Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas otrā sēde
2013.gada 11.aprīlī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00. Sākam Saeimas 11.aprīļa sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir iesniegts viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 11.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 11.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 22, atturas - nav. Tātad darba kārtība ir grozīta un likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Turpinām izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu „Par uzdevumu Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektu, balstoties uz 13 854 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: „Nav!”) Tātad mēs to skatīsim sēdes beigās kā pēdējo darba kārtības jautājumu. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Inas Druvietes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 4.aprīlī. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Sergeja Dolgopolova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 4.aprīlī. Arī šo atvaļinājumu Prezidijs viņam piešķīra, un par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Kārļa Seržanta iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 4.aprīlī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Vēl Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ata Lejiņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 30.aprīlī un 2.maijā. Šis jautājums mums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Atim Lejiņam šā gada 30.aprīlī un 2.maijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad atvaļinājums ir piešķirts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Skaidrītes Lodziņas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 3.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Skaidrītes Lodziņas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2013.gada 30.aprīli atbrīvot Skaidrīti Lodziņu, kura dodas pelnītā pensijā, no Augstākās tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Zālē ir tāds troksnis, ka jūs noteikti nedzirdējāt, par ko mēs balsosim... par ko ziņoja komisijas ziņotājs, bet es tomēr jūs aicinu balsot par lēmuma projektu „Par Skaidrītes Lodziņas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Skaidrītes Lodziņas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Dainas Treijas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

 

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 3.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Dainas Treijas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienprātīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Dainu Treiju par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Augstākās tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Dainas Treijas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Laumas Paegļkalnas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 3.aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Laumas Paegļkalnas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Laumu Paegļkalnu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Laumas Paegļkalnas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Deputātu pieprasījumi”.

Deputātu Elksniņa, Orlova, Urbanoviča, Zemļinska, Agešina un citu deputātu pieprasījums veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par finansējuma piešķiršanu ārstniecības iestādēm”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Saeimas Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Agešina, Ribakova un citu kolēģu iesniegumu „Par finansējuma piešķiršanu ārstniecības iestādēm”. Komisijas sēdē piedalījās Latvijas Republikas veselības ministre Ingrīda Circene, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja, ministrijas eksperti, un, vispusīgi izanalizējot un izdiskutējot šo iesniegumu, šo pieprasījumu, komisija pieņēma lēmumu to noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

 

A.Elksniņš (SC).

Labrīt, augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mēs aicinām atbalstīt mūsu pieprasījumu, kas ir adresēts veselības ministrei attiecībā uz finansējuma piešķiršanu Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai, attiecībā uz Hematoonkoloģijas nodaļas remontu.

Ir acīm redzami divi valsts pamatpienākumi. Pirmais ir nodrošināt bezmaksas veselības aprūpi bērniem. Otrais valsts pamatpienākums - tas, kurš ir ietverts likumā! - ir nodrošināt bijušo Valsts prezidentu sociālās garantijas. Nez kāpēc, nodrošinot bijušo Valsts prezidentu sociālās garantijas, valsts skrien pa priekšu un attiecīgi visiem ir parādījusi, ka jautājums par eksprezidenta Zatlera kunga dzīvokļa remontiem, automašīnas iegādēm un citiem labumiem ir pilnībā realizējies. Tajā pašā laikā attiecībā uz bērnu veselības aprūpi, par ko mēs debatējām jau iepriekš, valsts lielā mērā ir pasīva. Veselības ministre Circenes kundze komisijas sēdē norādījusi, ka finansējums veselības aprūpei uz konkrēto brīdi ir vien 50 procenti no tā, cik būtu nepieciešams. Un, pat neskatoties uz to, ka mēs šo jautājumu uz konkrēto brīdi lielā mērā akcentējam, lai tas ir politiķu dienas kārtībā, tomēr, neskatoties uz 700 tūkstošiem nepieciešamā finansējuma, valsts ir piešķīrusi vien 170 tūkstošus, lai varētu attiecīgajā nodaļā uzsākt remontdarbus.

Diemžēl konkrētā situācija mūs neapmierina, jo tiesiskais risinājums attiecībā uz pilnu valsts finansējumu šādam projektam izsniegts netiek, un valsts vēl joprojām faktiski novēro šo procesu, ka privāto ziedojumu laikā tiek vākti finanšu līdzekļi, lai šajā situācijā veiktu remontu šajā nodaļā.

Godājamie kolēģi, mēs tiešām aicinām jūs, ņemot vērā to, ka demogrāfija, piemēram, ir Nacionālās apvienības prioritāte, atbalstīt šo pieprasījumu, atbalstīt attiecīgi arī šīs situācijas skaidrāku risinājumu, lai līdzekļi tiktu piešķirti. Mēs uzskatām, ka šāda situācija attiecībā uz veselības aprūpi valstī kopumā nav apmierinoša. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šobrīd pati Veselības ministrija, piemēram, ir nākusi klajā ar valsts galvoto aizdevumu iespējamām problēmām, ko valsts ir galvojusi attiecībā uz veselības iestādēm... ar šo aizdevumu atmaksu. Šajā situācijā mums tiešām ir svarīgi šo jautājumu atrisināt tik lielā apjomā, lai Veselības ministrija uzņemtos atbilstošas saistības un lai veselības aprūpe tiktu nodrošināta atbilstoši tās vajadzībām, nevis formāli - vadoties pēc tā, cik līdzekļu tiks piešķirts, tik cilvēku arī faktiski varēs ārstēt.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (RP).

Labrīt, godātie kolēģi! Tiešām jāteic, ka demogrāfiju mēs esam pasludinājuši par prioritāti un ka demogrāfijas jautājumu risināšanai svarīgi ir ne tikai bērna kopšanas un vecāku pabalsti, bet ir svarīgi arī izveidot tādu valsti, kura ir draudzīga un atbalsta jaunus cilvēkus ģimenes veidošanā, kura veido drošības sajūtu bērnu radīšanai un atbalsta vecākus bērnu audzināšanā. Taču, protams, ir arī skaidrs, ka ne vienmēr viss ir tik skaisti un saulaini, kā mums to gribētos, un reizēm bērni arī slimo. Un šajā situācijā arī valstij ir svarīgi palīdzēt un atbalstīt gan šos bērnus, gan viņu vecākus, radot tādus apstākļus, kuros ir patīkami un jauki uzturēties un kuros veselība uzlabojas gan medicīnisku manipulāciju, gan arī apkārtējās vides iespaidā. Taču man ir jāsaka, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstībā pēdējo gadu laikā ir ieguldīts diezgan daudz līdzekļu - ir renovētas un remontētas vairākas nodaļas, tajā skaitā pirms desmit gadiem arī Onkoloģijas nodaļa. Nav šaubu par to, ka papildu finansējums šim mērķim ir nepieciešams, un es gribu izmantot iespēju un pateikt paldies visiem tiem iedzīvotājiem, kuri līdz šim ir ziedojuši Bērnu slimnīcas Onkoloģijas nodaļas remontam. Šobrīd ir saziedoti jau 150... pat vairāk nekā 150 tūkstoši latu, ko ir izdarījuši mūsu līdzcilvēki un noteikti arī kāds no mums. Veselības ministrija Pieprasījumu komisijas sēdē apstiprināja, ka jau šī gada budžetā ir atrasti līdzekļi - 170 tūkstoši latu -, lai varētu uzsākt nepieciešamos remontdarbus. Jā, ar tiem vien nepietiks remontdarbu pabeigšanai, taču ar tiem pietiek, lai sāktu projektēšanas darbus un sāktu darbus, ko ir iespējams izdarīt jau šajā gadā. Patiesību sakot, šajā gadā Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai diez vai būtu nepieciešama visa šī summa, jo mēs redzam, ka ir jau aprīlis un ka darbi ir ne tikai jāuzsāk, bet arī jāpabeidz, lai tos varētu apmaksāt. Līdz ar to, patiesību sakot, atlikusī summa ir nepieciešama galvenokārt tieši nākamajā gadā, un veselības ministre Pieprasījumu komisijas sēdē arī apstiprināja, ka viņa darīs visu iespējamo, lai šis finansējums tiktu atrasts un piešķirts.

Runājot konkrēti par pieprasījumu, man jāteic, ka šeit ir deviņi jautājumi, un es netērēšu laiku, lai tos visus nolasītu, taču tie visi ir izzinoši. Pieprasījumā deputāti vēlas noskaidrot, kādas iestādes rīkojas, kādas iestādes par ko ir atbildīgas, kādas iestādes ko ir pieprasījušas un cik lielā apmērā. Un uz visiem šiem jautājumiem pieprasījuma iesniedzēji ir saņēmuši atbildes, vismaz pēc mana ieskata, tāpēc, kaut arī es pilnībā atbalstu to, ka Bērnu slimnīcas Onkoloģijas nodaļai ir nepieciešams remonts, es tomēr neredzu iespēju atbalstīt šo konkrēto pieprasījumu. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Šī nu gan bija Zatlera Reformu partijas demagoģijas paraugstunda, kad ar identiskiem argumentiem drīz politiķi (Dep. A.Loskutova starpsaucieni.)... drīz politiķi sāks pateikties par to, ka... „Nu jā, varbūt jūs vienu labu dienu saziedojiet Dombrovska sastādītā budžeta deficītam, un mēs jums par visu pateiksimies! (Dep. R.Kārkliņas starpsaucieni.) Sametīsimies, un viss būs kārtībā!” Problēmas risinātas netiek.

Kolēģi! Šī problēma ir daudz plašāka.

Pirmkārt. Jūs tikko dzirdējāt, ko Bites kundze ir teikusi: finansējums no Veselības ministrijas puses uz konkrēto brīdi atlikušajā apjomā piešķirts netiek. Kāpēc? Tāpēc, ka jūs norādāt, ka tas nav nepieciešams tagad, un tad attiecībā uz nākotni mēs varbūt plānosim.

Nu varbūt jūs tad detalizētāk ieklausītos Veselības ministrijas komentāros par to, ka konkrēto finansējumu bija plānots piešķirt NAP līdz 2020.gadam projekta ietvaros. Kāpēc jūs par šo jautājumu nedebatējat?! Tāpēc, ka acīm redzami šis nav tik lielā mērā populistisks jautājums, par kuru jūs varētu izvērsties. Tas ir viens.

Otrkārt. No tā pieprasījuma un no tām atbildēm, ko Veselības ministrija ir sniegusi Pieprasījumu komisijas sēdē, bija acīm redzams viens jautājums. Ir veselības iestādes, kuras pieprasa valstij finansējumu un kurām tiek atteikts finansējums to pamatfunkciju nodrošināšanai; ir savukārt slimnīcas, iestādes, kuras pieprasa finansējumu un kurām tiek piešķirts attiecīgais... attiecīgie līdzekļi. Jautājums: kāpēc cilvēki vienā reģionā (nerunāju tagad par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļas remontu) ir, piemēram, sociāli daudz nodrošinātāki attiecībā uz veselības aprūpi, salīdzinot ar citiem?

Un šajā situācijā, augsti godājamie kolēģi, runa ir par vienkāršu veselības ministres teikto - par to, ka finanšu apjoms veselības nozarei sastāda vien 50 procentus no tā, kas būtu nepieciešams. Nu, labi, mēs labāk nopirksim tad Zatleram dzīvokli, mašīnu un vēl kaut ko! Nu kas par murgiem!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Es vairāk vēlētos šoreiz uzrunāt savus kolēģus no valdošās koalīcijas. Šī situācija, ko jūs pašlaik redzat... Protams, var priecāties par to, kā tauta atkal pati cīnās, pati risina problēmas, kuras mēs vai, pareizāk sakot, valdība nav spējusi atrisināt. Bet šis ir jūsu darbības rezultāts, kas ir noticis! (Dep. Dz.Zaķa starpsaucieni.) Šo jautājumu varēja atrisināt...

Šīs situācijas nebūtu, ja, pieņemsim, pirms gada, kad mēs lēmām par PVN samazināšanu... Jūs toreiz pieņēmāt šo bezjēdzīgo lēmumu, ka samazināsim PVN par 1 procentu visām precēm. Mēs jums jau uzreiz izskaidrojām, ka šāds pasākums būs bezjēdzīgs no tautsaimniecības, no sabiedrības interešu viedokļa; ka galvenie ieguvēji šeit būs tirgotāji. Mēs jums piedāvājām citu risinājumu, proti, ka šo fiskālo efektu vajadzētu virzīt uz atsevišķām preču grupām. Un viena no šīm preču grupām bija medikamenti. Ja mēs tā būtu izdarījuši, tad tagad būtu fiskālais efekts no šī samazinājuma: pati valsts, iepērkot medikamentus ar samazinātu PVN likmi, iegūtu vairāk nekā 5 miljonus latu. No šīs naudas tagad varētu finansēt gan šo slimnīcu, gan tos nabaga cilvēkus, kas gaida rindā pēc protēzēm, gan C hepatīta slimniekus, gan daudzus citus, kuri pie jums nāk, raksta e-meilus, lūdzas un kuriem jūs visu laiku atbildat: „Naudas nav!” Nevis naudas nav, bet nav prasmes vadīt šo valsti un rūpēties par savu tautu!

Lūdzu, padomājiet par to! (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (No zāles: „Balsot!”)

R.Ražuks. Neizdosies nobalsot, būs jāuzklausa, ko es gribu pateikt komisijas vārdā.

Cienījamie kolēģi! Komisija ļoti rūpīgi izanalizēja Elksniņa kunga sastādītos, uzdotos jautājumus, kas vienmēr ir ļoti labi, precīzā juridiskā valodā formulēti. Elksniņa kungs, paldies jums par jūsu ierosinājumiem un jautājumiem! Viens vienīgais nelielais „bet”: pieprasījums iesniegts nelaikā, nevietā un nav saistībā ar lietas būtību. (SC frakcijas deputātu smiekli.)

Ļoti labi apzinoties, ka veselības aprūpes finansējums ir nepietiekams un vēl vairāk nekā 40 procentus no visiem līdzekļiem nākas maksāt pacientiem (tas ir vislielākais līdzmaksājums Baltijas valstīs!), es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka problēma, kas ir izrauta no konteksta, ka sabiedriskā organizācija, biedrība, vāc līdzekļus onkoloģiski slimo bērnu stāvokļa uzlabošanai... nu to nekādā veidā nevar pārmest valdībai, ministrijai vai slimnīcai. (No zāles dep. A.Elksniņa u.c. SC deputātu starpsaucieni.) Pirms desmit gadiem šis fonds, biedrība... ne jau Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, bet sabiedriskā organizācija, šis fonds, vāca šos līdzekļus un vēl pēc desmit gadiem vāks. Šāds darbs notiek visās attīstītajās pasaules valstīs - vai tās būtu Amerikas Savienotās Valstis vai Vācija, vai citur. Tas ir dzīvesveids, tā ir pārliecība - palīdzēt smagi slimiem bērniem. Un tas nav iemesls valdības kritikai vai veselības ministres demisijas pieprasījumam.

Vēl vairāk! Kā mūs informēja veselības ministre Ingrīda Circene un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša, šis finansējums, kas pašreiz nepieciešams projektēšanai, ņemot kopā valsts atvēlētos un no Eiropas fondiem iespējamos un saziedotos līdzekļus, ir pilnīgi pietiekams. Tāpēc kopumā, pateicoties Elksniņa kungam un kolēģiem par atgādinājumu, ka veselības aprūpes jomā problēmas ir samilzušas, par ko pagājušajā nedēļā runāja arī mūsu Valsts prezidents, es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un ļaut darboties šim fondam, kā arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas atbalstītājiem, kuri velta savu brīvo laiku smagi slimiem bērniem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Elksniņa, Orlova, Urbanoviča, Zemļinska un citu deputātu pieprasījumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par finansējuma piešķiršanu ārstniecības iestādēm”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 51, atturas - 7. Pieprasījums nav atbalstīts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Arhīvu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Viļums.

J.Viļums (RP).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Arhīvu likumā”, trešais lasījums. Mums jāizskata trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums ir deputāta Jura Viļuma priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Viļums. 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Viļums. 3.priekšlikums ir kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Viļums. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Arhīvu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Gunārs Igaunis.

G.Igaunis (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu Nr.593/Lp11 „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā”. Likumprojektu iecerēts papildināt ar jaunu pantu, paredzot, ka visiem iepriekš minētajiem māksliniekiem, kam pienākas izdienas pensija, izsniedz izdienas pensijas saņēmēja apliecību, vienlaicīgi dodot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt vienotu izdienas pensijas saņēmēja apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību un izdienas pensijas saņēmēja apliecības paraugu.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Igaunis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Patvēruma likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Patvēruma likumā”. Šie likuma grozījumi ir izstrādāti, lai nodrošinātu divu Eiropas direktīvu ieviešanu, kā arī lai nodrošinātu patvēruma procedūras efektivitāti un novērstu arī tās ļaunprātīgas izmantošanas iespējas. Komisija šos ļoti apjomīgos grozījumus izskatīja un apstiprināja pirmajam lasījumam. Lūdzu arī jūs apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Patvēruma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Mūrniece. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

 

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā”, kas paredz likuma grozījumus veiksmīgai direktīvas ieviešanai. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja un ierosina to atzīt arī par steidzamu. Lūdzu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija ir lūgusi likumprojektu atzīt par steidzamu. Vispirms mums jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.aprīlis, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - 16.maijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.aprīlis, izskatīšana - 16.maija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, līdzīgi kā iepriekšējais, paredz grozījumus, lai veiksmīgi ieviestu direktīvu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija arī šo likumprojektu izskatīja un aicina atbalstīt tā steidzamību, kā arī atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.aprīlis, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - 16.maijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.aprīlis, likumprojekta izskatīšana - 16.maija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, līdzīgi kā divi iepriekšējie, paredz grozījumus, lai veiksmīgi ieviestu Eiropas direktīvu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina to atzīt par steidzamu, kā arī atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.aprīlis, izskatīšana otrajā lasījumā - 16.maijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.aprīlis, izskatīšana - Saeimas 16.maija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Arī šis likumprojekts paredz grozījumus veiksmīgai direktīvas ieviešanai, tādēļ, līdzīgi kā trīs iepriekšējos, komisija aicina to atzīt par steidzamu un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Upenieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.aprīlis, un izskatīšana otrajā lasījumā - 16.maijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.aprīlis, izskatīšana - Saeimas 16.maija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Vekseļu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Vekseļu likumā” (Nr.554/Lp11). Komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus, tos visus atbalstījusi un lūdz arī Saeimu atbalstīt.

1. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikums par diskonta aprēķināšanas kārtību un Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes piemērošanu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - Juridiskā biroja precizējums par dokumenta elektronisko izstrādi. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums par juridiskās personas definīcijas, nosaukuma, juridiskās adreses un reģistrācijas numura ieviešanu Vekseļu likumā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. - Juridiskā biroja precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Kolēģi, visus priekšlikumus esam atbalstījuši! Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vekseļu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 2013.gada 24.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Medību likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.

J.Dūklavs (ZZS). (Dep. J.Dūklavam veltīti aplausi.)

Kāpēc tādi aplausi? Godātā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi...

Sēdes vadītāja. Aplausi Dūklava kungam droši vien ir tāpēc, ka šodien „Latvijas Vēstnesī” ir paziņojums par to, ka viņam ir piešķirts ordenis.

J.Dūklavs. Kā tā? (Aplausi.)

Nē, tas nebija saistīts ar manu priekšā nākšanu, tāpēc, godātie kolēģi, strādāsim ar Medību likumu. Kā jūs zināt, visiem patīk šādas lietas - medības, makšķerēšana. Esam saņēmuši 27 priekšlikumus. Un 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 2. ir deputāta Tutina priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 4. ir deputāta Līdakas kunga priekšlikums, kurš diemžēl nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Negribas jau maitāt to visnotaļ pozitīvo gaisotni, kādu te radīja Dūklava kungs, bet tomēr...

Tātad Medību likumā pirmajā lasījumā tika pieņemts grozījums - legalizēt loka medības. Savā priekšlikumā es pret šādu iniciatīvu iebilstu. Un būtībā galvenais jau ir tas, ka bija šī ļoti plašā diskusija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, mēģinot apgāzt manas bažas par to, ka šāds medību veids varētu novest pie palielināta medījamo dzīvnieku traumatisma. Taisnību sakot, gan jāteic, ka šis loks, ar kuru tad nu Latvijā būtu paredzēts medīt gan briežus, gan mežacūkas, gan citus zvērus, nemaz nav līdzīgs tam lokam, kādu varbūt puikas kādreiz bērnībā no lazdas mieta drāza. Šīs patiešām ir tehnoloģiskas ierīces ar ļoti, ļoti lielu triecienspēku, līdzvērtīgu varbūt lodei. Protams, traumatisma iespējas, kuras tika pētītas pirms vairākiem gadiem vairākās ārvalstīs, tomēr - tomēr! - bija visai lielas.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mans priekšlikums tika gandrīz vienbalsīgi noraidīts.

Un tāpēc es tomēr gribu atgādināt, kāda bija noruna ar mūsu, Latvijas, medniekiem: ja nu medības ar loku tiks atļautas, tad medību noteikumos tomēr tiks paredzēts veikt atsevišķu šo loka mednieku apmācību, atsevišķu eksamināciju. Tātad tiks paredzēts, ka ne katrs mednieks var medīt ar loku. Bez tam visas bultas, kas tiks pielietotas medībās, tiks īpaši marķētas, lai tad, ja dzīvnieks, kurš ir aizšauts, tiek atrasts... nu, lai tad varētu skaidri identificēt, kurš negodīgais mednieks uz to ir šāvis.

Un vēl tika diskutēts arī par to, ka loka mednieka apliecību varētu saņemt tikai mednieks, kuram jau ir vairāku gadu ilga iepriekšējā mednieka pieredze.

Es ļoti ceru, ka, ja manu priekšlikumu neatbalstīs, tad šie nosacījumi visi tiks perfekti atspoguļoti medību noteikumos un varbūt arī tiešām šīs medības ar loku notiks vairāk vai mazāk civilizētā veidā.

Atgādināšu, ka medības ar loku ir atļautas 17 Eiropas Savienības valstīs. Bet vai nu vienmēr Latvijai jāiet ir tas ceļš, kuru iet varbūt visas Eiropas valstis? Jo, manā izpratnē, civilizētās valstīs medības ir tomēr pieņemts uzskatīt par populācijas regulēšanas līdzekli, nevis izpriecu. Tas nozīmē, ka mednieki regulē tās vai citas sugas dzīvnieku skaitu un to dara ar visrezultatīvākajiem līdzekļiem, kuri maksimāli nodrošina pēc iespējas mazāku risku savainoto dzīvnieku aizbēgšanai.

Es arī nekad neesmu varējis pieņemt medības kā izpriecu, bet es visnotaļ pieņemu medības kā tiešām nepieciešamu līdzekli dzīvnieku populācijas regulēšanai. Vai loks būs tas labākais līdzeklis? Grūti pateikt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Igaunim.

G.Igaunis (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es neesmu mednieks, bet mans ciemats beidzas mežā, un man apkārt vieni mednieki. Man nav vajadzības to darīt, jo man gaļa pati atnāk uz mājām.

Bet, kad apspriežu šo jautājumu ar saviem večiem, kuriem ir vismaz 20 gadu ilgs medību stāžs, viņi saka: „Tā ir kārtējā bagātnieku izklaide!” Un man tiešām ir skumji, ka mēs, izmantojot savas iespējas, likumdošanā gribam atļaut šo pasākumu... ka mēs tagad varēsim lopiņu medīt arī ar loku. Kāpēc gan vēl nevarētu papildināt - ar cirvi, ar šķēpu? Vēl ir olis, ar to arī var nosist. Vai tas būtu tas pieņemamais... (Starpsaucieni.)... Jā, tik tiešām, nav jāskrien!

Un par to loku... par bultu un par lodi. Nu, iedomājieties! Nāk prātā filma „Cilvēka bērns”. Boņuks prasa mācītājam: „Kurš ir uotruoks - zyrgs voi mašina?” Un mācītājs, protams, lai izdabātu tam zēnam, saka: „Zyrgs ir uotruoks kai mašina.” Un tagad man šeit arī ir jāprasa visiem deputātiem: kurš ir ātrāks - lode vai bulta? Lode sekundē lido 850 metrus, bulta - vismaz divas trīs reizes lēnāk. Ja mēs no viena un tā paša attāluma šaujam ar lodi, tad mēs zinām, ka tas buciņš palecas un nokrīt, bet, ja mēs no tā paša 60 metru attāluma šaujam ar bultu, tad mums ir jādomā, ka tas šāvējs ir vismaz olimpisko spēļu dalībnieks, jo viņam tiešām ir jābūt labam meistaram, lai trāpītu. Dievs vien zina, kur viņš trāpa. Bet trāpa tam dzīvniekam, un tas dzīvnieks aizskrien, protams. Viņam ir vai nu jāsaindē tās bultas, vai vismaz trīs četras reizes jātrāpa ar to bultu un tad kā Galapagu salās varānam jāstaigā divas trīs dienas līdzi tam lopam, lai beidzot viņš varētu to nomedīt pieticīgā attālumā. Tā ir vienkārši meža dzīvnieku mocīšana, un tā ir necieņa pret mežu - šādu pieņemt.

Es aicinu galīgi un noteikti balsot „par” Līdakas kunga priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Pateikšu godīgi, ka mūsu frakcijā viedokļi šajā jautājumā dalās, līdz ar to es vēlos paust savu subjektīvo viedokli. Es personiski atbalstu 4. un pārējos Līdakas kunga priekšlikumus, jo iebilstu pret ideju - atļaut loka izmantošanu dzīvnieku medīšanai. Šāds barbarisks un azarta pilns izklaides veids man nav pieņemams! Mēs vairs nedzīvojam viduslaikos, kad vīrieši medīja dzīvniekus mežā ar mērķi - pabarot savu ģimeni. Viens no būtiskiem argumentiem pret loku medību pieļaujamību ir krietni lielāks dzīvnieku savainošanas gadījumu daudzums, salīdzinot ar šaujamieročiem, kur dzīvnieki tiek sašauti, bet netiek iegūti. Neiegūtie dzīvnieki aiziet no mednieka un mirst mokpilnā nāvē vai tiek uz mūžu sakropļoti.

Liela daļa neatkarīgu pētījumu norāda uz dzīvnieku savainošanas milzīgu īpatsvaru, kas svārstās ap 50 procentiem, proti, uz katru nomedīto briedi vai stirnu viens dzīvnieks aiziet mežā savainots. Uzskatu, ka Latvijas medniekiem un medību saimniecībai tas nav nepieciešams, tā nav metode, kas būtu ieviešama.

Līdz ar to es aicinu balsot „par” 4.priekšlikumu un izslēgt no likumprojekta 1.panta 7.punkta grozījumus par loku kā medību rīku. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka (ZZS).

Vispirms jau paldies par varbūt negaidīto atbalstu. Bet tomēr būsim godīgi! Te runa ir tikai par morāli ētisko aspektu - medības kā izprieca vai medības kā populācijas regulācijas veids. Tehniskais aspekts, Igauņa kungs, nav gluži tāds, kā jūs aprakstāt. Medību noteikumos tiks noteikts, ka šāviena attālumam jābūt ne lielākam par 20-25 metriem. Mēs nekad neesam pasargāti no negodīgiem medniekiem. Negodīgs mednieks arī ar vītņoto ieroci, ar jebkuru medību ieroci ir negodīgs mednieks. Tāpat kā malu mednieks tik un tā ir malu mednieks, neatkarīgi no tā, ko viņš rokās tur, ja viņš neievēro likumu.

Un otrs. Cik es zinu, tad medību noteikumos ir paredzēts, ka jānodrošina šī aizšautā dzīvnieka izsekošana ar suni. Bet atkal jau - to var ierakstīt medību noteikumos, bet, protams, neviens jau Latvijā nav spiests noteikumus vienmēr strikti ievērot. Ir runa par negodīgām medībām un par godīgām. Šeit, runājot par loka medībām, es drīzāk aicinu vairāk domāt par šo morāli ētisko aspektu. Tehniskais aspekts šeit ir diezgan lielā kārtībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Tikai dažas pārdomas. Medības ar loku ir atļautas daudzās Rietumeiropas valstīs, un tās tiek pietiekami prasmīgi organizētas, lai šīm medībām nebūtu visas tās blakusparādības, par ko runāja Līdakas kungs. Jā, tā ir turīgu cilvēku nodarbe, jo loks maksā ļoti dārgi, medības pārsvarā ir neefektīvas, jo izsekot zvēru tādā attālumā, lai to varētu nomedīt ar loku, ir daudz sarežģītāk nekā ar karabīni izšaut no vairāk nekā kilometra attāluma ar optisko tēmēkli. Šobrīd Krievijas bagātie loka mednieki brauc medīt uz Franciju. Šīs medības ir pietiekami labi organizētas. Šie mednieki atstāj lielu naudu gan nodevas veidā, gan viesnīcās, tūristu bāzēs, samaksā saviem pavadoņiem.

Tātad šīs medības ir zināma uzņēmējdarbības niša. Šī uzņēmējdarbība, protams, nekad nebūs masveidīga, bet dos iespēju Latvijas valstij... ļaus valsts kasē papildus ieplūst nelieliem finanšu līdzekļiem, kas palīdzēs radīt - protams, nedaudz, bet tomēr palīdzēs radīt! - darba vietas Latvijas laukos. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Kādas darba vietas?”)

Un otrkārt - par to, ka medībām, kā Līdakas kungs pareizi teica, ir jāregulē zvēru skaits un ka tās nevar būt vienīgi tāds izpriecas avots. Mēs zinām, ka šobrīd Latvijā ir atsevišķas dzīvnieku sugas, kuras ir savairojušās, ar kurām mūsu mednieki dažādu iemeslu dēļ negrib vai nespēj tikt galā. (No zāles dep. I.Grigule: „Zaķi!”) Tie ir, piemēram, bebri, kuri nodara lielu postu lauksaimniecībai, lielu postu mežsaimniecībai, un, ņemot vērā to, ka šīs kažokādas... šo zvēru ādu cenas šobrīd pasaules tirgū nav sevišķi augstas, šīs medības neatmaksājas. (Zālē aug troksnis. Dep. I.Grigules, dep. J.Ādamsona u.c. deputātu starpsaucieni. Smiekli.) Savukārt bebri, kurus var medīt, piemēram, uz gaidi... Tie, kas nodarbojas ar medībām, zina, ko tas nozīmē, jo, ja bebra veidoto aizsprostu izjauc, tad bebrs parasti nāk šo aizsprostu labot un ir iespējams arī loka medniekam pietuvoties bebram pietiekami drošā attālumā, lai šo zvēru pietiekami droši nomedītu. Tā ka tas varētu nest šajā gadījumā arī praktisku labumu - samazinātu šo zvēru skaitu Latvijā, jo šie zvēri ir pārmērīgi savairojušies.

Tā ka, cienījamie kolēģi, nevajadzētu izturēties ar pārāk lielām aizdomām pret šo medību veidu, jo, kā jau es teicu, civilizētās Eiropas valstīs šāds medību veids tiek piekopts un tas nekādus zaudējumus nenes, bet dod zināmu ieguldījumu kaut vai tautsaimniecībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Rusiņam.

G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Es vairāk sliecos atbalstīt Līdakas kunga priekšlikumu. Jo tomēr, ja mēs atļautu šīs medības ar lokiem, tad... Nu, es neesmu mednieks, bet es zinu, ka tomēr ir aizliegtas medības ar klusinātājiem, uzstādītiem uz ieročiem. Šinī momentā tas būs vistīrākais klusinātājs, kad mednieki varēs medīt ar lokiem! Jā, ir godīgi mednieki, bet atradīsies arī negodīgi mednieki, kas izmantos šo iespēju.

Par bultām, ko arī Līdakas kungs pieminēja. Kaut gan tās būs marķētas un tā tālāk, tās... Mēs zinām, ka šāda bulta pati par sevi ir ierocis, un, ja tās tiks izmētātas pa mežiem, tad nu... Pa šiem mežiem staigā arī mūsu bērni, un, ja atrod šādu bultu, tā ir bīstama savā ziņā.

Tā ka es vairāk sliecos uz to, ka vajag atbalstīt Līdakas kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Dūklava kungs vēlas ko piebilst?

J.Dūklavs. Kolēģi, es atļaušos komisijas vārdā sniegt vienu nelielu paskaidrojumu - uz šādu statusu Latvijā pretendē apmēram 30 cilvēki. Tā ka šie mednieki nav ne 300, ne 3000, lai jūs, teiksim, būtu lietas kursā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 25, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Dūklavs. Paldies.

5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 6. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 7. ir deputāta Līdakas kunga priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Pirmām kārtām jau paldies par atbalstu manam iepriekšējam priekšlikumam. Šis priekšlikums patiesībā ir iesniegts, lai saasinātu uzmanību uz situāciju saistībā ar klaiņojošo dzīvnieku, teiksim tā, medībām. Tātad likumā tiek paredzēts, ka medību platībās pieļaujama klaiņojošu suņu un kaķu nogalināšana medījot. Protams, es apzinos, ka šī klaiņojošo dzīvnieku problēma pastāv un ka tā ir visai asa. Katrs ir dzirdējis par to, ka klaiņojoši suņi uzbrūk aitu ganāmpulkiem, visi ir dzirdējuši par to, ka klaiņojoši suņi, it sevišķi pa sērsnu, kāda bija arī šoziem, panāk novājinātos meža zvērus un tos saplosa, bet daudzi cilvēki ir dzirdējuši arī par gadījumiem, kad mājas suns, aizgājis varbūt 200 metru no mājām, turpat pāri laukam apskatīties... ir ieklīdis citā piemājas teritorijā un tur sagaidījis savu lodi. Tātad Latvijā acīm redzami diezgan bieži ir problēma identificēt, kurš dzīvnieks ir klaiņojošs dzīvnieks, kurš nodara kaitējumu meža zvēriem, nodara kaitējumu mājdzīvniekiem un kurš vienkārši gadījuma pēc aizgājis varbūt attālāk no mājām bez kāda ļauna nodoma.

Līdzīga var būt arī situācija ar kaķiem. Es gribētu redzēt lauku kaķi, kuru ir iespējams noturēt pie mājām, it sevišķi jau runču laikā, kad viņš, savas dziesmas dziedādams, iet uz kaimiņu māju meklēt brūti. Nu nekā tam kaķim galvā nav - ne putniņu medības... viņam pavisam kas cits ir galvā, nu un šādu kaķi tiek paredzēts... ka viņu var mierīgi arī nošaut.

Protams, šo situāciju daudz pieņemamāku varētu darīt veids, kā vairākumā Eiropas valstu tas tiek darīts, kur dzīvnieki tiek marķēti, - tā ir mikročipēšana, un visi suņi, pirmām kārtām jau suņi, tad būtu identificējami pēc mikročipa. Tad tiešām klaiņojošu dzīvnieku kļūtu nesalīdzināmi mazāk un šī problēma - medību platībās atšaut klaiņojošos dzīvniekus - būtu daudz, daudz mazāka. Bez tam Latvija ir akceptējusi konvenciju, kurā diezgan nepārprotami ir noteikti arī veidi, kā galējas nepieciešamības gadījumos nogalināmi mājas vai istabas dzīvnieki. Un šaušana tur nu gan nav minēta.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Dūklava kungs vēlas ko piebilst?

J.Dūklavs. Jā. Paldies. Par šo priekšlikumu bija ļoti lielas un plašas debates komisijā, un, kā jūs redzat, komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu... Tas gan nebūs komisijas vārdā, bet manā vārdā, jo, kā Līdakas kungs jau teica, mednieki zina, un meža darbinieki arī zina, ka situācija mežā nav tik vienkārša. It sevišķi šinī laikā ja jūs būtu mežā, tad redzētu, cik forši māju suņi... jā, māju suņi dzenā stirnas, kuras krīt cauri sērsnai, bet sunītis skrien pa virsu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 45, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dūklavs. Paldies.

8. - Dūklava kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Dūklavs. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 15. - Līdakas kunga priekšlikums. Tas diemžēl nav atbalstīts. (No zāles dep. I.Līdaka: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 15.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 33, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dūklavs. Paldies.

16. - Līdakas kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... (No zāles dep. I.Līdaka: „Balsot!”) Deputāti tomēr lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 29, atturas - 9. Priekšlikums ir atbalstīts. (Aplausi.)

J.Dūklavs. 17. - Smiltēna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 18. - Smiltēna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 19. - Smiltēna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 20. - Līdakas kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 18, atturas - 11. Priekšlikums ir atbalstīts. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

J.Dūklavs. 21. - Smiltēna kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Dūklavs. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 23. - Smiltēna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. Un 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Dūklavs. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Medību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dūklavs. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu aicinu noteikt 25.aprīli.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.aprīlis. Paldies.

J.Dūklavs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija strādāja ar likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”.

Vēlos jūs informēt, ka likumprojekts paredz papildināt likuma 14.pantu ar šādu redakciju: „Publiska pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem ir aizliegts: vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā), rīkoties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.” Šādi strikti ierobežojumi jau ir noteikti likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Publisks pasākums ir fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības. Likuma mērķis ir mazināt iespēju izmantot šādus pasākumus sabiedrības šķelšanai, ierobežot radikālu, naidu vairojošu uzskatu izplatīšanu sabiedrībā, jo sabiedrību saliedēt mēs varam, balstoties uz Latvijas valsts simboliku.

Lai likumā noteiktie ierobežojumi varētu stāties spēkā un tikt piemēroti 9.maija pasākumos, komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vai Pimenova kungs runās „pret” steidzamību?

Lūdzu, Pimenova kungs! Vārds deputātam Pimenovam, kurš runās „pret” steidzamību.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Šim likumprojektam ir ļoti liela politiska slodze. Ar šo likumprojektu, kurš pielīdzina nacismu komunismam, padomju režīmu - nacistiskajam režīmam, mēs varam vai nu saliedēt mūsu sabiedrību, vai arī papildus šķelt. (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA un VL-TB/LNNK frakcijas.) Tāpēc likumprojekta sasteigta skatīšana un pieņemšana nevar tikt uzskatīta par pareizo risinājumu. Risinājumam komisijā ir jābūt sagatavotam ļoti precīzi un izsvērti, jātiek izskatītam trijos lasījumos.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” vārdā es rosinu neatbalstīt šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 41, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Laizānes kundze, lūdzu, turpiniet par pirmo lasījumu!

I.Laizāne. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Šim likumprojektam it kā var būt dažāda nozīme un dažāds svars atkarībā no tā, cik uzsvērti, cik nosvērti mēs... cik precīzi mēs dosim savus vērtējumus dažādiem politiskiem apstākļiem, kuri bija ļoti svarīgi mūsu politiskajā vēsturē. Var piedot emocionālu attieksmi pret notikumiem un pret vēsturi, kaut emocionāla attieksme vienmēr ir pavirša. Taču likumprojektā ir pretenzija uz analītisku vērtējumu, socioloģisku precizitāti un noteiktību. Un šo pretenziju jau nevar piedot. Es saprotu, ka tiem, kuri bija ieslodzīti bez izmeklēšanas un tiesas koncentrācijas nometnē, nebija svarīgi, kāds karogs plīvoja virs barakas - sarkanais ar ugunskrustu baltajā aplī vai sarkanais ar sirpi un āmuru. Bet politiķis nevar vadīties pēc pārdzīvojumiem vai labiem nodomiem; politikā nav nozīmes pārdzīvojumiem vai labiem nodomiem, politikā ir nozīme mērķtiecīgai rīcībai. Starp padomju režīmu un nacistisko režīmu nav simetrijas. Padomju vēsture ir ļoti sarežģīta (No zāles dep. R.Kārkliņas starpsaucieni.), mēs to labi saprotam, un tie, kas tolaik mācījās skolā, to labi atceras. Tā bija gan garīga uzplaukuma, gan zaudējumu un krišanas vēsture, gan varoņdarbu, uzvaru, gan zaudējumu vēsture, kļūdu un noziegumu vēsture. Tomēr nacisma vēsture ir tikai karš, civilo gūstekņu nošaušana un par valsts ideoloģiju pasludinātais šovinisms. Tas bija pirmām kārtām drausmīgs karš.

Pieņemot lēmumu, lūdzu, atcerieties, ka viens režīms šo karu sāka, bet cits pabeidza ar uzvaru! Lūdzu, atcerieties, ka, atbalstot šo likumprojektu, mēs pielīdzinām agresoru, pret kuru karoja visa pasaule, valstij, kura cieta visvairāk un uzvarēja! Mēs labi zinām, ka tā nebija tikai Padomju Savienība, kas uzvarēja tajā karā. Ja mēs skatīsimies uz to līķi, kuru mums atstāja nacisms, redzēsim daudz ievainojumu un brūču, kas vājināja šo plēsoni, bet galvenā brūce, kas bija nāvīga brūce, nāvīgs ievainojums, bija izdarīta tieši ar Padomju armijas spēkiem. Un līdz ar to es nedomāju, ka tas būtu taisnīgi - vienkārši runāt par to, ka nacisma režīmam un padomju režīmam ir līdzīga atbildība par noziegumiem pasaules vēsturē. Es gribētu arī jums atgādināt, ka vispār šis jautājums par nacisma nosodīšanu pat nebūtu iespējams, ja Padomju armijas karavīri nebūtu izgājuši savu smago ceļu no Volgas līdz Elbai, un nebūtu nekad runa par to, vai padomju režīms bija vainīgs tajās vai citās rīcībās, ja mums nebūtu bijusi pirms tam uzvara, kuru atzina visa pasaule. Atcerēsimies, ka 9.maijs ir viens datums, bet 8.maijā mūsu valsts atzīmē piemiņas datumu, proti, nacisma sagrāvi, un būtu vienkārši kauns mūsu valstij, ja dienā pirms 9.maija... Visa pasaule ar cieņu izturas pret Padomju armijas uzvaru karā, izmantojot arī to pašu simboliku, bet mēs to varam ar savu neapdomīgo lēmumu šeit noraidīt un atzīt par nepieļaujamu mūsu svētkos un pasākumos. Tāpēc es uzstājos pret to, lai šis likumprojekts šajā redakcijā būtu atzīts. Es uzskatu, ka ir nepieciešams, lai tomēr tiktu izdarīts ļoti krietns analītisks un nosvērts darbs visās frakcijās un atbildīgajā komisijā, lai mēs atrisinātu šo problēmu visai saturīgi. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi, galu galā tas ir mūsu goda un cieņas jautājums.

Paldies. Es rosinu šo likumprojektu pirmajā lasījumā neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Pirmām kārtām paldies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai par to, ka likumprojekts tika izskatīts un atbalstīts virzīšanai uz Saeimas sēdi, par to, ka mēs šodien runājam par šo likumprojektu.

Mani nedaudz pārsteidz Pimenova kunga runa, jo mūsu jautājums, dienas kārtības jautājums, nav par vēsturi. Mums ir divi normatīvie akti: likums „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” un cits likums - Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums. Un problēma ir šāda: saskaņā ar vienu likumu attiecīgās simbolikas lietošana ir aizliegta, bet saskaņā ar otro nekas nav teikts.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē: ja ir pieteikts gājiens, tad tādu simboliku lietot nedrīkst, bet, ja pasākuma formāts ir cits, ja ir izmantots cits nosaukums, tad tas nav gājiens, bet ir piemiņas pasākums, un tad simboliku lietot ir atļauts. Tas nav pareizi! Ja, jūsuprāt, ir svarīgi atļaut svastikas un sarkanu zvaigžņu karogu, un attiecīgu himnu lietošanu, tad tas ir jāatļauj visos gadījumos un vienmēr.

Jūs to varat piedāvāt un aizstāvēt savu viedokli, bet stāstīt par to, ka viena okupācija ir labāka par otru... Nu, piedodiet, tas nav nopietni! Latvija tika okupēta, turklāt okupēta vairākkārt! To izdarīja PSRS, to izdarīja nacisti! Un nevajadzētu aizstāvēt vienu okupācijas spēku, stāstot, ka citi tomēr bija sliktāki okupanti. (No zāles SC deputātu starpsaucieni.)

Es uzskatu, ka attiecīgais likumprojekts ir svarīgs, ir nepieciešams, lai mums būtu vienota prakse, lai būtu vienota pieeja, lai mēs tiešām piemērotu līdzīgu regulāciju abos gadījumos neatkarīgi no tā, kāds formāts ir izvēlēts attiecīgajam pasākumam. Manuprāt, attiecīgās simbolikas lietošana nodara vien kaitējumu. Runa nav par to, ka cilvēks nedrīkst kolekcionēt pastmarkas, monētas vai privātai dzīvei izmantot tādu simboliku. Mēs runājam nevis par privāto dzīvi, bet mēs runājam par publiskiem pasākumiem, un es domāju, ka attiecīgajos pasākumos bez attiecīgajiem simboliem var iztikt.

Vienlaikus man gribētos uzsvērt, ka nebūtu pareizi, ja attiecīgo likumu un attiecīgo grozījumu mēs interpretētu kā instrumentu, kas jāizmanto, lai represētu kādu cilvēku. Manuprāt, ja mēs runājam par veterāniem un par viņu apbalvojumiem, tad mums nevajadzētu piemērot nekādas represijas, jo šie cilvēki ir apbalvoti, bet, ja kādi citi cilvēki izmanto attiecīgos simbolus, lai kurinātu naidu, tad to pieļaut nedrīkst. Un mans ieteikums, domājot par attiecīgo likumprojektu, būtu ņemt vērā, ka vienu provokāciju mēs jau novērojām 16.martā. Un man ļoti negribētos, lai kārtējā provokācija būtu novērojama arī 9.maijā. Manuprāt, nekādām svastikām 9.maijā nevajadzētu parādīties, ko daži cilvēki tieši var izmantot, lai kurinātu naidu un radītu nesaticību.

Un kā to var aizliegt? Kā var risināt problēmu? Manuprāt, ne viena simbolika, ne arī otra simbolika nebūt nav jālieto attiecīgajos pasākumos.

Es uzskatu, ka komisija var turpināt strādāt un domāt par to, kā pilnveidot attiecīgo normu, bet konceptuāli likumprojekts ir jāatbalsta.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi, mēs neatbalstām un neatbalstīsim šo likumprojektu, jo vēlamies pārtraukt sabiedrības tracināšanu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Labdien, cienījamais Prezidij! Sveicināti, dārgie kolēģi! Šeit ir jāpiemin mūsu komisijā arī viena diezgan svarīga debašu sastāvdaļa, tas, kas notika komisijas sēdē. Runa ir par to, ka īstenībā vajadzētu ierobežot šo abu režīmu simboliku, bet mums ir jāturpina diskusija par to, ka Otrā pasaules kara veterāni, kuri ir saņēmuši apbalvojumus, tomēr varētu nēsāt ordeņus, kas viņiem ir piešķirti. Un šie ordeņi iekļauj sevī arī simboliku, bet tās ir viņu, karavīru, tiesības. Par to mums ir jārunā, un par to mums ir jādebatē, un tieši tāpēc mēs lūdzam garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, nekā te varbūt tas izskanēs, jo šī diskusija ir pietiekami svarīga sabiedrībai, lai to izdebatētu, lai visiem būtu izpratne par šo jautājumu un lai nebūtu lieku pārmetumu kara veterāniem, jo ir pietiekami svarīgi saliedēt... tas ir mūsu sabiedrības saliedētības jautājums. Lūdzu, pievērsiet tam uzmanību, un lūdzu garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nav neviena... Debates slēdzu... Man neparādās neviens uz ekrāna...

Pirms mēs balsojam par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā, informēju jūs, ka ir saņemts četru... piecu deputātu - Zariņa, Sakovska, Tutina, Rubika un Ribakova - iesniegums: „Sakarā ar to, ka balsojumā par jautājuma Nr.619 steidzamības kārtību balsojuma rezultātos parādās deputāti, kuri neatradās zālē... (Sēdes vadītājas replika: „Kas gan neatbilst patiesībai!”) ... lūdzu pārbalsot šo jautājumu.”

Jā, patiesībā jūs izplatāt nepatiesu informāciju! Visi atradās zālē. Protams, to nevar pārbaudīt šajā brīdī, jo reģistrācija netika veikta, kas būtu vienīgais reālais apstiprinājums... Bet tagad var viens runāt „par”, viens - „pret”.

Deputāts Jānis Dombrava runās „pret”.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Manuprāt, šis priekšlikums ir jānoraida viena elementāra iemesla dēļ. Es, prognozējot, ka „Saskaņas Centrs” būs neapmierināts, ka sirpis un āmurs tiks pielīdzināts nacistiskai simbolikai pirms 9.maija, salīdzināju visus balsojumus. Un šis balsojums bija visaktīvākais šīsdienas balsojums, kurā balsoja 89 klātesošie deputāti. Neviens cits balsojums šodien nebija ar tik lielu deputātu skaitu. (Starpsaucieni.)

Es ceru, ka, neskatoties uz to, ka varbūt kādam šis lēmums ir bijis nepatīkams (Starpsaucieni.), noraidīsim šo pārbalsošanas priekšlikumu, jo tam nav nekāda pamata. (No SC frakcijas: „Ir! Ir!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tā, paldies.

„Par” neviens nav pieteicies runāt.

Tā kā mums ir iesniegumā... Tātad mums ir jābalso par to, vai mēs pārbalsosim... vai mēs atbalstām šo iesniegumu, šajā iesniegumā izteikto lūgumu pārbalsot. Tātad balsojums būs par to, vai mēs pārbalsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai atbalstīt piecu deputātu iesniegumu ar lūgumu pārbalsot balsojumu par likumprojekta „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 43, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad pārbalsošana par steidzamību netiks veikta.

Un man ir jautājums Laizānes kundzei par pirmo lasījumu: vai komisijas vārdā jūs vēlaties vēl ko piebilst?

Lūdzu! Tātad vārds Laizānes kundzei par pirmo lasījumu. Komisijas vārdā.

I.Laizāne. Vēlos tikai atgādināt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šis likumprojekts tika pieņemts pirmajā lasījumā un ka tādas asas debates, lai steidzamību noraidītu un nepieņemtu, nenotika.

Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Laizāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.aprīlis. Un izskatīšana - Saeimas 25.aprīļa sēdē.

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Vjačeslavam Dombrovskim!

V.Dombrovskis (RP).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - viens mēnesis.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?

V.Dombrovskis. Nākamajā dienā pēc...

Sēdes vadītāja. Ir jānosauc konkrēti datumi.

V.Dombrovskis. 1.jūnijā...

Sēdes vadītāja. Viens mēnesis, tātad 11.maijs. Un izskatīšana... Nākamā sēde pēc 11.maija ir 16.maija sēde.

V.Dombrovskis. Lai ir 16.maijs!

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Rasnačam!

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Vjačeslava Dombrovska priekšlikuma akceptēšanas gadījumā šī norma... šīs normas nestāsies spēkā 9.maijā. Līdz ar to 9.maijā brīvi varēs pārvietoties personas ar šo simboliku. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Rasnača kungs, jums ir tiesības nosaukt tikai datumu, nevis debatēt.

Tātad mums ir divi priekšlikumi, un saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jābalso par tālāko no priekšlikumiem.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”! Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.maijs, un izskatīšana - 16.maijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 43, atturas - 1. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 18.aprīlis, bet izskatīšana - 25.aprīļa sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - sadaļa „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.431/Lp11) trešajam lasījumam”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.431/Lp11) trešajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš minētajam likumprojektam ir pagarināts līdz šā gada 10.maijam. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir patstāvīgais priekšlikums - „Par uzdevumu Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektu, balstoties uz 13 854 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu””.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvijas Republikas Saeima 2012.gada 7.jūnijā saņēma 13 854 Latvijas pilsoņu parakstītu iniciatīvu „Atbildība par deputāta zvēresta laušanu” ar aicinājumu Saeimai noteikt tiesisku atbildību par Saeimas deputāta svinīgā solījuma pārkāpšanu. Iesniegumā tiek prasīts izstrādāt modeli, kas paredzētu soda sankcijas tautas priekšstāvjiem, ja būs fiksēts zvēresta pārkāpums vai pierādījums tam, ka deputāts ir pārkāpis zvērestā pausto.

Saeimas Prezidijs 2012.gada 18.jūnijā nolēma nodot 13 854 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu „Atbildība par deputāta zvēresta laušanu” sākotnējai izvērtēšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pauda atbalstu kolektīvā iesnieguma autoru priekšlikumiem un 2012.gada 5.septembrī sagatavoja Saeimas lēmuma projektu - uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt Saeimai analīzi par deputāta svinīgā solījuma regulējumiem, izvērtējumā iekļaujot 27 valstis, kuras ietilpst Eiropas Savienības sastāvā. Saeima šo lēmuma projektu 2012.gada 6.septembrī vienbalsīgi atbalstīja.

Ministrijas apkopoto informāciju par iepriekš uzdoto uzdevumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma 2013.gada 28.janvārī. Ministrija ziņoja, ka lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu nepielieto tādu praksi, kur deputāti tiek sodīti par zvēresta pārkāpumiem. Sodi lielākoties ir paredzēti par atteikšanos dot zvērestu - līdz pat mandāta atņemšanai. Tomēr tika norādīts, ka dažās valstīs par zvēresta nepildīšanu ir paredzēta tiesiskā atbildība, piemēram, Lietuvā, kur parlamenta loceklis var zaudēt amatu saskaņā ar impīčmenta procedūru. Vienlaikus ministrija pauda nostāju, ka iespējamais tiesiskais regulējums Latvijā par deputāta zvēresta pārkāpumiem būtu politiskas izšķiršanās ceļā risināms jautājums.

Lai vispusīgāk izvērtētu minēto jautājumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 2013.gada 7.februārī nosūtīja visām Saeimas frakcijām vēstuli. Tajā komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs komisijas vārdā aicināja frakcijas iesniegt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā priekšlikumus par deputāta zvēresta tiesiskā regulējuma risinājumu Latvijā.

Saņemot frakciju atbildes, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konstatēja, ka Saeima lielākoties iestājas par to, lai ieviestu soda sankcijas par deputāta zvēresta pārkāpumiem. Piemēram, Neatkarīgo deputātu grupai un Reformu partijas frakcijai ir pieņemama Lietuvas parlamentā pastāvošā impīčmenta procedūra. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija uzskata, ka ir jāturpina darbs pie minētā jautājuma tiesiskā regulējuma, izslēdzot iespēju tādā veidā ietekmēt politiskos oponentus. VIENOTĪBAS frakcijas redzējumā, Satversmes tiesa Latvijas valstī būtu piemērotākā.

Izvērtējot visu saņemto informāciju - gan no Tieslietu ministrijas, gan no Saeimas komisijām un frakcijām - , kā arī ņemot vērā iesniedzēju prasības, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija atzina, ka likumprojekta izstrādē būtu jāiesaista Latvijas augstākā izpildvara. Līdz ar to komisija 2013.gada 3.aprīlī ir sagatavojusi un atbalstījusi Saeimas lēmuma projektu: uzdot Tieslietu ministrijai līdz 2013.gada 31.decembrim sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektu par tiesisko regulējumu gadījumiem, kad tiek pārkāpts Saeimas deputāta svinīgais solījums vai zvērests.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs uzsākam debates, ir saņemts piecu deputātu iesniegums. Deputāti Smiltēns, Čaklais, Buiķis, Kārkliņa un Kursīte-Pakule lūdz turpināt 11.aprīļa sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav iebildumu! Piekrītam!”) Deputātiem iebildumu nav.

Tātad uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

 

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Jautājumā par Saeimas deputāta zvēresta laušanu Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija uzskata, ka deputāta zvēresta vai svinīgā solījuma ievērošana tiek kontrolēta ar demokrātiskiem mehānismiem. Proti, zvēresta ievērošanu vērtē Latvijas tauta, nevis tautas kalpi. Mēs uzskatām, ka juridiskās kontroles ieviešana devalvēs zvēresta vai svinīgā solījuma nozīmi un tāpēc nebūtu atbalstāma.

Vēsturiski zvērests tika dots dievības priekšā, zvēresta pārkāpšana tika pielīdzināta tās nodošanai, sevis vai savu tuvinieku nolādēšanai. Par zvēresta laušanu iestājās vissmagākās sekas - augstākā spēka sods. Mūsdienu sekulārajā pasaulē zvērests var tikt aizvietots ar svinīgo solījumu, bet abiem ir nopietnas morālas sekas un ietekme uz cilvēka sirdsapziņu un reputāciju.

Ja svinīgā solījuma laušanas sekas būtu deputāta amata zaudēšana, tad tiktu devalvēta zvēresta jēga un zaudēts tā svinīgums. Tad zvērests vai svinīgais solījums pārietu no sakrālās un morālās pasaules uz materiālo un juridisko pasauli.

Juridiski deputāta svinīgais solījums ir priekšnoteikums amata ieņemšanai, bet, kā izriet no šī solījuma teksta, tas tiek dots Latvijas tautas priekšā. Tas nenozīmē, ka zvēresta ievērošanu nevar izkontrolēt, tomēr tiesības vērtēt zvēresta ievērošanu ir tikai un vienīgi Latvijas tautai. Latvijas Republikas Satversme paredz deputātam četru gadu darbības periodu, pēc tam notiek kārtējās vai ārkārtas vēlēšanas, kad vēlētāji - un neviens cits! - var sniegt savu vērtējumu deputātu darbībai.

Ievērojot varas dalīšanas principu, deputātu nevar pakļaut administratīvai uzraudzībai vai policejiskai kontrolei attiecībā uz zvēresta ievērošanu. Tas nav arī lietderīgi - piemērot juridiskus instrumentus augstāko morālo vērtību kontrolei.

Jāatzīmē, ka tiesiska valsts nav vienīgais Satversmes pamatprincips. Ne mazāk svarīgs ir demokrātijas princips. Zvēresta pildīšanu kontrolē ar demokrātiskiem, nevis tiesiskiem instrumentiem, tātad zvēresta ievērošanu novērtē tauta, kas ir atbilstošs un stingrs tiesnesis deputātu darbībai.

Papildus tam varu atzīmēt, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija konsekventi iestājas par tiešās demokrātijas formām, kas sniegtu tautai kā suverēnam efektīvu iespēju īstenot savas likumdošanas un kontroles tiesības. Tieši tautas nobalsošanas ierosināšanas procedūras attīstība, nevis ierobežošana ir atslēga demokrātijas, tas ir, tautas varas, nostiprināšanai un politikas kvalitātes celšanai.

Aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

 

D.Kazāka (RP).

Labdien vēlreiz!

Runājot par šo jautājumu, es katrā ziņā gribu pateikties portāla „Mana Balss” aktivitātei un arī mūsu pilsoņu iesniegumiem. Pavisam ir iesniegti 13 854 paraksti par to, lai tomēr prasītu atbildību no Saeimas deputātiem par zvēresta laušanu... Es domāju, ka tieši ar šo procedūru mēs pastiprināsim uzticību politiķiem un savukārt dosim arī tautai iespēju izvēlēties, kuros gadījumos un kad iestājas politiskā atbildība par savu rīcību no deputāta puses. Mani nedaudz satrauc tas, ka Saeima ir nolēmusi to uzdot Tieslietu ministrijai ar konkrētu datumu - šā gada 31.decembri - tātad izskatīt šo regulējumu un ar priekšlikumiem nākt atpakaļ uz Saeimu. Es savukārt uzskatu, ka šis ir diezgan neatliekams jautājums, tāpēc tam vajadzētu uzlikt tā kā nelielu prioritāti un vismaz ātrāk virzīt šo jautājumu izskatīšanu un izdebatēšanu, kura varētu būt tā komisija, kas izskata šo lietu. Un to vajadzētu izdarīt tuvāko mēnešu laikā, nevis atlikt uz gada beigām, jo mēs atkal redzam, ka sabiedriskā iniciatīva, kas ir veidojusies caur portālu „Mana Balss”, šobrīd tiek noildzināta ar vēlmi vienkārši pagarināt šo procesu. Līdz ar to es domāju, ka vajadzētu tomēr izskatīt tādu iespēju, ka Tieslietu ministrija nedaudz sasparojas un pievēršas šai lietai. Viņiem vajadzētu dot, piemēram, pusgadu, lai viņi to izskatītu, vai arī attiecīgi pāris mēnešu, bet katrā ziņā nevis līdz šī gada beigām.

Paldies. (Dep. J.Kursītes-Pakules aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par uzdevumu Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektu, balstoties uz 13 854 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 26, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Tas bija pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums, bet, pirms mēs reģistrējamies, man ir divi paziņojumi.

Pirmais ir tāds, ka, atzīmējot Pasaules veselības dienu, kas bija 7.aprīlī, visi Saeimas deputāti un darbinieki šodien tiek aicināti ziedot asinis specializētajā Valsts asinsdonoru centra autobusā, kas no pulksten 10.00 līdz 14.00 jau atrodas pie Saeimas nama. Asinsdonoru akcijas rīkošana Saeimā ir kļuvusi par tradīciju, jo šī jau ir sestā reize, kad deputāti un darbinieki piedalās asins nodošanā. Tā ka es lūdzu visus, kam veselība to atļauj, tomēr palīdzēt. Tā ir ļoti svarīga akcija, kad kādam cilvēkam mēs tiešām reāli varam palīdzēt.

Savukārt sestdien pulksten 15.00 Valmierā ledus hallē „Vidzemes Olimpiskais centrs” Rīgas ielā 91 ir plānota draudzības spēle hokejā, kurā spēkiem mērosies mūsu Saeimas komanda ar Valmieras pašvaldības komandu. Tātad pirms pašvaldību vēlēšanām sacentīsies vietējā vara ar centrālo varu. Šis būs atbildes mačs pagājušā gada aprīlī notikušajai draudzības spēlei. Un vēl es gribu atgādināt, ka pagājušajā gadā uzvarēja Saeimas komanda. Tā ka es aicinu visus aktīvi braukt, piedalīties un atbalstīt mūsu komandu, lai mēs šo ceļojošo kausu varētu saglabāt arī šogad.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inita Bišofa... nav, Boriss Cilevičs... nav, Ina Druviete... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Inguna Rībena... nav, Dmitrijs Rodionovs... nav, Kārlis Seržants... nav, Raimonds Vējonis... arī nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 11.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 2. sēde
2013. gada 11. aprīlī

 

Par darba kārtību
   
Likumprojekts  „Grozījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmas likumā” (Nr. 623/Lp11)
(Dok. Nr. 2112, 2112A)
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 624/Lp11)
(Dok. Nr. 2113, 2113A)
   
Par darba kārtību
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Inai Druvietei šā gada 4. aprīlī
(Dok. Nr. 2108)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Sergejam Dolgopolovam šā gada 4. aprīlī
(Dok. Nr. 2109)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Kārlim Seržantam šā gada 4. aprīlī
(Dok. Nr. 2110)
   
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Atim Lejiņam šā gada 30. aprīlī un 2. maijā
(Dok. Nr. 2111)
   
Lēmuma projekts „Par Skaidrītes Lodziņas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata” (Nr. 367/Lm11)
(Dok. Nr. 2101)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Dainas Treijas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 368/Lm11)
(Dok. Nr. 2102)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Laumas Paegļkalnas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 369/Lm11)
(Dok. Nr. 2103)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Deputātu Andreja Elksniņa, Vitālija Orlova, Jāņa Urbanoviča, Mihaila Zemļinska, Valērija Agešina, Irinas Cvetkovas, Ivana Ribakova, Jāņa Tutina, Dmitrija Rodionova, Andreja Klementjeva pieprasījums veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par finansējuma piešķiršanu ārstniecības iestādēm” (Nr. 8/P11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 2052, 2052A)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Debates - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Bite
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. I.Zariņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Arhīvu likumā” (Nr. 242/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2105)
   
Ziņo - dep. J.Viļums
   
Likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” (Nr. 593/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1987, 2091)
   
Ziņo - dep. G.Igaunis
   
Likumprojekts „Grozījumi Patvēruma likumā” (Nr. 579/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1931, 2093)
   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” (Nr. 602/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2020, 2096)
   
Ziņo - dep. J.Upenieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 603/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2021, 2097)
   
Ziņo - dep. J.Upenieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (Nr. 604/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2022, 2098)
   
Ziņo - dep. J.Upenieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 605/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2023, 2099)
   
Ziņo - dep. J.Upenieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Vekseļu likumā” (Nr. 554/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2104)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Medību likumā” (Nr. 434/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2107)
   
Ziņo - dep. J.Dūklavs
   
Debates - dep. I.Līdaka
  - dep. G.Igaunis
  - dep. V.Agešins
  - dep. I.Līdaka
  - dep. Dz.Ābiķis
  - dep. G.Rusiņš
  - dep. I.Līdaka
   
Likumprojekts „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr. 619/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 2069, 2119)
   
Ziņo - dep. I.Laizāne
   
Par steidzamību - dep. I.Pimenovs
   
Debates - dep. I.Pimenovs
  - dep. A.Judins
  - dep. V.Agešins
  - dep. D.Kazāka
   
Priekšlikums par atkārtotu balsošanu par steidzamības piešķiršanu
   
  - dep. J.Dombrava (pret)
   
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 431/Lp11) trešajam lasījumam” (Nr. 366/Lm11)
(Dok. Nr. 2100)
   
Lēmuma projekts „Par uzdevumu Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektu, balstoties uz 13854 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu”” (Nr. 370/Lm11)
(Dok. Nr. 2106)
   
Ziņo - dep. R.Dzintars
   
Debates - dep. V.Agešins
  - dep. D.Kazāka
   
Paziņojums
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 11.04.2013 09:01:04 bal001
Par - 51, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (619/Lp11), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.04.2013 09:03:31 bal002
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Atim Lejiņam šā gada 30.aprīlī un 2.maijā

Datums: 11.04.2013 09:05:05 bal003
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Skaidrītes Lodziņas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata (367/Lm11)

Datums: 11.04.2013 09:06:02 bal004
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Dainas Treijas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (368/Lm11)

Datums: 11.04.2013 09:06:55 bal005
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Laumas Paegļkalnas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (369/Lm11)

Datums: 11.04.2013 09:21:17 bal006
Par - 29, pret - 51, atturas - 7. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par finansējuma piešķiršanu ārstniecības iestādēm (8/P11)

Datums: 11.04.2013 09:22:30 bal007
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Arhīvu likumā (242/Lp11), 3.lasījums

Datums: 11.04.2013 09:23:56 bal008
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā (593/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.04.2013 09:25:06 bal009
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patvēruma likumā (579/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.04.2013 09:26:17 bal010
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā (602/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.04.2013 09:26:37 bal011
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā (602/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.04.2013 09:27:41 bal012
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (603/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.04.2013 09:28:01 bal013
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (603/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.04.2013 09:29:05 bal014
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (604/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.04.2013 09:29:24 bal015
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (604/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.04.2013 09:30:17 bal016
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā (605/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.04.2013 09:30:35 bal017
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā (605/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.04.2013 09:32:25 bal018
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vekseļu likumā (554/Lp11), 2.lasījums

Datums: 11.04.2013 09:49:31 bal019
Par - 47, pret - 25, atturas - 7. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Medību likumā (434/Lp11), 2.lasījums

Datums: 11.04.2013 09:53:47 bal020
Par - 30, pret - 45, atturas - 6. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Medību likumā (434/Lp11), 2.lasījums

Datums: 11.04.2013 09:55:00 bal021
Par - 36, pret - 33, atturas - 9. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Medību likumā (434/Lp11), 2.lasījums

Datums: 11.04.2013 09:55:37 bal022
Par - 43, pret - 29, atturas - 9. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Medību likumā (434/Lp11), 2.lasījums

Datums: 11.04.2013 09:56:23 bal023
Par - 48, pret - 18, atturas - 11. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Medību likumā (434/Lp11), 2.lasījums

Datums: 11.04.2013 09:57:34 bal024
Par - 81, pret - 2, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Medību likumā (434/Lp11), 2.lasījums

Datums: 11.04.2013 10:01:51 bal025
Par - 45, pret - 41, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (619/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.04.2013 10:15:38 bal026
Par - 43, pret - 43, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par pārbalsošanu. Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (619/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 11.04.2013 10:16:39 bal027
Par - 59, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (619/Lp11), 1.lasījums

Datums: 11.04.2013 10:18:39 bal028
Par - 43, pret - 43, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 11.05.2013. Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (619/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 11.04.2013 10:19:31 bal029
Par - 84, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.431/Lp11) trešajam lasījumam (366/Lm11)

Datums: 11.04.2013 10:29:40 bal030
Par - 58, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par uzdevumu Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektu, balstoties uz 13854 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu” (370/Lm11)




 

Frakciju viedokļi
2013.gada 11.aprīlī

Vadītājs. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodien Saeimas sēdē pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja vietniekam Edvardam Smiltēnam. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē, manuprāt, trīs aktuālākās tēmas bija grozījumi Medību likumā, jautājums par deputātu imunitāti (bija šāds priekšlikums – sabiedriskā iniciatīva), kā arī jautājums par to, lai aizliegtu nacistiskos un padomju laika simbolus lietot masu pasākumos. Par pēdējo manis minēto jautājumu jāteic, ka ļoti uz robežas balsojums bija, lai vispār izdotos attiecīgo likumprojektu pieņemt. Mums faktiski tikai ar vienas balss pārsvaru izdevās arī šo likumprojektu virzīt tālāk. Bija mēģinājumi arī noteikt vēlāku termiņu, lai likums nestātos spēkā līdz 9.maija pasākumam pie Uzvaras pieminekļa (visticamāk, šis likums arī uz to ir tēmēts), bet ar vienas balss pārsvaru mums šo likumprojektu izdevās arī tālāk virzīt.

Es vēlos īsumā pieskarties arī likumprojektam „Grozījumi Medību likumā”, jo, manuprāt, tas ir ļoti nozīmīgs likumprojekts. Mēs pie tā sākām strādāt jau Zemkopības ministrijā. Tātad no ministrijas tas jau... Darbs sācies 2011.gada janvārī, un tika pārstāvēts ārkārtīgi liels iesaistīto pušu skaits (tās ir 26 puses – tur ir dažādas iestādes, biedrības, interešu grupas), un bija ļoti lielas diskusijas. Bet šobrīd likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā, un, īsumā skatoties, redzam, ka ir izveidots alternatīvs represīvs mehānisms ārkārtas postījumu novēršanai. Protams, tas ir ļoti aktuāls šobrīd zemniekiem, kuriem dzīvnieki izposta sējumus.

Tagad skaidri definēti ir pušu pienākumi savvaļas medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu mazināšanai, kā arī pilnveidota pieļaujamo nomedīšanas apjomu noteikšanas kārtība, dzīvnieku uzskaiti aizstājot ar populācijas stāvokļa novērtēšanu (tas, mūsuprāt, būtu tāds objektīvāks novērtējums), un ir izveidots deleģējums medību tiesību aprites reglamentēšanai. Un Ministru kabineta līmenī paredzēts noteikt obligātās līguma sastāvdaļas, lai sakārtotu medību tiesību apriti, novēršot šīs lokālās nesaskaņas un līdz minimumam arī samazinot tiesvedību skaitu.

Tas būtu par Saeimas šīsdienas sēdē lemtajiem jautājumiem.

Un vēlos īsumā jūs informēt arī par to, ka VIENOTĪBAS frakcijā šajā trešdienā bija ļoti apjomīga diskusija, kurā piedalījās lielākā daļa mūsu ministru, to skaitā arī finanšu ministrs Andris Vilks un labklājības ministre Ilze Viņķele. Diskusija bija diezgan gara, un daudz tika runāts par sociālo nevienlīdzību. Un, manuprāt, tieši deputāta pienākums ir rūpēties par to, lai mazturīgākajiem būtu lielāki ienākumi un lai šo sociālo plaisu mēs varētu mazināt. Un tātad mūsu frakcijā mēs paudām atbalstu Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas kopīgi izveidotajām prioritātēm sociālās nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā, norādot, ka šādi vislielākais atbalsts tiks sniegts tieši mazo un vidējo algu saņēmējiem un ģimenēm. Turklāt, saglabājoties pozitīvajām tendencēm valsts ekonomikas attīstībā un samazinoties sociālā budžeta deficītam, vēl šogad ir jāatsāk mazo pensiju indeksācija, un visu pensiju indeksāciju atjaunot vajadzētu no 2014.gada. Protams, jāņem vērā ir tas, cik daudz mums reāli budžetā ir naudas. Un šiem jautājumiem ir jābūt absolūtai valdības prioritātei, veidojot nākamā gada valsts budžetu, lai valsts attīstībā vērojamo izaugsmi savā ikdienā izjustu ikkatrs Latvijas iedzīvotājs, it īpaši tie iedzīvotāji, kuriem ir zemāki ienākumi, un tās ir strādājošas ģimenes ar bērniem. Tāpat mēs paudām atbalstu Finanšu ministrijas ierosmēm nākamajā gadā minimālo algu palielināt no līdzšinējiem 200 līdz 225 latiem; 2014.gadā tie jau būs 320 eiro, ja mēs pārrēķinām. Savukārt neapliekamo minimumu no nākamā gada piedāvāts diversificēt – lielākajām algām saglabāt pašreizējo 45 latu apmērā, bet mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem jeb 120 eiro. Tā faktiski būtu tāda kā progresivitāte, atbalstot mazturīgākos jeb cilvēkus ar mazākiem ienākumiem un mazinot sociālo nevienlīdzību.

Par minimālās algas slieksni vēl notiks plašākas diskusijas. Turklāt tiek piedāvāts arī palielināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 2014.gadā līdz 98 latiem; 2014.gadā tie būs jau 140 eiro. Un darba grupa, kurā strādāja Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padome, kā arī valdības sociālo un sadarbības partneru pārstāvji, rosina arī 2015.gadā pakāpeniski palielināt minimālo algu, neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Tādējādi nākamajā gadā minimālā alga valstī varētu būt jau 320 eiro, bet 2015.gadā to varētu palielināt vēl par 10 eiro. Savukārt atvieglojumu par apgādībā esošu personu varētu palielināt līdz 160 eiro, un neapliekamais minimums 2015.gadā varētu būt līdz 130 eiro. Un vienlaikus paredzēts turpināt jau uzsākto reformu darbaspēka nodokļu politikā, kas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu šogad līdz 24 procentiem, 2014.gadā – līdz 22 procentiem un 2015.gadā – vēl līdz 20 procentiem. Līdz ar to mēs būtu pildījuši to, ko mēs esam solījuši saviem vēlētājiem programmā, balstoties uz tiem mērķiem, kas būtu ilgtermiņā – vairākus gadus uz priekšu.

Novēlu jums jauku dienu! Paldies! Uz redzēšanos!

Vadītājs. Paldies Smiltēna kungam no frakcijas VIENOTĪBA.

Un tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šodienas sēdē patiešām bija ļoti daudz būtisku jautājumu.

Es uzskatu, ka lēmuma projekts, kurš paredz Tieslietu ministrijai uzdevumu sagatavot likumprojektu, balstoties uz 13 854 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu Saeimai par atbildību par Saeimas deputāta zvēresta laušanu, ir ļoti būtisks, jo tiešām, stājoties deputāta amatā, katrs deputāts dod zvērestu, bet līdzšinējā pieredze ir rādījusi, ka šo zvērestu var arī lauzt. Latvijas tautai ir tiesības pieņemt lēmumu, ko tad darīt tālāk ar šāda deputāta mandātu.

Ļoti svarīgs ir likumprojekts „Grozījumi Arhīvu likumā”, kas šodien tika pieņemts trešajā jeb galīgajā lasījumā un kas paredz, ka ne tikai zinātniskie līdzstrādnieki, bet arī studenti, bibliotekāri, muzeju, arhīvu darbinieki varēs vērsties arhīvā un saņemt dokumentus, lai varētu pētīt dažādas lietas, un ļoti svarīgi, ka tās būs tieši NKVD lietas. Mēs ļoti ceram, ka šie likuma grozījumi patiešām mudinās studentus, topošos vēsturniekus, zinātniekus, vairāk izpētīt šo tēmu.

Protams, vislielākās debates bija par likumprojektu „Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Bija līdzīgi kā hokeja cīņā, kur pēdējās minūtēs vieni vārti izšķir spēles rezultātu. Es nolasīšu, kādi tad ir šie grozījumi, ko tie paredz. Publiska pasākuma apmeklētājam un dalībniekam ir aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību un naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simboliku (arī stilizētā veidā), rīkoties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.

Es ļoti ceru, ka nākamajā Saeimas sēdē izdosies pieņemt šo likumprojektu galīgajā lasījumā, jo likuma mērķis ir, lai šis likums stājas spēkā līdz 9.maijam, tādējādi novēršot sabiedrības šķelšanu, jo Latvijas sabiedrību mēs uzskatām par vienotu uz Latvijas valsts simbolu pamata.

Tie bija galvenie Saeimas šodienas darba kārtības jautājumi.

Gaidīsim kopā visi pavasari, jo stārķi jau ir atlidojuši!

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Laizānes kundzei no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas. Nākamais runās Zaļo un Zemnieku frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Patiesībā pēc Saeimas sēdes šī radioatskaite par Saeimas sēdi bija pat interesantāka nekā pati Saeimas sēde, jo nupat noklausījāmies Smiltēna kunga stāstu par to, kā tiks pavisam drīzā laikā atsākta pensiju indeksācija, kā tiks palielināta minimālā alga, kā tiks izmaksāti dažādi pabalsti... To bija ļoti interesanti klausīties, it īpaši interesanti tāpēc, ka Smiltēna kungs visas naudas summas, visas izmaksas rēķināja jau eiro. Nu, acīmredzot viņš jau vairs nedzīvo Latvijā, kur joprojām mēs algas un pensijas saņemam latos. Protams, eiro šīs pensijas un algas izskatās daudz, daudz simpātiskāk, nekā tās ir patiesībā. Bet jebkurā gadījumā ir ļoti liels prieks, ka valdošā koalīcija ir sākusi runāt par drīzu pensiju indeksāciju. Ir jau labi, ja ieklausās tautā, vairāk nekā 100 000 pensionāros, kas ir spiesti vākt parakstus, lai tiešām valdība viņus sadzirdētu. Nu, vēl labāk jau būtu bijis, ja tiktu uzklausīti arī kolēģi, kaut vai konkrēti Zaļo un Zemnieku savienība, kas pirms 2013.gada budžeta sastādīšanas jau visiem spēkiem centās panākt, lai šogad pensiju indeksācija atsāktos. Nu, bet labi... ir, kā ir.

Ja runājam par Saeimas šīsdienas sēdi, tad jāteic, ka, protams, ir prieks, ka izkustējies jautājums par sankcijām par deputāta zvēresta laušanu.

Prieks arī par to, ka, visticamāk, jau 9.maijā būs aizliegts lietot nacistu un komunistu simboliku publiskos izklaides un svētku pasākumos.

Prieks, ka Latvijā tomēr acīmredzot turpmāk nevarēs medīt ar loku. Šodien ļoti interesantas un plašas debates izvērsās par Medību likumu, un patiešām tika atbalstīts mūsu priekšlikums tomēr nepaļauties kārdinājumam atļaut Latvijā medības ar loku.

Bažas ir divējādas. Pirmās ir bažas par to, vai nepalielināsies medījamo dzīvnieku traumatisms, jo loks tomēr ir tāds ierocis, ar kuru no attāluma, kas lielāks par 20–25 metriem, rezultatīvi medīt ir ārkārtīgi grūti, un līdz ar to varētu, teiksim, palielināties to dzīvnieku skaits, kuri pēc ievainojuma vairākas dienas tomēr spēj nodzīvot un aizbēg no mednieku redzesloka.

Otras bažas ir par to, ka loks ir ļoti kluss medību ierocis un tāpēc varētu būt problēmas, kad kādreiz šīs mednieku aktivitātes mēģinātu izkontrolēt. Man kā meža īpašniekam vienmēr ir gribējies tomēr dzirdēt, ja manā mežā medību kolektīvs, ar kuru gan ir noslēgts līgums, kādus šāvienus veic. Man vienmēr tomēr interesē, kas manā mežā ir nošauts. Ar loku, ar šādu klusu rīku, var medīt absolūti nedzirdami un nemanāmi.

Nu, jāteic gan, ka 17 Eiropas Savienības valstīs medības ar loku ir atļautas. Bet vai nu vienmēr Latvijai ir jābūt, kā saka, pirmrindnieku skaitā arī tādos visai diskutablos jautājumos?

Mazliet ir bažas un bēdas par to, ka Medību likumā netika apstiprināta norma, ka tomēr nav pieļaujama klaiņojošu suņu un kaķu šaušana, jo, raugiet, Latvija ir ratificējusi konvenciju, kurā diezgan nepārprotami noteikts, ka Latvija pievienojas tam viedoklim, ka galējas nepieciešamības gadījumos mājas un istabas dzīvnieki ir iemidzināmi tikai, kā saka, veterinārārsta darbības rezultātā, nevis ir pieļaujama to šaušana. Tātad līdz ar to mūsu likumdošanā varētu būt zināmas pretrunas ar starptautiskām konvencijām, kuras Latvija parakstījusi. Un, ja raugās tā reāli, tad nu, es domāju, kaķis, kurš tagad, pavasarī, izdomājis doties sievas meklējumos, nu nebūt nav uzskatāms par klaiņojošu, kaut arī viņš atrodas mežā. Nu, līdz ar to būtu krietni jāpadomā, kā šo jautājumu tomēr civilizētā veidā risināt.

Un vēl. Pretēji Smiltēna kungam, es tomēr neesmu tik optimistisks par Medību likuma būtību, jo, raugiet, var jau, protams, sargāt lauksaimnieku sējumus, var, protams, pieņemt ārkārtas mehānismus medībām postījumu vietās, bet man šķiet, ka tomēr šis morāli ētiskais aspekts arī ir jāņem vērā. Kāpēc saudzēšanas laikā... Kāpēc vispār vairākām... daudzām medījamo dzīvnieku sugām ir paredzēts saudzēšanas laiks? Šajā saudzēšanas laikā ir precīzi ierēķināts tas brīdis, kad ir vairošanās periods: kad dzimst mazuļi, kad tie ir tikko piedzimuši vai vēl grasās dzimt. Es domāju, ka neviena suga, arī nekāda postījumus daroša suga, nav pelnījusi to, lai tiktu medītas grūsnas mātītes un mātītes, kuras zīda mazuļus.

Ja Medību likumā vai medību noteikumos ir paredzēts šis saudzēšanas laiks, tad, es domāju, šajā saudzēšanas laikā šie dzīvnieki tiešām būtu saudzējami. Tad, kad ir atļauts... kad medību termiņš to pieļauj, tad var medīt intensīvāk vai mazāk intensīvi... nu, droši vien intensīvāk. Bet šis saudzēšanas laiks tāpēc arī ir saudzēšanas laiks!

Paldies.

Vadītājs. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas pārstāvim Ingmāram Līdakam.

Un tagad runās Reformu partijas frakcijas deputāte Inga Bite.

I.Bite (RP).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Jā, tiešām šodien Saeimas sēdē, lai gan tā bija samērā īsa, tomēr ir izskatīti vairāki būtiski jautājumi.

Pieskaršos gan tiem jautājumiem, kuriem mani kolēģi jau ir pieskārušies, gan vienam jautājumam, kas vēl šeit nav ticis apspriests. Proti, šodien Saeimā tika izskatīts arī pieprasījums veselības ministrei Ingrīdai Circenei, kura nosaukums ir „Par finansējuma piešķiršanu ārstniecības iestādēm”, taču, kā varējām lasīt tekstā, būtība bija saistīta ar Bērnu slimnīcas Onkoloģijas nodaļas remontu.

Mēs esam redzējuši gan televīzijā, gan arī varbūt lasījuši citur ziņās par to, kā Bērnu slimnīcas fonds ir uzsācis ziedojumu vākšanu Onkoloģijas nodaļas remontam, norādot, ka ir nepieciešams pārcelt Onkoloģijas nodaļu no tās vietas, kur tā atrodas šobrīd, uz vietu, kas ir tuvāka tā sauktajam daudzfunkcionālajam korpusam jeb, tā „cilvēku valodā” runājot, uz vietu, kurā notiek visas procedūras un pārbaudes. Jo šobrīd ir, nu, tāda diezgan briesmīga situācija, ka bērniem, dodoties uz pārbaudēm un analīzēm, ir jāpārvietojas pa āru jebkuros laika apstākļos.

Izskatot šo pieprasījumu Saeimas Pieprasījumu komisijā, tika uzaicināta arī veselības ministre Ingrīda Circene, un, noskaidrojot faktisko situāciju, mēs redzējām, pirmkārt, to, ka ieguldījumi Bērnu slimnīcas infrastruktūrā ir bijuši pietiekami lieli pēdējos gados, un, otrkārt, to, ka ir pieejams un jau piešķirts no Veselības ministrijas puses šobrīd nepieciešamais finansējums darbu uzsākšanai. Tātad attiecīgi Bērnu slimnīca jau var sākt strādāt pie projekta, pie darbu sagatavošanas un, kā mēs izrunājām komisijas sēdē, arī pie apkures un elektrības ievilkšanas šajā jaunajā ēkā, lai varētu tur pārcelt Onkoloģijas nodaļu.

Mēs arī saprotam un atzīstam, ka demogrāfijas jautājumu risināšanai svarīgi nav tikai bērna kopšanas un vecāku pabalsti, pie kuriem jau notiek aktīvs darbs, bet ir svarīgi arī, lai bērni būtu droši par to, kas ir... es atvainojos... lai vecāki būtu droši par to, ka situācijā, kurā viņu bērns ir slims, viņam tiks nodrošināta pienācīga un maksimāli kvalitatīva veselības aprūpe.

Citi jau pieminētie šodien darba kārtībā esošie jautājumi bija gan grozījumi Medību likumā (lielākā daļa Reformu partijas frakcijas pievienojās humānai attieksmei pret dzīvniekiem – balsoja pret loka izmantošanu medību laikā), gan arī jau pieminētie grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, pie kā es gribētu pakavēties mazliet ilgāk, norādot, ka Reformu partijas frakcija iebilda pret šī likumprojekta pasludināšanu par steidzamu.

Tātad mēs atbalstām, pilnībā pievienojamies likumprojekta būtībai, taču nedomājam, ka tas būtu jāvirza izskatīšanai steidzamības kārtībā. Un kāpēc tā?

Galvenais arguments, kas ir par... kas tiek izteikts kā nepieciešams, lai virzītu šo likumprojektu, ir šā likuma spēkā stāšanās jeb spēkā esamība 9.maijā, kad, kā mēs zinām, notiek plaši pasākumi pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa. Likums, kāds tas ir spēkā šobrīd, ir darbojies jau vairākus gadus līdz šim un, teiksim tā, nekādas ļoti būtiskas nekārtības nav radījis, tāpēc tagad mēģināt ieviest vēl kādus ierobežojumus, pat ja šie ierobežojumi... un tiešām man ir jāpiekrīt tiem, kuri saka, ka šie ierobežojumi nav papildu ierobežojumi. Tik tiešām tie ir tiešā veidā pārcelti no likuma „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Tātad jau šobrīd sapulcēs, gājienos un piketos, teiksim tā, okupācijas režīma simbolikas lietošana nav pieļaujama, un vienkārši analoģiska norma tiek iekļauta Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Taču mēs zinām, ka ir izraisījušās pietiekami plašas diskusijas, jo sabiedrībā nav līdz galam skaidrs, ko šis likums nozīmē. Notiek dažādas spekulācijas par to, ka tiks papildus ierobežotas cilvēku tiesības, spekulācijas par to, ka cilvēki, kuriem ir nopelnīti un piešķirti ordeņi un kuri šos ordeņus vēlas piespraust pie apģērba, tiks diskriminēti vai sodīti. Un, lai visu to izskaidrotu, ir veicams pietiekoši plašs izskaidrošanas darbs. Mēs neredzam, ka būtu nepieciešams šo likumprojektu virzīt steidzamības kārtībā.

Paldies. Tie arī bija, manuprāt, galvenie šodien apskatāmie jautājumi. Un jauku jums dienu!

Vadītājs. Paldies Reformu partijas frakcijas pārstāvei Ingai Bitei.

Šodien „Frakciju viedokļus” noslēgs Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Vēlos paust frakcijas un arī savu viedokli par diviem jautājumiem.

Pirmām kārtām par pensijām. Vēlos informēt par to, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija gatavo ierosinājumu atgriezties pie pensiju indeksācijas un uzskata, ka tam jābūt pirmajam solim, lai uzlabotu Latvijas pensionāru materiālo stāvokli. „Saskaņas Centrs” uzskata, ka pie varas esošo regulārie uzbrukumi pensionāru ienākumiem ir kliedzoša netaisnība. Var piebilst, ka vispirms notikusi pensiju indeksācijas atcelšana, motivējot to ar budžeta izdevumu samazināšanu, pēc tam piemaksu atcelšana par darba stāžu visiem, kas jau aizgājuši pensijā pēc 2012.gada 1.janvāra vai arī vēl dosies pelnītā atpūtā, to skaitā arī tiem, kuri pārgājuši no invaliditātes pensijas uz vecuma pensiju. Varu informēt, ka „Saskaņas Centrs” gatavo priekšlikumus, lai paaugstinātu labklājības līmeni tādai sociāli neaizsargātai Latvijas iedzīvotāju kategorijai kā pensionāri. Un nākamajā nedēļā Saeimas apspriešanai plānots iesniegt mūsu sagatavotos grozījumus nodokļu likumdošanā, kuru būtība: lai tiktu paaugstināta pensijas ar nodokli neapliekamā summa.

Otrais jautājums. Jautājums par šīsdienas diskusijām par Medību likumu. Pateikšu godīgi, ka mūsu frakcijā viedokļi šajā jautājumā dalās, bet es personīgi iebilstu pret ideju atļaut loka izmantošanu dzīvnieku medīšanai. Šāds barbarisks, azarta pilns izklaides veids man nav pieņemams, un viens no būtiskiem argumentiem pret loka medību pieļaujamību ir krietni lielāks dzīvnieku savainošanas gadījumu daudzums, salīdzinot ar citiem šaujamieročiem: dzīvnieki tiek sašauti, bet netiek iegūti. Neiegūtie dzīvnieki aiziet no mednieka un mirst mokpilnā nāvē vai kļūst uz mūžu sakropļoti.

Virkne neatkarīgu pētījumu norāda uz to, ka šādās medībās ir milzīgs dzīvnieku savainošanas īpatsvars, kas svārstās ap 50 procentiem. Proti, uz katru nomedītu briedi vai stirnu viens dzīvnieks aiziet mežā savainots. Uzskatu, ka Latvijas medniekiem un medību saimniecībai tas nav nepieciešams, tā nav metode, kas būtu ieviešama. Un šodien, par laimi, Saeimas vairākums izslēdza no likumprojekta grozījumus par lokiem kā medību rīkiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas pārstāvim Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Visu labu!

Piektdien, 24.novembrī
14:30  Frakcijas "No sirds Latvijai" priekšsēdētājas Ingunas Sudrabas tikšanās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V. E. Hayri Hayret Yalav