Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas vienpadsmitā sēde
2013.gada 6.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 6.jūnija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti četri priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Par iesniegtajiem likumprojektiem” likumprojektu „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Viļņa Ķirša 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Es piedāvāju to skatīt kā pirmo darba kārtības jautājumu.

Deputāti Zaķis, Demiters, Upenieks, Cilinskis un Čigāne lūdz izdarīt izmaiņas 6.jūnija sēdes darba kārtībā - izslēgt no Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības un iekļaut Saeimas 2013.gada 5.septembra sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Pirmais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Viļņa Ķirša 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 11.Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska iesniegumu par to, ka viņš noliek 11.Saeimas deputāta mandātu uz izglītības un zinātnes ministra amata pienākumu pildīšanas laiku. Nākamais deputātu kandidāts no Zatlera Reformu partijas Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ir Vilnis Ķirsis. Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par Viļņa Ķirša 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”, kamēr no Zatlera Reformu partijas Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ievēlētais deputāts Vjačeslavs Dombrovskis nolicis deputāta mandātu uz izglītības un zinātnes ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Vilni Ķirsi nodot svinīgo solījumu.

V.Ķirsis.

Es, Vilnis Ķirsis, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu! (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Viļņa Ķirša 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies. Par - 89, pret un atturas - nav. Tātad aicinu deputātu Vilni Ķirsi ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. (Aplausi.)

Turpinām Saeimas 6.jūnija sēdi.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Barčas, Brigmaņa, Bērziņa, Līdakas, Jurševskas un Seržanta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Sakarā ar šodien skatāmo likumprojektu vēlos jūs informēt, ka vakar Senioru konsultatīvās padomes sēdē Labklājības ministrijas un pensionāru organizāciju pārstāvji ir vienojušies par pensiju indeksāciju - par pensiju indeksācijas iespējamo līmeni un tās atsākšanu jau šogad. Panāktā vienošanās, atmetot vairākus iespējamos scenārijus, paredz indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus, ar indeksu 1,04. Šāds indekss atbilst patēriņa groza cenu izmaiņām laika periodā no 2009.gada līdz 2013.gadam, kad tika pārtraukta pensiju indeksācija. Attiecīgā indeksācijas pieeja nozīmē, ka 84 procentiem pensiju saņēmēju tās pieaugs vidēji par 4 latiem un 68 santīmiem mēnesī jeb precīzi par 4 procentiem katram.

Lai šo indeksāciju veiktu, sociālā budžeta izdevumi nākamgad būs jāpalielina par 30 ar pusi miljoniem latu, bet šogad, uzsākot pensiju indeksāciju ar 1.septembri, - attiecīgi par 10 miljoniem latu. Labklājības ministrija augstu vērtē sasniegto kompromisu un ir pateicīga gan Latvijas Pensionāru federācijai, gan citām senioru organizācijām, kas ir pārstāvētas padomē, par konstruktīvu valstisku dialogu. Šāda dialoga rezultāts ir sasniegtais risinājums, kas ļauj gan atsākt pensiju indeksāciju šogad, gan vienlaikus neizsmeļ visu nākamajā gadā pieejamo budžeta finansējumu tādām būtiskām prioritātēm kā minimālās algas celšana, neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamo palielināšana. Taisnības labad gan jāpiemetina, ka attiecīgā vienošanās vēl apstiprināma attiecīgo organizāciju valdēs, bet jāatzīmē arī, ka organizāciju pārstāvju piesardzīgi pozitīvie izteikumi liek optimistiski raudzīties uz iespējamo rezultātu.

Ja runājam par ZZS deputātu iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijām, tad jāatzīmē, ka pensiju indeksācija ar kolēģu rosināto amplitūdu nozīmētu sociālā budžeta izdevumu pieaugumu jau šogad par 17,8 miljoniem latu un nākamgad - par 70,7 miljoniem latu. Šāda pensiju indeksācijas scenārija realizācija Fiskālās disciplīnas likuma darbības ietvara un nākamā gada budžeta ierobežoto finanšu resursu kontekstā radītu situāciju, kur būtu jādomā nevis par jauno politikas iniciatīvu atbalstīšanu un uzkrājumu veidošanas atsākšanu sociālajā budžetā, bet gan jāatsāk pamatbudžeta konsolidācijas procesi vismaz par 10 miljoniem latu.

Augstu vērtējot šo iniciatīvu, ko iesnieguši kolēģi no ZZS, es šodien aicinu Saeimu tomēr nenodot komisijām šo lielisko likumprojektu, bet gan saskaņā ar pašas komisijas doto uzdevumu sagaidīt Sociālo un darba lietu komisijā Labklājības ministrijas un Senioru konsultatīvās padomes izstrādātos priekšlikumus un tad ātrā tempā ar tiem kā ar komisijas virzītu likumprojektu nostiprināt likumā Senioru konsultatīvajā padomē panāktās vienošanās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteicies runāt deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS).

Labdien, godājamie kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienība augstu vērtē Labklājības ministrijas panākto vienošanos, kas daļēji tomēr ir mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, nopelns (No zāles dep. A.Lejiņš: „Nu, protams!”), jo beidzot valdība ir sapratusi, ka pensijas ir jāindeksē. Katrā ziņā tā ir lietas pozitīvā puse, ka vispār jautājumā par pensiju indeksāciju beidzot valdība ir nolaidusies uz zemes un sākusi kaut ko runāt.

Lietas otra puse ir jautājums par to, ko tad mūsu pensionāri pēc krīzes gados pavadītajām stundām, dienām, mēnešiem ir pelnījuši, - vai viņi pelnījuši šos knapos 4 latus, kas arī vēl būtu miglā tīti, jo Latvijas Pensionāru federācija to nav saskaņojusi, vai viņi tomēr ir pelnījuši līdzsvarotu, izlīdzinātu pensiju (protams, ar lielākiem maksājumiem mazo pensiju saņēmējiem un faktiski ļoti minimālu pieaugumu lielajiem pensionāriem... lielo pensiju saņēmējiem).

Tas, ko piedāvā Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šodien mums, cienījamiem deputātiem, apliecinātu mūsu vārdus ar reāliem darbiem, un reālais darbs šodien ir nobalsot par pensiju indeksāciju kā tādu, jo to paredz šis mūsu iesniegtais likumprojekts. Tas, kā saka, ka to var uzlabot, ka to var pilnveidot, ka var koeficientus pārskatīt, ir cits stāsts, bet šodien mēs varam dot pilnīgi nepārprotamu signālu, ka mēs, deputāti, atbildam par saviem vārdiem, par saviem darbiem un atbalstām pensiju indeksāciju.

Tas, ko mēs piedāvājam, ir indeksēt visas pensijas. Mēs piedāvājam dažādu... diferencētu pieeju, un, teiksim, šīm mazajām pensijām mēs piedāvājam koeficientu 7,1, kas, mūsuprāt, būtu adekvāts mazo pensiju saņēmēju līmenim un kaut daļēji uzlabotu viņu dzīves līmeni, jo rēķināšanās ar patēriņa grozu, cik nu tas ir liels vai cik mazs... Mēs paši saprotam, cik daudz mums dzīves dārdzība pieaug.

Tā ka, dārgie kolēģi, šodien, lūdzu, ar saviem darbiem aplieciniet vārdos teikto!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Barčas, Brigmaņa, Bērziņa, Līdakas, Jurševskas un Seržanta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 41, atturas - 11. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izstrādāja grozījumus likumā „Par tiesu varu”, kur likuma 84.pantā turpmāk būs paredzēta cita kārtība attiecībā uz personām, uz tiesnešiem, kuri atstādināti no darba pienākumu pildīšanas. Ņemot vērā to, ka mums ir arī citi tiesu varas profesijas piederīgie, ir ļoti svarīgi, lai būtu vienots regulējums gadījumā, ja amatpersonu atstādina no pienākumu pildīšanas.

Juridiskā komisija izstrādāja priekšlikumus likumprojektam „Grozījums Prokuratūras likumā”, kas personas atstādināšanas gadījumā paredz noteikt līdzīgu principu... pareizāk būtu teikt, līdzīgu kārtību tai, kāda ir likumā „Par tiesu varu”.

Juridiskā komisija aicina nodot attiecīgo likumprojektu tikai Juridiskajai komisijai. Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis izstrādātais grozījums tiktu nodots tikai Juridiskajai komisijai? Ja deputātiem iebildumu nav, tad likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Saturiski šis likumprojekts ir ļoti līdzīgs likumprojektam „Grozījums Prokuratūras likumā”, jo abi likumprojekti paredz, ka turpmāk atstādinātā persona nevarēs strādāt... nu, skaidrs, viņa nevar strādāt to darbu, ko viņa darīja, ja viņa ir atstādināta, bet viņa nevarēs arī sēdēt savā kabinetā un saņemt to algu, ko viņa saņēma iepriekš. Mēs paredzam... mēs piedāvājam noteikt, ka atstādinātā amatpersona var pildīt citu darbu... ka viņai var piedāvāt, bet, ja viņa tam nepiekrīt, viņa saņems minimālo mēnešalgu.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Ceturto papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par izdošanu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un British-American Tobacco (Holdings) Limited nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu, šķiet, ka vienīgais jautājums, ko varētu uzdot, ir: kāpēc tas netika īstenots ātrāk?

Svētkos 40 tūkstoši tautas mākslas kolektīvu dalībnieku brīvprātīgi vairākas dienas piedalās 62 pasākumu īstenošanā. Jau sagatavošanās procesā šie dalībnieki izmanto savus apmaksātos atvaļinājumus vai ņem bezmaksas atvaļinājumu, lai sagatavotu priekšnesumus. Dalībniekiem svētkos ir ļoti liela slodze, un viņiem svētku svinēšana iespējama pēc noslēguma koncerta oficiālās daļas. Minimums, kā mēs varam pateikties, ir dot iespēju piedalīties tautas sadziedāšanās daļā un neraizēties par to, ka nākamajā dienā jādodas darbā.

Darba dienas pārcelšana ir cieņas un pateicības izrādīšana dalībniekiem par piecos gados ieguldīto darbu. Tas ir arī jautājums par vienlīdzīgām iespējām tiem dalībniekiem, kuri dzīvo vairāk nekā 100 kilometru attālumā no Rīgas un kuriem, lai laikus nokļūtu mājās, tūlīt pēc noslēguma koncerta jādodas uz autobusiem.

Diez vai kāds var noliegt Dziesmu un deju svētku tradīcijas unikālo lomu latviešu tautas un Latvijas valsts kultūras dzīvē. 140 gadu pastāvēšanas laikā šim notikumam bijusi nenovērtējama loma latviešu nācijas pašapziņas formēšanās procesā un valstiskās neatkarības idejas īstenošanā un uzturēšanā. Tradīcijas ietvaros ir dzimusi Latvijas valsts himna, atzīšanu guvušas Latvijas valsts karoga krāsas, ietvars latviešu valodas nostiprināšanai Latvijā un kultūras mantojuma izzināšanai un tālāknodošanai. Padomju laikā tā bija iespēja uzturēt dzīvu neatkarīgas valsts ideju. Dziesmotā revolūcija bija iespējama, tikai pateicoties Dziesmu svētku tradīcijas izplatībai un spēkam.

Jau desmit gadus Dziesmu un deju svētki guvuši arī starptautisku atzinību. 2003.gadā UNESCO pasludināja tradīciju par cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. 21.gadsimtā Dziesmu un deju svētki ir kļuvuši par visas pasaules latviešu un latviskai identitātei piederīgo satikšanās notikumu.

Svētki reizi piecos gados Rīgā saved kopā visus Latvijas novadus, atspoguļojot mūsu kultūras daudzveidību un bagātību.

Godātie kolēģi! Dziesmu un deju svētki ir viens no spēcīgākajiem Latvijas kā nacionālas valsts simboliem. Šie svētki - nepārspīlēju! - ir mūsu tautas bagātība, un tās sargātāju labsajūta ir mūsu pienākums.

Mēs ikdienā pieņemam simtiem lēmumu, ar kuriem daļa sabiedrības mēdz būt neapmierināta. Es ceru, ka dažu indivīdu sīkas neērtības nevarētu kalpot mums par pamatu, lai nepieņemtu šo simbolisko un praktiski tik pareizo lēmumu.

Darba dienas pārcelšanu atbalsta lielākā sabiedrības daļa. Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Aptauju centru šajā pavasarī ir veicis pētījumu par attieksmi pret darba dienas pārcelšanu. 80,2 procenti no aptaujātajiem to atbalstīja.

Novērtēsim, kolēģi, to, kas mums ir patiesi vērtīgs, un izrādīsim pelnīto attieksmi pret to!

Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es aicinu saprast mani pareizi.

Es pats esmu piedalījies... un, es domāju, šeit, zālē, nav daudz manu kolēģu, kuri būtu piedalījušies kā dalībnieki vairākos Dziesmu svētkos. Es esmu dziedājis gan vīru korī, gan jauktajā korī un piedalījies Dziesmu svētkos, un es zinu, cik tas ir saviļņojošs, izcils un nenovērtējams notikums. Bet šis priekšlikums, manuprāt, ir tapis pārāk novēloti, un tas nav samērīgs.

Cienījamie kolēģi, mēs visi, protams, zinām, cik liela slodze ir Dziesmu svētku dalībniekiem. Mēs zinām, cik grūti pēc šiem koncertiem ir nākošajā dienā atgriezties darbā, un tāpēc arī Latvijas Darba devēju konfederācija ir aicinājusi darba devējus panākt pretim svētku dalībniekiem un iespēju robežās viņiem piešķirt brīvdienu. Un es esmu pārliecināts, ka 90 un vairāk procentu gadījumos tā tas arī notiks. Tā tas vienmēr ir noticis.

Bet, cienījamie kolēģi, šī brīvdiena tiek prasīta ne jau Dziesmu svētku laikā, bet nākamajā dienā pēc Dziesmu svētkiem. Tā ir pirmdiena. Mēs zinām, ka koncerts, Dziesmu svētku koncerts, beidzas aptuveni pusnaktī. Protams, pēc tam vēl ir sadziedāšanās. Un, kā jau es teicu, dalībniekiem tiešām ir sarežģīti atgriezties mājās un atnākt darbā. Bet tanī pašā laikā Dziesmu svētku dalībnieki ir mazāk nekā viens procents Latvijas iedzīvotāju (No zāles dep. I.Rībenas starpsaucieni.), un lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju šis lēmums tieši neskar. Tas nav samērīgs! Līdz Dziesmu svētkiem ir atlicis mazāk nekā mēnesis. Cilvēkiem ir nozīmētas tiesas sēdes, simtiem cilvēku varbūt ir pierakstījušies pie ārsta, ir pierakstījušies uz operācijām, uzņēmēji ir pierakstījušies audiencēs, ir norunājuši tikšanos valsts institūcijās. Šajā dienā nestrādās tūkstošiem valsts institūciju. Tātad tā būs brīvdiena.

Laika atlicis ārkārtīgi maz... ārkārtīgi maz! Un es vēlreiz atkārtoju: attiecībā uz Dziesmu svētku dalībniekiem tiešām ir jādara viss iespējamais, lai mēs viņiem panāktu pretim, bet vai visā valstī brīvdiena ir nepieciešama visiem? (No zāles dep. I.Rībenas starpsaucieni.) Turklāt dienā, kad vairs nenotiek Dziesmu svētki! Es par to šaubos. Manuprāt, tas ir nedaudz novēlots lēmums. Un, ja mēs gribam domāt par nākamajiem Dziesmu svētkiem, tad tas ir jādara savlaicīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” nodotu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Tātad Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par uzdevumu Ministru kabinetam saistībā ar braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem ceļu satiksmē”. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka mēs šo patstāvīgo priekšlikumu izskatām šodien? Deputātiem iebildumu nav. Tātad tas kļūst par pēdējo šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumu.

Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Desmit deputāti - Lībiņa-Egnere, Ražuks, Kalniņa-Lukaševica, Kazāka un citi - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 6.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

Desmit deputāti - Lībiņa-Egnere, Ražuks, Kalniņa-Lukaševica, Kazāka, Bišofa un citi - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 6.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 6.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā izskatīšanai pirmajā lasījumā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījums Prokuratūras likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā izskatīšanai pirmajā lasījumā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Satversmes tiesas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Ādamsona iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 30.maijā. Šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Irinas Cvetkovas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 6.jūnijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Elīnas Siliņas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13.jūnijā. Par to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātei Elīnai Siliņai šā gada 13.jūnijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Atvaļinājums piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas 2013.gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2013.gada rudens sesijas sākšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas 2013.gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2013.gada rudens sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad Saeimas pavasara sesija tiks slēgta 2013.gada 25.jūnijā un rudens sesija tiks sākta 2013.gada 3.septembrī.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Irēnas Cupikas atbrīvošanu no Ogres rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie klātesošie! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 28.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Irēnas Cupikas atbrīvošanu no Ogres rajona tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2013.gada 29.jūliju atbrīvot Irēnu Cupiku no Ogres rajona tiesas tiesneša amata sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Irēnas Cupikas atbrīvošanu no Ogres rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ievas Dambes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 28.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ievas Dambes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Ievu Dambi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ievas Dambes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Irinas Norkusas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 28.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Irinas Norkusas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Irinu Norkusu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Irinas Norkusas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 11.Saeimas deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 11.Saeimas deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.

Trešajam lasījumam saņemts viens priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Meža likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Likumprojekts „Grozījums Meža likumā”. Saņemti četri priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Meža likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Saņemti septiņi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” trešajā lasījumā.

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi četrus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Un 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija trešajam lasījumam priekšlikumus nav saņēmusi un lūdz atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

Es vēlos jūs informēt, ka Prezidijs ir saņēmis deputātes Ineses Lībiņas-Egneres iesniegumu, kurā viņa informē, ka viņa atsauc otrajam lasījumam iesniegtos neatbalstītos priekšlikumus - 1., 2., 3., 5., 6., 8., 12. un 13.priekšlikumu.

Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Paldies.

Labrīt, godātie kolēģi! Juridiskajā komisijā, likumprojektu gatavojot otrajam lasījumam, tas tika izvērtēts ļoti nopietni, un mēs izmantojām gan Ārlietu ministrijas iegūto informāciju, gan arī Valsts prezidenta kancelejas informāciju. Kā jūs zināt, likumprojekta iniciators bija Valsts prezidents. Mēs to izanalizējām un redzam, ka lielākoties visās tiesiskās un demokrātiskās valstīs, kā jau mēs par to runājām pirmajā lasījumā, bijušajiem Valsts prezidentiem un dažkārt arī viņu laulātajiem ir zināmas garantijas. Protams, ir dažādas īpatnības, un arī par tām, iespējams, šodien runāsim.

Un līdz ar to, ņemot vērā šos Lībiņas-Egneres kundzes atsauktos priekšlikumus, mums ir jāskata 4.priekšlikums. Tas ir deputāta Ādamsona kunga priekšlikums, kas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs, lielākā daļa Saeimas deputātu un arī sabiedrības, ar dziļu gandarījumu uzņēmām Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvu iesniegt grozījumus likumā.

Tad, kad tika gatavots šis likums par sociālajām garantijām Valsts prezidentam, proti, 90.gadu vidū, tik tiešām bija nepieciešamība paredzēt dažāda veida sociālās garantijas valsts augstākajām amatpersonām. Šobrīd situācija ir diezgan kardināli mainījusies. Es pilnībā atbalstu iniciatīvu, ka Valsts prezidents, bijušais prezidents, saņem sociālās garantijas - pensijas apmēru palielinot līdz 85 procentiem. Taču liels jautājums ir par visām pārējām garantijām - vai ir nepieciešams dzīvoklis un vai ir nepieciešama speciāla automašīna. Es domāju, ka valsts pirmās amatpersonas pensijas apmērs ļauj iegādāties gan automašīnu, gan dzīvokli, gan arī pildīt savas funkcijas, nesaņemot šīs pārējās garantijas. Galu galā par valsts pirmajām amatpersonām mums nekļūst cilvēki „no ielas”, kuri ir nejauši nokļuvuši Valsts prezidenta amatā un kuriem pēc pilnvaru beigšanās ir situācija, ka nav pat kur dzīvot.

Tāpēc mana priekšlikuma būtība ir šāda: ņemot vērā visus tos skandālus, kas ir ar automašīnām, vai tiešām bijušajam Valsts prezidentam katru dienu ir nepieciešama speciāla automašīna un speciāls šoferis, kurš viņu vadā? Vai nepietiek ar to, ka Saeimas autobāzei ir luksusa klases automašīnas, kas ir paredzētas arī ārvalstu viesiem, un, nepieciešamības gadījumā brīdinot, šīs automašīnas tiek izmantotas? Vai tiešām mums atsevišķi par nodokļu maksātāju naudu vēl jāuztur gan šoferi, gan arī apsardze?

Runājot par apsardzi, lēmumu, vai tā ir nepieciešama bijušajām valsts pirmajām... augstākajām amatpersonām vai ne, galu galā šajā gadījumā pieņem Drošības policija, Ministru kabinets. Šeit nav nekādu problēmu! Tātad pastāv iespēja - un arī mans priekšlikums to paredz -, ka no visām vai daļēji no paredzētajām sociālajām garantijām varētu arī atteikties.

Es tomēr aicinu to pārdomāt un atbalstīt manu priekšlikumu, lai mums turpmāk nerastos nekāda ažiotāža ne ar dzīvokļiem, ne ar automašīnām un tamlīdzīgi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Čepānes kundze ko piebildīs?

I.Čepāne. Jā, kolēģi! Es komisijas vārdā aicinu Ādamsona kungu iepazīties ar to informāciju, kāda šajā sakarā ir citās Eiropas valstīs. Un komisijas vārdā es varu pateikt, ka, piemēram, automašīnas bijušajiem prezidentiem ir Čehijā, Igaunijā un Lietuvā, Ungārijā - divas, Vācijā - pat vairāk nekā piecas... Polijā - trīs šoferi. Un es komisijā izpētīju, ka, piemēram, Somijā, piedāvājot līdzīgu risinājumu, kādu arī jūs piedāvājat, ka automašīnu varētu izsaukt no autobāzes, tas tomēr, kā liecina Ārlietu ministrijas iesniegtie materiāli, izmaksā diezgan dārgi - tātad 2011.gadā braucieniem un apsardzes nodrošināšanai tikuši iztērēti 133 262 eiro.

Tā ka komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, ņemot vērā, kā es jau teicu, arī citu - mums gan tuvāku, gan tālāku - valstu pieredzi, kuras tādējādi izrāda cieņu saviem bijušajiem prezidentiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Jāņa Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 48, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais, ņemot vērā Lībiņas-Egneres kundzes atsauktos priekšlikumus, ir 7. - deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Komisijas vārdā es gribu raksturot tiem, kuri nav iedziļinājušies, šī priekšlikuma jēgu un pievērst uzmanību divām lietām: proti, ka personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, ja šī persona pēc tam kļūst par deputātu, Ministru kabineta locekli vai par parlamentāro sekretāru, tad šajā gadījumā prezidentam pensija netiek izmaksāta.

Juridiskā komisija skatījās, kā tad ir citās valstīs. Tur situācija ir dažāda: piemēram, Austrijā ir noteikts, ka prezidents, saņemot diezgan ievērojamu pensiju, vispār nedrīkst strādāt. Citās valstīs ir noteikts, ka, piemēram, bijušais prezidents nevar strādāt valsts darbā.

Acīmredzot mums ir jāizlemj, kāds būtu šīs normas mērķis - vai mēs paredzam aizliegt bijušajiem prezidentiem, netiešā veidā ierobežojot viņus materiāli, pildīt deputāta, Ministru kabineta locekļa vai parlamentārā sekretāra amatu. Es gribu teikt atklāti, ka...

Sēdes vadītāja. Čepānes kundze, 7.priekšlikumā ir runa par apsardzi, nevis par amata pildīšanu!

I.Čepāne. Ā, piedodiet! Jā. Tātad tas ir atbalstīts, un es runāšu par nākošo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas vērtējumu par 7.priekšlikumu.

9.priekšlikums. Par 9., Čepānes kundze! Sāciet skaidrot 9.priekšlikumu!

I.Čepāne. Šis ir 9.priekšlikums, par kuru es tagad runāju un kurš komisijā tika atbalstīts, - ka šajā gadījumā pensiju neizmaksā.

Un turpinu domu, kuru es izteicu iepriekš: tātad mēs netiešā veidā paredzam... faktiski aicinām bijušos Valsts prezidentus neatgriezties politikā. Tā, protams, mums ir politiska izšķiršanās. Taču, otrkārt, es gribu jūsu uzmanību pievērst arī Juridiskā biroja viedoklim, kas komisijā izskanēja. Juridiskais birojs teica, ka acīmredzot ir jāparedz... ja šāda norma tiek atbalstīta, tad acīmredzot pārejas noteikumos ir jāparedz, ka šai normai nebūtu atpakaļejoša spēka.

Sēdes vadītāja. Tad jūs aicināt balsot par šo priekšlikumu?

I.Čepāne. Juridiskajā komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. (No SC frakcijas: „Forši!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Nākošais ir 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir...

Sēdes vadītāja. Nē, nākamais ir 10.priekšlikums. Lībiņas-Egneres kundze nav atsaukusi 10.priekšlikumu, jo tas ir daļēji atbalstīts.

I.Čepāne. Ā, daļēji atbalstīts tas ir... Man vienkārši šis pārpratums radās sakarā ar to, ka Lībiņas-Egneres kundze ir atsaukusi... Šo viņa nav atsaukusi, tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 11. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

12.priekšlikums ir atsaukts.

I.Čepāne. Tātad nākošais ir 14.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 12. un 13.priekšlikums ir atsaukts.

14.priekšlikums ir Ādamsona kunga, jā.

I.Čepāne. 14., vai ne? 14. - Ādamsona kunga priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 15. - deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Šā priekšlikuma jēga ir tāda, ka pārdzīvojušam... Tas komisijā ir atbalstīts, bet es paskaidrošu, jo mēs komisijā atbalstām arī opozīcijas priekšlikumus, kā jūs redzat. Proti, tās personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, pārdzīvojušam laulātam ir tiesības izmantot personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, lietošanā piešķirto valsts dzīvokli arī pēc bijušā Valsts prezidenta nāves, bet ne ilgāk par vienu gadu. Līdzīgas kompensācijas - un daudz ievērojamākas! - ir arī citās valstīs. Arī par to Ārlietu ministrija mums bija iesniegusi informāciju, un es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Tas ir viss.

I.Čepāne. Tas acīmredzot ir viss, un es aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Čepāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - divas nedēļas.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (SC).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr.620/Lp11).

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 4. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Ādamsons. Tāpat kā iepriekšējam likumprojektam - divas nedēļas.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Likumprojekts Nr.657/Lp11 - „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” ir saistīts ar jaunu likumu - „Rūpnieciskā īpašuma likums”, kas ir nodots skatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un tajā ietverta norma, ka turpmāk Patentu valdes veiktās darbības netiek uzskatītas par valsts nodevas objektiem, bet gan par maksas pakalpojumiem, tāpēc ir nepieciešams grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”.

Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Prokuratūras likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas izstrādātajā likumprojektā ir paredzēts, ka turpmāk atstādinātu prokuroru norīkos citā darbā vai piedāvās viņam pildīt citus pienākumus, kas nav saistīti ar prokurora pienākumiem, proti, viņš varēs strādāt par prokurora palīgu vai arī viņam būs atļauts strādāt darbu, ko piedāvās administratīvais direktors. Ja viņš nepiekritīs šim piedāvājumam, viņam būs tiesības, viņam būs garantija... garantēta iespēja saņemt minimālo mēnešalgu. Un pēc tam, kad tiešām tiks pabeigta vai nu disciplinārlieta, vai būs skaidrība krimināllietā, ja būs konstatēts, ka atlaišanai nav bijis pamata, persona varēs saņemt visu nesaņemto naudu. Tāds ir tas mehānisms, un līdzīgs regulējums ir paredzēts arī likumā „Par tiesu varu”.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, arī es aicinu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Bet es tomēr gribu bilst arī pāris vārdu ļoti vienkārša iemesla dēļ. Es tomēr aicinu Saeimas Juridisko komisiju un arī Prezidiju būt konsekventiem un tad, kad kāda komisija ir izstrādājusi likumprojektu paketi, to tomēr (tāpat kā šajā gadījumā) nodot tai komisijai, kura to ir izstrādājusi, nevis izmētāt pa visām komisijām, jo pēc tam ir problēmas šo likumprojektu paketi pieņemt vienlaicīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Prokuratūras likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 11.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Satversmes tiesas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Juridiskās komisijas izstrādātie grozījumi Satversmes tiesas likumā paredz, ka atstādinātam Satversmes tiesas tiesnesim tiks piedāvāta iespēja pildīt citus pienākumus uz attiecīgo laiku. Ja viņš tam nepiekritīs, tad viņš saņems minimālo mēnešalgu, un, ja tiks konstatēts, ka atstādināšanai nav bijis pamata, tad viņš saņems visu nesaņemto atlīdzību. Proti, regulācija ir līdzīga tai, kāda paredzēta likumprojektā „Par tiesu varu” un tikko atbalstītajā likumprojektā par prokuratūru.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Satversmes tiesas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 11.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Mēs jau dzirdējām, kāpēc šādu ierosmi - iekļaut šī likuma grozījumus mūsu darba kārtībā - ir atbalstījusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Mēs esam nākuši pretim vairāk nekā 40 tūkstošiem Dziesmu svētku dalībnieku, vairāk nekā 200 tūkstošiem cilvēku, kas ir tieši vai netieši iesaistīti Dziesmu svētku pasākumos, un - pats galvenais! - šādi mēs uzsvērsim Dziesmu svētku simbolisko vērtību ne tikai Latvijai, bet arī pasaulei, jo Dziesmu svētki ir iekļauti UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, līdz ar to vēlreiz apliecinot, kādi ir mūsu identitātes pamati.

Likumprojektā ir noteikts, ka pirmdiena, 8.jūlijs, kas seko pēc plašajiem Dziesmu svētku pasākumiem, kuri aptver gan korus, gan deju kolektīvus, gan folkloras kopas, gan tautas daiļamata meistarus un amatierteātrus, nosakāma par brīvdienu, kas atstrādājama sestdienā, visticamāk, 23.novembrī.

Šī likumprojektā noteiktā iecere ir saskaņota Dziesmu un deju svētku padomē, atbalstīta Dziesmu un deju svētku rīcības komitejā, kurā ir darbojušies pārstāvji no Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Iecere saskaņota ar Latvijas Pašvaldību savienību, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Rīgas domi un arī citām institūcijām.

Mēs lūdzam noteikt steidzamību šim likumprojektam, lai vēlreiz juridiski varētu precizēt šo likumprojekta formulējumu, lai mēs novērstu visus iebildumus, par kuriem arī esam dzirdējuši un kurus, protams, ņemam vērā.

Mēs tātad lūdzam noteikt šim likumprojektam steidzamības statusu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Druviete. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Druviete. Priekšlikumus gaidīsim līdz otrdienai, 11.jūnijam, pulksten 12.00 un likumprojektu otrajā lasījumā lūdzam izskatīt šī gada 13.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.jūnijs pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 13.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ziemas sesijā sāka izskatīt grozījumus likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kurus iniciēja Ekonomikas ministrija. Un mērķis bija paplašināt investīciju atbalstāmo nozaru sarakstu ne tikai ar eksportējošām nozarēm, bet arī ar ražojošām nozarēm. Izskatot likumprojektu pirmajā un otrajā lasījumā, tajā tika iebalsotas jomas, kas fiskāli skar budžetu. Līdz ar to ir nepieciešami papildu saskaņojumi ar Finanšu ministriju un ar Satiksmes ministriju. Tāpēc likumprojekta izskatīšana ir ieilgusi.

Taču atbalstāmo nozaru pieteikšanos ir nepieciešams veikt līdz septembra beigām. Līdz ar to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzskatīja par nepieciešamu tās normas, kuras tika atbalstītas gan pirmajā, gan otrajā lasījumā... tātad atbalstāmās nozares investīcijām un arī Finanšu ministrijas iesniegtās normas, kuras Saeima atbalstīja pirmajā un otrajā lasījumā, iekļaut atsevišķā likumprojektā un steidzamības kārtībā atbalstīt, lai uzņēmēji varētu sākt gatavot savus investīciju projektus un iesniegt tos, kā ir paredzēts, līdz septembra beigām.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Reirs. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Reirs. Komisija lūdz rast iespēju izskatīt šo likumprojektu šodien arī otrajā lasījumā, jo visas normas, kas ir iekļautas šajā likumprojektā, ir atbalstītas Saeimā gan pirmajā, gan otrajā lasījumā jau ziemas sesijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts „Par uzdevumu Ministru kabinetam saistībā ar braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem ceļu satiksmē”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Latvijas Republikas Saeima 2013.gada 19.februārī saņēma vairāk nekā 11 tūkstošu Latvijas pilsoņu parakstītu iniciatīvu par limita noteikšanu braukšanas ātruma kontroles mērierīču - fotoradaru - fiksētam transportlīdzekļu braukšanas ātrumam ar aicinājumu Saeimai veikt normatīvo aktu regulējumu, lai ar fotoradaru palīdzību tiktu fiksēti tikai tie transportlīdzekļu braukšanas ātruma pārkāpumi un sodi tiktu piemēroti tikai tajos gadījumos, kad par vairāk nekā 15 kilometriem stundā ir pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais pieļaujamais maksimālais braukšanas ātrums. Saeimas Prezidijs 2013.gada 18.martā nolēma nodot šo kolektīvo iesniegumu sākotnējai izvērtēšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sākotnējo izvērtēšanas sēdi sarīkoja 2013.gada 10.aprīlī, uz kuru komisijas locekļi aicināja kolektīvā iesnieguma pilnvaroto iesniedzēju - raidījuma „Zebra” vadītāju Paulu Timrotu, kurš deputātiem pauda iniciatīvas mērķi - uzlabot satiksmes drošību un mazināt bīstamās situācijas uz Latvijas ceļiem. Iesniedzējs vienlaikus vēstīja, ka, spriežot pēc ceļu satiksmes novērojumu analīzes datiem, bīstama situācija uz ceļiem rodas tāpēc, ka ļoti bieži ceļu satiksmes dalībnieki, pamanot fotoradaru, strauji bremzē, tādējādi mēģinot izvairīties no sankcijām par ātruma pārsniegšanu, kas tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc ceļu satiksmes dalībnieki rīkojas pretēji minētajiem ceļu satiksmes noteikumiem, kas nosaka, ka aizliegts strauji bremzēt, ja tas nav nepieciešams ceļu satiksmes drošībai.

Uzklausot iesniedzēju prasības, komisijas locekļi vienojās uzaicināt uz iesnieguma tālākās izvērtēšanas sēdi Iekšlietu ministrijas un Ceļu satiksmes drošības departamenta pārstāvjus...

Sēdes vadītāja. Rībenas kundze, varbūt jūs varētu pa telefonu runāt ārpus Sēžu zāles?

V.Orlovs. ...lai noskaidrotu viņu viedokli par ierosinājumu. Lai vispusīgāk izvērtētu minēto jautājumu, 2013.gada 24.aprīlī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju apmeklēja Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš un CSDD valdes loceklis Jānis Gulbis. Pārstāvji paziņoja, ka minētā iniciatīva nevar tikt atbalstīta sekojošu iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Pateicoties fotoradariem, krities vidējais braukšanas ātrums.

Otrkārt. Bojāgājušo skaits samazinājās par 45 procentiem.

Treškārt. 75 procenti iedzīvotāju ir „par” fotoradariem.

Ceturtkārt. No desmit Eiropas Savienības valstīm nevienā nav atļauta kļūda „+15”.

Piektkārt. Atbalstot šo iniciatīvu, Latvija būtu vienīgā valsts, kas slēpti palielinātu atļauto braukšanas ātrumu.

Savukārt, runājot par to, ka autovadītāji, pamanot fotoradaru, strauji bremzē, radot avārijas situāciju, Edmunds Zivtiņš pauda, ka, ja vadītājs ievēro pieļaujamo braukšanas ātrumu, viņam nav nepieciešams bremzēt un līdz ar to nerodas arī avārijas situācija.

Lai vispusīgi izvērtētu iesniedzēju prasības un pieņemtu galīgo lēmumu, deputāti uz komisijas sēdi 2013.gada 29.maijā uzaicināja Valsts tiesu ekspertīžu biroja pārstāvi, kas pauda viedokli attiecībā uz iesniegumu, pamatojoties uz faktiem, kas atspoguļoti rekonstruētajā starptautiskajā ceļu satiksmes programmā. Prezentācijas laikā komisijas deputātiem bija iespēja iepazīties ar situāciju uz ceļa, braucot ar noteiktu ātrumu, kā arī saprast, kāds ir riska pieaugums, palielinot atļauto braukšanas ātrumu.

Runājot par toleranci, CSDD pārstāvis ziņoja, ka Eiropas Savienības valstīs tā likumā netiek noteikta, jo tolerance ir atkarīga no tā, kur tehniskā iekārta tiks novietota. Kā rāda prakse, Eiropas Savienības valstīs tolerance ir ļoti dažāda, un tā var svārstīties no trim līdz astoņiem kilometriem stundā. Līdz ar to gan CSDD pārstāvis, gan Valsts policijas pārstāvis aicina neatbalstīt iesniedzēju prasības, lai nepārkāptu vidējo Eiropas tolerances slieksni. Iesaistīto valsts institūciju pārstāvji tomēr vienbalsīgi piekrita kolektīvā iesnieguma iesniedzējam Paulam Timrotam, ka konkrētā iniciatīva neaicina slēpti palielināt braukšanas ātrumu.

Attiecībā uz tehnisko iekārtu tolerances noteikšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi pauda viedokli, ka nedrīkst atstāt bez uzmanības ceļa zīmes, jo lielākoties avārijas situācijas uz ceļiem notiek tādēļ, ka tie fotoradari, kas uzstādīti uz Latvijas ceļiem, pēc sava izmēra ir samērā nelieli, un tas autovadītājiem rada papildu grūtības tos ievērot.

Izvērtējusi visu no iesaistīto valsts institūciju pārstāvjiem saņemto informāciju un ņēmusi vērā iesniedzēju prasības, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija atzina, ka likumprojekta izstrādē būtu jāiesaista Latvijas augstākā izpildvara. Līdz ar to komisija 2013.gada 29.maijā ir sagatavojusi un atbalstījusi Saeimas lēmuma projektu: „...uzdot Ministru kabinetam līdz 2013.gada 1.septembrim sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai reglamentētu svarīgākos noteikumus un ierobežojumus (it īpaši attiecīgo iekārtu izvietošanas nosacījumus un ātruma fiksēšanas priekšnoteikumus) braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanai ar tehniskajiem līdzekļiem (fotoradariem vai videoiekārtām).”

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par uzdevumu Ministru kabinetam saistībā ar braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem ceļu satiksmē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Šis bija pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums.

Taču es vēlos jūs informēt, ka mums ir palikuši četri deputātu jautājumi, kuri ir adresēti ekonomikas ministram Pavļutam un finanšu ministram Vilkam; daļa no tiem bija adresēta premjeram Dombrovskim, bet tika pāradresēta šiem ministriem. Ekonomikas ministrs nevar ierasties, bet finanšu Vilks var... finanšu ministrs Vilks var ierasties. (Smejas.) Līdz ar to pulksten 17.00 notiks jautājumu un atbilžu sēde.

Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos visu mūsu vārdā šodien dzimšanas dienā sveikt deputāti Ingu Vanagu. (Zālē aplausi.)

Vārds paziņojumam Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Juridiskās komisijas locekļus aicinu uz sēdi pulksten 10.30 Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Artūram Rubikam.

A.Rubiks (SC).

Deputātu grupa sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu! Tūlīt mums notiks īsa sēde Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Mirskim.

S.Mirskis (SC).

Godātie kolēģi! Uzreiz pēc Baltkrievijas grupas sanāksmes notiks deputātu grupas sadarbībai ar Krievijas parlamentu sēde. Arī tā notiks Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pulksten 12.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Atgādinu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem, ka pulksten 13.00 mēs turpināsim skatīt Alkoholisko dzērienu aprites likumu.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Dāvim Staltam.

D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pēc pusstundas notiks parlamentārās izmeklēšanas komisijas saistībā ar Ķemeru sanatoriju sēde. Tāpat kā ierasti - mūsu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Godātie kolēģi! Eiropas lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.30 Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija! Atgādinu, ka pulksten 12.30 notiks komisijas sēde. Skatīsim Izglītības likumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens... ir, Andris Bērziņš... nav, Irina Cvetkova... nav, Ingmārs Čaklais... nav, Iveta Grigule... nav, Ingmārs Līdaka... ir, Ņikita Ņikiforovs... nav, Vitālijs Orlovs... ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 6.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 11. sēde
2013. gada 6. jūnijā

Par darba kārtību
   
Lēmuma projekts „Par Viļņa Ķirša 11. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku” (Nr. 400/Lm11)
(Dok. Nr. 2381)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Svinīgais solījums
  - V.Ķirsis
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 671/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 2311, 2311A)
   
Priekšlikumi - dep. A.Ašeradens (pret)
  - dep. A.Brigmanis (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr. 676/Lp11)
(Dok. Nr. 2339, 2339A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 677/Lp11)
(Dok. Nr. 2340, 2340A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 678/Lp11)
(Dok. Nr. 2341, 2341A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 680/Lp11)
(Dok. Nr. 2359, 2359A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Prokuratūras likumā” (Nr. 681/Lp11)
(Dok. Nr. 2360, 2360A)
   
Priekšlikums - dep. A.Judins (par)
   
Par likumprojektu „Grozījums Satversmes tiesas likumā” (Nr. 682/Lp11)
(Dok. Nr. 2361, 2361A)
   
Priekšlikums - dep. A.Judins (par)
   
Par likumprojektu „Par Ceturto papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par izdošanu” (Nr. 683/Lp11)
(Dok. Nr. 2362, 2362A)
   
Par likumprojektu „Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un British-American Tobacco (Holdings) Limited” (Nr. 684/Lp11)
(Dok. Nr. 2363, 2363A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” (Nr. 685/Lp11)
(Dok. Nr. 2369)
   
Priekšlikumi - dep. R.Dzintars (par)
  - dep. Dz.Ābiķis (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 688/Lp11)
(Dok. Nr. 2379)
   
Lēmuma projekts „Par uzdevumu Ministru kabinetam saistībā ar braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem ceļu satiksmē” (Nr. 398/Lm11)
(Dok. Nr. 2349)
   
Par darba kārtību
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Ādamsonam šā gada 30. maijā
(Dok. Nr. 2364)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Irinai Cvetkovai šā gada 6. jūnijā
(Dok. Nr. 2365)
   
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Elīnai Siliņai šā gada 13. jūnijā
(Dok. Nr. 2366)
   
Lēmuma projekts „Par Saeimas 2013. gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2013. gada rudens sesijas sākšanu” (Nr. 399/Lm11)
(Dok. Nr. 2350, 2351)
   
Lēmuma projekts „Par Irēnas Cupikas atbrīvošanu no Ogres rajona tiesas tiesneša amata” (Nr. 395/Lm11)
(Dok. Nr. 2346)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Ievas Dambes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 396/Lm11)
(Dok. Nr. 2347)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Irinas Norkusas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 397/Lm11)
(Dok. Nr. 2348)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par 11. Saeimas deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā” (Nr. 401/Lm11)
(Dok. Nr. 2384)
   
Lēmuma projekts „Par 11. Saeimas deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 402/Lm11)
(Dok. Nr. 2385)
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (Nr. 153/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2353)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts „Grozījums Meža likumā” (Nr. 151/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2354)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr. 152/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2355)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 219/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2356)
   
Ziņo - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām”” (Nr. 622/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2358)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” (Nr. 408/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2345)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Debates - dep. J.Ādamsons
   
Likumprojekts „Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 620/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2352)
   
Ziņo - dep. J.Ādamsons
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 657/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2246, 2357)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījums Prokuratūras likumā” (Nr. 681/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2360, 2360A)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Debates - dep. J.Ādamsons
   
Likumprojekts „Grozījums Satversmes tiesas likumā” (Nr. 682/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2361, 2361A)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” (Nr. 685/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2369)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 688/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2379)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 688/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2379)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Lēmuma projekts „Par uzdevumu Ministru kabinetam saistībā ar braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem ceļu satiksmē” (Nr. 398/Lm11)
(Dok. Nr. 2349)
   
Ziņo - dep. V.Orlovs
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Paziņojumi
  - dep. I.Čepāne
  - dep. A.Rubiks
  - dep. S.Mirskis
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. A.Latkovskis
  - dep. D.Stalts
  - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
  - dep. I.Druviete
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 06.06.2013 09:04:35 bal001
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Viļņa Ķirša 11. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku (400/Lm11)

Datums: 06.06.2013 09:10:52 bal002
Par - 40, pret - 41, atturas - 11. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (671/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 06.06.2013 09:22:46 bal003
Par - 77, pret - 0, atturas - 8. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā (685/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 06.06.2013 09:26:45 bal004
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Elīnai Siliņai šā gada 13.jūnijā

Datums: 06.06.2013 09:27:20 bal005
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas 2013.gada pavasara sesijas slēgšanu un Saeimas 2013.gada rudens sesijas sākšanu (399/Lm11)

Datums: 06.06.2013 09:28:48 bal006
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Irēnas Cupikas atbrīvošanu no Ogres rajona tiesas tiesneša amata (395/Lm11)

Datums: 06.06.2013 09:29:39 bal007
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Ievas Dambes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (396/Lm11)

Datums: 06.06.2013 09:30:29 bal008
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Irinas Norkusas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (397/Lm11)

Datums: 06.06.2013 09:30:53 bal009
Par - 90, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par 11.Saeimas deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (401/Lm11)

Datums: 06.06.2013 09:31:19 bal010
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par 11.Saeimas deputāta Viļņa Ķirša ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (402/Lm11)

Datums: 06.06.2013 09:32:18 bal011
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (153/Lp11), 3.lasījums

Datums: 06.06.2013 09:33:13 bal012
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Meža likumā (151/Lp11), 3.lasījums

Datums: 06.06.2013 09:34:24 bal013
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (152/Lp11), 3.lasījums

Datums: 06.06.2013 09:35:38 bal014
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (219/Lp11), 3.lasījums

Datums: 06.06.2013 09:36:26 bal015
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām” (622/Lp11), 3.lasījums

Datums: 06.06.2013 09:42:49 bal016
Par - 31, pret - 48, atturas - 5. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” (408/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.06.2013 09:47:41 bal017
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” (408/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.06.2013 09:49:17 bal018
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (620/Lp11), 2.lasījums

Datums: 06.06.2013 09:50:37 bal019
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (657/Lp11), 1.lasījums

Datums: 06.06.2013 09:53:28 bal020
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Prokuratūras likumā (681/Lp11), 1.lasījums

Datums: 06.06.2013 09:54:44 bal021
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Satversmes tiesas likumā (682/Lp11), 1.lasījums

Datums: 06.06.2013 09:57:37 bal022
Par - 86, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā (685/Lp11), 1.lasījums

Datums: 06.06.2013 09:58:05 bal023
Par - 82, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā (685/Lp11), 1.lasījums

Datums: 06.06.2013 10:00:44 bal024
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (688/Lp11), 1.lasījums

Datums: 06.06.2013 10:01:07 bal025
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (688/Lp11), 1.lasījums

Datums: 06.06.2013 10:01:49 bal026
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (688/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.06.2013 10:08:11 bal027
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par uzdevumu Ministru kabinetam saistībā ar braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem ceļu satiksmē (398/Lm11)




 

Frakciju viedokļi
2013.gada 6.jūnijā

Vadītāja. Sveicināti, radioklausītāji! Skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā, un turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodien Saeimas sēdē pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam. Lūdzu!

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirmā ziņa, protams, bēdīga: ar nožēlu jāteic, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šodien mēģināja virzīt grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kuri paredzētu pensiju indeksāciju un reālu to paaugstināšanu, bet valdošā koalīcija kārtējo reizi tos noraidīja, aizbildinoties ar to, ka valsts budžetā būs vajadzīga papildu nauda, lai gan tajā pašā laikā mēs visu laiku dzirdam stāstus par to, ka viss iet uz augšu un valsts attīstās. Diemžēl šim mērķim nauda neatradīsies, un pensionāri faktiski saņems pensiju indeksāciju, kas labākajā gadījumā no 100 latiem pensionāram iedos klāt nieka 4 latus un kas, protams, šo situāciju neatrisinās.

Otra lieta. Šodien diezgan lielā vienprātībā tika virzīti un pieņemti daži likuma grozījumi, kas turpmāk ierobežos bijušo Valsts prezidentu tā sauktos bonusus, un kā vienu no šiem grozījumiem var minēt to, ka bijušie Valsts prezidenti, ieņemot augstus amatus, kā tas šobrīd ir, kad Zatlera kungs ir Saeimas komisijas vadītājs, nevarēs saņemt šo Valsts prezidenta pensiju. Taču tas, protams, attieksies tikai uz nākošajiem prezidentiem, nevis uz tiem, kuri šos bonusus jau saņem.

Un trešā lieta, ko gribu īpaši uzsvērt un pateikt, ir saistībā ar nupat notikušajām pašvaldību vēlēšanām. Gan ZZS vārdā, gan Zaļās partijas vārdā varu teikt, ka mēs šajās pašvaldību vēlēšanās esam pārliecinoši uzvarējuši un visā Latvijā pašvaldībās mums būs vairāk nekā 300 deputātu. Un tas ir, kā saka, tāds labs atbalsts un labas pārdomas rosinošs fakts, un mēs ceram, ka uz nākošajām – jau Saeimas – vēlēšanām šie pašvaldību vēlēšanu rezultāti būs ļoti labs pamats un ka gūsim labus panākumus arī nākamajās Saeimas vēlēšanās un turpināsim aizstāvēt gan zemnieku, gan pensionāru, gan citādi apdalīto cilvēku intereses.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Seržantam.

Nākamā runās frakcijas VIENOTĪBA deputāte Ina Druviete. Lūdzu!

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Esiet sveicināti! Šī bija pirmā Saeimas sēde pēc pašvaldību vēlēšanām, tādēļ es vēlos izteikt pateicību visiem, kas atbalstīja partiju VIENOTĪBA. Mums ir izdevies sasniegt labus rezultātus Latvijas novados – 203 deputāti! – , un to izdevies paveikt tādēļ, ka esam centušies sabalansēt gan ekonomisko, gan arī kultūras un izglītības programmu.

Tieši ar atbalstu kultūrai, ar latviešu tautas identitātes galveno simbolu – Dziesmu svētkiem – arī saistās viens no nozīmīgākajiem likumprojektiem, kas tika šajā Saeimas sēdē pieņemts, atbalstīts pirmajā lasījumā. Proti, tas ir likumprojekts „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā”, kas paredz pirmdienu pēc notikumiem bagātās Dziesmu un deju svētku nedēļas noteikt par brīvdienu, kas būtu atstrādājama šī paša gada 23.novembrī.

Kāpēc Dziesmu un deju svētku padome un Dziesmu un deju svētku rīcības komiteja uzskatīja par nepieciešamu virzīt šādu iniciatīvu, un kāpēc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti to vienprātīgi atbalstīja? Es nerunāšu par mūsu Dziesmu svētku globālo vērtību. Tā ir saprotama pasaulē. Mūsu Dziesmu svētki jau no 2003.gada ir atzīti par cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu, un no 2008.gada tie ir iekļauti UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Šajā sarakstā tiek ietvertas tikai unikālas cilvēces kultūras vērtības, un mēs varam būt lepni, ka mūsu Dziesmu svētki ir viena no tām.

Dziesmu svētki mums bieži asociējas galvenokārt ar lielo noslēguma koncertu Mežaparkā, kurā piedalās vairāk nekā 30 000 dziedātāju un milzīgs skaits skatītāju gan Mežaparka estrādē, gan pie televīzijas ekrāniem. Taču mums jāatceras, ka Dziesmu svētki ir svētki visai Latvijas tautai un tajos piedalās gan dziesmu, gan deju, gan folkloras kopu pārstāvji, tajos savu sniegumu rāda tautas daiļamata meistari, tajos mēs varam vērot amatierkolektīvu devumu. Šajos Dziesmu svētkos notiks vairāk nekā pieci desmiti dažādu pasākumu. Lielākā daļa no tiem būs pieejami pilnīgi visiem, un mēs pilnīgi visi tātad varēsim būt dalībnieki šajos Dziesmu svētkos. Bet, protams, ir ne tikai prieks, ne tikai svētki, bet ir arī ārkārtīgi smags darbs. Un, lai izteiktu simbolisku pateicību tiem daudzajiem tūkstošiem, kas piedalījušies Dziesmu svētku rīkošanā un īstenošanā, lai Dziesmu svētki tiešām būtu notikums Latvijā, lai tas būtu ne tikai simbols, bet lai tie tiešām atbalsotos ikvienā Latvijas novadā, ikvienā ģimenē, pēc Dziesmu un deju svētku padomes iniciatīvas, kuru ir atbalstījušas arī Latvijas ministrijas un kuru ir atbalstījusi Latvijas Pašvaldību savienība, mēs esam lūguši Saeimu atbalstīt šo ierosinājumu – pirmdienu, 8.jūliju, kas seko pēc Dziesmu un deju svētkiem, pasludināt par brīvdienu. Likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā (mēs vēl gaidām priekšlikumus uz otro lasījumu šī likuma normu precizēšanai). Šāda dāvana, kas būtu gan ar simbolisku, gan ar praktisku nozīmi, būtu jāpasniedz visiem tiem, kuriem Dziesmu svētki ir vērtība, kuri ir šajā piecu gadu ilgajā sagatavošanas periodā ieguldījuši milzīgu darbu, lai mēs šo nedēļu varētu baudīt, lai varētu pārliecināt par Latvijas garīgajām bagātībām mūsu daudzos ārvalstu viesus. Un tādēļ Saeimas šīsdienas sēde man pirmām kārtām ir iezīmīga tieši ar to, ka mēs esam sākuši virzīt šos grozījumus, kuriem, tiesa, sen jau bija jābūt Dziesmu un deju svētku likumā un jāattiecas uz visiem Dziesmu un deju svētkiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Inai Druvietei.

Un tagad pie mikrofona Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos paust Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas viedokli par grozījumiem likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”.

Patlaban tas, ka valstij ir noteikts pienākums nodrošināt bijušos Valsts prezidentus ar dzīvokli, rada sabiedrībā neizpratni. Ir jautājums par nodokļu maksātāju naudas nelietderīgu izmantošanu, un tāpēc Saeimā šodien otrajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, kuri paredz samazināt sociālās garantijas bijušajiem Valsts prezidentiem. Likumprojektā rosināts atteikties no eksprezidentu nodrošināšanas ar dzīvokli pēc prezidentūras. Kā kompensējošo mehānismu Saeima piedāvā bijušā Valsts prezidenta ikmēneša pensijas palielināšanu. Paredzēts, ka bijušajiem Valsts prezidentiem būs arī iespēja no pensijas atteikties. Piedāvātais risinājums, mūsuprāt, ļautu saprātīgi un vienkārši plānot valsts budžeta izdevumus, jo nebūtu jātērē līdzekļi valsts dzīvokļa iegādei, uzturēšanai, remontam un komunālo pakalpojumu apmaksai. Likumprojekts arī paredz noteikt, ka eksprezidents lietošanā saņem no valsts vienu automašīnu, kuras iegādes vai nomas vērtība nepārsniedz tādas automašīnas divkāršu iegādes vai nomas vērtību, uz kādu ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai.

Patlaban normatīvie akti paredz skaidrus eksprezidenta... piedodiet, patlaban normatīvie akti neparedz skaidrus eksprezidenta automašīnas izvēles kritērijus. Tas nav pareizi. Debatējot par šo likumprojektu, „Saskaņas Centra” deputāts Jānis Ādamsons pauda viedokli, ka bijušajiem Valsts prezidentiem nav jānodrošina arī automašīna uz nodokļu maksātāju rēķina un nepieciešamības gadījumā bijušie Valsts prezidenti varētu vērsties Saeimas autobāzē. Taču šis „Saskaņas Centra” priekšlikums pagaidām tika noraidīts.

Esmu pārliecināts, ka sabiedrības vairākums sociālo taisnīgumu vērtē augstāk par abstraktu tiesiskumu, kas pats par sevi nenodrošina vispārēju labklājību. Domāju, ka tieši sociālais taisnīgums un labklājība ir un paliek sabiedrības lielākās daļas galvenais mērķis. Pie tā „Saskaņas Centrs” arī strādā parlamentā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Atgādinu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā. Un turpinājumā vārds Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājam Edmundam Demiteram. Lūdzu!

 

E.Demiters (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Gribu jums pastāstīt par Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, kas šodien ar Saeimas lēmumu ir nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Vēl pavisam nesenā pagātnē... Mēs atceramies 16.marta notikumus, kuri nebūt neviesa mums pārliecību, ka mums ar sabiedrisko kārtību šādās norises vietās viss ir kārtībā. Un tāpēc šis likumprojekts paredz konkretizēt pašvaldības tiesības, pieņemot lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu vai lēmumu par pasākuma norises aizliegšanu. Likumprojektā ir paredzēts, ka lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu pašvaldība ir tiesīga pieņemt ne vēlāk kā piecas darbadienas pirms pieteiktā pasākuma norises dienas. Ja pasākums pieteikts, ievērojot likumā noteikto īpašo kārtību un termiņu, tad pašvaldība lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu ir tiesīga pieņemt ne vēlāk kā sešas stundas pirms pieteiktā pasākuma norises. Vienlaikus likumprojekts paredz precizēt un noteikt, ka policija un citas kompetentās institūcijas sniedz ne tikai atzinumu par likumā minētajiem apdraudējumiem, bet atzinumā arī norāda uz noteikto apstākļu novēršanas iespējām, izvērtējot policijas iestāžu resursus un pieejamos līdzekļus iespējamo apdraudējumu novēršanai un kārtības un sabiedrības drošības nodrošināšanai konkrētajā pasākuma laikā. Likumprojekts papildus paredz precizēt likuma normas, nosakot, ka pašvaldība pārliecinās, vai pasākums netraucēs iepriekš pieteiktus citus publiskus pasākumus, valsts vai pašvaldību rīkotus pasākumus vai iepriekš pieteiktas sapulces. Un gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka likumprojekts neierobežo un nesašaurina nevienas personu grupas vai indivīda intereses. Likumprojekts paredz konkretizēt procedūru, kādā pašvaldība pieņem lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu vai lēmumu par pasākuma norises aizliegšanu.

Vadītāja. Paldies deputātam Edmundam Demiteram.

Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne. Lūdzu!

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Mums gadā ir ļoti daudz svētku dienu, kad mēs svinam svētkus, un nu būs vēl arī viena diena, kurā mēs varam atpūsties pēc svētku svinēšanas. Ar patiesu prieku es varu teikt, ka šodien pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā, kuri paredz brīvdienu pēc grūtas, sarežģītas, bet gandarītas darba nedēļas. Pateicoties Nacionālās apvienības iniciatīvai, pēc Dziesmu svētkiem pirmdiena būs brīvdiena, kura gan, protams, būs jāatstrādā. Šāda brīvdiena būs cieņas un pateicības izteikšana tiem 40 000 dalībnieku un 200 000 darbinieku, kas ir iesaistīti Dziesmu svētku procesa nodrošināšanā, par viņu ieguldīto darbu, jo, lai mēs baudītu svētkus, šie cilvēki ir piecus gadus gatavojušies Dziesmu svētkiem, pēdējo nedēļu grūti strādājuši, mēģinājuši, piedalījušies koncertos, vakarā priecējuši mūs ar emocionālu un saviļņojošu noslēguma koncertu, devuši mums iespēju turpmākos gadus dzīvot atmiņās un saviļņojumā par Dziesmu svētkiem, par gūto pašapziņu, lepnumu, un pēc tam naktī devušies uz mājām. Latvija šķiet maza, bet naktī pēc nedēļas darba vēl 300 kilometrus braukt un nākamajā dienā strādāt – tas patiesībā ir liels varoņdarbs. Un tāpēc es priecājos, ka Saeima atbalstīja šo Nacionālās apvienības iniciatīvu un patiešām ļaus Dziesmu svētku dalībniekiem pirmdienā vēl gūt spēkus, lai varētu turpināt strādāt un, protams, gatavoties nākamajiem Dziesmu svētkiem.

Šī ir pirmā Saeimas sēde pēc pašvaldību vēlēšanām, un es Nacionālās apvienības vārdā gribu teikt paldies visiem, kas izrādīja pilsonisko atbildību, pilsonisko aktivitāti un izvēlējās nākt uz vēlēšanām, izdarīt savu izvēli. Un Nacionālā apvienība ir Latvijā ieguvusi 157 pašvaldību deputātus, kas pārstāvēs 54 pašvaldības.

Paldies jums par uzticību! Mēs solām jūs nepievilt un arī turpmāk strādāt.

Un lai jums ir jaukas, saulainas un siltas brīvdienas!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Laizānei.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Un uz sadzirdēšanos!




Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem
2013.gada 6.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labdien, cienījamie klātesošie! Sākam jautājumu un atbilžu sēdi.

Pirmais ir deputātu Auguļa, Klauža, Eigima, Vējoņa un Bērziņa jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par Savienības Muitas kodeksa projekta virzību ES institūcijās”. Ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, un ministrs ir ieradies, lai sniegtu papildu atbildes. Vai ministram ir nepieciešamas divas minūtes, lai vēl papildus pie rakstiskās atbildes sniegtu kādu informāciju?

A.Vilks (finanšu ministrs). (No zāles.)

Es varu teikt tikai to pašu, kas ir iesniegts rakstiskajā atbildē.

Sēdes vadītāja. Tātad ministrs nevēlas izmantot iespēju sniegt kādu papildu informāciju.

Es aicināšu jūs tribīnē, jo deputātiem ir iespēja uzdot papildu jautājumus.

Lūdzu, Auguļa kungs! Jums ir viena minūte jautājuma uzdošanai.

U.Augulis (ZZS).

Jā, paldies.

Sniegtajā atbildē ir norādīts, ka Eiropas Komisija darbu pie jaunā Eiropas Savienības Muitas kodeksa projekta saskaņošanas uzsāka 2012.gada sākumā. Savukārt sociālos partnerus – tranzīta, transporta un loģistikas nozares uzņēmēju asociācijas – ar šī projekta aktuālo redakciju Finanšu ministrija iepazīstināja tikai 2013.gada 7.martā, kad Eiropas Savienības līmenī diskusijas par šo jautājumu kopumā bija jau noslēgtas. Tātad ir jautājums: kāpēc Finanšu ministrija vesela gada garumā izslēdza Latvijas tranzīta un loģistikas nozares asociācijas un komersantus no šī būtiskā Eiropas Savienības likumprojekta apspriešanas un nekonsultējās ar viņiem, sagatavojot un apstiprinot 2012.gadā veselas divas Latvijas nacionālās pozīcijas par šo Eiropas Savienības likumprojektu?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, jums ir divas minūtes atbildei.

A.Vilks (finanšu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Manuprāt, atbilde uz šo jautājumu ir sniegta jau iepriekš, teiksim, atbildē uz 4.jautājumu, un arī turpmāk tas jautājums ir skatīts. Tā nu gluži nav, ka uzņēmēji nav informēti. Informācija ir bijusi pieejama, un no uzņēmēju puses šeit tiešām nav bijušas nekāda veida papildu prasības, nedz arī iebildumi. Tas arī ir izklāstīts atbildēs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jums ir iespēja uzdot vēl vienu jautājumu.

U.Augulis. Tā kā Finanšu ministrija strādāja gadu un pēc tam kaut kādas diskusijas notika, kā es arī minēju 1.jautājumā, jautājums ir šāds: kas jaunā Savienības Muitas projekta izstrādes darba grupā pārstāvēja Latviju un cik liela bija šādu dalībnieku vai Latvijas pārstāvju līdzdalība darba grupā 2012.gadā?

A.Vilks. Tieši par personām... es nevarēšu atbildēt uz šo jautājumu. Tas jums jāiesniedz rakstiski, un tad jūs iegūsiet precīzu informāciju par tiem, kas bija darba grupā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Mums ir arī vēl citi klātesošie. Vai citi klātesošie vēlas uzdot papildu jautājumus?

Lūdzu! Vārds deputātam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Paldies.

Ņemot vērā to, ka Latvija līdz šim nav izmantojusi iespējas definēt nacionālās un it īpaši attiecīgās nozares intereses muitas jomā un aizstāvēt tās Savienības Muitas kodeksa projekta izstrādes un saskaņošanas gaitā, ir jautājums: kā finanšu ministrs saredz Latvijas iespējas turpmāk ietekmēt Savienības jaunās likumdošanas ieviešanu, ko īstenos Eiropas Komisija, ja zināms, ka jaunajā Savienības Muitas kodeksā ietvertā komitejas... un pilnvaru deleģēšanas procedūra paredz, ka lielāko daļu no šī kodeksa ieviešanas regulām izstrādās un pieņems Eiropas Komisija patstāvīgi bez dalībvalstu iesaistīšanas šajā procesā?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ministra kungs, jums divas minūtes atbildei.

A.Vilks. Domājams, ka nebūs tā, ka Eiropas Komisija pilnīgi viena pati to virzīs tālāk bez dalībvalstu iebildumu uzklausīšanas. Es domāju, ka tāpat, kā tas ir arī ar citiem jautājumiem, kas ir pietiekami svarīgi Eiropas līmenī, mijiedarbība starp nacionālajām pozīcijām un Eiropas Komisiju joprojām turpināsies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jums ir iespēja uzdot vēl... Nav nekādu citu papildu jautājumu? Paldies. Tātad jautājums uzskatāms par atbildētu.

Tā. Nākamais ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina, Zujeva un Mirska jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par a/s „Liepājas metalurgs” saistību izpildi”.

Atbildes sniegšana uz jautājumu ir deleģēta ekonomikas ministram Pavļutam un finanšu ministram Vilkam. Ekonomikas ministrs nevarēja ierasties, bet finanšu ministrs ir gatavs sniegt atbildi uz papildu jautājumiem.

Vai ministra kungs vēlas sniegt papildu informāciju pie tās, kas ir sniegta rakstiskajā atbildē?

A.Vilks (finanšu ministrs).

Nē. Ir tas, kas ir atbildēts, tas arī ir. Patiesībā nav šeit daudz būtisku izmaiņu.

Sēdes vadītāja. Tātad... Paldies.

Tātad ir iespēja Elksniņa kungam uzdot papildu jautājumus. Lūdzu, Elksniņa kungs!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies.

Ko jūs kā finanšu ministrs darāt saistībā ar to, ka jūs tikāt informēts, ka pastāv šaubas par apmierinošu korelāciju starp ķīlas tirgus vērtību un izsniegto kredītu summu laikā, kad nepietiek aktīvu, lai segtu parādus? Un cik tad naudas Finanšu ministrijas izsniegtā galvojuma dēļ Latvijas valsts neatgūs?

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Vārds finanšu ministram atbildei. Jums ir divas minūtes.

A.Vilks. Attiecībā uz iespējām realizēt ķīlas tiesības jautājums ir sekojošs. Valsts ir veikusi „Liepājas metalurga” vietā vienu daļu kredīta maksājumu, un līdz ar to valstij ir prasības pret „Liepājas metalurgu”. Savukārt tas nozīmē, ka valsts var vērst piedziņu uz nodrošinājumu tikai savā prasījumā esošo prasību apmērā.

Mēs varētu arī šajā brīdī vērst piedziņu attiecībā uz ieķīlāto mantu, bet jebkurā gadījumā ir būtiski tomēr ņemt vērā apstākļus... to, vai šajā gadījumā, ja tiek realizēta ķīla, tas neradīs būtisku kaitējumu kreditoru interesēs, respektīvi, vai iegūtā summa būs adekvāta tomēr šajā brīdī... pretstatā tomēr mēģinājumiem uzņēmuma darbību atjaunot ar citu akcionāru līdzdalību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jums ir iespēja uzdot vēl vienu jautājumu. Lūdzu!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies.

Diemžēl, ministra kungs, jūs neatbildējāt uz jautājumu. Vai tā ir taisnība, ka jūs tikāt informēts par to, ka pašreiz „Liepājas metalurgam” nepietiek vispār aktīvu, lai segtu parādu? Un kāpēc jūs uzzinājāt par to tieši tagad, nevis laikā, kad Finanšu ministrija ir uzraudzījusi izsniegto galvojumu, rezultātā nonākot pie secinājuma, kas atklājies tagad, – ka atgūstamā summa varētu būt ievērojami zema? Man ir jautājums: vai tā ir taisnība, vai tas neatbilst patiesībai?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vārds ministram. Jums atbildei ir divas minūtes.

A.Vilks. Attiecībā uz uzņēmuma uzraudzību. Finanšu ministrija jau vairākkārt ir vērsusies pie uzņēmuma valdes akcionāriem pagājušā gada laikā, tāpēc ka uzņēmumam ir jāpārdomā savs biznesa attīstības plāns un jāpārdomā jautājums par aizņēmuma pārfinansēšanu. Bet, tā kā, ņemot vērā normatīvos aktus, Valsts kasei vai valstij nav iespējas iejaukties tieši, konkrēti uzņēmuma darbībā, mums nebija iespējams izmantot mehānismus, kas ļautu kādā veidā valdībai bez klātbūtnes padomē mainīt šo uzņēmuma nostāju attiecībā uz uzņēmuma darbības pārskatīšanu, revidēšanu.

Mēs esam rīkojušies normatīvo aktu... esošo aktu, teiksim, kontekstā, brīdinot uzņēmumu, ka uzņēmumam attiecīgi ir jāpārskata sava darbība.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Auguļa kungam arī ir iespēja uzdot jautājumu. Auguļa kungs vēlas uzdot jautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam! Jums ir viena minūte jautājuma uzdošanai.

U.Augulis (ZZS).

Jā.

„Latvenergo” šobrīd ir atslēdzis elektroenerģijas piegādi „Liepājas metalurgam”, un to pašu plāno veikt arī „Latvijas gāze”. Pašreiz ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process. Ko Finanšu ministrija ir ieplānojusi pašreiz veikt, lai aizstāvētu valsts intereses un saglabātu tos aktīvus?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ministra kungs, jums vārds divas minūtes atbildei.

A.Vilks. Finanšu ministrija vai valsts... no valsts puses ir bijis kopā ar konsultantiem izstrādāts, teiksim, tāds piedāvājums akcionāriem – attiecīgi reaģēt, lai nebūtu šādu pārrāvumu darbībā. Akcionāri, kā mēs redzam, līdz šim brīdim ir izvairījušies un nav snieguši atbildi. Līdz ar to ir iestājies tiesiskās aizsardzības process, kura laiks ir divi mēneši, lai situāciju varētu normalizēt – izstrādāt jaunu biznesa plānu, atrodot risinājumus –, lai uzņēmums varētu turpmāk strādāt.

Sēdes vadītāja. Paldies. Jums ir iespēja uzdot vēl papildu jautājumu.

U.Augulis. Vai atbilst patiesībai tas, ka valdības konsultants kā vienīgo glābšanas scenāriju saskata tiesiskās aizsardzības procesu, kuru ierosinājusi „Liepājas metalurga” vadība un apstiprinājis Kreditoru klubs?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vārds atbildei!

A.Vilks. Nu, šajā gadījumā es domāju, ka tiesiskās aizsardzības procesu rosināja paši akcionāri, savukārt valsts un Kreditoru kluba interesēs ir atrast veidu, kā uzņēmums varētu turpmāk darboties, nevis pārtrauktu darbību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Jums ir iespēja uzdot trešo jautājumu.

U.Augulis. Vai tas varētu nozīmēt, ka Latvijas valsts kļūs par „Liepājas metalurga” akcionāru līdzīgi kā „Parex” un „airBaltic” gadījumā, kas, Eiropas Komisijas ieskatā, tiks atzīts kā valsts atbalsts?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram atbildei.

A.Vilks. Tas ir valdības lēmums. Nevaru apgalvot un atbildēt, vai valdība to apstiprinās vai ne. Runājot par Eiropas Komisijas reakciju, tas varētu izsaukt jautājumus, bet līdzīga situācija Eiropā ir daudzu jomu dažādos uzņēmumos. Tas ir attiecīgi, kādā veidā šis jautājums tiek pārrunāts ar Eiropas Komisiju, bet, protams, Eiropas Komisija šeit redzētu valsts atbalstu. Un tas jautājums ir būtisks.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir uzskatāms par atbildētu... Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina, Zujeva un Mirska jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par finanšu konsultanta „Prudentia” pieaicināšanu saistībā ar a/s „Liepājas metalurgs””. Tātad arī šīs atbildes sniegšana ir novizēta finanšu ministram. Atbilde ir sniegta, bet tā iesniedzējus neapmierina. Finanšu ministrs ir ieradies uz papildu atbilžu sniegšanu.

Vai finanšu ministrs vēlas ko papildināt pie jau rakstiski sniegtā?

A.Vilks (finanšu ministrs).

Nē, man nekas nav sakāms klāt.

Sēdes vadītāja. Nu tad deputātam Elksniņam ir iespēja uzdot papildu jautājumus. Lūdzu, vārds deputātam Elksniņam!

A.Elksniņš (SC).

Uz kāda pamata Latvijas Republikas Ministru kabinets ir pieaicinājis finanšu konsultantu „Prudentia” ārpus jebkādām konkursa procedūrām? Un kāpēc pieaicinājis tieši šo finanšu konsultantu, nevis kādu citu?

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministram atbildei.

A.Vilks. Finanšu konsultantu „Prudentia” ir piesaistījis Kreditoru klubs. Valdība devusi Finanšu ministrijai iespēju slēgt līgumu ar „Prudentia”.

Sēdes vadītāja. Paldies. Jums ir iespēja uzdot vēl vienu papildu jautājumu.

A.Elksniņš. Vai Latvijas Republikas valdībai Finanšu ministrijas personā, Valsts kases personā, „Latvenergo” personā, „Citadeles” personā kā Kreditoru kluba locekļiem... tajā skaitā Ministru kabineta rīcībā, Ekonomikas ministrijas rīcībā, Finanšu ministrijas rīcībā nav tādu speciālistu – darbinieku, kuri varētu pildīt tās funkcijas un uzdevumus, kuri tika uzticēti „Prudentia”?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram atbildei.

A.Vilks. Es domāju, ka tas varētu būt liels... ka tās varētu būt lielas problēmas no valsts puses – tik ātri un savlaicīgi... respektīvi, rīkoties tieši šajā konsultāciju jomā, jo darba samaksas līmenis daudzās, teiksim, ministrijās vai iestādēs ir neadekvāti zems, lai varētu rast... sniegt tik profesionālus pakalpojumus. Es domāju, šeit ir liela problēma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Auguļa kungam ir iespēja uzdot papildu jautājumu. Lūdzu, vārds Auguļa kungam!

U.Augulis (ZZS).

Finanšu ministrijai faktiski ar saviem resursiem, cilvēku resursiem, neskatoties uz minētajiem atalgojumiem, bija jāveic visa šī uzraudzība. Tad man ir jautājums: cik šobrīd Latvijas latu ir samaksāts „Prudentia” par tā paveiktajiem darbiem uz doto brīdi?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram atbildei.

A.Vilks. Informācija ir klasificēta, un jums to sniegt... Man šeit nav vairs ko piebilst. Katrā ziņā no valsts puses šeit ir izmantoti valsts parāda vadības līdzekļi.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vai Auguļa kungs vēlas vēl uzdot jautājumu?

Vārds deputātam Augulim papildu jautājuma uzdošanai.

U.Augulis. Ir pilnīgi vienalga, no kādiem līdzekļiem... no kurienes tiek ņemti šie resursi. Mēs zinām, ka tādā gadījumā mēs tos nevaram izmaksāt atlīdzībai kaut kur Finanšu ministrijas uzraudzībā vai darbiniekiem, kas uzrauga visus šos procesus. Man ir jautājums: kas izvērtē „Prudentia” atlīdzības samērīgumu viņu padarītajiem darbiem un viņu veiktajām konsultācijām priekš valdības?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram atbildei.

A.Vilks. Par šīm summām, par apjomiem, par salīdzinājumu es nevarēšu atbildēt. Es domāju, ka te ir tirgus cenas. Es nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Man nav informācijas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ir iespēja uzdot vēl arī trešo papildu jautājumu.

Vārds deputātam Augulim trešā papildu jautājuma uzdošanai.

U.Augulis. Vai tādā gadījumā šobrīd valdībai vispār ir kaut kāda saprašana par „Prudentia” paveikto darbu pie resursiem, kurus mēs šodien, protams, neuzzinājām?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram atbildes sniegšanai.

A.Vilks. Es arī uz šo jautājumu nevarēšu konkrēti atbildēt. Cik es saprotu, tad tuvāko nedēļu laikā valdībā tiks izskatīts Ekonomikas ministrijas virzītais... attiecīgi arī „Prudentia” paveiktais darbs attiecībā uz situācijas stabilizēšanu „Liepājas metalurgā”. Tad varbūt būs konkrētākas aprises.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad jautājums uzskatāms par atbildētu.

Un pēdējais šīs jautājumu un atbilžu sēdes jautājums ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina, Zujeva un Mirska jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par SIA „Ernst&Young Baltic” veiktā audita un padziļinātās finanšu izpētes atzinumu”. Tātad arī šis jautājums atbildes sniegšanai ir pāradresēts finanšu ministram. Rakstiska atbilde, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, ir sniegta. Deputātiem ir bijusi iespēja ar to iepazīties, bet viņus atbilde neapmierina.

Vai finanšu ministrs vēlas sniegt kādu papildu informāciju pie rakstiski sagatavotās atbildes?

A.Vilks (finanšu ministrs).

Nē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputātam Elksniņam ir iespēja uzdot papildu jautājumu.

A.Elksniņš (SC).

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi Saeima realizē parlamentāro uzraudzību pār Ministru kabinetu. Šodien mums tapa zināms, ka faktiski parlaments ir ierobežots savā uzraudzībā attiecībā uz Ministru kabineta izlietotajiem līdzekļiem samaksai „Prudentia” pie apstākļiem, kad Saeima apstiprina gan šo valdību, gan arī apstiprina valsts budžetu. Kāpēc, neskatoties uz to, ka mums pašreiz nav pieejami materiāli attiecībā uz finanšu izlietojumu... kāpēc šajā jautājumā attiecībā uz „Ernst&Young” atzinumu jūs neizsniedzāt parlamenta locekļiem arī šo atzinumu? Un vai šajā situācijā jūs neredzat cēloņsakarību tam, ka varētu tikt dibināta pat izmeklēšanas komisija, kuras darba rezultātā mēs uzzināsim gan finanšu līdzekļus, cik Ministru kabinets ir samaksājis, neskatoties uz to statusu, gan arī pašu šo atzinumu?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram atbildes sniegšanai.

A.Vilks. Cik es saprotu, šis ziņojums deputātiem tomēr ir bijis pieejams attiecībā... saistībā ar deputātu, teiksim, iespējamību, parakstot šo piekrišanu... attiecīgi skatoties, iespējams, ka ne visa informācija ir bijusi pilnībā pieejama, bet deputāti pret parakstu acīmredzot ir varējuši pietiekami plaši iepazīties ar šo ierobežotas pieejamības dokumentu, kurš satur komercinformāciju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputāts Elksniņš vēlas uzdot vēl vienu jautājumu?

Vārds deputātam Elksniņam jautājuma uzdošanai.

A.Elksniņš. Jā, godājamais ministra kungs! Saeimas deputātiem netika izsniegts atzinums no „Ernst&Young”. Tika izsniegts priekšlikums no „Ernst&Young”, kurš ir atdresēts Ministru kabineta locekļiem attiecībā uz to, ka viņi nesaņems atbildi... nu, viņi nevērtēs... ka mums vajadzētu parakstīties, kā jūs teicāt. Bet Saeimas deputātiem tas izsniegts netika. Un jautājums ir tāds: mēs pašreiz komunicējam ar Ministru kabineta locekļiem, nevis ar privātu sabiedrību, ar kuru Ministru kabinets ir noslēdzis līgumu, un vai šajā situācijā jūs uzskatāt, ka parlamenta locekļiem ir jāatrodas trešās personas statusā tiesiskajā attiecībās starp Ministru kabinetu un kaut kādu revidentu biroju?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ministram atbildes sniegšanai.

A.Vilks. Nu, mūsu rīcībā... Finanšu ministrijas rīcībā tiešām nav informācijas, ka jums nav bijusi pilnībā pieejama informācija. Tā ka es nevaru komentēt, kāda veida informācija jums nav bijusi pieejama un kas tam ir bijis par iemeslu... un vai tas ir šis gadījums. Varbūt iepriekšējos gados līdzīga situācija ir bijusi... Šos jautājumus es nevaru komentēt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātam Augulim nav papildu jautājumu? Tātad jautājums uzskatāms par izskatītu. Paldies.

Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies.

A.Vilks. Paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013. gada 6. jūnijā

Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu „Par Savienības Muitas kodeksa projekta virzību ES institūcijās”  (Nr. 52/J11)
(Atbildes dok. Nr. 2241)
   
Papildjautājums - dep. U.Augulis
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. U.Augulis
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   

Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par a/s „Liepājas Metalurgs” saistību izpildi” (Nr. 55/J11)
(Atbildes dok. Nr. 2368A).
(Atbildes dok. Atbilde uz deputātu jautājumu: satur ierobežotas pieejamības informāciju).
(Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: ekonomikas ministram D.Pavļutam un finanšu ministram A.Vilkam)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. U.Augulis
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. U.Augulis
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. U.Augulis
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   

Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par finanšu konsultanta „Prudentia” pieaicināšanu saistībā ar a/s „Liepājas Metalurgs””  (Nr. 56/J11)
(Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: ekonomikas ministram D.Pavļutam un finanšu ministram A.Vilkam).
(Atbildes dok. Atbilde uz deputātu jautājumu: satur ierobežotas pieejamības informāciju).
(Atbildes dok. Nr. 2368A)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. U.Augulis
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. U.Augulis
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. U.Augulis
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   

Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par SIA „Ernst & Young Baltic” veiktā audita un padziļinātās finanšu izpētes atzinumu”  (Nr. 57/J11)
(Atbildes dok. Nr. 2368A).
(Atbildes dok. Atbilde uz deputātu jautājumu: satur ierobežotas pieejamības informāciju).
(Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: ekonomikas ministram D.Pavļutam un finanšu ministram A.Vilkam)
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
   
Papildjautājums - dep. A.Elksniņš
   
Atbilde - finanšu ministrs A.Vilks
Piektdien, 24.novembrī
14:30  Frakcijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētājas Ingunas Sudrabas tikšanās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V. E. Hayri Hayret Yalav