Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas desmitā sēde
2013.gada 7.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 7.marta sēdi!

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Zaķis, Smiltēns, Dombrovskis, Upenieks un Dzintars lūdz izdarīt izmaiņas 7.marta sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Reira, Latkovska, Čigānes, Rībenas un Zaķa iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 7.marta sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Ja kaut vai viens deputāts iebilst, tad jautājums ir jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 7.marta sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 12, atturas - 1. Tātad darba kārtība ir grozīta. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ineses Bitenieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vēlos informēt par to, ka Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 26.februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ineses Bitenieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļu lielākā daļa atbalstīja minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Inesi Bitenieci par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ineses Bitenieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Karīnas Kravecas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 26.februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Karīnas Kravecas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Karīnu Kravecu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Karīnas Kravecas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Maritas Miķelsones iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 26.februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Maritas Miķelsones iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Maritu Miķelsoni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Maritas Miķelsones iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jūsu uzmanībai sagatavots likumprojekts „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, kura juridiskā būtība ir jebkurā gadījumā izslēgt no neapliekamās un pie saimnieciskiem izdevumiem pieskaitāmās uzņēmuma izdevumu daļas varbūtēji kukuļošanai izmantotos naudas līdzekļus.

Politiskā būtība: šis grozījums ir nepieciešams, tālāk diskutējot ar OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) dalībvalstīm par Latvijas iespējamo uzņemšanu šajā organizācijā.

Priekšlikumi. Ir iesniegts viens priekšlikums - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums -, un tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sagatavoja likumprojektu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” izskatīšanai trešajā lasījumā.

Ir iesniegti 32 priekšlikumi.

1.priekšlikumu, ko iesniedza Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Spolīša kungs, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 2.priekšlikumu, ko iesniedza Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Spolīša kungs, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 3.priekšlikumu, ko arī iesniedza Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Spolīša kungs, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 4.priekšlikumu, ko iesniedza Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Spolīša kungs, komisija atbalstīja un iekļāva 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Klementjevs. 5.priekšlikumu iesniedza Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 6.priekšlikumu, ko iesniedza Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Spolīša kungs, komisija atbalstīja un iekļāva 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Klementjevs. 7.priekšlikumu, ko iesniedza Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 8.priekšlikumu, ko iesniedza Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Spolīša kungs, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 9.priekšlikumu, ko iesniedza Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Spolīša kungs, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 10.priekšlikumu, ko iesniedza Saeimas Juridiskais birojs, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 11.priekšlikumu, ko iesniedza Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Spolīša kungs, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 12.priekšlikumu, ko iesniedza Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 13.priekšlikumu, ko iesniedza Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Spolīša kungs, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 14.priekšlikumu, ko iesniedza Saeimas Juridiskais birojs, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 15.priekšlikums, ko iesniedza Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Spolīša kungs, daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Klementjevs. 16.priekšlikums, ko iesniedza Saeimas Juridiskais birojs, ir atbalstīts un iekļauts 17. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Klementjevs. 17.priekšlikums, ko iesniedza Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 18.priekšlikumu, ko iesniedza Saeimas Juridiskais birojs, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 19.priekšlikums, ko iesniedza Saeimas Juridiskais birojs, ir atbalstīts un iekļauts 20. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Klementjevs. 20.priekšlikums, ko iesniedza Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 21.priekšlikumu, ko iesniedza Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Spolīša kungs, komisija daļēji atbalstīja un iekļāva 23. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Klementjevs. 22.priekšlikumu, ko iesniedza Saeimas Juridiskais birojs, komisija atbalstīja un iekļāva 23. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Klementjevs. 23.priekšlikums, ko iesniedza Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 24.priekšlikums, ko iesniedza Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Spolīša kungs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 25.priekšlikums, ko iesniedza Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 26.priekšlikums, ko iesniedza Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 27.priekšlikums, ko iesniedza Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 28.priekšlikums, ko iesniedza Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 29.priekšlikums, ko iesniedza Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Spolīša kungs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 30.priekšlikumu, ko iesniedza Saeimas Juridiskais birojs, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. 31.priekšlikums, ko iesniedza Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Spolīša kungs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. Un pēdējo priekšlikumu - 32.priekšlikumu -, ko iesniedza Saeimas Juridiskais birojs, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Klementjevs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC).

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 19.februārī izskatīja likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” trešajā lasījumā. Trešajam lasījumam nav iesniegti nekādi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 19.februāra sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” (Nr.430/Lp11). Tā kā nav iesniegts neviens priekšlikums, komisija atbalstīja šo likumprojektu, un komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Klementjevs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr.429/Lp11), un tas ir vienotā paketē ar likumprojektu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. Grozījums paredz, ka ārkārtas situāciju un izņēmuma stāvokļu laikā sabiedriskajiem medijiem ir pienākums dot iespēju atbildīgajām amatpersonām sniegt paziņojumus.

Komisija šo likumprojektu izskatīja. Neviens priekšlikums netika saņemts. Komisija atbalstīja likumprojekta virzīšanu izskatīšanai trešajā lasījumā, un lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Vekseļu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Vekseļu likumā”. Šī likumprojekta mērķis ir saskaņot Vekseļu likuma normas ar Elektronisko dokumentu likuma normām - pēc būtības atteikties no papīra dokumentiem. Un turpmāk varēs izdot ne tikai papīra formas vekseli, bet arī elektronisku vekseli.

Lūgums apstiprināt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vekseļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 21.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21.marts. Paldies.

J.Ozoliņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (RP).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimā likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā”.

Esam saņēmuši sešus priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 5. - deputāta Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

Kolēģi, vai jūs varētu pārtraukt sarunāties visās zāles pusēs? Lūdzu!

V.Dombrovskis (RP).

Godātie kolēģi! Mēs atkal atgriežamies pie grozījumiem Būvniecības likumā. Ir runa par tā saukto jautājumu par būvatļauju apturēšanu.

Sēdes vadītāja. Arī Rībena un Čaklais...! (No zāles: „Ahā!”)

V.Dombrovskis. Paldies.

Es gribētu sākt ar to, ka man, kolēģi, ir patiess prieks par to, ka mums jau ir bijušas un, es domāju, vēl būs gan šodien, gan, visticamāk, arī uz trešo lasījumu plašas un nopietnas debates par jautājumu, kurš ir nevis nacionāls vai ar eiro saistīts, bet tīri ekonomisks, saimniecisks jautājums. Par to man, kolēģi, ir tiešām liels prieks, ka mēs beidzot varam pievērsties nopietnām diskusijām par tiešām ekonomikai būtiskiem jautājumiem. Un es uzreiz gribu pateikt paldies visiem par konstruktīvo kritiku, kura jau ir izskanējusi, kura vēl izskanēs gan šodien, gan arī pēc tam. Es ceru, ka visa šī kritika palīdzēs mums rast noteiktu kompromisu uz trešo lasījumu.

Bet šajā brīdī es gribētu jums atgādināt, kāda ir lietas būtība. Šobrīd attiecībā uz būvniecību esošā likumdošana paredz ļoti plašas tiesības apturēt izsniegtās būvatļaujas darbību - pietiek vienkārši iesniegt prasību tiesā. Kad šī prasība tiesā... šis iesniegums ir iesniegts, būvatļaujas darbība automātiski tiek apturēta, kamēr tiesa nebūs pieņēmusi kādu citu lēmumu vai kamēr būvnieks nebūs iesniedzis prasību pēc pagaidu noregulējuma. Tāda ir šī situācija! Automātiska būvniecības apturēšana vienkārši ar iesnieguma iesniegšanu tiesā varētu izmaksāt pēc būtības kādus padsmit latus, lai kaut ko tādu izdarītu.

Dažreiz, protams... Nav iespējams noliegt, ka dažreiz, kad būvatļauja tiešām ir izsniegta nepamatoti, pretlikumiski, protams, šāda rīcība ir pamatota. Ja būvatļauja tiešām bija izsniegta nelikumīgi, tad, protams, raugoties no sabiedrības interešu viedokļa, optimāli to vajag apturēt uzreiz. Bet, protams, vairākums gadījumu nav saistīti ar to, ka būvatļauja ir izsniegta nelikumīgi, bet vienkārši tas ir gadījumos, kad ir kāds strīds.

Un tad, kolēģi, mēs nonācām ekonomiski diezgan absurdā situācijā, jo par padsmit latiem ir iespējams apturēt būvniecību, kura varētu būt vairāku miljonu latu vērta. Un pēc tam investoram, lai dabūtu tiesas spriedumu, kas atjaunotu šo būvniecību, ir jāiztērē vismaz vairāki tūkstoši latu. Pie esošā regulējuma šo būvniecību... pat pabeigtu būvniecību nav iespējams nodot ekspluatācijā, kamēr tiesvedība nav beigusies. Tāpēc šā objekta, teiksim, lielveikala, skolas vai rūpnīcas ekonomiskā vērtība, protams, ir nulle, kamēr šī tiesvedība nav beigusies. Šīs tiesības apturēt būvniecību ir ļoti plašas. To, piemēram, gada laikā var izdarīt viens iedzīvotājs, pēc tam - vēl viens iedzīvotājs, tātad praktiski būvniecību var apturēt diezgan ilgu laiku.

Kādas līdz ar to ir sekas? Pirmā no tām, protams, ir neprognozējamība, jo investoriem nav skaidrs, kad, kurā brīdī un kurš no iedzīvotājiem pēkšņi iesniegs šādu prasību. Nav zināms, kad šī būvniecība tiks apturēta, uz cik ilgu laiku, cik ilgu laiku būs šī tiesvedība, vai būvnieks nodos vai nenodos savu būvi ekspluatācijā un tā tālāk. Nav iespējams arī ievērot termiņus. It īpaši tas attiecas uz tiem objektiem, kuri tiek finansēti no Eiropas Savienības naudas.

Otrā. Pēc būtības tiek radītas ļoti plašas iespējas šantažēšanai, jo situācijā, kad burtiski par padsmit latiem ir iespējams radīt izmaksas būvniekiem, investoriem vismaz vairāku tūkstošu latu apmērā, protams, tā ir peļņas iespēja. Un diemžēl vairāki iedzīvotāji to šādi arī uztver. Protams, statistikā neparādās visi tie gadījumi, kad tiek panākta šāda neoficiāla vienošanās ar apkārt dzīvojošiem iedzīvotājiem, ka viņi neiesniegs prasību tiesā un par to saņems noteiktu kompensāciju. Kāds tam ir rezultāts? Protams, būvniecības izmaksas ir augstākas, un par to galu galā samaksā galapatērētājs, bet, ja tā ir skola, - tad nodokļu maksātāji. Savukārt, ja tas ir lielveikals vai rūpnīca, tad, protams, par to samaksā gan mūsu valsts ar savu konkurētspēju, gan arī galapatērētāji.

Kāds ir piedāvātais risinājums, kolēģi? Netiek piedāvāts nekas būtisks vai revolucionārs. Viss, kas ir piedāvāts šajā priekšlikumā...

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

V.Dombrovskis. Vai drīkst?

Sēdes vadītāja. Vai zāle neiebilst? (No zāles dep. I.Zariņš u.c. SC frakcijas deputāti: „Lai runā!”) Cik jums ir nepieciešams laika? Divas minūtes?

V.Dombrovskis. Pēc būtības es gribu... Paldies, kolēģi!

Piedāvātā risinājuma būtība ir tāda, lai lēmumu pieņemtu tiesa, nevis lēmums tiktu pieņemts automātiski līdz ar iesnieguma saņemšanu. Lai tiesa, izvērtējot visus argumentus, varētu pieņemt lēmumu par to, vai nu apturēt būvniecību, ja prasība ir tiešām pamatota, vai arī neapturēt.

Es gribētu pievērst uzmanību tam, ka prasības iesniedzējs var prasīt arī pagaidu regulējumu, lai apturētu būvatļaujas darbību, un tad mēneša laikā tiesai būs pienākums tādu lēmumu pieņemt.

Es gribētu arī - es jau diezgan daudz par to esmu runājis - norādīt uz to, ka šim priekšlikumam ir viennozīmīgs nozares atbalsts - gan no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, gan no Latvijas Darba devēju konfederācijas, no visām nozares asociācijām, no Ārvalstu investoru padomes. Visi, tā teikt, vienos vārtos... atbalsta šādu priekšlikumu. Tam ir arī premjera atbalsts, par ko liecina trīs premjera rezolūcijas.

Mēs, kolēģi, esam radījuši arī precedentu, ka patiesībā šāds regulējums, kurš tiek piedāvāts šajā priekšlikumā, jau darbojas attiecībā uz nacionālo interešu objektiem. Kolēģi, ja mēs valstī jau esam radījuši šādu regulējumu, tad kāpēc mēs nevaram šādu regulējumu radīt arī mūsu... gan pašu investoriem un nozarei, gan arī ārvalstu investoriem?

Es gribētu arī pateikt dažus vārdus par oponentu galveno argumentu. Tas, protams, nav tā, ka oponentiem pilnībā nav taisnība. Oponentiem daļēji nav taisnības. Oponenti norāda uz gadījumiem... ka gadījumā, ja būvniecība tiek uzsākta, tad videi tiek nodarīts kāds neatgriezenisks kaitējums, un bieži atsaucas uz dažiem gadījumiem, kad viens vai otrs oligarhs ir uzbūvējis māju kāpu zonā.

Kolēģi, protams, nav iespējams noliegt, ka dažreiz tiešām notiek pretlikumīgas lietas. Un, ja tādas lietas notiek, tad nu, protams, optimāli ātri jāaptur... tad to būvatļauju pēc iespējas ātrāk vajag apturēt. Bet tiesiskums, kolēģi, nenozīmē, ka lēmums jāpieņem...

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, jūsu uzstāšanās laiks otrreiz ir beidzies!

V.Dombrovskis. ...automātiski.

Es principā jau beidzu.

Tātad, kolēģi, viss, uz ko es aicinu: šī priekšlikuma būtība - vēlreiz atkārtoju! - ir ieviest tiešām tiesiskuma principus, lai lēmumus par būvatļaujas apturēšanu vai neapturēšanu pieņemtu tiesa, kā tas arī jādara demokrātiskā, tiesiskā valstī.

Paldies jums par uzmanību! Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Paldies.

Godātie kolēģi! Tik tiešām šī diskusija, kaut arī tā konkrēti par šo priekšlikumu ir pirmo reizi, par šo tēmu ir notikusi jau vairākkārt. Līdz ar to es arī šeit, no šīs tribīnes, gribu atzīt, ka visiem ir argumenti un visiem ir taisnība. Taču mums ir jāpanāk, manuprāt, arī politiska izšķiršanās par šādu ļoti nozīmīgu jautājumu, kad vienas intereses būtiski saduras ar otrām interesēm. Un, proti, mēs runājam par divām Satversmē aizsargātām pamattiesībām: gan par 105.pantā nostiprinātajām tiesībām uz īpašumu (tur noteikts, ka īpašuma tiesības var ierobežot tikai un vienīgi saskaņā ar likumu), gan par 115.pantā nostiprinātajām ikviena tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. Un abas šīs pamattiesības ir nozīmīgas.

Un tātad visos jautājumos, kuri skar īpašuma tiesības, investīcijas un kuros būvniecība varētu radīt iespējamu vides aizskārumu, tieši ar likumu ir jānoregulē, kā šādās situācijās rīkoties.

Un pēc būtības, manuprāt, tā īpaši juridiski neiedziļinoties, varētu šķist - kas nu tur liels, ja būvnieks strīdas ar vides aizstāvjiem? Bet mums, valsts pārstāvjiem, ir jānosaka arī, lai šis regulējums, kā šie strīdi tiktu atrisināti, būtu tiešām paredzams gan laika ziņā, gan arī regulējuma ziņā un lai mēs varētu tiešām runāt par tādu efektīvu tiesisko paļāvību.

Un pašreizējais regulējums būvniecības jomā paredz, ka būvatļaujas darbības apturēšana notiek tātad līdz ar pieteikuma iesniegšanu administratīvajā tiesā un ar tās apstrīdēšanas dienu. Un tas ir administratīvajam procesam piekritīgs strīds starp iedzīvotāju, kurš vēlas aizstāvēt savas publiskās subjektīvās tiesības, un pašvaldību. Un tātad likums nebūt nenosaka, ka tas ir strīds starp būvnieku un iedzīvotāju; tas ir strīds starp pašvaldību un sūdzībnieku - iedzīvotāju, kurš nav apmierināts ar savas pašvaldības rīcību.

Un pēc būtības tātad mēs šeit runājam, ka būvnieks, kurš kaut kādā ziņā noraugās uz to no malas... Cik ilgs laiks būs nepieciešams, kamēr šis iedzīvotājs, kurš nav apmierināts ar pašvaldības izdoto būvatļauju, panāks, viņaprāt, savu taisnību tiesā?

Palūkosimies, kā ir praksē! Praksē tik tiešām ir tā, ka galu galā tiesa, kad tā pieņem šo savu galīgo nolēmumu, pusē no gadījumiem ir atzinusi, ka būvatļauja ir bijusi ar trūkumiem. Taču tikpat daudzos gadījumos būvnieki visbeidzot ir saņēmuši gandarījumu. Viņiem ir pateikts: „Jā, ar tavu būvatļauju viss ir bijis kārtībā.” Un līdz ar to, pastāvot šādam regulējumam, pusē gadījumu, katrā otrajā gadījumā, mēs būvniekam nedodam nedz tiesisko paļāvību, nedz arī iespēju aizsargāt savas Satversmes 105.pantā nostiprinātās tiesības uz īpašumu un tik tiešām ļaujam viņam vienīgi noraudzīties, kā strīdnieks ar pašvaldību valsts tiesā strīdas par savu taisnību. Un tādējādi man šķiet, ka šis priekšlikums, kur tiesa no tāda pastkastītes principa, ka līdz ar pieteikuma ienākšanu tiesā būvniecības process tiek apturēts uz izvērtēšanu pēc būtības, pāriet tātad uz šo pagaidu noregulējuma institūtu, kur iesniedzējam ir ne vien jānorāda, ka viņš iebilst pret administratīvo aktu, bet arī jānorāda, ka ir būtisks kaitējums videi vai arī šis administratīvais akts ir pirmšķietami prettiesisks... tādējādi ir arī jānorāda, ko pašvaldība nav ņēmusi vērā un ko pašvaldība ir pārkāpusi, un tas, manuprāt, varētu tomēr dot iespēju, ka šie strīdi tiktu efektīvāk izskatīti.

Un es saprotu arī juridiskos argumentus, kas ir izskanējuši gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, gan arī kas izskanējuši publiskajā diskusijā, ka pēc būtības tiesa vienmēr vērtē, saņemot pieteikumu. Un tik tiešām tā arī ir, ka arī pieteikums ir jāpamato, lai tiesa nevar ierosināt lietu tad, ja kāds iesniedz pieteikumu, ka viņam kaut kas nepatīk.

Diemžēl realitāte ir tāda: ja tiesa saņem pieteikumu, kurā iesniedzējs balstās uz Satversmes 115.pantu un norāda, ka viņam Satversmē nodrošinātās tiesības ir aizskartas... ja viņš atsaucas uz Orhūsas konvenciju, tad tiesnesis šādu lietu ierosina. Un tad pēc tā sauktā pastkastītes principa tik tiešām process automātiski tiek apturēts.

Tādējādi es nedomāju, ka šeit ir juridiskas dabas strīds, bet šeit ir nepieciešama politiska izšķiršanās, kā mēs šādus strīdus turpmāk vēlamies risināt.

Un līdz ar to es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es atgādināšu, ka vēl ne tik sen praktiski par analoģisku priekšlikumu, patiesībā par ļoti līdzīgu priekšlikumu, mēs šeit jau balsojām. Balsojums bija diezgan skandalozs, un es patiešām nevēlos, lai šodien notiek kaut kas līdzīgs, ka pēc tam... atkal pēc kādām nedēļām nākas spriest, vai mums ir koalīcija vai mums nav koalīcijas šajā valstī.

Tātad runa ir par būvatļaujas apstrīdēšanu, un es šeit saskatu galveno problēmu, kuru šis priekšlikums nekādi nelikvidē, - tie ir šie izskatīšanas termiņi. Jebkuru strīdu izskatīšana Latvijā ilgst ārkārtīgi garu laiku, un tas ir tas jautājums, kas ir jārisina. Es negribētu piekrist domai, ka gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gan vispār Latvijā visi būtu ļoti piekrituši šādai idejai, ka būvatļaujas pārsūdzēšana neaptur tās darbību. Es minēšu kaut vai pašvaldības... Latvijas Pašvaldību savienību, kas ir ļoti atturīga šajā jautājumā, jo lielā daļā gadījumu tā putra, kas ievārīta, būs jāizstrebj viņiem.

Šeit Lībiņas-Egneres kundze jau minēja, ka pusē gadījumu būvatļaujas izsniegšanas procesā tomēr tiek saskatīti trūkumi, un tas nozīmē, ka šī ēka... šī investora būvētā būve, pastāvot šādam variantam, ko piedāvā Dombrovska kungs, būs krietnu gabaliņu pavirzījusies uz priekšu. Investoram būs radušies lieli zaudējumi, ja viņam nāksies šo aizsākto būvi novākt... demontēt. Un šie zaudējumi būs jāsedz no pašvaldības budžeta. Es domāju, ka pašvaldībām tas nekādu sajūsmu neizraisa.

Otrs. Es domāju, ka, likvidējot Valsts būvinspekciju, mēs esam padarījuši šo strīdu izskatīšanu daudz sarežģītāku. Manuprāt, tieši Valsts būvinspekcija varēja būt šī pirmā instance, kas skata šos strīdus, un, ja nu Valsts būvinspekcija atzīst, ka ar būvatļaujas izsniegšanu viss ir kārtībā, tad jau diezgan droši var iet uz tiesu. Tad valstij vai pašvaldībai, visticamāk, būtu lielāka drošība, ka tiesas process tiks uzvarēts un ka būvatļaujas izsniegšana tiks atzīta par likumīgu.

Es domāju, ka nav vajadzīga revolūcija likumā, kura vietā pavisam drīz nāks jauns likums. Nu nav vajadzības šādi reformēt likumu, kurš drīz nebūs spēkā! Nāks jaunais Būvniecības likums, kur būs mazliet citādākas normas.

Un, ja vēl parunājam par šo sabiedrības iespēju vispār ietekmēt investoru ieguldījumus un tamlīdzīgi, tad spilgts piemērs ir kaut vai tie paši Līvāni: praktiski visi Līvānu iedzīvotāji ir absolūti, krasi pret kāda neliela objektiņa būvniecību vai, pareizāk sakot, paplašināšanu, kur blakus bērnudārzam investors - protams, ārvalstu investors, vācietis! - grib izveidot četras darba vietas. Nu, un tie četri darbinieki strādās ar patiešām ķīmiski ļoti aktīviem, potenciāli ļoti bīstamiem preparātiem. Blakus bērnudārzam! Sabiedrība, visi Līvāni, ir pret to, bet investoram ir visi ieroči rokās, un šis objekts tur būs!

Sabiedrībai patiesībā praktiski nav nekādas iespējas ietekmēt procesus, jo ļoti elementāri ir viltot sabiedriskās apspriešanas. Ar viltošanu es saprotu to, ka šīs sabiedriskās apspriešanas tiek rīkotas pusslepeni - darba dienās, pusdienlaikā, kad neviens tik un tā uz tām aiziet nevar. Reizēm šī sabiedriskā apspriešana tiek rīkota pavisam attālā nostūrī. Nu, būtībā Rīgā tas ir populāri: bieži sabiedriskā apspriešana tiek rīkota pavisam attālā Rīgas nostūrī, tālu prom no šī objekta būvēšanas vietas, un vietējie iedzīvotāji, kurus būve reāli skar, nu nekādi patiesībā nevar tur nokļūt, netērējot tam milzum daudz laika. Tā ka šobrīd tieši sabiedrība ir apdalīta cīņā pret investoru patvaļu.

Es domāju, jāņem vērā arī tas, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pret šo priekšlikumu ļoti klaji iebilda nu kaut vai Vides konsultatīvā padome; Arhitektu savienība arī nebija nekādā sajūsmā; ļoti kvēli cīnījās pret šo priekšlikumu arī „Delnas” pārstāvji. Es aicinu: nu netaisīsim reformu likumā, kura vietā pavisam drīz nāks jauns likums!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Iepriekšējie runātāji jau ir minējuši ļoti daudzus svarīgus apsvērumus.

Pirmkārt. No procedurālā viedokļa, lūdzu, ievērojiet, ka komisijā šie divi nākamie... teiksim, šis 5. un arī nākamais priekšlikums, nav atbalstīti, un parasti tieši tāpēc Saeimas sēdē mēs ļoti uzmanīgi skatāmies uz šādiem priekšlikumiem.

Otrkārt. Kā jau minēja arī daudzi iepriekšējie runātāji, par šo likumu visumā jau bijušas ļoti daudzas diskusijas gan šeit, Saeimas nama Sēžu zālē, gan arī sabiedrībā, un arī sabiedrības viedoklis ir parādījies (bija viena tāda sanāksme „Birojnīcā” un citu veidu diskusijas).

Vēl trešais procedurālais aspekts, kas ir ļoti nozīmīgs. Proti, kā jau minēja citi runātāji, komisijā ir veikts liels darbs pie tā, lai mainītu visu šo Būvniecības likumu, un tur jāķeras klāt kompleksi. Pašlaik mēs runājam par tādām sīkākām izmaiņām - steidzamības kārtībā „izgrūst cauri” tikai vienu daļu, ko maina. Mums jāmaina visi aspekti likumā!

Ir būtiski, lai sabiedrības iesaiste varētu patiešām būt efektīva jau pašā pirmajā būvniecības plānošanas posmā - detālplānojuma izstrādē, sabiedriskajās apspriešanās un tā tālāk. Tad vispār nebūs tādu gadījumu, ka sabiedrība pēkšņi jūtas apdraudēta.

Gribētos minēt vēl arī faktu, ka principā būvatļaujas šobrīd apstrīd tiesā mazāk nekā 2 procentos gadījumu. Tā ka nav tā, ka tas nu it kā visu būvniecību kavētu. Ir runa par atsevišķiem objektiem, kuru dēļ sabiedrības locekļi patiešām jūtas apdraudēti. Un, ja mēs runājam par Satversmes 115.pantu, es gribētu norādīt, ka mūsu iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē nenozīmē tikai vidi šaurā nozīmē (teiksim, kādu kāpu norok vai dīķi aizber). Runa ir par labvēlīgu vidi arī attiecībā uz veselību. Un šajā sakarā es gribu minēt pašlaik ļoti aktuālu gadījumu: Daugavpilī tūkstošiem iedzīvotāju protestēja pret atkritumu šķirotavu, ko tieši pašlaik plāno celt ļoti tuvu viņu mājām, bērnudārziem, peldvietai un tā tālāk.

Ir daudzi tādi gadījumi, kur runa nav tikai par kaut kādiem atsevišķiem vides objektiem, kas, kā zināms, arī ir ļoti svarīgi, bet gan par sabiedrības tiesībām sevi aizstāvēt pret veselības apdraudējumiem.

Arī Lībiņas-Egneres kundze minēja Satversmes pantu par īpašuma aizsardzību. Tas attiecas arī uz individuāliem cilvēkiem, kuru īpašumu ierobežo tas, ka ceļ kādu lielāku objektu. Tam var kristies vērtība, jo vispār var zust iespēja no logiem kaut ko saredzēt. Un tā tālāk. Arī tās ir ļoti svarīgas tiesības, kas mums jāaizsargā. Un ar šo likumprojektu tas jāpanāk.

Vēl es gribu vērst uzmanību uz to, ko nupat minēja Līdakas kungs un kas ir ļoti svarīgi. Arī statistika rāda, ka 50 procenti no apstrīdētajām būvatļaujām tomēr, kā izrādās, bija izdotas nelikumīgi. Tas ir ļoti augsts procents! Tā ka nav vis tā, ka viss ir tikai kaut kāda šantāža vai tamlīdzīgi.

Un arī Līdakas kungs jau norādīja, ka mums ir jādomā par pašvaldību interesēm. Tajā brīdī, kad būvatļauja, ko ir izdevusi pašvaldība, izrādās, ir nelikumīga, pašvaldībai ir jāsedz attiecīgā būvnieka izdevumi. Tā ka šeit ir ļoti daudz aspektu, un es aicinu tagad nevirzīt uz priekšu šo komisijā neatbalstīto priekšlikumu un kā arī nākamo ne, bet ātri virzīt uz priekšu visu komplekso būvatļauju likumu.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Es vēlos vēl nedaudz paskaidrot priekšlikuma būtību, jo šeit ir izskanējis tāds pieņēmums, ka iesniegtais priekšlikums nozīmētu to, ka būvatļauju nevar apstrīdēt. Bet tā nav patiesība! Šis priekšlikums nosaka, ka būvatļauju var apstrīdēt, un tiesa šajā procesā, ja tiek prasīts arī apturēt būvniecību, vērtē divas lietas. Tā vērtē, vai ir šis aizskārums... Protams, tas ir vienmēr, kad tiek būvēta liela būve, kad ir iesaistīti naudas resursi un apkārt dzīvo kaimiņi. Tātad tiesa vērtē, vai aizskārums ir pamatots. Un arī to, vai būvatļauja ir pirmšķietami prettiesiska. Un visos šajos gadījumos, kā jūs jau minējāt, par bērnudārza ķīmisku apdraudējumu, par veselību, par dzīvību... Pirmšķietams prettiesiskums par to, ka ir apdraudētas citu intereses, ir pierādāms.

Godātie kolēģi, šie kliedzošie piemēri, kurus jūs minat, pastāv jau šobrīd arī bez Dombrovska kunga priekšlikuma. Tik tiešām... jā, pašvaldībās ir korupcija! Jā, arī sabiedriskās apspriešanas problemātika mums ir zināma. Nu tad, lūdzu, ar šiem apstākļiem, ar šīm problēmām tad arī nodarbosimies! Neba jau šis Dombrovska kunga priekšlikums šīs problēmas rada, un neba Dombrovska kungam ar šo priekšlikumu tās būs izdevies novērst. Un tad tik tiešām pie šī jautājuma arī strādāsim. Šeit ir darbs visām komisijām, ne tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Juridiskā komisija strādā pie Administratīvā procesa likuma, lai uzlabotu administratīvā procesa efektivitāti, bet arī tas ir ilglaicīgi, turklāt būvniecības pieteikumi ir tikai viens no administratīvā procesa kompetences jautājumiem. Un es tiešām lūdzu visas problēmas nekarināt virsū šim vienam priekšlikumam, bet skatīties uz jautājumu kompleksi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim, otro reizi.

V.Dombrovskis (RP).

Jā, kolēģi! Es gribētu īsi atbildēt uz dažiem izskanējušajiem argumentiem. Pirmais - par to, ka tas rada tiesvedības riskus pašvaldībām. Ja jūs, kolēģi, rūpīgāk izlasīsiet priekšlikumu, tad redzēsiet, ka tā būtība ir tāda: ja šī būvatļauja ir apstrīdēta, tad tieši pašvaldībai tiek dotas vēl iespējas mēneša laikā atkārtoti izvērtēt visus, iespējams, arī jaunos apstākļus un faktus un atkārtoti pieņemt lēmumu. Līdz ar to pašvaldība droši vien varētu ņemt vērā arī to risku, vai nu tā tiesā pēc tam uzvarēs, vai šo procesu zaudēs.

Otrais - par to, ka tiešām, pateicoties Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, Būvniecības likums - lielais Būvniecības likums! - jau nākamnedēļ ieraudzīs, teiksim tā, Saeimas sēdes gaismu, par ko es ļoti pateicos komisijas deputātiem. Bet tajā pašā laikā šis ir konceptuāls jautājums, kurš pie nosacījuma, ka mēs to šodien atrisināsim konceptuāli, noteikti tiks pacelts arī saistībā ar jauno regulējumu, kur tas pagaidām nav izrunāts.

Trešais - par to, ka tika pieminēts, ka, lūk, statistika neliecina, ka šādu šantažēšanas gadījumu ir bijis daudz. Nu, kolēģi, te statistika varētu būt diezgan maldinoša, jo, kā es jau teicu, tas ir tāpat kā ar noziegumiem: ir ļoti daudz gadījumu, kuros šī neformālā vienošanās ir panākta un līdz ar to nekāda, teiksim, oficiāla prasība netiek iesniegta. Un līdz ar to statistikā, arī oficiālajā statistikā, nekas neatspoguļojas.

Un vēlreiz atkārtoju, kolēģi: priekšlikuma būtība ir, lai lietas būtību izvērtētu tiesa. Nu ko, es jums piedāvāšu pierādījumu no pretējā. Padomājiet par to, kas notiks, ja mēs piemērosim... esošo regulējumu attiecināsim uz citām jomām! Tad mums, piemēram, attiecībā uz krimināltiesībām, sanāks kaut kas sekojošs: ja pēc statistikas mēs konstatēsim, ka cilvēki ar tumšu ādas krāsu pārāk bieži, teiksim, pastrādā noziegumus, tad, lūk, mēs viņiem piemērosim tādu regulējumu...

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

V.Dombrovskis. ...ka, ja mums ir aizdomas pret viņiem, tad viņi automātiski ir apcietināmi - bez tiesas lēmuma.

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! Paldies.

V.Dombrovskis. Jā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamā Lībiņas-Egneres kundze! Raugiet, ir jau tiesa, ka vaina nav tikai šajā priekšlikumā. Bet ir jāstrādā, un tas tiek arī darīts, jo... Raugiet, arī te paredzēts tikai mēnesis... Tagad tikai mēnesis ir dots būvatļaujas apstrīdēšanai! Tas jau ir būtisks šī procesa paātrināšanas solis. Un, ja tiesa būvatļaujas izsniegšanas likumību spētu izskatīt viena mēneša laikā, tad es noteikti piekristu Dombrovska kunga priekšlikumam. Bet, tā kā tiesas strādā ļoti lēni (un šo problēmu laikam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai būs ļoti grūti atrisināt, tā drīzāk Juridiskajai komisijai jārisina), es tomēr aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Dombrovska kungs vēlas ko piebilst?

V.Dombrovskis. Kolēģi, ierosinu balsot!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Vjačeslava Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 26, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Dombrovskis. Paldies, kolēģi!

4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Mēs skatām jau 6.priekšlikumu. Mēs tikko nobalsojām par 5.priekšlikumu.

V.Dombrovskis. Jā.

6. - deputāta Dombrovska priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (RP).

Jā, kolēģi, bez tālākām debatēm - tiešām šis priekšlikums ir saistīts ar iepriekšējo, tātad līdz ar to aicinu atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Vjačeslava Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 26, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Dombrovskis. Paldies, kolēģi! Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 11, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. (Dep. E.Demiters aplaudē.)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.marts. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības militārajā misijā, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM Mali)”.

Ministru kabineta vārdā - aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

A.Pabriks (aizsardzības ministrs).

Labrīt, priekšsēdētājas kundze! Deputātes un deputāti! Pozīcija un opozīcija! Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu un šodien piešķirt mandātu mūsu karavīriem piedalīties Eiropas Savienības misijā Mali.

Es sniegšu pāris argumentu, kāpēc mums šī misija... (Zālē ir pieaudzis troksnis. Starpsaucieni. Sēdes vadītāja noklaudzina āmuru.) Es sniegšu pāris argumentu jums pārdomām, kāpēc šī misija mums ir svarīga.

Pirmām kārtām jau jāatceras, ka pagājušajā gadā Latvijas parlaments balsoja par mūsu aizsardzības koncepciju. Un aizsardzības koncepcija... (Troksnis zālē vēl nav norimis.)

Sēdes vadītāja. Rībenas kundze!

A.Pabriks. Un aizsardzības koncepcija ļoti skaidri pasaka, ka mums ir trīs galvenās prioritātes: mūsu valsts civilā aizsardzība un palīdzība civiliedzīvotājiem, mūsu valsts teritoriālā aizsardzība, kā arī piedalīšanās starptautiskajās operācijās. Man jāatzīst, ka pašreiz mūsu līdzdalība jebkurās starptautiskajās operācijās, kas ir saistītas ar Eiropas Savienības vārdu, ir bijusi diezgan ierobežota - maza vai tās nav bijis vispār. Un šajā gadījumā mūsu aktīva līdzdalība Eiropas Savienības mācību misijā Mali būtu veids, kā mēs ne tikai varētu piedalīties konkrētajā vietā, bet varētu veicināt mūsu ietekmes pieaugumu arī Eiropas Savienības iekšienē.

Otrām kārtām man ir jāsaka, ka Mali valdības lūgums pēc starptautiskas palīdzības un pēc savu bruņoto spēku kvalitātes uzlabošanas ir apstiprināts arī Apvienoto Nāciju Organizācijā. Šeit ir ANO mandāts, un mums ir jāsaprot, ka Āfrika, it sevišķi Ziemeļāfrika, ir reģions, kur nestabilitāte vai potenciālā nestabilitāte noteikti tieši ietekmē Eiropas Savienību un Eiropas kontinentu, jo Āfriku no Eiropas atdala tikai Vidusjūra, un šī ietekme ir saistīta gan ar migrāciju, gan ar ekonomiskajiem bēgļiem, gan ar terorisma plūsmām, gan arī ar narkotikām un citām lietām.

Pašreiz šī misija tiek plānota uz 15 mēnešiem, un mēs esam izmantojuši šo iespēju, runājot par misiju, lai mēģinātu veicināt reģionālo integrāciju, un tas nozīmē, ka misijas otrajā periodā mēs centīsimies savus instruktorus uz Mali nosūtīt kopā ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kolēģiem. Un, ja mums tas izdosies ar jūsu atbalstu, tad mēs varam teikt, ka šī misija Mali būs ne tikai ieguldījums mūsu ietekmes veicināšanā Eiropas Savienībā, ieguldījums mūsu atpazīstamības veicināšanā Āfrikā un ekspertīzes veidošanā, bet tas būs arī ieguldījums mūsu reģionālajā sadarbībā, jo Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība ir ļoti būtisks faktors kopumā reģionālajai drošībai šeit pat uz vietas. Un, kā jūs zināt arī no pēdējiem ziņojumiem, Latvijas valsts drošība nekādā gadījumā nav palielinājusies pēdējos gados, ņemot vērā tieši reģionālo situāciju.

Un visbeidzot. Es domāju, ka mums kā Latvijas valdībai un mums kā Latvijas parlamentam ir jāsaprot, ka mēs nevaram domāt tikai savas tēva sētas izpratnē, tikai ļoti šaurā drošības izpratnē, jo, kaut arī Latvija nav pati lielākā pasaules valsts, Latvijas drošības jautājumi un Latvijas valsts drošības intereses, Latvijas tautas drošības intereses nebeidzas ne pie Zilupes, ne pie Ventspils, ne arī kaut kur pie Mēmeles. Tās sniedzas daudz tālāk un ir daudz globālākas. Un, ja mēs nebūsim aktīvi spēlētāji, it sevišķi jau tāpēc, ka neesam liela valsts... ja mēs nebūsim aktīvi spēlētāji globālajā vidē, tad tas viss pēc tam var ļoti negatīvi atspoguļoties mūsu pašu iespējās šeit veidot neatkarīgu politiku.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo mandātu, būt uz priekšu redzošiem politiķiem, domāt par to, kā mēs varam veicināt mūsu ietekmes pieaugumu Eiropas Savienībā, arī NATO iekšienē, un padomāt par tiem principiem, pēc kuriem vadās arī citas Eiropas Savienības valstis, sniedzot šo palīdzību. Man jāteic, ka es īstenībā nezinu valsti, kura šajā misijā nepiedalās. Tā ka es ceru uz sapratni gan pozīcijā, gan opozīcijā, kā arī uz jūsu atbalstu mūsu karavīriem šajā misijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Labdien! Es lielā mērā atbalstu un piekrītu tai argumentācijai, kuru izmantoja aizsardzības ministra kungs, bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību arī tam, ka abstraktu patiesību nemēdz būt, visas patiesības ir ļoti konkrētas. Un, ņemot vērā to, ka Latvijas Republikai un Latvijas bruņotajiem spēkiem tā tiešām ir liela, liela iespēja pacelt savu autoritāti arī Eiropas Savienības operācijās, tomēr jāņem vērā, ka Mali konflikts ir visai konkrēts piemērs. Ļoti svarīgi ir ņemt vērā, ka šajā teritorijā dažām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir ļoti konkrētas ekonomiskās intereses. Ļoti svarīgi ir panākt, lai mūsu Aizsardzības ministrija tomēr uzmanīgi sekotu līdzi notikumiem un panāktu, ka mēs tomēr netiktu iekļauti vai ievilkti konfliktā vēl dziļāk, nekā mēs tagad esam, jo katrs process sākas ar pirmo soli.

Vēlreiz saku, ka dalība Mali bruņoto spēku apmācībā ir nopietns solis un tas droši vien nāks mūsu bruņotajiem spēkiem par labu un mūsu valstij par labu, bet nu tomēr ļoti svarīgi ir kontrolēt situāciju un nepieļaut, ka mēs tiktu iekļauti militārajās darbības vairāk, nekā mēs vēlamies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Manuprāt, tas būtu tikai korekti - minēt vismaz dažus faktus par to, kas tad vispār ir Mali. Tā ir valsts ar vienu... vairāk nekā vienu miljonu kvadrātkilometru lielu teritoriju - 20 reizes lielāka par Latviju! - un 14,5 miljoniem iedzīvotāju. Oficiālā valoda ir franču valoda, kurā pamatā runā tikai 9000 iedzīvotāju, un kā otrā valoda tā ir vēl miljonam iedzīvotāju. Tā ir izteikti koloniāla valsts, kas ir mākslīgi radīta - līdzīgi kā daudzas citas Āfrikas valstis, un tas ir iemesls, kāpēc notiek šie pastāvīgie konflikti.

Arī šis konflikts nav tik viennozīmīgs, kā to mēdz interpretēt. Tur ir vairākas puses: ir Mali valdība, kas pati ir sašķēlusies, dumpojusies, ir islāmisti, kas vēlas šariatu, džihādu ieviest. Bet ir arī viena cita grupa, politiska, militāra grupa - MNLA (Nacionālā kustība par Azavadas atbrīvošanu), respektīvi, kustība par neatkarīgas valsts izveidi. Šajā valstī, Mali, ir vairākas tautas, kas katra runā savā valodā. Vislielākā valodas grupa ir bambaru valoda, kurā runā 80 procenti valsts iedzīvotāju. Tā nav oficiālā valsts valoda. Un tie, kuri uzsāka šos nemierus, ir tuaregu tautai piederīgie, kas vēlas vienkārši savu neatkarīgu valsti. Viņi ir 1,2 miljonus liela tauta, un viņi ir nonākuši konfliktā ne tikai ar Mali valdību, bet arī ar šiem islāmistiem.

Diemžēl šīs bijušās koloniālās valstis, šīs impērijas, nevēlas, ka veidojas neatkarīgas valstis. Ir noticis arī balsojums, ar kuru noraida šīs tautas vēlmi izveidot savu valsti, lai gan viņi kultūras un valodas ziņā būtiski atšķiras no pārējās Mali valsts un ar franču valodu viņiem ir ļoti tāls sakars.

Es kopumā atbalstu to, ka Latvijas armija piedalās Mali šajā bruņotajā misijā. Bet tajā pašā laikā, manuprāt, arī mums, kas esam mazai tautai piederīgi, būtu jāatbalsta politiski diplomātisks risinājums, lai veidotos jaunas nacionālas valstis savās vēsturiskajās robežās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības militārajā misijā, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM Mali)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi 7.marta sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies, es atgādinu, ka mums ir deputātu Zariņa, Tutina, Jakimova, Agešina un Ribakova jautājums labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza un minimālās darba algas apmēra taisnīgumu (taisnīgiem aprēķiniem)”, uz kuru ir saņemta rakstiska atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Ministre tātad pulksten 17.00 ieradīsies uz jautājumu un atbilžu sēdi.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Pulksten 10.15 notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inita Bišofa... nav zālē, Inga Bite... nav, Boriss Cilevičs... nav, Ilma Čepāne... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Daina Kazāka... nav, Ivans Ribakovs... nav, Valdis Zatlers... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 7.marta sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 10. sēde
2013. gada 7. martā

Par darba kārtību
   
Par likumprojektu „Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmes grozījumiem” (Nr. 587/Lp11)
(Dok. Nr. 1972, 1972A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 588/Lp11)
(Dok. Nr. 1973, 1973A)
   
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”” (Nr. 591/Lp11)
(Dok. Nr. 1981, 1981A)
   
Par likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” (Nr. 593/Lp11)
(Dok. Nr. 1987, 1987A)
   
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” (Nr. 594/Lp11)
(Dok. Nr. 1988, 1988A)
   
Par likumprojektu „Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījumiem” (Nr. 595/Lp11)
(Dok. Nr. 1989, 1989A)
   
Lēmuma projekts „Par Ineses Bitenieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 355/Lm11)
(Dok. Nr. 1978)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Karīnas Kravecas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 356/Lm11)
(Dok. Nr. 1979)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Lēmuma projekts „Par Maritas Miķelsones iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 357/Lm11)
(Dok. Nr. 1980)
   
Ziņo - dep. V.Agešins
   
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 589/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 1974B)
   
Ziņo - dep. R.Ražuks
   
Likumprojekts „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” (Nr. 426/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1966)
   
Ziņo - dep. I.Klementjevs
   
Likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 428/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1967)
   
Ziņo - dep. I.Klementjevs
   
Likumprojekts „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” (Nr. 430/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1968)
   
Ziņo - dep. I.Klementjevs
   
Likumprojekts „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 429/Lp11) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 1976)
   
Ziņo - dep. I.Mūrniece
   
Likumprojekts „Grozījumi Vekseļu likumā” (Nr. 554/Lp11) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 1876, 1982)
   
Ziņo - dep. J.Ozoliņš
   
Likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 551/Lp11) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 1983)
   
Ziņo - dep. V.Dombrovskis
   
Debates - dep. V.Dombrovskis
  - dep. I.Lībiņa-Egnere
  - dep. I.Līdaka
  - dep. R.Kārkliņa
  - dep. I.Lībiņa-Egnere
  - dep. V.Dombrovskis
  - dep. I.Līdaka
  - dep. V.Dombrovskis
   
Lēmuma projekts „Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības militārajā misijā, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM Mali)” (Nr. 352/Lm11)
(Dok. Nr. 1928)
   
Ziņo - aizsardzības ministrs A.Pabriks
   
Debates - dep. I.Pimenovs
  - dep. J.Dombrava
   
Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu
   
Paziņojumi
  - dep. V.Orlovs
  - dep. J.Reirs
   
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 07.03.2013 09:01:28 bal001
Par - 64, pret - 12, atturas - 1. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (517/Lp11), 2.lasījums, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 07.03.2013 09:04:34 bal002
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Ineses Bitenieces iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (355/Lm11)

Datums: 07.03.2013 09:05:25 bal003
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Karīnas Kravecas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (356/Lm11)

Datums: 07.03.2013 09:06:15 bal004
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Maritas Miķelsones iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (357/Lm11)

Datums: 07.03.2013 09:08:08 bal005
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (589/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.03.2013 09:13:30 bal006
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli (426/Lp11), 3.lasījums

Datums: 07.03.2013 09:14:19 bal007
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (428/Lp11), 3.lasījums

Datums: 07.03.2013 09:15:10 bal008
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilās aizsardzības likumā (430/Lp11), 3.lasījums

Datums: 07.03.2013 09:16:27 bal009
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (429/Lp11), 3.lasījums

Datums: 07.03.2013 09:17:24 bal010
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vekseļu likumā (554/Lp11), 1.lasījums

Datums: 07.03.2013 09:46:37 bal011
Par - 56, pret - 26, atturas - 4. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Būvniecības likumā (551/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.03.2013 09:47:30 bal012
Par - 56, pret - 26, atturas - 3. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Būvniecības likumā (551/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.03.2013 09:47:56 bal013
Par - 73, pret - 11, atturas - 4. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (551/Lp11), 2.lasījums

Datums: 07.03.2013 09:58:37 bal014
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības militārajā misijā, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM Mali) (352/Lm11)




Frakciju viedokļi
2013.gada 7.martā

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un nākamajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji, šajā jaukajā, pavasarīgajā dienā! Man arī noskaņojums ļoti pavasarīgs, jo eiroskeptiķu rindas ir papildinājis arī Vjačeslavs Dombrovska kungs, kurš šodien sēdē atzīmēja, ka viņš par daudz svarīgāku uzskata diskusiju par dažu ārvalstu būvnieku lobēšanu Latvijā nekā eiro ieviešanu. Šis esot vissvarīgākais jautājums Latvijas ekonomikai – atšķirībā no diskusijas par eiro jautājumiem. Man prieks par to, jo es arī esmu, kā zināt, eiroskeptiķis.

Bet nu mazliet precīzāk par šo te... par šīsdienas Būvniecības likuma grozīšanas peripetijām. Raugiet, tagad tiek paredzēts, ka būvatļaujas pārsūdzēšana neaptur tās darbību. Tas nozīmē, ka nu kāds, teiksim, lielveikala „Maxima” būvētājs, kurš iecerējis savu lielo „šķūni” būvēt zem daudzstāvu māju logiem, var to būvēt mierīgi, kaut būvatļauja ir apstrīdēta. Tiesa ilgstoši, kā jau pie mums tas notiek, mēģina tikt skaidrībā, cik pamatoti vai nepamatoti tā ir izdota. Visu šo laiku būvniecība norisinās! Nu, un tad, kad pēc gadiem diviem atklāsies, ka būvatļaujas izsniegšanā ir bijuši kādi pārkāpumi, tad par pašvaldības līdzekļiem šī būve būs jānojauc un jākompensē cienījamam ārvalstu investoram tā nauda, ko viņš ir ieguldījis šīs būves uzcelšanā. Ar šo arī apsveicu Latvijas Pašvaldību savienību, kura diezgan pretojās un bija tāda stipri atturīga attiecībā uz šo priekšlikumu! Tāpat arī apsveicu visus Reformu partijas varbūt draugus – „Providus”, „Delnu” –, kas arī ļoti iestājās pret šiem grozījumiem Būvniecības likumā.

Bet tālāk es gribu minēt kādu lietu, kas notika vakardien Sabiedrības saliedētības komisijā. Sabiedrības saliedētības komisija nāca klajā ar aicinājumu, aicinājumu Latvijas sabiedrībai, netraucēt 16.martā un 9.maijā kara veterāniem viņu pasākumu laikā. Jo tiešām, es domāju, ne šie sirmie vīri karu sāka, ne arī tagad turpina. (Karu vēlas tie, kas provocē konfliktus, vicina sarkanos karogus vai lepojas ar fašistu simboliku.) Es domāju, liksim viņus mierā, lai atzīmē katrs sev būtisko datumu! Es domāju, ka šī komisija arī ir daudz darba veltījusi, lai nosēdinātu tieši karavīrus, abu pušu karavīrus, pie viena galda, un viņu starpā konfliktu nav. Konfliktus cenšas izmantot savu politisko mērķu sasniegšanai dažādas, nu, varbūt abās pusēs – abās pusēs! – varbūt nedaudz ekstrēmas organizācijas.

Es domāju, ļausim, lai viss notiek! Ne jau mēs varam ietekmēt to – būt vai nebūt šiem datumiem cilvēku atmiņās un apziņā. Tik un tā cilvēki ies un svinēs. Galvenais – neprovocēt, neapsaukāt, ļaut viņiem to darīt.

Un vēl kāds jautājums. Biju ļoti pārsteigts, ka izrādās, ka Latvija, kas ir ļoti, ļoti pakļāvīga dažādu Eiropas Komisijas regulu izpildītāja (pat atliek tik pamāt, un viss tiek izpildīts!), pēkšņi ir sacēlusies pret Eiropas Komisijas viedokli. Pavisam drīz Eiropas Komisijā tiks risināts jautājums par trīs vielu aizliegšanu Eiropas Savienībā. Šīs vielas ir to augu aizsardzības līdzekļu sastāvā, ar kuriem tiek migloti pamatā rapšu lauki. Eiropas Komisija ierosina, aicina tomēr aizliegt šīs trīs vielas, jo ir atzīts, ka tās ir kaitīgas gan bitēm, gan citiem kukaiņiem, gan videi kopumā. Ir dažas tādas dienvidu valstis, kurās klimats siltāks, un tur ir nepieciešami it kā iedarbīgāki augu aizsardzības līdzekļi. Nu šīs dažas valstis mēģina tā kā mīkstināt šo aizliegumu. Mūsu rīcībā ir neoficiāla informācija, ka tad nu Latvijas Zemkopības ministrija būs teju vai vienīgā, kas veidos šo Latvijas pozīciju sarunās ar Eiropas Komisiju, un Latvijas viedoklis solās būt ārkārtīgi noliedzošs, jo šo trīs vielu izslēgšana no atļauto saraksta sagraušot Latvijas lauksaimniecību pilnībā un līdz ar zemi. Es domāju, ka šis ir tāds diezgan liels absurds. Ja jau Latvija tomēr reizēm lepojas ar to, ka tā ir pasaulē otra zaļākā valsts, tad nu mums būtu jābūt pirmajās rindās cīņā pret dažādu ķimizāciju.

Nu, es to saprotu vienīgi tā, ka Latvijas amatpersonas pieradušas pie tā, ka Latvija ir vienmēr pēdējās vietās visos sarakstos, un mēģina šo „nepiedodamo nolaidību” tad nu arī kaut kā likvidēt, lai Latvija arī vides aizsardzības jautājumos būtu pēdējā vietā Eiropā.

Nu, un šajā sakarā šodien pulksten 12.00 pie Zemkopības ministrijas būs pikets: būs bitenieki, biškopji ar savām dūmotavām, būs bišu koncerts. Ceru, ka kaut kā iezummēsim Zemkopības ministrijas ausīs to pareizo domu, to pareizo iedvesmu – tomēr pareizi aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Komisijā, un šajā gadījumā tiešām atbalstīt Eiropas Komisiju cīņā pret lauksaimniecības absolūtu ķimizāciju.

Paldies. Lai jums saulaina diena šodien!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam.

Nākamā runās frakcijas VIENOTĪBA deputāte Rasma Kārkliņa. Lūdzu!

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribētu sākt savu skaidrojumu ar to, kā notiek darbs Saeimā.

Šodien bija viena no tām reizēm, kad pati Saeimas sēde bija ļoti īsa – norisinājās nepilnu stundu. Taču galvenais darbs notiek komisijās. Mēs sanākam visas nedēļas laikā dažādās komisijās, kas katra vēršas, runā par jautājumiem, kuri skar zināmu tēmu.

Šodien bija aktuāls tieši tas jautājums, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nupat virza attiecībā uz Būvniecības likumu. Un tur bija interesanti divi aspekti. Viens – ka to priekšlikumu, ko beigās pieņēma, pati komisija nebija atbalstījusi. Un arī jau agrāk gan sabiedriskajā jomā, gan arī Saeimā bija daudz diskusiju par to, vai atbalstīt tos steidzamos priekšlikumus attiecībā uz būvatļaujām.

Es gribu vērst uzmanību uz to pašu jautājumu, par ko jau runāja Līdakas kungs. Es arī biju viena no tiem, kuri... Vairākums VIENOTĪBAS frakcijas deputātu tāpat kā Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti balsoja pret šiem priekšlikumiem. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs uzskatām, ka pirmām kārtām visi labojumi, kas patiešām ir nepieciešami attiecībā uz būvatļaujām, jāvirza pašā būtiskajā likumā – Būvniecības likumā, ko arī pašlaik virza šī pati komisija. Un viņi sola, ka rezultāti būs drīz – apmēram mēneša laikā. Tā ka nebūtu tagad jāsteidzas ar atsevišķiem punktiem, kas ir ļoti problemātiski.

Un tas galvenais ir tas, ka nav skaidrs, ka šie labojumi, ko šodien tomēr pieņēma Saeima, lai gan pret tiem vērsās VIENOTĪBAS un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti ar savām balsīm... Kā es jau minēju, tie, manuprāt, ierobežo iespējas iedzīvotājiem protestēt jeb apturēt tādu būvatļauju, kas ietekmē viņu tiesības uz labvēlīgu vidi, kuras ir apsolītas Satversmes 115.pantā, un arī ierobežo viņu iespējas aizsargāt savu īpašumu, ja nu izrādās, ka kaut kāda būvobjekta ietekmes dēļ varētu apkārt dzīvojošo īpašumi zaudēt vērtību, vai ja viņiem ir grūtāk piekļūt tiem.

Pašlaik ir ļoti aktuāls jautājums Daugavpilī. Tur tūkstošiem iedzīvotāju tagad apšauba, vai viens būvobjekts, proti, atkritumu šķirotava, ir vajadzīgs tieši tajā vietā. Kāpēc ne citur? Jo tajā vietā, kur ir daudz iedzīvotāju, šāds objekts apdraud veselību cilvēkiem, jo ir runa par atkritumu pārvadāšanu: būs lieli, teiksim, ceļu sastrēgumi; tur ir bērnudārzs, tur ir peldētava. Tā ka tas ir viens šāds gadījums: iedzīvotāji uzskata, ka viņu veselības stāvoklis varētu pasliktināties dēļ šī būvobjekta.

Es vēl gribu norādīt uz to, kas, man liekas, ir svarīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem, – ka jaunā būvatļauja... ka Būvniecības likumā vajadzētu ļoti lielu uzmanību pievērst tam, ka turpmāk sabiedriskās apspriešanas, kas ir veicamas pašā sākumā, būvatļaujas veidošanā būtu nopietni vērā ņemamas. Tā ka, mīļie klausītāji, lūdzu, ja ir kāda sabiedriskā apspriešana, tomēr iesaistieties, jo tas viss saistīts ar jūsu pašu interesēm! Ja jūs to nedarīsiet, tad vēlāk, kad gribēsiet sākt sūdzēties par to, kas jums nepatīk, jums būs daudz grūtāk. Tā ka es ļoti rosinu visus pārdomāt, kas attiecīgajās pašvaldībās tiek virzīts attiecībā uz detālplānošanu un būvniecības iecerēm, un piedalīties. Katra iedzīvotāja pienākums ir piedalīties pašvaldības un valsts darbā.

Vadītāja. Paldies Kārkliņas kundzei no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamais „Frakciju viedokļos” runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Romāns Naudiņš. Lūdzu!

 

R.Naudiņš (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien tiešām bija ļoti īsa Saeimas sēde. Saeimas sēde noteikti varēja būt daudz garāka, ja saskaņā ar VIENOTĪBAS deputātu lūgumu netiktu izņemts no Saeimas sēdes darba kārtības likumprojekts par mikrouzņēmumu nodokli.

Es biju sagatavojis savus priekšlikumus, kas attiecās uz mikrouzņēmuma darbinieku skaita paaugstināšanu no 5 darbiniekiem uz 10 darbiniekiem, kā arī paredzēja paaugstināt mikrouzņēmumam pieļaujamo apgrozījuma slieksni no 70 000 uz 100 000 latiem. Būtu šodien izvērsusies nopietna diskusija par to, kādas jauniem uzņēmējiem ir iespējas sākt Latvijā savu uzņēmējdarbību un kādā situācijā šobrīd viņi atrodas, bet diemžēl šī diskusija šodien izpalika, jo Saeimas vairākums nolēma šo jautājumu izņemt no darba kārtības. Tieši tāpat arī pagājušajā nedēļā Saeimas sēdē šis jautājums tika izņemts no darba kārtības.

Nedaudz pastāstīšu par saviem priekšlikumiem, kamdēļ es tos esmu sagatavojis un iesniedzis.

Pirmkārt, Eiropas Komisijas definīcija nosaka, ka mikrouzņēmums ir uzņēmums, kurā ir līdz 10 darbiniekiem. Latvijas likumdošana šobrīd nosaka 5 darbinieku robežu. Kādēļ Eiropas Komisija definīcijā paredz 10 darbiniekus? Šis skaitlis nav no pirksta izzīsts, bet gan vēsturiski veidojies, iezīmējot mikrouzņēmumus kā ģimenes uzņēmumus, kuros dzimst uzņēmējdarbības ideja un tā pakāpeniski no mikroidejas pārtop makroidejā. No nelieliem ģimenes uzņēmumiem, kuros strādā līdz 10 darbiniekiem, rodas nākotnes veiksmes stāsti. Piemēram, no ģimenes uzņēmumiem par pasaulē pazīstamiem zīmoliem kļuvuši Robert Bosch, Lidl, Rossmann, Conditorei Coppenrath & Wiese, Kärcher, Weber. Šie un daudzi citi uzņēmumi ir radīti, strādājot plecu pie pleca dēlam un tēvam, kuri ap sevi pulcējuši pārējos ģimenes locekļus un draugus. Un šos visus uzņēmumus starta etapā vieno viens skaitlis – 10. Tā ir cilvēku kopa, kuras robežās veidojās ģeniālas uzņēmējdarbības idejas. Un, vadoties no šiem vēsturiskajiem piemēriem, Eiropas Komisija ir definējusi, ka mikrouzņēmums ir 10 darbinieku robežās.

Kādēļ mikrouzņēmumā nepieciešami vairāk nekā 5 darbinieki? Jau minēju, ka mikrouzņēmumi pārsvarā ir ģimenes uzņēmumi, tā ir iespēja uzņēmējdarbības uzsācējiem izveidot uzņēmuma struktūru, kurā būtu nodarbināts lietvedis, grāmatvedis, apkopējs, sekretārs, IT speciālists un dažādi citi palīgstrādnieki. Tas nenozīmē, ka šie darbinieki tiks nodarbināti ar pilnu slodzi. Pārsvarā mikrouzņēmumā starta etapā darbinieki strādā pusslodzi vai pat ceturdaļslodzi. Piemēram, mikrouzņēmējam būtu iespēja pieņemt darbā IT speciālistu, kurš uzturētu mikrouzņēmuma interneta mājaslapu un aktīvi izvērstu uzņēmuma reklāmu sociālajos tīklos. Ļaujot mikrouzņēmumam nodarbināt vairāk nekā 5 darbiniekus, mēs radām iespēju jaunam uzņēmējam ap sevi veidot komandu, vadīt to, būt atbildīgam par saviem darbiniekiem un gūt pieredzi, strādājot plašākā komandā. Zināmā mērā mikrouzņēmums, kurā ir līdz 10 darbiniekiem, būtu miniatūra struktūra lielam uzņēmumam un lieliska skola nākotnes darbam. Šobrīd uzņēmējs savā komandā var aicināt tikai 4 cilvēkus, tas ir nepietiekams skaits. To atzīst arī Eiropas Komisijas tautsaimniecības eksperti, kuri, kā jau minēju, mikrouzņēmumu definējuši kā uzņēmumu ar pieļaujamiem 10 darbiniekiem. To viņi definējuši kā ideālāko modeli.

Palielinot nodarbināto skaitu mikrouzņēmumos, nepieciešams arī palielināt mikrouzņēmumiem pieļaujamo apgrozījuma slieksni līdz 100 000 latu. Tas ļautu jaunajiem uzņēmējiem pagarināt ieskrējiena celiņu, uzsākot uzņēmējdarbību, nodrošināt sava uzņēmuma komandu ar konkurētspējīgu atalgojumu, kā arī iespēju darbiniekiem brīvprātīgi veikt lielākas sociālās iemaksas.

Atzīmēšu, ka mikrouzņēmumu īpašnieki maksā ne tikai kopējo mikrouzņēmumu nodokli, kas ir 9 procentu apmērā, bet arī 10 procentu nodokli no savas peļņas jeb dividendes. Neaizmirsīsim, ka arī mikrouzņēmumā izmaksā atalgojumu cilvēkiem, šie cilvēki iepērkas, izmanto ikdienas pakalpojumus un maksā vēl 21 procentu lielu pievienotās vērtības nodokli!

Palielināt mikrouzņēmuma darbinieku skaitu un apgrozījumu ir svarīgi tieši šobrīd. Daudzi mikrouzņēmēji ir izveidojuši stabilus uzņēmumus, bet vēl nav gatavi spert tālāko soli, atsakoties no mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma. Iemesls ir gaužām vienkāršs: darbaspēka nodoklis Latvijā vēl aizvien ir pārāk augsts. Starpība starp Latvijas un Vācijas darbaspēka nodokļa kopējo likmi ir 30 procentpunkti. Tas samazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, sniedzot pakalpojumu un ražojot preci.

Esošā Saeima un valdība ir uzsākusi nodokļa samazināšanu darbaspēkam, un līdz 2015.gadam tas būs pamanāms katram darba ņēmējam un uzņēmējam, salīdzinot ar vēl neseno pagātni. Ceru, ka Saeima kopīgā darbā atradīs spēkus un darbaspēka nodokļa likmes samazināšanai spersim vēl drosmīgākus soļus, lai jau pēc dažiem gadiem veiksmīgie mikrouzņēmēji varētu teikt: „Mēs esam uzaudzējuši pietiekamus muskuļus un varam iesoļot jau nākamajā nodokļu maksāšanas režīmā.”

Es ļoti ceru, ka šis likumprojekts, kurā es esmu iesniedzis savus priekšlikumus, neiegulsies kādā Saeimas atvilktnē un jau tuvākajā laikā tiks iekļauts Saeimas darba kārtībā, un mēs varēsim nopietni par šo jautājumu diskutēt.

Paldies par uzmanību. Un novēlu jums jaukas un saulainas brīvdienas! Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Romānam Naudiņam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! „Saskaņas Centrs” uzskata, ka ir pienācis laiks paaugstināt griestus attaisnotajiem izdevumiem par medicīnas pakalpojumiem un izglītību. Līdz ar to Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija ir iesniegusi grozījumus likumam „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, tajā paredzot uzdot Ministru kabinetam paaugstināt maksimālo summu attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar medicīnas pakalpojumiem un izglītību. Pašlaik noteiktie griesti ir 150 latu gadā.

Kā zināms, pavasarī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā deklarāciju par saviem pagājušā gada izdevumiem par medicīnas pakalpojumiem un izglītību un saņemt atpakaļ daļu no nomaksātā nodokļa. Pašlaik šādas kompensācijas maksimālā summa ir 150 latu gadā. Ministru kabinets, vēlēdamies ietaupīt, 2009.gada oktobrī divkārt samazināja šo kompensāciju summu – no 300 latiem līdz 150 latiem. Mēs uzskatām, ka pienācis laiks, kad valstij ir jāatdod iedzīvotājiem krīzes laika parādi un jāatjauno sociālās garantijas, kas pastāvēja periodā pirms straujā ekonomikas krituma.

Lai gan premjerministrs apgalvo, ka Latvija ir sekmīgi pārvarējusi krīzi, diemžēl vairums valsts iedzīvotāju ekonomiskās situācijas uzlabošanos nav sajutuši. Mēs aicinām Saeimas vairākumu nobalsot par priekšlikumu, ar kuru valdībai tiks uzdots palielināt attaisnoto izdevumu kompensāciju summu. Ja pašlaik ekonomiskā situācija neļauj paaugstināt atmaksājamo nodokļa summu griestus uzreiz līdz 300 latiem, kā mēs vēlamies, tad jāpalielina šis maksimums kaut vai līdz 200 latiem. Attaisnoto izdevumu summas par medicīnas pakalpojumiem un izglītību, kas izmaksājama no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, paaugstināšana līdz 200 latiem (tas ir minimālās algas apmērs valstī) neatstās lielu fiskālo ietekmi. Valsts mērogā tās nav lielas summas, bet cilvēki, uzzinot, ka saņems atpakaļ lielāku daļu no nomaksātā nodokļa, varēs ne tikai vairāk tērēt, bet viņiem būs arī papildu stimuls rūpēties par savu veselību un ieguldīt līdzekļus, piemēram, izglītības līmeņa paaugstināšanā.

Atgādināšu, ka Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam teikts: „Valsts attīstības galvenā prioritāte ir ieguldīt investīcijas cilvēkkapitālā.” Un mēs aicinām valdību to darīt.

Tuvojas 8.marts, un mēs zinām, ka viss dzīves daiļums nāk no sievietes. Dārgās sievietes! Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas vārdā no sirds apsveicu jūs 8.martā – Starptautiskajā sieviešu dienā! Mīlestību, laimi un prieku! Lai piepildās visas ilgi lolotās vēlēšanās! Mēs esam pārliecināti par to, ka Latvijā būs vairāk gaišu svētku dienu. Priecīgus svētkus jums, mūsu jaukās sievietes!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Reformu partijas frakcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Lūdzu!

V.Dombrovskis (RP).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēdes galvenais jautājums nenoliedzami ir bijis jautājums par Būvniecības likuma grozījumiem, un man ir diezgan liels gandarījums par to, ka mans priekšlikums par būvatļauju apstrīdēšanu tika diezgan pārliecinoši atbalstīts.

Ļaujiet man jūs iepazīstināt ar lietas būtību. Šobrīd spēkā esošā likumdošana paredz ļoti plašas tiesības apturēt izsniegto būvatļauju darbību. To ir iespējams izdarīt, vienkārši iesniedzot iesniegumu tiesā. Tik vienkārši ar to var apturēt pat ļoti dārga, vairākus miljonus latu vērta objekta būvēšanu!

Lai jūs saprastu, ko tas nozīmē reālajā dzīvē, es jums varētu to ilustrēt ar tādu piemēru. Kā tas varētu būt, ja mēs tieši šādu regulējumu izmantotu arī citās jomās, piemēram, krimināltiesībās? Tas nozīmētu, ka, ja būtu izdarīts kāds noziegums, bet mēs nezinātu, kas ir izdarījis šo noziegumu, tad jebkuru cilvēku būtu iespējams apcietināt, par viņu iesniedzot attiecīgu iesniegumu vai nu tiesā, vai kaut kādā attiecīgā iestādē. Tik vienkārši, bez jebkāda tiesas lēmuma! Tas skan, protams, ļoti absurdi, bet tieši šāds regulējums ir spēkā attiecībā uz būvniecību. Vēlreiz atkārtoju: ir iespējams automātiski apturēt jebkura objekta būvniecību, vienkārši iesniedzot prasību tiesā, bez jebkāda tiesas lēmuma.

Mana priekšlikuma būtība ir, lai tomēr šo lēmumu pieņemtu tiesa, nevis lai tas notiktu automātiski.

Kādas sekas redzu šai situācijai, ka tas notiek automātiski? Pirmām kārtām tas nozīmē, ka būvniecības process ir ļoti neprognozējams attiecībā gan uz termiņiem, gan arī uz izmaksām, jo – vēlreiz uzsveru! – praktiski gada laikā no būvatļaujas izsniegšanas brīža praktiski gandrīz jebkurš iedzīvotājs, kurš dzīvo kaut kur blakus vai varbūt pat ne tik blakus konkrētajam objektam, var apturēt šo procesu, vienkārši iesniedzot iesniegumu tiesā. Līdz ar to būvniekiem un investoriem praktiski nav iespējams prognozēt, cik ilgu laiku būvniecības process varētu prasīt. Un šī situācija ir īpaši sarežģīta attiecībā uz būvniecību, kura tiek finansēta no Eiropas Savienības līdzekļiem; tur tomēr ir diezgan svarīgi tos termiņus ievērot, citādi šis finansējums galu galā netiks saņemts.

Otrkārt, tas nozīmē, ka rodas diezgan plašas iespējas šantažēt būvniekus ar to, vai kāds attiecīgs iedzīvotājs vai nu iesniegs, vai neiesniegs iesniegumu tiesā.

Vēlreiz atkārtoju: mums ir situācija, ka būvniecību var apturēt burtiski par kādiem padsmit vai dažiem desmitiem latu, iesniedzot šo iesniegumu tiesā, bet investoram vai būvniekam, lai atjaunotu būvatļaujas darbību, jāiztērē vairāki tūkstoši latu par tiesvedību. Un, protams, ja mēs runājam par zaudējumiem, kuri rodas no būvniecības apturēšanas, tad, protams, mums ir jārunā par to, ka mums ir situācija, ka būvnieks pēc būtības ir gatavs samaksāt blakus būvobjektam dzīvojošajiem iedzīvotājiem vienkārši par to, lai viņi neiesniegtu iesniegumu tiesā, lai gan tie varētu to izdarīt, minot praktiski jebkuru iemeslu. Šāda šantažēšanas nozare jau praktiski pastāv! Būvnieki vismaz neformāli par to ļoti bieži sūdzas, un tas nozīmē, ka tas būvniecības process ir sadārdzināts. Tās ir lielākas izmaksas, un par to, protams, maksā galapatērētāji. Piemēram, ja mēs runājam par skolas būvniecību, protams, galu galā maksā nodokļu maksātāji.

Piedāvātā risinājuma būtība – vēlreiz atkārtoju! – ir sakārtot šo likumdošanu. Ja kāds iedzīvotājs nav apmierināts ar būvniecību, tad viņš var to apturēt, iesniedzot prasību, iesniegumu tiesā un prasot tā saukto pagaidu noregulējumu. Šinī gadījumā tiesai ir pienākums viena mēneša laikā pieņemt lēmumu par to – vai nu apturēt, vai neapturēt būvniecību.

Tātad līdz ar to tie pārmetumi, kuri ir izskanējuši arī no deputāta Līdakas puses, par to, ka, lūk, Reformu partijas priekšlikums nozīmējot, ka tagad nebūšot iespējams apturēt būvatļauju darbību, pilnīgi neatbilst patiesībai. To izdarīt ir iespējams, bet par to lēmums jāpieņem tiesai.

Un, ja iedzīvotāji prasa tā saukto pagaidu regulējumu, tad tiesai ir pienākums pieņemt šo lēmumu ļoti operatīvi jeb ātri – viena mēneša laikā. Nu, pa to laiku diez vai ir iespējams kaut ko tādu sabūvēt, lai pēc tam to nekādā gadījumā nebūtu iespējams nojaukt.

Es gribētu arī atzīmēt, ka par šo priekšlikumu viennozīmīgi iestājās visas uzņēmēju asociācijas: gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan visas būvnieku asociācijas, gan arī Ārvalstu investoru padome. Un – varbūt ne mazāk svarīgi! – par to iestājās arī Ministru prezidents, kurš ir no tās pašas VIENOTĪBAS un kurš jau ir izdevis 3 rezolūcijas, aicinot beidzot atrisināt šo problēmu. Tātad šodien beidzot šis attiecīgais priekšlikums, kurš ir risinājums šai problēmai, tika pieņemts otrajā lasījumā.

Paldies. Es jums novēlu jauku un saulainu dienu!

Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos!




Atbildes sniegšana uz deputātu jautājumu
2013.gada 7.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā ir viens deputātu jautājums. Iesniedzēji ir Zariņš, Tutins, Jakimovs, Agešins un Ribakovs, un jautājums bija labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza un minimālās darba algas apmēra taisnīgumu (taisnīgiem aprēķiniem)”.

Kā es saprotu, deputāti nebija apmierināti ar rakstisko atbildi, un sakarā ar to tika sasaukta sēde. Taču es redzu, ka deputāti, kuri iesniedza šo jautājumu, nav atnākuši uz sēdi, es neredzu viņus. Līdz ar to es šo sēdi slēdzu.

Paldies par uzmanību!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbilde uz deputātu iesniegto jautājumu
2013. gada 7. martā

Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza un minimālās darba algas apmēra taisnīgumu (taisnīgiem aprēķiniem)” (Nr. 37/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā)
(Atbildes dok. Nr. 1975)
Piektdien, 17.novembrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:30  Eiropas lietu komisijas sēde (turpinājums)
11:00  Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Ērika Kalniņa tikšanās ar Kirgizstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Kubanychbek Omuraliev
12:00  Saeimas priekšsēdētājas V. E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas karavīriem
12:20  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Ērika Kalniņa tikšanās ar NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas karavīriem
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama objekts “Brīvības zvaigznes”