Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas trīspadsmitā sēde
2013.gada 20.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 9.00. Sākam Saeimas 20.jūnija sēdi.

Tā kā šī ir pēdējā sēde mūsu pavasara sesijā, tad tradicionāli, deputātiem aizejot atvaļinājumā, mūs uzrunā Latvijas Valsts prezidents.

Vārds Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (Valsts prezidents).

Labrīt! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes, godātie deputāti!

Šodien noslēdzas jau otrais 11.Saeimas darba cēliens. Tādēļ vēlos uzrunāt jūs, lai sniegtu vērtējumu parlamenta veikumam pēdējā gada laikā un izteiktu novērojumus par mūsu kopējo sadarbību.

Pirms gada jau norādīju, ka šī Saeima tika ievēlēta ļoti sarežģītos apstākļos, kad vēlētāju gaidas bija ļoti lielas un uzliktā latiņa - ļoti augsta. Ir pagājuši gandrīz divi gadi kopš 11.Saeimas ievēlēšanas, tomēr sabiedrības uzticība Saeimai un tās apstiprinātajam Ministru kabinetam ir gandrīz tāda pati kā 10.Saeimas darbības pēdējos mēnešos.

Nenoliedzot to, ka šādu situāciju veido arī tīri emocionāla iedzīvotāju attieksme pret kopējiem valstī notiekošajiem procesiem, nepieciešams paškritiski vērtēt gan savus darbus, gan valsts pārvaldes sistēmu kopumā. Tas jādara, lai kopīgiem spēkiem varētu situāciju uzlabot. Šajā sakarā savas runas nobeigumā piedāvāšu dažus iespējamos risinājumus, lai kaut nedaudz mainītu pašreizējo kārtību valstī. Pašreiz ir nodrošināts varas līdzsvars, bet netiek nodrošināta attīstība, pieļaujot vāju politisko atbildību un veicinot traucējošu sāncensību, nevis kopdarbību.

Godātie Saeimas deputāti! Vienas runas laikā nav iespējams sniegt visaptverošu analīzi visam, ko Saeima gada laikā ir paveikusi, tomēr dažus būtiskākos aspektus ir iespējams izcelt.

Kā vienu no nozīmīgākajiem pieņemtajiem likumiem varu minēt Euro ieviešanas kārtības likumu, kas noteic to, kā Latvija no nacionālās valūtas, lata, pāries uz Eiropas Savienības vienoto valūtu - eiro. Līdz ar dalību eirozonā Latvija iegūs papildu stabilitāti. Eiro atvieglos darbu mūsu eksportētājiem, padarīs Latviju pievilcīgāku investīcijām un, visbeidzot, ciešāk iekļaus mūs Eiropas kopējā ekonomiskajā telpā, veicinot konkurētspēju un izaugsmi. Taču tikai no mums ir atkarīgs, vai Latvija spēs izmantot pasaules sniegtās iespējas savas labklājības vairošanai.

Tāpat jāizceļ šā gada sākumā pieņemtais Fiskālās disciplīnas likums. Likuma mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu valsts attīstību un makroekonomisko stabilitāti, novērst izšķērdību un nesamērīgus budžeta tēriņus. Ievērojot minēto, ir pamats uzskatīt, ka mūsu valstī tiks saimniekots gudri un apdomīgi.

Cits būtisks šajā sesijā paveiktais deputātu darbs ir Saeimas pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā. Šie grozījumi ir liels solis uz priekšu, lai nostiprinātu Latvijas pilsoņu kopumu un paplašinātu valsts tiesiskās saiknes ar tai piederīgajiem. Ilgi gaidītās un pašlaik veiktās izmaiņas piemēro Pilsonības likuma regulējumu mūsdienu pasaules pārmaiņām, ieskaitot Latvijas pievienošanos Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu saimei.

Tajā pašā laikā akcentējams, ka vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norādīju: dubultpilsonības pieļaujamības aspekti un nosacījumi ir jautājumi, kas būs aktuāli vēl ilgi. Tādēļ likumdevējam arī turpmāk jāvelta tam uzmanība un jāturpina darbs Latvijas pilsoņu kopuma saglabāšanā. Ir jāseko līdzi procesiem sabiedrībā, tās vērtībām un aktualitātēm, identificējot nepieciešamās izmaiņas un veicot korekcijas tiesiskajā regulējumā, kas saistīts ar dubultpilsonību.

Šīs sesijas laikā Saeima ir pieņēmusi vairākus normatīvo aktu grozījumus, kas ir būtiski Latvijas uzņēmējiem, piemēram, pieņemti grozījumi Komerclikumā. Tie ierobežo reiderismu jeb komersantu prettiesisku pārņemšanu un stiprina kapitālsabiedrību dalībnieku, akcionāru un kapitālsabiedrību potenciālo pircēju tiesisko aizsardzību.

Tāpat kā darot jebkuru citu darbu, arī likumu izstrādē gadās reizes, kad paveikto ir nepieciešams uzlabot. Tieši tādēļ šā gada laikā piecas reizes esmu izmantojis Satversmē paredzētās tiesības nodot Saeimai likumus otrreizējai caurlūkošanai. Jāteic, ka kopumā Saeimas deputāti ir veikuši nepieciešamās korekcijas jau pieņemtajos likumos saskaņā ar identificētajiem riskiem un nepilnībām. Kā uzskatāmi piemēri šajā sakarā minami grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, grozījumi Zinātniskās darbības likumā un grozījumi Aizsargjoslu likumā.

Godātie deputāti! Attiecībā uz likumdošanas iniciatīvām jānorāda, ka pēdējā gada laikā esmu vairākas reizes vērsies Saeimā, lai piedāvātu grozīt spēkā esošos normatīvos aktus. Tāpat vēlos akcentēt, ka esmu izdevis arī vairākus rīkojumus jomās, kurās sadarbībā ar izpildvaru cenšamies risināt sabiedrībā aktuālus jautājumus. Piemēram, Tieslietu ministrija pašlaik izstrādā priekšlikumus pārāk detalizēta un sīkumaina tiesiskā regulējuma novēršanai. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija strādā pie priekšlikumiem, lai nodrošinātu iespēju agrāk iegūt vidējo izglītību. Visbeidzot, pamatojoties uz rīkojumu par priekšlikumiem lauksaimniecības zemes efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai, Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par zemes fonda izveides modeli.

Jāteic, ka nepieciešama aktīva valdības un parlamenta darbība arī saistībā ar citiem problēmu jautājumiem, kurus iepriekš esmu akcentējis. Šajā sesijā tika pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, tomēr piedziņas process joprojām nav pilnveidots tā, lai izveidotu saprotamu, saskaņotu un pārskatāmu likuma un tā pielikuma tekstu. Tāpat līdz šim nav atrisināts piespiedu nomas tiesiskā regulējuma jautājums, kas ir nepieciešams, lai līdzsvarotu zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašnieku intereses. Ļoti ceru, ka šīs Saeimas laikā tiks radīts regulējums, kas novērsīs minētās nepilnības.

Tomēr, atgriežoties pie runas sākumā pieteiktā jautājuma - sabiedrības zemās uzticības parlamentam un izpildvarai -, vēlos pieteikt vēl vienu iniciatīvu.

Apmeklējot Latvijas pilsētas un novadus, esmu pārliecinājies, ka iedzīvotājiem ir apnicis tas, ka nepaiet ne pāris mēnešu pēc jaunas valdības sastādīšanas, kad jau sākas runas par iespējamu tās krišanu. Parasti starp koalīcijas partijām vienmēr atradīsies kāds politiskais spēks, kuram būs izdevīga pašmērķīga kašķēšanās un valdības šūpošana. Cita, visai bieži novērota parādība Latvijas politiskajā situācijā ir aina, kad acīmredzami vājš ministrs netiek nomainīts tikai tādēļ, ka to ierobežo koalīcijas līgums. Šāda kārtība ir pilnīgi ačgārna un pretrunā ar valsts un sabiedrības interesēm.

Jānorāda, ka jau pirms gandrīz diviem gadiem vērsu uzmanību uz nepieciešamību sākt diskusiju konkrētu priekšlikumu izstrādei pārvaldes modeļa pilnveidošanai un 2012.gada jūnijā izveidoju speciālu ekspertu grupu, kas to paveiktu. Tādēļ konkrētas likumdošanas iniciatīvas formā šā gada rudenī Saeimai iesniegšu ekspertu grupas secinājumus. Esmu ieinteresēts konstitucionālajā reformā, izpildvaras stiprināšanā, un mērķis ir skaidrs: panākt efektīvāku izpildvaru - stiprāku, stabilāku valdību un lielāku premjera atbildību. Ir būtiski, lai darbotos Satversmes 55.pantā jau pašreiz nostiprinātais princips, ka Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem. Uzskatu, ka ir jāmaina pašreizējā kārtība un kolektīvās bezatbildības vietā jāvirzās uz premjera atbildību par savu komandu.

Viens veids, kā varētu panākt efektīvāku un profesionālāku izpildvaru, ir atteikties no principa, ka parlaments apstiprina valdību kā kopumu. Pietiktu ar Ministru prezidenta apstiprināšanu Saeimā. Pēc apstiprināšanas amatā tikai premjers izvēlētos ministrus, ar kuriem kopā strādāt, un viņam nebūtu jālūdz parlamenta atbalsts, lai tos ieceltu amatā. Šāda regulējuma piemērs ir atrodams Vācijas un Somijas konstitūcijās, un minētā kārtība nenozīmē, ka tur ministri nenes politisko atbildību.

Cits ieteikums varētu būt konstruktīvās neuzticības balsojums, kas paredz to, ka parlamenta deputātiem tajā pašā dokumentā, ar kuru ir ierosināta neuzticības izteikšana tā brīža premjeram, ir jānorāda arī jaunā Ministru kabineta vadītāja vārds. Tas nozīmē, ka neuzticības balsojums līdzšinējam Ministru prezidentam ir uzticības balsojums jaunajam.

Protams, šāda veida priekšlikumi vienā dienā nespēs mainīt kopīgo politisko kārtību mūsu valstī, tomēr tie, manuprāt, būs soļi pareizajā virzienā. Proti, to rezultātā attiecības starp varas atzariem tiktu padarītas racionālākas un pašmērķīgie politiskie ķīviņi kaut nedaudz tiktu samazināti.

Tāpat diskusijas vērts ir jautājums par mūsu politiskajām partijām. Neviens šo jomu nepārzina labāk par jums, godātie deputāti! Tad nu varam sev pavaicāt: cik spēcīga ir mūsu partiju sistēma? Vai tai ir spēcīgas saiknes pilsoniskajā sabiedrībā, un vai tā efektīvi pārstāv sabiedrības intereses politiskajās institūcijās? Visi šie jautājumi raisa nopietnas pārdomas. Mūsu partijas ir mazas, un diemžēl vairākums - arī ar īsu mūžu.

Tas dezorientē vēlētājus, kuri zaudē interesi par politiku, kļūst ciniski vai pieslejas populistiem. Tādēļ jau Saeimas nākamās sesijas laikā aicinu jūs visus kopā pievērsties diskusijai par politisko partiju stiprināšanu, kuras rezultātā varētu tapt arī izmaiņas normatīvajos aktos. Daudzās Eiropas valstīs jau ilgu laiku pastāv izpratne par to, ka politiskās partijas nav vienkāršas nevalstiskās organizācijas. Partijas ir organizācijas, kuras iesaistās politikas veidošanā visas sabiedrības interesēs. Tādēļ tām ir iespējams izvirzīt zināmus nosacījumus, kuri atbilstu šim grūtajam uzdevumam, - piemēram, attiecībā uz biedru un nodaļu skaitu, detalizētām programmām vai iepriekšējo pieredzi. Manuprāt, šāds

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Pēc pāris dienām būs klāt latviešu visskaistākie svētki - Līgo un Jāņudiena, kas jau tradicionāli iezīmē atelpu jūsu darba cēlienā. Pateicos jums par sadarbību un novēlu uzkrāt spēkus rudens sesijai. Tai vēl vairāk nekā iepriekš būs nepieciešama domu skaidrība, lai priekšvēlēšanu gadā darbs noritētu iespējami konstruktīvā gaisotnē.

Apsveicu visus Jāņus un Līgas, kas ir jūsu mājā! Lai jums visiem priecīgi Līgosvētki!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Valsts prezidentam par uzrunu! Viņam ir jādodas pildīt darba pienākumus, bet mēs turpinām Saeimas 20.jūnija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti 17 priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Kredītbiroju likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Ministru kabinets lūdz izdarīt izmaiņas 20.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” sadaļā par nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā visu paketi, kur es nolasīšu katru likumprojektu, kas attiecas uz pensiju indeksāciju, protams, atsevišķi, un izskatīt to kā pirmo jautājumu sadaļā „Likumprojektu izskatīšana”. Tātad šobrīd pēc esošās darba kārtības skatīsim šo paketi nevis pēc darba kārtības 16.jautājuma, bet gan kā pirmo jautājumu sadaļā „Likumprojektu izskatīšana”.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut 20.jūnija sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut 20.jūnija sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Zigmunda Dundura iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Lienas Jansones iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Daigas Lubānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 20.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Indras Melderes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Arodbiedrību likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Patentu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas aizsardzības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Dizainparaugu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Komercķīlas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pimenova, Lazarevas, Sakovska, Tutina un Ribakova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas! Kungi! Likumprojekta priekšmets ir nodokļu administrēšana, mērķis - paaugstināt nodokļu administrēšanas efektivitāti, uzdevums - atrisināt divas problēmas.

Pirmā problēma. Esošais tiesiskais regulējums ļauj nodokļu administrācijai skatīt iesniegtās nodokļu deklarācijas, veikt to pārbaudi un revīzijas nenoteikti ilgā laikā. Šādi gadījumi ir gan liels retums - 2 procenti no visas PVN pārmaksas. Tomēr, kaut arī likumdošanā, piemēram, PVN deklarācijas skatīšanai, ir nostiprināts 30 dienu ilgs termiņš, papildmateriālu skatīšana, dažādu veidu tematiskās pārbaudes un revīzija var pagarināt nodokļu deklarācijas skatīšanas termiņu līdz simtiem dienu.

Otrā problēma. Nodokļu maksātāja samaksājamā soda nauda jeb nokavējuma nauda gadījumā, ja nodokļu maksātājs savlaicīgi nav samaksājis nodokli, ir lielāka nekā nauda, par kuru nodokļu administrācija - VID - palielina atmaksājamo nodokli, bet, ja tas ir piedzīts nepamatoti vai ir pārmaksātas nodokļa summas, tās nepamatoti netiek atmaksātas. Līdz ar to nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas atbildība likuma priekšā nav sabalansēta.

Ar skatāmo likumprojektu ierosinām iestrādāt likumā normas, kuras pamatojas uz regulējumu, kāds ir spēkā Igaunijā.

Pirmkārt, likumprojektā ir paredzēts nodokļu revīzijas maksimālais termiņš - 90 dienas. Otrkārt, likumprojekts nosaka nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas vienotu atbildību par savlaicīgi nesamaksātajiem un neatmaksātajiem nodokļiem, proti, atmaksājamo nodokļu palielinājuma summa tiek pielīdzināta nokavējuma naudai.

Par ietekmi uz tautsaimniecības attīstību. Likumprojekts palielina nodokļu administrācijas atbildību par samaksas termiņa neievērošanu un pielīdzina to nodokļu maksātāja atbildībai, padara termiņu neievērošanas sodu sistēmu taisnīgu, nodokļu maksātājiem saprotamāku.

Likumprojekta pamatojumam tika salīdzināts Igaunijas un Latvijas nodokļu administrēšanas tiesiskais regulējums, kā arī Igaunijas un Latvijas nodokļu ieņēmumu izpilde par periodu no 2010. līdz 2012.gadam. Nodokļu ieņēmumi abās valstīs ir gandrīz vienādi, administrēšanas tiesiskais regulējums balstās uz līdzīgiem principiem, kas ļauj secināt, ka Igaunijas nodokļu praksē piemērojamās normas būs efektīvas arī Latvijas apstākļos. Igaunijas nodokļu administrācija 2012.gadā samaksāja komersantiem nodokļu palielinājuma naudas kopsummu, kas bija desmit reizes lielāka nekā summa, kuru atmaksāja Latvijas Republikas nodokļu administrācija. Savukārt sods par nodokļu samaksas termiņa neievērošanu, kuru aprēķināja Igaunijas Republikas nodokļu administrācija, bija četras reizes mazāks nekā Latvijā aprēķinātais. Tomēr Igaunijā reāli iekasētā soda nauda 2012.gadā bija 60 procenti no aprēķinātās, bet Latvijā - tikai 40 procenti; tas liecina par Latvijas nodokļu administrēšanas zemāku efektivitāti.

Par spiedienu uz budžetu. Protams, nodokļu administrācijas izmaksājamās palielinājuma naudas pieaugums nozīmēs lielākas izmaksas no valsts budžeta. Bet ņemsim vērā, ka patlaban nodokļu maksātājiem aprēķinātās nokavējuma naudas samaksātā daļa ir ļoti maza - divreiz mazāka nekā Igaunijā! Pat vispiesardzīgākais aprēķins pierāda: ja iekasējamā soda nauda pieaugs par vienu vai diviem procentiem, tas kompensēs palielinājuma naudu, kuru nodokļu administrācija izmaksās no valsts budžeta.

Par mūsu likumprojektu mēs saņēmām no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras atzinumu, kurš arī tiks iesniegts katrai no Saeimā esošajām frakcijām. LTRK ieskatā, piedāvātie grozījumi šajā likumā, kā arī grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (nākamais skatāmais likumprojekts) ir tieši vērsti uz labas pārvaldības principa nostiprināšanu Valsts ieņēmumu dienesta darbībā. LTRK aicina Saeimas deputātus, izskatot Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, proti, skatāmo likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.712/Lp11) un arī likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr.713/Lp11), kas tiks skatīts tūlīt pēc šā likumprojekta, konceptuāli atbalstīt un nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. LTRK apņemas piesaistīt ekspertus nodokļu administrēšanas jomā, lai pilnveidotu un iniciētu regulējumu likumprojektu sagatavošanas procesā pirms to skatīšanas Saeimā.

Kolēģi, ja būs balsojums par nodošanu komisijai, lūdzu balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. (No zāles dep. J.Reirs: „Balsot!”)

Neviens nav pieteicies runāt „pret”, bet deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Pimenova, Lazarevas, Sakovska, Tutina un Ribakova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 47, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pimenova, Lazarevas, Sakovska, Tutina un Ribakova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir tieši saistīts ar to, par kuru es nupat jums ziņoju un kurš diemžēl netika atbalstīts. Tomēr es turpināšu ziņojumu, jo šis likumprojekts paredz sniegt lielu ieguldījumu uzņēmējiem, padarīt uzņēmējdarbības vides izveidošanu labāku Latvijas Republikā.

Problēma, kas ir pievienotās vērtības nodokļa administrēšanā, ir sekojoša: spēkā esošās Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas par pārmaksātā nodokļa atmaksāšanas kārtību neparedz konkrētu maksimālo termiņu, kurā nodokļu administrācijai ir jāatmaksā pārmaksātais nodoklis komersantiem. Likumprojekts ierobežo pārmaksātā nodokļa summu atmaksāšanas pamattermiņu līdz 30 dienām. Summas, kas nepamatoti netiek atmaksātas šajā termiņā, tiek palielinātas par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrajā daļā noteikto nokavējuma naudu - 0,05 procenti par katru pārmaksātā nodokļa atmaksāšanas nokavēto dienu. Līdz ar to tiks nodrošināta nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas vienāda atbildība par savlaicīgi nesamaksātajiem vai neatmaksātajiem nodokļiem.

Likumprojektā ir paredzētas Valsts ieņēmumu dienesta tiesības pagarināt nodokļa deklarācijas izskatīšanas termiņu, uzsākot revīziju, uz laiku līdz 90 dienām. Tādējādi maksimālais termiņš var būt 120 dienas, bet ne vairāk. Pārbaužu veidu samazinājums līdz vienam veidam - līdz revīzijai un maksimālā termiņa nostiprinājums regulējumā ļaus koncentrēt nodokļu administrācijas speciālistu pūles uz nodokļa deklarāciju lielāka skaita apkalpošanu un līdz ar to ļaus samazināt nodokļu administrācijas štatu. Patlaban VID personāls ir trīsreiz lielāks nekā attiecīgās iestādes štats Igaunijā.

Nodokļa deklarācijas izskatīšanas maksimālā termiņa nostiprināšana likumā ļaus nodokļa maksātājam plānot savu apgrozījuma līdzekļu izmantošanu. Tas panāks taisnīgāku un efektīvāku pievienotās vērtības nodokļa administrēšanas regulējumu, tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības un investīciju piesaistīšanas vidi. Par to atgādina arī, kā es jau teicu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera savā atzinumā, citējot cienījamās Saeimas priekšsēdētājas Āboltiņas kundzes nesen izteikto sveicienu uzņēmumu reputācijas topa uzvarētājiem. Es citēšu: „Mūsu...” turpina Āboltiņas kundze savā uzrunā, „ ...politiķu, uzdevums šodien ir stiprināt pārliecību, ka Latvija ir īstā vieta, kur veikt uzņēmējdarbību, un ka uzņēmējdarbības vide Latvijā tiek veidota stabila, sakārtota un prognozējama.”

Iesniegtais likumprojekts veicinās tieši šā mērķa īstenošanu, proti, padarīt vidi vēl caurspīdīgāku, bet noteikumus nodokļu administrēšanā - skaidrākus mūsu uzņēmējiem. Vēl vairāk! Tas mudinās nodokļu administrāciju strādāt efektīvāk, samazinās izdevumus nodokļu administrācijas uzturēšanai, padarīs nodokļu summu, kas būs iemaksāta valsts budžetā, vēl lielāku.

Līdz ar to es lūdzu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu skatīšanai komisijā, kura to varēs pilnveidot, uzlabot un labāk pielāgot Latvijas ekonomikas apstākļiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. (No zāles dep. J.Reirs: „Balsot!”)

Neviens nav pieteicies runāt „pret”, bet deputāti lūdz balsojumu... Ā! „Pret” ir pieteicies runāt deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (RP).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es saprotu, ka mēs šodien visi kaut kur steidzamies, bet tomēr, manuprāt, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam vai kādam citam būtu jānāk klajā ar plašāku skaidrojumu, kāpēc mēs neatbalstām vienu vai otru priekšlikumu, šajā gadījumā - šā likumprojekta nodošanu komisijām. Bet es, protams, tikai aicinu...

Sēdes vadītāja. Jūs varat runāt tikai „pret”.

J.Viļums. ...balsot „pret” to, lai šo likumprojektu nodotu komisijai.

Paldies. (RP frakcijas aplausi. No zāles dep. J.Reirs: „Vietnieks nav komisijā? Kāpēc neskaidroja?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Pimenova, Lazarevas, Sakovska, Tutina un Ribakova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 46, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivara Zariņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 20.jūnijā. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Zitas Kupces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 13.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Zitas Kupces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2013.gada 29.jūliju apstiprināt Zitu Kupci par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Zitas Kupces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Zigmunda Dundura iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 18.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Zigmunda Dundura iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Zigmundu Dunduru par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Zigmunda Dundura iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Lienas Jansones iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 19.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Lienas Jansones iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļu lielākā daļa, vienam deputātam atturoties, ir atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Lienu Jansoni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Lienas Jansones iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Daigas Lubānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 19.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Daigas Lubānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Daigu Lubāni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Daigas Lubānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Indras Melderes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 18.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Indras Melderes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Indru Melderi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Indras Melderes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.678/Lp11 - „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”. Komisijā saņemti septiņi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir tehniska rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Tad seko četri atbildīgās komisijas priekšlikumi, kur pantos ir iekļauts jauns subjekts „maksājumu sistēma”. Tas ir salāgojums ar pārējo likumu, kur šis subjekts jau ir iekļauts.

Tātad 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Un 7. - Juridiskā biroja ieteikti tehniska rakstura grozījumi, kas vērsti uz likuma īsināšanu tā labākai izpratnei. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!

Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”. Komisijā ir izstrādāts viens Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Valainis. Līdz ar to aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Vēršu jūsu uzmanību, ka šim jums izdalītajam likumprojektam ir nomainīta 4. un 5.lapa.

Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Dāvis Stalts.

D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”. Uz otro lasījumu ir saņemti pieci priekšlikumi.

Deputātu Kārļa Eņģeļa, Ingas Bites un manis līdzparakstītie trīs priekšlikumi tapuši, izvērtējot Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Jūrmalas domes un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvju ieteikumus par likumprojektu, kā arī ņemti vērā nozaru ekspertu viedokļi. Šie priekšlikumi ir vairāk juridiskās tehnikas diktēti priekšlikumi un precizējumi, un tie nemaina to mērķi, kuru likumprojekta līdzautori Inga Bite un Kārlis Eņģelis izskaidroja likumprojekta izskatīšanas laikā pirmajā lasījumā, proti, saglabāt kultūrvēsturisko pieminekli - Ķemeru viesnīcu un pieejamās dabas bagātības - vienotā Ķemeru vēsturiskās kūrorta teritorijas kompleksā, lai šis komplekss netiktu sadalīts, kā arī dotu reālu atspoguļojumu valsts jau sen definētajam tūrisma un kurortoloģijas atbalstam.

Divi no šiem deputātu priekšlikumiem ir daļēji atbalstīti un iekļauti atbildīgās komisijas divos priekšlikumos. Un šie priekšlikumi ir tādi.

1. - deputātu Kārļa Eņģeļa, Ingas Bites un Dāvja Stalta priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 1.pantu.

Sēdes vadītāja. Ir atbalstīts. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 2. - deputātu Kārļa Eņģeļa, Ingas Bites un Dāvja Stalta priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Lūgums strādāt ar jauno izdalītā dokumenta 4. un 5.lapu (Saeimas sēdē izskatāmais dokuments Nr.2424C, kas komisijas lietvedībā reģistrēts kā dokuments Nr.9/7-2-60-11/13).

Ar šo priekšlikumu ir paredzēts Ķemeru nacionālā parka likuma 10.pantu papildināt ar četrām jaunām daļām.

Nedaudz sīkāk. Šī likuma panta pirmā daļa atstāta bez izmaiņām līdzšinējā spēkā esošajā likuma redakcijā, pievienojot tikai daļas numerāciju. Jaunā ierosinātā panta otrā daļa, līdzīgi kā likumprojekta pirmā lasījuma redakcijā, paredz noteikt īpašā statusa teritorijas izveidošanas mērķi. Būtisks precizējums ir aizstāt iepriekš, pirmajā lasījumā, izmantoto terminu „Ķemeru kūrorta zona” ar terminu „Ķemeru vēsturiskā kūrorta teritorija”. Un šis termins attiecīgi ir grozīts visā likumprojektā, ne tikai šajā panta daļā. Iemesli ir tādi, ka termins „Ķemeru vēsturiskā kūrorta teritorija” precīzāk atspoguļo šīs īpašās teritorijas jēdziena saturu un teritoriju, uz kuru tas attiecas.

Atbilstoši gan Saeimas Juridiskā biroja, gan Tieslietu ministrijas pārstāvju norādēm mainīt īpašā statusa teritorijas nosaukumu ir nepieciešams, lai novērstu termina „kūrorta zona” līdzību ar terminu „kūrorta statuss”, kas ir definēts Tūrisma likumā. Šis statuss var tikt piešķirts, tikai izpildoties Tūrisma likuma 6.1 pantā ietvertajiem nosacījumiem, un to piešķir un anulē Ministru kabinets Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.

Jāuzsver, ka likumprojekta mērķis nav ārpus kārtas piešķirt kādai teritorijai kūrorta statusu, bet gan īpaši aizsargāt šīs noteiktās teritorijas izmantošanas mērķi.

Jāatgādina, ka visa Jūrmalas teritorija šobrīd pretendē uz kūrorta statusa saņemšanu, un arī tādēļ termins „Ķemeru kūrorta zona” bija jāaizstāj ar terminu „Ķemeru vēsturiskā kūrorta teritorija”, lai novērstu nekonsekvenci termina „kūrorts” lietošanā. Šobrīd ierosinātā termina daļa „Ķemeru vēsturiskais kūrorts” lietota, lai novērstu pārpratumus, ka īpašais statuss varētu tikt piešķirts visai Ķemeru teritorijai (ar uzsvaru uz vārdu „vēsturiskais”). Savukārt vārds „zona” aizstāts ar vārdu „teritorija” tādu apsvērumu dēļ: lai ar grozījumiem mazāk ietekmētu Ķemeru nacionālā parka likuma struktūru un nemainītu tajā noteikto kārtību, kas paredz četras dažādas funkcionālās zonas, un ievērotu to, ka likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13.panta ceturtajā daļā ir noteikta īpaša kārtība, kas jāievēro aizsargājamās teritorijas funkcionālā zonējuma maiņas gadījumā.

Panta trešā daļa definē īpašā statusa teritorijas robežu. Sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un nozares ekspertiem tika identificēti zemes gabali, kas saistīti ar Ķemeru sanatorijas vēsturisko ēku, ar tās kompleksā ietilpstošo peldiestādi un sanatorijas ēkai cieši piegulošo ainavu parka teritoriju un vēsturiski tajā iekļautajiem objektiem. Īpašā statusa teritorijā nav iekļauti zemes gabali ar dzīvojamo ēku apbūvi. Savukārt no valsts īpašumā esošā un uz VARAM vārda reģistrētā zemes gabala (ar kadastra numuru 13000266011) Ķemeru vēsturiskajā kūrorta teritorijā iekļauta tikai daļa, proti, tā, kas izvietota Ķemeru nacionālā parka neitrālajā zonā un piekļaujas kūrorta kompleksam.

Panta ceturtā daļa definē Ķemeru vēsturiskās kūrorta teritorijas funkcijas, un šīs funkcijas ir saglabātas identiskā formulējumā kā likumprojekta pirmā lasījuma tekstā, lai mazinātu iespēju praksē izmantot likuma normas tulkojuma variantus, kas neatbilst likuma mērķim.

Iepriekš izmantotais termins „pamatfunkcijas” ir aizstāts ar terminu „funkcijas”.

Panta piektajā daļā ietvertajā tiesību normā papildus jau iepriekš izskaidrotajai termina „kūrorta zona” nomaiņai ar terminu „Ķemeru vēsturiskā kūrorta teritorija” teksts precizēts atbilstoši gramatikas prasībām. No šajā panta daļā ietverto nozares attīstībai nepieciešamo objektu uzskaitījuma ir izslēgts termins „sanatorija”, bet uzskaitījums papildināts ar terminu „rehabilitācijas centrs”.

Jāpaskaidro, ka šobrīd par Ķemeru sanatoriju dēvētais komplekss ir vēsturiski veidojies kā kūrorts un tikai padomju laikā pārveidots par sanatoriju. Savukārt centrālā ēka 1936.gadā ir celta kā viesnīca. Tādēļ likumprojekts, pieturoties pie vēstures mantojuma, tomēr atbilstoši laika garam ietver gan terminu „SPA viesnīca”, gan terminu „kūrorta viesnīca”.

Lūdzu atbalstīt 3.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 3.priekšlikumu.

D.Stalts. 4. - deputātu Kārļa Eņģeļa, Ingas Bites un Dāvja Stalta priekšlikums norāda uz likuma spēkā stāšanās laiku. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 5.priekšlikums paredz papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanās laiku šādā redakcijā: „Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. Paldies. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Mans pienākums Sociālo un darba lietu komisijas vārdā ir šodien aicināt jūs izskatīt grozījumu likumā „Par valsts pensijām” un arī vēl astoņus citus likumprojektus, kuri ir apkopoti vienotā likumprojektu paketē, kas saistīta ar pensiju indeksāciju.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā vēlos, kolēģi, jūs šodien informēt, ka vakardien, 19.jūnijā, mēs izskatījām šo likumprojektu paketi. Komisijas sēdē piedalījās pārstāvji no Latvijas Pensionāru federācijas, nevalstiskajām pensionārus atbalstošajām organizācijām no Latgales un Rīgas aktīvākie pensionāri. Mūsu komisijas sēdē piedalījās gan Labklājības ministrijas, gan arī Finanšu ministrijas pārstāvji.

Informēju, ka Sociālo un darba lietu komisijā absolūtā vienprātībā tika pieņemts lēmums, un es jūs lūdzu likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” noteikt steidzamību un pieņemt šodien to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu noteikt par priekšlikuma iesniegšanas termiņu 1.jūlija pulksten 12.00, un izskatīšana otrajā lasījumā - 9.jūlijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūlija pulksten 12.00, un izskatīšana 9.jūlijā ārkārtas sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu arīdzan likumprojektam „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” piešķirt steidzamības statusu un šodien izskatīt pirmajā lasījumā, jo likumprojektā runāts par atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu indeksāciju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

A.Barča. Komisijas vārdā lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.jūlija pulksten 12.00 un likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā veikt 9.jūlijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūlija pulksten 12.00, un likumprojekta izskatīšana - Saeimas 9.jūlija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Lūdzu izskatīt un atbalstīt likumprojektu „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” tādēļ, ka ir nepieciešams šajā konkrētajā likumā ierakstīt normu, ka izdienas pensijas tiek pārskatītas atbilstoši likumā „Par valsts pensijām” noteiktajai kārtībai. Pretējā gadījumā diplomātu izdienas pensijas nevar tikt indeksētas.

Tādēļ komisijas vārdā lūdzu noteikt likumprojektam steidzamību un izskatīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

A.Barča. Komisijas vārdā lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.jūlija pulksten 12.00 un likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā veikt 9.jūlijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūlija pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 9.jūlija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Lūdzu izskatīt un atbalstīt likumprojektu „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””, lai arī tās personas, kas saņem izdienas pensijas, kuru apmērs ir līdz 200 latiem, varētu ar šā gada 1.septembri saņemt indeksētas pensijas.

Tādēļ komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta steidzamību un izskatīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.jūlija pulksten 12.00 un likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā veikt 9.jūlijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūlija pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 9.jūlija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Motivācija ir tieši tāda pati kā iepriekš izskatītajiem likumprojektiem: šis likuma grozījums ir nepieciešams tādēļ, lai personas, kuras saņem izdienas pensiju kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas, varētu saņemt šo pensijas paaugstinājumu, kā tas būs noteikts likumā „Par valsts pensijām”.

Lūdzu atzīt likumprojektu „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” par steidzamu un pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, kolēģi, lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.jūlija pulksten 12.00, un izskatīšana otrajā lasījumā - 9.jūlijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūlija pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 9.jūlija ārkārtas sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Lūdzu šodien atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, nosakot tam steidzamību un vienlaikus pieņemot arī pirmajā lasījumā, lai arī militārpersonas, kuras saņem izdienas pensijas, varētu saņemt pensiju paaugstinājumu, sākot ar šā gada 1.septembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

A.Barča. Komisijas vārdā lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.jūlija pulksten 12.00, un izskatīšana otrajā lasījumā - 9.jūlijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūlija pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas 9.jūlija ārkārtas sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija jūs aicina šodien noteikt likumprojektam „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” steidzamību un izskatīt to pirmajā lasījumā, lai arī tās personas, kurām atbilstoši likumā „Par valsts pensijām” noteiktajai kārtībai būtu iespējams saņemt paaugstinātas pensijas, tās saņemtu jau ar šā gada 1.septembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektam noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.jūlija pulksten 12.00, un izskatīšana otrajā lasījumā - 9.jūlijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūlija pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 9.jūlija ārkārtas sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, kolēģi, aicinu likumprojektam „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” noteikt steidzamību un izskatīt to šodien arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

A.Barča. Komisijas vārdā lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 1.jūlija pulksten 12.00 un likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā veikt 9.jūlijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūlija pulksten 12.00, un izskatīšana - Saeimas 9.jūlija ārkārtas sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu šodien noteikt likumprojektam steidzamību un pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu, kolēģi, noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 1.jūlija pulksten 12.00 un izskatīšanu otrajā lasījumā veikt 9.jūlijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūlija pulksten 12.00, un izskatīšana - Saeimas 9.jūlija ārkārtas sēdē. Paldies.

A.Barča. Godātie kolēģi! Vēlos jums pateikt lielu paldies, kā vienmēr saka Dzintars Ābiķis, par absolūti vienprātīgo atbalstu gan steidzamībai, gan pirmajam lasījumam. Un vēlos teikt lielu paldies Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas atbildīgajiem ierēdņiem par konstruktīvu sadarbību, sagatavojot likumprojektu paketi izskatīšanai Saeimas sēdē. Vienlaikus liels paldies arī manam kolēģim un Labklājības ministrijas parlamentārajam sekretāram Arvilam Ašeradenam. (Aplausi.) Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mēs esam jau nobalsojuši, ka 9.jūlijā ir Saeimas ārkārtas sēde. Tātad, lūdzu, plānojiet!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”.

Uz trešo lasījumu ir saņemts viens priekšlikums - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums -, kurš paredz publiska pasākuma laikā aizliegt izmantot... paredz izslēgt vārdus „to armiju uniformas”. Komisijā bija plašas debates, viedokļi atšķīrās, taču ar balsu vairākumu šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Aicinu šo priekšlikumu noraidīt, un iemesls tam ir ļoti vienkāršs. Es domāju, ka mēs esam viena no tām retajām valstīm Eiropā, kura ir piedzīvojusi abu totalitāro režīmu īstenotās represijas. Tajā pašā laikā mēs pieļaujam, ka šo režīmu formas tērpos cilvēki var brīvi pārvietoties gan uz ielas, gan svētku pasākumos. Manuprāt, tas ir pat cilvēktiesību pārkāpums un noteikta vēršanās pret sabiedrības interesēm, ja tiem politiski represētajiem, kuri padomju okupācijas gados tika pakļauti represijām - tika deportēti uz Sibīriju -, ir jāredz svinētāji, kas staigā... gan arī gados jauni svinētāji, kas staigā šajos okupācijas režīma formas tērpos... tostarp tie, kuri īstenoja represijas pret šiem cilvēkiem.

Līdzīgi arī holokausta upuri, manuprāt, nav pelnījuši redzēt šos formas tērpus, ar kuriem mugurā tika īstenotas represijas pret viņiem. Un šī regulējuma sakārtošana noteikti ir paveicama, ļoti stingri Ministru kabineta normatīvajos aktos nosakot, kuros brīžos šis apģērbs tiek uzskatīts par totalitāro režīmu uniformu un kurā gadījumā - ne. Ja Lietuva, Vācija un citas valstis to ir spējušas sakārtot, tad es neredzu nekādu argumentāciju, kādēļ Latvija to nespētu sakārtot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 17, atturas - 2. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.

I.Laizāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 21. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts. Paldies.

I.Laizāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar ļoti būtisku likumprojektu - „Grozījumi Civillikumā”.

Juridiskā komisija ir saņēmusi desmit priekšlikumus.

1.priekšlikums ir deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kura būtība ir noteikt saīsinātu noilguma termiņu blakusprasījumiem un prasījumiem par nodarītajiem zaudējumiem, kas vērsti pret galvinieku. Nu, šajā gadījumā komisijā bija diskusijas, jo faktiski šim piedāvātajam grozījumam nav definēts leģitīmais mērķis, kādēļ tieši galvinieka atbildība ir samazināma un tieši par prasījumiem, kas izriet no zaudējuma nodarīšanas un blakussaistībām.

Līdz ar to komisija minēto priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Galvojums ir aksesoriska prasība jeb blakusprasība. Tas ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņa parāda.

Civillikums esošajā redakcijā paredz, ka galvinieks atbild gan par galveno parādu, gan arī par visiem blakusprasījumiem, zaudējumiem un pat tiesu izdevumiem. Skatot manus priekšlikumus attiecībā uz galviniekiem otrajā lasījumā, es jau skaidroju, ka galvinieks savā ziņā ir kreditora ķīlnieks. Pēc esošā regulējuma tas nekontrolē saistību izpildi no parādnieka puses, kā arī nevar ietekmēt to. Taču viņam ir absolūta un pilna atbildība par galvenā parādnieka, paša parādnieka, saistībām.

Likums esošajā redakcijā paredz, ka kreditors var jebkurā brīdī, pat ja parādnieks vairākus mēnešus nepilda saistības, griezties pirmām kārtām pie galvinieka, prasot gan parādsaistību, gan arī izveidojušos blakusprasījumu, to skaitā līgumsodu, izpildi.

Ar šodien izskatāmajiem grozījumiem mēs ierobežojam līgumsodus, un paralēli mums ir arī jāaizsargā galvinieki no iespējamas kreditoru ļaunprātīgas rīcības un iedzīvošanās uz galvinieku rēķina. Mans priekšlikums ir vērsts uz to, lai pasargātu galviniekus no nelabvēlīgajām sekām. Proti, tas paredz, ka kreditoru tiesības izvirzīt blakusprasījumus un prasīt zaudējumu piedziņu no galvinieka noilgst, notekot vienam gadam no saistību izpildes termiņa iestāšanās.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Mēs Juridiskajā komisijā esam ļoti gandarīti, ka mūsu komisijas locekle ir Irina Cvetkovas kundze, jo viņa ārkārtīgi labi orientējas tieši šajā blokā, kas skar civiltiesības. Un uzaicinātie eksperti arī teica, ka viņas priekšlikumi, iespējams, būtu apspriežami nedaudz detalizētāk. Proti, gan profesors Torgāns (vienlaikus viņš ir arī Augstākās tiesas senators), gan arī vēl citi eksperti norādīja, ka patiešām par šiem priekšlikumiem būtu jādiskutē, lai pārāk lielu atbildību šajās kredītsaistībās un citās saistībās neuzliktu galviniekam. Taču, piemēram, to, ka tik krasi samazinātu noilguma termiņu, un arī vēl citus priekšlikumus, kas, kā jūs redzēsiet, tagad... tas arī Irinas Cvetkovas kundzes priekšlikumos ir... komisija nevarēja uzreiz atbalstīt.

Es domāju, ka šī diskusija varbūt būtu vēl jāturpina rudenī. Es esmu runājusi ar Irinu Cvetkovas kundzi, ka viņa varētu varbūt sagatavot tādu īpašu priekšlikumu kopu saistībā ar galviniekiem, un tad to varētu izdiskutēt... izveidot kādu darba grupu un arī ministrijā to visu izdiskutēt, un, iespējams, noņemt no galviniekiem to ārkārtīgi lielo slogu, kāds tomēr viņiem šodien ir uzlikts.

Un līdz ar to šodien es tomēr nevaru atbalstīt savas godājamās kolēģes priekšlikumu, īpaši tāpēc, ka arī šī lieta nav, iespējams, pietiekami izdiskutēta ekspertu vidū. Bet tik un tā paldies viņai par šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Bērziņa kungs ko vēlas piebilst?

G.Bērziņš. Jā, godātie kolēģi! Es pievienojos Čepānes kundzes teiktajam, ka jautājums par galvinieka institūtu ir aktuāls. Un praksē ir dažādas likuma normu interpretācijas attiecībā uz galvojumu kā blakussaistības izbeigšanās priekšnoteikumu. Un šeit pilnīgi vietā ir teikt, ka acīmredzot ir nepieciešama vēl turpmāka diskusija par to.

Tā ka šobrīd komisijas vārdā lūgums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 40, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Kolēģi, arī 2.priekšlikums ir deputātes, kolēģes, Irinas Cvetkovas priekšlikums, kura būtība ir izslēgt priekšnoteikumu tūlītējai prasības celšanai pret galvinieku gadījumā, ja ir pierādīta galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja. Komisijā arī par šo priekšlikumu bija diskusijas.

Kā noprotams, Cvetkovas kundzes iesniegtā priekšlikuma mērķis ir šāds: tā kā jēdziens „faktiskā maksātnespēja” šobrīd nepastāv Maksātnespējas likumā, tas būtu izslēdzams arī no Civillikuma.

Es negribētu arī komisijas vārdā piekrist šādam sašaurinātam interpretācijas veidam. Šeit šis jēdziens būtu jāskata plašāk, un, šķiet, praksē ar šī jēdziena piemērošanu problēmu nav.

Līdz ar to komisijas vārdā lūgums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Godātie kolēģi! Nespēja samaksāt un maksātnespēja ir divas dažādas lietas. Ar manu priekšlikumu tiek piedāvāts grozīt šā panta 2.punktu atbilstoši mūsdienu prasībām, ņemot vērā to, ka Latvijā darbojas speciāls Maksātnespējas likums, kura regulējums ir pretrunā ar izskatāmā panta 2.punktu. Jo, pierādot galvinieka... parādnieka faktisku maksātnespēju, kas ir pierādāms, manuprāt, tikai un vienīgi ar attiecīgu tiesas spriedumu, atbilstoši Maksātnespējas likuma prasībām parādniekam ir jāīsteno bankrota procedūra, izsolē jāpārdod parādnieka manta, un tikai tad kreditoram pēc daļējas saistību apmierinājuma saņemšanas ir piešķiramas tiesības griezties ar attiecīgu prasību pie galvinieka.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Bērziņa kungs vēlas ko piebilst?

G.Bērziņš. Jā. Kolēģi, es tikai gribu komisijas vārdā vērst uzmanību uz to, ka galvojuma institūta pati dziļākā būtība droši vien ir tāda, ka galvojums dod zināmu ekonomisku garantiju kreditoram tieši tajā gadījumā, ja parādnieks ir atzīts par maksātnespējīgu, vērsties pret galvinieku. Protams, jautājums ir par nākamo etapu - proti, kas notiek tad, ja izbeidzas šī pamatsaistība, kur mēs jau esam nonākuši pie atziņas, kas izriet no pašreizējā regulējuma, proti, ka izbeidzas arī šī papildu saistība jeb konkrētajā gadījumā - galvojums.

Līdz ar to komisijas vārdā lūgums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 40, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Kolēģi! 3. ir deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kurš faktiski paplašina to gadījumu uzskaitījumu, kuros izbeidzas galvojums kā papildu saistība. Šeit komisijas vārdā es gribētu norādīt uz dažām lietām. Proti, attiecībā uz piedāvātā 1710.panta 1.punktu, manuprāt, šis priekšlikums ir lieks tā iemesla dēļ, ka gan Juridiskajā komisijā, gan Saeimas pagājušā gada 29.novembra sēdē tika skatīti deputāta Romāna Naudiņa priekšlikumi, tajā skaitā arī attiecībā uz 1710.pantu un uz 1712.pantu, un līdz ar to tas nav atbalstāms tā iemesla dēļ, ka pašreizējais regulējums Civillikuma attiecīgajās normās jau pēc būtības pasaka, ka, izbeidzoties galvenajai saistībai... līdz ar šīs saistības dzēšanu, atsvabinot no tās parādnieku, izbeidzas arī galvojums. Uz to, cita starpā, ir norādījis Juridiskās komisijas sēdē 2012.gada 3.oktobrī senators Laviņš, uz to ir norādījis Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis, uz to ir norādījis arī tieslietu ministrs savā vēstulē Juridiskajai komisijai.

Kas attiecas uz 2.punktu, tad šis punkts, komisijasprāt, ir lieks tā iemesla dēļ, ka jau pati galvojuma būtība nosaka to, ka galvinieka atbildība nevar būt lielāka par paša parādnieka atbildību, un līdz ar to ir skaidrs: ja pamatsaistība tiek pārgrozīta par sliktu galviniekam, tad attiecīgi tajā daļā tā nav saistoša.

Tas pats zināmā mērā varētu tikt attiecināts arī uz 3.punktu, kas, kā tika konstatēts, ir pretrunā ar cesijas institūta būtību, jo cesija ir cedenta un cesionāra vienošanās, un šajā gadījumā cesionārs nevar iegūt vairāk tiesību nekā cedents.

Līdz ar to komisijas vārdā lūgums šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Godātie kolēģi! Priekšlikums ir vērsts uz to, lai aizsargātu galvinieka likumiskās tiesības un intereses.

Kā jau minēju, pēc esošā regulējuma galvinieks nekontrolē saistību izpildi no parādnieka puses, nevar ietekmēt to, nepiedalās arī grozījumu un visādu papildinājumu parakstīšanā starp parādnieku un kreditoru, taču viņam ir absolūti pilna atbildība par parādnieka saistībām.

Manuprāt, būtu loģiski un taisnīgi, ja galvojums izbeidzas, kā norādīts manā priekšlikumā: pirmkārt, kad izbeidzas galvenā saistība;

otrkārt, kad bez galvinieka piekrišanas būtiski palielināta atbildība par saistībām (grozītas procentu likmes, soda sankcijas un tamlīdzīgi) un līdz ar to var rasties galviniekam nelabvēlīgas sekas;

treškārt, kad saistība pāriet ar cesiju citam kreditoram.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai Bērziņa kungs vēlas ko piebilst?

G.Bērziņš. Paldies.

Es komisijas vārdā vēlos tikai norādīt: ja mēs atbalstām kolēģes Irinas Cvetkovas piedāvāto, pieņemsim, ne tikai šīs normas kopumu, bet konkrēti 1.punkta redakciju, tad sanāk, ka mēs faktiski pasakām, ka visas tās saistības, kas ir izveidojušās līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim... Nu, tur ir šī cita situācija... Savukārt uz nākotni vērsts būtu tātad tas regulējums, kas ir noteikts kolēģes Irinas Cvetkovas piedāvātajā priekšlikumā. Līdz ar to faktiski mēs pat pasliktinātu galvinieka stāvokli... to galvinieku stāvokli, kuri šīs saistības ir uzņēmušies līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim.

Līdz ar to būtu aicinājums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 41, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Kolēģi, 4. - deputāta Klāva Olšteina priekšlikums. Tas paredz izslēgt no likumprojekta iepriekšējā lasījumā apstiprināto 1716.panta redakciju, kura, cita starpā, paredz tā līgumsoda ierobežošanu, kas noteikts par saistību neizpildīšanu īstajā laikā, proti, paredz, ka tas ir 10 procentu „no kavētās saistību neizpildīšanas mantiskās vērtības”.

Komisijas vārdā lūgums šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates uzsāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Kārlim Eņģelim.

K.Eņģelis (RP).

Ārlietu komisijas locekļi! Lūdzu pulksten 10.40 uz tikšanos ārā pie Saeimas nama. Ārlietu komisijas locekļi, pulksten 10.40!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Kolēģi no Sporta apakškomisijas! Aicinu jūs uz piecām minūtēm uz Dzelteno zāli! Tūlīt!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Lūdzu sanākt kopā šeit, Dzeltenajā zālē, tūlīt.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Kolēģi, lūdzu uzmanību! Tos, kas piedalās Mājokļa jautājumu apakškomisijā, lūdzu pēc fotografēšanās sapulcēties Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas telpās. Uzreiz pēc fotografēšanās... tos, kas piedalās lielajā komisijā ar Dolgopolovu. Pēc piecām minūtēm, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis... ir klāt, Boriss Cilevičs... nav, Ingmārs Čaklais... nav, Edmunds Demiters... ir klāt, Raivis Dzintars... nav, Andrejs Judins... nav, Andrejs Klementjevs... ir klāt, Ainars Latkovskis... ir klāt, Ingmārs Līdaka... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Kārlis Seržants... nav, Ivars Zariņš... nav, Igors Zujevs... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 11.00.

Turpinām Saeimas 20.jūnija sēdi. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” trešajā lasījumā un tikām līdz 4. - deputāta Klāva Olšteina priekšlikumam, kuru komisija nav atbalstījusi. Bet mums ir paredzēts uzsākt debates. Klāvs Olšteins sevi šobrīd ir atsaucis no debašu uzsākšanas. Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Acīmredzot Olšteina kungam pašam vajadzēja pamatot, kāpēc viņš atsauca... tātad neatbalstīt otrajā lasījumā apstiprināto redakciju. Pēc būtības sanāks runāt gan par 4., gan arī par 5.priekšlikumu.

Kolēģi! Es gribētu teikt, ka šodien ir vēsturiska diena, kurā mums visiem ir iespēja mainīt privāto līgumu pārprasto brīvības principu, proti, pārmērīgu līgumsodu pieļaušanu.

Savā runā atļaušos izmantot dažas profesora Kalvja Torgāna paustās atziņas par minētajiem Civillikuma grozījumiem. Kāpēc ir vajadzīgi šie grozījumi? Prakse ir nonākusi asā pretrunā ar līgumsoda būtību, taisnīguma principu un Eiropas Savienības nostādnēm. Prakse arī rāda, ka pušu ekonomiskā nevienlīdzība bieži vien noved pie tiesiskās vienlīdzības pārkāpumiem - pie uzspiestiem, paverdzinošiem noteikumiem. Cita starpā, direktīva par kavētajiem maksājumiem, kuras ietveršanu Civillikumā mēs nesen atbalstījām... šīs direktīvas ieviešanas uzdevums ir risināt vienlaicīgi arī līgumsoda jautājumu, faktiski paredzot to, ka šāda līgumsoda vispār nav.

Bezgalīgie strīdi par līgumsoda apmēru turpina palielināt tiesu noslogojumu. Šobrīd ir skaidrs, ka valstij jānāk palīgā, ar likumu radot pamatu līgumsoda pārmērību apkarošanai.

Cita starpā, runājot par maksājumu kavējumu, ir vērts norādīt, ka maksājumu kavējumi ir negatīva parādība Latvijā un Eiropas Savienībā kopumā, it īpaši komercattiecībās. Komercattiecībās šī direktīva, kuru mēs esam ieviesuši, rada stingrāku politiku, bet bez līgumsoda pielietojuma. Un no tā ir redzams, ka Eiropas Savienības ceļš ir paaugstināti procenti, piedziņas papildu izdevumu kompensācija un zaudējumu atlīdzība. Naudas saistībās pareizais ceļš ir maksāt procentus par sveša kapitāla lietošanu. Šobrīd svarīgs tautsaimnieciskais kritērijs ir refinansēšanas likme, kas šobrīd ir samērā zema.

Eiropas Savienības virzība ir uz līgumsodu pilnīgu izslēgšanu, kā jau es to minēju. Anglija un vairākas citas valstis jau sen principā neatzīst sodīšanu privātajās tiesībās. Unifikācijas projektos, kā arī Eiropas līgumtiesību principos, arī kopējā modelī, nav normu par līgumsodu. Procentos izteiktais līgumsods faktiski dublē procentus, bet tas ir nepareizi.

Esam daudz dzirdējuši par to, ka tiesu prakse uzrāda lielas nenormālības. Proti, līgumsods - 1 procents par dienu... Tas pirmajā gadījumā nozīmē, ka gada likme ir 364 procenti. Pēc būtības tas ir absurdi. Šobrīd pastāv izvēle - aizliegt līgumsodu pavisam, atļaut cietā summā, noteikt kā audzinošu līdzekli šo 10 procentu robežu.

Galvenais iemesls ir tas, ka tiek pārkāpts fundamentāls princips - regulēt mantiskās attiecības uz ekvivalences pamatiem. Vācijas tiesu praksē atzīts, ka sodi nedrīkst „noēst” komersanta visa gada peļņu, iznīcināt komersantus ekonomiski. Citās civiltiesiskās attiecībās mēraukla ekvivalencei ir 6 procenti gadā un iespēja pierādīt, ka vēl kaut kas pienākas kā zaudējumu atlīdzība. Cita starpā, arī ātrie kredīti rada ne tikai milzīgas netaisnības, bet arī sociālo spriedzi. Nemaksāšanā vainīgi ne tikai kredītņēmēji, bet arī uzbāzīgie kredītdevēji.

Lūdzu divas minūtes papildus! (No zāles: „Lai runā! Lai runā!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu. Tātad turpiniet!

G.Bērziņš. Ir nepieciešams nošķirt diskusiju par pieļaujamiem procentiem no diskusijas par slimīgas izpausmes guvušo līgumsodu problēmu. Diskusijā par procentiem ir iespēja salīdzināt kapitālatdevi visās nozarēs un tad vērtēt, vai, piemēram, ātrajiem kredītiem ir pamats pretendēt uz superpeļņu, vai arī tad nevajag izņēmuma noteikumus, kas izstrādāti, atkāpjoties no labas darījumu prakses principiem.

Vai šis virziens, ko daži jau dēvē par nozari, ir ekonomikai svarīgs? Līgumsodi ir skatāmi atsevišķi, jo to pamatā ir nevis ekonomiski argumenti, bet maldīgs priekšstats, ka, jo augstāks būs sods, jo vairāk līgumu izpildīs. Pārmērīgi sodi noved pie bezcerīga parādu jūga, un tie, kas spēj samaksāt, daļēji nosedz pārējo, nespējīgo, daļu. Līgumsods ir vairāk civiltiesību sakārtošanas jautājums.

Līgumsoda jautājums nav sasteigts, kaut gan dažkārt pārmet, ka nav bijušas diskusijas. Saeimas darba kārtībā šis jautājums ir bijis jau sen, un arī Tieslietu ministrijas darba kārtībā šis jautājums ir bijis sen. Juridiskajā literatūrā un juristu konferencēs par to ilgstoši ir diskutēts.

Vēlos vērst uzmanību arī uz to, ka šobrīd ir virkne speciālo normatīvo aktu, kas regulē līgumsodu apmērus. Mēs arī Juridiskajā komisijā diskutējām par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un tiem līgumsodiem, kas ir paredzēti par šo saistību neizpildi. Arī šeit mēs nonācām pie atziņas, ka šāda veida līgumsodi, kas vairākkārt pārsniedz pamatsummas apmēru, ir neatbilstoši līgumsoda būtībai. Starp citu, arī norādes uz to, ka, piemēram, kravu pārvadājumos līgumsodu nekādā veidā nevarētu aprobežot, ir aplamas, jo jau šobrīd Kravu pārvadājumu likumā ir līgumsodu aprobežojums.

Godātie kolēģi, es uzskatu, ka šis tiešām ir ļoti būtisks jautājums, un līdz ar to es aicinu deputāta Klāva Olšteina priekšlikumu neatbalstīt, savukārt atbalstīt nākamo - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA)

Godātie kolēģi! Man ļoti žēl, ka Olšteina kungs neatbalsta šeit no tribīnes savu priekšlikumu. Es viņu aicinu tribīnē, jo viņš bija atnācis uz Juridiskās komisijas sēdi, patiešām visus argumentus dzirdēja, mēs ļoti sīki to izskatījām, un es gribētu arī dzirdēt viņa argumentus, kādēļ viņš joprojām uzstāj, ka šāds viņa priekšlikums būtu atbalstāms.

Iepriekšējos lasījumos, kolēģi, mēs izanalizējām šo Civillikuma grozījumu mērķi un samērīgumu, un šie grozījumi, it īpaši saistībā ar šo priekšlikumu, Juridiskajā komisijā guva simtprocentīgu deputātu atbalstu, tostarp arī no opozīcijas deputātu puses. Šos grozījumus, kā jūs redzat, atbalsta arī tieslietu ministrs, bet tikai nedaudz precizētākā veidā. Un arī es, turpinot kolēģa Bērziņa teikto, sacīšu, ka pašreizējā līgumsoda regulējuma piemērošana praksē ir nesaprātīga un tā rada ārkārtīgi lielu sociālo spriedzi, kas patiešām varētu apdraudēt pat drošību valstī.

Problēma ir aktuāla ne tikai attiecībā uz darījumiem, kur viena no pusēm ir fiziskās personas, kā iepriekšējā sēdē to mēģināja pasniegt atsevišķi runātāji. Arī juridisko personu vidū līgumiskajās attiecībās ir lieli spēlētāji, kas diktē noteikumus tā sauktajiem mazajiem spēlētājiem. Man jums jāsaka, ka šos grozījumus neatbalsta Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija, Hipotekāro nebanku aizdevēju asociācija, diemžēl arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Tautsaimniecības padome.

Tautsaimniecības padome ir atsūtījusi vēstuli ar iebildumiem, norādot, ka projektā nav ņemta vērā ietekme uz tautsaimniecību, taču pati absolūti nav norādījusi, kāda tad varētu būt šī ietekme. Vai patiešām man, kolēģi, jājautā: vai tiešām ies bojā tautsaimniecība, ja mēs regulēsim līgumsodu maksimālo apmēru šajā ziņā? Un tātad šeit es gribu minēt dažus piemērus, ar kuriem centīšos parādīt, kā šī uzņēmējdarbības vides graušana varētu izskatīties, proti, starp divām juridiskām personām.

Pirmais piemērs. Pavisam jauns Senāta spriedums - 2011.gads, Nr.SKC 441. Kāds ir kāzuss? Akciju sabiedrība „R” piegādā pircējam SIA „N” Jāņu sieru un citus produktus. Pircējs nesamaksā, rodas strīds par kvalitāti, un piegādātājs ceļ prasību par nesamaksāto summu - 9013 latiem un līgumsodu par samaksas nokavējumu - 31,8 tūkstošus, tas ir, trīs reizes lielāku summu. Taču, ja tiesa piespriestu šos 32 tūkstošus, tad piensaimniecības nozares peļņa palielinātos par šo summu, iznāktu, ka ļoti vareni ir strādājuši.

Un otrs piemērs. 2012.gads. Būvniecība. Senāta spriedums Nr.SKC 688. SIA „B” noslēdz līgumu ar pasūtītāju SIA „R” par būvdarbu veikšanu daudzdzīvokļu mājas celtniecībā par pusotru miljonu latu. Līgumsods par nokavējumu tiks rēķināts no visas līguma summas, nevis no nesamaksātās summas. Tā tas tiek paredzēts līgumā. Pasūtītājs samaksāja lielāko daļu, bet nespēja laikā samaksāt apmēram 50 tūkstošus. Būvorganizācija pieprasīja līgumsodu - 144 tūkstošus. Tad padomāsim! Kā man teica un kā arī komisijā runāja profesors Torgāns: cik vīriem un cik dienas būtu jāstrādā, lai veiktu būvdarbus par 144 tūkstošiem? Tātad, ja Senāts būtu atstājis spēkā apelācijas instances spriedumu, tad būvniecības nozare varētu lepoties un teikt, ka šeit faktiski devusi tautai būvdarbus par šo summu. Es redzu, ka man termiņš... laiks beidzas, un es lūdzu tikai vienu nepilnu minūti.

Godātie kolēģi, mēs varētu runāt par to ļoti daudz, bet mans viedoklis un arī komisijas viedoklis ir tāds, ka līgumsods nedrīkst kļūt par, piedodiet, terorizēšanas instrumentu un ekonomiski iznīcināt citus tirgus dalībniekus. Līgumsods nevar būt izplūdis lielums, kas var augt, kā pie mums pieņemts, bezgalīgi.

Un līdz ar to es aicinu neatbalstīt Olšteina kunga priekšlikumu, bet atbalstīt tieslietu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu atgādināt jums, ka mēs runājam par Civillikumu, nevis par kādu likumu, kas regulē publisko tiesību jomu attiecības. Mēs runājam par likumu, kas regulē divu privāto tiesību subjektu, tas ir, divu privātuzņēmēju, attiecības. Nākamais solis pēc šādas normas atbalstīšanas, manuprāt, varētu būt tas, ka mēs Civillikumā atrunātu to, ka, piemēram, privātuzņēmējs var pelnīt 5 procentus vai 7 procentus. (Starpsaucieni: „Nē!”) Tas būtu nākamais solis, lai mēs varētu virzīties. Un tad tiešām mēs varētu domāt un sasaukt 9.jūlijā Saeimas ārkārtas sēdi, lai palielinātu pensijas. No kā? Ja mēs tādā veidā iejaucamies privāto tiesību jomā, tad es gribētu atrast tiešām to veidu, kā mēs varētu finansēt šīs pensijas, ja mēs redzētu to, ka mums nebūtu neviena uzņēmēja, kurš varētu normāli strādāt bez šo 100 gudro galvu iejaukšanās ar tāda veida normu atbalstīšanu.

Dažkārt man liekas, ka mēs dzīvojam drusku atrauti no ārpasaules un neredzam to, ka Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Tautsaimniecības padome... ka visās šajās organizācijās ietilpst visi tie mūsu uzņēmēji un tās organizācijas, ar kurām tiek saskaņoti gan budžeta projekti, gan citi ar uzņēmējdarbību saistīti jautājumi. Diemžēl šī ir tā reize, kad mēs viņos neieklausāmies un pat vispār nedzirdam viņus: „Kas tie uzņēmēji tādi ir, priekš kam mums viņi vajadzīgi? Mēs varam šeit, Civillikumā, ietvert normas, kas varēs noteikt to, kā uzņēmējiem dzīvot turpmāk.” Manuprāt, tas ir absurdi! Šādā likumiskā līgumsodu ierobežojumā, manuprāt, ir saskatāma pretruna ar līgumu slēgšanas brīvību.

Turklāt, spriežot pēc diskusijām par likumprojektu, tā sākotnējais mērķis bija attiecināt šo normu tikai uz darījumiem, kas tiek slēgti ar patērētāju, bet ne uz darījumiem, ko komersanti slēdz savā starpā.

Es atgādināšu: šī diskusija sākās tad, kad bija debates par nebanku kreditēšanu, par to, kādā veidā ierobežot šo nebanku kreditēšanu. Bet šī norma neattiecas uz nebanku kreditēšanu. Ja mēs gribētu attiecināt tikai uz nebanku kreditēšanu šādas normas, tad tas būtu jādara Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kur viena puse ir fiziskā persona, savukārt otra puse - juridiskā persona. Aizdevējs kā juridiskā persona pret personu, kas aizņemas kā fiziskā persona, - tā ir pavisam cita veida diskusija, nevis tas, par ko mēs diskutējam šobrīd.

Līgumsodam pēc būtības ir disciplinējoša funkcija. Eiropā šāds procentu ierobežojums ir ierasta tirgus prakse lielos jeb apjomīgos darījumos. Līdz ar to šādos gadījumos 10 procentu... šāds līgumsoda ierobežojums sevi attaisno un turpina pildīt disciplinējošu funkciju, liekot precīzi pildīt savas saistības. Savukārt Latvijā visbiežāk darījumi tiek slēgti caurmērā par mazākām summām. Un, piemēram, ja darījuma kopējā summa būs maza un arī iespējamais maksimālais līgumsoda apmērs būs niecīgs, tad faktiski šis institūts beigs pastāvēt un praksē vairs netiks piemērots, jo, ja maksimums ir 10 procentu, tad, samaksājot līgumsoda parādu, samaksa varētu tikt atlikta uz ievērojamu termiņu. Faktiski tiks radīts instruments, kā iegūt aktīvus, bet neveikt samaksu par tiem. Ļoti iespējams, ka šāds tiesiskais regulējums tiks izmantots arī ļaunprātīgi. Piekrītu Čepānes kundzei, ka bija diskusija, tiešām plaša diskusija, Tautsaimniecības... nē, Juridiskajā komisijā par šo jautājumu. Torgāna kungs norādīja uz to, ka šī norma - 10 procenti - attiecībā uz līgumsodu nav zinātniski izpētīta un noteikta. Es gribu teikt, ka šāda veida normu izstrādāšanai un pieņemšanai būtu vajadzīgs pētījums, jebkāda veida aprēķini par to, kā tas ietekmēs tautsaimniecību. Arī Tautsaimniecības padome ir atzinusi to, ka šādu aprēķinu nav.

Šobrīd tiesu praksē ir noteikta norma - līgumsodu ierobežot ar 100 procentiem. Jūs redzat to, kāda ir starpība starp 10 un 100 procentiem. Tā ir milzīga! (No zāles dep. I.Čepāne: „Tā ir nenormāla!”) Ir milzīga starpība starp 10 un 100. Tātad, ja mēs līdz šim esam dzīvojuši ar normu, ka ir 100 procenti (No zāles dep. I.Čepāne: „300!”), un ar rītdienu gribam noteikt, ka ir 10 procenti, tad tas ir milzīgs palēciens tajā, kā darbojas uzņēmēji. Atzīstu arī to, ka ir Eiropā valsts, kurā šāds ierobežojums ir noteikts. Ir, protams! Un, ja es pareizi esmu atradis, tad vienīgā šāda valsts ir Vācija. Citas Eiropas Savienības dalībvalstis... vismaz es neatradu tādas, kurās tiktu šādā veidā ierobežots līgumsoda apmērs.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu un atļaut uzņēmējiem darīt savu darbu. Savukārt mēs darām savu darbu un netraucējam viņiem strādāt, pelnīt līdzekļus, no kā mums dalīt pensijas, pabalstus un citas lietas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Pirms pusgada Ekonomikas ministrija pieteica karu ātrajiem kredītiem, un es biju patīkami pārsteigts par to, ka Juridiskā komisija no savas puses ir apņēmusies ierobežot šo līgumsodu, un es pat kāpu tribīnē aizstāvēt šo likumprojektu. Šobrīd, tiesa gan, uz šo visu skatos ar divējādām jūtām. No vienas puses, - pozitīvi, jo šobrīd iestrādātais... piedāvātais variants attiecībā uz līgumsodu lieliski ierobežo ātro kredītu patvaļu, un, no šāda aspekta raugoties, šī problēma tiks atrisināta.

Taču, no otras puses, ar šo līgumsodu mēs regulēsim pilnīgi visu tautsaimniecību. Tāpat arī divu uzņēmumu vai uzņēmēju savstarpējās attiecības, kuri jau gadiem ilgi ir pieraduši pie noteiktas prakses, un viņus šī sistēma apmierina. Tas, ko mēs šobrīd darīsim, - mēs šādā veidā, gluži pretēji viņu teiktajam, iejauksimies viņu ierastajā praksē attiecībā uz to, kā ir jābūt sakārtotām lietām. Un tas notiek pretēji tam, ka viņi lūdz mūs viņus netraucēt.

Šai iniciatīvai ir iespējamas ļoti lielas, neparedzamas sekas, proti, ja mēs kaut kur kļūdīsimies, tad uzņēmēji, lai aizsargātu savas intereses, sāks prasīt, piemēram, priekšapmaksu, kas prasīs papildu kredītresursus, par kuriem būs jāmaksā procenti, kas novedīs, piemēram, pie preču un pakalpojumu sadārdzinājuma. Man tiešām ir bail, ka mēs, gribēdami noindēt dārzā dažus kurmjus, noindēsim gan tos kurmjus, gan arī paši sevi. Tāpēc aicinu tiešām rūpīgi apdomāt. Pareizais veids, manuprāt, būtu bijis noregulēt attieksmi pret patērētāju tieši Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Vai arī ir vēl otrs variants - attiecināt šo Civillikuma normu tikai uz naudas darījumiem, kuri ir vairāk vai mazāk standartizēti un kuri ir, iespējams, tādā veidā noregulēti. Taču nekādā gadījumā nevajadzētu iejaukties divu uzņēmumu, divu juridisko personu, savstarpējās attiecībās.

Es tad lūgšu Juridisko komisiju pastāstīt, kā tā redz turpmāko attīstību šai iniciatīvai - vai mēs grozīsim pēc tam Komerclikumu vai arī kā tai vajadzētu darboties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Es runāšu kā uzņēmējs, kurš vairāk nekā 15 gadus ir darbojies uzņēmējdarbībā tieši saistībā ar būvniecības jomu, ar interjera dizainu. Un savā praksē man nācies bieži saskarties ar šo līgumsodu institūtu. Jā, tajā skaitā arī nācies nesamērīgi ciest no tā piemērošanas, kad ir parakstīti līgumi, kuriem varbūt nav... kuru nosacījumiem nav bijusi pievērsta pienācīga vērība. Bet ir absolūti skaidrs, ka līgumsods motivē pildīt saistības.

Pirms tam līgumsoda apmērs bija absolūti neierobežots, un tas ir neprātīgi. Vienmēr tika arī apgalvots, ka, atšķirībā no nokavējuma procentiem, kuri ir aprobežoti ar 100 procentiem no pamatkapitāla, līgumsods nav bijis aprobežots. Un šeit nav diskusija par to, vai tas ir jāaprobežo vai nav. Līgumsodam ir jābūt samērīgam, un uz tā pamata kāds nedrīkst pelnīt - būt netaisnīgs attiecībā pret kādu, kurš savas saistības nav izpildījis. Es domāju, ka šeit pat nav vietas diskusijai, bet lēkt no vienas galējības otrā, ka ir pilnīgi neaprobežots līgumsods, kas varbūt ir vairākkārt pieaugošs, kā Čepānes kundze minēja arī konkrētajos gadījumos, kur tas trīskārtīgi pārsniedza saistību apmēru, vai arī krist otrā galējībā - ierobežot to, praktiski minimizēt to uz 10 procentiem... Nu, skaidrs, ka praksē tagad visi pielietos citu institūtu - šos nokavējuma procentus. Bet vai tas ir vajadzīgs? Kādas sekas būs tiem līgumiem, kas šobrīd jau ir noslēgti? Līdz ar to man ir pamatotas šaubas par šādu regulējumu. Es gan ļoti augstu vērtēju kolēģu Juridiskajā komisijā veikto darbu, un laikam šinī gadījumā nekas cits neatliks kā atbalstīt, bet es nesaskatu šeit prātīgu rīcību.

Turpinot par Olšteina kunga izteikto salīdzinājumu attiecībā uz kurmjiem, teikšu, ka tad tikpat labi varētu arī, ņemot vērā situāciju, ka ir dažādi gadījumi, ka vecāki, piedzimstot bērniņam, ir centušies izkrāpt lielākus pabalstus, fiktīvi nodrošinot sev palielinātu algu pēdējā gada laikā... Nu, vai tad tāpēc mēs gribēsim tagad ierobežot māmiņu algas apmēru un visiem noteikt to vienādu (piemēram, 200 latu apmērā)? Laikam taču ne! Nu tad šis ir tieši tāds pats gadījums! Ja mēs šo apmēru ierobežotu ar 100 procentiem, tas noteikti būtu prātīgi. Un, ja iekļaujam likuma normā arī to grozījumu, kas jau ir iestrādāts otrajā lasījumā, - ka līgumsodam ir jābūt samērīgam -, tad, manuprāt, visas problēmas būtu atrisinātas.

Nu, šī ir otra galējība, kura pēc savas būtības nebūtu atbalstāma tikai tāpēc, ka kādam ir liela vēlme parādīt, ka nu kāds netaisnīgi uz tā ir iedzīvojies. Un konkrēti šinī gadījumā tā diskusija aizsākās dēļ nebanku kreditētājiem. Nu, īsti labi tas nav. Tāpēc ir divējādas sajūtas, gan diskutējot par šo priekšlikumu, gan arī sniedzot savu atbalstu likumprojektam kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Mēģināsim atcerēties, kā tad šie... kas bija par pamatu tam, ka šie grozījumi vispār tika veidoti, kāda bija šī iniciatīva, kāpēc to darīja.

Bija Ekonomikas ministrijas iniciatīva, bija deputāta Judina iniciatīva Juridiskajā komisijā, un visas šīs iniciatīvas veidojās uz raidījuma De facto sižeta pamata, kurā daudzi simti tūkstošu Latvijas televīzijas skatītāju varēja redzēt šo milzīgo netaisnību, kāda tiek īstenota pret nebanku kredītņēmējiem. Taču kopumā... Protams, šie grozījumi aptver visu tautsaimniecību kopumā, ne tikai šos nebanku kredītdevējus.

Taču atcerēsimies vienu: ja mēs šodien sesijas pēdējā sēdē neko nepieņemam, respektīvi, ja mēs atbalstām deputāta Olšteina priekšlikumu, tādā gadījumā šī patvaļa turpināsies vēl visu vasaru līdz rudens sesijai un šis darbs ir atstāts pusratā. Šis darbs ir atstāts pusratā, un notiek tas pats, kas bijis līdz šim! Mūs, protams, mēģina nebanku kredītdevēji mierināt ar īpaši aktīvu reklāmkampaņu televīzijās pēdējās dienās, - ka viņi informē kredītņēmējus, ka vajag aizņemties atbildīgi, ka vajag izvērtēt savas iespējas. Nu, varbūt daļa no tā ir, kā saka, ietekmējusies, varbūt daļa ir ietekmējusies no kāda cita nebanku kredītu lobēšanas veida, varbūt Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram valsts sekretārs Pūces kungs ir paskaidrojis, kāda traģēdija varētu iestāties, ja mēs neatbalstīsim Olšteina priekšlikumu. Protams, šīs ietekmes formas ir daudzas un dažādas.

Taču, godātie kolēģi, atcerieties, ka Juridiskajā komisijā par šiem jautājumiem lemj augstākā kaluma civiltiesību eksperti - augstākā kaluma eksperti Latvijā! -, un viņi zina, ko dara. Un nevajag jaukt zaudējumus ar līgumsodiem - tie ir pilnīgi dažādi jēdzieni!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mēs tiešām pārāk daudz aizraujamies ar šo diskusiju. Juridiskajā komisijā visnotaļ šis jautājums tika izdiskutēts ļoti detalizēti, tika izvērtēti vairāki iebildumi attiecībā uz Olšteina kunga iniciatīvu, un diemžēl attiecībā uz viņu šis priekšlikums netika... nav guvis atbalstu, un, manā skatījumā, tas arī nav jāatbalsta šodien šajā sēdē.

Visi ļoti labi apzinās iespējamos riskus, kuri ir saistīti ar parlamenta šāda veida iejaukšanos konkrētajās tiesiskajās attiecībās. Tiešām, no vienas puses, ir privāttiesiskas attiecības un iespēja pusēm dispozitivitātes un autonomijas ietvaros paredzēt gan saistības, gan pienākumu izpildi, gan arī sankcijas attiecībā uz pienākumu izpildi. Taču šeit ir jāatgādina viens - vai uzņēmumi tam spēs pielāgoties. Kāpēc? Tāpēc, ka iepriekš līgumsodi vispār bija nekontrolēts institūts, kur varēja vairākus tūkstošus procentu gadā piespriest attiecībā uz saistību neizpildes gadījumiem. Vēlāk tiesu prakse novirzījās līdz tam, ka līgumsodi nevar pārsniegt pamatparādu, tas nozīmē - 100 procentus no parāda. Es domāju, ka arī attiecībā uz 10 procentiem uzņēmēji spēs pielāgoties, spēs savu darbu pakārtot tam, ko parlaments būs lēmis.

Protams, visai šai situācijai ir arī otra puse, un par to mēs runājām jau iepriekš. Gadījumā, ja šāda veida ierobežojums šodien tiks pieņemts, neatbalstot Olšteina kunga priekšlikumu, tad, protams, privāttiesībās, uzņēmēju savstarpējās attiecībās... bet nereti savstarpējo attiecību viena no pusēm ir arī valsts vai nu kādas kapitālsabiedrības personā, vai arī uzņēmuma personā, vai kā citādāk... Taču šajā konkrētajā gadījumā es nevaru piekrist tam, ka līgumsods būtu uzskatāms par ienākuma vai peļņas avotu, kuru uzņēmumi varētu paredzēt.

Vēl jo vairāk! Mani māc lielas šaubas un pat bažas, vai tad mūsu pensiju un citu paaugstinājumi, indeksācija tiek veikta uz tā rēķina, ka mēs kādu sodām? Nu tad, cienījamie kolēģi, pieņemsim šodien Juridiskās komisijas atbalstīto redakciju, atstāsim to spēkā, noraidīsim Olšteina kunga priekšlikumu, un tad mēs redzēsim mūsu ekonomikas patieso stāvokli. Tas tiešām būs tas atskaites punkts, pēc kura mēs arī varēsim vadīties. Bet tā diemžēl, ir jāatzīst, nav normāla prakse un nav normāla parādība, ka vienā vai otrā situācijā līgumsoda nosacījumi ir pārmērīgi. Mēs diemžēl, neskatoties uz to, ka Latvija pieder romāņu-ģermāņu tiesību sistēmai... mums tiesības un pienākumi civiltiesiskajās attiecībās ne vienmēr tiek izlietoti pēc labas ticības, lai gan tiesas varētu vienā vai otrā gadījumā pat noteikt, piemēram, līgumsoda apmēru trīs vai četru procentu apmērā, vadoties pēc pamatparāda summas... neizpildīto saistību summas. Bet šajā kontekstā tie 10 procenti būs kā mēraukla, kā līdzeklis attiecībā uz to, ka pret cilvēkiem, pret kuriem tiek vērsts šāda veida instruments, tas nebūs nesamērīgs līdzeklis, lai piespiestu viņus nākotnē nokārtot savas parādsaistības. Tas ir viens.

Otrs. Diemžēl līgumsodiem kā institūtam, kā nekontrolētam institūtam, kurš pēdējā laikā ir pierādījis savu tiešo attiecināmību uz tām ekonomiskajām problēmām, kādas ir mūsu valstī, ir ciešs sakars ar fizisko personu maksātnespējas procesiem, un to skaits pēdējā laikā tiešām krasi palielinās, ņemot vērā to, ka personas nav spējīgas nokārtot savas parādsaistības, no kurām pamatā pusi sastāda tas pats līgumsods, un tieši šajā kontekstā arī personai ir vieglāk atzīt savu kā fiziskās personas maksātnespēju, izvairoties, piemēram, vispār no saistību izpildes.

Es tiešām aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo Juridiskā komisija, kā te jau pareizi teica, ir izvērtējusi visus apstākļus šajā kontekstā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Jūs varbūt jau esat noguruši no šīs smagās diskusijas, bet man tādas patosa pilnas runas nepatīk, tāpēc es tomēr vairāk runāšu par saturu, nevis par formu. Tāpēc par Olšteina kunga uzsaukumiem... es tā īpaši tajos neiedziļināšos, es vienīgi lūgtu pašu Olšteina kungu izlasīt savu priekšlikumu.

Olšteina kunga priekšlikums ierosina atteikties no visiem grozījumiem šajā Civillikuma pantā, par kuriem mēs esam lēmuši gan pirmajā, gan otrajā lasījumā. Proti, šajā pantā ir divas daļas. Viena daļa ir par šeit karsti apspriestajiem 10 procentiem, un otra daļa ir par to, ka mēs gribam noteikt ierobežojumu, ka līgumsodam ir jāapstājas pie 100 procentiem. Tas ir tas, ko Olšteina kungs teica, - ka viņš gribētu, lai līgumsods apstājas pie 100 procentiem. Ar šo likumprojektu mēs gribam iedibināt šādu normu, bet jūs, Olšteina kungs, lūdzat to izslēgt! Tā ka, pirms parakstāt priekšlikumu, izlasiet, ko rakstāt!

Otra lieta - par komersantiem. Es vienmēr esmu teikusi un, arī otrajā lasījumā debatējot par šo priekšlikumu, teicu, ka par komersantiem ir jādomā. Bet Latvijā nav tikai lielie uzņēmēji, Latvijā ir arī vidējie uzņēmēji un mazie uzņēmēji. Un, manuprāt, Čepānes kundzes minētie piemēri no tiesu prakses, no Senāta spriedumiem ir tieši par šo nesamērīgo, ļoti lielo līgumsodu slogu uzņēmējiem... Mums arī ir jādomā par šiem uzņēmējiem, ka viņiem nav jāiziet dārga tiesāšanās vairāku gadu garumā līdz Senātam, lai nonāktu pie taisnīga un saprātīga sprieduma. Līdz ar to mums tiesu efektivitāte ir jānodrošina arī ar saprātīgām tiesību normām, lai, tā teikt, ne tikai caur tiesu, bet jau caur likumu piemērošanu mēs redzam, kas ir taisnīgs līgumsods.

Otrkārt. Es aicinu jūs visus arī atcerēties, par ko jūs nobalsojāt, manuprāt, vienbalsīgi 23.maijā. Trešajā lasījumā mēs jau reiz grozījām Komerclikumu attiecībā uz komersantiem. Mēs ieviesām direktīvu... 12.jūnijā šis likums ir izsludināts, un pēc 14 dienām tas stāsies spēkā, skaitot no 12.jūnija... ka attiecībā uz komersantiem, uz piegādes līgumiem, uz pirkuma līgumiem, uz pakalpojuma līgumiem būs īpašs maksājuma veids par kavētajiem maksājumiem - 8 procenti plus Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme. Tā ka par komersantiem jau īpaši ir domāts. (No zāles dep. K.Olšteins: „Tad jau nevajag cedēt!”)

Un šajā konkrētajā gadījumā mēs vēl runājam par līgumsodu, kas ir vēl papildus, Olšteina kungs! Ja līgumsoda definīciju jūs varbūt neesat iemācījies Juridiskās fakultātes studijās, tad varbūt klausieties šeit Civillikumam veltītās sēdes. (No zāles dep. E.Siliņas starpsaucieni.) Es personīgi esmu, iespējams, ļoti aizskaroša, bet tieši tāpēc, ka mēs Juridiskajā komisijā par šo jautājumu diskutējām, debatējām. Bet acīmredzot nav vērts par to debatēt. Ir jau skaisti atnākt šeit, Saeimas tribīnē, norunāt patosa pilnu runu, pilnībā nebalstoties ne uz kādiem faktiem, un tad jau ir... tad skatīsimies, kurā brīdī tie deputāti, kuriem vienkārši šie fakti nav zināmi, vienai vai otrai ar patosu teiktai runai noticēs. Es negribu pievienoties sazvērestības teorijām par to, kādas asociācijas nāca uz Juridiskās komisijas sēdi un ka pārsvarā tie bija nebanku kreditētāji, un attiecībā uz to, kurā brīdī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai tieši nebanku kreditētāju intereses ir kļuvušas īpaši svarīgas. Es runāju tikai un vienīgi par tiem argumentiem, kurus izsaka Senāts un kurus mēs uzklausījām Juridiskajā komisijā, un par to, ko mēs runājām par citu valstu, to skaitā Somijas, pieredzi, kur būvniecības sektors ir izvēlējies 3,5 procentus. Mēs šeit runājam tikai un vienīgi par kavētajiem maksājumiem.

Līgumsods pēc būtības ar šo likumprojektu tiek ierobežots ar 100 procentiem, un es esmu par to, ka 100 procenti... ka šāda galējā robeža līgumsodam ir samērīga. Ja ir nepieciešamība, tad, lūdzu, atsevišķās nozarēs - būvniecībā, transportā - labosim šos konkrētos, speciālos likumus attiecībā uz komersantiem! Iespējams, jālabo Komerclikums, kur būtu nosakāms, ka līgumsodam ir jāatbilst labai darījumu praksei, ka viena darījuma puse, kas ir ekonomiski spēcīgāka, nevar nospiest uz ceļiem otru. Jā, mēs par to visu varam debatēt! Tieši tāpēc šim likumam ir atlikta spēkā stāšanās. Proti, tas ir nākamā gada 1.janvāris. Attiecībā uz noslēgtajiem līgumiem ir dots trīs gadu pārejas periods. Attiecībā uz banku maksāšanas sistēmām, attiecībā uz līgumsoda samaksu, lai varētu samērot... Ir nepieciešams, visticamāk, arī tehnoloģiski sakārtot... Kompjuterizēti to var aprēķināt... Arī tur ir noteikts... atlikts noteikt spēkā stāšanās nosacījumus... Par to visu ir domāts!

Ziniet, mēs Juridiskajā komisijā neesam tādi auni, ka, tiklīdz mums kāds kaut ko pabļauj, mēs nesam jums pilnīgi neizdebatētus priekšlikumus uz Saeimas sēdi. Mēs tiešām par to debatējām, un Olšteina kungs bija klāt, taču diemžēl kaut kāda iemesla dēļ šos argumentus viņš nedzirdēja un neuzskatīja arī par vajadzīgu jums šeit izklāstīt. Tāpēc arī bija mans šāds varbūt emocionāls uzbrukums, par ko, protams, atvainojos. (Aplaudē dep. I.Čepāne, A.Lejiņš, G.Igaunis un daži citi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, priekšsēdētājas kundze, un labdien, deputāti! Vispirms jau es aicinu deputātus būt tolerantiem vienam pret otru un personiskus „uzbraucienus” tomēr neizmantot šeit, no tribīnes.

Es gribu jums atgādināt, ka mēs tagad balsosim par trešo lasījumu. Vairāk iespēju precizēt šo likumu mums nebūs... nu, vismaz šajā piegājienā, kad mēs grozām Civillikumu. Šeit jau iepriekš arī Juridiskās komisijas deputāti atzina, ka ir bijuši pieaicināti ļoti daudzi juridiskie eksperti, taču tur nebija tautsaimniecības ekspertu. (No zāles dep. I.Čepāne: „Bija!”) Jūs sakāt, ka apzināties, bet jūs attiecībā uz tautsaimniecības ekspertiem diemžēl uzskatāt, ka viņu teiktais nav svarīgs, ka viņi nezina šo situāciju. Jūs sakāt, ka jūs apzināties riskus, bet, atšķirībā no uzņēmējiem, jums par šiem riskiem nav jāatbild. Jums nav jānodrošinās pret šiem riskiem. Jūs tos tikai apzināties, turklāt uzskatāt, ka tie nav svarīgi.

Jūs sakāt, ka ir daudzi citi Civillikumā iestrādātie institūti, ar ko uzņēmēji savā starpā var aizsargāties; proti, ir šis nokavējuma procents, kurš tagad jau būs ierobežots aptuveni 10 procentu apmērā (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Ļoti labi!”), būs zaudējuma kompensācija, bet diemžēl mūsu tiesu prakse liecina, ka uzņēmējam pierādīt savus zaudējumus tiesā ir nebeidzams, nebeidzams process un ka patiesībā tie nekad nav atgūstami. Un tad ir arī vēl šis līgumsods, kas šobrīd kā sava veida disciplinējošs faktors tiešām darbojas, lai darījumi notiktu un līgumslēdzēju puses pildītu savas saistības. Mēs gribam šo balansu izjaukt. Jūs neapzināties šo risku, ko jūs panāksiet, izjaucot šo balansu!

Kolēģi! Šī ir kārtējā situācija, kad, ieraugot kādu vienu konkrētu ienaidnieku, mēs šeit, parlamentā, metamies grozīt vienu likumu pēc otra, lai viņu apkarotu, bet, nesaprotot konsekvences, kādas tas atstās uz visu pārējo sistēmu... kādas sekas paliks... Mums šāds ienaidnieks daudziem šeit ir bijis Lemberga kungs, kura dēļ mēs mainām vienu likumu pēc otra, to adresējot tikai viņa virzienā, lai apkarotu viņu. Tās sekas, kas daudzos likumos mums ir iestrādātas, mums pēc tam būs vēl jāstrebj arī tad, kad Lemberga kungs vairs nebūs aktualitāte.

Tā ka es aicinu šoreiz Ekonomikas ministriju vērsties aktīvāk pret nebanku kreditētājiem ar konkrētām normām. Es neredzēju šobrīd sēdēs, kad mums bija visi šie sasteigtie likumprojekti, lai steidzamības kārtā grozītu un ierobežotu to, kas mums ir jāpaspēj vēl šīs, pavasara sesijas, laikā... Es neredzu šeit Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, kurā būtu konkrēti iedibinātas šīs tiesības patērētājiem, kā viņi varētu cīnīties ar nebanku kreditētājiem. Kur tās ir?! Tas ir tas instruments, kā cīnīties ar nebanku kreditētājiem, bet nevis Civillikums!

Lūdzu, attopieties, kolēģi! (Pie frakcijas nepiederošo deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim, otro reizi.

V.Ķirsis (RP).

Siliņas kundze, varbūt, pirms ķersimies pie speciālā likuma, sapratīsim, kas notiek ar vispārīgo likumu!

Bet es gribu atbildēt uz Rasnača kunga repliku. Es nevienu brīdi neapšaubīju Juridisko komisiju, tās kompetenci! Gluži otrādi! Man gluži tāpat kā Seržanta kungam jāteic, ka viņa mīļākā juriste ir Čepānes kundze. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Man arī!”) Priekš manis Čepānes kundze tiešām ir autoritāte, un es uzskatu, ka viņas viedoklī ir jāieklausās. Bet man patiesi ir bail, ka mēs, pieejot šai lietai no teorijas puses, aizmirsīsim par praksi, un praksē tas var arī nedarboties. Ja es pareizi saprotu, tad šī sistēma lielā mērā balstās uz mūsu tiesām. Un, kā mēs zinām, kāda ir... cik ātra ir mūsu tiesu sistēma, tad tas praksē tiešām nedarbosies.

Es atbalstīšu Juridiskās komisijas redzējumu šajā jautājumā, taču tas ir uz jūsu atbildību, un, ja jūs tomēr jūtat, ka tā sistēma varētu kaut kādā brīdī nestrādāt, tad, lūdzu, nāciet ar priekšlikumiem attiecībā uz Komerclikumu vai citiem speciālajiem likumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam, otro reizi.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Mēģināšu būt tolerants.

Paldies Ķirša kungam par atbalstu.

Nupat kolēģis deputāts Romāns Naudiņš pienāca pie manis un teica, ka ir veicis tādu īsu ekspresaptauju to mūsu kolēģu, deputātu, vidū, kuri ir saistīti ar ražošanas sektoru, un ka šie kolēģi ir atbalstījuši Juridiskās komisijas viedokli. Tā ka mums atbalsts no tautsaimniecības nozares, kā redzam, ir.

Par pārstāvību Juridiskajā komisijā. Vēršu uzmanību uz to, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvēja Dzelmes kungs. Nu, jāatzīst gan, ka būtiskos jautājumos kameru parasti pārstāv pats Endziņa kungs kā vadītājs. Endziņa kungs uz šo sanāksmi ieradies nebija, un Dzelmes kunga vienīgais arguments bija tas, ka līgumsodu samazināšana ietekmēs tautsaimniecību. Nu, te gan tiešām varētu uzdot jautājumu, vai Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija ir veikusi pētījumu par šo jautājumu. Es uzdevu Dzelmes kungam, piemēram, arī tādu jautājumu: vai jūs esat vērtējuši, cik daudz maksātnespējas procesu ir ierosināts tāpēc, ka parādnieks nav spējis samaksāt līgumsodu? Atbilde bija: „Nē.”

Un tādu gadījumu ir daudz, es gribu teikt.

Vai šos pārmērīgos līgumsodus vispār kāds maksā? Es teiktu tā: komersanti, visticamāk, nemaksā. Viņi pamanīsies nodibināt jaunu SIA vai akciju sabiedrību un turpināt uzņēmējdarbību, ierosinot maksātnespējas procesu. Savukārt patērētāji gan maksā! Tāpēc, ka kreditori vienkārši atņems, es atvainojos par šo teicienu, visu parādnieka mantu. Taču pat tad šis patērētājs nebūs nokārtojis savas parādsaistības, viņš joprojām būs parādā dēļ tā, ka līgumsoda apmērs ir bijis nesamērīgs!

Nobeigumā es gribu attiecībā uz citiem iespējamiem labojumiem teikt: iespējams, ka arī citos likumos tie būs nepieciešami, jo, manuprāt, valsts ir noteikusi pārmērīgu līgumsodu arī attiecībā uz nodokļu maksājumu kavējumiem. Tā ka tas arī droši vien būs vēl vērtējams jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Vispirms es gribu pateikties visiem kolēģiem, kas ir sapratuši līgumsoda jēgu un būtību. Es pateicos tiem, kas ir sapratuši, ka ar līgumsodu nevar aizstāt citus instrumentus civiltiesībās, tādus kā, piemēram, zaudējumu piedziņa. Kā mēs redzam, zaudējumu piedziņa... tiek pasludināts, ka tā nav iespējama, ka tiesas ilgi strādā un tamlīdzīgi. Faktiski galvenajam instrumentam šeit būtu jābūt zaudējumu piedziņai.

Godātie kolēģi! Mēs runājam ne tikai par ātrajiem kredītiem, mēs runājam arī par citām civiltiesiskajām attiecībām, kur tiek slēgti līgumi... Proti, tās ir līgumiskās attiecības starp komersantiem. Kāpēc jūs nevienu vārdu nerunājat par manis pieminētajiem diviem gadījumiem? Proti, viens gadījums bija būvniecībā, otrs - acīmredzot piegādes līgumos. Šādā veidā tiek mēģināts iznīcināt konkurentus. Vai jūs tiešām to nevērtējat?

Es gribu arī pateikties Lībiņas-Egneres kundzei, kura pievērsa uzmanību tam, ka mums ir jāskatās arī uz 1716.panta otro daļu. Otrā daļa faktiski konkretizē situāciju. To mēs neesam... Vai tiešām mēs, juristi, kuriem ir vismaz jurista diploms, neprotam sistēmiski skatīties uz šīm problēmām?

Un pēdējais, ko es gribu jums, kolēģi, teikt. Mēs Juridiskajā komisijā patiešām paredzējām pietiekami ilgu laiku, lai likums stātos spēkā. Un turklāt vēl arī likumā par Civillikuma spēkā stāšanos mēs paredzam noteiktu, apmēram trīs gadu ilgu, laika periodu, lai pašreizējās līgumiskās... lai līgumus varētu pārslēgt, lai nerastos arī problēmas uzņēmējiem, kas ir, piemēram, aizdevuši naudu cilvēkiem... un tamlīdzīgi.

Un, kolēģi, es aicinu jūs būt patiešām tolerantiem citam pret citu, bet, no otras puses, aicinu arī varbūt norobežoties no saviem iespējamiem jeb potenciālajiem sponsoriem un arī no ģimenes locekļu interesēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam, otro reizi.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ja kādam vēl bija šaubas, tad es jums tiešām varu apliecināt, ka Inese Lībiņa-Egnere ir par mani gudrāka, skaistāka un ar labāku diplomu kabatā. Paldies, Inese, par komplimentu! (Aplaudē dep. A.Bērziņš: „Bravo!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mums ir ļoti grūtas debates un ļoti grūta izšķiršanās šodien priekšā.

Pirmkārt, es gribu teikt, ka es piekrītu Parādnieka kungam. Man šķiet, ka tas ir ļoti reti, kad es varu piekrist Parādnieka kungam debatēs (No zāles: „Āāā!”), bet šodienas izšķiršanās patiešām ir ļoti smaga un nav viennozīmīga, jo mums ir divi priekšlikumi, kas mums ir nodoti balsošanai, taču diemžēl, manā ieskatā, neviens no tiem tomēr nav ideāls. Bet ir tikai šie divi, nevis trešais priekšlikums! Tāpēc, izvērtējot šos plusus un mīnusus, mums ir jāspēj izšķirties, kuru no šiem risinājumiem izvēlēties šodien, lai pēc tam, iespējams, papildinātu kopējo risinājumu komponenti.

Otrkārt, es noteikti pievienojos Ķirša kunga viņa otrajā uzstāšanās reizē teiktajam, ka, šodien balsojot, es primāri paļaušos uz Čepānes kundzes autoritāti visās juridiskajās lietās un patiešām uzskatīšu, ka šodienas Civillikuma grozījumi primāri ir balstīti tieši uz Čepānes kundzes autoritāti un izvērtējumu visos jautājumos, un, es domāju, tā tas arī ir un paliks.

Treškārt, man tomēr ir grūti piekrist Rasnača kunga teiktajam, ka, ja augstākā kaluma civiltiesību eksperti ir pieņēmuši lēmumu, tad mums īsti nav pamata to šoreiz apspriest. Es tomēr gribu teikt, ka mēs šobrīd runājam par komersantu attiecībām, un, manā ieskatā, būtu bijis labāk tomēr vairāk uzklausīt un diskutēt tieši ar komersantiem, jo ir ļoti, ļoti labi un pareizi, ka šo redakciju gatavoja augstākā kaluma civiltiesību eksperti, bet tomēr debatēm ar uzņēmējiem būtu bijis jāatvēl lielāks laiks, jo 4.punkts ir par mūsu spēju skaidrot un pamatot lēmumus.

Pat tad, ja šodien Juridiskās komisijas atbalstītā redakcija teorētiski ir pareiza un tāpēc tiek aicināts noraidīt Olšteina kunga redakciju, mūsu, politiķu, primārais uzdevums vai viens no primārajiem uzdevumiem ir spēt izskaidrot, pamatot un nodrošināt, ka lēmumi tiek saprasti un ir saprotami. Šodien ļoti liela problēma ir tā, ka ļoti daudzi uzņēmēji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, arī Tautsaimniecības padome nesaprot šo lēmumu. Un šeit, lai arī kā es paļaujos uz Čepānes kundzes autoritāti, tas ir teorētiski pareizs. Raugoties no labas politikas viedokļa, mums būtu jāspēj to labāk izskaidrot, lai šodien nebūtu tik grūtas debates situācijā, kad Tautsaimniecības padome un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ļoti asi nostājas pret šo redakciju. Līdz ar to, es domāju, mums ir ko mācīties un tomēr jāspēj labāk izskaidrot savus lēmumus un pārliecināt tos, uz kuriem tie attieksies, jo uzņēmējiem būs grūtības pielāgot šo normu, ja viņi to nesapratīs. Savukārt, ja tā ir pareiza, bet uzņēmēji šobrīd pret to iebilst, tad viņi nav sapratuši, tad tomēr mums ir jāspēj labāk skaidrot vai arī jāpieņem precīzāka norma.

Ceturtkārt, būtu arī iespēja šodien nepieņemt šos grozījumus vai arī atbalstīt, teiksim, Olšteina kungu, kurš savā priekšlikumā atgriežas pie līdzšinējās Civillikuma redakcijas, un tādā veidā mēs noņemtu patiešām uzņēmēju ļoti pamatīgās bažas. Taču tādējādi mēs it kā dotu signālu, ka esošā situācija ir ļoti laba, bet tas savukārt konfrontētu ar realitāti, jo, protams, nebanku kreditēšanas jomā ir problēma. Bet atkal! Iespējams, ka mēs varējām precīzāk risināt tieši šajā nebanku kreditēšanas jomā esošās problēmas, kā kolēģi jau ir minējuši, caur Patērētāju tiesību aizsardzības likumu un citiem speciālajiem likumiem.

Bet, domājot, ka mēs līdz brīdim, kad šis likums stāsies spēkā, un esot pārliecinātiem, ka līdz 1.janvārim mēs pagūsim pieņemt vajadzīgos papildu grozījumus Komerclikumā un vēl labāk un pamatīgāk izdiskutēt ar uzņēmējiem, lai noņemtu bažas, mēs šodien noraidīsim Parādnieka... es atvainojos, Olšteina kunga priekšlikumu un atbalstīsim Juridiskajā komisijā akceptēto tieslietu ministra Bordāna kunga priekšlikumu, dodot zīmi par to realitāti, bet domājot, ka būs vēl papildus vajadzīgi likuma grozījumi.

Un septītais un noslēdzošais. Mūsu ieskatā, pēc šiem Civillikuma grozījumiem būs nepieciešami grozījumi Komerclikumā. Uz to kā otro, bet nebūt ne labāko kompromisu ir norādījusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera savā vēstulē.

Es saprotu, ka primārais mērķis šiem likuma grozījumiem bija regulēt attiecības starp komersantu un patērētājiem. Bet šinī redakcijā tas attieksies uz komersantiem un komersantu attiecībām un to vajadzētu izslēgt. Taču, visticamāk, nepietiks tikai ar Komerclikuma grozījumiem, jo, piemēram, zemnieku saimniecību savstarpējās attiecības tad tik un tā būtu vēl regulējamas. Un par šo jautājumu - es atkārtoju! - tātad vajadzīgs precīzāks regulējums. Un vajag nodrošināt...

Sēdes vadītāja. Kalniņas-Lukaševicas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

Z.Kalniņa-Lukaševica. ...ka visi uzņēmēji precīzi saprot. Bet, paļaujoties uz Čepānes kundzes autoritāti, mēs noraidīsim Olšteina kunga priekšlikumu un atbalstīsim Juridiskajā komisijā atbalstīto.

Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi!

Pirmkārt, es absolūti piekrītu tam, ka pārmērīgi līgumsodi ātro kredītu jomā ir ļoti liela problēma, kurai jārod risinājums.

Otrkārt, es vēlos atgādināt, ka abām pusēm, slēdzot līgumu, ir iespēja, tā teikt, iziet līgumam cauri un izrunāt jebkuru punktu, kurš tur ir iekšā, tajā skaitā to punktu, kurš skar līgumsodus. Neviens nevelk ar varu parakstīt to līgumu, kas nav pieņemams.

Un, treškārt, es gribu piekrist Elīnai Siliņai tajā ziņā, ka mēs kārtējo reizi mēģinām, ieraugot vienu ienaidnieku, mainīt visu sistēmu, radot kaut kādu paviršu risinājumu, ko, iespējams, pēc tam mēs visi nožēlosim.

Es aicinu neatbalstīt Tieslietu ministrijas priekšlikumu un rast šim jautājumam labāku risinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Bērziņa kungs vēl ko vēlas piebilst?

G.Bērziņš. Kolēģi! Jā, runāšu nedaudz, ļoti īsi, komisijas vārdā.

Atbildot uz iepriekšējā runātāja teikto par to, ka ir bijis nepieciešams ilgāks laiks šai diskusijai, vēlos norādīt, ka šī diskusija ir aizsākusies jau, manuprāt, 2008. vai 2009.gadā, pagājuši apmēram četri gadi. Manuprāt, laiks ir bijis pietiekams, ir bijusi virkne publikāciju, ir bijusi virkne konferenču. Tā ka iespēja diskutēt ir bijusi.

Juridiskās komisijas vārdā gribu teikt arī to, ka šeit bija mēģinājums... visnotaļ, protams, atzīstot Čepānes kundzes autoritāti, bija mēģinājums Čepānes kundzes autoritāti reducēt tikai uz Čepānes kundzes atbildību. Gribu teikt, ka visa Juridiskā komisija ir atbildīga par šo atbalstīto komisijas priekšlikumu. (No zāles: „Novelsim visu uz Čepānes kundzi!”)

Kolēģi, līdz ar to es aicinu šobrīd neatbalstīt 4. - deputāta Klāva Olšteina priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Klāva Olšteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 71, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Kolēģi! Nākamais ir 5. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas faktiski ir pretējs, ja tā varētu teikt, deputāta Klāva Olšteina priekšlikumam.

Es gribu norādīt uz to, ka šis likuma pants pēc būtības ir sadalīts trijās daļās. Pirmajā daļā ir sniegta līgumsoda definīcija. Otrajā daļā tiek runāts par līgumsodu, par saistības neizpildīšanu vispār. Un trešajā daļā tiek runāts par tādu līgumsodu, kas ir nosakāms par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstajā laikā (termiņā).

Kolēģi, Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies.

6. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Būtībā tas ir redakcionāla rakstura. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums.

Jāatzīst, ka komisijā par šo priekšlikumu bija diskusijas. Šeit mēs varbūt kardināli mainām šo situāciju, kāda ir regulēta gan šobrīd, gan arī atbalstīta otrajā lasījumā. Proti, mēs nevis paredzam tiesai tiesības vērtēt līgumsoda samērīgumu, bet nosakām, ka tiesai faktiski ir obligāti jāsamazina līgumsods, ja tas ir pārmērīgs, atbilstoši Civillikuma 1724.1 panta traktējumam.

Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies, kolēģi!

8. ir deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt 9. ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz līgumsoda... paredz to, ka līgumsoda dzēšanas kārtība nedrīkst būt citāda, kāda tā ir noteikta arī šajā likumā, proti, vispirms tiek veikti maksājumi par nenomaksātiem procentiem, pēc tam - kapitāla dzēšana un tikai pēc tam - līgumsoda maksājumi atbilstoši šai noteiktajai kārtībai.

Komisija ir atbalstījusi. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka šī likuma spēkā stāšanos. Komisijā ir atbalstīts. Es papildus gribu vērst uzmanību uz to, ko teica arī Čepānes kundze. Proti, ka līdz 2014.gada 1.janvārim tiks izstrādāti grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, paredzot pārejas noteikumus, ka pusēm būs iespējams vienoties par atbilstošu līgumsoda aprēķināšanas kārtību.

Lūgums atbalstīt 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies, kolēģi! Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 31. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Ir saņemti 30 priekšlikumi.

Sāksim! 1. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 3. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 4. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 5. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 6. - deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu...

Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Es gan saprotu, ka šis priekšlikums, kurš izraisīja nopietnas diskusijas ne tikai atbildīgās komisijas sēdē, bet pēc sēdēm arī sabiedrībā, tagad ir skatāms ar īpašu uzmanību un ievērību. Jā, repliku apmaiņa bija visai sīva divās komisijas sēdēs un pirms tam arī darba grupas sēdē. Dažreiz man likās, ka mērķis, kas bija nosprausts šim likumprojektam, patiesībā bija aizmirsts un tie deputāti, kas iesniedza un panāca, lai likumprojekts tiktu skatīts Saeimā, par šo mērķi bija aizmirsuši.

Es gribu atgādināt, ka likumprojekta mērķis bija nodrošināt, lai izglītības iestādēs un to teritorijā būtu aizliegta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība un līdz ar to (citēju): „Aizsargāt bērnu no alkoholisko dzērienu ietekmes.” Bet sakiet, lūdzu, kāda nozīme alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības aizliegumam izglītības iestādē, ja alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība var notikt burtiski pie skolas durvīm? Vai nebūtu prātīgi un loģiski, lai sasniegtu grozījumu mērķi, tomēr aizliegt šo mazumtirdzniecību arī izglītības iestādes tiešā tuvumā?

Varbūt ar šo konkrēto secinājumu man tagad vajadzētu ierobežot savu uzstāšanos un pamest tribīni, bet es gribu pievērst uzmanību faktam, ka bez tam bija arī tomēr šā priekšlikuma pieslīpēšana un mēģinājums ņemt vērā tos iebildumus, kas bija balsī izteikti no šīs tribīnes, kad likumprojekts tika skatīts otrajā lasījumā. Proti, šis priekšlikums tomēr neattiecas uz kafejnīcām un restorāniem, jo bija iebildumi, tāpēc ka tuvu mācību iestādēm ir arī tādas kafejnīcas un restorāni, kas īstenībā ir svarīgi tautas kultūrai. Ir šādas tradicionālas iestādes, kuras apmeklē paaudžu paaudzēm, un līdz ar to vienkārši šis aizliegums būtu patiesībā izaicinošs un tāpēc noraidāms.

No otras puses, man pārmeta, ka šis priekšlikums kropļo kompetences... piedodiet, konkurences vidi. Taču es gribu atgādināt, ka jau ierastā prakse ir tāda, ka nedrīkst pārdot alkoholiskos dzērienus pēc pulksten desmitiem vakarā veikalos, bet joprojām to var darīt kafejnīcas un restorāni, un neviens nesūdzas, ka šis esošais - spēkā esošais! - aizliegums kropļo vidi.

Es gribu atgādināt, ka runa ir par aizliegumu atvērt jaunus vīna veikalus - tikai jaunus vīna veikalus! Un līdz ar to es gribu arī pievērst jūsu uzmanību tam, ka 6.priekšlikums ir skatāms kopā ar 26.priekšlikumu, kur šis pieņēmums ir noformulēts un precizēts.

Bez tam pārmeta, ka, lūk, šis priekšlikums attiecas uz ļoti lielu skaitu izglītības iestāžu - ne tikai uz skolām, bet, piemēram, arī uz pirmsskolas izglītības iestādēm, kuru skaits tiešām ir ļoti liels. Es aicināju komisiju iesniegt savu priekšlikumu, kurš ierobežotu šo priekšlikumu līdz iestādēm, kurās īsteno vispārējās pamatizglītības vai vidējās izglītības, vai profesionālās vai speciālās izglītības programmas, tātad - līdz skolām. Bet nu tomēr komisijas vairākums atbalstīja šo priekšlikumu tieši tādā redakcijā, kādu es sākotnēji biju ierosinājis. Pēc tam bija priekšlikumi... Pārbalsojāt šo priekšlikumu divreiz. Tas tika pārbalsots, un abas reizes šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Es, izmantojot šo iespēju, pateicos tiem saviem kolēģiem, biedriem, dāmām un kungiem, kas to atbalstīja, jo patiesībā šī attieksme... robežlīnija nav pa frakciju robežām, bet drīzāk pat saistīta ar attieksmi pret galveno mērķi, kuru mēs esam noteikuši šim likumprojektam.

Un pēdējais. Saka, ka, lūk, tad, ja šis priekšlikums tikšot pieņemts, tas būšot slikti sagatavots, tāpēc ka likumā neesot pārejas noteikumu. Un tāpēc tas esot noraidāms.

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

I.Pimenovs. Es lūdzu vēl vienu minūti. (No zāles: „Jā!”; dep. I.Čepāne: „Lai runā!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

I.Pimenovs. Pateicos.

Un tāpēc tas esot noraidāms. Bet tā nav taisnība! Pārejas noteikumi ir formulēti 26.priekšlikumā. Kopā ar skatāmo 6.priekšlikumu 26.priekšlikums veido sistēmu, un tā nodrošina, ka pēc tam, kad šis likumprojekts... šis priekšlikums būs atbalstīts un stāsies spēkā, tomēr kādu laiku, proti, līdz 2015.gada decembra beigām, varēs turpināt tirdzniecību esošajos vīna veikalos pie skolām, un tikai pēc tam tas būs aizliegts. Līdz ar to šis pārejas etaps ir noformulēts likumā un nevar teikt, ka 6.priekšlikuma pieņemšana jeb atbalstīšana padarīs visu likumu rīcībnespējīgu un ka līdz ar to tas tiks noraidīts no Valsts prezidenta puses. Es tam nepiekrītu.

Paldies par jūsu uzmanību, un es lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt, tāpat kā to ir izdarījusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Latkovska kungs vēlas ko piebilst?

A.Latkovskis. Ja drīkst, izmantošu iespēju ko pateikt komisijas vārdā. Jā, šeit izveidojas juridiska pretruna, jo komisija atbalstīja 6. - deputāta Pimenova priekšlikumu, bet neatbalstīja 26., lai gan tie ir cieši saistīti. Šajā gadījumā, ja Saeima atbalsta šo 6.priekšlikumu, tad automātiski aizveras visas tirdzniecības vietas, kas atrodas blakus izglītības iestādēm. Plus vēl tas, kā Juridiskais birojs norādīja komisijā, ka attiecībā uz izglītības iestādēm šeit tiek izmantots visplašākais jēdziens, kas attiecas arī uz visām daudzajām augstskolām... Es nezinu, bet Druvietes kundze noteikti zina, cik Latvijā ir augstskolu, tāpat arī vēl bērnudārzi... Līdz ar to izveidotos situācija - un tagad vēlreiz! -, par kuru mēs dzirdējām komisijā arī no Juridiskā biroja pārstāvjiem, ka Valsts prezidentam ir pilnīgs pamats likumprojektu atgriezt otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Un tas ir neapstrīdami! Vienkārši tā notiks, jo tur ir juridiska pretruna. Diemžēl komisijā tas tika atbalstīts.

Aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 48, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 7. ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 8. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 9. - arī deputāta Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 10. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Pirms es iesniedzu savu priekšlikumu, kas saistīts ar iespējamo aizliegumu tirgot alkoholu degvielas uzpildes stacijās, es nevarēju iedomāties, ka alkohols var tik nopietni ietekmēt cilvēku prātus, pat to nelietojot, jo tās „emocionālās caurejas”, kuras tika piedzīvotas plašsaziņas līdzekļos, bija līdzīgas kā pēc pārmērīgas alkohola lietošanas. Es citēšu dažus izteikumus... virsrakstus: „Vietējie degvielas tirgotāji! Nacionālā apvienība vēlas iznīcināt nacionālos uzņēmumus.” Un tie saka: „Mums ir svarīgi, lai valsts varas pārstāvji un deputāti, kuri strādā, pateicoties mūsu maksātajiem nodokļiem, atbalstītu mūs, vēl nedaudzos pašmāju uzņēmējus, nevis grautu mūsu darbību, bezatbildīgi grozot likumus savtīgu interešu vai priekšvēlēšanu impulsu vadīti. Diemžēl tikai dažu vārdu ierakstīšanai likumā sekas var būt pat atsevišķu degvielas uzpildes staciju slēgšana.” (No SC frakcijas: „Ar to jūs asociējaties!”) Man ir tāda sajūta, ka es varbūt kaut ko esmu sajaucis. Līdz šim es domāju, ka degvielas uzpildes stacijās, degvielas tvertnēs automašīnās pilda benzīnu un dīzeļdegvielu. Izrādās - nē! Alkoholu! Nu vismaz citādāk to nekādi nevar izskaidrot. Bet, tā nopietni runājot, vai tiešām tas nav satraucoši, ka degvielas uzpildes stacijas pastāvēšana ir atkarīga no alkohola tirdzniecības tajā? Laikam vismaz minimāli vajadzētu aizdomāties!

Manuprāt, ir nepareizs princips kā tāds, ka alkohols var tapt iegādāts vietās, kas tieši... visciešāk ir saistītas ar braukšanu. Visiem it kā ir pašsaprotami, ka akcija ar uzsaukumu „Dzer un brauc!” (pēdiņās) ir kaut kas kaitīgs, neiedomājams un pat noziedzīgs, savukārt tirgot alkoholu degvielas uzpildes stacijās, kur cilvēks ir atbraucis uzpildīt degvielu automašīnai, lai varētu turpināt braukšanu, šķiet normāli.

Bet tagad par priekšlikuma būtību. Ir pierādīts - tas ir zinātniskos pētījumos pierādīts! -, ka ieņēmumi no alkohola ir ievērojami zemāki nekā izdevumi, kas saistīti ar alkoholu. Es ceru, ka neviens no šeit klātesošajiem neapstrīdēs faktu, ka vislabāk reklāma darbojas, ja kāds konkrēts produkts par sevi nepārtraukti atgādina. Preces pat tiek izvietotas plauktos tā, lai tās vislabāk (nu, labāk - tirgotāju uztverē, protams!) ietekmētu patērētāja uzvedību, šinī gadījumā - liekot viņam iegādāties to vai citu preci. Kad ieejat degvielas uzpildes stacijā, tad ko jūs redzat savā priekšā, kad jūs par degvielu norēķināties? Pārdevēju! Un kas stāv aiz viņa? Alkohols, kurš miedz ar aci un saka: „Tuk, tuk! Vai tu par mani neaizmirsi?” Un turpat ir arī cigaretes, kuras saka: „Atceries par mums!”

Varbūt kāds atceras, ka pirms kāda laika, pirms vairākiem gadiem, bija tāds ģeniāls mārketinga triks. Tika izgatavotas, kā to saka, tādas... tas trauciņš, kur mēs liekam naudu, norēķinoties pie kases, bija izgatavots tā, ka tajā bija iestrādāta cigarešu paciņa. Tā bija tādā naturālā, dabiskā lielumā, un tai virsū bija konkrēta marka jeb brends. Izrādījās, ka cigarešu tirdzniecība konkrētajā vietā, kur cilvēki lika naudiņu šādā trauciņā, palielinājās par 50 procentiem. Un konkrētās markas tirdzniecības īpatsvars daudz būtiskāk palielinājās! Nu, laikam jau nav nejauši izdomāti šāda veida triki.

Mans redzējums paliek nemainīgs: alkoholam ir jābūt prom no acīm lielajos veikalos, prom no bērnu acīm, no pusaudžu acīm! Tam ir jābūt atsevišķā, nodalītā teritorijā. Savukārt, ja tiešām ir vēlme to tirgot mazos kioskos vai tādās tirdzniecības vietās kā Narvesen, tad, kaut arī alkohols un cigaretes ir pārdevējam aiz muguras, tam visam ir jāatrodas aiz tumša stikla sienas, un tu tad vari alkoholu vai cigaretes izvēlēties pēc tāda katalodziņa, tāpat kā karaoke dziesmas izvēloties. Tā būtu normāla prakse, un es ceru, ka kādreiz mēs pie tā nonāksim. Šobrīd gan izskatās, ka sabiedrība īsti tam gatava nav, un arī kolēģu atbalstu komisijā nesaņēmu, tāpēc... Es varu palūgt vēl divas minūtes? (No zāles: „Jā! Jā!”)

Sēdes vadītāja. Jā, runājiet!

I.Parādnieks. Ziniet, es vispār aiztaupīšu jūsu laiku, mums šodien gara diena. Ņemot vērā visus šos apstākļus - to, ka kolēģi un sabiedrība tam vēl īsti nav gatava, bet, es ceru, tuvākajā laikā būs -, es šodien atsaucu savus priekšlikumus, bet visai drīz nākšu ar tiem atkal.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lai arī priekšlikums ir atsaukts, par to ir uzsāktas debates, kuras tiek turpinātas. Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Sakarā ar to, ka Parādnieka kungs atsauca savu priekšlikumu, arī es neuzstāšos. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Jā, paldies deputātam Parādniekam, ka viņš atsauca savu priekšlikumu. Tikai vēlos visus informēt - tas nekad nav bijis Nacionālās apvienības priekšlikums. (No zāles: „Ooo!” Troksnis. Starpsaucieni.) Un es jums pateikšu - kāpēc. Protams, nākotnē mēs pie tā nonāksim. Deputāts Parādnieks aizmirsa pateikt, ka viņš neguva atbalstu ne tikai komisijā, bet arī frakcijā. (Starpsaucieni. Dep. A.Bērziņš un I.Grigule: „Vai dieviņ! Vai dieviņ!”) Un stāsts ir ļoti vienkāršs. Gan Vidzemē, gan Latgalē, gan arī... Zaķa kungs!... Gan Vidzemē, gan Latgalē, gan arī daudzviet citur Latvijā diemžēl ir tādas apdzīvotas vietas, kur vispār vienīgā tirdzniecības vieta ir šis benzīntanks, un, pieņemot šādus sasteigtus lēmumus, mēs vienkārši radām problēmas, lielas problēmas, vietējiem iedzīvotājiem un stimulējam nelegālā alkohola ražošanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Tā kā priekšlikums ir atsaukts, tad balsojuma par šo priekšlikumu nav. Lūdzu, turpiniet!

A.Latkovskis. Jā. 11. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 12. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Jā, dzīve kādreiz izspēlē ļaunus jokus, un to, ka man būs jārunā tieši par šo priekšlikumu... pirms pārtraukuma es cerēju, ka tā nebūs. Taču, ja mēs runājam par šo priekšlikumu, tad komisija to ir atbalstījusi, bet ir publika, un publiskajā telpā ir bijis diezgan daudz diskusiju par tā veiksmīgumu vai neveiksmīgumu. Līdz ar to šeit ir divi jautājumi, par kuriem mums būtu jārunā. Viens ir iebildumi pret īpašu priekšrocību radīšanu atsevišķai produktu grupai, šinī gadījumā - alum; otrs ir iebildumi pret videonovērošanu kā papildu slogu veikalu īpašniekiem.

Ja mēs runājam par alu, tad es gribu teikt, ka Pimenova kungs jau pieskārās tam, ka darba grupas un likuma grozījumu mērķis ir jauniešu alkohola patēriņa ierobežošana. Un ar šo likumu mēs sasniegsim divus ārkārtīgi svarīgus mērķus. Tātad pirmais un svarīgākais būs 18.priekšlikumā, ko mēs vēl skatīsimies, un tas ir alkohola pārdošanas režīms. Mēs to mainām no pašreizējā uz tādu, kas būs daudz stingrāks - tātad personām vecumā no 18 līdz 24 gadiem būs jāuzrāda dokuments, iegādājoties alkoholu. Manuprāt, šis ir ļoti būtisks labojums un tas pilnībā izmainīs alkohola pārdošanas režīmu.

Otra, sekundāra, bet tikpat svarīga lieta. Likuma normas turpmāk noteiks to, ka alkohols veikalā ir tirgojams atsevišķā nodaļā. Un, ja mēs runājam par jaunatni, tad mēs esam daļēji atrisinājuši problēmu ar jauniešu alkohola patēriņu. Tātad jauniešu alkohola patēriņā ir trīs būtiskas grupas: tie ir alkoholiskie kokteiļi, sidrs un alus. Ja mēs runājam par šīm divām pozīcijām - alkoholiskie kokteiļi un sidrs -, tad šī problēma ir atrisināta. Tie ir ievietoti atsevišķā pārdošanas zonā. Attiecībā uz alu šī problēma tiek risināta daļēji. Alum ir... alu mēs varētu iedalīt trijās pozīcijās: vieglais alus - līdz 3,2 procentiem jeb grādiem, vidēji stiprais alus - līdz 5,8-6 grādiem un stiprais alus. Stiprais alus ir novietots šajā pārdošanas zonā.

Kādēļ atsevišķā pārdošanas zonā nav ievietots vidēji stiprais alus un vieglais alus? Šinī gadījumā ir problēma ar pašu produkta tirdzniecību. Produkts galvenokārt tiek pārdots noteiktā sezonā. No maija līdz septembrim tiek pārdoti gandrīz 70 procenti produkta. Ja mēs to ievietojam atsevišķā tirdzniecības zonā, tad, kā apgalvoja tirdzniecības organizāciju pārstāvji, tirgojot to atsevišķā zonā vai tirgojot pārdevējam „aiz muguras”, kā tas ir noteikts... vai kā mēs to saprotam tautā, telpa tiek ierobežota, un tikai tādēļ, ka vasarā tiek tirgoti lieli apjomi, ziemā neviens tukšas telpas neturēs. Tāpēc visi kā viens ir apgalvojuši, ka tas tiks ierobežots. Un, ņemot vērā to, ka šis produkts - apmēram 80 procenti - tiek saražots Latvijā, mēs uzskatījām, ka šī tirdzniecība ir jāorganizē tādā veidā, ka zālē ir atstājams vidēji stiprais alus, bet stiprie ali ir atstājami šajā ierobežotajā zonā. Tāpēc es aicinu kolēģus uz šo likumu skatīties nevis kā uz kaut ko pabeigtu, bet kā uz likumu, kas ir noteiktā attīstībā. Un šinī brīdī es gribu teikt, ka komisija ir izdarījusi visu, lai nākamajos lasījumos šo procentu samazinātu.

Tomēr es gribu teikt, ka, pirms šis procents tiktu samazināts, mums ir jāgaida kādi būtiski notikumi: pirmais - mums ir jāpāriet uz tādu tirdzniecības veidu, kas ir atsevišķās, slēgtās zonas alkohola tirdzniecībai; otrais - mums ir jāļauj ražotājiem pārkārtoties.

Par ražotājiem es gribu teikt, ka, protams, tur ir lielie koncerni, bet tajā pašā laikā es gribu nosaukt tādus ražotājus kā Bauska, Tērvete, Užava un tā tālāk... Tie ir mazie ražotāji, to īpatsvars nav liels, bet viennozīmīgi ir skaidrs, ka to eksistence tādā veidā tiks būtiski ietekmēta.

Tā ka vēlreiz, cienījamie kolēģi, es aicinu uz šo likumu skatīties kā uz procesu, un, ja mēs esam sasnieguši vienu rezultātu, tad otrs ir... Mums ir izdarīts viss, lai šis ierobežojums tiktu mainīts pēc noteikta laika.

Mazajiem tirgotājiem bija iebildumi pret videonovērošanu kā papildu slogu veikalu īpašniekiem. Jāteic, ka mani šī diskusija mulsina kopumā, lai gan šis nav šā likuma jautājums. Taču kopumā es uzskatu, ka... Videonovērošana nelielā pārtikas veikaliņā, kurš atrodas ceļa malā un kurā atrodas bieži vien tikai viena pārdevēja, man liktos pašsaprotama, jo tas ir vienkārši drošības jautājums. Taču kaut kādu iemeslu dēļ īpašnieki to nevēlas redzēt.

Attiecībā uz šo likuma grozījumu mēs uzskatām, ka alkohols ir prece, kuras apritei ir nepieciešama paaugstināta uzraudzība, un ka šāda videonovērošana vienkārši ir nepieciešama, un citādāk rīkoties mēs nevaram.

Ja mēs reaģējam uz to, ko tirgotāji teica, - ka, iespējams, tas ir nesamērīgs papildu slogs -, tad es gribu teikt: šodien tehnoloģijas attīstās ļoti strauji. Un šeit netika īpaši noteikts standarts, vienkārši tika pateikts, ka tiek veikta videonovērošana un ka ieraksts ir saglabājams septiņas dienas.

Tā ka, manuprāt, šī problēma ir atrisināta pilnībā, un es aicinu Saeimu atbalstīt 12.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Deputāti atbalsta 12. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izstrādāto priekšlikumu.

A.Latkovskis. 13. - deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 14. - deputāta Seržanta priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien! Tā kā Seržanta kunga šodien Saeimas sēdē nav, es viņa vārdā aizstāvēšu viņa priekšlikumu.

Mēs šodien jau vairākkārt arī dzirdējām atgādinājumu, ka šis likumprojekts un tā galvenais mērķis ir vērsts uz to, lai samazinātu alkohola patēriņu tieši jauniešu vidū. Un Seržanta kunga priekšlikums ir ļoti konkrēts: paaugstināt vecumu, no kura var iegādāties alkoholiskos dzērienus, - proti, noteikt, ka tos var iegādāties nevis no 18 gadu vecuma, bet gan no 19 gadu vecuma.

Metodes, kā ierobežot alkohola patēriņu jauniešu vidū, pasaulē ir visdažādākās - sākot ar reklāmas ierobežojumiem, izglītošanu, nodokļu politiku un beidzot ar alkohola iegādes ierobežojumiem. Vecuma ierobežojums ir pierādījies kā viens no efektīvākajiem ierobežošanas veidiem.

Amerikas Savienotajās Valstīs ir veikti ļoti daudzi pētījumi par alkohola iedarbību uz jauniešu psihi. Kā mēs zinām, tur šis ierobežojums ir 21 gada vecums, nevis 18 gadu vecums, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas valstu, un ir skaidri redzams, ka, jo agrāk jaunietis sāk lietot alkoholu, jo smagākas tam ir sekas: ir radusies atkarība no alkohola, daudz lielākā mērā tiek radīti smadzeņu darbības traucējumi. Un ir redzams, ka tajās valstīs, kur alkohola patēriņa vecumu samazina (piemēram, Jaunzēlandē), ļoti strauji pieaug gan ceļu satiksmes negadījumu skaits, gan arī tādu noziegumu skaits, kuri ir izdarīti alkohola reibumā.

Tā ka viens gads tiešām nozīmē ļoti daudz, īpaši ņemot vērā to faktu, ka vispār cilvēka smadzenes attīstās līdz pat 23-25 gadu vecumam. No tā, ka jaunieši gadu vēlāk sāktu legāli lietot alkoholu, tiešām varētu būt liels ieguvums.

No statistikas datiem mēs redzam, ka Latvijā vecuma grupā no 17 līdz 19 gadiem jauniešu skaits sasniedz 70 tūkstošus. Un tāpēc ir labi saprotama alkohola tirgotāju attieksme, ka ir jācīnās par katru šajā vecuma grupā esošo jaunieti, kurš var iegādāties legāli alkoholu, jo tā ir viena liela tirgus daļa. Vispār pasaulē redzams, ka tieši jaunieši ir viena no tādām, kā lai saka, aktuālākajām mērķauditorijām tirgū. Tiek izstrādāti visādi interesanti dzērieni atraktīvos iepakojumos, veidoti kā dizaina produkti, lai aizvien vairāk jauniešu iesaistītu, es teiktu, šīs sērgas izmantošanā.

Ir skaidrs, ka ir jāvērtē ne tikai tā ietekme, ko alkohols var nodarīt jaunieša smadzenēm. Jāvērtē arī šo alkoholisko dzērienu kvalitāte. Ja mēs paskatāmies uz Latvijas tirgu, tad redzam, ka pēdējos gados pirmajās vietās patēriņa ziņā ir tādi mums piedāvāti dzērieni kā „Cēsu Džons” un līdzīgi kokteilīši, kuru ražotāji atklāti pasaka, ka galvenās sastāvdaļas ir sula, spirts un ūdens.

Protams, vecuma paaugstināšana nepasargās to jauniešu grupu, kas dzīvo nelabvēlīgās ģimenēs, jo tur galvenie „skolotāji” diemžēl ir vecāki un arī draugi, kurus bērni satiek ielās. Bet iespējams, ka vismaz viena liela saprātīgo jauniešu daļa, palielinot šo vecumu, varētu tikt pasargāta no pārlieku agras alkohola lietošanas. Un es atgādināšu vēlreiz, ka tie ir apmēram 25 tūkstoši Latvijas jauniešu. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt Seržanta kunga priekšlikumu, citējot pašu deputātu: lai padarītu šo dzīvi kaut nedaudz skaidrāku!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, gribu atgādināt, ka mums ir dažādas tradīcijas, un viena no skaistākajām tradīcijām ir pēdējā Saeimas sēdē sveikt Jāņus, kuri ir arī mūsu vidū. Tātad sirsnīgi sveicam Jāni Ādamsonu, Jāni Dombravu, Jāni Dūklavu, Jāni Junkuru, Jāni Klaužu, Jāni Lāčplēsi, Jāni Ozoliņu, Jāni Reiru, Jāni Tutinu, Jāni Upenieku, Jāni Urbanoviču un Jāni Vucānu! (Aplausi.)

Vārds Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies tie deputāti, kuru nebija klāt arī iepriekšējā reizē un kuri šodienas sēdē nepiedalās. Visi pārējie ir reģistrējušies. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30. Bet es aicinu visus deputātus uz Sarkano zāli, kurā mēs tradicionāli ielīgosim latviešu tautas saulgriežu svētkus!

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 13.30. Tātad turpinām Saeimas 20.jūnija sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” trešajā lasījumā un uzsākām debates par 14. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu. Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Cienījamie kolēģi! Tas jautājums, kuru mēs izskatām šodien, ir ļoti aktuāls visiem Latvijas iedzīvotājiem. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs redzam, kas notiek mūsu valstī, kā uzvedas mūsu jaunā paaudze un uz kuru pusi mēs ejam. Redzam, cik daudz protokolu ir sastādīts gan mūsu CSDD, gan policijā tikai par alkohola lietošanu. Šodien deputāti piedāvā ieviest normu, ka no 19 vai 20 gadu vecuma jaunie cilvēki var lietot alkoholu. Es gribu pateikt uzreiz, ka es atbalstu ne tikai normu, kas noteic 19 vai 20 gadu vecumu, bet pats personīgi esmu par normu, kas paredz 21 gada vecumu. Kāpēc? Tāpēc, ka darba grupas speciālisti mums ziņoja, ka, pēc psihologu pētījuma, cilvēka psihe stabilizējas vēl līdz 25 gadu vecumam. Un tātad šai vecuma grupai piederīgie cilvēki ir tie, kas staigā pa to sarkano līniju: viņus var ietekmēt tas, no kāda vecuma viņi sāk lietot alkoholu. Un tāpēc labākais priekš viņiem ir pagarināt to laiku, kurā viņi nevar lietot alkoholu.

Taču, ja mēs paskatāmies, kā tas notiek pasaulē, tad redzam, ka tā politika ir ļoti daudzveidīga. Zviedrijā alkohola lietošanas ierobežošanas politika ir visstriktākā no visām Eiropas Savienības valstīm. Zviedrijā var lietot alkoholu klubos un bāros, sākot no 18 gadiem, bet pirkt veikalos var tikai no 20 gadiem. Un nekas! Zviedrija ir visattīstītākā, labākā valsts pasaulē. Jā.

Mēs redzam, ka Somijā alkohola lietošana ir ierobežota ne tikai līdz 18 gadiem, bet visu mūžu. Un arī tur cilvēki dzīvo!

Mēs redzam, ka tajā pašā ASV štatā, kur atrodas Soltleiksitija un kur dzīvo 3 miljoni cilvēku, vispār ir aizliegts lietot alkoholu. Un nekas - 3 miljoni var mierīgi dzīvot!

Arī mēs pārdzīvojām šādu laiku: 1985.gadā Latvijā bija aizliegts lietot alkoholu. Un nekas!

Mums vajag padomāt par mūsu nākotni. Mēs visi tagad redzam to reklāmu, kuru sagatavoja CSDD speciāli priekš Jāņiem. Mēs redzam, kas notiek uz mūsu autoceļiem. Mēs esam pret to, ka benzīna stacijās arī tirgo alkoholu, mēs negribam to atbalstīt. Turpinām pārdot alkoholu, bet negribam, lai bērni lieto. Es, piemēram, saprotu arī to, ka jebkurš aizliegums - tas nozīmē tā kā kaitināt cilvēkus. Bet vajag būt saprātīgiem! Ja kāds no mums nemāk uzvesties, tad mums arī vajag dot tam cilvēkam signālu: jūs esat uz nepareizā ceļa! Tāpēc es aicinu atbalstīt jebkuru no šiem priekšlikumiem. Vienalga, vai tas vecums ir 19 gadi vai 20 gadi. Jebkuru! Bet es esmu par šā vecuma palielināšanu.

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Rusiņam.

G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es nerunāšu par alkohola negatīvo ietekmi uz jauniešu organismu - mēs jau visi to zinām, ka neko labu jauniešiem alkohols nenes -, bet gribu vērst uzmanību uz to, ka jaunieši 18-19 gadu vecumā vēl mācās vidusskolā. Un, ja mēs tik krasi iestājamies par to, lai mūsu bērni, mācoties vēl skolā, nelietotu alkoholu, tad mums vajadzētu izskaust šo problēmu un ieviest jau ar tālāku mērķi šo normu, ka 20 gadu vecums ir slieksnis, no kura varētu iegādāties alkoholu.

Es par nākamo savu priekšlikumu - 15.priekšlikumu - nenākšu debatēt, tāpēc tagad varbūt pateikšu visu līdz galam. Es atbalstītu arī Kārļa Seržanta priekšlikumu, bet tas neatrisinās šo problēmu pašā saknē. Es saprotu arī alkohola ražotāju un tirgotāju bažas: tā ir liela daļa jauniešu, kas vairs nevarēs iegādāties un lietot alkoholu. Un šinī sakarā ražotājiem un tirgotājiem radīsies arī kaut kādi finansiāli zudumi, bet, ja mēs skatāmies tālāk - un to arī Dana Reiznieces-Ozolas kundze šeit teica -, tad veselība ir pirmajā vietā. Un, ja mēs mēģināsim pēc tam šo veselību sakārtot, tad mēs šīs izmaksas palielināsim. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Apiņa kungs nenoliedz, ka vajadzētu palielināt šo vecuma cenzu, bet tanī pašā laikā viņš uzsver arī to, ka pašreiz jau ir sperts būtisks solis, lai ierobežotu alkoholisko dzērienu pieejamību jauniešu vidū.

Skatoties visus šos priekšlikumus... Jā, vecumā no 18 līdz 25 gadiem ir obligāti jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, bet kāpēc tad līdz šim mēs nespiedām uz to dokumentu uzrādīšanu? Nu, bija tie 18 gadi, bet dokumentu neviens tā īpaši arī neprasīja, lai gan uzreiz tālāk, ja mēs skatāmies Slimību profilakses un kontroles centra pētījuma aprēķinus, tad redzam, ka Latvijā 25 tūkstoši 8.-10.klašu skolēnu alkoholu lieto vismaz vienu reizi nedēļā, bet 62 procenti skolēnu pirmo reizi piedzērušies līdz 13 gadu vecumam. Ja mēs tagad ņemtu un vēl pieliktu klāt šos deviņpadsmit un divdesmitgadīgos, tad es nezinu... tad tie cipari vispār būtu šausminoši.

Tāpēc es aicinu atbalstīt nākošo priekšlikumu par 20 gadiem kā vecuma slieksni, kad var iegādāties alkoholu. Būsim tomēr saprātīgi un negaidīsim, kā Apiņa kungs teica, ka nākošā Saeima varēs lemt arī par nākošo soli - par vecuma palielināšanu alkohola iegādei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Es gribu vēlreiz atgādināt, kolēģi, pusotra gada senus notikumus šeit, Sarkanajā zālē. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai bija kopīga sēde. Tur bija vairāki Latvijā diezgan pazīstami mediķi, kuri publiski ir stāstījuši par gadījumiem, kad pusaudži ļoti agrā vecumā, 12-13 gadu vecumā, nonāk ārstniecības iestādēs smagā alkohola reibumā. Kāpēc mēs, mūsu komisija, kaut gan šis likums par alkohola apriti ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārraudzībā esošs likums... tātad tas, kāpēc mēs, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, piekritām uzņemties un trijos lasījumos izskatīt un ieviest šīs izmaiņas, bija tieši tas, ka visi pētījumi, ko mums prezentēja arī Latvijas Ārstu biedrība, narkologi un citi, parādīja, ka, lai gan Latvijā ir noteikts 18 gadu limits, no kura var iegādāties un lietot alkoholiskos dzērienus, alkoholiskie dzērieni, spriežot pēc aptaujām, ir brīvi pieejami vismaz lielai daļai piecpadsmitgadīgo un sešpadsmitgadīgo... Šādas aptaujas tiek veiktas visās Eiropas valstīs, un Latvijā liels procents jauniešu atzīst, ka alkoholiskie dzērieni viņiem ir brīvi pieejami.

Tieši tāpēc šajos grozījumos ir sakārtotas normas, kas ierobežo šī vecuma jauniešiem pieeju alkoholam - videonovērošana, identifikācijas kartes... visas tās lietas, kas te, debatēs, jau tika minētas. Ja mēs šajā brīdī... Es jums atgādinu, ka šis ir trešais lasījums, bet uz otro lasījumu neviens deputāts neiesniedza priekšlikumus ne par 19, ne par 20, ne par 21 gadu. Tātad -domājiet paši! Es ticu mūsu labajiem mērķiem, bet trešajā lasījumā šādas konceptuālas lietas parasti nedara. Tad nemēģināsim kaut kādā veidā „noraut” vai sabojāt vismaz to, kas jau ir izdarīts!

Vēl es gribu parādīt tabulu, kura caur Pasaules veselības organizāciju ir brīvi pieejama internetā, un šo apkopojumu ir veicis profesors Hansons no Socioloģijas departamenta Ņujorkas Universitātē. Un te... nu, maz ir, bet tomēr var redzēt, ka ir valstis, kurās vispār nav aizliegumu, ir valstis, kurās ir no 16 gadiem, ļoti daudzās Eiropas valstīs ir no 17, ir valstis, kur ir no 18, valstis, kur ir aizliegums no 19 gadiem, ko piedāvā arī Seržanta kungs... Nikaragva un Dienvidkoreja... valstis, kur ir no 20 un no 21 gada. Skatāmies no 18... (Pāršķir vairākas lapas.) Turpinās šeit, turpinās šeit! Tātad tādas ir lielākā daļa pasaules valstu, un neizgudrosim no jauna riteni! Ir jānonāk pie kaut kāda kopsaucēja. Pieredze un viss pārējais ir pierādījis to, ka šis, iespējams, ir tas pareizais vecums. Ja mēs noteiksim augstāku vecumu, ja tajā pašā laikā grozījumu mērķis ir padarīt alkoholu nepieejamu tiem, kuri ir vecumā līdz 18 gadiem, tad mēs vienkārši policijai uzliksim vēl vairāk darba, ar kuru tā arī līdz šim netika galā.

Mēs šos grozījumus dodam kā aizsardzības ieroci mūsu bērniem. Un padomājiet par to, ka šie grozījumi, kuri attiecas uz gadu skaitu, ir iesniegti nevis otrajā lasījumā, bet tieši trešajā!

Tā ka es aicinu tomēr neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai, otro reizi.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Domājot par šiem alkohola tirdzniecības ierobežošanas pasākumiem, ir jāņem vērā, ka Latvija šajā ziņā ir īpaša valsts. Latvija Eiropas kontekstā diemžēl neizceļas pozitīvā, bet izceļas negatīvā ziņā - alkohola izraisīto negadījumu skaita ziņā un lielā to bērnu skaita ziņā, kuri tiešām ir šī, es nebaidīšos teikt, zaļā pūķa pakļāvībā, tāpēc ir jādomā par kompleksiem pasākumiem.

Visas tās lietas, kas ir piedāvātas un ko minēja Latkovska kungs kā galvenos šī likumprojekta pasākumus, ir vajadzīgas, bet kāpēc mums nebūt drosmīgiem un tiešām nepieņemt ļoti konkrētu priekšlikumu, kas jau pasaules līmenī ir parādījis, ka var būt efektīvs?

Eiropā ir trīs valstis - tās ir Islande, Norvēģija un Zviedrija -, kurās alkohola tirdzniecības ierobežojums ir nevis līdz 18 gadiem, bet līdz 20 gadiem, un statistika ļoti skaidri parāda, ka šajās trijās valstīs alkohola patēriņš arī 15-16 gadu vecu jauniešu vidū ir būtiski zemāks nekā pārējās valstīs, kur šis ierobežojums ir līdz 18 gadiem.

Manuprāt, tas ir ļoti labs rādītājs, uz ko Latvijai ir vērts tiekties, - uz ne tik sarežģītiem mehānismiem.

Kādēļ uz trešo lasījumu? Grūti komentēt. Iespējams, tiešām vajadzēja deputātiem ātrāk, kā saka, attapties un iesniegt priekšlikumus, bet, manuprāt, nevajag baidīties pieņemt šādu drosmīgu lēmumu un nobalsot par vecuma palielināšanu.

Es gribu vēlreiz uzsvērt to, ko teica arī kolēģis Rusiņa kungs, - 90 procentu astoņpadsmitgadīgo jauniešu šobrīd ir 11.klases skolēni, savukārt 19 gadu vecumā jau apmēram puse no viņiem skolu būs beiguši. Manuprāt, tas ir diezgan labs atskaites punkts, lai mēs, deputāti, no savas puses pateiktu, ka mēs vēlamies, lai vismaz skolu mūsu jaunieši beigtu, nelietojot plaši alkoholu, un skaidrā prātā varētu nolikt eksāmenus.

Sēdes vadītāja. Reiznieces-Ozolas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā... ?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 41, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Turpināsim dzert!”)

A.Latkovskis. 15. - deputāta Rusiņa priekšlikums. Komisijā nebija atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Gunāra Rusiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 36, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 16. - deputāta Rusiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 17. - deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 19. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 20. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 21. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 22. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 23. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 24. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 25. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 26. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 27. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 28. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 29. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 30. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Liels paldies komisijas deputātiem par darbu! Arī pārējiem deputātiem par atbalstu. Kopumā es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Medību likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.

J.Dūklavs (ZZS).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Nu tad dosimies medībās!(No zāles: „Jā!”; dep. R.Kārkliņa: „Nē!”) Man jau patika, ka mēs tā forši likumam pa vidu pasvinējām un iedzērām kādu alu, bet tagad ķersimies pie Medību likuma.

Ir saņemti 19 priekšlikumi. Kā jūs zināt, par atsevišķiem priekšlikumiem un atsevišķām normām bija ļoti... nu, es teikšu, pat tādas nopietnas diskusijas, un šīs diskusijas vēl turpinās interneta vidē. Varam redzēt, cik liela interese ir par to. Tie gan nav tīri medību jautājumi, par kuriem ir liela interese. Bet tik un tā tas ir saistībā ar Medību likumu.

Un tā 1. - Smiltēna kunga, Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra, priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 2., 3. un 4.priekšlikums ir saistīts ar vienu no diskutējamiem jautājumiem. Un 2. - deputāta Agešina kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Latvijā dzīvnieku aizsardzības jautājumi pakāpeniski sociāli kļūst aizvien nozīmīgāki. Tomēr mūsu frakcijā, kā arī citās Saeimas frakcijās viedokļi šajā jautājumā vēl aizvien dalās. Līdz ar to būs brīvais balsojums, un tāpēc es vēlos paust savu subjektīvo viedokli šajā jautājumā.

Es uzskatu, ka nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt. Jautājumus, kas saistīti ar dzīvnieku aizsardzību, regulē Dzīvnieku aizsardzības likums un vairāki starptautiskie līgumi, starp kuriem ir arī Eiropas Konvencija par mājas dzīvnieku aizsardzību. Turklāt apkārt klīstošus mājdzīvniekus aizsargā ne tikai konvencija un Dzīvnieku aizsardzības likums, bet arīdzan Satversmes 105.pants, kas garantē privātīpašuma neaizskaramību. Dzīvnieku aizsardzības likuma preambulā noteikts, ka cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un viņus aizsargāt. Turklāt tieši šis likums nosaka, ka dzīvnieku aizliegts nogalināt, bet likumā ir uzskaitīti arī īpaši gadījumi, uz kuriem šis aizliegums neattiecas. Tāpēc vēlos īpaši atgādināt, ka viens no izņēmuma gadījumiem ir medības, nevis medībām pielīdzināmas darbības.

Dzīvnieku aizsardzības likums jau pašlaik paredz skaidru kārtību, kā rīkoties strīdīgās situācijās, proti, jebkura persona par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties paziņo vietējās pašvaldības institūcijai saskaņā ar pašvaldībām saistošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzīvnieku labturības jomu. Vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu. Un šī norma darbojas reālajā dzīvē.

Minētais regulējums sasaucas ar Eiropas konvencijā par mājas dzīvnieku aizsardzību paredzēto: tur īpaši uzsvērts, ka cilvēkam ir morāla atbildība par visām dzīvām būtnēm, turklāt paturot prātā, ka mājas dzīvniekiem ir īpašas attiecības ar cilvēkiem. Paredzēts, ka mājas dzīvniekus drīkst nogalināt tikai veterinārārsts, izņemot ārkārtas gadījumus, lai izbeigtu dzīvnieka ciešanas, vai citus ārkārtas gadījumus. Attiecībā uz klaiņojošiem dzīvniekiem konvencija viennozīmīgi nosaka, ka to kontrolē ir izmantojamas tikai tādas metodes, kas saistītas ar sagūstīšanu, turēšanu noteiktu laiku vai nepieciešamības gadījumā - eitanāziju. Vienīgais izņēmums, kad konvencija pieļauj citu metožu pielietošanu, ir tad, ja tas nepieciešams slimību kontroles valsts programmas īstenošanai, ko arī paredz mans priekšlikums. Tas nozīmē, ka klaiņojošu suņu un kaķu nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus, nav pieļaujama. Turklāt klaiņojošu suņu un kaķu nonāvēšana medību platībās ir pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 8.panta otro daļu, saskaņā ar kuru jebkurai personai par klaiņojošu dzīvnieku nekavējoties jāpaziņo vietējās pašvaldības institūcijai.

Respektējot Dzīvnieku aizsardzības likuma normas un saistības, kuras Latvija uzņēmusies, ratificējot Eiropas konvenciju par mājas dzīvnieku aizsardzību, mans priekšlikums paredz izteikt Medību likuma 3.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā: „klaiņojošu dzīvnieku tūlītēja nonāvēšana slimību kontroles valsts programmas ietvaros”. Visos pārējos gadījumos attiecībā uz klaiņojošu dzīvnieku kontroli ir veicami, manuprāt, citi juridiska un/vai administratīva rakstura pasākumi. Es aicinu Saeimu neatļaut medniekiem, vienkārši garām ejot, šaut nost jeb nonāvēt kaķus un suņus medību platībās. Šāds barbarisks un azarta pilns izklaides veids man nav pieņemams.

Līdz ar to aicinu atbalstīt 2. - deputāta Valērija Agešina priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es piekrītu referējošajam kolēģim, ka šie priekšlikumi - no 2.priekšlikuma līdz 5.priekšlikumam (ieskaitot) - ir jāvērtē kopsakarā.

Salīdzinājumā ar otrajā lasījumā nobalsoto redakciju atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir pašlaik ar numuru „5”, patiešām ir ārkārtīgi liels progress, un es arī aicināšu to atbalstīt, jo tur ir paredzēts, ka klaiņojošo mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošos starptautiskos līgumus un citus normatīvos aktus... Otrajā lasījumā atbalstītā redakcija, manuprāt, bija - piekrītu Agešina kungam! - pilnīgi klajā pretrunā ar Satversmes 105.pantu, jo mājdzīvnieks saskaņā ar likumu ir īpašums.

Izstrādājot kādam likumam grozījumus, es vairākkārt esmu teikusi, ka to iniciatoriem vienmēr vajadzētu uzdot sev jautājumu, un šis jautājums ir tāds: kāds ir likumprojekta leģitīmais mērķis? Un šis jautājums ir jāuzdod, arī runājot par turpmākajiem priekšlikumiem, kurus mēs apspriedīsim.

Zemkopības ministrija, pievienojoties zemnieku un mednieku viedoklim, bija norādījusi, ka, runājot par šiem suņiem un kaķiem, mērķis ir gan savvaļas dzīvnieku, gan arī mājlopu pasargāšana no saplosīšanas. Tam es pilnībā varētu piekrist. Tā tas arī notiek. Taču, ja mēs runājam drusku sīkāk, tad, protams, ir grūti pateikt, kuros gadījumos šos mājdzīvniekus saplosa vilki un kuros gadījumos to izdara suņi. To jau neviens īsti nevar noteikt.

Taču, godātie kolēģi, ne visi līdzekļi attaisno mērķa sasniegšanu. Un tāpēc rodas nākošie jautājumi. Izvērtējot kādas tiesību normas leģitimitāti, būtu jāuzdod vismaz trīs jautājumi. Pirmais: vai pirmajā un otrajā lasījumā atbalstītā norma nodrošina tās mērķa efektīvu sasniegšanu? Vai likumprojektā noteiktais īpašuma tiesību ierobežojums ir samērīgs? Vai to pašu mērķi mēs nevaram sasniegt ar īpašnieku tiesību mazāku ierobežojumu?

Acīmredzot man kopā ar kolēģi Agešinu izdevās pārliecināt atbildīgo komisiju, ka klaiņojošu suņu un kaķu (izņemot medību suņus) nonāvēšana, izmantojot šaujamieročus, ir nesamērīga. Un tomēr es vēlētos vēl sīkāk paskaidrot, ko tad paredz šie starptautiskie līgumi un citi normatīvie akti.

Agešina kungs jau minēja, ka mums noteikti ir jāatsaucas uz Eiropas konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību. Tur ir jāpiemin gan 11.pants, gan 12.pants. Katrā ziņā, ja mēs paskatītos, cik barbariska un necivilizēta dzīvnieku atšaušana sākotnēji bija iekļauta likumprojektā un tika atbalstīta pirmajā lasījumā, bet pēc tam arī otrajā lasījumā, tad attiecībā uz klaiņojošiem dzīvniekiem tāda nav paredzēta.

Taču ļoti maz mēs runājam par vienu citu lietu. Lai samazinātu klaiņojošo suņu un kaķu skaitu, konvencija noteica, ka valstij ir jāparedz šo mājdzīvnieku iezīmēšanas iespējas jeb, kā mēs tautā sakām, - čipēšana. Tad īpašniekam būtu lielāka atbildība par saviem mājdzīvniekiem un tad personas, kurām nodarīts kaitējums viņu veselībai vai īpašumam, varētu arī piedzīt atlīdzību no neapzinīgajiem mājdzīvnieku īpašniekiem. Un šodien dažādas labdarības un dzīvnieku aizsardzības organizācijas faktiski cīnās ar sekām - ar bezatbildīgo īpašnieku dzīvnieku uzturēšanu. Un iedomājieties: ja tagad mednieki ārpus medību platībām nošauj šos klaiņojošos suņus un kaķus, tad īpašnieks paņems jaunu dzīvnieku, jo patversmes ir pilnas ar šādiem dzīvniekiem. Pēc tam, ja nošaus to, nāks otrs dzīvnieks vietā. Paņems vēl trešo. Šādā veidā patiešām mēs veicinām bezatbildību. Un, es pat... man grūti spriest, vai tas ir aiz nezināšanas vai aiz negribēšanas zināt par šo konvenciju, par kuru mēs ar Agešina kungu runājām. Arī likumprojekta anotācijā šī konvencija vispār nav minēta. Tur ir minētas tikai divas konvencijas: biotopu konvencija un vēl viena cita konvencija, kas attiecas uz biotopu aizsardzību, bet šīs nav...

Turklāt ir vēl viena interesanta lieta: kā pamatojums klaiņojošu suņu un kaķu atšaušanai Latvijā bija izmantoti 40 gadu veci pētījumi. Tas norādīts anotācijā.

Tas būtu par starptautisko jomu. Nacionālajā jomā mājdzīvnieku aizsardzību regulē Dzīvnieku aizsardzības likums, un tur būtu jāvadās ne tikai pēc preambulas, kuru es pieminēju...

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies...

I.Čepāne. Es tikai... vēl vienu minūti par to, ko pieminēja Agešina kungs. Būtu jāvadās pēc 8.panta otrās un trešās daļas, kā arī pēc 39.panta. Pretējā gadījumā iestātos atbildība par likuma pārkāpšanu.

Tātad es aicinu kolēģus atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu un pievēršu atbildīgās komisijas uzmanību, lai tā iekustinātu jautājumu par dzīvnieku čipēšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Dūklava kungs vēlas ko piebilst?

J.Dūklavs. Man jāsaka paldies Čepānes kundzei, jo viņa 5.priekšlikumu šeit jau prezentēja, kāds ir sanācis kopā no četriem piektais. Es nezinu, laikam pēc procedūras būtu jābalso par Agešina kunga... vispirms būtu par viņa priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. Nē, Agešina kungs nelūdza balsojumu.

J.Dūklavs. Tātad daļēji ir atbalstīts...

Sēdes vadītāja. Agešina kungs nelūdza balsojumu. Viņš piekrīt...

J.Dūklavs. Piekrīt.

Sēdes vadītāja. ...komisijas vērtējumam.

J.Dūklavs. Čepānes kundzei ir 3.priekšlikums. Jūs piekrītat? Komisijā ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dūklavs. Līdakas kunga nav klāt, viņam ir 4.priekšlikums, kas arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Arī deputāti piekrīt.

J.Dūklavs. Paldies. Un tad ir 5.priekšlikums, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru Čepānes kundze jau prezentēja.

Sēdes vadītāja. Tātad tas ir atbalstīts. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. Paldies. 6. - Smiltēna kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 7. - arī Smiltēna kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 8. - arī Smiltēna kunga priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dūklavs. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 10. - Smiltēna kunga priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Dūklavs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 12. - Naudiņa kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 13. - Smiltēna kunga un Līdakas kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Igaunim.

G.Igaunis (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! 24.panta 10.punkts otrajā lasījumā skanēja šādi: „Par nelikumīgām medībām atzīt medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus medību līdzekļus...” Un „h” apakšpunktiņā atzīmēts, ka šādi aizliegti medību līdzekļi ir arī arbalets un loks.

Uz trešo lasījumu vārds „loks” ir pazudis. Es... jā, es domāju: kam tas varētu būt izdevīgi? (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Atbalstām!”) Varbūt to ir lūgusi Latvijas Olimpiskā komiteja, lai loka šāvēji varētu atbalstīt savu treniņnometni mežā, bet varbūt tam par iemeslu varētu būt kāda neveiksmīga uzņēmēja loku krava no Ķīnas, kuru nekādi nevar izpārdot? Vai varbūt mums trūkst mednieku, kas mežā varētu ar normāliem, vispārpieņemtiem līdzekļiem medīt? Es paskatījos statistiku. Latvijā ir 1000 mednieku biedrību, un šajās 1000 mednieku biedrībās ir 25 tūkstoši mednieku.

Vai tiešām šim „pīrāgam”, ko apkalpo 25 tūkstoši mednieku, mēs gribam laist klāt vēl arī loka šāvējus un varbūt vēl kādus ļaudis, kas pēc tam būs rakstījuši savus priekšlikumus? Vai tiešām mums ir tik pietiekoši tās dzīvās faunas, ka mēs to varam... nu, dalīt šo pīrāgu, ja to var tā teikt?

Un nu arī par to pašu medīšanas principu, medīšanas domāšanu. Pamatā, es domāju, tas pasākums... jēdziens „medības” sevī ietver pirmām kārtām jau dzīvnieku populācijas regulēšanu, nevis cilvēka baudas kārtējo apmierināšanu. Ja mēs pieņemam šo likumu, ja mēs to atbalstām, tad mēs tai nabaga stirnai varam piedāvāt: nu tev būs iespēja mirt ne tikai no kaut kādas tur lodes vai, nedod Dievs, no skrots, kā tas nabaga pīlei jāpiedzīvo, bet karaliski, jo 15 latus maksā bulta. Karalisks pasākums! Cik daudzi robini hudi zaļās cepurītēs staigās pa mežu, un to visu mēs sauksim par medībām!

Un pēdējais. Statistika. Kā panaceja uz visiem jautājumiem tiek minēts piemērs - Dānijas statistika, Dānijas mežu statistika. Kā viņi tur to visu izpētījuši, cik tā bulta ir veselīga tam lopam mežā. Un es gribu šeit vienu argumentu pateikt. Dānijā to mežu ir 3 vai 4 procenti... nu, 5 - tas ir maksimums. Un tas ir tāpat kā runāt par matu augšanas līdzekļu iedarbību, skatoties uz manu galvu. Un iedomājieties Līdakas kunga matu stāvokli! Un, es domāju, kurš būs objektīvāks piemērs - kad es pieminēšu savus matus vai kad Līdakas kunga? Es atvainojos Līdakas kungam jau iepriekš par šo piemēru.

Es aicinu neizdabāt cilvēku visatļautībai. Galu galā būsim drusku arī humāni! Ja mēs aizstāvam mežu... suņus, kaķus, kas mums mājās, un par viņiem iestājamies, tad kāpēc mēs negribam arī kaut vienu vārdu, kaut vienu soli... kaut vienu vārdu aizlikt par viņiem... tiem meža dzīvniekiem, kas arī ir mūsu apgādībā?! Būsim atbildīgi!

Aicinu balsot „pret” lokiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! 13., 14. un 15.priekšlikums ir cieši saistīti savā starpā, un es aicinu noraidīt visus trīs priekšlikumus.

Atgādinu, ka šā gada 11.aprīlī, skatot Medību likumu otrajā lasījumā, Saeimas vairākums pārliecinoši noraidīja ieceri Latvijā atļaut cietsirdīgu un medību saimniecībai pilnīgi nevajadzīgu medību veidu - medības ar loku un bultām. Tomēr Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns atkārtoti ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atļaut medības ar loku.

Kāds ir šāda tiesiskā regulējuma mērķis? Manuprāt, šis priekšlikums skaidri parāda, ka pretēji apgalvojumiem par loka medībām kā ekskluzīvu un augsti profesionālu medību veidu, kā vienlīdzīgu sacensību ar zvēru, patiesībā runa ir tikai par asiņainu izklaidi. Rodas jautājums: varbūt nevajadzētu kautrēties un uzreiz varētu atļaut medības arī ar arbaletiem, cirvjiem, šķēpiem, alabardām? Vēl ir dinamīts un trotils. Varētu medīt ar ložmetēju, granātām vai lielgabaliem. A varbūt vēl vienkāršāk - ar nažiem? Tas ir apbrīnojami! Saeima balso „pret”, bet atsevišķas personas tomēr neliekas mierā un bīda pa saviem varas kanāliem sadistiskas idejas.

Labākais risinājums, manā skatījumā, būtu, ja ministrija šo priekšlikumu atsauktu. Bet ko lai dara? Iespējams, kādā ir vienkārši pamodies strēlnieka gēns. Smiltēna kungs, tas, ko jūs esat iesniedzis, ir nežēlība un barbarisms! Vai tad ar medību bisēm vairs nevar trāpīt, ko? Atbildiet, lūdzu, no Saeimas tribīnes uz jautājumu! Kuram vispār kaut kas tāds var ienākt prātā? No kurienes uzpeldēja šis jautājums? Varbūt šis likumprojekts vajadzīgs tiem, kuri grib „pa kluso”, tā, lai mežsargs nedzird, nokniebt mežā briežus un stirnas? Kāds, iespējams, jau rokas berzē. Tad ir jājautā: ar ko agrāk, piemēram, bērnībā, ir nodarbojies Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs (Zālē smiekli.), ja viņš iesniedz Saeimā šādus priekšlikumus? Interesanti, kas aiz šīs atkārtotās kņadas slēpjas. Es domāju, ka tas viss nav bez iemesla, un uzskatu, ka žurnālistiem derētu sīkāk papētīt Smiltēna kunga biogrāfiju. (Zālē ovācijas.) Nožēlojami, ja likumdevējs sāk apspriest, kā un ko labāk nogalināt infantilas izklaides un slepkavošanas prieka dēļ. Lai tie, kuri to vēlas, iet sportot uz klubiem un tur šauj ar lokiem un bultām! Pēc loka medībām nav nekādas vajadzības, tā ir bagātnieku iespēja - papriecāties par cietsirdīgāku slepkavošanas veidu, uztverot to kā izklaidi. Un tas ir nožēlojami, ka šādām personām ir sakari politiķu vidū. Kādam būs izklaide, bet dzīvniekiem - ciešanas un nāve. Jācer, ka Saeima trešajā lasījumā saglabās savu stingro nostāju, balsojot „pret” 13., 14. un 15.priekšlikumu, un tomēr nepieņems šo trako ideju, lai Latvija arī turpmāk būtu to Eiropas un pasaules valstu vidū, kur loka medības nav atļautas. Kas tā vispār par barbarisku izklaidi 21.gadsimtā? Pa mērķi bliezt nepietiek, vajag obligāti uz kādu dzīvību? Uzskatu, ka ar lokiem varētu medīt deputātus, kuri sniedz šādus priekšlikumus, jo neviens dzīvnieks nav pelnījis ciešanas, un nedrīkst ar lokiem medīt arī nelimitētos bebrus un vārnas. Vienkārši pretīgi, ka mūsdienās kādam vispār ienāk prātā tādu arhaisku cietsirdību pieļaut un atļaut.

Visiem priekšlikuma autoriem, es gribu pasvītrot - autoriem... Drīkstu vēl vienu minūti?

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu, jums vēl viena minūte!

V.Agešins. Visiem priekšlikuma autoriem, jo, manuprāt, Edvards Smiltēns ir tikai instruments un izkārtne, ir jāsaprot, ka mūsu sabiedrībā vēl nav tāda apziņas līmeņa, ka cilvēki ievēro visus likumus un Ministru kabineta noteikumus. Tagad, lai kaimiņš nedzirdētu, nešauj nelegāli, taču ar loku būs citādi.

Dabā nekas nav jāregulē. Daba pati sevi regulē.

Un mans ieteikums jums, Smiltēna kungs: atrodiet ko jēdzīgu, ar ko nodarboties!

Līdz ar to es aicinu Saeimu nepieļaut ņirgāšanos par dzīvo radību un noraidīt Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna kunga priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es tomēr aicinu deputātus runāt pēc būtības - runāt par iesniegto priekšlikumu un atturēties no personīgiem apvainojumiem priekšlikumu iesniedzējiem... vai tamlīdzīgi. Paldies. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Pareizi!”)

Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Cik bija dzirdams no Agešina kunga runas, tad ar to anamnēzi laikam nodarboties nevajadzētu attiecībā uz šo priekšlikumu. Bet būtība ir sekojoša. Pirmām kārtām jāpievērš uzmanība šādam juridiskam aspektam, lai neviens no jums, no mums nekļūdītos, balsojot par šo priekšlikumu. Proti, tie, kuri neatbalsta šaušanu ar loku, balso „pret”. Šis priekšlikums faktiski ir identisks tam, par kuru mēs diskutējām otrajā lasījumā. Šoreiz tas ir iesniegts mazliet no otras puses, tā estētiskāk, lai šāda veida ierobežojumu apietu, jo pēc būtības gan arbaleti, gan loki pašreiz tiek uzskatīti par rīkiem un medības ir pieskaitāmas pie, teiksim tā, nelikumīgām medībām, ja tie tiek izmantoti. Tas ir viens aspekts.

Otrs. Es tiešām varbūt varu saprast šo iniciatīvu, jo es dzirdēju ļoti daudz argumentu attiecībā uz to, ka tas ir, piemēram, ļoti ekoloģisks nonāvēšanas veids. Bet šeit uzreiz, protams, ir arī ļoti daudz diskusiju par to, kurā Eiropas Savienības valstī tas ir atļauts, kurā - aizliegts. Piemēram, Lielbritānijā, Vācijā tas ir aizliegts, bet, piemēram, Francijā, Somijā - atļauts. Lūk! Bet šeit, protams, ir jāskatās proporcionāli: cik daudzi no medniekiem izmanto šaujamieročus, cik daudzi - lokus. Taču tas ir visnotaļ tiesībpolitikas jautājums, kas raksturīgs gan valsts iekšējai likumdošanai, gan sociālajai struktūrai. Bet būtība ir sekojoša. Kā piemēru varu minēt ASV un Kanādu: 65 procenti vienā valstī un 45 procenti otrā valstī ir tas īpatsvars, kādā loka šāvēji ir vispār mednieku kategorija. Un tas parāda vienu ļoti interesantu īpatnību: ar šāda veida medībām nodarbojas tiešām ļoti nodrošināti cilvēki. Es šaubos, ka šāda veida risinājums atbilst mūsu sociālekonomiskajiem apstākļiem, lai to atbalstītu. Tas ir vēl viens aspekts.

Nākamais. Loks medībās tīri tehniskā ziņā ir mazāk rezultatīvs. Visi argumenti attiecībā uz to, ka šāda veida rīku varēs izmantot, lai samazinātu kaut kādas masu populācijas vai, teiksim, cīnītos ar bebriem, - tas viss ir pilnīgas muļķības, jo ar to nevar nodarīt būtisku kaitējumu populācijai. Tas ir vēl viens aspekts.

Bet tie loka medību atbalstītāji uzreiz teiks: „Nu, mēs jau šausim klusumā, un tas jau veicinās, piemēram, populāciju, jo dzīvnieki šāviena sekas nedzirdēs un varēs mierīgi vairoties.” Tās arī ir pilnīgas muļķības.

Nākamais. Izmantojot loku, ir lielāka iespēja, ka dzīvnieks tiks sakropļots. Šajā situācijā faktiski viņš netiek nonāvēts momentāni. Un tagad iedomāsimies šādu situāciju: iešāva ar loku kājā, dzīvnieks ir traumēts, bet viņš iet, un tad tas mednieks, apmierinot savus instinktus, sāk slepkavot to dzīvnieku ar rokām. Nu patiesībā ļoti lielā mērā nepatīkams skats!

Nākamais. Tas, saskaņā arī ar psihologu atziņām, ir ļoti barbarisks nonāvēšanas veids. Un patiesībā tieši psiholoģijai es gribu pievērties šajā jautājumā, jo tam pievēršas cilvēki, kas medībās ar bisi ir sasnieguši iespējamos augstumus un grib pievērsties jaunam izklaides (konkrēti - izklaides!) veidam, lai apmierinātu savas personiskās vajadzības un remdētu savu, tā teikt, slāpi pēc slepkavības. Tādēļ vieni, protams, lai remdētu slāpi, medībās izmanto alkoholu, otri, kuru apziņa vairāk attīstās slepkavības virzienā, izmanto daudz rafinētākus līdzekļus un rīkus, lai to veiktu.

Nākamais - tā ir prasība pēc kaut kā jauna un izaicinājums. Faktiski priekšlikuma autors piedāvā mūsu sabiedrībai, mūsu medniekiem, jaunu izaicinājumu, kā slepkavot. Nu, es domāju, ka tas arī man lielā mērā nav pieņemami.

Nākamais - morālais gandarījums. Šajā situācijā, ziniet, tam lielā mērā ir kopība ar cilvēka psihes deviantajām pazīmēm, tas ir sava veida... estētiskie slepkavas, kuriem ir nepieciešams šis līdzeklis. Es varētu atbalstīt šo ierosinājumu, piemēram, gadījumos, ja tas loks būtu paštaisīts. Tas ir viens. Otrais. Man te kolēģi ieteica, ja tam virsū vēl būtu tāda kā bērniem pielīpene, kura pielīp. Un, treškārt, ja tas cilvēks būtu...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Elksniņš. Man vēl minūti...

Sēdes vadītāja. Minūte vēl, lūdzu!

A.Elksniņš. ...ja tas cilvēks būtu atteicies no visiem savas dzīves labumiem, būtu pārcēlies dzīvot mežā un piekoptu tās tradīcijas, kuras, piemēram, raksturīgas cilvēkam kādā 15. vai 17.gadsimtā. Tad mēs par to varētu runāt kā vienīgo, piemēram, izdzīvošanas veidu, lai tajā vidē dzīvotu.

Līdz ar to, godājamie kolēģi, es tiešām aicinu jūs neatbalstīt gan šo, gan arī nākamo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Zemkopības ministrijas parlamentārajam sekretāram Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien, kolēģi! Es skatos, ka man vajadzētu neierasti daudz laika, lai es varētu Agešina kungam izskaidrot, kāda ir mana biogrāfija, pastāstīt par savām bērnības gaitām, ar ko es esmu nodarbojies. Man ir atvēlēta vesela stunda... nedaudz mazāk, lai to visu paskaidrotu. (Aplausi. Smiekli. No zāles: „Lēnāk!”)

Sēdes vadītāja. Jā, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā ir dota stunda laika. Jā, mums ir stunda! (Neapmierināti izsaucieni no zāles.)

E.Smiltēns. Bet, ja runājam nopietni, tad es esmu nedaudz pārsteigts par Agešina kunga retoriku, jo es domāju, ka politikā - vismaz mani tā ir mācījuši mani skolotāji, kas mani ir ieveduši politikā, - ir jāievēro kaut kāda zināma politiskā kultūra, un jūs esat diezgan pieredzējis cilvēks, šeit sēžot. Un es domāju, ka jūs arī kļūdaini norādījāt uz to, ka šo priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas deputāts vai es personīgi un ka tā būtu mana iniciatīva. Es iesniedzu priekšlikumu kā Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, jo to uzliek mani pienākumi, un es paskaidrošu - kāpēc.

Pirmām kārtām darbs pie šī likumprojekta... pie grozījumiem Medību likumā tika sākts jau 2011.gada janvārī, kad faktiski reizē ar citu interešu grupu priekšlikumiem Zemkopības ministrijā tika iesniegts arī šis Latvijas Loku mednieku asociācijas priekšlikums. Darba grupā strādāja gan lauksaimnieku pārstāvji, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, Zemnieku saeima, gan arī mednieku pārstāvji... daudzskaitlīgi šīs organizācijas tika pārstāvētas. Tajā laikā VIENOTĪBA vēl pat nebija Zemkopības ministrijā, un šīs diskusijas ir risinājušās jau no šī laika.

Darba grupa divus gadus ir strādājusi pie šiem priekšlikumiem. Es neesmu medību eksperts. Mana vienīgā saikne ar medībām ir tā, ka es medīju ar fotoaparātu un manās interesēs faktiski būtu drīzāk ieturēt jūsu pozīciju, jo tad būtu vairāk dzīvnieku, ko fotografēt...

Bet kopumā eksperti ir strādājuši divus gadus pie šiem priekšlikumiem, un tie ir izgājuši cauri Zemkopības ministrijai, tālāk tika virzīti uz Ministru kabineta komiteju, tad - uz valdību. Tad tie nonāca Saeimā, un beidzot arī sēdē deputātiem ir tiesības izvēlēties un paust savu viedokli.

Iepriekšējās Saeimas sēdēs bija skaidra norāde uz to, ka šis priekšlikums nav apmierinošs. Šo priekšlikumu, par kuru es runāju šobrīd, ir iesniedzis gan Līdakas kungs, gan es, jo deputāta pienākums ir nodrošināt dažādu interešu grupu pārstāvību un meklēt kompromisus, jo tas ir politiķu pienākums. Un tāpēc no Zemkopības ministrijas puses faktiski arī tika meklēts kompromiss... piedāvājums, ko skata komisijā un kas ir ļoti ierobežotā veidā arī piedāvājums regulēt loka medības, jo līdz šim tās vispār nav regulētas. (No zāles dep. I.Rībena: „Kāpēc to vajag?!”)

Un līdz ar to es neaicinu jūs balsot „par” vai „pret”, tā ir jūsu personīgā izvēle. Es paskaidroju, kā šis likumprojekts ir radies un no kurienes tas ir nācis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem, kuri no zāles sauca par atsaukšanu: priekšlikums, kurš atbalstīts komisijā, nav atsaucams!

Jā, turpinām debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Tikai par juridiskiem jautājumiem.

Jau tad, kad es runāju par mājdzīvnieku aizsardzību, es jautāju: kāds ir šo grozījumu mērķis? Grozījumu mērķi parasti mēs mēdzam izlasīt anotācijā. Kā mans kolēģis Smiltēna kungs teica - jā, tas nāca no Zemkopības ministrijas. Tur ir tikai viens teikums: precizēta medību rīku definīcija, papildinot medībās izmantojamo rīku klāstu ar medību lokiem. Viss! Kāpēc?

Pagājušajā reizē godājamais referenta kungs teica, ka apmēram 30 cilvēku vēloties, lai šeit šādas medības būtu, bet, manuprāt, komisijā tāpat kā ministrijā vajadzēja vērtēt tomēr arī sabiedrības viedokli. Un kas mums pārstāv sabiedrību šajā jomā? Sabiedrību šajā jomā pārstāv nevalstiskās organizācijas. Mēs tik ļoti čakli esam dažkārt un vienmēr mēģinām ne visai patīkamu jautājumu risināšanā aizsegties... slēpties aiz nevalstiskajām organizācijām. Bet šodien mēs to nedarām.

Nu, nenoskaidrojot šo īsto mērķi, es uzskatu, ka tas ir nesamērīgi... Es ļoti cītīgi izlasīju Jāņa Kļaviņa kunga, biedrības „Latvijas Loku mednieku asociācija” valdes priekšsēdētāja, un vēl citu vēstuli. Un kā viņi šeit mēģina pamatot šo leģitīmo mērķi? Man liekas, visām frakcijām tika šāda vēstule uzrakstīta, un es lasu to, kas ir Dzintaram Zaķim atsūtīta. Viņi saka: „Jā, mēs divus gadus esam strādājuši.” Viņi saka, ka tas veicināšot fizisko formu, veicināšot meistarību, šīs te lietas, turklāt varēšot nošaut vairāk bebru, jo bulta tikšot piesieta auklā un līdz ar to ievērojami pieaugšot pēc šāviena iegūto bebru skaits. Var būt, ka to vajag. Viņi saka: „Nav pamatotas domas par traumatismu.” Bet es saprotu no šīs vēstules, ka šodien jau notiek tās medības pa kaktiem, jo viņi saka tā (citēju): „Malu medībās ar loku var doties jau šodien, jo neviens likums nereglamentē noziedzniekus.” Citāta beigas. Es, juriste, vispār nesaprotu, ko viņi ar to grib teikt.

Nu, tālāk lasot, es sāku saprast. Viņi saka: „Tieši loku mednieki ir ierosinājuši veikt izmaiņas Medību likumā, lai arī medības ar loku būtu regulētas un kontrolējamas.” To varētu saprast. Ja jau daudz ir šādu gadījumu, ka nelikumīgi šodien notiek šīs medības, nu tad varbūt patiešām ir jākontrolē. Taču drīzāk gan šīm institūcijām, kuras kontrolē medības un kuras ir atbildīgas par medību tiesisko regulējumu, būtu jākontrolē, lai patiešām likums tiktu ievērots, nevis jāpieļauj, ka notiek likuma pārkāpumi, lai pēc tam mēs tagad visus šos pārkāpumus legalizētu.

Es esmu saņēmusi arī daudz vēstuļu no nevalstiskajām organizācijām. Esmu runājusi arī ar šo nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Es domāju, ka, neskatoties arī uz Eiropas praksi... es redzu, ka Dzintars Ābiķis runās... tas mums nesīs ienākumus, ekonomika attīstīsies. Bet, ja ir noliedzoša attieksme sabiedrības lielākajā daļā, vismaz tajā, ar ko man nākas kontaktēties, tad es nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu. Es neredzu šo mērķi, es neredzu šo samērīgumu. Es neredzu! Par to neviens nav runājis.

Var būt, ka kādiem 30 cilvēkiem gribas vēl vairāk adrenalīna. Es esmu ievērojusi gan vienu citu lietu. Proti, jo augstāku stāvokli sabiedrībā cilvēki ieņem gan ekonomiskā, gan materiālā ziņā, gan, pieņemsim, arī politiskajā ziņā... tie cilvēki, kas nekad nav nodarbojušies ar tādām lietām... piemēram, viņi sāk spēlēt lielo tenisu, viņi piedalās medībās. Nepietiek, ka viņiem ir ļoti daudz šaujamieroču, viņiem vēl vajag ar loku medīt. Nu, katrā ziņā cilvēks sevi šādi apliecina. Es to nevaru noliegt. Bet, no otras puses, arī šiem loka medniekiem pēc manas runas nav jāsaka: „Tā Čepāne neko nesaprot no medībām, no loka medībām!” Es tiešām varbūt to nesaprotu, bet es universitātē pasniedzu speciālu kursu - vides tiesības -, kur es... un man būs jāpaskaidro studentiem, ja viņi man jautās, kāds šeit ir mērķis un vai šeit ir samērība. Ir dažādi domājoši cilvēki...

Nākamos debatētājus es patiešām aicinu runāt, kāpēc to vajag, jo Rībenas kundze to skaļi jautā: kāpēc ir nepieciešams šāds grozījums? Ja jūs varat pārliecināt mūs, nu tad, lūdzu, - uz priekšu! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es neesmu nedz asinskārs cilvēks, nedz arī mednieks. Mēs jau, protams, te izrunājāmies ļoti skaisti par sunīšiem un kaķīšiem. Tikai iepriekš... Es tikai gribu atgādināt, ka visos tajos pavasaros, kad ir bijusi barga ziema, šie klejojošie suņi nokož nevis simtiem, bet tūkstošiem dzīvnieku. Turklāt šie klejojošie suņi sapārojas ar vilkiem un līdz ar to iegūst vilku asinskārās īpašības, bet tanī pašā laikā saglabā suņa īpašību - nebaidīties no cilvēkiem. Bet tā ir atkāpe. Tas bija par iepriekšējo jautājumu.

Runājot par izskatāmo lietu, es tiešām nezinu, kas ir sāpīgāk, - vai mirt no bultas vai no skrots, vai no lodes. Es nezinu, kas ir sāpīgāk, jo es neesmu sašauts nedz ar bultu, nedz ar lodi, nedz ar skroti. Protams, ir jāatzīst, ka medības ar loku būs turīgu cilvēku izprieca. Un var saprast arī sabiedrības negatīvo nostāju, jo sabiedrībā vispār ir negatīva nostāja pret... bieži vien pret bagātiem cilvēkiem. Bet, ja mēs tā plašāk paskatāmies uz šīm lietām, tad jāatzīst, ka civilizētajā Rietumeiropā lielākajā daļā valstu šīs medības ir atļautas. Un, cienījamais Igauņa kungs, nu nebūs šie mednieki ar lokiem nekad konkurenti klasiskajiem medniekiem, jo, lai nomedītu ar loku, medījumam ir jāpietuvojas vismaz 20 metru attālumā, kas ir ļoti sarežģīti.

Bet es gribu uzdot tikai vienu jautājumu. Mēs visi gribam, lai skolotājiem būtu lielākas algas, lai lielākas algas būtu mediķiem, lai pensionāriem mēs varētu paaugstināt pensijas, bet mēs bieži vien jebkuru uzņēmējdarbību gribam nokaut pašā tās iedīglī, jo šobrīd mednieki no tām valstīm, it īpaši no valstīm mums austrumos (No zāles dep. I.Rībenas starpsaucieni.), kur šīs medības ir aizliegtas... šie turīgie cilvēki brauc medīt uz Franciju. Katram šim medniekam ir pavadonis, katrs šis mednieks dzīvo... kaut kur dzīvo. Katrs šis mednieks kaut kur ēd un līdz ar to palīdz uzturēt zināmā mērā Francijas tautsaimniecību. Tad kāpēc gan neļaut, lai šie mednieki, kuri nekad nebūs lielā skaitā, bet kuri tomēr ieradīsies arī pie mums šeit, Latvijā... kuri pie mums, es domāju, civilizētā veidā medīs, kurus apkalpos šeit, un līdz ar to šis viņu pavadonis saņems atalgojumu. Viņi šeit ēdīs, un līdz ar to mūsu uzņēmējs, lauku uzņēmējs, varēs viņus paēdināt, varēs viņus izguldināt, un līdz ar to mūsu tautsaimniecībā ieplūdīs zināmi līdzekļi. Protams, tā nauda nebūs mērāma miljonos, bet tas tomēr ir neliels uzņēmējdarbības veids, kuru, es domāju, ir vērts atbalstīt, jo, ja mēs to nedarām, tad to dara francūži, to dara somi, to dara tie, kuri mums zināmā mērā ir konkurenti. Kāpēc mums nokaut jebkuru uzņēmējdarbību pašā tās saknē, ja citās civilizētās valstīs to atļauj?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu jūs runāt par 13. un ar to saistītajiem - 14. un 15.priekšlikumu. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Sāksim no sākuma!”) Protams, ir atsevišķi deputāti, kuri šorīt ieraudzīja teatralizētu priekšnesumu par šo tēmu un tik ļoti iedvesmojās, ka sāka lamāt citus savus kolēģus un iztirzāt viņu asinskārās, nežēlīgās rakstura īpašības. Tikai nez kāpēc šodien jūs... Šodien mums ir trešais lasījums. Kur tad jūs, kolēģi, bijāt pirms tam ar savu skaļo retoriku? Vai... Nē, nē, es runāju par „Saskaņas Centra” kolēģiem. (No zāles V.Agešina starpsaucieni.)

Līdz ar to es tomēr aicinu runāt par 13. un 14.priekšlikumu un pamēģināt atcerēties... Es saprotu, ka visās frakcijās ir brīvais balsojums, arī mūsu frakcijā ir brīvais balsojums. Taču aicinu pamēģināt atcerēties, kas bija otrajā lasījumā. (No zāles dep. I.Čepāne: „Noraidīja!”) Kas ir tas, ko gribēja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pieņemt otrajā lasījumā, un kas ir tas, ko mums šodien piedāvā? Otrajā lasījumā, pateicoties Ingmāram Līdakam, kurš šeit uzstājās ar kvēlu runu, tika noraidīts priekšlikums medīt ar loku un arbaletu visur un visu. Un toreiz šos protestētājus es nedzirdēju. (No zāles dep. I.Čepāne: „Kā tad ne?”) Šos es dzirdēju. Šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un arī pārējie piedāvā kompromisa variantu. Ir satracināti vides aizsargi, mednieki to nesaprot. Šodien tiek piedāvāts kompromiss: ar loku nevar visur un visu, kā tas bija otrajā lasījumā, bet ar arbaletu vispār neko nevar! Ar loku var tikai nelimitētos dzīvniekus vai arī ierobežotās privātteritorijās šos limitētos... Manuprāt, tas ir normāls kompromisa risinājums, kuru es personīgi atbalstīšu, lai gan mana pārliecība ir tāda, ka tas, ko piedāvāja otrajā lasījumā, bija kategoriski nepieņemams. Kategoriski! Un tad vajadzēja šeit nākt tribīnē un runāt kopā ar Ingmāru Līdaku, nevis šodien iebilst pret kompromisu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Man diemžēl jārunā arī par šo jautājumu. Tā nav ārpolitika, bet tomēr.

Es neesmu mednieks, un es nedomāju šaut dzīvniekus ne ar šautenēm, ne ar lokiem. Tiesa, jaunībā man nācās šaut zaķus, jo ģimenei vajadzēja ēst. Bet sakiet man, lūdzu, kāda ir atšķirība starp šiem jaunajiem lokiem, kuriem ir lāzeri, kuriem ir tēmēkļi un kuru lietotājiem vajag speciālu apmācību? Te nav runa par mūsu zemgaļu vecajiem lokiem, te ir runa par specializētiem lokiem un par šautenēm ar tēmēkļiem, ar ko nabaga dzīvnieku var nošaut divu kilometru attālumā. Es esmu tomēr... Vai tas ir humāni? Es uzskatu, ka nedrīkst šaut dzīvnieku ar šauteni ar tēmēkli divu kilometru attālumā. Dzīvniekam jābūt iespējai izdzīvot, un tas nozīmē, ka tev vairāk jāpietuvojas viņam. Es, piemēram, savulaik pie zaķiem tuksnesī pielīdu vismaz 30 metru tuvumā, un tad bija vienlīdzīga cīņa. Agešina kungs, tad bija vienlīdzīga cīņa! Tāpēc es jums vienkārši uzdodu jautājumu, un jūs domājiet paši: ar ko tas loks ar lāzeru un tēmēkli atšķiras no šautenes ar tēmēkli? Tas ir viss.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Uzklausot šo diskusiju, es tomēr aicinu nevairot iznīcināšanas ieroču veidus Latvijā un balsot pret 13., 14. un 15.priekšlikumu, un neatbalstīt ekskluzīvu izklaidi. Mums ir jādomā par normatīvu dzīvnieku populācijas regulēšanu, nevis par ekskluzīvu izklaidi.

Balsosim pret 13., 14. un 15.priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai Dūklava kungs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

J.Dūklavs. Nē, es neesmu pieteicies debatēs, bet man ir tiesības komisijas vārdā teikt, ka es tiešām domāju, ka Līdakas kungs un Smiltēna kungs ir padarījuši lielu darbu pēc otrā lasījuma - tikušies un runājuši, un gala rezultātā es gribētu kolēģiem aizrādīt, ka tie, kuri teica... piedodiet, bet tomēr aizrādīt, ka te nekas nav izkritis, ka te nekas nav pazudis. Tas ir pilnīgi jauns priekšlikums, kurš ir iesniegts, un Smiltēna kungs te ļoti labi nopamatoja to.

Es arī neaicinu jūs ne balsot „par”, ne balsot „pret”, bet tikai bez... Es gan aicinātu runāt bez emocijām - kā buki skraida ar sešām bultām vēderā kaut kur pa mežu, bet tanī pašā laikā, kad trīs suņi dzen vienu stirnu un plēš gabalos, tad pirmajā gadījumā ir vienas domas, bet otrajā gadījumā - citas domas.

Es aicinu jūs ar vēsu prātu pieiet šim jautājumam un attiecīgi balsot, kā uzskatāt par pareizu.

Tātad turpinām ar 13.priekšlikumu, kā tas ir pēc procedūras. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Bet deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna un deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 43, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dūklavs. Paldies. 14.priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 44, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dūklavs. Savukārt 15. ir Līdakas kunga priekšlikums, kurš bija iekļauts 14.priekšlikumā, un, manuprāt, par to nav nepieciešams balsot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dūklavs. 16. - deputāta Naudiņa kunga priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. Un pēdējais, 19., priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. Aicinu jūs balsot par šo likumprojektu trešajā, pēdējā, lasījumā, lai mums būtu jauns Medību likums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Medību likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr.402/lp11). Esam saņēmuši 46 priekšlikumus. Daļu no tiem esam atbalstījuši, daļu - ne, bet mums tie ir jāskata secīgi cauri.

Tātad 1. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Ilzes Viņķeles un ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 2. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Viņķeles un ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 3 - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Spolīša kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 4. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 5. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Viņķeles priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Viņķeles priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 9. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 10. - priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Viņķele. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 12. - priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Viņķele, un ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 14. - priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Viņķele. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 15. - priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Viņķele. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 16. - priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Viņķele. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 17. - priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Viņķele. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 18. - labklājības ministres Viņķeles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 46, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. Paldies.

19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 20. - labklājības ministres Viņķeles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 21. - labklājības ministres Viņķeles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 47, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 22. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos - 19. un 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 24. - deputātes Siliņas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 25. - deputātes Siliņas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 26. - priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Viņķele. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 27. - priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Viņķele. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 28. - priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Viņķele. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 29. - priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Viņķele. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 30. - priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Viņķele. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 31. - deputāta Tutina priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 33. - deputāta Tutina priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 34. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 36. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 37.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 38. - priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Viņķele. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 39. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 40. - priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Viņķele. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 41. - priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Viņķele. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 42. - priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Viņķele. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 43. - priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Viņķele. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 44. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Viņķeles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 45. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Viņķeles priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 46. - finanšu ministra vietā labklājības ministres Viņķeles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus! Lūgums atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 18. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs skatām tālāk mūsu sēdes darba kārtību, Prezidijs lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā, jo Prezidijs ir apstiprinājis, ka saņemti trīs jauni likumprojekti.

Tātad ir lūgums izdarīt izmaiņas 20.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut sēdes darba kārtībā nodošanai komisijām Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas režīmu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.

Ir lūgums iekļaut sēdes darba kārtībā nodošanai komisijām Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu „Par nekustamā īpašuma „Ceļmaļi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tāpat ir lūgums iekļaut sēdes darba kārtībā nodošanai komisijām Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par nekustamā īpašuma „Novadnieki” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Un vēl es vēlos jūs informēt, ka Prezidijs ir saņēmis deputāta Ņikitas Ņikiforova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 20.jūnijā. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Paldies.

Mums ir mainījusies darba kārtība. Mums tagad ir jāskata darba kārtības sadaļa „Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas režīmu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par nekustamā īpašuma „Ceļmaļi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par nekustamā īpašuma „Novadnieki” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Tātad turpinām izskatīt darba kārtības sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par PSRS un Latvijas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotajām personām”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Labdien! Strādājam ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavoto likumprojektu Nr.609 Lp/11.

1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 2. - deputātes Rasmas Kārkliņas priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 3. - deputātes Ināras Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 4. - deputāta Andreja Judina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Mūrniece. 5. - deputāta Andreja Judina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Mūrniece. 6. - deputāta Andreja Judina priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļaujot 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 7. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 8. - deputāta Andreja Judina priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 10. - deputāta Andreja Judina priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 12. - deputātes Rasmas Kārkliņas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es jau otrajā lasījumā runāju par šo likumprojektu un uzsvēru, ka mērķis šajā gadījumā nav tikai tas, lai atsevišķiem disidentiem, kuri cieta smagas represijas Brežņeva un citu totalitāro režīmu ietvarā, radītu gandarījumu jeb viņus atkal attaisnotu, ka viņi tomēr nav bijuši psihiski slimi. Plašākais mērķis, kā ir arī teikts tagad jau likuma sākumā, - „atjaunot jeb skaidrot vēsturisko taisnīgumu”. Un anotācijā vēl ir teikts: „novērst totalitārisma sekas”. Līdz ar to mans priekšlikums šajā gadījumā ir tas pats, ko bija iesniedzis Latvijas Cilvēktiesību centra ekspertu kopums. Viņi uzsvēra... Ja jūs skatāties uz to tekstu, tad redzat, ka paragrāfa vidū ir teikts: ekspertu komisijā ietveram pārstāvi no psihiatrisko zinātņu nozares, vēstures zinātņu nozares, citu nozaru pārstāvi, kā arī pārstāvi no Politiski represēto biedrības. Šis ir ļoti būtisks punkts, ka ir iesaistīti arī vēstures zinātāji un cilvēki, kas var paskaidrot plašāku fonu, kas notika ar šiem mūsu, man jāsaka, politiskajiem varoņiem, kuri pretojās represīvajam režīmam.

Es biju arī darba grupā, kur par šo priekšlikumu runāja, un tur mani pārliecināja prokurora pārstāvji, ka viņi savā darbā, skatot šos jautājumus, piesaistīs arī citus ekspertus. Tā kā šobrīd tas nebūs pateikts - vismaz tajā atbalstītajā redakcijā - skaidri un gaiši, tad es gribu tomēr te pateikt, lai tas būtu arī stenogrammā, ka prokurors solīja, ka viņš šajos jautājumos iesaistīs arī vēstures ekspertus un citus, kas var skaidrot situāciju, lai būtu šis plašākais taisnīguma aspekts un totalitārisma režīma seku novēršanas aspekts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Mūrnieces kundze ko vēlas piebilst?

I.Mūrniece. Komisijas vārdā es vēlos paskaidrot, ka tas ir nevis Latvijas Cilvēktiesību centra priekšlikums, bet, kā jau mēs runājām arī darba grupā, kurā piedalījās arī Kārkliņas kundze (paldies par piedalīšanos!), tomēr komisijas izstrādātā pirmā lasījuma redakcija. Un tās, par ko runā deputāte Kārkliņa, ir atbalstāmas lietas, tomēr tās ir iekļautas komisijas priekšlikumā -15.priekšlikumā. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Nekā nav!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātes Rasmas Kārkliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 60, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Mūrniece. Paldies.

13. - deputātes Ilmas Čepānes priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 14. - deputāta Andreja Judina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 16. un 17.priekšlikums. Aicinu uz tiem raudzīties kopā.

16. - deputātes Mūrnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 17. - Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Cipules kundzes priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Mūrniece. 18. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums...

Sēdes vadītāja. ...kurš ir atbalstīts, bet uzsākam par to debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es domāju, ka šis priekšlikums ir lieks, jo mēs esam jau atbalstījuši 15.priekšlikumu, proti, ka prokurors pieprasa... nevis tikai ir tiesīgs, bet pat pieprasa psihiatrijas ekspertu komisijas rakstveida atzinumu, bet nepieciešamības gadījumā arī citu ekspertu, tajā skaitā psihiatrijas ekspertu, atzinumu.

Raugoties no juridiskās tehnikas viedokļa, man nav pieņemami, ka šeit tiek nosaukta konkrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību - „Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs”. Ja pēc pāris gadiem šajā veselības aizsardzības nozarē notiks, piemēram, reorganizācija un šis centrs tiks nosaukts citādāk, tad atkal būs jātaisa vaļā likums un jānosauc šā centra nosaukums. No vienas puses, iespējams, ka prokuratūra... es diemžēl nevarēju piedalīties ne šajā darba grupā, ne arī komisijā, kaut gan Mūrnieces kundze mani aicināja, jo man bija komisijas sēde. Tātad, no vienas puses, prokuratūra, protams, var prasīt, lai tai ir konkrētāks deleģējums, lai tā zina, pie kā vērsties, bet, no otras puses, manuprāt, prokuratūra taču saprot, ka arī tur var meklēt šos ekspertus.

Un ir vēl otra lieta, kāpēc man nav pieņemams šis SIA nosaukums. Tas ir tas, par ko es runāju pagājušajā reizē. Atsevišķi vadošie psihiatri, kas tiešām tur strādā vēl joprojām, par tiem cilvēkiem, kuru dēļ mēs šodien pieņemam šo likumu, ir publiski teikuši - un tas tika minēts gan „Latvijas Avīzē”, gan arī citos plašsaziņas līdzekļos -, ka tie cilvēki, kuri savulaik cīnījās pret padomju varu, faktiski, no viņu viedokļa, tika pasludināti par psihiski slimiem, tātad šizofrēniķiem un tā tālāk. Es neesmu mediķe, taču tas bija ārkārtīgi ciniski. Un, manuprāt, nav pietiekamas reakcijas uz šādu kolēģu viedokli arī atsevišķām, iespējams, ārstus pārstāvošām organizācijām.

Līdz ar to es domāju, ka patiešām Mūrnieces kundze varbūt var paskaidrot, kādēļ būtu jānosauc šī sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

Un vēl pēdējais, ko es gribētu pateikt. Šeit nav skaidri pasacīts - bet lai tas paliek stenogrammai -, ka, tāpat kā Kārkliņas kundze teica, šiem cilvēkiem, kas savulaik bez tiesas tika ielikti psihiatriskajās slimnīcās un tika novesti, kā mēs tautā dažkārt sakām, līdz dārzeņa stāvoklim... ka šiem cilvēkiem vēlreiz nav jāiziet šis pazemojošais ceļš un ka viņiem pašiem nav jāiet ķermeniski, ja tā var izteikties, uz šīm pārbaudēm. Visas pārbaudes, ja man Mūrnieces kundze var to apstiprināt un kā to paredz arī šis priekšlikums un iepriekšējie, notiek, pamatojoties uz dokumentiem. Ja tas tā ir, tad, es domāju, tas ir pareizi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Mūrnieces kundze vēlas ko piebilst?

I.Mūrniece. Paldies par šīm diskusijām, jo tā ir iespēja patiešām kolēģiem vēl detalizētāk šo likumprojektu skaidrot. Es aicinu Čepānes kundzi ļoti rūpīgi iepazīties ar šo likumprojektu, jo patiešām (No zāles starpsaucieni: „Ooo!”)... Un aicinu lasīt šo likumprojektu, jo likumprojektā ir ļoti skaidri un gaiši uzrakstīts, ka cilvēkiem personiski nav jāiet uz šīm psihiatriskajām pārbaudēm. Tas patiešām ir nodrošināts. Viss notiek rakstveidā. Persona vēršas prokuratūrā pēc savas dzīvesvietas, prokuratūra nodrošina informācijas savākšanu, un šī informācija tiek nodota tālāk ekspertīzēm. Tātad šī lieta... Komisijas vārdā es apgalvoju, ka likumprojekts to paredz.

Otrkārt. Kādēļ ir paredzēts deleģējums tieši šai iestādei? Patiešām bija ļoti detalizētas diskusijas, kādēļ tas ir nepieciešams, un arguments ir tāds, ka Latvijā tā ir vienīgā iestāde, kas veic šādas ekspertīzes.

Treškārt. Tas sekmē pašattīrīšanos psihiatru vidū, jo šajā iestādē jau notiek arī darbs pie tā, kādā veidā nodrošināt, lai ekspertīžu veikšanā nebūtu iesaistīti tie ārsti, kuri pieņēma šādus arī man tiešām nepieņemamus lēmumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 6, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

Cienījamie kolēģi, likumprojektu turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav zālē, Ingmārs Čaklais... nav, Raivis Dzintars... nav, Andrejs Judins... nav, Ingmārs Līdaka... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Kārlis Seržants... nav, Ivars Zariņš... nav, Igors Zujevs... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Mēs turpinām Saeimas 20.jūnija sēdi.

Pēc pārtraukuma turpinām izskatīt likumprojektu „Par PSRS un Latvijas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotajām personām”, trešais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

Mēs tātad turpinām ar 19.priekšlikumu. Jā.

I.Mūrniece. 19. - deputāta Andreja Judina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Faktiski tas dublē esošās likumprojekta normas.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Mūrniece. 20. - deputātes Rasmas Kārkliņas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, jo arī dublē likumprojekta normas.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Mūrniece. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 22. - deputāta Judina priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Mūrniece. 23. - deputātes Rasmas Kārkliņas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Mūrniece. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 25. - deputāta Judina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Mūrniece. Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par PSRS un Latvijas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotajām personām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret un atturas - nav.

I.Mūrniece. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienītie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Šie grozījumi daļēji saistās ar tiem grozījumiem, kurus mēs pagājušajā nedēļā apstiprinājām Izglītības likumā, bet skar arī vairākus specifiskus jautājumus.

1. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. Komisija atbalstījusi 2. - parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 3. - arī parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 4. - parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 5. - parlamentārās sekretāres Ingas Vanagas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Druviete. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzam jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, sakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Druviete. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 26.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.jūnijs. Paldies.

I.Druviete. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku likums”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.643/Lp11 - „Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku likums”. Es parasti ziņojot kavējos pie katra priekšlikuma, paskaidrojot tā būtību. Nu, jāsaka, ka šis ir tas gadījums, kad es aiztaupīšu gan jūsu laiku, gan arī enerģiju, ko būtu nepieciešams ieguldīt, runājot par katru priekšlikumu. Jo tā būtība ir tāda, ko mēs konstatējām arī atbildīgajā komisijā, ka īstenībā šis likumprojekts un arī atsevišķi likumprojekta paketi pavadošie likumprojekti ir nelietderīga darba paraugs, jo tas, ka nav saskaņota juridiskā tehnika un ka nav izpratnes par to, kādam jābūt tā redakcionālajam izpildījumam... vai tas ir Tieslietu ministrijā ar Juridisko biroju vai FKTK... vai problēmas pat rada nepilnīgi, neprecīzi vai pat „greizi” tulkojumi, kas nāk no Eiropas Savienības normatīvo aktu tulkošanas biroja, tulkojot tiesību aktus, regulas un direktīvas. Jāteic, ka šī problēma ir ilgstoša, un tas rezultējas ar to, ka šodien mēs skatīsim 132 priekšlikumus, kuri visi kā viens ir redakcionāla rakstura.

Sākumā es minēšu tikai dažus. Pieņemsim, pats 1.priekšlikums, kas ir likuma nosaukums. Tā vietā, lai uzreiz nosauktu šo likumu - „Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likums”, mums tas ir nosaukts tā, kādu mēs to tagad redzam.

Pirmās nodaļas nosaukums ir nevis „Vispārīgie noteikumi”, kā tam vajadzētu būt, bet „Vispārīgie jautājumi”. Loģiskā secībā vajadzētu salikt pēc prioritātes tos nosacījumus, kādi ir šinī likumprojektā, bet tas nav izdarīts. Un tāpēc es tiešām nekavēšos pie katra no šiem priekšlikumiem. Es ātri tikai iešu tiem visiem cauri.

Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arīdzan šo deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 30.priekšlikums, kā par brīnumu, ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 45. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 50. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 53. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 53. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 55. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 61. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 62. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 67. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 69. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 70. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 72. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 75. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 77. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 78. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 79. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 80. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 81. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 82. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 83. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 84. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 85. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 86. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 88. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 89. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 90. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 91. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 91. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 92. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 93. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 94. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 95. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 96. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 97. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 98. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 99. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 100. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 101. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 102. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 103. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 104. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 105. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 106. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 107. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 108. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 109. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 110. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 111. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 112. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 113. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 114. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 115. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 116. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 117. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 118. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 119. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 120. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 121. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 122. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 123. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 124. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 125. ... Garš priekšlikums... Nē, priekšlikums nav garš. Kur tas pazudis?... Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 126. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 127. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 128. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 129. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 130. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 131. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Un 132. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas izslēdz normu par likuma stāšanos spēkā. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Atbildīgās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, sakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.645/Lp11 - „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””. Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus, kas ir tehniska rakstura.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā ir paredzēts izslēgt likumā apzīmējumu „speciālie pensiju plāni”, jo ir tikai vispārīgie pensiju plāni kā tādi. Komisijā atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tehniska rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Tāpat 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Un 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt noteikumu par likuma spēkā stāšanos. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Atbildīgās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, sakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 28.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu!

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Strādājam ar likumprojektu Nr.646/Lp11 - „Grozījums likumā „Par zvērinātiem revidentiem””.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu, ko pati arī izstrādājusi un kas izslēdz noteikumus par likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 28.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Strādājam ar likumprojektu Nr.647/Lp11 - „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā”.

Saņemti ir divi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad arī šā likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 28.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Strādājam ar likumprojektu Nr.649/Lp11 - „Grozījumi Gada pārskatu likumā”.

Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Nosakiet, lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš arī šā likumprojekta trešajam lasījumam ir šā gada 28.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Strādājam ar likumprojektu Nr.650/Lp11 - „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”.

Jāteic, ka šie grozījumi ir tādi... visstilīgākie, kādi vien ir nākuši priekšā, kurus mums vajag... par kuriem mums vajadzētu lemt.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurā ir apkopoti apmēram 30 iepriekšējā, pirmajā, lasījumā pieņemtie grozījumi, svītrojot vārdu „atvērtais”, līdz ar to tālāk būs „ieguldījumu fonds”.

Tātad Juridiskais birojs, izmantojot atbilstošu juridisko tehniku, kā labāku un piemērotāku to visu ir iekļāvis vienā priekšlikumā. Pirms tam bija tātad 30 priekšlikumi, bet tagad tas viss ir vienā priekšlikumā. Bet, tā kā mēs šos 30 priekšlikumus jau pirmajā lasījumā apstiprinājām, tad, apstiprinot šādu Juridiskā biroja priekšlikumu, mums visi tie 30 priekšlikumi ir jāizslēdz ārā. Tāpēc mēs šodien balsosim par 32 priekšlikumiem.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Un 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, sakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Strādājam ar likumprojektu Nr.651/Lp11 - „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Atbildīgā komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Un 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, sakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 28.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Strādājam ar likumprojektu Nr.652/Lp11 - „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus, kas visi ir redakcionāla rakstura.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, sakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 28.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Strādājam ar likumprojektu Nr.653/Lp11 - „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus, kas visi ir redakcionāla rakstura.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 28.jūnijs.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies. Turpinām sēdi.

Nākošais likumprojekts - „Grozījums Prokuratūras likumā”. Juridiskā komisija deleģē referēt Inesi Lībiņu-Egneri. Lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi otrajam lasījumam likumprojektu „Grozījums Prokuratūras likumā”. Ir saņemta virkne priekšlikumu. Par katru pēc kārtas.

1. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates. Pieteicās Andrejs Elksniņš. Lūdzu!

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie deputāti! Kādu laiku iepriekš mēs iesniedzām veselu normatīvo aktu projektu paketi attiecībā uz to, ka administratīvās imunitātes institūtu... administratīvās atbildības imunitātes institūtu būtu nepieciešams izslēgt un paredzēt, ka tad, ja valsts amatpersonas izdara administratīvos pārkāpumus, pie atbildības tās būtu saucamas vispārējā kārtībā. Diemžēl, laikam ritot, darbs pie minētā likumprojekta parādīja, ka uz parlamenta sēdēm tas virzīts netiek, tāpēc konkrētie priekšlikumi tiek iesniegti šajā likumprojektā, ņemot vērā to, ka tas ir saistīts ar jautājumiem par darba samaksu jeb atalgojumu tām valsts amatpersonām (konkrētajā gadījumā - prokuratūras amatpersonām), kuras ir atstādinātas no amata pienākumu pildīšanas sakarā ar dienesta pārbaudēm vai sakarā ar izvirzītām apsūdzībām.

Godājamie kolēģi! Es aicinu konceptuāli atbalstīt manu priekšlikumu, jo šā priekšlikuma būtība ir šāda: ja prokurors izdara administratīvo pārkāpumu, tad pie administratīvās atbildības viņš netiek saukts.

Šāda veida imunitātei pamatproblēma ir viena, bet tai ir divas puses. Pirmām kārtām ir ļoti augsts latento pārkāpumu skaits sakarā ar to, ka prokurors var uzrādīt savu dienesta apliecību, un, ņemot vērā to, ka pie administratīvās atbildības viņš netiek saukts, bet Valsts policijas amatpersonām ir jāsastāda dienesta ziņojums, tas prasa ilgu procedūru - tikt skaidrībā ar šo lietu... Šajā konkrētajā gadījumā tas ir viens no iemesliem, kādēļ šāda veida personas netiek sauktas pie administratīvās atbildības. Tas ir punkts numur viens.

Punkts numur divi. Ja, pieņemsim, prokuratūras amatpersona izdara administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēts administratīvais arests, tad šādās lietās prokuroru sauc pie atbildības vienīgi disciplināri, nepiemērojot to soda veidu, kurš ir paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Punkts numur trīs. Lietuvas Konstitucionālā tiesa jau 2010.gadā šajā jautājumā ir nolēmusi jeb atzinusi, ka nav samērīgs šāda veida institūts demokrātiskā un tiesiskā sabiedrībā, pastāvot apstākļiem, ka atsevišķu personu grupa iegūst sev priekšrocības izvairīties no administratīvās atbildības. Un šajā situācijā Lietuvas Konstitucionālā tiesa šāda veida apsvērumiem... šāda veida argumentiem neatrada vietu Lietuvas likumdošanā, atzina normu par antikonstitucionālu un šo diskrimināciju jeb nevienlīdzīgo attieksmi, kura bija bez juridiskā pamatojuma, novērsa.

Kolēģi, es tiešām aicinu šo institūtu mūsu likumdošanā pilnveidot! Es arī aicinu ķerties pie Satversmes grozījumiem, kā arī izslēgt administratīvo imunitāti attiecībā uz Saeimas deputātu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Diemžēl likumprojektu kopa, ko mēs iesniedzām iepriekš, uz doto brīdi netiek skatīta, un sakarā ar to es aicinu pie šiem likumprojektiem... konkrēti tagad, pievēršoties jautājumiem, kas skar prokuroru darba samaksas jautājumus, ja viņi ir atstādināti, prokuroru darba samaksas aizvietošanas jautājumus, ja pret viņiem ir izvirzīta apsūdzība... tātad, risinot šos jautājumus, vienlaicīgi atrisināt arī šo imunitātes jautājumu, kuram, manā skatījumā, nav vietas.

Būtība ir sekojoša: tām personām, kuras izdara administratīvos pārkāpumus, jātiek sauktām pie atbildības saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu, un nekāda veida disciplinārā atbildība, kuras iespējamais maksimums ir atbrīvošana no amata vai, piemēram, algas samazināšana uz noteiktu laiku, neatsver to nevienlīdzību, kura uz doto brīdi pastāv Prokuratūras likumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates slēdzam. Komisijas vārdā, lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere. Jā, komisijas vārdā es vēlos nedaudz papildināt, ka mēs pēc būtības, balsojot par šo Elksniņa kunga priekšlikumu, vienojāmies, ka šis konkrētais likumprojekts - „Grozījumi Prokuratūras likumā” - ir saistīts tieši ar nule kā izdarītajiem grozījumiem Tiesu varas likumā saistībā ar atlīdzības jautājumiem un saistībā ar profesionālās novērtēšanas jautājumiem, un šis ļoti nozīmīgais un konceptuālais jautājums, ko Elksniņa kungs ir skāris ar savu priekšlikumu, būtu skatāms kopā ar citām tiesībsargājošajām iestādēm, turklāt atsevišķos likumprojektos. Un šādi atsevišķi likumprojekti jau ir iesniegti.

Līdz ar to Juridiskā komisija šo deputāta Elksniņa kunga priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Elksniņa priekšlikumu!... Jā, paldies! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 48, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts. Paldies.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums attiecībā uz redakcionāla rakstura izmaiņām. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - arīdzan tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas saistīts ar grozījumiem Tiesu varas likumā. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums, kas paredz izslēgt 43.panta pirmās daļas 4.punktu, kurš nosaka, ka prokuroru var saukt pie disciplināratbildības par administratīvo pārkāpumu. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts, jo ir bijis saistīts ar iepriekš jau diskutēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies!

Deputāti prasa balsojumu. Balsosim par 7. - deputāta Elksniņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 42, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas paredz 51.pantā aizstāt vārdus „prokuratūras iestādes” ar vārdu „prokuratūra”...

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. ...Komisijā ir atbalstīts.

9. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kurš paredz papildināt pārejas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un 10. - Elksniņa kunga priekšlikums, kas arīdzan paredz papildināt pārejas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Prokuratūras likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 17. Likumprojekts atbalstīts otrajā lasījumā.

Lūdzu, sakiet priekšlikuma iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Lībiņa-Egnere. Es lūdzu piecas dienas - tas ir, līdz 25.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret 25.datumu. Paldies.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākošais likumprojekts - „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”.

Juridiskās komisijas deleģētā referente - deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, kā arī izskatījusi iesniegtos priekšlikumus.

1. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Jā, sāksim debates.

Lūdzu! Deputāts Andrejs Elksniņš.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie deputāti! Šis ir identisks jautājums. Vienīgais, ko es vēlos piebilst attiecībā uz to: diemžēl ir pagājis vairāk nekā pusgads, kopš mēs iesniedzām veselu dokumentu paketi (bija pāri par... laikam aptuveni desmit likumprojekti attiecībā uz administratīvās atbildības... attiecībā uz šīs imunitātes izslēgšanu), kura bija sagatavota ļoti sistēmiski, vadoties pēc šāda veida imunitātes izslēgšanas no pastāvošā regulējuma.

Diemžēl visā šajā laikā vien dažas komisijas ķērās klāt tam darbam. Tas ir punkts numur viens.

Punkts numur divi. Diemžēl attiecībā uz to, ka nu mēs tagad ķersimies klāt tam jautājumam un kaut kad to atrisināsim, jāteic, ka pie šāda veida jautājuma risināšanas mēs nonāksim (nu, ja mums paveiksies un ja Čepānes kundze iekļaus to mūsu darba kārtībā) tikai šā gada rudenī. Un mēs tiešām ceram, ka tās iniciatīvas un tos likumprojektus, kurus opozīcija iesniedz un par kuru nodošanu komisijām Saeimas vairākums nobalso... mēs vēlētos, lai šīs iniciatīvas tiktu uz komisijas sēdēm virzītas ātrāk, nevis tā, ka vienā otrā situācijā tos likumprojektus, kurus Saeima ir novirzījusi uz komisijām, piemēram, pirms mēneša, mēs tagad skatām gandrīz jau otrajā lasījumā komisiju ietvaros, taču iepriekš iesniegtos... iepriekšējos likumprojektus - senākos, agrākos, jau ilgu laiku iepriekš iesniegtos - mēs vienkārši neskatām.

Mēs uzskatām, ka šāda veida nevienlīdzība attiecībā uz...

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, mēs diskutējam par Satversmes tiesas likumu, par 35.pantu „Satversmes tiesas tiesnešu neaizskaramība”, un jūsu priekšlikums ir izslēgt 35.panta trešo daļu. Gaidu, ka jūs arī diskutēsiet par saturu.

A.Elksniņš. Jā, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Tiešām es pašreiz stāstīju, kāpēc būtu jāatbalsta šis priekšlikums tieši tagad, nevis jāpārceļ uz nākamajām reizēm.

Godājamie kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu un izslēgt arī šajā jautājumā... izslēgt administratīvās imunitātes institūtu attiecībā uz Satversmes tiesas tiesnešiem gadījumos, kad viņi izdara administratīvos pārkāpumus. Līdz pat šim brīdim viņi netiek saukti pie administratīvās atbildības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Rudenī mēs varētu skatīt šos jautājumus, kas ir saistīti ar administratīvo imunitāti. Es domāju, ka mans kolēģis Elksniņa kungs arī zina, ka Juridiskā komisija faktiski slīkst likumprojektu plūdos. Un šis jautājums mums ir jāvērtē ne tikai Juridiskajā komisijā, bet... Tas ir jāvērtē, ņemot vērā, ka tur ir gan prokuratūra, gan tiesībsargs...

Es varu piekrist Elksniņa kungam, ka viņš ir izdarījis lielu darbu, izvērtējot visus šos likumus, kuri skar administratīvo imunitāti un kuros tātad ir runa arī par Satversmes tiesas tiesnešiem un par deputātiem. Tas ir jāskata kopā arī ar Latkovska kunga vadīto komisiju. Nu, mazākā mērā... Varbūt jāpieaicina vēl kāda komisija, un acīmredzot rudenī mēs rīkosim kādu kopēju sēdi, kur mēs uzaicināsim augstākās amatpersonas no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Tiesībsarga biroja un tā tālāk un izvērtēsim šo administratīvo imunitāti.

Bet šodien es negribētu sākt ar prokuratūru. Mēs jau noraidījām ar prokuroriem un Satversmes tiesas tiesnešiem, jo ir diezgan lieli iebildumi... Arī viņi uzskata, ka šajā gadījumā, lai nodrošinātu gan prokuroru, gan tiesnešu neatkarību, tomēr vajadzētu izvairīties no šīs administratīvās atbildības piemērošanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā...?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 44, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - arī deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums, kas ir saistīts ar viņa iesniegto 1.priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 45, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar punktu, ka Satversmes tiesas tiesnesi, kura pilnvaras apturētas līdz brīdim, kad stājās spēkā šā likuma 9.panta grozījumi, kas maina darba samaksas kārtību tiesneša atstādināšanas laikā, Satversmes tiesas priekšsēdētājs norīko veikt citus pienākumus. Nepiekrišanas gadījumā atstādinātajam Satversmes tiesas tiesnesim tiek izmaksāta valstī noteiktā minimālā mēnešalga.

Juridiskajā komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 21. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanai piecas dienas - tas ir, 25.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.jūnijs. Paldies.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Valdis Liepiņš.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirmais, ko mēs izskatīsim, ir likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr.143/Lp11). Visi šie grozījumi ir izskatīti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darba grupā un ir iekļauti likumprojektā Nr.675/Lp11. Līdz ar to visi sākotnējie grozījumi ir atsaukti. Ir atlicis tikai viens, ko iesniegusi Nacionālā apvienība. Komisija to neatbalstīja.

Īsumā ir tā, ka šajā priekšlikumā ir rakstīts, ka, lai varētu iesniegt kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanās, ir vajadzīgs savākt 1000 vēlētāju parakstu, un tiem visiem ir jābūt notariālam apliecinājumam.

Komisija to neatbalstīja. Es lūdzu arī jūs to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Aicinu pievērst uzmanību šim priekšlikumam, jo tas tiešā veidā sasaucas ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa šārīta uzrunā akcentēto nepieciešamību stiprināt politiskās partijas. Šobrīd, lai reģistrētu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām, saraksta iesniedzējiem ir jāiemaksā Centrālās vēlēšanu komisijas depozītā 1000 latu liela drošības nauda, kura tiek atmaksāta, ja attiecīgā saraksta deputāti tiek ievēlēti Saeimā.

Priekšlikums paredz atcelt šādu drošības naudas iemaksu, tā vietā liekot kandidātu saraksta iesniedzējiem pievienot parakstu lapu ar ne mazāk kā 1000 vēlētāju, balsstiesīgo pilsoņu, parakstiem, kas apliecināti pie zvērināta notāra pašvaldības institūcijā, kur veic notariālas darbības, vai ar drošu elektronisko parakstu.

Tūkstoš latu liela drošības nauda Saeimas vēlēšanu likumā savulaik tika noteikta, lai mazinātu kandidātu sarakstu sadrumstalotību un ieviestu kaut kādu barjeru kandidātu sarakstu iesniegšanai. Inflācijas rezultātā šī summa ir nebūtisks šķērslis, it īpaši gadījumā, ja partija ir kā biznesa projekts uz vienām vēlēšanām. Tad šos 1000 latus iemaksā bez sevišķi lielām problēmām, bet rezultātā tiek panākta sarakstu sadrumstalotība.

Vēlēšanu sistēmas eksperti, ar kuriem mūsu, Nacionālās apvienības frakcijas, konsultanti ir sadarbojusies šajā jautājumā, atzīst, ka drošības nauda ir novecojis tiesību institūts un ka noteikts skaits vēlētāju parakstu par atbalstu kādam kandidātu sarakstam būtu krietni mūsdienīgāks risinājums. Noteikta skaita balsstiesīgo pilsoņu atbalsts ir labāks... labākais kritērijs, lai dalībai Saeimas vēlēšanās atsijātu tos politiskos spēkus, kuriem ir kaut cik nozīmīgs atbalsts pilsoņu vidū. Šādu mehānismu pielieto daudzas valstis. 1000 parakstu - tas ir mazāk nekā 0,1 procents no balsstiesīgajiem pilsoņiem, un tas ir gana demokrātisks skaits, kas būtu viegli savācams jebkuram normālam politiskajam spēkam.

Iesniegtais priekšlikums attiektos tikai uz kandidātu saraksta iesniegšanu Saeimas vēlēšanām, taču nākotnē varētu izvērtēt iespēju šādu mehānismu attiecināt arī uz pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Es aicinu tiešām pārdomāt iespēju nobalsot pozitīvi par šo lēmumu, jo es nešaubos, ka nedz Nacionālajai apvienībai, nedz VIENOTĪBAI, nedz „Saskaņas Centram”, nedz Zaļo un Zemnieku savienībai, nedz arī, es domāju, pat Reformu partijai nebūtu problēmu savākt 1000 notariāli apstiprinātu parakstu, lai piedalītos Saeimas vēlēšanās. Tām politiskajām partijām, kas īsi pirms vēlēšanām top kā mazs biznesa projekts tikai uz šīm vienām vēlēšanām - jā, tām būtu problēma. Bet jebkurai partijai, kas ilglaicīgi darbojusies, 1000 parakstus savākt ir ļoti viegli.

Un tāpēc aicinu atbalstīt šo Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu un nobalsot pozitīvi šajā jautājumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Liepiņš. Komisijā mēs skatījām arī jautājumu par sadrumstalotību, un tur jau ir sperti soļi saistībā ar barjeru, tā ka šis arguments atkrīt.

Mūsu Saeimā ir 5 frakcijas un 6 neatkarīgie deputāti, tā vairs nav sadrumstalota Saeima.

Attiecībā uz šo priekšlikumu jāteic, ka tas ir galīgi nesamērīgs, tā ir nesamērīga prasība, kas faktiski ierobežos demokrātiskās tiesības. Jūs varat paši izrēķināt, cik izmaksātu 1000 notariāli apstiprinātu parakstu savākšana.

Pirmkārt, mēs runājam par ļoti... nesamērīgi lielu skaitu un, otrkārt, par lielām izmaksām. Tā ka tas ir galīgi nesamērīgi! Tie būtu divi tādi argumenti, kas, es domāju, faktiski diezgan skaidri un gaiši parāda, ka to nevar atbalstīt. Un vēl ir jāpiemin tas, ka var jau... te nav teikts, ka var parakstīt vienu sarakstu. Var parakstīt desmit sarakstus vai simt sarakstus, un beigu beigās kādam tas viss būs jāsalīdzina. Un tas viss šo lietu pataisa par galīgu nonsensu.

Tā ka lūdzu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 67, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Liepiņš. Tā kā visi priekšlikumi izskatīti, mums būtu jābalso par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Turpmāk varētu būt vēl citi priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Liepiņš. 15.augusts. Šā gada 15.augusts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Valdis Liepiņš.

V.Liepiņš (RP).

Šajā likumprojektā (Nr.490/Lp11) ir sīka, bet nozīmīga izmaiņa. Mēs pirmajā lasījumā bijām paredzējuši, ka karavīriem, kuri dienestu pilda starptautiskajās operācijās, balsošanu organizē starptautiskās operācijas rajonā un tā tālāk. To mēs tagad papildinām: karavīriem un zemessargiem, kuri dienestu pilda... un tā tālāk. Tā ka lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Vairāk priekšlikumu nav.

Lūdzu, atbalstiet likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles: „Par vēlu!”) Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Liepiņš. Šā gada 15.augusts.

Sēdes vadītāja. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Valdis Liepiņš.

V.Liepiņš (RP).

Vienā no iepriekšējām sēdēm mēs nobalsojām par to, ka likumprojektu nodosim komisijai. Komisija to ir izskatījusi, bet nav atbalstījusi. Tāpēc es gribētu par šo likumprojektu vēl īsumā minēt kaut ko. Es jūs faktiski aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo mums ir laikus jārisina divas praktiskas problēmas, pirms mūs pārsteidz... (No zāles: „Komisijas viedokli!”; „Nedrīkst atbalstīt, ja komisija noraidījusi!”)) Labi, es gribu tikai paskaidrot, kāpēc tas ir iesniegts. Tas arī viss... Nedrīkst paskaidrot? (No zāles dep. I.Grigule: „Jāpiesakās debatēs!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu ievērot klusumu! Ziņotājam ir jāziņo par likumprojektu komisijas vārdā. Arī ziņotājam ir tiesības pieteikties debatēs un paust savu viedokli.

V.Liepiņš. Ā, labi! (No zāles: „Podziņa jāpiespiež!”)

Labi, paldies! Tad īsumā, kāpēc...

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms jūs ziņojāt komisijas vārdā, un tad es jums došu...

V.Liepiņš. Es jau ziņoju komisijas vārdā, ka komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Jā. Iemesls, kāpēc es lūdzu šo jautājumu atkal iekļaut darba kārtībā, ir tāds, ka mums tuvojas nākamās vēlēšanas, kas faktiski ir daudz tuvāk, nekā mēs iedomājamies. Tas ir 4.oktobris nākamajā gadā. Tāpēc mums ir jāatrisina divas ļoti praktiskas problēmas. Mums patlaban ir arī personu apliecinošas apliecības, uz kurām nevarēs likt spiedogu. Un vēl otrs. Mums ir ļoti liels vēlētāju skaits, kuri atrodas ārvalstīs. Līdz šim mēs to esam risinājuši tādā veidā, ka mēs viņu nodotās balsis ieskaitām Rīgas vēlēšanu apgabalā. Tas, pirmkārt, jau principā nebūtu pareizi, bet, otrkārt, ir tik daudz vēlētāju ārzemēs, ka tas dotu Rīgai vēl lielāku iespaidu, nekā tas ir jau tagad. Tas papildinātu Rīgas deputātu skaitu par pieciem... kas, liekas, nav atbilstoši un nav samērīgi.

Tāpēc es jums atgādināšu, ka atbilstoši labai demokrātiskai praksei grozījumi vēlēšanu likumos ir jāievieš gadu pirms vēlēšanām. Tā kā nākamās vēlēšanas mums būs nākamā gada 4.oktobrī, kā es jau minēju, tad mums faktiski ir atlikušas tikai deviņas nedēļas, lai šo jautājumu atrisinātu.

Un tāpēc es vēlreiz savā vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Kā jau Liepiņa kungs minēja, komisija šo likumprojektu nav atbalstījusi, un es ceru, ka arī citi kolēģi minēs vēl savus argumentus.

Galvenais arguments ir tāds, ka tas, kas pašlaik ir mūsu priekšā, paredz lietot vēlētāju reģistru, kas pamatos katru vēlētāju piesien pie noteikta vēlēšanu iecirkņa, tāpat kā tas pašlaik ir pašvaldību vēlēšanu gadījumā. Kā mēs nupat redzējām, rezultāts ir tāds, ka ievērojams skaits vēlētāju nenobalsoja, līdzdalība bija ļoti zema, jo vēlētāji ir piesaistīti vienam noteiktam iecirknim, kurš viņiem vēlēšanu dienā reāli nav pieejams. Daudziem! Savukārt nepiemērot konkrēta iecirkņa noteikšanu galvenais arguments ir tāds, ka katram vēlētājam nozīmēto iecirkni vēlēšanu organizatori norāda, balstoties uz viņa deklarēto dzīvesvietu, taču realitāte ir tāda, ka liels skaits vēlētāju, vismaz desmit procenti ja ne vairāk, reāli nedzīvo savā deklarētajā dzīvesvietā. Un ir daudzi iemesli, kāpēc viņi nevēlas pārreģistrēties; piemēram, viņi vēlas, lai viņu ienākuma nodoklis aiziet uz pašvaldību, ar kuru viņus saista ģimenes vai kādas citas saites.

Situācija ir īpaši sarežģīta to mūsu pilsoņu gadījumā, kuri vēlēšanu laikā atrodas ārzemēs. Pēdējās Saeimas vēlēšanās... vēlēšanu laikā 2011.gadā ārzemēs bija 52 tūkstoši reģistrētu vēlētāju. Taču mēs visi zinām aplēses, ka reāli ārzemēs uzturas vismaz 200 tūkstoši Latvijas pilsoņu. Vārdu sakot, daudz vēlētāju dzīvo ārzemēs, bet turpina būt reģistrēti kā Latvijas iedzīvotāji. Tam var būt daudz iemeslu: piemēram, ārzemēs strādā tikai viens ģimenes pārstāvis, bet pārējā ģimene turpina dzīvot kādā pašvaldībā, piemēram, Latgalē vai kur citur; tāpat ir gadījumi, ka cilvēki braukā šurpu turpu starp Latviju un ārzemēm un tāpēc uztur savu deklarēto dzīvesvietu Latvijā.

Līdz šim Saeimas vēlēšanu likums un - es ļoti gribu uzsvērt! - arī referendumu likums paredzēja, ka vieta, kur kāds pilsonis ir reģistrēts, nespēlē nekādu lomu. Vēlētāji, kuri vēlēšanu dienā atradās ārzemēs, varēja brīvi nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī ārzemēs, uzrādot savu pasi.

Atcerēsimies arī valodas referendumu, kas notika iepriekšējā gada februārī! Mēs redzējām, ka Londonā un citās vietās tūkstošiem cilvēku stāvēja rindās, lai nobalsotu. Ja viņi būs piesaistīti pie noteikta iecirkņa, tas nebūs iespējams.

Likumā, kas mums ir priekšā, un ar to saistītajā Vēlētāju reģistra likumā, kas... arī ir noteikts... referendumā balsošana... Kā es jau minēju, ir paredzēts, ka turpmāk ārzemēs varēs... arī tur balsošanas iespējas būs balstītas uz to, kur vēlētājam ir deklarēta dzīvesvieta. Ja tāpat kā tiem vēlētājiem, kuri dzīvo Latvijā, arī ārzemēs dzīvojošajiem tiks norādīts, kurā vēlēšanu iecirknī viņiem būs jāiet balsot, tad notiks tāpat, kā tas notiek ar daudziem vēlētājiem Latvijā: ja šis iecirknis nebūs tas, kura tuvumā viņi reāli dzīvo, daudzi nepiedalīsies vēlēšanās vai atsevišķos gadījumos veiks sarežģītas birokrātiskas procedūras, lai pārreģistrētu savu iecirkni.

Visas sarežģītās un dārgās administratīvās procedūras, kas šeit ir paredzētas, ir saistītas ar to, kas ir ierakstīts pašreiz komisijas noraidītā likumprojekta 3.pantā: personai ir tiesības vēlēt vēlēšanu apgabalā, kurā tā ir reģistrēta. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka tas reāli nozīmē, ka vēlētājiem ir tiesības balsot tikai noteiktā vēlēšanu iecirknī, kas savukārt balstās uz katra vēlētāja deklarēto dzīvesvietu.

Kā var redzēt, iedziļinoties reālajā situācijā, kas Latvijā pastāv, - cilvēki vēlēšanu dienā bieži vien reāli dzīvo vai uzturas citā vietā. Šāda kārtība būtiski ierobežotu vēlēšanu iespējas un līdz ar to vēlēšanu tiesību izmantošanu, un tas demokrātiskā valstī nav pieņemami.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Viens arguments, kas parasti tiek lietots par labu tam, lai ieviestu vēlētāju reģistru, attiecinātu to arī uz Saeimas vēlēšanām, ir tas, ka lielākajā daļā pasaules demokrātisko valstu šāds vēlētāju reģistrs pastāv.

Jā, tas tā patiešām ir, un tas ir redzams daudzos Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ziņojumos par vēlēšanām dažādās Eiropas - un ne tikai Eiropas! - valstīs; tur parasti ir komentāri par vēlētāju reģistra esamību konkrētā vēlēšanu sistēmā.

Es, gatavodamās šīm debatēm, pārskatīju EDSO ziņojumus arī par Latviju, par iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, un redzēju, ka ļoti interesantā veidā Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, novērojot vēlēšanas Latvijā, komentē to, ka vēlētāju reģistra neesamība Latvijā ir mūsu nacionālā īpatnība, bet vienmēr piebilst: kamēr tas nav radījis nekādus būtiskus traucējumus vēlēšanu norisē un vēlētāji uzticas vēlēšanu administrācijai un kopējai vēlēšanu sistēmai, to nav nepieciešams labot. Tātad mums vajadzētu sekot parastajam teicienam: „Ja kaut kas nav salūzis, to nav nepieciešams par katru cenu labot.”

Cienījamie kolēģi! Rasma Kārkliņa jau minēja, ka mums tā ir realitāte. Ir ļoti daudzi tautieši, kuri dzīvo ārzemēs. Mēs šobrīd esam pieņēmuši būtiskus grozījumus Pilsonības likumā, kas nozīmē, ka mums dubultpilsonība, respektīvi, Latvijas Republikas pilsonība, varēs iestāties vēl plašākam cilvēku lokam. Jau šobrīd saskaņā ar CVK ziņām mūsu vēlētāju reģistrā ir 116 tūkstoši cilvēku, kuri Latvijā reāli neatrodas, bet dzīvo ārzemēs. Nesen mēs, deputāti, bijām vizītē Lielbritānijā, un, runājot ar Lielbritānijas vēstniecības darbiniekiem... ar Latvijas vēstniecības darbiniekiem Lielbritānijā, mēs uzzinājām, ka Lielbritānijā dzīvojošo latviešu skaits, Latvijas Republikas pilsoņu skaits, ir 100 tūkstoši. Taču šobrīd situācija ir tāda, ka tikai apmēram 40 tūkstoši cilvēku, kas atrodas ārpus Latvijas, ir reģistrējuši savu dzīvesvietu ārpus Latvijas. Ja mēs ieviesīsim vēlētāju reģistru tikai šiem 40 tūkstošiem, tad būs iespējas nobalsot tikai tiem cilvēkiem, kuri tur piereģistrēsies.

Līdz šim mēs esam bijuši tādā situācijā, ka Latvijas Republikas pilsoņa pase ir universāli devusi iespēju cilvēkam ierasties ikvienā iecirknī un nobalsot. Kolēģi, es gribētu salīdzināt šo situāciju šobrīd ar tādu kā zobu pastas efektu. Šī zobu pasta no tūbiņas ir izspiesta. Cilvēkiem ir bijusi privilēģija ar pasi ierasties jebkurā iecirknī un balsot. Lai arī kā mēs vēlētos to zobu pastu dabūt atpakaļ tūbiņā, mēs to nevaram tur iespiest. Lai arī kā mēs vēlētos audzināt savus pilsoņus un teikt, ka jums ir jābalso konkrētā vēlēšanu iecirknī, diemžēl mums nav gūta pārliecība, ka šāda vēlētāju reģistra ieviešana neatstās negatīvu efektu uz līdzdalību.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, strādāsim pie risinājumiem jau esošajā sistēmā, un es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu tieši tāpat, kā to izdarīja komisija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Strādājot un skatoties šo likumprojektu, viena lieta gan ir svarīga - tie ir ārzemēs dzīvojošie latvieši, kas piedalās vēlēšanās, bet pēc būtības viņu nodotās balsis automātiski aiziet Rīgai. Ieviešot šo vēlētāju reģistru, šis jautājums tiek atrisināts. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc mēs iestājamies par šo likumprojektu, jo tādējādi šī lieta tiek ļoti aktualizēta. Mums ir jārada kaut kāds mehānisms, kādā veidā ārzemēs dzīvojošie var nobalsot par to reģionu, no kurienes viņi ir nākuši, - no Latgales, no Zemgales, no Vidzemes... Nav īsti pareizi, ka šī balss automātiski nonāk Rīgai.

Tad, kad šī norma tika radīta, situācija nebija tāda, kāda tā ir šodien. Šodien Anglijā vien ir 100 tūkstoši latviešu, un tā jau nu gluži nebūs, ka visi 100 tūkstoši būs tikai no Rīgas aizbraukuši. Liela daļa tomēr ir izbraukusi no reģioniem.

Šāda iespēja jārada! Šis likumprojekts paredz tādu iespēju! Tā ka, ja ne šinī likumprojektā, bet risinājums Saeimai tomēr būtu jāatrod.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Upeniekam.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Kā jau mans kolēģis Viktors minēja, daudz lētāks, vienkāršāks un progresīvāks risinājums šī likumprojekta labajai domai būtu elektroniskās vēlēšanas, kas veicinātu vēlētāju aktivitāti gan ārzemēs, gan Latvijā. Tāpēc šodien diemžēl nevarēšu atbalstīt šo likumprojektu, bet aicināšu visus kolēģus turpmāk, kad Saeimā nonāks iniciatīva par elektroniskajām vēlēšanām, uz to skatīties ļoti progresīvi un turpmāk atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 56, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Kredītbiroju likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi!

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Kredītbiroju likums” savā sēdē un atbalstījusi to, un virza izskatīšanai Saeimas sēdē.

Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt šā likumprojekta virzību.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu. (No zāles: „Labi! Skaidrs!”)

Likumprojekta iniciatore, kā izriet no anotācijas, ir Latvijas Komercbanku asociācija. Anotācijā ir norādīts, ka Ministru kabineta 2011.gada 8.novembra sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums par Latvijas Komercbanku asociācijas iniciatīvu - kredītbiroju izveidi; Ministru kabineta pārstāvji tika informēti par aicinājumu uzsākt kvalitatīvas diskusijas par tiesiskā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību kredītinformācijas apmaiņai Latvijā. Taču 2011.gada 25.novembrī Saeimā tika iesniegts un 2012.gada 22.novembrī tika izsludināts Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kurā tika paredzētas tiesības parādu piedzinējiem uzturēt parādnieku reģistrus par nehipotekārajām saistībām - tā saukto parādvēstures datubāzi. Papildus tam Latvijā darbojas kredītu reģistrs, kuru uztur Latvijas Banka un kurā ir iekļaujami parādnieki ar hipotekārajiem parādiem. Turklāt Valsts ieņēmumu dienests uztur parādnieku reģistru, kurā iekļaujami nodokļu parādnieki - fiziskās personas.

Savukārt ar šo likumprojektu tiek piedāvāts izveidot vēl vienu parādu reģistru.

Saeimas Juridiskais birojs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas šā gada 18.jūnija sēdē ir norādījis uz to, ka likums ir nepareizi strukturēts, jo nav skaidrs, kā novērst funkciju dublēšanos ar jau esošajiem reģistriem.

Un tagad es vēlos uzsvērt... norādīt uz būtiskām likumprojekta nepilnībām.

Pirmkārt. Izskatāmais likums paredzēs, kādām noteiktām akciju sabiedrībām, saņemot beztermiņa licenci, uzturēt vēl vienu parādnieku reģistru. Kāpēc akciju sabiedrībām, kāpēc licence ir beztermiņa - tas nav saprotams un arī anotācijā nav norādīts.

Otrkārt. Likumprojekta 9.pantā ir noteikts, ka kredītbirojs uz rakstveida līguma pamata var uzticēt citai personai veikt darbības, kas nepieciešamas kredītbiroja darbību izpildes nodrošināšanai. Tomēr no anotācijas nav skaidrs... nav skaidrs formulējums par šādu deleģējumu, un nav izvērtēti šāda deleģējuma riski.

Treškārt. Pēc likumprojektā teiktā, ziņas jeb informāciju par apmaksātajiem parādiem kredītbirojs uzglabā piecus gadus. Taču atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likumam informācija parādvēstures datubāzē glabājama trīs gadus no parāda samaksas dienas vai saistību izpildes dzēšanas dienas. Likumprojektā iekļautais piecu gadu termiņš būtiski aizskar patērētāju tiesības un liedz viņiem iespēju būt ieskaitītiem potenciālo kredītņēmēju lokā, jo pat tad, ja parādnieks pilnībā norēķināsies ar kreditoriem, dati par parādnieku tiks saglabāti datubāzē piecus gadus. Tas negatīvi ietekmēs patērētāju tiesības, piemēram, tiesības iepirkties līzingā, saņemt aizdevumus (pat maza apmēra aizdevumus!) un tamlīdzīgi.

Un kopumā likumprojekts paredz ierobežot fizisko personu iespējas paņemt patēriņa kredītus, ja viņām maksājumi ir bijuši kavēti vairāk par 60 dienām.

Svarīgi, ka likumprojekta izstrādē vispār nepiedalījās Latvijas Kredītņēmēju apvienība.

Juridiskajā komisijā, kura kā līdzatbildīgā komisija izskatīja šo likumprojektu un kurā, es gribu atgādināt, darbojas juristi profesionāļi, šis likumprojekts pēc būtības netika atbalstīts.

Kolēģi! Es uzskatu, ka ar šādām iniciatīvām mēs turpinām licencēti vajāt cilvēkus. Es aicinu nepakļauties kārtējai komercbanku lobēšanai un neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Un šis, kolēģi, ir pēdējais likumprojekts. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Pēdējais?!”) Vēl ir divi lēmuma projekti un viens likumprojekts. Lūdzu, ievērojiet klusumu šīsdienas sēdē!

Lūdzu, turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Jā, kolēģi! Pirmām kārtām varu teikt, ka šo likumprojektu izstrādāja Ekonomikas ministrija un virza Ministru kabinets. Tas būtu viens.

Bet attiecībā uz šī likumprojekta saturu, tā ekonomisko un tautsaimniecisko jēgu, redziet, ir tā, ka ekonomiskās krīzes rezultātā ir ievērojami samazinājusies kredītresursu pieejamība, kas ir būtisks šķērslis gan privāto uzņēmumu, gan mājsaimniecību attīstībai. Saglabājoties šim augstajam uzņēmējdarbības riskam, ko rada pieaugušais kavēto maksājumu apjoms un uzņēmēju ierobežotās iespējas objektīvi novērtēt patērētāju kredītspēju un darījumu risku, kā tas bija redzams arī šīsdienas debatēs attiecībā uz Civillikuma grozījumiem un 10 procentu līgumsodu, teiksim tā, duālo dabu, tas ir tieši saistīts ar apstākli, ka uzņēmēji neredz darījuma partneru patieso finanšu stāvokli un mēģina iecenot šos visus riskus iekšā šajos līgumsodos un visādās citādās, teiksim, līgumiskajās attiecībās. Tā rezultātā nav redzama patiesā aina.

Lai paplašinātu informācijas apmaiņā iesaistīto uzņēmēju loku un dotu iespēju visiem komersantiem novērtēt savu potenciālo klientu kredītspēju, lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu datu apmaiņu nodrošina kredītbiroji, kuru darbība tiek attiecīgi regulēta un uzraudzīta no valsts puses. Kredītbiroju darbības mērķis ir apkopot ziņas, kas veido personas tā saukto kredītvēsturi, un tas ļauj patērētājiem pierādīt savu kredītspēju, piesakoties pakalpojumam un slēdzot jaunu līgumu. Tā rezultātā viņš īstenībā iegūst lētākas cenas, un šīs personas kredītatskaites parasti satur ziņas gan par kavētajiem maksājumiem, ja tādi ir, gan arī par aktīvajām saistībām, kuras tiek vai netiek sekmīgi kārtotas. Un, papildinot šo informāciju ar izziņu par patērētāja ienākumiem, veidojas objektīva informācija par šā patērētāja kredītspēju.

Par bažām, kas izskanēja komisijas sēdē attiecībā uz to, ka viņu kāds uzraudzīs. Varu pateikt, ka kredītbiroja darbības uzraudzību veiks Datu valsts inspekcija, nodrošinot kontroli pār personas datu apstrādes likumību.

Komisijā tika apspriests arī jautājums par datubāzēm, ko veido ārpustiesas parāda piedziņas uzņēmumi. Šādas datubāzes rodas parāda piedziņas procesā, un, ņemot vērā šādas informācijas negatīvo raksturu, tā nekādā ziņā nevar tikt uzskatīta par objektīvu patērētāja kredītspējas rādītāju.

Pieņemot šo likumu, būs nepieciešams izvērtēt, vai šādu datubāžu veidošana būtu iekļaujama kredītbiroja darbības regulējumā vai arī to veidošana un darbība būtu atstājama, uzskatot to par daļu no ārpustiesas parāda piedziņas procesa regulējuma. Kredītbiroji ir un būs tautsaimniecības infrastruktūras elements. To lietderību un nepieciešamību pēckrīzes ekonomikas ciklā ir akcentējusi arī Pasaules Banka savā Latvijas finanšu sektora novērtējuma programmā, kas tika veikts 2012.gadā.

Un, noslēdzot savu uzrunu, es gribu teikt, ka kredītbiroja darbība samazina uzņēmējdarbības risku un dod papildu stimulu samērīgai Latvijas ekonomikas attīstībai.

Es lūdzu to atbalstīt, lai mēs varētu arī tautsaimniecību attīstīt reāli, nevis tikai nejaušā ceļā... varbūt paveiksies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Jā! Bet ļoti īsi!”)

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Viena no valsts galvenajām funkcijām ekonomikā ir veidot labu uzņēmējdarbības vidi, un, neapšaubāmi, viena no šādas vides galvenajām sastāvdaļām... pareizāk sakot, viena no sastāvdaļām ir tieši, teiksim tā, saimniecisko subjektu, kā arī iedzīvotāju maksājumu kārtošanas kultūra. Diemžēl jāatzīst: lai arī latviešiem ir tāds sens un labs teiciens, ka parāds nav brālis, taču mūsu valsts iedzīvotāji tomēr nelabprāt... bieži vien kavē maksājumus, citreiz pat vispār nenorēķinās.

Tāpat mēdz būt situācijas, ka cilvēkiem nav tādu primāro zināšanu, kā apieties ar aizņemtajiem resursiem. Nu, mums tikai divdesmit gadu pieredze ir šajā jautājumā, un līdz ar to cilvēki mēdz aizņemties vairākās vietās šos līdzekļus, un par to liecina arī nesen, tā teikt, uzvirmojusī ažiotāža ap ātrajiem kredītiem. Tātad cilvēki paņem par daudz kredītu un pēc tam nezina, kā ar to tikt galā.

Kāpēc tas ir iespējams? Atbilde ir ļoti vienkārša. Kā jau arī Cvetkovas kundze pieminēja, mūsu valstī ir ļoti daudzas un dažādas šīs datubāzes, dažādi resursi, bet, tā teikt, īsti viens par otru nezina. Un šeit absolūti nav pretrunas. Kredītbirojs ir plānots kā centrs, kur saplūdīs informācija no dažādiem informācijas avotiem - gan no šī kredītu reģistra, gan no VID datubāzēm un tā tālāk.

Ko tas dos kreditoriem? Tas dos to, ka tad, ja aiziesiet, piemēram, pie ātrā kreditora, viņš varēs ieskatīties šajā kredītbiroju datubāzē un redzēt, ka, piemēram, jūs ne pārāk... nelabprāt norēķināties par saviem telefona rēķiniem vai kādiem citiem rēķiniem, un viņš sapratīs, ka jums maksājumu kultūra ir diezgan sveša, un viņš tad jau varēs lemt, piešķirt jums kredītu vai nepiešķirt.

Ko tas dos cilvēkiem, kuri ņem kredītus? Nu, šobrīd ir situācija, ka par tiem cilvēkiem, tiem iedzīvotājiem, kuri norēķinās vēlāk, maksā cilvēki, kas godprātīgi maksā. Proti, ir lielāki kredīta procenti visiem. Taču, ja pieņemsim šo likumprojektu, varēs diferencēt, proti, tiem, kas maksā kārtīgi, iedot mazāku procentu likmi. Tātad viņi varēs maksāt mazāk par kredītresursiem. Tiem, kas kavē, varēs vai nu nedot vispār, vai iedot ar lielāku procentu likmi.

Un vēl papildus piebildīšu, ka pasaules pieredze rāda, ka valstīs, kurās ir ieviests kredītbirojs, ar laiku tiešām uzlabojas maksājumu kultūra un šis kredītbirojs tātad sniedz tiešām pozitīvu efektu.

Lūdzu, atbalstiet šo likumprojektu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēl kas piebilstams? (No zāles dep. A.Bērziņš: „Nevajag! Viss skaidrs!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Kredītbiroju likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Šā gada 11.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.jūlijs. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Lūdzam no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas „Valsts parāda vadība” summu 13 miljonu latu apmērā tātad atvēlēt neparedzētiem gadījumiem: 6 miljonus, lai nodrošinātu līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem (plūdu seku likvidēšanai), un 7 miljonus - Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammām.

Komisija izskatīja šo lēmuma projektu un lūdz atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Kolēģi! Ministru kabinets savā 11.jūnija sēdē nolēma ļaut Finanšu ministrijai pagarināt aizdevuma līgumu ar Privatizācijas aģentūru. Saskaņā ar likuma „Par budžetu un finanšu vadību” 36.pantu šādam lēmumam nepieciešams Saeimas akcepts.

Lēmuma projekts paredz ļaut pagarināt Valsts kases aizdevumu Privatizācijas aģentūrai uz diviem gadiem - tātad līdz 2018.gada 20.decembrim - ieguldījumam bankas „Citadele” subordinētajā kapitālā. Pagarinājums nepieciešams, lai nodrošinātu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktos kapitāla pietiekamības rādītājus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis jautājums tika izskatīts, tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Augsti godājamie kolēģi! Es tagad paudīšu „Saskaņas Centra” pozīciju šajā jautājumā. 2009.gada 22.martā tika noslēgts aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru tika izsniegts valsts aizdevums Privatizācijas aģentūrai ar atmaksas termiņu septiņi gadi akciju sabiedrības „Parex banka” kapitāla pietiekamības nodrošināšanai. 105 miljoni tika ieguldīti akciju sabiedrības „Parex banka” pamatkapitālā, bet 45 miljoni ir ieguldīti bankā „Citadele”. Protams, subordinētā kapitāla struktūra bankai ir ļoti nozīmīgs finanšu stabilitātes elements. Bez pilnas informācijas par bankas risku, darījumu struktūru un kapitāla stāvokli, kā arī plānoto peļņu, tās ierobežojumiem nav iespējams pieņemt kompetentu lēmumu rīcībai ar bankas subordinēto kapitālu... ierosinājumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi paredz subordinētajam kapitālam atsevišķu un īpašu regulējumu. Subordinēto kapitālu nevar atmaksāt pirms termiņa, bet subordinēto kapitālu var amortizēt, atmaksāt, dzēst noteiktā kārtībā.

Subordinētajā kapitālā nevarēs iekļaut tādu aizdevumu, kurš nebūs ilgtermiņa. Tātad banka ilgu laiku atpakaļ, vismaz piecus gadus iepriekš, zināja, ka esošais subordinētais kapitāls būs jādzēš tagad, un tātad uz šo brīdi bankas valdei bija jānoorganizē bankas bizness un kapitāla struktūra tā, lai subordinētā kapitāla atmaksa neradītu kapitāla nepietiekamības situāciju, citiem vārdiem sakot, bankai bija jāsāk pelnīt. Tātad, kad subordinētais kapitāls tika dots pirmo reizi, tad abas puses - gan aizdevējs, gan arī aizņēmējs - atzina atmaksas termiņu par pietiekamu, respektīvi, ka naudas līdzekļi vairs nebūs nepieciešami. Līdz ar to šajā situācijā mums rodas jautājums: kas tad ir tie jaunie apstākļi, kas „veiksmes stāsta” ietvaros banku noveda tik tālu, ka ir nepieciešams palielināt termiņus, kuros tiek sniegta valsts palīdzība?

Subordinētā aizdevuma atmaksas termiņš ir 2014.gada 22.maijs, un tas kopumā sastāda 150 miljonus latu, kurus gan 2016.gada budžeta ietvaros, gan 2017.gada budžeta ietvaros varētu pārdalīt. Uz doto brīdi, neskatoties uz to, ka bankas „Citadele” iesniegtajos dokumentos Finanšu ministrija lūdz pagarināt termiņu tikai par gadu, tagad tiek lūgts Saeimai pieņemt lēmumu par pagarinājumu līdz 2018.gada 20.decembrim.

Ar šādu subordinēto kapitālu valsts, mūsu skatījumā, kropļo konkurenci, jo citām bankām valsts šādu biznesa videi nepamatotu aizdevumu - subordinēto kapitālu - nesniedz. No bankas viedokļa, tā ir salīdzinoši normāla situācija. Bankai ir subordinētais kapitāls, un gadījumā, ja tas samazināsies, bankai var iestāties kapitāla nepietiekamība. Balsot „par” šajā situācijā nozīmē faktiski atbalstīt to, par ko Saeimai vispār nav informācijas, - par to, kas notiek attiecīgajā bankā. Savukārt, balsojot „pret”, tiek radīti apstākļi, kas šo banku iznīcinās.

Sakarā ar nupat minēto „Saskaņas Centrs” atturēsies balsojumā par šāda lēmuma pieņemšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Ķirsis. Cik man zināms, tad šī atbalsta forma, šis pagarinājums, ir saskaņots ar Eiropas Komisiju, tā ka šeit nevajadzētu būt problēmām vai konkurences kropļojumiem.

Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 30. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi mūsu pavasara sesijas pēdējās sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Vēl es vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu Tutina, Artūra Rubika, Sakovska, Raimonda Rubika un Urbanoviča jautājumiem zemkopības ministrei Straujumai, tātad bija veseli trīs jautājumi par pārtikas kvalitāti.

Ir saņemtas rakstveida atbildes. Šīs atbildes apmierina iesniedzējus, un tātad jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Bet ir saņemts arī jauns deputātu Auguļa, Klauža, Bērziņa, Dūklava un Grigules jautājums finanšu ministram Vilkam „Par Savienības Muitas kodeksa projekta virzību ES institūcijās”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Ingmārs Čaklais... nav, Raivis Dzintars... nav, Andrejs Judins... nav, Rasma Kārkliņa... ir, Ingmārs Līdaka... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Kārlis Seržants... nav, Ivars Zariņš... nav, Igors Zujevs... nav.

Paldies. Tas arī viss.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 20.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu.

Vēlu jums vēlreiz priecīgus Vasaras saulgriežus, smelties to spēku, ko dod saule, jo mums ir jātiekas jau 9.jūlijā, lai lemtu par pensiju indeksāciju.

Paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 13. sēde
2013. gada 20. jūnijā

V.E. Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzruna
   
Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” (Nr. 691/Lp11)
(Dok. Nr. 2400, 2400A)
   
Par likumprojektu „Arodbiedrību likums” (Nr. 692/Lp11)
(Dok. Nr. 2401, 2401A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 693/Lp11)
(Dok. Nr. 2402, 2402A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Patentu likumā” (Nr. 694/Lp11)
(Dok. Nr. 2405, 2405A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” (Nr. 695/Lp11)
(Dok. Nr. 2406, 2406A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 696/Lp11)
(Dok. Nr. 2407, 2407A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” (Nr. 697/Lp11)
(Dok. Nr. 2408, 2408A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Dizainparaugu likumā” (Nr. 698/Lp11)
(Dok. Nr. 2409, 2409A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Komercķīlas likumā” (Nr. 699/Lp11)
(Dok. Nr. 2410, 2410A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 712/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 2446, 2446A)
   
Priekšlikums - dep. I.Pimenovs (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 713/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 2447, 2447A)
   
Priekšlikumi - dep. I.Pimenovs (par)
  - dep. J.Viļums (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījums Izglītības likumā” (Nr. 714/Lp11)
(Dok. Nr. 2451, 2451A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” (Nr. 715/Lp11)
(Dok. Nr. 2452, 2452A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 717/Lp11)
(Dok. Nr. 2458)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivaram Zariņam šā gada 20. jūnijā
(Dok. Nr. 2453)
   
Lēmuma projekts „Par Zitas Kupces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 408/Lm11)
(Dok. Nr. 2429)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Zigmunda Dundura iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 411/Lm11)
(Dok. Nr. 2466)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Lienas Jansones iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 412/Lm11)
(Dok. Nr. 2467)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Daigas Lubānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 413/Lm11)
(Dok. Nr. 2468)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Indras Melderes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 414/Lm11)
(Dok. Nr. 2469)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 678/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2344B)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 700/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2412B)
   
Ziņo - dep. V.Valainis
   
Likumprojekts „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” (Nr. 710/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2424B)
   
Ziņo - dep. D.Stalts
   
Likumprojekts „Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 701/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2415, 2463)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (Nr. 702/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2416, 2463)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā” (Nr. 703/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2417, 2463)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” (Nr. 704/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2418, 2463)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 705/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2419, 2463)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 706/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2420, 2463)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” (Nr. 707/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2421, 2463)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” (Nr. 708/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2422, 2463)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” (Nr. 709/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2423, 2463)
   
Ziņo - dep. A.Barča
   
Likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr. 619/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2426)
   
Ziņo - dep. I.Laizāne
   
Debates - dep. J.Dombrava
   
Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 536/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2430)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Debates - dep. I.Cvetkova
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Cvetkova
  - dep. I.Cvetkova
   
Paziņojumi
  - dep. K.Eņģelis
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. A.Sakovskis
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - 11.Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. G.Bērziņš
  - dep. I.Čepāne
  - dep. K.Olšteins
  - dep. V.Ķirsis
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Lībiņa-Egnere
  - dep. E.Siliņa
  - dep. V.Ķirsis
  - dep. G.Bērziņš
  - dep. I.Čepāne
  - dep. K.Olšteins
  - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
  - dep. V.Reskājs
   
Likumprojekts „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 432/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2441)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Debates - dep. I.Pimenovs
  - dep. I.Parādnieks
  - dep. I.Klementjevs
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. A.Ašeradens
  - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - 11.Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debašu turpinājums - dep. I.Klementjevs
  - dep. G.Rusiņš
  - dep. A.Latkovskis
  - dep. D.Reizniece-Ozola
   
Likumprojekts „Grozījumi Medību likumā” (Nr. 434/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2448)
   
Ziņo - dep. J.Dūklavs
   
Debates - dep. V.Agešins
  - dep. I.Čepāne
  - dep. G.Igaunis
  - dep. V.Agešins
  - dep. A.Elksniņš
  - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs E.Smiltēns
  - dep. I.Čepāne
  - dep. Dz.Ābiķis
  - dep. Dz.Rasnačs
  - dep. A.Lejiņš
  - dep. D.Kazāka
   
Likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 402/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2449)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Par darba kārtību
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ņikitam Ņikiforovam šā gada 20. jūnijā
   
Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas režīmu” (Nr. 716/Lp11)
(Dok. Nr. 2456, 2456A)
   
Par likumprojektu „Par nekustamā īpašuma „Ceļmaļi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” (Nr. 718/Lp11)
(Dok. Nr. 2459, 2459A)
   
Par likumprojektu „Par nekustamā īpašuma „Novadnieki” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” (Nr. 719/Lp11)
(Dok. Nr. 2460, 2460A)
   
Likumprojekts „Par PSRS un Latvijas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām” (Nr. 609/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2450)
   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Debates - dep. R.Kārkliņa
  - dep. I.Čepāne
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 508/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2431)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Likumprojekts „Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku likums” (Nr. 643/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2432)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr. 645/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2433)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” (Nr. 646/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2434)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā” (Nr. 647/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2435)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā” (Nr. 649/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2436)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 650/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2437)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 651/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2438)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 652/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2439)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr. 653/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2440)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījums Prokuratūras likumā” (Nr. 681/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2442)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Debates - dep. A.Elksniņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (Nr. 682/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2443)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Debates - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 143/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2444)
   
Ziņo - dep. V.Liepiņš
   
Debates - dep. J.Dombrava
   
Likumprojekts „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr. 490/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2445)
   
Ziņo - dep. V.Liepiņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 675/Lp11) (1.lasījums) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 2333, 2413, 2413A)
   
Ziņo - dep. V.Liepiņš
   
Debates - dep. V.Liepiņš
  - dep. R.Kārkliņa
  - dep. L.Čigāne
  - dep. V.Valainis
  - dep. J.Upenieks
   
Likumprojekts „Kredītbiroju likums” (Nr. 667/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2298, 2457)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Debates - dep. I.Cvetkova
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. V.Ķirsis
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 409/Lm11)
(Dok. Nr. 2464)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra”” (Nr. 410/Lm11)
(Dok. Nr. 2465)
   
Ziņo - dep. V.Ķirsis
   
Debates - dep. A.Elksniņš
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Informācija par deputātu U.Auguļa, J.Klauža, A.Bērziņa, J.Dūklava un I.Grigules jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par Savienības Muitas kodeksa projekta virzību ES institūcijās” (Nr. 61/J11)
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - 11.Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 20.06.2013 09:27:36 bal001
Par - 36, pret - 47, atturas - 5. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (712/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 20.06.2013 09:33:18 bal002
Par - 33, pret - 46, atturas - 6. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (713/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 20.06.2013 09:35:28 bal003
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Zitas Kupces apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (408/Lm11)

Datums: 20.06.2013 09:36:19 bal004
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Zigmunda Dundura iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (411/Lm11)

Datums: 20.06.2013 09:37:12 bal005
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Lienas Jansones iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (412/Lm11)

Datums: 20.06.2013 09:38:01 bal006
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Daigas Lubānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (413/Lm11)

Datums: 20.06.2013 09:38:53 bal007
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Indras Melderes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (414/Lm11)

Datums: 20.06.2013 09:40:51 bal008
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (678/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.06.2013 09:41:48 bal009
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (700/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.06.2013 09:49:12 bal010
Par - 83, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā (710/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.06.2013 09:51:22 bal011
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (701/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.06.2013 09:51:44 bal012
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (701/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.06.2013 09:53:18 bal013
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (702/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.06.2013 09:53:40 bal014
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (702/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.06.2013 09:55:03 bal015
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā (703/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.06.2013 09:55:22 bal016
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Diplomātu izdienas pensiju likumā (703/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.06.2013 09:56:48 bal017
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (704/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.06.2013 09:57:08 bal018
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (704/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.06.2013 09:58:40 bal019
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (705/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.06.2013 09:59:00 bal020
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (705/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.06.2013 10:00:20 bal021
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (706/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.06.2013 10:00:39 bal022
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (706/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.06.2013 10:01:55 bal023
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā (707/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.06.2013 10:02:14 bal024
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā (707/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.06.2013 10:03:15 bal025
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā (708/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.06.2013 10:03:34 bal026
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā (708/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.06.2013 10:04:52 bal027
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā (709/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.06.2013 10:05:17 bal028
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā (709/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.06.2013 10:09:49 bal029
Par - 58, pret - 17, atturas - 2. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (619/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.06.2013 10:10:17 bal030
Par - 56, pret - 0, atturas - 21. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (619/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.06.2013 10:16:29 bal031
Par - 28, pret - 40, atturas - 11. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Civillikumā (536/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.06.2013 10:20:06 bal032
Par - 26, pret - 40, atturas - 11. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Civillikumā (536/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.06.2013 10:25:33 bal033
Par - 26, pret - 41, atturas - 14. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Civillikumā (536/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.06.2013 11:56:14 bal034
Par - 7, pret - 71, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Civillikumā (536/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.06.2013 12:00:01 bal035
Par - 52, pret - 0, atturas - 31. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (536/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.06.2013 12:09:30 bal036
Par - 18, pret - 48, atturas - 7. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (432/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.06.2013 13:44:19 bal037
Par - 25, pret - 41, atturas - 11. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (432/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.06.2013 13:44:47 bal038
Par - 25, pret - 36, atturas - 11. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (432/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.06.2013 13:46:44 bal039
Par - 71, pret - 0, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (432/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.06.2013 14:36:32 bal040
Par - 29, pret - 43, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Medību likumā (434/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.06.2013 14:37:00 bal041
Par - 26, pret - 44, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Medību likumā (434/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.06.2013 14:38:15 bal042
Par - 77, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Medību likumā (434/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.06.2013 14:41:30 bal043
Par - 23, pret - 46, atturas - 2. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (402/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.06.2013 14:42:17 bal044
Par - 20, pret - 47, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (402/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.06.2013 14:45:38 bal045
Par - 59, pret - 1, atturas - 18. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (402/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.06.2013 14:53:35 bal046
Par - 3, pret - 60, atturas - 16. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Par PSRS un Latvijas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotajām personām (609/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.06.2013 14:59:57 bal047
Par - 64, pret - 6, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Par PSRS un Latvijas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotajām personām (609/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.06.2013 15:32:05 bal048
Par - 55, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par PSRS un Latvijas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotajām personām (609/Lp11), 3.lasījums

Datums: 20.06.2013 15:33:51 bal049
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (508/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.06.2013 15:45:42 bal050
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku likums (643/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.06.2013 15:47:18 bal051
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (645/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.06.2013 15:48:28 bal052
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (646/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.06.2013 15:49:38 bal053
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā (647/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.06.2013 15:50:45 bal054
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu likumā (649/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.06.2013 15:54:30 bal055
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (650/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.06.2013 15:55:50 bal056
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (651/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.06.2013 15:57:08 bal057
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (652/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.06.2013 15:58:29 bal058
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (653/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.06.2013 16:04:45 bal059
Par - 20, pret - 48, atturas - 6. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Prokuratūras likumā (681/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.06.2013 16:06:03 bal060
Par - 20, pret - 42, atturas - 8. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījums Prokuratūras likumā (681/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.06.2013 16:07:02 bal061
Par - 59, pret - 0, atturas - 17. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Prokuratūras likumā (681/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.06.2013 16:12:16 bal062
Par - 24, pret - 44, atturas - 5. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Satversmes tiesas likumā (682/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.06.2013 16:12:44 bal063
Par - 23, pret - 45, atturas - 6. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Satversmes tiesas likumā (682/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.06.2013 16:13:44 bal064
Par - 62, pret - 0, atturas - 21. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes tiesas likumā (682/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.06.2013 16:20:25 bal065
Par - 14, pret - 67, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (143/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.06.2013 16:20:53 bal066
Par - 78, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (143/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.06.2013 16:22:14 bal067
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (490/Lp11), 2.lasījums

Datums: 20.06.2013 16:36:41 bal068
Par - 18, pret - 56, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (675/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.06.2013 16:49:46 bal069
Par - 58, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Kredītbiroju likums (667/Lp11), 1.lasījums

Datums: 20.06.2013 16:51:27 bal070
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (409/Lm11)

Datums: 20.06.2013 16:56:43 bal071
Par - 53, pret - 1, atturas - 30. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra” (410/Lm11)




Frakciju viedokļi
2013.gada 20.jūnijā

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies šī gada pavasara sesijas Saeimas pēdējā sēde, un par tajā izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem turpmākajās „Frakciju viedokļu” minūtēs jums pastāstīs Saeimas frakciju deputāti.

Pirmais šodien tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Alberts Einšteins ir teicis, ka vērtību dzīvei piešķir tikai tas, ko esam darījuši citu labā.

Darbojoties opozīcijas režīmā – opozīcijā valdībai, bet ne Latvijas tautai! –, mums šīs sesijas laikā ir izdevies panākt konkrētas labas lietas.

„Saskaņas Centrs” panāca, piemēram, to, ka invalīdiem, kuri pāriet uz vecuma pensiju, tiks saglabātas piemaksas par darba stāža gadiem. Saeima galīgajā lasījumā šīs sesijas laikā pieņēma grozījumu likumā „Par valsts pensijām”, nosakot, ka no 2014.gada invalīdiem, kuri obligātā kārtā pāriet uz vecuma pensiju, atkal tiks izmaksātas piemaksas par darba stāža gadiem. Invalīdiem, kuri devušies vecuma pensijā laika posmā no 2012.gada līdz 2014.gada maijam, pārrēķinās šajā laikā ieturētās piemaksas. Atgādināšu, ka kopš 2012.gada 1.janvāra tika atceltas piemaksas par darba stāža gadiem (70 santīmi par katru darba stāža gadu, kas uzkrāts no 1996.gada).

Pozitīvi vērtējam to, ka Saeima kopīgiem spēkiem konceptuāli atbalstīja ieceri šogad atsākt indeksēt pensijas līdz 200 latiem. Šodien šis likumprojekts tika konceptuāli atbalstīts pirmajā lasījumā. Plānots, ka galīgajā lasījumā Saeima par šo likumprojektu un ar to saistītajiem likumprojektiem varētu lemt 9.jūlijā. Pensiju indeksācijas rezultāts būs tas, ka pensiju pieaugums skars apmēram 85 procentus vecuma pensijas saņēmēju un izdienas un invaliditātes pensiju saņēmēju, kā arī atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēju. Vecuma pensijas iedzīvotājiem, kuriem tās nepārsniedz 200 latu, pieaugs vidēji par 5 latiem 58 santīmiem, izdienas pensijas pieaugs par 3 latiem 43 santīmiem, invaliditātes pensijas – par 3 latiem 79 santīmiem, bet atlīdzība par apgādnieka zaudējumu – par 3 latiem 79 santīmiem.

Pēc mūsu frakcijas deputātu iniciatīvas tika pievērsta uzmanība svarīgam jautājumam par to, ko saprast ar jēdzienu „bezmaksas izglītība”, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu skaidri zināms, kādu daļu izglītības procesa apmaksā valsts. Protams, minēto iniciatīvu faktiski ir pārņēmis tiesībsargs un valdība, un varas partijas, bet mums nav žēl, jo daļēji mērķis ir sasniegts.

Nobeigumā es vēlos pateikt, ka esmu pārliecināts un arī vairāki citi mūsu frakcijas biedri ir pārliecināti, ka sabiedrības vairākums sociālo taisnīgumu vērtē augstāk par abstraktu tiesiskumu, kas pats par sevi nenodrošina cilvēku labklājību. Domāju, ka tomēr sociālais taisnīgums un labklājība ir un paliek sabiedrības lielākās daļas galvenais mērķis – ar nosacījumu, ka cilvēku prātus nav aptumšojuši saukļi par etniskumu un oligarhiem.

Un nobeigumā, tā kā ir svētku priekšvakars, vēlos aicināt domāt labas domas un darīt labus darbus, jo labais darbs agri vai vēlu uzvar.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Gaidim Bērziņam. Lūdzu!

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēdē tika izskatīti ļoti daudzi darba kārtības jautājumi. Es pievērsīšos diviem no šiem darba kārtības jautājumiem.

Viens darba kārtības jautājums ir saistīts ar Ķemeru nacionālo parku, konkrēti ar Ķemeru sanatorijas tālāko likteni. Saeima šodien pieņēma grozījumus Ķemeru nacionālā parka likumā, nosakot, ka Ķemeru kūrorta zona ir izveidota, lai saglabātu un uzturētu vēsturisko kurortoloģijas funkciju Ķemeru nacionālā parka teritorijā, veicinātu veselības tūrisma, rekreatīvā tūrisma un kultūras tūrisma attīstību Latvijas un Eiropas mērogā. Šie grozījumi ir būtiski kontekstā ar sabiedriskajā telpā izskanējušo rezonansi par Ķemeru sanatorijas tālāko likteni. Proti, saprotot to, ka pašreizējā procesa stadijā, kas ir maksātnespējas process šīs ēkas vai kompleksa īpašniekam, minētais īpašums tiks pārdots. Ir jānosaka precīzi šī īpašuma izmantošanas tālākie mērķi, un, neapšaubāmi, tas ir saistīts ar to funkciju, ko Ķemeru sanatorija ir veikusi arī 30.gados un kas, mūsuprāt, ir ļoti svarīga. Šeit es gribu izcelt arī kolēģes Ingas Bites ieguldījumu šī likumprojekta sagatavošanā.

Nākamais likumprojekts, par kuru bija ļoti plašas diskusijas, bija likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, un viena no sadaļām, par ko notika šīs diskusijas, bija saistīta ar līgumsoda apmēra samazināšanu vai, precīzāk, ierobežošanu. Kāpēc šādi grozījumi ir nepieciešami? Mēs zinām, ka prakse ir nonākusi asā pretrunā ar līgumsoda būtību, taisnīguma principu un Eiropas Savienības pamatnostādnēm. Bezgalīgie strīdi par līgumsoda apmēru turpina palielināt tiesu noslogojumu. Tiesu prakse faktiski ir uzrādījusi, ja tā varētu teikt, lielas nenormālības saistībā ar līgumsoda apmēriem, saistībā ar to, kā tie tiek piemēroti praksē. Piemēram, nosakot, ka līgumsods ir 1 procents, tas faktiski nozīmē, ka gada griezumā šis līgumsoda apmērs ir 364 procenti gadā. Tas, protams, neatbilst līgumsoda būtībai, un man ir tiešām patiess gandarījums, ka pēc tās diskusijas, kas jau ir uzsākusies, kas bija uzsākusies jau 2008./2009.gadā, Saeima ir atbalstījusi grozījumus Civillikumā, cita starpā nosakot, ka līgumsods par neizpildīšanu īstajā laikā, termiņā var tikt noteikts pieaugošs, taču ne vairāk par 10 procentiem no kavēto saistību neizpildīšanas mantiskās vērtības. Kā mēs redzam, tātad attiecībā uz šo nosacījumu līgumsoda apmērs tiek ierobežots: ne vairāk kā 10 procentu. Tas ir ļoti būtiski. Vēlos norādīt arī to, ka likums stāsies spēkā ar nākamā gada 1.janvāri. Tiesa gan, ir dzirdēti arī pretargumenti, un viens no pretargumentiem ir izskanējis no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.

Šeit es gribu papildus norādīt uz to, ka jau šobrīd mūsu komersanti, kas darbojas Eiropas Savienības iekšējā tirgū, faktiski vadās pēc unifikācijas projektiem, ievēro Eiropas līgumtiesību principos, Eiropas kopējā modeļa principos noteikto līgumsoda jēgu un būtību. Faktiski, kā mēs zinām, šobrīd Eiropā notiek atteikšanās no līgumsoda institūta piemērošanas... nu, vismaz no tāda, kāds tas ir bijis līdz šim.

Es gribu arī pateikties visiem, kas piedalījās un balsoja par šiem grozījumiem.

Un nobeigumā gribu novēlēt visiem radioklausītājiem priecīgus svētkus!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Gaidim Bērziņam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Edvardam Smiltēnam. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šī bija pēdējā sēde Saeimas pavasara sesijā, un šajā sēdē tika skatīti arī ļoti būtiski un svarīgi jautājumi, kuri bija sakrājušies... likumprojekti, kurus mēs izskatījām trešajā, galīgajā, lasījumā. Es vēlos minēt svarīgākos no tiem.

Pirmais. Mēs ieviesām pasākumus alkohola patēriņa mazināšanai jauniešu un bērnu vidū. Alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs bez uzaicinājuma pārdevējam jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Izmaiņas nosaka arī to, ka tie alkoholiskie dzērieni, kas stiprāki par 5,8 grādiem, lielveikalos būs jātirgo atsevišķā nodaļā. Ir paredzēti arī vairāki citi noteikumi, kas, kā mēs ceram, uzlabos situāciju saistībā ar šīm alkohola patēriņa problēmām.

Otrs būtiskākais, manuprāt, ir likums, ar kuru PSRS un nacistisko simboliku mēs aizliedzām izmantot publiskos pasākumos, un tātad tas ir aizliegums izmantot bijušās PSRS un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas, simboliku un tamlīdzīgas lietas publiskos pasākumos.

Ļoti sasāpējis ir jautājums, kurš kā problēma nedaudz attiecas uz cilvēkiem, bet kurš ir faktiski tāds taisnīguma jautājums, tas ir jautājums par to, ka šobrīd mēs esam panākuši situāciju, ka varēsim reabilitēt padomju okupācijas laikā psihiatriskajās slimnīcās nepamatoti ievietotās personas. Paldies gan komisijai par darbu, gan deputātiem, ka viņi ir panākuši šo rezultātu jautājuma virzībā.

Mans kolēģis Gaidis Bērziņš jau ieskicēja: ir beidzies ļoti apjomīgs darbs pie Civillikuma grozījumiem, un ir ierobežoti šie nesamērīgie līgumsodi, un faktiski ar to ir reformēta visa tā līgumsodu būtība, paredzot to, ka maksimālais apjoms, kas varētu būt par saistību neizpildi laikā, varētu būt 10 procenti. Un ir paredzēta arī jauna lieta, ka līgumsods var būt arī par neizpildi vispār un to var noteikt kā fiksētu summu. Protams, vēl ir jautājums, kā mēs risināsim iebildumus, kas nāk no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un citiem. Tātad ir runa par jautājumiem, kas attiecas uz uzņēmējiem, bet, manuprāt, to varētu risināt arī citos, atvasinātos, likumprojektos.

Tāpat, es domāju, ļoti labs solis ir sperts saistībā ar Publisko iepirkumu likumu, un ir uzlabota valsts un pašvaldību iepirkumu caurredzamība un efektivitāte. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir ļoti, ļoti ilgu laiku strādājusi pie šī likumprojekta un beidzot to pabeigusi. Un faktiski, lai nodrošinātu efektīvāku, pārredzamāku iepirkumu procesu un šo iepirkumu centralizāciju pašvaldībās, ir pieņemti būtiski grozījumi šajā likumā.

Ir samazināts administratīvais slogs medniekiem. Medību likums ir ļoti... tāds vienmēr sensitīvs likums, kas saistīts ar ļoti daudzām interešu grupām, kuras pārstāv ļoti dažādas intereses, un tagad ir izdarīti grozījumi Medību likumā. Ir izveidoti arī jauni institūti, kas paredz pašvaldībās veidot speciālas komisijas, kuras mēģinās rast risinājumu konfliktiem, kas rodas starp lauksaimniekiem, kuri skaidri un gaiši norāda uz problēmu, ka viņiem ļoti lielus postījumus nodara meža dzīvnieki, un medniekiem var būt risināmas arī citas lietas. Tātad šie jautājumi ir jārisina lokāli, uz vietas. Un šajā likumā ir paredzēti arī daudzi citi pasākumi, kuri, manuprāt, uzlabos šo jomu.

Un visbeidzot Ķemeru sanatorija ir tikusi pie īpaša statusa: tā ir Ķemeru kūrorta zona. Kā mēs zinām, notiek tāda ļoti... tāds ļoti sasāpējis process ap Ķemeru sanatoriju, un ir izveidota speciāla komisija šajā sakarā, un šis likums, manuprāt, palīdzēs virzībā uz šā jautājuma atrisinājumu.

Kopumā šī pavasara sesijā ir pieņemti daudzi ļoti būtiski un svarīgi lēmumi un likumi, un es ātrumā pārskriešu pāri tiem būtiskākajiem.

Es domāju, ka viens no būtiskākajiem likumiem, ko jau sen ir gaidījuši, ir grozījumi Pilsonības likumā. Faktiski ar šo likumu mēs atzīstam dubultpilsonību.

Ir panākts tas, ka tiesas spriedumi turpmāk būs jāpublisko internetā, tie būs publiski pieejami. Es pats esmu jurists, es zinu, cik tas ir svarīgi arī studentiem.

Esam precizējuši gadījumus, kādos jāiegādājas licence par radio klausīšanos. Kā mēs atceramies, savulaik izcēlās skandāls dēļ šī puķu veikaliņa, un, es domāju, tagad šī situācija ir atrisināta.

Pensionāriem atsāks izmaksāt piemaksas par darba stāžu.

Smēķēšana bērnu klātbūtnē ir pielīdzināta vardarbībai, un tas noteikti mazinās riskus, kas saistīti ar smēķēšanu bērnu klātbūtnē.

Pagarināts ir augstskolu akreditācijas termiņš. Manuprāt, tā bija ļoti aktuāla problēma visiem studentiem, un tagad tai ir rasts risinājums.

Ir palielināts parādniekiem saglabājamo līdzekļu minimums.

Ir nodrošinātas plašākas iespējas kriminālprocesā saņemt bez maksas tulka pakalpojumus.

Ir panāktas kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās.

Ir paredzēti jauni pasākumi, lai bezdarbnieki atgrieztos darba tirgū, un pie šā jautājuma šobrīd ļoti aktīvi strādā arī Labklājības ministrija.

Ir bijušas daudzas diskusijas par likuma grozījumiem attiecībā uz aizsargjoslām, un faktiski ir panākta situācija, ka meža īpašniekiem būs tiesības gar aizsargjoslām veikt cirtes un tādā veidā arī pašiem rūpēties par elektrolīniju drošību, līdz ar to arī atvieglojot „Latvenergo” darbu.

Un arī Būvniecības likumā ir veiktas ļoti nopietnas izmaiņas. Būvdarbus varēs veikt uzreiz pēc būvatļaujas saņemšanas.

Ir pieņemti grozījumi arī tā dēvētajā Antireiderisma likumā, kuri sakārto uzņēmējdarbības vidi un padara to drošāku.

Ir, protams, arī daudzi citi likumprojekti, bet tos es nevaru uzskaitīt šajās minūtēs, kas man ir atvēlētas, taču kopumā tas ir tas, ko Saeima ir paveikusi pavasara sesijā.

Šobrīd mums ļoti nopietni likumprojekti vēl joprojām ir komisijās. Tas pats Būvniecības likums un citi, pie kā mums darbs būs jāturpina jau rudenī.

No savas puses es vēlos pateikt paldies kolēģiem par konstruktīvu darbu. Un jums, radioklausītāji, es vēlos novēlēt tiešām ļoti patīkamus un jaukus Līgo svētkus.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Edvardam Smiltēnam.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

 

Labdien, godātie klausītāji, šajā priekšsvētku laikā! Jūnijs ir laiks, kad deputāti beidz pavasara sesiju, un līdz ar to, protams, ir svarīgi pašiem sev sniegt novērtējumu par to, kā pirmajā pusgadā ir strādāts.

Zaļo un Zemnieku savienība, kas šobrīd ir opozīcijas partija, ir gandarīta par šo pusgadu, jo ir izdevies paveikt vairākas būtiskas lietas un viena no svarīgākajām tika pieņemta šodien Saeimas sēdē. Proti, mēs runājām par Pensiju likumu. Ir panākta vienošanās, ka no šī gada rudens tiks indeksētas visas mazās pensijas, tas ir, pensijas līdz 200 latiem.

Rūpēties par Latvijas senioru labklājību – tas ir uzdevums, ko Zaļo un Zemnieku savienība ir vienmēr sev likusi par prioritāti, vairākkārt ir jau mēģinājusi šo likumu atvērt, vismaz trīs reizes ir nākusi ar saviem priekšlikumiem, un tāpēc ir īpašs prieks par to, ka rezultāts šobrīd ir sasniegts. To noteikti nevarētu panākt bez nevalstisko organizāciju atbalsta, tāpēc īpašu paldies sakām Latvijas Pensionāru federācijai, ar kuru kopā tika strādāts un kura bija aktīva arī pati no savas puses. Kopā ar vēstuli par nepieciešamību indeksēt pensijas, it īpaši mazās pensijas, tika iesniegti arī vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju parakstu, atbalstot šādu iniciatīvu. Tas ir vēl viens pierādījums, cik svarīgi ir būt arī pašiem sabiedriski aktīviem, jo tad kopā ar tiem politiķiem, kuri ir ievēlēti Saeimā, var arī sasniegt, varbūt ne vienmēr īsā un vieglā ceļā, labu rezultātu.

Vēl viena lieta, ko gribas īpaši uzsvērt saistībā ar šo Saeimas sēdi, ir grozījumi Civillikumā. Mēs zinām, ka Latvija diemžēl ir līdere Eiropas Savienībā kredītsaistību jomā. Mūsu valsts ir viena no tām, kurās ir vislielākais skaits tādu mājsaimniecību, kurām ir paņemts kredīts, un, kā mēs zinām, tā ir ļoti laba augsne arī negodprātīgiem augļotājiem. Nesamērīgu soda sankciju dēļ līdz šim ļoti daudzas ģimenes ir zaudējušas savus mājokļus, izvēlējušās pamest valsti, lai varētu ne tikai izpildīt savas kredītsaistības, bet arī samaksāt pārlieku lielos soda procentus, kas šādiem aizņēmumiem ir tikuši aprēķināti. Tāpēc politiķiem tas bija ļoti svarīgs uzdevums – ierobežot šādu visatļautību.

Šodien ir pieņemts trešajā lasījumā likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, kas paredz maksimālo līgumsoda apmēru ierobežot: kopumā tas nevarēs būt vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Šodien Saeimas sēdē bija ļoti daudz debašu par šo tēmu. Bija deputāti, kas uzsvēra, ka nedrīkst iejaukties komersantu savstarpējās attiecībās, ka tādējādi tiek traucēta uzņēmējdarbība. Taču, mūsuprāt, sociālā drošība, kas Latvijā šobrīd daudzām ģimenēm tiek apdraudēta šo pārlieku lielo kredītsaistību dēļ, ir vissvarīgākā. Ja būs nepieciešami kādi grozījumi vai precizējumi, tad Saeima, protams, savu darbu pie šiem jautājumiem turpinās arī rudens sesijā un tai pēc iespējas ātrāk būtu pie šiem jautājumiem jāatgriežas.

Visbeidzot es vēlos jūs visus sveikt svētkos, kā saka tautasdziesma: „Līgodama vien atnāca tā līksmā Jāņu diena.” Un es tiešām novēlu, lai arī jums šī diena ir līksma, priecīga, pavadot to kopā ar savu ģimeni, draugiem un atrodot laiku ne tikai darbam, bet arī labai atpūtai.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei-Ozolai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Šodien „Frakciju viedokļus” noslēgs Reformu partijas frakcijas deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (RP).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Esmu ne tikai Reformu partijas frakcijas deputāts, bet arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, un tāpēc šodien vairāk pievērsīšos tieši diviem, manuprāt, mūsu tautsaimniecībai ļoti svarīgiem likumprojektiem. Abi šie likumprojekti ir saistīti ar parādiem, parādu atmaksu, aizdevumu izsniegšanu un tā tālāk.

Pirmais. Šodien skatījām likumprojektu „Grozījumi Civillikumā”. Tajā galvenais strīda ābols bija līgumsods. Pirms pusgada Ekonomikas ministrija pieteica karu ātro kredītu jeb ātro aizdevumu sniedzējiem. Tieši līgumsods bija viens no stūrakmeņiem šai ātro kredītu sniedzēju, teiksim, patvaļai. Bija patīkami uzzināt, ka Juridiskā komisija ķērās klāt šim jautājumam, pēc savas iniciatīvas virzīja to un debatēja par iespējamiem risinājumiem.

Jāatzīst, ka rezultāts, kas ir sanācis... es skatos uz to ar divējādām jūtām. No vienas puses, ir ļoti labi, jo tas rezultāts, ko mēs ieguvām, lieliski ierobežos šo ātro kredītu devēju patvaļu, un, no šāda viedokļa, tas ir ļoti veiksmīgi – grozījumi ir izdevušies. Taču, no otras puses, tā kā Civillikums tomēr attiecas uz pilnīgi visām nozarēm, ne tikai uz ātrajiem kredītiem, bet uz jebkuru sadarbību starp diviem uzņēmējiem, mēs principā esam situācijā, ka tiks regulētas divu uzņēmēju savstarpējās attiecības, kuriem šobrīd šķiet, ka viss ir kārtībā. Viņi neprasa valstij neko, nelūdz, lai valsts kaut ko darītu šajā jomā, bet valsts ir izdarījusi un nolikusi viņus jaunā situācijā, kurai viņiem būs jāpiemērojas. Un tas ne vienmēr ir labi, un man bail, ka mēs, cenšoties, tā teikt, dārzā noindēt dažus kurmjus, nenoindējam gan viņus, gan arī paši sevi. Tādēļ es skatos ar nelielām bažām. Protams, ir iespēja veikt vēl papildu grozījumus speciālajos likumos (teiksim, attiecībā uz uzņēmumiem – Komerclikumā), bet tad sanāk, ka mēs tomēr radām sev varbūt papildu darbu.

Un papildu faktors bažām ir tas, ka tomēr šie grozījumi netika līdz galam izdiskutēti ar uzņēmēju organizācijām. Manuprāt, tā nav laba prakse. Manuprāt, vajadzēja daudz vairāk izskaidrot. Taču, protams, mēs atbalstījām šos grozījumus ar tādu kā... nedaudz avansā... Juridiskajā komisijā atbalstījām ar bažām. Ja kaut kas nebūs kārtībā, tad viņiem pašiem jānāk ar iniciatīvu to visu labot.

Kā otrs likumprojekts, kas svarīgs ekonomikai, šodien tika apstiprināts konceptuāli, tātad pirmajā lasījumā, likumprojekts „Kredītbiroju likums”, tātad valstij ir svarīgi radīt uzņēmējdarbībai labu vidi.

Neapšaubāmi, viena no Latvijas problēmām ir šāda: lai arī latviešiem ir teiciens, ka parāds nav brālis, tomēr reālajā dzīvē Latvijas iedzīvotāji... ne tikai iedzīvotāji, bet arī uzņēmumi bieži vien kavē maksājumus vai nesamaksā vispār un mēdz aizņemties (teiksim, kā ātro kredītu gadījumā) vairākās vietās, tā ka beigās netiek ar visu galā.

Ko paredz Kredītbiroju likums? Tas paredz, ka vienuviet saplūdīs informācija no visām valstī esošajām datubāzēm, kā arī no dažādiem... teiksim, telefona kompānijas sniegs informāciju par saviem, teiksim, labajiem un sliktajiem klientiem, un tādējādi, ja kāds klients aizies, teiksim, pēc ātrā kredīta vai pēc jebkura cita kredīta, tad kredītdevējs varēs redzēt, ka, piemēram, viņam nepatīk... ne pārāk patīk norēķināties, piemēram, par telefonu vai kādu citu pakalpojumu, un tad jau kredītdevējs varēs spriest, vai šādam klientam vajag aizdot vai nevajag aizdot.

Ko tas dos cilvēkiem? Principā tie, kas labi norēķinās par savām saistībām, varēs iegūt lielāku uzticamību aizdevēju acīs un saņemt kredītu vieglāk, ērtāk, par zemākiem procentiem, tātad par zemāku samaksu, un tas ir svarīgi. Savukārt tie, kuriem varbūt... kuri vieglprātīgāk izturas pret savām saistībām vai, teiksim, mēdz vispār šīs saistības nekārtot vai kuriem varbūt nav tik labu zināšanu... Tad kredītdevējs to redzēs un varēs izlemt, vai dot vispār vai varbūt iedot, bet ar augstākiem procentiem.

Šāda pieredze ir pasaulē, un pasaules pieredze rāda, ka tur, kur ir kredītbiroji, iedzīvotāji un uzņēmumi labāk norēķinās par savām saistībām un galu galā ieguvēji ir visi.

Jā, šī bija pavasara sesijas pēdējā sēde. Pirmssvētku gaisotnē gribu sveikt jūs tuvojošamies svētkos un novēlu jums labi nolīgot!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Vilnim Ķirsim no Reformu partijas frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Vēlot jaukus Vasaras saulgriežu svētkus, saku paldies, ka klausījāties. Uz sadzirdēšanos septembrī, kad Saeima rudens sesijā sāks darbu savās sēdēs! Visu labu!

Piektdien, 24.novembrī
14:30  Frakcijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētājas Ingunas Sudrabas tikšanās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V. E. Hayri Hayret Yalav