijas vārdā ir deleģējums nolasīt likumdevēja komisijas viedokli.

Tātad, lai paskaidrotu likumdevēja mērķi, vēlos Saeimas sēdi informēt, ka atbildīgā komisija uzskata, ka 17.panta pirmajā daļā minētā būvvaldes galīgā atzīme par būvatļaujā ietverto projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas visu nosacījumu izpildi nav administratīvi pārsūdzama vai apstrīdama no citu personu puses, izņemot būvatļaujas adresātu. Būvatļaujā ietvertie nosacījumi ir uzskatāmi kā administratīvā akta nosacījumi, un šo nosacījumu izpildes apstrīdēšana nav jauns administratīvs process. Nosacījumu izpildes kontrole ir būvvaldes iekšēja darbība, kas nav nedz administratīvs akts, nedz starplēmums. Atbilstoši administratīvajam procesam visus iestādes lēmumus var apstrīdēt tikai adresāts. Tajos gadījumos, kad būvvalde konstatēs, ka būvatļaujas nosacījumi nav izpildīti, tai ir tiesības atcelt būvatļauju. Būvdarbus drīkstēs uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto nosacījumu izpildi un būvatļauja ir kļuvusi neapstrīdama.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai Čepānes kundze lūdz balsojumu? Tātad deputāti atbalsta 108. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

J.Ozoliņš. 109. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 110. - deputātu Parādnieka, Bērziņa un Lāčplēša priekšlikums. Ir atbalstīts... daļēji atbalstīts, iekļauts 122.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 111. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 112. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 113. - deputātes Čepānes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Pēdējo reizi!”)

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Tā patiešām būs pēdējā reize, bet tas lai paliek stenogrammai! Tas arī ir ļoti būtiski un svarīgi, jo, iespējams, ka dažkārt tiesas, izskatot vienu vai otru strīdīgu jautājumu, skatīsies arī to, ko tad deputāti ir lēmuši, nevis ka ir tikai atbildīgās komisijas viedoklis šāds vai tāds un ka visi deputāti neiebilst, pat nezinot, vai viņi tur īsti ir sapratuši vai nav, piedodiet.

Un, proti, šajā gadījumā jums ir jāsaprot, ka komisijas piedāvātais 18.pants, runājot par būvniecības kontroli... īpaši tā piektā daļa, paredz, ka par patvaļīgu būvniecību... starp citu, tā ir būvniecība pilnīgi bez būvatļaujas... Tātad, ja būvinspektors to konstatē, viņš aptur šos būvdarbus, uzraksta attiecīgu atzinumu un vēršas būvvaldē. Un būvvaldei ir tiesības pieņemt divus lēmumus: pirmais lēmums - par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti. Īsti nevar saprast, kas tad būs šī attiecīgā teritorija un kādi tad īsti ir tie normatīvie akti. Es prezumēju, ka tie varētu būt teritorijas attīstības plānošanu regulējošie normatīvie akti, kā arī pilsētas apbūves noteikumi.

Taču ir arī otra iespēja - proti, šo nelikumīgo būvniecību pat tad, ja nav būvatļaujas, legalizēt. Un tātad piektās daļas 2.apakšpunkts, ko arī komisija saka, paredz iespēju veikt būvniecību pēc būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasību izpildes. Bet gadījumos, kad ir nodarīts kaitējums videi - pievērsiet, vides sargi, uzmanību! -, pēc tā novēršanas vides un dabas aizsardzību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Šeit, ja runājam par kaitējumu videi, varbūt ir arī tādi gadījumi, kad vispār iepriekšējo stāvokli nevar atjaunot un neko novērst. Varētu vienīgi tikai atlīdzināt zaudējumus, taču vai jūs domājat, ka tas ir saprātīgi, ka būvvaldei tiek piešķirtas tik ārkārtīgi plašas pilnvaras?

Šodien Valsts būvinspekcija nepastāv. Šodien būvvalde pati... tātad būvvalde pati izsniedz... lemj par ieceri, izsniedz būvatļaujas, pārbauda projektēšanas darbus, pieņem ekspluatācijā un lemj par patvaļīgu būvniecību. Pašreizējā likumā šādos gadījumos par to bija jāizšķiras attiecīgajai pašvaldībai, turpretī tagad tas viss ir piešķirts būvvaldei, taču, manuprāt, tas ir ārkārtīgi liels korupcijas risks. Un, kad es kādreiz saviem studentiem stāstu par patvaļīgu būvniecību, tad viņi man saka tā: acīmredzot šeit vajadzētu ierakstīt vārdus - tātad būvvalde atkarībā no kukuļa lieluma pieņem vienu no šādiem lēmumiem. Līdz ar to es uzskatu: ja gadījumā būvdarbi ir veikti bez būvatļaujas, būvvaldei noteikti ir jāpieņem lēmums par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. Un nekādas nelikumīgas būvniecības legalizācijas!

Proti, ja jūs gadījumā to atbalstītu, tad šeit gan drusku sabrūk visa šī likumprojekta uzbūvētā sistēma. Droši vien arī man liela optimisma šajā ziņā nav, bet domājiet, ko mēs ar šo likumprojektu... kādas tiesības mēs iedodam būvvaldei.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Komisijā bija debates par šo jautājumu. 113.priekšlikums faktiski savā ziņā arī ierobežo būvvaldes tiesības pieņemt lēmumu, liek vērtēt katru konkrēto situāciju atsevišķi un vadīties pēc samērīguma principa. Praksē pastāv arī tādi gadījumi, kad būve ir uzcelta daudzus gadus atpakaļ, bet dokumenti par to vairs nav atrodami. Līdz ar to šo būvi nevar ierakstīt zemesgrāmatā, kaut arī tā ir tikusi uzcelta atbilstoši tās būvniecības laikā pastāvošajai likumdošanai. Un faktiski šāds priekšlikums paredz to, ka mums tagad visos gadījumos būve būtu jānojauc. Toties samērīgi būtu tomēr atstāt personai iespējas sakārtot īpašuma tiesību jautājumu, tāpēc mēs to arī faktiski neatbalstījām.

113.priekšlikumu lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 113. - deputātes Ilmas Čepānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 22, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

Turpināsim izskatīt likumprojektu pēc pārtraukuma, jo mēs esam strādājuši pusotru stundu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... nav zālē, Ingmārs Čaklais... nav, Rihards Eigims... nav, Viktors Jakovļevs... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Jānis Klaužs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Imants Parādnieks... nav, Sergejs Potapkins... nav, Raimonds Rubiks... nav, Dāvis Stalts... nav, Raimonds Vējonis... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām 9.jūlija ārkārtas sesijas sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Būvniecības likums” trešajā lasījumā un tātad turpinām izskatīt šo likumprojektu.

Turpinām ar 114.priekšlikumu.

J.Ozoliņš. Tā, labdien! Labdien vēlreiz! Kolēģi, turpinām izskatīt likumprojektu „Būvniecības likums”.

114. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Šis priekšlikums ir par būvdarbiem, kas veikti bez būvatļaujas, un paredz izslēgt tos no 18.panta. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 115. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 116. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 116. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 117. - atbildīgās komisijas priekšlikums, redakcionāls precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 118. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 119. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 120.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 120. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 121. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 122. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 123. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 124. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 125. - atbildīgās komisijas priekšlikums par apdrošināšanu būvniecībā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 126. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 127. - deputāta Jakovļeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 128. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 129. - deputāta Jakovļeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 130. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 131. - deputātu Parādnieka, Bērziņa un Lāčplēša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 132. - deputāta Smiltēna kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 133. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 134.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 134. - atbildīgās komisijas priekšlikums par būvkomersantu klasifikāciju attiecībā uz finansējumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 135. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 136. - Juridiskā biroja un Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 125.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 137. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 138. - deputāta Līdakas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 139.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 139. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 140. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 141. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 142. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 134.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 143. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 144. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 145. - deputāta Vējoņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 146. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Ķirša priekšlikums par likumprojekta spēkā stāšanās datumu, par kuru tiek noteikts 2014.gada 1.februāris. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Kolēģi, liels paldies! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Būvniecības likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 3, atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Ozoliņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likums”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija ir saņēmusi 193 priekšlikumus. Tādas lielas kaislības, kādas bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā saistībā ar Būvniecības likumu, mums nebija. Visi priekšlikumi tika atbalstīti. Šis ir jauns likumprojekts, un pamatā visi grozījumi ir bijuši saistīti ar juridisko tehniku, dažviet pat ar pareizrakstību un citām lietām.

Tātad 1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Arī 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Arī 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Arī 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Un 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 37.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 36.priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 37.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. Un 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 45. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 60. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 62. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 69. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 70. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 72. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 74. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 75. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 77. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 78. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 79. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 80. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 81. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 82. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 84. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 85. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 86. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 88. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 89. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 90. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 91. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 92. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 93. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 94. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 95. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 96. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 97. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 98. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 99. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 100. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 101. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 102. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 103. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 104. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 105. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 106. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 107. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 108. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 109. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 110. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 111. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 112. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 113. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 114. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 115. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 116. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 117. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 118. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 119. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Arī 120. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 121. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 122. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 123. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 124. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 125. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 126. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 127. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 128. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 129. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 130. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Arī 131. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 132. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 133. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 134. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 135. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 136. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 137. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 138. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 139. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 140. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 141. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 142. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 143. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 144. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 145. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 146. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 147. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 148. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 149. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 150. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Reirs. 151. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 152. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 153. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 154. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 155. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 156. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 157. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 158. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 159. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 160. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 161. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 162. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 163. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 164. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 165. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 166. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 167. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 168. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 169. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 170. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 171. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 172. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 173. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 174. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 175. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 176. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 177. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 178. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 179. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 180. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 181. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 182. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 183. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 184. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 185. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 186. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 187. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 188. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 189. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 190. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 191. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 192. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Un 193. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Kolēģi! Visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu, balsosim par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu Nr.646/Lp11 - „Grozījums likumā „Par zvērinātiem revidentiem””.

Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija trešajam lasījumam saņēma septiņus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Komisija nav saņēmusi priekšlikumus trešajam lasījumam un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Arī šim likumprojektam neesam saņēmuši priekšlikumus. Lūdzam nobalsot par likumprojekta atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gada pārskatu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi septiņus priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Un 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Pēc manā rīcībā esošās informācijas priekšlikumu šim likumprojektam nav. Tad lūdzu to atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Komisija izstrādājusi vienu priekšlikumu un ir šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

Es vēlos jūs informēt, ka deputāts Imants Parādnieks ir atsaucis savu 14., 22. un 29.priekšlikumu, savukārt deputāte Inga Bite ir atsaukusi savu 10., 18., 24. un 51.priekšlikumu.

Lūdzu, Druvietes kundze!

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Paldies par to, ka atbalstījāt grozījumus Vispārējās izglītības likumā.

Tagad - Izglītības likums. Iesniegti vairāk nekā 60 priekšlikumi. Daudzus no tiem komisija nav atbalstījusi, un starp neatbalstītajiem priekšlikumiem mēs redzam vairākas kategorijas. Maz ir priekšlikumu, kurus mēs neesam atbalstījuši konceptuālas nostādnes dēļ. Vairāki priekšlikumi atbalstu nav guvuši tāpēc, ka uz trešo lasījumu nav bijis iespējams par tiem rīkot plašu apspriešanu un uzklausīt ekspertu viedokli.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums, ko, protams, paši esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 2. - izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. un 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumos.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 3. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums, kas arī ir iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 4.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Īpaši gribu pievērst uzmanību tam, ka tajā ir rodama atbilde uz jautājumu, ko mums uzdod plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kas izskan vecāku sapulcēs un ko uzdod skolotāji: vai vecākiem jāiegādājas arī darba burtnīcas? Un šajā grozījumā ir skaidri noteikts, ka turpmāk valsts būs atbildīga par to darba burtnīcu iegādi, kas ir pielīdzinātas mācību grāmatām. Pagaidām tādas ir divos priekšmetos - sociālajās zinībās un svešvalodā. Bet, ja, vispusīgi apspriežot darba burtnīcu nepieciešamību, tiks nolemts, ka tās tomēr ir nepieciešamas arī citos priekšmetos, arī tad tas būs valsts pienākums.

Un atbildīgā komisija šo priekšlikumu, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 5. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 7. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 8. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas skaidri definē vecāku uzdevumus mācību līdzekļu iegādē. Tātad vecāku atbildība turpmāk būs iegādāties individuālos mācību piederumus, un likuma tekstā jūs redzat visai detalizētu šo individuālo mācību piederumu uzskaitījumu. Līdz ar to mēs būsim devuši atbildi uz jautājumu, kas tad jāpērk vecākiem pašiem. Un vēl varētu piebilst, ka tiek izstrādāti arī Ministru kabineta noteikumi, kuros šis uzskaitījums būs vēl precīzāks.

Atbildīgā komisija 9.priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 10.priekšlikums ir atsaukts.

11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 12. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Lūk, šis ir gadījums, kad priekšlikumu mēs neesam atbalstījuši tieši tādēļ, ka likumprojekta trešajam lasījumam ir tikusi iesniegta līdz šim nepārspriesta ideja. Komisijā mēs vienojāmies, ka pie šī jautājuma atgriezīsimies, jo par to ir nepieciešamas plašākas diskusijas, kuras mēs varētu sākt līdz ar Saeimas jaunās darba sezonas sākšanos.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Vinetai Poriņai.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ļoti labi, ka visi dzirdēja, ka patiešām ir doma pozitīvi beidzot pievērsties šim jautājumam un strādāt, un tāpēc arī par diskusijām es gribu izstāstīt, cik garš ir bijis ceļš, lai šis priekšlikums taptu. Un arī ceru šodien uz jūsu atbalstu.

Kad 2011.gadā Kultūras ministrijā izstrādājām Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes, viena no idejām, kas guva plašu atsaucību sabiedrībā, bija ideja veicināt pāreju uz latviešu valodu cittautiešu bērnudārzos, kur šobrīd darbs notiek krievu valodā. Respektīvi, veicināt šo pāreju ar mērķi, lai cittautiešu bērni jau no mazotnes izglītības iestādēs uzaugtu latviešu valodas vidē, justos tajā labi un iemīlētu latviskās vērtības, kas Latviju atšķir no citām valstīm. Viens no izglītības svarīgākajiem uzdevumiem ir sniegt ne tikai prasmes, bet arī audzināt valstij lojālus cilvēkus un sekmēt vienotas sabiedrības izveidi. 2012.gada 13.martā pirmsskolas izglītībai tika veltīta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde. Par pirmsskolas izglītības pāreju uz latviešu valodu arī diskutējām starptautiskajā konferencē „Izglītība, kas vieno” Rīgā 2012.gada septembrī.

Ir vairāki argumenti, kāpēc tieši pirmsskolas izglītības posmā būtu jāsāk bērniem mācīties kopā un tieši latviešu valodā. Pirmkārt, pirmsskolā bērni galvenokārt rotaļājas, kas atrisina daudzas saziņas problēmas. Bērniem, uzaugot kopā no mazotnes, rodas līdzīga vērtību izpratne, kas bieži vien, lai savstarpēji saprastos, ir ne mazāk svarīga par labu valodas prasmi. Būtisks faktors ir bērnu bilingvisma attīstība: dzimtajā valodā bērns sazinās savā ģimenē, bet otro valodu, valsts valodu, bez kuras nākotne valstī nav iedomājama, viņš apgūst pirmsskolas izglītības iestādē. No trīs līdz piecu gadu vecumam bērns valodu apgūst viegli, rotaļājoties. Tad kāpēc vajadzētu liegt mūsu mazākumtautību bērniem attīstīt bilingvismu dzimtajā un valsts valodā un apgūt otro valodu līdz skolas vecumam viegli, bez piepūles?

Reizēm izskan jautājums: ja pirmsskolas rotaļas un nodarbības notiks galvenokārt latviski, kas notiks ar bērnu dzimto valodu un viņu intelektuālo attīstību? Šeit negribu detaļās analizēt šo jautājumu, bet ļoti labi uz to var atbildēt emigrācijā uzaugušie latvieši, kas ikdienā savu izglītību ieguva mītnes zemes valodā un profesionālajā dzīvē sasniedza virsotnes, kur akadēmiskais sniegums ir visaugstākais. Nacionālā apvienība ir paredzējusi, ka pirmsskolas izglītības iestādēs, kā tas ir līdz šim, dzimtās valodas un kultūras nodarbības pēc vecāku pieprasījuma tiks piedāvātas arī turpmāk. Tātad tiks saglabāta arī etniskās un kultūras identitātes ievirze tajās bērnudārza grupiņās, kur bērni nāk no poļu, igauņu, lietuviešu, krievu un citu tautību ģimenēm, ja vecāki to vēlēsies. Ar bērnudārza valodas problēmas atrisināšanu tiktu novērsta arī absurdā situācija, kad valstī nesen iebraukušie cilvēki, kuriem piedāvā izvēlēties viņu bērniem bērnudārzu, visbiežāk izvēlas bērnudārzu, kurā saziņa notiek krievu valodā.

Ar šīs problēmas atrisināšanu tiktu novērsta arī situācija, kad daudzas latviešu ģimenes valsts finansēto bērnudārzu vietu trūkuma dēļ ir spiestas sūtīt savu bērnu pašvaldību bērnudārzā, kurā dominē krievu valoda.

Daudz ir padarīts šī jautājuma virzībā. Šobrīd pirmsskolas izglītības valoda un kopā mācīšanās principi ir plaši diskutēta tēma. Situācija pirmsskolas izglītībā ir apzināta, notikušas sarunas ar pirmsskolas pedagogu sagatavotājiem augstskolās, pirmsskolas pedagogiem, pašvaldību izglītības iestāžu darba vadītājiem, Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistiem un citu nozaru pārstāvjiem. Kopš 2013.gada Nacionālajā apvienībā strādā darba grupa ar augsti kvalificētiem Latvijas augstskolu un citiem speciālistiem pirmsskolas izglītības jautājumos.

Ir jāatceras, ka mazākumtautību bērnudārzi un skolas Latvijā tika veidotas kā pretimnākšanas solis mazākumtautībām. Pašreiz ir pārejas posms no padomju perioda izglītības uz eiropeisku izglītību valsts valodā, nevis gala rezultāts. Arvien vairāk ir jūtams, ka sabiedrība, domājot par Latvijas izglītību, šīs lietas labi izprot.

Sēdes vadītāja. Poriņas kundze...

V.Poriņa. Vēl, lūdzu, divas minūtes!

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst, ka Poriņas kundze runās vēl divas minūtes?

Lūdzu, runājiet divas minūtes!

V.Poriņa. Ir jāturpina informēt sabiedrību par labajiem piemēriem Latvijā un citur pasaulē, kā cittautiešu bērns ir iejuties bērnudārzā, kurā nodarbības notiek otrā valodā, un kā pedagogi veiksmīgi spēj veikt daudzveidības vadību savā ikdienas darbā. Pašvaldības var dot lielu ieguldījumu pirmsskolas izglītības iestāžu pārejā uz latviešu valodu tieši darbā ar vecākiem, jo ir zināms: ja būs pozitīva vecāku attieksme un visas ģimenes attieksme, tad bērns veiksmīgāk iejutīsies latviskā vidē pirmsskolas izglītības iestādē.

Ideja par latviešu valodu izglītības iestādēs un par izglītību, kas sabiedrību vieno, nevis sadala, ir sadzirdēta sabiedrībā kopumā, un liela daļa cilvēku vēlas Latvijas izglītības iestāžu reintegrāciju Eiropā, nevis lai Latvija ar mazākumtautību, bet daudzviet faktiski joprojām tieši ar krievvalodīgajām skolām un bērnudārziem būtu kā Krievijas sava veida turpinājums Eiropas Savienībā. Es aicinu kolēģus atbalstīt šo grozījumu Izglītības likumā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es nepiekrītu tam, ko teica Poriņas kundze, ka nav komunikācijas jaunatnes vidū starp krieviski runājošajiem un latviski runājošajiem. Diemžēl jūs laikam nezināt, ka jau deviņdesmitajos gados ļoti daudzas krievu ģimenes atdeva savus bērnus tieši latviešu bērnudārzos, ka viņi pabeidza tos ļoti labi un ka viņiem nav un nebija nekādu problēmu sazināties ar citiem bērniem. Bet ir problēma latviešu bērniem sazināties ar krievu bērniem. Ja mēs dzīvojam tādā daudz... multivalodu valstī, tad mums vajag arī domāt par to, kā mēs komunicējam cits ar citu. Un arī jūs paši taču iniciējat daudzus likumprojektus, lai cilvēki tiktu pieņemti darbā bez krievu valodas zināšanām. Un jūs redzat, ka ir problēma... Jūs paši rakstījāt internetā, masu medijos, ka daudzi latvieši brauc prom tikai tāpēc, ka viņi nezina krievu valodu un nevar iekārtoties darbā. Tā ka vajag padomāt, lai latviešu bērni arī drusciņ sāk domāt, kā būt vairāk komunikabliem mūsu vidē - šeit, mūsu valstī, Latvijā.

Un mums tagad laikam būs pieejami rezultāti par latviešu valodas eksāmenu krievu skolās. Un, ticiet man, es domāju, ka tur būs ļoti labā līmenī nokārtots tas eksāmens. (Starpsauciens no zāles.) Jā, teicami nokārtots, kā Zaķis man palīdzēja. Tā ka tas process notiek. Bet ar spēku mēs nevaram neko, nevaram noteikt: bērnus mācīt tā un tā! Bērni ir ļoti noslogoti, un paši vecāki ir atbildīgi par saviem bērniem. Un lai viņi patiešām atbild par izglītību saviem bērniem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Druvietes kundze ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 47, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 13. - deputātes Dainas Kazākas priekšlikums, kas komisijā nav guvis atbalstu.

Vēršu uzmanību uz to, ka šajā priekšlikumā ir paplašināts to izglītības iestāžu loks, kas gūst valsts budžeta vai pašvaldību finansējumu. Šī norma tātad tiek attiecināta arī uz juridisko personu dibinātām izglītības iestādēm, turklāt ne tikai pirmsskolas izglītības iestādēm. Tāpēc komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir šāda.

Sakarā ar to, ka otrajā lasījumā tika veikta korekcija, principu „nauda seko bērnam” tomēr vairāk attiecinot uz iepirkuma procedūru, kas savukārt ir saistīta ar principu „bērns seko naudai”, es iesniedzu likumprojekta trešajam lasījumam konkrētus priekšlikumus, par kuriem biju arī otrajā lasījumā izteikusies Saeimas sēdē.

Tātad runa ir par manu priekšlikumu ar attiecīgu komentāru.

Izglītības likuma 12.panta pirmā daļa ietver regulējumu, kas noteic, ka no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem izglītības ieguvi finansē tikai valsts un pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs. Savukārt mans priekšlikums ir mainīt šo kārtību, nosakot, ka izglītības ieguvi finansē no valsts un pašvaldības budžeta neatkarīgi no tā, kāds ir izglītības iestādes dibinātājs.

Un šeit, lūk, septiņi argumenti, kāpēc tas ir būtiski, un tie ir saskaņoti ar vecāku biedrību „Vecāki par izglītību”, kā arī ar citiem aktīvistiem, kas ir Latvijas Vecāku foruma dalībnieki.

Pirmais arguments: lai nodrošinātu ikvienam Latvijas Republikas Satversmes 91.pantā garantēto, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, un Satversmes 112.pantā minētās tiesības uz izglītību.

Otrais arguments: lai nostiprinātu vecāku tiesības izvēlēties savam bērnam visatbilstošāko izglītības iestādi (tas ir princips „nauda seko bērnam”).

Trešais arguments: lai uzlabotu izglītības kvalitāti un veicinātu pedagoģisko pieeju daudzveidību. Jo, kā mēs zinām, ļoti daudzi emigrējušie tautieši... gan šeit, Saeimā, pagājušo pirmdien notikušajā diasporas konferencē „Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai”, gan arī otrajā pagājušās nedēļas lielajā diasporai veltītajā pasākumā „Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums” izskanēja tas, ka 20 procenti no emigrējušajiem mūsu tautiešiem uzskata, ka viņiem ir interese pārcelties no šīs valsts, lai būtu kvalitatīvāka izglītība viņu bērniem, un ka, ārzemēs dzīvojot, strādājot un maksājot nodokļus, viņi saņem labāku ieguldījumu savos bērnos un viņu izglītības sistēmā.

Tālāk ir ceturtais arguments: lai nebūtu diskriminācijas, jo visi mūsu nodokļu maksātāji maksā nodokļus.

Kā arī lai mazinātu nevienlīdzību - tas ir piektais arguments.

Sestais arguments ir īpašās vajadzības, jo, kā mēs zinām, bieži vien uz skolām un pirmsskolām... Ar pirmsskolām situācija ir sekojoša: vecāki bieži vien tās izvēlas ar tādu argumentu, ka viņu bērniem nav vietas pašvaldību bērnudārzos. Savukārt ar skolām ir tā, ka tās vēlas bērnus ar īpašām vajadzībām tomēr audzināt iekļaujošā vidē, nevis izolēt speciālās izglītības iestādēs. Līdz ar to šis ir pietiekams apstāklis, lai mēs nodrošinātu visiem nodokļu maksātājiem vidējās izmaksas par viņu bērnu skološanu neatkarīgi no tā, vai bērns ir pašvaldības vai privātā iestādē, un privātās iestādes labāk iekļauj bērnus ar īpašajām vajadzībām.

Un septītais arguments, kā es jau minēju, ir par emigrējušajiem tautiešiem, no kuriem 20 procenti minēja, ka diasporai ir svarīgi, lai būtu labāka izglītības kvalitāte mūsu valstī un būtu daudzveidīgāks pedagoģiskais nodrošinājums.

Līdz ar to mans priekšlikums ir atbalstīt to, ka mums maksu par pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi izglītības iestādēs sedz no valsts un pašvaldību budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēl ir kas piebilstams?

I.Druviete. Komisija šiem jautājumiem ir pievērsusies arī iepriekš. Mēs uzskatām, ka priekšlikums - arī privāto izglītības iestāžu izdevumus segt no valsts un pašvaldību budžetiem - nebūtu atbalstāms, tāpēc arī komisijas lēmums ir tāds - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputātes Dainas Kazākas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 69, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 14.priekšlikums. Atsaukts.

15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 18.priekšlikums. Atsaukts.

19. - izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 20. - deputātes Dainas Kazākas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Jā, turpināšu iestāties par principiem. Un, konkrēti runājot par šo redakciju, ir tā, ka Ministru kabinetam ir dodams deleģējums noteikt kārtību un apmēru. Es uzsveru - ne tikai kārtību, bet arī apmēru, kādā pašvaldība nosaka vienam izglītojamam nepieciešamās vidējās izmaksas attiecīgajā pašvaldības izglītības iestādē. Vienota metodika atvieglos pašvaldību darbu, sākot šīs vidējās izmaksas, kā arī novērsīs situāciju, ka dažādas pašvaldības piemēro dažādas metodes un kritērijus šo vidējo izmaksu noteikšanā.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputātes Dainas Kazākas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 68, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 21. - deputātes Dainas Kazākas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Tā kā šobrīd mūsu deputāti ir balsojuši „pret” Satversmes 91.pantu un 112.pantu, kā arī turpinās diskriminācija un nevienlīdzība - diemžēl tā tas mums šobrīd ir -, tad principā ir nākošais priekšlikums, kur es nerunāju par visām izglītības iestādēm un par principu „nauda seko bērnam” visās izglītības programmās... Tātad šobrīd priekšlikums ir konkrēti par to, ka ir jānosaka kārtība un apmērs. Kā es jau minēju, svarīgi ir noteikt, kāds attiecīgajās pirmsskolas izglītības iestādēs ir tas vidējais apmērs, kas būtu jāmaksā. Tieši tāpēc šeit šis jautājums ir reducēts uz to, lai būtu noteikts, kāds ir apmērs. Un tā ir būtībā vienīgā atšķirība, ar ko šis teksts atšķiras no tālākās redakcijas.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputātes Dainas Kazākas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 69, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 22.priekšlikums ir atsaukts.

23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tajā ir pateikts, kāda ir Ministru kabineta kompetence: noteikt „kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vienam izglītojamajam nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē sedz pirmsskolas izglītības programmas (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) izmaksas privātam pakalpojuma sniedzējam šā likuma 17.panta 2.1 daļā minētajā gadījumā”.

Tātad šādā formulējumā tiek noteikts pašvaldības pienākums gadījumā, ja tā nespēj nodrošināt bērnam vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, segt izdevumus privātā pirmsskolas iestādē.

Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 24.priekšlikums - atsaukts.

25. - izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 26. - izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 27. - deputātes Dainas Kazākas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

27. un 28.priekšlikums - mani priekšlikumi.

27.priekšlikums ir saistīts ar visām izglītības stadijām visās izglītības iestādēs un programmās, un tas izslēdz iepirkuma procedūru; te ir runa par „vidējo grozu”.

Un šeit es gribu pieminēt, ka Ministru kabineta Demogrāfisko lietu padomes darba grupa, kas gadu strādāja pie jautājuma, kā mazināt rindas uz bērnudārziem, ir savos secinājumos izveidojusi priekšlikumu, ka mēs nemainām Ministru kabineta noteikumus Nr.250 „Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem”, bet kā bāzi taisām jaunus noteikumus par norēķiniem starp pašvaldībām un privātajiem pakalpojumu sniedzējiem. Līdz ar to būtu diezgan svarīgi, lai to procedūru nemainītu, jo pašvaldības ir apmierinātas ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.250.

Savukārt, lai mazinātu diskrimināciju un nevienlīdzību, ir jāpārskata šī konkrētā summa, par kādu norēķinās ar... starp pašvaldību un privāto pakalpojumu sniedzēju, jo pašvaldības savos norēķinos neiekļauj telpu un zemes nolietojuma vērtību, kas ir iekļauta cenā (pašvaldībām visas ēkas, tā teikt, ir nokritušas no gaisa, un līdz ar to tas neuzrādās viņu vidējās izmaksās). Lai tas tā paliek! Bet attiecībā uz privātajiem pakalpojumu sniedzējiem to vajadzētu mainīt.

Līdz ar to konkrētais priekšlikums - 27.priekšlikums - ir par to, lai šo sistēmu mainītu visos izglītības līmeņos un visās iestādēs. Savukārt 28.priekšlikumā ir konkrēti runāts par pirmsskolas izglītības iestādēm.

Lūdzu atbalstīt 27. un 28.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Druviete. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - deputātes Dainas Kazākas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 73, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 28. - deputātes Dainas Kazākas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputātes Dainas Kazākas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 72, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 29.priekšlikums. Atsaukts.

30. - deputātes Dainas Kazākas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Jā, saistībā ar šo priekšlikumu varētu teikt, ka pašvaldības nosaka vienam izglītojamam nepieciešamās vidējās izmaksas attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs, kurās īsti nav pirmsskolas izglītības programmas. Minētās izmaksas un to aprēķinus pašvaldība publisko savā mājaslapā internetā. Tas ir tas būtiskais, par ko mēs gribējām iestāties un kas arī vecākiem savukārt ir svarīgi, - lai pašvaldības caurspīdīgi uzrāda savas vidējās izmaksas, to, cik izmaksā viens bērns pašvaldības iestādē katrā pašvaldībā atsevišķi.

Lūdzu atbalstīt 30.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (RP).

Augsti godātais Prezidij, kolēģi, visi, kas seko līdzi sēdei! Es gribu teikt, ka tātad ministrija... ne tikai Izglītības un zinātnes ministrija, bet arī Labklājības ministrija, Finanšu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija strādā pie virknes Ministru kabineta noteikumu, lai pilnveidotu šo kārtību saistībā ar vidējām izmaksām, cik izmaksā šis pakalpojums pirmsskolas izglītības iestādē par vienu bērniņu. Jā, te tiešām, kā jau kolēģi norādīja, iepriekš ir bijušas šīs nepilnības, ka viena pašvaldība ir ņēmusi vērā desmit izdevumu pozīcijas, bet cita - varbūt tikai astoņas. Tātad tas tiks pilnveidots sadarbībā viennozīmīgi arī ar pašvaldību pārstāvjiem, jo līdzšinējā kārtība ir tāda, ka pašvaldības maksā visu pakalpojumu grozu par pirmsskolas izglītību - par pirmsskolas izglītības pakalpojumu nodrošināšanu. Un tātad te, arī jau komisijas atbalstītajā redakcijā, kas ir bijusi otrajā lasījumā, ir norādīts, ka visi šie aprēķini... ka tiem ir jābūt publiski pieejamiem interneta mājaslapā. Un tas jau ir arī komisijā iepriekš atbalstīts, tā ka nav vis tā, ka mēs neatbalstām, jo arī mēs iestājamies par to, ka šai aprēķinu kārtībai, visām šīm formulām un izmaksu pozīcijām ir jābūt publiski pieejamām, lai sabiedrībai ir skaidrs, kā tās veidojas un kā tas tālāk ietekmēs starppašvaldību norēķinus.

Tā ka šoreiz es lūgšu neatbalstīt, kolēģi, šo priekšlikumu, jo pie kompromisa versijām tiešām tika ļoti daudz strādāts, it īpaši pie šiem pirmsskolas izglītības finansēšanas jautājumiem, un es domāju, ka ir rasts tiešām zelta vidusceļš gan ar pašvaldībām, gan tātad arī ar iesaistītajām ministrijām un ar sociālajiem partneriem.

Tā ka lūdzu balsot tā, kā komisija ir lēmusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Druviete. Nē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputātes Dainas Kazākas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 72, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Uzvara! Vienbalsīgi!”)

I.Druviete. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iekļauts 32. -atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. To mums jau raksturoja kolēģe Inga Vanaga. Tātad tajā ir noteikts, kā aprēķināmas šīs izmaksas, kas tiek sniegtas privātam pakalpojumu sniedzējam. Ir norādīts arī uz to, ka šajā gadījumā ir jārīkojas saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.

Tātad komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un uz tā pamata tad arī notiek turpmākais darbs pie normatīvo aktu precizēšanas.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 33. - izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. Un 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. Un 38.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 41. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 40. - deputāta Pimenova priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un arī iekļauts 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 41.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precizē izglītības iestādes padomes darbu.

Un vēlos vērst deputātu uzmanību uz to, ka šajos likuma grozījumos mēs esam noteikuši izglītības iestādes padomes statusu, cita starpā nosakot to, ka šai padomei ir iespējas lemt arī par to, kādus šī likuma 1.panta 12.4 punkta „k” apakšpunktā minētos individuālos mācību piederumus nodrošina izglītojamo vecāki. Tā ir jauna norma. Tātad gadījumos, ja vecāki nespēj vienoties par to, kuri mācību līdzekļi tiem jāiegādājas, skolas padomei šajā gadījumā ir noteicošais vārds.

Tātad tas ir komisijas priekšlikums - 41.priekšlikums -, ko komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 42. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Runa ir par izglītības iestādes padomi - koleģiālu institūciju, kurā darbojas izglītības iestādes īstenotajā izglītības procesā visu iesaistīto interešu grupu pārstāvji, proti, izglītojamie, viņu vecāki, pedagogi, izglītības iestādes administrācija un skolas dibinātājs. Noteikti interesēm jābūt līdzsvarotām ar mērķi nodrošināt izglītības standartos noteikto prasību izpildi, tomēr es lobēju vecāku, sabiedrības stiprāku iesaistīšanu izglītības procesa norisē skolā. No savas prakses, kā arī no nevalstisko organizāciju pieredzes liecinu, ka tas ir gan skolas interesēs, gan izglītības procesa interesēs. Un vēl vairāk! Tas nodrošinās, ka vecāki ar lielāku enerģiju iesaistīsies izglītības iestādes ikdienas darbībā. Turklāt tas liks tiem vecākiem, kuri patiesībā nevēlētos nopietni piedalīties, iesaistīties savu izglītojamo apmācības procesā skolā... tomēr piedalīties, ņemt dalību skolas procesos.

Es iesniedzu četrus priekšlikumus par vecāku tiesību nodrošināšanu izglītības iestādes padomē. Nupat jūs esat atbalstījuši vienu no šiem priekšlikumiem. Proti, turpmāk, ja likumprojekts būs atbalstīts kopumā, tad vecāku pārstāvjus ievēlēs skolas vecāku sapulcē, nevis tā, kā tas bija līdz šim. Līdz šim tas nebija noteikts precīzi, un līdz ar to skolas padomes sastāvā dažreiz tika iekļautas personas, kuras patiesībā nebija nemaz deleģētas no vecāku, no sabiedrības puses.

Lai nepieļautu situācijas, ka skolas administrācija ierosina padomes sēdes šaurā padomes locekļu lokā vai ka padomes sēdes ilgi nesasauc tīšām, es ierosinu likumā noteikt, ka padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi trīs mēnešos, kā arī noteikt, ka sēde ir tiesīga lemt, ja tajā piedalās padomes locekļi un vairākums no tiem, kuri piedalās konkrētajā sēdē, ir vecāku pārstāvji.

Vēlreiz saku: tas nodrošinās vecāku lielāku dalību skolas pašpārvaldē un līdz ar to nodrošinās demokrātiskus principus skolas darbībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

I.Druviete. Kolēģi! Gribu uzsvērt, ka līdz ar šiem grozījumiem jūtami tiek stiprināta izglītības iestādes padomes un līdz ar to arī vecāku līdzdalība lēmumu pieņemšanā.

Kāpēc mēs neesam atbalstījuši šo priekšlikumu? Tāpēc, ka 32.lappusē mēs redzam Izglītības likuma attiecīgā panta precizējumu, kurā ir noteikts, ka izglītības iestādes padome darbojas saskaņā ar izglītības iestādes padomes darbību reglamentējošu normatīvo aktu, ko, saskaņojot ar izglītības iestādes vadītāju, izdod pati padome. Pēc komisijas locekļu vairākuma uzskatiem, šī doma, kas izteikta deputāta Pimenova 42., kā arī 44.priekšlikumā, būtu iekļaujama šajā izglītības iestādes padomes nolikumā, nevis likumā. Tāpēc mēs lēmām šo priekšlikumu neatbalstīt.

Komisijas lēmums - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 43, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 43. - deputāta Pimenova priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā, pret kuru mēs jau esam izteikuši pozitīvu attieksmi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 44. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts manis jau iepriekš minētā iemesla dēļ. Mēs to gribam deleģēt padomes nolikumam.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 44, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 47. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 46. - izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 47. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 47. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalstījusi, un, lūk, šajā priekšlikumā ir noteiktas izglītības iestādes padomes funkcijas un uzdevumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 49. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Nav atbalstīts.

Un šeit nepieciešams neliels komentārs. Saeima nolēma nodot izskatīšanai atbildīgajā komisijā vēl vienus grozījumus Izglītības likumā, kurus bija iesniegusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un kuri paredzēja noteikt, ka pašvaldību teritorijā turpmāk varēs īstenot interešu izglītības programmas bez licences saņemšanas. Komisijas locekļu vairākums uzskatīja, ka šis priekšlikums ir pārdomājams, jo ir daudzi argumenti, kas tomēr varētu likt saglabāt šo pašvaldības kontroli un informētību par norisēm tās teritorijā.

Mēs varam runāt par to, kā atvieglot šo birokrātisko procedūru, bet tomēr šķiet, ka pašreiz vēl ir pāragri atbalstīt interešu izglītības programmu īstenošanu bez attiecīgās licences saņemšanas, jo tādā gadījumā mēs nevaram kontrolēt šī piedāvājuma saturu. Un tāpēc pagaidām - vismaz pagaidām! - šis priekšlikums nav atbalstāms, kamēr mēs nebūsim formulējuši savu attieksmi pret šo licencēšanas procesu vispār.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 50. - izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 51.priekšlikums. Atsaukts.

52. - izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 53. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 53. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 55. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 56. - izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 57. - izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 58. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 58. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 62. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Nebūtu balsojams, jo mēs neesam atbalstījuši 12.priekšlikumu, uz kuru tādā gadījumā attiektos pārejas noteikumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 63. - izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 66. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir iekļauts 66. -komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 65. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. 66. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. Līdz ar to esam izteikuši savu attieksmi pret visiem priekšlikumiem.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Druviete. Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāte Ilma Čepāne. Taču vispirms saskaņā ar Kārtības rulli, lai mēs izskatītu grozījumus Satversmē, mums ir nepieciešams pārliecināties, vai zālē ir kvorums šī likumprojekta izskatīšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu kvoruma reģistrācijas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 82 deputāti, un tas ir pietiekami, lai mēs varētu skatīt likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, kura runās Juridiskās komisijas vārdā.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Kā jūs redzat, likumprojekts Nr.666/Lp11 paredz Satversmes 85.pantā grozījumu, kas, atšķirībā no pašreizējā regulējuma, paredz, ka Satversmes tiesas tiesnešus Saeima apstiprinās, balsojot atklāti.

Lai sagatavotu šo grozījumu izskatīšanai Saeimas sēdē, uz Juridisko komisiju regulāri tika uzaicināti pazīstami un ievērojami eksperti. Pagājušajā reizē es jums jau teicu, ka uz komisijas sēdi tika uzaicināts Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis Lauris Liepa, kas atbalstīja, ka šāds grozījums, ņemot vērā šodienas politisko situāciju, ir nepieciešams. Likumprojektu gatavojot otrajam lasījumam, tika uzaicināts (tas notika 19.jūnijā) profesors Aivars Endziņš. Kā mēs zinām, arī bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš atbalstīja to, ka, ņemot vērā praksi, kāda mums pašlaik pastāv saistībā ar citām augstām valsts amatpersonām, Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšana tomēr būtu veicama atklāti.

Likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti. Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo grozījumu Satversmes 85.pantā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Tātad šo grozījumu divas... vairāk nekā divas trešdaļas klātesošo atbalsta, tātad likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Čepāne. Paldies, kolēģi, par pārliecinošo atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.jūlijs... Vai ir piecas dienas, Čepānes kundze? 12.jūlijs - nav piecas dienas, ir tikai četras...

I.Čepāne. Mēs lēmām komisijā, piedodiet, ka ir piecas dienas, tātad tas iznāk...

Sēdes vadītāja. ...13.jūlijs, vai ne? Bet mēs droši vien varam dot 15.jūliju, lai ir pirmdiena.

I.Čepāne. Nu tad mēs varētu piedāvāt 15.jūliju. Piedodiet, es kļūdījos, jā!

Sēdes vadītāja. Jā, jā! Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

Vai! Bet man bija rakstīts - Ainars Latkovskis... (Smejas.)

K.Seržants (ZZS).

Es viņu izkonkurēju...

Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.2477, un tie ir 10 priekšlikumi par grozījumiem šajā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Praktiski visi grozījumi ir redakcionālas dabas.

Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 6. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Un arī 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.jūlijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. Arī 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts 19. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Valainis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Valainis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Valainis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Valainis. 19. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 21. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. Un arī 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Valainis. Trešajam lasījumam termiņš - 20.augusts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā”, ko iesniedzis Ministru kabinets.

Likumprojekta būtība ir sekojoša. Likums šobrīd paredz, ka līdz 2013.gada beigām ir jāīsteno Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts, proti, jāveic būvdarbi, mēbeļu iegāde, grāmatu pārvešana un tā tālāk. Taču ir skaidrs, ka tādas lietas kā mēbeļu pārvešana un grāmatu pārvešana ir iespējamas tikai pēc būvdarbu pabeigšanas, kuri, kā tiek prognozēts, beigsies šā gada 21.decembrī. Tādēļ Ministru kabinets lūdz pagarināt šo termiņu, kurā tad var... lūdz pagarināt termiņu nevis būvdarbiem, bet tieši šai grāmatu un mēbeļu pārvešanai; arī attiecībā uz Valsts kases kontu, kurā tiek uzkrāti būvdarbu garantijas atskaitījumi, lūdz termiņu pagarināt līdz 2016.gada beigām.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojekts tika izskatīts un atbalstīts pirmajam lasījumam.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

V.Ķirsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.jūlijs. Un izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas 12.septembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.jūlijs, izskatīšana - Saeimas 12.septembra sēdē. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījums Maksātnespējas likumā”, ko iesniedzis Ministru kabinets (pirmais lasījums), un alternatīvais likumprojekts „Grozījums Maksātnespējas likumā” (pirmais lasījums), ko izstrādājusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Jā, kolēģi! Faktiski šis Maksātnespējas likuma grozījums ir saistīts ar likumprojektu paketi... ir kopējā paketē par alternatīvajiem ieguldījumu fondiem, proti, saistīts ar likumprojektu paketi, ko mēs tikko apstiprinājām. Vienīgais grozījums, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vēlējās šinī likumprojektā izdarīt, ir saistīts ar spēkā stāšanos. Tā kā spēkā stāšanās datums visam Ministru kabineta ierosinājumam bija 22.jūlijs, mēs sapratām, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas paredzētie termiņi ir citi. Līdz ar to mēs uztaisījām alternatīvu Maksātnespējas likuma grozījumu, kas pēc būtības atšķiras tikai ar to, ka šis grozījums stāsies spēkā parastajā kārtībā. Tad man ir lūgums komisijas vārdā: lai tas tehniski būtu iespējams un lai šie grozījumi stātos spēkā kopā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītajiem likumiem, būtu jānoraida Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts un jāatbalsta alternatīvais likumprojekts, ko virza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā un komisijas noraidītā likumprojekta „Grozījums Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 76, atturas - nav. Tātad šis likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.

Un nu par otro likumprojektu. Komisija lūdz to atzīt par steidzamu, kā es saprotu...

J.Ozoliņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Maksātnespējas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Ozoliņš. Kolēģi, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

J.Ozoliņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to visi mūsu ārkārtas sesijas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... nav, Ingmārs Čaklais... nav, Rihards Eigims... nav, Viktors Jakovļevs... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Jānis Klaužs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Igors Meļņikovs... nav, Romāns Naudiņš... nav, Imants Parādnieks... nav, Sergejs Potapkins... nav, Raimonds Rubiks... nav, Dāvis Stalts... nav, Raimonds Vējonis... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to mūsu ārkārtas sesijas sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies.

Es vēlu jums jauku, saulainu atpūtu!

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ārkārtas sesijas sēde
2013. gada 9. jūlijā

Par darba kārtību
   
Priekšlikums - dep. D.Reizniece-Ozola (par)
   
Lēmuma projekts „Par Oļega Hļebņikova 11. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu” (Nr. 415/Lm11)
(Dok. Nr. 2507)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Svinīgais solījums
   
  - O.Hļebņikovs
   
Par likumprojektu „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr. 721/Lp11)
(Dok. Nr. 2480, 2480A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 722/Lp11)
(Dok. Nr. 2481, 2481A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” (Nr. 723/Lp11)
(Dok. Nr. 2482, 2482A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 724/Lp11)
(Dok. Nr. 2483, 2483A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Latvijas vides aizsardzības fonda likumā” (Nr. 725/Lp11)
(Dok. Nr. 2485, 2485A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 726/Lp11)
(Dok. Nr. 2486, 2486A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 727/Lp11)
(Dok. Nr. 2487, 2487A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr. 728/Lp11)
(Dok. Nr. 2488, 2488A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 729/Lp11)
(Dok. Nr. 2489, 2489A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 730/Lp11)
(Dok. Nr. 2490, 2490A)
   
Par likumprojektu „Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums” (Nr. 731/Lp11)
(Dok. Nr. 2491, 2491A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Medību likumā” (Nr. 732/Lp11)
(Dok. Nr. 2494, 2494A)
   
Par darba kārību
   
Likumprojekts „Grozījumi Medību likumā” (Nr. 732/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2494, 2494A)
   
Ziņo - dep. J.Dūklavs
   
Likumprojekts „Grozījumi Medību likumā” (Nr. 732/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2494, 2494A)
   
Ziņo - dep. J.Dūklavs
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 701/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2415, 2415B)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Debates labklājības ministre I.Viņķele
  - dep. I.Latkovskis
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. V.Ķirsis
  - dep. I.Grigule
  labklājības ministre I.Viņķele
  - dep. E.Siliņa
  - dep. A.Brigmanis
  - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (Nr. 702/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2416, 2416B)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” (Nr. 703/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2417, 2417B)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” (Nr. 704/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2418, 2418B)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 705/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2419, 2419B)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 706/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2420, 2420B)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Debates - dep. K.Krēsliņš
   
Likumprojekts „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” (Nr. 707/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2421, 2421B)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” (Nr. 708/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2422, 2422B)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” (Nr. 709/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2423, 2423B)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Paziņojums
  - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (Nr. 578/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2478)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 508/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2496)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Debates - dep. I.Vanaga
  - dep. J.Vucāns
   
Likumprojekts „Būvniecības likums” (Nr. 83/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2497)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Debates - dep. I.Čepāne
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. V.Ķirsis
  - dep. I.Čepāne
  - dep. V.Ķirsis
  - dep. I.Līdaka
  - dep. R.Kārkliņa
  - dep. I.Zariņš
  - dep. V.Ķirsis
  - dep. I.Zariņš
  - dep. V.Ķirsis
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. I.Zariņš
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. V.Ķirsis
  - dep. I.Zariņš
  - dep. K.Seržants
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Čepāne
  - dep. V.Ķirsis
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Čepāne
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts „Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likums” (Nr. 643/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2498)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” (Nr. 646/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2500)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr. 645/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2499)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā” (Nr. 647/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2501)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā” (Nr. 649/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2502)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 650/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2503)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 651/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2504)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 652/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2505)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 509/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2506)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Debates - dep. V.Poriņa
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. D.Kazāka
  - dep. D.Kazāka
  - dep. D.Kazāka
  - dep. D.Kazāka
  - dep. D.Kazāka
  - dep. I.Vanaga
  - dep. I.Pimenovs
   
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 666/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2470)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 648/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2477)
   
Ziņo - dep. K.Seržants
   
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 262/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2492)
   
Ziņo - dep. V.Valainis
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” (Nr. 691/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2400, 2493)
   
Ziņo - dep. V.Ķirsis
   
Likumprojekts „Grozījums Maksātnespējas likumā” (Nr. 644/Lp11) (1.lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 2223, 2495) un

 

alternatīvais likumprojekts „Grozījums Maksātnespējas likumā” (Nr. 733/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)


(Dok. Nr. 2495)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 09.07.2013 12:04:47 bal001
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par Oļega Hļebņikova 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu (415/Lm11)

Datums: 09.07.2013 12:09:32 bal002
Par - 73, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Medību likumā (732/Lp11), 1.lasījums

Datums: 09.07.2013 12:10:00 bal003
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Medību likumā (732/Lp11), 1.lasījums

Datums: 09.07.2013 12:10:45 bal004
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Medību likumā (732/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.07.2013 12:31:17 bal005
Par - 82, pret - 0, atturas - 4. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (701/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.07.2013 12:34:22 bal006
Par - 37, pret - 37, atturas - 10. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (701/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.07.2013 12:37:56 bal007
Par - 38, pret - 36, atturas - 11. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (701/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.07.2013 12:41:25 bal008
Par - 37, pret - 41, atturas - 8. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (701/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.07.2013 12:42:57 bal009
Par - 37, pret - 37, atturas - 11. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (701/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.07.2013 12:43:57 bal010
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (701/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.07.2013 12:44:58 bal011
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (702/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.07.2013 12:45:49 bal012
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā (703/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.07.2013 12:46:47 bal013
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (704/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.07.2013 12:47:40 bal014
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (705/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.07.2013 12:53:12 bal015
Par - 23, pret - 30, atturas - 12. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (706/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.07.2013 12:53:52 bal016
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (706/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.07.2013 12:54:38 bal017
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā (707/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.07.2013 12:55:28 bal018
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā (708/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.07.2013 12:56:23 bal019
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā (709/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 09.07.2013 14:01:55 bal020
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (578/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 14:12:03 bal021
Par - 64, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (508/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 14:12:29 bal022
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (508/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 14:18:03 bal023
Par - 32, pret - 48, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Būvniecības likums (83/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 14:38:08 bal024
Par - 26, pret - 21, atturas - 31. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Būvniecības likums (83/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 14:40:23 bal025
Par - 25, pret - 21, atturas - 31. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Būvniecības likums (83/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 14:49:48 bal026
Par - 34, pret - 34, atturas - 7. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.37. Būvniecības likums (83/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 15:08:18 bal027
Par - 44, pret - 22, atturas - 7. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.80. Būvniecības likums (83/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 15:15:14 bal028
Par - 24, pret - 22, atturas - 31. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.93. Būvniecības likums (83/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 15:15:51 bal029
Par - 7, pret - 48, atturas - 18. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.96. Būvniecības likums (83/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 15:20:59 bal030
Par - 24, pret - 24, atturas - 29. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.103. Būvniecības likums (83/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 15:30:27 bal031
Par - 23, pret - 22, atturas - 34. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.113. Būvniecības likums (83/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 16:05:35 bal032
Par - 60, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Būvniecības likums (83/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 16:21:25 bal033
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku likums (643/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 16:22:19 bal034
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (646/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 16:23:24 bal035
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (645/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 16:23:58 bal036
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā (647/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 16:24:31 bal037
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu likumā (649/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 16:25:45 bal038
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (650/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 16:26:20 bal039
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (651/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 16:26:57 bal040
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (652/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 16:41:05 bal041
Par - 22, pret - 47, atturas - 6. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Izglītības likumā (509/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 16:46:34 bal042
Par - 3, pret - 69, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Izglītības likumā (509/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 16:48:19 bal043
Par - 3, pret - 68, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Izglītības likumā (509/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 16:49:45 bal044
Par - 2, pret - 69, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Izglītības likumā (509/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 16:53:28 bal045
Par - 3, pret - 73, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi Izglītības likumā (509/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 16:53:53 bal046
Par - 2, pret - 72, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi Izglītības likumā (509/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 16:57:30 bal047
Par - 1, pret - 72, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi Izglītības likumā (509/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 17:05:08 bal048
Par - 32, pret - 43, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.42. Grozījumi Izglītības likumā (509/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 17:05:54 bal049
Par - 31, pret - 44, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.44. Grozījumi Izglītības likumā (509/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 17:10:29 bal050
Par - 79, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (509/Lp11), 3.lasījums

Datums: 09.07.2013 17:11:11 bal051
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 09.07.2013 17:13:07 bal052
Par - 77, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (666/Lp11), 2.lasījums

Datums: 09.07.2013 17:15:56 bal053
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (648/Lp11), 2.lasījums

Datums: 09.07.2013 17:19:22 bal054
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (262/Lp11), 2.lasījums

Datums: 09.07.2013 17:21:26 bal055
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā (691/Lp11), 1.lasījums

Datums: 09.07.2013 17:21:46 bal056
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā (691/Lp11), 1.lasījums

Datums: 09.07.2013 17:24:01 bal057
Par - 4, pret - 76, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Maksātnespējas likumā (644/Lp11), 1.lasījums

Datums: 09.07.2013 17:24:37 bal058
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Maksātnespējas likumā (733/Lp11), 1.lasījums

Datums: 09.07.2013 17:24:56 bal059
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Maksātnespējas likumā (733/Lp11), 1.lasījums

Datums: 09.07.2013 17:25:29 bal060
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Maksātnespējas likumā (733/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Trešdien, 22.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
 Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde