Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

              Anatolijs Gorbunovs.

            Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, turpināsim sēdi! Informēju jūs, ka Prezidijs tikko ir saņēmis Latvijas trūcīgo iedzīvotāju mītiņā pieņemto vēstījumu Saeimai un valdībai. Šis vēstījums dažu minūšu laikā tiks pavairots un izsniegts deputātiem un valdības locekļiem.

            Turpināsim debates! Vārds budžeta valsts ministram Jānim Platajam.

           

            J.Platais (budžeta valsts ministrs).

            Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Latvijas valdība, Ministru kabinets pievērš ārkārtīgi lielu uzmanību pensiju jautājumam, un par to liecina tas, ka viens no pirmajiem darbiem, ar ko Kabinets sāka savu darbību, bija šā gada 3.augustā notikusī pirmā Kabineta sēde, kurā nekavējoties tika izveidota valdības komisija, kurai vajadzēja sagatavot priekšlikumus pensiju reformai un kura radīja “mugurkaulu” tam variantam, kurš tika iesniegts Saeimā. Šis jautājums tika diskutēts  ilgās debatēs Pensiju reformas komisijas sēdē. Tas nav tāds jautājums, par kuru mēs izšķīrāmies, sanākot vienreiz, ātri nobalsojot un pieņemot lēmumu.

            Pensiju reformas komisijas darba laikā mēs konsultējāmies ar trūcīgajiem iedzīvotājiem. Komisijas sastāvā piedalījās arī Pensionāru federācijas pārstāvji, mēs  vairākas reizes tikāmies ar pensionāriem, pulcējot lielu pensionāru auditoriju, un noklausījāmies viņu iebildumus un ierosinājumus, kas saistīti ar trūcīgo iedzīvotāju interešu aizsardzību. Tomēr Latvijā pensionāru skaits ir ļoti liels. Pirms trim gadiem Latvijā pensionāru skaits  tikai nedaudz pārsniedza 600 tūkstošus iedzīvotāju un sastādīja apmēram 22 procentus no visiem iedzīvotājiem, turpretī pašlaik valsts pensiju saņēmēju skaits pārsniedz ceturto daļu no Latvijas iedzīvotājiem. Un katrs lēmums, kurš mums jāpieņem attiecībā uz pensionāriem un pensiju izmaksām, kļūst arvien grūtāks.

            Es ļoti labi atceros, kā mēs gatavojām aprēķinus par pensijām  vēl 1990. un 1991.gadā. Toreiz uz katriem 10 pensionāriem Latvijā bija 22 naudas pelnītāji, kas maksāja naudu, maksāja nodokļus, lai pensionāri savas pensijas varētu saņemt. Pašlaik uz 10 pensionāriem ir mazāk nekā 20 strādājošo un pelnītāju un viņiem arvien grūtāk un grūtāk nākas nodrošināt pietiekamu naudas daudzumu, lai segtu pensiju izmaksas.

            Sakarā ar to katrs risinājums šajā projektā, ko valdība ir iesniegusi, tiks izsvērts ārkārtīgi rūpīgi, līdz vissīkākajām detaļām. Tiks izskatītas vairākas stratēģijas un izraudzīta tā stratēģija, kas  ir saistīta ar to, ka mēs maksimāli palielinām pensijas apmēru tieši nestrādājošajiem pensionāriem. Un tieši uz nestrādājošajiem  pensionāriem tika orientēts pensiju grozījums, kurš tika iesniegts Saeimai izskatīšanai. Tika ļoti rūpīgi analizēti visi izdevumi, kādi varētu rasties šā projekta pieņemšanas rezultātā, un man ar visu atbildību jums jāpasaka, ka izdevumi, kurus mēs piedāvājam, lai veiktu pensiju reformu, bija maksimālie izdevumi, ņemot vērā arī valdības piedāvātos nodokļu grozījumus. Tiešām valdība vairāk maksāt pašlaik nevar.

            Šodien plenārsēdē ir iesniegti ļoti daudzi priekšlikumi, kuri saistīti ar likumprojekta 7.pantu, taču tie prasa ievērojami lielākus izdevumus salīdzinājumā ar valdības priekšlikumu, lai nodrošinātu pensiju izmaksas, paplašinot pensiju saņēmēju skaitu, tātad ietverot arī strādājošos pensionārus.

Lūk, Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Šā priekšlikuma īstenošana katru mēnesi prasīs klāt 535 tūkstošus latu vai gada izteiksmē - 6,4 miljonus latu.  Tā ir milzīga summa,  bet tas ir papildu izdevums salīdzinājumā ar to, ko piedāvā valdība.

            Latvijas Nacionālās neatkarības kustības priekšlikums mēnesī izmaksā 1 miljonu 71 tūkstoti latu vai gadā - 12 miljonus 852 tūkstošus latu.

“Saskaņa Latvijai” savā variantā piedāvā izmaksāt 100 procentu papildu pensijas, un tas katru mēnesi salīdzinājumā ar valdības iesniegto variantu papildus izmaksātu 478 tūkstošus latu vai gadā - 5 miljonus 736 tūkstošus latu. Tie visi ir papildu izdevumi.

            Ņemot vērā to, ka jautājums ir tiešām ļoti sarežģīts, vakar sanāca kopā “Latvijas ceļa” frakcija kopā ar Zemnieku savienības frakcijas pārstāvjiem, un, tā kā apspriedē piedalījās lielākā daļa no valdības pārstāvjiem, tad šis lēmums, kurš vakar tika pieņemts frakcijas sēdē, lielā mērā ir jāuzskata arī par valdības priekšlikumu, jo lielākā daļa no ministriem balsoja tieši par “Latvijas ceļa” priekšlikumu. Šis priekšlikums salīdzinājumā ar valdības sākotnēji iesniegto variantu papildus izmaksā 62,8 tūkstošus latu mēnesī. Mēs uzskatām, ka šāda veida lēmumu pašlaik ir iespējams pieņemt un ka tas neizraisīs smagas sekas budžetā, kuras nevar novērst. Toties mums paliek iespējas turpmāk palielināt šīs izmaksas, ņemot vērā reālo budžeta ieņēmumu situāciju, arī strādājošo pensionāru grupām, kas ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs nodrošinātu sociālo taisnīgumu Latvijā un vienlaikus nodrošinātu prioritātes, kuras mums ir jāsedz.

Tātad mēs nonākam ļoti smagā situācijā. Ja tiek nobalsots variants, kurš prasa papildu izdevumus salīdzinājumā ar valdības priekšlikumu, arī ar frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu, tad mums ir jāskatās uz Satversmes 66. pantu, kura otrā daļa nosaka, ka tad, ja kāds priekšlikums prasa vairāk līdzekļu, ir jāsamazina izdevumi citās pozīcijās vai jāatrod budžetā papildu ieņēmumi. Līdz ar to visi šie pārējie priekšlikumi lielā mērā kļūst nekonstruktīvi, un, ja netiek piedāvāts, kādus izdevumus mēs varam samazināt vai arī kādus nodokļus mēs varam papildus palielināt, lai nodrošinātu šo variantu realizāciju, tad šo likumu būs ārkārtīgi grūti realizēt.

            Protams, ja tomēr likums tiek pieņemts pretrunā ar Satversmes 66.pantu un tas nonāk Labklājības ministrijā, tad mums sākas ļoti smagas diskusijas ar Riteņa kungu. Man Riteņa kungam ir jāsaka tā: zināt, mums budžetā un visos aprēķinos ir paredzēts, ka mēs jums pensiju izmaksām mēnesī varam dot tikai 14,6 miljonus latu, un  tad vēl papildu pusmiljonu vai miljonu latu, kuri varētu būt vajadzīgi, pastāvot citiem variantiem. Tas uzreiz rada lielu robu budžetā, un  mums ir jāmeklē, uz kādu izdevumu pamata mēs to varam nosegt.  Ko mēs darīsim? Vai mēs nefinansēsim pabalstu izmaksu bezdarbniekiem, vai mēs nefinansēsim veselības iestāžu uzturēšanu vai kaut ko citu? Katrā ziņā šis “caurums” atkal un atkal ar kaut ko ir jāaizpilda un ir jāatrod pilnīgi konkrēts risinājums.

            Tātad, lai nepieļautu šādu smagu situāciju, kā arī lai neaizkavētu pensiju izmaksas,  ja nebūs pietiekami daudz naudas šo pensiju izmaksai,  es tomēr aicinātu jūs balsot par “Latvijas ceļa” deputātu ierosināto variantu, kas radīs iespēju jau ar 1.novembri uzsākt pensiju izmaksu piedāvātajā variantā. Ja tas netiek izdarīts, rodas bažas par to, vai šis likums varēs stāties spēkā visīsākajā termiņā pēc tā pieņemšanas šodien Saeimā un vai mums būs iespēja to akurāti realizēt. Paldies par uzmanību!

            Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Viesturam Karnupam - LNNK. Pēc tam runās deputāts Eduards Berklavs.

            V.P. Karnups (LNNK).

            Cienījamie kolēģi! Bija interesanti noklausīties Platā kunga izklāstu, taču, kā zināmā mērā ir pieņemts šajā valdībā, tā mums izklāsta tikai lietas vienu pusi un, protams, nerunā par otru pusi.

            LNNK piedāvātajā variantā mēs iesakām mainīt: izmaksājam 50 procentu apmērā no pamatpensijas un 100 procentu apmērā no pamatpensijas strādājošajiem pensionāriem. Princips ir ļoti vienkāršs - pilna pamatpensija un pilna alga. Šie skaitļi, ko Platā kungs mums nolasīja, ir saistīti, var teikt, ar izdevumu pusi, kā viņi mēdz runāt budžeta aprindās. Taču viņš aizmirsa  un acīmredzot nav izkalkulējis, jo tas nebija izdevīgi, tos nodokļus,  ko strādājošie pensionāri maksās kā ienākumu valsts budžetā. Tā ka nav tikai izdevumi, bet no šiem strādājošajiem pensionāriem nāks arī ienākumi. Un man nav ne mazāko šaubu, ka šie ienākumi divreiz, ja ne vairāk, pārsniegs tos ienākumus, kas būs vajadzīgi, pieņemot LNNK variantu.

            Par “Latvijas ceļa” iesniegtajiem labojumiem. Kārtējo reizi “Latvijas ceļa” formulējums ir nākotnes formā. Ministru kabinets kaut kādā mistiskā
nākotnē atkal izstrādās kaut kādas listes, kur būs noteikts, kurās specialitātēs var pieļaut strādājošos pensionārus, kurās  - nevar. Ābiķa kungs mūs ļoti gari, arī sīki un smalki par to visu informēja.

            Es domāju, ka tā ir nekaunība - runāt, kā vismaz varēja saprast, it kā vairākums strādājošo pensionāru faktiski strādā komercstruktūrās, brauc ar mersedesiem un dzīvo trīsstāvu savrupnamos. Tās ir absolūtās blēņas, un būtu labi, ja viņi beigtu šitādā veidā runāt. Mēs zinām,  kas ir pensionāru lielākā daļa - es šeit runāju par 99,99% pensionāru - un kāds ir viņu patiesais stāvoklis.

            Ja mēs runājam par strādājošajiem pensionāriem, tad Ābiķa kungam tomēr bija tiešām viena patiesība - ir zināmas nozares, kurās varēs komplektēt darbaspēku, izmantojot tikai pensionārus. Un tās ir ne tikai skolas,  bet arī likumdošanas un tiesībaizsardzības iestādes, piemēram, prokuratūra. Ja šie pensionāri strādā ar pilnu atdevi un ja viņi var maksāt pilnu nodokli valsts kasē, tad, es domāju, lai viņus izvilinātu no trīsstāvu savrupmājas un no komercstruktūrām, mēs varam atļauties viņiem maksāt pilnu pamatpensiju, lai strādājošajiem pensionāriem būtu kaut mazliet vairāk līdzekļu,  lai viņi varētu savu stāvokli uzturēt un arī uzlabot.

 

            Priekšsēdētājs. Vārds Eduardam Berklavam - LNNK. Pēc tam runās Ludmila Kuprijanova.

            E.Berklavs (LNNK).

            Tā kā visdažādākie viedokļi ir izteikti, es sacīšu tikai dažus teikumus. Es, cienījamie kolēģi,  aicinu jūs nebalsot ne par komisijas iesniegto 7.panta tekstu,  ne arī par “Latvijas ceļa” iesniegto tekstu. Kāpēc? Pirmkārt, tāpēc, ka pensionāri jau strādā ne tikai tādēļ,  ka ļoti mīl darbu, kuru strādā. Tādi, protams,  arī ir,  un tas ir ļoti slavējami,  bet viņi strādā galvenokārt tāpēc, ka nevar izdzīvot ar to summiņu, ar to pabalstu, kuru mēs te dēvējam par pensiju. Viņi nevar izdzīvot! Ne visiem ir pārtikuši bērni, kuri strādā un saņem lielāku atalgojumu un var palīdzēt, un mums ir jārūpējas ne tikai par tiem, kuriem  tādi ir.

            Otrkārt, es domāju, ka ne vienā vien nozarē pat nav ar ko aizvietot šos pensionārus. Šeit tika izteikta doma  par skolotājiem. Sevišķi Latgales apvidū nemaz nav to jauno, kas pašlaik varētu aizvietot strādājošos skolotājus, kas ir jau pensionāru vecumā. Viņi strādā labi, un no Rīgas jauniešiem diez vai būs kāds - es nevaru apgalvot, ka neviens, bet reti būs tāds, - kas būs ar mieru uz turieni braukt. Tātad nemaz nav tik vienkārši aizvietot. Un tā ir ne tikai ar skolotājiem vien, tā ir vairākās nozarēs un vairākos apvidos.

            Un, treškārt, ne jau katrs jaunais strādās labāk par strādājošo pensionāru. Es negribu neko pārmest jaunajiem,  jo, protams, ir arī ļoti daudzi labi strādājoši jaunieši, taču darba devējam - iestādes vadītājam, uzņēmuma vadītajam - paliek brīva izvēle: viņš izvēlēsies, vai viņam patīk labāk un darbu sekmīgāk varēs veikt strādājošais pensionārs vai jaunais speciālists, strādnieks vai kalpotājs, kurš pretendē uz šo darbu. Tātad šī brīvā izvēle paliek. Un kāpēc šādos apstākļos mums nevajadzētu mainīt 7.panta tekstu tā, kā Tabūna kungs un Karnupa kungs jau teica? Es piedāvāju konkrētu 7.panta pirmā teikuma redakciju: “Noteikt, ka strādājošajiem pensionāriem darba pensija izmaksājama 100 procentu apmērā no pamatpensijas.” Tas ir viss.

             Priekšsēdētājs. Ludmila Kuprijanova - “Saskaņa Latvijai”, pēc tam - Andrejs Siliņš.

 

            L.Kuprijanova (SL).

            Cienījamie kolēģi! Man ļoti patīkami dzirdēt LNNK frakcijas priekšlikumu, un, ja tas būtu balsojams pirmais, tad vajadzētu balsot par to. Bet gribu paskaidrot frakcijas “Saskaņa Latvijai” motivāciju. Redzat, visas galvenās pretenzijas - es domāju, ka visi šobrīd to zina, - bija sakarā ar to, ka cilvēki lūdza ņemt vērā viņu reāli ieguldīto darbu: ja cilvēks ir strādājis vairāk, lai viņš saņem vairāk. Tādēļ frakcija “Saskaņa Latvijai” ierosina maksāt cilvēkiem  ar lielu darba stāžu nevis pamatpensiju, kas ir visiem vienāda (būtībā tas ir tāds bāzes pabalsts), bet maksāt simtprocentīgi tieši papildpensiju, un tā būtu diferencēta: tas, kam būs mazāks darba stāžs, arī saņems mazāk. Es gribētu jums izskaidrot starpību, jo te ir jāiedziļinās. Varbūt šis priekšlikums materiālajā ziņā ir visumā sliktāks...  Protams, labāks ir LNNK frakcijas priekšlikums - katram, bet visi jau grib, lai būtu  tā starpība, tādēļ “Saskaņa Latvijai” piedāvā šo variantu.

            Gribu atgriezties vēl pie tiem šausmīgajiem skaitļiem, kurus mums nosauca budžeta valsts ministrs. Pirmkārt, šobrīd ir runa tikai par šāgada budžeta deficītu. Tad, kad pieņēma nodokļus, nebija nekādas runas par nākamo gadu. Bija runa, ka šogad ir budžeta deficīts un ka tas ir jāsedz. Tātad tie skaitļi uzreiz strauji mainās un vairs nevajag nedz 12 miljonus, nedz 15 miljonus, bet runa ir par apmēram miljonu līdz gada beigām. Tas ir pirmais jautājums, kuru es precizēju.

            Otrs jautājums. Pirmkārt, uz šo brīdi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija vēl nav mums iesniegusi budžeta grozījumus. Tos ir piedāvājusi valdība. Un tur var būt dažādi varianti. Gribu pajautāt budžeta valsts ministram: un ja nu budžets būs pārpildīts un mēs neizmaksāsim? Kas tad par to atbildēs? Un  ja budžets tomēr nebūs izpildīts, pat nemaksājot strādājošajiem pensionāriem? Kam tad pārtrauks maksāt? Zināt, tā ir savā ziņā tāda liela demagoģija, jo budžeta grozījumi vēl nav apstiprināti. Tie ir jāapspriež, un šajā ziņā es gribētu piekrist... Atklāti runājot,  arī man ir zināma pieredze šajā sfērā un finansu lietās. Man ir tāds iespaids... Es saprotu valdību, - valdība ir uztraukusies par budžeta deficītu,  bet varbūt no tā lielā uztraukuma tie ienākumi projektā ir mazliet samazināti. Šobrīd to neviens nevar izvērtēt. Tikpat labi budžets var netikt izpildīts arī tad, ja strādājošajiem pensionāriem netiks maksāts. Nav jārunā par nākamo gadu. Nākamais gads - tā ir atsevišķa liela problēma. Ir jārunā par šā gada diviem mēnešiem sakarā ar šāgada budžeta grozījumiem.

            Tādēļ, cienījamie kolēģi, es jūs lūdzu tomēr atbalstīt frakcijas “Saskaņa Latvijai” iesniegto variantu un, lai kāds šis variants būtu, pensijas strādājošajiem pensionāriem daļēji tomēr vairāk vai mazāk maksāt.

            Un  vēl viens arguments, tieši par to mūsu frakcijas - frakcijas “Saskaņa Latvijai” - priekšlikuma daļu... Cilvēks ir pierādījis ar 10 dokumentiem, ka viņš ir nostrādājis 38, vai 39, vai 40,  vai 35 gadus... Nu, to patiešām viņam neviens nedāvina. Uzskatu, ka to  viņš ir nopelnījis. Un nevietā ir runas, ka visa ekonomika esot sagrauta un ka nekā viņi neesot nopelnījuši. Minēšu tikai vienu piemēru... Savulaik tiem cilvēkiem, kas šodien ir pensijā - viņi ir vecā kaluma cilvēki, visiem  bija krājgrāmatiņas, - savulaik viņiem solīja, ka apmainīs naudiņu, bet tagad viņiem pat bērēm iekrātā nauda nav apmainīta un ir gājusi zudumā. Ja tagad mēs varētu viņiem vismaz viņu iekrājumus pārvērtēt Latvijas latos tā, kā pienākas, tad es domāju, tā būtu arī bāze pensiju fonda veidošanai. Tādēļ nevajag tos lielos jautājumus saistīt ar šo konkrēto jautājumu.

            Es jūs aicinu - vai nu jūs balsotu par tādu vai citādu variantu - balsot par to, ka strādājošajiem pensionāriem tomēr vajag maksāt daļu pensijas.

            Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Andrejam Siliņam. Es ļoti atvainojos! Pirms Siliņa kunga uzstāšanās man jāliek uz balsošanu frakcijas “Latvijas ceļš” 10 deputātu iesniegtais priekšlikums - slēgt runātāju sarakstu. Pēdējais sarakstā ir deputāts Gunārs Resnais.

            Lūdzu, balsosim par deputātu ierosinājumu - slēgt runātāju sarakstu! Tagad runās deputāts Andrejs Siliņš, pēc tam - deputāts Gunārs Resnais, un pēc tam debates slēgsim. Nav vairāk neviens piereģistrējies? Nē. Balsosim! Rezultātu! Par - 57,  2 - pret,  9 - atturas. Runātāju saraksts ir slēgts.

Lūdzu - vārds deputātam Andrejam Siliņam.

            A. Siliņš (LC).

            Godātais priekšsēdētāj, godātais Prezidij, godātie Saeimas deputāti! Runāšu par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas nostādni šajā jautājumā.

Protams, ka pensiju jautājums - šis neatrisinātais, šis grūtais jautājums - izglītības, kultūras un zinātnes sfēras cilvēkus skar vissmagāk. Šajā sakarā jau kolēģis Dzintars Ābiķis ļoti vispusīgi raksturoja stāvokli, kāds ir izglītības  laukā. Es gribu teikt, ka līdzīgs stāvoklis ir visur, kur tiek radītas intelektuālās vērtības. Problēma ir tāda, ka pie mums pašreiz intelektuālo vērtību prestižs salīdzinājumā ar materiālajām ir diemžēl tik zems, ka tie cilvēki, kas turpinās strādāt un radīt jaunas intelektuālās vērtības, bez kuru uzkrāšanas Latvijai nav nākotnes, - tie cilvēki ir īpaši jāatbalsta un jāizceļ.

            Kā to vislabāk izdarīt šajos apstākļos, kad mums ir tik neskaidra situācija attiecībā uz iespējamiem ienākumiem budžetā un kad valda drūmas prognozes, ka šie ienākumi varētu nākt ļoti lēni, ne tik strauji, kā mēs visi to  vēlamies? Risinājumu var redzēt tikai vienā variantā. No vienas puses,  tam ir jābūt ļoti operatīvam un, no otras puses, - ļoti izsvērtam un konkrētam. Jāizvērtē, kuram un par ko būtu jādod tiesības saņemt pensiju strādājot. To vislabāk  var izdarīt Ministru kabinets. Mēs paši jūtam,  cik mums ilgi un lēni noris gan likumprojektu sagatavošana, gan pēc tam pieņemšana - pat tad, ja tie ir pieņemami steidzamā kārtā. Tādēļ mums vajadzētu uzticēties Ministru kabinetam, lai Ministru kabinets varētu atrisināt mākslinieku jautājumus - mākslinieku, kuri savu mūžu ir veltījuši intelektuālo vērtību radīšanai un sabendējuši veselību un  tagad spēj strādāt varbūt tikai ļoti nedaudz,  un,  ja viņiem tiks atņemta tā pati niecīgā pensija,  kas viņiem tiek dota, tad vispār šiem cilvēkiem klāsies ļoti grūti. Zinātnieki ir līdzīgā situācijā.  Es šeit negribu uzskaitīt visas šo cilvēku grupas, bet domāju, ka šo cilvēku nav skaitliskā ziņā tik daudz, lai Ministru kabinets nevarētu šo jautājumu izvērtēt kompetenti, ņemot palīgā ekspertus, varbūt pat starptautisku ekspertīzi, lai novērtētu mūsu intelektuālo potenciālu, kurš ir nonācis grūtībās, bet kurš ir noteikti kaut kādā veidā jāatbalsta, jo - es vēlreiz gribu atkārtot - ir svarīgi izglītībā un  citur šo potenciālu noturēt.

            Tātad - par iespējām. Gribu mazliet pakavēties pie Ministru kabineta iespējām un pateikt, ka “Latvijas ceļa” iesniegtais  variants Ministru kabinetam dod rīcības brīvību un padara iespējamu arī visu citu variantu  realizāciju. Es nupat runāju ar Platā kungu, ka gadījumā, ja mums būs tāds stāvoklis, ka budžetā ienākumu būs tik, cik vajag, lai mēs varētu realizēt šīs simtprocentīgās pensijas visiem, Ministru kabinets to neatļaus,  neviens to neatļaus. Pašreiz diemžēl šis optimisms nav tik pamatots, lai mēs uzreiz varētu ierakstīt to likumā. Ja uzreiz ierakstīsim likumā, tad, protams,  radīsies šī problēma: ja mēs ierakstīsim likumā,  tad mums būs jābalstās uz Satversmi un, protams,  būs jālemj par to, kur nonāks ienākumi. Ja mēs to neierakstīsim likumā, Ministru kabinets pats redzēs... Ja ienākumi būs,  Ministru kabinets lietos šo naudu. Domāju, ka šī valdības attieksme pret pensionāriem ir visiem zināma un neviens nešaubās, ka valdība sāks kaut kur citur lietot līdzekļus, nevis pirmām kārtām šo cilvēku atbalstīšanai.

            Es esmu no zinātnieku aprindām, tādēļ man laikam nāktos sava prestiža aizsargāšanas dēļ oponēt dažiem iepriekšējiem runātājiem, konkrēti - Karnupa kungam. Karnupa kungs! Ja drīkstu jums oponēt, jautājums ir tāds: nekādā gadījumā nevar sagaidīt tīri aritmētiski, ka no tās daļas, kas tiks saņemta par ienākuma nodokli no strādājošo pensijām, varēs samaksāt visu pensiju. Tā... Nu, varbūt tā tas nebija domāts.

            Otrs. Valdībai vajadzētu dot iespēju izvērtēt - maksāt vai nemaksāt speciālistiem, kuri strādā komercstruktūrās. Nav vajadzīgs visus viņus izvilināt no komercstruktūrām, tādēļ ka komercstruktūrās strādā arī tādi speciālisti, kuri nekur citur nemaz neder. Mēs viņus nemaz nevaram  paņemt valdības dienestā. Tādēļ arī šī vienveidīgā pieeja šoreiz nav lietojama.

            Tādēļ es ļoti ceru, ka pēc šādas pārdomāšanas kolēģi piekritīs “Latvijas ceļa” piedāvātajam  variantam, jo tas sevī ietver visas iespējamās variācijas, kuras ir citos priekšlikumos. Tas ir operatīvas rīcības variants, un mēs paši saprotam, ka ir nepieciešama operatīva rīcība, jo mēs nolēmām, ka šis likums būs spēkā tikai uz laiku. Un šajā laikā ir jābūt operatīvās rīcības iespējai. Tādēļ vēlreiz aicinu balsot par “Latvijas ceļa” priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

            Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Gunāram Resnajam.

           

            G.Resnais (LZS).

            Cienījamo Prezidij, valdība! Saeima un klātesošie! Šodien ir ļoti grūti runāt, lai neieslīgtu populismā un vieglā autoritātes gūšanā, jo laikam tomēr šeit zālē nav kolektīva, nav cilvēku, kas negribētu labu savai mūžu nostrādājušajai tautas daļai, saviem pensionāriem.

            Šodien laikam nevar pieņemt lēmumu,  neatskatoties uz vienu lietu. Mēs taču šodien neizstrādājām jaunu Pensijas likumu. Mēs, savu rūgto apstākļu spiesti, mēģinām kaut ko reanimēt, jo Pensijas likumu, kurš  republikā ir spēkā līdz šai dienai, es gribētu saukt ne tikai par labu - tas ir ļoti labs, taču tas nav darbojies. Un tas nav darbojies un nedarbojas rūgtās patiesības dēļ, ka mums nav naudiņas. Patlaban pensionārs ir nonācis ne tikai trūkumā,  viņam ir arī netaisnības sajūta. Tālāk laikam nevar darīt to, ko mēs šodien darām, - turpināt šo vienādošanu attiecībā uz visiem vienlīdz trūcīgi, lai gan pensionāri ir strādājuši dažādi. Cilvēku ieguldījums valstij un sabiedrībai ir dažāds, tāpēc dažādam ir jābūt arī viņu atalgojumam. Un tas ir tas, ko mēs šodien mēģinām darīt, - mēs nosaucam to par pagaidu likumu un nosakām pat termiņu, cik ilgi tas darbosies. Un, ja mēs izskatām šādā plāksnē, tad parādās tie paši neesošie līdzekļi. Lai Dievs dod, kaut to parādītos vairāk! Mēs gribam  diferencēt - es tā varētu teikt šodienas situācijā -, daļēji diferencēt esošo patiesību, kā tiek maksāta pensija.  Un  šajā sakarā katra kapeika ir dārga.

Rodas ļoti loģisks jautājums: vai ir jāsaņem pensija, ja cilvēkam ir darbs?   Ņemot vērā šodienas republikas īstenību - ļoti lielo bezdarbnieku skaitu,  nefiksētos bezdarbniekus un mūsu tautsaimniecības prognozi -, šo bezdarbnieku, kuriem būs nepieciešami pabalsti, nekļūs mazāk, viņu skaits palielināsies, jo citādi nevar būt, un tas viss jāsedz no vienas un tās pašas kabatas. Un tad rodas it kā pamatojums: nevar turēt pensionārus darbā, viņi ir jādzen mājās! Lai saņem pensiju un nestrādā, lai tie, kuri vēl nav nopelnījuši pensiju,  to varētu nopelnīt un audzināt bērnus. Uzskatīsim, ka pensionāri savu misiju tautas priekšā ir izpildījuši un savus bērnus ir uzaudzinājuši. Turpretī daudzi bezdarbnieki vēl tikai audzina bērnus un  viņiem nav kur pelnīt naudu. Es balsotu par šādu priekšlikumu, un tas īslaicīgi būtu pieņemams, ja mēs šodien pieņemtu Pensiju likumu.

            Taču mēs šodien spriežam par kaut kādu minimuma pacelšanu, par nelielu diferencēšanu, ar kuru pensionārs iztikt nevarēs. Un šeit ir tā dilemma. Tātad, ja viņam ir darbs - un es domāju, ka šajos bezdarba apstākļos pensionāram atrast darbu ir daudz, daudz grūtāk nekā nepensionāram -,  viņš šajā brīvajā darba tirgū darba devējam  ir vairāk vajadzīgs nekā jaunāks cilvēks, kas pensiju vēl nav sasniedzis,  bet mēs pensionāram  liedzam piepelnīties, lai sevi nodrošinātu.  Es domāju, ka tas nav humāni, nav pareizi. Mēs ejam uz brīvo tirgu, mēs ejam uz šīm brīvajām attiecībām, uz konkurenci. Ļausim, lai darbojas konkurence, lai uzvar pensionārs, kurš, pensijas gados būdams, ar savu intelektu, ar savu darba prasmi vai ar savām  fiziskajām spējām spēj izkonkurēt to, kuram  vēl šis vecums nav pienācis!  Laikam tas būtu godīgi - ļaut nopelnīt vēl kādu riekšavu klāt pie savas pensijas. Un tas ir tas, ko daudzas frakcijas piedāvā. Arī es to ļoti cilvēciski atbalstu. Taču šeit es tomēr gribētu piedāvāt kompromisu. Mēs šobrīd nevaram  garantēt,  nevaram nerēķināties ar valdības teikto, ka tas maciņš taču ir tukšs. Un vai nenotiks tā, ka mēs šeit gan nobalsosim, mums aplaudēs un mājās spiedīs roku, bet parīt valdība paziņos, ka nav jau no kā maksāt? Un mūsu šodien pieņemtais likums atkal nedarbosies, gluži tāpat, kā nedarbojās tas labais Pensiju likums, kurš jau eksistē un kuru mēs reanimējam. Ka nenotiek tā, ka mēs šodien šķindinām traukus pusdienu galdā, solīdami tautu pabarot, bet faktiski tā ir tikai trauku šķindoņa, jo produktu nav, tikai plīts kuras. Tāpēc es  tomēr gribētu meklēt kompromisu - kaut netaisnīgu, tomēr daļēju kompromisu. Es atbalstītu “Latvijas ceļa” piedāvājumu, ka valdība noteikti ir tiesīga regulēt, jo šis ir pagaidu nolikums. Valdība taču valda, valdība gādā naudu, viņai tā ir jāsagādā. Lai strādā! Šīs tiesības valdībai ir dotas. Tomēr es apzinos, ka valdība dod tiesības tam, kas ir nepieciešams tautsaimniecībai, kas ir nepieciešams valdībai. Un lai tā dod viņam tiesības! Bet ko darīs, teiksim, sētnieks, kas šodien valdībai nav vajadzīgs? Turklāt viņš ir atradis darbu, viņam  darba devējs dod darbu, taču viņš nedrīkst strādāt. Es domāju, ka viņam tas ir jāļauj. Un priekšlikums, kas bija Sociālo un darba lietu komisijā un kas tika izvirzīts, zināmā mērā rēķinoties, ka tūlīt vajadzētu dabūt kaut kādu kompromisu par šiem 50 procentiem... Es visumā esmu par to, tikai ieviešu vienu mazu labojumu. Tā kā šodien - es vēlreiz atkārtoju - mēs gribam ne tikai paaugstināt pensijas,  bet gribam ieviest arī kaut kādu diferencēšanu,  tad es atkārtošu Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas teikto tieši par šo darba ieguldījumu. Varbūt liksim mieru šiem 50 procentiem un izmetīsim  no runas pamatpensiju,  bet dosim  pilnu darba stāžu ar paredzēto piemaksu, nevis 100 procentus. Tam, kuram būs ļoti liels darba stāžs,  ja viņš strādās, arī šī piemaksa būs liela, turpretī tam, kam šis darba stāžs būs mazāks,  arī šī piemaksa būs mazāka.  Faktiski tas ir frakcijas “Saskaņa Latvijai” iesniegtā priekšlikuma un “Latvijas ceļa” varianta ne visai izdevies apvienojums. Es būtībā aicinu uz kompromisu, jo mani māc bailes. Būdami cilvēcīgi, humāni, bet nerēķinoties ar valdības kasi, mēs tiešām  varam atjēgties turpat, kur esam ar iepriekšējo likumu,  un  to es ļoti negribētu, domājot par cilvēkiem, kas šodien gaida uz mums, lai viņiem kaut daļēji tiktu kompensēts.

            Un tagad visiem radioklausītājiem es nobeigumā gribu teikt, ka mums šajā likumā katru ceturksni tomēr ir paredzēts pārskats. Tātad es ceru - jo citādi nav vērts dzīvot -, ka mēs ar katru dienu kaut daļēji paliksim bagātāki, ka valdība paliks niknāka pret nodokļu nemaksātājiem, ka valdība paliks arī stiprāka un ienākumu būs vairāk. Tad mēs varēsim pēc šīs skalas ik ceturksni tomēr paaugstināt tās niecīgās summiņas,  kas šeit ir ieliktas.  Paldies par uzmanību!

            Priekšsēdētājs. Līdz ar to debates ir pabeigtas. Tagad mums, deputāti, ir četri priekšlikumi. Balsosim tos iesniegšanas kārtībā. Lūdzu zvanu! Es jums atgādināšu, kādi varianti tiks balsoti.

            Tātad mēs esam pabeiguši debates par 7.pantu. Komisijas variants ir pats pēdējais,  tas ir iesniegts, un visi šie priekšlikumi ir papildinājumi un grozījumi.

            Iesniegšanas kārtība bija šāda. LNNK priekšlikums - noteikt, ka strādājošiem pensionāriem darba pensiju izmaksā 100  procentu apmērā no pamatpensijas. Frakcijas “Saskaņa Latvijai” priekšlikums - 100 procentu apmērā no papildpensijas. Frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - Ministru kabinets uz laiku nosaka tos arodus un amatus, kuros strādājošajiem pensionāriem tiek izmaksāta pensija, nosaka pamatpensijas un papildpensijas izmaksāšanas apmēru un kārtību. Bet Gunārs Resnais no Latvijas Zemnieku savienības ir iesniedzis šādu priekšlikumu 7.panta traktējumam: apvienot vienā pantā “Latvijas ceļa” priekšlikumu un frakcijas “Saskaņa Latvijai” priekšlikumu. Vai frakcijas ir gatavas balsot? Par procedūru? Lūdzu!

            E.Kide (“Saskaņa Latvijai”).

            Atbalstot Resnā kunga priekšlikumu, es gribētu teikt, ka, manuprāt, pilnīgi apvienot “Latvijas ceļa” un frakcijas “Saskaņa Latvijai” priekšlikumu ir grūti. Es gribētu interpretēt tā: saglabāt “Latvijas ceļa” piedāvātās tiesības papildus piemaksāt  pensijas skolotājiem vai kādām citām profesijām pie šiem 100 procentiem pensijas, ko projektā paredz “Saskaņa Latvijai”.

            Priekšsēdētājs. Es jums pateicos, taču, kā jūs saprotat, mans pienākums ir jums izteikt piezīmi, jo mēs jau esam pabeiguši debates, un mēs visi varējām debatēt. Tagad mums tiešām ir jābalso, jo citādi man katrai frakcijai būs jādod vārds, lai tā, izmantojot procedūru, izteiktu sava projekta pozitīvās puses, tāpēc varbūt tagad tomēr balsosim. Šeit gan godātajiem kolēģiem ir jāsaprot, ka tiks pieņemts tas projekts, kurš būs ieguvis vairāk nekā pusi no balsojušo deputātu balsīm, - protams, ja zālē ir vairāk nekā puse deputātu.

Patlaban zālē ir vairāk nekā puse deputātu, tāpēc, protams, var rasties problēmas, ka daži deputāti vairākas reizes balsos “par”,  bet, atklāti sakot, es noliegt to nevaru. Un tāpēc jūs paši izlemiet, jo lēmums netiks pieņemts kaut kādā reitinga kārtā. Līdzko viens no rezultātiem būs tāds, kas atbilst Saeimas lēmumam, tas tiks akceptēts, bet par pārējiem balsots netiks. Tas nav labākais variants, Kides kungs, bet pēc citas procedūras Saeimas lēmumu nevar pieņemt.

            Uzmanību, pirmais ir LNNK priekšlikums - noteikt, ka strādājošiem pensionāriem darba pensija izmaksājama 100 procentu apmērā. Protams, ka tad, ja neviens priekšlikums neiegūs balsu vairākumu, mēs sāksim debates no jauna. Lūdzu, balsosim par LNNK priekšlikumu - 100 procentu apmērā no pamatpensijas maksāt strādājošajiem pensionāriem. Lūdzu rezultātu. Berķa kungs, vai jūs pierakstījāties “par”? Tātad par - 33,  pret - 24,  atturas - 24.  Priekšlikums nav pieņemts.

            Frakcijas “Saskaņa Latvijai” priekšlikums - papildpensijas 100 procentu apmērā. Balsosim! Lūdzu rezultātu! 39 - par,  21 - pret, 24 - atturas. Nav pieņemts.

            Frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - Ministru kabinets uz laiku nosaka tos arodus un amatus, kuros strādājošiem pensionāriem tiek izmaksāta pensija, un nosaka papildpensiju, kā arī ierosina maksāšanas apmēru un kārtību. Es atvainojos - 2.teikums arī ir komisijas variantā. Tāpēc netraucējiet, Panteļējeva kungs! Es atvainojos - jā, lūdzu!

(Balsis no zāles.)

            Es ļoti atvainojos, godātie kolēģi! Deputātam Panteļējevam tiešām ir taisnība, un man ir jāatzīst sava kļūda. Lasu vēlreiz priekšlikumu, jo pēdējais vārds tiešām ir citāds: “Latvijas Republikas Ministru kabinets uz laiku nosaka tos arodus un amatus, kuros strādājošiem pensionāriem tiek izmaksāta pensija, un  nosaka pamatpensiju un papildpensiju izmaksāšanas apmērus un kārtību. Strādājošiem politiski represētajiem, pirmās un otrās grupas invalīdiem pamatpensija, papildpensija un noteiktā piemaksa izmaksājama pilnā apmērā.” Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 44 - par, 25 - pret, 16 - atturas. Šis priekšlikums ir pieņemts.

            Lūdzu, Kuprijanovas kundze!

            L.Kuprijanova (SL).

            8.pantā nekādi grozījumi nav iesniegti.

            Priekšsēdētājs. Vai jums, godātie deputāti, šeit ir kādi labojumi? Ja netiek pieņemts projekta 8.panta formulējums, ka visi strādājošie pensionāri saņem pilnu pensiju, tad 8.pantu vajadzētu izteikt šādi: “Noteikt, ka strādājošiem pensionāriem, izņemot nepamatoti represētos, pirmās un otrās grupas invalīdus un invalīdus no bērnības, pensija nav izmaksājama... Strādājošiem pirmās un otrās grupas invalīdiem un invalīdiem kopš bērnības izmaksājama invaliditātes pensija pilnā apmērā. Strādājošām nepamatoti represētām personām izmaksājama darba pamatpensija un papildpensija pilnā apmērā.”

            L.Kuprijanova. Es lūdzu piedošanu, jo tas pirmajā lasījumā bija 8.pants. Tas, par kuru mēs nupat visi nobalsojām, ir 7.pants, bet 8. pants runā par to, ka cilvēks pēc šā likuma pieņemšanas nevar saņemt mazāk, kā ir saņēmis. Un attiecībā uz to nekādu priekšlikumu nav bijis.

            Priekšsēdētājs. Līdz ar to, ka frakcija “Tēvzemei un brīvībai” nekādas pretenzijas necēla, kad mēs balsojām 7.pantu, tagad mēs to izskatīt vairs nevaram.

            Vai par 8.pantu ir iebildes? Nav. 8.pants ir pieņemts.

            L.Kuprijanova. Par 9.pantu bija no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un LNNK frakcijas priekšlikumi, kuri šajā pantā ir iestrādāti. To būtība bija šāda: Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz pantu papildināt ar vārdiem “atbilstoši valsts budžeta ieņēmumiem”, bet LNNK frakcija - samainīt vārdus “paaugstināt” un “palielināt”. Komisijas variantā ir “palielināt”, bet es saprotu, ka būtībā frakcijas priekšlikums ir “izgāzis” mūsu variantu.

            Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt par 9.pantu? Nevēlas. Tad 9.pants ir pieņemts.

            L.Kuprijanova. Par 10.pantu nekādi priekšlikumi nav iesniegti.

            Priekšsēdētājs. Un jums, deputāti? Lūdzu! Nav.  10.pants pieņemts.

L.Kuprijanova. 11.pants ir pants, kura dēļ pirmajā lasījumā mainīja visus pantus, kuri bija saistīti ar apgrozījuma nodokli. Un, tā kā bija runa par konkrētu datumu, komisija iestrādāja 1.novembri. Pēc šā iestrādājuma nekādi citi labojumi nav iesniegti.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Par 11.pantu debatēs grib runāt Valdis Birkavs - Ministru prezidents. Lūdzu - jums vārds!

            V.Birkavs (Ministru prezidents).

            Godātā Saeima! Nebrīnieties, ka es vēlos runāt par pantu, kurš ir ļoti vienkāršs. Likums stājas spēkā ar 1993.gada 1.novembri. Es gribu runāt par to tādēļ, ka, šim likumam stājoties spēkā, tie trūcīgie ļaudis, kuri šodien bija sanākuši pie Saeimas nama, tie, kuri klausās radio, un tie, kuri pat nespēj klausīties radio,  ar mūsu likumu nebūs apmierināti. Mēs gribējām, lai likums stājas spēkā ātrāk - 1.oktobrī, bet mēs aizkavējāmies ar nodokļu paketi, taču arī tas nebūtu izšķīris situāciju. Tādēļ mums ir skaidri jāapzinās, kādu ceļu mēs iesim tālāk, lai palīdzētu šiem cilvēkiem. Tas ir ļoti grūti. Un vissmagāk klājas tai tautas daļai, kura faktiski ir viscienījamākā, - tie ir pensionāri. Vissmagāk klājas tai tautas daļai, kura ir viscerīgākā, - tās ir daudzbērnu ģimenes. Vissmagāk klājas tai tautas daļai, kura ir visvairāk cietusi, - tie ir represētie. Un ir pilnīgi skaidrs, ka mums jādara viss, lai viņi reāli sajustu, ka Saeima un valdība par viņiem gādā, jo viens no mūsu pienākumiem ir rūpēties par tiem, kuri vairs nespēj vai vēl nespēj,  taču vienlaikus mums ir jārada sistēma, kura ļauj izvest valsti gan no demogrāfiskās, gan arī no ekonomiskās un finansiālās krīzes. Un tāpēc es atļaušos teikt vēl dažus vārdus, kas ir ļoti nepopulāri un neguva deputātu atbalstu.

            Runa ir par pensijas vecuma palielināšanu. Valdība vēl atgriezīsies pie šā jautājuma. Es visiem, kas mani uzmanīgi klausās, gribu teikt, ka šis process ir absolūti nepieciešams, ka tas nebūs tik sāpīgs, jo jau ar nākamā gada 1.janvāri mums vajadzētu,  lai cienītās sirmās kundzes vai jaunākas kundzes aizietu pensijā no 55 gadiem un sešiem mēnešiem. Tātad klāt nāk seši mēneši. Lai izlīdzinātu un divdesmit gados mēs nonāktu pie normāla pensiju vecuma, kungiem vajadzētu  aiziet pensijā no 60 gadiem un trim mēnešiem. Valdība rēķinās ar vismīkstāko no iespējamajiem variantiem, bet tas ir nepieciešams, jo statistikas vidējie dati, kuri nevienu neapmierina un diemžēl arī nevienu nepārliecina, rāda, ka vidēji katrs pensionārs savā darba mūžā nostrādā 31 gadu, bet pensijā pavada 20 gadu. Un mūsu valsts šo nastu nevar atļauties. Taču es nekad un nekur neiedrošināšos apgalvot un aicinu arī pārējos skaidri un gaiši apzināties, ka mūsu pensionāri nav, nedrīkst būt un arī nebūs par nastu valstij. Tie ir mūsu jautājumi, kā izkļūt no situācijas, nepalielinot budžeta deficītu, bet tas ir jādara,  attīstot ražošanu un aktīvāk iekasējot nodokļus. Man šķiet, ka mēs šodien pieņēmām lēmumu, saskaņā ar kuru šī pensiju formula darbojas līdz 1.martam, ir pilnīgi pareizi, jo mums ir jāsagatavo nākamie grozījumi. Un jau otrdien valdībā sanāks visi  ieinteresētie speciālisti, lai strādātu pie nākamā gada programmas.

            Cerīgs, protams, ir arī 9.pants par to, ka mums ir jāindeksē pensija, faktiski ņemot vērā vidējo darba algu. Un tāpēc tad, kad mēs šeit pavisam drīz  runāsim  par algu celšanu skolotājiem, ierēdņiem, ārstiem, mums ir jāatceras, ka vidējais algu pieaugums par 10 latiem dod iespēju palielināt pensiju par 4,5 latiem.Un tieši tam ir jābūt mūsu ģenerālajam virzienam. Es gribētu skaidri pateikt, ka tad, ja likums tiks nobalsots, valdībai tiks uzkrauta ļoti smaga nasta - atteikt zināmām strādājošo pensionāru kategorijām. Un mēs to darīsim, samērojot ar budžeta iespējām.

            Taču kāpēc mums būtu jāmaksā visiem strādājošiem pensionāriem? Vai augsti godātajam Berklava kungam mums vajadzētu maksāt? Vai mums vajadzētu pieņemt lēmumu par to, ka viņš līdz ar savu deputāta algu saņems arī pensiju? Es domāju, ka ne. Berklava kungs pats arī tam piekritīs. Tāpēc mēs, protams, būsim ārkārtīgi uzmanīgi.

            Tomēr pats galvenais darba virziens valdībai līdztekus visām programmām būs pilnveidot nodokļu iekasēšanas sistēmu. Un es domāju, ka no 12 punktiem, ko šodien mums iesniedza trūcīgo ļaužu mītiņa dalībnieki,  vismaz deviņi ir rūpīgi apsverami. Daži no tiem ir vienkārši izmisuma pilni un neņem vērā valsts kases reālo stāvokli, tomēr mūsu pienākums ir tos izanalizēt. Es aicinu balsot šo likumprojektu, taču es aicinu Saeimas deputātus un, protams,  arī valdību nekavējoties (un es to noteikti darīšu kopā ar saviem kolēģiem) tālāk meklēt jaunas iespējas,  lai atvieglotu mūsu trūcīgāko ļaužu dzīvi. Mums viņiem ir jādod maksimālais, bet tas jādara tā, lai nesagrautu pašu valsti, kuras vārdā un kuras nākotnei mēs strādājam. Paldies.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Pēc brīža balsosim par likumprojektu “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību” ar tiem grozījumiem pantos, kuri tika akceptēti, lasot likumprojektu pa pantiem. Tagad mēs balsosim  visumā par Latvijas Republikas likumu “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību”. Frakciju vadītāji,  vai mēs varam balsot? Balsošanas režīmu! Balsosim par Latvijas Republikas likumu “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību”! Lūdzu rezultātu.

            (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Atturos!”)

            Kiršteina kungs, tā kā man jau iznāca nepatikšanas ar Panteļējeva kungu, lūdzu, pasakiet  pie mikrofona, ko jūs man tagad teicāt! Kiršteina kungs “atturas”, un, ja viņam ir cits balsojums, lūdzu, labojiet! Tātad viens “par” ir ņemams nost, 58 - par, 4 - pret, 21 - atturas. Latvijas Republikas likums “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību un  Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās kārtību” atsevišķu punktu atcelšanu” ir pieņemts.

            Nākamais likumprojekts, kas mums jāizskata, ir “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Ir saņemts 10 deputātu iesniegums - izskatīt šos grozījumus kā steidzamus. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu, netraucējiet tagad! Balsošanas režīmu! Balsosim par šo ierosinājumu - likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīt steidzamības kārtībā. Balsojiet, lūdzu! Lūdzu rezultātu. Par - 65, 3 - pret,  5 - atturas.

            Godātie kolēģi! Vai nevarētu vēl vienu balsojumu? Mums tūlīt vajadzēs izdarīt vēl vienu balsojumu tāpēc, ka 10 deputāti no frakcijas “Latvijas ceļš” ir iesnieguši priekšlikumu un lūdz sēdi pagarināt līdz pulksten 19.00. Protams, pulksten 17.00 mums būs pusstundu ilgs pārtraukums. Vai varam balsot? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam! Marjašas kundze ir “par”. Lūdzu rezultātu. Par - 48, pret - 11, 19 - atturas. Sēde ir pagarināta līdz pulksten 19.00.

Tagad vārds referentam - deputātam Apsītim.

            R.Apsītis (LC).

            Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Lūdzu, paņemiet trīs dokumentus - 108.dokumentu, 109.dokumentu un 252.dokumentu. Gribu atgādināt, ka divi pirmie dokumenti - 108. un 109.dokuments - ir Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi. Noteikumi nr. 6 pieņemti šā gada 31.augustā, bet noteikumi nr. 8 - šā gada 7.septembrī. Šodien, liekas, pirmo reizi 5.Saeimas darbības laikā mums šie Ministru kabineta pieņemtie noteikumi ir jāizskata Saeimā kā likumprojekti. Līdz šim mēs šādus likumprojektus 5.Saeimas darbības laikā izskatījuši neesam. Saskaņā ar Saeimas Prezidija 13.septembrī pieņemto slēdzienu abi Ministru kabineta pieņemtie noteikumi tika nodoti Juridiskajai komisijai, lai tā apkopotu saņemtos priekšlikumus. Jau 23.septembrī Saeima pieņēma lēmumu par to, ka vajadzētu šo likumprojektu (abus noteikumus mēs izskatīsim kā vienotu likumprojektu) izskatīt kā steidzamu, tāpēc paldies deputātiem, kuri tikko kā nobalsoja par šā likumprojekta izskatīšanas steidzamību. Tātad - divi lasījumi. Pirmais lasījums jeb pamatprincipu apspriešana nozīmē to, ka mums ir jārunā par konceptuāla rakstura jautājumiem, bet nākamajā - otrajā un pēdējā - lasījumā mēs apspriedīsim atsevišķus likumprojekta pantus, kuri  ir formulēti 252. dokumentā.

            Kādas ir šīs konceptuālās problēmas? Pirmkārt,  pirmo reizi mēs izsakām naudas sodus ne vairs rubļos,  bet latos. Būtībā ar šo likumprojektu mēs esam aizsākuši procesu, par kuru tik ilgi runājām arī vēl  Augstākās padomes darbības laikā, - ka visam Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam vajadzētu pāriet uz mūsu jauno naudu un naudassodus izteikt latos. Šis darbs vēl stāv priekšā: visi kodeksā minētie sodi ir jāformulē latos, nevis rubļos. Tas - pirmkārt.

            Otrkārt, ir jauna konceptuāla nostādne, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumos, kuri galvenokārt attiecas uz tirdzniecības sfērā pieļautajiem pārkāpumiem,  pirmo reizi naudassodi tieši šajā sfērā ir krietni palielināti. Tā, piemēram, 26.pantā, kurš nosaka maksimālo naudassodu, kāds ir pieļaujams par administratīviem pārkāpumiem, ir noteikta jauna maksimālā naudassoda robeža: agrāk tas bija tikai 30 000 Latvijas rubļu jeb 150 latu, bet tagad būs 250 lati (rubļos tas būtu 50 000 rubļu).

            Treškārt, pirmo reizi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir ieviests princips, ka lietās par administratīviem pārkāpumiem tirdzniecībā vai uzņēmējdarbībā var konfiscēt ne vien pārkāpēja personiskajā īpašumā esošos priekšmetus, administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus vai tiešos objektus, bet arī citu  personu īpašumā esošos priekšmetus. Šo principu mēs atrodam 28.pantā. Šis jaunais princips jau ir iemiesots arī dažos  Sevišķās daļas pantos.

Ceturtkārt, attiecībā uz tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem Administratīvo pārkāpumu kodekss ir papildināts ar vairākiem jauniem pantiem, piemēram,  155.¹ pants  “Preču uzskaites kārtības neievērošana”, 155.²  pants - “Kases operāciju uzskaites kārtības neievērošana”, 155.³ pants - “Alkoholisko dzērienu un spirta tirdzniecība neatļautās vietās”, 155.⁴  pants - “Tirdzniecība neatļautās vietās”, 155.⁵ pants - “Preču realizācijas termiņa neievērošana”,  156.² pants - “Noteikumiem atbilstošu kases aparātu neuzstādīšana un neizmantošana”.

            Visbeidzot ierosinām ieviest Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā jaunu pantu - 215.⁴ pantu, kurš attiecas uz šā kodeksa procesuālo daļu. Mēs gribam  papildināt kodeksu ar jaunu pantu - ar pantu par Tirdzniecības uzraudzības valsts komiteju. Tātad tiek paredzēta jauna institūcija.

            Tādas īsumā ir dažas konceptuāla rakstura problēmas, kuras mēs izvirzām pirmajā lasījumā. Otrā lasījuma laikā, kā es jau teicu,  mēs runāsim par atsevišķiem pantiem, par konkrētiem šo pantu grozījumiem.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Varam uzsākt vispārējas debates par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai ir pieteikušies runātāji? Lūdzu zvanīt. Vai  frakciju vadītāji uzskata, ka varam balsot? Zālē nav vienas frakcijas.  Vai gaidīt jūsu frakciju? Es atvainojos,  Jurkāna kungs, es ļoti atvainojos! Jūs? Nē, nē, ne man tādi nodomi, ne tiesības! Jūs neiebilstat, ja balsosim? Labi. Balsosim par pāreju uz likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” lasīšanu pa  pantiem! Lūdzu reultātu. Par - 61,  pret - nav,  atturas - nav.  (Aplausi.) Jāapsveic deputāts Apsītis un valdība arī, jo tie ir valdības iesniegtie grozījumi. Tas ir pirmais balsojums 5.Saeimas vēsturē, kad neviens nav “pret” un neviens neatturas.

            Lūdzu, tālāk!

            R.Apsītis. Godātie kolēģi! Liels paldies par absolūto rezultātu! Sakarā ar šo likumprojektu ir daudz jaunumu, daudz kas notiek pirmo reizi. Bet, neraugoties uz visu to, mums vēl būs zināmas diskusijas, mēs gaidām vēl priekšlikumus, un es lūdzu šos priekšlikumus iesniegt nedēļas laikā - līdz nākamajai ceturtdienai, lai pēc tam - vēl nedēļu vēlāk - mēs varētu otrajā lasījumā galīgi pieņemt šo likumu.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Līdz ar to šā jautājuma izskatīšana ir pabeigta.

            Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par arhīviem””. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs deputāts Lagzdiņš - lūdzu!

            J.Lagzdiņš (LC).

            Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma Kārtības rullī noteiktajā termiņā - proti,  piecas dienas līdz trešajam lasījumam - nekādi priekšlikumi no deputātiem nav saņemti. Ir tikai četri grozījumi, kurus komisija pati pēc savas iniciatīvas ir izdarījusi. Tie ir šādi. Likumprojekta preambula ir papildināta ar termina “dokuments” skaidrojumu. Ir precizēta likumprojekta 4.panta redakcija, nosakot, ka Latvijas Nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādes ir Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija un valsts arhīvi. Ir precizēta likumprojekta 6.panta pirmās daļas redakcija, ņemot vērā valdības oficiāli iesniegtos priekšlikumus un nosakot, ka Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija saskaņā ar valdības izstrādāto valsts pārvaldes reformas koncepciju atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Tātad turpmāk šī institūcija atradīsies Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Līdz šim tā bija tieši pakļauta parlamentam, proti, - Augstākajai padomei. Ir noteikts, ka valsts arhīvu ģenerāldirektors ir atbildīgs Ministru kabinetam. Līdz šim viņš bija atbildīgs Augstākajai padomei. Ir svītrots 7.pants, ņemot vērā valdības izstrādāto koncepciju, ka turpmāk valsts pārvaldes institūcijas sastāvā nevar būt konsultatīvas institūcijas, ka tām ir jābūt kādas ministrijas pakļautībā, un tādējādi likumprojekta pārejas noteikumi ir papildināti ar 2.punktu, uzdodot Ministru kabinetam izveidot Tieslietu ministrijas pakļautībā Valsts arhīvu padomi.

            Tāds īsumā ir mans komentārs par likumprojektu. Turklāt šorīt saņēmām deputātes Ilgas Gravas rakstveida priekšlikumus, no kuriem tikai viens satur konkrētu pantu redakciju, bet, tā kā šie priekšlikumi ir iesniegti,  neievērojot Kārtības ruļļa 90.pantu, es neesmu tiesīgs izvirzīt tos balsošanai un apspriešanai trešajā lasījumā.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Par procedūru? Jā, mēs debates varam atklāt. Vai deputāti Sekretariātā ir pieteikušies debatēm? No vietas piesakās deputāte Grava. Lūdzu! Tik tiešām - vai mēs izmantosim  tagad šīs trīs minūtes vai turpināsim pēc pārtraukuma? Labāk pēc pārtraukuma, jo trīs minūtes jums būs par maz. Vai ir kādi paziņojumi pirms pārtraukuma? Lūdzu - deputāte Birzniece!

            I.Birzniece (LC).

            Lūdzu visu Cilvēktiesību komisiju atnākt uz komisijas telpām, jo mums jāpārrunā nākamās nedēļas darba kārtība.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Ir saņemts 10 deputātu rakstveida iesniegums. Viņi lūdz grozīt darba kārtību un izsaka priekšlikumu - izskatīt likumprojektus “Par valsts civildienestu” un “Par valsts un pašvaldību iestāžu personāla reformu” pēc likumprojekta “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par zemes komisijām””. Tas ir balsojams jautājums. Lūdzu, balsosim par nolasīto  priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44,  pret - 10, atturas - 4. Akceptēts. Kādi vēl ir paziņojumi? Komisijas vadītājs deputāts Piebalgs - lūdzu.

            A.Piebalgs (LC).

            Man būtu lūgums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai sapulcēties Prezidija sēžu zālē uz  piecām minūtēm.

            Priekšsēdētājs. Deputāts Endziņš - lūdzu.

           

            A.Endziņš (LC).

            Cienījamie deputāti! Man ir lūgums Saeimas komisiju priekšsēdētājiem. Lūdzam komisijas, kuras ir izskatījušas likumprojektus par pilsonību, kā arī likumprojektus, kas skar ārvalstnieku un bezvalstnieku tiesisko statusu, iesniegt savus priekšlikumus, savus atzinumus Juridiskajai komisijai.

            Priekšsēdētājs. Deputāts Lagzdiņš - lūdzu.

            J.Lagzdiņš (LC).

            Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Jums ir izsniegts likumprojekts par pašvaldību vēlēšanām. Komisijas vārdā lūdzu iesniegt priekšlikumus par šo likumprojektu līdz nākamās nedēļas otrdienai.

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Ja jums ir kādi jautājumi, lūdzu, nāciet pie mikrofona! Deputāts Seiksts - lūdzu.

            A.Seiksts (LC).

            Es ļoti lūgtu Lagzdiņa kungu... koriģēt. Darbs ir saplānots, komisijas strādās otrdien,  un tas, par ko jūs runājat, tieši otrdien varētu tikt izskatīts. Vai nevarētu termiņu pavirzīt par vienu dienu uz priekšu?

            Priekšsēdētājs. Deputāts Lagzdiņš, pēc tam - pārtraukums līdz pulksten 17.30.

            J.Lagzdiņš. Kolēģi! Tādā gadījumā priekšlikumus iesniedziet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā līdz nākamās nedēļas ceturtdienai.

           

            Priekšsēdētājs. Pārtraukums līdz pulksten 17.30

                                   

                                    (P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

                Anatolijs Gorbunovs.

            Priekšsēdētājs. Turpināsim sēdi! Mums debatēs ir pieteikusies deputāte Grava, taču viņas  pagaidām nav zālē. Vai vēl kāds ir pieteicies? Lūdzu zvanīt! Deputāte Grava, jums vārds!

            Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas vai arī sarunām izvēlieties citas telpas!

           

            I.Grava (DP).

            Mani mazliet pārsteidza Lagzdiņa kunga paziņojums, ka šie priekšlikumi ir saņemti tikai šodien. Jā, tā tas ir,  taču es jums pagājušajā reizē neko neteicu, kad jūs savu likumprojektu iesniedzāt nevis tā, kā bija norādīts, - 11., bet gan 13.datumā. Tad mēs zāles beigās visu izrunājām, ko jūs ņemsit vērā un ko jūs neņemsit vērā un kā to ielabosit likumprojektā. Taču lai nu paliek tas, ko norunājuši divi un trešais nav bijis klāt...

            Tas nav dokuments, nav objektīvās īstenības atspoguļojums, kā ir ierakstīts likumprojektā, un līdz ar to es tagad mutiski vēlreiz uzstāšos ar saviem labojumiem. 

            Pirmais.  Tā kā šajā trešajā lasījumā ir izdarīti kardināli grozījumi atšķirībā no otrā lasījuma, kas tika pieņemts,  un šis likumprojekts ir principā izstrādāts no jauna, man būtu lūgums jums iedziļināties un padomāt, kas šeit ir ierakstīts.

            Pirmais, kas ir ierakstīts, ir tas, ka ir dota vārda “dokuments” definīcija. Jautājums ir tāds: vai mēs vispār likumprojektos vai likumos dodam definīcijas, jo definīciju izstrādāšana ir zinātnieku joma un definīciju  izstrāde attīstās reizē ar zinātnes attīstību. Un šoreiz ir gadījums, kad dokumentā ir formulēts, ka tā ir kaut kāda objektīvā īstenība. Ja ir objektīvā īstenība, tad ir arī subjektīvā īstenība, un vai tad tikai objektīvā īstenība ir tā, kas  ietverta dokumentā? Līdz ar to es lūdzu padomāt, vai mēs nekļūsim  mazliet atpakaļejoši un kārtīgi marksisti, kas noformulēs... Jā, marksisma mācībā bija tā, ka viss, ko darīja augstākās aprindas un  kas iegāja dokumentos, ir objektīvā īstenība, bet subjektīvisms vispār neeksistēja. Šāds formulējums ir ļoti pieņemams, un tāpēc man liekas, ka šoreiz gan to nevajadzētu darīt un vispār dokumentā ietvert šādus definējumus, it īpaši, ja tie ir tik nepārdomāti un neizstrādāti.

            Tālāk par to, ko dara Arhīvu ģenerāldirekcija. Šodien Arhīvu ģenerāldirekcija ir tāda, kāda tā ir, lieks birokrātisks veidojums, kas sastāv no 55 darbiniekiem, kuri to vien dara kā pārrauga, kā strādā divi arhīvi. Un principā man gribas teikt, ka tā ar saviem 55 darbiniekiem visvairāk traucē Zemes komisijai saņemt izziņas. Arī es, strādājot Ārlietu ministrijā delegācijā sarunām ar Krieviju, aizsūtīju pieprasījumu uz  Arhīvu ģenerāldirekciju. Es ļoti  labi zinu, ka tas nonāca arhīvā,  un arhīvs ar ģenerāldirektora vīzu sastādīja atbildi, kas nonāca ģenerāldirekcijā. Ģenerāldirekcija parakstīja, ģenerāldirektors parakstīja, un es saņēmu atbildi.  Jautājums: kāpēc es to nevaru sūtīt taisnā ceļā direktoram? Kāpēc šāds starpposms ir vajadzīgs? Tāpēc šeit, kur tiek noteiktas  ģenerāldirekcijas funkcijas, ir minēta funkcija, ka ģenerāldirekcija kontrolē. Tomēr man ir jautājums: kas soda par to, kad ir izkontrolēts un atrasts, ka ir izdarīti pārkāpumi? Šeit nevienai instancei šādas sodīšanas tiesības nav dotas. Līdz ar to arī  šī kontrole kļūst bezjēdzīga. Tā ir kontrole kontroles pēc, lai pēc tam netiktu veikti nekādi pasākumi.

            Nākamais jautājums ir par 6.pantu. Šobrīd ir izveidojusies tāda sistēma, ka Arhīvu ģenerāldirekcijai ir jāeksistē kā koordinējošai organizācijai triju vai piecu cilvēku sastāvā pār Arhīvu valdi. Tas tā varētu būt, bet šeit tai iznāk tāda jocīga trīspakāpju pakļautība: Ministru kabinets ierosina ģenerāldirektora kandidatūru, mēs viņu apstiprinām Saeimā, bet ģenerāldirektors atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

            Es jums  gribu teikt, ka arhīvi ir tā sistēma, kura vienmēr ir atradusies ārpus noteiktas ministrijas. Arhīvu pārvalde vecos laikos un Arhīvu ģenerāldirekcija jaunos laikos ir dzenātas no vienas ministrijas pie otras. Ir zudusi jēga... Tā bija Izglītības ministrijā. Kādreiz bija Iekšlietu ministrijā. Nu ir trešais eksperiments - tā ir Tieslietu ministrijā. Kāpēc Arhīvu ģenerāldirekcija ar Valsts arhīvu padomi nevar strādāt kā patstāvīga vienība un būt atbildīga Ministru kabinetam, kas iesaka ģenerāldirektoru? Kāpēc vēl ir vajadzīga Tieslietu ministrijas pārraudzība? Es zinu, ka man tūlīt atbildēs: tas ir ārpus shēmas, kādu ir izstrādājusi valdība! Bet varbūt valdība varētu būt mazliet elastīgāka savā shēmā un padomāt, ka arhīvu sistēma stāv pāri visām ministrijām un tā nav jātur ministrijas tiešā pakļautībā.

            Nākamais moments. Likumprojekta  trešajā lasījumā ir svītrots  7.pants no otrā lasījuma. Uzskatu, ka tas ir absolūti nepareizi un 7.pants ir jāatjauno, taču no trešajam lasījumam iesniegtā likumprojekta ir jāsvītro pārejas noteikumu 2.pants, jo arhīvam nav vajadzīga nekāda sabiedriskā padome, kas risina arhīva jautājumus. Arhīvam ir vajadzīga ģenerāldirektora vadīta Valsts arhīvu padome, kurā strādā profesionāļi, tas ir,  arhīvu direktori un direktoru vietnieki. Rīgā ir divi lieli arhīvi - Valsts arhīvs un Vēstures arhīvs, taču šajā padomē strādā arī zonālo arhīvu direktori. Neviena sabiedriskā organizācija, kur uz sabiedriskiem pamatiem sanāk kopā sabiedriskie padomdevēji, nevar profesionāli strādāt. Un  tā nav jāpārrauga Tieslietu ministrijai. Es vēlreiz saku, ka tas ir jādara ģenerāldirektoram, kas ir atbildīgs Ministru kabineta un Saeimas priekšā.

            Varu piebilst, ka visus šos ierosinājumus es Lagzdiņa kungam iesniedzu arī rakstveidā.

            Priekšsēdētājs. Vai vēl kādi deputāti ir pieteikušies? Vārds deputātam  Levitam. Lūdzu valdības locekļiem norādīt, vai viņi runā kā ministri vai  kā deputāti.

            E.Levits (tieslietu ministrs).

            Man ir tikai viena piebilde cienījamās Gravas kundzes interesantajai runai par pārraudzību. Redzat, mums visām valsts iestādēm ir jānonāk demokrātiskās atbildības ķēdītē. Un šo ķēdīti veido pirmām kārtām vēlētājs, ievēlot Saeimu, tad Saeima - izveidojot Ministru kabinetu, kā arī ievēlot Valsts prezidentu, un nav iespējamas iestādes, kur  šī demokrātiskā  ķēdīte tiktu pārrauta, jo citādi mēs radīsim institūcijas, kurām nav nekādas atbildības. Valdība ir atbildīga par visu - par visu šeit, Latvijā, funkcionējošo - iestāžu darbību, arī par to, vai tās pareizi darbojas.

            Ir divi atbildības veidi un divi patstāvības veidi, respektīvi, pakļautība un pārraudzība. Pakļautība nozīmē, ka ministrija var dot rīkojumu attiecīgai iestādei, bet pārraudzība nozīmē to, ka šī iestāde darbojas autonomi uz atsevišķa likuma pamata, tā, kā tas ir, piemēram, šajā gadījumā un citos gadījumos. Taču ir nepieciešama arī Ministru kabineta pārraudzība, vai šis likums tiek ievērots, jo var būt arī tā, ka iestāde nemaz neievēro likumu, un  tad neviens, izrādās, nav atbildīgs par šo lietu. Tāpēc ir nepieciešama arī Ministru kabineta pārraudzība, bet Ministru kabinets savukārt sadala uzdevumus savā starpā starp atsevišķām ministrijām, nosakot, kura no tām veiks šo pārraudzību. Un šajā gadījumā Ministru kabinets uzskatīja, ka tā varētu būt Tieslietu ministrija. Tādēļ es vēlreiz atkārtoju, ka  visām iestādēm ir jāatrodas vai nu pakļautībā, vai pārraudzībā, bet tāda iestāde, kura funkcionē atsevišķi, par kuras darbību neviens neatbild, nevarētu būt un tādai nevajadzētu būt.

            Tādēļ es teiktu, ka šī ir pilnīgi normāla shēma, atgriešanās pie demokrātiskās atbildības.

            Priekšsēdētājs. Vai ir pieteikušies vēl kādi runātāji? Tad vārds referentam - komisijas vadītājam deputātam Lagzdiņam.

            J.Lagzdiņš (LC).

            Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es domāju, ka mēs šeit saceļam vētru ūdens glāzē, jo iebildumi, kurus izteica kolēģe Grava, nemaz nav tik būtiski, ja mēs paskatāmies, kāds tad īsti šobrīd ir spēkā esošais likums “Par arhīviem”.

            Vispirms par iebildumu, ka termina “dokuments” traktējums ir nepareizs. Šā termina skaidrojumu un attiecīgā panta redakciju mūsu komisijai iesniedza arhīvu ģenerāldirektors, vadoties pēc vispārpieņemtiem starptautiskiem formulējumiem. To mēs komisijas sēdē apspriedām un pieņēmām.

            Attiecībā uz to, ka Arhīvu ģenerāldirekcijai nevajadzētu dot tiesības uzraudzīt,  kā tiek izmantoti Valsts arhīva fondi, un veikt šīs pārraudzības funkcijas, mūsuprāt, iebildums ir nepamatots, jo faktiski pati ģenerāldirekcija kopumā kā tāda šo funkciju neveic, to veic attiecīgā inspekcija, kas ir ģenerāldirekcijas sastāvdaļa.

            Tālāk. Runājot par likumprojekta 7.pantu, kuru tiek piedāvāts svītrot no esošās likuma redakcijas,  ir jāsaka, ka īstenība ir tieši pretēja, Gravas kundze, jo šobrīd spēkā esošā Arhīvu likuma redakcija paredz, ka Arhīvu ģenerāldirekcijas sastāvā ir konsultatīva padomdevēja institūcija. Paskatieties, kolēģi, lūdzu, spēkā esošā likuma “Par arhīviem” 7.panta otrās daļas redakciju - tur visas funkcijas ir tikai konsultatīvās un padomdevējas funkcijas. Tā ir institūcija, kur tik tiešām sanāk arhīvu darbinieki, apspriež, runā, bet lēmumus nepieņem. Un saskaņā ar valdības izstrādāto valsts pārvaldes koncepciju turpmāk nevienā valsts pārvaldes institūcijā, es uzsveru - valsts pārvaldes institūcijā! - nebūs struktūrvienību, kuras nodarbosies ar tukšu runāšanu un lēmumus nepieņems. Šādas institūcijas ir jālikvidē. Ja ir nepieciešams izstrādāt kādu svarīgu konceptuālu jautājumu, izstrādāt kādas svarīgas nostādnes, izstrādāt stratēģiju, vai savstarpēji konsultēties, attiecīgās ministrijas (konkrētajā gadījumā - Tieslietu ministrijas) pakļautībā ir jāveido konsultatīva padomdevēja institūcija. Vairākas šādas institūcijas valdība jau ir izveidojusi; piemēram, pašvaldību jautājumos Valsts reformu ministrijas pakļautībā  ir izveidota Pašvaldību reformu padome. Šādas institūcijas tiks veidotas arī turpmāk.

            Tas īsumā, kolēģi, ir mans komentārs par debatēs izskanējušajiem iebildumiem.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Līdz ar to mēs esam pabeiguši debates. Diemžēl man arī jākonstatē fakts, ka tad,  ja nav ievērots priekšlikumu iesniegšanas termiņš, priekšlikumus saskaņā ar Kārtības rulli nevaram  izskatīt trešajā lasījumā. Tātad  arī tos, kuri ir iesniegti  tajā pašā dienā, ievērojot Kārtības rullī noteikto termiņu. Tāpēc mums tagad, ja citu priekšlikumu nav,  ir jābalso par šo likumprojektu visumā trešajā lasījumā, galīgi akceptējot grozījumus likumā “Par arhīviem”. Lūdzu zvanu! Frakciju vadītāji, vai mēs varam balsot? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par grozījumiem likumā “Par arhīviem” visumā! Lūdzu rezultātu. 50  - par,  2 - pret, 12 - atturas. Likums “Grozījumi likumā “Par arhīviem”” ir pieņemts trešajā lasījumā, tas ir,  visumā.

            Nākamais jautājums, kuru mēs izskatīsim, ir “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par zemes komisijām””. Es sapratu, ka par mūsu iesniegto balsojumu, kurš bija... Vai likumprojektu par civildienestu izskatīt pirms vai pēc? Kāpēc jūs sakāt, ka pirms? Jā, ir noskaidrots. Tātad to skatīsim pēc tam. Vai tas nozīmē, ka visi jautājumi ir jāizskata pēc kārtas? Tad, lūdzu, tagad likumprojekts “Grozījumi Valodu likumā”. Trešais lasījums. Komisijas vadītājs ir deputāts Lagzdiņš. Lūdzu!

            J.Lagzdiņš (LC).

            Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es atkal gribētu atsaukties uz Kārtības ruļļa 90.pantu, kurš skan šādi: “Laikā starp otro un  trešo lasījumu, bet ne vēlāk par piecām dienām priekš trešā lasījuma sēdes dienas, deputāti, kā arī tā komisija, kas projektu apspriedusi, var iesniegt pārlabojumus un papildinājumus pie projekta.” Ievērojot šo Kārtības ruļļa noteikumu, likumā paredzētajā termiņā ir iesniegts viens vienīgs deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikums par Valodu likuma 21.panta redakciju,  un šis priekšlikums ir pieņemts.  Akceptētā Valodu likuma 21.panta redakcija skan tā, ka Valodu likuma ievērošanu valstī pārrauga Tieslietu ministrijas Valsts valodas centrs, kā arī  Valsts valodas inspekcija. Pēc Ābiķa kunga priekšlikuma ir precizēta šā panta pēdējā daļa, ka to dara arī pašvaldību valsts valodas inspektori. Vairāk iesniegtu priekšlikumu nav.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumu pieņemšanu Latvijas Republikas Valodu likumā visumā, tas ir, trešajā lasījumā. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par - 64, pret - 1,  atturas - 5. Grozījumi Latvijas Republikas Valodu likumā ir pieņemti visumā. 

            Es atvainojos, godātie deputāti! Prezidijā ir iesniegts jautājums, un Kārtības rullī ir teikts, ka Saeimas priekšsēdētājam tas nekavējoties ir jāceļ priekšā Ministru prezidentam. Un tāpēc es aicinu sekretāra biedru Tomiņa kungu nolasīt šo jautājumu, lai tas tiktu oficiāli nodots tālāk.

            Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

            “Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Birkava kungam.

            Saeimas frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” jautājums. Lūdzam paskaidrojumu, kā ir izpaudusies valdības rīcība pret graujošajām organizācijām - Latvijas komunistu savienību, Veterānu tiesību aizsardzības savienību, Krievijas pilsoņu asociāciju un to vadītājiem un biedriem. Vai ir slēgti šo organizāciju banku konti, pārmeklētas telpas, apķīlāti dokumenti un konfiscēti brīvie līdzekļi? Ko valdība dara un darīs, lai iepriekš minētās un arī citas graujošās organizācijas nevarētu atjaunot savu darbību? Vai tika un tiek pārmeklētas viesnīcas un kopmītnes  Latvijas pilsētās un no Latvijas tiek izraidīti ārvalstnieki, kuri bez pieraksta vai iebraukšanas atļaujas uzturas Latvijā? Vai tiek risināts jautājums par to ārvalstnieku, kuru darbība ir Latvijai naidīga, izraidīšanu no Latvijas? Vai valdībai ir zināms, ka Krievijas laikraksts “Deņ” jau 14.oktobrī tika pārdots laikrakstu galdos Rīgas dzelzceļa stacijā? Ko valdība dara un darīs, lai šādi gadījumi neatkārtotos?” To parakstījuši Saeimas deputāti Māris Grīnblats, Jānis Straume, Roberts Milbergs, Juris Sinka, Aleksandrs Pētersons.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Līdz ar to tas klusumā tiek nodots Ministru prezidentam Birkava kungam. Vai jūs tagad gribat sniegt atbildi? Lūdzu!

            V.Birkavs (Ministru prezidents).

            Godātie Saeimas deputāti! Es pateicos “Tēvzemei un brīvībai” par šim jautājumam pievērsto uzmanību, jo šis jautājums ir ne tikai frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” deputātu uzmanības lokā, tieši tāpat tas ir arī valdības uzmanības lokā. Es lūgtu jūsu piekrišanu 48 stundu laikā iesniegt “Tēvzemei un brīvībai” rakstisku informāciju, jo mums negribētos visus pasākumus šobrīd  darīt zināmus, kurus mēs esam iesākuši un kurus mēs vēl veiksim.

            Priekšsēdētājs. Nākamais dokuments, kuru mēs izskatīsim, ir likumprojekts  “Grozījumi likumos “Par rajona pašvaldību”, “Par pilsētas pašvaldību”,  “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību” un “Par pagasta pašvaldību””. Ziņos Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs deputāts Lagzdiņš.

            J.Lagzdiņš (LC).

            Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Pēc trešā lasījuma par apspriežamo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nav saņēmusi nevienu deputāta priekšlikumu, bet komisija pēc savas iniciatīvas ir izdarījusi veselu virkni grozījumu, ņemot vērā Saeimas Juridiskā biroja ieteikumus. Tātad visu četru likumprojektu tekstos ir izdarīti redakcionāli grozījumi. Vārdi “Latvijas Republikas Ministru padome” ir aizstāti ar vārdiem  “Ministru kabinets” un atbilstoši “Augstākā padome” - ar vārdu “Saeima”. Tie ir vienīgie grozījumi, kas izdarīti pēc otrā lasījuma.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds vēlas piedalīties debatēs? Lūdzu akceptēt likumprojektu “Grozījumi likumos “Par rajona pašvaldību”, “Par pilsētas pašvaldību”, “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību” un “Par pagasta pašvaldību”” trešajā lasījumā, tas ir, visumā. Lūdzu rezultātu. 60 - par, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par rajona pašvaldību”, “Par pilsētas pašvaldību”, “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību un “Par pagasta pašvaldību”” ir akceptēts. Likums ir pieņemts.

            Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes un Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu atcelšanu” (trešais lasījums).

            J. Lagzdiņš (LC).

            Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Par apspriežamo likumprojektu pēc otrā lasījuma komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un arī pati pēc savas iniciatīvas nav izdarījusi tajā nekādus grozījumus. Tātad likumprojekta teksts trešajam lasījumam ir idents tam, kas tika izsniegts otrajam lasījumam.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par dažu Latvijas Republikas Augstākās padomes un Latvijas Republikas Augstākās padomes  Prezidija lēmumu atcelšanu”! Lūdzu rezultātu. 69 - par, pret - nav,  atturas - 2. Likums ir pieņemts.

            Nākamo izskatīsim likumprojektu “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par zemes komisijām””. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vadītājs deputāts  Novakšānovs - lūdzu!

            V.Novakšānovs (LZS).

            Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pēc likumprojekta “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par zemes komisijām”” pirmā lasījuma Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija saņēma priekšlikumus no Juridiskās komisijas un no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas.

            Tautsaimniecības komisija, izskatījusi šos priekšlikumus, atzina, ka Juridiskās komisijas iesniegtais priekšlikums ir atbalstāms, taču nolēma papildināt Juridiskās komisijas priekšlikuma tekstu ar vārdiem, kas skanētu tā: “Izteikt 4.panta 3.punktu šādā redakcijā: “Gadījumos, kad pagasta vai pilsētas zemes komisija nepilda savus pienākumus, pieņem lēmumus, kas ir pretrunā  ar zemes reformas un citiem zemes likumdošanas aktiem, Latvijas Republikas Centrālajai zemes komisijai ir tiesības ar savu lēmumu apturēt pagasta vai pilsētas zemes komisijas darbību un iecelt Centrālās zemes komisijas pilnvarotu personu (personas), kas pagastā  vai pilsētā izpilda zemes komisijas funkcijas, zemes reformas darbu veikšanai.””

            Par likuma 10.pantu nekādi priekšlikumi netika iesniegti.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Atklāsim debates! Vārds deputātam Zaščerinskim!

            J.Zaščerinskis (SL).

            Cienījamie kolēģi! Jūs visi esat saguruši, tāpēc mēģināšu runāt ļoti īsi un konkrēti. Ja notārs apstiprina kādu dokumentu, viņš ir zvērināts notārs, ja zemes mērnieks iemēra zemi, viņš ir zvērināts mērnieks. Varētu turpināt šo uzskaitījumu. Tie ir cilvēki, kas ir kompetenti un atbild likuma priekšā par savu rīcību. Mēs pašlaik gribam, lai zemes jeb īpašuma  jautājumu izšķir vienpersoniski cilvēks, kurš likuma priekšā faktiski neatbild. Jo praktiski šis cilvēks tiks nozīmēts no vietējiem cilvēkiem, viņam nebūs nedz attiecīgās izglītības, nedz arī attiecīgās atbildības likuma priekšā. Tāpēc, lai mēs rīkotos kaut cik juridiski pareizi un pielaistu mazāk kļūdu, ir priekšlikums - ieteikto labojumu papildināt, nosakot, ka pilnvarotās personas lēmumu apstiprina pagasta vai pilsētas valde. Tie tomēr vismaz būs vēlēti cilvēki, un tā tas jautājums varētu risināties reālāk. Rodas pārpratumi pat tad, ja vairāki cilvēki lemj, gadās, ka pat ļoti kļūdās; vienam vien cilvēkam nevarētu to uzticēt.

            Un pēdējais, ko gribu piebilst: principā atbalstu šo priekšlikumu, lai šā jautājuma risināšana ritētu raitāk. Un tomēr vēlreiz uzsveru, ka šis vienpersoniskais, šis vienas personas lēmums jāapstiprina ievēlētai pagasta valdei.

            Priekšsēdētājs. Es atvainojos, Zaščerinska  kungs! Precizēsim jūsu priekšlikumu! Kā es saprotu, Tautsaimniecības priekšlikums ir - nevis vienu cilvēku, bet iecelt jaunu zemes komisiju trīs locekļu sastāvā, vienlaikus Latvijas Republikas Centrālā zemes komisija ieceļ jaunizveidojamajai zemes komisijai priekšsēdētāju. Tātad mums ir divi priekšlikumi - Juridiskās komisijas priekšlikums un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - un papildinājums no Zaščerinska kunga. Paldies, es sapratu! Es jūsu priekšlikumu komentēju kopā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu,  bet tas būtu jāapskata kopā ar Juridiskās komisijas priekšlikumu, jo tas attiecas uz to jautājumu.

            Vārds deputātam Rozentālam - lūdzu!

            A.Rozentāls (LZS).

            Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Klātesošie! Tas ir tas pats jautājums, kuru mēs izdiskutējām jau pirmajā lasījumā, runājot par labojumiem likumā “Par zemes komisijām”, un faktiski es varu atkārtot tikai to pašu, ko teicu pagājušajā reizē. Tuvākajā plenārsēdē izskatīs labojumus likumā par zemes reformas otro kārtu Latvijas Republikā. Būs viss sakārtots tā, ka varēs likumīgi šo zemi Latvijā katrs saņemt atpakaļ, varēs likumīgi saņemt zemi tie, kuri 50 gadu laikā to ir ieguvuši lietošanā, dzīvo uz tās un to apsaimnieko. Likuma vārdā, protams,  var rīkoties tikai cilvēks, kurš šo likumu zina. Tāpēc, protams, ir Valsts zemes dienests, kurš reģistrēs likumīgi iegūto vai īpašumā atjaunoto zemi. Es tomēr palieku pie savas pārliecības, ka ar balsošanu, vēlēšanos vai nevēlēšanos iedot kādam zemi mēs likumu likumīgu nepadarīsim. Vai apstiprināt, kā to Zaščerinska kungs savā priekšlikumā paredz, nozīmē atcelt šo lēmumu? Ja vajag tikai apstiprināt, izskatīt, ja ir vajadzīga kaut kāda formalitāte, es to katrā ziņā galīgi nenoprotestēju, bet gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka likumu nevajag balsot, šim nolūkam ir tiesa un beigu beigās - zvērinātais, kuru mēs šodien apstiprinājām, - Preiļu rajona Zemesgrāmatu nodaļas vadītājs, kurš likuma vārdā atjaunos šos zemes īpašumus. Es gan aicinu šo ierosinājumu, ka apstiprina valde vai pagasta padome, tomēr neapstiprināt.

            Priekšsēdētājs. Vai vēl ir debatēs pieteikušies? Lūdzu - deputāte  Marjaša, pēc tam - referents.

            R.Marjaša (LC).

            Cienījamie kolēģi! Kā jau bija teikts, Juridiskā komisija toreiz to ļoti rūpīgi izskatīja. Es pagājušo reizi uzstājos otrajā lasījumā. Es tikai gribu jūs brīdināt, pirms jūs balsojat, ka tad, ja frakcijas “Saskaņa Latvijai” piedāvātais variants, kurā ir paredzēts, ka Centrālās zemes komisijas pilnvarotās personas lēmumus apstiprina pagasta vai pilsētas valde,  tiks pieņemts, ar to jau pašā likumā tiks iestrādāts konflikts. Kā jūs saprotat,  tas pilnvarotais tiek iecelts tikai konflikta gadījumos, tātad, ja mēs tagad to atstāsim,  tas nozīmē, ka tas konflikts turpināsies. Jo jautājumu par likumību vai nelikumību tiešām nevar izlemt balsojot, tā ir amatpersonas atbildība - pareizi piemērot likumu.

            Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Lai būtu skaidrība, kā mēs tālāk strādāsim, referents teiks galavārdu, pēc tam balsosim par frakcijas “Saskaņa Latvijai” ieteikto papildinājumu Juridiskās komisijas iesniegtajam variantam, un pēc tam balsosim - neatkarīgi no tā, kāds būs balsojuma rezultāts, - par Juridiskās komisijas iesniegto variantu un  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto variantu. Lūdzu - deputāts Novakšānovs!

            V.Novakšānovs (LZS).

            Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kādēļ šodien tiek iesniegti labojumi par zemes komisijām? Ļoti daudzos pagastos ir apstājies zemes privatizācijas darbs tikai tāpēc, ka virmo dažādas domas. Tajā pašā laikā ir pieļauts ļoti daudz likumpārkāpumu, un tāpēc šis labojums ir vajadzīgs, lai mēs ar jaunu sparu, kamēr vēl ir zeme arama, nokārtotu robežu jautājumus un veicinātu īsto zemes īpašnieku mantinieku tiesības. Mans lūgums ir atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas atzinumu, par pamatu ņemot ieteikumu Juridiskajai komisijai: mēs ieteicām labojumu - papildinājumu attiecībā uz Centrālo zemes komisiju, kura patiesībā Latvijā arī kontrolē un uzrauga zemes privatizācijas gaitu. Tajā pašā laikā ir arī tiesas, bet, ja mēs iesim ieteikto ceļu, ka to apstiprina pagastu valdes, tad tas būs lieks riņķis, lieka bremze privatizācijas gaitai laukos.

            Priekšsēdētājs. Līdz ar to debates ir pabeigtas, un tagad balsosim. Secība, ja nav iebildumu, būs tāda: vispirms balsosim par papildinājumu Juridiskās komisijas ieteiktajai redakcijai un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas atbalstīto redakciju. Papildinājums ir šāds: “Pilnvarotās personas lēmumus apstiprina pagasta vai pilsētas valde.” Balsošanas režīmu! Es atvainojos, jo es kļūdījos. Lūdzu manu balsi fiksēt tā, ka es atturējos. Lūdzu rezultātu. 13 - par... Es atvainojos, 12 - par, 49 - pret, un 10 - atturējās.

            Tagad, lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas ieteikto redakciju ar papildinājumu: pēc vārda “iecelt” ir papildinājums “Centrālās zemes komisijas”. Tas  ir jūsu priekšā. Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas ieteikto redakciju! Rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 13. Pieņemts. Līdz ar to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātā redakcija netiek balsota. Vai vēl kādi grozījumi ir iesniegti rakstveidā? Nav. Lūdzu zvanu. Lūdzu, balsosim par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par zemes komisijām” otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu.  Par - 63, pret - 3, atturas - 5. Akceptēts otrajā lasījumā.

            Par trešā lasījuma laiku.  Deputāt Novakšānov, kad jūs to noteiksit? 10 dienas? Kad, lūdzu, tas ir? Trešais lasījums tātad būs 4.novembrī. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Paldies.

            Tagad izskatīsim  likumprojektu par valsts civildienestu. Referents ir Karnups. Lūdzu!

            V.P. Karnups (LNNK).

            Cienījamie kolēģi! Likumprojektus gan par valsts civildienestu, gan par valsts un pašvaldības iestāžu personāla reformu iesniedza valdība, un šā gada 13.oktobrī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pieņēma lēmumu iekļaut šos projektus izskatīšanai pirmajā lasījumā. Mēs vakar saņēmām arī Juridiskās komisijas atzinumu par likumprojektu “Par valsts civildienestu”, kuru, protams, nespējām iestrādāt vai pieņemt par to kaut kādu lēmumu. Tātad, pēc mūsu uzskata, šis atzinums, ja mēs pirmajā lasījumā pieņemam šovakar, tiks izskatīts uz otro lasījumu.

            Viena lieta gan.  Kā es saprotu, valdībai  pieprasīto      darbinieku amatu sarakstu projektu tā jau ir sagatavojusi, un deputātiem tas tika iesniegts. Komisija arī vienojās, ka pēc pirmā lasījuma reformu likumprojekts kā tāds, kas šoreiz it kā ir divi atsevišķi dokumenti, tiks iekļauts kā pārejas noteikumi pamatlikumā “Par valsts civildienestu”. Šodienas balsojums ir konceptuāls, un galvenais un būtiskākais konceptuālais jautājums, kuru komisijas apsvēra un par kuru pieņēma attiecīgo lēmumu, bija tas, vai likums par civildienestu ir autonoms likums vai tas papildina Darba likuma kodeksu. Komisija pieņēma tādu viedokli, ka šis likums pēc būtības ir autonoms likums,  bet pārejas periodā uz civildienestu attieksies arī Darba likuma kodekss; respektīvi, tika pieņemts LNNK frakcijas galvenais iebildums pret šo likumprojektu un likumā tika iestrādāta norma, ka dienesta attiecības, kuras nav reglamentētas ar šo likumu, nosaka citi likumi, Darba likumu kodeksu ieskaitot. Šajā sakarā no LNNK frakcijas ir saņemta oficiāla atsaukšana - frakcija ir atsaukusi savu iesniegto likumprojektu par šo pašu tēmu. Tur ir pateikts, ka frakcija iesniegs uz savu projektu balstītus labojumus sakarā ar otro lasījumu.

            Likuma jēga un nozīme pamatā ir radīt apstākļus, kas liktu ierēdņiem kārtīgi un godīgi strādāt. Kārtīgi un godīgi! Šīs divas īpašības mūsu esošajā ierēdniecībā diemžēl ir deficīts. Un šis likums var panākt to, ka šīs divas īpašības kļūst par normu, bet kārtīgi un godīgi strādāt šie valsts darbinieki varētu, tikai saņemot pienācīgu atalgojumu un garantijas, zinot, ka par dienesta pārkāpumiem viņi saņems bargāku sodu nekā pārējie darbinieki.

            Esošajā likumprojektā, kurš jums ir priekšā, pienākumu un ierobežojumu ir faktiski divreiz vairāk nekā sociālo garantiju, toties ar paredzēto algas paaugstinājumu ir cerēts kaut cik sabalansēt tiesības un pienākumus. Šis likumprojekts atbilst mūsu valsts vajadzībām tiktāl,  ciktāl tas tiks ieviests.

            Komisija ir jau saņēmusi veselu virkni priekšlikumu un ierosinājumu projektu uzlabošanai uz otro lasījumu, ne tikai no LNNK frakcijas, bet arī no dažu universitāšu darbiniekiem un citiem ekspertiem.  Šie priekšlikumi tiks iestrādāti uz otro lasījumu,  bet mēs gaidām arī priekšlikumus no deputātiem un no frakcijām. Es varu tikai piebilst, ka komisija lūdz visus priekšlikumus nodot komisijai līdz šā gada 4.novembrim, lai mēs varam tos apkopot un sagatavot likumprojektu uz otro lasījumu.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Atklājam debates! Vārds Mārim Gailim  - “Latvijas ceļš”.

            M.Gailis (LC).

            Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi, dāmas un kungi! Strādājot saskaņā ar Saeimas akceptēto deklarāciju par Kabineta iecerēto darbību,  gribu izteikties valdības vārdā par diviem likumiem - “Par valsts civildienestu” un “Par valsts un pašvaldību iestāžu personāla reformu”.

            Šis ir pirmais lasījums, tāpēc es pamatā runāšu par koncepciju un aicinu arī citus deputātus runāt par principu,  nevis par atsevišķiem punktiem, jo,  bez šaubām,  vairāki panti būs labojami. Mēs komisijā un arī ministrijā jau esam saņēmuši dažādus ierosinājumus, no kuriem liela daļa pirmajā acu uzmetienā šķiet ņemami vērā.

            Es kādreiz, uzstājoties frakcijās un arī presē, esmu uzsvēris, ka šis likums ir svarīgs - vienlīdz svarīgs valdošajai koalīcijai, kā arī visām pārējām frakcijām,  jo beidzot ir jāpārtrauc valsts darbinieku “raustīšana”. Jūs zināt, cik daudz reižu  viņi jau nav pārdzīvojuši dažādas reorganizācijas, atlaišanas un pieņemšanas,  bet īstenībā nekas liels tur jau arī nav mainījies.  Ir jāiedibina kārtīga sistēma, kas ir derīga visām politiskajām partijām, visām politiskajām  valdībām, lai profesionāli ierēdņi strādātu pēc tām prioritātēm un realizētu to mērķu sasniegšanu, kurus izvirza attiecīgā politiskā valdība. 

            Ja mēs sākam  sarunu ar situācijas raksturojumu,  tad man jāteic, ka tā ir bēdīga. Mēs visur varam vērot ierēdņu patvaļu, rupjību; katrs ar to ir saskāries savā dzīvē, arī mūsu vēlētāji ikdienā saskaras ar šo nejēdzību. Ir zems morāles līmenis, ir vērojama korupcija, izspiešana.  Mēs arī zinām, ka ierēdņu skaits ir pārmērīgi liels,  bet beigu beigās ir zema valsts pārvaldes efektivitāte.

            Kādi tam ir iemesli? Ierēdņu kvalifikācija ir zema vai arī tā neatbilst šodienas apstākļiem. Ir zems algu līmenis. Jūs zināt, ka labākie darbinieki aiziet uz privātstruktūrām, un tikai tādi, kas privātstruktūrās nevar atrast darbu,  paliek un turas pie savām valsts ierēdņu vietām. Valsts ierēdniecībai ir zems prestižs, bet ierēdņiem ir arī nedroša nākotne,  jo neviens nezina, ko nesīs, piemēram, nākamā valdības maiņa, tomēr pati galvenā ir nesakārtotība tiesību, atbildības un pienākumu sistēmā.

            Pēc mūsu domām, šīs problēmas risinājumu nevar atlikt,  un tādēļ valdība ir izvirzījusi mērķi radīt sistēmu,  kas gādātu, lai mēs tiekam pie ierēdņiem, kas nodrošina efektīvu valsts pārvaldi. Mūsu mērķis ir iedibināt servisa garu ar ideju, ka ierēdņiem ir jākalpo nodokļu maksātājiem,  nevis otrādi. 

            Ko tad šī valdības piedāvātā sistēma darīs, lai novērstu cēloņus sliktai ierēdņu darbībai?

            Pats galvenais ir ierēdņu  ļoti rūpīgā atlase, viņu atestācija, kā arī pārbaudes laiks, līdz šie cilvēki kļūst par ierēdņiem. Un tas ir ievērojams - minimums divi gadi,  maksimums - četri gadi. Paredzēta pastāvīga kvalifikācijas celšana ar regulārām atestācijām un eksāmeniem, konkursa sistēmas iedibināšana uz brīvajām vietām, augstas prasības un, protams, arī motivācija, lai labākos cilvēkus varētu noturēt vai pievilināt ierēdņu dienestam.  Protams,  tas notiks kopā ar ierēdniecības prestiža celšanu, kas ir ārkārtīgi svarīgs moments, lai mēs dabūtu labākos cilvēkus.

            Mēs zinām, ka ir jāsabalansē ierobežojumi un atvieglojumu garantijas, un liekas, ka šis piedāvātais likums īstenībā varbūt to pat nesabalansē, jo, kā jau teica Karnupa kungs, ierobežojumu un dažādu stresu, ko izsauks eksāmeni un atestācijas, ir vairāk nekā piedāvāto atvieglojumu.

            Tika uzdots arī jautājums, uz kurām iestādēm tad īsti attieksies šis likums.  Tātad tikai uz tām, kuras pildīs un kuras jau pilda valsts pārvaldes funkcijas, tās ir ministrijas, ministriju pakļautībā un pārraudzībā esošās organizācijas, trīs kancelejas (tas ir,  Valsts kanceleja, Saeimas kanceleja un Valsts prezidenta kanceleja),  tiesa,  prokuratūra un pašvaldības. Tā ieviešanas termiņi ir tieši atkarīgi no budžeta, no tās naudas, ko valdība varēs atvēlēt.  Mēs esam runājuši, ka šis pasākums ir viena no mūsu prioritātēm, un tādēļ pašreiz tiek strādāts pie projekta, lai atrastu nepieciešamos līdzekļus un lai nākamā gada laikā  šo likumu varētu ieviest. Domāju, ka mēs to varētu sākt darīt janvārī un gada laikā pakāpeniski, ejot cauri šīm atestācijām, mēs aptvertu apmēram  15-20 tūkstošus cilvēku.  Kā mēs zinām, no valsts budžeta tiek apmaksāti 200 tūkstoši cilvēku, bet šeit ir runa tikai par ierēdņiem. Tātad šis likums neattieksies tikai uz skolotājiem, neattieksies uz dakteriem,  taču tas, protams, nenozīmē, ka valdībai nebūtu jādomā par šo sistēmu reorganizāciju, par jaunu apmaksas sistēmu ieviešanu.

            Ierēdniecība ir domāta kā vienota, tas nozīmē, ka visi ierēdņi tiks uzskaitīti vienā Valsts civildienesta pārvaldē un būs iespējams plānot viņu karjeru. Tas nozīmē, ka mēs novērsīsim arī nejaušības cilvēku  piesaistē, jo būs iespējams iegūt ziņas, teiksim,  meklējot cilvēku attiecīgajai iestādei. Direktors varēs izvēlēties, jo būs iekšējais un, iespējams,  arī ārējais konkurss, un  tātad cilvēkam varēs plānot karjeru daudz labāk. Viņš varēs pāriet no departamenta direktora amata vienā ministrijā uz valsts sekretāra vietnieka amatu kādā pilnīgi citā ministrijā.

            Šā likuma ieviešanai ir paredzēti divi instrumenti - tā ir Civildienesta pārvalde, kura ir jādibina saskaņā ar šo likumu, un Ierēdņu akadēmija, kura gan šeit nav minēta, bet kurai būs ārkārtīgi svarīga funkcija - koordinēt un uzsākt šo ierēdņu atestācijas un kvalifikācijas celšanas lielo darbu. Tas nenozīmē, ka šī iestāde viena pati organizēs visu ierēdņu apmācību. Tās pašas konkurences dēļ ir pilnīgi nepieciešams,  lai ar ierēdņu apmācību nodarbotos gan Tehniskā universitāte, gan Valsts universitāte, gan Latgales universitāte, gan arī jau nodibinātie pašvaldību mācību centri, taču kādam ir jāizstrādā vienoti kritēriji,  vienotas prasības un programmas. 

            Tātad pāreja uz jauno likumu pilnībā varētu notikt,  kā jau es teicu, maksimums,  četru vai piecu gadu laikā.  Viens gads būtu, lai kļūtu par kandidātu, un tad divi gadi, lai no kandidāta kļūtu par ierēdni.  Tas varētu ilgt arī līdz četriem gadiem - kā nu kuram veiksies. Mēs esam iecerējuši šā darba rezultātā atkal samazināt ierēdņu skaitu par 10 procentiem. Pirmie 10 procenti tika samazināti,  reorganizējot ministrijas. Ministriju un valsts pārvalžu kopskaits tātad samazinājās par 10 procentiem, un mēs domājam, ka šie manis solītie trešie 10 procenti tiks samazināti kandidāta stāža laikā, jo, jādomā, visi cilvēki nespēs izturēt šīs prasības un atbirs šo tālāko divu gadu laikā.

            Tagad daži vārdi par pašu likumu.  Šis likums ir bāzēts uz Latvijas laika Civildienesta likumu un ir domāts kā autonoms likums. Kā teica Karnupa kungs, pārejas laikā Darba likumu kodekss reglamentēs dažas jomas, kuras nebūs aptvertas šajā pamata jeb “jumta” likumā. Visās pasaules valstīs, kurās ir ierēdņu korpuss, pastāv liela grāmata, kas reglamentē visas ierēdņu un  valsts attiecības. Protams,  arī mums nāksies izstrādāt vēl lielu daudzumu dažādu normatīvo aktu,  bet tos izstrādās saskaņā ar šo “jumta” likumu, un manis vadītā ministrija ir jau sākusi veikt šo darbu.

            Tagad par trūkumiem un par dzirdēto kritiku. Tātad, kā jau es teicu,  visi papildu normatīvie dokumenti vēl nav gatavi, bet pie tiem ir iesākts strādāt, tāpēc mēs kā izziņas materiālu nevarējām tos pilnībā iesniegt. Piemēram,  šodien izdalītais amatu saraksts ir Valsts reformu ministrijas sagatavotais projekts, kas ir izsūtīts visām ministrijām,  arī Pašvaldību savienībai, un pašreiz mēs saņemam to priekšlikumus. Tie tiek apkopoti, un mēs sastādīsim sarakstu, kas atbildīs valsts interesēm.

            Viens no galvenajiem pārmetumiem ir tāds, ka tiek veidota “kasta” kā padomju laikā un ka tas, bez šaubām, nāks mums par sliktu. Mēs nevarēsim vairs šos ierēdņus mainīt un tā tālāk.  Tad nu man jāsaka, ka, mūsu izpratnē,  ierēdnis ir augsts profesionālis un par tādu cilvēku ir jākļūst, un šai profesijai ir jābūt prestiža profesijai. Tad jau jāsaka, ka arī ārsti ir kasta, jo arī no viņiem tiek prasīta īpaša kvalifikācija, īpaša atestācija un viņi dod Hipokrāta zvērestu. Arī no ierēdņiem tiks prasīta šāda svinīgā solījuma došana.

            Privilēģijas. Parasti saka, ka ir tikai privilēģijas. Acīmredzot tie, kuri izsaka šo pārmetumu, ir izlasījuši tikai to vienu sadaļu, kas tiešām  aizņem pusotru lappusi un kur ir minētas šīs piemaksas un garantijas, taču ir jāizlasa arī viss pārējais likums, un jūs redzēsit, cik daudz tur no ierēdņa tiek prasīts.

            Pārmetums par Darba likumu kodeksu ir daudzkārt dzirdēts. Mēs uzskatījām, ka Darba likumu kodekss, kas attiecas uz visiem cilvēkiem un, pirmām kārtām, uz tiem,  kuri atrodas attiecībās ar darba devēju,  ir novecojusi norma, tā ir radīta padomju laikā un principā ir paredzēta centralizētai, plānveida ekonomikai. Pie  mums pamazām, kā es zinu, pie šā likuma strādā, un acīmredzot būs jauns kodekss,  bet mēs ejam tādu ceļu, ka radām speciālu kopojumu, kurā pirmais ir šis likums, kas reglamentēs ierēdņu darbu.

            Viens, varbūt arī pamatots, pārmetums ir tāds, ka mēs neņemam vērā stāžu, bet mums tik tiešām nebija citas iespējas, jo jūs varat iedomāties, cik grūti būtu izvērtēt, kura ierēdņa stāžs, ja viņš visu mūžu nostrādājis valsts dienestā, ir ņemams vērā un kura stāžs nav ņemams vērā. Tādēļ dokumenta autoru priekšlikums ir veco stāžu neņemt vērā un jebkuram - vai nu astoņpadsmitgadīgam, vai sešdesmitgadīgam cilvēkam - ierēdņa stāžu sākt no nulles. Tas nozīmē, ka visi kārto atestāciju, un, protams, ka kritērijos viņa pieredze tiek ņemta vērā un viņu jau var ierindot augstākā amatā. Taču, ja runa ir, teiksim, par piederību ierēdniecībai,  tad sākumā neviens nav ierēdnis,  no sākuma pilnīgi visi kļūst par ierēdņu kandidātiem. 

            Un tad ir vēl tāds pārmetums, ka “Latvijas ceļš” veido sev padevīgu ierēdņu korpusu un ka šādā veidā ar šo likumu mēs varēsim sev padevīgus cilvēkus salikt dažādos amatos un ka viņi kļūs par ierēdņiem. Var pieņemt, ka viena partija, kas ir pie varas, var ielikt amatos sev vēlamus cilvēkus.  To es varu saprast, un to tik tiešām dažos gadījumos ir iespējams izdarīt. Protams, to arī izdara, ja ir runa par augstākiem amatiem, bet par ierēdni jebkurš cilvēks varēs kļūt tikai tad, ja viņš atbildīs šīm augstajām kvalifikācijas prasībām. Kaut arī viņš būtu “Latvijas ceļa” piekritējs, ja viņam nebūs šīs kvalifikācijas, nebūs izglītības, nebūs valodu zināšanas, nebūs visa pārējā,  ja viņš nemācīsies, ja viņš nenoliks eksāmenus un nezinās mūsu likumus,  tad viņš diemžēl netiks cauri eksāmeniem, kurus mēs gatavojamies organizēt pēc iespējas objektivizētus, tas ir, izmantojot trafaretus, testus, lai subjektīvā attieksme būtu pēc iespējas mazāka. Tādējādi man liekas, ka neobjektivitāte nav iespējama.

            Un visbeidzot. Tātad mēs apvienojām abus likumus, un otrs likums ir šie pārejas noteikumi. Tāpēc es aicinu visus iesniegt priekšlikumus vai nu autoriem, vai komisijā, un mēs tos visus izvērtēsim un ņemsim vērā.

            Priekšsēdētājs. 10 deputāti Prezidijam ir iesnieguši ierosinājumu - slēgt runātāju sarakstu. Tie ir “Latvijas ceļa” deputāti. Runātāju saraksts ir šāds: deputāti Lagzdiņš, Apsītis, Kide un Levits. Lūdzu, balsosim par deputātu ierosinājumu - slēgt runātāju sarakstu. 52 - par, 2 - pret, 10 - atturas. Runātāju saraksts tiek slēgts.

            Vēl frakcijas “Latvijas ceļš” 10 deputāti lūdz pagarināt sēdi līdz pulksten 21.00. (Zālē liels  troksnis.) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 24, 9 - atturas. Nav pieņemts.

            Turpināsim! Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.

           

            J.Lagzdiņš (LC).

            Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Tā kā mēs esam strādājuši nepārtraukti gandrīz 10 stundas, atļaujiet runāt ļoti īsi.

            Pirmajā lasījumā, godātie kolēģi, manuprāt, ir jāapspriež trīs pamatjautājumi, jāatrod atbildes uz trijiem pamatjautājumiem, proti,  vai apskatāmais likumprojekts vispār ir nepieciešams, cik lieli izdevumi valstij būs, ja attiecīgo likumprojektu parlaments pieņems, un, treškārt, jāizvērtē, vai apspriežamajā likumprojektā nav kādu ļoti lielu juridisku pretrunu.

            Attiecībā uz pirmo jautājumu. Mana visdziļākā pārliecība ir tāda, ka...

            (Zālē liels troksnis.)

            Priekšsēdētājs. Es atvainojos... Lagzdiņa kungs,  es ļoti atvainojos, mēs pagaidīsim... Lūdzu, turpiniet!

            J.Lagzdiņš (LC).

            Godātie kolēģi! Mana visdziļākā pārliecība ir tāda, ka tik tiešām  ir jārada valsts ierēdņiem, tas ir, noteiktai valsts un pašvaldību iestādēs strādājošo kategorijai, īpašs statuss viena vienīgā iemesla dēļ: šie ierēdņi realizē valsts varu un pilda īpašas ļoti, ļoti svarīgas valstiskas funkcijas. Un šā iemesla dēļ, ka viņi realizē valsts varu, mums viņiem ir jāizvirza papildu prasības, jārada papildu ierobežojumi un,  no otras puses, jādod papildu garantijas un papildu kompensācijas. Cik šis likums mums varētu maksāt? Ja nākamajā gadā valsts ierēdņu vidējā alga sasniegtu 98 latus mēnesī, šis likums, pēc Valsts reformu ministrijas neoficiāliem aprēķiniem nākamā gada budžetā maksātu gandrīz 9 miljonus latu kā papildizdevumus. Pat tajā gadījumā, ja ierēdņu algas nākamajā gadā nepalielinātos, bet mēs pieņemtu šo likumu ar visām tām sociālajām garantijām un kompensācijām, kuras piedāvā likumprojekta autori (un šādas kompensācijas un garantijas ir astoņos likumprojekta pantos), tad, pēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas aprēķiniem, šis likums mums varētu maksāt gandrīz 3,9 miljonus latu gadā. Piemēram, ja ierēdņa vidējā alga nākamajā gadā būtu 58 lati, tad, lai kompensētu izdevumus, kas rodas sakarā ar ierēdņu apmācību, būtu papildus nepieciešams gandrīz 1 miljons latu.  Lai realizētu tās izmaksas un izmaksātu tos pabalstus, kurus nosaka, piemēram,  likuma 41.pants, tas ir, izmaksātu ģimenes piemaksas, mums būtu nepieciešami 136 tūkstoši latu.  Un tā tālāk.  Es neuzskaitīšu visas izmaksu pozīcijas.

            Nākamais ir jautājums par to, vai likumā nav kādu ļoti būtisku iekšēju juridisko pretrunu. Jāsaka, ka likumprojektā nav šādu pretrunu, ir tikai dažviet sajaukti termini, piemēram, likumprojekta autori vietumis lieto terminu “valsts ierēdņi” (it sevišķi likumprojekta teksta sākumpantos), bet tālāk parādās termins “darbinieks”.

            Kas attiecas uz šā likuma saskaņotību ar spēkā esošajiem likumiem,  tad jāsaka, ka šajā ziņā likumprojekta autori ir ļoti, ļoti grēkojuši, un tā ir mana lielākā iebilde. Šo likumprojektu autori veidoja kā paralēlu, autonomu “jumta” likumu, bet, apspriežot to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, pēdējā brīdī nez kāpēc tika grozīta šī pamatkoncepcija un tika atbalstīta tāda nostādne, ka šis likumprojekts ir papildlikums spēkā esošajam Darba likumu kodeksam. Tātad tās normas, kuras nereglamentē šis likums, bet kuras ir Darba likumu kodeksā, arī attieksies uz valsts ierēdņiem. Šāda nostāja un šāda pozīcija radīs nākotnē juristiem praktiķiem, it īpaši tiesnešiem,  nepārvaramas grūtības darba strīdu izskatīšanā, un tā rezultātā ļoti bieži būs dažāda veida strīdi, konflikti un tā tālāk.

            Tādēļ, lai sagatavotu šo likumprojektu otrajam lasījumam, manuprāt, likumam būtu jāatgriežas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un būtu jāstrādā tā, lai no šā likuma izsvītrotu visu lieko, no vienas puses, un, no otras puses, ir jāpārņem no Darba likumu kodeksa tās derīgās normas, kuras vairākus gadu desmitus ir sekmīgi darbojušās un kuras attiecas uz strādniekiem un kalpotājiem.

            Mums, kolēģi, ir jāizvērtē viens ļoti svarīgs jautājums, proti, - vai šajā likumprojektā ir ievērots senais tiesību princips - tiesību un pienākumu līdzsvars. Es pilnībā pievienojos Gaiļa kungam, ka likumprojektā faktiski nav ievērots šis senais tiesību princips un ka pienākumi un ierobežojumi, un dažādas papildu prasības, kuras šis likumprojekts izvirza nākamajiem valsts ierēdņiem, - šīs prasības ir daudz lielākas, daudz plašākas nekā likumprojektā paredzētās kompensācijas un  garantijas. Piemēram, īpašas prasības valsts civildienesta ierēdņiem ir izvirzītas 28 pantos, savukārt papildu kompensācijas un papildu garantijas, kuras nav Darba likumu kodeksā, ir tikai 11 pantos. Piemēram, ir norma, kura nosaka, ka valsts ierēdni bez viņa piekrišanas var pārcelt dienestā uz citu civildienesta iestādi.  Tas ir ļoti, ļoti būtisks ierobežojums. Tas nozīmē, ka ierēdni, kurš strādā Liepājā, var pārcelt darbā uz  Daugavpili, neprasot viņa piekrišanu. Darba likumu kodeksā ir strikti noteikts, ka tad,  ja kalpotāju pārceļ darbā uz citu darbavietu, ir jābūt šā darbinieka piekrišanai.

            Ir noteikts, ka ierēdnim ir pienākums bez papildu maksas strādāt nedēļā papildus 20 stundas un ...

            (No zāles Latvijas Republikas reformu ministrs M.Gailis: “Mēnesī!”)

            Es atvainojos, mēnesī ... Paldies, Gaiļa kungs! Ierēdnim ir pienākums mēnesī strādāt papildus 20 stundas, un tikai tad,  ja viņš ir 21 stundu nostrādājis,  viņam ir tiesības prasīt papildu maksu par šo virsstundu dienestu. Savukārt Darba likumu kodeksā ir noteikts, ka, ja kaut vienu stundu strādnieks vai kalpotājs ir nostrādājis virs paredzētā darbalaika, attiecīgās iestādes vai uzņēmuma administrācijai ir pienākums to kompensēt un maksāt papildu atalgojumu. Šādi ļoti būtiski papildierobežojumi šajā likumā ir ļoti daudzi. Manuprāt, situācija būs tāda: ja mēs šo likumu pieņemsim, būs grūtības ar ierēdņu komplektēšanu, un vienīgā izeja ir būtiski palielināt ierēdņu atalgojumu, un tikai tādā gadījumā būs ievērots senais princips, ka tiesībām un pienākumiem jābūt līdzsvarā.

            Vēl es gribu jūs, godātie kolēģi, informēt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo likumprojektu bija nosūtījusi Universitātes Juridiskajai fakultātei ekspertīzes sniegšanai un ka šādu ekspertīzi Juridiskās fakultātes tiesībzinātņu speciālisti ir veikuši. Kopumā šis atzinums ir pozitīvs, Juridiskās fakultātes eksperti atzīst un atbalsta likumprojekta koncepciju, bet viņiem ir ļoti daudzi iebildumi pret likumprojekta juridisko noformējumu. Bez tam mēs esam saņēmuši atzinumu no Augstākās tiesas, Pašvaldību savienības un Brīvo arodbiedrību savienības.

            Godātie kolēģi! Ierosinu minēto likumprojektu šodien pieņemt pirmajā lasījumā, nenosakot konkrētu termiņu, kādā tas būtu jāizskata otrajā lasījumā.

            Priekšsēdētājs. Saeimas lēmums bija sēdi slēgt pulksten 19.00, bet frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti lūdz pagarināt sēdi līdz likumprojektu “Par valsts civildienestu” un “Par valsts un pašvaldību iestāžu personāla reformu” izskatīšanas pabeigšanai. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 45,  pret - 13, atturas - 15. Saeimas lēmums - sēdi turpināt līdz šo likumprojektu pieņemšanai - ir pieņemts.

            Pulksten 19.00 būs pusstundu ilgs pārtraukums. Ja ir citi ierosinājumi, lūdzu, iesniedziet tos rakstveidā. Vārds Romānam Apsītim - “Latvijas ceļš”.

            R.Apsītis (LC).

            Godātais priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Laika ekonomijas nolūkos es runāšu saīsinātā veidā.

            Juridiskajā komisijā tad, kad apspriedām šo likumprojektu, mēs savu uzmanību veltījām galvenokārt tām “ēnas pusēm”, kuras neapšaubāmi piemīt arī šim likumprojektam, jo neviens likumprojekts,  bez šaubām, vēl nav ideāls, kad tas ir izstrādāts un  kad to sāk apspriest. Daži varbūt bija pārpratuši un sāka uzskatīt, ka, lūk, kolēģi grib to “gremdēt”, mēģinādami atrast ļoti būtiskas kritiskas piezīmes. Es domāju tā: kad mēs savā vidē strādājam un esam atklāti un pasakām kolēģiem tieši to, ko domājam, un izsakām konstruktīvu kritiku,  tad tā nav nekāda likumprojekta “gremdēšana”. Tā ir palīdzēšana, un tieši šāds nolūks bija arī Juridiskajai komisijai.  Bez šaubām, Juridiskās komisijas lēmums, kuru es šorīt ieraudzīju rakstītā veidā, ir iznācis tiešām  diezgan bargs. Tas pirmkārt.

            Negribētu atkārtot to, ko kolēģi šeit jau teica. Arī es pievienojos deputātu domām, ka principā šis likumprojekts ir atbalstāms, un par to liecina kaut vai tāds fakts, ka Latvijas Nacionālās neatkarības kustība ir atsaukusi savu likumprojektu un arī atbalsta valdības iesniegto likumprojektu kopumā. Domāju, ka galveno mērķi šis likumprojekts tomēr varētu sasniegt, proti, radīt Latvijas neatkarības idejai uzticamu un profesionāli kvalificētu ierēdņu korpusu, tas ir, sagatavot tādus valsts darbiniekus, kas nebūtu atkarīgi no vienas vai otras valdības darbības laikā valdošajiem politiskajiem vējiem. Sak’,  tagad ir viena valdošā koalīcija un ierēdnis ir tāds, taču nāks nākamā, un mums atkal vajadzēs citus ierēdņus. Jā, šis likumprojekts prasa no valsts ierēdņa ne vien pastāvīgi celt savu kvalifikāciju, bet arī pildīt daudz dažādu pienākumu. Es pat gribētu teikt, ka tas prasa baudīt ierobežojumu rūgto garšu. Es pat sacītu tā, ka no valsts ierēdņa tiek prasīta zināma pašuzupurēšanās valsts labā. Tas ir interesanti, bet kāpēc tas tiek prasīts? Vai tikai idejas dēļ? Nē, ir tomēr jaušams, ka šis valsts ierēdnis saņems visai solīdu algu, viņš saņems arī tādas sociālās garantijas, uz kurām nevar cerēt privātajās firmās strādājošie. Jā, tur ir lielāka alga, tur varbūt ir viens otrs cits labums, bet šī garantija, šī drošības sajūta, ka tad,  ja es labi strādāju, ja es ceļu savu kvalifikāciju visā savā darbības laikā, tad es tomēr esmu nodrošinājis sevi un arī savu ģimenes locekļus līdz pat, varētu teikt, aktīvās darbības beigām.

            Līdz ar to ir cerams, ka varbūt arī Latvijā kādreiz tiks sasniegta tāda situācija, kāda jau pastāv daudzās citās valstīs, proti, ka valsts aparātā labi strādājošie būs pārliecināti par savu drošību, par ko es tikko jau teicu. Un tāpēc ierēdņa darbs, cerams, Latvijā būs godājams.

            Viens otrs saka: jā, jūs radīsit jaunu nomenklatūru! Bez šaubām, tā būs zināma ierēdņu kārta, bet, ja tas būs ierēdnis, kas cels savu kvalifikāciju, kas apzināsies, ko viņš dara un kāpēc to dara, un strādās apzinīgi, tad, es domāju, pret šādu ierēdni, kas apmierinās tautas prasības, nevarētu būt nekādu nopietnu pretenziju.

            Tātad es domāju, ka visumā šā likumprojekta pamatideja ir pareiza, bet, protams, idejas izpildījums šobrīd vēl nav gluži nevainojams, un  tas būtu jāņem vērā, strādājot pie otrā lasījuma un virzot šo likumprojektu tālāk.

            Priekšsēdētājs. Prezidijs ir saņēmis divus ierosinājumus no divām frakcijām - no frakcijas “Latvijas ceļš” un frakcijas “Saskaņa Latvijai”. Priekšlikumu būtība ir viena un tā pati - turpināt sēdi bez pārtraukuma, tātad jautājuma izskatīšanu pabeigt bez pārtraukuma. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 56, pret - 5, atturas - 5. Šis priekšlikums ir akceptēts.

            Vārds Edvīnam Kidem - “Saskaņa Latvijai”.

            E.Kide (SL).

            Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts, kuru mēs šodien izskatām, ir loģisks turpinājums likumprojektam par Ministru kabineta veidošanu, kas faktiski ielika pamatus politiskai valdībai. Politiska valdība ir kā virsbūve, kura tiek nomainīta, bet paliek ierēdņu korpuss. Tāpēc ir vajadzīgs šāds likums, bez kura tālāk nav loģiska nobeiguma.

            Domāju, ka tad, ja ir pateikts “A” (kaut mēs principā pašreiz politiskai valdībai nepiekrītam), ir jāpasaka arī “B” un ir jābūt Civildienesta likumam kā tādam. Bet kādam? Es ļoti gribētu piekrist Lagzdiņa kungam, ka ir šie aspekti, arī pirmais, kuram negribētos stingri piekrist... Pirmais aspekts ir tāds, ka nav viennozīmīgas attieksmes attiecībā uz šo ierēdņu tiesisko pakļautību Darba likumu kodeksam un šim likumam. Esmu ilgi strādājis administratīvajā darbā, un, lasot šo likumprojektu, man ir grūti pateikt, kurš likums tad būtu jāņem vērā, bez tam starp šiem diviem likumiem var stingri manipulēt.  Te ir jāiestrādā viennozīmīgums, un tikai tad šī manipulācija būs novērsta.

            Otrs - par izmaksām. Mēs jau Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nonācām pie slēdziena, ka ir jābūt pilnīgi izstrādātam modelim, aprēķinam, vai tie ir 3,9 miljoni vai tas ir vairāk. Tāpēc  uz otro lasījumu ir jābūt skaidrībai, cik tas izmaksās tuvākajā laikā un cik - tālākajos gados, lai mēs to varam paši zināt un arī tautai pateikt, cik tas mums izmaksās.

            Trešais. Šis amatu saraksts, ko mums šodien iesniedza, manuprāt,  nebūt vēl neatbilst tam sarakstam, kas pēc tam var parādīties. Tāpēc gribētos otrajā lasījumā vismaz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā redzēt pilnīgu sarakstu ar aprēķiniem, ar likmēm un ar visām izmaksām, kā jau es teicu.

            Nākamais. Es gribētu pie Lagzdiņa kunga akcentētajiem aspektiem uzsvērt vēl vienu, kas mums ir it kā bīstams,  pieņemot šo likumu. Un  tas ir tīri politiskais aspekts. Mūsu tautai ir alerģija pret partijām, mūsu tautai ir pamatota alerģija pret nomenklatūru. Jā, pret nomenklatūru, kuru nozīmē no viena krēsla otrā, kurai dod garantijas, kuru aizsargā, un tā tālāk. Tauta šinī momentā to ne visai gribēs izprast, it īpaši, ja šai nomenklatūrai piešķirs tik lielas privilēģijas, kādu iepriekšējai nomenklatūrai nebūt nebija vai kuras netika afišētas. Turpretī šeit ir klaji pateikts, kas ir kas.

            Pēc mūsu algu pacelšanas Augstākajā padomē mēs redzējām, kādas tai ir politiskas sekas, un pēc šodienas mītiņa Doma laukumā, ja šo dokumentu izlaiž tautā un ja žurnālisti to labi apskata, tad ir redzams, ka tur ir ļoti lielas pretrunas, un tam var būt diezgan neparedzētas politiskas sekas.

            Vēl dažas piezīmes. Man īsti nav pieņemama Valsts civildienesta pārvaldes būtība. Man tā atgādina Glavlitu vai, es atļaušos teikt, kādreizējo speciālo komiteju Centrālajā komitejā, kas ieteica kadrus, pārbaudīja kadrus, to kvalifikāciju un vadīja viņu kustību. Tas atgādina nevis kaut ko rietumniecisku, bet gan ir ar vakardienas pieskaņu.

            Un vēl viena lieta. Ja šis ir ierēdņu korpuss, Gaiļa kungs, tad man rodas lielas aizdomas. Tas ierēdņu korpuss, gribam mēs to vai negribam,  tiks nokomplektēts divos gados, un valdošā koalīcija apzināti vai neapzināti šo ierēdņu korpusu nokomplektēs ar sev uzticīgiem kadriem, un tas ir ļoti loģiski. Taču šis likums pēc tam paredz, ka šos jums uzticīgos kadrus pārvietot var vismaz ar ļoti lielām grūtībām vai pat gandrīz nevar. Citai, opozīcijas valdībai pēc tam strādāt būs diezgan grūti.

            Vēl viena piezīme. Man liekas, tas nav pareizi, ka Ministru kabinets, kam kalpos šie ierēdņi, pats nosaka kvalitāti šiem cilvēkiem. Šeit var būt liels subjektīvisms, tāpēc, manuprāt, šai eksāmenu komisijai vajadzēja būt korporatīvai. Ko tas nozīmē? Tur vajadzētu pieaicināt zinātniekus, praktiķus no pārvaldes sistēmas un no sabiedriskās puses, un tad tā būtu komisija, nevis ierēdņu virsvadība, pieņemot šos ierēdņus un vērtējot viņu kvalitāti. Par to autoriem derētu ļoti, ļoti padomāt.

            Un vēl viena lieta - par privilēģijām. Ja šo likumprojektu izlasa kopumā un ja to izlasa tauta, tad tās ir satriecošas, kaut arī prasību daļa, es piekrītu, ir ļoti smaga. Es gribu izteikt vienu domu no savas dzīves pieredzes. Vai tā samaksa un tās privilēģijas, kuras mēs dosim vecajam - jā, pa lielākai daļai tas nerodas no jauna - ierēdņu korpusam, vai tās vienā dienā uzreiz pacels viņu darba tonusu? Man ir tāda pieredze: es esmu devis lielas priekšrocības viduvējiem kadriem, bet viņi paši viduvēji ir arī palikuši. Tātad kadru kvalitāte būtu jāceļ pakāpeniski un tad arī jāceļ privilēģijas.

            Lasot pašas privilēģijas, rodas pārdomas: mēs, visi mirstīgie, dzīvokļus apmaksājam no savas algas, bet pensionāram nav līdzekļu, ar ko apmaksāt dzīvokli, turpretī šeit cilvēkam, kam ir augsta alga, dod vēl pabalstu, lai viņš var samaksāt par dzīvokli... Tas pats ir attiecībā uz trīspadsmito algu un divām pabalsta algām vēl klāt  - tas ir jau četrpadsmit vai piecpadsmit algas, rēķinot kopā ar īpašiem pabalstiem. Tālāk - ģimenes piemaksas par laulātajiem, ja viens nestrādā. Tās ir lielas privilēģijas. Un vēl klāt vienreizējās piemaksas par grūtu darbu, par intensīvu darbu. Vai šodien pārvaldē darbs var būt neintensīvs? Tam ir jābūt intensīvam, un tad vienā laidā var piemaksāt. Es tikai saku, ka šīs privilēģijas būtu jāliek zem grifa “slepeni”, lai nezina žurnālisti un lai nezina tauta.

            Tālāk. Par prēmijām un par balvām es nemaz negribu runāt. Tomēr vienu es gribu teikt: praktiski visas šīs privilēģijas nosaka nevis likums, nevis budžets, bet Ministru kabinets. Es domāju, ka vajadzētu vadīties pēc Satversmes, kur ir stingri pateikts par budžeta tiesībām un par budžeta noteiktām normām, nevis runāt par Ministru kabineta interpretētām normām. To derētu iestrādāt.

            Un man būtu vēl tāds priekšlikums. Visas šīs privilēģijas  varētu pieņemt ar vienu noteikumu - lēmumā par šā likuma stāšanos spēkā būtu jānorāda, ka tās stājas spēkā pakāpeniski, proporcionāli mūsu tautas labklājības līmeņa pieaugumam. Šodien ir 83 procenti maznodrošināto.  Un  tad 17 procentus privilēģiju varētu palaist darbībā. Kā pieaug tautas labklājība, tā pieaug arī ierēdņu labklājība. Un  tad tauta saprastu, tad te būtu kaut kāds adekvātums.

            Un pēdējais. Autoru kolektīvam tomēr vajadzētu ļoti labi izstrādāt lēmumu par šā likuma stāšanos spēkā, par tā pakāpeniskumu un noteiktu darbības skaidrību. Man ir priekšlikums pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, taču par šiem atsevišķajiem jautājumiem vēl stingri jo stingri vajadzētu domāt. Man šķiet, ka arī Lagzdiņa kungs teica, ka nevajadzētu steigties, bet gan pieņemt šo likumu tādu, kāds tas mums būtu patiešām vajadzīgs.

            Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Egilam Levitam.

            E.Levits (LC).

            Dārgie kolēģi! Es negribu tagad skatīt sīkāk pa atsevišķiem pantiem, bet tikai īsi runāt par pašu likuma konceptu, ja pirmajā lasījumā tas pienākas. Kādēļ šis likums ir nepieciešams? Uzskatu, ka mēs pašlaik atrodamies situācijā, kad Latvijas valsts ir atjaunota, bet mums nav tāda valsts aparāta,kas varētu garantēt, lai mūsu valsts funkcionētu pareizi un efektīvi. Mēs visu laiku mīcāmies un muļļājamies, bet Latvijas valsts aparāts, kas ir faktiski tas instruments, ar ko mēs šeit Saeimā savu politiku realizējam, ir neefektīvs, ir neass, un nav arī kādam ko pārmest. Tāda ir realitāte, kuru mēs pašlaik konstatējam. Tā tas ir arī tādēļ,  ka ierēdņa amats līdz šim netika uzskatīts par tādu amatu, kuram ir vajadzīga īpaša sagatavotība, kurš ir jāmācās. Vismaz trīs gadus ir jāiet ierēdņu skolā, lai kļūtu par labu ierēdni. Tāpat kā cilvēks mācās par inženieri vai par ārstu, viņam ir jāmācās par ierēdni. Ir jārada apziņa, ka ierēdņa amats ir amats, kuru nevar izpildīt cilvēks, kas tikko ienācis no ielas,  bet viņam ir jābūt profesionāli sagatavotam. Pašlaik mums šādu profesionāli sagatavotu ierēdņu nav, tādēļ mums ir jāiet vienlaikus pa diviem ceļiem. Mums ir jārada Latvijas ierēdņu akadēmija jeb Latvijas administratīvā akadēmija, un es ceru, ka 1994.gadā tādu nodibinās. Ja šī akadēmija tiešām sāks strādāt 1994.gadā, tad pirmais tās absolventu izlaidums būs 1997.gadā, tātad tas ir ilglaicīgs projekts. Tas ir viens projekts. Otrs projekts - mums jākvalificē tie ierēdņi, kuri mums šodien ir, un tas nozīmē, ka šodienas ierēdņiem līdztekus savam darbam - es uzsveru: līdztekus savam darbam! - būs jāiet stingros kvalifikācijas celšanas kursos. Būtu arī jāpadomā par to, vai nevajadzētu noteikt obligāto izkrišanas kvotu, piemēram,  20%, lai panāktu, ka eksāmeni nav tikai formāla lieta. Katrā ziņā tas mums ir nepieciešams. Ir nepieciešams Civildienesta likums, bet mums nav jāgaida brīnumi no šā likuma. Tas ir likums, kurš mums šodien nepieciešams, bet kura augļus mēs redzēsim tikai pēc pāris gadiem. Rezultāti nāks ļoti lēnām. Uzskatu, ka šis likums radīs priekšnoteikumus, lai Latvijas valstij būtu neliels ierēdņu skaits.

            Kas attiecas uz manu ministriju, šeit teica, ka mēs it kā meklējam cilvēkus, kas būtu “Latvijas ceļa” vai valdošās koalīcijas atbalstītāji. Man jāsaka, ka mēs ministrijā nedabūjam ne uzticamus, ne neuzticamus cilvēkus, jo tas vienkārši nav prestiža darbs, tas ir slikti atalgots darbs, tas ir neefektīvs darbs, un tajā paliek tikai tie, kuri netiek nekur citur tālāk. Tā tas nedrīkst būt Latvijas valstī. Mums ir jāmēģina padarīt šo ierēdņu darbu pievilcīgu, palielinot algas. Mēs neesam vēl šīs algas palielinājuši, bet algām ir jābūt vismaz samērīgām ar tām algām, kuras saņem cilvēki komercstruktūrās. Tādēļ, protams, šis likums ir saistīts ar izmaksām, bet vienlaikus ar algu paaugstinājumu (mēs nedrīkstam neko dot par brīvu!) ir arī jāprasa no šiem cilvēkiem vairāk. Pienākums kvalificēties ir obligāts.

            Šodien es strīdējos ar kādu pašreizējās Saeimas ierēdni par to, vai drīkst pārcelt ierēdni no vienas iestādes uz otru. Protams, saskaņā ar Civildienesta likumu ir iespējams pārcelt, ja, piemēram, tajā iestādē vairs nevajag tik daudz cilvēku, bet citur - vajag. Pārcelšanas jautājums droši vien būs viens diskutējams jautājums, kad pāriesim pie šā likuma otrā lasījuma. Kā piemēru minēšu Pilsonības un imigrācijas departamentu. Tas šodien veic lielu darbu, iedzīvotājus reģistrējot un iedzīvotājiem izdodot pases, bet pēc diviem gadiem, varbūt pēc viena gada, šis darbs būs paveikts. Vai mums tad vajadzēs 300 ierēdņu šajā departamentā tikai tādēļ, ka viņi tur ir pieņemti? Tad, protams, varēs pārcelt šos ierēdņus darbā tur, kur tas ir nepieciešams. Šis pārcelšanas moments ir ļoti svarīgs. Uzskatu, ka šis likums rada priekšnoteikumus, lai mēs ilgstošā laikposmā - es uzsveru: ilgstošā laikposmā - sagatavotu augsti kvalificētus un ātri strādājošus ierēdņus. Ātri strādājošus - tas šodien ir pilnīgi svešs jēdziens mūsu iestādēs. Piemēram, nesen, braucot no Igaunijas, varēju vērot, kā notika vienas muitas komandas nomaiņa ar otru: trīs stundas tika apturēta satiksme uz Igaunijas un Latvijas robežas!

            Kas vēl ir jauns un Latvijai šodien varbūt pilnīgi neparasts? Ir arī ierēdņu tradīciju iedibināšana, valsts kalpotāju ētikas radīšana: ierēdnim ir jābūt lepnam par to, ka viņš kalpo valstij un bez ierunām  izpilda visus valsts rīkojumus. Arī šī ētika, šis ētikas moments mums ir jārada attiecībā uz Latvijas valsts ierēdņiem.

            Tagad rodas jautājums sakarā ar finansēm. Cik izmaksās šī reforma? Es uzskatu, ka mums ir jājautā otrādi: cik ātri mēs šo likumu realizēsim? Tas būs atkarīgs no tā, cik daudz līdzekļu mēs piešķirsim. Jo lielāks būs budžets un jo vairāk finansu mēs piešķirsim šai reformai, jo tā notiks ātrāk. Ja mēs uzskatīsim, ka tā nav tik svarīga, un piešķirsim pavisam maz finansu, tad arī reforma būs ilgāka. Kā piemēru minēšu atkal Ierēdņu akadēmiju. Ja mēs uzskatīsim, ka 1994.gadā nevarēsim to radīt, bet varēsim tikai 1995.gadā, ir skaidrs, ka reforma ieilgs. Tādēļ būtiski ir, par cik svarīgu mēs uzskatām šo jautājumu, un, ja mēs to uzskatām par ļoti svarīgu, šā projekta realizācijai ir jāpiešķir daudz finansu 1994.gadā. Ja mēs uzskatīsim šo jautājumu par nesvarīgu, mēs piešķirsim maz līdzekļu, un līdz ar to process ieilgs. Viss atkarīgs no nostādnes.

            Te bija jautājums par Civildienesta pārvaldi. Civildienesta pārvalde ir institūcija, kurai vajag “menedžēt” visus Latvijas ierēdņus. “Personāla menedžments” - arī tas mums vēl ir diezgan nepazīstams jēdziens, jo personāla menedžments ir, varētu teikt, zinātne par sevi. Šodien to vispār nepielieto Latvijas iestādēs. Centralizēti Latvijas mērogā to varētu darīt tā, lai ar vismazāko ierēdņu skaitu mēs varētu panākt vislielāko efektivitāti. Tādēļ arī ir nepieciešama šī centralizētā pārvalde. Mums jāpaliek nevis atsevišķu ministriju ietvaros, nevis atsevišķu iestāžu ietvaros, bet mums ir jāizvērtē no visas valsts viedokļa kopumā, kas mums ir vajadzīgs, lai valsts varētu savas funkcijas veikt.

            Un patiešām: ja mēs palasām šo likumu kopumā - lūdzu visus kolēģus lasīt nevis atsevišķus pantus, bet visu likumu kopumā, kā to darīja Kides kungs,-  tad prasības tiešām šķiet ļoti niknas, bet, lai, pastāvot šādām prasībām, cilvēki ietu strādāt valsts iestādēs, ir skaidrs, ka viņiem nepieciešamas noteiktas garantijas un attiecīgas algas. Uzskatu, ka pareizs ir Kides kunga ierosinājums - rūpīgi pārskatīt jautājumu un izsvērt šā likuma spēkā stāšanās kārtību, jo ir vajadzīga konkrēta un ļoti labi noregulēta šā likuma spēkā stāšanās kārtība, lai iestādes varētu pāriet uz jauno sistēmu. Domāju, ka vislabākā zīme tomēr ir tā, ka no visām frakcijām - gan no LNNK frakcijas deputāta Karnupa puses,  gan no frakcijas “Saskaņa Latvijai” deputāta Kides kunga puses - ir principiāls atbalsts šim likumam,  jo šis ir Latvijas likums, kas darbosies daudz ilgāk nekā šī valdība, un tāpēc mums visiem ir jābūt ieinteresētiem šo likumu pieņemt atbilstoši mūsu kopējām interesēm. Domāju, ka šo likumu varētu uzskatīt par vienu no šīs valdības (tās valdības, kura identificējas ar šo likumu) iecerētās reformas pamatiem, un mēs lūdzam arī jūs to par tādu uzskatīt un savās debatēs šo likumu novērtēt.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Debates ir pabeigtas. Vai referenti grib vārdu? Lūdzu!

           

            V.P.Karnups (LNNK).

            Cienījamie deputāti, man ir kāds priekšlikums. Kā es jau minēju, sākot debates, likumprojekts “Par valsts civildienestu” un likumprojekts “Par valsts un pašvaldību iestāžu personāla reformu” faktiski uz otro lasījumu būs vienā likumprojektā, kaut šoreiz tie ir izdalīti divos likumprojektos. Es lūgšu varbūt par abiem balsot pirmajā lasījumā, un tādā veidā mēs ietaupīsim mazliet laika.

            Priekšsēdētājs. Paldies, Karnupa kungs, par jūsu labajiem nodomiem, tomēr mums ir jārēķinās ar to, kas mums ir. Un tāpēc: vai vēl kāds no referentiem vēlas uzstāties? Nē. Tad, lūdzu, balsosim par pāreju uz likumprojekta “Par valsts civildienestu” lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu. 60 - par, 13 - pret, 5 - atturas. Likumprojekts ir akceptēts tālākai lasīšanai pa pantiem.

            Pārejam pie nākamā likumprojekta - “Par valsts un pašvaldību iestāžu personāla reformu”.

            V.P.Karnups. Es ierosināju to tāpēc, ka tas ir visai cieši saistīts ar pirmo likumprojektu. Kā jau minēju, uz otro lasījumu tas faktiski tika iekļauts šajā pirmajā likumprojektā. Es lūdzu vienkārši formāli šo pieņemt pirmajā lasījumā.

            Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Neviens nevēlas. Tad lūdzu balsot par Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldību iestāžu personāla reformu” tālāku lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu. Par - 59, pret - 10, atturas - 8. Likumprojekts ir akceptēts lasīšanai pa pantiem.

            Lūdzu zvanu! Reģistrēsimies! Lūdzu izdruku. Lūdzu sekretāra biedru Tomiņu nolasīt izdruku par deputātiem, kuri nav reģistrējušies. Lūdzu uzmanību!

            Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

            Nav reģistrējušies šādi deputāti: Gundars Bērziņš...

            Priekšsēdētājs. Gundars Bērziņš ir.

            Z.Tomiņš. Tiek izlabots, ka  reģistrējies.

            Māris Budovskis, Igors Bukovskis, Ilmārs Dāliņš, Edvīns Inkēns, Juris Janeks, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Aleksandrs Kiršteins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Jānis Lucāns, Valdis Pavlovskis, Anna Seile, Ivars Silārs, Juris Sinka, Joahims Zīgerists.

            Priekšsēdētājs. Paldies. Nākamā sēde būs nākamo ceturtdien, 28.oktobrī pulksten 9.00.

            Stenogrammu parakstījušas:

            Redaktores: J.Kravale un L.Bumbure

      Mašīnrakstītājas: Mārīte Ceļmalniece un Biruta Strazdiņa

 

            Korektores: D.Kraule un S.Stikute.

SATURA RĀDĪTĀJS

1993.gada 21.oktobrī

Par darba kārtību - 1.lpp.

Par likumprojektu “Par valsts civildienestu” - 1.lpp.

- dep. M.Gailis - 1.lpp.

- dep. E.Kide - 2.lpp.

 

Latvijas Bankas prezidenta E.Repšes iesniegums - 2.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 2.lpp.

- dep. M.Grīnblats - 3.lpp.

Par dienas kārtības punktu izmaiņām - 4.lpp.

- dep. A.Endziņš - 5.lpp.

 

Par likumprojektu “Par papildinājumiem un

labojumiem Latvijas Republikas Augstākās

padomes 1993.gada 3.marta lēmumā “Par

koku ciršanas pārtraukšanu bijušo īpašnieku

(uz 1940.gada 20.jūniju) un viņu mantinieku

pieprasītajās zemēs”” - 6.lpp.

 

Par likumprojektu “Par cukura ievedmuitas

tarifu” - 6.lpp.

- dep. A.Piebalgs - 7.lpp.

 

Par atvaļinājuma pagarināšanu deputātam

J.Zīgeristam - 7.lpp.

- dep. I.Daudišs - 7.lpp.

Par pieprasījumu komisijas atzinumu par frakcijas

“Tēvzemei un brīvībai” iesniegto pieprasījumu

“Par cilvēktiesību pārkāpumiem pret Latvijas

Republikas pilsoņiem, kuriem nav PSRS pases ar

Iedzīvotāju reģistra atzīmi” - 8.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 8.lpp.

 

 

Par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” pieprasījumu

Ministru prezidentam V.Birkavam (par dažu Rīgas

namu pārdošanu) - 8.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 8.lpp.

Ministru prezidents V.Birkavs - 11.lpp.

Par procedūru - dep. A.Grots - 11.lpp.

 

 

Izglītības un kultūras komisijas deputātu

pieprasījums iekšlietu ministram V.Kristovskim - 12.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 12.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par Līgumu starp Latvijas

Republikas valdību un Ķīnas Republikas (Taivānas)

valdību par savstarpēju ieguldījumu veicināšanu un

aizsargāšanu” (1. un 2.lasījums) - 13.lpp.

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 13.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par grozījumiem Augstākās padomes

1993.gada 2.februāra apstiprinātajā “Pagaidu nolikumā

par kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsonību zaudē

Latvijas Republikas pilsoņi, kas izstājas no Latvijas

Republikas pilsonības”” (1.lasījums) - 15.lpp.

- dep. M.Grīnblats - 15.lpp.

Likumprojekta izskatīšana

2.lasījumā - dep. A.Endziņš - 16.lpp.

- dep. M.Grīnblats - 17.lpp.

 

Par likumprojektu “Par civilstāvokļa aktiem”

(2.lasījums) - 17.lpp.

Ziņo - dep. A.Endziņš - 18.lpp.

Debates - dep. A.Prēdele - 20.lpp.

- dep. A.Endziņš - 23.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 24.lpp.

- dep. A.Endziņš - 24.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 26.lpp.

- dep. A.Endziņš - 27.lpp.

- dep. A.Prēdele - 28.lpp.

- dep. A.Endziņš - 28.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 29.lpp.

- dep. A.Seiksts - 29.lpp.

- dep. A.Endziņš - 29.lpp.

- dep. A.Seiksts - 30.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 31.lpp.

Reģistrācijas rezultāti - dep. Z.Tomiņš - 32.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Lagzdiņš - 33.lpp.

- dep. A.Piebalgs - 34.lpp.

- dep. J.Sinka - 34.lpp.

- dep. J.Tupesis - 35.lpp.

- dep. A.Seiksts - 36.lpp.

Par procedūru, pantu

apspriešana - dep. A.Endziņš - 37.lpp.

- dep. I.Folkmane - 42.lpp.

- dep. A.Endziņš - 43.lpp.

- dep. I.Folkmane - 48.lpp.

- dep. A.Endziņš - 48.lpp.

- dep. I.Folkmane - 49.lpp.

- dep. A.Endziņš - 50.lpp.

- dep. A.Prēdele - 55.lpp.

- dep. A.Endziņš - 55.lpp.

- dep. I.Folkmane - 58.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 60.lpp.

- dep. A.Endziņš - 61.lpp.

Par darba kārtību - dep. A.Endziņš - 65.lpp.

Reģistrācijas rezultāti - dep. Z.Tomiņš - 66.lpp.

 

Par lēmuma projektu “Par dažu Latvijas Republikas

rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu” - 66.lpp.

Ziņo - dep. A.Endziņš - 67.lpp.

 

Par lēmuma projektu “Par Preiļu rajona Zemesgrāmatu

nodaļas priekšnieka iecelšanu” - 70.lpp.

- dep. A.Endziņš - 70.lpp.

 

Par lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneša

V.Jonikāna pirmstermiņa atbrīvošanu no amata” - 71.lpp.

- dep. A.Endziņš - 71.lpp.

Par deputātes Aidas Prēdeles iekļaušanu Sociālo

un darba lietu komisijas sastāvā - 71.lpp.

 

Par lēmuma projektu “Par visu frakciju pārstāvju

darba grupas izveidošanu Pilsonības likumprojekta

izstrādāšanai” - 72.lpp.

- dep. P.Elferts - 72.lpp.

- dep. M.Grīnblats - 72.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 73.lpp.

- dep. A.Endziņš - 75.lpp.

- dep. J.Sinka - 75.lpp.

 

Par likumprojektu “Par grozījumiem un papildinājumiem

Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām””

(2.lasījums) - 76.lpp.

Par procedūru - dep. P.Elferts - 76.lpp.

Ziņo - dep. L.Kuprijanova - 76.lpp.

 

Par likumprojektu “Par valsts pensiju aprēķināšanas

kārtību un LR AP lēmuma “Par Latvijas Republikas

likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās kārtību”

atsevišķu punktu atcelšanu” (2.lasījums) - 77.lpp.

Ziņo - dep. L.Kuprijanova - 77.lpp.

- dep. M.Grīnblats - 78.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 79.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 79.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 80.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 80.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 81.lpp.

- dep. R.Marjaša - 82.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 83.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 84.lpp.

- dep. A.Prēdele - 85.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 85.lpp.

labklājības ministrs J.Ritenis - 86.lpp.

- dep. P.Tabūns - 86.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 88.lpp.

- dep. P.Elferts - 89.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 90.lpp.

budžeta valsts ministrs J.Platais - 94.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 97.lpp.

- dep. E.Berklavs - 98.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 99.lpp.

- dep. A.Siliņš - 101.lpp.

- dep. G.Resnais - 104.lpp.

Par procedūru - dep. E.Kide - 107.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 109.lpp.

Ministru prezidents V.Birkavs - 110.lpp.

Par darba laika pagarināšanu - 113.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums) - 113.lpp.

Ziņo - dep. R.Apsītis - 113.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par

arhīviem”” (3.lasījums) - 116.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 116.lpp.

Paziņojumi - dep. I.Birzniece - 117.lpp.

- dep. A.Piebalgs - 117.lpp.

- dep. A.Endziņš - 118.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 118.lpp.

- dep. A.Seiksts - 118.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 118.lpp.

Debates - dep. I.Grava - 119.lpp.

tieslietu ministrs E.Levits - 122.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 123.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Valodu likumā”

(3.lasījums) - 124.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 124.lpp.

 

Frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” jautājums
Ministru prezidentam V.Birkavam - 125.lpp.

- dep. Z.Tomiņš - 125.lpp.

Ministru prezidents V.Birkavs - 126.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumos “Par rajona

pašvaldību”, “Par pilsētas pašvaldību”, “Par

galvaspilsētas Rīgas pašvaldību” un “Par pagasta

pašvaldību”” (3.lasījums) - 126.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 126.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas Augstākās

padomes un Latvijas Republikas Augstākās padomes

Prezidija lēmumu atcelšanu” (3.lasījums) - 127.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 127.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi un papildinājumi

likumā “Par zemes komisijām”” (2.lasījums) - 127.lpp.

Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 128.lpp.

Debates - dep. J.Zaščerinskis - 128.lpp.

- dep. A.Rozentāls - 129.lpp.

- dep. R.Marjaša - 130.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 131.lpp.

 

Par likumprojektu “Par valsts civildienestu”

(1.lasījums) - 132.lpp.

Ziņo - dep. V.P.Karnups - 132.lpp.

Debates - dep. M.Gailis - 133.lpp.

Par sēdes darba laika pagarināšanu - 139.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Lagzdiņš - 139.lpp.

- dep. R.Apsītis - 142.lpp.

- dep. E.Kide - 144.lpp.

- dep. E.Levits - 148.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 151.lpp.

Reģistrācijas rezultāti - dep. Z.Tomiņš - 152.lpp.