Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas vienpadsmitā sēde
2013.gada 14.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 14.marta sēdi!

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti četri priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 14.marta sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav! Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 14.marta sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” izskatīšanai trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 14.marta sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” izskatīšanai trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 14.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Jāņa Maizīša iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Pirmais darba kārtības jautājums. Tātad Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Agešina, Ribakova, Pimenova un Orlova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Šī likumprojekta mērķis ir piesaistīt minimālajai algai Latvijā strādājošo iedzīvotāju attaisnoto izdevumu apmēru par izglītību un medicīnas pakalpojumiem, kas krīzes laikā tika pazemināts no 300 latiem un šodien sastāda 150 latus, lai veicinātu tā pieaugumu un mudinātu cilvēkus ieguldīt līdzekļus sava veselības stāvokļa uzlabošanai un savu zināšanu pilnveidošanai. Šie grozījumi dos iedzīvotājiem iespēju, pirmkārt, sajust lielāku atbalstu no valsts puses, otrkārt, tie veicinās sabiedrības uzticēšanos valstij un, treškārt, uzlabos Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni.

Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” neviens nav pieteicies runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Klementjeva, Agešina, Ribakova, Pimenova un Orlova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 46, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cileviča, Urbanoviča, Ribakova, Agešina un Orlova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Spēkā esošais regulējums paredz, ka par komunistiskā režīma politiski represētu personu var atzīt arī personu, kura dzimusi izsūtījumā vai nometinājumā pēc vecāku noņemšanas no speckomendantūras uzskaites līdz tam brīdim, kad tika saņemta atļauja atgriezties Latvijā, bet ne vēlāk kā gadu no dienas, kad vecāki tika noņemti no speckomendantūras uzskaites. Kā liecina konkrēto cilvēku vēstules un sūdzības, daudziem neizdevās atgriezties Latvijā gada laikā, un ir vairākas personas - es neteikšu, ka daudzas -, bet tomēr ir tādas personas, kas piedzima izsūtījumā vēlāk nekā gada laikā kopš vecāku noņemšanas no speckomendantūras uzskaites. Un šobrīd šīm personām nav tiesību uz politiski represētās personas statusu, kaut gan faktiski šīs personas, protams, ir cietušas no komunistiskā režīma.

Mēs uzskatām, ka tas nav taisnīgi, jo principā gads nav tik ilgs laiks, un patiešām pilnīgi objektīvu iemeslu dēļ ne visiem bija iespējas atgriezties no izsūtījuma vietas gada laikā. Tāpēc mēs ierosinām pagarināt šo termiņu līdz diviem gadiem. Protams, tas neatrisinās visas problēmas, bet, mūsuprāt, tas būs taisnīgi un humāni.

Attiecībā uz parasto jautājumu par budžeta izdevumiem. Faktiski mēs zinām, ka politiski represēto personu skaits ar katru gadu diezgan strauji samazinās pilnīgi objektīvu iemeslu dēļ, un, protams, nekāda palielinājuma, būtiska palielinājuma, te nevar būt. To aprēķināt ir diezgan grūti, jo finansējuma avoti ir ļoti atšķirīgi. Mēs zinām, ka politiski represētām personām ir dažāda rakstura atvieglojumi, kaut gan diemžēl pārsvarā tie ir tomēr diezgan simboliski, un tie, protams, nevar kompensēt šo personu ciešanas. Tāpēc šeit nav nekāda politiska zemteksta, tas ir tīri humānas dabas priekšlikums, un mēs aicinām jūs to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” neviens deputāts nav pieteicies runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Cileviča, Urbanoviča, Ribakova, Agešina un Orlova iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 33, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara, Cilinska, Rasnača, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lestenes Brāļu kapos zem Mātes Latvijas monumenta akmenī ir iekalti Andreja Eglīša vārdi: „Mēs gaidām taisnības augšāmcelšanos.” Nozīmīgos datumos, pulcējoties šajā svētvietā, latviešu leģionāri un viņu laikabiedri nebeidz atkārtot šos svētos vārdus: „Mēs gaidām taisnības augšāmcelšanos.” Arvien šī frāze turpina skanēt nākotnes izteiksmē, jo vēsturiskā taisnība nav atjaunojusies. Ik gadu sirmo leģionāru skaits sarūk un arvien vairāk kļūst to, kuri dzīves laikā tā arī nav sagaidījuši skaidru liecību, ka taisnība ir augšāmcēlusies.

Otrdien Valstiskās audzināšanas apakškomisijā pie mums viesojās Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs leģionārs Edgars Skreija - cilvēks, kurš atšķirībā no mums par savu valsti ir cīnījies ar ieročiem, skatījies acīs nāvei un vēlāk mūžu veltījis cīņubiedru piemiņas saglabāšanai. Viņš pateica skaidri un nepārprotami: „16.marta kā oficiālās latviešu nacionālo karavīru dienas atjaunošana būtu ceļš uz ilgi gaidīto taisnības augšāmcelšanos.” Īstenībā ar šo argumentāciju varētu arī beigt. Ja mēs uzskatām, ka cilvēki, kuri cīnījušies par Latvijas valsti, uz spēles liekot dārgāko, kas viņiem pieder, ir pateicības un godināšanas vērti, tad citus argumentus vairs nevajag.

Ja kāds pārmet, ka politiķi 16.martā taisa politiku, tad jāatgādina, ka politiķu pienākums jau arī ir pieņemt politiskus lēmumus. Ja Nils Ušakovs ir kopā ar kara veterāniem, kurus viņš uzskata par atbrīvotājiem, tad tā ir viņa gan pilsoniska, gan arī politiska izvēle. „Saskaņas Centrs” nekautrējas 9.maijā būt kopā ar tiem, kurus viņi uzskata par saviem brīvības cīnītājiem, un ne mirkli nefilozofē par kaut kādu tur neviennozīmīgo datumu vai jautājumu nepolitizēšanu. Viņi skaidri parāda, kur atrodas un par ko iestājas. Tad, lūdzu, parādīsim arī mēs, kas mēs esam un ar ko mēs esam!

Ir brīži, kad jāizšķiras, kas ir mūsu prioritātes. Vai ir gadījumi, kad frakcijas disciplīna kļūst otršķirīga cilvēciska pienākuma priekšā? Vai ir gadījumi, kad starptautiskā neizpratne jāuzskata par šķērsli, kura priekšā nevar padoties, un kad ir jācīnās, aizstāvot savas pamatvērtības, nevis kaunīgi jānodur galva, ja nu kāds ārpusē to nesapratīs?

Neviens jau negaida, ka Maskava vai Vīzentāla centrs kaut ko pārskatīs savā attieksmē. Tas mazais un vienlaikus tik nozīmīgais pavērsiena punkts būtu mūsu pašu attieksmes maiņa. Diez vai kādam būtu tiesības liegt mums pieminēt mūsu vectēvu miršanas dienu un aicināt to darīt tikai visu mirušo piemiņas dienā.

Līdzvērtīgs ir aicinājums nepieminēt 16.martu, jo ir taču 11.novembris, un pagriezt muguru saviem karavīriem, lai tikai izskatītos labi pasaules priekšā. Tas ir gļēvi un amorāli! Ir lietas, ar kurām netirgojas un kuras ir vienkārši pamatvērtība, piemēram, bērni, māte, valoda un tautas brīvības cīnītāju piemiņa.

Savādi, ka bieži par to, kas vajadzīgs karavīriem un ko viņi patiesībā vēlētos, runā cilvēks, kuru desmit gadu garumā ne reizi neesmu redzējis nacionālo karavīru piemiņas pasākumos. Kāds viņam esot radinieks, kāds esot kaut ko teicis, kāds kaut kur kaut ko esot dzirdējis. Nožēlojami!

Latviešu leģionāri un viņus pārstāvošās organizācijas vēlas 16.martu noteikt par piemiņas dienu.

Noslēgumā vārdi, ko ir teicis vēsturnieks un ASV Ģenerālštāba koledžas pasniedzējs pulkvedis Luijs Vitons: „To, ko abas latviešu divīzijas ir veikušas kaujas laukā neiedomājami lielā krievu pārspēka priekšā, ir grūti saprast vai aprakstīt. Man nav vārdu, kā jums to izteikt, bet es šo abu varonīgo divīziju priekšā noliecu galvu.” Katram no mums šodien izvēle ir jāizdara pašam - vai uzskatām, ka 16.marts ir Latviešu nacionālo karavīru atceres diena vai nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Atis Lejiņš.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Godātais Prezidij! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Kāpēc nevar 16.martu atzīmēt kā Latviešu nacionālo karavīru atceres dienu?

Mēs to nevaram atbalstīt pavisam vienkārša iemesla dēļ - Latvija bija okupēta un vispār kā valsts vairs neskaitījās. Mēs dzīvojām tad Ostlandē - Reichskommissariat Ostland. Nacistiskās Vācijas politika bija tāda pati kā PSRS politika - iznīcināt latviešus kā nāciju un pārvācot Latviju. Tāpat kā PSRS - pārkrievot.

Latviešu leģions tika dibināts tikai pēc Staļingradas sagrāves 1943.gada februārī un faktiski piespiedu kārtā mobilizēts. Šie cilvēki nesastāvēja Latvijas nacionālās armijas sastāvā, bet bija tikai daļa no Vācijas bruņotajiem spēkiem. Tieši tāpat kā 130.latviešu strēlnieku korpuss bija daļa no PSRS armijas. Kaut arī sirdīs... sirdīs abās pusēs karojošie latvieši cīnījās par Latviju, tikai ar to atšķirību, ka vismaz sākotnēji padomju armijā esošie latvieši ticēja Padomju Latvijai un padomju ideoloģijai. Atcerēsimies 1959.gadu! Turpretī vācu pusē karojošie latvieši neticēja kaut kādam Hitleram vai viņa idejām. Bet ar to atšķirība arī beidzās.

Mēs nevaram sajaukt svešu valstu ideoloģijas un pret Latviju, Latvijas valsti vērsto rīcību ar mūsu valstisko apziņu - latviešu pašu apziņu! - par to, kas ir valsts un kas ir nacionāls! Citādi tiešām mēs nekad netiksim vaļā ne no Padomju Savienības, ne nacistiskās Vācijas atstātā mantojuma. Ja mēs atzīsim šo priekšlikumu, vēsture tikai atkārtosies, un mēs kārtējo reizi necīnīsimies par mūsu pašu valsti, bet veidosim tādu kā šizofrēnisku stāvokli, ka daļa latviešu it kā ir par vienu svešu lielvaru, cita - par otru.

Gan 16.marts, gan 9.maijs ir svešu lielvaru noteikti datumi, un tiem nav nekāda sakara ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku virspavēlniecības lēmumiem! Mēs varam un mums vajag atcerēties latviešu karavīru traģēdiju, viņiem karojot vienam pret otru dažādās pusēs, taču nekādā gadījumā nedrīkstam to šādā veidā - šādā veidā! - sajaukt ar nacionālas valsts pamatnostādnēm. Tie, kas izraisīja Otro pasaules karu, - Hitlers un Staļins - abi bija, ir un paliks mums vienāda ranga ienaidnieki, kas iznīcināja simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā.

Tā vietā, lai šodien oficiāli atzīmētu dienu, kuru noteikusi viena okupācijas vara ar mērķi mūs faktiski iznīcināt, mums drīzāk vajadzētu pašiem sev pajautāt: vai nevajadzētu beidzot izvērtēt to, ka Latvija 1940.gadā bez mazākās - pat simboliskas! - pretestības pieļāva valsts iznīcināšanu? (No zāles dep. J.Dombravas un dep. Dz.Rasnača starpsaucieni.) Viens vai divi cilvēki. Latvijai kā pilntiesīgai Eiropas Savienības un NATO valstij ir pēdējais laiks pieaugt valstiskā un nacionālā izpratnē.

Piezīmēšu vēl beigās, ka mani trīs tēvoči karoja leģionā frontē, un jāsaka, ka ar šādu priekšlikumu mēs faktiski darām pāri kureliešiem... tā sauktajiem kureliešiem, kuri vairs netiek pieminēti, bet kuri reāli cieta par to, par ko dziedāja leģionāri savās dziesmās, vēršoties pret abām okupācijas varām, un kuri bija pakļauti Latvijas leģitīmajai varai, Latvijas Centrālajai padomei, kuru savukārt vadīja Konstantīns Čakste. (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Dzintara, Cilinska, Rasnača, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 63, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par nekustamā īpašuma „Smiltsērkšķi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Lāčplēša iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 12.marta līdz 14.martam. Atvaļinājumu Prezidijs ir piešķīris, par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Jāņa Maizīša iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Vakardien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē apsprieda Nacionālās drošības padomes 1.marta lēmumu par Satversmes aizsardzības biroja direktora amata kandidātu, uzklausīja pašu kandidātu Maizīša kungu, kā arī sagatavoja Saeimas lēmuma projektu „Par Jāņa Maizīša iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā” un balsojot pauda atbalstu minētajam kandidātam.

Aicinu jūs atbalstīt Jāņa Maizīša kandidatūru Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Zatleram.

V.Zatlers (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 7.panta 7.punktu Nacionālās drošības komisija savā 12.marta sēdē izskatīja jautājumu par SAB direktora iecelšanu.

Mēs izskatījām Nacionālās drošības padomes iesniegto kandidātu Jāni Maizīti, rūpīgi iztaujājām un konstatējām, ka Jānis Maizītis, esot ģenerālprokurora amatā, faktiski ir ļoti cieši saskāries ar drošības iestāžu darbu, ir bijis to operatīvā darba uzraugs, kā arī ilgstošus gadus ir piedalījies Nacionālās drošības padomes darbā. Un arī pēdējos divus gadus viņš ir bijis Nacionālās drošības padomes sekretārs, tāpēc šaubas par viņa kompetenci vadīt SAB darbu absolūti neradās. Tieši otrādi - radās pārliecība, ka Jānis Maizītis ir spējīgs profesionāli vadīt SAB.

Tāpat mēs novērtējam arī Jāņa Maizīša reputāciju, kas ir nevainojama. Un tas viennozīmīgi pierāda, ka Jānis Maizītis ir politiski neitrāls kandidāts, nav uzpērkams kandidāts un varēs sekmīgi pildīt SAB direktora amatu.

Komisija balsojot pieņēma lēmumu - atbalstīt Jāņa Maizīša kandidatūru, četriem balsojot „par” un vienam nepiedaloties balsošanā, jo konkrēti „Saskaņas Centra” frakcijā šis jautājums vēl nebija apspriests.

Komisijas vārdā aicinu balsot „par” Jāni Maizīti kā SAB direktoru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Satversmes aizsardzības biroja direktora amats ir viens no svarīgākajiem amatiem valstī. It īpaši tādēļ, ka SAB ir iestāde, kura lemj par pielaidi valsts noslēpumam un bez kuras akcepta nav iespējams ieņemt virkni svarīgu amatu. Tieši SAB direktoram ir galavārds par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu. Līdz ar to esmu pārliecināts, ka Saeima šodien pieņems pozitīvu lēmumu par Maizīša kunga atbalstīšanu SAB vadītāja amatam un kandidāts iegūs pārliecinošu parlamenta vairākuma atbalstu.

Negatīvs balsojums par šo kandidatūru vienkārši nav iespējams. (No zāles: „Kāpēc?”) It sevišķi tāpēc, ka balsojums būs atklāts. Vislielākais paradokss ir tas, ka šodien mēs lemsim par Jāni Maizīti, bet rīt Jānis Maizītis lems par mums. Vērtējot bijušā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša kandidatūru Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam, varu pateikt, ka, manā skatījumā, Maizīša kungs ir kompetents savas jomas profesionālis, tomēr, neraugoties uz koalīcijas partiju deputātu dedzīgajiem lojalitātes apliecinājumiem Maizīša kungam, varu atzīmēt, ka mūsu frakcijā ir ļoti dažādi viedokļi par šo tēmu. Piemēram, par to, kā Jānis Maizītis vadīja Ģenerālprokuratūru. Turklāt ir vērts padomāt par to, kā drošības iestādēm ir veicies ar darbu un to publisko tēlu. Ir skaidrs arī tas, ka būtu bijis iespējams atrast piemērotu kandidātu arī no drošības dienestu darbinieku vidus, kuri savas darba pieredzes dēļ, iespējams, būtu pārāki par Jāņa Maizīša kandidatūru.

Vēlos uzsvērt, ka līdztekus kandidāta profesionalitātei ļoti svarīgs faktors ir politiskā neietekmējamība, jo SAB direktors ir amatpersona, kurš pēc būtības lemj par cilvēku likteņiem, tāpēc ir svarīgi, lai nevienam Saeimas deputātam nebūtu ne mazāko šaubu par kandidāta pietuvinātību kādai politiskajai partijai. Mēs neesam koalīcijas sastāvdaļa un redzam, ka mūsu palīdzība šajā jautājumā nav nepieciešama parlamentam. Līdz ar to mēs nevaram uzņemties politisko atbildību par Jāņa Maizīša kandidatūru, turklāt nevaram garantēt saviem vēlētājiem to, ka viņš būs labākais SAB vadītājs.

Vienlaikus vēlos paust cerību, ka Maizīša kungs būs korekts likuma burta un gara sekotājs un nekalpos tikai tiem, kas viņu izvirzījuši.

Paldies par uzmanību! (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, godājamie kolēģi! Lai nebūtu nekādu pārpratumu, es uzreiz pateikšu, ka atbalstīšu Maizīša kungu šajā amatā un ka iepriekšējā balsojumā, kad viņš šeit tika „izgāzts”, nepiedalījos. Tā ka no manis pārsteigums šoreiz nav jāgaida.

Pēdējo desmit gadu laikā šī iestāde ir piedzīvojusi diezgan lielas pārmaiņas, un atšķirībā no tās pirmā vadītāja Laiņa Kamaldiņa, kurš bija gatavs pildīt jebkura politiskā vadošā spēka, teiksim, lūgumus, šajos desmit gados Kažociņa kungs, protams, ir šo iestādi pārvērtis, un tas tā vairs nenotiek. Šobrīd, man liekas, ir otra galējība - SAB ir kļuvis tik slepens, ka tas, man liekas, ir bišķiņ par traku.

Un tāpēc man ir daži vēlējumi jaunajam SAB direktoram, kurš, es nešaubos, būs Maizīša kungs.

Mans pirmais aicinājums ir atcerēties, ka SAB tomēr strādā valsts un tautas labā un ka nodokļu maksātājiem tomēr ir tiesības zināt - iespēju robežās -, kā šis darbs notiek. Tāpēc nevajadzētu būt augstprātīgiem snobiem un it visā slēpties aiz slepenības, bet meklēt arī dialogu ar sabiedrību, kā to dara līdzīgi dienesti kaimiņvalstīs. Piemēram, Igaunijā slepenais dienests katru gadu publicē publiski pieejamu atskaiti, bet, teiksim, Kažociņa kunga dzimtenē Lielbritānijā slepenais dienests, publicējot šādu atskaiti, pat norāda, cik telefonsarunu gadā ir noklausīts un cik no šīm noklausīšanām ir bijušas veiksmīgas. Pie mums uzzināt kaut ko par SAB darbu praktiski ir neiespējami, lai gan pēdējo divu nedēļu laikā Kažociņa kungs laikam ir runājis vairāk nekā iepriekšējos desmit gados kopā ņemot, un tas tikai liecina, ka nu laikam viņam tomēr ir ko teikt.

Otra lieta. Ir jābūt kritiskākiem pret saviem darbiniekiem, jo nevar būt situācija, ka masu saziņas līdzekļos tiek ilgu laiku stāstīts par konkrētu SAB darbinieku, kura, nu, teiksim, uzvedība un būšana nelāgās vietās un lietās liek domāt par neapšaubāmu korupciju, bet tajā pašā laikā SAB pozīcija ir: „Mēs esam slepeni, un nevienam par to nekādas daļas nav.” Tomēr sabiedrībai būtu jāsaprot un jāzina, vai šis darbinieks ir izvērtēts vai nav izvērtēts, vai viņš ir vainīgs vai nav vainīgs! Tāda klusēšana, protams, sabiedrības uzticību nevairo.

Un trešā lieta, ko patiesi gribu novēlēt, - noķert beidzot pašiem savu lielo spiegu, vismaz vienu (No zāles dep. A.Latkovskis: „Saeimā?!”), jo mēs gadu gadiem klausāmies par bīstamo kaimiņu, par viņa interesēm, par viņa spiegiem, kas mums mudž apkārt, bet tā īsti jau neviens vēl nav noķerts. Igaunijā ir bijuši vismaz pieci spiegu skandāli, Lietuvā ir bijuši kādi trīs šādi skandāli, bet kas tad ir mums? Vēl joprojām Latvijas izlūkdienests par savu lielāko veiksmi sauc nelegālā spiega Sergeja Jakovļeva atmaskošanu pirms trim gadiem, un šo gadījumu Kažociņa kungs minēja arī kā galveno iemeslu, kāpēc SAB grib kontrolēt zinātniekus. Šī lieta gan sākās Igaunijā, kur apcietināja nodevēju Hermani Simmu, un tad, kad šī lieta nonāca Latvijā, SAB turpināja izmeklēšanu un arī atrada šo te Jakovļevu, kurš bija uzdevies par Spānijas pilsoni un ieguvis informāciju Rīgas Tehniskajā universitātē. Jautājums: vai šo Jakovļevu noķēra? Nē, nenoķēra. Viņš, kā saka, vēl šobrīd ir meklēšanā.

Un mēdz jau teikt, ka par labu izlūkdienestu valstī liecina tas, cik skandālu ir bijis ar kaimiņu valstīm par diplomātu savstarpēju izraidīšanu. Nu, pie mums tāds pēdējo reizi ir bijis pirms pieciem gadiem - tāds diezgan kluss, un tas tikai liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā nekas vērā ņemams tomēr nav noticis.

Un pēdējais - tāds pusnovēlējums. Nu, īsti labi nav! Arī tas nav labs stils, ja specdienesta priekšnieks cenšas izvērtēt opozīcijas jebkuras darbības, arī tādas, kas, pieņemsim, kādai konkrētai partijai, piemēram, Zaļo partijai, ir organiskas un pašas par sevi saprotamas. Ja Kažociņa kungs būtu palūdzis kādam SAB analītiķim vispirms izvērtēt, pieņemsim, Zaļo partijas programmu un ideoloģiju, tad viņam varbūt arī nenāktu ne prātā apgalvot, ka mūsu iebildumi pret Visaginas atomstaciju ir Krievijas apmaksāti un inspirēti, jo, ja tā būtu bijis, tad jau kāds Zaļo partijas biedrs varbūt arī būtu aizturēts vai pat sodīts, bet nekā tāda nav, un tāpēc es to vērtēju vienkārši kā tukšu runāšanu.

Sēdes vadītāja. Seržanta kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

K.Seržants. Jā, es beidzu! Vēl tikai pēdējais teikums. Maizīša kungam līdz ar to es, protams, novēlu: mazāk tukšu runāt un vairāk tomēr runāt par darbiem! (No zāles dep. A.Bērziņš: „Viens spiegs gadā!”) Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Maizīša kungs Latvijas Republikas ģenerālprokurora amatā darbojās no 2000. līdz 2010.gadam. Saskaņā ar Operatīvās darbības likumu viņš personīgi un ar īpaši pakļautiem prokuroriem realizēja uzraudzību pār SAB veiktajām izlūkošanas, pretizlūkošanas un operatīvajām lietām, tās uzraugot un sankcionējot noteikto darbību veikšanu, kā arī veicot pieņemto lēmumu likumības kontroli.

Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 3.pantā noteikto kārtību šo desmit gadu garumā viņš personīgi ir akceptējis to valsts institūciju, kurām ar likumu ir noteiktas tiesības veikt operatīvo darbību, iekšējos normatīvos aktus, slepenās instrukcijas par šīm darbībām, organizāciju, metodēm, taktiku, līdzekļiem un uzskaiti.

Saskaņā ar likumu „Par valsts noslēpumu” viņš ir veicis pārbaudi attiecībā uz SAB pieņemtajiem lēmumiem par speciālo pielaižu piešķiršanu vai nepiešķiršanu valsts amatpersonām.

Saskaņā ar likumu „Par valsts noslēpumu” ir pildījis uzraudzības funkciju pār valsts slepenības statusa noteikšanu tai informācijai, kuru uzskatīja par slēpjamu no sabiedrības, par pamatojumu izmantojot valsts intereses.

Satversmes aizsardzības biroja darbs acīmredzot Maizīša kungam nav svešs. Šo nepilno desmit gadu garumā viņš realizēja kontroli, deva norādījumus, pārbaudīja lēmumu likumību šādām pie varas esošām amatpersonām, to skaitā Latvijas Republikas ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram (tolaik viņš atradās Maizīša tiešā pakļautībā LR Ģenerālprokuratūrā), SAB priekšniekam Kažociņam (tolaik Maizīša kungs uzraudzīja šīs iestādes darbības likumību, bet šī iestāde izsniedza viņam pielaidi darbam ar valsts noslēpumu), kā arī Satversmes aizsardzības biroja direktora pirmajam vietniekam Freimanim. Apstiprinot Maizīti SAB direktora amatā, ģenerālprokurors Kalnmeiers uzraudzīs Maizīti, bet Kažociņš noteiks, vai viņam būs pielaide darbam ar valsts noslēpumu un vai viņš tiks pielaists vadīt Satversmes aizsardzības biroju. Un Maizītis tāpat kā iepriekš turpinās uzraudzīt arī Satversmes aizsardzības biroja direktora pirmo vietnieku Freimani.

Jautājums: kas ir mainījies? Nekas! Šo desmit gadu garumā, kad mūsu valsts slīga nabadzībā un policejiskās valsts nostiprināšanā, specdienesti un to kontrolē esošie personāži ir palikuši vieni un tie paši.

Vai tas ir normāli? Tā varētu būt, ja veselo saprātu piespiež izlikties to nemanām. Tā teikt, „savējo” sistēma visā tās krāšņumā!

Par Satversmes aizsardzības biroja direktora amata kandidāta personīgās atbildības kritēriju. Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir ierosinātas vairākas lietas, kurās Maizītis ir pieņēmis galīgos lēmumus attiecībā uz Latvijas pilsoņu pamattiesību aizsardzību. Dažas no tām jau ir komunicētas Latvijas valdībai, un Eiropas Cilvēktiesību tiesā tās tika zaudētas, piespriežot maksāt prasības pieteicējiem kompensācijas. Šīs lietas ir bijušas saistītas gan ar Operatīvās darbības likumā noteikto darbību neatbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, gan ar pielaižu neizsniegšanu darbam ar valsts noslēpumu pēc abstraktiem un noslēpumainiem kritērijiem arī pašiem Satversmes aizsardzības biroja darbiniekiem, lai nepieļautu to turpmāko dienestu valsts labā.

Neaizstāvot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, ar kuru trenējoties asprātīgumā Grinberga lietā valsts ar tādu ģenerālprokuroru kā Maizītis ir pierādījusi savu nespējību, ir jāatzīmē, ka par labu Lembergam iztiesāto kompensāciju no valsts Maizītis atmaksāt atteicās. Identiski būs arī ar tām Eiropas Cilvēktiesību tiesā zaudētajām lietām, kad šādu amatpersonu atrašanās pie varas grožiem kādā no valsts iestādēm iezīmēs vispārējo likumības un tiesiskas valsts izpratnes trūkumu.

Maizīša kunga izpratne Satversmes aizsardzības biroja pēdējos īstenotajos projektos gan Zinātniskās darbības likuma, gan Operatīvās darbības likuma un likuma „Par valsts noslēpumu” problemātikā izpaužas vien vispārīgās frāzēs par kaut ko abstraktu un neskaidru, it kā desmit gadus viņš nemaz nebūtu bijis ģenerālprokurora amatā. Skaidri un saprotami vismaz deklarēt līdzsvaru, kādu SAB varētu ievērot, vienlaicīgi aizstāvot gan valsts intereses, gan arī cilvēku pamattiesības, kandidāts nespēj, un pats atzīst, ka piedāvāto specdienesta darbības jomu viņš īsti nepārvalda. Kandidātam nav skaidrs pat tas, kurš tad noteiks Satversmes aizsardzības biroja dienas kārtību un darbības virzienus un ko tad īsti viņš tur taisās darīt.

Pašreizējais Satversmes aizsardzības biroja direktors Kažociņš izsniedza Maizītim speciālo pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Tas nozīmē, ka iestāde pati ir noteikusi savu nākamo vadītāju un Nacionālās drošības padomes sēdes saturu. Acīmredzot kritērijs, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu, nav atklājies, neskatoties uz publiskiem paziņojumiem un paša Maizīša piestaigāšanu uz Amerikas Savienoto Valstu vēstniecību. Jo, redzat, viņam bija atļauja no procesa virzītāja izpaust pirmstiesas kriminālprocesa materiālus. Protams, tas ir sīkums! Ir runa par 2003. un 2004.gadu, piemēram, Balodis Printing lietā.

Es lūdzu... lūdzu vēl divas minūtes!

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt, ka Elksniņa kungs runā vēl divas minūtes? (No zāles: „Lai runā!”; „Bet ne vairāk!”)

Lūdzu, runājiet divas minūtes!

A.Elksniņš. Lūk! Jautājums ir nevis par Maizīša kunga komunikāciju un kontaktiem ar ASV vēstniecību un nodotās informācijas apjomu - to mēs nekad neuzzināsim! -, bet par Maizīša kunga publiskiem skaidrojumiem, un viņš min šodien procesa virzītāja atļaujas esamību, lai informāciju nodotu ASV vēstniecībai.

2004.gadā pēc Latvijas Policijas akadēmijas absolvēšanas es sāku strādāt tajā nodaļā, kura izmeklēja Balodis Printing lietu, un biju personīgi iesaistīts tajā procesā, par ko ir runa un par ko Maizīša kungs ir skaidrojis, ka viņš ir saņēmis procesa virzītāja atļauju. Šajā lietā procesa virzītāja atļauju Maizīša kungs saņēmis nebija, un šajā situācijā Satversmes aizsardzības biroja direktora amata kandidāts publiski ir melojis. Šādas atļaujas neesamība konkrētajā lietā pierādās ar to, ka lidmašīnas pilots nekad neietu pie lidmašīnas astesgalā sēdoša pasažiera un nelūgtu atļauju. Konkrētā Balodis Printing lieta 2004.gadā tika virzīta kriminālvajāšanai tikai pēc ģenerālprokurora tajā laikā sniegtajiem norādījumiem, ko viņš ir paudis sapulcē, balstoties uz skaidrojumiem, ka šādus rīkojumus tajā laikā viņš ir saņēmis no Repšes kunga, kurš šos norādījumus saistībā ar Balodis Printing izmeklēšanu ir personīgi saņēmis ASV vēstniecībā.

Ja Maizīša kungs uzskata, ka šie mani izteikumi neatbilst patiesībai, viņš varētu vērsties tiesā, un tad tie izmeklētāji, kuri ir piedalījušies šīs lietas izmeklēšanā, varētu arī sniegt liecības attiecībā uz minētajiem faktiem un kandidāta atbilstību Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam. (Starpsaucieni. No zāles dep. A.Latkovskis: „No Maskavas saņemsi ordeni!”)

Mēs visi - cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! - balsosim par Maizīša kunga kandidatūru atklāti. Ja būtu aizklāts balsojums, tad, noklausījušies manu un manu kolēģu runu, jūs balsotu pēc sirdsapziņas un viņš netiktu apstiprināts.

Tad balsojiet šodien atklāti „par” - par savām bailēm un teatrālo pielabināšanos nākamajam SAB vadītājam, kurš lems par katra no jums likteni!

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Laiks jau sen ir beidzies!”)

A.Elksniņš. Paldies. (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Nacionālā apvienība atbalsta Jāņa Maizīša kandidatūru un cer, ka turpmākajā darbā mēs mazāk varēsim publiski lasīt to, ko varējām lasīt saistībā ar Satversmes aizsardzības biroju pēdējās dienās, bet būs vairāk paveikto darbu: tiks novērsta finansējuma piešķiršana no Krievijas puses Latvijas valstij naidīgām organizācijām, netiks pieļauts, ka Latvijas grāmatnīcās nonāk no ārvalstīm finansētas grāmatas, kā demontēt mūsu valsti, kuras vēl joprojām tur ir pieejamas, ka beidzot pievērsīs uzmanību publiskotajām e-pasta sarakstēm starp vienas pilsētas mēru un Krievijas vēstniecību, kurās tiek norādīts, cik... kāds finansējums ir vajadzīgs un kādām aktivitātēm, kur tiek norādīts, kā krievvalodīgajām partijām būtu jāstartē Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lai iegūtu lielāku balsu skaitu. Lai tiktu pievērsta uzmanība ne tikai šai saziņai, bet arī saziņai ar Lielbritānijā reģistrētu kanālu, kurš arī valodas referenduma laikā ļoti aktīvi piedalījās ar slēpto kampaņu... reklāmas kampaņu. Šim kanālam šīs pilsētas mērs norāda ļoti konkrēti, kādus sižetus kuros datumos sagatavot. Es domāju, ka šie ir ļoti bīstami signāli, kas mūsu valstī ir, un es ceru, ka jaunais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs spēs šīs lietas atrisināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, šodien ir ļoti svarīgs balsojums, tāpēc ka mēs izvēlamies nākamo mūsu specdienesta vadītāju. Ko mēs par viņu varam spriest? Mēs, dabiski, varam spriest par šīs kandidatūras piemērotību, atskatoties uz to darbu, ko viņš ir veicis līdz šim... ir veicis tieši kā ģenerālprokurors.

Man diemžēl, analizējot viņa darbību ģenerālprokurora amatā... man personīgi nav radies iespaids, ka Maizīša kungs vienmēr ir bijis objektīvs, izmeklējot tās vai citas lietas. Tieši otrādi! Man radās iespaids, ka Maizīša kungam piemīt zināma pietāte pret pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem vai to atsevišķiem pārstāvjiem. Ar Maizīša kungu man bija iespēja iepazīties, tikko kā viņš bija iecelts ģenerālprokurora amatā - 2000.gada maijā. Mēs satikāmies, un Maizīša kungs man toreiz uzdeva arī jautājumu, vai manā rīcībā ir kāda informācija par kādiem koruptīviem darījumiem vai negodprātīgiem prokuroriem, kas strādā Ģenerālprokuratūrā. Mēs pārrunājām šīs lietas, un nākošajā dienā es uzrakstīju ģenerālprokuroram iesniegumu uz A4 lapas, kur bija minēta viena konkrēta krimināllieta, konkrēta banka, konkrēti rēķini, kā šī nauda aizceļojusi uz Deutsche Bank, uz Berlīni, kā tā ir atnākusi atpakaļ, kas to ir saņēmis. Bija runa par kādas konkrētas krimināllietas izbeigšanu. Summa bija, ja mani atmiņa neviļ, aptuveni 250 tūkstoši latu. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Tikai?”) Pēc trim mēnešiem es saņēmu atbildi uz sešām lapaspusēm, kāpēc nevar ierosināt krimināllietu pret šo personu. Tādus piemērus vēl varētu minēt... Mēs runājām arī par citiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem no atsevišķu amatpersonu puses. Labākajā gadījumā tas beidzās ar atsevišķu amatpersonu atvaļināšanu.

Man toreiz, 2000.gadā, kad aktuāls bija jautājums par Izmeklēšanas komisijas par iespējamo valsts amatpersonu saistību ar pedofilijas skandālu darbību, smaidu izsauca tas, kādā veidā tika rosinātas krimināllietas pret atbildīgām amatpersonām... kā tiek ierosināta krimināllieta, un pēc tam dažu dienu laikā šī krimināllieta tiek izbeigta. Tas var liecināt tikai par lielu, fantastisku darbību, kā var paspēt dažu dienu laikā nonākt pie viena vai otra secinājuma.

Ar lielu, skaļu blīkšķi tika pasniegts jautājums saistībā ar „Tiesāšanās kā ķēķis”, kad Lato Lapsas grāmatā tika publicētas noklausītās telefonsarunas. Tā ka acīmredzot toreiz pie varas atradās politiskie spēki, kurus šīs publikācijas tiešā veidā skāra. Diemžēl arī šī lieta beidzās ar neko.

Te jau mans kolēģis Elksniņa kungs minēja tā saukto Grinberga lietu, kas, izņemot smaidu, neko citu arī nevar izsaukt. Par šīm sekām, ar kādām tas ir beidzies. Man ir absolūti neizprotami, kā ģenerālprokurors var nodot daļēji operatīva rakstura informāciju citas valsts pārstāvjiem. Ja ar šādu informāciju dalās divi operatīvie darbinieki, tas ir pilnīgi saprotams, bet, ja valsts amatpersona, kurai jābalstās uz faktiem, sniedz kādu ne visai pārbaudītu informāciju citas valsts pārstāvjiem, tad, ziniet, tas ne par ko labu... par labu stilu diemžēl neliecina.

Varētu šo uzskaitījumu arī turpināt. Es jau teicu, ka tie ir tie iemesli, kuri man nerada pārliecību, ka Maizīša kungs varētu būt objektīvs, ieņemot šo amatu. Lai Dievs dod, ka es kļūdos!

Kas mani vēl pārsteidz? Uzklausot Maizīša kungu gan frakcijā, gan arī komisijā, diemžēl man neradās pārliecība, ka Maizīša kungam ir īsta pārliecība un redzējums jeb vīzija par to, ar ko būtu jānodarbojas šim specdienestam. Grozījumi likumos - tas ir ļoti labi, bet tas, ar ko tad īsti vajadzēs un pienāksies darboties, ne visai skaidrs.

Mani arī nepārliecina Maizīša kunga darbība Nacionālās drošības padomes sekretāra amatā.

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

J.Ādamsons. Es pabeigšu teikumu un...

Iemesls ir sekojošs. Nacionālās drošības padomes sekretārs ir tieši tā persona, kura gatavo materiālus, lai novadītu Nacionālās drošības padomes sēdes. Jautājums - cik Nacionālās drošības padomes sēžu ir noticis pēdējā pusotra gada laikā? To ir bijis ļoti, ļoti maz. Vai mums tiešām nav augstākām valsts amatpersonām apspriežamu jautājumu...

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

J.Ādamsons. ...kuros būtu jāizstrādā viedoklis?

Paldies par uzmanību. Aicinu neatbalstīt šo kandidatūru!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Godājamais Prezidij! Kolēģi! Man bija tiešām interesanti uzklausīt opozīcijas viedokli par Jāni Maizīti, īpaši ņemot vērā, ka viena otra personāža teiktajā saklausīju... dzirdēju kaut kādu iekšēju personisku sāpi, personisku aizvainojumu, kas bija savirknēts ar pseidojuridiskiem argumentiem, un milzum daudz publicistikas, kas lasīta dzeltenajā presē.

Ja runā nopietnāk, tad jāteic, ka man bija iespēja saskarties ar Maizīša kungu profesionālajā darbībā, vadot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, un es varu teikt, ka, pieklājīgi izsakoties, apgalvojums, ka Maizīša kungs ar pietāti izturas pret pie varas esošajiem, nav diez cik pamatots. Es gribu atgādināt, ka 2007.gadā, kad toreizējais premjers Kalvītis atstādināja mani no KNAB priekšnieka pienākumu pildīšanas (tas tika izdarīts klaji prettiesiski, un tas konstatēts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu!), tieši ģenerālprokurors, aizstāvot manas intereses, Administratīvajā tiesā vērsās pret šo prettiesisko lēmumu. Savukārt 2008.gadā, kad mani padotie nozaga mantu... naudu, kas bija KNAB rīcībā, tā komisija, kuru vadīja Jānis Maizītis, aicināja Saeimu... aicināja valdību un līdz ar to arī Saeimu atbrīvot mani no amata, jo uzskatīja, ka es nebiju uzdevumu augstumos. Manuprāt, tas ļoti spilgti demonstrē gatavību aizstāvēt tiesiskumu tad, kad tiesiskums ir pārkāpts, un vērsties pret apšaubāmām rīcībām, kad tas ir pelnīti. Līdz ar to es uzskatu, ka visi apgalvojumi, kas ir vērsti pret Maizīša kunga kandidatūru, ir politiska spēle un nekas vairāk.

Mums savukārt šodien jāpieņem nopietns lēmums par to, kas vadīs Satversmes aizsardzības biroju nākošajos gados.

Ņemot vērā, ka pēdējo desmit gadu laikā prokuratūra kļuvusi par spēcīgu iestādi, kurai valsts iedzīvotāji uzticas ļoti lielā mērā, kas, neapšaubāmi, ir iestādes vadītāja nopelns, es aicinu atbalstīt Jāņa Maizīša kandidatūru SAB direktora amatam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jāņa Maizīša iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 31, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas vārdā apsveicu Jāni Maizīti ar iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā! Paldies.

Turpinām Saeimas 14.marta sēdi. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Es vēlos jums atgādināt, ka attiecīgais likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu iespēju piemērot praksē piespiedu līdzekļus juridiskajām personām, kuru labā tika izdarīti noziedzīgie nodarījumi.

Juridiskā komisija izveidoja darba grupu, kas strādāja ar priekšlikumiem un, izskatījusi attiecīgos priekšlikumus, pauda savu viedokli.

Kopumā saņemti 24 priekšlikumi.

Tātad 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Ņemot vērā to, ka šis priekšlikums parādījās pirms galīgā lasījuma, man gribētos pievērst tam jūsu uzmanību un izskaidrot attiecīgā priekšlikuma būtību.

Atklāti sakot, šis priekšlikums neattiecas uz juridisko personu, bet, manuprāt, ir ļoti svarīgi to pieņemt, turklāt pieņemt ātri, lai atrisinātu kādu būtisku problēmu.

2011.gada 18.janvārī Latgales apgabaltiesa atzina par vainīgu Artūru Ornicānu par to, ka viņš mēģināja kavēt cilvēku tiesības vēlēt un to izdarīja, tieši maksājot atlīdzību vēlētājiem. Jautājums ir skaidrs, lieta ir pierādīta, un tiesa atzina viņu par vainīgu. Tika iesniegta apelācijas sūdzība, un otrā tiesa viņu diemžēl attaisnoja. Un attaisnoja nevis tāpēc, ka bija šaubas par izdarīto pārkāpumu, bet tāpēc, ka nebija saņemts cietušā iesniegums.

Saskaņā ar mūsu Kriminālprocesa likuma spēkā esošo redakciju cilvēku var saukt pie atbildības par balsu pirkšanu gadījumā, ja ir cietušās personas iesniegums. Ja tāda dokumenta nav, nav arī kriminālatbildības. Tā var traktēt likumu. Un ir arī skaidrs, ka tiem, kas saņem varbūt alkohola pudeli vai piecus latus, nav lielas vēlmes rakstīt iesniegumu, lai gan attiecīgais noziegums tomēr apdraud valsts intereses. Un tieši tādēļ ir ļoti svarīgi novērst situāciju, ka noziegums ir pierādīts, bet noziedznieks tiek attaisnots tāpēc, ka procesuāli nevar pieņemt taisnīgu spriedumu.

Līdz ar to tiek piedāvāti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas turpmāk ļaus uzsākt kriminālprocesu arī tajā gadījumā, kad nebūs saņemts cietušā pieteikums.

Juridiskā komisija attiecīgo priekšlikumu izvērtēja un atbalstīja. Aicinu arī Saeimu to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Es saprotu, ka deputātiem nav iebildumu pret 1. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

A.Judins. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 7. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 9. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 10. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Tātad visi desmit priekšlikumi ir atbalstīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Šeit ir 24 priekšlikumi, tas ir likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”... (Zālē troksnis, starpsaucieni: „Opā!”; „Par ko runā?!”; „Tas ir cits likums”; „Par ko viņš debatēja?”)

A.Judins. Piedodiet, piedodiet! Jā. Atvainojos! Tieši paņēmu līdzi...

Sēdes vadītāja. 11., nākamais, arī ir tieslietu ministra...

A.Judins. Jā. Atvainojos, atvainojos!

Tā, es atvainojos! Varbūt tiešām mēs varam sākt no jauna? Es sajaucu likumprojektu... Iespējams, ka es nosaucu nepareizi... (Zālē troksnis, starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Jā. Nu tad es ierosinu sākt izskatīt likumprojektu vēlreiz no sākuma. Mēs izskatām likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

A.Judins. Jā. Cienījamie kolēģi, es ļoti atvainojos, ka tiešām paņēmu līdzi divus likumprojektus un līdz ar to, lasot priekšlikumus, skatījos citā dokumentā. Tātad mēs runājam par kriminālprocesu.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 4. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 7. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 9. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 10. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 11. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 13. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 14. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 15. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 16. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 18. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 19. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 20. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 21. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 22. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 23. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Un 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Grozījumi Krimināllikumā ir saistīti ar tikko pieņemtajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, un to mērķis ir nodrošināt iespēju piemērot juridiskām personām piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.

Ir saņemti 10 priekšlikumi.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 10. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likums „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, otrreizēja caurlūkošana.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Zinātniskās darbības likums, kuru mēs pieņēmām 14.februārī, risināja trīs problēmu blokus - zinātnisko institūtu darbības juridisko regulējumu, izgudrotāju mantisko tiesību aizsardzību un jautājumus par akadēmiskās brīvības un valsts drošības interešu iespējamiem saskarsmes punktiem. Valsts prezidents šo likumu atsūtījis otrreizējai caurlūkošanai, minot argumentus saistībā tieši ar trešo minēto jautājumu bloku.

Komisijas sēdē tas tika lemts, ņemot vērā šī jautājuma sarežģītību, ņemot vērā gaidāmo Satversmes aizsardzības biroja vadības maiņu, kā arī ņemot vērā argumentus, kas tika izteikti jau pēc mūsu likuma pieņemšanas, - izslēgt no likuma pantus, kas saistīti ar sarežģīto jautājumu par valsts drošības interešu un akadēmiskās brīvības sabalansēšanu. Un tādēļ tika iesniegti 12 grozījumi, kas pēc sava satura pa pāriem bija identi.

Likumā valsts drošības jautājumus skāra seši panti, un divi deputāti - Andrejs Elksniņš un Ina Druviete - iesniedza pēc satura analogus, bet pēc formas atšķirīgus priekšlikumus, paredzot attiecīgos pantus izslēgt. Tātad atšķirības bija formulējumos.

Andreja Elksniņa iesniegtajā variantā bija teikts „izslēgt likumprojekta pantu”, bet Druvietes priekšlikumā - „izslēgt otrreizējai caurlūkošanai nodotā likuma pantu”, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Tā kā runa bija par likumu, nevis par likumprojektu, tad komisija nolēma, ka Andreja Elksniņa iesniegtie likuma grozījumi ir atbalstīti daļēji un tiek iestrādāti Druvietes priekšlikumos. Un tāds bija arī komisijas balsojums. Līdz ar to pēc satura mums ir seši, bet pēc formas ir 12 priekšlikumi. Sāksim to izskatīšanu.

Tātad 1.priekšlikums - deputāta Elksniņa priekšlikums - paredz izslēgt likumprojekta 2.pantu. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 2.priekšlikums - Druvietes priekšlikums. Tātad atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 3.priekšlikums - daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 4.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 5.priekšlikums - iekļauts 6.priekšlikumā. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 6.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 7.priekšlikums - daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 8.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 9.priekšlikums - daļēji atbalstīts, iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 10.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 11.priekšlikums - daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 12.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. Esam atbalstījuši visus priekšlikumus. Lūdzu jūs atbalstīt likumu trešajā, galīgajā, lasījumā pēc otrreizējas caurlūkošanas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” atbalstīšanu pēc otrreizējas caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Druviete. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” trešajā lasījumā. Uz trešo lasījumu nav saņemti priekšlikumi komisijā. Lūgums atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Arī likumprojekta „Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” trešajam lasījumam nav saņemti priekšlikumi komisijā. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Esam saņēmuši septiņus priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums par informācijas papildināšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta panta saskaņošanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par visu iepriekšējo izmaiņu kopsavilkumu un spēkā stāšanās termiņiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Jā, labdien vēlreiz! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Trešais lasījums.

Esam saņēmuši 20 priekšlikumus.

Es domāju, ka par 2.priekšlikumu izcelsies debates, bet par...

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, bet domāju, ka mums ir jāpārrunā...

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tiešām Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darbības laikā, izskatot šo priekšlikumu, mums bija ilgstošas debates, un tās izraisīja fakts, ka būtībā no Latvijas Pašvaldību savienības ir nācis priekšlikums pielīdzināt pašvaldību nodevas valsts nodevām tādā ziņā, ka mēs pašreizējā brīdī... Valsts nodevas nosakot, esam vienojušies par to, ka tās nevajadzētu saistīt ar tiem izdevumiem, kas ir nepieciešami, lai šo pakalpojumu radītu.

Finanšu ministrija, virzot šo priekšlikumu, to pamatoja ļoti skaidri, jo ir divi veidi valsts iestādēm - maksas pakalpojumi un valsts nodevas, kas virzās uz dažādiem budžetiem. Virzītais priekšlikums - pašvaldību nodevas pielīdzināt valsts nodevām - tika pamatots ar analoģiju: ja ir šādi valstī, tad tā ir jābūt arī pašvaldībām. Tātad faktiski tāda it kā pašvaldību līmeņa demokrātija... finanšu kārtības atbrīvošana, demokratizēšana... Es asi iebildu pret šādu nostāju kaut vai tāpēc, ka esmu bijis pašvaldības deputāts vairākās pašvaldībās un arī pašvaldības vadītājs. Saprotu, ka pašvaldībām tas varētu būt izdevīgi, lai attaisnotu tās nepamatoti augstās pašvaldības nodevas, kuras līdz šim netika atbrīvotas no šīs prasības un kuras Vides un reģionālās attīstības ministrija uzraudzīja, vadoties pēc samērīguma principa.

Labprāt būtu uzklausījis argumentus, kāpēc tas ir nepieciešams, jo tikai ar analoģiju vien šeit nepietiek. Valsts līmenis ir valsts līmenis, bet pašvaldībām ir pašvaldību līmenis, un, pilnīgi atbrīvojot šīs pašvaldību nodevas lielumu no tiem izdevumiem, kas ir nepieciešami attiecīgā pakalpojuma sniegšanai, mēs varam kaut kādos gadījumos atļaut no iedzīvotājiem iekasēt nepamatoti augstas nodevas, kā arī attaisnot tās nelikumīgās... manuprāt, nelikumīgi augstās nodevas, kas pašreiz ir noteiktas vairākās pašvaldībās, ignorējot samērīguma principu.

Labprāt uzklausīšu argumentus par labu šim priekšlikumam, taču, manuprāt, tas nav atbalstāms, jo nav argumentu, kā to pamatot, un līdz ar to rodas priekšnoteikumi nepamatoti augstas nodevas iekasēšanai no iedzīvotājiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Iepriekšējais runātājs - deputāts Ražuks - ļoti labi pamatoja un izstāstīja to, kas notika komisijā. Gribētu piebilst divas lietas.

Pirmā lieta. Finanšu ministrija gatavo ziņojumu valdībai par nodevām, un augustā vai septembrī tā veidos plašus grozījumus, kas ir saistīti tieši ar nodevām - ar nodevu apmēru gan valstī, gan pašvaldībās. Līdz ar to ir iebildums arī no Finanšu ministrijas puses par šo priekšlikumu.

Otrā lieta. Ir iebildums arī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, jo praktiski šāds formulējums, kāds tika apstiprināts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, liedza VARAM izskatīt nodevu lieluma samērīgumu, un tātad mums būs jālabo arī citi likuma panti, noņemot šos pienākumus no VARAM, jo tāds formulējums, kā es jau teicu, neļaus tai izvērtēt šo lieluma samērīgumu.

Līdz ar to, kolēģi, lūdzu neatbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Kolēģi! Kā tad skan šis priekšlikums? Šis pašvaldības nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar pašvaldības vai ar tās iestādes veiktās darbības izmaksu segšanu. Ko tas nozīmē reāli dzīvē? Reāli dzīvē tas nozīmē arī to, ka, tuvojoties, piemēram, vēlēšanām, pašvaldību nodevas ir domātas par reklāmas plakātiem, kas jāizīrē par vienu noteiktu cenu, bet tajā pašā laikā tos var izīrēt par citu cenu un izmaksas segt no citiem posteņiem. Un tādā gadījumā mēs varam nonākt, teiksim, līdz pilnīgam absurdam, ja, piemēram, Jūrmalā, kur tiek iekasēta nodeva - 1 lats - par iebraukšanu Jūrmalā, šo naudu izmanto nevis papīru salasīšanai pēc ziemas un teritorijas sakārtošanai, bet pavisam citiem mērķiem. Principā šajā brīdī es neredzu faktiski nekādu iemeslu, kāpēc šo grozījumu mums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur mums nācās to skatīt, vajadzētu apstiprināt. To vajag noraidīt!

Tāpēc es aicinu to noraidīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Uzstājos neierastā kvalitātē ar nolūku aizstāvēt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumu, kas pieņemts ar komisijas locekļu balsu vairākumu, pretēji iepriekšējām trim uzrunām, kuras teica mūsu kolēģi - gan ziņotājs, kurš mazliet, mazliet sajauca savu kompetenci un, ziņojot par likumprojektu, pauda savu personīgo viedokli [Dep. I.Pimenovs iesniegumā informē, ka kļūdaini minējis dep. R.Ražuku par šā likumprojekta ziņotāju. Šā likumprojekta ziņotājs ir dep. J.Ozoliņš. - Red.], gan arī cienījamais komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, gan arī komisijas loceklis un priekšsēdētāja biedrs Ozoliņa kungs. Vēlreiz saku: visi trīs kungi uzstājās pret to priekšlikumu, kuru atbalstīja komisijas locekļu vairākums. Un, proti, vairākums tomēr uzskata, ka attieksmei pret nodevām jābūt vienādai gan gadījumā, ja tā ir valsts nodeva, gan arī gadījumā, ja tā ir pašvaldību nodeva. Te ir pilnīga simetrija, un, ja mēs tiešām vēlamies nodrošināt pašvaldībām tādas pašas iespējas, kompetences, kā arī kontroles rīcības, kuras tiek nodrošinātas kontrolējošām institūcijām, mums ir arī līdzīgi šīs iespējas jānodrošina likumā.

Šo konkrēto priekšlikumu sākotnēji ierosinājusi Latvijas Pašvaldību savienība ar nolūku garantēt, lai šīs iespējas būtu nodrošinātas līdzīgi arī valstij. Un, ja valsts var atļauties šādu nodevu definēt tieši šādi, nav nekādu pretrunu ar komisijas līmenī noteikto... komisijas sēdē skatīto definīciju attiecībā uz pašvaldību nodevu. Man liekas, tas ir gan taisnīgi, gan arī dod pašvaldībām iespējas savukārt korekti nosaukt nodevas un noteikt tajā līmenī, tajā apjomā, kuru katra konkrētā pašvaldība uzskata par iespējamu un nepieciešamu.

Un līdz ar to es atkal savā vārdā... es gribu... es aicinu Saeimu atbalstīt komisijas sēdē pieņemto lēmumu par 2.priekšlikuma atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Sergejs Dolgopolovs. Lūdzu!

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Šā priekšlikuma būtība nekādi nav saistīta ar priekšvēlēšanu darba samaksu, apmaksu un tā tālāk. Tas ir ļoti normāls priekšlikums, jo tas, ko teica Reira kungs, - tas ir sen jau nokavēts, to vajadzēja Finanšu ministrijai izdarīt krietni ātrāk un agrāk, jo nodevu noteikšana i pašvaldībās, i valstī... Nu, godīgi sakot, nekādas reglamentācijas tur nav un bieži vien skaidrā saprāta arī nav.

Es esmu saņēmis vēstuli no viena no novadiem, kur pašvaldība ar saviem saistošajiem noteikumiem ir noteikusi maksu par tirdzniecību publiskās vietās: 5 lati par dienu. Ko tas nozīmē?

Tas nozīmē, ka tantiņai, kas grozā lasa sēnes vai ogas, lai to, ko viņa salasījusi, pārdotu kaut kādā publiskā vietā, kura ir sen jau iezīmēta ar pašvaldības lēmumu, ir jāmaksā 5 lati, un līdz ar to faktiski zūd jēga viņai vispār ar šāda veida biznesu nodarboties.

Blakus novadā tā maksa ir 2 lati, turklāt tas attiecināms uz vairākām publiskām vietām, nevis uz vienu konkrētu, un tā tālāk, un tā joprojām. Dabīgi, kārtības šeit nav!

Dabīgi, šī norma, kas ir paredzēta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas nolemtajā, nekādi netraucē un nekādi nebojā kopējo „bildi”, kas regulē šo nodokļu jomu. Bet vienkārši nevar būt tā, ka, teiksim, attiecīgas nodevas nosakot, pašvaldība mēģinās segt ar šīm nodevām tos administratīvos izdevumus, kas ir vajadzīgi, lai uzturētu klerku armiju, kuri šīs nodevas iekasē un piešķir attiecīgas atļaujas.

Es aicinu atbalstīt komisijas lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Dolgopolova kungs runāja par situāciju, kurā nonāks sēņu lasītāji. Tad praktiski viņam nevajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, ja pašreizējā situācijā ir jāmaksā 5 lati, tad, atbalstot šo priekšlikumu, pašvaldība varēs uzlikt 10, 15, 20 latus un VARAM nevarēs vērtēt samērīgumu. Varbūt tajā pamatojumā bija samērīgums, un VARAM varēja to vērtēt, vadoties pēc šī likuma. Atbalstot šo normu, VARAM būs liegta iespēja vērtēt samērīgumu, un līdz ar to jūsu nosauktā tantiņa maksās nevis 5 latus, bet 10, 15 vai 20 latus, kā kurā pašvaldībā ienāks prātā. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Atcerieties, ka paši to iesniedzāt!”) Līdz ar to, Dolgopolova kungs, es pilnībā piekrītu tam, ko jūs sacījāt, pamatodams šo priekšlikumu, bet attiecībā uz pēdējo teikumu, kad lūdzāt atbalstīt šo priekšlikumu, es nevaru jums piekrist. Un es vēlreiz lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo pilnībā pievienojos Dolgopolova kunga sacītajam par šo problēmu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais runās deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Diemžēl Reira kungs kaut kāda iemesla dēļ nesaka patiesību. Nav vis tā, ka Ministru kabineta noteikumu regulējums, kas ļaus vai pat liks VARAM izvērtēt nodevas samērīgumu, tāpēc tiks atcelts. Tas tā noteikti nav!

Par konkrēto gadījumu. Mēs arī šo situāciju pārspriedām frakcijā, jo, kā mūsu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis zināja teikt, ir tādi precedenti, kuros gadījumos ministrijā tiek vērtēts šo nodevu samērīgums, un tieši šis konkrētais gadījums tad arī tika analizēts šajā ministrijā, taču tas, ka blakus novados bija būtiski mazāka samaksa nekā šinī gadījumā - 2 lati iepretim 5 latiem - tas nezin kāpēc ministrijai nelikās nesamērīgi. Var jau būt, ka šie 10 lati vai kāda cita summa atbilstoši tiks interpretēta kā nesamērīga. Tātad VARAM joprojām būs kontroles mehānisms, un šis regulējums, kāds tagad tiek piedāvāts, ir atbalstāms.

Aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Ozoliņa kungs, vēlaties ko piebilst?

J.Ozoliņš. Es negribu. Es domāju, ka vajag balsot. Mēs attieksmi jau izteicām. Es personīgi nepiekrītu (No zāles: „Komisijā atbalstīts?”), bet komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta 2.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 33, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Ozoliņš. 3. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums par interneta adreses terminoloģijas precizēšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 12. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 13. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 15. - daļēji atbalstīts, iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 17. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 18. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 19. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas papildinājums par pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūgums atbalstīt grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Labdien, godātie kolēģi! Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.

Tika saņemti un komisijā izskatīti trīs priekšlikumi.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina kunga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 2. - zemkopības ministres Straujumas kundzes priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Olšteina kunga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z.Kalniņa-Lukaševica. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas 10 deputātu - Zaķa, Cilinska, Dombrovska, Čigānes, Judina, Latkovska, Buiķa, Kārkliņas, Druvietes un Kursītes - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas izsludinātajā Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums likumā „Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”” (Nr.526/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība mainīta.

mainīta.

 

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Lūdzu!

V.Dombrovskis (RP).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu””, kura mērķis ir nodrošināt labāku atbilstību.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu, Dombrovska kungs!

V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 28.marts. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Lūdzu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.2003.

Komisija likumprojektam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Reirs. 19.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 19.marts. Paldies.

Kolēģi! Esam nostrādājuši gandrīz pilnu pusotru stundu, ir pienācis laiks pārtraukumam līdz pulksten 11.00. Paldies.

Lūdzu reģistrāciju! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Vucāna kungam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Ilma Čepāne... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Andrejs Klementjevs... komandējumā, Inese Laizāne... šobrīd nav, Ainars Latkovskis... ir klāt, Jānis Lāčplēsis... atvaļinājumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 14.marta sēdi!

Pirms pārtraukuma mēs skatījām sadaļu - „Likumprojektu izskatīšana”, un nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā lasījumā.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Arī Seržanta kungs!

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirms otrā lasījuma.

Esam saņēmuši virkni priekšlikumu, un es tagad īsumā ziņošu par katru no tiem.

1. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - iekšlietu ministra priekšlikums un arī iepriekšējais - Juridiskā biroja priekšlikums ir saistīti ar grozījumiem kodeksā, kas stājās spēkā jau šā gada 1.janvārī un vairs neparedz par administratīvajiem pārkāpumiem piemērot tādu papildsoda veidu kā tiesību atņemšana uz zināma veida un visu veidu komercdarbību. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - iekšlietu ministra priekšlikums, kas izslēdz no pirmajā lasījumā atbalstītās normas iespēju nepilngadīgos saukt pie administratīvās atbildības par pilngadīgas personas kā starpnieka izmantošanu alkoholisko dzērienu iegādei, jo šāda pārkāpuma pierādīšanas iespēja ir apgrūtināta vai pat neiespējama. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - iekšlietu ministra priekšlikums, kas paredz izslēgt pirmajā lasījumā atbalstīto tiesību normu, ar kuru paredzēts noteikt administratīvo atbildību par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošu vielu lietošanu vai atrašanos...

Sēdes vadītāja. Cileviča kungs, varbūt tomēr izrādiet cieņu runātājai!

I.Lībiņa-Egnere. ...vai atrašanos to ietekmē izglītības iestādē, tās teritorijā vai dienesta viesnīcā, jo par šajā normā paredzētajiem pārkāpumiem personu var saukt pie administratīvās atbildības jau saskaņā ar šobrīd kodeksā paredzētajām citām tiesību normām. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - iekšlietu ministra priekšlikums, kurš precizē lietoto terminoloģiju, kas ir zināmā mērā jau novecojusi. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - iekšlietu ministra priekšlikums, kas precizē Valsts policijas kompetenci šo administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un 9. - iekšlietu ministra priekšlikums, kas precizē Pašvaldības policijas kompetenci administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Juridiskā komisija aicina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 28.martu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Arī šo likumprojektu ir izskatījusi Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma, taču tam nav saņemti priekšlikumi. Un līdz ar to aicinu šo likumprojektu otrajā lasījumā pieņemt šeit, Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Lūdzu noteikt 19.martu.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.marts. Paldies.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Šis likumprojekts tika izskatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un komisija nolēma atbalstīt to pirmajā lasījumā, jo šis likumprojekts paredz saskaņot to kārtību, kāda šobrīd Latvijas pilsoņiem ir noteikta Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumā, ar to, kāda veida informāciju amatpersonas uzrāda savās amatpersonu deklarācijās.

Komisija izskatīja šo priekšlikumu, ka arī amatpersonām būs jānorāda, ja tās būs patiesā labuma guvēji no citām personām piederošām kapitāldaļām, akcijām un finanšu instrumentiem, un likumprojektu atbalstīja pirmajam lasījumam. Es aicinu Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Čigāne. Komisija vienojās par garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, jo šobrīd šos grozījumus vairs nevar attiecināt uz tām amatpersonu deklarācijām, kuras iesniedzamas par 2012.gadu, un noteica, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 21.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Autortiesību likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Autortiesību likumā” otrajā lasījumā.

Kopumā komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Reskājam.

V.Reskājs (SC).

Labdien, augsti godātais Prezidij! Labdien, kolēģi! Es vēlos jums atgādināt, ka šis likums tika atvērts pēc viena konkrēta gadījuma.

2012.gada 22.februārī veikaliņā „Mājas svētība” ienāca divi vīrieši. Viena no īpašniecēm, Renāte, klausījās ziņas Latvijas Radio 3 - Klasika. Civilā tērptie kungi teica, ka esot Valsts policijas darbinieki, un prasīja uzrādīt licenci, kas ļauj klausīties mūziku. Renātei tādas nebija. Veikaliņam toreiz uzlika minimālo iespējamo sodu, tie bija 500 lati, kas faktiski pielika punktu jau tā lielu peļņu nenesošam biznesam.

Pēc iepriekšminētā gadījuma var secināt, ka problēma sastāv vismaz no divām daļām. Pirmā - tie ir nesamērīgi sodi ar minimālo slieksni 500 lati, un šī problēma - upurēt vienu Latvijas uzņēmumu - ir atrisināta ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Un otra - iedzīvotājiem neskaidrie publiskā izpildījuma un tarifu noteikšanas kritēriji. Un, manā skatījumā, diemžēl šo problēmu mēs vēl joprojām neesam atrisinājuši un nespējam atrisināt arī ar piedāvātajiem grozījumiem.

Šobrīd publiskā izpildījuma jaunā definīcija skan sekojoši: publisks izpildījums - tas ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem. Šis formulējums ir ļoti plaši interpretējams, uz ko norādīja gan vairāki Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, gan arī darba devēju pārstāvji.

Tikpat plaši interpretējami ir arī tarifa noteikšanas kritēriji, kuri ietverti 6.priekšlikumā. Arī minot konkrētus piemērus, kad vajag un kad nevajag iegādāties licenci, viedokļi darba devējiem, Saeimas deputātiem un autortiesības pārstāvošajām organizācijām joprojām atšķiras tieši atšķirīgās interpretācijas dēļ. Pieļauju domu, ka arī policijas darbinieki, veicot pārbaudi konkrētā uzņēmumā, var dažādi interpretēt apstākļus, kad vajag vai attiecīgi nevajag iegādāties licenci. Un teorētiski tas nozīmē, ka mēs atkal esam tur, kur bijām pirms gadiem saistībā ar „Mājas svētību”. Un mērķis, kādēļ likums tika atvērts, joprojām nav sasniegts, jo skaidri un saprotami kritēriji sabiedrībai tā arī netika izstrādāti.

Protams, šobrīd ir iestrādāti dažādi uzlabojumi, kas ir labvēlīgi darba devējam un autoriem, toties galvenais jautājums par skaidriem kritērijiem paliek bez atbildes. Mums priekšā ir vēl trešais lasījums, taču intuīcija man saka, ka mēs diez vai uz to sagaidīsim citus - kardināli atšķirīgus priekšlikumus. Toties šo jautājumu var atrisināt pašregulācijas ceļā, parakstot sadarbības memorandu starp darba devējiem un autortiesības pārstāvošajām organizācijām. Līdz ar to es jau atkārtoti no Saeimas tribīnes vēlos vērsties pie darba devēju pārstāvjiem, piemēram, pie Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un pie Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī pie autortiesību organizācijām AKKA/LAA un „Laipa” ar aicinājumu sabiedrības labā apsēsties pie viena galda un izstrādāt saprašanās un sadarbības memorandu, kura ietvaros tad tiktu atrunātas visas detaļas un tiktu ieviesta skaidrība, kam un kuros gadījumos ir jāiegādājas licence, kas ļauj klausīties mūziku.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Dzintara kungs vēlas ko piebilst?

R.Dzintars. Jā. Protams, neviens jau neliedz organizēt vienu vai vairākus saprašanās memorandus, bet tas droši vien neatrisinās problēmu, kā izstrādāt iespējami detalizētāku un visām situācijām derīgu publiskā izpildījuma definīciju. Un, kā komisijā norādīja arī pieaicinātie eksperti, kuri darbojas Kultūras ministrijā attiecīgā jautājuma izskatīšanas darba grupā, tad Eiropā un vispār pasaulē nav piemēru, kur šāda visaptveroša definīcija būtu atrasta. Tas jebkurā gadījumā lielā mērā paliek interpretācijas jautājums. Katrā ziņā pēc ilgstošām visu iesaistīto pušu diskusijām komisijas vairākums ir pārliecinājies, ka tas definējums, kas ir atrasts šobrīd, ir tomēr liels solis uz priekšu atšķirībā no iepriekšējā definējuma (mēs runājam par ārpus ierasto ģimenes loku), un šim definējumam ir piekritusi arī Kultūras ministrija, un ar to faktiski ir samierinājušās arī autoratlīdzības organizācijas.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

R.Dzintars. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. Arī 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. Un 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Dzintars. Lūdzu deputātus atbalstīt grozījumus Autortiesību likumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autortiesību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Dzintars. Komisija piedāvā par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 19.martu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.marts. Paldies.

R.Dzintars. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, izskatām to otrajā lasījumā.

Komisija ir saņēmusi un apkopojusi 56 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Atbalstīts ir arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Arī 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - guva deputātu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 6. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Atbalstīts ir arī 8. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Ir atbalstīts arī 9. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Komisija atbalstīja arī 10. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Atbalstīja arī 11. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 12. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Komisijā tas atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Esmu iesniegusi priekšlikumu attiecībā uz likumu „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, jo īsti nepiekrītu vienam no regulējumiem. Proti, šobrīd par attaisnotiem saimnieciskās darbības izdevumiem uzskata darbinieku nogādāšanu no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, ja darba specifikas dēļ darbiniekam nav iespējams nokļūt darbā vai pēc darba nokļūt dzīvesvietā ar sabiedrisko transportu. Visos citos gadījumos darbinieku transportēšana uz darbu netiek uzskatīta par attaisnotiem izdevumiem un ir jāpiemēro attiecīgi nodokļi - jāapliek šie izdevumi gan ar uzņēmumu ienākuma nodokli, gan arī - tad, ja tie ir identificējami kā pavisam personīgi, - ar darbaspēka nodokli.

Mana priekšlikuma būtība bija tomēr ļaut uzņēmējam uz savu darbavietu transportēt darbiniekus, kolektīvi transportēt arī tajos gadījumos, ja tur būtu sabiedriskā transporta izmantošanas, nokļūšanas iespēja, jo uzņēmējs taču to darītu tikai tādēļ, ka uzskatītu to par racionālu variantu, ka tas būtu viņam peļņu vairojošs pasākums, nevis kāda cita iemesla dēļ. Labklājības ministrija nesen nāca klajā ar to, ka vēlētos sniegt 100 latu pabalstu tiem, kas pārceļas tuvāk tām vietām, kur ir atrodams darbs.

Es domāju, ka mana priekšlikuma būtība būtu tajā, ka mēs ļautu cilvēkiem palikt dzīvot tur, kur viņi grib dzīvot, bet, ja darba devējs nāk pretī un organizē šo transportēšanu, tad mēs varam šo laukos dzīvošanu garantēt šim cilvēkam un tajā pašā laikā varam arī reģionos pastāvošajām ražotnēm, kurām šobrīd ir ļoti grūti atrast darbaspēku, nodrošināt šo transportēšanu un iekļaut šīs izmaksas saimnieciskajās izmaksās.

Protams, es saprotu, ka manis piedāvātā priekšlikuma redakcija varbūt līdz galam nav precīza un Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests saredz tajā draudus, ka uzņēmēji varētu negodprātīgi izmantot šādu atļauju - ielikt saimnieciskās darbības izmaksās arī darbinieku transportēšanu, bet tādēļ jau mums priekšā ir vēl trešais lasījums, kurā gan Finanšu ministrija, gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Budžeta un finanšu (nodaļu) komisija var izvērtēt un piedāvāt kādu precīzāku redakciju, lai negodprātīgos gadījumus izskaustu.

Vēlos atgādināt, ka mums ir ieviests uzņēmuma vieglā transportlīdzekļa nodoklis un uzņēmumi, kas nevēlas savām mašīnām uzstādīt GPS sistēmas, patiesībā, nomaksājot ik mēnesi par katru uz uzņēmuma vārda reģistrēto mašīnu nodokli - 30 vai 40 latus -, principā jau pieļauj, ka šis transportlīdzeklis tiks izmantots arī personīgajām vajadzībām. Līdz ar to ar šāda nodokļa ieviešanu mēs esam nākuši pretī tiem turīgākajiem uzņēmējiem, kuri var atļauties saviem darbiniekiem nodrošināt šādas automašīnas, proti, gan saimnieciskajai darbībai, gan arī, iespējams, aizbraukšanai uz māju. Tajā pašā laikā tiem uzņēmējiem, kuri tādu autoparku uzturēt nevar atļauties, kuri var atļauties varbūt iznomāt tikai kādu busiņu, kas nogādā uz savu rūpnīcu virkni darbinieku, mēs pretimnākšanu īsti neizrādām.

Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un pieņemu, ka precizēšana ir iespējama. Tādēļ jau mums ir trešais lasījums. Es aicinu komisiju pārdomāt šī priekšlikuma būtību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Godājamie kolēģi! Protams, šis migrācijas jautājums un iedzīvotāju atrašanās vieta saistībā ar darbavietu ir būtisks, bet, redziet, kā ir: mums ir jāizvēlas ceļš, cik lielā mērā un ar kādiem instrumentiem mēs atbalstīsim cilvēku pārvietošanos, un mēs esam izvēlējušies atbalstīt sabiedriskā transporta sektoru, kurā faktiski visi iedzīvotāju pārvadājumi ir dotēti. Tādā veidā, tik strauji pieņemot izmaiņas šādā redakcijā, ko mēs faktiski panākam? To, ka tiem komersantiem, kuri neorganizē šāda veida pasākumus, viņu cilvēki, teiksim tā, viņu darbinieki ir spiesti izmantot sabiedrisko transportu. Sabiedriskajā transportā ieņēmumi samazinās, un mēs beigu beigās esam spiesti vairāk dotēt šo sabiedrisko transportu. Tas viss atsaucas tieši uz visu pārējo strādājošo, kuri izmanto sabiedrisko transportu, tīrajām izmaksām. Tas ir viens.

Otrs. Šī konkrētā redakcija, manuprāt, ir jāpārdomā, kā mēs varam šo problēmu risināt citādāk un kuri ir tie reģioni, kas jāatbalsta. Taču mēs noteikti nevaram pieļaut tādu situāciju, ka, piemēram, Rīgā no Purvciema uz centru tiek organizēti transporta pārvadājumi vieglajās mašīnās vai tiek organizēti starppilsētu, teiksim Liepāja-Rīga, reisi un tamlīdzīgi, jo pēc būtības šis regulējums to atļauj. Un tāpēc mēs izvēlējāmies to neatbalstīt. Un es arī lūdzu pārējos deputātus to neatbalstīt, jo faktiski mēs šādā veidā graujam to sistēmu, kas šeit ir... ko mēs esam izvēlējušies kā atbalsta sistēmu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ražuka kungs vēlas ko piebilst?

R.Ražuks. Paldies, priekšsēdētājas kundze! Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, izskatot un izdebatējot to divās komisijas sēdēs. Uz otro sēdi mēs bijām uzaicinājuši arī autopārvadātāju pārstāvjus, un klāt pie argumentiem, ka ceļš no darba un uz darbu ir uz darba ņēmēja atbildības, mēs vēl guvām pierādījumus par neapšaubāmu fiskālo efektu, jo autopārvadātāji tiek dotēti. Protams, vēl radīsies arī iespēja nereglamentētiem, nelikumīgiem pasažieru pārvadājumiem, par ko liecina iepriekšējā pieredze.

Ņemot visu to vērā, kā arī jautājumus par to, kur tad ir definēts, kas ir kolektīvie pārvadājumi, cik tad cilvēku un tā tālāk, kā arī šeit jau kolēģa Jāņa Ozoliņa minēto Rīgas sabiedriskā transporta problēmu, tā noslogošanu, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 32, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts... Priekšlikums ir atbalstīts.

R.Ražuks. Nākamais, 13., - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas guva komisijas deputātu atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 17. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Ir atbalstīts arī 19. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 20. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 21. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Es jau varbūt uzreiz lūgtu, ja drīkst, vēl par divām minūtēm pagarināt laiku šai manai debašu runai, jo vēlos izteikties par visiem sešiem saviem priekšlikumiem, kas tagad rindas kārtībā sekos.

Proti, šobrīd likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” ir iestrādāti divi nopietni ierobežojumi to procentu apmēram, kādus uzņēmums drīkst maksāt savam kreditoram jeb aizdevējam par uzņēmējdarbības nodrošināšanai paņemtu aizņēmumu.

Šie divi ierobežojumi ir sekojoši.

Pirmais ierobežojums ir noteikta maksimālā procentu likme, ko uzņēmējs drīkst maksāt par savu aizņēmumu. Otrs ierobežojums ir prasība uzņēmumos uzturēt, es tā teiktu, tīru pašu kapitāla apmēru vismaz 25 procentu apmērā no uzņēmuma kredītsaistību apmēra.

Tad, ja kāds no šiem ierobežojumiem ir pārsniegts...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs! (No zāles dep. A.Elksniņš: „Par tēmu!”)

E.Siliņa. ...tad samaksātie procenti par...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, izejiet no zāles! Par tēmu!

E.Siliņa. Tad, ja samaksātie kredītprocenti pārsniedz šos ierobežojumus, par šo samaksāto procentu apmēru ir jāpalielina apliekamais ienākums un jānomaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis 15 procentu apmērā.

Pirms es runāju tieši par savu priekšlikumu būtību, es vēlos uzsvērt, ka es atbalstu uzņēmuma... procentu griestu noteikšanu. Es atbalstu šādus ierobežojumus, bet tieši šie divi ierobežojumi tādā redakcijā, kāda tā šobrīd ir likumā, ir nesamērīgi, tie neatbilst faktiskajiem uzņēmējdarbības finansēšanas tirgus apstākļiem.

Šie divi ierobežojumi ir arī diskriminējoši gan pret biznesa iesācējiem, gan pret mazkapitāla sabiedrībām, kā arī pret uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešamas milzīgas investīcijas pamatlīdzekļos tajās biznesa nozarēs, kurās ieguldījumu atmaksāšanās ir paredzama ilgtermiņā. Proti, pirmajos darbības gados ir novērojams, ka šiem uzņēmumiem nav pozitīvu peļņas rādītāju, kas samazina uzreiz pašu kapitālu.

Pirmais priekšlikums no manas puses ir par to, ka ir jāpalielina koeficients, ar kuru mēs reizinām to statistisko rādītāju, ko šobrīd nosaka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumi. Tātad šis statistiskais rādītājs būs Latvijas Bankas vidējā svērtā kredītlikme gadā, ko kredītiestādes piedāvā uzņēmējiem, un šis koeficients iepriekš bija 1,2, bet tagad mans priekšlikums ir par 1,5.

Es gribu uzsvērt to, ka uzņēmējiem ne vienmēr ir iespēja aizņemties kredītu tieši bankās. Īpaši šobrīd, kad bankas ļoti stingri vērtē uzņēmumus. Bieži vien uzņēmumam savu darbību turpināt ir iespējams ar aizņēmumiem, kas saņemti no citām juridiskajām personām. Tās pašas līzinga kompānijas neietilpst to kredītiestāžu sarakstā, kuras mēs ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu akceptējam kā uzticamas kredīta devējas. Tāpēc es uzskatu, ka pat tad, ja nākošgad - 2014.gadā - mēs, iespējams, pāriesim... visdrīzāk, ka pāriesim uz eiro valūtu, mums šī atļautā... pieļaujamā kredītprocentu likme būs jāskatās no kredītbanku eiro likmēm. Piemēram, 2012.gadā tie bija tikai 3,8 procenti - šī vidējā svērtā gada likme. Ja mēs tai piemērojam koeficientu 1,2, tad pieļaujamā kredītprocentu likme, par kuru uzņēmējs drīkstētu aizņemties naudu, ir tikai 4,7 procenti. Padomājiet, vai visiem uzņēmumiem ir iespējas aizņemties naudu par 4,7 procentiem? Nebūt nav tāda situācija. Es domāju, ka šobrīd kredīts dažbrīd var izmaksāt pat līdz 10 procentiem. Un šeit, protams, ir arī svarīgi, vai kredīts ir nodrošināts vai nav. Ir jāzina, kādus personiskos galvojumus uzņēmējs dod pretī jau tad, kad viņš aizņemas šo kredītu.

Tā ka mana pirmā priekšlikuma būtība ir palielināt šo koeficienta likmi uz 1,5, lai šī pieļaujamā procentu likme tomēr būtu samērīga esošajos finansēšanas tirgus apstākļos.

Otrais ierobežojums, kas šobrīd ir iestrādāts likumā, paredz uzturēt šo tīro pašu kapitāla apmēru vismaz 25 procentu apmērā no uzņēmuma kredītsaistību apmēra. Un šis ir pavisam aplams ierobežojums.

Kā tas radās? 2010.gadā, kad Eiropas Komisija norādīja mums uz to, ka Latvijas valsts nedrīkst diskriminēt nerezidentus kā aizdevējus, jo mums bija lielāki ierobežojumi attiecībā uz nerezidentu aizdevējiem, tā vietā, lai šo diskrimināciju likvidētu, pēc Finanšu ministrijas piedāvājuma likumā tika iestrādāti ierobežojumi visiem, lai tad šī diskriminācija ir vienāda... nevis diskriminācija, bet lai tad šie ierobežojumi attiecas uz visiem - gan uz nerezidentiem, gan arī uz rezidentiem attiecībā uz šo pašu kapitālu.

Principā situācija ir iznākusi diezgan absurda. Proti, 2010.gada maijā mēs pieņēmām izmaiņas Komerclikumā, ļaujot dibināt mazkapitāla SIA, mazkapitāla uzņēmumus, proti, paredzot, ka pamatkapitālam obligāti nav jābūt 2000 latiem. Kopš 2010.gada maija līdz pat šim brīdim mums ir nodibināti 30 tūkstoši uzņēmumu, un divas trešdaļas no visiem uzņēmumiem, kas ir nodibināti šajā periodā, ir mazkapitāla uzņēmumi. Cita lieta, vai tie ir perspektīvi dalībnieki uzņēmējdarbībā vai nav. Ne mums par to spriest. Tas ir uzņēmēju risks un atbildība. Bet kaut kādā veidā sodīt viņus ar šādu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu, ka mēs tevi sodām tāpēc, ka tavs paša kapitāls ir nepienācīgs, arī nedrīkstētu.

Finanšu ministrijas viedoklis par to, kāpēc ir vajadzīgs šāda pašu kapitāla ierobežojums tad, kad uzņēmējs izšķiras par aizņēmuma ņemšanu, ir šāds: mēs gribam audzināt aizņēmējus. Uzliekot šādu pašu kapitāla prasību, mēs gribam brīdināt kredītdevējus, lai viņi šādiem uzņēmumiem nemaz nedod naudu. Kas tas par absurdu! Šim likumam nav tāda uzdevuma - mācīt vai pamācīt kredītdevējus. Kredītdevēji paši uzņemas šo risku - sniegt uzņēmējam kredītu vai ne. Nu, piemēram, tās pašas līzinga kompānijas... piemēram, Swedbank un Unicredit banka, Nordea banka... Tajā brīdī, kad uzņēmējs dodas uz banku un grib saņemt aizņēmumu pamatlīdzekļu iegādei, automātiski līgums tiek slēgts nevis ar banku, bet ar šo banku meitasuzņēmumiem - Swedbank līzings, Unicredit līzings, Nordea līzings un tā tālāk. Automātiski šie kredītdevēji uzreiz „iekrīt”... nu, kā tie, kas nav uzticami no likuma viedokļa, un mums ir uzreiz jāsāk vērtēt, jā, šie ierobežojumi. Un ko tad tajā brīdī, piemēram, tāda līzinga kompānija skatās? Protams, tā skatās bilanci...

Drīkstu izmantot šīs divas minūtes?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu, ja deputāte Siliņa runās vēl divas minūtes? Runājiet!

E.Siliņa. Protams, kredītdevējs skatās bilanci, bet tas ir varbūt tikai 4. vai 5.faktors, kas nosaka to - dot šo aizdevumu vai ne. Svarīga ir uzņēmēja, uzņēmuma likviditāte, viņa naudas plūsma (pozitīvā), svarīgi, cik nodrošināts ir šis kredīts, vai tam pretī ir ķīla vai papildu galvojumi un tā tālāk. Tas, vai ir šis pašu kapitāls vai nav, ir tiešām otršķirīgi, jo uzņēmumam var būt spīdošs pozitīvs pašu kapitāls bilancē, bet tam pretī aktīvos var būt pilnīgi nelikvīdi... nezinu... piemēram, tukši vērtspapīri. Tā ka seguma šādam ierobežojumam nav nekāda.

Un nobeidzot es gribētu tiešām visiem likt pavērtēt šī paša uzņēmuma „Liepājas metalurgs” bilanci uz 2012.gada 31.decembri. Pašu kapitāls šim uzņēmumam tuvojās nullei. Lielās investīcijas, kas ir ieguldītas, ir finansētas Unicredit līzingā. Es gribētu redzēt, kāda izskatītos šī uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācija pie esošajiem ierobežojumiem.

Komisija ir apņēmusies veidot darba grupu, un, lai vai kā, es tomēr aicinu šodien atbalstīt manus priekšlikumus, jo tad būs lielāks stimuls līdz trešajam lasījumam un likumprojekta galīgajai apstiprināšanai šai darba grupai aktīvāk padarboties un šos viedokļus un vērtējumus, un statistikas datus, un aprēķinus aktīvāk un ātrāk paprasīt, izvērtēt un izlemt pareizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ražuka kungs vēlas ko piebilst?

R.Ražuks. Komisija uzklausīja Finanšu ministrijas viedokli un diezgan ilgstošās debatēs tomēr vienojās atbalstīt šo 1,2 procentu likmi, kā to lika Finanšu ministrija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 34, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

R.Ražuks. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 23. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 35, atturas - 8. Priekšlikums atbalstīts.

R.Ražuks. 24. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 34, atturas - 8. Priekšlikums atbalstīts.

R.Ražuks. 25. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 34, atturas - 9. Priekšlikums atbalstīts.

R.Ražuks. 26. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 35, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 27. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Vajadzēs atgriezt likumu - tur pretrunas sabalsotas!”)

Kā nu sabalsojāt, tā jāstrādā...

R.Ražuks. Nesarunājieties ar zāli! (Aplausi. Zālē smiekli.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

R.Ražuks. 28. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamās dāmas un kungi! Par priekšlikuma būtību.

Saskaņā ar likuma spēkā esošo redakciju ienākumu, kuru apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli, koriģē. Ir virkne apstākļu, kuros apliekamo ienākumu palielina vai samazina.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums attiecas uz gadījumiem, kad apliekamo ienākumu samazina par pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtības summu. Tātad, jo lielāks nolietojums, jo mazāks ir apliekamais ienākums, un līdz ar to ir mazāka arī maksājamā nodokļa summa.

Spēkā esošā kārtība nosaka, ka, aprēķinot pirmstaksācijas perioda nolietojuma summu, katras jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas iegādes vērtību vai izveidošanas vērtību tajā taksācijas periodā, kurā attiecīgā iekārta iegādāta vai izveidota, palielina, reizinot ar koeficientu. Šis koeficients ir noteikts likumā katram kalendārajam gadam, un pēdējiem pieciem gadiem ir vienāds ar 1,5, bet jau nākamajam un 2015.gadam tas nav noteikts likumā. Mēs ierosinām attiecināt koeficientu 1,5 gan uz 2014., gan arī uz 2015.gadu. Līdz ar to tiks pagarināta par diviem gadiem spēkā esošā mehānisma darbība, tādējādi veicinot investīcijas pamatlīdzekļos.

Mūsu priekšlikums ir īpaši labvēlīgs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo lielajiem uzņēmumiem lielo investīciju motivācija ir iestrādāta likumā jau ar atlaidēm.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē Finanšu ministrijas pārstāve piekrita tam, ka mūsu priekšlikums ir pamatots. Arī neviens komisijas loceklis nebija... neiebilda pret to principiāli, tomēr komisijas vairākums neatbalstīja priekšlikumu, minot par ieganstu papildu aprēķinu, kas esot nepieciešams, lai noteiktu koeficienta lielumu.

Mēs saredzam šādā attieksmē pret priekšlikumu politisku iemeslu, jo nekas netraucē pagarināt par diviem gadiem kārtību, kas jau ir bijusi spēkā piecu gadu laikā un sevi attaisnojusi, bet, ja būs nepieciešams, koeficientu varēs mainīt, rudenī pieņemot budžetu nākamajam gadam.

Līdz ar to aicinām 28.priekšlikumu atbalstīt, balsojot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ražuka kungs vēlas ko piebilst?

R.Ražuks. Nē, domas, kādas bija komisijas vairākumam, ir ļoti skaidras. Mēs domājam par naudu, tāpēc šis priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 36, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 29. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 30. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Guva daļēju atbalstu un tika iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. ...kurš tika komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 34. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 34. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Tika atbalstīts arī 36. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Atbalstīts 37. - Juridiskā biroja priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. ...kā arī 38. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Atbalstīts 39. - Juridiskā biroja priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. ...kā arī 40. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot to 42. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 42. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 43. - deputātes Jeļenas Lazarevas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.

J.Lazareva (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mans priekšlikums paredzēts uzņēmējiem, kuri veido jaunas darba vietas, palielinot to skaitu taksācijas periodā attiecībā pret iepriekšējo taksācijas periodu. Attiecīgi būs tiesības nodokļa maksātājam piemērot nodokļa atlaidi 15 procentu apmērā no darba samaksas summas, kura būs izmaksāta darbiniekam jaunajā darbavietā.

Priekšlikums saistīts ar divu mērķu sasniegšanu: pirmkārt, stimulēt jaunu darba vietu izveidošanu un, otrkārt, samazināt nodokļu slogu darbaspēkam. Tas savukārt atbilst Finanšu ministrijas stratēģijai 2012.-2014.gadam.

Par tēmas aktualitāti liecina sekojoši cipari. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, darba ņēmēju skaits 2008.gadā bija aptuveni 939 tūkstoši, bet 2012.gadā - nedaudz vairāk par 750 tūkstošiem. Darba vietu skaits Latvijā četru gadu laikā ir samazinājies par aptuveni 190 tūkstošiem.

Jā, šo gadu laikā bija palielināta darba efektivitāte un ražīgums. Bet tikai jaunu darba vietu izveidošana nodrošinās Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju noturēšanu Latvijā, neaizplūšanu uz ārzemēm ilgtermiņa perspektīvā. Esmu pārliecināta, ka saistībā ar šo tēmu nākotnē jābūt izstrādātai kompleksai programmai. Piedāvājot šo atvieglojumu, mēs nezaudējam, bet palielinām nodokļu ienākumus valsts budžetā, tāpēc ka no katras jaunas darba vietas tiek samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un veiktas sociālās iemaksas.

Runājot par Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, atzīmēšu, ka nodokļi darbaspēkam pie mums arvien ir augstāki nekā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā man netika izteikts neviens arguments „pret”. Tāpēc vēlreiz vēlos atzīmēt, ka tēma ir aktuāla, atbilst Finanšu ministrijas stratēģijai, palielina uzņēmējdarbības vides konkurētspēju un samazina nodokļu slogu darba devējam, vienlaicīgi nodrošinot ienākumus valsts budžetā.

Kopā ar 56.priekšlikumu nodokļa atvieglojumu piemērošana paredzēta no 2014.gada 1.janvāra, kas izslēdz priekšlikuma ietekmi uz 2013.gada budžetu, bet dod pozitīvu signālu uzņēmējiem.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu otrajā lasījumā un, ja nepieciešams, iesniegt papildinājumus trešajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ražuka kungs vēlas ko piebilst?

R.Ražuks. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un nevarēja to atbalstīt, ņemot vērā, ka valstī pastāv kompleksa sistēma ar subsidēto darba vietu un citām plānotajām atlaidēm. Šāds priekšlikums, ieviešot to šādā veidā, nevarētu būt prognozējams un nevarētu paredzēt, kā tas tālāk īstenosies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - deputātes Jeļenas Lazarevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 47, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Ražuks. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 47. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 47. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 48. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. 49. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Arī 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Atbalstīts ir arī 53. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Kā arī 54. - finanšu ministra Vilka priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Atbalstīts arī 55. - finanšu ministra Vilka priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Turpretī 56. - noslēdzošais priekšlikums, kuru iesniegusi deputāte Jeļena Lazareva, nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks. Cienījamie kolēģi, esam izskatījuši visus 56 otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 30. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Ražuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.351/Lp11). Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar 2010.gada 20.oktobrī pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā. Komisija saņēma 19 priekšlikumus.

1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 4. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 10. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 11. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 12. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 14. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 15. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 16. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 17. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 18. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 19. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Judins. 28.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 28.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Būvniecības likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (RP).

Godātie kolēģi! Es negribētu jūs mocīt ar garām runām, bet man ir ļoti liels gandarījums, ka likumprojekts „Būvniecības likums” beidzot Saeimā ieraudzījis dienasgaismu. Lai jūs saprastu, ko tas nozīmē, paskaidrošu, ka šis likumprojekts pirmo reizi Ministru kabineta gaiteņos parādījās 2008.gadā, tātad tas prasīja tikai kādus piecus gadus. Ir diezgan skaidrs, ka šis regulējums ir būtiski novecojis, būvniecības process ir garš, dārgs, neprognozējams, ar pārmērīgu birokrātiju, un par to liecina arī vairāki mūsu valsts reitingi. Mēs esam saņēmuši likumprojektu pirms gada, bijām izveidojuši darba grupu, kura strādāja ar 171 priekšlikumu. Darbs bija diezgan garš un smags, un es gribētu pateikt paldies pirmām kārtām visiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, ekonomikas ministram, nozares asociācijām par konstruktīvu darbu un gatavību meklēt kompromisus un tos arī atrast pa visu šo gadu. Ar šo sāksim likumprojekta izskatīšanu.

Likumprojektam iesniegti 106 priekšlikumi.

1. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 3. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 5. - ekonomikas ministra Pavļuta priekšlikums. Komisijā atbalstīts, iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 6. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 7. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 8. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 9. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 11. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 12. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 14. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 15. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 16. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 17. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 18. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 19. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 20. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 21. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 22. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 23. - deputātu Smiltēna un Olšteina priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 24. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 25. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 26. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 27. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 28. - ekonomikas ministra priekšlikums, 29. - deputāta Līdakas priekšlikums un 30. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Visi priekšlikumi daļēji atbalstīti un iekļauti 31. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 32. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 34. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 35. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 37. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 38. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 39. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 42.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 40. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 42.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 41. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Dombrovskis. 42. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 43. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 44.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 45. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 46.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 47. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Dombrovskis. 48. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 50. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 51.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 52. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 53. - deputāta Smiltēna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 54. - deputāta Olšteina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 55.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 55. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 56. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 93.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 57. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 58.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 58. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 59. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 66.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 60. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 66.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 61. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Dombrovskis. 62. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 66.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 63., 64. un 65.priekšlikums. Pirmie divi ir ekonomikas ministra priekšlikumi, bet trešais - deputāta Rodionova priekšlikums. Visi daļēji atbalstīti un iekļauti 66.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par minētajiem priekšlikumiem.

V.Dombrovskis. 66. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 67. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Dombrovskis. 68. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 73.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 69. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 73.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 70. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 73.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 71. un 72. - deputāta Vējoņa priekšlikumi. Abi daļēji atbalstīti un iekļauti 73.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 73. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 74. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 75. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 76. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 77. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 78. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Dombrovskis. 79. - deputāta Līdakas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Patiesībā jau es gribēju runāt arī par 29.priekšlikumu, bet Dombrovska kungs tik veikli nomenedžēja šo pasākumu (No zāles: „Pareizi! Malacis! Tā vajag!”), ka es tā arī pie vārda nepaspēju „pierauties”.

Runa šeit ir par Valsts būvinspekciju. Savulaik tomēr esam optimizējuši Valsts būvinspekciju, atdodot praktiski visas Valsts būvinspekcijas funkcijas pašvaldībām. Es negribētu piekrist tam, ka šāds modelis būtu labākais, kas turklāt vēl paredzēts specifisku būvniecības objektu būvniecības uzraudzībai, un tāpēc praktiski arī 29.priekšlikumā aicināju tomēr Ministru kabinetam noteikt funkciju - noteikt Valsts būvinspekcijas izveides kārtību un funkcijas, kā arī kārtību, kādā nodrošināma būvniecības valsts līmeņa kontrole.

Šobrīd varētu teikt, ka šādas valsts līmeņa būvniecības kontroles nav. Un tas, ka 29.priekšlikums tika tā kā... it kā daļēji atbalstīts un iekļauts 33.priekšlikumā, nav gluži taisnība, jo 33.priekšlikumā ir runa par valsts lomu būvniecības politikas izstrādē, nevis reālā būvniecības uzraudzībā.

Un arī 79.priekšlikumā tad nu es tomēr uzstāju uz to, ka ir jāatjauno Valsts būvinspekcijas darbība un jānodod Valsts būvinspekcijas kompetencē tomēr tādu objektu kā, piemēram, autoceļu, dzelzceļu būvniecības, ar radiācijas drošību saistītu būvju būvniecības, hidroelektrostaciju būvniecības uzraudzība. Valsts uzraudzība tomēr būtu jānodrošina arī valsts aizsardzības būvēm, kā arī tiem objektiem, kuru pasūtītāja ir pati pašvaldība, jo citādi iznāk diezgan absurda situācija, ka pašvaldība, būdama pasūtītāja, pati visu nosaka un pati sevi arī patiesībā kontrolē. Tā, manuprāt, nebūtu optimāla uzraudzības situācija.

Un tāpat man šķiet, ka Valsts būvinspekcija varētu būt pirmais arbitrs, vērtējot būvatļauju izsniegšanas likumību tajos gadījumos, kad būvatļauju izsniegšanas likumība tiek apstrīdēta. Tas droši vien garantētu kaut kādu lielāku, nu, teiksim, iespējamību, ka tiesā tomēr būvatļaujas izsniedzējs varētu vinnēt, ja jau arī, teiksim, Valsts būvinspekcija ir apliecinājusi, ka būvatļaujas izsniedzējam tomēr ir taisnība.

Tā ka līdz ar to, redzot šo situāciju, kāda veidojas šeit arī balsojumos, un to, kāda šobrīd ir Ekonomikas ministrijas nostāja, man atliek vienīgi lūgt ļoti dziļi pārdomāt, vai tomēr Valsts būvinspekcija nav jāatjauno. Es domāju, ka ir, un ar nākošo gadu mēs to varētu arī veiksmīgi izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mans kolēģis Ingmārs Līdaka jau pamatā pateica tās lietas, un to es negribētu atkārtot. Pirmām kārtām, protams, paldies komisijai un darba grupai, un piesaistītajām profesionālajām asociācijām, kas tiešām rūpīgi vērtēja visus priekšlikumus. Arī man bija daudz priekšlikumu, un tie pamatā ir ņemti vērā. Tā ka tiešām paldies par šo nebūt ne vieglo darbu!

Varbūt vēl papildus tam, par ko izteicās Līdakas kungs, es gribētu minēt to, ka īstenībā būtu jāatjauno Valsts būvinspekcija, jo, protams, ikdienā nav pieļaujama situācija, ka, ja tu gribi apstrīdēt kādu būvniecības procesu, tu vari vērsties pašvaldībā, kas īstenībā pati ir izdevusi būvatļauju, vai vērsties administratīvajā tiesā. Bet administratīvās tiesas prakse liecina to, ka tomēr šie apstrīdēšanas procesi notiek ļoti ilgstoši. Un, manuprāt, tāpēc, lai atvieglotu administratīvās tiesas darbu un paātrinātu procesu izskatīšanu, viens no priekšlikumiem tomēr, manuprāt, ir atjaunot Valsts būvinspekciju, kas varētu šīs sūdzības, kas parasti ir tikai un vienīgi par būvniecības lietām, izskatīt jau inspekcijā un dot savu slēdzienu, lai mums nebūtu lieki jānodarbina administratīvā tiesa. Tas, ka pašvaldībās diemžēl ne vienmēr administratīvie akti tiek pieņemti likumīgi, notiek. Bet šis ir priekšlikums par to, kā atvieglot administratīvo tiesu darbu un padarīt daudz ātrāku arī būvniecības procesa norisi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Jā, kolēģi, es gribu piekrist iepriekšējam runātājam. Valsts kontrole, šķiet, pirms trim gadiem skatīja šo pašu jautājumu - par būvinspekcijām... par Valsts būvinspekciju. Un kāpēc tās tika likvidētas valsts līmenī? Tāpēc, ka toreiz bija krīze un skatījās, kādā veidā varētu ieekonomēt naudu. Neskatījās pēc tā, cik tas ir efektīvi, bet skatījās no tā viedokļa, kā ieekonomēt naudu. Un līdz ar to atdeva pašvaldībām. Toreiz arī Valsts kontroles atzinumā bija skaidri uzrakstīts, ka vistiešākais interešu konflikts pašvaldībās rodas tad, kad visu šo sfēru ļauj risināt tikai pašai pašvaldībai. Un pašvaldība var skatīties uz to tā: ja patīk - iedos, ja nepatīk - neiedos. Ja tādi konflikti rodas, varam rīkoties arī drusku citādāk - teiksim, dot citiem uzņēmējiem. Tā ka, ja mēs skatāmies pēc būtības, tad tā ir vistiešākā...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs un Zariņa kungs! Es tiešām lūdzu izrādīt kaut kādu cieņu pret runātāju! Paldies.

A.Bērziņš. Tāpēc es domāju, ka šis jautājums ir ļoti, ļoti būtisks, un tomēr valsts līmenī tam noteikti ir jāatrodas. Ir jāskatās vispārīgi, kā darbojas šī būvniecības sistēma, kas ir atļauts un kā to visu pārvaldīt mūsu valstī.

Otrs moments. Ir žēl, ka Ekonomikas ministrija šajā gadījumā neaizstāvēja šīs intereses...

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs!

A.Bērziņš. ...neaizstāvēja intereses, lai tomēr šī Valsts būvinspekcija būtu. Viedokļi no speciālistu puses ir ļoti dažādi. Protams, pašvaldība būs ieinteresēta, lai tas tiktu atstāts tikai pašvaldības līmenī. No valsts viedokļa, mums, ja mēs skatāmies šajā Saeimā, Ekonomikas ministrijā būtu jāatjauno Valsts būvinspekcija. Tāpēc es lūdzu atbalstīt iepriekšējo runātāju un viņa priekšlikumus, lai šo jautājumu noliktu tanī vietā, kur tas atradās agrāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (RP).

Jā. Es gribu pateikt lielu paldies visiem kolēģiem - gan Vējoņa kungam, gan Līdakas kungam, gan Bērziņa kungam par konstruktīvajiem viedokļiem. Es gan komisijas vārdā, gan personīgi varu pateikt, ka mums ir bijusi diezgan liela vienprātība jautājumā par to, ka Valsts būvinspekcija kā tāda ir jāatjauno. To atbalstīja gan darba grupā, gan arī komisijā. Bet tas, protams, ir fiskāls jautājums - budžeta līdzekļu jautājums, jo tas izmaksā 2 miljonus latu.

Kolēģi, nebūtu gluži korekti to tagad iestrādāt likumā, tam neparedzot šos finanšu līdzekļus. Tas ir nākamā gada jautājums. Vismaz pagaidām mums šis jautājums frakcijā nav izdiskutēts, bet mēs to noteikti izdiskutēsim, un es domāju, ka tad, ja mēs nonāksim pie pozitīva lēmuma, mēs aicināsim arī Ekonomikas ministriju to iekļaut nākamā gada finanšu pieprasījumā. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Likums jāpieņem šodien!”) Bet šobrīd, kā es jau teicu, kamēr lēmumi par nākamā gada budžetu nav pieņemti un kamēr nav zināms arī tas, kāda būs fiskālā telpa nākamajā gadā (No zāles dep. J.Ādamsona starpsaucieni.), es aicinu šo priekšlikumu šodien neatbalstīt, bet atgriezties pie šīs diskusijas tad, kad mēs skatīsim budžeta likumu paketi, domājot par nākamo gadu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 79. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 56, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Dombrovskis. Paldies, kolēģi!

Nākamais - 80. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Dombrovskis. 81. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Dombrovskis. 82. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 83. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Dombrovskis. 84. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 85.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 85. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 86. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 87.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. Ā...

Sēdes vadītāja. 87.priekšlikums! Atbildīgās komisijas priekšlikums.

V.Dombrovskis. Ā, es atvainojos! 87. - acīmredzot atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Kolēģi! Jāatvainojas, jo trūkst dažu lapu!

Sēdes vadītāja. 88.priekšlikums.

V.Dombrovskis. 88. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 89. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 90. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 91. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 92.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 92. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 93. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 94. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 95.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 95. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 96. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 97.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 97. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 98. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 100.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 99.priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 100.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 100. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 101. - deputāta Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 102.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 102. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 103. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 104. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 105. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Un 106. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Būvniecības likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Dombrovskis. Paldies, kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 4.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.aprīlis. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums likumā „Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju””(Nr.526/Lp11)”.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Par attiecīgo likumprojektu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo likumprojektu izskatīja divās sēdēs, un tai ir izveidojies konceptuāls skatījums, kādam šim likumprojektam būtu jābūt. Tomēr šajā situācijā no malas ir izskanējuši dažādi pieņēmumi un dažādi minējumi. Šodien es nekādā ziņā nemudinu un neesmu rosinājusi šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai, bet šajā situācijā, kāda ir izveidojusies, es neredzu iemeslu iebilst. Tā ka droši vien balsošu „par”. Tajā pašā laikā gribu teikt, ka jautājums par padomju laikā psihiatriskajās ārstniecības iestādēs bez tiesas lēmuma ievietoto personu reabilitāciju arī turpmāk paliks Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas redzeslokā. Juridiskajai komisijai novēlu auglīgu darbu un nekādā ziņā nebremzēt likumprojekta virzīšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums likumā „Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”” (Nr.526/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Tātad lēmums pieņemts. Šim likumprojektam atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija.

Līdz ar to visi mūsu darba kārtības jautājumi ir izskatīti, bet man jūs jāinformē, ka ir saņemti desmit deputātu jautājumi ministriem.

Deputāti Līdaka, Vējonis, Seržants, Eigims un Dūklavs ir uzdevuši deputātu jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā noteikto projekta mērķu īstenošanu”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram.

Savukārt deputāti Zariņš, Sakovskis, Tutins, Rubiks un Ribakovs ir iesnieguši deputātu jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par Latvijas valsts saistībām sakarā ar akciju sabiedrības „Latvijas gāze” akciju pirkuma-pārdevuma līgumiem”. Jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.

Pieci deputāti - Zariņš, Sakovskis, Tutins, Rubiks un Ribakovs - ir uzdevuši deputātu jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par Inčukalna pazemes gāzes krātuvi”. Jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.

Pieci deputāti - Zariņš, Sakovskis, Tutins, Rubiks un Ribakovs - ir uzdevuši deputātu jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par dabasgāzes tirgus liberalizāciju Lietuvā un Igaunijā”. Jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.

Deputāti Zariņš, Sakovskis, Tutins, Rubiks un Ribakovs ir uzdevuši deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas pasākumiem”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Pieci deputāti - Elksniņš, Urbanovičs, Cvetkova, Agešins un Orlovs - ir uzdevuši deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par SIA „Ernst&Young Baltic” veikto auditu a/s „Liepājas metalurgs””. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Pieci deputāti - Elksniņš, Urbanovičs, Cvetkova, Agešins un Orlovs - ir uzdevuši deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par atliktajiem maksājumiem saistībā ar piegādāto elektroenerģiju un obligātās iepirkuma komponentes nomaksu a/s „Liepājas metalurgs””. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Deputāti Elksniņš, Urbanovičs, Cvetkova, Agešins un Orlovs ir uzdevuši deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Latvijas valsts iesaistīšanos a/s „Liepājas metalurgs” pārvaldībā”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Pieci deputāti - Elksniņš, Urbanovičs, Cvetkova, Agešins un Orlovs - ir uzdevuši deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par a/s „Liepājas metalurgs” iespējamo saistību ar krāpšanās darījumiem Eiropas Savienības ietvaros”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Un pieci deputāti - Elksniņš, Urbanovičs, Cvetkova, Agešins un Orlovs - ir uzdevuši deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Latvijas valsts rīcību pēc galvojuma izsniegšanas a/s „Liepājas metalurgs” izsniegtajam aizdevumam”. Tātad arī šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Vēl es vēlos jums atgādināt, ka pēc 15 minūtēm Saeimas Sarkanajā zālē notiks kārtējās mācības deputātiem un darbiniekiem, kuri strādā ar klasificēto informāciju, un ko rīko Saeimas Kanceleja sadarbībā ar Satversmes aizsardzības biroju.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Atgādinu, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pulksten 12.30.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde tiek sasaukta pēc desmit minūtēm - pulksten 12.30 - komisijas sēžu zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vēl vēlos atgādināt Tiesu politikas apakškomisijas locekļiem, ka pulksten 12.30 mums notiks Tiesu politikas apakškomisijas sēde.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Ilma Čepāne... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Andrejs Klementjevs... komandējumā, Jānis Lāčplēsis... atvaļinājumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 14.marta sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 11. sēde
2013. gada 14. martā

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 596/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1993, 1993A)
   
Priekšlikums - dep. V.Orlovs (par)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” (Nr. 597/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 1994, 1994A)
   
Priekšlikums - dep. B.Cilevičs (par)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr. 598/Lp11)
(Dok. Nr. 1998, 1998A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 599/Lp11)
(Dok. Nr. 2001, 2001A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 600/Lp11) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 2006, 2006A)
   
Priekšlikumi - dep. R.Dzintars (par)
  - dep. A.Lejiņš (pret)
   
Par likumprojektu „Par nekustamā īpašuma „Smiltsērkšķi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” (Nr. 601/Lp11)
(Dok. Nr. 2009, 2009A)
   
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Lāčplēsim no šā gada 12. marta līdz 14. martam
(Dok. Nr. 2017)
   
Lēmuma projekts „Par Jāņa Maizīša iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā” (Nr. 359/Lm11)
(Dok. Nr. 2027, 2027A)
   
Ziņo - dep. A.Latkovskis
   
Debates - dep. V.Zatlers
  - dep. V.Agešins
  - dep. K.Seržants
  - dep. A.Elksniņš
  - dep. J.Dombrava
  - dep. J.Ādamsons
  - dep. A.Loskutovs
   
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 582/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1941B)
   
Ziņo - dep. A.Judins

(No 26.lpp. ziņojums kļūdains)

   
Debates - Dep. A.Judins
   
Ziņo - Dep. A.Judins
   
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 583/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1942B)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likums „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 40/Lp11) (Otrreizēja caurlūkošana)
(Dok. Nr. 2010)
   
Ziņo - dep. I.Druviete
   
Likumprojekts „Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” (Nr. 362/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1995)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts „Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” (Nr. 361/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1996)
   
Ziņo - dep. K.Olšteins
   
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 463/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1999)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 464/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2000)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Debates - dep. R.Ražuks
  - dep. J.Reirs
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. S.Dolgopolovs
  - dep. J.Reirs
  - dep. I.Parādnieks
   
Likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 255/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 2014)
   
Ziņo - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
   
Par darba kārtību
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu”” (Nr. 553/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1870, 1997)
   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 581/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2003)
   
Ziņo - dep. J.Reirs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 431/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2004)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 535/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2005)
   
Ziņo - dep. I.Lībiņa-Egnere
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 577/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1926, 2007)
   
Ziņo - dep. L.Čigāne
   
Likumprojekts „Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 281/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2011)
   
Ziņo - dep. R.Dzintars
   
Debates - dep. V.Reskājs
   
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 533/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2013)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Debates - dep. E.Siliņa
  - dep. J.Ozoliņš
  - dep. E.Siliņa
  - dep. I.Pimenovs
  - dep. J.Lazareva
   
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 351/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2015)
   
Ziņo - dep. A.Judins
   
Likumprojekts „Būvniecības likums” (Nr. 83/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2016)
   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Debates - dep. I.Līdaka
  - dep. R.Vējonis
  - dep. A.Bērziņš
  - dep. V.Dombrovskis
   
Lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”” Nr. 526/Lp11 (Nr. 360/Lm11)
(Dok. Nr. 2028)
   
Debates - dep. I.Mūrniece
   
Informācija par deputātu I.Līdakas, R.Vējoņa, K.Seržanta, R.Eigima un J.Dūklava jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par „Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” noteikto projekta mērķu īstenošanu” (Nr. 39/J11)
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Sakovska, J.Tutina, A.Rubika un I.Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par Latvijas valsts saistībām sakarā ar akciju sabiedrības „Latvijas gāze” akciju pirkuma - pārdevuma līgumiem” (Nr. 40/J11)
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Sakovska, J.Tutina, A.Rubika un I.Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par Inčukalna pazemes gāzes krātuvi” (Nr. 41/J11)
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Sakovska, J.Tutina, A.Rubika un I.Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par dabasgāzes tirgus liberalizāciju Lietuvā un Igaunijā” (Nr. 42/J11)
   
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Sakovska, J.Tutina, A.Rubika un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas pasākumiem” (Nr. 43/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Urbanoviča, I.Cvetkovas, V.Agešina un V.Orlova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par SIA „Ernst & Young Baltic” veikto auditu a/s „Liepājas metalurgs”” (Nr. 44/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Urbanoviča, I.Cvetkovas, V.Agešina un V.Orlova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par atliktajiem maksājumiem saistībā ar piegādāto elektroenerģiju un obligātās iepirkuma komponentes nomaksu a/s „Liepājas metalurgs”” (Nr. 45/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Urbanoviča, I.Cvetkovas, V.Agešina un V.Orlova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Latvijas valsts iesaistīšanos a/s „Liepājas metalurgs” pārvaldībā” (Nr. 46/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Urbanoviča, I.Cvetkovas, V.Agešina un V.Orlova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par a/s „Liepājas metalurgs” iespējamo saistību ar krāpšanās darījumiem Eiropas Savienības ietvaros” (Nr. 47/J11)
   
Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Urbanoviča, I.Cvetkovas, V.Agešina un V.Orlova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Latvijas valsts rīcību pēc galvojuma izsniegšanas akciju sabiedrības a/s „Liepājas metalurgs” izsniegtajam aizdevumam” (Nr. 48/J11)
   
Paziņojumi
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
  - dep. I.Mūrniece
  - dep. A.Ašeradens
  - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 14.03.2013 09:03:22 bal001
Par - 40, pret - 46, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (596/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 14.03.2013 09:06:31 bal002
Par - 38, pret - 33, atturas - 6. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” (597/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 14.03.2013 09:17:56 bal003
Par - 18, pret - 63, atturas - 3. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (600/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 14.03.2013 09:49:50 bal004
Par - 59, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Maizīša iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā (359/Lm11)

Datums: 14.03.2013 09:57:37 bal005
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (582/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.03.2013 09:59:02 bal006
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (583/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.03.2013 10:03:01 bal007
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (40/Lp11), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 14.03.2013 10:03:48 bal008
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā (362/Lp11), 3.lasījums

Datums: 14.03.2013 10:04:30 bal009
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā (361/Lp11), 3.lasījums

Datums: 14.03.2013 10:06:14 bal010
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (463/Lp11), 3.lasījums

Datums: 14.03.2013 10:20:56 bal011
Par - 52, pret - 33, atturas - 3. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (464/Lp11), 3.lasījums

Datums: 14.03.2013 10:23:25 bal012
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (464/Lp11), 3.lasījums

Datums: 14.03.2013 10:25:10 bal013
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (255/Lp11), 3.lasījums

Datums: 14.03.2013 10:26:41 bal014
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (553/Lp11), 1.lasījums

Datums: 14.03.2013 10:27:40 bal015
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (581/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.03.2013 11:03:19 bal016
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (431/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.03.2013 11:04:13 bal017
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (535/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.03.2013 11:05:56 bal018
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (577/Lp11), 1.lasījums

Datums: 14.03.2013 11:12:20 bal019
Par - 87, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Autortiesību likumā (281/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.03.2013 11:13:22 bal020
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autortiesību likumā (281/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.03.2013 11:23:56 bal021
Par - 51, pret - 32, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (533/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.03.2013 11:36:44 bal022
Par - 44, pret - 34, atturas - 5. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (533/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.03.2013 11:37:18 bal023
Par - 46, pret - 35, atturas - 8. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (533/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.03.2013 11:37:45 bal024
Par - 46, pret - 34, atturas - 8. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (533/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.03.2013 11:38:13 bal025
Par - 45, pret - 34, atturas - 9. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (533/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.03.2013 11:38:42 bal026
Par - 42, pret - 35, atturas - 9. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (533/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.03.2013 11:42:53 bal027
Par - 40, pret - 36, atturas - 11. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (533/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.03.2013 11:48:37 bal028
Par - 41, pret - 47, atturas - 2. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.43. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (533/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.03.2013 11:50:27 bal029
Par - 63, pret - 0, atturas - 30. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (533/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.03.2013 11:53:16 bal030
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (351/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.03.2013 12:12:02 bal031
Par - 15, pret - 56, atturas - 7. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.79. Būvniecības likums (83/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.03.2013 12:15:23 bal032
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Būvniecības likums (83/Lp11), 2.lasījums

Datums: 14.03.2013 12:17:49 bal033
Par - 89, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju" Nr.526/Lp11” (360/Lm11)




 

Frakciju viedokļi
2013.gada 14.martā

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā, un turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par Saeimas šodienas sēdē pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji!

Satversmes aizsardzības biroja direktora amats ir viens no svarīgākajiem amatiem valstī – īpaši tāpēc, ka SAB ir iestāde, kas lemj par pielaidi valsts noslēpumam, bez kuras nav iespējams ieņemt virkni svarīgu amatu. Tieši SAB direktoram ir galavārds par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu. Līdz ar to šodien Saeimā nebija ne mazāko šaubu par to, ka parlaments pieņems pozitīvu lēmumu par Maizīša kunga atbalstīšanu SAB vadītāja amatam un kandidāts iegūs pārliecinošu parlamenta vairākuma atbalstu. Negatīvs balsojums par šo kandidatūru vienkārši nav iespējams – it sevišķi tāpēc, ka balsojums tagad ir atklāts. Un vislielākais paradokss ir tajā, ka šodien mēs lemjam par Jāni Maizīti, bet rīt Jānis Maizītis lems par mums.

Vērtējot bijušā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša kandidatūru Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam, es varu pateikt, ka Maizīša kungs ir kompetents savas jomas profesionālis. Tomēr, neraugoties uz koalīcijas partiju deputātu dedzīgajiem lojalitātes apliecinājumiem Maizīša kungam, varu atzīmēt, ka mūsu frakcijā ir ļoti dažādi viedokļi par šo tēmu, piemēram, par to, kā Jānis Maizītis vadīja prokuratūru. Turklāt ir vērts padomāt par to, kā drošības iestādēm veicies ar darbu un to publisko tēlu. Skaidrs arī tas, ka būtu bijis iespējams atrast piemērotu kandidātu arī no drošības dienestu darbinieku vidus, kuri savas darba pieredzes dēļ, iespējams, būtu pārāki par Jāņa Maizīša kandidatūru.

Vēlos uzsvērt, ka – līdztekus kandidāta profesionalitātei – ļoti svarīgs faktors ir politiskā neietekmējamība, jo SAB direktors ir amatpersona, kurš pēc būtības lemj par cilvēku likteņiem. Svarīgi, lai nevienam Saeimas deputātam nebūtu ne mazāko šaubu par kandidāta pietuvinātību kādai politiskai partijai.

Mēs, „Saskaņas Centrs”, neesam koalīcijas sastāvdaļa un redzam, ka mūsu palīdzība šajā jautājumā nav nepieciešama vairākumam, līdz ar to mēs nevaram uzņemties politisko atbildību par Jāņa Maizīša kandidatūru. Turklāt mēs nevaram garantēt saviem vēlētājiem to, ka viņš būs labākais SAB vadītājs. Vienlaikus es vēlos paust cerību, ka Maizīša kungs būs korekts likuma burta un gara sekotājs un nekalpos tikai tiem, kas viņu izvirzījuši.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Paturpinot Agešina kunga teikto, arī es minēšu kādu vārdu par Jāņa Maizīša iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā. Lai cik tas arī paradoksāli skanētu, es domāju, ka šodien mēs tā arī neuzzinājām, vai Saeima uzticas vai neuzticas Maizītim. Jo balsojums galu galā tomēr bija atklāts balsojums, un līdz ar to, protams, ņemot vērā šī amata specifiku, es domāju, ka daudzi nobalsoja tā, lai labāk izskatītos, nevis tā, kā patiesībā domāja. Bet, lai nu kā būtu, es visnotaļ Jānim Maizītim vēlu veiksmi, jo viņš ir zināms cilvēks un pietiekoši ilgu laiku mēs esam redzējuši, kā viņš strādā, ko viņš dara. Tas nav kaut kur no piedurknes negaidīti izvilkts kāds nezināms cilvēks. Šis cilvēks ir pierādījis darbā visas savas spējas, un līdz ar to tiešām vēlēsim viņam veiksmi!

Otrs šodien tāds varbūt ļoti asas debates raisošs jautājums bija kārtējie grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Kā jau vienmēr, tas ir Saeimā laikam tāds... teiksim tā, gadalaiku rādītājs. Savulaik bija tā: tiklīdz kā uzsniga pirmais sniegs un cilvēki devās eglītes cirst Jaungada svinēšanai, Saeimas darba kārtībā parādījās jautājums par pareizticīgo Ziemassvētku noteikšanu par svētku dienu. Tajā brīdī, kad sāka cilvēki plaucēt savās siltumnīcās tulpes, – tajā brīdī daudzus gadus parādījās Saeimas darba kārtībā jautājums par 8.martu kā atzīmējamo dienu. Nu 8.marts ir jau iekļauts šajās atzīmējamās dienās, bet tradīcija nemainās – martā mēs noteikti runājam par 16.marta iekļaušanu atzīmējamo dienu sarakstā.

Raugiet, es esmu Sabiedrības saliedētības komisijas loceklis un redzēju, kā praktiski gada garumā šī komisija mēģināja dažādos veidos pie viena galda sasēdināt abās pusēs savulaik karojušos karavīrus. Tas bija grūti, bet zināmā mērā, es teiktu, tomēr arī rezultatīvi, jo viņu starpā īsti konflikta nav. Un tāpēc varbūt šodien es nepiedalījos šajā balsojumā, jo es... būtībā jau es esmu „par”, esmu par to, lai ierakstītu šo datumu svinamo dienu sarakstā, bet, no otras puses, ja es biju iniciators aicinājuma rakstīšanai... Šis aicinājums, kas izskanēja no Sabiedrības saliedētības komisijas puses, bija neizmantot šos vēsturiskos datumus – 16.martu un 9.maiju – sabiedrības šķelšanai.

Man šķiet, ka šāda pavasarīga atcere – vienmēr ir runa par to, ka jāpamaina likums! – ir sabiedrības šķelšana. Varbūt 12.aprīlī vai 12.septembrī es domātu citādāk un noteikti balsotu „par”.

Un vēl kas. Galvenais jau nav tas, vai datums ierakstīts kalendārā kā svinama diena; galvenais, vai šis datums ir ierakstīts manā personīgajā kalendārā. Tajā, piemēram, 8.marts, kas ir ierakstīts kalendārā kā atzīmējama diena, nav ierakstīts, es šo datumu īpaši neatzīmēju, bet 16.marts – jā, tas ir ierakstīts manā kalendārā, un tas ir pats galvenais, ka šis datums ir manā kalendārā. Sabiedrība pati izvēlas, ko atzīmēs un ko neatzīmēs, un vismaz pagaidām – es domāju, vēl daudzus gadus! – 16.marts būs atzīmējama diena, un tāpēc es vēlu saulainu šo dienu, gaišu un, galvenais, bez īpašiem konfliktiem!

Un vēl. Protams, žēl, ka Būvniecības likumā, kurš ļoti, ļoti ilgi ceļoja uz Saeimu, tomēr neiebalsoja manu priekšlikumu atjaunot Valsts būvinspekciju. Optimizācijas laikā šī institūcija ir pazudusi. Es domāju, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tuvākajā laikā atgriezīsies pie šī jautājuma un nākošajā gadā mums tomēr būvniecību uzraudzīs arī valsts, ne tikai pašvaldības.

Paldies! Saulainu jums šo dienu!

Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Līdakam.

Tagad pie mikrofona Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (RP).

Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeima ir pieņēmusi vairākus, manuprāt, ļoti labus lēmumus. Es gribu pieminēt divus.

Pirmo vēlos pieminēt lēmumu „Par Jāņa Maizīša iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā”. Jānis Maizītis ir cilvēks, kurš vairākus gadus, strādājot par ģenerālprokuroru, uzraudzīja šo iestādi, tāpēc viņa kompetences tajā darbā neizsauc nekādus jautājumus. Šis ir ļoti kompetents cilvēks ar nevainojamu reputāciju, un šodien Saeima ar ļoti pārliecinošu balsojumu ir izteikusi viņam atbalstu. Ar šo es Maizīša kungu apsveicu un novēlu viņam veiksmi darbos!

Otrais. Mēs šodien esam pieņēmuši ļoti svarīgu likumu – jaunu Būvniecības likumu, un es teiktu, ka šī ir nozarei visbūtiskākā reforma... nu varbūt pat pēdējo 10 gadu laikā. Es atgādināšu, ka šis likumprojekts Saeimas un Ministru kabineta gaiteņos bija iestrēdzis jau kopš 2008.gada. Nav nekādu šaubu par to, ka viss līdzšinējais Būvniecības likums ir morāli novecojis un nekādi neveicina nozares attīstību. Tas pārspīlēti birokratizē būvniecības gaitu, rada diezgan lielus korupcijas riskus un padara būvniecību nepamatoti ilgu un dārgu. Nozare jau diezgan sen ar šo likumu nav apmierināta, un par to liecina arī tas, cik aktīvi pie jaunā likuma redakcijas strādāja faktiski visas nozares asociācijas un uzņēmēju asociācijas; es varu pieminēt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, kā arī Ārvalstu investoru padomi. Diezgan labi situāciju nozarē raksturo ļoti ietekmīgā Pasaules Bankas tā sauktā Doing Bussines datubāze attiecībā, piemēram, uz būvatļauju izsniegšanu; tur zemas pozīcijas ietekmē, protams, arī mūsu valsts kopējo reitingu. Tātad, piemēram, 2012.gadā Latvija ieņēma šajā reitingā 113.vietu. Salīdzinājumam: Lietuva bija 48.vietā, un Igaunija – 35.vietā. Zīmīgi, ka, piemēram, tādām valstīm kā Šrilankai, Beninai, Ekvadorai, Venecuēlai šis reitings ir bijis augstāks nekā mūsu valstij.

Manis vadītā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu otrajam lasījumam saņēma pērnā gada februārī kopā ar 171 priekšlikumu. Mēs ļoti intensīvi pie tā strādājām. Tika izveidota darba grupa, kura ļoti ilgu laiku meklēja kompromisus ar valdību, nozares asociācijām, Latvijas Pašvaldību savienību, nevalstiskajām organizācijām. Par sasniegtajiem kompromisiem, es domāju, ļoti labi liecina tas fakts, ka šodien šis likumprojekts ar vairāk nekā 100 priekšlikumiem tika izskatīts faktiski kādu 15 minūšu laikā bez kaut kādām asām debatēm un tika pieņemts ar ļoti pārliecinošu, faktiski vienprātīgu atbalstu.

Paldies.

Es gribu pateikt arī paldies visiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem un arī Saeimai, deputātiem no visām partijām par viņu konstruktīvo darbu pie šā likumprojekta.

Vadītāja. Paldies deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

Atgādināšu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Un tagad vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Jā, es arī priecājos par to, ka Maizītis ir ievēlēts par SAB priekšnieku. Un es gribu atgādināt klausītājiem, ka 10. ... 11.Saeima ir pieņēmusi lēmumu, ka balsojumi turpmāk būs atklāti, un tāpēc mēs varam redzēt, ka tiešām nenotiek tas, kas notika 10.Saeimā, – ka bija aizklāti balsojumi un ka varēja nezin kādas manipulācijas notikt.

Tagad katrs vēlētājs zina, kā mēs, viņu priekšstāvji, balsojam Saeimā. Paliek tikai vēl viens problēmmezgls, un tas ir Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšana atklātā balsojumā, bet tur ir vajadzīgas divas trešdaļas, tur jau ir runa par Satversmi, un tur mēs neesam guvuši panākumus.

Tātad es apsveicu – un arī VIENOTĪBAS vārdā apsveicu! – Maizīša kungu kā SAB direktoru.

Es arī priecājos, ka beidzot likumprojekts „Būvniecības likums” ir izkustējies no vietas. Te jau iepriekšējais runātājs pateica, cik daudzus gadus mēs te ar šo jautājumu mokāmies un cik slikti izskatāmies pasaulē, bet to jau mēs arī ikdienā redzam (piemēram, es Mārupē: tur viens veikals stāv jau gadiem ilgi un nekas nenotiek), jo mēs, Saeimas deputāti, savu vēlētāju priekšstāvji, nevaram šo Gordija mezglu pārcirst.

Arī par 16.martu. Nu, jūs manu runu varbūt dzirdējāt. Es aicinu jūs to noklausīties Saeimas mājaslapā, būs arī portālos. Mans viedoklis ir pilnīgi skaidrs. Mums jābūt tīriem mūsu nacionālajā un valstiskajā apziņā, un mums nav jāpakļaujas tam, ko svešas varas, okupācijas varas... jāpakļaujas tiem datumiem, ko svešas varas, okupācijas varas, mums ir uzspiedušas.

Mūsu karavīru traģēdija ir drausmīga. Otrā pasaules kara laikā brālis karoja pret brāli, bija leģions, bija 130.Latviešu korpuss... Krievu pusē, vācu pusē... Un tas viss ir tā cena, ko mēs tagad maksājam par to, ka mēs 1940.gadā atdevām valsti. Valdība atdeva valsti bez mazākās cīņas! Nu par to ir jāmaksā. Bet es gribētu, lai divdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas mēs beidzam maksāt... beidzot tiekam vaļā gan no Padomju Savienības mantojuma, gan no nacistiskās Vācijas mantojuma un paši lemjam par mūsu karavīriem, par mūsu noteiktām dienām, nevis svešu varu, okupācijas varu, noteiktām dienām. Un tās dienas nevar būt 16.marts un 9.maijs, bet nu mums vajag un mēs varam atcerēties mūsu karavīrus, kā mēs arī visi to darām, – sirdīs... Un atcerēties viņu šausmīgo traģēdiju, ko viņiem pienācās piedzīvot... un arī maniem radiem okupācijas laikā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Atim Lejiņam.

Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Par šo tikko jau pieminēto balsojumu attiecībā uz 16.martu kā Latviešu nacionālo karavīru atceres dienu. Patiesībā par šo balsojumu man bija ļoti liels kauns kā pilsonim, kā latvietim un arī kā Saeimas deputātam.

Ir ārkārtīgi nepatīkami, ka pret šādu dienu balsoja arī tādi deputāti, kuriem pašiem ir bijusi iespēja paglābties trimdā, tikai pateicoties leģionāru sīkstumam un veikumam. Un, ja saskata leģionāros vispirms formastērpu, nevis karavīrus, kuru motivācija bija Latvijas karodziņš uz uzpleča un brīva Latvijas valsts, kuru motivācija bija nepieļaut Baigā gada atkārtošanos, tad tas, man šķiet, ir ļoti, ļoti skumji.

Mēs redzam, ka 9.maijā liela daļa Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā arī politiķi, ne mirkli nesvārstās un nefilozofē par kaut kādu nepolitiskumu, par to, ka šis datums varētu kādam nepatikt vai tikt nepareizi saprasts; tie ir svētki vairāku dienu garumā. Daudziem šķiet normāli, ka 16.martā latviešu leģionāriem, vēl dzīvajiem, viņu laikabiedriem un atbalstītājiem iesaka doties kaut kur tālāk no pilsētas centra, tālāk no Brīvības pieminekļa, kaut kur kapos, mežā, tālāk no cilvēku acīm, ka tiek aicināts 16.martu pieminēt sirdīs, bet nevis atklāti un nevis droši. Nu, pēc šādas loģikas droši vien arī Latvijas valsti varētu saglabāt tikai sirdīs, bet es pieļauju, ka vairumam Latvijas pilsoņu nevis tikai sirdīs, bet arī ikdienā un īstenībā ir vajadzīga Latvijas valsts.

Lestenes Brāļu kapos Mātes Latvijas monumenta akmenī ir iekalti vārdi: „Mēs gaidām taisnības augšāmcelšanos.” Un, nozīmīgos datumos pulcējoties šajā svētvietā, latviešu leģionāri nebeidz šos Andreja Eglīša vārdus atkārtot: „Mēs gaidām taisnības augšāmcelšanos.” Un aizvien šī frāze turpina skanēt nākotnes izteiksmē. Ik gadu leģionāru skaits sarūk: arvien vairāk kļūst to, kuri dzīves laikā tā arī nav sagaidījuši skaidru liecību, ka taisnība ir augšāmcēlusies.

Otrdien Valstiskās audzināšanas apakškomisijā pie mums viesojās lielākās leģionāru organizācijas pārstāvis, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs leģionārs Edgars Skreija – cilvēks, kurš, atšķirībā no deputātiem, par valsti ir cīnījies ar ieročiem rokās, skatījies acīs nāvei un vēlāk mūžu veltījis cīņubiedru piemiņas saglabāšanai. Un viņš skaidri un nepārprotami pateica: „16.marta kā oficiālas latviešu nacionālo karavīru dienas atjaunošana būtu ceļš uz ilgi gaidīto taisnības augšāmcelšanos.” Gan VIENOTĪBA, gan Reformu partija pateica skaidru „nē” Edgara Skreijas un citu leģionāru gribai, un pēc šī balsojuma „Saskaņas Centra” deputāti varēja gandarīti aplaudēt.

Lai kāda būtu šodien politiskā vide un tradīcijas, ir vēl daudz pilsoņu, kuriem latviešu karavīru piemiņa ir svēta neatkarīgi no tā, kādu formastērpu vēsturiskie apstākļi ir spieduši viņiem uzvilkt.

Uz tikšanos 16.martā pulksten 10.00 dievkalpojumā un uzreiz pēc tā, pulksten 11.00, gājienā no Doma laukuma uz Brīvības pieminekli, kur notiks ziedu nolikšana par godu kritušajiem brīvības cīnītājiem! Lai mūžīgs gods un slava latviešu karavīriem!

Vadītāja. Paldies deputātam Raivim Dzintaram.

Līdz ar to izskan šodienas raidījums „Frakciju viedokļi”. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena! Un uz sadzirdēšanos!

Trešdien, 22.novembrī
09:00  Saeimas 2017.gada 22.novembra ārkārtas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
 Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde