Priekšsēdētājs. Deputātu
kungi, lūdzu, ieņemiet vietas! 5.Saeimas rudens sesijas
pirmo plenārsēdi paziņoju par atklātu!
Lūdzu reģistrēties! Jā, lūdzu,
Budovska kungs! Reģistrēsimies, jā! Reģistrējas
visi. Lūdzu rezultātu. Ir reģistrējušies
77 deputāti. Lūdzu, atkārtojiet vēlreiz
reģistrāciju! Vai visi ir gatavi? Lūdzu, reģistrēsimies
vēlreiz! Kuram neparādās reģistrācija?
Pārbaudiet tūlīt! Seiles kundzei. Kuram vēl
neparādījās rezultāts? Pieejiet un pārbaudiet,
lūdzu! Vēl arī aizmugurē pieejiet, lūdzu,
pie Demokrātiskā centra... Vai tā ir "Lîdztiesība"?
Viss kārtībā? Visiem? Vai visi ir reģistrējušies?
Mēs atlikām pirmo reģistrāciju un paziņojām,
ka jāreģistrējas atkārtoti. Vai šobrīd
visi ir reģistrējušies? Vai visi nospieda pogu?
Vai visiem deg sarkanā lampiņa? Lūdzu rezultātu.
Tagad ir reģistrējušies 76 deputāti. Pēc
maza brītiņa būs izdruka un mēs pārbaudīsim,
vai tik tiešām šī reģistrācija
ir pareiza. Lūdzu, Budovska kungs!
M.Budovskis (LNNK).
Cienījamais sēdes vadītāj, kolēgas! Manī izraisīja izbrīnu sēdes vadītāja paziņojums par rudens sesijas sākšanu. Es atļaušos jums nolasīt dažus argumentus par to, kas liecina, ka es Berķa kunga teikto stipri apšaubu.
Pirmkārt, iepriekšējai sesijai jeb, pareizāk sakot, iepriekšējam darba cēlienam beidzoties, sēdes vadītājs Gorbunova kungs izteica tādu priekšlikumu, ka frakcijas padome 3.augusta sēdē pilnvarojusi viņu ierosināt Saeimā izskatīt jautājumu par Saeimas sēžu pārtraukšanu un noteikt nākamo sēdi tikai 9.septembrī. Šajā laikā, kā mēs jau zinām, strādās daudzas komisijas un arī frakcijas. Taču balsojums bija par to, ka mēs sēdes pārtraucam un nākamā sēde būs 9.septembrī. Arī visā tālākajā izdrukā neviens vārdā netiek atrasts par to, ka ir bijis balsojums par ārkārtas sesijas beigšanu. Pie tam to nosaka Kārtības rullis.
Tātad otrs arguments ir tāds, ka principā darbs netika pārtraukts. Mēs strādājām komisijās, mēs strādājām frakcijās. Tie iemesli, kāpēc mēs pārtraucām darbu sēdēs, - tas ir cits jautājums, taču principā darbs turpinājās.
Un visbeidzot. Es jūsu uzmanībai citēšu
Kārtības ruļļa 37.pantu, ka Saeimas sesijas
ir gan kārtējās, gan ārkārtējās.
Kārtējās ir trīs gadā: rudens sesija
- no rudens sākuma līdz Ziemassvētkiem... Un
tagad man atliek jautājums: vai ar Berķa kunga paziņojumu
mums ir sākusies rudens sesija? Vai Latvijā ir iestājies
rudens? Paldies.
Priekšsēdētājs. Mēs pieņemam zināšanai Budovska kunga paziņojumu, un es ierosinu pāriet pie jautājumu izskatīšanas.
Silāra kungs, lūdzu!
(I.Silārs kaut ko saka no vietas.)
Priekšsēdētājs. Jā,
tagad izdruka ir. Lūdzu Silāra kungu nolasīt,
vārdu sakot, pārbaudīt reģistrācijas
pareizību.
I.Silārs ("Latvijas ceļš").
Cienījamie kolēģi! Tātad pēc izdrukas mēs pārbaudām, vai visi tie, kuri ir klāt, ir atzīmēti kā reģistrējušies. Es nolasīšu tos, kuri parādās kā nereģistrējušies. Ja kāds iebilst, tad lūdzu pēc tam izteikt savu protestu.
Nav reģistrējušies (saukšu
alfabēta kārtībā): Eduards Berklavs,
Aivars Berķis...
Priekšsēdētājs. Es esmu zālē.
I.Silārs. Lūdzu, varbūt pēc
tam... Ilmārs Dāliņš, Olga Dreģe,
Māris Gailis, Anatolijs Gorbunovs, Māris Graudiņš,
Ernests Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš,
Janīna Kušnere, Uldis Lakševics, Aristids Lambergs,
Egils Levits, Voldemārs Novakšānovs, Valdis Pavlovskis,
Alfreds Rubiks, Anta Rugāte, Antons Seiksts, Jānis
Straume, Jānis Vaivads, Mārtiņš Virsis,
Joahims Zīgerists, Alfreds Žīgurs.
Priekšsēdētājs. Tātad Aivars Berķis ir zālē. Vēl Gaiļa kungs un Levita kungs ir zālē. Graudiņa kungu, Virša kungu, Žīgura kungu un Lakševica kungu lūdzu arī atzīmēt kā sēdē piedalījušamies. Līdz ar to mūsu sēde ir pilntiesīga.
Pārejam pie darba kārtības.
Šodien mums ir jāizskata šādi
jautājumi, un tos jūs varat aplūkot izdotajā
99.dokumentā. Jā, lūdzu, Budovska kungs!
M.Budovskis (LNNK).
Cienījamais sēdes vadītāj,
tā kā jūs manu paziņojumu pieņēmāt
tikai zināšanai un tālāk nekādā
veidā nereaģējāt, es frakcijas vārdā
lūdzu pusstundu ilgu pārtraukumu.
Priekšsēdētājs. Es lūdzu... (Zālē troksnis.) Lūdzu to iesniegt atbilstoši Kārtības rullim.
Lūdzu, Panteļējeva kungs!
A.Panteļējevs ("Latvijas ceļš").
Es vienkārši atgādināšu
procedūru. Ir divas iespējas: vai nu apvienība
"Tçvzemei un brīvībai"... Es atvainojos,
jo nedaudz sajaucu. Tātad vai nu LNNK iesniedz rakstiskā
formā attiecīgos pieprasījumus un tad par tiem
balso plenārsēde, vai arī, pamatojoties uz
Budovska kunga satraukumu, priekšsēdētājs
vienpersoniski var pieņemt lēmumu apmierināt
šo lūgumu un izsludināt pārtraukumu. Tā
ka, ja Berķa kungs piekrīt Budovska kunga lūgumam,
viņš var izsludināt arī personiski. Ja
ne, tad tādā gadījumā ir jābalso.
Tad ir jāiesniedz priekšlikums un tas jābalso
plenārsēdē.
Priekšsēdētājs. Sinkas kungs,
lūdzu!
J.Sinka ("Tçvzemei un brīvībai").
Sēdes vadītāja kungs, es tikai tagad aptvēru, ka Panteļējeva kungs arī ir sēdes vadītājs... Man šķiet, ka šādi punkti būtu paskaidrojami tiešām no sēdes vadības puses.
Taču otrajā gadījumā es
tomēr atbalstu Budovska kunga jautājumu. Es domāju,
ka tā nav nekāda frivola lieta un uz to vajadzētu
tomēr atbildēt ar paskaidrojumu vai atvainojumu,
ka nav izskaidrots, kad sākas mūsu rudens sesija.
Es šajā gadījumā arī esmu neskaidrībā
par to. Paldies.
Priekšsēdētājs. Labi, es
paskaidrošu. Mēs esam izpētījuši 1933.gada
precedentus šajā sakarībā, un, kā
jūs to varat redzēt Kārtības ruļļa
37.pantā, uz kuru atsaucās arī Budovska kungs,
mums patiešām Saeimas sesijas ir kārtējas
un ārkārtējas. Kārtējās
ir trīs reizes gadā: rudens sesija - no rudens sākuma
līdz Ziemassvētkiem, ziemas sesija - no Ziemassvētkiem
līdz Lieldienām un pavasara sesija - no Lieldienām
līdz vasaras sākumam. Ārkārtējās
sesijas var sarīkot katrā laikā. Tā sesija,
kas mums bija, tā bija ārkārtējā
sesija. Un, ja paskatāmies, kā ir noticis 1933.gadā,
tad redzam, ka 6.jūlijā plenārsēdi Saeimas
priekšsēdētājs ir beidzis ar vārdiem:
"Nâkošā sēde un nākošās
sesijas atklāšana šā gada 17.oktobrī
pulksten 17.00. Šī sēde un sesija slēgta."
Un viņš, pat sesiju slēdzot, Prezidija vārdā
novēl visiem deputātu kungiem labu atpūtu.
Tātad Saeima it kā devusies atvaļinājumā,
taču tas nav bijis atvaļinājums. To apliecina
tajā pašā dienā pieņemtais lēmums
piešķirt attiecīgajiem deputātiem viena
mēneša atvaļinājumu ārzemju ceļojumam...
(No zāles skan iebildumi.) Tātad atvaļinājumus
deputāti ņēma, katrs pieprasot šo atvaļinājumu
īpaši. Un tajā pašā laikā ir noturēta
ārkārtēja sesija, bet šī kārtējā
sesija tiešām sākās paredzētajā
laikā. Es uzskatu, ka mums ir jāpāriet uz rudens
sesiju un jāsāk šī rudens sesija, tā
kā tas ir paredzēts Kārtības ruļļa
37.pantā. (Budovskis no zāles iebilst.) Budovska kungs,
jums šajā iesniegumā ir jābūt 10 parakstiem.
M.Budovskis. Arī frakcijas vārdā...?
Priekšsēdētājs. Nav tāda varianta. Un tagad pāriesim pie mūsu darba kārtības.
Mūsu darba kārtībā tātad ir Saeimas Prezidijs ziņojumi, un nākamie ir ziņojumi par iesniegtajiem projektiem, par atvaļinājuma piešķiršanu un par uzticības izteikšanu veselības valsts ministram Normundam Zemvaldim. Un visbeidzot - memoranda projekts ANO Ģenerālajai asamblejai.
Lūdzu, Endziņa kungs!
A.Endziņš ("Latvijas ceļš").
Cienījamo priekšsēdētāj,
cienījamie kolēgas! Juridiskās komisijas vārdā
man būtu lūgums papildus iekļaut darba kārtībā
jautājumu par dažu tiesnešu atbrīvošanu
no amata pēc pašu iniciatīvas. Jautājums
ir izskatīts Juridiskajā komisijā, un mēs
nolēmām griezties ar šādu lūgumu
Saeimā. Runa ir par diviem Augstākās tiesas
tiesnešiem un par četriem rajonu un pilsētu
tiesu tiesnešiem. Lēmuma projekts ir sagatavots un
to var tūlīt nekavējoties izplatīt deputātiem.
Paldies.
Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par to! Kas piekrīt šā jautājuma iekļaušanai mūsu darba kārtībā? Tātad balsosim priekšlikumu par iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. 62 - par, 3 - pret, 3 - atturas. Līdz ar to jautājums ir iekļauts darba kārtībā.
Vai vairāk papildinājumu nav? Grīnblata
kungs, lūdzu!
M.Grīnblats ("Tçvzemei un brīvībai").
Godātais Prezidij, godātie Saeimas deputāti!
Pirmdien Saeimas Prezidijam ar vajadzīgo parakstu skaitu
tika iesniegti vairāki pieprasījumi, kurus deputāti
lūdza izskatīt kā steidzamus. Tātad viens
pieprasījums ir sakarā ar likumprojekta par Valsts
drošības komitejas materiālu izmantošanu un
pārbaudi kavēšanos. Otrs pieprasījums bija
sakarā ar diviem Ministru kabineta lēmumiem, kas
skar muitas tarifus un grozījumus Administratīvo pārkāpumu
kodeksā. Un trešais pieprasījums, cik es zinu,
bija LNNK frakcijas līdzīga satura pieprasījums.
Priekšsēdētājs. Jā, jums ir taisnība, Grīnblata kungs! Šie jūsu minētie pieprasījumi ir laikā iesniegti frakciju pārstāvjiem, tie ir arī savlaicīgi izdalīti, katru no tiem tiešām ir parakstījuši vismaz 10 deputāti un atbilstoši Kārtības ruļļa 107.pantam tie tiks celti Šodien Saeimai priekšā.
Tātad balsosim par darba kārtības
apstiprināšanu kopumā. Lūdzu! Vai Gravas
kundzei ir kas sakāms? Lūdzu!
I.Grava (DCP).
Par pirmo. Ārlietu komisijas vārdā mēs lūdzam šodien neuzskatīt memoranda projektu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai asamblejai. To vispirms vajag nodot Ārlietu komisijas izskatīšanai un tad pārnest uz nākamo sēdi. Tas ir mūsu lūgums Ārlietu komisijas vārdā.
Un arī DCP frakcijas vārdā mums
ir lūgums. Mēs pirmdien iesniedzām maiņas
variantu. Runa ir par Milberga kunga vadīto Parlamenta izmeklēšanas
komisiju. Mūsu frakcija lūdz nomainīt mūsu
deputātu Kārli Leiškalnu ar Aivaru Kreitusu. Mēs
to iesniedzām pirmdien Prezidijā.
Priekšsēdētājs. Tas ir paredzēts
ziņojumos beigās.
I.Grava. Nē, vajag iekļaut darba kārtībā.
Tātad iekļaut šo balsojumu par nomaiņu šīs
komisijas sastāvā - Kārļa Leiškalna
nomaiņu ar Aivaru Kreitusu.
Priekšsēdētājs. Kur ir iesniegums?
I.Grava. Pirmdien mums sekretāra pateica, ka
viņa ir aiznesusi.
Priekšsēdētājs. Nē,
Prezidijs tādu iesniegumu nav saņēmis.
I.Grava. Ja nobalsotu par iekļaušanu, tad
mēs to atnestu.
Priekšsēdētājs. To vajag iesniegt. Gravas kundze, jums ir taisnība! Sekretariātā tas ir ienācis. Mēs par to balsosim.
Attiecībā uz memorandu mēs lemsim tad, kad būsim nonākuši tieši pie šā jautājuma. Par to tātad būs atsevišķs balsojums.
Endziņa kungs, lūdzu!
A.Endziņš ("Latvijas ceļš").
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Memorands ir iesniegts patstāvīga priekšlikuma veidā. Šādā gadījumā, ja kaut vai viens deputāts iebilst, tad to uzreiz nekavējoties nevar izskatīt. Šeit, kā es sapratu, iebilst Ārlietu komisija, tātad ir pat vairāki deputāti. Līdz ar to tas ir nododams... Acīmredzot Prezidijam ir jālemj, ka tas ir jānodot Ārlietu komisijai, vai jārīkojas kā citādi, bet mēs to nevaram uzreiz izskatīt. (Zālē skan balsis, ka ir jābalso, ka tas ir desmit deputātu parakstīts priekšlikums.)
Es atvainojos - saskaņā ar Kārtības
rulli, ja tiek iesniegts patstāvīgs priekšlikums,
kuru tūlīt prasa iekļaut darba kārtībā,
un ja kaut vai viens deputāts iebilst, tad tas ir atliekams
un nav uzreiz skatāms.
Priekšsēdētājs. Tātad
jūs iesakāt balsot?
A.Endziņš. Kārtības rullis
to nosaka.
Priekšsēdētājs. Jā, Endziņa kungam ir taisnība. 97.pantā ir teikts: "Patstāvīgi priekšlikumi iesniedzami ar vismaz 10 deputātu parakstiem un apspriežami vienā lasījumā. Apspriešana notiek tanī pašā sēdē, kurā priekšlikums iesniegts, ja tam piekrīt iesniedzēji un neviens deputāts iebildumus neceļ." Ðoreiz iebildumi tiek celti, un tātad šajā sēdē šī apspriešana nevar notikt. Par to tādējādi nav jābalso.
Bez tam mēs esam nobalsojuši par Endziņa
kunga priekšlikumu sakarā ar tiesnešu atsaukšanu.
Tagad balsosim par darba kārtību kopumā.
(Budovskis no zāles iebilst.)
Mēs nobalsosim pēc kārtas un
tad... Tātad ir iesniegts ierosinājums LNNK frakcijas
vārdā: "Lûdzu sēdē 30 minūšu
pārtraukumu." Budovska kungs, Tabūna kungs...
Kopā ir 10 paraksti. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu!
Rezultātu! 49 - par, 12 - pret, 17 - atturas. Tātad
tiek pasludināts 30 minūšu ilgs pārtraukums.
Sāksim darbu pulksten 9.27.
Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Neredzu LNNK frakciju. Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu. Zālē 74 deputāti. Grīga kungs vēl klāt. 75. Berklava kungs. 76. Vai pārējā LNNK frakcija būs? Atkārtojiet reģistrāciju. Lūdzu, reģistrāciju vēlreiz! Es jūs lūdzu nekavēt. Lūdzu ieņemt vietas un reģistrēties. Budovska kungs, mēs atkārtojam reģistrāciju. Vai visi ir reģistrējušies? Lūdzu rezultātu. 83. Paldies.
Vai LNNK frakcijai būtu kādi paziņojumi?
Budovska kungs, lūdzu!
M.Budovskis (LNNK).
Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es atļaušos nolasīt LNNK frakcijas un frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" iesniegumu.
LNNK un frakcija "Tçvzemei un brīvībai"
atkārtoti lūdz Latvijas Republikas Saeimas 9.septembra
sēdes vadītāja Berķa paziņojumu
par 5.Saeimas ārkārtas sesijas kārtējās
sēdes sākšanu, precizējot savu izteikumu
sēdes sākumā. Lūdzam kā vienu no
pirmajiem izskatīt LNNK frakcijas un frakcijas "Tçvzemei
un brīvībai" pieprasījumus Ministru prezidentam
un finansu ministram sakarā ar Ministru kabineta lēmumiem
par muitas tarifu likmēm un grozījumiem administratīvo
pārkāpumu kodeksā. Paldies.
Priekšsēdētājs. Paldies.
Vai vēl kāds vēlas izteikties? Levita kungs.
"Latvijas ceļa" frakcija. Lūdzu!
E.Levits ("Latvijas ceļš").
Dārgie kolēģi, mums ir jākonstatē, ko mēs šodien darām un kur mēs šodien atrodamies. Ir izcēlies strīds, un daži apstrīd to, ka mēs esam sākuši kārtējo rudens sesiju, kā tas ir paredzēts Saeimas Kārtības rullī. Tas nozīmē, ka mums ir jāpaskatās, kā mēs esam strādājuši līdz šim. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 37.pantu ir iespējamas kārtējas un ārkārtējas sesijas. Ir trīs kārtējās sesijas: rudens sesija - no rudens sākuma līdz Ziemassvētkiem, ziemas sesija - no Ziemassvētkiem līdz Lieldienām un pavasara sesija - no Lieldienām līdz vasaras sākumam. Mēs tikām ievēlēti vasarā, un pēc ievēlēšanas Saeima sanāca un vairākām sēdēm. Mēs arī, visi to atceras, pasludinājām šīs sēdes par ārkārtas sēdēm. Taču mēs neesam izsludinājuši ārkārtas sesiju, jo tas arī būtībā nebija vajadzīgs. Mums bija vairākas ārkārtas sēdes, kurās tika pieņemti svarīgi lēmumi, Ministru kabineta likums un diskutētas dažas citas lietas, bet šodien mēs sanākam uz mūsu kārtējo sesiju. Izskatot Saeimas stenogrammas, mēs nevaram atrast nevienu konstatējumu par to, ka ir izsludināta ārkārtas vasaras sesija, tādas nav bijis. Paklausieties, ko teica Kramiņa kungs mūsu Saeimas pirmajā sēdē pēc ievēlēšanas, kas bija ārkārtas sēde. Es citēju: "Ar šiem Annas Brigaderes vārdiem es, šodien pildot man likumā uzticēto pienākumu atklāt 5.Saeimas pirmo sēdi, gribu sveikt tos tautas pārstāvjus..." Runa ir par 5.Saeimas pirmo sēdi, kura bija ārkārtas sēde. Te nekur nav teikts, ka mēs iesākām ārkārtas vasaras sesiju. Un arī turpmākās sēdēs šāda konstatējuma nav bijis. Un tas atbilst gan realitātei, gan arī vajadzībai. Mums nebija vajadzība izsludināt vasaras sesiju. Taču tagad ir pienācis laiks sākt strādāt kārtīgi, respektīvi, atbilstoši parastajai normālajai kārtībai. Un normālā kārtība ir definēta Saeimas kārtības ruļļa 37.pantā. Kārtējā sesija ir rudens sesija no rudens sākuma līdz Ziemassvētkiem. Un vai šodien nav sācies rudens? Paskatieties ārā.
Bet ir otra iespēja - izsludināt šo
sesiju par ārkārtas sesiju, taču mēs
nevaram šodien izsludināt ārkārtas sesiju
tāpēc, ka tas būtu pretrunā ar Kārtības
rulli, jo tur ir paredzēta kārtējā sesija.
Un kāda jēga kārtējo sesiju izsludināt
par ārkārtas sesiju, ja Saeimas kārtības
rullis paredz rudens sesiju, sākoties rudenim. Tātad
mēs esam sākuši kārtējo rudens sesiju,
rudens sesijas pirmo sēdi. Sēdes vadītāja
konstatējums ir pilnīgi pareizs un korekts, tas atbilst
Kārtības rullim, atbilst Satversmei un atbilst vajadzībai.
Priekšsēdētājs. Paldies.
Sinkas kungs. Pēc tam Budovska kungs.
J.Sinka ("Tçvzemei un brīvībai").
Sēdes vadītāja kungs! Mani vēl
būtu ļoti nopietni jāpārliecina ģeogrāfiem,
ka rudens nesākas, respektīvi, ka rudens sākas
pirms 21.septembra. Iepazīstoties ar brīvvalsts vēsturi,
redzams, ka rudens sesijas nesākās pirms oktobra.
Es varētu piebilst, ka šī ir tā vasaras
sesija, kas nesākās ar vasaras sākumu, bet kaut
kur vidū, un turpinās vēl tagad. Bet paskatīties
pa logu ārā un pateikt, ka rudens jau ir sācies,
ir gan mazlietiņ frivoli. Paldies.
Priekšsēdētājs. Paldies.
Budovska kungs. Pēc tam Seiles kundze.
M.Budovskis (LNNK).
Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Lai gan mūsu tieslietu ministrs, skatoties pa logu, secināja, ka rudens ir sācies, es domāju, ka Latvijā ir pietiekami precīzi noteikta gadalaiku maiņa, un rudens Latvijā sākas 22.septembrī. Es domāju, ka mūsu skatiens pa logu ārā vai iekšā nenoteikts Latvijā gadalaiku maiņu. Tas pirmām kārtām.
Otrkārt, Kārtības ruļļa
39.pantā ir skaidri formulēts, ka ārkārtas
sesiju vai sēdi slēdz ar uzstādītās
darba kārtības izbeigšanu. Lūk, šāds
lēmums par noteiktas darba kārtības saturu
un apjomu ne reizi mums nav bijis formulēts, un mēs
neesam par to lēmuši, ka tā mums beidzas darba
kārtība šajā sesijā. Un es nepavisam
negribētu runāt par to, vai Kramiņa kungs
formulēja vai neformulēja sesijas nosaukumu. Manuprāt,
tā ir esošā sesija, kas nav beigusies. Mēs
to varam izdarīt, bet tad ir jautājums par rudens
sesijas sākšanos attiecīgajā brīdī.
Ja mēs atsaucamies uz Saeimas noteiktajām normām,
tad 81.pantā ir skaidri un gaiši noteikts - laikā
starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesība.
Tātad laikā starp Saeimas sesijām. Tātad,
cienītie kungi, es domāju, ka mums vajadzētu
precīzi noformulēt to darba kārtību,
ar kuru mēs beidzām šo nenoteikto, bet mūsu
izpratnē ārkārtas sesiju. Tātad arī
to godam beigsim, bet pēc tam ar attiecīgu lēmumu
noteiksim rudens sesijas sākšanos, varbūt mēs
to varam, pārkāpjot Kārtības rulli, noteikt
kādu dienu ātrāk, bet, manuprāt, ja mēs,
deputāti, paši pārkāpsim savu Kārtības
rulli, ja mēs atļausimies tā, kā tas ir
izdevīgi, tad nav labs ceļš sagaidāms. Es
visus aicinātu būt ļoti korektiem un, saprotot
šā notikuma svarīgumu, izlemt, kā mēs
rīkosimies tālāk. Vēlreiz atkārtoju:
Mūsu viedoklis - rudens sesiju šodien nevar sākt.
Mums vispirms ir jāpabeidz tā ārkārtas
sesija, kuru mēs esam sākuši. Formulēsim
darba kārtību, ar kuru mēs beidzam šo ārkārtas
sesiju, un pēc tam lemsim tālāk. Paldies.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
Seiles kundze, pēc tam - Prēdeles kundze.
A.Seile (LNNK).
Tā kā es jūtu, ka šeit trūkst
ģeogrāfijas speciālista, tad es paziņoju,
ka esmu ģeogrāfijas zinātņu doktore.
Rudens Latvijā, pēc visām manām iepriekšējām
ziņām, nav sācies. Bet man ir vēl viens
konstatējums, proti, ka mūsu Kārtības
rullis pašreizējā redakcijā daudzajos tulkojumus
ir nevis no papīra, bet no gumijas. Un tādēļ
es ļoti īsi gribu pateikt, lai jūs saprastu,
kādēļ notiek šī cīņa,
vai sākas rudens sesija vai turpinās kārtējā
plenārsēde. Tas ir jautājums par to, vai mēs
atļausim Ministru kabinetam vienpersoniski izlemt jautājumu
par muitu un nodokļiem, atbīdot malā Saeimu,
vai arī mēs, jūtoties atbildīgi tautas
priekšā, kas mūs ir ievēlējusi,
gribam izteikt savu viedokli. Diemžēl ne komisijās,
ne arī frakcijās šis jautājums nav apspriests,
līdz plenārsēdei šis jautājums nav
ticis novirzīts. Ja es būtu zinājusi, kā
Berķa kungs saka, ka mums bijis atvaļinājums,
es nebūtu visu šo laiku, kamēr nenotika plenārsēdes,
sēdējusi Zemes komisijā no 9 līdz 6
vakarā, es arī būtu braukusi mājās
un savā saimniecībā vākusi ražu.
Un tādēļ es lūdzu Berķa kungu piekrist
šim kompromisa variantam un šodien pasludināt kārtējās
plenārsēdes atklāšanu. Kas tā būs
- rudens, vasaras vai pavasara sesija, - to var lemt normāla
ekspertu komisija, kuru mums ir tiesības nodibināt,
vai arī mūsu pašu Juridiskā komisija var
izdarīt pēc tam šo slēdzienu. Turpināsim
darbu! Risināsim aktuālus jautājumus! Paldies
par uzmanību.
Priekšsēdētājs. Paldies.
Prēdeles kundze, pēc tam - Panteļējeva
kungs.
A.Prēdele (KDS).
Patiesībā Seiles kundze jau pateica visu
to, ko es gribēju sacīt. Frakcijas vārdā
es vēlreiz atgādinu, ka runa ir nevis par liriskām
pārdomām, vai ir sācies rudens vai nav, bet
gan par gluži konkrētu lietu, par frakcijas "Tçvzemei
un brīvībai" un LNNK protestu attiecībā
uz Ministru kabineta izdarīto Satversmes pārkāpumu.
Kristīgie demokrāti uzskata, ka 22.septembrī
sākas rudens.
Priekšsēdētājs. Paldies.
Panteļējeva kungs. Pēc tam - Levita kungs.
A.Panteļējevs ("Latvijas ceļš").
Paldies, cienījamais priekšsēdētāj! Es ļoti cienu ģeogrāfijas zinātņu doktorus un nākamgad es savam dēlam teikšu, ka viņam skola sākas vasaras vidū. Tā nu tas mums ir iekārtots Latvijā, kaut gan līdz šim visi skolnieki it kā uzskatīja, ka skolas sākas rudenī - 1.septembrī. Bet nu labi, nestrīdēsimies par to.
Protams, jautājums ir par ko citu. Jautājums
ir par šiem diviem pieprasījumiem, un man liekas komiski,
kāpēc mēs te tik šausmīgi cīnāmies
par to un vienkārši nepārejam pie darba kārtības
izskatīšanas un attiecīgo pieprasījumu izskatīšanas.
Jautājums ir ļoti vienkāršs. Seiles kundze
pateica, ka kāds grib atstumt Saeimu no nodokļu risināšanas
un tamlīdzīgiem jautājumiem. Es domāju,
ka nodokļus tas neskar, jo patlaban ir tikai nodokļu
lēmumu projekti, kuri Saeimai jāapstiprina. Ja kāds
kaut ko tiešām grib izdarīt, tad viņš
droši vien grib nomierināt tos nelegālos šnabja
tirgotājus, ka Saeima tūlīt sāks debatēt,
apturēs valdības lēmumu, Krištopana kungs
aizvedīs no noliktavas atpakaļ visus tos šnabjus
un atdos tiem spekulantiem, lai Latvijā veiksmīgi
varētu tirgot vēl trīs mēnešus,
kamēr mēs ar Seiles kundzi noskaidrosim, kad sākas
rudens. Paldies.
Priekšsēdētājs. Levita kungs.
E.Levits ("Latvijas ceļš").
Mums ir jābūt korektiem, kā Budovska kungs teica, un pie korektības pieder tas, ka, pirms mēs kādu sesiju slēdzam, mums tā ir jāatklāj. Bet mēs to neesam atklājuši, Budovska kungs, mēs neesam atklājuši ārkārtas vasaras sesiju. Mēs esam atklājuši ārkārtas sēdi, vairākas ārkārtas sēdes, bet mēs neesam atklājuši sesiju, tā ka mēs nemaz nevaram to slēgt. Budovska kungs grib slēgt kaut ko tādu, kas nemaz nav atklāts. Tas ir pirmais jautājums.
Otrais jautājums ir par šodienu. Vai mums
šodien ir jāatklāj ārkārtas pirmsrudens
sesija vai ārkārtas vasaras sesija, ja mēs
rudenī, respektīvi, oktobrī gribam atklāt
kārtējo rudens vai vasaras beigu sesiju? Kādēļ
mums tas jādara? Rudens ir jēdziens, kas nav saistīts
ar noteiktu datumu, mēs šodien varam atklāt rudens
sesiju un Berķa kungs to ir izdarījis. Mums šajā
gadījumā nav vajadzīgas ārkārtas
sesijas. Bet mēs nevaram neko slēgt, pirms mēs
neesam atklājuši. Tad mums ir jāatklāj šodien
jauna sesija.
Priekšsēdētājs. Grīnblata
kungs un pēc tam Kostandas kungs.
M.Grīnblats ("Tçvzemei un brīvībai").
Godātais Prezidij, godātie Saeimas deputāti! Šeit tika pateiktas daudzas vērtīgas un interesantas domas. Taču es gribu uzsvērt dažas nianses. Diez vai bija korekts Panteļējeva kunga aizrādījums, ka šeit kāds grib traucēt nelegālās alkohola tirdzniecības apkarošanu. Mēs visā pilnībā piekrītam, ka šī lieta ir jāapkaro, un es vienkārši atļaušos citēt divas rindiņas no mūsu pieprasījuma pašām beigām: "Atbalstot nepieciešamību papildināt un grozīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, lai efektīvāk apkarotu nelegālo alkohola tirdzniecību un citus pārkāpumus, mēs tomēr konstatējam, ka Ministru kabinets abos minētajos gadījumos - gan attiecībā uz Administratīvo pārkāpumu kodeksu, gan attiecībā uz muitas tarifiem - pēc būtības ir veicis antikonstitucionālas darbības un radījis bīstamu precedentu Satversmē noteikto likumdošanas procedūru neievērošanai. Tāpēc ierosinām izskatīt jautājumu par Ministru kabineta pilnvaru pārsniegšanu, nevis par to, vai vispār šādi grozījumi ir vajadzīgi. Jā, mēs piekritīsim, ka tie ir vajadzīgi, taču Ministru kabinets nevar rīkoties tā, ka sāk ar muitas tarifiem un alkoholu un beidz ar daudz ko svarīgāku bez Saeimas ziņas. Tālāk par to, kas te tika runāts.
Berķa kungs minēja argumentu - par ārkārtas sesiju jūlijā un rudens sesijas sākuma nolikšanu uz 17.oktobri. Tas mani nekādi nepārliecina par to, ka 9.septembra sēde būtu rudens sesijā. 17.oktobris, jā, bez šaubām.
Tālāk par to, ko teica Levita kungs.
Tas, protams, ir visai būtiski. Tātad tā - it
kā vasarā neesot bijusi ārkārtas sesija,
bet esot bijusi vesela sērija ārkārtas sēžu.
Arī tādā gadījumā es uzskatu, ka
šodien ir tikai ārkārtas sēde, nevis rudens
sesijas sākums, tāpēc mūsu iebildumi
par Ministru kabineta lēmumu paliek spēkā,
jo šeit ir... (Iebildumi no zāles.) Es tikai pabeigšu
savu domu. 81.pantā ir runa par to, ko Ministru kabinets
nedrīkst darīt sesiju starplaikā. Tas ir pateikts
ļoti vienkārši: "Laikā starp Saeimas
sesijām Ministru kabinetam ir tiesības, ja neatliekama
vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks."
Ja nav bijis ārkārtas sesijas, kā saka Levita
kungs, tad nav bijis arī sesiju starplaika. Tātad
paliek spēkā šis iebildums, ka Ministru kabinetam
tomēr vajadzēja prasīt ārkārtas
sēdi šo jautājumu izskatīšanai. Tātad
nav bijis šā sesijas pārtraukuma. Tāds ir
mans arguments.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
Kostandas kungs! Pēc tam balsosim.
O.Kostanda (LNNK).
Cienījamie kolēģi, es arī
gribu uzdot to pašu jautājumu, ko Grīnblata kungs
jau izteica. Kas tad bija visas iepriekšējās
sēdes? Vai visas tās bija ārkārtas sēdes?
Tātad visas šīs sēdes bija ārkārtas
sēdes, bet tas nenozīmē, ka tā bija
ārkārtas sesija, ja? Tādā gadījumā
tiešām, ja visi piekrīt šim skaidrojumam un
atzīst, ka visas iepriekšējās sēdes
bija ārkārtas sēdes, tad arī šodien
mēs neko citu nevaram atklāt kā vienīgi
ārkārtas sēdi. Un tā būs līdz
brīdim, kad varēs sākt kārtējo,
tas ir, rudens, sesiju.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
Levita kungs!
E.Levits. Man ir konkrēta piezīme. Ja
mēs konstatējam, ka vēl nav sākusies
rudens sesija, ka vēl joprojām ir sesiju starplaiks
un valdība ir tiesīga 81.pantā noteiktajā
kārtībā rīkoties arī turpmāk
līdz formālai rudens sesijas atklāšanai...
Man ir ierosinājums atklāt kārtējo, rudens
sesiju.
Priekšsēdētājs. Tabūna
kungs, pēc tam - Budovska kungs.
P.Tabūns (LNNK).
Cienījamie kolēģi! Mēs
tērējam laiku un spēlējam "vistiņas".
Galu galā, ja jau mēs gribam šādā
veidā turpināt spēli, tad sāksim ar Kārtības
ruļļa grozīšanu, jo rudens patiešām
nevar iestāties tad, kad vienam vai otram, paskatoties pa
logu, tas ienāk prātā. Rudens sākas 22.septembrī.
Un tikai tad tas var sākties. Un Kārtības rullī
tas ir skaidri un gaiši uzrakstīts. Un nevajag tulkot.
Var jau izdomāt vēl desmit variantus. Parlaments
jeb Saeima, ir tiesīga izlemt šo jautājumu, bet
tad jāgroza Kārtības rullis un jānoteic,
ka rudens sesiju (varbūt to vairs nesauksim par rudens sesiju)
sākam ar 9.septembri. Citādi nevar. Sāksim ar
Kārtības ruļļa grozīšanu un nespēlēsim
"vistiņas".
Priekšsēdētājs. Paldies, Tabūna kungs, bet mēs, kā jūs jau redzat, patiesību sakot, esam jau sākuši apspriest LNNK iesniegumu. Es uzaicinu balsot par šā jautājuma iekļaušanu mūsu darba kārtībā.
Panteļējeva kungs, par procedūru?
A.Panteļējevs. Es saprotu, ka tad, ja
mēs gribam apspriest pieprasījumus, ir nepieciešamas
divas procedūras. Ir jābalso par pieprasījuma
steidzamību, un tikai tad, ja mēs nobalsojam par
tā steidzamību, varam pāriet pie tā apspriešanas.
Ja pieprasījums netiek atzīts par steidzamu, tad tas
virzāms uz Pieprasījumu komisiju Kārtības
rullī noteiktajā kārtībā tāpat
kā visi citi pieprasījumi. Tā ir jādara,
nevis vienkārši jāiekļauj darba kārtībā.
Tas nav tas jautājums.
Priekšsēdētājs. Nē,
mums jābalso par to, vai mēs šo pieprasījumu
izskatām pirmo. (No zāles skan iebildumi.) Jā,
atbilstoši tam, kā to Budovska kungs prasa.
A.Panteļējevs. Nē, ja jautājums
ir par steidzamību un ja mēs izskatām to pirmo,
tad man nav iebildumu.
Priekšsēdētājs. Jā, runa ir par to, vai mēs šo pieprasījumu izskatām pirmo. Tādā veidā. Vai kādam ir protesti? Es domāju, ka balsosim par to. Tātad LNNK frakcija un frakcija "Tçvzemei un brīvībai" atkārtoti lūdz sēdes vadītāju paziņot par 5.Saeimas ārkārtējās sesijas kārtējās sēdes sākšanu, kā arī precizē savu izteikumu sēdes sākumā: "Lûdzam kā vienus no pirmajiem izskatīt LNNK frakcijas un frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" pieprasījumus Ministru prezidentam un finansu ministram sakarā ar Ministru kabineta lēmumiem par muitas tarifu likmēm un grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā." Saskaņā ar mūsu darba kārtību, kā jūs redzat, šos pieprasījumus ir paredzēts izskatīt pēc jautājuma par atvaļinājumu piešķiršanu. Tātad balsosim par to, vai plenārsēdes dalībnieki piekrīt, ka mēs šos pieprasījumus izskatām pirmos.
Jā, lūdzu, Budovska kungs!
M.Budovskis (LNNK).
Piedodiet, priekšsēdētāja kungs! Mūsu pieprasījuma 1.punktā ir skaidri un gaiši formulēts, ka jums, Berķa kungs, ir jāizdara korekcijas savā formulējumā. Un šajā gadījumā jūs negriezieties pie sesijas, jo šā pieprasījuma 1.punkts skar tikai jūs.
2.punkts - jā, tur ir runa par to, lai mēs
izskatītu LNNK un frakcijas "Tçvzemei un brīvībai"
pieprasījumu. Taču tanī pašā laikā
es gribētu teikt, ka tad, ja jūs uzturat spēkā
to, ka tagad sākas rudens sesija, tad, lūk, par to
zālē ir jābalso, jo mēs pret to protestējām.
Citādi, cienītie kolēgas, mēs atvirzāmies
no pamatidejas. Ja mēs tagad sākam runāt, ko
izskatīt, un turpinām darbu, tad man ir jautājums:
kādā situācijā mēs turpinām
darbu - vai šī ir kārtējā ārkārtas
sēde vai šī ir rudens sesija? Tātad te
ir cits jautājums. Tāpēc, lūdzu, attiecībā
uz 1.punktu, Berķa kungs, uzņemieties šo drosmi
un izlemiet pats! Bet pēc tam par 2.punktu mēs runāsim
kopīgi.
Priekšsēdētājs. Jā,
es to esmu izlēmis. Šī ir rudens sesija. (Zālē
troksnis.) Šī ir rudens sesija, jo, kā jūs
jau saprotat, visu laiku runa ir par juridiskām niansēm,
kurās sava taisnība ir vienai pusei un sava taisnība
arī otrai pusei. Un es kā sēdes vadītājs
tātad uzņemot šo drosmi paziņot, ka šī
ir rudens sesijas pirmā sēde. Lūdzu, Endziņa
kungs!
A.Endziņš ("Latvijas ceļš").
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man tādā gadījumā ir jautājums: kas šeit ir rakstīts uz visiem dokumentiem, ko mēs šodien saņēmām? Te ir rakstīts: "Saeimas 1.sesijas dokumenta numurs". Apskatieties šeit augšā! Tā ir viena lieta.
Otra lieta. Es domāju, ka visi šie strīdi,
kad sākas rudens - 1.aprīlī vai 1.maijā,
arī ir absurds. Galu galā runa ir ne jau tieši
par konkrēto datumu. Šeit Kusiņa kungam stāv
stenogramma, apskatieties to, lūdzu! Jā, 1934.gada
grāmata. Un ziemas sesija 1934.gadā sākās
23.janvārī. Un par to lemj Saeima.
Priekšsēdētājs. Lūdzu, Turpināsim darbu! Tātad es ierosinu balsot par LNNK un "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu - šos pieprasījumus izskatīt pirmos. Par sesiju mēs esam jau pasludinājuši. Es esmu pateicis, ka šī ir rudens sesija, un par to nav vajadzības balsot.
Lūdzu, vēlreiz, Budovska kungs, es jums
dodu vārdu! Un es saku, ka par to nav vajadzības balsot.
M.Budovskis (LNNK).
Cienījamais priekšsēdētāj,
cienījamie kolēgas! Nu tad, lūdzu, paņemsim
kaut vai vienu lapiņu rokā un izlasīsim šinī
gadījumā pieprasījumus. Skatieties, kas tur
ir rakstīts: "Saeimas 1.sesijā izstrādājamais
101.dokuments." Tātad - ko mēs turpinājām?
Kā mēs esam nonākuši pie 101.dokumenta?
Par ko tad te ir runa?
Priekšsēdētājs. Tās bija Saeimas sēdes. Es jums saku, Budovska kungs, ka, protams, mēs šo Kārtības rulli vēl nepazinām. Mēs nebijām pašā sākumā izdomājuši tādas nianses, bet ir taču jāiziet no šā juridiskā strupceļa. Es domāju, ka tie, kuri klausās šo translāciju, nesaprot, par ko tad īsti mēs te debatējam. Un es domāju, ka vismaz lauku cilvēkiem katrā ziņā būs pieņemams viedoklis, ka šī tomēr ir rudens sesija.
Lūdzu, balsosim par LNNK frakcijas un frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu - viņu pieprasījumus Ministru prezidentam un finansu ministram izskatīt pirmos. (No zāles kāds kaut ko sauc.)
Par steidzamību ir pēc tam. Tagad runa
ir par iekļaušanu darba kārtībā un
lai tos izskatītu pirmos.
No zāles. Par steidzamību vispirms...
Priekšsēdētājs. Nē, vispirms par izskatīšanu, - lai tos apspriestu pirmos. Jā, par steidzamību pēc tam...
Tātad, lūdzu, balsosim par to, ka mēs šos jautājumus izskatām pirmos. Balsosim, lūdzu! Mēs, Budovska kungs, balsojam jūsu pieprasījumu: "Lûdzu kā vienu no pirmajiem izskatīt LNNK frakcijas priekšlikumu." Balsosim! (Zālē troksnis.) Vai jūs esat nobalsojuši? Lūdzu rezultātu. Tātad par - 40, pret - 16, atturas - 7. 83 deputāti tātad ir... Līdz ar to mēs šo jautājumu izskatīsim kā pirmo. (Zālē visu laiku troksnis.) Lūdzu, nomierinieties un ieņemiet vietas!
Un tagad mēs balsosim par darba kārtību
kopumā, jo mēs to nenobalsojām. Un pēc
tam lemsim par steidzamību. Jā, tas ir pieņemts!
Tātad balsosim par darba kārtību kopumā
tādā veidā, ka par pieprasījumiem mēs
runāsim kā par pirmajiem. Balsosim darba kārtību
kopumā! Balsošanas laikā, Gravas kundze!
(I.Grava kaut ko saka no vietas).
Priekšsēdētājs. Mēs nobalsojām par jūsu izmaiņām! Jā, paldies! Lūdzu rezultātu. 46 - par, 8 - pret, 7 - atturas. Tātad par darba kārtību kopumā ir nobalsots. Un vēl mums ir jānobalso par Gravas kundzes priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā. DCP frakcija lūdz Saeimu tūlīt izdarīt izmaiņas Saeimas izmeklēšanas komisijas Latvijas Republikas Augstākās padomes un Ministru padomes darbības izvērtēšanai sastāvā. Tā ierosina Kārļa Leiškalna vietā ievēlēt Aivaru Kreitusu. Tādējādi nobalsosim arī par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 50, pret - 12, atturas - 13. Ir iekļauts.
Tālāk - par deputātu pieprasījumu. Līdz ar to mums tagad ir jābalso par pieprasījumiem. Ir pieprasījums Ministru prezidentam Birkavam un finansu ministram Uldim Osim: "Pieprasām sniegt paskaidrojumu Saeimas sēdē par šādu Ministru kabineta pieņemto normatīvo aktu tiesiskumu - par 31.08.93. 6.noteikumu "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", 3.noteikumu "Par grozījumiem un papildinājumiem muitas tarifos" un rīkojumu "Par naftas produktu ievedmuitas tarifu likmēm"".
Tātad atbilstoši Kārtības rullim lūdzu izteikties vienu "par" un vienu "pret" ðā pieprasījuma iekļaušanu kā steidzamu. Jā, par šā pieprasījuma steidzamību.
Lūdzu, kas vēlas izteikties? Panteļējeva
kungs. Tātad lemsim par to, vai šo pieprasījumu
atzīt par steidzamu.
A.Panteļējevs ("Latvijas ceļš").
Es domāju, ka varbūt pirmoreiz, ņemot vērā to, ka tiešām šis gadījums ir saistīts ar niansētu jautājumu un ar mūsu valdības uzsākto cīņu, kas bija jāuzsāk, pret spekulācijām un visām citām nekārtībām, mēs neiebildīsim pret to, ka tam ir jābūt pieprasījumam, ka uz šo pieprasījumu ir jāatbild un jāsagatavo attiecīgs lēmuma projekts.
Tomēr es uzskatu, ka šinī gadījumā
tiešām vajadzētu ievērot normālo
pieprasījumu izskatīšanas procedūru ar oficiālu
apspriešanu Pieprasīju komisijā, lai tā
tas būtu, - lai būtu normāla atbilde no valdības
puses, nevis izmantojot dažādas situācijas (arī
pāvesta klātbūtni), pārvērst šodien
to par politiskām debatēm. Tāpēc es
personiski iebilstu un uzskatu, ka mēs nevaram balsot par
steidzamību, jo es neuzskatu, ka mēs to šodien,
tūlīt pat, varam šeit sākt debatēt,
tāpēc vajag ļaut šim pieprasījumam
iet normālo gaitu caur Pieprasījumu komisiju un attiecīgajā
veidā tad arī darīt. Viens izsakās "par",
viens - "pret", es atvainojos... Tā ka man ir
tāds lūgums.
Priekšsēdētājs. Paldies,
Panteļējeva kungs! "Par" deputāti
jau ir izteikušies, vai kāds ir "pret" Lūdzu,
Budovska kungs!
M.Budovskis (LNNK).
Cienītie kolēgas, priekšsēdētāja
kungs! Es šobrīd esmu nedaudz izbrīnījies:
kādēļ Panteļējeva kungs runā
pret steidzamību? Lūdzu, paskatieties Satversmes 81.pantu!
Un, ja šeit ir runa par papildinājumiem un grozījumiem
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā,
tad tās ir Ministru kabineta noteiktās normas, kurām
ir likuma spēks arī tādā gadījumā,
pat ja mēs šodien sākam rudens sesiju, kas joprojām
ir strīdīgs jautājums. Tad pēc Saeimas
nākamās sesijas atklāšanas, ja tie 3 dienu
laikā nav iesniegti Saeimā, tie zaudē savu
spēku. Es domāju, ka neviens no mums šeit negrib
iestāties par to, ka šī alkohola nelegālā
tirdzniecība ir jāpārtrauc, te ir jābūt
pietiekami stiprām sankcijām utt. Es domāju,
ka tas viss ir mūsu interesēs, bet tādā
gadījumā, ja šobrīd Panteļējeva
kungs saka, ka nevajag to virzīt kā steidzamu... Tādā
gadījumā es nezinu, kad mēs to izskatīsim.
Tātad 3 dienu laikā, un pēc tam, ja mēs
sāksim strīdēties, tad tie zaudēs spēku.
Nē, cienītie kungi, mūsu interesēs nav,
lai tas zaudē spēku! Mūsu interesēs
ir tas, lai Latvijā būtu likumība - likumība
arī tanīs robežās, ko ir pieņēmusi
un akceptējusi Saeima.
Priekšsēdētājs. Paldies.
Tālāk balsosim. Kurš ir par šā pieprasījuma
atzīšanu par steidzamu? Lūdzu, balsosim! Viena
balss klāt. Lūdzu rezultātu. Jums neparādījās?
Nebalso tātad... Jūs esat "par" steidzamību?
Lūdzu rezultātu! 40 - par, 29 - pret, 15 - atturas.
Nav pieņemts. Tātad atbilstoši Kārtības
ruļļa 108.pantam, ja steidzamība tiek atraidīta,
tad pieprasījums nododams Pieprasījumu komisijai.
Par procedūru? Lūdzu!
I.Bukovskis ("Saskaņa Latvijai").
Cienījamie Saeimas deputāti! Mēs
pēc vēlēšanām, kad atnācām...
Priekšsēdētājs. Bukovska
kungs, lūdzu, runājiet mikrofonā! Citādi
mēs nedzirdam...
I.Bukovskis. Es biju pirmais, kas savā laikā
pateica, ka jāpasludina ārkārtējā
sēde. Tad tā sēde bija pasludināta,
bet pēc tam viss aizmirsās. Mums šobrīd
ir jāatrisina šis jautājums. Mēs visu laiku
tagad saskarsimies ar šo jautājumu. Un tā vietā,
lai strādātu, mēs visu laiku apstrīdēsim
savu lēmumu likumību. Tāpēc es tomēr
prasu izlemt šo jautājumu šobrīd. Piemēram,
var nobalsot, vai pasludināt šobrīd šo sesiju
par ārkārtēju, taču šo jautājumu
neizlemt mēs nevaram. Augstākā padome tā
darīja - kad viņi redzēja, ka jautājumu
nevar izlemt, viņi pagrieza galvu uz otru pusi un izlikās,
ka šā jautājuma nav. Taču jautājums
tomēr ir, un es negribu, lai Saeima izskatītos tāda
pati kā Augstākā padome.
Priekšsēdētājs. Bukovska kungs, šī plenārsēžu likumība nav atkarīga no tā, vai tās ir ārkārtējas vai kārtējas.
Tātad ķersimies pie darba kārtības
atbilstoši pirmajam punktam, taču sākumā
būs pārtraukums līdz pulksten 10.45.
Priekšsēdētājs. Lūdzu, kungi, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu!
Tātad Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisija ir iesniegusi grozījumus likumā "Par
Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu
un apdzīvoto vietu statusu". (72.dokuments). Lagzdiņa
kungs, vai jums ir kas ko teikt? Par procedūru? Par būtību.
Lūdzu!
J.Lagzdiņš ("Latvijas ceļš").
Godātais priekšsēdētāj,
kolēģi deputāti! Ierosinu Saeimai noteikt,
ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija līdz
15.septembrim apkopo saņemtos priekšlikumus un iesniedz
likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Šādu
pašu termiņu ierosinu noteikt arī attiecībā
uz nākamo likumprojektu par grozījumiem pašvaldību
likumos.
Priekšsēdētājs. Paldies. Tātad Saeimas Prezidija slēdziens bija nodot šo likumprojektu apspriešanai Juridiskajā komisijā un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija apkopo saņemtos priekšlikumus un iesniedz minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimā. Tagad Lagzdiņa kungs lūdz iesniegt šos priekšlikums līdz 15.septembrim. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu lēmumu? Nav. Tātad minētais likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai.
Nākamais ir jautājums par pašvaldībām. (71.dokuments). Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi grozījumus likumos par rajona pašvaldību, par pilsētas pašvaldību, par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību un par pagastu pašvaldību. Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā arī noteikt, ka tā apkopo saņemtos priekšlikumus un iesniedz minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimā. Lagzdiņa kungs tātad lūdza priekšlikumus arī šim likumprojektam iesniegt līdz 15.septembrim. Vai ir kādi iebildumi? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Tālāk ir izskatāms 82.dokuments. Deputāti: Kide, Zaščerinskis, Kaža, Ameriks, Jānis Jurkāns un Lucāns ir iesnieguši grozījumus un papildinājumus Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 28.oktobra lēmumā "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms 1914.gada 1.augusta dzīvoja Latvijas robežās, un viņu pēcnācējiem". Saeimas Prezidijs ierosina iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir kādi iebildumi vai piezīmes?
Lūdzu, Panteļējeva kungs!
A.Panteļējevs ("Latvijas ceļš").
Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es runāšu daļēji par šo likumprojektu un arī par 82.dokumentu, bet pēc tam izteikšu argumentus. Tādā pašā mērā tas skars arī 80., 78., 85., 83. un vēl arī 92., 93., 94. un 95.dokumentu. Visi šie likumprojekti, kas te tiek izvirzīti, faktiski ir viena liela konceptuāla jautājuma atsevišķas sastāvdaļas.
Šis konceptuālais jautājums ir par Latvijas Republikas iedzīvotāju tiesisko noregulējumu - tas ir jautājums par to cilvēku statusu, kuriem nav pilsonības, un citiem tamlīdzīgiem jautājumiem. Tāpēc šajā sakarā man liekas nepiedodama šo jautājumu šāda politiska fragmentācija, kas pašlaik notiek, - ka dažādas grupas, dažādas frakcijas iesniedz priekšlikumus, kuri atšķiras laikā un telpā, un pēc tam tie visi tiek izskatīti komisijā. Es domāju, ka tas viss ir vienas koncepcijas sastāvdaļa. Un šīs koncepcijas noteikti viens no pamatlikumiem, viens no likumiem, ir arī likums par pilsonību, kura, kā jūs redzat, šajā sarakstā vispār nemaz nav.
Es zinu, ka vairākas frakcijas gatavo savus
likumprojektus par pilsonību, un droši vien vistuvākajā
laikā viņas tos iesniegs. Taču nedrīkstētu
būt šāda te jautājuma neloģiska risināšana,
jo ņemiet vērā, ka par katru dokumentu, ko
mēs šodien it kā ar Saeimas akceptu, pat neiedziļinoties
tajā, nododam komisijām, mēs uzņemamies
zināmu līdzatbildību par to, kas šajos dokumentos
ir, ar visām tām starptautiskajām komplikācijām
un sekām, kas no tā var izrietēt, ar visām
tām iekšējām problēmām, kuras
no tā var izrietēt. Tāpēc man būtu
priekšlikums par šiem konkrētajiem dokumentiem.
Es saprotu, ka mums pēc tam acīmredzot tik un tā
būs jābalso par katru dokumentu atsevišķi,
bet šiem konkrētajiem dokumentiem tāpat kā
pārējiem manis nosauktajiem dokumentiem, kuri skar
- atkārtoju vēlreiz! - šo te jautājumu
- jautājumu par pilsonību, jautājumu par pārējo
Latvijas Republikas iedzīvotāju tiesību un likumiskā
statusa definēšanu Latvijas Republikā - , es
iesaku šodien atraidīt to nodošanu komisijās
līdz tam brīdim, kamēr nav gatava un politiski
izšķirta pilsonības koncepcija. Un tad visi šie
jautājumi varētu būt vienā loģiskā
paketē kā viena apakšsastāvdaļa šim
te jautājumam, nevis tagad atraut risinājumu. Tāpēc
mans priekšlikums, konkrēti runājot par 82.dokumentu,
pašlaik ir atraidīt tā nodošanu komisijām.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
Kides kungs!
E.Kide (SL).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Latvijas Republikas Augstākā padome 1992.gada 20.oktobrī pieņēma lēmumu par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms 1914.gada 1.augusta dzīvojušas Latvijas robežās, un viņu pēcnācējiem. Jā, šis lēmums atzina, ka pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma pieder personas, kuras saskaņā ar 1919.gada 23.augusta likuma par pavalstniecību 1.pantu skaitījās Latvijas Republikas pilsoņi, ja viņi laikā uz 1914.gada 1.augustu dzīvoja Latvijas robežās, bet savu piederību pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma vienkārši nebija noformējuši. Tas attiecas arī uz šo personu pēcnācējiem ar nosacījumu, ka šīs personas lēmuma pieņemšanas brīdī dzīvo un ir pastāvīgi pierakstītas Latvijas Republikā un ka tās spētu reģistrēties līdz pagājušā gada 31.decembrim. Latvijā, cik zināms, šobrīd dzīvo vairāk nekā 40 tūkstoši šādu personu. Par šo jautājumu bija plašs raksts vakardienas "Neatkarīgajā Cīņā", kur ir izsmeļoši parādīts, ka viņi patiešām ir latvieši, kas mūžu nodzīvojuši šeit ar savām ģimenēm un strādājuši, viņu bērni šeit dzīvo, bet viņi neiegūs tiesības. Viņi nav mūsu pilsoņi tāpēc, ka šis lēmuma projekts iztecēja pirms laika un viņi Imigrācijas un pilsonības departamenta ierēdņu pretdarbības dēļ nespēja līdz šim laikam reģistrēties. Lai to visu labotu un lai to visu varētu novērst, frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputāti arī iesniedza šos labojumus minētajā likumā.
Lai šā labojuma nepieciešamību argumentētu, pasvītrošu labojuma būtību vēlreiz. Tā ir šāda: mēs liekam priekšā mainīt reģistrācijas termiņu no 1992.gada31.decembra uz 1993.gada 31.decembri. Tas dotu iespēju visiem, kas vēlas realizēt savas likumīgas tiesības un reģistrēties par pilsoņiem, - tas ir, šiem 40 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Labojumi nosaka arī dokumentu kopu, kuri nepieciešami, lai dokumentāri apstiprinātu visus tos nosacījumus, kuri noteikti lēmumā.
Treškārt, labojums paredz personai ne tikai reģistrēties, bet reģistrēties kā pilsonim. Tas ļautu realizēt brīvprātības principu izvēlē pievienoties pilsoņu kopai vai nē.
Un ceturtkārt. Labojums nepieciešams, lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu pret tiem cilvēkiem, no kuriem, kā es teicu, lielākā daļa šeit dzimuši, mūžu nostrādājuši un turpina šeit strādāt.
Un vēl. Tīri praktisku apsvērumu argumentācija. Kādēļ tad šāds labojums likumprojektā vajadzīgs tieši pašlaik? Panteļējeva kungs analizēja, kāpēc tas pašlaik nav vajadzīgs. Un kāpēc tas nevarētu gaidīt?
Pirmkārt, tādēļ, lai nedotu
precedentu, ka ierēdņi mūsu likumu var nepildīt,
jo šāda likuma nepildīšana mums republikā
vēršas plašumā un veidojas tiesiskais nihilisms.
Jūs to jūtat gan par nodokļu nemaksāšanu,
gan par visu citu normatīvo aktu nepildīšanu.
Tie ir pieņemti, bet tie netiek pildīti. Šis
ir vislabākais piemērs, jo tieši Imigrācijas
un pilsonības departaments ar tādu pieeju panāca
to, ka šis likums nespēja realizēties līdz
pagājušā gada 31.decembrim. Un pēc šā
likuma faktiski tikai divi pilsoņi no tiem 40 tūkstošiem
tika pievienoti kopai - ne naturalizēti, bet pievienoti.
Tas bija profesors Kalnbērzs un cienījamā Austra
Boļševica. Šis labojums, manuprāt, ir nepieciešams
arī tīri praktisku apsvērumu dēļ.
Proti, cienījamais Panteļējeva kungs, šodien
sākas īpašumu reģistrācija, īpašumu
atdošanas sertifikātu izsniegšana, un šī
nav naturalizācija, šī ir pilsonības atjaunošana.
Priekšsēdētājs. Lūdzu
nedebatēt! Debatēt varat nākt pie mikrofona!
E.Kide. Tāpat daudzi citi praktiski dzīves
jautājumi ir atkarīgi no tā, vai šis cilvēks
ir pieskaitīts pilsoņu kopai vai nav pieskaitīts
pilsoņu kopai, Un tagad es tomēr teikšu varbūt
nevietā, bet emocionāli. Vakar es biju dievkalpojumā,
ko vadīja pāvests Jānis Pāvils II, un
viņš lika, pasniedzot roku, vienoties, nedalīties,
nešķelties, bet cīnīties par mūsu
kopējiem mērķiem. Un man ir sāpīgi,
un, šķiet, tas nav īsti taisnīgi, ka vienai
daļai latviešu - kā mēs pareizi izdarījām
- piešķīra dubulto pilsonību, piešķīrām
par tiem, kuri nekad Latvijā nav bijuši, bet ir dzimuši
citā zemē un varbūt arī Latvijā
nekad nebūs, bet mēs viņiem piešķīrām
to pilsonību, lai nedalītu tautu. Tikai tagad var
būt daži izņēmumi, par kuriem te runās
sakarā ar nākamo likumprojektu. Bet tai latviešu
daļai, kas šeit dzīvo, kas nodzīvojusi mūžu
ar ģimenēm, runā latviešu valodā,
mēs pilsonību liedzam. Tāpēc man ir
tāds lūgums, cienītie deputāti, lai izpildītu
iepriekšējo Augstākās padomes lēmumu
un lai novērstu šo tiesisko neatkarību, balsot
par to, lai šo likumprojektu iekļautu izskatīšanai
parlamentā. Pretējā gadījumā, kā
es vēlreiz uzsveru, būs precedents jebkura mūsu
likuma nepildīšanai, jo šis bija mūsu pieņemtais
likums.
Priekšsēdētājs. Paldies, Kides kungs! Es lūdzu nākamos runātājus, ja tādi būs, runāt par to, vai iekļaut vai neiekļaut, jo likumus mēs apspriedīsim vēlāk. (Kide no zāles kaut ko piebilst.)
Paldies, Kides kungs! Endziņa kungs, lūdzu
par procedūru!
A.Endziņš (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj,
saskaņā ar Kārtības ruļļa 54.pantu,
diskutējot par jautājumu, vai nodot komisijām
vai ne, var uzstāties viens "par", viens - "pret",
un katrs runātājs drīkst runāt ne vairāk
kā 5 minūtes. Tāpēc es lūdzu ieslēgt
tablo, lai būtu redzams arī šis runas laiks. Citādi
mēs atkal mēģinām izvērst diskusijas
tur, kur to nevajag.
Priekšsēdētājs. Jā,
aizrādījums ņemts vērā. Kides
kungs, jums vārds replikai.
E.Kide. Atvainojos, ka nesekoju tam laikam, kas šeit
nebija nofiksēts, bet cienījamajam Endziņa
kungam es atļaušos teikt, ka tie cilvēki, par
kuriem mēs runājam šīs 5 vai 7 minūtes,
ir mūžu gaidījuši uz šā jautājuma
risinājumu, un jūs viņiem liekat nevis 5 minūtes,
bet daudz vairāk gaidīt.
Priekšsēdētājs. Kides kungs, bet runa jau ir par kārtības ievērošanu.
Es saprotu, ka vairāk iebildumu nav. Tātad mēs balsosim par Prezidija slēdzienu nodot šo dokumentu Juridiskajai komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu. Tātad kas ir par šā dokumenta nodošanu Juridiskajai komisijai? Lūdzu rezultātu. 37 - par, 27 - pret, 18 - atturas. Dokuments tiek atraidīts.
Nākamais ir 81.dokuments - Saeimas Ārlietu komisija ir nosūtījusi Saeimas Prezidijam likumprojektu "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem". Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka tās savus priekšlikumus divu nedēļu laikā iesniedz Ārlietu komisijai, kas minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem sagatavo izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.
Vai kādam ir iebildumi? Neredzu. Tātad likumprojekts tiek nodots visām Saeimas komisijām, kas divu nedēļu laikā iesniedz priekšlikumus Ārlietu komisijai.
Nākamais ir 80.dokuments. Es izstāstīšu tā būtību. Tātad deputāti Kide, Zaščerinskis, Jānis Jurkāns, Folkmane, Kaža un Ameriks ir iesnieguši grozījumus un papildinājumus Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 27.novembra lēmumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 15.oktobra lēmuma "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem" piemērošanu ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas Republikas pilsoņiem". Saeimas Prezidijs liek priekšā šo iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai.
Lūdzu, Panteļējeva kungs!
A.Panteļējevs. Jā, es jau teicu savā iepriekšējā uzstāšanās reizē, ka mēs aicinām pašlaik atraidīt visus likumprojektus, kas skar pilsonības problēmu, lai arī kādā izpausmes aspektā tie būtu, sakarā ar to, ka vispirms jāizšķiras par to, kādam jābūt Pilsonības likuma konceptam. Arī Kides kunga runa nedaudz mani provocēja dot sīkākus paskaidrojumus, ka arī Pilsonības likums nav tikai naturalizācijas likums. Naturalizācija ir viena daļa no tā. Pilsonības likums satur arī definējumu, kas pie pilsoņu kopas jau pieder bez naturalizācijas, un šajā definējumā var tikt iestrādātas jūsu 82.dokumentā ietvertās tēzes, kādā veidā reģistrējušies cilvēki, līdz kādam termiņam un vai ir piemērojams Augstākās padomes lēmums vai ne. Tā kā tikai viena Pilsonības likuma daļa ir naturalizācija. Paskatieties Latvijas Pavalstniecības likumā - tur vispirms bija daļa, kas fiksēja, kas ir pilsoņi bez jebkādas naturalizācijas.
Es atkārtoju vēlreiz, lai nebūtu
šādu pārpratumu gan tajā, gan citā
jautājumā, gan arī šajā jautājumā,
kas no vienas puses skar Pilsonības likumu, bet no otras
puses, arī Vēlēšanu likumu, kas tika pieņemts
un kas zināmā mērā sāk runāt
par spēles noteikumiem uz aizmuguri, ja tā var teikt,
par spēles noteikumiem, par to mainīšanu spēles
laikā. Es tā domāju... Un aicinu pašlaik
atraidīt šo likumprojektu par nodošanu komisijām.
Priekšsēdētājs. Jā.
Lūdzu!
A.Ameriks (SL).
Domāju, ka šodien jau ļoti simptomātiski bija tas, ka mēs strīdējāmies par to, vai ir rudens vai nav. Tieši tādā pašā veidā tagad Panteļējeva kungs ļoti pārliecinoši uzsver to, ka visi jautājumi tiks atrisināti Pilsonības likumā, kurš būs. Visu cieņu! Es ceru, ka tas būs, bet pagaidām, redzat, gaidot to, kas būs, un to labo, gaišo un skaisto, kas būs tajā likumā ielikts iekšā... Bet pagaidām mēs to likumu neesam sagaidījuši. Mēs tikai solām. Jūs zināt to latviešu teicienu, ka solīts makā nekrīt. Un mums ir jādzīvo šodien. Mums ir jādzīvo pēc tiem likumiem, kas ir pieņemti šodien, kas ir pieņemti vakar un aizvakar. Un, reāli izejot no tā, mūsu frakcija ierosina šos labojumus tajos eksistējošajos likumdošanas aktos, kas darbojas šodien. Ja tik tiešām būs tas pilnīgais un pilnīgi izstrādātais Pilsonības likums un visi labojumi, viss, kas šobrīd ir labākais, būs ņemts vērā šajā Pilsonības likumā, ko neviens vēl nav redzējis un ko "Latvijas ceļš" izstrādā... Jā, bet vēl neviens nav iesniegts Saeimā...
Tātad runa ir par vienu. Es gribētu
īsi pateikt par šo ierosinājumu, kuru mēs
iesniedzām šeit. Tas skar tikai divas cilvēku
grupas, proti, tos cilvēkus, kas šobrīd būs
visaugstāko institūciju, tas ir, Ministru kabineta
un parlamenta locekļi. Šobrīd, kad Latvija ir neatkarīga
valsts, tiem cilvēkiem, kas ar tautas uzticību ir
kļuvuši par Ministru kabineta un parlamenta locekļiem,
es domāju, noteikti būtu jāizšķiras
par to, kuras valsts pilsoņi viņi ir, sēžot
Ministru kabinetā vai parlamentā. Šī izšķiršanās
būtu jāizdara, un ar šo labojumu mēs gribam
to panākt. Mēs negribētu to izdarīt
tādā veidā, lai šis likums būtu ar
atpakaļejošu datumu. Mēs uzskatām, ka reāli
tas ir uz perspektīvu domāts, un šobrīd
es domāju, ka visiem mums tas darītu godu, ja tiklab
tie, kas sēž parlamentā un pieņem likumus,
kā arī tie, kas pilda šos likumus kā valdības
locekļi, tomēr būtu tās valsts pilsoņi,
kuras intereses viņi realizē.
Priekšsēdētājs. Paldies. Tātad mums ir Prezidija priekšlikums nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai un ir Panteļējeva kunga priekšlikums atraidīt. Balsosim tātad par Prezidija priekšlikumu - nodot likumprojektu Juridiskajai komisijai. Lūdzu rezultātu. 33 - par, 33 - pret, 14 - atturas. Tātad likumprojekts ir atraidīts.
Par valsts budžetu. 98.dokuments. Saeimas Saimnieciskā komisija ir iesniegusi grozījumus Latvijas Republikas 1993.gada 23.marta likumā "Par valsts budžetu 1993.gadam". Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kā arī nosūtīt Ministru kabinetam un noteikt, ka iesniegtos priekšlikumus... (No zāles iebildumi.) Vienu mirklīti! Jā, piedošanu, šeit ir maiņa. 74.dokumenta vietā ir 98.dokuments. Es atvainojos.
Lūdzu, Karnupa kungs!
V.Karnups (LNNK).
Cienījamie kolēģi, ja jūs
skatāties 98.dokumentu... (Tālāk turpina runāt
bez mikrofona.)
Priekšsēdētājs. Es atvainojos, Karnupa kungs, tātad Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kā arī nosūtīt Ministru kabinetam un noteikt, ka iesniegtos priekšlikumus apkopo Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un sagatavo minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai ir kādi iebildumi? Neredzu. Tātad likumprojekts tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un arī Ministru kabinetam.
Tālāk 77.dokuments. Ārlietu komisija
iesniedz likumprojektu par Latvijas Republikas valdības
un Ķīnas Republikas, respektīvi, Taivānas
valdības līgumu par savstarpēju ieguldījumu
veicināšanu un aizsargāšanu. Saeimas Prezidijs
liek priekšā iesniegto likumprojektu nodot Budžeta
un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu
komisija apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo minēto
likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai
Saeimas plenārsēdē. Vai ir iebildumi? Lūdzu,
Karnupa kungs!
V.Karnups. Man gan tikai paskaidrojums...
Priekšsēdētājs. Tad nevajag. Paldies. Tātad, ja iebildumu nav, tad likumprojekts tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.
Tālāk ir likumprojekts. Deputāti
Straume, Sinka, Grīnblats, Mīlbergs un Dāliņš
ir iesnieguši likumprojektu "Par papildinājumiem
un grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par
privatizācijas sertifikātiem"". Tas ir 78.dokuments.
Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu
nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības,
agrārās un reģionālās politikas
komisijai. Lūdzu, Panteļējeva kungs!
A.Panteļējevs (LC).
Jā. Diemžēl tā iznāk. Es saprotu, ka tagad vienas politiskās nometnes simpātijas pret šo dokumentu mainās uz otru pusi. Bet, tā kā "Latvijas ceļš" vēlas būt konsekvents, mēs sakām vēlreiz, ka lūdzam pašlaik atraidīt visus likumprojektus, kas skar jautājumu par pilsonību un nepilsoņu tiesiskā statusa noregulējumu. Šis likumprojekts skar tieši to, kaut arī no virsraksta tas neizriet. Tur ir arī virkne citu grozījumu, kuri būs turpmāk un par kuriem mēs runāsim.
Atbildot uz Amerika kunga apgalvojumu, es gribu teikt,
ka faktiski frakcijās tiek apspriesti vismaz trīs
alternatīvi pilsonības likumprojekti, kas acīmredzot
parādīsies vistuvākajā laikā plenārsēdē.
Es piedāvāju šo likumprojektu, tāpat kā
es piedāvāju iepriekš "Saskaņas Latvijai"
iesniegtos projektus, atraidīt tieši ar to pašu
motivāciju.
Priekšsēdētājs. Vai ir vēl
kādi... Lūdzu, Grīnblata kungs!
M.Grīnblats (TB).
Godātie deputāti, es gribu vērst uzmanību, lūk, uz ko: kaut arī šajos labojumos, kā redzams, ir runa par Latvijas iedzīvotājiem un Latvijas Republikas pilsoņiem, pats likums un mūsu paredzētie grozījumi tajā nekādi nedefinē to, kas ir Latvijas Republikas pilsoņi un kas ir iedzīvotāji. Tas, dabiski, izriet no citiem likumiem. Tas to nepavisam neskar. Šeit ir vairāki būtiski punkti, kas toties skar sertifikātu izmantošanu. Šis izmantošanas veids pašlaik galīgi nav noregulēts. Un, kā mēs redzam, tad sekas, kas saistītas ar sertifikātu uzpirkšanu, var būt visai sarežģītas un grūti prognozējamas. Visi šie bēdīgie piemēri, kad sertifikātus 28 latu nomināla vietā uzpērk par vienu latu, - kā tas atsauksies uz īpašuma koncentrāciju nākotnē un pašlaik to slāņu rokās, kuriem jau tāpat ir līdzekļi? vai tiks sasniegts šo sertifikātu patiesais mērķis - izlīdzinātas iespējas valsts uzņēmumu privatizācijā starp tiem, kam pašlaik nekā nav, un starp tiem, kam ir? Tātad šie mērķi ir stipri vien pretrunīgi un tieši tādēļ arī ir šie mūsu labojumi un grozījumi, kurus mēs jau bijām sagatavojuši samērā sen. Tas bija toreiz saistībā ar šā likuma apturēšanu. Tā kā apturēšana tika noraidīta, tad tagad ir šie grozījumi.
Kas attiecas uz pilsoņiem un iedzīvotājiem,
tad tas nekādi neskar pašus šos likumus - ne vienu,
ne otru. Tā ka es aicinu balsot "par" un nodot
šo projektu attiecīgajām komisijām.
Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas izteikties par šo jautājumu? Tātad mēs balsosim par Prezidija priekšlikumu - nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai. Balsosim "par" vai "pret" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu. Par - 24, pret - 45, atturas - 14. Tātad likumprojekta nodošana komisijām ir atraidīta.
Par tautas nobalsošanu. 84.dokuments. deputāti
Grīnblats, Sinka, Mīlbergs, Straume, Dāliņš
un vēl citi ir iesnieguši Saeimas lēmuma projektu
"Par Latvijas Republikas likuma "Par tautas nobalsošanu
un likumu ierosināšanu darbības atjaunošanu".
Saeimas Prezidijs ierosina šo dokumentu nodot Juridiskajai
komisijai. Vai ir kādi iebildumi? Birznieces kundze!
I.Birzniece (LC).
Procedūras jautājums. Man liekas tā,
ka starptautiskajām konvencijām mēs vienmēr
pievienojam tekstu klāt. Lēmuma projektam vai likumprojektam,
es proponēju, arī vajadzētu likt klāt
šo iepriekšējo likumu. Man tā nav. Šis
teksts būtu jāizdala visiem deputātiem, lai
var jēdzīgi izlemt šo jautājumu.
Priekšsēdētājs. Tas ir...
I.Birzniece. Lēmums ir, lai atjaunotu 1992.gada
20.jūnija likumu par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu.
Šo dokumentu nevar izvērtēt, ja nav likuma teksta
klāt. Ir? Man nebija.
Priekšsēdētājs. Tātad daļai no deputātiem ir šis 79.dokuments. Labi. Vai ir vēl kādi iebildumi? Es ierosinu balsot par šā dokumenta nodošanu Juridiskajai komisijai. Lūdzu rezultātu. 72 - par, 6 - pret, 4 - atturas. Dokuments nodots Juridiskajai komisijai.
Par tautas nobalsošanu - 79.dokuments. Deputāti Sinka, Mīlbergs, Straume, Dāliņš un Kostanda iesnieguši likumprojektu par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu". Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai. Vai ir kādi iebildumi? Neredzu. Tātad likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.
Nākamais mums ir 85.dokuments. Tas ir deputātu Grīnblata, Sinkas, Milberga, Straumes un Berklava likumprojekts "Par kļūdu un neprecizitāšu novēršanu Latvijas Republikas pilsoņu kopuma apzināšanas procesā". Prezidijs liek priekšā šo dokumentu nodot Juridiskajai komisijai.
Indulis Bērziņš - "Latvijas
ceļš".
I.Bērziņš (LC).
Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, tāpat kā visos iepriekšējos gadījumos "Latvijas ceļam" nevar būt dubultstandartu, un arī šeit mēs esam pret - tādēļ ka esam pret visu šo jautājumu izskatīšanu pirms Pilsonības likuma, kuru tiešām ceram drīzumā izskatīt.
Un vēl viens papildu arguments - pret. Ārlietu
komisija savā sēdē izskatīja šos
divus dokumentus - 85. un 83.dokumentu. Ārlietu komisijas
vairākums nobalsoja pret to, ka šis jautājums
tiktu izskatīts kā atsevišķs jautājums.
Tas bija Ārlietu komisijas viedokli. Mēs - tātad
Ārlietu komisijas vadība - iesniegsim šo dokumentu
attiecīgajām komisijā, bet piekrītam,
ka problēmas, kas tur ir apskatītas, pastāv
un tās noteikti ir jārisina kopā ar Pilsonības
likumu, kopā ar visu šo paketi, nevis tikai ar Pilsonības
likumu. Tas vēl viens arguments pret. Es aicinu balsot
pret 85.dokumentu, pret tā nodošanu komisijām.
Priekšsēdētājs. Vai vēl
kāds vēlas izteikties? Grīnblata kungs!
M.Grīnblats (TB).
Godātie deputāti! Tātad lēmumprojekts ir tapis uz Pilsonības un imigrācijas departamenta iesniegtā ziņojuma pamata. Diemžēl sīkas kļūmes dēļ šis departamenta ziņojums ir piesprausts klāt pie 79.dokumenta, tas ir, pie iepriekšējā, nevis pie šā. Tātad varbūt deputātiem momentā nav skaidrs. To parakstījis departamenta direktors Pļavnieks. Un šeit ir uzrādīta vesela virkne dažādu tehnisku un juridisku neprecizitāšu, kas saistītas ar pilsoņu reģistrāciju un viņu kopuma apzināšanu. Šī pārbaude, kas būtu vajadzīga un ko paši departamenta darbinieki ir gatavi veikt, ir vēlama un nepieciešama vēl jo vairāk tāpēc, ka ir, protams, pieļautas arī kļūdas līdzšinējā procesā un ka Latvijas pilsoņu reģistrā tāda vai citāda iemesla dēļ ir cilvēki, kas nav Latvijas pilsoņi. Tādējādi šā kopuma precīza konstatēšana nekādi nevar tikt atlikta līdz jebkāda cita pilsonības jautājuma izskatīšanai. Vēl jo vairāk tāpēc, ka perspektīvā pienāks arī pašvaldību vēlēšanas. Un kas tad vēlēs?
Kā redzams šajā lēmuma projektā,
tad runa ir par sekojošo. Pirmais ir pats galvenais - tātad
uzdot organizēt un nodrošināt iedzīvotāju
reģistrā reģistrēto Latvijas Republikas
pilsoņu datu bāzes vispārēju un kompleksu
pārbaudi. Tas nav atkarīgs no kādām izmaiņām
pašā Pilsonības likumā kā tādā.
Tas ir darbs, kas ir jāveic, jo pretējā gadījumā
atkal būs tāda situācija, ka pēc kāda
laika šo jautājumu nerisinās vienkārši
tāpēc, ka ir pagājis pārāk daudz
laika un radies pārāk daudz neskaidrību. Tātad
šie argumenti ir, un, ja deputātiem būtu bijis
laiks, viņi būtu iepazinušies ar Pilsonības
un imigrācijas departamenta direktora ziņojumu, kurā
ir parādīts, kas līdz šim nav darīts
pietiekami pareizi un kas konkrēti būtu jādara,
lai šo reģistru savestu tehniskā kārtībā.
Runa tātad ir tieši par šo tehnisko kārtību,
nevis par tādu vai citādu politisku lēmumu,
kas attiecas uz pašu pilsonību. Tā ka es aicinu
balsot par šāda jautājuma iekļaušanu
darba kārtībā un par projekta nodošanu komisijai.
Lūdzu!
Priekšsēdētājs. Paldies, Grīnblata kungs! Vai vēl kāds vēlas izteikties? Tātad mums ir Saeimas Prezidija priekšlikums - nodot šo lēmuma projektu Juridiskajai komisijai, un ir Induļa Bērziņa ierosinājums to noraidīt.
Es lūdzu vispirms nobalsot par Prezidija priekšlikumu - lēmuma projektu nodot Juridiskajai komisijai. Lūdzu balsošanu. Rezultātu! 22 - par nodošanu, 51 - pret, 9 - atturas. Tātad - noraidīts.
Nākamais ir - 83.dokuments. Deputāti Grīnblats, Sinka, Mīlbergs, Straume, Dāliņš un vairāki citi ir iesnieguši grozījumus Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 2.februārī apstiprinātajā Pagaidu nolikumā par kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsonību zaudēja Latvijas Republikas pilsoņi, kas izstājās no Latvijas Republikas pilsonības. Saeimas Prezidija ieteikums ir nodot šo dokumentu Juridiskajai komisijai. Vai ir kādi iebildumi?
Lūdzu - Indulis Bērziņš no
"Latvijas ceļa".
I.Bērziņš (LC).
Cienījamie kolēģi, lai nekavētu
laiku, iepriekš minēto apsvērumu dēļ
mēs aicinām balsot pret, kaut arī tas ir it
kā formāls dokuments, bet mēs esam pret šo
problēmu risināšanu ar lēmuma palīdzību.
Pieņemsim kopēju paketi un beidzot tiksim ar to
galā. Šādā veidā - it kā kaut
ko labojot, - mēs visu laiku atliekam pamatjautājuma
risināšanu. Un tā tas reāli ir. Tā
ka, protams, mēs darīsim visu, lai mūsu variants
parādītos pēc iespējas ātrāk.
Parādīsies arī citi varianti, un pieņemsim
kopējo dokumentu ar visiem labojumiem, kuri būs nepieciešami,
kaut vai formālas dabas labojumiem.
Priekšsēdētājs. Paldies.
Vēl Karnupa kungs. Lūdzu, Karnupa kungs!
V.Karnups (LNNK).
Es aicinu deputātus balsot par šā
lēmuma izskatīšanu un negaidīt Pilsonības
likumu, jo mēs esam nonākuši strupceļā.
Pēc šā lēmuma tikai Augstākās
padomes Prezidijs varēja lemt, vai cilvēks var izstāties
no Latvijas Republikas pilsonības. Un kas ir noticis tagad?
Tā kā mums, paldies Dievam, vairs nav Augstākās
padomes, nav neviena, kurš būtu tiesīgs lemt par
tiem iesniegumiem, ko departaments saņem gandrīz
katru mēnesi, ja ne katru nedēļu. Šie iesniegumi
ir no cilvēkiem, kas grib atteikties no Latvijas valsts
pilsonības. Un tagad nav neviena mehānisma, kā
viņi var legalizēt šo atteikšanos. Es domāju,
ka tas būtu izsakāms ārpus kārtas, kaut
principā varētu piekrist dažām "Latvijas
ceļa" domām sakarā ar Pilsonības likuma
kopumu. Šo īpašo projektu es aicinu atbalstīt
un nodot komisijām.
Priekšsēdētājs. Paldies. Tātad balsojam. Vispirms balsojam par Prezidija priekšlikumu - nodot likumprojektu Juridiskajai komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu. Visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu. 34 - par, 25 - pret, 17 - atturas. Noraidīts.
Tālāk. Tirdzniecības likuma projekts.
73.dokuments. Tātad Saeimas Prezidijs liek priekšā
šo iesniegto Tirdzniecības likuma projektu nodot Tautsaimniecības,
agrārās un reģionālās politikas
komisijai un noteikt, ka Juridiskais birojs sniedz savu atzinumu
par šo projektu, bet Tautsaimniecības, agrārās
un reģionālās politikas komisija apkopo iesniegtos
priekšlikumus. Vai ir kādi iebildumi. Lūdzu, Čepāņa
kungs!
A.Čepānis (DCP).
Tā kā Tautsaimniecības, agrārās
un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu
Prezidijam ir iesniegusi, tad es uzskatu par nevajadzīgu
"spēlēt futbolu" un dot atpakaļ to
mūsu komisijai. Pietiktu ar to, ka lēmumā tiktu
ierakstīts, ka tas tiek nodots Juridiskajai komisijai, un
pēc tam mēs ar to tālāk strādājam.
Priekšsēdētājs. Mēs, Čepāņa kungs, Prezidijā spriedām par šo it kā juridisko niansi un tomēr secinājām, ka formāli mums tas ir jādara atbilstoši Kārtības rullim. Turklāt jums tik un tā būtu jāapkopo iesniegtie priekšlikumi.
Levita kungs.
E.Levits (LC).
Dārgie kolēģi, šis likumprojekts
ir sagatavots pirms ilga laika, jau iepriekšējā
Augstākās padomes laikā. Vienlaicīgi mums
ir jāraugās, it īpaši šajā - saimniecisko
tiesību jomā, uz Baltijas valstu vienotības
attīstīšanu. Šajā sakarā jau sen
ir bijusi runa arī ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdībām
par vienota Baltijas tirdzniecības kodeksa izstrādāšanu.
Šajā gadījumā igauņi ir uzņēmušies
iniciatīvu, un Igaunijā ir gatavs savs projekts, kurš
tiek saskaņots ar Eiropas kopienu un tiek dots arī
starptautiskajām ekspertīzēm. Es tieši
tagad sazinājos ar igauņu kolēģi, un
pēc dažām nedēļām - septembra
beigās, vēlākais oktobra sākumā,
būs šī ekspertīze pilnīgi gatava,
bet ir bijusi jau iepriekšējā ekspertīze
par šo projektu, un tā ir pozitīva. Tas ir par
igauņu projektu. Kad bija mūsu tikšanās
ar Igaunijas un Lietuvas tieslietu ministriem, mēs vienojāmies
par to, ka, lai radītu priekšnoteikumus vienotai Baltijas
saimnieciskajai telpai, mums visiem vajadzētu pieņemt
vienādu vai ļoti līdzīgu tirdzniecības
kodeksu. Arī lietuviešiem ir savs projekts, gan ne tik
tālu izstrādāts kā mūsu projekts,
bet arī lietuviešu kolēģis pieņēma
lēmumu šo savu projektu nevirzīt tālāk
uz priekšu, kamēr nebūs saņemts šis
Igaunijas projekts ar attiecīgo Eiropas ekspertu spriedumiem.
Tādēļ man šeit ir lūgums - šo
lielo tirdzniecības kodeksu, kas ir mūsu saimniecības
tiesību pamatā, mums vajadzētu veidot visām
trim Baltijas valstīm vienādu. Domāju, ka mums
nav jāizskaidro iemesli, kādēļ tas ir
nepieciešams. Tātad mans lūgums ir - šo projektu
pagaidām nevirzīsim uz priekšu. Tiklīdz
mēs būsim saņēmuši Igaunijas projektu
kopā ar Eiropas ekspertu, respektīvi, Briseles slēdzieniem,
mēs šo projektu izskatīsim. Un tad, ja tas mums
nebūs izdevīgs, mēs atgriezīsimies pie
šā projekta. Bet es teiktu, ka tad, ja mēs virzīsim
šo projektu uz priekšu, mēs izjauksim šo Baltijas
jau iespējamo vienotību šajā ļoti
svarīgajā saimnieciskajā jomā. Tādēļ
mans priekšlikums būtu nevirzīt pašlaik šo
projektu uz priekšu un pagaidīt pāris nedēļu,
līdz būs Briseles slēdziens par šo otro
projektu.
Priekšsēdētājs. Paldies.
Čepāņa kungam vēlreiz vārds.
Pieņemsim, ka tas ir par procedūru.
A.Čepānis. Jā, par procedūru.
Arī jums iesniegtais likumprojekts ir izgājis Eiropas
kopienas un vairāku citu starptautisko organizāciju
ekspertīzi. Savā laikā - pirms dažiem
mēnešiem tas ir pārrunāts gan ar Igaunijas
toreizējo Augstāko padomi un tagadējo Valsts
padomi, gan arī ar Lietuvas kolēģiem. Tā
ka Levita kunga informācija nav īsti precīza.
Priekšsēdētājs. Man būtu ierosinājums. Ja mēs turamies pie Čepāņa un Levita kunga teiktā, vadāmies pēc viņu abu teiktā, tad iznāk tā, ka šajā gadījumā tomēr varētu projektu nodot Tautsaimniecības komisijai vēlreizējai izskatīšanai, un tad var būt, ka tomēr izrādās par nepieciešamu un derīgu tur no jauna paskatīt, kā tad tas sader kopā ar Eiropas kopienas interesēm.
Tātad es ierosinu balsot par Saeimas Prezidija priekšlikumu - nodot šo projektu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai. Lūdzu rezultātu. Par - 43, pret - 17, atturas - 23. Tātad ir pieņemts - nodot to Tautsaimniecības komisijai, kura apkopo priekšlikumus, un Juridiskais birojs sniedz savu atzinumu.
75.dokuments. Deputāti Grīnblats, Straume, Milbergs, Dāliņš un Karnups ir iesnieguši grozījumus Latvijas Republikas likumā par politiski represētās personas statusa noteikšanu. Saeimas Prezidija priekšlikums ir nodot šo dokumentu Cilvēktiesību komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību komisija apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Vai ir kādi iebildumi? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek nodots Cilvēktiesību komisijai un Juridiskajai komisijai. Lūdzu iesniegt priekšlikumus.
76.dokuments. Deputāti Grīnblats, Straume, Milbergs, Dāliņš un Karnups ir iesnieguši grozījumus un papildinājumus Latvijas Republikas likumā par nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un kultūras autonomiju. Saeimas Prezidija priekšlikums - nodot šo dokumentu Cilvēktiesību komisijai. Vai ir iebildumi? Tātad dokuments tiek nodots Cilvēktiesību komisijai, nosakot, ka tā apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.
91.dokuments. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ir iesniegusi grozījumus likumā par arhīviem. Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Lagzdiņa kungs.
J.Lagzdiņš (LC).
Godāto plenārsēdes vadītāj,
kolēģi deputāti! Tā kā vairāki
likumprojekti ir steidzami, tad es liktu priekšā noteikt,
ka līdz 15.septembrim Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisija apkopo priekšlikumus attiecībā uz likumprojektu
par grozījumiem likumā par arhīviem, likumprojektu
par grozījumiem Valodu likumā un likumprojektu par
Latvijas Republikas Augstākās padomes un Latvijas
Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu
atcelšanu. Tātad par šiem trijiem līdz 15.septembrim,
bet attiecībā uz likumprojektu par grozījumiem
likumā par Latvijas Banku - līdz 1.oktobrim, jo šeit
ir obligāti nepieciešams Ministru kabineta atzinums.
Priekšsēdētājs. Vairāk neviens nevēlas izteikties? Tātad iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Kā to ierosināja Lagzdiņa kungs, lūdzam līdz 15.septembrim iesniegt priekšlikumus.
Grozījumi Valodu likumā. 89.dokuments. Atkal tā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kas ir ieteikusi grozījumus Valodu likumā. Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Jā, Birznieces kundze - "Latvijas ceļš".
I.Birzniece (LC).
Es gribēju likt priekšā, ka Cilvēktiesību
komisija arī būtu jāiekļauj šajā
izskatīšanas grupā.
Priekšsēdētājs.Vairāk iebildumu nav? Kas ir par to, ka mēs papildinām Prezidija priekšlikumu, ka tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai un arī Cilvēktiesību komisijai. Nav iebildumu? Tātad likumprojekts tiek nodots šīm trim komisijām un iesniegtie priekšlikumi jāiesniedz šīm komisijā.
90.dokuments. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi grozījumus likumā par Latvijas Banku. Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Lūdzu, Kiršteina kungs - LNNK.
A.Kiršteins (LNNK).
Godājamais priekšsēdētāj,
godājamie deputāti~Es aicinu balsot pret šā
likuma pašreizēju nodošanu komisijām, jo
galvenā tā jēga ir tāda, ka trīs
kandidatūras bankas padomei ieceļ nevis Saeima, bet
valdība. Tātad mēs saprotam, ka šā
likumprojekta jēga ir pakļaut bankas darbību
valdībai. Es to ierosinu, ņemot vērā,
ka pašreizējā situācijā banka ir
strādājusi normāli un likumprojekts nav tik
steidzams, lai Saeimu noslogotu. Mums ir vesela virkne nepieņemtu
lēmumu, ar kuriem mēs netiekam galā, bet mēs
gribam mainīt tos likumus, kuri ir funkcionējuši
ļoti labi un darbojušies. Tāpēc es aicinu
balsot pret nodošanu pašreiz komisijām, jo nav absolūti
nekādas vajadzības mainīt šo kārtību
par bankas padomes iecelšanu. To Saeima var darīt arī
turpmāk. Agrāk bija Augstākā padome, tagad
to var darīt Saeima. Bet nav vajadzības ar to nodarboties
Ministru kabinetam.
Priekšsēdētājs. Paldies, Kiršteina kungs.
Lagzdiņa kungs - "Latvijas ceļš".
J.Lagzdiņš (LC).
Godātie kolēģi! Acīmredzot
mūsu komisija ir nedaudz, tā teikt, iekritusi. Es
redzu manas komisijas locekļus smaidām, jo mēs
esam mazliet izgājuši ārpus savas kompetences,
proti, ierosinām grozīt tās normas, kuras nosaka
kārtību, kādā tiek iecelti bankas padomes
locekļi. Un aktuāla nepieciešamība šobrīd
tiešām neprasīja koriģēt, kā
šeit kolēģi jau teica, šo kārtību.
Bet pēc kolēģa Breša kunga ierosinājuma
mēs diemžēl iekļāvām šo
priekšlikumu. Un acīmredzot tā bija tīri
procesuāla kļūda, bet, kolēģi,
es tomēr aicinātu balsot par šā likumprojekta
nodošanu komisijai. Un, ja ir ienākuši priekšlikumi
svītrot šos grozījumus, kas reglamentē
bankas padomes locekļu izvirzīšanas kārtību,
- un šādi priekšlikumi šodien ir iesniegti,
- tad mūsu komisija ļoti nopietni izskatīs tos.
Es pieļauju, ka mēs varētu koriģēt
savu iepriekšējo viedokli. Bet šobrīd nepieciešamība
prasa tūlīt pieņemt Kārtības rulli,
kurā ir jānosaka, kas tad, kolēģi,īsti
izvirzīs kandidatūru bankas prezidenta amatam. Līdzšinējais
likums nosaka, ka to dara Augstākās padomes priekšsēdētājs.
Jūs paši saprotat, ka šādu tiesību mēs
nevaram dot Saeimas priekšsēdētājam, bet
šāda tiesība ir jādod tikai Valsts prezidentam.
Un tieši šā iemesla dēļ mūsu komisija,
būdama Valsts pārvaldes komisija, nāca klajā
ar šādiem grozījumiem. Tātad, kolēģi,
es lūdzu tomēr nobalsot par šā likumprojekta
nodošanu komisijām, jo šim darbam jāvirzās
uz priekšu.
Priekšsēdētājs. Viens ir izteikties "par", viens ir izteicies "pret". Balsosim par Saeimas Prezidija priekšlikumu - nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Jā, lūdzu, Janeka kungs, par procedūru.
Atlieciet, lūdzu, balsošanu!
J.Janeks (SL).
Iesakot balsot "par", es tomēr gribētu,
lai šeit tiktu pierakstīta arī Tautsaimniecības
komisija klāt, jo tas ir ļoti svarīgs jautājums.
Un te varbūt mums dalās domas ar Kiršteina kungu
par bankas ļoti pozitīvo novērtējumu.
Priekšsēdētājs. Tātad balsosim vispirms par to, ka mēs piekrītam, ka pievieno Tautsaimniecības komisiju. Vai ir kāds pret to, ka pievieno? Nav. Tātad balsojam par Prezidija priekšlikumu, kas papildināts ar Janeka kunga priekšlikumu - nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības komisijai. Nē. Bija iebildums. Bija Kiršteina kunga iebildums. Mums ir jābalso. Lūdzu rezultātu. 46 - par, 20 - pret, 13 - atturas. Tātad dokuments tiek nodots komisijām, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija apkopo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.
88.dokuments. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi likumprojektu par Latvijas Republikas Augstākās padomes un Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu atcelšanu. Saeimas Prezidijs liek priekšā šo dokumentu nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Lūdzu, Lagzdiņa kungs!
J.Lagzdiņš (LC).
Tā kā, kolēģi, šis
likumprojekts ir steidzams un tas ir saistīts ar Kārtības
ruļļa pieņemšanu un šobrīd esošā
kārtība neatbilst Satversmei un Kārtības
rullim, es lieku priekšā priekšlikumus apkopot līdz
15.septembrim.
Priekšsēdētājs. Tātad pretī neviens nav, ka šis likumprojekts būtu jānodod komisijām. Tādā gadījumā balsot nav vajadzības. Likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Tātad visus priekšlikumus līdz 15.septembrim lūdzam nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
92.dokuments. Deputāti Kiršteins, Karnups, Žīgurs, Puriņa, Stalts un citi ir iesnieguši likumprojektu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par dzīvojamo telpu īri". Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai.
Birznieces kundze - "Latvijas ceļš".
Lūdzu!
I.Birzniece (LC).
Es gribētu atkārtot to pašu doku,
ko jau Panteļējeva kungs teica "Latvijas ceļa"
vārdā, to priekšlikumu, ko iesniedzēji
jau ir izteikuši, tas ir, ka 20., 21., 22., 23.punkts ir izskatāms
kopā; ka likumprojekts, kas ir 95.dokumentā "Par
ārvalstnieku statusu", ir saistīts ar šiem
grozījumiem, ko liek priekšā par dzīvojamo
telpu īri, nodarbinātību un grozījumiem
un papildinājumiem Latvijas Darba likumu kodeksā.
Es atkal lūgtu atlikt izskatīt šo jautājumu,
līdz mēs nevis fragmentāri izskatām šo
jautājumu, kādas ir pilsoņu vai nepilsoņu
tiesības vai ārvalstnieku tiesības, bet kopā
vienotā koncepcijā izlemjam šo ļoti svarīgo
jautājumu. Es lieku priekšā atlikt un nenodot
šo dokumentu komisijām izskatīšanai, kamēr
nav notikusi šā Pilsonības likuma un Ārvalstnieku
likuma izskatīšana kopā.
Priekšsēdētājs. Paldies,
Birznieces kundze!
A.Kiršteins (LNNK).
Godājamie deputāti! Viscaur piekrītot
iepriekšējai runātājai, gan arī Panteļējeva
kunga teiktajam, es varētu paskaidrot, ka te ir nedaudz
samainīta kārtība. Tātad 95.dokuments,
par kuru es runāšu sīkāk, aptver absolūti
visas šīs grupas, ko pieminēja Panteļējeva
kungs, un pirmo reizi jūsu priekšā ir sagatavota
pilnībā visa šī pakete - gan grozījumi
likumā par dzīvojamo telpu īri, gan par nodarbinātību.
95.dokumentā jūs dabūsit pilnīgi visu
par to, kas ir ārvalstnieks, kam ir šīs uzturēšanās
atļaujas, tātad - kas var īrēt šos
dzīvokļus, kas var strādāt, kas var slēgt
līgumus un tā tālāk. Šeit jau būs
iesniegta visa šī pakete kopumā. Vienīgi
varbūt Prezidijam vajadzēja uzrakstīt citādā
kārtībā. Protams, ja tiek noraidīts likums
par ārvalstniekiem, tad arī nav nekādas vajadzības
izskatīt šeit pārējo. Bet es ceru, ka mēs
šodien pieņemsim, jo mums ir sagatavota visa šī
pakete. Un likums par ārvalstniekiem iet pirms likuma par
pilsonību, kurš arī ir pilnībā izstrādāts.
Tā ka pašreiz es lūdzu atbalstīt gan šo
likumu par īri, gan arī nākamos likumus.
Priekšsēdētājs. Tātad ir divi priekšlikumi: ir Prezidija priekšlikums nodot likumprojektu Juridiskajai komisijai un ir "Latvijas ceļa", Birznieces kundzes, priekšlikums šo likumprojektu pagaidām noraidīt.
Balsojam par Prezidija priekšlikumu - likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par - 20, pret - 46, atturas - 12. Tātad likumprojekts ir noraidīts.
Tālāk ir 93.dokuments. Atkal deputātu Kiršteina, Karnupa, Žīgura, Puriņas, Stalta iesniegtais likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par nodarbinātību". Prezidija priekšlikums - nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai.
Lūdzu, Birznieces kundze!
I.Birzniece (LC).
Es tikai gribu atkārtot to, ko nupat jau teicu
- nevis noraidīt, bet atlikt šo izskatīšanu
un nedot komisijām, kamēr mums nav visi šie jautājumi
vienā blokā kopā ar pilsonību... Pilsonība
ir otra daļa kopā ar ārvalstnieku jautājumu.
Tas ir saistīts jautājums.
Priekšsēdētājs. Karnupa kungs
- LNNK.
V.Karnups (LNNK).
Cienījamie kolēģi! Es domāju,
ka "Latvijas ceļš" apzināti "putro"
divus pilnīgi atšķirīgus jēdzienus.
Viens ir mūsu iesniegtais likumprojekts "Par ārvalstnieku
statusu", kas nav nekādā saistība ar Pilsonības
likumu. Mūsu iesniegtais likumprojekts vienkārši
nosaka ārvalstnieku statusu Latvijas Republikā. Vai
tas ārvalstnieks nāk no Ķīnas, no Savienotajām
Valstīm vai no Krievijas Federācijas - tas ir gluži
vienalga. Tā ka šis likumprojekts nemaz nav saistīts
ar Pilsonības likumu. Tā ir apzināta maldināšana.
Un es vēlreiz atkārtoju to, ko Kiršteina kungs
minēja, ka mēs kopā ar frakciju "Tçvzemei
un brīvībai" esam sagatavojuši veselu paketi.
Es nezinu, varbūt nejaušības dēļ Prezidijs
ir ačgārnā kārtībā sakārtojis
to paketi - sākot ar mazākiem grozījumiem un
nonākot līdz pamatlikumam, bet es jūs aicinu
izskatīt šo paketi, sākot ar ārzemnieku
statusa noteikšanu Latvijā, un izdarīt citos likumos
no šā statusa noteikšanas izrietošus grozījumus.
Es lūdzu jūs atbalstīt šo projektu nodošanu
attiecīgajām komisijām, lai šī lieta
var virzīties uz priekšu. Ārvalstnieki, kas pašlaik
dzīvo Latvijā, kopš 1992.gada 10.jūnija
ir gaidījuši, lai nosaka viņu statusu. Jau vairāk
nekā gadu ir gaidījuši, lai kāda lēmējvara
nosaka viņu statusu. Mēs liekam priekšā
likumprojektu, lai šo statusu varētu noteikt, bet kaut
kādu iemeslu dēļ "Latvijas ceļš"
nevēlas šo statusu noteikšanas likumprojektu izskatīt.
Priekšsēdētājs. Paldies, Karnupa kungs! Iebildumus vai protestu attiecībā uz jautājumu izkārtojumu darba kārtībā vajadzēja iesniegt sākumā, kad mēs nebijām par to balsojuši. Tagad mēs balsosim par Saeimas Prezidija priekšlikumu - nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par nodošanu - 19, pret - 44, atturas - 11. Tātad pagaidām noraidīts.
94.dokuments. Deputāti Kiršteins, Karnups, Žīgurs, Puriņa, Stalts un citi ir ierosinājuši grozījumus un papildinājumus Latvijas Darba likumu kodeksā. Saeimas Prezidijs priekšlikums - nodot šo dokumentu Juridiskajai komisijai.
Birznieces kundze? Lūdzu!
I.Birzniece (LC).
Mēs laikam uzturēsim šo dialogu
ar Kiršteina vai ar Karnupa kungu... Nevar teikt, ka mēs
nosakām tikai ārzemnieku statusu un ka tas nav saistīts
ar pilsonību, jo ārvalstnieki ir nepilsoņi.
Ir jālemj viss kopumā. Kā definēt, kurš
ir pilsonis un kuram ir tiesības uz pilsonību? Piedošanu,
es netraucēju jūs, Budovska kungs, kad jūs
runājāt...
Priekšsēdētājs. Lūdzu
ievērot, ka runāšana ir paredzēta tikai
no tribīnes!
I.Birzniece. Ir iedzīvotāju kopa, ir
pilsoņi un ir nepilsoņi. Kad pieņem koncepciju
par pilsonību, tas iespaido liela daudzuma nepilsoņu
tiesības. Tas ir ļoti saistīti. Kad es tiekos
ar ārzemju delegācijām, tad runa ir ne tikai
par Pilsonības likumu, bet arī par to, kādas
tiesības vai kādas atšķirības tiesībās
ir starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Šie jautājumi
ir saistīti. Es lieku priekšā šobrīd
atlikt izskatīšanu, jo šie jautājumi izskatāmi
vienotā koncepcijā.
Priekšsēdētājs. Paldies,
Birznieces kundze! Kiršteina kungs!
A.Kiršteins (LNNK).
Godājamie deputāti, mani ārkārtīgi izbrīnīja Birznieces kundzes teiktais, kas liecina, ka viņa nezina, kas Latvijā pašlaik ir pilsoņi. Šeit tiek jauktas divas lietas. Mums ir apzināts pilsoņu kopums, un, godājamā Birznieces kundze, pilsoņi ir tie, kas par jums balsoja. Neapvainojiet viņus, sakot, ka jūs nezināt, kas tie tādi ir. Viņiem nav vajadzīgs nekāds jauns statuss. Tas likums, kas tiks pieņemts, attieksies uz grozījumiem nākotnē, tam nav nekāda sakara ar to situāciju, kāda ir pašreiz, godājamā Birznieces kundze.
Es ticētu "Latvijas ceļa" godprātībai, ja patlaban netiktu dalīti sertifikāti tūkstošiem cilvēku, kuriem pat nav tiesību uzturēties Latvijā. Un jūs visi to ļoti labi zināt. Bet nez kāpēc tas šeit nevienu neuztrauc? Nevienu "Latvijas ceļā" neuztrauc tas, ka tūkstošiem cilvēku pašreiz grib šos sertifikātus saņemt. Mēs ierosinājām apturēt sertifikātu izsniegšanu nepilsoņiem.
Nākamais. Ir tūkstošiem cilvēku, kas šeit pat nedrīkstētu īrēt telpas, bet viņi to dara. Un mēs atkal atrunājamies, jo, redzat, pavasarī pieņemsim Pilsonības likumu. Tagad mēs atsakāmies izskatīt likumu par ārvalstniekiem, mēs atsakāmies izskatīt likumu par tiem cilvēkiem, kuri šeit var īrēt telpas un arī strādāt. Bet Latvijā strādā tūkstošiem tādu cilvēku, kuriem vispār nav tiesību šeit uzturēties, un jūs to ļoti labi zināt. Labi, atliksim! Arī šo lietu mēs atliksim.
Es varbūt arī neuztrauktos, ja "Latvijas
Aviolīnijas" un Dinēviča kungs nepārvadātu
simtiem cilvēku - gan no Kaukāza, gan Libānas
pilsoņus, kuriem nav dokumentu, bet kuri ļoti mierīgi
caur Rīgas lidostu joprojām ieplūst Latvijā.
Arī tas nevienu neuztrauc. Mēs atkal atliksim visu
to, kamēr parādīsies vēl kāda
mistiska pakete ne tikai par pilsoņiem, bet varbūt
arī par autoceļiem, pa kuriem viņi var iebraukt
un pa kuriem viņus varēs izraidīt ārā,
un par dzelzceļiem, un par Latvijas kuģniecību.
Bet tas nozīmē, ka šī Saeima nepieņems
nevienu latviešu tautai radikāli nepieciešamu lēmumu.
Man nav cerību.
Priekšsēdētājs. Paldies, Kiršteina kungs! Tātad ir divi viedokļi. Viens - likumprojektu noraidīt, otrs - Saeimas Prezidija priekšlikums - nodot to Juridiskajai komisijai. Tātad balsosim par likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai. Lūdzu! Rezultātu! 26 - par, 39 - pret, 13 - atturas. Tātad pagaidām noraidīts.
Pirms pusdienu pārtraukuma neliels paziņojums
ir Budovska kungam. Es atgādinu, ka pēc pusdienu
pārtraukuma būs reģistrācija.
M.Budovskis (LNNK).
Priekšsēdētāja kungs, kolēģi! Atļaujiet jums Baltijas asamblejas Prezidija vārdā paziņot, ka Baltijas asamblejas deputātu darba sēde notiks pirmdien, 13.septembrī, pulksten 9.00. Prezidija zālē. Darba kārtībā: pirmkārt, nominēt tos frakciju pārstāvjus, kuri darbosies Baltijas asamblejas noteiktajās komitejās. Šāds priekšlikums jau ir iesniegts visām frakcijām, pagaidām frakcijas gan nav devušas nekādu atbildi. Mēs ceram, ka arī šo jautājumu jūs izvērtēsit līdz pirmdienai un pulksten 9.00 mēs par to varēsim spriest.
Mūsu darba kārtībā ir arī šo Baltijas asamblejas komiteju vadītāju vēlēšanas, kā arī Baltijas asamblejas nacionālā sekretāra izraudzīšana. Mums ir kandidatūras, bet jūsu kompetence ir spriest - jā vai nē. Tāpat ir arī ar Baltijas asamblejas ģenerālsekretāra posteni. Mēs nupat izskatīšanai saņēmām attiecīgu dokumentu par budžeta jautājumiem. Līdz šai dienai mums budžetā nav iekļauta ne Baltijas asamblejas nacionālā sekretāra, ne arī ģenerālsekretāra štata vienības finansēšana.
Tāpat, cienītie kolēģi, mums ir jāsagatavo priekšlikumi nākamajai Baltijas asamblejas sēdei, kura notiks 29.-30.oktobrī Tallinā. Tātad ir jautājumi, kuri mums ir ļoti nopietni un ātri jāsagatavo, jo jāizstrādā Latvijas priekšlikumi šai kopējai sēdei.
Tātad tiksimies pirmdien 9.00 Prezidija zālē!
Priekšsēdētājs. Paldies,
Budovska kungs! Pārtraukums līdz pulksten 13.00.
Priekšsēdētājs. Sāksim plenārsēdi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Būs reģistrācija, kas saistīta ar naudiņu. Lūdzu reģistrāciju. Zvans bija pirms piecām minūtēm. Reģistrējieties, lūdzu! Rezultātu! Reģistrējušies 80 deputāti.
Silāra kungs, tiklīdz būs gatava
izdruka, lūdzu nosauciet!
I.Silārs (LC).
Cienījamo priekšsēdētāj,
man būtu lūgums, lai Sekretariāts pats tiek
galā ar šo uzdevumu. Tas nav Balsu skaitīšanas
komisijas jautājums, tas nav Balsu skaitīšanas
komisijas pienākums. Tas ir Sekretariāta pienākums
- reģistrēt tos, kuri ir klāt, un tos, kuru
nav klāt.
Priekšsēdētājs. Kas tādā gadījumā to uzņemsies? Tomiņa kungs? Labi! Tomiņa kungs to izdarīs. Piedodiet, Silāra kungs, tas tiešām nav jūsu uzdevums.
Turpināsim izskatīt darba kārtības 23.punktu "Par ārvalstnieka statusu" (95.dokuments). Tas ir deputātu Kiršteina, Karnupa, Žīgura, Puriņas, Stalta un citu iesniegtais likumprojekts "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku statusu, kuri ieceļojuši Latvijas Republikā līdz Latvijas Republikas 1992.gada 9.jūnija likuma "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" spēkā stāšanās brīdim". Saeimas Prezidijs liek priekšā šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai.
Vārds Bērziņa kungam - "Latvijas
ceļš".
I.Bērziņš (LC).
Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Pirms pārtraukuma Kiršteina kungs teica šādus vārdus: "Es ticētu "Latvijas ceļa" godaprātam..." Un tālāk viņš nosauca šos priekšnoteikumus. Lūk, es ticētu Kiršteina kunga godaprātam, ja pēc šo priekšā likto likumu pieņemšanas vienā vai otrā redakcijā ar burvju nūjiņas palīdzību (jo citādu šīs problēmas risinājumu es neredzu), mēs panāktu, ka visi, kas še minēti kā ārvalstnieki un bezvalstnieki, teiksim godīgi, vienkārši izzustu. Ja tas tā nenotiek - un man nav pamata ticēt brīnumam, - tad es iestājos par to, lai visu Latvijas iedzīvotāju regulācija tomēr ir ietverta vienā paketē. Jo pretējā gadījumā, nebūsim tik naivi, mēs, jau pirms Pilsonības likuma pieņemšanas, ierobežojot šo cilvēku ekonomiskās tiesības, palielinām politisko spiedienu uz mums Pilsonības likuma pieņemšanas brīdī. Un šobrīd, kad ārā spīd saule un vieniem šķiet, ka ir rudens, bet otriem, ka nav rudens, tam pat nav nozīmes, jo šajos apstākļos, mums liekas, viss ir kārtībā. Un es ceru, ka arī būs kārtībā, ja mēs rīkosimies politiski pietiekami gudri, tad neradīsim papildu problēmas... Tas pirmkārt.
Otrkārt, mēs, protams, varam teikt,
ka Krievijas nav un mūs nekas neinteresē, ka mēs
esam saimnieki savā zemē, kā tas arī
ir. Mēs varam pieņemt, ko gribam. Taču par
nožēlu ir gan Krievija, gan Rietumu valstis ar visu
to, ko viņi vienmēr mums stāsta. Mums ir jābūt
politiski pietiekami gudriem, lai nepiekāptos viņu
spiedienam, nevis klaigātu par kaut ko. Un, lai tas tā
notiktu, mums nevajag sevi "pakļaut sitienam",
turklāt Krievijas demagoģiskajam, nepamatotajam sitienam
vairākas reizes no vietas. Nāksim ar kopēju
paketi, lai katrs Latvijas iedzīvotājs, sākot
ar bijušo virsnieku, ja viņš nav aizbraucis un
nebrauc projām, un beidzot ar etnisko latvieti, zina, kas
ar viņu notiek. Un tad šajā kontekstā izdarīsim
arī grozījumus, jo tie ir nepieciešami, ekonomiskajos
likumdošanas aktos. Mēs redzēsim kopainu, un
šo kopainu redzēs visi cilvēki. Šī
kopaina mums ir jāveido atbilstoši latviešu tautas
interesēm. Vienīgi veidojot kopainu un neko neslēpjot,
mēs varam panākt pozitīvu rezultātu.
Budovska kungs, pagaidiet! Mēs neesam pret šo likumu
pieņemšanu. Mēs uzskatām, ka šie likumi
būs jāpieņem šādā vai citādā
veidā. Bet kopā ar visiem pārējiem likumiem,
arī ar Pilsonības likumu. Visu izvērtējot,
mēs varētu arī pieņemt šos dokumentus.
Priekšsēdētājs. Vārds
Karnupa kungam. Atvainojiet, kurš no jums runās? Labi,
tādā gadījumā Kiršteina kungs pateiks
viedokli par...
A.Kiršteins (LNNK).
Godājamie deputāti! Bērziņa kungs teica, ka katra Latvijas iedzīvotāja interesēs, un uzreiz pirmo minēja virsnieku. Tomēr, Bērziņa kungs, visos dokumentos mums jau ir ierakstīts, ka militārpersonas nav Latvijas iedzīvotāji. Esošie virsnieki un karaspēks - tas ir karaspēks, kas saskaņā ar starpvalstu līgumu izvāksies no Latvijas ārā ar visiem virsniekiem, tie nav iedzīvotāji. Tas būtu pirmkārt.
Otrkārt par to, ka ārvalstnieki neizzudīs... Šajā likumprojektā arī nav pantu par ārvalstnieku izzušanu. Te pat nav panta par ārvalstnieku piespiedu izraidīšanu. Nevajag taisīt problēmas tur, kur tās nevar iztaisīt. Te ir vienkārši normāls likumprojekts par visu, es uzsveru, visu iedzīvotāju kategoriju sakārtošanu. Ja jūs paņemat dokumentu, kas ir jūsu priekšā, godājamie deputāti, tad redzat, ka šeit ir ārvalstnieki, tātad ir personas, kurām ir citas valsts pilsonība vai pavalstniecība. Šeit ir arī bezvalstnieki, un te ir piezīme, ka bijušie PSRS pilsoņi, kuri vēl nav ieguvuši kādas citas valsts pilsonību vai pavalstniecību, Latvijas Republikā tiek atzīti par ārvalstniekiem. Un, ja kāds nezina, tad es varu paskaidrot, ka Alma-Atā ir parakstīts septiņu NVS valstu nolīgums, ka līdz zināmam laikam šie cilvēki nav nekādi bezpavalstnieki un ka viņiem ir tiesības triju gadu laikā iegūt šo pavalstniecību. Tā ir, es piekrītu, kaut kāda bezprecedenta situācija, bet viņi nav bezpavalstnieki. Šajā likumā mums ir ierakstīts arī termins - pārvietotās personas, tātad tur ir personas, kuras okupācijas iestāžu uzdevumā vai ar to piekrišanu ir pārvietojušās uz attiecīgu teritoriju. Šeit ir ģimenes locekļu kategorija un ir precīzi definēts, kas ir pagaidu dzīvesvieta - tātad dienesta viesnīcas, dienesta dzīvokļi un citas dzīvesvietas, kuru aizņemšana saistīta ar papildu nosacījumiem. Te ir termins - pastāvīgā dzīvesvieta. Mums vajadzēja vairākas sēdes, lai mēs šo likumu izskatītu. Kā tad mēs šeit skatīsim visu kopā uzreiz - vienā sēdē, kā to ierosina "Latvijas ceļš"? Tātad vienlaikus būs jāskata Pilsonības likums, šis likums, likums par īri, likums par nodarbinātību un visu pārējo.
Es vēlreiz atkārtoju, ka šeit, šajā likumā, ir sakārtots viss tas, kas attiecas uz tiem cilvēkiem, kuri pašreiz nav pilsoņi. Pārējie visi ir pilsoņi. Pilsonības likums, ko mēs pieņemsim, būs nākamais solis pēc šā likuma pieņemšanas par zināmām priekšrocībām vai naturalizāciju. Es negribu nosaukt, kas sekos pēc tam, kad būs pieņemts likums par ārvalstniekiem. Tāpēc es gribētu vēlreiz izteikt izbrīnu, ka mēs atsakāmies likumprojektu izskatīt komisijās. Mēs taču to nepieņemam Saeimā. Es saprotu, ka "Latvijas ceļa" galvenais iebildums faktiski ir pret 12.pantu. Mums nevajadzētu spēlēt paslēpes. 12.pantā ir ierakstīts, ka tie cilvēki, kas ir iebraukuši pirms attiecīgā likuma pieņemšanas, var saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas līdz pieciem gadiem. Man jau starpbrīdī daži jautāja, kāpēc cilvēki, kas ir izgājuši visus šos "sietus", teiksim, viņi nav bijuši sodīti, nekļūst pilsoņi jau automātiski. Es varu paskaidrot, ka mums ir vēl viena cilvēku kategorija, kuri ir iebraukuši Latvijā ar Latvijas valdības atļaujām un kuri arī nav pilsoņi. Viņi ir iebraukuši gan pirms kara, gan attiecīgi pēc 1992.gada vasaras likuma, kurā bija noteikta kārtība, kādā var iebraukt Latvijā. Tātad ir jābūt kaut kādai atšķirībai starp tiem cilvēkiem, kuri nav pilsoņi, bet ir iebraukuši legāli ar valdības atļaujām, un tiem cilvēkiem, kuri nav iebraukuši ar šīm atļaujām.
Taču es vēlreiz uzsveru, ka šie pieci gadi nav Saeimas lēmums, tā ir tēma, par ko var diskutēt komisijās. Un mēs tāpēc arī to iesniedzām.
Un vēl otrs arguments. Ja mēs to iesniegsim tagad komisijai, tad sāksies kaut kāda starptautiska kliegšana, ka mēs neesam izdarījuši to vai to. Mēs tik un tā šo likumprojektu iesniegsim gan žurnālistiem, gan arī to apspriedīsim preses konferencēs, un tas darbs turpināsies. Tāpēc es vēlreiz aicinu balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijai. Nākamajā sēdē mēs iesniegsim arī Pilsonības likumu un atgriezīsimies pie tiem noraidītajiem likumiem, kuri attiecas uz strādāšanu Latvijā, uz pierakstīšanās tiesībām un uzturēšanās tiesībām. Tad viss ir saistīts ar dzīvokļiem un ar grozījumiem pārējos likumos.
Bet tagad es tomēr aicinu balsot par nodošanu
komisijām, jo šis projekts tiešām aptver visu.
Te ir visa pakete. LNNK ir izstrādājusi tieši
to, ko teica Panteļējeva kungs. No sākuma līdz
beigām. Visu to grupu loku, kas šajā brīdī
nav pilsoņi. Tāpēc es aicinu nobalsot par
nodošanu komisijai, ne jau par apstiprināšanu plenārsēdē,
bet tikai par to, lai komisija sāktu izskatīt.
Priekšsēdētājs. Paldies, Kiršteina kungs! Tātad mēs balsosim par Prezidija viedokli, kas sakrīt arī ar Kiršteina kunga viedokli - nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai.
Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par - 26, pret - 40, atturas - 15. Tātad priekšlikums pagaidām ir noraidīts.
Lūdzu, Tomiņa kungs, precizējiet
mūsu reģistrācijas rezultātus.
Z.Tomiņš (LZS).
Saskaņā ar izdruku nereģistrējušies
ir šādi deputāti: Georgs Andrejevs, Olga Dreģe,
Anatolijs Gorbunovs, Ernests Jurkāns, Odisejs Kostanda,
Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Aristids
Lambergs, Voldemārs Novakšānovs, Andrejs Panteļējevs,
Valdis Pavlovskis, Anta Rugāte, Antons Seiksts, Jānis
Straume, Jānis Ārvaldis Tupesis, Jānis Vaivads,
Joahims Zīgerists, Alfrēds Žīgurs.
Priekšsēdētājs. Kuri no nosauktajiem deputātiem ir zālē? Lūdzu atsaukties! Es redzu Tupeša kungu, Andrejeva kungu, Žīgura kungu.
Lūdzu, Endziņa kungs!
A.Endziņš (LC).
Es lūdzu precizēt, ka Panteļējeva
kungs nav prombūtnē, bet ir komandējumā,
kuru Prezidijs ir apstiprinājis.
Priekšsēdētājs. Skaidrs. Paldies. Lūdzu, turpināsim darbu! 96.dokuments. Deputātu Rozentāla, Resnā, Berķa, Tupeša, Bērziņa un citu iesniegtais likumprojekts - "Grozījumi un papildinājumi dažos Latvijas Republikas likumdošanas aktos".
Saeimas Prezidijs liek priekšā šo dokumentu nodot Cilvēktiesību komisijai. Vai kādam ir iebildumi? Tie ir jautājumi, kas skar politiski represētos. Iebildumus nedzirdu. Tātad likumprojekts tiek nodots Cilvēktiesību komisijai, nosakot, ka tā apkalpo iesniegtos priekšlikumus un sagatavo likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.
Līdz ar to mēs savas darba kārtības pirmo lielo jautājumu daļu esam izskatījuši. Pāriesim pie atvaļinājumu piešķiršanas.
Lūdzu, Tomiņa kungu ziņot!
Z.Tomiņš (LZS).
Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa
11. un 12.pantu, Prezidijs 31.augusta sēdē nolēma
steidzamības gadījumā piešķirt atvaļinājumu
šādiem deputātiem: Mārtiņam Ādamam
Kalniņa - no 20.augusta līdz 8.septembrim, lai nokārtotu
atlikušās saistības un formalitātes sakarā
ar pārcelšanos uz Rīgu, Valdim Pavlovskim - no
28.augusta līdz 12.septembrim un Oļģertam Pavlovskim
no 31.augusta līdz 9.septembrim - sakarā ar došanos
uz tēva bērēm ASV un lai nokārtotu
citus pienākumus, kas ir ar to saistīti. Jāatzīmē,
ka Oļģerts Pavlovskis ir atgriezies un piedalās
šīsdienas sēdē. Tāpat arī
Kalniņa kungs.
Priekšsēdētājs. Paldies. Pāriesim pie deputātu pieprasījumiem. Lūdzu, sameklējiet 103.dokumentu! Mēs nobalsojām par pirmo, par LNNK iesniegto dokumentu. Saeimas deputāti, kas šeit ir parakstījušies, - Grīnblata kungs, Milberga kungs, Kušneres kundze, Rugātes kundze, Stalta kungs un citi ierosina kā steidzamu tuvākajā Saeimas plenārsēdē izskatīt pieprasījumu Ministru prezidentam un tieslietu ministram. Dokumentu jūs varat izskatīt, tas attiecas uz Saeimas iesniegto likumprojektu, kas reglamentē Drošības komitejas materiālu uzglabāšanu un izmantošanas kārtību. Kas ir par to, lai šo dokumentu uzskatītu par steidzamu?
Lūdzu, Levita kungs!
E.Levits (LC).
Es gribētu izteikties par šo jautājumu.
Tieslietu ministrijai bija uzdots izstrādāt šo
likumprojektu, un Tieslietu ministrija vispirms ir izstrādājusi
likuma konceptu. Šis likuma koncepts vakar ir likts priekšā
koalīcijas frakcijās un principā arī tika
akceptēts. Šis koncepts ir pavairots. Ja Saeima vēlas,
to var izdalīt. Tā kā šis koncepts ir akceptēts
koalīcijas frakcijās, mēs varētu tuvākajā
laikā - teiksim, kādas nedēļas laikā
- uz šī koncepta pamata izstrādāt arī
likumprojektu. Es domāju, ka šis jautājums nav
steidzams, bet zināšanai - ja deputāti vēlas,
mēs varam izdalīt šo konceptu.
Priekšsēdētājs. Tagad, Levita
kungs, lieta ir tāda: ja mēs nobalsojam par šā
dokumenta steidzamību, tad tas tūlīt - jau šajā
plenārsēdē ir jāizskata. Paši autori
gan lūdz to iekļaut nākamajā plenārsēdē.
E.Levits. Ja nākamajā plenārsēdē,
tad jau tā vairs nav steidzamība, tad mēs,
tā sakot, parastajā kārtībā varam
virzīties un izskatīt šo jautājumu, respektīvi,
vienlaikus ar šo konceptu izskatīt arī likumprojektu.
Priekšsēdētājs. Tātad
jūs esat par vai pret steidzamību?
E.Levits. Pret steidzamību.
Priekšsēdētājs. Vai autori uzstāj par steidzamību? Tad balsosim. Kas ir par to, lai šo dokumentu uzskatītu par steidzamu? Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 22 - par, pret - 40, atturas - 17. Tātad šis likumprojekts tiek virzīts tālāk parastajā kārtībā, respektīvi, nodots Prezidijam... Ak, jā, piedošanu, tas tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
102.dokuments. Tas atkal ir deputātu Grīnblata, Milberga, Straumes, Kušneres un citu ierosinājums - tuvākajā plenārsēdē kā steidzamu izskatīt pieprasījumu Ministru prezidentam par pieņemto rīkojumu attiecībā uz naftas produktu ievedmuitas tarifu likmēm. Kas grib izteikties?
Lūdzu, Bērziņa kungs! Par vai
pret?
I.Bērziņš (LC).
Es aicinātu tieši tāpat kā
iepriekšējos dokumentus - gan LNNK pieprasījumu,
kuru izskatīja pirmo šīsdienas plenārsēdē
kā ārkārtas, gan arī frakcijas "Tçvzemei
un brīvībai" pieprasījumu - neapšaubāmi
izskatīt, bet izskatīt parastajā kārtībā,
tas ir, balsot pret steidzamību.
Priekšsēdētājs. Grīnblata
kungs. Lūdzu!
M.Grīnblats (TB).
Godātie deputāti! Runa ir par 102.dokumentu. Mūsu pieprasījums attiecas uz diviem Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem. Viens ir par naftas produktu ievedmuitas tarifa likmēm un otrs dokuments ir par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Mēs no rīta šeit apmēram divas stundas visai bezsaturīgi diskutējām par to, vai rudens ir sācies vai nav sācies. Tā kā nekāds dekrēts nav izdots, ka rudens sākums no 22.septembra ir pārcelts uz 7.septembri, tad es tomēr stipri šaubos par to. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Saeimas kārtības ruļļa 38.pantā ir noteikts, ka kārtējās sesijas sākas ar Saeimas Prezidija lēmumu. Vai mēs esam redzējuši Saeimas Prezidija lēmumu par to, ka 7.septembrī sākas rudens sesija? Ir fiksēts, ka 9.septembrī notiek kārtējā plenārsēde, nevis rudens sesija. Es pieļauju, ka tā ir sēdes vadītāja Berķa kunga acumirklīga interpretācija, kas nekādi neizriet no Saeimas Prezidija sēdēm, kuras ir notikušas šo sēžu starplaikā. Tur nekas nav teikts, ka Prezidijs būtu nolēmis rudens sesiju sākt 9.septembrī.
Otra lieta ir daudz būtiskāka (runa ir
par naftas produktu ievedmuitas tarifa likmēm), jo Satversmes
81.pants arī sesiju starplaikā neparedz, ka attiecībā
uz tādiem jautājumiem kā Vēlēšanu
likums, nodokļi un budžets Ministru kabinets varētu
pats pieņemt lēmumus. Ministru kabinets var iesniegt
projektu Saeimai, un Saeimai tas ir jāizskata. Vēl
jo vairāk tādēļ, ka šis muitas jautājums
skar ne jau tikai benzīna tirgotājus vai šoferus
vien, tas būtībā skar visas dzīves sfēras,
un, ja šādā veidā risinās arī
jautājumu par pensiju paaugstināšanu, tad pensijas
"izkusīs" pensionāru pirktajā maizē,
pienā, gaļā un daudz kur citur, ieliekot lielākā
vai mazākā mērā iekšā šīs
benzīna ievedmuitas. Tā ka jautājums ir samērā
būtisks, un mēs gribētu zināt, kāds
ir valdības viedoklis šajā jautājumā.
Mēs uzskatām to par steidzamu.
Priekšsēdētājs.Paldies. Lūdzu, balsosim par šā dokumenta steidzamību! Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par - 45, pret - 27, atturas - 6. Dokuments ir atzīts par steidzamu. Ja Saeima atzīst pieprasījumu par steidzamu, tad tā saskaņā ar Kārtības ruļļa 108.pantu tūliņ stājas pie apspriešanas pēc būtības un pie nobalsošanas par pieņemšanu. Kas vēlētos izteikties par šo dokumentu? Mēs esam saņēmuši arī, starp citu, no Ministru kabineta attiecīgu dokumentu.
Es lūdzu Levita kungu.
E.Levits (LC).
Te ir jautājums par to, vai Ministru kabinets ir tiesīgs 81.panta kārtībā pieņemt šāda veida labojumu muitas tarifos. Dāmas un kungi! Palasīsim akurāti 81.pantu: "Laikā starp Saeimas sesijām..." Ðodien mēs šo problēmu esam atrisinājuši - ir sēdes vadītāja konstatējums, un šis konstatējums nav balsošanas ceļā noraidīts, līdz ar to spēkā ir tā interpretācija, ko devis sēdes vadītājs, Saeimas Prezidijs... (Iebildumi no zāles.) Labi, mēs, teiksim, izejam no tās interpretācijas, kādu mēs pašlaik dodam. Tātad: "Laikā starp Saeimas sesijām..." un šāds laiks ir bijis - "...Ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa..." Ministru kabinets uzskata, ka šajā situācijā bija nepieciešama ļoti ātra rīcība, lai nekaitētu Latvijas ekonomikai un Latvijas starptautiskajam prestižam, "... izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Šādi noteikumi...", un te ir ierobežojums, "...nevar grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesu likumus, budžetu un budžeta tiesības, kā arī..." Lūdzu, klausieties! Nerunājiet, un lūdzu, klausieties! "...pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus." Pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus! Mēs pastāvošās Saeimas laikā esam pieņēmuši vienu likumu, tas ir, par Ministru kabineta iekārtu. Šis likums arī nav grozīts. Šo ierobežojumu nevar attiecināt uz muitām... Jā, tieši tā! To nevar attiecināt uz muitām, kuras ir regulētas Saeimas likumos.
Dāmas un kungi! Satversmes laikā muitas
tarifi tiešām tika regulēti likumos. Tā
tas bija. Bet pašreizējā situācijā
muitas tarifi tiek regulēti ar Ministru padomes lēmumiem,
un Ministru kabinets kā Ministru padomes pēcnācējs
nevar izdot jaunus likumus, kas attiecas uz muitām, taču
var, protams, mainīt sava priekšgājēja
- Ministru padomes - lēmumu, kamēr tas ir spēkā.
Nē... Citādi mēs galīgi sajauksim Ministru
padomes lēmumus un likumus, jo šeit ir noteikta cita
kompetence, un tiešām Satversmē ir paredzēts
likums par muitas tarifiem, bet šāda likuma mums nav.
Mēs grozām tikai Ministru padomes lēmumu,
kas ir pieņemts iepriekšējā periodā,
un Ministru kabinets ir tiesīgs grozīt jebkuru Ministru
padomes lēmumu kā tiešais Ministru padomes pēcnācējs.
Ja mēs rīkosimies citādi, mēs galīgi
sajauksim likumdevēja un izpildvaras funkcijas. Likums
nevar grozīt Ministru padomes lēmumu, likums var
top atcelt, bet nevar grozīt. Jo iedomājieties, kādas
būtu sekas, kāds sarežģījums un
samežģījums būtu, ja, piemēram,
Ministru padomes lēmumā būtu viens pants, kuram
būtu likuma spēks, bet pārējiem pantiem
tajā pašā Ministru padomes lēmumā
būtu Ministru kabineta noteikumu spēks... Mēs
vispār nevarētu darboties, un tas ir galīgi
neloģiski. Tas ir pretrunā ar Satversme. Mēs
nevaram viena dokumenta dažādiem pantiem piešķirt
dažādu spēku. Tādēļ ir nepieciešams
arī daudzos citos gadījumos mainīt Ministru
padomes lēmumus. Mēs varam tos atcelt, un Saeima
var pieņemt likumu šajā jautājumā,
bet mēs nevaram paņemt vienu gabaliņu un
izgrozīt ar likuma spēku. Tādēļ
arī ir šie grozījumi. Kamēr Saeima nav
pieņēmusi likumu par muitas tarifiem, arī
turpmāk tas ir jāizdara Ministru kabinetam. Saeima
var pieņemt likumu par muitas tarifiem, un tad, protams,
Ministru kabinets tos nevarēs grozīt nedz parastā
situācijā, nedz arī 81.panta kārtībā.
Tāda ir tiesiskā situācija.
Priekšsēdētājs. Paldies,
Levita kungs. Tālāk vārdam ir pieteicies jeb
vārdu prasa deputāts Bukovskis - "Saskaņa
Latvijai".
I.Bukovskis (SL).
Es ļoti bieži no šīs tribīnes esmu dzirdējis: mēs agrāk pieņēmām lēmumus. Un es tagad skatos, cik stiprs ir sociālisma spēks, kas burtiski "apēd" pat ārzemniekus. Es negaidīju, ka to dzirdēšu no ārzemju jurista. Ja mēs tā spriežam, tad iznāk, ka mēs nekādu Satversmi neesam atjaunojuši. Tagad visus likumus, kuri kādreiz tika pieņemti, kaut kādas institūcijas mainīs un grozīs, un neņems nopietni Satversmi. Mums Levita kungs izskaidroja vispārēju juridisko normu, ka likumu var grozīt tā institūcija, kas to ir pieņēmusi, bet, ja augstākajā likumā ir fiksēts, ka tieši to darīt ir aizliegts, tad es nesaprotu, kad juridiskā norma šobrīd ir stiprāka par Satversmi. Satversmē taču ir konkrēti fiksēts, ka Ministru kabinets to nedrīkst darīt.
Un, ja mēs runājam par pēctecību, tad mēs pieņēmām likumu par Ministru kabinetu. Bez tam šajā likumā nav neviena vārda par to, ka Ministru kabinets ir Ministru padomes pēctecis. Ja jūs esat jurists, tad jūs zināt, kādā veidā tiek formulēta pēctecība. Bet tajā likumā arī tas nav pateikts. Es varu sacīt, ka Saeima ir pirmās Republikas pēctece, tas ir konkrēti fiksēts Satversmē un pārējos likumdošanas aktos. Bet kā var pateikt, ka Ministru kabinets, kurš ir ievēlēts Saeimā, ir sociālistiskās valdības pēctecis? Tādā gadījumā man vispār nav skaidrs, kas te ir izveidots.
Un pēdējais. Es tomēr gribu
atkārtot savu priekšlikumu, kurš netika likts uz
balsošanu. Es ierosinu nobalsot, ka šī sesija ir
ārkārtas sesija. Es lūdzu priekšsēdētāju
to likt uz balsošanu.
Priekšsēdētājs. Paldies, Bukovska kungs.
Vārds tiek dots Annai Seilei - LNNK. Pēc
tam runās Karnupa kungs.
A.Seile (LNNK).
Man šodien jau otrreiz ir jāstājas šajā tribīnē, jo gribu runāt par to, ka šis muitas tarifu pacēlums ir nodarījis kaitējumu Latvijas Republikas tautsaimniecībai. Vai šādā gadījumā, ja mēs, deputāti, esam to konstatējuši un gribam izskatīt šo jautājumu plenārsēdē, ir tiesības ar tādām metodēm, apstrīdot procedūras jautājumus, novirzīties no šā jautājuma? Es domāju, ka tas nav godīgi.
Pieprasījums 101.dokumentā ir adresēts Ministru prezidentam Birkava kungam un finansu ministram Oša kungam. Es domāju, ka daudzas domstarpības varbūt tiktu novērstas, ja viņi šeit uzstātos, paskaidrotu un pamatotu šīs muitas nodevas lietderību, jo, manuprāt, pacelt cenu resursam, kura mums nav, nolaist naftas produktus pāri robežai, padārdzināt satiksmes līdzekļiem cenu un padārdzināt izdevumus rudens ražas novākšanā ir vairāk nekā neapdomīgi. Šajās divās nedēļās strādāja visas komisijas, arī tautsaimnieku komisija.
Mēs būtu gribējuši savā komisijā šo jautājumu apspriest, pirms tas tika izskatīts Ministru kabineta sēdē. Ministru kabinetam nevajadzētu tā norobežoties no Saeimas, jo tie ir kopīgi lemjami jautājumi.
Otrs ļoti svarīgs jautājums ir tas,
kam šī jaunizveidotā nodokļu sistēma
dos labumu? Vai ražotājam? Vai varbūt preces
apgrozītājam? Iepazīstoties ar šo problēmu
tuvām, es gribu teikt, ka ne vienam, ne otram. Ļoti
daudzi tirdzniecības sfēras pārstāvji
jau ir izteikušies, ka šīs preces vairumā
netiks apgrozītas, ja pacelsim cenu pārtikas produktiem.
Un nelielais pieaugums pensijām, ko pašreiz sola Ministru
kabinets (kaut arī vēl tikai projektā), nevarēs
segt tos izdevumus, kas cilvēkam būs jāsamaksā
par savu ikdienā lietojamo pārtiku - pienu, gaļu
un pārējo. Es lūdzu šos jautājumus
izskatīt šeit, plenārsēdē, un ziņot
tiem, no kuriem šis ziņojums tiek prasīts 101.pieprasījumā.
Priekšsēdētājs. Paldies.
Vārds Karnupa kungam - LNNK. Pēc tam
izteiksies Budovska kungs.
V.Karnups (LNNK).
Cienījamie kolēģi! Es, tāpat
kā Bukovska kungs, ar izbrīnu klausījos mūsu
valsts tieslietu ministra skaidrojumu, ka vienīgie likumi,
kuri attiecas uz Ministru kabinetu, ir tie likumi, kurus pieņēmusi
šī Saeima, jo tas izriet no viņu paskaidrojuma
sakarā ar Satversmes 81.pantu. Tas nozīmē,
ka visi pārējie likumi, kas ir spēkā
mūsu valstī, neattiecas uz Ministru kabinetu un ka
Ministru kabinets var savā nodabā grozīt likumus
un pieņemt lēmumus, kuriem ir likuma spēks,
piemēram, tādus kā par amnestiju, par valsts
kases zīmju emisiju, par valsts nodokļiem, par visu
ko citu, jo mēs, šī Saeima, neesam pieņēmuši
likumu par valsts nodokļiem. Mēs neesam pieņēmuši,
bet to pieņēma Augstākā padome. Mums
nav likuma par valsts kases zīmju emisiju, respektīvi,
Latvijas Bankas noteikumiem. Mēs to neesam pieņēmuši.
Augstākā padome to pieņēma. Un tāpat
Augstākā padome pieņēma likumu par muitas
tarifiem. Tikai ar likumu var mainīt muitas tarifu. Un to
vajag darīt mums pašiem, Saeimai, jo valdībai
nav nekādu tiesību, ne tikai vadoties pēc Satversmes
81.panta, jo mēs - un šeit es vēlreiz piekrītu
Bukovska kungam - neesam lēmuši, vai šis ir jaunas
sesijas sākums vai ārkārtas sesijas - es lietoju
šo vārdu "ârkārtējas" -
turpinājums. Es domāju, ka Levita kungs nevar nākot
un ejot pateikt to pašu lietu. Viņš šorīt
visu laiku runāja, ka ir tikai notikušas ārkārtējas
sēde, ka nekādas sesijas nav bijis. Bet tagad viņš,
atsaucoties uz Satversmes 81.pantu, kas runā par starpsesijām,
vēlas attaisnot valdības nelikumīgo darbību.
Gandrīz vajadzēja Levita kungam kā tieslietu
ministram, kā augstākstāvošam juristam mūsu
valstī jautāt, kā tas saprotams? Ja valdība
pieņēmusi šīs normas starpsesijā,
tad mēs joprojām esam ārkārtējā
sesijā, ko mēs neesam vēl slēguši,
un tādā gadījumā mēs neesam sākuši
jaunu sesiju.
Priekšsēdētājs. Vārds
Mārim Budovskim. Gatavojas Andris Rozentāls - Zemnieku
savienība.
M.Budovskis (LNNK).
Priekšsēdētāja kungs, cienītie
kolēģi! Mēs vēlreiz esam atgriezušies
pie tā paša, vai mums ir rudens sesija vai ne. Es jūs
gribētu lūgt paskatīties 100.dokumentu. Tā
ir informācija par Saeimas Prezidija sēdēm.
Es jums paskaidrošu, kādā sakarā es to lūdzu.
Paskatieties Kārtības ruļļa 38.pantu, tur
ir skaidri teikts, ka Saeimas kārtējās sesijas
sasauc Prezidijs. Par šo Prezidija lēmumu, kad sasaucama
Nākamā sesija, var paziņot kā priekšsēdētājs,
tā arī viņa biedrs pēc savstarpējas
vienošanās. To nosaka Kārtības ruļļa
23.pants. Bet 100.dokumenta 15.punktā jūs varat izlasīt,
ka Prezidijs apstiprinājis Saeimas 1993.gada 9.septembra
plenārsēdes darba kārtību. Un neviena
cita vārda te nav. Ja reiz runa ir par plenārsēdēm,
tad tādā gadījumā šī ir ārkārtas
sesija, bet te nav runas par ārkārtas sēdēm.
Tātad runa ir par sesiju, bet ārkārtas, taču
šajā dokumentā vajadzēja būt kaut
vienai norādei, ka Prezidijs ir nolēmis uzsākt
rudens sesiju un ka priekšsēdētājs savas
prombūtnes laikā, kā tas paredzēts 23.pantā,
būtu pilnvarojis Berķa kungu to paziņot. Taču
Prezidijs šādu jautājumu par rudens sēdi
nav izskatījis. Tātad vēlreiz atgriežoties
pie tā, es gribu jums teikt, ka Berķa kungam nebija
nekādu pilnvaru paziņot par rudens sesijas sākšanos.
Šis paziņojums, man liekas, ir improvizācija
uz vietas, bet katrā ziņā ārpus Prezidija
sēdes. Attiecībā uz muitas tarifiem, kā
jau kolēģis izteicās, es saprotu vienu, -
ka muitas tarifiem varētu visi grozījumi būt,
bet tie jāizdara ar likumu, kuru pēc tam pasludina
Prezidents, jo iepriekšējie lēmumi nav grozāmi
ar nākamo lēmumu. Tas ir izdarāms ar likumu.
Paldies.
Priekšsēdētājs. Vārds
Zemnieku savienības frakcijas deputātam Andrim Rozentālam.
A.Rozentāls (LZS).
Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es šeit, zālē, klausoties juridisku diskusiju par likumību un nelikumību, par tiesību nosaukt šo sesiju par ārkārtas, kārtēju, vasaras vai ziemas sesiju, gribu piekrist visiem juristiem, jo apstrīdēt nav manā kompetencē, tā kā neesmu šajā jautājumā speciālists. Bet tomēr manā kompetencē uz zināšanā ir izteikt domas par šo muitas nodokli degvielai. Es nevaru piekrist šim muitas nodoklim kā tādam, vienalga, vai tas būtu pieņemts likumīgi vai nelikumīgi. Par to lai juristi turpina savas diskusijas, bet mums būtu jāizrunājas, ko darīt ar situāciju, kāda šobrīd ir Latvijas laukos, kur netiek vākta raža, kur netiek bērni vesti uz skolu, jo visa šī degvielas cenu pieauguma nasta laukos vairs nav panesama. Es gribētu pagriezt jautājumu tādā virzienā, lai mēs kaut ko konstruktīvi pieņemtu vai uzdotu izstrādāt kādai kompetentai komisijai priekšlikumus, ko tālāk darīt - apturēt, apmaksāt, turpināt iekasēt, kādas būs sekas un kāds būs rezultāts. Un es ceru, ka atbildi uz to sniegs valdība. Man būtu lūgums pāriet pie šā konstruktīvā jautājuma risināšanas. To, ka tas tā ir, es varu ilustrēt, minot šādus skaitļus: vienas nedēļas laikā graudu kaltēšanas izmaksas ir pieaugušas līdz divām reizēm, transporta izmaksas - par 50 procentiem un tā joprojām.
Es nezinu, kādas mūsu Latvijas plaukstošas ekonomikas problēmas atrisinās šis degvielas nodokļa pielikums un pieņemtais lēmums par degvielas muitas tarifu lietošanu tieši vissaspringtajā lauku darbu periodā, turklāt periodā, kad nekas cits saimnieciskajā rosībā nav panākts, kad laukos naudas ienākumi nav palielinājušies, kad, kā jau teicu, nav ar ko apmaksāt pat bērnu aizvešanu uz skolu. Vismaz es par to neesmu dzirdējis, bet, ja man to pierāda, esmu gatavs arī tam piekrist, bet tas ir jāpierāda arī tautai, ne tikai man kā deputātam.
Nobeigumā gribu piebilst, ka mums, protams,
ir jāatrod šis kompromiss, balstoties uz reāliem
aprēķiniem, pierādījumiem un skaidrojumiem.
Tāpēc būtu lūgums pāriet pie konstruktīva
darba, pieņemot, ka sesija turpinās vasarā,
bet tā var būt arī rudens sesija. Man gan šķiet,
- es negribēju iejaukties šajā strīdā
- , ka vajadzētu paņemt iepriekšējās
sēdes nobeiguma stenogrammu un izlasīt, kas tur rakstīts.
Varbūt, ka tad mēs arī nokļūtu pie
kaut kādas skaidrības. Protams, mūsu Saeimas
darbs ir strādāt pie nodokļu sistēmas
sakārtošanas, pie izmaiņā, kurās
varētu ietilpt arī apgrozījuma nodokļa
diferencēta izmaiņa, pirmkārt, gan uzsākot
un nobeidzot visu nesamaksāto nodokļu iekasēšanu,
par ko šeit jau runāja un par ko mēs visi zinām.
Par to zina arī mūsu tauta, un tauta vienkārši
nesapratīs dažādu nodokļu pielikumu, ja
mēs nevarēsim nodemonstrēt savu vēlēšanos
un iespējas iekasēt neatmaksātos nodokļus.
Priekšsēdētājs. Tālāk
vārds Grīnblata kungam.
M.Grīnblats (TB).
Godātie Saeimas deputāti! Tātad jau iepriekšējais runātājs piezīmēja: kā tad īsti tika lemts iepriekšējā plenārsēdē? Tāpēc es atļaušos citēt 12.augusta plenārsēdes protokolu. Tā 149.lappusē runā sēdes vadītājs un saka šādus vārdus: "Tad vispirms atļaujiet pabeigt plenārsēdi..." (nevis sesiju) - (es uzsveru), - "...ar vienu ļoti svarīgu jautājumu, kuram ir vajadzīgs jūsu akcepts. Un, proti, Frakciju padome savā 3.augusta sēdē pilnvaroja mani ierosināt Saeimā izskatīt jautājumu par Saeimas sēdes pārtraukšanu un nozīmēt nākamo sēdi 9.septembrī." Tātad nepavisam ne nākamās sesijas sākumu, bet tikai nākamo sēdi. Un tālāk par to tad arī balsoja. Tā tas toreiz bija. Te vēl ir arī vairāki citi jautājumi. Un beigās tātad ir sēdes protokols. Deputāti balso par katru priekšlikumu atsevišķi, tiek pieņemts Frakciju padomes ieteikums, ka nākamā plenārsēde sanāks 9.septembrī pulksten 8.30, kā tas šodien arī notika. Plenārsēdes noslēgumā, nevis sesijas nobeigumā Saeimas priekšsēdētājs Gorbunovs lūdz deputātus reģistrēties vai darīt kaut ko tamlīdzīgu. Nekā cita tur nav.
Tālāk dažas piebildes par to, kas šeit tika runāts, - tātad par muitas tarifiem, par to, vai muitas tarifi ir saskaņā ar Satversmes 81.pantu. Te, kā redzams, ir runa par Ministru kabineta noteikumiem, kuriem ir likuma spēks, un seko izņēmumi. Šie izņēmumi ir uzskaitīti visai garā virknē, bet, kā es saprotu, šeit ir trīs kategorijas: pirmām kārtām tātad šie noteikumi nevar attiekties uz Saeimas vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesu likumiem, budžetu un budžeta tiesībām. Tas ir viens.
Otrs: "...kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus...". Jā, pašlaik ir tikai viens likums par Ministru kabineta iekārtu.
Tālāk. "... Tie nevar attiekties uz amnestiju, valsts kases zīmju emisiju, valsts nodokļiem, muitām..." utt. Tātad es saprotu, ka nepavisam ne jau pastāvošās Saeimas laikā bija pieņemts tas, kas attiecas vispār uz muitām, jo tā ir pavisam cita teikuma daļa. Katrā ziņā mēs savu ierosmi - tātad pieprasījumu - paturam spēkā, un, ja atmet nost visu šo garo ievadu un argumentāciju, tad jautājums, kas tiek izvirzīts Ministru kabinetam, ir viens: vai Ministru kabinets uzskata, ka 24.augustā viņu pieņemtais 14.rīkojums "par naftas produktu ievedmuitas tarifu likmēm" un 31.augusta 6.noteikums "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" ir pieņemts atbilstoši Satversmes 81.pantam, jo vismaz mūsu frakcijai par to ir nopietnas šaubas. Un, ja tie nav tādā veidā pieņemti, tad katrā ziņā Saeimai ir jālemj par šo abu lēmumu atcelšanu un to izskatīšanu vispārējā kārtībā.
Vēl jo vairāk es pievēršu
uzmanību arī tam, kas ir rakstīts Satversmes
81.pantā vēl bez visa pārējā.
Tas ir šā panta pats nobeigums, ka visi šie attiecīgie
Ministru kabineta lēmumi zaudē spēku, ja
tie vēlākais 3 dienas pēc Saeimas nākamās
sesijas atklāšanas nav iesniegti Saeimai. Tātad,
ja valdība uzskata, ka Saeima ir pieņēmusi
pareizi, tik un tā šie noteikumi ir jāiesniedz
Saeimai, turklāt jāiesniedz 3 dienu laikā. Tas
lietas būtību negroza.
Priekšsēdētājs. Žīgura
kungs.
A.Žīgurs (LNNK).
Godātais Prezidij, godātie kolēģi!
Mēs strīdamies par Saeimas sēžu nosaukumu,
kaut gan Saeimas nolikumi ir jau tik daudz reižu izskatīti.
Tomēr mēs vēl arvien strīdamies. Tad
jāprasa: kurš šos likumus rada ja ne mēs?
Muitas tarifi jau šodien ir vajadzīgi; tie nav vajadzīgi
rītdienai, bet gan šodienai, jo jau vakardien muita
vienā dienā iekasēja vairāk, nekā
to iekasēja visā mēneši. Un to panāca
tikai "ar aci", ar darbību, nevis ar garām
runām un spriešanām. Mafijas struktūras
vienmēr iekasē savus 10 procentus vai kaut ko tamlīdzīgu,
to, ko mēs, valdība, nevaram iekasēt. Tā
tas nevar turpināties. Mēs neredzam prioritātes.
Mums ir svarīgi šos likumus izskatīt šodien
vai rīt, jo katrā ziņā mēs nevaram
gaidīt, kad mums pienāks aicinājums to darīt.
Zemnieki ir nonākuši milzīgi sliktā stāvoklī,
viņi, varētu teikt, faktiski ir bada stāvoklī,
jo benzīna cenas ir cēlušās bez valdības
pielikuma tik augstu, ka viņi vairs nespēj apstrādāt
laukus. Ir ne vien jānoņem raža, bet arī
jāuzar šie lauki. Un to viņi nevar izdarīt.
Mēs spriežam, ko mēs darīsim un cik
mēs augstu liksim. Nē, mēs nevaram likt šo
muitu un nodokli degvielai tik augstu, ka mēs šos zemniekus
iznīcinām. Mūsu uzdevums ir zemniekus aizstāvēt,
lai viņi nenonākt tādā stāvoklī,
kādā viņi ir pašreiz. Es nezinu, vai jūs
esat bijuši tagad laukos, taču domāju, ka jums
vajadzētu aizbraukt un paskatīties, kā tur
izskatās, paklausīties, ko zemnieki saka. 36 vai varbūt
pat 40 procenti latviešu ir lauku cilvēki. No kā
viņi dzīvo, ja viņiem tur nav naudas? Mēs
te strīdamies, cik lielu naudu tur pieliksim, bet no kā
lai viņi maksā? Viņiem nav no kā maksāt,
jo par graudiem vēl šodien nav samaksāts. Arī
cukurbietēm. Manam draugam nav samaksāts vēl
par pagājušā un aizpagājušā gada
ražu. Tā taču mēs nevaram rīkoties!
Mēs te strīdamies par tādām lietām,
kas nav šodienas aktualitātes. Tās var būt
saistītas ar rītdienu, bet šī ir aktualitāte,
par kuru mums tieši patlaban vajadzētu runāt.
Priekšsēdētājs. Paldies.
Mēs esam saņēmuši "Latvijas ceļa"
frakcijas pieprasījumu - pārtraukt sēdi un
pasludināt 40 minūšu ilgu pārtraukumu. Kas
atbalsta šādu pārtraukumu? Jā, lūdzu,
par procedūru!
M.Budovskis (LNNK).
Priekšsēdētāja kungs, cienījamie
kolēģi! Personiski atbalstot šo pieprasīto
pārtraukumu, es gribētu novēlēt "Latvijas
ceļam" savās domās atcerēties šādu
paziņojumu, kas ir izskanējis 1925.gada 27.janvārī:
"Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa
148.pantu Saeimas priekšsēdētājs dara
zināmu šā gada 23.janvāra plenārsēdē
pieņemto sekojošu Saeimas lēmumu: Saeima nolemj
noraidīt 81.panta kārtībā izdotos pārgrozījumus
un papildinājumus likumā "Par laulību un
civilstāvokļa aktu reģistrāciju."
Es jums novēlu labu apspriešanos.
Priekšsēdētājs. Paldies. Sekos pārtraukums. Nē, vispirms balsosim par 40 minūšu ilgu pārtraukumu. Mēs jau nobalsojām. Lūdzu rezultātu. Par pārtraukumu nobalsojis 51, pret - 19, atturas - 5. Pārtraukums 40 minūtes.
Bērziņa kungam vēl ir paziņojums.
Vienu mirklīti!
I.Bērziņš. Man ir jautājums
Berķa kungam: vai pēc 40 minūtēm būs
beigusies mūsu darba parastā kārtība?
Priekšsēdētājs. Nē,
vēl mums atliks 20 minūtes.
I.Bērziņš. Un tad lemsim...
Priekšsēdētājs. Tad lemsim,
ko darīt tālāk. Paldies. Jā, beidzas pulksten
15.00.
I.Bērziņš. Nē, pulksten
14.30.
Priekšsēdētājs. Piedošanu, Bērziņa kungam ir taisnība. Plenārsēde beidzas pulksten 14.30. Tad taču šo debašu turpinājums ir jāpārceļ uz nākamo plenārsēdi - nākamo ceturtdienu.
Vēl beidzot reģistrēsimies. Neatstājiet zāli, lūdzu! Jautājumu stunda būs. To es pateikšu. Reģistrējieties! Es lūdzu jūs reģistrēties! Rezultātu! Ir reģistrējies 81 deputāts. Vienu mirklīti! Atgriezieties, lūdzu, savā vietā! (Zālē liels troksnis.) Lūdzu vēl mazliet uzmanību! Pirmkārt, ir jāprecizē, vai tie cilvēki, kas ir reģistrējušies... Varbūt kāds protestēs...
Otrkārt, par atbilžu vakaru. Tā
kā ministru kungi ir ieradušies, tad parastā atbilžu
stunda būs.
(Silārs kaut ko skaidro no vietas.)
Priekšsēdētājs. Jā,
es vēlreiz atvainojos! Ieņemiet tomēr, lūdzu,
vietas un piedodiet manu pieredzes trūkumu. Sēde
šodien līdz ar to būtu slēdzama. Mums tomēr
ir jānobalso par to, ka šodienas sēde ir slēdzama.
Vēlreiz atvainojos! Mani kolēģi atsaucas
uz Kārtības rulli un ierosina, ka sēde tādā
gadījumā būtu jāpagarina, lai mēs
tomēr varam nobalsot, jo Kārtības ruļļa
108.punkts mums tomēr prasa: "Ja Saeima atzīst
pieprasījumu par steidzamu, tad tūliņ stājas
pie tā apspriešanas pēc būtības un
pie nobalsošanas par tā pieņemšanu."
Vai piekrītat? Tātad sarīkosim tomēr
pārtraukumu, bet sēdi pagarināsim. Par pārtraukumu
mēs jau esam nobalsojuši. Tātad pulksten 14.40
tomēr atnāksim un tad ar nobalsošanu izlemsim.
Un pēc tam būs arī Ministru kabineta locekļu
atbildes uz jautājumiem.
Priekšsēdētājs. Lūdzu ieņemiet vietas! Turpināsim sēdi! Sāksim debates par 102.dokumentu. Vai "Latvijas ceļam" ir kādi paziņojumi pēc pārtraukuma?
Apspriedīsim parastajā kārtībā. Tādā gadījumā atbilstoši Kārtības ruļļa 108.panta kārtība ir šāda: ja Saeima atzīst pieprasījumu par steidzamu, tad tūlīt stājas pie tā apspriešanas pēc būtības un pie nobalsošanas par tā pieņemšanu. Tātad apspriešanu varam uzskatīt par pabeigtu, jo es neredzu nevienu, kas vēl gribētu runāt. Arī pieteikumu nav. Līdz ar to mēs balsosim par šā dokumenta pieņemšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Nē, reģistrācija būs pēc tam. Mēs beigsim, un tad būs reģistrācija. Jā, tagad balsosim. Kurš balso par šā pieprasījuma pieņemšanu? Vienu mirklīti! Vai Bērziņa kungam kas sakāms par procedūru? (I.Bērziņš no zāles kaut ko iebilst.) Labi, tad dzēsiet un sāksim vēlreiz!
Tātad mēs balsosim par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" dokumenta pieņemšanu (tas ir 102.dokuments). Paldies. Lūdzu rezultātu! Kas tur vēl? 37 - par, 30 ... 34. Jā, dokuments ir pieņemts. (Zālē troksnis.) Birznieces kundze? Pārbaudiet, lūdzu, vai Birznieces kundzes balss tur ir? Birzniece ir balsojusi "pret", bet Grīnblata kungs ir balsojis "par". Lūdzu, pārbaudiet!Grīnblats parādās kā nebalsojis. Tātad viņš balso "par". Viena balss klāt. Tātad "par" ir 38. Un Saulīša kungs? Saulīša kungs arī ir balsojis "par". Tātad "par" ir 39. Žīgura kungs? Tātad 40 - par. Skaidrs.
Tālāk. Lasīsim 109.pantu: "Pieņemtā pieprasījuma un klātpielikto dokumentu norakstus priekšsēdētājs nekavējoši piesūta Ministru prezidentam un attiecīgā resora vadītājam, kā arī pieprasījumu komisijai. Atbilde jādod uz pieprasījumu ne vēlāk par 7 dienām no tā saņemšanas. Pēc atbildes noklausīšanās atklāj debates, kurās Pieprasījumu komisija var dot arī savu atzinumu." Tātad tas ir nākamais šā dokumenta virzības ceļš - to sūta valdībai un arī mums. Līdz ar to šis pieprasījums tiks nodots valdībai un pēc 7 dienām, tas ir, nākamajā ceturtdienā, mēs saņemsim atbildi.
Man ir arī jāpaziņo, ka Satversmes 81.panta nobeigumā ir rakstīts, ka Saeimas laikā valdības pieņemtie likumi zaudē spēku, ja tie ne vēlāk kā 3 dienas pēc Saeimas nākamās sesijas atklāšanas nav iesniegti Saeimai. Es varu paziņot, ka valdība ir iesniegusi šos paskaidrojumus attiecībā uz papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šo dokumentu, kā es saprotu, jums var izdalīt. Nē, Satversmes 81.pantā ir teikts, ka laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesības, ja ir neatliekama vajadzība, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Un tālāk beigās ir teikts: tie zaudē spēku, ja vēlākais 3 dienas pēc Saeimas nākamās sesijas atklāšanas iesniegti Saeimā. Tātad arī šie likumi, ko valdība ir pieņēmusi, ja tie trīs dienu laikā nebūtu šeit iesniegti, zaudētu spēku. Attiecībā uz Administratīvo pārkāpumu kodeksu tie ir iesniegti... (Iebildumi no zāles.) Tie tūlīt jums tiks izsniegti.
Lūdzu, Bukovska kungs!
I.Bukovskis (SL).
Es atvainojos, mēs atkal atgriežamies
pie tā paša jautājuma. Kas šī ir par
sesiju? Ja tā ir starpsesija, tad tas ir pieņemams.
Nevienā vietā nekur nav teikts, ka sesija bijusi pārtraukta.
Šis jautājums ir jāizlemj, tāpēc
es piedāvātu šobrīd nobalsot, kur mēs
atrodamies.
Priekšsēdētājs. Bērziņa
kungs.
I.Bērziņš (LC).
Cienījamie kolēģi, es saprotu,
ka daži nezina, kur viņi atrodas. Tā ir parasta
parādība pēc grūtas darba dienas. Tieši
tādēļ es aicinu rīkoties parastajā
kārtībā. Tā kā mēs esam izdarījuši
to, ko prasa Kārtības rullis, - nepārtraucot
sēdi esam nobalsojuši un izteikuši savu attieksmi
pret šo pieprasījumu, es aicinu sēdi tomēr
slēgt, bet nākamās sēdes sākumā
mēs varam balsot par to, kur mēs atrodamies, un
risināt visas pārējās problēmas,
tajā skaitā, arī tos jautājumus, kurus
neesam izskatījuši. Tā ka es aicinu sēdes
vadītāju slēgt sēdi, bet nākamā
sēde notiek parastajā laikā un parastajā
kārtībā.
Priekšsēdētājs. Lūdzu,
Budovska kungs!
M.Budovskis (LNNK).
Priekšsēdētāja kungs, cienītie
kolēģi! Tātad mēs joprojām esam
ierauti riņķa dancī un nevaram izšķirt,
kur tad mēs īsti atrodamies. Un šinī sakarībā
es gribētu lūgt Daudiša kungam atbildēt
un vienu jautājumu: vai Prezidijs lēma par to, kad
sākas rudens sesija, un vai Prezidijs pilnvaroja kādu
to paziņot šeit? Tas ir vienīgais jautājums,
jo tā ir Prezidija tiesība - noteikt nākamās
sesijas sākumu. Ja tāda lieta nav bijusi, tad jautājums
vispār izpaliek. Par ko tad mēs šeit vispār
runājam šinī sakarā?
I.Daudišs (LC).
Prezidijs apstiprināja šīs sesijas
sēdes darba kārtību, un šī darba
kārtība 48 stundas pirms šīs sēdes
tika izlikta lejā uz ziņojumu dēļa.
Priekšsēdētājs. Sinkas kungs.
J.Sinka (TB).
Sēdes vadītāja kungs, kolēģi!
Mēģinot runāt bez pārāk lielām
emocijām, kādas ir ļoti raksturīgas cienītajam
deputātam Bērziņa kungam, es gribētu
tikai atgādināt to, ka Grīnblata kungs pašā
sākumā vai kaut kur ap vidu nolasīja 12.augusta
sēdes stenogrammu, kuru man ir vieglāk atcerēties,
jo es ierosināju nākamo plenārsēdi pāvesta
vizītes dēļ sasaukt 19.septembrī un nenoturēt
to šonedēļ. Tur daži iebilda, un es to skaidri
atceros, ka nebija nekādas runas par kaut kādām
sesijām, bet mēs runājām vienkārši
par nākamo plenārsēdi. Mums, pārējiem,
likās maza neskaidrība: vai tad tas nozīmē
kaut kādu Rietumu stila pārtraukumu - atvaļinājumu
vai vasaras brīvdienas, vienalga, kā nu tās
tur nosauc. Un, protams, tā tas nebija. Mēs, kā
jūs jau zināt, turpinājām darbu mūsu
komisijās, un parlaments, mūsu Saeima, nepārtrauca
darbu. Runa skaidri bija par nākamo plenārsēdi.
Tā tagad ir notikusi.
Priekšsēdētājs. Paldies.
Levita kungs.
E.Levits (LC).
Es gribētu citēt cienīto kolēģi
Sinkas kungu, to, ko Sinkas kungs teica iepriekšējā
sēdē, kas mums bija laikam 12.augustā, tad,
kad bija pēdējā sēde pirms šīs
sēdes. Juris Sinka: "Vai šo pārtraukumu
nevarētu atlikt uz vienu nedēļu un pēdējo
plenārsēdi noturēt nākamnedēļ
vai pēc tam...? (Stostīšanās.) Iznāk
16.septembrī." Pēdējo plenārsēdi!
Vai nu tā ir pēdējā plenārsēde
šajā ārkārtējo plenārsēžu
sērijā vai arī ārkārtējas
sesijas... Tas no tā neizriet, bet tā ir cenzūra,
tas ir nobeigums. Pēdējā plenārsēde!
Un šodien mēs sākam jaunu. (Zālē
troksnis.)
Priekšsēdētājs. Kungi, protams, būtu labāk, ja mums šeit būtu tas, kas ir noticis... ka tas būtu precīzāk pateikts, bet tagad mēs esam iekļuvuši šajā juridiskajā kazuistikā. Mēs vai nu nezinām, un vieni mēģina saistīt, it kā mēs, nosacīdami sesijas sākumu, līdz ar to nosakām arī rudens sākumu... Tā jau tas nav...
Lūdzu, Karnupa kungs!
V.P.Karnups (LNNK).
Cienījamie kolēģi! Es nezinu,
kāpēc Prezidija locekļi izvairījās
no tiešas atbildes uz Budovska kunga jautājumu, bet
es pieņemu, ka tāpēc, lai atbilde būtu
piekrītoša Budovska kunga domām, respektīvi,
ka Prezidijs nav pieņēmis lēmumu par rudens
sesijas sākumu. Tātad tas nozīmē, ka
nav bijis starpsesijas laiks. Tas ir skaidri un gaiši izteikts
mūsu pieprasījumā, respektīvi, frakcijas
"Tçvzemei un brīvībai" pieprasījumā,
ko mēs nupat nobalsojām, novirzot to tālāk
uz Ministru kabinetu. Uz šā pamata Ministru kabinets
lai izskaidro savu nelikumīgo rīcību starpsēžu
laikā, nevis starp sesijām. Es piekrītu arī
Bukovska kunga priekšlikumam un atkārtoju to, ka mums
vajag par šo jautājumu balsot, lai tam pieliktu punktu,
jo citādi nākamnedēļ mēs atkal
runāsim par šo lietu.
Priekšsēdētājs. Karnupa kungs, mēs esam balsojuši par LNNK pieprasījumu un esam to novirzījuši - šis pieprasījums tiks izskatīts nākamajā plenārsēdē. Un tādā gadījumā nākamajā plenārsēdē tad arī konkrēti lemsim par šo jautājumu. Es iesaku tagad pāriet pie nākamā jautājuma.
Lūdzu!
A.Ameriks (SL).
Man liekas, ka šeit bija, pirmkārt, Bērziņa kunga priekšlikums - šodien pārtraukt sesiju.
Otrkārt, es domāju, ka šobrīd
pats mūsu sēdes vadītājs iesaka šo
tēzi par to, ka mēs sākam rudens sesiju, par
ko cienījamais tieslietu ministrs Levita kungs teica, ka
neviens pret to nav iebildis un līdz ar to tas ir spēkā.
Es tomēr uzturu savu pieprasījumu nobalsot arī
par to, vai ir sākusies vai nav sākusies rudens sesija.
Priekšsēdētājs. Jā.
Bērziņa kungs, lūdzu!
I.Bērziņš (LC).
Tā kā Amerika kungs atbalstīja
mani, tad man tikai atliek atbalstīt Amerika kungu otro
reizi, jo jūs saprotat, ka sēdes vadītājs
nedrīkst turēt deputātus šeit, zālē,
pēc sēdes beigšanas, ja nav bijis balsojums
par sēdes turpināšanu. Sēde bija jāturpina
ārpus reglamenta tikai tāpēc, ka Kārtības
rullis paredzēja jautājuma nobalsošanu. Tā
kā frakcija "Latvijas ceļš" pieprasīja
pārtraukumu, deputāti pilnīgi pamatoti bija
spiesti gaidīt kolēģus, tas ir, gaidīt
mūs, kamēr mēs konsultējāmies,
lai pēc tam atnāktu un izpildītu savu pienākumu
pret Kārtības rulli - nobalsotu šo jautājumu
pēc būtības, un tad sēde ir jāpārtrauc.
Es vēlreiz atkārtoju tikai šo ideju, ka šobrīd,
lai kaut ko vēl balsotu, tādā gadījumā
vispirms ir jānobalso, ka mēs pagarinām attiecīgi
uz tik un tik ilgu vai arī uz nenoteiktu laiku savu darbu.
Ja mēs nobalsosim, ka darbs turpinās, tad varam balsot
par visu ko, ieskaitot labojumus Satversmē, ja kāds
to grib.
Priekšsēdētājs. Jā,
lūdzu, Bukovska kungs.
I.Bukovskis (SL).
Mans pieprasījums par balsošanu bija pirmais,
un tāpēc es lūdzu to nobalsot pirmo.
Priekšsēdētājs. Pats pirmais
bija, atvainojiet, ierosinājums par sēdes slēgšanu.
I.Bukovskis (runā no zāles, nevis mikrofonā).
Priekšsēdētājs. Šāds
jautājums nav ietverts darba kārtībā.
I.Bukovskis. Es atvainojos, jo es gribu nocitēt Kārtības ruļļa pantu. Te ir divi varianti. Pirmais - ārkārtēju sesiju vai sēdi slēdz līdz ar uzstādītās darba kārtības izbeigšanu. Tas ir viens.
Otrs. Sēžu dienas un stundas nosaka
Prezidijs, izņemot gadījumus, kad par to ir lēmusi
pati Saeima. Tagad es lūdzu Saeimai izlemt šo jautājumu.
Priekšsēdētājs. Seiles kundze.
A.Seile (LNNK).
Man ir viena replika, pareizāk sakot, jautājums
"Latvijas ceļam". Pirms 40 minūtēm
"Latvijas ceļa" frakcija aizgāja pārtraukumā.
Parasti pārtraukumā aiziet tad, ja sakarā ar
kādu jautājumu rodas problēmas un frakcijai
vajag apspriesties. Vai jūsu paziņojums, Bērziņa
kungs, ir tikai tāds, ka sēdi vajag uzskatīt
par slēgtu? Mūs interesē, ko šajā
gadījumā par mūsu ierosināto lēmuma
projektu saka "Latvijas ceļš".
Priekšsēdētājs. Tā
ir frakcijas darīšana.
I.Bērziņš (LC).
Cienījamie kolēģi, ja es pareizi
saprotu, Seiles kundze iesaka mums ņemt vēlreiz
pārtraukumu, lai apspriestos par to, vai šis pārtraukums
ir jāņem vai ne? Šeit mēs konsekventi
vadāmies pēc tās kārtības, kādu
paši reiz esam nolēmuši, - ka plenārsēdes
beidzas pulksten 14.30 ar balsojumu. Arī Silāra kungs
man rāda, ka plenārsēdes beidzas ar šo
balsojumu. Taču, tā kā šis laiks jau ir
pārkāpts, turklāt pārkāpts pamatoti,
ievērojot Kārtības ruļļa prasību
par galīgā balsojuma nepieciešamību, tad
mēs lūdzam tagad vienkārši neturpināt.
Un nepārkāpt mūsu pašu noteikto kārtību
par sēdes nobeigumu pulksten 14.30, bet slēgt sēdi.
Vai ir vajadzīgs balsojums, slēdzot sēdi,
vai ne - to lai izlemj Prezidijs. Es nezinu, bet tagad vajadzētu
slēgt sēdi un visus pārējos jautājumus
(arī par gadalaikiem) lemt nākamajā sēdē.
Priekšsēdētājs. Jā,
Prezidijs ar tām tiesībām, kas mums ir dotas,
slēdz šo sēdi un neizlemj tos jautājumus
(tātad nedebatē) par to, kāda tad sēde
šī ir, un atstāj to uz nākamo sēdi.
Taču tagad, pirms mēs ejam projām, tomēr
ir jāreģistrējas. Tātad nākamā
plenārsēde būs nākamajā ceturtdienā
parastajā laikā.
(Kāds deputāts, kas nestādās
priekšā.) Deputāti nepārtraukti uzstāj
par balsošanu. Vai mēs tomēr nevaram likt uz
balsošanu divus jautājumus. Pirmais jautājums:
vai ir rudens sesija vai nav? Un otrs jautājums ir par to,
ka mēs šodien beidzam sēdi.
Priekšsēdētājs. Es lieku
uz balsošanu jautājumu, vai mēs šodien slēdzam
sēdi.
No zāles. Nē! (Zālē troksnis.)
Priekšsēdētājs. Saskaņā ar 50.pantu es lieku uz balsošanu jautājumu, vai šīsdienas plenārsēdi slēgt vai ne. Balsošanas režīmu! Lemsim! Tātad mēs balsojam par sēdes slēgšanu. Lūdzu rezultātu. 40 ir par slēgšanu. 40 plus 2. Līdz ar to plenārsēde nav slēgta.
Lūdzu, Tupeša kungs!
J.Tupesis (LZS).
Man ir vienalga, vai mēs balsojam slēgt
vai nebalsojam slēgt, vai ir pavasaris vai nav, bet neļausim
taču citiem smieties par mums. Šī ir Latvijas
Saeima, parlaments! Mēs tā kā tirgū pašreiz
uzvedamies. Tātad - vai tā ir vadības vaina
vai mūsu pašu vaina, vai mana vaina? Bet darīsim
to, kas ir jādara, lai mēs tiešām... Es
tiešām negribu ar jums risināt dialogu, tāpēc
nevediniet mani uz šo dialogu. Parādiet savu kartiņu,
nāciet, pieprasiet vārdu... Iemācīsimies
visi, kā Saeimā jārīkojas, vienalga, vai
mēs piekrītam vai nepiekrītam. Varbūt
tā ir vadības vaina, bet varbūt arī nē.
Varbūt tā ir mūsu vaina?
Priekšsēdētājs. Paldies, Tupeša kungs! Mēs varam diskutēt par šo jautājumu nākamajā sēdē. Man nav jāielaižas ar jums diskusijās. Es atklāju to un paziņoju, ka šī ir rudens sēde. Jā, par to mēs lemsim tad, kad šo jautājumu izskatīsim Prezidijā, lemsim un turpināsim šo sarunu tātad nākamajā plenārsēdē.
Lūdzu, paņemiet 87.dokumentu! Tas ir Birkava kunga paziņojums: "Ar šo paziņoju, godātais priekšsēdētāja kungs, esmu aicinājis Normundu Zemvaldi par veselības valsts ministru Labklājības ministrijā. Lūdzu Saeimu izteikt viņam uzticību plenārsēdē šā gada 9.septembrī."
Birkava kungs, lūdzu, jums vārds!
V.Birkavs (Latvijas Republikas Ministru prezidents).
Godātie kolēģi! Normunds Zemvaldis
patlaban atrodas Atēnās kā Vispasaules veselības
organizācijas pārstāvis, un tādēļ
es lūgtu šo jautājumu šobrīd no darba
kārtības svītrot.
Priekšsēdētājs. Paldies. Jautājums no darba kārtības tiek svītrots.
Nākamais dokuments - par tiesnešu pirmstermiņa
atbrīvošanu. Vai ir kāds, kas ir gatavs ziņot
par šo jautājumu? Apsīša kungs. Tas ir 104.dokuments.
R.Apsītis (LC).
Godātais Prezidij, godātie kolēģi!
Es gribētu lūgt jūs atrast 104.dokumentu. Šis
ir Saeimas lēmuma projekts par atbrīvošanu pirms
termiņa no tiesneša amata pēc pašu iniciatīvas.
Šis lēmuma projekts attiecas uz sešām personām
- tiesnešiem, kvalificētiem speciālistiem, kuri
diemžēl pēc pašu iniciatīvas ir
izteikuši vēlēšanos atstāt tiesneša
amatu. Juridiskā komisija izskatīja šo tiesnešu
iesniegumus un vienprātīgi atzina, ka mums vajadzētu
viņu lūgumu apmierināt un līdz ar to
pieņemt Saeimas lēmumu par šo tiesnešu atbrīvošanu
no amata. Paldies par uzmanību.
Priekšsēdētājs. Vai mēs
balsosim, Apsīša kungs, par katru atsevišķi
vai kopā?
R.Apsītis. Mūsu prakse ir bijusi tāda,
ka varam balsot arī kopā, ja Saeima, protams, tam
piekrīt.
Priekšsēdētājs. Vai ir iebildumi? Nav. Tātad kurš ir par Lidijas Kreijas, Ligitas Gavares, Lauras Keršules, Ulda Brikmaņa, Aijas Osmanes un Viktora Ustinova atbrīvošanu pirms termiņa no tautas tiesneša amata pēc pašu iniciatīvas? Lūdzu balsošanas režīmu. Par - 71, pret - 3, atturas - 3. Līdz ar to minētie cilvēki pirms termiņa ir atbrīvoti no tautas tiesneša pienākumiem.
Nākamais mums ir Demokrātiskā centra frakcijas vadītāja vietnieces Gravas kundzes iesniegums par izmaiņām Saeimas izmeklēšanas komisijas sastāvā. Demokrātiskā centra partijas frakcija lūdz Saeimu...
Lūdzu, Gravas kundze!
I.Grava (DCP).
Mūsu frakcija lūdz nobalsot par šīm
izmaiņām sakarā ar to, ka tad, kad tika veidota
šī komisija, Kārlis Leiškalns bija tikai deputāts.
Šodien viņš strādā Ministru kabinetā.
Līdz ar to viņa slodze ir manāmi pieaugusi
un viņš nevar fiziski vairs apvienot darbu divās
komisijās parlamentā un Ministru kabinetā. Tāpēc
mēs lūdzam izdarīt šādu nomaiņu.
Priekšsēdētājs. Bērziņa
kungs.
I.Bērziņš (LC).
Cienījamie kolēģi! Lai arī
cik mēs pēdējā laikā šeit
jautri apspriedām jautājumu par to, vai ir rudens
vai ir ziema, vai ir vasara, es tomēr lūgtu būt
ļoti nopietniem šinī jautājumā. Mūsu
frakcijai nekas nav iebilstams pret Kreitusa kungu, ja viņš
ieņemtu jebkuru amatu jebkurā komisijā, - gluži
pretēji, ņemot vērā viņa augsto
kompetenci, es noteikti to atbalstītu. Taču nevienam
nav noslēpums (tas fakts bija arī presē),
ka mēs runājām ar Kreitusa kungu par viņa
iespējamo darbību valdībā. Tieši
konkrēti šajā komisijā mums nav nekādu
aizdomu pret Kreitusa kungu tāpat kā ne pret vienu
citu valdības pārstāvi, līdz komisija
nav beigusi savu darbu, taču konkrēti šinī
komisijā mūsu frakcija savā laikā izvirzīja
cilvēku, kuram nebija un nevarēja būt nekāda
sakara ar iepriekšējo valdību. Pilnīgi
nejauši vai pilnīgi jauši izrādījās,
ka arī citas frakcijas tur ir izvirzījušas cilvēkus,
kas nav bijuši iepriekšējā valdībā.
Patlaban tur praktiski, kā es saprotu, nav arī iepriekšējo
deputātu. Man liekas, ka tā ir ļoti korekta nostādne,
ka šie cilvēki izmeklē šo darbību
un attiecīgi vērtē vai nu pozitīvi,
vai negatīvi. Tam nav nozīmes, vērtējot
šo darbību, bet tieši izmeklējot šo darbību.
Es vēlreiz saku, ka šajā gadījumā
es negribu izteikt ne mazākās šaubas vai aizdomas
par Kreitusa kungu, bet es tomēr lūgtu DCP frakciju,
ja tas ir iespējams, nomainīt Kreitusu ar jebkuru
citu kandidatūru no savas frakcijas, un mēs to atbalstīsim,
jo tā būs frakcijas griba. Taču šajā
konkrētajā gadījumā, kad ir runa par
iepriekšējās valdības pārstāvi...
Ja reiz šai komisijai ir uzticēts izmeklēt valdības
darbu, tad mēs ļoti lūgtu pašai DCP frakcijai
izdarīt šīs izmaiņas, bet, ja ne, tad tiešām
mēs būsim spiesti aicināt balsot pret, taču
es vēlreiz saku, ka šeit nav nekādu aizdomu.
Viņa mandāts ir apstiprināts tāpat kā
citu deputātu mandāts. Te vairāk ir lūgums
tīri no morāli ētiskās puses. Juridiski,
protams, mēs te nevaram neko pārmest, mēs
varam balsojot vienkārši izteikties "par"
vai "pret". Un es īstenībā balsojot
negribētu izteikties "pret", tāpēc
ka mēs tiešām cienām Kreitusa kungu, taču
šā iemesla dēļ mums nāksies to darīt,
ja Kreitusa kunga kandidatūra paliks. Tad mums tiešām
nāksies atvainoties pirms balsojuma, ja tāds būs.
Priekšsēdētājs. Sinkas kungs.
J.Sinka (TB).
Sēdes vadītāja kungs, dāmas
un kungi! Atkal ar minimālām emocijām. Lieta
ir tāda: es ļoti labi saprotu, ko Bērziņa
kungs mēģināja pateikt. Un, protams, jūs
visi jau agrāk to par mani sapratāt, bet tad nu ņemsim
palīgā loģiku. Arī es personīgi
ne visai apsveicu to, ka šajā parlamentā un valdībā
ir tik liels skaits agrākās Augstākās
padomes un agrākās valdības locekļu. Tādējādi
par šo morālisko vai nemorālisko apstākli
es nerunāšu, taču varētu pieņemt,
ka visi šeit klātesošie deputāti agrāk
būtu bijuši Augstākās padomes deputāti
un valdības locekļi. Visi! Ko tad mēs darītu,
kur tad mēs ņemtu šai Izmeklēšanas
komisijai locekļus? Šajā speciālajā
izmeklēšanas komisijā ir arī bijušās
Augstākās padomes deputāti. Mēs visi
šeit esam vienādi, tāpēc kaut kādas
gradācijas mums šinī jautājumā nevajadzētu
pieņemt. Kaut arī Kreitusa kungs ir bijis ministrs
un viņam pašam laikam arī būs jādod
informācija, tā tomēr ir viņa paša
goda lieta to dot pat tad, ja viņam neprasītu. Un,
ja viņam to prasītu, tad viņš dotu informāciju
par savu agrāko darbību, jo šeit ir darbības
izvērtēšana. Te nekāda automātiska
laba vai slikta novērtēšana nenotiek. Tas taču
mums būtu jāsaprot! Mēs visi esam deputāti,
un, ja frakcija ir nolēmusi kādai komisijai sūtīt
savu personu, tad mums tas ir jāpieņem. Es nedomāju,
ka mums no tā būtu jārada kāda liela morāliska
problēma.
Priekšsēdētājs. Paldies.
Vairāk par šo jautājumu neviens negrib izteikties.
Gaiļa kungs? Jā, viens - "par", viens - "pret".
Tātad, lūdzu, balsosim par Gravas kundzes ierosinājumu
- atbrīvot no minētās komisijas locekļa
pienākumiem Kārli Leiškalnu. Darīsim to
atsevišķi - tātad vispirms balsosim par Kārļa
Leiškalna atbrīvošanu no minētās komisijas
locekļa pienākumiem. Lūdzu, kurš ir par to,
lai Kārli Leiškalnu atbrīvotu no minētās
komisijas locekļa pienākumiem?
I.Grava (DCP).
Lūdzu, cienījamais vadītāj,
izlasiet to, kas ir iesniegts... (Tālāk kaut ko saka
no vietas.)
Priekšsēdētājs.Gravas kundze,
es saprotu, ka šis jautājums...
I.Grava (kaut ko skaidro no vietas).
Priekšsēdētājs. Mainīt? Labi. Tādā veidā, kā tas ir. Tātad atbrīvot Kārli Leiškalnu un viņa vietā ievēlēt Aivaru Kreitusu. Kurš ir par šo priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 35 - par, 11 - pret, 28 - atturas. Tātad nav pieņemts. Kārlis Leiškalns paliek savā vietā komisijā.
Tālāk ir iesniegums: Igors Bukovskis ("Saskaņa Latvijai") ir iesniedzis iesniegumu: "Lûdzu iekļaut darba kārtībā jautājumu par to, ka rudens sesija nav sākusies." (Zālē liels troksnis. Vairāki runā reizē.)
Vai kāds grib izteikties? Deputāti var
izteikties "par" un "pret". Lūdzu! Vai
Bukovska kungs neprecizētu, kurā darba kārtībā
tas būtu jādara? Tātad lūdzu balsot par
šo priekšlikumu - iekļaut šīsdienas darba
kārtībā jautājumu par to, vai rudens sesija
ir sākusies. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! 40
- par, 17 - pret, 12 - atturas. Tātad jautājums tiek
iekļauts šīsdienas darba kārtībā.
Tiek labota viena balss. Daudiša kungs labo no "par"
uz "pret". Taču būtībā tas...
Jā, Daudiša kungs maina savu balsi. Paldies. Lūdzu,
kurš vēlas izteikties? Vai ir sagatavots lēmuma
projekts un attiecīgie dokumenti?
No zāles. Es piedāvāju to likt
uz balsošanu bez debatēm.
Priekšsēdētājs. Ja tas ir darba kārtības jautājums, tad ir jābūt dokumentam. Es uzskatu, ka šis jautājums būtu bijis jāsagatavo un ka tur šādā gadījumā būtu jāņem vērā precedenti.
Lūdzu, nosauciet...
A.Ameriks (SL).
Par procedūru. Es saprotu - mēs šobrīd
esam nobalsojuši par iekļaušanu darba kārtībā.
Tādā gadījumā Kārtības rullis
neprasa to, lai visi dokumenti būtu izsniegti, kuri ir par
jebkuru jautājumu. Nav tādu noteikumu! Līdz
ar to es ierosinu šobrīd attiecīgo jautājumu
nobalsot, vai šobrīd ir rudens sesija vai nav. Jā
vai nē.
Priekšsēdētājs. Gaiļa
kungs.
M.Gailis (LC).
Es lūgtu visus reģistrēties,
pirms mēs ķeramies pie balsošanas.
Priekšsēdētājs. Jā!
Lūdzu reģistrāciju. Reģistrācija
ir vajadzīga... (Zālē visu laiku troksnis.
Vairāki deputāti runā reizē.) Mums tik
un tā ir jāreģistrējas. Lūdzu
reģistrāciju! Motīvs? Sēdes vadītājam
ir tiesības pārbaudīt. Lūdzu rezultātu.
Jā, Silāra kungs!
I.Silārs (LC).
Atbilstoši Kārtības rullim, tā
116.pantam, es pieprasu iesniegumu izdalīšanu.
Priekšsēdētājs. Lūdzu sagatavot iesniegumus. Pavairot iesniegumus.
Jā, lūdzu, Tabūna kungs!
P.Tabūns (LNNK).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais
sēdes vadītāj! Patiešām kļūst
dīvaini, lai neteiktu - pavisam neērti. Mēs
tā drīz vien pārvērtīsimies par
ampelmaņiem. Un es atkārtoju to, ko teica Tupešu
Jānis, - tā nedrīkst rīkoties! Mēs
nedrīkstam pārvērst Saeimas namu, šo svarīgo,
galveno institūciju, šādā veidā. Mēs
kopš paša rīta spēlējamies, vai ir
rīts vai vakars. Un vai par to ir jābalso? Tas kļūst
smieklīgi. Un arī pašlaik. Nepārtraukti
ir visvisāda izlocīšanās. Ja reiz jautājums
ir likts uz balsošanu, tad nav ko izlocīties. Mums ir
tiesības to izdarīt - noteikt, vai ir rīts vai
vakars, ir rudens sesija vai nav rudens sesija. Un nav te ko spēlēties.
Mēs patiešām šādā veidā,
pirms aizejam mājās, varam nolemt, vai mēs
esam, vai neesam šeit. Ļoti nenopietni kļūst...
Es lūdzu vēlreiz pārdomāt par to un šo
priekšlikumu balsot, nevis prasīt pašlaik lēmuma
projektus utt.
Priekšsēdētājs. Tabūna
kungs, es šeit neampelējos, bet vados pēc Saeimas
Kārtības ruļļa. Un šā Saeimas
Kārtības ruļļa 38.pants nosaka: "Saeimas
kārtējās sesijas sasauc Prezidijs. Par sesijas
slēgšanu lemj Saeima." Un vēl 39.1
pants: "Saeimas ārkārtējās sesijas
vai sēdes sasauc Prezidijs uz savu ierosinājumu."
Tātad Saeima nolemj par sesijas sasaukšanu, bet to dara
Prezidijs, un tātad Prezidija kompetencē ir arī
noteikts, kas tā ir par sesiju. Tāpēc es vados
pēc šiem pantiem, nevis pēc savas iegribas.
Un līdz ar to es ierosinu: sakarā ar to, ka visi darba
kārtības jautājumi ir izskatīti, sēdi
slēgt atbilstoši 50.pantam. (Zālē atkal
troksnis.) Bez tam šeit ir arī attiecīgs piecu
deputātu ierosinājums: sēdi slēdz atbilstoši
50.pantam. Taču es jums saku, ka tas ir pretēji,
Budovska kungs, bet...
I.Bukovskis (SL).
Par procedūru ir jautājums. Mēs
esam nobalsojuši par iekļaušanu darba kārtībā.
Un tā jau ir tiesīga lemt visus jautājumus.
Priekšsēdētājs. Cienījamie
juristi, ja tādi ir: kā jūs apiesit šo 38.
un 39.pantu, kur teikt, ka par Saeimas sasaukšanu lemj Prezidijs,
nevis... (No zāles kāds kaut ko skaidro.) Es domāju,
ka to nelemj ar balsošanu, tāpēc lūdzu...
I.Bukovskis. Es atvainojos, pēdējais
balsojums bija par iekļaušanu... Lūdzu to izskatīt.
Priekšsēdētājs. Labi. Paldies. Izdaliet! Jā, pagaidiet!
Silāra kungs, lūdzu!
I.Silārs (LC).
Cienījamais priekšsēdētāj,
cienījamais Bukovska kungs! 39.pantā ir runāts
tikai par ārkārtas sesijām un sēdēm.
Tikai ārkārtas sēdes slēdz līdz
ar noteiktās darba kārtības izbeigšanu.
Par ārkārtējo sēdi, par ko mēs
nobalsojām 12.augustā un par ko runāja arī
Sinkas kungs, mēs jau nobalsojām, ka šī
sēde notiek 9.septembrī. Un šī nav ārkārtas
sēde, pamatojoties uz mūsu pašu iepriekšējo
balsojumu. Ja Prezidijs pirms 9.septembra būtu sasaucis
kādu sēdi, tad tā būtu ārkārtas
sēde. Prezidijs sasauc tikai ārkārtas sēdes.
Kārtējās sēdes nosaka paši deputāti.
Un šī ir kārtējā sēde, vienalga,
kurā sesijā tā arī būtu. Mēs
varam noteikt arī piecus mēnešus uz priekšu,
kad būs kārtējā sēde. Arī
nobeidzot vienu sesiju, vienmēr nosaka nākamo sēdi.
Kārtējās sēdes ir pārtraucamas
un slēdzamas uz Saeimas lēmuma pamata, un to nosaka
Kārtības ruļļa 50.pants. Un arī šajā
gadījumā ir tā, kā paredz 50.pants. Slēgt
šo sēdi ir ierosinājuši pieci deputāti.
Un tāpēc lūdzu ņemt vērā
Kārtības ruļļa 50.pantu. Nav svarīgi,
vai darba kārtībā ir palikuši neizskatīti
jautājumi, taču deputātiem ir tiesības
ierosināt pārtraukt sēdi atbilstoši likumam,
ko sauc par Kārtības rulli, atbilstoši šā
likuma 50.pantam. Un es lūdzu to likt uz balsošanu.
Priekšsēdētājs. Šeit
tika izteikts ierosinājums, un es lieku to uz balsošanu.
Var likt...
No zāles. Ir jāliek, jāliek...
J.Lucāns (SL).
Godātie deputāti, man pašreiz ir
grūti izteikt savas izjūtas, un es jums necentīšos
tās teikt. Es esmu sapratis tikai vienu: pašreiz valdošajai
koalīcijai ir ļoti svarīgi izvairīties
no šā jautājuma. Lai nobalsotu par to, vai ir
sākusies šī rudens sesija vai nav. Būtībā
tas, kas pašreiz šeit notiek - šie cirks, es citādi
to nosaukt nevaru, - ir tikai ar vienu nolūku - lai izvairītos
no šā jautājuma. Es domāju, ka mums ir tiesības
pastāvēt uz to, lai šis balsojums notiktu, un
mēs jau sen būtu paspējuši sēdi
slēgt. Mēs jau sen būtu paspējuši
nobalsot, ja šo jautājumu demokrātiskā ceļā
mēģinātu izlemt, bet pašreiz ir runa par
to, kā izvairīties no šā jautājuma
izlemšanas demokrātiskā ceļā. Es domāju,
ka tad, ja mēs šajā brīdī piekāpsimies,
tā būs kļūda no mūsu puses.
Priekšsēdētājs. Paldies.
Sinkas kungs.
J.Sinka (TB).
Mums bija lēmums iekļaut šo jautājumu
darba kārtībā, un par to būtu jābalso,
taču pirms tam es gribētu zināt, vai Silāra
kungs un Bērziņa kungs, kas tagad gatavojas runāt,
un tie pieci deputāti, kuri to parakstīja, vai viņi
bija starp tiem, kuri nereģistrējās? Un, ja
viņi nav reģistrējušies, tad viņu
šeit nav.
Priekšsēdētājs. Bērziņa
kungam vārds.
I.Bērziņš (LC).
Cienījamie kolēģi, kā es saprotu, tad procedūras jautājumi tiek likti uz balsošanu, ja tie atbilst Kārtības rullim. Šobrīd atbilstoši Kārtības rullim ir iesniegts šo piecu cilvēku parakstīts dokuments par to, ka sēde ir jāpārtrauc. Es domāju, ka mums visiem būs izdevīgi, ja mēs šo sēdi pārtrauksim.
Attiecībā uz Lucāna kungu. Jā,
tiešām, Lucāna kungs, jums ir pilnīga taisnība
un nevajag šeit slēpties. Valdošajai koalīcijai
ir izdevīgi saglabāt valdību. Tāpat kā
tiem, kuri grib gāzt valdību, ir izdevīgi gāzt
valdību. Es tikai gribu, lai tie, kuri to dara, tomēr
tikai nemāj ar galvu, bet izlasa Kārtības rulli
un iepazīstas arī ar pieredzi, kāda ir, - to,
kā tas notika 20.-30.gados, arī 30.gadu sākumā.
Tātad mums ir izdevīgi saglabāt valdību,
un tieši tādēļ mēs domājam,
ka šobrīd ir jābalso par sēdes slēgšanu.
Mēs jau nobalsojām par šā pieprasījuma
ārkārtas iesniegšanu valdībai. Valdība
sniegs šo atbildi, un cienījamajiem kolēģiem
būs iespēja izteikt neuzticību valdībai,
uzņemoties attiecīgi jau pēc tam atbildību
par stāvokli valstī. Ja mēs šodien nobalsojam
par šo rudens sesiju, tad mēs šo jautājumu
izšķiram jau šodien. Es tikai gribu, lai visi apzinās,
par ko viņi balso. Es atbalstu Lucāna kungu. Tā
tas tiešām ir.
Priekšsēdētājs. Pietiek debatēt.
Mīļie cilvēki, mēs esam... Godājamie
deputāti, mēs esam debatējuši ļoti
ilgi. Es lūdzu apzināties, ka šodien mums būs
grūti pabeigt šīs debates un ka mēs esam...
Jā, varbūt arī nebūs... Es ierosinu šo
jautājumu... Nekas nenotiks, ja mēs to izlemsim kaut
arī ar atpakaļejošu datumu nākamajā
sēdē.
I.Bukovskis. Es atvainojos - par Kārtības
ruļļa pārkāpšanu, tā 52.pants
Kārtības ruļļa paredz... (kaut ko skaidro).
Priekšsēdētājs. Ir jau ierosinājums.
Godātie... Jā, Staša kungs, es tiešām
gribu noklausīties jūsu domas.
L.Stašs (SL).
Vai nu mēs iemācīsimies demokrātiju
saglabāt, vai arī iemācīsimies demokrātiju
slīcināt. Ir divi jautājumi. Tas ir viens un
tas pats jautājums - vai nu valdību jāiemāca
strādāt un saglabāt likumus, vai arī valdībai
galu galā ir jāatbild par savu rīcību.
Un nav ko izvairīties. Lai Bērziņa kungs nestāsta
mums, ka viņi grib saglabāt valdību. It kā
mēs to valdību šodien gāztu. Mēs
šodien negāžam valdību. Mēs vienkārši
gribam iemācīt, lai tā strādātu.
Un, ja tā negrib strādāt, tad tā jau ir
cita lieta. Bet, ja neprot strādāt, tad lai mācās!
Un šodien ir jānobalso par šīm lietām,
vai tā ir rudens sesija vai nav. Un, kā Tabūns
teica, vai šodien ir saule vai nav. Tā ka, ja kāds
jautā: cik augstu saule... Pats skatieties uz sauli! Un
tā visa ažiotāža ap to, ka mēs
nebalsosim, ka mēs it kā neatrodamies tepat zālē
un tanī pašā laikā rakstām parakstus
Prezidijam... Jāiemācās reiz saglabāt
likumus un saglabāt demokrātiju! Citādi nevar
būt.
Priekšsēdētājs. Budovska
kungs.
M.Budovskis (LNNK).
Priekšsēdētāja kungs, kolēģi!
Patiešām mēs esam ļoti neveiklā situācijā,
un es mēģināšu noformulēt - kāpēc.
Mums ir loģiski jāizšķir šis jautājums,
kādā sesijā mēs pašlaik darbojamies.
Tātad, šīsdienas sēdi atklājot, sēdes
vadītājs paziņoja, ka mēs sākam
rudens sesiju. Es saprotu tā, ka šis jautājums
ir Prezidija prerogatīva. Un kāds no Prezidija locekļiem
var būt pilnvarots to paziņot. Uz iepriekš uzdotajiem
jautājumiem, vai Prezidijs par to ir lēmis un vai
kāds ir pilnvarojis Berķa kungu to izteikt, mēs
nesaņēmām pozitīvu atbildi. Tātad
secinājums varētu būt tāds, ka Berķa
kungs vienpersonīgi ir izteicis šo domu, ka ir sākusies
rudens sesija, kuru apšaubīja deputāti. Es saprotu,
ka to var lemt nākamajā Prezidija sēdē.
Prezidijs var vēlreiz atgriezties un lemt, bet nekādā
gadījumā ar atpakaļejošu datumu. Tas varētu
būt tikai pēc Prezidija lēmuma nākamajā
sēdē, kad Prezidijs grieztos ar šādu priekšlikumu
jeb paziņojumu parlamentā, ka mēs sākam
rudens sesiju. Tātad šis jautājums paliek neskaidrs:
kādā darba sēdē mēs šodien
darbojamies? Un šo jautājumu nupat frakcija "Saskaņa
Latvijai" uzdeva izšķirt deputātiem. Es
domāju, ka šis jautājums ir loģisks, jo,
no vienas puses, tas nav Prezidija paziņojums, bet ir vienpersonisks
sēdes vadītāja Berķa paziņojums,
bet, no otras puses, ir deputātu protests. Lai šo jautājumu
izšķirtu, mums ir vienkārši jānobalso,
vai mēs praktiski piekrītam šim sēdes
vadītāja pirmajam formulējumam vai ne. Un tālāk,
kā es saprotu, tā ir Prezidija prerogatīva.
Tas tad lems un dos savu slēdzienu par savu darbu.
Priekšsēdētājs. Gaiļa
kungam vārds.
M.Gailis (LC).
Jautājums tiešām ir šāds:
vai mēs izvairāmies no šā jautājuma
apspriešanas un vai tā ir rudens sesija vai nav. Bez
šaubām, tas ir ārkārtīgi svarīgi.
Un mums ir būtiski, ka tā ir rudens sesija. Kamdēļ?
Tādēļ, ka šā 81.panta kārtībā
mēs pieņēmām Administratīvā
kodeksa labojumus, lai varētu beidzot ķerties klāt
alkohola kontrabandai, taču izrādās, ka šīs
alkohola mafijas, nebaidīšos šā vārda,
taustekļi sniedzas pat līdz šejienei, ja reiz viss
tiek darīts, lai šo mūsu iniciatīvu nobremzētu.
Priekšsēdētājs. Paldies.
Es ierosinu nobalsot piecu deputātu iesniegumu par sēdes
slēgšanu. Nu pietikt! Balsosim "par" un "pret"
un tad redzēsim. (Zālē troksnis.) Jā,
lūdzu!
I.Grava (DCP).
Pirms ķeramies pie balsošanas, man ir
viens jautājums: vai balsos tie, kuri ir zālē,
vai balso tie, kuri ir reģistrējušies? Mēs
piereģistrējāmies. Tādā gadījumā
kāda velna pēc bija vajadzīga šī
reģistrācija?
Priekšsēdētājs. Mēs atkārtojam reģistrāciju. Jā, mēs reģistrēsimies vēlreiz. Lūdzu! Vai visi ir reģistrējušies? Lūdzu rezultātu. Tātad zālē ir 77 deputāti.
Lūdzu balsot par sēdes slēgšanu
atbilstoši 50.pantam. Lūdzu rezultātu. Par sēdes
slēgšanu - 39, pret - 35. Atturējušos nav.
Sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā plenārsēde
notiks nākamajā ceturtdienā parastajā
laikā.
Stenogrammu parakstīja - Redaktore J.Kravale
Mašīnrakstītājas M.Ceļamalniece
B.Strazdiņa
Korektores S.Stikute
D.Kraule