Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas desmitā sēde
2013.gada 30.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 30.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki pieteikumi par iespējamām izmaiņām tajā.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 30.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr.618/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 30.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 30.maija sēdes darba kārtībā un darba kārtības 30.jautājumu pārcelt pirms darba kārtības 22.jautājuma, bet darba kārtības 15.jautājumu pārcelt pirms darba kārtības 31.jautājuma, lai paketes galveno likumprojektu izskatītu pirmo un pēc tam - pārējo paketi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt deputāti Zaķis, Demiters, Upenieks, Cilinskis un Ašeradens lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 30.maija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””.

„Par” pieteicies runāt deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu! Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šodien man jums jālūdz 11.Saeimas darba praksē nedaudz neierasta lieta. Kā likumprojekta oponents es lūdzu jūs atbalstīt priekšlikumu par Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu iesniegtā likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” izslēgšanu no šodienas sēdes darba kārtības un jautājumu par tā nodošanu komisijām skatīt kādā no nākamajām Saeimas sēdēm.

Likumsakarīgi rodas jautājums: kādēļ es jūs aicinu uz šādu rīcību?

Pirmkārt. Aktīvas sarunas par pensiju indeksācijas modeli šobrīd jau notiek. Proti, Labklājības ministrija, respektējot Sociālo un darba lietu komisijas 8.maija sēdes, kurā piedalījās gan Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvji, gan Saeimas priekšsēdētāja, gan labklājības ministre, lēmumu, ir uzsākusi aktīvu dialogu ar Senioru konsultatīvo padomi par optimālāko pensiju indeksācijas modeli. Šis komisijas lēmums skan šādi: „Aicinām Labklājības ministriju sadarbībā ar Latvijas Pensionāru federāciju ne vēlāk kā līdz 2013.gada 1.augustam iesniegt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai priekšlikumu par pensiju indeksācijas atsākšanu, balstoties uz Latvijas Pensionāru federācijas izstrādātajiem un ar 106 tūkstošu iedzīvotāju parakstiem atbalstītajiem ierosinājumiem.”

Ministrija šobrīd ir izstrādājusi vairākus pensiju indeksācijas variantus un jau vakar tos prezentēja Senioru konsultatīvās padomes sēdē, kur ir sākusies konstruktīva diskusija gan par valsts budžeta iespējām un prioritātēm, gan par pensiju sistēmas nepilnībām un iespējamiem pensiju indeksācijas scenārijiem. Ir jāsaprot, ka šoreiz indeksācijas process ir gana komplicēts un ka ierastās formulas šeit būs grūti pielietojamas.

Jāņem arī vērā, ka pensiju indeksācija tiek atsākta pēc vairāku gadu pārtraukuma ārpus likumdošanā paredzētās shēmas. Situāciju no valsts puses komplicētāku padara tas, ka sociālais budžets joprojām ir ar deficītu un ka no Latvijas Pensionāru federācijas puses tiek pausta vēlme atrast modeli, kā indeksēt pensijas par visu neindeksēto periodu un vēlme indeksēt mazās pensijas ar lielāku dinamiku nekā pārējās. Labklājības ministrija cer, ka šīs sarunas varēs pabeigt pēc iespējas īsākā laikā, iespējams, pat nākamnedēļ, lai visas iesaistītās puses varētu pieņemt izsvērtu lēmumu, kā arī pienācīgi sagatavoties pašam indeksācijas procesam.

Otrkārt. Premjerministrs ir apstiprinājis, ka, neraugoties uz potenciāliem sarežģījumiem ar „Liepājas metalurga” maksātspēju, neliela budžeta pārpalikuma apstākļos mazo pensiju indeksācija ir valdības prioritāte, un tā notiks jau šogad.

Un treškārt. Lai cik arī tas izklausītos banāli, šī ir vēlēšanu nedēļa, un es domāju, ka šāda rīcība, pretēji komisijā lemtajam, virzīt Saeimā nodošanai komisijām utopisku pensiju indeksācijas modeli, kurš pat pie labākās gribas fiskāli nav realizējams, ir tikai un vienīgi ar vēlēšanu procesu motivēta rīcība, kas vērtējama kā bezatbildīga senioru un sarunās iesaistīto pušu tracināšana (īpaši no Sociālo un darba lietu komisijas vadītājas puses, kura pati formulējusi komisijai uzdevumu... komisijas uzdevumu ministrijai izstrādāt optimālāko risinājumu šajā komplicētajā lietā).

Tādēļ vēlreiz aicinu jūs, cienījamie kolēģi, atbalstīt likumprojekta izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības un ar vēsām galvām to skatīt kādā no nākamajām Saeimas sēdēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteikusies runāt deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Ar absolūti vēsu galvu priekšvēlēšanu nedēļā vēlos jums teikt vairākas lietas.

Mēs visi vakar masu medijos redzējām, ka pirmā tikšanās ar senioriem Labklājības ministrijā nebija izdevusies. Kāpēc? Tāpēc, ka pat atvadīties Labklājības ministrijas augsta līmeņa ierēdņi un politiķi neprata. To mēs skaidri un gaiši redzējām. Pensionāru pārstāvji piecēlās un vienkārši aizgāja.

Otrkārt. Jau 10.aprīlī Latvijas Pensionāru federācija vērsās pie Saeimas ar vēstuli, kuru papildināja 106 004 paraksti. Es domāju, ka šodien, izskatot šo jautājumu un nododot likumprojektu atbildīgajai komisijai, mēs padarām vienu labu darbu, jo likumprojekts Saeimā ceļu uzsāk ātrāk.

Es paredzu situāciju. Paies vēl nedēļa vai divas, un mēs saņemsim priekšlikumus (ne likumprojektu, ko, protams, izstrādā Sociālo un darba lietu komisija), pēc tam mēs atbilstoši Saeimas kārtības rullim uzrunāsim Labklājības ministriju un Finanšu ministriju, gaidīsim abu ministriju atzinumus un, ātrākais, kaut kad jūlijā varēsim sanākt šeit uz pirmo ārkārtas sēdi.

Kolēģi! Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir dots ļoti nopietns uzdevums - sagatavoties, lai Latvijā ar 1.janvāri visus pabalstus un visa veida valsts pensijas varētu izmaksāt eiro. Tas ir ļoti nopietns uzdevums, un, jo vēlāk mēs šo darbu Saeimā sāksim, jo sarežģītāks būs darbs cilvēkiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kuri jau tā strādā ar niecīgu atalgojumu pēdējo gadu laikā.

Nākošais. Kolēģi, varat droši ticēt, ka Labklājības ministrijas sagatavotie priekšlikumi ļoti nedaudz atšķirsies no tā likumprojekta, kāds ir jums šodien nodots izskatīšanai komisijās, jo nav nekādas citas iespējas (No zāles dep. J.Reira starpsaucieni.) - nav nekādas citas iespējas! -, kā iestrādāt likumā „Par valsts pensijām” atsevišķus pārejas noteikumus, kas saistīti ar 2003.gadu. Atšķirība tik tiešām var būt koeficientā vai procentos. Bet kurš gan no mums nezina, ka likumprojekti otrajā un trešajā lasījumā stipri tiek pārvērsti?! Man šķiet, ka Sociālo un darba lietu komisija, kuras priekšsēdētāja es esmu - un mans vietnieks Arvils Ašeradens ir vienlaikus Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs -, nopietni izskatīs šo jautājumu un šie koeficienti būs tādi, kādus būs iespējams saskaņot ar finanšu iespējām. (No zāles dep. J.Reirs: „Nekvalitatīvs likumprojekts!”)

Nākamais. Runāju ar Valsts kasi. Ja es saku: „uzkrājums sociālās apdrošināšanas iemaksās”, viņi saka: „atlikums”. Un prognozējamais atlikums - 200 miljoni; tāds ir arī pašreiz, un tāds ir prognozēts gada beigās, un par to runāja tikko, divas dienas atpakaļ, Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.

Bet jūsu uzmanībai trīs citāti (tas nu gan ir kā priekšvēlēšanu laikā): „Šoruden atsāksim mazo pensiju indeksāciju, bet ar nākamo gadu - visu pensiju indeksāciju.” (Valdis Dombrovskis); „Jau šogad indeksēsim visas pensijas.” (Valda Dombrovska komandas biedrs Pēteris Viņķelis); „Pensiju indeksāciju apdraud situācija „Liepājas metalurgā”.” (labklājības ministre Ilze Viņķele). Bet, ņemot vērā to, ka nākošajā gadā pozīcija ir apņēmusies (ja nepiekrāps sabiedrību un pensionārus) piemaksu par darba stāžu pārlikt uz valsts pamatbudžetu, tie ir plus vēl 135 miljoni, kā to apgalvoja arī ministrijas valsts sekretāre.

Lūdzu neatbalstīt likumprojekta izņemšanu no šodienas sēdes darba kārtības.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts runājis „par”, viens runājis „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 30.maija sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 40, atturas - nav. Darba kārtība grozīta, un likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Tāpat Prezidijs ir saņēmis deputātu Demitera, Upenieka, Zaķa, Zatlera un Eņģeļa iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 30.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 30.maija sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi Maksātnespējas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 38, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Kredītbiroju likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kredītu reģistra likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Poriņas, Dzintara, Dombravas, Krēsliņa un Cilinska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Ja neskaita taisnošanos ar sīkiem, formāliem ieganstiem un tādiem argumentiem kā „nav vēl pienācis īstais laiks”, „par to vēl ir nepietiekoši diskutēts, lai vispār formulētu mērķus un izdarītu konceptuālu izvēli”, tad pretestību šim likumprojektam pamato divos dažādos veidos. Vieni teic, ka mērķis esot labs, bet tas esot jādara neuzkrītošāk, viltīgāk, neizsaucot pretreakciju. Otri ir tādi, kas principā ir pret vienotu izglītības sistēmu valsts valodā.

Vispirms par pirmajiem. Pirmkārt, man šķiet, ka vismaz tik būtiskos un tautas nākotnei izšķirošos jautājumos gluži vienkārši ir jābūt godīgiem. Nekad nebūs tā, ka visa sabiedrība domās vienādi. Īpaši jutīgajos nacionālajos jautājumos. Taču tas minimums, kas būtu nepieciešams, ir nemānīt cilvēkus un runāt atklātu valodu. Vēl šodien dzirdam, ka Atmodas laikos kāds kādam esot solījis automātiski pilsonību visiem. Ej nu atrodi, kurš un ar kādām pilnvarām kaut ko tik absurdu būtu solījis, bet pieminēts tas tiek vēl šodien.

Vienmēr labāk ir runāt atklātu valodu. Īstermiņā tas var saniknot, tas var izsaukt neapmierinātību, bet ilgtermiņā cilvēks spēj daudz labāk pieņemt, ka ne viss notiek pēc viņa gribas, bet ne krāpšanu un ne to, ka viņu muļķo.

Un, pat ja tomēr izvēlētos slepenas latviskošanas taktiku, būtu jābūt pilnai pārliecībai, ka gan valdošā vara, gan Izglītības un zinātnes ministrijas vadība un ierēdniecība vēl 10 un vairāk gadus uz priekšu būs pārliecinātas šīs taktikas piekritējas un entuziastes. Es tiešām neredzu pamatu šādam optimismam.

Savukārt, ja runājam par otro grupu - tiem, kas uzskata, ka izglītība divās valodās ir saglabājama norma -, manuprāt, viņi faktiski legalizē divvalodību. Kāda ir izglītības sistēma, tāda ir arī sabiedrība un valsts. Ir ļoti loģiski, ja referendumā balso par divām valsts valodām un vienlaikus iestājas arī par bilingvālo izglītību. Turpretī diezgan šizofrēniski, man šķiet, ir tas, ka ar vienu roku balso pret divvalodību, bet ar otru roku stiprina to pašos pamatos - izglītības sistēmā.

Jūs teiksiet, ka 2014.gads... ka tādu un tādu apsvērumu dēļ tas ir par agru. Tad ieviesīsim latviešu valodu bērnudārzos no 2015.gada! Par detaļām, kā to izdarīt, var diskutēt, bet to nevar darīt bezgalīgi. Un pats galvenais - ir jādod skaidrs signāls izglītības iestādēm, pedagogiem un visai sabiedrībai: Latvijas valsts virzās uz mērķi: valsts skolas - valsts valodā. Un lai kāds mēģina pārliecināt, ka tā nav Latvijas pilsoņu vairākuma griba! Ar ko tie Latvijas bērni, kuri dzimuši Rietumu trimdā, atšķiras no tiem, kas dzimst Latvijā? Kāpēc vieni var skoloties tās valsts valodā, kurā viņi dzīvo, vienlaikus saglabājot savas saknes, bet citi to nevar? Vai tiešām tā ir nespēja vai varbūt daļas vecāku šovinisms un iekarotāju domāšana?

Ja jau mēs pieņemam, ka Latvijā konkurences valoda būs latviešu valoda, tad kāpēc daļu bērnu atstājam nevienlīdzīgā stāvoklī? Vai varbūt kāds pragmatiski vai intuitīvi latviešu valodai ir paredzējis citu lomu? Es ceru, ka Saeimas vairākums tomēr ne.

Es aicinu balsot par latvisku Latviju un par grozījumiem Izglītības likumā. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteikusies runāt deputāte Inga Vanaga.

I.Vanaga (RP).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei!

Manā runā būs divas sadaļas: vispirms emocionālā un tad - vairāk praktiskā.

Es gribu jūs visus kopā aicināt beidzot pārtraukt šo ieviesto tradīciju, ka mēs virkni jautājumu, kas mums daudziem ir ļoti aktuāli, sākam risināt ar pašiem mazākajiem un ar tiem, kas ir vismazāk aizsargātie. Runājam par reliģiju - sāksim ar bērnudārzu! Runājam par dzimumu līdztiesību - sāksim ar bērniem! Runājam par valodām... mazākumtautību valodām - sāksim ar bērniem! Bet varbūt vispirms mēģināsim tikt galā ar tiem, kas šos bērnus audzina, - ar vecākiem, vecvecākiem un pārējo sabiedrību, kas ir pieaugušāki? Šī ir visvieglākā un visietekmējamākā mērķgrupa. Tāpēc lūgums varbūt būtu priekšlikumā skart arī vēlākus izglītības posmus, nevis bērnu, kas maziņš ienāk bērnudārzā. Un es aicinu visus tos, kam ir bērni un mazbērni, atcerēties, kādi bija pirmie soļi šim bērnam pirmsskolas izglītības iestādē, īpaši tādam, kas vēl lāgā nemāk savu dzimto valodu. Kāpēc mēs viņu šādā veidā... Es to traktētu kā zināmu soda saņemšanu par to, ka viņam ģimenē nav iemācīts tas, ko mēs visi kopā gribētu.

Un vēl es gribu teikt: kāpēc mēs šodien nerunājam par to... Pēc Labklājības ministrijas informācijas jeb datiem, mums ir 45 procenti bērnu, kas dzīvo nabadzībā, un katrs desmitais bērns ir ar nepietiekamu svaru. Arī tam ir sekas! Bet valoda mums šodien prevalē pāri visam, un Reformu partija viennozīmīgi iestājas par latviešu valodas stiprināšanu sabiedrībā, taču nevajag to pasniegt tādā mērcē, kādā tas šodien tiek pasniegts.

Un tad es arī aicinu... šoreiz gan teikšu: neņemiet ļaunā, kolēģi no Nacionālās apvienības, bet ir ļoti liels lūgums jums iepazīties ar Ministru kabineta rīkojumu, kurš ir spēkā no 2011.gada, kurā ir paredzēti ļoti apjomīgi grozījumi un kurā ir iekļauta vesela virkne aktivitāšu, kas būs Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē, - tātad šie grozījumi Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam. Un šeit tas apstiprina, ka mēs iestājamies par latviešu valodas stiprināšanu arī mazākumtautību izglītības iestādēs.

Un tagad par šo praktisko daļu īsumā - par to, kas ir padarīts. Tātad mēs paši nolēmām Latviešu valodas aģentūrai 2012.gada budžetā piešķirt 118 tūkstošus, un ir ļoti daudz padarītā, kas apliecina, ka mēs ejam uz to, lai latviešu valodu stiprinātu.

Pirmais. Ir veikts pētījums lingvistiskās situācijas un sagatavotības jautājumu apzināšanai, lai īstenotu šo bilingvālo izglītību. Tas ir pabeigts. Tūdaļ pavisam svaiga 2013.gadā būs pieejama mājaslapa www.valoda.lv. Ir izstrādātas un Izglītības un zinātnes ministrijā apstiprinātas trīs jaunas pedagogu profesionālās pilnveides programmas pirmsskolas izglītības iestāžu skolotājiem. Ir arī izstrādāti un īstenoti pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu konsultantu un tālākizglītotāju kursi. Ir sagatavots zinātniski metodiska rakstu krājuma „Valodu mācība pirmsskolā un sākumskolā” saturs.

Ir izveidots pirmsskolas bilingvālo izglītības programmu izstrādes teorētiskais pamatojums un programmu paraugi. Ir sagatavotas un novadītas 14 konsultācijas pirmsskolas pedagoģiskajiem darbiniekiem, noorganizēti astoņi semināri pirmsskolas... sākumskolas pedagogiem.

Ir izstrādāts un izdots mācību līdzeklis latviešu valodas apguvei, kur ir ietvertas šīs bērniem piemērotās metodes un kur īpaši ņemtas vērā bērnu vecuma grupas, lai viņiem ir vieglāk mācīties šo valodu.

Ir notikušas valodas skolas 24 nodarbības maziem bērniem, un ir izveidota televīzijas spēle „Ar smaidu”, kas ir demonstrēta arī TV5.

Ir izveidota informatīvi izglītojoša sadaļa Latviešu valodas aģentūras mājaslapā vecākiem, lai viņi kopā ar bērniem varētu mācīties šo valodu. Ir notikuši vairāki semināri vecāku klubiem „Mācīsimies kopā!” visos Latvijas reģionos. Tātad ir notikuši gan vecāku, gan arī bērnu dažādi valodas apguves kursi, tajā skaitā arī ar pašvaldību atbalstu.

Tad vēl 2013.gadā ir paredzēta portāla „Māci un mācies latviešu valodu!” izveide, kurā tiks iekļauti visi šie iepriekš minētie mācību materiāli, un tam ir atvēlēts arī pietiekams finansējums.

Tad vēl ir organizēti kursi latviešu valodas apguves popularizēšanai mazākumtautību vecākiem. Ir veikts arī darbs... pilnveidots darbs ar pirmsskolas pedagogiem, lai uzlabotu viņu latviešu valodas apguvi, kā arī iecerēta virkne aktivitāšu 2013.gadā - gan šie kursi skolotājiem, gan tālākizglītības programmas, gan jauni mācību līdzekļi, gan metodiskie semināri, gan konsultācijas pedagogiem un vecākiem.

Bet pats būtiskākais ir tas, ka gads tiešām ir par īsu, jo mums ir...

Sēdes vadītāja. Vanagas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!

I.Vanaga. Jā. Pēdējais teikums! Mums visiem kopā pakāpeniski, pozitīvi bērnam draudzīgā un piemērotā vidē ar atbilstošām metodēm un pietiekami kvalificētiem pedagogiem, kas nodrošināti ar mācību līdzekļiem, jārada tādi apstākļi, lai bērni pēc iespējas labāk un sekmīgāk apgūtu latviešu valodu.

Paldies par uzmanību! (RP aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Poriņas, Dzintara, Dombrovska, Krēsliņa un Cilinska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” nodotu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 43, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Liepiņa, Demitera, Valaiņa, Lībiņas-Egneres un Kazākas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir iebildumi!”; „Balsot!”) Deputātiem ir iebildumi.

„Par” pieteicies runāt deputāts Valdis Liepiņš. Lūdzu!

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pārāk ilgi jūs neaizkavēšu, tikai pieminēšu dažus tādus diezgan būtiskus apsvērumus, kāpēc šis likumprojekts būtu jānodod komisijām vai komisijai.

Es gribu atgādināt, ka pagājušā gada 21.jūnijā pirmajā lasījumā mēs atbalstījām grozījumus Vēlētāju reģistra likumā. Tas jau ir fakts, ka mēs esam iekļāvuši Saeimas vēlēšanu... vēlēšanās Vēlētāju reģistra kārtību, un tas nozīmē, ka mums jāsper ir arī nākamie soļi, lai varētu saskaņot Saeimas vēlēšanu likumu ar Vēlētāju reģistra likumā izdarīto maiņu.

Ir vairāki vispārīgi apsvērumi, kādēļ ir vēlams ieviest Vēlētāju reģistra kārtību arī Saeimas vēlēšanās. Tie ir sīki aprakstīti anotācijā, un es tiem patlaban nepieskaršos.

Bet ir trīs pavisam praktiski apsvērumi. Un pirmais - kā šī pāreja ietekmēs vēlētāju aktivitāti. Atbilde ir samērā īsa. Nav datu, kas liecina par aktivitātes samazināšanos, bet ir dati, kas ietverti anotācijā un kas liecina, ka, visticamāk, šī maiņa aktivitāti neietekmēs.

Otrais praktiskais apsvērums ir tas, ka 11.Saeimas vēlēšanās... pirms... kopš 11.Saeimas vēlēšanām ir ieviestas personas apliecības, tā sauktās e-ID kartes, uz kurām nevarēs atzīmēt balsošanas faktu kā līdz šim pasēs.

Trešais ir tas, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes aplēses rāda, ka 12.Saeimas vēlēšanās aptuveni 76 tūkstoši vēlētāju atradīsies ārzemēs. Ar pašreizējo kārtību viņiem piespiedu kārtā ir jābalso par Rīgas sarakstiem. Un tas, cienījamie kolēģi, vienkārši nav godīgi. Viņiem ir jādod iespēja izvēlēties balsot tajā vēlēšanu apgabalā, ar kuru viņiem ir visciešākās saites.

Šīs ir tādas trīs ļoti praktiskas lietas, par kurām būtu jādomā un jālemj komisijās un tad vēlāk arī Saeimā. Vienkārši tās kaut kā nobīdīt malā šinī brīdī nebūtu gudri, jo mums arī nāk vēlēšanas nākamajā gadā un maiņas ir jāpieņem vismaz gadu pirms vēlēšanām. Tā ir laba demokrātiskā prakse.

Taču es gribu pieminēt arī to, ka likumprojekts paredz vēl dažādus citus uzlabojumus Saeimas vēlēšanu procedūrā, kuri arī būtu jāapsver. Pirmais - patlaban ir paredzēta iepriekšēja balsošana trīs dienas pirms vēlēšanām, bet periods varētu būt arī garāks. Otrais - ir paredzētas arī citas iespējas depozītbalsošanai vai, kā mēs to tagad saucam, balss nodošanai glabāšanā līdz vēlēšanu dienai. Un trešais - ir atvieglota balsošana pa pastu, kas tagadējos apstākļos ir gandrīz neiespējama, jo pase jāsūta šurp un turp, turp un atpakaļ, un cilvēks bieži vien paliek bez pases tieši tad, kad viņam tā varētu būt vajadzīga.

Tā ka es aicinu jūs atbalstīt šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās, lai mēs varētu šos jautājumus nopietni izvērtēt un pēc tam balsot, nevis aizliegt kaut kādas debates un kaut kādu tālāku virzību šajā jautājumā.

Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteikusies runāt deputāte Rasma Kārkliņa.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Mēs jau esam piedzīvojuši to, ka mūsu Saeimas sēdēs bieži nonāk likumprojekti, kuros ir laba doma un daudz labu ierosinājumu, bet kuri nav pilnībā izstrādāti praktiskā ziņā, lai tos varētu ieviest. Proti, doma par Vēlētāju reģistru reāli ir risināma tikai tad, kad mums būs iespējams katrā vēlēšanu iecirknī ieviest elektronisku vēlētāju reģistru, jo tas nozīmētu, ka vēlētāji varētu brīvi iet uz dažādiem iecirkņiem, viņi nebūtu „piesieti” pie viena iecirkņa, kā tas šobrīd ir pašvaldību vēlēšanās un ko mēs visi redzam. „Piesiešana” pie iecirkņa ir problemātiska ne tikai praktiski, bet arī tāpēc, ka tā balstās uz deklarēto dzīvesvietu, piemēram, 24 procenti vēlētāju nav deklarējušies Rīgā, bet ir deklarējušies kaut kur citur. Kāpēc? Tāpēc, ka ar deklarētajām dzīvesvietām ir saistīti arī ienākumu nodokļi pašvaldībām. Tā ka tas ir viens komplekss jautājums.

Otrais, ko es gribu pateikt. Pašreizējais priekšlikums nepasaka, kas notiktu referendumos. Kā mēs zinām, mums līdzīga balsošanas sistēma ir Saeimas vēlēšanās un referendumos. Ja mēs ieviestu šo kārtību, ka vēlētājs jeb balsotājs principā būtu „piesiets” pie sava iecirkņa, tad arī referendumos būtu tāda kārtība. Es domāju, ka tas ļoti mazinātu vēlētāju līdzdalību. Bet to visu varētu atrisināt ar elektroniska vēlētāju reģistra ieviešanu, pie kura mums ir jāstrādā. Un tas, kā varētu cerēt, būtu arī pirmais solis ceļā uz e-vēlēšanām, kā daudzi cilvēki ir vēlējušies.

Te tika minēts arī par administratīvo slogu, bet to es pašlaik ignorēšu. Es vēl gribu norādīt, ka mēs vēlamies veicināt pilsoņu līdzdalību, un šādi administratīvi ierobežojumi, kādi mums pašlaik būtu neizbēgami ar šo likumprojektu, mazinātu līdzdalību. Un tas nav mūsu pilsoņu labā.

Vēl es gribu atbildēt par dažām Liepiņa kunga minētajām pašreizējām problēmām, kuras, manuprāt, varētu risināt citādā veidā, proti, depozītbalsu nodošana iepriekšējā balsošanā ir iespējama arī ar citām tehniskām darbībām.

Tas pats attiecas arī uz to problēmu, ka mums šobrīd zināmam skaitam pilsoņu vairs nav pases, bet ir tikai elektroniskā identifikācijas karte. Arī šo jautājumu darba grupa jau ir sākusi risināt. Tā ka, manuprāt, daudzas lietas, kas mums jārisina, var risināt, bet ne ar pašreizējiem priekšlikumiem. Tāpēc es un laikam arī daži citi deputāti balsos „pret” šo priekšlaicīgo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Liepiņa, Demitera, Valaiņa, Lībiņas-Egneres un Kazākas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodotu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 39, atturas - 3. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Demitera, Upenieka, Zaķa, Zatlera un Eņģeļa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Maksātnespējas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dmitrija Rodionova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 23.maijā. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Tāpat Prezidijs ir saņēmis deputāta Alekseja Loskutova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 30.maijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Igors Meļņikovs.

I.Meļņikovs (SC).

Labdien, godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Priekšlikumi minētā likumprojekta trešajam lasījumam nav iesniegti.

Līdz ar to lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Meļņikovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.271/Lp11, kurā ir iekļauts likumprojekts Nr.334/Lp11.

1. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 2. - labklājības ministres priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 4. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 5. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 6. - labklājības ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. Arī 7. un 8. - labklājības ministres priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 9. - labklājības ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 10. - labklājības ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 11. - labklājības ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 12. un 13. - labklājības ministres priekšlikumi. Ir noraidīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis. 14. - labklājības ministres priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 16. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 17. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 18. - labklājības ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 19. - labklājības ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 20. - labklājības ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 21. - labklājības ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 22. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. Arī 23. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. Atbalstīts ir arī 24. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu! Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu arī kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Sodu reģistra likums”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Inga Bite.

I.Bite (RP).

Labrīt, kolēģi! Tātad ierosinu izskatīt pirmajā lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Sodu reģistra likums”.

Informēju, ka šobrīd jau ir spēkā šāds likums - Sodu reģistra likums. Taču, ņemot vērā to, ka ir nepieciešams izdarīt grozījumus vairāk nekā pusē no šī likuma normām, Ministru kabinets ir nolēmis, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiek izdots jauns likums.

Salīdzinot ar spēkā esošo likumu, šajā likumā tiek paredzētas detalizētākas normas attiecībā uz Sodu reģistrā iekļaujamo informāciju. Tas atbilst arī Eiropas Savienības pamatlēmumam 2009/315/TI. Attiecīgi Sodu reģistrā tiks iekļautas...

Sēdes vadītāja. Urbanoviča kungs un Elksniņa kungs!

I.Bite. ...arī ziņas, kas ir saistītas ar citās valstīs notiesātām personām.

Sēdes vadītāja. Paldies!

I.Bite. Kolēģi! Ņemot vērā visu šo informāciju, lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Sodu reģistra likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Bite. 13.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.jūnijs. Paldies.

I.Bite. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”.

Šie grozījumi komisijā tika karsti diskutēti vairākās sēdēs. Saeimas sēdē uz balsošanu iesniegti septiņi grozījumi. Lai jums būtu saprotamāk, es īsi atgādināšu, ka šī likumprojekta būtība ir izveidot elektroenerģijas neto uzskaites sistēmu mājsaimniecībām, kuras ne tikai patērē, bet arī ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem. Un šo grozījumu būtība ir tāda, ka laika periodos, kad jūs esat saražojuši vairāk, nekā esat patērējuši elektroenerģiju, jūs šo vairāk saražotās elektroenerģijas daļu varat izmantot nākošajā patēriņa periodā.

Trīs principiālas lietas, par kurām tika diskutēts komisijā. Pirmā diskusija bija par to, vai vajadzētu dalīt lietotājus, uz kuriem attiecinātu šos likumprojekta grozījumus, pēc juridiskā statusa - tātad fiziskajās un juridiskajās personās.

Otrā - kādām vajadzētu būt šīm ražošanas jaudām, precīzāk sakot, pieslēgumam, kuram atļautu piemērot šos grozījumus.

Un trešā - vai vajadzētu paredzēt arī iespēju, ka šo ieskaiti varētu veikt ne tikai ar elektroenerģiju, bet arī kompensēt naudā.

1.priekšlikums saņemts no deputāta Līdakas un saistīts ar to, uz ko tad attiecināt... uz kādiem lietotājiem attiecināt šos likumprojekta grozījumus. Komisijā tika karsti diskutēts, viedokļi dalījās, un galu galā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tātad mana priekšlikuma būtība, kā jau minēja Zariņa kungs, ir noteikt elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas lietotāja kā tāda definīciju - tātad iekļaujot šajā sistēmā ne tikai mājsaimniecības, kā tas sākotnēji tika paredzēts šajā likumā, bet papildināt šo elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas lietotāju klāstu arī ar zemnieku un zvejnieku saimniecībām. Tātad vairākumā gadījumu reālā situācija ir tāda, ka kādreizējās lielās zemnieku saimniecības jau sen ir kļuvušas, visticamāk, par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, un šobrīd par zemnieku vai zvejnieku saimniecībām patiesībā ir dēvējamas tikai sīkražotāju saimniecības, kurās jau šobrīd šis elektroenerģijas pieslēgums ir vienots gan mājsaimniecībai, gan zemnieku saimniecībai. Un būtībā brīžiem šī elektroenerģija tiek izmantota varbūt pat līdzvērtīgi gan mājsaimniecības patēriņā, gan mājražošanā, sīkražošanā, un līdz ar to daļā gadījumu, es pieļauju, arī šis zemnieku saimniecības un mājsaimniecības īpašnieks... patiesībā viņam šī nodarbe zemnieku saimniecībā nemaz nav pamatnodarbošanās. Raugiet, šeit tomēr zemnieku saimniecībām ir diezgan būtiski iegūt arī kādas pierādāmas ražošanas izmaksas.

Varētu jau teikt, ka Ekonomikas ministrija to ierosināja, un kādas tad tur ir problēmas? Ja grib ražot šo elektroenerģiju šinī neto norēķinu sistēmā, lai tad pārreģistrē šo pieslēgumu uz mājsaimniecību kā privātpersona, nevis patur šo zemnieku saimniecības pieslēgumu.

Pirmām kārtām tad rodas jautājums: kāpēc nodarboties ar kaut kādu viltu? Kāpēc vispār būtībā cilvēkiem vajag apgrūtināt dzīvi? Kāpēc apgrūtināt viņu sirdsapziņu? Es pieļauju, ka, parunājot arī ar Dūklava kungu, nav jau paredzams, ka šīs zemnieku saimniecības, kuras spēs sagrabināt šos līdzekļus varbūt vēja ģeneratoriņa iegādei... ka tādu tur būs daudzi tūkstoši. Var pieņemt, ka sākotnēji varbūt piecu vai septiņu gadu laikā tādu būs daži simti. Un tas nu nekādi nespēs destabilizēt mūsu elektroapgādes sistēmu.

Man bija diezgan neizprotamas arī Ekonomikas ministrijas bažas, ka nu pēkšņi tagad pie katras mājas, pie katras mājsaimniecības stāvēs kāds 10 vai 15 tūkstošu latu vērts ģenerators un ka visi tagad Latvijā to vien darīs kā ražos enerģiju un mēģinās kaut kādā veidā gremdēt mūsu cienījamo, mīļo, nabadzīgo „Latvenergo”. Līdz ar to es domāju, ka vajadzētu tomēr ļaut zemnieku saimniecībām, kuras patiesībā brīžiem ir šī lauku vides sirds un dvēsele, pirmām kārtām dot šo iespēju - iegūt kaut kādas pierādāmas ražošanas izmaksas savā... nu, mājražošanas jeb sīkražošanas procesā. Un otrs - protams, arī ļaut izmantot zemnieku saimniecību līdzekļus šo elektroenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšanai. Nenotiks nekas ļauns ar mūsu „Latvenergo”, nebankrotēs tas! Un galu galā arī tagad daudz piesauktā šī obligātā iepirkuma komponente, ar kuru patiesībā šim priekšlikumam nav nekāda sakara, tur netiks... nepieaugs tik ļoti, lai mēs kaut kādā veidā atkal to justu.

Tā ka lūdzu tomēr atbalstīt Latvijas enerģiskos zemniekus. Nedomāju, ka viņu būs pārmēru daudz. Lūdzu atbalstīt tātad viņu iespējamo iniciatīvu un viņu... nu, iespējams, arī vieglāku dzīvi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Jā, paldies.

Es arī vēlos paust savu viedokli šinī jautājumā.

Es arī uzskatu, ka šis priekšlikums būtu atbalstāms, jo, raugiet, kolēģi, tās spekulācijas, kas tika izteiktas, ka tagad to varētu plaši izmantot zemnieki, sevišķi tie, kuri ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem savās lielajās ražotnēs... tās šeit nav spēkā, tās nav patiesas, jo saglabājas ierobežojums neatkarīgi no juridiskā statusa... saglabājas šis pieslēguma jaudas ierobežojums, kas dod iespēju pieslēgt tikai ļoti mazus mikroģenerācijas avotus (tas ir, šie 16 ampēri) neatkarīgi no tā, kāds ir juridiskais statuss. Un, ziniet, elektroniem principā ir vienalga, vai tā ir juridiskā vai fiziskā persona. No tā fizikālie likumi un arī patēriņa plūsmas nemainās.

Un, arī strādājot regulatorā, šos desmit gadus mēs ļoti principiāli esam bijuši pret to, ka lietotāji tiek dalīti pēc kaut kādām citām pazīmēm, kuras nekādā veidā neietekmē tālāk tīkla fizikālās īpašības, patēriņa vai enerģijas plūsmas.

Tāpēc mans aicinājums ir šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labdien, dāmas un kungi! Nāku šai tribīnē, lai par lēmumu, kuru pieņēma komisija, nebūtu izskanējis tikai viens viedoklis.

Raugi, komisija šo priekšlikumu noraidīja - noraidīja garu un tiešām pēc būtības lietišķu diskusiju rezultātā. Un tie, kas aicināja neatbalstīt, argumentēja sekojoši: ja Latvijā kopumā ir apmēram 85 tūkstoši zemnieku saimniecību, tad apmēram 65 tūkstoši no tām ir mazās zemnieku saimniecības. Tas faktiski nozīmē to, ka, ja šīs jaunās sistēmas subjekti būs vienkārši fiziskās personas, tad īstenībā četrām piektdaļām zemnieku tas jau tik un tā kā fiziskām personām ir iespējams.

Tālāk. Ja likumā ir diezgan skaidri noteikts, ka tas ir domāts pašpatēriņam, tad... tādā gadījumā, ieviešot sistēmu, ka tur ir arī zemnieku saimniecības, bet šo elektrību var lietot tikai pašpatēriņam... tādā gadījumā to, ko viņi izlietos, nu, tā vienkārši izsakoties, kūts apgaismošanai vai apsildīšanai... tad būs jābūt atsevišķiem skaitītājiem, būs jārada atsevišķa sistēma un tā tālāk, un tā tālāk.

Respektīvi, sistēmu, kuru mēs tagad radām no nulles un kura vēl pat nav sākusi darboties, jau saknē tiek piedāvāts uztaisīt atkal, tēlaini izsakoties, par Ķīnas ābeci, par tik sarežģītu sistēmu, ka tur viena daļa strādā tā, bet otra daļa strādā šitā. Godīgi sakot, tas ir nepareizi! Pareizi ir rīkoties sekojoši: ieviesīsim šo sistēmu sākumā fiziskajām personām, sākumā ar nelielām jaudām, lai tiešām tīklā nav kaut kādu nekompensējamu svārstību, un tad, laikam ejot, attīstīsim to tajā virzienā, kurā uzskatām par pareizu! Un tieši šī iemesla dēļ komisija sliecas to bāzi, to cilvēku bāzi, uz kā šo sistēmu attīstīt, - respektīvi, ir runa tikai par fiziskajām personām - nepaplašināt ar zemnieku saimniecībām.

Tāpēc es aicinu turēties pie komisijas viedokļa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Zaķa kungs! Es vēlreiz atkārtošu: man ir dziļa pārliecība, ka šos vēja ģeneratorus, kuru uzstādīšanas izmaksas patiesībā ir ļoti lielas... un šie ģeneratori var reāli pie tās uzstādītās pieļaujamās jaudas, kas ir šie 16 ampēri... pie šādas jaudas šīs izmaksas var atmaksāties tikai... nu, varbūt 15 gados. Es domāju, tās bažas, ka tagad laukos zemniekiem ir kādi 15-20 tūkstoši, ko tagad privāti, teiksim, ieguldīt šinī jaudas uzstādīšanā... Aizbrauciet uz laukiem, tur tās naudas nav! Un šādam mērķim neviens kaut kādus dižos kredītus neņems. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tāpat, kā šobrīd ir ar visiem siltumsūkņiem, saules kolektoriem... ka tas ir izņēmums, nevis norma. Pat pie valsts... pat pie samērā lielas valsts līdzdalības, teiksim, šo izmaksu segšanā, šobrīd nav tā, ka, braucot pa ceļu, tu redzēsi, ka uz tās mājas... ka uz katras otrās vai trešās mājas ir šie saules kolektori... ka cilvēki apkurina savu māju praktiski visur ar šiem siltumsūkņiem, kuru uzstādīšanai, starp citu, bija iegūstams tomēr valsts līdzfinansējums. Šie būs izņēmumi, nevis norma!

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Paldies. Es gribu pateikt repliku par Zaķa kunga teikto. Redziet, Zaķa kungs, tieši tā, kā jūs stāstījāt, šī jezga arī sāksies, ja šo priekšlikumu neatbalstīs. Tad vajadzēs juridiskajai personai veidot fiziskās personas pieslēgumu un savā starpā sākt to visu nodalīt. Un tieši tāpēc, lai šī jezga nesāktos, arī ir šis priekšlikums, ka nevajag to dalīt pēc juridiskā statusa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Kolēģi, mēs komisijā neatbalstījām šo priekšlikumu šādu iemeslu pēc. Pirmām kārtām šī likumprojekta sākotnējais mērķis runā par mājsaimniecībām un par pašpatēriņu. Zemnieku saimniecības ir un būs pamats lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai un citiem lauksaimniecības ražošanas veidiem. Un šinī gadījumā mēs dodam ļoti nepareizu signālu, jo mēs šā likuma sākotnējo mērķi mēģinām attiecināt uz ražošanu. Tas ir sākums OIK palielināšanai... Ja jūs to vēlaties, tad mēs šo ceļu diemžēl neiesim. Un šis ir tas pamatiemesls, kāpēc mēs šajā posmā šo ražošanas iespēju šinī likumprojektā neskatām. Tad tas jautājums, kādā veidā mēs varam atbalstīt zemnieku saimniecības... ražošanu, ir pavisam cita instrumenta jautājums.

Bet šo priekšlikumu ir lūgums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim, otro reizi.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Šobrīd zālē ir deputāts Romāns Naudiņš, kas ir ārkārtīgi aktīvs mikrouzņēmumu aizstāvis. Es esmu pilnīgi pārliecināts: ja mēs atbalstīsim vienu mērķgrupu - zemniekus, uz kuriem attiecas šādi noteikumi, tad uz trešo lasījumu mēs no Naudiņa kunga saņemsim priekšlikumu to pašu attiecināt arī uz mikrouzņēmumiem. Un droši vien atradīsies vēl kāds, kurš ir tuvs cilvēkiem, kas strādā ar patentiem vai ko tamlīdzīgu.

Ja mēs sākam vērt vaļā mērķauditorijas, uz kurām to attiecināt, tad es jums saku, ka tas beigsies nevis ar normālu, pārskatāmu un labi kontrolējamu sistēmu, bet gan ar Ķīnas ābeci. Tur skaidrības nebūs nekad un nevienam, tāpēc es tomēr aicinu turēties pie principa, ka šī sistēma attiecas tikai un vienīgi uz fiziskajām personām un sākotnēji uz nelielām jaudām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Zariņa kungs vēlas ko piebilst?

I.Zariņš. Jūs guvāt īsu ieskatu, kā mums gāja komisijas sēdē. Komisijas vārdā es varu pateikt, ka tiešām diskusijas bija karstas, argumentācija „par” vai „pret” tika izteikta no abām pusēm (pretargumentācija - vairāk), un galvenie argumenti bija tādi, ka tas varētu kaut ko sadārdzināt, tomēr konkrētus ciparus neviens nevarēja iedot. Sistēmas operators, kad viņam tika uzdots jautājums: „Vai tiešām tas varētu radīt problēmas?”, atbildēja, ka viņiem īpašas problēmas tas neradītu, jo ir šis pieslēguma jaudu ierobežojums, kas nedod visām... kaut kādām lielām zemnieku saimniecībām iespēju pieslēgties un izmantot to visu. Tas arī viss!

Aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 35, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Zariņš. 2. - deputāta Līdakas priekšlikums, kas saistīts ar to, ka varētu palielināt iespējamo pieslēgumu jaudu, tātad ražotāju jaudu, kuri varētu izmantot šo iespēju. Arī tas tika karsti diskutēts un komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 72, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Zariņš. 3. - deputāta Vējoņa priekšlikums, kas ir analoģisks iepriekšējam priekšlikumam. Komisijā netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 70, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Zariņš. 4. - deputāta Līdakas priekšlikums, kas piedāvā mainīt esošo tarifu noteikšanas kārtību. Komisijā netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 69, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Zariņš. 5. - deputāta Līdakas priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 74, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Zariņš. 6. - deputāta Līdakas priekšlikums, kas paredz, ka pašvaldības varētu pirkt elektroenerģiju biržā. Netika atbalstīts, jo pašvaldībām jau tāpat ir tāda iespēja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Zariņš. Un 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz pagarināt pārejas termiņu, kurā Ministru kabinetam jāizstrādā nepieciešamie noteikumi. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Zariņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Labrīt! Trīs priekšlikumi.

1. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Latkovskis. 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par nekustamā īpašuma „Smiltsērkšķi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Ievērojot to, ka nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana likumdošanas ceļā pati par sevi ir ārkārtējs gadījums, atļaujiet man komisijas vārdā sīkāk pakavēties pie likumprojekta izskatīšanas gaitas Juridiskajā komisijā.

Likumprojekts Juridiskajā komisijā pirmo reizi tika izskatīts šā gada 2.aprīlī. Taču, lai nodrošinātu, ka plānotais nekustamā īpašuma tiesību ierobežojums tiktu izvērtēts pilnvērtīgi, komisija nolēma atlikt tā izskatīšanu, aicināja iesaistītās puses vēl mēģināt savstarpēji vienoties un lūdza Ventspils domi izpētīt situāciju saistībā ar detālplānojuma esamību.

Otro reizi likumprojekts Juridiskajā komisijā tika izskatīts šā gada 22.maija sēdē, kurā pēc rūpīgas faktisko un juridisko apstākļu izvērtēšanas un abu iesaistīto pušu viedokļu uzklausīšanas tika pieņemts lēmums atbalstīt likumprojektu virzīšanai uz izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Izskatot šo likumprojektu, Juridiskā komisija stingri vadījās gan pēc Satversmes 105.pantā noteiktajiem kritērijiem, gan pēc Satversmes tiesas judikatūras, kurā ir atklāts šā panta saturs. Kā zināms, īpašuma piespiedu atsavināšana ir pieļaujama, ja tā notikusi - es atgādināšu!-, pirmkārt, uz atsevišķa likuma pamata, otrkārt, sabiedrības vajadzībām, treškārt, izņēmuma gadījumā un, ceturtkārt, pret taisnīgu atlīdzību. Komisija pārliecinājās, ka iespēja izmainīt Ventspils lidostas attīstības projektu tā, lai tas neskar šo īpašumu, diemžēl nepastāv. Zemesgabala novietojums - es runāju par atsavināmā zemes gabala novietojumu! - dabā atrodas tieši lidostas skrejceļa galā, kura virzienā ir plānots skrejceļa pagarinājums. Bez šā nekustamā īpašuma iegūšanas īpašumā Ventspils lidostas infrastruktūras attīstības projekts, kas ietver sevī skrejceļa pagarināšanu, lai lidostas infrastruktūra varētu tikt sertificēta atbilstoši tās darbības veidam, proti, regulāri pasažieru, pasta un kravu pārvadājumi, nav īstenojams. Tas nozīmētu arī to, ka šim projektam netiktu izmantots Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums gandrīz 2 miljonu latu apmērā. Tādējādi Ventspils lidostas attīstība, komisijasprāt, ir uzskatāma par nozīmīgu sabiedrības vajadzību. Un, ja projekts netiks realizēts, tad zaudējumus, ievērojamus zaudējumus, cietīs Ventspils pilsētas pašvaldība, ņemot vērā līdzšinējos ieguldījumus projekta īstenošanā. Un es gribu uzsvērt arī to, ka turklāt varētu tikt apdraudēta arī visa Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta īstenošana.

Turklāt es gribu norādīt, ka šā projekta īstenošanai bija nepieciešams atsavināt vēl vairākus citus nekustamos īpašumus, bet lielākā daļa īpašnieku tam ir piekrituši. Laikam vēl dažiem, iespējams, būs jāskata šis risinājums arī piespiedu kārtā.

Līdz ar to Juridiskā komisija pārliecinājās, ka citu risinājumu sabiedrības interešu nodrošināšanai nav un ka īpašums patiešām tiks atsavināts tikai izņēmuma gadījumā. Labums, ko sabiedrība iegūs, nosakot nekustamā īpašuma „Smiltsērkšķi” īpašnieces Ineses Poles pamattiesību ierobežojumu, ir lielāks par indivīda interesēm nodarīto kaitējumu, jo šajā gadījumā minētais nekustamais īpašums ir nepieciešams īpašu sabiedrības interešu un publisku mērķu sasniegšanai valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai, no kura īstenošanas iegūs gan Ventspils pilsētas pašvaldības iedzīvotāji, gan uzņēmēji, gan arī visas valsts ekonomiskā attīstība un konkurētspēja kopumā.

Satversmes tiesa vairākos spriedumos ir atzinusi, ka tiesībām tikt uzklausītam ir ļoti liela nozīme pilnvērtīgā tiesību aizstāvībā un iesaistīto pušu interešu līdzsvarošanā. Lai noskaidrotu visas domstarpības un atrastu pareizāko un likumam atbilstošāko risinājumu, ir nodrošinātas nekustamā īpašuma īpašnieces Ineses Poles tiesības... tātad tika nodrošinātas nekustamā īpašuma īpašnieces Ineses Poles tiesības tikt uzklausītai gan Ventspils pašvaldībā, gan arī abās reizēs Saeimas Juridiskajā komisijā. Īpašnieces apsvērumi tika ne tikai uzklausīti, bet, es gribētu uzsvērt, arī rūpīgi izvērtēti un pārbaudīti. Diemžēl Ventspils pašvaldībai pēc vairākkārtējiem mutiskiem un rakstiskiem mēģinājumiem nebija izdevies ar zemes īpašnieci panākt savstarpēju vienošanos, un līdz ar to nekustamā īpašuma atsavināšana uz likuma pamata, komisijasprāt, ir vienīgais iespējamais risinājums sabiedrības vajadzību nodrošināšanai.

Satversmes 105.pants, kā jau es teicu, uzliek valstij par pienākumu radīt taisnīgu līdzsvaru, samērīgumu starp sabiedrības un konkrētā īpašnieka interesēm skaidrā, iepriekš paredzamā procesā ar noteiktas taisnīgas atlīdzības palīdzību. Šai atlīdzībai ir jābūt saprātīgai, proti, saprātīgi saistītai ar īpašuma tirgus vērtību.

Juridiskās komisijas sēdē uzaicinātās puses vairākkārt aktualizēja jautājumu saistībā ar domstarpībām par atlīdzības apmēru, ja zemes īpašniece nepiekrīt pašvaldības piedāvātajam atlīdzības apmēram. Taču es gribētu visu jūsu uzmanību pievērst tam, ka šis jautājums nav Saeimas kompetencē, bet saskaņā ar likumu ir izskatāms vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma „Smiltsērkšķi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 28. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čepāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Civillikumā”.

Minētie grozījumi paredz noteikt jaunu tiesību institūtu - apbūves tiesības, kas nodrošinās regulējumu situācijās, kad nedzīvojamās ēkas vai inženierbūves tiks būvētas uz citai personai piederošas zemes.

Īpaši gribu uzsvērt to, ka šis likumprojekts turpmāk nepieļaus dzīvojamo ēku būvniecību līdzšinējā dalītā īpašuma veidā.

Jāatzīst, ka līdzīgs regulējums vēsturiski Latvijā jau ir pastāvējis un ka šī regulējuma ieviešana tika atbalstīta no tiesību zinātnieku puses. Konkrēti profesors Jānis Rozenfelds, kas ir veicis pētījumu par Civillikuma lietu tiesību daļas modernizāciju, uz to ir tieši norādījis. Es gribu arī Juridiskās komisijas vārdā vērst uzmanību uz to, ka profesors Jānis Rozenfelds piedalījās arī Juridiskās komisijas sēdē un konceptuāli atbalstīja minēto likumprojektu. Juridiskās komisijas sēdē bija diskusijas par atsevišķiem jautājumiem, un mēs vienojāmies par to, ka būtu precizējamas atsevišķas šī likumprojekta normas. Profesors Rozenfelds norādīja arī uz to, ka mums būtu vēlams papētīt dziļāk Igaunijas pieredzi šajā jautājumā, un to noteikti gan Juridiskā komisija, gan Tieslietu ministrija kopīgi izdarīs.

Vēlos norādīt arī uz to, ka minētais likumprojekts ir saistīts ar Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā iekļauto un šodien skatāmo lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””(Nr.422/Lp11) otrajam lasījumam”.

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Paldies, kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.augusts. Tas ir nepieciešams, lai izdiskutētu visus tos jautājumus, kas radās Juridiskās komisijas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.augusts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, pirmais lasījums.

Taču, pirms mēs skatām grozījumu Satversmē, mums ir nepieciešama kvoruma reģistrācija. Tātad pēc zvana uz pults ekrānā zem uzraksta „Reģistrācija” mirgos lampiņa. Nospiediet attiecīgo taustiņu! Ja jūs kļūdīsieties un nospiedīsiet kādu no taustiņiem „pret”, „atturas” vai „par”, arī tad jūs tiksiet reģistrēti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu kvoruma reģistrācijas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Zālē ir reģistrējies 91 deputāts, tas nozīmē, ka mums ir nepieciešamās divas trešdaļas, lai mēs varētu skatīt grozījumu Latvijas Republikas Satversmē.

Tātad skatām likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Grozījumi Satversmes 85.pantā pretstatā pašreizējam regulējumam paredz Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu, balsojot atklāti. Izskatot šos grozījumus Juridiskās komisijas sēdē, tie guva - es uzsveru! - vienbalsīgu atbalstu. (No zāles dep. V.Agešins: „Vēlēšanas nāk!”) Uzaicinātie eksperti, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas locekļi Lauris Liepa un Gunārs Kusiņš, norādīja uz vairākiem faktoriem par labu šiem grozījumiem.

Pirmkārt, tika uzsvērts, ka ļoti grūti būtu pamatot, kāpēc, piemēram, vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneši, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, KNAB, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Satversmes aizsardzības biroja vadība tiek ievēlēta atklāti, bet Satversmes tiesas tiesneši tiek apstiprināti aizklātā veidā. Turklāt eksperts Lauris Liepa komisijas sēdē, piemēram, uzsvēra, ka viedokļi var būt dažādi, un es nenoliegšu, ka juristu, konstitucionālo tiesību ekspertu un teorētiķu, vidū viedokļi ir dažādi. Taču par labu šim viedoklim, kuru mēs liekam jums priekšā, runā tas, ka uzticēšanās Saeimai šodien ir salīdzinoši ļoti zema. Un līdz ar to eksperti izteica viedokli, ka šādi grozījumi varbūt nedaudz šo uzticēšanos palielinās, jo vēlētājam tomēr ir tiesības zināt, kā šie viņa ievēlētie tautas priekšstāvji par kādu kandidatūru balso.

Arī Juridiskās komisijas sēdē vairākkārt ir izskatīts šis jautājums, un eksperti ir uzsvēruši, ka to nevajadzētu jaukt, piemēram, ar vēlēšanām, kas ir aizklātas, jo, piemēram, Saeimas vēlēšanu gadījumā vai pašvaldību vēlēšanu gadījumā mēs katrs izsakām savu viedokli, bet, balsojot par amatpersonu apstiprināšanu, mēs tomēr pārstāvam noteiktas vēlētāju daļas viedokli. Un šai vēlētāju daļai ir tiesības uzzināt, kā ir rīkojušies tās priekšstāvji.

Es šeit dzirdu zālē replikas, ka tuvojas vēlēšanas un ka tāpēc šāds likumprojekts šeit ir nonācis darba kārtībā. Es tam negribētu piekrist. Es jau pagājušajā reizē, kad runājām par nodošanu Juridiskajai komisijai, teicu, ka šis jautājums ir jārisina savlaicīgi, jo nākošajā gadā vairākiem Satversmes tiesas tiesnešiem beigsies noteiktais viņu darbības termiņš, proti, šie desmit gadi. Un tad Saeimai būs jāapstiprina jauni Satversmes tiesas tiesneši. Tātad arī šiem kandidātiem jau savlaicīgi ir jābūt zināmiem spēles noteikumiem.

Es aicinu kolēģus atbalstīt šo grozījumu Satversmes 85.pantā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātei Lolitai Čigānei. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Apsveicu vārdadienā!”)

Andris Bērziņš jūs apsveic vārdadienā! (Smejas.)

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Paldies Andrim Bērziņam! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, cienījamie kolēģi! Čepānes kundze jau ļoti labi izskaidroja to, ka šinī gadījumā mēs, Saeimas deputāti, esam Latvijas pilsoņu deleģēti pārstāvji. Mēs pārstāvam viņu intereses likumdevējā, un atklātie balsojumi par amatpersonām, protams, ir vislabākais veids, kā mēs saviem vēlētājiem varam atskaitīties par to, ko mēs šeit darām.

Cienījamie kolēģi! Man vakar bija ļoti gara, interesanta saruna ar kādu cilvēku, kas kandidē pašvaldību vēlēšanās, un šis cilvēks man lūdza jums nodot lielu paldies - nodot lielu paldies tiem deputātiem, kuri atbalstīja grozījumus likumā „Par pašvaldībām”, nosakot, ka domes priekšsēdētājus mēs vairs nevēlam aizklātā procesā. Tātad pirms kāda laika Saeimas vairākums pieņēma lēmumu, ka novada domes priekšsēdētāju mēs vēlēsim atklāti. Šis deputātu kandidāts man teica, ka šis ir ļoti svarīgs veids, ļoti būtisks veids, kā izvairīties no tirgošanās, meliem un izlikšanās. (No SC frakcijas starpsaucieni.)

Cienījamie kolēģi, šobrīd no tirgošanās, meliem un izlikšanās mums nav pasargātas tikai ļoti nedaudzas pilsoņu grupas (No zāles dep. A.Elksniņa starpsauciens: „VIENOTĪBAS...”), nedaudzas amatpersonu grupas. Čepānes kundze jau teica, ka lielāko daļu tiesnešu mēs vēlam atklātā procesā. Un, cienījamie kolēģi, jūs visi atceraties gan 10., gan 9.Saeimas balsojumus, kur ir bijušas situācijas, ka profesionāli, spējīgi, gudri cilvēki netiek iecelti tiesneša amatā, jo daļa no Saeimas, slēpjoties aiz aizklātajiem balsojumiem, par viņiem nenobalsoja. Šie cilvēki tā arī nekad neuzzināja, kas bija tie, kuri par viņiem nebalsoja, un nekad neuzzināja viņu argumentus (No zāles dep. I.Grigule: „Mēs nebalsojām!”)... varbūt izņemot Grigules kundzi, kas bija pietiekami drosmīga un to pastāstīja, es ceru.

Cienījamie kolēģi! Šobrīd Satversmes tiesas tiesneši ir ļoti nevienlīdzīgā situācijā, jo, ja profesionālis, Latvijas valsts labā strādāt gribošs cilvēks, nolemj kandidēt uz Satversmes tiesas tiesneša amatu, viņš nevar rēķināties ar to, ka viņš zinās, kāpēc par viņu balsos vai nebalsos konkrēti deputāti.

Es patiešām aicinu, cienījamie kolēģi, šo netaisnību novērst, uzreiz atbalstot atklātus balsojumus par Satversmes tiesas tiesnešiem!

Un es gribu atgādināt Amerikas Savienoto Valstu Augstākās tiesas tiesneša, tiesību zinātņu filozofa Lūisa Brendo vārdus. Viņš tos ir teicis jau 1914.gadā. Viņa vārdi ir šādi: „Saules gaisma ir vislabākais dezinficētājs.” Lūdzu, ļausim šai saules gaismai dezinficēt arī mūsu balsojumus par Satversmes tiesas tiesnešiem! (No zāles dep. I.Grigules, dep. I.Klementjeva starpsaucieni; dep. V.Agešins: „Ētikas kodekss jāievēro!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

Lai arī, protams, ir atļauti starpsaucieni no zāles, es tomēr aicinu jūs ievērot kārtību un izturēties ar cieņu pret runātāju pat tad, ja tas ir pretēji jūsu politiskajiem uzskatiem.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es arī... Es nerunāšu ilgi. Es gribu minēt to, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā mēs šo likumprojektu atbalstījām vienbalsīgi. Tā ka es ceru, ka tādā veidā mēs arī kā Saeima varēsim vienbalsīgi šo likumprojektu atbalstīt.

Tie cilvēki, kas varbūt baidās no atklātiem balsojumiem... Es vienkārši viņus gribētu nomierināt ar to, ka mēs Maizīša kungu ievēlējām par SAB priekšsēdi, tur nekādas lielas problēmas nevienam nav bijušas un arī nebūs. Tā ka nebaidīsimies no atklātiem balsojumiem un atcerēsimies to, ka mēs esam atbildīgi vēlētājiem! Vēlētāji mūs ievēlē, un viņi zina, par ko viņi balso, viņi kaut ko no mums sagaida. Un mums ir jādod viņiem iespēja pārbaudīt mūsu rīcību Saeimā.

Tā ka es aicinu visus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (RP).

Godātie kolēģi! Vakar man bija ļoti interesanta saruna ar kādu no kolēģiem. Mēs runājām par to, ka varbūt vajadzētu Saeimā ieviest eksperimentu, nosakot, ka visi balsojumi ir slēgti. Tad mēs redzētu, kāda ir īstā demokrātija un kā patiesībā izskatās mūsu lēmumi.

Taču vienlaicīgi šāds eksperiments nozīmē arī to, ka mēs baidāmies uzņemties atbildību, ka mēs baidāmies un nespējam argumentēt savu viedokli, ka mēs nespējam nostāvēt pozīcijās, kuras mēs uzskatām par pareizām, ka mēs slēpjamies, lokāmies un mēģinām izvairīties.

Godātie kolēģi! Mēs nepārstāvam šeit paši sevi! Mēs pārstāvam tos cilvēkus, kuri par mums ir balsojuši vēlēšanās. Tāpēc viņu viedoklis par mūsu rīcību ir svarīgs. Viņiem ir tiesības šādu viedokli veidot, un viņiem ir tiesības šādu viedokli paust.

Godātie kolēģi! Tāpēc es aicinu jūs: būsim drosmīgi, uzņemsimies atbildību un neslēpsimies no savas tautas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Vakar man bija kāda ļoti interesanta saruna... (Zālē smiekli, aplausi.) Un tās laikā es uzzināju, ka šībrīža Saeimas sastāvs jau ir sen izlēmis, ka šo jautājumu atbalstīs... un diezgan vienbalsīgi. Tā ka nenāksim te un neturpināsim priekšvēlēšanu kampaņu! (Aplausi. No zāles: „Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Un mums ir arī nepieciešamās divas trešdaļas balsu.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čepāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām”. Kopumā ir saņemti 16 priekšlikumi. Tos visus izstrādājusi komisijas izveidotā darba grupa, un šie priekšlikumi ir atbalstīti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.

1.priekšlikums. Tajā ir precizēts likumprojekta nosaukums, kas ir saskaņots ar politiski represēto personu likumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 2.priekšlikums. Tajā ir precizēta likumprojekta normas redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 3.priekšlikums. Tajā ir noteiktas to iedzīvotāju kategorijas, uz kurām šis likumprojekts attiecas.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 4.priekšlikumā ir precizēta likumprojekta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Arī 5.priekšlikumā ir likumprojekta normas precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 6.priekšlikums nosaka: ja persona vēlas, lai tiktu izdarītas izmaiņas personas tiesiskajā statusā, respektīvi, lai šo cilvēku izņemtu no dažādiem reģistriem, kuros viņš iekļauts saistībā ar to, ka savulaik ir atradies psihiatriskajās ārstniecības iestādēs, tad šī persona to norāda savā iesniegumā prokuratūrai.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 7.priekšlikums ir izstrādāts kopā ar prokuratūru, un tas nosaka, ka minētie personu iesniegumi tiek izskatīti Prokuratūras likumā noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 8.priekšlikums ir saistīts ar prokuratūru un attiecas uz termiņiem, kādos prokuratūra sniedz savu atzinumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 9.priekšlikums. Tātad runāšu komisijas vārdā. Lai būtu iespējama personas izslēgšana no reģistriem... Šajā gadījumā mēs runājam par reģistru - ar noteiktām slimībām slimojošu personu reģistru, kurā tiek apkopotas personas ar noteiktām diagnozēm, - lai tādējādi šīm personām tiktu mazinātas nelabvēlīgās tiesiskās sekas. Šis priekšlikums paredz noteiktu kārtību, lai nebūtu tā, kā presē ir parādījies, ka cilvēks, kurš savulaik nepamatoti...

Sēdes vadītāja. Vai varu palūgt zālē klusumu?

I.Mūrniece. ...Lai nebūtu tā, kā presē raksta, ka cilvēks, kurš savulaik nepamatoti ievietots psihiatriskajā ārstniecības iestādē, tiek pasludināts par traku uz mūžu. Šis priekšlikums tādu situāciju novērstu.

Tā ka ir lietas, kur cilvēki... Tā ka šis priekšlikums ir saistīts ar lietām, kur cilvēki par pretpadomju uzskatiem tika ievietoti psihiatriskajās ārstniecības iestādēs, un medicīnas vēsture... slimības vēsture noteiktos gadījumos varbūt ir vienīgais pierādījums, kas apliecina, ka attiecīgā persona patiešām ir tikusi ievietota psihiatriskajā ārstniecības iestādē. (Zālē ir pieaudzis troksnis.)

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, vai jūs varētu ieņemt vietu? Brigmaņa kungs! Lukaševica-Kalniņa kopā ar Biti!... Ja zālē deputāti aizņemti ar savām individuālajām sarunām, tad vai nu ir jāslēdz sēde, vai jādodas pārtraukumā... (No zāles: „Jā!”; „Īsāk!”)

Uzrakstiet pieprasījumu, nobalsosim!

I.Mūrniece. Paldies Saeimas priekšsēdētājas kundzei! Tātad turpinu tālāk par šo priekšlikumu.

Protams, persona var pēc savas iniciatīvas arī pati iesniegt pierādījumus. Prokuratūra var lūgt atzinumus arī vēsturniekiem, arī Totalitārisma seku dokumentēšanas centram. Tomēr šī ekspertīze, par ko ir runa šajā priekšlikumā, ir svarīga, lai pirmām kārtām savāktu un apkopotu pierādījumus no medicīniskajām vēsturēm, bet vienlaikus tā ir arī sensitīva informācija, un tikai ārstiem ir tiesības piekļūt medicīniskajām vēsturēm. Šādu ekspertīzi sniegtu viens tiesu medicīnas eksperts un divi psihiatri, kuri skatītu medicīnisko dokumentāciju - uzsveru! - bez iesaistīto personu klātbūtnes! Tātad šī komisija skatītu tikai slimības vēstures.

Ir pilnīgi skaidrs, ka nav pieļaujama šo padomju laikā cietušo cilvēku atkārtota psihiatriskā pārbaude, tāpēc te runa - vēlreiz uzsveru! - ir par pierādījumu iegūšanu no slimības vēsturēm, un tikai tad, ja ir iegūti pierādījumi, prokuratūrai ir pamats secināt, ka persona savulaik nepamatoti ievietota psihiatriskajā ārstniecības iestādē.

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs ir Latvijā vienīgā iestāde, kas šādas psihiatriskās ekspertīzes vispār ir tiesīga veikt. Likumprojektā ir paredzēts arī finansējums šīm ekspertīzēm. Personai pašai par šādu ekspertīzi nebūs jāmaksā. Un priekšlikums paredz, ka Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs izstrādās kārtību, kādā tas strādās, veicot ekspertīzes bez pašas personas klātbūtnes. (Starpsaucieni no zāles.)

Labi, paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates uzsāksim pēc pārtraukuma.

Bet, pirms mēs reģistrējamies, es vēlos mūsu visu vārdā sirsnīgi sveikt pusapaļā jubilejā mūsu kolēģi Inu Druvieti, kurai šī jubileja bija vakardien! Savukārt šodien dzimšanas diena ir mūsu kolēģim Vitālijam Orlovam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Jā, protams, mēs sveicam Lolitu vārdadienā!

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Godātie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.30 (106.kabinetā).

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Augsti godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi pulksten 10.35 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav zālē, Gaidis Bērziņš... ir, Vjačeslavs Dombrovskis... nav, Rihards Eigims... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Aleksejs Loskutovs... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00. Bet es atgādinu frakciju vadītājiem, ka mums tiek sasaukta Frakciju padome.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 11.00. Turpinām Saeimas 30.maija sēdi. Tātad pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām” otrajā lasījumā un tikām līdz 9.priekšlikumam, par kuru mums ir jāuzsāk debates. Un pirmajam vārds debatēs deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Pirmām kārtām man gribētos teikt lielu paldies darba grupai, kas strādāja ar attiecīgajiem priekšlikumiem, ar attiecīgo likumprojektu, jo es skaidri apzinos, ka šis darbs ir ļoti sarežģīts, ir ļoti grūti atrast formulējumus, kas pilnīgi pareizi noregulētu visus jautājumus un atrisinātu problēmas.

Runājot par 9.priekšlikumu, manuprāt, mēs nedrīkstam to atbalstīt. Protams, mēs varam to šodien pieņemt un domāt, kā trešajā lasījumā mēs labosim kļūdas, bet, manuprāt, šodien labāk būtu balsot „pret” 9.priekšlikumu un uz trešo lasījumu domāt, kā risināt to problēmu, par kuru ir rakstīts attiecīgajā priekšlikumā.

Tātad - kāpēc tik daudzi cilvēki grib debatēt un kāda ir tā problēma? Saskaņā ar priekšlikumu ir paredzēts, ka gadījumā, ja būs saņemts no personas iesniegums ar lūgumu viņu reabilitēt, atjaunot viņas statusu, tad prokuratūrai ir jāsūta informācija Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centram vai arī tā var noteikt citu kārtību - noteikt kādu citu ekspertu, kas izskatīs šo jautājumu.

Manuprāt, mēģinājums regulēt prokuratūras darbību šajā likumā, turklāt tik lakoniski, nav veiksmīgs, jo, ja ir saņemts iesniegums, prokuratūrai ir jāstrādā, lai pārbaudītu informāciju.

Kā to var darīt? Manuprāt, ja ir eksperti, piemēram, no Dānijas, kas var palīdzēt tikt skaidrībā, tad viņi var tikt izmantoti... iesaistīti attiecīgajā procesā. Ja ir kādi citi speciālisti, cita informācija, tad tā būtu vērtējama.

Bet kas ir piedāvāts šajā priekšlikumā? Te ir piedāvāts, ka būtībā tie paši ārsti, kas varbūt pirms 20 vai 30 gadiem... varbūt pareizāk būtu teikt - pirms 30 gadiem pieņēma lēmumu, tagad vērtēs, vai tobrīd bija vai nebija pamats uzskatīt cilvēku par psihiski slimu. Es domāju, ka šie paši cilvēki nedrīkst pieņemt attiecīgus lēmumus. Tas nav pieļaujams! Es konsultējos ar kolēģiem šajā jautājumā, un pamatojums šim priekšlikumam, ko es dzirdēju, bija tāds, ka ir ļoti svarīgi vienlaikus ar reabilitāciju atrisināt arī jautājumu par diagnozi. Ir svarīgi, lai cilvēks, kuru toreiz represēja, tiktu atzīts par veselu.

Tomēr man gribētos uzsvērt, ka jautājums ir daudz komplicētāks, jo var būt tāda situācija, ka cilvēks bija psihiski vesels, bet viņu represēja. Un man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka var būt arī citas situācijas, proti, ka cilvēks tobrīd bija slims, bet, neraugoties uz to, viņu represēja. Vai mēs tagad varam pateikt, ka cilvēks ir psihiski vesels? Es domāju, ka ne. Var būt arī tāda situācija, ka cilvēks ir saslimis pēc attiecīgās „ārstēšanas”. Tāpēc, manuprāt, mums ir jāparedz cita veida regulācija un ir jādomā par to, kādai tai jābūt uz trešo lasījumu, bet šobrīd es aicinu 9.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Veselības ministrijas parlamentārajai sekretārei Lienei Cipulei.

L.Cipule (Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie deputāti! Šis ir ļoti grūts likumprojekts, un situāciju apgrūtina tas, ka mūsu valstī vēl aizvien nav veikts lustrācijas process, un tā ir politiķu atbildība. Šodien mēs nekādā mērā nevaram runāt par to, ka eksperti, kas strādās komisijās, ko noteiks psihoneiroloģiskā slimnīca, kurai vienīgajai ir valsts funkcija veikt psihiatriskās ekspertīzes - un to ir noteikusi mūsu valsts... ka tajā strādās ārsti, kuriem kaut kādā mērā ir skarta reputācija vai kuri nav tiesīgi izlemt šos jautājumus.

Es gribu teikt, ka, veidojot šo ekspertu komisiju un nosakot kārtību, kādā notiks šīs ekspertu komisijas veidošana, protams, ir jāparedz ētiskie apsvērumi. Un, ja gadījumā ārsts, kurš tiks iekļauts komisijā, būs arī ārsts, kurš tajā senajā pagātnē būs pieņēmis lēmumu par kādu diagnozi, tad viņš no šīs komisijas tiks izslēgts un nomainīts ar citu. Bet tie būs tikai un vienīgi ētiski apsvērumi - nedz politiski, nedz linča apsvērumi -, ko mēs pašlaik piedāvājam. Mēs aizstāvam politiķus, bet mēs neaizstāvam ārstus. Mēs pašlaik ar šo, ko teica Judina kungs, principā pasakām, ka Rīgas Psihoneiroloģiskā slimnīca, kurai vienīgajai ir tiesības veikt ekspertīzes, ir padomju laika produkts, kurš pašlaik neko vairs nevar darīt... Tad ko mēs runājam par ekspertiem?! Mēs ticēsim tikai dāņiem.

Mēs runājam par Latvijas - brīvās Latvijas! - psihoneiroloģisko slimnīcu - Rīgas Psihoneiroloģisko slimnīcu, kurai ir noteiktas funkcijas. Es ļoti aicinu atturēties no tādas retorikas, ka mēs nevaram uzticēties šiem ārstiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Man izskatījās, ka Cipules kundze, kura pati ir politiķe, jo viņa ieņem parlamentārās sekretāres amatu, ļoti bargi tagad mācīja, kā mums būtu jārīkojas. Taču es tomēr gribu arī pievērst uzmanību šā likumprojekta atsevišķiem strīdīgajiem jautājumiem saistībā ar 9.priekšlikumu.

9.priekšlikumā tiek paredzēts, ka prokuratūra, lai pieņemtu attiecīgu lēmumu, pieprasa psihiatrijas ekspertu komisijas rakstveida atzinumu. Ekspertu komisijas darbu organizē valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs”.

Man nav iemesla apšaubīt... un es neesmu nekur dzirdējusi tās intervijas atsaukumu vai vēršanos tiesā sakarā ar to interviju, kura tika publicēta laikraksta „Latvijas Avīze” 2012.gada 7.marta numurā. Proti, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā ieradās žurnāliste Māra Libeka kopā ar pieaicināto tā laikmeta aculiecinieci Lidiju Lasmani-Doroņinu... Un es gribu jums nolasīt tikai dažus citātus no tā, ko ir teikuši šie ārsti eksperti, kuri tagad sniegs atzinumu, Cipules kundze! Es nesaukšu uzvārdus, taču to visi, ikviens no jums var izlasīt. Proti: „Neviens cilvēks nebija tāds, kam šī diagnoze uzlikta nepamatoti. Visiem bija lielāki vai mazāki psihiski traucējumi. Tas ir labi saprotams, jo, ja cilvēks psihiski ir pilnīgi vesels, viņš zina, kādā sistēmā viņš dzīvo, zina, kā kurā vietā jārunā, un zina, kāda ir dzīves īstenība.” (Dep. I.Rībena zālē aplaudē.) Es domāju, ka šeit nav ko aplaudēt. Šeit ir vienkārši... manuprāt, ir jādomā Cipules kundzei un pārējiem, vai tiešām šādi ārsti var turpināt savu praksi.

Nākošais šīs ekspertes citāts: „Čekā taču strādāja gudri cilvēki, viņi redzēja, ar kādām personām viņiem ir darīšana - ar veseliem vai slimiem.”

Kolēģi! Es nevaru atbalstīt, turklāt ja Mūrnieces kundze teica, ka tas viss notiks rakstiskā veidā, ka tiks pētītas slimības vēstures. Pasakiet, Mūrnieces kundze, kur likumā ir norma, ka tas notiks, pētot slimības vēstures? Es vismaz šajā... es varbūt tik labi neorientējos šajā likumā, bet es neatradu kaut ko tādu, ka tas tiks darīts pēc slimības vēsturēm.

Es domāju, ka atbildīgā komisija ir saņēmusi arī Latvijas Cilvēktiesību centra izvērstu pamatojumu - ar dažiem iebildumiem - šim likumprojektam. Un, atbalstot kopumā šo likumprojektu... to, ka tāds ir nepieciešams, mēs... Kā es pagājušajā reizē arī teicu, kad mēs runājām par šo lietu, tas ir ārkārtīgi liels negods, ka mēs esam novilcinājuši šo lietu, lai reabilitētu šīs personas, kuras tomēr cīnījās pret šo totalitāro režīmu. Latvijas Cilvēktiesību centrs atzīst, ka, pēc viņu ieskata, pārbaudes lieta pēc personas individuāla iesnieguma jāveic prokuroram, pieaicinot ekspertus un speciālistus, ieskaitot psihiatrus, taču (citēju): „izvairoties no situācijas, kad pieaicinātie psihiatri ir veikuši savu profesionālo darbību laikā, kad noticis ievietošanas gadījums, lai pēc iespējas nodrošinātu eksperta slēdziena neitralitāti”.

Tātad es nekādā ziņā nevaru atbalstīt šādu pieeju, īpaši no jaunu cilvēku puses, kuri padomju laiku zina tikai pēc nostāstiem, bet es nezinu, vai komisijas rīcībā ir populārzinātnisks pētījums. 2013.gada aprīlī tāds ir publicēts žurnālā „Leģendas” - „Padomju psihiatrijas gūstā”. Un te nu ir parādīti šie „labdari” čekisti gan Latvijā... Latvijas PSR, gan arī PSRS, kādā veidā visi cilvēki, kas domāja citādāk un kas uzstājās pret šo totalitāro režīmu, netika tiesāti, jo, iespējams, tiesas ceļā viņi pierādītu, ka viņi ir psihiski līdzsvaroti cilvēki un nav slimi. Viņi tika atzīti par nepieskaitāmiem, lielākoties tika minēta šī te šizofrēnija.

Es esmu strādājusi Augstākās padomes laikā, Cipules kundze, kopā ar deputātu Lazdas kungu. Es domāju, ja jūs nepaslinkotu, jūs varētu ar viņu mēģināt satikties, un viņš jums izstāstītu, kāda bija faktiskā situācija tajā laikā.

Līdz ar to es, līdzīgi kā kolēģis Judins, aicinu neatbalstīt šo 9.priekšlikumu. Iespējams, ka likumprojekts kopumā būtu jāatbalsta, taču uz nākošo lasījumu ir jāizdomā, kādi neatkarīgie eksperti to varētu veikt.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Mēs runājam par vienu ļoti svarīgu un atbildīgu jautājumu, un tas attiecas ne tikai uz atsevišķiem cilvēkiem. Runa nav tikai par atsevišķiem cilvēkiem, kurus represēja padomju okupācijas laikā. Ir runa par visu okupācijas sistēmu, kas izlietoja šo iespēju, respektīvi, praksi ievietot tai pretī runājošus cilvēkus psihiatriskajās slimnīcās. Par to ir ļoti daudz dokumentu, tāpēc es aicinu vismaz atgriezties pie vienas iepriekšējās versijas, ko bija iesnieguši citi eksperti, proti, lai šajā ekspertu komisijā nebūtu tikai psihiatri, jo runa nav tikai par psihiatrisko analīzi. Ekspertu komisijā būtu ietverami pārstāvji no vēstures un citām zinātņu nozarēm, tātad arī citu nozaru pārstāvji, kā arī pārstāvji no Politiski represēto biedrības. Padomju laikā par šiem jautājumiem ir radies ļoti daudz dokumentācijas ārzemēs un arī visā PSRS disidentu saimē. Man ir grāmatas, man ir atsauces uz visādiem dokumentiem, kas pierāda, ka šāda rīcība bija iecienīta padomju represīvo orgānu praksē.

Pirmām kārtām to mums vajadzētu šajā reizē arī skaidri pateikt, jo tas līdz šim nav noticis. Un vēl es gribu vērst uzmanību uz to, ka 70.gados padomju psihiatru asociāciju, kurā diemžēl arī Latvijas ārsti bija iesaistīti, izsvieda no Pasaules psihiatru asociācijas, jo bija pietiekoši daudz dokumentu, ka viņi patiešām pret cilvēka tiesībām lietoja šo savu vērtējumu. Tā ka es šobrīd rosinu ne tikai noraidīt šo pantu, bet paplašināt to uz nākamo versiju ar to, ka ir šis vēsturiskais atzinums... ka arī no visiem vēstures arhīviem par individuāliem gadījumiem ir jāpiesaista dokumenti. Un es arī domāju, ka vajadzētu dot iespējas atsevišķiem cilvēkiem, kas meklē šo reabilitāciju... Viena iespēja būtu izveidot vispārēju komisiju, kurā būtu iesaistīti psihiatri, un vēl arī alternatīvu komisiju, kurā vairāk būtu šie vēsturnieki un sistēmas izpratēji. Un tajā gadījumā represētajiem nevajadzētu tik daudz kaut kādu it kā atzinumu, ka viņi nav bijuši slimi. Viņiem vajadzētu dot to ētiski morālo un vēsturisko gandarījumu, ka viņus nepamatoti represēja, ka viņi faktiski ir demokrātijas un mūsu neatkarības kustības varoņi. To vajadzētu tā kā

atsevišķi... vienu citu ekspertu grupu. Tās nav, kā es vēlreiz to gribu atkārtot. Nav runa par individuālu cilvēku medicīniskām problēmām. Ir runa par visu Padomju Savienības un okupētās Latvijas praksi apspiest cilvēkus, kuri cīnījās par mūsu politiskajām un cilvēka tiesībām. Un tas mums arī skaidri jāpasaka ar šo likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Labdien, cienījamie kolēģi! Liels paldies par kvalitatīvām diskusijām.

Arī mēs komisijā un arī atkārtotās darba grupās ļoti diskutējām par šiem jautājumiem, un katrā ziņā arī Latvijas Cilvēktiesību centra eksperti, kas ir atzīti profesionāļi cilvēktiesību jautājumos, aicina tomēr paplašināt to ekspertu loku, kuri piedalās šajā komisijā un nosaka statusa piešķiršanu vai atņemšanu. Un es domāju, ka šobrīd mēs varētu tomēr virzīties sekojoši: mēs... Sakarā ar to, ka tas ir izsaucis plašu rezonansi un ir vēl papildus jāpieskata šī jautājuma... Man prieks, ka šis ir otrais lasījums, man ir lūgums tad varbūt neatbalstīt šo priekšlikumu, bet ar mērķi, ka mēs to pārskatām trešajā lasījumā, lūdzu visus iesniegt priekšlikumus, lai mēs labāk varētu visu to sagatavot un kompetenti iesniegt jau trešajam lasījumam visus viedokļus aptverošu viedokli, kādu ekspertu grupai šeit būtu jābūt pārstāvētai. Līdz ar to... katrā ziņā man - vēlreiz uzsveru! - prieks, ka mēs visi esam pievērsuši šim jautājumam tik lielu uzmanību un strādāsim, lai mūsu politika būtu daudz līdzsvarotāka un lai objektīvāki lēmumi tiktu pieņemti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Es patiešām esmu pateicīga par šo diskusiju, jo tikai tādā veidā - izdiskutējot šādas normas -, mēs varam nonākt pie labas redakcijas. Tomēr neviens no diskutantiem nevienu reizi nav atnācis uz darba grupu, lai piedalītos praktiskā darbā, patiešām diezgan smagā darbā, kur šīs normas tiek izstrādātas. Šobrīd es dzirdēju emocionālus iebildumus. Paldies par tiem, mēs tos ņemam vērā.

Tātad, pirmkārt, aicinu visus iesniegt priekšlikumus, jo komisija nevienu priekšlikumu ne no viena deputāta, kurus ļoti cienu un kuri piedalījās diskusijās, nav saņēmusi. Neviens priekšlikums nav saņemts. Pirmkārt, aicinu jūs šos priekšlikumus sniegt.

Otrkārt, aicinu jūs uz darba grupu. Darba grupa strādā pie komisijas. Lūdzu visus interesentus! Labprāt jūs tur redzēšu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Veselības ministrijas parlamentārajai sekretārei Lienei Cipulei, otro reizi.

L.Cipule (Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre).

Paldies par vārdu vēlreiz.

Es gribu atgādināt, ka Latvijas Psihiatru asociācija ir norobežojusies no atsevišķu psihiatru izteikumiem presē un to ir arī publiski paudusi Saeimas komisijā un atbalstījusi to, ka varētu sadarboties vislabākajā veidā, lai cilvēkiem nebūtu jānāk un jāveic klātienē ekspertīzes. (No zāles dep. I.Čepāne: „Kur tas rakstīts?!”) Tieši tāpēc ekspertu komisijā ir paredzēts iekļaut tiesu medicīnas ekspertu, kuram vienīgajam ir tiesības bez klātienes regulēt to... ka pacientam varētu nebūt noteikta pareiza diagnoze. Jo diagnozes noņemšanu regulē Ārstniecības likums, un tas ir maksas pakalpojums mūsu valstī. Lai mēs to apvienotu vienā procesā, mēs uzdevām... devām iespēju psihoneiroloģiskajai slimnīcai veikt šīs ekspertīzes, veidot šo komisiju un strādāt.

Es gribu teikt: lūdzu, nebalstīsimies uz žurnālu „Leģendas” un nerunāsim par atsevišķu ārstu izteikumiem presē! Latvijas Psihiatru asociācija vēlreiz uzsver, ka ir gatava sadarboties, lai notiktu šo personu reabilitācija. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tie nav atsevišķi ārsti...”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es patiešām uzskatu, ka šis ir ļoti būtisks likums, ka vēsturiskais netaisnīgums jālabo, kaut vai tas ir diezgan vēlu, un patiešām es pilnībā piekrītu Kārkliņas kundzei, ka šī represīvā psihiatrija bija ļoti plaši izplatīta prakse Padomju Savienībā. Galvenais jautājums ir - vai patiešām no šī fakta izriet, ka visi, kas tika ievietoti psihiatriskajās slimnīcās, bija veseli? Un vai visi bija represēti, pamatojoties uz politiskiem motīviem? Ja mēs uzskatām, ka tomēr tie bija arī cilvēki, kas patiešām bija slimi un kas bija ievietoti slimnīcās ne jau politikas dēļ, tad vienīgā izeja ir individuāla pieeja. Un līdz ar to šiem starptautiskās sabiedrības atzinumiem un padomju psihiatrijas nosodīšanai ir tikai sekundāra nozīme, jo mēs zinām, ka tādi gadījumi bija un tādu gadījumu bija daudz. Tā bija sistēma! Bet kā mēs tagad noskaidrosim, kuros gadījumos patiešām tas bija nepamatots sods, pamatojoties uz politiskiem apsvērumiem, un kuros gadījumos tā patiešām bija medicīniskā aprūpe, kas atbilda konkrētā cilvēka veselības stāvoklim? Godīgi sakot, es neredzu šeit citu iespēju ar visām atrunām kā vien to, ka šādu lēmumu pieņem speciālisti, pieņem ārsti, jo man tiešām ir grūti iedomāties, ka tagad vēsturnieki spriedīs par to, vai konkrētais cilvēks ir slims vai vesels un kāda aprūpe, kādi ārstniecības veidi bija piemēroti un kādi - ne. Man šķiet, ka tieši šāda pieeja var izraisīt šā jautājuma politizēšanu. Un mēs taču zinām, ka ļoti daudzi cilvēki tagad uzdodas par brīvības cīnītājiem. Tas notiek visās jomās! Un šeit, es domāju, tieši tas var izraisīt tādu pārlieku politizēšanu. Ja jūs neuzticaties mūsu psihiatriem, tad nu piedodiet, bet citu nav... turklāt 30 gadi pagājuši. Es domāju, ka jaunā paaudze tomēr izauga.

Es arī nedomāju, ka tas ir raksturīgi. Tagad mums patiešām ir jāizvēlas, vai mēs ejam to ceļu, ka katrs dara savu darbu profesionāli, vai arī mēs tīri politisku apsvērumu dēļ uzdodam vēsturniekiem un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem spriest par tīri medicīniskām lietām. Tā ka, man šķiet, tas ir diezgan bīstams ceļš, jo tomēr, protams, zināma kontrole ir vajadzīga. Šai procedūrai ir jābūt atklātai un caurskatāmai, medijiem jābūt pieejai arī šo ekspertu biogrāfijām un tā tālāk. Domāju, ka visi to ļoti labi saprot, un diez vai tiks pieļautas situācijas, ka tie cilvēki, kuri paši bija iesaistīti tajās politiskajās represijās, tās atbalsta vai kaut kādā veidā attaisno šīs represijas, piedalīsies šajā darbā. Tāpēc es tomēr aicinu rīkoties profesionāli un uzticēties profesionāļiem, jo diemžēl diezgan bieži mums sanāk tā, ka ar profesionāliem jautājumiem nodarbojas komisāri. Un šajā gadījumā parasti nekas labs no tā nesanāk. Un mēs to redzam arī mūsu ekonomikā.

Tāpēc šajā gadījumā es tomēr aicinu no tā atturēties, jo man šķiet, ka komisijas priekšlikums ir pietiekami izsvērts. Un patiešām uz trešo lasījumu var padomāt par kaut kādiem uzlabojumiem, bet atgriezties pie varianta, ka nespeciālisti vienkārši ar balsojumu pieņem lēmumu par tīri medicīniskiem jautājumiem, manā skatījumā, būtu nepareizi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Paldies likuma virzītājam, jo arī es uzskatu, ka šis likums ir ārkārtīgi svarīgs, bet es nevarēju atturēties un nepiedalīties debatēs par vienu jautājumu. Es domāju, ka šis punkts nav sagatavots. Un kādēļ? Tas skar ārkārtīgi svarīgu un sāpīgu vēstures lappusi, tas skar kolaboracionismu. Un viena īpaša kolaboracionisma forma ir ārstu sadarbība ar varas iestādēm (No zāles dep. I.Čepāne: „Tieši tā!”), kur bieži vien ekspertīzes atzinumi salauza cilvēku dzīvi tā, ka tas praktiski bija neatgriezenisks process. Un šinī gadījumā, kamēr pati Latvijas Ārstu biedrība un pati Latvijas Psihiatru asociācija nav izvērtējusi šo situāciju, pateikusi, kādā veidā šī situācija radās un kādi bija šie mehānismi, un nākusi klajā ar atzinumu sabiedrībā par to, ka šāda situācija nevar... ka vēsturiskā situācija šobrīd nevar ietekmēt lēmumu pieņemšanu, mēs tālāk ar šo lēmumu virzīties nevaram. Tas, ko mēs dzirdam medijos... „Latvijas Avīze” ir tikai viens gadījums, tieši tāpat bija raidījums 1.kanālā, kur psihiatri izvairījās šo nepatīkamo situāciju apspriest, un izskatījās tā, ka viņi arī nevēlas šo situāciju risināt.

Es aicinu profesionāļus izvērtēt šo situāciju, un tikai tad mēs varam virzīties uz priekšu ar lēmumu šajā lietā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Mūsu jautājums nav par to, vai mēs varam uzticēties Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra speciālistiem vai ne. Mūsu jautājums nav par to, vai tur strādā kompetenti speciālisti un vai starp viņiem ir daži, kas saistīti ar tām represijām.

Problēma 9.priekšlikumā ir cita. Ir piedāvāts visu to svarīgo darbu uzticēt konkrētai institūcijai. Viņi būs tie galvenie spēlētāji, kas noteiks, kas ir un kas nav, kas notika un kas nenotika. Un tas nav pareizi!

Ja jūs tagad izlasītu attiecīgo likumprojektu bez piektās daļas - ceturto un pēc tam sesto -, jūs varētu redzēt, ka principā nekas nemainās... ka attiecīgais likums var tikt piemērots. Proti, prokurors saņem iesniegumu un organizē iesnieguma pārbaudi. Viņš var uzdot jautājumus dažādiem speciālistiem, viņš var aicināt ekspertus, un pēc tam viņš pieņem lēmumu. Jūs izdarāt vienu soli... Lai būtu detalizētāk - mazu soli! Un, ja ir izdarīts tikai šis solis, tad paliek daudz neskaidru jautājumu, tajā skaitā jautājums par to, vai cilvēkam būs jāpiedalās attiecīgajā ekspertīzē. Ja mēs paņemam Ministru kabineta noteikumus, kas regulē tiesu psihiatriskās ekspertīzes norisi, mēs varam redzēt, ka saskaņā ar šiem noteikumiem viņam ir jābūt klāt, jāpiedalās. Jo ir trīs gadījumi, kad drīkst nepiedalīties, bet šis nav tāds gadījums.

Līdz ar to, manuprāt, šodien labāk, pareizāk būtu neatbalstīt nesagatavotu priekšlikumu un uz trešo lasījumu domāt par citu redakciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai, otro reizi.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Jūs jau sadzirdat, ka vairāki no mums noteikti iesniegs priekšlikumus, lai uzlabotu šo pantu. Bet es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šis ir patiešām plašāks represīvo sistēmu jautājums un par to ir dokumentācija. Nav runa par atsevišķiem rakstiem žurnālistikā! Ir atzinumi no Strasbūras tiesas, kur atsevišķi disidenti no Krievijas un no citām valstīm ir iesnieguši sūdzības par šo jautājumu. Ir juridiski un arī medicīniski jautājumi. Arī manis pieminētā Pasaules psihiatru asociācija vērsās pret padomju psihiatriem un viņus izraidīja no savām rindām neprofesionalitātes dēļ. Tas viss ir dokumentēts, tā nav kaut kādu cilvēku, varētu teikt, impulsīva darbība! Tur ir dokumenti par atsevišķiem piemēriem. Man ir, piemēram, dokumentācija par kādiem 30 Latvijas iedzīvotājiem, kas par kuru gadījumu 60. un 70.gados ir dokumentēts. Tagad, zināms, ir pagājis liels laiks.

Tā ka es vēlreiz aicinu, lai blakus šai individuālajai reabilitācijai būtu viena komisija, kas nopietni skatās uz šo politisko represiju vēstures noraidīšanu. Bet tiem atsevišķajiem disidentiem, kas negrib iziet cauri tai medicīniskajai procedūrai, tā dod šo ētiski morālo atzinumu, par ko viņi ir cīnījušies un kāda ir viņu situācija. Un tas iederas arī mūsu politiskajā kultūrā, ka mēs pasakām kaut ko par šo situāciju skaidri un gaiši.

Tā ka es aicinu šobrīd neatbalstīt 3.priekšlikumu, un strādāsim, lai to uzlabotu... (No zāles: „Tas ir 9., nevis 3.!”) 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Mūrnieces kundze vēlas ko piebilst?

I.Mūrniece. Komisijas vārdā es aicinu deputātus Judinu, Čepāni, Ašeradenu, Cileviču, Kārkliņu un visus pārējos, kas to vēlas, iekļauties komisijas darba grupā un lietišķi, praktiski piedalīties šī priekšlikuma pilnveidošanā.

Un vēl komisijas vārdā vēlos par debatēm piebilst, ka svarīgi ir noteikt kārtību, kādā ir atjaunojams arī... kādā var noņemt šīs nelabvēlīgās tiesiskās sekas: gan dot morālo gandarījumu (tas ir patiešām ļoti svarīgi un būtiski!), gan arī mazināt šīs nelabvēlīgās tiesiskās sekas.

Tomēr aicinu neaizrauties ar pārāk garām izvērtēšanām un debatēm, jo šiem cilvēkiem ir jāsaņem gandarījums. Un ne tikai morālais gandarījums, Kārkliņas kundze, bet arī jādzēš nelabvēlīgās tiesiskās sekas. Ir bažas, ka pārāk garas diskusijas var radīt situāciju, ka šie cilvēki - es atvainojos! - aizies aizsaulē un šīs nelabvēlīgās tiesiskās sekas joprojām nebūs dzēstas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 20, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Mūrniece. 10.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Ir atbalstīts. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 11.priekšlikumā tiek precizēta likumprojekta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Arī 12.priekšlikumā tiek precizēta likumprojekta redakcija.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 13.priekšlikums paredz izmaiņu izdarīšanu pacientu reģistrā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Arī 14.priekšlikums paredz likumprojekta normas precizēšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. 15.priekšlikums paredz izslēgt pārejas noteikumus, kas tika atbalstīti pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Savukārt 16.priekšlikums nosaka to, ka likums stājas spēkā jau šā gada 1.augustā - tātad jau šovasar.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Mūrniece. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 7, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Mūrniece. Es vēlreiz atkārtoju, ka mēs, komisija, gaidīsim patiešām lietišķus priekšlikumus un aicinām arī visus deputātus, kuri to vēlas, iekļauties komisijas darba grupā. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 6.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Es domāju, ka laikam jābūt drusciņ garākam termiņam. Varbūt līdz 10.datumam mēs varam iesniegt priekšlikumus?

Sēdes vadītāja. 10.jūnijs?

I.Mūrniece. Piekrītu, jā.

Sēdes vadītāja. Vai komisija piekrīt, ka priekšlikumu iesniegšanas datums ir 10.jūnijs?

I.Mūrniece. Tas gan rada tādu situāciju, ka līdz sesijas beigām likumprojektu nebūs iespējams pieņemt, tāpēc aicinu tomēr rīkoties atbildīgi un saspringt...

Sēdes vadītāja. Mums ir divi priekšlikumi. Ja komisija nepiekrīt, tad...

Lūdzu, Judina kungs!

A.Judins (VIENOTĪBA).

Ņemot vērā vēlmi tiešām pēc iespējas ātrāk pieņemt likumu, es atsaucu savu piedāvājumu.

I.Mūrniece. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šā gada 23.maija sēdē izskatīja likumprojektu Nr.643/Lp11 - „Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku likums” un pieņēma lēmumu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Tas ir jauns likums, ko izstrādāja Ministru kabinets sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, konsultējoties ar profesionālajām asociācijām, tajā skaitā ar Latvijas Komercbanku... (Zālē ir pieaudzis troksnis. Priekšsēdētāja noklaudzina ar āmuru.) ...asociāciju un Latvijas Riska kapitāla asociāciju. Likuma mērķis ir nodrošināt vienotu regulējumu...

Sēdes vadītāja. Latkovski, Demiter... Man liekas, vai tiešām tā kā skolā jūs visi esat jāapsauc? Jūs sēžat te, priekšā, jums cilvēks ziņo par likumprojektu! Izejiet ārā parunāties, lūdzu!

I.Parādnieks. Likuma mērķis ir nodrošināt vienotu regulējumu alternatīvajiem ieguldījumu fondiem - tādiem kā riska kapitāla fondi un sociālās uzņēmējdarbības fondi, nodalot tos no kopīgā regulējuma, kas šobrīd izkaisīti pa diviem likumiem: Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu un Komerclikumu, tādējādi nodrošinot ar alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku darbību saistīto varbūtējo risku negatīvo ietekmi uz finanšu sistēmu, un veicināt efektīvu uzraudzību, nodrošinot fondu ieguldītāju intereses. Likumprojekts izstrādāts, lai nacionālajos normatīvajos aktos iestrādātu prasības, kas izriet no vairākām Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām un regulām par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem.

Likumprojektā iekļautie galvenie regulējumi nosaka...

Sēdes vadītāja. Latkovska kungs...

I.Parādnieks. ...pirmkārt, fondu pārvaldnieku darbību...

Sēdes vadītāja. ...izejiet, lūdzu, ārā parunāties!

I.Parādnieks. ...vienotu reģistrāciju, licencēšanu, kā arī kritērijus un prasības fondu aktīvu apmēriem.

Otrkārt, jaunus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzības dalībniekus - alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus, atbilstošus maksājumus komisijas darbības finansēšanai, kā arī uzraudzību, starptautisko sadarbību un sankcijas, kas ir analoģiskas ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām. Sakarā ar to, ka saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem šāds regulējums būtu jāpārņem līdz 2013.gada 22.jūlijam, Ministru kabinets lūdza noteikt šim likumprojektam un pārējiem vienotā paketē izskatāmajiem likumprojektiem steidzamību. Taču Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to neatbalstīja, jo tas ir jauns likums, kas prasa rūpīgu analīzi, un vēl ir pietiekams laiks, lai likumprojektu līdz 22.jūlijam pieņemtu galīgajā lasījumā arī parastajā kārtībā.

Tāpat Saeimas Juridiskais birojs uzskatīja, ka pārmērīga steiga šajā gadījumā ir nevietā, vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka atsevišķas likumprojektā ietvertās prasības, kā norādīts anotācijā, ir stingrākas nekā Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Turpmākie astoņi likumprojekti, kurus skatīsim, ir vienotā paketē ar nupat pirmajā lasījumā apstiprināto likumprojektu „Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku likums”. Iekļautie grozījumi ir tehniska rakstura, kas ir saistīti tikai un vienīgi ar šo likumprojektu.

Atbildīgās komisijas vārdā aicinu apstiprināt pirmajā lasījumā likumprojektu Nr.645/Lp11 - „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, tieši tāpat kā sākotnējam likumprojektam, ir šā gada 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Likumprojekts Nr.646/Lp11 - „Grozījums likumā „Par zvērinātiem revidentiem””. Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Parādnieks. Šā gada 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Likumprojektu Nr.647/Lp11 - „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā” komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Parādnieks. Šā gada 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Likumprojektu Nr.649/Lp11 - „Grozījumi Gada pārskatu likumā” komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gada pārskatu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Likumprojektu Nr.650/Lp11 - „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Parādnieks. Šā gada 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav, tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā arī likumprojektu Nr.651/Lp11 - „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Parādnieks. Šā gada 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā arī likumprojektu Nr.652/Lp11 - „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Parādnieks. Šā gada 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.jūnijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Šis ir pēdējais vienotajā paketē iekļautais likumprojekts, par kuru ir atbildīga Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Tas ir saistīts ar jauno likumu - „Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku likums”. Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu Nr.653/Lp11 - „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.jūnijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.648/Lp11. Šis likumprojekts ir saistīts ar jauno Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku likumu, kuru vienotas paketes ietvaros virza Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Un šie grozījumi ir domāti, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija varētu efektīvāk pārbaudīt... uzraudzīt šo alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus, kā arī tiktu vienkāršota klientu izpēte, lai nepieļautu nelikumīgu finanšu līdzekļu legalizēšanu un izmantošanu terorisma finansēšanā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.629/Lp11 - „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”. Likumprojekts paredz grozījumus, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kuri meklē patvērumu.

Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti, un likumprojekts ir atbalstīts otrajam lasījumam. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Judins. 30.augusts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Dāvis Stalts.

D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad skatām grozījumus Biedrību un nodibinājumu likumā. Atgādināšu, ka šis likums tika atvērts pēc darba devēju organizāciju lūguma, lai nostiprinātu darba devēju organizāciju statusu reģistrā.

Ir seši priekšlikumi.

1. - deputātes Kārkliņas kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Stalts. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 3. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 4. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. 5. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Stalts. Un 6. - komisijas priekšlikums. Tas ir saistīts ar pārejas noteikumiem un paredz, ka jāuzrāda... ka pārskata gadā, ja atlīdzība pārsniedz 20 minimālās mēneša darba algas, biedrības vai nodibinājuma gada pārskatā sniedzams paskaidrojums, par kādu pienākumu pildīšanu attiecīgajai personai maksāta atlīdzība (atalgojums).

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šis ir kārtējais gadījums, kad viena rumpja abas kājas iet katra savā virzienā. Un ar nožēlu man ir jāsecina, ka mēs šķiežam milzīgus laika resursus, administratīvos resursus un līdz ar to arī finanšu resursus šeit, Saeimā, atverot vienu un to pašu likumu vairākās komisijās un idejiski bīdot šo likumu dažādos virzienos.

Kad šis likums pēc atvēršanas tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, pamatprincips, ar ko strādā deputāti, ir samērīgi mazināt administratīvo slogu. Taču Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir aizgājusi pilnīgi citā - pretējā - virzienā.

Ko tad saka šis piedāvātais priekšlikums - 6.priekšlikums? Ja nodarbinātās personas, piemēram, biedrības grāmatveža vai biedrības mājaslapas administratora, saņemtā atlīdzība pārskata gadā pārsniedz 20 minimālās mēneša darba algas jeb, rēķinot vidējo mēnešalgu bruto, 333 latus, tad biedrībai gada pārskatā ir sniedzams paskaidrojums, par kādu pienākumu pildīšanu attiecīgajai personai maksāta alga.

Tātad vēlos atgādināt par vismaz trim šobrīd spēkā esošām administratīvām prasībām, kas ir saistošas arī biedrībām.

Pirmā: darba līgumā, uzņēmuma līgumā vai patapinājuma līgumā ir obligāti norādāms līguma priekšmets. Darba līgumā ir jāatrunā nodarbinātā darba ņēmēja darba pienākumi. Uzņēmuma līgumā ir jāatrunā veicamā darba priekšmets. Patapinājuma līgumā ir jānorāda līguma priekšmets, proti, kādu kustamo mantu (vai tamlīdzīgi) no fiziskās personas biedrība plāno nomāt.

Otrā administratīvā prasība, kas ir saistoša biedrībām: dibinot darba attiecības, Valsts ieņēmumu dienestā ir jāsniedz ziņas par darba ņēmēju kustību. Turklāt, dārgie kolēģi, no 1.jūlija šajās atskaitēs ir obligāti jānorāda ieņemamais amats atbilstoši profesiju klasifikatoram.

Trešā administratīvā prasība: izmaksājot algu, Valsts ieņēmumu dienestam ik mēnesi ir jāsniedz ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Un tur būs arī norādīts Valsts ieņēmumu dienestam pēc profesiju klasifikatora... tātad šīs personas amats, kāds ir pēc profesiju klasifikatora.

Izmaksājot cita veida atlīdzības, biedrībai nekavējoties jau šobrīd ir jāiesniedz paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām, atšifrējot ienākuma veida kodu.

Tātad kādas ziņas mēs vēl gribam, lai biedrības preventīvi iesniegtu Valsts ieņēmumu dienestam?

Protams, mēs varam iet vēl lielākā absurdā, kā tas bija formulēts priekšlikuma pirmajā, sākotnējā, redakcijā, proti, ka gada pārskatā būtu jāiekļauj detalizēts šo algu izlietojums, kas tiešā tulkojumā nozīmētu apmēram to, ka nabaga grāmatvedei gada pārskatā būtu jāatskaitās, kur viņa savu algu ir iztērējusi, ka viņai, piemēram, ir peldbaseina abonements vai kaut kas tamlīdzīgs.

Es aicinu jūs, deputāti, nejaukties iekšā stabili strādājošā Valsts ieņēmumu dienesta sistēmā, nedublēt ne mūsu nodokļu administrācijai, ne arī nevalstiskajam sektoram administratīvo slogu, jo Valsts ieņēmumu dienestam jau šobrīd ir iespēja regulāri nākt un veikt tematiskās pārbaudes, ja kaut kādi dati liecina par lielāku risku. Tam ir iespēja veikt lielās revīzijas un ierosināt auditus. Tam jau šobrīd caur iepriekš minētajām atskaitēm, regulāri iesniedzamajām atskaitēm, ir iespējas apkopot visu informāciju, kādiem nolūkiem šie atalgojumi un atlīdzības ir izmaksāti.

Es aicinu neatbalstīt 6.priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Es īsi paskaidrošu savu motivāciju, iesniedzot šo priekšlikumu, ko arī Finanšu ministrija atbalstīja, kad tā attiecīgi revidēs.

Mēs skatāmies pēc amatpersonu deklarācijām, ka ir atsevišķi biedrību pārstāvji, kas saņem atalgojumu vairāk par 100 tūkstošiem latu gadā. Tas man tīri vienkārši radījis jautājumu: uz kāda pamata? Un tas nav tikai atsevišķs gadījums, tādi ir daudzi gadījumi. Tā ka mans mērķis bija pasargāt no tā, ka biedrības izmanto līdzekļus kādiem īpatnējiem gājieniem.

Es sākumā iesniedzu vēl augstāku šo slieksni, un es arī piekrītu, ka 20 mēnešalgas varbūt ir par maz, tāpēc vajadzētu noteikt kaut kādu slieksni, lai gan pati biedrība, gan Finanšu ministrija paskatītos uzmanīgāk, kas īsti notiek ar viņu algotiem darbiniekiem. Tas bija vienīgais mērķis!

Es piekrītu Siliņas kundzei, ka to administratīvo slogu vajadzētu mazināt. Tā ka noteikti vajadzētu pārskatīt šo slieksni un arī vienkāršot to ziņojuma formu, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi, lai nav lielāks administratīvais slogs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Stalta kungs ko vēlas piebilst?

D.Stalts. Jā. Es gribētu pateikt, ka komisija vienbalsīgi atbalstīja šo Kārkliņas kundzes priekšlikumu un to papildināja tādā redakcijā, kādu jūs varat lasīt. Un tiešām priekšlikuma mērķis bija nevis kaut ko dublēt, bet efektivizēt šo darbību kopumā, kā arī norādīt uz to, ka nevalstiskajam sektoram ir jādarbojas kā nevalstiskajam sektoram, nevis kā naudas kasei priekš kaut kādām atsevišķām amatpersonām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 22, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Varam balsot par likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

D.Stalts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”.

2013.gada 20.augustā stāsies spēkā starptautiskā konvencija par darbu jūrniecībā, kas pieņemta un apstiprināta ar likumu par 2006.gada 23.februāra konvenciju par darbu jūrniecībā. Līdz tam katrai starptautiskās konvencijas par darbu jūrniecībā dalībvalstij ir pienākums nodrošināt nacionālo normatīvo aktu atbilstību konvencijā noteiktajām prasībām.

Vērtējot spēkā esošo nacionālo normatīvo aktu regulējumu, tika konstatēti nepieciešamie grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, tādēļ komisijai ir lūgums atbalstīt šo likumprojektu un noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par likumprojekta steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 4.jūnijs, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - šā gada 13.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.jūnijs, izskatīšana - Saeimas 13.jūnija sēdē. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr.422/Lp11) otrajam lasījumam”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es gribu runāt, lai novērstu iespējamos pārpratumus šā termiņa pagarinājuma noteikšanā.

Proti, es gribu atgādināt, ka pagājušā gada oktobrī tika iesniegta likumprojektu pakete - trīs likumprojekti. Viens no tiem bija likumprojekts par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās, otrs - par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju un trešais - šis, kuram mēs prasām šo termiņa pagarinājumu, ņemot vērā arī Tieslietu ministrijas lūgumu.

Kādēļ tas tiek darīts? Sākotnēji bija domāts, ka visi šie trīs likumprojekti tiks skatīti vienlaikus, jo Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija par šo likumprojektu, bet līdzatbildīgā par likumu „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un arī par likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Tas ir... bija saistīts... bija sakarā ar zemes piespiedu nomas maksas tiesiskā regulējuma pārskatīšanu.

Es domāju, ka ikviens no mums ir saņēmis... esam saņēmuši ārkārtīgi neapmierinātu dzīvokļu īpašnieku vēstules sakarā ar to, ka viņiem jāmaksā ārkārtīgi augstas nomas maksas par zemi, uz kuras atrodas viņu dzīvojamā māja un līdz ar to arī dzīvoklis. Taču šodien mēs pirmajā lasījumā apstiprinājām grozījumus Civillikumā, kuri paredz jaunu institūtu - apbūves tiesības, un sakarā ar šī jaunā institūta apstiprināšanu ir nepieciešams izdarīt šajā likumā nepieciešamos grozījumus, un tāpēc mēs lūdzam pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šis likumprojekts nav tiešā veidā saistīts ar šo zemes piespiedu nomas maksas tiesiskā regulējuma pārskatīšanu. Tas ir vērsts uz nākotni un ir saistībā ar šodien Civillikumā pirmajā lasījumā pieņemtajām apbūves tiesībām.

Un līdz ar to es domāju, ka nākošajā nedēļā Juridiskā komisija kā līdzatbildīgā komisija vērtēs šos divus likumus - likumu „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Bet šā likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņu es lūdzu pagarināt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” (Nr.422/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz šā gada 30.augustam. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr.618/Lp11)”! Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr.618/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti, bet mums ir vēl vairāki paziņojumi.

Pirmais no tiem attiecas uz deputātu jautājumu un atbilžu sesiju. Tātad mums joprojām ir skatāmi pieci jautājumi, no kuriem viens... jautājums Valdim Dombrovskim „Par iedzīvotāju materiālo nodrošinātību Latvijā” ir pāradresēts labklājības ministrei Viņķelei. Iesniedzēji ir apmierināti ar atbildi.

Savukārt atbildes uz pārējiem jautājumiem: „Par Savienības Muitas kodeksa projekta virzību Eiropas Savienības institūcijās”, „Par a/s „Liepājas metalurgs” saistību izpildi”, „Par finanšu konsultanta „Prudentia” pieaicināšanu saistībā ar a/s „Liepājas metalurgs”” un „Par SIA „Ernst & Young Baltic” veiktā audita un padziļinātās finanšu izpētes atzinumu” iesniedzējus neapmierina. Taču ne ekonomikas ministrs, ne finanšu ministrs šodien nevar ierasties. Tātad atbilžu sniegšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Vēl es vēlos jūs informēt, ka šodien Latvija ir saņēmusi uzaicinājumu sākt pievienošanās sarunas OECD, tātad Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai. Vairākas OECD dalībvalstis atzina, ka, pateicoties mūsu valsts aktīvam darbam, Latvija ir starp redzamākajām kandidātvalstīm. Zinu, ka arī daudzi Saeimas deputāti ir līdzdarbojušies. Tā ka - paldies! Tas ir mūsu kopīgā darba rezultāts.

Un vēl vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi, aicinu uz Juridiskās komisijas sēdi pulksten 12.30 sakarā ar to, ka mums bija nepieciešams uzaicināt pārstāvjus arī no prokuratūras un no Satversmes tiesas. Tikšanās būs nevis pēc sēdes beigām, bet pulksten 12.30. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Mūsu sēde notiks pulksten 12.30 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Gaidis Bērziņš... ir, Vjačeslavs Dombrovskis... nav, Rihards Eigims... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Andrejs Klementjevs...

Sēdes vadītāja. Viņš piedalās sarunās ar vēstniekiem.

J.Vucāns. Jā, ir, ir! Inese Lībiņa-Egnere... nav, Aleksejs Loskutovs... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 30.maija sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 10. sēde
2013. gada 30. maijā

Par darba kārtību
   
Priekšlikumi - dep. A.Ašeradens (par)
  - dep. A.Barča (pret)
   
Par likumprojektu „Kredītbiroju likums” (Nr. 667/Lp11)
(Dok. Nr. 2298, 2298A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 668/Lp11)
(Dok. Nr. 2299, 2299A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Kredītu reģistra likumā” (Nr. 669/Lp11)
(Dok. Nr. 2300, 2300A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 670/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 2309, 2309A)
   
Priekšlikumi - dep. R.Dzintars (par)
  - dep. I.Vanaga (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 672/Lp11)
(Dok. Nr. 2330, 2330A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 673/Lp11)
(Dok. Nr. 2331, 2331A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 674/Lp11)
(Dok. Nr. 2332, 2332A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 675/Lp11)
(Dok. Nr. 2333, 2333A)
   
Priekšlikumi - dep. V.Liepiņš (par)
  - dep. R.Kārkliņa (pret)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 679/Lp11)
(Dok. Nr. 2344)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Dmitrijam Rodionovam šā gada 23. maijā
(Dok. Nr. 2334)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aleksejam Loskutovam šā gada 30. maijā
(Dok. Nr. 2335)
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 599/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2306)
   
Ziņo - dep. I.Meļņikovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 271/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2329)
   
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
   
Likumprojekts „Sodu reģistra likums” (Nr. 641/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2177, 2304)
   
Ziņo - dep. I.Bite
   
Likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 453/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2308)
   
Ziņo - dep. I.Zariņš
   
Debates - dep. I.Līdaka
  - dep. I.Zariņš
  - dep. Dz.Zaķis
  - dep. I.Līdaka
  - dep. I.Zariņš
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. Dz.Zaķis
   
Likumprojekts „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (Nr. 578/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2312)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Likumprojekts „Par nekustamā īpašuma „Smiltsērkšķi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” (Nr. 601/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2009, 2313)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 665/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2275, 2314)
   
Ziņo - dep. G.Bērziņš
   
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 666/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2281, 2315)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Debates - dep. L.Čigāne
  - dep. V.Liepiņš
  - dep. I.Bite
  - dep. K.Seržants
   
Likumprojekts „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām” (Nr. 609/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2317)
   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Paziņojumi
  - dep. J.Reirs
  - dep. I.Bišofa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Debates - dep. A.Judins
  Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre L.Cipule
  - dep. I.Čepāne
  - dep. R.Kārkliņa
  - dep. D.Kazāka
  - dep. I.Mūrniece
  Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre L.Cipule
  - dep. B.Cilevičs
  - dep. A.Ašeradens
  - dep. A.Judins
  - dep. R.Kārkliņa
   
Likumprojekts „Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku likums” (Nr. 643/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2222, 2326, 2336A)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr. 645/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2224, 2318, 2336A)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” (Nr. 646/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2225, 2319)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā” (Nr. 647/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2226, 2320)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā” (Nr. 649/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2228, 2321)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 650/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2229, 2322)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 651/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2230, 2323)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 652/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2231, 2324)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr. 653/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2232, 2325)
   
Ziņo - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 648/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2227, 2305)
   
Ziņo - dep. K.Seržants
   
Likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” (Nr. 629/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2327)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 425/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2328)
   
Ziņo - dep. D.Stalts
   
Debates - dep. E.Siliņa
  - dep. R.Kārkliņa
   
Likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 654/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2237, 2343)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””(Nr. 422/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr. 393/Lm11)
(Dok. Nr. 2316)
   
Ziņo - dep. I.Čepāne
   
Lēmuma projekts „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr.618/Lp) (Nr. 394/Lm11)
(Dok. Nr. 2342)
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Paziņojumi
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
  - dep. I.Čepāne
  - dep. I.Druviete
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 30.05.2013 09:11:03 bal001
Par - 50, pret - 40, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (671/Lp11), nodošana komisijām, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 30.05.2013 09:11:49 bal002
Par - 52, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Maksātnespējas likumā (679/Lp11), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 30.05.2013 09:23:31 bal003
Par - 41, pret - 43, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (670/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 30.05.2013 09:32:21 bal004
Par - 49, pret - 39, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (675/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 30.05.2013 09:34:06 bal005
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (599/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.05.2013 09:37:02 bal006
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (271/Lp11), 3.lasījums

Datums: 30.05.2013 09:38:24 bal007
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Sodu reģistra likums (641/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.05.2013 09:53:24 bal008
Par - 40, pret - 35, atturas - 14. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (453/Lp11), 2.lasījums

Datums: 30.05.2013 09:54:11 bal009
Par - 11, pret - 72, atturas - 7. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (453/Lp11), 2.lasījums

Datums: 30.05.2013 09:54:39 bal010
Par - 10, pret - 70, atturas - 7. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (453/Lp11), 2.lasījums

Datums: 30.05.2013 09:55:06 bal011
Par - 10, pret - 69, atturas - 5. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (453/Lp11), 2.lasījums

Datums: 30.05.2013 09:55:33 bal012
Par - 10, pret - 74, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (453/Lp11), 2.lasījums

Datums: 30.05.2013 09:56:19 bal013
Par - 84, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (453/Lp11), 2.lasījums

Datums: 30.05.2013 09:57:16 bal014
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (578/Lp11), 2.lasījums

Datums: 30.05.2013 10:04:06 bal015
Par - 59, pret - 0, atturas - 28. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma “Smiltsērkšķi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai (601/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.05.2013 10:06:53 bal016
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (665/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.05.2013 10:08:07 bal017
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 30.05.2013 10:18:49 bal018
Par - 87, pret - 1, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (666/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.05.2013 11:30:16 bal019
Par - 62, pret - 20, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām (609/Lp11), 2.lasījums

Datums: 30.05.2013 11:31:32 bal020
Par - 49, pret - 7, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām (609/Lp11), 2.lasījums

Datums: 30.05.2013 11:35:58 bal021
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku likums (643/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.05.2013 11:37:03 bal022
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (645/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.05.2013 11:37:53 bal023
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zvērinātiem revidentiem” (646/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.05.2013 11:38:38 bal024
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konsolidēto gada pārskatu likumā (647/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.05.2013 11:39:21 bal025
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu likumā (649/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.05.2013 11:40:09 bal026
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (650/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.05.2013 11:40:53 bal027
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (651/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.05.2013 11:41:39 bal028
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (652/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.05.2013 11:42:35 bal029
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (653/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.05.2013 11:44:03 bal030
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (648/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.05.2013 11:45:11 bal031
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (629/Lp11), 2.lasījums

Datums: 30.05.2013 11:53:37 bal032
Par - 57, pret - 22, atturas - 4. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (425/Lp11), 2.lasījums

Datums: 30.05.2013 11:54:08 bal033
Par - 81, pret - 1, atturas - 5. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (425/Lp11), 2.lasījums

Datums: 30.05.2013 11:55:53 bal034
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (654/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.05.2013 11:56:13 bal035
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (654/Lp11), 1.lasījums

Datums: 30.05.2013 11:59:37 bal036
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"”(Nr.422/Lp11) ... (393/Lm11)

Datums: 30.05.2013 12:00:12 bal037
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr.618/Lp) (394/Lm11)




 

Frakciju viedokļi
2013.gada 30.maijā

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodien Saeimas sēdē pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja vietniekam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos paust Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas viedokli par grozījumiem likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”. Patlaban tas, ka valstij ir noteikts pienākums nodrošināt bijušo Valsts prezidentu ar dzīvokli, rada sabiedrībā neizpratni jautājumā par nodokļu maksātāju naudas izmantošanu, tāpēc Saeimas Juridiskā komisija šonedēļ vienojās virzīt parlamenta sēdē izskatīšanai otrajā lasījumā grozījumus likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, kuri paredz samazināt sociālās garantijas bijušajiem Valsts prezidentiem.

Juridiskās komisijas vairākums atbalstīja arī priekšlikumu, kas paredz, ka eksprezidentiem pēc kļūšanas par deputātu vai ministru nemaksās paredzēto pensiju. Likumprojektā rosināts atteikties no eksprezidentu nodrošināšanas ar dzīvokli pēc prezidentūras. Kā kompensējošo mehānismu piedāvā bijušā Valsts prezidenta ikmēneša pensijas palielināšanu. Paredzēts, ka bijušajiem Valsts prezidentiem būs arī iespēja no pensijas atteikties. Piedāvātais risinājums, mūsu skatījumā, ļautu saprātīgi un vienkārši plānot valsts budžeta izdevumus, jo nebūtu jātērē līdzekļi valsts dzīvokļa iegādei, uzturēšanai, remontam un komunālo pakalpojumu apmaksai. Likumprojekts arī paredz noteikt, ka eksprezidents lietošanā saņem no valsts vienu automašīnu, kuras iegādes vai nomas vērtība nepārsniedz tādas automašīnas divkāršu iegādes vai nomas vērtību, uz kādu ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai. Patlaban normatīvie akti neparedz eksprezidenta automašīnas izvēles kritērijus. Debatējot šonedēļ par šo likumprojektu Juridiskās komisijas ietvaros, „Saskaņas Centrs” pauda viedokli, ka bijušajiem Valsts prezidentiem nav jānodrošina automašīna uz nodokļu maksātāju rēķina un nepieciešamības gadījumā bijušie Valsts prezidenti varētu vērsties Saeimas autobāzē. Taču šis „Saskaņas Centra” priekšlikums pagaidām tika noraidīts.

Esmu pārliecināts, ka sabiedrības vairākums sociālo taisnīgumu vērtē augstāk par abstraktu tiesiskumu, kas pats par sevi nenodrošina vispārējo labklājību. Domāju, ka tomēr sociālais taisnīgums un labklājība ir un paliek sabiedrības lielākās daļas galvenais mērķis – ar nosacījumu, ka cilvēku prātus nav aptumšojuši saukļi par etniskumu un oligarhiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Raivis Dzintars. Lūdzu!

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Nacionālā apvienība šodien piedāvāja deputātiem spert nozīmīgu soli pretī valsts valodas stiprināšanai izglītības sistēmā un konceptuāli nolemt, ka valsts un pašvaldību finansētajos bērnudārzos nodarbībām būtu jānotiek valsts valodā. Ar ko tie Latvijas bērni, kuri dzimuši Rietumu trimdā, atšķiras no tiem, kas dzimuši Latvijā? Kāpēc vieni var skoloties tās valsts valodā, kurā viņi dzīvo, vienlaikus saglabājot savas saknes, bet citi to nevar? Vai tiešām tā ir nespēja vai varbūt drīzāk daļas vecāku šovinisms un iekarotāju domāšana?

Manuprāt, īstenība ir tāda, ka daļa politiķu kautrējas to skaļi atzīt, bet faktiski atbalsta divvalodību. To jau pierādīja referendums par otro valsts valodu, kur „Saskaņas Centrs” aicināja to atbalstīt. Un loģiski, ka arī skolu sistēmā viņi konsekventi iestājas par to, lai daļa skolēnu augtu šķirtā sistēmā, kurā viņus skolo tādi pedagogi kā Rafaļskis, tātad personas, kas pat publiski lepojas ar nelojalitāti valstij.

Otra grupa, kas balso pret latviešu valodu bērnudārzos, ir bieži vien latviešu politiķi, kuru vienaldzība, mazdūšība un kūtrums faktiski ļauj īstenoties „Saskaņas Centra” plāniem. Viņi vēlas šos jautājumus paslaucīt zem paklāja un cer, ka viss atrisināsies pats no sevis. Savai neizdarībai viņi parasti atrod dažādus formālus ieganstus, parasti tādus, ka jautājums ir „par maz pētīts”, esot „par maz diskutēts”, „nav īstais laiks” un tamlīdzīgi. Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka Nacionālā apvienība piedāvā vienoties... piedāvāja vienoties par ideju pēc būtības, nolemt un dot skaidru signālu, ka pakāpeniski pārejam uz izglītību valsts valodā. Kurā gadā un kādā veidā labāk to īstenot – tas, protams, ir diskutējams, tāpēc šodienas balsotājiem „pret”, manuprāt, nav attaisnojuma. Pozitīvam balsojumam pietrūka tikai pāris deputātu balsu. Kopā ar „Saskaņas Centru” pret latviešu valodu bērnudārzos balsoja visa Reformu partija, bet rezultātu izšķīra Zaļo un Zemnieku savienība, kurai bija brīvs balsojums. Bet atsevišķi Zaļo un Zemnieku savienības deputāti, piemēram, Augusts Brigmanis, Aija Barča, Ilona Jurševska, Ingmārs Līdaka un Andris Bērziņš, politiski noslēpās no balsojuma, izņemot balsošanas kartes. Veicot šādu darbību, balsošanas tabulā konkrēto deputātu uzvārdi neparādās, un šādu metodi mēdz izmantot ar mērķi izvairīties no atbildības par vēlētāju viedoklim pretēja balsojuma nodrošināšanu. Zīmīgi, ka šis balsojums notiek pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, īpaši Rīgas domē izšķiršanās būs nevis par saimnieciskajiem un pilsētas mēroga jautājumiem, bet par to, kāda būs Latvijas valsts un vai tā vispār būs Latvijas valsts ar tādu mērķi, ar kādu tā tika dibināta. Saeimas deputāti šodien pauda savu viedokli. Pilsoņiem būs jāpauž savējais. Atgādinu to, ka vēlēšanu rezultāti ietekmēs arī cilvēku aktivitāti un to, cik daudzi savas balsis izšķērdēs veltīgi, nobalsojot par partijām, kuras neiekļūs domē. Novēlu godīgas vēlēšanas un rezultātu, kas nāk par labu Latvijas nākotnei!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Raivim Dzintaram.

Tagad pie mikrofona Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man jāturpina sava kolēģa teiktais un jāsaka tā, ka nopēlums Aijai Barčai – no vienas puses... Bet varbūt arīdzan radioklausītāji ir gatavi ieklausīties, ko es teikšu par tādu jautājumu kā grozījumi likumā „Par valsts pensijām”.

Redziet, vispirms daži citāti.

„Ikvienā pašvaldībā dzīvo mūsu cilvēki, par kuru labklājību valsts ir atbildīga” – tā tikko ir teicis finanšu ministrs Andris Vilks.

„Šoruden atsāksim mazo pensiju indeksāciju, bet ar nākamo gadu visu pensiju indeksāciju” – Valdis Dombrovskis, premjers.

To mēs lasām masu medijos, rakstiskajos masu medijos, kuros nu izsvītrot tā kā nebūtu pat iespējams.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti kārtējo reizi iesniedza grozījumus likumā „Par valsts pensijām”. Kādēļ mēs tā darījām? Tikai tādēļ, ka labklājības ministre Latvijā nāca klajā ar strauju paziņojumu, ka, pilnīgi iespējams, nebūs Latvijā pensiju indeksācijas šoruden tādēļ, ka, redziet, nelaime ir „Liepājas metalurgā” un kas to varot zināt, cik naudas būs nepieciešams. (Vai vispār būs nepieciešams?) Bet Saeimā ir iesniegti 106 004 paraksti, un tie tika iesniegti 10.aprīlī.

No vienas puses, it kā būtu mums jāpriecājas, ka 29.maijā Labklājības ministrijā beidzot tika sasaukta pirmā sanāksme, pirmā tikšanās ar senioriem, kas gan, kā dzirdam masu medijos, ne ar ko nav beigusies.

Likumprojekts, kādu iesniedza ZZS frakcijas deputāti, runā par to, ka, sākot ar 1.oktobri, būtu nepieciešams indeksēt pensijas ar dažādiem koeficientiem jeb procentiem. Līdz 200 latiem, protams, ir vislielākais koeficients, bet tām pensijām, kuras pārsniedz 900 latu, – ļoti niecīgs.

Ar interesi gaidīšu priekšlikumus, kādus iesniegs Labklājības ministrija Sociālo un darba lietu komisijā, jādomā, ļoti īsā laikā un būs panākta vienošanās ar senioriem, bet jau šodien, atceroties ilgus, ilgus gadus sociālās apdrošināšanas sistēmā, var pateikt, ka nekā sevišķa jau nu tur nebūs: būs tie paši koeficienti jeb procenti, pilnīgi iespējams, kādā citādā variācijā vai ne tik daudz, kā to prasīja mazajām pensijām Latvijas Pensionāru federācija.

Un vēl viena lieta, ko šodien man pārmeta mans vietnieks komisijā – Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, kurš man pašreiz šeit sēž cieši līdzās. Viņš pārmeta par to, ka nav naudas. Ka nav naudas! Es to vaicāju Valsts kasei, un Valsts kase atbildēja ļoti konkrēti: „Atlikums valsts sociālās apdrošināšanas budžetā ir 200 miljoni, un to mēs prognozējam arī uz gada beigām.” Un vēl es domāju par to... un ļoti ticu, ka valdošā koalīcija nelauzīs kārtējo reizi vienu no saviem solījumiem un 2014.gadā uz valsts pamatbudžeta pleciem būs piemaksas pie pensijām par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Un publiskajā telpā pirms pāris dienām Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme nosauca summu – 135 miljoni. Es rēķinu ļoti vienkārši, kā skolā: 200 plus 135 miljoni – tie ir 335 miljoni.

Diemžēl es arī apzinos – skaidri apzinos! –, ka ir fiskālās disciplīnas likums un visi pārējie normatīvie akti, apzinos šo nopietno ceļu iestājai eirozonā, bet man sāp sirds vēl par vienu jautājumu. Šodien, izņemot no darba kārtības likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””, mēs sagādājam galvassāpes un ļoti sarežģītu situāciju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbiniekiem, jo, lai kā mēs gribētu... Nākošajā vai aiznākošajā nedēļā Labklājības ministrija būs saspringusi un iesniegs šos priekšlikumus. No Saeimas ārkārtas sēdēm mēs neizvairīsimies, jo līdz sesijas beigām mēs to izdarīt nevaram. Un, protams, Sociālo un darba lietu komisija strādās ļoti čakli gan jūlijā, gan augustā. To es no sirds visiem vēlu.

Bet šodien par darba kārtības grozīšanu, proti, par to, ka jāizņem no tās likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””, balsojums bija šāds: „par” balsoja 50, protams, pozīcijas deputāti, „pret” – 40 opozīcijas deputāti. Vienīgi gribu teikt – gods un slava Jānim Lāčplēsim no VIENOTĪBAS, kurš bija ar mums vienisprātis, ka pensiju indeksācija ir jāsāk tūlīt un jāsāk šo likumu gatavot, lai cilvēki varētu rudenī saņemt to, ko viņi ir prasījuši ar tik daudziem parakstiem, tos adresēdami Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.

Es jums vēlu jauku nedēļas nogali un, protams, aiziet un izteikt savu balsi par deputātu kandidātiem pašvaldībās, un tik tiešām atcerēties, ka cilvēki, kuri dzīvo pašvaldībās, visi ir mūsējie, un valstij par viņiem ir jārūpējas.

Vadītāja. Paldies deputātei Aijai Barčai.

Atgādinu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Un tālāk vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jāsaka, ka šodien Saeimai bija ražīga diena – tika izskatīti vairāk nekā 33 dažādi likumprojekti un lēmumu projekti, un tie bija visdažādākā rakstura. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija virzīja virkni likumprojektu, kas bija saistīti ar dažādiem pensiju fondiem, konsolidēto gada pārskatu likumiem, kopumā varētu teikt – dažādiem saimnieciskiem jautājumiem, taču Saeimas uzmanību saistīja vairāki likumprojekti, par kuriem notika ilgstošas debates.

Uz vienu no tiem es gribu vērst uzmanību, un tas ir likumprojekts „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām”. VIENOTĪBA uzskata, ka šis likumprojekts ir ārkārtīgi svarīgs, bet debatēs mēs vērsām uzmanību uz to, kādā veidā notiks šis reabilitācijas process. Un šobrīd jāsaka, ka VIENOTĪBA pievienojās Latvijas Cilvēktiesību centra atzinumam, ka šis likumprojekts ir ārkārtīgi svarīgs, taču, lai pēc iespējas nodrošinātu eksperta slēdziena neitralitāti, ir jāizvairās no situācijas, ka pieaicinātie psihiatri, kuri būs eksperti šajā lietā, ir veikuši savu profesionālo darbību laikā, kad noticis ievietošanas gadījums.

Un, ja mēs paskatāmies uz medijiem, kur tiek citēti šie eksperti, tad... Citēšu: „Neviens cilvēks nebija tāds, kam šī diagnoze uzlikta nepamatoti. Visiem bija lielāki vai mazāki psihiski traucējumi. Tas ir labi saprotams, jo, ja cilvēks psihiski ir pilnīgi vesels, viņš zina, kādā sistēmā viņš dzīvo, zina, kā kurā vietā jārunā, zina, kāda ir dzīves īstenība.”

Nu, jāsaka, ka šis likumprojekts nebija... nav pietiekami labi sagatavots, un mēs balsojām pret šo... tieši pret 9.priekšlikumu, kas apskatīja šo ekspertīzes modeli. Domājam, ka ir rūpīgi pie tā jāstrādā, jo domājam, ka ļaunums, ko var radīt šāda nekvalitatīvi veikta ekspertīze, būs daudz lielāks, nekā mēs varētu sasniegt, neko nedarot.

Otrs jautājums ir grozījums Latvijas Republikas Satversmē. Jāsaka, ka Saeima šodien gandrīz vienbalsīgi atbalstīja pirmajā lasījumā likumprojektu, kurš paredz pāreju uz to, ka turpmāk par Satversmes tiesas tiesnešiem balsošana notiks atklāti. Un es tiešām apsveicu un vērtēju to kā augstu demokrātijas soli.

Bija arī virkne citu likumprojektu. Es noteikti gribu atzīmēt likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kas tiešām uzlabo bērnu tiesību aizsardzības skaidrojumu, un ir virkne tiešām ļoti labu uzlabojumu šajā likumā.

Bet nu es gribu parunāt par vēl diviem likumprojektiem kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi.

Pirmais no tiem ir likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”; par to jau runāja Nacionālās apvienības deputāti, un VIENOTĪBA atbalstīja šo likumprojektu, bet uzskatīja, ka šo likumprojektu būtu svarīgi izdiskutēt komisijās.

Un, protams, otrs ir likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””. Ja mēs runājam par Saeimas šodienas sēdi, tad jāsaka, ka – paldies Dievam! – tuvojas vēlēšanu process... vēlēšanu diena, un jāsaka, ka šis gan bija viens no likumprojektiem, kuri tika skatīti karstā priekšvēlēšanu gaisotnē.

Kādēļ radīja VIENOTĪBAI mulsumu šī likuma virzība? Iemesls ir tas, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ļoti skaidri savā 8.maija sēdē deva uzdevumu Labklājības ministrijai pietiekami ātrā laikā vienoties par pensiju indeksācijas modeļiem. Šis darbs ir uzsākts, un jau vakar notika pirmā tikšanās ar Senioru konsultatīvo padomi, un gan valdība izstāstīja savu pozīciju, gan pensionārus pārstāvošās organizācijas izstāstīja savu pozīciju. Tika demonstrēti pensiju indeksācijas modeļi, tika izteiktas vēlmes – gan mazo pensiju indeksācija, gan vēlme indeksēt pensijas par šo periodu, kad pensijas netika indeksētas. Un vairāk vai mazāk viedokļi tika tuvināti, un tika atrasti jau pirmie kompromisa risinājumi. Ir paņemts nedēļu ilgs pārtraukums, kad labklājības ministre konsultēsies ar premjerministru par iespējamo indeksācijas apjomu, kā arī pensionāru organizācijas runās par viena vai otra modeļa atbalstīšanu vai – gluži otrādi – neatbalstīšanu.

Katrā ziņā šajā mirklī, kad notiek auglīgs sarunu process, „iestartēt” ar citu – pilnīgi citu! – pensiju indeksācijas procesu un modeli – tas nekādā veidā... nav skaidrojams citādi kā tikai populisms. Īpaši tādēļ, ka pati komisijas vadītāja tika uzaicināta uz šīm sarunām un priecīgi atteicās tajās piedalīties.

Tā ka tas būtu galvenais šodien no VIENOTĪBAS puses par notikušo Saeimā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Arvilam Ašeradenam.

Raidījumu šodien noslēdz Reformu partijas frakcijas deputāts Valdis Liepiņš. Lūdzu!

V.Liepiņš (RP).

Godātie radioklausītāji! Es gribu turpināt ar to, ko Arvils Ašeradens nupat minēja, – par Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu atklātā balsošanā. Tas arī man rada lielu gandarījumu, jo Reformu partija kā tāda vispār ir iestājusies pret aizklātiem balsojumiem. Tie ir nodarījuši lielu, lielu skādi Saeimas reputācijai, deputātu reputācijai, un, ja mēs šo likumprojektu varētu pieņemt... Pirmajā lasījumā ar lielu balsu vairākumu to mēs atbalstījām. Cerams, ka tas tā būs arī turpmākajā lasījumā un ka mēs tad varēsim balsot par Satversmes tiesas tiesnešiem atklāti. Tad paliks tikai jautājums par Valsts prezidenta vēlēšanām.

Otrs jautājums, kuram es gribu pieskarties, ir likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”. Mūsu partijai, Reformu partijai, tiek pārmests, ka mēs neesam par latviešu valodu. Tās ir... tas ir bleķis! Reformu partija ir absolūti par latviešu valodas stiprināšanu, bet mēs esam kategoriski pret to, ka šādas lietas tiek darītas sasteigtā tempā un pārsvarā bieži vien tieši tad, kad tuvojas kādas vēlēšanas. Tagad mēs esam pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā, gaisotne ir sakarsēta, un Nacionālā apvienība domā, ka tādā veidā varēs sev popularitāti gūt. Bet ir daudz pamatotāki iemesli, kāpēc nevajadzētu to sasteigt. Es gribu minēt to, ka jau 2012.gada jūlijā Ministru kabinetā ir izstrādātas un ir spēkā pirmsskolas izglītības vadlīnijas un programmu paraugi, kas vērsti uz to, lai stiprinātu latviešu valodas lietojumu mazākumtautību bērnudārzos.

Tiek arī sagatavoti pedagogi, jo tādu arī trūkst. Līdz paredzētajam datumam, kas ir 2014.gada 1.septembris, ir jāsagatavo pedagogi, lai vispār šim likumprojektam būtu kāda jēga.

Te notiek visādi profesionālās pilnveides kursi, tiek organizēti semināri, tiek sniegtas konsultācijas, tiek izdoti mācību līdzekļi, un tiek veikti pētījumi par bilingvālo izglītību. Un tad tiek iesaistīti vecāki un bērni, jo nevar jau vienkārši bērnudārzā spiest bērnus runāt kādā vienā vai otrā valodā, ja vecāki to neatbalstīs. Tā ka tur tiek rīkotas atvērto durvju dienas, teiksim, „Mācies latviešu valodu kopā ar bērniem” un vairāki citi tādi pasākumi. Mēs domājam, ka tieši tad būs labāki panākumi: mēs saliedēsim sabiedrību un veicināsim latviešu valodas stiprināšanu tieši šādā veidā, nevis ar kaut kādiem ātriem, sasteigtiem lēmumiem.

Pēdējā lieta, kam es gribu pievērsties. Mēs arī balsojām par Saeimas vēlēšanu likuma grozījumiem. Tā kā es esmu viens no galvenajiem šo grozījumu virzītājiem, es jums varu teikt ar milzu gandarījumu, ka Saeima pieņēma lēmumu, ka šo likumprojektu nodos komisijām izskatīšanai. Atbildīgā komisija būs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, bet tur līdzdarbosies arī Juridiskā komisija. Un te ir pavisam vienkārši: te mums jākārto ļoti praktiski jautājumi... bez tā, ka... tur tiek minēti kaut kādi pārspīlējumi, apgalvojumi par dažādām lietām.

Sākam ar to, ka jau pagājušā gada 21.jūnijā mēs pirmajā lasījumā atbalstījām Vēlētāju reģistra likumā grozījumus, kas paredz Vēlētāju reģistra lietošanu Saeimas vēlēšanās. Līdz ar to mums ir jāsper nākamais solis –jāmaina... jāparedz atbilstoši grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā.

Ir ļoti daudzi vispārīgi apsvērumi, kas faktiski ir tādi demokrātijas apsvērumi, kuru dēļ ir vēlams ieviest Vēlētāju reģistra kārtību arī Saeimas vēlēšanās. Tie ir diezgan sīki aprakstīti un samērā gari, bet es gribu pieskarties galvenokārt trim praktiskiem apsvērumiem.

Pirmais ir tāds jautājums – kā tas ietekmēs vēlētāju aktivitāti. Cilvēki, kuri apšauba šos grozījumus, apgalvo, ka tas milzīgi iedragāšot vēlētāju aktivitāti, bet viņi to apgalvo bez kādiem pamatojumiem. Nav datu, kas liecinātu par aktivitātes samazināšanos, bet ir netieši dati, kas ietverti arī Saeimas... tajā anotācijā un kas liecina, ka, visticamāk, šīs izmaiņas aktivitāti neietekmēs. Un te galvenais ir tas, ka tiek uzsvērts, ka pašvaldību vēlēšanās Latvijā piedalās procentuāli mazāk vēlētāju nekā Saeimas vēlēšanās, jo Saeimas vēlēšanās var balsot, kur grib (ar spiedogu pasē), bet pašvaldību vēlēšanās – iecirknī. Tāda parādība ir vērojama visā demokrātiskajā pasaulē, ka līdzdalība pašvaldību vēlēšanās ir zemāka.

Nākamais ļoti praktiskais apsvērums ir tas, ka kopš 11.Saeimas vēlēšanām ir ieviestas personas apliecības. Tās ir tā sauktās e-ID kartes, un uz tām nevarēs atzīmēt balsošanas faktu, kā to līdz šim darīja pasēs. Jāņem vērā, ka mums jau ir 8000 tādu cilvēku, kam ir tikai personas apliecība, un gada laikā līdz nākamajām vēlēšanām tādu būs vēl vairāk. Tad šiem cilvēkiem būs atņemtas tiesības balsot, un tas ir pavisam nepieņemami.

Un trešais ir apsvērums, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes aplēses rāda, ka 12.Saeimas vēlēšanās aptuveni 76 000 vēlētāju atradīsies ārzemēs. Un ar pašreizējo kārtību viņiem piespiedu kārtā ir jābalso par Rīgas sarakstiem. Tas, cienījamie kolēģi, nav tikai smieklīgi, bet nav arī godīgi. Viņiem ir jādod iespēja izvēlēties balsot tajā vēlēšanu apgabalā, ar kuru viņiem ir visciešākās saites.

Ir paredzēti arī daži citi uzlabojumi Saeimas vēlēšanu procedūrā. Ir paredzēts, ka varēs nobalsot trīs dienas pirms vēlēšanām, un to termiņu varētu arī pagarināt uz, teiksim, piecām dienām vai uz vēl ilgāku laiku. Ir paredzēta arī iespēja nobalsot tā sauktajā depozītbalsošanas kārtībā, kad es varu savu balsi nodot jau agrāk, iesūtot pa pastu, un tad manu balsojumu atver vēlēšanu dienā un skaita kopā ar pārējiem biļeteniem. Un būs atvieglota balsošana pa pastu, jo tagad, ja grib balsot pa pastu, tad ir pase jāiesūta, lai saņemtu materiālus, tad to sūta atpakaļ vēlētājam, tad vēlētājs aizpilda materiālus un tos sūta atkal ar pasi atpakaļ, lai var pasē atzīmēt balsošanas faktu. Ar Vēlētāju reģistra ieviešanu šādas komplicētas situācijas nebūs, un tas, es domāju, veicinās līdzdalību Saeimas vēlēšanās.

Man bišķi radīja pārsteigumu tas, ka šie ir tādi ļoti praktiski jautājumi, kas ir praktiski apsverami komisijās, bet tie cilvēki, kam šīs lietas nepatīk, vienkārši negribēja, ka to nodod vispārīgai izskatīšanai komisijās, un te man ar nožēlu jākonstatē, ka tur ir VIENOTĪBA pamatā, tur ir VL–TB/LNNK... Respektīvi, Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība... Es domāju, tie cilvēki, kas grib praktiski šīs lietas risināt, ir saskatāmi Reformu partijas aprindās, šinī gadījumā arī „Saskaņas Centra” aprindās un arī neatkarīgo deputātu aprindās.

Kā jau es teicu, mēs pieņēmām lēmumu, ka likumprojektu nodosim komisijām, ar 49 balsīm „par”, 39 balsīm „pret”, tātad ar smuku vairākumu.

Ar to es arī gribu beigt un teikt jums lielu paldies par klausīšanos. Visu labu! Līdz nākamajai reizei!

Vadītāja. Paldies deputātam Valdim Liepiņam.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” izskan. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos!

Piektdien, 24.novembrī
14:30  Frakcijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētājas Ingunas Sudrabas tikšanās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V. E. Hayri Hayret Yalav